ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 48

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 20. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/227 (2015. gada 9. janvāris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 ( 1 )

1

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

20.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/227

(2015. gada 9. janvāris),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 99. panta 5. punkta ceturto daļu, 99. panta 6. punkta ceturto daļu, 101. panta 4. punkta trešo daļu un 394. panta 4. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 (2) ir noteiktas prasības, saskaņā ar kurām iestādēm būtu jāsniedz informācija, kas attiecas uz to atbilstību Regulai (ES) Nr. 575/2013.

(2)

Konsekventas, precīzas un salīdzināmas informācijas sniegšana par uzkrājumiem saistībā ar kredītzaudējumiem un pārskatīšanas pasākumiem saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 ir būtisks elements, lai iegūtu visaptverošu priekšstatu par iestāžu riska profiliem un sistēmisko risku, ko tās rada finanšu sektoram. Saistībā ar visā Savienībā pastāvošo nenoteiktību attiecībā uz aktīvu kvalitāti un lai Eiropas Banku iestāde (EBI) un kompetentās iestādes iegūtu visaptverošu priekšstatu par iestāžu riska profilu un darbībām, kā arī lai Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) veiktu savus makroprudenciālās pārraudzības uzdevumus, būtu jāprasa iestādēm sniegt informāciju par to pārskatīšanas darbībām un ienākumus nenesošiem riska darījumiem.

(3)

Uz pārskatīšanas darbībām un ienākumus nenesošiem riska darījumiem attiecas jau pastāvošās uzskaites prasības atklāt informāciju par aizdevumu un parāda vērtspapīru riska darījumiem un to kredītkvalitāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (3) un Padomes Direktīvu 86/635/EEK (4). Taču nav ne visaptverošu, harmonizētu pārskatīšanas un ienākumus nenesošu riska darījumu jēdzienu definīciju, ne konkrētu un detalizētu uzraudzības pārskatu sniegšanas prasību.

(4)

Tādēļ ar tehniskajiem standartiem būtu jāizveido pārskatīšanas un ienākumus nenesošu riska darījumu konkrētas definīcijas un pārskatu sniegšanas veidnes, lai ļautu EBI, kompetentajām iestādēm un ESRK balstīties uz aktīvu kvalitātes jēdzieniem, kas ir vēl vairāk saskaņoti nekā pašlaik pastāvošie jēdzieni. Tas vēl vairāk uzlabotu sniegto datu salīdzināmību, samazinot atšķirības, kuras rodas no pārskatīšanas jēdziena dažādas izpratnes, un atšķirības saistību neizpildes un vērtības samazinājuma definīciju īstenošanā visā Savienībā. Šajā ziņā ienākumus nenesoša riska darījuma definīcijai būtu jākalpo par saskaņotu aktīvu kvalitātes rādītāju, klasificēšanas instrumentu, nevis jāaizstāj esošās saistību neizpildes un vērtības samazinājuma definīcijas.

(5)

Lai sniegtu iestādēm un kompetentajām iestādēm pienācīgu laiku īstenot šīs regulas prasības attiecībā uz pārskatīšanas darbībām un ienākumus nenesošiem riska darījumiem tādā veidā, kas ļautu iegūt augstas kvalitātes datus, attiecībā uz šīm pārskatu sniegšanas prasībām būtu jāpiemēro atlikts nosūtīšanas datums.

(6)

Lai nodrošinātu Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 noteikto prasību pareizu piemērošanu, būtu turpmāk jāprecizē veidnes, norādes un definīcijas, ko iestādes izmanto pārskatu sniegšanai uzraudzības iestādēm. Tāpēc juridiskās skaidrības nolūkos ir pienācīgi aizstāt vairākas I, III un IV pielikumā iekļautās veidnes un grozīt atsevišķas norādes, kas iekļautas II, V, VII un IX pielikumā. Šīs regulas pamatā ir īstenošanas tehnisko standartu projekts, ko EBI iesniegusi Komisijai.

(7)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu attiecībā uz pārskatīšanas darbībām un ienākumus nenesošiem riska darījumiem, un šī regula daļēji balstās uz minēto apspriešanu; EBI ir izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (5) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu.

(8)

Ņemot vērā, ka pārējie nepieciešamie Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 grozījumi neietver nozīmīgas izmaiņas būtiskajos noteikumos, EBI atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. panta 1. punkta otrajai daļai nav veikusi vēl vienu sabiedrisku apspriešanu, jo tā būtu nesamērīga attiecībā pret konkrēto īstenošanas tehnisko standartu projekta darbības jomu un ietekmi.

(9)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014.

(10)

Lai nodrošinātu, ka iestādes pēc iespējas drīz iesniedz kompetentajām iestādēm uzraudzības vajadzībām nepieciešamos datus, un lai kompetentajām iestādēm būtu visaptverošs priekšstats par iestādēm, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 groza šādi:

1)

regulas 5. panta b) punkta 1) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“1)

informāciju par visiem vērtspapīrošanas riska darījumiem, kā noteikts I pielikuma 14. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.9. punktā.

Iestādes tiek atbrīvotas no šīs vērtspapīrošanas informācijas iesniegšanas, ja tās ir daļa no grupas tajā pašā valstī, kurā uz tām attiecas pašu kapitāla prasības;”;

2)

regulas 18. pantam pievieno šādu daļu:

“Neskarot 2. pantu, pirmais nosūtīšanas datums III pielikuma 18. un 19. veidnei ir 2014. gada 31. decembris. III pielikuma 6., 9.1., 20.4., 20.5. un 20.7. veidnes rindas un slejas, kas attiecas uz pārskatītiem darījumiem un ienākumus nenesošiem riska darījumiem, tiek aizpildītas attiecībā uz nosūtīšanas datumu – 2014. gada 31. decembri.”;

3)

regulas I līdz V pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

4)

regulas VII pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

5)

regulas IX pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 9. janvārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

(4)  Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).


I PIELIKUMS

I PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM

COREP VEIDNES

Veidnes numurs

Veidnes kods

Veidnes / veidņu grupas nosaukums

Saīsinātais nosaukums

 

 

KAPITĀLA PIETIEKAMĪBA

CA

1

C 01.00

PAŠU KAPITĀLS

CA1

2

C 02.00

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

CA2

3

C 02.00

KAPITĀLA RĀDĪTĀJI

CA3

4

C 04.00

IZZIŅAS POSTEŅI:

CA4

 

 

PĀREJAS NOTEIKUMI

CA5

5.1

C 05.01

PĀREJAS NOTEIKUMI

CA5.1

5.2

C 05.02

INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU

CA5.2

 

 

GRUPAS MAKSĀTSPĒJA

GS

6.1

C 06.01

GRUPAS MAKSĀTSPĒJA INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM — KOPĀ

GS kopā

6.2

C 06.02

GRUPAS MAKSĀTSPĒJA INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM

GS

 

 

KREDĪTRISKS

CR

7

C 07.00

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR SA

 

 

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR IRB

8.1

C 08.01

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR IRB 1

8.2

C 08.02

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem)

CR IRB 2

 

 

ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS

CR GB

9.1

C 09.01

9.1. tabula — Darījumu riska ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas (SP riska darījumi)

CR GB 1

9.2

C 09.02

9.2. tabula — Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas (IRB riska darījumi)

CR GB 2

9.3

C 09.03

9.3. tabula — Kopējās pašu kapitāla prasības attiecīgo kredītriska darījumu kredītriskam — sadalījums pa valstīm

CR GB 3

 

 

KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR EQU IRB

10.1

C 10.01

KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR EQU IRB 1

10.2

C 10.02

KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU

CR EQU IRB 2

11

C 11.00

NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

CR SETT

12

C 12.00

KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR SEC SA

13

C 13.00

KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR SEC IRB

14

C 14.00

DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU

CR SEC (detalizēta informācija)

 

 

OPERACIONĀLAIS RISKS

OPR

16

C 16.00

OPERACIONĀLAIS RISKS

OPR

17

C 17.00

OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA BRUTO ZAUDĒJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM

OPR (detalizēta informācija)

 

 

TIRGUS RISKS

MKR

18

C 18.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS

MKR SA TDI

19

C 19.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU

MKR SA SEC

20

C 20.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA SPECIFISKO RISKU

MKR SA CTP

21

C 21.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU

MKR SA EQU

22

C 22.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU

MKR SA FX

23

C 23.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM

MKR SA COM

24

C 24.00

TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI

MKR IM

25

C 25.00

KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS

CVA


C 01.00 - PAŠU KAPITĀLS (CA1)

Rindas

ID

Postenis

Summa

010

1

PAŠU KAPITĀLS

 

015

1.1

PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

020

1.1.1

PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

 

030

1.1.1.1

Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu

 

040

1.1.1.1.1

Apmaksāti kapitāla instrumenti

 

050

1.1.1.1.2 *

Izziņas postenis: Neatbilstoši kapitāla instrumenti

 

060

1.1.1.1.3

Akciju emisijas uzcenojums

 

070

1.1.1.1.4

(-) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

 

080

1.1.1.1.4.1

(-) Tieša līdzdalība pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

 

090

1.1.1.1.4.2

(-) Netieša līdzdalība pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

 

091

1.1.1.1.4.3

(-) Sintētiska līdzdalība pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

 

092

1.1.1.1.5

(-) Faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus

 

130

1.1.1.2

Nesadalītā peļņa

 

140

1.1.1.2.1

Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa

 

150

1.1.1.2.2

Atbilstošā peļņa vai zaudējumi

 

160

1.1.1.2.2.1

Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

 

170

1.1.1.2.2.2

(-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša

 

180

1.1.1.3

Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi

 

200

1.1.1.4

Citas rezerves

 

210

1.1.1.5

Rezerves vispārējiem banku darbības riskiem

 

220

1.1.1.6

Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

230

1.1.1.7

Mazākuma līdzdalības daļa, kas atzīta pirmā līmeņa pamata kapitālā

 

240

1.1.1.8

Pārejas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām

 

250

1.1.1.9

Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem

 

260

1.1.1.9.1

(-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ

 

270

1.1.1.9.2

Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve

 

280

1.1.1.9.3

Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības

 

285

1.1.1.9.4

Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

 

290

1.1.1.9.5

(-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām

 

300

1.1.1.10

(-) Nemateriālā vērtība

 

310

1.1.1.10.1

(-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs

 

320

1.1.1.10.2

(-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā

 

330

1.1.1.10.3

Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību

 

340

1.1.1.11

(-) Citi nemateriālie aktīvi

 

350

1.1.1.11.1

(-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas

 

360

1.1.1.11.2

Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem

 

370

1.1.1.12

(-) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības

 

380

1.1.1.13

(-) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

 

390

1.1.1.14

(-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

 

400

1.1.1.14.1

(-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

 

410

1.1.1.14.2

Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem

 

420

1.1.1.14.3

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot

 

430

1.1.1.15

(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

 

440

1.1.1.16

(-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu

 

450

1.1.1.17

(-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

460

1.1.1.18

(-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

470

1.1.1.19

(-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

471

1.1.1.20

(-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

472

1.1.1.21

(-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

480

1.1.1.22

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

490

1.1.1.23

(-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

500

1.1.1.24

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

510

1.1.1.25

(-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni

 

520

1.1.1.26

Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu

 

524

1.1.1.27

(-) Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

 

529

1.1.1.28

Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi

 

530

1.1.2

PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

 

540

1.1.2.1

Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu

 

550

1.1.2.1.1

Apmaksāti kapitāla instrumenti

 

560

1.1.2.1.2 *

Izziņas postenis: Neatbilstoši kapitāla instrumenti

 

570

1.1.2.1.3

Akciju emisijas uzcenojums

 

580

1.1.2.1.4

(-) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

 

590

1.1.2.1.4.1

(-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

 

620

1.1.2.1.4.2

(-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

 

621

1.1.2.1.4.3

(-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

 

622

1.1.2.1.5

(-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus

 

660

1.1.2.2

Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

670

1.1.2.3

Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā

 

680

1.1.2.4

Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā

 

690

1.1.2.5

(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

 

700

1.1.2.6

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

710

1.1.2.7

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

720

1.1.2.8

(-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu

 

730

1.1.2.9

Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu

 

740

1.1.2.10

Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla)

 

744

1.1.2.11

(-) Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

 

748

1.1.2.12

Pirmā līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi

 

750

1.2

OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

760

1.2.1

Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu

 

770

1.2.1.1

Apmaksāti kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

 

780

1.2.1.2*

Izziņas postenis: Neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

 

790

1.2.1.3

Akciju emisijas uzcenojums

 

800

1.2.1.4

(-) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

 

810

1.2.1.4.1

(-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

 

840

1.2.1.4.2

(-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

 

841

1.2.1.4.3

(-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

 

842

1.2.1.5

(-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus

 

880

1.2.2

Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

890

1.2.3

Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā

 

900

1.2.4

Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā

 

910

1.2.5

IRB pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus

 

920

1.2.6

SA Vispārējās kredītriska korekcijas

 

930

1.2.7

(-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

 

940

1.2.8

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

950

1.2.9

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

960

1.2.10

Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu

 

970

1.2.11

Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)

 

974

1.2.12

(-) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

 

978

1.2.13

Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi

 


C 02.00 - PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)

Rindas

Postenis

Apzīmējums

Summa

010

1

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

 

020

1*

Tostarp: Ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu)

 

030

1**

Tostarp: Ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu)

 

040

1.1

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES

 

050

1.1.1

Standartizētā pieeja (SP)

 

060

1.1.1.1

SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas

 

070

1.1.1.1.01

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

080

1.1.1.1.02

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

 

090

1.1.1.1.03

Publiskā sektora struktūras

 

100

1.1.1.1.04

Daudzpusējās attīstības bankas

 

110

1.1.1.1.05

Starptautiskās organizācijas

 

120

1.1.1.1.06

Iestādes

 

130

1.1.1.1.07

Komercsabiedrības

 

140

1.1.1.1.08

Privātpersonas un MVU

 

150

1.1.1.1.09

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

 

160

1.1.1.1.10

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

 

170

1.1.1.1.11

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

 

180

1.1.1.1.12

Segtās obligācijas

 

190

1.1.1.1.13

Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

 

200

1.1.1.1.14

Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

 

210

1.1.1.1.15

Kapitāla vērtspapīri

 

211

1.1.1.1.16

Citi posteņi

 

220

1.1.1.2

Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP

 

230

1.1.1.2*

tostarp: atkārtota vērtspapīrošana

 

240

1.1.2

Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB)

 

250

1.1.2.1

IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes

 

260

1.1.2.1.01

Centrālās valdības un centrālās bankas

 

270

1.1.2.1.02

Iestādes

 

280

1.1.2.1.03

Komercsabiedrības — MVU

 

290

1.1.2.1.04

Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana

 

300

1.1.2.1.05

Komercsabiedrības — citi

 

310

1.1.2.2

IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm

 

320

1.1.2.2.01

Centrālās valdības un centrālās bankas

 

330

1.1.2.2.02

Iestādes

 

340

1.1.2.2.03

Komercsabiedrības — MVU

 

350

1.1.2.2.04

Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana

 

360

1.1.2.2.05

Komercsabiedrības — citi

 

370

1.1.2.2.06

Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (MVU)

 

380

1.1.2.2.07

Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (ne MVU)

 

390

1.1.2.2.08

Privātpersonas vai MVU — atbilstīgi, atjaunojami

 

400

1.1.2.2.09

Privātpersonas vai MVU — citi MVU

 

410

1.1.2.2.10

Privātpersonas vai MVU — citi, kas nav MVU

 

420

1.1.2.3

Kapitāla vērtspapīri — IRB

 

430

1.1.2.4

Vērtspapīrošanas pozīcijas – IRB

 

440

1.1.2.4*

Tostarp: atkārtota vērtspapīrošana

 

450

1.1.2.5

Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības

 

460

1.1.3

Riska darījumu vērtība iemaksām CCP saistību neizpildes fondā

 

490

1.2

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM

 

500

1.2.1

Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī

 

510

1.2.2

Norēķinu/piegādes risks tirdzniecības portfelī

 

520

1.3

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM

 

530

1.3.1

Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP)

 

540

1.3.1.1

Tirgoti parāda instrumenti

 

550

1.3.1.2

Kapitāla vērtspapīri

 

560

1.3.1.3

Ārvalstu valūta

 

570

1.3.1.4

Preces

 

580

1.3.2

Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM)

 

590

1.4

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)

 

600

1.4.1

OpR pamatrādītāja pieeja (PRP)

 

610

1.4.2

OpR standartizētā pieeja (STP) / alternatīvās standartizētās pieejas (ASP)

 

620

1.4.3

OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP)

 

630

1.5

PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM

 

640

1.6

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI

 

650

1.6.1

Attīstītā metode

 

660

1.6.2

Standartizētā metode

 

670

1.6.3

Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

 

680

1.7

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

 

690

1.8

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

 

710

1.8.2

tostarp: Stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 458. pantu

 

720

1.8.2*

tostarp: prasības attiecībā uz lielajiem riska darījumiem

 

730

1.8.2**

tostarp: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus”

 

740

1.8.2***

tostarp: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem

 

750

1.8.3

tostarp: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 459. pantu

 

760

1.8.4

Tostarp: Papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu

 


C 03.00 — KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)

Rindas

ID

Postenis

Summa

010

1

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs

 

020

2

Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-)

 

030

3

Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs

 

040

4

Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-)

 

050

5

Kopējais kapitāla rādītājs

 

060

6

Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-)

 

Izziņas posteņi: Kapitāla rādītāji [saistībā ar ] otrā pīlāra korekcijām

070

7

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, t.sk. otrā pīlāra korekcijas

 

080

8

Pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

 

090

9

Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs, t.sk. otrā pīlāra korekcijas

 

100

10

Pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

 

110

11

Kopējais kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

 

120

12

Kopējais kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

 


C 04.00 — IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)

Rinda

ID

Postenis

Sleja

Atliktā nodokļa aktīvi un saistības

010

010

1

Kopējie atliktā nodokļa aktīvi

 

020

1.1

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

 

030

1.2

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

040

1.3

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

050

2

Kopējās atliktā nodokļa saistības

 

060

2.1

Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

 

070

2.2

Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

 

080

2.2.1

Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

090

2.2.2

Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

Kredītriska korekcijas un paredzamie zaudējumi

100

3

IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes

 

110

3.1

Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā

 

120

3.1.1

Vispārējās kredītriska korekcijas

 

130

3.1.2

Specifiskās kredītriska korekcijas

 

131

3.1.3

Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi

 

140

3.2

Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

 

145

4

IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros ir saistību neizpilde

 

150

4.1

Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru

 

155

4.2

Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

 

160

5

Riska darījumu riska svērtās vērtības, kuras izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls

 

170

6

Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā

 

180

7

Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls

 

Pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaitījumu sliekšņi

190

8

Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

200

9

Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis

 

210

10

Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis

 

220

11

Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām

 

Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

230

12

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

 

240

12.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

250

12.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

260

12.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

270

12.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

280

12.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

290

12.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām

 

291

12.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

292

12.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

293

12.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

300

13

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

 

310

13.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

320

13.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

330

13.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

340

13.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

350

13.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

360

13.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām

 

361

13.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

362

13.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

363

13.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

370

14

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

 

380

14.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

390

14.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

400

14.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

410

14.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

420

14.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

430

14.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām

 

431

14.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

432

14.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

433

14.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

440

15

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

 

450

15.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

460

15.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

470

15.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

480

15.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

490

15.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

500

15.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām

 

501

15.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

502

15.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

503

15.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

510

16

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

 

520

16.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

530

16.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

540

16.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

550

16.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

560

16.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

570

16.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām

 

571

16.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

572

16.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

573

16.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

580

17

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitalā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

 

590

17.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

600

17.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

610

17.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

620

17.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

630

17.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

640

17.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām

 

641

17.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

642

17.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

643

17.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

Kopējā riska darījumu vērtība līdzdalībām,ko neatskaita no attiecīgās kapitāla kategorijas:

650

18

Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla

 

660

19

Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla

 

670

20

Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla

 

Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana

680

21

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

690

22

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

700

23

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

710

24

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

720

25

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

730

26

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

Kapitāla rezerves

740

27

Apvienoto rezervju prasība

 

750

 

Kapitāla saglabāšanas rezerves

 

760

 

Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku

 

770

 

Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

 

780

 

Sistēmiskā riska rezerves

 

790

 

Sistēmiski nozīmīgo iestāžu rezerves

 

800

 

Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

 

810

 

Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

 

Otrā pīlāra prasības

820

28

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz otrā pīlāra korekcijām

 

Papildu informācija ieguldījumu brokeru sabiedrībām

830

29

Sākotnējais kapitāls

 

840

30

Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem

 

Papildu informācija, lai aprēķinātu pārskatu sniegšanas sliekšņus

850

31

Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts

 

860

32

Kopējās sākotnējās riska darījuma vērtības

 

Bāzeles I minimums

870

 

Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu

 

880

 

Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši Bāzeles I minimumam

 

890

 

Pašu kapitāla prasības Bāzeles I minimumam

 

900

 

Pašu kapitāla prasības Bāzeles I minimumam – SP alternatīva

 


C 05.01. — PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1)

 

Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas

Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas

Otrā līmeņa kapitāla korekcijas

Korekcijas, kas iekļautas riska svērtajos aktīvos (RSA)

Izziņas posteņi

Piemērojamā procentuālā attiecība

Atbilstošā summa bez pagaidu noteikumiem

Kods

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

010

1

KOPĒJĀS KOREKCIJAS

 

 

 

 

 

 

020

1.1

INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS

saite uz {CA1;r220}

saite uz {CA1;r660}

saite uz {CA1;r880}

 

 

 

030

1.1.1

Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu

 

 

 

 

 

 

040

1.1.1.1

Instrumenti, kas saskaņā ar 2006/48/EK kvalificējami kā pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

050

1.1.1.2

Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas (reģistrētas) dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma

 

 

 

 

 

 

060

1.1.2

Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu

saite uz {CA5.2;r010;c060}

saite uz {CA5.2;r020;c060}

saite uz {CA5.2;r090;c060}

 

 

 

070

1.2

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS UN EKVIVALENTI

saite uz {CA1;r240}

saite uz {CA1;r680}

saite uz {CA1;r900}

 

 

 

080

1.2.1

Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām

 

 

 

 

 

 

090

1.2.2

Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

 

 

 

 

 

 

091

1.2.3

Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

 

 

 

 

 

 

092

1.2.4

Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

 

 

 

 

 

 

100

1.3

CITAS PĀREJAS POSMA KOREKCIJAS

saite uz {CA1;r520}

saite uz {CA1;r730}

saite uz {CA1;r960}

 

 

 

110

1.3.1

Nerealizētā peļņa un zaudējumi

 

 

 

 

 

 

120

1.3.1.1

Nerealizētā peļņa

 

 

 

 

 

 

130

1.3.1.2

Nerealizētie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

133

1.3.1.3

Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

 

 

 

 

 

 

136

1.3.1.4

Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

 

 

 

 

 

 

138

1.3.1.5

Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

 

 

 

 

 

 

140

1.3.2

Atskaitījumi

 

 

 

 

 

 

150

1.3.2.1

Kārtējā finanšu gada zaudējumi

 

 

 

 

 

 

160

1.3.2.2

Nemateriālie aktīvi

 

 

 

 

 

 

170

1.3.2.3

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

 

 

 

 

 

180

1.3.2.4

IRB deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

 

 

 

 

 

 

190

1.3.2.5

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

 

 

 

 

 

 

194

1.3.2.5*

tostarp: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 — pozitīvs postenis

 

 

 

 

 

 

198

1.3.2.5**

tostarp: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 — negatīvs postenis

 

 

 

 

 

 

200

1.3.2.6

Pašu instrumenti

 

 

 

 

 

 

210

1.3.2.6.1

Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

 

 

 

 

 

 

211

1.3.2.6.1**

tostarp: Tiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

212

1.3.2.6.1**

tostarp: Netiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

220

1.3.2.6.2

Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

 

 

 

 

 

 

221

1.3.2.6.2 **

tostarp: Tiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

222

1.3.2.6.2 *

tostarp: Netiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

230

1.3.2.6.3

Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

 

 

 

 

 

 

231

1.3.2.6.3*

tostarp: Tiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

232

1.3.2.6.3 **

tostarp: Netiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

240

1.3.2.7

Savstarpējas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

250

1.3.2.7.1

Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

 

 

 

 

 

 

260

1.3.2.7.1.1

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

270

1.3.2.7.1.2

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

280

1.3.2.7.2

Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

 

 

 

 

 

 

290

1.3.2.7.2.1

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

300

1.3.2.7.2.2

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

310

1.3.2.7.3

Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

 

 

 

 

 

 

320

1.3.2.7.3.1

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

330

1.3.2.7.3.2

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

340

1.3.2.8

Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

350

1.3.2.8.1

Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

360

1.3.2.8.2

Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

370

1.3.2.8.3

Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

380

1.3.2.9

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

390

1.3.2.10

Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

400

1.3.2.10.1

Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

410

1.3.2.10.2

Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

420

1.3.2.10.3

Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

425

1.3.2.11

Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

 

 

 

 

 

 

430

1.3.3

Papildu filtri un atskaitījumi

 

 

 

 

 

 


C 05.02 — INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2)

Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu

Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojums

Ierobežojuma aprēķināšanas bāze

Piemērojamā procentuālā attiecība

Ierobežojums

(–) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

Kods

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

010

1.

Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam

 

 

 

 

 

saite uz {CA5.1;r060;c010)

020

2.

Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam, un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu

 

 

 

 

 

saite uz {CA5.1;r060;c020)

030

2.1

Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

 

 

 

 

 

 

040

2.2

Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

 

 

 

 

 

050

2.2.1

Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

060

2.2.2

Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

070

2.2.3

Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

080

2.3

Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

 

 

 

 

 

 

090

3

Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam, ievērojot 490. pantā noteikto ierobežojumu

 

 

 

 

 

saite uz {CA5.1;r060;c030)

100

3.1

Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

 

 

 

 

 

 

110

3.2

Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

 

 

 

 

 

120

3.2.1

Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

130

3.2.2

Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

140

3.2.3

Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

150

3.3

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

 

 

 

 

 

 


C 06.01 — GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM — GS KOPĀ

 

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

KAPITĀLA REZERVES

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

 

ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

 

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

 

APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS

 

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

OPERACIONĀLAIS RISKS

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

 

ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (-) / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

TOSTARP: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

TOSTARP: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

TOSTARP: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ

TOSTARP: (-) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES

IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES

SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU

SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES

SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLĀ

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

460

470

480

010

KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 06.02 - GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

KAPITĀLA REZERVES

NOSAUKUMS

KODS

LEI kods

IESTĀDE VAI EKVIVALENTS: (JĀ / NĒ)

DATU TVĒRUMS: SOLO PILNĪGI KONSOLIDĒTI (SP) VAI SOLO DAĻĒJI KONSOLIDĒTI (SD)

VALSTS KODS

LĪDZDALĪBAS DAĻA (%)

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

 

PAŠU KAPITĀLS

 

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

 

ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

 

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

 

APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS

 

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

OPERACIONĀLAIS RISKS

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

 

KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

OPERACIONĀLAIS RISKS

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

 

ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (-) / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

TOSTARP: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

TOSTARP: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

TOSTARP: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ

TOSTARP: (-) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES

IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES

SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU

SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES

SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

 

PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

 

PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

 

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLĀ

TOSTARP: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS

SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI

TOSTARP: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

SAISTĪTI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI

TOSTARP: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS

SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES

TOSTARP: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

TOSTARP: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

010

020

025

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

460

470

480

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 07.00 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

Riska darījumu kategorija

 

 

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR SĀKOTNĒJO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU

RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU: FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA. FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS SADALĪJUMS PA KOREKCIJAS PAKĀPĒM

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

 

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga)

FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA.

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

RISKA DARĪJUMA SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJA

(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam)

0 %

20 %

50 %

100 %

TOSTARP: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA

TOSTARP: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KO VEIC NORĪKOTA ĀKNI

TOSTARP: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KAS IEGŪTS NO CENTRĀLĀS VALDĪBAS

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: VIENKĀRŠĀ METODE

(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ:

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS (+)

 

TOSTARP: SVĀRSTĪBU UN TERMIŅA KOREKCIJAS

010

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

215

220

230

240

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

 

020

tostarp: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

tostarp: MVU, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

tostarp: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

tostarp: Riska darījumi (pastāvīgi, daļēji izmantojot standartizēto pieeju)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

tostarp: Riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

070

Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

tostarp: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

tostarp: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM:

140

0 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

2 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

4 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

10 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

20 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

35 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

50 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

70 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

75 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

100 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

150 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

370 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

1 250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Citas riska pakāpes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

IZZIŅAS POSTEŅI

290

Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 08.01 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1)

IRB riska darījumu kategorija:

Pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm:

 

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM

RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS)

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

IZZIŅAS POSTEŅI:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA:

(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA:

FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA.

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA:

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

PARĀDNIEKU SKAITS

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM UZSKAITES VĒRTĪBA

 

TOSTARP: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ:

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS (+)

TOSTARP: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

TOSTARP: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

TOSTARP: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA

TOSTARP: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

GARANTIJAS

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD:

CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS

CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS

 

TOSTARP: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS

DEBITORU PARĀDI

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

255

260

270

280

290

300

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

020

Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska darījumi / darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM:

090

RISKA PAKĀPE: 0 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

50 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

70 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

tostarp: 1. kategorijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

90 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

115 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 08.02 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM: SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2)

IRB riska darījumu kategorija:

Pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm:

PARĀDNIEKA KATEGORIJA (KĀRTAS NUMURS)

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM

RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS)

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBAPIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

IZZIŅAS POSTEŅI:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA:

(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA:

FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA.

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA:

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

PARĀDNIEKU SKAITS

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM UZSKAITES VĒRTĪBA

 

TOSTARP: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ:

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS (+)

TOSTARP: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

TOSTARP: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

TOSTARP: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA

TOSTARP: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

GARANTIJAS

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD:

CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS

CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS

 

TOSTARP: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS

DEBITORU PARĀDI

005

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

255

260

270

280

290

300

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 09.01 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: RISKA DARĪJUMI (CR GB 1)

Valsts:

 

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

Vispārējās kredītriska korekcijas

Specifiskās kredītriska korekcijas

tostarp: norakstījumi

Kredītriska korekcijas / norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

010

020

040

050

055

060

070

075

080

090

010

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Publiskā sektora struktūras

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Daudzpusējās attīstības bankas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Starptautiskās organizācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Komercsabiedrības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

075

tostarp: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Privātpersonas un MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

085

tostarp: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

095

tostarp: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Citi riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējie riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 09.02 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2)

Valsts:

 

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

tostarp: ar saistību neizpildi

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

Vispārējās kredītriska korekcijas

Specifiskās kredītriska korekcijas

tostarp: norakstījumi

Kredītriska korekcijas / norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM UZSKAITES VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

tostarp: ar saistību neizpildi

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

tostarp: ar saistību neizpildi

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

010

030

040

050

055

060

070

080

090

100

105

110

120

125

130

010

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Komercsabiedrības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Tostarp: Specializētā kreditēšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Tostarp: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Privātpersonas un MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Nodrošināti ar nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Nav MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Atbilstīgi atjaunojami

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Privātpersonas vai MVU — citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Nav MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Kapitāla vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējie riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 09.03 — KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪGO KREDĪTRISKA DARĪJUMU KREDĪTRISKAM – SADALĪJUMS PA VALSTĪM (CR GB 3)

Valsts:

 

Summa

010

010

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku

 


C 10.01 — KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR EQU IRB 1)

 

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD Uzskaites vērtība

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

IZZIŅAS POSTENIS:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA:

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%)

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMU KOPSUMMA

010

020

030

040

050

060

070

080

090

010

KOPĒJIE IRB KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

020

PD/LGD PIEEJA KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

VIENKĀRŠĀ RISKA PAKĀPES PIEEJA: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR VIENKĀRŠO RISKA PAKĀPES PIEEJU

070

RISKA PAKĀPE: 190 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

290 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

370 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

IEKŠĒJO MODEĻU PIEEJA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 10.02 — KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU (CR EQU IRB 2)

PARĀDNIEKA KATEGORIJA (RINDAS IDENTIFIKATORS)

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD

(%)

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

IZZIŅAS POSTENIS:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA:

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI

(%)

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMU KOPSUMMA

005

010

020

030

040

050

060

070

080

090

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 11.00 — NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)

 

DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀ

DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMI

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

010

020

030

040

010

Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

020

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

 

 

 

 

030

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

 

 

 

 

040

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

 

 

 

 

050

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

 

 

 

 

060

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

 

 

 

 

070

Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

080

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

 

 

 

 

090

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

 

 

 

 

100

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

 

 

 

 

110

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

 

 

 

 

120

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

 

 

 

 


C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC SA)

 

KOPĒJĀINICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMU VĒRTĪBA

SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam)

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS

RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

IZZIŅAS POSTENIS:

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (Cva)

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMU KOPSUMMA

KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga)

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

0 %

> 0 % un <=20 %

> 20 % un <=50 %

> 50 % un <=100 %

(-) ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

AR RISKA SVĒRUMU PIEMĒROŠANU

AR REITINGU

(KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES)

1 250 %

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

(-) NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMU KOPSUMMA

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

KKP 1

KKP 2

KKP 3

KKP 4

VISAS CITAS KKP

BEZ REITINGA

 

TOSTARP: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀ

TOSTARP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

TOSTARP: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

020

TOSTARP: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

250

KKP 1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

KKP 2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

KKP 3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

KKP 4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

VISAS CITAS KKP UN BEZ REITINGA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 13.00 — KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)

 

KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMU VĒRTĪBA

SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam)

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KREDĪTKOREKCIJAS PAKĀPĒM

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS

(-) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (Cva)

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMU KOPSUMMA

KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga)

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

0 %

> 0 % un <=20 %

> 20 % un <=50 %

> 50 % un <=100 %

(-) ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

Uz reitingiem balstītā metode (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES)

1 250 %

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

(-) NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMU KOPSUMMA

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

KKP 1 UN S/T KKP 1

KKP 2

KKP 3

KKP 4 UN S/T KKP 2

KKP 5

KKP 6

KKP 7 UN S/T KKP 3

KKP 8

KKP 9

KKP 10

KKP 11

VISAS CITAS KKP

BEZ REITINGA

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

TOSTARP: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

460

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

020

TOSTARP: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

430

KKP 1 UN S/T KKP 1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

KKP 2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

KKP 3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

KKP 4 UN S/T KKP 2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

KKP 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

KKP 6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

KKP 7 UN S/T KKP 3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

KKP 8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

KKP 9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

KKP 10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

KKP 11

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

VISAS CITAS KKP UN BEZ REITINGA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 14.00 — DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC Details)

RINDAS NUMURS

IEKŠĒJAIS KODS

VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS

VĒRTSPAPĪROŠANAS INICIATORA IDENTIFIKATORS

VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS:

(TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ)

UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: Vai vērtspapīrotie riska darījumi ir iekļauti bilancē vai izslēgti no bilances?

MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: Vai uz vērtspapīrošanas pozīcijām attiecaspašu kapitāla prasības?

VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA?

SAGLABĀŠANA

IESTĀDES LOMA:

(INICIATORS / SPONSORS / SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS / IEGULDĪTĀJS)

PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMAS

VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI

VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRA

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS

(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS — TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS

PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDS

SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA DATUMĀ

ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI?

INICIĒŠANAS DATUMS (mm/gggg)

VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJAIS APMĒRS INICIĒŠANAS DATUMĀ

KOPĒJĀ VĒRTĪBA

IESTĀDES DAĻA(%) (%)

VEIDS

PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTĀ)

RISKA DARĪJUMU SKAITS

VALSTS

Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%)

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%)

BILANCES POSTEŅI

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

TERMIŅŠ

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ?

NETO POZĪCIJAS

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP)

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

MEZANĪNA

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

MEZANĪNA

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU TERMIŅŠ

JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU DATUMS

BILANCES POSTEŅI

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI

PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML) / VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML)

ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJAS

CITI (tostarp likviditātes iespējas, kas nav atbilstošas)

PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPE

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

MEZANĪNA

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

MEZANĪNA

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

GARĀS

ĪSĀS

SPECIFISKAIS RISKS

005

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

460

470

480

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 16.00 — OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)

BANKU DARBĪBAS

ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJS

AIZDEVUMI UN AVANSI (ASP PIEMĒROŠANAS GADĪJUMĀ)

PAŠU KAPITĀLS PRASĪBA

Kopējā operacionālā riska darījumu vērtība

AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS

3. GADS

2. GADS

IEPRIEKŠĒJAIS GADS

3. GADS

2. GADS

IEPRIEKŠĒJAIS GADS

TOSTARP: SADALES MEHĀNISMA DĒĻ

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM

(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒM

(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJU

(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI)

010

020

030

040

050

060

070

O71

080

090

100

110

120

010

1.

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJA (PRP)

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA2

 

 

 

 

 

020

2.

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS STANDARTIZĒTĀ (TSP) / ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ (ASP) PIEEJA

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA2

 

 

 

 

 

 

STANDARTIZĒTĀ PIEEJA:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM (CF)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA (TS)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU (RBr)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA (CB)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA (RB)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI (PS)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

AĢENTŪRU PAKALPOJUMI (AS)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA (AM)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA (CB)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA (RB)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

3.

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS ATTĪSTĪTĀS MĒRĪŠANAS PIEEJA (AMP)

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA2

 

 

 

 

 


C 17.00 — OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA BRUTO ZAUDĒJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR Details)

ZAUDĒJUMU ATTIECINĀŠANA UZ DARBĪBAS JOMĀM

NOTIKUMU VEIDI

NOTIKUMU VEIDI KOPĀ

IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS

IEKŠĒJĀ KRĀPŠANA

ĀRĒJĀ KRĀPŠANA

DARBA ATTIECĪBU PRAKSE UN DARBA DROŠĪBA

KLIENTI, PRODUKTI UN DARĪJUMU PRAKSE

FIZISKO AKTĪVU ZAUDĒJUMI

KOMERCDARBĪBAS PĀRRĀVUMI UN SISTĒMU KĻŪDAS

IZPILDE, PIEGĀDE UN PROCESU VADĪBA

ZEMĀKĀ

AUGSTĀKĀ

Rindas

 

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

010

FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM[CF]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA[TS]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU [RBr]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA [CB]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

PRIVĀTPERSONU UN MVU APKALPOŠANA[RB]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI [PS]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

610

AĢENTŪRU PAKALPOJUMI [AS]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

620

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

630

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

640

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

710

AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA[AM]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

720

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

730

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

740

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

810

KORPORATĪVIE POSTEŅI [CI]

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

820

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

830

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

840

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

910

DARBĪBAS JOMAS KOPĀ

Notikumu skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

920

Kopējo zaudējumu apmērs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

930

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

940

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)

Valūta:

 

POZĪCIJAS

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

010

020

030

040

050

060

070

010

TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA2

011

Vispārējais risks

 

 

 

 

 

 

 

012

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

013

Citi aktīvi un saistības

 

 

 

 

 

 

 

020

Termiņa metode

 

 

 

 

 

 

 

030

zona

 

 

 

 

 

 

 

040

0 ≤ 1 mēnesis

 

 

 

 

 

 

 

050

> 1 ≤ 3 mēneši

 

 

 

 

 

 

 

060

> 3 ≤ 6 mēneši

 

 

 

 

 

 

 

070

> 6 ≤ 12 mēneši

 

 

 

 

 

 

 

080

zona

 

 

 

 

 

 

 

090

> 1 ≤ 2 (1,9 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi

 

 

 

 

 

 

 

100

> 2 ≤ 3 (gt; 1,9 ≤ 2,8 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi

 

 

 

 

 

 

 

110

> 3 ≤ 4 (gt; 2,8 ≤ 3,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi

 

 

 

 

 

 

 

120

3. zona

 

 

 

 

 

 

 

130

> 4 ≤ 5 (gt; 3,6 ≤ 4,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi

 

 

 

 

 

 

 

140

> 5 ≤ 7 (gt; 4,3 ≤ 5,7 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi

 

 

 

 

 

 

 

150

> 7 ≤ 10 (gt; 5,7 ≤ 7,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi

 

 

 

 

 

 

 

160

> 10 ≤ 15 (gt; 7,3 ≤ 9,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi

 

 

 

 

 

 

 

170

> 15 ≤ 20 (gt; 9,3 ≤ 10,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi

 

 

 

 

 

 

 

180

> 20 (gt; 10,6 ≤ 12,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi

 

 

 

 

 

 

 

190

(gt; 12,0 ≤ 20,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi

 

 

 

 

 

 

 

200

(gt; 20 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi

 

 

 

 

 

 

 

210

Ilguma metode

 

 

 

 

 

 

 

220

1. zona

 

 

 

 

 

 

 

230

2. zona

 

 

 

 

 

 

 

240

3. zona

 

 

 

 

 

 

 

250

Specifiskais risks

 

 

 

 

 

 

 

251

Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

260

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas pirmo kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

270

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas otro kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

280

Ar atlikušo termiņu ≤ 6 mēneši

 

 

 

 

 

 

 

290

Ar atlikušo termiņu > 6 mēneši un ≤ 24 mēneši

 

 

 

 

 

 

 

300

Ar atlikušo termiņu > 24 mēneši

 

 

 

 

 

 

 

310

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas trešo kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

320

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas ceturto kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

321

N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ar reitingu

 

 

 

 

 

 

 

325

Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem

 

 

 

 

 

 

 

330

Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim

 

 

 

 

 

 

 

340

Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos

 

 

 

 

 

 

 

350

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

360

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

370

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

380

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

390

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 


C 19.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)

 

VISAS POZĪCIJAS

(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA

NETO POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJU (GARO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM

NETO POZĪCIJU (ĪSO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

RISKA PAKĀPES < 1 250 %

1 250 %

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

RISKA PAKĀPES < 1 250 %

1 250 %

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

GARĀS

ĪSĀS

(-) GARĀS

(-) ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

7 - 10 %

12 - 18 %

20 - 35 %

40 - 75 %

100 %

150 %

200 %

225 %

250 %

300 %

350 %

425 %

500 %

650 %

750 %

850 %

AR REITINGU

BEZ REITINGA

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

7 - 10 %

12 - 18 %

20 - 35 %

40 - 75 %

100 %

150 %

200 %

225 %

250 %

300 %

350 %

425 %

500 %

650 %

750 %

850 %

AR REITINGU

BEZ REITINGA

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

460

470

480

490

500

510

520

530

540

550

560

570

580

590

600

610

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar MKR SA TDI {325:060}

020

tostarp: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEM:

120

1.

Mājokļa hipotēka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

2.

Komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

3.

Kredītkaršu parādi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

4.

Noma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

5.

Aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

6.

Patēriņa kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

7.

Tirdzniecības debitori

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

8.

Citi aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

9.

Segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

10.

Citas saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 20.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)

 

VISAS POZĪCIJAS

(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA

NETO POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJU (GARO) SADALĪJUMS PĒC STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS UN IRB RISKA PAKĀPĒM

NETO POZĪCIJU (ĪSO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

RISKA PAKĀPES < 1 250 %

1 250 %

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

RISKA PAKĀPES < 1 250 %

1 250 %

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

GARĀS

ĪSĀS

(-) GARĀS

(-) ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

7 - 10 %

12 - 18 %

20 - 35 %

40 - 75 %

100 %

250 %

350 %

425 %

650 %

citas

AR REITINGU

BEZ REITINGA

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

7 - 10 %

12 - 18 %

20 - 35 %

40 - 75 %

100 %

250 %

350 %

425 %

650 %

citas

AR REITINGU

BEZ REITINGA

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar MKR SA TDI {330:060}

 

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS:

020

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

CITAS KTP POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

CITAS KTP POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

CITAS KTP POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI:

110

N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

CITAS KTP POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 21.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)

Valsts tirgus:

 

POZĪCIJAS

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

010

020

030

040

050

060

070

010

TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

020

Vispārējais risks

 

 

 

 

 

 

 

021

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

022

Citi aktīvi un saistības

 

 

 

 

 

 

 

030

Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju

 

 

 

 

 

 

 

040

Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi

 

 

 

 

 

 

 

050

Specifiskais risks

 

 

 

 

 

 

 

080

Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos

 

 

 

 

 

 

 

090

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

100

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

110

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

120

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

130

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 


C 22.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)

 

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

(tostarp nesakrītošo pozīciju valūtās, kurām piemēro sakrītošo pozīciju īpašo režīmu, pārdale)

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

SAKRĪTOŠĀS

020

030

040

050

060

070

080

090

100

010

KOPĒJĀS POZĪCIJAS VALŪTĀS, KURĀS NESNIEDZ PĀRSKATUS

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

020

Cieši korelētas valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Visas citas valūtas (tostarp KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Zelts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO POZĪCIJU SADALĪJUMS (TOSTARP PĀRSKATA SNIEGŠANAS VALŪTĀ) PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM

100

Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Ārpusbilances posteņi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izziņas posteņi: VALŪTAS POZĪCIJAS

130

eiro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

leks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Argentīnas peso

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Austrālijas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Brazīlijas reāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Bulgārijas leva

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Kanādas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Čehijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Dānijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Ēģiptes mārciņa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

sterliņu mārciņa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

forints

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

jēna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Lietuvas lits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

denārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Meksikas peso

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

zlots

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Rumānijas leja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Krievijas rublis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

Serbijas dinārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Zviedrijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Šveices franks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Turcijas lira

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

grivna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

ASV dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Islandes krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Norvēģijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Hongkongas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

jaunais Taivānas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Jaunzēlandes dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Singapūras dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Dienvidkorejas vona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

juaņa renminbi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

citas

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 23.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)

 

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

010

020

030

040

050

060

070

010

KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

020

Dārgmetāli (izņemot zeltu)

 

 

 

 

 

 

 

030

Parastie metāli

 

 

 

 

 

 

 

040

Lauksaimniecības produkti (īslaicīgie)

 

 

 

 

 

 

 

050

Pārējie/citi

 

 

 

 

 

 

 

060

Tostarp enerģijas produkti (nafta, gāze)

 

 

 

 

 

 

 

070

Termiņu sadalījuma pieeja

 

 

 

 

 

 

 

080

Paplašinātā termiņu sadalījuma pieeja

 

 

 

 

 

 

 

090

Vienkāršotā pieeja: Visas pozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

100

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

110

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

120

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

130

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

140

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 


C 24.00 — TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM)

 

VaR

VaR SPRIEDZES APSTĀKĻOS

INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBA

VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

Pārsniegumu skaits iepriekšējās 250 darbdienās

VaR reizināšanas koeficients (mc )

sVaR reizināšanas koeficients (ms )

PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA MINIMUMU — SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA MINIMUMU — SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS PĒCMAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc ) × IEPRIEKŠĒJO 60 DARBDIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg )

IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaR t-1)

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (m s) × IEPRIEKŠĒJO 60 DARBDIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (sVaRavg )

PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (sVaR t-1)

12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS

PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

MINIMUMS

12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS

PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

010

KOPĒJĀS POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

 

 

 

 

 

Izziņas posteņi: TIRGUS RISKA SADALĪJUMS

020

Tirgoti parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

TPI — vispārējais risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

TPI — specifiskais risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Kapitāla vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Kapitāla vērtspapīri — vispārējais risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Kapitāla vērtspapīri — specifiskais risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Ārvalstu valūtas risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Preču risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kopējā vērtība attiecībā uz vispārējo risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Kopējā vērtība attiecībā uz specifisko risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 25.00 — KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

VaR

VaR SPRIEDZES APSTĀKĻOS

PAŠU KAPITĀLS PRASĪBAS

RISKA KOPAPJOMS RISKA DARĪJUMA APJOMS

IZZIŅAS POSTEŅI

RISKA NODROŠINĀJUMA NOSACĪTĀS VĒRTĪBAS

 

tostarp: ārpusbiržas atvasinātie instrumenti

tostarp: VFD

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc ) × IEPRIEKŠĒJO 60 DARBDIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg )

IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaR t-1)

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (m s) × IEPRIEKŠĒJO 60 DARBDIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (sVaRavg )

PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (sVaR t-1)

Darījumu partneru skaits

tostarp: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtība

RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJA

AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

010

Kopējais kredīta vērtības korekcijas risks

 

 

 

 

 

 

 

 

Saite uz {CA2;r640;c010}

 

 

 

 

 

020

Saskaņā ar attīstīto metodi

 

 

 

 

 

 

 

 

Saite uz {CA2;r650;c010}

 

 

 

 

 

030

Saskaņā ar standartizēto metodi

 

 

 

 

 

 

 

 

Saite uz {CA2;r660;c010}

 

 

 

 

 

040

Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

 

 

 

 

 

 

 

 

Saite uz {CA2;r670;c010}

 

 

 

 

 

II PIELIKUMS

PĀRSKATI PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Saturs

I DAĻA:

VISPĀRĒJĀS NORĀDES
127

1.

STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS 127

1.1.

STRUKTŪRA 127

1.2.

NUMERĀCIJAS KONVENCIJA 127

1.3.

ZĪMJU KONVENCIJA 127

II DAĻA:

NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI
127

1.

PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA) 127

1.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 127

1.2.

C 01.00 - PAŠU KAPITĀLS (CA1) 129

1.2.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 129

1.3.

C 02.00 - PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2) 143

1.3.1.

NORĀDES PAR KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 143

1.4.

C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3) 149

1.4.1.

NORĀDES PAR KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 149

1.5.

C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4) 150

1.5.1.

NORĀDES PAR KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 150

1.6.

PĀREJAS NOTEIKUMI UN INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5) 165

1.6.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 165

1.6.2.

C 05.01. – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1) 165

1.6.2.1.

NORĀDES PAR KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 166

1.6.3.

C 05.02 – INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2.) 174

1.6.3.1.

NORĀDES PAR KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 174

2.

GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) 176

2.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 176

2.2.

SĪKA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU 176

2.3.

INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ 176

2.4.

C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM – KOPĀ (GS KOPĀ) 177

2.5.

C 06.02 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) 177

3.

KREDĪTRISKA VEIDNES 185

3.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 185

3.1.1.

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS EFEKTU 185

3.1.2.

PĀRSKATA SNIEGŠANA PAR DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKU 185

3.2.

C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) 186

3.2.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 186

3.2.2.

CR SA VEIDNES TVĒRUMS 186

3.2.3.

RISKA DARĪJUMU IEDALĪŠANA RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR STANDARTIZĒTO PIEEJU 187

3.2.4.

SKAIDROJUMI PAR DAŽU TĀDU KONKRĒTU RISKA DARĪJUMU KATEGORIJU TVĒRUMU, KAS MINĒTAS KPR 112. PANTĀ 190

3.2.4.1.

RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “IESTĀDES” 190

3.2.4.2.

RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “SEGTĀS OBLIGĀCIJAS” 190

3.2.4.3.

RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “KOLEKTĪVO IEGULDĪJUMU UZŅĒMUMI” 191

3.2.5.

NORĀDES PAR KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 191

3.3.

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB) 198

3.3.1.

CR IRB VEIDNES TVĒRUMS 198

3.3.2.

CR IRB VEIDNES SADALĪJUMS 199

3.3.3.

C 08.01 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1) 200

3.3.3.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 200

3.3.4.

C 08.02 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2 VEIDNE) 208

3.4.

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU (CR GB) 209

3.4.1.

C 09.01 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: SP RISKA DARĪJUMI (CR GB 1) 209

3.4.1.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 209

3.4.2.

C 09.02 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2) 211

3.4.2.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 211

3.4.3.

C 09.03 – KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪGO KREDĪTRISKA DARĪJUMU KREDĪTRISKAM – SADALĪJUMS PA VALSTĪM (CR GB 3) 214

3.4.3.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 214

3.4.3.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 214

3.5.

C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2) 214

3.5.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 214

3.5.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM (PIEMĒRO GAN CR EQU IRB 1, GAN CR EQU IRB 2) 215

3.6.

C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT) 218

3.6.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 218

3.6.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 219

3.7.

C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) 221

3.7.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 221

3.7.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 221

3.8.

C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB) 228

3.8.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 228

3.8.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 228

3.9.

C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS) 235

3.9.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 235

3.9.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 236

4.

OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES 246

4.1.

C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR) 246

4.1.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 246

4.1.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 246

4.2.

C 17.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA BRUTO ZAUDĒJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETAILS) 249

4.2.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 249

4.2.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 249

5.

TIRGUS RISKA VEIDNES 251

5.1.

C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI) 251

5.1.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 251

5.1.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 252

5.2.

C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC) 254

5.2.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 254

5.2.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 254

5.3.

C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP) 256

5.3.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 256

5.3.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 257

5.4.

C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU) 259

5.4.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 259

5.4.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 259

5.5.

C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX) 261

5.5.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 261

5.5.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 261

5.6.

C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM) 264

5.6.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 264

5.6.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 264

5.7.

C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM) 265

5.7.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 265

5.7.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 265

5.8.

C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA) 267

5.8.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 267

I DAĻA:   VISPĀRĒJĀS NORĀDES

1.   STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS

1.1.   STRUKTŪRA

1.

Kopumā sistēmā ir ietverti pieci veidņu bloki:

a)

kapitāla pietiekamība, pārskats par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu, kopējā riska darījumu vērtība;

b)

grupas maksātspēja, pārskats par visu to individuālo sabiedrību maksātspējas prasību izpildi, kuras iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības konsolidācijas tvērumā;

c)

kredītrisks (tostarp darījuma partnera kredītrisks, atgūstamās vērtības samazinājuma risks un norēķinu risks);

d)

tirgus risks (tostarp pozīcijas risks tirdzniecības portfelī, ārvalstu valūtas risks, preču risks un kredīta vērtības korekcijas (CVA) risks);

e)

operacionālais risks.

2.

Attiecībā uz katru veidni ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem. Šajās pamatnostādnēs par kopējās pārskatu sniegšanas sistēmas īstenošanu ir iekļauta detalizētāka informācija par vispārīgākiem pārskatu sniegšanas aspektiem attiecībā uz katru veidņu bloku, norādes par konkrētām pozīcijām, kā arī piemēri un validācijas noteikumi.

3.

Iestādes atkarībā no pieejas, kas izmantota, lai noteiktu pašu kapitāla prasības, iesniedz tikai tās veidnes, kuras ir būtiskas.

1.2.   NUMERĀCIJAS KONVENCIJA

4.

Atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un šūnām, dokumentā izmanto apzīmējumu konvenciju, kas norādīta turpmākajā tabulā. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos.

5.

Norādēs izmantots šāds vispārējs apzīmējums: {Veidne;Rinda;Sleja}.

6.

Ja validāciju veic veidnē, kurā izmantoti tikai minētās veidnes datu punkti, apzīmējumi neattiecas uz veidni: {Rinda;Sleja}.

7.

Ja veidnēs ir tikai viena sleja, atsaucas vienīgi uz rindām. {Veidne;Rinda}.

8.

Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz iepriekš norādītām rindām vai slejām.

1.3.   ZĪMJU KONVENCIJA

9.

Jebkuru summu, kas palielina pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Turpretim summu, kas samazina kopējo pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), paredzēts, ka minēto posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.

II DAĻA:   NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

1.   PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA)

1.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

10.

CA veidnēs ietverta informācija par pirmā pīlāra skaitītājiem (pašu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, pirmā līmeņa pamata kapitāls), saucēju (pašu kapitāla prasības) un pārejas noteikumiem, un tā ir strukturēta piecās veidnēs:

a)

CA1 veidnē ietverta iestāžu pašu kapitāla summa, kas sadalīta pa posteņiem, kuri vajadzīgi, lai iegūtu minēto summu. Iegūtajā pašu kapitāla summā ietverta katra kapitāla veida pārejas noteikumu kopējā ietekme;

b)

CA2 veidnē sniegts kopsavilkums par kopējo riska darījumu vērtību (kā noteikts Kapitāla prasību regulas (KPR) 92. panta 3. punktā);

c)

CA3 veidnē ietverti rādītāji, kuriem KPR noteikts minimālais līmenis, un daži citi saistītie dati;

d)

CA4 veidnē ietverti izziņas posteņi, kas vajadzīgi CA1 posteņu aprēķināšanai, kā arī informācija par Kapitāla prasību direktīvas (KPD) kapitāla rezervēm;

e)

CA5 veidnē ietverti dati, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu pārejas noteikumu ietekmi attiecībā uz pašu kapitālu. CA5 pārstās pastāvēt, kad pārejas noteikumi zaudēs spēku.

11.

Veidnes piemēro visām pārskatus sniedzošajām sabiedrībām neatkarīgi no izmantotajiem grāmatvedības standartiem, tomēr daži posteņi skaitītājā ir specifiski sabiedrībām, kas piemēro SGS/SFPS veida vērtēšanas noteikumus. Parasti informācija saucējā ir saistīta ar galīgajiem rezultātiem, par kuriem sniegts pārskats attiecīgajās kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas veidnēs.

12.

Kopējo pašu kapitālu veido dažādi kapitāla veidi: pirmā līmeņa kapitāls, kas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa, un otrā līmeņa kapitāls.

13.

Pārejas noteikumus CA veidnēs piemēro šādi:

a)

CA1 posteņos pārejas korekcijas parasti neņem vērā. Tas nozīmē, ka summas CA1 posteņos aprēķina saskaņā ar nobeiguma noteikumiem (t. i., it kā nebūtu pārejas noteikumu), izņemot posteņus, kuros sniegts pārejas noteikumu ietekmes kopsavilkums. Katram kapitāla veidam (t. i., pirmā līmeņa pamata kapitālam, pirmā līmeņa papildu kapitālam un otrā līmeņa kapitālam) ir trīs dažādi posteņi, kuros iekļautas visas korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem.

b)

pārejas noteikumi var ietekmēt arī pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla deficītu (t. i., pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla atskaitījuma pārsniegumu, kas reglamentēts attiecīgi KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 56. panta e) punktā), un tādējādi posteņi, kuros šis deficīts ietverts, var netieši atspoguļot pārejas noteikumu ietekmi;

c)

CA5 veidni izmanto vienīgi, lai sniegtu pārskatu par pārejas noteikumiem.

14.

Otrā pīlāra prasības ES var piemērot dažādi (KPD IV 104. panta 2. punkts ir jātransponē valsts regulējumā). KPR maksātspējas pārskatā iekļauj vienīgi otrā pīlāra prasību ietekmi uz maksātspējas koeficientu vai mērķa koeficientu. Detalizēti pārskati par otrā pīlāra prasībām neietilpst KPR 99. pantā.

a)

CA1, CA2 vai CA5 veidnes ietver datus tikai saistībā ar pirmā pīlāra jautājumiem.

b)

CA3 veidnē apkopotā veidā ietverta otrā pīlāra papildu prasību ietekme uz maksātspējas koeficientu. Viens bloks pievēršas summu ietekmei uz rādītājiem, savukārt otrs bloks pievēršas pašam rādītājam. Abiem rādītāju blokiem nav turpmākas saistības ar CA1, CA2 vai CA5 veidnēm.

c)

CA4 veidnē ietverta viena šūna par papildu pašu kapitāla prasībām saistībā ar otro pīlāru. Minētā šūna nav caur validācijas noteikumiem saistīta ar CA3 veidnes kapitāla rādītājiem un atspoguļo KPD 104. panta 2. punktu, kurā skaidri minētas papildu pašu kapitāla prasības kā viena no iespējām otrā pīlāra lēmumiem.

1.2.   C 01.00 - PAŠU KAPITĀLS (CA1)

1.2.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

1.   Pašu kapitāls

KPR 4. panta 1. punkta 118. apakšpunkts un 72. pants

Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa.

015

1.1.   Pirmā līmeņa kapitāls

KPR 25. pants

Pirmā līmeņa kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa.

020

1.1.1.   Pirmā līmeņa pamata kapitāls

KPR 50. pants

030

1.1.1.1.   Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu

KPR 26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 27. līdz 30. pants, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

040

1.1.1.1.1.   Apmaksāti kapitāla instrumenti

KPR 26. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 27. līdz 31. pants

Ietver savstarpēju sabiedrību, kooperatīvu sabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumentus (KPR 27. un 29. pants).

Neietver ar instrumentiem saistīto akciju emisijas uzcenojumu.

Iekļauj kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti.

050

1.1.1.1.2.*   Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

KPR 28. panta 1. punkta b), l) un m) apakšpunkts

Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

060

1.1.1.1.3.   Akciju emisijas uzcenojums

KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts, 26. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

070

1.1.1.1.4.   (-) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 42. panta izņēmumi.

Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

1.1.1.1.4. līdz 1.1.1.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.1.1.5. postenī.

080

1.1.1.1.4.1.   (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

1.1.1.1. postenī ietverti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

Uzrādāmā summa ietver tādas līdzdalības tirdzniecības portfelī, kas aprēķinātas, pamatojoties uz neto garo pozīciju, kā minēts KPR 42. panta a) punktā.

090

1.1.1.1.4.2.   (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

091

1.1.1.1.4.3.   (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

092

1.1.1.1.5.   (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

Atbilstoši KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktam atskaita “pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kurus iestādei ir jāiegādājas saskaņā ar esošu līgumsaistību faktiskām vai iespējamām saistībām”.

130

1.1.1.2.   Nesadalītā peļņa

KPR 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 26. panta 2. punkts

Nesadalītā peļņa ietver iepriekšējā gada nesadalīto peļņu, kā arī atbilstošo starpposma vai gada beigu peļņu.

140

1.1.1.2.1.   Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa

KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts

KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunktā nesadalītā peļņa ir definēta kā “peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem”.

150

1.1.1.2.2.   Atbilstošā peļņa vai zaudējumi

KPR 4. panta 1. punkta 121. apakšpunkts, 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts

KPR 26. panta 2. punkts ļauj ar kompetento iestāžu iepriekšēju piekrišanu starpposma vai gada beigu peļņu iekļaut kā nesadalīto peļņu, ja ir izpildīti daži nosacījumi.

No otras puses, zaudējumus atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, kā norādīts KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

160

1.1.1.2.2.1.   Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

KPR 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Uzrādāmā summa ir grāmatvedības peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzradītā peļņa vai zaudējumi.

170

1.1.1.2.2.2.   (-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša

KPR 26. panta 2. punkts

Šajā rindā neuzrāda nekādus datus, ja atsauces periodā iestāde ir uzrādījusi zaudējumus. Tas tādēļ, ka zaudējumus pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

Ja iestāde uzrāda peļņu, tad uzrāda to daļu, kas nav uzskatāma par atbilstošu saskaņā ar KPR 26. panta 2. punktu (t. i., nerevidētā peļņa un paredzamās maksas vai dividendes).

Jāņem vērā, ka peļņas gadījumā atskaitāmā summa ietver vismaz starpposma dividendes.

180

1.1.1.3.   Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi

KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā, un to uzrāda pirms prudenciālo filtru piemērošanas. Uzrādāmo summu nosaka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 13. panta 4. punktu.

200

1.1.1.4.   Citas rezerves

KPR 4. panta 1. punkta 117. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Citas rezerves KPR ir definētas kā “rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas uzkrātajos citos visaptverošajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā”.

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

210

1.1.1.5.   Rezerves vispārējiem banku riskiem

KPR 4. panta 1. punkta 112. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Rezerves vispārējiem banku riskiem Direktīvas 86/635/EEK 38. pantā ir definētas kā “summas, ko kredītiestāde nolemj rezervēt, lai nodrošinātos pret īpašajiem riskiem, kas ir saistīti ar banku darbību”.

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

220

1.1.1.6.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. panta 1. līdz 3. punkts un 484. līdz 487. pants

Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus piemērotas kā pirmā līmeņa pamata kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

230

1.1.1.7.   Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā

KPR 4. panta 120. punkts un 84. pants

Visu mazākuma līdzdalības daļu meitasuzņēmumos summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

240

1.1.1.8.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām

KPR 479. un 480. pants

Mazākuma līdzdalības daļu korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

250

1.1.1.9.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem

KPR 32. līdz 35. pants

260

1.1.1.9.1.   (-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ

KPR 32. panta 1. punkts

Uzrādāmā summa ir saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem vērtspapīroto aktīvu radīts iestādes pašu kapitāla pieaugums.

Piemēram, šis postenis ietver nākotnes maržinālos ienākumus, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas, vai – iniciatoru gadījumā – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, ko rada vērtspapīrotie aktīvi, kuri uzlabo vērtspapīrošanas pozīciju kredītkvalitāti.

270

1.1.1.9.2.   Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve

KPR 33. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja naudas plūsmas riska ierobežošanas rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tā samazina grāmatvedības pašu kapitālu) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

280

1.1.1.9.3.   Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības

KPR 33. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tās samazina grāmatvedības pašu kapitālu) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu.

285

1.1.1.9.4.   Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

KPR 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 33. panta 2. punkts

Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi, un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu.

290

1.1.1.9.5.   (-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām

KPR 34. un 105. pants

Patiesās vērtības korekcijas riska darījumiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī, saistībā ar KPR 105. pantā noteiktiem stingrākiem standartiem attiecībā uz piesardzīgu vērtēšanu.

300

1.1.1.10.   (-) Nemateriālā vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. pants

310

1.1.1.10.1.   (-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs

KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Nemateriālā vērtība ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šeit uzrādāmā summa ir tāda pati kā bilancē uzrādītā.

320

1.1.1.10.2.   (-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā

KPR 37. panta b) punkts un 43. pants

330

1.1.1.10.3.   Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību

KPR 37. panta a) punkts

Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos nemateriālā vērtība vai ja tiktu pārtraukta tās atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

340

1.1.1.11.   (-) Citi nemateriālie aktīvi

KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. panta a) punkts

Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu.

350

1.1.1.11.1.   (-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas

KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu.

Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta to nemateriālo aktīvu bilancē, kas nav nemateriālā vērtība.

360

1.1.1.11.2.   Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem

KPR 37. panta a) punkts

Atliktā nodokļa saistību summa, kas tiktu dzēsta, ja samazinātos to nemateriālo aktīvu vērtība, kas nav nemateriālā vērtība, vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

370

1.1.1.12.   (-) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants

380

1.1.1.13.   (-) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 40., 158. un 159. pants

Uzrādāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekme, kas varētu rasties, ja uzkrājumi paaugstinātu paredzamo zaudējumu līmeni (KPR 40. pants).

390

1.1.1.14.   (-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 41. pants

400

1.1.1.14.1.   (-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi “atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību”.

Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta bilancē (ja tā uzrādīta atsevišķi).

410

1.1.1.14.2.   Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem

KPR 4. panta 1. punkta 108. un 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

420

1.1.1.14.3.   Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot

KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Šajā postenī jebkādu summu uzrāda tikai tad, ja kompetentā iestāde ir iepriekš piekritusi, ka tiek samazināta definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmā summa.

Šajā rindā ietvertajiem aktīviem piemēro riska pakāpi attiecībā uz kredītriska prasībām.

430

1.1.1.15.   (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

KPR 4. panta 1. punkta122. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 44. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 27. punktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja pastāv savstarpējas līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

440

1.1.1.16.   (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu

KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts

Uzrādāmo summu tieši ņem no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu”. Summa ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

450

1.1.1.17.   (-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punkts un 89. līdz 91. pants

Būtiskas līdzdalības ir definētas kā “tieša vai netieša līdzdalība sabiedrībā, kas ir vismaz 10 % no tās kapitāla vai balsstiesībām vai ļauj būtiski ietekmēt vadību minētajā sabiedrībā”.

Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi.

460

1.1.1.18.   (-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts, 243. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 244. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 258. pants un 266. panta 3. punkts

Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, bet kuras alternatīvi ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī.

470

1.1.1.19.   (-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts un 379. panta 3. punkts

Neapmaksātām piegādēm piemēro 1 250 % riska pakāpi pēc piecām dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes izsūtīšanas līdz darījuma izbeigšanai saskaņā ar pašu kapitāla prasībām attiecībā uz norēķinu risku. Alternatīvi tās ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī.

471

1.1.1.20.   (-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punkts un 153. panta 8. punkts

Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punktu tās (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tām var piemērot 1 250 % riska pakāpi.

472

1.1.1.21.   (-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punkts un 155. panta 4. punkts

Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punktu tos (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tiem var piemērot 1 250 % riska pakāpi.

480

1.1.1.22.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts; 43. līdz 46. pants, 49. panta 2. un 3. punkts un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 2. un 3. punkts).

490

1.1.1.23.   (-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības (neņemot vērā to daļu no attiecīgajām atliktā nodokļa saistībām, kas iedalīta atliktā nodokļa aktīvos, kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punkta b) apakšpunktu), kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta a) apakšpunkta 10 % slieksni.

500

1.1.1.24.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts; 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts; 43., 45., 47., 48. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 49. panta 1. līdz 3. punkts un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta b) apakšpunkta 10 % slieksni.

Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 1., 2. un 3. punkts).

510

1.1.1.25.   (-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni

KPR 48. panta 1. punkts

Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un no iestādes tiešas un netiešām līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta 17,65 % slieksni.

520

1.1.1.26.   Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu

KPR 469. līdz 472. pants, 478. un 481. pants

Korekcijas attiecībā uz atskaitījumiem pārejas noteikumu dēļ. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

524

1.1.1.27.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

KPR 3. pants

529

1.1.1.28.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa pamata kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa pamata kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 020 līdz 524.

Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

530

1.1.2.   PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

KPR 61. pants

540

1.1.2.1.   Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu

KPR 51. panta a) punkts, 52. līdz 54. pants, 56. panta a) punkts un 57. pants

550

1.1.2.1.1.   Apmaksāti kapitāla instrumenti

KPR 51. panta a) punkts un 52. līdz 54. pants

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

560

1.1.2.1.2.   (*) Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

KPR 52. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunkts

Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

570

1.1.2.1.3.   Akciju emisijas uzcenojums

KPR 51. panta b) punkts

Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

580

1.1.2.1.4.   (-) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) apakšpunkts un 57. pants

Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 57. panta izņēmumi.

Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

1.1.2.1.4. līdz 1.1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.2.1.5. postenī.

590

1.1.2.1.4.1.   (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

1.1.2.1.1. postenī iekļauti pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

620

1.1.2.1.4.2.   (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

621

1.1.2.1.4.3.   (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

622

1.1.2.1.5.   (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus

KPR 56. panta a) punkts un 57. pants

Saskaņā ar KPR 56. panta a) punktu atskaita “pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”.

660

1.1.2.2.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. panta 4. un 5. punkts, 484. līdz 487. pants, 489. un 491. pants

Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla nosacījumus. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

670

1.1.2.3.   Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā

KPR 83., 85. un 86. pants

Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā.

Ietver atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants).

680

1.1.2.4.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā

KPR 480. pants

Korekcijas attiecībā uz atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

690

1.1.2.5.   (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 56. panta b) punkts un 58. pants

Līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

700

1.1.2.6.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta c) punkts; KPR 59., 60. un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla.

710

1.1.2.7.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta d) punkts, 59. un 79. pants

Iestādes līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas ir pilnībā atskaitītas.

720

1.1.2.8.   (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu

KPR 56. panta e) punkts

Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)”.

730

1.1.2.9.   Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu

KPR 474., 475., 478. un 481. pants

Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

740

1.1.2.10.   Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla)

KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts

Pirmā līmeņa papildu kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla ir lielāki nekā pirmā līmeņa papildu kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos pirmā līmeņa papildu kapitālam ir jābūt vienādam ar nulli un pirmā līmeņa papildu kapitāla atskaitījumu pārpalikums ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

Ar šo posteni tiek panākts, ka 1.1.2.1. līdz 1.1.2.12. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Tad, ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.1.16. postenis ir pretējs šim skaitlim.

744

1.1.2.11.   Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

KPR 3. pants

748

1.1.2.12.   Pirmā līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa papildu kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa papildu kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 530 līdz 744.

Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

750

1.2.   OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 71. pants

760

1.2.1.   Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu

KPR 62. panta a) punkts, 63. līdz 65. pants, 66. panta a) punkts un 67. pants

770

1.2.1.1.   Apmaksāti kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

KPR 62. panta a) punkts, 63. un 65. pants

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

780

1.2.1.2.   (*) Izziņas postenis: neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

KPR 63. panta c), e) un f) punkts un 64. pants

Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

790

1.2.1.3.   Akciju emisijas uzcenojums

KPR 62. panta b) punkts un 65. pants

Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

800

1.2.1.4.   (-) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

KPR 63. panta b) punkta i) apakšpunkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 67. panta izņēmumi.

Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

1.2.1.4. līdz 1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.2.1.5. postenī.

810

1.2.1.4.1.   (-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

KPR 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

1.2.1.1. postenī ietverti otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

840

1.2.1.4.2.   (-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

841

1.2.1.4.3.   (-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

842

1.2.1.5.   (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus

KPR 66. panta a) punkts un 67. pants

Saskaņā ar KPR 66. panta a) punktu atskaita “pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”.

880

1.2.2.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. panta 6. un 7. punkts, 484., 486., 488., 490. un 491. pants

Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus kā otrā līmeņa kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

890

1.2.3.   Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā

KPR 83., 87. un 88. pants

Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pašu kapitāla summu kopsumma, kas iekļauta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā.

Ietver atbilstīgu otrā līmeņa kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants).

900

1.2.4.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā

KPR 480. pants

Korekcijas attiecībā uz atbilstīgu pašu kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

910

1.2.5.   IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus

KPR 62. panta d) punkts

Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, šis postenis ietver tādas pozitīvās summas, kuras iegūst salīdzinot uzkrājumus un paredzamos zaudējumus, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls.

920

1.2.6.   SP. Vispārējās kredītriska korekcijas

KPR 62. panta c) punkts

Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, šis postenis ietver vispārējās kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls.

930

1.2.7.   (-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 66. panta b) punkts un 68. pants

Līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver otrā un trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

940

1.2.8.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta c) punkts; 68. līdz 70. pants un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla.

950

1.2.9.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta d) punkts, 68., 69. un 79. pants

Pilnībā atskaita iestādes līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums.

960

1.2.10.   Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu

KPR 476. līdz 478. pants un 481. pants

Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

970

1.2.11.   Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)

KPR 56. panta e) punkts

Otrā līmeņa kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla ir lielāki nekā otrā līmeņa kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos otrā līmeņa kapitāls ir vienāds ar nulli, un otrā līmeņa atskaitījumu pārpalikumu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla.

Ar šo posteni 1.2.1. līdz 1.2.13. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.2.8. postenis ir pretējs šim skaitlim.

974

1.2.12.   (-) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

KPR 3. pants

978

1.2.13.   Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja otrā līmeņa kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā otrā līmeņa kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 750 līdz 974.

Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

1.3.   C 02.00 - PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)

1.3.1.   Norādes par konkrētām pozīcijām

Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

1.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 3. punkts, 95., 96. un 98. pants

020

1.*   No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu

030

1.**   No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu

040

1.1.   RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES

KPR 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkts

050

1.1.1.   Standartizētā pieeja (SP)

CR SA un SEC SA veidnes kopējo riska darījumu līmenī

060

1.1.1.1.   SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas

CR SA veidne kopējo riska darījumu līmenī. SP riska darījumu kategorijas ir KPR 112. pantā minētās kategorijas, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas.

070

1.1.1.1.01.   Centrālās valdības vai centrālas bankas

Sk. CR SA veidni

080

1.1.1.1.02.   Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

Sk. CR SA veidni

090

1.1.1.1.03.   Publiskā sektora struktūras

Sk. CR SA veidni

100

1.1.1.1.04.   Daudzpusējās attīstības bankas

Sk. CR SA veidni

110

1.1.1.1.05.   Starptautiskās organizācijas

Sk. CR SA veidni

120

1.1.1.1.06.   Iestādes

Sk. CR SA veidni

130

1.1.1.1.07.   Komercsabiedrības

Sk. CR SA veidni

140

1.1.1.1.08.   Privātpersonas vai MVU

Sk. CR SA veidni

150

1.1.1.1.09.   Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

Sk. CR SA veidni

160

1.1.1.1.10.   Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

Sk. CR SA veidni

170

1.1.1.1.11.   Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

Sk. CR SA veidni

180

1.1.1.1.12.   Segtās obligācijas

Sk. CR SA veidni

190

1.1.1.1.13.   Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

Sk. CR SA veidni

200

1.1.1.1.14.   Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

Sk. CR SA veidni

210

1.1.1.1.15.   Kapitāla vērtspapīri

Sk. CR SA veidni

211

1.1.1.1.16.   Citi posteņi

Sk. CR SA veidni

220

1.1.1.2.   Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP

CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

230

1.1.1.2.*   No kā: atkārtota vērtspapīrošana

CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

240

1.1.2.

Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB)

250

1.1.2.1.   IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes

CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes)

260

1.1.2.1.01.   Centrālās valdības un centrālās bankas

Sk. CR IRB veidni

270

1.1.2.1.02.   Iestādes

Sk. CR IRB veidni

280

1.1.2.1.03.   Komercsabiedrības – MVU

Sk. CR IRB veidni

290

1.1.2.1.04.   Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana

Sk. CR IRB veidni

300

1.1.2.1.05.   Komercsabiedrības – citas

Sk. CR IRB veidni

310

1.1.2.2.   IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm

CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja izmanto pašu LGD aplēses un/vai korekcijas pakāpes)

320

1.1.2.2.01.   Centrālās valdības un centrālās bankas

Sk. CR IRB veidni

330

1.1.2.2.02.   Iestādes

Sk. CR IRB veidni

340

1.1.2.2.03.   Komercsabiedrības – MVU

Sk. CR IRB veidni

350

1.1.2.2.04.   Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana

Sk. CR IRB veidni

360

1.1.2.2.05.   Komercsabiedrības – citas

Sk. CR IRB veidni

370

1.1.2.2.06.   Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar MVU nekustamo īpašumu

Sk. CR IRB veidni

380

1.1.2.2.07.   Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kas nav MVU nekustamais īpašums

Sk. CR IRB veidni

390

1.1.2.2.08.   Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami

Sk. CR IRB veidni

400

1.1.2.2.09.   Privātpersonas vai MVU – citi MVU

Sk. CR IRB veidni

410

1.1.2.2.10.   Privātpersonas vai MVU – citi, kas nav MVU

Sk. CR IRB veidni

420

1.1.2.3.   Kapitāla vērtspapīri – IRB

Sk. CR EQU IRB veidni

430

1.1.2.4.   Vērtspapīrošanas pozīcijas – IRB

CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

440

1.1.2.4.*   No kā: atkārtota vērtspapīrošana

CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

450

1.1.2.5.   Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības

Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 156. pantu

460

1.1.3.   Riska darījumu vērtība iemaksām CCP saistību neizpildes fondā

KPR 307. līdz 309. pants

490

1.2.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM

KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

500

1.2.1.   Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī

Sk. CR SETT veidni

510

1.2.2.   Norēķinu/piegādes risks tirdzniecības portfelī

Sk. CR SETT veidni

520

1.3.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM

KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkta i) un iii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

530

1.3.1.

Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP)

540

1.3.1.1.   Tirgoti parāda instrumenti

MKR SA TDI veidne kopējo valūtu līmenī

550

1.3.1.2.   Kapitāla vērtspapīri

MKR SA EQU veidne kopējo valstu tirgu līmenī

560

1.3.1.3.   Ārvalstu valūta

Sk. MKR SA FX veidni

570

1.3.1.4.   Preces

Sk. MKR SA COM veidni

580

1.3.2.   Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM)

Sk. MKR IM veidni

590

1.4.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)

KPR 92. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu šis elements ir nulle.

600

1.4.1.   OpR pamatrādītāja pieeja (PRP)

Sk. OPR veidni

610

1.4.2.   OpR standartizētā pieeja (TSP)/alternatīvās standartizētās pieejas (ASP)

Sk. OPR veidni

620

1.4.3.   OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP)

Sk. OPR veidni

630

1.5.   PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM

KPR 95. panta 2. punkts, 96. panta 2. punkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Tikai ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu. Sk. arī KPR 97. pantu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 96. pantu uzrāda 97. pantā minēto summu, reizinot to ar 12,5.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 95. pantu sniedz pārskatu:

ja KPR 95. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā summa ir lielāka par summu, kas minēta KPR 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā, uzrādāmā summa ir vienāda ar nulli;

ja KPR 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā vērtība ir lielāka par summu, kas minēta KPR 95. panta 2. punkta a) apakšpunktā, uzrādāmo summu iegūst, pēdējo summu atņemot no pirmās.

640

1.6.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI

KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts. Sk. CVA veidni.

650

1.6.1.   Attīstītā metode

Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 383. pantam. Sk. CVA veidni.

660

1.6.2.   Standartizētā metode

Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 384. pantam. Sk. CVA veidni.

670

1.6.3.   Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 385. pantam. Sk. CVA veidni.

680

1.7.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 395. līdz 401. pants

690

1.8.   CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

KPR 3., 458. un 459. pants un riska darījumu vērtības, ko nevar iedalīt vienā no posteņiem, kas apzīmēti no 1.1. līdz 1.7.

Iestādes sniedz pārskatu par vērtībām, kas vajadzīgas, lai ievērotu šādas prasības:

stingrākas prudenciālās prasības, ko Komisija noteikusi saskaņā ar KPR 458. un 459. pantu;

papildu riska darījumu vērtības saistībā ar KPR 3. pantu.

Šim postenim nav saites uz sīkākas informācijas veidni.

710

1.8.2.   No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 458. pantu

KPR 458. pants

720

1.8.2.*   No kā: prasības lielajiem riska darījumiem

KPR 458. pants

730

1.8.2.**   No kā: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus”

KPR 458. pants

740

1.8.2.***   No kā: No kā: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem

KPR 458. pants

750

1.8.3.   No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 459. pantu

KPR 459. pants

760

1.8.4.   No kā: papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu

KPR 3. pants

Jāuzrāda papildu riska darījumu vērtība. Tā ietver tikai papildu vērtības (piemēram, ja riska darījuma vērtība ir 100 un ja riska pakāpe 20 % un iestāde, pamatojoties uz KPR 3. pantu, piemēro riska pakāpi 50 % apmērā, uzrādāmā vērtība ir 30).

1.4.   C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)

1.4.1.   Norādes par konkrētām pozīcijām

Rindas

010

1.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs

KPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības.

020

2.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-)

Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību (4,5 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju.

030

3.   Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs

KPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka procentos no kopējo riska darījumu vērtības.

040

4.   Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-)

Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību (6 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju.

050

5.   Kopējais kapitāla rādītājs

KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Kopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības.

060

6.   Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-)

Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pašu kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto prasību (8 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju.

070

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

KPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju.

080

Pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs.

090

Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

KPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē pirmā līmeņa kapitāla rādītāju.

100

Pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs.

110

Kopējā kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē kopējo kapitāla rādītāju.

120

Kopējā kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks kopējais kapitāla mērķa rādītājs.

1.5.   C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)

1.5.1.   Norādes par konkrētām pozīcijām

Rindas

010

1.   Kopējie atliktā nodokļa aktīvi

Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē.

020

1.1.   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

KPR 39. pants

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuriem līdz ar to ir piemērojama riska pakāpe.

030

1.2.   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, bet kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un uz kuriem līdz ar to neattiecas nekādi sliekšņi (t. i., tos pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla).

040

1.3.   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kuru atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla līdz ar to piemēro KPR 48. panta sliekšņus 10 % un 17,65 % apmērā.

050

2.   Kopējās atliktā nodokļa saistības

Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē.

060

2.1.   Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

KPR 38. panta 3. un 4. punkts

Atliktā nodokļa saistības, attiecībā uz kurām nav ievēroti KPR 38. panta 3. un 4. punkta nosacījumi. Līdz ar to šajā postenī iekļauj atliktā nodokļa saistības, kas samazina nemateriālo vērtību, citus nemateriālo aktīvu vai definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu un kas tiek uzrādītas CA1 1.1.1.10.3., 1.1.1.11.2. un 1.1.1.14.2. postenī.

070

2.2.   Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

KPR 38. pants

080

2.2.1.   Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts

Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas netiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu.

090

2.2.2.   Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts

Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas tiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu.

100

3.   IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

110

3.1.   Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

120

3.1.1.   Vispārējās kredītriska korekcijas

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

130

3.1.2.   Specifiskās kredītriska korekcijas

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

131

3.1.3.   Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi

KPR 34., 110. un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

140

3.2.   Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav iestājies saistību neizpildes gadījums.

145

4.   IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros ir saistību neizpilde

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

150

4.1.   Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

155

4.2.   Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības.

160

5.   Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls

KPR 62. panta d) punkts

IRB iestādēm saskaņā ar KPR 62. panta d) punktu uzkrājumu pārsniegumam (pār paredzamajiem zaudējumiem), kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, ir noteikta maksimālā robežvērtība 0,6 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kuras aprēķinātas ar IRB pieeju.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 0,6 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai.

170

6.   Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā

KPR 62. panta c) punkts

Šis postenis ietver vispārīgas kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas, lai tās iekļautu otrā līmeņa kapitālā, zem maksimālās robežvērtības.

Summu uzrāda, ņemot vērā nodokļu ietekmi.

180

7.   Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls

KPR 62. panta c) punkts

Saskaņā ar KPR 62. panta c) punktu kredītriska korekcijām, kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, nosaka maksimālo robežvērtību 1,25 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 1,25 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai.

190

8.   Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 46. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Šajā postenī ietverts slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma. Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %.

200

9.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis

KPR 48. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

Šis postenis ietver 10 % slieksni attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības.

Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %.

210

10.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis

KPR 48. panta 1. punkts

Šis postenis ietver tādu 17,65 % slieksni – attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības –, kas piemērojams pēc 10 % sliekšņa.

Slieksnis aprēķināts tā, lai divu posteņu atzītā summa nepārsniegtu 15 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla, kas aprēķināts pēc visiem atskaitījumiem, neiekļaujot korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem.

220

11.   Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām

KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunkts

“Atbilstošs kapitāls” būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām ir definēts kā pirmā līmeņa un otrā līmeņa kapitāls, kas ir vienāds ar vienu trešdaļu no pirmā līmeņa kapitāla vai mazāks par to.

230

12.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 44. līdz 46. pants un 49. pants

240

12.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 44., 45., 46. un 49. pants

250

12.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 44., 46. un 49. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

b)

summas, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuriem tiek piemērota jebkura 49. panta alternatīva; un

c)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punktu.

260

12.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 45. pants

KPR 45. pantā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

270

12.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

280

12.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

290

12.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants

KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

291

12.3.1.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

292

12.3.2.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

293

12.3.3.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants

300

13.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 58. līdz 60. pants

310

13.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 58., 59. pants un 60. panta 2. punkts

320

13.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 58. pants un 60. panta 2. punkts

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; un

b)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

330

13.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

340

13.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

350

13.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

360

13.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

361

13.3.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

362

13.3.1.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

363

13.3.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants

370

14.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 68. līdz 70. pants

380

14.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 68., 69. pants un 70. panta 2. punkts

390

14.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 68. pants un 70. panta 2. punkts

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; un

b)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

400

14.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

410

14.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

420

14.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

430

14.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

431

14.3.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

432

14.3.1.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

433

14.3.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants

440

15.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 44., 45., 47. un 49. pants

450

15.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 44., 45., 47. un 49. pants

460

15.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 44., 45., 47. un 49. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

b)

summas, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuriem tiek piemērota jebkura 49. panta alternatīva; un

c)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punktu.

470

15.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 45. pants

KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

480

15.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

490

15.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

500

15.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants

KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

501

15.3.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

502

15.3.1.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

503

15.3.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants

510

16.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 58. un 59. pants

520

16.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 58. un 59. pants

530

16.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 58. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas (56. panta d) punkts); un

b)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

540

16.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

550

16.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

560

16.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

570

16.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām,

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

571

16.3.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

572

16.3.1.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

573

16.3.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants

580

17.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, neņemot vērā īsās pozīcijas

KPR 68. un 69. pants

590

17.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 68. un 69. pants

600

17.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 68. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas (66. panta d) punkts); un

b)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

610

17.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

620

17.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

630

17.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

640

17.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

641

17.3.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

642

17.3.1.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

643

17.3.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants

650

18.   Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla

KPR 46. panta 4. punkts

660

19.   Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla

KPR 60. panta 4. punkts

670

20.   Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla

KPR 70. panta 4. punkts

680

21.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 12.1. postenī.

690

22.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 15.1. postenī.

700

23.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 13.1. postenī.

710

24.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 16.1. postenī.

720

25.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 14.1. postenī.

730

26.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 17.1. postenī.

740

27.   Apvienoto rezervju prasība

KPD 128. panta 6. punkts

750

Kapitāla saglabāšanas rezerves

KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants

Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā.

760

Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku

KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts

Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm.

770

Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

KPD 128. panta 2. punkts, 130. pants, 135.–140. pants

780

Sistēmiskā riska rezerves

KPD 128. panta 5. punkts, 133.°un 134. pants

790

Sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

KPD 131. pants

Iestādes sniedz pārskatu par sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju, ko piemēro konsolidētajā līmenī, summu.

800

Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

KPD 128. panta 3. punkts un 131. pants

810

Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

KPD 128. panta 4. punkts un 131. pants

820

28.   Pašu kapitāla prasības saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

KPD 104. panta 2. punkts

Ja kompetentā iestāde nolemj, ka iestādei ir jāaprēķina papildu pašu kapitāla prasības otrā pīlāra iemeslu dēļ, šīs papildu pašu kapitāla prasības uzrāda šajā šūnā.

830

29.   Sākotnējais kapitāls

KPD 12. pants, 28. līdz 31. pants un KPR 93. pants

840

30.   Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmajiem izdevumiem

KPR 96. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts

850

31.   Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts

Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar īstenošanas tehnisko standartu (ITS) 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes.

Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde.

860

32.   Kopējās sākotnējās riska darījuma vērtības

Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar īstenošanas tehnisko standartu (ITS) 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes.

Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde.

870

Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu

KPR 500. panta 4. punkts

880

Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzeles I” minimumam

KPR 500. panta 1) punkta b) apakšpunkts un 4. punkts

890

Pašu kapitāla prasības “Bāzeles I” minimumam

KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunkts

900

Pašu kapitāla prasības “Bāzeles I” minimumam – SP alternatīva

KPR 500. panta 2. un 3. punkts

1.6.   PĀREJAS NOTEIKUMI UN INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5)

1.6.1.   Vispārīgas piezīmes

15.

CA5 sniegts kopsavilkums par pašu kapitāla elementu aprēķinu un atskaitījumiem, uz kuriem attiecas KPR 465. līdz 491. panta pārejas noteikumi.

16.

CA5 ir šāda struktūra:

a.

5.1. veidnē sniegts kopsavilkums par kopējām korekcijām, kas pārejas noteikumu piemērošanas rezultātā jāveic attiecībā uz pašu kapitāla dažādajiem komponentiem (kuri saskaņā ar nobeiguma noteikumiem uzrādīti CA1). Šīs tabulas elementus uzrāda kā “korekcijas” dažādajiem kapitāla komponentiem CA1, lai pašu kapitāla komponentos atspoguļotu pārejas noteikumu ietekmi;

b.

5.2. veidnē sniegta sīkāka informācija par to, kā aprēķināt tos instrumentus, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu.

17.

Iestādes pirmajās četras slejās sniedz pārskatu par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla korekcijām, kā arī par summu, ko pielīdzina riska svērtajiem aktīviem. Turklāt iestādēm 050. slejā ir jāuzrāda piemērojamā procentuālā attiecība un 060. slejā – atbilstošā summa bez pārejas noteikumu atzīšanas.

18.

Iestādes elementus CA5 uzrāda tikai periodā, kad saskaņā ar KPR desmito daļu piemēro pārejas noteikumus.

19.

Daži pārejas noteikumi paredz atskaitījumus no pirmā līmeņa kapitāla. Šādā gadījumā atskaitījuma vai atskaitījumu atlikušo summu piemēro pirmā līmeņa kapitālam, un ja nav pietiekama pirmā līmeņa papildu kapitāla, lai absorbētu šo summu, tad pārsniegumu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

1.6.2.   C 05.01. – Pārejas noteikumi (CA5.1)

20.

Iestādes 5.1. tabulā sniedz pārskatu par pārejas noteikumiem attiecībā uz pašu kapitāla komponentiem, kā noteikts KPR 465. līdz 491. pantā, salīdzinājumā ar KPR Otrās daļas III sadaļas nobeiguma noteikumu piemērošanu.

21.

Iestādes 020.–060. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. Datus, kas uzrādāmi CA 5.1. 030. rindas 010. līdz 060. slejā, var iegūt no attiecīgajām CA 5.2. iedaļām.

22.

Iestādes 070. līdz 092. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko emitējuši meitasuzņēmumi (saskaņā ar KPR 479. un 480. pantu).

23.

No 100. rindas iestādes sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, atskaitījumiem un papildu filtriem un atskaitījumiem.

24.

Var būt gadījumi, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atskaitījumi pārsniedz iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu vai otrā līmeņa kapitālu. Šo ietekmi – ja tā izriet no pārejas noteikumiem – norāda CA1 veidnē, izmantojot attiecīgās šūnas. Tādējādi korekcijas CA5 veidnes slejās neietver nekādu plašāku ietekmi gadījumā, ja nav pieejams pietiekams kapitāls.

1.6.2.1.   Norādes par konkrētām pozīcijām

Slejas

010

Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas

020

Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas

030

Otrā līmeņa kapitāla korekcijas

040

Korekcijas, kas iekļautas riska svērtajos aktīvos (RSA)

050. slejā ietverta attiecīgā atlikusī summa, t. i., pirms KPR Trešās daļas 2. vai 3. nodaļas prasību piemērošanas.

Tā kā 010. līdz 030. slejai ir tieša saite uz CA1 veidni, RSA ietvertajām korekcijām nav tiešas saites uz attiecīgajām kredītriska veidnēm. Ja ir korekcijas, kas izriet no pārejas noteikumiem attiecībā uz RSA, šīs korekcijas tieši ietver CR SA, CR IRB vai CR EQU IRB. Turklāt minētās ietekmes uzrāda CA5.1. 040. slejā. Tādējādi minētās summas ir tikai izziņas posteņi.

050

Piemērojamā procentuālā attiecība

060

Atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes

060. slejā ietverta katra instrumenta summa pirms pārejas noteikumu piemērošanas. T. i., bāzes summa, kas ir būtiska korekciju aprēķinam.


Rindas

010

1.   Kopējās korekcijas

Šajā rindā atspoguļota pārejas korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām.

020

1.1.   Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. līdz 491. pants

Šajā rindā atspoguļota tādu instrumentu vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus.

030

1.1.1.   Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu

KPR 483. pants

040

1.1.1.1.   Instrumenti, kas atzīstami par pašu kapitālu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK

KPR 483. panta 1., 2., 4. un 6. punkts

050

1.1.1.2.   Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma

KPR 483. panta 1., 3., 5., 7. un 8. punkts

060

1.1.2.   Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu

Uzrādāmās summas iegūst no CA 5.2. tabulas 060. slejas.

070

1.2.   Mazākuma līdzdalības daļas un ekvivalenti

KPR 479. un 480. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu ietekme uz mazākuma līdzdalības daļām, kas ir atbilstošas kā pirmā līmeņa pamata kapitāls; atbilstīgiem pirmā līmeņa kapitāla instrumentiem, kuri ir atbilstoši kā konsolidētais pirmā līmeņa papildu kapitāls; un atbilstīgu pašu kapitālu, kas ir atbilstošs kā konsolidētais otrā līmeņa kapitāls.

080

1.2.1.   Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām

KPR 479. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir tāda summa, kas uzskatāma par konsolidētajām rezervēm saskaņā ar iepriekšējo regulu.

090

1.2.2.   Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

KPR 84. un 480. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes.

091

1.2.3.   Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

KPR 85. un 480. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes.

092

1.2.4.   Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

KPR 87. un 480. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes.

100

1.3.   Citas pārejas posma korekcijas

KPR 467. līdz 478. pants un 481. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas posma atskaitījumu korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, nerealizēto peļņu un zaudējumiem, papildu filtriem un atskaitījumiem, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām.

110

1.3.1.   Nerealizētā peļņa un zaudējumi

KPR 467. un 468. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības.

120

1.3.1.1.   Nerealizētā peļņa

KPR 468. panta 1. punkts

130

1.3.1.2.   Nerealizētie zaudējumi

KPR 467. panta 1. punkts

133

1.3.1.3.   Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

KPR 468. pants

136

1.3.1.4.   Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

KPR 467. pants

138

1.3.1.5.   Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

KPR 468. pants

140

1.3.2.   Atskaitījumi

KPR 36. panta 1. punkts, 469. un 478. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem.

150

1.3.2.1.   Kārtējā finanšu gada zaudējumi

KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 3. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Gadījumi, kad sabiedrībām jāatskaita tikai būtiski zaudējumi:

ja kopējie starpposma neto zaudējumi ir bijuši “būtiski”, pilnu atlikušo summu atskaita no pirmā līmeņa kapitāla, vai

ja visi kopējie neto zaudējumi nav bijuši “būtiski”, atlikušo summu neatskaita.

160

1.3.2.2.   Nemateriālie aktīvi

KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 469. panta 1. apakšpunkts, 472. panta 4. punkts un 478. pants

Nosakot nemateriālo aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 37. panta noteikumus.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

170

1.3.2.3.   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 5. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto atliktā nodokļa aktīvu (ANA) atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 38. panta noteikumus par atliktā nodokļa saistību atņemšanu no ANA.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: kopējā summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

180

1.3.2.4.   IRB deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 6. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto atskaitāmo IRB deficītu – summu, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem –, iestādes ņem vērā KPR 40. panta noteikumus.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

190

1.3.2.5.   Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

KPR 33. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 7. punkts, 473. un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 41. panta noteikumus.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

194

1.3.2.5.*   no kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 – pozitīvs postenis

KPR 473. pants

198

1.3.2.5.**   no kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 – negatīvs postenis

KPR 473. pants

200

1.3.2.6.   Pašu instrumenti

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

210

1.3.2.6.1.   Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 42. panta noteikumus.

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības, iestādes līdzdalības pamata kapitāla instrumentos sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

211

1.3.2.6.1.**   no kā: tiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 472. panta 8. punkta a) apakšpunkts.

212

1.3.2.6.1.*   no kā: netiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 472. panta 8. punkta b) apakšpunkts.

220

1.3.2.6.2.   Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

KPR 56. panta a) punkts, 474. pants, 475. panta 2. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 57. panta noteikumus.

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 475. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām pirmā līmeņa papildu kapitālā.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta a) punktu.

221

1.3.2.6.2.**   no kā: tiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 474. panta b) punkts un 475. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

222

1.3.2.6.2.*   no kā: netiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 474. panta b) punkts, 475. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

230

1.3.2.6.3.   Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

KPR 66. panta a) punkts, 476. pants, 477. panta 2. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 67. panta noteikumus.

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 477. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām otrā līmeņa kapitālā.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta a) punktu.

231

no kā: tiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

232

no kā: netiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

240

1.3.2.7.   Savstarpējas līdzdalības

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no tā, vai līdzdalība finanšu sektora iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālā, pirmā līmeņa papildu kapitālā vai otrā līmeņa kapitālā ir uzskatāma par būtisku (KPR 472. panta 9. punkts, 475. panta 3. punkts un 477. panta 3. punkts), iestādes savstarpējas līdzdalības sadala atkarībā no būtiskiem un nebūtiskiem ieguldījumiem.

250

1.3.2.7.1.   Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

260

1.3.2.7.1.1.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta a) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

270

1.3.2.7.1.2.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta b) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

280

1.3.2.7.2.   Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

KPR 56. panta b) punkts, 474. pants, 475. panta 3. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

290

1.3.2.7.2.1.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 56. panta b) punkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu.

300

1.3.2.7.2.2.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 56. panta b) punkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu.

310

1.3.2.7.3.   Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

KPR 66. panta b) punkts, 476. pants, 477. panta 3. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

320

1.3.2.7.3.1.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 66. panta b) punkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu.

330

1.3.2.7.3.2.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 66. panta b) punkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu.

340

1.3.2.8.

Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

350

1.3.2.8.1.   Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 10. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunktu.

360

1.3.2.8.2.   Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 56. panta c) punkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta c) punktu.

370

1.3.2.8.3.   Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 66. panta c) punkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta c) punktu.

380

1.3.2.9.   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 470. panta 2. un 3. punkts

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: KPR 470. panta 1. punkts

390

1.3.2.10.

Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

400

1.3.2.10.1.   Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 11. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

410

1.3.2.10.2.   Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 56. panta d) punkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta d) punktu.

420

1.3.2.10.2.   Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 66. panta d) punkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta d) punktu.

425

1.3.2.11.   Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

KPR 471. pants

430

1.3.3.   Papildu filtri un atskaitījumi

KPR 481. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem.

25.

Iestādes atbilstoši KPR 481. pantam 1.3.3. postenī sniedz informāciju par filtriem un atskaitījumiem, kas ir pieprasīti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. un 66. panta un Direktīvas 2006/49/EK 13. un 16. panta valstu transponēšanas pasākumiem un kas nav pieprasīti saskaņā ar Otro daļu.

1.6.3.   C 05.02 – Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu (CA5.2.)

26.

Iestādes sniedz informāciju par tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu (KPR 484. līdz 491. pants).

1.6.3.1.   Norādes par konkrētām pozīcijām

Slejas

010

Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojums

KPR 484. panta 3. līdz 5. punkts

Instrumenti, kas ir atbilstoši katrai attiecīgajai rindai, tostarp to attiecīgais akciju emisijas uzcenojums.

020

Ierobežojuma aprēķināšanas bāze

KPR 486. panta 2. līdz 4. punkts

030

Piemērojamā procentuālā attiecība

KPR 486. panta 5. punkts

040

Ierobežojums

KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts

050

(–) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts

060

Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

Uzrādāmā summa ir vienāda ar summām, kas uzrādītas CA 5.1. tabulas 060. rindas attiecīgajās slejās.


Rindas

010

1.   Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam

KPR 484. panta 3. punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

020

2.   Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam, un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu

KPR 484. panta 4. punkts

030

2.1.   Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

KPR 489. pants

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

040

2.2.   Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 489. pants

050

2.2.1.   Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 489. panta 3. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

060

2.2.2.   Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 489. panta 5. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

070

2.2.3.   Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 489. panta 6. punkts un 491. panta c) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

080

2.3.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

KPR 487. panta 1. punkts

Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumus.

090

3.   Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam, ievērojot 490. pantā noteikto ierobežojumu

KPR 484. panta 5. punkts

100

3.1.   Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

KPR 490. pants

110

3.2.   Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 490. pants

120

3.2.1.   Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 490. panta 3. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

130

3.2.2.   Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 490. panta 5. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

140

3.2.3.   Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 490. panta 6. punkts un 491. panta c) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

150

3.3.   Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

KPR 487. panta 2. punkts

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumus.

2.   GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

2.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

27.

C 06.01 un C 06.02 veidnes uzrāda, ja pašu kapitāla prasības aprēķina konsolidēti. Šai veidnei ir četras daļas, lai apkopotu dažādu informāciju par visām individuālām sabiedrībām (tostarp pārskatu sniedzošo iestādi), kas iekļautas konsolidācijas tvērumā:

a)

sabiedrības, kas ietilpst konsolidācijas tvērumā;

b)

sīka informācija par grupas maksātspēju;

c)

informācija par individuālu sabiedrību devumu grupas maksātspējā;

d)

informācija par kapitāla rezervēm.

28.

Iestādes, kam to nepiemēro saskaņā ar KPR 7. pantu, sniedz pārskatu tikai par 010. līdz 060. un 250. līdz 400. sleju.

2.2.   SĪKA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU

29.

Šīs veidnes otrā daļa (detalizēta informācija par grupas maksātspēju) 070. līdz 210. slejā ir izveidota, lai apkopotu informāciju par kredītiestādēm un citām regulētām finanšu iestādēm, kurām faktiski individuāli piemēro īpašas maksātspējas prasības. Tajā katrai no šīm pārskatu tvērumā iekļautajām sabiedrībām noteiktas pašu kapitāla prasības attiecībā uz katru riska kategoriju un pašu kapitāls maksātspējas nolūkos.

30.

Dalību proporcionālas konsolidācijas gadījumā dati, kas saistīti ar pašu kapitāla prasībām un pašu kapitālu, atspoguļo attiecīgās proporcionālās summas.

2.3.   INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

31.

Šīs veidnes trešā daļa (informācija par visu KPR konsolidācijas tvērumā esošo sabiedrību – tostarp tādu, kurām individuāli nepiemēro īpašas maksātspējas prasības – devumu grupas maksātspējā) 250. līdz 400. slejā ir izveidota, lai, pamatojoties uz nekavējoties pieejamiem vai viegli apstrādājamiem datiem, bez nepieciešamības solo līmenī vai subkonsolidēti rekonstruēt kapitāla rādītāju noteiktu, kuras sabiedrības grupas ietvaros rada riskus un no tirgus piesaista pašu kapitālu. Sabiedrības līmenī gan riska, gan pašu kapitāla dati ir devums grupas datos, bet ne solo līmeņa maksātspējas koeficienta elementi, un kā tādi tie nav salīdzināmi viens ar otru.

32.

Trešā daļa ietver arī mazākuma līdzdalības daļas, atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla un atbilstīga otrā līmeņa kapitāla apmēru, kas ir atbilstošs konsolidētajā pašu kapitālā.

33.

Tā kā šī trešā veidnes daļa attiecas uz dažāda veida “devumu”, šeit uzrādāmie dati attiecīgā gadījumā atšķiras no datiem, kas uzrādīti slejās, kuras attiecas uz detalizētu informāciju par grupas maksātspēju.

34.

Princips ir viendabīgi dzēst savstarpēji saistītus riska darījumus tajās pašās grupās gan attiecībā uz riskiem, gan attiecībā uz pašu kapitālu, lai segtu summas, kas uzrādītas konsolidētajā CA veidnē, pieskaitot summas, kas par katru sabiedrību uzrādītas “grupas maksātspējas” veidnē. Gadījumos, kad 1 % slieksnis nav pārsniegts, tieša saite uz CA veidni nav iespējama.

35.

Iestādes starp sabiedrībām nosaka vispiemērotāko sadalījuma metodi, lai ņemtu vērā iespējamo diversifikācijas ietekmi uz tirgus risku un operacionālo risku.

36.

Vienu konsolidētu grupu var iekļaut citā konsolidētā grupā. Tas nozīmē, ka pārskatu par katru apakšgrupā ietilpstošo sabiedrību atsevišķi sniedz visas grupas GS veidnē pat tad, ja uz pašu apakšgrupu attiecas ziņošanas prasības. Ja uz apakšgrupu attiecas pārskatu sniegšanas prasības, tad tā GS veidnē sniedz pārskatu par katru sabiedrību atsevišķi, lai gan šī informācija ir iekļauta augstākas konsolidētās grupas GS veidnē.

37.

Iestāde sniedz pārskatu par sabiedrības devuma datiem, ja tās devums kopējā riska darījumu vērtībā pārsniedz 1 % no grupas kopējās riska darījumu vērtības vai ja tās devums kopējā pašu kapitālā pārsniedz 1 % no grupas kopējā pašu kapitāla. Šo slieksni nepiemēro tādu meitasuzņēmumu vai apakšgrupu gadījumā, kas grupai nodrošina pašu kapitālu (mazākuma līdzdalības daļu vai pašu kapitālā iekļautu atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu veidā).

2.4.   C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM – KOPĀ (GS KOPĀ)

Slejas

Norādes

250–400

SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ

Sk. norādes par 06.02. sleju.

410–480

KAPITĀLA REZERVES

Sk. norādes par 06.02. sleju.


Rindas

Norādes

010

KOPĀ

Rindā “Kopā” norāda visās veidnes C 06.02 rindās uzrādīto vērtību summu.

2.5.   C 06.02 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

Slejas

Norādes

010–060

SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ

Šī veidne ir izveidota, lai attiecībā uz visām konsolidācijas tvērumā iekļautajām sabiedrībām apkopotu informāciju par katru sabiedrību atsevišķi saskaņā ar KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

010

NOSAUKUMS

Konsolidācijas tvērumā iekļautās sabiedrības nosaukums

020

KODS

Šis kods ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai.

Konsolidācijas tvērumā iekļautajai sabiedrībai piešķirtais kods.

Koda faktiskais sastāvs ir atkarīgs no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas.

025

JURIDISKAS PERSONAS IDENTIFIKATORA KODS

LEI kods ir juridiskās personas identifikācijas kods, kas ir Finanšu stabilitātes padomē (FSP) ierosināts un G20 apstiprināts atsauces kods, lai ieviestu finanšu darījumu pušu identifikāciju, kura būtu unikāla un visā pasaulē pielietota.

Kamēr globālā LEI kodu sistēma nav sākusi pilnībā darboties, vietējā struktūrvienība, ko apstiprinājusi Regulatīvās uzraudzības komiteja (RUK, sīkāka informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: www.leiroc.org), darījumu partneriem piešķir pre-LEI kodus.

Ja attiecīgam darījuma partnerim ir juridiskas personas identifikācijas kods (LEI kods), to izmanto, lai identificētu minēto partneri.

030

IESTĀDE VAI EKVIVALENTS: JĀ/NĒ

“JĀ” uzrāda gadījumā, kad sabiedrībai piemēro pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPD vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzeles” noteikumiem.

“NĒ” uzrāda pārējos gadījumos.

Image Mazākuma līdzdalības daļas:

81. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 82. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

Attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un meitasuzņēmumu emitētiem pirmā līmeņa pamata kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem – meitasuzņēmumi, kuru instrumenti var būt atbilstoši, ir iestādes vai uzņēmumi, kam atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro KPR prasības.

040

DATU TVĒRUMS: SOLO PILNĪBĀ KONSOLIDĒTI (SP) VAI SOLO DAĻĒJI KONSOLIDĒTI (SD)

“SP” uzrāda par individuāliem pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem.

“SD” uzrāda par individuāliem daļēji konsolidētiem meitasuzņēmumiem.

050

VALSTS KODS

Iestādes uzrāda no diviem burtiem sastāvošo valsts kodu saskaņā ar ISO 3166-2.

060

LĪDZDALĪBAS DAĻA (%)

Šī procentuālā attiecība attiecas uz faktisko kapitāla daļu, kas mātesuzņēmumam pieder meitasuzņēmumos. Tieša meitasuzņēmuma pilnas konsolidācijas gadījumā faktiskā daļa ir, piemēram, 70 %. Saskaņā ar KPR 4. panta 16. punktu meitasuzņēmuma līdzdalības daļa meitasuzņēmumā, par ko jāsniedz pārskats, izriet no daļu reizinājuma skaits starp attiecīgajiem meitasuzņēmumiem.

070-240

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Detalizētas informācijas iedaļā (t. i., 070. līdz 240. slejā) apkopota informācija vienīgi par tām sabiedrībām un apakšgrupām, kuras ir konsolidācijas tvērumā (KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļa) un kurām faktiski piemēro maksātspējas prasības saskaņā ar KPR vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzeles” noteikumiem (t. i., sabiedrībām un apakšgrupām, kas 030. slejā norādījušās “JĀ”).

Iekļauj informāciju par visām individuālām konsolidētās grupas iestādēm, kam piemēro pašu kapitāla prasības, neatkarīgi no tā, kur tās atrodas.

Šajā daļā uzrādītā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde darbojas (tāpēc šajā veidnē nav nepieciešams individuāli veikt dubultu aprēķinu saskaņā ar mātes iestādes noteikumiem). Gadījumos, kad vietējie maksātspējas noteikumi atšķiras no KPR un nav sniegts pielīdzināms sadalījums, informāciju, ja dati ir pieejami, sniedz attiecīgi detalizēti. Tādēļ šī daļa ir faktu veidne, kurā sniegts kopsavilkums par to, kādi aprēķini individuālām grupas iestādēm jāveic, ņemot vērā to, ka dažām no šīm iestādēm var tikt piemēroti atšķirīgi maksātspējas noteikumi.

Pārskatu sniegšana par ieguldījumu brokeru sabiedrību fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem

Saskaņā ar KPR 95., 96., 97. un 98. pantu ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla prasības, kas saistītas ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, ietver kapitāla rādītāja aprēķinā.

To daļu no kopējās riska darījumu vērtības, kas saistīta ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, norāda šīs veidnes otrās daļas 100. slejā.

070

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Uzrāda 080. līdz 110. slejas summu.

080

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu riska svērtās vērtības summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda CA2 veidnes 040. rindā “RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM UN NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM”, vai līdzvērtīgas tām; un pašu kapitāla prasību summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda 490. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM”.

090

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla prasību summai, kas ir vienāda ar summām, kas jāuzrāda CA2 veidnes 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”, vai līdzvērtīgs tām.

100

OPERACIONĀLAIS RISKS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas ir vienāda ar summu, kura jāuzrāda CA2 veidnes 590. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)”, vai līdzvērtīga tai.

Šajā slejā iekļauj fiksētus pieskaitāmos izdevumus, tostarp CA2 veidnes 630. rindu “PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM”.

110

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš. Tā ir CA2 veidnes 640., 680. un 690 rindas summu kopsumma.

120-240

DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR PAŠU KAPITĀLU SAISTĪBĀ AR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU

Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde vai apakšgrupa darbojas.

120

PAŠU KAPITĀLS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla summai, kas ir vienāda ar summu, kas jāuzrāda CA1 veidnes 010. rindā “PAŠU KAPITĀLS”, vai līdzvērtīga tai.

130

NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS

KPR 82. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes.

Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa, akciju emisijas uzcenojuma konti un citas rezerves), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

140

ATTIECĪGIE PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES

KPR 87. panta 1. punkta b) apakšpunkts

150

KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 25. pants

160

NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 82. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes.

Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

170

ATTIECĪGIE PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI

KPR 85. panta 1. punkta b) apakšpunkts

180

PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

KPR 50. pants

190

NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS

KPR 81. pants

Šo sleju uzrāda tikai par pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, izņemot KPR 84. panta 3. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 84. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 84. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.

Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

200

ATTIECĪGIE PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES

KPR 84. panta 1. punkta b) apakšpunkts

210

PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

KPR 61. pants

220

NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

KPR 82. un 83. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 85. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 85. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 85. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.

Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

230

OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 71. pants

240

NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 82. un 83. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 87. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 87. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 87. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.

Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir otrā līmeņa kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi, t. i., tai jābūt atbilstošajai summai pārskata sniegšanas datumā

250-400

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

250-290

DEVUMS SAISTĪBĀ AR RISKIEM

Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem.

250

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Uzrāda 260. līdz 290. slejas summu.

260

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam saskaņā ar KPR, izņemot jebkādu summu, kas attiecas uz tādiem darījumiem ar citām sabiedrībām, kuri iekļauti grupas konsolidētā maksātspējas rādītāja aprēķinā.

270

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

Atbilstīgi KPR riska darījumu vērtības tirgus riskiem jāaprēķina katras sabiedrības līmeni. Sabiedrības sniedz pārskatu par devumu kopējā riska darījumu vērtībā attiecībā uz grupas pozīcijas risku, ārvalstu valūtas risku un preču risku. Šeit uzrādīto summu kopsumma atbilst summai, kas uzrādīta konsolidētā pārskata 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”.

280

OPERACIONĀLAIS RISKS

AMP gadījumā uzrādītās riska darījumu vērtības operacionālajam riskam ietver diversifikācijas ietekmi.

Šajā slejā ietver fiksētus pieskaitāmos izdevumus.

290

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš.

300-400

DEVUMS PAŠU KAPITĀLĀ

Ar šo veidni netiek paredzēts, ka iestādēm katras sabiedrības līmenī jāveic pilns kopējā kapitāla rādītāja aprēķins.

300. līdz 350. sleju uzrāda par tām konsolidētajām sabiedrībām, kuru devums pašu kapitālā ir mazākuma līdzdalības daļa, bet 360. līdz 400. sleju uzrāda par visām pārējām konsolidētajām sabiedrībām, kuru devums ir konsolidētajā pašu kapitālā.

Neņem vērā pašu kapitālu, ko kādā sabiedrībā ienes pārējās sabiedrības, kas iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības tvērumā; šajā slejā uzrādot tikai neto devumu grupas pašu kapitālā, proti, galvenokārt no trešām personām piesaistītu pašu kapitālu un uzkrātās rezerves.

Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem.

300-350

ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

Summa, kas uzrādāma kā “ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ”, ir saskaņā ar KPR Otrās daļas II sadaļu iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības.

300

ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

KPR 87. pants

310

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

KPR 85. pants

320

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ

KPR 84. pants

Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības daļu vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

330

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLĀ

KPR 86. pants

Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pirmā līmeņa kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā.

340

ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

KPR 89. pants

Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pašu kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā.

350

IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (-)/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

360-400

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

KPR 18. pants

Summa, kas uzrādāma kā “KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS”, ir no bilances iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības.

360

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

370

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

380

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

390

NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ

Uzrāda katras sabiedrības devumu konsolidētajā rezultātā (peļņa vai zaudējums (-)). Tas ietver rezultātus, kas attiecināmi uz mazākuma līdzdalības daļām.

400

NO KĀ: (-) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

Šeit uzrāda pārskatu sniedzošās sabiedrības nemateriālo vērtību vai negatīvu nemateriālo vērtību meitasuzņēmumā.

410–480

KAPITĀLA REZERVES

Kapitāla rezervju pārskata sniegšanas struktūra GS veidnē atbilst CA4 veidnes vispārējai struktūrai, izmantojot tos pašus pārskata sniegšanas jēdzienus. Sniedzot pārskatu par kapitāla rezervēm GS veidnē, attiecīgās summas uzrāda pēc rezervju prasību aprēķināšanas, proti, atkarībā no tā, vai prasības aprēķina konsolidētā, subkonsolidētā vai individuālā līmenī.

410

APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS

KPD 128. panta 2. punkts

420

KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES

KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants

Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā.

430

IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES

KPD 128. panta 7. punkts, 130. pants un 135. līdz 140. pants

Šajā šūnā uzrāda pretciklisko rezervju konkrēto summu.

440

SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU

KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts

Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm.

450

SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES

KPD 133. un 134. pants

Šajā šūnā uzrāda sistēmiskā riska rezervju konkrēto summu.

460

SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

KPD 128. panta 4. punkts

Šajā šūnā uzrāda sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu.

470

GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

KPD 131. pants

Šajā šūnā uzrāda globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu.

480

CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

KPD 131. pants

Šajā šūnā uzrāda citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu.

3.   KREDĪTRISKA VEIDNES

3.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

38.

Pastāv dažādi veidņu kopumi attiecībā uz standartizēto pieeju un IRB pieeju kredītriskam. Turklāt, ja tiek pārsniegts 5. panta a) punkta 4. apakšpunktā noteiktais attiecīgais slieksnis, iesniedz atsevišķas veidnes par kredītriskam pakļautu pozīciju ģeogrāfisko sadalījumu.

3.1.1.   Pārskatu sniegšana par kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas efektu

39.

KPR 235. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību.

40.

KPR 236. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību, pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā.

41.

Fondētā kredītaizsardzība ir reglamentēta KPR 196., 197. un 200. pantā.

42.

Tādus riska darījumus ar parādniekiem (tiešiem darījuma partneriem) un aizsardzības devējiem, kurus iedala vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā, uzrāda gan kā ienākošo, gan kā izejošo naudas plūsmu vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā.

43.

Riska darījuma veids nemainās nefondētas kredītaizsardzības ietekmē.

44.

Ja riska darījums ir nodrošināts ar nefondēto kredītaizsardzību, nodrošināto daļu norāda kā izejošo naudas plūsmu, piemēram, parādnieka riska darījumu kategorijā, un kā ienākošo naudas plūsmu aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Tomēr riska darījumu veids nemainās tāpēc, ka ir mainīta riska darījumu kategorija.

45.

COREP pārskatu sniegšanas sistēmā aizstāšanas ietekme atspoguļo riska svēršanas procedūru, ko faktiski piemēro riska darījumu segtajai daļai. Tādējādi riska darījuma segtajai daļai piemēro riska pakāpi saskaņā ar SP un to uzrāda CR SA veidnē.

3.1.2.   Pārskata sniegšana par darījuma partnera kredītrisku

46.

Riska darījumus, kas izriet no darījuma partnera kredītriska pozīcijām, uzrāda CR SA vai CR IRB veidnē neatkarīgi no tā, vai tie ir bankas portfeļa vai tirdzniecības portfeļa posteņi.

3.2.   C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

3.2.1.   Vispārīgas piezīmes

47.

CR SA veidnes sniedz vajadzīgo informāciju par to, kā saskaņā ar standartizēto pieeju aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku. Jo īpaši tās sniedz detalizētu informāciju par:

a)

riska darījumu vērtību sadalījumu atkarībā no dažādiem riska darījumu veidiem, riska pakāpēm un riska darījumu kategorijām;

b)

risku mazināšanai izmantotās kredītriska mazināšanas metodes apjomu un veidu.

3.2.2.   CR SA veidnes tvērums

48.

Saskaņā ar KPR 112. pantu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, katru SP riska darījumu iedala vienā no 16 SP riska darījumu kategorijām.

49.

CR SA informācija tiek pieprasīta par riska darījumu kategorijām kopumā un par katru riska darījumu kategoriju individuāli, kā noteikts attiecībā uz standartizēto pieeju. Kopējos rādītājus, kā arī informāciju par katru riska darījumu kategoriju uzrāda atsevišķā dimensijā.

50.

Tomēr CR SA tvērumā neietilpst šādas pozīcijas:

a)

riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 112. panta m) punktu iedalīti riska darījumu kategorijā “Posteņi, kas atspoguļo vērtspapīrošanas pozīcijas” un par ko sniedz pārskatu CR SEC veidnēs;

b)

riska darījumi, kas atskaitīti no pašu kapitāla.

51.

CR SA veidnes tvērumā ietvertas šādas pašu kapitāla prasības:

a)

kredītrisks banku portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu (Standartizētā pieeja), tostarp darījuma partnera kredītrisks banku portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu (Darījuma partnera kredītrisks);

b)

darījuma partnera kredītrisks tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu (Darījuma partnera kredītrisks);

c)

norēķinu risks, kas rodas no neapmaksātām piegādēm saskaņā ar KPR 379. pantu, attiecībā uz visu veidu uzņēmējdarbību.

52.

Veidnes tvērumā ir visi riska darījumi, attiecībā uz kuriem pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu saistībā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. un 6. nodaļu. Arī iestādēm, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, šajā veidnē ir jāuzrāda savas tirdzniecības portfeļa pozīcijas, ja tās piemēro KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, lai aprēķinātu to pašu kapitāla prasības (KPR Trešās daļas II sadaļas 2. un 6. nodaļa un V sadaļa). Tāpēc veidnē sniegta ne tikai detalizēta informācija par riska darījuma veidu (piemēram, bilances/ārpusbilances posteņi), bet arī informācija par riska pakāpju piešķiršanu attiecīgajā riska darījumu kategorijā.

53.

Papildus tam CR SA 290. līdz 320. rindā ietverti izziņas posteņi, lai apkopotu papildu informāciju par riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, un riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības.

54.

Šos izziņas posteņus uzrāda tikai par šādām riska darījumu kategorijām:

a)

centrālās valdības vai centrālās bankas (KPR 112. panta a) punkts);

b)

reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes (KPR 112. panta b) punkts);

c)

publiskā sektora struktūras (KPR 112. panta c) punkts);

d)

iestādes (KPR 112. panta f) punkts);

e)

komercsabiedrības (KPR 112. panta g) punkts);

f)

privātpersonas vai MVU (KPR 112. panta h) punkts).

55.

Izziņas posteņu uzrādīšana neietekmē CR SA norādītās riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta a) līdz c) un f) līdz h) punktu vai riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta i) un j) punktu.

56.

Izziņas posteņu rindas sniedz papildu informāciju par parādnieku struktūru riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Šeit riska darījumus uzrāda, kad parādnieki tiktu uzrādīti CR SA riska darījumu kategorijās “Centrālā valdība vai centrālās bankas”, “Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes”, “Publiskā sektora struktūras”, “Iestādes”, “Komercsabiedrības” un “Privātpersonas vai MVU”, ja minētie riska darījumi netiktu iedalīti riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”.

57.

Piemēram, ja riska darījumu vērtību aprēķina atbilstoši KPR 127. pantam un vērtības korekcijas ir mazākas par 20 %, šo informāciju norāda CR SA veidnes 320. rindā kopā un riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”. Ja šis riska darījums pirms saistību neizpildes gadījuma iestāšanās ir bijis riska darījums ar kādu iestādi, informāciju uzrāda arī 320. rindā pie riska darījumu kategorijas “Iestādes”.

3.2.3.   Riska darījumu iedalīšana riska darījumu kategorijās saskaņā ar standartizēto pieeju

58.

Lai nodrošinātu konsekventu riska darījumu klasifikāciju dažādās riska darījumu kategorijās, kā noteikts KPR 112. pantā, izmanto šādu secīgu pieeju:

a)

pirmajā posmā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificē attiecīgajā (sākotnējā) riska darījumu kategorijā, kas norādīta KPR 112. pantā, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts;

b)

otrajā posmā riska darījumus var pārdalīt citās riska darījumu kategorijās saistībā ar to, ka tiek piemērotas kredītriska mazināšanas (KRM) metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (piemēram, garantijas, kredītu atvasinātie instrumenti, finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode), izmantojot ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

59.

Turpmāk minētos kritērijus piemēro, lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm klasificētu dažādajās riska darījumu kategorijās (pirmais posms), neskarot turpmāko pārdali, ko rada KRM metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu, vai procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts.

60.

Lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificētu pirmajā posmā, neņem vērā ar riska darījumu saistītās KRM metodes (jānorāda, ka tās ņem vērā tieši otrajā posmā), ja vien aizsardzības ietekme nav būtisks riska darījumu kategorijas definīcijas elements, kā tas ir KPR 112. panta i) punktā minētās riska darījumu kategorijas gadījumā (riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašumu hipotēku).

61.

KPR 112. pantā nav paredzēti riska darījumu kategoriju atdalīšanas kritēriji. Tas varētu nozīmēt, ka vienu riska darījumu varētu iedalīt dažādās riska darījumu kategorijās, ja novērtēšanas kritērijos nav paredzēta klasifikācijas prioritāšu noteikšana. Acīmredzamākie gadījumi ir novērojami starp tādiem riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums (KPR 112. panta n) punkts) un riska darījumiem ar iestādēm (KPR 112. panta f) punkts)/riska darījumiem ar komercsabiedrībām (KPR 112. panta g) punkts). Šajā gadījumā ir skaidrs, ka KPR netieši tiek noteikta prioritāte, jo vispirms tiek novērtēts, vai konkrētu riska darījumu var iedalīt īstermiņa riska darījumos ar iestādēm un komercsabiedrībām, un tikai pēc tam to pašu procesu veic attiecībā uz riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām. Citādi ir acīmredzams, ka KPR 112. panta n) punktā minētajā riska darījumu kategorijā nekad neiedalīs nevienu riska darījumu. Minētais piemērs ir viens no acīmredzamākajiem, taču ne vienīgais. Jānorāda, ka kritēriji, ko izmanto, lai saskaņā ar standartizēto pieeju noteiktu riska darījumu kategorijas, ir atšķirīgi (institucionālā klasifikācija, riska darījumu termiņš, kavējuma statuss utt.), un tas ir atdalītās grupēšanas pamatā esošais iemesls.

62.

Lai pārskati būtu viendabīgi un salīdzināmi, ir jānorāda prioritātes noteikšanas novērtējuma kritēriji attiecībā uz sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes iedalīšanu riska darījumu kategorijās, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts. Prioritātes noteikšanas kritēriji, kas turpmāk norādīti lēmumu pieņemšanas shēmā, ir balstīti uz tādu KPR skaidri noteiktu nosacījumu novērtējumu, kas attiecas uz riska darījumu piemērotību noteiktām riska darījumu kategorijām, un attiecīgā gadījumā uz pārskatu sniedzošo iestāžu vai uzraudzības iestādes lēmumiem par konkrētu riska darījumu kategoriju piemērojamību. Tādējādi riska darījumu iedalīšanas procesa rezultāts pārskatu sniegšanas nolūkos būtu saskaņā ar KPR noteikumiem. Tas iestādēm attiecībā uz iedalīšanu neliedz piemērot citas iekšējās procedūras, kas arī var būt saskaņā ar visiem attiecīgajiem KPR noteikumiem un tās interpretācijām attiecīgajos forumos.

63.

Lēmumu pieņemšanas shēmā riska darījumu kategorijai novērtējumā piešķir prioritāti pār citām kategorijām (t. i., to novērtē vispirms, ja tajā var iedalīt riska darījumu, neskarot minētā novērtējuma rezultātu), ja citādi tajā, iespējams, netiktu iedalīti riska darījumi. Tas tā varētu būt gadījumā, kad prioritātes noteikšanas kritēriju neesamības dēļ viena riska darījumu kategorija ir citu kategoriju apakšgrupa. Tādējādi turpmāk norādītajā lēmumu pieņemšanas shēmā šādi grafiski attēlotie kritēriji darbotos secīgi.

64.

Ņemot vērā iepriekš minēto, turpmāk minētajā lēmumu pieņemšanas shēmā novērtēšana tiktu veikta šādā secībā:

1.

vērtspapīrošanas pozīcijas;

2.

posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku;

3.

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

4.

riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības;

5.

riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā/riska darījumi segto obligāciju veidā (atdalītas riska darījumu kategorijas);

6.

riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku;

7.

citi posteņi;

8.

riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums;

9.

Visas pārējās riska darījumu kategorijas (atdalītas riska darījumu kategorijas), kas ietver riska darījumus ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām; riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm; riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām; riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām; riska darījumus ar starptautiskām organizācijām; riska darījumus ar iestādēm; riska darījumus ar komercsabiedrībām un privātpersonām vai MVU.

65.

Ja riska darījumi ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļu vai ieguldījumu apliecību veidā un tiek izmantota caurskatīšanas pieeja (KPR 132. panta 3. līdz 5. punkts), pamatā esošos individuālos riska darījumus ņem vērā un klasificē to attiecīgajā riska pakāpes rindiņā atbilstoši tiem piemērotajai procedūrai, bet visus individuālos riska darījumus klasificē riska darījumu kategorijā “Riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā”.

66.

Attiecībā uz KPR 134. panta 6. punktā norādītajiem “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – ja tiem ir reitings, tos tieši klasificē kā vērtspapīrošanas pozīcijas. Ja tiem nav reitinga, tos ņem vērā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”. Pēdējā minētajā gadījumā līguma nominālvērtību uzrāda kā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm rindiņā “Citas riska pakāpes” (izmantotā riska pakāpe ir tā, kas norādīta summā, kura noteikta saskaņā ar 134. panta 6. punktu).

67.

Otrajā posmā – tā rezultātā, ka tiek izmantotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi – riska darījumus pārdala aizsardzības sniedzēja riska darījumu kategorijā.

LĒMUMU PIEŅEMŠANAS SHĒMA PAR TO, KĀ SĀKOTNĒJĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM IEDALĪT STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR KPR

Sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta m) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Vērtspapīrošanas pozīcijas

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta k) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku (sk. arī 128. pantu)

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta p) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi (sk. arī 133. pantu)

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta j) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta l) un o) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Riska darījumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”’) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā

Riska darījumi segto obligāciju veidā (sk. arī 129. pantu)

Šīs divas riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas (sk. iepriekš sniegtajās piezīmes par caurskatīšanas pieeju). Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša.

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta i) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku (sk. arī 124. pantu)

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta q) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Citi posteņi

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta n) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

Image

 

 

Turpmāk minētās riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas. Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša.

Riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām

Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm

Riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām

Riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām

Riska darījumi ar starptautiskām organizācijām

Riska darījumi ar iestādēm

Riska darījumi ar komercsabiedrībām

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU

3.2.4.   Skaidrojumi par dažu tādu konkrētu riska darījumu kategoriju tvērumu, kas minētas KPR 112. pantā

3.2.4.1.   Riska darījumu kategorija “Iestādes”

68.

Par grupas iekšējiem riska darījumiem saskaņā ar KPR 113. panta 6. līdz 7. punktu pārskatu sniedz šādi.

69.

Riska darījumus, kas atbilst KPR 113. panta 7. punkta prasībām, uzrāda tajās attiecīgajās riska darījumu kategorijās, kurās tos uzrādītu, ja tie nebūtu grupas iekšējie riska darījumi.

70.

Saskaņā ar KPR 113. panta 6. un 7. punktu “iestāde, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, ar kuru iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē.” Tas nozīmē, ka grupas iekšējie darījumu partneri ne vienmēr ir tikai iestādes, bet arī uzņēmumi, kas iedalīti citās riska darījumu kategorijās, piemēram, palīgpakalpojumu uzņēmumi vai uzņēmumi Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ grupas iekšējos riska darījumus uzrāda attiecīgajā riska darījumu kategorijā.

3.2.4.2.   Riska darījumu kategorija “Segtās obligācijas”

71.

SP riska darījumus iedala riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas” šādi:

72.

Obligācijām, kā noteikts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, jāatbilst KPR 129. panta 1. līdz 2. punkta prasībām, lai tās klasificētu riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”. Šo prasību izpilde ir jāpārbauda katrā konkrētā gadījumā. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu obligācijas, kas emitētas līdz 2007. gada 31. decembrim, KPR 129. panta 6. punkta ietekmē iedala arī riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”.

3.2.4.3.   Riska darījumu kategorija “Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi”

73.

Ja tiek izmantota iespēja saskaņā ar KPR 132. panta 5. punktu, riska darījumus KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā uzrāda kā bilances posteņus saskaņā ar KPR 111. panta 1. punkta pirmo teikumu.

3.2.5.   Norādes par konkrētām pozīcijām

Slejas

010

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Riska darījuma vērtība, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, korekcijas pakāpes un kredītriska mazināšanas metožu ietekmi, ar šādiem nosacījumiem, kas izriet no KPR 111. panta 2. punkta.

Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu vai KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu sākotnējā riska darījuma vērtība atbilst darījuma partnera kredītriska riska darījuma vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļā norādītajām metodēm.

Uz riska darījumu vērtību nomas līgumiem attiecas KPR 134. panta 7. punkts.

Attiecībā uz bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas noteikts KPR 219. pantā, riska darījumu vērtības uzrāda saskaņā ar saņemto naudas nodrošinājumu.

Attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, fondētās kredītaizsardzības ietekmi, kas saskaņā ar KPR 220. panta 4. punktu izpaužas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu veidā, iekļauj 010. slejā. Tāpēc attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu aptver repo darījumus, E*, kā aprēķināts saskaņā ar KPR 220. un 221. pantu, uzrāda CR SA veidnes 010. slejā.

030

(-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas saistīti ar sākotnējo riska darījuma vērtību

KPR 24. un 110. pants

Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu.

040

Riska darījuma vērtība bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem

010. un 030. slejas summa.

050–100

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā noteikts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “Riska darījuma aizstāšana saistībā ar KRM”.

Ja nodrošinājums ietekmē riska darījuma vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.

Šeit uzrādāmie posteņi:

nodrošinājums, kas iekļauts saskaņā ar finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi;

nefondētā kredītaizsardzība.

Sk. arī norādes 4.1.1. punktā.

050–060

Nefondētā kredītaizsardzība: koriģētās vērtības (Ga)

KPR 235. pants

KPR 239. panta 3. punktā noteikta nefondētās kredītaizsardzības koriģētā vērtība Ga.

050

Garantijas

KPR 203. pants

Fondētā kredītaizsardzība, kā noteikts KPR 4. panta 59. punktā, atšķiras no kredītu atvasinātajiem instrumentiem.

060

Kredītu atvasinātie instrumenti

KPR 204. pants

070–080

Fondētā kredītaizsardzība

Šīs slejas attiecas uz fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 4. panta 58. punktu un KPR 196., 197. un 200. pantu. Summās neietver savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus (kas jau iekļauti sākotnējā riska darījuma vērtībā pirms korekcijas pakāpēm).

Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

070

Finanšu nodrošinājums: vienkāršā metode

KPR 222. panta 1. līdz 2. punkts

080

Cita fondētā kredītaizsardzība

KPR 232. pants

090–100

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

KPR 222. panta 3. punkts, 235. panta 1. un 2. punkts un 236. pants

Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā ienākošo naudas plūsmu.

Uzrāda arī vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā esošās ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām.

110

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Riska darījumu vērtība, atskaitot vērtības korekcijas, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

120–140

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU. FONDĒTA KREDĪTAIZSARDZĪBA, FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE

KPR 223., 224., 225., 226., 227. un 228. pants Ietver arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).

Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

Ar atbilstošu finanšu nodrošinājumu nodrošinātam riska darījumam piemērotās finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes nodrošinājuma ietekmi aprēķina saskaņā ar KPR 223., 224., 225, 226., 227. un 228. pantu.

120

Riska darījuma svārstīguma korekcija

KPR 223. panta 2. līdz 3. punkts

Uzrādāmo summu veido svārstīguma korekcijas ietekme uz riska darījumu (Eva-E) = E*He.

130

(-) Finanšu nodrošinājuma koriģētā vērtība (Cvam)

KPR 239. panta 2. punkts

Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu nodrošinājumu un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu.

Uzrādāmā summa atbilst Cvam = C*(1-Hc-Hfx)*(t-t*)/(T-t*). C, Hc, Hfx, t, T un t* definīciju sk. KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. un 5. iedaļā.

140

No kā: svārstīguma un termiņa korekcijas

KPR 223. panta 1. punkts un 239. panta 2. punkts

Uzrādāmā summa ir svārstīguma un termiņa korekciju kopējā ietekme (Cvam-C) = C* [(1-Hc-Hfx)*(t-t *)/(T-t*)-1], kur svārstīguma korekciju ietekme ir (Cva-C) = C*[(1-Hc-Hfx)-1] un termiņa korekciju ietekme ir (Cvam-Cva) = C*(1-Hc-Hfx)*[(t-t*)/(T-t*)-1].

150

Pilnībā koriģētā riska darījuma vērtība (E*)

KPR 220. panta 4. punkts, 223. panta 2. līdz 5. punkts un 228. panta 1. punkts

160–190

Ārpusbilances posteņu pilnībā koriģētās riska darījuma vērtības sadalījums pa korekcijas pakāpēm

KPR 111. panta 1. punkts un 4. panta 56. punkts. Sk. arī KPR 222. panta 3. punktu un 228. panta 1. punktu

200

Riska darījuma vērtība

KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļa

Riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemtas vērā vērtības korekcijas, visi riska mazināšanas līdzekļi un kredīta korekcijas pakāpes, kas jāpiešķir riska pakāpēm saskaņā ar KPR 113. pantu un Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

210

No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska

Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījuma vērtību darījuma partnera kredītriskam aprēķina atbilstoši KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 2., 3., 4., un 5. iedaļā norādītajām metodēm.

215

Riska darījumu riska svērtā vērtība pirms MVU atbalsta faktora

KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, neņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu.

220

Riska darījumu riska svērtā vērtība pēc MVU atbalsta faktora

KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, ņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 500. pantu.

230

No kā: ar kredītnovērtējumu, ko veic norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija (“ĀKNI”)

240

No kā: ar kredītnovērtējumu, kas iegūts no centrālās valdības


Rindas

Norādes

010

Kopējie riska darījumi

020

no kā: MVU

Šajā rindā jāuzrāda tikai kopsumma un riska darījumu kategorijas “Ar privātpersonām vai MVU”, “Ar komercsabiedrībām” un “Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”.

Šeit uzrāda visus riska darījumus ar MVU.

030

no kā: MVU, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

Šajā rindā jāuzrāda tikai kopsumma un riska darījumu kategorijas “Ar privātpersonām vai MVU”, “Ar komercsabiedrībām” un “Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”.

Šeit uzrāda tikai tādus riska darījumus ar MVU, kas atbilst KPR 501. panta prasībām.

040

no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku – mājokļa nekustamais īpašums

KPR 125. pants

Uzrādīti tikai riska darījumu kategorijā “Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”.

050

no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizētās pieejas pastāvīgu daļēju izmantošanu

Riska darījumi, kam piemēro KPR 150. panta 1. punktu

060

no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu

Riska darījumi, kam piemēro KPR 148. panta 1. punktu

070–130

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM

Pārskatu sniedzošās iestādes “bankas portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam.

Pārskatu sniedzošās iestādes “tirdzniecības portfeļa” darījuma partnera kredītriska pozīcijas saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 299. panta 2. punktu iedala riska darījumos, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. Arī iestādes, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, savas “tirdzniecības portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam.

070

Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā.

Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumiem, uzrāda 090., 110., un 130. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā.

Ja tie nav uzrādīti 030. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 90. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

080

Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītās pozīcijas.

Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040., 060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 90. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

090

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā noteikts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: i) līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus; ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā.

100

No kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CCP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu.

Tirdzniecības riska darījumi ar CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu.

110

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

Atvasinātie instrumenti ietver II pielikumā uzskaitītos līgumus.

Ilgstošo norēķinu darījumi, kā noteikts KPR 272. panta 2. punktā.

Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 130. rindā.

120

No kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CCP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu.

Tirdzniecības riska darījumi ar CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu.

130

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

Šajā rindā ietver riska darījumus, kurus dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita (kā noteikts KPR 272. panta 11. punktā) dēļ nevar iedalīt pie atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošo norēķinu darījumiem vai vērtspapīru finansēšanas darījumiem.

140-280

RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM

140

0 %

150

2 %

KPR 306. panta 1. punkts

160

4 %

KPR 305. panta 3. punkts

170

10 %

180

20 %

190

35 %

200

50 %

210

70 %

KPR 232. panta 3. punkta c) apakšpunkts

220

75 %

230

100 %

240

150 %

250

250 %

KPR 133. panta 2. punkts

260

370 %

KPR 471. pants

270

1 250 %

KPR 133. panta 2. punkts

280

Citas riska pakāpes

Šī rinda nav pieejama attiecībā uz riska darījumu kategorijām “Valdība”, “Komercsabiedrības”, “Iestādes” un “Privātpersonas vai MVU”.

Tādu riska darījumu uzrādīšanai, uz kuriem neattiecas veidnē uzskaitītās riska pakāpes.

KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts

“N-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus bez reitinga saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 134. panta 6. punkts) uzrāda šajā rindā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”.

Sk. arī KPR 124. panta 2. punktu un 152. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

290-320

Izziņas posteņi

Sk. arī paskaidrojumu par izziņas posteņu nolūku CR SA vispārīgajā sadaļā.

290

Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

KPR 112. panta i) punkts

Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu saskaņā ar KPR 124. un 126. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu.

300

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi

KPR 112. panta j) punkts

Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas.

310

Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku

KPR 112. panta i) punkts

Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku saskaņā ar KPR 124. un 125. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

320

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi

KPR 112. panta j) punkts

Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas.

3.3.   KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB)

3.3.1.   CR IRB veidnes tvērums

74.

CR IRB veidnes tvērumā iekļautas pašu kapitāla prasības attiecībā uz:

i.

kredītrisku banku portfelī, tostarp:

darījuma partnera kredītrisku banku portfelī;

nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazināšanās risku;

ii.

darījuma partnera kredītrisku banku portfelī;

iii.

neapmaksātām piegādēm, kas izriet no visu veidu darbībām.

75.

Šīs veidnes tvērums attiecas uz riska darījumiem, kuriem riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 151. līdz 157. pantu (IRB pieeja).

76.

CR IRB veidne neattiecas uz šādiem datiem:

i.

kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kurus uzrāda CR EQU IRB veidnē;

ii.

vērtspapīrošanas pozīcijas, kuras uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB un/vai CR SEC Details veidnēs;

iii.

“citi aktīvi, kas nav kredītsaistības” saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Šai riska darījumu kategorijai riska pakāpe vienmēr ir jānosaka 100 % apmērā, izņemot skaidras naudas un līdzvērtīgu naudas posteņu gadījumā un ja riska darījums ir iznomāto aktīvu atlikusī vērtība saskaņā ar KPR 156. pantu. Riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz šo riska darījumu kategoriju tieši uzrāda CA veidnē;

iv.

kredīta vērtības korekcijas risks, par ko sniedz pārskatu CVA riska veidnē;

CR IRB veidnē nav vajadzīgs IRB riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa valstīm, kurās rezidē darījuma partneris. Šo sadalījumu uzrāda CR GB veidnē.

77.

Lai noskaidrotu, vai iestāde izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai kredīta korekcijas pakāpēm, par katru uzrādīto riska darījumu kategoriju sniedz šādu informāciju:

“NĒ”

=

ja izmanto uzraudzības iestāžu LGD un kredīta korekcijas pakāpju aplēses (IRB pamatpieeja);

“JĀ”

=

ja izmanto pašu LGD un kredīta korekcijas pakāpju aplēses (attīstītā IRB pieeja).

Jebkurā gadījumā attiecībā uz privātpersonu vai MVU portfeļiem ir jāuzrāda “JĀ”.

Ja iestāde izmanto pašu LGD aplēses, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz daļu no tās IRB riska darījumiem, un uzraudzības iestādes LGD aplēses, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz otru daļu no tās IRB riska darījumiem, jāuzrāda IRB pamatpieejas pozīciju CR IRB kopsumma un attīstītās IRB pieejas pozīciju CR IRB kopsumma.

3.3.2.   CR IRB veidnes sadalījums

78.

CR IRB sastāv no divām veidnēm. CR IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par IRB riska darījumiem un dažādajām metodēm, kā aprēķināt kopējo riska darījumu vērtību, kā arī kopējo riska darījumu sadalījums pa riska darījumu veidiem. CR IRB 2 sniegts to kopējo riska darījumu sadalījums, kas iedalīti parādnieku kategorijās vai portfeļos. CR IRB 1 un CR IRB 2 veidnēs atsevišķi uzrāda šādas riska darījumu kategorijas un apakškategorijas:

1.

Kopā

(Kopējā veidnē jāsniedz pārskats par IRB pamatpieeju un atsevišķi par attīstīto IRB pieeju);

2.

Centrālās bankas un centrālās valdības

(KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

3.

Iestādes

(KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

4.1.

Komercsabiedrības – MVU

(KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts);

4.1.*

Komercsabiedrības – MVU, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

(KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts saistībā ar 501. panta 2. punktu);

4.2.

Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana

(KPR 147. panta 8. punkts);

4.3.

Komercsabiedrības – citas

(Visas tās komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kas nav uzrādītas 4.1. un 4.2.);

5.1.

Privātpersonas vai MVU – ar nekustamo īpašumu nodrošināti MVU

(Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 154. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu);

5.1.*

Privātpersonas vai MVU – ar nekustamo īpašumu nodrošināti MVU, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

(Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 154. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu);

5.2.

Privātpersonas vai MVU – ar nekustamo īpašumu nodrošināti MVU

(Riska darījumi, kas atspoguļo 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu, un nav uzrādīti 5.1.);

5.3.

Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami

(KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 154. panta 4. punktu)

5.4.

Privātpersonas vai MVU – citi MVU

(147. panta 2. punkta d) apakšpunkts, par kuriem nav ziņots 5.1. un 5.3.);

5.4.*

Privātpersonas vai MVU – citi MVU, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

(KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 501. panta 2. punktu, par kuriem nav ziņots 5.1. un 5.3.);

5.5)

Privātpersonas vai MVU – citi, nav MVU

(147. panta 2. punkta d) apakšpunkts, par kuriem nav ziņots 5.2. un 5.3.).

Par 4.1)*, 5.1.)* un 5.4.)* apakškategoriju uzrāda tikai 010. rindu (Kopējie riska darījumi). Tās pārstāv attiecīgo riska darījumu kategoriju “no kā” pozīcijas, kā rezultātā datus, kas attiecas uz šīm riska darījumu apakškategorijām, ietver arī 4.1., 5.1. un 5.4. riska darījumu kategorijā.

3.3.3.   C 08.01 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (CR IRB 1)

3.3.3.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

Norādes

010

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

Parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD uzrāda, balstoties uz KPR180. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, kopējie riska darījumi), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu vidēji svērtās PD aprēķināšanai.

Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

Uzraudzības iestādes paraugskalas izmantošana nav ne paredzēta, ne vēlama. Ja pārskata sniedzēja iestāde piemēro unikālu reitingu sistēmu vai arī tā var sniegt pārskatus atbilstoši iekšējai paraugskalai, tad izmanto šo skalu.

Pretējā gadījumā dažādas reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai noteiktās PD uz augstāko. Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu.

Ja iestādes vēlas uzrādīt no iekšējā kategoriju skaita atšķirīgu kategoriju skaitu, tās iepriekš sazinās ar savu kompetento iestādi.

Lai noteiktu vidēji svērto PD, izmanto 110. slejā uzrādīto riska darījuma vērtību. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības (piemēram, attiecībā uz “Kopējiem riska darījumiem”). Riska darījumus, kuros nav izpildītas saistības, iedala pēdējā reitingu kategorijā(-s) ar PD 100 % apmērā.

020

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Iestādes uzrāda riska darījuma vērtību pirms ir ņemtas vērā jebkādas vērtības korekcijas, uzkrājumi vai ietekme, ko rada kredītriska mazināšanas metodes vai kredīta korekcijas pakāpes.

Sākotnējo riska darījuma vērtību uzrāda saskaņā ar KPR 24. pantu un 166. panta 1. un 2. punktu un 4. līdz 7. punktu.

Ietekmi, kas rodas no KPR 166. panta 3. punkta (aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējā ieskaita ietekme), uzrāda atsevišķi kā fondēto kredītaizsardzību, un tādēļ tā nedrīkst samazināt sākotnējo riska darījuma vērtību.

030

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

Sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam ir augstāka korelācija saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

040–080

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā noteikts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM”.

040–050

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Nefondētā kredītaizsardzība: vērtības, kā tās noteiktas KPR 4. panta 59. punktā.

Ja nodrošinājums ietekmē riska darījumu vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.

040

GARANTIJAS

Ja garantijas KRM ietekmi aprēķina, atzīstot aizstāšanas ietekmi, norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 236. pantā.

Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības vērtību norāda 220. slejā.

Ja neizmanto pašu LGD aplēses: norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 236. pantā.

Ja izmanto pašu LGD aplēses: KPR 183. pants, izņemot šā panta 3. punktu. Uzrāda garantiju nominālvērtību.

Ja neveic LGD korekciju, garantijas uzrāda 040. slejā. Ja veic LGD korekciju, garantijas summu uzrāda 150. slejā.

050

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Ja neizmanto pašu LGD aplēses, norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 216. pantā.

Ja veic LGD korekciju, kredītu atvasināto instrumentu summu uzrāda 160. slejā.

Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības summu uzrāda 220. slejā.

060

CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Ja neizmanto pašu LGD aplēses: KPR 232. pants

Ja izmanto pašu LGD aplēses: tie kredīta riska mazināšanas līdzekļi, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem.

Ja neveic LGD korekciju, uzrāda 060. slejā. Ja veic LGD korekciju, summu uzrāda 170. slejā.

070-080

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no parādnieka kategorijas vai portfeļa –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieka kategorijā vai portfelī. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošo naudas plūsmu.

Ņem vērā arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām.

090

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Attiecīgajā parādnieku kategorijā vai portfelī iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu.

100, 120

No kā: ārpusbilances posteņi

Sk. CR-SA norādes.

110

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Summu uzrāda saskaņā ar KPR 166. pantu un 230. panta 1. punkta otro teikumu.

Attiecībā uz instrumentiem, kā noteikts I pielikumā, neatkarīgi no iestādes izvēlētās pieejas piemēro kredīta korekcijas pakāpes (KPR 166. panta 8. līdz 10. punkts).

Attiecībā uz 040.–060. rindu (vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi un riska darījumi, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita) saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījumu vērtība ir tāda pati kā darījuma partnera kredītriska vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar metodēm, kuras izklāstītas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4., 5., 6. un 7. iedaļā. Šīs vērtības uzrāda šajā slejā, bet ne130. slejā “No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska”.

130

No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska

Sk. CR SA norādes.

140

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

Riska darījumu vērtības sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

150-210

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

Šajās slejās neietver KRM metodes, kas aizstāšanas ietekmes piemērošanas rezultātā ietekmē LGD.

Ja neizmanto pašu LGD aplēses: KPR 228. panta 2. punkts, 230. panta 1. un 2. punkts, 231. pants.

Ja izmanto pašu LGD aplēses:

attiecībā uz nefondēto kredītaizsardzību riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm un komercsabiedrībām: KPR 161. panta 3. punkts. Riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU: KPR 164. panta 2. punkts.

attiecībā uz fondēto kredītaizsardzību – nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu.

150

GARANTIJAS

Sk. norādes par 040. sleju.

160

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Sk. norādes par 050. sleju.

170

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBA UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Attiecīgā vērtība, kas izmantota iestādes iekšējā modelēšanā.

Tie kredītriska mazināšanas līdzekļi, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem.

180

ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS

Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu instrumentus un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu, ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

Ja neizmanto pašu LGD aplēses: uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 193. panta 1. līdz 4. punktu un 194. panta 1. punktu. Koriģētā vērtība (Cvam), kā norādīts KPR 223. panta 2. punktā.

Ja izmanto pašu LGD aplēses: finanšu nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu. Uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība.

190-210

CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS

Ja neizmanto pašu LGD aplēses: KPR 199. panta 1. līdz 8. punkts un 229. pants

Ja izmanto pašu LGD aplēses: cits finanšu nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu.

190

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

Ja neizmanto pašu LGD aplēses, uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 2. līdz 4. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. pantu.

Ja izmanto pašu LGD aplēses, uzrādāmā vērtība ir aplēstā tirgus vērtība.

200

CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS

Ja neizmanto pašu LGD aplēses, uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 6. un 8. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. panta 3. punktu.

Ja izmanto pašu LGD aplēses, uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība.

210

DEBITORU PARĀDI

Ja neizmanto pašu LGD aplēses, uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 5. punktu un 229. panta 2. punktu.

Ja izmanto pašu LGD aplēses, uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība.

220

KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Garantijas un kredītu atvasinātie instrumenti, kas attiecas uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, un kas atspoguļo KPR 202. pantu un 217. panta 1. punktu. Sk. arī 040. sleju “Garantijas” un 050. sleju “Kredītu atvasinātie instrumenti”.

230

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

Ņem vērā visu KRM metožu ietekmi uz LGD vērtībām, kā noteikts KPR Trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā. Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu.

Attiecībā uz riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, ņem vērā KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus.

Riska darījuma vērtību, kā tā noteikta 110. slejā, izmanto riska darījumu svērtās vidējās vērtības aprēķināšanai.

Ņem vērā visu ietekmi (tādējādi pārskatā ietver hipotēkām piemērojamo minimumu).

Saskaņā ar KPR 228. panta 2. punktu iestādes, kas piemēro IRB pieeju, bet ne pašu LGD aplēses, finanšu nodrošinājuma riska mazināšanas ietekmi atspoguļo E*, kas ir riska darījuma pilnībā koriģētā vērtība, un pēc tam LGD*.

Riska darījumu svērtie vidējie LGD, kas saistīti ar katru “parādnieku kategorijas vai portfeļa” PD, izriet no minētajai kategorijai/portfelim noteiktajiem vidējiem prudenciālajiem LGD, kuri svērti ar attiecīgo 110. slejas darījuma vērtību.

Ja izmanto pašu LGD aplēses, ņem vērā KPR 175. pantu un 181. panta 1. un 2. punktu.

Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu.

Riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķinu iegūst no iekšējā reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.

Lielu regulētu finanšu sektora sabiedrību un neregulētu finanšu sabiedrību riska darījumus un attiecīgos LGD neietver 230. slejas aprēķinā; tos ietver tikai 240. slejas aprēķinā.

240

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM

Riska darījumu svērtie vidējie LGD (%) attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

250

RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS)

Uzrādītā vērtība atspoguļo KPR 162. pantu. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu svērto vidējo rādītāju aprēķināšanai. Vidējo termiņu uzrāda dienās.

Šos datus neuzrāda attiecībā uz riska darījumu vērtībām, kurās termiņš nav riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina elements. Tas nozīmē, ka šo sleju neaizpilda par riska darījumu kategoriju “Privātpersonas vai MVU”.

255

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm – sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām vai MVU – sk. KPR 154. panta 1. punktu.

Neņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu.

260

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm – sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām vai MVU – sk. KPR 154. panta 1. punktu.

Ņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu.

270

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

Riska darījuma riska svērtās vērtības pēc MVU atbalsta faktora sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

280

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

Paredzamo zaudējumu definīciju sk. KPR 5. panta 3. punktā un aprēķinu sk. KPR 158. pantā. Uzrādāmais paredzamo zaudējumu apmērs ir balstīts uz iekšējo reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

290

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

Vērtības korekcijas, kā arī speciālie un vispārējie uzkrājumi saskaņā ar KPR 159. pantu. Vispārējos uzkrājumus uzrāda, summu proporcionāli iedalot saskaņā ar dažādo parādnieku kategoriju paredzamajiem zaudējumiem.

300

PARĀDNIEKU SKAITS

KPR 172. panta 1. punkts un 2. pants

Attiecībā uz visām riska darījumu kategorijām, izņemot privātpersonas vai MVU, iestāde uzrāda atsevišķi novērtēto juridisko personu/parādnieku skaitu, neatkarīgi no dažādo piešķirto aizdevumu vai riska darījumu skaita.

Privātpersonu vai MVU riska darījumu kategorijā iestāde uzrāda konkrētajā kategorijā vai portfelī atsevišķi iedalīto riska darījumu skaitu. Ja piemēro KPR 172. panta 2. punktu, parādnieku var ņemt vērā vairāk nekā vienā kategorijā.

Tā kā šajā slejā aplūkots reitingu sistēmu struktūras elements, tā attiecas uz tādām sākotnējām riska darījumu vērtībām pirms korekcijas pakāpes, kas iedalītas katrā parādnieku kategorijā vai portfelī, neņemot vērā KRM metožu ietekmi (jo īpaši pārdales ietekmi).


Rindas

Norādes

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

020-060

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

020

Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā.

Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi, vai kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040.–060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā.

Ja tie nav uzrādīti 030. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

030

Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītās pozīcijas.

Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi, vai kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040.–060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

040-060

Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

040

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā noteikts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: i) līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā.

Šajā rindā neuzrāda vērtspapīru finansēšanas darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā.

050

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

Atvasinātie instrumenti ietver KPR II pielikumā uzskaitītos līgumus. Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā.

060

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

Sk. CR SA norādes.

070

RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ

Attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm un centrālajām valdībām un centrālajām bankām – sk. KPR 142. panta 1. punkta 6. apakšpunktu un 170. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU – sk. KPR 170. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kas rodas no nopirktajiem debitoru parādiem, – sk. KPR 166. panta 6. punktu.

Riska darījumus attiecībā uz nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma risku neuzrāda, sadalot pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem, bet uzrāda 180. rindā.

Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu.

Neizmanto paraugskalu. Tā vietā iestādes pašas nosaka izmantojamo skalu.

080

SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ

KPR 153. panta 5. punkts Šis attiecas tikai uz komercsabiedrību, iestāžu un centrālo valdību un centrālo banku riska darījumu kategorijām.

090–150

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM:

120

No kā: kategorijā Nr. 1

KPR 153. panta 5. punkta 1. tabula

160

ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

KPR 193. panta 1. un 2. punkts, 194. panta 1. līdz 7. punkts un 230. panta 3. punkts

170

TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES

Riska darījumi, kas rodas no neapmaksātām piegādēm un kam piemēro KPR 379. panta 2. punkta pirmās daļas pēdējā teikumā minēto alternatīvo procedūru vai riska pakāpi 100 % apmērā saskaņā ar KPR 379. panta 2. punkta pēdējo daļu. Šajā rindā uzrāda tādus nerevidētus “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus saskaņā ar KPR 153. panta 8. punktu un jebkādus citus riska darījumus, kam piemēro riska pakāpes, kuri nav iekļauti kādā citā rindā.

180

ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ

Atgūstamās vērtības samazinājuma riska definīciju sk. KPR 4. panta 53. punktā. Attiecībā uz riska pakāpes aprēķināšanu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam sk. KPR 157. panta 1. punktu.

Saskaņā ar KPR 166. panta 6. punktu nopirkto debitoru parādu riska darījumu vērtība ir nenomaksātā summa mīnus riska darījumu riska svērtās vērtības atgūstamās vērtības samazinājuma riskam pirms kredītriska mazināšanas.

3.3.4.   C 08.02 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem (CR IRB 2 veidne)

Sleja

Norādes

005

Parādnieka kategorija (rindas identifikators)

Šis ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai rindai konkrētā tabulas lapā. Tajā ievērots numerācijas kārība 1, 2, 3 utt.

010-300

Norādes par katru no šīm slejām ir tādas pašas kā par atbilstīgajām numurētajām slejām CR IRB 1 tabulā.


Rinda

Norādes

010–001 – 010–NNN

Šajās rindās uzrādītās vērtības ir jāsakārto no zemākas uz augstāku saskaņā ar parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Parādnieku, kas nepilda saistības, PD ir 100 %. Riska darījumus, kam piemēro alternatīvo procedūru attiecībā uz nekustamā īpašuma nodrošinājumu (pieejama tikai tad, ja neizmanto pašu LGD aplēses) neiedala saskaņā ar parādnieka PD un neuzrāda šajā veidnē.

3.4.   KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU (CR GB)

79.

Iestādes, kas atbilst šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā noteiktajam slieksnim, sniedz informāciju attiecībā uz valsti, kura ir dalībvalsts, kā arī jebkuru citu valsti, kura nav dalībvalsts. Slieksni piemēro tikai 1. un 2. tabulai.

80.

Termins “parādnieka rezidences vieta” attiecas uz parādnieka inkorporācijas valsti. Šo jēdzienu var piemērot, pamatojoties uz tiešo parādnieku un pamatojoties uz galīgo risku. Tādējādi KRM metodes var mainīt riska darījuma iedalījumu kādā valstī. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām neiedala pie iestādes rezidences valsts, bet gan pie ģeogrāfiskā apgabala “Citas valstis” neatkarīgi no riska darījuma kategorijas, kurā iedalīts riska darījums ar pārvalstiskām organizācijām.

81.

Datus par “sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm” uzrāda, atsaucoties uz tiešās rezidences vietu. Datus par “riska darījuma vērtību” un “riska darījumu riska svērtajām vērtībām” uzrāda par galīgā parādnieka rezidences vietas valsti.

3.4.1.   C 09.01 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: SP riska darījumi (CR GB 1)

3.4.1.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 010. slejā.

020

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

To riska darījumu sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm, kas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”.

Šis “izziņas postenis” sniedz papildu informāciju par riska darījumu kategorijas “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” parādnieka struktūru. Riska darījumus uzrāda, kad parādnieki tiktu uzrādīti, ja minētie riska darījumi netiktu iedalīti riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”.

Šī informācija ir “izziņas postenis”, līdz ar to tas neietekmē riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijai “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” saskaņā ar KPR 112. panta j) punktu.

040

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis.

050

Vispārējās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

055

Specifiskās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

060

Norakstījumi

Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts].

070

Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”.

075

Riska darījuma vērtība

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 200. slejā.

080

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 215. slejā.

090

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 220. slejā.


Rindas

010

Centrālās valdības vai centrālās bankas

KPR 112. panta a) punkts

020

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

KPR 112. panta b) punkts

030

Publiskā sektora struktūras

KPR 112. panta c) punkts

040

Daudzpusējās attīstības bankas

KPR 112. panta d) punkts

050

Starptautiskas organizācijas

KPR 112. panta e) punkts

060

Iestādes

KPR 112. panta f) punkts

070

Komercsabiedrības

KPR 112. panta g) punkts

075

no kā: MVU

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā.

080

privātpersonas vai MVU

KPR 112. panta h) punkts

085

no kā: MVU

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā.

090

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

KPR 112. panta i) punkts

095

no kā: MVU

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā.

100

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

KPR 112. panta j) punkts

110

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

KPR 112. panta k) punkts

120

Segtas obligācijas

KPR 112. panta l) punkts

130

Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

KPR 112. panta n) punkts

140

Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

KPR 112. panta o) punkts

150

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

KPR 112. panta p) punkts

160

Citi riska darījumi

KPR 112. panta q) punkts

3.4.2.   C 09.02 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: IRB riska darījumi (CR GB 2)

3.4.2.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 020. slejā.

030

No kā: saistību neizpilde

Sākotnējā riska darījuma vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu.

040

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis.

050

Vispārējās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

055

Specifiskās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

060

Norakstījumi

Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts].

070

Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”.

080

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 010. slejā.

090

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 230. slejā. Piemēro KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus.

Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.

100

No kā: kuros nav pildītas saistības

Riska darījumu vidējie LGD tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu.

105

Riska darījuma vērtība

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 110. slejā.

110

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 255. slejā.

120

No kā: saistību neizpilde

Riska darījumu riska svērtā vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu.

125

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 260. slejā.

130

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 280. slejā.


Rindas

010

Centrālās bankas un centrālās valdības

(KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

020

Iestādes

(KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

030

Komercsabiedrības

(Visas komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu)

040

No kā: specializētā kreditēšana

(KPR 147. panta 8. punkts)

Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.

050

No kā: MVU

(KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

060

privātpersonas vai MVU

Visi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu

070

Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu

Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

080

MVU

Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

090

Nav MVU

Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

100

Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami

(KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 154. panta 4. punktu)

110

Privātpersonas vai MVU – citi

Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kas nav uzrādīti 070.–100. rindā.

120

MVU

Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu.

130

Nav MVU

Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

140

Kapitāla vērtspapīri

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

3.4.3.   C 09.03 – Kopējās pašu kapitāla prasības attiecīgo kredītriska darījumu kredītriskam – sadalījums pa valstīm (CR GB 3)

3.4.3.1.   Vispārīgas piezīmes

82.

Saskaņā ar 128. panta 7. punktu saistībā ar KPD 130. pantu un 140. panta 1. punktu pretciklisko rezervju norma ir “to pretciklisko rezervju normu svērtais vidējais rādītājs, kas piemērojamas jurisdikcijās, kurās iestāde veic attiecīgos kredītriska darījumus”. Svērto vidējo rādītāju aprēķina šādi.

a)

Skaitītājs: kopējās pašu kapitāla prasības kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu un III sadaļu, kas attiecas uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem konkrētajā teritorijā.

b)

Saucējs: tās kopējās pašu kapitāla prasības kredītriskam, kas saistīts ar attiecīgajiem kredītriska darījumiem.

83.

Šī tabula ir ieviesta, lai saņemtu vairāk informācijas par iestādes specifisko pretciklisko rezervju elementiem. Pieprasītā informācija attiecas uz pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu, tostarp kredītrisku un vērtspapīrošanu, ko aprēķina, balstoties uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri sadalīti pa valstīm.

84.

Informāciju uzrāda par katru valsti. Slieksnis, kas noteikts šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā, neattiecas uz ziņošanu par šo sadalījumu.

3.4.3.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Rindas

010

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku

KPR Trešā daļas II sadaļa

3.5.   C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2)

3.5.1.   Vispārīgas piezīmes

85.

CR IRB veidnē ir ietvertas divas veidnes. CR EQU IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijas IRB riska darījumiem un dažādām kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas metodēm. CR EQU IRB 2 sniegts kopējo parādnieku kategorijās iedalīto riska darījumu sadalījums saistībā ar PD/LGD pieeju. “CR EQU IRB” turpmākajās norādēs attiecīgā gadījumā attiecas gan uz “CR EQU IRB 1”, gan uz “CR EQU IRB 2”.

86.

CR EQU IRB veidnē sniegta informācija par riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu kredītriskam (KPR 92. panta 3. punkta a) apakšpunkts) saskaņā ar IRB metodi (KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa) attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas minēti KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

87.

Saskaņā ar KPR 147. panta 6. punktu kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā iedala šādus riska darījumus:

a)

ar parāda vērtspapīriem nesaistīti riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai peļņu; vai

b)

parāda vērtspapīru riska darījumi un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.

88.

Šajā CR EQU IRB veidnē uzrāda arī kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kam piemēro KPR 152. pantā minēto vienkāršo riska pakāpes pieejas procedūru.

89.

Saskaņā ar KPR 151. panta 1. punktu iestādes iesniedz CR EQU IRB veidni, ja tās piemēro vienu no trim KPR 155. pantā minētajām pieejām:

vienkāršo riska pakāpes pieeju,

PD/LGD pieeju vai

iekšējo modeļu pieeju.

Turklāt iestādes, kas piemēro IRB pieeju, CR EQU IRB veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērto vērtību tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana (piemēram, kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 48. panta 4. punktu piesaista riska pakāpi 250 % apmērā, attiecīgi riska pakāpi 370 % apmērā saskaņā ar KPR 471. panta 2. punktu)).

90.

CR EQU IRB veidnē neuzrāda šādus kapitāla vērtspapīru prasījumus:

kapitāla vērtspapīru riska darījumi tirdzniecības portfelī (gadījumā, ja iestādes nav atbrīvotas no pašu kapitāla aprēķināšanas prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 94. pantu);

kapitāla vērtspapīru riska darījumi, uz kuriem attiecas standartizētās pieejas daļējā izmantošana (KPR 150. pants), tostarp:

kapitāla vērtspapīru riska darījumi, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar KPR 495. panta 1. punktu,

kapitāla vērtspapīru riska darījumi ar sabiedrībām, kuru kredītsaistībām saskaņā ar standartizēto pieeju piešķir 0 % riska pakāpi, tostarp publiskā sektora sponsorētām sabiedrībām, kam var piemērot 0 % riska pakāpi (KPR 150. panta 1. punkta g) apakšpunkts),

kapitāla instrumentu riska darījumi, kas saistīti ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas nozaru veicināšanai, kur iestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem un kur noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi kapitāla ieguldījumiem (KPR 150. panta 1. punkta h) apakšpunkts),

kapitāla vērtspapīru riska darījumi ar palīgpakalpojumu uzņēmumiem, kuru riska darījumu riska svērto vērtību var aprēķināt saskaņā ar “citu aktīvu, kas nav kredītsaistības” procedūru (saskaņā ar KPR 155. panta 1. punktu),

kapitāla vērtspapīru prasījumi, kurus atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 46. un 48. pantu.

3.5.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām (piemēro gan CR EQU IRB 1, gan CR EQU IRB 2)

Slejas

005

PARĀDNIEKA KATEGORIJA (RINDAS IDENTIFIKATORS)

Šī parādnieka kategorija ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērots numerācijas kārība 1, 2, 3 utt.

010

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%)

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, 010. slejā uzrāda saistību neizpildes varbūtību (PD), kas aprēķināta saskaņā ar KPR 165. panta 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

Uzrādāmā PD, kas noteikta parādnieku kategorijai vai portfelim, atbilst obligātajām prasībām, kuras noteiktas KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļā. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, kopējie riska darījumi), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Lai aprēķinātu riska darījuma svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, svēršanas nolūkos izmanto riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība (060. sleja).

020

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Iestādes 020. slejā uzrāda sākotnējo riska darījuma vērtību (pirms korekcijas pakāpēm). Saskaņā ar KPR 167. panta noteikumiem riska darījumu vērtība kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir uzskaites vērtība, kas atliek pēc specifiskās kredītriska korekcijas. Riska darījuma vērtība ārpusbilances kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir to nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām.

Iestādes 020. slejā ietver arī KPR I pielikumā minētos ārpusbilances posteņus, kas iedalīti kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā (piemēram, “daļēji apmaksāto akciju un vērtspapīru neapmaksātā daļa”).

Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju (kā minēts KPR 165. panta 1. punktā), ņem vērā arī KPR 155. panta 2. punktā minētos izlīdzināšanas noteikumus.

030-040

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

GARANTIJAS

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Neatkarīgi no pieejas, kas izvēlēta riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem (KPR 155. panta 2., 3. un 4. punkts). Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 030. un 040. slejā uzrāda nefondētās kredītaizsardzības summu garantiju (030. sleja) vai kredītu atvasināto instrumentu (040. sleja) veidā, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm.

050

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

Iestādes 050. slejā uzrāda to daļu no sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm, kurai piemēro nefondēto kredītaizsardzību, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm.

060

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 060. slejā uzrāda riska darījuma vērtību, ņemot vērā aizstāšanas ietekmi, kas izriet no nefondētās kredītaizsardzības (KPR 155. panta 2. un 3. punkts un 167. pants).

Atgādinājumam – kapitāla vērtspapīru ārpusbilances riska darījumu gadījumā riska darījuma vērtība ir tā nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām (KPR 167. pants).

070

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, CR EQU IRB 2 070. slejā uzrāda riska darījumu svērtos vidējos LGD, kas noteikti apkopojumā iekļautajām parādnieku kategorijām vai portfeļiem; tas pats attiecas uz CR EQU IRB veidnes 020. sleju. Riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība, izmanto riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķināšanai. Iestādes ņem vērā KPR 165. panta 2. punkta noteikumus.

080

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

Iestādes 080. slejā uzrāda riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 155. panta noteikumiem.

Gadījumos, kad iestādēm, kas piemēro PD/LGD pieeju, nav pietiekamas informācijas, lai lietotu KPR 178. pantā sniegto saistību neizpildes definīciju, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinā riska pakāpēm piemēro koeficientu 1,5 (KPR 155. panta 3. punkts).

Attiecībā uz riska pakāpes funkcijas ievadparametru M (termiņš) kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemērotais termiņš ir pieci gadi (KPR 165. panta 3. punkts).

090

IZZIŅAS POSTENIS: PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

Iestādes 090. slejā uzrāda kapitāla vērtspapīru riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar KPR 158. panta 4., 7., 8. un 9. pantu.

91.

Saskaņā ar KPR 155. pantu iestādes dažādiem portfeļiem var piemērot dažādas pieejas (vienkāršo riska pakāpes pieeju, PD/LGD pieeju vai iekšējo modeļu pieeju), ja tās šīs dažādās pieejas izmanto iekšēji. Iestādes CR EQU IRB 1 veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana).

Rindas

CR EQU IRB 1: 020. rinda

PD/LGD PIEEJA KOPĀ

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts) pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 1 veidnes 020. rindā.

CR EQU IRB 1; 050.–090. rinda

VIENKĀRŠĀ RISKA PAKĀPES PIEEJA: KOPĀ

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR VIENKĀRŠO RISKA PAKĀPES PIEEJU

Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju (KPR 155. panta 2. punkts), pieprasīto informāciju uzrāda 050.–090. rindā atbilstoši pamatā esošo riska darījumu iezīmēm.

CR EQU IRB 1; 100. rinda

IEKŠĒJO MODEĻU PIEEJA

Iestādes, kas piemēro iekšējo modeļu pieeju (KPR 155. panta 4. punkts), prasīto informāciju uzrāda 100. rindā.

CR EQU IRB 1; 110. rinda

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, uzrāda riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana). Piemēram,

tādu riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru pozīcijām finanšu sektora sabiedrībās, kam piemēro KPR 48. panta 4. punkta procedūru, kā arī

kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kurām saskaņā ar KPR 471. panta 2. punktu piemērota riska pakāpe 370 % apmērā, uzrāda 110. rindā.

CR EQU IRB 2

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts) pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 2 veidnē.

Ja iestādes, kas izmanto PD/LGD pieeju, piemēro unikālu reitingu sistēmu vai var sniegt pārskatu saskaņā ar iekšēju paraugskalu, tās CR EQU IRB 2 uzrāda reitinga kategorijas vai portfeļus, kas saistīti ar šo unikālo reitingu sistēmu/paraugskalu. Visos citos gadījumos dažādās reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas vai portfeļus apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai vai portfelim noteiktās PD uz augstāko.

3.6.   C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)

3.6.1.   Vispārīgas piezīmes

92.

Šajā veidnē pieprasīta informācija gan par tirdzniecības, gan netirdzniecības portfeļa darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, un to attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saistībā ar norēķinu risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu.

93.

Iestādes CR SETT veidnē uzrāda informāciju par norēķinu/piegādes risku saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm, kas turēti to tirdzniecības vai netirdzniecības portfelī.

94.

Saskaņā ar KPR 378. pantu repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevumu darījumi un vērtspapīru vai preču aizņēmumu darījumi saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm nav pakļauti norēķinu/piegādes riskam. Jāņem vērā, ka atvasinātajiem finanšu instrumentiem un ilgstošu norēķinu darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, tomēr piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku, kā noteikts 378. pantā.

95.

Attiecībā uz darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, iestādes aprēķina cenas atšķirību, kurai tās pakļautas. Tā ir atšķirība starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu.

96.

Iestādes šo starpību reizina ar attiecīgu KPR 378. panta 1. tabulā norādīto pakāpi, lai noteiktu attiecīgās pašu kapitāla prasības.

97.

Saskaņā ar 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku reizina ar 12,5, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību.

98.

Jāņem vērā, ka pašu kapitāla prasības attiecībā uz neapmaksātām piegādēm, kā noteikts KPR 379. pantā, neietilpst CR SETT veidnes tvērumā; par tām sniedz pārskatu kredītriska veidnēs (CR SA, CR IRB).

3.6.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀ

Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes šajā 010. slejā uzrāda darījumus, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.

Visus darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini, uzrāda šajā 010. slejā neatkarīgi no tā, vai pēc attiecīgā norēķinu datuma tie ir ar peļņu vai zaudējumiem.

020

DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMI

Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes 020. slejā uzrāda cenas atšķirību starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja šāda atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu.

Šajā 020. slejā norāda tikai darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri pēc attiecīgās norēķinu dienas ir ar zaudējumiem.

030

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Iestādes 030. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 378. pantu.

040

KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Saskaņā ar KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu iestādes 030. slejā uzrādītās pašu kapitāla prasības reizina ar 12,5, lai iegūtu norēķinu riska darījuma vērtību.


Rindas

010

Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

Iestādes 010. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar netirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu).

Iestādes 010./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.

Iestādes 010./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem.

Iestādes 010./030. uzrāda kopējās pašu kapitāla prasības, kas iegūtas summējot darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasības, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo pakāpi, kuras pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 378. panta 1. tabulā minētās kategorijas).

020 līdz 060

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz netirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 020. līdz 060. rindā minētajām kategorijām.

Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini.

070

Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

Iestādes 070. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar tirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu).

Iestādes 070./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.

Iestādes 070./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem.

Iestādes 070./030. uzrāda kopējā pašu kapitāla prasības, kas rodas no darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasību summas, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo koeficientu, kura pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 378. panta 1. tabulā minētās kategorijas).

080 līdz 120

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 080. līdz 120. rindā minētajām kategorijām.

Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini.

3.7.   C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

3.7.1.   Vispārīgas piezīmes

99.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro standartizētās pieejas procedūru. Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus.

100.

CR SEC SA veidnē apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu, kas iekļauta banku portfelī, kā noteikts attiecīgi KPR 242. panta 10. un 11. punktā.

3.7.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Iniciatoriestādes pārskata datumā uzrāda visu vērtspapīrošanas darījumā iniciēto pašreizējo vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksāto summu neatkarīgi no tā, kas ir pozīciju turētājs. Līdz ar to uzrāda gan bilances vērtspapīrošanas riska darījumus (piemēram, obligācijas, subordinētos aizdevumus), gan ārpusbilances riska darījumus un atvasinātos instrumentus (piemēram, subordinēto kredītu līnijas, likviditātes līgumus, procentu likmju mijmaiņas darījumus, kredītriska mijmaiņas darījumus utt.), kas iniciēti vērtspapīrošanas darījumos.

Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, ja iniciators netur nekādas pozīcijas, tad iniciatoram minētā vērtspapīrošana nav jāņem vērā, sniedzot pārskatu CR SEC SA vai CR SEC IRB veidnēs. Šajā nolūkā iniciatora turētās vērtspapīrošanas pozīcijas ietver priekšlaicīgas amortizācijas uzkrājumus atjaunojamu riska darījumu, kas noteikti KPR 242. panta 12. punktā, vērtspapīrošanai.

020-040

SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

Saskaņā ar KPR 249. un 250. panta noteikumiem attiecībā uz vērtspapīroto riska darījumu kredītaizsardzību uzskata, ka nepastāv termiņu nesakritības.

020

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA)

Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā.

030

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, šajā slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens).

Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā.

040

KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā.

Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību.

050

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta a), c) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas faktorus un jebkādas kredītriska korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīrošanas pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā.

Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā.

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts.

060

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos.

070

RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. panta 1. un 2. punktu, nepiemērojot korekcijas pakāpes.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 040. sleju.

080-110

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

KPR 4. panta 57. punkts un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļa.

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par riska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām).

Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi).

080

(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA)

Nefondētā kredīta aizsardzība definēta KPR 4. panta 59. punktā un reglamentēta 235. pantā.

Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi).

090

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 58. punktā un reglamentēta 195., 197. un 200. pantā.

Ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR 218.–236. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi).

100-110

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

100

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

222. panta 3. punkts un 235. panta 1. un 2. punkts

Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā.

Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 090. sleju [(-) Izejošās naudas plūsmas kopā].

110

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

Ja izmanto finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, vērtspapīrošanas pozīcijas, kas ir parāda vērtspapīri un atbilstošs finanšu nodrošinājums saskaņā ar KPR 197. panta 1. punktu, šajā slejā uzrāda kā ienākošās naudas plūsmas.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 100. sleju [(-) Ienākošās naudas plūsmas kopā].

120

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 110. sleju.

130

(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM )

Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 130. sleju.

140

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 150. sleju.

150-180

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien KPR nav noteikts citādi.

Sk. CR SA kopējās veidnes 160.–190. sleju.

Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %, [0 %, 20 %], [20 %, [50 %] un [50 %, 100 %].

190

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 200. sleju.

200

(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

KPR 258. pantā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250 % riska pakāpi, iestāde var, kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos, atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību.

210

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

Riska darījuma vērtība mīnus no pašu kapitāla atskaitītā riska darījuma vērtība.

220-320

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS ATKARĪBĀ NO RISKA PAKĀPĒM

220-260

AR REITINGU

Pozīcijas ar reitingu definētas KPR 242. panta 8. punktā.

Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz SP paredzēts KPR 251. pantā (1. tabulā).

270

1 250 % (BEZ REITINGA)

Pozīcijas bez reitinga definētas KPR 242. panta 7. punktā.

280

CAURSKATĪŠANA

KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts

Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).

290

CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀ

Riska darījuma vērtība, kam piemēro vērtspapīrošanas pozīciju procedūru otrās kārtas zaudējumu laidienā vai labākā laidienā ABKV programmā, kas noteikta KPR 254. pantā.

Uz aktīviem balstītā komerciālo vērtspapīru (ABKV) programma definēta KPR 242. panta 9. punktā.

300

CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi.

310

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA (INP)

KPR 109. panta 1. punkts un 259. panta 3. punkts Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījuma vērtība saskaņā ar iekšējā novērtējuma pieeju

320

INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi.

330

RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

Kopējo riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē.

340

NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā šajā slejā uzrādāmajā vērtībā neņem vērā jebkādu termiņu nesakritību.

350

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda konkrētas KPR 405., 406. vai 409. pantā noteiktās prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā (maksimālā vērtība – 1 250 %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu. Šādu papildu riska pakāpi var piemērot ne tikai ieguldītājām iestādēm, bet arī iniciatoriem, sponsoriem un sākotnējiem aizdevējiem.

360

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250 %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 330. sleja izrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs.

370-380

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (370. sleja)/pēc (380. sleja) KPR 252. pantā (tādu posteņu vērtspapīrošana, attiecībā uz kuriem šobrīd netiek pildītas saistības vai kuri saistīti ar īpaši augstu risku) vai KPR 256. panta 4. punktā (papildu pašu kapitāla prasības tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu) noteikto ierobežojumu piemērošanas.

390

IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē, un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā.

101.

CR SEC SA veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tām informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas darījumiem.

102.

Kopējie riska darījumi (pārskata datumā) arī ir sadalīti atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.

Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Kopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanu kopējo summu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās.

020

NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

Nenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošanu kopējā summa saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām.

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā.

040-060

BILANCES POSTEŅI

KPR 246. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, kas paliek pēc tam, kad ir piemērotas specifiskās kredītriska korekcijas.

Bilances posteņi ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (050. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (060. rinda) darījumiem.

070-090

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība mīnus minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas, reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi.

Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II iedaļas 6. nodaļu.

Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu.

Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē.

Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (080. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (090. rinda) darījumiem kā norādīts KPR 251. panta 1. tabulā.

100

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

Šī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā.

110

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma.

Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

120-140

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem.

150-170

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

180

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 14. punktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

190-210

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem.

220-240

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

250-290

NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

Šajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām (pārskata datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas SP paredzētas KPR 251. panta 1. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus.

Šīs rindas uzrāda tikai par 190. līdz 270. sleju un 330. līdz 340. sleju.

3.8.   C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)

3.8.1.   Vispārīgas piezīmes

103.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.

104.

Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus.

105.

CR SEC IRB veidnei ir tāds pats tvērums kā CR SEC SA veidnei; tajā apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu bankas portfelī.

3.8.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Attiecībā uz kopējo bilances posteņu rindu šajā slejā uzrādāmā vērtība atbilst vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksātajai summai pārskata datumā.

Sk. CR SEC SA 010. sleju.

020-040

SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

KPR 249. un 250. pants

Termiņu nesakritību neņem vērā vērtspapīrošanas shēmā iesaistīto kredītriska mazināšanas metožu koriģētajā vērtībā.

020

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA)

Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā.

030

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, CR SEC IRB veidnes 030. slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens).

Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā.

040

KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā.

Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību.

050

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta b), d) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas faktorus un bruto vērtības korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīroto pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā.

Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā.

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts.

060-090

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

Sk. KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktu un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļu.

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par riska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām).

060

(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA)

Nefondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 59. apakšpunktā.

KPR 236. pantā aprakstīta GA aprēķinu procedūra pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 040. un 050. sleju.

070

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā.

Tā kā finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi nepiemēro, šajā slejā uzrāda tikai fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 200. pantu.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 060. sleju.

080-090

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

080

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

KPR 236. pants

Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā.

Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 070. sleju.

090

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 080. sleju.

100

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 090. sleju.

110

(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM)

KPR 218. līdz 222. pants Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).

120

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes.

130-160

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, kas reizināta ar korekcijas pakāpi. Konversijas koeficients ir 100 %, ja vien tas nav noteikts citādi.

Šajā sakarā korekcijas pakāpe definēta KPR 4. panta 1. punkta 56. apakšpunktā.

Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %, [0 %, 20 %], [20 %, [50 %] un [50 %, 100 %].

170

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 110. sleju.

180

(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

KPR 266. panta 3. punktā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250 % riska pakāpi, iestāde var, kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos, atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību.

190

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

200-320

UZ REITINGIEM BALSTĪTĀ METODE (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES)

KPR 261. pants

IRB vērtspapīrošanas pozīcijas ar iespējamo reitingu atbilstoši KPR 259. panta 2. punktam uzrāda kā pozīcijas ar reitingu.

Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz IRB pieeju paredzēts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā.

330

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

Uzraudzības formulas metode (UFM), KPR 262. pants.

Vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpe ir lielāka par 7 % vai atbilst riska pakāpei, kas piemērojama saskaņā ar norādītajām formulām.

340

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Kredītriska mazināšanu vērtspapīrošanas pozīcijām iespējams atzīt atbilstoši KPR 264. pantam. Šajā gadījumā, ja saņemta pilna aizsardzība, iestāde norāda pozīcijas “faktisko riska pakāpi” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 2. punktā (faktiskā riska pakāpe ir vienāda ar pozīcijas riska darījuma riska svērto vērtību, kas dalīta ar pozīcijas riska darījuma vērtību un reizināta ar 100).

Pozīcijas daļējas aizsardzības gadījumā iestādei ir jāpiemēro uzraudzības formulas metode, izmantojot koriģēto “T” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 3. punktā.

Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes.

350

CAURSKATĪŠANA

Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa augstākā riska pakāpe).

KPR 263. panta 2. un 3. punktā paredzēta izņēmuma procedūra gadījumos, kad Kirb nevar aprēķināt.

Likviditātes iespēju neizmantoto summu uzrāda zem “Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti”.

Tikmēr, kamēr iniciatoram piemēro izņēmuma procedūru gadījumos, kad Kirb nav iespējams aprēķināt, 350. sleja būtu īstā sleja, kas jāizmanto, lai uzrādītu likviditātes iespējas riska darījuma vērtībai piemēroto riska pakāpes procedūru atbilstoši KPR 263. pantā noteiktajai procedūrai.

Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 256. panta 5. punktu un 265. pantu.

360

CAURSKATĪŠANA: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi.

370

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

KPR 259. panta 3 un 4. punktā attiecībā uz pozīcijām ABKV programmās paredzēta “Iekšējā novērtējuma pieeja” (INP).

380

INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes.

390

(-) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, ievēro KPR 266. panta 1. punktu (attiecas tikai uz iniciatoriem, ja riska darījums nav atskaitīts no pašu kapitāla) un 2. punktu.

Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos.

400

RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļa – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē.

410

RDRSV NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

Attiecībā uz sintētisko vērtspapīrošanu ar termiņu nesakritību šajā slejā uzrādāmajā summā neņem vērā jebkādu termiņu nesakritību.

420

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda noteiktas prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā (maksimālā vērtība – 1 250 %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu.

430

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250 %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 400. sleja izrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs.

Negatīvas vērtības uzrāda šajā slejā.

440-450

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (440. sleja)/pēc (450. sleja) KPR 260. pantā noteikto ierobežojumu piemērošanas. Papildus jāņem vērā KPR 265. pants (papildu pašu kapitāla prasības atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem).

460

IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē, un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā.

106.

CR SEC IRB veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tām informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām.

107.

Kopējie riska darījumi (pārskata datumā) arī ir sadalīti atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.

Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Kopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanu kopējo summu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās.

020

NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

Nenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošanu kopējā summa saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām.

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā.

040-090

BILANCES POSTEŅI

KPR 246. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, neņemot vērā piemērotas kredītriska korekcijas.

Bilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 050.–070. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 080.–090. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā.

100-150

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība – atskaitot minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas –, reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi.

Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas, kas izriet no KPR II pielikumā norādīta atvasināta instrumenta, nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II iedaļas 6. nodaļu. Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II iedaļas 6. nodaļu.

Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu.

Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē.

Ārpusbilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 110.-130. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 140.-150. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā.

160

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

Šī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā.

170

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma.

Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

180-230

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem.

240-290

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

300

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

310-360

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

370-420

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

430-540

NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

Šajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām (pārskata datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas IRB paredzētas KPR 261. panta 4. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus.

Šīs rindas uzrāda tikai par 170. līdz 320. sleju un 400. līdz 410. sleju.

3.9.   C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS)

3.9.1.   Vispārīgas piezīmes

108.

Šajā veidnē apkopo informāciju par katru darījumu (salīdzinājumā ar apkopotu informāciju, ko uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB, MKR SA SEC un MKR SA CTP veidnēs) attiecībā uz visiem vērtspapīrošanas darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta. Jānorāda katras vērtspapīrošanas galvenās iezīmes, piemēram, pamatā esošā portfeļa iezīmes un pašu kapitāla prasības.

109.

Šajā veidnē jāuzrāda arī:

a.

pārskatu sniedzošās iestādes iniciēta/sponsorēta vērtspapīrošana, ja iestāde vērtspapīrošanā tur vismaz vienu pozīciju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai ir bijis būtisks riska pārvedums vai nav, iestādes sniedz informāciju par visu to pozīciju (vai nu bankas portfelī vai tirdzniecības portfelī). Turētās pozīcijās ietver tās pozīcijas, kas saglabātas atbilstoši KPR 405. pantam;

b.

vērtspapīrošana, ko pārskata gada laikā pārskatu sniedzošā iestāde iniciējusi/sponsorējusi (1), ja iestāde netur nekādas pozīcijas;

c.

Vērtspapīrošanas, kuru galīgais bāzes aktīvs ir finanšu saistības, ko sākotnēji emitējusi pārskatu sniedzošā iestāde un (daļēji) iegādājusies vērtspapīrošanas sabiedrība. Šis bāzes aktīvs varētu būt, piemēram, segtās obligācijas vai citas saistības, un to kā tādu identificē 160. slejā.

d.

Vērtspapīrošanā turētas pozīcijas gadījumos, kad pārskatu sniedzošā iestāde nav ne iniciators, ne ieguldītājs (t. i., ieguldītāji un sākotnējie aizdevēji).

110.

Šo veidni iesniedz konsolidētas grupas un atsevišķas iestādes (2), kas atrodas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības. Ja vērtspapīrošanā ir iesaistītas vairākas vienas konsolidētās grupas sabiedrības, informāciju norāda par katru sabiedrību.

111.

Tā kā KPR 406. panta 1. punktā ir noteikts, ka iestādēm, kas iegulda vērtspapīrošanas pozīcijās, ir jāiegūst daudz informācijas par šīm pozīcijām, lai ievērotu uzticamības pārbaudes prasības, pārskata tvērumā ierobežotā apmērā iekļauj arī ieguldītājus. Konkrēti, tās sniedz uzrāda 010.–040. sleju; 070.–110.; 160.; 190.; 290.–400.; 420–470.

112.

Iestādes, kas ir sākotnējo aizdevēju lomā (nav arī iniciatoru vai sponsoru lomā tajā pašā vērtspapīrošanā), parasti sniedz pārskatu par veidni tādā pašā mērā kā ieguldītāji.

3.9.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

005

RINDAS NUMURS

Šis rindas numurs ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērots numerācijas kārība 1, 2, 3 utt.

010

IEKŠĒJAIS KODS

Iekšējais (burtciparu) kods, ko iestāde izmanto, lai identificētu vērtspapīrošanu. Iekšējais kods ir saistīts ar vērtspapīrošanas identifikatoru.

020

VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS(Kods/Nosaukums)

Vērtspapīrošanas juridiskajai reģistrācijai izmantotais kods, vai, ja tāda nav, nosaukums, ar kādu vērtspapīrošana ir zināma tirgū. Ja ir pieejams starptautiskais vērtspapīru identifikācijas kods (ISIN) (t. i., publiskiem darījumiem) šajā slejā uzrāda astoņas zīmes, kas ir kopīgas visiem vērtspapīrošanas laidieniem.

030

INICIATORA IDENTIFIKATORS(Kods/Nosaukums)

Kods, ko uzraudzības iestāde piešķir iniciatoram, vai, ja tāda nav, šajā slejā uzrāda pašas iestādes nosaukumu.

Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, pārskatu sniedzošā sabiedrība norāda visu tās konsolidētās grupas sabiedrību, kas iesaistītas darījumā, identifikatoru. Ja pārskatu sniedzošajai iestādei kods nav pieejams vai nav zināms, uzrāda iestādes nosaukumu.

040

VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS: (TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ)

Uzrāda šādus saīsinājumus:

“T” attiecībā uz tradicionālo,

“S” attiecībā uz sintētisko.

“Tradicionālā vērtspapīrošana” un “sintētiskā vērtspapīrošana” ir definēta KPR 242. panta 10. un 11. punktā.

050

UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI VĒRTSPAPĪROTIE RISKA DARĪJUMI IR IEKĻAUTI BILANCĒ VAI IZSLĒGTI NO TĀS?

Uzrāda šādus saīsinājumus:

“K”, ja pilnībā atzīti,

“P”, ja daļēji atzīti,

“R”, ja pilnībā pārtraukta atzīšana,

“N”, ja nepiemēro.

Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par darījuma uzskaitei piemēroto procedūru.

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori uzrāda, ka vērtspapīrotie riska darījumi ir izslēgti no bilances.

Ieguldītāji visos gadījumos uzrāda “N” (nepiemēro).

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju.

“P” (daļēji izslēgti) uzrāda, ja vērtspapīrotos aktīvus atzīst bilancē iestādes turpmākas iesaistīšanās mērā, kā noteikts 39. SGS 30.–35. punktā.

060

MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJĀM ATTIECAS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS?

Iniciatori uzrāda tikai šādus saīsinājumus:

“N” neattiecas pašu kapitāla prasības,

“B” banku portfelis,

“T” tirdzniecības portfelis,

“A” daļēji abos portfeļos.

KPR 109., 243. un 244. pants

Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par iniciatora vērtspapīrošanas shēmai maksātspējas kontekstā piemēroto procedūru. Tas norāda, vai pašu kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar vērtspapīrošanas riska darījumiem vai vērtspapīrošanas pozīcijām (bankas portfelis/tirdzniecības portfelis).

Ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīroti riska darījumi (būtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SA veidnē gadījumos, kad izmanto standartizēto pieeju, vai CR IRB veidnē, ja iestāde izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.

Pretējā gadījumā, ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī (būtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SEC SA veidnē vai CR SEC IRB veidnē. Saistībā ar vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī aprēķinu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku uzrāda MKR SA TDI (standartizēts vispārējs pozīcijas risks) un MKR SA SEC vai MKR SA CTP (standartizēts specifiskais pozīciju risks), vai MKR IM (iekšējie modeļi) veidnē.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju.

070

VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA?

Saskaņā ar “vērtspapīrošanas” un “atkārtotas vērtspapīrošanas” definīcijām, kas noteiktas KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā un 62. līdz 64. punktā, pamatā esošo aktīvu uzrāda, izmantojot šādus saīsinājumus:

“S” attiecībā uz vērtspapīrošanu,

“R” attiecībā uz atkārtotu vērtspapīrošanu.

080-100

SAGLABĀŠANA

KPR 404. līdz 410. pants

080

PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDS

Kā paredzēts KPR 405. pantā, par katru iniciēto vērtspapīrošanas shēmu uzrāda attiecīgo neto ekonomiskās līdzdalības daļas saglabāšanas veidu:

A

vertikālais segments (vērtspapīrošanas pozīcijas): “vismaz 5 % no katra ieguldītājiem pārdotā vai pārvestā laidiena nominālvērtības saglabāšana”;

V

vertikālais segments (vērtspapīroti riska darījumi): vismaz 5 % no katra vērtspapīrotā riska darījuma kredītriska saglabāšana, ja tādējādi saglabātais kredītrisks attiecībā uz šādiem vērtspapīrotiem riska darījumiem vienmēr ir līdzvērtīgs vai pakārtots kredītriskam, kas ir vērtspapīrots attiecībā uz tiem pašiem riska darījumiem;

B

atjaunojami riska darījumi: “iniciatora līdzdalības daļas vismaz 5 % apmērā no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības saglabāšana atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanas gadījumā”;

C

bilances: “nejauši izvēlētu riska darījumu, kas ir vismaz 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, saglabāšana, ja citādi šādi riska darījumi būtu vērtspapīroti vērtspapīrošanā, ar nosacījumu, ka potenciāli vērtspapīrojamo riska darījumu skaits vērtspapīrošanas sākumā nav mazāks par 100”;

D

pirmās kārtas zaudējumi: “pirmās kārtas zaudējumu laidiena un, ja nepieciešams, citu tādu laidienu saglabāšana, kuriem ir līdzīga vai augstāka riska profils nekā ieguldītājiem pārvestajiem vai pārdotajiem laidieniem un kuru derīguma termiņš nebeidzas pirms ieguldītājiem pārvesto vai pārdoto laidienu termiņa, lai kopumā saglabāšana būtu vismaz 5 % apmērā no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības”;

E

atbrīvota. Šo kodu uzrāda attiecībā uz vērtspapīrošanu, ko skar KPR 405. panta 3. punkta noteikumi.

N

nepiemēro. Šo kodu uzrāda attiecībā uz vērtspapīrošanu, ko skar KPR 404. panta noteikumi.

U

pārkāpj vai nav zināma. Šo kodu uzrāda, ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai nav zināms, kāda veida saglabāšanu piemēro, vai neatbilstības gadījumā.

090

SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA DATUMĀ

Iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs saglabā būtisku vērtspapīrošanas neto ekonomiskās līdzdalības daļu, kas nav mazāka par 5 % (iniciēšanas datumā).

Neatkarīgi no KPR 405. panta 1. punkta saglabāšanas mērīšanu iniciēšanas brīdī parasti var interpretēt kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmoreiz vērtspapīroti, bet ne kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmo reiz radīti (piemēram, tas nav brīdis, kad tika izsniegti pamatā esošie aizdevumi). Saglabāšanas mērīšana iniciēšanas brīdī nozīmē to, ka brīdī, kad saglabāšana ir tikusi novērtēta un prasība ir bijusi izpildīta (piemēram, kad riska darījums pirmo reizi ticis vērtspapīrots), nepieciešamā saglabāšanas procentuālā attiecība ir 5 %; saglabātās procentuālās attiecības dinamiska pārmērīšana un pielāgošana visā darījuma pastāvēšanas laikā nav obligāta.

Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids).

100

ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI?

KPR 405. panta 1. punkts

Uzrāda šādus saīsinājumus:

Y

jā;

N

Nē.

Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids).

110

IESTĀDES LOMA: (INICIATORS/SPONSORS/SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS/IEGULDĪTĀJS)

Uzrāda šādus saīsinājumus:

“O” attiecībā uz iniciatoru,

“S” attiecībā uz sponsoru,

“L” attiecībā uz sākotnējo aizdevēju,

“I” attiecībā uz ieguldītāju.

Sk. definīcijas KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā (iniciators) un 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā (sponsors). Par ieguldītājiem pieņem tās iestādes, kurām piemēro KPR 406. un 407. pantu.

120-130

PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMAS

ABKV programmas (definētas KPR 242. panta 9. punktā) to īpašo iezīmju dēļ un tādēļ, ka tās ietver vairākas atsevišķas vērtspapīrošanas pozīcijas, ir atbrīvotas no uzrādīšanas 120. un 130. slejā.

120

INICIĒŠANAS DATUMS (mm/gggg)

Vērtspapīrošanas iniciēšanas datuma mēnesi un gadu (t. i., portfeļa nošķiršanas vai noslēguma datumu) uzrāda saskaņā ar šādu formātu: “mm/gggg”.

Katras vērtspapīrošanas shēmas iniciēšanas datums nevar mainīties starp pārskata datumiem. Tajā īpašajā gadījumā, kad vērtspapīrošanas shēmas ir nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, iniciēšanas datums ir vērtspapīru pirmās emisijas datums.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas.

130

VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJAIS APMĒRS INICIĒŠANAS DATUMĀ

Šajā slejā apkopots vērtspapīrotā portfeļa apmērs (saskaņā ar sākotnējiem riska darījumiem pirms korekcijas pakāpēm) iniciēšanas datumā.

Tādu vērtspapīrošanas shēmu gadījumā, kuras nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, uzrāda apmēru, kas attiecas uz vērtspapīru pirmās emisijas iniciēšanas datumu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to apmēru, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā uzrāda tikai tos apmērus, kurus emitējusi pārskatu sniedzošā sabiedrība.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas.

140-220

VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI

140. līdz 220. slejā pārskatu sniedzošajai sabiedrībai pieprasīts uzrādīt informāciju par vairākām vērtspapīrotā portfeļa iezīmēm.

140

KOPĒJĀ VĒRTĪBA

Iestādes uzrāda vērtspapīrotā portfeļa vērtību pārskata datumā, t. i., vērtspapīroto riska darījumu nesamaksāto summu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to apmēru, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem (t. i., vērtspapīroto aktīvu portfeli nevar paplašināt pēc iniciēšanas datuma), apmēru pakāpeniski samazina.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas.

150

IESTĀDES DAĻA (%)

Uzrāda iestādes daļu (procentuālo attiecību ar divām zīmēm aiz komata) vērstpapīrotajā portfelī pārskata datumā. Šajā slejā uzrādāmā vērtība ir 100 %, izņemot vērtspapīrošanas shēmas, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji. Šajā gadījumā pārskatu sniedzošā sabiedrība uzrāda tās pašreizējo ieguldījumu vērtspapīrotajā portfelī (relatīvi līdzvērtīgs 140. slejai).

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas.

160

VEIDS

Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa aktīvu (“1” līdz “8”) vai saistību (“9” un “10”) veidu. Iestādei jāuzrāda viens no šiem ciparu kodiem:

1

mājokļa hipotēka;

2

komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka;

3

kredītkaršu parādi;

4

noma;

5

aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU (ko uzskata par komercsabiedrībām);

6

patēriņa kredīti;

7

pircēju un pasūtītāju parādi;

8

citi aktīvi;

9

segtās obligācijas;

10

citas saistības.

Ja vērtspapīroto riska darījumu portfelis ir iepriekš minēto veidu kombinācija, iestāde norāda vissvarīgāko veidu. Atkārtotas vērtspapīrošanas gadījumā iestāde atsaucas uz galīgo pamatā esošo aktīvu portfeli. “10.” veids (citas saistības) ietver valsts obligācijas un ar kredītrisku saistītās parādzīmes.

Vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem, veids nevar mainīties starp pārskata datumiem.

170

PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTA)

Šajā slejā apkopo informāciju par pieeju, kādu iestāde pārskata datumā piemēro vērtspapīrotajiem riska darījumiem.

Uzrāda šādus saīsinājumus:

“S” attiecībā uz standartizēto pieeju,

“I” attiecībā uz pieeju, kas balstīta uz iekšējiem reitingiem;

“M” attiecībā uz abu pieeju kombināciju (SP/IRB).

Ja saskaņā ar SP 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC SA veidnē.

Ja saskaņā ar IRB 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC IRB veidnē.

Ja saskaņā ar SP un IRB kombināciju 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda gan CR SEC SA, gan CR SEC IRB veidnē.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. Tomēr šī sleja neattiecas uz saistību vērtspapīrošanu. Sponsori šo sleju neuzrāda.

180

RISKA DARĪJUMU SKAITS

KPR 261. panta 1. punkts

Šī sleja ir obligāta tikai tām iestādēm, kas attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto IRB pieeju (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). Iestādes uzrāda riska darījumu faktisko skaitu.

Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. Ieguldītāji šo sleju neaizpilda.

190

VALSTS

Uzrāda galīgā darījuma pamatā esošā aktīva izcelsmes valsts kodu (ISO 3166-1 alpha-2), t. i., vērtspapīrotu riska darījumu tiešā parādnieka valsti (caurskatīšana). Ja vērtspapīrošanas portfelis ietver dažādas valstis, iestāde norāda vissvarīgāko valsti. Ja valsts pārsniedz 20 % slieksni, pamatojoties uz aktīvu/saistību apmēru, tad uzrāda “CT” (citi).

200

Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%)

Riska darījumu svērtos vidējos saistību nepildīšanas zaudējumus (ELGD) uzrāda tikai tās iestādes, kas izmanto uzraudzības formulas metodi (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). ELGD jāaprēķina tā, kā norādīts KPR 262. panta 1. punktā.

Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. Sponsori šo sleju neuzrāda.

210

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

Sk. CR SEC SA 060. sleju un CR SEC IRB 390. sleju.

Šajā slejā apkopo informāciju par vērtības korekcijām un uzkrājumiem, ko piemēro vērtspapīrotiem riska darījumiem. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas.

Sponsori šo sleju neuzrāda.

220

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%)

Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa pašu kapitāla prasībām gadījumos, kad nav notikusi vērtspapīrošana, un par paredzamajiem zaudējumiem, kas saistīti ar šiem riskiem (kirb), kā kopējo vērtspapīroto riska darījumu procentuālo attiecību (ar divām zīmēm aiz komata) iniciēšanas datumā. Kirb ir definēts KPR 242. panta 4. punktā.

Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā. Aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas.

Sponsori šo sleju neuzrāda.

230-300

VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRA

Šajos sešos sleju blokos apkopo informāciju par vērtspapīrošanas struktūru atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem, laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) un termiņa.

Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, par pirmās kārtas zaudējumu laidienu uzrāda tikai summu, kas atbilst pārskatu sniedzošajai iestādei vai ir attiecināma uz to.

230-250

BILANCES POSTEŅI

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par bilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu).

230

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

Šajā kategorijā iekļauj visus laidienus, kas neatbilst mezanīna vai pirmās kārtas zaudējumu laidienam.

240

MEZANĪNA

Sk. KPR 243. panta 3. punktu (tradicionālā vērtspapīrošana) un 244. pants 3. punktu (sintētiskā vērtspapīrošana).

250

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

Pirmās kārtas zaudējumu laidiens definēts KPR 242. panta 15. punktā.

260-280

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu).

Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem.

290

PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU TERMIŅŠ

Iespējamais visas vērtspapīrošanas beigu termiņš, ņemot vērā tās līguma noteikumus un šobrīd paredzamos finanšu nosacījumus. Parasti, tas ir agrākais no šādiem datumiem:

i)

datums, kad varētu īstenot dzēšanas iespēju (definēta KPR 242. panta 2. punktā), ņemot vērā pamatā esošā(-o) riska darījuma(-u) termiņu, kā arī paredzēto priekšapmaksas likmi vai iespējamās pārskatīšanas darbības;

ii)

datums, kurā iniciators var pirmo reiz izmantot jebkuru citu vērtspapīrošanas līguma noteikumos ietverto atsaukšanas iespēju, kuras rezultātā vērtspapīrošana tiktu pilnībā izpirkta.

Pirmā paredzamā beigu datuma mēnesi un gadu uzrāda saskaņā ar šādu formātu: “mm/gggg”.

300

JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU DATUMS

Datums, līdz kuram jāatmaksā visas vērtspapīrošanas pamatsummas un procenti (pamatojoties uz darījuma dokumentāciju).

Pirmā juridiski saistošā beigu datuma mēnesi un gadu uzrāda saskaņā ar šādu formātu: “mm/gggg”.

310-400

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par vērtspapīrošanas pozīcijām atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem un laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) pārskata datumā.

310-330

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem.

340-360

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā ārpusbilances posteņiem.

370-400

IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajā sleju blokā apkopo papildu informāciju par kopējiem ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem (kas jau uzrādīti citā sadalījumā 340.–360. slejā).

370

TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI (TKA)

Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuras tur iniciators un kuras garantētas ar tiešajiem kredīta aizstājējiem (TKA).

Saskaņā ar KPR I pielikumu par TKA uzskatāmi šādi pilna riska ārpusbilances posteņi:

garantijas, kurām ir kredītu aizstāju raksturs,

neatsaucami rezerves akreditīvi, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes.

380

PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML)/VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML)

PLML apzīmē procentu likmju mijmaiņas līgumus, savukārt VML apzīmē valūtas likmes mijmaiņas līgumus. Šie atvasinātie instrumenti ir uzskaitīti KPR II pielikumā.

390

ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJAS

Likviditātes iespējām (LI), kas definētas KPR 242. panta 3. punktā, ir jāatbilst KPR 255. panta 1. punkta sešiem nosacījumiem, lai tās uzskatītu par atbilstošām (neatkarīgi no iestādes piemērotās metodes – SP vai IRB).

400

CITI (TOSTARP LIKVIDITĀTES IESPĒJAS, KAS NAV ATBILSTOŠAS)

Šī sleja ir paredzēta pārējiem ārpusbilances posteņiem, piemēram, neatbilstošām LI (t. i., tādām LI, kas neatbilst KPR 255. panta 1. punkta nosacījumiem).

410

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA: PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPE

KPR 242. panta 12. punktā un 256. panta 5. punktā (SP), un 265. panta 1. punktā paredzēts korekcijas pakāpju kopums, kas piemērojams ieguldītāju līdzdalības daļas summai (lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību).

Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas shēmām ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem (t. i., uz atkārtotu vērtspapīrošanu).

Saskaņā ar KPR 256. panta 6. punktu piemērojamo korekcijas pakāpi nosaka atkarībā no aktuālā triju mēnešu vidējā atlikušās starpības līmeņa.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. Šī informācija ir saistīta ar CR SEC SA veidnes 100. rindu un CR SEC IRB veidnes 160. rindu.

420

(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

Šī informācija ir cieši saistīta ar CR SEC SA veidnes 200. rindu un CR SEC IRB veidnes 180. rindu.

Šajā slejā uzrāda negatīvu skaitli.

430

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pirms maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., riska darījumu riska svērtā vērtība, aprēķināta atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda nekādus datus.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda.

440

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pēc maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., pašu kapitāla prasības, aprēķinātas atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda datus.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda.

450-510

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS – TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS

450

IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ?

Uzrāda šādus saīsinājumus:

C

korelācijas tirdzniecības portfelī (KTP);

N

nav KTP.

460-470

NETO POZĪCIJAS – GARĀS/ĪSĀS

Sk. attiecīgi MKR SA SEC vai MKR SA CTP 050./060. sleju.

480

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP) – SPECIFISKAIS RISKS

Sk. attiecīgi MKR SA SEC 610. sleju vai MKR SA CTP 450. sleju.

4.   OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES

4.1.   C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)

4.1.1.   Vispārīgas piezīmes

113.

Šī veidlapa sniedz informāciju par pašu kapitāla prasību aprēķināšanu operacionālajam riskam saskaņā ar KPR 312. līdz 324. pantu, izmantojot pamatrādītāja pieeju (PRP), standartizēto pieeju (TSP), alternatīvo standartizēto pieeju (ASP) un attīstītās mērīšanas pieejas (AMP). Iestāde nevar vienlaicīgi solo līmenī piemērot TSP un ASA pieeju attiecībā uz darbības jomām “privātpersonu vai MVU apkalpošana” un “korporatīvo klientu apkalpošana”.

114.

Iestādes, kas izmanto PRP, TSP un/vai ASP, pašu kapitāla prasības aprēķina, pamatojoties uz finanšu gada beigu informāciju. Ja nav pieejami revidēti dati, iestādes var izmantot darījumu aplēses. Ja tiek izmantoti revidēti dati, iestādes uzrāda revidētos datus, kam būtu jāpaliek nemainīgiem. Novirzes no šā “nemainīguma” principa ir iespējams, ja, piemēram, šajā laikā rodas izņēmuma apstākļi, piemēram, nesenas sabiedrību vai darbību iegādes vai atsavināšanas.

115.

Ja iestāde savai kompetentajai iestādei var pamatot, ka izņēmuma apstākļu, piemēram, sabiedrību vai darbību apvienošanās vai nodošanas dēļ trīs gadu vidējās vērtības izmantošana attiecīgā rādītāja aprēķināšanai sniegtu neobjektīvu aplēsi pašu kapitāla prasībai attiecībā uz operacionālo risku, kompetentā iestāde var atļaut iestādēm grozīt aprēķinu tā, lai ņemtu vērā tādus notikumus. Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas var arī pieprasīt iestādei grozīt aprēķinu. Ja iestāde ir darbojusies mazāk nekā trīs gadus, tā attiecīgā rādītāja aprēķināšanai var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses, ar nosacījumu, ka tā sāk izmantot vēsturiskos datus, tiklīdz tie ir pieejami.

116.

Šīs veidnes slejās sniegta informācija par trijiem pēdējiem gadiem, par operacionālajam riskam pakļauto bankas darbību attiecīgo rādītāju un par aizdevumu un avansu summu (pēdējais minētais piemērojams tikai ASP gadījumā). Papildus uzrāda informāciju par pašu kapitāla prasību summu operacionālajam riskam. Ja piemērojams, ir detalizēti jānorāda, kura šās summas daļa ir sadales mehānisma dēļ. Attiecībā uz AMP pievieno izziņas posteņus, kas sniedz detalizētu informāciju par paredzamo zaudējumu, diversifikācijas un mazināšanas metožu ietekmi uz pašu kapitāla prasībām.

117.

Informācija pa rindām ir izklāstīta atkarībā no pašu kapitāla prasību operacionālā riska aprēķina metodēm, detalizētāk pievēršoties darbības jomām, uz kurām attiecas TSP un ASP.

118.

Šo veidlapu iesniedz visas iestādes, uz kurām attiecas operacionālā riska pašu kapitāla prasības.

4.1.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010–030

ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJS

Iestādes, kas izmanto attiecīgo rādītāju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku (PRP, TSP un ASP) attiecīgo rādītāju par attiecīgajiem gadiem uzrāda 010. līdz 030. slejā. Turklāt dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā minēts KPR 314. pantā, iestādes informēšanas nolūkā uzrāda arī darbību, uz kurām attiecas AMP, atbilstīgo rādītāju. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām.

Turpmāk termins “attiecīgais rādītājs” attiecas uz “elementu summu” finanšu gada beigās, kā noteikts KPR 316. panta 1. punkta 1. tabulā.

Ja iestādei “attiecīgā rādītāja” dati ir pieejami par mazāk kā trīs gadiem, attiecīgajās tabulas slejās pēc prioritātes iedala pieejamos vēsturiskos datus (revidētos datus). Ja, piemēram, ir pieejami vēsturiskie dati tikai par vienu gadu, tos uzrāda 030. slejā. Ja tas šķiet pamatoti, uz prognozēm balstītās aplēses ietver 020. slejā (aplēses par nākamo gadu) un 010. slejā (aplēse par gadu + 2).

Turklāt, ja nav pieejami vēsturiskie dati par “attiecīgo rādītāju”, iestāde var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses.

040–060

AIZDEVUMI UN AVANSI (PIEMĒROJOT ASP)

Šīs ailes izmanto, lai uzrādītu darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” aizdevumu un avansējumu summas, kā minēts KPR 319. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šīs summas izmanto, lai aprēķinātu alternatīvo attiecīgo rādītāju, no kura izriet pašu kapitāla prasības darbībām, uz kurām attiecas ASP (KPR 319. panta 1. punkta a) apakšpunkts).

Attiecībā uz darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” iekļauj arī netirdzniecības portfelī turētos vērtspapīrus.

070

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA

Pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar izmantoto pieeju atbilstoši KPR 312. līdz 324. pantam. Iegūto summu uzrāda 070. slejā.

071

KOPĒJĀ OPERACIONĀLĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkts 070. slejas pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5.

080

NO KĀ: SADALES MEHĀNISMA DĒĻ

KPR 18. panta 1. punkts (attiecas uz metodoloģijas, ko izmanto operacionālā riska kapitāla sadalei starp dažādajām grupas sabiedrībām, iekļaušanu 312. panta 2. punktā minētajā pielietojumā un to, vai un kādu diversifikācijas ietekmi paredzēts ņemt vērā riska mērīšanas sistēmā, ko izmanto ES mātes kredītiestāde un tās meitasuzņēmumi vai kopīgi ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi).

090–120

AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS

090

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM

090. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība ir 070. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība, bet aprēķināta, pirms ir ņemta vērā atvieglojumu ietekme saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, diversifikāciju un riska mazināšanas metodēm (sk. turpmāk).

100

(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒM

100. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības atvieglojumus saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, kas nodrošināti ar iekšējās darbības praksēm (kā minēts KPR 322. panta 2. punkta a) punktā).

110

(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBU ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJU

Diversifikācijas ietekme 110. slejā ir starpība starp pašu kapitāla prasību summu, kas aprēķināta atsevišķi katrai operacionālā riska kategorijai (t. i., “pilnīgas atkarības” situācija), un diversificēto pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta, ņemot vērā korelācijas un atkarību (t. i., pieņemot mazāk nekā “pilnīgu atkarību” starp riska kategorijām). “Pilnīgas atkarības” situācija rodas “saistību neizpildes gadījumā”, tas ir, kad iestāde neizmanto tiešu korelāciju struktūru starp riska kategorijām, tādējādi AMP kapitālu aprēķina kā izvēlēto riska kategoriju individuālu operacionālā riska pasākumu summu. Šajā gadījumā starp riska kategorijām tiek pieņemta 100 % korelācija, un slejā uzrādāmā vērtība ir jānorāda kā nulle. Turpretim, ja iestāde aprēķina tiešas korelācijas struktūru starp riska kategorijām, tai šajā slejā ir jāiekļauj starpība starp AMP kapitālu, kas rodas no “saistību nepildīšanas gadījuma”, un to, kas iegūts pēc korelācijas struktūru starp riska kategorijām piemērošanas. Vērtība atspoguļo AMP modeļa “diversifikācijas spēju”, kas ir modeļa spēja aptvert būtisku operacionālā riska zaudējumu notikumus, kas nav vienlaicīgi. 110. slejā uzrāda summu, par kādu pieņemtā korelācijas struktūra samazina AMP kapitālu salīdzinājumā ar 100 % korelācijas pieņēmumu.

120

(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI)

120. slejā uzrāda apdrošināšanas un citu riska pārvešanas mehānismu ietekmi saskaņā ar KPR 323. panta 1. līdz 5. punktu.


Rindas

010

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJA (PRP)

Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību attiecībā operacionālo risku, šajā rindā norāda summas, kas atbilst darbībām, uz kurām attiecas PRP (KPR 315. un 316. pants).

020

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS STANDARTIZĒTĀ (TSP)/ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA (ASP)

Uzrāda pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar TSP un ASP (KPR 317. līdz 319. pants).

030–100

TSP

TSP izmantošanas gadījumā katra gada attiecīgo rādītāju iedala 030. līdz 100. rindā pa darbības jomām, kas noteiktas KPR 317. panta 2. tabulā. Darbības attiecina uz darbības jomām, ievērojot KPR 318. pantā izklāstītos principus.

110–120

ASP

Iestādes, kas izmanto ASP (KPR 319. pants), attiecīgo rādītāju par konkrētajiem gadiem 030. līdz 050. rindā un 080. līdz 100. rindā atsevišķi uzrāda par katru darbības jomu, un 110. un 120. rindā – par darbības jomām “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana”.

110. un 120. rindā uzrāda to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas ASP, izšķirot starp tām darbībām, kas atbilst darbības jomai “Korporatīvo klientu apkalpošana” un tām, kas atbilst darbības jomai “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” (KPR 319. pants). Summas var būt rindās, kas atbilst “Korporatīvo klientu apkalpošanai” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošanai” saskaņā ar TSP (060. un 070. rinda), kā arī saskaņā ar ASP (110. un 120. rinda) (piemēram, ja uz meitasuzņēmumu attiecas TSP, bet uz mātesuzņēmumu – ASP).

130

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS ATTĪSTĪTĀS MĒRĪŠANAS PIEEJA (AMP)

Uzrāda attiecīgos datus par AMP iestādēm (KPR 312. pants 2. punkts un 321. līdz 323. pants).

Dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā norādīts KPR 314. pantā, uzrāda informāciju par to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas AMP. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām.

4.2.   C 17.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA BRUTO ZAUDĒJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETAILS)

4.2.1.   Vispārīgas piezīmes

119.

Šajā veidnē atbilstoši notikumu veidiem un darījumu jomām apkopo informāciju par bruto zaudējumiem, ko iestāde reģistrējusi pēdējā gadā, pamatojoties uz zaudējumu pirmo uzskaites datumu.

120.

Informāciju norāda, bruto zaudējumus, kas pārsniedz iekšējos sliekšņus, sadalot pēc darbības jomām (kā noteikts KPR 317. panta 2. tabulā, iekļaujot papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) punktā) un pēc notikumu veidiem (kā noteikts KPR 324. pantā), ar iespēju, ka vienam noteikumam atbilstošos zaudējumus sadala starp vairākām darbības jomām.

121.

Slejās norāda dažādos notikumu veidus un kopējos rādītājus par katru darbības jomu, kā arī izziņas posteni, kurā parādīts zemākais iekšējais slieksnis, kas piemērots zaudējumu datu apkopošanā, par katru darbības jomu uzrādot zemāko un augstāko slieksni gadījumā, ja ir vairāk par vienu slieksni.

122.

Rindās norāda darbības jomas un katrā darbības jomā – informāciju par notikumu skaitu, kopējo zaudējumu apmēru, maksimālos vienreizējos zaudējumus un piecu lielāko zaudējumu summu (neatkarīgi no zaudējumu skaita).

123.

Šo veidni uzrāda iestādes, kas izmanto AMP vai TSP/ASP, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības.

124.

Iestādes, uz kurām attiecas šīs regulas 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta ii) punkts, par visu notikumu veidiem (OPR Details veidnes 080. sleja) var uzradīt tikai šādu informāciju:

a)

notikumu skaits (910. rinda),

b)

kopējo zaudējumu apmērs (920. rinda),

c)

maksimālie vienreizējie zaudējumi (930. rinda) un

d)

piecu lielāko zaudējumu summa (940. rinda).

4.2.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010-070

NOTIKUMU VEIDI

Iestādes attiecīgajās 010. līdz 070. slejā uzrāda zaudējumus pēc notikumu veidiem, kā noteikts KPR 324. pantā.

Iestādes, kas savu pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar TSP vai ASP, zaudējumus, kuru notikuma veids nav noteikts, var uzrādīt 080. slejā.

080

NOTIKUMU VEIDI KOPĀ

080. slejā iestādes par katru darbības jomu uzrāda kopējo “notikumu skaitu” un visu “kopējo zaudējumu apmēru” kā 010. līdz 070. uzrādīto zaudējumu notikumu skaita un kopējās bruto zaudējumu summas vienkāršu apkopojumu. “Maksimālie vienreizējie zaudējumi” 080. slejā ir 010. līdz 070. slejā uzradīto “maksimālo vienreizējo bruto zaudējumu” maksimums. Kā piecu lielāko zaudējumu summu 080. slejā uzrāda piecu lielāko zaudējumu summu vienā darbības jomā.

090–100

IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS

Iestādes 090. un 100. slejā uzrāda minimālos zaudējumu sliekšņus, ko tās saskaņā ar KPR 322. panta 3. punkta c) apakšpunkta pēdējo teikumu izmanto datu apkopošanā. Ja iestāde katrā darbības jomā izmanto tikai vienu slieksni, aizpilda tikai 090. sleju. Gadījumos, kad vienā un tajā pašā regulējošām prasībām atbilstošajā darbības jomā piemēro dažādus sliekšņus, norāda arī augstāko piemērojamo slieksni (100. sleja).


Rindas

010–840

DARBĪBAS JOMAS: FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM, TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA, STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU, KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA, PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA, MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI, AĢENTŪRU PAKALPOJUMI, AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA, KORPORATĪVIE POSTEŅI

Par katru darbības jomu, kā norādīts KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā, tostarp papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un par katru notikuma veidu iestāde saskaņā ar sliekšņiem uzrāda šādu informāciju: notikumu skaitu, kopējo zaudējumu apmēru, maksimālos vienreizējos zaudējumus un piecu lielāko zaudējumu summu. Attiecībā uz zaudējumu notikumu, kas ietekmē vairāk nekā vienu darbības jomu, “kopējo zaudējumu apmēru” sadala pa attiecīgajām darbības jomām.

910–940

DARBĪBAS JOMAS KOPĀ

Attiecībā uz katru notikuma veidu (010. līdz 080. sleja) par kopējām darbības jomām (910. līdz 940. sleja) uzrāda šādu informāciju (KPR 322. panta 3. punkta b), c) un e) apakšpunkts):

notikumu skaits (910. rinda): to notikumu skaits, kas pārsniedz slieksni, pēc notikumu veidiem par darbības jomām kopā. Šis rādītājs var būt zemāks, nekā notikumu skaita pēc darbības jomām apkopojums, jo notikumus ar vairākām ietekmēm (ietekmes dažādās darbības jomās) uzskata par vienu notikumu;

kopējo zaudējumu apmērs (920. rinda): kopējais zaudējumu apmērs ir kopējo zaudējumu summas vienkāršs apkopojums par katru darbības jomu;

maksimālie vienreizējie zaudējumi (930. rinda): maksimālie vienreizējie zaudējumi ir maksimālie zaudējumi, kas pārsniedz slieksni, par katru notikuma veidu un visām darbības jomām. Šie rādītāji var būt augstāki par visaugstāko vienreizējo zaudējumu, kas uzrādīts katrā darbības jomā, ja notikums ietekmē dažādas darījumu jomas;

piecu lielāko zaudējumu summa (940. rinda): uzrāda piecu lielāko bruto zaudējumu summu par katru notikuma veidu un visām darbības jomām. Šī summa var būt augstāka par visaugstāko piecu lielāko kopējo zaudējumu summu, kas uzrādīta katrā darbības jomā. Šo summu uzrāda neatkarīgi no zaudējumu skaita.

910-940/080

DARBĪBAS JOMAS KOPĀ – NOTIKUMU VEIDI KOPĀ

Notikumu skaits: ir vienāds ar 910. rindas notikumu skaita horizontālo apkopojumu, pieņemot, ka šajos rādītājos notikumi ar ietekmi uz dažādām darbības jomām ir ņemti vērā kā viens notikums. Šim skaitam nav noteikti jābūt vienādām ar 080. slejā ietverto notikumu skaita vertikālo apkopojumu, pieņemot, ka vienam notikumam vienlaicīgi var būt ietekme uz dažādām darbības jomām.

Kopējais zaudējumu apmērs: ir vienāds gan ar 920. rindas kopējo zaudējumu apmēra pēc notikuma veida horizontālo apkopojumu, gan ar 080. slejas kopējo zaudējumu apmēra pēc darbības jomas vertikālo apkopojumu.

Maksimālie vienreizējie zaudējumi: kā minēts iepriekš, ja notikums ietekmē dažādas darbības jomas, var gadīties, ka “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summa “Darbības jomās kopā” attiecībā uz konkrēto notikuma veidu ir lielāka nekā “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summa katrā darbības jomā. Tādējādi summa šajā šūnā ir vienāda ar visaugstāko “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summu “Darbības jomās kopā”, kas ne vienmēr ir vienāda ar visaugstāko “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summu visās darbības jomās 080. slejā.

Piecu lielāko zaudējumu summa: ir piecu lielāko zaudējumu summa visā matricā, kas nozīmē to, ka tā var arī nebūt vienāda ar maksimālo “Piecu lielāko kopējo zaudējumu summas” vērtību “Darbības jomā kopā” vai “Piecu lielāko zaudējumu” maksimālo vērtību 080. slejā.

5.   TIRGUS RISKA VEIDNES

125.

Šīs norādes attiecas uz veidnēm, kurās uzrāda pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz ārvalstu valūtas risku (MKR SA FX), preču risku (MKR SA COM) procentu likmju risku (MKR SA TDI, MKR SA SEC, MKR SA CTP) un kapitāla vērtspapīru risku (MKR SA EQU). Papildus tam šajā daļā ir iekļautas norādes par pārskatu sniegšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju (MKR IM).

126.

Tirgotu parāda instrumentu vai kapitāla vērtspapīru (vai parāda vai kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu) pozīcijas risku sadala divos komponentos, lai aprēķinātu kapitālu, kas pret to vajadzīgs. Pirmais komponents ir tā konkrētā riska daļa – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas attiecīgajā instrumentā tā emitenta dēļ, vai, atvasināta instrumenta gadījumā, to pamatā esošā instrumenta emitenta dēļ. Otrais komponents ir pozīcijas vispārējais risks – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas instrumentā procentu likmju līmeņa izmaiņu dēļ (ja tas ir tirgojams parāda dokuments vai parāda atvasinātais instruments), vai lielu kapitāla tirgus pārmaiņu dēļ (ja tas ir pašu kapitāls vai kapitāla vērtspapīru atvasinātais instruments), kas nav saistīts ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm. Konkrētiem instrumentiem piemērotās procedūras un savstarpējo prasījumu ieskaita procedūras ir atrodamas KPR 326.–333. pantā.

5.1.   C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)

5.1.1.   Vispārīgas piezīmes

127.

Šajā veidnē atspoguļo pozīcijas un saistītās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas riskiem tirgotiem parāda instrumentiem saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts). Rindās ir ņemti vērā dažādie riski un saskaņā ar KPR pieejamās metodes. Specifiskais risks, kas saistīts ar riska darījumiem, kuri iekļauti MKR SA SEC un MKR SA CTP, ir jāuzrāda tikai MKR SA TDI kopējā veidnē. Šajās veidnēs uzrādītās pašu kapitāla prasības pārnes attiecīgi uz {325; 060} šūnu (vērtspapīrošana) un {330;060} šūnu (CTP).

128.

Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par iepriekš noteiktu sarakstu ar šādām valūtām: EUR, ALL, BGN, CZK, DKK, EGP, GBP, HUF, ISK, JPY, LTL, MKD, NOK, PLN, RON, RUB, RSD, SEK, CHF, TRY, UAH, USD, un par vienu atsevišķu veidni ar visām citām valūtām.

5.1.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010–020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

030–040

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

050

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība.

060

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu.

070

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.


Rindas

010–350

TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

Pozīcijas tirgotiem parāda instrumentiem tirdzniecības portfelī un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu uzrāda atkarībā no riska kategorijas, termiņa un izmantotās pieejas.

011

VISPĀRĒJAIS RISKS.

012

Atvasinātie instrumenti

Atvasinātos instrumentus iekļauj tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmes riska aprēķināšanā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 328. līdz 331. pantu.

013

Citi aktīvi un saistības

Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmju riska aprēķinā.

020-200

TERMIŅA METODE

Tādu tirgotu parāda instrumentu pozīcijas, kam piemēro termiņa metodi saskaņā ar KPR 339. panta 1. līdz 8. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 339. panta 9. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā, un šīs zonas sadala pēc instrumentu termiņiem.

210–240

VISPĀRĒJAIS RISKS. ILGUMA METODE

Tādu tirgotu parāda instrumentu pozīcijas, kam piemēro ilguma metodi saskaņā ar KPR 340. panta 1. līdz 6. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 340. panta 7. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā.

250

SPECIFISKAIS RISKS

251., 325. un 330. rindā uzrādīto vērtību summa.

Tādu tirgotu parāda instrumentu pozīcijas, kam piemēro specifiskā riska kapitāla prasību, un to attiecīgā kapitāla prasība saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 335. pantu, 336. panta 1. līdz 3. punktu, 337. un 338. pantu. Jāņem vērā arī KPR 327. panta 1. punkta pēdējais teikums.

251–321

Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas

260. līdz 321. rindā uzrādīto vērtību summa.

Ārēji nevērtētu n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu pašu kapitāla prasība ir jāaprēķina, saskaitot atsauces sabiedrību riska pakāpes (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta pirmā un otrā daļa – “caurskatīšana”). Ārēji novērtētus n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta trešā daļa) atsevišķi uzrāda 321. rindā.

Tādu pozīciju uzrādīšana, kam piemēro KPR 336. panta 3. punktu:

Pastāv īpaša procedūra attiecībā uz obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām saskaņā ar KPR 129. panta 3. punktu piemērotu 10 % riska pakāpi banku portfelī (segtās obligācijas). Īpašās pašu kapitāla prasības ir puse no 1. tabulas KPR 336. pantā otrās kategorijas procentu attiecības. Minētās pozīcijas ir jāiedala 280.-300. rindā atbilstoši atlikušajam laikam līdz beigu termiņam.

Ja procentu likmju pozīciju vispārējo risku ierobežo ar kredītu atvasināto instrumentu, tad piemēro 346. un 347. pantu.

325

Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem

Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA SEC veidnes 610. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī.

330

Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim

Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA CTP veidnes 450. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī.

340

ĪPAŠA PIEEJA POZĪCIJAS RISKAM KIU

KPR 348. līdz 350. pants Piemēro, ja attiecībā uz KIU pozīcijām vai pamatā esošajiem instrumentiem neizmanto KPR Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļā noteiktās metodes. Tas attiecīgajā gadījumā ietver piemērojamo maksimālo robežvērtību ietekmi uz pašu kapitāla prasībām.

Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta pirmo teikumu, uzrādāmā summa ir 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas. Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta otro teikumu, uzrādāmā summa ir zemāka par 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas un starpība starp 40 % no šīs neto pozīcijas un pašu kapitāla prasībām, kas izriet no ārvalstu valūtas riska, kurš saistīts ar šo KIU riska darījumu.

350–390

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 329. panta 3. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

5.2.   C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)

5.2.1.   Vispārīgas piezīmes

129.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām (visām/neto un garajām/īsajām) un saistītajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz vērtspapīrošanas/atkārtotās vērtspapīrošanas pozīcijas riska specifisko riska komponentu tirdzniecības portfelī (neatbilst korelācijas tirdzniecības portfelim) saskaņā ar standartizēto pieeju.

130.

MKR SA SEC veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 337. pantu. Ja vērtspapīrošanas pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē.

131.

Pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460. rindā.

5.2.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010–020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar 337. pantu (vērtspapīrošanas pozīcijas). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

030–040

(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 258. pants

050–060

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

070–520

NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) Sadalījums jāveic atsevišķi garajām un īsajām pozīcijām.

230–240 un 460–470

1 250 %

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula)

250-260 un 480-490

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu

Šīs slejas uzrāda, ja iestādes izmanto alternatīvu uzraudzības formulas metodi (UFM), ar ko nosaka pašu kapitāla prasības atkarībā no nodrošinājuma portfeļa iezīmēm un laidiena līgumiskajām īpašībām.

270 un 500

CAURSKATĪŠANA

SP: KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).

IRB: KPR 263. panta 2. punkts un 3. pants Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu.

280-290/510-520

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

KPR 109. panta 1. punkta otrais teikums un 259. panta 3. un 4. punkts

Šīs slejas uzrāda, ja iestāde izmanto iekšējo novērtējuma pieeju, lai noteiktu kapitāla prasību attiecībā uz likviditātes iespējām un kredītkvalitātes uzlabošanu, ko bankas (tostarp trešo personu bankas) attiecina uz ABKV konduītiem. INP, kā pamatā ir ĀKNI metodoloģijas, piemēro tikai riska darījumiem ar ABKV konduītiem, kuru iekšējais reitings ir ekvivalents ieguldījumu kategorijai sākuma brīdī.

530–540

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

KPR 337. panta 3. punkts saistībā ar KPR 407. pantu KPR 14. panta 2. punkts

550–570

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

KPR 337. pants, neņemot vērā KPR 335. pantu, kas iestādei ļauj noteikt maksimālo robežu produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējuma līmenī.

580–600

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

KPR 337. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu

610

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Saskaņā ar KPR 377. panta 4. punktu pārejas periodā līdz 2014. gada 31. decembrim iestāde summē atsevišķi savas svērtās neto garās pozīcijas (580. sleja) un savas svērtās neto īsās pozīcijas (590. sleja). Lielākā no šīm summām (pēc maksimālās robežvērtības) ir pašu kapitāla prasība. No 2015. gada saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu iestāde, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, summē savas svērtās neto pozīcijas, neatkarīgi no tā, vai tās ir garās vai īsas pozīcijas (600. sleja).


Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Nenokārtotu (tirdzniecības portfelī turētu) vērtspapīrošanu kopējā summa, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora un/vai ieguldītāja un/vai sponsora lomā(-ās).

040, 070 un 100

VĒRTSPAPĪROŠANA

KPR 4. panta 61. un 62. punkts

020, 050, 080 un 110

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

KPR 4. panta 63. punkts

030-050

INICIATORS

KPR 4. panta 13. punkts

060-080

IEGULDĪTĀJS

Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

090-110

SPONSORS

KPR 4. panta 14. punkts Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

120-210

SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEM

KPR 337. panta 4. punkta pēdējais teikums

Pamatā esošo aktīvu sadalījums atbilst SEC Details veidnē (slejā “Veids”) izmantotajai klasifikācijai:

1 – mājokļa hipotēka;

2 – komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka;

3 – kredītkaršu parādi;

4 – noma;

5 – aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU (ko uzskata par komercsabiedrībām);

6 – patēriņa kredīti;

7 – pircēju un pasūtītāju parādi;

8 – citi aktīvi;

9 – segtās obligācijas;

10 – citas saistības.

Attiecībā uz katru vērtspapīrošanu, ja portfelī ir ietverti dažāda veida aktīvi, iestāde ņem vērā vissvarīgāko veidu.

5.3.   C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)

5.3.1.   Vispārīgas piezīmes

132.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par KTP pozīcijām (kas ietver vērtspapīrošanu, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas, kas iekļautas saskaņā ar KPR 338. panta 3. punktu) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saskaņā ar standartizēto pieeju.

133.

MKR SA CTP veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz korelācijas tirdzniecības portfeļa pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 338. panta 2. un 3. punktu. Ja KTP pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa KTP pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē.

134.

Šāda veidnes struktūra atdala vērtspapīrošanas pozīcijas, n-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas. Līdz ar to vērtspapīrošanas pozīcijas vienmēr uzrāda 030., 060. vai 090. rindā (atkarībā no iestādes lomas vērtspapīrošanā). N-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus vienmēr uzrāda 110. rindā. “Citas KTP pozīcijas” nav ne vērtspapīrošanas pozīcijas, ne n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti (sk. definīciju KPR 338. panta 3. punktā), bet tās ir tieši “saistītas” (riska ierobežošanas nolūkā) ar vienu no šīm divām pozīcijām. Tāpēc tās iedala vai nu pie “Vērtspapīrošana”, vai arī pie “N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti”.

135.

Pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460. rindā.

5.3.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010–020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar pozīcijām, kas iedalītas korelācijas tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR 338. panta 2. un 3. punktu. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

030–040

(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 258. pants

050–060

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

070–400

NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM (SP UN IRB)

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula)

160 un 330

CITAS

Citas riska pakāpes, kas nav tieši minētas iepriekšējās slejās.

Attiecībā uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – tikai tie instrumenti, kas nav ārēji novērtēti. Ārēji novērtēti n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ir jāuzrāda MKR SA TDI veidnē (321. rindā) vai – ja tie iekļauti KTP – jāiedala attiecīgās riska pakāpes slejā.

170-180 un 360-370

1 250 %

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula)

190-200 un 340-350

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu

210/380

CAURSKATĪŠANA

SP: KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).

IRB: KPR 263. panta 2. punkts un 3. pants Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu.

220–230 un 390–400

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

KPR 259. panta 3. un 4. punkts

410-420

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS

KPR 338. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu

430–440

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS

KPR 338. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu

450

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Pašu kapitāla prasību nosaka kā lielāko no i) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto garajām pozīcijām (430. sleja), vai ii) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto īsajām pozīcijām (440. sleja).


Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Nenokārtotu (korelācijas tirdzniecības portfelī turētu) pozīciju kopējā summa, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora, ieguldītāja vai sponsora lomā(-ās).

020-040

INICIATORS

KPR 4. panta 13. punkts

050-070

IEGULDĪTĀJS

Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

080-100

SPONSORS

KPR 4. panta 14. punkts Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

030, 060 un 090

VĒRTSPAPĪROŠANA

Korelācijas tirdzniecības portfelī ir ietverta vērtspapīrošana, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti un, iespējams, citas riska ierobežošanas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātie instrumenti, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku, iekļauj rindā “Citas KTP pozīcijas”.

110

N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit uzrāda n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus, kuru risks ierobežots ar n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar KPR 347. pantu.

Pozīcijas iniciators, ieguldītājs un sponsors nav attiecināms uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem. Līdz ar to n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus nevar sadalīt tā kā vērtspapīrošanas pozīcijas.

040, 070, 100 un 120

CITAS KTP POZĪCIJAS

Pozīcijas:

vērtspapīrošanas riska darījumu instrumentos, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku, iekļauj rindā “Citas KTP pozīcijas”;

KTP pozīcijas, kuru risks saskaņā ar KPR 346. pantu ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem;

citas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 3. punktam;

ir ietvertas.

5.4.   C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)

5.4.1.   Vispārīgas piezīmes

136.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kapitāla vērtspapīru pozīcijas risku tirdzniecības portfelī, kam piemērota standartizētās pieejas procedūra.

137.

Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par statisku, iepriekš noteiktu sarakstu ar šādiem tirgiem: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Kipra, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Ēģipte, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Islande, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Albānija, Japāna, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Krievijas Federācija, Serbija, Šveice, Turcija, Ukraina, ASV, un par vienu atsevišķu veidni ar visiem citiem tirgiem. Šīs pārskatu sniegšanas nolūkā termins “tirgus” saprotams kā “valsts”.

5.4.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010–020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums).

030–040

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327., 329., 332., 341. un 345. pants

050

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. Kapitāla prasība katram valsts tirgum ir jāaprēķina atsevišķi.

060

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu.

070

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.


Rindas

010–130

TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu.

020–040

VISPĀRĒJAIS RISKS

Vispārējam riskam pakļautas kapitāla vērtspapīru pozīcijas (KPR 343. pants) un to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu.

Abi sadalījumi (021/022, kā arī 030/040) ir saistīti ar visām visas pozīcijām, kuras pakļautas vispārējam riskam.

021. un 022. rindā pieprasīta informācija par sadalījumu atkarībā no instrumentiem. Tikai sadalījumu 030. un 040. rindā izmanto kā pamatu pašu kapitāla prasību aprēķinam.

021

Atvasinātie instrumenti

Atvasinātos instrumentus iekļauj tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 329. un 332. pantu.

022

Citi aktīvi un saistības

Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā.

030

Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju

Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju, saskaņā ar KPR 344. panta 1. un 4. punktu. Minētās pozīcijas ir pakļautas tikai vispārējam riskam, un tās attiecīgi nav jāuzrāda 050. rindā.

040

Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi

Citas kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 343. pantu un 344. panta 3. punktu.

050

SPECIFISKAIS RISKS

Kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 342. pantu un 344. panta 4. punktu.

080

ĪPAŠA PIEEJA POZĪCIJAS RISKAM KIU

KPR minētās pozīcijas nav skaidri iedalītas ne procentu likmju riskā, ne pašu kapitāla riskā. Pārskatu sniegšanas nolūkos šīs pozīcijas uzrāda MKR SA EQU veidnē.

Pozīcijas KIU, ja kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar KPR 348. panta 1. punktu. Piemēro, ja attiecībā uz KIU pozīcijām vai pamatā esošajiem instrumentiem neizmanto KPR Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļā noteiktās metodes (atsauce uz “Iekšējo modeļu izmantošana pašu kapitāla prasību aprēķināšanai”).

Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta pirmo teikumu, uzrādāmā summa ir 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas. Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta otro teikumu, uzrādāmā summa ir zemāka par 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas un starpība starp 40 % no šīs neto pozīcijas un pašu kapitāla prasībām, kas izriet no ārvalstu valūtas riska, kurš saistīts ar šo KIU riska darījumu.

Ja ir piemērojamas KPR 350. panta īpašās metodes, minētās pozīcijas uzrāda atkarībā no pamatā esošajiem ieguldījumiem. Tādēļ minētās pozīcijas uzrāda vai nu MKR SA TDI, vai arī MKR SA EQU veidnes attiecīgajās rindās.

090–130

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 329. panta 3. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

5.5.   C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)

5.5.1.   Vispārīgas piezīmes

138.

Iestādes uzrāda informāciju par pozīcijām katrā valūtā (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz ārvalstu valūtu, kam piemērota standartizētā pieeja. Pozīciju aprēķina attiecībā uz katru valūtu (tostarp euro), zeltu un pozīcijām KIU. Šīs veidnes 100. līdz 470. rindu uzrāda pat tad, ja iestādēm netiek prasīts aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku saskaņā ar KPR 351. pantu.

139.

Veidnes izziņas posteņus aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām.

5.5.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

020-030

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

Bruto pozīcijas saistībā ar aktīviem, visām nākotnē saņemamajām summām un līdzīgiem posteņiem, kas minēti KPR 352. panta 1. punktā. Saskaņā ar 352. panta 2. punktu un kompetento iestāžu atļauju pozīcijas, ko iestāde uzņēmusies, lai ierobežotu valūtas kursa negatīvu ietekmi uz tās rādītājiem atbilstīgi 92. panta 1. punktam, un pozīcijas, kas saistītas ar posteņiem, kuri jau atskaitīti, aprēķinot pašu kapitālu, nav jāuzrāda.

040-050

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 352. panta 3. un 4. punkta pirmais un otrais teikums un 353. pants

Neto pozīcijas aprēķina attiecībā uz katru valūtu, līdz ar to vienlaicīgi var pastāvēt garās un īsās pozīcijas.

060-080

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

KPR 352. panta 4. punkta trešais teikums, 353. un 354. pants

060-070

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (GARĀS UN ĪSĀS)

Garās un īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtu aprēķina, no garo pozīciju kopsummas atskaitot īso pozīciju kopsummu.

Garās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu darbību saskaita, lai iegūtu garo neto pozīciju attiecīgajā valūtā.

Īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu darbību saskaita, lai iegūtu īso neto pozīciju attiecīgajā valūtā.

Nesakrītošās pozīcijas pieskaita pozīcijām, uz kurām attiecas kapitāla prasība citām valūtām (030. rinda) 060. vai 070. slejā atkarībā no tā, vai tās ir īsās vai garās pozīcijas.

080

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

Sakrītošās pozīcijas cieši korelētās valūtās

 

RISKA KAPITĀLA PRASĪBA (%)

Kā noteikts KPR 351. un 354. pantā, riska kapitāla prasība procentos.

090

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 3. nodaļu.

100

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.


Rindas

010

KOPĒJĀS POZĪCIJAS VALŪTĀS, KURĀS NESNIEDZ PĀRSKATUS

Pozīcijas valūtās, kurās nesniedz pārskatus, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta i) punktu un 352. panta 2. un 4. punktu (konvertēšanai pārskata valūtā).

020

CIEŠI KORELĒTAS VALŪTAS

Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kas minētas KPR 354. pantā.

030

VISAS CITAS VALŪTAS (tostarp tādas ārvalstu valūtas pozīcijas KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām)

Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru.

Pārskatu sniegšana par tādām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko saskaņā ar KPR 353. pantu pielīdzina atšķirīgām valūtām

Lai attiecībā uz tām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām, aprēķinātu kapitāla prasības, piemēro divas dažādas procedūras:

1.

modificēto zelta metodi, ja KIU ieguldījuma virziens nav zināms (šīs ārvalstu valūtas pozīcijas KIU pieskaita iestādes kopējai neto ārvalstu valūtas pozīcijai);

2.

ja KIU ieguldījuma virziens ir zināms, šīs ārvalstu valūtas pozīcijas KIU pieskaita kopējai atvērtajai ārvalstu valūtas pozīcijai (atkarībā no KIU virziena – garajai vai īsajai).

Pārskatu par šīm ārvalstu valūtas pozīcijām KIU sniedz atbilstoši kapitāla prasību aprēķinam.

040

ZELTS

Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru.

050–090

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 352. panta 5. un 6. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

100-120

Kopējo pozīciju sadalījums (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) pa riska darījumu veidiem

Kopējās pozīcijas sadala atbilstoši to atvasinātajiem instrumentiem, citiem aktīviem un saistībām, un ārpusbilances posteņiem.

100

Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti

Šajā kategorijā ietver pozīcijās, kas nav ietvertas 110. un 120. rindā.

110

Ārpusbilances posteņi

KPR I pielikumā ietvertie posteņi, izņemot tos, kas ietverti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi un ilgstošo norēķinu darījumi vai izrietoši no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita.

120

Atvasinātie instrumenti

Pozīcijas, kas vērtētas saskaņā ar KPR 352. pantu.

130-470

IZZIŅAS POSTEŅI: VALŪTAS POZĪCIJAS

Veidnes izziņas posteņus aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām.

5.6.   C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)

5.6.1.   Vispārīgas piezīmes

140.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par preču pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām, kam piemērota standartizētā pieeja.

5.6.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010–020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

Bruto garās/īsās pozīcijas, kas saskaņā ar KPR 357. panta 1. un 4. punktu ņemtas vērā attiecībā uz vienu un to pašu preci (sk. arī KPR 359. panta 1. punktu).

030–040

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

Kā noteikts KPR 357. panta 3. punktā.

050

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība.

060

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu.

070

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.


Rindas

010

KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJAS

Preču pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu.

020–060

POZĪCIJAS PĒC PRECES KATEGORIJAS

Pārskatu sniegšanas nolūkā preces ir sagrupētas četrās galvenajās preču grupās, kas minētās KPR 361. panta 2. tabulā.

070

TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA

Preču pozīcijas, kam piemēro termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 359. pantā.

080

PAPLAŠINĀTĀ TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA

Preču pozīcijas, kam piemēro paplašināto termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 361. pantā.

090

VIENKĀRŠOTĀ PIEEJA

Preču pozīcijas, kam piemēro vienkāršoto pieeju, kā minēts KPR 360. pantā.

100-140

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 358. panta 4. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

5.7.   C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM)

5.7.1.   Vispārīgas piezīmes

141.

Šajā veidnē sniegts riskam pakļautās vērtības (VaR) un riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos (sVaR) datu sadalījums atkarībā no dažādiem tirgus riskiem (parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, preču) un citas informācijas, kas ir būtiska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.

142.

Parasti pārskatu sniegšana ir atkarīga no iestāžu modeļa struktūras; no tā, vai iestādes vispārējā un specifiskā riska datus uzrāda atsevišķi vai kopā. Tas pats attiecas uz VaR/VaR spriedzes apstākļos sadalīšanu riska kategorijās (procentu likmju risks, kapitāla vērtspapīru risks, preču risks un ārvalstu valūtas risks). Iestāde var atturēties no iepriekš minēto sadalījumu uzrādīšanas, ja tā pierāda, ka pārskatu sniegšana par šiem datiem būtu pārmērīgi apgrūtinoša.

5.7.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

030-040

VaR

Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas.

030

Reizināšanas koeficients (mc) x iepriekšējo 60 darba dienu VaR vidējais rādītājs (VaRavg)

KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts

040

Iepriekšējās dienas VaR (VaRt-1)

KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts

050-060

VaR spriedzes apstākļos

Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas un kas iegūti, ievades datiem izmantojot vēsturiskos datus par nepārtrauktu 12 mēnešu laika posmu, kurā iestādes portfelis bijis pakļauts ievērojamai finansiālai spriedzei.

050

Reizināšanas koeficients (ms) x iepriekšējo 60 darba dienu vidējais rādītājs (SVaRavg)

KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts

060

Pēdējā pieejamā (SVaRt-1)

KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts un 365. panta 1. punkts

070-080

INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBA

Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko radītu cenu izmaiņas, kas saistītas ar saistību nepildīšanas un migrācijas riskiem, kas aprēķināti atbilstīgi KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunktam saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu.

070

12 nedēļu vidējais rādītājs

KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu

080

Pēdējais rādītājs

KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu

090-110

VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP

090

MINIMUMS

KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunkts

8 % no kapitāla prasības, kas saskaņā ar KPR 338. panta 1. punktu tiktu aprēķināta attiecībā uz visām pozīcijām “visu cenas risku” kapitāla prasībā.

100-110

12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS UN PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

364. panta 3. punkta b) apakšpunkts

110

PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

364. panta 3. punkta a) apakšpunkts

120

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KPR 364. pantā minētās kapitāla prasības attiecībā uz visiem riska faktoriem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi, kā arī inkrementālo saistību nepildīšanas un migrācijas risku, un visus cenas riskus attiecībā uz KTP, taču izņemot vērtspapīrošanas kapitāla prasību attiecībā uz vērtspapīrošanu un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus saskaņā ar 364. panta 2. punktu.

130

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.

140

Pārsniegumu skaits (iepriekšējā 250 darba dienās)

Minēts KPR 366. pantā

150-160

VaR reizināšanas koeficients (mc) un SVaR reizināšanas koeficients (ms)

Kā minēts KPR 366. pantā

170–180

PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP MINIMUMU – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Uzrādītajās summās, kas saskaņā ar KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir visu cenu risku kapitāla prasības minimuma aprēķina pamatā, ņem vērā KPR 335. pantu, kurā norādīts, ka iestāde var noteikt maksimālo robežvērtību produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējumu līmenī.


Rindas

010

KOPĒJĀS POZĪCIJAS

Atbilst pozīcijas, ārvalstu valūtas un preču riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem riska faktoriem.

Attiecībā uz 030. līdz 060. sleju (VaR un VaR spriedzes apstākļos) rādītāji kopsummas rindā nav vienādi ar rādītāju sadalījumu pēc attiecīgo riska komponentu VaR/VaR spriedzes apstākļos. Līdz ar to sadalījumi ir izziņas posteņi.

020

TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI

Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem ārvalstu valūtas riska faktoriem.

030

TPI – VISPĀRĒJAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais vispārējais risks.

040

TPI – SPECIFISKAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais specifiskais risks.

050

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem kapitāla vērtspapīru riska faktoriem.

060

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – VISPĀRĒJAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais vispārējais risks.

070

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – SPECIFISKAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais specifiskais risks.

080

ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS

KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts

090

PREČU RISKS

KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts

100

KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ VISPĀRĒJO RISKU

Tirgus risks, ko rada tirgotu parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas un preču vispārējās tirgus tendences. Visu riska faktoru vispārējā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi).

110

KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ SPECIFISKO RISKU

Tirgotu parāda instrumentu un kapitāla vērtspapīru specifiskā riska komponents. Tirdzniecības portfeļa kapitāla vērtspapīru un tirgotu parāda instrumentu specifiskā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi).

5.8.   C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)

5.8.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

Riska darījuma vērtība

KPR 271. pants saistībā ar 382. pantu

Kopējais EAD no visiem darījumiem, kam piemēro kredīta vērtības korekcijas prasību

020

No kā: OTC atvasinātie instrumenti

KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 1. punktu

Kopējā darījumu partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no OTC atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru OTC atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā.

030

No kā: VFD

KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 2. punktu

Kopējā darījumu partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no VFD atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru OTC atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā.

040

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg)

KPR 383. pants saistībā ar 363. panta 1. punkta d) apakšpunktu

VaR aprēķins, kas balstīts uz tirgus riska iekšējiem modeļiem

050

IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaRt-1)

Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

060

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (ms) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaRavg)

Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

070

PĒDĒJĀ PIEEJAMĀ (SVaRt-1)

Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

080

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku aprēķina, izmantojot izraudzīto metodi.

090

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5.

 

Izziņas posteņi

100

Darījumu partneru skaits

KPR 382. pants

Darījumu partneru skaits, kas ietverts kredīta vērtības korekcijas riska pašu kapitāla aprēķinā.

Darījumu partneri ir parādnieku apakšgrupa. Tie pastāv tikai atvasināto instrumentu darījumu vai VFD gadījumā, kad tie ir vienkārši otra līgumslēdzēja puse.

110

No kā: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtība

Darījumu partneru skaits, ja kredītriska starpība ir noteikta, izmantojot aizstājējvērtību, bet ne tieši novērotus tirgus datus

120

RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJA

Grāmatvedības uzkrājumi saistībā ar atvasināto instrumentu darījumu partneru kredītspējas samazināšanos.

130

AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

KPR 386. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Kopējās ar vienu parādnieku saistīto kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai.

140

INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

KPR 386. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Kopējās indeksa kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai.


Rindas

010

Kopējais kredīta vērtības korekcijas risks

Attiecīgi 020.–040. rindas summa

020

Saskaņā ar attīstīto metodi

Attīstītā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 383. pantā.

030

Saskaņā ar standartizēto metodi

Standartizētā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 384. pantā.

040

Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

Summas, kam piemēro KPR 385. pantu.

III PIELIKUMS

FINANŠU INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA SASKAŅĀ AR SFPS

FINREP VEIDNES SFPS

VEIDNES NUMURS

VEIDNES KODS

VEIDNES VAI VEIDŅU GRUPAS NOSAUKUMS

 

 

1. DAĻA [BIEŽUMS – IK CETURKSNI]

Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]

1.1

F 01.01

Bilance: aktīvi

1.2

F 01.02

Bilance: saistības

1.3

F 01.03

Bilance: pašu kapitāls

2

F 02.00

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

3

F 03.00

Visaptverošo ienākumu pārskats

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

4.1

F 04.01

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

4.2

F 04.02

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.3

F 04.03

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

4.4

F 04.04

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: aizdevumi un debitoru parādi, un līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

4.5

F 04.05

Subordinētie finanšu aktīvi

5

F 05.00

Aizdevumu un avansu sadalījums pa produktiem

6

F 06.00

Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegtu aizdevumu un avansu sadalījums

7

F 07.00

Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš vai samazinājusies vērtība

Finanšu saistību sadalījums

8.1

F 08.01

Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

8.2

F 08.02

Subordinētās finanšu saistības

Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

9.1

F 09.01

Ārpusbilances riska darījumi: sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

9.2

F 09.02

Saņemtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

10

F 10.00

Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

11.1

F 11.01

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite: Sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

12

F 12.00

Izmaiņas atskaitījumos kredītu zaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājumam

Saņemtais nodrošinājums un garantijas

13.1

F 13.01

Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām

13.2

F 13.02

Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]

13.3

F 13.03

Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]

14

F 14.00

Patiesās vērtības hierarhija: pēc patiesās vērtības novērtētie finanšu instrumenti

15

F 15.00

Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

16.1

F 16.01

Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

16.2

F 16.02

Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

16.3

F 16.03

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem

16.4

F 16.04

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem

16.5

F 16.05

Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

16.6

F 16.06

Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites

16.7

F 16.07

Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Bilance

17.1

F 17.01

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Aktīvi

17.2

F 17.02

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

17.3

F 17.03

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Saistības

18

F 18.00

Ienākumus nesoši un nenesoši riska darījumi

19

F 19.00

Iecietības riska darījumi

 

 

2. DAĻA [IK CETURKSNI AR ROBEŽVĒRTĪBU: BIEŽUMS - IK CETURKSNI VAI PĀRSKATU NESNIEDZ]

Ģeogrāfiskais sadalījums

20.1

F 20.01

Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

20.2

F 20.02

Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

20.3

F 20.03

Galveno peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

20.4

F 20.04

Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.5

F 20.05

Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.6

F 20.06

Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.7

F 20.07

Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegtu aizdevumu un avansu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

21

F 21.00

Materiālie un nemateriālie aktīvi: aktīvi, ko izmanto operatīvajā nomā

Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas

22.1

F 22.01

Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām

22.2

F 22.02

Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi

 

 

3. DAĻA [IK PUSGADU]

Ārpusbilances darbības: līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

30.1

F 30.01

Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

30.2

F 30.02

Līdzdalības daļu nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem

Saistītās personas

31.1

F 31.01

Saistītās personas: kreditoru un debitoru parādi

31.2

F 31.02

Saistītās personas: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi

 

 

4. DAĻA [IK GADU]

Grupas struktūra

40.1

F 40.01

Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības”

40.2

F 40.02

Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta”

Patiesā vērtība

41.1

F 41.01

Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti

41.2

F 41.02

Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana

41.3

F 41.03

Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

42

F 42.00

Materiālie un nemateriālie aktīvi: uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm

43

F 43.00

Uzkrājumi

Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti

44.1

F 44.01

Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti

44.2

F 44.02

Izmaiņas definētu pabalstu plānu saistībās

44.3

F 44.03

Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

45.1

F 45.01

Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem

45.2

F 45.02

Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai

45.3

F 45.03

Citi darbības ienākumi un izdevumi

46

F 46.00

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

1.   Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]

1.1.   Aktīvi

 

Atsauces

Sadalījums tabulā

Uzskaites vērtība

010

010

Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

1. SGS 54. i)

 

 

020

Skaidra nauda

V pielikums. 2.1. daļa

 

 

030

Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

V pielikums. 2.2. daļa

 

 

040

Citi pieprasījuma noguldījumi

V pielikums. 2.3. daļa

5

 

050

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14.

 

 

060

Atvasinātie instrumenti

39. SGS 9.

10

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

4

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

4

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

4

 

100

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

4

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

4

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

4

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

4

 

140

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

4

 

150

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

4

 

160

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

4

 

170

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

4

 

180

Aizdevumi un debitoru parādi

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.; V pielikums. 1.16. daļa

4

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

4

 

200

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

4

 

210

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

4

 

220

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

4

 

230

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

4

 

240

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

11

 

250

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa nodrošinājumā pret procentu likmju risku

39. SGS 89.A a)

 

 

260

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS 54. e); V pielikums. 2.4. daļa

4, 40

 

270

Materiālie aktīvi

 

 

 

280

Pamatlīdzekļi

16. SGS 6.; 1. SGS 54. a)

21, 42

 

290

Ieguldījumu īpašums

40. SGS 5.; 1. SGS 54. b);

21, 42

 

300

Nemateriālie aktīvi

1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1., 115. punkts

 

 

310

Nemateriālā vērtība

3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 1., 113. punkts

 

 

320

Citi nemateriālie aktīvi

38. SGS 8., 118.

21, 42

 

330

Nodokļa aktīvi

1. SGS 54. n–o)

 

 

340

Pārskata perioda nodokļa aktīvi

1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

 

 

350

Atliktā nodokļa aktīvi

1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 106. punkts

 

 

360

Citi aktīvi

V pielikums. 2.5. daļa

 

 

370

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.6. daļa

 

 

380

KOPĀ AKTĪVI

1. SGS 9. a), IG 6.

 

 

1.2.   Saistības

 

Atsauces

Sadalījums tabulā

Uzskaites vērtība

010

010

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

8

 

020

Atvasinātie instrumenti

39. SGS 9., AG 15. a)

10

 

030

Īsās pozīcijas

39. SGS 9., AG 15. b)

8

 

040

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa, V pielikums. 1.30. daļa

8

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

8

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

8

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

8

 

080

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

8

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

8

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

8

 

110

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

8

 

120

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

8

 

130

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

8

 

140

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

8

 

150

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.23. daļa

8

 

160

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa nodrošinājumā pret procentu likmju risku

39. SGS 89.A b)

 

 

170

Uzkrājumi

37. SGS 10.; 1. SGS 54. l)

43

 

180

Pensijas un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības

19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.7. daļa

43

 

190

Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti

19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.8. daļa

43

 

200

Pārstrukturēšana

37. SGS 71., 84. a)

43

 

210

Aizsākti juridiski jautājumi un nodokļu tiesvedība

37. SGS. C papildinājums. 6. un 10. piemērs

43

 

220

Sniegtās saistības un garantijas

37. SGS. C.9. papildinājums

43

 

230

Citi uzkrājumi

 

43

 

240

Nodokļu saistības

1. SGS 54. n–o)

 

 

250

Pārskata perioda nodokļa saistības

1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

 

 

260

Atliktā nodokļa saistības

1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1., 108. punkts

 

 

270

Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

32. SGS IE 33; 2. SFPIK; V pielikums. 2.9. daļa

 

 

280

Citas saistības

V pielikums. 2.10. daļa

 

 

290

Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.11. daļa

 

 

300

KOPĀ SAISTĪBAS

1. SGS 9. b); IG 6.

 

 

1.3.   Pašu kapitāls

 

Atsauces

Sadalījums tabulā

Uzskaites vērtība

010

010

Kapitāls

1. SGS 54. r), BPD 22. pants

46

 

020

Samaksātais kapitāls

1. SGS 78. e)

 

 

030

Pieprasītais nesamaksātais kapitāls

1. SGS 78. e); V pielikums. 2.14. daļa

 

 

040

Akciju emisijas uzcenojums

1. SGS 78. e); KPR 4. panta 1., 124. punkts

46

 

050

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

V pielikums. 2.15.–16. daļa

46

 

060

Saliktu finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents

32. SGS. 28.–29.; V pielikums. 2.15. daļa

 

 

070

Citi emitētie pašu kapitāla instrumenti

V pielikums. 2.16. daļa

 

 

080

Citi kapitāla vērtspapīri

2. SFPS 10.; V pielikums. 2.17. daļa

 

 

090

Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

KPR 4. panta 1., 100. punkts

46

 

095

Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 82.A a)

 

 

100

Materiālie aktīvi

16. SGS 39.–41.

 

 

110

Nemateriālie aktīvi

38. SGS 85.–87.

 

 

120

Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem

1. SGS 7.

 

 

122

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

5. SFPS 38., IG 12. piemērs

 

 

124

Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS 82. h); 28. SGS 11.

 

 

128

Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 82.A a)

 

 

130

Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa]

39. SGS 102. a)

 

 

140

Pārrēķins ārvalstu valūtā

21. SGS 52. b); 21. SGS 32., 38.–49.

 

 

150

Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa]

7. SFPS 23. c); 39. SGS 95.–101.

 

 

160

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

7. SFPS 20. a) ii); 39. SGS 55. b)

 

 

170

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

5. SFPS 38., IG 12. piemērs

 

 

180

Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS 82. h); 28. SGS 11.

 

 

190

Nesadalītā peļņa

KPR 4. panta 1., 123. punkts

 

 

200

Pārvērtēšanas rezerves

1. SFPS 30., D5.–D8.; V pielikums. 2.18. daļa

 

 

210

Citas rezerves

1. SGS 54.; 1. SGS 78. e)

 

 

220

Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

28. SGS 11.; V pielikums. 2.19. daļa

 

 

230

Citi

V pielikums. 2.19. daļa

 

 

240

(–) Pašu akcijas

1. SGS 79. a) vi); 32. SGS 33.–34., AG 14, AG 36; V pielikums. 2.20. daļa

46

 

250

Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

27. SGS 28.; 1. SGS 81.B b) ii)

2

 

260

(–) Starpperioda dividendes

32. SGS 35.

 

 

270

Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība]

27. SGS 4.; 1. SGS 54. q); 27. SGS 27.

 

 

280

Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

27. SGS. 27.–28.; KPR 4. panta 1., 100. punkts

46

 

290

Citi posteņi

27. SGS 27.–28.

46

 

300

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS

1. SGS 9. a), IG 6.

46

 

310

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS

1. SGS. IG6.

 

 

2.   Peļņas vai zaudējumu aprēķins

 

Atsauces

Sadalījums tabulā

Pārskata periods

010

010

Procentu ienākumi

1. SGS 97.; 18. SGS 35. b) iii); V pielikums. 2.21. daļa

16

 

020

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums. 2.24. daļa

 

 

030

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 20. a) i), B5. e)

 

 

040

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

7. SFPS 20. b); 39. SGS 55. b); 39. SGS 9.

 

 

050

Aizdevumi un debitoru parādi

7. SFPS 20. b); 39. SGS 9., 46. a)

 

 

060

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

7. SFPS 20. b); 39. SGS 9., 46. b)

 

 

070

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks

39. SGS 9.; V pielikums. 2.23. daļa

 

 

080

Citi aktīvi

V pielikums. 2.25. daļa

 

 

090

(Procentu izdevumi)

1. SGS 97.; V pielikums. 2.21. daļa

16

 

100

(Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums. 2.24. daļa

 

 

110

(Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 20. a) i), B5. e)

 

 

120

(Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā)

7. SFPS 20. b); 39. SGS 47.

 

 

130

(Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks)

39. SGS 9.; V pielikums. 2.23. daļa

 

 

140

(Citas saistības)

V pielikums. 2.26. daļa

 

 

150

(Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma)

2. SFPIK 11.;

 

 

160

Dividenžu ienākumi

18. SGS 35. b) v); V pielikums. 2.28. daļa

 

 

170

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

7. SFPS 20. a) i), B5. e)

 

 

180

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 20. a) i), B5. e); 39. SGS 9.

 

 

190

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

7. SFPS 20. a) ii); 39. SGS 9., 55. b)

 

 

200

Maksu un komisijas naudas ienākumi

7. SFPS 20. c)

22

 

210

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

7. SFPS 20. c)

22

 

220

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

7. SFPS 20. a) ii–v); V pielikums. 2.97. daļa

16

 

230

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

7. SFPS 20. a) ii); 39. SGS 9., 55. b)

 

 

240

Aizdevumi un debitoru parādi

7. SFPS 20. a) iv); 39. SGS 9., 56.

 

 

250

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

7. SFPS 20. a) iii); 39. SGS 9., 56.

 

 

260

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

7. SFPS 20. a) v); 39. SGS 56.

 

 

270

Citi

 

 

 

280

Peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, neto

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

16

 

290

Peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

16, 45

 

300

Peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites, neto

7. SFPS 24.; V pielikums. 2.30. daļa

16

 

310

Valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi], neto

21. SGS 28., 52. a)

 

 

330

Peļņa vai (–) zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas, neto

1. SGS 34.

45

 

340

Citi darbības ienākumi

V pielikums. 2.141.–143. daļa

45

 

350

(Citi darbības izdevumi)

V pielikums. 2.141.–143. daļa

45

 

355

KOPĀ DARBĪBAS IENĀKUMI, NETO

 

 

 

360

(Administratīvie izdevumi)

 

 

 

370

(Personāla izdevumi)

19. SGS 7.; 1. SGS 102., IG 6

44

 

380

(Citi administratīvie izdevumi)

 

 

 

390

(Amortizācija)

1. SGS 102., 104.

 

 

400

(Pamatlīdzekļi)

1. SGS 104.; 16. SGS 73. e) vii)

 

 

410

(Ieguldījumu īpašums)

1. SGS 104.; 40. SGS 79. d) iv);

 

 

420

(Citi nemateriālie aktīvi)

1. SGS 104.; 38. SGS 118. e) vi)

 

 

430

(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse)

37. SGS 59., 84.; 1. SGS 98. b) f) g)

43

 

440

(Sniegtās saistības un garantijas)

 

 

 

450

(Citi uzkrājumi)

 

 

 

460

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

7. SFPS 20. e)

16

 

470

(Finanšu aktīvi, kas novērtēti iegādes vērtībā)

7. SFPS 20. e); 39. SGS 66.

 

 

480

(Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi)

7. SFPS 20. e); 39. SGS 67.

 

 

490

(Aizdevumi un debitoru parādi

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63.

 

 

500

(Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi)

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63.

 

 

510

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos)

28. SGS. 40.–43.

16

 

520

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem)

36. SGS 126. a) b)

16

 

530

(Pamatlīdzekļi)

16. SGS 73. e) v–vi)

 

 

540

(Ieguldījumu īpašums)

40. SGS 79. d) v)

 

 

550

(Nemateriālā vērtība)

3. SFPS B papildinājums 67. d) v); 36. SGS 124.

 

 

560

(Citi nemateriālie aktīvi)

38. SGS 118. e) iv) v)

 

 

570

(Cits)

36. SGS 126. a) b)

 

 

580

Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

3. SFPS B papildinājums 64. n) i)

 

 

590

Daļa peļņas vai (–) zaudējumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS 82. c)

 

 

600

Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības

5. SFPS 37.; V pielikums. 2.27. daļa

 

 

610

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM

1. SGS 102. IG 6.; 5. SFPS 33. A

 

 

620

(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām darbībām)

1. SGS 82. d); 12. SGS 77.

 

 

630

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM

1. SGS, IG 6.

 

 

640

Peļņa vai (–) zaudējumi pēc nodokļiem no pārtrauktām darbībām

1. SGS 82. e); 5. SFPS 33. a), A

 

 

650

Peļņa vai (–) zaudējumi pirms nodokļiem no pārtrauktām darbībām

5. SFPS 33. b) i)

 

 

660

(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar pārtrauktām darbībām)

5. SFPS 33. b) ii), iv)

 

 

670

GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

1. SGS 81.A a)

 

 

680

Attiecināms uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība]

1. SGS 83. a) i)

 

 

690

Attiecināms uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

1. SGS 81.B b) ii)

 

 

3.   Visaptverošo ienākumu pārskats

 

Atsauces

Pārskata periods

010

010

Gada peļņa vai (–) zaudējumi

1. SGS 7., 81. b), 83. a), IG6.

 

020

Citi visaptverošie ienākumi

1. SGS 7., 81. b), IG6.

 

030

Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 82.A a)

 

040

Materiālie aktīvi

1. SGS 7., IG6.; 16. SGS 39.–40.

 

050

Nemateriālie aktīvi

1. SGS 7.; 38. SGS 85.-86.

 

060

Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem

1. SGS 7., IG6.; 19. SGS 93.A

 

070

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, pārdošanai turētas

5. SFPS 38.

 

080

Daļa no sabiedrību citiem atzītajiem ienākumiem un izdevumiem, ko uzskaita, lietojot pašu kapitāla metodi

1. SGS 82. h), IG6.; 28. SGS 11.

 

090

Ienākuma nodoklis par posteņiem, kuri netiks pārklasificēti

1. SGS 91. b); V pielikums. 2.31. daļa

 

100

Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 82.A b)

 

110

Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa]

39. SGS 102. a)

 

120

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

39. SGS 102. a)

 

130

Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 7., 92.–95.; 39. SGS 102. a)

 

140

Citas pārklasifikācijas

 

 

150

Pārrēķins ārvalstu valūtā

1. SGS 7., IG6.; 21. SGS 52. b)

 

160

Pārrēķina peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

21. SGS 32., 38.–47.

 

170

Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 7., 92.–95.; 21. SGS 48.–49.

 

180

Citas pārklasifikācijas

 

 

190

Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa]

1. SGS 7., IG6.; 7. SFPS 23. c); 39. SGS 95. a) – 96.

 

200

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

1. SGS. IG6.; 39. SGS 95. a) – 96.

 

210

Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 7., 92.–95., IG6.; 39. SGS 97.–101.

 

220

Pārvests uz nodrošināto posteņu sākotnējo uzskaites vērtību

1. SGS. IG6.; 39. SGS 97.–101.

 

230

Citas pārklasifikācijas

 

 

240

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

1. SGS 7., IG 6.; 7. SFPS 20. a) ii); 1. SGS. IG6.; 39. SGS 55. b)

 

250

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

7. SFPS 20. a) ii); 1. SGS. IG6.; 39. SGS 55. b)

 

260

Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem

7. SFPS 20. a) ii); 1. SGS 7., 92.–95., IG6.; 39. SGS 55. b)

 

270

Citas pārklasifikācijas

5. SFPS IG 12. piemērs

 

280

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, pārdošanai turētas

5. SFPS 38.

 

290

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

5. SFPS 38.

 

300

Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 7., 92.–95.; 5. SFPS 38.

 

310

Citas pārklasifikācijas

5. SFPS IG 12. piemērs

 

320

Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS 82. h), IG6.; 28. SGS 11.

 

330

Ienākuma nodoklis par posteņiem, ko var pārklasificēt uz peļņu vai (–) zaudējumiem

1. SGS 91. b), IG6.; V pielikums. 2.31. daļa

 

340

Gada kopējie visaptverošie ienākumi

1. SGS 7., 81.A a), IG6.

 

350

Attiecināms uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība]

1. SGS 83. b) i), IG6.

 

360

Attiecināms uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

1. SGS 83. b) ii), IG6.

 

4.   Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

4.1.   Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

 

Atsauces

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

V pielikums. 2.46. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

020

tostarp: iegādes vērtībā

39. SGS 46. c)

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

4.2.   Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

Atsauces

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

7. SFPS 9. c); V pielikums. 2.46. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

020

tostarp: iegādes vērtībā

39. SGS 46. c)

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

190

FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

 

4.3.   Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

 

Atsauces

Nesamazinātas vērtības aktīvu uzskaites vērtība

Samazinātas vērtības aktīvu uzskaites vērtība

Uzskaites vērtība

Uzkrātais vērtības samazinājums

39. SGS 58.–62.

V pielikums. 2.34. daļa

V pielikums. 2.46. daļa

010

020

030

040

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

020

tostarp: iegādes vērtībā

39. SGS 46. c)

 

 

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

190

PĀRDOŠANAI PIEEJAMIE FINANŠU AKTĪVI

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

 

 

 

 

4.4.   Aizdevumi un debitoru parādi, un līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

 

Atsauces

Nesamazinātas vērtības aktīvi [bruto uzskaites vērtība]

Samazinātas vērtības aktīvi [bruto uzskaites vērtība]

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti

Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti

Uzskaites vērtība

 

7. SFPS 37. b); 7. SFPS. IG 29. a); 39. SGS 58.–59.

39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.36. daļa

39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.37. daļa

39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.38. daļa

V pielikums. 2.39. daļa

010

020

030

040

050

060

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

130

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

140

AIZDEVUMI UN DEBITORU PARĀDI

39. SGS 9. AG 16., AG26.; V pielikums. 1.16. daļa

 

 

 

 

 

 

150

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

160

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

170

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

180

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

190

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

200

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

210

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

220

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

230

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

240

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

250

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

260

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

270

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

280

LĪDZ TERMIŅA BEIGĀM TURĒTI

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

 

 

4.5.   Subordinētie finanšu aktīvi

 

Atsauces

Uzskaites vērtība

010

010

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

030

SUBORDINĒTIE [EMITENTAM] FINANŠU AKTĪVI

V pielikums. 2.40., 54. daļa

 

5.   Aizdevumu un avansu iedalījums pa produktiem

 

 

Atsauces

Centrālās bankas

Vispārējā valdība

Kredītiestādes

Citas finanšu sabiedrības

Nefinanšu sabiedrības

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa f)

010

020

030

040

050

060

Pa produktiem

010

Pēc pieprasījuma un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts]

V pielikums. 2.41. daļa a)

 

 

 

 

 

 

020

Kredītkaršu parādi

V pielikums. 2.41. daļa b)

 

 

 

 

 

 

030

Pircēju un pasūtītāju parādi

V pielikums. 2.41. daļa c)

 

 

 

 

 

 

040

Finanšu noma

V pielikums. 2.41. daļa d)

 

 

 

 

 

 

050

Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa e)

 

 

 

 

 

 

060

Citi termiņaizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa f)

 

 

 

 

 

 

070

Avansi, kas nav aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa g)

 

 

 

 

 

 

080

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

Pa nodrošinājumiem

090

tostarp: hipotekārie aizdevumi [aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu]

V pielikums. 2.41. daļa h)

 

 

 

 

 

 

100

tostarp: citi nodrošināti aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa i)

 

 

 

 

 

 

Pa mērķiem

110

tostarp: patēriņa kredīti

V pielikums. 2.41. daļa j)

 

 

 

 

 

 

120

tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei

V pielikums. 2.41. daļa k)

 

 

 

 

 

 

Pa subordināciju

130

tostarp: projektu finansēšanas aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa l)

 

 

 

 

 

 

6.   Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegtu aizdevumu un avansu sadalījums

 

Atsauces

Nefinanšu sabiedrības

Bruto uzskaites vērtība

Tostarp: ienākumus nenesoši

Uzkrātais vērtības samazinājums vai patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

V pielikums. 2.45. daļa

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

V pielikums. 2.46. daļa

010

012

020

010

A

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

NACE regula

 

 

 

020

B

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

NACE regula

 

 

 

030

C

Apstrādes rūpniecība

NACE regula

 

 

 

040

D

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

NACE regula

 

 

 

050

E

Ūdens apgāde

NACE regula

 

 

 

060

F

Būvniecība

NACE regula

 

 

 

070

G

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība

NACE regula

 

 

 

080

H

Transports un uzglabāšana

NACE regula

 

 

 

090

I

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

100

J

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

110

L

Operācijas ar nekustamo īpašumu

NACE regula

 

 

 

120

M

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

130

N

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

NACE regula

 

 

 

140

O

Publiskā pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana

NACE regula

 

 

 

150

P

Izglītība

NACE regula

 

 

 

160

Q

Cilvēku veselības aprūpes pakalpojumi un sociālā aprūpe

NACE regula

 

 

 

170

R

Māksla, izklaide un atpūta

NACE regula

 

 

 

180

S

Citi pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

190

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums. 1.24., 27., 42., 43. daļa

 

 

 

7.   Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš vai samazinājusies vērtība

 

Atsauces

Kavēts termiņš, bet vērtība nav samazinājusies

Samazinātas vērtības aktīvu uzskaites vērtība

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti

Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti

Uzkrātie norakstījumi

≤ 30 dienas

> 30 dienas ≤ 60 dienas

> 60 dienas ≤ 90 dienas

> 90 dienas ≤ 180 dienas

> 180 dienas ≤ 1 gads

> 1 gads

7. SFPS 37. a); IG 26.–28.; V pielikums. 2.47.–48. daļa

39. SGS 58.-70.

39. SGS. AG 84.–92.; 7. SFPS 37. b); V pielikums. 2.36. daļa

39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.37. daļa

39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.38. daļa

39. SGS. AG 84.–92.; 7. SFPS 16., 37. b); B5. d); V pielikums. 2.49.–50. daļa

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

tostarp: iegādes vērtībā

39. SGS 46. c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizdevumi un avansi pa produktiem, pa nodrošinājumiem un pa subordināciju

200

Pēc pieprasījuma un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts]

V pielikums. 2.41. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Kredītkaršu parādi

V pielikums. 2.41. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Pircēju un pasūtītāju parādi

V pielikums. 2.41. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Finanšu noma

V pielikums. 2.41. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Citi termiņaizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Avansi, kas nav aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa g)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

tostarp: hipotekārie aizdevumi [aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu]

V pielikums. 2.41. daļa h)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

tostarp: citi nodrošināti aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa i)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

tostarp: patēriņa kredīti

V pielikums. 2.41. daļa j)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei

V pielikums. 2.41. daļa k)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

tostarp: projektu finansēšanas aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa l)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.   Finanšu saistību iedalījums

8.1.   Finanšu saistību iedalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

 

Atsauces

Uzskaites vērtība

Ar kredītriska izmaiņām saistīto patieso vērtību kumulatīvo izmaiņu summa

Summa, kas jāmaksā saskaņā ar līgumu termiņa beigās

Turēti tirdzniecības nolūkā

Novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Amortizētā iegādes vērtība

Riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

KPR 30. panta b) punkts, 424. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) daļa

 

010

020

030

037

040

050

010

Atvasinātie instrumenti

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

 

 

 

 

020

Īsās pozīcijas

39. SGS AG 15. b)

 

 

 

 

 

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

040

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

050

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

 

 

 

060

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

070

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

080

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

090

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

100

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

110

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

120

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

130

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

140

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

150

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

160

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

170

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

180

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

190

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

200

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

210

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

220

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

230

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

240

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

250

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

260

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

270

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

280

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

290

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

300

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

310

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

320

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

330

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

340

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

350

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

360

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa; V pielikums. 2.52. daļa

 

 

 

 

 

 

370

Noguldījumu sertifikāti

V pielikums. 2.52. daļa a)

 

 

 

 

 

 

380

Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

KPR 4. panta 1., 61. punkts

 

 

 

 

 

 

390

Segtās obligācijas

KPR 129. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

400

Kombinētie līgumi

39. SGS 10.–11., AG27., AG29.; 9. SFPIK; V pielikums. 2.52. daļa d)

 

 

 

 

 

 

410

Citi emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 2.52. daļa e)

 

 

 

 

 

 

420

Konvertējami salikti finanšu instrumenti

32. SGS. AG 31.

 

 

 

 

 

 

430

Nekonvertējami

 

 

 

 

 

 

 

440

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

 

 

 

 

450

FINANŠU SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

 

8.2.   Subordinētās finanšu saistības

 

Uzskaites vērtība

 

Atsauces

Novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Amortizētajā iegādes vērtībā

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

010

020

010

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

020

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

030

SUBORDINĒTĀS FINANŠU SAISTĪBAS

V pielikums. 2.53.–54. daļa

 

 

9.   Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

9.1.   Ārpusbilances riska darījumi: Sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

 

Atsauces

Nominālā summa

7. SFPS 36. a), B10. c) d); KPR I pielikums; V pielikums. 2.62. daļa

010

010

Sniegtās aizdevumu saistības

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa

 

021

tostarp: ienākumus nenesošas

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

 

030

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

040

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

050

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

060

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

070

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

080

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

090

Sniegtās finanšu garantijas

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa

 

101

tostarp: ienākumus nenesošas

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

 

110

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

120

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

130

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

140

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

150

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

160

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

170

Citas sniegtās saistības

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa

 

181

tostarp: ienākumus nenesošas

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

 

190

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

200

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

210

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

220

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

230

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

240

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

9.2.   Saņemtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

 

Atsauces

Garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

Nominālā summa

7. SFPS 36. b); V pielikums. 2.63. daļa

V pielikums. 2.63. daļa

010

020

010

Saņemtās aizdevumu saistības

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; V pielikums. 2.56.–57. daļa

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

070

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

080

Saņemtās finanšu garantijas

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

100

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

120

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

130

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

140

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

150

Citas saņemtās saistības

V pielikums. 2.56., 59. daļa

 

 

160

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

170

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

180

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

190

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

200

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

210

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

10.   Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība

Pa risku veidiem/pa produktiem vai pa tirgus veidiem

Atsauces

Uzskaites vērtība

Nosacītā summa

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

Kopā tirdzniecība

tostarp: pārdots

V pielikums. 2.69. daļa

V pielikums. 2.69. daļa

V pielikums. 2.70.–71. daļa

V pielikums. 2.72. daļa

010

020

030

040

010

Procentu likme

V pielikums. 2.67. daļa a)

 

 

 

 

020

tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums. 2.74. daļa

 

 

 

 

030

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

040

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

050

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

060

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

070

Kapitāla vērtspapīri

V pielikums. 2.67. daļa b)

 

 

 

 

080

tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums. 2.74. daļa

 

 

 

 

090

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

100

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

110

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

120

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

130

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums. 2.67. daļa c)

 

 

 

 

140

tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums. 2.74. daļa

 

 

 

 

150

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

160

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

170

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

180

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

190

Kredīti

V pielikums. 2.67. daļa d)

 

 

 

 

200

tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums. 2.74. daļa

 

 

 

 

210

Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

220

Kredītriska starpības iespējas līgumi

 

 

 

 

 

230

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

240

Citi

 

 

 

 

 

250

Preces

V pielikums. 2.67. daļa e)

 

 

 

 

260

tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums. 2.74. daļa

 

 

 

 

270

Citi

V pielikums. 2.67. daļa f)

 

 

 

 

280

tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums. 2.74. daļa

 

 

 

 

290

ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

39. SGS 9.

 

 

 

 

300

tostarp: Ārpusbiržas – kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c), 2.75. daļa a)

 

 

 

 

310

tostarp: Ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d), 2.75. daļa b)

 

 

 

 

320

tostarp: Ārpusbiržas – pārējie

V pielikums. 2.75. daļa c)

 

 

 

 

11.   Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

11.1.   Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite: Sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

Pa produktiem vai pa tirgus veidiem

Atsauces

Uzskaites vērtība

Nosacītā summa

Aktīvi

Saistības

Kopā riska ierobežošana

tostarp: pārdots

V pielikums. 2.69. daļa

V pielikums. 2.69. daļa

V pielikums. 2.70., 71. daļa

V pielikums. 2.72. daļa

010

020

030

040

010

Procentu likme

V pielikums. 2.67. daļa a)

 

 

 

 

020

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

030

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

040

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

050

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

060

Kapitāla vērtspapīri

V pielikums. 2.67. daļa b)

 

 

 

 

070

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

080

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

090

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

100

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

110

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums. 2.67. daļa c)

 

 

 

 

120

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

130

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

140

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

150

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

160

Kredīti

V pielikums. 2.67. daļa d)

 

 

 

 

170

Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

180

Kredītriska starpības iespējas līgumi

 

 

 

 

 

190

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

200

Citi

 

 

 

 

 

210

Preces

V pielikums. 2.67. daļa e)

 

 

 

 

220

Citi

V pielikums. 2.67. daļa f)

 

 

 

 

230

PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANA

7. SFPS 22. b); 39. SGS 186. a)

 

 

 

 

240

Procentu likme

V pielikums. 2.67. daļa a)

 

 

 

 

250

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

260

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

270

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

280

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

290

Kapitāla vērtspapīri

V pielikums. 2.67. daļa b)

 

 

 

 

300

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

310

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

320

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

330

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

340

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums. 2.67. daļa c)

 

 

 

 

350

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

360

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

370

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

380

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

390

Kredīti

V pielikums. 2.67. daļa d)

 

 

 

 

400

Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

410

Kredītriska starpības iespējas līgumi

 

 

 

 

 

420

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

430

Citi

 

 

 

 

 

440

Preces

V pielikums. 2.67. daļa e)

 

 

 

 

450

Citi

V pielikums. 2.67. daļa f)

 

 

 

 

460

NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA

7. SFPS 22. b); 39. SGS 86. b)

 

 

 

 

470

ĀRVALSTU OPERĀCIJĀS VEIKTO NETO IEGULDĪJUMU RISKA IEROBEŽOŠANA

7. SFPS 22. b); 39. SGS 86. c)

 

 

 

 

480

PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANA

39. SGS 89.A, IE 1.–31.

 

 

 

 

490

PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA

39. SGS IG F6. 1.–3.

 

 

 

 

500

ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

 

 

 

 

510

tostarp: Ārpusbiržas – kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c), 2.75. daļa a)

 

 

 

 

520

tostarp: Ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d), 2.75. daļa b)

 

 

 

 

530

tostarp: Ārpusbiržas – pārējie

V pielikums. 2.75. daļa c)

 

 

 

 

12.   Izmaiņas atskaitījumos kredītu zaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājumam

 

Atsauces

Sākuma bilance

Palielinājumi saistībā ar summām, kas atliktas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem

Samazinājumi saistībā ar summām, kas apvērstas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem

Samazinājumi saistībā ar summām, kas saņemtas pret atskaitījumiem

Pārvietojumi starp atskaitījumiem

Citas korekcijas

Beigu bilance

Atgūtie līdzekļi, kas uzskaitīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Vērtības korekcijas, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

V pielikums. 2.77. daļa

V pielikums. 2.77. daļa

V pielikums. 2.78. daļa

 

 

 

 

V pielikums. 2.78. daļa

010

020

030

040

050

060

070

080

090

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti

39. SGS 63.–70., AG 84.–92.; 7. SFPS 37. b); V pielikums. 2.36. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti

39. SGS 59., 64.; V pielikums. 2.37. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Kolektīvi atskaitījumi finanšu aktīvu zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti

39. SGS 59., 64.; V pielikums. 2.38. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.   Saņemtais nodrošinājums un garantijas

13.1.   Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām

 

Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

Garantijas un nodrošinājums

Atsauces

Hipotekārie aizdevumi [Aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu]

Citi nodrošinātie aizdevumi

Saņemtās finanšu garantijas

Mājokļi

Komerciāls

Nauda [emitētie parāda instrumenti]

Pārējie

7. SFPS 36. b)

V pielikums. 2.81. daļa a)

V pielikums. 2.81. daļa a)

V pielikums. 2.81. daļa b)

V pielikums. 2.81. daļa b)

V pielikums. 2.81. daļa c)

010

020

030

040

050

010

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 2.81. daļa

 

 

 

 

 

020

tostarp: Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

030

tostarp: Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

040

tostarp: Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

13.2.   Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]

 

Atsauces

Uzskaites vērtība

010

010

Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi

7. SFPS 38. a)

 

020

Pamatlīdzekļi

7. SFPS 38. a)

 

030

Ieguldījumu īpašums

7. SFPS 38. a)

 

040

Kapitāla vērtspapīru un parāda instrumenti

7. SFPS 38. a)

 

050

Citi

7. SFPS 38. a)

 

060

Kopā

 

 

13.3.   Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]

 

Atsauces

Uzskaites vērtība

010

010

Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi]

7. SFPS 38. a); V pielikums. 2.84. daļa

 

14.   Patiesās vērtības hierarhija: pēc patiesās vērtības novērtētie finanšu instrumenti

 

Atsauces

Patiesās vērtības hierarhija 13. SFPS 93. b)

Patiesās vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā V ĪTS. 2.86. daļa

Uzkrātās patiesās vērtības izmaiņas pirms nodokļiem V ĪTS. 2.87. daļa

1. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

1. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

13. SFPS 76.

13. SFPS 81.

13. SFPS 86.

13. SFPS 81.

13. SFPS 86., 93. f)

13. SFPS 76.

13. SFPS 81.

13. SFPS 86.

010

020

030

040

050

060

070

080

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

010

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14.

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Atvasinātie instrumenti

39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

7. SFPS 8. h) d); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.19. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Atvasinātie instrumenti

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Īsās pozīcijas

39. SGS AG 15. b)

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.19. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

15.   Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības

 

Atsauces

Pilnībā atzīti pārvestie finanšu aktīvi

Pārvestie finanšu aktīvi, kas atzīti iestādes turpmākās iesaistīšanās apmērā

Nesamaksātā pamatsumma par pārvestajiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana pilnībā pārtraukta un uz kuriem iestāde saglabā apkalpošanas tiesības

Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina vajadzībām

Pārvestie aktīvi

Attiecīgās saistības V ĪTS. 2.89. daļa

Nesamaksātā pamatsumma par sākotnējiem aktīviem

Joprojām atzīto aktīvu uzskaites vērtība [turpmākā iesaistīšanās]

Attiecīgo saistību uzskaites vērtība

Uzskaites vērtība

Tostarp: vērtspapīrošanas

Tostarp: pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

Uzskaites vērtība

Tostarp: vērtspapīrošanas

Tostarp: pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

7. SFPS 42.D e)

7. SFPS 42.D e); KPR 4. panta 1., 61. punkts

7. SFPS 42.D e); V pielikums. 2.91., 92. daļa

7. SFPS 42.D e)

7. SFPS 42.D e)

7. SFPS 42.D e); V pielikums. 2.91., 92. daļa

 

7. SFPS 42.D f)

7. SFPS 42.D f); V pielikums. 2.89. daļa

 

KPR 109. pants; V pielikums. 2.90. daļa

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

010

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Aizdevumi un debitoru parādi

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.   Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

16.1.   Procentu ienākumi un izdevumi pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

 

Pārskata periods

 

Atsauces

Ienākumi

Izdevumi

V pielikums. 2.95. daļa

V pielikums. 2.95. daļa

010

020

010

Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība

39. SGS 9.; V pielikums. 2.96. daļa

 

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

 

 

030

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

040

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

050

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

060

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

070

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

080

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

100

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

120

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

130

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

140

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

150

Citi aktīvi

V pielikums. 1.51. daļa

 

 

160

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa

 

 

170

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

180

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

190

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

200

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

210

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

220

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

230

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

240

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

250

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks

V pielikums. 2.95. daļa

 

 

260

Citas saistības

V pielikums. 2.10. daļa

 

 

270

LĪDZDALĪBA

18. SGS 35. b); 1. SGS 97.

 

 

16.2.   Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

 

Atsauces

Pārskata periods

010

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

 

040

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

070

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTAUCOT ATZĪT FINANŠU AKTĪVUS UN SAISTĪBAS, KAS NAV NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO

7. SFPS 20. a) v–vii); 39. SGS 55. a)

 

16.3.   Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām pa instrumentiem

 

Atsauces

Pārskata periods

 

010

010

Atvasinātie instrumenti

39. SGS 9.

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

 

050

Īsās pozīcijas

39. SGS AG 15. b)

 

060

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa

 

070

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

080

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

090

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBAM, NETO

7. SFPS 20. a) i)

 

16.4.   Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem

 

Atsauces

Pārskata periods

 

010

010

Procentu likmju instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums. 2.99. daļa a)

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums. 2.99. daļa b)

 

030

Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtas maiņu un zeltu

V pielikums. 2.99. daļa c)

 

040

Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums. 2.99. daļa d)

 

050

Atvasinātie instrumenti saistībā ar precēm

V pielikums. 2.99. daļa e)

 

060

Citi

V pielikums. 2.99. daļa f)

 

070

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBAM, NETO

7. SFPS 20. a) i)

 

16.5.   Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

 

Atsauces

Pārskata periods

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

 

V pielikums. 2.100. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

 

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

 

 

040

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa

 

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

070

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO

7. SFPS 20. a) i)

 

 

16.6.   Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites

 

Atsauces

Pārskata periods

010

010

Riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas [tostarp izņemšana]

7. SFPS 24. a) i)

 

020

Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku

7. SFPS 24. a) ii)

 

030

Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no naudas plūsmas riska ierobežošanas

7. SFPS 24. b)

 

040

Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas

7. SFPS 24. c)

 

050

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES, NETO

7. SFPS 24.

 

16.7.   Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās

 

Pārskata periods

 

 

Atsauces

Papildinājumi

V pielikums. 2.102. daļa

Apvērses

V pielikums. 2.102. daļa

Kopā

Uzkrātais vērtības samazinājums

010

020

030

040

010

Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 20. e)

 

 

 

 

020

Finanšu aktīvi, kas novērtēti iegādes vērtībā

7. SFPS 20. e); 39. SGS 66.

 

 

 

 

030

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

7. SFPS 20. e); 39. SGS 67.–70.

 

 

 

 

040

Aizdevumi un debitoru parādi

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63.–65.

 

 

 

 

050

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63.–65.

 

 

 

 

060

Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

28. SGS. 40.–43.

 

 

 

 

070

Meitasuzņēmumi

10. SFPS A papildinājums

 

 

 

 

080

Kopuzņēmumi

28. SGS 3.

 

 

 

 

090

Asociētie uzņēmumi

28. SGS 3.

 

 

 

 

100

Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem

36. SGS 126. a), b)

 

 

 

 

110

Pamatlīdzekļi

16. SGS 73. e) v–vi)

 

 

 

 

120

Ieguldījuma īpašums

40. SGS 79. d) v)

 

 

 

 

130

Nemateriālā vērtība

36. SGS 10.b; 36. SGS 88.–99., 124.; 3. SFPS B papildinājums 67. d) v)

 

 

 

 

140

Citi nemateriālie aktīvi

38. SGS 118. e) iv) v)

 

 

 

 

145

Citi

36. SGS 126. a), b)

 

 

 

 

150

KOPĀ

 

 

 

 

 

160

Procentu ienākumi, kas uzkrāti par finanšu aktīviem, kuru vērtība ir samazinājusies

7. SFPS 20. d); 39. SGS. AG 93.

 

 

 

 

17.   Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Bilance

17.1.   Aktīvi

 

Atsauces

Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

010

010

Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

1. SGS 54. i)

 

020

Skaidra nauda

V pielikums. 2.1. daļa

 

030

Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

V pielikums. 2.2. daļa

 

040

Citi pieprasījuma noguldījumi

V pielikums. 2.3. daļa

 

050

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14.

 

060

Atvasinātie instrumenti

39. SGS 9.

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

100

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

140

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

 

150

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

160

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

170

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

180

Aizdevumi un debitoru parādi

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.; V pielikums. 1.16. daļa

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

200

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

210

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

220

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

230

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

240

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

 

250

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa nodrošinājumā pret procentu likmju risku

39. SGS 89.A a)

 

260

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS 54. e); V pielikums. 2.4. daļa

 

270

Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem

4. SFPS. IG20. b)–c); V pielikums. 2.105. daļa

 

280

Materiālie aktīvi

 

 

290

Nemateriālie aktīvi

1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1., 115. punkts

 

300

Nemateriālā vērtība

3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 1., 113. punkts

 

310

Citi nemateriālie aktīvi

38. SGS 8., 118.

 

320

Nodokļa aktīvi

1. SGS 54. n–o)

 

330

Pārskata perioda nodokļa aktīvi

1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

 

340

Atliktā nodokļa aktīvi

1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1., 106. punkts

 

350

Citi aktīvi

V pielikums. 2.5. daļa

 

360

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.6. daļa

 

370

KOPĀ AKTĪVI

1. SGS 9. a), IG 6.

 

17.2.   Ārpusbilances riska darījumi: Sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

 

Atsauces

Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

010

010

Sniegtās aizdevumu saistības

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 57. daļa

 

020

Sniegtās finanšu garantijas

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa

 

030

Citas sniegtās saistības

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa

 

040

ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

 

 

17.3.   Saistības un pašu kapitāls

 

Atsauces

Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

010

010

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

 

020

Atvasinātie instrumenti

39. SGS 9., AG 15. a)

 

030

Īsās pozīcijas

39. SGS 9., AG 15. b)

 

040

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa, V pielikums. 1.30. daļa

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

080

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

110

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

 

120

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

130

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

140

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

150

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.23. daļa

 

160

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa nodrošinājumā pret procentu likmju risku

39. SGS 89.A b)

 

170

Saistības saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem

4. SFPS. IG20. a); V pielikums. 2.106. daļa

 

180

Uzkrājumi

37. SGS 10.; 1. SGS 54. l)

 

190

Nodokļu saistības

1. SGS 54. n–o)

 

200

Pārskata perioda nodokļa saistības

1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

 

210

Atliktā nodokļa saistības

1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1., 108. punkts

 

220

Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

32. SGS IE 33; 2. SFPIK; V pielikums. 2.9. daļa

 

230

Citas saistības

V pielikums. 2.10. daļa

 

240

Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.11. daļa

 

250

SAISTĪBAS

1. SGS 9. b); IG 6.

 

260

Kapitāls

1. SGS 54. r), BPD 22. pants

 

270

Akciju emisijas uzcenojums

1. SGS 78. e); KPR 4. panta 1., 124. punkts

 

280

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

V pielikums. 2.15.–16. daļa

 

290

Citi kapitāla vērtspapīri

2. SFPS 10.; V pielikums. 2.17. daļa

 

300

Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

KPR 4. panta 1., 100. punkts

 

310

Nesadalītā peļņa

KPR 4. panta 1., 123. punkts

 

320

Pārvērtēšanas rezerves

1. SFPS 30., D5.–D8.

 

330

Citas rezerves

1. SGS 54.; 1. SGS 78. e)

 

340

(–) Pašu akcijas

1. SGS 79. a) vi); 32. SGS 33.–34., AG 14, AG 36; V pielikums. 2.20. daļa

 

350

Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

27. SGS 28.; 1. SGS 83. a) ii);

 

360

(–) Starpperioda dividendes

32. SGS 35.

 

370

Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība]

27. SGS 4.; 1. SGS 54. q); 27. SGS 27.

 

380

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS

1. SGS 9. c), IG 6.

 

390

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS

1. SGS. IG6.

 

18.   Informācija par ienākumus nesošiem un nenesošiem riska darījumiem

 

Atsauces

Bruto uzskaites vērtība

Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas

 

Ienākumus nesoši

Ienākumus nenesoši

 

par ienākumus nesošiem riska darījumiem

par ienākumus nenesošiem riska darījumiem

 

Termiņš nav kavēts vai kavēts < = 30 dienas

Termiņš kavēts > 30 dienas <= 60 dienas

Termiņš kavēts > 60 dienas <= 90 dienas

 

Maz ticams, ka samaksās, kam termiņš nav kavēts vai kavēts < = 90 dienas

Termiņš kavēts > 90 dienas <= 180 dienas

Termiņš kavēts > 180 dienas <= 1 gads

Termiņš kavēts > 1 gads

Tostarp: saistību neizpilde

Tostarp: samazināta vērtība

 

Maz ticams, ka samaksās, kam termiņš nav kavēts vai kavēts < = 90 dienas

Termiņš kavēts > 90 dienas <= 180 dienas

Termiņš kavēts > 180 dienas <= 1 gads

Termiņš kavēts > 1 gads

Nodrošinājums, kas saņemts par ienākumus nenesošiem riska darījumiem

Finanšu garantijas, kas saņemtas par ienākumus nenesošiem riska darījumiem

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

V pielikums. 2. daļa 45., 109., 145.–162.

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

V pielikums. 2. daļa 158

V pielikums. 2. daļa 158

V pielikums. 2. daļa 158

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

V pielikums. 2. daļa 159

V pielikums. 2. daļa 159

V pielikums. 2. daļa 159

V pielikums. 2. daļa 159

KPR 178. pants; V pielikums. 2.61. daļa

39. SGS. 58.–70.

V pielikums. 2. daļa 46

V pielikums. 2. daļa 161

V pielikums. 2. daļa 161

V pielikums. 2. daļa 159., 161.

V pielikums. 2. daļa 159., 161.

V pielikums. 2. daļa 159., 161.

V pielikums. 2. daļa 159., 161.

V pielikums. 2. daļa 162

V pielikums. 2. daļa 162

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Tostarp: Mazie un vidējie uzņēmumi

MVU 1. panta 2. a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Tostarp: Komerciālais nekustamais īpašums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Tostarp: Hipotekārie kredīti mājokļa iegādei

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Tostarp: Patēriņa kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

AMORTIZĒTAJĀ IEGĀDES VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums. I daļa. 13. d) e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti (HFT)

V pielikums. I daļa. 13. b) c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav HFT

V pielikums. I daļa. 13. b) c) d) e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Sniegtās aizdevumu saistības

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Sniegtās finanšu garantijas

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Citas sniegtās saistības

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

V pielikums. 2.55. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.   Informācija par iecietības riska darījumiem

 

Atsauces

Bruto uzskaites vērtība riska darījumiem ar iecietības pasākumiem

Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā

Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas

 

Ienākumus nesoši riska darījumi ar iecietības pasākumiem

Ienākumus nenesoši riska darījumi ar iecietības pasākumiem

 

par ienākumus nesošiem riska darījumiem ar iecietības pasākumiem

par ienākumus nenesošiem riska darījumiem ar iecietības pasākumiem

 

Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos

Refinansēšana

tostarp: Ienākumus nesoši iecietības riska darījumi pārbaudes laikā

 

Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos

Refinansēšana

tostarp: Saistību neizpilde

tostarp: Samazināta vērtība

tostarp: Iecietība pret ienākumus nenesošiem riska darījumiem

 

Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos

Refinansēšana

Nodrošinājums, kas saņemts par riska darījumiem ar iecietības pasākumiem

Finanšu garantijas, kas saņemtas par riska darījumiem ar iecietības pasākumiem

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

V pielikums. 2. daļa 45., 109., 163.–182.

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

V pielikums. 2. daļa 164. a), 177., 178., 182.

V pielikums. 2. daļa 164. b), 177., 178., 181., 182.

V pielikums. 2. daļa 176. b), 177., 180.

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

V pielikums. 2. daļa 164. a), 179.–180., 182.

V pielikums. 2. daļa 164. b), 179.–182.

KPR 178. pants; V pielikums. 2.61. daļa

39. SGS. 58.–70.

V pielikums. 2. daļa 172. a), 157.

V pielikums. 2. daļa 46., 183.

V pielikums. 2. daļa 145.–183.

V pielikums. 2. daļa 145.-183.

V pielikums. 2. daļa 164. a), 179.–180., 182., 183.

V pielikums. 2. daļa 164. b), 179.–183.

V pielikums. 2. daļa 162

V pielikums. 2. daļa 162

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Tostarp: Mazie un vidējie uzņēmumi

MVU 1. panta 2. a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Tostarp: Komerciālais nekustamais īpašums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Tostarp: Hipotekārie kredīti mājokļa iegādei

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Tostarp: Patēriņa kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

AMORTIZĒTAJĀ IEGĀDES VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums. I daļa. 13. d) e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti (HFT)

V pielikums. I daļa. 13. b) c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav HFT

V pielikums. I daļa. 13. b) c) d) e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Sniegtās aizdevumu saistības

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.   Ģeogrāfiskais sadalījums

20.1.   Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

 

Atsauces

Uzskaites vērtība

Darbības attiecīgajā valstī

Darbības ārpus attiecīgās valsts

V pielikums. 2.107. daļa

V pielikums. 2.107. daļa

010

020

010

Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

1. SGS 54. i)

 

 

020

Skaidra nauda

V pielikums. 2.1. daļa

 

 

030

Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

V pielikums. 2.2. daļa

 

 

040

Citi pieprasījuma noguldījumi

V pielikums. 2.3. daļa

 

 

050

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14.

 

 

060

Atvasinātie instrumenti

39. SGS 9.

 

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

100

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

140

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

 

 

150

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

160

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

170

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

180

Aizdevumi un debitoru parādi

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.; V pielikums. 1.16. daļa

 

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

200

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

210

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

220

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

230

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

240

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

 

 

250

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa nodrošinājumā pret procentu likmju risku

39. SGS 89.A a)

 

 

260

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS 54. e); V pielikums. 2.4. daļa

 

 

270

Materiālie aktīvi

 

 

 

280

Nemateriālie aktīvi

1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1., 115. punkts

 

 

290

Nodokļa aktīvi

1. SGS 54. n–o)

 

 

300

Citi aktīvi

V pielikums. 2.5. daļa

 

 

310

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

1. SGS 54. j); 5. SFPS 38.

 

 

320

AKTĪVI

1. SGS 9. a), IG 6.

 

 

20.2.   Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

 

Atsauces

Uzskaites vērtība

Darbības attiecīgajā valstī

Darbības ārpus attiecīgās valsts

V pielikums. 2.107. daļa

V pielikums. 2.107. daļa

010

020

010

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

 

 

020

Atvasinātie instrumenti

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

030

Īsās pozīcijas

39. SGS 9., AG 15. b)

 

 

040

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa, V pielikums. 1.30. daļa

 

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

 

080

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

110

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

 

 

120

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

130

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

140

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

150

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.23. daļa

 

 

160

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa nodrošinājumā pret procentu likmju risku

39. SGS 89.A b)

 

 

170

Uzkrājumi

37. SGS 10.; 1. SGS 54. l)

 

 

180

Nodokļu saistības

1. SGS 54. n–o)

 

 

190

Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

32. SGS. IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums. 2.09. daļa

 

 

200

Citas saistības

V pielikums. 2.10. daļa

 

 

210

Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

1. SGS 54. p); 5. SFPS 38.

 

 

220

SAISTĪBAS

1. SGS 9. b); IG 6.

 

 

20.3.   Peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

 

Atsauces

Pārskata periods

Darbības attiecīgajā valstī

Darbības ārpus attiecīgās valsts

V pielikums. 2.107. daļa

V pielikums. 2.107. daļa

010

020

010

Procentu ienākumi

1. SGS 97.; 18. SGS 35. b) iii); V pielikums. 2.21. daļa

 

 

020

(Procentu izdevumi)

1. SGS 97.; V pielikums. 2.21. daļa

 

 

030

(Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma)

2. SFPIK 11.;

 

 

040

Dividenžu ienākumi

18. SGS 35. b) v); V pielikums. 2.28. daļa

 

 

050

Maksu un komisijas naudas ienākumi

7. SFPS 20. c)

 

 

060

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

7. SFPS 20. c)

 

 

070

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

7. SFPS 20. a) ii–v)

 

 

080

Peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, neto

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

 

 

090

Peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

 

 

100

Peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites, neto

7. SFPS 24.

 

 

110

Valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi], neto

21. SGS 28., 52. a)

 

 

130

Peļņa vai (–) zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas, neto

1. SGS 34.

 

 

140

Citi darbības ienākumi

V pielikums. 2.141.–143. daļa

 

 

150

(Citi darbības izdevumi)

V pielikums. 2.141.–143. daļa

 

 

155

KOPĀ DARBĪBAS IENĀKUMI, NETO

 

 

 

160

(Administratīvie izdevumi)

 

 

 

170

(Amortizācija)

1. SGS 102., 104.

 

 

180

(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse)

37. SGS 59., 84.; 1. SGS 98. b) f) g)

 

 

190

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

7. SFPS 20. e)

 

 

200

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos)

28. SGS. 40.–43.

 

 

210

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem)

36. SGS 126. a) b)

 

 

220

Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

3. SFPS B papildinājums 64. n) i)

 

 

230

Daļa peļņas vai (–) zaudējumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS 82. c)

 

 

240

Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības

5. SFPS 37.; V pielikums. 2.27. daļa

 

 

250

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM

1. SGS 102. IG 6.; 5. SFPS 33. A

 

 

260

(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām darbībām)

1. SGS 82. d); 12. SGS 77.

 

 

270

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM

1. SGS, IG 6.

 

 

280

Peļņa vai (–) zaudējumi pēc nodokļiem no pārtrauktām darbībām

1. SGS 82. e); 5. SFPS 33. a), A

 

 

290

GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

1. SGS 81.A a)

 

 

20.4.   Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces

Bruto uzskaites vērtība

Tostarp: parādu neiekasēšana

Tostarp: ienākumus nenesoši

Uzkrātais vērtības samazinājums vai patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

V pielikums. 2.109. daļa

V pielikums. 2.163.–183. daļa

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

V pielikums. 2.46. daļa

010

022

025

031

010

Atvasinātie instrumenti

39. SGS 9.

 

 

 

 

020

Tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

030

Tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

040

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

050

Tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

060

Tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

070

Tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

100

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

120

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

130

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

140

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

150

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

160

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

170

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

180

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

190

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

200

Tostarp: Mazie un vidējie uzņēmumi

MVU 1. panta 2. a)

 

 

 

 

210

Tostarp: Aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

220

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

230

Tostarp: Aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

240

Tostarp: Patēriņa kredīti

 

 

 

 

 

20.5.   Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces

Nominālā summa

Tostarp: parādu neiekasēšana

Tostarp: ienākumus nenesoši

Uzkrājumi sniegtajām saistībām un garantijām

V pielikums. 2.62. daļa

V pielikums. 2.163.–183. daļa

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

V pielikums. 2.61. daļa

010

022

025

030

010

Sniegtās aizdevumu saistības

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 57. daļa

 

 

 

 

020

Sniegtās finanšu garantijas

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa

 

 

 

 

030

Citas sniegtās saistības

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa

 

 

 

 

20.6.   Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces

Uzskaites vērtība

V pielikums. 1.28., 2.107. daļa

010

010

Atvasinātie instrumenti

39. SGS 9., AG 15. a)

 

020

Tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

030

Tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

040

Īsās pozīcijas

39. SGS AG 15. b)

 

050

Tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

060

Tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

070

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

080

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

100

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

130

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

20.7.   Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegtu aizdevumu un avansu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Nefinanšu sabiedrības

Atsauces

Bruto uzskaites vērtība

Tostarp: ienākumus nenesoši

Uzkrātais vērtības samazinājums vai patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

V pielikums. 2.109. daļa

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

V pielikums. 2.46. daļa

010

012

020

010

A

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

NACE regula

 

 

 

020

B

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

NACE regula

 

 

 

030

C

Apstrādes rūpniecība

NACE regula

 

 

 

040

D

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

NACE regula

 

 

 

050

E

Ūdens apgāde

NACE regula

 

 

 

060

F

Būvniecība

NACE regula

 

 

 

070

G

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība

NACE regula

 

 

 

080

H

Transports un uzglabāšana

NACE regula

 

 

 

090

I

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

100

J

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

110

L

Operācijas ar nekustamo īpašumu

NACE regula

 

 

 

120

M

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

130

N

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

NACE regula

 

 

 

140

O

Publiskā pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana

NACE regula

 

 

 

150

P

Izglītība

NACE regula

 

 

 

160

Q

Cilvēku veselības aprūpes pakalpojumi un sociālā aprūpe

NACE regula

 

 

 

170

R

Māksla, izklaide un atpūta

NACE regula

 

 

 

180

S

Citi pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

190

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

21.   Materiālie un nemateriālie aktīvi: aktīvi, ko izmanto operatīvajā nomā

 

Atsauces

Uzskaites vērtība

V pielikums. 2.110.–111. daļa

010

010

Pamatlīdzekļi

16. SGS 6.; 1. SGS 54. a)

 

020

Pārvērtēšanas modelis

17. SGS 49.; 16. SGS 31., 73. a) d)

 

030

Izmaksu modelis

17. SGS 49.; 16. SGS 30., 73. a) d)

 

040

Ieguldījumu īpašums

40. SGS. IN5.; 1. SGS 54. b);

 

050

Patiesās vērtības modelis

17. SGS 49.; 40. SGS 33.–55., 76.

 

060

Izmaksu modelis

17. SGS 49.; 40. SGS 56., 79. c)

 

070

Citi nemateriālie aktīvi

38. SGS 8., 118.

 

080

Pārvērtēšanas modelis

17. SGS 49.; 38. SGS 75.–87., 124. a) ii)

 

090

Izmaksu modelis

17. SGS 49.; 38. SGS 74.

 

22.   Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas

22.1.   Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām

 

Atsauces

7. SFPS 20. c)

Pārskata periods

010

010

Maksu un komisijas naudas ienākumi

V pielikums. 2.113.–115. daļa

 

020

Vērtspapīri

 

 

030

Emisijas

V pielikums. 2.116. daļa a)

 

040

Pārveduma rīkojumi

V pielikums. 2.116. daļa b)

 

050

Citi

V pielikums. 2.116. daļa c)

 

060

Tīrvērte un norēķini

V pielikums. 2.116. daļa d)

 

070

Aktīvu pārvaldība

V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa a)

 

080

Turētājbankas pakalpojumi [pa klientu veidiem]

V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa b)

 

090

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

100

Citi

 

 

110

Galvenie administratīvie pakalpojumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem

V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa c)

 

120

Fiduciārie darījumi

V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa d)

 

130

Maksājumu pakalpojumi

V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa e)

 

140

Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem]

V pielikums. 2.117. daļa f)

 

150

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

160

Apdrošināšanas produkti

 

 

170

Citi

 

 

180

Strukturētais finansējums

V pielikums. 2.116. daļa f)

 

190

Vērtspapīrošanas darbību apkalpošana

V pielikums. 2.116. daļa g)

 

200

Sniegtās aizdevumu saistības

39. SGS 47. d) ii); V pielikums. 2.116. daļa h)

 

210

Sniegtās finanšu garantijas

39. SGS 47. c) ii); V pielikums. 2.116. daļa h)

 

220

Citi

V pielikums. 2.116. daļa j)

 

230

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

V pielikums. 2.113.–115. daļa

 

240

(Tīrvērte un norēķini)

V pielikums. 2.116. daļa d)

 

250

(Turētājbankas pakalpojumi)

V pielikums. 2.117. daļa b)

 

260

(Vērtspapīrošanas darbību apkalpošana)

V pielikums. 2.116. daļa g)

 

270

(Saņemtās aizdevumu saistības)

V pielikums. 2.116. daļa i)

 

280

(Saņemtās finanšu garantijas)

V pielikums. 2.116. daļa i)

 

290

(Cits)

V pielikums. 2.116. daļa j)

 

22.2.   Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi

 

Atsauces

Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto aktīvu vērtība

V pielikums. 2.117. daļa g)

010

010

Aktīvu pārvaldība [pa klientu veidiem]

V pielikums. 2.117. daļa a)

 

020

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

030

Pensiju fondi

 

 

040

Klientu portfeļi, kurus pārvalda diskrecionāri

 

 

050

Citi ieguldījumu instrumenti

 

 

060

Turētājbankas aktīvi [pa klientu veidiem]

V pielikums. 2.117. daļa b)

 

070

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

080

Citi

 

 

090

Tostarp: uzticēti citām sabiedrībām

 

 

100

Galvenie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem

V pielikums. 2.117. daļa c)

 

110

Fiduciārie darījumi

V pielikums. 2.117. daļa d)

 

120

Maksājumu pakalpojumi

V pielikums. 2.117. daļa e)

 

130

Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem]

V pielikums. 2.117. daļa f)

 

140

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

150

Apdrošināšanas produkti

 

 

160

Citi

 

 

30.   Ārpusbilances darbības: Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

30.1.   Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

 

Atsauces

Bilancē atzīto finanšu aktīvu uzskaites vērtība

Tostarp: izmantotais likviditātes atbalsts

Izmantotā likviditātes atbalsta patiesā vērtība

Bilancē atzīto finanšu saistību uzskaites vērtība

Ārpusbilances posteņu nominālā summa pārskatus sniedzošai iestādei

Tostarp: Sniegto aizdevuma saistību nominālā summa

Pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi pārskata periodā

12. SFPS 29. a)

12. SFPS 29. a); V pielikums. 2.118. daļa

 

12. SFPS 29. a)

12. SFPS B26. e)

 

12. SFPS B26. b)

010

020

030

040

050

060

070

010

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

30.2.   Līdzdalības nekonsolidētās strukturētās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem

Pa darbības veidiem

Atsauces

Vērtspapīrošana, izmantojot īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības

Aktīvu pārvaldība

Citas darbības

KPR 4. panta 1., 66. punkts

V pielikums. 2.117. daļa a)

Uzskaites vērtība

12. SFPS 28., B6. a)

010

020

030

010

Atlasīti finanšu aktīvi, kas atzīti pārskatus sniedzošās iestādes bilancē

12. SFPS 29. a), b)

 

 

 

021

tostarp: ienākumus nenesoši

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

 

 

 

030

Atvasinātie instrumenti

39. SGS 9.

 

 

 

040

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

050

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

060

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

070

Atlasīts pašu kapitāls un finanšu saistības, kas atzītas pārskatus sniedzošās iestādes bilancē

12. SFPS 29. a), b)

 

 

 

080

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 4.

 

 

 

090

Atvasinātie instrumenti

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

 

100

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

110

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

 

Nominālā summa

120

Ārpusbilances posteņi pārskatus sniedzošai iestādei

12. SFPS B26. e)

 

 

 

131

tostarp: ienākumus nenesoši

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

 

 

 

31.   Saistītās personas

31.1.   Saistītās personas: kreditoru un debitoru parādi

 

Atsauces

Nesamaksāti atlikumi

Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi

Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības

Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi

Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība

Citas saistītās personas

24. SGS 19. a), b)

24. SGS 19. c); V pielikums. 2.120. daļa

24. SGS 19. d), e); V pielikums. 2.120. daļa

24. SGS 19. f)

24. SGS 19. g)

V pielikums. 2.120. daļa

010

020

030

040

050

010

Atlasīti finanšu aktīvi

24. SGS 18. b)

 

 

 

 

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

050

tostarp: Samazinātas vērtības finanšu aktīvi

 

 

 

 

 

 

060

Atlasītas finanšu saistības

24. SGS 18. b)

 

 

 

 

 

070

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

 

 

080

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

 

 

090

Sniegto aizdevumu saistību, finanšu garantiju un citu saistību nominālā summa

24. SGS 18. b); V pielikums. 2.62. daļa

 

 

 

 

 

100

tostarp: saistību neizpilde

24. SGS 18. b); V pielikums. 2.61. daļa

 

 

 

 

 

110

Saņemtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

24. SGS 18. b); V pielikums. 2.63., 121. daļa

 

 

 

 

 

120

Atvasināto instrumentu nosacītā summa

V pielikums. 2.70.–71. daļa

 

 

 

 

 

130

Atskaitījumi un uzkrājumi samazinātas vērtības parāda instrumentiem, neizpildītām garantijām un neizpildītām saistībām [Aizstāt ar "Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi ienākumus nenesošiem riska darījumiem", kad pārskatu sniegšana par ienākumus nenesošiem riska darījumiem būtu galīga]

24. SGS 18. c)

 

 

 

 

 

31.2.   Saistītās personas: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi

 

Atsauces

Pārskata periods

Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi

Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības

Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi

Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība

Citas saistītās personas

24. SGS 19. a), b)

24. SGS 19. c)

24. SGS 19. d), e)

24. SGS 19. f)

24. SGS 19. g)

V pielikums. 2.120. daļa

010

020

030

040

050

010

Procentu ienākumi

24. SGS 18. a); 18. SGS 35. b) iii); V pielikums. 2.21. daļa

 

 

 

 

 

020

Procentu izdevumi

24. SGS 18. a); 1. SGS 97.; V pielikums. 2.21. daļa

 

 

 

 

 

030

Dividenžu ienākumi

24. SGS 18. a); 18. SGS 35. b) v); V pielikums. 2.28. daļa

 

 

 

 

 

040

Maksu un komisijas naudas ienākumi

24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c)

 

 

 

 

 

050

Maksu un komisijas naudas izdevumi

24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c)

 

 

 

 

 

060

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

24. SGS 18. a)

 

 

 

 

 

070

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus

24. SGS 18. a); V pielikums. 2.122. daļa

 

 

 

 

 

080

Vērtības samazinājuma un uzkrājumu samazinātas vērtības parāda instrumentiem, neizpildītām garantijām un neizpildītām saistībām palielinājums vai (–) samazinājums perioda laikā

24. SGS 18. d)

 

 

 

 

 

40.   Grupas struktūra

40.1.   Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības”

LEI kods

Sabiedrības kods

Sabiedrības nosaukums

Iekļaušanas datums

Akciju kapitāls

Ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāls

Ieguldījumu saņēmēja aktīvu kopsumma

Ieguldījumu saņēmēja peļņa vai (–) zaudējumi

Ieguldījumu saņēmēja rezidence

Ieguldījumu saņēmēja sektors

NACE kods

Uzkrātā pašu kapitāla daļa [%]

Balsstiesības [%]

Grupas struktūra [attiecība]

Grāmatvedībā piemērotā procedūra [grāmatvedības grupa]

Grāmatvedībā piemērotā procedūra [KPR grupa]

Uzskaites vērtība

Iegādes izmaksas

Ar ieguldījumu saņēmēju saistītā nemateriālā vērtība

To ieguldījumu patiesā vērtība, kuriem ir publicētas cenu kotācijas

V pielikums. 2.123., 124. daļa a)

V pielikums. 2.123., 124. daļa b)

12. SFPS 12. a), 21. a) i); V pielikums. 2.123., 124. daļa c)

V pielikums. 2.123., 124. daļa d)

V pielikums. 2.123., 124. daļa e)

12. SFPS B12. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa f)

12. SFPS B12. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa f)

12. SFPS B12. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa f)

12. SFPS 12. b), 21. a) iii); V pielikums. 2.123., 124. daļa g)

V pielikums. 2.123., 124. daļa h)

V pielikums. 2.123., 124. daļa i)

12. SFPS 21. iv); V pielikums. 2.123., 124. daļa j)

12. SFPS 21. iv); V pielikums. 2.123., 124. daļa k)

12. SFPS 10. a) i); V pielikums. 2.123., 124. daļa l)

12. SFPS 21. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa m)

KPR 18. pants; V pielikums. 2.123., 124. daļa n)

V pielikums. 2.123., 124. daļa o)

V pielikums. 2.123., 124. daļa p)

V pielikums. 2.123., 124. daļa q)

12. SFPS 21. b) iii); V pielikums. 2.123., 124. daļa r)

010

020

030

040

050

060

070

080

090

095

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40.2.   Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta”

Vērtspapīru kods

Sabiedrības kods

Pārvaldītājsabiedrības LEI kods

Pārvaldītājsabiedrības kods

Pārvaldītājsabiedrības nosaukums

Uzkrātā pašu kapitāla daļa (%)

Uzskaites vērtība

Iegādes izmaksas

V pielikums. 2.125. daļa a)

V pielikums. 2.124. daļa b), 125. daļa c)

 

V pielikums. 2.125. daļa b)

 

V pielikums. 2.124. daļa j), 125. daļa c)

V pielikums. 2.124. daļa o), 125. daļa c)

V pielikums. 2.124. daļa p), 125. daļa c)

010

020

030

040

050

060

070

080

 

 

 

 

 

 

 

 

41.   Patiesā vērtība

41.1.   Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti

AKTĪVI

Atsauces

Patiesā vērtība

Patiesās vērtības hierarhija

13. SFPS 93. b), BC216.

7. SFPS 25.–26.

1. līmenis

13. SFPS 76.

2. līmenis

13. SFPS 81.

3. līmenis

13. SFPS 86.

010

020

030

040

010

Aizdevumi un debitoru parādi

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

040

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

050

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

060

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

 

 

 

 

080

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

 

 

41.2.   Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana

 

Finanšu instrumenti, novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Atsauces

Uzskaites vērtība

Uzskaites neatbilstības

Novērtēšana patiesajā vērtībā

Kombinētie līgumi

7. SFPS. B5. a)

39. SGS 9.b i)

39. SGS 9.b ii)

39. SGS 11.A–12.

AKTĪVI

010

020

030

010

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

 

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

050

Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

 

 

060

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

070

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

080

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

 

41.3.   Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

Pārējie atdalāmie kombinētie līgumi [nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā]

Atsauces

Uzskaites vērtība

FINANŠU AKTĪVI

010

010

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

39. SGS 9.; V pielikums. 2.129. daļa

 

020

Pārdošanai pieejamie [galvenie līgumi]

39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa

 

030

Aizdevumi un debitoru parādi [galvenie līgumi]

39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa

 

040

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi [galvenie līgumi]

39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa

 

FINANŠU SAISTĪBAS

 

 

050

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

39. SGS 9.; V pielikums. 2.129. daļa

 

060

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā [galvenie līgumi]

39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa

 

42.   Materiālie un nemateriālie aktīvi: uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm

 

Atsauces

Uzskaites vērtība

010

010

Pamatlīdzekļi

16. SGS 6.; 16. SGS 29.; 1. SGS 54. a)

 

020

Pārvērtēšanas modelis

16. SGS 31., 73. a), d)

 

030

Izmaksu modelis

16. SGS 30., 73. a), d)

 

040

Ieguldījumu īpašums

40. SGS 5., 30.; 1. SGS 54. b);

 

050

Patiesās vērtības modelis

40. SGS 33.–55., 76.

 

060

Izmaksu modelis

40. SGS 56., 79. c)

 

070

Citi nemateriālie aktīvi

38. SGS 8., 118., 122.; V pielikums. 2.132. daļa

 

080

Pārvērtēšanas modelis

38. SGS 75.–87., 124. a) ii)

 

090

Izmaksu modelis

38. SGS 74.

 

43.   Uzkrājumi

 

Atsauces

Uzskaites vērtība

Pensijas un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības

Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti

Pārstrukturēšana

Aizsākti juridiski jautājumi un nodokļu tiesvedība

Sniegtās saistības un garantijas

Citi uzkrājumi

Kopā

19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.7. daļa

19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.8. daļa

37. SGS 70.–83.

37. SGS C.6.–10. papildinājums

37. SGS C.9. papildinājums; 39. SGS 2. h), 47. c) d), BC 15., AG 4.

37. SGS 14.

 

010

020

030

040

050

060

070

010

Sākuma bilance [uzskaites vērtība perioda sākumā]

37. SGS 84. a)

 

 

 

 

 

 

 

020

Papildinājumi, tostarp esošo uzkrājumu palielinājumi

37. SGS 84. b)

 

 

 

 

 

 

 

030

(–) Izmantotās summas

37. SGS 84. c)

 

 

 

 

 

 

 

040

(–) Attiecīgajā periodā apvērstās neizmantotās summas

37. SGS 84. d)

 

 

 

 

 

 

 

050

Diskontētās summas palielinājums [laika gaitā] un diskonta likmes jebkuru izmaiņu ietekme

37. SGS 84. e)

 

 

 

 

 

 

 

060

Citas izmaiņas

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Beigu bilance [uzskaites vērtība perioda beigās]

37. SGS 84. a)

 

 

 

 

 

 

 

44.   Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti

44.1.   Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti

 

Atsauces

Summa

010

010

Definētu pabalstu plāna aktīvu patiesā vērtība

19. SGS 140. a), i), 142.

 

020

Tostarp: Iestādes emitēti finanšu instrumenti

19. SGS 143.

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

19. SGS 142. b)

 

040

Parāda instrumenti

19. SGS 142. c)

 

050

Nekustamais īpašums

19. SGS 142. d)

 

060

Citi definētu pabalstu plāna aktīvi

 

 

070

Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība

19. SGS 140. a) ii)

 

080

Aktīvu griestu ietekme

19. SGS 140. a) iii)

 

090

Definētu pabalstu neto aktīvi [uzskaites vērtība]

19. SGS 63.; V pielikums. 2.136. daļa

 

100

Uzkrājumi pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām [uzskaites vērtība]

19. SGS 63., 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.7. daļa

 

110

Izziņas postenis: Par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība

19. SGS 140. b)

 

44.2.   Izmaiņas definētu pabalstu saistībās

 

Atsauces

Definētu pabalstu saistības

010

010

Sākuma bilance [pašreizējā vērtība]

19. SGS 140. a) ii)

 

020

Kārtējās izdienas izmaksas

19. SGS 141. a)

 

030

Procentu izmaksas

19. SGS 141. b)

 

040

Veiktās iemaksas

19. SGS 141. f)

 

050

Aktuārā (–) peļņa vai zaudējumi no demogrāfisko pieņēmumu izmaiņām

19. SGS 141. c) ii)

 

060

Aktuārā (–) peļņa vai zaudējumi no finansiālo pieņēmumu izmaiņām

19. SGS 141. c) iii)

 

070

Ārvalstu valūtas maiņas palielinājums vai (–) samazinājums

19. SGS 141. e)

 

080

Izmaksātie pabalsti

19. SGS 141. g)

 

090

Iepriekšējās izdienas izmaksas, tostarp peļņa un zaudējumi, kas izriet no norēķina

19. SGS 141. d)

 

100

Palielinājums vai (–) samazinājums uzņēmumu apvienošanas un atsavināšanas rezultātā

19. SGS 141. h)

 

110

Citi palielinājumi vai (–) samazinājumi

 

 

120

Beigu bilance [pašreizējā vērtība]

19. SGS 140. a) ii); V pielikums. 2.138. daļa

 

44.3.   Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]

 

Atsauces

Pārskata periods

010

010

Pensiju un līdzīgi izdevumi

V pielikums. 2.139. daļa a)

 

020

Uz akcijām balstīti maksājumi

2. SFPS 44.; V pielikums. 2.139. daļa b)

 

45.   Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

45.1.   Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem

 

Atsauces

Pārskata periods

Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā

010

020

010

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

 

 

020

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

 

 

030

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

7. SFPS 20. a) i)

 

 

45.2.   Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai

 

Atsauces

Pārskata periods

010

020

Ieguldījumu īpašums

40. SGS 69.; 1. SGS 34. a), 98. d)

 

030

Nemateriālie aktīvi

38. SGS. 113.–115.A; 1. SGS 34. a)

 

040

Citi aktīvi

1. SGS 34. a)

 

050

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTRAUCOT ATZĪT NEFINANŠU AKTĪVUS

1. SGS 34.

 

45.3.   Citi darbības ienākumi un izdevumi

 

Atsauces

Ienākumi

Izdevumi

010

020

010

Tādu materiālo aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, ko novērtē, izmantojot patiesās vērtības modeli

40. SGS 76. d); V pielikums. 2.141. daļa

 

 

020

Ieguldījumu īpašums

40. SGS 75. f); V pielikums. 2.141. daļa

 

 

030

Operatīvā noma, kas nav ieguldījumu īpašums

17. SGS 50., 51., 56. b); V pielikums. 2.142. daļa

 

 

040

Citi

V pielikums. 2.143. daļa

 

 

050

CITI DARBĪBAS IENĀKUMI VAI IZDEVUMI

V pielikums. 2.141.–142. daļa

 

 

46.   Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

Pašu kapitāla izmaiņu avoti

Atsauces

Kapitāls

Akciju emisijas uzcenojums

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

Citi kapitāla vērtspapīri

Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

Nesadalītā peļņa

Pārvērtēšanas rezerves

Citas rezerves

(–) Pašu akcijas

Peļņa vai (–) zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

(–) Starpperioda dividendes

Mazākuma līdzdalība

Kopā

Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

Citi posteņi

1. SGS 106., 54. r)

1. SGS 106., 78. e)

1. SGS 106., V pielikums. 2.15.–16. daļa

1. SGS 106.; V pielikums. 2.17. daļa

1. SGS 106.

KPR 4. panta 1., 123. punkts

1. SFPS 30., D5.–D8.

1. SGS 106., 54. c)

1. SGS 106.; 32. SGS 34., 33.; V pielikums. 2.20. daļa

1. SGS 106. a), 83. a) ii)

1. SGS 106.; 32. SGS 35.

1. SGS 54. q), 106. a); 27. SGS 27.–28.

1. SGS 54. q), 106. a); 27. SGS 27.–28.

1. SGS 9. c). IG6.

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

010

Sākuma bilance [pirms pārveidošanas]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Kļūdu korekciju ietekme

1. SGS 106. b); 8. SGS 42.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Grāmatvedības politikas izmaiņu ietekme

1. SGS 106. b); 1. SGS. IG6.; 8. SGS 22.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Sākuma bilance [pārskata periods]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Parasto akciju emisija

1. SGS 106. d) iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Priekšrocību akciju emisija

1. SGS 106. d) iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Citu kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija

1. SGS 106. d) iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Citu emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu īstenošana vai termiņa beigas

1. SGS 106. d) iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Parāda pārvēršana pašu kapitālā

1. SGS 106. d) iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kapitāla samazināšana

1. SGS 106. d) iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Dividendes

1. SGS 106. d) iii); 32. SGS 35.; 1. SGS. IG6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Pašu akciju iegāde

1. SGS 106. d) iii); 32. SGS 33.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Pašu akciju pārdošana vai dzēšana

1. SGS 106. d) iii); 32. SGS 33.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Finanšu instrumentu pārklasificēšana no pašu kapitāla uz saistībām

1. SGS 106. d) iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Finanšu instrumentu pārklasificēšana no saistībām uz pašu kapitālu

1. SGS 106. d) iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem

1. SGS 106. d) iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas

1. SGS 106. d) iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Uz akcijām balstīti maksājumi

1. SGS 106. d) iii); 2. SFPS 10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Cita kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana

1. SGS 106. d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Gada kopējie visaptverošie ienākumi

1. SGS 106. d). i)–ii); 1. SGS 81.A c); 1. SGS. IG6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Beigu bilance [pārskata periods]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

IV PIELIKUMS

FINANŠU INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA SASKAŅĀ AR VALSTS UZSKAITES SISTĒMĀM

FINREP VEIDNES GAAP

VEIDNES NUMURS

VEIDNES KODS

VEIDNES VAI VEIDŅU GRUPAS NOSAUKUMS

 

 

1. DAĻA [BIEŽUMS – IK CETURKSNI]

Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]

1.1

F 01.01

Bilance: aktīvi

1.2

F 01.02

Bilance: saistības

1.3

F 01.03

Bilance: pašu kapitāls

2

F 02.00

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

3

F 03.00

Visaptverošo ienākumu pārskats

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

4.1

F 04.01

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

4.2

F 04.02

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.3

F 04.03

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

4.4

F 04.04

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: aizdevumi un debitoru parādi, un līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

4.5

F 04.05

Subordinētie finanšu aktīvi

4.6

F 04.06

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: tirdzniecības finanšu aktīvi

4.7

F 04.07

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.8

F 04.08

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

4.9

F 04.09

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes

4.10

F 04.10

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

5

F 05.00

Aizdevumu un avansu sadalījums pa produktiem

6

F 06.00

Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegtu aizdevumu un avansu sadalījums

7

F 07.00

Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš vai samazinājusies vērtība

Finanšu saistību sadalījums

8.1

F 08.01

Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

8.2

F 08.02

Subordinētās finanšu saistības

Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

9.1

F 09.01

Ārpusbilances riska darījumi: sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

9.2

F 09.02

Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saņemtās saistības

10

F 10.00

Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

11.1

F 11.01

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite: Sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

11.2

F 11.02

Atvasinātie instrumenti – Riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts GAAP: Sadalījums pa risku veidiem

12

F 12.00

Izmaiņas atskaitījumos kredītu zaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājumam

Saņemtais nodrošinājums un saņemtās garantijas

13.1

F 13.01

Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām

13.2

F 13.02

Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]

13.3

F 13.03

Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]

14

F 14.00

Patiesās vērtības hierarhija: finanšu instrumenti pēc patiesās vērtības

15

F 15.00

Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

16.1

F 16.01

Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

16.2

F 16.02

Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

16.3

F 16.03

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem

16.4

F 16.04

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem

16.5

F 16.05

Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

16.6

F 16.06

Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites

16.7

F 16.07

Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Bilance

17.1

F 17.01

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Aktīvi

17.2

F 17.02

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

17.3

F 17.03

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Saistības

18

F 18.00

Ienākumus nesoši un nenesoši riska darījumi

19

F 19.00

Iecietības riska darījumi

 

 

2. DAĻA [IK CETURKSNI AR ROBEŽVĒRTĪBU: BIEŽUMS – IK CETURKSNI VAI PĀRSKATU NESNIEDZ]

Ģeogrāfiskais sadalījums

20.1

F 20.01

Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

20.2

F 20.02

Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

20.3

F 20.03

Galveno peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

20.4

F 20.04

Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.5

F 20.05

Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.6

F 20.06

Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.7

F 20.07

Nefinanšu sabiedrībām izsniegtu aizdevumu un avansu NACE ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

21

F 21.00

Materiālie un nemateriālie aktīvi: aktīvi, ko izmanto operatīvajā nomā

aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas

22.1

F 22.01

Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām

22.2

F 22.02

Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi

 

 

3. DAĻA [IK PUSGADU]

Ārpusbilances darbības: līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

30.1

F 30.01

Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

30.2

F 30.02

Līdzdalības daļu nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem

Saistītās personas

31.1

F 31.01

Saistītās personas: kreditoru un debitoru parādi

31.2

F 31.02

Saistītās personas: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi

 

 

4. DAĻA [IK GADU]

Grupas struktūra

40.1

F 40.1

Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības”

40.2

F 40.02

Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta”

Patiesā vērtība

41.1

F 41.01

Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti

41.2

F 41.02

Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana

41.3

F 41.03

Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

42

F 42.00

Materiālie un nemateriālie aktīvi: uzskaites vērtība pēc novērtēšanas metodes

43

F 43.00

Uzkrājumi

Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti

44.1

F 44.01

Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti

44.2

F 44.02

Izmaiņas definētu pabalstu plāna saistībās

44.3

F 44.03

Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

45.1

F 45.01

Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem

45.2

F 45.02

Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai

45.3

F 45.03

Citi darbības ienākumi un izdevumi

46

F 46.00

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

 

Daļas pārskatu sniedzējiem atbilstīgi valsts GAAP

 

Šūna nav jāiesniedz pārskatus sniedzošām iestādēm, uz kurām attiecas attiecīgā uzskaites sistēma

1.   Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]

1.1.   Aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Sadalījums tabulā

Uzskaites vērtība

010

010

Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

BPD 4. pants. Aktīvi(1)

1. SGS 54. i)

 

 

020

Skaidra nauda

V pielikums. 2.1. daļa

V pielikums. 2.1. daļa

 

 

030

Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums. 2.2. daļa

V pielikums. 2.2. daļa

 

 

040

Citi pieprasījuma noguldījumi

 

V pielikums. 2.3. daļa

5

 

050

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14.

 

 

060

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9.

10

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

4

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

4

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

4

 

091

Tirdzniecības finanšu aktīvi

V pielikums. 1.15. daļa

 

 

 

092

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums. 1.15. daļa

 

 

 

093

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

4

 

094

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

4

 

095

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

4

 

100

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

4

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

4

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

4

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

4

 

140

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

4

 

150

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

4

 

160

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

4

 

170

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

4

 

171

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 4. punkts

 

4

 

172

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

4

 

173

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

4

 

174

Aizdevumi un avansi

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

4

 

175

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts; 42.c panta 2. punkts

 

4

 

176

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

4

 

177

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

4

 

178

Aizdevumi un avansi

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

4

 

180

Aizdevumi un debitoru parādi

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9, AG16., AG26.; V pielikums. 1.16. daļa

4

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

4

 

200

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

4

 

210

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

4

 

220

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

4

 

230

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

4

 

231

Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes

BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.16. daļa

 

4

 

232

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

4

 

233

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

4

 

234

Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

BPD 35.–37. pants; V pielikums. 1.17. daļa

 

4

 

235

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

4

 

236

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

4

 

237

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

4

 

240

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; 39. SGS 9.; V pielikums. 1.19. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

11

 

250

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī

4. direktīvas 42.a panta 5., 5.a punkts; 39. SGS 89.A a)

39. SGS 89.A a)

 

 

260

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 4. pants. Aktīvi(7)–(8); 4. direktīvas 17. pants; V pielikums. 2.4. daļa

1. SGS 54. e); V pielikums. 2.4. daļa

4, 40

 

270

Materiālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(10)

 

 

 

280

Pamatlīdzekļi

 

16. SGS 6.; 1. SGS 54. a)

21, 42

 

290

Ieguldījumu īpašums

 

40. SGS 5.; 1. SGS 54. b)

21, 42

 

300

Nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 115. punkts

1. SGS 54. c); KPR 4. panta 115. punkts

 

 

310

Nemateriālā vērtība

BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 113. punkts

3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 113. punkts

 

 

320

Citi nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(9)

38. SGS 8., 118.

21, 42

 

330

Nodokļa aktīvi

 

1. SGS 54. n–o)

 

 

340

Pārskata perioda nodokļa aktīvi

 

1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

 

 

350

Atliktie nodokļa aktīvi

4. direktīvas 43. panta 1., 11. punkts; KPR 4. panta 106. punkts

1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 106. punkts

 

 

360

Citi aktīvi

V pielikums. 2.5. daļa

V pielikums. 2.5. daļa

 

 

370

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.6. daļa

 

 

380

KOPĀ AKTĪVI

BPD 4. pants Aktīvi

1. SGS 9. a), IG 6.

 

 

1.2.   Saistības

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Sadalījums tabulā

Uzskaites vērtība

010

010

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9., AG 14.–15.

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

8

 

020

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9., AG 15. a)

10

 

030

Īsās pozīcijas

 

39. SGS. AG 15. b)

8

 

040

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa, V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa, V pielikums. 1.30. daļa

8

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

8

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

8

 

061

Tirdzniecības finanšu saistības

4. direktīvas 42.a panta 3. punkts

 

8

 

062

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums. 1.15. daļa

 

8

 

063

Īsās pozīcijas

 

 

8

 

064

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

8

 

065

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

8

 

066

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

8

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

8

 

080

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

8

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

8

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

8

 

110

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

4. direktīvas 42.a panta 3., 5.a punkts; 39. SGS 47.

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

8

 

120

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

8

 

130

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

8

 

140

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

8

 

141

Netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc izmaksu metodes

4. direktīvas 42.a panta 3. punkts

 

8

 

142

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

8

 

143

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

8

 

144

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

8

 

150

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts, 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; V pielikums. 1.23. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.23. daļa

11

 

160

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī

4. direktīvas 42.a panta 5., 5.a punkts; 39. SGS 89.A b)

39. SGS 89.A b)

 

 

170

Uzkrājumi

BPD 4. pants. Saistības(6)

37. SGS 10.; 1. SGS 54. l)

43

 

175

Līdzekļi banku darbības vispārējiem riskiem [ja uzrādīts saistībās]

BPD 38. panta 1. punkts; KPR 4. panta 1., 112. punkts; V pielikums. 2.12. daļa

 

 

 

180

Pensiju un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības

V pielikums. 2.7. daļa

19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.7. daļa

43

 

190

Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti

V pielikums. 2.8. daļa

19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.8. daļa

43

 

200

Pārstrukturēšana

 

37. SGS 71., 84. a)

43

 

210

Aizsākti juridiski jautājumi un nodokļu tiesvedība

 

37. SGS. C papildinājums. 6. un 10. piemērs

43

 

220

Sniegtās saistības un garantijas

BPD 24.–25. pants, 33. panta 1. punkts

37. SGS. C.9. papildinājums

43

 

230

Citi uzkrājumi

 

 

43

 

240

Nodokļu saistības

 

1. SGS 54. n–o)

 

 

250

Pārskata perioda nodokļu saistības

 

1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

 

 

260

Atliktā nodokļa saistības

4. direktīvas 43. panta 1., 11. punkts; KPR 4. panta 108. punkts

1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 108. punkts

 

 

270

Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

 

32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums. 2.9. daļa

 

 

280

Citas saistības

V pielikums. 2.10. daļa

V pielikums. 2.10. daļa

 

 

290

Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.11. daļa

 

 

300

KOPĀ SAISTĪBAS

 

1. SGS 9. a); IG 6.

 

 

1.3.   Pašu kapitāls

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Sadalījums tabulā

Uzskaites vērtība

010

010

Kapitāls

BPD 4. pants. Saistības(9), BPD 22. pants

1. SGS 54. r), BPD 22. pants

46

 

020

Samaksātais kapitāls

BPD 4. pants. Saistības(9)

1. SGS 78. e)

 

 

030

Pieprasītais nesamaksātais kapitāls

BPD 4. pants. Saistības(9)

1. SGS 78. e); V pielikums. 2.14. daļa

 

 

040

Akciju emisijas uzcenojums

BPD 4. pants. Saistības(10); KPR 4. panta 124. punkts

1. SGS 78. e); KPR 4. panta 124. punkts

46

 

050

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

V pielikums. 2.15.–16. daļa

V pielikums. 2.15.–16. daļa

46

 

060

Saliktu finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents

4. direktīvas 42.a panta 5.a. punkts; V pielikums. 2.15. daļa

32. SGS. 28.–29; V pielikums. 2.15. daļa

 

 

070

Emitēti citi kapitāla vērtspapīru instrumenti

V pielikums. 2.16. daļa

V pielikums. 2.16. daļa

 

 

080

Citi kapitāla vērtspapīru instrumenti

V pielikums. 2.17. daļa

2. SFPS 10.; V pielikums. 2.17. daļa

 

 

090

Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

KPR 4. panta 100. punkts

KPR 4. panta 100. punkts

46

 

095

Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem

 

1. SGS 82.A a)

 

 

100

Materiālie aktīvi

 

16. SGS 39.–41.

 

 

110

Nemateriālie aktīvi

 

38. SGS 85.–87.

 

 

120

Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem

 

1. SGS 7.

 

 

122

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

5. SFPS 38., IG 12. piemērs

 

 

124

Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

 

1. SGS 82. h); 28. SGS 11.

 

 

128

Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem

 

1. SGS 82.A a)

 

 

130

Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa]

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts

39. SGS 102. a)

 

 

140

Pārrēķins ārvalstu valūtā

BPD 39. panta 6. punkts

21. SGS 52. b); 21. 21. SGS 32., 38.–49.

 

 

150

Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa]

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts

7. SFPS 23. c); 39. SGS 95.–101.

 

 

160

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts

7. SFPS 20. a) ii); 39. SGS 55. b)

 

 

170

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

5. SFPS 38., IG 12. piemērs

 

 

180

Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

 

1. SGS 82. h); 28. SGS 11.

 

 

190

Nesadalītā peļņa

BPD 4. pants. Saistības(13); KPR 4. panta 123. punkts

KPR 4. panta 123. punkts

 

 

200

Pārvērtēšanas rezerves

BPD 4. pants. Saistības(12)

1. SFPS 30., D5.–D8.; V pielikums. 2.18. daļa

 

 

201

Materiālie aktīvi

4. direktīvas 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

202

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

4. direktīvas 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

203

Parāda vērtspapīri

4. direktīvas 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

204

Citi

4. direktīvas 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

205

Patiesās vērtības rezerves

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts

 

 

 

206

Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts; 42.c panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

207

Naudas plūsmas riska ierobežošana

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts; 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; KPR 30. panta a) punkts

 

 

 

208

Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Cita riska ierobežošana

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts; 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

209

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts; 42.c panta 2. punkts

 

 

 

210

Citas rezerves

BPD 4. pants Saistības(11)–(13)

1. SGS 54.; 1. SGS 78. e)

 

 

215

Līdzekļi banku darbības vispārējiem riskiem [ja uzrādīts pašu kapitālā]

BPD 38. panta 1. punkts; KPR 4. panta 112. punkts; V pielikums. 1.38. daļa

 

 

 

220

Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

4. direktīvas 59. panta 4. punkts; V pielikums. 2.19. daļa

28. SGS 11.; V pielikums. 2.19. daļa

 

 

230

Citi

V pielikums. 2.19. daļa

V pielikums. 2.19. daļa

 

 

235

Pirmās konsolidācijas atšķirības

7. direktīvas 19. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

240

(–) Pašu akcijas

4. direktīva. Aktīvi C (III)(7), D (III)(2); V pielikums. 2.20. daļa

1. SGS 79. a) vi); 32. SGS 33.–34., AG 14., AG 36.; V pielikums. 2.20. daļa

46

 

250

Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

BPD 4. pants. Saistības(14)

27. SGS 28.; 1. SGS 81.B b) ii)

2

 

260

(–) Starpperioda dividendes

KPR 26. panta 2.b) punkts

32. SGS 35.

 

 

270

Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība]

7. direktīvas 21. pants

27. SGS 4.; 1. SGS 54. q); 27. SGS 27.

 

 

280

Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

KPR 4. panta 100. punkts

27. SGS. 27.–28.; KPR 4. panta 100. punkts

46

 

290

Citi posteņi

 

27. SGS. 27.–28.

46

 

300

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS

 

1. SGS 9. a), IG 6.

46

 

310

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS

BPD 4. pants. Saistības

1. SGS. IG6.

 

 

2.   Peļņas vai zaudējumu aprēķins

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Sadalījums tabulā

Pārskata periods

010

010

Procentu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(1); V pielikums. 2.21. daļa

1. SGS 97.; 18. SGS 35. b) iii); V pielikums. 2.21. daļa

16

 

020

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums. 2.24. daļa

 

 

030

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 20. a) i), B5. e)

 

 

040

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. b); 39. SGS 55. b); 39. SGS 9.

 

 

050

Aizdevumi un debitoru parādi

 

7. SFPS 20. b); 39. SGS 9., 46. a)

 

 

060

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

 

7. SFPS 20. b); 39. SGS 9., 46. b)

 

 

070

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks

 

39. SGS 9.; V pielikums. 2.23. daļa

 

 

080

Citi aktīvi

 

V pielikums. 2.25. daļa

 

 

090

(Procentu izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(2); V pielikums. 2.21. daļa

1. SGS 97.; V pielikums. 2.21. daļa

16

 

100

(Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

 

7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums. 2.24. daļa

 

 

110

(Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 20. a) i), B5. e)

 

 

120

(Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā)

 

7. SFPS 20. b); 39. SGS 47.

 

 

130

(Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks)

 

39. SGS 9.; V pielikums. 2.23. daļa

 

 

140

(Citas saistības)

 

V pielikums. 2.26. daļa

 

 

150

(Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma)

 

2. SFPIK 11.

 

 

160

Dividenžu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(3); V pielikums. 2.28. daļa

18. SGS 35. b) v); V pielikums. 2.28. daļa

 

 

170

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. a) i), B5. e)

 

 

180

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 20. a) i), B5. e); 39. SGS 9.

 

 

190

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. a) ii); 39. SGS 9., 55. b)

 

 

200

Maksu un komisijas naudas ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(4)

7. SFPS 20. c)

22

 

210

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(5)

7. SFPS 20. c)

22

 

220

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

7. SFPS 20. a) ii–v); V pielikums. 2.97. daļa

16

 

230

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. a) ii); 39. SGS 9., 55. b)

 

 

240

Aizdevumi un debitoru parādi

 

7. SFPS 20. a) iv); 39. SGS 9., 56.

 

 

250

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

 

7. SFPS 20. a) iii); 39. SGS 9., 56.

 

 

260

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

 

7. SFPS 20. a) v); 39. SGS 56.

 

 

270

Citi

 

 

 

 

280

Peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

16

 

285

Peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

 

16

 

290

Peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

16, 45

 

295

Peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

 

16

 

300

Peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites, neto

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts, 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts

7. SFPS 24.; V pielikums. 2.30. daļa

16

 

310

Valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi], neto

BPD 39. pants

21. SGS 28., 52. a)

 

 

320

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14)

 

 

 

330

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, neto

 

1. SGS 34.

45

 

340

Citi darbības ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(7); V pielikums. 2.141.–143. daļa

V pielikums. 2.141.–143. daļa

45

 

350

(Citi darbības izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(10); V pielikums. 2.141.–143. daļa

V pielikums. 2.141.–143. daļa

45

 

355

KOPĀ DARBĪBAS IENĀKUMI, NETO

 

 

 

 

360

(Administratīvie izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(8)

 

 

 

370

(Personāla izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(8)(a)

19. SGS 7.; 1. SGS 102., IG 6.

44

 

380

(Citi administratīvie izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(8)(b);

 

 

 

390

(Amortizācija)

 

1. SGS 102., 104.

 

 

400

(Pamatlīdzekļi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9)

1. SGS 104.; 16. SGS 73. e) vii)

 

 

410

(Ieguldījumu īpašums)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9)

1. SGS 104.; 40. SGS 79. d) iv)

 

 

415

(Nemateriālā vērtība)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9)

 

 

 

420

(Citi nemateriālie aktīvi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9)

1. SGS 104.; 38. SGS 118. e) vi)

 

 

430

(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse)

 

37. SGS 59., 84.; 1. SGS 98. b) f) g)

43

 

440

(Sniegtās saistības un garantijas)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (11)–(12)

 

 

 

450

(Citi uzkrājumi)

 

 

 

 

455

(Līdzekļu palielinājumi vai (–) samazinājumi vispārējiem bankas darbības riskiem, neto)

BPD 38.2. pants

 

 

 

460

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

BPD 35.–37. pants

7. SFPS 20. e)

16

 

470

(Finanšu aktīvi, kas novērtēti iegādes vērtībā)

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 66.

 

 

480

(Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi)

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 67.

 

 

490

(Aizdevumi un debitoru parādi

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63.

 

 

500

(Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi)

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63.

 

 

510

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14)

28. SGS. 40.–43.

16

 

520

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem)

 

36. SGS 126. a) b)

16

 

530

(Pamatlīdzekļi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9)

16. SGS 73. e) v–vi)

 

 

540

(Ieguldījumu īpašums)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9)

40. SGS 79. d) v)

 

 

550

(Nemateriālā vērtība)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9)

3. SFPS B papildinājums 67. d) v); 36. SGS 124.

 

 

560

(Citi nemateriālie aktīvi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9)

38. SGS 118. e) iv) v)

 

 

570

(Cits)

 

36. SGS 126. a) b)

 

 

580

Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. direktīvas 31. pants

3. SFPS. B papildinājums 64. n) i)

 

 

590

Daļa peļņas vai (–) zaudējumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14)

1. SGS 82. c)

 

 

600

Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, kas nekvalificējas kā pārtrauktas darbības

 

5. SFPS 37.; V pielikums. 2.27. daļa

 

 

610

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM

 

1. SGS 102. IG 6.; 5. SFPS 33. A

 

 

620

(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām darbībām)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(15)

1. SGS 82. d); 12. SGS 77.

 

 

630

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(16)

1. SGS, IG 6.

 

 

632

Ārkārtas peļņa vai (–) zaudējumi pēc nodokļiem

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(21)

 

 

 

633

Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(19)

 

 

 

634

(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar ārkārtas peļņu vai zaudējumiem)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(20)

 

 

 

640

Peļņa vai (–) zaudējumi pēc nodokļiem no pārtrauktām darbībām

 

1. SGS 82. e); 5. SFPS 33. a), A

 

 

650

Peļņa vai (–) zaudējumi pirms nodokļiem no pārtrauktām darbībām

 

5. SFPS 33. b) i)

 

 

660

(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar pārtrauktām darbībām)

 

5. SFPS 33. b) ii), iv)

 

 

670

GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(23)

1. SGS 81.A a)

 

 

680

Attiecināms uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība]

 

1. SGS 83. a) i)

 

 

690

Attiecināms uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

 

1. SGS 81.B b) ii)

 

 

3.   Visaptverošo ienākumu pārskats

 

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

010

Gada peļņa vai (–) zaudējumi

1. SGS 7., 81. b), 83. a), IG6.

 

020

Citi visaptverošie ienākumi

1. SGS 7., 81. b), IG6.

 

030

Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 82.A a)

 

040

Materiālie aktīvi

1. SGS 7., IG6.; 16. SGS 39.–40.

 

050

Nemateriālie aktīvi

1. SGS 7.; 38. SGS 85.–86.

 

060

Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem

1. SGS 7., IG6.; 19. SGS 93.A

 

070

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas pārdošanai turētas

5. SFPS 38.

 

080

Daļa no sabiedrību citu atzīto ienākumu un izdevumu, ko uzskaita, lietojot pašu kapitāla metodi

1. SGS 82. h), IG6.; 28. SGS 11.

 

090

Ienākuma nodoklis par posteņiem, kas netiks pārklasificēti

1. SGS 91. b); V pielikums. 2.31. daļa

 

100

Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 82.A b)

 

110

Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa]

39. SGS 102. a)

 

120

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

39. SGS 102. a)

 

130

Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 7., 92.–95.; 39. SGS 102. a)

 

140

Citas pārklasifikācijas

 

 

150

Pārrēķins ārvalstu valūtā

1. SGS 7., IG6.; 21. SGS 52. b)

 

160

Pārrēķina peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

21. SGS 32., 38.–47.

 

170

Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 7., 92.–95.; 21. SGS 48.–49.

 

180

Citas pārklasifikācijas

 

 

190

Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa]

1. SGS 7., IG6.; 7. SFPS 23. c); 39. SGS 95. a) – 96.

 

200

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

1. SGS. IG6.; 39. SGS 95. a) – 96.

 

210

Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 7., 92.–95., IG6.; 39. SGS 97.–101.

 

220

Pārvests uz nodrošināto posteņu sākotnējo uzskaites vērtību

1. SGS. IG6.; 39. SGS 97.–101.

 

230

Citas pārklasifikācijas

 

 

240

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

1. SGS 7., IG 6.; 7. SFPS 20. a) ii); 1. SGS. IG6.; 39. SGS 55. b)

 

250

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

7. SFPS 20. a) ii); 1. SGS. IG6.; 39. SGS 55. b)

 

260

Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem

7. SFPS 20. a) ii); 1. SGS 7., 92.–95., IG6.; 39. SGS 55. b)

 

270

Citas pārklasifikācijas

5. SFPS. IG 12. piemērs

 

280

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas pārdošanai turētas

5. SFPS 38.

 

290

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

5. SFPS 38.

 

300

Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 7., 92.–95.; 5. SFPS 38.

 

310

Citas pārklasifikācijas

5. SFPS. IG 12. piemērs

 

320

Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS 82. h), IG6.; 28. SGS 11.

 

330

Ienākuma nodoklis par posteņiem, ko var pārklasificēt uz peļņu vai (–) zaudējumiem

1. SGS 91. b), IG6.; V pielikums. 2.31. daļa

 

340

Gada kopējie visaptverošie ienākumi

1. SGS 7., 81.A a), IG6.

 

350

Attiecināms uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība]

1. SGS 83. b) i), IG6.

 

360

Attiecināms uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

1. SGS 83. b) ii), IG6.

 

4.   Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

4.1.   Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

V pielikums. 2.46. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

020

tostarp: iegādes vērtībā

 

39. SGS 46. c)

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

4.2.   Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

7. SFPS 9. c); V pielikums. 2.46. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

020

tostarp: iegādes vērtībā

 

39. SGS 46. c)

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

190

FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

 

4.3.   Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Nesamazinātas vērtības aktīvu uzskaites vērtība

Samazinātas vērtības aktīvu uzskaites vērtība

Uzskaites vērtība

Uzkrātais vērtības samazinājums

39. SGS 58.–62.

V pielikums. 2.34. daļa

V pielikums. 2.46. daļa

010

020

030

040

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

020

tostarp: iegādes vērtībā

 

39. SGS 46. c)

 

 

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

190

PĀRDOŠANAI PIEEJAMIE FINANŠU AKTĪVI

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

 

 

 

 

4.4.   Aizdevumi un debitoru parādi, un līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

 

 

 

Nesamazinātas vērtības aktīvi [bruto uzskaites vērtība]

Samazinātas vērtības aktīvi [bruto uzskaites vērtība]

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti

Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti

Uzskaites vērtība

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

 

7. SFPS 37. b); 7. SFPS. IG 29. a); 39. SGS 58.-59.

39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.36. daļa

39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.37. daļa

39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.38. daļa

V pielikums. 2.39. daļa

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

 

 

 

V pielikums. 2.36. daļa

V pielikums. 2.37. daļa

V pielikums. 2.38. daļa

V pielikums. 2.39. daļa

 

010

020

030

040

050

060

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

130

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

140

AIZDEVUMI UN DEBITORU PARĀDI

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.

39. SGS 9. AG 16., AG26.; V pielikums. 1.16. daļa

 

 

 

 

 

 

150

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

160

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

170

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

180

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

190

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

200

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

210

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

220

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

230

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

240

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

250

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

260

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

270

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

280

LĪDZ TERMIŅA BEIGĀM TURĒTI

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

 

 

4.5.   Subordinētie finanšu aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

010

010

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

030

SUBORDINĒTIE [EMITENTAM] FINANŠU AKTĪVI

V pielikums. 2.40., 54. daļa

V pielikums. 2.40., 54. daļa

 

4.6.   Tirdzniecības finanšu aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

 

V pielikums. 2.46. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

020

tostarp: nekotēti

 

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

4.7.   Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

 

V pielikums. 2.46. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

020

tostarp: nekotēti

 

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

190

NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

4. direktīvas 42.a panta 1., 4. punkts

 

 

4.8.   Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

 

V pielikums. 2.46. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

020

tostarp: nekotēti

 

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

190

NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS CAUR PAŠU KAPITĀLU

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts; 42.c panta 2. punkts

 

 

4.9.   Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Nesamazinātas vērtības aktīvi

Samazinātas vērtības aktīvi [bruto uzskaites vērtība]

Speciāli atskaitījumi kredītriskam

Vispārēji atskaitījumi kredītriskam

Uzskaites vērtība

 

KPR 4. panta 95. punkts

KPR 4. panta 95. punkts

KPR 4. panta 95. punkts

V pielikums. 2.39. daļa

010

020

030

040

050

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

130

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

140

NETIRDZNIECĪBAS PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC IEGĀDES IZMAKSU METODES

BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

4.10.   Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Uzskaites vērtība

010

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

020

tostarp: nekotēti

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

070

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

090

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

130

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

150

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

190

CITI NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts; 42.c panta 2. punkts

 

5.   Aizdevumu un avansu iedalījums pa produktiem

 

 

 

Centrālās bankas

Vispārējā valdība

Kredītiestādes

Citas finanšu sabiedrības

Nefinanšu sabiedrības

Mājsaimniecības

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa f)

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

010

020

030

040

050

060

Pa produktiem

010

Pēc pieprasījuma un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts]

V pielikums. 2.41. daļa a)

 

 

 

 

 

 

020

Kredītkaršu parādi

V pielikums. 2.41. daļa b)

 

 

 

 

 

 

030

Pircēju un pasūtītāju parādi

V pielikums. 2.41. daļa c)

 

 

 

 

 

 

040

Finanšu noma

V pielikums. 2.41. daļa d)

 

 

 

 

 

 

050

Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa e)

 

 

 

 

 

 

060

Citi termiņaizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa f)

 

 

 

 

 

 

070

Avansi, kas nav aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa g)

 

 

 

 

 

 

080

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

Pa nodrošinājumiem

090

tostarp: hipotekārie aizdevumi [aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu]

V pielikums. 2.41. daļa h)

 

 

 

 

 

 

100

tostarp: citi nodrošināti aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa i)

 

 

 

 

 

 

Pa mērķiem

110

tostarp: patēriņa kredīti

V pielikums. 2.41. daļa j)

 

 

 

 

 

 

120

tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei

V pielikums. 2.41. daļa k)

 

 

 

 

 

 

Pa subordināciju

130

tostarp: projektu finansēšanas aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa l)

 

 

 

 

 

 

6.   Nefinanšu sabiedrībām izsniegtu aizdevumu un avansu sadalījums

 

 

Nefinanšu sabiedrības

 

Bruto uzskaites vērtība

Tostarp: ienākumus nenesoši

Uzkrātais vērtības samazinājums vai patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

V pielikums. 2.45. daļa

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

V pielikums. 2.46. daļa

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

V pielikums. 2.45. daļa

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

V pielikums. 2.46. daļa

 

010

012

020

010

A

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

NACE regula

 

 

 

020

B

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

NACE regula

 

 

 

030

C

Apstrādes rūpniecība

NACE regula

 

 

 

040

D

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

NACE regula

 

 

 

050

E

Ūdens apgāde

NACE regula

 

 

 

060

F

Būvniecība

NACE regula

 

 

 

070

G

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība

NACE regula

 

 

 

080

H

Transports un uzglabāšana

NACE regula

 

 

 

090

I

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

100

J

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

110

L

Operācijas ar nekustamo īpašumu

NACE regula

 

 

 

120

M

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

130

N

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

NACE regula

 

 

 

140

O

Publiskā pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana

NACE regula

 

 

 

150

P

Izglītība

NACE regula

 

 

 

160

Q

Cilvēku veselības aprūpes pakalpojumi un sociālā aprūpe

NACE regula

 

 

 

170

R

Māksla, izklaide un atpūta

NACE regula

 

 

 

180

S

Citi pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

190

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums. 1.24., 27., 2.42.–43. daļa

 

 

 

7.   Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš vai samazinājusies vērtība

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Kavēts termiņš, bet vērtība nav samazinājusies

Samazinātas vērtības aktīvu uzskaites vērtība

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti

Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti

Speciāli atskaitījumi kredītriskam

Vispārēji atskaitījumi kredītriskam

Vispārēji atskaitījumi banku darbības riskiem

Uzkrātie norakstījumi

≤ 30 dienas

> 30 dienas ≤ 60 dienas

> 60 dienas ≤ 90 dienas

> 90 dienas ≤ 180 dienas

> 180 dienas ≤ 1 gads

> 1 gads

7. SFPS 37. a); IG 26.–28.; V pielikums. 2.47.–48. daļa

39. SGS 58.-70.

39. SGS. AG 84.–92.; 7. SFPS 37. b); V pielikums. 2.36. daļa

39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.37. daļa

39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.38. daļa

 

39. SGS. AG 84.–92.; 7. SFPS 16., 37. b); B5. d); V pielikums. 2.49.–50. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.47.–48. daļa

KPR 4. panta 95. punkts

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.36. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.37. daļa

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.38. daļa

KPR 4. panta 95. punkts

KPR 4. panta 95. punkts

BPD 37. panta 2. punkts; KPR 4. panta 95. punkts

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.49.–50. daļa

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

102

103

104

110

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

tostarp: iegādes vērtībā

 

39. SGS 46. c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizdevumi un avansi dalījumā pa produktiem, pa nodrošinājumiem un pa subordināciju

200

Pēc pieprasījuma un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts]

V pielikums. 2.41. daļa a)

V pielikums. 2.41. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Kredītkaršu parādi

V pielikums. 2.41. daļa b)

V pielikums. 2.41. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Pircēju un pasūtītāju parādi

V pielikums. 2.41. daļa c)

V pielikums. 2.41. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Finanšu noma

V pielikums. 2.41. daļa d)

V pielikums. 2.41. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa e)

V pielikums. 2.41. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Citi termiņaizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa f)

V pielikums. 2.41. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Avansi, kas nav aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa g)

V pielikums. 2.41. daļa g)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

tostarp: hipotekārie aizdevumi [aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu]

V pielikums. 2.41. daļa h)

V pielikums. 2.41. daļa h)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

tostarp: citi nodrošināti aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa i)

V pielikums. 2.41. daļa i)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

tostarp: patēriņa kredīti

V pielikums. 2.41. daļa j)

V pielikums. 2.41. daļa j)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei

V pielikums. 2.41. daļa k)

V pielikums. 2.41. daļa k)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

tostarp: projektu finansēšanas aizdevumi

V pielikums. 2.41. daļa l)

V pielikums. 2.41. daļa l)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.   Finanšu saistību sadalījums

8.1.   Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

 

 

 

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

Summa, kas jāmaksā saskaņā ar līgumu termiņa beigās

Turēti tirdzniecības nolūkā

Novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Amortizētā vērtība

Tirdzniecība

Pēc iegādes izmaksu metodes

Riska ierobežošanas uzskaite

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

 

 

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

KPR 33. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

 

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9., AG 14.–15.

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

4. direktīvas 42.a panta 3., 5.a punkts; 39. SGS 47.

4. direktīvas 42.a panta 3. punkts; V pielikums. 1.15. daļa

4. direktīvas 42.a panta 3. punkts

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts, 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts

KPR 33. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts

ECB/2008/32 7. panta 2. punkts

 

010

020

030

034

035

037

040

050

010

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Īsās pozīcijas

 

39. SGS AG 15. b)

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 1.51. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

330

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa V pielikums. 2.52. daļa

V pielikums. 1.31. daļa V pielikums. 2.52. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Noguldījumu sertifikāti

V pielikums. 2.52. daļa a)

V pielikums. 2.52. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

380

Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

KPR 4. panta 61. punkts

KPR 4. panta 61. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Segtas obligācijas

KPR 129. panta 1. punkts

KPR 129. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Kombinētie līgumi

V pielikums. 2.52. daļa d)

39. SGS 10.–11., AG27., AG29.; 9. SFPIK; V pielikums. 2.52. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Citi emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 2.52. daļa e)

V pielikums. 2.52. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Konvertējami salikti finanšu instrumenti

 

32. SGS. AG 31.

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Nekonvertējami

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

450

FINANŠU SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.2.   Subordinētās finanšu saistības

 

 

 

Uzskaites vērtība

Novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Amortizētajā iegādes vērtībā

Pēc iegādes izmaksu metodes

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

 

Atsauces valsts GAAP

 

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

4. direktīvas 42.a panta 3., 5.a punkts; 39. SGS 47.

4. direktīvas 42.a panta 3. punkts

 

010

020

030

010

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

020

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

030

V pielikums. 2.53.–54. daļa

V pielikums. 2.53.–54. daļa

V pielikums. 2.53.–54. daļa

 

 

 

9.   Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

9.1.   Ārpusbilances riska darījumi: Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas sniegtās saistības

 

Atsauces valsts GAAP

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Nominālā summa

7. SFPS 36. a), B10. c) d); KPR I pielikums; V pielikums. 2.62. daļa

KPR I pielikums; V pielikums. 2.62. daļa

010

010

Sniegtās aizdevumu saistības

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa

 

021

tostarp: ienākumus nenesoši

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

 

030

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

040

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

050

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

060

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

070

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

080

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

090

Sniegtās finanšu garantijas

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa

 

101

tostarp: ienākumus nenesoši

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

 

110

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

120

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

130

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

140

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

150

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

160

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

170

Citas sniegtās saistības

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa

 

181

tostarp: ienākumus nenesoši

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

 

190

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

200

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

210

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

220

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

230

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

240

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

9.2.   Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saņemtās saistības

 

Atsauces valsts GAAP

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

Nominālā summa

7. SFPS 36. b); V pielikums. 2.63. daļa

V pielikums. 2.63. daļa

V pielikums. 2.63. daļa

V pielikums. 2.63. daļa

010

020

010

Saņemtās aizdevumu saistības

V pielikums. 2.56.–57. daļa

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; V pielikums. 2.56.–57. daļa

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

070

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

080

Saņemtās finanšu garantijas

V pielikums. 2.56., 58. daļa

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

100

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

120

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

130

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

140

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

150

Citas saņemtās saistības

V pielikums. 2.56., 59. daļa

V pielikums. 2.56., 59. daļa

 

 

160

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

170

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

180

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

190

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

200

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

210

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

10.   Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība

Dalījumā pa risku veidiem/pa produktiem vai pa tirgus veidiem

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Tirgus [modeļa] vērtība

Nosacītā summa

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

Pozitīvā vērtība. Tirdzniecība

Negatīvā vērtība. Tirdzniecība

Kopā tirdzniecība

tostarp: pārdots

V pielikums. 2.69. daļa

V pielikums. 2.69. daļa

 

 

V pielikums. 2.70.–71. daļa

V pielikums. 2.72. daļa

 

 

CPR 105. pants

CPR 105. pants

V pielikums. 2.70.–71. daļa

V pielikums. 2.72. daļa

010

020

022

025

030

040

010

Procentu likme

V pielikums. 2.67. daļa a)

V pielikums. 2.67. daļa a)

 

 

 

 

 

 

020

tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums. 2.74. daļa

V pielikums. 2.74. daļa

 

 

 

 

 

 

030

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Kapitāla vērtspapīri

V pielikums. 2.67. daļa b)

V pielikums. 2.67. daļa b)

 

 

 

 

 

 

080

tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums. 2.74. daļa

V pielikums. 2.74. daļa

 

 

 

 

 

 

090

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums. 2.67. daļa c)

V pielikums. 2.67. daļa c)

 

 

 

 

 

 

140

tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums. 2.74. daļa

V pielikums. 2.74. daļa

 

 

 

 

 

 

150

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Kredīts

V pielikums. 2.67. daļa d)

V pielikums. 2.67. daļa d)

 

 

 

 

 

 

200

tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums. 2.74. daļa

V pielikums. 2.74. daļa

 

 

 

 

 

 

210

Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Kredītriska starpības iespējas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Preces

V pielikums. 2.67. daļa e)

V pielikums. 2.67. daļa e)

 

 

 

 

 

 

260

tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums. 2.74. daļa

V pielikums. 2.74. daļa

 

 

 

 

 

 

270

Citi

V pielikums. 2.67. daļa f)

V pielikums. 2.67. daļa f)

 

 

 

 

 

 

280

tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums. 2.74. daļa

V pielikums. 2.74. daļa

 

 

 

 

 

 

290

ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

KPR II pielikums; V pielikums. 1.15. daļa

39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

300

tostarp: Ārpusbiržas – kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c), 2.75. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa c), 2.75. daļa a)

 

 

 

 

 

 

310

tostarp: Ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d), 2.75. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa d), 2.75. daļa b)

 

 

 

 

 

 

320

tostarp: Ārpusbiržas – pārējie

V pielikums. 2.75. daļa c)

V pielikums. 2.75. daļa c)

 

 

 

 

 

 

11.   Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

11.1.   Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite: Sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

Dalījumā pa produktiem vai pa tirgus veidiem

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Nosacītā summa

Aktīvi

Saistības

Kopā riska ierobežošana

tostarp: pārdots

V pielikums. 2.69. daļa

V pielikums. 2.69. daļa

V pielikums. 2.70., 71. daļa

V pielikums. 2.72. daļa

010

020

030

040

010

Procentu likme

V pielikums. 2.67. daļa a)

 

 

 

 

020

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

030

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

040

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

050

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

060

Kapitāla vērtspapīri

V pielikums. 2.67. daļa b)

 

 

 

 

070

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

080

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

090

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

100

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

110

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums. 2.67. daļa c)

 

 

 

 

120

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

130

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

140

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

150

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

160

Kredīts

V pielikums. 2.67. daļa d)

 

 

 

 

170

Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

180

Kredītriska starpības iespējas līgumi

 

 

 

 

 

190

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

200

Citi

 

 

 

 

 

210

Preces

V pielikums. 2.67. daļa e)

 

 

 

 

220

Citi

V pielikums. 2.67. daļa f)

 

 

 

 

230

PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANA

7. SFPS 22. b); 39. SGS 86. a)

 

 

 

 

240

Procentu likme

V pielikums. 2.67. daļa a)

 

 

 

 

250

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

260

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

270

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

280

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

290

Kapitāla vērtspapīri

V pielikums. 2.67. daļa b)

 

 

 

 

300

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

310

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

320

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

330

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

340

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums. 2.67. daļa c)

 

 

 

 

350

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

360

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

370

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

380

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

390

Kredīts

V pielikums. 2.67. daļa d)

 

 

 

 

400

Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

410

Kredītriska starpības iespējas līgumi

 

 

 

 

 

420

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

430

Citi

 

 

 

 

 

440

Preces

V pielikums. 2.67. daļa e)

 

 

 

 

450

Citi

V pielikums. 2.67. daļa f)

 

 

 

 

460

NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA

7. SFPS 22. b); 39. SGS 86. b)

 

 

 

 

470

ĀRVALSTU OPERĀCIJĀS VEIKTO NETO IEGULDĪJUMU RISKA IEROBEŽOŠANA

7. SFPS 22. b); 39. SGS 86. c)

 

 

 

 

480

PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANA

39. SGS 89.A, IE 1.–31.

 

 

 

 

490

PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA

39. SGS IG F6. 1.–3.

 

 

 

 

500

ATVASINĀTO INSTRUMENTU RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

 

 

 

 

510

tostarp: Ārpusbiržas – kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c), 2.75. daļa a)

 

 

 

 

520

tostarp: Ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d), 2.75. daļa b)

 

 

 

 

530

tostarp: Ārpusbiržas – pārējie

V pielikums. 2.75. daļa c)

 

 

 

 

11.2.   Atvasinātie instrumenti – Riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts GAAP: Sadalījums pa risku veidiem

Dalījumā pa produktiem vai pa tirgus veidiem

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Nosacītā summa

Kopā riska ierobežošana

tostarp: pārdots

V pielikums. 2.70., 71. daļa

V pielikums. 2.72. daļa

010

020

010

Procentu likme

V pielikums. 2.67. daļa a)

 

 

020

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

030

Ārpusbiržas citi

 

 

 

040

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

050

Organizēta tirgus citi

 

 

 

060

Kapitāla vērtspapīri

V pielikums. 2.67. daļa b)

 

 

070

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

080

Ārpusbiržas citi

 

 

 

090

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

100

Organizēta tirgus citi

 

 

 

110

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums. 2.67. daļa c)

 

 

120

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

130

Ārpusbiržas citi

 

 

 

140

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

150

Organizēta tirgus citi

 

 

 

160

Kredīts

V pielikums. 2.67. daļa d)

 

 

170

Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi

 

 

 

180

Kredītriska starpības iespējas līgumi

 

 

 

190

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

 

 

 

200

Citi

 

 

 

210

Preces

V pielikums. 2.67. daļa e)

 

 

220

Citi

V pielikums. 2.67. daļa f)

 

 

230

ATVASINĀTO INSTRUMENTU RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE

 

 

 

240

tostarp: Ārpusbiržas – kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c), 2.75. daļa a)

 

 

250

tostarp: Ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d), 2.75. daļa b)

 

 

260

tostarp: Ārpusbiržas – pārējie

V pielikums. 2.75. daļa c)

 

 

12.   Izmaiņas atskaitījumos kredītu zaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājumam

 

Atsauces valsts GAAP

KPR 428. panta i) punkts

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

7. SFPS 16., B5. d); KPR 428. panta i) punkts

Sākuma bilance

Palielinājumi saistībā ar summām, kas atliktas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem

Samazinājumi saistībā ar summām, kas apvērstas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem

Samazinājumi saistībā ar summām, kas saņemtas pret atskaitījumiem

Pārvietojumi starp atskaitījumiem

Citas korekcijas

Beigu bilance

Atgūtie līdzekļi, kas uzskaitīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Vērtības korekcijas, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

V pielikums. 2.77. daļa

V pielikums. 2.77. daļa

V pielikums. 2.78. daļa

 

 

 

 

V pielikums. 2.78. daļa

 

V pielikums. 2.77. daļa

V pielikums. 2.77. daļa

V pielikums. 2.78. daļa

 

 

 

 

V pielikums. 2.78. daļa

010

020

030

040

050

060

070

080

090

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.36. daļa

39. SGS 63.–70., AG 84.–92.; 7. SFPS 37. b); V pielikums. 2.36. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

V pielikums. 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

V pielikums. 1.27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.37. daļa

39. SGS 59., 64.; V pielikums. 2.37. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

V pielikums. 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

V pielikums. 1.27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Kolektīvi atskaitījumi finanšu aktīvu zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti

KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.38. daļa

39. SGS 59., 64.; V pielikums. 2.38. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

V pielikums. 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

V pielikums. 1.27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

Speciāli atskaitījumi kredītriskam

KPR 428. panta g) punkta ii) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.17. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Vispārēji atskaitījumi kredītriskam

KPR 4. panta 95. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

Vispārēji atskaitījumi banku darbības riskiem

BPD 37. panta 2. punkts; KPR 4. panta 95. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.   Saņemtais nodrošinājums un saņemtās garantijas

13.1.   Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām

Garantijas un nodrošinājums

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

 

Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Hipotekārie aizdevumi

[Aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu]

Citi nodrošinātie aizdevumi

Saņemtās finanšu garantijas

 

Mājokļi

Komerciāls

Nauda [emitētie parāda instrumenti]

Pārējie

7. SFPS 36. b)

V pielikums. 2.81. daļa a)

V pielikums. 2.81. daļa a)

V pielikums. 2.81. daļa b)

V pielikums. 2.81. daļa b)

V pielikums. 2.81. daļa c)

 

010

020

030

040

050

010

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 2.80. daļa

V pielikums. 2.81. daļa

 

 

 

 

 

020

tostarp: Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

030

tostarp: Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

040

tostarp: Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

13.2.   Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

010

010

Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi

 

7. SFPS 38. a)

 

020

Pamatlīdzekļi

 

7. SFPS 38. a)

 

030

Ieguldījumu īpašums

 

7. SFPS 38. a)

 

040

Kapitāla vērtspapīru un parāda instrumenti

 

7. SFPS 38. a)

 

050

Citi

 

7. SFPS 38. a)

 

060

Kopā

 

 

 

13.3.   Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

010

010

Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi]

V pielikums. 2.84. daļa

7. SFPS 38. a); V pielikums. 2.84. daļa

 

14.   Patiesās vērtības hierarhija: finanšu instrumenti pēc patiesās vērtības

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Patiesās vērtības hierarhija 13. SFPS 93. b)

Patiesās vērtības izmaiņas periodā V pielikums. 2.86. daļa

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas pirms nodokļiem V pielikums. V pielikums. 2.87. daļa

1. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

1. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

13. SFPS 76.

13. SFPS 81.

13. SFPS 86.

13. SFPS 81.

13. SFPS 86., 93. f)

13. SFPS 76.

13. SFPS 81.

13. SFPS 86.

010

020

030

040

050

060

070

080

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

010

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14.

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. h) d); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; 39. SGS 9.; V pielikums. 1.19. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.19. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9., AG 14.–15.

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Īsās pozīcijas

 

39. SGS AG 15. b)

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts, 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; V pielikums. 1.19. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.19. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

15.   Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pilnībā atzīti pārvestie finanšu aktīvi

Pārvestie finanšu aktīvi, kas atzīti iestādes turpmākās iesaistīšanās apmērā

Nesamaksātā pamatsumma par pārvestajiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana pilnībā pārtraukta un uz kuriem iestāde saglabā apkalpošanas tiesības

Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina vajadzībām

Pārvestie aktīvi

Attiecīgās saistības

V pielikums. 2.89. daļa

Nesamaksātā pamatsumma par sākotnējiem aktīviem

Joprojām atzīto aktīvu uzskaites vērtība [turpmākā iesaistīšanās]

Attiecīgo saistību uzskaites vērtība

Uzskaites vērtība

Tostarp: vērtspapīrošanas

Tostarp: pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

Uzskaites vērtība

Tostarp: vērtspapīrošanas

Tostarp: pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

7. SFPS 42.D e)

7. SFPS 42.D e); KPR 4. panta 61. punkts

7. SFPS 42.D e); V pielikums. 2.91., 92. daļa

7. SFPS 42.D e)

7. SFPS 42.D e)

7. SFPS 42.D e); V pielikums. 2.91., 92. daļa

 

7. SFPS 42.D f)

7. SFPS 42.D f); V pielikums. 2.89. daļa

 

KPR 109. pants; V pielikums. 2.90. daļa

 

KPR 4. panta 61. punkts

V pielikums. 2.91., 92. daļa

 

KPR 4. panta 61. punkts

V pielikums. 2.91., 92. daļa

 

 

 

 

KPR 109. pants; V pielikums. 2.90. daļa

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

010

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

041

Tirdzniecības finanšu aktīvi

V pielikums. 1.15. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

042

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

043

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

044

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

121

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 4. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

122

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

123

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

124

Aizdevumi un avansi

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; 1.14. daļa, 3.35. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

125

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts; 42.c panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

126

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

127

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

128

Aizdevumi un avansi

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; 1.14. daļa, 3.35. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Aizdevumi un debitoru parādi

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

181

Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes

BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.16. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

182

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

183

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

184

Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

BPD 35.–37. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

185

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

186

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

187

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.   Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

16.1.   Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

Ienākumi

Izdevumi

V pielikums. 2.95. daļa

V pielikums. 2.95. daļa

010

020

010

Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība

KPR II pielikums; V pielikums. 2.96. daļa

39. SGS 9.; V pielikums. 2.96. daļa

 

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

V pielikums. 1.26. daļa

 

 

030

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

040

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

050

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

060

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

070

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

080

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

V pielikums. 1.27. daļa

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

100

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

120

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

130

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

140

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

150

Citi aktīvi

V pielikums. 1.51. daļa

V pielikums. 1.51. daļa

 

 

160

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa

 

 

170

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

180

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

190

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

200

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

210

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

220

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

230

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

240

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

250

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks

V pielikums. 2.95. daļa

V pielikums. 2.95. daļa

 

 

260

Citas saistības

V pielikums. 2.10. daļa

V pielikums. 2.10. daļa

 

 

270

LĪDZDALĪBA

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(1), (2)

18. SGS 35. b); 1. SGS 97.

 

 

16.2.   Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

V pielikums. 1.26. daļa

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

V pielikums. 1.27. daļa

 

040

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

070

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTAUCOT ATZĪT FINANŠU AKTĪVUS UN SAISTĪBAS, KAS NAV NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

7. SFPS 20. a) v–vii); 39. SGS 55. a)

 

16.3.   Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

010

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9.

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

V pielikums. 1.26. daļa

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

V pielikums. 1.27. daļa

 

050

Īsās pozīcijas

 

39. SGS AG 15. b)

 

060

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa

 

070

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

080

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

090

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBAM, NETO

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

7. SFPS 20. a) i)

 

100

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

 

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

 

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

 

 

140

Īsās pozīcijas

 

 

 

150

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa

 

 

160

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

170

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

180

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, NETO

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

 

 

16.4.   Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

010

Procentu likmes instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums. 2.99. daļa a)

V pielikums. 2.99. daļa a)

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums. 2.99. daļa b)

V pielikums. 2.99. daļa b)

 

030

Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtas maiņu un zeltu

V pielikums. 2.99. daļa c)

V pielikums. 2.99. daļa c)

 

040

Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums. 2.99. daļa d)

V pielikums. 2.99. daļa d)

 

050

Atvasinātie instrumenti saistībā ar precēm

V pielikums. 2.99. daļa e)

V pielikums. 2.99. daļa e)

 

060

Citi

V pielikums. 2.99. daļa f)

V pielikums. 2.99. daļa f)

 

070

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBAM, NETO

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

7. SFPS 20. a) i)

 

080

Procentu likmes instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums. 2.99. daļa a)

 

 

090

Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums. 2.99. daļa b)

 

 

100

Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtas maiņu un zeltu

V pielikums. 2.99. daļa c)

 

 

110

Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums. 2.99. daļa d)

 

 

120

Atvasinātie instrumenti saistībā ar precēm

V pielikums. 2.99. daļa e)

 

 

130

Citi

V pielikums. 2.99. daļa f)

 

 

140

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, NETO

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

 

 

16.5.   Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā

V pielikums. 2.100. daļa

 

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

V pielikums. 1.26. daļa

 

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

V pielikums. 1.27. daļa

 

 

040

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa

 

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

070

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

7. SFPS 20. a) i)

 

 

080

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

 

090

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.26. daļa

 

 

 

100

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.27. daļa

 

 

 

110

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa

 

 

 

120

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

130

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

 

140

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, NETO

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

 

 

 

16.6.   Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

010

Riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas [tostarp izņemšana]

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts

7. SFPS 24. a) i)

 

020

Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts

7. SFPS 24. a) ii)

 

030

Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no naudas plūsmas riska ierobežošanas

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts

7. SFPS 24. b)

 

040

Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts

7. SFPS 24. c)

 

050

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES, NETO

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts, 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts

7. SFPS 24.

 

16.7.   Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

 

Papildinājumi V pielikums. 2.102. daļa

Apvērses V pielikums. 2.102. daļa

Kopā

Uzkrātais vērtības samazinājums

010

020

030

040

010

Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

BPD 35.–37. pants

7. SFPS 20. e)

 

 

 

 

020

Finanšu aktīvi, kas novērtēti iegādes vērtībā

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 66.

 

 

 

 

030

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 67.–70.

 

 

 

 

040

Aizdevumi un debitoru parādi

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63.–65.

 

 

 

 

050

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63.–65.

 

 

 

 

060

Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14)

28. SGS. 40.–43.

 

 

 

 

070

Meitasuzņēmumi

 

10. SFPS A papildinājums

 

 

 

 

080

Kopuzņēmumi

 

28. SGS 3.

 

 

 

 

090

Asociētie uzņēmumi

4. direktīvas 17. pants

28. SGS 3.

 

 

 

 

100

Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem

 

36. SGS 126. a), b)

 

 

 

 

110

Pamatlīdzekļi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9)

16. SGS 73. e) v–vi)

 

 

 

 

120

Ieguldījumu īpašums

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9)

40. SGS 79. d) v)

 

 

 

 

130

Nemateriālā vērtība

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9)

36. SGS 10.b; 36. SGS 88.–99., 124.; 3. SFPS B papildinājums 67. d) v)

 

 

 

 

140

Citi nemateriālie aktīvi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9)

38. SGS 118. e) iv) v)

 

 

 

 

145

Citi

 

36. SGS 126. a), b)

 

 

 

 

150

KOPĀ

 

 

 

 

 

 

160

Procentu ienākumi, kas uzkrāti par finanšu aktīviem, kuru vērtība ir samazinājusies

 

7. SFPS 20. d); 39. SGS. AG 93.

 

 

 

 

17.   Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Bilance

17.1.   Aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

010

010

Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

BPD 4. pants. Aktīvi(1)

1. SGS 54. i)

 

020

Skaidra nauda

V pielikums. 2.1. daļa

V pielikums. 2.1. daļa

 

030

Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums. 2.2. daļa

V pielikums. 2.2. daļa

 

040

Citi pieprasījuma noguldījumi

 

V pielikums. 2.3. daļa

 

050

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14.

 

060

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9.

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

091

Tirdzniecības finanšu aktīvi

V pielikums. 1.15. daļa

 

 

092

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums. 1.15. daļa

 

 

093

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

094

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

095

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

100

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

140

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

 

150

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

160

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

170

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

171

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 4. punkts

 

 

172

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

173

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

174

Aizdevumi un avansi

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

175

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts; 42.c panta 2. punkts

 

 

176

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

177

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

178

Aizdevumi un avansi

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

180

Aizdevumi un debitoru parādi

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9, AG16., AG26.; V pielikums. 1.16. daļa

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

200

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

210

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

220

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

230

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

231

Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes

BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.16. daļa

 

 

232

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

233

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

234

Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

BPD 35.–37. pants; V pielikums. 1.17. daļa

 

 

235

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

236

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

237

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

240

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; 39. SGS 9.; V pielikums. 1.19. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

 

250

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī

4. direktīvas 42.a panta 5., 5.a punkts; 39. SGS 89.A a)

39. SGS 89.A a)

 

260

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 4. pants. Aktīvi(7)–(8); 4. direktīvas 17. pants; V pielikums. 2.4. daļa

1. SGS 54. e); V pielikums. 2.4. daļa

 

270

Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem

 

4. SFPS. IG20. b)–c); V pielikums. 2.105. daļa

 

280

Materiālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(10)

 

 

290

Nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 115. punkts

1. SGS 54. c); KPR 4. panta 115. punkts

 

300

Nemateriālā vērtība

BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 113. punkts

3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 113. punkts

 

310

Citi nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(9)

38. SGS 8., 118.

 

320

Nodokļa aktīvi

 

1. SGS 54. n–o)

 

330

Pārskata perioda nodokļa aktīvi

 

1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

 

340

Atliktie nodokļa aktīvi

4. direktīvas 43. panta 1., 11. punkts; KPR 4. panta 106. punkts

1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 106. punkts

 

350

Citi aktīvi

V pielikums. 2.5. daļa

V pielikums. 2.5. daļa

 

360

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.6. daļa

 

370

KOPĀ AKTĪVI

BPD 4. pants Aktīvi

1. SGS 9. a), IG 6.

 

17.2.   Ārpusbilances riska darījumi: Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas sniegtās saistības

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

010

010

Sniegtās aizdevumu saistības

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 57. daļa

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 57. daļa

 

020

Sniegtās finanšu garantijas

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa

 

030

Citas sniegtās saistības

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa

 

040

ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

 

 

 

17.3.   Saistības un pašu kapitāls

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

010

010

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9., AG 14.–15.

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

 

020

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9., AG 15. a)

 

030

Īsās pozīcijas

 

39. SGS. AG 15. b)

 

040

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa, V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa, V pielikums. 1.30. daļa

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

061

Tirdzniecības finanšu saistības

4. direktīvas 42.a panta 3. punkts

 

 

062

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums. 1.15. daļa

 

 

063

Īsās pozīcijas

 

 

 

064

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

065

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

066

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

080

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

110

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

4. direktīvas 42.a panta 3., 5.a punkts; 39. SGS 47.

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

 

120

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

130

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

140

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

141

Netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc izmaksu metodes

4. direktīvas 42.a panta 3. punkts

 

 

142

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

143

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

144

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

150

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts, 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; V pielikums. 1.23. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.23. daļa

 

160

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī

4. direktīvas 42.a panta 5., 5.a punkts; 39. SGS 89.A b)

39. SGS 89.A b)

 

170

Saistības saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem

 

4. SFPS. IG20. a); V pielikums. 2.106. daļa

 

180

Uzkrājumi

BPD 4. pants. Saistības(6)

37. SGS 10.; 1. SGS 54. l)

 

190

Nodokļu saistības

 

1. SGS 54. n–o)

 

200

Pārskata perioda nodokļu saistības

 

1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

 

210

Atliktā nodokļa saistības

4. direktīvas 43. panta 1., 11. punkts; KPR 4. panta 108. punkts

1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 108. punkts

 

220

Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

 

32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums. 2.9. daļa

 

230

Citas saistības

V pielikums. 2.10. daļa

V pielikums. 2.10. daļa

 

240

Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.11. daļa

 

250

SAISTĪBAS

 

1. SGS 9. a); IG 6.

 

260

Kapitāls

BPD 4. pants. Saistības(9), BPD 22. pants

1. SGS 54. r), BPD 22. pants

 

270

Akciju emisijas uzcenojums

BPD 4. pants. Saistības(10); KPR 4. panta 124. punkts

1. SGS 78. e); KPR 4. panta 124. punkts

 

280

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

V pielikums. 2.15.–16. daļa

V pielikums. 2.15.–16. daļa

 

290

Citi kapitāla vērtspapīru instrumenti

V pielikums. 2.17. daļa

2. SFPS 10.; V pielikums. 2.17. daļa

 

300

Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

KPR 4. panta 100. punkts

KPR 4. panta 100. punkts

 

310

Nesadalītā peļņa

KPR 4. panta 123. punkts

KPR 4. panta 123. punkts

 

320

Pārvērtēšanas rezerves

BPD 4. pants. Saistības(12)

1. SFPS 30., D5.-D8.

 

325

Patiesās vērtības rezerves

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts

 

 

330

Citas rezerves

BPD 4. pants. Saistības (11)–(13)

1. SGS 54.; 1. SGS 78. e)

 

335

Pirmās konsolidācijas atšķirības

7. direktīvas 19. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

 

340

(–) Pašu akcijas

4. direktīva. Aktīvi C (III)(7), D (III)(2); V pielikums. 2.20. daļa

1. SGS 79. a) vi); 32. SGS 33.–34., AG 14., AG 36.; V pielikums. 2.20. daļa

 

350

Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

BPD 4. pants. Saistības(14)

27. SGS 28.; 1. SGS 83. a) ii)

 

360

(–) Starpperioda dividendes

KPR 26. panta 2. punkts

32. SGS 35.

 

370

Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība]

7. direktīvas 21. pants

27. SGS 4.; 1. SGS 54. q); 27. SGS 27.

 

380

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS

 

1. SGS 9. a), IG 6.

 

390

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS

BPD 4. pants. Saistības

1. SGS. IG6.

 

18.   Informācija par ienākumus nesošiem un nenesošiem riska darījumiem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Bruto uzskaites vērtība

Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas

 

Ienākumus nesoši

Ienākumus nenesoši

 

par ienākumus nesošiem riska darījumiem

par ienākumus nenesošiem riska darījumiem

 

Termiņš nav kavēts vai kavēts < = 30 dienas

Termiņš kavēts > 30 dienas <= 60 dienas

Termiņš kavēts > 60 dienas <= 90 dienas

 

Maz ticams, ka samaksās to, kam termiņš nav kavēts vai kavēts < = 90 dienas

Termiņš kavēts > 90 dienas <= 180 dienas

Termiņš kavēts > 180 dienas <= 1 gads

Termiņš kavēts > 1 gads

Tostarp: saistību neizpilde

Tostarp: samazināta vērtība

 

Maz ticams, ka samaksās to, kam termiņš nav kavēts vai kavēts < = 90 dienas

Termiņš kavēts > 90 dienas <= 180 dienas

Termiņš kavēts > 180 dienas <= 1 gads

Termiņš kavēts > 1 gads

Nodrošinājums, kas saņemts par ienākumus nenesošiem riska darījumiem

Finanšu garantijas, kas saņemtas par ienākumus nenesošiem riska darījumiem

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

V pielikums. 2. daļa 45., 109., 145.–162.

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

V pielikums. 2. daļa 158

V pielikums. 2. daļa 158

V pielikums. 2. daļa 158

V pielikums. 2. daļa 145.–162.

V pielikums. 2. daļa 159

V pielikums. 2. daļa 159

V pielikums. 2. daļa 159

V pielikums. 2. daļa 159

KPR 178. pants; V pielikums. 2.61. daļa

39. SGS. 58.–70.

V pielikums. 2. daļa 46

V pielikums. 2. daļa 161

V pielikums. 2. daļa 161

V pielikums. 2. daļa 159 161

V pielikums. 2. daļa 159 161

V pielikums. 2. daļa 159 161

V pielikums. 2. daļa 159 161

V pielikums. 2. daļa 162

V pielikums. 2. daļa 162

V pielikums. 2. daļa 45., 109., 145.–162.

V pielikums. 2. daļa 145.-162.

V pielikums. 2. daļa 158

V pielikums. 2. daļa 158

V pielikums. 2. daļa 158

V pielikums. 2. daļa 145.-162.

V pielikums. 2. daļa 159

V pielikums. 2. daļa 159

V pielikums. 2. daļa 159

V pielikums. 2. daļa 159

KPR 178. pants; V pielikums. 2.61. daļa

KPR 4. panta 95. punkts

V pielikums. 2. daļa 46

V pielikums. 2. daļa 161

V pielikums. 2. daļa 161

V pielikums. 2. daļa 159 161

V pielikums. 2. daļa 159 161

V pielikums. 2. daļa 159 161

V pielikums. 2. daļa 159 161

V pielikums. 2. daļa 162

V pielikums. 2. daļa 162

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Tostarp: Mazie un vidējie uzņēmumi

MVU 1. panta 2. a)

MVU 1. panta 2. a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Tostarp: Komerciālais nekustamais īpašums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Tostarp: Hipotekārie kredīti mājokļa iegādei

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Tostarp: Patēriņa kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

AMORTIZĒTAJĀ IEGĀDES VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums. I daļa. 13. punkta d), e); 14. panta d), e) punkts

V pielikums. I daļa. 13. punkta d), e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav tirdzniecības nolūkā turētie (HFT)

V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c); 14. b), c)

V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav HFT

V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c), d) e); 14. b), c), d), e)

V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c), d) e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Sniegtās aizdevumu saistības

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Sniegtās finanšu garantijas

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Citas sniegtās saistības

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

V pielikums. 2.55. daļa

V pielikums. 2.55. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.   Informācija par iecietības riska darījumiem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Bruto uzskaites vērtība riska darījumiem ar iecietības pasākumiem

Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas

 

Ienākumus nesoši riska darījumi ar iecietības pasākumiem

Ienākumus nenesoši riska darījumi ar iecietības pasākumiem

 

par ienākumus nesošiem riska darījumiem ar iecietības pasākumiem

par ienākumus nenesošiem riska darījumiem ar iecietības pasākumiem

 

Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos

Refinansēšana

tostarp: Ienākumus nesoši iecietības riska darījumi pārbaudes laikā

 

Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos

Refinansēšana

tostarp: Saistību neizpilde

tostarp: Samazināta vērtība

tostarp: Iecietība pret ienākumus nenesošiem riska darījumiem

 

Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos

Refinansēšana

Nodrošinājums, kas saņemts par riska darījumiem ar iecietības pasākumiem

Finanšu garantijas, kas saņemtas par riska darījumiem ar iecietības pasākumiem

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

V pielikums. 2. daļa 45., 109., 163.–182.

V pielikums. 2. daļa 145.-162.

V pielikums. 2. daļa 164. a), 177., 178., 182.

V pielikums. 2. daļa 164. b), 177., 178., 181., 182.

V pielikums. 2. daļa 176. b), 177., 180.

V pielikums. 2. daļa 145.-162.

V pielikums. 2. daļa 164. a), 179.–180., 182.

V pielikums. 2. daļa 164. b), 179.–182.

KPR 178. pants; V pielikums. 2.61. daļa

39. SGS. 58.–70.

V pielikums. 2. daļa 172. a), 157.

V pielikums. 2. daļa 46, 183

V pielikums. 2. daļa 145.-183.

V pielikums. 2. daļa 145.-183.

V pielikums. 2. daļa 164. a), 179.–180., 182., 183.

V pielikums. 2. daļa 164. b), 179.-183.

V pielikums. 2. daļa 162

V pielikums. 2. daļa 162

V pielikums. 2. daļa 45., 109., 163.–182.

V pielikums. 2. daļa 145.-162.

V pielikums. 2. daļa 164. a), 177., 178., 182.

V pielikums. 2. daļa 164. b), 177., 178., 181., 182.

V pielikums. 2. daļa 176. b), 177., 180.

V pielikums. 2. daļa 145.-162.

V pielikums. 2. daļa 164. a), 179.–180., 182.

V pielikums. 2. daļa 164. b), 179.–182.

KPR 178. pants; V pielikums. 2.61. daļa

KPR 4. panta 95. punkts

V pielikums. 2. daļa 172. a), 157.

V pielikums. 2. daļa 46, 183

V pielikums. 2. daļa 145.-183.

V pielikums. 2. daļa 145.-183.

V pielikums. 2. daļa 164. a), 179.–180., 182., 183.

V pielikums. 2. daļa 164. b), 179.–183.

V pielikums. 2. daļa 162

V pielikums. 2. daļa 162

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Tostarp: Mazie un vidējie uzņēmumi

MVU 1. panta 2. a)

MVU 1. panta 2. a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Tostarp: Komerciālais nekustamais īpašums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Tostarp: Hipotekārie kredīti mājokļa iegādei

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Tostarp: Patēriņa kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

AMORTIZĒTAJĀ IEGĀDES VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums. I daļa. 13. punkta d), e); 14. panta d), e) punkts

V pielikums. I daļa. 13. punkta d), e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav tirdzniecības nolūkā turētie (HFT)

V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c); 14. b), c)

V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav HFT

V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c), d) e); 14. b), c), d), e)

V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c), d) e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Sniegtās aizdevumu saistības

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.   Ģeogrāfiskais sadalījums

20.1.   Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Darbības attiecīgajā valstī

Darbības ārpus attiecīgās valsts

V pielikums. 2.107. daļa

V pielikums. 2.107. daļa

010

020

010

Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

BPD 4. pants. Aktīvi(1)

1. SGS 54. i)

 

 

020

Skaidra nauda

V pielikums. 2.1. daļa

V pielikums. 2.1. daļa

 

 

030

Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums. 2.2. daļa

V pielikums. 2.2. daļa

 

 

040

Citi pieprasījuma noguldījumi

 

V pielikums. 2.3. daļa

 

 

050

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14.

 

 

060

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9.

 

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

091

Tirdzniecības finanšu aktīvi

V pielikums. 1.15. daļa

 

 

 

092

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums. 1.15. daļa

 

 

 

093

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

 

094

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

095

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

100

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

140

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

 

 

150

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

160

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

170

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

171

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 4. punkts

 

 

 

172

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

 

173

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

174

Aizdevumi un avansi

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

175

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts; 42.c panta 2. punkts

 

 

 

176

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

 

177

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

178

Aizdevumi un avansi

4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

180

Aizdevumi un debitoru parādi

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9, AG16., AG26.; V pielikums. 1.16. daļa

 

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

200

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

210

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

220

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

230

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

231

Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes

BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.16. daļa

 

 

 

232

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

233

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

234

Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

BPD 35.–37. pants; V pielikums. 1.17. daļa

 

 

 

235

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

 

 

 

236

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

237

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

240

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; 39. SGS 9.; V pielikums. 1.19. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

 

 

250

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī

4. direktīvas 42.a panta 5., 5.a punkts; 39. SGS 89.A a)

39. SGS 89.A a)

 

 

260

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 4. pants. Aktīvi(7)–(8); 4. direktīvas 17. pants; V pielikums. 2.4. daļa

1. SGS 54. e); V pielikums. 2.4. daļa

 

 

270

Materiālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(10)

 

 

 

280

Nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 115. punkts

1. SGS 54. c); KPR 4. panta 115. punkts

 

 

290

Nodokļa aktīvi

 

1. SGS 54. n–o)

 

 

300

Citi aktīvi

V pielikums. 2.5. daļa

V pielikums. 2.5. daļa

 

 

310

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. j); 5. SFPS 38.

 

 

320

AKTĪVI

BPD 4. pants Aktīvi

1. SGS 9. a), IG 6.

 

 

20.2.   Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Darbības attiecīgajā valstī

Darbības ārpus attiecīgās valsts

V pielikums. 2.107. daļa

V pielikums. 2.107. daļa

010

020

010

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9., AG 14.–15.

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

 

 

020

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

030

Īsās pozīcijas

 

39. SGS. AG 15. b)

 

 

040

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa, V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa, V pielikums. 1.30. daļa

 

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

061

Tirdzniecības finanšu saistības

4. direktīvas 42.a panta 3. punkts

 

 

 

062

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums. 1.15. daļa

 

 

 

063

Īsās pozīcijas

 

 

 

 

064

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

065

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

066

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

 

080

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

110

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

4. direktīvas 42.a panta 3., 5.a punkts; 39. SGS 47.

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

 

 

120

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

130

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

140

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

141

Netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc izmaksu metodes

4. direktīvas 42.a panta 3. punkts

 

 

 

142

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

143

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

144

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

 

150

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts, 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; V pielikums. 1.23. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.23. daļa

 

 

160

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī

4. direktīvas 42.a panta 5., 5.a punkts; 39. SGS 89.A b)

39. SGS 89.A b)

 

 

170

Uzkrājumi

BPD 4. pants. Saistības(6)

37. SGS 10.; 1. SGS 54. l)

 

 

180

Nodokļu saistības

 

1. SGS 54. n–o)

 

 

190

Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

 

32. SGS. IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums. 2.09. daļa

 

 

200

Citas saistības

V pielikums. 2.10. daļa

V pielikums. 2.10. daļa

 

 

210

Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. p); 5. SFPS 38.

 

 

220

SAISTĪBAS

 

1. SGS 9. a); IG 6.

 

 

20.3.   Peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

Darbības attiecīgajā valstī

Darbības ārpus attiecīgās valsts

V pielikums. 2.107. daļa

V pielikums. 2.107. daļa

010

020

010

Procentu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(1); V pielikums. 2.21. daļa

1. SGS 97.; 18. SGS 35. b) iii); V pielikums. 2.21. daļa

 

 

020

(Procentu izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(2); V pielikums. 2.21. daļa

1. SGS 97.; V pielikums. 2.21. daļa

 

 

030

(Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma)

 

2. SFPIK 11.

 

 

040

Dividenžu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(3); V pielikums. 2.28. daļa

18. SGS 35. b) v); V pielikums. 2.28. daļa

 

 

050

Maksu un komisijas naudas ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(4)

7. SFPS 20. c)

 

 

060

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(5)

7. SFPS 20. c)

 

 

070

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

7. SFPS 20. a) ii–v)

 

 

080

Peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

 

 

085

Peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

 

 

 

090

Peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

7. SFPS 20. a) i); 39. 39. SGS 55. a)

 

 

095

Peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

 

 

 

100

Peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites, neto

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts, 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts

7. SFPS 24.

 

 

110

Valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi], neto

BPD 39. pants

21. SGS 28., 52. a)

 

 

120

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14)

 

 

 

130

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, neto

 

1. SGS 34.

 

 

140

Citi darbības ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(7); V pielikums. 2.141.–143. daļa

V pielikums. 2.141.–143. daļa

 

 

150

(Citi darbības izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(10); V pielikums. 2.141.–143. daļa

V pielikums. 2.141.–143. daļa

 

 

155

KOPĀ DARBĪBAS IENĀKUMI, NETO

 

 

 

 

160

(Administratīvie izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(8)

 

 

 

170

(Amortizācija)

 

1. SGS 102., 104.

 

 

175

(Līdzekļu palielinājumi vai (–) samazinājumi vispārējiem bankas darbības riskiem, neto)

BPD 38.2. pants

 

 

 

180

(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse)

 

37. SGS 59., 84.; 1. SGS 98. b) f) g)

 

 

190

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

BPD 35.–37. pants

7. SFPS 20. e)

 

 

200

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14)

28. SGS. 40.–43.

 

 

210

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem)

 

36. SGS 126. a) b)

 

 

220

Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. direktīvas 31. pants

3. SFPS. B papildinājums 64. n) i)

 

 

230

Daļa peļņas vai (–) zaudējumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14)

1. SGS 82. c)

 

 

240

Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, kas nekvalificējas kā pārtrauktas darbības

 

5. SFPS 37.; V pielikums. 2.27. daļa

 

 

250

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM

 

1. SGS 102. IG 6.; 5. SFPS 33. A

 

 

260

(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām darbībām)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(15)

1. SGS 82. d); 12. SGS 77.

 

 

270

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(16)

1. SGS, IG 6.

 

 

275

Ārkārtas peļņa vai (–) zaudējumi pēc nodokļiem

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(21)

 

 

 

280

Peļņa vai (–) zaudējumi pēc nodokļiem no pārtrauktām darbībām

 

1. SGS 82. e); 5. SFPS 33. a), A

 

 

290

GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(23)

1. SGS 81.A a)

 

 

20.4.   Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Bruto uzskaites vērtība

Tostarp: parādu neiekasēšana

Tostarp: ienākumus nenesoši

Uzkrātais vērtības samazinājums vai patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

V pielikums. 2.109. daļa

V pielikums. 2.163.–183. daļa

V pielikums. 2. daļa 145.-162.

V pielikums. 2.46. daļa

010

022

025

030

010

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums. 1.15. daļa

39. SGS 9.

 

 

 

 

020

Tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

030

Tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

040

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

050

Tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

060

Tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

070

Tostarp: nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

100

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

120

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

130

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

140

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

150

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

 

 

 

160

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

 

 

 

170

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

 

 

 

180

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

 

 

 

190

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

 

 

 

200

Tostarp: Mazie un vidējie uzņēmumi

MVU 1. panta 2. a)

MVU 1. panta 2. a)

 

 

 

 

210

Tostarp: Aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

220

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

 

 

 

230

Tostarp: Aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

240

Tostarp: Patēriņa kredīti

 

 

 

 

 

 

20.5.   Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Nominālā summa

Tostarp: parādu neiekasēšana

Tostarp: ienākumus nenesoši

Uzkrājumi sniegtajām saistībām un garantijām

V pielikums. 2.62. daļa

V pielikums. 2.163.–183. daļa

V pielikums. 2. daļa 145.-162.

 

010

022

025

030

010

Sniegtās aizdevumu saistības

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 57. daļa

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 57. daļa

 

 

 

 

020

Sniegtās finanšu garantijas

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa

 

 

 

 

030

Citas sniegtās saistības

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa

KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa

 

 

 

 

20.6.   Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums. 1.28., 2.107. daļa

010

010

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9., AG 15. a)

 

020

Tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

030

Tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

040

Īsās pozīcijas

 

39. SGS AG 15. b)

 

050

Tostarp: kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

060

Tostarp: citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

070

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

080

Centrālās bankas

V pielikums. 1.35. daļa a)

V pielikums. 1.35. daļa a)

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums. 1.35. daļa b)

V pielikums. 1.35. daļa b)

 

100

Kredītiestādes

V pielikums. 1.35. daļa c)

V pielikums. 1.35. daļa c)

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa d)

V pielikums. 1.35. daļa d)

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums. 1.35. daļa e)

V pielikums. 1.35. daļa e)

 

130

Mājsaimniecības

V pielikums. 1.35. daļa f)

V pielikums. 1.35. daļa f)

 

20.7.   Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegtu aizdevumu un avansu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

 

Nefinanšu sabiedrības

 

Bruto uzskaites vērtība

Tostarp: ienākumus nenesoši

Uzkrātais vērtības samazinājums vai patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

V pielikums. 2.109. daļa

V pielikums. 2. daļa 145.-162.

V pielikums. 2.46. daļa

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

V pielikums. 2.109. daļa

V pielikums. 2. daļa 145.-162.

V pielikums. 2.46. daļa

 

010

012

020

010

A

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

NACE regula

 

 

 

020

B

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

NACE regula

 

 

 

030

C

Apstrādes rūpniecība

NACE regula

 

 

 

040

D

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

NACE regula

 

 

 

050

E

Ūdens apgāde

NACE regula

 

 

 

060

F

Būvniecība

NACE regula

 

 

 

070

G

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība

NACE regula

 

 

 

080

H

Transports un uzglabāšana

NACE regula

 

 

 

090

I

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

100

J

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

110

L

Operācijas ar nekustamo īpašumu

NACE regula

 

 

 

120

M

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

130

N

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

NACE regula

 

 

 

140

O

Publiskā pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana

NACE regula

 

 

 

150

P

Izglītība

NACE regula

 

 

 

160

Q

Cilvēku veselības aprūpes pakalpojumi un sociālā aprūpe

NACE regula

 

 

 

170

R

Māksla, izklaide un atpūta

NACE regula

 

 

 

180

S

Citi pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

190

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

21.   Materiālie un nemateriālie aktīvi: aktīvi, ko izmanto operatīvajā nomā

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums. 2.110.–111. daļa

010

010

Pamatlīdzekļi

 

16. SGS 6.; 1. SGS 54. a)

 

020

Pārvērtēšanas modelis

 

17. SGS 49.; 16. SGS 31., 73. a), d)

 

030

Izmaksu modelis

 

17. SGS 49.; 16. SGS 30., 73. a), d)

 

040

Ieguldījumu īpašums

 

40. SGS. IN5.; 1. SGS 54. b)

 

050

Patiesās vērtības modelis

 

17. SGS 49.; 40. SGS 33.–55., 76.

 

060

Izmaksu modelis

 

17. SGS 49.; 40. SGS 56., 79. c)

 

070

Citi nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(9)

38. SGS 8., 118.

 

080

Pārvērtēšanas modelis

 

17. SGS 49.; 38. SGS 75.–87., 124. a) ii)

 

090

Izmaksu modelis

 

17. SGS 49.; 38. SGS 74.

 

22.   aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas

22.1.   Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(4), (5)

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

7. SFPS 20. c)

Pārskata periods

010

010

Maksu un komisijas naudas ienākumi

 

2. ĪTS. 2.10.–12. daļa

 

020

Vērtspapīri

 

 

 

030

Emisijas

V pielikums. 2.116. daļa a)

V pielikums. 2.116. daļa a)

 

040

Pārveduma rīkojumi

V pielikums. 2.116. daļa b)

V pielikums. 2.116. daļa b)

 

050

Citi

V pielikums. 2.116. daļa c)

V pielikums. 2.116. daļa c)

 

060

Tīrvērte un norēķini

V pielikums. 2.116. daļa d)

V pielikums. 2.116. daļa d)

 

070

Aktīvu pārvaldība

V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa a)

V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa a)

 

080

Turētājbankas pakalpojumi [pa klientu veidiem]

V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa b)

V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa b)

 

090

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

 

100

Citi

 

 

 

110

Galvenie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem

V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa c)

V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa c)

 

120

Fiduciārie darījumi

V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa d)

V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa d)

 

130

Maksājumu pakalpojumi

V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa e)

V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa e)

 

140

Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem]

V pielikums. 2.117. daļa f)

V pielikums. 2.117. daļa f)

 

150

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

 

160

Apdrošināšanas produkti

 

 

 

170

Citi

 

 

 

180

Strukturētais finansējums

V pielikums. 2.116. daļa f)

V pielikums. 2.116. daļa f)

 

190

Vērtspapīrošanas darbību apkalpošana

V pielikums. 2.116. daļa g)

V pielikums. 2.116. daļa g)

 

200

Sniegtās aizdevumu saistības

V pielikums. 2.116. daļa h)

39. SGS 47. d) ii); V pielikums. 2.116. daļa h)

 

210

Sniegtās finanšu garantijas

V pielikums. 2.116. daļa h)

39. SGS 47. c) ii); V pielikums. 2.116. daļa h)

 

220

Citi

V pielikums. 2.116. daļa j)

V pielikums. 2.116. daļa j)

 

230

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

 

2. ĪTS. 2.10.–12. daļa

 

240

(Tīrvērte un norēķini)

V pielikums. 2.116. daļa d)

V pielikums. 2.116. daļa d)

 

250

(Turētājbankas pakalpojumi)

V pielikums. 2.117. daļa b)

V pielikums. 2.117. daļa b)

 

260

(Vērtspapīrošanas darbību apkalpošana)

V pielikums. 2.116. daļa g)

V pielikums. 2.116. daļa g)

 

270

(Saņemtās aizdevumu saistības)

V pielikums. 2.116. daļa i)

V pielikums. 2.116. daļa i)

 

280

(Saņemtās finanšu garantijas)

V pielikums. 2.116. daļa i)

V pielikums. 2.116. daļa i)

 

290

(Cits)

V pielikums. 2.116. daļa j)

V pielikums. 2.116. daļa j)

 

22.2.   Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto aktīvu vērtība

V pielikums. 2.117. daļa g)

010

010

Aktīvu pārvaldība [pa klientu veidiem]

V pielikums. 2.117. daļa a)

V pielikums. 2.117. daļa a)

 

020

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

 

030

Pensiju fondi

 

 

 

040

Klientu portfeļi, kurus pārvalda diskrecionāri

 

 

 

050

Citi ieguldījumu instrumenti

 

 

 

060

Turētājbankas aktīvi [pa klientu veidiem]

V pielikums. 2.117. daļa b)

V pielikums. 2.117. daļa b)

 

070

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

 

080

Citi

 

 

 

090

Tostarp: uzticēts citām sabiedrībām

 

 

 

100

Galvenie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem

V pielikums. 2.117. daļa c)

V pielikums. 2.117. daļa c)

 

110

Fiduciārie darījumi

V pielikums. 2.117. daļa d)

V pielikums. 2.117. daļa d)

 

120

Maksājumu pakalpojumi

V pielikums. 2.117. daļa e)

V pielikums. 2.117. daļa e)

 

130

Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem]

V pielikums. 2.117. daļa f)

V pielikums. 2.117. daļa f)

 

140

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

 

150

Apdrošināšanas produkti

 

 

 

160

Citi

 

 

 

30.   Ārpusbilances darbības: Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

30.1.   Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

 

 

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Bilancē atzīto finanšu aktīvu uzskaites vērtība

Tostarp: izmantotais likviditātes atbalsts

Izmantotā likviditātes atbalsta patiesā vērtība

Bilancē atzīto finanšu saistību uzskaites vērtība

Ārpusbilances posteņu nominālā summa pārskatus sniedzošai iestādei

Tostarp: Sniegto aizdevuma saistību nominālā summa

Pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi pārskata periodā

12. SFPS 29. a)

12. SFPS 29. a); V pielikums. 2.118. daļa

 

12. SFPS 29. a)

12. SFPS B26. e)

 

12. SFPS B26. b)

010

020

030

040

050

060

070

010

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30.2.   Līdzdalības nekonsolidētās strukturētās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem

Pa darbības veidiem

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Vērtspapīrošana, izmantojot īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības

Aktīvu pārvaldība

Citas darbības

KPR 4. panta 1., 66. punkts

V pielikums. 2.117. daļa a)

Uzskaites vērtība

 

12. SFPS 28., B6. a)

010

020

030

010

Atlasīti finanšu aktīvi, kas atzīti pārskatus sniedzošās iestādes bilancē

 

12. SGS 29. a), b)

 

 

 

021

tostarp: ienākumus nenesoši

V pielikums. 2. daļa 145.-162.

V pielikums. 2. daļa 145.-163.

 

 

 

030

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums; V pielikums. 1.6. daļa

39. SGS 9.

 

 

 

040

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

050

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

060

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

070

Atlasīts pašu kapitāls un finanšu saistības, kas atzītas pārskatus sniedzošās iestādes bilancē

 

12. SGS 29. a), b)

 

 

 

080

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 4.

 

 

 

090

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

 

100

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

110

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

 

Nominālā summa

120

Ārpusbilances posteņi pārskatus sniedzošai iestādei

 

12. SFPS B26. e)

 

 

 

131

tostarp: ienākumus nenesoši

V pielikums. 2. daļa 145.-162.

V pielikums. 2. daļa 145.-162.

 

 

 

31.   Saistītās personas

31.1.   Saistītās personas: kreditoru un debitoru parādi

 

 

 

Nesamaksāti atlikumi

Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi

Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības

Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi

Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība

Citas saistītās personas

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

24. SGS 19. a), b)

24. SGS 19. c); V pielikums. 2.120. daļa

24. SGS 19. d), e); V pielikums. 2.120. daļa

24. SGS 19. f)

24. SGS 19. g)

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

 

4. direktīvas 43. panta 7.a punkts

4. direktīvas 43. panta 7.a punkts

4. direktīvas 43. panta 7.a punkts

4. direktīvas 43. panta 7.a punkts

4. direktīvas 43. panta 7.a punkts

 

V pielikums. 2.120. daļa

V pielikums. 2.120. daļa

010

020

030

040

050

010

Atlasīti finanšu aktīvi

 

24. SGS 18. b)

 

 

 

 

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

 

050

tostarp: Samazinātas vērtības finanšu aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

060

Atlasītas finanšu saistības

 

24. SGS 18. b)

 

 

 

 

 

070

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

 

 

080

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

 

 

090

Aizdevumu saistību, finanšu garantiju un citu sniegto saistību nominālā summa

V pielikums. 2.62. daļa

24. SGS 18. b); V pielikums. 2.62. daļa

 

 

 

 

 

100

tostarp: saistību neizpilde

V pielikums. 2.61. daļa

24. SGS 18. b); V pielikums. 2.61. daļa

 

 

 

 

 

110

Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saņemtās saistības

V pielikums. 2.63., 121. daļa

24. SGS 18. b); V pielikums. 2.63., 121. daļa

 

 

 

 

 

120

Atvasināto instrumentu nosacītā summa

V pielikums. 2.70.–71. daļa

V pielikums. 2.70.–71. daļa

 

 

 

 

 

130

Atskaitījumi un uzkrājumi samazinātas vērtības parāda instrumentiem, neizpildītām garantijām un neizpildītām saistībām

 

24. SGS 18. c)

 

 

 

 

 

31.2.   Saistītās personas: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi

 

 

 

Pārskata periods

Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi

Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības

Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi

Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība

Citas saistītās personas

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

24. SGS 19. a), b)

24. SGS 19. c);

24. SGS 19. d), e)

24. SGS 19. f)

24. SGS 19. g)

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

 

 

 

 

 

 

 

V pielikums. 2.120. daļa

V pielikums. 2.120. daļa

010

020

030

040

050

010

Procentu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(1); V pielikums. 2.21. daļa

24. SGS 18. a); 18. SGS 35. b) iii); V pielikums. 2.21. daļa

 

 

 

 

 

020

Procentu izdevumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(2); V pielikums. 2.21. daļa

24. SGS 18. a); 1. SGS 97.; V pielikums. 2.21. daļa

 

 

 

 

 

030

Dividenžu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(3); V pielikums. 2.28. daļa

24. SGS 18. a); 18. SGS 35. b) v); V pielikums. 2.28. daļa

 

 

 

 

 

040

Maksu un komisijas naudas ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(4)

24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c)

 

 

 

 

 

050

Maksu un komisijas naudas izdevumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(5)

24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c)

 

 

 

 

 

060

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

24. SGS 18. a)

 

 

 

 

 

070

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus

V pielikums. 2.122. daļa

24. SGS 18. a); V pielikums. 2.122. daļa

 

 

 

 

 

080

Vērtības samazinājuma un uzkrājumu samazinātas vērtības parāda instrumentiem, neizpildītām garantijām un neizpildītām saistībām palielinājums vai (–) samazinājums perioda laikā

 

24. SGS 18. d)

 

 

 

 

 

40.   Grupas struktūra

40.1.   Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības”

LEI kods

Sabiedrības kods

Sabiedrības nosaukums

Iekļaušanas datums

Akciju kapitāls

Ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāls

Ieguldījumu saņēmēja aktīvu kopsumma

Ieguldījumu saņēmēja peļņa vai (–) zaudējumi

Ieguldījumu saņēmēja rezidences vieta

Ieguldījumu saņēmēja sektors

NACE kods

Uzkrātā pašu kapitāla daļa [%]

Balsstiesības [%]

Grupas struktūra [attiecība]

Grāmatvedībā piemērotā procedūra [grāmatvedības grupa]

Grāmatvedībā piemērotā procedūra [KPR grupa]

Uzskaites vērtība

Iegādes izmaksas

Ar ieguldījumu saņēmēju saistītā nemateriālā vērtība

To ieguldījumu patiesā vērtība, kuriem ir publicētas cenu kotācijas

V pielikums. 2.123., 124. daļa a)

V pielikums. 2.123., 124. daļa b)

12. SFPS 12. a), 21. a) i); V pielikums. 2.123., 124. daļa c)

V pielikums. 2.123., 124. daļa d)

V pielikums. 2.123., 124. daļa e)

12. SFPS B12. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa f)

12. SFPS B12. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa f)

12. SFPS B12. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa f)

12. SFPS 12. b), 21. a) iii); V pielikums. 2.123., 124. daļa g)

V pielikums. 2.123., 124. daļa h)

V pielikums. 2.123., 124. daļa i)

12. SFPS 21. iv); V pielikums. 2.123., 124. daļa j)

12. SFPS 21. iv); V pielikums. 2.123., 124. daļa k)

12. SFPS 10. a) i); V pielikums. 2.123., 124. daļa l)

12. SFPS. 21. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa m)

KPR 423. pants b); V pielikums. 2.123., 124. daļa n)

V pielikums. 2.123., 124. daļa o)

V pielikums. 2.123., 124. daļa p)

V pielikums. 2.123., 124. daļa q)

12. SFPS. 21. b) iii); V pielikums. 2.123., 124. daļa r)

V pielikums. 2.123., 124. daļa a)

V pielikums. 2.123., 124. daļa b)

V pielikums. 2.123., 124. daļa c)

V pielikums. 2.123., 124. daļa d)

V pielikums. 2.123., 124. daļa e)

V pielikums. 2.123., 124. daļa f)

V pielikums. 2.123., 124. daļa f)

V pielikums. 2.123., 124. daļa f)

V pielikums. 2.123., 124. daļa q)

V pielikums. 2.123., 124. daļa h)

V pielikums. 2.123., 124. daļa i)

V pielikums. 2.123., 124. daļa j)

V pielikums. 2.123., 124. daļa k)

V pielikums. 2.123., 124. daļa l)

V pielikums. 2.123., 124. daļa m)

KPR 423. pants b); V pielikums. 2.123., 124. daļa n)

V pielikums. 2.123., 124. daļa o)

V pielikums. 2.123., 124. daļa p)

V pielikums. 2.123., 124. daļa q)

V pielikums. 2.123., 124. daļa r)

010

020

030

040

050

060

070

080

090

095

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40.2.   Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta”

Vērtspapīru kods

Sabiedrības kods

Pārvaldītājsabiedrības LEI kods

Pārvaldītājsabiedrības kods

Pārvaldītājsabiedrības nosaukums

Uzkrātā pašu kapitāla daļa (%) Uzskaites vērtība

Uzskaites vērtība

Iegādes izmaksas

V pielikums. 2.125. daļa a)

V pielikums. 2.124. daļa b), 125. daļa c)

 

V pielikums. 2.125. daļa b)

 

V pielikums. 2.124. daļa j), 125. daļa c)

V pielikums. 2.124. daļa o), 125. daļa c)

V pielikums. 2.124. daļa p), 125. daļa c)

V pielikums. 2.125. daļa a)

V pielikums. 2.124. daļa b), 125. daļa c)

 

V pielikums. 2.125. daļa b)

 

V pielikums. 2.124. daļa j), 125. daļa c)

V pielikums. 2.124. daļa o), 125. daļa c)

V pielikums. 2.124. daļa p), 125. daļa c)

010

020

030

040

050

060

070

080

 

 

 

 

 

 

 

 

41.   Patiesā vērtība

41.1.   Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti

AKTĪVI

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Patiesā vērtība

Patiesās vērtības hierarhija 13. SFPS 93. b), BC216.

7. SFPS 25.–26.

1. līmenis 13. SFPS 76.

2. līmenis 13. SFPS 81.

3. līmenis 13. SFPS 86.

010

020

030

040

010

Aizdevumi un debitoru parādi

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

040

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

050

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

 

060

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

4. direktīvas 42.a panta 3., 5.a punkts; 39. SGS 47.

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

 

 

 

 

080

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

 

 

41.2.   Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana

 

Uzskaites vērtība

Finanšu instrumenti, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites neatbilstības

Novērtēšana pēc patiesās vērtības

Kombinētie līgumi

7. SFPS. B5. a)

39. SGS 9.b i)

39. SGS 9.b ii)

39. SGS. 11.A–12.; V pielikums. 2.127. daļa

AKTĪVI

010

020

030

010

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

 

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.24., 26. daļa

V pielikums. 1.24., 26. daļa

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums. 1.24., 27. daļa

V pielikums. 1.24., 27. daļa

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

050

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

 

 

060

Noguldījumi

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa

 

 

 

070

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums. 1.31. daļa

V pielikums. 1.31. daļa

 

 

 

080

Citas finanšu saistības

V pielikums. 1.32.–34. daļa

V pielikums. 1.32.–34. daļa

 

 

 

41.3.   Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

Pārējie atdalāmie kombinētie līgumi [nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā]

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

FINANŠU AKTĪVI

010

010

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.; V pielikums. 2.129. daļa

39. SGS 9.; V pielikums. 2.129. daļa

 

020

Pārdošanai pieejamie [galvenie līgumi]

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa

39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa

 

030

Aizdevumi un debitoru parādi [galvenie līgumi]

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa

39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa

 

040

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi [galvenie līgumi]

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa

39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa

 

FINANŠU SAISTĪBAS

 

 

 

050

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.; V pielikums. 2.129. daļa

39. SGS 9.; V pielikums. 2.129. daļa

 

060

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā [galvenie līgumi]

4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.; V pielikums. 2.130. daļa

39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa

 

42.   Materiālie un nemateriālie aktīvi: uzskaites vērtība pēc novērtēšanas metodes

 

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

010

010

Pamatlīdzekļi

16. SGS 6.; 16. SGS 29.; 1. SGS 54. a)

 

020

Pārvērtēšanas modelis

16. SGS 31., 73. a), d)

 

030

Izmaksu modelis

16. SGS 30., 73. a), d)

 

040

Ieguldījumu īpašums

40. SGS 5., 30.; 1. SGS 54. b)

 

050

Patiesās vērtības modelis

40. SGS 33.–55., 76.

 

060

Izmaksu modelis

40. SGS 56., 79. c)

 

070

Citi nemateriālie aktīvi

38. SGS 8., 118., 122.; V pielikums. 2.132. daļa

 

080

Pārvērtēšanas modelis

38. SGS 75.–87., 124. a) ii)

 

090

Izmaksu modelis

38. SGS 74.

 

43.   Uzkrājumi

 

 

 

Uzskaites vērtība

Pensiju un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības

Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti

Pārstrukturēšana

Aizsākti juridiski jautājumi un nodokļu tiesvedība

Sniegtās saistības un garantijas

Citi uzkrājumi

Kopā

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.7. daļa

19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.8. daļa

37. SGS. 70.–83.

37. SGS. C.6.–10. papildinājums

37. SGS. C.9. papildinājums; 39. SGS 2. h), 47. c), d), BC 15., AG 4.

37. SGS 14.

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

 

V pielikums. 2.7. daļa

V pielikums. 2.8. daļa

 

 

BPD 24.–25. pants, 33. panta 1. punkts

 

 

 

010

020

030

040

050

060

070

010

Sākuma bilance [uzskaites vērtība perioda sākumā]

 

37. SGS 84. a)

 

 

 

 

 

 

 

020

Papildinājumi, tostarp esošo uzkrājumu palielinājumi

 

37. SGS 84. b)

 

 

 

 

 

 

 

030

(–) Izmantotās summas

 

37. SGS 84. c)

 

 

 

 

 

 

 

040

(–) Attiecīgajā periodā apvērstās neizmantotās summas

 

37. SGS 84. d)

 

 

 

 

 

 

 

050

Diskontētās summas palielinājums [laika gaitā] un diskonta likmes jebkuru izmaiņu ietekme

 

37. SGS 84. e)

 

 

 

 

 

 

 

060

Citas izmaiņas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Beigu bilance [uzskaites vērtība perioda beigās]

 

37. SGS 84. a)

 

 

 

 

 

 

 

44.   Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti

44.1.   Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti

 

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Summa

010

010

Definētu pabalstu plāna aktīvu patiesā vērtība

19. SGS 140. a), i), 142.

 

020

Tostarp: Iestādes emitēti finanšu instrumenti

19. SGS 143.

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

19. SGS 142. b)

 

040

Parāda instrumenti

19. SGS 142. c)

 

050

Nekustamais īpašums

19. SGS 142. d)

 

060

Citi definētu pabalstu plāna aktīvi

 

 

070

Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība

19. SGS 140. a) ii)

 

080

Aktīvu griestu ietekme

19. SGS 140. a) iii)

 

090

Definētu pabalstu neto aktīvi [uzskaites vērtība]

19. SGS 63.; V pielikums. 2.136. daļa

 

100

Uzkrājumi pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām [uzskaites vērtība]

19. SGS 63., 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.7. daļa

 

110

Izziņas postenis: Par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība

19. SGS 140. b)

 

44.2.   Izmaiņas definētu pabalstu saistībās

 

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Definētu pabalstu saistības

010

010

Sākuma bilance [pašreizējā vērtība]

19. SGS 140. a) ii)

 

020

Kārtējās izdienas izmaksas

19. SGS 141. a)

 

030

Procentu izmaksas

19. SGS 141. b)

 

040

Veiktās iemaksas

19. SGS 141. f)

 

050

Aktuārā (–) peļņa vai zaudējumi no demogrāfisko pieņēmumu izmaiņām

19. SGS 141. c) ii)

 

060

Aktuārā (–) peļņa vai zaudējumi no finansiālo pieņēmumu izmaiņām

19. SGS 141. c) iii)

 

070

Ārvalstu valūtas maiņas palielinājums vai (–) samazinājums

19. SGS 141. e)

 

080

Izmaksātie pabalsti

19. SGS 141. g)

 

090

Iepriekšējās izdienas izmaksas, tostarp peļņa un zaudējumi, kas izriet no norēķina

19. SGS 141. d)

 

100

Palielinājums vai (–) samazinājums, izmantojot uzņēmējdarbības apvienošanas un atsavināšanas

19. SGS 141. h)

 

110

Citi palielinājumi vai (–) samazinājumi

 

 

120

Beigu bilance [pašreizējā vērtība]

19. SGS 140. a) ii); V pielikums. 2.138. daļa

 

44.3.   Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

010

Pensiju un tamlīdzīgi izdevumi

V pielikums. 2.139. daļa a)

V pielikums. 2.139. daļa a)

 

020

Uz akcijām balstīti maksājumi

V pielikums. 2.139. daļa b)

2. SFPS 44.; V pielikums. 2.139. daļa b)

 

45.   Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

45.1.   Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā

010

020

010

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

 

 

020

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

 

 

030

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6)

7. SFPS 20. a) i)

 

 

45.2.   Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

020

Ieguldījumu īpašums

 

40. SGS 69.; 1. SGS 34. a), 98. d)

 

030

Nemateriālie aktīvi

 

38. SGS. 113.–115.A; 1. SGS 34. a)

 

040

Citi aktīvi

 

1. SGS 34. a)

 

050

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTRAUCOT ATZĪT NEFINANŠU AKTĪVUS

 

1. SGS 34.

 

45.3.   Citi darbības ienākumi un izdevumi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Ienākumi

Izdevumi

010

020

010

Tādu materiālo aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, ko novērtē, izmantojot patiesās vērtības modeli

V pielikums. 2.141. daļa

40. SGS 76. d); V pielikums. 2.141. daļa

 

 

020

Ieguldījumu īpašums

V pielikums. 2.141. daļa

40. SGS 75. f); V pielikums. 2.141. daļa

 

 

030

Operatīvā noma, kas nav ieguldījumu īpašums

V pielikums. 2.142. daļa

17. SGS 50., 51., 56. b); V pielikums. 2.142. daļa

 

 

040

Citi

V pielikums. 2.143. daļa

V pielikums. 2.143. daļa

 

 

050

CITI DARBĪBAS IENĀKUMI VAI IZDEVUMI

V pielikums. 2.141.–142. daļa

V pielikums. 2.141.–142. daļa

 

 

46.   Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

Pašu kapitāla izmaiņu avoti

 

 

Kapitāls

Akciju emisijas uzcenojums

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

Citi kapitāla vērtspapīru instrumenti

Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

Nesadalītā peļņa

Pārvērtēšanas rezerves

Patiesās vērtības rezerves

Citas rezerves

Pirmās konsolidācijas atšķirības

(–) Pašu akcijas

Peļņa vai (–) zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

(–) Starpperioda dividendes

Mazākuma līdzdalība

Kopā

Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

Citi posteņi

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

1. SGS 106., 54. r)

1. SGS 106., 78. e)

1. SGS 106., V pielikums. 2.15.–16. daļa

1. SGS 106.; 32. V pielikums. 2.17. daļa

1. SGS 106.

KPR 4. panta 123. punkts

1. SFPS 30., D5.–D8.

 

1. SGS 106., 54. c)

 

1. SGS 106.; 32. 32. SGS 34., 33.; V pielikums. 2.20. daļa

1. SGS 106. a), 83. a) ii)

1. SGS 106.; 32. 32. SGS 35.

1. SGS 54. q), 106. a); 27. SGS. 27.–28.

1. SGS 54. q), 106. a); 27. SGS. 27.–28.

1. SGS 9. c). IG6.

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

 

BPD 4. pants. Saistības(9), BPD 22. pants

BPD 4. pants. Saistības(10); KPR 4. panta 124. punkts

V pielikums. 2.15.-17. daļa

V pielikums. 2.17. daļa

4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts

BPD 4. pants. Saistības(13); KPR 4. panta 123. punkts

 

BPD 4. pants. Saistības(12)

 

7. direktīvas 19. panta 1. punkta c) apakšpunkts

4. direktīva. Aktīvi C (III)(7), D (III)(2); V pielikums. 2.20. daļa

BPD 4. pants. Saistības(14)

KPR 26. panta 2.b) punkts

7. direktīvas 21. pants

7. direktīvas 21. pants

 

 

010

020

030

040

050

060

070

075

080

085

090

100

110

120

130

140

010

Sākuma bilance [pirms pārveidošanas]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Kļūdu korekciju ietekme

 

1. SGS 106. b); 8. SGS 42.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Grāmatvedības politikas izmaiņu ietekme

 

1. SGS 106. b); 1. SGS. IG6.; 8. SGS 22.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Sākuma bilance [pārskata periods]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Parasto akciju emisija

 

1. SGS 106. d). iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Priekšrocību akciju emisija

 

1. SGS 106. d). iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Citu kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija

 

1. SGS 106. d). iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Citu emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu īstenošana vai termiņa beigas

 

1. SGS 106. d). iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Parāda pārvēršana pašu kapitālā

 

1. SGS 106. d). iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kapitāla samazināšana

 

1. SGS 106. d). iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Dividendes

 

1. SGS 106. d). iii); 32. SGS 35.; 1. SGS. IG6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Pašu akciju iegāde

 

1. SGS 106. d). iii); 32. SGS 33.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Pašu akciju pārdošana vai dzēšana

 

1. SGS 106. d). iii); 32. SGS 33.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Finanšu instrumentu pārklasificēšana no pašu kapitāla uz saistībām

 

1. SGS 106. d). iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Finanšu instrumentu pārklasificēšana no saistībām uz pašu kapitālu

 

1. SGS 106. d). iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem

 

1. SGS 106. d). iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas

 

1. SGS 106. d). iii)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Uz akcijām balstīti maksājumi

 

1. SGS 106. d). iii); 2. SFPS 10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Cita kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana

 

1. SGS 106. d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Gada kopējie visaptverošie ienākumi

 

1. SGS 106. d). i)–ii); 1. SGS 81.A. c); 1. SGS. IG6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Beigu bilance [pārskata periods]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

V PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR FINANŠU INFORMĀCIJU

Saturs

VISPĀRĪGAS NORĀDES 581

1.

Atsauces 581

2.

Konvencijas 582

3.

Konsolidācija 583

4.

Uzskaites portfeļi 583

4.1.

Aktīvi 583

4.2.

Saistības 584

5.

Finanšu instrumenti 584

5.1.

Finanšu aktīvi 584

5.2.

Finanšu saistības 585

6.

Dalījums pa darījuma partneriem 585
NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNĒM 586

1.

Bilance 586

1.1.

Aktīvi (1.1) 586

1.2.

Saistības (1.2) 586

1.3.

Pašu kapitāls (1.3) 587

2.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins (2) 587

3.

Visaptverošo ienākumu pārskats (3) 588

4.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (4) 588

5.

Aizdevumu un avansu sadalījums pa produktiem (5) 589

6.

Nefinanšu sabiedrībām izsniegtu aizdevumu un avansu sadalījums pa NACE kodiem (6) 590

7.

Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš vai samazināta vērtība (7) 590

8.

Finanšu saistību sadalījums (8) 591

9.

Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības (9) 591

10.

Atvasinātie instrumenti (10 un 11) 593

10.1.

Atvasināto instrumentu klasifikācija pēc riska veida 593

10.2.

Par atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmās summas 594

10.3.

Atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” 595

10.4.

Atvasināto instrumentu sadalījums pa darījuma partneru sektoriem 595

11.

Izmaiņas atskaitījumos kredītu zaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājumam (12) 595

12.

Saņemtais nodrošinājums un garantijas (13) 596

12.1.

Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām (13.1) 596

12.2.

Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] (13.2) 596

12.3.

Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] (13.3) 596

13.

Patiesās vērtības hierarhija: Pēc patiesās vērtības novērtētie finanšu instrumenti (14) 596

14.

Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības (15) 597

15.

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums (16) 597

15.1.

Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (16.1) 597

15.2.

Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.2) 598

15.3.

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem (16.3) 598

15.4.

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem (16.4) 598

15.5.

Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.5) 598

15.6.

Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites (16.6) 598

15.7.

Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi (16.7) 598

16.

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu (17) 599

17.

Ģeogrāfiskais sadalījums (20) 599

18.

Materiālie un nemateriālie aktīvi: operatīvās nomas aktīvi (21) 599

19.

Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas (22) 599

19.1.

Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām (22.1) 599

19.2.

Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi (22.2) 600

20.

Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās (30) 601

21.

Saistītās personas (31) 601

21.1.

Saistītās puses: kreditoru un debitoru parādi (31.1) 601

21.2.

Saistītās puses: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi (31.2) 602

22.

Grupas struktūra (40) 602

22.1.

Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības” (40.1) 602

22.2.

Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta” (40.2) 603

23.

Patiesā vērtība (41) 603

23.1.

Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti (41.1) 603

23.2.

Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana (41.2) 603

23.3.

Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (41.3) 603

24.

Materiālie un nemateriālie aktīvi: uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm (42) 604

25.

Uzkrājumi (43) 604

26.

Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti (44) 604

26.1.

Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti (44.1) 604

26.2.

Definētu pabalstu saistību izmaiņas (44.2) 604

26.3.

Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] (44.3) 604

27.

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums (45) 604

27.1.

Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai (45.2) 604

27.2.

Citi darbības ienākumi un izdevumi (45.3) 605

28.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats (46) 605

29.

Ienākumus nenesoši riska darījumi (18) 605

30.

Pārskatītie riska darījumi (19) 607
ATTIECINĀŠANA STARP RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORIEM 610

1.   DAĻA

VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.   ATSAUCES

1.

Šajā pielikumā ir sniegtas papildu norādes par šīs regulas III un IV pielikumā iekļautajām finanšu informācijas veidnēm (“FINREP”). Šis pielikums papildina norādes, kas sniegtas atsauču veidā III un IV pielikuma veidnēs.

2.

Veidnēs norādītos datu punktus sagatavo saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 77. apakšpunktā definētā attiecīgā grāmatvedības regulējuma atzīšanas, ieskaitīšanas un vērtēšanas noteikumiem.

3.

Iestādes iesniedz tikai tās veidņu daļas, kuras attiecas uz:

a)

aktīviem, saistībām, pašu kapitālu, ienākumiem un izdevumiem, ko atzīst konkrētā iestāde;

b)

ārpusbilances riska darījumiem un darbībām, kurās iesaistīta konkrētā iestāde;

c)

konkrētās iestādes veiktajiem darījumiem;

d)

konkrētās iestādes piemērotajiem vērtēšanas noteikumiem, tostarp metodēm, ar ko aplēš kredītriska atskaitījumus.

4.

III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā ir izmantoti šādi saīsinājumi:

a)

“SGS regula” – Regula (EK) Nr. 1606/2002;

b)

“SGS” vai “SFPS” – Komisijas pieņemti “starptautiskie grāmatvedības standarti”, kā tie definēti Komisijas pieņemtās SGS regulas 2. pantā;

c)

“ECB BP regula” jeb “ECB/2008/32” – Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 25/2009 (3);

d)

NACE regula” – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (4);

e)

“BPD” – Padomes Direktīva 86/635/EEK (5);

f)

“4. direktīva” – Padomes Ceturtā direktīva 78/660/EEK (6);

g)

“Valsts VPGP” – valsts vispārpieņemtie grāmatvedības principi, kas izstrādāti saskaņā ar BPD;

h)

“MVU” – mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi saskaņā ar definīciju Komisijas Ieteikumā C(2003)1422 (7);“ISIN kods” – vērtspapīriem piešķirts starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs, kas sastāv no 12 burtiem un cipariem un ir unikāls katrai vērtspapīru emisijai;

i)

“LEI kods” – sabiedrībai piešķirts starptautiskais juridiskās personas identifikators, ar ko nepārprotami identificē finanšu darījuma pusi.

2.   KONVENCIJAS

5.

Attiecībā uz III un IV pielikumu, ja datu punkta lauks ir iekrāsots pelēks, tas nozīmē, ka šis datu punkts nav prasīts vai par to nav iespējams ziņot. Ja IV pielikumā rindas vai slejas atsauces lauks ir iekrāsots melns, tas nozīmē, ka iestādēm, uz kurām attiecas šīs atsauces konkrētajā rindā vai slejā, attiecīgie datu punkti nav jāiesniedz.

6.

III un IV pielikuma veidnēs ir iestrādāti netieši validācijas noteikumi, kas ir noteikti pašās veidnēs ar konvenciju izmantojuma starpniecību.

7.

Ja posteņa nosaukums veidnē ir likts iekavās, tas nozīmē, ka, lai iegūtu kopsummu, šis postenis ir jāatņem, taču tas nav jāuzrāda kā negatīva vērtība.

8.

Posteņi, kas jāuzrāda kā negatīva vērtība, kompilācijas veidnēs ir apzīmēti ar “(–)” pirms to nosaukuma, piemēram, “(–) Pašu akcijas”.

9.

III un IV pielikumā sniegto finanšu informācijas pārskatu veidņu “datu punktu modelī” (“DPM”) katram datu punktam (šūnai) ir “bāzes postenis”, kuram piekārto atribūtu “kredīts/debets”. Ar šo piekārtošanu tiek nodrošināts, ka visas sabiedrības, uzrādot datu punktus, ievēro “zīmju konvenciju”, un tiek dota iespēja noskaidrot katram datu punktam atbilstīgo “kredīta/debeta” atribūtu.

10.

Šīs konvencijas shematisks attēlojums sniegts 1. tabulā.

1.   tabula.

Kredīta/debeta konvencija, plus un mīnus zīme

Elements

Kredīts/Debets

Saldo/Izmaiņas

Iegrāmatojamais skaitlis

Aktīvi

Debets

Aktīvu saldo

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Aktīvu palielinājums

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Aktīvu negatīvs saldo

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Aktīvu samazinājums

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Izdevumi

Izdevumu saldo

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Izdevumu palielinājums

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Izdevumu negatīvs saldo (ieskaitot apvērses)

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Izdevumu samazinājums

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Saistības

Kredīts

Saistību saldo

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Saistību palielinājums

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Saistību negatīvs saldo

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Saistību samazinājums

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Pašu kapitāls

Pašu kapitāla saldo

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Pašu kapitāla palielinājums

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Pašu kapitāla negatīvs saldo

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Pašu kapitāla samazinājums

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Ienākumi

Ienākumu saldo

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Ienākumu palielinājums

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Ienākumu negatīvs saldo (ieskaitot apvērses)

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Ienākumu samazinājums

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

3.   KONSOLIDĀCIJA

11.

Ja vien šajā pielikumā nav norādīts citādi, pārskati saskaņā ar FINREP veidnēm ir sagatavojami, ievērojot prudenciālās konsolidācijas tvērumu saskaņā ar KPR 1. daļas II sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļu. Iestādes par saviem meitasuzņēmumiem un kopuzņēmumiem pārskatus sniedz, izmantojot tās pašas metodes kā prudenciālās konsolidācijas gadījumā:

a)

iestādēm var būt atļauts vai prasīts saskaņā ar KPR 18. panta 5. punktu piemērot pašu kapitāla metodi attiecībā uz ieguldījumiem apdrošināšanas un nefinanšu meitasuzņēmumos;

b)

iestādēm var būt atļauts saskaņā ar KPR 18. panta 2. punktu izmantot proporcionālas konsolidācijas metodi attiecībā uz finanšu meitasuzņēmumiem;

c)

iestādēm var būt prasīts saskaņā ar KPR 18. panta 4. punktu izmantot proporcionālas konsolidācijas metodi attiecībā uz ieguldījumiem kopuzņēmumos.

4.   UZSKAITES PORTFEĻI

4.1.   Aktīvi

12.

“Uzskaites portfelis” ir finanšu instrumentu apkopojums saskaņā ar vērtēšanas noteikumiem. Šie apkopojumi neietver ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos, pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”, kā arī finanšu instrumentus, kas klasificēti kā “Pārdošanai turēti” posteņos “Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” un “Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas”.

13.

Pamatojoties uz SFPS, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:

a)

“Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi”;

b)

“Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

c)

“Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi”;

d)

“Aizdevumi un debitoru parādi”;

e)

“Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi”.

14.

Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:

a)

“Tirdzniecības finanšu aktīvi”;

b)

“Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

c)

“Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu”;

d)

“Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes”;

e)

“Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi”.

15.

“Tirdzniecības finanšu aktīvi” ir ar tādu pašu nozīmi kā attiecīgajos valsts VPGP, pamatojoties uz BPD. Saskaņā ar valsts VPGP, balstoties uz BPD, atvasinātos instrumentus, kuri netiek turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā, šajā postenī uzrāda neatkarīgi no šo līgumu novērtēšanai piemērotās metodes. Atvasināto instrumentu līgumus iestādes iekļauj bilancē tikai tad, ja šie līgumi ir atzīti saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu.

16.

Attiecībā uz finanšu aktīviem “iegādes izmaksu metodes” ietver vērtēšanas noteikumus, saskaņā ar kuriem finanšu aktīva vērtību nosaka kā iegādes izmaksas plus uzkrātie procenti mīnus vērtības samazināšanās zaudējumi.

17.

Saskaņā ar valsts VPGP, pamatojoties uz BPD, “Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi” ir finanšu aktīvi, kuri nekvalificējas iekļaušanai citos uzskaites portfeļos. Šis uzskaites portfelis cita starpā ietver finanšu aktīvus, kuru vērtība ir noteikta kā zemākā summa, salīdzinot sākotnējās atzīšanas un patieso vērtību (tā sauktā “Lower Of Cost Or Market” jeb “LOCOM” metode).

18.

Saskaņā ar valsts VPGP, pamatojoties uz BPD, iestādes, kurām atbilstoši SFPS ir atļauts vai prasīts finanšu instrumentiem piemērot noteiktus vērtēšanas noteikumus, iesniedz informāciju par attiecīgajiem uzskaites portfeļiem, ciktāl šie noteikumi tiek piemēroti.

19.

“Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, ko saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā.

4.2.   Saistības

20.

Pamatojoties uz SFPS, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:

a)

“Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības”;

b)

“Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

c)

“Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā”.

21.

Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:

a)

“Tirdzniecības finanšu saistības”;

b)

“Netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes”.

22.

Saskaņā ar valsts VPGP iestādes, kurām atbilstoši SFPS ir atļauts vai prasīts finanšu instrumentiem piemērot noteiktus vērtēšanas noteikumus, iesniedz informāciju par attiecīgajiem uzskaites portfeļiem, ciktāl šie noteikumi tiek piemēroti.

23.

Gan saskaņā ar SFPS, gan valsts VPGP “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, ko saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā.

5.   FINANŠU INSTRUMENTI

5.1.   Finanšu aktīvi

24.

Uzskaites vērtība ir summa, ko bilancē iegrāmato aktīva pusē. Finanšu aktīvu uzskaites vērtībā iekļauj uzkrātos procentus.

25.

Finanšu aktīvus dala šādās instrumentu klasēs: “Skaidra nauda”, “Atvasinātie instrumenti”, “Kapitāla vērtspapīru instrumenti”, “Parāda vērtspapīri” un “Aizdevumi un avansi”.

26.

“Parāda vērtspapīri” ir iestādē turētie parāda instrumenti, kas emitēti kā vērtspapīri, kuri saskaņā ar ECB BP regulu nav aizdevumi.

27.

“Aizdevumi un avansi” ir iestādē turētie parāda instrumenti, kas nav vērtspapīri; šis postenis ietver “aizdevumus” saskaņā ar ECB BP regulu, kā arī avansus, ko saskaņā ar minēto regulu nevar klasificēt kā “aizdevumus”. “Avansi, kas nav aizdevumi” ir sīkāk raksturoti šā pielikuma 1. daļas 41. punkta g) apakšpunktā. Attiecīgi “parāda instrumenti” ietver “aizdevumus un avansus” un “parāda vērtspapīrus”.

5.2.   Finanšu saistības

28.

Uzskaites vērtība ir summa, ko bilancē iegrāmato pasīva pusē. Finanšu saistību uzskaites vērtībā iekļauj uzkrātos procentus.

29.

Finanšu saistības dala šādās instrumentu klasēs: “Atvasinātie instrumenti”, “Īsās pozīcijas”, “Noguldījumi”, “Emitētie parāda vērtspapīri” un “Citas finanšu saistības”.

30.

“Noguldījumi” ir definēti tāpat kā ECB BP regulā.

31.

“Emitētie parāda vērtspapīri” ir kā vērtspapīri emitēti parāda instrumenti, kuri saskaņā ar ECB BP regulu nav noguldījumi.

32.

“Citas finanšu saistības” ietver visas finanšu saistības, kas nav atvasinātie instrumenti, īsās pozīcijas, noguldījumi un emitētie parāda vērtspapīri.

33.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP “Citas finanšu saistības” var ietvert finanšu garantijas, ja tās ir novērtētas vai nu pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (39. SGS 47(a)), vai kā sākotnēji atzītā summa mīnus kumulatīvā amortizācija (39. SGS 47(c)(ii)). Aizdevumu saistības iegrāmato kā “Citas finanšu saistības”, ja tās ir uzrādītas kā finanšu saistības pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (39. SGS 47(a)) vai ja tās ir saistības izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi (39. SGS 47(c), 47(d)). Uzkrājumus saistībā ar šiem līgumiem (39. SGS 47(c)(i), (d)(i)) iegrāmato kā uzkrājumus postenim “Sniegtās saistības un garantijas”.

34.

“Citās finanšu saistībās” var ietvert arī izmaksājamās dividendes, maksājamās summas attiecībā uz pagaidu un tranzīta posteņiem un summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem vai ārvalstu valūtas darījumiem (maksājamās summas par darījumiem, kas atzīti pirms maksāšanas datuma).

6.   DALĪJUMS PA DARĪJUMA PARTNERIEM

35.

Gadījumos, kad ir prasīts dalījums pa darījuma partneriem, izmanto šādus darījuma partneru sektorus:

a)

centrālās bankas;

b)

vispārējās valdības: centrālās valdības, pavalsts vai reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, tostarp administratīvās struktūras un nekomerciāli uzņēmumi, izņemot šo pārvaldes iestāžu publiskos un privātos uzņēmumus, kuri veic komercdarbību (tos uzrāda sadaļā “nefinanšu sabiedrības”); sociālā nodrošinājuma fondi; un tādas starptautiskās organizācijas kā Eiropas Kopiena, Starptautiskais Valūtas fonds un Starptautisko norēķinu banka;

c)

kredītiestādes: visas iestādes, uz kurām attiecas KPR 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta definīcija (“uzņēmums, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķir aizdevumus”), un daudzpusējās attīstības bankas;

d)

citas finanšu sabiedrības: visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nav kredītiestādes, piemēram, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu fondi, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi un tīrvērtes iestādes, kā arī pārējie finanšu starpnieki un finanšu palīgiestādes;

e)

nefinanšu sabiedrības: sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, bet galvenokārt ar tirgus preču ražošanu tirgum un nefinanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar ECB BP regulu;

f)

mājsaimniecības: fiziskās personas vai fizisko personu grupas, kas ir preču un nefinanšu pakalpojumu patērētāji un ražotāji tikai savam galapatēriņam un tirgus preču ražotāji un nefinanšu un finanšu pakalpojumu sniedzēji ar nosacījumu, ka viņu darbība nav kvazisabiedrību darbība. Ir iekļautas arī bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības un galvenokārt ražo ārpustirgus preces un pakalpojumus, kuri paredzēti konkrētām mājsaimniecību grupām.

36.

Darījuma partneru dalījums sektoros pamatojas vienīgi uz tiešā darījumu partnera veidu. Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, pamatojas uz tā parādnieka iezīmēm, kurš iestādei darījuma noslēgšanā bija būtiskākais vai noteicošais. Attiecībā uz citām klasifikācijām kopīgo riska darījumu sadalē pa darījuma partneru sektoriem, rezidences valstīm un NACE kodiem būtu jāvadās pēc būtiskākā vai noteicošā parādnieka iezīmēm.

2.   DAĻA

NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNĒM

1.   BILANCE

1.1.   Aktīvi (1.1)

1.

“Skaidra nauda” ietver apgrozībā esošās valsts un ārvalstu banknotes un monētas, ko vispārēji izmanto maksājumu veikšanai.

2.

“Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās” ietver no centrālajām bankām pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus.

3.

“Citi pieprasījuma noguldījumi” ietver no kredītiestādēm pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus.

4.

“Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” ietver ieguldījumus asociētos uzņēmumos, kopuzņēmumos un meitasuzņēmumos, kas nav pilnībā vai proporcionāli konsolidēti. Ieguldījumiem, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode, uzskaites vērtība ietver attiecīgo nemateriālo vērtību.

5.

Aktīvus, kas nav finanšu aktīvi un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificēti konkrētos bilances posteņos, uzrāda “Citos aktīvos”. Šie citi aktīvi var ietvert zeltu, sudrabu un citas preces, pat ja tie tiek turēti tirdzniecības nolūkā.

6.

“Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5. SFPS.

1.2.   Saistības (1.2)

7.

Uzkrājumi “Pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām” ietver neto definēto pabalstu saistību summu.

8.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP uzkrājumi postenī “Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti” ietver atbilstoši 19. SGS 153 uzskaitīto darbinieku ilgtermiņa pabalstu plānu deficīta summas. Uzkrātos izdevumus saistībā ar darbinieku īstermiņa pabalstiem (19. SGS 11(a)), definētu iemaksu plāniem (19. SGS 51(a)) un darba attiecību izbeigšanas pabalstiem (19. SGS 169(a)) iekļauj postenī “Citas saistības”.

9.

“Pēc pieprasījuma atmaksājams akciju kapitāls” ietver iestādes emitētos kapitāla instrumentus, kuri neatbilst kritērijiem, lai tos klasificētu kā pašu kapitālu. Šajā postenī iestādes iekļauj arī kooperatīva daļas, kas neatbilst kritērijiem, lai tās klasificētu kā pašu kapitālu.

10.

Saistības, kas nav finanšu saistības un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificētas konkrētos bilances posteņos, iegrāmato “Citās saistībās”.

11.

“Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5. SFPS.

12.

“Rezerves vispārējiem banku riskiem” ir summas, kas iedalītas saskaņā ar BPD 38. pantu. Kad tās ir atzītas, tās atsevišķi norādāmas kā saistības pie “uzkrājumiem” vai pašu kapitālā pie “citām rezervēm”.

1.3.   Pašu kapitāls (1.3)

13.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas ir finanšu instrumenti, ietver līgumus, uz kuriem attiecas 32. SGS.

14.

“Pieprasītais nesamaksātais kapitāls” ietver tā iestādes emitētā kapitāla uzskaites vērtību, kurš pieprasīts no parakstītājiem, bet līdz atsauces datumam nav samaksāts.

15.

“Salikto finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents” ietver iestādes emitēto salikto finanšu instrumentu (tas ir, finanšu instrumenti, kuriem ir gan saistību, gan pašu kapitāla komponents) pašu kapitāla komponentu, ja tas ir nodalīts saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu (ieskaitot saliktos finanšu instrumentus ar vairākiem iegultiem atvasinājumiem, kuru vērtības ir savstarpēji atkarīgas).

16.

“Citi emitētie kapitāla vērtspapīru instrumenti” ietver kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas ir finanšu instrumenti, bet nav “Kapitāls” un “Salikto finanšu instrumentu kapitāla komponents”.

17.

“Citi kapitāla vērtspapīri” ietver visus kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas nav finanšu instrumenti, tostarp uz akcijām balstītus maksājumus darījumos, kuros norēķinās ar kapitāla vērtspapīru instrumentiem (2. SFPS 10).

18.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP “Pārvērtēšanas rezerves” ietver tādu rezervju summu, kas izriet no SGS vai saderīgu valsts VPGP pirmreizējās piemērošanas un nav norādītas cita veida rezervēs.

19.

“Citas rezerves” dalās posteņos “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” un “Citas”. “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā iepriekšējos gados atspoguļoto uzkrāto ienākumu vai izdevumu summu, ko radījuši minētie ieguldījumi. “Citas” ietver tās rezerves, kas atšķiras no citos posteņos atsevišķi uzrādītajām, un var ietvert obligātās un tiesību aktos noteiktās rezerves.

20.

“Pašu akcijas” ietver visus finanšu instrumentus, kam ir pašu kapitāla instrumentu iezīmes un kurus iestāde ir atpirkusi.

2.   PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS (2)

21.

Procentu ienākumi un izdevumi no tirdzniecībai turētiem finanšu instrumentiem un no finanšu instrumentiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ir uzrādāmi vai nu atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem posteņos “procentu ienākumi” un “procentu izdevumi” (“tīrā cena”), vai kā šo instrumentu kategoriju radītās peļņas vai zaudējumu daļa (“netīrā cena”).

22.

Iestādes sniedz datus par šādiem posteņiem dalījumā pa uzskaites portfeļiem:

a)

“Procentu ienākumi”;

b)

“Procentu izdevumi”;

c)

“Dividenžu ienākumi”;

d)

“Neto peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

e)

“Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”.

23.

“Procentu ienākumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmes risks” un “Procentu izdevumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmes risks” ietver summas attiecībā uz tiem “riska ierobežošanas uzskaites” kategorijā klasificētajiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri sedz procentu likmes risku. Tās uzrāda kā bruto procentu ienākumus un izdevumus, lai pareizi atspoguļotu saistīto pret risku nodrošināto posteņu procentu ienākumus un izdevumus.

24.

Summas saistībā ar kategorijā “tirdzniecības nolūkā turēti” klasificētiem atvasinātajiem instrumentiem, kas ir riska ierobežošanas instrumenti no ekonomikas, bet ne grāmatvedības viedokļa, var uzrādīt kā procentu ienākumus un izdevumus, lai pareizi atspoguļotu procentu ienākumus un izdevumus no finanšu instrumentiem, kas tiek nodrošināti pret risku. Šīs summas iekļauj posteņos “Procentu ienākumi. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” un “Procentu izdevumi. Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības”.

25.

“Procentu ienākumi – citi aktīvi” ietver procentu ienākumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos. Šajā postenī var iekļaut procentu ienākumus saistībā ar naudu, naudas līdzekļu atlikumiem centrālajās bankās un citiem pieprasījuma noguldījumiem un ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, kā arī neto procentu ienākumus no definētu pabalstu neto aktīviem.

26.

“Procentu izdevumi – citas saistības” ietver procentu izdevumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos. Šajā postenī var iekļaut procentu izdevumus par saistībām, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, izdevumus, kas izriet no uzkrājumu patiesās vērtības pieauguma laika gaitā, un neto procentu izdevumus par definētu pabalstu neto saistībām.

27.

“Peļņa vai zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības” ietver peļņu vai zaudējumus no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības.

28.

Dividenžu ienākumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un finanšu aktīviem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda vai nu kā “dividenžu ienākumus” atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem no šīm kategorijām, vai kā daļu no šo instrumentu kategoriju radītās peļņas vai zaudējumiem. Dividenžu ienākumus no konsolidācijas tvērumā neietilpstošajiem meitasuzņēmumiem, asociētiem uzņēmumiem un kopuzņēmumiem uzrāda postenī “Peļņas vai (–) zaudējumu daļa no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” un saskaņā ar 28. SGS 10 ieguldījumu uzskaites vērtību samazina tiem ieguldījumiem, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode. Saskaņā ar SFPS peļņu vai zaudējumus, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos, uzrāda postenī “Peļņas vai (–) zaudējumu daļa no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos”.

29.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP vērtības samazināšanās postenī “Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksām” ietver vērtības samazināšanās zaudējumus, ko rada 39. SGS 66 vērtības samazināšanās noteikumu piemērošana.

30.

Postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites” iestādes uzrāda patiesās vērtības izmaiņas riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem, tostarp neefektivitātes rezultātus attiecībā uz naudas plūsmas riska ierobežošanu un riska ierobežošanu neto ieguldījumiem ārvalstu darījumos.

3.   VISAPTVEROŠO IENĀKUMU PĀRSKATS (3)

31.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kas netiks pārklasificēti” un “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kurus var pārklasificēt peļņā vai (–) zaudējumos” (1. SGS 91 (b), IG6) uzrāda kā atsevišķus posteņus.

4.   FINANŠU AKTĪVU SADALĪJUMS PA INSTRUMENTIEM UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORIEM (4)

32.

Finanšu aktīvus uzrāda dalījumā pa instrumentiem un, ja prasīts, pa darījuma partneriem.

33.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP kapitāla vērtspapīru instrumentus uzrāda īpašā dalījumā (“no kā”), lai identificētu tikai instrumentus, kas novērtēti pēc iegādes izmaksām, un konkrētus darījuma partneru sektorus. Saskaņā ar valsts VPGP, pamatojoties uz BPD, kapitāla vērtspapīru instrumentus uzrāda īpašā dalījumā (“no kā”), lai identificētu tikai nekotētos instrumentus un konkrētus darījuma partneru sektorus.

34.

Par pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem iestādes norāda attiecīgi samazinātas vērtības aktīvu un nesamazinātas vērtības aktīvu patieso vērtību un kopsummu attiecībā uz vērtības samazināšanās zaudējumiem, kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārskata sniegšanas datumā. Šo aktīvu uzskaites vērtība ir nesamazinātas vērtības aktīvu patiesās vērtības un samazinātas vērtības aktīvu patiesās vērtības summa.

35.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP tiem finanšu aktīviem, kas klasificēti kā “Aizdevumi un debitoru parādi” vai “Līdz termiņa beigām turēti”, uzrāda samazinātas un nesamazinātas vērtības aktīvu bruto uzskaites vērtību. Atskaitījumus sadala par posteņiem “Individuāli aplēsti īpaši atskaitījumi finanšu aktīviem”, “Kolektīvi aplēsti īpaši atskaitījumi finanšu aktīviem” un “Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti”. Saskaņā ar valsts VPGP, pamatojoties uz BPD, tiem finanšu aktīviem, kas klasificēti kā “Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes”, uzrāda samazinātas un nesamazinātas vērtības aktīvu bruto uzskaites vērtību.

36.

“Individuāli aplēsti īpaši atskaitījumi finanšu aktīviem” ietver vērtības samazinājuma kopsummu finanšu aktīviem, kuri novērtēti individuāli.

37.

“Kolektīvi aplēsti īpaši atskaitījumi finanšu aktīviem” ietver kolektīvā vērtības samazinājuma kopsummu, kas aprēķināta nebūtiskiem aizdevumiem, kuriem bijuši individuāli vērtības samazinājumi, bet iestāde nolēmusi izmantot statistisku pieeju (portfeļa līmenī). Šī pieeja neizslēdz iespēju individuāli nebūtiskajiem aizdevumiem veikt individuālu vērtības samazinājuma novērtējumu un tādējādi uzrādīt tos kā individuāli aplēstus īpašus atskaitījumus finanšu aktīviem.

38.

“Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti” ietver kolektīvā vērtības samazinājuma kopsummu, kas noteikta finanšu aktīviem, kuru vērtības samazinājumi nav individuāli. Attiecībā uz posteni “atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti” var izmantot 39. SGS 59(f), AG87 un AG90.

39.

Summai, ko veido nesamazinātas vērtības aktīvi un samazinātas vērtības aktīvi, atņemot visus atskaitījumus, ir jābūt vienādai ar uzskaites vērtību.

40.

4.5. veidnē ir iekļautas uzskaites vērtības “Aizdevumi un avansi” un “Parāda vērtspapīri”, kas atbilst “subordinētā parāda” definīcijai šīs daļas 54. punktā.

5.   AIZDEVUMU UN AVANSU SADALĪJUMS PA PRODUKTIEM (5)

41.

Aizdevumu un avansu “uzskaites vērtību” uzrāda pa produktu veidiem, atņemot atskaitījumus par vērtības samazinājumiem. Pēc pieprasījuma saņemamos atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”, uzrāda arī šajā veidnē neatkarīgi no atspoguļojuma attiecīgajā “uzskaites portfelī”, sadalot pa šādiem produktiem:

a)

“Pēc pieprasījuma un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu (norēķinu konts)” ietver pēc pieprasījuma un ar īsu brīdinājuma termiņu saņemamos atlikumus, norēķinu kontus un tamlīdzīgus atlikumus, kas var ietvert aizdevumus, kuri ir noguldījumi uz nakti aizņēmējam, neatkarīgi no to juridiskās formas. Šis postenis ietver arī “pārtēriņa kredītus”, kas ir norēķinu konta debeta atlikumi.

b)

“Kredītkaršu parādi” ietver kredītus, kas piešķirti ar kartēm ar atliktā debeta funkciju vai ar kredītkartēm (ECB BP regula);

c)

“Pircēju un pasūtītāju parādi” ietver aizdevumus citiem debitoriem, kuri piešķirti, pamatojoties uz rēķiniem vai citiem dokumentiem, kas dod tiesības saņemt preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas darījumu ieņēmumus. Šis postenis ietver visus faktūrkreditēšanas darījumus (ar vai bez regresa tiesībām);

d)

“Finanšu noma” ietver saņemamās finanšu nomas summas uzskaites vērtību. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP “saņemamā finanšu noma” atbilst definīcijai 17. SGS;

e)

“Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi” ietver finansējumu apmaiņā pret vērtspapīriem, kas iepirkti saskaņā ar līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai aizņemti saskaņā ar vērtspapīru aizdevuma līgumiem;

f)

“Citi termiņaizdevumi” ietver tādus debeta atlikumus ar līgumā noteiktiem termiņiem, kas nav iekļauti citos posteņos;

g)

“Avansi, kas nav aizdevumi” ietver avansus, kurus saskaņā ar ECB BP regulu nevar klasificēt kā “aizdevumus”. Šis postenis cita starpā ietver saņemamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem (piemēram, līdzekļi, kas tiks ieguldīti, pārvesti vai ar kuriem veiks norēķinus) un tranzīta posteņiem (piemēram, čeki un citu veidu maksājumi, kas pārsūtīti līdzekļu saņemšanai);

h)

“Hipotekārie aizdevumi [ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi]” ietver aizdevumus, kas oficiāli nodrošināti ar nekustamo īpašumu, neatkarīgi no aizdevuma/nodrošinājuma attiecības (bieži apzīmēta kā “loan-to-value”);

i)

“Citi nodrošinātie aizdevumi” ietver aizdevumus, kas ir oficiāli nodrošināti, neatkarīgi no aizdevuma/nodrošinājuma attiecības (tā sauktā “loan-to-value”), izņemot tos, kas ir “Ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi”, “Finanšu noma” un “Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi”. Minētais nodrošinājums var būt ķīlas tiesības uz vērtspapīriem, naudas līdzekļi vai cits nodrošinājums;

j)

“Patēriņa kredīti” ietver aizdevumus, kas piešķirti galvenokārt personīgajam preču un pakalpojumu patēriņam (ECB BP regula);

k)

“Aizdevumi mājokļa iegādei” ietver mājsaimniecībām izsniegtus kredītus ieguldījumiem mājokļos personiskai lietošanai un izīrēšanai, tostarp būvniecībai un remontam (ECB BP regula);

l)

“Projektu finansēšanas aizdevumi” ietver aizdevumus, kurus atgūst vienīgi no finansēto projektu ienākumiem.

6.   NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM IZSNIEGTU AIZDEVUMU UN AVANSU SADALĪJUMS PA NACE KODIEM (6)

42.

Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu bruto uzskaites vērtību norāda pa saimnieciskās darbības nozarēm, pamatojoties uz NACE regulu (“NACE kodi”), pēc darījuma partnera pamatdarbības veida.

43.

Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, pamatojas uz 1. daļas 36. punktu.

44.

Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”).

45.

Parāda instrumentiem, kuri novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā vai pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, “Bruto uzskaites vērtība” ir uzskaites vērtība, atskaitot “Uzkrāto vērtības samazinājumu”. Parāda instrumentiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, “Bruto uzskaites vērtība” ir uzskaites vērtība, atskaitot “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā”.

46.

“Uzkrātais vērtības samazinājums” ir uzrādāms finanšu aktīviem, kuri novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā vai pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos. “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” ir uzrādāmas finanšu aktīviem, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. “Uzkrātais vērtības samazinājums” ietver individuāli un kolektīvi aplēstos īpašos atskaitījumus finanšu aktīviem, kā definēts 36. un 37. punktā, kā arī “Kolektīvos atskaitījumus zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti”, kā definēts 38. punktā, bet neietver summas postenī “Uzkrātie norakstījumi”, kā definēts 49. punktā.

7.   VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI FINANŠU AKTĪVI, KAM KAVĒTS TERMIŅŠ VAI SAMAZINĀTA VĒRTĪBA (7)

47.

Parāda instrumentus, kam pārskata sniegšanas atsauces datumā ir kavēts termiņš, bet nav samazināta vērtība, uzrāda uzskaites portfeļos, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP šie uzskaites portfeļi ietver kategorijas “Pieejams pārdošanai”, “Aizdevumi un debitoru parādi” un “Līdz termiņa beigām turēti”. Saskaņā ar valsts VPGP, balstoties uz BPD, šie uzskaites portfeļi ietver arī kategorijas “Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes” un “Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi”.

48.

Aktīvu termiņu uzskata par kavētu, ja darījuma partneris nav veicis maksājumu līgumā noteiktajā termiņā. Šo aktīvu pilnās summas uzrāda sadalījumā pēc senākā termiņa kavējuma dienu skaita. Samazinātas vērtības aktīvus termiņa kavējuma analīzē neietver. Samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtību uzrāda atsevišķi no aktīviem ar kavētu termiņu.

49.

Slejā “Uzkrātie norakstījumi” norāda pamatsummas un kavēto procentu kopsummu par parāda instrumentiem, kurus iestāde vairs neatzīst, jo tie uzskatāmi par neiekasējamiem, neatkarīgi no portfeļa, kurā tie bija iekļauti. Šīs summas ir uzrādāmas tik ilgi, kamēr pilnībā beidzas visas iestādes tiesības (beidzoties noilgumam, atlaižot parādu vai citādi) vai arī summas tiek atgūtas.

50.

“Norakstījumus” var izraisīt gan finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājums, kas atzīts tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā, gan atskaitījumu kredītu zaudējumiem kontu summu samazinājums attiecībā pret finanšu aktīvu uzskaites vērtību.

8.   FINANŠU SAISTĪBU SADALĪJUMS (8)

51.

Tā kā “Noguldījumi” ir definēti tāpat kā ECB BP regulā, regulēti krājnoguldījumi ir klasificējami saskaņā ar ECB BP regulu un sadalāmi atbilstoši darījuma partneriem. Īpaši jānorāda, ka, lai arī nepārvedami pieprasījuma krājnoguldījumi juridiski ir izņemami pēc pieprasījuma, uz tiem attiecas ievērojamas soda naudas un ierobežojumi un to iezīmes ir ļoti līdzīgas noguldījumiem uz nakti, tāpēc tos klasificē kā noguldījumus ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu.

52.

“Emitētie parāda vērtspapīri” ir uzrādāmi dalījumā pa šādiem produktu veidiem:

a)

“Noguldījumu sertifikāti” ir vērtspapīri, kas to turētājiem dod iespēju izņemt līdzekļus no konta;

b)

“Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri” – saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktu;

c)

“Segtās obligācijas” – saskaņā ar KPR 129. panta 1. punktu;

d)

“Kombinētie līgumi” ietver līgumus ar iegultiem atvasinājumiem;

e)

“Citi emitētie parāda vērtspapīri” ietver iepriekšējos posteņos neuzrādītus parāda vērtspapīrus, nošķirot attiecīgi konvertējamus un nekonvertējamus instrumentus.

53.

Emitētās “Subordinētās finanšu saistības” skata tāpat kā citas uzņemtās finanšu saistības. Subordinētās saistības, kas emitētas kā vērtspapīri, klasificē kā “Emitētos parāda vērtspapīrus”, savukārt subordinētās saistības noguldījumu veidā klasificē kā “Noguldījumus”.

54.

8.2. veidnē iekļauj uzskaites vērtības posteņiem “Noguldījumi” un “Emitētie parāda vērtspapīri”, kuri atbilst subordinētā parāda definīcijai klasifikācijā pa uzskaites portfeļiem. “Subordinētā parāda” instrumenti nodrošina pakārtotus prasījumus pret emitentiestādi, kurus var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi (ECB BP regula).

9.   AIZDEVUMU SAISTĪBAS, FINANŠU GARANTIJAS UN CITAS SAISTĪBAS (9)

55.

Ārpusbilances riska darījumi ietver ārpusbilances posteņus, kas uzskaitīti KPR I pielikumā. Ārpusbilances riska darījumus iedala sniegtajās aizdevumu saistībās, sniegtajās finanšu garantijās un citās sniegtajās saistībās.

56.

Informācija par sniegtajām un saņemtajām aizdevumu saistībām, finanšu garantijām un citām saistībām ietver gan atsaucamas, gan neatsaucamas saistības.

57.

“Aizdevumu saistības” ir stingra apņemšanās piešķirt kredītu ar iepriekš noteiktiem noteikumiem un nosacījumiem, izņemot atvasinātos instrumentus, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai nododot vai emitējot citu finanšu instrumentu. Kā “aizdevumu saistības” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:

a)

“Nākotnes depozīti”,

b)

“Neizmantotās kredītiespējas”, kas ietver līgumus par “aizdevuma izsniegšanu” vai “akcepta kredītus”, ievērojot iepriekš noteiktus noteikumus un nosacījumus.

58.

“Finanšu garantijas” ir līgumi, kas uzliek saistības to slēdzējam veikt noteiktus maksājumus garantijas turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP šie līgumi atbilst 39. SGS 9 un 4.A SFPS sniegtajai finanšu garantijas līgumu definīcijai. Kā “finanšu garantijas” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:

a)

“Garantijas, kurām ir kredītu aizstājēju raksturs”;

b)

“Kredītu atvasinātie instrumenti”, kas atbilst finanšu garantijas definīcijai;

c)

“Neatsaucami rezerves akreditīvi, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes”.

59.

“Citas saistības” ietver šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:

a)

“Daļēji apmaksāto akciju un vērtspapīru neapmaksātā daļa”;

b)

“Emitēti vai apstiprināti dokumentārie akreditīvi”;

c)

“Tirdzniecības finansēšanas ārpusbilances posteņi”;

d)

“Dokumentāri akreditīvi, kam par nodrošinājumu ir attiecīgie pārvadājuma dokumenti, un citi pašlikvidējoši darījumi”;

e)

“Garantijas un galvojumi” (tostarp konkursu un izpildes garantijas) un “garantijas, kam nav kredīta aizstājējiem raksturīgo pazīmju”;

f)

“Pārvadājumu garantijas, muitas un nodokļu galvojumi”;

g)

“Parādzīmju emisijas garantijas (NIF) un atjaunojamas kredītu piešķiršanas garantijas (RUF)”;

h)

“Neizmantotās kredītiespējas”, kas ietver līgumus par “aizdevuma izsniegšanu” vai “akcepta kredītus”, ja noteikumi un nosacījumi nav iepriekš noteikti;

i)

“Neizmantotās kredītiespējas”, kas ietver līgumus par “vērtspapīru pirkšanu” vai “garantiju sniegšanu”;

j)

“Neizmantotās kredītiespējas konkursa un izpildes garantijām”;

k)

“Pārējie ārpusbilances posteņi”, kas minēti KPR I pielikumā.

60.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP turpmāk minētos posteņus atzīst bilancē, tādējādi tie nav uzrādāmi kā ārpusbilances riska darījumi:

a)

“Kredītu atvasinātie instrumenti”, kas neatbilst finanšu garantijas definīcijai un ir “atvasināti instrumenti” saskaņā ar 39. SGS;

b)

“Akceptētie pārvedu vekseļi” – iestādes saistības termiņa beigās izmaksāt pārvedu vekseļa nominālvērtību, parasti par preču pārdošanu. Līdz ar to bilancē tie ir klasificēti kā “Pircēju un pasūtītāju parādi”;

c)

“Indosamenti uz vekseļiem”, kas neatbilst atzīšanas pārtraukšanas kritērijiem saskaņā ar 39. SGS;

d)

“Darījumi ar regresa tiesībām”, kas neatbilst atzīšanas pārtraukšanas kritērijiem saskaņā ar 39. SGS;

e)

“Aktīvi, kas iegādāti saskaņā ar tiešajiem nākotnes pirkuma līgumiem” un ir “atvasināti instrumenti” saskaņā ar 39. SGS;

f)

“Aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumi, kas definēti Direktīvas 86/635/EEK 12. panta 3. un 5. punktā”. Saskaņā ar šiem līgumiem pārņēmējam ir iespēja, bet ne pienākums konkrētā (vai turpmāk nosakāmā) datumā aktīvus nodot atpakaļ par iepriekš noteiktu cenu. Tādēļ šie līgumi atbilst atvasinātu instrumentu definīcijai saskaņā ar 39. SGS 9.

61.

“no kā: saistību neizpilde” ietver nominālvērtību tām sniegtajām aizdevumu saistībām, finanšu garantijām un citām saistībām, kuru darījuma partneris nepilda saistības saskaņā ar KPR 178. pantu.

62.

Attiecībā uz ārpusbilances riska darījumiem “Nominālā summa” ir summa, kas vislabāk raksturo iestādes kredītriska maksimālo apmēru, neņemot vērā saņemto nodrošinājumu un citus kredītkvalitātes uzlabojumus. Konkrētāk, sniegtajām finanšu garantijām nominālā summa ir maksimālā summa, ko iestādei varētu nākties maksāt, ja garantija tiktu izmantota. Aizdevumu saistībām nominālā summa ir vēl neizmantotā summa, kuru iestāde ir apņēmusies aizdot. Nominālā summa ir riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpju un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas.

63.

9.2. veidnē “saņemtajām aizdevumu saistībām” nominālā summa ir kopējā neizmantotā summa, kuru darījuma partneris ir apņēmies aizdot iestādei. Citām saņemtajām saistībām nominālā summa ir kopējā summa saistībām, ko uzņēmusies darījuma otra puse. Saņemtajām finanšu garantijām “Garantijas maksimālā vērā ņemamā summa” ir maksimālā summa, ko darījuma partnerim varētu nākties maksāt, ja garantija tiktu izmantota. Ja saņemto finanšu garantiju ir sniedzis vairāk nekā viens garantijas devējs, garantēto summu minētajā veidnē uzrāda tikai vienreiz; garantēto summu attiecina uz to garantijas devēju, kurš ir būtiskākais kredītriska mazināšanas ziņā.

10.   ATVASINĀTIE INSTRUMENTI (10 UN 11)

64.

Tirdzniecības nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem un riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem uzskaites vērtību un nosacīto summu uzrāda dalījumā pa attiecīgā riska, tirgus (ārpusbiržas tirgi pretstatā regulētajiem tirgiem) un produktu veidiem.

65.

Riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētos atvasinātos instrumentus iestādes norāda pa riska ierobežošanas pozīcijām.

66.

Kombinētajos instrumentos iekļautos atvasinātos instrumentus, kas ir izdalīti no galvenā līguma, 10. un 11. veidnē uzrāda atkarībā no atvasinātā instrumenta būtības. Galvenā līguma summa šajās veidnēs netiek norādīta. Tomēr, ja kombinētais instruments ir novērtēts pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, visu līgumu iekļauj attiecīgi kategorijā “tirdzniecībai turēti” vai “finanšu instrumenti, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (un līdz ar to iegultos atvasinājumus 10. un 11. veidnē neuzrāda).

10.1.   Atvasināto instrumentu klasifikācija pēc riska veida

67.

Visus atvasinātos instrumentus klasificē pa šādām riska kategorijām:

a)

Procentu likme: Procentu likmju atvasinātie instrumenti ir līgumi attiecībā uz procentus nesošu finanšu instrumentu, kura naudas plūsmu nosaka atsauces procentu likmes vai cits procentu likmju līgums, piemēram, iespējas līgums attiecībā uz regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu par valsts parādzīmes iegādi. Šajā kategorijā ietilpst vienīgi tie darījumi, kuriem visas pozīcijas ir pakļautas tikai vienas valūtas procentu likmei. Tādējādi ir izslēgti līgumi, kas paredz vienas vai vairāku ārvalstu valūtu maiņu, piemēram, dažādu valūtu mijmaiņas līgumi un valūtas iespējas līgumi, kā arī citi līgumi, kuru galvenā riska iezīme ir ārvalstu valūtas kursa risks – tie ir uzrādāmi kā ārvalstu valūtas maiņas līgumi. Procentu likmju līgumi ietver regulētā tirgū netirgotus procentu likmes nākotnes līgumus, vienas valūtas procentu likmes mijmaiņas līgumus, regulētā tirgū tirgotus procentu likmes nākotnes līgumus, procentu likmju iespējas līgumus (ieskaitot procentu robežlikmju līgumus (caps, floors, collars, corridors)), procentu likmju mijmaiņas iespējas līgumus un procentu likmju garantijas.

b)

Kapitāla vērtspapīri: Kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti ir līgumi, kuru peļņa vai tās daļa ir atkarīga no konkrēta kapitāla vērtspapīra cenas vai kapitāla vērtspapīru cenu indeksa.

c)

Ārvalstu valūtas un zelts: Šie atvasinātie instrumenti ietver līgumus par valūtas maiņu nākotnes līgumu tirgū un riska darījumiem ar zeltu. Tādējādi tie ietver tiešos nākotnes līgumus, valūtas kursa mijmaiņas līgumus, valūtas mijmaiņas līgumus (ieskaitot dažādu valūtu procentu likmju mijmaiņas līgumus), regulētā tirgū tirgotus valūtas nākotnes līgumus, valūtas iespējas līgumus, valūtas mijmaiņas iespējas līgumus un valūtas garantijas. Ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti ietver visus riska darījumus ar vienu vai vairākām valūtām neatkarīgi no tā, vai tie ir procentu likmju vai valūtas maiņas kursu darījumi. Līgumi par zeltu ietver visus riska darījumus ar šo preci.

d)

Kredīti: Kredītu atvasinātie instrumenti ir līgumi, kas neatbilst finanšu garantijas definīcijai un kuriem izmaksa ir galvenokārt piesaistīta kādam noteikta atsauces kredīta kredītspējas mēram. Šie līgumi paredz apmaiņu ar maksājumiem, kuriem vismaz vienu no abām pozīcijām nosaka atsauces kredīta rezultātu rādītāji. Izmaksu izraisošie notikumi var būt dažādi, tostarp saistību neizpilde, reitinga samazinājums vai iepriekš noteiktas izmaiņas atsauces aktīva kredītriska starpībā.

e)

Preces: Šie atvasinātie instrumenti ir līgumi, kuru peļņa vai tās daļa ir atkarīga no cenas vai cenu indeksa tādām precēm kā dārgmetāli (izņemot zeltu), nafta, koksne vai lauksaimniecības produkti.

f)

Citi: Šie atvasinātie instrumenti ir jebkuri citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri neattiecas uz riska darījumiem ar ārvalstu valūtu, procentu likmēm, kapitāla vērtspapīriem, precēm vai kredītrisku, piemēram, atvasinātie instrumenti attiecībā uz klimatu vai apdrošināšanu.

68.

Ja atvasināto instrumentu ietekmē vairāk nekā viens pamatā esošais risks, instrumentu uzrāda pie nozīmīgākā riska veida. Vairāku riska darījumu atvasinātajiem instrumentiem neskaidrības gadījumā darījumus iedala šādā prioritārā secībā:

a)

Preces: Šajā kategorijā uzrāda visus atvasināto instrumentu darījumus, kuros ir preču vai preču indeksa risks neatkarīgi no tā, vai tie ietver kopīgu riska darījumu ar precēm un jebkādu citu riska kategoriju, kas var būt ārvalstu valūta, procentu likme vai kapitāla vērtspapīri.

b)

Kapitāla vērtspapīri: Izņemot līgumus par kopīgiem riska darījumiem ar precēm un kapitāla vērtspapīriem, kas ir uzrādāmi pie precēm, visi atvasināto instrumentu darījumi, kuri ir piesaistīti kapitāla vērtspapīru vai to indeksu rezultātiem, ir uzrādāmi kapitāla vērtspapīru kategorijā. Šajā kategorijā iekļauj arī kapitāla vērtspapīru darījumus ar ārvalstu valūtas vai procentu likmes risku.

c)

Ārvalstu valūtas un zelts: Šajā kategorijā ietver visus atvasināto instrumentu darījumus (izņemot tos, kas jau uzrādīti preču vai kapitāla vērtspapīru kategorijā), kuros riski ir attiecībā uz vairāk nekā vienu valūtu neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz procentus nesošiem finanšu instrumentiem vai valūtas maiņas kursiem.

10.2.   Par atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmās summas

69.

Visu atvasināto instrumentu (riska ierobežošanas vai tirdzniecības) “uzskaites vērtība” ir to patiesā vērtība. Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību (virs nulles) ir “finanšu aktīvi” un atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību (zem nulles) ir “finanšu saistības”. Atvasinātajiem instrumentiem ar pozitīvu patieso vērtību (“finanšu aktīvi”) un attiecīgi instrumentiem ar negatīvu patieso vērtību (“finanšu saistības”) “uzskaites vērtību” uzrāda atsevišķi. Sākotnējās atzīšanas datumā atvasinātos instrumentus klasificē kā “finanšu aktīvus” vai “finanšu saistības” atkarībā no to sākotnējās patiesās vērtības. Pēc sākotnējās atzīšanas, atvasinātā instrumenta patiesajai vērtībai palielinoties vai samazinoties, apmaiņas darījuma nosacījumi iestādei var kļūt labvēlīgāki (un atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu aktīvu”) vai nelabvēlīgāki (un atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu saistības”).

70.

“Nosacītā summa” ir visu uz atsauces datumu noslēgto un vēl neapmaksāto darījumu bruto nominālvērtība. Nosacītās summas noteikšanā ņem vērā jo īpaši turpmāk minēto:

a)

Līgumiem ar mainīgām nominālajām vai nosacītajām pamatsummām uzskaites bāze ir nominālās vai nosacītās pamatsummas atsauces datumā.

b)

Atvasināto instrumentu līgumam ar reizinātāja komponentu uzrādāmā nosacītā summa ir līguma efektīvā nosacītā summa vai nominālvērtība.

c)

Mijmaiņas darījumi: Mijmaiņas darījuma nosacītā summa ir pamatā esošā pamatsumma, uz kuras balstās apmaiņa ar procentu likmēm, ārvalstu valūtām vai citiem ienākumiem vai izdevumiem.

d)

Ar kapitāla vērtspapīriem un precēm saistīti līgumi: Kapitāla vērtspapīru vai preču līgumiem uzrādāmā nosacītā summa ir preces vai kapitāla vērtspapīru produktu, par kuru pirkšanu vai pārdošanu noslēgts līgums, daudzuma reizinājums ar vienības līgumcenu. Preču līgumiem ar vairākām pamatsummas apmaiņām uzrādāmā nosacītā summa ir līguma summa, kas reizināta ar atlikušo līgumā paredzēto pamatsummas apmaiņu skaitu.

e)

Kredītu atvasinātie instrumenti: Kredītu atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmā līgumsumma ir attiecīgā atsauces kredīta nominālvērtība.

f)

Digitālajiem iespējas līgumiem ir iepriekš noteikta atlīdzība, kas var būt naudas summa vai pamatā esošo aktīvu līgumu skaits. Digitālo iespējas līgumu nosacīto summu nosaka kā iepriekš noteikto naudas summu vai kā pamatā esošo aktīvu patieso vērtību atsauces datumā.

71.

Atvasinātajiem instrumentiem sleja “Nosacītā summa” katras rindas postenim ietver nosacīto summu kopsummu par visiem līgumiem, kuros iestāde ir darījuma puse, neatkarīgi no tā, vai attiecīgie atvasinātie instrumenti bilancē tiek uzskatīti par aktīviem vai saistībām. Uzrāda visas nosacītās summas neatkarīgi no tā, vai atvasināto instrumentu patiesā vērtība ir pozitīva, negatīva vai vienāda ar nulli. Savstarpējais ieskaits attiecībā uz nosacītajām summām nav atļauts.

72.

“Nosacīto summu” uzrāda “kopā” un “no kā: pārdoti” pa šādiem posteņiem: “OTC iespējas līgumi”, “Organizētā tirgus iespējas līgumi”, “Preces” un “Citi”. Postenis “no kā pārdoti” ietver nosacītās summas (norunas cenu) līgumiem, kuros iestādes (iespējas līguma parakstītājas) darījuma partneriem (iespējas līguma turētājiem) ir tiesības izmantot iespēju, un attiecībā uz kredītriska atvasināto instrumentu posteņiem – nosacītās summas līgumiem, ar kuriem iestāde (aizsardzības pārdevēja) ir pārdevusi (devusi) aizsardzību tās darījuma partneriem (aizsardzības pircējiem).

10.3.   Atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”

73.

Atvasinātie instrumenti, kas nav faktiski riska ierobežošanas instrumenti saskaņā ar 39. SGS, būtu jāiekļauj portfelī “tirdzniecības nolūkā turēti”. Tas pats attiecas uz atvasinātajiem instrumentiem, kurus tur riska ierobežošanas nolūkā, bet kuri neatbilst 39. SGS prasībām, lai tos uzskatītu par faktiskiem riska ierobežošanas instrumentiem, kā arī uz atvasinātajiem instrumentiem, kuri piesaistīti nekotētiem kapitāla vērtspapīru instrumentiem un kuriem nevar ticami noteikt patieso vērtību.

74.

“Tirdzniecības nolūkā turētus” atvasinātos instrumentus, kas atbilst “ekonomikas riska ierobežošanas pozīciju” definīcijai, uzrāda atsevišķi par katru riska veidu. Postenis “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” ietver atvasinātos instrumentus, kas klasificēti kā “tirdzniecības nolūkā turēti”, bet nav iekļauti tirdzniecības portfelī, kā tas definēts KPR 4. panta 1. punkta 86. apakšpunktā. Šis postenis neietver tirdzniecībai savā vārdā paredzētos atvasinātos instrumentus.

10.4.   Atvasināto instrumentu sadalījums pa darījuma partneru sektoriem

75.

Uzskaites vērtību un kopējo nosacīto summu tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem un tiem riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo OTC tirgū, uzrāda dalījumā pa darījuma partneriem, izmantojot šādas kategorijas:

a)

“kredītiestādes”,

b)

“citas finanšu sabiedrības”, un

c)

“citi”, kas aptver visus pārējos darījuma partnerus.

76.

Visus OTC atvasinātos instrumentus neatkarīgi no to piesaistes riska veida uzrāda dalījumā pa minētajiem darījuma partneriem. Attiecībā uz kredītriska atvasinātajiem instrumentiem dalījumā pa darījuma partneriem vadās pēc sektora, kuram pieder līguma iestādes darījuma partneris (aizsardzības pircējs vai pārdevējs).

11.   IZMAIŅAS ATSKAITĪJUMOS KREDĪTU ZAUDĒJUMIEM UN KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU INSTRUMENTU VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM (12)

77.

Posteni “Palielinājumi saistībā ar summām, kas atliktas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto izdevumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma palielinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz samazinājumus. Posteni “Samazinājumi saistībā ar summām, kas apvērstas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto ienākumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma samazinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz palielinājumus.

78.

Kā skaidrots šīs daļas 50. punktā, “norakstījumus” var veikt vai nu ar finanšu aktīva vērtības samazinājuma tiešu atzīšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (neizmantojot atskaitījumu kontu), vai ar summas samazinājumu ar šo finanšu aktīvu saistītajos atskaitījumu kontos. “Samazinājumi saistībā ar summām, kas saņemtas pret atskaitījumiem” ir atskaitījumu uzkrātās summas samazinājumi attiecīgajā periodā veikto “norakstījumu” dēļ par attiecīgajiem parāda instrumentiem, kas uzskatāmi par neiekasējamiem. “Vērtības korekcijas, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ir “norakstījumi”, kas attiecīgajā periodā ir veikti tiešā veidā no konkrētā finanšu aktīva vērtības.

12.   SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS UN GARANTIJAS (13)

12.1.   Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām (13.1)

79.

Ķīlas un garantijas, ar ko nodrošina aizdevumus un avansus, uzrāda pa ķīlu veidiem – hipotekārie aizdevumi un citi nodrošināti aizdevumi – un pa finanšu garantijām. Aizdevumus un avansus sadala pa darījuma partneriem.

80.

13.1. veidnē uzrāda “nodrošinājuma vai garantijas maksimālo vērā ņemamo vērtību”. Attiecīgajās 13.1. veidnes slejās uzrādīto finanšu garantijas un/vai nodrošinājuma vērtību summa nevar pārsniegt attiecīgā aizdevuma uzskaites vērtību.

81.

Uzrādot aizdevumus un avansus atkarībā no ķīlas veida, izmanto šādas definīcijas:

a)

“Hipotekārie aizdevumi [ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi]”: “Mājokļi” ietver ar mājokļu nekustamo īpašumu nodrošinātus aizdevumus un “Komerciāls” – ar komerciāla nekustamā īpašuma ķīlām nodrošinātus aizdevumus; abos gadījumos atbilstoši KPR definīcijai;

b)

“Citi nodrošinātie aizdevumi”: “Nauda [Emitētie parāda instrumenti]” ietver iestādes noguldījumu ķīlas vai emitētos parāda instrumentus un “Pārējie” ietver citu vērtspapīru vai aktīvu ķīlas. Šeit ar “iestādi” ir jāsaprot tā iestāde, kura nodrošina parāda vērtspapīru, kas izmantojams kā nodrošinājums (to faktiski emitē), un saņem aizdevumu un avansu, nevis pārskatu sniedzēja iestāde, kura saņem nodrošinājumu un izsniedz aizdevumu un avansu.

c)

“Saņemtās finanšu garantijas” ietver līgumus, kas uzliek saistības to slēdzējam veikt noteiktus maksājumus iestādei, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem.

82.

Attiecībā uz aizdevumiem un avansiem, kuriem vienlaikus ir vairāk nekā viena veida nodrošinājums vai garantijas, summu “nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” sadala pēc to kvalitātes, sākot no kvalitatīvākā.

12.2.   Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] (13.2)

83.

Šajā veidnē norāda uzskaites vērtību nodrošinājumam, kas iegūts laikposmā no atsauces perioda sākuma līdz tā beigām un kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē.

12.3.   Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] (13.3)

84.

“Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi]” ir uzskaites vērtības kopsumma tiem materiālajiem aktīviem, kuri iegūti, pārņemot nodrošinājumu, kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē, izņemot aktīvus, kuri klasificēti kā “Pamatlīdzekļi”.

13.   PATIESĀS VĒRTĪBAS HIERARHIJA: PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS NOVĒRTĒTIE FINANŠU INSTRUMENTI (14)

85.

Pēc patiesās vērtības novērtēto finanšu instrumentu vērtību iestādes uzrāda, ievērojot 13. SFPS 72 paredzēto hierarhiju.

86.

“Patiesās vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā” ir peļņa vai zaudējumi no to instrumentu pārvērtēšanas attiecīgajā periodā, kuri pārskata sniegšanas datumā joprojām pastāv. Šo peļņu un zaudējumus uzrāda kā iekļaušanai peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tādējādi uzrāda summas pirms nodokļiem.

87.

“Uzkrātās patiesās vērtības izmaiņas pirms nodokļiem” ir uzkrātā peļņa vai zaudējumi no instrumentu pārvērtēšanas laikposmā no sākotnējās atzīšanas līdz atsauces datumam.

14.   ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA UN AR PĀRVESTIEM FINANŠU AKTĪVIEM SAISTĪTĀS FINANŠU SAISTĪBAS (15)

88.

15. veidnē ir iekļauta informācija par tiem pārvestajiem finanšu aktīviem, kuri daļēji vai pilnībā nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, un tiem finanšu aktīviem, kuriem pilnībā pārtraukta atzīšana, bet iestāde saglabā apkalpošanas tiesības.

89.

Attiecīgās saistības uzrāda, ņemot vērā portfeli, kurā saistītie pārvestie finanšu aktīvi bija iekļauti aktīva pusē, nevis portfeli, kurā tie bija iekļauti pasīva pusē.

90.

Sleja “Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina nolūkā” ietver to finanšu aktīvu uzskaites vērtību, kuri ir atzīti uzskaites vajadzībām, bet kuru atzīšana pārtraukta prudenciālām vajadzībām tāpēc, ka iestāde tos uzskata par vērtspapīrošanas pozīcijām kapitāla prasības aprēķina vajadzībām saskaņā ar KPR 109. pantu, jo saskaņā ar KPR 243. un 244. pantu ir pārvests būtisks kredītrisks.

91.

“Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) ir darījumi, kuros iestāde saņem naudas līdzekļus apmaiņā pret finanšu aktīviem, ko pārdod par noteiktu cenu, apņemoties atpirkt tos pašus (vai identiskus) aktīvus par noteiktu cenu konkrētā dienā nākotnē. Par “Līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) uzskata arī darījumus, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu naudā uz laiku tiek nodots zelts. Summas, ko iestāde saņēmusi apmaiņā pret finanšu aktīviem, kas pārvesti trešai personai (“pagaidu ieguvējs”), klasificējamas kā “līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu”, ja pastāv apņemšanās, nevis tikai iespēja veikt pretēju operāciju. Pie līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu ir pieskaitāmas arī repo veida operācijas, kas var ietvert:

a)

summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai vērtspapīru aizdevuma veidā pret nodrošinājumu naudā;

b)

summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai pārdošanas/atpirkšanas līguma veidā.

92.

“Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) un “Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu” (“reversais repo”) paredz, ka iestāde saņem vai aizdod naudas līdzekļus.

93.

Kad vērtspapīrošanas darījumā pārtrauc atzīt pārvestos finanšu aktīvus, iestāde deklarē no posteņa gūto peļņu (ciestos zaudējumus) ienākumu pārskatā atbilstoši “uzskaites portfeļiem”, kuros attiecīgie finanšu aktīvi bija iekļauti pirms atzīšanas pārtraukšanas.

15.   ATSEVIŠĶU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINA POSTEŅU SADALĪJUMS (16)

94.

Par atsevišķiem ienākumu pārskata posteņiem peļņa (vai ienākumi) un zaudējumi (vai izdevumi) ir uzrādāmi sīkākā dalījumā.

15.1.   Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (16.1)

95.

Procentus uzrāda dalījumā pa procentu ienākumiem par finanšu un citiem aktīviem un pa procentu izdevumiem par finanšu un citām saistībām. Procentu ienākumi par finanšu aktīviem ietver procentu ienākumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem. Procentu izdevumi par finanšu saistībām ietver procentu izdevumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, noguldījumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un citām finanšu saistībām. 16.1. veidnes mērķiem īsās pozīcijas aplūko kopā ar pārējām finanšu saistībām. Ņem vērā visus dažādo portfeļu instrumentus, izņemot tos, kas iekļauti posteņos “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” un netiek izmantoti procentu likmju riska ierobežošanai.

96.

Procenti par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem ietver tādas summas saistībā ar tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri kvalificējas kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”, kas ir iekļautas kā procentu ienākumi vai izdevumi nolūkā koriģēt ienākumus un izdevumus par finanšu instrumentiem, kuri ir nodrošināti pret risku no ekonomikas, bet ne grāmatvedības viedokļa.

15.2.   Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.2)

97.

Peļņu vai zaudējumus, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda dalījumā pa finanšu instrumentu veidiem un pa uzskaites portfeļiem. Par katru posteni uzrāda neto peļņu vai zaudējumus, kas izriet no darījuma atzīšanas pārtraukšanas. Neto summa ir realizētās peļņas un realizēto zaudējumu starpība.

15.3.   Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem (16.3)

98.

Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām uzrāda dalījumā pa instrumentu veidiem; katrā attiecīgajā postenī norāda finanšu instrumenta realizētās un nerealizētās summas neto (peļņa mīnus zaudējumi).

15.4.   Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem (16.4)

99.

Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām uzrāda arī dalījumā pa risku veidiem; katrā attiecīgajā postenī norāda ar attiecīgo riska darījumu (tostarp saistītiem atvasinātajiem instrumentiem) saistītā pamatā esošā riska (procentu likmju, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, kredītriska, preču u. c.) realizētās un nerealizētās summas neto (peļņa mīnus zaudējumi). Valūtas maiņas kursu starpību radīto peļņu un zaudējumus iekļauj postenī, kurā iekļauta konvertētā instrumenta pārējā peļņa un zaudējumi. Peļņu un zaudējumus par aktīviem un saistībām, kas nav atvasinātie instrumenti, uzrāda šādi:

a)

Procentu likmju instrumenti: ietver tirdzniecību ar aizdevumiem un avansiem, noguldījumiem un parāda vērtspapīriem (turētajiem vai emitētajiem);

b)

Kapitāla vērtspapīru instrumenti: ietver tirdzniecību ar akcijām, PVKIU kvotām un citiem kapitāla vērtspapīru instrumentiem;

c)

Ārvalstu valūtas tirdzniecība: ietver vienīgi tirdzniecību ar ārvalstu valūtām;

d)

Kredītriska instrumenti: ietver ar kredītrisku saistīto parādzīmju tirdzniecību;

e)

Preces: šajā postenī iekļauj vienīgi atvasinātos instrumentus, jo tirdzniecības nolūkā turētas preču pozīcijas uzrāda pie “Citiem aktīviem”, nevis “Tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem”;

f)

Citi: ietver tirdzniecību ar finanšu instrumentiem, ko nevar klasificēt citur.

15.5.   Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.5)

100.

Peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda dalījumā pa instrumentu veidiem. Iestādes uzrāda realizētās un nerealizētās summas neto un attiecīgajā periodā fiksētās patiesās vērtības izmaiņas, ko radījušas kredītriska (aizņēmēja vai emitenta paša kredītriska) izmaiņas.

15.6.   Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites (16.6)

101.

Peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas uzskaites uzrāda dalījumā pa šīs uzskaites veidiem: patiesās vērtības riska ierobežošana, naudas plūsmas riska ierobežošana un riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu darījumos. Peļņu vai zaudējumus no patiesās vērtības riska ierobežošanas sadala starp riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem.

15.7.   Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi (16.7)

102.

Posteni “Papildinājumi” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto izdevumu atzīšanu. Posteni “Apvērses” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto ienākumu atzīšanu.

16.   SASKAŅOŠANA STARP GRĀMATVEDĪBAS UN KPR KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMU (17)

103.

“Grāmatvedības konsolidācijas tvērums” ietver aktīvu, saistību un pašu kapitāla uzskaites vērtību un ārpusbilances riska darījumu nominālvērtību, kas sagatavotas, izmantojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, tas ir, konsolidācijā ietverot apdrošināšanas un nefinanšu sabiedrības.

104.

Šajā veidnē postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” neietver meitasuzņēmumus, jo, ievērojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, pilnībā konsolidē visus meitasuzņēmumus.

105.

“Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem” ietver aktīvus saistībā ar cedēto pārapdrošināšanu, kā arī aktīvus saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem, ja tādi ir.

106.

“Saistības saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem” ietver saistības saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

17.   ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS (20)

107.

20. veidne ir izmantojama, ja iestāde pārsniedz 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā noteikto robežlielumu. Ģeogrāfiskajā sadalījumā pa darbības (atrašanās) vietām 20.1.–20.3. veidnē “darbības attiecīgajā valstī” ir nošķirtas no “darbībām ārpus attiecīgās valsts”. “Atrašanās vieta” ir attiecīgo aktīvu vai saistības atzinušās juridiskās personas inkorporācijas jurisdikcija; attiecībā uz filiālēm tā ir rezidences vietas jurisdikcija. Šajā nolūkā darbības “attiecīgajā valstī” ietver darbības, kas atzītas iestādes atrašanās vietas dalībvalstī.

108.

20.4.–20.7. veidnē informācija “pa valstīm” ietverama, pamatojoties uz tiešā darījumu partnera rezidences vietu. Sniegtajā sadalījumā iekļauj riska darījumus vai saistības ar katras tās ārvalsts rezidentiem, kurā iestādei ir riska darījumi. Riska darījumus vai saistības ar pārvalstiskām organizācijām attiecina nevis uz iestādes rezidences valsti, bet gan uz ģeogrāfisko iedalījumu “Citas valstis”.

109.

20.4. veidnē attiecībā uz parāda instrumentiem “bruto uzskaites vērtību” norāda, kā noteikts 2. daļas 45. punktā. Atvasinātajiem instrumentiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem uzrādāmā summa ir uzskaites vērtība. Aizdevumus un avansus pozīcijā “no kā: ienākumus nenesoši” uzrāda, kā noteikts šā pielikuma 145.–157. punktā. Parāda pārskatīšana ietver visus tos “parāda” līgumus 19. veidnes nozīmē, kuriem piemēro šā pielikuma 163.–179. punktā minētos pārskatīšanas pasākumus. 20.7. veidni aizpilda “pa valstīm”, ievērojot klasifikāciju pa NACE kodiem. Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”).

18.   MATERIĀLIE UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI: OPERATĪVĀS NOMAS AKTĪVI (21)

110.

Lai aprēķinātu 9. panta e) apakšpunktā paredzēto robežvērtību, materiālos aktīvus, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm ar līgumiem, kas saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu kvalificējas kā operatīvā noma, uzrāda kā materiālo aktīvo kopsummu.

111.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP aktīvus, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm operatīvās nomas darījumos, uzrāda dalījumā pa novērtējuma metodēm.

19.   AKTĪVU PĀRVALDĪBA, TURĒTĀJBANKAS PAKALPOJUMI UN CITAS PAKALPOJUMU FUNKCIJAS (22)

112.

Lai aprēķinātu 9. panta f) apakšpunktā paredzēto robežvērtību, summa “neto ienākumi no maksām un komisijas naudas” ir “maksu un komisijas naudas ienākumu” un “maksu un komisijas naudas izdevumu” starpības absolūtā vērtība. Tajā pašā nolūkā summa “neto procenti” ir “procentu ienākumu” un “procentu izdevumu” starpības absolūtā vērtība.

19.1.   Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām (22.1)

113.

Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa darbības veidiem. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP šī veidne ietver visus maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus, izņemot:

a)

summas, ko ņem vērā, aprēķinot finanšu instrumentu efektīvos procentus (7. SFPS 20(c)), un

b)

summas saistībā ar finanšu instrumentiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (7. SFPS 20(c)(i)).

114.

Neietver darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā; tās ietilpst šo instrumentu sākotnējā iegādes/emisijas vērtībā un to atlikušā termiņa laikā tiek amortizētas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot efektīvo procentu likmi (skatīt 39. SGS 43).

115.

Darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, iekļauj postenī “Neto peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām” vai “Neto peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”. Tās neiekļauj šo instrumentu sākotnējā iegādes vai emisijas vērtībā, bet nepastarpināti atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

116.

Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus iestādes uzrāda, ievērojot šādus kritērijus:

a)

“Vērtspapīri. Emisijas” ietver maksas un komisijas naudu, kas saņemtas par iesaisti to vērtspapīru iniciēšanā vai emisijā, kurus nav iniciējusi vai emitējusi attiecīgā iestāde;

b)

“Vērtspapīri. Pārveduma rīkojumi” ietver maksas un komisijas naudu, ko rada vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas rīkojumu saņemšana, pārsūtīšana un izpilde klientu vārdā;

c)

“Vērtspapīri. Citi” ietver maksas un komisijas naudu, kas rodas, iestādei sniedzot citus pakalpojumus saistībā ar vērtspapīriem, kurus nav iniciējusi vai emitējusi attiecīgā iestāde;

d)

“Tīrvērte un norēķini” ietver maksu un komisijas naudas ienākumus, ko iestāde guvusi (izdevumus, kas no iestādes iekasēti), piedaloties darījuma partneru, tīrvērtes un norēķinu līgumos;

e)

“Aktīvu pārvaldība”, “Turētājbankas pakalpojumi”, “Centralizēti administratīvie pakalpojumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem”, “Fiduciārie darījumi”, “Maksājumu pakalpojumi” ietver maksu un komisijas naudas ienākumus, ko iestāde guvusi (izdevumus, kas no iestādes iekasēti), sniedzot šos pakalpojumus;

f)

“Strukturētais finansējums” ietver maksas un komisijas naudu, kas saņemtas par iesaisti tādu finanšu instrumentu iniciēšanā vai emisijā, kuri nav attiecīgās iestādes radītie vai emitētie vērtspapīri;

g)

“Vērtspapīrošanas darbību apkalpošanas maksa” ietver ienākumus no maksām un komisijas naudas, ko iestāde guvusi, sniedzot aizdevumu apkalpošanas pakalpojumus, un izdevumus par maksām un komisijas naudu, kurus no iestādes iekasējuši aizdevumu pakalpojumu sniedzēji;

h)

“Sniegtās aizdevumu saistības” un “Sniegtās finanšu garantijas” ietver attiecīgajā periodā kā ienākumus atzīto summu par maksu un komisijas naudas amortizāciju par šīm darbībām, kas sākotnēji atzīta kā “citas finanšu saistības”;

i)

“Saņemtās aizdevumu saistības” un “Saņemtās finanšu garantijas” ietver maksu un komisijas naudas izdevumus, ko atzinusi iestāde un kas izriet no maksas, ko pieprasījis darījuma partneris, kurš uzņēmies saistības izsniegt aizdevumu vai sniegt finanšu garantiju;

j)

“Citi” ietver pārējos maksu un komisijas naudas ienākumus, ko iestāde guvusi (izdevumus, kas no iestādes iekasēti), piemēram, tos, kas izriet no “citām saistībām”, ārvalstu valūtas maiņas pakalpojumiem (piemēram, ārvalstu banknošu un monētu maiņa) vai citu maksas konsultāciju un pakalpojumu sniegšanu (saņemšanu).

19.2.   Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi (22.2)

117.

Darījumus saistībā ar aktīvu pārvaldību, turētājbankas funkcijām un citiem iestādes sniegtajiem pakalpojumiem uzrāda, izmantojot šādas definīcijas:

a)

“Aktīvu pārvaldība” attiecas uz klientiem nepastarpināti piederošiem aktīviem, kuru pārvaldību nodrošina iestāde. Datus par “Aktīvu pārvaldību” uzrāda pa klientu veidiem: kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, pensiju fondi, diskrecionāri pārvaldīti klientu portfeļi un citas ieguldījumu sabiedrības;

b)

“Turēšanā pieņemtie aktīvi” attiecas uz finanšu instrumentu glabāšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem klientu uzdevumā, ko sniedz iestāde, un pakalpojumiem, kas saistīti ar turētājbankas pakalpojumiem, piemēram, naudas un nodrošinājuma pārvaldīšana. Datus par “Turēšanā pieņemtajiem aktīviem” uzrāda pa to klientu veidiem, kuru aktīvus iestāde tur, nošķirot kolektīvu ieguldījumu uzņēmumus no pārējiem. Postenis “no kā: uzticēti citām sabiedrībām” ir to turēšanā pieņemtajos aktīvos iekļauto aktīvu vērtība, kuru faktisko turēšanu iestāde ir uzticējusi citām sabiedrībām;

c)

“Centralizēti administratīvie pakalpojumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem” ir administratīvie pakalpojumi, kurus iestāde sniedz kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem. Tie cita starpā ietver šādus pakalpojumus: pārveduma starpnieka pakalpojumi; grāmatvedības dokumentu kompilācija; prospektu, finanšu pārskatu un visu citu ieguldītājiem domāto dokumentu sagatavošana; sarakstes veikšana, izplatot finanšu pārskatus un visus citus ieguldītājiem domātos dokumentus; emisija un dzēšana un ieguldītāju reģistra uzturēšana; neto aktīvu vērtības aprēķins;

d)

“Fiduciārie darījumi” ir darbības, kuras iestāde veic savā vārdā, bet savu klientu labā un uz viņu risku. Fiduciāro darījumu ietvaros iestāde bieži sniedz tādus pakalpojumus kā turēšanā pieņemto aktīvu pārvaldības pakalpojumi strukturētai sabiedrībai vai portfeļu diskrecionāra pārvaldība. Visi fiduciārie darījumi ir uzrādāmi vienīgi šajā postenī neatkarīgi no tā, vai iestāde papildus sniedz citus pakalpojumus;

e)

“Maksājumu pakalpojumi” ir to maksājumu iekasēšana klientu vārdā, kurus radījuši parāda instrumenti, kas nav atzīti iestādes bilancē un kurus šī iestāde nav iniciējusi;

f)

“Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi” ir produkti, ko emitējušas grupā neietilpstošas sabiedrības un ko iestāde izplatījusi tās esošajiem klientiem. Datus šajā postenī uzrāda pa produktu veidiem;

g)

“Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto aktīvu vērtība” ir to aktīvu summa patiesajā vērtībā, attiecībā uz kuriem iestāde rīkojas. Ja patiesā vērtība nav pieejama, drīkst izmantot citu novērtējuma bāzi, tostarp nominālvērtību. Ja iestāde sniedz pakalpojumus tādām sabiedrībām kā kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi vai pensiju fondi, attiecīgos aktīvus var uzrādīt tajā vērībā, kādā tās šos aktīvus uzrāda savā bilancē. Uzrādāmajās summās attiecīgā gadījumā iekļauj uzkrātos procentus.

20.   LĪDZDALĪBAS DAĻAS NEKONSOLIDĒTĀS STRUKTURĒTAJĀS SABIEDRĪBĀS (30)

118.

“Izmantotais likviditātes atbalsts” ir summa, ko veido nekonsolidētajām strukturētām sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu uzskaites vērtība un turēto parāda vērtspapīru, kurus emitējušas nekonsolidētas strukturētās sabiedrības, uzskaites vērtība.

21.   SAISTĪTĀS PERSONAS (31)

119.

Iestādes uzrāda summas un/vai darījumus, kas attiecas uz bilances un ārpusbilances riska darījumiem, kuros darījuma partneris ir saistīta persona.

120.

Izslēdz grupas iekšējos darījumus un grupas iekšējos neapmaksātos atlikumus. Postenī “Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības” iestādes uzrāda atlikumus un darījumus ar meitasuzņēmumiem, kuri nav izslēgti tāpēc, ka attiecīgie meitasuzņēmumi nav pilnībā konsolidēti saskaņā ar prudenciālās konsolidācijas tvērumu, vai tāpēc, ka saskaņā ar KPR 19. pantu šie meitasuzņēmumi nav ietverti prudenciālās konsolidācijas tvērumā, jo tie nav būtiski, vai tāpēc, ka lielākā grupā ietilpstošas iestādes gadījumā tie ir nevis iestādes, bet galvenās mātes iestādes meitasuzņēmumi. Postenī “Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi” iestādes iekļauj atlikumu un darījumu daļas ar kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, kas ietilpst grupā, kurai pieder attiecīgā sabiedrība, un kas nav izslēgti, piemērojot proporcionālās konsolidācijas vai pašu kapitāla metodi.

21.1.   Saistītās puses: kreditoru un debitoru parādi (31.1)

121.

Postenī “Saņemtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības” uzrādāmā summa ir summa, ko veido saņemto aizdevumu saistību “nominālvērtība”, saņemto finanšu garantiju “nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” un citu saņemto saistību “nominālvērtība”.

21.2.   Saistītās puses: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi (31.2)

122.

“Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus” ietver visu ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem. Šajā postenī iekļauj ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem, kas ietilpst šajos “Peļņas vai zaudējumu aprēķina” posteņos:

a)

“Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos”;

b)

“Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai”;

c)

“Peļņa vai zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības”, un

d)

“Pārtraukto darbību peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem”.

22.   GRUPAS STRUKTŪRA (40)

123.

Iestādes sniedz sīku informāciju par meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, atspoguļojot stāvokli pārskata sniegšanas datumā. Dati jāsniedz par visiem meitasuzņēmumiem neatkarīgi no darbības, ko tie veic. Šīs veidnes tvērumā neietilpst vērtspapīri, kas klasificēti kā “Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi”, “Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi” un “Pašu akcijas”, tas ir, pārskatu sniedzējas iestādes īpašumā esošās šīs iestādes akcijas.

22.1.   Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības” (40.1)

124.

Par katru sabiedrību sniedz šādu informāciju:

a)

LEI kods” – ieguldījumu saņēmēja LEI kods;

b)

“Sabiedrības kods” – ieguldījumu saņēmēja identifikācijas kods. Sabiedrības kods ir rindas identifikators, un katrai 40.1. veidnes rindai tam jābūt unikālam.

c)

“Sabiedrības nosaukums” – ieguldījumu saņēmēja nosaukums;

d)

“Iekļaušanas datums” ir datums, kurā ieguldījumu saņēmējs iekļāvās “grupas tvērumā”;

e)

“Akciju kapitāls” ir ieguldījumu saņēmēja emitētā kapitāla kopsumma atsauces datumā;

f)

“Ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāls”, “Ieguldījumu saņēmēja aktīvu kopsumma” un “Ieguldījumu saņēmēja peļņa (vai zaudējumi)” ir šo posteņu summas ieguldījumu saņēmēja jaunākajos finanšu pārskatos;

g)

“Ieguldījumu saņēmēja rezidences vieta” ir ieguldījumu saņēmēja rezidences valsts;

h)

“Ieguldījumu saņēmēja sektors” ir darījuma partnera sektors, kā definēts 1. daļas 35. punktā;

i)

NACE kods” norādāms, pamatojoties uz ieguldījumu saņēmēja pamatdarbības veidu. Nefinanšu sabiedrībām NACE kodus norāda saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”); finanšu sabiedrībām NACE kodus norāda saskaņā ar otro iedalījuma līmeni (pa “nodaļām”);

j)

“Uzkrātā pašu kapitāla daļa (%)” ir iestādes turēto īpašumtiesību instrumentu procentuālā daļa atsauces datumā;

k)

“Balsstiesības (%)” ir ar iestādes turēto īpašumtiesību instrumentu saistīto balsstiesību procentuālā daļa atsauces datumā;

l)

“Grupas struktūra [attiecības]” – norāda attiecību veidu starp mātesuzņēmumu un ieguldījumu saņēmēju (meitasuzņēmums, kopuzņēmums vai asociēts uzņēmums);

m)

“Grāmatvedībā piemērotā procedūra [Grāmatvedības grupa]” – norāda grāmatvedības metodi saskaņā ar grāmatvedības konsolidācijas tvērumu (pilnīga konsolidācija, proporcionāla konsolidācija vai pašu kapitāla metode);

n)

“Grāmatvedībā piemērotā procedūra [KPR grupa]” – norāda grāmatvedības metodi saskaņā ar KPR konsolidācijas tvērumu (pilnīga integrācija, proporcionāla integrācija vai pašu kapitāla metode);

o)

“Uzskaites vērtība” ir iestādes bilancē uzrādītās summas attiecībā uz ieguldījumu saņēmējiem, kuri nav pilnībā vai proporcionāli konsolidēti;

p)

“Iegādes izmaksas” ir ieguldītāju samaksātā summa;

q)

“Ar ieguldījumu saņēmēju saistītā nemateriālā vērtība” ir iestādes konsolidētās bilances posteņos “nemateriālā vērtība” vai “ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” uzrādītā nemateriālā vērtība attiecībā uz ieguldījumu saņēmēju;

r)

“Patiesā vērtība ieguldījumiem, kuriem ir publicētas kotētās cenas” ir cena atsauces datumā; to norāda vienīgi tad, ja attiecīgie instrumenti ir kotēti.

22.2.   Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta” (40.2)

125.

Par katru instrumentu sniedz šādu informāciju:

a)

“Vērtspapīru kods” – vērtspapīru ISIN kods. Attiecībā uz vērtspapīriem, kuriem nav ISIN koda, izmanto citu kodu, kas ir unikāls šim vērtspapīram. “Vērtspapīru kods” un “Pārvaldītājsabiedrības kods” kopā ir rindas identifikators, un šim identifikatoram katrai 40.1. veidnes rindai jābūt unikālam.

b)

“Pārvaldītājsabiedrības kods” ir sabiedrības identifikācijas kods grupā, kas tur attiecīgos ieguldījumus;

c)

“Sabiedrības kods”, “Uzkrātā pašu kapitāla daļa (%)”, “Uzskaites vērtība” un “Iegādes izmaksas” ir definēti iepriekš. Summas uzrāda attiecībā uz tiem vērtspapīriem, kurus tur attiecīgā pārvaldītājsabiedrība.

23.   PATIESĀ VĒRTĪBA (41)

23.1.   Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti (41.1)

126.

Šajā veidnē sniedz informāciju par amortizētajā iegādes vērtībā novērtēto finanšu instrumentu patieso vērtību, izmantojot 7. SFPS 27A hierarhiju.

23.2.   Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana (41.2)

127.

Šajā veidnē sniedz informāciju par iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantojumu attiecībā uz finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Postenī “Kombinētie līgumi” uzrāda uzskaites vērtību kombinētajiem finanšu instrumentiem, kas nesadalītā veidā klasificēti šajos uzskaites portfeļos, tas ir, uzrāda visu nesadalīto kombinēto instrumentu.

23.3.   Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (41.3)

128.

Šajā veidnē sniedz informāciju par kombinētajiem finanšu instrumentiem, izņemot kombinētos līgumus, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot “patiesās vērtības iespēju”, un uzrādīti 41.2. veidnē.

129.

Postenī “Tirdzniecības nolūkā turēti” uzrāda uzskaites vērtību kombinētajiem finanšu instrumentiem, kas nesadalītā veidā klasificēti kā “tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” vai “tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības”, tas ir, uzrāda visu nesadalīto kombinēto instrumentu.

130.

Pārējās rindās uzrāda uzskaites vērtību galvenajiem līgumiem, kas ir nodalīti no iegultajiem atvasinājumiem saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu. Uzskaites vērtību iegultajiem atvasinājumiem, kas izdalīti no šiem galvenajiem līgumiem saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu, uzrāda 10. un 11. veidnē.

24.   MATERIĀLIE UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI: UZSKAITES VĒRTĪBA DALĪJUMĀ PA NOVĒRTĒJUMA METODĒM (42)

131.

Posteņos “Pamatlīdzekļi”, “Ieguldījumu īpašums” un “Citi nemateriālie aktīvi” vērtības uzrāda, ievērojot to novērtējumā izmantotos kritērijus.

132.

“Citi nemateriālie aktīvi” ietver visus tos nemateriālos aktīvus, kas nav nemateriālā vērtība.

25.   UZKRĀJUMI (43)

133.

Šajā veidnē atspoguļo posteņa “Uzkrājumi” izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā un perioda beigās pa izmaiņu veidiem.

26.   DEFINĒTU PABALSTU PLĀNI UN DARBINIEKU PABALSTI (44)

134.

Šajās veidnēs sniedz apkopoto informāciju par visiem iestādes definēto pabalstu plāniem. Ja ir vairāk nekā viens definēto pabalstu plāns, uzrāda kopsummu par visiem plāniem.

26.1.   Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti (44.1)

135.

“Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti” atspoguļo saskaņošanu attiecībā uz kopējo pašreizējo vērtību visām definēto pabalstu neto saistībām (aktīviem), kā arī atlīdzības tiesībām (19. SGS 140(a), (b)).

136.

“Neto definētu pabalstu aktīvi” to pārpalikuma gadījumā ir pārpalikuma summas, ko atzīst bilancē, jo tās neietekmē limiti, kas noteikti 19. SGS 63. Šā posteņa summu un summu, kas atzīta izziņas postenī “Par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība”, iekļauj bilances postenī “Citi aktīvi”.

26.2.   Definētu pabalstu saistību izmaiņas (44.2)

137.

Postenī “Definētu pabalstu saistību izmaiņas” atspoguļo izmaiņas starp visu iestādes definētu pabalstu saistību kopējās pašreizējās vērtības sākuma un beigu atlikumu. Katra 19. SGS 141 uzskaitītā elementa ietekmi attiecīgajā periodā uzrāda atsevišķi.

138.

Definētu pabalstu saistību izmaiņu veidnē postenī “Beigu atlikums [pašreizējā vērtība]” uzrādītajai summai ir jābūt vienādai ar “Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība”.

26.3.   Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] (44.3)

139.

Attiecībā uz izziņas posteņiem saistībā ar personāla izdevumiem izmanto šādas definīcijas:

a)

“Pensijas un tamlīdzīgi izdevumi” ir summas, kas attiecīgajā periodā atzītas kā personāla izdevumi par pēcnodarbinātības pabalstu saistībām (definētu iemaksu plāni un definētu pabalstu plāni) un iemaksas sociālā nodrošinājuma fondos.

b)

“Uz akcijām balstīti maksājumi” ir summas, kas attiecīgajā periodā atzītas kā personāla izdevumi uz akcijām balstītiem maksājumiem.

27.   ATSEVIŠĶU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINA POSTEŅU SADALĪJUMS (45)

27.1.   Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai (45.2)

140.

Peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem, kas netiek turēti pārdošanai, uzrāda dalījumā pa aktīvu veidiem; katrā rindā uzrāda peļņu vai zaudējumus no aktīviem (piemēram, īpašumiem, programmatūras, aparatūras, zelta, ieguldījumiem), kuru atzīšana pārtraukta.

27.2.   Citi darbības ienākumi un izdevumi (45.3)

141.

Citus darbības ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa šādiem posteņiem: patiesās vērtības korekcijas materiālajiem aktīviem, kas novērtēti, izmantojot patiesās vērtības modeli; ieguldījumu īpašumu nomas ienākumi un tiešie operacionālie izdevumi; ienākumi un izdevumi par operatīvo nomu, izņemot ieguldījumu īpašumus; un pārējie darbības ienākumi un izdevumi.

142.

Postenī “Operatīvā noma, izņemot ieguldījumu īpašumus” slejā “ienākumi” uzrāda ieņēmumus, ko iestāde guvusi, un slejā “izdevumi” – izmaksas, kas iestādei radušās iznomātājas statusā operatīvās nomas darbībās ar aktīviem, kuri nav klasificēti kā ieguldījuma īpašums. Izmaksas, kas iestādei radušās nomnieces statusā, iekļauj postenī “Citi administratīvie izdevumi”.

143.

Peļņu vai zaudējumus, pārvērtējot turētos dārgmetālus un citas preces, kuru novērtējums ir patiesā vērība mīnus pārdošanas izmaksas, uzrāda posteņos “Citi darbības ienākumi. Citi” vai “Citi darbības izdevumi. Citi”.

28.   PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS (46)

144.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā katram pašu kapitāla komponentam atspoguļo izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā (sākuma atlikums) un perioda beigās (beigu atlikums).

29.   IENĀKUMUS NENESOŠI RISKA DARĪJUMI (18)

145.

18. veidnes mērķiem ienākumus nenesoši riska darījumi ir darījumi, kas atbilst jebkuram no šādiem kritērijiem:

a)

tie ir būtiski riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas;

b)

uzskatāms, ka debitors bez nodrošinājuma realizēšanas, visticamāk, nespētu pilnībā nokārtot savas kredītsaistības neatkarīgi no kavēto summu pastāvēšanas un no termiņa kavējuma dienu skaita.

146.

Šī riska darījumu atzīšana par ienākumus nenesošiem ir neatkarīga no saskaņā ar KPR 178. pantu regulatīviem mērķiem veiktas riska darījumu atzīšanas par tādiem, kuru saistības netiek pildītas, vai saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu grāmatvedības mērķiem veiktas to atzīšanas par samazinātas vērtības darījumiem.

147.

Riska darījumus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar KPR 178. pantu tiek uzskatīts, ka netiek pildītas saistības, un riska darījumus, kuri saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu atzīti par samazinātas vērtības darījumiem, visos gadījumos uzskata par ienākumus nenesošiem riska darījumiem. Riska darījumus, uz kuriem attiecas šā pielikuma 38. punktā minētie “Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti”, neuzskata par ienākumus nenesošiem riska darījumiem, izņemot, ja tie atbilst kritērijiem atzīšanai par ienākumus nenesošiem riska darījumiem.

148.

Riska darījumus klasificē, ņemot vērā to pilno summu un neņemot vērā nodrošinājuma pastāvēšanu. Būtiskumu vērtē saskaņā ar KPR 178. pantu.

149.

18. veidnes mērķiem “riska darījumi” ietver visus parāda instrumentus (aizdevumus, avansus un parāda vērtspapīrus) un ārpusbilances riska darījumus, izņemot tos, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā. Ārpusbilances riska darījumi ietver šādus atsaucamus un neatsaucamus posteņus:

a)

sniegtās aizdevumu saistības;

b)

sniegtās finanšu garantijas;

c)

citas sniegtās saistības.

150.

18. veidnes mērķiem riska darījumam ir “termiņa kavējums”, ja noteiktajā termiņā nav samaksāta jebkāda pamatsummas, procentu vai maksas summa.

151.

18. veidnes mērķiem “debitors” ir parādnieks KPR 178. panta nozīmē.

152.

Saistības uzskata par ienākumus nenesošu riska darījumu to nominālajā summā, ja to izmantošanas vai citādas izlietošanas gadījumā rastos riska darījumi, kuriem būtu risks, ka bez nodrošinājuma realizēšanas tie netiks pilnībā atmaksāti.

153.

Sniegtās finanšu garantijas uzskata par ienākumus nenesošiem riska darījumiem to nominālajā summā, ja attiecīgajai finanšu garantijai pastāv risks, ka darījuma partneris (“garantijas ņēmējs”) to izmantos, tostarp īpaši gadījumā, ja pamatā esošais garantētais riska darījums atbilst 145. punktā minētajiem ienākumus nenesoša darījuma kritērijiem. Ja garantijas ņēmējs kavē termiņu summai, kura pienākas saskaņā ar finanšu garantijas līgumu, pārskatu sniedzēja iestāde novērtē, vai attiecīgais debitoru parāds atbilst ienākumus nenesoša darījuma kritērijiem.

154.

Riska darījumus, kas klasificēti kā ienākumus nenesoši saskaņā ar 145. punktu, tālāk klasificē vai nu kā individuāli ienākumus nenesošus (“pamatojoties uz darījumu”), vai kā ienākumus nenesošus attiecībā uz visiem riska darījumiem ar konkrētu debitoru (“pamatojoties uz debitoru”). Dažādu ienākumus nenesošo riska darījumu veidu klasificēšanā par vai nu individuāli, vai saistībā ar konkrētu debitoru ienākumus nenesošiem izmanto šādas klasificēšanas pieejas:

a)

ienākumus nenesošiem riska darījumiem, kas saskaņā ar KPR 178. pantu klasificēti kā tādi, kuru saistības netiek pildītas, piemēro 178. pantā noteikto klasificēšanas pieeju;

b)

riska darījumiem, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu klasificēti kā ienākumus nenesoši vērtības samazinājuma dēļ, piemēro vērtības samazinājuma atzīšanas kritērijus, kuri noteikti piemērojamajā grāmatvedības regulējumā;

c)

pārējiem ienākumus nenesošajiem riska darījumiem, kas nav klasificēti ne kā tādi, kuru saistības netiek pildītas, ne kā tādi, kuriem ir samazināta vērtība, piemēro KPR 178. panta noteikumus par riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības.

155.

Ja iestādei ar kādu debitoru ir tādi bilancē iekļauti riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas, un kavēto riska darījumu bruto uzskaites vērtība atbilst vairāk nekā 20 % no visu bilancē iekļauto ar šo debitoru noslēgto riska darījumu bruto uzskaites vērtības, visus bilancē iekļautos un ārpusbilances riska darījumus ar šo debitoru uzskata par ienākumus nenesošiem. Ja debitors pieder pie grupas, novērtē arī to, vai par ienākumus nenesošiem būtu jāatzīst riska darījumi ar citām attiecīgās grupas sabiedrībām, ja šie darījumi jau nav atzīti par tādiem, kuriem samazināta vērtība, vai saskaņā ar KPR 178. pantu – par tādiem, kuru saistības netiek pildītas, izņemot riska darījumus, kurus skar savrupi strīdi, kas nav saistīti ar darījuma partnera maksātspēju.

156.

Uzskata, ka riska darījums pārstāj būt ienākumus nenesošs, kad ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

riska darījums atbilst izslēgšanas kritērijiem, kurus pārskatu sniedzēja iestāde piemēro, lai atceltu darījumu klasifikāciju samazinātas vērtības un saistību nepildīšanas kategorijā;

b)

debitora stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka ir ticams, ka notiks pilnīga atmaksāšana saskaņā ar sākotnējiem vai attiecīgā gadījumā grozītajiem nosacījumiem;

c)

debitoram nav nekādu summu, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas.

Kamēr šie nosacījumi nav izpildīti, riska darījumu klasificē kā ienākumus nenesošu, pat ja attiecīgais riska darījums jau atbilst kritērijiem, kurus pārskatu sniedzēja iestāde piemēro, lai atceltu darījuma klasifikāciju samazinātas vērtības un saistību nepildīšanas kategorijā attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu.

157.

Ja ienākumus nenesošiem riska darījumiem tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi, uzskata, ka šie riska darījumi pārstāj būt ienākumus nenesoši, kad ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

pārskatīšanas pasākumu piemērošana neizraisa vērtības samazināšanās vai saistību nepildīšanas atzīšanu;

b)

kopš pārskatīšanas pasākumu piemērošanas ir pagājis viens gads;

c)

pēc pārskatīšanas pasākumu piemērošanas vairs nav nekādu kavēto summu, nedz bažu par riska darījuma atmaksāšanu pilnā apmērā saskaņā ar pēcpārskatīšanas nosacījumiem. Bažu nepastāvēšanu nosaka atbilstoši debitora finanšu stāvokļa analīzei, ko veikusi attiecīgā iestāde. Var uzskatīt, ka bažas vairs nepastāv, ja debitors ar regulārajiem maksājumiem saskaņā ar pēcpārskatīšanas nosacījumiem ir kopā samaksājis summu, kas atbilst līdzšinējai kavētajai summai (ja bija kavētās summas) vai kas ir norakstīta (ja kavēto summu nebija) saskaņā ar pārskatīšanas pasākumiem, vai ja debitors ir citādi pierādījis spēju ievērot pēcpārskatīšanas nosacījumus.

Minētos īpašos izslēgšanas nosacījumus piemēro papildus tiem kritērijiem, kurus pārskatus sniedzošās iestādes piemēro riska darījumiem, kuriem samazināta vērtība un kuru saistības netiek pildītas, attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu.

158.

Kavētos riska darījumus to pilnas summas apmērā uzrāda atsevišķi ienākumus nesošajā un ienākumus nenesošajā kategorijā. Ienākumus nesošos riska darījumus, kuru termiņa kavējums ir mazāks nekā 90 dienas, uzrāda atsevišķi to pilnas summas apmērā.

159.

Ienākumus nenesošos riska darījumus uzrāda dalījumā pa kavējuma diapazoniem. Riska darījumus, kuriem nav termiņa kavējumu vai kuru termiņa kavējums ir mazāks nekā 90 dienas, ieskaitot, bet kuri nepilnīgas atmaksāšanas iespējas dēļ ir atzīti par ienākumus nenesošiem riska darījumiem, uzrāda speciālā slejā. Riska darījumus, attiecībā uz kuriem pastāv gan kavētas summas, gan nepilnīgas atmaksāšanas iespēja, iedala pa kavējuma diapazoniem atbilstoši kavēto dienu skaitam.

160.

Atsevišķās slejās uzrāda šādus riska darījumus:

a)

riska darījumus, kuri saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir uzskatāmi par samazinātas vērtības darījumiem, izņemot, ja tie ir riska darījumi ar zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti;

b)

riska darījumus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar KPR 178. pantu tiek uzskatīts, ka netiek pildītas saistības.

161.

“Uzkrāto vērtības samazinājumu” un “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” uzrāda saskaņā ar 46. punktu. “Uzkrātais vērtības samazinājums” ir vai nu tieši, vai izmantojot atskaitījumu kontu veikts riska darījuma uzskaites vērtības samazinājums. Uzkrātajā vērtības samazinājumā, ko uzrāda par ienākumus nenesošiem riska darījumiem, neietver zaudējumus, kas radušies, bet nav atzīti. Zaudējumus, kas radušies, bet nav atzīti, uzrāda uzkrātajā vērtības samazinājumā par ienākumus nesošiem riska darījumiem. “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” ir uzrādāmas riska darījumiem, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ievērojot piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

162.

Attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem informāciju par turēto nodrošinājumu un saņemtajām finanšu garantijām uzrāda atsevišķi. Summas, kuras uzrāda kā saņemto nodrošinājumu un saņemtās finanšu garantijas, aprēķina saskaņā ar 79.–82. punktu. Tādējādi uzrādīto nodrošinājuma un finanšu garantiju summu kopsummas maksimālā robežvērtība ir attiecīgā riska darījuma uzskaites vērtība.

30.   PĀRSKATĪTIE RISKA DARĪJUMI (19)

163.

19. veidnes mērķiem pārskatītie riska darījumi ir parāda līgumi, attiecībā uz kuriem ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi. Pārskatīšanas pasākumi nozīmē pretimnākšanu debitoram, kuram ir radušās vai tūlīt radīsies grūtības nokārtot savas finanšu saistības (turpmāk “finansiālas grūtības”).

164.

19. veidnes mērķiem pretimnākšana ir jebkura no šādām darbībām:

a)

grozījumu veikšana līdzšinējos līguma noteikumos, kurus debitors, kā uzskatāms, nespētu ievērot tādu finansiālo grūtību dēļ (“grūtību skarts parāds”), kas izraisa nepietiekamu parādu nokārtošanas spēju, un kuri nebūtu veikti, ja debitoram nebūtu finansiālo grūtību;

b)

grūtību skarta parāda līguma pilnīga vai daļēja refinansēšana, kas nebūtu veikta, ja debitoram nebūtu finansiālo grūtību.

Pretimnākšana var radīt zaudējumus aizdevējam.

165.

Pretimnākšanas pierādījumi ir šādi:

a)

grozītie līguma noteikumi salīdzinājumā ar līdzšinējiem līguma noteikumiem ir par labu debitoram;

b)

grozītajā līgumā iekļautie noteikumi ir labvēlīgāki nekā noteikumi, kurus no tās pašas iestādes tajā pašā laikā būtu varējuši iegūt citi debitori ar līdzīgu riska profilu.

166.

Ja tiek izmantotas klauzulas, kuras, izmantojot tās pēc debitora ieskatiem, dod tam iespēju mainīt līguma noteikumus (“iestrādātas pārskatīšanas klauzulas”), to uzskata par pretimnākšanu, ja iestāde apstiprina šo klauzulu izpildi un secina, ka debitoram ir finansiālas grūtības.

167.

“Refinansēšana” ir parāda līgumu izmantošana ar mērķi panākt citu tādu parāda līgumu pilnīgu vai daļēju apmaksu, kuru pašreizējos noteikumus debitors nespēj izpildīt.

168.

19. veidnes mērķiem “debitors” ietver visas debitora grupā ietilpstošās fiziskās un juridiskās personas, kuras ir grāmatvedības konsolidācijas tvērumā.

169.

19. veidnes mērķiem “parāds” ietver aizdevumus, parāda vērtspapīrus un sniegtās atsaucamās un neatsaucamās aizdevumu saistības, bet neietver tirdzniecības nolūkā turētus riska darījumus.

170.

19. veidnes mērķiem “riska darījums” ir ar tādu pašu nozīmi, kāda 169. punktā norādīta “parādam”.

171.

19. veidnes mērķiem “iestāde” ir tā iestāde, kura piemēroja pārskatīšanas pasākumus.

172.

Riska darījumus uzskata par pārskatītiem, ja ir notikusi pretimnākšana, neatkarīgi no tā, vai pastāv kādas kavētas summas, un no tā, vai attiecīgie riska darījumi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir klasificēti kā tādi, kuriem ir samazināta vērtība, vai saskaņā ar KPR 178. pantu – kā tādi, kuru saistības netiek pildītas. Riska darījumus neuzskata par pārskatītiem, ja debitoram nav finansiālu grūtību. Neraugoties uz to, par pārskatīšanas pasākumiem uzskata turpmāk minēto:

a)

grozīts līgums, kas pirms grozījumiem bijis klasificēts kā ienākumus nenesošs vai grozījumu neveikšanas gadījumā būtu klasificēts kā ienākumus nenesošs;

b)

līgumā veiktais grozījums paredz parāda pilnīgu vai daļēju anulēšanu ar norakstīšanu;

c)

iestāde apstiprina iestrādāto pārskatīšanas klauzulu izmantošanu attiecībā uz debitoru, kurš ir ienākumus nenesošs vai šo klauzulu neizmantošanas gadījumā tiktu atzīts par ienākumus nenesošu;

d)

tajā pašā laikā, kad iestāde piekrita papildu parādam, vai tuvu šim brīdim debitors veica pamatsummas vai procentu maksājumus par tādu citu līgumu ar šo iestādi, kas bija ienākumus nenesošs vai refinansēšanas neveikšanas gadījumā būtu klasificēts kā ienākumus nenesošs.

173.

Grozījumus, kas ietver atmaksāšanu, kura veikta, pārņemot nodrošinājumu, uzskata par pārskatīšanas pasākumu, ja minētie grozījumi ir uzskatāmi par pretimnākšanu.

174.

Atspēkojams pieņēmums, ka ir notikusi pārskatīšana, pastāv šādos gadījumos:

a)

grozītajam līgumam vismaz vienu reizi trijos mēnešos pirms tā grozīšanas ir bijis pilnīgs vai daļējs termiņa kavējums, kas pārsniedz 30 dienas (neesot ienākumus nenesošam), vai grozījumu neveikšanas gadījumā tam būtu bijis pilnīgs vai daļējs termiņa kavējums, kas pārsniedz 30 dienas;

b)

tajā pašā laikā, kad iestāde piekrita papildu parādam, vai tuvu šim brīdim debitors veica pamatsummas vai procentu maksājumus par tādu citu līgumu ar šo iestādi, kuram vismaz vienu reizi trijos mēnešos pirms tā refinansēšanas ir bijis pilnīgs vai daļējs termiņa kavējums par 30 dienām;

c)

iestāde apstiprina iestrādāto pārskatīšanas klauzulu izmantošanu attiecībā uz debitoriem, kuri kavē termiņu par 30 dienām vai šo klauzulu neizmantošanas gadījumā kavētu termiņu par 30 dienām.

175.

Finansiālās grūtības novērtē debitora līmenī, kā tas noteikts 168. punktā. Par pārskatītiem riska darījumiem atzīst vienīgi riska darījumus, kuriem ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi.

176.

Riska darījumu pārstāj klasificēt kā pārskatītu, kad ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

attiecīgais līgums tiek uzskatīts par ienākumus nesošu, tostarp gadījumos, kad tas ir pārklasificēts no ienākumus nenesošo līgumu kategorijas pēc tam, kad debitora finanšu stāvokļa analīze ir parādījusi, ka tas vairs neatbilst nosacījumiem tā uzskatīšanai par ienākumus nenesošu;

b)

ir pagājis vismaz divu gadu pārbaudes periods kopš dienas, kad pārskatītais riska darījums atzīts par ienākumus nesošu;

c)

vismaz pusi no pārbaudes perioda ir veikti regulāri pamatsummas vai procentu maksājumi, kuru kopsumma pārsniedz nebūtisku summu;

d)

pārbaudes perioda beigās nevienam riska darījumam ar attiecīgo debitoru termiņa kavējums nepārsniedz 30 dienas.

177.

Ja pārbaudes perioda beigās nav izpildīti 176. punktā minētie nosacījumi, attiecīgo riska darījumu līdz visu nosacījumu izpildes brīdim turpina uzskatīt par ienākumus nesošu pārskatītu riska darījumu, uz kuru attiecas pārbaudes periods. Atbilstību nosacījumiem novērtē vismaz reizi ceturksnī.

178.

Pārskatītu riska darījumu var uzskatīt par ienākumus nesošu no pārskatīšanas pasākumu piemērošanas dienas, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

minētā piemērošana nav izraisījusi riska darījuma klasificēšanu par ienākumus nenesošu;

b)

dienā, kad notika pārskatīšanas pasākumu piemērošana, attiecīgais riska darījums netika uzskatīts par ienākumus nenesošu.

179.

Ja ienākumus nesošam pārskatītam līgumam, uz kuru attiecas pārbaudes periods, piemēro papildu pārskatīšanas pasākumus vai tā termiņa kavējums kļūst lielāks par 30 dienām, to klasificē kā ienākumus nenesošu.

180.

“Ienākumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem” ietver pārskatītos riska darījumus, kuri neatbilst kritērijiem atzīšanai par ienākumus nenesošiem. Pārskatītos riska darījumus, uz kuriem attiecas pārbaudes periods un kuri ir pārklasificēti no kategorijas “ienākumus nenesoši pārskatītie riska darījumi”, uzrāda atsevišķi pie ienākumus nesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem slejā “no kā: Ienākumus nesoši pārskatītie riska darījumi, uz kuriem attiecas pārbaudes periods”. Ienākumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem ietver pārskatītos riska darījumus, kuri atbilst kritērijiem atzīšanai par ienākumus nenesošiem. Šie ienākumus nenesošie riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem ietver šādus darījumus:

a)

riska darījumi, kas ir kļuvuši par ienākumus nenesošiem pārskatīšanas pasākumu piemērošanas dēļ;

b)

riska darījumi, kas bija ienākumus nenesoši pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas;

c)

riska darījumi, kuri atbilst 157. punktā minētajiem nosacījumiem;

d)

pārskatītie riska darījumi, kas pārklasificēti no ienākumus nesošu darījumu kategorijas, tostarp riska darījumi, uz kuriem attiecas pārbaudes periods un kuri ir atkārtoti pārskatīti vai kuru termiņa kavējums pārsniedz 30 dienas.

Riska darījumus, uz kuriem attiecas 157. punkts, uzrāda atsevišķi ailē “no kā: ienākumus nenesošu riska darījumu pārskatīšana”.

181.

Sleja “Refinansēšana” ietver bruto uzskaites vērtību, kāda ir jaunajam līgumam (“refinansēšanas parāds”), kas noslēgts par pārskatīšanas pasākumu uzskatāma refinansēšanas darījuma ietvaros, kā arī vecā atmaksātā līguma bruto uzskaites vērtību, kas vēl nav nokārtota.

182.

Pārskatītus riska darījumus, kuriem piemēroti gan grozījumi, gan refinansēšana, uzrāda slejā “Instrumenti, kuriem grozīti noteikumi” vai slejā “Refinansēšana” atkarībā no tā, kuram pasākumam ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Banku pūla veiktu refinansēšanu uzrāda slejā “Refinansēšana” kā refinansēšanas parāda kopsummu, ko sniegusi pārskatu sniedzēja iestāde, vai ar pārskatu sniedzēju iestādi vēl nenokārtotā refinansēšanas parāda kopsummu. Vairāku parādu pārkomplektēšanu par jaunu parādu uzrāda kā grozījumu, ja vien papildus nav refinansēšanas darījuma, kuram ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Ja grūtību skarta riska darījuma pārskatīšana ar noteikumu grozīšanu izraisa tā atzīšanas pārtraukšanu un jauna riska darījuma atzīšanu, jauno riska darījumu uzskata par pārskatītu parādu.

183.

Uzkrāto vērtības samazinājumu un patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā uzrāda saskaņā ar 46. punktu. “Uzkrātais vērtības samazinājums” ir vai nu tieši, vai izmantojot atskaitījumu kontu veikts riska darījuma uzskaites vērtības samazinājums. “Uzkrātā vērtības samazinājuma” summā, kas attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem uzrādāma slejā “par ienākumus nenesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem”, neietver zaudējumus, kas radušies, bet nav atzīti. Zaudējumus, kas radušies, bet nav atzīti, uzrāda slejā “par ienākumus nesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem”. “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” ir uzrādāmas riska darījumiem, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ievērojot piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

3.   DAĻA

ATTIECINĀŠANA STARP RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORIEM

1.

Turpmāk sniegtajās tabulās ir atspoguļota attiecināšana starp riska darījumu kategorijām, kuras izmanto kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar KPR, un darījuma partneru sektoriem, kas izmantoti FINREP tabulās.

2.   tabula.

Standartizētā pieeja (SP)

Riska darījumu kategorijas saskaņā ar SP (KPR 112. pants)

FINREP darījuma partneru sektori

Piezīmes

a)

Centrālās valdības vai centrālās bankas

1)

Centrālās bankas

2)

Vispārējās valdības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

b)

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

2)

Vispārējās valdības

 

c)

Publiskā sektora struktūras

2)

Vispārējās valdības

 

d)

Daudzpusējās attīstības bankas

3)

Kredītiestādes

 

e)

Starptautiskās organizācijas

2)

Vispārējās valdības

 

f)

Iestādes

(t.i., kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības)

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

g)

Komercsabiedrības

2)

Vispārējās valdības

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

 

h)

Privātpersonas un MVU

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

i)

Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

2)

Vispārējās valdības

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

j)

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

1)

Centrālās bankas

2)

Vispārējās valdības

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

ja)

Riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

1)

Centrālās bankas

2)

Vispārējās valdības

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

k)

Segtās obligācijas

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

l)

Vērtspapīrošanas pozīcijas

2)

Vispārējās valdības

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no pamatā esošā vērtspapīrošanas riska. FINREP ietvaros, ja vērtspapīrotās pozīcijas paliek atzītas bilancē, attiecīgie darījuma partneru sektori ir tie sektori, pie kuriem pieder šo pozīciju tiešie darījuma partneri.

m)

Iestādes un komercsabiedrības, par kurām ir pieejams īstermiņa kredītnovērtējums

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

n)

Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

FINREP ietvaros ieguldījumus KIU klasificē kā kapitāla vērtspapīru instrumentus neatkarīgi no tā, vai KPR pieļauj “caurskatīšanu”.

o)

Kapitāla vērtspapīri

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

FINREP ietvaros kapitāla vērtspapīri tiek sadalīti instrumentos pa dažādām finanšu aktīvu kategorijām.

p)

Citi posteņi

Dažādi bilances posteņi

FINREP ietvaros “citi posteņi” var tikt iekļauti dažādās aktīvu kategorijās.

3.   tabula.

Uz iekšējiem reitingiem balstīta pieeja (IRBP)

Riska darījumu kategorijas saskaņā ar IRBP (KPR 147. pants)

FINREP darījuma partneru sektori

Piezīmes

a)

Centrālās valdības un centrālās bankas

1)

Centrālās bankas

2)

Vispārējās valdības

3)

Kredītiestādes

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

b)

Iestādes

(t.i., kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā arī atsevišķas vispārējās valdības un daudzpusējās bankas)

2)

Vispārējās valdības

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

c)

Komercsabiedrības

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

d)

Privātpersonas un MVU

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

e)

Kapitāla vērtspapīri

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

FINREP ietvaros kapitāla vērtspapīri tiek sadalīti instrumentos pa dažādām finanšu aktīvu kategorijām.

f)

Vērtspapīrošanas pozīcijas

2)

Vispārējās valdības

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no pamatā esošā vērtspapīrošanas pozīciju riska. FINREP ietvaros, ja vērtspapīrotās pozīcijas paliek atzītas bilancē, attiecīgie darījuma partneru sektori ir tie sektori, pie kuriem pieder šo pozīciju tiešie darījuma partneri.

g)

Citas saistības, kas nav kredītsaistības

Dažādi bilances posteņi

FINREP ietvaros “citi posteņi” var tikt iekļauti dažādās aktīvu kategorijās.


(1)  Iestādei pieprasītos datus šajā veidnē uzrāda kumulatīvi par pārskata kalendāro gadu (t. i., no kārtējā gada 1. janvāra).

(2)  “Atsevišķas iestādes” nav daļa no grupas un tās nav konsolidētas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības.

(3)  Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta redakcija) (ECB/2008/32) (OV L 15, 20.1.2009., 14. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(5)  Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

(6)  Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtā direktīva 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.).

(7)  Komisijas 2003. gada 6. maija ieteikums par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (C(2003)1422) (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).


II PIELIKUMS

“VII PIELIKUMS

NORĀDES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR ZAUDĒJUMIEM NO KREDĪTIEM, KAS NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

1.

Šajā pielikumā sniegtas papildu norādes attiecībā uz tabulām, kas iekļautas šīs regulas VI pielikumā. Šis pielikums papildina norādes atsauču veidā, kas iekļautas VI pielikuma tabulās.

2.

Piemēro arī visas vispārīgās norādes, kas iekļautas II pielikuma I daļā.

1.   Pārskatu sniegšanas tvērums

3.

Datus, kas minēti KPR 101. panta 1. punktā, uzrāda visas iestādes, kuras izmanto nekustamo īpašumu KPR Trešās daļas II sadaļas nolūkā.

4.

Veidne aptver visus valstu tirgus, kuros iestādei/iestāžu grupai ir riska darījumi (sk. KPR 101. panta 1. punktu). Saskaņā ar 101. panta 2. punkta trešo teikumu datus paziņo atsevišķi par katru nekustamo īpašumu tirgu Savienībā.

2.   Definīcijas un vispārīgas norādes

5.

“Zaudējumi” ir “ekonomiski zaudējumi”, kā definēts KPR 5. panta 2) punktā. Aprēķinot zaudējumus no nekustamā īpašuma, neatzīst atguves plūsmas no citiem avotiem (piemēram, bankas garantijas, dzīvības apdrošināšana utt.). Zaudējumiem vienā pozīcijā nedrīkst veikt savstarpēju ieskaitu ar peļņu, kas gūta no sekmīgas atguves citā pozīcijā.

6.

Ekonomiskos zaudējumus no riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļu un komerciālo īpašumu, vajadzētu aprēķināt, sākot no nenokārtoto riska darījumu vērtības pārskata datumā, un šajā aprēķinā vajadzētu ietvert vismaz: i) ieņēmumus no nodrošinājuma realizācijas; ii) tiešās izmaksas (ieskaitot procentu likmju maksājumus un ar nodrošinājuma likvidāciju saistīto kredītu restrukturizāciju izmaksas); un iii) netiešās izmaksas (ieskaitot kredīta restrukturizācijas vienības darbības izmaksas). Visus komponentus nepieciešams diskontēt līdz pārskata sniegšanas atsauces datumam.

7.

Riska darījuma vērtība atbilst noteikumiem, kas paredzēti KPR Trešās daļas II sadaļā (sk. 2. nodaļu attiecībā uz iestādēm, kas izmanto standartizēto pieeju, un 3. nodaļu attiecībā uz iestādēm, kas izmanto IRB pieeju).

8.

Īpašuma vērtība atbilst noteikumiem, kas paredzēti KPR Trešās daļas II sadaļā.

9.

Pārskata sniegšanas valūtu izmanto, piemērojot valūtas maiņas kursu pārskata dienā. Turklāt, aplēšot ekonomiskos zaudējumus, vajadzētu ņemt vērā valūtas kursa ietekmi, ja riska darījums vai nodrošinājums ir denominēts atšķirīgā valūtā.

3.   Ģeogrāfiskais iedalījums

10.

Atbilstoši pārskata sniegšanas tvērumam pārskatu sniegšana par riska darījumiem un zaudējumiem no kredītiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu (CR IP zaudējumi) sastāv no šādām veidnēm:

a)

vienas kopējas veidnes;

b)

vienas veidnes katram Savienībā esošam valsts tirgum, kurā iestādei ir riska darījumi; un

c)

vienas veidnes datu apkopošanai no visiem ārpus Savienības esošiem valstu tirgiem, kuros iestādei ir riska darījumi.

4.   Pārskata sniegšana par riska darījumiem un zaudējumiem

11.

Riska darījumi: visus riska darījumus, uz kuriem attiecas KPR Trešās daļas II sadaļa, un kuros izmanto nodrošinājumu, lai samazinātu pašu kapitāla prasības, iekļauj pārskatā par CR IP zaudējumiem. Tas nozīmē arī, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma riska mazināšanas ietekmi izmanto tikai iekšējām vajadzībām (t. i., saskaņā ar otro pīlāru) vai lieliem riska darījumiem (sk. KPR Ceturto daļu), tad par riska darījumiem un attiecīgajiem zaudējumiem pārskats nav jāsniedz.

12.

Zaudējumi: iestāde, kurai ir riska darījums līdz pārskata perioda beigām, sniedz pārskatu par zaudējumiem. Par zaudējumiem sniedz pārskatu, tiklīdz saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem ir jāiegrāmato uzkrājumi. Jāsniedz pārskats arī par aplēstajiem zaudējumiem. Datus par zaudējumiem apkopo attiecībā uz katru kredītu, t. i., apkopojot datus par atsevišķiem zaudējumiem, kas izriet no riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

13.

Atsauces datums: sniedzot pārskatu par zaudējumiem, jāizmanto riska darījuma vērtība no saistību neizpildes dienas.

a)

Visos ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu saistību neizpildes gadījumos vajadzētu sniegt pārskatu par zaudējumiem, kas radušies attiecīgajā pārskata periodā (t. i., neatkarīgi no tā, vai kredīta restrukturizācija ir vai nav pabeigta minētajā periodā). Ņemot vērā to, ka pastāv liela laika atšķirība starp saistību neizpildes rašanos un zaudējumu realizāciju, informācija par zaudējumu aplēsēm (kas ietver nepabeigtus kredīta restrukturizācijas procesus) jāsniedz, ja pārskata periodā kredīta restrukturizācija nav pabeigta.

b)

Visiem saistību neizpildes gadījumiem pārskata periodā ir trīs scenāriji: i) aizdevumu, kura saistības netiek pildītas, var pārstrukturēt tā, ka to vairs neuzskata par tādu, kura saistības netiek pildītas (zaudējumi nav konstatēti); ii) visa nodrošinājuma realizācija ir pabeigta (pabeigta kredīta restrukturizācija, zināmi faktiskie zaudējumi); vai iii) kredīta restrukturizācija nav pabeigta (izmanto zaudējumu aplēses). Pārskatos par zaudējumiem ietver tikai zaudējumus no ii) punkta – nodrošinājuma realizācija (konstatētie zaudējumi) – un iii) punkta – nepabeigta kredīta restrukturizācija (zaudējumu aplēses).

c)

Pārskatā iekļauj datus par zaudējumiem tikai no riska darījumiem, kuros saistību neizpilde konstatēta pārskata periodā, bet sniegtajos datos nenorāda zaudējumus no riska darījumiem, kuros saistību neizpilde konstatēta iepriekšējos pārskata periodos. Tas nozīmē, ka pārskatā neiekļauj datus par ieņēmumiem no nodrošinājuma realizācijas vēlākā pārskata periodā vai zemākām realizētajām izmaksām, nekā tika lēsts iepriekš.

14.

Īpašuma vērtējuma nozīme: lai sniegtu pārskatu par to riska darījuma daļu, kas nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēkām, kā atsauces datums ir vajadzīgs pēdējais īpašuma vērtējums pirms riska darījuma saistību neizpildes dienas. Pēc saistību neizpildes īpašumu varētu novērtēt atkārtoti. Jauniegūto vērtību tomēr nevajadzētu ņemt vērā, identificējot riska darījuma daļu, kas sākotnēji tikusi pilnībā (un kopumā) nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēkām. Tomēr īpašuma jauno vērtību ņem vērā, sniedzot pārskatu par ekonomiskajiem zaudējumiem (samazināta īpašuma vērtība ir daļa no ekonomiskajām izmaksām). Citiem vārdiem, pēdējo īpašuma vērtējumu pirms saistību neizpildes dienas izmanto, lai noteiktu, kura zaudējumu daļa uzrādāma 010. šūnā (riska darījumu vērtību, kas ir pilnībā un kopumā nodrošinātas, identifikācija), un lai noteiktu atkārtoti novērtētā īpašuma vērtību attiecībā uz 010. un 030. šūnā uzrādāmo summu (aplēse iespējamai kredīta restrukturizācijai saistībā ar nodrošinājumu).

15.

Attiecībā uz aizdevumu pārdošanu pārskata periodā piemērotā procedūra: iestāde, kurai ir riska darījums līdz pārskata perioda beigām, uzrāda zaudējumus, bet tikai tad, ja attiecībā uz šo riska darījumu ir konstatēta saistību neizpilde.

5.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

Zaudējumu, kas izriet no kredītiem, summa līdz atsauces procentuālajai attiecībai

Attiecīgi KPR 101. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkts.

Tirgus vērtība un hipotekārā vērtība saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 74) un 76) apakšpunktu.

Šajā slejā iekļauti visi zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu līdz riska darījuma apjoma daļai, ko uzskata par pilnībā nodrošinātu saskaņā ar KPR 124. panta 1. punktu.

020

No kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība

Pārskatu sniegšana par tiem zaudējumiem, attiecībā uz kuriem nodrošinājuma vērtība ir aprēķināta kā hipotekārā vērtība.

030

Kopējo zaudējumu summa

Attiecīgi KPR 101. panta 1. punkta b) un e) apakšpunkts.

Tirgus vērtība un hipotekārā vērtība saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 74) un 76) apakšpunktu.

Šajā slejā uzrādīti visi zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu līdz riska darījuma apjoma daļai, ko uzskata par pilnībā nodrošinātu saskaņā ar KPR 124. panta 1. punktu.

040

No kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība

Pārskatu sniegšana par tiem zaudējumiem, attiecībā uz kuriem nodrošinājuma vērtība ir aprēķināta kā hipotekārā vērtība.

050

Riska darījumu summa

Attiecīgi KPR 101. panta 1. punkta c) un f) apakšpunkts

Pārskats ir jāsniedz tikai par to riska darījuma vērtības daļu, kura ir uzskatāma par pilnībā nodrošinātu ar nekustamo īpašumu, proti, sniedzot pārskatu par zaudējumiem, nav jāietver dati par to daļu, kas nav uzskatāma par nodrošinātu.


Rindas

010

Mājokļa īpašums

020

Komerciāls nekustamais īpašums


III PIELIKUMS

“IX PIELIKUMS

NORĀDES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM UN KONCENTRĀCIJAS RISKU

Satura rādītājs

I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES 617

1.

Struktūra un konvencijas 617
II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI 617

1.

Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis 617

2.

Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra 618

3.

Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem 619

4.

C 26.00 - lielo riska darījumu limitu veidne 620

4.1.

Norādes par konkrētām rindām 620

5.

C 27.00 - darījuma partnera identifikācija (LE1) 620

5.1.

Norādes par konkrētām slejām 620

6.

C 28.00 - riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (LE2) 622

6.1.

Norādes par konkrētām slejām 622

7.

C 29.00 - Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE2) 628

7.1.

Norādes par konkrētām slejām 628

8.

C 30.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām; (veidne LE4) 629

8.1.

Norādes par konkrētām slejām 629

9.

C 31.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām: informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5). 630

9.1.

Norādes par konkrētām slejām 630

I DAĻA:   VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.   Struktūra un konvencijas

1.

Sistēma pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem (large exposures – “LE”) sastāv no sešām veidnēm, kurās iekļauj šādu informāciju:

a)

lielo riska darījumu limiti;

b)

darījuma partnera identifikācija (veidne LE1);

c)

riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (veidne LE2);

d)

informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE2);

e)

termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām (veidne LE4);

f)

termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām; informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5).

2.

Instrukcijās ir iekļautas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīka informācija attiecībā uz datiem, kurus sniedz katrā veidnē.

3.

Instrukcijas un validācijas noteikumi atbilst turpmākajos punktos izklāstītajai apzīmēšanas konvencijai, atsaucoties uz veidnes slejām, rindām un šūnām.

4.

Instrukcijās un validācijas noteikumos parasti izmanto šādu konvenciju: {Veidne;Rinda;Sleja}. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validācija ir veikta visām ziņotajām rindām).

5.

Ja validācija tiek veikta veidnē, kurā izmanto tikai attiecīgās veidnes datu punktus, tad apraksti neattiecas uz veidni: {Rinda;Sleja}.

6.

ABS (vērtība): absolūtā vērtība bez zīmes. Jebkuru summu, kas palielina riska darījumu vērtību, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Savukārt jebkuru summu, kas samazina riska darījumu vērtību, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), šo posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.

II DAĻA:   NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

Šajā pielikumā norādes saistībā ar pārskatu sniegšanu par lielajiem riska darījumiem piemēro arī pārskatu sniegšanai par būtiskiem riska darījumiem atbilstīgi 9. un 11. pantā noteiktajam.

1.   Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis

1.

Lai paziņotu informāciju par lielajiem riska darījumiem atsevišķi ar katru klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (Kapitāla prasību regula – “KPR”) 394. panta 1. punktu, iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2.

2.

Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par lielajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar KPR 394. panta 1. punktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2.

3.

Tiek sniegts pārskats par katru lielo riska darījumu, kas noteikts saskaņā ar KPR 392. pantu, tostarp par lielajiem riska darījumiem, kurus neņem vērā attiecībā uz atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam.

4.

Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par 20 lielākajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar pēdējo teikumu KPR 394. panta 1. punktā, dalībvalsts mātes iestādes, uz kurām attiecas KPR trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa, izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. Riska darījuma vērtība, kas iegūta, atņemot veidnes LE2 slejā 320 norādīto summu (“Summas, uz kurām attiecas atbrīvojums”) no tās pašas veidnes slejā 210 norādītās summas (“Kopā”), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus.

5.

Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm, kā arī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. Lai sniegtu pārskatu par šo riska darījumu termiņu struktūru saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE4 un LE5. Riska darījuma vērtība, kas aprēķināta veidnes LE2 slejā 210 (“Kopā”), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus.

6.

Datus par lielajiem riska darījumiem un attiecīgajiem lielākajiem riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupām un atsevišķiem klientiem, kas nepieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas, norāda veidnē LE2 (kurā savstarpēji saistītu klientu grupu uzrāda kā vienu atsevišķu riska darījumu).

7.

Iestādes veidnē LE2 norāda datus par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām, ko norāda veidnē LE2. Veidnē LE2 sniegto informāciju par riska darījumu ar atsevišķu klientu atkārtoti nesniedz veidnē LE2.

2.   Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra

8.

Veidnes LE1 slejās norāda informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu, ar kuriem iestādei ir riska darījums, identificēšanu.

9.

Veidnes LE2 un veidnes LE2 slejās sniedz šādas informācijas blokus:

a)

riska darījuma vērtība, pirms piemēroti atbrīvojumi un pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme, tostarp tiešie un netiešie riska darījumi un papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem riska darījumu ar pamatā esošajiem aktīviem gadījumā;

b)

atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu ietekme;

c)

riska darījuma vērtība pēc atbrīvojumu piemērošanas un pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme, kas aprēķināta KPR 395. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā.

10.

Veidnes LE4 un veidnes LE5 slejās sniedz informāciju par termiņu grupām, kurās iedala desmit lielāko riska darījumu ar iestādēm, kā arī desmit lielāko riska darījumu ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām sagaidāmās maksājamās summas.

3.   Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem

11.

Jēdziens “savstarpēji saistītu klientu grupa” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktā.

12.

Jēdziens “neregulēta finanšu sektora sabiedrība” ir definēts KPR 142. panta 1. punkta 5. apakšpunktā.

13.

Jēdziens “iestādes” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā.

14.

Tiek sniegts pārskats par riska darījumiem ar “civiltiesiskām asociācijām”. Turklāt iestādes pieskaita civiltiesiskas asociācijas kredīta summas katra partnera parādsaistībām. Riska darījumus ar civiltiesiskām asociācijām, kuros pastāv kvotas, sadala starp partneriem vai iedala tiem atbilstīgi to attiecīgajām kvotām. Par atsevišķiem veidojumiem (piemēram, kopīgiem kontiem, mantinieku kopienām, aizdevumiem, kas sniegti nominālam aizņēmējam), kuri faktiski darbojas tāpat kā civiltiesiskas asociācijas, jāsniedz pārskats tāpat kā par riska darījumiem ar civiltiesiskām asociācijām.

15.

Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīvus un ārpusbilances posteņus izmanto, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes.

16.

Jēdziens “riska darījumi” ir definēts KPR 389. pantā.

a)

Jebkuri aktīvi vai ārpusbilances posteņi netirdzniecības un tirdzniecības portfelī, tostarp KPR 400. pantā norādītie posteņi, izņemot posteņus, uz kuriem attiecas KPR 390. panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunkts.

b)

“Netiešie riska darījumi” ir tie riska darījumi, kas iedalīti nevis tiešajam aizdevējam, bet garantijas devējam vai nodrošinājuma emitentam saskaņā ar KPR 403. pantu. Šeit sniegtās definīcijas nekādā iespējamajā aspektā nedrīkst atšķirties no tiesību pamataktā sniegtajām definīcijām.]

Riska darījumus ar savstarpēji saistītu klientu grupām aprēķina saskaņā ar 390. panta 5. punktu.

17.

“Savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus” ir atļauts ņemt vērā, nosakot lielo riska darījumu vērtību, kā tas izklāstīts KPR 390. panta 1., 2. un 3. punktā. KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu un citu ieskaita līgumu ietekmi, ko ņem vērā šo metožu nolūkiem saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu riska darījuma vērtību nosaka atbilstoši KPR trešās daļas II sadaļas 4. vai 6. nodaļai. Saskaņā ar KPR 296. pantu vienas juridiskas saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību LE veidnēs uzrāda kā “citas saistības”.

18.

“Riska darījuma vērtību” aprēķina saskaņā ar KPR 390. pantu.

19.

Atbrīvojumu un atbilstīgu kredītriska mazināšanas metožu pilnīgas vai daļējas piemērošanas, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību KPR 395. panta 1. punkta nolūkā, ietekme ir aprakstīta KPR 399. līdz 403. pantā.

20.

Par līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, par kuriem jāsniedz pārskats kā par lielajiem riska darījumiem, sniedz pārskatu saskaņā ar KPR 402. panta 3. punktu. Ja ir izpildīti KPR 402. panta 3. punktā noteiktie kritēriji, iestāde sniedz pārskatu par lielajiem riska darījumiem ar katru trešo personu par prasījuma summu, kas darījuma partnerim ir pret šo trešo personu, un nevis par riska darījuma ar darījuma partneri summu.

4.   C 26.00 - lielo riska darījumu limitu veidne

4.1.   Norādes par konkrētām rindām

Rindas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Struktūras, kas nav iestādes

KPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) apakšpunkts.

Attiecībā uz darījumu partneriem, kas nav iestādes, tiek norādīta piemērojamā limita summa. Šī summa ir 25 % no atbilstošā kapitāla, kas norādīts I pielikuma 4. veidnes 220. rindā, ja vien netiek piemērota ierobežojošāka procentuāla attiecība saistībā ar to, ka tiek piemēroti valsts pasākumi saskaņā ar KPR 458. pantu vai deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 459. panta b) apakšpunktu.

020

Iestādes

KPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) apakšpunkts.

Attiecībā uz darījumu partneriem, kas ir iestādes, tiek norādīta piemērojamā limita summa. Saskaņā ar KPR 395. panta 1. punktu šī summa ir šāda:

ja 25 % no atbilstošā kapitāla pārsniedz 150 miljonus euro (vai arī limitu, kas ir zemāks nekā 150 miljoni euro un kuru noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar KPR 395. panta 1. punkta trešo daļu), tad tiek norādīti 25 % no atbilstošā kapitāla;

ja 150 miljoni euro vai mazāks limits, kuru noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar KPR 395. panta 1. punkta trešo daļu, ir vairāk nekā 25 % no iestādes atbilstošā kapitāla, tad tiek norādīti 150 miljoni euro (vai arī kompetentās iestādes noteiktais limits, kas ir mazāks). Ja iestāde ir noteikusi mazāku limitu attiecībā uz tās atbilstošo kapitālu, kā prasīts KPR 395. panta 1. punktā, tad norāda šo limitu.

Šie limiti var būt stingrāki, ja piemēro valsts pasākumus saskaņā ar KPR 395. panta 6. punktu vai 458. pantu vai Eiropas deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar KPR 459. panta b) apakšpunktu.

030

Iestādes %

KPR 395. panta 1. punkts un 459. panta a) apakšpunkts

Summa, kura tiek norādīta, ir absolūtais limits (to norāda 020. rindā), ko izsaka kā procentuālu attiecību pret atbilstošo kapitālu.

5.   C 27.00 - darījuma partnera identifikācija (LE1)

5.1.   Norādes par konkrētām slejām

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010-070

Darījuma partnera identifikācija:

Iestādes norāda tā darījuma partnera identifikācijas datus, par kuru tiek iesniegta informācija. Tā attiecas uz visiem kodiem, kas iesniegti saskaņā ar veidnes LE2 līdz LE5 sleju 010.

Saskaņā ar KPR 394. panta 1. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tāda darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielais riska darījums, kā definēts KPR 392. pantā.

Saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tāda darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielākais riska darījums, (gadījumos, kad darījuma partneris ir iestāde vai neregulēta finanšu sektora sabiedrība).

010

Kods

Kods ir rindas identifikators, un tam jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Kods atbilst grupas kodam, ja pastāv savstarpēji saistītu klientu grupa. Visos pārējos gadījumos kods atbilst atsevišķam darījuma partnerim.

Koda uzbūve ir atkarīga no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas, ja vien Savienībā nav vienotas kodifikācijas sistēmas.

Savstarpēji saistītu klientu grupai norāda mātesuzņēmuma kodu. Ja savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad norādāmais kods ir tās atsevišķās struktūras kods, kuru iestāde uzskata par svarīgāko savstarpēji saistītu klientu grupā. Šo kodu laika gaitā izmanto vienotā veidā.

020

Nosaukums

Nosaukums atbilst grupas nosaukumam, ja pastāv savstarpēji saistītu klientu grupa. Visos pārējos gadījumos nosaukums atbilst atsevišķam darījuma partnerim.

Savstarpēji saistītu klientu grupai norāda mātesuzņēmuma nosaukumu vai, ja savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad grupas komerciālo nosaukumu.

030

LEI kods

Darījuma partnera juridiskās personas identifikācijas kods.

Savstarpēji saistītu klientu grupai norāda mātesuzņēmuma juridiskās personas identifikācijas kodu. Ja savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad norādāmais kods ir tās atsevišķās struktūras kods, kuru iestāde uzskata par svarīgāko savstarpēji saistītu klientu grupā. Šo kodu laika gaitā izmanto vienotā veidā.

040

Darījuma partnera rezidences vieta

Izmanto darījuma partnera inkorporācijas valsts ISO kodu 3166-1-alpha-2 (tostarp starptautisko organizāciju pseido-ISO kodus, kas atrodami jaunākajā Eurostat izdevumā “Maksājumu bilances Vademecum”).

Savstarpēji saistītu klientu grupām rezidences vietu nenorāda.

050

Darījuma partnera nozare

Katram darījumu partnerim piešķir vienu nozari, pamatojoties uz FINREP tautsaimniecības nozaru klasēm:

i) centrālās bankas; ii) vispārējās valdības; iii) kredītiestādes; iv) citas finanšu korporācijas; v) nefinanšu sabiedrības; vi) mājsaimniecības.

Savstarpēji saistītu klientu grupām nozari nenorāda.

060

NACE kods

Ekonomikas nozarēm izmanto NACE kodus (Nomenclature statistique des activités économiques dans l’Union européenne = saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā).

Šī sleja attiecas tikai uz darījumu partneriem “citas finanšu sabiedrības” un “nefinanšu sabiedrības”. Attiecībā uz “nefinanšu sabiedrībām” izmanto NACE kodus ar viena līmeņa detalizācijas pakāpi (piemēram, “F – būvniecība”) un attiecībā uz “citām finanšu sabiedrībām” – ar divu līmeņu detalizācijas pakāpēm, kas sniedz atsevišķu informāciju par apdrošināšanas darbībām (piemēram, “K65 – apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu”).

“Citu finanšu sabiedrību” un “nefinanšu sabiedrību” ekonomikas nozares klasificē, pamatojoties uz FINREP darījumu partneru iedalījumu.

Savstarpēji saistītu klientu grupām NACE kodu nenorāda.

070

Darījuma partnera veids

KPR 394. panta 2. punkts

Darījuma partnera veidu desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām nosaka, norādot “I” attiecībā uz iestādēm vai “U” attiecībā uz neregulētām finanšu sektora sabiedrībām.

6.   C 28.00 - riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (LE2)

6.1.   Norādes par konkrētām slejām

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Kods

Skatīt veidnes LE1 sleju 010.

020

Grupa vai atsevišķs klients

Iestāde norāda “1”, sniedzot pārskatu par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, vai “2” – par riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupām.

030

Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

KPR 390. panta 7. punkts

Saskaņā ar valstu kompetento iestāžu sīkākām tehniskajām specifikācijām, ja iestādei ir riska darījumi ar norādīto darījumu partneri, veicot darījumu, kurā ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, tad norāda “Jā” ekvivalentu; pretējā gadījumā norāda “Nē” ekvivalentu.

040-180

Sākotnējās riska darījumu vērtības

KPR 24., 389., 390. un 392. pants.

Iestāde šajā sleju blokā norāda sākotnējās riska darījumu vērtības tiešajiem riska darījumiem, netiešajiem riska darījumiem un papildu riska darījumiem, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem.

Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīvus un ārpusbilances posteņus izmanto, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes.

Šajās slejās norāda sākotnējo riska darījuma vērtību, t. i., riska darījuma vērtību, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, kurus atskaita slejā 210.

Riska darījuma vērtības definīcija un aprēķināšanas metode ir sniegta KPR 389. un 390. pantā. Aktīvu un ārpusbilances posteņu novērtējumu veic saskaņā ar iestādei piemērojamo grāmatvedības regulējumu atbilstīgi KPR 24. pantam.

No pašu kapitāla atskaitītos riska darījumus, kas nav riska darījumi saskaņā ar 390. panta 6. punkta e) apakšpunktu, iekļauj šajās slejās. Šos riska darījumus atskaita slejā 200.

KPR 390. panta 5. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos riska darījumus neiekļauj šajās slejās.

Sākotnējā riska darījuma vērtībā ietver jebkurus aktīvu un ārpusbilances posteņus saskaņā ar KPR 400. pantu. KPR 395. panta 1. punkta nolūkā atbrīvojumus atskaita slejā 320.

Iekļauj gan netirdzniecības, gan tirdzniecības portfeļa riska darījumus.

Lai sadalītu riska darījumus ar finanšu instrumentiem – ja dažādi riska darījumi, kas izriet no savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, veido vienu riska darījumu, tad šo riska darījumu iedala pie finanšu instrumenta, kas atbilst galvenajam aktīvam, kas iekļauts savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā (papildus skatīt ievaddaļu).

040

Sākotnējo riska darījumu vērtību kopsumma

Iestāde norāda tiešo riska darījumu un netiešo riska darījumu, kā arī papildu riska darījumu, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, vērtību summu.

050

No tiem: saistību neizpilde

KPR 178. pants

Iestāde norāda to sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummas daļu, kas atbilst riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības.

060-110

Tiešie riska darījumi

Tiešie riska darījumi ir riska darījumi ar “tiešo aizņēmēju”.

060

Parāda instrumenti

Regulas (EK) Nr. 25/2009 (“ECB/2008/32”) II pielikuma 2. daļas tabula, 2. un 3. kategorija.

Parāda instrumenti ietver parāda vērtspapīrus, aizdevumus un avansus.

Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “aizdevumiem ar sākotnējo termiņu līdz vienam gadam ieskaitot/ilgāku par vienu gadu un līdz pieciem gadiem ieskaitot/ilgāku par pieciem gadiem” vai par “vērtspapīriem, kas nav akcijas” saskaņā ar ECB/2008/32.

Šajā slejā iekļauj repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus (vērtspapīru finansēšanas darījumus) un maržinālo aizdevumu darījumus.

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Regulas ECB/2008/32 II pielikuma 2. daļas tabula, 4. un 5. kategorija.

Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “akcijām un citiem kapitāla vērtspapīriem” vai “NTF akcijām/daļām” saskaņā ar ECB Regulu par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (ECB/2008/32).

080

Atvasinātie instrumenti

KPR 272. panta 2. punkts un II pielikums.

Instrumenti, kurus norāda šajā slejā, ietver KPR II pielikumā norādītos atvasinātos instrumentus un ilgstošu norēķinu darījumus, kā definēts KPR 272. panta 2. punktā.

Kredītu atvasinātos instrumentus, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam, norāda šajā slejā.

090-110

Ārpusbilances posteņi

KPR I pielikums.

Vērtība, kuru norāda šajās slejās, ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas, un nepiemērojot korekcijas pakāpes.

090

Aizdevuma piešķiršanas saistības

KPR I pielikuma 1. punkta c) un h) apakšpunkts, 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 3. panta b) apakšpunkta i) punkts un 4. punkta a) apakšpunkts.

Aizdevuma piešķiršanas saistības ir saistošas apņemšanās izsniegt kredītu saskaņā ar iepriekš definētiem noteikumiem un nosacījumiem, izņemot tos, kas ir atvasināti instrumenti, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai piegādājot vai emitējot citu finanšu instrumentu.

100

Finanšu garantijas

I pielikuma 1. punkta a), b) un f) apakšpunkts.

Finanšu garantijas ir līgumi, kas uzliek pienākumu to emitentam veikt noteiktus maksājumus turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas tam radušies, jo konkrēts parādnieks nav veicis maksājumu saskaņā ar sākotnējiem vai grozītiem parāda instrumenta noteikumiem. Šajā slejā norāda kredītu atvasinātos instrumentus, kas nav iekļauti slejā “atvasinātie instrumenti”.

110

Citas saistības

Citas saistības ir KPR I pielikumā norādītie posteņi, kas nav ietverti iepriekšējās kategorijās. Šajā slejā norāda vienas juridiskās saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību.

120-180

Netiešie riska darījumi

KPR 403. pants.

Saskaņā ar KPR 403. pantu kredītiestāde var izmantot aizstāšanas pieeju, ja riska darījumu ar klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas emitētu nodrošinājumu.

Iestāde šajā sleju blokā norāda tiešo riska darījumu vērtību summas, kas ir pārdalītas garantijas devējam vai nodrošinājuma emitentam, ja nodrošinājuma emitentam tiktu piešķirta vienāda vai zemāka riska pakāpe nekā riska pakāpe, kas tiktu piemērota trešai personai saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. Aizsargātā atsauces riska darījuma (tiešā riska darījuma) sākotnējo vērtību atskaita no riska darījuma vērtības ar sākotnējo aizņēmēju slejās “atbilstīgās kredītriska mazināšanas metodes”. Netiešais riska darījums ar aizstāšanas ietekmi palielina riska darījuma vērtību ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu. Tas attiecas arī uz garantijām, kas piešķirtas savstarpēji saistītu klientu grupas ietvaros.

Iestāde norāda netiešo riska darījumu sākotnējo summu slejā, kas atbilst garantēta vai ar nodrošinājumu nodrošināta tiešā riska darījuma veidam, piemēram, ja garantētais tiešais riska darījums ir parāda instruments, slejā “Parāda instrumenti” jānorāda “netiešā riska darījuma” summa, kas iedalīta garantijas devējam.

Šajā sleju blokā saskaņā ar KPR 399. pantu norāda arī riska darījumus, kas izriet no parādzīmēm, kas saistītas ar kredītrisku.

120

Parāda instrumenti

Skatīt sleju 060.

130

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Skatīt sleju 070.

140

Atvasinātie instrumenti

Skatīt sleju 080.

150-170

Ārpusbilances posteņi

Šo sleju vērtība ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas un korekcijas pakāpes.

150

Aizdevumu piešķiršanas saistības

Skatīt sleju 090.

160

Finanšu garantijas

Skatīt sleju 100.

170

Citas saistības

Skatīt sleju 110.

180

Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

KPR 390. panta 7. punkts.

Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem.

190

(-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi

Regulas (ES) Nr. 575/2013 24., 34, 110. un 111. pants.

Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas iekļauti attiecīgajā grāmatvedības regulējumā (Direktīva 86/635/EEK vai Regula (EK) Nr. 1606/2002) un kas ietekmē riska darījumu vērtēšanu saskaņā ar KPR 24. un 110. pantu.

Slejā 040 norādītās vērtības korekcijas un uzkrājumus pret bruto riska darījumu vērtību uzrāda šajā slejā.

200

(-) Riska darījumi, ko atskaita no pašu kapitāla

KPR 390. panta 6. punkta e) apakšpunkts.

Tiek norādīti no pašu kapitāla atskaitītie riska darījumi, ko iekļauj sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummas dažādās slejās.

210-230

Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

KPR 394. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

Iestādes attiecīgos gadījumos norāda riska darījuma vērtību, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme.

210

Kopā

Šajā slejā norādāmā riska darījuma vērtība ir summa, ko izmanto, lai noteiktu, vai riska darījums ir lielais riska darījumu saskaņā ar definīciju KPR 392. pantā.

Tas ietver sākotnējo riska darījuma vērtību pēc tam, kad atskaitītas vērtības korekcijas un uzkrājumi un riska darījumu summa, ko atskaita no pašu kapitāla.

220

No tiem: netirdzniecības portfelī

Netirdzniecības portfeļa summa no kopējā riska darījumu vērtības pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas.

230

% no atbilstošā kapitāla

KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunkts un 395. pants.

Uzrādāmā summa ir riska darījuma vērtības procentuāla daļa pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas saistīta ar iestādes atbilstošo kapitālu, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunktā.

240-310

(-) Atbilstošas kredītriska mazināšanas metodes

KPR 399. pants un 401. līdz 403. pants.

Kredītriska mazināšanas metodes, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktā.

Šīs pārskata sniegšanas nolūkā kredītriska mazināšanas metodes, kas ir atzītas KPR trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā, izmanto saskaņā ar Regulas KPR 401. līdz 403. pantu.

Kredītriska mazināšanas metodēm var būt trīs dažādu veidu ietekme uz lielo riska darījumu režīmu: aizstāšanas ietekme, fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme, un nekustamā īpašuma režīms.

240-290

(-) Atbilstīgo riska mazināšanas metožu aizstāšanas ietekme

KPR 403. pants.

Fondētā un nefondētā kredītaizsardzība, par kuru sniedz pārskatu šajās slejās, atbilst riska darījumiem, kurus garantējusi trešā persona vai kuri ir nodrošināti ar trešās personas emitētu nodrošinājumu, ja iestāde nolemj pielīdzināt riska darījumu tādam riska darījumam, kas ir veikts ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu.

240

(-) Parāda instrumenti

Skatīt sleju 060.

250

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Skatīt sleju 070.

260

(-) Atvasinātie instrumenti

Skatīt sleju 080.

270-290

(-) Ārpusbilances posteņi

Šo sleju vērtība tiek norādīta, nepiemērojot korekcijas pakāpes.

270

(-) Aizdevumu piešķiršanas saistības

Skatīt sleju 090.

280

(-) Finanšu garantijas

Skatīt sleju 100.

290

(-) Citas saistības

Skatīt sleju 110.

300

(-) Fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme

KPR 401. pants.

Iestāde norāda fondētās kredītaizsardzības, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā, summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR 401. pantu.

310

(-) Nekustamais īpašums

KPR 402. pants.

Iestāde norāda summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR 402. pantu.

320

(-) Summas, uz kurām attiecas atbrīvojums

KPR 400. pants.

Iestāde norāda summas, kas ir atbrīvotas no lielo riska darījumu režīma.

330-350

Riska darījuma vērtība pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

KPR 394. panta 1. punkta d) apakšpunkts.

Iestāde norāda riska darījuma vērtību pēc tam, kad, ņemta vērā izņēmumu un kredītriska mazināšanas ietekme, kas aprēķināta KPR 395. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā.

330

Kopā

Šajā slejā iekļauj summu, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam.

340

No tiem: netirdzniecības portfelī

Iestāde norāda kopējo pie netirdzniecības portfeļa piederošo riska darījuma vērtību pēc atbrīvojumu piemērošanas un, ņemot vērā kredītriska mazināšanas metožu ietekmi.

350

% no atbilstošā kapitāla

Iestāde uzrāda riska darījuma vērtības procentuālo daļu pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas saistīta ar iestādes atbilstošo kapitālu, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunktā.

7.   C 29.00 - Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE2)

7.1.   Norādes par konkrētām slejām

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010-360

Iestāde veidnē LE2 norāda veidnes LE2 rindās iekļautos datus par atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām.

010

Kods

Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Paziņo pie savstarpēji saistītu klientu grupas piederošā atsevišķā darījumu partnera kodu.

Skatīt veidnes LE1 sleju 010.

020

Grupas kods

Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Skatīt veidnes LE1 sleju 010.

Ja klients pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, pārskatā to norāda kā visu savstarpēji saistīto klientu grupu locekli.

030

Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

Skatīt veidnes LE2 sleju 030.

040

Saistības veids

Saistības veidu starp atsevišķu sabiedrību un savstarpēji saistītu klientu grupu apzīmē, izmantojot:

 

“a” – KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunkta a) punkta nozīmē (kontrole) vai

 

“b” – KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunkta b) punkta nozīmē (savstarpēja saistība).

050-360

Ja finanšu instrumenti veidnē LE2 ir norādīti visai savstarpēji saistīto klientu grupai, tos iedala pa atsevišķiem darījuma partneriem veidnē LE2 atbilstīgi iestādes darījumu kritērijiem.

Pārējās norādes ir tādas pašas kā attiecībā uz veidni LE2.

8.   C 30.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām; (veidne LE4)

8.1.   Norādes par konkrētām slejām

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Kods

Kods ir rindas identifikators, un tam jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Skatīt veidnes LE1 sleju 010.

020-250

Riska darījuma termiņu grupas

KPR 394. panta 2. punkta e) apakšpunkts.

Iestāde norāda šo informāciju par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām.

Termiņu grupas nosaka ar mēneša intervālu līdz vienam gadam, ar ceturkšņa intervālu no viena gada līdz trīs gadiem un ar gada un lielākiem intervāliem sākot no trīs gadiem.

Attiecībā uz katru riska darījuma vērtību pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas (veidnes LE2 sleja 210) paredzamās summas, kas sasniedz dzēšanas termiņu, iedala attiecīgajā termiņu grupā. Tādējādi riska darījuma vērtību var iedalīt dažādās slejās. Instrumentus, kam nav noteikta dzēšanas termiņa, piemēram, pašu kapitālu, iekļauj slejā “nenoteikts termiņš”.

Paredzamo riska darījuma termiņu norāda gan par tiešiem, gan par netiešiem riska darījumiem.

Attiecībā uz tiešajiem riska darījumiem, iedalot paredzamās kapitāla vērtspapīru instrumentu, parāda instrumentu un atvasināto instrumentu summas dažādās termiņu grupās, jāvadās pēc termiņa sadalījuma veidnes norādēm par papildu mēru likviditātes noteikšanai (skatīt 23.5.2013. publicēto apspriešanās dokumentu CP18).

Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, iedalot sagaidāmās summas termiņu grupās, izmanto pamatā esošā riska termiņu. Konkrētāk, attiecībā uz nākotnes noguldījumiem tas nozīmē noguldījuma termiņa struktūru; attiecībā uz finanšu garantijām – to pamatā esošo finanšu aktīvu termiņa struktūru; attiecībā uz neizmantotām aizdevumu piešķiršanas saistību iespējām – aizdevuma termiņa struktūru; attiecībā uz citām saistībām – saistību termiņa struktūru.

Attiecībā uz netiešu riska darījumu iedalījums termiņu grupās pamatojas uz tādu garantētu darījumu termiņu, kuri rada tiešo riska darījumu.

9.   C 31.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām: informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5).

9.1.   Norādes par konkrētām slejām

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010-260

Iestāde veidnē LE5 norāda veidnes LE4 rindās iekļautos datus par atsevišķiem darījumu partneriem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām.

010

Kods

Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Skatīt LE2 veidnes sleju 010.

020

Grupas kods

Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Skatīt LE2 veidnes sleju 020.

030-260

Riska darījumu termiņu grupas

Skatīt veidnes LE4 slejas 020-250.”