23.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/1

PADOMES REGULA (ES) 2015/960

(2015. gada 19. jūnijs),

ar ko attiecībā uz dažām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2015/104

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2014. gada jūnijā nāca klajā ar zinātnisko ieteikumu par jūrasasara (labraka) krājumu Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un apstiprināja, ka šis krājums kopš 2012. gada strauji samazinās. Turklāt Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir novērtējusi, kādā apmērā spēkā esošie valstu pasākumi aizsargā jūrasasari (labraku), un visā visumā atzinusi tos par neiedarbīgiem. Jūrasasaris (labraks) aug lēni un dzimumbriedumu sasniedz vēlu. Jūrasasara (labraka) zvejas izraisītā zivju mirstība Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā patlaban ir četras reizes lielāka par līmeni, kas nodrošinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(2)

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (1) 12. pantu, ar Īstenošanas Regulu (ES) 2015/111 (2) Komisija ir pieņēmusi steidzamus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt zvejas izraisīto zivju mirstību, ko izraisa pelaģiskās zvejas kuģi, kuri zvejo no jūrasasara (labraka) nārsta bariem. Minētā īstenošanas regula zaudēja spēku 2015. gada 30. aprīlī.

(3)	Lai samazinātu atpūtas zvejas ietekmi uz zvejas izraisīto zivju mirstību, ar Padomes Regulu (ES) 2015/523 (3) tika grozīta Padomes Regula (ES) 2015/104 (4).

(4)

Nozvejas ir jāsamazina vēl vairāk, un tādēļ būtu jānosaka mēneša nozvejas limiti specializētajām komerciālām zvejniecībām ICES IVb un IVc, kā arī VIId, VIIe, VIIf un VIIh rajonā. ICES VIIa un VIIg rajonā mēneša nozvejas limiti būtu jāpiemēro tikai Apvienotās Karalistes teritoriālajā jūrā. Šādam nozvejas samazinājumam būtu jāļauj zvejniekiem pielāgot viņu pašreizējo zvejas modeli tā, lai novērstu jūrasasara (labraka) nozvejas, bet vienlaikus atļautu paturēt noteiktu apjomu nejaušas piezvejas.

(5)

Turklāt Īrijas ieviestos saglabāšanas pasākumus, proti, jūrasasara (labraka) nozvejas, paturēšanas uz kuģa, pārkraušanas citā kuģī, pārvietošanas vai izkraušanas aizliegumi, būtu jāpatur spēkā un jāattiecina uz visiem Savienības kuģiem, kuri darbojas ICES VIIb, VIIc, VIIj un VIIk rajonā. Šie pasākumi būtu jāattiecina arī uz ICES VIIa un VIIg rajonu, izņemot Apvienotās Karalistes suverenitātē esošos ūdeņus līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas, ja ir piemērojams ikmēneša nozvejas limits.

(6)	Jūrasasara (labraka) nozvejas būtu jāuzrauga, katru mēnesi ievācot datus no dalībvalstīm.

(7)

Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (5), un tam pievienotais Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā Nolīgumā (6) paredz, ka Savienībai pienākas 7,7 % no moivas kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) Grenlandes ūdeņos ICES V un XIV zonā.

(8)	Regulā (ES) 2015/104 Savienības 2015. gada kvota moivas krājumam minētajos Grenlandes ūdeņos noteikta 0 tonnu apmērā.

(9)

Savienība 2015. gada 13. maijā saņēma Grenlandes iestāžu informāciju, ka moivas KPN Grenlandes ūdeņos ICES V un XIV apakšapgabalā ir noteikta laikposmam no 2015. gada 20. jūnija līdz 2016. gada 30. aprīlim, piešķirot Savienībai kvotu 23 100 tonnu apmērā. Ir lietderīgi attiecīgi noteikt un iedalīt Savienības nozvejas iespējas.

(10)

Eiropas Savienības un Norvēģijas ikgadējo zvejniecības apspriežu satvarā Savienība apņēmās 2015. gadā Norvēģijai darīt pieejamas papildu 20 000 tonnas moivas Grenlandes ūdeņos ICES XIV zonā. Šo daudzumu ir lietderīgi iedalīt no Savienības kvotas, kas pieejama minētajos ūdeņos. Ar šo regulu noteiktos moivas nozvejas limitus būtu jāpiemēro no 2015. gada 20. jūnija.

(11)

Norvēģija piekrita palielināt Savienības kvotas šādiem krājumiem: mencai Norvēģijas ūdeņos I un II zonā līdz 1 512 tonnām; pikšai Norvēģijas ūdeņos I un II zonā līdz 88 tonnām; jūras līdakai Norvēģijas ūdeņos IV zonā līdz 150 tonnām un pikšai IV zonā un Savienības ūdeņos IIa apgabalā līdz 250 tonnām. Tādēļ attiecīgi būtu jāatjaunina atbilstošās KPN tabulas.

(12)	Ir jāprecizē, ka 5 % elastību starp apgabaliem (īpašs nosacījums) attiecībā uz cirtaino raju piemēro tikai cirtainās rajas piezvejas kvotai.

(13)	Dažas bara haizivs nozvejas var atļaut, vienlaicīgi saglabājot aizliegumu zvejot bara haizivis ar āķu jedām.

(14)

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) puses nespēja vienoties par piemērotu pārvaldības pasākumu 2015. gadam attiecībā uz sarkanasariem starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā, un ICES ir ieteikusi, ka vēlamajai visu pušu nozvejai nebūtu jāpārsniedz 30 000 tonnas. Ņemot vērā, ka šā krājuma nozveja notiek gan piekrastes valstu ūdeņos, gan starptautiskajos ūdeņos, Savienība NEAFC gadskārtējā sanāksmē, kas notika 2014. gada novembrī, ieteica pieņemt pasākumu, ar ko šīs nozvejas ierobežotu līdz 19 500 tonnām. Tā kā, tāpat kā 2014. gadā, nav NEAFC pārvaldības pasākuma, zveja starptautiskos ūdeņos 2015. gadā būtu jāierobežo līdz 19 500 tonnām visiem NEAFC pušu kuģiem, kuri zvejo šajā apgabalā, tostarp Savienības kuģiem.

(15)	Apspriedes par sarkanasaru zvejas iespējām Norvēģijas ūdeņos I un II zonā turpināsies 2015. gadā. Nozvejas limitus šim krājumam noteiks 2015. gadā, ņemot vērā šo apspriežu iznākumu.

(16)	Lai pareizi atspoguļotu Spānijas 2015. gada zilās tunzivs zvejas flotes zvejas rīku sadalījumu, ir jāgroza Regulas (ES) 2015/104 IV pielikums, ar kuru nosaka zilās tunzivs zvejas, audzēšanas un nobarošanas ierobežojumus.

(17)

Francijas karoga kuģis, kas zvejoja tropiskās tunzivis Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) konvencijas apgabalā, nesen nomainīja karogu uz Itālijas karogu. Tāpēc atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kas Regulas (ES) 2015/104 VI pielikumā piešķirta Francijai, būtu jānodod Itālijai. Šī nodošana nepārsniedz kapacitātes limitus, kas Itālijai noteikti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 II pielikumā, kā arī tā neietekmē IOTC noteiktos kapacitātes limitus.

(18)	Regulā (ES) 2015/104 būtu jāveic daži labojumi, lai nodrošinātu, ka kopējās dalībvalstu kvotas noapaļošanas dēļ netiek pārsniegta Savienībai pieejamā kvota un arī lai rastu risinājumu tipogrāfiskām neprecizitātēm vai pievienotu ziņošanas kodus.

(19)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2015/104.

(20)	Šajā regulā iekļautie pasākumi ir jāsāk piemērot cik vien ātri iespējams. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulā (ES) 2015/104 iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

Pasākumi attiecībā uz jūrasasari (labraku)

1. Savienības kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut jūrasasara (labraka) daudzumus, kuri pārsniedz 2. punktā noteiktos limitus un ir nozvejoti šādos apgabalos:

a)	ICES IVb, IVc, VIId, VIIe, VIIf un VIIh rajonā;

b)	ICES VIIa un VIIg rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošos ūdeņos līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas.

2. Šā panta 1. punkta nolūkā piemēro šādus nozvejas limitus:

Zvejas rīka kategorija un kods (7)	Jūrasasara (labraka) maksimālā nozveja (kg), kuru kuģim atļauts gūt kalendāra mēnesī
Pelaģiskie traļi, tostarp OTM un PTM,	1 500
Jebkāda tipa grunts traļi, tostarp dāņu/skotu vadi, tostarp OTB, OTT, PTB, TBB, SSC, SDN, SPR, SV, SB, SX, TBN, TBS un TB	1 800
Visi GN, visas dreifējošo tīklu un stacionāro (vairāksienu) tīklu zvejniecības, tostarp GTR, GNS, GND, FYK, FPN un FIX	1 000
Visas āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecības, tostarp LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS	1 300
Riņķvadi, zvejas rīku kodi PS un LA	3 000

3. Savienības kuģiem, kuri vienā kalendārajā mēnesī izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 2. punktā.

4. Nozvejas limiti, kas noteikti 2. punktā, nav pārceļami uz citu mēnesi un nav nododami citam kuģim.

5. Savienības kuģiem ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti ICES VIIb, VIIc, VIIj un VIIk rajonā, kā arī ICES VIIa un VIIg rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošajos ūdeņos vairāk nekā 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas.

6. Dalībvalstis ne vēlāk kā 20 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai ar katru zvejas rīka tipu gūtās jūrasasara (labraka) nozvejas.”

2. pants

1. Regulas (ES) 2015/104 IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. Regulas (ES) 2015/104 IB pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. Regulas (ES) 2015/104 IC pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

4. Regulas (ES) 2015/104 ID pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu.

5. Regulas (ES) 2015/104 IF pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumu.

6. Regulas (ES) 2015/104 IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikuma tekstu.

7. Regulas (ES) 2015/104 VI pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikuma tekstu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2015. gada 19. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. REIRS

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/111 (2015. gada 26. janvāris), ar ko nosaka pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) krājuma saglabāšanai Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā (OV L 20, 27.1.2015., 31. lpp.).

(3) Padomes Regula (ES) 2015/523 (2015. gada 25. marts), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 43/2014 un (ES) 2015/104 attiecībā uz dažām zvejas iespējām (OV L 84, 28.3.2015., 1. lpp.).

(4) Padomes Regula (ES) 2015/104 (2015. gada 19. janvāris), ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un atceļ Regulu (ES) Nr. 779/2014 (OV L 22, 28.1.2015., 1. lpp.).

(5) OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.

(6) OV L 293, 23.10.2012., 5. lpp.

(7) Atbilstoši FAO trīsburtu zvejas rīku kodiem.

I PIELIKUMS

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz pikšu (Melanogrammus aeglefinus) IV zonā un Savienības ūdeņu IIa zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

IV; Savienības ūdeņi IIa zonā

(HAD/2AC4.)

Beļģija

254

Dānija

1 745

Vācija

1 111

Francija

1 936

Nīderlande

190

Zviedrija

176

Apvienotā Karaliste

28 785

Savienība

34 197

Norvēģija

6 514

KPN

40 711

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (HAD/*04N-)
Savienība	25 252

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz jūras līdaku (Molva molva) Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu:

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (LIN/04-N.)
Beļģija		8
Dānija		965
Vācija		27
Francija		11
Nīderlande		2
Apvienotā Karaliste		87
Savienība		1 100
KPN		Nepiemēro		Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz raju dzimtas zivīm (Rajiformes) Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā aizstāj ar šādu:

Suga:	Raju dzimtas zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/67AKXD)
Beļģija		725 (1) (2) (3)
Igaunija		4 (1) (2) (3)
Francija		3 255 (1) (2) (3)
Vācija		10 (1) (2) (3)
Īrija		1 048 (1) (2) (3)
Lietuva		17 (1) (2) (3)
Nīderlande		3 (1) (2) (3)
Portugāle		18 (1) (2) (3)
Spānija		876 (1) (2) (3)
Apvienotā Karaliste		2 076 (1) (2) (3)
Savienība		8 032 (1) (2) (3)
KPN		8 032 (3)		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz raju dzimtas zivīm (Rajiformes) Savienības ūdeņos VIId zonā aizstāj ar šādu:

Suga:	Raju dzimtas zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi VIId zonā (SRX/07D.)
Beļģija		72 (4) (5) (6)
Francija		602 (4) (5) (6)
Nīderlande		4 (4) (5) (6)
Apvienotā Karaliste		120 (4) (5) (6)
Savienība		798 (4) (5) (6)
KPN		798 (6)		Piesardzīga KPN

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz raju dzimtas zivīm (Rajiformes) Savienības ūdeņos VIII un IX zonā aizstāj ar šādu:

Suga:	Raju dzimtas zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi VIII un IX zonā (SRX/89-C.)
Beļģija		7 (7) (8)
Francija		1 298 (7) (8)
Portugāle		1 051 (7) (8)
Spānija		1 057 (7) (8)
Apvienotā Karaliste		7 (7) (8)
Savienība		3 420 (7) (8)
KPN		3 420 (8)		Piesardzīga KPN

Pirmo zemsvītras piezīmi zvejas iespēju tabulā attiecībā uz dzelkņu haizivi/mazo kaķhaizivi (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos IIa un IV zonā un pirmo zemsvītras piezīmi zvejas iespēju tabulā attiecībā uz dzelkņu haizivi/mazo kaķhaizivi (Squalus acanthias) Savienības un starptautiskajos ūdeņos I, V, VI, VIII, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu:

“Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja īpatņi tiek nejauši iegūti zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, tiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem”.

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Esmarka mencu un ar tām saistītām piezvejas sugām (Trisopterus esmarki) IIIa zonā, Savienības ūdeņos IIa un IV zonā aizstāj ar šādu:

Suga:	Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (NOP/2A3A4.)
Dānija		127 882 (9)
Vācija		24 (9) (10)
Nīderlande		94 (9) (10)
Savienība		128 000 (9) (11)
Norvēģija		15 000
Fēru Salas		7 000 (12)
KPN		Nepiemēro		Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz citām sugām Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu:

Suga:	Citas sugas		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (OTH/04-N.)
Beļģija		40
Dānija		3 624
Vācija		409
Francija		168
Nīderlande		290
Zviedrija		Nepiemēro (13)
Apvienotā Karaliste		2 719
Savienība		7 250 (14)
KPN		Nepiemēro		Piesardzīga KPN

(1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(2) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā izklāstīti attiecībā uz tajos pašos pantos noteiktajiem apgabaliem. Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*07D.), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

(3) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju VIIe zonā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/67AKXD). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi VIIe zonā (RJU/67AKXD)
Beļģija		9
Igaunija		0
Francija		41
Vācija		0
Īrija		13
Lietuva		0
Nīderlande		0
Portugāle		0
Spānija		11
Apvienotā Karaliste		26
Savienība		100
KPN		100		Piesardzīga KPN
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIb zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJU/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(4) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) un cirtaino raju (Raja undulata) (RJU/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(5) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

(6) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju šīs KPN apgabalos drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/07D.). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi VIId zonā (RJU/07D.)
Beļģija		1
Francija		8
Nīderlande		0
Apvienotā Karaliste		2
Savienība		11
KPN		11		Piesardzīga KPN
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIe zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJU/*67AKD). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(7) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(8) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju VIII zonā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/89-C.). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi VIII zonā (RJU/89-C.)
Beļģija		0
Francija		9
Portugāle		8
Spānija		8
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		25
KPN		25		Piesardzīga KPN

(9) Neskarot izkraušanas pienākumu, merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OT2/*2A3A4), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs kvotas Norvēģijai.

(10) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

(11) Savienības kvotu drīkst apgūt vienīgi no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim

(12) Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāatskaita no šīs kvotas.

(13) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā.

(14) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

II PIELIKUMS

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz siļķi (Clupea harengus) Savienības un starptautiskajos ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu:

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (HER/1/2-)
Beļģija		6 (1)
Dānija		6 314 (1)
Vācija		1 105 (1)
Spānija		21 (1)
Francija		272 (1)
Īrija		1 634 (1)
Nīderlande		2 259 (1)
Polija		319 (1)
Portugāle		21 (1)
Somija		98 (1)
Zviedrija		2 339 (1)
Apvienotā Karaliste		4 036 (1)
Savienība		18 424 (1)
Fēru Salas		9 000 (2) (3)
KPN		Nav noteikta		Analītiskā KPN

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz mencu (Gadus morhua) Norvēģijas ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu:

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (COD/1N2AB.)
Vācija		2 663
Grieķija		330
Spānija		2 970
Īrija		330
Francija		2 444
Portugāle		2 970
Apvienotā Karaliste		10 329
Savienība		22 036
KPN		Nepiemēro		Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz moivu (Mallotus villosus) Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā aizstāj ar šādu:

Suga:	Moiva Mallotus villosus		Zona:	Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (CAP/514GRN)
Dānija		2 635
Vācija		115
Zviedrija		189
Apvienotā Karaliste		25
Visas dalībvalstis		136 (4)
Savienība		3 100 (5)
Norvēģija		20 000
KPN		Nepiemēro		Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz pikšu (Haddock) Norvēģijas ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu:

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (HAD/1N2AB.)
Vācija		276
Francija		166
Apvienotā Karaliste		846
Savienība		1 288
KPN		Nepiemēro		Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz sarkanasariem (Sebastes spp.) Norvēģijas ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu tabulu:

Suga:

Sarkanasaris

Sebastes spp.

Zona:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(RED/1/2AB.)

Savienība

Jānosaka

KPN

Nepiemēro

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz sarkanasariem (Sebastes spp.) starptautiskajos ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(RED/1/2INT)

Savienība

Nepiemēro (6) (7)

KPN

19 500

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro

(1) Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā un Savienības ūdeņos.

(2) Drīkst zvejot ES ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.

(3) Jāatskaita no Fēru salu nozvejas limitiem.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN).

	II, Vb uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (HER/*25B-F)
Beļģija	3
Dānija	3 084
Vācija	540
Spānija	10
Francija	133
Īrija	798
Nīderlande	1 104
Polija	156
Portugāle	10
Somija	48
Zviedrija	1 143
Apvienotā Karaliste	1 971

(4) Dānija, Vācija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār.

(5) Attiecībā uz zvejas sezonu no 20. jūnija līdz nākamā gada 30. aprīlim.

(6) Drīkst zvejot vienīgi no 2015. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju.

(7) Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

III PIELIKUMS

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz īsspuru kalmāru (Illex illecebrosus) NAFO 3. un 4. apakšzonā aizstāj ar šādu:

Suga:	Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus		Zona:	NAFO 3. un 4. apakšzona (SQI/N34.)
Igaunija		128 (1)
Latvija		128 (1)
Lietuva		128 (1)
Polija		227 (1)
Savienība		Nepiemēro (1) (2)
KPN		34 000		Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro

(1) Jāzvejo no 2015. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

(2) Savienības daļa nav noteikta. 29 458 tonnas ir pieejamas Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

IV PIELIKUMS

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz garspuru tunzivi (ziemeļu apakšgrupa; Thunnus alalunga) Atlantijas okeānā 5° N aizstāj ar šādu:

Suga:	Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) Thunnus alalunga		Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (ALB/AN05N)
Īrija		2 510,64 (2)
Spānija		17 690,59 (2)
Francija		4 421,71 (2)
Apvienotā Karaliste		195,89 (2)
Portugāle		2 120,3 (2)
Savienība		26 939,13 (1)
KPN		28 000		Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro

(1) To Savienības kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 [1] 12. pantu, ir šāds: 1 253

[1]	Padome Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

(2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, dalībvalstīm ir sadalīts šādi:

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits
Īrija	50
Spānija	730
Francija	151
Apvienotā Karaliste	12
Portugāle	310

V PIELIKUMS

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz beriksām (Beryx spp.) SEAFO aizstāj ar šādu:

Suga:

Beriksas

Beryx spp.

Zona:

SEAFO

(ALF/SEAFO)

KPN

200 (1)

Piesardzīga KPN

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Atlantijas lielgalvi (Hoplostethus atlanticus) SEAFO B1. apakšrajonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO B1. apakšrajons (2)

(ORY/F47NAM)

KPN

0 (3)

Piesardzīga KPN

(1) B1. rajonā nedrīkst nozvejot vairāk kā 132 tonnas (ALF/*F47NA).

(2) Šā KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

—	rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

—	ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

—	dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle un

—	austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

(3) Izņemot piezvejas daudzumu 4 tonnu apmērā (ORY/*F47NA).

VI PIELIKUMS

IV pielikumu aizstāj ar šādu:

“IV PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS (1)

1. Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Francija	37
Savienība	37

2. Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija	84
Francija	94
Itālija	30
Kipra	6 (2)
Malta	28 (3)
Savienība	242

3. Maksimālais skaits Savienības kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Horvātija	11
Itālija	12
Savienība	23

4. To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Zvejas kuģu skaits (4)
	Kipra (5)	Grieķija (6)	Horvātija	Itālija	Francija	Spānija	Malta (7)
Kuģi zvejai ar riņķvadu	1	1	11	12	17	6	1
Kuģi zvejai ar āķu jedām	6 (8)	0	0	30	8	59	28
Laivas zvejai ar ēsmu	0	0	0	0	8	15	0
Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām	0	0	12	0	29 (9)	1	0
Traleri	0	0	0	0	57	0	0
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (10)	0	21	0	0	94	273	0

B tabula

Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība
	Kipra	Horvātija	Grieķija	Itālija	Francija	Spānija	Malta
Kuģi zvejai ar riņķvadu	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Kuģi zvejai ar āķu jedām	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Laivas zvejai ar ēsmu	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Traleri	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka

5. Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

Zivju krātiņveida lamatu skaits (11)
Spānija	5
Itālija	6
Portugāle	2

6. Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte
	Audzētavu skaits	Kapacitāte (tonnās)
Spānija	14	11 852
Itālija	15	13 000
Grieķija	2	2 100
Kipra	3	3 000
Horvātija	7	7 880
Malta	8	12 300

B tabula

Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās)
Spānija	5 855
Itālija	3 764
Grieķija	785
Kipra	2 195
Horvātija	2 947
Malta	8 768

(1) Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

(2) Šo skaitli var palielināt līdz 10, ja Kipra nolemj kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāt ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā norādīts 4. iedaļas A tabulas 5. zemsvītras piezīmē.

(3) Šo skaitli var palielināt līdz 10, ja Malta nolemj kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāt ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā norādīts 4. iedaļas A tabulas 7. zemsvītras piezīmē.

(4) Šīs 4. iedaļas A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(5) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(6) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 nerūpnieciskās zvejas kuģiem vai ar vienu maza lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu un trīs nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

(7) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(8) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

(9) Kuģi ar velcējamām āķu rindām, kas zvejo Atlantijas okeāna austrumu daļā.

(10) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

(11) Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.”

VII PIELIKUMS

VI pielikumu aizstāj ar šādu:

“VI PIELIKUMS

IOTC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Kapacitāte (bruto tilpība)
Spānija	22	61 364
Francija	27	45 383
Portugāle	5	1 627
Itālija	1	2 137
Savienība	55	110 511

Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis.

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Kapacitāte (bruto tilpība)
Spānija	27	11 590
Francija	41 (1)	7 882
Portugāle	15	6 925
Apvienotā Karaliste	4	1 400
Savienība	87	27 797

Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis.

Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.”

(1) Šajā rādītājā nav iekļauti Majotā reģistrētie kuģi; to nākotnē var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu.

23.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/21

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/962

(2014. gada 18. decembris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanu visā ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (1) un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)	Direktīvas 2010/40/ES 3. panta b) punktā noteikta prioritārā darbība nodrošināt reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumus visā ES specifikāciju un standartu izstrādei un izmantošanai.

(2)

Direktīvas 2010/40/ES 6. panta 1. punktā paredzēts, ka Komisijai jāpieņem specifikācijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu intelektisku transporta sistēmu (ITS) ieviešanas un izmantošanas savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību attiecībā uz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanu visā ES. Šī regula tiecas uzlabot tādu autoceļu un satiksmes datu pieejamību, apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un atjaunināšanu, kuri vajadzīgi īpaši kvalitatīvu un nepārtrauktu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanai visā Savienībā.

(3)	Direktīvas 2010/40/ES 5. pantā noteikts, ka specifikācijas, kas pieņemtas saskaņā ar šīs direktīvas 6. pantu, būtu jāpiemēro ITS lietotnēm un pakalpojumiem, kad tie tiek ieviesti, neskarot katras dalībvalsts tiesības pieņemt lēmumus par šādu lietotņu un pakalpojumu ieviešanu savā teritorijā.

(4)

Šīs specifikācijas būtu jāpiemēro visu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanai, neskarot konkrētas specifikācijas, kas pieņemtas citos tiesību aktos saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES, it sevišķi Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 885/2013 (2) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 886/2013 (3).

(5)

Savienībā jau pastāv tirgus reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanai, un gan lietotāju un patērētāju, gan šo pakalpojumu sniedzēju interesēs ir pareizu šā tirgus pamatnosacījumu izveide, lai to saglabātu un turpmāk attīstītu novatoriskos veidos. Attiecībā uz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/98/EK (4) ir izklāstīti obligātie noteikumi publiskā sektora informācijas atkārtotai izmantošanai visā Savienībā. Attiecībā uz to datu atkārtotu izmantošanu, kuri ir par autoceļiem atbildīgo iestāžu un autoceļu publisko apsaimniekotāju rīcībā, šajā regulā paredzētie noteikumi, it sevišķi noteikumi par datu atjaunināšanu, ir piemērojami, neskarot Direktīvā 2003/98/EK paredzētos noteikumus.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (5) izveido Eiropas Savienības telpisko datu infrastruktūru, lai visā Savienībā dotu iespēju koplietot telpisko informāciju un nodrošinātu publisku piekļuvi šādai informācijai (tostarp arī telpisko datu tematam “Transporta tīkli”) nolūkā sniegt atbalstu Savienības vides politikai un politikas virzieniem un darbībām, kas varētu ietekmēt vidi. Šajā regulā noteiktajām specifikācijām vajadzētu būt savietojamām ar specifikācijām, kuras izveidotas ar Direktīvu 2007/2/EK un tās īstenošanas aktiem, it sevišķi ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1089/2010 (6). Minēto specifikāciju piemērošanas attiecināšana uz visu veidu statiskajiem datiem par autoceļiem varētu arī veicināt turpmāku saskaņotību šajā jomā.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (7) noteikts, ka autotransporta infrastruktūra ir daļa no Eiropas transporta pamattīkla un visaptverošā tīkla. Šī regula būtu jāpiemēro Eiropas autoceļu visaptverošajam tīklam, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1315/2013, jo šajā tīklā notiek lielākā daļa starptautisko autopārvadājumu. Lielākā daļa automaģistrāļu jau ir iekļautas šajā tīklā, tāpēc šai regulai būtu jāattiecas arī uz citām automaģistrālēm, lai ceļu lietotājiem nodrošinātu konsekvenci. Satiksmes ārējā ietekme, kas regulāri atkārtojas, un citi faktori, kas apgrūtina satiksmes vadību, piemēram, sastrēgumi, gaisa piesārņojums un troksnis, neskar tikai Eiropas autoceļu tīklu vai automaģistrāles. Nozīmīga daļa regulāru satiksmes sastrēgumu patiesībā ir vērojami pilsētu teritorijās. Tāpēc būtu jāatļauj dalībvalstīm piemērot šīs specifikācijas autoceļiem, kuri neietilpst Eiropas autoceļu tīklā vai automaģistrāļu tīklā un kurus tās izvēlējušās un norādījušas kā prioritārās zonas. Ņemot vērā satiksmes modeļu pastāvīgās izmaiņas, būtu jāatļauj dalībvalstīm mainīt šīs prioritārās zonas.

(8)

Statisko datu par autoceļiem, dinamisko datu par autoceļu stāvokli un satiksmes datu raksturīgās iezīmes ir atšķirīgas, un katram datu tipam būtu jāatbilst attiecīgām prasībām. Ņemot vērā datu avotu daudzveidību – no infrastruktūras sensoriem līdz transportlīdzekļiem, kas darbojas kā sensori, – ir svarīgi, lai specifikācijas būtu piemērojamas attiecīgajām datu kategorijām neatkarīgi no datu avota un datu izveidei vai atjaunināšanai izmantotās tehnoloģijas.

(9)

Ja būtu jāapstrādā personas dati, tos pēc iespējas vajadzētu neatgriezeniski anonimizēt. Turklāt personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Savienības tiesībām, kā noteikts it sevišķi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (9), un saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecīgajā jomā. Turklāt vajadzētu panākt atbilstību mērķa ierobežošanas un datu minimizēšanas principiem.

(10)

Ja informācijas pakalpojumā izmantotie dati, tostarp ģeogrāfiskās atrašanās vietas dati, tiek vākti no pašiem tiešajiem lietotājiem vai nākotnē ar kooperatīvu sistēmu palīdzību, tad tiešie lietotāji būtu skaidri jāinformē par šādu datu vākšanu, datu vākšanas kārtību un iespējamu izsekošanu, un par to, cik ilgi šādi dati tiek glabāti. Publiskā un privātā sektora datu vācējiem, piemēram, autoceļu apsaimniekotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un autobūves nozarei, būtu jāievieš atbilstoši tehniski pasākumi, lai nodrošinātu no tiešajiem lietotājiem vai viņu transportlīdzekļiem saņemto datu anonimitāti.

(11)

Lai reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumus nodrošinātu saskaņoti un netraucēti, dalībvalstīm būtu jāizmanto esošie tehniskie risinājumi un standarti, ko izstrādājušas Eiropas un starptautiskās standartizācijas organizācijas, piemēram, DATEX II (CEN/TS 16157 un turpmākās atjauninātās redakcijas) un ISO standarti. Attiecībā uz datu veidiem, kam nav pieejams standartizēts formāts, dalībvalstis un ieinteresētās personas būtu jārosina sadarboties, lai vienotos par datu definīciju, datu formātu un metadatiem.

(12)

Savienībā jau pastāv un dalībvalstīs tiek izmantotas vairākas dinamiskas atrašanās vietas norādīšanas metodes. Arī turpmāk būtu jāatļauj izmantot dažādas atrašanās vietas norādīšanas metodes. Tomēr dalībvalstis un ieinteresētās personas būtu jārosina sadarboties, lai vienotos par atļautajām atrašanās vietas norādīšanas metodēm, ja nepieciešams, ar Eiropas standartizācijas struktūru starpniecību.

(13)

Tas, ka par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji dara pieejamus un regulāri atjaunina statiskos datus par autoceļiem, ir ļoti svarīgi aktuālu un precīzu digitālo karšu izstrādāšanai, jo šīs kartes ir uzticamu ITS lietotņu galvenais elements. Digitālo karšu izstrādātāji būtu jāmudina savlaicīgi integrēt atjauninātus statiskos datus par autoceļiem savās esošajās kartēs un karšu atjaunināšanas pakalpojumos. Lai panāktu atbilstību sabiedriskās politikas virzieniem, piemēram, ceļu satiksmes drošības interesēs, publiskajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt pakalpojumu sniedzējiem un digitālo karšu izstrādātājiem labot to datos konstatētās neprecizitātes.

(14)

Precīzu un aktuālu statisko datu par autoceļiem, dinamisko datu par autoceļu stāvokli un satiksmes datu pieejamība ir ļoti svarīga reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanai visā Savienībā. Attiecīgos datus vāc un uzglabā par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji un reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniedzēji. Lai vienkāršotu šo datu apmaiņu un atkārtotu izmantošanu šādu pakalpojumu sniegšanas vajadzībām, par autoceļiem atbildīgajām iestādēm, autoceļu apsaimniekotājiem un reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniedzējiem šie dati, attiecīgie metadati un informācija par datu kvalitāti būtu jādara pieejami citām par autoceļiem atbildīgajām iestādēm, citiem autoceļu apsaimniekotājiem un reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniedzējiem un digitālo karšu izstrādātājiem, izmantojot valsts vai kopīgo piekļuves punktu. Piekļuves punkts var būt datu krātuve, reģistrs, tīmekļa portāls vai līdzīga lietotne atkarībā no datu veida. Dalībvalstīm esošie publiskie un privātie piekļuves punkti būtu jāsagrupē vienotā punktā, kas ļauj piekļūt visu veidu attiecīgajiem pieejamajiem datiem, kuri ietilpst šo specifikāciju darbības jomā. Dalībvalstīm būtu jāatļauj savstarpēji sadarboties, lai izveidotu kopīgu piekļuves punktu, kas aptver pieejamos datus no iesaistītajām dalībvalstīm. Dalībvalstīm būtu jāatļauj brīvi izlemt, ka tās izmanto piekļuves punktus, kuri izveidoti atbilstīgi citiem deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES, kā valsts piekļuves punktu attiecībā uz datiem, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā.

(15)	Lai par autoceļiem atbildīgajām iestādēm, autoceļu apsaimniekotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un digitālo karšu izstrādātājiem dotu iespēju sekmīgi un rentabli atrast un izmantot attiecīgos datus, pienācīgi jāapraksta šo datu saturs un struktūra, izmantojot atbilstīgus metadatus.

(16)

Ar šīm specifikācijām par autoceļiem atbildīgajām iestādēm, autoceļu apsaimniekotājiem un pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu uzlikt pienākumu uzsākt vākt jebkādus datus, kurus tie jau nevāc, vai digitalizēt jebkādus datus, kuri nav jau pieejami mašīnlasāmā formātā. Īpašās prasības par statisko datu par autoceļiem, dinamisko datu par autoceļu stāvokli un satiksmes datu atjaunināšanu būtu jāpiemēro tikai datiem, kuri faktiski jau tiek vākti un ir pieejami mašīnlasāmā formātā. Vienlaikus dalībvalstis būtu jārosina meklēt savām vajadzībām atbilstošus rentablus veidus, kā digitalizēt esošos statiskos datus par autoceļiem.

(17)

Ar šīm specifikācijām par autoceļiem atbildīgajām iestādēm un autoceļu apsaimniekotājiem nevajadzētu uzlikt pienākumu noteikt vai īstenot satiksmes kustības plānus un satiksmes vadības pagaidu pasākumus. Ar tām pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu uzlikt pienākumu jebkādus savus datus koplietot ar citiem pakalpojumu sniedzējiem. Būtu jāatļauj pakalpojumu sniedzējiem brīvi noslēgt savstarpējus komerclīgumus par attiecīgo datu atkārtotu izmantošanu.

(18)

Dalībvalstis un ITS ieinteresētās personas būtu jārosina sadarboties, lai vienotos par kopīgām datu kvalitātes definīcijām nolūkā visā satiksmes datu vērtības ķēdē izmantot kopīgus datu kvalitātes rādītājus, tādus kā datu pilnīgums, precizitāte un aktualitāte, izmantotā iegūšanas metode un atrašanās vietas norādīšanas metode, kā arī veiktās kvalitātes pārbaudes. Tās būtu arī jāmudina turpināt darbu, lai izstrādātu saistītās dažādu datu veidu kvalitātes vērtēšanas un uzraudzības metodes. Dalībvalstis būtu jārosina savstarpēji apmainīties ar zināšanām, pieredzi un labāko praksi šajā jomā.

(19)

Ir atzīts, ka privāto pakalpojumu sniedzēju piedāvāto autoceļu un satiksmes datu un reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu izmantošana var būt rentabls veids, kā publiskajām iestādēm uzlabot satiksmes vadību, kā arī infrastruktūras pārvaldību un uzturēšanu. Tomēr īpašie noteikumi un nosacījumi, kas piemērojami šādu datu un ar tiem saistīto pakalpojumu izmantošanai vai atkārtotai izmantošanai, būtu atstājami iesaistīto personu ziņā, neskarot Direktīvas 2003/98/EK noteikumus.

(20)

Privātie pakalpojumu sniedzēji statiskos datus par autoceļiem, dinamiskos datus par autoceļu stāvokli un satiksmes datus, ko savākušas par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji, var izmantot kā ievaddatus savu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu vajadzībām. Īpašie noteikumi un nosacījumi, kas piemērojami šādu datu atkārtotai izmantošanai, būtu atstājami iesaistīto personu ziņā, neskarot Direktīvas 2003/98/EK noteikumus.

(21)

Lai nodrošinātu šo specifikāciju pareizu īstenošanu, dalībvalstīm būtu jānovērtē atbilstība prasībām par autoceļu un satiksmes datu pieejamību, apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un atjaunināšanu, ko veic par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji, digitālo karšu izstrādātāji un pakalpojumu sniedzēji. Šādā nolūkā būtu jādod kompetentajām iestādēm iespēja brīvi paļauties uz paziņojumiem, kas balstīti uz pierādījumiem un ko iesniedz par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji, digitālo karšu izstrādātāji un pakalpojumu sniedzēji.

(22)

Šīs specifikācijas neierobežo radio raidorganizāciju vārda brīvību tādējādi, ka tās nenosaka pienākumu šīm raidorganizācijām ieņemt jebkādu konkrētu nostāju attiecībā uz izplatāmo informāciju, un atstāj dalībvalstīm pietiekamu rīcības brīvību ņemt vērā savas nacionālās konstitucionālās tradīcijas attiecībā uz radio raidorganizāciju vārda brīvību.

(23)	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (10) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš 2015. gada 17. jūnijā sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā noteiktas specifikācijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu autoceļu un satiksmes datu pieejamību, apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un atjaunināšanu, ko par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji un pakalpojumu sniedzēji veic, lai visā ES nodrošinātu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumus.

Tā attiecas uz Eiropas autoceļu visaptverošo tīklu, kā arī uz šajā tīklā neiekļautajām automaģistrālēm un valstu iestāžu noteiktajām prioritārajām zonām, ja valstu iestādes to uzskata par vajadzīgu.

To piemēro saskaņā ar Direktīvas 2010/40/ES 5. pantu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Direktīvas 2010/40/ES 4. pantā minētās definīcijas.

Piemēro arī šādas definīcijas:

1)	“Eiropas autoceļu pamattīkls” ir autotransporta infrastruktūra, kas ir daļa no Regulā (ES) Nr. 1315/2013 definētā pamattīkla;

2)	“Eiropas autoceļu visaptverošais tīkls” ir autotransporta infrastruktūra, kas ir daļa no Regulā (ES) Nr. 1315/2013 definētā visaptverošā tīkla;

3)	“automaģistrāle” ir autoceļš, kas par tādu noteikts dalībvalstī, kurā tas atrodas;

“prioritārās zonas” ir autoceļa posmi, kurus norādījušas valstu iestādes, kur tās to uzskata par vajadzīgu, pamatojoties uz regulāru satiksmes sastrēgumu līmeni vai citiem satiksmes vadības apsvērumiem, it sevišķi pilsētu teritorijās, un kuri nav daļa no Eiropas autoceļu visaptverošā tīkla un nav automaģistrāles;

5)	“datu pieejamība” ir iespēja pieprasīt un saņemt datus jebkurā laikā mašīnlasāmā formātā;

6)	“statiskie dati par autoceļiem” ir informācija par autoceļiem, kas nemainās bieži vai regulāri – tā ir norādīta pielikuma 1. punktā;

7)	“dinamiskie dati par autoceļu stāvokli” ir informācija par autoceļiem, kas mainās bieži vai regulāri un raksturo ceļu stāvokli – tā ir norādīta pielikuma 2. punktā;

8)	“satiksmes dati” ir ceļu satiksmi raksturojoši dati, kas norādīti pielikuma 3. punktā;

9)	“datu atjaunināšana” ir visi esošo datu grozījumi, arī to dzēšana vai jaunu vai papildu elementu ievietošana;

10)

“reāllaika satiksmes informācija” ir informācija, kas izriet no jebkādiem statiskajiem datiem par autoceļiem, dinamiskajiem datiem par autoceļu stāvokli, satiksmes datiem vai šo datu kombinācijas un ko par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji vai pakalpojumu sniedzēji nodrošina lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, izmantojot jebkādus saziņas līdzekļus;

11)	“reāllaika satiksmes informācijas pakalpojums” ir ITS pakalpojums, kas lietotājiem un tiešajiem lietotājiem nekavējoties nodrošina reāllaika satiksmes informāciju;

12)	“par autoceļiem atbildīgā iestāde” ir jebkura publiska iestāde, kas atbild par tās teritoriālajā kompetencē esošo autoceļu plānošanu, kontroli vai pārvaldību;

13)	“autoceļu apsaimniekotājs” ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas atbild par autoceļu uzturēšanu un pārvaldību;

14)	“pakalpojumu sniedzējs” ir jebkurš publisks vai privāts reāllaika satiksmes informācijas pakalpojuma sniedzējs lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, izņemot struktūras, kuras tikai nodod informāciju;

15)	“lietotājs” ir jebkura par autoceļiem atbildīgā iestāde, autoceļu apsaimniekotājs, pakalpojumu sniedzējs vai digitālo karšu izstrādātājs;

16)	“tiešais lietotājs” ir jebkurš autoceļa izmantotājs – fiziska vai juridiska persona –, kam ir pieejami reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumi;

17)	“piekļuves punkts” ir digitāla saskarne, kurā statiskie dati par autoceļiem, dinamiskie dati par autoceļu stāvokli un satiksmes dati līdz ar attiecīgajiem metadatiem ir pieejami lietotājiem atkārtotai izmantošanai vai kurā šo datu avoti un metadati ir pieejami lietotājiem atkārtotai izmantošanai;

18)	“metadati” ir strukturēts datu satura apraksts, kas vienkāršo šo datu atrašanu un izmantošanu;

19)	“atrašanas pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas ļauj meklēt pieprasītos datus, izmantojot attiecīgo metadatu saturu un attēlojot šo saturu;

20)	“satiksmes vadības pagaidu pasākumi” ir pagaidu pasākumi, kas paredzēti, lai novērstu konkrētus satiksmes traucējumus, un izstrādāti, piemēram, satiksmes plūsmu kontrolei un vadībai;

21)	“satiksmes kustības plāni” ir pastāvīgi satiksmes vadības pasākumi, ko satiksmes pārvaldītāji izstrādā satiksmes plūsmu kontrolei un vadībai, lai reaģētu uz pastāvīgiem vai atkārtotiem satiksmes traucējumiem.

3. pants

Valstu piekļuves punkti

1. Katra dalībvalsts izveido valsts piekļuves punktu. Valsts piekļuves punkts ir vienots punkts, kas lietotājiem ļauj piekļūt autoceļu un satiksmes datiem, tostarp atjauninātajiem datiem, kurus nodrošina par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji un pakalpojumu sniedzēji un kuri attiecas uz konkrētās dalībvalsts teritoriju.

2. Esošos valstu piekļuves punktus, kas izveidoti, lai panāktu atbilstību prasībām, kuras izriet no citiem deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES, var izmantot kā valsts piekļuves punktu, ja dalībvalsts to uzskata par piemērotu.

3. Valstu piekļuves punkti nodrošina lietotājiem attiecīgus atrašanas pakalpojumus.

4. Par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji, sadarbojoties ar digitālo karšu izstrādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, nodrošina, ka tie sniedz atbilstīgus metadatus, lai lietotājiem ļautu atrast un izmantot datu kopas, kuras pieejamas ar valstu piekļuves punktu starpniecību.

5. Divas vai vairākas dalībvalstis var izveidot kopīgu piekļuves punktu.

4. pants

Statisko datu par autoceļiem pieejamība, apmaiņa un atkārtota izmantošana

1. Lai veicinātu savietojamu, sadarbspējīgu un nepārtrauktu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniegšanu visā Savienībā, par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji statiskos datus par autoceļiem, kurus tie savāc un atjaunina saskaņā ar 8. pantu, sniedz standartizētā formātā, ja tāds ir pieejams, vai jebkādā citā mašīnlasāmā formātā.

2. Šā panta 1. punktā minētie dati un attiecīgie metadati, tostarp informācija par datu kvalitāti, ir pieejami apmaiņai un atkārtotai izmantošanai visiem digitālo karšu izstrādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem Savienībā:

a)	nediskriminējoši;

b)	termiņā, kas nodrošina reāllaika satiksmes informācijas pakalpojuma savlaicīgu sniegšanu;

c)	izmantojot 3. pantā minēto valsts vai kopīgo piekļuves punktu;

par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji, digitālo karšu izstrādātāji un pakalpojumu sniedzēji, kuri izmanto 1. punktā minētos statiskos datus par autoceļiem, sadarbojas, lai nodrošinātu, ka par visām neprecizitātēm saistībā ar statiskajiem datiem par autoceļiem nekavējoties tiek informētas par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji, kas sniedz šos datus.

3. Ja pakalpojumu sniedzēji izmanto 1. punktā minētos statiskos datus par autoceļiem, kurus sniedz par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji, tie pēc iespējas ņem vērā visus kompetento iestāžu izstrādātos satiksmes kustības plānus.

5. pants

Dinamisko datu par autoceļu stāvokli pieejamība, apmaiņa un atkārtota izmantošana

1. Lai veicinātu savietojamu, sadarbspējīgu un nepārtrauktu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniegšanu visā Savienībā, par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji dinamiskos datus par autoceļu stāvokli, kurus tie savāc un atjaunina saskaņā ar 9. pantu, sniedz DATEX II (CEN/TS 16157 un turpmākās atjauninātās redakcijas) formātā vai jebkādā citā mašīnlasāmā formātā, kas ir pilnībā savietojams un sadarbspējīgs ar DATEX II.

2. Šā panta 1. punktā minētie dati un attiecīgie metadati, tostarp informācija par datu kvalitāti, ir pieejami apmaiņai un atkārtotai izmantošanai visiem pakalpojumu sniedzējiem Savienībā:

a)	nediskriminējoši;

b)	termiņā, kas nodrošina reāllaika satiksmes informācijas pakalpojuma savlaicīgu sniegšanu;

c)	izmantojot 3. pantā minēto valsts vai kopīgo piekļuves punktu.

3. Ja pakalpojumu sniedzēji izmanto 1. punktā minētos dinamiskos datus par autoceļu stāvokli, kurus sniedz par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji, tie pēc iespējas ņem vērā visus kompetento iestāžu veiktos satiksmes vadības pagaidu pasākumus.

6. pants

Satiksmes datu pieejamība, apmaiņa un atkārtota izmantošana

1. Lai veicinātu savietojamu, sadarbspējīgu un nepārtrauktu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniegšanu visā Savienībā, par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji satiksmes datus, kurus tie savāc un atjaunina saskaņā ar 10. pantu, sniedz DATEX II (CEN/TS 16157 un turpmākās atjauninātās redakcijas) formātā vai jebkādā citā mašīnlasāmā formātā, kas ir pilnībā savietojams un sadarbspējīgs ar DATEX II.

a)	nediskriminējoši;

b)	termiņā, kas nodrošina reāllaika satiksmes informācijas pakalpojuma savlaicīgu sniegšanu;

c)	izmantojot 3. pantā minēto valsts vai kopīgo piekļuves punktu.

3. Satiksmes vadības optimizācijas nolūkā par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji var pieprasīt no pakalpojumu sniedzējiem satiksmes datus, kurus tie savāc un atjaunina saskaņā ar 10. pantu. Šādus datus sniedz DATEX II (CEN/TS 16157 un turpmākās atjauninātās redakcijas) formātā vai jebkādā citā mašīnlasāmā formātā, kas ir pilnībā savietojams un sadarbspējīgs ar DATEX II, izmantojot 3. pantā minēto piekļuves punktu, un tiem pievieno attiecīgos metadatus, tostarp informāciju par datu kvalitāti.

7. pants

Datu atjaunināšana

Reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu pamatā ir atjaunināti statiskie dati par autoceļiem, dinamiskie dati par autoceļu stāvokli un satiksmes dati vai jebkāda šo datu kombinācija. Par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji un pakalpojumu sniedzēji regulāri atjaunina visus datus saskaņā ar 8.–10. pantā noteiktajām prasībām. Par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji un pakalpojumu sniedzēji savlaicīgi izlabo visas neprecizitātes, kuras tie konstatējuši savos datos vai par kurām tos informējis jebkurš lietotājs vai tiešais lietotājs.

8. pants

Statisko datu par autoceļiem atjaunināšana

1. Statisko datu par autoceļiem atjaunināšana attiecas vismaz uz šādiem parametriem:

a)	to statisko datu par autoceļiem veids, kā noteikts pielikuma 1. punktā, uz kuriem attiecas atjauninājums;

b)	to apstākļu vieta, uz kuriem attiecas atjauninājums;

c)	atjauninājuma veids (grozījums, ievietošana vai dzēšana);

d)	atjauninājuma apraksts;

e)	datu atjaunināšanas datums;

f)	datums un laiks, kad notikušas vai plānotas konkrēto apstākļu izmaiņas;

g)	datu atjauninājuma kvalitāte.

To apstākļu vietu, uz kuriem attiecas atjauninājums, nosaka, izmantojot standartizētu vai jebkādu citu vispāratzītu dinamiskas atrašanās vietas norādīšanas metodi, kas ļauj viennozīmīgi atšifrēt un interpretēt šo atrašanās vietu.

2. Par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji nodrošina to, ka statiskie dati par autoceļiem tiek savlaicīgi atjaunināti, un, ja zināms un iespējams, jau iepriekš sniedz šos atjauninājumus lietotājiem.

3. Ja digitālo karšu izstrādātāji un pakalpojumu sniedzēji izmanto statisko datu par autoceļiem atjauninājumus, tie nodrošina šo atjauninājumu savlaicīgu apstrādi, lai informācija tiešajiem lietotājiem būtu pieejama bez kavēšanās.

9. pants

Dinamisko datu par autoceļu stāvokli atjaunināšana

1. Dinamisko datu par autoceļu stāvokli atjaunināšana attiecas vismaz uz šādiem parametriem:

a)	to dinamisko datu par autoceļu stāvokli veids, kā noteikts pielikuma 2. punktā, uz kuriem attiecas atjauninājums, un vajadzības gadījumā tā īss apraksts;

b)	tā notikuma vai to apstākļu vieta, uz ko attiecas atjauninājums;

c)	tā notikuma vai to apstākļu laiks, uz ko attiecas atjauninājums;

d)	datu atjauninājuma kvalitāte.

Tā notikuma vai to apstākļu vietu, uz ko attiecas atjauninājums, nosaka, izmantojot standartizētu vai jebkādu citu vispāratzītu dinamiskas atrašanās vietas norādīšanas metodi, kas ļauj viennozīmīgi atšifrēt un interpretēt šo atrašanās vietu.

2. Par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji nodrošina to, ka dinamiskie dati par autoceļu stāvokli tiek savlaicīgi atjaunināti, un, ja zināms un iespējams, jau iepriekš sniedz šos atjauninājumus lietotājiem.

3. Reāllaika satiksmes informāciju attiecīgi groza vai atsauc iespējami drīz pēc tam, kad ir mainījies attiecīgo dinamisko datu par autoceļu stāvokli statuss.

4. Ja pakalpojumu sniedzēji izmanto dinamisko datu par autoceļu stāvokli atjauninājumus, tie nodrošina šo atjauninājumu savlaicīgu apstrādi, lai informācija tiešajiem lietotājiem būtu pieejama bez kavēšanās.

10. pants

Satiksmes datu atjaunināšana

1. Satiksmes datu atjaunināšana ietver vismaz šādus parametrus:

a)	to satiksmes datu veids, kā noteikts pielikuma 3. punktā, uz kuriem attiecas atjauninājums, un vajadzības gadījumā tā īss apraksts;

b)	tā notikuma vai to apstākļu vieta, uz ko attiecas atjauninājums;

c)	datu atjauninājuma kvalitāte.

2. Autoceļu apsaimniekotāji un pakalpojumu sniedzēji reāllaika satiksmes informāciju attiecīgi groza vai atsauc iespējami drīz pēc tam, kad ir mainījies attiecīgo satiksmes datu statuss.

3. Ja pakalpojumu sniedzēji izmanto satiksmes datu atjauninājumus, tie nodrošina šo atjauninājumu savlaicīgu apstrādi, lai informācija tiešajiem lietotājiem būtu pieejama bez kavēšanās.

11. pants

Atbilstības novērtējums

1. Dalībvalstis saskaņā ar 2.–3. punktu novērtē, vai par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji, digitālo karšu izstrādātāji un pakalpojumu sniedzēji izpilda 3.–10. pantā noteiktās prasības.

2. Lai veiktu šādu novērtējumu, dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt no par autoceļiem atbildīgajām iestādēm, autoceļu apsaimniekotājiem, digitālo karšu izstrādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem šādus dokumentus:

a)	aprakstu par to nodrošinātajiem autoceļu un satiksmes datiem, digitālajām kartēm vai reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumiem, kā arī informāciju par to kvalitāti un attiecīgo datu atkārtotas izmantošanas nosacījumiem;

b)	uz pierādījumiem balstītu paziņojumu par 3.–10. pantā noteikto prasību izpildi.

3. Dalībvalstis izlases veidā pārbauda 2. punkta b) apakšpunktā minēto paziņojumu pareizību.

12. pants

Ziņošana

1. Vēlākais līdz 2017. gada 13. jūlijam dalībvalstis sniedz Komisijai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, ja tādi ir, valsts piekļuves punkta izveidei un par tā darbības nosacījumiem, un attiecīgā gadījumā Eiropas autoceļu visaptverošajā tīklā neiekļauto automaģistrāļu un norādīto prioritāro zonu sarakstu.

2. Vēlākais līdz 2018. gada 13. jūlijam un turpmāk ik pēc diviem kalendārajiem gadiem dalībvalstis sniedz Komisijai ziņojumu, kurā ietverta šāda informācija:

a)	pielikumā noteikto autoceļu un satiksmes datu veidu pieejamības, apmaiņas un atkārtotas izmantošanas ziņā panāktais progress;

b)	reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu ģeogrāfiskais tvērums un autoceļu un satiksmes datu saturs un šo pakalpojumu kvalitāte, tostarp šīs kvalitātes noteikšanai izmantotie kritēriji un tās uzraudzībai lietotie līdzekļi;

c)	11. pantā minētā atbilstības novērtējuma rezultāti par 3.–10. pantā noteikto prasību izpildi;

d)	attiecīgā gadījumā apraksts par izmaiņām saistībā ar valsts vai kopīgo piekļuves punktu;

e)	attiecīgā gadījumā apraksts par prioritāro zonu izmaiņām.

13. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 13. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.

(2) Komisijas 2013. gada 15. maija Deleģētā regula (ES) Nr. 885/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes ITS direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz informācijas pakalpojumu sniegšanu saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem (OV L 247, 18.9.2013., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2013. gada 15. maija Deleģētā regula (ES) Nr. 886/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz datiem un procedūrām, lai lietotājiem, ja iespējams, nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas bezmaksas informācijas minimumu (OV L 247, 18.9.2013., 6. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(6) Komisijas 2010. gada 23. novembra Regula (ES) Nr. 1089/2010, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK attiecībā uz telpisko datu kopu un telpisko datu pakalpojumu savstarpējo izmantojamību (OV L 323, 8.12.2010., 11. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

PIELIKUMS

DATU KATEGORIJAS

(kā minēts 2., 8., 9., 10. un 12. pantā)

Statisko datu par autoceļiem veidi it īpaši ietver šādus:

autoceļu tīkla posmi un to fiziskie raksturlielumi, tostarp:

i)	ģeometrija;

ii)	autoceļa platums;

iii)	braukšanas joslu skaits;

iv)	kāpumi un kritumi;

v)	krustojumi;

b)	autoceļa klasifikācija;

ceļa zīmes, kas atspoguļo ceļu satiksmes noteikumus un norāda uz briesmām, tostarp:

i)	nosacījumi braukšanai pa tuneļiem;

ii)	nosacījumi braukšanai pa tiltiem;

iii)	pastāvīgi iebraukšanas ierobežojumi;

iv)	citi ceļu satiksmes noteikumi;

d)	ātruma ierobežojumi;

e)	satiksmes kustības plāni;

f)	kravu piegādes noteikumi;

g)	autoceļa nodevas iekasēšanas staciju atrašanās vietas;

h)	maksas autoceļu identifikācija, piemērojamās fiksētās autoceļa lietošanas maksas un pieejamās maksājumu metodes;

i)	stāvlaukumu un degvielas uzpildes un tehniskās apkopes staciju atrašanās vietas;

j)	elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu atrašanās vietas un to izmantošanas nosacījumi;

k)	saspiestās dabasgāzes, sašķidrinātās dabasgāzes, sašķidrinātās naftas gāzes uzpildes staciju atrašanās vietas;

l)	sabiedriskā transporta pieturvietu un pārsēšanās punktu atrašanās vietas;

m)	piegādes zonu atrašanās vietas.

Dinamisko datu par autoceļu stāvokli veidi it īpaši ietver šādus:

a)	autoceļa slēgšana;

b)	braukšanas joslas slēgšana;

c)	tilta slēgšana;

d)	apdzīšanas aizliegums smagkravas transportlīdzekļiem;

e)	ceļa darbi;

f)	negadījumi un starpgadījumi;

g)	dinamiskie braukšanas ātruma ierobežojumi;

h)	kustības virziens maiņvirziena satiksmes joslās;

i)	slikts autoceļa stāvoklis;

j)	satiksmes vadības pagaidu pasākumi;

k)	mainīgās autoceļa lietošanas maksas un pieejamās maksājumu metodes;

l)	stāvvietu pieejamība;

m)	piegādes zonu pieejamība;

n)	maksa par stāvēšanu;

o)	elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu pieejamība;

p)	laika apstākļi, kas ietekmē autoceļa segumu un redzamību;

Šie īstermiņa dati nav jāiekļauj digitālo karšu atjauninājumos, jo tos neuzskata par pastāvīgām izmaiņām.

Satiksmes datu veidi it īpaši ietver šādus:

a)	satiksmes intensitāte;

ātrums;

c)	satiksmes sastrēgumu atrašanās vietas un garums;

d)	braukšanas laiks;

e)	gaidīšanas laiks robežšķērsošanas vietās ar dalībvalstīm, kas nav ES dalībvalstis.

23.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/53

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/974

(2015. gada 17. jūnijs),

ar ko dalībvalstīm atļauj pieņemt dažas atkāpes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 4087)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīvu 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (1) un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu un 4. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.3. iedaļā, II pielikuma II.3. iedaļā un III pielikuma III.3. iedaļā ir ietverti saraksti ar valstu atkāpēm, kas ļauj ņemt vērā īpašus apstākļus attiecīgajās valstīs. Atsevišķas dalībvalstis ir pieprasījušas vienu jaunu valsts atkāpi un vairāku atļauto atkāpju grozījumus.

(2)	Šīs atkāpes būtu jāatļauj.

(3)	Ir jāpielāgo I pielikuma I.3. iedaļa, II pielikuma II.3. iedaļa un III pielikuma III.3. iedaļa, tādēļ skaidrības labad ir lietderīgi tās pilnībā aizstāt.

(4)	Tādēļ Direktīva 2008/68/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Bīstamo kravu pārvadājumu komiteja, kas izveidota ar Direktīvu 2008/68/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pielikumā uzskaitītajām dalībvalstīm ir atļauts īstenot šajā pielikumā ietvertās atkāpes attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem to teritorijā.

Minētās atkāpes piemēro bez diskriminācijas.

2. pants

Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.3. iedaļu, II pielikuma II.3. iedaļu un III pielikuma III.3. iedaļu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Violeta BULC

(1) OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 2008/68/EK I pielikumu, II pielikumu un III pielikumu groza šādi:

I pielikuma I.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“I.3. Valstu atkāpes

Dalībvalstīm atļautās atkāpes bīstamo kravu pārvadājumiem to teritorijā, pamatojoties uz Direktīvas 2008/68/EK 6. panta 2. punktu.

Atkāpju numerācija: RO-a/bi/bii-MS-nn

RO= autotransports

a/bi/bii= 6. panta 2. punkta a/bi/bii

MS= dalībvalsts abreviatūra

nn= kārtas numurs

Pamatojums – Direktīvas 2008/68/EK 6. panta 2. punkta a) apakšpunkts

BE Beļģija

RO–a–BE–1

Temats: 1. klase – Nelieli daudzumi.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 1.1.3.6.

Direktīvas pielikuma saturs: Kalnrūpniecības sprāgstvielu daudzums, ko var pārvadāt ar parastu autotransporta līdzekli, saskaņā ar 1.1.3.6. ierobežots līdz 20 kg.

Valsts tiesību akta saturs: Uzņēmējiem, kuru noliktavas atrodas tālu no piegādes vietām, var atļaut pārvadāt ne vairāk kā 25 kg dinamīta vai jaudīgu sprāgstvielu un 300 detonatoru ar parastajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ievērojot nosacījumus, kurus nosaka par sprāgstvielām atbildīgais dienests.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Article 111 de l'arrêté royal 23 septembre 1958 sur les produits explosifs.

Zaudē spēku: 2020. gada 30. jūnijā.

RO–a–BE– 2

Temats: Tādu neiztīrītu tukšu konteineru pārvadājumi, kuros bijuši dažādu klašu produkti.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.4.1.1.6.

Valsts tiesību akta saturs: Norāde pārvadājuma dokumentā “neiztīrīti tukši iepakojumi, kuros bijuši dažādu klašu produkti”.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Dérogation 6-97.

Piezīmes: Atkāpi reģistrējusi Eiropas Komisija ar 21. numuru (saskaņā ar Direktīvas 94/55/EK 6. panta 10. punktu).

Zaudē spēku: 2020. gada 30. jūnijā.

RO–a–BE–3

Temats: RO–a–UK–4 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Arrêté royal relatif au transport des marchandises dangereuses par route

Zaudē spēku: 2020. gada 30. jūnijā.

RO–a–BE–4

Temats: atbrīvojums no visām ADR prasībām attiecībā uz ne vairāk kā 1 000 lietotu jonu dūmu detektoru pārvadājumiem valsts robežās no mājsaimniecībām uz pārstrādes iekārtām Beļģijā, izmantojot savākšanas punktus, kas paredzēti dūmu detektoru selektīvas savākšanas scenārijā.

Atsauce uz ADR: visas prasības

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu:

Valsts tiesību akta saturs: Jonu dūmu detektoru izmantošana mājsaimniecībās no radioloģiskās kontroles viedokļa netiek regulēta, ja attiecīgā dūmu detektora tips ir apstiprināts. Šādu dūmu detektoru pārvadājumi līdz to tiešajiem lietotājiem arī ir atbrīvoti no ADR prasībām. (skatīt 2.2.7.1.2.(d)).

Ar Direktīvu 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem ir paredzēta selektīva lietotu dūmu detektoru savākšana to shēmas plašu pārstrādei, un attiecībā uz jonu dūmu detektoriem – radioaktīvo vielu izņemšanai. Lai īstenotu šādu selektīvu dūmu detektoru savākšanu, tika izstrādāts scenārijs, lai rosinātu mājsaimniecības savus izlietotos dūmu detektorus nogādāt savākšanas punktā, no kurienes tos varētu nogādāt uz pārstrādes iekārtām, dažreiz izmantojot arī otru savākšanas punktu vai pagaidu glabāšanas vietu.

Savākšanas punktos būs pieejami metāla iepakojumi, kuros katrā var iepakot līdz 1 000 dūmu detektoriem. No šiem punktiem šādu iepakojumu ar dūmu detektoriem kopā ar citiem atkritumiem var nogādāt uz pagaidu glabāšanas vietu vai pārstrādes iekārtām. Uz iepakojuma būs norādīts uzraksts “dūmu detektors”.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Selektīvas dūmu detektoru savākšanas scenārijs veido daļu no nosacījumiem attiecībā uz apstiprinātu instrumentu aizvākšanu, kas paredzēti 2001. gada 20. jūlija karaļa dekrēta 3.1.d.2. punktā: vispārējie noteikumi aizsardzībai pret radiāciju.

Piezīmes: Šī atkāpe ir vajadzīga, lai varētu īstenot izlietoto jonu dūmu detektoru selektīvo savākšanu.

Zaudē spēku: 2020. gada 30. jūnijā.

DE Vācija

RO–a–DE–1

Temats: Vieglo automobiļu daļu, kas klasificētas 1.4G grupā, un dažu bīstamo kravu jaukta tipa iepakošana un iekļaušana jaukta sastāva kravā (n4).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 4.1.10. un 7.5.2.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Noteikumi par jaukta tipa iepakošanu un iekļaušanu jaukta sastāva kravā.

Valsts tiesību akta saturs: ANO 0431 un ANO 0503 var iekļaut vienā kravā ar dažām bīstamām precēm (ražojumi, kas saistīti ar vieglo automobiļu ražošanu) konkrētos daudzumos, kuri uzskaitīti attiecīgajā atbrīvojumā. Nedrīkst pārsniegt daudzumu 1 000 (salīdzināms ar 1.1.3.6.4.).

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Gefahrgut-Ausnahmeverordnung – GGAV 2002 vom 6.11.2002. (BGBl. I S. 4350); Ausnahme 28.

Piezīmes: Atkarībā no vietējā pieprasījuma jāparedz atbrīvojums, lai nodrošinātu ātru vieglo automobiļu rezerves daļu piegādi. Tā kā šie ražojumi ir ļoti dažādi, to glabāšana vietējās remontdarbnīcās nav plaši izplatīta.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–DE–2

Temats: Atbrīvojums no prasības pēc pārvadājuma dokumenta un nosūtītāja deklarācijas par konkrētiem 1.1.3.6. punktā definētiem bīstamo kravu daudzumiem (n1).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.4.1.1.1. un 5.4.1.1.6.

Direktīvas pielikuma saturs: Pārvadājuma dokumenta saturs.

Valsts tiesību akta saturs: Visām klasēm, izņemot 7. klasi, pārvadājuma dokuments nav vajadzīgs, ja pārvadāto kravu daudzums nepārsniedz 1.1.3.6. punktā norādītos daudzumus.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Gefahrgut-Ausnahmeverordnung -– GGAV 2002 vom 6.11.2002. (BGBl. I S. 4350); Ausnahme 18.

Piezīmes: Informāciju, kas sniegta uz iepakojumu marķējuma un etiķetēm, uzskata par pietiekamu pārvadājumiem valsts teritorijā, jo pārvadājuma dokuments ne vienmēr ir piemērots attiecībā uz vietējo piegādi.

Atkāpi reģistrējusi Komisija ar 22. numuru (saskaņā ar Direktīvas 94/55/EK 6. panta 10. punktu).

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–DE–3

Temats: Mērījumu standartu un degvielas sūkņu (tukšu, neiztīrītu) pārvadāšana.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: Noteikumi attiecībā uz ANO numuriem 1202, 1203 un 1223.

Direktīvas pielikuma saturs: Iepakošana, marķēšana, dokumentācija, pārvadāšanas instrukcijas un norādījumi par apiešanos, instrukcijas autotransporta līdzekļu apkalpēm.

Valsts tiesību akta saturs: Piemērojamo noteikumu un papildnoteikumu specifikācija atkāpes piemērošanai; līdz 1 000 l: salīdzināmi ar tukšiem, neiztīrītiem iepakojumiem; virs 1 000 l: atbilstība konkrētiem noteikumiem attiecībā uz cisternām; tikai tukšu un neiztīrītu iepakojumu pārvadāšanai.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Gefahrgut-Ausnahmeverordnung – GGAV 2002 vom 6.11.2002. (BGBl. I S. 4350); Ausnahme 24.

Piezīmes: Saraksts Nr. 7, 38, 38.a.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–DE–5

Temats: Jauktās iepakošanas atļauja.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 4.1.10.4 MP2.

Direktīvas pielikuma saturs: Jauktās iepakošanas aizliegums.

Valsts tiesību akta saturs: 1.4.S, 2., 3. un 6.1. klasei; jauktās iepakošanas atļauja objektiem 1.4.S klasē (patronas mazkalibra ieročiem), aerosoliem (2. klase) un tīrīšanas un apstrādes materiāliem 3. un 6.1. klasē (uzskaitīti ANO numuri), kas tirgojami komplektos jauktajos iepakojumos II iepakojuma grupā un mazos daudzumos.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Gefahrgut-Ausnahmeverordnung – GGAV 2002 vom 6.11.2002. (BGBl. I S. 4350); Ausnahme 21.

Piezīmes: Saraksts Nr. 30*, 30.a, 30.b, 30.c, 30.d, 30.e, 30.f, 30.g.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

DK Dānija

RO–a–DK–2

Temats: Iepakotu sprāgstvielu un iepakotu detonatoru autopārvadājumi ar vienu un to pašu autotransporta līdzekli.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 7.5.2.2.

Direktīvas pielikuma saturs: Noteikumi par jauktu iepakošanu.

Valsts tiesību akta saturs: Veicot bīstamo kravu autopārvadājumus, jāievēro ADR noteikumi.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Bekendtgørelse nr. 729 of 15. august 2001 om vejtransport of farligt gods § 4, stk. l.

Piezīmes: Pārvadājot sprāgstvielas no to uzglabāšanas vietas uz izmantošanas vietu un atpakaļ, praksē ir nepieciešama iespēja iepakot tās kopā ar detonatoriem vienā un tajā pašā autotransporta līdzeklī.

Ja Dānijas tiesību akti par bīstamo kravu pārvadājumiem tiks grozīti, Dānijas iestādes šādus pārvadājumus atļaus ar šādiem nosacījumiem:

1)	pārvadā ne vairāk kā 25 kg D grupas sprāgstvielu;

2)	pārvadā ne vairāk kā 200 B grupas detonatoru;

3)	detonatori un sprāgstvielas jāiepako atsevišķi ANO sertificētā iepakojumā saskaņā ar noteikumiem Direktīvā 2000/61/EK, ar ko groza Direktīvu 94/55/EK;

attālumam starp iepakojumiem, kuros ir detonatori, un iepakojumiem, kuros ir sprāgstvielas, jābūt ne mazākam kā 1 metrs. Šādam attālumam jāsaglabājas pat pēc pēkšņas bremzēšanas. Iepakojumi, kuros ir sprāgstvielas, un iepakojumi, kuros ir detonatori, jānovieto tā, lai tos varētu cik iespējams ātri izkraut no transportlīdzekļa;

5)	jāievēro visi pārējie noteikumi par bīstamo kravu autopārvadājumiem.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–DK–3

Temats: Tādu iepakojumu vai priekšmetu autopārvadājumi, kuros ir noteiktu klašu bīstamu preču atkritumi vai atliekas un kuri savākti no mājsaimniecībām un uzņēmumiem, lai tos iznīcinātu.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 2., 3., 4.1., 5.1., 5.2., 5.4., 6., 8.1. un 8.2. daļa un nodaļa.

Direktīvas pielikuma saturs: Klasifikācijas noteikumi, īpaši noteikumi, iepakošanas noteikumi, nosūtīšanas procedūras, prasības attiecībā uz iepakojumu konstrukciju un testēšanu, vispārīgas prasības attiecībā uz transporta vienībām un aprīkojumu tajās un attiecībā uz apmācību.

Valsts tiesību akta saturs: Iekšējos iepakojumus un priekšmetus, kuros ir noteiktu klašu bīstamu preču atkritumi vai atliekas un kuri savākti no mājsaimniecībām vai uzņēmumiem nolūkā tos iznīcināt, var iepakot kopā noteiktos ārējos iepakojumos un/vai kopējā tarā un pārvadāt, ievērojot īpašas nosūtīšanas procedūras, tostarp izmantojot īpašus iepakošanas un marķēšanas ierobežojumus. Bīstamo preču daudzums iekšējā iepakojumā, ārējā iepakojumā un/vai transporta vienībā ir ierobežots.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Bekendtgørelse nr. 818 af 28. juni 2011 om vejtransport af farligt gods § 4, stk. 3.

Piezīmes: Ja atkritumi ar bīstamu preču atliekām ir savākti no mājsaimniecībām un uzņēmumiem, lai nogādātu tos iznīcināšanai, atkritumu apsaimniekotājiem nav iespējams ievērot visas Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļā noteiktās prasības. Šādus atkritumus parasti satur iepakojumi, kas pārdoti mazumtirdzniecībā.

Zaudē spēku: otrdiena, 2019. gada 1. janvārī.

FI Somija

RO–a–FI–1

Temats: Bīstamo kravu pārvadājumi noteiktos daudzumos autobusos un zemas radioaktivitātes materiālu pārvadājumi nelielos daudzumos veselības aprūpes un pētniecības nolūkos.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 4.1., 5.4.

Direktīvas pielikuma saturs: Iepakojuma noteikumi, dokumentācija.

Valsts tiesību akta saturs: Bīstamo kravu pārvadājumi noteiktos daudzumos, kas nepārsniedz 1.1.3.6. punktā noteikto ierobežojumu, ar maksimālo neto svaru, kas nepārsniedz 200 kg, autobusos ir atļauti, neizmantojot pārvadājuma dokumentu un neizpildot visas iepakojuma prasības. Pārvadājot ne vairāk kā 50 kg zemas radioaktivitātes materiālu, kas paredzēti veselības aprūpes un pētniecības nolūkiem, autotransporta līdzeklis nav jāmarķē un jāaprīko atbilstīgi ADR prasībām.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Liikenne- ja viestintäministeriön asetus vaarallisten aineiden kuljetuksesta tiellä (277/2002; 313/2003; 312/2005).

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–FI–2

Temats: Tukšo cisternu apraksts pārvadājuma dokumentā.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.4.1.1.6.

Direktīvas pielikuma saturs: Īpaši noteikumi attiecībā uz tukšiem, neiztīrītiem iepakojumiem, autotransporta līdzekļiem, konteineriem, cisternām, baterijtransportlīdzekļiem un daudzelementu gāzes konteineriem (“MEGC”).

Valsts tiesību akta saturs: Ja tukšā, neiztīrītā autocisternā ir pārvadātas divas vai vairākas vielas ar ANO numuru 1202, 1203 un 1223, pārvadājuma dokumentos aprakstu var pabeigt ar vārdiem “pēdējā krava” kopā ar tās vielas nosaukumu, kurai ir viszemākā uzliesmošanas temperatūra; “Tukša autocisterna, 3, pēdējā krava: ANO 1203 benzīns, II”.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Liikenne- ja viestintäministeriön asetus vaarallisten aineiden kuljetuksesta tiellä (277/2002; 313/2003).

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–FI–3

Temats: Sprāgstvielu pārvadāšanai paredzēto transporta vienību etiķetēšana un marķēšana.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.3.2.1.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Marķēšanas noteikumi par vispārpieņemtu oranžu pazīšanas zīmi.

Valsts tiesību akta saturs: Transporta vienības (parasti – kravas furgoni), kurās pārvadā sprāgstvielas nelielos daudzumos (maksimālais neto svars – 1 000 kg) uz akmeņlauztuvēm un darbu norises vietām, to priekšgalā un aizmugurē var etiķetēt, izmantojot paraugā Nr. 1 paredzēto transporta bīstamības zīmi.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Liikenne- ja viestintäministeriön asetus vaarallisten aineiden kuljetuksesta tiellä (277/2002; 313/2003).

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

FR Francija

RO–a–FR–2

Temats: Tādu atkritumu pārvadājumi, kas rodas aprūpes nozarē un saistīti ar infekcijas draudiem, uz kuriem attiecas ANO 3291 un kuru masa nepārsniedz 15 kg.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: A un B pielikums.

Valsts tiesību akta saturs: Atbrīvojums no ADR prasībām attiecībā uz tādu atkritumu pārvadājumiem, kas rodas aprūpes nozarē, var radīt infekcijas draudus, uz kuriem attiecas ANO 3291 un kuru masa nepārsniedz 15 kg.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Arrêté du 1er juin 2001 relatif au transport des marchandises dangereuses par route – Article 12.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–FR–5

Temats: Bīstamu kravu pārvadājumi sabiedriskajos pasažieru transportlīdzekļos (18).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 8.3.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Pasažieru un bīstamu kravu pārvadājumi.

Valsts tiesību akta saturs: 7. klasē neietilpstošu bīstamu kravu pārvadājumi, kuras atļauts pārvadāt sabiedriskajos transportlīdzekļos kā rokas bagāžu: piemēro tikai tos noteikumus, kas attiecas uz saiņu iepakošanu, marķēšanu un etiķetēšanu un kas noteikti 4.1., 5.2. un 3.4. punktā.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Arrêté du 29 mai 2009 relatif au transport des marchandises dangereuses par voies terrestres, annexe I paragraphe 3.1.

Piezīmes: Rokas bagāžā atļautas tikai tādas bīstamas preces, kas paredzētas personīgai vai profesionālai pašu lietošanai. Pārnēsājamas gāzes tvertnes atļautas pacientiem ar elpošanas traucējumiem tādā daudzumā, kāds vajadzīgs vienam braucienam.

Zaudē spēku: 2022. gada 28. februārī.

RO–a–FR–6

Temats: Pašu veikti bīstamu kravu pārvadājumi nelielos daudzumos (18).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.4.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Pienākums līdzi vest pārvadājuma dokumentu.

Valsts tiesību akta saturs: Uz 7. klasei nepiederošu bīstamu kravu pašu veiktiem pārvadājumiem nelielos daudzumos, kas nepārsniedz 1.1.3.6. punktā noteiktos ierobežojumus, neattiecas pienākums līdzi vest 5.4.1. punktā noteikto pārvadājuma dokumentu.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Arrêté du 29 mai 2009 relatif au transport des marchandises dangereuses par voies terrestres annexe I, paragraphe 3.2.1.

Zaudē spēku: 2022. gada 28. februārī.

RO–a–FR–7

Temats: Bīstamas preces saturošu ķīmisku vielu, maisījumu un izstrādājumu paraugu autopārvadājumi tirgus uzraudzības nolūkā.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 1. līdz 9. daļa.

Direktīvas pielikuma saturs: Vispārīgi noteikumi, klasifikācija, īpaši noteikumi un izņēmumi attiecībā uz ierobežotā daudzumā iepakotu bīstamu preču pārvadāšanu, noteikumi attiecībā uz iepakojumu un tvertņu izmantošanu, nosūtīšanas procedūras, prasības par iepakojuma konstrukciju, noteikumi attiecībā uz transportēšanas apstākļiem, kravas apstrādi, iekraušanu un izkraušanu, prasības attiecībā uz transportēšanas aprīkojumu un transportēšanas operācijām, prasības attiecībā uz transportlīdzekļu konstrukciju un apstiprināšanu.

Valsts tiesību akta saturs: Bīstamas preces saturošu ķīmisku vielu, maisījumu un izstrādājumu paraugus, ko ved analizēšanai, veicot tirgus uzraudzības darbības, iepako kombinētajos iepakojumos. Tie atbilst noteikumiem attiecībā uz maksimālajiem daudzumiem iekšējos iepakojumos atkarībā no konkrētā bīstamās preces veida. Ārējais iepakojums atbilst prasībām, kas noteiktas cietām plastmasas kastēm (4H2, Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļas 6.1. nodaļa). Uz ārējā iepakojuma ir jābūt Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļas 3.4.7. sadaļā norādītajam marķējumam un tekstam “Paraugi analīzei” (franču valodā – “Echantillons destinés à l'analyse”). Ja šie noteikumi tiek ievēroti, uz pārvadāšanu neattiecas Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļas noteikumi.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Arrêté du 12 décembre 2012 modifiant l'arrêté du 29 mai 2009 relatif aux transports de marchandises dangereuses par voies terrestres

Piezīmes: Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļas 1.1.3. sadaļā noteiktais izņēmums neparedz tādu bīstamu preču paraugu transportēšanu analizēšanai, kurus ņēmušas kompetentās iestādes vai kuri ņemti to vārdā. Lai nodrošinātu tirgus efektīvu uzraudzību, Francija ir ieviesusi procedūru, kas pamatojas uz sistēmu bīstamas preces saturošu paraugu transportēšanas drošības garantēšanai, ko piemēro ierobežotiem daudzumiem. Tā kā ne vienmēr ir racionāli piemērot A tabulas noteikumus, daudzuma ierobežojums attiecībā uz iekšējo iepakojumu ir definēts vairāk uz praktisko pielietojumu vērstā veidā.

Zaudē spēku: 2019. gada 1. janvārī.

HU Ungārija

RO-a-HU-1

Temats: RO-a-DE-2 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: A nemzeti fejlesztési miniszter rendelete az ADR Megállapodás A és B Mellékletének belföldi alkalmazásáról

Zaudē spēku: 2020. gada 30. janvārī.

RO–a-HU-2

Temats: RO-a-UK-4 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: A nemzeti fejlesztési miniszter rendelete az ADR Megállapodás A és B Mellékletének belföldi alkalmazásáról

Zaudē spēku: 2020. gada 30. janvārī.

IE Īrija

RO–a–IE–1

Temats: Atbrīvojums no ADR 5.4.0. punkta prasībām attiecībā uz pārvadājuma dokumentu tādu ADR 3. klases pesticīdu pārvadāšanai, kas uzskaitīti 2.2.3.3. punktā kā FT2 pesticīdi (uzliesmošanas temperatūra < 23 °C), un tādu ADR 6.1. klases pesticīdu pārvadāšanai, kas uzskaitīti 2.2.61.3. punktā kā T6 pesticīdi, kas ir šķidrā veidā (uzliesmošanas temperatūra ne mazāk kā 23 °C), ja pārvadājamo bīstamo kravu daudzumi nepārsniedz ADR 1.1.3.6. punktā noteiktos daudzumus.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.4.

Direktīvas pielikuma saturs: Nepieciešams pārvadājuma dokuments.

Valsts tiesību akta saturs: Pārvadājuma dokuments nav nepieciešams ADR 3. un 6.1. klases pesticīdu pārvadāšanai, ja pārvadājamās bīstamās kravas daudzums nepārsniedz ADR 1.1.3.6. punktā noteiktos daudzumus.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Regulation 82(9) of the “Carriage of Dangerous Goods by Road Regulations 2004”.

Piezīmes: Nevajadzīga, grūti izpildāma prasība šādu pesticīdu vietējiem pārvadājumiem un piegādei.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–IE–4

Temats: Atbrīvojums no ADR 5.3., 5.4., 7. un B pielikuma prasībām attiecībā uz dzērieniem paredzētās gāzes balonu pārvadājumiem, ja šos balonus pārvadā vienā un tajā pašā autotransporta līdzeklī ar dzērieniem (kuriem tos izmanto).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.3., 5.4., 7. un B pielikums.

Direktīvas pielikuma saturs: Autotransporta līdzekļu marķējums, tajos nepieciešamā dokumentācija un noteikumi attiecībā uz transporta aprīkojumu un pārvadājuma darbībām.

Valsts tiesību akta saturs: Atbrīvojums no ADR 5.3., 5.4., 7. un B pielikuma prasībām attiecībā uz dzērieniem paredzētās gāzes balonu pārvadājumiem, ja šos balonus pārvadā vienā un tajā pašā autotransporta līdzeklī ar dzērieniem (kuriem tos izmanto).

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Proposed amendment to “Carriage of Dangerous Goods by Road Regulations, 2004”.

Piezīmes: Galvenā darbība ir tādu dzērienu iepakojumu piegāde, kas nav vielas atbilstīgi ADR, kopā ar attiecīgo gāzu mazajiem baloniem mazos daudzumos.

Iepriekš Direktīvas 94/55/EK 6. panta 10. punktā.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–IE–5

Temats: Atbrīvojums attiecībā uz pārvadājumiem Īrijas teritorijā no konstrukcijas un testēšanas prasībām tvertnēm un no to izmantošanas noteikumiem, kas ietverti ADR 6.2. un 4.1., 2. klases gāzu baloniem un spiediena mucām, kas izmantotas multimodālajos pārvadājumos, tostarp pārvadājumos pa jūru, ja i) šie gāzes baloni un spiediena mucas ir konstruētas, testētas un izmantotas saskaņā ar IMDG kodeksu; ii) šos gāzes balonus un spiediena mucas atkārtoti neuzpilda Īrijā, bet faktiski tukšus nogādā atpakaļ multimodālā pārvadājuma izcelsmes valstī; un iii) šos gāzes balonus un spiediena mucas piegādā vietēji mazos daudzumos.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 1.1.4.2., 4.1. un 6.2.

Direktīvas pielikuma saturs: Noteikumi attiecībā uz ADR 2. klases gāzes baloniem un spiediena mucām, ko izmanto multimodālajos pārvadājumos, tostarp pārvadājumos pa jūru, un šo ADR 2. klases gāzes balonu un spiediena mucu konstrukciju un testēšanu.

Valsts tiesību akta saturs: 4.1. un 6.2. noteikumus nepiemēro 2. klases gāzes baloniem un spiediena mucām, ja i) šie gāzes baloni un spiediena mucas ir konstruētas un testētas saskaņā ar IMDG kodeksu; ii) šos gāzes balonus un spiediena mucas izmanto saskaņā ar IMDG kodeksu; iii) šie gāzes baloni un spiediena mucas ir nogādātas saņēmējam ar multimodālo pārvadājumu, tostarp pārvadājumu pa jūru; iv) šo gāzes balonu un spiediena mucu piegādi no multimodālā pārvadājuma (kas minēts iii)) saņēmēja galīgajam patērētājam veic tikai vienā pārvadājuma braucienā, ko pabeidz tajā pašā dienā; v) valsts teritorijā šos gāzes balonus un spiediena mucas atkārtoti neuzpilda, bet faktiski tukšas nogādā atpakaļ multimodālā pārvadājuma (kas minēts iii)) izcelsmes valstī; un vi) šos gāzes balonus un spiediena mucas piegādā vietēji valsts teritorijā mazos daudzumos.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Proposed amendment to “Carriage of Dangerous Goods by Road Regulations, 2004”.

Piezīmes: Šajos balonos un spiediena mucās esošo gāzu specifikācija ir tāda, kādu to pieprasa galīgie patērētāji, tādēļ tie ir jāimportē no reģioniem, kas ir ārpus ADR darbības reģiona. Pēc izlietošanas šie faktiski tukšie baloni un spiediena mucas ir jānogādā atpakaļ izcelsmes valstī, lai tos atkārtoti uzpildītu ar īpaši noteiktām gāzēm – tos nedrīkst atkārtoti uzpildīt Īrijā vai kādā no ADR darbības reģiona daļām. Lai gan tie neatbilst ADR noteikumiem, tie atbilst IMDG kodeksam un ir apstiprināti saskaņā ar to. Multimodālos pārvadājumus, kas sākas ārpus ADR darbības reģiona, ir paredzēts pabeigt importētāja telpās, no kurienes tas piegādā šos balonus un spiediena mucas galīgajam patērētājam, veicot vietējos pārvadājumus mazos daudzumos Īrijas teritorijā. Šie pārvadājumi Īrijas teritorijā būtu ietverami Direktīvas 94/55/EK grozītajā 6. panta 9. punktā.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–IE–6

Temats: Atbrīvojums no dažām Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļas prasībām attiecībā uz tādu pirotehnikas izstrādājumu iepakojumu, marķēšanu un etiķetēšanu, kam beidzies derīguma termiņš un kas Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļā klasificēti pēc 1. klases kodiem 1.3.G, 1.4.G un 1.4.S, piešķirot attiecīgo vielu identifikācijas numurus ANO 0092, ANO 0093, ANO 0191, ANO 0195, ANO 0197, ANO 0240, ANO 0312, ANO 0403, ANO 0404 ANO 0453, ANO 0505, ANO 0506 vai ANO 0507, un ko pārvadā mazos daudzumos (mazākos par 1.1.3.6. punktā noteiktajiem ierobežojumiem) līdz tuvākajai karaspēka daļai vai poligonam to iznīcināšanai.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 1., 2., 4., 5. un 6. daļa.

Direktīvas pielikuma saturs: Vispārīgi noteikumi. Klasifikācija. Iepakojuma noteikumi. Noteikumi attiecībā uz sūtījumu. Iepakojuma konstrukcija un testēšana.

Valsts tiesību akta saturs: Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļas noteikumi par tādu pirotehnikas izstrādājumu iepakojumu, marķēšanu un etiķetēšanu, kam beidzies derīguma termiņš un kam piešķirti ANO numuri ANO 0092, ANO 0093, ANO 0191, ANO 0195, ANO 0197, ANO 0240, ANO 0312, ANO 0403, ANO 0404 ANO 0453, ANO 0505, ANO 0506 vai ANO 0507, nogādājot tos līdz tuvākajai karaspēka daļai vai poligonam, netiek piemēroti, ja ir ievēroti vispārīgie Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļas iepakojuma noteikumi un pārvadājuma dokumentā ir iekļauta papildu informācija. Atkāpe attiecas tikai uz šādu pirotehnikas izstrādājumu, kam beidzies derīguma termiņš, vietējiem pārvadājumiem mazos daudzumos līdz tuvākajai karaspēka daļai vai poligonam to drošai iznīcināšanai.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: S.I. 349 of 2011 Regulation 57(f) and (g)

Piezīmes: Jūras pirotehnikas izstrādājumu, kam beidzies derīguma termiņš, pārvadājumi mazos daudzumos, jo īpaši no izpriecu kuģu īpašniekiem un kuģu apgādātājiem, līdz karaspēka daļai vai poligonam to drošai iznīcināšanai ir radījuši grūtības, jo īpaši attiecībā uz iepakošanas prasībām. Atkāpe paredzēta vietējiem pārvadājumiem mazos daudzumos (mazākos par 1.1.3.6. punktā noteiktajiem daudzumiem), ietverot visus ANO numurus, kas piešķirti jūras pirotehnikas izstrādājumiem.

Zaudē spēku: 2020. gada 30. janvārī.

UK Apvienotā Karaliste

RO–a–UK–1

Temats: Dažu tādu priekšmetu pārvadājumi, kuri rada mazu radioaktīvu apdraudējumu, piemēram, pulksteņu, rokas pulksteņu, dūmu detektoru, kabatas kompasu pārvadājumi (E1).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: Lielākā daļa ADR prasību.

Direktīvas pielikuma saturs: Prasības par 7. klases materiālu pārvadājumiem.

Valsts tiesību akta saturs: Pilnīgs atbrīvojums no valsts tiesību aktu noteikumiem dažiem komercražojumiem, kuros ir ierobežots daudzums radioaktīva materiāla. (Spīdoša ierīce, kas paredzēta valkāšanai cilvēkam; katrā autotransporta līdzeklī vai dzelzceļa vagonā ne vairāk kā 500 dūmu detektori lietošanai sadzīvē ar individuālo aktivitāti, kas nepārsniedz 40 kBq; vai katrā autotransporta līdzeklī vai dzelzceļa vagonā ne vairāk kā piecas gāzveida tritija gaismas ierīces ar individuālo aktivitāti, kas nepārsniedz 10 GBq).

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: The Radioactive Material (Road Transport) Regulations 2002: Regulation 5(4)(d). The Carriage of Dangerous Goods and Use of Transportable Pressure Equipment Regulations 2004: Regulation 3(10).

Piezīmes: Šī atkāpe ir īstermiņa pasākums, kas vairs nebūs vajadzīgs, kad līdzīgi Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (“IAEA”) noteikumu grozījumi būs iestrādāti ADR.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–UK–2

Temats: Atbrīvojums no prasības par pārvadājuma dokumenta nepieciešamību dažiem bīstamu kravu (kas neietilpst 7. klasē) daudzumiem, kā definēts 1.1.3.6. punktā (E2).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 1.1.3.6.2 un 1.1.3.6.3.

Direktīvas pielikuma saturs: Atbrīvojumi no dažām prasībām par konkrētiem daudzumiem transporta vienībā.

Valsts tiesību akta saturs: Pārvadājuma dokuments nav vajadzīgs ierobežotiem daudzumiem, izņemot gadījumus, kad tie ietilpst lielākā kravā.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: The Carriage of Dangerous Goods and Use of Transportable Pressure Equipment Regulations 2004: Regulation 3(7)(a).

Piezīmes: Šis atbrīvojums attiecas uz pārvadājumiem valsts teritorijā, ja pārvadājuma dokuments ne vienmēr ir piemērots, kad notiek vietējā piegāde.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–UK–3

Temats: Atbrīvojums no prasības autotransporta līdzekļus, ar ko pārvadā materiālus ar zemu radioaktivitāti, aprīkot ar ugunsdzēšanas ierīcēm (E4).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 8.1.4.

Direktīvas pielikuma saturs: Prasība, lai autotransporta līdzekļi būtu aprīkoti ar ugunsdzēšanas ierīcēm.

Valsts tiesību akta saturs: Tiek atcelta prasība pārvadāt ugunsdzēšamos aparātus, ja tiek pārvadāti tikai iepakojumi, uz kuriem attiecas izņēmumi (ANO 2908, 2909, 2910 un 2911).

Ierobežo prasības gadījumos, ja pārvadā tikai nelielu skaitu iepakojuma.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: The Radioactive Material (Road Transport) Regulations 2002: Regulation 5(4)(d).

Piezīmes: Praksē ugunsdzēšanas aprīkojumu nav piemēroti vest līdzi, veicot pārvadājumus, uz kuriem attiecas ANO 2908, 2909, 2910, ANO 2911 un kurus bieži veic mazi autotransporta līdzekļi.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–UK–4

Temats: Preču izplatīšana iekšējā iepakojumā mazumtirgotājiem vai lietotājiem (izņemot tās, kas atbilst 1., 4.2., 6.2. un 7. klasei) no vietējās piegādes noliktavas mazumtirgotājiem vai lietotājiem un no mazumtirgotājiem tiešajiem lietotājiem (N1).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 6.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Iepakojumu konstrukcijas un testēšanas prasības.

Valsts tiesību akta saturs: Uz iepakojumiem nav jābūt RID/ADR vai ANO zīmei, tiem nav jābūt arī nekā citādi marķētiem, ja tajos ir preces, kā noteikts 3. grafikā.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: The Carriage of Dangerous Goods and Use of Transportable Pressure Equipment Regulations 2004: Regulation 7(4) and Regulation 36 Authorisation Number 13.

Piezīmes: ADR prasības nav piemērotas pārvadājuma pēdējiem posmiem no piegādes noliktavas mazumtirgotājam vai lietotājam vai no mazumtirgotāja tiešajam lietotājam. Šīs atkāpes mērķis ir atļaut izplatīt preču iekšējās tvertnes mazumtirdzniecībā vietējā piegādes cikla pēdējā posmā bez ārējā iepakojuma.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–UK–5

Temats: Atļaut 1.1.3.6.3. punkta tabulā norādītās 1. klases 1. un 2. kategorijas precēm atšķirīgus “maksimālos kopējos daudzumus vienā transporta vienībā” (N10).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 1.1.3.6.3. un 1.1.3.6.4.

Direktīvas pielikuma saturs: Atbrīvojumi, kas saistīti ar daudzumiem, ko pārvadā viena transporta vienība.

Valsts tiesību akta saturs: Iekļauti noteikumi par atbrīvojumiem ierobežotu daudzumu un jaukta sastāva sprāgstvielu kravām.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Carriage of Explosives by Road Regulations 1996, reg. 13 and Schedule 5; 14 and Schedule 4.

Piezīmes: Atļaut dažādus daudzuma ierobežojumus un jaukta sastāva kravu reizināšanas koeficientus 1. klases precēm, proti, “50” 1. kategorijai un “500” 2. kategorijai. Jaukta sastāva kravu aprēķināšanai reizināšanas koeficients 1. transporta kategorijai ir “20” un 2. transporta kategorijai – “2”.

Iepriekš Direktīvas 94/55/EK 6. panta 10. punktā.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–UK–6

Temats: Tādu sprāgstošu priekšmetu maksimālā tīrā svara palielinājums, kas pieļaujami EX/II transportlīdzekļos (N13).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 7.5.5.2.

Direktīvas pielikuma saturs: Pārvadāto sprāgstvielu un sprāgstošu priekšmetu daudzuma ierobežojumi.

Valsts tiesību akta saturs: Pārvadāto sprāgstvielu un sprāgstošu priekšmetu daudzuma ierobežojumi.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Carriage of Explosives by Road Regulations 1996, reg. 13, Schedule 3.

Piezīmes: Apvienotās Karalistes tiesību aktos II tipa transportlīdzekļiem 1.1.C, 1.1.D, 1.1.E un 1.1.J savietojamības grupā atļautais maksimālais tīrais svars ir 5 000 kg.

Daudzi 1.1.C, 1.1.D, 1.1.E un 1.1.J klases priekšmeti, ko pārvadā Savienībā, ir lieli vai apjomīgi, un to garums pārsniedz 2,5 metrus. Galvenokārt tie ir sprāgstoši priekšmeti militārām vajadzībām. EX/III transportlīdzekļu konstrukcijas ierobežojumu dēļ (noteikts, ka tiem jābūt slēgtiem transportlīdzekļiem) šādus priekšmetus ir ļoti grūti iekraut un izkraut. Lai brauciena sākumā un beigās veiktu iekraušanu un izkraušanu, dažiem priekšmetiem vajadzīgas specializētas iekraušanas un izkraušanas ierīces. Praksē šādas ierīces tiek lietotas reti. Apvienotajā Karalistē ekspluatācijā ir maz EX/III transportlīdzekļu, un nozarei rastos lielas grūtības, ja noteiktu, ka papildus jāuzbūvē specializētie EX/III transportlīdzekļi šāda veida sprāgstvielu pārvadājumiem.

Apvienotajā Karalistē sprāgstvielas militārām vajadzībām galvenokārt pārvadā komercpārvadātāji, un tādējādi tie nevar izmantot Direktīvā 2008/68/EK noteikto atbrīvojumu attiecībā uz militārajiem autotransporta līdzekļiem. Lai pārvarētu šo problēmu, Apvienotajā Karalistē vienmēr ir bijis atļauts pārvadāt līdz 5 000 kg šādu priekšmetu ar EX/II transportlīdzekļiem. Pašreizējais ierobežojums ne vienmēr ir pietiekams, jo priekšmetā var būt vairāk nekā 1 000 kg sprāgstvielas.

Kopš 1950. gada notikuši tikai divi starpgadījumi (abi XX gadsimta 50. gados), kad sprāgušas sprāgstvielas, kuru svars pārsniedz 5 000 kg. Starpgadījumus izraisīja riepu aizdegšanās, un pārkarsušas izplūdes sistēmas dēļ aizdegās kravas pārsegs. Ugunsgrēks būtu varējis izcelties arī tad, ja krava būtu bijusi mazāka. Šajos negadījumos nebija ne bojāgājušo, ne ievainoto.

Empīriska pieredze pierāda, ka pareizi iepakoti sprāgstoši priekšmeti nevarētu sprāgt, piemēram, autotransporta līdzekļu sadursmes dēļ. Pierādījumi no militārajiem ziņojumiem un no izmēģinājumu datiem par raķešu triecientestiem pierāda – lai kapsulas uzsprāgtu, trieciena ātrumam jāpārsniedz ātrums, ko rada 12 metru kritiena tests.

Pašlaik spēkā esošais drošības standarts netiktu ietekmēts.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–UK–7

Temats: Atbrīvojums no uzraudzības prasībām maziem konkrētu 1. klases preču daudzumiem (N12).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 8.4. un 8.5. S1(6).

Direktīvas pielikuma saturs: Uzraudzības prasības transportlīdzekļiem, kas pārvadā konkrētus bīstamo kravu daudzumus.

Valsts tiesību akta saturs: Paredz drošas novietošanas un uzraudzības iekārtas, bet nenosaka, ka konkrētas 1. klases kravas jāuzrauga vienmēr, kā tas noteikts ADR 8.5. S1(6).

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Carriage of Dangerous Goods by Road Regulations 1996, reg. 24.

Piezīmes: ADR uzraudzības prasības ne vienmēr ir lietderīgas valsts mērogā.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–UK–8

Temats: Ierobežojumu mazināšana attiecībā uz jaukta sastāva sprāgstvielu kravu pārvadājumiem un sprāgstvielu pārvadājumiem kopā ar citām bīstamām kravām vagonos, transportlīdzekļos un konteineros (N4/5/6).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 7.5.2.1. un 7.5.2.2.

Direktīvas pielikuma saturs: Ierobežojumi dažu veidu jaukta sastāva kravām.

Valsts tiesību akta saturs: Valsts tiesību akti ir mazāk ierobežojoši attiecībā uz jaukta sastāva sprāgstvielu kravām, ja šādus kravu pārvadājumus var veikt bez riska.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Carriage of Dangerous Goods by Road Regulations 1996, Regulation 18.

Piezīmes: Apvienotā Karaliste vēlas atļaut dažas atkāpes noteikumos par sprāgstvielu pārvadājumiem kopā ar citām sprāgstvielām un sprāgstvielu pārvadājumiem kopā ar citām bīstamajām kravām. Visās novirzēs būs noteikts ierobežots vienas vai vairāku kravas sastāvdaļu daudzums, un tās atļaus tikai tad, ja “veikti visi praktiski iespējamie pasākumi, lai novērstu to, ka sprāgstvielas nonāk saskarē ar jebkādām šādām precēm vai citādi tās apdraud, vai pašas tiek apdraudētas”.

Noviržu piemēri, kuras Apvienotā Karaliste, iespējams, vēlēsies atļaut:

Sprāgstvielas, kurām piešķirts ANO klasifikācijas numurs 0029, 0030, 0042, 0065, 0081, 0082, 0104, 0241, 0255, 0267, 0283, 0289, 0290, 0331, 0332, 0360 vai 0361, drīkst pārvadāt tajā pašā transportlīdzeklī, kurā pārvadā bīstamās kravas, kurām piešķirts ANO klasifikācijas numurs 1942. Pārvadāšanai atļauto ANO 1942 daudzumu ierobežo, uzskatot to par 1.1.D sprāgstvielu.

Sprāgstvielas, kurām piešķirts ANO klasifikācijas Nr. 0191, 0197, 0312, 0336, 0403, 0431 vai 0453, drīkst pārvadāt vienā transportlīdzeklī kopā ar 2. transporta kategorijas bīstamajām kravām (izņemot uzliesmojošas gāzes, infekciozas vielas un toksiskas vielas) vai 3. transporta kategorijas bīstamajām kravām, vai jebkādu šo kravu kombināciju, ja 2. transporta kategorijas bīstamo kravu kopējā masa vai tilpums nepārsniedz 500 kg vai litrus un šādu sprāgstvielu kopējā tīrā masa nepārsniedz 500 kg.

Sprāgstvielas, kas ietilpst 1.4.G kategorijā, drīkst pārvadāt vienā transportlīdzeklī ar 2. transporta kategorijas viegli uzliesmojošiem šķidrumiem un gāzēm vai 3. transporta kategorijas neuzliesmojošām, netoksiskām gāzēm, vai jebkādu šo vielu kombināciju, ja, saskaitot kopā, bīstamo kravu masa vai tilpums nepārsniedz 200 kg vai litrus un sprāgstvielu kopējā tīrā masa nepārsniedz 20 kg.

4.	Sprāgstošus priekšmetus, kuriem piešķirts ANO klasifikācijas Nr. 0106, 0107 vai 0257, drīkst pārvadāt kopā ar D, E vai F savietojamības grupas sprāgstošiem priekšmetiem, kuru sastāvdaļas tie ir. Kopējais sprāgstvielu daudzums ar ANO Nr. 0106, 0107 vai 0257 nepārsniedz 20 kg.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–a–UK–9

Temats: Alternatīva oranžajām pazīšanas zīmēm, ar ko norāda uz maziem radioaktīvu materiālu sūtījumiem mazos autotransporta līdzekļos.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.3.2.

Direktīvas pielikuma saturs: Prasība piestiprināt oranžas pazīšanas zīmes pie maziem autotransporta līdzekļiem, kas pārvadā radioaktīvus materiālus.

Valsts tiesību akta saturs: Atļauj visas atkāpes, kas apstiprinātas saskaņā ar šo procedūru. Pieprasītā atkāpe:

Transportlīdzekļi vai nu:

a)	jāapzīmē ar transporta bīstamības zīmi saskaņā ar piemērojamajiem ADR 5.3.2. punkta noteikumiem; vai arī

attiecībā uz autotransporta līdzekļiem, kas pārvadā ne vairāk kā desmit iepakojumus, kuros ir materiāli, kas nav skaldmateriāli, vai kuros ir skaldmateriāli, izņemot radioaktīvus materiālus, un ja šo iepakojumu transporta indeksu summa nepārsniedz 3, tiem var alternatīvi piestiprināt paziņojumu, kas atbilst valsts tiesību akta prasībām.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: The Radioactive Material (Road Transport) Regulations 2002, Regulation 5(4)(d).

Piezīmes:

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO-a-UK-10

Temats: Tādu atkritumu pārvadājumi, kas rodas aprūpes nozarē un saistīti ar infekcijas draudiem, uz kuriem attiecas ANO 3291 un kuru masa nepārsniedz 15 kg.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: visi noteikumi.

Valsts tiesību akta saturs: Atbrīvojums no I pielikuma I.1. iedaļas prasībām attiecībā uz tādu atkritumu pārvadājumiem, kas rodas aprūpes nozarē un saistīti ar infekcijas draudiem, kuru masa nepārsniedz 15 kg un uz kuriem attiecas ANO 3291.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Šo atbrīvojumu paredzēts izdot saskaņā ar šādu tiesību aktu – The Carriage of Dangerous Goods and Use of Transportable Pressure Equipment Regulations 2011.

Zaudē spēku: 2017. gada 1. janvārī.

Pamatojums – Direktīvas 2008/68/EK 6. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļa

BE Beļģija

RO–bi–BE–4

Temats: Bīstamo kravu pārvadājumi cisternās, lai minētās kravas iznīcinātu sadedzinot.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 3.2.

Valsts tiesību akta saturs: Pieļaujot atkāpi no tabulas 3.2., ar īpašiem nosacījumiem atļauts lietot cisternkonteineru ar cisternas kodu L4BH cisternas L4DH vietā, lai pārvadātu šķidrumus, kas reaģē ar ūdeni, toksiskas vielas, III, ja nav norādīts citādi.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Dérogation 01 – 2002.

Piezīmes: Šos noteikumus drīkst izmantot tikai attiecībā uz bīstamu atkritumu pārvadājumiem mazā attālumā.

Zaudē spēku: 2020. gada 30. jūnijā.

RO–bi–BE–5

Temats: Atkritumu nogādāšana uz atkritumu apglabāšanas uzņēmumiem.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.2., 5.4., 6.1. (iepriekšējie noteikumi: A5, 2X14, 2X12).

Direktīvas pielikuma saturs: Klasifikācija, marķēšana un prasības attiecībā uz iepakojumu.

Valsts tiesību akta saturs: Tā vietā, lai klasificētu atkritumus saskaņā ar ADR, atkritumi ir iedalīti dažādās grupās (viegli uzliesmojoši šķīdinātāji, krāsas, skābes, baterijas utt.), lai izvairītos no bīstamām reakcijām vienā grupā. Prasības attiecībā uz iepakojuma konstrukciju ir mazāk ierobežojošas.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Arrêté royal relatif au transport des marchandises dangereuses par route

Piezīmes: Šos noteikumus drīkst izmantot atkritumu nogādāšanai mazos daudzumos uz to apglabāšanas uzņēmumiem.

Zaudē spēku: 2020. gada 30. jūnijā.

RO–bi–BE–6

Temats: RO–bi–SE–5 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Arrêté royal relatif au transport des marchandises dangereuses par route

Zaudē spēku: 2020. gada 30. jūnijā.

RO–bi–BE–7

Temats: RO–bi–SE–6 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Arrêté royal relatif au transport des marchandises dangereuses par route

Zaudē spēku: 2020. gada 30. jūnijā.

RO–bi–BE–8

Temats: RO–bi–UK–2 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Arrêté royal relatif au transport des marchandises dangereuses par route

Zaudē spēku: 2020. gada 30. jūnijā.

RO–bi–BE–9

Temats: RO–bi–SE–3 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Arrêté royal relatif au transport des marchandises dangereuses par route

Zaudē spēku: 2018. gada 15. janvārī.

RO–bi–BE–10

Temats: Pārvadājumi ražošanas vietu tiešā tuvumā, tostarp pārvadājumi pa koplietošanas ceļiem.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: A un B pielikums.

Direktīvas pielikuma saturs: A un B pielikums.

Valsts tiesību akta saturs: Atkāpes attiecas uz dokumentāciju, iepakojumu etiķetēm un marķējumu un autovadītāja apliecību.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Arrêté royal relatif au transport des marchandises dangereuses par route

Piezīmes: Šajā sarakstā ir sniegti atkāpju numuri valsts tiesību aktos, atļautie attālumi un iesaistītās bīstamās kravas.

2.-2001. atkāpe	:	300 m (3., 6.1. un 8. klases vielas) – zaudē spēku: 2015. gada 30. jūnijā
6.-2004. atkāpe	:	maksimāli 5 km (iepakotas ķīmiskās vielas) – zaudē spēku: 2015. gada 30. jūnijā
7.-2005. atkāpe	:	koplietošanas ceļa šķērsošana (ANO 1202) – zaudē spēku: 2015. gada 30. jūnijā
1.-2006. atkāpe	:	600 m (iepakotas ķīmiskās vielas) – zaudē spēku: 2015. gada 30. jūnijā
13.-2007. atkāpe	:	8 km (iepakotas ķīmiskās vielas) – zaudē spēku 2015. gada 30. jūnijā
2.-2009. atkāpe	:	350 m (iepakotas ķīmiskās vielas) – zaudē spēku 2015. gada 30. jūnijā
3.-2009. atkāpe	:	maksimāli 4,5 km (iepakotas ķīmiskās vielas) – zaudē spēku 2015. gada 30. jūnijā
5.-2009. atkāpe	:	maksimāli 4,5 km (iepakotas ķīmiskās vielas) – zaudē spēku 2015. gada 30. jūnijā
9.-2009. atkāpe	:	maksimāli 20 km (2. klases vielas iepakojumā) – zaudē spēku 2015. gada 9. septembrī
16.-2009. atkāpe	:	200 m (IBC) – zaudē spēku 2018. gada 15. janvārī

Zaudē spēku: 2018. gada 15. janvārī.

DE Vācija

RO–bi–DE–1

Temats: Atteikšanās no dažām norādēm pārvadājuma dokumentā (n2).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.4.1.1.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Pārvadājuma dokumenta saturs.

Valsts tiesību akta saturs: Visām klasēm, izņemot 1. (izņemot 1.4.S), 5.2. un 7. klasi,

pārvadājuma dokumentā nav vajadzīga norāde:

a)	attiecībā uz vietējo piegādi – par kravas saņēmēju (izņemot gadījumus, kad krava ir pilna un kad brauc pa zināmu maršrutu);

b)	ja nepiemēro 1.1.3.6. punktu un ja autotransporta līdzeklis atbilst visiem A un B pielikuma noteikumiem – par iepakojumu apjomu un veidiem;

c)	tukšām, neiztīrītām tvertnēm pietiekams ir pārvadājuma dokuments par pēdējo kravu.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Gefahrgut-Ausnahmeverordnung – GGAV 2002 vom 6.11.2002. (BGBl. I S. 4350); Ausnahme 18.

Piezīmes: Attiecīgajam satiksmes veidam nebūs praktiski piemērot visus noteikumus.

Atkāpi reģistrējusi Komisija ar 22. numuru (saskaņā ar Direktīvas 94/55/EK 6. panta 10. punktu).

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–DE–3

Temats: Iepakotu bīstamo atkritumu pārvadājumi.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 1.–5.

Direktīvas pielikuma saturs: Klasifikācija, iepakojums un marķēšana.

Valsts tiesību akta saturs: 2. līdz 6.1., 8. un 9. klase: bīstamo atkritumu jauktā iepakošana un pārvadāšana iepakojumos un vidējās kravnesības konteineros (IBC); atkritumiem jābūt iepakotiem iekšējos iepakojumos (kā tie savākti) un sadalītiem īpašās atkritumu grupās (izvairīšanās no bīstamām reakcijām vienā atkritumu grupā); īpašu rakstisku norādījumu izmantošana attiecībā uz atkritumu grupām un izmantošana par pavadzīmi; sadzīves un laboratoriju atkritumu savākšana utt.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Gefahrgut-Ausnahmeverordnung – GGAV 2002 vom 6.11.2002. (BGBl. I S. 4350); Ausnahme 20.

Piezīmes: Saraksts Nr. 6*.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–DE–4

Temats: RO–bi–BE-1 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: —

Zaudē spēku: 2017. gada 1. janvārī.

RO–bi–DE-5

Temats: ANO 3343 (nitroglicerīna maisījums, desensibilizēts, šķidrs, viegli uzliesmojošs, citādi nespecificēts, kurā nitroglicerīna masa nepārsniedz 30 %) vietēji pārvadājumi cisternkonteineros, atkāpjoties no Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļas 4.3.2.1.1. punkta.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 3.2., 4.3.2.1.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Cisternkonteineru izmantošanas noteikumi.

Valsts tiesību akta saturs: uz nitroglicerīna (ANO 3343) vietējiem pārvadājumiem cisternkonteineros nelielā attālumā attiecas atbilstība šādiem noteikumiem.

1. Prasības attiecībā uz cisternkonteineriem.

1.1.

Atļauts izmantot tikai tādus cisternkonteinerus, kas īpaši apstiprināti šādam nolūkam un kas visādā citādā ziņā atbilst konstrukcijas, aprīkojuma, konstrukcijas modeļa apstiprinājuma, testēšanas, marķēšanas un ekspluatācijas noteikumiem, kas uzskaitīti Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļas 6.8. nodaļā.

1.2.

Cisternkonteinera slēgmehānismam ir jābūt ar spiediena pazemināšanas sistēmu, kas atver uz augšu vērstu atveri ar izplūdes laukumu vismaz 135 cm2 (diametrs 132 mm), kad iekšējais spiediens sasniedz 300 kPa (3 bar) virs normāla spiediena. Minētā atvere pēc atvēršanas nedrīkst noslēgties. Kā drošības iekārtu var izmantot vienu vai vairākus drošības elementus ar vienu un to pašu aktivācijas veidu un atbilstošu spiediena pazemināšanas atveri. Drošības iekārtas konstrukcijas veidam ir jābūt sekmīgi izturējušam tipa testēšanu un apstiprināšanu, ko īsteno atbildīgā iestāde.

2. Marķējums

Katrs cisternkonteiners ir no abām pusēm jāmarķē ar bīstamības zīmi atbilstoši 3. paraugam, kas norādīts Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļas 5.2.2.2.2. apakšpunktā.

3. Ekspluatācijas noteikumi

3.1.

Ir jānodrošina, ka transportēšanas laikā nitroglicerīns ir vienmērīgi izvietots flegmatizatorā un ka nevar notikt sadalīšanās sastāvdaļās.

3.2.

Iekraušanas un izkraušanas laikā ir aizliegts atrasties transportlīdzeklī vai uz tā, izņemot, lai darbinātu iekraušanas un izkraušanas aprīkojumu.

3.3.

Izkraušanas vietā cisternkonteineri ir pilnīgi jāiztukšo. Ja tos nav iespējams pilnīgi iztukšot, tie pēc izkraušanas ir cieši jānoslēdz, līdz tos no jauna piepilda.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: derogation North Rhine-Westphalia.

Piezīmes: Tas attiecas uz vietējiem pārvadājumiem cisternkonteineros pa autoceļiem nelielā attālumā, kad tā ir daļa no rūpnieciska procesa divās konkrētās ražošanas vietās. Lai ražotu farmācijas produktu, no ražošanas vietas A uz ražošanas vietu B ar noteikumiem atbilstošiem transportlīdzekļiem 600 l cisternkonteineros nogādā II iepakojuma grupas viegli uzliesmojošu sveķu šķīdumu (ANO 1866). Vietā B tiek pievienots nitroglicerīna šķīdums un notiek samaisīšana, turpmākai izmantošanai iegūstot līmes maisījumu, kas satur nitroglicerīnu un ir desensibilizēts, šķidrs, viegli uzliesmojošs, citādi nespecificēts, kurā nitroglicerīna masa nepārsniedz 30 % (ANO 3343). Šīs vielas transportēšana atpakaļ uz vietu A arī notiek iepriekš minētajos cisternkonteineros, kurus attiecīgā iestāde ir īpaši pārbaudījusi un apstiprinājusi šai konkrētajai transportēšanas operācijai un kuru cisternas kods ir L10DN.

Zaudē spēku: 2017. gada 1. janvārī.

RO-bi-DE-6

Temats: RO–bi–SE–6 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: § 1 Absatz 3 Nummer 1 der Gefahrgutverordnung Straße, Eisenbahn und Binnenschifffahrt (GGVSEB)

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO-bi-DE-7

Temats: RO–bi–BE–10 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu:

Zaudē spēku: 2021. gada 20. martā

DK Dānija

RO–bi–DK–1

Temats: ANO 1202, 1203, 1223 un 2. klase – bez pārvadājuma dokumenta.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.4.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Vajadzīgs pārvadājuma dokuments.

Valsts tiesību akta saturs: Piegādes vajadzībām pārvadājot 3. klases, ANO 1202, 1203 un 1223 minerāleļļas produktus un 2. klases gāzes (kravu piegādā diviem vai vairāk saņēmējiem un savāc atpakaļ nosūtītās preces līdzīgās situācijās), pārvadājuma dokuments nav vajadzīgs, ja rakstiskos norādījumos papildus ADR noteiktajai informācijai ir informācija par ANO numuru, nosaukumu un klasi.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Bekendtgørelse nr. 729 af 15.8.2001 om vejtransport af farligt gods.

Piezīmes: Iemesls, kādēļ vajadzīga minētā valsts atkāpe, ir elektronisko iekārtu attīstība, kas ļauj, piemēram, naftas uzņēmumiem lietot šādas iekārtas, lai autotransporta līdzekļiem pastāvīgi pārraidītu informāciju par klientiem. Tā kā pārvadājuma sākumā šī informācija nav pieejama un to nosūta autotransporta līdzeklim brauciena laikā, tad pirms pārvadājuma uzsākšanas nav iespējams noformēt pārvadājuma dokumentus. Šādi pārvadājumi notiek ierobežotā teritorijā.

Uz Dāniju attiecas atkāpe no līdzīga noteikuma saskaņā ar Direktīvas 94/55/EK 6. panta 10. punktu.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–DK–2

Temats: RO–bi–SE–6 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Bekendtgørelse nr. 437 af 6. juni 2005 om vejtransport af farligt gods, ar grozījumiem.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–DK–3

Temats: RO–bi–UK–1 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Bekendtgørelse nr. 437 af 6. juni 2005 om vejtransport af farligt gods, ar grozījumiem.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–DK–4

Temats: Noteiktu klašu bīstamu kravu autopārvadājumi no mājsaimniecībām un uzņēmumiem uz netāliem atkritumu savākšanas punktiem vai starppārstrādes iekārtām nolūkā tās iznīcināt.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 1. līdz 9. daļa.

Direktīvas pielikuma saturs: Vispārīgi noteikumi, klasifikācijas noteikumi, īpaši noteikumi, iepakošanas noteikumi, nosūtīšanas procedūras, prasības attiecībā uz iepakojumu konstrukciju un testēšanu, noteikumi attiecībā uz pārvadāšanas apstākļiem, iekraušanu, izkraušanu un kravas apstrādi, prasības par transportlīdzekļu apkalpēm, aprīkojumu, ekspluatāciju un dokumentāciju un prasības attiecībā uz transportlīdzekļu konstrukciju un apstiprināšanu.

Valsts tiesību akta saturs: Bīstamas kravas no mājsaimniecībām un uzņēmumiem noteiktos apstākļos drīkst nogādāt uz netāliem atkritumu savākšanas punktiem vai starppārstrādes iekārtām nolūkā tās iznīcināt. Ir jāievēro dažādi noteikumi atkarībā no tā, kā notiek transportēšana un kādi ir ar to saistītie apdraudējumi, piemēram, bīstamo preču daudzums iekšējā iepakojumā, ārējā iepakojumā un/vai transporta vienībā un tas, vai bīstamu kravu pārvadājumi ir uzņēmumu pamatdarbība, vai nē.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Bekendtgørelse nr. 818 af 28. juni 2011 om vejtransport af farligt gods § 4, stk. 3.

Piezīmes: Ja atkritumus, kas var saturēt bīstamu preču atliekas, no mājsaimniecībām un/vai uzņēmumiem transportē uz netāliem atkritumu savākšanas punktiem nolūkā tos iznīcināt, atkritumu apsaimniekotājiem nav iespējams ievērot visas Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļā noteiktās prasības. Šādi atkritumi parasti ir iepakojumi, kas sākotnēji ir pārvadāti saskaņā ar Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļas 1.1.3.1. c) apakšiedaļā noteikto izņēmumu un/vai pārdoti mazumtirdzniecībā. Tomēr 1.1.3.1. c) apakšiedaļā noteiktais izņēmums neattiecas uz atkritumu transportēšanu uz atkritumu savākšanas punktiem, un Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļas 3.4. nodaļas noteikumi nav lietderīgi attiecībā uz atkritumu iekšējo iepakojumu transportēšanu.

Zaudē spēku: 2019. gada 1. janvārī.

EL Grieķija

RO–bi–EL–1

Temats: Atkāpe no drošuma prasībām piestiprinātām cisternām (autocisternām), kas reģistrētas līdz 2001. gada 31. decembrim, attiecībā uz dažu kategoriju bīstamo kravu vietējiem pārvadājumiem vai pārvadājumiem mazos daudzumos.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 1.6.3.6., 6.8.2.4.2., 6.8.2.4.3., 6.8.2.4.4. 6.8.2.4.5., 6.8.2.1.17.-6.8.2.1.22., 6.8.2.1.28., 6.8.2.2., 6.8.2.2.1., 6.8.2.2.2. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: Konstrukcijas, aprīkojuma, tipa apstiprinājuma, pārbaužu un testu prasības un marķējuma prasības attiecībā uz piestiprinātām cisternām (autocisternām), demontējamām cisternām un cisternkonteineriem, un maināmām tvertņu kravas kastēm, kuru korpuss izgatavots no metālu materiāliem, un attiecībā uz baterijtransportlīdzekļiem un MEGC.

Valsts tiesību akta saturs: Pārejas noteikums: piestiprinātas cisternas (autocisternas), demontējamas cisternas un cisternkonteinerus, kas pirmoreiz reģistrētas Grieķijā laikposmā no 1985. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim, joprojām var izmantot. Šis pārejas noteikums attiecas uz autotransporta līdzekļiem, ar ko veic šādu bīstamu materiālu pārvadājumus (ANO: 1202, 1268, 1223, 1863, 2614, 1212, 1203, 1170, 1090, 1193, 1245, 1294, 1208, 1230, 3262, 3257). Tas paredzēts attiecībā uz pārvadājumiem mazos daudzumos vai vietējiem pārvadājumiem ar autotransporta līdzekļiem, kuri reģistrēti minētajā laika posmā. Šis pārejas noteikums būs spēkā attiecībā uz autocisternām, kas attiecīgi pielāgotas saskaņā ar šādiem nosacījumiem.

1.	ADR punkti pārbaudēm un testiem: 6.8.2.4.2. 6.8.2.4.3., 6.8.2.4.4., 6.8.2.4.5., (ADR 1999: 211.151, 211.152, 211.153, 211.154).

2.	Minimālais korpusa biezums cisternām, kam korpusa nodalījuma ietilpība ir līdz 3 500 litriem, ir 3 mm un cisternām, kuru nodalījumu ietilpība ir līdz 6 000 litriem, – vismaz 4 mm mazleģēta tērauda neatkarīgi no nodalījumu tipa un biezuma.

3.	Ja izmantots alumīnijs vai cits metāls, cisternām jāatbilst biezuma prasībām un citām tehniskajām specifikācijām, kas izriet no rasējumiem, kurus apstiprinājusi tās valsts vietējā iestāde, kurā tās bija reģistrētas iepriekš. Ja rasējumu nav, cisternām jāatbilst 6.8.2.1.17. (211.127) prasībām.

4.	Cisternām jāatbilst prasībām, kas noteiktas punktā ar papildnumuru 211.128., 6.8.2.1.28. (211.129) 6.8.2.2. punktā ar 6.8.2.2.1. un 6.8.2.2.2. apakšpunktu (211.130, 211.131).

Precīzāk, autocisternas, kuru masa ir mazāka nekā 4 tonnas un kuras izmanto vienīgi dīzeļdegvielas (ANO 1202) vietējiem pārvadājumiem, un kuras pirmo reizi reģistrētas līdz 2002. gada 31. decembrim, un kuru korpusa biezums ir mazāks nekā 3 mm, var lietot vienīgi tad, ja tās pārveidotas saskaņā ar 211.127. (5)b4. (6.8.2.1.20.) punktu ar papildnumuru.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Τεχνικές Προδιαγραφές κατασκευής, εξοπλισμού και ελέγχων των δεξαμενών μεταφοράς συγκεκριμένων κατηγοριών επικινδύνων εμπορευμάτων για σταθερές δεξαμενές (οχήματα-δεξαμενές), αποσυναρμολογούμενες δεξαμενές που βρίσκονται σε κυκλοφορία (Konstrukcijas, aprīkojuma, pārbaužu un testu prasības attiecībā uz ekspluatācijā esošām piestiprinātām cisternām (autocisternām) dažu kategoriju bīstamām kravām).

Zaudē spēku: 2016. gada 30. jūnijā.

RO-bi–EL–2

Temats: Atkāpe no bāzes autotransporta līdzekļu konstrukcijas prasībām attiecībā uz autotransporta līdzekļiem, kas paredzēti bīstamo kravu vietējiem pārvadājumiem un kas pirmoreiz reģistrēti līdz 2001. gada 31. decembrim.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 2001. gada ADR: 9.2., 9.2.3.2., 9.2.3.3.

Direktīvas pielikuma saturs: Bāzes autotransporta līdzekļu konstrukcijas prasības.

Valsts tiesību akta saturs: Atkāpe attiecas uz autotransporta līdzekļiem, kas paredzēti bīstamo kravu (ANO kategorija 1202, 1268, 1223, 1863, 2614, 1212, 1203, 1170, 1090, 1193, 1245, 1294, 1208, 1230, 3262 un 3257) vietējiem pārvadājumiem un kas pirmoreiz reģistrēti līdz 2001. gada 31. decembrim.

Autotransporta līdzekļiem jāatbilst Direktīvas 94/55/EK B pielikuma 9. (9.2.1. līdz 9.2.6.) prasībām ar šādiem izņēmumiem.

Atbilstība 9.2.3.2. prasībām vajadzīga tikai tad, ja autotransporta līdzekļa ražotājs to aprīkojis ar pretbloķēšanas bremžu sistēmu; autotransporta līdzeklim ir jābūt aprīkotam ar 9.2.3.3.1. definēto nepārtraukto bremzēšanas sistēmu, bet atbilstība 9.2.3.3.2. un 9.2.3.3.3. nav obligāta.

Elektrība tahogrāfam jānodrošina caur drošības barjeru, kas savienota tieši ar akumulatoru (papildnumurs 220 514), un elektroiekārtai mehānismam, ar ko paredzēts pacelt asi, jābūt uzstādītai tajā vietā, kur to sākotnēji uzstādījis autotransporta līdzekļa ražotājs, un tai jāatrodas piemērotā noslēgtā aizsargkorpusā (papildnumurs 220 517).

Konkrēti autocisternām, kuru maksimālā masa ir mazāka nekā 4 tonnas un ar kurām paredzēts veikt kurināmās dīzeļdegvielas (ANO 1202) vietējos pārvadājumus, jāatbilst 9.2.2.3., 9.2.2.6. 9.2.4.3. un 9.2.4.5. prasībām, bet ne obligāti pārējo punktu prasībām.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Τεχνικές Προδιαγραφές ήδη κυκλοφορούντων οχημάτων που διενεργούν εθνικές μεταφορές ορισμένων κατηγοριών επικινδύνων εμπορευμάτων (Tehniskās prasības jau lietošanā esošiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti dažu kategoriju bīstamo kravu vietējiem pārvadājumiem).

Piezīmes: Salīdzinot ar jau reģistrēto autotransporta līdzekļu kopējo skaitu, attiecīgo transportlīdzekļu ir maz, turklāt tie ir paredzēti tikai vietējiem pārvadājumiem. Pieprasītās atkāpes veids, attiecīgo autotransporta līdzekļu mazais skaits un pārvadājamās kravas veids nerada ceļu satiksmes drošības problēmas.

Zaudē spēku: 2016. gada 30. jūnijā.

ES Spānija

RO–bi–ES–2

Temats: Īpaša iekārta bezūdens amonjaka piegādei.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 6.8.2.2.2.

Direktīvas pielikuma saturs: Lai ārējo detaļu (caurules, sānu noslēgierīces) bojājuma gadījumā izvairītos no jebkādiem satura zudumiem, iekšējam noslēgvārstam un tā pamatnei jābūt aizsargātiem pret vītnes noraušanas risku ārējas ietekmes rezultātā vai tiem jābūt konstruētiem tā, lai izvairītos no šādas ietekmes. Uzpildes un iztukšošanas ierīcēm (tostarp atlokiem vai vītņu savienojumiem) un aizsargvāciņiem (ja tie ir) jābūt nodrošinātiem pret jebkuru nejaušu atvēršanos.

Valsts tiesību akta saturs: Cisternas, ko izmanto lauksaimniecības vajadzībām bezūdens amonjaka piegādei un pielietošanai un kas nodotas ekspluatācijā līdz 1997. gada 1. janvārim, var aprīkot ar ārējo, nevis iekšējo drošības armatūru, ja tā sniedz vismaz tādu pašu aizsardzību, kādu nodrošina cisternas sienas.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Real Decreto 97/2014. Anejo 1. Apartado 3.

Piezīmes: Līdz 1997. gada 1. janvārim tāda tipa cisternas, kas aprīkotas ar ārējo drošības armatūru, tika izmantotas vienīgi lauksaimniecībā, lai bezūdens amonjaku izlietu tieši uz lauka. Dažādas šāda tipa cisternas izmanto vēl pašlaik. Tās reti tiek pārvadātas pa autoceļiem uzpildītas, bet tās izmanto tikai lielās saimniecībās lauku minerālmēslošanai.

Zaudē spēku: 2022. gada 28. februārī.

FI Somija

RO–bi–FI–1

Temats: Sprāgstvielu pārvadājuma dokumentā norādāmās informācijas izmaiņas.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.4.1.2.1.a)

Direktīvas pielikuma saturs: Īpaši nosacījumi attiecībā uz 1. klasi.

Valsts tiesību akta saturs: Pārvadājuma dokumentā ir pieļaujams norādīt detonatoru skaitu (1 000 detonatoru atbilst 1 kg sprāgstvielu), nevis sprāgstvielu faktisko tīro svaru.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Liikenne- ja viestintäministeriön asetus vaarallisten aineiden kuljetuksesta tiellä (277/2002; 313/2003).

Piezīmes: Informācija uzskatāma par pietiekamu pārvadājumiem valsts teritorijā. Šo atkāpi izmanto galvenokārt spridzināšanas darbiem attiecībā uz vietējiem pārvadājumiem mazos daudzumos.

Komisija ir reģistrējusi šo atkāpi ar 31. numuru.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–FI–2

Temats: RO–bi–SE–10 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu:

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–FI–3

Temats: RO–bi–DE–1 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu:

Zaudē spēku: 2022. gada 28. februārī.

FR Francija

RO–bi–FR–1

Temats: Jūras pārvadājuma dokumenta izmantošana par pārvadājuma dokumentu īsiem braucieniem pēc kuģa izkraušanas.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.4.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Informācija, kas jāiekļauj dokumentā, ko izmanto par bīstamo kravu pārvadājuma dokumentu.

Valsts tiesību akta saturs: Jūras pārvadājuma dokumentu izmanto par pārvadājuma dokumentu 15 km rādiusā.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Arrêté du 1er juin 2001 relatif au transport des marchandises dangereuses par route – Article 23-4.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–FR–3

Temats: Pastāvīgi uzstādītu sašķidrinātas naftas gāzes glabāšanas tvertņu pārvadājumi (18).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: A un B pielikums.

Valsts tiesību akta saturs: Uz pastāvīgi uzstādītu sašķidrinātas naftas gāzes glabāšanas tvertņu pārvadājumiem attiecas īpaši noteikumi. Tie piemērojami tikai mazos attālumos.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Arrêté du 1er juin 2001 relatif au transport des marchandises dangereuses par route – Article 30.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

HU Ungārija

RO–bi-HU--1

Temats: RO–bi–SE-3 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: A nemzeti fejlesztési miniszter rendelete az ADR Megállapodás A és B Mellékletének belföldi alkalmazásáról

Zaudē spēku: 2020. gada 30. janvārī.

IE Īrija

RO–bi–IE–3

Temats: Atbrīvojums, ar ko atļauj bīstamo kravu iekraušanu un izkraušanu, uz ko attiecas īpašais noteikums CV1 7.5.11. vai S1 8.5. punktā, sabiedriskās vietās bez kompetentu iestāžu īpašas atļaujas.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 7.5. un 8.5.

Direktīvas pielikuma saturs: Papildu noteikumi attiecībā uz kravas iekraušanu, izkraušanu un pārkraušanu.

Valsts tiesību akta saturs: Bīstamo kravu iekraušana un izkraušana sabiedriskās vietās pieļaujama bez kompetentu iestāžu īpašas atļaujas, atkāpjoties no 7.5.11. vai 8.5. punkta prasībām.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Regulation 82(5) of the “Carriage of Dangerous Goods by Road Regulations, 2004”.

Piezīmes: Attiecībā uz pārvadājumiem valsts teritorijā šis noteikums uzliek ļoti apgrūtinošu slogu kompetentām iestādēm.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–IE–6

Temats: Atbrīvojums no 4.3.4.2.2. punkta prasības, ar ko paredz, ka elastīgajām uzpildes un iztukšošanas caurulēm, kas nav pastāvīgi piestiprinātas autocisternas korpusam, pārvadājuma laikā jābūt tukšām.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 4.3.

Direktīvas pielikuma saturs: Autocisternu izmantošana.

Valsts tiesību akta saturs: Elastīgajām šļūtenēm (kopā ar tām pievienotajiem nostiprinātajiem cauruļvadiem), kuras pievienotas autocisternām, kas mazumtirdzniecībā piegādā naftas produktus, kuru vielas identifikācijas numuri ir ANO 1011, ANO 1202, ANO 1223, ANO 1863 un ANO 1978, autopārvadājuma laikā nav jābūt tukšām, ja ir veikti atbilstoši pasākumi, lai izvairītos no jebkuriem satura zudumiem.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Regulation 82(8) of the “Carriage of Dangerous Goods by Road Regulations, 2004”.

Piezīmes: Elastīgajām šļūtenēm, ar kurām aprīkotas mājsaimniecību apgādes autocisternas, arī pārvadājuma laikā vienmēr jābūt pilnām. Iztukšošanas cauruļu sistēma ir pazīstama kā “slapjās līnijas” sistēma, kurā ir nepieciešams autocisternas skaitītājs un piepildīta caurule, lai nodrošinātu to, ka klients saņem pareizo produkta daudzumu.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–IE–7

Temats: Atbrīvojums no dažām ADR 5.4.0., 5.4.1.1.1. un 7.5.11. paredzētajām prasībām par amonija nitrāta minerālmēslojuma ANO 2067 pārvadājumiem bez taras no ostām līdz saņēmējiem.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.4.0., 5.4.1.1.1. un 7.5.11.

Direktīvas pielikuma saturs: Prasība pēc atsevišķa pārvadājuma dokumenta, kurā norādīts pareizs konkrētās kravas kopējais daudzums katram pārvadājuma braucienam; un prasība, lai pirms un pēc brauciena autotransporta līdzeklis būtu iztīrīts.

Valsts tiesību akta saturs: Priekšlikums par atkāpi, lai ADR prasībām atļautu izmaiņas attiecībā uz pārvadājuma dokumentu un autotransporta līdzekļa tīrīšanu; ņemt vērā praktiskās problēmas, kas saistītas ar pārvadājumiem bez taras no ostas līdz saņēmējam.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Proposed amendment to “Carriage of Dangerous Goods by Road Regulations, 2004”.

Piezīmes: ADR noteikumos paredzēts a) atsevišķs pārvadājuma dokuments, kurā norādīta konkrētajā kravā pārvadātās bīstamās kravas kopējā masa; un b) īpašais nosacījums “CV24” par tīrīšanu pēc katras kravas, ko pārvadā no ostas līdz saņēmējam, tankkuģa izkraušanas laikā. Tā kā tas ir vietējais pārvadājums un ir saistīts ar tankkuģa izkraušanu, ietverot daudzas autotransporta līdzekļa uzpildīšanas reizes (vienas dienas vai vairāku dienu laikā), pārvadājot vienu un to pašu vielu no tankkuģa līdz saņēmējam, vienots pārvadājuma dokuments, kurā norādīta aptuvena katras kravas kopējā masa, būtu pietiekams un nebūtu jāpieprasa īpašais nosacījums “CV24”.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO-bi-IE-8

Temats: Bīstamu kravu pārvadājums no privātām telpām uz citu transportlīdzekli šo telpu tuvākajā apkārtnē vai pārvadājums no vienas privāto telpu daļas uz citu, kura atrodas tās tuvākajā apkārtnē, bet kuras nošķir koplietošanas ceļš.

Atsauce uz direktīvas pielikumu: Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma 1.1. iedaļa: A un B pielikums.

Direktīvas pielikuma saturs: Prasības bīstamo kravu autopārvadājumiem.

Valsts tiesību akta saturs: Noteikumu nepiemērošana gadījumos, kad transportlīdzekli izmanto bīstamo kravu pārvadāšanai

a)	no privātām telpām uz citu transportlīdzekli šo telpu tuvākajā apkārtnē vai

b)	no vienas privāto telpu daļas uz citu, kura atrodas tās tuvākajā apkārtnē, bet kuras nošķir koplietošanas ceļš,

ar nosacījumu, ka pārvadāšanu veic pa visīsāko ceļu.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: European Communities (Carriage of Dangerous Goods by Road and Use of Transportable Pressure Equipment) Regulations 2011 and 2013, Regulation 56.

Piezīmes: Ir iespējamas dažādas situācijas, kad kravas pārvadā starp divām privātu telpu daļām vai starp privātām telpām un saistītu transportlīdzekli, ko nošķir koplietošanas ceļš. Šāda pārvadāšana nav bīstamu kravu pārvadāšana parastajā izpratnē, tāpēc nav nepieciešamības piemērot uz bīstamo kravu pārvadājumiem attiecināmo regulējumu. Sk. arī RO-bi-SE-3 un RO-bi-UK-1.

Zaudē spēku: 2020. gada 30. janvārī.

NL Nīderlande

RO–bi–NL–13

Temats: 2015. gada programma par bīstamo sadzīves atkritumu pārvadājumiem.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 1.1.3.6., 3.3., 4.1.4., 4.1.6., 4.1.8., 4.1.10., 5.1.2., 5.4.0., 5.4.1., 5.4.3., 6.1., 7.5.4., 7.5.7., 7.5.9., 8. un 9.

Direktīvas pielikuma saturs: Atbrīvojumi attiecībā uz noteiktiem daudzumiem; īpaši noteikumi; iepakojuma izmantošana; ārējā iepakojuma izmantošana; dokumentācija; iepakojuma konstrukcija un testēšana; kravas iekraušana, izkraušana un pārkraušana; personāla komplektēšana; iekārtas; darbība; transportlīdzekļi un dokumentācija; transportlīdzekļu konstrukcija un apstiprināšana.

Valsts tiesību akta saturs: noteikumi attiecībā uz savāktu nelielu bīstamo sadzīves atkritumu, kā arī uz uzņēmumu radīto bīstamo sadzīves atkritumu pārvadājumiem atbilstošā iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 60 litrus. Tā kā parasti šādos gadījumos ir nelieli daudzumi un dažādām vielām ir atšķirīgas īpašības, pārvadājuma operācijas nav iespējams veikt tā, lai tās pilnībā atbilstu ADR noteikumiem. Tādējādi saskaņā ar iepriekš minēto programmu ir paredzēts vienkāršots variants, kas atšķiras no vairākiem ADR noteikumiem.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: 2015. gada programma par bīstamo sadzīves atkritumu pārvadājumiem.

Piezīmes: Programma tika izstrādāta, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu nogādāt ķīmiskus atkritumus nelielos daudzumos šim nolūkam paredzētā vietā. Šīs vielas ir atliekas, piemēram, krāsu atliekas. Bīstamību samazina līdz minimumam, izvēloties attiecīgu transportlīdzekli un cita starpā izmantojot īpašus pārvadājumu elementus, kā arī apkārtējiem skaidri pamanāmas norādes “Nesmēķēt!” un dzeltenas mirgojošas gaismas. Būtiskākais jautājums attiecībā uz pārvadājumiem ir tas, lai tiktu nodrošināta drošība. To var panākt, piemēram, vielas pārvadājot hermētiski noslēgtos iepakojumos, lai novērstu to nonākšanu apkārtējā vidē vai arī toksisku tvaiku noplūdi vai uzkrāšanos transportlīdzeklī. Transportlīdzeklī ir ierīkoti nodalījumi, kuros var uzglabāt dažādu kategoriju atkritumus, nodrošinot tiem aizsardzību manevrēšanas laikā un aizsardzību pret nejaušu pārvietošanos, kā arī neparedzētu atvēršanos. Tajā pašā laikā, neraugoties uz nelielajiem atkritumu daudzumiem, pārvadātājam ir jābūt profesionāli sertificētam, ņemot vērā iesaistīto vielu dažādās īpašības. Tā kā iedzīvotājiem trūkst zināšanu par bīstamības līmeņiem saistībā ar šīm vielām, būtu jānodrošina rakstiski norādījumi, kā paredzēts programmas pielikumā.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

PT Portugāle

RO–bi–PT–1

Temats: Pārvadājuma dokuments ANO 1965.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.4.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Prasības attiecībā uz pārvadājuma dokumentāciju.

Valsts tiesību akta saturs: Pārvadājuma dokumentā norādāmo oficiālo kravas nosaukumu, kā paredzēts RPE (Regulamento Nacional de Transporte de Mercadorias Perigosas por Estrada) 5.4.1. iedaļā, attiecībā uz komerciāli lietojamo butāna un propāna gāzi, kas iekļautas kopējā kategorijā “ANO Nr. 1965 ogļūdeņraža gāzu maisījums, sašķidrināta gāze, c.n.p.” un kuras pārvadā balonos, var aizstāt ar šādiem citiem tirdzniecības nosaukumiem:

“ANO 1965 butāns” gadījumā, ja gāze ir maisījumos A, A01, A02 un A0, kā norādīts RPE 2.2.2.3. apakšiedaļā, un to pārvadā balonos;

“ANO 1965 propāns” gadījumā, ja gāze ir maisījumā C, kā norādīts RPE 2.2.2.3. apakšiedaļā, un to pārvadā balonos.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Despacho DGTT 7560/2004, 2004. gada 16. aprīlis, atbilstīgi 5. panta Nr. 1 27. oktobra tiesību aktā Decreto-Lei No 267-A/2003.

Piezīmes: Tiek atzīts, cik svarīgi ir atvieglot uzņēmumiem bīstamu kravu pārvadājuma dokumentu aizpildīšanu, vienlaicīgi neietekmējot pārvadājumu drošību.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–PT–2

Temats: Pārvadājuma dokumentācija attiecībā uz tukšām, neiztīrītām tvertnēm un konteineriem.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.4.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Prasības attiecībā uz pārvadājuma dokumentāciju.

Valsts tiesību akta saturs: Attiecībā uz to tukšo tvertņu un konteineru atpakaļceļu, ar kuriem tika pārvadātas bīstamas kravas, pārvadājuma dokumentu, kas minēts RPE 5.4.1. iedaļā, var aizstāt ar pārvadājuma dokumentu, kas izdots iepriekšējam braucienam, kas tika veikts, lai kravu piegādātu.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Despacho DGTT 15162/2004, 2004. gada 28. jūlijs, atbilstīgi 5. panta Nr. 1 27. oktobra tiesību aktā Decreto-Lei No 267-A/2003.

Piezīmes: Prasība, lai to tukšo tvertņu un konteineru pārvadājumiem, kuros bijusi bīstama krava, būtu izdots pārvadājuma dokuments saskaņā ar RPE, atsevišķos gadījumos rada praktiskas grūtības, kuras var pēc iespējas samazināt, neietekmējot drošību.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

SE Zviedrija

RO–bi–SE–1

Temats: Bīstamo atkritumu pārvadājumi uz bīstamo atkritumu iznīcināšanas iekārtām.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5. un 6. daļa.

Direktīvas pielikuma saturs: Iepakojuma konstrukcijas un testēšanas prasības.

Valsts tiesību akta saturs: Tādu iepakojumu transportēšanu, kas satur bīstamus atkritumus, veic saskaņā ar ADR noteikumiem; ir paredzēti tikai daži atbrīvojumi no tiem. Atbrīvojumi nav attiecināmi uz visām vielām un priekšmetiem.

Galvenie atbrīvojumi ir šādi.

Mazus bīstamo atkritumu iepakojumus (svars mazāks nekā 30 kg) var iepakot iepakojumos, tostarp IBC un lielos iepakojumos, bez atbilstības šīs direktīvas I pielikuma I.1. iedaļas 6.1.5.2.1., 6.1.5.8.2., 6.5.6.1.2., 6.5.6.14.2., 6.6.5.2.1. un 6.6.5.4.3. apakšiedaļas noteikumiem. Iepakojumi, tostarp IBC un lieli iepakojumi, sagatavojot pārvadāšanai, nav jātestē ar mazā iekšējā iepakojuma reprezentatīvu paraugu.

Tas ir atļauts tikai tad, ja:

—	iepakojumi, IBC un lielie iepakojumi atbilst tipam, kas testēts un apstiprināts atbilstoši šīs direktīvas I pielikuma I.1. iedaļas 6.1., 6.5. vai 6.6. iedaļas piemērojamo noteikumu I vai II iepakojuma grupai,

—	mazajos iepakojumos ir absorbējošs materiāls, kas aiztur pārvadājuma laikā iztecējušu šķidrumu, kurš varētu nonāk ārējā iepakojumā, IBC vai lielajā iepakojumā, un

—	pārvadāšanai sagatavotu iepakojumu, IBC vai lielo iepakojumu bruto masa nepārsniedz atļauto bruto masu, kas norādīta I vai II iepakojuma grupas iepakojumu, IBC vai lielo iepakojumu ANO projekta tipa marķējumā, un

—	pārvadājuma dokumentā ir iekļauts šāds teikums “Iepakots saskaņā ar ADR-S 16. daļu.”

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu:Appendix S – Specific regulations for the domestic transport of dangerous goods by road issued in accordance with the Transport of Dangerous Goods Act.

Piezīmes: Šīs direktīvas I pielikuma I.1. iedaļas 6.1.5.2.1., 6.1.5.8.2., 6.5.6.1.2., 6.5.6.14.2., 6.6.5.2.1. un 6.6.5.4.3. apakšiedaļas ir grūti piemērojamas, jo iepakojumi, IBC un lielie iepakojumi jātestē ar reprezentatīvu paraugu no atkritumiem, kuru veidu ir grūti iepriekš paredzēt.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–SE–2

Temats: Kravas nosūtītāja nosaukums/vārds un adrese pārvadājuma dokumentā.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.4.1.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Pārvadājuma dokumentā parasti norādāmā informācija.

Valsts tiesību akta saturs: Valsts tiesību aktā noteikts, ka kravas nosūtītāja nosaukums/vārds un adrese nav jānorāda, ja kā piegādes sistēmas daļa tiek vesti atpakaļ tukši, neiztīrīti iepakojumi.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Särskilda bestämmelser om vissa inrikes transporter av farligt gods på väg och i terräng.

Piezīmes: Tukšos, neiztīrītos iepakojumos, ko ved atpakaļ, parasti bīstamo kravu atlikumi ir mazi.

Šo atkāpi nozarē galvenokārt lieto, vedot atpakaļ tukšas, neiztīrītas gāzes tvertnes apmaiņā pret pilnām.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–SE–3

Temats: Bīstamu kravu pārvadājumi ražošanas vietas(-u) tiešā tuvumā, tostarp pārvadājumi pa koplietošanas ceļiem no vienas ražošanas vietas daļas uz citu.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: A un B pielikums.

Direktīvas pielikuma saturs: Prasības bīstamo kravu pārvadājumiem pa koplietošanas ceļiem.

Valsts tiesību akta saturs: Pārvadājumi ražošanas vietas(-u) tiešā tuvumā, tostarp pārvadājumi pa koplietošanas ceļiem no vienas ražošanas vietas daļas uz citu. Atkāpe attiecas uz iepakojumu etiķetēm un marķējumu, pārvadājuma dokumentiem, autovadītāja apliecību un apstiprinājuma sertifikātu saskaņā ar 9.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Särskilda bestämmelser om vissa inrikes transporter av farligt gods på väg och i terräng.

Piezīmes: Vairākos gadījumos bīstamās kravas pārved uz telpām, kas atrodas koplietošanas ceļa otrā pusē. Šāda veida pārvadājumi nav bīstamu kravu pārvadājumi pa privātu ceļu, un tādēļ tos nevar saistīt ar attiecīgajām prasībām. Sal. arī ar Direktīvas 96/49/EK 6. panta 14. punktu.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–SE–4

Temats: Iestāžu aizturēto bīstamo kravu pārvadājumi.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: A un B pielikums.

Direktīvas pielikuma saturs: Prasības bīstamo kravu autopārvadājumiem.

Valsts tiesību akta saturs: Atkāpes no noteikumiem var pieļaut, ja to pamatā ir iemesli, kas saistīti ar darba aizsardzību, izkraušanas riskiem, pierādījumu sniegšanu utt.

Atkāpes no noteikumiem pieļauj tikai tad, ja normālos pārvadāšanas apstākļos tiek nodrošināts pietiekams drošības līmenis.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Särskilda bestämmelser om vissa inrikes transporter av farligt gods på väg och i terräng.

Piezīmes: Šīs atkāpes var piemērot vienīgi iestādes, kas aizturējušas bīstamās kravas.

Šī atkāpe ir paredzēta vietējiem pārvadājumiem, piemēram, tādu policijas aizturētu kravu kā sprāgstvielu vai zagtas mantas pārvadājumiem. Problēma, kas saistīta ar šā veida kravām, ir tāda, ka tās ir ļoti grūti klasificēt. Turklāt krava bieži vien nav iepakota, marķēta vai etiķetēta atbilstīgi ADR prasībām. Katru gadu policija veic vairākus simtus šādu pārvadājumu. Kontrabandas alkohols jāpārved no vietas, kur tas aizturēts, uz pierādījumu uzglabāšanas telpām un pēc tam uz iznīcināšanas vietu; turklāt abas minētās vietas var atrasties diezgan tālu viena no otras. Pieļaujamās atkāpes: a) katram iepakojumam nav vajadzīga etiķete; un b) nav jāizmanto apstiprināts iepakojums. Tomēr uz katra paliktņa, uz kura ir šādi iepakojumi, jābūt pareizam marķējumam. Jāievēro visas pārējās prasības. Katru gadu notiek apmēram 20 šādi pārvadājumi.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–SE–5

Temats: Bīstamu kravu pārvadājumi ostās un to tiešā tuvumā.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 8.1.2., 8.1.5., 9.1.2.

Direktīvas pielikuma saturs: Transporta vienībai vajadzīgie dokumenti; katra transporta vienība, kas pārvadā bīstamās preces, jāaprīko ar īpašu aprīkojumu; transportlīdzekļa atbilstības apstiprinājums.

Valsts tiesību akta saturs:

Transporta vienībā nav jābūt dokumentiem (izņemot autovadītāja apliecību).

Transporta vienība nav jāaprīko ar 8.1.5. punktā norādīto aprīkojumu.

Traktoriem nav vajadzīga apstiprinājuma apliecība.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Särskilda bestämmelser om vissa inrikes transporter av farligt gods på väg och i terräng.

Piezīmes: Salīdzināt ar Direktīvas 96/49/EK 6. panta 14. punktu.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–SE–6

Temats: Apliecība par inspektoru ADR mācībām.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 8.2.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Autotransporta līdzekļu vadītājiem jāapmeklē apmācība.

Valsts tiesību akta saturs: Inspektoriem, kas veic autotransporta līdzekļa ikgadējo tehnisko apskati, nav jāapmeklē 8.2. punktā minētā apmācība, tiem nav vajadzīga arī ADR apmācības apliecība.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Särskilda bestämmelser om vissa inrikes transporter av farligt gods på väg och i terräng.

Piezīmes: Dažos gadījumos, kad autotransporta līdzekļiem veic tehnisko apskati, tajos var būt bīstamas kravas, piemēram, neiztīrītas, tukšas cisternas.

Prasības, kas ietvertas 1.3. un 8.2.3. punktā, joprojām turpina piemērot.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–SE–7

Temats: ANO 1202, 1203 un 1223 vietējā piegāde ar autocisternām.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.4.1.1.6., 5.4.1.4.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Tukšu, neiztīrītu cisternu un cisternkonteineru apraksts atbilst 5.4.1.1.6. punktam. Citos dokumentos var ierakstīt vairāku kravas saņēmēju nosaukumu un adresi.

Valsts tiesību akta saturs: Tukšām, neiztīrītām cisternām vai cisternkonteineriem apraksts pārvadājuma dokumentā atbilstīgi 5.4.1.1.6. punktam nav vajadzīgs, ja iekraušanas plānā ierakstītais vielas daudzums ir “0”. Autotransporta līdzeklī esošajos dokumentos nav jābūt kravas saņēmēju nosaukumam un adresei.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Särskilda bestämmelser om vissa inrikes transporter av farligt gods på väg och i terräng.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–SE–9

Temats: Vietējie pārvadājumi, kas saistīti ar vietām, kur notiek lauksaimnieciska darbība vai būvniecība.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 5.4., 6.8. un 9.1.2.

Direktīvas pielikuma saturs: Transporta dokuments; tvertņu konstrukcija; apstiprinājuma apliecība.

Valsts tiesību akta saturs: Vietējiem pārvadājumiem, kas saistīti ar vietām, kur notiek lauksaimnieciska darbība vai būvniecība, nav jāatbilst dažiem noteikumiem:

a)	nav vajadzīga bīstamo kravu deklarācija;

b)	joprojām var izmantot tādas vecākas tvertnes/konteinerus, kuru uzbūve neatbilst 6.8., bet atbilst vecākiem valsts tiesību aktiem, un kuri ir piestiprināti pie strādnieku vagoniņiem;

c)	vecākas tvertnes, kas neatbilst 6.7. vai 6.8. punkta prasībām un ko paredzēts izmantot vielu ANO 1268, 1999, 3256 un 3257 pārvadājumiem, un kam ir ceļa virsmas pārklājuma veidošanas iekārta vai tādas nav, joprojām var izmantot vietējiem pārvadājumiem un tiešā tuvumā vietām, kur notiek ceļa darbi;

d)	nav vajadzīgas apstiprinājuma apliecības strādnieku vagoniņiem un autocisternām, kam ir ceļa virsmas pārklājuma veidošanas iekārta vai tādas nav.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Särskilda bestämmelser om vissa inrikes transporter av farligt gods på väg och i terräng.

Piezīmes: Strādnieku vagoniņš ir sava veida dzīvojamā piekabe strādniekiem, tajā ir strādnieku istaba, un tam ir pierīkota neapstiprināta cisterna/konteiners dīzeļdegvielai, ko izmanto mežsaimniecības traktoru darbināšanai.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–SE–10

Temats: Sprāgstvielu pārvadājumi cisternās.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 4.1.4.

Direktīvas pielikuma saturs: Sprāgstvielas drīkst iepakot vienīgi saskaņā ar 4.1.4.

Valsts tiesību akta saturs: Valsts kompetentā iestāde apstiprinās autotransporta līdzekļus, kas paredzēti sprāgstvielu pārvadājumiem cisternās. Pārvadājumi cisternās ir atļauti tikai attiecībā uz tām sprāgstvielām, kas uzskaitītas noteikumos, vai ar īpašu kompetentas iestādes atļauju.

Autotransporta līdzekļiem, kuros iekrautas sprāgstvielas cisternās, jābūt marķētiem un etiķetētiem saskaņā ar 5.3.2.1.1., 5.3.1.1.2. un 5.3.1.4. Transporta vienībā bīstamā krava drīkst būt tikai vienā autotransporta līdzeklī.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Appendix S – Specific regulations for the domestic transport of dangerous goods by road issued in accordance with the Transport of Dangerous Goods Act and the Swedish regulation SÄIFS 1993:4.

Piezīmes: Šos noteikumus piemēro tikai valsts iekšējiem pārvadājumiem un tad, ja pārvadājumu operācija ir lielākoties vietēja. Šie noteikumi bija spēkā pirms Zviedrijas pievienošanās Eiropas Savienībai.

Tikai divas uzņēmējsabiedrības veic sprāgstvielu pārvadājumus ar autocisternām. Tuvākajā nākotnē paredzama pāreja uz emulsijām.

Iepriekšējā atkāpe Nr. 84.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–SE–11

Temats: Autovadītāja apliecība.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 8.2.

Direktīvas pielikuma saturs: Prasības attiecībā uz autotransporta līdzekļa apkalpes apmācību.

Valsts tiesību akta saturs: Autovadītāju apmācība nav atļauta ne ar vienu no 8.2.1.1. punktā norādītajiem autotransporta līdzekļiem.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Appendix S – Specific regulations for the domestic transport of dangerous goods by road issued in accordance with the Transport of Dangerous Goods Act.

Piezīmes: Vietējie pārvadājumi.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–SE–12

Temats: ANO 0335 uguņošanas ierīču pārvadāšana.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: B pielikums, 7.2.4., V2 (1).

Direktīvas pielikuma saturs: Noteikumi par EX/II un EX/III autotransporta līdzekļu izmantošanu.

Valsts tiesību akta saturs: Pārvadājot ANO 0335 uguņošanas ierīces, 7.2.4. nodaļas īpašais noteikums V2 (1) jāpiemēro tikai attiecībā uz tīro, sprādzienbīstamo saturu, kas lielāks nekā 3 000 kg (4 000 kg, ja izmanto piekabi), ja uguņošanas ierīcēm ir piešķirts ANO 0335 saskaņā ar uguņošanas ierīču standarta klasifikācijas tabulu ANO ieteikumu par bīstamo kravu pārvadāšanu 14. pārskatītā izdevuma 2.1.3.5.5. punktā.

Ieteikumi attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem.

Šāda piešķiršana tiek veikta, saskaņojot to ar kompetento iestādi. Piešķiršanas apliecinājumu pārvadā transporta vienībā.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Appendix S – Specific regulations for the domestic transport of dangerous goods by road issued in accordance with the Transport of Dangerous Goods Act.

Piezīmes: Uguņošanas ierīču pārvadāšana ir ierobežota laika ziņā divos īsos laika posmos gadā, t. i., gadumijā un aprīļa beigās/maija sākumā. Pārvadāšanu no kravas nosūtītājiem līdz noliktavām bez liekiem sarežģījumiem var veikt, izmantojot pašreizējo atbilstīgi EX apstiprināto autotransporta līdzekļu parku. Tomēr uguņošanas ierīču piegāde no noliktavām uz pārdošanas vietām un pārpalikuma nogādāšana atpakaļ noliktavās ir apgrūtināta, jo nav pietiekami daudz atbilstīgi EX apstiprinātu autotransporta līdzekļu. Pārvadātāji nav ieinteresēti ieguldīt šādu apstiprinājumu iegūšanā, jo izmaksas nevar atgūt. Tas apdraud uguņošanas ierīču kravu nosūtītāju pastāvēšanu, jo tiem nav iespēju nogādāt savu produkciju tirgū.

Piemērojot šo atkāpi, uguņošanas ierīču klasificēšanu veic, pamatojoties uz standarta sarakstu ANO ieteikumos, lai būtu pieejama pēc iespējas atjaunināta klasifikācija.

Līdzīga atkāpe attiecināta uz ANO 0336 uguņošanas ierīcēm, un tā iekļauta ADR 2005. gada redakcijas 651. īpašā noteikuma 3.3.1.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

UK Apvienotā Karaliste

RO–bi–UK–1

Temats: Koplietošanas ceļu šķērsošana ar transportlīdzekļiem, kas pārvadā bīstamas kravas (N8).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: A un B pielikums.

Direktīvas pielikuma saturs: Prasības bīstamo kravu pārvadājumiem pa koplietošanas ceļiem.

Valsts tiesību akta saturs: Noteikumi par bīstamajām kravām netiek piemēroti pārvadājumiem no vienas privātas telpas uz citu, ko šķir ceļš. Attiecībā uz 7. klasi šo atkāpi nepiemēro Noteikumu par radioaktīviem materiāliem (pārvadājumi ar autotransportu) 2002. gada redakcijā paredzētajiem noteikumiem.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Carriage of Dangerous Goods by Road Regulations 1996, reg. 3 Schedule 2(3)(b); Carriage of Explosives by Road Regulations 1996, reg. 3(3)(b).

Piezīmes: Šāda situācija, bez šaubām, var rasties, ja kravas pārved no vienām privātām telpām uz citām, kas atrodas katra savā ceļa pusē. Tas nav bīstamo kravu pārvadājums pa koplietošanas ceļu termina parastajā nozīmē, un šādā gadījumā nav jāpiemēro noteikumi par bīstamajām kravām.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–UK–2

Temats: Atkāpe attiecībā uz aizliegumu autovadītājam vai autovadītāja palīgam atvērt bīstamo kravu iepakojumus vietējā piegādes ķēdē no vietējās piegādes noliktavas mazumtirgotājam vai tiešajam lietotājam un no mazumtirgotāja tiešajam lietotājam (izņemot 7. klasi) (N11).

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 8.3.3.

Direktīvas pielikuma saturs: Aizliegums autovadītājam vai autovadītāja palīgam atvērt bīstamo kravu iepakojumus.

Valsts tiesību akta saturs: Aizliegumu atvērt iepakojumus mīkstina ar noteikumu: “Ja vien par transportlīdzekli atbildīgais uzņēmējs nav to atļāvis”.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Carriage of Dangerous Goods by Road Regulations 1996, reg. 12 (3).

Piezīmes: Uztverot pielikumā ietverto aizliegumu burtiski, var rasties nopietnas problēmas mazumtirdzniecībā.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–UK–3

Temats: Alternatīvi pārvadāšanas noteikumi koka mucām, kurās ir III iepakojuma grupas ANO 3065.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: 1.4., 4.1., 5.2. un 5.3.

Direktīvas pielikuma saturs: Iepakošanas un marķēšanas prasības.

Valsts tiesību akta saturs: Atļauj pārvadāt alkoholiskos dzērienus, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 24 %, bet ne lielāka kā 70 % (III iepakojuma grupa), koka mucās, kas nav apstiprinātas atbilstīgi ANO, bez bīstamības zīmēm, ja tiek ievērotas stingrākas prasības attiecībā uz iekraušanu un autotransporta līdzekli.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: The Carriage of Dangerous Goods and Use of Transportable Pressure Equipment Regulations 2004: Regulation 7 (13) and (14).

Piezīmes: Tas ir produkts ar augstu vērtību, kas apliekams ar valdības akcīzes nodokli un kas jāpārvadā starp spirta rūpnīcu un muitas noliktavu droši noslēgtos autotransporta līdzekļos ar valdības nodokļa plombām. Iepakošanas un marķēšanas prasību mazināšanu ņem vērā papildu noteikumos, lai garantētu drošumu.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–UK–4

Temats: RO–bi–SE–12 pieņemšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: The Carriage of Dangerous Goods and Use of Transportable Pressure Equipment Regulations 2007 Part 1.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RO–bi–UK–5

Temats: Izlietotu bateriju savākšana iznīcināšanai vai pārstrādei.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu: A un B pielikums.

Direktīvas pielikuma saturs: 636. īpašais noteikums.

Valsts tiesību akta saturs: Pieļauj šādus alternatīvus nosacījumus attiecībā uz 3.3. nodaļas 636. īpašo noteikumu:

Citi ADR noteikumi neattiecas uz lietotiem litija elementiem un baterijām (ANO 3090 un ANO 3091), kas savāktas un nodotas pārvešanai iznīcināšanai no patērētājiem paredzēta savākšanas punkta uz starpprodukta pārstrādes iekārtām kopā ar citiem litiju nesaturošiem elementiem vai baterijām (ANO 2800 un ANO 3028), ja šie izstrādājumi atbilst šādiem nosacījumiem:

tie ir iepakoti IH2 tipa mucās vai 4H2 tipa kastēs, kas atbilst II iepakojuma grupas prasībām attiecībā uz cietvielām;

katrā iepakojumā ir ne vairāk kā 5 % litija vai litija jonu bateriju;

visa iepakojuma kopējā bruto masa nepārsniedz 25 kg;

kopējais iepakojumu daudzums vienā transporta vienībā nepārsniedz 333 kg;

netiek vestas citas bīstamas kravas.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: The Carriage of Dangerous Goods and Use of Transportable Pressure Equipment 2007 part 1.

Piezīmes: Patērētājiem paredzēti savākšanas punkti parasti atrodas mazumtirdzniecības veikalos, un nebūtu praktiski apmācīt lielu skaitu cilvēku izlietoto bateriju šķirošanā un iepakošanā atbilstoši ADR. Apvienotās Karalistes sistēma darbosies atbilstoši Apvienotās Karalistes Atkritumu un resursu rīcības programmas pamatprincipiem, un tās ietvaros tiks nodrošināts ADR prasībām atbilstošs iepakojums un attiecīgas instrukcijas.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.”;

II pielikuma II.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“II.3. Valstu atkāpes

Dalībvalstīm atļautās atkāpes bīstamo kravu pārvadājumiem to teritorijā, pamatojoties uz Direktīvas 2008/68/EK 6. panta 2. punktu.

Atkāpju numerācija: RA-a/bi/bii-MS-nn

RA= dzelzceļš

a/bi/bii= 6. panta 2. punkta a/bi/bii

MS= dalībvalsts abreviatūra

nn= kārtas numurs

Pamatojums – Direktīvas 2008/68/EK 6. panta 2. punkta a) apakšpunkts

DE Vācija

RA–a–DE–2

Temats: Jauktās iepakošanas atļauja.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: 4.1.10.4. MP2

Direktīvas pielikuma saturs: Jauktās iepakošanas aizliegums.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Gefahrgut-Ausnahmeverordnung – GGAV 2002 vom 6.11.2002. (BGBl. I S. 4350); Ausnahme 21.

Piezīmes: Saraksts Nr. 30*, 30.a, 30.b, 30.c, 30.d, 30.e, 30.f, 30.g.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

FR Francija

RA–a–FR–3

Temats: Pārvadājumi dzelzceļa pārvadātāja vajadzībām.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: 5.4.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Kravas pavadzīmē jānorāda informācija par bīstamajiem materiāliem.

Valsts tiesību akta saturs: Pārvadājumiem dzelzceļa pārvadātāja vajadzībām daudzumos, kas nepārsniedz 1.1.3.6. punktā noteiktās robežas, nepiemēro kravas deklarēšanas prasību.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Arrêté du 5 juin 2001 relatif au transport des marchandises dangereuses par chemin de fer – Article 20.2.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RA–a–FR–4

Temats: Dažu pasta vagonu atbrīvojums no marķēšanas prasībām.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: 5.3.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Prasība piestiprināt etiķetes pie vagonu sienām.

Valsts tiesību akta saturs: Jāmarķē tikai tie pasta vagoni, kuros pārvadā vairāk nekā 3 tonnas vienas klases materiāla (izņemot 1., 6.2. vai 7. klasi).

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Arrêté du 5 juin 2001 relatif au transport des marchandises dangereuses par chemin de fer – Article 21.1.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

SE Zviedrija

RA–a–SE–1

Temats: Dzelzceļa vagoni, kuros bīstamās kravas pārvadā kā ekspressūtījumus, nav jāmarķē ar bīstamības zīmēm.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: 5.3.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Dzelzceļa vagoni, kuros pārvadā bīstamās kravas, jāmarķē ar bīstamības zīmēm.

Valsts tiesību akta saturs: Dzelzceļa vagoni, kuros bīstamās kravas pārvadā kā ekspressūtījumus, nav jāmarķē ar bīstamības zīmēm.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Särskilda bestämmelser om vissa inrikes transporter av farligt gods på väg och i terräng.

Piezīmes: RID noteikti daudzuma ierobežojumi kravām, ko pārvadā kā ekspressūtījumus. Tādēļ šis jautājums attiecas uz nelieliem daudzumiem.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

UK Apvienotā Karaliste

RA–a–UK–1

Temats: Dažu tādu priekšmetu pārvadājumi, kuri rada mazu radioaktīvu apdraudējumu, piemēram, pulksteņu, rokas pulksteņu, dūmu detektoru, kabatas kompasu pārvadājumi.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: Lielākā daļa RID prasību.

Direktīvas pielikuma saturs: Prasības par 7. klases materiālu pārvadājumiem.

Valsts tiesību akta saturs: Pilnīgs atbrīvojums no valsts tiesību aktu noteikumiem dažiem komercražojumiem, kuros ir ierobežots daudzums radioaktīva materiāla.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Packaging, Labelling and Carriage of Radioactive Material by Rail Regulations 1996, reg. 2(6) (as amended by Schedule 5 of the Carriage of Dangerous Goods (Amendment) Regulations 1999).

Piezīmes: Šī atkāpe ir īstermiņa pasākums, kas vairs nebūs vajadzīgs, kad līdzīgi Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) noteikumu grozījumi būs iestrādāti RID.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RA–a–UK–2

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: 7.5.2.1. un 7.5.2.2.

Direktīvas pielikuma saturs: Ierobežojumi dažu veidu jaukta sastāva kravām.

Valsts tiesību akta saturs: Valsts tiesību akti ir mazāk ierobežojoši attiecībā uz jaukta sastāva sprāgstvielu kravām, ja šādus kravu pārvadājumus var veikt bez riska.

Piezīmes: Apvienotā Karaliste vēlas atļaut dažas izmaiņas noteikumos par sprāgstvielu pārvadājumiem kopā ar citām sprāgstvielām un sprāgstvielu pārvadājumiem kopā ar citām bīstamām kravām. Visām atkāpēm būs noteikts vienas vai vairāku kravas sastāvdaļu daudzuma ierobežojums, un tās atļaus tikai tad, ja “veikti visi praktiski iespējamie pasākumi, lai novērstu to, ka sprāgstvielas nonāk saskarē ar jebkurām šādām kravām vai citādi tās apdraud, vai pašas tiek apdraudētas”.

Noviržu piemēri, kuras Apvienotā Karaliste, iespējams, vēlēsies atļaut:

Sprāgstvielas, kurām piešķirts ANO klasifikācijas Nr. 0029, 0030, 0042, 0065, 0081, 0082, 0104, 0241, 0255, 0267, 0283, 0289, 0290, 0331, 0332, 0360 vai 0361, drīkst pārvadāt tajā pašā transportlīdzeklī, kurā pārvadā bīstamas preces, kurām piešķirts ANO klasifikācijas Nr. 1942. Pārvadāšanai atļauto ANO 1942 daudzumu ierobežo, uzskatot to par 1.1.D sprāgstvielu.

4.	Sprāgstošus priekšmetus, kuriem piešķirts ANO klasifikācijas Nr. 0106, 0107 vai 0257, drīkst pārvadāt kopā ar D, E vai F savietojamības grupas sprāgstošiem priekšmetiem, kuru sastāvdaļas tie ir. Kopējais sprāgstvielu daudzums ar ANO Nr. 0106, 0107 vai 0257 nepārsniedz 20 kg.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RA–a–UK–3

Temats: Atļaut 1.1.3.1. punkta tabulā norādītajām 1. klases 1. un 2. kategorijas kravām dažādus maksimālos kopējos daudzumus uz vienu transporta vienību.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: 1.1.3.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Atbrīvojumi, kas saistīti ar pārvadājuma raksturīgajām īpatnībām.

Valsts tiesību akta saturs: Izklāstīti noteikumi par atbrīvojumiem ierobežota daudzuma un jaukta sastāva sprāgstvielu kravām.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: The Carriage of Dangerous Goods and Use of Transportable Pressure Equipment Regulations 2004: Regulation 3(7)(b).

Piezīmes: Atļaut dažādus daudzuma ierobežojumus un jaukta sastāva kravu reizināšanas koeficientus 1. klases kravām, proti, “50” 1. kategorijai un “500” 2. kategorijai. Jaukta sastāva kravu aprēķināšanai reizināšanas koeficients 1. transporta kategorijai ir “20” un 2. transporta kategorijai – “2”.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RA–a–UK–4

Temats: RA–a–FR–6 pieņemšana.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: 5.3.1.3.2.

Direktīvas pielikuma saturs: Prasību mazināšana attiecībā uz apzīmēšanu ar transporta bīstamības zīmi, veicot kombinētos autotransporta pārvadājumus pa dzelzceļu.

Valsts tiesību akta saturs: Prasību apzīmēt ar transporta bīstamības zīmi nepiemēro, ja transporta bīstamības zīmes uz autotransporta līdzekļiem ir skaidri redzamas.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: The Carriage of Dangerous Goods and Use of Transportable Pressure Equipment Regulations 2004: Regulation 7(12).

Piezīmes: Šāds valsts noteikums Apvienotajā Karalistē ir bijis vienmēr.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RA–a–UK–5

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: 6.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Iepakojumu konstrukcijas un testēšanas prasības.

Valsts tiesību akta saturs: Uz iepakojumiem neattiecas prasība tiem piešķirt RID/ADR vai ANO marķējumu.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: The Carriage of Dangerous Goods and Use of Transportable Pressure Equipment Regulations 2007: Regulation 26.

Piezīmes: RID prasības nav piemērotas pārvadājumu pēdējam posmam no piegādes noliktavas mazumtirgotājam vai lietotājam vai no mazumtirgotāja tiešajam lietotājam. Šīs atkāpes mērķis ir atļaut pārvadāt preču iekšējās tvertnes mazumtirdzniecībai vietējā piegādes cikla dzelzceļa posmā bez ārējā iepakojuma.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

Pamatojums – Direktīvas 2008/68/EK 6. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļa

DE Vācija

RA–bi–DE–2

Temats: Iepakotu bīstamo atkritumu pārvadājumi.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: 1.–5.

Direktīvas pielikuma saturs: Klasifikācija, iepakojums un marķēšana.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Gefahrgut-Ausnahmeverordnung – GGAV 2002 vom 6.11.2002. (BGBl. I S. 4350); Ausnahme 20.

Piezīmes: Saraksts Nr. 6*.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RA-bi-DE-3

Temats: ANO 1381 (dzeltenais fosfors, zem ūdens) vietējie pārvadājumi, 4.2. klase, I iepakojuma grupa, dzelzceļa cisternvagonos

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: 6.8, 6.8.2.3.

Direktīvas pielikuma saturs: Noteikumi cisternu un cisternvagonu konstruēšanai. 6.8. nodaļas 6.8.2.3. apakšiedaļā noteikts, ka cisternām, kurās pārvadā ANO 1381 (dzeltenais fosfors, zem ūdens), jāsaņem tipa apstiprinājums.

Valsts tiesību akta saturs: ANO 1381 (dzeltenais fosfors, zem ūdens), 4.2. klase, I iepakojuma grupa, vietēji pārvadājumi nelielā attālumā (no Sassnitz-Mukran uz Lutherstadt Wittenberg-Piesteritz un Bitterfeld) dzelzceļa cisternvagonos, kas būvēti saskaņā ar Krievijas standartiem. Uz kravu pārvadāšanu attiecas papildu darbības noteikumi, ko noteikušas kompetentās drošības iestādes.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Ausnahme Eisenbahn-Bundesamt Nr. E 1/92.

Zaudē spēku: 2020. gada 30. janvārī (atļauja pagarināta).

DK Dānija

RA–bi–DK-1

Temats: Bīstamu kravu pārvadājumi tuneļos.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: 7.5.

Direktīvas pielikuma saturs: Iekraušana, izkraušana un drošības attālumi.

Valsts tiesību akta saturs: Tiesību aktā ir paredzēti alternatīvi noteikumi tiem, kas minēti Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļā, attiecībā uz kravu pārvadājumiem tunelī dzelzceļa līnijas starpmezglu posmā pāri Lielajam Beltam. Šie alternatīvie noteikumi attiecas tikai uz kravas tilpumu un attālumu starp bīstamām kravām.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Bestemmelser om transport af eksplosiver i jernbanetunnelerne på Storebælt og Øresund, 2005. gada 15. februāris.

Piezīmes:

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

RA–bi–DK-2

Temats: Bīstamu kravu pārvadājumi tuneļos.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: 7.5.

Direktīvas pielikuma saturs: Iekraušana, izkraušana un drošības attālumi.

Valsts tiesību akta saturs: Tiesību aktā ir paredzēti alternatīvi noteikumi tiem, kas minēti Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļā, attiecībā uz kravu pārvadājumiem tunelī dzelzceļa līnijas starpmezglu posmā pāri Ēresundam. Šie alternatīvie noteikumi attiecas tikai uz kravas tilpumu un attālumu starp bīstamām kravām.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Bestemmelser om transport af eksplosiver i jernbanetunnelerne på Storebælt og Øresund, 2005. gada 15. februāris.

Piezīmes:

Zaudē spēku: 2022. gada 28. februārī.

SE Zviedrija

RA–bi–SE–1

Temats: Bīstamo atkritumu pārvadājumi uz bīstamo atkritumu iznīcināšanas iekārtām.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: 5. un 6. daļa.

Direktīvas pielikuma saturs: Iepakojumu konstrukcijas un testēšanas prasības.

Valsts tiesību akta saturs: Bīstamo atkritumu iepakojumus pārvadā saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem; ir paredzēti tikai daži atbrīvojumi no tiem. Atbrīvojumi nav attiecināmi uz visām vielām un priekšmetiem.

Galvenie atbrīvojumi ir šādi.

Mazus bīstamo atkritumu iepakojumus (svars mazāks nekā 30 kg) var iepakot iepakojumos, tostarp IBC un lielos iepakojumos, bez atbilstības šīs direktīvas II pielikuma II.1. iedaļas 6.1.5.2.1., 6.1.5.8.2., 6.5.6.1.2., 6.5.6.14.2., 6.6.5.2.1. un 6.6.5.4.3. apakšiedaļas noteikumiem. Iepakojumi, tostarp IBC un lielie iepakojumi, sagatavojot pārvadāšanai, nav jātestē ar mazā iekšējā iepakojuma reprezentatīvu paraugu.

Tas ir atļauts tikai tad, ja:

—	iepakojumi, IBC un lielie iepakojumi atbilst tipam, kas testēts un apstiprināts atbilstoši šīs direktīvas II pielikuma II.1. iedaļas 6.1., 6.5. vai 6.6. iedaļas piemērojamo noteikumu I vai II iepakojuma grupai,

—	mazajos iepakojumos ir absorbējošs materiāls, kas aiztur pārvadājuma laikā iztecējušu šķidrumu, kurš varētu nonāk ārējā iepakojumā, IBC vai lielajā iepakojumā, un

—	pārvadāšanai sagatavotu iepakojumu, IBC vai lielo iepakojumu bruto masa nepārsniedz atļauto bruto masu, kas norādīta I vai II iepakojuma grupas iepakojumu, IBC vai lielo iepakojumu ANO projekta tipa marķējumā, un

—	pārvadājuma dokumentā ir iekļauts šāds teikums “Iepakots saskaņā ar RID-S 16. daļu.”

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Appendix S – Specific regulations for the domestic transport of dangerous goods by rail issued in accordance with the Transport of Dangerous Goods Act.

Piezīmes: Šīs direktīvas II pielikuma II.1. iedaļas 6.1.5.2.1., 6.1.5.8.2., 6.5.6.1.2., 6.5.6.14.2., 6.6.5.2.1. un 6.6.5.4.3. apakšiedaļas ir grūti piemērojamas, jo iepakojumi, IBC un lielie iepakojumi jātestē ar reprezentatīvu paraugu no atkritumiem, kurus ir grūti iepriekš paredzēt.

Zaudē spēku: 2021. gada 30. jūnijā.

Pamatojums – Direktīvas 2008/68/EK 6. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļa

DE Vācija

RA–bii–DE–1

Temats: ANO 1051 ciānūdeņraža, stabilizēta, šķidra, ar ūdens saturu pēc masas 1 % vai mazāku, vietēja transportēšana dzelzceļa cisternvagonos, atkāpjoties no Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļas 4.3.2.1.1. apakšpunkta.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: 3.2., 4.3.2.1.1.

Direktīvas pielikuma saturs: ANO 1051 (ciānūdeņraža), stabilizēta, šķidra, ar ūdens saturu pēc masas 1 % vai mazāku, transportēšanas aizliegums.

Valsts tiesību akta saturs: vietējie pārvadājumi pa dzelzceļu īpaši paredzētos maršrutos, kas ir noteikta rūpniecības procesa daļa un ko stingri kontrolē saskaņā ar precīzi izklāstītiem nosacījumiem. Transportēšana notiek cisternvagonos, kas ir licencēti īpaši šim mērķim un kuru konstrukciju un detaļas nepārtraukti pielāgo atbilstoši jaunākajai drošības tehnoloģijai (piemēram, aprīkošana ar avārijas amortizatoriem atbilstoši TE 22). Transportēšanas procesu sīki nosaka ekspluatācijas drošības papildu noteikumi, kas saskaņoti ar attiecīgām drošības un bīstamības novēršanas iestādēm, un to uzrauga attiecīgās uzraudzības iestādes.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: atbrīvojums No E 1/97 (4. grozītā versija), Federal Office for Railways

Zaudē spēku: 2017. gada 1. janvārī.

RA-bii-DE-2

ANO 1402 (kalcija karbīds), iepakojuma grupa I, vietējie pārvadājumi noteiktos maršrutos konteineros, kas iekrauti vagonos.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK II pielikuma II.1. iedaļu: 3.2., 7.3.1.1.

Direktīvas pielikuma saturs: Vispārīgi noteikumi par beztaras pārvadājumiem. 3.2. nodaļa, A tabula, nav atļauti kalcija karbīda beztaras pārvadājumi.

Valsts tiesību akta saturs: ANO 1402 (kalcija karbīds), iepakojuma grupa I, vietējie pārvadājumi pa dzelzceļu īpaši paredzētos maršrutos, kas ir noteikta rūpniecības procesa daļa un ko stingri kontrolē saskaņā ar precīzi izklāstītiem nosacījumiem. Kravas pārvadā īpaši šim nolūkam izgatavotos konteineros, kas iekrauti vagonos. Uz kravu pārvadāšanu attiecas papildu darbības noteikumi, ko noteikušas kompetentās drošības iestādes.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Ausnahme Eisenbahn-Bundesamt Nr. E 3/10.

Zaudē spēku: 2018. gada 15. janvārī.”;

III pielikuma III.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“III.3. Valstu atkāpes

Dalībvalstīm atļautās atkāpes bīstamo kravu pārvadājumiem to teritorijā, pamatojoties uz Direktīvas 2008/68/EK 6. panta 2. punktu.

Atkāpju numerācija: IW-a/bi/bii-MS-nn

IW= iekšējie ūdensceļi

a/bi/bii= 6. panta 2. punkta a/bi/bii

MS= dalībvalsts abreviatūra

nn= kārtas numurs

Pamatojums – Direktīvas 2008/68/EK 6. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts

BG Bulgārija

IW–bi–BG–1

Temats: Kuģu-bunkurētāju klasifikācija un inspicēšana.

Atsauce uz Direktīvas 2008/68/EK III pielikuma III.1. iedaļu: 1.15. nodaļa

Direktīvas pielikuma saturs: 1.15. nodaļas – Klasifikācijas sabiedrību atzīšana – noteikumos noteikts, ka, lai klasifikācijas sabiedrība tiktu atzīta saskaņā ar šiem noteikumiem, tai jāizpilda 1.15.2. iedaļā aprakstītā atzīšanas procedūra.

Valsts tiesību akta saturs: To naftas produktu kuģu-bunkurētāju klasifikāciju un inspicēšanu, kuri darbojas Bulgārijas upju ostu ūdeņos vai citās šo ostu tiešas jurisdikcijas teritorijās, ir atļauts veikt klasifikācijas sabiedrībām, kas nav atzītas saskaņā ar Direktīvas 2008/68/EK III pielikuma III.1. iedaļas 1.15. nodaļu, ja tas nepasliktina drošību.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Наредба Nr. 16 от 20 юни 2006 г. за обработка и превоз на опасни товари по море и по вътрешни водни пътища; Наредба Nr. 4 от 9 януари 2004 г. за признаване на организации за извършване на прегледи на кораби и корабопритежатели (2006. gada 20. jūnija Rīkojums Nr. 16 par bīstamu kravu apkalpošanu un to pārvadāšanu pa jūru un iekšējiem ūdensceļiem; 2004. gada 9. janvāra Rīkojums Nr. 4 par kuģu apsekošanas un kuģu īpašnieku pārbaudes sabiedrību atzīšanu).

Piezīmes: Šī atkāpe attiecas tikai uz kuģiem, kas darbojas ostu teritorijās vai citās šo ostu tiešas jurisdikcijas teritorijās.

Zaudē spēku: 2018. gada 15. janvārī.”

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

23.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/99

ES UN UKRAINAS ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS nr. 1/2014

(2014. gada 15. decembris),

ar ko pieņem Asociācijas padomes un Asociācijas komitejas un apakškomiteju reglamentus [2015/977]

ES UN UKRAINAS ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (“nolīgums”) (1), un jo īpaši tā 462. pantu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar nolīguma 486. pantu atsevišķas tā daļas no 2014. gada 1. novembra piemēro provizoriski.

(2)	Saskaņā ar nolīguma 462. panta 2. punktu Asociācijas padome pieņem savu reglamentu.

(3)	Saskaņā ar nolīguma 464. panta 1. punktu Asociācijas komiteja palīdz Asociācijas padomei veikt tās pienākumus, savukārt saskaņā ar nolīguma 465. panta 1. punktu Asociācijas padome savā reglamentā paredz Asociācijas komitejas pienākumus un darbības kārtību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo pieņem Asociācijas padomes reglamentu un Asociācijas komitejas un apakškomiteju reglamentu, kas izklāstīti attiecīgi I un II pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 15. decembrī

Asociācijas padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.

I PIELIKUMS

ASOCIĀCIJAS PADOMES REGLAMENTS

1. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Asociācijas padome, kas izveidota saskaņā ar 461. panta 1. punktu Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (“nolīgums”), veic savus pienākumus, kas paredzēti nolīguma 461. un 436. pantā.

2. Nolīguma 5. panta 1. punktā ir noteikts, ka puses regulāri rīko politiskā dialoga sanāksmes augstākajā līmenī. Saskaņā ar nolīguma 5. panta 2. punktu ministru līmenī politiskais dialogs norisinās, savstarpēji vienojoties, šā nolīguma 460. pantā minētajā Asociācijas padomē un pušu pārstāvjiem regulāri tiekoties ārlietu ministru līmenī.

3. Nolīguma 462. panta 1. punktā ir noteikts, ka Asociācijas padomes sastāvā ietilpst Eiropas Savienības Padomes locekļi un Eiropas Komisijas locekļi, no vienas puses, un Ukrainas valdības locekļi, no otras puses. Asociācijas padomes sastāva izveidē ņem vērā konkrētos, attiecīgajā sanāksmē izskatāmos jautājumus. Asociācijas padome sanāk ministru līmenī.

4. Kā paredzēts nolīguma 463. panta 1. punktā, lai sasniegtu tā mērķus, Asociācijas padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus, kas pusēm ir saistoši. Asociācijas Padome veic atbilstošus pasākumus attiecībā uz tās lēmumu īstenošanu, tostarp vajadzības gadījumā pilnvarojot konkrētas struktūras, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu, rīkoties tās uzdevumā. Asociācijas padome var arī sniegt ieteikumus. Lēmumus un ieteikumus pieņem, pusēm vienojoties, pēc attiecīgu to pieņemšanai paredzētu iekšējo procedūru pabeigšanas. Asociācijas padome savas pilnvaras var deleģēt Asociācijas komitejai.

5. Šajā reglamentā “puses” nozīmē puses, kas definētas nolīguma 482. pantā.

2. pants

Priekšsēdētājs

Puses pārmaiņus un ikreiz 12 mēnešus ilgi veic Asociācijas padomes priekšsēdētāja pienākumus. Pirmais šāds laikposms sākas pirmās Asociācijas padomes sanāksmes dienā un beidzas tā paša gada 31. decembrī.

3. pants

Sanāksmes

1. Asociācijas padome tiekas vismaz reizi gadā, bet vajadzības gadījumā – papildus pēc abpusējas pušu vienošanās. Ja vien puses nevienojas citādi, Asociācijas padomes sanāksmes notiek vietā, kur parasti notiek Eiropas Savienības Padomes sanāksmes.

2. Ikviena Asociācijas padomes sanāksme tiek rīkota pušu saskaņotā laikā.

3. Asociācijas padomes sanāksmes vismaz 30 kalendārās dienas pirms sanāksmes dienas kopīgi sasauc Asociācijas padomes sekretāri, to iepriekš saskaņojot ar Asociācijas padomes priekšsēdētāju.

4. pants

Pārstāvība

1. Ja Asociācijas padomes loceklis nevar apmeklēt sanāksmi, viņu var pārstāvēt cita persona. Ja Asociācijas padomes loceklis vēlas šādu pārstāvību, viņš pirms sanāksmes, kurā viņu paredzēts pārstāvēt, rakstveidā paziņo Asociācijas padomes priekšsēdētājam sava pārstāvja vārdu un uzvārdu.

2. Asociācijas padomes locekļa pārstāvis izmanto visas attiecīgā locekļa tiesības.

5. pants

Delegācijas

1. Asociācijas padomes locekli var pavadīt ierēdņi/amatpersonas. Pirms katras sanāksmes Asociācijas padomes sekretariāts informē Asociācijas padomes priekšsēdētāju par katras puses delegācijas paredzēto sastāvu.

2. Ja puses savstarpēji vienojas, Asociācijas padome var uzaicināt pušu citu struktūru pārstāvjus vai neatkarīgus nozares ekspertus piedalīties tās sanāksmēs novērotāja statusā vai sniegt informāciju par konkrētām tēmām. Puses vienojas par noteikumiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šie novērotāji var piedalīties sanāksmēs.

6. pants

Sekretariāts

Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta ierēdnis/amatpersona un Ukrainas ierēdnis/amatpersona kopīgi darbojas kā Asociācijas padomes sekretāri.

7. pants

Sarakste

1. Asociācijas padomei adresēto saraksti nosūta Savienības vai Ukrainas puses sekretāram, kas savukārt informē otru sekretāru.

2. Asociācijas padomes sekretāri nodrošina sarakstes pārsūtīšanu Asociācijas padomes priekšsēdētājam un vajadzības gadījumā arī Asociācijas padomes locekļiem.

3. Minētajā veidā pārsūtīto saraksti nosūta attiecīgi Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariātam, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kā arī Ukrainas misijai Eiropas Savienībā.

4. Sekretāri priekšsēdētāja paziņojumus priekšsēdētāja uzdevumā nosūta adresātiem. Vajadzības gadījumā šādi paziņojumi tiek izsūtīti 3. punktā minētajiem Asociācijas padomes locekļiem.

8. pants

Konfidencialitāte

Ja vien puses nenolemj citādi, Asociācijas padomes sanāksmes nav atklātas. Ja viena puse iesniedz Asociācijas padomei informāciju ar norādi “konfidenciāli”, arī otra puse šādu informāciju atzīst par konfidenciālu.

9. pants

Sanāksmju darba kārtības

1. Asociācijas padomes priekšsēdētājs katrai sanāksmei sagatavo pagaidu darba kārtību. Asociācijas padomes sekretāri vismaz 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes to izsūta 7. pantā minētajiem adresātiem.

2. Pagaidu darba kārtībā iekļauj jautājumus, par kuriem priekšsēdētājs vismaz 21 kalendāro dienu pirms sanāksmes sākuma ir saņēmis lūgumu par iekļaušanu darba kārtībā. Ja līdz darba kārtības izsūtīšanas dienai sekretāriem nav nosūtīti attiecīgi apliecinoši dokumenti, šādus jautājumus pagaidu darba kārtībā neiekļauj.

3. Asociācijas padome katras sanāksmes sākumā pieņem darba kārtību. Ja puses attiecīgi vienojas, darba kārtībā var iekļaut arī pagaidu darba kārtībā neiekļautus jautājumus.

4. Pēc apspriešanās ar pusēm priekšsēdētājs, ņemot vērā konkrētā gadījuma vajadzības, var saīsināt 1. punktā minētos termiņus.

10. pants

Protokols

1. Asociācijas padomes sekretāri kopīgi sagatavo katras sanāksmes protokola projektu.

2. Protokolā par katru darba kārtības jautājumu parasti tiek norādīti:

a)	Asociācijas padomei iesniegtie dokumenti;

b)	paziņojumi, kuru iekļaušanu protokolā ir lūdzis kāds no Asociācijas padomes locekļiem; un

c)	jautājumi, par kuriem puses ir vienojušās, piemēram, pieņemtie lēmumi un saskaņotie paziņojumi un secinājumi.

3. Protokola projektu iesniedz apstiprināšanai Asociācijas padomē. Asociācijas padome minēto protokola projektu apstiprina nākamajā sanāksmē. Minēto protokola projektu var arī apstiprināt rakstiski.

11. pants

Lēmumi un ieteikumi

1. Asociācijas padome pieņem lēmumus un sniedz ieteikumus, pusēm savstarpēji vienojoties un pēc attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanas.

2. Ja puses attiecīgi vienojas, Asociācijas padome var pieņemt lēmumus vai sniegt ieteikumus arī rakstveida procedūrā. Šajā nolūkā Asociācijas padomes priekšsēdētājs saskaņā ar 7. pantu priekšlikuma tekstu rakstveidā nosūta tās locekļiem, norādot termiņu, kas nav īsāks par 21 kalendāro dienu, kurā locekļi dara zināmas atrunas vai grozījumus, kurus viņi vēlas ieviest. Pēc apspriešanās ar pusēm priekšsēdētājs, ņemot vērā konkrētā gadījuma vajadzības, var saīsināt iepriekš minēto termiņu.

3. Asociācijas padomes akti nolīguma 463. panta 1. punkta izpratnē tiek saukti attiecīgi “lēmums” vai “ieteikums”, kam seko kārtas numurs, pieņemšanas datums un priekšmeta apraksts. Minētos Asociācijas padomes lēmumus un ieteikumus paraksta priekšsēdētājs, un tos apstiprina Asociācijas padomes sekretāri. Minētos lēmumus un ieteikumus nosūta visiem šā reglamenta 7. pantā minētajiem adresātiem. Katra puse var lemt par Asociācijas padomes lēmumu un ieteikumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

4. Visi Asociācijas padomes lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas dienā, ja vien konkrētajā lēmumā nav paredzēts citādi.

12. pants

Valodas

1. Asociācijas padomes oficiālās valodas ir pušu oficiālās valodas.

2. Ja vien netiek nolemts citādi, Asociācijas padomes apspriedes notiek, balstoties uz minētajās valodās sagatavotiem dokumentiem.

13. pants

Izdevumi

1. Katra puse sedz jebkurus izdevumus, kas tai radušies saistībā ar dalību Asociācijas padomes sanāksmēs – gan personāla izdevumus, gan komandējuma un uzturēšanās izdevumus, gan izdevumus par pasta un telesakaru pakalpojumiem.

2. Izdevumus, kas saistīti ar sanāksmēs veikto mutisko tulkošanu un dokumentu tulkošanu un pavairošanu, sedz Savienība. Ja Ukrainai ir vajadzīga mutiskā vai rakstiskā tulkošana uz vai no valodām, kas nav paredzētas 12. pantā, ar to saistītos izdevumus sedz Ukraina.

3. Citus izdevumus saistībā ar būtiskiem sanāksmju organizēšanas pasākumiem sedz puse, kas rīko attiecīgo sanāksmi.

14. pants

Asociācijas komiteja

1. Saskaņā ar nolīguma 464. panta 1. punktu Asociācijas komiteja palīdz Asociācijas padomei pildīt tās pienākumus. Asociācijas komitejas sastāvā ietilpst pušu pārstāvji parasti augstāko civildienesta ierēdņu līmenī.

2. Asociācijas komiteja sagatavo Asociācijas padomes sanāksmes un apspriedes, attiecīgā gadījumā īsteno Asociācijas padomes lēmumus un kopumā nodrošina asociācijas attiecību nepārtrauktību un nolīguma pienācīgu darbību. Asociācijas komiteja izskata visus jautājumus, kurus tai iesniedz Asociācijas padome, kā arī visus citus jautājumus, kas var rasties nolīguma īstenošanas gaitā. Asociācijas komiteja apstiprināšanai Asociācijas padomē iesniedz priekšlikumus, kā arī lēmumu vai ieteikumu projektus. Saskaņā ar nolīguma 465. panta 2. punktu Asociācijas padome var pilnvarot Asociācijas komiteju pieņemt lēmumus.

3. Asociācijas komiteja pieņem lēmumus un ieteikumus, kurus tai ir atļauts pieņemt saskaņā ar nolīgumu.

4. Ja vien nolīgumā nav norādīts citādi, gadījumos, kad nolīgumā ir minēts pienākums vai iespēja apspriesties vai kad puses vienojoties nolemj savstarpēji apspriesties, šāda apspriešanās var notikt Asociācijas komitejā. Ja puses attiecīgi vienojas, apspriešanos var turpināt Asociācijas padomē.

15. pants

Reglamenta grozījumi

Šo reglamentu var grozīt saskaņā ar 11. pantu.

II PIELIKUMS

ASOCIĀCIJAS KOMITEJAS UN APAKŠKOMITEJU REGLAMENTS

1. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Asociācijas komiteja, kas izveidota saskaņā ar 464. panta 1. punktu Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (“nolīgums”), palīdz Asociācijas padomei veikt tās pienākumus, kā arī veic šajā nolīgumā paredzētus uzdevumus, kurus tai uztic Asociācijas padome. Saskaņā ar nolīguma 465. panta 1. punktu Asociācijas padome savā reglamentā nosaka Asociācijas komitejas pienākumus un darbības kārtību.

2. Asociācijas komiteja sagatavo Asociācijas padomes sanāksmes un apspriedes, attiecīgā gadījumā īsteno Asociācijas padomes lēmumus un kopumā nodrošina asociācijas attiecību nepārtrauktību un nolīguma pienācīgu darbību. Asociācijas komiteja izskata visus jautājumus, kurus tai iesniedz Asociācijas padome, kā arī visus citus jautājumus, kas ikdienā var rasties nolīguma īstenošanas gaitā. Asociācijas komiteja iesniedz pieņemšanai Asociācijas padomē priekšlikumus, kā arī lēmumu vai ieteikumu projektus.

3. Nolīguma 464. panta 2. punktā ir noteikts, ka Asociācijas komitejas sastāvā ietilpst pušu pārstāvji, parasti to augstāko civildienesta ierēdņu līmenī, kuri atbild par konkrētajiem attiecīgajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

4. Saskaņā ar nolīguma 465. panta 4. punktu, kad Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kā paredzēts nolīguma 465. panta 4. punktā (“Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai”), veic uzdevumus, kas tai ir uzticēti nolīguma IV sadaļā, tajā ietilpst Eiropas Komisijas un Ukrainas augstākie ierēdņi/amatpersonas, kas atbild par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem. Eiropas Komisijas pārstāvis vai Ukrainas pārstāvis, kas ir atbildīgs par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, saskaņā ar šā reglamenta 2. pantu darbojas Asociācijas komitejas priekšsēdētāja statusā. Sanāksmēs piedalās arī Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvis.

5. Nolīguma 465. panta 3. punktā ir noteikts, ka Asociācijas komiteja ir pilnvarota pieņemt lēmumus nolīgumā paredzētos gadījumos un jomās, kurās Asociācijas padome tai ir deleģējusi pilnvaras. Minētie lēmumi pusēm ir saistoši, un tās veic atbilstošus to izpildes pasākumus. Asociācijas komiteja savus lēmumus pieņem, pusēm par tiem vienojoties, pēc attiecīgo iekšējo pieņemšanas procedūru pabeigšanas.

6. Šajā reglamentā “puses” nozīmē puses, kas definētas nolīguma 482. pantā.

2. pants

Priekšsēdētājs

Puses pārmaiņus un ikreiz 12 mēnešus ilgi veic Asociācijas komitejas priekšsēdētāja funkcijas. Pirmais šāds laikposms sākas pirmās Asociācijas padomes sanāksmes dienā un beidzas tā paša gada 31. decembrī.

3. pants

Sanāksmes

1. Ja vien puses nevienojas citādi, Asociācijas komitejas sanāksmes notiek regulāri, vismaz reizi gadā. Ja puses attiecīgi vienojas, Asociācijas komiteja var pēc jebkuras puses lūguma rīkot ārkārtas sanāksmes.

2. Asociācijas komitejas priekšsēdētājs ikvienu sanāksmi sasauc pušu saskaņotā vietā un laikā. Ja vien puses nevienojas citādi, Asociācijas komitejas sekretariāts paziņojumu par sanāksmes sasaukšanu sniedz vismaz 28 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma.

3. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai tiekas vismaz reizi gadā un arī ikreiz, kad rodas attiecīga vajadzība. Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājs ikvienu sanāksmi sasauc pušu saskaņotā vietā un laikā, un ar konkrētu līdzekļu izmantošanu. Ja vien puses nevienojas citādi, Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai sekretariāts paziņojumu par sanāksmes sasaukšanu sniedz vismaz 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes sākuma.

4. Kad vien iespējams, Asociācijas komitejas kārtējo sanāksmi sasauc pienācīgu laiku pirms Asociācijas padomes kārtējās sanāksmes.

5. Izņēmuma gadījumos, ja puses attiecīgi vienojas, Asociācijas komitejas sanāksmes var rīkot, izmantojot jebkādus tehniskos līdzekļus, piemēram, videokonferenci.

4. pants

Delegācijas

Pirms katras sanāksmes Asociācijas komitejas sekretariāts puses informē par abu pušu delegāciju plānoto sastāvu, kas piedalīsies sanāksmē.

5. pants

Sekretariāts

1. Ja vien šajā reglamentā nav paredzēts citādi, Savienības ierēdnis/amatpersona un Ukrainas ierēdnis/amatpersona kopīgi darbojas kā Asociācijas komitejas sekretāri un kopīgi veic sekretariāta uzdevumus savstarpējas uzticēšanās un sadarbības gaisotnē.

2. Eiropas Komisijas ierēdnis/amatpersona un Ukrainas ierēdnis/amatpersona, kuri ir atbildīgi par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, kopā darbojas kā Asociācijas komitejas (īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai) sekretāri.

6. pants

Sarakste

1. Asociācijas komitejai adresēto saraksti nosūta vienas vai otras puses Asociācijas komitejas sekretāram, kas savukārt informē otru sekretāru.

2. Asociācijas komitejas sekretariāts nodrošina, ka Asociācijas komitejai adresētā sarakste tiek pārsūtīta Asociācijas komitejas priekšsēdētājam un attiecīgā gadījumā tiek izplatīta kā 7. pantā minētie dokumenti.

3. Sekretariāts priekšsēdētāja saraksti priekšsēdētāja uzdevumā nosūta pusēm. Šāda sarakste attiecīgā gadījumā tiek izplatīta 7. pantā paredzētajā kārtībā.

7. pants

Dokumenti

1. Dokumentus izplata ar Asociācijas komitejas sekretāru starpniecību.

2. Puse savus dokumentus nosūta savam sekretāram. Sekretārs šos dokumentus nosūta otras puses sekretāram.

3. Savienības puses sekretārs dokumentus nosūta Savienības attiecīgajiem pārstāvjiem un sistemātiski šādas sarakstes kopiju nosūta Ukrainas puses sekretāram.

4. Ukrainas puses sekretārs dokumentus nosūta Ukrainas attiecīgajiem pārstāvjiem un sistemātiski šādas sarakstes kopiju nosūta Savienības puses sekretāram.

8. pants

Konfidencialitāte

Ja vien puses nenolemj citādi, Asociācijas komitejas sanāksmes nav atklātas. Ja puse Asociācijas komitejai iesniedz informāciju ar norādi “konfidenciāli”, arī otra puse šādu informāciju atzīst par konfidenciālu.

9. pants

Sanāksmju darba kārtības

1. Asociācijas komitejas sekretariāts, balstoties uz pušu iesniegtiem priekšlikumiem, ikvienai Asociācijas komitejas sanāksmei sagatavo pagaidu darba kārtību un 10. pantā paredzēto secinājumu par darbību projektu. Pagaidu darba kārtība ietver jautājumus, par kuriem Asociācijas komitejas sekretariāts vismaz 21 kalendāro dienu pirms sanāksmes dienas ir saņēmis puses lūgumu par iekļaušanu darba kārtībā, kā arī attiecīgus apliecinošus dokumentus.

2. Pagaidu darba kārtību kopā ar attiecīgajiem dokumentiem izplata saskaņā ar 7. pantu un vismaz 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes dienas sākuma.

3. Asociācijas komiteja katras sanāksmes sākumā pieņem darba kārtību. Ja puses attiecīgi vienojas, darba kārtībā var iekļaut arī provizoriskajā darba kārtībā neiekļautus jautājumus.

4. Ja otra puse piekrīt, Asociācijas komitejas sanāksmes priekšsēdētājs var pēc ad hoc principa pieaicināt pušu citu struktūru pārstāvjus vai neatkarīgus nozares ekspertus piedalīties tās sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētām tēmām. Puses nodrošina, ka šie novērotāji vai eksperti ievēro konfidencialitātes prasības.

5. Asociācijas komitejas sanāksmes priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar pusēm, ņemot vērā pastāvošos īpašos apstākļus, var saīsināt 1. un 2. punktā paredzētos termiņus.

10. pants

Protokols un secinājumi par darbību

1. Asociācijas komitejas sekretāri kopīgi sagatavo katras Asociācijas komitejas sanāksmes protokola projektu.

2. Protokolā par katru darba kārtības jautājumu parasti tiek norādīti:

a)	sanāksmes dalībnieku saraksts, viņus pavadošo ierēdņu/amatpersonu saraksts un sanāksmi apmeklējošo novērotāju vai ekspertu saraksts;

b)	Asociācijas komitejai iesniegtie dokumenti;

c)	paziņojumi, kurus Asociācijas komiteja ir lūgusi iekļaut protokolā, un

d)	panta 4. punktā paredzētie sanāksmes secinājumi par darbību.

3. Protokola projektu iesniedz apstiprināšanai Asociācijas komitejā. Asociācijas komiteja minēto protokola projektu apstiprina nākamajā sanāksmē. Minēto protokola projektu var arī apstiprināt rakstiski. Asociācijas komitejas īpašā sastāva tirdzniecības jautājumu risināšanai sanāksmju protokolu projektus apstiprina 28 kalendāro dienu laikā pēc katras sanāksmes. Ikvienam 7. pantā minētajam adresātam nosūta kopiju.

4. Ikvienas sanāksmes secinājumu par darbību projektu sagatavo tās puses Asociācijas komitejas sekretārs, kuras pārstāvis ieņem Asociācijas komitejas priekšsēdētāja amatu, un parasti vismaz 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes dienas sākuma to kopā ar darba kārtību izsūta pusēm. Sanāksmes gaitā minēto projektu atbilstoši atjaunina, lai sanāksmes beigās, ja vien puses nevienojas citādi, Asociācijas komiteja varētu pieņemt secinājumus par darbību, kuros atspoguļotas pušu pieņemtās sekojumdarbības. Tiklīdz secinājumi par darbību ir saskaņoti, tos pievieno protokolam, un to īstenošanu pārskata kādā no turpmākajām Asociācijas komitejas sanāksmēm. Šajā nolūkā Asociācijas komiteja pieņem paraugtekstu, kurā var izsekot ikviena rīcības punkta konkrētajam termiņam.

11. pants

Lēmumi un ieteikumi

1. Konkrētos gadījumos, kad nolīgums pilnvaro pieņemt lēmumu vai gadījumos, kad šādas pilnvaras tai ir deleģējusi Asociācijas padome, Asociācijas komiteja pieņem lēmumu. Asociācijas komiteja arī sniedz ieteikumus. Lēmumus pieņem un ieteikumus sniedz, pusēm savstarpēji vienojoties un pēc attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanas. Katru lēmumu vai ieteikumu paraksta Asociācijas komitejas priekšsēdētājs, un to apstiprina Asociācijas komitejas sekretāri.

2. Ja puses attiecīgi vienojas, Asociācijas komiteja var pieņemt lēmumus vai sniegt ieteikumus rakstveida procedūrā. Rakstveida procedūra sastāv no piezīmju apmaiņas starp sekretāriem, kas savas darbības saskaņo ar pusēm. Šajā nolūkā saskaņā ar 7. pantu priekšlikuma tekstu izplata, norādot termiņu, kurš ir vismaz 21 kalendāro dienu ilgs un kurā dara zināmas jebkādas atrunas vai grozījumus. Asociācijas komitejas priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar pusēm, ņemot vērā pastāvošos īpašos apstākļus, var saīsināt šajā punktā minētos termiņus. Kad par tekstu ir panākta vienošanās, lēmumu vai ieteikumu paraksta priekšsēdētājs, un to apstiprina sekretāri.

3. Asociācijas komitejas akts tiek dēvēts attiecīgi “lēmums” vai “ieteikums”. Visi lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas dienā, ja vien konkrētajā lēmumā nav paredzēts citādi.

4. Lēmumus un ieteikumus nosūta pusēm.

5. Katra puse var lemt par Asociācijas komitejas lēmumu un ieteikumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

12. pants

Ziņojumi

Ikvienā kārtējā Asociācijas padomes sanāksmē Asociācijas komiteja ziņo Asociācijas padomei par savu, tās apakškomiteju, darba grupu un citu struktūru darbību.

13. pants

Valodas

1. Asociācijas komitejas oficiālās valodas ir pušu oficiālās valodas.

2. Asociācijas komitejas darba valodas ir angļu valoda un ukraiņu valoda. Ja vien netiek nolemts citādi, Asociācijas komitejas apspriedes notiek, balstoties uz minētajās valodās sagatavotiem dokumentiem.

14. pants

Izdevumi

1. Katra puse sedz izdevumus, kas tai ir radušies saistībā ar dalību Asociācijas komitejas sanāksmēs – gan personāla izdevumus, gan komandējuma un uzturēšanās izdevumus, gan izdevumus par pasta un telesakaru pakalpojumiem.

2. Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz puse, kas rīko attiecīgo sanāksmi.

3. Izdevumus, kas saistīti ar sanāksmju mutisko tulkošanu un dokumentu tulkošanu no angļu valodas ukraiņu valodā (vai otrādi), kas minētas 13. panta 1. punktā, sedz puse, kas rīko attiecīgo sanāksmi.

Izdevumus, kas saistīti ar mutisko un rakstveida tulkošanu citās valodās (vai no tām), tieši sedz puse, kura šādu tulkojumu ir lūgusi.

4. Ja ir vajadzīgs dokumentu tulkojums Savienības oficiālajās valodās, izdevumus sedz Savienība.

15. pants

Reglamenta grozījumi

Šo reglamentu var grozīt ar Asociācijas padomes lēmumu, ievērojot nolīguma 465. panta 1. punkta noteikumus.

16. pants

Apakškomitejas, īpašās komitejas vai struktūras

1. Saskaņā ar nolīguma 466. panta 1. un 3. punktu Asociācijas komiteja var nolemt nolīguma īstenošanas vajadzībām izveidot nolīgumā neparedzētas apakškomitejas konkrētā jomā, kuras palīdzētu Asociācijas komitejai veikt tās pienākumus. Asociācijas komiteja var pieņemt lēmumu likvidēt jebkuru šādu apakškomiteju un noteikt vai grozīt tās reglamentu. Ja vien nav nolemts citādi, jebkura šāda apakškomiteja darbojas Asociācijas komitejas pakļautībā, un pēc katras sanāksmes tā Asociācijas komitejai iesniedz ziņojumu.

2. Ja vien nolīgumā nav noteikts citādi vai ja vien Asociācijas padomē netiek panākta citāda vienošanās, reglamentu mutatis mutandis piemēro jebkurai apakškomitejai, kas minēta 1. punktā.

3. Apakškomiteju sanāksmes var rīkot elastīgi un pēc vajadzības – klātienē (Briselē vai Ukrainā) vai, piemēram, izmantojot videokonferenci. Apakškomitejas darbojas kā platformas, kas uzrauga progresu attiecībā uz aktu tuvināšanu konkrētās jomās, apspriež konkrētus jautājumus un problēmas, kas rodas šajā procesā, un izstrādā ieteikumus un secinājumus par darbību.

4. Asociācijas komitejas sekretariāts saņem kopijas no jebkādas nozīmīgas sarakstes, dokumentiem un paziņojumiem, kas attiecas uz kādu apakškomiteju, īpašo komiteju vai struktūru.

5. Ja vien nolīgumā nav noteikts citādi vai ja vien puses Asociācijas padomē nevienojas citādi, apakškomitejas, īpašās komitejas vai struktūras ir pilnvarotas tikai sniegt ieteikumus Asociācijas komitejai.

17. pants

Ja vien nav noteikts citādi, šo reglamentu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 157

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. sējums 2015. gada 23. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2015/960 (2015. gada 19. jūnijs), ar ko attiecībā uz dažām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2015/104	1
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2015/961 (2015. gada 22. jūnijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā	20
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/962 (2014. gada 18. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanu visā ES ( 1 )	21
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/963 (2015. gada 22. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	32
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/964 (2015. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim saskaņā ar tarifa kvotām, kuras cūkgaļas nozarē atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 442/2009	34
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/965 (2015. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, saskaņā ar tarifu kvotu, kas Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes mājputnu gaļai atvērta ar Regulu (EK) Nr. 536/2007	36
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/966 (2015. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, saskaņā ar tarifu kvotām, kuras olu un olu albumīna nozarē atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 539/2007	38
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/967 (2015. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, saskaņā ar tarifu kvotām, kas Izraēlas izcelsmes mājputnu gaļas nozarē atvērta ar Regulu (EK) Nr. 1384/2007	40
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/968 (2015. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, saskaņā ar tarifa kvotām, kuras attiecībā uz Ukrainas izcelsmes olām, olu produktiem un olu albumīnu atvērtas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 412/2014	42
		LĒMUMI
	*	Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2015/969 (2015. gada 19. jūnijs), ar ko pagarina Eiropas Savienības Tiesiskuma misijas Kosovā (EULEX KOSOVO) misijas vadītāja pilnvaru termiņu	44
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/970 (2015. gada 22. jūnijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Bosnijā un Hercegovinā	45
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/971 (2015. gada 22. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā	50
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/972 (2015. gada 22. jūnijs), ar ko sāk Eiropas Savienības militāro operāciju Vidusjūras apgabala centrālās daļas dienvidos (EUNAVFOR MED)	51
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (KĀDP) 2015/973 (2015. gada 22. jūnijs), ar ko īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju	52
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/974 (2015. gada 17. jūnijs), ar ko dalībvalstīm atļauj pieņemt dažas atkāpes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 4087)	53
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/975 (2015. gada 19. jūnijs) par pasākumu, ar ko Spānija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/42/EK aizliedz laist tirgū Spānijas uzņēmuma HIDALGO'S GROUP importētas triecienurbjmašīnas (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 4086) ( 1 )	96
		IETEIKUMI
	*	Komisijas Ieteikums (ES) 2015/976 (2015. gada 19. jūnijs) par tropāna alkaloīdu klātbūtnes monitoringu pārtikā ( 1 )	97
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	*	ES un Ukrainas Asociācijas padomes Lēmums nr. 1/2014 (2014. gada 15. decembris), ar ko pieņem Asociācijas padomes un Asociācijas komitejas un apakškomiteju reglamentus [2015/977]	99
	*	ES un Ukrainas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 2/2014 (2014. gada 15. decembris) par divu apakškomiteju izveidi [2015/978]	110

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	141,5
	MK	69,6
	TR	82,4
	ZZ	97,8
0707 00 05	TR	116,3
0707 00 05	ZZ	116,3
0709 93 10	TR	112,4
0709 93 10	ZZ	112,4
0805 50 10	AR	92,6
	BO	147,3
	BR	107,1
	ZA	145,0
	ZZ	123,0
0808 10 80	AR	168,8
	BR	101,6
	CL	135,7
	NZ	159,8
	US	148,3
	ZA	125,0
	ZZ	139,9
0809 10 00	TR	252,1
0809 10 00	ZZ	252,1
0809 29 00	TR	331,3
0809 29 00	ZZ	331,3

Kārtas numurs	Nepieprasītie daudzumi, kuri jāpieskaita apjomam, kas pieejams par apakšperiodu no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim (kg)
09.4038	8 581 250
09.4170	1 230 500
09.4204	1 156 000

Kārtas numurs	Nepieprasītie daudzumi, kuri jāpieskaita apjomam, kas pieejams par apakšperiodu no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim (ekvivalents – olas čaumalā kilogramos)
09.4015	27 000 000
09.4401	795 000
09.4402	3 100 000

		Labojumi
	*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/68/ES (2014. gada 15. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz spiedieniekārtu pieejamību tirgū ( OV L 189, 27.6.2014. )	112