ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 154 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
58. sējums |
|
|
Labojumi |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
19.6.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 154/1 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/942
(2015. gada 4. marts),
ar kuru Deleģēto regulu (ES) Nr. 529/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, groza attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem, lai novērtētu iekšējo pieeju paplašinājumu un izmaiņu būtiskumu, aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 363. panta 4. punkta trešo daļu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 529/2014 (2) ir noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem novērtē uz iekšējiem reitingiem balstīto (IRB) pieeju un attīstītās mērīšanas pieeju (AMP), ko izmanto, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku un operacionālo risku, paplašinājumu un izmaiņu būtiskumu. Šajā regulā būtu jāprecizē nosacījumi, lai novērtētu iekšējo modeļu pieeju (IMA), ko izmanto, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, paplašinājumu un izmaiņu būtiskumu. Ņemot vērā, ka visi attiecīgie uzraudzības jautājumi un procedūras ir līdzīgas visiem iekšējo pieeju veidiem, t. i., saistībā ar kredītrisku, operacionālo risku vai tirgus risku, ir svarīgi nodrošināt saskaņotību starp visiem noteikumiem, kas reglamentē iekšējo pieeju paplašinājumus un izmaiņas, un sekmēt to, ka personām, uz kurām attiecas šie minēto noteikumu pienākumi, ir iespējams tos visaptveroši pārskatīt un koordinēti tiem piekļūt. Tādēļ visus Regulā (ES) Nr. 575/2013 minētos regulatīvos tehniskos standartus par iekšējo pieeju paplašinājumiem un izmaiņām ir nepieciešams iekļaut vienā juridiskā tekstā. |
(2) |
Tāpat kā uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju un attīstītās mērīšanas pieeju gadījumā, arī attiecībā uz iekšējo modeļu pieeju izmantojuma paplašinājumiem un izmaiņām, uz kuriem attiecas paziņošanas procedūra, Regulā (ES) Nr. 575/2013 nav norādīts, vai par minētajām izmaiņām būtu jāpaziņo pirms vai pēc to īstenošanas. Kompetentajām iestādēm ir jābūt iepriekš informētām par mazāk svarīgiem paplašinājumiem vai izmaiņām, un būtu lietderīgāk un mazāk apgrūtinoši, ja iestādes apkopotu šādas mazāk nozīmīgas izmaiņas un regulāri paziņotu par tām kompetentajām iestādēm, tādējādi arī samazinot kompetento iestāžu uzraudzības slogu. Par citiem paplašinājumiem un izmaiņām, uz kuriem attiecas paziņošanas procedūra, būtu jāinformē pirms to īstenošanas, lai ļautu kompetentajām iestādēm pārskatīt šīs regulas pareizu piemērošanu. Tādēļ tāds pats nošķīrums starp paplašinājumiem un izmaiņām atkarībā no paziņošanas procedūras, kas uz iekšējiem reitingiem balstītajām pieejām un attīstītās mērīšanas pieejām noteiktas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 529/2014, būtu jāpiemēro arī iekšējo modeļu pieejas paplašinājumiem un izmaiņām, par kuriem nepieciešams paziņot, un līdz ar to tie būtu arī tālāk jānošķir paplašinājumos un izmaiņās, par kuriem nepieciešams paziņot pirms to īstenošanas, un paplašinājumos un izmaiņās, par kuriem nav nepieciešams paziņot pirms to īstenošanas. |
(3) |
Iekšējo modeļu pieeja aptver visus iekšējos modeļus, uz ko attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļa un ko kompetentās iestādes ir atļāvušas izmantot, lai aprēķinātu kapitāla prasības. |
(4) |
Iekšējo modeļu pieejas paplašinājumu vai izmaiņu būtiskums ir atkarīgs no ierosinātā paplašinājuma vai izmaiņas veida un kategorijas (kas būtu jāatspoguļo kvalitatīvajos kritērijos), kā arī no to potenciāla mainīt pašu kapitāla prasības (kas būtu jāatspoguļo kvantitatīvajos kritērijos). Tomēr dažam izmaiņām, piemēram, organizatoriskām izmaiņām, iekšējo procesu izmaiņām vai riska pārvaldības procesa izmaiņām, var nebūt tiešas kvantitatīvas ietekmes. Šo izmaiņu gadījumā būtu jānosaka tikai kvalitatīvi kritēriji, lai novērtētu būtiskumu. |
(5) |
Kvantitatīvās robežvērtības būtu jāveido tā, lai tiktu ņemta vērā iekšējo modeļu pieejas paplašinājuma vai izmaiņas kopējā ietekme uz riska skaitliskajām vērtībām, kas aprēķinātas ar jebkādu iekšējo modeli, ko ietekmējis paplašinājums vai izmaiņa, kā arī uz nepieciešamo kapitālu, pamatojoties gan uz iekšējām, gan standartizētām pieejām, lai atspoguļotu apjomu, kādā iekšējās pieejas tiek izmantotas attiecībā uz tirgus riska kopējām pašu kapitāla prasībām. Tomēr, lai iestādēm samazinātu slogu, šo kvantitatīvo robežvērtību aprēķināšanas nolūkos, aprēķinot katru nepieciešamo riska skaitlisko vērtību 15 darbdienu novērošanas periodā, ir lietderīgi ņemt vērā nesenāko riska skaitlisko vērtību, nevis attiecīgās iekšējo modeļu pieejas vidējās riska skaitliskās vērtības iepriekšējo 60 darbdienu periodā. |
(6) |
Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (3) 101. pantu, kurā paredzēta esošo atļauju izmantot iekšējās pieejas pastāvīga pārskatīšana, kompetentās iestādes jebkurā laikā var veikt atbilstīgus uzraudzības pasākumus attiecībā uz paziņotiem iekšējo pieeju paplašinājumiem un izmaiņām. Šādas pilnvaras nosaka, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas prasības, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļā vai trešās daļas III sadaļas 4. nodaļā, vai trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļā. Turklāt attiecībā uz iekšējo pieeju paplašinājumu un izmaiņu jauniem apstiprinājumiem un paziņojumiem būtu jāievieš izraisītājmehānismi. Noteikumiem, ar ko ievieš izraisītājmehānismus, nevajadzētu ietekmēt iekšējo modeļu uzraudzības pārskata pieejas vai administratīvos procesus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 20. panta 8. punktā. |
(7) |
Kompetento iestāžu atļauja attiecas uz pieejās izmantotajām metodēm, procesiem, pārbaudēm, datu vākšanu un informācijas tehnoloģiju sistēmām, tāpēc šajā regulā nebūtu jāreglamentē pastāvīga modeļu saskaņošana attiecībā uz izmantotā datu kopuma aprēķināšanu, kļūdu labošanu vai nebūtiskiem pielāgojumiem, kas nepieciešami iekšējo pieeju ikdienas uzturēšanai un kas notiek strikti jau apstiprināto metožu, procesu, pārbaužu, datu vākšanas un informācijas tehnoloģiju sistēmu ietvaros. |
(8) |
Tāpēc Deleģētā regula (ES) Nr. 529/2014 būtu attiecīgi jāgroza. |
(9) |
Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai. |
(10) |
Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu, atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) Nr. 529/2014
Deleģēto regulu (ES) Nr. 529/2014 groza šādi:
1) |
regulas 1. pantu aizstāj ar šādu: “1. pants Priekšmets Šī regula paredz nosacījumus, atbilstīgi kuriem novērtē paplašinājumu un izmaiņu būtiskumu uz iekšējiem reitingiem balstītajās pieejās, attīstītās mērīšanas pieejās un iekšējo modeļu pieejā, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, tostarp šādu izmaiņu un paplašinājumu paziņošanas kārtību.”; |
2) |
regulas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. To, cik būtiskas ir kapitāla vērtspapīru riska darījumu reitinga sistēmas vai iekšējo modeļu pieejas piemērošanas jomas izmaiņas vai kapitāla vērtspapīru riska darījumu reitingu sistēmu vai iekšējo modeļu pieeju izmaiņas uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas gadījumā (“izmaiņas IRB pieejā”) vai cik būtiski ir paplašinājumi un izmaiņas attīstītās mērīšanas pieejas (“AMP paplašinājumi un izmaiņas”) gadījumā, vai cik būtiski ir paplašinājumi un izmaiņas iekšējo modeļu pieejas (“paplašinājumi un izmaiņas IMA”) gadījumā, klasificē vienā no šādām kategorijām:
|
3) |
regulas 3. pantu groza šādi:
|
4) |
iekļauj šādu 7.a un 7.b pantu: “7.a pants IMA būtiski paplašinājumi un izmaiņas 1. Paplašinājumi un izmaiņas IMA ir uzskatāmi par būtiskiem, ja tie atbilst kādam no turpmākiem nosacījumiem:
2. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkta vajadzībām un saskaņā ar 3. panta 2. punktu jebkura paplašinājuma vai izmaiņas ietekmi novērtē kā tādas attiecības lielāko absolūto vērtību šā panta 4. punktā minētajā periodā, kura aprēķināta šādi:
3. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkta vajadzībām un saskaņā ar 3. panta 2. punktu jebkura paplašinājuma vai izmaiņu ietekmi novērtē kā tādas attiecības lielāko absolūto vērtību šā panta 4. punktā minētajā periodā, kura aprēķina šādi:
4. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkta un 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām 2. un 3. punktā minētās attiecības aprēķina par periodu, kura ilgums ir īsākais no turpmāk a) un b) apakšpunktā minētajiem periodiem:
7.b pants IMA paplašinājumi un izmaiņas, kas nav uzskatāmi par būtiskiem IMA paplašinājumus un izmaiņas, kuri nav būtiski, bet par kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 363. panta 3. punkta otro daļu ir jāinformē kompetentās iestādes, paziņo šādi:
|
5) |
regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Saistībā ar tiem IRB pieejas vai AMP, vai IMA paplašinājumiem un izmaiņām, kas klasificēti kā darbības, kam vajadzīgs kompetento iestāžu apstiprinājums, iestādes kopā ar pieteikumu iesniedz šādus dokumentus:
|
6) |
regulas (ES) Nr. 529/2014 III pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā. |
2. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 4. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.
(2) Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 529/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem, lai novērtētu uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas un attīstītās mērīšanas pieejas paplašinājumu un izmaiņu būtiskumu (OV L 148, 20.5.2014., 36. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
PIELIKUMS
“III PIELIKUMS
IMA paplašinājumi un izmaiņas
I DAĻA
IMA PAPLAŠINĀJUMI
1. iedaļa
Paplašinājumi, attiecībā uz kuriem ir vajadzīgs kompetento iestāžu apstiprinājums (“būtiski”)
1. |
Tirgus riska modeļa paplašināšana uz kādu papildu atrašanās vietu citā jurisdikcijā, tostarp tirgus riska modeļa paplašināšana uz tādas nodaļas posteņiem, kura atrodas citā laika zonā vai attiecībā uz kuru izmanto atšķirīgu darījumu nodaļu vai IT sistēmas. |
2. |
Tādu produktu kategoriju integrācija IMA modeļa darbības jomā, kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu aprēķinātā riskam pakļautā vērtība ir lielāka par 5 % no saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu aprēķinātās kopējā portfeļa, kas pirms integrācijas veidoja minētā IMA portfeļa darbības jomu, riskam pakļautās vērtības. |
3. |
Jebkādi reversie paplašinājumi, piemēram, gadījumi, kad iestāžu mērķis ir standartizēto metodi piemērot riska kategorijām, attiecībā uz kurām tām ir piešķirta atļauja izmantot iekšējā tirgus riska modeli. |
2. iedaļa
Paplašinājumi, par kuriem ex ante jāinformē kompetentās iestādes
Tādu produktu kategoriju integrācija IMA modelī, kurām nepieciešamas citas riska modelēšanas metodes, nevis tās, kuras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 367. pantu ietilpst minētā IMA modeļa izmantošanas atļaujā, piemēram, no izvēlētā ceļa atkarīgi (path-dependent) produkti vai pozīcijas ar vairākiem pamatā esošajiem aktīviem (multi-underlying positions).
II DAĻA
IMA IZMAIŅAS
1. iedaļa
Izmaiņas, attiecībā uz kurām ir vajadzīgs kompetento iestāžu apstiprinājums (“būtiskas”)
1. |
Maiņa starp vēsturisko, parametrisko vai Montekarlo simulāciju, lai noteiktu riskam pakļauto vērtību. |
2. |
Izmaiņas apkopošanas shēmā, piemēram, ja riska skaitlisko vērtību vienkāršu summēšanu aizstāj ar integrēto modelēšanu. |
2. iedaļa
Izmaiņas, par kurām ex ante jāinformē kompetentās iestādes
1. |
Izmaiņas statistikas metožu pamatprincipos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 365., 374. vai 377. pantu, tostarp, bet ne tikai, jebkādas šādas izmaiņas:
|
2. |
Izmaiņas vēsturiskā novērošanas perioda faktiskajā garumā, tostarp izmaiņas laika rindu svēršanas shēmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 365. panta 1. punkta d) apakšpunktu. |
3. |
Izmaiņas pieejā, ko izmanto spriedzes perioda identificēšanā, lai aprēķinātu riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos mērījumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 365. panta 2. punktu. |
4. |
Izmaiņas tirgus riska faktoru definīcijā, ko piemēro riskam pakļautās vērtības iekšējā modelī, tostarp migrācija uz mijmaiņas darījumu indeksētās procentu likmes noguldījumiem uz nakti diskontēšanas sistēmu, maiņa starp nulles likmēm, nomināllikmēm vai mijmaiņas darījumu likmēm. |
5. |
Izmaiņas tajā, kā pārmaiņas tirgus riska faktoros izpaužas portfeļa vērtības izmaiņās, piemēram, izmaiņas instrumenta vērtēšanas modeļos, ko izmanto, lai aprēķinātu jutīgumu pret riska faktoriem vai lai pārvērtētu pozīcijas, aprēķinot riska skaitliskās vērtības, pāreja no analītiska uz simulācijā balstītu cenu noteikšanas modeli, maiņa starp Teilora aproksimāciju un pilnu atkārtotu novērtēšanu vai izmaiņas piemērotajos jutīguma mērījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 367. pantu. |
6. |
Izmaiņas metodoloģijā, ar ko nosaka aizstājējvērtības. |
7. |
Izmaiņas tādu reitingu avotu hierarhijā, ko IRC pieejā izmanto atsevišķas pozīcijas reitinga noteikšanai. |
8. |
Izmaiņas metodoloģijā, ko IRC vai korelācijas tirdzniecības modeļos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 IV sadaļas 5. nodaļas 4. vai 5. iedaļu izmanto attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumu (LGD) likmi vai likviditātes periodiem. |
9. |
Izmaiņas metodoloģijā, ko IRC vai korelācijas tirdzniecības modeļos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 IV sadaļas 5. nodaļas 4. vai 5. iedaļu izmanto, lai riska darījumus iedalītu atsevišķās riska darījumu kategorijās. |
10. |
Izmaiņas metodoloģijā, ko IRC vai korelācijas tirdzniecības modeļos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 IV sadaļas 5. nodaļas 4. vai 5. iedaļu izmanto, lai aplēstu riska darījumu apmēru vai aktīvu korelāciju. |
11. |
Izmaiņas metodikā, ko izmanto, lai aprēķinātu faktisku vai hipotētisku peļņu un zaudējumus, ko izmanto atpakaļejošu pārbaužu vajadzībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 366. panta 3. punktu un 369. panta 2. punktu. |
12. |
Izmaiņas iekšējās valdiācijas metodoloģijā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 369. pantu. |
13. |
Strukturālas, organizatoriskas vai operacionālas izmaiņas riska pārvaldības vai riska kontroles funkciju galvenajos procesos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 368. panta 1. punktu, tostarp:
|
14. |
Izmaiņas IT vidē, tostarp:
|
19.6.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 154/8 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/943
(2015. gada 18. jūnijs)
par ārkārtas pasākumiem, ar ko pārtrauc kaltētu pupiņu importu no Nigērijas un groza Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (2), un jo īpaši tās 15. panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteikti vispārīgie principi, kas Savienības un valstu līmenī reglamentē pārtiku kopumā un jo īpaši pārtikas nekaitīgumu. Tajā paredzēti ārkārtas pasākumi, ko Komisija veic, ja ir pierādījumi, ka no trešās valsts importēta pārtika var radīt nopietnu risku cilvēku veselībai. |
(2) |
Komisijas Regula (EK) Nr. 669/2009 (3) paredz minētās regulas I pielikumā uzskaitītas konkrētas barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli. Attiecībā uz kaltētām pupiņām no Nigērijas šāda pastiprināta kontrole ir noteikta kopš 2013. gada 1. jūlija saistībā ar pesticīdu atlieku klātbūtni. |
(3) |
Nigērijas izcelsmes kaltētu pupiņu oficiālajās kontrolēs, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 669/2009, ir konstatēts, ka vēl joprojām bieži netiek ievērotas pārtikas aprites tiesību aktu prasības attiecībā uz pesticīdu atliekām. Pēc vairāk nekā viena gada, kura laikā tika veiktas biežākas kontroles uz Savienības robežām, netika novēroti situācijas uzlabojumi. |
(4) |
Kopš 2013. gada janvāra, izmantojot ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā, ir saņemti vairāk nekā 50 paziņojumi par Nigērijas izcelsmes kaltētām pupiņām un gandrīz visos no tiem tiek ziņots par neatļautās aktīvās vielas dihlorfosa klātbūtni tādos daudzumos, kas ievērojami pārsniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes provizoriski noteikto akūto standartdevu. |
(5) |
Minētie rezultāti liecina, ka minētās pārtikas imports rada nopietnu risku cilvēku veselībai un šādu risku nevar pietiekami ierobežot ar attiecīgo dalībvalstu veiktiem pasākumiem. Tādēļ ir lietderīgi pārtraukt Nigērijas izcelsmes kaltētu pupiņu importu Savienībā, kamēr Nigērijas iestādes nav konkrēti apliecinājušas, ka ir ieviesta pienācīga oficiālās kontroles sistēma, kas nodrošinātu, ka attiecīgie produkti atbilst attiecīgajām pārtikas aprites tiesību aktu prasībām. |
(6) |
Minētās pārtraukšanas rezultātā nebūtu jāveic Nigērijas izcelsmes kaltētu pupiņu importa pastiprināta oficiālā kontrole. Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 669/2009. |
(7) |
Lai Nigērijai būtu pietiekami daudz laika sniegt informāciju un apsvērt piemērotus riska pārvaldības pasākumus, kaltētu pupiņu imports būtu jāpārtrauc līdz 2016. gada 30. jūnijam. |
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šo regulu piemēro attiecībā uz visām Nigērijas izcelsmes kaltētām pupiņām, ko deklarē ar KN kodu 0713 39 00.
2. pants
Šīs regulas 1. pantā minēto pārtiku aizliegts importēt Savienībā.
3. pants
Visus izdevumus, kas rodas, piemērojot šo regulu, sedz sūtījuma saņēmējs vai tā aģents.
4. pants
Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumā svītro šādu ierakstu:
“Kaltētas pupiņas (Pārtika) |
0713 39 00 |
|
Nigērija (NG) |
Pesticīdu atliekas (2) |
50” |
5. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro līdz 2016. gada 30. jūnijam.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 18. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
(2) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.
(3) Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK (OV L 194, 25.7.2009., 11. lpp.).
19.6.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 154/10 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/944
(2015. gada 18. jūnijs),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 18. jūnijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
MA |
145,0 |
MK |
69,6 |
|
TR |
68,7 |
|
ZZ |
94,4 |
|
0707 00 05 |
AL |
13,4 |
MK |
36,2 |
|
TR |
121,6 |
|
ZZ |
57,1 |
|
0709 93 10 |
TR |
116,3 |
ZZ |
116,3 |
|
0805 50 10 |
AR |
141,4 |
BO |
147,7 |
|
BR |
107,1 |
|
ZA |
147,0 |
|
ZZ |
135,8 |
|
0808 10 80 |
AR |
157,4 |
BR |
102,9 |
|
CL |
151,3 |
|
NZ |
138,6 |
|
US |
180,2 |
|
ZA |
129,4 |
|
ZZ |
143,3 |
|
0809 10 00 |
TR |
248,6 |
ZZ |
248,6 |
|
0809 29 00 |
TR |
344,6 |
ZZ |
344,6 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
LĒMUMI
19.6.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 154/12 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/945
(2015. gada 15. jūnijs),
ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Vācijas
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,
ņemot vērā Vācijas valdības priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2015. gada 26. janvārī un 2015. gada 5. februārī pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1) un (ES) 2015/190 (2), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus. |
(2) |
Pēc Helma OROSZ kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejas locekļa aizstājēja amatā tiek iecelts:
— |
Marcel PHILIPP kungs, Oberbürgermeister der Stadt Aachen. |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2015. gada 15. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
K. GERHARDS
(1) OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.
(2) OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.
19.6.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 154/13 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/946
(2015. gada 15. jūnijs),
ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Vācijas
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,
ņemot vērā Vācijas valdības priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2015. gada 26. janvārī un 5. februārī pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1) un (ES) 2015/190 (2), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus. |
(2) |
Pēc Clemens LINDEMANN kunga pilnvaru termiņa beigām 2015. gada 30. jūnijā ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, par Reģionu komitejas locekļa aizstājēju tiek iecelts:
— |
Bernd LANGE kungs, Landrat des Landkreises Görlitz. |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
To piemēro no 2015. gada 1. jūlija.
Luksemburgā, 2015. gada 15. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
K. GERHARDS
(1) OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.
(2) OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.
19.6.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 154/14 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/947
(2015. gada 15. jūnijs),
ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus un vienu locekļa aizstājēju no Portugāles
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,
ņemot vērā Portugāles valdības priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2015. gada 26. janvārī un 5. februārī pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1) un (ES) 2015/190 (2), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus. |
(2) |
Pēc Alberto João CARDOSO GONÇALVES JARDIM kunga un António Luís DOS SANTOS DA COSTA kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu vietas. |
(3) |
Pēc João CUNHA E SILVA kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelti:
a) |
par locekļiem:
un |
b) |
par locekļa aizstājēju:
|
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2015. gada 15. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
K. GERHARDS
(1) OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.
(2) OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.
PAMATNOSTĀDNES
19.6.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 154/15 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2015/948
(2015. gada 16. aprīlis),
ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/7 par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2015/19)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 12.1. un14.3. pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1),
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (2012. gada 17. oktobris) par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2012/24) (2),
tā kā:
(1) |
Ņemot vērā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) (3) ieviesto statistiskās informācijas tiešo sniegšanu, ko veic apdrošināšanas sabiedrības, un ciešo saikni ar datiem, ko nacionālās kompetentās iestādes (NKI) vāc uzraudzības vajadzībām saskaņā ar regulējumu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (4), Regula (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) ir grozīta, tajā iekļaujot datus, kuri apdrošināšanas sabiedrībām (AS) jāsniedz tieši. Jāgroza arī Pamatnostādne ECB/2013/7 (5), jo tā nosaka procedūras, saskaņā ar kurām nacionālās centrālās bankas (NCB) sniedz pārskatus Eiropas Centrālajai bankai (ECB). |
(2) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Pamatnostādne ECB/2013/7, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Grozījumi
Pamatnostādni ECB/2013/7 groza šādi:
1) |
ar šādu punktu aizstāj 3. panta 1. punktu: “1. NCB vāc un sniedz ECB statistisko informāciju par vērtspapīru ar ISIN kodu turējumiem, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, saskaņā ar pārskatu sniegšanas shēmām, kas iekļautas I pielikuma 1. daļā (1.–3. tabula) un 2. daļā (1.–3. tabula), un atbilstoši elektroniskās pārskatu sniegšanas standartiem, kas norādīti atsevišķi, attiecībā uz šādiem instrumentu veidiem: īstermiņa parāda vērtspapīri (F.31); ilgtermiņa parāda vērtspapīri (F.32); biržas sarakstā iekļautas akcijas (F.511) un ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības (F.52). NCB pārskatu sniegšanas prasības attiecas uz ceturkšņa beigu atlikumiem un vai nu i) ceturkšņa beigu finanšu darījumiem par pārskata ceturksni, vai ii) mēneša beigu vai ceturkšņa beigu datiem, kas nepieciešami, lai iegūtu informāciju par finanšu darījumiem, kā izklāstīts 2. punktā. NCB sniedz datus arī par gada beigu atlikumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) 3. panta 2.b punktā, saskaņā ar pārskatu sniegšanas shēmu šīs pamatnostādnes I pielikuma 3. daļā (1.–2 tabula). Informāciju par finanšu darījumiem vai datiem, kas nepieciešami, lai iegūtu informāciju par finanšu darījumiem, ko faktiskie pārskatu sniedzēji sniedz NCB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) I pielikuma 1. daļu, mēra, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) II pielikuma 3. daļā.”; |
2) |
ar šādu c) apakšpunktu papildina 3. panta 2. punktu:
|
3) |
ar šādu punktu aizstāj 4. panta 1. punktu: “1. NCB var izlemt, vai sniegt ECB statistisko informāciju par vērtspapīriem bez ISIN koda, kuri ir monetāro finanšu iestāžu (MFI), ieguldījumu fondu (IF), vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību (FIS), AS vai to pārskatu sniedzēju grupu galveno iestāžu turējumā, uz kurām attiecas Regula (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24), vai vērtspapīrus tur pārvaldītāji i) rezidentu ieguldītāju vārdā, uz kuriem neattiecas Regula (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24), ii) to nefinanšu ieguldītāju vārdā, kuri ir citas eurozonas dalībvalsts rezidenti, vai iii) ieguldītāji, kas ir rezidenti valstīs, kuras nav eurozonas dalībvalstis, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24), kuriem nav piešķirts atbrīvojums no pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24).” |
2. pants
Grozījumi Pamatnostādnes ECB/2013/7 I pielikumā
Pamatnostādnes ECB/2013/7 I pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes pielikumu.
3. pants
Stāšanās spēkā un īstenošana
Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo NCB. Eurosistēmas centrālās bankas ievēro šo pamatnostādni no dienas, kurā stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2015/30 (ECB/2015/18) (6).
4. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
Frankfurtē pie Mainas, 2015. gada 16. aprīlī
ECB Padomes vārdā –
ECB priekšsēdētājs
Mario DRAGHI
(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.
(2) OV L 305, 1.11.2012., 6. lpp.
(3) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1374/2014 (2014. gada 28. novembris) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām apdrošināšanas sabiedrībām (ECB/2014/50) (OV L 366, 20.12.2014., 36. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
(5) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2013/7 (2013. gada 22. marts) par vērtspapīru turējumu statistiku (OV L 125, 7.5.2013., 17. lpp.).
(6) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2015/730 (2015. gada 16. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1011/2012 par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2012/24) (ECB/2015/18) (OV L 116, 7.5.2015., 5. lpp.).
PIELIKUMS
Pamatnostādnes ECB/2013/7 I pielikumu groza šādi:
1) |
ar šādu tabulu aizstāj 1. daļas 2. tabulu: “2. tabula Informācija par vērtspapīru turējumiem
|
2) |
ar šādu tabulu aizstāj 2. daļas 2. tabulu: “2. tabula Informācija par vērtspapīru turējumiem
|
3) |
ar šādu tabulu aizstāj 2. daļas 4. tabulu: “4. tabula Vērtspapīru bez ISIN koda turējumi
|
4) |
pievieno šādu 3. daļu: “3. DAĻA AS vērtspapīru turējumu gada dati 1. tabula Vispārēja informācija un paskaidrojumu piezīmes
2. tabula Informācija par vērtspapīru turējumiem
|
(1) Elektroniskās pārskatu sniegšanas standarti ir noteikti atsevišķi.
(2) M: obligāts atribūts; V: brīvprātīgi izvēlēts atribūts.
(3) Šajā pamatnostādnē kategoriju numerācija atspoguļo ESA 2010 ieviesto numerāciju.
(4) Citi finanšu starpnieki (S.125) + finanšu palīgsabiedrības (S.126) + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127).
(5) Tikai gadījumā, kad netiek atsevišķi sniegti dati par S.11, S.13 un S.15.
(6) Attiecībā uz datiem, kurus sniedz to valstu nacionālās bankas, kuras nav eurozonas dalībvalstis, tikai pārskatu sniegšanai par nerezidentu ieguldītāju turējumiem.
(7) Rezidents turētāja valstī, kuram nav piešķirts sektors, t. i., nebūtu jāsniedz pārskati par nezināmu valstu nezināmiem sektoriem. Statistiski nozīmīgu vērtību gadījumā NCB informē SHSDB operatorus par iemesliem, kāpēc sektors nav zināms.
(8) Tikai tad, ja nevar nodalīt tiešu un pārvaldītāju veiktu pārskatu sniegšanu.
(9) Nav jāsniedz, ja tiek sniegti dati par tirgus vērtībām (un attiecīgajām citām pārmaiņām apjomā/darījumiem).
(10) Ieteicams iekļaut uzkrātos procentus, maksimāli izmantojot savas iespējas.
(11) Ja NCB paziņo par konfidencialitātes statusu, par šo atribūtu pārskats nav jāsniedz. Apjoms var attiekties uz vislielāko ieguldītāju, nevis diviem lielākajiem ieguldītājiem, kas ir pārskatu sniedzējas NCB atbildībā.
(12) NCB tiek rosinātas sniegt pārskatu par nominālo vērtību vērtspapīru vienību skaitā, ja vērtspapīri tiek kotēti vienībās vērtspapīru turējumu statistikas datubāzē (CSDB).
(13) Jāsniedz pārskati tikai tad, ja informācija par darījumiem nav iegūta no datiem par atlikumiem vērtspapīru turējumu statistikas datubāzē (CSDB).
(14) Jāsniedz pārskati tikai par darījumiem, kas iegūti no pārskatu sniedzējiem, nav jāsniedz pārskati par darījumiem, par kuriem informācija iegūta no datiem par atlikumiem vērtspapīru turējumu statistikas datubāzē.
(15) Jāsniedz pārskati, ja nav pieejama/sniegta informācija par divu lielāko ieguldītāju attiecīgajiem atlikumu, darījumu apjomiem, citām pārmaiņām vērtspapīru apjomā.
(16) Jāizmanto tikai tad, ja informācija par darījumiem ir iegūta no datiem par atlikumiem vērtspapīru turējumu statistikas datubāzē. Šādos gadījumos informāciju par konfidencialitātes statusu iegūs vērtspapīru turējumu statistikas datubāzē, t. i., ja sākotnējie un/vai beigu atlikumi ir konfidenciāli, iegūtā informācija par darījumiem tiek apzīmēta kā konfidenciāla.”;
(17) Elektroniskās pārskatu sniegšanas standarti ir noteikti atsevišķi.
(18) M: obligāts atribūts; V: brīvprātīgi izvēlēts atribūts.
(19) Identifikators jānosaka atsevišķi.
(20) NCB var sniegt pārskatus saskaņā ar četrām alternatīvām iespējām: 1) apkopojot visu grupas iestāžu, t. sk. galvenā biroja, vērtspapīrus; 2) apkopojot galvenā biroja valsts rezidentu iestāžu vērtspapīrus; un, attiecīgi, apkopojot to iestāžu vērtspapīrus, kuras nav galvenā biroja valsts rezidenti; 3) apkopojot galvenā biroja valsts rezidentu iestāžu vērtspapīrus; apkopojot citu eurozonas dalībvalstu rezidentu iestāžu vērtspapīrus; apkopojot to valstu rezidentu iestāžu vērtspapīrus, kuras nav eurozonas dalībvalstis; 4) uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi.
(21) Nav jāsniedz, ja tiek sniegti dati par tirgus vērtībām.
(22) NCB tiek rosinātas sniegt pārskatu par nominālo vērtību vērtspapīru vienību skaitā, ja vērtspapīri tiek kotēti vienībās vērtspapīru turējumu statistikas datubāzē (CSDB).
(23) Ieteicams iekļaut uzkrātos procentus, maksimāli izmantojot savas iespējas.”;
(24) Elektroniskās pārskatu sniegšanas standarti ir noteikti atsevišķi.
(25) M: obligāts atribūts; V: brīvprātīgi izvēlēts atribūts.
(26) Nevajag attiecībā uz vērtspapīriem, par kuriem pārskatus sniedz, pamatojoties uz apkopošanu.
(27) Ieteicams, lai NCB izmantotu tos pašus vērtspapīru identifikācijas numurus katram vērtspapīram vairāku gadu laikposmā. Turklāt katram vērtspapīru identifikācijas numuram būtu jāattiecas tikai uz vienu vērtspapīru. NCB ir jāinformē SHSDB operatori, ja tās to nespēj izdarīt. CUSIP un SEDOL kodus var izmantot kā NCB iekšējos numurus.
(28) NCB metadatos būtu jānorāda izmantotā identifikācijas numura veids.
(29) Šie vērtspapīri netiks iekļauti, lai iegūtu apkopotos rādītājus.
(30) Lai aprēķinātu atlikumus tirgus vērtībā, izmantojot datus par atlikumu nominālo vērtību.”;
(31) Elektroniskās pārskatu sniegšanas standarti ir noteikti atsevišķi.
(32) M: obligāts atribūts; V: brīvprātīgi izvēlēts atribūts.
(33) Elektroniskās pārskatu sniegšanas standarti ir noteikti atsevišķi.
(34) M: obligāts atribūts; V: brīvprātīgi izvēlēts atribūts.
(35) Tikai tad, ja nevar nodalīt tiešu un pārvaldītāju veiktu pārskatu sniegšanu.
(36) Nav jāsniedz, ja tiek sniegti dati par tirgus vērtībām.
(37) Ieteicams iekļaut uzkrātos procentus, maksimāli izmantojot savas iespējas.
(38) Nav jāsniedz, ja tiek sniegti dati par tirgus vērtībām (un attiecīgajām citām pārmaiņām apjomā/darījumiem).”
Labojumi
19.6.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 154/28 |
Labojums Eiropas Centrālās bankas Lēmumā (ES) 2015/530 (2015. gada 11. februāris) par metodoloģiju un procedūrām attiecībā uz datu noteikšanu un vākšanu par maksu noteicošiem faktoriem, kurus izmanto gada uzraudzības maksas aprēķināšanā (ECB/2015/7)
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 84, 2015. gada 28. marts )
69. lappusē 7. panta 3. punktā:
tekstu:
“3. Attiecībā uz uzraudzīto grupu, kurai ir filiāles, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, kopējo aktīvu noteikšanai izmanto kādu no šādām iespējām:
a) |
tās kopējos aktīvus nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 51. pantu (t. sk. filiāles, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešās valstīs). Ja kopējos aktīvus nevar noteikt, izmantojot minēto pantu, tos nosaka saskaņā ar šī Lēmuma 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu; |
b) |
tās kopējos aktīvus nosaka, apkopojot kopējos aktīvus, kas uzrādīti visu uzraudzīto iestāžu, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs uzraudzītās grupas ietvaros, tiesību aktos noteiktajos finanšu pārskatos, ja tādi pieejami, vai apkopojot kopējos aktīvus, kas uzrādīti attiecīgajā pārskatu kopumā vai kopumos, ko uzraudzītās iestādes vai maksātāju kredītiestāžu grupa izmanto, lai sagatavotu konsolidētus pārskatus grupas līmenī. Lai novērstu divkāršu uzskaiti, maksājumu veicējam ir iespēja konsolidācijas procesā izslēgt uzraudzītās grupas iekšējās pozīcijas attiecībā uz visam uzraudzītajām iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs. Nemateriālās vērtības, kas iekļautas uzraudzītās grupas mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, iekļauj apkopojumā; filiāļu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, nemateriālo vērtību izslēgšana ir fakultatīva. Ja maksājumu veicējs izmanto tiesību aktos noteiktos finanšu pārskatus, revidents apliecina, ka kopējie aktīvi atbilst kopējiem aktīviem, kas uzrādīti atsevišķu uzraudzīto iestāžu revidētos tiesību aktos noteiktajos finanšu pārskatos. Ja maksājuma veicējs izmanto pārskatu kopumus, revidents apliecina kopējos aktīvus, ko izmanto gada uzraudzības maksu aprēķināšanai, veicot pārskatu kopumu pienācīgu pārbaudi. Jebkurā gadījumā revidents apstiprina, ka apkopojuma procedūra neatkāpjas no šajā lēmumā noteiktās procedūras un maksājumu veicēja aprēķini atbilst grāmatvedības metodei, ko izmanto, lai konsolidētu maksātāju iestāžu grupas pārskatus.” |
lasīt šādi:
“3. Attiecībā uz uzraudzīto grupu, kurai ir meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, kopējo aktīvu noteikšanai izmanto kādu no šādām iespējām:
a) |
tās kopējos aktīvus nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 51. pantu (t. sk. meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešās valstīs). Ja kopējos aktīvus nevar noteikt, izmantojot minēto pantu, tos nosaka saskaņā ar šā lēmuma 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu; |
b) |
tās kopējos aktīvus nosaka, apkopojot kopējos aktīvus, kas uzrādīti visu uzraudzīto iestāžu, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs uzraudzītās grupas ietvaros, tiesību aktos noteiktajos finanšu pārskatos, ja tādi pieejami, vai apkopojot kopējos aktīvus, kas uzrādīti attiecīgajā pārskatu kopumā vai kopumos, ko uzraudzītās iestādes vai maksātāju kredītiestāžu grupa izmanto, lai sagatavotu konsolidētus pārskatus grupas līmenī. Lai novērstu divkāršu uzskaiti, maksājumu veicējam ir iespēja konsolidācijas procesā izslēgt uzraudzītās grupas iekšējās pozīcijas attiecībā uz visam uzraudzītajām iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs. Nemateriālās vērtības, kas iekļautas uzraudzītās grupas mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, iekļauj apkopojumā; meitasuzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, nemateriālo vērtību izslēgšana ir fakultatīva. Ja maksājumu veicējs izmanto tiesību aktos noteiktos finanšu pārskatus, revidents apliecina, ka kopējie aktīvi atbilst kopējiem aktīviem, kas uzrādīti atsevišķu uzraudzīto iestāžu revidētos tiesību aktos noteiktajos finanšu pārskatos. Ja maksājuma veicējs izmanto pārskatu kopumus, revidents apliecina kopējos aktīvus, ko izmanto gada uzraudzības maksu aprēķināšanai, veicot pārskatu kopumu pienācīgu pārbaudi. Jebkurā gadījumā revidents apstiprina, ka apkopojuma procedūra neatkāpjas no šajā lēmumā noteiktās procedūras un maksājumu veicēja aprēķini atbilst grāmatvedības metodei, ko izmanto, lai konsolidētu maksātāju iestāžu grupas pārskatus.” |
71. lappusē I pielikumā:
tekstu:
|
“MAKSU APRĒĶINĀŠANA |
Pārskata periods |
|
NOSAUKUMS |
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA |
Datums |
|
MFI kods |
|
|
|
LEI kods |
|
|||
|
|||||
Postenis |
|
IESTĀDES VEIDS |
Riska pozīcijas apjoma avots |
Riska pozīcijas apjoms |
Piezīmes |
|
|
010 |
020 |
030 |
040 |
010 |
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA |
(1), (2), (3) vai (4) |
COREP C 02.00, 010 rinda |
|
|
020 |
FILIĀĻU DAĻA neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešajās valstīs |
(4) |
COREP C06.02, 250 aile (SUM) |
|
|
021 |
1. iestāde |
(4) |
|
|
|
. |
2. iestāde |
(4) |
|
|
|
. |
3. iestāde |
(4) |
|
|
|
N |
N iestāde |
(4) |
|
|
|
030 |
Uzraudzītās grupas KOPĒJĀS RISKA POZĪCIJAS APJOMS pēc FILIĀĻU DAĻAS atskaitīšanas neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešajās valstīs: Postenis 030 ir 010, atskaitot 020 |
(4) |
|
|
|
Lūdzam aizpildīt šo veidni saskaņā ar atsevišķi sniegtajiem norādījumiem.” |
lasīt šādi:
|
“MAKSU APRĒĶINĀŠANA |
Pārskata periods |
|
NOSAUKUMS |
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA |
Datums |
|
MFI kods |
|
|
|
LEI kods |
|
|||
|
|||||
Postenis |
|
IESTĀDES VEIDS |
Riska pozīcijas apjoma avots |
Riska pozīcijas apjoms |
Piezīmes |
|
|
010 |
020 |
030 |
040 |
010 |
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA |
(1), (2), (3) vai (4) |
COREP C 02.00, 010 rinda |
|
|
020 |
MEITASUZŅĒMUMU DAĻA neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešajās valstīs |
(4) |
COREP C 06.02, 250 aile (SUM) |
|
|
021 |
1. iestāde |
(4) |
|
|
|
. |
2. iestāde |
(4) |
|
|
|
. |
3. iestāde |
(4) |
|
|
|
N |
N iestāde |
(4) |
|
|
|
030 |
Uzraudzītās grupas KOPĒJĀS RISKA POZĪCIJAS APJOMS pēc MEITASUZŅĒMUMU DAĻAS atskaitīšanas neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešajās valstīs: Postenis 030 ir 010, atskaitot 020 |
(4) |
|
|
|
Lūdzam aizpildīt šo veidni saskaņā ar atsevišķi sniegtajiem norādījumiem.” |
72. lappusē II pielikumā:
tekstu:
|
“MAKSU APRĒĶINĀŠANA |
Atsauces periods |
|
NOSAUKUMS |
|
KOPĒJIE AKTĪVI |
Datums |
|
MFI kods |
|
|
|
LEI kods |
|
|||
|
|||||
Postenis |
|
IESTĀDES VEIDS |
Revidenta pārbaudes apliecinājums (Jā/Nē) |
Kopējie aktīvi |
Piezīmes |
|
|
010 |
020 |
030 |
040 |
010 |
KOPĒJIE AKTĪVI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 51. pantu. |
(1), (2), (3), (4), (5) |
|
|
|
020 |
KOPĒJIE AKTĪVI saskaņā ar šā Lēmuma 7. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktu |
(6) vai (7) |
|
|
|
030 |
KOPĒJIE AKTĪVI saskaņā ar šā Lēmuma 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Postenis 030 ir 031, atskaitot 032, pievienojot 033, atskaitot 034 |
(8) |
|
|
|
031 |
Visu grupas struktūrvienību iesaistītajās dalībvalstīs kopējie aktīvi |
|
|
|
|
032 |
Grupas iekšējās pozīcijas uzraudzīto iestāžu starpā, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs (no pārskatu kopumiem, ko izmanto atlikumu likvidēšanai grupas pārskatu sniegšanas mērķiem) – izvēles |
|
|
|
|
033 |
Nemateriālās vērtības, kas iekļautas uzraudzītās grupas mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos – obligāti |
|
|
|
|
034 |
Filiāļu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, nemateriālās vērtības – izvēles |
|
|
|
|
040 |
Tādas uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas kopējie aktīvi, kura klasificēta kā mazāk nozīmīga, pamatojoties uz ECB lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 70. panta 1. punktu un 71. pantu, kā arī Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 10. panta 3. punkta d) apakšpunktu. |
(9) |
|
|
|
Lūdzam aizpildīt šo veidni saskaņā ar atsevišķi sniegtajiem norādījumiem.” |
lasīt šādi:
|
“MAKSU APRĒĶINĀŠANA |
Atsauces periods |
|
NOSAUKUMS |
|
KOPĒJIE AKTĪVI |
Datums |
|
MFI kods |
|
|
|
LEI kods |
|
|||
|
|||||
Postenis |
|
IESTĀDES VEIDS |
Revidenta pārbaudes apliecinājums (Jā/Nē) |
Kopējie aktīvi |
Piezīmes |
|
|
010 |
020 |
030 |
040 |
010 |
KOPĒJIE AKTĪVI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 51. pantu. |
(1), (2), (3), (4), (5) |
|
|
|
020 |
KOPĒJIE AKTĪVI saskaņā ar šā lēmuma 7. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktu |
(6) vai (7) |
|
|
|
030 |
KOPĒJIE AKTĪVI saskaņā ar šā lēmuma 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Postenis 030 ir 031, atskaitot 032, pievienojot 033, atskaitot 034 |
(8) |
|
|
|
031 |
Visu grupas struktūrvienību iesaistītajās dalībvalstīs kopējie aktīvi |
|
|
|
|
032 |
Grupas iekšējās pozīcijas uzraudzīto iestāžu starpā, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs (no pārskatu kopumiem, ko izmanto atlikumu likvidēšanai grupas pārskatu sniegšanas mērķiem) – izvēles |
|
|
|
|
033 |
Nemateriālās vērtības, kas iekļautas uzraudzītās grupas mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos – obligāti |
|
|
|
|
034 |
Meitasuzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, nemateriālās vērtības – izvēles |
|
|
|
|
040 |
Tādas uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas kopējie aktīvi, kura klasificēta kā mazāk nozīmīga, pamatojoties uz ECB lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 70. panta 1. punktu un 71. pantu, kā arī Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 10. panta 3. punkta d) apakšpunktu. |
(9) |
|
|
|
Lūdzam aizpildīt šo veidni saskaņā ar atsevišķi sniegtajiem norādījumiem.” |