9.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 152/1

(1)

Uzņēmums Danisco (UK) Ltd. saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 13. panta 3. punktu ir iesniedzis pieteikumu, kurā ierosina mainīt atļaujas turētāja nosaukumu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1290/2008 (2) par atļauju izmantot Lactobacillus rhamnosus (CNCM-I-3698) un Lactobacillus farciminis (CNCM- I-3699) preparātu.

(2)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka tas no 2015. gada 12. novembraLactobacillus rhamnosus (CNCM-I-3698) un Lactobacillus farciminis (CNCM- I-3699) preparāta tirdzniecības tiesības ir nodevis uzņēmumam STI Biotechnologie.

(3)

Ierosinātās atļaujas nosacījumu izmaiņas ir tikai administratīvas un neparedz attiecīgās piedevas jaunu novērtējumu. Par pieteikumu tika informēta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde.

(4)

Lai minēto barības piedevu tirgotu ar jauno atļaujas turētāja nosaukumu STI Biotechnologie, ir nepieciešams mainīt atļaujas nosacījumus.

(5)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1290/2008.

(6)

Nekaitīguma apsvērumi neprasa tūlītēji piemērot ar šo regulu Regulā (EK) Nr. 1290/2008 izdarīto grozījumu, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, kura laikā varētu izmantot esošos piedevas, to saturošo premiksu un barības maisījumu krājumus.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

9.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 152/3

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju dzelzs nātrija tartrātiem. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju dzelzs nātrija tartrātus lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem, un to prasīts klasificēt piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”) 2015. gada 30. aprīļa atzinumā (2) secināja, ka, lietojot preparātu atbilstīgi ierosinātajiem lietošanas nosacījumiem, tam nav kaitīgas iedarbības uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi. Iestāde arī secināja, ka preparāts var būt iedarbīgs kā pretsalipes viela sālī. Iestāde neuzskata, ka būtu nepieciešamas īpašas prasības attiecībā uz uzraudzību pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

Dzelzs nātrija tartrātu novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

9.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 152/7

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegti preparāta Bacillus subtilis (C-3102) atļaujas pieteikumi. Pieteikumiem bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Minētie pieteikumi attiecas uz atļauju preparātu Bacillus subtilis (C-3102) lietot par barības piedevu visiem dējējputniem un dekoratīvām zivīm, klasificējot to piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1444/2006 (2) minēto preparātu jau tika atļauts lietot par barības piedevu gaļas cāļiem, ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 333/2010 (3) – sivēniem un ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 184/2011 (4) – dējējvistu cāļiem, tītariem, [saimnieciski] mazāk nozīmīgu sugu putniem, citiem dekoratīviem un medījamiem putniem.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) 2015. gada 28. septembra (5) un 2015. gada 11. novembra (6) atzinumā secinājusi, ka, ievērojot ierosinātos lietošanas nosacījumus, preparāts Bacillus subtilis (C-3102) nevarētu kaitīgi ietekmēt dzīvnieku veselību, cilvēka veselību vai vidi. Tā secināja, ka, ievērojot ierosināto lietošanas nosacījumu, piedeva var būt efektīvs līdzeklis, lai visā dēšanas periodā samazinātu barības daudzumu, kas nepieciešams, lai saražotu vienu olu vienību (pēc masas). Turklāt iestāde secināja, ka piedeva var uzlabot dekoratīvo zivju augšanas rādītājus un barības izlietojumu. Tā uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā pārbaudīja arī ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(6)

Preparāta Bacillus subtilis (C-3102) novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)

Pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis arī pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 13. panta 3. punktu un ierosinājis mainīt atļaujas turētāja nosaukumu un tā ES pārstāvja nosaukumu Regulā (EK) Nr. 1444/2006, Regulā (ES) Nr. 333/2010 un Regulā (ES) Nr. 184/2011. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka 2016. gada 1. janvārī tas ir mainījis savu nosaukumu no “Calpis Co. Ltd.” uz “Asahi Calpis Wellness Co. Ltd.”. Tā pārstāvja nosaukums ES ir mainīts no “Calpis Co. Ltd. Europe Representative Office” uz “Asahi Calpis Wellness Co. Ltd. Europe Representative Office”. Pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis attiecīgus datus, kas pamato tā pieteikumu.

(8)

Lai Asahi Calpis Wellness Co. Ltd. varētu izmantot savas tirdzniecības iespējas, ir jāmaina atļaujas nosacījumi.

(9)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1444/2006, Regula (ES) Nr. 333/2010 un Regula (ES) Nr. 184/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

virsrakstā vārdkopu “atļaujas turētājs Calpis Co. Ltd., Japāna, ko Eiropas Savienībā pārstāv Calpis Co. Ltd. Eiropas pārstāvniecības birojs” aizstāj ar vārdkopu “atļaujas turētājs Asahi Calpis Wellness Co. Ltd., ko Eiropas Savienībā pārstāv Asahi Calpis Wellness Co. Ltd. Europe Representative Office”;

b)

pielikuma otrajā slejā ar virsrakstu “Atļaujas turētāja nosaukums” vārdkopu “Calpis Co. Ltd., Japāna, ko Eiropas Savienībā pārstāv Calpis Co. Ltd. Eiropas pārstāvniecības birojs, Francija” aizstāj ar vārdkopu “Asahi Calpis Wellness Co. Ltd., ko Eiropas Savienībā pārstāv Asahi Calpis Wellness Co. Ltd. Europe Representative Office”.

a)

virsrakstā vārdkopu “atļaujas turētājs Calpis Co. Ltd., Japāna, ko pārstāv Calpis Co. Ltd., Eiropas pārstāvniecības birojs” aizstāj ar vārdkopu “atļaujas turētājs Asahi Calpis Wellness Co. Ltd., ko Eiropas Savienībā pārstāv Asahi Calpis Wellness Co. Ltd. Europe Representative Office”;

b)

pielikuma otrajā slejā ar virsrakstu “Atļaujas turētāja nosaukums” vārdkopu “Calpis Co. Ltd., Japāna, ko pārstāv Calpis Co. Ltd., Eiropas pārstāvniecības birojs, Francija” aizstāj ar vārdkopu “Asahi Calpis Wellness Co. Ltd., ko Eiropas Savienībā pārstāv Asahi Calpis Wellness Co. Ltd. Europe Representative Office”.

9.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 152/11

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju Bacillus licheniformis (ATCC 53757) un tā proteāzes (E.C.3.4.21.19) preparātam. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Šis pieteikums attiecas uz atļauju lietot Bacillus licheniformis (ATCC 53757) un tā proteāzes (E.C. 3.4.21.19) preparātu kā barības piedevu gaļas cāļiem, dējējvistām un retāk audzētu sugu gaļas putniem un minētajiem putniem līdz dēšanas brīdim, kā arī dekoratīvajiem putniem un paredz to klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”) 2015. gada 11. marta atzinumā (2) secināja, ka, ievērojot ierosinātos lietošanas nosacījumus, Bacillus licheniformis (ATCC 53757) un tā proteāzes (EK 3.4.21.19) preparātam nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka tas, lietojot šo preparātu ieteiktajā devā, var uzlabot barības patēriņa rādītāju gaļas cāļiem, bet tikai tad, ja to uzturā tiek pazemināts proteīna daudzums. Tiek uzskatīts, ka šo secinājumu var attiecināt arī uz dējējvistām, retāk audzētu sugu gaļas putniem un dējējputniem, kā arī dekoratīvajiem putniem. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

Bacillus licheniformis (ATCC 53757) un tā proteāzes (EC 3.4.21.19) preparāta novērtējums liecina, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi. Tāpēc šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

9.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 152/15

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums uz atļauju lietot 6-fitāzi, kas iegūta no Trichoderma reesei (ATCC SD-6528). Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju no Trichoderma reesei (ATCC SD-6528) iegūtu 6-fitāzi lietot par dzīvnieku barības piedevu mājputniem un cūkām un tās klasificēšanu piedevu kategorijā “Zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2015. gada 22. oktobra atzinumā (2) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem no Trichoderma reesei (ATCC SD-6528) iegūta 6-fitāze kaitīgi neietekmē ne dzīvnieku vai cilvēku veselību, ne vidi un ieteicamajā devā efektīvi palīdz aizturēt fosforu nobarojamās vistās un tītaros, dējējvistās, atšķirtos sivēnos, nobarojamās cūkās un sivēnmātēs. Iestāde turklāt secināja, ka šo secinājumu var attiecināt arī uz retāk audzētu mājputnu sugu un retāk audzētu cūku sugu dzīvniekiem. Iestāde neuzskata, ka būtu nepieciešamas īpašas prasības attiecībā uz uzraudzību pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

No Trichoderma reesei (ATCC SD-6528) iegūtās 6-fitāzes novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāatļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

9.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 152/18

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums uz atļauju lietot benzoskābi. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju benzoskābi lietot par barības piedevu sivēnmātēm un tā klasificēšanu piedevu kategorijā “Zootehniskās piedevas”.

(4)

Šo piedevu ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1730/2006 (2) jau bija atļauts lietot par barības piedevu atšķirtiem sivēniem un ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1138/2007 (3) – par barības piedevu nobarojamām cūkām.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 14. jūnija (4) un 2015. gada 16. jūnija (5) atzinumos secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem benzoskābe kaitīgi neietekmē ne dzīvnieku vai cilvēku veselību, ne vidi un tai piemīt potenciāls nedaudz samazināt sivēnmāšu urīna pH. Iestāde neuzskata, ka būtu nepieciešamas īpašas prasības attiecībā uz uzraudzību pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(6)

Benzoskābes novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāatļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

9.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 152/21

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

9.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 152/23

(1)

Secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) izmanto par atsauci Direktīvas 2010/75/ES II nodaļas aptverto iekārtu atļaujas nosacījumu noteikšanā. Kompetentajām iestādēm būtu jānosaka emisiju robežvērtības, kas nodrošina, ka normālos ekspluatācijas apstākļos emisijas nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kuri noteikti secinājumos par LPTP.

(2)

Ar Komisijas 2011. gada 16. maija lēmumu (2) izveidotais forums, kura dalībnieki ir dalībvalstu, attiecīgo nozaru un vides aizsardzību veicinošo nevalstisko organizāciju pārstāvji, 2014. gada 24. septembrī Komisijai sniedza savu atzinumu par ierosināto LPTP atsauces dokumenta saturu. Minētais atzinums ir publiski pieejams.

(3)

Minētā LPTP atsauces dokumenta pamatelements ir šā lēmuma pielikumā izklāstītie secinājumi par LPTP.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu,

9.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 152/43

(1)

2015. gada 21. septembrī Īrija lūdza Komisiju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 3. punktu pieņemt lēmumu par to, vai tirgū laista zirgu sega, ko izmanto zirgu un to apkārtnes aizsardzībai no kukaiņiem (dunduriem un sīvajām mušām), ir biocīds, apstrādāts izstrādājums vai arī ne viens, ne otrs.

(2)

Pamatojoties uz Īrijas iesniegto informāciju, zirgu sega sastāv no diviem atsevišķiem auduma slāņiem, no kuriem ārējais slānis ir piesūcināts ar permetrīnu, bet no zirgu ādas to šķir nepiesūcināts iekšējais slānis. Tiek apgalvots, ka apstrāde ar permetrīnu vēl vairāk uzlabo segas fiziskās aizsardzības funkciju pret traucējošiem kukaiņiem zirga apkārtnē, jo tie tiks iznīcināti, tiklīdz nosēdīsies uz segas ārējā slāņa.

(3)

Zirgu sega ir paredzēta tādu kukaiņu kontrolēšanai, kas atbilst kaitīgu organismu definīcijai, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā, jo tie var nelabvēlīgi ietekmēt dzīvniekus vai cilvēkus.

(4)

Saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu biocīda funkcija ir iznīcināt, atbaidīt, padarīt nekaitīgu jebkuru kaitīgu organismu, kavēt tā iedarbību vai uz to iedarboties citādā veidā.

(5)

Zirgu sega atbilst Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā sniegtajai izstrādājuma definīcijai, jo tai ir īpaša forma, virsma vai struktūra, kas nosaka tās funkcijas lielākā mērā nekā tās ķīmiskais sastāvs.

(6)

Sega atbilst Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta l) apakšpunktā sniegtajai apstrādāta izstrādājuma definīcijai, jo permetrīns ir ar nolūku iestrādāts segā, lai kontrolētu kukaiņus zirga apkārtnē.

(7)

Tādēļ, lai noteiktu, vai tas ir apstrādāts izstrādājums vai biocīds, ir svarīgi noteikt, vai zirgu segai saskaņā ar apstiprinātajām Savienības vadlīnijām (2) dominē biocīdā funkcija.

(8)

Tā kā i) traucējošie kukaiņi zirga apkārtnē nav kaitīgi pašai segai; ii) permetrīna koncentrācija segā ir salīdzināma ar tā koncentrāciju biocīdos un ir augstāka nekā tā, ko izmanto, lai kontrolētu tekstilmateriālu kaitēkļus, kuri pārtiek no keratīna (3); iii) permetrīna iedarbības veids segā ir identisks biocīda iedarbības veidam; iv) produkta aprakstā lielāka nozīme ir piešķirta un galvenā uzmanība ir vērsta uz biocīdo funkciju kontrolēt kukaiņus, nevis uz citām zirgu segas funkcijām (it īpaši aizsardzība no aukstuma un UV starojuma), var uzskatīt, ka zirgu segai galvenokārt ir biocīda funkcija un tā atbilst biocīda produkta definīcijai, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 2. panta 2. punktu ir svarīgi apsvērt, vai uz zirgu segu var attiekties Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (4), ja sega atbilst minētās direktīvas 1. panta 2. punktā sniegtajai veterināro zāļu definīcijai.

(10)

Ja zirgu segu nav paredzēts lietot kā lokālas iedarbības insekticīdu un to neizmanto ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskas funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai lai noteiktu medicīnisku diagnozi zirgiem, kā arī ja netiek minēts, ka zirgu segai piemīt īpašības, kas spēj ārstēt vai novērst jebkādas zirgu slimības, bet tiek minēta spēja kontrolēt kukaiņus, kuri var atrasties zirga apkārtnē un var to traucēt, zirgu sega neatbilst Direktīvas 2001/82/EK 1. panta 2. punktā sniegtajai veterināro zāļu definīcijai un tādēļ ietilpst Regulas (ES) Nr. 528/2012 darbības jomā.

(11)

Tā kā 18. produkta veids saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā aptver produktus, kurus izmanto posmkāju (piemēram, kukaiņu, zirnekļveidīgo un vēžveidīgo) kontrolei, neizmantojot aizbaidīšanu vai piesaistīšanu, zirgu sega būtu pieskaitāma pie 18. produkta veida. Turklāt, tā kā permetrīnam netiek veikts novērtējums un tas nav apstiprināts (5) lietošanai 19. produkta veida biocīdos, attiecībā uz zirgu segu nevarētu apgalvot, ka tai piemīt jebkādas repelenta funkcijas.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

9.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 152/45

(1)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 41. pantā minētās Savienības atļaujas procedūras piemērošanas kontekstā 2015. gada 3. decembrī Vācija lūdza Komisiju saskaņā ar minētās regulas 3. panta 3. punktu pieņemt lēmumu par to, vai propān-2-olu saturošu un roku dezinfekcijai, tai skaitā šajā gadījumā ķirurģiskai roku dezinfekcijai, paredzētu lietošanai gatavu produktu (“produkti”) grupa, ko laiž tirgū un kam paredzēts piešķirt atļauju kā biocīdu saimei, kas definēta minētās regulas 3. panta 1. punkta s) apakšpunktā, ir biocīdi.

(2)

Vācija uzskatīja, ka šie produkti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK (2) ir zāles, un apgalvoja, ka šo produktu paredzētie lietojumi liecina, ka to mērķis ir novērst cilvēku slimības, jo tos var lietot vietās un situācijās, kur dezinfekcija tiek ieteikta medicīnisku apsvērumu dēļ. Saskaņā ar Vācijas apgalvojumu tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad veselības nozares profesionāļi produktus lieto pirmsoperāciju apstrādes procedūrā, lai novērstu risku, ka mikroorganismi tiek pārnesti uz ķirurģisku brūci.

(3)

Produkti ir paredzēti vairāku tādu baktēriju, vīrusu un sēnīšu ierobežošanai, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā noteiktajai “kaitīga organisma” definīcijai, jo tiem var būt nelabvēlīga ietekme uz cilvēkiem.

(4)

Iznīcināt, atbaidīt, padarīt nekaitīgu jebkuru kaitīgu organismu, kavēt tā iedarbību vai uz to iedarboties citādā ierobežojošā veidā ir biocidāla (biocīdā) funkcija, tāpēc produkts atbilst minētās regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajai biocīda definīcijai.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 2. panta 2. punktu ir svarīgi apsvērt, vai šie produkti, ja tie atbilst Direktīvas 2001/83/EK 1. panta 2. punktā noteiktajai zāļu definīcijai, var ietilpt minētās direktīvas darbības jomā.

(6)

Ja produkti tiek lietoti tikai ar mērķi samazināt mikroorganismu slodzi uz rokām un risku, ka no potenciāli kontaminētām rokām tiks pārnesti mikroorganismi, un netiek lietoti ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskas funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai lai cilvēkiem noteiktu medicīnisku diagnozi un ja produktiem netiek pieteiktas īpašības, kas vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku slimības vai veiktu to profilaksi, produkti neatbilst zāļu definīcijai, kas noteikta Direktīvas 2001/83/EK 1. panta 2. punktā, un tāpēc ietilpst Regulas (ES) Nr. 528/2012 darbības jomā.

(7)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā definētais 1. produkta veids aptver cilvēka higiēnas vajadzībām paredzētus produktus, kurus lieto uz cilvēka ķermeņa ādas vai galvas ādas galvenokārt ķermeņa ādas vai galvas ādas dezinficēšanas nolūkā, tāpēc šie produkti pieder pie 1. produkta veida.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

9.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 152/47

(1)

2011. gadā Finnfjord AS (turpmāk “Finnfjord”) tika piešķirts valsts atbalsts NOK 175 miljonu apmērā no Enerģētikas fonda shēmas (sk. turpmāk tekstā) enerģijas reģenerācijas sistēmas izbūvei šā uzņēmuma ferosilīcija ražotnē. Iestāde apstiprināja šā atbalsta piešķiršanu ar Lēmumu Nr. 39/11/COL (1).

(2)

Pēc pirmspaziņošanas diskusijām, kas sākās 2012. gada novembrī, Norvēģijas iestādes 2013. gada 26. jūnija vēstulē paziņoja par Innovation Norway (turpmāk “IN”) piešķirto papildu atbalstu Finnfjord saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu (2). Šis lēmums attiecas tieši uz šo pasākumu.

(3)

Iestāde 2013. gada 5. jūlija vēstulē (3) pieprasīja Norvēģijas iestādēm papildu informāciju. Norvēģijas iestādes sniedza atbildi 2013. gada 19. augusta vēstulē (4). Iestāde 2013. gada 28. augusta vēstulē (5) pieprasīja papildu informāciju. Norvēģijas iestādes sniedza atbildi 2013. gada 18. septembra vēstulē (6). Iestāde 2013. gada 13. novembra vēstulē (7) informēja Norvēģijas iestādes par to, ka tā pieņēmusi Lēmumu Nr. 445/13/COL sākt paziņotā pasākuma oficiālu izmeklēšanu.

(4)

Norvēģijas iestādes 2014. gada 21. februāra e-pasta vēstulē (8) sniedza savas piezīmes par lēmumu. 2014. gada 10. aprīlī pēc ilgstošām diskusijām ar Norvēģijas iestādēm un Finnfjord par konfidenciālo informāciju lēmumu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un EEZ papildinājumā (9). Finnfjord bija vienīgā trešā puse, kas iesniedza piezīmes (10). Šīs piezīmes 2014. gada 13. maija vēstulē (11) tika nosūtītas Norvēģijas iestādēm. Norvēģijas iestādes 2014. gada 6. jūnija vēstulē (12) sniedza piezīmes par trešās puses piezīmēm. Finnfjord2014. gada 25. septembra e-pasta vēstulē (13) sniedza papildu piezīmes. Iestāde 2014. gada 8. oktobra e-pasta vēstulē (14) pieprasīja papildu informāciju no Finnfjord. Finnfjord sniedza atbildes 2014. gada 24. un 27. oktobra e-pasta vēstulēs (15). Ar 2014. gada 27. oktobra vēstuli (16) papildu piezīmes un informāciju nosūtīja Norvēģijas iestādēm. Norvēģijas iestādes sniedza atbildi 2014. gada 12. novembra vēstulē (17). Laikposmā no 2014. gada novembra līdz 2015. gada janvārim Iestāde veica neformālu saziņu pa e-pastu un tālruni ar Norvēģijas iestādēm un Finnfjord.

(5)

Paziņotais ierosinātais pasākums ir IN tiešā dotācija Finnfjord NOK 16 miljonu apmērā. To paredzēts izmantot, lai daļēji segtu projekta izmaksu palielinājumu no NOK [680–720] miljoniem līdz NOK [aptuveni 800] miljoniem.

(6)

IN informēja Finnfjord par savu lēmumu piešķirt paziņoto pasākumu 2012. gada 10. decembra vēstulē.

(7)

IN paskaidroja, ka Finnfjord nepieciešami vēl NOK [80–95] miljoni, lai pabeigtu enerģijas reģenerācijas projektu. Tādējādi NOK 16 miljoni sedza tikai daļu no izmaksu palielinājuma.

(8)

IN, piešķirot Finnfjord tiešo dotāciju NOK 16 miljonu apmērā, vienlaikus piešķīra Finnfjord arī aizdevumu NOK 18 miljonu apmērā. Tajā laikā Finnfjord saistībā ar šo projektu jau bija aizņēmies no IN NOK 100 miljonus. Iestāde nebija informēta ne par vienu no aizdevumiem. IN apgalvo, ka minētie aizdevumi tika piešķirti atbilstīgi tirgus nosacījumiem un tādēļ neietvēra valsts atbalstu EEZ nolīguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(9)

Vienlaikus ar NOK 18 miljonu aizdevumu no IN Finnfjord saņēma aizdevumu NOK [45–60] miljonu apmērā arī no finanšu iestādes SpareBank 1 Nord-Norge (turpmāk “SNN”). Finnfjord aizņēmuma no SNN kopējā summa saistībā ar šo projektu bija NOK [300–325] miljoni.

(10)

Kopumā tiešā dotācija NOK 16 miljonu apmērā, kā arī abi aizdevumi NOK 18 miljonu un NOK [45–60] miljonu apmērā sedza NOK [80–95] miljonu lielo izmaksu palielinājumu.

(11)

IN ir valsts uzņēmums, kas izveidots ar Likumu par Innovation Norway  (18). Tas pastarpināti pieder Norvēģijas valstij – 51 % kapitāldaļu pieder Pašvaldību un reģionālās attīstības ministrijai un 49 % pieder visām 19 Norvēģijas apgabalu pašvaldībām. IN finansē no valsts līdzekļiem.

(12)

Enova SF (turpmāk “Enova”) ir valsts uzņēmums (19), kas ar Naftas un enerģētikas ministrijas starpniecību pilnībā pieder Norvēģijas valstij. Uzņēmums ir atbildīgs par Enerģētikas fonda shēmas pārvaldību – tā ir valsts atbalsta shēma vides aizsardzības veicināšanai, ko Iestāde apstiprinājusi ar Lēmumiem Nr. 125/06/COL (20) un Nr. 248/11/COL (21). Uzņēmumu Enova finansē no valsts līdzekļiem.

(13)

Saskaņā ar Enerģētikas fonda shēmu Enova organizē konkursus atbalsta piešķiršanai, un šajos konkursos uzvar projekti ar labāko enerģijas patēriņa rādītāju uz vienu atbalsta NOK (22).

(14)

Enova pēdējo daļu 20 % apmērā no atsevišķa atbalsta pasākuma summas izmaksā tikai pēc tam, kad tas apstiprinājis galīgo projekta ziņojumu (23). Saskaņā ar Finnfjord paziņojumu presei (24)2012. gada 30. oktobrī enerģijas reģenerācijas sistēma jau darbojās. Enova2012. gada 22. novembrī apstiprināja Finnfjord galīgo ziņojumu. Enova2012. gada 23. novembrī izmaksāja atbalsta pēdējo daļu NOK 35 miljonu apmērā (20 % no kopējās atbalsta summas NOK 175 miljonu apmērā).

(15)

Finnfjord ir ģimenei piederoša sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Ražotne, kurai piešķirts ierosinātais atbalsts, atrodas Finnsnes pilsētā Trumses apgabalā, kas ir otrais uz ziemeļiem vistālāk esošais administratīvais apgabals Norvēģijā.

(16)

Paziņojumā, pamatojoties uz kuru Iestāde 2011. gada 9. februārī pieņēma Lēmumu Nr. 39/11/COL apstiprināt Enova atbalstu Finnfjord NOK 175 miljonu apmērā, tika lēsts, ka Finnfjord enerģijas reģenerācijas projekta budžets būs NOK 511,66 miljoni. Atbalstu piešķīra, lai esošo dzesēšanas sistēmu aizstātu ar enerģijas reģenerācijas iekārtu. Bija iecerēts katru gadu saražot 224 gigavatstundas elektroenerģijas un reģenerēt 125 gigavatstundas, izmantojot procesā radušos tvaiku. Tādējādi aprēķinātais iegūtais kopējais saražotās enerģijas daudzums būtu 349 gigavatstundas gadā.

(17)

Saskaņā ar izskatāmo paziņojumu līdz 2011. gada februārim aplēstais budžets jau bija palielinājies par NOK 190 miljoniem no NOK 511,66 miljoniem līdz NOK 700 miljoniem. Neskatoties uz šo ievērojamo palielinājumu, 2011. gada 7. februārīFinnfjord valde nolēma projektu turpināt. Tajā laikā Finnfjord nepieteicās papildu atbalsta saņemšanai. Paziņoto atbalstu nav paredzēts izmantot, lai segtu izmaksu palielinājumu, kā rezultātā budžets sasniedza NOK 700 miljonus.

(18)

Izmaksu palielinājuma galvenais iemesls bija Finnjord lēmums projekta īstenošanā galveno uzsvaru likt uz elektroenerģijas ražošanu, izmantojot tvaiku (nevis reģenerēt procesā radušos tvaiku), iegādājoties jaudīgāku tvaika turbīnu. Turbīnu pasūtīja 2011. gada 7. janvārī. Juridiski saistošu līgumu par turbīnas piegādi noslēdza 2011. gada 23. februārī. Finnfjord2011. gada 16. februāra vēstulē informēja Enova par to, ka pasūtīta jaudīgāka turbīna, kas ļaus gadā saražot 344,5 gigavatstundas elektroenerģijas. Tādējādi, palielinot saražotās elektroenerģijas daudzumu, tiktu nodrošināts daudzums, kas bija tuvs aplēstajam elektroenerģijas un tvaika daudzumam, proti, 349 gigavatstundām. Ņemot to vērā, Finnfjord pieprasīja izslēgt tvaika ražošanu no atbalstāmā projekta. Enova2011. gada 17. februārī apstiprināja projekta izmaiņas.

(19)

Finnfjord projeka īstenošanas posmā iesniedza Enova progresa ziņojumus. Finnfjord savā 2012. gada 30. aprīļa ziņojumā norādīja, ka izmaksas turpina palielināties saistībā ar turbīnas būvniecību, tvaika un kondensācijas caurulēm un caurtekām. Papildu izmaksas sasniedza aptuveni NOK 5 miljonus. Finnfjord joprojām centās panākt, lai projekta kopējās izmaksas nepārsniegtu aprēķināto budžetu NOK 700 miljonu apmērā.

(20)

Finnfjord2012. gada 29. jūnija progresa ziņojumā norādītā kopējā aplēstā izmaksu summa joprojām bija NOK 700 miljoni. Taču tajā laikā tika lēsts, ka projekta īstenošanas gaitā radīsies papildu izmaksas NOK [5–10] miljonu apmērā. Jautājums par šādu izmaksu palielinājumu tika skatīts Finnfjord valdes sēdē 2012. gada 19. jūnijā. Norvēģijas iestādes nav paskaidrojušas, kādēļ, ņemot vērā kopējo izmaksu palielinājumu par NOK [10–15] miljoniem ([…]), 2012. gada 29. jūnija progresa ziņojumā netika koriģēta aprēķinātā kopējo izmaksu summa NOK 700 miljoni.

(21)

Norvēģijas iestādes paskaidroja, ka Finnfjord 2012. gada pavasarī sāka neformālas diskusijas ar Enova par papildu atbalsta saņemšanu, lai segtu projekta izmaksu palielinājumu. Finnfjord2012. gada 5. jūlijā pēc neformālas saziņas iesniedza oficiālu pieteikumu Enova par papildu atbalsta saņemšanu. Tajā laikā uzņēmums Finnfjord bija pārskatījis kopējo izmaksu aplēses, un tās sasniedza NOK [730–760] miljonus.

(22)

Iestādei sniegtā informācija liecina, ka Finnfjord, pamatojoties uz budžeta pārskatīšanu, ko pabeidza 2012. gada 31. jūlijā, secināja, ka projekta īstenošanas laikā radīsies papildu izmaksas, un aplēstā kopējo izmaksu summa palielinājās līdz NOK [740 līdz aptuveni 800] miljoniem. Izmaksu palielinājums bija saistīts ar esošo iekārtu pielāgošanu, trīs esošo krāšņu pielāgošanu, dūmvadu pielāgošanu, turbīnas ēkas un citu ēku iekārtas, ilgstošāku ražošanas apjoma samazinājumu, nekā paredzēts, kā arī ar darbu un iekārtu uzstādīšanas pabeigšanu. Finnfjord pieprasīja Enova papildu atbalstu, lai nodrošinātu projekta atbilstību iekšējām ienesīguma prasībām. Finnfjord sīki izklāstīja izmaksu palielinājuma iemeslus savā 2012. gada 12. septembra progresa ziņojumā.

(23)

Finnfjord 2012. gada augusta sākumā neformāli apspriedās ar Enova par darbu, kas saistīti ar trešo krāsni, iespējamu atlikšanu un iekļaušanu atsevišķā projektā, lai pieprasītu papildu atbalstu no Enova, pamatojoties uz šo jauno projektu.

(24)

Enova2012. gada 20. augusta vēstulē noraidīja atbalsta pieprasījumu.

(25)

Finnfjord valdes sēdē, kas notika 2012. gada 25. septembrī, aplēstā kopējā izmaksu summa bija NOK [aptuveni 800] miljoni. Šajā sēdē Finnfjord valde izskatīja trīs alternatīvus rīcības plānus:

(26)

Valde nolēma rīkoties saskaņā ar trešo alternatīvu.

(27)

IN ir iesniedzis Iestādei valdes sēdes protokola izrakstu par trešo alternatīvu. Saistībā ar pieteikumiem Enova un IN par papildu atbalsta piešķiršanu izrakstā norādīts šādi:

“Iespējamās Enova un [IN] dotācijas/aizdevumi tiks tiešā veidā izmantoti [SNN] pieprasītā likviditātes aizdevuma samazināšanai.” (25)

(28)

Saskaņā ar IN sniegto informāciju valde secināja, ka, īstenojot pirmo rīcības plānu, būtībā projekts tiktu finansēts par Finnfjord kreditoru līdzekļiem, kas nebūtu vēlams no juridiskā viedokļa, kā arī nebūtu saprātīgs risinājums ilgtermiņā. IN informēja, ka valde par īstenojamu rīcības plānu neatzina arī otro alternatīvu, – tā secināja, ka darbu saistībā ar trešo krāsni atlikšana radītu pārmērīgi lielas izmaksas.

(29)

Norvēģijas iestādes savās piezīmēs par Iestādes lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanu bija precizējušas, ka galīgā kopējo izmaksu summa bija NOK [aptuveni 800] miljoni. Norvēģijas iestādes nav norādījušas, kad šī galīgā summa tika noteikta.

(30)

Finnfjord2012. gada 28. augustā sāka neformālas sarunas ar IN un SNN, lai iegūtu finansējumu NOK [80–95] miljonu apmērā, kas nepieciešams projekta pabeigšanai.

(31)

Finnfjord ar 2012. gada 1. oktobra vēstuli iesniedza oficiālu pieteikumu SNN papildu aizdevumu saņemšanai. Finnfjord2012. gada 11. oktobrī iesniedza pieteikumu IN papildu aizdevumu un dotāciju saņemšanai, nenorādot atbalsta summu.

(32)

SNN acīmredzot laikposmā līdz 2012. gada oktobra vidum bija piedāvājusi Finnfjord aizdevumu NOK [80–95] miljonu apmērā. Tomēr SNN piedāvāja finansējumu ar tādiem nosacījumiem par nodrošinājumu, kas nāktu par sliktu esošā IN aizdevuma nodrošinājumam (26). IN šādam risinājumam nepiekrita. Tā vietā Finnfjord, SNN un IN vienojās par šādu finansējuma paketi NOK [80–95] miljonu apmērā:

(33)

Finnfjord oficiāli apstiprināja finansējuma paketi NOK [80–95] miljonu apmērā ar koordinācijas papildlīgumu, ko SNN, IN un Finnfjord parakstīja 2012. gada 12. decembrī. Šis līgums, kura mērķis bija reglamentēt attiecības visu triju pušu starpā, attiecās uz 2012. gada 12. decembra aizdevuma līgumu starp Finnfjord un SNN, kā arī Finnfjord un IN2012. gada 10. decembra aizdevuma līgumu.

(34)

IN un SNN aizdevumi jau ir izmaksāti, taču atbalsts Finnfjord NOK 16 miljonu apmērā tiks izmaksāts tikai ar Iestādes apstiprinājumu.

(35)

IN uzsver, ka laikā, kad tas pieņēma lēmumu ar zināmiem nosacījumiem piešķirt NOK 16 miljonus, netika apsvērta iespēja izsniegt aizdevumu Finnfjord, jo uzņēmumam nebija pietiekama nodrošinājuma, kas segtu jaunus aizdevumus NOK [80–95] miljonu apmērā.

(36)

Attiecībā uz to, kāpēc Finnfjord 2011. gada februārī nepieprasīja papildu atbalstu no Enova, IN norāda, ka Enova vienpusēji samazināja summu no NOK 200 miljoniem un uzsvēra, ka piešķīrums NOK 175 miljonu apmērā nozīmē ārkārtīgi augstu atbalsta intensitāti un ka neviens cits projekts nevarētu cerēt uz šādu atbalstu. Tāpēc Finnfjord uzskatīja, ka pieteikums par papildu atbalsta saņemšanu tiktu noraidīts. Tomēr uzņēmums mainīja savu pieeju, kad tam kļuva zināms Enova lēmums piešķirt atbalstu NOK 350 miljonu apmērā gandrīz identiskam projektam, ko īstenoja Elkem AS  (28).

(37)

IN ir iesniedzis pārskatītu tabulu, kurā ņemtas vērā piezīmes, ko Iestāde sniegusi lēmumā par oficiālās izmeklēšanas sākšanu. Ņemot vērā galīgās projekta izmaksas NOK [aptuveni 800] miljonu apmērā, projekta īstenošanas laikposmu – 15 gadi, kā arī pamatoto elektroenerģijas ražošanas apjoma pakāpenisko pieaugumu pirmajos trijos gados līdz maksimālajai gada jaudai 344,5 gigavatstundas, ienesīguma norma, kas aprēķināta, izmantojot Enova modeli, bez NOK 16 miljonu atbalsta ir [aptuveni 9] %. Saņemot atbalstu, ienesīguma norma būtu [aptuveni 11] %. IN norāda, ka, tā kā Finnfjord vispārējā ieguldījumu politika šādiem ieguldījumiem ārpus uzņēmuma pamatdarbības veidiem prasa [10–20] % ienesīguma normu, projekts uzskatāms par neienesīgu.

(38)

IN uzsver, ka Finnfjord, pieņemot lēmumu turpināt projektu, balstījās uz saviem iekšējiem aprēķiniem, kas atšķiras no iepriekš minētā aprēķina (uz Enova modeli balstīts aprēķins). IN norāda, ka tam nav iesniegti Finnfjord iekšējie aprēķini. IN norāda, ka šķietami pretrunīgo IN un Enova viedokļu iemesls, ļoti iespējams, ir Enova un IN iekšējo noteikumu un prakses atšķirības.

(39)

Finnfjord norāda uz, pēc uzņēmuma ieskatiem, acīmredzamu pretrunu Iestādes lēmumā, proti, Iestāde, no vienas puses, pilnībā neizslēdz, ka atbalstam šajā gadījumā var būt stimulējoša ietekme, taču, no otras puses, izvirza jautājumu, vai Finnfjord ir apsvēris iespēju pārtraukt, ierobežot vai apturēt projekta īstenošanu. Finnfjord uzsver, ka, lai gan uzņēmuma valde līdz 2012. gada 25. septembra sēdei bija izvirzījusi mērķi pabeigt projektu, to nevar uzskatīt par vēlmi vai spēju pabeigt projektu par katru cenu. Uzņēmums norāda, ka fakti un skaitļi, kas darīti zināmi Iestādei, uzskatāmi parāda Finnfjord nespēju finansēt projekta pabeigšanu bez papildu finansējuma. Finnfjord nevarēja piedāvāt papildu nodrošinājumu, tādējādi tas nespētu iegūt papildu aizdevumus. Tāpēc Finnfjord noraida Iestādes sākotnējo nostāju, ka atbalsts būtu vēlams, taču ne noteikti nepieciešams elements finansējuma paketē.

(40)

Tāpat kā IN, Finnfjord uzsver, ka Enova atbalsta samazinājums no NOK 200 miljoniem uz NOK 175 miljoniem bija Enova valdes vienpusējs politikas lēmums. Finnfjord norāda uz, pēc uzņēmuma ieskatiem, vairākām nekonsekvencēm Enova apgalvojumos par projekta papildu atbalsta stimulējošo ietekmi un uzsver, ka šķietami pretrunīgajiem Enova un IN viedokļiem par atbalsta stimulējošo ietekmi nav nozīmes, jo Enova politika ir stingrāka nekā Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (turpmāk “VAP”) (29).

(41)

Attiecībā uz novērtējumu par to, vai atbalsts ir piemērotākais risinājums, Finnfjord noraida uzskatu, ka šis novērtējums jāveic, ņemot vērā šīs lietas īpašos apstākļus, un atsaucas uz Lēmumu Nr. 39/11/COL, kurā Iestāde konstatēja, ka sākotnējais atbalsts – dotācija NOK 175 miljonu apmērā – bija piemērots instruments, lai veicinātu ieguldījumus projektā pirms tā īstenošanas.

(42)

Attiecībā uz samērīgumu uzņēmums uzsver, ka projekta izmaksas palielinājušās vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar sākotnējām aplēsēm. Ienesīguma norma 12,35 % līmenī bija Finnfjord prasītā ienesīguma diapazona mazāko vērtību galā. Pārskatītā ienesīguma norma [aptuveni 9] % līmenī bez NOK 16 miljonu atbalsta ir daudz zemāka par normu, kas būtu pieņemama Finnfjord, “ja uzņēmums būtu varējis rīkoties pēc savas brīvas gribas”. Pat [aptuveni 11] % ienesīguma norma ar NOK 16 miljonu atbalstu tiek uzskatīta par diezgan pieticīgu. Finnfjord uzskata, ka atbalsta piešķīrums būtu uzskatāms par saprātīgu sloga sadali IN un SNN starpā, un uzsver, ka projektam ievērojami palielinājies aizņemto līdzekļu īpatsvars. Saistību neizpildes risku uzņemas tikai uzņēmums. Tādējādi Finnfjord uzskata, ka atbalsts noteikti nerada pārmērīgu kompensāciju.

(43)

Finnfjord uzskata, ka papildu atbalsts no IN neapdraudēs konkurences mehānismu, ko paredz Enerģētikas fonda shēma. Finnfjord uzsver, ka Enerģētikas fonda shēmā paredzētais konkurences mehānisms vienīgi liedz mazāk iedarbīgiem projektiem saņemt atbalstu tad, ja pieprasītās summas pārsniedz shēmas budžetu. Uzņēmums aicina Iestādi izvērtēt, vai Enerģētikas fonda shēmā paredzētā konkurences mehānisma pārākums varētu traucēt Norvēģijas iestādēm īstenot tiesības organizēt valsts līdzekļu administrēšanu. Šai sakarā Finnfjord apšauba, vai Iestādei ir atbilstīgs tiesiskais pamats – izņemot kumulācijas noteikumus –, lai tā varētu nodrošināt, ka atsevišķi atbalsta piešķīrumi netraucē īstenot atbalsta shēmu. Finnfjord paskaidro, ka paziņotais atbalsts ir izmantots atklāti un pārskatāmi.

(44)

Oficiālās izmeklēšanas laikā Iestāde no trešās puses, proti, Finnfjord, saņēma otro piezīmju kopumu, kurā uzņēmums izklāsta, ka tā likviditātes trūkuma dēļ 2012. gada rudenī projekts tiktu apturēts, ja netiktu saņemta papildu finansējuma pakete, ko savukārt veicināja IN piešķirtais atbalsts. Finnfjord atsaucas uz Iestādes lēmumu Helguvík Aluminium Smelter lietā (30), lai pamatotu, kāpēc paziņotajam atbalstam par labu Finnfjord ir stimulējoša ietekme.

(45)

Atbalsta nepieciešamības pamatojumam uzņēmums ir iesniedzis pārskatus, ko sagatavojusi SNN, Finnfjord grāmatvedis un valdes priekšsēdētājs. Uzņēmums ir iesniedzis arī izklājlapu, kurā redzams pārskatīts projekta pašreizējās neto vērtības aprēķins (to pārbaudījis IN), kas paredz [minimāli negatīvu] % ienesīgumu, ja tiek sniegts atbalsts. Finnfjord atsaucas uz Iestādes un Komisijas praksi (31) saistībā ar gadījumiem, kad inovatīvu projektu īstenošanā radušās neparedzētas izmaksas un atbalsta dotācijas, kas izteiktas nevis konkrētās summās, bet procentuālajā daļā no nezināmām kopējām izmaksām, atzītas par saderīgām ar valsts atbalsta noteikumiem.

(46)

Pēc Iestādes pieprasījuma Finnfjord vēlāk iesniedza arī kopijas no abiem finansēšanas līgumiem, ko SNN, IN un Finnfjord noslēdza 2011. gada 14. jūnijā un 2012. gada 12. decembrī, kā arī dokumentus, kuri attiecas uz neapgrūtināta nodrošinājuma neesību.

(47)

Norvēģijas iestādes ir sniegušas piezīmes par trešās puses, proti, Finnfjord, divās kārtās sniegtajām piezīmēm. Norvēģijas iestādes piekrīt Finnfjord, kā arī ir precizējušas mazsvarīgākus faktus saistībā ar ierosinātās NOK 16 miljonu dotācijas finansēšanas avotu. Tā kā no attiecīgajiem avotiem saņemtā finansējuma izmaksas kārtība ir vienāda, šie precizējumi nav izrādījušies būtiski Iestādes vērtējumā par paziņoto pasākumu.

(48)

EEZ līguma 61. panta 1. punktā noteikts šādi:

“Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.”

(49)

Tas nozīmē, ka, lai pasākums būtu valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, tam jāatbilst šādiem kumulatīviem kritērijiem: i) pasākumam jābūt valsts vai no valsts līdzekļiem piešķirtam; ii) pasākums dod saņēmējam selektīvu ekonomisku priekšrocību; iii) pasākums var iespaidot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm un radīt konkurences izkropļojumus.

(50)

Atbalsta pasākumam jābūt valsts vai no valsts līdzekļiem piešķirtam. Šai sakarā tiek atgādināts, ka IN ir valsts uzņēmums. Tā dotācijas finansē Norvēģijas valsts. Tādējādi paziņotais pasākums ir finansēts no valsts līdzekļiem, un finansējuma piešķiršanu Finnfjord kontrolē valsts uzņēmums, ko savukārt kontrolē valsts. Tāpēc Iestāde uzskata, ka ir iesaistīti valsts līdzekļi.

(51)

Lai paziņotais pasākums būtu uzskatāms par valsts atbalstu, tam ir jādod Finnfjord priekšrocības, kas atbrīvo uzņēmumu no izmaksām, kuras parasti tiek segtas no tā budžeta. Pasākumam ir jābūt arī selektīvam, dodot priekšroku “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Tiešā dotācija NOK 16 miljonu apmērā ir finansējuma piešķīrums, ko Finnfjord nebūtu saņēmis, veicot parasto uzņēmējdarbību. Ierosinātā dotācija ir paredzēta vienīgi Finnfjord. Tādēļ Iestāde konstatē, ka šī tiešā dotācija ir selektīva ekonomiskā priekšrocība Finnfjord.

(52)

Lai pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, pasākumam jāspēj radīt konkurences izkropļojumus un iespaidot tirdzniecību starp EEZ līguma Līgumslēdzējām pusēm. Saskaņā ar iedibināto judikatūru jau tas vien, ka pasākums stiprina uzņēmuma pozīciju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē EEZ iekšējā tirdzniecībā, ir uzskatāms par pietiekamu iemeslu, lai konstatētu, ka pasākums var iespaidot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm un radīt konkurences izkropļojumus citās EEZ valstīs dibinātu uzņēmumu starpā (32). Finnfjord ražo ferosilīciju un mikrokistāliskā silīcija dioksīdu, ko tas pārdod Eiropas tirgū (33). Tāpēc Iestāde secina, ka atbalsts iespaido tirdzniecību starp EEZ līguma Līgumslēdzējām pusēm un rada konkurences izkropļojumus EEZ, jo atbalsta saņēmējs darbojas nozarē, kurā notiek tirdzniecība Līgumslēdzēju pušu starpā.

(53)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem konstatējumiem, Iestāde secina, ka paziņotais pasākums IN tiešās dotācijas veidā NOK 16 miljonu apmērā par labu Finnfjord ir uzskatāms par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(54)

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu: “Visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi EBTA Uzraudzības iestādei laikus, lai tā varētu iesniegt savas piezīmes. (…) Attiecīgā valsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu.”

(55)

Norvēģijas iestādes 2013. gada 26. jūnija vēstulē paziņoja par atbalsta pasākumu NOK 16 miljonu apmērā. Atbalsts piešķirts ar nosacījumu, ka Iestāde to apstiprina, un tāpēc nav izmaksāts.

(56)

Ņemot vērā sniegto informāciju, izrādās, ka atbalsts piešķirts, pamatojoties uz atbalsta shēmu, kas nav paziņota Iestādei, jo Norvēģijas iestādes uzskatīja, ka uz to attiecās tajā laikā piemērojamā Vispārējā grupu atbrīvojuma regula (turpmāk “VGAR”) (34). Enova un IN dotācijas ir ieguldījumu atbalsts vienam un tam pašam uzņēmumam vienā un tajā pašā ieguldījumu projektā. Tāpēc Norvēģijas iestādes secināja, ka par atbalstu Finnfjord bija jāpaziņo atsevišķi, jo tas kopā ar Enova piešķirto atbalstu pārsniedza robežvērtību, un šādā gadījumā uz individuālo atbalstu attiecas paziņošanas pienākums (35).

(57)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Iestāde secina, ka Norvēģijas iestādes ir izpildījušas savus pienākumus, kas izriet no 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta noteikumiem.

(58)

IN apgalvo, ka atbalsts Finnfjord ir saderīgs ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu kā atbalsts vides aizsardzībai. IN uzsver, ka šis atbalsts nav uzskatāms par atbalstu grūtībās nonākuša uzņēmuma glābšanai.

(59)

Pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību” var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem un konkurenci EEZ, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(60)

Iestāde ar Lēmumu Nr. 39/11/COL apstiprināja sākotnējo atbalstu no Enerģētikas fonda shēmas Finnfjord enerģijas reģenerācijas projektam pēc tam, kad tika veikts šā atbalsta rūpīgs novērtējums saskaņā ar VAP 5. nodaļu. Iestāde secināja, ka paziņotais atbalsts, ko piešķīra Enova, veicināja vides aizsardzību, sniedzot stimulu Finnfjord īstenot energotaupības pasākumu, ko uzņēmums nebūtu veicis bez šā atbalsta.

(61)

2014. gada 16. jūlijā – pēc tam, kad bija sākta oficiālā izmeklēšana, – Iestāde pieņēma jaunas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (turpmāk “VEAP”) (36), ar ko aizstāja VAP (37). Kopš VEAP pieņemšanas (38) Iestāde tās piemēro arī individuālam atbalstam, kas paziņots līdz VEAP pieņemšanai, ja tai lēmums jāpieņem pēc pieņemšanas datuma (39).

(62)

Iestāde apstiprināja Enova atbalstu kā energotaupības pasākumu. VEAP nav iekļauti nosacījumi attiecībā uz energotaupību, taču ir ieviesta nodaļa par energoefektivitāti (40). Iestāde izvērtēja paziņotā atbalsta saderību, pamatojoties uz VEAP nodaļu par energoefektivitāti.

(63)

Iestāde norāda, ka šajā gadījumā tās novērtējumā par paziņotā pasākuma saderību nebūtu būtisku atšķirību, ja tā būtu piemērojusi VAP. Lai to pierādītu, turpmāk minēti gan VEAP, gan arī VAP attiecīgie principi.

(64)

Lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu, kā arī novērtējot paziņoto pasākumu atbilstoši tajā laikā piemērojamajām VAP, Iestāde uzsvēra, ka, tā kā tā jau bija novērtējusi atbalsta, ko Enova piešķīra Finnfjord enerģijas reģenerācijas projektam, saderību, tai nebija šaubu, ka papildu atbalsta mērķis, ņemot vērā tā nelielo apmēru salīdzinājumā ar sākotnējo atbalstu, bija novērst tirgus nepilnības. Turklāt pieņemot, ka atbalstam būtu stimulējoša ietekme un ka tas būtu nepieciešams, Iestādei nebija šaubu, ka konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību būtu ierobežota un tādējādi kopējais samērs būtu pozitīvs. Tāpēc turpmāk šie jautājumi netiks skatīti.

(65)

Šā novērtējuma uzdevums ir noteikt, vai paziņotajam atbalstam ir stimulējoša ietekme un vai tas ir nepieciešams.

(66)

Saskaņā ar VEAP (41), lai atbalsts būtu saderīgs ar EEZ līguma darbību, tam jānodrošina stimulējoša ietekme. Saderības novērtējuma būtisks uzdevums ir noteikt, vai paziņotais atbalsts ir nepieciešams, lai radītu reālu stimulu veikt ieguldījumus, kas pretējā gadījumā netiktu veikti. Jāpārbauda, vai atbalsts ir nepieciešams, lai radītu stimulējošu ietekmi attiecībā uz ieguldījumiem, proti, vai atbalsts patiešām maina saņēmēja darbību tādējādi, ka tiek paaugstināts vides aizsardzības līmenis (42).

(67)

Iestāde uzskata, ka principā stimulējošas ietekmes nav visos gadījumos, kad projekts jau ir sākts, pirms saņēmējs iesniedz pieteikumu atbalstam (43). Tā kā šī lieta ir saistīta ar papildu atbalstu, kas nepieciešams, lai segtu jau īstenošanā esoša projekta izmaksu palielinājumu, Iestāde nevar paļauties uz pieņēmumu par stimulējošās ietekmes esību attiecībā uz atbalsta pieteikumiem, kas iesniegti pirms darbu sākšanas. Finnfjord 2011. gada februārī sāka projektu par NOK 700 miljoniem, pamatojoties uz piešķirto atbalstu NOK 175 miljonu apmērā.

(68)

Tomēr Iestāde neizslēdz atbalsta stimulējošo ietekmi uz jau sāktu projektu, ja atbalsta piešķiršana nepārprotami nodrošina tādu projektu pabeigšanu, kuri pretējā gadījumā netiktu pabeigti, vai paaugstina vides aizsardzības līmeni, kas netiktu panākts bez atbalsta (44). Vērtējot atbalsta stimulējošo ietekmi, pamatojoties uz šādiem nosacījumiem, rūpīgi jāanalizē hipotētiska pretēja situācija, proti, kā uzņēmums rīkotos bez atbalsta.

(69)

Uzņēmums pabeidza projektu 2012. gada oktobrī, nesaņēmis atbalsta maksājumus. Pamatojoties uz sniegto informāciju un pierādījumiem, Iestāde neuzskata, ka Finnfjord patiešām apsvēra iespēju pārtraukt projektu, mazināt tā apmēru vai apturēt projektu pēc 2011. gada februāra laikposmā līdz tā pabeigšanai 2012. gada oktobrī. Precīzāk sakot un atsaucoties uz 2012. gada 25. septembra valdes sēdē izdarītajiem secinājumiem, var konstatēt, ka uzņēmums pārmērīgi lielo izmaksu dēļ nopietni neapsvēra iespēju pilnībā vai daļēji pārtraukt vai atlikt projekta īstenošanu vai samazināt tā apmēru. Valdes 2012. gada 25. septembra sanāksmes protokolā teikts, ka Finnfjord grasījās lūgt SNN papildu finansējumu aizdevuma veidā, kā arī papildu atbalstu no Enova un IN un ka jebkurš iespējamais atbalsts tiktu izmantots, lai tieši mazinātu aizdevumu, ko Finnfjord vēlējās saņemt no SNN.

(70)

Šis konstatējums, šķiet, apstiprinās uzņēmuma piezīmēs attiecībā uz Iestādes lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru. Lai gan uzņēmums norāda, ka tam nepieciešams papildu finansējums NOK [80–95] apmērā, un apgalvo, ka situācija, kādā uzņēmums bija nonācis, liecina par to, ka uzņēmums apsvēra iespēju pārtraukt projektu, šī informācija ir pretrunā citiem uzņēmuma apgalvojumiem, kuros tas atsaucas uz brīvas gribas trūkumu (sk. 42. apsvērumu iepriekš tekstā), kā arī, kas ir visbūtiskākais, faktam, ka Finnfjord pabeidza projektu bez atbalsta.

(71)

Ja uzņēmums uzskatīja, ka tam nav citu iespēju, kā vien turpināt projektu, atbalsts nesniegtu uzņēmumam stimulu, jo uzņēmums būtu pabeidzis projektu gan ar atbalstu, gan arī bez tā. Citiem vārdiem sakot, hipotētiskais scenārijs ir tāds, ka Finnfjord pabeidz projektu bez kavēšanas un bez apmēra samazināšanas arī bez atbalsta.

(72)

Iestādi nepārliecina arguments, ka atbalsts veicināja finansējuma paketes saņemšanu NOK [80–95] miljonu apmērā un bija nepieciešams jo īpaši, lai saņemtu NOK [45–60] miljonu aizdevumu no SNN. Pat ja SNN aizdevumā bija nosacījums, ka tiek saņemts NOK 16 miljonu atbalsts no IN, finansējums (gan no SNN, gan arī no IN) tika saņemts bez Iestādes iepriekšēja apstiprinājuma attiecībā uz papildu atbalstu. Tas skaidri parāda aizdevumu un atbalsta dotācijas nodalāmību. Kreditors, kas izvirza atbalsta faktisku izmaksu kā nosacījumu papildu finansējuma piešķiršanai, pirms papildu aizdevuma izsniegšanas būtu sagaidījis Iestādes apstiprinājumu, ja tas būtu priekšnosacījums finansējuma paketes izveidei. Turklāt Iestādei sniegtā informācija nenorāda uz to, ka Finnfjord būtu nekavējoties jāatmaksā aizdevumi, ja Iestāde neapstiprinātu atbalstu.

(73)

Lai atbalsts būtu saderīgs ar EEZ līguma darbību, tam jābūt nepieciešamam. No atbalsta nedrīkst subsidēt darbības izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parasto uzņēmējdarbības risku (45). Tomēr atbalstu papildu izmaksu segšanai, kas radušās neparedzētu ārēju apstākļu dēļ, ko nevar uzskatīt par attiecīgās saimnieciskās darbības parasto uzņēmējdarbības risku, var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību (46).

(74)

Iestāde norāda, ka Finnfjord 2011. gada februārī, konstatējot izmaksu palielinājumu no NOK 511,66 miljoniem līdz NOK 700 miljoniem, nolēma turpināt īstenot projektu, nepieprasot papildu atbalstu. Tādējādi šīs izmeklēšanas objekts ir attiecīgo izmaksu palielinājums par NOK [80–95] miljoniem no NOK 700 miljoniem līdz NOK [aptuveni 800] miljoniem. Tas ir palielinājums par aptuveni […] %.

(75)

Pamatojoties uz sniegto informāciju, kā aprakstīts 22. apsvērumā iepriekš tekstā, izmaksu palielinājumu radīja esošo iekārtu pielāgošana, trīs esošo krāšņu pielāgošana, dūmvadu pielāgošana, turbīnas ēkas un citu ēku ietaises, ilgstošāks ražošanas apjoma samazinājums, nekā paredzēts, kā arī darbu un iekārtu uzstādīšanas pabeigšana. Šāds izmaksu palielinājums uzņēmumam bija jāņem vērā, plānojot šāda veida projektu, un tas uzskatāms par šādas saimnieciskās darbības parasto uzņēmējdarbības risku. Nevar uzskatīt, ka izmaksu palielinājumu izraisīja ārēji faktori un ka tie pēc būtības nav paredzami. Tādējādi uzskatāms, ka šī lieta atšķiras no Helguvík Aluminium Smelter lietas (47), uz ko atsaucas Finnfjord. Helguvík Aluminium Smelter lietā atbalsta saņēmējs saskārās ar grūtībām, cenšoties iegūt finansējumu ārkārtējās finanšu krīzes laikā 2008. gadā Islandē – šo apstākli noteikti var klasificēt kā neparedzamu ārēju faktoru. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Iestāde uzskata, ka Norvēģijas iestādes ar paziņoto atbalsta pasākumu ierosina kompensēt Finnfjord izmaksas, ko radījis parastais uzņēmējdarbības risks saistībā ar uzņēmuma īstenoto projektu.

(76)

Iestāde atzīst, ka tās novērtējuma rezultāti, iespējams, būtu bijuši citādi, ja Norvēģijas iestādes tā vietā, lai ierosinātu divu konkrētu atbalsta summu izmaksu (no Enova un vēlāk no IN), būtu piešķīrušas atbalstu, ar kuru sedz konkrētu procentuālo daļu no projekta attiecināmajām izmaksām. Šāds risinājums ir īpaši piemērots, ja neparedzamās papildu izmaksas ir ļoti lielas, turklāt saistītas ar projekta novitāti, kā arī, ja šā iemesla dēļ izmaksas pēc savas būtības ir sarežģīti aprēķināt iepriekš. Tomēr šis arguments neder, ņemot vērā faktu kopumu, kas ir Iestādes rīcībā šajā lietā.

(77)

Iestāde uzsver, ka Norvēģijas iestāžu uzdevums ir uzskatāmi pierādīt, ka ir izpildīti nosacījumi, lai tiktu pieļauta atkāpe no EEZ līguma 61. panta 1. punkta noteikumiem (48). Norvēģijas iestāžu (arī Finnfjord) sniegtie fakti un argumenti nav pārliecinājuši Iestādi, ka paziņotajam atbalstam no IN ir stimulējoša ietekme vai ka tas ir nepieciešams.

(78)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Iestāde ir secinājusi, ka paziņotajam IN atbalstam par labu Finnfjord nav stimulējošas ietekmes un ka tas nav nepieciešams. Tā kā šo iemeslu dēļ vien atbalsts nav saderīgs ar EEZ līguma darbību, Iestāde nevērtēs nedz šā atbalsta piemērotību, nedz arī samērīgumu.

(79)

Pamatojoties uz Norvēģijas iestāžu sniegto informāciju, Iestāde ir secinājusi, ka ierosinātā IN dotācija NOK 16 miljonu apmērā par labu Finnfjord ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(80)

Iestāde ir secinājusi, ka šis atbalsts nav saderīgs ar EEZ līguma darbību. Tāpēc Norvēģijas iestādēm nav atļauts to sniegt.

(81)

Iestāde pieprasa Norvēģijas iestādēm nekavējoties nosūtīt šā lēmuma kopiju Finnfjord,

9.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 152/59

(1)

Pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām un tirgus informāciju, Uzraudzības iestāde 2013. gada 31. oktobrī informēja Norvēģijas iestādes par iespējamu valsts atbalstu attiecībā uz finansējumu jaunam futbola stadionam Sandefjordā (Sandefjord) (dokuments Nr. 686574). Tajā pašā sarakstē Uzraudzības iestāde pieprasīja informāciju par iespējamo atbalsta pasākumu, un Norvēģijas iestādes minēto informāciju sniedza 2013. gada 29. novembrī (dokumenti Nr. 691773 un 691774).

(2)

Uzraudzības iestāde 2014. gada 16. janvārī pieprasīja Norvēģijas iestādēm papildu informāciju (dokuments Nr. 694963), kas tika sniegta 2014. gada 14. februārī (dokuments Nr. 699518).

(3)

Pamatojoties uz Uzraudzības iestādes rīcībā esošo informāciju, 2014. gada 22. oktobrī tā nolēma pieņemt Lēmumu Nr. 444/14/COL sākt formālu izmeklēšanas procedūru par atbalstu futbola klubam Sandefjord Fotball AS un aicināja Norvēģijas iestādes sniegt piezīmes. Lēmums 2015. gada 15. janvārī tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī, aicinot trešās personas iesniegt piezīmes viena mēneša laikā no tā publicēšanas dienas.

(4)

Norvēģijas iestādēm piešķīra piezīmju iesniegšanas termiņa pagarinājumu līdz 2014. gada 23. decembrim, un tās minētajā dienā iesniedza piezīmes (dokumenti Nr. 733899–733901). Nekādas citas piezīmes Uzraudzības iestāde nesaņēma.

(5)

Futbola klubs Sandefjord Fotball ir apvienība, kas dibināta 1998. gadā, pamatojoties uz sadarbības nolīgumu starp diviem lielākajiem Sandefjordas rajona futbola klubiem, proti, Sandefjord Ballklubb un IL Runar. Sadarbības mērķis bija izveidot Sandefjordā profesionālu futbola komandu, kas varētu iekļūt Norvēģijas augstākajā divīzijā.

(6)

Sandefjord Fotball AS, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, vada profesionālo (“elites”) komandu (1). Sadarbības pamatā starp futbola klubu Sandefjord Fotball un Sandefjord Fotball AS ir Norvēģijas Futbola asociācijas prasības. Klubs pārvalda arī amatieru komandu un junioru futbola komandu. Tas vada arī futbola vasaras nometnes un organizē reģionālās futbola sacensības gados jauniem amatieriem.

(7)

Līdz 2007. gadam futbola kluba Sandefjord Fotball elites komanda treniņu vajadzībām un sacīkstēm izmantoja pašvaldības stadionu, kas atrodas Bugårdsparken. Tomēr šis stadions neatbilda Norvēģijas futbola federācijas prasībām attiecībā uz klubiem, kas spēlē augstākajā divīzijā. Tika aplēsts, ka esošā stadiona modernizācija izmaksātu aptuveni NOK 40 miljonus, ko Sandefjordas pašvaldība nevēlējas ieguldīt.

(8)

Sandefjordas pašvaldība un Sandefjord Fotball AS 2005. gadā apsprieda iespēju būvēt jaunu stadionu. Pašvaldība piekrita nodrošināt nepieciešamo zemi, un Sandefjord Fotball AS – finansēt un pārvaldīt stadionu.

(9)

Pašvaldība iegādājās vairākus zemes gabalus Pindsles (Pindsle) rajonā kopumā par aptuveni NOK 3,7 miljoniem. Šī zeme tolaik skaitījās lauksaimniecības zeme. Pašvaldības 2005. gada 6. septembra lēmumā, ar ko atļāva veikt iegādi, tika paredzēta zemes zonējuma maiņa uz izmantojumu komercdarbības vajadzībām un pieprasīta stadiona būvniecība. Jaunajā zonējuma plānā zeme tika sadalīta divās daļās: zemes gabals 152/96 bija paredzēts jauktam izmantojumam stadiona un komercdarbības vajadzībām, un zemes gabals 152/97 – komercdarbības vajadzībām. Ar 2006. gada 28. novembra nolīgumu abi zemes gabali tika nodoti diviem Sandefjord Fotball AS pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem: zemes gabals 152/96 – Sandefjord Fotball Stadion AS un zemes gabals 152/97 – Sandefjord Fotball Næring AS.

(10)

Saskaņā ar nolīgumu Sandefjord Fotball AS atbildēja par nepieciešamā finansējuma organizēšanu stadiona būvniecībai. Projekta būvniecības izmaksas tika aplēstas NOK 110 miljonu apmērā. Sandefjord Fotball AS ieguldītu NOK 70 miljonus no pašu kapitāla, no ārējiem ieguldītājiem, no tiesību uz nosaukumu pārdošanas utt. un atlikušos NOK 40 miljonus ņemtu kredītā. Sandefjord Fotball AS ieguldījumu daļēji piesaistītu, pārdodot zemi, kas pēc zonējuma paredzēta komercdarbības vajadzībām (zemes gabals 152/97), uzņēmumam Pindsle Property AS.

(11)

Bez stadiona būvniecības nolīgumā bija paredzētas vairākas citas saistības. Konkrētāk, Sandefjord Fotball AS uzņēmās stadionam paredzētajā zemes gabalā veikt ceļa būvdarbus un segt izmaksas saistībā ar vecā stadiona pārtraukto izmantošanu, tostarp remontdarbiem.

(12)

Drīz pēc nolīguma parakstīšanas uzņēmuma Sandefjord Fotball Næring AS, kam piederēja zemes gabals 152/97, akcijas par NOK 40 miljoniem iegādājās Pindsle Property AS. Pirms pārdošanas netika veikts uzņēmuma novērtējums.

(13)

Jaunā stadiona būvniecība tika pabeigta 2007. gada jūlijā, un kopējās būvniecības izmaksas bija NOK 110 miljoni (2). Papildus futbola laukumam un tribīnēm stadionā tika ierīkota arī cita infrastruktūra, tostarp vieglatlētikas laukums, fitnesa centrs un sanāksmju telpas. Šī infrastruktūra tiek bez maksas iznomāta citām organizācijām (galvenokārt amatieru sporta organizācijām).

(14)

Sandefjord Fotball AS 2009. gadā saskārās ar finansiālajām grūtībām. Klubs nolēma piesaistīt līdzekļus, pārdodot Sandefjord Fotball Stadion AS (uzņēmumu, kam piederēja stadions un ar to saistītā infrastruktūra uz zemes gabala 152/96) uzņēmumam Pindsle Property AS. Šoreiz saskaņā ar Norvēģijas tiesību aktiem bija nepieciešams trešās personas uzņēmuma veikts novērtējums, jo vairākām personām bija amati valdē un akciju paketes gan uzņēmumā, gan Pindsle Property AS.

(15)

Ekspertu 2009. gada 6. aprīlī sniegtajā ziņojumā Sandefjord Fotball Stadion AS novērtēts no NOK 14 miljoniem līdz NOK 16 miljoniem. Uzņēmums tika pārdots par NOK 15 miljoniem 2009. gada 9. jūnijā.

(16)

Uzraudzības iestāde 2014. gada 22. oktobrī pieņēma Lēmumu Nr. 444/14/COL sākt formālu izmeklēšanas procedūru par atbalstu futbola klubam Sandefjord Fotball AS.

(17)

Savā lēmumā Uzraudzības iestāde pieņēma sākotnējo secinājumu, ka zemes nodošana futbola klubam Sandefjord Fotball AS ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Konkrētāk, Uzraudzības iestāde uzskatīja, ka nodošana tika veikta zem tirgus vērtības gan zemes gabala 152/96 (pēc zonējuma paredzēts jauktam izmantojumam stadiona un komercdarbības vajadzībām), gan zemes gabala 152/97 (pēc zonējuma paredzēts komercdarbības vajadzībām) gadījumā.

(18)

Tā kā Norvēģijas iestādes nesniedza nekādus iebildumus par saderības novērtējumu, Uzraudzības iestādei bija šaubas, vai pasākumu varētu atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību.

(19)

Norvēģijas iestādes sniedza piezīmes saistībā ar lēmumu par procedūras sākšanu 2014. gada 23. decembra vēstulē (dokumenti Nr. 733899–733901).

(20)

Norvēģijas iestādes savās piezīmēs norāda, ka Sandefjordas pašvaldības veiktā zemes nodošana futbola klubam Sandefjord Fotball AS nebija saistīta ar valsts atbalstu, jo iespējamajam labuma guvējam nebija piešķirtas nekādas priekšrocības.

(21)

Norvēģijas iestādes jo īpaši norāda, ka konkrētās zemes tirgus vērtība darījuma laikā bija negatīva, un šajā saistībā iesniedza ekspertu novērtējumu, kas sniegts 2014. gada 5. februārī. Galvenais iemesls zemes iespējamajai negatīvajai vērtībai ir tāds, ka Sandefjord Fotball AS darījuma ietvaros bija pienākums (saskaņā ar zemes nodošanas nosacījumiem, kā arī atbilstoši zonējuma noteikumiem) būvēt futbola stadionu un ka stadiona būvniecības izmaksas pārsniedza zemes vērtību.

(22)

Atbilstoši Norvēģijas iestāžu informācijai pienākumu būvēt stadionu likumīgi varēja noteikt kā “īpašu pienākumu” saskaņā ar V daļas 2.2. punkta c) apakšpunktu Uzraudzības iestādes Pamatnostādnēs par valsts atbalsta elementiem, publiskām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (turpmāk tekstā – “Zemes pārdošanas pamatnostādnes”) (3).

(23)

Kas attiecas uz iespējamā valsts atbalsta apjomu, Norvēģijas iestādes norāda, ka gadījumā, ja Uzraudzības iestāde konstatētu, ka konkrētajai zemei bija pozitīva tirgus vērtība, šī vērtība būtu ļoti ierobežota.

(24)

Norvēģijas iestādes paskaidro, ka lauksaimniecības zeme Norvēģijā tiek īpaši aizsargāta. Uz tās pārdošanu un/vai izmantojuma maiņu citām vajadzībām attiecas stingras kontroles, ko īsteno reģionālās lauksaimniecības pārvaldes. Konkrētās zemes gadījumā kompetentā lauksaimniecības pārvalde akceptēja zonējuma priekšlikumu, tikai pamatojoties uz sabiedriskās intereses mērķi būvēt stadionu. Attīstītājam nebūtu bijis iespējams iegādāties zemi tikai komercdarbības vajadzībām. Tādējādi uz zemes nodošanu nevar attiecināt tirgus ieguldītāja principu. Norvēģijas iestādes drīzāk uzskata, ka jebkāda tirgus novērtējuma pamatā jābūt lauksaimniecības zemes cenai, kas bija vienīgais reālais alternatīvais izmantojums.

(25)

Alternatīvā variantā, kas attiecas uz tās zemes vērtību, kura pēc zonējuma paredzēta komercdarbības vajadzībām (zemes gabals 152/97), Norvēģijas iestādes norāda, ka Pindsle Property AS, uzņēmums, kas iegādājās Sandefjord Fotball Næring AS par NOK 40 miljoniem, samaksāja vairāk par tirgus cenu. Pamatojot šo argumentu, tās atsaucas uz novērtējuma ziņojumu (dokumenta Nr. 699518 11. pielikums), kurā secināts, ka zemes gabala 152/97 tirgus vērtība bija aptuveni NOK 15 miljoni (4). Novērtējuma pamatā ir vidējā cena par zemi, kas pēc zonējuma paredzēta komercdarbības vajadzībām Pindsles rajonā darījuma laikā.

(26)

Turklāt Norvēģijas iestādes norāda, ka jebkurā gadījumā atbalsta apjoma aprēķināšanas nolūkā jāveic vairāki atskaitījumi. Šie atskaitījumi izriet no konkrētām Sandefjord Fotball AS saistībām pašvaldības labā atbilstoši 2006. gada 28. novembra nolīgumam: i) NOK 2,6 miljoni vecā stadiona rekonstrukcijai; ii) NOK 400 000 prožektoru nomaiņai vecajā stadionā; iii) NOK 1,5 miljoni publisko celiņu būvniecībai un iv) NOK 5 miljoni apkārtceļa būvniecībai un gājēju pārejai. Tādējādi nolīgums paredzēja, ka Sandefjord Fotball AS jāsedz izmaksas NOK 9,5 miljonu apmērā (atbilstoši tā laika aplēsēm), sniedzot pakalpojumus pašvaldībai (5).

(27)

Norvēģijas iestādes norāda, ka gadījumā, ja Uzraudzības iestāde konkrētajā darījumā konstatētu valsts atbalsta elementu, jebkāds šāds atbalsts būtu jāatzīst par saderīgu ar EEZ līguma darbību atbilstoši tā 61. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

(28)

Norvēģijas iestādes uzsver, ka sporta veicināšana, tostarp sporta infrastruktūras būvniecība, ir mērķis kopīgās interesēs. Tās arī norāda, ka konkrētajā gadījumā valsts atbalsts ir vajadzīgs un ka tas ir atbilstošs instruments.

(29)

Konkrētāk, Norvēģijas iestādes paskaidro, ka Sandefjordā bija nepieciešams jauns stadions. Tās norāda uz esošā pašvaldības stadiona lielo izmantošanas noslogojumu, jo to tajā laikā izmantoja Sandefjord Fotball un citas komandas. Turklāt bija vajadzīgs modernāks stadions, kas atbilstu Norvēģijas Futbola asociācijas licencēšanas prasībām, lai ļautu Sandefjord Fotball elites komandai – kura darbojās atbilstoši pagaidu atbrīvojumam – saglabāt vietu Norvēģijas augstākajā līgā.

(30)

Sandefjordas pašvaldība pārbaudīja iespēju modernizēt esošo stadionu, tomēr modernizācija nenovērstu kapacitātes trūkumu. Turpretī jauna stadiona būvniecība atrisinātu gan kapacitātes, gan licencēšanas problēmas un turklāt radītu futbola sacensību norises vietu Vestfoldas (Vestfold) novadā. Kā redzams turpmāk norādītajā tabulā, jauno stadionu izmanto dažādi klubi. Turklāt vecais pašvaldības stadions ir rekonstruēts (Sandefjord Fotball AS finansējums), un tagad to pilnībā izmanto vietējie sporta klubi (vieglatlētikas un futbola), skolas un plaša sabiedrība. Tas arī apliecina, ka Sandefjordā bija vajadzīgs jauns stadions un ka jebkāds valsts atbalsts bija atbilstošs. Turklāt esošā stadiona modernizācijai būtu bijis vajadzīgs pašvaldības ieguldījums aptuveni NOK 40 miljonu apmērā, bez jebkādām izredzēm piesaistīt privātu finansējumu.

(31)

Norvēģijas iestādes arī norāda, ka jebkāds atbalsts būtu samērīgs. Vispirms tās norāda uz to, ka lielāko daļu jaunā stadiona ieguldījumu izmaksu finansēja Sandefjord Fotball AS, kas sedza maksimālo iespējamo būvniecības izmaksu summu no pašu resursiem un bankas aizdevumiem. Šis pašu ieguldījums nodrošināja, ka atbalsta apjoms tika samazināts līdz minimumam.

(32)

Norvēģijas iestādes arī izceļ nekomerciālos sociālos un amatieru sporta pasākumus, kuri ir kļuvuši iespējami, pateicoties stadiona būvniecībai. Esošais pašvaldības stadions tagad ir pilnībā pieejams amatieru sporta vajadzībām. Turklāt daudzi amatieru sporta un sociālie pasākumi, tostarp skolu pasākumi, regulāri norisinās jaunajā stadionā.

(33)

Lai uzskatāmi parādītu šo punktu, Norvēģijas iestādes ir iesniegušas šādu tabulu, kurā apkopotas aplēses par to, kā dažādi lietotāji gada laikā noslogojuši stadionu laikposmā no 2007. līdz 2014. gadam:

(34)

Turklāt tuvējās skolas un vairāki sporta klubi darbdienās izmanto vieglatlētikas laukumu. Stadionā norisinās arī skolu organizētas aktivitāšu dienas.

(35)

Tādējādi stadions vairāk nekā 50 % apjomā tiek izmantots neprofesionāliem mērķiem. Galvenais ierobežojums neprofesionālā izmantojuma turpmākam palielinājumam ir dabīgās zāles seguma laukuma izturība (7). Profesionālajai komandai ir nodrošināta priviliģēta stadiona pieejamība, rezervējot futbola laukumu mājas sacīkstēm, kā arī priviliģēta futbola laukuma pieejamība treniņu vajadzībām. Iekštelpas (piemēram, ģērbtuves un biroju telpas) visu gadu var izmantot ikviena organizācija.

(36)

Kā redzams iepriekšējā tabulā, lielākā daļa stadiona neprofesionālo izmantotāju nemaksā nekādu nomas maksu. Turpretī elites komanda par stadiona izmantošanu maksā gada nomas maksu NOK 3 miljonu apmērā plus 20 % no pārdoto biļešu apjoma. Norvēģijas iestādes uzskata, ka šī summa atbilst tirgus nomas maksai: līdzīgas komandas maksā nomu par stundu diapazonā no NOK 2 000 līdz NOK 5 000, kas rezultātā dod kopējo nomas maksu, kura ir zemāka par NOK 3 miljoniem gadā. Tāpēc Norvēģijas iestādes uzskata, ka Sandefjord Fotball elites komanda negūst labumu no jebkādām priekšrocībām, salīdzinot ar tās konkurentiem, saistībā ar nomas maksu, kuru tā maksā par stadiona izmantošanu.

(37)

Turklāt Norvēģijas iestādes uzsver, ka jebkāda ietekme uz tirdzniecību un konkurenci būtu ļoti ierobežota, jo šis klubs ir vietējas nozīmes klubs. Biļetes uz mājas sacīkstēm parasti pārdod tikai uz vietas un Norvēģijas vieskomandu atbalstītājiem. Ieņēmumi no tirdzniecības kioskiem sacīkšu laikā mainās no NOK 600 000 līdz NOK 1 miljonam gadā. Kas attiecas uz firmas precēm, tirgus lielākoties ir ierobežots uz Vestfoldas novada atbalstītājiem. Starp klubiem nav konkurences attiecībā uz šiem izstrādājumiem. Arēnas nosaukums ir pārdots Komplett.no, kas ir Sandefjordā reģistrēts elektronikas interneta veikals. Arēnā reklamējas tikai vietējie uzņēmumi.

(38)

Arī attiecībā uz spēlētāju tirgu ietekme uz tirdzniecību un konkurenci ir ierobežota. Sandefjord Fotball AS apmainās ar spēlētājiem tikai ļoti ierobežotā apjomā un tikai ar citiem Norvēģijas klubiem. Piemēram, laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam apmaiņa ar spēlētājiem rezultātā deva tikai NOK 1,35 miljonus ieņēmumos un NOK 860 000 izdevumos.

(39)

Kas attiecas uz televīzijas apraides tiesībām, Norvēģijas iestādes paskaidro, ka šīs tiesības centralizēti pārvalda Norvēģijas Futbola asociācija. Kluba ieņēmumu daļa ir atkarīga no tā vietas divās augstākajās Norvēģijas līgās. Tā kā ārpus Norvēģijas nav faktiskas intereses par Norvēģijas līgu, šīs televīzijas apraides tiesības reāli nekādi neietekmē tirdzniecību un konkurenci.

(40)

EEZ līguma 61. panta 1. punktā ir noteikts: “Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.”

(41)

Tas nozīmē, ka pasākums ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, ja kumulatīvi ir izpildīti šādi nosacījumi: pasākumu ir atļāvusi valsts vai tajā ir izmantoti valsts līdzekļi, tas piešķir selektīvu ekonomisko priekšrocību kādam uzņēmumam un tas var ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un izkropļot konkurenci.

(42)

Lai būtu valsts atbalsts, pasākums ir jāatļauj valstij vai tajā jāizmanto valsts līdzekļi. Valsts jēdziens attiecas ne tikai uz centralizēto valdību, bet aptver arī visus valsts pārvaldes līmeņus (tostarp pašvaldības), kā arī publiskos uzņēmumus (8).

(43)

Konkrēto zemi iegādājās Sandefjordas pašvaldība un tad to nodeva diviem Sandefjord Fotball AS meitasuzņēmumiem. Tāpēc Uzraudzības iestāde secina, ka zemes nodošanā ir iesaistīti valsts līdzekļi.

(44)

Atbilstoši vispāratzītai tiesu praksei uzņēmumi ir saimnieciskās darbībās iesaistīti subjekti neatkarīgi no to juridiskā statusa un veida, kādā tie tiek finansēti (9). Saimnieciskās darbības ir darbības, kurās ietilpst preču vai pakalpojumu piedāvāšana tirgū (10).

(45)

Sandefjord Fotball AS ir profesionāls futbola klubs, kuru vada kā privātu uzņēmumu. Tas darbojas vairākos tirgos, tostarp futbolistu pārvietošanas jeb transfēra tirgū, kā arī biļešu tirdzniecības, televīzijas apraides tiesību, kluba suvenīru pārdošanas un sponsorēšanas jomā.

(46)

Tādējādi Uzraudzības iestāde secina, ka Sandefjord Fotball AS ir uzņēmums EEZ līguma 61. panta nozīmē.

(47)

Zemes nodošana uzņēmumam var radīt ekonomisku priekšrocību, jo īpaši, ja tā tiek veikta par cenu, kas ir zem tirgus cenas.

(48)

Darījums, kurā tiek veikta valsts līdzekļu nodošana, nav valsts atbalsts, ja to veic saskaņā ar parastiem tirgus apstākļiem, nepiešķirot priekšrocību kādam uzņēmumam (11). To sauc par tirgus ekonomikas dalībnieka principu.

(49)

Laikā, kad zemes gabals 152/96 tika nodots Sandefjord Fotball AS, tas pēc zonējuma bija paredzēts futbola stadiona būvniecībai un komercdarbības vajadzībām. Tādējādi, lai saņemtu plānošanas atļauju, jebkādos būvdarbos uz šā zemes gabala jāietilpst stadionam. Ņemot vērā to, ka stadiona būvniecības izmaksas pārsniedza jebkādu potenciālo zemes vērtību, Norvēģijas iestādes norāda, ka zemes gabala 152/96 tirgus cena bija nulle vai pat negatīva.

(50)

Uzraudzības iestāde atzīmē, ka zonēšanas saistības var ietekmēt zemes tirgus cenu. Tomēr saistības būvēt futbola stadionu nevar samazināt tirgus cenu līdz nullei, jo īpaši tāda darījuma gadījumā, kura mērķis ir palīdzēt futbola klubam būvēt jaunu stadionu (12).

(51)

Turklāt Uzraudzības iestāde atsaucas uz savu Zemes pārdošanas pamatnostādņu 2.2. iedaļas d) punktu, kurā norādīts, ka parasti “tirgus vērtību nevajadzētu noteikt zem sākotnējām (13) izmaksām vismaz trīs gadu laikposmā pēc iegādes, ja vien neatkarīgs novērtētājs skaidri nekonstatē zemes un ēku tirgus cenu vispārēju samazinājumu attiecīgajā tirgū”. Konkrētajā gadījumā Sandefjordas pašvaldība iegādājās zemi, kas vēlāk tika sadalīta zemes gabalos 152/96 un 152/97 par NOK 3,7 miljoniem. Uzraudzības iestāde atzīmē, ka zemes nodošana Sandefjord Fotball AS notika par cenu, kas zemāka par iegādes izmaksām, kuras bija pašvaldībai.

(52)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Uzraudzības iestāde secina, ka zemes gabala 152/96 nodošana radīja ekonomisko priekšrocību futbola klubam Sandefjord Fotball AS.

(53)

Laikā, kad zemes gabals 152/97 tika nodots futbola klubam Sandefjord Fotball AS, tas pēc zonējuma bija paredzēts komercdarbības vajadzībām. Norvēģijas iestādes norāda, ka zemes gabala 152/97 nodošana būtu jānovērtē, ņemot vērā 2006. gada 28. novembra nolīgumu, kas jo īpaši uzliek saistības futbola klubam apmaiņā pret zemi būvēt stadionu. Ņemot vērā to, ka stadiona aplēstās būvniecības izmaksas pārsniedza zemes vērtību, nodošana nevarēja izraisīt ekonomiskās priekšrocības piešķiršanu.

(54)

Uzraudzības iestāde atzīmē, ka zemes gabals 152/97 pēc zonējuma ir paredzēts komercdarbības vajadzībām. Saskaņā ar plānošanas noteikumiem attiecībā uz šo zemes gabalu tādējādi neattiecas saistības būvēt stadionu. Tāpat nebija nekāda saistoša ierobežojuma, pamatojoties uz zemes gabala agrāko zonējumu lauksaimniecības zemes vajadzībām, kas bija laikā, kad zeme tika nodota Sandefjord Fotball AS. Tikai 2006. gada 28. novembra nolīgums uzliek saistības futbola klubam Sandefjord Fotball AS organizēt un finansēt stadiona būvniecību. Tas ir vienīgais juridiskais instruments, kas paredz, ka zemes gabals 152/97 tiek pārdots, lai finansētu daļu no būvniecības.

(55)

Uzraudzības iestāde uzskata, ka tirgus ekonomikas dalībnieks, kas pārdod zemi, nenoteiktu šādas prasības attiecībā uz stadiona būvniecību vai finansējumu. Tāpēc Uzraudzības iestāde nevar pieņemt argumentu, ka līgumiskā saikne starp zemes gabala 152/97 nodošanu futbola klubam Sandefjord Fotball AS un stadiona būvniecību būtu jāņem vērā, novērtējot, vai ir ekonomiskā priekšrocība.

(56)

Turklāt Uzraudzības iestāde atzīmē, ka drīz pēc nodošanas Sandefjord Fotball AS pārdeva uzņēmuma Sandefjord Fotball Næring AS – uzņēmuma, kam piederēja zemes gabals 152/97, – akcijas uzņēmumam Pindsle Property AS par NOK 40 miljoniem. Šī pārdošana liecina, ka konkrētajai zemei bija ekonomiskā vērtība.

(57)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Uzraudzības iestāde secina, ka zemes gabala 152/97 nodošana radīja ekonomisko priekšrocību futbola klubam Sandefjord Fotball AS.

(58)

Iespējamais valsts atbalsts izriet no darījuma starp Sandefjordas pašvaldību un Sandefjord Fotball AS. Tas ir selektīvs pasākums EEZ līguma 61. panta nozīmē tādā ziņā, ka tas attiecas tikai uz vienu konkrētu uzņēmumu.

(59)

Atbilstoši tiesu praksei par ietekmi uz tirdzniecību un konkurences izkropļošanu Uzraudzības iestādei “ir pienākums nevis noteikt, ka šāds atbalsts faktiski ietekmē tirdzniecību […] un ka konkurence faktiski tiek izkropļota, bet tikai pārbaudīt, vai šāds atbalsts var ietekmēt šādu tirdzniecību un izkropļot konkurenci” (14).

(60)

Pietiek tikai ar faktu, ka atbalsts stiprina kāda uzņēmuma pozīciju salīdzinājumā ar citu tādu uzņēmumu pozīciju, kas konkurē EEZ iekšējā tirdzniecībā, lai secinātu, ka pasākums var izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm (15).

(61)

Futbola kluba Sandefjord Fotball elites komanda 2006. gadā spēlēja Norvēģijas augstākajā divīzijā ar iespēju kvalificēties Eiropas čempionātam. Turklāt profesionāli futbola klubi izvērš saimniecisko darbību vairākos tirgos, nevis tikai piedalās futbola sacensībās, piemēram, darbojas profesionālo spēlētāju pārvietošanas tirgū, reklāmas, sponsorēšanas, preču tirdzniecības vai plašsaziņas līdzekļu tiesību jomā. Atbalsts profesionālam futbola klubam tādējādi, iespējams, stiprina tā pozīciju katrā no šiem tirgiem, no kuriem lielākā daļa var aptvert vairākas EEZ valstis. Kas attiecas uz spēlētāju pārvietošanas tirgu, Sandefjord Fotball AS tolaik darbojās – un vēl joprojām darbojas – pārvietošanas jeb transfēra tirgū, potenciāli vervējot spēlētājus no citām EEZ valstīm.

(62)

Tāpēc Uzraudzības iestāde secina, ka šis pasākums var izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm.

(63)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem konstatējumiem, Uzraudzības iestāde secina, ka šis pasākums ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(64)

Kas attiecas uz zemes gabalu 152/96, Uzraudzības iestāde atzīst, ka zonējuma saistības, tostarp stadiona būvniecība, samazina zemes tirgus vērtību (16). Tomēr, kā paskaidrots iepriekš 50. apsvērumā, konkrētajā gadījumā nevar attaisnot tirgus cenu nulles vērtībā. Pamatojoties uz Uzraudzības iestādes Zemes pārdošanas pamatnostādņu 2.2. iedaļas d) punktu, Sandefjordas pašvaldībai būtu jāpārdod zeme vismaz par tādu cenu, kas sedza tās iegādes izmaksas. Pamatojoties uz to, Uzraudzības iestāde uzskata, ka atbalsta apjoms attiecībā uz šo zemes gabalu ir NOK 1,9 miljoni (17).

(65)

Kas attiecas uz zemes gabalu 152/97, Uzraudzības iestāde atzīmē, ka Sandefjord Fotball AS pārdeva uzņēmuma Sandefjord Fotball Næring AS – uzņēmuma, kam piederēja zemes gabals 152/97, – akcijas uzņēmumam Pindsle Property AS par NOK 40 miljoniem. Pindsle Property AS ir privāts uzņēmums, un darījuma laikā tas neietilpa vienā grupā ar Sandefjord Fotball AS. Tādējādi pārdošanas darījums tika veikts starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem (18). Uzraudzības iestāde nesaņēma nevienu pārliecinošu pierādījumu tam, ka šis darījums nenotika par tirgus cenu. Attiecīgi Uzraudzības iestāde uzskata, ka tas ir vislabākais pieejamais norādījums uz zemes gabala 152/97 tirgus vērtību.

(66)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Uzraudzības iestāde secina, ka futbola klubam Sandefjord Fotball AS nodotās zemes kopējā tirgus vērtība darījuma laikā bija NOK 41,9 miljoni. Tomēr atbilstoši 2006. gada 28. novembra nolīgumam Sandefjord Fotball AS uzņēmās arī vairākas saistības veikt darbus Sandefjordas pašvaldības vārdā. Kā norādīts iepriekš 26. apsvērumā, minēto saistību kopējās aplēstās izmaksas nolīguma parakstīšanas laikā bija NOK 9,5 miljoni. Norvēģijas iestādes paskaidroja, ka, ja nebūtu nolīguma noteikumu, šos darbus būtu veikusi pašvaldība. Attiecīgi Uzraudzības iestāde piekrīt, ka to kopējās izmaksas – kā paredzēts nolīguma parakstīšanas laikā – tiktu atskaitītas no atbalsta apjoma.

(67)

Tāpēc Uzraudzības iestāde secina, ka Sandefjord Fotball AS piešķirtā kopējā atbalsta apjoms bija NOK 32,4 miljoni.

(68)

Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “EBTA Uzraudzības iestādi pietiekamu laiku iepriekš, lai ļautu tai iesniegt savas piezīmes, informē par jebkādiem plāniem piešķirt vai pārveidot atbalstu [..]. Attiecīgā valsts neīsteno tās ierosinātos pasākumus, līdz procedūrā nav pieņemts galīgais lēmums”.

(69)