ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
58. sējums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI |
|
|
* |
||
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
LĒMUMI |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
27.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/1 |
Informācija par Nolīguma starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par savstarpēju piekļuvi zvejai Skagerakā kuģiem, kas kuģo ar Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas karogu, parakstīšanu un provizorisku piemērošanu
Eiropas Savienība un Norvēģijas Karaliste 2015. gada 15. janvārī Briselē parakstīja Nolīgumu par savstarpēju piekļuvi zvejai Skagerakā kuģiem, kas kuģo ar Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas karogu (1).
Tādējādi saskaņā ar tā 9. pantu minēto nolīgumu provizoriski piemēro no 2015. gada 15. janvāra.
(1) OV L 224, 30.7.2014., 3. lpp.
REGULAS
27.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/2 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/108
(2015. gada 26. janvāris),
ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 36/2012 (2012. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011 (1) un jo īpaši tās 32. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Padome 2012. gada 18. janvārī pieņēma Regulu (ES) Nr. 36/2012. |
(2) |
Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ar 2014. gada 13. novembra spriedumiem lietās T-653/11, T-654/11 un T-43/12 atcēla Padomes lēmumu Aiman Jaber, Khaled Kaddour, Mohammed Hamcho un Hamcho International iekļaut Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumā izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus. |
(3) |
Pamatojoties uz jauniem paskaidrojuma rakstiem, Aiman Jaber, Khaled Kaddour, Mohammed Hamcho un Hamcho International būtu atkal jāiekļauj to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus. |
(4) |
Tādēļ Regula (ES) Nr. 36/2012 būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumu groza tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 26. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. RINKĒVIČS
(1) OV L 16, 19.1.2012., 1. lpp.
PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumā izklāstītajā personu un vienību sarakstā iekļauj turpmāk minētās personas un vienību.
I. TO FIZISKO UN JURIDISKO PERSONU, VIENĪBU VAI STRUKTŪRU SARAKSTS, KAS MINĒTAS 14. PANTĀ UN 15. PANTA 1. PUNKTA a) APAKŠPUNKTĀ
A. PERSONAS
|
Vārds, uzvārds |
Identifikācijas informācija |
Pamatojums |
Sarakstā iekļaušanas datums |
18. |
Mohammed ( ) Hamcho ( ) |
Dzimšanas datums: 20.5.1966. Pases Nr. 002954347 |
Ievērojams sīriešu uzņēmējs, Hamcho International īpašnieks, tuvu stāvošs Sīrijas režīma nozīmīgām personām, tostarp prezidentam Bashar al-Assad un Maher al-Assad. Kopš 2014. gada marta, pēc tam, kad viņu iecēla ekonomikas ministrs Khodr Orfali, viņš ir ieņēmis par sadarbību ar Ķīnu atbildīgā priekšsēdētāja amatu Divpusējo darījumu padomē. Mohammed Hamcho gūst labumu no Sīrijas režīma un nodrošina tam atbalstu, un ir saistīts ar personām, kas gūst labumu no režīma un to atbalsta. |
27.1.2015. |
28. |
Khalid ( ) (jeb Khaled) Qaddur ( ) (jeb Qadour, Qaddour, Kaddour) |
|
Ievērojams sīriešu uzņēmējs, tuvu stāvoša persona Sīrijas režīma nozīmīgai personai Maher al-Assad. Khalid Qaddur gūst labumu no Sīrijas režīma un nodrošina tam atbalstu, un ir saistīts ar personu, kas gūst labumu no režīma un to atbalsta. |
27.1.2015. |
33. |
Ayman ( ) Jabir ( ) (jeb Aiman Jaber) |
Dzimšanas vieta: Latakia |
Ievērojams sīriešu uzņēmējs, tuvu stāvošs tādām Sīrijas režīma nozīmīgām personām kā Maher al-Assad un Rami Makhlouf. Viņš arī ir sniedzis atbalstu režīmam, atvieglojot naftas importu no Overseas Petroleum Trading uz Sīriju caur savu uzņēmumu Al Jazeera. Ayman Jabir gūst labumu no režīma un nodrošina tam atbalstu, un ir saistīts ar personām, kas gūst labumu no režīma un to atbalsta. |
27.1.2015. |
B. VIENĪBAS
|
Nosaukums |
Identifikācijas informācija |
Pamatojums |
Sarakstā iekļaušanas datums |
|||||||
3. |
Hamcho International (jeb Hamsho International Group) |
|
Hamcho International ir pārvaldītājsabiedrība, kuras īpašnieks ir Mohammed Hamcho. Hamcho International gūst labumu no režīma un nodrošina tam atbalstu, un ir saistīts ar personu, kas gūst labumu no režīma un to atbalsta. |
27.1.2015. |
27.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/4 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/109
(2015. gada 26. janvāris),
ar kuru īsteno Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 560/2005 (2005. gada 12. aprīlis), ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā (1), un jo īpaši tās 11.a panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Padome 2005. gada 12. aprīlī pieņēma Regulu (EK) Nr. 560/2005. |
(2) |
Sankciju komiteja, kas izveidota, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1572 (2004) par Kotdivuāru, 2014. gada 20. novembrī svītroja vienu personu no to personu saraksta, uz kurām attiecas pasākumi, kas noteikti minētās rezolūcijas 9. un 12. punktā. |
(3) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 560/2005 I pielikumā izklāstītais to personu saraksts, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 560/2005 I pielikumu groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 26. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. DŪKLAVS
(1) OV L 95, 14.4.2005., 1. lpp.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 560/2005 I pielikumā ir svītrots ieraksts par turpmāk minēto personu:
Alcide DJÉDJÉ
27.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/6 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/110
(2015. gada 26. janvāris),
ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Baltkrievijas, Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam, kā arī beidz procedūru attiecībā uz konkrētu Ukrainas izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 11. panta 2. un 5. punktu,
tā kā:
A. PROCEDŪRA
1. Spēkā esošie pasākumi
(1) |
Pēc antidempinga izmeklēšanas (“iepriekšējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1256/2008 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu dažu metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7306 30 41, ex 7306 30 49, ex 7306 30 72 un ex 7306 30 77 un kā izcelsme ir Baltkrievijā, Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”), Krievijā, Taizemē un Ukrainā (“galīgie antidempinga pasākumi”). Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu robežās no 10,1 % līdz 90,6 %. |
2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums
(2) |
Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3) Komisija 2013. gada 18. septembrī saņēma pieprasījumu veikt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu iesniedza Eiropas Savienības Metinātu tērauda cauruļu nozares aizsardzības komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv ievērojamu daļu (šajā gadījumā vairāk nekā 25 %) no Savienības kopējā metinātu cauruļu un cauruļvadu ražošanas apjoma. |
(3) |
Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties. |
3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana
(4) |
Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2013. gada 19. decembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sāk termiņbeigu pārskatīšanu. |
4. Izmeklēšana
4.1. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
(5) |
Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
4.2. Personas, uz kurām attiecas procedūra
(6) |
Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, citiem zināmajiem Savienības ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem Baltkrievijā, ĶTR, Krievijā un Ukrainā (“attiecīgās valstis”), nesaistītiem importētājiem un lietotājiem, par kuriem zināms, ka tie ir ieinteresēti, kā arī attiecīgo valstu pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. |
(7) |
Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa. |
4.2.1. Ražotāju eksportētāju atlase
(8) |
Ņemot vērā ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu ĶTR, Krievijā un Ukrainā, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās personas tika lūgtas pieteikties 15 dienu laikā no pārskatīšanas sākšanas un sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju. |
(9) |
Saistībā ar atlasi Komisija nesaņēma nevienu atbildi no ražotājiem eksportētājiem ĶTR. Tika saņemta atbilde no viena ražotāja eksportētāja Ukrainā. Tika saņemtas atbildes no trim ražotājiem eksportētājiem Krievijā. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka ražotāju eksportētāju atlase nav vajadzīga. |
4.2.2. Importētāju un Savienības ražotāju atlase
(10) |
Ņemot vērā Savienības nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās personas tika lūgtas pieteikties 15 dienu laikā no pārskatīšanas sākšanas un sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju. Tā kā no nesaistītajiem importētājiem atbildes netika saņemtas, tiem atlasi nepiemēroja. |
(11) |
Ņemot vērā šajā procedūrā iesaistīto Savienības ražotāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paziņots, ka Komisija ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi kaitējuma noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Šī iepriekšējā atlase veikta, izmantojot informāciju, kas Komisijai bija pieejama sākumposmā, un balstās uz ražotāju pārdošanas apjomu, ražošanas apjomu un atrašanās vietu Savienībā. Izlase atbilst lielākajam reprezentatīvajam ražošanas un pārdošanas apjomam, ko var reāli izmeklēt atvēlētajā laikā, proti, 52 % no Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma nesaistītiem pircējiem ES. Turklāt izlase bija reprezentatīva no uzņēmumu atrašanās vietas viedokļa, jo tā aptvēra četras dalībvalstis. Par ierosināto izlasi notika apspriešanās ar ES ražotājiem paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas dienā. Tā kā vairāk neviens ražotājs nepieteicās un par izlasi netika saņemtas nekādas piezīmes, ierosinātā izlase tika apstiprināta. |
(12) |
Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Šim nolūkam Komisija nosūtīja anketas ražotājiem eksportētājiem un atlasītajiem Savienības ražotājiem. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos.
|
B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
1. Attiecīgais ražojums
(13) |
Attiecīgais ražojums ir dzelzs vai neleģēta tērauda riņķveida šķērsgriezuma metinātas caurules un cauruļvadi, kuru ārējais diametrs nepārsniedz 168,3 mm, neskaitot tāda veida caurules, kas tiek izmantotas naftas un gāzes cauruļvados, naftas vai gāzes urbumos izmantojamus cauruļvadus, precīzijas caurules un caurules un cauruļvadus ar savienotājelementiem, kas piemēroti gāzu vai šķidrumu novadīšanai un ko lieto civilajā aviācijā, kuras patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7306 30 41, ex 7306 30 49, ex 7306 30 72 un ex 7306 30 77 un kuru izcelsme ir Baltkrievijā, ĶTR, Krievijā un Ukrainā. |
(14) |
Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka visiem attiecīgā ražojuma veidiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un ka tos izmanto galvenokārt vieniem un tiem pašiem mērķiem. |
2. Līdzīgais ražojums
(15) |
Tika konstatēts, ka metinātajām caurulēm un cauruļvadiem, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un metinātajām caurulēm un cauruļvadiem, ko ražo un pārdod attiecīgajās valstīs un analogajā valstī, būtībā ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un pamatlietojumi kā attiecīgajās valstīs ražotajām un eksportam uz Savienību pārdotajām metinātajām caurulēm un cauruļvadiem. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
C. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA
(16) |
Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc esošo pasākumu termiņa beigām dempings no četrām attiecīgajām valstīm varētu turpināties vai atkārtoties. |
(17) |
Visas četras izmeklējamās valstis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja niecīgu daudzumu attiecīgā ražojuma. Tādēļ nepastāv iespējamība attiecībā uz dempinga turpināšanos no kādas no četrām izmeklējamajām valstīm. Novērtējums tika veikts vienīgi attiecībā uz dempinga atkārtošanās iespējamību, izmantojot eksporta cenas uz citām trešām valstīm. Tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā šim nolūkam netika ņemts vērā eksports uz Baltkrieviju. |
VALSTIS, KAS NAV TIRGUS EKONOMIKAS VALSTIS
1. Analogā valsts
(18) |
Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam Baltkrievija un ĶTR netiek uzskatītas par tirgus ekonomikas valstīm. Iepriekšējā izmeklēšanā normālās vērtības noteikšanai par analogo valsti izmantoja ASV. Paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēts šajā pārskatīšanas izmeklēšanā par analogo valsti izmantot ASV, kā to bija ierosinājis pieprasījuma iesniedzējs. |
(19) |
Komisija saņēma piezīmes gan no Mogiļevas, gan no Baltkrievijas iestādēm. No ieinteresētajām personām ĶTR piezīmes netika saņemtas. |
(20) |
Personas no Baltkrievijas apgalvoja, ka ASV nav piemērota izvēle sakarā ar iespējamo saikni starp vienīgo ASV ražotāju, kurš sadarbojās, un Savienības ražošanas nozari. |
(21) |
Personas no Baltkrievijas ierosināja par analogo valsti izmantot Krieviju, jo tās tērauda ražošanas nozare esot līdzīga Baltkrievijas ražošanas nozarei sakarā ar to kopīgo saikni ar bijušo Padomju Savienību. |
(22) |
Tomēr izmeklēšanā tika noteikts, ka vienīgā Krievijas ražotāja, kurš sadarbojās, ražošanas izmaksās nav pienācīgi atspoguļota dabasgāzes vērtība (sk. 69. apsvērumu). Turklāt šā Krievijas ražotāja sadarbība nebija pietiekama (sk. 61. apsvērumu). Tādēļ Krievija netika uzskatīta par piemērotu analogo valsti. |
(23) |
Komisija arī noteica citas trešās valstis, kuras eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību. Tā sazinājās ar ražotājiem 14 valstīs, par kurām zināms, ka tajās ražo tēraudu. To starpā bija Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Serbija, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja un Taivāna. |
(24) |
Galu galā neviens ASV ražotājs ar Komisiju nesadarbojās. Tomēr Komisija saņēma pilnīgi aizpildītas atbildes uz anketas jautājumiem no ražotājiem bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Dienvidāfrikā. Komisija uzskatīja, ka Dienvidāfrika ir vispiemērotākā izvēle, ņemot vērā tās ražotāja ievērojamo iekšzemes pārdošanas apjomu. |
BALTKRIEVIJA
1. Ievadpiezīme
(25) |
Izmeklēšanā sadarbojās lielākais zināmais ražotājs Baltkrievijā – OJSC Mogilev Metallurgical Works (“Mogilev”). Tomēr Mogilev attiecīgo ražojumu uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neeksportēja. Tādēļ informācija par iespējamajām eksporta cenām uz Savienību tika balstīta uz eksporta cenām uz citām trešām valstīm, kā norādīts 27. apsvērumā. |
2. Iespējamais dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā
2.1. Normālās vērtības noteikšana
(26) |
Līdzīgā ražojuma normālā vērtība Baltkrievijai tika noteikta pa ražojuma veidiem, vadoties pēc iekšzemes pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem parastā tirdzniecības apritē Dienvidāfrikā (analogajā valstī). Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots parastā tirdzniecības apritē vai ja kāds ražojuma veids Dienvidāfrikas iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija normālo vērtību aprēķināja, pieskaitot līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksām pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu. |
2.2. Iespējamās eksporta cenas noteikšana
(27) |
Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Mogilev attiecīgo ražojumu uz Savienību neeksportēja. Tādēļ iespējamā eksporta cena tika noteikta, izmantojot pārdošanas cenas uz citām trešām valstīm. |
2.3. Salīdzinājums
(28) |
Normālo vērtību un iespējamo eksporta cenu salīdzināja EXW līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. |
(29) |
Vajadzības gadījumā tika veiktas korekcijas saistībā ar transporta izmaksu, rabatu, atlaižu un tirdzniecības līmeņa atšķirībām. |
2.4. Iespējamais dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā
(30) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, iespējamā dempinga starpība pamatregulas 11. panta 2. punkta nozīmē tika noteikta 28,4 % apmērā. |
3. Eksporta attīstība antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā
3.1. Ražotāju eksportētāju ražošanas jauda
(31) |
Mogilev ražošanas līnijas tika izmantotas gan metinātu cauruļu un cauruļvadu, gan dobo profilu ražošanai (abu ražojumu ražošanā atšķiras tikai viens neliels solis). Mogilev ražoja ievērojamu daudzumu dobo profilu un eksportēja tos arī uz Savienību, jo attiecībā uz šīm precēm nav spēkā nekādi antidempinga maksājumi. Turkāt Mogilev ražoja metinātus cauruļvadus, kuru diametrs pārsniedz 168,3 mm (“lieli cauruļvadi”) un kuriem Savienībā antidempinga maksājumus nepiemēro. |
(32) |
Ievērojot Mogilev pašreizējo ražojumu klāstu, tā neizmantotā jauda tiek lēsta apmēram 20 000 tonnu jeb aptuveni 5 % no Savienības patēriņa. |
(33) |
Tādēļ, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv risks, ka Mogilev pārdos ievērojamu daudzumu metinātu cauruļvadu Savienības tirgū pa dempinga cenām. |
(34) |
Pēc informācijas izpaušanas Mogilev apgalvoja, ka tā faktiskā neizmantotā jauda sakarā ar nepietiekamu caurlaides spēju hidrauliskajā testēšanā ir ievērojami zemāka. Tomēr hidrauliskā testēšana ir tikai neliels solis visā attiecīgā ražojuma ražošanas procesā, tādēļ šo problēmu ir salīdzinoši viegli novērst. Prasība noteikt ražotnes neizmantoto jaudu, ņemot vērā hidrauliskās testēšanas aprīkojuma nepietiekamu caurlaides spēju, tādēļ tiek noraidīta. |
3.2. Ražošanas pārvirzīšana no citiem ražojumiem, kurus ražo tajā pašā ražotnē
(35) |
Kā norādīts 31. apsvērumā, šobrīd Mogilev ir izdevīgāk ražot dobos profilus, jo tiem nepiemēro antidempinga maksājumus, bet metinātajiem cauruļvadiem antidempinga maksājumus Savienībā piemēro. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošana patiešām koncentrējās uz ražojumiem, kuriem antidempinga maksājumus Savienībā nepiemēro, un tie bija pārliecinoši lielākā daļa no visa saražotā. Ja pasākumus metinātajiem cauruļvadiem nepiemēros, sagaidāms, ka Mogilev ražojumu klāsts līdzsvarosies, pārvirzot jaudu no ražojumiem, kuriem antidempinga maksājumus šobrīd nepiemēro, uz metinātajiem cauruļvadiem. |
(36) |
Tādēļ pastāv ievērojams risks, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Mogilev vismaz daļēji pārvirzīs ražošanu no ražojumiem, kuriem antidempinga maksājumus šobrīd nepiemēro, uz metinātajiem cauruļvadiem pārdošanai Savienības tirgū par dempinga cenām. |
(37) |
Pēc informācijas izpaušanas Mogilev norādīja, ka tas pēkšņi nemainītu savu ražojumu klāstu no dobajiem profiliem uz metinātām caurulēm un cauruļvadiem, jo tas jau vairākus gadus esot pārdevis dobos profilus daudz lielākā apmērā nekā metinātās caurules un cauruļvadus un neesot nekāda pamata šo praksi mainīt. |
(38) |
Attiecībā uz to būtu jānorāda, ka ES ir Mogilev lielākais dobo profilu noieta tirgus un Mogilev metinātās caurules un cauruļvadus Savienības tirgū šobrīd nepārdod. Mogilev nesniedza nekādus pierādījumus tam, ka pasākumu atcelšanas gadījumā tā dažādo ražojumu pārdošanas proporcija ES nemainītos. Tādēļ paliek spēkā secinājums, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Mogilev visticamāk ražos daudzveidīgāku ražojumu klāstu un vismaz daļēji pārvirzīs ražošanu no dobajiem profiliem uz metinātajām caurulēm un cauruļvadiem pārdošanai Savienības tirgū. |
3.3. Savienības tirgus pievilcība
(39) |
Kā minēts 27. apsvērumā, Baltkrievija attiecīgo ražojumu uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neeksportēja. Tādējādi izvērtējums par iespējamību, ka tirdzniecība tiktu novirzīta uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti, balstās uz šādiem faktoriem:
|
(40) |
Salīdzinot Mogilev vidējo pārdošanas cenu uz citām valstīm ar pārdošanas cenu uz Savienības tirgu, var konstatēt pārdošanu par ievērojami zemāku cenu. Pārdošana par zemāku cenu, salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu, ir robežās no 30 % līdz 50 %. Mogilev cenas ir arī zemākas nekā citas izcelsmes, piemēram, Indijas un Turcijas, importa cenas Savienībā. |
(41) |
Iespējamo Savienības tirgus pievilcību palielina arī tas, ka Mogilev jau ir pārdošanas kanāli, kurus tas patlaban izmanto citu ražojumu pārdošanai, un tos varētu arī izmantot, lai pārdotu attiecīgo ražojumu, ja pasākumi tiktu atcelti. |
(42) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv ievērojams risks, ka eksports tiks pārvirzīts uz Savienības tirgu par dempinga cenām, jo Savienības tirgus ir daudz pievilcīgāks cenu ziņā. |
(43) |
Pēc informācijas izpaušanas Mogilev norādīja, ka nav pietiekami ņemts vērā lielais pieaugums, kas attiecīgajā periodā ir vērojams tā metināto cauruļu un cauruļvadu pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū un Krievijas tirgū. Attiecībā uz to jānorāda, ka izmeklēšanā apstiprinājās pārdošanas apjoma pieaugums minētajos tirgos. Apgalvojumos pēc informācijas izpaušanas Mogilev apstiprināja, ka metinātās caurules un cauruļvadus pārdod par cenām, kuras ir zemākas nekā ES tirgū valdošās tirgus cenas. Tādēļ tas, ka laika gaitā ir palielinājies šo ražojumu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū un Krievijas tirgū, nesamazina vai nenovērš risku attiecībā uz ražojumu novirzīšanu uz Savienības tirgu, jo ES ir pievilcīgākas cenas. Tāpēc Mogilev apgalvojums tiek noraidīts. |
4. Secinājumi par dempinga atsākšanās iespējamību
(44) |
Pieejamā neizmantotā jauda Baltkrievijā, risks, ka ražošanu var pārvirzīt no citiem ražojumiem uz attiecīgo ražojumu, un salīdzinoši pievilcīgais cenu līmenis Savienības tirgū liek secināt – pastāv risks, ka attiecīgā ražojuma eksports no Baltkrievijas par dempinga cenām pieaugtu, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku. |
ĶTR
1. Iepriekšējas piezīmes
(45) |
Kā norādīts 9. apsvērumā, Komisija nesaņēma atbildes no ĶTR. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, ņemot vērā sadarbības trūkumu no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kopējās analīzes, tostarp dempinga aprēķina, pamatā ir pieejamie fakti. ĶTR iestādes tika informētas par Komisijas nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu un pamatot konstatējumus ar pieejamajiem faktiem. |
(46) |
Tāpēc dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība tika novērtēta, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu kopā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, tirdzniecības statistiku par importu un eksportu (Eurostat un Ķīnas eksporta datus) un izdevumu Metal Bulletin. |
(47) |
Sadarbības trūkums ietekmēja dažādo ražojuma veidu normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenu. Tika uzskatīts par lietderīgu noteikt gan normālo vērtību, gan eksporta cenu globāli, proti, balstoties uz vidējām vērtībām, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. |
2. Iespējamais dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā
2.1. Normālās vērtības noteikšana
(48) |
Normālā vērtība ĶTR tika noteikta, ievērojot vidējo iekšzemes pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem parastā tirdzniecības apritē Dienvidāfrikā (analogajā valstī). |
2.2. Iespējamās eksporta cenas noteikšana
(49) |
Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju sadarbības trūkumu, eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāpamato ar pieejamajiem faktiem. |
(50) |
Vispirms Komisija analizēja Eurostat statistiku. Tomēr no ĶTR importētie daudzumi bija ļoti nelieli, tādēļ to cenas netika uzskatītas par reprezentatīvām. Šā iemesla dēļ iespējamā eksporta cena tika noteikta, izmantojot ĶTR tirdzniecības statistiku par eksportu uz trešām valstīm. |
2.3. Salīdzinājums
(51) |
Normālo vērtību un iespējamo eksporta cenu salīdzināja EXW līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. |
(52) |
Tādējādi vajadzības gadījumā tika veiktas korekcijas saistībā ar transportēšanas izmaksu un apdrošināšanas izmaksu atšķirībām, neatmaksājamu PVN, eksporta izmaksām, rabatiem un atlaidēm. |
2.4. Iespējamais dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā
(53) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, iespējamā dempinga starpība pamatregulas 11. panta 2. punkta nozīmē bija 39,3 %. |
3. Eksporta attīstība antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā
3.1. Ražotāju eksportētāju ražošanas jauda
(54) |
Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās, tika izmantoti šādi avoti:
|
(55) |
ĶTR metināto cauruļvadu ražošanas nozare ir pazīstama kā pārliecinoši lielākā pasaulē. Izdevumā Metal Bulletin minēts, ka metināto cauruļvadu gada izlaides apjoms 2012. gadā bija apmēram 35 miljoni tonnu. Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka metināto cauruļvadu ražošanas jauda ĶTR ievērojami pārsniedz 45 miljonus tonnu gadā. Kopējā neizmantotā jauda tādējādi pārsniedz 10 miljonus tonnu, kas ir 25 reizes vairāk nekā metināto cauruļvadu kopējais patēriņš ES. |
(56) |
Tādēļ, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv būtisks risks, ka ĶTR ražotāji eksportētāji pārdos ievērojamu daudzumu metinātu cauruļvadu Savienības tirgū par dempinga cenām. |
3.2. Savienības tirgus pievilcība
(57) |
Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās, konstatējumu pamatā ir pieejamie fakti. Tādējādi tirdzniecības novirzīšanas risks uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti, balstās uz publiski pieejamiem avotiem. |
(58) |
Publiski pieejamajos avotos, piemēram, Metal Bulletin, minēts, ka ĶTR cenas līmenis ir ievērojami zemāks par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu (848 EUR/t) un vidējām importa cenām Savienībā no lielākajām eksportētājvalstīm, piemēram, Indijas un Turcijas. Pārdošana par zemāku cenu, salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu, ir robežās no 30 % līdz 50 %. Tas noteikti liecina par Savienības tirgus pievilcīgumu un ĶTR spēju konkurēt ar cenu, ja pasākumi tiktu atcelti. |
(59) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka sakarā ar norādīto būtisko cenu atšķirību pastāv ievērojams tirdzniecības novirzīšanas risks no trešām valstīm ar zemākām cenām uz izdevīgāko Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti. |
4. Secinājumi par dempinga atsākšanās iespējamību
(60) |
Pieejamā neizmantotā jauda ĶTR un pievilcīgais cenu līmenis Savienības tirgū liek secināt – pastāv risks, ka Ķīnas attiecīgā ražojuma eksports par dempinga cenām ievērojami pieaugtu, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku. |
TIRGUS EKONOMIKAS VALSTIS
KRIEVIJA
1. Iepriekšējas piezīmes
(61) |
Divi Krievijas ražotāji eksportētāji, kas pārstāv apmēram 75 % no Krievijas ražošanas apjoma, sniedza atbildes atlases procesā, taču vēlāk informēja Komisiju, ka negrasās atbildēt uz ražotāju eksportētāju anketas jautājumiem. Tikai viens neliels ražotājs, kas neeksportēja uz Savienību, bet uz citām valstīm eksportēja nebūtiskus apjomus, sadarbojās izmeklēšanā, atbildot uz anketas jautājumiem un piekrītot pārbaudes apmeklējumam. Tā kā Krievijas ražotāji eksportētāji lielā mērā nesadarbojās, kopējās analīzes, tostarp dempinga aprēķina, pamatā ir pieejamie fakti saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Krievijas ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, un Krievijas iestādes tika informētas par Komisijas nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu un pamatot konstatējumus ar pieejamajiem faktiem. |
(62) |
Tāpēc dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība tika novērtēta, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu kopā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, Eurostat tirdzniecības statistiku par importu, Krievijas eksporta statistiku un izdevumu Metal Bulletin. |
(63) |
Ievērojamā nesadarbošanās ietekmēja dažādo ražojuma veidu normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenu. Tika uzskatīts par lietderīgu noteikt gan normālo vērtību, gan eksporta cenu globāli, proti, balstoties uz vidējām vērtībām, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. |
(64) |
Komisija ņēma vērā, ka Eurostat statistikā bija dati par attiecīgā ražojuma importu no Krievijas. Tomēr tas bija ļoti neliels, tādēļ šā importa cenas netika uzskatītas par reprezentatīvām. Tādēļ informācija par iespējamajām eksporta cenām uz Savienību tika balstīta uz eksporta cenām uz citām trešām valstīm, kā norādīts 73. apsvērumā. |
2. Iespējamais dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā
2.1. Normālās vērtības noteikšana
(65) |
Kā minēts 61. apsvērumā, Krievijas ražotāju eksportētāju ievērojamā nesadarbošanās lika Komisijai normālās vērtības noteikšanā izmantot pieejamos faktus. Šim nolūkam tika izmantota informācija, kuru sniedza Krievijas ražotājs, kas sadarbojās. |
(66) |
Normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punkta pirmo teikumu. Vispirms tika noteikts, vai līdzīgā ražojuma kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir bijis reprezentatīvs salīdzinājumā ar Krievijas pārdošanas apjomu eksportam uz trešām valstīm. Iekšzemes pārdošanas apjoms tiek uzskatīts par reprezentatīvu, ja līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms ir 5 % vai vairāk no Krievijas pārdošanas apjoma eksportam uz trešām valstīm. |
(67) |
Pēc tam tika pārbaudīts, vai līdzīgais ražojums ir ticis pārdots parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, attiecīgajam ražojuma veidam nosakot iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem rentabli pārdotā apjoma īpatsvaru. |
(68) |
Veicot parastas tirdzniecības aprites pārbaudi, tika ņemtas vērā vidējās ražošanas izmaksas. Attiecībā uz ražošanas izmaksām, jo īpaši enerģijas (gāzes) izmaksām, tika pārbaudīts, vai vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, maksātās gāzes cenas reāli atspoguļo ar gāzes ražošanu un sadali saistītās izmaksas. |
(69) |
Tika konstatēts, ka ražotāju eksportētāju maksātās iekšzemes cenas par gāzi ir aptuveni 30 % no Krievijas dabasgāzes eksporta cenas. Šajā ziņā visi pieejamie dati liecināja, ka iekšzemes cenas par gāzi Krievijā tiek regulētas un ir ievērojami zemākas nekā tirgus cenas, ko maksā neregulētos tirgos, kur nonāk Krievijas dabasgāzes eksports. Tā kā gāzes izmaksas netika reāli atspoguļotas ražotāja eksportētāja dokumentācijā, kā noteikts pamatregulas 2. panta 5. punktā, tās bija attiecīgi jākoriģē. Tā kā Krievijas iekšzemes tirgū nepastāv reprezentatīvas neizkropļotas gāzes cenas, tika uzskatīts par lietderīgu, veicot korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu, tās pamatot ar informāciju par citiem reprezentatīviem tirgiem. Koriģētās cenas pamatā bija Krievijas vidējā gāzes cena, ko pārdod eksportam, uz Vācijas un Čehijas robežas (Waidhaus), to koriģējot, lai ņemtu vērā vietējās sadales izmaksas. Waidhaus ir galvenais centrs Krievijas gāzes pārdošanā uz Savienību, kura ir lielākais Krievijas gāzes tirgus un kurā cenas reāli atspoguļo izmaksas. Tāpēc to var uzskatīt par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē. |
(70) |
Tad, veicot parastas tirdzniecības aprites pārbaudi, Komisija izmantoja vidējās ražošanas izmaksas pēc korekcijas saistībā ar gāzes izmaksām. |
(71) |
Tādējādi normālā vērtība tika noteikta kā rentablās iekšzemes pārdošanas vidējā cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo rentablās pārdošanas apjoms bija 80 % vai mazāk no kopējā pārdošanas apjoma. |
2.2. Iespējamās eksporta cenas noteikšana
(72) |
Krievijas ražotāju eksportētāju ievērojamā nesadarbošanās lika Komisijai eksporta cenas noteikšanā izmantot pieejamos faktus. Informāciju no vienīgā Krievijas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, nevarēja izmantot, jo šis ražotājs attiecīgo ražojumu uz ES neeksportēja un uz citām trešām valstīm eksportēja tikai nelielus daudzumus. |
(73) |
Šā iemesla dēļ un ievērojot to, ka eksports no Krievijas uz Savienību bija neliels, iespējamā eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Krievijas eksporta statistiku un izmantojot eksportu uz citām trešām valstīm. Eksports uz citām trešām valstīm notika ievērojamā apjomā. |
(74) |
Tā kā vienīgais Krievijas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, ražoja vienīgi t.s. “melnos cauruļvadus” (proti, necinkotus cauruļvadus), eksporta cenas noteikšanā tika izmantota vienīgi informācija par melnajiem cauruļvadiem. Arī saskaņā ar Krievijas eksporta statistiku pārliecinoši lielākā daļa Krievijas eksporta ir melnie cauruļvadi. |
(75) |
Pēc informācijas izpaušanas vienīgais Krievijas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, norādīja, ka būtu vajadzējis izmantot tā eksporta cenas, jo tās attiecas uz vairāk nekā 10 % no tā kopējā pārdošanas apjoma. Tomēr šis pārdošanas apjoms ir mazāk nekā 2 % no kopējā eksporta, kas norādīts Krievijas eksporta statistikā. Tādēļ paliek spēkā secinājums, ka ražotāja eksporta cenas nevar izmantot sakarā ar nelielajiem apjomiem. |
2.3. Salīdzinājums
(76) |
Normālo vērtību un iespējamo eksporta cenu salīdzināja EXW līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. |
(77) |
Vajadzības gadījumā tika veiktas korekcijas saistībā ar transporta izmaksu atšķirībām. |
2.4. Iespējamais dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā
(78) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, iespējamā dempinga starpība pamatregulas 11. panta 2. punkta nozīmē bija 38,7 %. |
3. Eksporta dinamika antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā
3.1. Ražotāju eksportētāju ražošanas jauda
(79) |
Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka attiecīgā ražojuma neizmantotā ražošanas jauda Krievijā pārsniedz kopējo patēriņu Savienības tirgū. Pieprasījuma iesniedzēja aplēses balstījās uz izdevumā Metal Expert publicēto informāciju. Pieprasījuma iesniedzējs arī pieņem, ka jaudas izmantojums ir 56 %, ko apliecina ražotāja, kurš sadarbojās, sniegtā informācija. |
(80) |
Tādēļ, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv būtisks risks, ka Krievijas ražotāji eksportētāji Savienības tirgū par dempinga cenām pārdos ievērojamu daudzumu metinātu cauruļvadu. |
(81) |
Pēc informācijas izpaušanas 61. apsvērumā minētie Krievijas ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, norādīja, ka Komisija neesot ņēmusi vērā to sniegto informāciju par citu valstu, tostarp Krievijas, tirgu iespējamo pievilcīgumu un par neizmantoto jaudu Krievijā. |
(82) |
Attiecībā uz to būtu jānorāda, ka informācija par neizmantoto jaudu aptvēra plašāku ražojumu klāstu, ietverot dobos profilus un liela diametra cauruļvadus. Tāpēc šī informācija ir mazāk noderīga nekā pieprasījuma iesniedzēja dotā informācija. Turklāt, pat ja jaudas izmantojums būtu 60–70 %, kā to norāda Krievijas ražotāji, attiecīgā neizmantotā jauda būtu atbilstoša lielākajai daļai patēriņa ES tirgū. |
(83) |
Attiecībā uz informāciju, ko Krievijas ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, sniedza par citu valstu, tostarp Krievijas, tirgu iespējamo pievilcīgumu, vispirms būtu jānorāda, ka sakarā ar nesadarbošanos šo informāciju nebija iespējams pārbaudīt. Otrkārt, šī informācija ir pretrunā izmeklēšanā iegūtajai informācijai, kā izklāstīts 84.–86. apsvērumā, kura ir balstīta uz oficiālo Krievijas eksporta statistiku un kuru abi Krievijas ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, neapstrīd. |
3.2. Savienības tirgus pievilcība
(84) |
Atbilstīgi Krievijas tirdzniecības statistikai vidējā Krievijas eksporta cena (647 EUR/t) ir ievērojami zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu (848 EUR/t) un ir līdzīga vidējām importa cenām Savienībā no lielākajām eksportētājvalstīm, piemēram, Indijas un Turcijas. |
(85) |
Saskaņā ar minēto tirdzniecības statistiku 33 % visa Krievijas eksporta tiek pārdoti uz Azerbaidžānu, kas ir Krievijas nozīmīgākais eksporta tirgus. Pārdošanas cena uz Azerbaidžānu ir 586 EUR/t, un tādējādi tā ir ievērojami zemāka par ES ražošanas nozares pārdošanas cenu (848 EUR/t) un zemāka pat par citu lielāko eksportētājvalstu, piemēram, Indijas un Turcijas, importa cenām Savienībā. Turklāt Krievijas eksports uz Azerbaidžānu atbilst apmēram 15 % no ES patēriņa. Tāpēc pastāv risks, ka eksports tiktu pārvirzīts uz ES, ja pasākumi tiktu atcelti. |
(86) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pastāv ievērojams tirdzniecības novirzīšanas risks uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti. |
4. Secinājumi par dempinga atsākšanās iespējamību
(87) |
Pieejamā neizmantotā jauda Krievijā un pievilcīgais cenu līmenis Savienības tirgū liek secināt – pastāv risks, ka Krievijas attiecīgā ražojuma eksports par dempinga cenām uz Savienību pieaugtu, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku. |
(88) |
Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pret Krieviju spēkā esošo pasākumu saglabāšana, vienlaikus izbeidzot pret Ukrainu spēkā esošos pasākumus (sk. turpmāk), esot diskriminācija, jo Krievijai un Ukrainai esot līdzīga neizmantotā jauda. |
(89) |
Šis apgalvojums neatbilst izmeklēšanas konstatējumiem, kuri liecina par ievērojamu neizmantoto jaudu Krievijā, kas atbilst lielākajai daļai patēriņa ES tirgū. Savukārt attiecībā uz Ukrainu tika secināts, ka pieejamā neizmantotā jauda eksportam uz visām valstīm ir ierobežota. Ievērojot šo lielo neizmantotās jaudas atšķirību, apgalvojums par diskrimināciju tiek noraidīts. |
UKRAINA
1. Iepriekšējas piezīmes
(90) |
Izmeklēšanā sadarbojās tikai viens Ukrainas ražotājs eksportētājs – “Interpipe Group” (“Interpipe”). Interpipe nodrošina ievērojamu daļu Ukrainas ražošanas apjoma un gandrīz visu Ukrainas nelielo eksportu uz Savienību. Ir zināmi vismaz 4 Ukrainas ražotāji, kuri nesadarbojās, taču saskaņā ar tirdzniecības statistiku to eksports uz ES ir neliels. |
(91) |
Tā kā Ukrainas eksports uz Savienību ir neliels, iespējamā eksporta cena tika noteikta, ņemot vērā Interpipe pārdošanas cenas uz citām trešām valstīm, kā norādīts 17. apsvērumā. |
2. Iespējamais dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā
2.1. Normālās vērtības noteikšana
(92) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms vienīgajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, (Interpipe) bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjomu uzskata par reprezentatīvu, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no kopējā attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma uz citām trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Ņemot to vērā, Interpipe kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs. |
(93) |
Tad Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un kas ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kurus Interpipe pārdeva eksportam. |
(94) |
Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu attiecībā uz katru ražojuma veidu, kas ir vienāds vai salīdzināms ar kādu eksportam pārdoto ražojuma veidu, pārbaudīja, vai Interpipe iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida eksporta pārdošanas apjoma. Komisija konstatēja, ka lielākajai daļai ražojuma veidu iekšzemes pārdošanas apjoms bija reprezentatīvs. |
(95) |
Pēc tam Komisija katram ražojuma veidam noteica rentablā pārdošanas apjoma neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū īpatsvaru pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktiskos pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. |
(96) |
Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko iekšzemes cenu katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir vai nav bijis rentabls, ja:
|
(97) |
Šajā gadījumā normālā vērtība ir visu konkrētā ražojuma veidu iekšzemes pārdošanas cenu vidējais svērtais rādītājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
(98) |
Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā iekšzemes cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ja:
|
(99) |
Iekšzemes pārdošanas analīze liecināja, ka normālā vērtība tika aprēķināta kā vidējā svērtā vērtība no visām iekšzemes pārdošanas cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vai kā vidējā svērtā vērtība no vienīgi rentablās pārdošanas – atkarībā no ražojuma veida. |
(100) |
Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots parastajā tirdzniecības apritē vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu. |
(101) |
Normālā vērtība tika aprēķināta, pievienojot Interpipe līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šādus elementus:
|
2.2. Iespējamās eksporta cenas noteikšana
(102) |
Tā kā Ukrainas eksports uz Savienību nav liels, iespējamā eksporta cena tika noteikta, ņemot vērā Interpipe ievērojamo apjomu pārdošanas cenas uz citām trešām valstīm, kā norādīts 17. apsvērumā. |
(103) |
Interpipe visu pārdošanu veica tieši nesaistītiem pircējiem trešās valstīs. Tādējādi pārdošanas cena tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kuras samaksājuši šie neatkarīgie pircēji vai kuras tiem jāmaksā. |
2.3. Salīdzinājums
(104) |
Normālo vērtību un iespējamo eksporta cenu salīdzināja EXW līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. |
(105) |
Vajadzības gadījumā tika veiktas korekcijas saistībā ar transporta izmaksu un kredīta izmaksu atšķirībām. |
2.4. Iespējamais dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā
(106) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, iespējamā dempinga starpība pamatregulas 11. panta 2. punkta nozīmē bija 16 %. |
(107) |
Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija attiecībā uz Ukrainu ir konstatējusi dempinga turpināšanos 16 % apmērā. Tomēr šis apgalvojums nav pamatots; šķiet, ka tas ir pārpratums. Kā minēts 17. apsvērumā, visas valstis, tostarp Ukraina, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz Savienību eksportēja ļoti nelielu attiecīgā ražojuma apjomu. Tādējādi saistībā ar šo apjomu nevar izdarīt jēgpilnus secinājumus un attiecībā uz Ukrainu dempinga turpināšanās netika konstatēta. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts. |
3. Eksporta dinamika antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā
Ražotāju eksportētāju ražošanas jauda
(108) |
Iepriekšējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka ražošanas jauda Ukrainā pārsniedz 400 000 tonnu gadā. Tomēr kopš minētās izmeklēšanas divi no zināmajiem ražotājiem pārtrauca ražot metinātos cauruļvadus – tie ir Lugansk Tube Plant un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant, kas ir viena no Interpipe Group ražotnēm. Tā kā kopš tā laika Ukrainā nav bijis nekāda apstiprināta ražošanas jaudas palielinājuma, pašreizējā jauda ir ievērojami zemāka nekā iepriekšējās izmeklēšanas laikā. |
(109) |
Attiecībā uz jaudas izmantošanu, kā minēts iepriekš 108. apsvērumā, Interpipe pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šķietami darbojas gandrīz ar pilnu jaudu, ievērojot ražotnes tehniskos ierobežojumus. |
(110) |
Vēl viens svarīgs aspekts ir Ukrainas ražotņu atrašanās vieta. Tās galvenokārt atrodas Ukrainas austrumos, un tās tieši vai netieši skar pašreizējā drošības situācija minētajā valsts daļā. Tādēļ nav skaidrs, vai šie uzņēmumi patiešām var pilnībā izmantot savu ražošanas jaudu. |
(111) |
Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas norādīja, ka liela daļa Ukrainas ražošanas atrodas ārpus teritorijas, kuru skārusi pašreizējā drošības situācija. Tomēr jānorāda, ka arī uzņēmumus, kuri atrodas ārpus šīs teritorijas, netieši ietekmē drošības situācija, piemēram, vērojams izejmateriālu trūkums. Tādēļ tiek secināts, ka pašreizējā drošības situācija tieši vai netieši skar lielāko daļu Ukrainas ražotņu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts. |
(112) |
Vienlaikus, ņemot vērā īpašo situāciju Ukrainā pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām, varētu sagaidīt, ka tad, kad drošības situācija atkal normalizēsies, iekšzemes tirgū pāri palikusī jauda tiks izmantota celtniecībā. Līdzīgo ražojumu izmanto arī celtniecībā, piemēram, nesošajās konstrukcijās, nožogojumos, aizsardzības līdzekļos un sastatnēs. |
(113) |
Ievērojot ražošanas jaudas samazinājumu un gaidāmo iekšzemes pieprasījuma pieaugumu, tiek secināts, ka pieejamā neizmantotā jauda eksportam uz visām valstīm ir ierobežota. |
(114) |
Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Ukrainā ir ievērojama neizmantota jauda. Tomēr šie apgalvojumi netika pamatoti ar faktiskiem pierādījumiem un tādēļ tiek noraidīti. |
(115) |
Tāpat ieinteresētās personas apgalvoja – Interpipe esot paziņojis, ka tas ievērojami (par apmēram 60 %) palielināšot savu eksportu uz ES, kas ir pretrunā argumentam par Ukrainas nelielo eksportam pieejamo neizmantoto jaudu. Tomēr šis apgalvojums nav pieņemams. Interpipe paziņojums attiecas uz visu uzņēmumu kopumā, nevis konkrēti uz attiecīgo ražojumu. Pat ja tas būtu saistīts ar attiecīgo ražojumu, ievērojamais palielinājums par 60 % radītu tirgus daļu ES tirgū tikai aptuveni 0,5 %, kas joprojām uzskatāma par mazu. Tādēļ tas nav pretrunā secinājumam, ka pieejamā neizmantotā jauda eksportam uz visām valstīm ir neliela. |
(116) |
Tās pašas ieinteresētās personas norādīja, ka dempinga analīzē nebūtu jāņem vērā tāds elements kā neizmantotā jauda, jo jaudas izmantojums netiek uzskatīts par nozīmīgu kaitējuma rādītāju kaitējuma analīzē, kā norādīts 139. apsvērumā. |
(117) |
Šis apgalvojums nav pieņemams. Abiem šiem novērtējumiem ir dažādi mērķi. Kaitējuma analīzē tiek novērtēts, vai zems jaudas izmantojums ir uzskatāms par Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma pazīmi, un šis rādītājs vienmēr nenozīmē kaitējumu, ja atlikušo jaudu var izmantot citu ražojumu ražošanai. Dempinga analīzē galvenais uzsvars tiek likts uz pašu neizmantoto jaudu, proti, rezerves jaudu, kura netiek izmantota jebkādu ražojumu ražošanai un kura tādēļ ir nekavējoties pieejama attiecīgā ražojuma ražošanai. |
4. Secinājumi par dempinga atsākšanās iespējamību
(118) |
Nelielā pieejamā neizmantotā jauda Ukrainā un nelielais risks, ka eksports par dempinga cenām varētu tikt pārvirzīts, liek secināt – nepastāv risks, ka Ukrainas attiecīgā ražojuma eksports par dempinga cenām ievērojami pieaugtu, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku. Tādēļ nav sagaidāms, ka pēc antidempinga pasākumu beigšanās pret Ukrainu atsāksies dempings ievērojamā apjomā pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. |
D. SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA
(119) |
Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja aptuveni 20 ražotāji. Tāpēc šo ražotāju saražotais apjoms (noteikts, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta no ražotājiem, kuri sadarbojās, un, attiecībā uz citiem Savienības ražotājiem, pamatojoties uz datiem pārskatīšanas pieprasījumā) ir uzskatāms par kopējo Savienības ražošanas apjomu. Visi šie ražotāji veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. |
(120) |
Kā skaidrots iepriekš 11. apsvērumā, ņemot vērā Savienības ražotāju lielo skaitu, tika izveidota izlase. Lai veiktu kaitējuma analīzi, tika noteikti kaitējuma rādītāji šādos divos līmeņos:
|
E. STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ
1. Patēriņš Savienībā
(121) |
Patēriņš Savienībā tika noteikts, balstoties uz Savienības ražošanas nozares saražotās produkcijas, kas paredzēta Savienības tirgum, pārdošanas apjomiem un uz Eurostat datiem par importa apjomiem Savienības tirgū. |
(122) |
Visā attiecīgajā periodā ES patēriņš samazinājās par 28 %. 2011. gadā tas samazinājās par 6 %, 2012. gadā par 8 procentpunktiem un PIP laikā vēl par 10 procentpunktiem. Lejupejošā tendence daļēji skaidrojama ar zināmu tehniskās aizstāšanas līmeni, jo saistībā ar ūdens caurulēm ir tendence aizstāt tērauda cauruļvadus ar tādiem alternatīviem ražojumiem kā varš, plastmasa vai nerūsējošais tērauds.
|
(123) |
Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ES patēriņš esot ievērojami nenovērtēts. Tomēr šīs personas nesniedza nekādus ticamus pierādījumus sava apgalvojuma pamatošanai, tādēļ tas jānoraida. |
2. Imports no Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas
(124) |
Tā kā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ukrainas izcelsmes dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība nepastāv (sk. 17. un 118. apsvērumu), nelielais importa apjoms no šīs valsts turpmāk izklāstītajā analīzē netika izskatīts kopā ar importu no citām attiecīgajām valstīm. |
(125) |
Lai izvērtētu Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas izcelsmes importa kumulācijas nepieciešamību, atbilstīgi pamatregulas 3. panta 4. punktā minētajiem nosacījumiem tika atsevišķi apskatīta katra valsts. |
(126) |
Attiecībā uz daudzumiem un dempinga starpībām, ņemot vērā nelielo importa apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija veica uz nākotni vērstu analīzi par iespējamo eksporta apjomu un dempinga starpību katrai valstij, ja pasākumi tiktu atcelti. Tā apliecināja, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, daudzumi, iespējams, pieaugtu, pārsniedzot pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniegtos un noteikti pārsniegtu to robežu, zem kuras importu uzskata par neievērojamu (sk. 33., 56. un 80. apsvērumu). Tāpat Komisija konstatēja, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, iespējamās dempinga starpības būtu ievērojamas (sk. 30., 53. un 78. apsvērumu). |
(127) |
Attiecībā uz vidējo importa cenu nelielais importa daudzums nav izmantojams pārliecinošu secinājumu iegūšanai. |
(128) |
Tomēr izmeklēšana arī parādīja, ka konkurences apstākļi attiecīgajiem uzņēmumiem ir līdzīgi. Izmeklēšana apliecināja, ka attiecīgajam ražojumam, ko importē no Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas, un līdzīgajam ražojumam, kuru ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, visas fizikālās un tehniskās pamatīpašības ir vienādas. |
(129) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatregulas 3. panta 4. punkta kritēriji attiecībā uz Baltkrieviju, ĶTR un Krieviju tika izpildīti. Tādēļ imports no šīm trim valstīm tika izmeklēts kumulatīvi. |
a) Apjoms
(130) |
Attiecīgā ražojuma importa apjoms no Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas Savienībā samazinājās par 60 % no apmēram 7 000 tonnām 2010. gadā līdz apmēram 2 900 tonnām PIP laikā. 2011. gadā tas palielinājās par 31 %, bet 2012. gadā samazinājās par 62 procentpunktiem un PIP laikā vēl par 28 procentpunktiem.
|
b) Tirgus daļa
(131) |
Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas eksportētāju tirgus daļa Savienības tirgū samazinājās no 1,3 % 2010. gadā līdz 0,7 % PIP laikā. Precīzāk, tirgus daļa palielinājās no 1,3 % 2010. gadā līdz 1,8 % 2011. gadā, bet tad samazinājās līdz 1,1 % 2012. gadā un līdz 0,7 % PIP. |
c) Cenas
i) Cenu dinamika
(132) |
No 2010. gada līdz PIP Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa vidējā cena palielinājās par 11 %: no 488 EUR/t 2010. gadā līdz 528 EUR/t PIP. Konkrētāk, cenas pieauga par 9 % 2011. gadā un par 12 % 2012. gadā, bet tad PIP laikā samazinājās par 10 %. |
ii) Pārdošana par zemāku cenu
(133) |
Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas izcelsmes attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav tāds, lai no tā varētu izdarīt jēgpilnus secinājumus. Tādēļ tika salīdzinātas cenas līdzīgajam ražojumam, ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un izmeklējamajam ražojumam, kuru ražo Baltkrievijā, ĶTR un Krievijā un pārdod citur pasaulē. Šis salīdzinājums atklāja pārdošanu par ievērojami zemāku cenu. |
3. Imports no citām trešām valstīm
|
2010 |
2011 |
2012 |
PIP |
Importa apjoms no Indijas |
25 720 |
48 704 |
58 619 |
53 007 |
Importa no Indijas tirgus daļa |
4,6 % |
9,2 % |
12,7 % |
13,1 % |
Importa apjoms no Turcijas |
83 654 |
83 753 |
98 742 |
69 757 |
Importa no Turcijas tirgus daļa |
14,9 % |
15,9 % |
21,4 % |
17,2 % |
Importa apjoms no Ukrainas |
956 |
573 |
944 |
1 147 |
Importa no Ukrainas tirgus daļa |
0,2 % |
0,1 % |
0,2 % |
0,3 % |
Importa apjoms no citām trešām valstīm |
34 948 |
42 714 |
38 518 |
30 374 |
Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa |
6,2 % |
8,1 % |
8,4 % |
7,5 % |
(134) |
Importa apjoms no Turcijas un Indijas attiecīgajā periodā palielinājās. Importa no Ukrainas tirgus daļa saglabājās ļoti maza. Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās salīdzinoši nemainīga. |
(135) |
Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka tirgus daļas zudumu 12 % apmērā, ko piedzīvoja Savienības ražošanas nozare, ir gandrīz pilnībā kompensējis Indijas un Turcijas tirgus daļas pieaugums (kopā ņemot) un ka visticamāk Savienības ražošanas nozares neaizsargātā stāvokļa iemesls ir imports par zemām cenām no Indijas un Turcijas. Attiecībā uz to būtu jānorāda, ka šīs izmeklēšanas mērķis ir pārbaudīt, vai spēkā esošo pasākumu atcelšana pret trim valstīm, kam ir konstatēta dempinga atkārtošanās iespējamība, izraisīs arī Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka notiek pārdošana par ievērojami zemāku cenu, pārdodot Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas ražojumus citur pasaulē. Tādēļ, ja pasākumi tiktu atcelti, imports ES par dempinga cenām no šīm valstīm, iespējams, atkārtosies, un tā rezultātā visticamāk palielināsies ES ražošanas nozarei nodarītais kaitējums. Apstāklis, ka attiecīgajā periodā ir palielinājies imports no Turcijas un Indijas, neietekmē minēto novērtējumu par dempinga un kaitējuma atkārtošanos. |
4. Stāvoklis Savienības ražošanas nozarē
(136) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli. |
4.1. Makroekonomiskie rādītāji
a) Ražošanas apjoms
(137) |
No apmēram 437 000 tonnām 2010. gadā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 37 %. Konkrētāk, 2011. gadā tas samazinājās par 14 %, tad 2012. gadā par 19 procentpunktiem un PIP laikā vēl par 4 procentpunktiem. Ražošanas apjoma samazinājums bija saistīts ar patēriņa samazinājumu, tomēr tas bija izteiktāks dēļ importa palielināšanās no Indijas un Turcijas.
|
b) Jaudas un jaudas izmantojuma rādītāji
(138) |
No vairāk nekā 1 700 000 tonnām 2010. gadā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 16 %. Šis samazinājums skaidrojams ar to, ka daži ES ražotāji samazināja ražošanas maiņu skaitu.
|
(139) |
Jaudas izmantojums 2010. gadā bija 25 %. Tas samazinājās līdz 23 % 2011. gadā un līdz 22 % 2012. gadā, un pēc tam vēl līdz 19 % PIP laikā. Zemie jaudas izmantojuma rādītāji skaidrojami galvenokārt ar to, ka ar tām pašām ražošanas iekārtām, ko izmanto metinātu cauruļu un cauruļvadu izgatavošanai, var ražot arī ražojumus ārpus šīs izmeklēšanas jomas (galvenokārt dobos profilus). Tādēļ jaudas izmantojuma rādītāji konkrētajā nozarē nav jēgpilns kaitējuma rādītājs. |
c) Pārdošanas apjoms
(140) |
Savienības ražošanas nozares saražotās produkcijas pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem ES 2011. gadā samazinājās par 16 %, 2012. gadā samazinājās par 21 procentpunktu un vēl par 3 procentpunktiem PIP. Kopumā no 2010. gada līdz PIP šis pārdošanas apjoms samazinājās par apmēram 40 %. Tas bija saistīts ar patēriņa samazinājumu un importa palielināšanos no Indijas un Turcijas.
|
d) Tirgus daļa
(141) |
Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2010. gadā bija 73 %. 2011. gadā tā samazinājās līdz 65 % un 2012. gadā līdz 56 %, bet pēc tam PIP palielinājās līdz 61 %. Kopumā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 12 procentpunktiem.
|
e) Izaugsme
(142) |
No 2010. gada līdz PIP, kad patēriņš Savienībā samazinājās par 28 %, pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem ES samazinājās par 40 %. Tā rezultātā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja 12 procentpunktus tirgus daļas. Tādējādi attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē izaugsme nebija vērojama. |
f) Nodarbinātība
(143) |
Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē 2011. gadā samazinājās par 13 %, 2012. gadā samazinājās par 27 procentpunktiem un vēl par 3 procentpunktiem PIP. Kopumā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 43 %, proti, no apmēram 1 600 cilvēkiem līdz mazāk nekā 1 000.
|
g) Ražīgums
(144) |
Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, mērot izlaidē (t) uz vienu nodarbināto gadā, sākot no 264 t uz nodarbināto, vispirms 2011. gadā mazliet samazinājās (par 2 %). Tad 2012. gadā tas pieauga par 14 procentpunktiem un līdzīgā apjomā saglabājās PIP laikā. Savienības ražošanas nozares ražīguma kopējais pieaugums attiecīgajā periodā bija 12 %.
|
h) Faktori, kas ietekmē pārdošanas cenas
(145) |
Savienības ražošanas nozares ražojumu vienības cenas nesaistītiem pircējiem 2011. gadā palielinājās par 5 % un 2012. gadā par 1 procentpunktu, taču PIP samazinājās par 4 procentpunktiem. Kopumā attiecīgajā periodā šīs cenas palielinājās par 2 %: no 833 EUR/t līdz 848 EUR/t PIP laikā.
|
i) Dempinga starpības lielums
(146) |
Izmeklēšanā tika konstatēta iespējama Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas dempinga atkārtošanās ar tādām dempinga starpībām, kuras nevar uzskatīt par neievērojamām. |
(147) |
Kā minēts iepriekš, Komisija nekonstatēja Ukrainas dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību. |
j) Atgūšanās no iepriekšējā dempinga
(148) |
Iepriekš aplūkotie makroekonomiskie rādītāji liecina – lai gan antidempinga pasākumi ir daļēji sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, novērsuši kaitējumu Savienības ražotājiem, nozare joprojām ir ļoti neaizsargāta un nestabila. Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās par 37 %, pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem ES samazinājās par 40 %, bet nodarbinātība samazinājās par 43 %. Turklāt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ES tirgū samazinājās no 73 % 2010. gadā līdz 61 % PIP laikā. Tādējādi faktiska atgūšanās no iepriekšējā dempinga nav konstatējama, un tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir ļoti neaizsargāta pret kaitējumu, ko nodara imports par dempinga cenām Savienības tirgū. |
4.2. Mikroekonomiskie elementi
a) Krājumi
(149) |
Savienības ražošanas nozares krājumi perioda beigās līdz 2011. gadam saglabājās gandrīz nemainīgi. Tie 2012. gadā pieauga par 14 procentpunktiem un samazinājās par 10 procentpunktiem PIP laikā. Tādējādi krājumu līmenis PIP bija par 5 % augstāks nekā 2010. gadā.
|
b) Algas
(150) |
Darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās par 29 %. Konkrētāk, 2011. gadā tās samazinājās par 2 %, 2012. gadā par 15 procentpunktiem un PIP laikā vēl par 12 procentpunktiem. Kopējo samazinājumu attiecīgajā periodā izraisīja nodarbinātības samazinājums.
|
(151) |
Darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku attiecīgajā periodā pieauga par 25 %. Iespējams, ka tas ir pagaidu stāvoklis, kas saistīts ar štatu samazināšanas izmaksām, kuras radušās, ievērojami samazinot darbinieku skaitu.
|
c) Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem
(152) |
Attiecīgajā periodā atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāte pārdošanai ES tirgū, izteikta procentos no neto pārdošanas apjoma, pieauga no zaudējumiem vairāk nekā 7 % apmērā 2010. gadā līdz peļņai 1 % apmērā PIP laikā. Precīzāk, atlasīto Savienības ražotāju zaudējumi samazinājās no 7,3 % 2010. gadā līdz 5 % 2011. gadā un pēc tam līdz 0,6 % 2012. gadā, bet tad PIP laikā jau radās neliela peļņa 0,8 % apmērā.
|
(153) |
Rentabilitātes palielinājums skaidrojams ar to, ka pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 2 %, kamēr šajā pašā periodā ražošanas izmaksas (galvenokārt karsti velmētiem ruļļiem, kuru izmaksas ir vairāk nekā 60 % no ražošanas izmaksām) samazinājās par 6 % un ievērojami samazinājās arī gada darbaspēka izmaksas. Tādējādi atlasītie Savienības ražotāji spēja saviem pircējiem ES tirgū pakāpeniski noteikt rentablas cenas. |
(154) |
Ienākums no ieguldījumiem (“INI”), ko izsaka kā peļņu procentos no neto ieguldījumu uzskaites vērtības, kopumā bija atbilstīgs rentabilitātes tendencei. Tas pieauga no zaudējumiem 19,2 % apmērā 2010. gadā līdz zaudējumiem 11,8 % apmērā 2011. gadā, un tad līdz peļņai 0,5 % apmērā 2012. gadā un peļņai 4,3 % apmērā PIP. |
d) Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu
(155) |
Tīrā skaidras naudas plūsma no pamatdarbības 2010. gadā bija apmēram EUR – 44 miljoni. Tā palielinājās līdz aptuveni – 7 miljoniem EUR 2011. gadā un līdz gandrīz 17 miljoniem EUR 2012. gadā un līdz aptuveni 20 miljoniem EUR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Neviens no atlasītajiem Savienības ražotājiem nav norādījis, ka tam būtu bijušas grūtības piesaistīt kapitālu. Uzlabojums saistāms ar ražošanas un darbaspēka izmaksu samazinājumu un cenu nelielu pieaugumu.
|
e) Ieguldījumi
(156) |
Atlasīto Savienības ražotāju gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā 2011. gadā samazinājās par 34 %, 2012. gadā palielinājās par 90 procentpunktiem un tad samazinājās par 59 procentpunktiem PIP. Attiecīgajā periodā ieguldījumi, kas bija paredzēti, lai uzturētu un atjaunotu esošās iekārtas, nevis lai palielinātu jaudu, samazinājās par 3 %.
|
5. Secinājums par kaitējumu
(157) |
Virkne rādītāju, sevišķi finanšu rādītāji attiecīgajā periodā ievērojami uzlabojās. Rentabilitāte uzlabojās no zaudējumiem vairāk nekā 7 % apmērā līdz peļņai 0,8 % apmērā, kas gan joprojām ir mazāk par iepriekšējās izmeklēšanas mērķa peļņu 5 % apmērā. Ienākums no ieguldījumiem uzlabojās no zaudējumiem vairāk nekā 19 % apmērā līdz peļņai vairāk nekā 4 % apmērā, bet naudas plūsma pieauga no – 44 miljoniem EUR līdz 20 miljoniem EUR. Šie faktori liecina, ka ražošanas nozare ir spējusi daļēji atgūties. |
(158) |
Tomēr dažu rādītāju pārmaiņas no 2010. gada līdz PIP bija negatīvas. Ražošanas apjoms samazinājās par 37 %, jaudas izmantojums – par 25 %, pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem ES – par 40 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa – par 12 procentpunktiem, bet nodarbinātība – par 43 %. |
(159) |
Antidempinga pasākumi ir zināmā mērā sasnieguši mērķi, jo novērsuši daļu kaitējuma, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Savienības ražošanas nozare atkal ir kļuvusi mazliet rentabla, taču tas ir uz tās tirgus daļas samazinājuma rēķina. Savienības ražošanas nozare ir spējusi uzlabot savu finansiālo stāvokli, dodot priekšroku cenām, nevis apjomam. Tādējādi ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare vēl nav pilnībā atguvusies no iepriekšējā dempinga ietekmes un tā joprojām ir nestabila un līdz ar to viegli ietekmējama gadījumā, ja atkārtotos imports par dempinga cenām. |
(160) |
Pat ja Savienības ražošanas nozares nestabilitāte varētu tikt vērtēta kā būtisks kaitējums, tas nav saistāms ar importu no attiecīgajām valstīm. Trīs attiecīgo valstu (attiecībā uz Ukrainu izmeklēšanā konstatēts, ka dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības nav) tirgus daļa kopā ir mazāk nekā 1 % no Savienības tirgus. Bez cenu spiediena no attiecīgajām valstīm Savienības ražošanas nozare ir spējusi saglabāt cenas tādā līmenī, kas ir pietiekams, lai tai nodrošinātu peļņu, kura gan ir ievērojami mazāka par mērķa peļņu. |
F. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA
1. Imports no ĶTR, Baltkrievijas un Krievijas
(161) |
Iepriekš minētās tendences liecina, ka antidempinga pasākumi ir daļēji sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, novērsuši kaitējumu Savienības ražotājiem. No otras puses, vairāku kaitējuma rādītāju negatīvā attīstība liecina, ka ražošanas nozare joprojām ir ļoti nestabila. |
(162) |
Kā norādīts iepriekš, trīs minēto valstu eksportētājiem ir neizmantota jauda, lai ļoti strauji varētu palielināt eksportu. Ņemot vērā, ka ES tirgū ir izdevīgākas cenas nekā dažu trešo valstu tirgos, ir iespējams, ka tad, ja antidempinga pasākumus vairs nepiemērotu, ievērojami daudzumi, ko pašlaik eksportē uz šīm valstīm, tiktu novirzīti uz ES tirgu. Importa par dempinga cenām, kuras ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, pieaugums visticamāk palielinās cenu spiedienu Savienības tirgū, tādējādi pasliktinot jau tā nestabilo Savienības ražošanas nozares stāvokli. Šāds straujš pavērsiens jau tika konstatēts iepriekšējā izmeklēšanā, kad minēto trīs valstu izcelsmes importa tirgus daļa ES tikai trīs ar pusi gadu laikā trīskāršojās, proti, no 6,2 % 2004. gadā līdz 18,7 % IP (no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam). Tādējādi ražotāji eksportētāji ĶTR, Baltkrievijā un Krievijā ir apliecinājuši spēju strauji palielināt eksporta apjomu uz Savienību. |
(163) |
Tādēļ, pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka tad, ja pasākumus vairs nepiemērotu, kaitējums varētu atkārtoties. |
2. Imports no Ukrainas
(164) |
Ņemot vērā secinājumu, ka dempings no Ukrainas visticamāk neturpināsies vai neatkārtosies, analīze par kaitējuma atkārtošanos nav jāveic. |
G. SAVIENĪBAS INTERESES
(165) |
Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās iesaistītās intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu. |
1. Savienības ražošanas nozares intereses
(166) |
Izmeklēšana apliecināja, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir ļoti nestabila. Antidempinga pasākumi ir zināmā mērā sasnieguši mērķi, jo novērsuši daļu kaitējuma, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Savienības ražošanas nozare atkal ir kļuvusi mazliet rentabla, taču tas ir uz tās tirgus daļas samazinājuma rēķina. Pateicoties spēkā esošajiem pasākumiem, Savienības ražošanas nozare ir spējusi uzlabot savu finansiālo stāvokli, dodot priekšroku cenām, nevis apjomam. Pasākumu beigšanās palielinās cenu spiedienu Savienības tirgū un atkal novedīs pie zaudējumiem. Tādēļ Savienības ražošanas nozares interesēs ir saglabāt pasākumus. |
2. Importētāju un lietotāju intereses
(167) |
Komisija sazinājās ar vairāk nekā 100 nesaistītiem importētājiem un lietotājiem Savienībā, aicinot uz sadarbību, taču neviens no tiem neatsaucās. Tas ir skaidrojams ar ļoti nelielo eksporta apjomu uz Savienības tirgu no katras attiecīgās valsts. Jebkurā gadījumā nav nekādu faktoru, kas liecinātu, ka pasākumu pagarināšana nesamērīgi ietekmētu importētājus vai lietotājus. |
(168) |
Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka pasākumu pagarināšana būtiski neietekmēs importētāju un lietotāju stāvokli Savienībā. |
3. Piegādes deficīta risks/konkurence ES tirgū
(169) |
Patēriņš ES attiecīgajā periodā samazinājās par 28 %, sasniedzot apmēram 400 000 t PIP laikā. Savienības ražošanas nozares jauda attiecīgajā periodā pastāvīgi pārsniedza ES pieprasījumu, PIP laikā sasniedzot gandrīz 1 500 000 tonnu. ES ražotāju starpā ir pietiekama konkurence. Turklāt Savienības ražošanas nozarē jaudas izmantojums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir tikai 19 %, jo tā ar tām pašām iekārtām ražo dažādus ražojumus (attiecīgo ražojumu un citus ražojumus, piemēram, dobos profilus). Tādēļ pieprasījuma pieauguma gadījumā Savienības ražošanas nozarei ir neizmantota jauda, lai palielinātu ražošanas apjomu, mainot ražojumu klāstu. Arī imports no citām trešām valstīm, kurām nepiemēro pasākumus, sevišķi no Indijas un Turcijas, var apmierināt daļu no pieprasījuma. |
(170) |
Ņemot vērā minētos apsvērumus, nevar secināt, ka antidempinga pasākumu saglabāšana varētu izraisīt piegādes deficītu ES tirgū vai ierobežot konkurenci ES tirgū. |
4. Secinājums par Savienības interesēm
(171) |
Minētais liecina, ka pasākumu turpināšanas negatīvā ietekme būtu ierobežota un nekādā ziņā nebūtu nesamērīga ar ieguvumiem, ko Savienības ražošanas nozarei nodrošinātu pasākumu pagarināšana. |
H. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
(172) |
Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc minētās informācijas izpaušanas tām tika dots laiks sniegt piezīmes. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā. |
(173) |
No minētā var secināt, ka konkrētu Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam piemērojamie antidempinga pasākumi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā. Jāatgādina, ka šie pasākumi ir dažādu likmju procentuālie maksājumi. |
(174) |
Ievērojot konstatējumus par to, ka dempings no Ukrainas visticamāk neturpināsies vai neatkārtosies (sk. 17. un 118. apsvērumu), pasākumi pret Ukrainas importu būtu jāatceļ un procedūra jāizbeidz. |
(175) |
Individuālie uzņēmumu antidempinga maksājumi, kas noteikti šajā regulā, ir piemērojami tikai to attiecīgo ražojumu importam, kurus ražo šie uzņēmumi un tātad – minētie tiesību subjekti. Šīs likmes nevar izmantot attiecībā uz tādu attiecīgā ražojuma importu, ko ražojuši citi uzņēmumi, kuri nav konkrēti (ar nosaukumu un adresi) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamās maksājuma likmes. |
(176) |
Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (5). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
(177) |
Šī regula ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu tādu dzelzs vai neleģēta tērauda riņķveida šķērsgriezuma metinātu cauruļu un cauruļvadu importam, kuru ārējais diametrs nepārsniedz 168,3 mm, neskaitot tāda veida caurules, kas tiek izmantotas naftas un gāzes cauruļvados, naftas vai gāzes urbumos izmantojamus cauruļvadus, precīzijas caurules un caurules un cauruļvadus ar savienotājelementiem, kas piemēroti gāzu vai šķidrumu novadīšanai un ko lieto civilajā aviācijā, kuras patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7306 30 41, ex 7306 30 49, ex 7306 30 72 un ex 7306 30 77 (Taric kodi 7306304120, 7306304920, 7306307280 un 7306307780), un kuru izcelsme ir Baltkrievijā, Ķīnas Tautas Republikā un Krievijā.
2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro tādu 1. punktā minēto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, kurus ražojuši turpmāk norādītie uzņēmumi, ir šāda.
Valsts |
Uzņēmums |
Antidempinga maksājums |
Taric papildu kods |
Ķīnas Tautas Republika |
Visi uzņēmumi |
90,6 % |
— |
Krievija |
TMK Group (Seversky Pipe Plant Open Joint Stock Company un Joint Stock Company Taganrog Metallurgical Works) |
16,8 % |
A892 |
OMK Group (Open Joint Stock Company Vyksa Steel Works un Joint Stock Company Almetjvesk Pipe Plant) |
10,1 % |
A893 |
|
Visi pārējie uzņēmumi |
20,5 % |
A999 |
|
Baltkrievija |
Visi uzņēmumi |
38,1 % |
— |
3. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
Ar šo tiek izbeigta antidempinga procedūra attiecībā uz 1. panta 1. punktā minētā ražojuma Ukrainas izcelsmes importu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 26. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.
(2) OV L 343, 19.12.2008., 1. lpp.
(3) OV C 136, 15.5.2013., 25. lpp.
(4) OV C 372, 19.12.2013., 21. lpp.
(5) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Rue de la Loi/Wetstraat 170, 1040 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË.
27.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/31 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/111
(2015. gada 26. janvāris),
ar ko nosaka pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) krājuma saglabāšanai Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantā paredzēts, ka tādu pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar jūras bioloģisko resursu nopietnu apdraudējumu, var veikt ārkārtas pasākumus. Lai mazinātu apdraudējumu, Komisija pēc pamatota dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes var pieņemt šādus ārkārtas pasākumus, izmantojot tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus, kas piemērojami ne ilgāk kā sešus mēnešus. |
(2) |
Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) zinātniskais ieteikums liecina, ka Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā (ICES IVb, c un VIIa, d–h rajons) jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) biomasa strauji samazinās, jo krājums papildinās aizvien sliktāk un zvejas izraisītā zivju mirstība pieaug. Nārsta bara biomasa tuvojas vēsturiski zemākajam reģistrētajam līmenim. Pašreizējā zvejas izraisītā zivju mirstība ir gandrīz četras reizes lielāka par to, kādu krājums var izturēt. Tāpēc ICES iesaka īstenot pasākumus, kuri būtiski samazinātu zvejas izraisīto zivju mirstību visā krājumā. |
(3) |
Apvienotā Karaliste 2014. gada 19. decembra vēstulē ir lūgusi Komisiju rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu un no 2015. gada janvāra līdz aprīlim aizliegt jūrasasara (labraka) specializēto pelaģisko zveju ICES VIIe apgabalā, lai šādi samazinātu zvejas radīto noslodzi un aizsargātu jūrasasara (labraka) nārsta barus. Šis lūgums ir paziņots Beļģijai, Francijai, Īrijai, Nīderlandei, kā arī Ziemeļrietumu ūdeņu un Ziemeļjūras konsultatīvajai padomei. Beļģija, Francija un Nīderlande ir iesūtījušas Komisijai savus apsvērumus. |
(4) |
Francijas apsvērumi ir saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. panta piemērojamību, ar zvejas darbību izraisītiem apdraudējumiem un procedūru, ar pierādījumiem par nopietnu apdraudējumu un ar zvejniecību diskriminēšanas risku. Beļģija par Apvienotās Karalistes lūgumu izteicās pozitīvi. Nīderlande ierosināja paplašināt darbību, lai tā aptvertu plašākus apgabalus un citas zvejniecības. Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. panta darbības jomu un tajā paredzēto procedūru būtu jānorāda, ka šis noteikums nav saistīts ar kādu konkrētu cēloni, un tāpēc to var piemērot jebkādam apdraudējumam neatkarīgi no tā, vai to izraisījušas zvejas darbības vai citi cēloņi, un ka minētajā pantā paredzētos termiņus pamato steidzamā vajadzība novērst nopietnu apdraudējumu. Izskatāmajā gadījumā apgalvojums, ka jūrasasaris (labraks) ir nopietni apdraudēts, pamatojas uz zinātniskiem pierādījumiem, kas izklāstīti turpmāk. |
(5) |
Jūrasasari (labraki) no decembra līdz aprīlim pulcējas baros konkrētos apgabalos, lai tur nārstotu. Jūrasasara (labraka) krājums ir atkarīgs no šīs atražošanās fāzes. Minētajā periodā šajos nārsta baros notiek specializētā zveja, un tās rezultātā būtiski palielinās krājuma vispārējā zvejas izraisītā mirstība un īpaši sarūk sekmīgi vairoties spējīgu pieaugušu zivju skaits. Nozvejas statistika apstiprina, ka šādā zvejas praksē tiek iegūtas galvenokārt pieaugušas zivis, un tāpēc tās vairs nevar nodrošināt šā krājuma atražošanos. |
(6) |
Saskaņā ar ICES un ZZTEK veikto zinātnisko novērtējumu vairāk nekā 25 % zvejas izraisītās zivju mirstības rodas komerciālajā zvejā ar pelaģisko trali. |
(7) |
Secinājums, ka jūras bioloģisko resursu saglabāšana ir nopietni apdraudēta, izdarīts, pamatojoties uz risku, ka krājuma reproduktīvā spēja varētu tikt negatīvi ietekmēta nārsta bara biomasas straujās samazināšanās dēļ, un vienlaikus ņemot vērā prognozes, ka nepārtraukta specializētā zveja nārsta baram var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu. Komisija uzskata, ka pastāv pienācīgi pamatoti, nenovēršami un steidzami iemesli, jo 1) ir sākusies nārsta sezona un 2) ir sākusies arī zveja šajos nārsta baros. Zinātniskie pierādījumi apstiprina vajadzību rīkoties jau šajā jūrasasara (labraka) nārsta sezonā, proti, veikt pasākumus, kurus piemēro nekavējoties un kuri paliek spēkā līdz 2015. gada 30. aprīlim. |
(8) |
Tāpēc ir steidzami jāveic pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt jūrasasara (labraka) specializēto zveju ar pelaģisko trali ļoti sensitīvajā nārsta sezonā no 2015. gada janvāra līdz 30. aprīlim. Turpmāka kavēšanās krājuma aizsardzības nodrošināšanā ievērojami samazinātu vai likvidētu ārkārtas pasākumu iedarbīgumu. Lai pastiprinātu šo pasākumu iedarbīgumu, būtu jāpieprasa operatoriem neakceptēt arī šīs regulas piemērošanas periodā nozvejotu jūrasasaru (labraku) pārkrāvumus citā kuģī un izkrāvumus. |
(9) |
Lai nodrošinātu faktisku aizsardzību nārsta bariem, kuru atrašanās vieta ir ļoti mainīga, ārkārtas pasākumiem būtu jāaptver viss krājuma areāls, t. i., Ķeltu jūra, Lamanšs, Īrijas jūra un Ziemeļjūras dienvidu daļa (ICES IVb, c, VIIa, d–h rajons), un zvejniecības, kurās izmanto pelaģisko trali. Lai novērstu zvejas darbību pārvietošanu, pasākumos ir iekļauts arī ICES VIIj, k apgabals, jo krājuma izplatības apgabals nav precīzi apzināts. |
(10) |
Francijas ierosinātie alternatīvie pasākumi nevarētu sasniegt tādu pašu rezultātu kā šajā regulā iekļautie pasākumi, jo šo alternatīvo pasākumu iedarbīgums ir neskaidrs. Turklāt, lai nodrošinātu jūrasasara (labraka) krājuma turpmāku aizsardzību, vēlāk var tikt pieprasīti vēl citi pasākumi, kuri saistīti ar citu zvejniecību radīto ietekmi. |
(11) |
Francijas sniegtā informācija liecina, ka kuģi, kas izmanto pelaģiskos zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir 32–69 mm, neveic jūrasasara (labraka) specializēto zveju un ka šādu kuģu gūtā piezveja krājumu ietekmē minimāli. |
(12) |
Jūrasasara (labraka) krājuma stāvoklis attiecīgajos apgabalos atbilst visiem kritērijiem par pienācīgi pamatotiem, nenovēršamiem un steidzamiem iemesliem, kas saistīti ar šā krājuma saglabāšanas nopietnu apdraudējumu, un tāpēc Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu pēc savas ierosmes var pieņemt šajā regulā paredzētos pasākumus, kuri vērienīguma ziņā pārsniedz Apvienotās Karalistes lūgumu. |
(13) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi tiks iesniegti Zvejniecības un akvakultūras komitejā atzinuma saņemšanai, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā ir noteikti ārkārtas pasākumi, kas piemērojami jūrasasara (labraka) krājumam ICES IVb, c, VIIa, d–k rajonā, lai mazinātu minētā krājuma tiešu un nopietnu apdraudējumu.
2. pants
Pasākumi
Šīs regulas piemērošanas periodā ICES IVb, c, VIIa, d–k rajonā ir aizliegts zvejot jūrasasarus (labrakus) (Dicentrarchus labrax), izmantojot pelaģisko trali (pelaģisko trali ar traļu durvīm jeb OTM un pelaģisko pāru trali jeb PTM), kura āmja linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks.
Kuģiem, kas izmanto minētos zvejas rīkus, ir aizliegts arī paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas šīs regulas piemērošanas periodā nozvejoti tajā pašā apgabalā.
Dalībvalstis 14 dienas pēc katra mēneša beigām ziņo Komisijai par jūrasasaru (labraku) nozvejām, kas gūtas ar pelaģiskajiem zvejas rīkiem (OTM vai PTM).
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro līdz 2015. gada 30. aprīlim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 26. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.
27.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/34 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/112
(2015. gada 26. janvāris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 26. janvāris
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
EG |
340,0 |
IL |
160,5 |
|
MA |
109,9 |
|
TR |
147,7 |
|
ZZ |
189,5 |
|
0707 00 05 |
JO |
229,9 |
TR |
174,5 |
|
ZZ |
202,2 |
|
0709 93 10 |
MA |
227,9 |
TR |
214,8 |
|
ZZ |
221,4 |
|
0805 10 20 |
EG |
47,8 |
MA |
62,4 |
|
TN |
53,6 |
|
TR |
66,4 |
|
ZZ |
57,6 |
|
0805 20 10 |
IL |
102,5 |
MA |
90,9 |
|
ZZ |
96,7 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
EG |
87,6 |
IL |
110,1 |
|
JM |
118,0 |
|
MA |
140,2 |
|
TR |
118,6 |
|
ZZ |
114,9 |
|
0805 50 10 |
TR |
63,9 |
ZZ |
63,9 |
|
0808 10 80 |
BR |
65,4 |
CL |
89,3 |
|
MK |
26,7 |
|
US |
184,8 |
|
ZZ |
91,6 |
|
0808 30 90 |
CL |
265,9 |
US |
138,7 |
|
ZZ |
202,3 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
27.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/36 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/113
(2015. gada 26. janvāris),
ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, saskaņā ar tarifu kvotām, kuras olu un olu albumīna nozarē atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 539/2007
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 188. panta 2. un 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 539/2007 (2) ir atvērtas ikgadējas tarifu kvotas olu un olu albumīna nozares produktu importēšanai. |
(2) |
Daudzumi, kas norādīti importa licenču pieteikumos, kuri laikā no 2014. gada 1. decembra līdz 7. decembrim iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. martam, ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi, un šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas apakšperiodam. |
(3) |
Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Daudzumi, par kuriem nav iesniegti importa licenču pieteikumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 539/2007 un kuri jāpieskaita apakšperiodam no 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, ir norādīti šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 26. janvārī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) Komisijas 2007. gada 15. maija Regula (EK) Nr. 539/2007 par tarifu kvotas atvēršanu un pārvaldīšanu olu un olu albumīna nozarē (OV L 128, 16.5.2007., 19. lpp.).
PIELIKUMS
Kārtas numurs |
Nepieprasītie daudzumi, kuri jāpieskaita apjomam, kas pieejams par apakšperiodu no 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam (ekvivalents – olas čaumalā kilogramos) |
09.4015 |
108 000 000 |
09.4401 |
3 632 368 |
09.4402 |
9 854 500 |
27.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/38 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/114
(2015. gada 26. janvāris),
ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, saskaņā ar tarifu kvotu, kas Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes mājputnu gaļai atvērta ar Regulu (EK) Nr. 536/2007
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 188. panta 2. un 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 536/2007 (2) ir atvērta ikgadējā tarifu kvota Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes mājputnu gaļas nozares produktu importēšanai. |
(2) |
Daudzumi, kuri norādīti importa licenču pieteikumos, kas no 2014. gada 1. līdz 7. decembrim iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. martam, ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi, un šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas apakšperiodam. |
(3) |
Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Daudzumi, par kuriem nav iesniegti importa licenču pieteikumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 536/2007 un kuri jāpieskaita apakšperiodam no 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, ir norādīti šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 26. janvārī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) Komisijas 2007. gada 15. maija Regula (EK) Nr. 536/2007, ar ko atver Amerikas Savienotajām Valstīm piešķirtu tarifu kvotu mājputnu gaļai un paredz tās pārvaldīšanu (OV L 128, 16.5.2007., 6. lpp.).
PIELIKUMS
Kārtas numurs |
Nepieprasītie daudzumi, kuri jāpieskaita apjomam, kas pieejams par apakšperiodu no 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam (kg) |
09.4169 |
16 008 750 |
27.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/40 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/115
(2015. gada 26. janvāris),
ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, saskaņā ar tarifu kvotām, kas Izraēlas izcelsmes mājputnu gaļas nozarē atvērta ar Regulu (EK) Nr. 1384/2007
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 188. panta 2. un 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1384/2007 (2) ir atvērtas ikgadējās tarifa kvotas Izraēlas izcelsmes mājputnu gaļas nozares produktu importēšanai. |
(2) |
Daudzumi, kuri norādīti importa licenču pieteikumos, kas no 2014. gada 1. līdz 7. decembrim iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. martam, ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi, un šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas apakšperiodam. |
(3) |
Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Daudzumi, par kuriem nav iesniegti importa licenču pieteikumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1384/2007 un kuri jāpieskaita apakšperiodam no 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, ir norādīti šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 26. janvārī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) Komisijas 2007. gada 26. novembra Regula (EK) Nr. 1384/2007, ar ko nosaka kārtību, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2398/96 attiecībā uz noteiktu tarifa kvotu atvēršanu un pārvaldīšanu Izraēlas izcelsmes mājputnu gaļas nozares produktu ievedumiem Kopienā (OV L 309, 27.11.2007., 40. lpp.).
PIELIKUMS
Kārtas numurs |
Nepieprasītie daudzumi, kuri jāpieskaita apjomam, kas pieejams par apakšperiodu no 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam (kg) |
09.4091 |
140 000 |
09.4092 |
830 000 |
LĒMUMI
27.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/42 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/116
(2015. gada 26. janvāris),
ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 300. panta 3. punktu un 305. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/930/ES (2014. gada 16. decembris), ar ko nosaka Reģionu komitejas sastāvu (1),
ņemot vērā dalībvalstu iesniegtos priekšlikumus,
tā kā:
(1) |
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 300. panta 3. punktā papildus nosacījumam, ka par locekli vai locekļa aizstājēju Reģionu komitejā ieceļ personas, kas ir reģionālo vai vietējo struktūru pārstāvji, ir paredzēts arī nosacījums, ka tie ir pārstāvji, kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam. |
(2) |
LESD 305. pantā ir noteikts, ka Padome uz pieciem gadiem ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un tādu pašu skaitu locekļu aizstājēju saskaņā ar dalībvalstu iesniegtajiem priekšlikumiem. |
(3) |
Ņemot vērā to, ka Reģionu komitejas locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš beidzas 2015. gada 25. janvārī, būtu jāieceļ jauni tās locekļi un locekļu aizstājēji. |
(4) |
Minētajai iecelšanai vēlāk sekos pārējo locekļu un locekļu aizstājēju iecelšana, kuru kandidatūras nav paziņotas Padomei līdz 2015. gada 22. janvārim, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Par Reģionu komitejas locekļiem vai locekļu aizstājējiem laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ:
— |
kā locekļus – personas, kas uzskaitītas šā lēmuma I pielikumā pēc piederības attiecīgai dalībvalstij, |
— |
kā locekļu aizstājējus – personas, kas uzskaitītas šā lēmuma II pielikumā pēc piederības attiecīgai dalībvalstij. |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2015. gada 26. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. RINKVIČS
(1) OV L 365, 19.12.2014., 143. lpp.
I PIELIKUMS
ПРИЛОЖЕНИЕ I – ANEXO I – PŘÍLOHA I – BILAG I – ANHANG I – I LISA
ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ Ι – ANNEX I – ANNEXE I – PRILOG I – ALLEGATO I – I PIELIKUMS
I PRIEDAS – I. MELLÉKLET – ANNESS I – BIJLAGE I – ZAŁĄCZNIK I
ANEXO I – ANEXA I – PRÍLOHA I – PRILOGA I – LIITE I – BILAGA I
Членове/Miembros/Členové/Medlemmer/Mitglieder/Liikmed
Μέλη/Members/Membres/Članovi/Membri/Locekļi
Nariai/Tagok/Membri/Leden/Członkowie
Membros/Membri/Členovia/Člani/Jäsenet/Ledamöter
BELGIË/BELGIQUE/BELGIEN
|
Mr Jan DURNEZ Vlaams Volksvertegenwoordiger |
|
Mr Alain HUTCHINSON Conseiller communal et échevin à Saint-Gilles |
|
Mr Hicham IMANE Député wallon |
|
Mr Jean François ISTASSE Conseiller communal |
|
Mr Karl-Heinz LAMBERTZ Mitglied des Parlamentes der Deutschsprachigen Gemeinschaft |
|
Mr Michel LEBRUN Conseiller communal à Viroinval |
|
Mr Bartolomeus (Bart) SOMERS Vlaams Volksvertegenwoordiger |
|
Mr Luc VAN DEN BRANDE Voorzitter Raad van Bestuur Vlaams – Europees Verbindingsagentschap (VLEVA) |
|
Mr Karl VANLOUWE Vlaams Volksvertegenwoordiger |
|
Mr Karim VAN OVERMEIRE Vlaams Volksvertegenwoordiger |
|
Mr Jean-Luc VANRAES Gemeenteraadslid in Ukkel en Voorzitter van het OCMW |
|
Ms Olga ZRIHEN Députée wallonne |
БЪЛГАРИЯ
|
Mr Hasan AZIS Mayor of Kardjali Municipality |
|
Ms Tanya HRISTOVA Mayor of Gabrovo Municipality |
|
Mr Vladimir KISSIOV Councillor, Municipality of Sofia |
|
Mr Krassimir KOSTOV Mayor of Shumen Municipality |
|
Mr Madzhid MANDADZHA Mayor of Stambolovo Municipality |
|
Mr Krasimir MIREV Mayor of Targovishte Municipality |
|
Mr Vladimir MOSKOV Mayor of Gotse Delchev Municipality |
|
Ms Detelina NIKOLOVA Mayor of Dobrich Municipality |
|
Mr Beytula SALI Mayor of Samuil Municipality |
|
Mr Zhivko TODOROV Mayor of Stara Zagora Municipality |
|
Mr Lyudmil VESSELINOV Mayor of Popovo Municipality |
|
Mr Zlatko ZHIVKOV Mayor of Montana Municipality |
ČESKÁ REPUBLIKA
|
Mr Ondřej BENEŠÍK councillor of Strání municipality |
|
Ms Štěpánka FRAŇKOVÁ councillor of the City of Pardubice |
|
Mr Dan JIRÁNEK councillor of the City of Kladno |
|
Mr Stanislav JURÁNEK councillor of Jihomoravský Region |
|
Ms Adriana KRNÁČOVÁ councillor of the City of Prague |
|
Mr Roman LÍNEK councillor of Pardubický Region |
|
Mr Josef NOVOTNÝ councillor of Karlovarský Region |
|
Mr Petr OSVALD councillor of the City of Plzeň |
|
Mr Martin PŮTA councillor of Liberecký Region |
|
Ms Jana VAŇHOVÁ councillor of Ústecký Region |
|
Mr Oldřich VLASÁK councillor of the City of Hradec Králové |
|
Mr Jiří ZIMOLA councillor of the South Bohemian Region |
DANMARK
|
Mr Per BØDKER ANDERSEN Councillor |
|
Mr Erik FLYVHOLM Mayor |
|
Mr Jens Christian GJESING Second Deputy Mayor |
|
Mr Jens Bo IVE Mayor |
|
Mr Thomas KASTRUP-LARSEN Mayor |
|
Mr Jess LAURSEN Regional Councillor |
|
Mr Henrik Ringbæk MADSEN Regional Councillor |
|
Mr Karsten Uno PETERSEN Regional Councillor |
|
Mr Mark PERERA CHRISTENSEN Second Deputy Mayor |
DEUTSCHLAND
|
Frau Barbara DUDEN Mitglied der Hamburgischen Bürgerschaft |
|
Frau Hella DUNGER-LÖPER Staatssekretärin, Bevollmächtigte des Landes Berlin beim Bund und Europabeauftragte |
|
Herr Hans-Jörg DUPPRÉ Landrat des Landkreises Südwestpfalz |
|
Herr Peter FRIEDRICH Minister für Bundesrat, Europa und internationale Angelegenheiten; Baden-Württemberg |
|
Frau Ulrike HILLER Mitglied des Senats, Bevollmächtigte der Freien Hansestadt Bremen beim Bund und für Europa |
|
Frau Birgit HONÉ Staatssekretärin für Europa und Regionale Landesentwicklung, Niedersächsische Staatskanzlei |
|
Frau Jacqueline KRAEGE Staatssekretärin, Bevollmächtigte des Landes Rheinland-Pfalz beim Bund und für Europa, für Medien und Digitales |
|
Frau Uta-Maria KUDER Mitglied der Landesregierung von Mecklenburg-Vorpommern, Justizministerin |
|
Frau Helma KUHN-THEIS Mitglied des Gemeinderates Weiskirchen |
|
Herr Heinz LEHMANN Mitglied des Sächsischen Landtags |
|
Dr. Helmuth MARKOV Mitglied der Landesregierung Brandenburg, Minister der Justiz und für Europa und Verbraucherschutz |
|
Dr. Beate MERK Staatsministerin für Europaangelegenheiten und regionale Beziehungen des Freistaates Bayern |
|
Frau Dagmar MÜHLENFELD Oberbürgermeisterin der Stadt Mülheim an der Ruhr |
|
Herr Detlef MÜLLER Mitglied des Landtages Mecklenburg-Vorpommern |
|
Dr. Martina MÜNCH Mitglied des Landtages Brandenburg |
|
Frau Regina POERSCH Mitglied des Landtages von Schleswig-Holstein |
|
Herr Wolfgang SCHMIDT Staatsrat der Senatskanzlei, Bevollmächtigter des Senats der Freien und Hansestadt Hamburg beim Bund, bei der Europäischen Union und für auswärtige Angelegenheiten |
|
Dr. Michael SCHNEIDER Staatssekretär, Bevollmächtigter das Landes Sachsen-Anhalt beim Bund |
|
Herr Tilman TÖGEL Mitglied des Landtages von Sachsen-Anhalt |
|
Herr Markus TÖNS Mitglied des Landtags Nordrhein-Westfalen |
|
Herr Hans-Josef VOGEL Bürgermeister der Stadt Arnsberg |
|
Herr Mark WEINMEISTER Staatssekretär für Europaangelegenheiten, Land Hessen |
|
Dr. Babette WINTER Staatssekretärin für Europa und Kultur in der Thüringer Staatskanzlei |
EESTI
|
Ms Urve ERIKSON Member of Tudulinna Rural Municipality Council |
|
Mr Mihkel JUHKAMI Mayor of Rakvere City |
|
Mr Kurmet MÜÜRSEPP Member of Antsla Rural Municipality Council |
|
Mr Uno SILBERG Member of Kose Rural Municipality Council |
|
Mr Urmas SUKLES Mayor of Haapsalu City |
|
Mr Toomas VITSUT Member of Tallinn City Council |
ΕΛΛΑΣ
|
Mr Konstantinos AGORASTOS Head of the Region of Thessaly |
|
Mr Stavros ARNAOUTAKIS Head of the Region of Crete |
|
Mr Nikolaos CHIOTAKIS Municipal Councillor of Kifissia |
|
Mr Alexandros KAHRIMANIS Head of the Region of Epirus |
|
Mr Stavros KALAFATIS Municipal Councillor of Thessaloniki |
|
Mr Dimitrios KALOGEROPOULOS Politically accountable to the Municipal Council of Maroussi |
|
Mr Georgios KAMINIS Mayor of Athens |
|
Mr Apostolos KATSIFARAS Head of the Region of Western Greece |
|
Mr Ioannis KOURAKIS Municipal Councillor of Heraklion |
|
Mr Ioannis SGOUROS Regional Councillor, Region of Attica |
|
Mr Spyrido SPYRIDON Municipal Councillor of Poros |
|
Mr Apostolos TZITZIKOSTAS Head of the Region of Central Macedonia |
ESPAÑA
|
Da Rita BARBERÁ NOLLA Alcaldesa de Valencia |
|
Da Yolanda BARCINA ANGULO Presidenta de Navarra |
|
D. José Ramón BAUZÁ DÍAZ Presidente del Gobierno de las Islas Baleares |
|
D. Abel CABALLERO ÁLVAREZ Alcalde de Vigo |
|
Da Ma Dolores de COSPEDAL GARCÍA Presidenta de la Junta de Comunidades de Castilla-La Mancha |
|
Da Susana DÍAZ PACHECO Presidenta de Andalucía |
|
D. Alberto FABRA PART Presidente de la Comunidad Valenciana |
|
D. Javier FERNÁNDEZ FERNÁNDEZ Presidente del Principado de Asturias |
|
D. Alberto GARRE LÓPEZ Presidente de Murcia |
|
D. Ignacio GONZÁLEZ GONZÁLEZ Presidente de Madrid |
|
D. Francesc HOMS I MOLIST Consejero de Presidencia |
|
Da Nuria MARÍN MARTÍNEZ Alcaldesa de Hospitalet de Llobregat |
|
Da Cristina MAZAS PÉREZ-OLEAGA Consejera de Economía, Hacienda y Empleo de Cantabria |
|
D. José Antonio MONAGO TERRAZA Presidente de la Junta de Extremadura |
|
D. Alberto NÚÑEZ FEIJÓO Presidente de la Xunta de Galicia |
|
D. Paulino RIVERO BAUTE Presidente del Gobierno de Canarias |
|
Da Luisa Fernanda RUDÍ ÚBEDA Presidenta de Aragón |
|
D. Pedro SANZ ALONSO Presidente de La Rioja |
|
D. Iñigo de la SERNA HERNÁIZ Alcalde de Santander |
|
D. Iñigo URKULLU RENTERÍA Presidente del Gobierno Vasco |
|
Sr. D. Juan VICENTE HERRERA Presidente de la Junta de Castilla y León |
FRANCE
|
M. Jean-François BARNIER Maire du Chambon-Feugerolles |
|
M. Laurent BEAUVAIS Président du Conseil régional de Basse-Normandie |
|
M. Jacques BLANC Maire de La Canourgue |
|
Mme Danièle BOEGLIN Vice-Présidente du Conseil général de l'Aube |
|
Mme Claudette BRUNET-LECHENAULT Vice-présidente du Conseil général de Saône-et-Loire |
|
M. François DECOSTER Conseiller régional du Nord-Pas-de-Calais |
|
M. Michel DELEBARRE Conseiller municipal de Dunkerque |
|
M. Jean-Louis DESTANS Président du Conseil général de l'Eure |
|
Mme Rose-Marie FALQUE Maire d'Azerailles |
|
M. Claude GEWERC Président du Conseil régional de Picardie |
|
M. Pierre HUGON Vice-président du Conseil général de la Lozère |
|
Mme Annabelle JAEGER Conseillère régionale de Provence-Alpes-Côte d'Azur |
|
Mme Anne-Marie KEISER Vice-présidente du Conseil général de la Gironde |
|
M. Pierre MAILLE Président du Conseil général du Finistère |
|
M. Pascal MANGIN Conseiller régional d'Alsace |
|
M. Charles MARZIANI Vice-président du Conseil régional de Midi-Pyrénées |
|
M. Pierrick MASSIOT Président du Conseil régional de Bretagne |
|
Mme Françoise MESNARD Maire de Saint-Jean d'Angély |
|
M. Jean-Vincent PLACE Conseiller régional d'Île-de-France |
|
M. Didier ROBERT Président du Conseil régional de La Réunion |
|
M. Stéphan ROSSIGNOL Conseiller régional du Languedoc-Roussillon |
|
M. Christophe ROUILLON Maire de Coulaines |
|
M. René SOUCHON Président du Conseil régional d'Auvergne |
|
M. Bernard SOULAGE Vice-président du Conseil régional de Rhône-Alpes |
HRVATSKA
|
Ms Snježana BUŽINEC Mayor of the Municipality of Jakovlje |
|
Mr Nikola DOBROSLAVIĆ Prefect of Dubrovnik-Neretva County |
|
Mr Valter FLEGO Prefect of Istra County |
|
Mr Bruno HRANIĆ Mayor of the Municipality of Vidovec |
|
Mr Danijel MARUŠIĆ Prefect of Brod-Posavina County |
|
Mr Vojko OBERSNEL Mayor of the City of Rijeka |
|
Ms Jelena PAVIČIĆ VUKIČEVIĆ Councillor in the City of Zagreb Assembly |
|
Mr Predrag ŠTROMAR Prefect of Varaždin County |
|
Mr Željko TURK Mayor of the City of Zaprešić |
IRELAND
|
Ms Maria BYRNE Limerick City and County Council |
|
Ms Kate FEENEY Dun Laoghaire Rathdown County Council |
|
Ms Mary FREEHILL Dublin City Council |
|
Mr Jerry LUNDY Sligo County Council |
|
Mr Kieran MCCARTHY Cork City Council |
|
Mr Hughie MCGRATH Tipperary County Council |
|
Mr Neale RICHMOND Dun Laoghaire Rathdown County Council |
|
Mr Enda STENSON Leitrim County Council |
|
Ms Rose CONWAY-WALSH Mayo County Council |
ITALIA
|
Sig. Giovanni ARDIZZONE Consigliere regionale e Presidente della Assemblea regionale della Regione Siciliana |
|
Sig. Matteo BESOZZI Presidente Provincia di Novara |
|
Sig. Matteo Luigi BIANCHI Sindaco del Comune di Morazzone (VA) |
|
Sig. Vincenzo BIANCO Sindaco di Catania |
|
Sig. Raffaele CATTANEO Consigliere regionale e Presidente del Consiglio regionale della Regione Lombardia |
|
Sig. Rosario CROCETTA Presidente della Regione Siciliana |
|
Sig. Luciano D'ALFONSO Presidente della Regione Abruzzo |
|
Sig. Mauro D'ATTIS Consigliere comunale di Brindisi |
|
Sig. Salvatore DE MEO Sindaco di Fondi (LT) |
|
Sig. Paolo DI LAURA FRATTURA Presidente della Regione Molise |
|
Sig.ra Micaela FANELLI Sindaco del Comune di Riccia (CB) |
|
Sig. Piero FASSINO Sindaco del Comune di Torino |
|
Sig. Domenico GAMBACORTA Presidente Provincia di Avellino |
|
Sig. Franco IACOP Consigliere regionale e Presidente del Consiglio regionale della Regione Friuli Venezia Giulia |
|
Sig. Arno KOMPATSCHER Presidente e Consigliere della Provincia Autonoma di Bolzano |
|
Sig.ra Catiuscia MARINI Presidente della Regione Umbria |
|
Sig. Ignazio MARINO Sindaco di Roma Capitale |
|
Sig. Alessandro PASTACCI Presidente Provincia di Mantova |
|
Sig. Francesco PIGLIARU Presidente della Regione Sardegna |
|
Sig. Augusto ROLLANDIN Presidente della Regione autonoma della Valle D'Aosta |
|
Sig. Enrico ROSSI Presidente della Regione Toscana |
|
Sig.ra Simonetta SALIERA Consigliere regionale e Presidente dell'Assemblea regionale della Regione Emilia-Romagna |
|
Sig. Luca ZAIA Presidente della Regione Veneto |
|
Sig. Nicola ZINGARETTI Presidente della Regione Lazio |
ΚΥΠΡΟΣ
|
Mr George GEORGIOU Mayor of Kato Polemidia |
|
Mr Louis KOUMENIDES President of the Community Council of Kato Lefkara |
|
Ms Eleni LOUCAIDES Deputy Mayor of Nicosia |
|
Ms Louisa MAVROMMATI Deputy Mayor of Engomi |
|
Mr Charalampos PITTAS Mayor of Morfou |
LATVIJA
|
Ms Inga BĒRZIŅA Member of Kuldīga Municipal Council |
|
Ms Ligita GINTERE Member of Jaunpils Municipal Council |
|
Mr Andris JAUNSLEINIS Member of Ventspils Municipal Council |
|
Mr Aleksandrs LIELMEŽS Member of Mālpils Municipal Council |
|
Mr Leonīds SALCEVIČS Member of Jēkabpils City Council |
|
Mr Dainis TURLAIS Member of Rīga City Council |
|
Mr Jānis VĪTOLIŅŠ Member of Ventspils City Council |
LIETUVA
|
Mr Arnoldas ABRAMAVIČIUS Member of Zarasai District Municipal Council |
|
Mr Vytautas GRUBLIAUSKAS Member of Klaipėda City Municipal Council |
|
Mr Vytautas KANEVIČIUS Member of Kazlų Rūda Municipal Council |
|
Mr Virginijus KOMSKIS Member of Pagėgiai Municipal Council |
|
Mr Andrius KUPČINSKAS Member of Kaunas City Municipal Council |
|
Mr Ričardas MALINAUSKAS Member of Druskininkai Municipal Council |
|
Mr Mindaugas SINKEVIČIUS Member of Jonava District Municipal Council |
|
Mr Vytautas VIGELIS Member of Švenčionys District Municipal Council |
|
Mr Povilas ŽAGUNIS Member of Panevėžys District Municipal Council |
LUXEMBOURG
|
Madame Simone BEISSEL échevin de la Ville de Luxembourg |
|
Monsieur Roby BIWER membre du conseil communal de la Commune de Bettembourg |
|
Madame Agnès DURDU membre du conseil communal de la Commune de Wincrange |
|
Monsieur Ali KAES bourgmestre de la Commune de Tandel |
|
Monsieur Marc SCHAEFER bourgmestre de la Commune de Vianden |
MAGYARORSZÁG
|
Mr János ÁRGYELÁN Representative of County Council of Fejér Megye |
|
Mr István DR. BÓKA Mayor of Balatonfüred |
|
Mr Róbert DUDÁS Mayor of Village Mátraballa |
|
Mr Jácint HORVÁTH Representative of Local Government of Nagykanizsa with county rights |
|
Mr László Lóránt DR. KERESZTES Representative Of Local Government of Pécs with county rights |
|
Mr Raymund KOVÁCS Representative Of Local Government of District 16 of Budapest |
|
Ms Anna MAGYAR Vice-President of County Council of Csongrád Megye |
|
Mr László MAJTHÉNYI President of County Council of Vas Megye |
|
Mr József RIBÁNYI Vice-President of County Council of Tolna Megye |
|
Mr Oszkár SESZTÁK President of County Council of Szabolcs-Szatmár-Bereg Megye |
|
Mr Róbert SZABÓ President of County Council of Heves Megye |
|
Mr Zoltán VARGA Representative of County Council of Békés Megye |
MALTA
|
Dr. Samuel AZZOPARDI Mayor of Rabat, Gozo |
|
Mr Peter BONELLO Mayor of San Ġiljan |
|
Mr Joseph CORDINA Mayor of Xaghra |
|
Mr Paul FARRUGIA Mayor of Ħal Tarxien |
|
Dr. Marc SANT Councillor, Ħal Lija Local Council |
NEDERLAND
|
Mr R.E. (Ralph) DE VRIES member of the Executive Council of the Province of Utrecht |
|
Mr A. (Bert) GIJSBERTS member of the Executive Council of the Province of Flevoland |
|
Mr O. (Onno) HOES mayor of Maastricht |
|
Mr J.F.M. (Hans) JANSSEN mayor of Oisterwijk |
|
Mrs A. (Annemiek) JETTEN mayor of Sluis |
|
Mr C.H.J. (Cor) LAMERS mayor of Schiedam |
|
Mr H.J.J. (Henri) LENFERINK mayor of Leiden |
|
Mrs W.H. (Hester) MAIJ member of the Executive Council of the Province of Overijssel |
|
Mr W.B.H.J. (Wim) VAN DE DONK Governor chair of the Council and of the Executive Council of the Province of Noord-Brabant |
|
Mr R.A.M. (Rogier) VAN DER SANDE member of the Executive Council of the Province of Zuid-Holland |
|
Mr G.A.A. (Bas) VERKERK mayor of Delft |
|
Mr B.S. (Bote) WILPSTRA member of the Executive Council of the Province of Groningen |
ÖSTERREICH
|
Herr Landesrat Dr. Christian BUCHMANN Regierungsmitglied mit politischer Verantwortung gegenüber dem Landtag (Mitglied der Steirischen Landesregierung) |
|
Herr Bürgermeister und Landeshauptmann Dr. Michael HÄUPL Verantwortlichkeit gegenüber einer gewählten Versammlung (Gemeinderat bzw. Landtag von Wien) |
|
Herr Landeshauptmann Mag. Dr. Peter KAISER Mandat mit politischer Verantwortlichkeit gegenüber einer gewählten Versammlung (Landeshauptmann von Kärnten) |
|
Herr Bürgermeister Dipl.-Ing. Markus LINHART Auf Wahlen beruhendes Mandat (Direktwahl als Bürgermeister der Landeshauptstadt Bregenz durch die Bevölkerung) |
|
Herr Landeshauptmann Hans NIESSL Mandat mit politischer Verantwortlichkeit gegenüber einer gewählten Versammlung (Landeshauptmann von Burgenland) |
|
Herr Landeshauptmann Dipl. Ing. Dr. Erwin PRÖLL Mandat mit politischer Verantwortlichkeit gegenüber einer gewählten Versammlung (Landeshauptmann von Niederösterreich) |
|
Herr Bürgermeister Dr. Heinz SCHADEN Auf Wahlen beruhendes Mandat (Direktwahl als Bürgermeister der Landeshauptstadt Salzburg durch die Bevölkerung) |
|
Herr Dr. Franz SCHAUSBERGER Direkte Verantwortlichkeit gegenüber einer gewählten Versammlung (des Landtags von Salzburg) |
|
Herr Landesrat Mag. Dr. Michael STRUGL MBA Mandat mit politischer Verantwortlichkeit gegenüber einer gewählten Versammlung (Mitglied der oberösterreichischen Landesregierung) |
|
Herr Landtagspräsident DDr. Herwig VAN STAA Auf Wahlen beruhendes Mandat (Präsident des Tiroler Landtages) |
|
Herr Bürgermeister Hanspeter WAGNER Auf Wahlen beruhendes Mandat (Direktwahl als Bürgermeister von Breitenwang in Tirol durch die Bevölkerung) |
|
Herr Landeshauptmann Mag. Markus WALLNER Gegenüber einer gewählten Versammlung politisch verantwortlich (Landeshauptmann von Vorarlberg) |
POLSKA
|
Paweł ADAMOWICZ Prezydent Miasta Gdańska |
|
Jarosław DWORZAŃSKI radny województwa podlaskiego |
|
Olgierd GEBLEWICZ radny województwa zachodniopomorskiego |
|
Adam JARUBAS radny województwa świętokrzyskiego |
|
Lech JAWORSKI radny m.st. Warszawy |
|
Zbigniew PODRAZA Prezydent Dąbrowy Górniczej |
|
Jacek PROTAS radny województwa warmińsko-mazurskiego |
|
Marek SOWA radny województwa małopolskiego |
|
Witold STĘPIEŃ radny województwa łódzkiego |
|
Mieczysław STRUK radny województwa pomorskiego |
|
Adam STRUZIK radny województwa mazowieckiego |
|
Stanisław SZWABSKI Radny Rady Miasta Gdyni |
|
Marek TRAMŚ radny powiatu polkowickiego |
|
Tadeusz TRUSKOLASKI Prezydent Miasta Białegostoku |
|
Ludwik WĘGRZYN radny powiatu bocheńskiego |
|
Marek WOŹNIAK radny województwa wielkopolskiego |
|
Dariusz Zygmunt WRÓBEL burmistrz Opola Lubelskiego |
|
Jerzy ZAJĄKAŁA wójt gminy Łubianka |
PORTUGAL
|
Vasco Ilídio ALVES CORDEIRO Presidente do Governo Regional dos Açores |
|
José Maria DA CUNHA COSTA Presidente da Câmara Municipal de Viana do Castelo |
|
Basílio Adolfo DE MENDONÇA HORTA DA FRANCA Presidente da Câmara Municipal de Sintra |
|
Álvaro DOS SANTOS AMARO Presidente da Câmara Municipal da Guarda |
|
António Luís DOS SANTOS DA COSTA Presidente da Câmara Municipal de Lisboa |
|
Alberto João CARDOSO GONÇALVES JARDIM Presidente do Governo Regional da Madeira |
|
João Nuno FERREIRA GONÇALVES DE AZEVEDO Presidente da Câmara Municipal de Mangualde |
|
António GONÇALVES BRAGANÇA FERNANDES Presidente da Câmara Municipal da Maia |
|
José Luís PEREIRA CARNEIRO Presidente da Câmara Municipal de Baião |
|
José Agostinho RIBAU ESTEVES Presidente da Câmara Municipal de Aveiro |
|
Carlos Manuel RODRIGUES PINTO DE SÁ Presidente da Câmara Municipal de Évora |
|
Luís Filipe SOROMENHO GOMES Presidente da Câmara Municipal de Vila Real de Santo António |
ROMÂNIA
|
Mr Cristian ADOMNIȚEI President of Iași County Council |
|
Mr Csaba BORBOLY President of Harghita County Council |
|
Mr Ovidiu Ion BRĂILOIU Mayor of Eforie, Constanța County |
|
Mr Vasile Silvian CIUPERCĂ President of Ialomița County Council |
|
Mr Emil DRĂGHICI Mayor of Vulcana-Băi, Dâmbovița County |
|
Mr Gheorghe FALCĂ Mayor of Arad, Arad County |
|
Mr Răducu George FILIPESCU President of Călărași County Council |
|
Mrs Mariana GÂJU Mayor of Cumpăna, Constanța County |
|
Mr Victor MORARU Mayor of Amara, Ialomița County |
|
Mr Cătălin George MUNTEANU Mayor of Codlea, Brașov County |
|
Mr Alin-Adrian NICA Mayor of Dudeștii Noi Timiș County |
|
Mr Emilian OPREA Mayor of Chitila town, Ilfov County |
|
Mr Ion PRIOTEASA President of Dolj County Council |
|
Mr Adrian ȚUȚUIANU President of Dâmbovița County Council |
|
Mr Mihai STEPANESCU Mayor of Reșița city, Caraș-Severin County |
SLOVENIJA
|
Mr Peter BOSSMAN Mayor of the Municipality of Piran |
|
Ms Jasna GABRIČ Mayor of the Municipality of Trbovlje |
|
Mr Aleksander JEVŠEK Mayor of the Municipality of Murska Sobota |
|
Ms Andreja POTOČNIK Member of the Municipal Council of the Municipality of Tržič |
|
Mr Franci ROKAVEC Mayor of the Municipality of Litija |
|
Mr Robert SMRDELJ Mayor of the Municipality of Pivka |
|
Mr Ivan ŽAGAR Mayor of the Municipality of Slovenska Bistrica |
SLOVENSKO
|
Mr Vladimír BAJAN Mayor of Petržalka (District of Bratislava) |
|
Mr Milan BELICA Chairman of Nitra Self – Governing Region |
|
Mr Peter CHUDÍK Chairman of Prešov Self – Governing Region |
|
Mr Jozef DVONČ Mayor of Nitra |
|
Mr Pavol FREŠO Chairman of Bratislava Self – Governing Region |
|
Mr Augustín HAMBÁLEK Vice – Chairman of Trnava Self – Governing Region |
|
Mr Jaroslav HLINKA Mayor of Košice – South |
|
Mr Ivo NESROVNAL Mayor of Bratislava (Capital of the Slovak Republic) |
|
Mr István ZACHARIAŠ Vice – Chairman of Košice Self – Governing Region |
SUOMI
|
Mr Ilpo HAALISTO local councillor of Nousiainen |
|
Ms Pauliina HAIJANEN city councillor of Laitila |
|
Ms Sirpa HERTELL city councillor of Espoo |
|
Ms Anne KARJALAINEN city councillor of Kerava |
|
Mr Antti LIIKKANEN city councillor of Rovaniemi |
|
Ms Gun-Mari LINDHOLM Member of Åland Islands Parliament |
|
Mr Markku MARKKULA city councillor of Espoo |
|
Mr Ossi MARTIKAINEN local councillor of Lapinlahti |
|
Ms Satu TIETARI local councillor of Säkylä |
SVERIGE
|
Martin ANDREASSON Ledamot i regionfullmäktige, Västra Götalands läns landsting |
|
Ulrika CARLEFALL LANDERGREN Ledamot i kommunfullmäktige, Kungsbacka kommun |
|
Jelena DRENJANIN Ledamot i kommunfullmäktige, Huddinge kommun |
|
Heléne FRITZON Ledamot kommunfullmäktige, Kristianstads kommun |
|
Lotta HÅKANSSON HARJU Ledamot i kommunfullmäktige, Järfälla kommun |
|
Tore HULT Ledamot i kommunfullmäktige, Alingsås kommun |
|
Ewa-May KARLSSON Ledamot i kommunfullmäktige, Vindelns kommun |
|
Anders KNAPE Ledamot i kommunfullmäktige, Karlstads kommun |
|
Paul LINDQUIST Ledamot i landstingsfullmäktige, Stockolms läns landsting |
|
Monalisa NORRMAN Ledamot i regionfullmäktige, Jämtlands läns landsting |
|
Yoomi RENSTRÖM Ledamot i kommunfullmäktige, Ovanåkers kommun |
|
Ilmar REEPALU Ledamot i kommunfullmäktige, Malmö kommun |
UNITED KINGDOM
II PIELIKUMS
ПРИЛОЖЕНИЕ II – ANEXO II – PŘÍLOHA II – BILAG II – ANHANG II – II LISA
ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ IΙ – ANNEX II – ANNEXE II – PRILOG II – ALLEGATO II – II PIELIKUMS
II PRIEDAS – II. MELLÉKLET – ANNESS II – BIJLAGE II – ZAŁĄCZNIK II
ANEXO II – ANEXA II – PRÍLOHA II – PRILOGA II – LIITE II – BILAGA II
Заместник-членове/Suplentes/Náhradníci/Suppleanter/Stellvertreter/Asendusliikmed
Αναπληρωτές/Alternate members/Suppléants/Zamjenici članova/Supplenti/Aizstājēji
Pakaitiniai nariai/Póttagok/Membri Supplenti/Plaatsvervangers/Zastępcy członków
Suplentes/Supleanți/Náhradníci/Nadomestni člani/Varajäsenet/Suppleanter
BELGIË/BELGIQUE/BELGIEN
|
Mr Jean-Paul BASTIN Bourgmestre de la Ville de Malmédy |
|
Ms Anne-Marie CORBISIER Conseillère communale à Montigny-le-Tilleul |
|
Mr Hendrik (Rik) DAEMS Vlaams Volksvertegenwoordiger |
|
Mr Rudy DEMOTTE Ministre-Président de la Fédération Wallonie-Bruxelles |
|
Ms Brigitte GROUWELS Brussels Volksvertegenwoordiger |
|
Mr Andries GRYFFROY Vlaams Volksvertegenwoordiger |
|
Mr Marc HENDRICKX Vlaams Volksvertegenwoordiger |
|
Mr Joël RIGUELLE Député bruxellois |
|
Mr Antoine TANZILLI Conseiller communal à la Ville de Charleroi |
|
Mr Wouter VANBESIEN Vlaams Volksvertegenwoordiger |
|
Mr Wilfried VANDAELE Vlaams Volksvertegenwoordiger |
|
Mr Koenraad (Koen) VAN DEN HEUVEL Vlaams Volksvertegenwoordiger |
БЪЛГАРИЯ
|
Mr Nida AHMEDOV Mayor of Kaolinovo Municipality |
|
Mr Ivan ALEKSIEV Mayor of Pomorie Municipality |
|
Ms Malina Edreva AUDOIN Councillor, Municipality of Sofia |
|
Mr Stanislav BLAGOV Mayor of Svishtov Municipality |
|
Mr Nikolay IVANOV Mayor of Vratsa Municipality |
|
Mr Atanas KAMBITOV Mayor of Blagoevgrad Municipality |
|
Ms Dimitranka KAMENOVA Mayor of Berkovitsa Municipality |
|
Ms Sebihan MEHMED Mayor of Krumovgrad Municipality |
|
Ms Anastasiya MLADENOVA Chair of the Municipal Council, Municipality of Peshtera |
|
Mr Fahri MOLAYSENOV Mayor of Madan Municipality |
|
Mr Emil NAIDENOV Mayor of Gorna Malina Municipality |
|
Mr Georgi SLAVOV Mayor of Yambol Municipality |
ČESKÁ REPUBLIKA
|
Mr Jiří BĚHOUNEK councillor of Vysočina Region |
|
Mr Jan BIRKE councillor of Královehradecký Region |
|
Mr Pavel BRANDA councillor of Rádlo municipality |
|
Mr Ivo GRÜNER councillor of Plzeňský Region |
|
Mr Tomáš HUDEČEK councillor of the City of Prague |
|
Ms Sylva KOVÁČIKOVÁ councillor of the Town of Bílovec |
|
Mr Jan MAREŠ councillor of the City of Chomutov |
|
Mr Stanislav MIŠÁK councillor of Zlínský Region |
|
Mr Martin NETOLICKÝ councillor of Pardubický Region |
|
Mr Jiří ROZBOŘIL councillor of Olomoucký Region |
|
Ms Václava ZELENKOVÁ councillor of Račiněves municipality |
|
Mr Robert ZEMAN councillor of the Town of Prachatice |
DANMARK
|
Ms Kirstine Helene BILLE Deputy Mayor |
|
Mr Henrik BRADE JOHANSEN Councillor |
|
Miss Lotte CEDERSKJOLD ENGSIG-KARUP Councillor |
|
Mr Martin HULGAARD Deputy Mayor |
|
Mr Peter KOFOD POULSEN Regional Councillor |
|
Ms Jane Strange NIELSEN Regional Councillor |
|
Mr Per NØRHAVE Councillor |
|
Mr Henrik QVIST Regional Councillor |
|
Mr John SCHMIDT ANDERSEN Mayor |
DEUTSCHLAND
|
Herr Sven AMBROSY Landrat des Kreises Friesland |
|
Herr Stefan ENGSTFELD Mitglied des Landtags von Nordrhein-Westfalen |
|
Herr Jörg FELGNER Staatssekretär im Ministerium der Finanzen des Landes Sachsen-Anhalt |
|
Herr Ralf GEISTHARDT Mitglied des Landtages von Sachsen-Anhalt |
|
Herr Harry GLAWE Mitglied der Landesregierung von Mecklenburg-Vorpommern, Minister für Wirtschaft, Bau und Tourismus, sowie Mitglied des Landtages Mecklenburg-Vorpommern |
|
Dr. Roland HEINTZE Mitglied der Hamburgischen Bürgerschaft |
|
Herr Heinz-Joachim HÖFER Bürgermeister der Stadt Altenkirchen |
|
Dr. Fritz JAECKEL Staatsminister, Sächsische Staatskanzlei |
|
Herr Norbert KARTMANN Mitglied des Hessischen Landtags |
|
Dr. Hermann KUHN Mitglied der Bremischen Bürgerschaft |
|
Herr Dieter LAUINGER Minister für Migration, Justiz und Verbraucherschutz, Mitglied der Landesregierung Thüringen |
|
Herr Clemens LINDEMANN Landrat des Saarpfalz-Kreises |
|
Frau Helma OROSZ Oberbürgermeisterin der Stadt Dresden |
|
Herr Jan PÖRKSEN Staatsrat für Arbeit, Soziales, Familie und Integration, Freie und Hansestadt Hamburg |
|
Frau Anne QUART Staatssekretärin für Europa und Verbraucherschutz, Ministerium der Justiz und für Europa und Verbraucherschutz des Landes Brandenburg |
|
Prof. Dr. Wolfgang REINHART Mitglied des Landtags von Baden-Württemberg |
|
Dr. Franz RIEGER Mitglied des Bayerischen Landtags, Vorsitzender des Ausschusses für Bundes- und Europaangelegenheiten sowie regionale Beziehungen |
|
Frau Isolde RIES Erste Vizepräsidentin des Landtags des Saarlandes |
|
Herr Sven RISSMANN Mitglied des Abgeordnetenhauses von Berlin |
|
Herr Holger RUPPRECHT Mitglied des Landtages Brandenburg |
|
Frau Anke SPOORENDONK Ministerin für Justiz, Kultur und Europa, Mitglied der Landesregierung von Schleswig-Holstein |
|
Herr Andreas TEXTER Mitglied des Landtages Mecklenburg-Vorpommern |
|
Herr Nils WIECHMANN Mitglied des Landtags von Rheinland-Pfalz |
EESTI
|
Mr Andres JAADLA Member of Rakvere City Council |
|
Mr Georg LINKOV Mayor of Hiiu Rural Municipality |
|
Mr Randel LÄNTS Member of Viljandi City Council |
|
Mr Rait PIHELGAS Mayor of Ambla Rural Municipality |
|
Mr Jan TREI Mayor of Viimsi Rural Municipality |
|
Mr Mart VÕRKLAEV Mayor of Rae Rural Municipality |
ΕΛΛΑΣ
|
Mr Kostas BAKOGIANNIS Head of the Region of Sterea Ellada |
|
Mr Dimitrios BIRMPAS Mayor of Aigaleo |
|
Mr Ioannis BOUTARIS Mayor of Thessaloniki |
|
Mr Fotios CHATZIDIAKOS Mayor of Rhodes |
|
Mr Panagiotis KATSIVELAS Mayor of Trifylia |
|
Mr Charalampos KOKKINOS Regional Councillor, Region of South Aegean |
|
Mr Dimitrios MARAVELIAS Regional Councillor, Region of Attica |
|
Mrs Anna PAPADIMITRIOU Regional Councillor, Region of Attica |
|
Mr Dimitrios PETROVITS Deputy Head of the Region of Evros |
|
Mr Dimitrios PREVEZANOS Mayor of Skiathos |
|
Mr Konstantinos SIMITSIS Municipal Councillor of Kavala |
|
Mr Petros SOULAS Mayor of Kordelio-Evosmos |
ESPAÑA
|
D. Roger ALBINYANA I SAIGÍ Secretario de Asuntos Exteriores de la Generalitat de Catalunya |
|
D. Enrique BARRASA SÁNCHEZ Director General de Inversiones y Acción Exterior de Extremadura |
|
D. Roberto Pablo BERMÚDEZ DE CASTRO Y MUR Consejero de Presidencia del Gobierno de Aragón |
|
Da Sol CALZADO GARCÍA Secretaria de Acción Exterior Junta de Andalucía |
|
D. Borja COROMINAS FISAS Director General de Asuntos Europeos y Cooperación con el Estado de la Comunidad de Madrid |
|
Da María de DIEGO DURANTEZ Directora General de Relaciones Institucionales y Acción Exterior de Castilla y León |
|
Da Angeles ELORZA ZUBIRÍA Secretaria Gral. de Acción Exterior del Gobierno Vasco |
|
D. Jesús GAMALLO ALLER Director General de Relaciones Exteriores y con la UE Xunta de Galicia |
|
Da Teresa GIMÉNEZ DELGADO DE TORRES D.G. Desarrollo Estrategia Económica y AAEE Consejería de Empleo y Economía de la Junta de Castilla-La Mancha |
|
D. Javier GONZÁLEZ ORTIZ Consejero de Economía, Hacienda y Seguridad de Canarias |
|
D. Javier LEÓN DE LA RIVA Alcalde de Valladolid |
|
D. Guillermo MARTÍNEZ SUÁREZ Consejero de Presidencia del Principado de Asturias |
|
D. Fernando MARTÍNEZ-MAILLO TORIBIO Presidente de la Diputación Provincial de Zamora |
|
D. Esteban MAS PORTELL Delegado del Gobierno de las Islas Baleares en Bruselas |
|
Da María Victoria PALAU TÁRREGA Directora General de Relaciones con la Unión Europea |
|
D. Manuel PLEGUEZUELO ALONSO Director General Participación ciudadana UE y Acción Exterior de Murcia |
|
D. Emilio del RIO SANZ Consejero de Presidencia y de Justicia de La Rioja |
|
D. Ramón ROPERO MANCERA Alcalde de Villafranca de los Barros |
|
D. Jordi SAN JOSÉ I BUENAVENTURA Alcalde de Sant Feliú de Llobregat (Barcelona) |
|
D. Juan Luis SÁNCHEZ DE MUNIÁIN LACASA Consejero de Cultura, Turismo y Relaciones Institucionales de Navarra |
|
Da Inmaculada VALENCIA BAYÓN Directora General de Economía y Asuntos Europeos de Cantabria |
FRANCE
|
M. Pierre BERTRAND Vice-président du Conseil général du Bas-Rhin |
|
Mme Josette BOREL-LINCERTIN Vice-présidente du Conseil régional de Guadeloupe |
|
Mme Nathalie COLIN-OESTERLE Conseillère régionale de Lorraine |
|
M. Guillaume CROS Conseiller régional de Midi-Pyrénées |
|
Mme Nassimah DINDAR Présidente du Conseil général de La Réunion |
|
Mme Karine DOGNIN-SAUZE Adjointe au maire de Lyon |
|
Mme Marie-Guite DUFAY Présidente du Conseil régional de Franche-Comté |
|
M. Daniel DUGLERY Conseiller régional d'Auvergne |
|
M. Nicolas FLORIAN Conseiller régional d'Aquitaine |
|
Mme Emmanuelle de GENTILI Première adjointe au maire de Bastia |
|
Mme Karine GLOANEC-MAURIN Vice-présidente du Conseil régional du Centre |
|
M. Hervé HOCQUARD Conseiller régional d'Île de France |
|
M. Jean-Louis JOSEPH Vice-président au Conseil régional de Provence-Alpes-Côte-d'Azur |
|
Mme Mireille LACOMBE Conseillère générale du Puy-de-Dôme |
|
Mme Blandine LEFEBVRE Maire de Saint Nicolas d'Aliermont |
|
M. Dominique LEVEQUE Maire d'Aÿ |
|
M. Didier MARIE Conseiller général de Seine-Maritime |
|
Mme Rachel PAILLARD Maire de Bouzy |
|
M. Daniel PERCHERON Président du Conseil régional du Nord-Pas-de-Calais |
|
M. François-Xavier PRIOLLAUD Maire de Louviers |
|
M. Christophe ROSSIGNOL Conseiller régional du Centre |
|
M. Jean-Louis TOURENNE Président du Conseil général d'Ille-et-Vilaine |
|
M. Michel VAUZELLE Président du Conseil régional de Provence-Alpes-Côte-d'Azur |
|
M. André VIOLA Président du Conseil général de l'Aude |
HRVATSKA
|
Mr Martin BARIČEVIĆ Mayor of the Municipality of Jasenice |
|
Ms Viviana BENUSSI Deputy Prefect of Istra County |
|
Mr Tulio DEMETLIKA Mayor of the City of Labin |
|
Ms Jasna PETEK Deputy Prefect of Krapina-Zagorje County |
|
Mr Dinko PIRAK Mayor of the City of Čazma |
|
Mr Slavko PRIŠĆAN Mayor of Municipality of Rovišće |
|
Ms Josipa RIMAC Mayor of the City of Knin |
|
Mr Alojz TOMAŠEVIĆ Prefect of Pozega-Slavonia County |
|
Mr Ivan VUČIĆ Prefect of Karlovac County |
IRELAND
|
Ms Deirdre FORDE Cork County Council |
|
Mr Michael MURPHY Tipperary County Council |
|
Mr Jimmy MCCLEARN Galway County Council |
|
Mr Declan MCDONNELL Galway City Council |
|
Mr Niall MCNELIS Galway City Council |
|
Ms Fiona O'LOUGHLIN Kildare County Council |
|
Mr William PATON Carlow County Council |
|
Mr Maurice QUINLIVAN Limerick City and County Council |
|
Ms Mary SHIELDS Cork City Council |
ITALIA
|
Sig. Alvaro ANCISI Consigliere Comunale di Ravenna |
|
Sig.ra Francesca BALZANI Assessore del Comune di Milano |
|
Sig.ra Benedetta BRIGHENTI Vice Sindaco del Comune di Castelnuovo Rangone (MO) |
|
Sig.ra Bianca Maria D'ANGELO Assessore e Consigliere regionale della Regione Campania |
|
Sig. Antonio DECARO Sindaco del Comune di Bari |
|
Sig. Giuseppe DI PANGRAZIO Consigliere regionale e Presidente del Consiglio regionale della Regione Abruzzo |
|
Sig. Marco DUS Consigliere Comunale di Vittorio Veneto (TV) |
|
Sig. Massimo FEDERICI Presidente Provincia di La Spezia |
|
Sig. Carlo FIDANZA Assessore di Veleso (CO) |
|
Sig. Stefano Bruno GALLI Consigliere regionale della Regione Lombardia |
|
Sig.ra Paola GIORGI Assessore e Consigliere regionale della Regione Marche |
|
Sig. Isidoro GOTTARDO Consigliere Comunale di Sacile (PN) |
|
Sig. Onofrio INTRONA Consigliere regionale e Presidente del Consiglio regionale della Regione Puglia |
|
Sig.ra Carmen Patrizia MURATORE Consigliere regionale della Regione Liguria |
|
Sig. Leoluca ORLANDO Sindaco del Comune di Palermo |
|
Sig. Roberto PELLA Sindaco del Comune di Valdengo (BI) |
|
Sig. Giuseppe RINALDI Presidente Provincia di Rieti |
|
Sig. Clodovaldo RUFFATO Consigliere regionale e Presidente del Consiglio regionale della Regione Veneto |
|
Sig. Vito SANTARSIERO Consigliere regionale della Regione Basilicata |
|
Sig. Antonio SCALZO Consigliere regionale e Presidente del Consiglio regionale della Regione Calabria |
|
Sig. Giorgio SILLI Consigliere Comunale di Prato |
|
Sig. Marco TROMBINI Presidente Provincia di Rovigo |
|
Sig. Giuseppe VARACALLI Sindaco del Comune di Gerace |
|
Sig. Nicola VENDOLA Presidente della Regione Puglia |
ΚΥΠΡΟΣ
|
Mr Kyriakos CHATZITTOFIS Mayor of Agios Athanasios |
|
Mr Constantinos HADJIKAKOU Municipal Councilor of Famagusta Municipality |
|
Mr Panikos HADJITHEORIS President of Community Council of Armou |
|
Mr George IAKOVOU President of the Community Council of Agioi Trimithias |
|
Mr Stavros STAVRINIDES Municipal Councillor of Strovolos Municipality |
LATVIJA
|
Mr Gunārs ANSIŅŠ Member of Liepāja City Council |
|
Mr Jānis BAIKS Member of Valmiera City Council |
|
Mr Gints KAMINSKIS Member of Auce Municipal Council |
|
Mr Sergejs MAKSIMOVS Member of Viļaka Municipal Council |
|
Mr Aivars OKMANIS Member of Rundāle Municipal Council |
|
Ms Olga VEIDIŅA Member of Rīga City Council |
|
Mr Hardijs VENTS Member of Pārgauja Municipal Council |
LIETUVA
|
Mr Algimantas GAUBAS Member of Šiauliai District Municipal Council |
|
Mr Jonas JARUTIS Member of Kupiškis District Municipal Council |
|
Ms Daiva MATONIENĖ Member of Šiauliai City Municipal Council |
|
Mr Algirdas NEIBERKA Member of Vilkaviškis District Municipal Council |
|
Mr Jonas PINSKUS Member of Vilnius City Municipal Council |
|
Ms Zinaida TRESNICKAJA Member of Visaginas Municipal Council |
|
Mr Algirdas VRUBLIAUSKAS Member of Alytus District Municipal Council |
|
Mr Deivydas VYNIAUTAS Member of Mažeikiai District Municipal Council |
|
Ms Odeta ŽERLAUSKIENĖ Member of Skuodas District Municipal Council |
LUXEMBOURG
|
Monsieur Gusty GRAAS échevin de la Commune de Bettembourg |
|
Monsieur Tom JUNGEN bourgmestre de la Commune de Roeser |
|
Madame Martine MERGEN membre du conseil communal de la Ville de Luxembourg |
|
Madame Sam TANSON échevin de la Ville de Luxembourg |
|
Monsieur Pierre WIES bourgmestre de la Commune de Larochette |
MAGYARORSZÁG
|
Ms Boglárka BÁNNÉ DR. GÁL Vice-President of County Council of Borsod-Abaúj-Zemplén Megye |
|
Mr János Ádám KARÁCSONY Representative of local government of Village Tahitótfalu |
|
Mr Attila KISS Mayor of Hajdúböszörmény |
|
Mr Béla KOCSY Representative of local government of District 2 of Budapest |
|
Mr Sándor KOVÁCS President of County Council of Jász-Nagykun-Szolnok Megye |
|
Mr Zoltán NÉMETH President of County Council of Győr-Moson-Sopron Megye |
|
Mr Attila DR. PÁL President of County Council of Zala Megye |
|
Mr Tamás Gergő SAMU Representative of County Council of Békés Megye |
|
Mr Gábor DR. SIMON Representative of Local Government of Miskolc with county rights |
|
Mr Ferenc TEMERINI Representative of Local Government of Soltvadkert |
|
Ms Kata TÜTTŐ Representative of Local Government of District 12 of Budapest |
|
Mr Botond DR. VÁNTSA Deputy-Mayor of Szigetszentmiklós |
MALTA
|
Mr Jesmond AQUILINA Deputy Mayor of Ħal Qormi |
|
Mr Paul BUTTIGIEG Councillor, Qala Local Council |
|
Mr Frederick CUTAJAR Mayor of Santa Lucija |
|
Mr Mario FAVA Councillor, Swieqi Local Council |
|
Mr Anthony MIFSUD Councillor, Imtarfa Local Council |
NEDERLAND
|
Mr A. (Ahmed) ABOUTALEB mayor of Rotterdam |
|
Mr B.J. (Bert) BOUWMEESTER mayor of Coevorden |
|
Mr Th.J.F.M. (Theo) BOVENS Governor: chair of the Council and of the Executive Council of the Province of Limburg |
|
Mr H. (Henk) BRINK member of the Executive Council of the Province of Drenthe |
|
Mr B.J. (Ben) DE REU member of the Executive Council of the Province of Zeeland |
|
Mr R. (Rob) JONKMAN member of the Executive Council of Opsterland |
|
Mr J.H.J. (Hans) KONST member of the Executive Council of the Province of Fryslân |
|
Mrs E.M. (Elvira) SWEET member of the Executive Council of the Province of Noord-Holland |
|
Mrs Dr. J.M.E. (Annemieke) TRAAG member of the Executive Council of the Province of Gelderland |
|
Mr N.A. (André) VAN DE NADORT mayor of Ten Boer |
|
Mrs I.K. (Ingrid) VAN ENGELSHOVEN member of the Executive Council of 's Gravenhage |
|
Mr C.L. (Cornelis) VISSER mayor of Twenterand |
ÖSTERREICH
|
Frau Vizebürgermeisterin und Landeshauptmann-Stellvertreterin Maga Renate BRAUNER Verantwortlichkeit gegenüber einer gewählten Versammlung (Mitglied der Wiener Stadt- bzw. Landesregierung) |
|
Herr Landtagsabgeordneter Christian ILLEDITS Auf Wahlen beruhendes Mandat (Abgeordneter zum Burgenländischen Landtag) |
|
Frau Landtagspräsidentin Dr. Brigitta PALLAUF Auf Wahlen beruhendes Mandat (Präsidentin des Salzburger Landtages) |
|
Herr Landtagsabgeordneter Bürgermeister Johannes PEINSTEINER Auf Wahlen beruhendes Mandat (Direktwahl als Bürgermeister von Sankt Wolfgang in Oberösterreich durch die Bevölkerung) |
|
Herr Landeshauptmann Günther PLATTER Mandat mit politischer Verantwortlichkeit gegenüber einer gewählten Versammlung (Landeshauptmann von Tirol) |
|
Herr Landesrat Mag. Michael SCHICKHOFER Regierungsmitglied mit politischer Verantwortung gegenüber dem Landtag (Mitglied der Steirischen Landesregierung) |
|
Frau Landesrätin Mag. Barbara SCHWARZ Mandat mit politischer Verantwortlichkeit gegenüber einer gewählten Versammlung (Mitglied der Niederösterreichischen Landesregierung) |
|
Herr Landtagsabgeordneter Herwig SEISER Abgeordneter zum Kärntner Landtag und Klubobmann der SPÖ-Fraktion (auf Wahlen beruhendes Mandat) |
|
Herr Landtagspräsident Kommerzialrat Viktor SIGL Auf Wahlen beruhendes Mandat (Abgeordneter zum Oberösterreichischen Landtag) |
|
Herr Landtagspräsident Mag. Harald SONDEREGGER Präsident des Landtags von Vorarlberg (auf Wahlen beruhendes Mandat |
|
Frau Gemeinderätin Landtagsabgeordnete Prof.in Dr.in Elisabeth VITOUCH Gemeinderat und Landtag von Wien (auf Wahlen beruhendes Mandat) |
|
Herr Geschäftsführender Gemeinderat und Abgeordneter zum Nationalrat Hannes WENINGER Gemeinde Gießhübl in Niederösterreich (auf Wahlen beruhendes Mandat) |
POLSKA
|
Adam BANASZAK radny województwa kujawsko-pomorskiego |
|
Stanisław BODYS burmistrz Miasta Rejowiec Fabryczny |
|
Andrzej BUŁA radny województwa opolskiego |
|
Piotr CAŁBECKI radny województwa kujawsko-pomorskiego |
|
Bogdan DYJUK radny województwa podlaskiego |
|
Robert GODEK radny powiatu strzyżowskiego |
|
Arkadiusz GODLEWSKI radny Miasta Katowice |
|
Marzena KEMPIŃSKA radny powiatu świeckiego |
|
Józef KOTYŚ radny województwa opolskiego |
|
Andrzej KUNT burmistrz Kostrzyna nad Odrą |
|
Lucjan KUŹNIAR radny województwa podkarpackiego |
|
Mirosław LECH wójt gminy Korycin |
|
Marek OLSZEWSKI wójt gminy Lubicz |
|
Władysław ORTYL radny województwa podkarpackiego |
|
Joachim SMYŁA radny powiatu lublinieckiego |
|
Hanna ZDANOWSKA Prezydent Miasta Łodzi |
PORTUGAL
|
Américo Jaime AFONSO PEREIRA Presidente da Câmara Municipal de Vinhais |
|
Vítor Manuel CHAVES DE CARO PROENÇA Presidente da Câmara Municipal de Alcácer do Sal |
|
Luís Miguel CORREIA ANTUNES Presidente da Câmara Municipal da Lousã |
|
João CUNHA E SILVA Vice-Presidente do Governo Regional da Madeira |
|
Luís Manuel DOS SANTOS CORREIA Presidente da Câmara Municipal de Castelo Branco |
|
Isaura Maria ELIAS CRISÓSTOMO BERNARDINO MORAIS Presidente da Câmara Municipal de Rio Maior |
|
Paulo Jorge FRAZÃO BATISTA SANTOS Presidente da Câmara Municipal da Batalha |
|
Francisco Manuel LOPES Presidente da Câmara Municipal de Lamego |
|
Vitor Manuel MARTINS GUERREIRO Presidente da Câmara Municipal de São Brás de Alportel |
|
António Benjamim PEREIRA Presidente da Câmara Municipal de Esposende |
|
Aníbal SOUSA REIS COELHO DA COSTA Presidente da Câmara Municipal de Ferreira do Alentejo |
|
Rodrigo VASCONCELOS DE OLIVEIRA Subsecretário Regional da Presidência para as Relações Externas – Açores |
ROMÂNIA
|
Mr Gheorghe CATRINOIU Mayor of Fetești |
|
Mr Ciprian DOBRE President of Mureș County Council |
|
Mr Alexandru DRĂGAN Position: Mayor of Tașca, Neamț County |
|
Mr Ștefan ILIE Mayor of Luncavița, Tulcea Conunty |
|
Mr Cornel NANU Mayor of Cornu, Prahova County |
|
Mr Robert Sorin NEGOIȚĂ Mayor of Bucharest 3rd District |
|
Mr Marian PETRACHE President of Ilfov County Council |
|
Mr Silviu PONORAN Mayor of Zlatna town, Alba County |
|
Mr Emil PROȘCAN Mayor of Mizil town, Prahova County |
|
Mr Mihai Adrian ȘTEF President of Satu Mare County Council |
|
Mr Adrian Ovidiu TEBAN Mayor of Cugir town, Alba County |
|
Mr Florin Grigore TECĂU President of Argeș County Council |
|
Mr Horia TEODORESCU President of Tulcea County Council |
|
Mr Istvan VAKAR Vice-president of Cluj County Council |
|
Mr Ion Marcel VELA Mayor of Caransebeș, Caraș-Severin County |
SLOVENIJA
|
Ms Mojca ČEMAS STJEPANOVIČ Mayor of the Municipality of Črnomelj |
|
Mr Anton KOKALJ Member of the Municipal Council of the Municipality of Vodice |
|
Mr Branko LEDINEK Mayor of the Municipality of Rače-Fram |
|
Mr Gregor MACEDONI Mayor of the Municipality of Novo mesto |
|
Mr Tomaž ROŽEN Mayor of the Municipality of Ravne na Koroškem |
|
Mr Miran SENČAR Mayor of the Municipality of Ptuj |
|
Ms Tanja VINDIŠ FURMAN Member of the Municipal Council of the Municipality of Maribor |
SLOVENSKO
|
Mr Martin BERTA Vice – Chairman of Bratislava Self – Governing Region |
|
Mr Ján BLCHÁČ Mayor of Liptovský Mikuláš |
|
Mr Radoslav ČUHA Vice – Chairman of Prešov Self – Governing Region |
|
Mr Ján FERENČÁK Mayor of Kežmarok |
|
Mr Daniel LORINC Mayor of Kladzany |
|
Mr Tibor MIKUŠ Chairman of Trnava Self – Governing Region |
|
Mr Jozef PETUŠÍK Mayor of Dolný Lopašov |
|
Mr Richard TAKÁČ Vice – Chairman of Trenčín Self – Governing Region |
|
Ms Andrea TURČANOVÁ Mayor of Prešov |
SUOMI
|
Ms Tiina ELOVAARA city councillor of Tampere |
|
Mr Patrik KARLSSON city councillor of Vantaa |
|
Ms Katri KULMUNI city councillor of Tornio |
|
Mr Veikko KUMPUMÄKI city councillor of Kemi |
|
Ms Hannele LUUKKAINEN deputy city councillor of Helsinki |
|
Mr Matias MÄKYNEN city councillor of Vaasa |
|
Ms Sanna PARKKINEN local councillor of Liperi |
|
Mr Antero SAKSALA local councillor of Pirkkala |
|
Mr Wille VALVE Member of Åland Islands Parliament |
SVERIGE
|
Ms Åsa ÅGREN WIKSTRÖM Ledamot i kommunfullmäktige, Umeå kommun |
|
Mr Carl Fredrik GRAF Ledamot i kommunfullmäktige, Halmstads kommun |
|
Ms Carola GUNNARSSON Ledamot i kommunfullmäktige, Sala kommun |
|
Ms Ewa LINDSTRAND Ledamot i kommunfullmäktige, Timrå kommun |
|
Ms Agneta LIPKIN Ledamot i landstingsfullmäktige, Norrbottens läns landsting |
|
Mr Kenth LÖVGREN Ledamot i regionfullmäktige, Gävleborgs läns landsting |
|
Mr Roger MOGERT Ledamot i kommunfullmäktige, Stockholms kommun |
|
Mr Anders ROSÉN Ledamot i kommunfullmäktige, Halmstads kommun |
|
Ms Marie-Louise RÖNNMARK Ledamot i kommunfullmäktige, Umeå kommun |
|
Mr Carl Johan SONESSON Ledamot i regionfullmäktige, Skåne läns landsting |
|
Mr Rolf SÄLLRYD Ledamot i regionfullmäktige, Kronobergs läns landsting |
|
Ms Marie SÄLLSTRÖM Ledamot i landstingsfullmäktige, Blekinge läns landsting |
UNITED KINGDOM
27.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/85 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (KĀDP) 2015/117
(2015. gada 26. janvāris),
ar kuru īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (1) un jo īpaši tā 30. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Padome 2013. gada 31. maijā pieņēma Lēmumu 2013/255/KĀDP. |
(2) |
Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ar 2014. gada 13. novembra spriedumiem lietās T-653/11, T-654/11 un T-43/12 atcēla Padomes lēmumu par Aiman Jaber, Khaled Kaddour, Mohammed Hamcho un Hamcho International iekļaušanu Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikumā izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus. |
(3) |
Pamatojoties uz jauniem paskaidrojuma rakstiem, Aiman Jaber, Khaled Kaddour, Mohammed Hamcho un Hamcho International būtu atkal jāiekļauj to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus. |
(4) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2013/255/KĀDP, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2015. gada 26. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. RINKĒVIČS
(1) OV L 147, 1.6.2013., 14. lpp.
PIELIKUMS
Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikumā izklāstītajā personu un vienību sarakstā iekļauj turpmāk minētās personas un vienību.
I. TO FIZISKO UN JURIDISKO PERSONU, VIENĪBU VAI STRUKTŪRU SARAKSTS, KAS MINĒTAS 27. UN 28. PANTĀ
A. PERSONAS
|
Vārds, uzvārds |
Identifikācijas informācija |
Pamatojums |
Sarakstā iekļaušanas datums |
18. |
Mohammed ( ) Hamcho ( ) |
Dzimšanas datums: 20.5.1966. Pases Nr. 002954347 |
Ievērojams sīriešu uzņēmējs, Hamcho International īpašnieks, tuvu stāvošs Sīrijas režīma nozīmīgām personām, tostarp prezidentam Bashar al-Assad un Maher al-Assad. Kopš 2014. gada marta, pēc tam, kad viņu iecēla ekonomikas ministrs Khodr Orfali, viņš ir ieņēmis par sadarbību ar Ķīnu atbildīgā priekšsēdētāja amatu Divpusējo darījumu padomē. Mohammed Hamcho gūst labumu no Sīrijas režīma un nodrošina tam atbalstu, un ir saistīts ar personām, kas gūst labumu no režīma un to atbalsta. |
27.1.2015. |
28. |
Khalid ( ) (jeb Khaled) Qaddur ( ) (jeb Qadour, Qaddour, Kaddour) |
|
Ievērojams sīriešu uzņēmējs, tuvu stāvoša persona Sīrijas režīma nozīmīgai personai Maher al-Assad. Khalid Qaddur gūst labumu no Sīrijas režīma un nodrošina tam atbalstu, un ir saistīts ar personu, kas gūst labumu no režīma un to atbalsta. |
27.1.2015. |
33. |
Ayman ( ) Jabir ( ) (jeb Aiman Jaber) |
Dzimšanas vieta: Latakia |
Ievērojams sīriešu uzņēmējs, tuvu stāvošs tādām Sīrijas režīma nozīmīgām personām kā Maher al-Assad un Rami Makhlouf. Viņš arī ir sniedzis atbalstu režīmam, atvieglojot naftas importu no Overseas Petroleum Trading uz Sīriju caur savu uzņēmumu Al Jazeera. Ayman Jabir gūst labumu no režīma un nodrošina tam atbalstu, un ir saistīts ar personām, kas gūst labumu no režīma un to atbalsta. |
27.1.2015. |
B. VIENĪBAS
|
Nosaukums |
Identifikācijas informācija |
Pamatojums |
Sarakstā iekļaušanas datums |
|||||||
3. |
Hamcho International (jeb Hamsho International Group) |
|
Hamcho International ir pārvaldītājsabiedrība, kuras īpašnieks ir Mohammed Hamcho. Hamcho International gūst labumu no režīma un nodrošina tam atbalstu, un ir saistīts ar personu, kas gūst labumu no režīma un to atbalsta. |
27.1.2015. |
27.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/87 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (KĀDP) 2015/118
(2015. gada 26. janvāris),
ar kuru īsteno Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošos pasākumus pret Kotdivuāru
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2010/656/KĀDP (2010. gada 29. oktobris), ar ko atjauno ierobežojošos pasākumus pret Kotdivuāru (1), un jo īpaši tā 6. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Padome 2010. gada 29. oktobrī pieņēma Lēmumu 2010/656/KĀDP. |
(2) |
Sankciju komiteja, kas izveidota, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1572 (2004) par Kotdivuāru, 2014. gada 20. novembrī svītroja vienu personu no to personu saraksta, uz kurām attiecas pasākumi, kas noteikti minētās rezolūcijas 9. līdz 12. punktā. |
(3) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma 2010/656/KĀDP I pielikumā izklāstītais to personu saraksts, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2010/656/KĀDP I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2015. gada 26. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. DŪKLAVS
(1) OV L 285, 30.10.2010., 28. lpp.
PIELIKUMS
Ieraksts Lēmuma 2010/656/KĀDP I pielikumā par turpmāk minēto personu ir svītrots:
Alcide DJÉDJÉ