18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1340/2014

(2014. gada 15. decembris),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1388/2013, ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu pietiekamu un nepārtrauktu dažu tādu preču piegādi, kuras Savienībā neražo pietiekamā apjomā, un lai izvairītos no traucējumiem dažu lauksaimniecības un rūpniecības ražojumu tirgos, ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1388/2013 (1) ir atvērtas autonomas tarifu kvotas. Ražojumus, uz kuriem attiecas minētās tarifu kvotas, var importēt Savienībā ar samazinātu vai nulles nodokļa likmi. Minēto iemeslu dēļ vēl deviņiem ražojumiem par konkrētu daudzumu ir nepieciešams no 2015. gada 1. janvāra atvērt tarifu kvotas ar nulles nodokļa likmi.

(2)

Dažos gadījumos spēkā esošās Savienības tarifu kvotas būtu jāpielāgo. Attiecībā uz trim ražojumiem ir nepieciešams grozīt ražojuma aprakstu gan skaidrības labad, gan arī ievērojot jaunākās norises saistībā ar attiecīgo ražojumu. Attiecībā uz septiņiem citiem ražojumiem sakarā ar KN un klasifikācijas izmaiņām būtu jāgroza Taric kodi. Attiecībā uz vēl vienu ražojumu Savienības ekonomikas dalībnieku interesēs būtu jāpalielina kvotas apjoms. Tāpat skaidrības labad būtu jāprecizē viens kvotas periods un jāmaina viens kārtas numurs.

(3)	Attiecībā uz vienu ražojumu Savienības autonomā tarifu kvota no 2015. gada 1. janvāra būtu jāslēdz, jo šīs kvotas saglabāšana pēc minētā datuma nav Savienības interesēs.

(4)	Tarifu kvotas būtu jāpārskata regulāri, paredzot iespēju tās pēc attiecīgās puses lūguma atcelt.

(5)	Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1388/2013 pielikumā izdarāmo grozījumu daudzumu, skaidrības labad minētais pielikums būtu jāaizstāj.

(6)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1388/2013.

(7)	Tā kā dažiem grozījumiem šajā regulā noteiktajās tarifu kvotās būtu jāstājas spēkā 2015. gada 1. janvārī, šī regula būtu jāpiemēro no minētās dienas, un tai būtu jāstājas spēkā no dienas, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 1388/2013 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 15. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MARTINA

(1) Padomes Regula (ES) Nr. 1388/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību, un atceļ Regulu (ES) Nr. 7/2010 (OV L 354, 28.12.2013., 319. lpp.).

PIELIKUMS

Kārtas Nr.

KN kods

Taric

Apraksts

Kvotas ilgums

Kvotas lielums

Kvotas nodevas likme (%)

09.2849

ex 0710 80 69

Saldētas atmatenes (termiski neapstrādātas vai apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī), kuras izmanto gatavo ēdienu ražošanā (1) (2)

1.1.–31.12.

700 tonnu

09.2663

ex 1104 29 17

Maļot apstrādāti sorgo graudi, kas ir vismaz lobīti un kam noņemts dīglis, izmantošanai berama iepakojumos pildāma materiāla ražošanā (1)

1.1.–31.12.

1 500 tonnu

09.2664

ex 2008 60 39

Saldie ķirši ar spirta piedevu, arī ar cukura saturu 9 % no svara, ar diametru 19,9 mm vai mazāku, ar kauliņu, izmantošanai šokolādes izstrādājumos (1)

1.1.–31.12.

1 000 tonnu

10 (3)

09.2913

ex 2401 10 35

ex 2401 10 70

ex 2401 10 95

ex 2401 20 35

ex 2401 20 70

ex 2401 20 95

Dabīga neapstrādāta tabaka, sagriezta vienādos gabalos vai nesagriezta, kuras muitas vērtība nav mazāka par 450 EUR/100 kg neto svara un kuru izmanto par ietinamo materiālu, ražojot izstrādājumus apakšpozīcijā 2402 10 00 (1)

1.1.–31.12.

6 000 tonnu

09.2928

ex 2811 22 00

Silīcija dioksīdu saturošs pildījums granulu veidā ar silīcija dioksīda saturu vismaz 97 masas %

1.1.–31.12.

1 700 tonnu

09.2703

ex 2825 30 00

Vanādija oksīdi un hidroksīdi tikai sakausējumu ražošanai (1)

1.1.–31.12.

13 000 tonnu

09.2806

ex 2825 90 40

Volframa trioksīds, tostarp zilais volframa oksīds (CAS RN 1314-35-8 vai CAS RN 39318-18-8)

1.1.–31.12.

12 000 tonnu

09.2929

2903 22 00

Trihloretilēns (CAS RN 79-01-6)

1.1.–31.12.

10 000 tonnu

09.2837

ex 2903 79 90

Bromohlorometāns (CAS RN 74-97-5)

1.1.–31.12.

600 tonnu

09.2933

ex 2903 99 90

1,3-dihlorbenzols (CAS RN 541-73-1)

1.1.–31.12.

2 600 tonnu

09.2950

ex 2905 59 98

2-hloretanols apakšpozīcijā 4002 99 90 iekļauto šķidro tioplastu ražošanai (CAS RN 107-07-3) (1)

1.1.–31.12.

15 000 tonnu

(4) 09.2830

ex 2906 19 00

Ciklopropilmetanols (CAS RN 2516-33-8)

1.1.–31.12.

20 tonnu

09.2851

ex 2907 12 00

O-krezols, kura tīrības pakāpe ir vismaz 98,5 masas % (CAS RN 95-48-7)

1.1.–31.12.

20 000 tonnu

09.2624

2912 42 00

Etilvanilīns (3-etoksi-4-hidroksibenzaldehīds) (CAS RN 121-32-4)

1.1.–31.12.

950 tonnu

09.2852

ex 2914 29 00

Ciklopropilmetilketons (CAS RN 765-43-5)

1.1.–31.12.

300 tonnu

09.2638

ex 2915 21 00

Etiķskābe, kuras tīrības pakāpe ir 99 masas % vai augstāka (CAS RN 64-19-7)

1.1.–31.12.

1 000 000 tonnu

09.2972

2915 24 00

Etiķskābes anhidrīds (CAS RN 108-24-7)

1.1.–31.12.

20 000 tonnu

(4) 09.2679

2915 32 00

Vinilacetāts (CAS RN 108-05-4)

1.1.–31.12.

200 000 tonnu

09.2665

ex 2916 19 95

Kālija (E,E)-heksa-2,4-dienoāts (CAS RN 24634-61-5)

1.1.–31.12.

8 000 tonnu

09.2769

ex 2917 13 90

Dimetilsebakāts (CAS RN 106-79-6)

1.1.–31.12.

1 000 tonnu

(4) 09.2680

ex 2917 19 90

n-dodecēnildzintarskābes anhidrīds (CAS RN 19780-11-1),

—	kas pēc Gārdnera krāsu skalas nepārsniedz 1

—	un kam 10 % (pēc masas) šķīduma toluolā caurlaidība pie 500 nm ir 98 % vai augstāka,

izmantošanai pārklājumu ražošanā autorūpniecībā (1)

1.1.–31.12.

80 tonnu

09.2634

ex 2917 19 90

Dodekāndiskābe ar tīrības pakāpi, augstāku nekā 98,5 masas % (CAS RN 693-23-2)

1.1.–31.12.

4 600 tonnu

09.2808

ex 2918 22 00

o-acetilsalicilskābe (CAS RN 50-78-2)

1.1.–31.12.

120 tonnu

09.2975

ex 2918 30 00

Benzofenon-3,3′,4,4′-tetrakarbonskābes dianhidrīds (CAS RN 2421-28-5)

1.1.–31.12.

1 000 tonnu

(4) 09.2682

ex 2921 41 00

Anilīns, kura tīrības pakāpe ir 99 masas % vai augstāka (CAS RN 62-53-3)

1.1.–31.12.

50 000 tonnu

09.2602

ex 2921 51 19

o-fenilēndiamīns (CAS RN 95-54-5)

1.1.–31.12.

1 800 tonnu

09.2977

2926 10 00

Akrilnitrils (CAS RN 107-13-1)

1.1.–31.12.

75 000 tonnu

09.2856

ex 2926 90 95

2-nitro-4-(trifluormetil)benzonitrils (CAS RN 778-94-9)

1.1.–31.12.

500 tonnu

09.2838

ex 2927 00 00

C,C′-azodi(formamīds) (CAS RN 123-77-3), kurā:

—	pH ir no 6,5 līdz 7,5,

—	semikarbazīda (CAS RN 57-56-7) saturs nav lielāks par 1 500 mg/kg, nosakot šķidruma hromatogrāfijas masspektrometrijā (LC-MS),

—	sadalīšanās temperatūra ir no 195 °C līdz 205 °C,

—	relatīvais blīvums no 1,64 līdz 1,66,

—	sadegšanas siltums 215-220 kcal/mol

1.1.–31.12.

100 tonnu

09.2955

ex 2932 19 00

Flurtamons (ISO) (CAS RN 96525-23-4)

1.1.–31.12.

300 tonnu

09.2812

ex 2932 20 90

Heksān-6-olīds (CAS RN 502-44-3)

1.1.–31.12.

4 000 tonnu

09.2858

2932 93 00

Piperonāls (CAS RN 120-57-0)

1.1.–31.12.

220 tonnu

09.2831

ex 2932 99 00

1,3:2,4-bis-O-(3,4-dimetilbenzilidēn)-D-glicīts (CAS RN 135861-56-2)

1.1.–31.12.

500 tonnu

(4) 09.2673

ex 2933 39 99

2,2,6,6-tetrametilpiperidīn-4-ols (CAS RN 2403-88-5)

1.1.–31.12.

1 000 tonnu

(4) 09.2674

ex 2933 39 99

Hlorpirifoss (ISO) (CAS RN 2921-88-2)

1.1.–31.12.

9 000 tonnu

(4) 09.2860

ex 2933 69 80

1,3,5-tris[(3-(dimetilamino)propil)]heksahidro-1,3,5-triazīns (CAS RN 15875-13-5)

1.1.–31.12.

400 tonnu

09.2658

ex 2933 99 80

5-(acetoacetilamino)benzimidazolons (CAS RN 26576-46-5)

1.1.–31.12.

200 tonnu

(4) 09.2675

ex 2935 00 90

4-[[(2-metoksibenzoil)amino]sulfonil]-benzoilhlorīds (CAS RN 816431-72-8)

1.1.–31.12.

542 tonnas

09.2945

ex 2940 00 00

D-ksiloze (CAS RN 58-86-6)

1.1.–31.12.

400 tonnu

(4) 09.2676

ex 3204 17 00

Uz krāsvielas C.I. Pigment Red 48:2 (CAS RN 7023-61-2) bāzes izgatavoti preparāti, kuri satur 60 masas % vai vairāk šīs krāsvielas

1.1.–31.12.

50 tonnu

(4) 09.2677

ex 3204 17 00

Krāsvielas C.I. Pigment Yellow 174 (CAS 4118-16-5), kuras tīrība ir ne mazāka par 98 masas %, kolorants ekstrudētu lodīšu veidā ar paaugstinātu sveķu saturu (apm. 35 % disproporcionēto sveķu), kura mitruma saturs nepārsniedz 1 masas %

1.1.–31.12.

500 tonnu

(4) 09.2666

ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. Pigment Red 169 (CAS RN 12237-63-7) un uz krāsvielas C.I. Pigment Red 169 bāzes izgatavoti preparāti, kuri satur 50 masas % vai vairāk šīs krāsvielas

1.1.–31.12.

40 tonnu

(4) 09.2678

ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. Pigment Red 57:1 (CAS RN 5281-04-9) ar tīrības pakāpi 98 masas % vai augstāku, ekstrudētu lodīšu veidā ar mitruma saturu, ne lielāku kā 1,5 %

1.1.–31.12.

150 tonnu

09.2659

ex 3802 90 00

Ar sodas kušņiem kalcinēta diatomīta zeme

1.1.–31.12.

30 000 tonnu

09.2908

ex 3804 00 00

Nātrija lignosulfonāts

1.1.–31.12.

40 000 tonnu

09.2889

3805 10 90

Sulfātterpentīns

1.1.–31.12.

25 000 tonnu

09.2935

ex 3806 10 00

Kolofonijskābe un sveķskābe no svaigiem oleosveķiem

1.1.–31.12.

280 000 tonnu

(4) 09.2832

ex 3808 92 90

Preparāts, kas satur 38 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 masas %, ūdenī disperģēta cinka piritiona (INN) (CAS RN 13463-41-7)

1.1.–31.12.

500 tonnu

(4) 09.2681

ex 3824 90 92

bis-(3-trietoksisililpropil)sulfīdu maisījums (CAS RN 211519-85-6)

1.1.–31.12.

9 000 tonnu

09.2814

ex 3815 90 90

Katalizators, kas sastāv no titāna dioksīda un volframa trioksīda

1.1.–31.12.

3 000 tonnu

(4) 09.2644

ex 3824 90 92

Preparāts, kas satur pēc masas:

—	55 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 78 % dimetilglutarāta,

—	10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 30 % dimetiladipāta un

—	ne vairāk kā 35 % dimetilsukcināta

1.1.–31.12.

10 000 tonnu

(4) 09.2140

ex 3824 90 92

Terciāro amīnu maisījums, kas satur pēc masas:

—	2,0-4,0 % N,N-dimetil-1-oktānamīna,

—	vismaz 94 % N,N-dimetil-1-dekānamīna,

—	ne vairāk kā 2 % N,N-dimetil-1-dodekānamīna

1.1.–31.12.

4 500 tonnu

(4) 09.2829

ex 3824 90 93

Alifātiskos šķīdinātājos nešķīstošu atlikumu cietie ekstrakti, kas iegūti, ekstrahējot sveķus no koksnes, ar šādām īpašībām:

—	ar sveķskābju saturu, kas nepārsniedz 30 masas %,

—	ar skābuma skaitli, kas nepārsniedz 110, un

—	ar kušanas temperatūru ne zemāku par 100 °C

1.1.–31.12.

1 600 tonnu

(4) 09.2907

ex 3824 90 93

Fitosterīnu pulverveida maisījums, kas satur pēc masas:

—	75 % vai vairāk sterīnu,

—	ne vairāk kā 25 % stanolu,

izmantošanai sterīnu/stanolu vai sterīnu/stanolu esteru ražošanā (1)

1.1.–31.12.

2 500 tonnu

(4) 09.2660

ex 3902 30 00

Amorfā polialfaolefīna līmviela higiēnas produktu ražošanai (1)

1.1.–31.12.

500 tonnu

(4) 09.2639

3905 30 00

Poli(vinilspirts), kas satur vai nesatur nehidrolizētas acetātgrupas

1.1.–31.12.2015.

15 000 tonnu

09.2671

ex 3905 99 90

Poli(vinilbutirāls) (CAS RN 63148-65-2),

—	kas satur 17,5–20 masas % hidroksilgrupu un

—	kā vidējais daļiņu izmērs (D50) ir lielāks par 0,6 mm

1.1.–31.12.

11 000 tonnu

09.2616

ex 3910 00 00

Polidimetilsiloksāns ar polimerizācijas pakāpi 2 800 monomēru vienības (± 100)

1.1.–31.12.

1 300 tonnu

09.2816

ex 3912 11 00

Celulozes acetāta pārslas

1.1.–31.12.

75 000 tonnu

09.2864

ex 3913 10 00

Nātrija algināts, kas ekstrahēts no brūnajām aļģēm (CAS RN 9005-38-3)

1.1.–31.12.

1 000 tonnu

09.2641

ex 3913 90 00

Nesterils nātrija hialuronāts, kura:

—	masas vidējā molekulmasa (Mw) ir ne lielāka par 900 000,

—	endotoksīna līmenis nav lielāks par 0,008 endotoksīna vienībām (EU)/mg,

—	etanola saturs nepārsniedz 1 masas %,

—	izopropanola saturs nepārsniedz 0,5 masas %

1.1.–31.12.

200 kg

09.2661

ex 3920 51 00

Polimetilmetakrilāta loksnes, kas atbilst šādiem standartiem:

—	EN 4364 (MIL-P-5425E) un DTD5592A vai

—	EN 4365 (MIL-P-8184) un DTD5592A

1.1.–31.12.

100 tonnu

09.2645

ex 3921 14 00

Hidrātcelulozes šūnu bloks, kas piesūcināts ar magnija hlorīda un četraizvietotā amonija savienojumu sastāvu, ar izmēru 100 cm (± 10 cm) × 100 cm (± 10 cm) × 40 cm (± 5 cm)

1.1.–31.12.

1 300 tonnu

09.2818

ex 6902 90 00

Ugunsizturīgie ķieģeļi, kuru:

—	šķautnes garums ir lielāks par 300 mm,

—	TiO2 saturs nepārsniedz 1 masas %,

—	Al2O3 saturs nepārsniedz 0,4 masas % un

—	tilpuma izmaiņas 1 700 °C temperatūrā nepārsniedz 9 %

1.1.–31.12.

225 tonnas

09.2628

ex 7019 52 00

No stikla šķiedras, kas pārklāta ar plastmasu, austs tīkls, kura svars ir 120 g/m2 (± 10 g/m2) un kuru izmanto izrullējamiem pretinsektu aizsegiem cietos rāmjos

1.1.–31.12.

3 000 000 m2

09.2799

ex 7202 49 90

Ferohroms ar oglekļa saturu 1,5 masas % vai vairāk, bet ne vairāk par 4 masas % un ar hroma saturu, ne lielāku par 70 %

1.1.–31.12.

50 000 tonnu

(4) 09.2834

ex 7604 29 10

Alumīnija sakausējuma stieņi ar diametru 200 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 300 mm

1.1.–31.12.

1 000 tonnu

(4) 09.2835

ex 7604 29 10

Alumīnija sakausējuma stieņi ar diametru 300,1 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 533,4 mm

1.1.–31.12.

500 tonnu

09.2840

ex 8104 30 00

Magnija pulveris:

—	ar tīrības pakāpi vismaz 98 masas %, bet ne vairāk kā 99,5 masas %,

—	ar daļiņu izmēru vismaz 0,2 mm, bet ne vairāk kā 0,8 mm

1.1.–31.12.

2 000 tonnu

(4) 09.2629

ex 8302 49 00

Teleskopisks alumīnija rokturis izmantošanai ceļojuma somu ražošanā (1)

1.1.–31.12.

800 000 gab.

09.2642

ex 8501 40 20

ex 8501 40 80

Bloks, kas sastāv no:

—	vienfāzes maiņstrāvas elektromotora ar kolektoru, kā izejas jauda ir no 480 W līdz 1 400 W, ieejas jauda no 900 W līdz 1 600 W, ārējais diametrs no 119,8 mm līdz 135,2 mm, bet nominālais apgriezienu skaits ir no 30 000 apgr./min. līdz 50 000 apgr./min.,

—	gaisa iesūkšanas ventilatora,

izmantošanai putekļsūcēju ražošanā (1)

1.1.–31.12.

120 000 gab.

09.2763

ex 8501 40 80

Vienfāzes maiņstrāvas elektromotors ar kolektoru, kā izejas jauda ir lielāka par 750 W, ieejas jauda ir no 1 600 W līdz 2 700 W, ārējais diametrs ir no 120 mm (± 0,2 mm) līdz 135 mm (± 0,2 mm), bet nominālais apgriezienu skaits no 30 000 apgr./min. līdz 50 000 apgr./min. un kas ir aprīkots ar gaisa iesūkšanas ventilatoru, izmantošanai putekļsūcēju ražošanā (1)

1.1.–31.12.

2 000 000 gab.

09.2633

ex 8504 40 82

Elektriskais taisngriezis, kā jauda nepārsniedz 1 kVA un ko izmanto apakšpozīcijā 8509 80 un pozīcijā 8510 klasificēto aparātu ražošanā (1)

1.1.–31.12.

4 500 000 gab.

09.2643

ex 8504 40 82

Pozīcijās 8521 un 8528 klasificēto preču ražošanai paredzētas barošanas plates (1)

1.1.–31.12.

1 038 000 gab.

09.2620

ex 8526 91 20

Komplekts GPS sistēmai ar vietas noteikšanas funkciju, bez displeja, svars nepārsniedz 2 500 g

1.1.–31.12.

3 000 000 gab.

09.2672

ex 8529 90 92

ex 9405 40 39

Iespiedshēmas plate ar LED diodēm:

—	ar prizmām/lēcām vai bez tām un

—	ar savienotāju(-iem) vai bez tiem

tādu aizmugurējā apgaismojuma bloku ražošanai, kas paredzēti pozīcijas 8528 precēm (1)

1.1.–31.12.

115 000 000 gab.

09.2003

ex 8543 70 90

Ar spriegumu vadāms frekvences ģenerators, kas sastāv no aktīviem un pasīviem elementiem, kuri uzmontēti uz iespiedshēmas, apvalkā, kā ārējie izmēri nepārsniedz 30 mm × 30 mm

1.1.–31.12.

1 400 000 gab.

09.2668

ex 8714 91 10

Velosipēda rāmis no oglekļa šķiedrām un mākslīgiem sveķiem, krāsots, lakots un/vai pulēts, izmantošanai velosipēdu ražošanā (1)

1.1.–31.12.

125 000 gab.

09.2669

ex 8714 91 30

Velosipēda priekšējā dakša no oglekļa šķiedrām un mākslīgiem sveķiem, krāsota, lakota un/vai pulēta, izmantošanai velosipēdu ražošanā (1)

1.1.–31.12.

97 000 gab.

09.2631

ex 9001 90 00

Neiemontētas stikla lēcas, prizmas un cementēti elementi, kas paredzēti tādu preču ražošanai vai remontam, kuru KN kods ir 9002, 9005, 9013 10 un 9015 (1)

1.1.–31.12.

5 000 000 gab.

(4) 09.2836

ex 9003 11 00

ex 9003 19 00

Briļļu ietvari no plastmasas materiāliem vai parastajiem metāliem izmantošanai koriģējošo briļļu ražošanā (1)

1.1.–31.12.

5 800 000 gab.

(1) Uz nodokļu piemērošanas apturēšanu attiecas 291.–300. pants Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

(2) Pasākums tomēr nav atļauts, ja apstrādi veic mazumtirdzniecības vai ēdināšanas uzņēmumi.

(3) Piemēro īpašu nodokli.

(4) Jauna vai grozīta pozīcija

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/10

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1341/2014

(2014. gada 15. decembris),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1387/2013, ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Savienības interesēs ir pilnībā apturēt kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu 135 ražojumiem, kuri patlaban nav uzskaitīti Padomes Regulas (ES) Nr. 1387/2013 I pielikumā (1). Tādēļ šie ražojumi būtu jāiekļauj minētajā pielikumā.

(2)	Savienības interesēs vairs nav saglabāt kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas apturēšanu 52 ražojumiem, kas patlaban ir uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1387/2013 I pielikumā. Tādēļ šie ražojumi būtu jāsvītro no minētā pielikuma.

(3)

Lai ņemtu vērā ražojumu tehnisko attīstību un ekonomikas tendences tirgū vai lai veiktu lingvistiskus pielāgojumus, ir jāmaina apraksts 29 Regulas (ES) Nr. 1387/2013 I pielikumā norādītajiem ražojumiem, kuriem apturēti tarifi. Turklāt, ņemot vērā plānotās izmaiņas Kombinētajā Nomenklatūrā no 2015. gada 1. janvāra, būtu jāgroza vēl 95 citu ražojumu TARIC kodi. Vēl vienam citam ražojumam vairs nav nepieciešama dubulta klasifikācija. Tie apturēto tarifu ieraksti, kuri ir jāgroza, būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 1387/2013 I pielikumā iekļautā apturēto tarifu saraksta, un minētajā sarakstā būtu no jauna jāiekļauj grozītie apturēto tarifu ieraksti.

(4)	Apturētie tarifi būtu regulāri jāpārskata, paredzot iespēju to svītrot pēc attiecīgās puses lūguma. Gadījumos, kad tas ir Savienības interesēs, tarifa apturēšanas termiņš tiek pagarināts, un tiek noteikts jauns pārskatīšanas datums.

(5)

Attiecībā uz 184 ražojumiem Savienības interesēs ir nepieciešams grozīt obligātās pārskatīšanas datumu, lai pēc minētā datuma ražojumus varētu importēt bez ievedmuitas. Attiecībā uz šiem ražojumiem ir veikta pārskatīšana un ir noteikti nākamās obligātās pārskatīšanas koriģētie datumi. Tāpēc tie būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 1387/2013 I pielikumā norādītā apturēto tarifu saraksta un pēc nepieciešamo grozījumu veikšanas no jauna jāiekļauj minētajā sarakstā.

(6)

Savienības interesēs ir četriem ražojumiem saīsināt obligātās pārskatīšanas periodu. Tādēļ apturēto tarifu ieraksti par minētajiem ražojumiem būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 1387/2013 I pielikumā iekļautā apturēto tarifu saraksta, un minētajā sarakstā būtu jāiekļauj grozītie apturēto tarifu ieraksti.Lai atbilstīgi nodrošinātu nepārtrauktu apturēšanas piemērošanu (bez jebkādiem pārtraukumiem), apturēšanu, kas attiecas uz ražojumiem ar TARIC kodiem ex 8501320050 un ex 8501330055, būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra.

(7)	Skaidrības labad grozītie ieraksti būtu jāatzīmē ar zvaigznīti.

(8)

Lai varētu veikt pienācīgu statistisko pārraudzību, Regulas (ES) Nr. 1387/2013 II pielikumā dažiem jaunajiem ražojumiem, kuriem tarifi ir apturēti, būtu jāpievieno papildvienība. Konsekvences labad papildvienības, kas piešķirtas ražojumiem, kuri svītroti no Regulas (ES) Nr. 1387/2013 I pielikuma, būtu jāsvītro arī no minētās regulas II pielikuma.

(9)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1387/2013.

(10)	Tā kā šajā regulā paredzētajiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā no 2015. gada 1. janvāra, šo regulu būtu jāpiemēro no minētās dienas, un tai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 1387/2013 groza šādi:

tabulu regulas I pielikumā groza šādi:

starp nosaukumu un tabulu iekļauj šādu piezīmi:

“(*)

Nodokļu piemērošanas apturēšana šajā pielikumā minētajam ražojumam, kura KN vai TARIC kods vai ražojuma apraksts, vai obligātās pārskatīšanas datums ir grozīti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 722/2014 (2014. gada 24. jūnijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1387/2013, ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem (OV L 192, 1.7.2014., 9. lpp.) vai ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1341/2014 (2014. gada 15. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1387/2013, ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem (OV L 363, 18.12.2014., 10. lpp.)”

;

starp nosaukumu un tabulu svītro šādu piezīmi:

“(*)

;

c)	tabulā iekļauj ierakstus par šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem ražojumiem, vadoties pēc Regulas (ES) Nr. 1387/2013 I pielikuma tabulas pirmajā slejā norādīto KN kodu secības;

d)	no tabulas svītro ierakstus par ražojumiem, kuru KN un TARIC kodi ir norādīti šīs regulas II pielikumā;

regulas II pielikumu groza šādi:

a)	iekļauj papildvienības, kurām KN un TARIC kodi ir norādīti šīs regulas III pielikumā;

b)	svītro papildvienības, kurām KN un TARIC kodi ir norādīti šīs regulas IV pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Tomēr attiecībā uz produktiem ar TARIC kodiem ex 8501320050 un ex 8501330055 to piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 15. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MARTINA

(1) Padomes Regula (ES) Nr. 1387/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem un atceļ Regulu (ES) Nr. 1344/2011 (OV L 354, 28.12.2013., 201. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā tarifu apturēšana:

KN kods

TARIC

Apraksts

Autonomā muitas nodokļa likme

Obligātās pārskatīšanas datums

*ex 1511 90 19

ex 1511 90 91

ex 1513 11 10

ex 1513 19 30

ex 1513 21 10

ex 1513 29 30

Palmu eļļa, kokosriekstu (kopras) eļļa, palmu kodolu eļļa šādu produktu ražošanai:

—	rūpnieciskās monokarboksiltaukskābes apakšpozīcijā 3823 19 10,

—	taukskābju metilesteri pozīcijā 2915 vai 2916,

—	taukspirti apakšpozīcijā 2905 17, 2905 19 un 3823 70, ko izmanto kosmētikas, mazgāšanas un farmaceitisko līdzekļu ražošanai,

—	taukspirti apakšpozīcijā 2905 16, tīrā veidā vai maisījumos, ko izmanto kosmētikas, mazgāšanas un farmaceitisko līdzekļu ražošanai,

—	stearīnskābes apakšpozīcijā 3823 11 00,

—	preces pozīcijā 3401, vai

—	augstas tīrības pakāpes taukskābes pozīcijā 2915 ķīmisko produktu ražošanai, kas nav minēti pozīcijā 3826 (1)

0 %

31.12.2015.

*ex 1516 20 96

Jojobas eļļa, hidrogenēta un savstarpēji esterificēta, bez turpmākām ķīmiskām izmaiņām, kurai nav veikts nekāds teksturizācijas process

0 %

31.12.2019.

*ex 1517 90 99

Augu eļļa, rafinēta, ar arahidonskābes masas daļu vismaz 25 %, bet ne vairāk kā 50 %, vai ar dokozaheksaēnskābes masas daļu vismaz 12 %, bet ne vairāk kā 65 %, standartizēta ar saulespuķu eļļu ar augstu oleīnskābes saturu (HOSO)

0 %

31.12.2016.

*ex 2008 99 49

ex 2008 99 99

Boizeņu biezenis bez sēklām, bez spirta piedevas, ar cukura piedevu vai bez tās

0 %

31.12.2019.

*ex 2009 49 30

Ananasu sula, izņemot sulas pulvera veidā:

—	Briksa grādos izteiktais cukuru saturs sulā ir no 20 līdz 67,

—	sulas vērtība ir lielāka par EUR 30 par 100 kg neto masas,

—	sula satur pievienotus cukurus;

izmanto pārtikas un dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 2009 81 31

Dzērveņu sulas koncentrāts:

—	Briksa grādos izteiktais cukuru saturs koncentrātā ir no 40 līdz 66,

—	iepakojumā ar tilpumu 50 litri vai vairāk

0 %

31.12.2019.

ex 2009 89 73

Pasifloras augļu sula un pasifloras augļu sulas koncentrātsgan saldētā, gan nesaldētā veidā:

—	Briksa grādos izteiktais cukura saturs ir no 13,7 līdz 55,

—	vērtība pārsniedz € 30 par 100 kg neto svara,

—	tiešajā iepakojumā, kura tilpums ir 50 litri vai vairāk, un

—	ar pievienotu cukuru;

izmanto pārtikas un dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

ex 2009 89 97

Pasifloras augļu sula un pasifloras augļu sulas koncentrāts gan saldētā, gan nesaldētā veidā:

—	Briksa grādos izteiktais cukura saturs no 10 līdz 13,7,

—	vērtība pārsniedz € 30 par 100 kg neto svara,

—	tiešajā iepakojumā, kura tilpums ir 50 litri vai vairāk, un

—	bez pievienota cukura;

izmanto pārtikas un dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 2207 20 00

ex 2207 20 00

ex 3820 00 00

Izejviela, kas sastāv no (masa procentos):

—	88 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 92 % etanola,

—	2,2 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 2,7 % monoetilēnglikola,

—	1,0, bet ne vairāk kā 1,3 % metiletilketona,

—	0,36 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,40 % anjonu virsmaktīvo vielu (aptuveni 30 % aktivitāte),

—	0,0293 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,0396 % metilizopropilketona,

—	0,0195 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,0264 % 5 metil-3-heptanona,

—	10 ppm vai vairāk, bet ne vairāk kā 12 ppm denatonija benzoāta (bitreksa),

—	ne vairāk kā 0,01 smaržvielu,

—	6,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 8,0 % ūdens,

izmantošanai stiklu tīrīšanai paredzēta koncentrāta un citu atledošanas preparātu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018.

ex 2707 50 00

ex 2707 99 80

Ksilenola un etilfenola izomēru maisījums, kurā ksilenola saturs masas izteiksmē ir 62 % vai vairāk, bet mazāk nekā 95 %

0 %

31.12.2019.

ex 2811 22 00

Kalcinēts amorfs silīcija dioksīda pulveris ar daļiņu izmēru, kas ir mazāks par vai vienāds ar 12 μm, tāda veida, ko izmanto polimerizācijas katalizatoru ražošanā polietilēna ražošanai

0 %

31.12.2019.

*ex 2818 20 00

Aktīvs alumīnija oksīds ar īpatnējo virsmu 350 m2/g un lielāku

0 %

31.12.2019.

ex 2841 70 00

Diamonija tridekaoksotetramolibdāts(2-) (CAS RN 12207-64-6)

0 %

31.12.2019.

*ex 2842 10 00

Sintētiskais ceolīts kabazīts, pulverveida

0 %

31.12.2019.

*ex 2842 90 10

Nātrija selenāts (CAS RN 13410-01-0)

0 %

31.12.2019.

*ex 2846 10 00

ex 3824 90 96

Retzemes koncentrāts ar retzemes oksīda saturu 60 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 95 % un cirkona oksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda katra saturu ne vairāk kā 1 %, un uzliesmojuma zudumu 5 % vai vairāk

0 %

31.12.2018.

*ex 2846 10 00

Cērija lantāna neodīma prazēdija karbonāts, hidratēts vai nehidratizēts

0 %

31.12.2015.

ex 2903 39 90

1,1,1,2- tetrafluoretāns –izejviela farmaceitiskās kvalitātes vielu ražošanā atbilstoši šādām specifikācijām:

—	R134 (1,1,2,2-tetrafluoretāns) ne vairāk kā 600 ppm no svara,

—	R143a (1,1,1- trifluoretāns) ne vairāk kā 5 ppm no svara,

—	R125 (pentafluoretāns) ne vairāk kā 2 ppm no svara,

—	R124 (1-hlor-1,2,2,2-tetrafluoretāns) ne vairāk kā 100 ppm no svara,

—	R114 (1,2- dihlortetrafluoretāns) ne vairāk kā 30 ppm no svara,

—	R114a (1,1- dihlortetrafluoretāns) ne vairāk kā 50 ppm no svara,

—	R133a (1-hlor-2,2,2-trifluoretāns) ne vairāk kā 250 ppm no svara,

—	R22 (hlordifluormetāns) ne vairāk kā 2 ppm no svara,

—	R115 (hlorpentafluoretāns) ne vairāk kā 2 ppm no svara,

—	R12 (dihlordifluormetāns) ne vairāk kā 2 ppm no svara,

—	R40 (metilhlorīds) ne vairāk kā 20 ppm no svara,

—	R245cb (1,1,1,2,2-pentafluorpropāns) ne vairāk kā 20 ppm no svara),

—	R12B1 (hlordifluorbrommetāns) ne vairāk kā 20 ppm no svara,

—	R32 (difluormetāns) ne vairāk kā 20 ppm no svara,

—	R31 (hlorfluormetāns) ne vairāk kā 15 ppm no svara,

—	R152a (1,1-difluoretāns) ne vairāk kā 10 ppm no svara,

—	1131 (1-hlor-2 fluoretilēns) ne vairāk kā 20 ppm no svara,

—	1122 (1-hlor-2,2-difluoretilēns) ne vairāk kā 20 ppm no svara,

—	1234yf (2,3,3,3-tetrafluorpropēns) ne vairāk kā 3 ppm no svara,

—	1243zf (3,3,3 trifluorpropēns) ne vairāk kā 3 ppm no svara,

—	1122a (1-hlor-1,2-difluoretilēns) ne vairāk kā 3 ppm no svara,

—	1234yf+1122a+1243zf (2,3,3,3-tetrafluorpropēns, +1-hlor-1,2-difluoretilēns+3,3,3-trifluorpropēns) ne vairāk kā 4,5 ppm no svara

—	ne vairāk kā 3 ppm no svara no katras atsevišķās neprecizētās/nezināmās ķīmiskās vielas,

—	ne vairāk kā 10 ppm no svara no visām kombinētajām neprecizētajām/nezināmajām ķīmiskajām vielām,

—	ne vairāk kā 10 ppm no ūdens svara,

—	ar skābju saturu ne vairāk kā 0,1 ppm no svara,

—	bez halogenīdiem,

—	ne vairāk kā 0,01 % no vielu ar augstu viršanas temperatūru tilpuma,

—	bez smaržas (bez smakas)

Turpmākai attīrīšanai līdz inhalācijas pakāpei HFC 134a ražots saskaņā ar GMP (laba ražošanas prakse), lai izmantotu propelentu ražošanā medicīniskiem aerosoliem, kurus lieto mutes vai deguna dobumā un/vai elpceļos (CAS RN 811-97-2) (1)

0 %

31.12.2019.

ex 2903 99 90

3-Hlor-alfa,alfa,alfa-trifluortoluols (CAS RN 98-15-7)

0 %

31.12.2019.

*ex 2904 10 00

Nātrija p-stirīnsulfonāts (CAS RN 2695-37-6)

0 %

31.12.2019.

*ex 2904 10 00

Nātrija 2-metilprop-2-ēn-1-sulfonāts (CAS RN 1561-92-8)

0 %

31.12.2019.

*ex 2904 20 00

2-Nitropropāns (CAS RN 79-46-9)

0 %

31.12.2019.

*ex 2904 90 40

Trihlornitrometāns, 3808 92. preču subpozīcijā minēto preču ražošanai (CAS RN 76-06-2) (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 2904 90 95

1-Hlor-2,4-dinitrobenzols (CAS RN 97-00-7)

0 %

31.12.2019.

*ex 2904 90 95

Tosila hlorīds (CAS RN 98-59-9)

0 %

31.12.2019.

ex 2904 90 95

4,4′-Dinitrostilbēns-2,2′-disulfonskābe (CAS RN 128-42-7)

0 %

31.12.2019.

ex 2904 90 95

1-Hlor-4-nitrobenzols (CAS RN 100-00-5)

0 %

31.12.2019.

*ex 2905 19 00

2,6-Dimetilheptān-2-ols (CAS RN 13254-34-7)

0 %

31.12.2019.

*ex 2905 29 90

3,5-Dimetilheks-1-īn-3-ols (CAS RN 107-54-0)

0 %

31.12.2015.

*ex 2905 59 98

2,2,2-Trifluoretanols (CAS RN 75-89-8)

0 %

31.12.2019.

ex 2906 19 00

4-tert-Butilcikloheksanols (CAS RN 98-52-2)

0 %

31.12.2019.

ex 2907 12 00

Meta-krezola (CAS RN 108-39-4) un para-krezola (CAS RN 106-44-5) maisījums ar tīrības pakāpi 99 masas % vai augstāku

0 %

31.12.2019.

ex 2907 19 10

2,6-Ksilenols (CAS RN 576-26-1)

0 %

31.12.2019.

ex 2908 19 00

4-Hlorfenols (CAS RN 106-48-9)

0 %

31.12.2019.

*ex 2909 30 90

2-(fenilmetoksi)naftalīns (CAS RN 613-62-7)

0 %

31.12.2019.

*ex 2909 30 90

1,2-Bis(3-metilfenoksi)etāns (CAS RN 54914-85-1)

0 %

31.12.2019.

ex 2909 50 00

2-tert-Butil-4-hidroksianizols un 3-tert-butil-4-hidroksianizols, jaukti izomēri (CAS RN 25013-16-5)

0 %

31.12.2019.

ex 2914 39 00

2,6-Dimetil-1-indanons (CAS RN 66309-83-9)

0 %

31.12.2019.

ex 2914 39 00

1,3-Difenilpropāns-1,3-dions (CAS RN 120-46-7)

0 %

31.12.2019.

*ex 2914 69 90

2-Pentilantrakvinons (CAS RN 13936-21-5)

0 %

31.12.2019.

*ex 2915 39 00

3-Acetilfenila acetāts (CAS RN 2454-35-5)

0 %

31.12.2019.

ex 2915 90 70

Trimetil-orto-formiāts (CAS RN 149-73-5)

0 %

31.12.2019.

*ex 2915 90 70

Alilheptanoāts (CAS RN 142-19-8)

0 %

31.12.2019.

*ex 2916 13 00

Hidroksicinka metakrilāts, pulverveida (CAS RN 63451-47-8)

0 %

31.12.2015.

ex 2916 19 95

Metil 2-fluorakrilāts (CAS RN 2343-89-7)

0 %

31.12.2019.

ex 2916 39 90

3,5-Dinitrobenzoskābe (CAS RN 99-34-3)

0 %

31.12.2019.

*ex 2917 11 00

Kobalta oksalāts (CAS RN 814-89-1)

0 %

31.12.2019.

*ex 2917 19 10

Dimetilmalonāts (CAS RN 108-59-8)

0 %

31.12.2019.

*ex 2917 19 90

Etilēnbrasilāts (CAS RN 105-95-3)

0 %

31.12.2019.

ex 2918 19 30

Holskābe (CAS RN 81-25-4)

0 %

31.12.2019.

ex 2918 19 30

3-α,12-α-Dihidroksi-5-β-holanskābe-24, (deoksiholskābe) (CAS RN 83-44-3)

0 %

31.12.2019.

ex 2918 30 00

4-Oksobaldriānskābe (CAS RN 123-76-2)

0 %

31.12.2019.

*ex 2918 99 90

Metila 3-metoksiakrilāts (CAS RN 5788-17-0)

0 %

31.12.2019.

ex 2918 99 90

p-Anīsskābe (CAS RN 100-09-4)

0 %

31.12.2019.

ex 2918 99 90

4-Metilkatehol dimetilacetāts (CAS RN 52589-39-6)

0 %

31.12.2019.

*ex 2918 99 90

Alil-(3-metilbutoksi)acetāts (CAS RN 67634-00-8)

0 %

31.12.2019.

ex 2919 90 00

Tris(2-butoksietil)fosfāts (CAS RN 78-51-3)

0 %

31.12.2019.

*ex 2921 19 50

ex 2929 90 00

Dietilaminotrietoksisilāns (CAS RN 35077-00-0)

0 %

31.12.2019.

ex 2921 19 99

Taurīns (CAS RN 107-35-7) ar pievienotu 0,5 % pretsalipes vielu silīcija dioksīdu (CAS RN 112926-00-8)

0 %

31.12.2019.

*ex 2921 42 00

2-Aminobenzols-1,4-disulfoskābe (CAS RN 98-44-2)

0 %

31.12.2019.

*ex 2921 45 00

Nātrija ūdeņraža 3-aminonaftalēna-1,5-disulfonāts (CAS RN 4681-22-5)

0 %

31.12.2015.

*ex 2921 51 19

Toluola diamīns (TDA), kas satur no svara:

—	72 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 82 % 4-metil-m- fenilēndiamīna, un

—	17 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 22 % 2-metil-m- fenilēndiamīna, un

—	ne vairāk kā 0,23 % no atlikušās darvas,

kas satur vai nesatur 7 % vai mazāk ūdens

0 %

31.12.2018.

*ex 2921 51 19

P-fenilēndiamīna un p-diamīntoluēna mono- un dihloratvasinājumi

0 %

31.12.2019.

*ex 2922 19 85

N-[2-[2-(Dimetilamino)etoksi]etil]-N-metil-1,3-propāndiamīns (CAS RN 189253-72-3)

0 %

31.12.2019.

*ex 2922 21 00

6-Amino-4-hidroksinaftalīna-2-sulfonskābe (CAS RN 90-51-7)

0 %

31.12.2019.

*ex 2922 21 00

Nātrija hidrogēn 4-amino-5-hidroksinaftalīn-2,7-disulfonāts (CAS RN 5460-09-3)

0 %

31.12.2019.

*ex 2922 29 00

4-Trifluormetoksianilīns (CAS RN 461-82-5)

0 %

31.12.2019.

*ex 2922 49 85

DL-Asparagīnskābe, kuru izmanto pārtikas piedevu ražošanai (CAS RN 617-45-8) (1)

0 %

31.12.2019.

ex 2922 49 85

Dimetil 2-aminobenzol-1,4-dikarboksilāts (CAS RN 5372-81-6)

0 %

31.12.2019.

*ex 2922 49 85

D-(-)-Dihidrofenilglicīns (CAS RN 26774-88-9)

0 %

31.12.2019.

*ex 2922 50 00

1-[2-Amino-1-(4-metoksifenil)-etil]-cikloheksanolhidrohlorīds (CAS RN 130198-05-9)

0 %

31.12.2019.

ex 2923 10 00

Kalcija fosforilholīnhlorīda tetrahidrāts (CAS RN 72556-74-2)

0 %

31.12.2019.

ex 2923 90 00

N,N,N-Trimetilanilīnija hlorīds (CAS RN 138-24-9)

0 %

31.12.2019.

ex 2924 19 00

N-Etil N-metilkarbamoilhlorīds (CAS RN 42252-34-6)

0 %

31.12.2019.

ex 2924 29 98

2-(Trifluormetil)benzamīds (CAS RN 360-64-5)

0 %

31.12.2019.

ex 2924 29 98

2-[[2-(Benziloksikarbonilamino)acetil]amino]propionskābe (CAS RN 3079-63-8)

0 %

31.12.2019.

*ex 2924 29 98

2-Hlor-N-(2-etil-6-metilfenil)-N-(propān-2-iloksimetil)acetamīds (CAS RN 86763-47-5)

0 %

31.12.2019.

*ex 2924 29 98

3-Hidroksi-2-naftanilīds (CAS RN 92-77-3)

0 %

31.12.2019.

ex 2926 90 95

Ciflutrīns (ISO) (CAS RN 68359-37-5) ar tīrības pakāpi 95 % (masas) vai augstāku

0 %

31.12.2019.

ex 2926 90 95

4-Ciano-2-nitrobenzoskābes metilesteris (CAS RN 52449-76-0)

0 %

31.12.2019.

*ex 2926 90 95

2-(m-Benzolfenila)propiononitrils (CAS RN 42872-30-0)

0 %

31.12.2019.

*ex 2926 90 95

1-(Ciānacetil)-3-etilurīnviela (CAS RN 41078-06-2)

0 %

31.12.2015.

*ex 2926 90 95

Esfenvalerāts ar tīrības pakāpi 83 masas % vai augstāku, izomēru maisījuma veidā (CAS RN 66230-04-4)

0 %

31.12.2019.

*ex 2926 90 95

Metakrilonitrils (CAS RN 126-98-7)

0 %

31.12.2019.

*ex 2926 90 95

Hlortalonils (ISO) (CAS RN 1897-45-6)

0 %

31.12.2019.

*ex 2926 90 95

Etil 2-ciān-2-etil-3-metillheksanāts (CAS RN 100453-11-0)

0 %

31.12.2019.

ex 2927 00 00

C.C′-Azodi (formamīds) (CAS RN 123-77-2) dzeltena pulvera veidā ar sadalīšanās temperatūru 180 °C vai augstāku, bet ne augstāku kā 220 °C, ko izmanto kā putošanas līdzekli termoplastisko sveķu, elastomeru un šķērsšūtā putupolietilēna ražošanai

0 %

31.12.2019.

ex 2928 00 90

2-Amino-3-(4-hidroksifenil)propanālsemikarbazona hidrohlorīds

0 %

31.12.2019.

*ex 2929 10 00

3,3′-Dimetilbifenil-4,4′-diildiizocianāts (CAS RN 91-97-4)

0 %

31.12.2019.

*ex 2930 90 99

3-Hlor-2-metilfenilmetilsulfīds (CAS RN 82961-52-2)

0 %

31.12.2019.

*ex 2930 90 99

Dinātrija heksametilēn-1,6-bistiosulfāta dihidrāts (CAS RN 5719-73-3)

3 %

31.12.2019.

*ex 2931 90 80

Butiletilmagnijs (CAS RN 62202-86-2), šķīduma formā, izšķīdināts heptānā

0 %

31.12.2018.

*ex 2931 90 80

Dietilmetoksiborāns ((CAS RN 7397-46-8), izšķīdināts vai neizšķīdināts tetrahidrofurānā saskaņā ar 1.epiezīmi KN29.nodaļā

0 %

31.12.2015.

*ex 2931 90 80

Nātrija diizobutilditiofosfināts (CAS RN 13360-78-6) ūdens šķīdumā

0 %

31.12.2017.

*ex 2931 90 80

Trietilborāns (CAS RN 97-94-9)

0 %

31.12.2015.

*ex 2931 90 80

Trioktilfosfīna oksīds (CAS RN 78-50-2)

0 %

31.12.2016.

*ex 2931 90 80

Metilciklopentadiēnilmangāna trikarbonils, kas satur ne vairāk par 4,9 % masas ciklopentadiēnilmangāna trikarbonila (CAS RN 12108-13-3)

0 %

31.12.2019.

*ex 2931 90 80

Metiltris(2-pentanonoksīm)silāns (CAS RN 37859-55-5)

0 %

31.12.2019.

*ex 2931 90 80

Dietilborānizopropoksīds (CAS RN 74953-03-0)

0 %

31.12.2015.

*ex 2931 90 80

Di-terc-butilfosfīns (CAS RN 819-19-2)

0 %

31.12.2018.

*ex 2931 90 80

(Z)-Prop-1-ēn-1-ilfosfonskābe (CAS RN 25383-06-6)

0 %

31.12.2017.

*ex 2931 90 80

N-(Fosfonometil)iminodiasetiskā skābe (CAS RN 5994-61-6)

0 %

31.12.2019.

*ex 2931 90 80

Bis(2,4,4-trimetilpentil)fosfīnskābe (CAS RN 83411-71-6)

0 %

31.12.2018.

*ex 2931 90 80

Dimetil[dimetilsilildiindenil]hafnijs (CAS RN 220492-55-7)

0 %

31.12.2019.

*ex 2931 90 80

N,N-Dimetilanilīnijtetrakis(pentafluorofenil)borāts (CAS RN 118612-00-3)

0 %

31.12.2019.

*ex 2931 90 80

Fenilfosfonskābes dihlorīds (CAS RN 824-72-6)

0 %

31.12.2016.

*ex 2931 90 80

Tetrakis(hidroksimetil)fosfonijhlorīds (CAS RN 124-64-1)

0 %

31.12.2016.

*ex 2931 90 80

Izomēru 9-ikosil-9-fosfabiciklo[3.3.1]nonāna un 9-ikosil-9-fosfabiciklo[4.2.1]nonāna maisījums

0 %

31.12.2018.

*ex 2931 90 80

Tris(4-metilpentān-2-oksimino)metilsilāns (CAS RN 37859-57-7)

0 %

31.12.2018.

*ex 2931 90 80

Tetrabutilfosfon acetāts, ūdens šķīduma formā (CAS RN 30345-49-4)

0 %

31.12.2019.

*ex 2931 90 80

Trimetilsilāns (CAS RN 993-07-7)

0 %

31.12.2016.

*ex 2931 90 80

Trimetilborāns (CAS RN 593-90-8)

0 %

31.12.2019.

*ex 2931 90 80

3-(Hidroksifenilfosfinoil)propionskābe (CAS RN 14657-64-8)

0 %

31.12.2018.

*ex 2932 19 00

Furāns (CAS RN 110-00-9) ar tīrības pakāpi 99 % vai vairāk

0 %

31.12.2019.

*ex 2932 19 00

2,2- Di(tetrahidrofuril)propāns (CAS RN 89686-69-1)

0 %

31.12.2019.

*ex 2932 19 00

1,6-Dihlor-1,6-didezoksi-β-D-fruktofuranozil-4-hlor-4 dezoksi-α-D-galaktopiranozīds (CAS RN 56038-13-2)

0 %

31.12.2019.

*ex 2932 19 00

Furfurilamīns (CAS RN 617-89-0)

0 %

31.12.2019.

ex 2932 99 00

Etofumezāts (ISO) (CAS RN 26225-79-6) ar tīrības pakāpi 97 % (masas) vai augstāku

0 %

31.12.2019.

ex 2933 19 90

Pirasulfotols (ISO) (CAS RN 365400-11-9) ar tīrības pakāpi 96 % (masas) vai augstāku

0 %

31.12.2019.

ex 2933 19 90

3-Difluormetil-1-metil-1H-pirazol-4-skudrskābe (CAS RN 176969-34-9)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 19 90

Fenpiroksimāts (ISO) (CAS RN 134098-61-6)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 19 90

Piraflufēn-etils (ISO) (CAS RN 129630-19-9)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 29 90

Triflumizols (ISO) (CAS RN 68694-11-1)

0 %

31.12.2019.

ex 2933 29 90

Fenamidons (ISO) (CAS RN 161326-34-7) ar tīrības pakāpi 97 % (masas) vai augstāku

0 %

31.12.2019.

2933 39 50

Fluoroksipirs (ISO), metilesteris (CAS RN 69184-17-4)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 39 99

Vara piritions, pulverveida (CAS RN 14915-37-8)

0 %

31.12.2015.

ex 2933 39 99

Izonikotīnskābe (CAS RN 55-22-1)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 39 99

2-Hlormetil-4-metoksi-3,5-dimetilpiridīna hidrohlorīds (CAS RN 86604-75-3)

0 %

31.12.2019.

ex 2933 39 99

Etil-3-[(3-amino-4-metilamino-benzoil)-piridīn-2-il-amino]-propionāts (CAS RN 212322-56-0)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 39 99

Fluazināms (ISO) (CAS RN 79622-59-6)

0 %

31.12.2019.

ex 2933 39 99

3-Hlor-(5-trifluormetil)-2-piridīnacetonitrils (CAS RN 157764-10-8)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 39 99

5-Difluormetoksi-2-[[(3,4-dimetoksi-2-piridil)metil]tio]-1H-benzimidazols (CAS RN 102625-64-9)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 39 99

(-)-trans-4-(4′-Fluorfenil)-3-hidroksimetil-N-metilpiperidīns (CAS RN 105812-81-5)

0 %

31.12.2015.

*ex 2933 39 99

Flonikamīds (ISO) (CAS RN 158062-67-0)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 39 99

Piriproksifens (ISO) (CAS RN 95737-68-1) ar tīrības pakāpi 97 masas % vai augstāku

0 %

31.12.2019.

ex 2933 49 10

4,7-Dihlorhinolīns (CAS RN 86-98-6)

0 %

31.12.2019.

ex 2933 59 95

4,6-Dihlor-5-fluorpirimidīns (CAS RN 213265-83-9)

0 %

31.12.2019.

ex 2933 59 95

6-Jod-3-propil-2-tiokso-2,3-dihidrohinazolīn-4(1H)-ons (CAS RN 200938-58-5)

0 %

31.12.2019.

ex 2933 59 95

2-(4-(2-Hidroksietil)piperazīn-1-il)etānsulfonskābe (CAS RN 7365-45-9)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 59 95

1-[3-(Hidroksimetil)piridīn-2-il]-4-metil-2-fenilpiperazīns (CAS RN 61337-89-1)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 59 95

2-(2-Piperazīn-1-iletoksi)etanols (CAS RN 13349-82-1)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 59 95

1-Hlormetil-4-fluor-1,4-diazonijbiciklo[2.2.2]oktānbis(tetrafluorborāts) (CAS RN 140681-55-6)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 59 95

(2R,3S/2S,3R)-3-(6-Hlor-5-fluorpirimidīn-4-il)-2-(2,4-difluorfenil)-1-(1H-1,2,4-triazol-1-il)butān-2-ola hidrohlorīds, (CAS RN 188416-20-8)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 79 00

3,3-Pentametilēn-4-butirolaktāms (CAS RN 64744-50-9)

0 %

31.12.2019.

ex 2933 99 80

Tebukonazols (ISO) (CAS RN 107534-96-3) ar tīrības pakāpi 95 % (masas) vai augstāku

0 %

31.12.2019.

ex 2933 99 80

5,6-Dimetilbenzimidazols (CAS RN 582-60-5)

0 %

31.12.2019.

ex 2933 99 80

Penkonazols (ISO) (CAS RN 66246-88-6)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 99 80

8-Hlor-5,10-dihidro-11H-dibenzo [b,e] [1,4]diazepīn-11-ons (CAS RN 50892-62-1)

0 %

31.12.2019.

*ex 2933 99 80

Piridabēns (ISO) (CAS RN 96489-71-3)

0 %

31.12.2019.

ex 2934 10 00

2-Ciānimino-1,3-tiazolidīns (CAS RN 26364-65-8)

0 %

31.12.2019.

*ex 2934 10 00

Fostiazāts (ISO) (CAS RN 98886-44-3)

0 %

31.12.2019.

*ex 2934 99 90

Tiofēns (CAS RN 110-02-1)

0 %

31.12.2019.

ex 2934 99 90

Flufenacets (ISO) (CAS RN 142459-58-3) ar tīrības pakāpi 95 % (masas) vai augstāku

0 %

31.12.2019.

ex 2934 99 90

4-Metilmorfolīn 4-oksīds ūdens šķīdumā (CAS RN 7529-22-8)

0 %

31.12.2019.

ex 2934 99 90

2-(4-Hidroksifenil)-1-benzotiofēn-6-ols (CAS RN 63676-22-2)

0 %

31.12.2019.

ex 2934 99 90

2,2′-Oksi-bis(5,5-dimetil-1,3,2-dioksafosforinān)-2,2′-disulfīds (CAS RN 4090-51-1)

0 %

31.12.2019.

*ex 2934 99 90

Dibenzo[b,f][1,4]tiazepīn-11(10H)-ons (CAS RN 3159-07-7)

0 %

31.12.2019.

*ex 2934 99 90

Flumioksazīns (ISO) (CAS RN 103361-09-7) ar tīrības pakāpi 96 masas % vai augstāku

0 %

31.12.2019.

*ex 2934 99 90

Etoksazols (ISO) (CAS RN 153233-91-1) ar tīrības pakāpi 94,8 masas % vai augstāku

0 %

31.12.2019.

*ex 2935 00 90

Izomēru, kas sastāv no N-etiltoluēn-2-sulfonamīda un N-etiltoluēn-4-sulfonamīda, maisījums

0 %

31.12.2015.

ex 2935 00 90

Orizalins (ISO) (CAS RN 19044-88-3)

0 %

31.12.2019.

ex 2935 00 90

Halosulfuronmetils (ISO) (CAS RN 100784-20-1) ar tīrības pakāpi 98 % (masas) vai augstāku

0 %

31.12.2019.

*ex 2935 00 90

2,4-Dihlor-5-sulfamoilbenzoskābe (CAS RN 2736-23-4)

0 %

31.12.2019.

*ex 2935 00 90

Nikosulfurons (ISO) (CAS RN 111991-09-4) ar tīrības pakāpi 91 masas % vai augstāku

0 %

31.12.2019.

*ex 2935 00 90

[[4-[2-[[(3-Etil-2,5-dihidro-4-metil-2-okso-1H-pirrol-1-il)karbonil]amino] etil]fenil]sulfonil]-karbamīnskābes etilesteris, (CAS RN 318515-70-7)

0 %

31.12.2019.

ex 3204 11 00

N-(2-hloretil)-4-[(2,6-dihlor-4-nitrofenil)azo]-N-etil-m-toluidīns (CAS RN 63741-10-6)

0 %

31.12.2019.

ex 3204 16 00

Krāsviela Reactive Black 5 (CAS RN 17095-24-8) un uz krāsvielas Reactive Black 5 bāzes izgatavoti preparāti, kuri svara izteiksmē satur 60 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 75 % šīs krāsvielas

0 %

31.12.2019.

ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. Pigment Orange 64 (CAS RN 72102-84-2) un uz krāsvielas C.I. colourant orange 64 °bāzes izgatavotie preparāti, kuri svara izteiksmē satur 90 % vai vairāk šīs krāsvielas

0 %

31.12.2019.

ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. Pigment Red 12 (CAS RN 6410-32-8) un uz krāsvielas C.I. Pigment Red 12 bāzes izgatavotie preparāti, kuri svara izteiksmē satur 35 % vai vairāk šīs krāsvielas

0 %

31.12.2019.

ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. Pigment Brown 41 (CAS RN 211502-16-8 vai CAS RN 68516-75-6)

0 %

31.12.2019.

ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. pigment Blue 15:4 (CAS RN 147-14-8) un uz tās bāzes izgatavotie preparāti, kuri svara izteiksmē satur 95 % vai vairāk organiskas krāsvielas

0 %

31.12.2019.

*ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. Pigment Yellow 120 (CAS RN 29920-31-8) un uz krāsvielas C.I. Pigment Yellow 120 bāzes izgatavotie preparāti, kuri svara izteiksmē satur 50 % vai vairāk šīs krāsvielas

0 %

31.12.2019.

*ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. Pigment Yellow 180 (CAS RN 77804-81-0) un uz krāsvielas C.I. Pigment Yellow 180 bāzes izgatavotie preparāti, kuri svara izteiksmē satur 90 % vai vairāk šīs krāsvielas

0 %

31.12.2019.

*ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela,3-(4-butoksifenil-6,7-dimetoksi-3-(4-metoksifenil)-13,13-dimetil-3,13-dihidrobenzo[h]indēn[2,1-f]hromēn-11-karbnitrils

0 %

31.12.2015.

ex 3204 19 00

Krāsviela C.I. Solvent Violet 49 (CAS RN 205057-15-4)

0 %

31.12.2019.

ex 3204 19 00

Sarkanas krāsvielas sagatave, pastas veidā, kas satur no svara:

—	35 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 40 % 1-[[4-(fenilazo)fenil]azo]naftalēn-2-ola metila atvasinājumus (CAS RN 70879-65-1)

—	ne vairāk kā 3 % 1-(fenilazo)naftalēn-2-ola (CAS RN 842-07-9)

—	ne vairāk kā 3 % 1-[(2-metilfenil)azo]naftalēn-2-ola (CAS RN 2646-17-5)

—	55 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 65 % ūdens

0 %

31.12.2019.

*ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela,4-(3-(4-butoksifenil-6,-metoksi-3-(4-metoksifenil)-13,13-dimetil-11-(trifluormetil)-3,13-dihidrobenzo[h]indēn[2,1-f]hromēn-7-il)morfolīns (CAS RN 1021540-64-6)

0 %

31.12.2019.

*ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela, N-heksil -6,7-dimetoksi-3,3-bis(4-metoksifenil)-13,13-dimetil-3,13-dihidrobenzo[h]indēn[2,1-f]hromēn-11-karboksamīds

0 %

31.12.2015.

*ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela,4,4′-(13,13-dimetil-3,13-dihidrobenzo[h]indēn[2,1-f]hromēn-3,3-diil)difenols

0 %

31.12.2015.

*ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela,4-(4-(6,11-difluor-13,13-dimetil-3-fenil-3,13-dihidrobenzo[h]indēn[2,1-f ]hromēn-3-il)fenil)morfolīns (CAS RN 1360882-72-6)

0 %

31.12.2015.

ex 3206 19 00

Krāsviela C.I. “Pigment Blue 27” (CAS RN 14038-43-8)

0 %

31.12.2019.

*ex 3206 49 70

Neūdens dispersija, satur

—	57 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 63 % no svaraalumīnija oksīdu (CAS RN 1344-28-1)

—	37 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 42 % no svaratitāna dioksīdu (CAS RN13463-67-7) un

—	1 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 2 % no svaratrietoksikaprililsilāna (CAS RN 2943-75-1)

0 %

31.12.2018.

ex 3207 30 00

Apdrukas pasta, kas satur

—	30 % no svara vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 % sudraba un

—	8 % no svara vai vairāk, bet ne vairāk kā 17 % pallādija

0 %

31.12.2019.

*ex 3208 90 19

ex 3824 90 92

Polimērs, kas sastāv no formaldehīda polikondensāta un naftalēndiola, ķīmiski modificēts, reaģējot ar alkīnhalīdu, kurš izšķīdināts propilēnglikola metilēteracetātā

0 %

31.12.2018.

ex 3402 90 10

Virsmaktīvs maisījums no metiltri-C8-C10-alkilamonija hlorīdiem

0 %

31.12.2019.

*ex 3402 90 10

Virsmaktīvs preparāts, kas satur 2-etilheksiloksimetiloksirānu

0 %

31.12.2015.

*ex 3402 90 10

Virsmaktīvs preparāts, kas satur etoksilētu 2,4,7,9-tetrametil-5-decīn-4,7-diolu (CAS RN 9014-85-1)

0 %

31.12.2019.

*ex 3506 91 00

Spiedienjutīgs akrila adhezīvs, kura biezums ir ne mazāks par 0,076 mm un ne lielāks par 0,127 mm, satīts ruļļos, kuru platums ir ne mazāks par 45,7 cm un ne lielāks par 132 cm, uzklāts uz atdalošas starplikas, kuras sākotnējā adhezīvās atdalīšanās vērtība nav mazāka par 15N/25 mm (noteikta saskaņā ar ASTM D3330)

0 %

31.12.2019.

ex 3507 90 90

Preparāts no Achromobacter lyticus proteāzes (CAS RN 123175-82-6), izmantošanai cilvēka insulīna un analogu insulīna produktu ražošanai (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 3701 30 00

Gaismjutīgas plates, kas sastāv no gaismjutīga polimēra uz poliestera folijas, kuru kopējais biezums ir lielāks par 0,43 mm, bet ne lielāks par 3,18 mm

0 %

31.12.2019.

*ex 3705 90 90

Fotomaskas komutācijas shēmu grafisko šablonu fotogrāfiskai pārnešanai uz pusvadītāju platēm

0 %

31.12.2019.

*ex 3707 10 00

Gaismjutīga emulsija, kas sastāv no ciklizēta poliizoprēna, un kurā:

—	ksilola masas daļa ir no 55 % līdz 75 %, un

—	etilbenzola masas daļa ir no 12 % līdz 18 %

0 %

31.12.2019.

*ex 3707 10 00

Gaismjutīga emulsija, kurā:

—	akrilātu un/vai metakrilātu un hidroksistirola atvasinājumu masas daļa ir no 20 % līdz 45 %,

—	vismaz etillaktātu un propilēnglikolmetilētera acetātu saturoša organiskā šķīdinātāja masas daļa ir no 25 % līdz 50 %,

—	akrilātu masas daļa ir no 5 % līdz 30 %,

—	fotoiniciatora masas daļa ir ne lielāka par 12 %

0 %

31.12.2019.

*ex 3707 90 90

Pretatstarošanās pārklājums ūdens šķīduma veidā, kurā:

—	halogēnus nesaturošas alkilsulfonskābes masas daļa nepārsniedz 2 %, un

—	fluorpolimēra masas daļa nepārsniedz 5 %

0 %

31.12.2019.

*ex 3707 90 90

Materiāls ruļļos, kas sastāv no:

—	sausa gaismasjutīga akrilsveķu slāņa,

—	ar poli(etilēntereftalāta) aizsargplēvi vienā pusē un

—	polietilēna aizsargplēvi otrā pusē

0 %

31.12.2019.

*ex 3808 91 90

Preparāts, kas satur endosporas vai sporas un proteīna kristālus, kuri ir iegūti no

—	Bacillus thuringiensis Berliner subsp. aizawai un kurstaki vai

—	Bacillus thuringiensis subsp. kurstaki vai

—	Bacillus thuringiensis subsp. israelensis vai

—	Bacillus thuringiensis subsp. aizawai vai

—	Bacillus thuringiensis subsp. tenebrionis

0 %

31.12.2019.

*ex 3808 92 90

Preparāti uz vara piritiona bāzes (CAS RN 14915-37-8)

0 %

31.12.2019.

*ex 3808 93 23

Herbicīds, kas kā aktīvo vielu satur flazasulfuronu (ISO)

0 %

31.12.2019.

*ex 3808 93 90

Preparāts granulu veidā, kas satur (masas daļa):

—	no 38,8 % līdz 41,2 % giberelīna A3, vai

—	no 9,5 % līdz 10,5 % giberelīna A4 un A7

0 %

31.12.2019.

*ex 3809 92 00

Pretputošanas aģents, kas sastāv no oksidipropanola un 2,5,8,11-tetrametildodec-6-īn-5,8-diola maisījuma

0 %

31.12.2019.

*ex 3811 19 00

Metilciklopentadiēnilmangāna trikarbonila 61 % līdz 63 % (masas) šķīdums aromātiskos ogļūdeņražus saturošos šķīdinātājos, kas satur pēc masas ne vairāk par:

—	4,9 % 1,2,4-trimetilbenzola,

—	4,9 % naftalīna, un

—	0,5 % 1,3,5-trimetilbenzola

0 %

31.12.2019.

ex 3811 21 00

Piedevas, kas satur:

—	daudzbāziskus magnija (C20-C24) alkillbenzosulfonātus (CAS RN 231297-75-9) un

—	vairāk nekā 25 masas %, bet ne vairāk kā 50 masas % minerāleļļu,

kam kopējais bāzes skaitlis ir lielāks par 350, bet nepārsniedz 450, paredzētas izmantošanai ziežeļļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018.

ex 3811 21 00

Piedevas, kas satur:

—	daudzbāzisku kalcija naftas sulfonātu (CAS 68783-96-0), sulfonāta saturs – 15 masas % vai lielāks, bet ne lielāks kā 30 masas %, un

—	vairāk nekā 40 masas %, bet ne vairāk kā 60 masas % minerāleļļas,

kam kopējais bāzes skaitlis ir 280 vai lielāks, bet nepārsniedz 420,

paredzētas izmantošanai ziežeļļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

ex 3811 21 00

Piedevas, kas satur:

—	kalcija polipropilbenzolsulfonātu ar mazu bāzes skaitli (CAS RN 75975-85-8) un

—	vairāk nekā 40 masas %, bet ne vairāk kā 60 masas % minerāleļļu,

kam kopējais bāzes skaitlis ir lielāks nekā 10, bet nepārsniedz 25, paredzētas izmantošanai ziežeļļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

ex 3811 21 00

Piedevas, kuru sastāvā ir:

—	poliizobutilēnasukcinimīdamaisījums un

—	vairāk kā 40 %, bet ne vairāk kā 50 % minerāleļļu

un kuru kopējā sārmainība pārsniedz 40; izmantojamas ziežeļļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

ex 3811 21 00

Piedevas, kas satur:

—	kalcija naftas sulfonātu (CAS RN 61789-86-4) un sintētisko kalcija alkilbenzolsulfonātu (CAS RN 68584-23-6 un CAS RN 70024-69-0) daudzbāzisku maisījumu ar kopējo sulfonātu saturu 15 masas % vai lielāku, bet ne lielāku kā 25 masas % un

—	vairāk nekā 40 masas %, bet ne vairāk kā 60 masas % minerāleļļu,

kam kopējais bāzes skaitlis ir 280 vai lielāks, bet nepārsniedz 320, paredzētas izmantošanai ziežeļļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

ex 3811 21 00

Piedevas, kuru sastāvā ir:

—	poliizobutilēnasukcinimīdamaisījums (CAS RN 160610-76-4) un

—	vairāk kā 35 %, bet ne vairāk kā 50 % minerāleļļu;

to sēra saturs ir lielāks par 0,7 %, bet ne lielāks par 1,3 %, un to kopējā sārmainība pārsniedz 8; izmantojamas ziežeļļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

ex 3811 29 00

Piedevas, kas satur:

—	heptilfenola ar sazarotu ķēdi un formaldehīda, oglekļa disulfīda un hidrazīna reakcijas produktus (CAS RN 93925-00-9) un

—	vairāk nekā 15 masas %, bet ne vairāk kā 28 masas % ligroīna vieglo aromātisko frakciju šķīdinātāja,

paredzētas izmantošanai ziežeļļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

ex 3811 29 00

Piedevas, kas satur vismaz pirmējo amīnu un monoalkilfosforskābju un dialkilfosforskābju sāļus; izmantojamas ziežeļļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

ex 3811 29 00

Piedevas, kas sastāv no imidazolīna maisījuma (CAS RN 68784-17-8); izmantojamas ziežeļļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

ex 3811 29 00

Piedevas, kas sastāv no (C7-C9) dialkiladipātu maisījuma, kurā diizooktiladipāta (CAS RN 1330-86-5) ir vairāk nekā 85 masas %, paredzētas izmantošanai ziežeļļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

ex 3811 29 00

Piedevas, kas sastāv no difenilamīna un nonēnu ar sazarotu ķēdi reakcijas produktiem, ar:

—	vairāk nekā 28 masas %, bet ne vairāk kā 35 masas % 4-monononildifenilamīna un

—	vairāk nekā 50 masas %, bet ne vairāk kā 65 masas % 4,4′-dinonildifenilamīna,

—	ne vairāk kā 5 masas % no kopējās 2,4-dinonildifenilamīna un 2,4′-dinonildifenilamīna procentuālās daļas,

tiek izmantotas ziežeļļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 3812 30 80

Savienojumu stabilizatori ar nātrija perhlorāta saturu 15 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 40 % un 2-(2-metoksietoksi)etanolnota saturu ne vairāk kā 70 %

0 %

31.12.2019.

*ex 3815 90 90

Katalizators, kas sastāv no (2-hidroksipropil)trimetilamonija formāta un dipropilēnglikolu maisījuma

0 %

31.12.2019.

*ex 3815 90 90

Katalizators, kas sastāv pārsvarā no dinonilnaftalīndisulfoni skābes izobutanola, šķīduma formā

0 %

31.12.2015.

*ex 3824 90 92

Divinilbenzola izomēru un etilvinilbenzola izomēru maisījums, kurā divinilbenzola masas daļa ir no 56 % līdz 85 % (CAS RN 1321-74-0)

0 %

31.12.2019.

*ex 3824 90 92

ex 3824 90 93

Pretkorozijas preparāti, kas sastāv no dinonilnaftalīnsulfonskābes sāļiem:

—	vai nu uz minerālā vaska pamata, ķīmiski modificēti vai nemodificēti, vai

—	šķīduma formā, izšķīdināti organiskajā šķīdinātājā

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

Tetrafluoretilēna oligomērs ar vienu jodetil- gala grupu

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

Preparāti, kas pēc masas satur vismaz 92 %, bet ne vairāk kā 96,5 % 1,3:2,4-bis-O-(4-metilbenzilidēn)-D-glicīta, un satur arī karbonskābju atvasinājumus un alkilsulfātus

0 %

31.12.2016.

*ex 3824 90 92

Kalcija fosfonāta fenāts, šķīdums minerāleļļā

0 %

31.12.2016.

*ex 3824 90 92

Maisījums, kas satur no 65 % līdz 90 % (masas) 3 butilēn 1,2 diola acetātus

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

Preparāti, kuros 1,3:2,4-bis-O-benzilidēn-D-glicīta saturs nav zemāks par 47 masas %

0 %

31.12.2016.

*ex 3824 90 92

Maisījums, kas satur divus vai trīs no šādiem akrilātiem:

—	uretāna akrilāti,

—	tripropilēnglikoldiakrilāts,

—	etoksilēta bisfenol-A-akrilāts un

—	poli(etilēngikol) 400 diakrilāts

0 %

31.12.2015.

*ex 3824 90 92

(Hlormetil)bis(4-fluorfenil)metilsilāna šķīdums toluolā, nominālā koncentrācija 65 %

0 %

31.12.2015.

*ex 3824 90 92

Tetrahidro-α-(1-naftilmetil)furān-2-propionskābes (CAS RN 25379-26-4) preparāts toluolā

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

Preparāts, kas sastāv no 2,4,7,9-tetrametildec-5-īn-4,7-diola un propān-2-ola maisījuma

0 %

31.12.2015.

*ex 3824 90 92

Preparāts ar šādu masas sastāvu:

—	no 85 % līdz 95 % α-4-(2-ciān-2-butoksikarbonil)vinil-2-metoksi-fenil-ω-hidroksiheksa(oksietilēns), un

—	no 5 % līdz 15 % polioksietilēn-(20)-sorbitānmonopalmitāts

0 %

31.12.2015.

*ex 3824 90 92

Maisījums, kas sastāv pārsvarā no Υ-butirolaktona un kvarternāriem amonija sāļiem, elektrolītisko kondensatoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

Dietilmetoksiborāns (CAS RN 7397-46-8), izšķīdināts vai neizšķīdināts tetrahidrofurānā

0 %

31.12.2015.

*ex 3824 90 92

Preparāts, kurā ietilpst:

—	trioktilfosfīna oksīds (CAS RN 78-50-2),

—	dioktilheksilfosfīna oksīds (CAS RN 31160-66-4),

—	oktildiheksilfosfīna oksīds (CAS RN 31160-64-2) un

—	triheksilfosfīna oksīds (CAS RN 3084-48-8)

0 %

31.12.2016.

*ex 3824 90 92

Maisījums, kas sastāv no:

—	3,3-bis(2-metil-1-oktil-1H-indol-3-il)ftalīda (CAS RN 50292-95-0) un

—	etil-6′-(dietilamino)-3-okso-spiro-[izobenzofurān-1(3H),9′-[9H]ksantēn]-2′-karboksilāta (CAS RN 154306-60-2)

0 %

31.12.2017.

*ex 3824 90 92

Preparāts uz 2,5,8,11-tetrametil-6-dodecīn-5,8-diola etoksilāta bāzes (CAS RN 169117-72-0)

0 %

31.12.2017.

*ex 3824 90 92

Preparāts uz alkilkarbonāta bāzes, kas satur arī UV staru filtru, izmantošanai briļļu lēcu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017.

*ex 3824 90 92

Maisījums ar 2-hidroksietila metakrilāta saturu 40 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 % un borskābes gliceroal estera saturu 40 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 %

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

Preparāts, kas sastāv no:

—	dipropilēnglikola,

—	tripropilēnglikola,

—	tetrapropilēnglikola un

—	pentapropilēnglikola

0 %

31.12.2017.

*ex 3824 90 92

Preparāti, kas sastāv pamatā no etilēna glikola un:

—	vai nu dietilēna glikola, dodekandioiskās skābes un amonija ūdens

—	vai N,N-dimetilformamīda,

—	vai γ-butirolaktona,

—	vai silikona oksīda,

—	vai amonija ūdeņraža azelāta

—	vai amonija ūdeņraža azelāta un silikona oksīda

—	vai dodekandioiskās skābes, amonija ūdens un silikona oksīda

elektrolītisko kondensatoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

Poli(tetrametilēnglikol) bis[(9-okso-9H-tioksantēn-1-iloksi)acetāts] ar vidējo polimēru ķēdes garumu mazāku par piecām monomēru vienībām (CAS RN 813452-37-8)

0 %

31.12.2015.

*ex 3824 90 92

Tādas piedevas krāsām un pārklājumiem, kuras satur:

—	tādu fosforskābes esteru maisījumu, kuri iegūti, fosforskābes anhidrīdam reaģējot ar 4-(1,1-dimetilpropil)fenolu un stirola-alilspirta kopolimēriem (CAS RN 84605-27-6), un

—	30 masas % vai vairāk, bet ne vairāk ka 35 masas % izobutilspirta

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

Poli(tetrametilēnglikol) bis[(2-benzoil-fenoksi)acetāts] ar vidējo polimēru ķēdes garumu mazāku par piecām monomēru vienībām

0 %

31.12.2019.

*ex 3824 90 92

Poli(etilēnglikol) bis(p-dimetil)aminobenzoāts ar vidējo polimēru ķēdes garumu mazāku par piecām monomēru vienībām

0 %

31.12.2019.

*ex 3824 90 92

2-Hidroksibenzonitrils, N,N-dimetilformamīda šķīduma formā, ar 2-hidroksibenzonitrila saturu 45 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 55 %

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

Kālija tert-butanolāts (CAS RN 865-47-4), izšķīdināts vai neizšķīdināts tetrahidrofurānā

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

N2-[1-(S)-Etoksikarbonil-3-fenilpropil]-N6-trifluoracetil-L-lizil-N2-karboksianhidrīda 37 % šķīdums dihlormetānā

0 %

31.12.2015.

*ex 3824 90 92

3′,4′,5′-Trifluorbifenil-2-amīns, toluola šķīduma veidā, kurā 3′,4′,5′-trifluorbifenil-2-amīna masas daļa ir no 80 % līdz 90 %

0 %

31.12.2015.

*ex 3824 90 92

α-Fenoksikarbonil-ω-fenoksipoli[oksi(2,6-dibromo-1,4-fenilēna) izopropilidēna(3,5-dibromo-1,4-fenilēna)oksikarbonils]

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

Preparāts ar šādu masas sastāvu:

—	89 % līdz 98,9 % 1,2,3-trideoksi-4,6:5,7-bis-O-[(4-propilfenil)metilēn]-nonitols,

—	0,1 % līdz 1 % krāsvielas,

—	1 % līdz 10 % fluorpolimēri

0 %

31.12.2016.

*ex 3824 90 92

Primāro tert-alkilamīnu maisījums

0 %

31.12.2019.

*ex 3824 90 92

Maisījums, kas satur 80 % (± 10 %) 1-[2-(2-aminobutoksi)etoksi]but-2-ilamīna un 20 % (± 10 %) 1-({[2-(2-aminobutoksi)etoksi]metil} propoksi)but-2-ilamīna

0 %

31.12.2019.

*ex 3824 90 92

Izstrādājums, kas sastāv no

—	80 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 90 % no svara (S)-α-hidroksi-3-fenoksi-benzolacetonitrila (CAS RN 61826-76-4) un

—	toluola 10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 20 % no svara (CAS RN 108-88-3)

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

N-(2-feniletil)-1,3-benzoldimetānamīna atvasinājumi (CAS RN 404362-22-7)

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

α-(2,4,6-tribromofenyl)-ω-(2,4,6-tribromofenoksi)poli[oksi(2,6-dibromo-1,4-fenilēna)izopropilidēna(3,5-dibromo-1,4-fenilēna)oksikarbonils]

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

Nepiesātinātu C6-24 un C16-18 taukskābju esteri ar saharozi (saharozes polisojāts) (CAS RN 93571-82-5)

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

ex 3906 90 90

Polimēru un amonjaka šķīdums ūdenī, sastāv no:

—	amonjaka (CAS RN 1336-21-6) 0,1 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,5 % no masas un

—	polikarboksilāta (lineāri akrilskābes polimēri) 0,3 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 10 % no masas

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

Preparāts, kurā pēc svara ir vai nu 10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 20 % litija fluorfosfāta, vai 5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 10 % litija perhlorāta organisko šķīdinātāju maisījumos

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

Dietilēna-glikola-propilēna-glikola-trietanolamīna-titanāta kompleksi (CAS RN 68784-48-5), kas izšķīdināti dietilēna glikolā (CAS RN 111-46-6)

0 %

31.12.2017.

*ex 3824 90 92

Preparāts, kas sastāv no:

—	50 masas % (±2 %) bis-alkoksietilacetoacetāta alumīnija helātu,

—	gaišās minerāleļļas šķīdinātāja,

ar viršanas temperatūru 160 °C līdz 180 °C

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 92

ex 3824 90 93

Šķidro kristālu maisījums izmantošanai displeju ražošanai (1)

0 %

31.12.2017.

*ex 3824 90 93

Parafīns ar hlora saturu 70 % vai lielāku

0 %

31.12.2019.

*ex 3824 90 93

bis{4-(3-(3-fenoksikarbonilamino)tolil)ureido}fenilsulfona, difeniltoluol 2,4 dikarbamāta un 1-[4-(4-aminobenzolsulfonil)-fe¬nil] 3 (3 fenoksikarbonilamino-tolil)urīnvielas maisījums

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 93

Preparāts ar 3a,4,7,7a-tetrahidro-4,7-metanoindēna (diciklopentadiēna) saturu 83 % vai vairāk, ar sintētisko gumiju, ar triciklopentadiēna saturu 7 % vai vairāk vai bez tā, un ar:

—	vai nu alumīnija-alkila maisījumu,

—	vai organisku volframa kompleksu

—	vai organisku molibdēna kompleksu

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 93

2,4,7,9-Tetrametildek-5-ine-4,7-diols, hidroksietilēts

0 %

31.12.2019.

*ex 3824 90 93

Cinka dimetakrilāts (CAS RN 13189-00-9), kas satur ne vairāk kā 2,5 % no masas 2,6-di-terc-butil-alfa-dimetilamino-p-krezola (CAS RN 88-27-7), pulvera veidā

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 93

Fitosterīnu maisījums, kas nav pulvera veidā un satur pēc svara:

—	75 % vai vairāk sterīnu,

—	ne vairāk kā 25 % stanolu,

izmantošanai sterīnu/stanolu vai sterīnu/stanolu esteru ražošanā (1)

0 %

31.12.2017.

*ex 3824 90 93

Fitosterīnu maisījums, kas iegūts no koksnes un koksnes eļļām (taleļļas), pulverveida, ar daļiņu izmēru, kas ir mazāks par vai vienāds ar 300 μm, ar šādu sastāvu masas daļās:

—	sitosterīnu saturs ir vienāds ar vai lielāks par 60 %, bet ne lielāks par 80 %,

—	kampesterīnu saturs ir mazāks par vai vienāds ar 15 %,

—	stigmasterīnu saturs ir mazāks par vai vienāds ar 5 %,

—	betasitostanolu saturs ir mazāks par vai vienāds ar 15 %

0 %

31.12.2017.

*ex 3824 90 93

Oligomeriskas reakcijas produkti, kas satur bis(4-hidroksifenil)sulfonu un 1,1′-oksibis(2-hloroetānu)

0 %

31.12.2019.

*ex 3824 90 93

Tetrafluoretilēna oligomērs, satur tetrafluorjodīdetila gala grupas

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 93

Fitosterīnu maisījums, kas satur vismaz 80 % sterīnu un ne vairāk par 4 % stanolu, pārslu vai lodīšu veidā

0 %

31.12.2019.

*ex 3824 90 93

Pulverveida maisījums, kas satur no masas:

—	85 % vai vairāk cinka diakrilāta (CAS RN 14643-87-9),

—	un ne vairāk kā 5 % 2,6-di-tert-butil-alfa-dimetilamino-p-kresola (CAS RN 88-27-7)

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 93

ex 3824 90 96

Plēve, kas satur bārija oksīdu vai kalcija oksīdu maisījumā ar titāna vai cirkonija oksīdiem, akrila saistvielā

0 %

31.12.2019.

*ex 3824 90 93

ex 3824 90 96

Preparāts, kas satur:

—	C,C′azodi(formamīdu) (CAS RN123-77-3),

—	magnija oksīdu (CAS RN1309-48-4) un

—	cinka bis(p-toluola sulfinātu) (CAS RN 24345-02-6),

kurā gāze no C,C′azodi(formamīda) veidojas 135 °C temperatūrā

0 %

31.12.2017.

*ex 3824 90 93

ex 3824 90 96

Silikona dioksīda daļiņas, kurām ar kovalento saiti ir piesaistīti organiskie maisījumi, izmantojamas augstu darbības rādītāju hromatogrāfijas kolonnu (HPLC) un paraugu sagatavošanas kārtridžu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 96

Kalcinēts bauksīts (ugunsizturības klase)

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 96

Strukturēts silīcija alumīnija fosfāts

0 %

31.12.2019.

*ex 3824 90 96

Ūdens dispersija, kas pēc masas satur:

—	76 % (± 0,5 %) silīcija karbīda (CAS RN 409-21-2),

—	4,6 % (± 0,05 %) alumīnija oksīda (CAS RN 1344-28-1) un

—	2,4 % (± 0,05 %) itrija oksīda (CAS RN 1314-36-9)

0 %

31.12.2016.

*ex 3824 90 96

Maisījums no

—	vienkāršā cirkonija karbonāta (CAS RN 57219-64-4) un

—	cerija karbonāta (CAS RN 537-01-9)

0 %

31.12.2016.

*ex 3824 90 96

Jaukto metālu oksīdi, pulvera veidā, ar:

—	vai nu 5 % vai vairāk bārija, neodīmika vai magnēzija un 15 % vai vairāk titāna,

—	vai 30 % vai vairāk svina un 5 % vai vairāk niobija,

izmantojami dielektrisko plēvju ražošanā vai kā dielektriskie materiāli daudzslāņu keramisko kondensatoru ražošanā (1)

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 96

Niķeļa hidroksīds, kas bagātināts ar 12 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 18 masas %, zinka hidroksīda un kobalta hidroksīda un ko izmanto, lai ražotu pozitīvus elektrodus akumulatoriem

0 %

31.12.2017.

*ex 3824 90 96

Nesējviela pulvera veidā, sastāv no

—	ferīta (dzelzs oksīds) (CAS RN 1309-37-1)

—	mangāna oksīda (CAS RN 1344-43-0)

—	magnija oksīda (CAS RN 1309-48-4)

—	stirola akrilāta kopolimēra,

paredzēts sajaukšanai ar tonera pulveri ar tinti/toneri pildītu kasešu ražošanā faksa aparātiem, datoru printeriem un kopēšanas aparātiem (1)

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 96

Kausēts magnēzijs, kurā pēc masas ir 15 % vai vairāk dihroma trioksīda

0 %

31.12.2016.

*ex 3824 90 96

Katalizators, satur:

—	divara oksīdu 52 % (± 10 %) no svara (CAS RN 1317-39-1),

—	vara oksīdu 38 % (± 10 %) no svara (CAS RN 1317-38-0) un

—	metālisko varu 10 % (± 5 %) no svara (CAS RN 7440-50-8)

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 96

Alumīnija nātrija silikāts, sfēru veidā ar diametru:

—	vai nu 1,6mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 3,4mm,

—	vai 4mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 6mm

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 96

Reakcijas produkti, kuru masa satur:

—	1 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 40 % molibdena oksīda,

—	10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 % niķeļa oksīda,

—	30 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 70 % volfrāma oksīda

0 %

31.12.2019.

*ex 3824 90 96

Dobas kausēta aluminosilikāta lodītes mehānisko transportlīdzekļu daļiņu filtru ražošanai, kas satur 65-80 % amorfā aluminosilikāta ar šādām īpašībām:

—	kušanas temperatūra no 1 600 °C līdz 1 800 °C,

—	blīvums 0,6-0,8 g/cm3 (1)

0 %

31.12.2018.

*ex 3824 90 96

Preparāts, kas sastāv no 2,4,7,9-tetrametildec-5-īn-4,7-diola un silīcija dioksīda

0 %

31.12.2019.

*ex 3824 90 96

Pasta, kas pēc masas satur:

—	75 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 85 % vara,

—	neorganiskos oksīdus,

—	etilcelulozi un

—	šķīdinātāju

0 %

31.12.2017.

*ex 3824 90 96

Platīna oksīds (CAS RN 12035-82-4), kas stabilizēts uz alumīnija oksīda poraina pamata (CAS RN 1344-28-1) un pēc masas satur:

—	0,1 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 % platīna un

—	0,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 5 % etilalumīnija dihlorīda (CAS RN 563-43-9)

0 %

31.12.2017.

*ex 3901 10 10

Lineārs zema blīvuma polietilēns/LLDPE (CAS RN 9002-88-4) pulvera veidā, ar

—	komonomēru 5 % vai mazāk no masas,

—	kausēšanas masas plūsmas ātrumu 15 g/10 min vai lielāku, bet ne lielāku kā 60 g/10 min un

—	blīvumu 0,924 g/cm3 vai lielāku, bet ne lielāku kā 0,928 g/cm3

0 %

30.06.2015.

ex 3901 10 10

ex 3901 90 90

Vieglas plūstamības lineāra blīvuma polietilēn-1-butēns/LLDPE (CAS RN 25087-34-7) pulvera veidā, ar

—	kausēšanas masas plūsmas ātrumu(MFR 190 °C/2,16 kg) 16 g/10 min vai vairāk, bet ne vairāk kā 24 g/10 min,

—	blīvumu (ASTM D 1505) 0,922 g/cm3 vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,926 g/cm3 un

—	vicatmīkstināšanas miniālo temperatūru 94 °C

0 %

30.06.2015.

*ex 3901 90 90

Lineārs zema blīvuma polietilēns/LLDPE (CAS RN 9002-88-4) pulvera veidā, ar

—	komonomēru vairāk nekā 5 %, bet ne vairāk kā 8 % no masas,

—	kausēšanas masas plūsmas ātrumu 15 g/10 min vai vairāk, bet ne vairāk kā 60 g/10 min un

—	blīvumu 0,924 g/cm3 vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,928 g/cm3

0 %

30.06.2015.

*ex 3901 90 90

Tikai etilēna un 1-heksēna kopolimērs (CAS RN 25213-02-9):

—	kas satur vairāk nekā 5 masas %, bet ne vairāk kā 20 masas % 1-heksēna,

—	kam relatīvais blīvums nepārsniedz 0,93,

—	ko ražo, izmantojot metalocēnu katalizatoru

0 %

30.06.2015.

*ex 3902 10 00

Polipropilēns, kas nesatur plastifikatoru,

—	ar stiepes izturību 32-60 MPa (noteikts ar ASTM D638 metodi);

—	ar lieces izturību 50-90 MPa (noteikts ar ASTM D790 metodi);

—	ar kausēšanas masas plūsmas ātrumu (MFR) pie 230 °C/2,16 kg 5–15g/10min (noteikts ar ASTM D1238 metodi);

—	ar polipropilēna saturu 40 % vai vairāk, bet nespārsniedzot 80 % no masas,

—	ar stikla šķiedras saturu 10 % vai vairāk, bet nepārsniedzot 30 % no masas,

—	ar vizlas saturu 10 % vai vairāk, bet nespārsniedzot 30 % no masas

0 %

31.12.2019.

*ex 3902 90 90

Nehidrogenēti 100 % alifātiskie sveķi (polimērs) ar šādiem raksturlielumiem:

—	šķidri istabas temperatūrā

—	iegūti no C-5 alkēnu monomēriem katjonu polimerizācijas procesā

—	to skaita vidējā molekulmasa (Mn) ir 370 (± 50)

—	to masas vidējā molekulmasa (Mw) ir 500 (± 100)

0 %

31.12.2019.

*ex 3903 19 00

Kristālisks polipropilēns, kura kušanas punkts ir no 268 °C līdz 272 °C, sacietēšanas temperatūra no 232 °C līdz 242 °C, ar piedevām un pildvielām vai bez tām

0 %

31.12.2016.

*ex 3903 90 90

Kopolimērs granulu veidā, kas satur no svara:

—	78 ± 4 % stirola,

—	9 ± 2 % n-butilakrilāta,

—	11 ± 3 % n-butilmetakrilāta,

—	1,5 ± 0,7 % metakrilskābes un

—	0,01 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 2,5 % poliolefīna vaska

0 %

31.12.2016.

*ex 3903 90 90

Kopolimērs granulu veidā, kas satur no svara:

—	83 ± 3 % stirola,

—	7 ± 2 % n-butilakrilāta,

—	9 ± 2 % n-butilmetakrilāta, un

—	0,01 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 % poliolefīna vaska

0 %

31.12.2016.

*ex 3903 90 90

Kopolimērs granulu veidā, kas satur no svara:

—	82 ± 6 % stirola,

—	13,5 ± 3 % n-butilakrilāta,

—	1 ± 0,5 % metakrilskābes, un

—	0,01 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 8,5 % poliolefīna vaska

0 %

31.12.2016.

*ex 3904 10 00

Polivinilhlorīds, pulverveida, bez citu vielu piejaukumiem vai vinilacetāta monomēru piemaisījumiem:

—	kura polimerizācijas pakāpe ir 1 000 (± 300) monomēra vienību,

—	kura siltuma pārejas koeficients (K-skaitlis) ir no 60 līdz 70,

—	kurā gaistošu vielu masas daļa ir mazāka par 2,00 %,

—	kurā rupjo daļiņu frakcijas, kas paliek uz sieta ar acu izmēru 120 μm, masas daļa ir ne lielāka par 1 %,

izmantošanai akumulatoru separatoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 3904 50 90

Vinilidēnhlorīda-metakrilāta kopolimērs izmantošanai monopavedienu ražošanai (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 3906 90 90

Polialkilakrilāts ar oglekļa atomu skaitu C10 līdz C30 estera alkilatlikumā

0 %

31.12.2019.

ex 3906 90 90

Preparāts, kurš no masas satur:

—	33 % līdz 37 % butilmetakrilāta-metakrilskābeskopolimēra,

—	24 % līdz 28 % propilēnglikola un

—	37 % līdz 41 % ūdens

0 %

31.12.2019.

ex 3907 20 20

ex 3907 20 99

Poli (p-fenilīna oksīds) pulvera veidā

—	ar stiklošanās temperatūru 210 °C

—	ar vidējās masas molekulmasu (Mw) 35 000 vai vairāk, bet ne vairāk kā 80 000

—	ar raksturīgo viskozitāti 0,2 vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,6 dl/gram

0 %

31.12.2019.

ex 3907 20 99

α-[3-(3-maleimido-1-oksopropil)amino]propil-ω-metoksi, polioksietilēns (CAS RN 883993-35-9)

0 %

31.12.2019.

ex 3907 40 00

Fosgēna un bisfenola A polikarbonāts:

—	kas satur 12 % no svara vai vairāk, bet ne vairāk kā 26 % izoftaloila hlorīda, tereftaloila hlorīda un rezorcīna kopolimēra,

—	ar p-kumilfenola gala savienojumiem, un

—	ar vidējās masas molekulmasu (Mw) 29 900 vai vairāk, bet ne vairāk kā 31 900

0 %

31.12.2019.

ex 3907 40 00

Ogļskābes dihlorīda, 4,4′-(1-metiletilidēn)bis[2,6-dibromfenola] un 4,4′-(1-metiletilidēn)bis[fenola] polikarbonāts ar 4-(1-metil-1-feniletill)fenola gala savienojumiem

0 %

31.12.2019.

*ex 3907 91 90

Dialilftalāta prepolimērs, pulvera veidā

0 %

31.12.2019.

ex 3907 99 90

Fosgēna, bisfenola A, rezorcīna, izoftaloila hlorīda, tereftaloila hlorīda un polisiloksāna polikarbonāts ar p-kumilfenola gala savienojumiem un vidējās masas molekulmasu (Mw) 24 100 vai vairāk, bet ne vairāk kā 25 900

0 %

31.12.2019.

*ex 3907 99 90

Poli(etilēntereftalāta) un cikloheksāndimetanola kopolimērs, kurā cikloheksāndimetanola masas daļa ir lielāka par 10 %

0 %

31.12.2019.

*ex 3909 50 90

Ultravioletajos staros cietējošs ūdenī šķīstošs fotopolimērs, kas sastāv no šādu vielu maisījuma:

—	vismaz 60 masas % bifunkcionālo akrilēto poliuretāna oligomēru un

—	30 masas % (± 8 %) monofunkcionālo un trifunkcionālo (meta) akrilātu, un

—	10 masas % (± 3 %) monofunkcionālo (meta)akrilātu ar funkcionālām hidroksilgrupām

0 %

31.12.2019.

ex 3909 50 90

Preparāts, kura sastāvā ir:

—	no 14 % līdz 18 % etoksipoliuretāna, kasmodificēts ar hidrofobām grupām,

—	no 3 % līdz 5 % fermentatīvimodificētas cietesun

—	no 77 % līdz 83 % ūdens

0 %

31.12.2019.

ex 3909 50 90

Preparāts, kura sastāvā ir:

—	no 16 % līdz 20 % etoksipoliuretāna, kasmodificēts ar hidrofobām grupām,

—	no 19 % līdz 23 % dietilēnglikolabutilētera un

—	no 60 % līdz 64 % ūdens

0 %

31.12.2019.

ex 3909 50 90

Preparāts, kura sastāvā ir:

—	no 34 %līdz 36 % etoksipoliuretāna, kasmodificēts ar hidrofobām grupām,

—	no 37 %līdz 39 % propilēnglikolaun

—	no 26 % līdz 28 % ūdens

0 %

31.12.2019.

*ex 3910 00 00

Polidimetilsiloksāns, arī aizvietots ar polietilēnglikolu un trifluorpropilu, ar metakrilāta gala grupām

0 %

31.12.2019.

ex 3910 00 00

Monometakriloksipropilterminēts poli(dimetilsiloksāns)

0 %

31.12.2019.

ex 3911 90 19

2,5-furāndiona un 2,4,4-trimetilpentēna polikarboksilāta nātrija sāls pulvera veidā

0 %

31.12.2019.

*ex 3911 90 99

Butadiēna un maleīnskābes kopolimēri, kas satur tās amonija sāļus, vai tos nesatur

0 %

31.12.2015.

*ex 3916 20 00

Poli(vinilhlorīda) profili, kādus izmanto lokšņu pārklājumu izgatavošanā un kuru saturā ir šādas piedevas:

—	titāna dioksīds

—	poli(metilmetakrilāts)

—	kalcija karbonāts

—	saistvielas

0 %

31.12.2019.

*ex 3917 40 00

Plastmasas savienojumi ievietošanai automašīnu degvielas uzpildes šļūtenē, ar blīvēm, fiksatoru un spiediena samazināšanas sistēmu

0 %

31.12.2019.

*ex 3919 10 80

Atstarojoša plēve, kas sastāv no vairākiem slāņiem, kuros ietilpst:

—	poli(vinilhlorīds);

—	poliuretāns, kuram vienā pusē ir iestrādātas drošības zīmes pret datu viltošanu, pārveidošanu, aizvietošanu vai kopēšanu, bet otrā – stikla mikrosfēru kārta;

—	slānis, kurā iestrādātas drošības un/vai oficiālas zīmes, kas maina izskatu līdz ar redzes leņķi;

—	metalizēts alumīnijs;

—	un adhezīvs, kas no vienas puses nosegts ar atdalāmu aizsargkārtu

0 %

31.12.2015.

*ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

Poliestera plēve,

—	kuras vienā pusē ir termiski atdalāms akrila adhezīva pārklājums, kas atdalās temperatūrā no 90 °C līdz 200 °C, un poliestera aizsargslānis, bet

—	otra puse bez pārklājuma vai ar spiedienjutīga akrila adhezīva pārklājumu vai ar termiski atdalāmu akrila adhezīva pārklājumu, kas atdalās temperatūrā no 90 °C līdz 200 °C, un poliestera aizsargslāni

0 %

31.12.2019.

*ex 3919 10 80

Politetrafluoretilēna plēve,

—	ar biezumu 110 μm vai lielāku,

—	kuras virsmas pretestība, kas noteikta ar testēšanas metodi ASTMD257, ir 102-1014 omi,

—	ar spiedienjutīgu akrila adhezīva pārklājumu no vienas puses

0 %

31.12.2015.

*ex 3919 10 80

Politetrafluoretilēna plēve,

—	ar biezumu 100μm vai lielāku,

—	relatīvo pagarinājumu pārraujot ne lielāku par 100 %,

—	ar spiedienjutīgu silikona adhezīva pārklājumu no vienas puses

0 %

31.12.2015.

*ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

Etilēnvinilacetāta plēve:

—	ar biezumu 100 μm vai vairāk,

—	ar spiedienjutīgu vai UV-starojuma jutīgu akrila adhezīva pārklājumu un poliestera vai polipropilēna oderējumu

0 %

31.12.2015.

*ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

Poli(vinilhlorīda) vai polietilēna, vai jebkura cita poliolefīna plēve:

—	kuras biezums ir vismaz 65 μm,

—	kura no vienas puses klāta ar UV jutīgu akrila adhezīvu un poliestera aizsargkārtu

0 %

31.12.2019.

*ex 3919 90 00

Atstarojošas laminētas loksnes,

—	kas sastāv no epoksiakrilāta slāņa, kas iespiests uz vienas puses regulāra raksta veidā,

—	ar vienu vai vairākiem polimēru materiālu pārklājuma slāņiem no vienas vai no abām pusēm, un

—	adhezīva slāņa un pretsalipšanas plēvi vienā pusē

0 %

31.12.2019.

*ex 3919 90 00

Poliestera plēve, kas no abām pusēm pārklāta ar spiedienjutīgu akrila un/vai kaučuka adhezīvu, satīta ruļļos, kuru platums ir ne mazāks par 45,7 cm un ne lielāks par 132 cm (uzklāta uz atdalošas starplikas)

0 %

31.12.2019.

*ex 3919 90 00

Caurspīdīga poli(etilēna) pašlīmējoša plēve, bez piemaisījumiem un defektiem, no vienas puses pārklāta ar akrila kontaktlīmi, kuras biezums ir 60 μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 70 μm, platums – vairāk nekā 1 245 mm, bet ne vairāk kā 1 255 mm

0 %

31.12.2018.

*ex 3919 90 00

UV jutīga poli(vinilhlorīda) plēve:

—	kuras biezums ir vismaz 78 μm,

—	kurai vienā pusē ir adhezīva slānis un noņemams aizsargpārklājums,

—	kuras adhēzijas stiprība ir vismaz 1 764 mN/25 mm

0 %

31.12.2019.

*ex 3919 90 00

ex 3921 90 60

Presēta, laminēta loksne:

—	kurai centrālais slānis ir no stikla šķiedras auduma, no abām pusēm pārklāta ar poli(vinilhlorīda) slāni,

—	no vienas puses pārklāta ar poli(vinilfluorīdu),

—	ar spiedienjutīgu lipīgu slāni vai bez tā un ar aizsargplēvi otrā pusē,

—	ar toksicitāti, kas, noteikta ar testa metodi ABD 0031, nepārsniedz 50 ppm fluorūdeņraža, 85 ppm hlorūdeņraža, 10 ppm ciānūdeņraža, 10 ppm slāpekļa oksīdu, 300 ppm oglekļa monoksīda un 10 ppm kopā sērūdeņraža un sēra dioksīda,

—	ar uzliesmojamību, kas, noteikta ar testa metodi FAR 25 App.F Pt. I Amdt.83, nepārsniedz 110 mm 60 sekundēs, un

—	ar masu (bez aizsargplēves) 490 g/m2 (± 45 g/m2) bez lipīga slāņa vai 580 g/m2 (± 50 g/m2) ar spiedienjutīgu slāni

0 %

31.12.2017.

*ex 3920 20 29

Monoaksiāli orientēta plēve, kas sastāv no trim kārtām, katra kārta sastāv no polipropilēna un etilēna kopolimēra un vinila acetāta maisījuma ar:

—	biezumu 55 μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 97 μm,

—	stiepšanas moduli iekārtas virzienā 0,75 GPa vai vairāk, bet ne vairāk kā 1,45 GPa un

—	stiepšanas moduli šķērsvirzienā 0,20 GPa vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,55 GPa

0 %

31.12.2019.

*ex 3920 62 19

Poli(etilēntereftalāta) plēve:

—	kuras biezums nepārsniedz 20 μm,

—	kura vismaz vienā pusē pārklāta ar gāzu barjeras slāni, kas sastāv:

—	no polimēra matricē disperģēta silīcija dioksīda un kam biezums nepārsniedz 2 μm vai

—	no silīcija slāņa, kas uzklāts ar tvaiku nogulsnēšanu un kuam biezums nepārsniedz 1 μm

0 %

31.12.2017.

*ex 3920 91 00

Polivinilbutirāla plēve, kurā plastifikatora triizobutilfosfāta masas daļa ir no 25 % līdz 28 %

0 %

31.12.2019.

*ex 3920 91 00

Poli(vinilbutirāla) plēve:

—	kas pēc svara satur vismaz 26 %, bet ne vairāk kā 30 % trietilēnglikola bis(2-etilheksanoāta), kas izmantots par plastifikatoru,

—	kuras biezums ir vismaz 0,73 mm, bet ne vairāk kā 1,50 mm

0 %

31.12.2019.

*ex 3920 91 00

Poli(etilēntereftalāta) plēve, arī vienā vai abās pusēs metalizēta, vai laminēta poli(etilēntereftalāta) plēve, metalizēta tikai no ārpuses, ar šādām īpašībām:

—	redzamās gaismas caurlaidība 50 % vai vairāk,

—	pārklāta vienā vai abās pusēs ar poli(vinilbutirāla) slāni, taču nepārklāta ar adhezīvu vai citu materiālu, kas nav poli(vinilbutirāls),

—	ar kopējo biezumu ne lielāku par 0,2 mm, neņemot vērā poli(vinilbutirālu), un poli(vinilbutirāla) biezumu lielāku par 0,2 mm

0 %

31.12.2019.

*ex 3921 90 55

ex 7019 40 00

Preprega loksnes vai ruļļi, kas satur poliimīda sveķus

0 %

31.12.2019.

*ex 3921 90 55

Prepregs loksnēs vai ruļļos, kas satur ar stiklšķiedras audumu armētus bromētus epoksīdveķus, kura

—	plūstamība ir ne lielāka par 3,6 mm (nosakot pēc IPC-TM 650.2.3.17.2), un

—	stiklošanās temperatūra (Tg) ir lielāka par 170 °C (nosakot pēc IPC-TM 650.2.4.25)

izmantošanai iespiedshēmu plašu ražošanai (1)

0 %

31.12.2015.

ex 3926 90 97

ex 8543 90 00

Korpuss, korpusa daļas, cilindri, darbināšanas kloķi, rāmji, pārsegi un citas daļas no akrilonitrila-butadiēna-stirola izmantošanai tālvadības ierīču ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

ex 3926 90 97

ex 8538 90 99

Polikarbonāta kontroles saskarnes pogas vadības paneļa slēdžiem, no ārpuses pārklātas ar krāsu, kas izturīga pret skrāpējumiem

0 %

31.12.2019.

*ex 4408 39 30

Okumē finiera loksnes:

—	garumā 1 270 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 3 200 mm,

—	platumā 150 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 2 000 mm,

—	biezumā 0,5 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 4 mm,

—	neslīpētas un

—	neēvelētas

0 %

31.12.2018.

ex 5503 90 00

Trīsstarainas poli(tio-1,4-fenilēna) šķiedras

0 %

31.12.2019.

*ex 5607 50 90

Nesterilizētas auklas no poli(glikolskābes) vai poli(glikolskābes) un tās kopolimēriem ar pienskābi, pītas, ar iekšējo serdi, ķirurģisko šuvju materiālu ražošanai (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 5911 90 90

Ar poliuretānu impregnēta neausta materiāla pulēšanas paliktņi no poliestera

0 %

31.12.2019.

*ex 6814 10 00

Aglomerēta vizla, kuras biezums nepārsniedz 0,15 mm, ruļļos, arī kalcinēta, arī stiprināta ar aramīda šķiedrām

0 %

31.12.2018.

ex 7006 00 90

Stikla plāksne no pulētaborsilikātastikla

—	ar kopējo biezumu 1 μm vai mazāk un

—	ar lāzera gravējumu

0 %

31.12.2019.

ex 7009 10 00

Daudzslāņu stikls, kas mehāniski aptumšojas, mainot krītošās gaismas staru leņķi; to veido:

—	hroma kārta,

—	neplīstoša līmlente vaikarstā līme un

—	priekšpusē noņemama aizsargplēve un aizmugurē papīra aizsargkārta;

izmantojams automobiļu iekšējiem atpakaļskata spoguļiem

0 %

31.12.2019.

*ex 7019 19 10

E-stikla diegs ar lineāro blīvumu 22 teksi (± 1,6 teksi), iegūts no vērptiem stikla pavedieniem ar nominālo diametru 7 μm, kurā dominē pavedieni ar diametru 6,35 μm vai vairāk, bet nepārsniedzot 7,61 μm

0 %

31.12.2019.

*ex 7019 19 10

Stikla aukla, kas piesūcināta ar kaučuku vai plastmasu, iegūta no K vai U stikla šķiedras diegiem, kas sastāv no:

—	vismaz 9 %, bet ne vairāk kā 16 % magnija oksīda,

—	vismaz 19 %, bet ne vairāk kā 25 % alumīnija oksīda,

—	0 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 2 % bora oksīda,

—	bez kalcija oksīda,

pārklāta ar lateksu, kura sastāvā ir vismaz kādi rezorcīna- formaldehīda sveķi un hlorsulfonēts polietilēns

0 %

31.12.2019.

*ex 7325 99 10

Enkuru galvas no karsti cinkota kaļama čuguna, kādas parasti izmanto grunts enkuru izgatavošanā

0 %

31.12.2019.

*ex 7326 20 00

Metāla vate, ko veido tādu nerūsējošā tērauda stiepļu masa, kurām diametrs ir no 0,001 mm līdz 0,070 mm, un kas sablīvēta, saķepinot vai velmējot

0 %

31.12.2016.

ex 7604 29 10

Alumīnija sakausējumu stieņi, kas satur (masas izteiksmē):

—	0,25 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 7 % cinka, un

—	1 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 3 % magnija, un

—	1 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 5 % vara, un

—	ne vairāk kā 1 % mangāna,

atbilst materiālu specifikācijāmAMS QQ-A-225, paredzēti izmantošanai aviokosmiskajā rūpniecībā (inter aliaatbilst NADCAPun AS9100), veidoti velmējot

0 %

31.12.2019.

ex 7605 29 00

Alumīnija sakausējumu vadi, kas satur (masas izteiksmē):

—	0,10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 5 % vara, un

—	0,2 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 6 % magnija, un

—	0,10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 7 % cinka, un

—	ne vairāk kā 1 % mangāna

atbilst materiālu specifikācijāmAMS QQ-A-430, paredzēti izmantošanai aviokosmiskajā rūpniecībā (inter aliaatbilst NADCAPun AS9100), veidoti velmējot

0 %

31.12.2019.

ex 8103 90 90

Tantala izsmidzināšanas mērķis ar:

—	ar vara un hroma sakausējuma aizmugures plāksni,

—	312 mm diametru, un

—	6,3 mm biezumu

0 %

31.12.2019.

*ex 8108 90 30

Titāna sakausējuma stieņi, kas atbilst standarta EN 2002 1, EN 4267 vai DIN 65040 prasībām

0 %

31.12.2019.

ex 8108 90 50

Titāna, vara, alvas, silīcija un niobija sakausējums, kas svara izteiksmē satur:

—	0,8 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 1,2 % vara,

—	0,9 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 1,15 % alvas,

—	0,25 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,45 % silīcija un

—	0,2 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,35 % niobija,

lapās, plāksnēs, strēmelēs vai ruļļos

0 %

31.12.2019.

ex 8207 19 10

Urbšanas instrumentu daļas ar aglomerēta dimanta darbdaļu

0 %

31.12.2019.

ex 8401 40 00

Nerūsējoša tērauda absorbējoši kontrolstieņi, pildīti ar neitronus absorbējošiem ķīmiskiem elementiem

0 %

31.12.2019.

*ex 8405 90 00

ex 8708 21 10

ex 8708 21 90

Automobiļu drošības jostu nospriegošanas gāzģeneratoru metāla korpusi

0 %

31.12.2019.

*ex 8409 91 00

ex 8409 99 00

Izplūdes kolektori, kas atbilst standartam DIN EN 13835, ar turbīnas apvalku vai bez tā, ar četriem ieplūdes kanāliem, paredzēti tādu izplūdes kolektoru ražošanai, kas ir apvirpoti, slīpēti, ar caururbumiem un/vai apstrādāti ar citiem līdzekļiem (1)

0 %

31.12.2016.

*ex 8411 99 00

Vienpakāpes turbokompresora palaidējs:

—	ar iebūvētu elektrību vadošu ragu un savienojošo uzmavu,

—	no nerūsējoša tērauda sakausējuma,

—	ar elektrību vadošiem ragiem, kuru darbības attālums ir20 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 40 mm,vai bez tiem,

—	ar garumu ne vairāk kā 350 mm,

—	ar diametru ne vairāk kā 75 mm,

—	ar augstumu ne vairāk kā 110 mm

0 %

31.12.2018.

ex 8413 91 00

Degvielas sūkņa vāks:

—	kas sastāv no alumīnija sakausējumiem,

—	ar diametru 38 mm vai 50 mm,

—	ar divām koncentriskām apaļas formas gropēm virsmā,

—

anodēts,

lietošanai mehāniskajos transportlīdzekļos ar benzīnmotoru

0 %

31.12.2019.

*ex 8414 30 81

Hermetizēti vai pushermetizēti elektriskie maināma ātruma spirāles kompresori ar nominālo jaudu 0,5 kW vai vairāk, bet ne vairāk par 10 kW, ar darba tilpumu ne vairāk kā 35 cm3, kādus izmanto saldēšanas iekārtās

0 %

31.12.2019.

*ex 8414 90 00

Alumīnija virzuļi, iebūvēšanai motorizēto transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtu kompresoros (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 8418 99 10

Iztvaicētāji, kas sastāv no alumīnija ribām un vara serpentīncaurules, kādus izmanto saldēšanas iekārtās

0 %

31.12.2019.

*ex 8418 99 10

Kondensatori no divām koncentriskām vara caurulēm, kādus izmanto saldēšanas iekārtās

0 %

31.12.2019.

ex 8421 21 00

Iepriekšējas ūdens attīrīšanas sistēma, kas ietver vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem elementiem, kuros ir vai nav iekļauti moduļi šo elementu sterilizēšanai un dezinficēšanai:.

—	ultrafiltrēšanas sistēma

—	ogles filtrēšanas sistēma

—	ūdens mīkstināšanas sistēma,

izmantošanai biofarmācijas laboratorijā

0 %

31.12.2019.

*ex 8467 99 00

ex 8536 50 11

Mehāniskie slēdži elektrisko ķēžu savienošanai:

—	spriegumam no 14,4 V līdz 42 V,

—	strāvas stiprumam no 10 A līdz 42 A;

paredzēti izmantošanai pozīcijas 8467 mašīnu ražošanai (1)

0 %

31.12.2019.

ex 8479 89 97

Biofarmaceitisko šūnu kultūras bioreaktors (ar iekšējām virsmām no 316L tipa austenīta nerūsējošā tērauda) ar pārstrādes kapacitāti 50 litri, 500 litri, 3 000 litri vai 10 000 litri, ar pašattīrošu (“clean-in-process”) sistēmu vai bez tās

0 %

31.12.2019.

*ex 8481 30 91

Tērauda pretvārsti (pārplūdes vārsti), kuru

—	atvēršanās spiediens ir ne lielāks par 800 kPa,

—	ārējais diametrs ir ne lielāks par 37 mm

0 %

31.12.2019.

ex 8482 10 10

ex 8482 10 90

ex 8482 50 00

Lodīšu un cilindriskie gultņi:

—	ar ārējo diametru 28 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 140 mm

—	ar operacionālo termisko spriegumu, kas pārsniedz 150 °C pie darba spiediena, kas nepārsniedz 14 MPa,

tādu iekārtu ražošanai, kas domātas kodolreaktoru aizsardzībai un kontrolei kodolspēkstacijās (1)

0 %

31.12.2019.

ex 8482 10 10

Lodīšu gultņi:

—	ar iekšējo diametru 10 mm vai vairāk,

—	ar ārējo diametru ne lielāku kā 30 mm,

—	ar platumu, ne lielāku kā 10 mm

—	ar aizsargu pret putekļiem vai bez tā

motora siksnas piedziņas stūres sistēmu ražošanai (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 8501 10 99

Bezsuku līdzstrāvas motors, kā iekšējais diametrs nepārsniedz 29 mm un nominālais griešanās ātrums ir no 1 500 (±15 %) līdz 6 800 (±15 %) apgriezieniem minūtē, bet barošanas spriegums ir 2 V vai 8 V

0 %

31.12.2019.

*ex 8501 31 00

Nepārtrauktas ierosmes līdzstrāvas motors, kam ir

—	vairākfāžu tinums,

—	ārējais diametrs vismaz 30 mm, bet ne vairāk kā 80 mm,

—	rotācijas ātrums ne vairāk kā 15 000 apgr./min,

—	jauda vismaz 45 W, bet ne vairāk kā 300 W, un

—	barošanas spriegums vismaz 9 V, bet ne vairāk kā 25 V

0 %

31.12.2019.

*ex 8501 31 00

ex 8501 32 00

ex 8501 33 00

Kurināmā elementu modulis, kas sastāv vismaz no polimēra elektrolīta membrānas tipa kurināmā elementiem korpusā ar integrētu dzesēšanas sistēmu, izmantošanai mehānisko transportlīdzekļu piedziņas sistēmu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018.

*ex 8501 31 00

Līdzstrāvas bezsuku motori ar:

—	ārējo diametru 80 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 100 mm,

—	barošanas spriegumu 12 V,

—	izejas jaudu 20 °C temperatūrā 300 W vai vairāk, bet ne vairāk par 650 W,

—	griezes momentu 20 °C temperatūrā 2,00 Nm vai vairāk, bet ne vairāk par 5,30 Nm,

—	nominālo apgriezienu skaitu 20 °C temperatūrā 600 apgr./min. vai vairāk, bet ne vairāk par 3 100 apgr./min.,

—	aprīkoti ar rotora leņķa stāvokļa sensoru (pārveidotājs vai Hola efekta sensors),

izmantošanai automobiļu stūres pastiprinātāja sistēmās

0 %

31.12.2017.

*ex 8503 00 99

Devējs pārveidotājs par bezkontaktu motori elektrisko stūres pastiprinātājs

0 %

31.12.2019.

ex 8503 00 99

Motora pārsegs elektroniskai siksnas piedziņas stūres sistēmai, izgatavots no galvanizētas dzelzs ar biezumu ne vairāk kā 2,5 mm (± 0,25 mm)

0 %

31.12.2019.

ex 8504 50 95

Akustisks tinuma mehānisms, no lakota tinuma vada no vara vai alumīnija, aptīts ap spoli, aprīkots ar elektrovadošiem vadiem, izmanto automobiļu skaļruņos

0 %

31.12.2019.

ex 8504 90 11

Reaktora serdes izmantošanai augstsprieguma līdzstrāvas tiristoru pārveidotājos

0 %

31.12.2019.

ex 8504 90 99

Tiristors SGCT (Symmetric Gate-Commutated Thyristor) ar integrētu vārtu draiveri:

—	ar iespiedshēmas platē iemontētu strāvas elektronisko shēmu, aprīkots ar SGCT tiristoru un elektriskiem un elektroniskiem komponentiem,

—	spēj bloķēt spriegumu – 6 500 V – abos virzienos (elektriskās strāvas virzienā un pretējā virzienā),

izmanto vidēja sprieguma statiskos pārveidotājos (taisngriežos un invertoros)

0 %

31.12.2019.

*ex 8505 11 00

Pastāvīgie magnēti, kas sastāv no neodīma, dzelzs un bora sakausējuma, noapaļota taisnstūra formā ar

—	garumu, kas nepārsniedz 90 mm,

—	platumu, kas nepārsniedz 90 mm, un

—	augstumu, kas nepārsniedz 55 mm,

vai diska formā ar diametru, kas nepārsniedz 90 mm, ar caurumu centrā vai bez tā

0 %

31.12.2018.

ex 8505 11 00

Izstrādājums ceturtdaļuzmavas formā, ko pēc magnetizācijas paredzēts izmantot par pastāvīgu magnētu,

—	sastāv vismaz no neodīma, prazeodīma, dzelzs, bora, disprozija, alumīnija un kobalta,

—	platums 9,2 mm (– 0,1)

—	garums 20 mm (+ 0,1) vai 30 mm (+ 0,1),

izmanto rotoros degvielas sūkņu ražošanā

0 %

31.12.2019.

*ex 8505 11 00

Disks, kurš sastāv no neodīma, dzelzs un bora sakausējuma, pārklāts ar niķeli vai cinku, un kuram pēc magnetizācijas paredzēts kļūt par pastāvīgo magnētu,

—	kuram centrā ir caurums vai tā nav,

—	kura diametrs nav lielāks kā 90 mm,

izmantojams automašīnu skaļruņos

0 %

31.12.2018.

*ex 8505 11 00

Trijstūra, kvadrāta vai taisnstūra formas izstrādājums, kam pēc magnetizācijas paredzēts kļūt par pastāvīgo magnētu un kas satur neodīmu, dzelzi un boru, un kam ir šādi izmēri:

—	garums 9 mm vai lielāks, bet ne lielāks kā 105 mm,

—	platums 5 mm vai lielāks, bet ne lielāks kā 105 mm,

—	augstums 2 mm vai lielāks, bet ne lielāks kā 55 mm

0 %

31.12.2018.

*ex 8505 19 90

Diska formas aglomerētā ferīta izstrādājumi, kuru diametrs nav lielāks kā 120 mm, kuriem centrā ir caurums, kuriem pēc magnetizācijas paredzēts kļūt par pastāvīgajiem magnētiem un kuriem paliekošā magnetizācija ir 245 mT līdz 470 mT

0 %

31.12.2018.

*ex 8507 60 00

Cilindriskais litija jonu akumulators vai modulis, ar garumu 63mm vai vairāk un diametru 17,2mm vai vairāk, ar nominālo ietilpību 1 200 mAh vai vairāk, izmantošanai atkārtoti uzlādējamo bateriju ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

ex 8507 60 00

ex 8507 80 00

Atkārtoti uzlādējams litija jonu polimēru akumulators ar:

—	nominālo jaudu 1 060 mAh

—	nominālo spriegumu 7,4 V (vidējais spriegums pie 0,2 C izlādes),

—	uzlādes spriegumu 8,4 V (± 0,05),

—	garumu 86,4 mm (± 0,1),

—	platumu 45 mm (± 0,1),

—	augstumu 11 mm (± 0,1),

ko izmanto kases aparātu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

ex 8511 30 00

Integrēts aizdedzes spoles bloks ar:

—

degli,

—	spoli uz kontaktu bloka ar iekļautu montāžas kronšteinu,

—

korpusu,

—	garumu 140 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 200 mm (± 5 mm),

—	darbības temperatūru -40 °C vai vairāk, bet ne vairāk kā +130 °C,

—	spriegumu 14 (± 0,1) V

0 %

31.12.2019.

*ex 8516 90 00

Elektriskā taukvāres katla ventilācijas mezgls,

—	kas aprīkots ar motoru, kura jauda ir 8 W pie 4 600 rpm,

—	kuru vada elektroniskā shēma,

—	kas darbojas 110 °C vai augstākā apkārtnes temperatūrā,

—	kas aprīkots ar termostatu

0 %

31.12.2019.

ex 8518 21 00

Skaļruņi

—	ar pretestību 4 omi vai vairāk, bet ne vairāk par 16 omiem

—	ar nominālo jaudu 2 W vai vairāk, bet ne vairāk par 20 W

—	ar plastmasas turētāju vai bez tā, un

—	pievienojami elektroenerģijas avotam ar savienotājvadu vai bezvadu,

savienoti ar korpusu izmantošanai televizoru un video monitoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 8518 40 80

Iespiestās shēmas mezgls, kas sastāv no ciparu audiosignāla dekodera, audiosignāla apstrādes un pastiprināšanas bloka ar duālu un/vai daudzkanālu funkcionalitāti

0 %

31.12.2019.

ex 8518 90 00

Magnētu sistēma, kas sastāv no:

—	tērauda pamatplates, diska formā, kas no vienas puses aprīkots ar cilindru,

—	neodīma magnēta,

—	virsējās plates,

—	apakšējās plates

un ko izmanto automobiļu skaļruņos

0 %

31.12.2019.

ex 8518 90 00

Skaļruņa konuss, izgatavots no papīra masas vai polipropilēna, ar aizsargvāciņu, izmanto automobiļu skaļruņos

0 %

31.12.2019.

ex 8518 90 00

Elektrodinamiska skaļruņa diafragma ar

—	ārējo diametru 25 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 250 mm,

—	rezonanses frekvence 20 Hz vai vairāk, bet ne vairāk kā 150 Hz,

—	kopējais augstums 5 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 mm,

—	malas biezums 0,1 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 3 mm

0 %

31.12.2019.

*ex 8521 90 00

Ciparu videoierakstītājs:

—	bez cietā diska diskdziņa,

—	ar vai bez DVD-RW,

—	ar kustību detektoru vai kustību detekcijas iespējām, izmantojot IP savienojamību caur LAN konektoru

—	ar USB pieslēgvietu vai bez tās,

izmantošanai videonovērošanas sistēmu (CCTV) ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 8522 90 49

ex 8527 99 00

ex 8529 90 65

Drukātās shēmas plates bloks, kurā ietilpst:

—	radiouztvērējs (kas spēj uztvert un dekodēt radiosignālus un pārraidīt šos signālus bloka ietvaros) bez signāla apstrādes funkcijām,

—	mikroprocesors, kas spēj saņemt tālvadības ziņojumus un vadīt uztvērēja mikroshēmojumu,

izmantošanai mājas kinozāļu izgatavošanā (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 8522 90 49

ex 8527 99 00

ex 8529 90 65

Drukātās shēmas plates bloks, kurā ietilpst:

—	radiouztvērējs, kas spēj uztvert un dekodēt radiosignālus un pārraidīt šos signālus bloka ietvaros, ar signāla dekodētāju,

—	radiofrekvences (RF) tālvadības uztvērējs,

—	infrasarkanā tālvadības signāla raidītājs,

—	SCART signāla ģenerētājs,

—	TV statusa sensors,

izmantošanai mājas kinozāļu izgatavošanā (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 8525 80 19

Garo infrasarkano viļņu kamera (LWIR kamera) (saskaņā ar ISO/TS 16949) ar:

—	jutību vismaz 8 μm, bet ne vairāk kā 14 μm viļņu garuma apgabalā,

—	izšķirtspēju 324 × 256 pikseļi,

—	svaru ne vairāk kā 400 g,

—	izmēriem ne vairāk kā 70 mm × 67 mm × 75 mm,

—	ūdensdrošu korpusu un automobiļiem piemērotu kontaktspraudni,

—	izejošā signāla novirzi visā darba temperatūras diapazonā ne vairāk kā 20 %

0 %

31.12.2019.

*ex 8525 80 19

ex 8525 80 91

Slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kamera:

—	ar svaru ne vairāk par 5,9 kg,

—	bez korpusa,

—	ar izmēru, kas nav lielāks par 405 mm × 315 mm,

—	ar viensensora lādiņsaistes (CCD) matricu vai papildu metāla oksīdu pusvadītāja (CMOS) sensoru,

—	ar efektīvo pikseļu skaitu ne vairāk par 5 megapikseļiem,

izmantošanai videonovērošanas sistēmās (1)

0 %

31.12.2018.

*ex 8525 80 19

Attēla skenēšanas kameras, kas izmanto:

—	sistēmu Dynamic overlay lines,

—	NTSC izejas videosignālu,

—	6,5 V spriegumu,

—	vismaz 0,5 lux apgaismojumu

0 %

31.12.2019.

*ex 8525 80 19

Tālvadības kameras galva, arī tāda, kas ievietota korpusā,

—	tās izmērs (bez kabeļa savienotāja) ir ne vairāk kā 27 × 30 × 38,5 mm (platums × augstums × garums),

—	aprīkota ar trīs MOS attēlveidošanas sensoriem, katrs 2 vai vairāk megapikseļi, un prizmas bloku RGB spektra krāsu sadalījumam trīs sensoros,

—	aprīkota ar C-Mount objektīva stiprinājumu,

—	tās svars ne lielāks par 70 g,

—	aprīkota ar LVDS tehnoloģijas digitālo video izeju,

—	aprīkota ar pastāvīgo EEPROM atmiņu vietējai kalibrēšanas datu uzglabāšanai krāsu atveidei un pikseļu defektu novēršanai,

un ko paredzēts izmantot miniaturizētu rūpniecības kameru sistēmu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018.

ex 8527 21 59

ex 8527 29 00

Montēts komplekts, ko veido vismaz:

—	iespiedshēma,

—	radiouztvērējs,

—	audiopastiprinātājs,

iekļaušanai transportlīdzekļa izklaides sistēmās

0 %

31.12.2019.

ex 8527 29 00

ex 8543 70 90

Integrēts automobiļu radio audio bloks ar digitālā videoatskaņotāja izeju savienošanai ar LCD skārienjutīgo monitoru, kurš par saskarni izmanto kontrollera apgabala tīklu (CAN) un darbināms vidēja vai liela ātruma CAN maģistrālē (CAN bus), ar vai bez šādiem komponentiem:

—	iespiedshēmas plate (PCB), kurā ietverts globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) uztvērējs, žiroskops un satiksmes informācijas kanāla (TMC) atskaņotājs,

—	cietā diska dzinis, kas piemērots vairākām kartēm,

—	zibatmiņa,

—	DAB HDradio,

—	Wi-Fi Hot Spottehnoloģija,

—	balss atpazīšanas sistēma,

—	SMS teksta nolasīšanas tehnoloģija, un ar

—	Bluetooth, MP3 un USB ievades savienojumiem,

—	spriegumu 10 V vai lielāku, bet ne lielāku kā 16 V,

izmantošanai 87. nodaļas transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

30.06.2015.

*ex 8527 91 99

ex 8529 90 65

Bloks, kas sastāv vismaz no:

—	audiofrekvences pastiprinātāja mezgla, kurā ir vismaz audiopastiprinātājs un skaņas ģenerators,

—	transformators un

—	radiouztvērējs

0 %

31.12.2019.

ex 8528 59 70

Šķidro kristālu ekrāna krāsainā video monitoru komplekts, iestiprināts rāmī,

—	izņemot tādus, kas ir apvienojumā ar citu aparātu,

—	iekļauj skārienjutīga ekrāna aprīkojumu, iespiedshēmas plati ar dziņa shēmu un barošanas avotu,

izmantojams stacionārai iebūvēšanai vai stacionārai uzstādīšanai izklaides sistēmās transportlīdzekļos (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 8529 90 65

Satelītu radiouztvērēja modulis augstfrekvences satelītsignālu pārveidošanai par kodētu ciparu audiosignālu; paredzēts izmantošanai pozīcijas 8527 produktu ražošanai (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 8529 90 92

Digitālajām videokamerām paredzēti laukuma attēlu sensori (“progressive scan”Interline CCD-Sensor vai CMOS-Sensor) analogo vai digitālo monolīto integrālshēmu veidā, ar pikseļu izmēru ne lielāku par 12 μm × 12 μm, monohromā versijā, kurā mikrolēcas uzmontētas katram atsevišķam pikselim (mikrolēcu matrica), vai polihromā versijā ar krāsu filtru, arī ar mikrolēcu matricu, kurā mikrolēca uzmontēta katram atsevišķam pikselim

0 %

31.12.2019.

*ex 8529 90 92

ex 8536 69 90

Maiņstrāvas rozete ar traucējumu filtru, kas sastāv no:

—	maiņstrāvas rozetes (barošanas vada pievienošanai) 230 V spriegumam,

—	iebūvēta traucējumu filtra ar kondensatoriem un tinumiem ar induktivitāti,

—	kabeļa savienotāja maiņstrāvas rozetes savienošanai ar plazmas displeja paneļa (PDP) televizoru,

ar metāla balstu, kas savieno maiņstrāvas rozeti ar plazmas displeja paneļa (PDP) televizoru vai bez tā

0 %

31.12.2019.

ex 8529 90 92

OLED (organiskās gaismas diožu displeju) moduļi, kas sastāv no vienas vai vairākām TFT stikla vai plastmasas šūnām un kas satur organisku materiālu, nav apvienotas ar skārienjutīga ekrāna aprīkojumu, un no vienas vai vairākām iespiedshēmas platēm ar elektronisku vadību pikseļu adresācijai, izmanto televizoru un monitoru ražošanai

0 %

31.12.2019.

ex 8529 90 92

OLED displejs, kuru veido

—	organisks slānis ar organiska materiāla LED,

—	divi strāvu vadoša materiāla ekrāni ar elektronu pāreju un elektronu caurumiem,

—	tranzistoru slāņi (TFT) ar izšķiršanas spēju 1 920 × 1 080

—	anods un katods organisko diožu strāvas padevei,

—	RGB filtrs

—	stikla vai plastmasas aizsargslānis

—	nav elektroniskas vadības pikseļu adresācijai,

izmantošanai 8528. pozīcijā minēto preču ražošanai (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 8529 90 92

Taisnstūra rāmis stiprināšanai un nosegšanai:

—	no alumīnija sakausējuma, kas satur silīciju un magniju,

—	ar garumu no 500 mm līdz 2 200 mm,

—	ar platumu no 300 mm līdz 1 500 mm,

izmantošanai televizoru ražošanā

0 %

31.12.2017.

*ex 8536 50 80

Mehāniskie griešanās frekvences regulatoru slēdži elektrisko ķēžu savienošanai:

—	spriegumam no 240 V līdz 250 V,

—	strāvas stiprumam no 4 A līdz 6 A;

paredzēti izmantošanai pozīcijas 8467 mašīnu ražošanai (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 8536 50 80

Mehāniskie slēdži elektrisko ķēžu savienošanai:

—	spriegumam no 240 V līdz 300 V,

—	strāvas stiprumam no 3 A līdz 15 A;

paredzēti izmantošanai pozīcijas 8467 mašīnu ražošanai (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 8536 69 90

Modulāra kontaktligzda vai kontaktspraudnis bezvadulokālajiem tīkliem, apvienojumā ar citām kontaltligzdām vai nē, kurā ietilpst vismaz:

—	impulsu transformatora ar platjoslas ferīta serdeni,

—	sinfāzes spoles,

—	rezistora,

—	kondensatora;

izmantošanai 8521. vai 8528.pozīcijā iekļauto izstrādājumu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 8536 69 90

Kontaktligzda vai kontaktspraudnis, iestrādāti plastmasas vai metāla apvalkā, ar ne vairāk kā 96 tapām,izmantošanai pozīcijā 8521 vai 8528 iekļauto produktu ražošanai (1)

0 %

31.12.2016.

*ex 8536 69 90

Secure Digital (SD), CompactFlash, “Smart Card” un “Common interface modules (cards)”“sievišķie” savienotāji un saskarnes, ko izmanto lodēšanai uz iespiedshēmas platēm, lai savienotu elektrisko aparātu un mikroshēmas un komutētu vai aizsargātu elektriskās shēmas ar spriegumu ne vairāk kā 1 000 V

0 %

31.12.2017.

ex 8538 90 99

ex 8547 20 00

Polikarbonāta vai akrilnitrila butadiēna stirola pārsegi un apvalki vadības paneļa slēdžiem, kas no ārpuses var būt pārklāti ar krāsu, kas izturīga pret skrāpējumiem

0 %

31.12.2019.

*ex 8538 90 99

Vara pamatplāksne, ko izmanto kā siltuma novadītāju IGBT bloku izgatavošanā; to spriegums ir 650 V vai lielāks, bet ne lielāks par 1 200 V un tajos bez čipiem un diodēm ietilpst arī citas sastāvdaļas (1)

0 %

31.12.2018.

*ex 8543 90 00

Nerūsējošā tērauda katods plāksnes formā ar kronšteina stieni, ar vai bez plastmasas sānu sloksnēm

0 %

31.12.2019.

*ex 8544 20 00

ex 8544 42 90

ex 8544 49 93

Elastīgs kabelis ar PET/PVC izolāciju:

—	spriegumam ne lielākam par 60 V,

—	strāvas stiprumam ne lielākam par 1 A,

—	siltumizturību ne lielāku par 105 °C,

—	atsevišķu stiepļu biezums nav lielāks par 0,1 mm (± 0,01 mm) un platums nav lielāks par 0,8 mm (± 0,03 mm),

—	attālumu starp vadītājiem ne lielāku par 0,5 mm un

—	šķērsgriezuma ass soli (attālumu starp līnijām, kas iet caur vadītāju centru) ne lielāku par 1,25 mm

0 %

31.12.2018.

ex 8544 30 00

ex 8544 42 90

Stūres sistēmas vadu instalācijas ar darbības spriegumu 12 V, abās pusēs aprīkotas ar konektoriem, ar vismaz 3 plastmasas uzkarināmām spīlēm uzkarināšanai uz mehāniskā transportlīdzekļa stūres kārbas

0 %

31.12.2019.

ex 8544 30 00

Dažādu izmēru vadu instalācija:

—	ar spriegumu 5 V vai vairāk, bet ne vairāk kā 90 V,

—	spēj nosūtīt informāciju, izmantojot CAN (Controller Area Network) protokolu,

izmantošanai pozīcijā 8711 minēto transportlīdzekļu ražošanai (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 8714 91 10

ex 8714 91 10

Rāmji, konstruēti no alumīnija vai alumīnija un oglekļa šķiedrām, izmantošanai divriteņu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018.

*ex 8714 91 30

ex 8714 91 30

Priekšējās dakšas no alumīnija, izmantošanai divriteņu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018.

ex 9001 50 41

ex 9001 50 49

Nesagriezta organiska materiāla redzi koriģējoša briļļu lēca, no abām pusēm apstrādāta, apaļa pēc formas:

—	ar diametru 4,9 cm vai lielāku, bet ne lielāku par 8,2 cm,

—	ar kopējo biezumu 0,5 cm vai lielāku, bet ne lielāku par1,2 cm,

piemērota apstrādei, lai pielāgotu brillēm

1,45 %

31.12.2019.

ex 9001 50 80

Nesagriezta organiska materiāla redzi koriģējoša briļļu lēca, no vienas puses apstrādāta, apaļa pēc formas:

—	ar diametru 5,9 cm vai lielāku, bet ne lielāku par 8,5 cm,

—	ar kopējo biezumu 1,2 cm vai lielāku, bet ne lielāku par 2,7 cm,

piemērota apstrādei, lai pielāgotu brillēm

0 %

31.12.2019.

*ex 9001 90 00

Optiskā plēve, kas sastāv no vismaz 5 slāņiem, tostarp aizmugurējā atstarojošā slāņa, priekšpuses pārklājuma un kontrasta filtra ar biezumu ne lielāku par 0,65 μm, izmantošanai frontprojekcijas ekrānu ražošanai (1)

0 %

31.12.2019.

ex 9013 80 90

Elektronisks pusvadītāja mikrospogulis, kas ir piemērots vadītājplašu automātiskai iespiešanai un galvenokārt sastāv no:

—	vienu vai vairākas lietojumam specifiskas monolītiski integrētas shēmas (ASIC),

—	vienu vai vairākus mikroelektromehāniskus spoguļus (MEMS), ar mehāniskiem komponentiem, kas uz pusvadītāja materiāla izkārtoti trīsdimensionālās struktūrās, izgatavoti ar pusvadītāju tehnoloģiju,

ko izmanto iestrādāšanai 84.-90. nodaļā un 95. nodaļā minētajos izstrādājumos

0 %

31.12.2019.

ex 9025 80 40

Elektronisks temperatūras, atmosfēras spiediena un gaisa mitruma sensors (vides sensors), kas ir piemērots vadītājplašu automātiskai iespiešanai un galvenokārt sastāv no:

—	vienu vai vairākas lietojumam specifiskas monolītiski integrētas shēmas (ASIC),

—	vienu vai vairākus mikroelektromehāniskus spoguļus (MEMS), ar mehāniskiem komponentiem, kas uz pusvadītāja materiāla izkārtoti trīsdimensionālās struktūrās, izgatavoti ar pusvadītāju tehnoloģiju,

ko izmanto iestrādāšanai 84.-90. nodaļā un 95. nodaļā minētajos izstrādājumos

0 %

31.12.2019.

ex 9031 80 34

Pusvadītāja izciļņu vārpstas pozīcijas sensors, ar

—	veidnētas plastmasas ārējo apvalku,

—	kontroles mehānisma operatīvo spriegumu 4,5 V vai vairāk, taču nepārsniedzot 7 V CC,

lietošanai 87. nodaļas transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2019.

*ex 9031 80 38

Apvalkā esošs elektronisks pusvadītāja akselerometrs, kuru galvenokārt veido:

—	vienas vai vairāku lietojumam specifisku monolītiski integrēto shēmu (ASIC) apvienojums un

—	viens vai vairāki mikroelektromehāniski sensora elementi (MEMS), kas izgatavoti ar pusvadītāju tehnoloģiju, ar mehāniskiem komponentiem, kas uz pusvadītāja materiāla izkārtoti trīsdimensionālās struktūrās,

ko izmanto iestrādāšanai 84.-90. nodaļā un 95. nodaļā minētajos izstrādājumos

0 %

31.12.2018.

ex 9031 80 38

Kombinēts elektronisks paātrinājuma un ģeomagnētiskais sensors korpusā, kas ir piemērots vadītājplašu automātiskai iespiešanai un galvenokārt sastāv no:

—	vienas vai vairākām lietojumam specifiskas monolītiski integrētas shēmas (ASIC), un

—	vienu vai vairākus mikroelektromehāniskus spoguļus (MEMS), ar mehāniskiem komponentiem, kas uz pusvadītāja materiāla izkārtoti trīsdimensionālās struktūrās, izgatavoti ar pusvadītāju tehnoloģiju,

ko izmanto iestrādāšanai 84.–90. nodaļā un 95. nodaļā minētajos izstrādājumos

0 %

31.12.2019.

ex 9031 80 38

Elektronisks akselerometrs un magnētiskā lauka un leņķiskā ātruma detektors (orientācijas sensors) korpusā, kas ir piemērots vadītājplašu automātiskai iespiešanai, un ir nedalāms šādu elementu apvienojums:

—	viena vai vairākas lietojumam specifiskas monolītiski integrētas shēmas (ASIC)

—	vienu vai vairākus mikroelektromehāniskus spoguļus (MEMS), ar mehāniskiem komponentiem, kas uz pusvadītāja materiāla izkārtoti trīsdimensionālās struktūrās, izgatavoti ar pusvadītāju tehnoloģiju,

ko izmanto iestrādāšanai 84.–90. nodaļā un 95. nodaļā minētajos izstrādājumos

0 %

31.12.2019.

II PIELIKUMS

Regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā tarifu apturēšana:

KN kods	TARIC
ex 1511 90 19	10
ex 1511 90 91	10
ex 1513 11 10	10
ex 1513 19 30	10
ex 1513 21 10	10
ex 1513 29 30	10
ex 1516 20 96	20
ex 1517 90 99	10
ex 2008 99 49	30
ex 2008 99 99	40
ex 2009 49 30	91
ex 2009 81 31	10
ex 2207 20 00	20
ex 2207 20 00	80
ex 2818 20 00	10
2819 10 00
ex 2827 39 85	30
ex 2842 10 00	20
ex 2842 90 10	10
ex 2846 10 00	10
ex 2846 10 00	40
ex 2904 10 00	30
ex 2904 10 00	50
ex 2904 20 00	40
ex 2904 90 40	10
ex 2904 90 95	20
ex 2904 90 95	30
ex 2905 19 00	40
ex 2905 29 90	10
ex 2905 29 90	20
ex 2905 49 00	10
ex 2905 59 98	20
ex 2906 29 00	10
ex 2907 19 90	10
ex 2909 30 90	10
ex 2909 30 90	20
ex 2914 69 90	20
ex 2915 39 00	50
ex 2915 90 70	50
ex 2916 13 00	10
ex 2917 11 00	30
ex 2917 19 10	10
ex 2917 19 90	25
ex 2917 19 90	30
ex 2918 99 90	20
ex 2918 99 90	70
ex 2921 19 50	10
ex 2921 42 00	70
ex 2921 45 00	10
ex 2921 45 00	40
ex 2921 49 00	60
ex 2921 51 19	20
ex 2921 51 19	50
ex 2921 59 90	50
ex 2922 19 85	40
ex 2922 19 85	80
ex 2922 21 00	30
ex 2922 21 00	50
ex 2922 29 00	55
ex 2922 29 00	65
ex 2922 49 85	15
ex 2922 49 85	50
ex 2922 50 00	20
ex 2923 90 00	45
ex 2924 29 98	20
ex 2924 29 98	92
ex 2926 90 95	20
ex 2926 90 95	60
ex 2926 90 95	63
ex 2926 90 95	64
ex 2926 90 95	70
ex 2926 90 95	74
ex 2926 90 95	75
ex 2927 00 00	70
ex 2929 10 00	15
ex 2929 90 00	20
ex 2930 90 99	62
ex 2930 90 99	64
ex 2930 90 99	81
ex 2930 90 99	84
ex 2931 90 90	05
ex 2931 90 90	10
ex 2931 90 90	14
ex 2931 90 90	15
ex 2931 90 90	18
ex 2931 90 90	20
ex 2931 90 90	24
ex 2931 90 90	30
ex 2931 90 90	33
ex 2931 90 90	35
ex 2931 90 90	40
ex 2931 90 90	50
ex 2931 90 90	55
ex 2931 90 90	70
ex 2931 90 90	72
ex 2931 90 90	75
ex 2931 90 90	86
ex 2931 90 90	87
ex 2931 90 90	89
ex 2931 90 90	91
ex 2931 90 90	92
ex 2931 90 90	96
ex 2932 19 00	40
ex 2932 19 00	41
ex 2932 19 00	45
ex 2932 19 00	70
ex 2932 99 00	40
ex 2933 19 90	50
ex 2933 19 90	60
ex 2933 29 90	40
ex 2933 39 99	20
ex 2933 39 99	24
ex 2933 39 99	30
ex 2933 39 99	45
ex 2933 39 99	47
ex 2933 39 99	48
ex 2933 39 99	55
ex 2933 49 90	60
ex 2933 59 95	45
ex 2933 59 95	50
ex 2933 59 95	55
ex 2933 59 95	65
ex 2933 59 95	75
ex 2933 79 00	60
ex 2933 99 80	32
ex 2933 99 80	35
ex 2933 99 80	37
ex 2933 99 80	55
ex 2933 99 80	76
ex 2933 99 80	88
ex 2934 10 00	60
ex 2934 99 90	20
ex 2934 99 90	30
ex 2934 99 90	83
ex 2934 99 90	84
ex 2935 00 90	30
ex 2935 00 90	53
ex 2935 00 90	63
ex 2935 00 90	77
ex 2935 00 90	82
ex 3204 17 00	40
ex 3204 17 00	50
ex 3204 19 00	11
ex 3204 19 00	21
ex 3204 19 00	31
ex 3204 19 00	41
ex 3204 19 00	51
ex 3204 19 00	61
ex 3204 20 00	20
ex 3206 49 70	10
ex 3208 90 19	45
ex 3402 90 10	60
ex 3402 90 10	70
ex 3504 00 90	10
ex 3506 91 00	40
ex 3701 30 00	20
ex 3705 90 90	10
ex 3707 10 00	45
ex 3707 10 00	50
ex 3707 90 90	40
ex 3707 90 90	85
ex 3808 91 90	30
ex 3808 92 90	50
ex 3808 93 23	10
ex 3808 93 90	10
ex 3809 92 00	20
ex 3811 19 00	10
ex 3812 30 80	30
ex 3815 19 90	60
ex 3815 90 90	70
ex 3815 90 90	80
ex 3820 00 00	20
ex 3824 90 97	05
ex 3824 90 97	06
ex 3824 90 97	07
ex 3824 90 97	08
ex 3824 90 97	09
ex 3824 90 97	10
ex 3824 90 97	11
ex 3824 90 97	12
ex 3824 90 97	13
ex 3824 90 97	14
ex 3824 90 97	15
ex 3824 90 97	16
ex 3824 90 97	17
ex 3824 90 97	18
ex 3824 90 97	20
ex 3824 90 97	21
ex 3824 90 97	22
ex 3824 90 97	23
ex 3824 90 97	24
ex 3824 90 97	25
ex 3824 90 97	26
ex 3824 90 97	27
ex 3824 90 97	28
ex 3824 90 97	29
ex 3824 90 97	30
ex 3824 90 97	31
ex 3824 90 97	32
ex 3824 90 97	33
ex 3824 90 97	34
ex 3824 90 97	35
ex 3824 90 97	36
ex 3824 90 97	37
ex 3824 90 97	38
ex 3824 90 97	39
ex 3824 90 97	40
ex 3824 90 97	41
ex 3824 90 97	42
ex 3824 90 97	43
ex 3824 90 97	44
ex 3824 90 97	45
ex 3824 90 97	46
ex 3824 90 97	47
ex 3824 90 97	48
ex 3824 90 97	49
ex 3824 90 97	50
ex 3824 90 97	51
ex 3824 90 97	52
ex 3824 90 97	53
ex 3824 90 97	54
ex 3824 90 97	55
ex 3824 90 97	56
ex 3824 90 97	57
ex 3824 90 97	58
ex 3824 90 97	59
ex 3824 90 97	60
ex 3824 90 97	61
ex 3824 90 97	62
ex 3824 90 97	63
ex 3824 90 97	64
ex 3824 90 97	65
ex 3824 90 97	66
ex 3824 90 97	78
ex 3824 90 97	79
ex 3824 90 97	80
ex 3824 90 97	81
ex 3824 90 97	82
ex 3824 90 97	83
ex 3824 90 97	84
ex 3824 90 97	85
ex 3824 90 97	87
ex 3824 90 97	88
ex 3824 90 97	89
ex 3824 90 97	90
ex 3824 90 97	92
ex 3824 90 97	94
ex 3824 90 97	95
ex 3824 90 97	97
ex 3901 10 10	10
ex 3901 90 90	30
ex 3901 90 90	40
ex 3902 10 00	40
ex 3902 90 90	60
ex 3902 90 90	93
ex 3903 19 00	30
ex 3903 90 90	15
ex 3903 90 90	20
ex 3903 90 90	25
ex 3903 90 90	75
ex 3904 10 00	20
ex 3904 30 00	20
ex 3904 50 90	92
ex 3906 90 90	41
ex 3906 90 90	85
ex 3906 90 90	87
ex 3907 40 00	10
ex 3907 40 00	20
ex 3907 40 00	30
ex 3907 40 00	40
ex 3907 40 00	50
ex 3907 40 00	60
ex 3907 60 80	30
ex 3907 91 90	10
ex 3907 99 90	70
ex 3908 90 00	50
ex 3909 50 90	10
ex 3910 00 00	60
ex 3911 90 99	31
ex 3916 20 00	91
ex 3917 40 00	91
ex 3919 10 80	23
ex 3919 10 80	27
ex 3919 10 80	32
ex 3919 10 80	37
ex 3919 10 80	43
ex 3919 10 80	85
ex 3919 90 00	20
ex 3919 90 00	22
ex 3919 90 00	24
ex 3919 90 00	26
ex 3919 90 00	28
ex 3919 90 00	29
ex 3919 90 00	33
ex 3919 90 00	37
ex 3919 90 00	44
ex 3920 20 29	93
ex 3920 59 90	20
ex 3920 62 19	25
ex 3920 62 19	81
ex 3920 91 00	51
ex 3920 91 00	52
ex 3920 91 00	92
ex 3920 91 00	93
ex 3921 90 55	25
ex 3921 90 55	30
ex 3921 90 60	95
ex 4408 39 30	10
ex 5404 19 00	30
ex 5607 50 90	10
ex 5911 90 90	40
ex 6814 10 00	10
ex 7019 19 10	30
ex 7019 19 10	55
ex 7019 40 00	21
ex 7019 40 00	29
ex 7325 99 10	20
ex 7326 20 00	20
ex 8108 90 30	10
ex 8405 90 00	10
ex 8409 91 00	10
ex 8409 99 00	20
ex 8411 99 00	50
ex 8414 30 81	50
ex 8414 90 00	20
ex 8418 99 10	50
ex 8418 99 10	60
ex 8467 99 00	10
ex 8479 89 97	40
ex 8481 30 91	91
ex 8501 10 99	82
ex 8501 31 00	40
ex 8501 31 00	65
ex 8501 31 00	70
ex 8503 00 99	35
ex 8504 40 82	50
ex 8505 11 00	33
ex 8505 11 00	70
ex 8505 11 00	80
ex 8505 19 90	30
ex 8507 60 00	30
ex 8516 90 00	60
ex 8518 40 80	91
ex 8521 90 00	20
ex 8522 90 49	60
ex 8522 90 49	65
ex 8525 80 19	25
ex 8525 80 19	31
ex 8525 80 19	35
ex 8525 80 19	50
ex 8525 80 91	10
ex 8527 91 99	10
ex 8527 99 00	10
ex 8527 99 00	20
ex 8529 90 65	25
ex 8529 90 65	35
ex 8529 90 65	40
ex 8529 90 65	45
ex 8529 90 92	47
ex 8529 90 92	49
ex 8529 90 92	70
ex 8536 50 11	35
ex 8536 50 80	81
ex 8536 50 80	82
ex 8536 69 90	82
ex 8536 69 90	83
ex 8536 69 90	85
ex 8536 69 90	88
ex 8538 90 99	95
ex 8543 90 00	20
ex 8544 20 00	10
ex 8544 42 90	20
ex 8544 49 93	20
ex 8544 49 95	10
ex 8708 21 10	10
ex 8708 21 90	10
ex 8714 91 10	23
ex 8714 91 10	33
ex 8714 91 10	70
ex 8714 91 30	23
ex 8714 91 30	33
ex 8714 91 30	70
ex 9001 90 00	21
ex 9001 90 00	65
ex 9031 80 38	20

III PIELIKUMS

Regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās papildvienības:

KN	TARIC	Papildvienība
3926 90 97	31	Vienību skaits (p/st)
3926 90 97	37	p/st
7006 00 90	25	p/st
7009 10 00	20	p/st
8103 90 90	10	p/st
8207 19 10	10	p/st
8401 40 00	10	p/st
8413 91 00	30	p/st
8421 21 00	20	p/st
8479 89 97	60	p/st
8482 10 10	10	p/st
8482 10 10	20	p/st
8482 10 90	10	p/st
8482 50 00	10	p/st
8503 00 99	60	p/st
8504 50 95	60	p/st
8504 90 11	20	p/st
8504 90 99	20	p/st
8505 11 00	45	p/st
8511 30 00	20	p/st
8518 90 00	30	p/st
8518 90 00	40	p/st
8518 90 00	50	p/st
8527 29 00	30	p/st
8529 90 92	55	p/st
8529 90 92	65	p/st
8538 90 99	30	p/st
8538 90 99	40	p/st
8543 70 90	13	p/st
8543 90 00	60	p/st
8544 30 00	40	p/st
8544 30 00	50	p/st
8544 42 90	40	p/st
8547 20 00	10	p/st
9013 80 90	10	p/st
9025 80 40	40	p/st
9031 80 34	40	p/st
9031 80 38	30	p/st
9031 80 38	40	p/st
3824 90 96	75	m3
7605 29 00	10	m

IV PIELIKUMS

Regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās papildvienības:

KN	TARIC	Papildvienība
8479 89 97	40	Vienību skaits (p/st)
8504 40 82	50	p/st
3907 40 00	50	m3
3907 40 00	60	m3
3824 90 97	90	m3

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/67

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1342/2014

(2014. gada 17. decembris),

ar kuru groza IV un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (1), un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta a) apakšpunktu un 5. punktu, 14. panta 2. un 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 850/2004 Savienības tiesību aktos tiek īstenotas saistības, kas noteiktas Stokholmas Konvencijā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (turpmāk “konvencija”), kura Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2006/507/EK (2), un 1979. gada Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Protokolā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (turpmāk “protokols”), kurš Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2004/259/EK (3).

(2)

Konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences ceturtajā sanāksmē, kas norisinājās 2009. gada 4.–8. maijā, tika nolemts konvencijas pielikumos iekļaut hlordekonu, heksabrombifenilu, heksahlorcikloheksānus, tostarp lindānu, pentahlorbenzolu, tetrabromdifenilēteri, pentabromdifenilēteri, heksabromdifenilēteri un heptabromdifenilēteri (turpmāk “polibromdifenilēteri”), kā arī perfluoroktānsulfoskābi un tās atvasinājumus (turpmāk “PFOS”).

(3)

Ņemot vērā bažas par zinātniskās informācijas pilnīgumu un reprezentativitāti attiecībā uz polibromdifenilēteru un PFOS daudzumiem un koncentrācijām dažādos ražojumos un atkritumos, šīs vielas provizoriski tika iekļautas Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikumā, nenorādot maksimālās koncentrācijas robežas.

(4)

Tagad ir novērtēti papildu zinātniskie dati par polibromdifenilēteru un PFOS daudzumiem un koncentrācijām dažādos ražojumos un atkritumos. Tāpēc, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 850/2004 vienotu piemērošanu un nepieļautu šo vielu nepārtrauktu nonākšanu vidē, bez liekas kavēšanās ir jānosaka maksimālās koncentrācijas robežas šiem noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem.

(5)	Protokola izpildinstitūcija 27. sesijā, kas norisinājās 2009. gada 14.–18. decembrī, nolēma protokolā iekļaut heksahlorbutadiēnu, polihlornaftalīnus un īsās ķēdes hlorparafīnus.

(6)	Konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences piektajā sanāksmē, kas norisinājās 2011. gada 25.–29. aprīlī, tika nolemts pievienot endosulfānu to noturīgo organisko piesārņotāju sarakstam, kas ar dažiem izņēmumiem jāizskauž visā pasaulē.

(7)	Ņemot vērā protokola izpildinstitūcijas un Konvencijas līgumslēdzēju pušu konferencē pieņemtos lēmumus, ir jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikums, lai tajos iekļautu minētās vielas.

(8)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 850/2004.

(9)	Lai sniegtu uzņēmumiem un kompetentajām iestādēm pietiekamu laiku pielāgoties šīs regulas jaunajām prasībām, tā būtu jāpiemēro no 2015. gada 18. jūnija.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (4) 39. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 850/2004 groza šādi:

1)	IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

2)	V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 18. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.

(2) Padomes 2004. gada 14. oktobra Lēmums 2006/507/EK par to, kā Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 1. lpp.).

(3) Padomes 2004. gada 19. februāra Lēmums 2004/259/EK, ar ko Kopienas vārdā noslēdz Protokolu 1979. gada Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos ar noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 81, 19.2.2004., 35. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

I PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

Vielas, uz kurām attiecas 7. pantā paredzētie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi

Viela	CAS Nr.	EK Nr.	7. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētā koncentrācijas robeža
Endosulfāns	115-29-7 959-98-8 33213-65-9	204-079-4	50 mg/kg
Heksahlorbutadiēns	87-68-3	201-765-5	100 mg/kg
Polihlornaftalīni (1)			10 mg/kg
Hloralkāni, C10-C13 (īsās ķēdes hlorparafīni) (SCCP)	85535-84-8	287-476-5	10 000 mg/kg
Tetrabromdifenilēteris C12H6Br4O			Tetrabromdifenilētera, pentabromdifenilētera, heksabromdifenilētera un heptabromdifenilētera koncentrācijas summa: 1 000 mg/kg
Pentabromdifenilēteris C12H5Br5O
Heksabromdifenilēteris C12H4Br6O
Heptabromdifenilēteris C12H3Br7O
Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi (PFOS) C8F17SO2X (X = OH, metālu sāļi (O-M+), halogenīdi, amīdi u. c. atvasinājumi, ieskaitot polimērus)			50 mg/kg
Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzfurāni (PCDD/PCDF)			15 μg/kg (2)
DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorfenil)etāns)	50-29-3	200-024-3	50 mg/kg
Hlordāns	57-74-9	200-349-0	50 mg/kg
Heksahlorcikloheksāni, ieskaitot lindānu	58-89-9 319-84-6 319-85-7 608-73-1	210-168-9 200-401-2 206-270-8 206-271-3	50 mg/kg
Dieldrīns	60-57-1	200-484-5	50 mg/kg
Endrīns	72-20-8	200-775-7	50 mg/kg
Heptahlors	76-44-8	200-962-3	50 mg/kg
Heksahlorbenzols	118-74-1	200-273-9	50 mg/kg
Hlordekons	143-50-0	205-601-3	50 mg/kg
Aldrīns	309-00-2	206-215-8	50 mg/kg
Pentahlorbenzols	608-93-5	210-172-5	50 mg/kg
Polihlorbifenili (PHB)	1336-36-3 un citi	215-648-1	50 mg/kg (3)
Mirekss	2385-85-5	219-196-6	50 mg/kg
Toksafēns	8001-35-2	232-283-3	50 mg/kg
Heksabrombifenils	36355-01-8	252-994-2	50 mg/kg

(1) Polihlornaftalīni ir ķīmisko vielu savienojumi, kuru pamatā ir naftalīna gredzenu sistēma, kurā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizstāti ar hlora atomiem.

(2) Robeža aprēķināta kā PCDD un PCDF, izmantojot šādus toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF):

PCDD	TEF
2,3,7,8-TeCDD	1
1,2,3,7,8-PeCDD	1
1,2,3,4,7,8-HxCDD	0,1
1,2,3,6,7,8-HxCDD	0,1
1,2,3,7,8,9-HxCDD	0,1
1,2,3,4,6,7,8-HpCDD	0,01
OCDD	0,0003
PCDF	TEF
2,3,7,8-TeCDF	0,1
1,2,3,7,8-PeCDF	0,03
2,3,4,7,8-PeCDF	0,3
1,2,3,4,7,8-HxCDF	0,1
PCDD	TEF
1,2,3,6,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,7,8,9-HxCDF	0,1
2,3,4,6,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,4,6,7,8-HpCDF	0,01
1,2,3,4,7,8,9-HpCDF	0,01
OCDF	0,0003

(3) Attiecīgos gadījumos izmanto Eiropas standartos EN 12766-1 un EN 12766-2 noteikto aprēķinu metodi.”

II PIELIKUMS

Regulas V pielikuma 2. daļas tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Atkritumi, kas klasificēti Komisijas Lēmumā 2000/532/EK

IV pielikumā uzskaitīto vielu maksimālās koncentrācijas robežas (1)

Darbība

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES TERMISKOS PROCESOS

Hloralkāni, C10-C13 (īsās ķēdes hlorparafīni) (SCCP): 10 000 mg/kg;

aldrīns: 5 000 mg/kg;

hlordāns: 5 000 mg/kg;

hlordekons: 5 000 mg/kg;

DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorfenil)etāns): 5 000 mg/kg;

dieldrīns: 5 000 mg/kg;

endosulfāns: 50 000 mg/kg

endrīns: 5 000 mg/kg;

heptahlors: 5 000 mg/kg;

heksabrombifenils: 5 000 mg/kg;

heksahlorbenzols: 5 000 mg/kg;

heksahlorbutadiēns: 1 000 mg/kg

heksahlorcikloheksāni, ieskaitot lindānu: 5 000 mg/kg;

mirekss: 5 000 mg/kg;

pentahlorbenzols: 5 000 mg/kg;

perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi (PFOS)

C8F17SO2X

(X = OH, metālu sāļi (O-M+), halogenīdi, amīdi u. c. atvasinājumi, ieskaitot polimērus): 50 mg/kg;

polihlorbifenili (PHB) (3): 50 mg/kg;

polihlordibenz-p-dioksīni un dibenzfurāni (PCDD/PCDF) (4): 5 mg/kg;

polihlornaftalīni*: 1 000 mg/kg

Tetrabromdifenilētera (C12H6Br4O), pentabromdifenilētera (C12H5Br5O), heksabromdifenilētera (C12H4Br6O) un heptabromdifenilētera (C12H3Br7O) koncentrācijas summa: 10 000 mg/kg;

toksafēns: 5 000 mg/kg;

Pastāvīga glabāšana atļauta tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi.

Glabāšana notiek vienā no šādiem objektiem:

—	droši, dziļi pazemes cieto iežu veidojumi;

—	sāls raktuves;

—	bīstamo atkritumu poligoni (ar nosacījumu, ka atkritumi ir sacietējuši vai daļēji stabilizēti, ja tas tehniski izdarāms, kā nepieciešams atkritumu klasificēšanai Lēmuma 2000/532/EK 1903. apakšnodaļā).

2)	Ir ievēroti Padomes Direktīvas 1999/31/EK (5) un Padomes Lēmuma 2003/33/EK (6) noteikumi.

3)	Ir pierādīts, ka izraudzītā darbība ir vides ziņā vēlamākā izvēle.

10 01

Atkritumi, kas radušies spēkstacijās un citās termocentrālēs (izņemot 19. nodaļā minētos)

10 01 14 * (2)

Līdzsadedzināšanas iekārtās radušies smagie pelni, izdedži un sodrēji, kas satur bīstamas vielas

10 01 16 *

Līdzsadedzināšanas iekārtās radušies vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas

10 02

Atkritumi, kas radušies dzelzs un tērauda ražošanā

10 02 07 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

10 03

Atkritumi, kas radušies alumīnija metalurģijā

10 03 04 *

Izdedži, kas radušies primārajā kausēšanā

10 03 08 *

Sāļu sārņi, kas radušies sekundārajā kausēšanā

10 03 09 *

Melnie izdedži, kas radušies sekundārajā kausēšanā

10 03 19 *

Dūmvadu gāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas

10 03 21 *

Citas cietās daļiņas un putekļi, kas satur bīstamas vielas (ieskaitot putekļus no bumbu dzirnavām)

10 03 29 *

Sāļu sārņu un melno izdedžu apstrādē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas

10 04

Atkritumi, kas radušies svina metalurģijā

10 04 01 *

Izdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā

10 04 02 *

Izdedži un apdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā

10 04 04 *

Dūmvadu gāzu putekļi

10 04 05 *

Citas cietās daļiņas un putekļi

10 04 06 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

10 05

Atkritumi, kas radušies cinka metalurģijā

10 05 03 *

Dūmvadu gāzu putekļi

10 05 05 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

10 06

Atkritumi, kas radušies vara metalurģijā

10 06 03 *

Dūmvadu gāzu putekļi

10 06 06 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

10 08

Atkritumi, kas radušies citu krāsaino metālu metalurģijā

10 08 08 *

Sāļu sārņi, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā

10 08 15 *

Dūmvadu gāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas

10 09

Atkritumi, kas radušies melno metālu izstrādājumu liešanā

10 09 09 *

Dūmvadu gāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas

ATKRITUMI, KAS NAV MINĒTI CITUR

16 11

Izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi

16 11 01 *

Metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi uz oglekļa bāzes, kas satur bīstamas vielas

16 11 03 *

Citi metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi, kas satur bīstamas vielas

BŪVNIECĪBĀ UN BŪVJU NOJAUKŠANĀ RADUŠIES ATKRITUMI (TOSTARP NO PIESĀRŅOTĀM VIETĀM IZRAKTA AUGSNE)

17 01

Betons, ķieģeļi, flīzes, dakstiņi un keramika

17 01 06 *

Betona, ķieģeļu, flīžu, dakstiņu un keramikas atsevišķas daļas vai to maisījumi, kas satur bīstamas vielas

17 05

Augsne (tostarp no piesārņotajām vietām izrakta augsne), akmeņi un bagarēšanas grunts

17 05 03 *

Augsnes neorganiskā daļa un akmeņi, kas satur bīstamas vielas

17 09

Citi būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi

17 09 02 *

Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus, izņemot polihlorbifenilus un polihlorterfenilus saturošas iekārtas

17 09 03 *

Citi būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi (tostarp jaukti atkritumi), kas satur bīstamas vielas

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS IEKĀRTĀS, NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS, DZERAMĀ ŪDENS UN TEHNISKAJĀM VAJADZĪBĀM LIETOJAMĀ ŪDENS SAGATAVOŠANAS IEKĀRTĀS

19 01

Atkritumi, kas radušies atkritumu sadedzināšanā vai pirolīzē

19 01 07 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

19 01 11 *

Smagie pelni un izdedži, kas satur bīstamas vielas

19 01 13 *

Vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas

19 01 15 *

Sodrēji, kas satur bīstamas vielas

19 04

Pārstikloti atkritumi un atkritumi, kas radušies pārstiklošanā

19 04 02 *

Vieglie pelni un citi atkritumi, kas radušies dūmvadu gāzu attīrīšanā

19 04 03 *

Nepārstiklota cietā fāze

(1) Šīs robežas attiecas tikai uz bīstamo atkritumu poligoniem, un tās neattiecas uz pastāvīgām bīstamo atkritumu pazemes glabātavām, ietverot sāls raktuves.

(2) Visi ar zvaigznīti (*) atzīmētie atkritumi tiek uzskatīti par bīstamiem atkritumiem saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, un uz tiem attiecas minētās direktīvas noteikumi.

(3) Izmanto Eiropas standartos EN 12766-1 un EN 12766-2 noteikto aprēķinu metodi.

(4) Robeža aprēķināta kā PCDD un PCDF, izmantojot šādus toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF):

PCDD	TEF
2,3,7,8-TeCDD	1
1,2,3,7,8-PeCDD	1
1,2,3,4,7,8-HxCDD	0,1
1,2,3,6,7,8-HxCDD	0,1
1,2,3,7,8,9-HxCDD	0,1
1,2,3,4,6,7,8-HpCDD	0,01
OCDD	0,0003
PCDF	TEF
2,3,7,8-TeCDF	0,1
1,2,3,7,8-PeCDF	0,03
2,3,4,7,8-PeCDF	0,3
1,2,3,4,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,6,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,7,8,9-HxCDF	0,1
2,3,4,6,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,4,6,7,8-HpCDF	0,01
1,2,3,4,7,8,9-HpCDF	0,01
OCDF	0,0003

(5) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

(6) OV L 11, 16.1.2003., 27. lpp.”

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/75

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1343/2014

(2014. gada 17. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 951/2007, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus pārrobežu sadarbības programmām, ko finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (1), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Komisija ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 951/2007 (2).

(2)

Ņemot vērā to, ka Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta pārrobežu sadarbības programmas sāka darboties novēloti, projektu īstenošanas posma beigu termiņu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 435/2011 (3) pagarināja no 2014. gada 31. decembrim līdz 2015. gada 31. decembrim. Tāpēc būtu attiecīgi jāpielāgo slēgšanas posms un attiecīgie noteikumi.

(3)	Būtu jāparedz noteikums par klauzulu, kas dod Komisijai iespēju vienoties par kopīgās darbības programmas izpildes termiņa pagarināšanu pēc Kopīgās uzraudzības komitejas pamatota pieprasījuma neparedzētu un pienācīgi pamatotu vajadzību vai apstākļu gadījumā.

(4)

Būtiska ir efektīva rīcība pārkāpumu gadījumā, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu programmu pareizas finanšu pārvaldības principu. Tādējādi un ņemot vērā to, ka finanšu korekcijas ir galvenais instruments, ko izmanto, lai novērstu pārkāpumus saistībā ar izdevumiem, ko finansē Savienība saskaņā ar dalītu pārvaldību, Regulā (EK) Nr. 951/2007 būtu jāiekļauj attiecīgi noteikumi par finanšu korekcijām.

(5)	Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību valstīm, kuras piedalās, būtu lietderīgi noteikt īpašu kārtību un procedūras Kopīgās vadības iestādes veiktajām finanšu korekcijām, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības un proporcionalitātes principus.

(6)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 951/2007.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 (4).

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 951/2007 groza šādi:

iekļauj šādu 26.a pantu:

“26.a pants

Kopīgās vadības iestādes veiktās finanšu korekcijas

1. Kopīgā vadības iestāde vispirms ir atbildīga par pārkāpumu novēršanu un izmeklēšanu, vajadzīgo finanšu korekciju veikšanu un līdzekļu atgūšanu.

Kopīgā vadības iestāde veic vajadzīgās finanšu korekcijas saistībā ar atsevišķiem pārkāpumiem, kas atklāti projektos vai tehniskajā palīdzībā. Finanšu korekcijas veic, atceļot visu projektam vai tehniskajai palīdzībai piešķirto Savienības ieguldījumu vai tā daļu. Kopīgā vadības iestāde ņem vērā pārkāpumu veidu un smagumu un finansiālos zaudējumus un piemēro samērīgu finanšu korekciju. Kritēriji piemērojamās finanšu korekcijas līmeņa noteikšanai un kritēriji vienotas likmes vai ekstrapolētas finanšu korekcijas piemērošanai var būt tie, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (5), jo īpaši 144. pantā ietvertie, kā arī tie, kas paredzēti Komisijas 2013. gada 19. decembra Lēmumā (6). Kopīgā vadības iestāde iegrāmato finanšu korekcijas gada pārskatos par grāmatvedības gadu, kurā nolemts par atcelšanu.

2. Saskaņā ar 1. punktu atceltu Savienības ieguldījumu, ievērojot 3. punktu, attiecīgajā programmā var izmantot atkārtoti. Šīs programmas resursu pārdalīšanai ir jābūt saskaņā inter alia ar 7., 13., 18. un 43. pantu.

3. Ieguldījumu, kas atcelts saskaņā ar 1. punktu, nevar atkārtoti izmantot projektam, kuram piemērota finanšu korekcija, vai projektiem, kas atlasīti, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

;

regulas 32. pantu aizstāj ar šādu:

“32. pants

Noslēguma pārskatā par kopīgās darbības programmas īstenošanu mutatis mutandis iekļauj tos pašus elementus, ko iekļauj ikgadējos ziņojumos, tostarp to pielikumus, par visu programmas darbības laiku. To iesniedz vēlākais līdz 2017. gada 30. jūnijam tām programmām, kurām īstenošanas posma beigu termiņš pagarināts no 2014. gada 31. decembra līdz 2015. gada 31. decembrim, un vēlākais līdz 2016. gada 30. jūnijam tām programmām, kurām īstenošanas posms beidzas 2014. gada 31. decembrī.”

;

regulas 43. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Katras kopīgās darbības programmas īstenošanas laikposms sākas datumā, kurā Komisija pieņem attiecīgo kopīgo darbības programmu, un beidzas ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī.” ;

panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

kopīgās darbības programmas finansēšanas noslēguma posms, kas ietver visu saistībā ar programmu parakstīto līgumu finansiālo slēgšanu, programmas ex post novērtēšanu, noslēguma pārskata iesniegšanu un galīgo maksājumu vai galīgo līdzekļu atgūšanu, kuru veic Komisija. Šis posms beidzas vēlākais 2017. gada 31. decembrī.”

;

pievieno jaunu 3. punktu:

“3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta neparedzētu un pienācīgi pamatotu vajadzību vai apstākļu gadījumā pēc Kopīgās uzraudzības komitejas pamatota pieprasījuma Komisija var piekrist pagarināt kopīgās darbības programmas izpildes termiņu. Šādā gadījumā 32. pantā noteikto noslēguma pārskata iesniegšanas dienu nepiemēro.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.

(2) Komisijas 2007. gada 9. augusta Regula (EK) Nr. 951/2007, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus pārrobežu sadarbības programmām, ko finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (OV L 210, 10.8.2007., 10. lpp.).

(3) Komisijas 2011. gada 5. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 435/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 951/2007, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus pārrobežu sadarbības programmām, ko finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006 (OV L 118, 6.5.2011., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(6) Komisijas 2013. gada 19. decembra Lēmums, ar ko izstrādā un apstiprina pamatnostādnes par tādu finanšu korekciju noteikšanu, kuras publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanas gadījumā Komisija veic attiecībā uz izdevumiem, ko finansē Savienība saskaņā ar dalīto pārvaldību (C(2013) 9527).”

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/78

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1344/2014

(2014. gada 17. decembris),

ar kuru 2014./2015. gada kvotām, kas iedalītas anšovu zvejai Biskajas līcī, pievieno daudzumus, kurus Francija un Spānija 2013./2014. gada zvejas sezonā ieturējusi saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (1), un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu dalībvalstis var līdz tām iedalītās nozvejas kvotas piemērošanas gada 31. oktobrim lūgt Komisiju ieturēt un pārcelt uz nākamo gadu līdz 10 % no attiecīgās kvotas. Komisijai ieturētais daudzums ir jāpievieno attiecīgajai kvotai.

(2)	KPN un dalībvalstu kvotas attiecībā uz anšovu krājumu Biskajas līcī (ICES VIII apakšapgabals) pašlaik tiek noteiktas ikgadējai pārvaldības sezonai, kas ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam.

(3)	Padomes Regula (ES) Nr. 713/2013 (2) nosaka anšovu zvejas kvotas Biskajas līcī (ICES VIII apakšapgabals) periodam kas sākas 2013. gada 1. jūlijā un beidzas 2014. gada 30. jūnijā.

(4)	Padomes Regula (ES) Nr. 779/2014 (3) nosaka anšovu zvejas kvotas Biskajas līcī (ICES VIII apakšapgabals) periodam kas sākas 2014. gada 1. jūlijā un beidzas 2015. gada 30. jūnijā.

(5)

Tomēr, ņemot vērā zvejas iespēju apmaiņu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (4) 16. panta 8. punktu un kvotu pārcelšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, Francijai un Spānijai pieejamās minētā krājuma kvotas 2013./2014. gada zvejas sezonā sasniedza attiecīgi 3 590,9 un 15 226 tonnas.

(6)	Minētās zvejas sezonas beigās Francija un Spānija ziņoja par Biskajas līcī gūto anšovu nozveju, kuras kopējais apjoms bija attiecīgi 3 197,05 tonnas un 14 468,16 tonnas.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu Francija un Spānija ir lūgusi ieturēt attiecīgu daļu no 2013./2014. gada zvejas sezonas anšovu kvotas un pārcelt to uz nākamo zvejas sezonu. Nepārsniedzot minētajā regulā norādītos limitus, ieturētie daudzumi būtu jāpievieno attiecīgajām kvotām, kas 2014./2015. gada zvejas sezonai noteiktas ar Padomes Regulu (ES) Nr. 779/2014 (5).

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulā (ES) Nr. 779/2014 Francijai noteikto anšovu zvejas kvotu Biskajas līcī palielina par 359,09 tonnām.

2. pants

Regulā (ES) Nr. 779/2014 Spānijai noteikto anšovu zvejas kvotu Biskajas līcī palielina par 757,84 tonnām.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(2) Padomes 2013. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 713/2013, ar ko nosaka anšovu zvejas iespējas Biskajas līcī 2013./2014. gada zvejas sezonā (OV L 201, 26.7.2013., 8. lpp.).

(3) Padomes 2014. gada 17. jūlija Regula (ES) Nr. 779/2014, ar ko nosaka anšovu zvejas iespējas Biskajas līcī 2014./2015. gada zvejas sezonā (OV L 212, 18.7.2014., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(5) Padomes 2014. gada 17. jūlija Regula (ES) Nr. 779/2014, ar ko nosaka anšovu zvejas iespējas Biskajas līcī 2014./2015. gada zvejas sezonā (OV L 212, 17.7.2014., 1. lpp.).

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/80

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1345/2014

(2014. gada 17. decembris)

par cukura, izoglikozes un fruktozes pārpalikuma daudzumu noteikšanu Horvātijā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Horvātijas Pievienošanās līgumu,

ņemot vērā Horvātijas Pievienošanās aktu,

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 25. februāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 170/2013, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus cukura nozarē sakarā ar Horvātijas pievienošanos (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Lai novērstu traucējumus Savienības tirgū cukura nozarē pēc Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 170/2013 II nodaļas 2. iedaļā paredzēti noteikumi, lai noteiktu un likvidētu tos cukura daudzumus vai pārstrādes produktos esoša cukura daudzumus un tos izoglikozes un fruktozes daudzumus, kas 2013. gada 1. jūlijā pārsniedz par parastiem pārnesamiem krājumiem atzīto daudzumu (“pārpalikuma daudzumi”). Konkrētāk, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 170/2013 9. pantā ir noteikts, ka minētos pārpalikuma daudzumus Horvātijai uz sava rēķina jāizņem no tirgus cukura vai izoglikozes veidā.

(2)	Turklāt Īstenošanas regulas (ES) Nr. 170/2013 II nodaļas 2. iedaļā paredzēts, ka Komisijai ir jānosaka pārpalikuma daudzumi vēlākais līdz 2014. gada 31. decembrim.

(3)

Lai noteiktu minētos pārpalikuma daudzumus, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 170/2013 13. panta 2. punktā paredzēts, ka Horvātija paziņo Komisijai attiecīgo informāciju par saražoto daudzumu, patēriņu, krājumiem, izvesto un ievesto daudzumu, kā arī informāciju par sistēmas izveidi pārpalikuma daudzumu noteikšanai. Pamatojoties uz to, Komisijai ir jānosaka pārpalikuma daudzumi atkarā no norisēm Horvātijas cukura tirgū no 2012. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim gadiem. Būtu jāņem vērā arī īpaši apstākļi, kādos radušies krājumi, kā paredzēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 170/2013 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Jo īpaši pienācīgi jāņem vērā gan patēriņa un krājumu pieaugums Horvātijā, gan arī tendences Savienībā, kā to arī ierosināja Horvātija.

(4)	Pamatojoties uz Horvātijas paziņojumiem, cukura pārpalikuma daudzumi būtu jānosaka saskaņā ar minēto metodi.

(5)	Izoglikozes un fruktozes daudzumu noteikšanai ir izmantota tāda pati metode. Rezultātā nav jānosaka fruktozes un izoglikozes pārpalikuma daudzumi.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Cukura daudzumi, kas 2013. gada 1. jūlijā pārsniedz par parastiem pārnesamiem krājumiem atzīto daudzumu un kas Horvātijai uz sava rēķina ir jāizņem no Savienības tirgus saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 170/2013 9. pantu, ir 37 138 tonnas.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 55, 27.2.2013., 1. lpp.

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/82

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1346/2014

(2014. gada 17. decembris),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sulfanilskābes importam un ar ko atceļ galīgo antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (pamatregula) (1), un jo īpaši tās 9. pantu un 11. panta 2. punktu,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

(1)	Padome 2002. gada jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1339/2002 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu 21 % apmērā Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes sulfanilskābes importam un galīgo antidempinga maksājumu 18,3 % apmērā Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)	Padome ar Regulu (EK) Nr. 1338/2002 (3) noteica galīgo kompensācijas maksājumu 7,1 % apmērā Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam.

(3)	Komisija ar Lēmumu 2002/611/EK (4) pieņēma tādas cenu saistības attiecībā uz antidempinga un antisubsidēšanas pasākumiem, kas noteikti importam no Indijas, ko piedāvāja viens Indijas ražotājs eksportētājs, proti, Kokan Synthetics and Chemicals Pvt. Ltd (“Kokan”).

(4)	Pēc atkārtotas pretabsorbēšanas izmeklēšanas Padome 2004. gada februārī ar Regulu (EK) Nr. 236/2004 (5) no 21 % līdz 33,7 % palielināja galīgā antidempinga maksājuma likmi, kas piemērojama ĶTR izcelsmes sulfanilskābes importam.

(5)	Pēc tam, kad Kokan bija brīvprātīgi atsaucis saistības, Komisija 2004. gada martā ar Lēmumu 2004/255/EK (6) atcēla Lēmumu 2002/611/EK.

(6)

Komisija ar Lēmumu 2006/37/EK (7) pieņēma Kokan piedāvātās jaunās cenu saistības gan attiecībā uz antidempinga, gan antisubsidēšanas pasākumiem, kas noteikti Indijas izcelsmes importam. Regula (EK) Nr. 1338/2002 un Regula (EK) Nr. 1339/2002 tika attiecīgi grozītas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 123/2006 (8).

(7)

Pēc pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1000/2008 (9) noteica antidempinga maksājumus ĶTR un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam. Pēc termiņbeigu un starpposma pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1010/2008 (10) noteica galīgos kompensācijas maksājumus Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam un grozīja antidempinga maksājumu likmes, kas noteiktas Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam.

2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(8)

Pēc paziņojuma publicēšanas par ĶTR un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam noteikto spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (11) Komisija 2013. gada 1. jūlijā saņēma pieprasījumu veikt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu. Pārskatīšanas pieprasījumu iesniedza CUF – Quimicos Industriais (“pieprasījuma iesniedzējs” jeb “CUF”), kas ir vienīgais sulfanilskābes ražotājs Savienībā un kas tādējādi ražo 100 % Savienības ražošanas apjoma.

(9)	Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām, visticamāk, dempings turpināsies un kaitējums Savienības ražošanas nozarei atkārtosies.

3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(10)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2013. gada 16. oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (12) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

4. Paralēlā izmeklēšana

(11)

Komisija 2013. gada 16. oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu par procedūras sākšanu (13) sāka arī termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 (14) 18. pantu, attiecībā uz kompensācijas pasākumiem, kas noteikti Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam.

5. Izmeklēšana

5.1. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(12)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām, proti, 2013. gada 30. septembrim (“attiecīgais periods”).

5.2. Iesaistītās personas

(13)

Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, ražotājus eksportētājus ĶTR un Indijā, importētājus, zināmos iesaistītos lietotājus un eksportētājvalstu pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(14)	Vienīgā ieinteresētā persona, kura pieprasīja uzklausīšanu, ir vienīgais Savienības ražotājs, un tam piedāvāja šo iespēju.

5.3. Atlase

(15)

Ņemot vērā Indijas un Ķīnas ražotāju eksportētāju un Savienības nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika paredzēta atlase. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās ieinteresētās personas tika lūgtas 15 dienu laikā no pārskatīšanas sākšanas pieteikties Komisijā un sniegt Komisijai informāciju, kas lūgta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(16)	Komisija saņēma atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem no abiem Indijas ražotājiem eksportētājiem; atbildes no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem netika saņemtas. Tādēļ atlase netika izmantota.

(17)	Viens nesaistītais importētājs aizpildīja atlases veidlapu, tomēr tas nav importējis attiecīgo ražojumu no attiecīgajām valstīm un tādējādi nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ atlase netika izmantota.

(18)	Tā kā ir tikai viens Savienības ražotājs, atlase attiecībā uz Savienības ražotājiem netika izmantota.

5.4. Izmeklēšana

(19)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Komisija nosūtīja anketas vienīgajam Savienības ražotājam, diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem, zināmajiem importētājiem un lietotājiem Savienībā.

(20)	Tikai viens no diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem sniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem (Kokan Synthetics & Chemicals Pvt. Ltd). Šis Indijas ražotājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja lielu daļu no kopējā Indijas eksporta uz Savienību.

(21)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

Savienības ražotājs:

—	CUF – Quimicos Industriais, Estarreja, Portugāle;

ražotājs eksportētājs un analogās valsts ražotājs:

—	Kokan Synthetics & Chemicals Pvt. Ltd, Khed, Indija;

lietotāji Savienībā:

—	Blankophor GmbH, Leverkusen, Vācija,

—	Hovione Farmaciencia SA, Loures, Portugāle,

—	IGCAR Chemicals, S.L., Rubi, Spānija.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(22)

Attiecīgais ražojums ir sulfanilskābe, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2921 42 00 (Taric kods 2921420060). Sulfanilskābi iedala divās kategorijās, kuras nosaka atbilstīgi skābes tīrības pakāpei: tehniskā sulfanilskābe un attīrītā sulfanilskābe. Turklāt attīrīto sulfanilskābi dažkārt laiž tirgū kā sulfanilskābes sāli. Sulfanilskābi izmanto kā izejvielu optisko balinātāju, betona piedevu, pārtikas krāsvielu un speciālu krāsvielu ražošanā. Tika norādīts, ka ierobežotos daudzumos to izmanto arī farmācijas nozarē. Lai gan netiek apstrīdēts, ka abām kategorijām ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tādējādi to ražojumus var uzskatīt par vienu ražojumu, ir būtiski norādīt, ka saskaņā ar izmeklēšanas konstatējumiem praktiska savstarpēja aizstājamība ir ierobežota. Jo īpaši lietotāji, kas izmanto attīrīto sulfanilskābi, var izmantot tehnisko sulfanilskābi vien tad, ja tie paši to var attīrīt. Minētie lietotāji, kuriem nepieciešama vai kuri dod priekšroku tehniskai sulfanilskābei, teorētiski varētu izmantot attīrīto sulfanilskābi, taču, ņemot vērā cenu atšķirību (20–25 %), tas nav ekonomiski dzīvotspējīgs risinājums.

(23)

Sulfanilskābe ir izejviela un tās fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības ir identiskas neatkarīgi no tās izcelsmes valsts. Konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumiem, kurus savos iekšzemes tirgos un trešām valstīm ražo un pārdod ražotāji eksportētāji attiecīgajās valstīs, kā arī ražojumiem, kurus Savienības ražotājs ražo un pārdod Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatā vienāds izmantojums, un tādēļ tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(24)	Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai pašlaik notiek dempings un vai dempings varētu turpināties vai atkārtoties, ja tiktu izbeigti pasākumi, kas ir spēkā attiecībā uz ĶTR un Indijas importu.

1. Ievadpiezīmes

1.1. ĶTR

(25)	Sākusi termiņbeigu pārskatīšanu, Komisija sazinājās ar 39 zināmajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un Ķīnas iestādēm. Neviens no minētajiem ražotājiem nepieteicās un nesadarbojās.

(26)	Komisija informēja Ķīnas iestādes un attiecīgos ražotājus eksportētājus par savu nodomu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantot labākos pieejamos faktus. Ieinteresētās personas šajā sakarībā nesniedza piezīmes.

(27)	Tādējādi konstatējumi par dempingu un dempinga atkārtošanās iespējamību bija jābalsta uz pieejamajiem faktiem, t. i., informāciju, ko sniedzis pieprasījuma iesniedzējs, īpaši informāciju, kas iekļauta pārskatīšanas pieprasījumā, un Eurostat datiem.

(28)	Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā no Ķīnas importēja vien nelielus attiecīgā ražojuma daudzumus.

1.2. Indija

(29)

Sākusi termiņbeigu pārskatīšanu, Komisija sazinājās ar 25 zināmajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, no kuriem tikai viens, proti, Kokan, atbildēja uz anketas jautājumiem un sadarbojās izmeklēšanas gaitā. Minētais uzņēmums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja lielāko daļu Indijas eksporta uz Savienību.

(30)	Attiecīgajā periodā minētais ražotājs eksportētājs darbojās saskaņā ar Komisijas pieņemtajām cenu saistībām; konstatēts, ka tās ir ievērotas.

2. Dempings

2.1. ĶTR

2.1.1. Analogā valsts

(31)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenām vai salikto vērtību, ko ieguva atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”).

(32)

Lai attiecībā uz ĶTR noteiktu normālo vērtību, sākotnējā izmeklēšanā par analogo valsti izmantoja Indiju. Paziņojumā par procedūras sākšanu Indiju norādīja kā analogo valsti, un ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par šo izvēli. Piezīmes netika saņemtas, un nekas neliecināja, ka Indija vairs nebija piemērota izvēle. Pārskatīšanas pieprasījumā Savienības ražošanas nozare ierosināja par analogo valsti izmantot ASV, tomēr, ņemot vērā to, ka ASV ir tikai viens ražotājs un ka ASV tirgus ir aizsargāts ar antidempinga un kompensācijas maksājumiem, kas jau vairāk nekā 20 gadus tiek piemēroti Ķīnas un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam, šis priekšlikums tika noraidīts. Tāpēc arī šajā izmeklēšanā par analogo valsti izvēlējās Indiju.

(33)	Tādējādi tika izmantoti dati par Indijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās.

2.1.2. Normālā vērtība

(34)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz datiem, ko sniedza analogās valsts ražotājs, kas sadarbojās, proti, Kokan. Par pamatu normālās vērtības noteikšanai izmantoja iekšzemes pārdošanas apjomus (sk. 42.–47. apsvērumu).

2.1.3. Eksporta cena

(35)

Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās un tādējādi nebija konkrētas informācijas par Ķīnas cenām, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem un statistikas avotiem (Eurostat). Uzskata, ka šis informācijas avots aptuveni atspoguļo faktiskās cenas, ko Savienības klientiem prasa Ķīnas eksportētāji.

2.1.4. Salīdzinājums

(36)	Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, vajadzības gadījumā veicot atbilstošas korekcijas, tika pienācīgi ņemta vērā eksporta cena. Lai eksporta cenu izteiktu EXW līmenī, Komisija, ņemot vērā informāciju, kas sniegta pārskatīšanas pieprasījumā, koriģēja uz Eurostat datiem balstīto CIF cenu saistībā ar transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un kredīta izmaksām. Šīs korekcijas bija no 5 līdz 10 % no CIF cenas.

2.1.5. Dempings

(38)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība noteikta, vidējo svērto normālo vērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu.

(39)

Ņemot vērā to, ka Ķīnas eksportētāji nesadarbojās, informācija par importētā ražojuma sortimentu nav pieejama. Lai gan nebija informācijas par tehniskās un attīrītās sulfanilskābes importa daudzumiem, tomēr tika uzskatīts, ka pat tad, ja pieņem, ka viss imports ietvēra attīrīto sulfanilskābi, kas vidēji ir par 20 % dārgāka par tehnisko sulfanilskābi, Eurostat apkopotās importa cenas ir tādā līmenī, kas, salīdzinot ar analogās valsts normālo vērtību, neliecina par dempingu.

(40)

Turklāt, kā minēts 28. apsvērumā, importa apjomi no Ķīnas PIP bija niecīgi. Attiecīgajās nozarēs ir vispārzināms, ka ad hoc sulfanilskābes sūtījumi nelielos daudzumos notiek par ievērojami augstākām vienības cenām nekā parasto pasūtījumu gadījumā lielākos daudzumos, ar ko varētu skaidrot augsto importa cenu līmeni, par ko ziņo Eurostat.

(41)

Tādējādi, lai gan saskaņā ar pieejamajiem rādītājiem dempings netika konstatēts, šādam secinājumam varētu būt neliela nozīme, jo importa apjoms ir neliels un trūkst informācijas attiecībā uz importētā ražojuma sortimentu, kas ir svarīga informācija, ņemot vērā lielo cenu atšķirību starp attīrīto un tehnisko sulfanilskābi.

2.2. Indija

2.2.1. Normālā vērtība

(42)	Vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, katra attiecīgā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjomi bija reprezentatīvos daudzumos un parastajā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(43)	Katram ražojuma veidam tika noteikts neatkarīgiem pircējiem veikto rentablo pārdošanas apjomu īpatsvars iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā.

(44)

Visi iekšzemes pārdošanas apjomi tika pārdoti par neto pārdošanas cenām, kas ir vienādas vai lielākas par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, tādējādi rentablie pārdošanas apjomi pārsniedza 80 % no katra ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma. Tādējādi visiem ražojuma veidiem normālās vērtības pamatā bija faktiskā cena iekšzemes tirgū, kas aprēķināta kā vidējais svērtais lielums cenām, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izmantotas visiem šā ražojuma veida pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū.

(45)	Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tāda Ķīnas importa spiediena dēļ, kas ienāk Indijas tirgū, tiek izkropļotas Indijas iekšzemes tirgus cenas un līdz ar to arī normālās vērtības noteikšana.

(46)

Kā minēts iepriekš 44. apsvērumā, rentablie pārdošanas apjomi pārsniedza 80 % no katra ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma, tādējādi normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktiskajām iekšzemes tirgus cenām. Jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, vai Ķīnas imports izraisīja lejup vērstu spiedienu Indijas iekšzemes tirgū, normālā vērtība ir noteikta tādā veidā, lai šāds spiediens neietekmētu novērtējumu. Ja rentabli būtu 80 % vai mazāk no konkrētā ražojuma veida pārdošanas apjomiem, normālo vērtību noteiktu, pamatojoties tikai uz šiem rentablajiem pārdošanas apjomiem. Turklāt, ja visi konkrētā ražojuma veida pārdošanas apjomi radītu zaudējumus, normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz kopējām ražošanas izmaksām un saprātīgu peļņas normu.

(47)	Tādēļ Komisija uzskata, ka pieprasījuma iesniedzēja apgalvojums normālās vērtības aprēķināšanas ziņā nav būtisks.

2.2.2. Eksporta cena

(48)	Attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Savienībā un eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz cenām, kas faktiski tika maksātas vai bija jāmaksā.

(49)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ir pretruna starp cenu tendencēm benzolam un Indijas eksportam uz Savienību. Tas konstatēja, ka minētais fakts ir jo iespaidīgāks tāpēc, ka minimālo cenu saistības, ko bija pieņēmusi Komisija, tika indeksētas, ievērojot benzola cenu tendences. Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka minēto cenu saistību dēļ galvenā Indijas ražotāja eksportētāja eksporta cenas vairs nav reprezentatīvas.

(50)

Komisija konstatēja, ka benzols kā izejviela anilīna ražošanā, kas savukārt ir galvenā izejviela sulfanilskābes ražošanā, ietekmē attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksas ne vairāk par 50–60 %. Turklāt cenu saistību noteikums par indeksāciju ierobežo benzola cenas tendenču ietekmi uz minimālo cenu. Visbeidzot, apmeklējumā uz vietas pārbaudīja minimālo cenu saistību ievērošanu; tika konstatēts, ka eksporta cenas pastāvīgi bija ievērojami lielākas par paredzētājām minimālo cenu saistībām, tādējādi to ietekme tika ierobežota.

(51)	Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, veica neliela apjoma sūtījumus uz Savienību par augstām tūlītējām cenām, tādējādi eksporta cenu līmenis tika palielināts mākslīgi.

(52)	Izmeklēšanā konstatēja, ka Kokan – galvenais Indijas ražotājs eksportētājs – nav veicis šādus pārdošanas darījumus. Lielākā daļa (vairāk nekā 99 %) pārējo Indijas eksportētāju pārdošanas apjomu uz Savienību pārdoti daudzumos, kas nav uzskatāmi par tūlītējas pārdošanas darījumiem.

(53)	Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem, pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumi par to, ka Indijas eksporta cenām uz Savienību trūkst reprezentativitātes, ir noraidāmi.

2.2.3. Salīdzinājums

(54)	Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(55)

Tādējādi tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, atlaidēm un komisijas maksām, ja tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas ir no 6 % līdz 10 % no CIF cenas līdz Savienības robežai.

2.2.4. Dempings

(56)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu vidējā svērtā normālā vērtība, kas noteikta līdzīgajam ražojumam, tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu.

(57)	Tāpēc dempinga starpība, kas aprēķināta ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija negatīva. Tādējādi dempings PIP netika konstatēts.

(58)	Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka secinājumu par to, ka galvenais ražotājs eksportētājs neveic dempingu, nevar attiecināt uz pārējiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, ņemot vērā to, ka eksporta cenas balstās uz minimālo importa cenu saistībām.

(59)

Tomēr galvenā Indijas ražotāja eksportētāja eksporta cenas tika noteiktas tādā līmenī, kas bija ievērojami augstāks nekā minimālo cenu saistības. Turklāt konstatēts, ka pārējo Indijas ražotāju eksporta cenu līmenis (saskaņā ar Eurostat datiem) ir ievērojami augstāks nekā galveno ražotāju eksportētāju eksporta cenas. Visbeidzot, izmeklēšanā konstatēja, ka ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta cenas uz trešām valstīm, kurās netiek piemērotas cenu saistības vai antidempinga maksājumi, tika noteiktas tādā līmenī, kas pielīdzināms eksporta cenām uz Savienību, un tādējādi dempings netika veikts. Tāpēc Komisija secina, ka Indijas eksporta cenas noteiktas neatkarīgi no cenu saistībām un saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(60)	Pieprasījuma iesniedzēja apgalvojums par to, ka būtu bijis jākonstatē dempings, ko veica pārējie Indijas ražotāji eksportētāji, ir noraidāms.

3. Dempinga atkārtošanās iespējamība

3.1. Ievadpiezīmes

(61)

ASV antidempinga pasākumi, kas noteikti Indijas un ĶTR izcelsmes sulfanilskābes importam, un kompensācijas pasākumi attiecībā uz Indiju ir bijuši spēkā kopš 1992. gada. ASV Tirdzniecības ministrija 2011. gadā pagarināja spēkā esošos kompensācijas maksājumus, kas 43,7 % apmērā noteikti Indijas izcelsmes importam, un spēkā esošos antidempinga pasākumus, kas no 19,1 % līdz 114,8 % noteikti Indijas un ĶTR izcelsmes importam. Ņemot vērā pasākumu līmeni, ASV tirgus Indijas un Ķīnas importam tika faktiski slēgts.

3.2. ĶTR

(62)	ĶTR pieejamā ražošanas jauda tika aprēķināta, pamatojoties uz datiem, ko sniedza Savienības ražotājs un vienīgais ASV ražotājs (Nation Ford Chemical Company (“NFC”), sk. ASV turpināmības pārbaudi par antidempinga pasākumiem attiecībā uz Ķīnas izcelsmes sulfanilskābi (USITC publikācija Nr. 4270)).

(63)

NFC norādīja, ka ĶTR uzstādītā jauda ļautu ražot 65 500 t sulfanilskābes gadā, kas ir saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja aplēsēm, kurš, balstoties uz Ķīnas ražošanas nozares sagatavoto pētījumu, apgalvoja, ka pieejamā jauda Ķīnā svārstās no 65 500 līdz 82 000 t. Neizmantotā jauda bija aptuveni 20 %, kas atbilst 13 100 līdz 16 400 t. Tas ir vismaz divreiz vairāk par Savienības patēriņa līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(64)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas eksportētājiem izdevies ienākt Indijas tirgū, un pamatoja šo apgalvojumu, iesniedzot statistikas datus no Indijas valdības Indijas eksporta/importa datubāzes. Dati liecina, ka PIP Ķīnas izcelsmes attīrītās sulfanilskābes importa apjoms par cenām, kas ir zemākas par Indijas ražotāja, kurš sadarbojās, attīrītās sulfanilskābes iekšzemes tirgus pārdošanas cenām, būtiski pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem. Tā kā attīrītās sulfanilskābes normālā vērtība (ar atbilstošām korekcijām par transporta un apdrošināšanas izmaksām) tika noteikta, pamatojoties uz vienīgā Indijas ražotāja, kas sadarbojās, attīrītās sulfanilskābes iekšzemes pārdošanas apjomiem reprezentatīvos daudzumos, kuru cenas svārstījās no INR 92 500 līdz INR 112 500 (konfidencialitātes apsvērumu dēļ cenas sniegtas diapazonā), dati apstiprina, ka Ķīnas attīrītās sulfanilskābes eksports ienāca Indijas tirgū par dempinga cenām, kuras svārstījās no INR 82 500 līdz INR 92 500. Importa dempings, kas novērots Indijas tirgū, sekmējis vērtējumu par Ķīnas ražotāju eksportētāju paredzamo rīcību, ja tiktu atcelti spēkā esošie pasākumi.

(65)	Ja pasākumi tiks izbeigti, ir dempinga atkārtošanās iespējamība, ņemot vērā ievērojamu neizmantoto jaudu Ķīnā un informāciju par Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi trešās valsts tirgū, kas nav aizsargāts ar tirdzniecības aizsardzības pasākumiem.

3.3. Indija

(66)	Kopējā pieejamā ražošanas jauda Indijā tika aprēķināta, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza NFC un vienīgais Savienības ražotājs.

(67)	Pieprasījuma iesniedzējs aplēsa Indijas kopējo jaudu aptuveni 13 500 t apmērā, no kurām 2 700 t var uzskatīt neizmantoto jaudu. Šie rādītāji ir pilnīgi saskaņā ar datiem, ko ASV izmeklēšanā sniedza vienīgais ASV ražotājs (NFC).

(68)	Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka neizmantotā jauda 2 700 t apmērā apdraud tā pārdošanas rādītājus, jo tā veido ievērojamu daļu Savienības patēriņa, un ka šāda neizmantotā jauda, visticamāk, palielināsies, pieaugot Ķīnas ražojumu importam Indijas tirgū (stimuls eksportēt būs vēl lielāks).

(69)

Šajā sakarība Komisija norādīja, ka galvenais Indijas ražotājs eksportētājs 2013. gadā atteicās no Export Oriented Unit statusa (“EOU” jeb uz eksportu orientētu struktūra), jo tas plānoja palielināt pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū. EOU shēmas nosacījumi būtiski ierobežoja minētos pārdošanas darījumus. Uzņēmums apstiprināja, ka, neraugoties uz arvien lielāku Ķīnas importa īpatsvaru, tas neizjūt ievērojamu spiedienu no Ķīnas konkurentiem saistībā ar tehnisko sulfanilskābi (ražojums, kas visvairāk ieinteresē Kokan), un ka saskaņā ar uzņēmuma novērtējumu Indijas tirgus attīstības perspektīvas ir labas. Tādēļ nav iemesla pieņemt, ka, ievērojot iespējamo Ķīnas spiedienu uz Indijas tirgū, Indijas ražotāju neizmantotā jauda tiks novirzīta uz Savienības tirgu.

(70)	Neraugoties uz šo neizmantoto jaudu Indijā, ņemot vērā to, ka eksports uz Savienību un trešām valstīm netiek pārdots par dempinga cenām, nešķiet, ka ir dempinga atkārtošanās iespējamība.

(71)

Izmeklēšanā nekonstatēja, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, izmantoja atšķirīgu cenu noteikšanas praksi, pārdodot ražojumus trešām valstīm, nekā eksportam uz Savienību. Tā eksporta cenas trešās valstīs, kas tika veikts ievērojamos daudzumos, bija tādā līmenī, kas ir salīdzināms ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem.

(72)	Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs sniedza jaunus statistikas datus un, pamatojoties uz tiem, apgalvoja, ka Indijas eksports uz Turciju bija par dempinga cenām.

(73)

Komisija konstatēja un pārbaudīja līdzīgus Indijas eksporta daudzumus uz Turciju un spēja attiecināt tos uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās. Tāpēc Komisija varēja veikt aprēķinus, pamatojoties uz precīzākiem un detalizētākiem datiem gan attiecībā uz ražojuma sortimentu, gan cenu līmeņiem. Komisija apstiprina, ka eksportētais apjoms nebija par dempinga cenām.

3.4. Secinājums par dempinga atkārtošanās iespējamību

(74)	Attiecībā uz ĶTR konstatējumus izdarīja, pamatojoties uz pieejamiem faktiem, jo Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, un no tā izrietēja, ka konkrētu uzņēmumu dati par Ķīnas neizmantoto jaudu un cenu noteikšanas praksi trešās valstīs nebija pieejami.

(75)	Ņemot vērā to, ka pieejamie fakti liecina par lielu Ķīnas neizmantoto jaudu un dempingu trešo valstu tirgos apvienojumā ar pievilcīgiem cenu līmeņiem Savienības tirgū, uzskata, ka ir dempinga atkārtošanās iespējamība.

(76)	Lai gan Indijas gadījumā dempinga atkārtošanās iespējamību nekonstatēja, ja ņem vērā to, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika konstatēts, neizmantotā jauda ir daudz mazāka par Ķīnas neizmantoto jaudu un eksporta cenu līmeņi uz Savienību un pārējo pasauli ir augsti.

D. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Ražošanas apjoms Savienībā un Savienības ražošanas nozares definīcija

(77)	Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja tikai viens Savienības ražotājs, kas tādējādi ražo 100 % Savienības ražošanas apjoma un pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē veido Savienības ražošanas nozari.

2. Patēriņš Savienībā

(78)

Patēriņu Savienības tirgū noteica, izmantojot šādu pamatu:

—	Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi Savienības tirgū,

—	sulfanilskābes importa apjomi (Taric līmenī) Savienības tirgū saskaņā ar Eurostat datiem.

(79)

Lai ievērotu komercinformācijas konfidencialitāti, informācija par Savienības ražošanas nozari bija jāindeksē, ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozare ir tikai viens ražotājs un ka ir tikai viens ASV ražotājs eksportētājs.

1. tabula

Patēriņš Savienības tirgū

Apjoms (indekss)	2010	2011	2012	PIP
Savienības patēriņš (2010. gads = 100)	100	106	106	114
Avots: Eurostat un atbildes uz anketas jautājumiem.

(80)	Kā liecina izmeklēšana, sulfanilskābes tirgus attiecīgajā periodā uzrādīja pakāpenisku pieaugumu (līdz PIP beigām tas palielinājās par 14 %).

3. Imports no attiecīgajām valstīm

a) Importa apjomi un tirgus daļa

2. tabula

Imports no attiecīgajām valstīm

Importa apjoms (indekss)	2010	2011	2012	PIP
ĶTR	100	77	14	1
Indija	100	422	187	52
Attiecīgās valstis kopā	100	110	30	6
Avots: Eurostat.

2.a tabula

Imports no attiecīgajām valstīm

Importa apjoms (diapazons) (15)	2010	2011	2012	PIP
ĶTR	650–1 000	500–800	90–250	10–60
Indija	50–200	250–550	100–250	10–80
Attiecīgās valstis kopā	700–1 200	750–1 350	190–500	20–140
Avots: Eurostat.

3. tabula

Attiecīgo valstu tirgus daļa

Tirgus daļa (indekss)	2010	2011	2012	PIP
ĶTR importa tirgus daļa	100	73	13	1
Indijas importa tirgus daļa	100	397	177	46
Attiecīgās valstis kopā	100	103	28	5

(81)	Aplūkojot katru valsti atsevišķi, laikposmā no 2010. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ĶTR importa apjomi samazinājās par 99 % un to tirgus daļa šajā pašā periodā arī samazinājās par 99 %.

(82)	Indijas izcelsmes importa apjoms šajā periodā samazinājās par 48 %, un tirgus daļa vienlaikus samazinājās par 54 %.

(83)

Attiecīgo valstu sulfanilskābes importa kopapjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 94 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā samazinājās līdz ļoti zemam līmenim. Līdzīgi attiecīgo valstu sulfanilskābes importa tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 95 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas sasniedza ļoti zemu līmeni.

b) Importa cenas

4. tabula

Attiecīgo valstu sulfanilskābes importa vidējās cenas

	2010	2011	2012	PIP
ĶTR importa cena (indekss, 2010. gads = 100)	100	92	104	164
Indijas importa cena (indekss, 2010. gads = 100)	100	79	84	92
Attiecīgo valstu vidējās importa cenas (indekss, 2010. gads = 100)	100	93	104	126
Avots: Eurostat.

4.a tabula

Attiecīgo valstu sulfanilskābes importa vidējās cenas

Cenu diapazoni (16)	2010	2011	2012	PIP
ĶTR importa cena	1 000–1 400	950–1 350	1 000–1 400	1 700–2 500
Indijas importa cena	1 200–1 800	1 000–1 400	1 100–1 500	1 300–1 700
Attiecīgo valstu vidējās importa cenas	1 000–1 800	950–1 400	1 000–1 500	1 300–2 500
Avots: Eurostat.

(84)	ĶTR sulfanilskābes importa vidējā cena 2011. gadā nedaudz samazinājās (par 8 %), bet pēc tam tai bija tendence augt, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika novērots tās straujš kāpums (par 64 %).

(85)	Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma vidējās cenas 2011. gadā arī samazinājās (par 21 %) un kopš tā laika pakāpeniski palielinājās, bet joprojām bija zemākas par 2010. gada cenu līmeņiem (par 8 %).

c) Cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma līmenis

(86)

Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdod attiecīgo ražojumu nelielos daudzumos un ka trūkst informācijas par importētā ražojuma sortimentu, nav iespējams veikt jēgpilnu cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķinu. Saskaņā ar pieņēmumu par apkopotajām Eurostat cenām Ķīnas importa (sk. iepriekš 39. apsvērumu) cenu samazinājums un mērķa cenu samazinājums PIP netika konstatēts.

(87)

Pamatojoties uz importa statistiku, ko sniedza Savienības ražošanas nozare un kas aprakstīta iepriekš 64. apsvērumā, Ķīnas attīrītās sulfanilskābes cenas Indijas tirgū (attiecīgam ražojumam koriģētas par Savienības importa maksājumiem 6,5 % apmērā un pēcimportēšanas izmaksām (muitošanas izmaksām) 2 % apmērā), tika konstatēts cenu samazinājums un mērķa cenu samazinājums 5–15 % diapazonā salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(88)

Indijas gadījumā cenu samazinājums un mērķa cenu samazinājums netika konstatēts. Lai ievērotu komercinformācijas konfidencialitāti, precīzus rādītājus izpaust nevarēja, jo aprēķins bija balstīts uz vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, pārdošanas datiem. Cenu samazinājums un mērķa cenu samazinājums bija no – 20 % līdz – 40 %.

(89)

Ņemot vērā piezīmes, ko pēc informācijas izpaušanas sniedza Savienības ražotājs, Komisija, pamatojoties uz Eurostat datiem, aprēķināja atlikušā Indijas importa apjoma cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu. Saskaņā ar to cenu samazinājums un mērķa cenu samazinājums attiecībā uz minēto importu netika konstatēts. Tādēļ tiek apstiprināti 88. apsvēruma secinājumi. Turklāt tika salīdzinātas tāda attiecīgā ražojuma cenas, ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un tāda attiecīgā ražojuma cenas, ko pārējai pasaulei pārdod Indijas eksportētāji. Šāds salīdzinājums arī neliecināja par cenu samazinājumu vai mērķa cenu samazinājumu.

(90)

Turklāt Savienības ražotājs iesniedza jaunus aprēķinus, kas liecina, ka 2012. gadā atšķirība starp Indijas importa vidējo cenu līmeni un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem bija ļoti zema. Tomēr Komisija nevarēja akceptēt šo aprēķinu, jo tajā nav ņemts vērā apstāklis, ka Indijas imports galvenokārt ietvēra tehnisko sulfanilskābi, bet Savienības ražotājs pārdeva tikai attīrīto sulfanilskābi, kas ir par aptuveni 20 % dārgāka.

4. Imports no citām trešām valstīm

(91)

Izņemot trīs nenozīmīgus darījumus (divi darījumi 2010. un 2011. gadā no Šveices un viens darījums 2012. gadā no Malaizijas), attiecīgajā periodā viss imports no trešām valstīm bija no ASV.

5. tabula

Sulfanilskābes imports no citām trešām valstīm (ASV)

	2010	2011	2012	PIP
Importa apjoms no ASV (indekss)	100	267	253	299
ASV importa tirgus daļa (indekss)	100	180	171	188
ASV importa vidējās cenas (indekss)	100	95	101	102
Avots: Eurostat.

(92)	ASV sulfanilskābes importa apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās attiecīgi par 199 % un 88 %. Tā kā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tajā pašā periodā saglabājās salīdzinoši nemainīga, Ķīnas un Indijas eksportētāju tirgus daļu pārņēma ASV imports.

(93)	ASV importa cenu līmeņi attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabili un bija tādā pašā diapazonā kā Savienības ražotāja cenas. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ASV importa cenu samazinājums netika konstatēts.

5. Stāvoklis Savienības ražošanas nozarē

(94)	Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības pārbaude ietvēra visu to ekonomisko faktoru novērtējumu, kuri bija saistīti ar Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(95)	Lai ievērotu komercinformācijas konfidencialitāti, informācija par vienīgo Savienības ražotāju bija jāindeksē.

5.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

6. tabula

Ražošanas apjoms, jauda un tās izmantojums

	2010	2011	2012	PIP
Ražošanas apjoms tonnās (indekss)	100	87	99	107
Jauda tonnās (indekss)	100	100	100	100
Jaudas izmantojuma rādītājs (indekss)	100	87	99	107
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(96)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par 7 % lielāks nekā attiecīgā perioda sākumā. Savienības ražošanas nozares jauda attiecīgajā periodā nemainījās, tādēļ jaudas izmantojuma rādītājs mainījās tāpat kā ražošanas apjoma rādītājs, proti, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas palielinājās par 7 %.

(97)	Jānorāda, ka, izņemot 2011. gadu, Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma līmenis attiecīgajā periodā bija apmierinošs, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas bija optimāls.

(98)	Pēc informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka visa attiecīgā perioda laikā tā panāca optimālus jaudas izmantojuma rādītājus vien PIP, kas liecina, ka tās pavisam nesenā atveseļošanās ir ļoti nestabila.

(99)	Šī piezīme par Komisijas novērtējumu nemaina 97. apsvēruma secinājumus, kas nekādā veidā nav pretrunā Savienības ražošanas nozares piezīmēm.

5.2. Krājumi perioda beigās

7. tabula

Krājumi perioda beigās pēc apjoma

	2010	2011	2012	PIP
Krājumi perioda beigās tonnās (indekss)	100	576	328	171
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(100)

Savienības ražošanas nozares gada beigu krājumu līmenis 2011. gadā strauji palielinājās, pēc tam tendence bija lejupejoša, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām saglabājās par 71 % lielāks par 2010. gada līmeni. Jebkurā gadījumā, pamatojoties uz ražošanas apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, krājumi perioda beigās ir mazāki par viena mēneša ražošanas apjomu.

5.3. Pārdošanas apjomi un tirgus daļa

8. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2010	2011	2012	PIP
Pārdošanas apjoms tonnās (indekss)	100	70	97	104
Tirgus daļa % (indekss)	100	66	92	92
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(101)

Salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi palielinājās par 4 %. 2011. gadā bija vērojams ļoti straujš samazinājums, kam pēc tam sekoja pakāpenisks pieaugums.

(102)

Izņemot 2011. gadu, kad tāpat kā pārdošanas apjomi samazinājās arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa, tirgus daļas ziņā Savienības ražošanas nozares rādītāji attiecīgajā periodā vērtējami kā stabili. Turpmākajos gados pārdošanas apjomi un tirgus daļa pieauga. Neraugoties uz to, ka Savienības ražotāja tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nedaudz mazāka par 2010. gada līmeni, jānorāda, ka Savienības ražošanas nozarei izdevās gūt labumu no Savienības patēriņa pieauguma un attiecīgajā periodā tai bija ievērojama tirgus daļa Savienības tirgū.

(103)

Pēc informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare norādīja, ka tās tirgus daļa ir ļoti nestabila, ņemot vērā to, ka sulfanilskābe ir izejviela un ka pieprasījumu pēc tās nosaka cenas, un kā piemēru minēja 2011. gadu, kad Savienības ražošanas nozares tirgus daļa strauji samazinājās.

(104)

Šajā sakarībā jāuzsver, ka tirgus daļas zaudējums 2011. gadā sakrita ar Savienības ražotāja cenu pieaugumu, kas nebija saskaņā ar attiecīgā laika tirgus tendencēm. Vēl jo vairāk izmeklēšanā konstatēja, ka importa cenas no visām valstīm 2011. gadā samazinājās par 5–20 %. Jānorāda, ka saskaņā ar pieejamajiem statistikas datiem tirgus daļu, ko zaudēja Savienības ražošanas nozare, galvenokārt ieņēma ASV importētājs.

5.4. Cenas un tās ietekmējoši faktori

9. tabula

Pārdošanas cenas

	2010	2011	2012	PIP
Vidējās pārdošanas cenas EUR/t (indekss)	100	109	108	112
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(105)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %, kas bija saistīts ar pamatizejvielas (anilīna) izmaksu pieauguma novirzīšanu.

5.5. Nodarbinātība un ražīgums

10. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2010	2011	2012	PIP
Nodarbinātība (indekss)	100	100	117	117
Darba ražīgums (indekss)	100	88	85	91
Vidējās darbaspēka izmaksas (indekss)	100	105	102	116
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(106)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nodarbinātība, izsakot to ar pilnslodzes ekvivalentu, palielinājās par 17 %. Vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās; pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tās bija par 16 % lielākas nekā 2010. gadā. Tā kā ražošanas apjoms palielinājās vien par 7 % (sk. 96. apsvērumu), darba ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %.

5.6. Rentabilitāte

11. tabula

Rentabilitāte

	2010	2011	2012	PIP
Rentabilitāte (indekss)	100	96	20	65
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(107)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecībā uz līdzīgo ražojumu attiecīgajā periodā samazinājās, un tā bija nedaudz zemāka par Savienības ražošanas nozares vēlamo optimālo līmeni, tomēr ir svarīgi norādīt, ka tā tomēr saglabājās pozitīva visā attiecīgajā periodā.

(108)

Rentabilitātes samazinājums galvenokārt skaidrojams ar vidējo ražošanas izmaksu pieaugumu (par gandrīz 20 % no 2010. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam), ko nebija iespējams pilnībā kompensēt ar pārdošanas cenu pieaugumu par 12 % (sk. 105. apsvērumu).

5.7. Ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma

12. tabula

Ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma

	2010	2011	2012	PIP
Ikgadējie ieguldījumi (indekss)	—	100	133	57
Ienākums no ieguldījumiem (indekss)	100	86	30	103
Naudas plūsma (indekss)	100	116	68	82

(109)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare 2010. gadā nevarēja veikt ieguldījumus. Pēc tam no 2011. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ieguldījumi komercdarbībā sulfanilskābes jomā samazinājās par 43 %, un to summu absolūtā izteiksmē var uzskatīt par mazu; ieguldījumi galvenokārt bija saistīti ar tehnisko apkopi. Šie konstatējumi ir saskaņā ar konstatējumiem par ienākumu no ieguldījumiem un zemo rentabilitāti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(110)

2011. un 2012. gadā ienākumam no ieguldījumiem bija tieši tā pati tendence kā rentabilitātei. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ienākums no ieguldījumiem pieauga un sasniedza tādu pašu līmeni kā 2010. gadā, jo no 2012. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam palielinājās rentabilitāte (sk. 11. tabulu).

(111)

Naudas plūsmas tendence bija mainīga, tomēr visā attiecīgajā periodā saglabājās pozitīva. Naudas plūsma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 18 % salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni. Savienības ražošanas nozare nav ziņojusi par grūtībām piesaistīt kapitālu attiecīgajā periodā.

5.8. Dempinga apjoms un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(112)

Kā secināts 41. un 57.–60. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings no attiecīgajām valstīm netika konstatēts.

(113)

Ņemot vērā to, ka nebija importa par dempinga cenām no ĶTR un Indijas, un to, ka palielinājās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi un cenas un pieauga jaudas izmantojuma rādītājs, var secināt, ka pasākumi bijuši veiksmīgi un ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā ir atguvusies no iepriekšējā dempinga sekām. Daži kaitējuma rādītāji, piemēram, rentabilitāte un tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pasliktinājās, taču to nevar attiecināt uz importu no attiecīgajām valstīm, ņemot vērā tā ļoti zemo līmenī šajā periodā. Jebkurā gadījumā kaitējuma rādītāji, kas mainījās negatīvi, joprojām liecina par stabilu Savienības ražošanas nozares stāvokli.

5.9. Savienības ražošanas nozares eksporta darbība

(114)

Savienības ražošanas nozare eksportēja vien nelielus apjomus 2012. gadā un pārskata izmeklēšanas periodā, tāpēc tiek secināts, ka eksports neietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.

6. Secinājums par stāvokli Savienības ražošanas nozarē

(115)

Lai arī nelielu importa apjomu dēļ vidējiem cenu līmeņiem, kas PIP noteikti ĶTR un Indijas izcelsmes attiecīgajam ražojumam, un to salīdzinājumam ar iepriekšējiem gadiem ir ierobežota ticamība, izmeklēšanā konstatēts, ka ĶTR un Indijas izcelsmes attiecīgais ražojums nonācis Savienībā par cenām, kas nav dempinga cenas.

(116)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās diezgan stabila, un attiecīgo valstu zaudēto tirgus daļu ieņēma ASV izcelsmes imports tādā cenu līmenī, kas līdzinās Savienības ražošanas nozares cenu līmenim. Savienības ražošanas nozare spēja palielināt pārdošanas apjomus un vidējās pārdošanas cenas un panākt gandrīz optimālus jaudas izmantojuma rādītājus.

(117)

Kā paskaidrots iepriekš 113. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļas un rentabilitātes nelielo samazinājumu nevar saistīt ar Ķīnas un Indijas importu.

(118)

Tāpēc tiek secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums.

(119)

Lai gan Savienības ražošanas nozare ir sniegusi tādas vairākas piezīmes par kaitējuma analīzi, kas iztirzātas 89., 90., 98., 99., 103. un 104. apsvērumā, tā piekrita vispārējam secinājumam par to, ka PIP tai nav nodarīts būtisks kaitējums.

7. Kaitējuma atkārtošanās iespējamība

(120)

Lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir svarīgi norādīt, ka optimāla jaudas izmantojuma apstākļos, kas panākti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Savienības ražošanas nozare nespēja apmierināt Savienības kopējo pieprasījumu, tādējādi ievērojama daļa Savienības patēriņa bija jāsedz ar importu.

(121)

Turklāt Savienības ražošanas nozare ražo tikai attīrīto sulfanilskābi, kas nozīmē, ka lietotājiem, kuri savā ražošanas procesā dod priekšroku tehniskai sulfanilskābei, jāizvēlas imports.

(122)

Turklāt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija samērā stabila, un pārdevumi tika veikti vairākiem ilgtermiņa klientiem. Izmeklēšanā konstatēja, ka dažiem sulfanilskābes piegādātājiem jāveic stingra un dārga sertificēšanas/pārbaudes procedūra, kas sarežģī piegādātāju maiņu.

(123)

Tāpēc šajā kontekstā pasākumu neturpināšanas gadījumā kaitējuma atkārtošanās iespējamību analizēja saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

7.1. ĶTR

(124)

Tā kā neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nesadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi attiecībā uz ĶTR bija jāpamato ar labākajiem pieejamajiem faktiem, proti, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu.

(125)

Kā jau secināts 63. un 75. apsvērumā, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā sulfanilskābes ražošanas jauda, un ir dempinga atkārtošanās iespējamība.

(126)

Turklāt, kā norādīts 64. un 87. apsvērumā, pieejamā informācija liecina, ka ĶTR pēdējā laikā palielināja sulfanilskābes pārdošanas apjomus uz Indiju par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(127)

Visbeidzot, kā paskaidrots 64. apsvērumā, statistikas dati, kas iegūti par Ķīnas importu Indijas tirgū, šķiet, norāda uz to, ka Ķīna galvenokārt ieinteresēta pārdot attīrīto sulfanilskābi, kas, novirzīta uz Savienības tirgu, nonāktu tiešā konkurencē ar Savienības ražotāja pārdevumiem.

(128)

Ja pasākumi tiktu izbeigti, visu šo faktoru kopums liecina par to, ka ĶTR varētu strauji sākt eksportēt ievērojamus sulfanilskābes daudzumus par dempinga cenām uz Savienības tirgu, pat nenovirzot pārdevumus no citiem tirgiem. Savienības tirgus ir pievilcīgs cenu ziņā, un tas ļautu Ķīnas eksportētājiem, palielinot ražošanas apjomus, gūt apjomradītus ietaupījumus. Šādā gadījumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi un pārdošanas cenas nekavējoties samazinātos, kas savukārt ietekmētu jaudas izmantojuma un rentabilitātes rādītājus. Ja šie kaitējuma rādītāji pasliktinātos, Savienības ražošanas nozares atgūšanās tiktu strauji apstādināta, un rastos būtisks kaitējums.

7.2. Indija

(129)

Attiecībā uz Indiju, kā secināts iepriekš 76. apsvērumā, dempinga atkārtošanās iespējamība nepastāv, ja pasākumi netiek turpināti. Ņemot vērā šo konstatējumu, kaitējuma atkārtošanās analīze nav vajadzīga.

8. Secinājums par kaitējuma atkārtošanos

(130)

Ņemot vērā izmeklēšanas secinājumus, kā paskaidrots iepriekšējos apsvērumos, ja pasākumi tiktu atcelti, visticamāk, būtiski palielinātos eksports no ĶTR par zemām cenām, kas negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares finanšu un ekonomiskos rādītājus un izraisītu būtiska kaitējuma atkārtošanos.

(131)

Kaitējuma atkārtošanās iespējamība attiecībā uz Indiju netika analizēta, ņemot vērā negatīvo secinājumu par Indijas dempinga atkārtošanos.

E. SAVIENĪBAS INTERESES

1. Ievads

(132)

Attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas noteikti Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam, secināts, ka nav iespējama dempinga atkārtošanās. Tādēļ nav jāveic Savienības interešu pārbaude.

(133)

Attiecībā uz Ķīnu saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot dažādās saistītās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

2. Savienības ražošanas nozares intereses

(134)

Kā paskaidrots 113. apsvērumā, pasākumi ir bijuši sekmīgi un ļāvuši Savienības ražošanas nozarei nostiprināt savu stāvokli. Vienlaikus iepriekš 130. apsvērumā tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu ievērojami pasliktināties, ja antidempinga pasākumi pret Ķīnu tiktu izbeigti. Tādēļ var secināt, ka pasākumu turpināšana pret Ķīnu nodrošinātu ieguvumus Savienības ražošanas nozarei.

3. Lietotāju intereses

(135)

Visi zināmie lietotāji tika informēti par pārskatīšanas sākšanu. Komisija saņēma no sulfanilskābes lietotājiem četras pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem un trīs daļējas atbildes/piezīmes. Pamatojoties uz šiem datiem, tika konstatēts, ka starp dažādiem lietotājiem atkarībā no pakārtotā ražojuma veida attiecīgā ražojuma izmaksu ietekme uz ražošanas izmaksām ievērojami atšķiras.

(136)

Vairāki lietotāji farmācijas un speciālu krāsvielu ražošanas nozarē atzina, ka sulfanilskābei ir tikai neliela nozīme ražošanas izmaksās, tādēļ uzskata, ka pasākumi būtībā neietekmē to ražošanas izmaksas/cenas.

(137)

Tomēr attiecībā uz citiem lietotājiem (cementa piemaisījumu un optisko balinātāju ražotājiem) sulfanilskābe veidoja 4–12 % no to pakārtoto ražojumu ražošanas izmaksām. Šie lietotāji arī ziņoja par zaudējumiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un apgalvoja, ka daļēji to sarežģītais stāvoklis saistīts ar pašlaik spēkā esošajiem maksājumiem.

(138)

Attiecībā uz šo apgalvojumu jānorāda, ka importa apjoms no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija niecīgs, tāpēc maksājumi pret Ķīnu, kas nodrošināja taisnīgu cenu līmeni Savienības tirgū, nav radījuši papildu izmaksas lietotājiem; tādējādi ar tiem nevar izskaidrot grūtības, ar kurām saskaras lietotāji. Kā norādīts 105. un 108. apsvērumā, līdzīgā ražojuma cenu pieaugums attiecīgajā periodā bija saistīts ar to, ka palielinājās ražošanas izmaksas, ko izraisīja pamatizejvielas cenas pieaugums. Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam noteikto maksājumu atcelšana, kā ierosināts ar šo regulu, nekavējoties atvieglotu piekļuvi sulfanilskābes piegādes papildu avotam Savienības tirgū par konkurētspējīgām cenām, tādēļ tas būtu lietotāju interesēs. Tādējādi tiek uzskatīts, ka pasākumu saglabāšana attiecībā uz Ķīnu nākotnē neradīs nepamatotas grūtības lietotājiem.

4. Importētāju intereses

(139)

Visi zināmie importētāji tika informēti par pārskatīšanas sākšanu. Viens attiecīgā ražojuma importētājs sniedza daļējas atbildes uz anketas jautājumiem, kurās tas apgalvoja, ka sulfanilskābei nav būtiska nozīme tā darbībā. Pārējie importētāji neatbildēja uz anketas jautājumiem un neiesniedza rakstisku informāciju vai piezīmes. Tā kā pārējie importētāji nesadarbojās, secināts, ka tādu pasākumu saglabāšana, kas noteikti ĶTR izcelsmes importam, nebūtu pretrunā to interesēm.

5. Secinājums

(140)

Ņemot vērā iepriekšminēto, secināts, ka nebija pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt antidempinga pasākumus pret ĶTR.

F. ANTIDEMPINGA PASĀKUMU SAGLABĀŠANA PRET ĶTR UN ANTIDEMPINGA PASĀKUMU IZBEIGŠANA PRET INDIJU

(141)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata uzskata par atbilstošu saglabāt antidempinga maksājumus ĶTR izcelsmes sulfanilskābes importam un atcelt tos Indijas izcelsmes importam. Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētajām personām deva iespēju sniegt piezīmes. Ja sniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(142)

No iepriekš minētā var secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Ķīnas izcelsmes sulfanilskābes importam piemērojamie antidempinga pasākumi būtu jāsaglabā un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam piemērojamie antidempinga pasākumi būtu jāatceļ. Komisijas lēmums, ar ko pieņem Kokan saistības, kas pašlaik ir spēkā attiecībā uz sulfanilskābes importu, arī būtu jāatceļ.

(143)

Ja Savienības ražotājs iesniegs pieprasījumu, Komisija uzraudzīs attiecīgā ražojuma importu, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares pavisam neseno atveseļošanos. Uzraudzība nebūs ilgāka par diviem gadiem pēc šīs regulas publicēšanas.

(144)

Šajā regulā paredzēto pasākumu saglabāšana pret Ķīnu un pasākumu atcelšana pret Indiju ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sulfanilskābes importam, ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 2921 42 00 (Taric kods 2921420060).

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro 1. punktā minēto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, ir šāda:

Valsts	Galīgais maksājums (%)
Ķīnas Tautas Republika	33,7

3. Ar šo atceļ galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam, ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 2921 42 00 (Taric kods 2921420060), un izbeidz ar šo importu saistītās procedūras.

4. Ar šo atceļ Komisijas Lēmumu 2006/37/EK, ar ko pieņem Kokan Synthetics & Chemicals Pvt. Ltd (Indija) saistības, kas pašlaik ir spēkā attiecībā uz sulfanilskābes importu.

5. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) Padomes 2002. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1339/2002, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē uzlikto antidempinga pagaidu maksājumu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importu (OV L 196, 25.7.2002., 11. lpp.).

(3) Padomes 2002. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1338/2002, ar ko piemēro galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu kompensācijas maksājumu, kas noteikts Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam (OV L 196, 25.7.2002., 1. lpp.).

(4) Commission Decision 2002/611/EC of 12 July 2002 accepting an undertaking offered in connection with the anti-dumping and anti-subsidy proceedings concerning imports of sulphanilic acid originating in India (OV L 196, 25.7.2002., 36. lpp.).

(5) Padomes 2004. gada 10. februāra Regula (EK) Nr. 236/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1339/2002, kas nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē Ķīnas Tautas Republikas un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam noteikto antidempinga pagaidu maksājumu (OV L 40, 12.2.2004., 17. lpp.).

(6) Commission Decision 2004/255/EC of 17 March 2004 repealing Decision 2002/611/EC accepting an undertaking offered in connection with the anti-dumping and anti-subsidy proceedings concerning imports of sulphanilic acid originating in India (OV L 80, 18.3.2004., 29. lpp.).

(7) Komisijas 2005. gada 5. decembra Lēmums 2006/37/EK, ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūrām attiecībā uz Indijas izcelsmes sulfanilskābes ievedumiem (OV L 22, 26.1.2006., 52. lpp.).

(8) Padomes 2006. gada 23. janvāra Regula (EK) Nr. 123/2006, ar kuru nosaka galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1339/2002, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus sulfanilskābes importam ar izcelsmi, inter alia, Indijā (OV L 22, 26.1.2006., 5. lpp.).

(9) Padomes 2008. gada 13. oktobra Regula (EK) Nr. 1000/2008, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu (OV L 275, 16.10.2008., 1. lpp.).

(10) Padomes 2008. gada 13. oktobra Regula (EK) Nr. 1010/2008, ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2026/97 18. pantu un daļējas starpposma pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2026/97 19. pantu un groza Regulu (EK) Nr. 1000/2008, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu (OV L 276, 17.10.2008., 3. lpp.).

(11) OV C 28, 30.1.2013., 12. lpp.

(12) OV C 300, 16.10.2013., 14. lpp.

(13) OV C 300, 16.10.2013., 5. lpp.

(14) Padomes 2009. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.).

(15) Pēc informācijas izpaušanas Savienības ražotājs pieprasīja, lai attiecīgo valstu sulfanilskābes importa apjomus un vērtības arī sniegtu diapazonos, jo, pamatojoties uz indeksētajām vērtībām, (absolūtā izteiksmē) bija grūti novērtēt rādītājus un izprast Komisijas secinājumus.

(16) Pēc informācijas izpaušanas Savienības ražotājs pieprasīja, lai attiecīgo valstu sulfanilskābes importa apjomus un vērtības arī sniegtu diapazonos, jo, pamatojoties uz indeksētajām vērtībām, (absolūtā izteiksmē) bija grūti novērtēt rādītājus un izprast Komisijas secinājumus.

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/101

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1347/2014

(2014. gada 17. decembris),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 18. pantam atceļ galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 14. un 18. pantu,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

(1)	Padome 2002. gada jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1338/2002 (2) noteica galīgo kompensācijas maksājumu 7,1 % apmērā Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)	Padome ar Regulu (EK) Nr. 1339/2002 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu 21 % apmērā Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes sulfanilskābes importam un galīgo antidempinga maksājumu 18,3 % apmērā Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam.

(3)	Komisija ar Lēmumu 2002/611/EK (4) pieņēma tādas cenu saistības attiecībā uz antidempinga un antisubsidēšanas pasākumiem, kas noteikti importam no Indijas, ko piedāvāja viens Indijas ražotājs eksportētājs, proti, Kokan Synthetics and Chemicals Pvt. Ltd (“Kokan”).

(4)	Pēc tam, kad Kokan bija brīvprātīgi atsaucis saistības, Komisija 2004. gada martā ar Lēmumu 2004/255/EK (5) atcēla Lēmumu 2002/611/EK.

(5)

Komisija ar Lēmumu 2006/37/EK (6) pieņēma Kokan piedāvātās jaunās cenu saistības gan attiecībā uz antidempinga, gan antisubsidēšanas pasākumiem, kas noteikti Indijas izcelsmes importam. Regula (EK) Nr. 1338/2002 un Regula (EK) Nr. 1339/2002 tika attiecīgi grozītas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 123/2006 (7).

(6)

Pēc pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1000/2008 (8) noteica antidempinga maksājumus ĶTR un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam. Pēc termiņbeigu un starpposma pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1010/2008 (9) noteica galīgos kompensācijas maksājumus Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam un grozīja antidempinga maksājumu likmes, kas noteiktas Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam.

2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(7)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo galīgo kompensācijas pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (10) Komisija 2013. gada 1. jūlijā saņēma pieprasījumu veikt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 (“pamatregula”) 18. pantu. Pārskatīšanas pieprasījumu iesniedza CUF – Quimicos Industriais (“pieprasījuma iesniedzējs” jeb “CUF”), kas ir vienīgais sulfanilskābes ražotājs Savienībā un kas tādējādi ražo 100 % Savienības ražošanas apjoma.

(8)	Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām, visticamāk, subsidēšana turpināsies un kaitējums Savienības ražošanas nozarei atkārtosies.

3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(9)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2013. gada 16. oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (11) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

4. Paralēlās izmeklēšanas

(10)

Komisija 2013. gada 16. oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu par procedūras sākšanu (12) sāka arī termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (13) 11. panta 2. punktu attiecībā uz sulfanilskābes importu cita starpā ar izcelsmi Indijā.

5. Izmeklēšana

5.1. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(11)

Subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2010. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

5.2. Iesaistītās personas

(12)

Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, ražotājus eksportētājus Indijā, importētājus, zināmos iesaistītos lietotājus un eksportētājvalsts pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(13)	Vienīgā ieinteresētā persona, kura pieprasīja uzklausīšanu, ir vienīgais Savienības ražotājs, un tam piedāvāja šo iespēju.

5.3. Atlase

(14)

Ņemot vērā Indijas ražotāju eksportētāju un Savienības nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tika paredzēta atlase. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās ieinteresētās personas tika lūgtas 15 dienu laikā no pārskatīšanas sākšanas pieteikties Komisijā un sniegt Komisijai informāciju, kas lūgta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(15)	Komisija saņēma divas atbildes uz atlases anketas jautājumiem no Indijas ražotājiem eksportētājiem. Tādēļ atlase netika izmantota.

(16)	Viens nesaistītais importētājs aizpildīja atlases veidlapu, tomēr tas nav importējis attiecīgo ražojumu no attiecīgās valsts un tādējādi nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ atlase netika izmantota.

(17)	Tā kā ir tikai viens Savienības ražotājs, atlase attiecībā uz Savienības ražotājiem netika izmantota.

5.4. Izmeklēšana

(18)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanas un tās kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Komisija nosūtīja anketas vienīgajam Savienības ražotājam, diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem, Indijas valdībai, zināmajiem importētājiem un lietotājiem Savienībā.

(19)	No diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem tikai viens sniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Šis Indijas ražotājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja lielu daļu no kopējā Indijas eksporta uz Savienību.

(20)	Komisija Deli vizītes laikā arī apspriedās ar Indijas valdību, Mahārāštras valdību (GOM), Gudžarātas valdību (GOG) un Indijas Rezervju bankas pārstāvjiem (RBI).

(21)

Turklāt pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

Savienības ražotājs:

—	CUF – Quimicos Industriais, Estarreja, Portugāle;

ražotāji eksportētāji:

—	Kokan Synthetics & Chemicals Pvt. Ltd, Khed, Indija;

lietotāji Savienībā:

—	Blankophor GmbH, Leverkusen, Vācija;

—	Hovione Farmaciencia SA, Loures, Portugāle;

—	IGCAR Chemicals, S.L., Rubi, Spānija.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(22)

(23)

Sulfanilskābe ir izteikti plaša patēriņa prece un tās fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības ir identiskas neatkarīgi no tās izcelsmes valsts. Konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumiem, kurus savā iekšzemes tirgū un trešām valstīm ražo un pārdod Indijas ražotājs eksportētājs, kā arī ražojumiem, kurus Savienības ražotājs ražo un pārdod Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatā vienāds izmantojums, un tādēļ tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta nozīmē.

C. SUBSIDĒŠANAS TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Ievads

(24)

No Indijas eksportētājiem sadarbojās tikai viens ražotājs eksportētājs. Ņemot vērā to, ka pārējie ražotāji nesadarbojās, kompensējamo subsīdiju summa bija jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem: tā uzņēmuma sniegtajām atbildēm, kas sadarbojās un eksportēja lielāko daļu Indijas eksporta uz Savienību, un uz Indijas iestāžu sniegto informāciju.

(25)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas, ar kurām, iespējams, piešķir subsīdijas.

—

Sākotnējā izmeklēšanā pārbaudītās subsīdiju shēmas

—

Valsts mēroga shēmas:

a)	Brīvās tirdzniecības zonas (EPZ)/Speciālās ekonomiskās zonas (SEZS)/Uz eksportu orientētu struktūru shēma (EOUS)

b)	Piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem (DEPBS)

c)	Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma (EPCGS)

d)	Ienākumu nodokļa atbrīvojuma shēma (ITES)

e)	Iepriekšējas atļaujas shēma (AAS)

—

Reģionālās shēmas:

f)	Mahārāštras valdības Kompleksā stimulēšanas shēma (PSI)

—

Subsīdiju shēmas, kas netika pārbaudītas sākotnējā izmeklēšanā, bet ko pārbaudīja pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā un paralēlajā starpposma pārskatīšanā

—

Valsts mēroga shēmas:

g)	Eksporta kredītu shēma (ECS)

—

Subsīdiju shēmas, kas netika pārbaudītas sākotnējā izmeklēšanā un/vai iepriekšējās pārskatīšanās

—

Valsts mēroga shēmas:

h)	Mērķa ražojumu shēma (FPS)

i)	Bezmuitas ievešanas atļauja (DFIA)

j)	Nodokļu atmaksas shēma (DDS)

k)	Mērķa tirgus shēma (FMS)

l)	Statusa turētāju atbalsta akcijas (SHIS)

m)	Kapitāla iepludināšana

—

Reģionālās shēmas:

n)	Gudžarātas valdības reģionālās shēmas

(26)

Iepriekš a), b), c), e), h), i), k) un l) apakšpunktā norādītās shēmas ir izstrādātas, balstoties uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un reglamentēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ar Ārējās tirdzniecības likumu Indijas valdība ir pilnvarota sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “Ārējās tirdzniecības politikas” dokumentos, kurus ik pēc pieciem gadiem izdod Tirdzniecības ministrija un kuri tiek regulāri atjaunināti. Ārējās tirdzniecības politikas dokuments, kurš attiecas uz šīs izmeklēšanas PIP, ir Foreign Trade Policy 2009–2014 (“FTP 09–14”). Turklāt Indijas valdība dokumentā Handbook of Procedures, Volume I (“HOP I 09–14”) nosaka arī procedūras, kas reglamentē FTP 09–14. Dokuments Handbook of Procedures tiek regulāri atjaunināts.

(27)	Iepriekš d) apakšpunktā minētās ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēmas pamatā ir 1961. gada Ienākuma nodokļa likums, ko katru gadu groza ar Finanšu likumu.

(28)	Reģionālās shēmas, kas minētas iepriekš f) un n) apakšpunktā, pārvalda Mahārāštras un Gudžarātas štatos, un to pamatā ir Mahārāštras valdības Rūpniecības, enerģētikas un nodarbinātības departamenta rezolūcijas un Gudžarātas valdības Rūpniecības un kalnraktuvju departamenta rezolūcijas.

(29)	Iepriekš g) apakšpunktā minētās eksporta kredītu shēmas pamatā ir 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A iedaļa, kas ļauj Indijas Rezervju bankai (RBI) sniegt norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

(30)

Iepriekš j) apakšpunktā minētās Nodokļu atmaksas shēmas pamatā ir 1962. gada Muitas likuma 75. iedaļa, 1944. gada Centrālā akcīzes likuma 37. iedaļa, 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. iedaļa un 1995. gada Muitas, centrālo akcīzes nodokļu un nodokļu par pakalpojumiem atmaksas noteikumi. Atmaksas likmes tiek regulāri publicētas; PIP piemērojamās likmes bija 2012.–2013. gada Nodokļu atmaksas visas rūpniecības likmes (AIR), kas publicētas paziņojumā Nr. 92/2012-Cus.(N.T). FTP 09–14 4. nodaļā nodokļu atmaksas shēma tiek saukta arī par nodokļu atvieglojumu shēmu.

2. Brīvās tirdzniecības zonas (EPZ)/Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ)/Uz eksportu orientētu struktūru shēma (EOUS)

(31)	Konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, neatradās ne SEZS, ne EPZS. Tomēr ražotājs eksportētājs ir izveidots saskaņā ar EOUS, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas ir saņēmis kompensējamas subsīdijas. Tāpēc turpmāk tekstā sniegto aprakstu un novērtējumu attiecina tikai uz EOUS.

a) Juridiskais pamats

(32)	EOUS detalizētāks apraksts sniegts FTP 09–14 6. nodaļā un HOP I 09–14 6. nodaļā.

b) Atbilstība

(33)	Izņemot uzņēmumus, kas nodarbojas tikai ar tirdzniecību, visus uzņēmumus, kuri principā veic visu saražoto preču vai pakalpojumu eksportu, var iekļaut EOUS. Lai atbilstu EOUS, rūpniecības uzņēmumiem jāsasniedz obligātās robežvērtības ieguldījumiem pamatlīdzekļos (10 milj. Indijas rūpiju).

c) Īstenošana praksē

(34)	EOUS var izvietot un izveidot jebkur Indijā.

(35)

Iesniegumā par EOUS statusu jāiekļauj sīka informācija par turpmākajos piecos gados paredzētajām darbībām, cita starpā par plānotajiem ražošanas apjomiem, prognozēto eksporta vērtību, importa prasībām un vietējām prasībām. Ja iestāde pieņem uzņēmuma pieteikumu, ar šo pieņemšanu saistītos noteikumus paziņo uzņēmumam. Vienošanās par to, ka uzņēmumu atzīst par atbilstīgu EOUS, ir spēkā piecus gadus. To var pagarināt uz nākamajiem periodiem.

(36)	Saskaņā ar FTP 09–14 obligāts pienākums saistībā ar EOUS ir gūt neto valūtas ieņēmumus, t. i., atskaites periodā (pieci gadi) kopējai eksporta vērtībai jāpārsniedz importēto preču kopējā vērtība.

(37)

EOUS struktūras ir tiesīgas saņemt šādas koncesijas:

i)	atbrīvojums no ievedmuitas visu veidu precēm (tostarp kapitālieguldījumu precēm, izejmateriāliem un palīgmateriāliem), kas vajadzīgi apstrādei, ražošanai, pārstrādes procesos vai saistībā ar šādiem procesiem;

ii)	atbrīvojums no akcīzes nodokļa, ko piemēro precēm, kuras iepirktas vietējā tirgū;

iii)	par vietējā tirgū pirktām precēm samaksātā centralizētā tirdzniecības nodokļa atmaksa;

iv)	nodokļa daļēja atmaksa par degvielu, kas iepirkta no naftas uzņēmumiem vietējā tirgū.

(38)	Struktūras, kas darbojas saskaņā ar šīm shēmām, tiek pakļautas muitas ierēdņu uzraudzībai saskaņā ar Muitas likuma 65. iedaļu.

(39)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskata izmeklēšanas perioda pirmajos četros mēnešos darbojās saskaņā ar EOUS. 2013. gada 6. februārī tika nosūtīta oficiāla vēstule par atteikšanos no shēmas. Tādējādi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzņēmums izmantoja šo shēmu, tikai lai saņemtu centralizētā tirdzniecības nodokļa atmaksu. Izmeklēšanā atklāja, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs neizmantoja priekšrocības, ko sniedz atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un akcīzes nodokļiem par iepirkumiem vietējā tirgū, un, lai saņemtu nodokļa daļēju atmaksu par degvielu, kas iepirkta no naftas uzņēmumiem iekšzemes tirgū.

d) Secinājumi par EOUS

(40)

Centralizētā tirdzniecības nodokļa atmaksa veido subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Valdība zaudē ieņēmumus, kas tai pienāktos, ja šīs shēmas nebūtu, turklāt EOUS gūst priekšrocības pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē, jo centralizētā tirdzniecības nodokļa atmaksas rezultātā tiek uzlabota uzņēmuma likviditāte. Saskaņā ar likumu subsīdijas ir atkarīgas no eksporta rezultātiem, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu tās uzskatīja par konkrētām un kompensējamām subsīdijām. Lai varētu izmantot šādus stimulus, saskaņā ar FTP 09–14 6.1. punktu EOUS eksporta mērķis ir obligāts nosacījums (conditio sine qua non).

e) Subsīdijas summas aprēķins

(41)

Subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz centralizēto tirdzniecības nodokli, kas atmaksāts par precēm, kuras pārskatīšanas izmeklēšanas periodā iegādātas vietējā tirgū. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa ir sadalīta, ņemot vērā kopējo eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgais saucējs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirta, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Tādējādi iegūtā subsīdijas starpība bija 1,4 %.

3. Piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem (DEPBS)

(42)	Tika apstiprināts, ka DEPBS ir faktiski atcelta no 2011. gada 30. septembra, proti, pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

4. Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma (EPCGS)

a) Juridiskais pamats

(43)	EPCGS sīkāks apraksts sniegts FTP 09–14 5. nodaļā un HOP I 09–14 5. nodaļā.

b) Konstatējumi

(44)	Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva priekšrocības saskaņā ar EPCGS. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

5. Ienākumu nodokļa atbrīvojuma shēma (ITES)

(45)	Tika apstiprināts, ka ITES ir atcelta no 2011. gada aprīļa, proti, pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

6. Iepriekšējas atļaujas shēma (AAS)

a) Juridiskais pamats

(46)	Šīs shēmas sīkāks apraksts sniegts FTP 09–14 4.1.3.1.–4.1.14. iedaļā un HOP I 09–14 4.1.–4.30. iedaļā.

b) Konstatējumi

(47)	Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva priekšrocības saskaņā ar AAS. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

7. Mahārāštras valdības (GOM) Kompleksā stimulēšanas shēma (PSI)

a) Juridiskais pamats

(48)

Lai veicinātu ražošanas nozaru izveidi štata mazāk attīstītajās teritorijās, Mahārāštras valdība, izmantojot shēmu, ko parasti dēvē par “Komplekso stimulēšanas shēmu” (PSI), kopš 1964. gada ir piešķīrusi stimulus jaunām ražotnēm, kas tiek izveidotas štata jaunattīstības reģionos. Šo shēmu kopš ieviešanas vairākkārt grozīja, un PIP bija spēkā divas PSI shēmas: PSI 2007 (kas bija spēkā līdz 2013. gada aprīlim) un PSI 2013. Mahārāštras valdības PSI ietver vairākas apakšshēmas, no kurām galvenās ir: i) dāvināšanas nodokļa (octroi)/reģistrēšanas nodokļa atmaksa, ii) atbrīvojums no elektroenerģijas nodokļa, iii) atbrīvojums no vietējā tirdzniecības nodokļa vai tā atlikšana, iv) procentu subsīdija jaunām struktūrām un v) konkrēti piešķīrumi maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai veiktu tehnoloģiskus atjauninājumus. Izmeklēšanā atklāja, ka vienīgā apakšshēma, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izmantoja ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, bija shēma, saskaņā ar kuru tiek atlikts tirdzniecības nodoklis (sk. iepriekš iii) punktu) un kas bija iestrādāta PSI 2001, bet nesamaksātais tirdzniecības nodoklis daļēji bija iegrāmatots pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

b) Atbilstība

(49)

Lai panāktu atbilstību, uzņēmumiem parasti jāveic ieguldījumi štata mazāk attīstītās teritorijās (kas atbilstoši to ekonomiskajai attīstībai ir klasificētas kategorijās, piemēram, mazāk attīstītas teritorijas, mazattīstītas teritorijas un vismazāk attīstītas teritorijas), izveidojot jaunu ražotni vai veicot lielapjoma kapitālieguldījumu esošās ražotnes paplašināšanā vai diversifikācijā. Galvenais kritērijs stimulu summu noteikšanai ir tās teritorijas klasifikācija, kurā atrodas vai tiks izveidots uzņēmums, un ieguldījumu apjoms.

c) Īstenošana praksē

(50)	Atbilstības sertifikātā, ko ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, izdevusi MV, bija noteikts, ka saskaņā ar tirdzniecības nodokļa atlikšanas apakšshēmu uzņēmumam ir tiesības atlikt štata tirdzniecības nodokļu maksājumu, ko iekasē par pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū.

d) Secinājums

(51)

Ar PSI tirdzniecības nodokļa atlikšanas apakšshēmu Mahārāštras valdība piešķir subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Šī apakšshēma ir Mahārāštras valdības finansiālais ieguldījums, jo ar šo koncesiju tā atliek nodokļu ieņēmumus, kas citādi tiktu saņemti. Šādas nodokļu atlikšanas rezultātā uzņēmums gūst priekšrocības, jo tādējādi tiek uzlabota uzņēmuma likviditāte.

(52)

Šī apakšshēma ir pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir veikuši ieguldījumus konkrētās ģeogrāfiskās teritorijās, kuras ir Mahārāštras štata jurisdikcijā. Tā nav pieejama uzņēmumiem, kas atrodas ārpus šīm teritorijām. Priekšrocību līmenis atšķiras atbilstīgi attiecīgajai teritorijai. Šī shēma atbilstīgi pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 4. panta 3. punktam ir konkrēta, tādēļ tā ir kompensējama.

e) Subsīdijas summas aprēķins

(53)

Uzskata, ka saskaņā ar shēmas atlikšanas nosacījumu štata tirdzniecības nodokļa atliktais apjoms, kas maksājams pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās, ir vienāds ar tāda paša apjoma bezprocenta aizdevumu, ko piešķīrusi Mahārāštras valdība. Tādējādi ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, priekšrocības aprēķinātas, izmantojot procentu likmi, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzņēmums maksāja par līdzīgu komercaizdevumu.

(54)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu (skaitītājs) kā piemērotu saucēju pieskaitīja uzņēmuma kopējam apgrozījumam, ko tas sasniedza pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(55)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, subsīdijas summa, ko saskaņā ar šo shēmu saņēmis uzņēmums, ir 1,1 %.

8. Eksporta kredītu shēma (ECS)

(56)

Tika apstiprināts, ka pēc ECS grozījumiem (2010. gada jūlijā attiecībā uz eksporta kredītiem Indijas rūpijos un 2012. gada maijā attiecībā uz eksporta kredītiem ārvalstu valūtās) preferenciālo eksporta kredītu procentu likmes šīs shēmas satvarā principā tika atceltas (izņemot ierobežotam rūpniecības nozaru skaitam). Tā kā attiecīgā ķīmijas rūpniecības nozare netika konstatēta to nozaru sarakstā, uz kurām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecās procentu likmju subsīdijas, šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

9. Mērķa ražojumu shēma (FPS)

a) Juridiskais pamats

(57)	Šīs shēmas sīkāks apraksts sniegts FTP 09–14 3.15. iedaļā un HOP I 09–14 3.9. iedaļā.

b) Konstatējumi

(58)	Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva priekšrocības saskaņā ar FPS. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

10. Bezmuitas ievešanas atļaujas shēma (DFIA)

a) Juridiskais pamats

(59)	Šīs shēmas sīkāks apraksts sniegts FTP 09–14 4.2.1.–4.2.7. iedaļā un HOP I 09–14 4.31–4.36. iedaļā.

b) Konstatējumi

(60)	Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva priekšrocības saskaņā ar DFIA. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

11. Nodokļu atmaksas shēma (DDS)

a) Juridiskais pamats

(61)	DDS sīkāks apraksts sniegts 1995. gada Muitas un centralizēto akcīzes nodokļu atmaksas noteikumos (Custom & Central Excise Duties Drawback Rules 1995), kas grozīti ar turpmākiem paziņojumiem.

b) Atbilstība

(62)	Visi ražotāji eksportētāji vai tirgotāji eksportētāji ir atbilstīgi šai shēmai.

c) Īstenošana praksē

(63)

Atbilstīgie eksportētāji var pieteikties uz atmaksas summu, ko aprēķina procentos no to ražojumu FOB vērtības, kuri eksportēti saskaņā ar šo shēmu. Indijas iestādes ir noteikušas atmaksas likmes vairākiem ražojumiem, tostarp attiecīgajam ražojumam. Tās nosaka, pamatojoties uz ražojuma ražošanā izmantoto izejmateriālu vidējo daudzumu vai vērtību un par izejmateriāliem samaksāto nodokļu vidējo summu. Tās piemēro neatkarīgi no tā, vai importa nodokļi ir vai nav faktiski samaksāti. DDS likme attiecīgajam ražojumam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 4 % no FOB vērtības.

(64)

Lai panāktu atbilstību šai shēmai, uzņēmumam jāveic eksporta darbība. Kad nosūtīšanas informāciju ievada muitas serverī (ICEGATE), norāda, ka eksports notiek saskaņā ar DDS, un tiek neatgriezeniski noteikts DDS apjoms. Kad nosūtītājs uzņēmums ir iesniedzis vispārējo eksporta formulāru (EGM) un muitas iestāde ir pārliecinājusies, ka informācija šajā dokumentā sakrīt ar sūtījuma rēķina datiem, ir izpildīti visi nosacījumi, lai atļautu veikt atmaksu vai nu ar tiešu maksājumu eksportētāja bankas kontā, vai ar čeku.

(65)	Eksportētājam arī jāiesniedz eksporta ienākumu pierādījums – bankas realizācijas sertifikāts (BRC). Šo dokumentu var iesniegt pēc tam, kad atmaksas summa ir izmaksāta, taču Indijas valdība atgūst izmaksāto summu, ja eksportētājs neiesniedz BRC noteiktā termiņā.

(66)	Atmaksāto summu drīkst izmantot jebkādam mērķim.

(67)	Tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem nodokļu atmaksas summu var iegrāmatot pēc uzkrājumu principa kā ienākumus darījumu kontā.

(68)	Tika konstatēts, ka Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pēc atteikšanās no EOUS izmantoja DDS.

d) Secinājums par DDS

(69)

DDS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļu atmaksas summa ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo tas izpaužas kā tiešs Indijas valdības veikts līdzekļu pārskatījums. Turklāt nodokļu atmaksas summa nodrošina priekšrocības eksportētājam, jo tiek uzlabota tā likviditāte.

(70)	Turklāt saskaņā ar likumu DDS ir atkarīga no snieguma eksporta jomā, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu šo shēmu uzskata par konkrētu un kompensējamu.

(71)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) paredzētajiem stingrajiem noteikumiem.

(72)

Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļa maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot eksportētājs var izmantot DDS priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu priekšrocības, pietiek ar to, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad DDS piedāvātās priekšrocības var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem.

(73)

Tas apstiprināts arī Indijas valdības Apkārtrakstā Nr. 24/2001, kurā skaidri noteikts, ka “[nodokļu atmaksas likmes] nav saistītas ar faktisko izejmateriālu patēriņa veidu un faktisko ietekmi uz konkrēta eksportētāja izejmateriāliem vai atsevišķiem sūtījumiem (..)”, un norāda reģionālajām iestādēm, ka “vietējās nodaļas nedrīkst pieprasīt eksportētājiem, kuri iesniedz nodokļu atmaksas pieprasījumus, nekādus pierādījumus par faktiski samaksātiem nodokļiem par importētiem vai iekšzemes tirgū iegādātiem izejmateriāliem”.

(74)	Ņemot to vērā, tiek secināts, ka DDS ir kompensējama.

e) Subsīdijas summas aprēķins

(75)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju summu aprēķināja saņēmējam piešķirto priekšrocību izteiksmē, kas saskaņā ar konstatēto ir pastāvējušas izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst priekšrocības tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tajā brīdī Indijas valdībai ir jāizmaksā atmaksas summa, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā cita starpā norādīta atmaksas summa, kas piešķirama par šo eksporta darījumu, Indijas valdība vairs nevar lemt piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts par lietderīgu saskaņā ar DDS gūtās priekšrocības vērtēt kā atmaksas summas, kas nopelnītas eksporta darījumos saskaņā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(76)	Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu attiecināja uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(77)	Ievērojot iepriekš minēto, subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir 0,6 %.

12. Mērķa tirgus shēma (FMS)

a) Juridiskais pamats

(78)	Šīs shēmas sīkāks apraksts sniegts FTP 09–14 3.14. iedaļā un HOP I 09–14 3.8. iedaļā.

b) Konstatējumi

(79)	Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva priekšrocības saskaņā ar FMS. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

13. Statusa turētāju atbalsta akcijas (SHIS)

a) Juridiskais pamats

(80)	Šīs shēmas sīkāks apraksts sniegts FTP 09–14 3.16. iedaļā un HOP I 09–14 3.10. iedaļā.

b) Konstatējumi

(81)	Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva priekšrocības saskaņā ar SHIS. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

14. Kapitāla iepludināšana

(82)	Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, neguva priekšrocības saskaņā ar Indijas valdības vai reģionālo valdību kapitāla iepludināšanas shēmām. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

15. Gudžarātas valdības reģionālās shēmas (GOG)

(83)	Tika apstiprināts, ka ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, nav saistītu uzņēmumu vai ražotņu Gudžarātas štatā. Tādēļ GOG reģionālo shēmu turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

16. Kompensējamo subsīdiju summa

(84)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatētā kompensējamo subsīdiju summa, kas izteikta ad valorem, ražotājam eksportētājam, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir 3,1 %.

Kokan Synthetics & Chemicals Pvt. Ltd

Shēma	%
EOUS (14)	1,4
DEPBS (14)	nulle
EPCGS (14)	nulle
ITES	nulle
IAS (14)	nulle
PSI (Mahārāštras reģionālā shēma)	1,1
ECS (14)	nulle
FPS (14)	nulle
DFIA (14)	nulle
DDS (14)	0,6
FMS (14)	nulle
SHIS (14)	nulle
Kapitāla iepludināšana	nulle
Gudžarātas reģionālās shēmas	nulle
KOPĀ	3,1

(85)	Pamatojoties uz pieejamo informāciju, ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja lielāko daļu Indijas eksporta uz Savienību. Nebija pieejama informācija par to, ka pārējo ražotāju eksportētāju subsidēšanas līmenis būtu zemāks.

17. Subsidēšanas turpināšanās iespējamība

(86)	Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā subsidēšana varētu turpināties.

(87)

Saskaņā ar konstatējumiem, lai gan noteiktā subsīdijas starpība termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā bija zemāka par to, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, attiecīgā ražojuma ražotājs eksportētājs no Indijas, kas sadarbojās, turpināja gūt priekšrocības, ko Indijas iestādes nodrošināja ar kompensējamo subsidēšanu. Nekas neliecina, ka tuvākajā nākotnē tiks atcelta DDS – svarīgākā programma, ko patlaban izmanto pēc atteikšanās no EOUS. Šādos apstākļos ir skaidrs, ka attiecīgā ražojuma eksportētājs arī nākotnē turpinās saņemt kompensējamās subsīdijas.

D. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Ražošanas apjoms Savienībā un Savienības ražošanas nozares definīcija

(88)	Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja tikai viens Savienības ražotājs, kas tādējādi ražo 100 % Savienības ražošanas apjoma un pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē veido Savienības ražošanas nozari.

2. Patēriņš Savienībā

(89)

Patēriņu Savienības tirgū noteica, izmantojot šādu pamatu:

—	Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi Savienības tirgū,

—	sulfanilskābes importa apjomi (Taric līmenī) Savienības tirgū saskaņā ar Eurostat datiem.

(90)

1. tabula

Patēriņš Savienības tirgū

Apjoms (indekss)	2010	2011	2012	PIP
Savienības patēriņš (2010. gads = 100)	100	106	106	114
Avots: Eurostat un atbildes uz anketas jautājumiem.

(91)	Kā liecina izmeklēšana, sulfanilskābes tirgus attiecīgajā periodā uzrādīja pakāpenisku pieaugumu (līdz PIP beigām tas palielinājās par 14 %).

3. Imports no attiecīgās valsts

a) Importa apjomi un tirgus daļa

2. tabula

Imports no attiecīgās valsts

Importa apjoms (indekss)	2010	2011	2012	PIP
Indija	100	422	187	52
Avots: Eurostat.

2.a tabula

Imports no attiecīgās valsts

Importa apjoms (diapazons) (15)	2010	2011	2012	PIP
Indija	50–200	250–550	100–250	10–80
Avots: Eurostat.

3. tabula

Attiecīgās valsts tirgus daļa

Tirgus daļa (indekss)	2010	2011	2012	PIP
Indijas importa tirgus daļa	100	397	177	46

(92)	Indijas izcelsmes importa apjoms šajā periodā samazinājās par 48 %, un tirgus daļa vienlaikus samazinājās par 54 %.

b) Importa cenas

4. tabula

Attiecīgās valsts sulfanilskābes importa vidējās cenas

	2010	2011	2012	PIP
Indijas importa cena (indekss, 2010. gads = 100)	100	79	84	92
Avots: Eurostat.

4.a tabula

Attiecīgās valsts sulfanilskābes importa vidējās cenas

	2010	2011	2012	PIP
Indijas importa cena (diapazoni)	1 200–1 800	1 000–1 400	1 100–1 500	1 300–1 700
Avots: Eurostat.

(93)	Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma vidējā cena 2011. gadā samazinājās (par 21 %) un kopš tā laika pakāpeniski palielinājās, bet joprojām bija zemāka par 2010. gada cenu līmeņiem (par 8 %).

c) Cenu samazinājuma līmenis

(94)	Izmeklēšanā konstatēja, ka ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, cenas nebija zemākas par Savienības ražotāja cenām. Lai ievērotu komercinformācijas konfidencialitāti, nevar atklāt precīzu rezultātu, bet cenu samazinājums konstatēts no –20 % līdz –40 %.

(95)

Ņemot vērā piezīmes, ko pēc informācijas izpaušanas sniedza Savienības ražotājs, Komisijai lūdza aprēķināt cenu samazinājumu atlikušajam Indijas importa apjomam, pamatojoties uz Eurostat datiem. Saskaņā ar šiem datiem, cenu samazinājums attiecīgajam importam netika konstatēts, tādēļ var apstiprināt iepriekš 94. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

4. Imports no citām trešām valstīm

(96)

Izņemot trīs nenozīmīgus darījumus (divi darījumi 2010. un 2011. gadā no Šveices un viens darījums 2012. gadā no Malaizijas), attiecīgajā periodā viss imports no trešajām valstīm bija no ĶTR un ASV.

5. tabula

Sulfanilskābes imports no citām trešām valstīm

	2010	2011	2012	PIP
Importa apjoms no ASV (indekss)	100	267	253	299
ASV importa tirgus daļa (indekss)	100	180	171	188
ASV importa vidējās cenas (indekss)	100	95	101	102
Importa apjoms no Ķīnas (indekss)	100	77	14	1
Ķīnas importa tirgus daļa (indekss)	100	73	13	1
Ķīnas importa vidējās cenas	100	92	104	164
Avots: Eurostat.

(97)	Laikposmā no 2010. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ĶTR izcelsmes importa apjomi samazinājās par 99 % un to tirgus daļa šajā pašā periodā arī samazinājās par 99 %.

(98)	ĶTR sulfanilskābes importa vidējā cena 2011. gadā nedaudz samazinājās (par 8 %), bet pēc tam tai bija tendence augt, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika novērots tās straujš kāpums (par 64 %).

(99)	ASV sulfanilskābes importa apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās attiecīgi par 199 % un 88 %. Tā kā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tajā pašā periodā saglabājās salīdzinoši nemainīga, Ķīnas un Indijas eksportētāju tirgus daļu pārņēma ASV imports.

(100)

ASV importa cenu līmeņi attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabili un bija tādā pašā diapazonā kā Savienības ražotāja cenas. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ASV importa cenu samazinājums netika konstatēts.

5. Stāvoklis Savienības ražošanas nozarē

(101)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības pārbaude ietvēra visu to ekonomisko faktoru novērtējumu, kuri bija saistīti ar Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(102)

Lai ievērotu komercinformācijas konfidencialitāti, informācija par vienīgo Savienības ražotāju bija jāindeksē.

5.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

6. tabula

Ražošanas apjoms, jauda un tās izmantojums

	2010	2011	2012	PIP
Ražošanas apjoms tonnās (indekss)	100	87	99	107
Jauda tonnās (indekss)	100	100	100	100
Jaudas izmantojuma rādītājs (indekss)	100	87	99	107
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(103)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par 7 % lielāks par reģistrēto līmeni attiecīgā perioda sākumā. Savienības ražošanas nozares jauda attiecīgajā periodā nemainījās, tādēļ jaudas izmantojuma rādītājs mainījās tāpat kā ražošanas apjoma rādītājs, proti, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas palielinājās par 7 %.

(104)

Jānorāda, ka, izņemot 2011. gadu, Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma līmenis attiecīgajā periodā bija apmierinošs, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas bija optimāls.

(105)

Pēc informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka visa attiecīgā perioda laikā tā panāca optimālus jaudas izmantojuma rādītājus vien PIP, kas liecina, ka tās pavisam nesenā atveseļošanās ir ļoti nestabila.

(106)

Šī piezīme par Komisijas novērtējumu nemaina iepriekš 104. apsvērumā izklāstītos secinājumus, kas nekādā veidā nav pretrunā Savienības ražošanas nozares piezīmēm.

5.2. Krājumi perioda beigās

7. tabula

Krājumi perioda beigās pēc apjoma

	2010	2011	2012	PIP
Krājumi perioda beigās tonnās (indekss)	100	576	328	171
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(107)

5.3. Pārdošanas apjomi un tirgus daļa

8. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2010	2011	2012	PIP
Pārdošanas apjoms tonnās (indekss)	100	70	97	104
Tirgus daļa % (indekss)	100	66	92	92
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(108)

Salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu Savienības ražošanas nozares reģistrētie pārdošanas apjomi palielinājās par 4 %. 2011. gadā bija vērojams ļoti straujš samazinājums, kam pēc tam sekoja pakāpenisks pieaugums.

(109)

(110)

(111)

Šajā sakarībā jāuzsver, ka tirgus daļas zaudējums 2011. gadā sakrita ar Savienības ražotāja cenu pieaugumu, kas nebija saskaņā ar attiecīgā laika tirgus tendencēm. Vēl jo vairāk izmeklēšanā konstatēja, ka importa cenas no visām valstīm 2011. gadā samazinājās par 5–20 %. Jānorāda arī, ka saskaņā ar statistikas datiem tirgus daļu, ko zaudēja Savienības ražošanas nozare, galvenokārt ieņēma ASV importētājs.

5.4. Cenas un tās ietekmējoši faktori

9. tabula

Pārdošanas cenas

	2010	2011	2012	PIP
Vidējās pārdošanas cenas EUR/t (indekss)	100	109	108	112
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(112)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %, kas bija saistīts ar pamatizejvielas (anilīna) izmaksu pieauguma novirzīšanu.

5.5. Nodarbinātība un ražīgums

10. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2010	2011	2012	PIP
Nodarbinātība (indekss)	100	100	117	117
Darba ražīgums (indekss)	100	88	85	91
Vidējās darbaspēka izmaksas (indekss)	100	105	102	116
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(113)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nodarbinātība, izsakot to ar pilnslodzes ekvivalentu, palielinājās par 17 %. Vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās; pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tās bija par 16 % lielākas nekā 2010. gadā. Tā kā ražošanas apjoms palielinājās vien par 7 % (sk. 103. apsvērumu), darba ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %.

5.6. Rentabilitāte

11. tabula

Rentabilitāte

	2010	2011	2012	PIP
Rentabilitāte (indekss)	100	96	20	65
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(114)

(115)

Rentabilitātes samazinājums galvenokārt skaidrojams ar vidējo ražošanas izmaksu pieaugumu (par 20 % no 2010. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam), ko nebija iespējams pilnībā kompensēt ar pārdošanas cenu pieaugumu par 12 % (sk. 112. apsvērumu).

5.7. Ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma

12. tabula

Ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma

	2010	2011	2012	PIP
Ieguldījumi (indekss)	—	100	133	57
Ienākumi no ieguldījumiem (indekss)	100	86	30	103
Naudas plūsma (indekss)	100	116	68	82

(116)

(117)

(118)

5.8. Faktiskās subsīdijas starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējas subsidēšanas

(119)

Kā secināts 84. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatētā subsīdijas starpība nebija būtiska, lai gan tā bija virs de minimis robežvērtības.

(120)

Ņemot vērā to, ka palielinājās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi un cenas un pieauga jaudas izmantojuma rādītājs, var secināt, ka pasākumi bijuši veiksmīgi un ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā ir atguvusies no iepriekšējās subsidēšanas sekām. Daži kaitējuma rādītāji, piemēram, rentabilitāte un tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pasliktinājās, taču to nevar attiecināt uz importu no attiecīgās valsts, ņemot vērā tā ļoti zemo līmenī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Jebkurā gadījumā kaitējuma rādītāji, kas mainījās negatīvi, joprojām liecina par stabilu Savienības ražošanas nozares stāvokli.

6. Secinājums par stāvokli Savienības ražošanas nozarē

(121)

Izmeklēšanā konstatēja, ka attiecīgā ražojuma imports no Indijas ir samazinājies līdz ļoti zemam līmenim. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās diezgan stabila, un attiecīgās valsts zaudēto tirgus daļu ieņēma ASV izcelsmes imports tādā cenu līmenī, kas līdzinās Savienības ražošanas nozares cenu līmenim. Savienības ražošanas nozare spēja palielināt pārdošanas apjomus un vidējās pārdošanas cenas un panākt gandrīz optimālus jaudas izmantojuma rādītājus.

(122)

Kā paskaidrots 120. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļas un rentabilitātes nelielo samazinājumu nevar saistīt ar Indijas importu.

(123)

Tāpēc tiek secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums.

(124)

Lai gan Savienības ražošanas nozare ir sniegusi tādas vairākas piezīmes par kaitējuma analīzi, kas iztirzātas 95., 105., 106., 110. un 111 apsvērumā., tā piekrita vispārējam secinājumam par to, ka PIP tai nav nodarīts būtisks kaitējums.

7. Kaitējuma atkārtošanās iespējamība

(125)

Lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir svarīgi norādīt, ka optimāla jaudas izmantojuma apstākļos, kas panākti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Savienības ražošanas nozare nespēj apmierināt Savienības kopējo pieprasījumu, tādējādi ievērojama daļa Savienības patēriņa jāsedz ar importu.

(126)

(127)

Turklāt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija stabila, un pārdevumi tika veikti vairākiem ilgtermiņa klientiem. Izmeklēšanā konstatēja, ka dažiem sulfanilskābes piegādātājiem jāveic stingra un dārga sertificēšanas/pārbaudes procedūra, kas sarežģī piegādātāju maiņu.

(128)

Šajā sakarībā, lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi tiks izbeigti, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu tika analizēta Indijas importa ietekme uz Savienības tirgu un Savienības ražošanas nozari.

(129)

Kā secināts iepriekš 84., 85. un 87. apsvērumā, Indijas izcelsmes importētajai sulfanilskābei joprojām tiek nodrošinātas un visticamāk arī nākotnē tiks nodrošinātas subsidēšanas priekšrocības.

(130)

Vienlaikus izmeklēšanas konstatējumi norāda uz to, ka Indijas izcelsmes subsidētais imports neizraisīs kaitējuma atkārtošanos Savienības ražošanas nozarei. Šī argumentācija pamatojas uz šādiem faktoriem:

—	neizmantotā jauda Indijā,

—	Indijas eksportētāju cenu politika,

—	subsidēšanas līmeņa ietekme uz cenām,

—	Indijas ražojuma sortiments.

a) Neizmantotā jauda Indijā

(131)

Izmeklēšanā nav konstatēts, ka Indijā ir liela neizmantotā jauda.

(132)

Savienības ražošanas nozare apstrīdēja šo konstatējumu, jo īpaši apgalvojot, ka, pieaugot Ķīnas ražojumu tirgus daļai Indijas tirgū, neizmantotā jauda Indijā visticamāk palielināsies, tādējādi eksportēšanas stimuls kļūs lielāks.

(133)

Šajā sakarība Komisija norāda, ka lielākais zināmais Indijas sulfanilskābes ražotājs eksportētājs 2013. gadā atteicās no Export Oriented Unit statusa (EOU jeb uz eksportu orientētu struktūra, sk. 39. apsvērumu), jo tas plānoja palielināt pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū. EOU shēmas nosacījumi būtiski ierobežoja minētos pārdošanas darījumus. Uzņēmums apstiprināja, ka tas neizjūt Ķīnas konkurentu spiedienu un ka Indijas tirgus attīstības perspektīvas ir labas. Tādēļ nav iemesla pieņemt, ka, ievērojot iespējamo Ķīnas spiedienu uz Indijas tirgu, Indijas ražotāju esošā vai nākotnes neizmantotā jauda tiks novirzīta uz Savienības tirgu.

b) Indijas eksportētāju cenu politika

(134)

Attiecībā uz Indijas eksportētāju cenu politiku iepriekš 94. un 95. apsvērumā konstatēts, ka ne tikai ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, bet arī pārējie Indijas eksportētāji tirgoja par cenām, kuras PIP nebija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenu līmeni.

(135)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka Kokan noteica eksporta cenas, ievērojot cenu saistības, un ka tādēļ šis uzņēmums nebija reprezentatīvs pārējiem Indijas ražotājiem eksportētājiem. Komisija norāda, ka Kokan cenas attiecīgajā periodā bija ievērojami augstākas par minimālo importa cenu (MIC), kas noteikta saistībās. Attiecībā uz pārējiem Indijas eksportētājiem saskaņā ar Eurostat datiem to vidējās eksporta cenas PIP bija vēl lielākas. Tas nozīmē, ka Indijas eksportētāju cenas, tostarp Kokan cenas, bija pamatotas ar tirgus situāciju, nevis ar cenu saistībām.

(136)

Savienības ražošanas nozare norādīja arī uz to, ka, neraugoties uz pamatizejvielas (benzola) cenu pieaugumu par vairāk nekā 40 % attiecīgajā periodā, Indijas izcelsmes importa cenas tajā pašā periodā samazinājās par 8 %. Izmeklēšanā konstatēja, ka, neraugoties uz to, ka ir palielinājusies sulfanilskābes pamatizejvielas izmaksas, tās salīdzinoši augstais cenu līmenis Savienības tirgū radīja cenu samazināšanās iespējas. Lai arī benzols ir svarīgs izmaksu faktors, raugoties uz šo izejvielu izolēti, nevar izskaidrot izmeklējamā ražojuma izmaksu un cenu tendences. Visbeidzot, izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas pārdošanas cenas Savienības tirgū nebija īpaši zemas, jo tās bija līdzīgas tāda Indijas eksporta cenām uz trešajām valstīm, kas tika veikts ievērojamos daudzumos. Tādējādi Savienības ražošanas nozares konstatētās galaražojuma (sulfanilskābes) cenu tendences nav pretrunā pamatizejvielas (benzola) cenu tendencēm.

(137)

Visbeidzot, Savienības ražošanas nozare norādīja, ka Indijas eksporta cenas uz trešajām valstīm, proti, Turciju, bija zemākas par cenām uz ES. Komisija norāda, ka Kokan sniegtie dati liecina, ka šā uzņēmuma cenas Turcijas tirgū bija augstākas par minimālo importa cenu, un ka tās nebija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Kokan eksporta apjomi uz Turciju bija tādā pašā diapazonā kā eksporta apjomi, uz kuriem Savienības ražošanas nozares pamatoja savu apgalvojumu, tādēļ konstatējumi attiecībā uz Kokan ir spēkā visam Indijas eksportam uz Turciju. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pieejamā informācija neliecina, ka Indijas eksportētāju cenu politika trešajās valstīs, kā apgalvots, atšķirtos no cenu politikas ES tirgū.

c) Subsidēšanas līmeņa ietekme uz cenām

(138)

Kā norādīts iepriekš 84. apsvērumā, PIP konstatētā subsīdijas starpība Indijas ražotājam, kas sadarbojās, bija 3,1 %. Tas liecina par pastāvīgu subsidēšanas apjoma samazinājumu, kas vērojams kopš sākotnējo kompensācijas pasākumu noteikšanas 2002. gadā.

(139)

Šis samazinājums ir saistīts ne vien ar šā atsevišķa uzņēmuma situāciju, bet ar sistēmiskām izmaiņām Indijas subsīdiju shēmās. Kā paskaidrots šīs regulas C daļā, Indijas valdība pārtrauca dažas shēmas un samazināja priekšrocības lielākajā daļā pārējo shēmu. Tikai attiecībā uz vienu izmeklēto shēmu, proti, DDS, tika atviegloti atbilstības nosacījumi un administratīvās procedūras. Tā rezultātā Kokan nekavējoties izvēlējās minēto shēmu. Tomēr, ja tiek izmantota DDS, ir aizliegta pārējo shēmu izmantošana (EOU, AAS, FPS, DFIA un FMS). Attiecībā uz attiecīgo ražojumu DDS ir skaidri noteikts maksimālais subsidēšanas līmenis: PIP 4 % no eksporta FOB vērtības; pēc tam tas samazināts līdz 3 %. Neraugoties uz šo ierobežojumu saistībā ar subsīdijas līmeni, gaidāms, ka pārējie ražotāji izmantos vai jau sākuši izmantot šo shēmu, jo tās administratīvais slogs ir neliels.

(140)

Komisija pēdējos divos gados jau ir novērojusi šādu tendenci vairākās citās antisubsidēšanas izmeklēšanās Indijā (16). Tādējādi var secināt, ka konstatējumus attiecībā uz Kokan, kā aprakstīts iepriekš 139. apsvērumā, var attiecināt uz pārējiem sulfanilskābes ražotājiem Indijā.

(141)

Ņemot vērā iepriekš minēto subsidēšanas līmeni (prognoze: aptuveni 3 % ar DDS kā galveno shēmu) un pašreizējās Indijas eksporta cenas, kas jau ietver subsīdijas, tiek secināts, ka minētās eksporta cenas nebūs zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām pat tad, ja tiks atcelti kompensācijas pasākumi attiecībā uz Indiju. Tādēļ var secināt, ka Indijas eksports, pat ja tas tiek subsidēts, neradīs kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

d) Ražojuma sortiments

(142)

Indijas ražotājs, kas sadarbojās (tas importē ievērojamu daļu Indijas importa uz Savienību), galvenokārt tirgoja tehnisko sulfanilskābi un pārsvarā konkurēja ar ASV un Ķīnas importu, jo Savienības ražošanas nozare neražo tehnisko sulfanilskābi. Turklāt gandrīz viss Kokan sulfanilskābes eksporta apjoms uz Turciju, kas tika veikts ievērojamos daudzumos, bija tehniskā sulfanilskābe.

(143)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka tehniskās un attīrītās sulfanilskābes lietojumi lielā mērā pārklājas un ka tādējādi starp abām minētājām kategorijām pastāv ievērojama konkurence.

(144)

Lai gan netiek apstrīdēts, ka abas kategorijas ir savstarpēji aizvietojamas un ka tādējādi tās var uzskatīt par vienu ražojumu, ir svarīgi norādīt, ka saskaņā ar izmeklēšanas konstatējumiem savstarpēja aizstājamība praktiskā ziņā ir ierobežota. Jo īpaši lietotāji, kuriem nepieciešama vai kuri dod priekšroku tehniskai sulfanilskābei, teorētiski varētu izmantot attīrīto sulfanilskābi, tomēr, ņemot vērā to, cik ievērojama ir cenu atšķirība (20–25 %), tas nav ekonomiski dzīvotspējīgs risinājums. Tādēļ Komisija joprojām uzskata, ka Indijas ražotāju tehniskās sulfanilskābes pārdevumi galvenokārt konkurē ar Ķīnas un ASV ražojumiem.

8. Secinājums par kaitējuma atkārtošanos

(145)

Ņemot vērā izmeklēšanas konstatējumus, kā paskaidrots iepriekšējos apsvērumos, tika secināts, ka tādu spēkā esošo kompensācijas pasākumu atcelšana, kas vērsti pret Indiju, īstermiņā un vidējā termiņā visticamāk neizraisīs kaitējuma atkārtošanos.

E. SAVIENĪBAS INTERESES

(146)

Ņemot vērā secinājumu par to, ka kaitējuma atkārtošanās nav iespējama, Savienības interešu noteikšana nebija vajadzīga.

F. KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMU IZBEIGŠANA

(147)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata uzskata par atbilstošu atcelt spēkā esošos kompensācijas pasākumus Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam. Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētajām personām deva iespēju sniegt piezīmes. Ja sniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(148)

No iepriekš minētā var secināt, ka Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam piemērojamie kompensācijas pasākumi būtu jāatceļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Komisijas lēmums, ar ko pieņem Kokan saistības, kas pašlaik ir spēkā attiecībā uz sulfanilskābes importu, arī būtu jāatceļ.

(149)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares pavisam neseno atveseļošanos, Komisija pēc Savienības ražotāja pieprasījuma uzraudzīs attiecīgā ražojuma importu. Uzraudzība nebūs ilgāka par diviem gadiem pēc šīs regulas publicēšanas.

(150)

Komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 25. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo atceļ galīgo kompensācijas maksājumu, kas noteikts Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam, ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 2921 42 00 (Taric kods 2921420060), un izbeidz ar šo importu saistītās procedūras.

2. Ar šo atceļ Komisijas lēmumu 2006/37/EK, ar ko pieņem Kokan Synthetics & Chemicals Pvt. Ltd (Indija) saistības, kas pašlaik ir spēkā attiecībā uz sulfanilskābes importu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

(2) Padomes 2002. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1338/2002, ar ko piemēro galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu kompensācijas maksājumu, kas noteikts Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam (OV L 196, 25.7.2002., 1. lpp.).

(3) Padomes 2002. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1339/2002, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē uzlikto antidempinga pagaidu maksājumu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importu (OV L 196, 25.7.2002., 11. lpp.).

(4) OV L 196, 25.7.2002., 36. lpp.

(5) OV L 80, 18.3.2004., 29. lpp.

(6) Komisijas 2005. gada 5. decembra Lēmums 2006/37/EK, ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūrām attiecībā uz Indijas izcelsmes sulfanilskābes ievedumiem (OV L 22, 26.1.2006., 52. lpp.).

(7) Padomes 2006. gada 23. janvāra Regula (EK) Nr. 123/2006, ar kuru nosaka galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1339/2002, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus sulfanilskābes importam ar izcelsmi, inter alia, Indijā (OV L 22, 26.1.2006., 5. lpp.).

(8) Padomes 2008. gada 13. oktobra Regula (EK) Nr. 1000/2008, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu (OV L 275, 16.10.2008., 1. lpp.).

(9) Padomes 2008. gada 13. oktobra Regula (EK) Nr. 1010/2008, ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2026/97 18. pantu un daļējas starpposma pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2026/97 19. pantu un groza Regulu (EK) Nr. 1000/2008, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu (OV L 276, 17.10.2008., 3. lpp.).

(10) OV C 28, 30.1.2013., 12. lpp.

(11) OV C 300, 16.10.2013., 5. lpp.

(12) OV C 300, 16.10.2013., 14. lpp.

(13) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

(14) Subsīdijas, kas apzīmētas ar zvaigznīti, ir eksporta subsīdijas.

(16) Piemērs: nerūsējošā tērauda stieple (OV L 240, 7.9.2013.), PET plēve (OV L 137, 23.5.2013.).

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/121

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1348/2014

(2014. gada 17. decembris)

par datu ziņošanu, īstenojot 8. panta 2. punktu un 8. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu un 8. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)	Lai enerģijas vairumtirgus pārraudzītu efektīvi, ir regulāri jāuzrauga informācija par līgumiem, tostarp tirdzniecības rīkojumi [uzdevumi], kā arī elektroenerģijas un dabasgāzes ražošanas, uzglabāšanas, patēriņa vai pārvades iekārtu jaudas un izmantošanas dati.

(2)

Regulā (ES) Nr. 1227/2011 ir paredzēts, ka Savienībā enerģijas vairumtirgus uzrauga Energoregulatoru sadarbības aģentūra (“Aģentūra”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (2). Lai Aģentūra varētu pildīt savu uzdevumu, tai savlaicīgi vajadzētu būt nodrošinātai ar pilnīgu attiecīgās informācijas kopumu.

(3)

Tirgus dalībniekiem būtu regulāri jāsniedz Aģentūrai informācija par enerģijas vairumtirdzniecības līgumiem gan saistībā ar elektroenerģijas un dabasgāzes piegādi, gan saistībā ar šo preču transportēšanu. Tikai pēc argumentēta Aģentūras pieprasījuma īpašos gadījumos tai būtu jāziņo par balansēšanas pakalpojumu līgumiem, līgumiem starp atsevišķiem vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem un līgumiem par mazu enerģijas ražošanas iekārtu produkcijas pārdošanu.

(4)

Parasti abām līgumslēdzējām pusēm būtu jāsniedz nepieciešamā informācija par noslēgto līgumu. Lai atvieglotu ziņošanu, pusēm vajadzētu būt iespējai ziņot otras puses vārdā vai šajā nolūkā izmantot trešo personu pakalpojumus. Neskarot iepriekš minēto un lai atvieglotu datu vākšanu, informācija par transportēšanas līgumiem, kas iegūta, pārvades sistēmas operatoram (“PSO”) piešķirot primāro jaudu, būtu jāziņo tikai attiecīgajam PSO. Iesniegtajos datos būtu jāiekļauj arī izpildīti un neizpildīti jaudas pieprasījumi.

(5)

Lai efektīvi atklātu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ir svarīgi, lai līdz ar informāciju par līgumiem Aģentūra varētu uzraudzīt arī tirdzniecības rīkojumus, kas iesniegti organizētos tirgos. Tā kā nevar gaidīt, ka tirgus dalībniekiem šādu datu reģistrēšana veiksies viegli, par savietotiem un nesavietotiem rīkojumiem būtu jāziņo, izmantojot to organizētā tirgus vietu, kur tie iesniegti, vai trešās personas, kas var sniegt šādu informāciju.

(6)

Lai izvairītos no dubultas ziņošanas, Aģentūrai būtu jāapkopo informācija par atvasinātajiem instrumentiem, kas saistīti ar elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādes vai transportēšanas līgumiem, par kuriem saskaņā ar piemērojamiem finanšu noteikumiem no šiem avotiem ir ziņots darījumu reģistriem vai finanšu regulatoriem. Neatkarīgi no tā organizētiem tirgiem, tirdzniecības darījumu savietošanas vai ziņojumu sniegšanas sistēmām, kas ir snieguši informāciju par šādiem atvasinātajiem instrumentiem atbilstīgi finanšu noteikumiem, kuri attiecas uz to līgumu, vajadzētu būt iespējai to pašu informāciju ziņot arī Aģentūrai, ja tie šai ziņošanai piekrīt.

(7)

Lai varētu efektīvi ziņot un veikt mērķtiecīgu uzraudzību, ir jāizšķir standarta un nestandarta līgumi. Tā kā standartlīgumu cenas izmanto arī kā salīdzināmās cenas nestandarta līgumiem, Aģentūrai būtu jāsaņem informācija par standartlīgumiem katru dienu. Informācija par nestandarta līgumiem būtu jāsniedz viena mēneša laikā pēc to noslēgšanas.

(8)

Tirgus dalībniekiem būtu regulāri jāziņo Aģentūrai un valsts regulatīvajām iestādēm pēc to pieprasījuma arī dati par enerģijas ražošanas un transportēšanas infrastruktūras, tostarp sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) un uzglabāšanas iekārtu, pieejamību un izmantošanu. Lai tirgus dalībniekiem samazinātu ziņošanas slogu un pēc iespējas efektīvāk izmantotu esošos datu avotus, ziņošanā, ja iespējams, būtu jāiesaista PSO, elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (“elektroenerģijas PSOET”), gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (“gāzes PSOET”), LNG sistēmu operatori un dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatori. Atkarībā no datu svarīguma un pieejamības ziņošanas regularitāte var mainīties, jo īpaši saistībā ar datiem, kas tiek ziņoti katru dienu. Ziņošanas prasībās būtu jāievēro Aģentūras pienākums nepublicēt komerciāli sensitīvu informāciju, bet publicēt vai darīt pieejamu tikai informāciju, kas, visticamāk, neradīs nekādus konkurences traucējumus enerģijas vairumtirgos.

(9)

Ir svarīgi, lai ziņojumu sniedzējiem būtu skaidra izpratne par to, kāda informācija viņiem jāsniedz. Tāpēc Aģentūrai būtu jāizskaidro ziņojumā iekļaujamās informācijas saturs lietotāja rokasgrāmatā. Aģentūrai arī būtu jānodrošina, ka informācija tiek sniegta elektroniskos formātos, kuri ir viegli pieejami ziņojumu sniedzējiem.

(10)

Lai nodrošinātu pilnu datu kopu pastāvīgu un drošu nosūtīšanu, ziņojumu sniedzējiem būtu jāievēro pamatprasības attiecībā uz savu spēju autentificēt datu avotus, pārbaudīt datu pareizību un pilnīgumu un nodrošināt darbības nepārtrauktību. Aģentūrai būtu jānovērtē, vai ziņojumu sniedzēji šīs prasības ievēro. Novērtējumam būtu jānodrošina samērīga attieksme pret profesionālajām trešām personām, kuras apstrādā tirgus dalībnieku datus, un tirgus dalībniekiem, kuri ziņo savus datus.

(11)

Ziņojumā iekļaujamo datu veids un avots var ietekmēt resursus un laiku, kas ziņojumu sniedzējiem vajadzīgs, lai sagatavotos datu iesniegšanai. Piemēram, to procedūru pabeigšana, ar kurām ziņo par standartlīgumiem, kas noslēgti organizēta tirgus vietās, aizņem mazāk laika nekā sistēmu izveidošana ziņošanai par nestandarta līgumiem vai noteiktiem pamatdatiem. Tāpēc ziņošanas pienākums būtu jāievieš pakāpeniski, sākot ar to pamatdatu pārsūtīšanu, kas pieejami elektroenerģijas PSOET un gāzes PSOET pārredzamības platformās, kā arī standartlīgumos, kas izpildīti organizēta tirgus vietās. Nestandarta līgumu paziņošanai jāseko pēc tam, jo šo ziņošanas procedūru pabeigšanai ir vajadzīgs papildu laiks. Datu pakāpeniska ziņošana Aģentūrai arī palīdzētu labāk sadalīt resursus, lai sagatavotos informācijas saņemšanai.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1227/2011 21. pantam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi par datu sniegšanu Aģentūrai, īstenojot Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. panta 2. punktu un 6. punktu. Tajā ir noteikta sīkāka informācija par vairumtirdzniecības energoproduktiem, par kuriem jāziņo, un ziņojamiem pamatdatiem. Ar to ir izveidoti arī atbilstoši kanāli datu ziņošanai, kā arī noteikti datu ziņojumu termiņi un regularitāte.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. pantā un Komisijas Regulas (ES) Nr. 984/2013 (3) 3. pantā.

Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

1)	“pamatdati” ir informācija, kas attiecas uz elektroenerģijas un dabasgāzes ražošanas, uzglabāšanas, patēriņa vai pārvades iekārtu jaudu un izmantošanu vai ir saistīta ar LNG iekārtu jaudu un izmantošanu, tostarp šo iekārtu plānotu vai neplānotu nepieejamību;

2)	“standartlīgums” ir līgums, kas attiecas uz vairumtirdzniecības energoproduktu, kuru atļauts tirgot organizēta tirgus vietā neatkarīgi no tā, vai darījums faktiski notiek minētajā tirgus vietā vai ne;

3)	“nestandarta līgums” ir līgums, kas attiecas uz jebkuru vairumtirdzniecības energoproduktu, kurš nav iekļauts standartlīgumā;

“organizēta tirgus vieta” vai “organizēts tirgus” ir:

a)	daudzpusēja sistēma, kas apvieno vai palīdz apvienot vairāku trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktiem tā, lai noslēgtu līgumu;

b)	jebkura cita sistēma vai infrastruktūra, kurā vairāku trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktiem var mijiedarboties tā, lai noslēgtu līgumu.

Tas attiecas uz elektroenerģijas un gāzes biržām, brokeriem un citām personām, kas profesionāli veic darījumus, un tirdzniecības vietām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (4) 4. pantā;

5)	“grupa” ir termins ar to pašu nozīmi, kas norādīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (5) 2. pantā;

6)	“grupas iekšējais līgums” ir vairumtirdzniecības energoproduktu līgums, kas noslēgts ar darījuma partneri, kurš ir tās pašas grupas dalībnieks, ja abi darījuma partneri ir pilnībā iekļauti tajā pašā konsolidācijā;

7)	“ārpusbiržas darījums” ir jebkurš darījums, kas veikts ārpus organizēta tirgus;

“nominācija” ir:

—	attiecībā uz elektroenerģiju: fiziskas pārvades tiesību turētāja un tā darījumu partnera paziņojums par starpzonu jaudas izmantošanu attiecīgajam pārvades sistēmas operatoram (operatoriem) (“PSO”),

—	attiecībā uz dabasgāzi: iepriekšējs tīkla lietotāja paziņojums PSO par faktisko plūsmu, ko tīkla lietotājs vēlas ievadīt sistēmā vai aizvadīt no tās;

9)	“balansēšanas enerģija” ir enerģija, ko izmanto PSO, lai veiktu balansēšanu;

10)	“balansēšanas jauda (rezerves)” ir līgumā paredzētā rezerves jauda;

11)

“balansēšanas pakalpojumi” ir

—	attiecībā uz elektroenerģiju: balansēšanas jauda, balansēšanas enerģija vai abas,

—	attiecībā uz dabasgāzi: pakalpojums, ko pārvades sistēmas operatoram sniedz saskaņā ar līgumu par gāzes pieprasījuma vai piedāvājuma īstermiņa svārstību izlīdzināšanai vajadzīgās gāzes piegādi;

12)	“patēriņa vienība” ir resurss, kas saņem elektroenerģiju vai dabasgāzi pašu vajadzībām;

13)	“ražošanas vienība” ir elektroenerģijas ģenerēšanas objekts, kas sastāv no vienas ģenerētājvienības vai ģenerētājvienību kopuma.

II NODAĻA

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ DARĪJUMIEM

3. pants

Ziņojumā iekļaujamo līgumu saraksts

1. Aģentūrai ziņo par šādiem līgumiem:

attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktiem, kas saistīti ar elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi, ja piegāde notiek Savienībā:

i)	tekošās dienas līgumi par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi, ja piegāde notiek Savienībā, neatkarīgi no šo energoproduktu tirdzniecības vietas un veida, jo īpaši neatkarīgi no tā, vai tie tiek izsolīti vai tirgoti pastāvīgi;

ii)	nākamās dienas līgumi par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi, ja piegāde notiek Savienībā, neatkarīgi no šo energoproduktu tirdzniecības vietas un veida, jo īpaši neatkarīgi no tā, vai tie tiek izsolīti vai tirgoti pastāvīgi;

iii)	divu nākamo dienu līgumi par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi, ja piegāde notiek Savienībā, neatkarīgi no šo energoproduktu tirdzniecības vietas un veida, jo īpaši neatkarīgi no tā, vai tie tiek izsolīti vai tirgoti pastāvīgi;

iv)	nedēļas nogales līgumi par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi, ja piegāde notiek Savienībā, neatkarīgi no šo energoproduktu tirdzniecības vietas un veida, jo īpaši neatkarīgi no tā, vai tie tiek izsolīti vai tirgoti pastāvīgi;

v)	retroaktīvās tirdzniecības līgumi par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi, ja piegāde notiek Savienībā, neatkarīgi no šo energoproduktu tirdzniecības vietas un veida, jo īpaši neatkarīgi no tā, vai tie tiek izsolīti vai tirgoti pastāvīgi;

vi)	citi līgumi par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi, ja piegādes periods pārsniedz divas dienas un ja piegāde notiek Savienībā, neatkarīgi no šo energoproduktu tirdzniecības vietas un veida, jo īpaši neatkarīgi no tā, vai tie tiek izsolīti vai tirgoti pastāvīgi;

vii)	līgumi par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi vienai patēriņa vienībai ar tehnisko spēju patērēt 600 GWh gadā vai vairāk;

viii)

iespēju līgumi, biržā tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas darījumu līgumi un citi līgumu atvasinātie instrumenti, kas attiecas uz Savienībā ražotu, tirgotu vai piegādātu elektroenerģiju vai dabasgāzi;

vairumtirdzniecības energoprodukti, kas saistīti ar elektroenerģijas vai dabasgāzes transportēšanu Savienībā:

līgumi, kuri saistīti ar elektroenerģijas vai dabasgāzes transportēšanu Savienībā starp divām vai vairākām vietām vai tirdzniecības zonām un kurus ir noslēdzis PSO vai kuri noslēgti PSO vārdā skaidri noteiktas primārās jaudas piešķiršanas rezultātā un kuros ir noteiktas fiziskas vai finansiālas jaudas tiesības vai pienākumi;

ii)

līgumi, kuri saistīti ar elektroenerģijas vai dabasgāzes transportēšanu Savienībā starp divām vai vairākām vietām vai tirdzniecības zonām, kuri ir noslēgti starp tirgus dalībniekiem sekundāros tirgos un kuros ir noteiktas fiziskas vai finansiālas jaudas tiesības vai pienākumi, tostarp šādu līgumu tālākpārdošana un tālāknodošana;

iii)	iespēju līgumi, biržā tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas darījumu līgumi un citi līgumu atvasinātie instrumenti, kas attiecas uz elektroenerģijas vai dabasgāzes transportēšanu Savienībā.

2. Lai atvieglotu ziņojumu iesniegšanu, Aģentūra izstrādā un uztur standartlīgumu publisku sarakstu, kā arī savlaicīgi atjaunina minēto sarakstu. Lai atvieglotu ziņojumu iesniegšanu, stājoties spēkā šai regulai, Aģentūra izstrādā un uztur organizētu tirgu vietu publisku sarakstu. Aģentūra savlaicīgi atjaunina minēto sarakstu.

Lai palīdzētu Aģentūrai izpildīt pirmajā daļā minētos pienākumus, organizēta tirgus vietas iesniedz Aģentūrai identificējošus atsauces datus par katru vairumtirdzniecības energoproduktu, kuru tās uzņemas tirgot. Informāciju iesniedz Aģentūras noteiktā formātā pirms tirdzniecības sākšanas saistībā ar konkrēto līgumu. Organizēta tirgus vietas iesniedz informācijas atjauninājumus, ja ir notikušas izmaiņas.

Lai atvieglotu ziņojumu iesniegšanu, galapatērētāju puse līgumam, kas minēts 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta vii) punktā, informē tās darījumu partneri par attiecīgās patēriņa vienības tehnisko spēju patērēt 600 GWh gadā vai vairāk.

4. pants

To līgumu saraksts, kas iekļaujami ziņojumā pēc Aģentūras pieprasījuma

1. Šādi līgumi un informācija par darījumiem saistībā ar šādiem līgumiem, ja vien tie nav noslēgti organizēta tirgus vietās, ir iekļaujami ziņojumā tikai pēc argumentēta Aģentūras pieprasījuma un īpašos gadījumos:

a)	grupas iekšējie līgumi;

b)	fiziskas piegādes līgumi attiecībā uz elektroenerģiju, ko saražo viena ražošanas vienība, kuras jauda nepārsniedz 10 MW, vai ražošanas vienības, kuru kopējā jauda nepārsniedz 10 MW;

c)	fiziskas piegādes līgumi attiecībā uz dabasgāzi, ko saražo viena dabasgāzes ražošanas iekārta, kuras ražošanas jauda nepārsniedz 20 MW;

d)	līgumi par balansēšanas pakalpojumiem attiecībā uz elektroenerģiju un dabasgāzi.

2. Tirgus dalībniekiem, kas veic darījumus tikai saistībā ar līgumiem, kuri minēti 1. punkta b) un c) apakšpunktā, nav jāreģistrējas valsts regulatīvajā iestādē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 9. panta 1. punktu.

5. pants

Informācija par ziņojumā iekļaujamiem līgumiem, tostarp tirdzniecības rīkojumiem

1. Informācija, kas jāpaziņo atbilstīgi 3. pantam, ir šāda:

a)	attiecībā uz standartlīgumiem par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi – dati, kas noteikti pielikuma 1. tabulā;

b)	attiecībā uz nestandarta līgumiem par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi – dati, kas noteikti pielikuma 2. tabulā;

c)	attiecībā uz standarta un nestandarta līgumiem par elektroenerģijas transportēšanu – dati, kas noteikti pielikuma 3. tabulā;

d)	attiecībā uz standarta un nestandarta līgumiem par dabasgāzes transportēšanu – dati, kas noteikti pielikuma 4. tabulā.

Informāciju par darījumiem, kas veikti saistībā ar nestandarta līgumiem, kuros norādīts vismaz precīzs apjoms un cena, ziņo, izmantojot pielikuma 1. tabulu.

2. Aģentūra ziņojumā iekļaujamo informāciju, kas minēta 1. punktā, sīkāk izskaidro lietotāja rokasgrāmatā un pēc apspriešanās ar attiecīgajām personām publisko to, tiklīdz šī regula stājas spēkā. Aģentūra apspriežas ar attiecīgajām personām par būtiskiem atjauninājumiem lietotāja rokasgrāmatā.

6. pants

Kanāli ziņošanai par darījumiem

1. Tirgus dalībnieki sniedz Aģentūrai informāciju par vairumtirdzniecības energoproduktu līgumiem, kas noslēgti organizēta tirgus vietās, tostarp par savietotiem un nesavietotiem rīkojumiem, izmantojot attiecīgo organizētā tirgus vietu vai tirdzniecības darījumu savietošanas vai paziņojumu sniegšanas sistēmas.

Organizētā tirgus vieta, kur noslēgts vairumtirdzniecības energoprodukta līgums vai iesniegts tirdzniecības rīkojums, pēc tirgus dalībnieka pieprasījuma piedāvā datu ziņošanas līgumu.

2. PSO vai trešās personas, kas rīkojas to vārdā, sniedz informāciju par līgumiem, kas minēti 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, tostarp par savietotiem un nesavietotiem rīkojumiem.

3. Tirgus dalībnieki vai trešās personas, kuras rīkojas to vārdā, sniedz informāciju par līgumiem, kas minēti 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā un 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā un kas noslēgti ārpus organizēta tirgus.

4. Vajadzības gadījumā informāciju, kas saistīta ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, par kuriem ir ziņots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (6) 26. pantu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (7) 9. pantu, Aģentūrā iesniedz:

a)	Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. pantā minētie darījumu reģistri;

b)	Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. pantā minētās apstiprinātas ziņošanas sistēmas;

c)	Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantā minētās kompetentās iestādes;

d)	Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

5. Ja personas ir sniegušas informāciju par darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantu vai Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu, viņu pienākumu attiecībā uz šīs informācijas paziņošanu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. panta 1. punktam uzskata par izpildītu.

6. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. panta 3. punkta otro daļu un neskarot šā panta 5. punktu, organizētiem tirgiem, tirdzniecības darījumu savietošanas vai paziņojumu sniegšanas sistēmām jāspēj nodrošināt informāciju, kas minēta šā panta 1. punktā, tieši Aģentūrai.

7. Ja trešā persona sniedz ziņojumu viena vai abu darījuma partneru vārdā vai ja viens darījuma partneris sniedz informāciju par līgumu arī otra darījuma partnera vārdā, ziņojumā iekļauj atbilstošus datus attiecībā uz katru no darījuma partneriem un pilnīgu informācijas kopumu, kas būtu bijis jāziņo, ja par līgumiem būtu ziņojis katrs darījuma partneris atsevišķi.

8. Aģentūra no tirgus dalībniekiem un ziņojumu sniedzējiem var pieprasīt papildu informāciju un skaidrojumus par viņu iesniegtajiem datiem.

7. pants

Termiņš ziņošanai par darījumiem

1. Informāciju par standartlīgumiem un tirdzniecības rīkojumiem, tostarp izsolēm, ziņo iespējami drīz, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc līguma noslēgšanas vai rīkojuma iesniegšanas.

Par jebkuriem noslēgtā līguma vai tirdzniecības rīkojuma grozījumiem vai tā izbeigšanu ziņo iespējami drīz, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc līguma grozīšanas vai izbeigšanas.

2. Izsoļu tirgu gadījumā, kur rīkojumi nav publiski redzami, ziņo tikai par noslēgtajiem līgumiem un galīgajiem rīkojumiem. Par tiem ziņo ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc izsoles.

3. Rīkojumi, kas brokeru dienestos iesniegti mutiski un neparādās uz elektroniskajiem ekrāniem, ir iekļaujami ziņojumā tikai pēc Aģentūras pieprasījuma.

4. Informāciju par nestandarta līgumiem, tostarp par jebkuriem līguma grozījumiem vai tā izbeigšanu un darījumiem, kas minēti 5. panta 1. punkta otrajā daļā, paziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc līguma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas.

5. Informāciju par līgumiem, kas minēti 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, paziņo iespējami drīz, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc dienas, kad ir pieejami piešķiršanas rezultāti. Par jebkuriem noslēgto līgumu grozījumiem vai to izbeigšanu paziņo iespējami drīz, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc līgumu grozīšanas vai izbeigšanas.

6. Informāciju par vairumtirdzniecības energoproduktu līgumiem, kas noslēgti pirms dienas, kurā ziņošanas pienākums stājās spēkā, un kas minētajā dienā nav izpildīti, Aģentūrai ziņo 90 dienu laikā pēc dienas, kad ziņošanas pienākums stājās spēkā attiecībā uz šiem līgumiem.

Ziņojumā iekļauj tikai tos datus, kurus var iegūt no jau pastāvošiem tirgus dalībnieku reģistriem. Tajā ietver vismaz tos datus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (8) 44. panta 2. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (9) 40. panta 2. punktā.

III NODAĻA

PAMATDATU ZIŅOŠANA

8. pants

Pamatdatu ziņošanas noteikumi attiecībā uz elektroenerģiju

1. Elektroenerģijas PSOET tirgus dalībnieku vārdā sniedz Aģentūrai informāciju par elektroenerģijas ražošanas, patēriņa un pārvades iekārtu jaudu un izmantošanu, tostarp par šo iekārtu plānotu vai neplānotu nepieejamību, kā minēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 543/2013 (10) 6.–17. pantā. Informāciju paziņo, izmantojot centrālo informācijas pārredzamības platformu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 543/2013 3. pantā.

2. Elektroenerģijas PSOET dara Aģentūrai pieejamu 1. punktā minēto informāciju, tiklīdz tā ir pieejama centrālajā informācijas pārredzamības platformā.

Regulas (ES) Nr. 543/2013 7. panta 1. punktā minēto informāciju Aģentūrai iesniedz strukturētā veidā, norādot arī minētās patēriņa vienības nosaukumu un atrašanās vietu, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā.

Regulas (ES) Nr. 543/2013 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju Aģentūrai dara pieejamu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā.

3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. panta 5. punktu elektroenerģijas PSO vai trešās personas, kas rīkojas to vārdā, ziņo Aģentūrai un pēc to pieprasījuma valsts regulatīvajām iestādēm par galīgajām nominācijām starp tirdzniecības zonām, norādot iesaistīto tirgus dalībnieku identitāti un paredzēto daudzumu. Informāciju dara pieejamu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā.

9. pants

Pamatdatu ziņošanas noteikumi attiecībā uz gāzi

1. Gāzes PSOET tirgus dalībnieku vārdā sniedz Aģentūrai informāciju par dabasgāzes pārvades iekārtu jaudu un izmantošanu, tostarp par šo iekārtu plānotu vai neplānotu nepieejamību, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2009 (11) I pielikuma 3.3. punkta 1. apakšpunktā un 3.3. punkta 5. apakšpunktā. Informāciju ziņo, izmantojot Savienības mēroga centrālo platformu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 3.1.1. punkta 1. apakšpunkta h) punktā.

Gāzes PSOET Aģentūrai dara pieejamu šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju, tiklīdz tā ir pieejama Savienības mēroga centrālajā platformā.

2. Gāzes PSO vai trešās personas, kas rīkojas to vārdā, Aģentūrai un pēc to pieprasījuma valsts regulatīvajām iestādēm ziņo par rezervētajām jaudām nākamās dienas nominācijām un galīgajām renominācijām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. panta 5. punktu, norādot iesaistīto tirgus dalībnieku identitāti un piešķirtos daudzumus. Informāciju dara pieejamu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā.

Informāciju sniedz par šādiem pārvades sistēmas punktiem:

a)	visiem starpsavienojuma punktiem;

b)	ražošanas iekārtu, tostarp ieguves un apstrādes stadijas cauruļvadu, ieejas punktiem;

c)	izejas punktiem, kas pieslēgti vienam patērētājam;

d)	uzglabāšanas vietas ieejas un izejas punktiem;

e)	LNG iekārtām;

f)	fiziskiem un virtuāliem centriem.

3. LNG sistēmu operatori, kas definēti Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 12. punktā, Aģentūrai un pēc to pieprasījuma valsts regulatīvajām iestādēm sniedz šādu informāciju par katru LNG iekārtu:

a)	LNG iekārtas tehniskā, līgumā paredzētā un pieejamā jauda pa dienām;

b)	LNG iekārtas nosūtītais apjoms un krājumi pa dienām;

c)	LNG iekārtas plānotas un neplānotas nepieejamības paziņojumi, tostarp paziņojuma laiks un attiecīgās jaudas.

4. Šā panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju sniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā.

Šā panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju un tās atjauninājumus sniedz, tiklīdz minētie dati ir pieejami.

5. Tirgus dalībnieki vai LNG sistēmu operatori, kas rīkojas to vārdā, ziņo Aģentūrai un pēc to pieprasījuma valsts regulatīvajām iestādēm šādu informāciju par katru LNG iekārtu:

par kravas izkraušanu un pārkraušanu, proti:

i)	izkraušanas vai pārkraušanas datumu;

ii)	katra kuģa izkrautās vai pārkrautās kravas apjomiem;

iii)	termināļa klienta nosaukumu;

iv)	iekārtu izmantojošā kuģa nosaukumu un lielumu;

b)	plānoto izkraušanu no LNG iekārtām vai pārkraušanu LNG iekārtās pa dienām attiecībā uz nākamo mēnesi, norādot tirgus dalībnieku un termināļa klienta nosaukumu (ja tas atšķiras no tirgus dalībnieka).

6. Šā panta 5. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju sniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc izkraušanas vai pārkraušanas.

Šā panta 5. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju sniedz pirms mēneša, uz kuru tā attiecas.

7. Uzglabāšanas sistēmu operatori, kas definēti Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 10. punktā, izmantojot kopīgu platformu, ziņo Aģentūrai un pēc to pieprasījuma valsts regulatīvajām iestādēm šādu informāciju par katru uzglabāšanas iekārtu vai, ja iekārtas darbojas grupās, par katru uzglabāšanas iekārtu grupu:

a)	uzglabāšanas iekārtas tehniskā, līgumā paredzētā un pieejamā jauda;

b)	gāzes apjoms krājumā gāzes dienas beigās, plūsmas uz iekārtu un no tās katrā gāzes dienā;

c)	uzglabāšanas iekārtas plānotas un neplānotas nepieejamības paziņojumi, tostarp paziņojuma laiks un attiecīgās jaudas.

8. Šā panta 7. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju sniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā.

Šā panta 7. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju un tās atjauninājumus sniedz, tiklīdz šie dati ir pieejami.

9. Tirgus dalībnieki vai uzglabāšanas sistēmu operatori, kas rīkojas to vārdā, ziņo Aģentūrai un pēc to pieprasījuma valsts regulatīvajām iestādēm par gāzes apjomu tirgus dalībnieka krājumā gāzes dienas beigās. Šo informāciju sniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā.

10. pants

Ziņojumu sniegšanas procedūras

1. Tirgus dalībnieki, kas izvieto iekšējo informāciju savā tīmekļa vietnē, vai pakalpojumu sniedzēji, kas šādu informāciju izvieto tirgus dalībnieku vārdā, nodrošina sindicētas tīmekļa plūsmas, lai Aģentūra varētu šos datus efektīvi apkopot.

2. Ziņojot informāciju, kas minēta 6., 8. un 9. pantā, kā arī iekšējo informāciju, tirgus dalībnieks identificē sevi vai viņu identificē trešā persona, kura ziņo tā vārdā, izmantojot Energoregulatoru sadarbības aģentūras reģistrācijas kodu, ko tirgus dalībnieks ir saņēmis, vai unikālu tirgus dalībnieka kodu, kuru tirgus dalībnieks ir norādījis, reģistrējoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 9. pantu.

3. Aģentūra pēc apspriešanās ar attiecīgajām personām izstrādā procedūras, standartus un elektroniskos formātus, pamatojoties uz iedibinātiem nozares standartiem, attiecībā uz 6., 8. un 9. pantā minētās informācijas ziņošanu. Aģentūra apspriežas ar attiecīgajām personām par minēto procedūru, standartu un elektronisko formātu būtiskiem atjauninājumiem.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Tehniskās un organizatoriskās prasības un atbildība attiecībā uz datu ziņošanu

1. Lai garantētu efektīvu, rezultatīvu un drošu informācijas apmaiņu un apstrādi, Aģentūra pēc apspriešanās ar attiecīgajām personām izstrādā tehniskas un organizatoriskas prasības datu iesniegšanai. Aģentūra apspriežas ar attiecīgajām personām par šo prasību būtiskiem atjauninājumiem.

Prasības:

a)	garantē informācijas drošību, konfidencialitāti un pilnīgumu;

b)	ļauj identificēt un labot kļūdas datu ziņojumos;

c)	ļauj autentificēt informācijas avotu;

d)	nodrošina darbības nepārtrauktību.

Aģentūra novērtē, vai ziņojumu sniedzēji prasības ievēro. Aģentūra reģistrē datu sniedzējus, kas prasības ievēro. Attiecībā uz struktūrām, kas uzskaitītas 6. panta 4. punktā, šā punkta otrajā daļā minētās prasības uzskata par izpildītām.

2. Personām, kurām jāsniedz 6., 8. un 9. pantā minētie dati, ir pienākums savlaicīgi iesniegt pilnīgus un precīzus datus Aģentūrā, kā arī vajadzības gadījumā valsts regulatīvajās iestādēs.

Ja šā punkta pirmajā daļā minētā persona paziņo šos datus ar trešās personas starpniecību, tad šī persona nav atbildīga par trūkumiem saistībā ar to datu pilnīgumu, precizitāti vai savlaicīgu iesniegšanu, kas ir attiecināmi uz šo trešo personu. Šajos gadījumos par minētajiem trūkumiem ir atbildīga trešā persona, neskarot Regulas (ES) Nr. 543/2013 4. un 18. pantu par datu iesniegšanu elektroenerģijas tirgos.

Tomēr šā punkta pirmajā daļā minētās personas veic saprātīgus pasākumus, lai pārliecinātos par to datu pilnīgumu, precizitāti un savlaicīgu iesniegšanu, kurus tās iesniedz ar trešo personu starpniecību.

12. pants

Stāšanās spēkā un citi pasākumi

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Regulas 9. panta 1. punktā paredzēto ziņošanas pienākumu piemēro no 2015. gada 7. oktobra.

Regulas 6. panta 1. punktā paredzēto ziņošanas pienākumu, izņemot saistībā ar līgumiem, kas minēti 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā, piemēro no 2015. gada 7. oktobra.

Regulas 8. panta 1. punktā paredzētos ziņošanas pienākumus piemēro no 2015. gada 7. oktobra, bet ne ātrāk kā centrālā informācijas pārredzamības platforma ir darbības kārtībā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 543/2013 3. panta 3. punktam.

Regulas 6. panta 2. punktā, 6. panta 3. punktā, 8. panta 3. punktā, 9. panta 2. punktā, 9. panta 3. punktā, 9. panta 5. punktā, 9. panta 7. punktā un 9. panta 9. punktā paredzētos ziņošanas pienākumus piemēro no 2016. gada 7. aprīļa.

Regulas 6. panta 1. punktā paredzēto ziņošanas pienākumu saistībā ar līgumiem, kas minēti 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā, piemēro no 2016. gada 7. aprīļa.

3. Neskarot 2. punkta otro un piekto daļu, Aģentūra var noslēgt līgumus ar organizētu tirgu vietām, tirdzniecības darījumu savietošanas vai ziņojumu sniegšanas sistēmām, lai iegūtu informāciju par līgumiem pirms ziņošanas pienākuma stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2013. gada 14. oktobra Regula (ES) Nr. 984/2013, ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas sadales mehānismu tīkla kodeksu un papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 273, 15.10.2013., 5. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).

(10) Komisijas 2013. gada 14. jūnija Regula (ES) Nr. 543/2013 par datu iesniegšanu un publicēšanu elektroenerģijas tirgos un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 I pielikuma grozīšanu (OV L 163, 15.6.2013., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.).

PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIETVER ZIŅOJUMĀ PAR LĪGUMIEM

1. tabula

Informācija, kas jāietver ziņojumā par elektroenerģijas un gāzes piegādes standartlīgumiem

(Standartlīgumu paziņošanas veidlapa)

Lauka Nr.

Lauka identifikators

Apraksts

Līguma puses

Tirgus dalībnieka vai darījuma partnera identifikators

Tirgus dalībnieku vai darījuma partneri, kura vārdā tiek ziņots par darījumu, identificē ar unikālu kodu.

1. laukā izmantotā koda veids

ACER reģistrācijas kods, juridiskās personas identifikators (LEI), bankas identifikācijas kods (BIC), enerģijas identifikācijas kods (EIC), globālais vietas numurs (GLN/GS1).

Tirgotāja un/vai tirgus dalībnieka vai darījuma partnera identifikators, ko norādījusi organizētā tirgus vieta

Tirgotāja un/vai tirgus dalībnieka vai darījuma partnera pieteikšanās lietotājvārds vai tirdzniecības konts, kas noteikts organizētā tirgus vietas tehniskajā sistēmā

Otra tirgus dalībnieka vai darījuma partnera identifikators

Līguma otrā darījuma partnera unikāls identifikators

4. laukā izmantotā koda veids

ACER reģistrācijas kods, juridiskās personas identifikators (LEI), bankas identifikācijas kods (BIC), enerģijas identifikācijas kods (EIC), globālais vietas numurs (GLN/GS1).

Tās struktūras identifikators, kura sniedz ziņojumu

Jānorāda tās struktūras identifikators, kura sniedz ziņojumu.

6. laukā izmantotā koda veids

ACER reģistrācijas kods, juridiskās personas identifikators (LEI), bankas identifikācijas kods (BIC), enerģijas identifikācijas kods (EIC), globālais vietas numurs (GLN/GS1).

Ieguvēja identifikators

Ja Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. panta 1. punktā minētais ieguvējs no līguma ir šā līguma darījuma partneris, šo lauku atstāj neaizpildītu. Ja ieguvējs no līguma nav šā līguma darījuma partneris, darījuma partnerim, kas sniedz ziņojumu, šis ieguvējs ir jāidentificē ar unikālu kodu.

8. laukā izmantotā koda veids

ACER reģistrācijas kods, juridiskās personas identifikators (LEI), bankas identifikācijas kods (BIC), enerģijas identifikācijas kods (EIC), globālais vietas numurs (GLN/GS1).

1. laukā norādītā tirgus dalībnieka vai darījuma partnera tirdzniecības statuss

Norāda, vai darījuma partneris, kas sniedz ziņojumu, ir noslēdzis līgumu kā principāls uz sava rēķina (savā vārdā vai klienta vārdā) vai kā pārstāvis uz klienta rēķina un klienta vārdā.

Pirkšanas/pārdošanas indikators

Norāda, vai 1. laukā norādītajam tirgus dalībniekam vai darījuma partnerim līguma mērķis bija pirkt vai pārdot.

Iniciators/agresors

Ja tirdzniecība tiek veikta brokera platformā elektroniski vai mutiski, iniciators ir persona, kas pirmā iesniedz stingru rīkojumu tirgū, bet agresors ir persona, kas sāk darījumu.

Informācija par rīkojumu

Rīkojuma identifikators

Rīkojumu identificē, izmantojot unikālu kodu, ko nodrošina tirgus vieta vai darījuma partneri.

Rīkojuma veids

Rīkojuma veids, ko definē, izmantojot organizētā tirgus vietas piedāvāto funkcionalitāti.

Rīkojuma nosacījums

Īpašs nosacījums, kas attiecas uz izpildāmo rīkojumu.

Rīkojuma statuss

Rīkojuma statuss, piemēram, vai rīkojums ir aktīvs vai deaktivēts.

Minimālais izpildes apjoms

Minimālais izpildes apjoms – jebkuras noteiktās minimālās izpildes daudzums/apjoms.

Cenas limits

Noteiktais trigera vai zaudējumu ierobežošanas rīkojuma cenas limits.

Neuzrādītais apjoms

Apjoms, kas netiek uzrādīts tirgū attiecībā uz rīkojumu.

Rīkojuma darbības ilgums

Laiks, cik ilgi rīkojums ir sistēmā, līdz tas tiek dzēsts/atcelts, ja vien netiek izpildīts.

Informācija par līgumu

Līguma identifikators

Līgumu identificē, izmantojot unikālu kodu, ko nodrošina tirgus vieta vai darījuma partneri.

Līguma nosaukums

Līguma nosaukums, ko norāda organizētā tirgus vieta.

Līguma veids

Jāuzrāda līguma veids.

Energoprece

Energopreces klasifikācija.

Cenu noteicošais indekss vai salīdzināmā cena

Cenu noteicošais indekss, kas nosaka līguma cenu vai salīdzināmo cenu atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

Norēķinu metode

Jānorāda, vai par līgumu norēķinās fiziski (natūrā), skaidrā naudā, pēc izvēles vai citādi.

Organizētās tirgus vietas identifikators/OTC

Ja tirgus dalībnieks izmanto organizēta tirgus vietu, lai izpildītu līgumu, tad šo organizētā tirgus vietu identificē, izmantojot unikālu kodu.

Līguma tirdzniecības laiks

Jāuzrāda līguma tirdzniecības laiks.

Pēdējā tirdzniecības diena un laiks

Ziņojumā iekļautā līguma pēdējā tirdzniecības diena un laiks.

Informācija par darījumu

Darījuma laika zīmogs

Līguma izpildes, rīkojuma iesniegšanas vai to grozīšanas, atcelšanas vai izbeigšanas datums un laiks.

Unikāls darījuma identifikators

Unikāls identifikators, ko piešķir izpildes organizētā tirgus vieta vai divpusēju līgumu gadījumā abi tirgus dalībnieki, lai savietotu darījuma abas puses.

Saistītā darījuma identifikators

Saistītā darījuma identifikatoram jāidentificē līgums, kas ir saistīts ar izpildi.

Saistītā rīkojuma identifikators

Saistītā rīkojuma identifikatoram jāidentificē rīkojums, kas ir saistīts ar izpildi.

Mutiska noslēgšana

Ja darījums slēgts mutiski, jānorāda “Y”, ja ne – šis lauks jāatstāj neaizpildīts.

Cena

Vienas vienības cena.

Indeksa vērtība

Cenu noteicošā indeksa vērtība.

Cenas valūta

Veids, kādā tiek izteikta cena.

Nosacītā summa

Līguma vērtība.

Nosacītā valūta

Nosacītās summas valūta.

Daudzums/apjoms

Līgumā vai rīkojumā iekļauto vienību kopējais skaits.

Kopējais nosacītais līguma apjoms

Vairumtirdzniecības energoprodukta vienību kopējais skaits.

Daudzuma vienība 40. un 41. laukam

Tabulas 40. un 41. laukā izmantotā mērvienība.

Izbeigšanas datums

Ziņojumā iekļautā līguma izbeigšanas datums. Ja tas neatšķiras no piegādes beigu datuma, šo lauku atstāj neaizpildītu.

Informācija par iespējas līgumu

Iespējas līguma tips

Jānorāda, vai iespējas līgumu var izpildīt tikai konkrētā datumā (Eiropas un Āzijas tips), vairākos iepriekš noteiktos datumos (Bermudu tips) vai jebkurā brīdī līguma darbības laikā (Amerikas tips).

Iespējas līguma veids

Norāda, vai iespējas līgums ir pirkšanas iespējas līgums, pārdošanas iespējas līgums vai cits.

Iespējas līguma izpildes datums

Datums vai datumi, kad iespējas līgums tiek izpildīts. Ja datumi ir vairāki, var izmantot papildu laukus.

Iespējas līguma norunas cena

Jānorāda iespējas līguma norunas cena.

Piegādes profils

Piegādes punkts vai zona

Piegādes punkta(-u) vai tirgus apgabala(-u) EIC kods(-i).

Piegādes sākuma datums

Jānorāda piegādes sākuma datums.

Piegādes beigu datums

Jānorāda piegādes beigu datums.

Ilgums

Piegādes perioda ilgums.

Slodzes veids

Jānorāda piegādes profils (bāzes slodze, maksimumslodze, ārpusmaksimuma slodze, stundu bloki vai cits).

Nedēļas dienas

Piegādes nedēļas dienas.

Piegādes intervāli slodzes segšanai

Laika intervāls katram blokam vai formproduktam.

Piegādes kapacitāte

Darījumā iekļauto vienību skaits katrā piegādes laika intervālā.

Daudzuma vienība, ko izmanto 55. laukā

Izmantotā mērvienība.

Cenas/laika intervāla daudzumi

Attiecīgā gadījumā cena par daudzumu piegādes laika intervālā.

Informācija par aprites ciklu

Darbības veids

Ja ziņojums ietver:

—	līgumu vai tirdzniecības rīkojumu pirmo reizi, to apzīmē ar norādi “jauns”;

—	informācijas grozījumu iepriekšējā ziņojumā, to apzīmē ar norādi “grozīts”;

—	nepareizi iesniegta ziņojuma atcelšanu, to apzīmē ar norādi “kļūda”;

—	spēkā esoša līguma vai tirdzniecības rīkojuma izbeigšanu, to apzīmē ar norādi “anulēts”.

2. tabula

Informācija, kas jāietver ziņojumā par elektroenerģijas un gāzes piegādes nestandarta līgumiem

(Nestandarta līgumu paziņošanas veidlapa)

Lauka Nr.

Lauka identifikators

Apraksts

Līguma puses

Tirgus dalībnieka vai darījuma partnera identifikators

Tirgus dalībnieku vai darījuma partneri, kura vārdā tiek ziņots par darījumu, identificē ar unikālu kodu.

1. laukā izmantotā koda veids

ACER reģistrācijas kods, juridiskās personas identifikators (LEI), bankas identifikācijas kods (BIC), enerģijas identifikācijas kods (EIC), globālais vietas numurs (GLN/GS1).

Otra tirgus dalībnieka vai darījuma partnera identifikators

Līguma otrā darījuma partnera unikāls identifikators

3. laukā izmantotā koda veids

ACER reģistrācijas kods, juridiskās personas identifikators (LEI), bankas identifikācijas kods (BIC), enerģijas identifikācijas kods (EIC), globālais vietas numurs (GLN/GS1).

Tās struktūras identifikators, kura sniedz ziņojumu

Jānorāda tās struktūras identifikators, kura sniedz ziņojumu.

5. laukā izmantotā koda veids

ACER reģistrācijas kods, juridiskās personas identifikators (LEI), bankas identifikācijas kods (BIC), enerģijas identifikācijas kods (EIC), globālais vietas numurs (GLN/GS1).

Ieguvēja identifikators

7. laukā izmantotā koda veids

ACER reģistrācijas kods, juridiskās personas identifikators (LEI), bankas identifikācijas kods (BIC), enerģijas identifikācijas kods (EIC), globālais vietas numurs (GLN/GS1).

1. laukā norādītā tirgus dalībnieka vai darījuma partnera tirdzniecības statuss

Pirkšanas/pārdošanas indikators

Norāda, vai 1. laukā norādītajam tirgus dalībniekam vai darījuma partnerim līguma mērķis bija pirkt vai pārdot.

Informācija par līgumu

Līguma identifikators

Unikāls līguma identifikators, ko piešķir abi tirgus dalībnieki.

Līguma datums

Līguma noslēgšanas, grozīšanas, atcelšanas vai izbeigšanas datums.

Līguma veids

Jānorāda līguma veids.

Energoprece

Noslēgtā līguma energopreces klasifikācija.

Cena vai cenas formula

Līgumā izmantotā fiksētā cena vai cenas formula.

Aplēstā nosacītā summa

Līguma aplēstā nosacītā summa (attiecīgā gadījumā).

Nosacītā valūta

Nosacītās summas valūta.

Kopējais nosacītais līguma apjoms

Vairumtirdzniecības energoprodukta vienību kopējais aprēķinātais skaits. Tas ir aprēķināts skaitlis.

Apjoma izvēles iespējas kapacitāte

Attiecīgā gadījumā līgumā iekļauto vienību skaits katrā piegādes laika intervālā.

Nosacīta daudzuma vienība

Tabulas 18. un 19. laukā izmantotā mērvienība.

Apjoma izvēles iespēja

Apjoma klasifikācija.

Apjoma izvēles iespējas biežums

Apjoma izvēles iespējas biežums attiecīgā gadījumā, piemēram, katru dienu, reizi nedēļā, reizi mēnesī, reizi sezonā, reizi gadā vai cits.

Apjoma izvēles iespējas intervāli

Attiecīgā gadījumā katras apjoma izvēles iespējas laika intervāls.

Informācija par cenu noteicošo indeksu

Cenas indeksācijas veids

Cena, kas klasificēta kā fiksēta, vienkārša indeksēta (viens indekss) vai ar kompleksu cenas formulu (vairāki indeksi).

Cenu noteicošais indekss

To indeksu saraksts, kas nosaka līguma cenu. Katram indeksam jānorāda nosaukums. Ja ir indeksu grozs, kuram nav unikāla identifikatora, tad ir jānorāda šis grozs vai indekss.

Cenu noteicošā indeksa veidi

Tagadnes, biržā netirgots nākotnes, mijmaiņas, starpības u. c.

Cenu noteicošā indeksa avoti

Katram indeksam jānorāda publikācijas avots.

Ja ir indeksu grozs, kuram nav unikāla identifikatora, tad ir jānorāda šis grozs vai indekss.

Pirmā cenas noteikšanas diena

Pirmā cenas noteikšanas diena ir pati pirmā diena, kurai tiek noteikta cena.

Pēdējā cenas noteikšanas diena

Pēdējā cenas noteikšanas diena ir pati pēdējā diena, kurai tiek noteikta cena.

Cenas noteikšanas biežums

Cenas noteikšanas biežums, piemēram, katru dienu, reizi nedēļā, reizi mēnesī, reizi sezonā, reizi gadā vai cits.

Norēķinu metode

Jānorāda, vai par līgumu norēķinās fiziski (natūrā), skaidrā naudā, pēc izvēles vai citādi.

Informācija par iespējas līgumu

Iespējas līguma tips

Norāda, vai iespējas līgumu var izpildīt konkrētā datumā (Eiropas un Āzijas tips), vairākos iepriekš noteiktos datumos (Bermudu tips) vai jebkurā brīdī līguma darbības laikā (Amerikas tips).

Iespējas līguma veids

Norāda, vai iespējas līgums ir pirkšanas iespējas līgums, pārdošanas iespējas līgums vai cits.

Iespējas līguma pirmā izpildes diena

Pirmā izpildes diena ir pati pirmā no visām izpildes dienām.

Iespējas līguma pēdējā izpildes diena

Pēdējā izpildes diena ir pati pēdējā no visām izpildes dienām.

Iespējas līguma izpildes biežums

Apjoma izvēles iespējas biežums, piemēram, katru dienu, reizi nedēļā, reizi mēnesī, reizi sezonā, reizi gadā vai cits.

Iespējas līguma norunas indekss

Katram indeksam jānorāda nosaukums. Ja ir indeksu grozs, kuram nav unikāla identifikatora, tad ir jānorāda šis grozs vai indekss.

Iespējas līguma norunas indeksa veids

Tagadnes, biržā netirgots nākotnes, mijmaiņas, starpības u. c.

Iespējas līguma norunas indeksa avots

Katram indeksam jānorāda noteikšanas veids. Ja ir indeksu grozs, kuram nav unikāla identifikatora, tad ir jānorāda šis grozs vai indekss.

Iespējas līguma norunas cena

Jānorāda iespējas līguma norunas cena.

Piegādes profils

Piegādes punkts vai zona

Piegādes punkta(-u) vai tirgus apgabala(-u) EIC kods(-i).

Piegādes sākuma datums

Piegādes sākuma datums un laiks. Attiecībā uz fiziskām piegādēm tas ir līguma piegādes sākuma datums.

Piegādes beigu datums

Piegādes beigu datums un laiks. Attiecībā uz fiziskām piegādēm tas ir līguma piegādes beigu datums.

Slodzes veids

Jānorāda piegādes profils (bāzes slodze, maksimumslodze, ārpusmaksimuma slodze, stundu bloki vai cits).

Informācija par aprites ciklu

Darbības veids

Ja ziņojums ietver:

—	pirmo reizi paziņotu līgumu, to apzīmē ar norādi “jauns”;

—	iepriekš paziņota līguma informācijas grozījumu, to apzīmē ar norādi “grozīts”;

—	nepareizi iesniegta ziņojuma atcelšanu, to apzīmē ar norādi “kļūda”;

—	spēkā esoša līguma izbeigšanu, to apzīmē ar norādi “anulēts”.

3. tabula

Informācija, kas jāietver ziņojumā par vairumtirdzniecības energoproduktiem attiecībā uz elektroenerģijas transportēšanu

Primārās piešķiršanas rezultāti, sekundārā tirgus tālākpārdošanas rezultāts un elektroenerģijas pārvades ilgtermiņa tiesību nodošana

Lauka Nr.	Lauka identifikators	Apraksts
Vispārīgi dati par kopējo primārās piešķiršanas rezultātu, sekundārā tirgus tālākpārdošanas un tiesību nodošanas un piedāvājuma dokumentu
1.	Dokumenta identifikācija	Unikāla identifikācija dokumentam, par kuru tiek iesniegti laikrindas dati.
2.	Dokumenta versija	Nosūtāmā dokumenta versija. Dokumentu var sūtīt vairākas reizes, katra nosūtīšana tiek identificēta ar atšķirīgu versijas numuru, kas sākumā ir “1” un pēc tam tiek secīgi palielināts.
3.	Dokumenta veids	Nosūtāmā dokumenta kodētais veids.
4.	Sūtītāja identifikācija	Tās personas identifikācija, kas ir dokumenta sūtītāja un kas ir atbildīga par tā saturu (EIC kods).
5.	Sūtītāja funkcija	Nosūtītāja funkcijas identifikācija, piemēram, PSO, cita struktūra, kas sniedz ziņojumu.
6.	Saņēmēja identifikācija	Tās personas identifikācija, kas saņem attiecīgo dokumentu.
7.	Saņēmēja funkcija	Saņēmēja funkcijas identifikācija.
8.	Noslēgšanas datums un laiks	Dokumenta sagatavošanas datums un laiks, piem., datums un laiks, kad PSO vai cita struktūra, kas sniedz ziņojumu, sūta datus par darījumu Aģentūrai.
9.	Piedāvājuma iesniegšanas laika intervāls/piemērojamais laika intervāls	Dokumentā ietvertā perioda sākuma un beigu datums un laiks.
10	Joma	Joma, uz kuru attiecas šis dokuments.
11.	Dokumenta statuss (ja piemērojams)	Norāda dokumenta statusu.
Jaudas piešķiršanas laikrinda (attiecībā uz primāro piešķiršanu)
12.	Laikrindas identifikācija	Identifikācija, kas ar unikālu kodu identificē laikrindu.
13.	Piedāvājuma dokumenta identifikācija	Tā dokumenta identifikācija, kurā ir iekļauti attiecīgie piedāvājumi vai tālākpārdošanas dati.
14.	Piedāvājuma dokumenta versija	Nosūtītā piedāvājuma vai tālākpārdošanas dokumenta versija.
15.	Piedāvājuma identifikācija	Tās laikrindas identifikācija, kas tika izmantota sākotnējā piedāvājumā vai tālākpārdošanā. Tas ir unikāls numurs, ko piešķir pretendents, kad tas veic savu sākotnējo piedāvājumu vai tālākpārdošanu. Ja nepiemēro, tad šo lauku atstāj neaizpildītu.
16.	Piedāvājuma iesniedzējs	Tā tirgus dalībnieka identifikācija, kas iesniedzis piedāvājumu jaudas tirdzniecībai vai tālākpārdošanai (EIC X kods).
17.	Izsoles identifikācija	Identifikācija, kas saista jaudas piešķiršanu ar izsoles operatora izstrādāto specifikāciju kopumu.
18.	Darbības veids	Jāidentificē laikrindas veids.
19.	Ievadītās enerģijas apgabals	Apgabals, kuram enerģija ir jāpiegādā (EIC Y kods).
20.	Izvadītās enerģijas apgabals	Apgabals, no kurienes enerģiju piegādā (EIC Y kods).
21.	Līguma veids	Līguma veids paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem jauda tiek piešķirta un tirgota, piemēram, dienas izsole, nedēļas izsole, mēneša izsole, gada izsole, ilgtermiņa līgums u. c.
22.	Līguma identifikācija	Laikrindas elementa līguma identifikācija. Tam ir jābūt unikālam numuram, ko piešķir izsoles operators un ko izmanto visām atsaucēm uz attiecīgo jaudas piešķīrumu.
23.	Daudzuma mērvienība	Mērvienība, ko piemēro daudzumiem, kuros ir izteikta laikrinda.
24.	Valūta (attiecīgā gadījumā)	Valūta, kurā tiek izteikta naudas summa.
25.	Cenas mērvienība (attiecīgā gadījumā)	Mērvienība, kurā ir izteikta cena laikrindā.
26.	Līknes veids (attiecīgā gadījumā)	Apraksta attiecīgās laikrindas līknes veidu, piemēram, mainīga izmēra bloks vai nemainīga izmēra bloks vai punkts.
27.	Klasifikācijas kategorija (attiecīgā gadījumā)	Produkta kategorija, kas definēta tirgus noteikumos.
Bezpiedāvājumu izsoles laikrinda (attiecībā uz primāro piešķiršanu)
28.	Identifikācija	Laikrindas elementa identifikācija.
29.	Izsoles identifikācija	Tās izsoles identifikācija, kurā nav saņemts neviens piedāvājums.
30.	Klasifikācijas kategorija (attiecīgā gadījumā)	Produkta kategorija, kas definēta tirgus noteikumos.
Sekundāro tiesību laikrinda (attiecībā uz sekundārajām tiesībām)
31.	Laikrindas identifikācija	Laikrindas elementa identifikācija. Tam ir jābūt unikālam numuram, ko sūtītājs piešķir katrai laikrindai dokumentā.
32.	Darbības veids	Jāidentificē laikrindas veids, piemēram, jaudas tiesības, jaudas pārvades paziņojums utt.
33.	Ievadītās enerģijas apgabals	Apgabals, kuram enerģija ir jāpiegādā (EIC Y kods).
34.	Izvadītās enerģijas apgabals	Apgabals, no kurienes enerģiju piegādā (EIC Y kods).
35.	Tiesību turētājs	Jāidentificē tirgus dalībnieks, kas ir attiecīgo pārvades tiesību īpašnieks vai kam ir tiesības tās izmantot (EIC X kods).
36.	Tiesību pārņēmējs (attiecīgā gadījumā)	Jāidentificē tirgus dalībnieks, kam tiek nodotas tiesības, vai starpsavienojumu tirdzniecības pārstāvis, kuru izraugās tiesību nodevējs (kas noteikts tiesību turētāja laukā) tiesību izmantošanai (EIC X kods).
37.	Līguma identifikācija	Laikrindas elementa līguma identifikācija. Tam jābūt numuram, ko piešķir pārvades jaudas sadalītājs, piemēram, PSO, izsoles operators vai jaudas piešķiršanas platforma.
38.	Līguma veids	Līguma veids paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiesības piešķirtas un izmantotas, piemēram, dienas izsole, nedēļas izsole, mēneša izsole, gada izsole u. c.
39.	Iepriekšējā līguma identifikācija (attiecīgā gadījumā)	Iepriekšējā līguma identifikācija, ko izmanto, lai identificētu pārvešanas tiesības.
40.	Daudzuma mērvienība	Mērvienība, ko piemēro daudzumiem, kuros ir izteikta laikrinda.
41.	Izsoles identifikācija (attiecīgā gadījumā)	Identifikācija, kas saista jaudas tiesības ar pārvades jaudas sadalītāja (piemēram, PSO, izsoles operatora vai jaudas piešķiršanas platformas) izstrādāto specifikāciju kopumu.
42.	Valūta (attiecīgā gadījumā)	Valūta, kurā tiek izteikta naudas summa.
43.	Cenas mērvienība (attiecīgā gadījumā)	Mērvienība, kurā ir izteikta cena laikrindā.
44.	Līknes veids (attiecīgā gadījumā)	Apraksta attiecīgās laikrindas līknes veidu, piemēram, mainīga izmēra bloks vai nemainīga izmēra bloks vai punkts.
Primārās piešķiršanas un sekundāro procesu periods
45.	Laika intervāls	Informācija par ziņošanas perioda laika intervāla sākuma un beigu datumu un laiku.
46.	Sadalījums	Sadalījums, kas nosaka to periodu skaitu, kuros ir sadalīts laika intervāls (ISO 8601).
Primārās piešķiršanas un sekundāro procesu intervāls
47.	Pozīcija	Perioda relatīvā pozīcija intervālā.
48.	Daudzums	Daudzums, kas piešķirts primārajā izsolē. Daudzums, kas piešķirts sekundāro tiesību nominācijas personai.
49.	Daudzuma cena (attiecīgā gadījumā)	Cena, kas izteikta kā katras primārajā sadalījumā piešķirtā daudzuma vienības cena. Cena, kas izteikta kā katras sekundārajā tirgū tālākpārdotās vai nodotās daudzuma vienības cena.
50.	Piedāvājuma daudzums (attiecīgā gadījumā)	Daudzums, kas norādīts sākotnējā piedāvājuma dokumentā.
51.	Piedāvājuma daudzuma cena (attiecīgā gadījumā)	Sākotnējā cena, kas izteikta sākotnējā piedāvājumā vai tālākpārdošanas līgumā kā katras pieprasītā daudzuma vienības cena.
Primārās piešķiršanas un sekundāro procesu iemesls
52.	Iemesla kods (attiecīgā gadījumā)	Kods, kas norāda piešķiršanas statusu vai tiesības.
53.	Iemesla teksts (attiecīgā gadījumā)	Iemesla koda paskaidrojums teksta formā.
Piedāvājuma sākuma dokuments un piedāvājuma dokumenta lauki par organizētā tirgus vietām (piemērojams sekundārajai tirdzniecībai)
54.	Subjekts	Tirgus dalībnieks, kura vārdā tiek iesniegts piedāvājums (EIC kods).
55.	Subjekta funkcija	Funkcija, ko veic subjekts.
56.	Dalāmība	Norāde, vai katru piedāvājuma elementu var pieņemt daļēji vai nevar.
57.	Saistīto piedāvājumu identifikācija (attiecīgā gadījumā)	Unikāla identifikācija, kas raksturīga visiem saistītajiem piedāvājumiem.
58.	Bloka piedāvājums	Norāde, ka vērtības attiecīgajā periodā veido bloka piedāvājumu un ka tās nav maināmas.

4. tabula

Informācija, kas jāietver ziņojumā par vairumtirdzniecības energoproduktiem attiecībā uz gāzes transportēšanu

Primārās un sekundārās jaudas piešķiršana attiecībā uz gāzi

Lauka Nr.	Lauka identifikators	Apraksts
Vispārīgi dati par primāro un sekundāro jaudas piešķiršanas procesu
1.	Sūtītāja identifikācija	Tās personas identifikācija, kas ir dokumenta īpašniece un kas ir atbildīga par tā saturu.
2.	Organizēta tirgus vietas identifikācija	Organizēta tirgus vietas identifikācija.
3.	Procesa identifikācija	Izsoles vai cita procesa identifikācija, ko nosaka struktūra, kas piešķir jaudu.
4.	Gāzes veids	Norāda gāzes veidu.
5.	Transportēšanas darījuma identifikācija	Unikāls identifikācijas numurs jaudas piešķiršanai; to piešķir organizētā tirgus vieta vai PSO.
6.	Noslēgšanas datums un laiks	Darījuma noslēgšanas datums un laiks.
7.	Izsoles atvēršanas datums/laiks	Datums un laiks, kad izsole tiek atvērta piedāvājumu iesniegšanai.
8.	Izsoles slēgšanas datums/laiks	Datums un laiks, kad izsole tiek slēgta.
9.	Transportēšanas darījuma veids	Norāda tā transportēšanas darījuma veidu, par kuru jāziņo saskaņā ar pašlaik piemērojamiem nozares standartiem, kas norādīti Gāzes tīkla kodeksā par sadarbspēju un datu apmaiņu.
10.	Sākuma datums un laiks	Transportēšanas darījuma izpildlaika sākuma datums un laiks.
11.	Beigu datums un laiks	Transportēšanas darījuma izpildlaika beigu datums un laiks.
12.	Piedāvātā jauda	Mērvienībās izteikts izsolē pieejamās jaudas daudzums. Attiecas tikai uz piedāvājuma iesniedzēju darbības uzraudzību.
13.	Jaudas kategorija	Attiecīgā jaudas kategorija.
Dati ziņošanai par aprites ciklu
14.	Darbības veids	Ziņojuma statusa kods jāziņo saskaņā ar pašlaik piemērojamiem nozares standartiem, kas norādīti Gāzes tīkla kodeksā par sadarbspēju un datu apmaiņu.
Dati ziņošanai par daudzumu un cenu
15.	Daudzums	Transportēšanas darījumā piešķirto vienību kopējais skaits mērvienībās.
16.	Mērvienība	Izmantotā mērvienība.
17.	Valūta	Valūta, kurā tiek izteikta naudas summa.
18.	Kopējā cena	Rezerves cena izsoles laikā plus izsoles uzcenojums vai regulēts tarifs cita piešķiršanas mehānisma (nevis izsoles) gadījumā.
19.	Fiksētā vai mainīgā rezerves cena	Jāidentificē rezerves cenas veids.
20.	Rezerves cena	Jāidentificē rezerves cena izsolei.
21.	Cena ar uzcenojumu	Jāidentificē cena ar uzcenojumu izsolei.
Dati vietas un tirgus dalībnieka identifikācijai
22.	Tīkla punkta identifikācija	Jāidentificē tīkla sistēmā atbilstīgi EIC kodam.
23.	Grupēšana	Grupēšanas specifikācija.
24.	Virziens	Virziena specifikācija.
25.	1. PSO identifikācija	Tā PSO identifikācija, par kuru tiek ziņoti dati.
26.	2. PSO identifikācija	Darījuma partnera PSO identifikācija.
27.	Tirgus dalībnieka identifikācija	Tirgus dalībnieks, kam tiek piešķirta jauda.
28.	Balansēšanas grupas vai portfeļa kods	Balansēšanas grupa (vai grupētu produktu gadījumā balansēšanas grupas), pie kuras pieder nosūtītājs, vai portfeļa kods, ko izmanto nosūtītājs, ja balansēšanas grupa nav piemērojama.
Dati, kas piemērojami tikai sekundārajiem piešķīrumiem
29.	Piemērojamā procedūra	Piemērojamās procedūras specifikācija.
30.	Piedāvājuma maksimālā summa	Maksimālā summa, ko saņēmējs būtu gatavs piedāvāt un kas izteikta valūtā par vienu vienību.
31.	Piedāvājuma minimālā summa	Minimālā summa, ko pārvedējs būtu gatavs piedāvāt un kas izteikta valūtā par vienu vienību.
32.	Maksimālais daudzums	Maksimālais daudzums, ko saņēmējs/pārvedējs vēlētos pirkt/pārdot, izveidojot tirdzniecības priekšlikumu.
33.	Minimālais daudzums	Minimālais daudzums, ko saņēmējs/pārvedējs vēlētos pirkt/pārdot, izveidojot tirdzniecības priekšlikumu.
34.	Cena, kas tiek maksāta PSO (bāzes cena)	Piemērojama tikai tad, ja ir veikta jaudas piešķiršana, kas izteikta valūtā par vienu vienību, konkrēti, kWh/h.
35.	Cena, ko saņēmējs maksā pārvedējam	Cena, ko saņēmējs maksā pārvedējam, izteikta valūtā par vienu vienību, konkrēti, kWh/h.
36.	Jaudas piešķīrēja identifikācija	Tirgus dalībnieks, kas nodod jaudu.
37.	Jaudas saņēmēja identifikācija	Tirgus dalībnieks, kas saņem jaudu.
Dati, kas piemērojami tikai rīkojumiem, kuri iesniegti saistībā ar primārajiem piešķīrumiem
38.	Piedāvājuma identifikators	Piedāvājuma ciparu identifikators, ko piešķir struktūra, kura sniedz ziņojumu.
39.	Izsoles kārtas numurs	Vesels skaitlis, kas palielinās katru reizi, kad izsolē netiek sasniegts rezultāts un tā tiek organizēta atkārtoti, nosakot citus parametrus, sākot no 1. Šo lauku atstāj neaizpildītu to izsoļu gadījumā, kurām nav saistošu kārtu, piemēram, nākamās dienas izsolēm.
40.	Piedāvājuma cena	Cena, kas tiek piedāvāta par katru jaudas vienību, izņemot rezerves cenu. Izteikta valūtā un mērvienībā.
41.	Piedāvājuma daudzums	Mērvienībās izteikts piedāvājumā norādītais daudzums.

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/143

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1349/2014

(2014. gada 17. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 17. decembris

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	66,4
	IL	88,5
	MA	85,2
	TN	139,2
	TR	109,7
	ZZ	97,8
0707 00 05	EG	191,6
	TR	140,4
	ZZ	166,0
0709 93 10	MA	80,0
	TR	136,0
	ZZ	108,0
0805 10 20	AR	35,3
	MA	68,6
	TR	59,8
	UY	32,9
	ZA	42,9
	ZW	33,9
	ZZ	45,6
0805 20 10	MA	57,0
0805 20 10	ZZ	57,0
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	IL	93,2
	MA	75,3
	TR	75,4
	ZZ	81,3
0805 50 10	TR	77,3
0805 50 10	ZZ	77,3
0808 10 80	BR	56,9
	CL	80,2
	NZ	90,6
	US	93,2
	ZA	143,5
	ZZ	92,9
0808 30 90	CN	97,9
	TR	174,9
	ZZ	136,4

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/145

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 9. decembris),

ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2013/463/ES, ar ko apstiprina Kipras makroekonomikas korekciju programmu

(2014/919/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. un 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Regulu (ES) Nr. 472/2013 piemēro dalībvalstīm, kuras tās spēkā stāšanās brīdī jau saņem finanšu palīdzību, tostarp no Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM).

(2)	Regulā (ES) Nr. 472/2013 izklāstīti noteikumi dalībvalstu, kas saņem finanšu palīdzību, makroekonomikas korekciju programmas apstiprināšanai. Minētajiem noteikumiem jābūt saskaņā ar Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma (LESM) izveidi.

(3)	Pēc Kipras 2012. gada 25. jūnija finanšu palīdzības pieprasījuma no ESM Padome 2013. gada 25. aprīlī ar Padomes Lēmumu 2013/236/ES (2) nolēma, ka Kiprai stingri jāīsteno makroekonomikas korekciju programma.

(4)	ESM valde 2013. gada 24. aprīlī nolēma principā piešķirt Kiprai stabilitātes atbalstu un apstiprināja Saprašanās memorandu par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem un to, ka to paraksta Komisija ESM vārdā.

(5)

Saskaņā ar Lēmuma 2013/236/ES 1. panta 2. punktu Komisija sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un vajadzības gadījumā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) veica piekto pārskatu, lai novērtētu progresu, īstenojot pieņemtos pasākumus, kā arī šo pasākumu efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi. Šā pārskata rezultātā ir atjaunināta esošā makroekonomikas korekciju programma, atspoguļojot Kipras iestāžu veiktos pasākumus līdz 2014. gada otrajam ceturksnim.

(6)

Pēc Regulas (ES) Nr. 472/2013 stāšanās spēkā makroekonomikas korekciju programma tika pieņemta kā Padomes īstenošanas lēmums. Juridiskās skaidrības un juridiskās noteiktības labad šī programma tika pieņemta no jauna, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. panta 2. punktu. Programma pēc būtības bija identiskai tai, kas tika pieņemta ar Lēmumu 2013/236/ES, taču tajā tika ietverti arī saskaņā ar Lēmuma 2013/236/ES 1. panta 2. punktu veiktā pārskata rezultāti. Vienlaikus tika atcelts Lēmums 2013/236/ES.

(7)	Padomes Īstenošanas lēmums 2013/463/ES (3) jau tika grozīts ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2014/169/ES (4). Ņemot vērā jaunākās tendences, tas atkal būtu jāgroza.

(8)

Komisija sadarbībā ar ECB un SVF ir veikusi piekto pārskatu, lai novērtētu progresu, īstenojot pieņemtos pasākumus, kā arī šo pasākumu efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi. Tādēļ būtu jāveic pārmaiņas finanšu sektora reformas, fiskālās politikas un strukturālo reformu jomā, jo īpaši attiecībā uz šādiem elementiem: i) nodrošinot tādu atjauninātu plānu par ārējo ierobežojošo pasākumu pakāpenisku mazināšanu, kuru iestādes apņemas sākt tikai pēc tam, kad būs sekmīgi pabeigts visaptverošais izvērtējums un notikusi netraucēta pāreja uz Vienoto uzraudzības mehānismu (VUM); ii) turpmāki pasākumi, lai uzlabotu ieņēmumus nenesošo aizdevumu pārvaldību bankās; iii) prasība pabeigt 2013. gada revīzijas pēckontroli saistībā ar atsevišķām finanšu iestādēm, attiecīgā gadījumā noteikt sankcijas un publiskot galīgo lēmumu; iv) tādu papildu pasākumu nodrošināšana, kuru mērķis ir uzlabot Sadarbības grupas darbības spēju; v) Ministru padomei jāpieņem jaunais visaptverošais regulējums, ar ko izveido uzņēmumu un privātpersonu maksātnespējas procedūras, savukārt Pārstāvju palātai jāpieņem tiesiskā regulējuma grozījumi saistībā ar ieķīlātā īpašuma realizāciju (tie ir divi prioritāri pasākumi); vienlaikus ir jāizklāsta sīkāka informācija par elementiem, kas vajadzīgi minētajos divos jaunajos regulējumos; vi) 2014. gada primārā fiskālā deficīta mērķa pārskatīšana un samazināšana ne vairāk kā līdz EUR 210 milj. (1,3 % no IKP), lai atspoguļotu fiskālos rezultātus 2014. gada pirmajā pusē, tāda priekšlikuma iesniegšana, kas nodrošinātu labklājības sistēmas reformas fiskālo neitralitāti un ar ko varētu sasniegt 2015. gada fiskālā deficīta mērķi, savukārt primārā pārpalikuma mērķis 2017. gadam tika pārskatīts un samazināts līdz 2,5 % no IKP, lai atvieglotu fiskālo korekciju 2017.–2018. gadā; vii) turpmāku pasākumu noteikšana, lai īstenotu privatizācijas procesu Kipras Ostu pārvaldē un Kipras Elektroenerģijas iestādē; viii) jaunā komisāra un divu komisāra vietnieku izraudzīšanās jaunajā nodokļu departamentā, vienotas nodokļu maksātāju datubāzes izveide un nepieciešamo sekundāro tiesību aktu pieņemšana, lai varētu izmantot nostiprinātās nodokļu iekasēšanas pilnvaras; ix) 2015. gadā jāīsteno nekustamā īpašuma nodokļa reforma; x) tādu turpmāku prasību iekļaušana mājokļu tirgus noteikumos, kas vajadzīgas, lai paātrinātu īpašumu apliecinošu dokumentu izsniegšanu; xi) darbības plāna projekta nodrošināšana, lai samazinātu tiesās neizskatīto lietu skaitu, detalizētas statistikas par neizskatītajām lietām un procesu ilgumu sniegšana, kā arī administratīvās tiesas izveide; xii) tādu spēkā esošo tiesību aktu noteikumu novērtēšana, kas varētu kavēt tūrisma attīstību; un xii) tehniskā un ekonomiskā potenciāla sākotnēja novērtēšana, kas vajadzīga, lai palielinātu elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamus energoresursu avotus, un dažādu atjaunojamu avotu pašizmaksas cenas iepriekšēja novērtēšana salīdzinājumā ar parastajiem primārās enerģijas avotiem kopā ar tādu pasākumu iekļaušanu, ar ko nodrošina Kipras Enerģijas regulatīvās aģentūras spējas un neatkarību.

(9)

Visā Kipras visaptverošo politikas pasākumu kopuma īstenošanas gaitā Komisijai būtu jāsniedz papildu stratēģiski ieteikumi un tehniskā palīdzība konkrētās jomās. Dalībvalstij, kas īsteno makroekonomikas korekciju programmu un kurai nav pietiekamas administratīvās spējas, ir jālūdz tehniskā palīdzība Komisijai, kura šim nolūkam var izveidot ekspertu grupas.

(10)	Kipras iestādēm saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem un praksi makroekonomikas korekciju programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā būtu jāuzklausa sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedoklis,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2013/463/ES 2. pantu groza šādi:

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Lai atjaunotu tās finanšu sektora stabilitāti, Kipra turpina īstenot banku nozares un kooperatīvo kredītiestāžu nozares pārstrukturēšanu, turpina nostiprināt uzraudzību un regulējumu saistībā ar notiekošo pāreju uz VUM, veic parāda pārstrukturēšanas regulējuma reformu un pakāpeniski saskaņā ar grafiku atceļ ierobežojošos pasākumus, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti.

Programmā paredz šādus pasākumus un rezultātus:

nodrošināt, ka likviditāte banku sektorā tiek stingri uzraudzīta. Pagaidu ierobežojumi kapitāla brīvai apritei (tostarp skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem, maksājumiem un pārvedumiem) tiek stingri kontrolēti. Pakāpeniska ārējo ierobežojošo pasākumu mazināšana atbilst finanšu nozares stabilitātes mērķim un nodrošina pietiekamu likviditātes rezervi. Ja nepieciešams, Kipras Centrālā banka (KCB) veiks ierobežojumu īstenošanas pārbaudes uz vietas un atbilstīgus uzraudzības pasākumus. Ārējo ierobežojošo pasākumu turpmāku liberalizāciju iestādes apsvērs tikai pēc tam, kad būs sekmīgi pabeigts visaptverošais izvērtējums un notikusi netraucēta pāreja uz VUM. Mērķis ir veikt šo kontroli tikai tik ilgi, cik tas ir absolūti nepieciešams, lai mazinātu būtisku apdraudējumu finanšu sistēmas stabilitātei. Pēc tam, kad būs iegūti visaptverošā izvērtējuma rezultāti, ierobežojošo pasākumu pakāpeniskas mazināšanas grafiks tiks atjaunināts un publicēts. Vietējo banku, kuras atkarīgas no centrālās bankas finansējuma vai saņem valsts atbalstu, finansējums un kapitāla plāni reāli atspoguļo sagaidāmo parādsaistību samazināšanos banku nozarē un samazina atkarību no aizņēmumiem no centrālajām bankām, vienlaikus izvairoties no aktīvu pāragras pārdošanas un kredītresursu trūkuma;

b)	pielāgot obligātās kapitāla prasības, ievērojot bilances izvērtējuma parametrus un Savienības līmeņa spriedzes testu;

nodrošināt, ka visus pārstrukturēšanas plānus oficiāli apstiprina saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem pirms šāda valsts atbalsta piešķiršanas. Ja citi pasākumi ir nepietiekami, bankas, kurās ir kapitāla deficīts, drīkst lūgt rekapitalizācijas atbalstu no valsts, ievērojot valsts atbalsta procedūras. Bankas, kurām ir pārstrukturēšanas plāni, ziņo par sasniegto šo plānu īstenošanā;

d)	nodrošināt, ka tiek izveidots un darbojas kredītu reģistrs;

e)	ņemot vērā pāreju uz VUM, nodrošināt tiesiskā regulējuma pilnīgu īstenošanu attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu, aktīvu vērtības samazināšanos un uzkrājumiem;

f)	ieviest obligātas informēšanas prasības, lai nodrošinātu, ka bankas regulāri informē iestādes un tirgus par savas darbības restrukturizēšanas gaitu;

g)	nodrošināt pārvaldības direktīvas pārskatīšanu, cita starpā nosakot sadarbību starp banku iekšējās revīzijas struktūrām un banku uzraugiem;

h)	nostiprināt banku pārvaldību, tostarp aizliedzot izsniegt aizdevumus neatkarīgiem valdes locekļiem vai ar tiem saistītām personām;

nodrošināt vajadzīgo personālu un grozījumus, ņemot vērā jauno atbildību, kuru uzņēmusies KCB, tostarp nodrošinot noregulējuma un uzraudzības funkciju nošķiršanu, un vienoto noteikumu kopuma, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (6), transponēšanu valsts tiesību aktos;

nostiprināt ieņēmumus nenesošo aizdevumu pārvaldību, ņemot vērā VUM attīstību un termiņus. Tajā ietverti šādi elementi: rīcības kodeksa un bankas pārvaldības un prakses pārskatīšana attiecībā uz nokavētajiem maksājumiem; KCB izvirzīto pārstrukturēšanas mērķu uzraudzība; pasākumi, kas ļauj aizdevējiem iegūt pienācīgu finanšu informāciju par aizņēmēju finansiālo situāciju, kā arī pieprasīt, saņemt atļauju un realizēt saistības neizpildījušo aizņēmēju finanšu aktīvu un ieņēmumu atsavināšanu; pasākumi, kas ļauj aizdevējiem nodot trešām personām esošos atsevišķos aizdevumus līdz ar visiem nodrošinājumiem un vērtspapīriem bez nepieciešamības saņemt aizņēmēja piekrišanu un atvieglo to;

samazināt ierobežojumus attiecībā uz nodrošinājuma realizāciju. Tas notiek papildus tiesību aktu izstrādei, kas balstās uz visaptverošu reformas regulējumu, ar kuru tiek noteiktas pienācīgas uzņēmumu un personu maksātnespējas procedūras, kā arī nodrošināta ķīlas realizācijas pārskatītā režīma un maksātnespējas pārskatītā režīma netraucēta un efektīva darbība. Turklāt pēc reformas jaunais privātā sektora parādu pārstrukturēšanas tiesiskais regulējums tiek pārskatīts un vajadzības gadījumā tiek definēti papildu pasākumi;

l)	pabeigt saskaņot kooperatīvo kredītiestāžu regulējumu un uzraudzību ar komercbanku regulējumu un uzraudzību;

m)	nodrošināt, lai Sadarbības grupa paredzētu savlaicīgu un pilnīgu pieņemtā pārstrukturēšanas plāna īstenošanu, un veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu tās darbības spējas, jo īpaši nokavēto maksājumu pārvaldības, informācijas sistēmu pārvaldības, vadības un pārvaldības spēju jomā;

turpināt stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu un īstenot rīcības plānu, ar ko nodrošina uzlabotas prakses izmantošanu attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudi un uzņēmumu pārredzamību saskaņā ar paraugpraksi, integrējot spriedzes testēšanu parastajā banku uzraudzībā.

;

panta 8. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)	tiesību aktu pieņemšana ar mērķi panākt valstij pilnībā un daļēji piederošu uzņēmumu stabilu korporatīvās pārvaldības sistēmu, kā arī privatizācijas plāna īstenošana, lai palīdzētu uzlabot ekonomikas efektivitāti un atjaunotu parāda ilgtspēju;”

;

panta 13. punktu aizstāj ar šādu:

“13. Tā paātrina lietu izskatīšanu tiesā un nodrošina tiesā vēl neizskatīto lietu izskatīšanu līdz programmas darbības beigām. Kipra veic iniciatīvas, lai stiprinātu tūrisma nozares konkurētspēju, īstenojot konkrētu rīcības plānu, kas ļautu sasniegt skaitliski izteiktos mērķus, kuri inter alia iekļauti nesen pārskatītajā Tūrisma stratēģijā 2011.–2015. gadam, un izvērtējot Kipras Tūrisma organizācijas likumu, proti, grozot tos noteikumus, kas var kavēt konkurenci tūrisma nozarē. Kipra īsteno gaisa pārvadājumu stratēģiju, kā rezultātā tiek pielāgota Kipras aviācijas ārējā politika, ņemot vērā ES aviācijas ārējo politiku un ES aviācijas nolīgumus, vienlaikus nodrošinot pietiekamu gaisa satiksmi.”

;

panta 14. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	visaptverošu redzējumu attiecībā uz pārstrukturētās enerģētikas un gāzes nozares regulējumu un tirgus organizāciju, tostarp iepriekšēju izvērtējumu par iespēju ražot vairāk elektroenerģijas, izmantojot atjaunojamos energoresursu avotus; un”

;

panta 16. punktu aizstāj ar šādu:

“16. Izstrādājot visaptverošu un saskaņotu izaugsmes stratēģiju, Kipra ņem vērā notiekošo valsts pārvaldes un publisko finanšu pārvaldības reformu, citas saistības Kipras makroekonomikas korekciju programmā un attiecīgās Savienības iniciatīvas, ņemot vērā Partnerības nolīgumu Eiropas strukturālo un investīciju fondu īstenošanai. Izaugsmes stratēģija tiks izstrādāta, saskaņota un nostiprināta, izmantojot vienoto struktūru, kas izveidosies no darba grupas, kura nodarbojās ar izaugsmes jautājumiem un jau ir izveidota, un tiks nostiprināta valsts iestāžu sistēmā.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Kipras Republikai.

Briselē, 2014. gada 9. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. C. PADOAN

(1) OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.

(2) Padomes Lēmums 2013/236/ES (2013. gada 25. aprīlis), kas adresēts Kiprai, par konkrētiem pasākumiem finanšu stabilitātes un ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanai (OV L 141, 28.5.2013., 32. lpp.).

(3) Padomes Īstenošanas lēmums 2013/463/ES (2013. gada 13. septembris), ar ko apstiprina Kipras makroekonomikas korekciju programmu un atceļ Lēmumu 2013/236/ES (OV L 250, 20.9.2013., 40. lpp.).

(4) Padomes Īstenošanas lēmums 2014/169/ES (2014. gada 24. marts), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2013/463/ES, ar ko apstiprina Kipras makroekonomikas korekciju programmu (OV L 91, 27.3.2014., 40. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).”

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/149

PADOMES LĒMUMS 2014/920/KĀDP

(2014. gada 15. decembris),

ar ko ieceļ Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 240. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2001/79/KĀDP (2001. gada 22. janvāris) par Eiropas Savienības Militārās komitejas izveidi (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Lēmuma 2001/79/KĀDP 3. panta 1. punktu Eiropas Savienības Militārās komitejas (“Militārā komiteja”) priekšsēdētāju ieceļ Padome, pamatojoties uz Militārās Komitejas aizsardzības iestāžu vadītāju līmeņa sanāksmes ieteikumu. Saskaņā ar Lēmuma 2001/79/KĀDP 3. panta 2. punktu Militārās komitejas priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir trīs gadi, ja vien Padome nenolemj citādi.

(2)	Padome 2012. gada 23. janvārī par Militārās komitejas priekšsēdētāju no 2012. gada 6. novembra uz trim gadiem iecēla ģenerāli Patrick DE ROUSIERS (2).

(3)	Militārās komitejas aizsardzības iestāžu vadītāju līmeņa 2014. gada 12. un 13. novembra sanāksmē par Militārās komitejas priekšsēdētāju ieteica iecelt ģenerāli Mikhail KOSTARAKOS,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo ģenerāli Mikhail KOSTARAKOS no 2015. gada 6. novembra uz trim gadiem ieceļ par Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāju.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 15. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) OV L 27, 30.1.2001., 4. lpp.

(2) Padomes Lēmums 2012/34/KĀDP (2012. gada 23. janvāris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāju (OV L 19, 24.1.2012., 21. lpp.).

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/150

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 16. decembris),

ar kuru saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu Horvātijai atļauj piemērot atbrīvojumu no nodokļa gāzeļļai, kas izmantota humānās atmīnēšanas mašīnās

(2014/921/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), ar ko pārkārto Kopienas energoproduktu un elektroenerģijas nodokļu sistēmu (1), un jo īpaši tās 19. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Horvātijas iestādes 2014. gada 8. aprīļa vēstulē lūdza saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu pieņemt lēmumu, ar ko atļautu Horvātijai piemērot atbrīvojumu no nodokļa gāzeļļai, kas izmantota humānās atmīnēšanas mašīnās.

(2)	Mērķis, ko Horvātija plāno sasniegt, piemērojot šo atbrīvojumu no nodokļa, ir paātrināt atlikušo mīnēto teritoriju atmīnēšanu dažādos reģionos. Tādējādi pasākumam būtu tieša pozitīva ietekme uz cilvēku dzīvi un veselību šajos reģionos.

(3)	Pasākumam būtu jāattiecas tikai uz akreditētām speciālām mašīnām, kas īpaši projektētas un būvētas mīnētu teritoriju atmīnēšanai.

(4)	Pasākumam būtu jāattiecas tikai uz mīnētām teritorijām Horvātijā.

(5)	Pasākums būtu jāpiemēro visiem operatoriem, kuri iesaistīti humānajā atmīnēšanā Horvātijā, tādējādi nevienam konkrētam iesaistītajam operatoram netiks sniegtas ekonomiskas priekšrocības.

(6)	Tāpēc pasākums ir pieņemams iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un nepieciešamībai nodrošināt godīgu konkurenci. Pasākums ir saderīgs ar Savienības veselības, vides, enerģētikas un transporta politiku.

(7)

No Direktīvas 2003/96/EK 19. panta 2. punkta izriet, ka katrai saskaņā ar minēto pantu piešķirtajai atļaujai ir jābūt stingri ierobežotai laikā. Lai attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem nodrošinātu pietiekamu noteiktību un pietiekami daudz laika, lai nobeigtu piesārņoto teritoriju atmīnēšanas procesu, atļauja būtu jāpiešķir uz sešiem gadiem.

(8)	Šis lēmums neskar Savienības noteikumu par valsts atbalstu piemērošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Horvātijai atļauj atbrīvot no nodokļa gāzeļļu, kas izmantota specializētās humānās atmīnēšanas mašīnās tās teritorijā. Pasākums attiecas tikai uz akreditētām speciālām mašīnām, kas īpaši projektētas un būvētas mīnētu teritoriju atmīnēšanai.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

Tas zaudē spēku sešus gadus pēc spēkā stāšanās.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Horvātijas Republikai.

Briselē, 2014. gada 16. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI

(1) OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/152

PADOMES LĒMUMS 2014/922/KĀDP

(2014. gada 17. decembris),

ar ko groza un pagarina Lēmumu 2010/279/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju Afganistānā (EUPOL AFGHANISTAN)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2010. gada 18. maijā pieņēma Lēmumu 2010/279/KĀDP (1) par Eiropas Savienības Policijas misiju Afganistānā (EUPOL AFGHANISTAN). Minētais lēmums zaudē spēku 2014. gada 31. decembrī.

(2)	Saskaņā ar 2014. gada februārī veikto stratēģijas pārskatu EUPOL AFGHANISTAN darbības termiņš būtu jāpagarina līdz 2016. gada 31. decembrim.

(3)	EUPOL AFGHANISTAN darbība notiks apstākļos, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2010/279/KĀDP ar šo groza šādi:

1)	lēmuma 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Eiropas Savienības Policijas misija Afganistānā (“EUPOL AFGHANISTAN” jeb “misija”), kas ir izveidota ar Vienoto rīcību 2007/369/KĀDP, tiek pagarināta laikposmam no 2010. gada 31. maija līdz 2016. gada 31. decembrim.” ;

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Mērķi

EUPOL AFGHANISTAN atbalsta Afganistānas iestādes turpmākajā virzībā uz efektīvu un atbildīgu civilo policijas dienestu, kuram ir izveidojusies labi funkcionējoša mijiedarbība ar tieslietu sektoru plašākā mērogā un kurš respektē cilvēktiesības, tostarp sieviešu tiesības. EUPOL AFGHANISTAN strādā, lai panāktu pakāpenisku un noturīgu pāreju, bet vienlaikus sargā jau sasniegto.”

;

lēmuma 3. pantu groza šādi:

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

palīdz Afganistānas valdībai virzīt uz priekšu Iekšlietu ministrijas institucionālo reformu un izstrādāt un saskaņoti īstenot politiku un stratēģiju ar mērķi izveidot ilgtspējīgu un efektīvu civilās kārtības uzturēšanas sistēmu, tostarp nodrošinot dzimumu vienlīdzību, īpaši attiecībā uz Afganistānas civilo policiju un Afganistānas noziedzības apkarošanas policiju;”

;

panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	palīdz Afganistānas valdībai vairāk profesionalizēt Afganistānas valsts policiju (AVP), jo īpaši atbalstot ilgtspējīgu policistu-sieviešu vervēšanu, paturēšanu dienestā un integrēšanu, apmācības infrastruktūras izveidošanu un veicinot Afganistānas spējas izstrādāt un īstenot apmācību;”

;

panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

uzlabo saliedētību un koordināciju starptautisko dalībnieku vidū un turpina darboties, lai izstrādātu policijas reformas stratēģiju, īpaši izmantojot Starptautiskās policijas koordinācijas valdi (IPCB), ciešā sadarbībā ar starptautisko kopienu un nepārtraukti sadarbojoties ar galvenajiem partneriem, tostarp ar NATO vadīto misiju Resolute Support un citiem atbalsta sniedzējiem;”

;

d)	panta 3. punktu svītro;

4)	lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu: “4. pants Misijas struktūra 1. EUPOL AFGHANISTAN galvenā pārvalde ir Kabulā. 2. EUPOL AFGHANISTAN struktūra ir veidota saskaņā ar tās plānošanas dokumentiem.” ;

lēmuma 6. pantu groza šādi:

a)	iekļauj šādu punktu: “1.a Misijas vadītājs pārstāv EUPOL AFGHANISTAN tās atbildības jomā. Misijas vadītājs, uzņemoties vispārēju atbildību, pārvaldības uzdevumus saistībā ar personālu un finanšu lietām var deleģēt EUPOL AFGHANISTAN personāla locekļiem.” ;

b)	panta 4. punktu svītro;

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Misijas vadītājs nodrošina, ka EUPOL AFGHANISTAN vajadzības gadījumā strādā kopā, koordinē darbu un sadarbojas ar Afganistānas valdību un attiecīgiem starptautiskajiem dalībniekiem, tostarp NATO vadīto misiju Resolute Support, Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības misiju Afganistānā (UNAMA) un trešām valstīm, kas patlaban iesaistītas policijas reformā Afganistānā.”

;

6)	lēmuma 7. panta 5. punktu aizstāj ar šādu: “5. Personāls veic savus pienākumus un darbojas misijas interesēs. Personāls ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2). ;

7)	lēmuma 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Starptautiskā un vietējā personāla nodarbināšanas kārtību un tiesības un pienākumus nosaka līgumos, ko noslēdz starp EUPOL AFGHANISTAN un attiecīgo personāla locekli.” ;

8)	lēmuma 11. panta 6. punktu aizstāj ar šādu: “6. Misijas vadītājs nodrošina ES klasificētas informācijas aizsardzību saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES.” ;

iekļauj šādu pantu:

“12.b pants

Juridiski noteikumi

EUPOL AFGHANISTAN ir rīcībspēja veikt pakalpojumu un piegāžu iepirkumus, slēgt līgumus un administratīvas vienošanās, nodarbināt personālu, turēt bankas kontus, iegādāties un atsavināt aktīvus un izpildīt saistības, kā arī būt par pusi tiesas procesos, ja tas vajadzīgs, lai īstenotu šo lēmumu.”

;

10)

lēmuma 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Finanšu noteikumi

1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ar EUPOL AFGHANISTAN saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2010. gada 31. maija līdz 2011. gada 31. jūlijam, ir EUR 54 600 000.

Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ar EUPOL AFGHANISTAN saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2011. gada 1. augusta līdz 2012. gada 31. jūlijam, ir EUR 60 500 000.

Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ar EUPOL AFGHANISTAN saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2012. gada 1. augusta līdz 2013. gada 31. maijam, ir EUR 56 870 000.

Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ar EUPOL AFGHANISTAN saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2013. gada 1. jūnija līdz 2014. gada 31. decembrim, ir EUR 108 050 000.

Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ar EUPOL AFGHANISTAN saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim, ir EUR 57 750 000.

2. Visus izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam. Fizisku un juridisku personu dalība procedūrās, ar ko EUPOL AFGHANISTAN piešķir iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, ir bez ierobežojumiem. Turklāt EUPOL AFGHANISTAN iegādātajām precēm netiek piemēroti izcelsmes noteikumi. Ja Komisija to apstiprina, misija var slēgt tehniskas vienošanās ar dalībvalstīm, uzņēmējvalsti, iesaistītām trešām valstīm un citiem starptautiskiem dalībniekiem par ekipējuma, pakalpojumu un telpu nodrošināšanu EUPOL AFGHANISTAN vajadzībām.

3. EUPOL AFGHANISTAN ir atbildīga par misijas budžeta izpildi. Minētajā nolūkā EUPOL AFGHANISTAN paraksta vienošanos ar Komisiju.

4. Neskarot noteikumus par EUPOL AFGHANISTAN un tās personāla statusu, EUPOL AFGHANISTAN ir atbildīga par jebkurām prasībām un saistībām, kas rodas, īstenojot pilnvaras, no 2015. gada 1. janvāra, izņemot jebkādas prasības, kas ir saistītas ar smagiem misijas vadītāja pārkāpumiem, par kuriem atbildīgs ir misijas vadītājs.

5. Finanšu noteikumu īstenošana neskar 5., 6. un 9. pantā paredzēto komandķēdi un EUPOL Afghanistan operatīvās vajadzības, tostarp ekipējuma savietojamību un tās grupu sadarbspēju.

6. Izdevumi ir atļauti no 3. punktā minētās vienošanās parakstīšanas dienas.”

;

11)

iekļauj šādu pantu:

“13.a pants

Projektu vienība

1. EUPOL AFGHANISTAN sastāvā ir projektu vienība, lai apzinātu un īstenotu projektus. EUPOL AFGHANISTAN attiecīgos gadījumos sekmē projektus, ko dalībvalstis un trešās valstis īsteno saskaņā ar savu atbildību jomās, kas attiecas uz EUPOL AFGHANISTAN, un lai atbalstītu tās mērķus, kā arī sniedz konsultācijas par tiem.

2. Ievērojot 3. punktu, EUPOL AFGHANISTAN ir pilnvarota vērsties pie dalībvalstīm vai trešām valstīm pēc finanšu ieguldījumiem, lai īstenotu projektus, kuri apzināti kā tādi, kas konsekventi papildina EUPOL AFGHANISTAN citas darbības, ja projekti:

—	ir paredzēti ar šo lēmumu saistītajā finanšu pārskatā vai

—	ir iekļauti pilnvaru termiņa laikā ar grozījumu finanšu pārskatā, ko pieprasījis misijas vadītājs.

EUPOL AFGHANISTAN ar minētajām valstīm noslēdz vienošanos, kurā jo īpaši nosaka konkrētas procedūras trešo personu sūdzību izskatīšanai par kaitējumu, kuru radījušas EUPOL AFGHANISTAN darbības vai bezdarbība, lietojot minēto valstu piešķirtos līdzekļus. Līdzekļu devējas valstis nekādā gadījumā nevar uzskatīt, ka par EUPOL AFGHANISTAN darbību vai bezdarbību minēto valstu piešķirto līdzekļu izmantošanā ir atbildīga Savienība vai AP.

3. Finansiālo ieguldījumu, ko projektu vienībai sniedz trešās valstis, apstiprina PDK.”

;

12)

lēmuma 14. panta 1. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1. AP ir pilnvarots NATO vai NATO vadītajai misijai Resolute Support saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES nodot tādu klasificētu informāciju un dokumentus, kas izstrādāti misijas vajadzībām. Lai to atvieglotu, izstrādā vietējus tehniskus noteikumus.

2. AP ir pilnvarots attiecīgos gadījumos un atbilstīgi misijas vajadzībām saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES nodot ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm tādu ES klasificētu informāciju un dokumentus ar klasifikācijas pakāpi līdz CONFIDENTIEL UE, kas izstrādāti misijas vajadzībām.

3. AP ir pilnvarots attiecīgos gadījumos un atbilstīgi misijas operatīvajām vajadzībām saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES nodot UNAMA tādu ES klasificētu informāciju un dokumentus ar klasifikācijas pakāpi līdz RESTREINT UE, kas izstrādāti misijas vajadzībām. Minētajā nolūkā izstrādā vietējus noteikumus.

4. Konkrētu un steidzamu operatīvu vajadzību gadījumā AP ir arī pilnvarots saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES nodot uzņēmējvalstij tādu ES klasificētu informāciju un dokumentus ar klasifikācijas pakāpi līdz RESTREINT UE, kas izstrādāti misijas vajadzībām. Minētajā nolūkā sagatavo vienošanos starp AP un uzņēmējvalsts kompetentajām iestādēm.”

;

13)	lēmuma 17. pantu aizstāj ar šādu: “17. pants Stāšanās spēkā un darbības ilgums Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. To piemēro no 2010. gada 31. maija līdz 2016. gada 31. decembrim.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Briselē, 2014. gada 17. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. L. GALLETTI

(1) Padomes Lēmums 2010/279/KĀDP (2010. gada 18. maijs) par Eiropas Savienības Policijas misiju Afganistānā (EUPOL AFGHANISTAN) (OV L 123, 19.5.2010., 4. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).”

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/156

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 12. decembris)

par Ļoti garas bāzes interferometrijas kopinstitūta kā Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcija (JIV-ERIC) izveidi

(2014/923/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. jūnija Regulu (EK) Nr. 723/2009 par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijam (ERIC) (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste lūdza Komisiju izveidot Ļoti garas bāzes interferometrijas kopinstitūtu kā Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciju (JIV-ERIC).

(2)	Minētās dalībvalstis ir vienojušās, ka Nīderlandes Karaliste būs JIV-ERIC uzņēmējdalībvalsts.

(3)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 723/2009 20. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ar šo izveido Ļoti garas bāzes interferometrijas kopinstitūtu kā Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciju (JIV-ERIC).

2. JIV-ERIC statūti ir izklāstīti pielikumā. Statūtu aktualizētu redakciju uztur un publisko JIV-ERIC vietnē un juridiskajā adresē.

3. Statūtu būtiskie elementi, kuru grozīšanai vajadzīgs Komisijas apstiprinājums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 723/2009 11. panta 1. punktu, ir sniegti 1., 2., 18., 20.–25., 27. un 28. pantā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 12. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 206, 8.8.2009., 1. lpp.

PIELIKUMS

PREAMBULA

ATZĪSTOT Ļoti garas bāzes interferometrijas kopinstitūta ilgo pastāvēšanu Eiropā un Eiropas pētniecības telpas nozīmi, puses vienojušās par to, ka visas darbības no Nīderlandes valsts juridiskās personas Stichting JIVE tiek nodotas Regulā (EK) Nr. 723/2009 paredzētajai juridiskajai personai ar nosaukumu JIV-ERIC,

tā kā:

Eiropas VLBI tīkls (EVN) ir sen pastāvošs konsorcijs ar elastīgi paplašināmu struktūru, kas visā Eiropā un citos kontinentos ar radioteleskopu kopīgu novērojumu starpniecību piedāvā astronomiskās novērošanas funkciju un ko izmanto aktīvi pasaules mēroga zinātnieki. Ir apliecināts, ka EVN vairāk nekā divdesmit gadu ir uzturējis ļoti augstus standartus un stabilu tīklu;

EVN ietvaros 1993. gadā tika izveidots Apvienotais VLBI institūts Eiropā (JIVE), piešķirot tam Nīderlandes valsts juridiskās personas statusu (Stichting/fonds), lai veiktu centrālos pakalpojumus un jo īpaši apkopoto teleskopu datu apstrādi (korelāciju). Tas ENV lietotājiem piedāvā atbalstu, ierosinot, apstrādājot un interpretējot EVN novērojumus. Tas arī sniedz vērtējumu par teleskopu nodrošināto datu kvalitāti. JIVE nodrošina nepieciešamo infrastruktūru EVN un citu tīklu kopīgiem novērojumiem. JIVE aktīvi piedalās EVN spēju stiprināšanā, izstrādājot jaunas metodes, jo īpaši saistībā ar centrālo apstrādi un lietotāju pakalpojumiem;

šīs un citu darbību kontekstā JIVE ir rīkojies kā EVN pārstāvis, jo īpaši EK programmu īstenošanā. JIVE infrastruktūras un EVN saikne ir aplūkota EVN konsorcija vienošanās memorandā, kas tika parakstīts 2002. gada 22. novembrī Berlīnē;

JIVE pašreizējais juridiskais statuss ir Nīderlandes fonds. ERIC ir piemērota juridiskā persona JIVE zinātniskajam uzdevumam un mērķiem. Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcija (ERIC) tiesiskais regulējums ir iekļauts Regulas (EK) Nr. 723/2009 noteikumos;

JIV-ERIC izveide nodrošinās lielāku ilgtspēju attiecībā uz dalībvalstīs izveidoto pētniecības institūtu sadarbību ļoti garas bāzes interferometrijas jomā. VLBI tīkli ir ļoti svarīgas tehnoloģijas vadošajām un turpmākajām pētniecības infrastruktūrām radioastronomijas jomā;

JIVE korelators ir JIV-ERIC infrastruktūras galvenais elements. Tas ir būtisks centrālais komponents VLBI pētniecības infrastruktūras izveidei. JIV-ERIC turpinās pastāvošo sadarbību un līgumiskās saistības ar visiem EVN partneriem un struktūru un pielāgos to JIV-ERIC uzdevumam. JIV-ERIC sasaistīs visus EVN projektus. JIV-ERIC arī atbalstīs un nodrošinās VLBI un citu radioastronomijas metožu izmantošanu,

dibinātāji IR VIENOJUŠIES izveidot JIV-ERIC saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Nosaukums, juridiskā adrese un darba valoda

1. Ir izveidots Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs ar nosaukumu “Ļoti garas bāzes interferometrijas kopinstitūts”, turpmāk tekstā – JIV-ERIC.

2. JIV-ERIC ir pētniecības infrastruktūra, kas darbojas JIV-ERIC dalībvalstīs, kā arī novērotājās valstīs un citās valstīs, kurās JIV-ERIC saskaņā ar statūtu 8. panta 1. punktu ir noslēdzis līgumus.

3. JIV-ERIC juridiskā forma ir Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs (ERIC), kas ir reģistrēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 723/2009 noteikumiem un ko dēvē par JIV-ERIC.

4. JIV-ERIC juridiskā adrese ir Dvingelo Nīderlandē.

5. JIV-ERIC darba valoda ir angļu valoda.

2. pants

Uzdevumi un darbības

1. JIV-ERIC popularizē un ievieš VLBI un citu radioastronomijas metožu izmantošanu. JIV-ERIC izstrādā datu apstrādes ierīci (kas bieži tiek saukta par korelatoru) un nodrošina tās darbību, kā arī sniedz pakalpojumus zinātniekiem, kuri izmanto EVN iekārtas. JIV-ERIC sasaista EVN projektus, kurus ir apstiprinājusi EVN programmas komiteja, ieplānojis EVN plānotājs un kuri ir norādīti saskaņošanai JIV-ERIC EVN bloka plānā.

2. JIV-ERIC sekmē ļoti garas bāzes interferometriju, kurā izmanto EVN partneru un citu tīklu teleskopus. JIV-ERIC organizē un veicina atbalsta sniegšanu EVN un citu tīklu darbības nodrošināšanai, kā arī citām tā mērķa īstenošanai nepieciešamām saistītām darbībām radioastronomijas jomā.

3. JIV-ERIC darbība nav balstīta uz ekonomiskiem apsvērumiem. Lai turpinātu veicināt inovācijas, kā arī zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, var veikt ierobežotu saimniecisko darbību, ja vien tā neapdraud pamatdarbības.

2. NODAĻA

DALĪBA

3. pants

Dalība un pārstāvji

1. Par JIV-ERIC dalībnieku vai novērotāju bez balsstiesībām var kļūt šādas struktūras:

a)	dalībvalstis;

b)	asociētās valstis;

c)	trešās valstis, kas nav asociētās valstis;

d)	starpvaldību organizācijas.

2. Jebkuru dalībnieku vai novērotāju var pārstāvēt viena tā izvēlēta publiska struktūra vai viena privāta struktūra, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus un kas iecelta saskaņā ar dalībnieka vai novērotāja noteikumiem un kārtību.

3. Pašreizējie JIV-ERIC dalībnieki, novērotāji un to pārstāvji ir uzskaitīti 1. pielikumā. 1. pielikumu atjaunina izpilddirektors. Dalībniekus, kam ir dalībnieka statuss ERIC pieteikuma iesniegšanas brīdī, sauc par dibinātājiem.

4. pants

Dalībnieku uzņemšana

1. Jaunu dalībnieku uzņemšanas nosacījumi ir šādi:

a)	jaunu dalībnieku uzņemšanai ir vajadzīgs Padomes apstiprinājums;

b)	pretendenti iesniedz rakstisku pieteikumu Padomes priekšsēdētājam;

c)	pieteikumā izklāsta, kā pretendents palīdzēs īstenot JIV-ERIC mērķus un darbības, kā pildīs savus pienākumus un iecels un pilnvaros juridiski pilnvarotu personu kā savu pārstāvi.

2. Sākotnējais dalības termiņš ir pieci gadi.

5. pants

Dalībnieka izstāšanās, dalības izbeigšana

1. Pirmajos piecos gados pēc JIV-ERIC izveides nedrīkst izstāties neviens no dalībniekiem, ja vien dalība nav uzsākta uz noteiktu īsāku termiņu. Beidzoties pirmo piecu gadu termiņam pēc JIV-ERIC izveides, dalībnieks var izstāties finanšu gada beigās, iesniedzot attiecīgu pieteikumu vismaz 12 mēnešus pirms izstāšanās.

2. Dalībnieks var izstāties, ja Padome pieņem lēmumu paaugstināt gada iemaksu, kā norādīts 2. pielikumā. Neatkarīgi no 5. panta 1. punkta dalībnieks, kas vēlas izstāties, to var darīt sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi priekšlikumu palielināt iemaksu.

3. Dalības izbeigšana stājas spēkā finanšu gada beigās, ja dalībnieks, kas izbeidz dalību, ir izpildījis savas saistības.

4. Padome ir pilnvarota izbeigt dalībnieka dalību šādos gadījumos:

a)	dalībnieks būtiskā apmērā nav izpildījis vienu vai vairākus savus pienākumus, ko paredz šie statūti;

b)	dalībnieks sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma nav novērsis šādu pārkāpumu.

Dalībniekam sniedz iespēju apstrīdēt lēmumu par dalības izbeigšanu un iesniegt savus iebildumus Padomei.

3. NODAĻA

NOVĒROTĀJI UN LĪDZDALĪGIE PĒTNIECĪBAS INSTITŪTI

6. pants

Novērotāju uzņemšana

1. Valstis un starpvaldību organizācijas, kas vēlas sniegt ieguldījumu JIV-ERIC darbībā un kļūt par dalībniekiem, var pieteikties novērotāja statusa iegūšanai.

2. Novērotāju uzņemšanas nosacījumi ir šādi:

a)	novērotājus uzņem uz sākotnēju trīs gadu termiņu;

b)	novērotāju uzņemšanai ir vajadzīgs Padomes apstiprinājums; un

c)	rakstiskus pieteikumus iesniedz Padomes priekšsēdētājam; tajos izklāsta, kā pieteikuma iesniedzējs palīdzēs īstenot JIV-ERIC mērķus un darbības un iecels un pilnvaros juridiski pilnvarotu personu kā savu pārstāvi.

3. Novērotājs var jebkurā laikā iesniegt pieteikumu dalībnieka statusa iegūšanai.

7. pants

Novērotāja izstāšanās, novērotāja statusa izbeigšana

1. Sākotnējais novērotāja statusa termiņš ir trīs gadi.

2. Novērotāja statusa izbeigšana stājas spēkā finanšu gada beigās, ja novērotājs, kas vairs nevēlas šādu statusu, ir izpildījis savas saistības.

3. Padome ir pilnvarota izbeigt novērotāja statusu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	novērotājs ir būtiski pārkāpis vienu vai vairākus šajos statūtos noteiktos pienākumus;

b)	novērotājs sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma nav novērsis šādu pārkāpumu.

Novērotājam sniedz iespēju apstrīdēt lēmumu par statusa izbeigšanu un iesniegt savus iebildumus Padomei.

8. pants

Pētniecības institūtu dalība JIV-ERIC

1. JIV-ERIC var noslēgt sadarbības līgumu ar pētniecības institūtiem, kuri izmanto VLBI elementu vai pārstāv valsts intereses VLBI sadarbībā, bet neatrodas valstīs, kuras ir dalībnieces vai novērotājas. Sadarbības līgumā paredz noteikumus un nosacījumus par valsts pētniecības institūtu pievienošanos JIV-ERIC un to saistību uzņemšanos attiecībā uz 2. pantā noteikto uzdevumu un darbību izpildi.

2. Sadarbības līgumā iekļauj saskaņotās iemaksas, tiesības sniegt datus apstrādes veikšanai JIV-ERIC centrālajās iekārtās, kā arī tiesības piedalīties Padomes sanāksmēs, tiesības saņemt darba kārtību un pievienotos dokumentus, kā arī paust viedokli par JIV-ERIC operatīvajām darbībām Padomes sanāksmēs.

3. Sadarbības līgumu noslēdz JIV-ERIC izpilddirektors.

4. Lai noteiktu gada iemaksas summu, kas jāveic pētniecības institūtiem, kā pamatprincipus izmanto 2. pielikumā izklāstītos principus. Šajā kontekstā jo īpaši ņem vērā ikgadējo operatīvo darbu saistībā ar lokālo elementu, kas piedalās VLBI infrastruktūrā.

4. NODAĻA

TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

9. pants

Dalībnieku tiesības un pienākumi

1. Dalībnieku tiesības ir šādas:

a)	piedalīties un balsot Padomes sanāksmēs;

b)	piedalīties ilgtermiņa stratēģiju un politikas programmu izstrādē, kā arī ar JIV-ERIC saistītu lēmumu pieņemšanas procedūrās.

Dalībnieku papildu ieguvumi:

c)	sniegt savām pētniecības aprindām iespēju piedalīties JIV-ERIC pasākumos, piemēram, vasaras skolās, darbsemināros, konferencēs, apmācības kursos, piemērojot preferenciālas likmes, ja to atļauj vietu skaits;

d)	sniegt savām pētniecības aprindām iespēju piekļūt JIV-ERIC nodrošinātam atbalstam, izstrādājot attiecīgas sistēmas, procesus un pakalpojumus;

e)	tiesības sniegt datus apstrādei JIV-ERIC centrālajās iekārtās, kā arī saņemt JIV-ERIC atbalstu.

2. Katrs dalībnieks ieceļ divus pārstāvjus; vismaz vienam no pārstāvjiem ir zinātniskā pieredze, un tas pārstāv pētniecības institūtus, kuri nodrošina resursus JIV-ERIC.

3. Katrs dalībnieks:

a)	veic iemaksas, ko ir noteikusi Padome un kas ir aprakstītas 2. pielikumā;

b)	pilnvaro vienu no saviem pārstāvjiem pilntiesīgi balsot visos jautājumos, kas tiek apspriesti Padomes sanāksmē;

c)	var iecelt vai pilnvarot vietējo institūtu vai infrastruktūras konsorciju tā pienākumu, kas izriet no šiem statūtiem, izpildei.

4. Papildus saskaņotajām iemaksām, kas minētas 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā, dalībnieki atsevišķi vai kopā, sadarbojoties ar citiem dalībniekiem, novērotājiem vai trešām personām, var veikt citas iemaksas. Šādas skaidrā naudā vai natūrā veiktas iemaksas ir jāapstiprina Padomei.

10. pants

Novērotāju tiesības un pienākumi

1. Novērotājiem ir tiesības:

a)	apmeklēt Padomes sanāksmes bez tiesībām balsot;

b)	paust viedokli par Padomes darba kārtību;

c)	saņemt darba kārtību, tostarp pievienotos dokumentus;

d)	attiecīgajām zinātniskajām un tehniskajām aprindām piedalīties JIV-ERIC pasākumos.

2. Katrs novērotājs:

a)	ieceļ divus pārstāvjus; vismaz viens no pārstāvjiem pārstāv valsts pētniecības institūtus, kuri nodrošina resursus JIV-ERIC;

b)	savas sadarbības ietvaros nosaka darbības, kas veicamas JIV-ERIC mērķu īstenošanai, kā minēts 2. pantā;

c)	iesniedz Padomei gada pārskatu, lai tā novērtētu to ieguldījumu JIV-ERIC mērķu īstenošanā;

d)	var pilnvarot savu pārstāvi veikt 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos pienākumus.

3. Papildus saskaņotajai sadarbībai JIV-ERIC mērķu īstenošanas jomā, kas minēta 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā, novērotāji atsevišķi vai kopā, sadarbojoties ar citiem dalībniekiem, novērotājiem vai trešām personām, var veikt citas iemaksas. Šādas skaidrā naudā vai natūrā veiktas iemaksas ir jāapstiprina Padomei.

5. NODAĻA

PĀRVALDĪBA

11. pants

Pārvaldība un vadība

JIV-ERIC pārvaldības struktūra ietver šādas vienības:

Padome;

b)	izpilddirektors.

12. pants

Padome

1. JIV-ERIC pārvaldes institūcija ir Padome, un to veido JIV-ERIC dalībnieku un novērotāju pārstāvji. Katram dalībniekam ir viena balss. Katrs dalībnieks ieceļ vienu pārstāvi ar balsstiesībām. Ikvienu dalībnieku un novērotāju delegāciju var veidot ne vairāk kā divas personas, no kurām vismaz vienai ir atbilstoša zinātniskā pieredze dalībai JIV-ERIC (kā minēts 9. panta 2. punktā un 10. panta 2. punktā). Uzņēmējinstitūts ir pārstāvēts uzņēmējdalībnieka delegācijā.

2. Padome nodrošina pastāvīgu uzaicinājumu EVN struktūrām vai pārstāvjiem un līdzdalīgajiem pētniecības institūtiem (kā minēts 8. panta 1. punktā), kā arī gadījumos, kad Padome nolemj, ka tas ir atbilstoši.

3. Padome praktiski iespējamā laikposmā pēc JIV-ERIC izveides pieņem reglamentu, tostarp 23. panta 1. punktā, 25. panta 1. punktā un 26. panta 1. punktā minēto reglamentu.

4. Padome tiekas vismaz reizi gadā un saskaņā ar šo statūtu noteikumiem atbild par JIV-ERIC vispārējo darbības virzienu un pārraudzību.

5. Padomes mērķis ir VLBI infrastruktūras zinātniskā izcilība, kā arī attiecīgo pētniecības institūtu, kas nodrošina resursus JIV-ERIC, pakalpojumu saskanība un stabilitāte.

6. Padomei ir šādas pamatpilnvaras:

a)	pieņemt lēmumus par JIV-ERIC attīstības stratēģijām;

b)	pieņemt izpilddirektora ierosināto gada darba programmu, kas ietver gada budžetu, ar apropriācijām JIV-ERIC Koordinācijas un atbalsta birojam un vispārējiem pakalpojumiem, kā arī ilgāka termiņa stratēģijas izklāstu;

c)	vismaz reizi piecos gados pieņemt lēmumu par dalībnieku un novērotāju iemaksām, pamatojoties uz 2. pielikumā izklāstītajiem aprēķina principiem;

d)	pieņemt JIV-ERIC gada pārskatu un apstiprināt revīzijas finanšu pārskatus;

e)	pieņemt lēmumu par jauna dalībnieka vai novērotāja uzņemšanu;

f)	pieņemt lēmumu par dalībnieka dalības vai novērotāja statusa izbeigšanu;

g)	pieņemt lēmumus par priekšlikumiem attiecībā uz grozījumu veikšanu statūtos;

h)	iecelt, atstādināt un atbrīvot no darba izpilddirektoru;

i)	izveidot palīgstruktūras;

j)	aprakstīt izpilddirektora pilnvaras un konkrētās darbības, kā arī sniegt tam norādes par sadarbības līguma slēgšanu, kā norādīts 8. panta 3. punktā.

7. Priekšsēdētājs sasauc Padomi, par to informējot vismaz četras nedēļas iepriekš, un sanāksmes darba kārtību izsūta vismaz četrpadsmit dienas pirms sanāksmes. Dalībniekiem ir tiesības ierosināt jautājumus iekļaušanai darba kārtībā ne vēlāk kā piecas dienas pirms sanāksmes. Padomes sanāksmi var pieprasīt vismaz 50 % dalībnieku.

8. Padome ievēl priekšsēdētāju ar 75 % balsu vairākumu. Priekšsēdētāju ievēl uz divu gadu pilnvaru termiņu, kas ir atjaunojams vienu reizi.

9. Padome ievēl priekšsēdētāja vietnieku ar 75 % balsu vairākumu. Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā un interešu konflikta gadījumā. Priekšsēdētāja vietnieku ievēl uz divu gadu pilnvaru termiņu, kas ir atjaunojams vienu reizi.

13. pants

Padomes lēmumu pieņemšana

1. Padome izskata jautājumus un pieņem likumīgus lēmumus tikai tad, ja sanāksmē ir klātesošs kvorums, ko veido divas trešdaļas pārstāvētu dalībnieku.

2. Visu lēmumu gadījumā Padome cenšas panākt vienprātību.

3. Gadījumos, kad neizdodas panākt vienprātību, lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot 12. panta 8. punktā, 12. panta 9. punktā, 13. panta 4. punktā un 13. panta 5. punktā minēto lēmumu gadījumā.

4. Lēmumi, kuru pieņemšanai nepieciešamas vismaz divas trešdaļas balsu, paredz:

a)	pieņemt vai mainīt JIV-ERIC attīstības stratēģijas;

b)	izbeigt dalību vai novērotāja statusu;

c)	iecelt, atstādināt vai atbrīvot no darba izpilddirektoru;

d)	izveidot palīgstruktūras;

e)	pieņemt vai mainīt reglamentus;

f)	pieņemt un mainīt gada darbības programmu un gada budžetu.

5. Lēmumi, kuru pieņemšanai nepieciešama visu klātesošo JIV-ERIC dalībnieku vienprātība, paredz:

a)	iesniegt Komisijai priekšlikumu veikt grozījumus statūtos;

b)	pieņemt un mainīt 2. pielikumā minēto iemaksu aprēķina principus;

c)	lēmumu par dalībnieku un novērotāju veicamajām iemaksām;

d)	JIV-ERIC likvidāciju.

6. Lēmumus, kas minēti 13. panta 4. punktā un 13. panta 5. punktā, var pieņemt tikai tad, ja visi dalībnieki ir informēti par ierosinātajiem lēmumiem vismaz divas nedēļas pirms sanāksmes. Grozījumus statūtos un 2. pielikumā, kā minēts 13. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā, var veikt tikai tad, ja visi dalībnieki ir informēti par precīzu grozījuma formulējumu vismaz divus mēnešus pirms sanāksmes.

7. Uz visiem statūtu grozījumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 723/2009 11. panta noteikumi.

14. pants

Izpilddirektors

1. Padome ieceļ JIV-ERIC izpilddirektoru uz atjaunojamu piecu gadu pilnvaru termiņu. JIV-ERIC izpilddirektors atbild par JIV-ERIC zinātnisko attīstību. Izpilddirektors atbild par Padomes lēmumu izpildi un visu JIV-ERIC darbību ikdienas pārvaldību, tostarp Koordinācijas un atbalsta biroja darbībām un korelatora izstrādi.

2. Izpilddirektors ir JIV-ERIC juridiskais pārstāvis.

3. Izpilddirektors izstrādā un pieņemšanai Padomē iesniedz gada darbības programmu, kā norādīts 12. panta 6. punkta b) apakšpunktā.

4. Pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi gada darbības programmu, izpilddirektors atbild par šīs programmas izpildi, kā minēts 12. panta 6. punkta b) apakšpunktā.

5. Izpilddirektors var izveidot komiteju(-as), lai tā (tās) sniegtu viņam atbalstu JIV-ERIC darbību īstenošanā.

15. pants

JIV-ERIC Koordinācijas un atbalsta birojs

JIV-ERIC Koordinācijas un atbalsta birojs ir JIV-ERIC ikdienas darba centrālās pārvaldības birojs. Tas atbalsta JIV-ERIC ikdienas darba vadību, tostarp palīdzības sniegšanu Padomei. To izveido un pārvalda izpilddirektors.

6. NODAĻA

FINANSES UN ZIŅOŠANA EIROPAS KOMISIJAI

16. pants

Budžeta principi un pārskati

1. JIV-ERIC līdzekļus drīkst izmantot tikai šajos statūtos paredzētajiem mērķiem.

2. JIV-ERIC pārvalda savus aktīvus saskaņā ar nodokļu noteikumiem. Lai sasniegtu savus mērķus, JIV-ERIC var iegūt, izmantot un pārvaldīt trešās personas līdzekļus.

3. JIV-ERIC finanšu gads sākas katra gada 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

4. Visus JIV-ERIC ieņēmumu un izdevumu posteņus iekļauj tāmēs, ko sagatavo par katru finanšu gadu, un atspoguļo gada budžetā. Gada budžets atbilst vispārpieņemtajiem pārredzamības principiem.

5. JIV-ERIC pārskatiem pievieno revīzijas ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību.

6. Uz JIV-ERIC attiecas piemērojamo tiesību aktu noteikumi attiecībā uz pārskatu sagatavošanu, aizpildīšanu, revīziju un publicēšanu.

7. JIV-ERIC nodrošina apropriāciju izmantojumu atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem.

8. JIV-ERIC savas saimnieciskās darbības izmaksu un ieņēmumu uzskaiti veic atsevišķi.

9. JIV-ERIC Koordinācijas un atbalsta birojs atbild par visu čeku un izmaksu precīzu uzskaiti.

17. pants

Ziņošana

1. JIV-ERIC sagatavo gada darbības pārskatu, kurā jo īpaši iekļauj tā darbību zinātniskos, operatīvos un finanšu aspektus. Pārskatu apstiprina Padome un sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā finanšu gada beigām nosūta Komisijai un attiecīgajām valsts iestādēm. Nodrošina šā pārskata publisku pieejamību.

2. JIV-ERIC informē Eiropas Komisiju par visiem apstākļiem, kas var būtiski apdraudēt JIV-ERIC uzdevumu īstenošanu vai kavēt JIV-ERIC izpildīt Regulā (EK) Nr. 723/2009 noteiktās prasības.

18. pants

Atbildība

1. JIV-ERIC atbild par saviem parādiem.

2. Dalībnieku finansiālā atbildība par JIV-ERIC parādiem ir ierobežota līdz katra atsevišķā dalībnieka gada iemaksām, kas norādītas 2. pielikumā.

3. JIV-ERIC gādā par attiecīgu apdrošināšanu, lai segtu īpaši ar JIV-ERIC izveidi un darbību saistītus riskus.

7. NODAĻA

POLITIKAS PROGRAMMAS

19. pants

Sadarbības līgumi ar trešām personām

Ja JIV-ERIC uzskata par lietderīgu, tas var noslēgt sadarbības līgumus ar trešām personām, piemēram, pētniecības institūtiem valstīs, kas nav JIV-ERIC dalībnieces vai novērotājas.

20. pants

Piekļuves politikas programmas lietotājiem

1. JIV-ERIC cenšas nodrošināt piekļuvi infrastruktūrai, ievērojot attiecīgajās piekļuves politikas programmās paredzētos ierobežojumus un nosacījumus.

2. Saskaņā ar satura nodrošinātāju pilnvaru un ar JIV-ERIC apstiprinātu autentifikāciju JIV-ERIC piedāvātie dati, rīki un pakalpojumi ir pieejami zinātniekiem.

3. JIV-ERIC nodrošina, ka lietotāji piekrīt noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē piekļuvi, un ka ir ieviestas atbilstošas drošības procedūras attiecībā uz pētniecības datu iekšējo uzglabāšanu un apstrādi.

4. JIV-ERIC ievieš pienācīgi izstrādātu kārtību iespējamu drošības nosacījumu pārkāpumu un konfidenciālu pētniecības datu izpaušanas gadījumu izmeklēšanai.

21. pants

Zinātniskās novērtēšanas politika

1. Veicinot zinātnisko pētniecību, JIV-ERIC ievēro pārredzamības principus un atbalsta “paraugprakšu” kultūru, kas apstiprināta un noteikta sadarbībā ar EVN.

2. Piekļuvi JIV-ERIC pētniecības iekārtām, novērošanas un korelatora laikam nosaka pēc ierosināto projektu zinātniskās izcilības un tehniskās īstenojamības, ko profesionālvērtēšanā izvērtē neatkarīgi eksperti, ņemot vērā EVN noteiktos kritērijus un prakses. Piekļuve korelatora laikam seko novērošanas laika piešķiršanai un plānošanai.

22. pants

Rezultātu izplatīšanas politika

1. JIV-ERIC veic visas atbilstīgās darbības, lai atbalstītu infrastruktūru un tās izmantošanu pētniecībā un izglītībā.

2. JIV-ERIC mudina savus lietotājus darīt to pētījumu rezultātus publiski pieejamus un nodrošināt rezultātu pieejamību ar JIV-ERIC starpniecību.

3. JIV-ERIC nosaka rezultātu izplatīšanas politiku.

23. pants

Intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) politika

1. Attiecībā uz IĪT, kas ir vajadzīgas un kas radītas JIV-ERIC korelatora pētniecības un izstrādes laikā, piederības princips ir atzīts, bet tas var būt kopīgs visiem aktīvajiem dalībniekiem, kas sniedz ieguldījumu pētniecībā JIV-ERIC korelatora izstrādes labā. JIV-ERIC ietvaros pieņem vienotu pamatnostādņu un līgumu pieeju saistībā ar intelektuālo īpašumu attiecībā uz tādu valsts pētniecības institūtu tiesībām, kas nodrošina infrastruktūru JIV-ERIC, aptverot tehnoloģiju pārnesi un IĪT dalīšanu, par ko izpilddirektors Padomei ierosina reglamentu.

2. JIV-ERIC sniedz norādes (piemēram, ar tīmekļa vietnes starpniecību) pētniekiem, lai nodrošinātu, ka pētniecības materiāli, kas ir darīti pieejami ar JIV-ERIC starpniecību, tiek izmantoti, atzīstot datu īpašnieku īpašumtiesības.

24. pants

Nodarbinātības politika, tostarp iespēju vienlīdzība

JIV-ERIC ir darba devējs, kas nodrošina iespēju vienlīdzību un izvēlas vislabāko kandidātu neatkarīgi no tā izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Darba līgumi atbilst tās valsts tiesību aktiem, kurā tiek nodarbināts personāls.

25. pants

Iepirkuma politika un atbrīvojums no nodokļa

1. JIV-ERIC pret iepirkuma kandidātiem un pretendentiem izturas vienlīdzīgi un nediskriminējoši neatkarīgi no tā, vai tie ir bāzēti Eiropas Savienībā. JIV-ERIC iepirkuma politikā ievēro pārredzamības, nediskriminācijas un konkurences principus. Padome pieņem reglamentu, sniedzot visu vajadzīgo informāciju par konkrētām iepirkuma procedūrām un kritērijiem.

2. Par JIV-ERIC iepirkumu atbild izpilddirektors. Uzaicinājumus uz konkursu publicē JIV-ERIC tīmekļa vietnē un dalībnieku un novērotāju teritorijās. Lēmumu piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības publicē JIV-ERIC tīmekļa vietnē, izklāstot pamatojumu.

3. Atsevišķu dalībnieku un novērotāju iepirkumu, kas saistīts ar JIV-ERIC darbībām, veic, pienācīgi ņemot vērā JIV-ERIC vajadzības, tehniskās prasības un attiecīgo struktūru izdotas specifikācijas, kā arī ievērojot piemērojamos valsts tiesību aktus.

4. Atbrīvojumus no nodokļa, pamatojoties uz 143. panta 1. punkta g) apakšpunktu un 151. panta 1. punkta b) apakšpunktu Padomes Direktīvā 2006/112/EK (1) un saskaņā ar 50. un 51. pantu Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011 (2), piemēro tikai tādu preču un pakalpojumu pievienotās vērtības nodoklim, kuri paredzēti oficiālai lietošanai JIV-ERIC vajadzībām, pārsniedz vērtību EUR 225 un kurus pilnībā apmaksā un iepērk JIV-ERIC. Atsevišķo dalībnieku iepirkumam šādus atbrīvojumus nepiemēro. Neskarot 25. panta 5. un 6. punktu, citus ierobežojumus nepiemēro.

5. Atbrīvojumus no nodokļa piemēro darbībām, kas nav saimnieciskās darbības, bet nepiemēro saimnieciskajām darbībām.

6. Atbrīvojumi no PVN attiecas uz precēm un pakalpojumiem zinātniskām, tehniskām un administratīvām darbībām, ko veic JIV-ERIC saskaņā ar tā galvenajiem uzdevumiem. Tie ietver izdevumus par konferencēm, darbsemināriem un sanāksmēm, kas ir tieši saistītas ar JIV-ERIC oficiālajām darbībām, bet neietver transporta un izmitināšanas izdevumus.

26. pants

Datu politika

1. Kopumā priekšroka tiek dota atvērtā pirmkoda un brīvas pieejas principiem.

Izpilddirektors apstiprināšanai Padomē saskaņā ar EVN politikas programmām ierosina reglamentu attiecībā uz datu politiku saistībā ar JIV-ERIC infrastruktūras lietotājiem.

2. JIV-ERIC nodrošina visu rīku publisku pieejamību un atbilstošu dokumentāciju.

8. NODAĻA

DARBĪBAS ILGUMS, LIKVIDĀCIJA, STRĪDI, DIBINĀŠANAS NOTEIKUMI

27. pants

Darbības ilgums

JIV-ERIC darbojas nenoteiktu laiku.

28. pants

Likvidācija

1. JIV-ERIC likvidācijā ievēro Padomes lēmumu saskaņā ar 13. panta 5. punkta d) apakšpunktu.

2. JIV-ERIC informē Eiropas Komisiju par tā likvidācijas lēmumu bez nepamatotas kavēšanās un katrā ziņā desmit kalendārajās dienās pēc lēmuma pieņemšanas.

3. Atlikušos aktīvus pēc JIV-ERIC parādu nomaksas sadala starp dalībniekiem proporcionāli to uzkrātajām gada iemaksām, kas veiktas JIV-ERIC budžetā un norādītas 2. pielikumā.

4. JIV-ERIC informē Eiropas Komisiju par savu likvidāciju bez nepamatotas kavēšanās un katrā ziņā desmit dienās pēc likvidācijas procedūras pabeigšanas.

5. JIV-ERIC beidz pastāvēt dienā, kad Eiropas Komisija publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

29. pants

Piemērojamie tiesību akti

JIV-ERIC darbību reglamentē šādi tiesību akti tādā prioritātē, kādā tie norādīti:

a)	Savienības tiesību akti, jo īpaši Regula (EK) Nr. 723/2009;

b)	jautājumos, kurus nereglamentē vai tikai daļēji reglamentē ES tiesību akti – Nīderlandes tiesību akti;

c)	šie statūti;

d)	reglaments.

30. pants

Strīdi

1. Eiropas Savienības Tiesas piekritībā ir strīdi starp dalībniekiem saistībā ar JIV-ERIC, strīdi starp dalībniekiem un JIV-ERIC un strīdi, kuros viena no pusēm ir Savienība.

2. Uz strīdiem starp JIV-ERIC un trešām personām attiecas Savienības tiesību akti par jurisdikciju. Gadījumos, uz kuriem ES tiesību akti neattiecas, strīdu izšķiršanas jurisdikciju nosaka saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem.

31. pants

Statūtu pieejamība

1. Statūtu spēkā esošā redakcija vienmēr ir publiski pieejama JIV-ERIC tīmekļa vietnē un juridiskajā adresē.

2. Šos statūtus uzskata par autentiskiem visās 1. pielikumā uzskaitīto dalībnieku oficiālās valodas versijās. Turklāt šos statūtus uzskata par autentiskiem ES dalībvalstu, kas nav norādītas 1. pielikumā, oficiālās valodas versijās. Nevienas valodas versija nav noteicošā.

3. Oficiālajā Vēstnesī publicēto statūtu oriģinālās versijas un to grozījumu tulkošana ir Eiropas Komisijas prerogatīva. Ja Eiropas Komisija nenodrošina tulkojumus, tos sniedz JIV-ERIC Koordinācijas un atbalsta birojs.

32. pants

Izveides un pārejas perioda noteikumi

1. Uzņēmējvalsts pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā četrdesmit piecas kalendārās dienas pēc Komisijas lēmuma par JIV-ERIC izveidi stāšanās spēkā, sasauc Padomes dibināšanas sanāksmi.

2. Uzņēmējvalsts informē dibinātājus par jebkuru īpaši steidzamu tiesisku darbību, kas ir jāveic JIV-ERIC vārdā pirms dibināšanas sanāksmes. Ja neviens no dibinātājiem neizvirza iebildumus piecās darba dienās pēc paziņojuma saņemšanas, tiesisko darbību veic persona, kuru uzņēmējvalsts ir pienācīgi pilnvarojusi.

3. Līdz JIV-ERIC izveidei pašreizējā JIVE Valde un JIVE direktors turpina rīkoties kā Nīderlandes fonda juridiskais pārstāvis. JIV-ERIC izpilddirektoru pilnvaro gan JIVE Valde, gan JIV-ERIC Padome, lai noteiktu rīcības virzienu JIVE pārejas posmā no Nīderlandes fonda uz JIV-ERIC statusu.

1. PIELIKUMS

DALĪBNIEKU UN NOVĒROTĀJU, UN PĀRSTĀVOŠO STRUKTŪRU SARAKSTS

DALĪBNIEKI

Valsts vai starpvaldību organizācija	Pārstāvošā struktūra (t. i., ministrija, pētniecības padome)
Francijas Republika	Valsts Zinātniskās pētniecības centrs (CNRS)
Nīderlandes Karaliste	Nederlandse Organisatie voor Wetenschappelijk Onderzoek (NWO)
Zviedrijas Karaliste	Zviedrijas Pētniecības padome (VR)
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste	Zinātnes un tehnoloģiju padome (STFC)

NOVĒROTĀJI

Valsts vai starpvaldību organizācija	Pārstāvošā struktūra (t. i., ministrija, pētniecības padome)

2. PIELIKUMS

IEMAKSAS

JIV-ERIC Padome izmanto šādus pamatprincipus, lai noteiktu iemaksas JIV-ERIC, vismaz reizi piecos gados:

1)	Dalības iemaksa Dalības iemaksa ir proporcionāla vietējo darbību izmaksām pēc vienotas likmes pievienošanās iemaksas. Šādā veidā dalībnieki bez teleskopa veic tikai minimālā līmeņa iemaksu, savukārt citi dalībnieki veic iemaksas, kas ir proporcionālas to vietējo darbību izmaksām.

2)	Uzņēmēja maksa Tiek uzskatīts, ka uzņēmējvalstij būtu jābūt gatavai samaksāt ievērojamu iemaksu JIV-ERIC kā uzņēmēja maksu, kas nepārsniedz pusi kopējā JIVE pamatbudžeta.

Saskaņotās iemaksas par 2015.–2019. gada periodu

JIV-ERIC dalībnieki [datums] panākuši vienošanos par turpmāk tabulā redzamajām iemaksām.

(EUR)
	2015	2016	2017	2018	2019
Nīderlande	970 000	970 000	970 000	970 000	970 000
Apvienotā Karaliste	200 000	200 000	200 000	200 000	200 000
Zviedrija	110 000	110 000	110 000	110 000	110 000
Francija	50 000	50 000	50 000	50 000	50 000
Itālija	210 000	210 000	210 000	210 000	210 000
Spānija	140 000	140 000	140 000	140 000	140 000
Dienvidāfrika	65 000	65 000	65 000	65 000	65 000

Jānorāda, ka Itālija, Spānija un Dienvidāfrika gatavojas kļūt par dalībniecēm un to iemaksas datu ir norādītas slīprakstā, lai informācija būtu pilnīga.

(1) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(2) Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 (2011. gada 15. marts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 77, 23.3.2011., 1. lpp.).

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/170

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 16. decembris),

ar ko paredz atkāpšanos no atsevišķiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes oša (Fraxinus L.) koksni un mizu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 9469)

(2014/924/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1) un jo īpaši tās 15. panta 1. punkta pirmo ievilkumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 5. panta 1. punktu saistībā ar tās IV pielikuma A daļas I iedaļas 2.3., 2.4. un 2.5. punktu dalībvalstis aizliedz ievest Savienībā Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes oša (Fraxinus L.) koksni un mizu, ja tās neatbilst minēto punktu labās puses slejā noteiktajām īpašajām prasībām. Jaunākie šo punktu grozījumi tika izdarīti ar Komisijas Īstenošanas direktīvu 2014/78/ES (2).

(2)	Vēstulēs, kas datētas ar 2014. gada 20. augustu un 2014. gada 9. septembri, Kanāda izteica lūgumu 1. apsvērumā minētos punktus piemērot vēlāk, lai dotu tai laiku pielāgot šīm prasībām savas eksporta sertificēšanas sistēmas.

(3)	Vēstulē, kas datēta ar 2014. gada 2. septembri, Amerikas Savienotās Valstis izteica lūgumu 1. apsvērumā minētos punktus piemērot vēlāk, lai dotu tām laiku pielāgot šīm prasībām savas eksporta sertificēšanas sistēmas.

(4)	Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis jau ilgu laiku godprātīgi ievēro noteikumus attiecībā uz oša (Fraxinus L.) koksni un mizu.

(5)

Ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm uz laiku atkāpties no Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 2.3., 2.4. un 2.5. punkta piemērošanas attiecībā uz Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes oša (Fraxinus L.) koksnes un mizas ievešanu. Uz šo atkāpi būtu jāattiecina nosacījumi, kas paredz, ka attiecīgais fitosanitārais risks ir pieņemamā līmenī.

(6)	Dalībvalstīm būtu nekavējoties jāpaziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par visiem sūtījumiem, kas neatbilst šā lēmuma nosacījumiem, lai nodrošinātu efektīvu situācijas pārskatu un, attiecīgā gadījumā, rīcību Savienības līmenī.

(7)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atļauja paredzēt atkāpi

1. Atkāpjoties no Direktīvas 2000/29/EK 5. panta 1. punkta saistībā ar šīs direktīvas IV pielikuma A daļas I iedaļas 2.3., 2.4. un 2.5. punktu, dalībvalstis var atļaut ievest to teritorijā Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes oša (Fraxinus L.) koksni un nomizotu mizu, kas atbilst šā lēmuma pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Atkāpjoties no Direktīvas 2000/29/EK 5. panta 1. punkta saistībā ar šīs direktīvas IV pielikuma A daļas I iedaļas 2.5. punktu dalībvalstis var atļaut ievest to teritorijā Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes no oša (Fraxinus L.) izgatavotus objektus, kas atbilst šā lēmuma pielikuma 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. pants

Fitosanitārais sertifikāts

Fitosanitāro sertifikātu atbilstīgi Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktam izdod vai nu Kanāda, vai Amerikas Savienotās Valstis. Sertifikāta papildu deklarācijā iekļauj šādus elementus:

a)	apliecinājumu “Saskaņā ar ES prasībām, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/924/ES (3)

b)	attiecīgā gadījumā norādi par to, kurš nosacījums ir izpildīts, kā minēts pielikuma 1., 2. vai 3. punktā;

c)	attiecīgā gadījumā no kaitīgiem organismiem brīvās teritorijas nosaukumu šā lēmuma pielikuma 1., 2. vai 3. punkta nozīmē.

3. pants

Paziņojums par neievērošanu

Dalībvalstis paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par visiem sūtījumiem, kas neatbilst pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

Šo paziņojumu sniedz ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc šāda sūtījuma aizturēšanas.

4. pants

Spēkā esamības beigu datums

Šis lēmums zaudē spēku 2015. gada 31. decembrī.

5. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 17. jūnija Īstenošanas direktīva 2014/78/ES, ar ko groza I, II, III, IV un V pielikumu Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 183, 24.6.2014., 23. lpp.).

(3) OV L 363, 18.12.2014., 170. lpp.”;

PIELIKUMS

1. PANTĀ MINĒTIE NOSACĪJUMI

Oša (Fraxinus L.) koksne un nomizotā miza, kas minēta 1. panta 1. punktā, atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 1., 2. vai 3. punktā. Koksne un miza, kas minēta 1. panta 1. punktā, un citi objekti, kas izgatavoti no oša (Fraxinus L.) mizas, kā minēts 1. panta 2. punktā, atbilst 4. punktam.

Oša (Fraxinus L.) koksne, neatkarīgi no tā, vai tā ietverta Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļas KN kodu sarakstā, ieskaitot koksni, kas nav saglabājusi savu dabisko apaļo virsmu, atbilst vienam no šiem nosacījumiem:

a)	tās izcelsme ir reģionā, kuru eksportētājvalsts augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem fitosanitāro pasākumu standartiem ir atzinusi par brīvu no Agrilus planipennis Fairmaire;

b)	ir četrpusīgi aptēsta tā, ka apaļā virsma ir pilnīgi noņemta.

Šo punktu nepiemēro šāda veida koksnei:

a)	skaidas, kas pilnībā vai daļēji iegūtas no minētajiem kokiem;

b)	iepakojamais materiāls no koksnes, piemēram, koka lādes, kastes, redeļkastes, kabeļspoles un līdzīgi iepakojuma materiāli, paliktņi, kastu paliktņi un citi kravu paliktņi, paliktņu apmales, ko pašlaik izmanto visdažādāko objektu pārvadājumos;

c)	kravas stiprinājumi, starplikas un balsti, ko izmanto jebkādu nekoksnes kravu pārvadājumos.

Koksnes skaidas, kas pilnībā vai daļēji iegūtas no oša (Fraxinus L.), neatkarīgi no tā, vai tās ietvertas Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļas KN kodu sarakstā, atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a)	to izcelsme ir reģionā, kuru eksportētājvalsts augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem fitosanitāro pasākumu standartiem ir atzinusi par brīvu no Agrilus planipennis Fairmaire;

b)	koksne ir pārstrādāta gabalos, kuru biezums un platums nepārsniedz 2,5 cm.

Nomizota oša (Fraxinus L.) miza atbilst vienam no šiem nosacījumiem:

a)	tās izcelsme ir reģionā, kuru eksportētājvalsts augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem fitosanitāro pasākumu standartiem ir atzinusi par brīvu no Agrilus planipennis Fairmaire;

b)	tā ir pārstrādāta gabalos, kuru biezums un platums nepārsniedz 2,5 cm.

Oša (Fraxinus L.) koksnei, koksnes skaidām, kas pilnībā vai daļēji iegūtas no oša (Fraxinus L.) un nomizota oša (Fraxinus L.) mizas, kā noteikts 1., 2. vai 3. punktā, kā arī citiem objektiem, kas izgatavoti no oša (Fraxinus L.) mizas, kā noteikts 1. panta 2. punktā, ir veikta vizuālai apskate, paraugu ņemšana un testēšana atbilstīgi šo augu produktu un citu objektu īpašībām, lai nodrošinātu, ka tajos nav Agrilus planipennis Fairmaire atbilstīgi Fitosanitāro pasākumu starptautiskajam standartam Nr. 23 par pamatnostādnēm attiecībā uz pārbaudēm (1).

(1) ISPM 23. 2005. Pamatnostādnes attiecībā uz pārbaudēm. Roma, IPPC, FAO.

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/173

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 16. decembris),

ar ko apstiprina dažas dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības grozītās programmas 2014. gadam un groza Īstenošanas lēmumu 2013/722/ES attiecībā uz Savienības finansiālo ieguldījumu konkrētām ar minēto lēmumu apstiprinātām programmām

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 9650)

(2014/925/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. maija Lēmumu 2009/470/EK par izdevumiem veterinārijas jomā (1) un jo īpaši tā 27. panta 5. un 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, kā arī uz augu veselību un reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (2), un jo īpaši tās 45. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 652/2014 45. panta 1. punkta otrajā teikumā ir noteikts, ka 2014. gadā īstenotajām programmām turpina piemērot Lēmuma 2009/470/EK 27. panta atbilstīgos noteikumus. Lēmumā 2009/470/EK noteiktas procedūras, ar ko reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu attiecībā uz programmām, kas paredzētas dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai.

(2)

Komisijas Lēmumā 2008/341/EK (3) noteikts, ka dalībvalstu iesniegtās programmas, kas paredzētas Lēmuma 2009/470/EK I pielikumā norādīto dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, var apstiprināt saskaņā ar minētā lēmuma 27. panta 1. punktā paredzēto Savienības finansiālo pasākumu tikai tad, ja tās atbilst vismaz Lēmuma 2008/341/EK pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

(3)	Ar Komisijas Īstenošanas Lēmumu 2013/722/ES (4) ir apstiprinātas atsevišķas valstu programmas 2014. gadam un noteikta Savienības finansiālā ieguldījuma likme un maksimālā summa katrai dalībvalstu iesniegtajai programmai.

(4)

Turklāt ar Īstenošanas lēmumu 2013/722/ES ir noteikti pasākumi, uz kuriem attiecināms Savienības finansiālais atbalsts. Tomēr Komisija ir rakstiski informējusi dalībvalstis, ka konkrētie pasākumi ir attiecināmi tikai tad, ja veiktās darbības ir īstenotas pareizi. Govju tuberkulozes izskaušanas programmā, kas tika apstiprināta attiecībā uz Īriju, tuberkulīna ādas tests netika atzīts par pamatotu tādēļ, ka iepriekšējos gados tika gūti neapmierinoši rezultāti.

(5)	Pēc Īrijas kompetento iestāžu panākumiem govju tuberkulozes izskaušanas programmas īstenošanā, ko atzinusi tuberkulozes ekspertu darba grupa, tuberkulīna ādas testam Savienības finansējums ir apstiprināts saskaņā ar iesniegto programmu.

(6)

Portugāle ir iesniegusi grozītu infekciozā katarālā drudža izskaušanas un uzraudzības programmu. Ungārija ir iesniegusi grozītu trakumsērgas izskaušanas programmu. Dānija ir atsaukusi savu pieprasījumu Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanai 2014. gadā putnu gripas pārraudzības programmai un konkrētu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzraudzības un izskaušanas programmai. Polija ir iesniegusi grozītu trakumsērgas izskaušanas programmu.

(7)	Komisija ir novērtējusi minētās grozītās programmas gan no veterinārā, gan finansiālā viedokļa. Tās atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem veterinārijas jomā un jo īpaši Lēmuma 2008/341/EK pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Tāpēc tās būtu jāapstiprina.

(8)

Turklāt Komisija ir novērtējusi starpposma tehniskos un finanšu ziņojumus, ko dalībvalstis saskaņā ar Lēmuma 2009/470/EK 27. panta 7. punktu ir iesniegušas par izdevumiem, kas tām radušies, finansējot minētās programmas. Minētā novērtējuma rezultāti liecina, ka atsevišķas dalībvalstis neizmantos visus līdzekļus, kas tām piešķirti 2014. gadam, bet citas piešķirtos līdzekļus pārtērēs.

(9)

Tāpēc jāpielāgo atsevišķām valsts programmām piešķirtais Savienības finansiālais ieguldījums. Lai optimizētu piešķirto līdzekļu izmantojumu, finansējumu no valsts programmām, kuras visus piešķirtos līdzekļus neizmantos, ir lietderīgi pārdalīt programmām, kuras tām piešķirtos līdzekļus, visticamāk, pārtērēs, ņemot vērā neparedzētas situācijas dzīvnieku veselības jomā šajās dalībvalstīs. Pārdale būtu jāveic, pamatojoties uz jaunāko informāciju par attiecīgo dalībvalstu faktiskajiem izdevumiem.

(10)

Lai šo pārdali varētu īstenot, ir jāizdara būtisks skaits grozījumu attiecībā uz atsevišķām Savienības finansiālā ieguldījuma summām, kas paredzētas Īstenošanas lēmumā 2013/722/ES. Pārredzamības labad ir lietderīgi precizēt visu dalībvalstīm piešķirto Savienības finansiālo ieguldījumu, kas atvēlēts apstiprinātajām 2014. gada programmām, uz kurām attiecas šie grozījumi.

(11)

Saskaņā ar ES references laboratorijas 2014. gada 15. jūlija atzinumu par brucelozi un tuberkulozi polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) tests būtu jāuzskata par jaunu svarīgu bakterioloģiskās testēšanas soli. Tādēļ tas būtu jāiekļauj liellopu brucelozes, govju tuberkulozes un aitu un kazu brucelozes izskaušanas programmas attiecināmo pasākumu skaitā.

(12)	Savienības veterinārie tiesību akti par infekciozo katarālo drudzi attiecas tikai uz mājdzīvniekiem. Lai nodrošinātu pārredzamību, būtu jāprecizē, ka valstu programmas infekciozā katarālā drudža izskaušanai un uzraudzībai attiecas tikai uz mājdzīvniekiem.

(13)

Vienības izmaksu izmantošana gada un daudzgadu programmās, kas paredzētas dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, ir atļauta Komisijas Lēmuma C(2014) 1035 galīgajā redakcijā (5). Paraugu ņemšanas vienības izmaksas ir pamatotas uz stundas algu, laiku, kas nepieciešams paraugu paņemšanai, un pieskaitāmajām izmaksām 7 % apmērā.

(14)	Pamatojoties uz Īrijas sniegto informāciju, šķiet, ka par dažiem veiktajiem tuberkulīna testiem dalībvalsts nav pilnībā uzņēmusies paraugu ņemšanas izmaksas. Šādā gadījumā Savienības ieguldījums būtu jānosaka, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kurām piemērojama paredzētā līdzfinansējuma likme.

(15)	Būtu arī jāprecizē, ka dalībvalstīm nav jāveic priekšfinansēšana programmu daļai, ko tās īsteno trešās valstīs.

(16)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmums 2013/722/ES.

(17)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Portugāles iesniegtās grozītās infekciozā katarālā drudža izskaušanas un uzraudzības viena gada programmas apstiprinājums

Ar šo apstiprina Portugāles 2014. gada 12. septembrī iesniegto grozīto infekciozā katarālā drudža izskaušanas un uzraudzības viena gada programmu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim.

2. pants

Ungārijas iesniegtās grozītās trakumsērgas izskaušanas viena gada programmas apstiprinājums

Ar šo apstiprina Ungārijas 2014. gada 23. aprīlī iesniegto transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzraudzības viena gada programmu laika posmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

3. pants

Latvijas iesniegtās grozītās klasiskā cūku mēra kontroles un uzraudzības viena gada programmas apstiprinājums

Ar šo apstiprina Latvijas 2014. gada 5. novembrī iesniegto klasiskā mēra kontroles un uzraudzības grozīto viena gada programmu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim.

4. pants

Polijas iesniegtās grozītās trakumsērgas izskaušanas viena gada programmas apstiprinājums

Ar šo apstiprina Polijas 2014. gada 7. novembrī iesniegto grozīto trakumsērgas izskaušanas programmu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim.

5. pants

Grozījumi Īstenošanas lēmumā 2013/722/ES

Īstenošanas lēmumu 2013/722/ES groza šādi:

2. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:

“iii)

bakterioloģiskajiem/PĶR testiem, nepārsniedzot vidēji EUR 10 par testu;”

;

2. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

nepārsniedz šādu summu:

i)	EUR 5 100 000 Spānijai;

ii)	EUR 150 000 Horvātijai;

iii)	EUR 2 715 000 Itālijai;

iv)	EUR 805 000 Portugālei;

v)	EUR 1 560 000 Apvienotajai Karalistei.”

;

3)	3. panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “2. Savienības finansiālais ieguldījums dalībvalstīm, kas minētas 1. punktā:” ;

3. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)	bakterioloģiskajiem/PĶR testiem, nepārsniedzot vidēji EUR 10 par testu;”

;

3. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

nepārsniedz šādu summu:

i)	EUR 12 700 000 Īrijai;

ii)	EUR 14 000 000 Spānijai;

iii)	EUR 330 000 Horvātijai;

iv)	EUR 5 100 000 Itālijai;

v)	EUR 1 035 000 Portugālei;

vi)	EUR 31 000 000 Apvienotajai Karalistei.”

;

6)	3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Atkāpjoties no 3. panta 2. punkta, ja tuberkulīna testu izmaksas nav radušās tieši dalībvalstij, Savienības finansiālais ieguldījums ir ierobežots līdz 50 % no faktiskajām izmaksām, kas radušās dalībvalstij tuberkulīna iegādei.” ;

4. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)	bakterioloģiskajiem/PĶR testiem, nepārsniedzot vidēji EUR 10 par testu;”

;

4. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

nepārsniedz šādu summu:

i)	EUR 7 300 000 Spānijai;

ii)	EUR 385 000 Horvātijai;

iii)	EUR 3 935 000 Itālijai;

iv)	EUR 160 000 Kiprai;

v)	EUR 1 125 000 Portugālei.”

;

5. panta pirmo punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ar šo laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim apstiprina Beļģijas, Bulgārijas, Vācijas, Igaunijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Austrijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas un Somijas iesniegtās mājdzīvnieku infekciozā katarālā drudža izskaušanas un uzraudzības programmas.”

;

10)

5. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

nepārsniedz šādu summu:

i)	EUR 11 000 Beļģijai;

ii)	EUR 100 000 Bulgārijai;

iii)	EUR 72 000 Vācijai;

iv)	EUR 3 000 Igaunijai;

v)	EUR 75 000 Grieķijai;

vi)	EUR 850 000 Spānijai;

vii)	EUR 170 000 Francijai;

viii)

EUR 2 150 000 Itālijai;

ix)	EUR 6 000 Latvijai;

x)	EUR 8 000 Lietuvai;

xi)	EUR 5 000 Maltai;

xii)	EUR 5 000 Austrijai;

xiii)

EUR 25 000 Polijai;

xiv)	EUR 155 000 Portugālei;

xv)	EUR 115 000 Rumānijai;

xvi)	EUR 16 000 Slovēnijai;

xvii)

EUR 25 000 Slovākijai;

xviii)

EUR 5 000 Somijai.”

;

11)

6. panta 8. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

nepārsniedz šādu summu:

i)	EUR 1 000 000 Beļģijai;

ii)	EUR 70 000 Bulgārijai;

iii)	EUR 175 000 Čehijas programmai, kas minēta 3. punktā;

iv)	EUR 710 000 Čehijas programmai, kas minēta 4. punktā;

v)	EUR 320 000 Dānijai;

vi)	EUR 980 000 Vācijai;

vii)	EUR 10 000 Igaunijai;

viii)

EUR 25 000 Īrijai;

ix)	EUR 860 000 Grieķijai;

x)	EUR 1 390 000 Spānijai;

xi)	EUR 1 360 000 Francijai;

xii)	EUR 205 000 Horvātijai;

xiii)

EUR 1 700 000 Itālijai;

xiv)	EUR 95 000 Kiprai;

xv)	EUR 75 000 Latvijai;

xvi)	EUR 10 000 Luksemburgai;

xvii)

EUR 1 940 000 Ungārijai;

xviii)

EUR 20 000 Maltai;

xix)	EUR 2 880 000 Nīderlandei;

xx)	EUR 1 190 000 Austrijai;

xxi)	EUR 20 000 Polijas programmai, kas minēta 2. punktā;

xxii)

EUR 3 180 000 Polijas programmai, kas minēta 6. punktā;

xxiii)

EUR 35 000 Portugālei;

xxiv)

EUR 250 000 Rumānijai;

xxv)	EUR 35 000 Slovēnijai;

xxvi)

EUR 2 500 000 Slovākijai;

xxvii)

EUR 150 000 Apvienotajai Karalistei.”

;

12)

7. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

nepārsniedz šādu summu:

i)	EUR 150 000 Bulgārijai;

ii)	EUR 710 000 Vācijai;

iii)	EUR 35 000 Francijai;

iv)	EUR 145 000 Horvātijai;

v)	EUR 170 000 Latvijai;

vi)	EUR 60 000 Ungārijai;

vii)	EUR 835 000 Rumānijai;

viii)

EUR 485 000 Slovākijai.”

;

13)	svītro 7. panta 3. punktu;

14)

8. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	Itālijai nepārsniedz EUR 815 000.”

;

15)

9. panta 4. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

nepārsniedz šādu summu:

i)	EUR 50 000 Beļģijai;

ii)	EUR 15 000 Bulgārijai;

iii)	EUR 15 000 Čehijai;

iv)	EUR 65 000 Vācijai;

v)	EUR 5 000 Igaunijai;

vi)	EUR 70 000 Īrijai;

vii)	EUR 15 000 Grieķijai;

viii)

EUR 65 000 Spānijai;

ix)	EUR 120 000 Francijai;

x)	EUR 40 000 Horvātijai;

xi)	EUR 1 115 000 Itālijai;

xii)	EUR 20 000 Kiprai;

xiii)

EUR 20 000 Latvijai;

xiv)	EUR 10 000 Lietuvai;

xv)	EUR 10 000 Luksemburgai;

xvi)	EUR 165 000 Ungārijai;

xvii)

EUR 5 000 Maltai;

xviii)

EUR 160 000 Nīderlandei;

xix)	EUR 25 000 Austrijai;

xx)	EUR 95 000 Polijai;

xxi)	EUR 25 000 Portugālei;

xxii)

EUR 165 000 Rumānijai;

xxiii)

EUR 45 000 Slovēnijai;

xxiv)

EUR 25 000 Slovākijai;

xxv)	EUR 40 000 Somijai;

xxvi)

EUR 30 000 Zviedrijai;

xxvii)

EUR 140 000 Apvienotajai Karalistei.”

;

16)

10. panta 4. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

nepārsniedz šādu summu:

i)	EUR 260 000 Beļģijai;

ii)	EUR 330 000 Bulgārijai;

iii)	EUR 165 000 Čehijai;

iv)	EUR 2 390 000 Vācijai;

v)	EUR 45 000 Igaunijai;

vi)	EUR 755 000 Īrijai;

vii)	EUR 1 355 000 Grieķijai;

viii)

EUR 1 525 000 Spānijai;

ix)	EUR 7 700 000 Francijai;

x)	EUR 2 115 000 Itālijai;

xi)	EUR 300 000 Horvātijai;

xii)	EUR 815 000 Kiprai;

xiii)

EUR 65 000 Latvijai;

xiv)	EUR 75 000 Lietuvai;

xv)	EUR 30 000 Luksemburgai;

xvi)	EUR 660 000 Ungārijai;

xvii)

EUR 15 000 Maltai;

xviii)

EUR 465 000 Nīderlandei;

xix)	EUR 175 000 Austrijai;

xx)	EUR 1 220 000 Polijai;

xxi)	EUR 475 000 Portugālei;

xxii)

EUR 1 060 000 Rumānijai;

xxiii)

EUR 115 000 Slovēnijai;

xxiv)

EUR 170 000 Slovākijai;

xxv)	EUR 100 000 Somijai;

xxvi)

EUR 105 000 Zviedrijai;

xxvii)

EUR 1 475 000 Apvienotajai Karalistei.”

;

17)

11. panta 6. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

nepārsniedz šādu summu:

i)	EUR 1 665 000 Bulgārijai;

ii)	EUR 1 300 000 Grieķijai;

iii)	EUR 460 000 Igaunijai;

iv)	EUR 140 000 Itālijai;

v)	EUR 1 400 000 Horvātijai;

vi)	EUR 400 000 Latvijai;

vii)	EUR 2 350 000 Lietuvai;

viii)

EUR 1 970 000 Ungārijai;

ix)	EUR 6 400 000 Polijai;

x)	EUR 3 000 000 Rumānijai;

xi)	EUR 810 000 Slovēnijai;

xii)	EUR 285 000 Slovākijai;

xiii)

EUR 250 000 Somijai.”

;

18)

11. panta 7. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

nepārsniedz:

i)	EUR 110 000 attiecībā uz Igaunijas programmas daļu, ko īsteno Krievijas Federācijā;

ii)	EUR 400 000 attiecībā uz Latvijas programmas daļu, ko īsteno Baltkrievijā;

iii)	EUR 1 110 000 attiecībā uz Lietuvas programmas daļu, ko īsteno Baltkrievijā;

iv)	EUR 1 500 000 attiecībā uz Polijas programmas daļu, ko īsteno Ukrainā;

v)	EUR 95 000 attiecībā uz Somijas programmas daļu, ko īsteno Krievijas Federācijā.”

;

19)

13. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Tikai tās izmaksas, kas radušās, īstenojot 2.–12. pantā minētās gada vai daudzgadu programmas, un kas samaksātas pirms dalībvalsts nobeiguma ziņojuma iesniegšanas, ir attiecināmas, lai saņemtu līdzfinansējumu, izmantojot Savienības finansiālo ieguldījumu, izņemot 11. panta 7. punktā minētās izmaksas.”

;

20)

I pielikuma 3. punktā iekļauto tabulu aizstāj ar šādu:

“3.

Tuberkulīna testēšana saskaņā ar liellopu tuberkulozes programmām:

(EUR)
Dalībvalsts	Izmaksas par vienību
Horvātija Portugāle	1,12
Spānija	2,63
Īrija Itālija Apvienotā Karaliste	4,36”

6. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 155, 18.6.2009., 30. lpp.

(2) OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.

(3) Komisijas 2008. gada 25. aprīļa Lēmums 2008/341/EK, ar ko nosaka, kādiem Kopienas kritērijiem atbilst valsts programmas par atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu apkarošanu, kontroli un uzraudzību (OV L 115, 29.4.2008., 44. lpp.).

(4) Komisijas 2013. gada 29. novembra Īstenošanas lēmums 2013/722/ES, ar ko apstiprina atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības gada un daudzgadu programmas, kuras dalībvalstis iesniegušas 2014. gadam un turpmākajiem gadiem, un Savienības finansiālo ieguldījumu (OV L 328, 7.12.2013., 101. lpp.).

(5) Komisijas 2014. gada 24. februāra Lēmums C(2014)1035, ar ko viena gada un daudzgadu programmās, kuras paredzētas, lai izskaustu, kontrolētu un uzraudzītu dzīvnieku slimības un zoonozes, atļauj izmantot vienības izmaksas.

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/181

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 17. decembris),

ar ko nosaka, ka tā atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšana, kurš noteikts saskaņā ar stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, attiecībā uz Peru izcelsmes banānu importu 2014. gadā nav atbilstīga

(2014/926/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regulu (ES) Nr. 19/2013, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (1), un jo īpaši tās 15. pantu,

tā kā:

(1)	Stabilizācijas mehānisms banāniem tika ieviests ar Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, ko puses provizoriski piemēro attiecībā uz Kolumbiju un Peru attiecīgi no 2013. gada 1. augusta un no 2013. gada 1. marta.

(2)

Saskaņā ar šo mehānismu un ievērojot Regulas (ES) Nr. 19/2013 15. panta 2. punktu, kad attiecībā uz svaigu banānu (Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras pozīcija 0803 90 10) importu no Kolumbijas vai Peru pārsniegts importa apjoma robežlīmenis, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar kuru tā var noteikt atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu Kolumbijas vai Peru izcelsmes banānu importam vai noteikt, ka šāda pagaidu atcelšana nav atbilstīga.

(3)	Komisijas lēmums tiek pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu.

(4)	2014. gada novembrī atklājās, ka Peru izcelsmes svaigu banānu imports Savienībā ir pārsniedzis iepriekšminētajā Tirdzniecības nolīgumā noteikto slieksni.

(5)

Šajā sakarā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 19/2013 15. panta 3. punktu Komisija izvērtēja attiecīgā importa ietekmi uz situāciju Eiropas Savienības banānu tirgū, cita starpā ņemot vērā šādus faktorus: attiecīgā importa ietekme uz cenu līmeni Savienībā, situācija importa jomā no citiem avotiem, Savienības tirgus vispārējā stabilitāte.

(6)	No 2014. gada janvāra līdz 2014. gada septembrim Peru izcelsmes svaigu banānu imports bija tikai 1,9 % no kopējā svaigu banānu importa Savienībā (pamatojoties uz Eurostat datiem).

(7)	Svaigu banānu imports no citām tradicionālajām importētājām valstīm, proti, Kolumbijas, Kostarikas un Panamas, lielā mērā saglabājās zem sliekšņa, kas tām noteikts salīdzināmos stabilizācijas mehānismos, un pēdējo triju gadu laikā tām raksturīgas tādas pašas tendences un vienības vērtības.

(8)	Salīdzinot ar banānu cenu vidējiem rādītājiem iepriekšējos mēnešos, 2014. gada oktobrī Savienības tirgū nav novērotas banānu vidējās vairumtirdzniecības cenas (0,98 EUR/kg) būtiskas izmaiņas.

(9)	Turklāt nav pazīmju, ka svaigu banānu imports no Peru, kas pārsniedz noteikto importa apjoma gada robežlīmeni, destabilizējis Savienības tirgu vai ka tas būtiski ietekmējis Savienības ražotāju stāvokli.

(10)	Visbeidzot, nepastāv nopietnas pasliktināšanās draudi vai nopietna pasliktināšanās Savienības attālāko reģionu ražotājiem.

(11)	Pamatojoties uz iepriekš minēto izvērtējumu, Komisija ir secinājusi, ka atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšana attiecībā uz Peru izcelsmes banānu importu nebūtu atbilstīga. Komisija turpinās cieši uzraudzīt banānu importu no Peru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšana attiecībā uz tādu svaigu banānu importu no Peru, kuri klasificēti Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 0803 90 10, 2014. gadā nav atbilstīga.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 17, 19.1.2013., 1. lpp.

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/183

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 17. decembris),

ar ko groza Īstenošanas Lēmumu 2013/770/ES, lai Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru pārveidotu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūru

(2014/927/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (1), un jo īpaši tās 3. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/770/ES (2) Komisija izveidoja Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru (“Aģentūra”) un uzticēja tai pārvaldīt Savienības 2014.–2020. gada programmas patērētāju tiesību un veselības aizsardzības jomā, kā arī mācību pasākumus pārtikas nekaitīguma jomā, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 2000/29/EK (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (4). Aģentūra ir pierādījusi savu lietderīgumu un efektivitāti.

(2)	Komisija 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (5) ierosināja vairāk izmantot esošās izpildaģentūras, lai īstenotu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ietvertās Savienības programmas.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1144/2014 (6) paredzētie informatīvie un noieta veicināšanas pasākumi, kas attiecas uz lauksaimniecības produktiem un tiek īstenoti iekšējā tirgū un trešās valstīs, un šo pasākumu pārvaldība ietver tādu tehnisku projektu īstenošanu, kas nav saistīti ar politisku lēmumu pieņemšanu, bet visa projekta cikla laikā prasa padziļinātas tehniskas un finanšu zināšanas.

(4)

Izmaksu un ieguvumu analīze (IIA) (7), ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 3. panta 1. punktu, lai novērtētu izmaksas un ieguvumus no 2014.–2020. gada Savienības izdevumu programmu daļu deleģēšanas izpildaģentūrām, ietvēra uzdevumu pārvaldību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1144/2014. Komisija koriģēja IIA, lai iegūtu lielāku efektivitātes pieaugumu, kā arī veica darbinieku skaita papildu samazināšanu Komisijas līmenī, lai nodrošinātu vispārēju budžeta neitralitāti, kompensējot izdevumus par papildu cilvēkresursiem izpildaģentūrās, veicot attiecīgo resursu līmeņa samazināšanu Komisijā. Minētajā pasākumā jau bija iekļauti ar šīs programmas deleģēšanu saistītie resursi. IIA ir parādījusi, ka, uzticot Aģentūrai zināmus īstenošanas uzdevumus saistībā ar informatīvajiem un noieta veicināšanas pasākumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktiem, tiktu gūts ievērojami lielāks kvalitatīvs un kvantitatīvs labums nekā tad, ja visus šos aspektus pārvaldītu tikai Komisija ar tās iekšējiem resursiem. Šie uzdevumi tematiskā ziņā atbilst Aģentūras pilnvarām un misijai. Aģentūra jau ir uzkrājusi tieši šādu uzdevumu izpildei vajadzīgo pieredzi, prasmes un spējas. Ņemot vērā tās relatīvi nelielo izmēru, Aģentūra ir labi piemērota, lai pildītu uzdevumus, kas ietilpst tādā programmā, kuras pārvaldības modelis ir līdzīgs. Turklāt, ja pārvaldību īstenos ar Aģentūras starpniecību, uzlabosies Savienības intervences redzamība šajā jomā. Jauno uzdevumu izpildē Aģentūra var izmantot jau pastāvošos saziņas un informācijas izplatīšanas kanālus. Turklāt, uzņemoties jaunos uzdevumus, Aģentūra pārvaldīs lielākus budžetus un palielināsies tiktāl, ka kļūs iespējamas turpmākas sinerģijas.

(5)	Regulas (ES) Nr. 1144/2014 pieņemšanas termiņa dēļ Aģentūras pilnvaras, kā paredzēts Īstenošanas lēmumā 2013/770/ES, neattiecās uz šīs jaunās programmas deleģēšanu.

(6)	Lai atspoguļotu minētos papildu uzdevumus, Aģentūra būtu jāpārveido par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūru.

(7)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas lēmums 2013/770/ES.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Izpildaģentūru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Īstenošanas lēmumu 2013/770/ES groza šādi:

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Nodibināšana

Ar šo tiek nodibināta Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra (“Aģentūra”), kura no 2014. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim aizstāj izpildaģentūru, kas izveidota ar Lēmumu 2004/858/EK, un ir tās pēctece, un Aģentūras statūtus reglamentē Regula (EK) Nr. 58/2003.”

;

lēmuma 3. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)	informatīvie un noieta veicināšanas pasākumi, kas attiecas uz lauksaimniecības produktiem un tiek īstenoti iekšējā tirgū un trešās valstīs.”

Briselē, 2014. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(2) Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmums 2013/770/ES, ar ko nodibina Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/858/EK (OV L 341, 18.12.2013., 69. lpp.).

(3) Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(5) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500 galīgā redakcija).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.).

(7) Izmaksu un ieguvumu analīze attiecībā uz tādu uzdevumu deleģēšanu izpildaģentūrām, kuri saistīti ar Savienības 2014.–2020. gada programmu īstenošanu (nobeiguma ziņojums, 2013. gada 19. augusts).

18.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/185

Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1078/2014 (2014. gada 7. augusts), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu I pielikumu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 297, 2014. gada 15. oktobris )

5. lappusē pielikuma 2. punkta d) apakšpunktā Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 2. daļas grozījumos:

tekstu:

“d)

pievieno šādus ierakstus:

Ķīmiskā viela	CAS Nr.	Einecs numurs	KN kods	Kategorija (*)	Lietojuma ierobežojums (**)
“Azociklotīns	41083-11-8	255-209-1	2933 99 80	p
Bitertanols	55179-31-2	259-513-5	2933 99 80	p
Cinidonetils	142891-20-1	n.a.	2925 19 95	p
Ciklanilīds	113136-77-9	419-150-7	2924 29 98	p
Ciheksatīns	13121-70-5	236-049-1	2931 90 90	p
Etoksisulfurons	126801-58-9	n.a.	2933 59 95	p
Oksadiargils	39807-15-3	254-637-6	2934 99 90	p
Rotenons	83-79-4	201-501-9	2932 99 00	p””

lasīt šādi:

“d)

pievieno šādus ierakstus:

Ķīmiskā viela	CAS Nr.	Einecs numurs	KN kods	Kategorija (*)	Lietojuma ierobežojums (**)
“Azociklotīns	41083-11-8	255-209-1	2933 99 80	p	b
Bitertanols	55179-31-2	259-513-5	2933 99 80	p	b
Cinidonetils	142891-20-1	n.a.	2925 19 95	p	b
Ciklanilīds	113136-77-9	419-150-7	2924 29 98	p	b
Ciheksatīns	13121-70-5	236-049-1	2931 90 90	p	b
Etoksisulfurons	126801-58-9	n.a.	2933 59 95	p	b
Oksadiargils	39807-15-3	254-637-6	2934 99 90	p	b
Rotenons	83-79-4	201-501-9	2932 99 00	p	sr””

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 363

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 18. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 1340/2014 (2014. gada 15. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1388/2013, ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību	1
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 1341/2014 (2014. gada 15. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1387/2013, ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem	10
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1342/2014 (2014. gada 17. decembris), ar kuru groza IV un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem ( 1 )	67
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1343/2014 (2014. gada 17. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 951/2007, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus pārrobežu sadarbības programmām, ko finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006	75
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1344/2014 (2014. gada 17. decembris), ar kuru 2014./2015. gada kvotām, kas iedalītas anšovu zvejai Biskajas līcī, pievieno daudzumus, kurus Francija un Spānija 2013./2014. gada zvejas sezonā ieturējusi saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu	78
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1345/2014 (2014. gada 17. decembris) par cukura, izoglikozes un fruktozes pārpalikuma daudzumu noteikšanu Horvātijā	80
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1346/2014 (2014. gada 17. decembris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sulfanilskābes importam un ar ko atceļ galīgo antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam	82
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1347/2014 (2014. gada 17. decembris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 18. pantam atceļ galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam	101
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1348/2014 (2014. gada 17. decembris) par datu ziņošanu, īstenojot 8. panta 2. punktu un 8. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību ( 1 )	121
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1349/2014 (2014. gada 17. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	143
		LĒMUMI
		2014/919/ES
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (2014. gada 9. decembris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2013/463/ES, ar ko apstiprina Kipras makroekonomikas korekciju programmu	145
	*	Padomes Lēmums 2014/920/KĀDP (2014. gada 15. decembris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāju	149
		2014/921/ES
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (2014. gada 16. decembris), ar kuru saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu Horvātijai atļauj piemērot atbrīvojumu no nodokļa gāzeļļai, kas izmantota humānās atmīnēšanas mašīnās	150
	*	Padomes Lēmums 2014/922/KĀDP (2014. gada 17. decembris), ar ko groza un pagarina Lēmumu 2010/279/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju Afganistānā (EUPOL AFGHANISTAN)	152
		2014/923/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 12. decembris) par Ļoti garas bāzes interferometrijas kopinstitūta kā Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcija (JIV-ERIC) izveidi	156
		2014/924/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 16. decembris), ar ko paredz atkāpšanos no atsevišķiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes oša (Fraxinus L.) koksni un mizu (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 9469)	170
		2014/925/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 16. decembris), ar ko apstiprina dažas dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības grozītās programmas 2014. gadam un groza Īstenošanas lēmumu 2013/722/ES attiecībā uz Savienības finansiālo ieguldījumu konkrētām ar minēto lēmumu apstiprinātām programmām (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 9650)	173
		2014/926/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 17. decembris), ar ko nosaka, ka tā atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšana, kurš noteikts saskaņā ar stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, attiecībā uz Peru izcelsmes banānu importu 2014. gadā nav atbilstīga	181
		2014/927/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 17. decembris), ar ko groza Īstenošanas Lēmumu 2013/770/ES, lai Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru pārveidotu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūru	183

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1078/2014 (2014. gada 7. augusts), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu I pielikumu ( OV L 297, 15.10.2014. )	185