30.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/4

ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”,

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība” jeb “ES”, un

EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, turpmāk “Euratom”,

no vienas puses, un

MOLDOVAS REPUBLIKA,

no otras puses,

turpmāk kopā “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu kopīgās vērtības un spēcīgās saites starp tām, kas iedibinātas, īstenojot Partnerības un sadarbības līgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, un tiek attīstītas Eiropas kaimiņattiecību politikas un Austrumu partnerības ietvaros, un atzīstot Pušu kopējo vēlmi turpināt vērienīgi un radoši attīstīt, nostiprināt un paplašināt to attiecības;

APLIECINOT Moldovas Republikas eiropeiskos centienus un izvēlēto virzību uz Eiropu;

ATZĪSTOT, ka kopīgās vērtības, uz kurām pamatojas ES, proti, demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un tiesiskums, ir pamats arī politiskajai asociācijai un ekonomiskajai integrācijai, kā tas paredzēts šajā nolīgumā;

ŅĒMOT VĒRĀ, ka šis nolīgums neskar un neietekmē ES un Moldovas Republikas attiecību turpmāko progresīvu attīstību;

ATZĪSTOT, ka Moldovas Republikai ir vēsturiskas saiknes un kopīgas vērtības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un ka tā ir apņēmusies īstenot un sekmēt šīs vērtības, kuras iedvesmo Moldovas Republikas izvēli par labu Eiropai;

ATZĪSTOT to, cik nozīmīgs ir 2005. gada ES un Moldovas Republikas Eiropas Kaimiņattiecību politikas Rīcības plāns, lai nostiprinātu attiecības starp ES un Moldovas Republiku un palīdzētu virzīt uz priekšu reformu un tuvināšanās procesu Moldovas Republikā, tādējādi veicinot pakāpenisku ekonomisko integrāciju un politiskās saiknes padziļināšanos;

APŅEMOTIES stiprināt pamatbrīvību, cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības ievērošanu;

ATGĀDINOT jo īpaši savu vēlmi veicināt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, tostarp šajā nolūkā sadarbojoties Eiropas Padomes ietvaros;

VĒLOTIES veicināt Moldovas Republikas politisko un sociālekonomisko attīstību, īstenojot plašu un daudzpusīgu sadarbību daudzās dažādās kopēju interešu jomās, tostarp laba pārvaldība, brīvība, drošība un tiesiskums, tirdzniecības integrācija un uzlabota ekonomiskā sadarbība, nodarbinātība un sociālā politika, finanšu pārvaldība, valsts pārvaldes un civildienesta reforma, pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, iestāžu veidošana, nabadzības samazināšana un ilgtspējīga attīstība;

APŅEMOTIES īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dokumentos, jo īpaši 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā, un Madrides, Stambulas un Vīnes konferencēs attiecīgi 1991. un 1992. gadā pieņemtajos noslēguma dokumentos, un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas 1950. gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā;

ATGĀDINOT savu vēlmi stiprināt starptautisko mieru un drošību, kā arī iesaistīties efektīvās daudzpusējās attiecībās un mierīgā strīdu noregulējumā, jo īpaši šajā nolūkā ciešāk sadarbojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un EDSO ietvaros;

ATZĪSTOT to, cik nozīmīga ir Moldovas Republikas aktīva līdzdalība reģionālās sadarbības veidos;

VĒLOTIES turpmāk attīstīt pastāvīgu politisko dialogu par savstarpēji interesējošiem divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, tostarp reģionālajiem aspektiem, ņemot vērā ES kopējo ārējo un drošības politiku (KĀDP), tostarp arī kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP);

ŅEMOT VĒRĀ ES vēlmi atbalstīt starptautiskos centienus nostiprināt Moldovas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti un veicināt valsts reintegritāciju;

ATZĪSTOT to, cik nozīmīga ir Moldovas Republikas apņemšanās rast dzīvotspējīgu risinājumu Piedņestras konfliktam un ES apņemšanās atbalstīt pēckonfliktu rehabilitāciju;

APŅEMOTIES novērst un apkarot visu veidu organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību un korupciju, un uzlabot sadarbību cīņā pret terorismu;

APŅEMOTIES padziļināt dialogu un sadarbību mobilitātes, migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā, ievērojot ES ārējās migrācijas politikas satvaru, lai panāktu sadarbību legālās migrācijas, tostarp cirkulārās migrācijas, jomā un sadarbību, kuras mērķis ir novērst nelegālo migrāciju, ka arī efektīvi īstenot Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Moldovas Republiku par to personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti;

ATZĪSTOT pakāpeniskos pasākumus, lai pienācīgi ieviestu bezvīzu ceļošanas režīmu Moldovas Republikas pilsoņiem ar noteikumu, ka tiek nodrošināti apstākļi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei;

APSTIPRINOT, ka šā nolīguma noteikumi, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļas darbības jomā, ir saistoši Apvienotajai Karalistei un Īrijai kā atsevišķām Līgumslēdzējām pusēm, nevis kā ES daļām, ja vien ES kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nav kopīgi paziņojušas Moldovas Republikai, ka Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi ir saistoši kā ES daļām saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto protokolu (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Ja Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā ES daļām saskaņā ar minētā protokola 4.a pantu, ES kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nekavējoties informē Moldovas Republiku par jebkādām izmaiņām to nostājā, un šādā gadījumā tām šā nolīguma noteikumi joprojām ir saistoši katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar protokolu (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem Līgumiem;

APŅEMOTIES ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus un apstiprinot ES gatavību atbalstīt Moldovas Republikas ekonomikas reformas;

APŅEMOTIES ievērot vides vajadzības, tostarp īstenot pārrobežu sadarbību un daudzpusējo starptautisko nolīgumu īstenošanu; un ievērot ilgtspējīgas attīstības principus;

VĒLOTIES panākt pakāpenisku integrāciju ES iekšējā tirgū, kā noteikts šajā nolīgumā, inter alia, izveidojot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) kā šā nolīguma daļu;

VĒLOTIES izveidot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, kas paredz plašu regulējuma tuvināšanu un piekļuves tirgum liberalizāciju saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Pušu dalības Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), un minēto tiesību un pienākumu pārredzamu piemērošanu;

UZSKATOT, ka šis nolīgums radīs ekonomiskās attiecības veicinošu jaunu gaisotni starp Pusēm un galvenokārt tam, lai attīstītu tirdzniecību un ieguldījumus un stimulētu konkurenci, kas ir īpaši svarīgi ekonomikas reorganizācijas un modernizācijas faktori;

APŅEMOTIES veicināt energoapgādes drošību, sekmēt atbilstošas infrastruktūras izveidi, palielināt tirgus integrāciju un regulējuma tuvināšanu galvenajiem ES acquis elementiem, un uzlabot energoefektivitāti un atjaunojamu energoresursu avotu izmantošanu;

APLIECINOT nepieciešamību uzlabot sadarbību enerģētikas jomā un Pušu apņemšanos īstenot Enerģētikas kopienas dibināšanas līgumu (“Enerģētikas kopienas līgums”);

VĒLOTIES uzlabot sabiedrības veselības drošības līmeni un cilvēku veselības aizsardzību kā priekšnosacījumu ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei;

APŅEMOTIES veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus, tostarp izmantojot sadarbību un apmaiņu pētniecības un attīstības, izglītības un kultūras jomā;

APŅEMOTIES veicināt pārrobežu un starpreģionālo sadarbību, ievērojot labas kaimiņattiecības;

ATZĪSTOT Moldovas Republikas apņemšanos pakāpeniski tuvināt savus konkrēto nozaru tiesību aktus attiecīgajiem ES tiesību aktiem un tos efektīvi īstenot;

ATZĪSTOT Moldovas Republikas apņemšanos izstrādāt savu administratīvo un institucionālo infrastruktūru tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai;

ŅEMOT VĒRĀ ES vēlmi sniegt atbalstu reformu īstenošanai un izmantot visus pieejamos sadarbības instrumentus un tehnisko, finansiālo un ekonomisko palīdzību minēto centienu īstenošanā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķi

1. Ar šo tiek izveidota asociācija starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses.

2. Minētās asociācijas mērķi ir šādi:

a)	veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp Pusēm, pamatojoties uz kopējām vērtībām un ciešām attiecībām, tostarp palielinot Moldovas Republikas dalību ES politikas virzienos, programmās un aģentūrās;

b)	stiprināt regulējumu, lai uzlabotu politisko dialogu visās savstarpēji interesējošās jomās, nodrošinot ciešu politisko attiecību starp Pusēm attīstību;

c)	sekmēt demokrātijas stiprināšanu un politisko, ekonomisko un institucionālo stabilitāti Moldovas Republikā;

d)	veicināt, saglabāt un stiprināt mieru un stabilitāti reģiona un starptautiskā mērogā, tostarp apvienojot centienus, lai novērstu spriedzes rašanās avotus, uzlabotu robežu drošību, veicinātu pārrobežu sadarbību un labas kaimiņattiecības;

e)	atbalstīt un veicināt sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nolūkā stiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, ka arī cilvēku mobilitāti un savstarpējos kontaktus;

f)	atbalstīt Moldovas Republikas centienus attīstīt tās ekonomisko potenciālu, izmantojot starptautisko sadarbību, arī tuvinot tās tiesību aktus ES tiesību aktiem;

izveidot apstākļus pastiprinātām ekonomiskām un tirdzniecības attiecībām, kuru rezultātā Moldovas Republiku pakāpeniski integrētu ES iekšējā tirgū, kā noteikts šajā nolīgumā, izveidojot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, kas paredz plašu regulējuma tuvināšanu un piekļuves tirgum liberalizāciju saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no dalības Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), un minēto tiesību un pienākumu pārredzamu piemērošanu, un

h)	radīt apstākļus ciešākai sadarbībai citās savstarpēji interesējošās jomās.

I SADAĻA

VISPĀRĒJI PRINCIPI

2. pants

1. Demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību, kas proklamētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un definētas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, ievērošana veido Pušu iekšpolitikas un ārpolitikas pamatu un ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa. Cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču, ar tiem saistītu materiālu un to nogādes līdzekļu izplatīšanu arī ir šā nolīguma būtisks elements.

2. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos ievērot brīvā tirgus ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības un efektīvu daudzpusēju attiecību principus.

3. Puses atkārtoti apstiprina savu gatavību ievērot tiesiskuma un labas pārvaldības principus, kā arī pildīt savus starptautiskos pienākumus, jo īpaši ANO, Eiropas Padomē un EDSO.

4. Puses apņemas veicinātu pārrobežu sadarbību un labas kaimiņattiecības, tostarp sadarbību kopīgu interešu projektu īstenošanā, jo īpaši tādu projektu, kas saistīti ar korupcijas, organizētu un citu noziedzīgu darbību, tostarp starptautiska mēroga darbību, un terorisma novēršanu un apkarošanu. Minētās saistības ir svarīgs elements Pušu attiecību un sadarbības attīstībā un tādējādi sekmē mieru un stabilitāti reģionā.

II SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS UN REFORMA, SADARBĪBA ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JOMĀ

3. pants

Politiskā dialoga mērķi

1. Turpina attīstīt un stiprināt politisko dialogu starp Pusēm savstarpēji interesējošās jomās, tostarp par ārpolitikas un drošības jautājumiem, kā arī par valsts reformu. Tas palielinās politiskās sadarbības efektivitāti un veicinās konverģenci ārpolitikas un drošības jautājumos.

2. Politiskā dialoga mērķi ir šādi:

a)	padziļināt politisko asociāciju un palielināt politisko un drošības politikas konverģenci un efektivitāti;

b)	veicināt starptautisko stabilitāti un drošību, pamatojoties uz efektīvām daudzpusējām attiecībām;

c)	stiprināt sadarbību un dialogu starp Pusēm par starptautisko drošību un krīžu pārvarēšanu jo īpaši, lai risinātu globālas un reģionālas problēmas un galvenos apdraudējumus;

d)	sekmēt uz rezultātiem vērstu un praktisku Pušu sadarbību, lai sasniegtu mieru, drošību un stabilitāti Eiropas kontinentā;

e)	stiprināt demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu un atbalstīt iekšējo politisko reformu konsolidāciju;

f)	attīstīt dialogu un padziļināt Pušu sadarbību drošības un aizsardzības jomā; un

g)	ievērot un veicināt suverenitātes un teritoriālās integritātes, robežu neaizskaramības un neatkarības principus.

4. pants

Valsts reforma

Puses sadarbojas šādās jomās:

a)	attīstot, konsolidējot un palielinot demokrātisko institūciju un tiesiskuma stabilitāti un efektivitāti;

b)	nodrošinot cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

c)	gūstot turpmāku progresu tiesu un tieslietu reformā, lai nodrošinātu tiesu neatkarību, nostiprinātu to administratīvos resursus un garantētu tiesībaizsardzības struktūru objektivitāti un efektivitāti;

d)	turpinot īstenot valsts pārvaldes reformu un veidot atbildīgu, prasmīgu, pārredzamu un profesionālu civildienestu; un

e)	nodrošinot efektīvu cīņu pret korupciju, jo īpaši ņemot vērā starptautiskās sadarbības cīņai pret korupciju pastiprināšanu, un nodrošinot attiecīgo starptautisko juridisko instrumentu efektīvu īstenošanu, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju.

5. pants

Ārpolitika un drošības politika

1. Puses pastiprina dialogu un sadarbību un veicina pakāpenisku konverģenci ārpolitikas un drošības politikas jomā, tostarp Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KĀDP) jomā, un jo īpaši pievēršas konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas, reģionālās stabilitātes, atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas, ieroču kontroles un ieroču eksporta kontroles jautājumiem. Sadarbības pamatā ir kopīgās vērtības un savstarpējās intereses, tās mērķis ir palielināt politikas konverģenci un efektivitāti un veicināt divpusējo, starptautisko un reģionālo forumu izmantošanu.

2. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt suverenitātes un teritoriālās integritātes, robežu neaizskaramības un neatkarības principus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā; un savu apņemšanos veicināt minētos principus to divpusējās un daudzpusējās attiecībās.

6. pants

Starptautiskā Krimināltiesa

1. Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka ir jānodrošina to efektīva kriminālvajāšana, veicot pasākumus valstu un starptautiskā līmenī, tostarp Starptautiskajā Krimināltiesā (ICC).

2. Puses uzskata, ka ICC izveide un efektīva darbība ir nozīmīgs solis starptautiskā miera un tiesiskuma labā. Puses piekrīt sniegt atbalstu ICC, īstenojot Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtus un tās saistītos instrumentus, pienācīgu uzmanību pievēršot tās integritātei.

7. pants

Konfliktu novēršana un krīžu pārvarēšana

Puses pastiprina praktisko sadarbību konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas jomā, jo īpaši ņemot vērā Moldovas Republikas iespējamo dalību ES vadītās civilās un militārās krīžu pārvarēšanas operācijās, kā arī attiecīgos praktiskos vingrinājumos un mācību pasākumos – vērtējot katru gadījumu atsevišķi un pēc iespējama ES uzaicinājuma.

8. pants

Reģionālā stabilitāte

1. Puses pastiprina kopīgos centienus veicināt stabilitāti, drošību un demokrātisko izaugsmi reģionā, kā arī jo īpaši sadarboties, lai panāktu reģiona konfliktu noregulējumu mierīgā ceļā.

2. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos rast ilgtspējīgu risinājumu Piedņestras jautājumam, pilnība ievērojot Moldovas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī kopīgi veicinot pēckonfliktu rehabilitāciju. Kamēr nav rasts konflikta risinājums, un neskarot izveidoto formātu sarunām, Piedņestras jautājums būs viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem politiskajā dialogā starp Pusēm, kā arī dialogā un sadarbībā ar citiem ieinteresētiem starptautiskiem dalībniekiem.

3. Minētie centieni ievēro kopīgos principus starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un citos būtiskos daudzpusējos dokumentos.

9. pants

Masu iznīcināšanas ieroči

1. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajam mieram un stabilitātei. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un savās valstīs īstenojot savus pastāvošos pienākumus atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citus būtiskus starptautiskus pienākumus. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements.

2. Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret MII ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:

a)	veicot pasākumus, lai ratificētu visus pārējos starptautiskos instrumentus šajā ziņā vai lai tiem atbilstošā gadījumā pievienotos, kā arī lai tos pilnībā īstenotu, un

b)	ieviešot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, kontrolējot gan ar MII saistītu preču eksportu, gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar MII, un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem.

3. Puses vienojas izveidot regulāru politisku dialogu, kas papildinās un konsolidēs minētos elementus.

10. pants

Kājnieku ieroču, vieglo ieroču un konvencionālo ieroču eksporta kontrole

1. Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču (KIVI), kā arī to munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvaldība, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.

2. Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt savus pienākumus apkarot KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī to saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem dokumentiem, kas piemērojami minētajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu KIVI nelikumīgu tirdzniecību visās tās izpausmēs.

3. Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju, lai apkarotu KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību un iznīcinātu to pārmērīgos krājumus starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un valstu līmenī.

4. Turklāt Puses vienojas turpināt sadarbību konvencionālo ieroču eksporta kontroles jomā, ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli.

5. Puses vienojas izveidot regulāru politisku dialogu, kas papildinās un konsolidēs minētās apņemšanās.

11. pants

Starptautiskā sadarbība cīņā pret terorismu

1. Puses vienojas sadarboties divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu terorismu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, attiecīgajām ANO rezolūcijām, starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un bēgļu un humanitārajām tiesībām.

2. Šajā nolūkā tās jo īpaši sadarbojas, lai veicinātu starptautisko vienprātību par terorisma novēršanu un cīņu pret terorismu un lai panāktu vienošanos attiecībā uz visaptverošu konvenciju par starptautisko terorismu.

3. Puses, pilnībā īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1373 (2001) un citus attiecīgos ANO instrumentus un piemērojamās starptautiskās konvencijas un instrumentus, saskaņā ar starptautiskajiem un Pušu tiesību aktiem apmainās ar informāciju par teroristu organizācijām un grupām un to darbībām un atbalsta tīkliem.

III SADAĻA

BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS

12. pants

Tiesiskums

1. Īstenojot sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, Puses īpašu nozīmi piešķir tam, lai veicinātu tiesiskumu, tostarp tiesu neatkarību, tiesu pieejamību un tiesības uz taisnīgu tiesu.

2. Puses pilnībā sadarbosies efektīvai iestāžu darbībai tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā.

3. Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana caurstrāvos visa veida sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.

13. pants

Personas datu aizsardzība

1. Puses vienojas sadarboties, lai nodrošinātu personas datu augsta līmeņa aizsardzību saskaņā ar ES, Eiropas Padomes un starptautiskajiem juridiskajiem instrumentiem un standartiem.

2. Uz personas datu apstrādi attiecas tiesību normas, kas minētas šā nolīguma I pielikumā. Personas datu pārsūtīšana starp Pusēm notiek tikai tad, ja šāda pārsūtīšana ir nepieciešama, lai Pušu kompetentās iestādes īstenotu šo nolīgumu vai citus Pušu noslēgtus nolīgumus.

14. pants

Sadarbība migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā

1. Puses atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi kopīgi pārvaldīt migrācijas plūsmas starp to teritorijām, un pastiprina notiekošo visaptverošo dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp legālo migrāciju, starptautisko aizsardzību un cīņu pret nelegālo migrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

2. Sadarbības pamatā būs konkrēto vajadzību novērtējumi, ko veiks, Pusēm savstarpēji konsultējoties, un to īstenos saskaņā ar Pušu spēkā esošajiem tiesību aktiem. Sadarbība jo īpaši būs vērsta uz šādiem aspektiem:

a)	migrācijas pamatcēloņi un sekas;

valstu tiesību aktu izstrāde un īstenošana un prakses iedibināšana attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai ievērotu 1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, 1967. gada Protokola par bēgļu statusu un citu attiecīgo starptautisko instrumentu noteikumus, un lai nodrošinātu “nerepatriēšanas principa” ievērošanu;

c)	uzņemšanas noteikumi, uzņemto personu tiesības un statuss, taisnīga attieksme pret migrantiem, kas likumīgi uzturas citā valstī, šo personu integrācija, izglītošana un apmācība, kā arī pasākumi cīņai pret rasismu un ksenofobiju;

d)	efektīvas un preventīvas politikas izstrāde cīņai pret nelegālu imigrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ieskaitot jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelegālo tirgoņu tīklus un kā aizsargāt šādas tirdzniecības upurus;

e)	nelegālo migrantu atgriešanas veicināšana un atvieglošana, un

robežu pārvaldības un dokumentu drošības jomā – organizatoriski, mācību, paraugprakses un citi operatīvi pasākumi, kā arī sadarbības starp Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) un Moldovas Republikas Robežapsardzes dienestu pastiprināšana.

3. Sadarbība var arī veicināt cirkulāro migrāciju par labu attīstībai.

15. pants

Personu pārvietošanās

1. Puses nodrošinās, ka pilnībā tiek īstenots:

a)	Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Moldovas Republiku par to personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, kas stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī, un

b)	Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Moldovas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, kas stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī un kas grozīts 2012. gada 27. jūnijā.

2. Puses cenšas veicināt pilsoņu mobilitāti un veic pakāpeniskus pasākumus, lai pienācīgi sasniegtu kopējo mērķi – bezvīzu režīmu –, ar noteikumu, ka ir ieviesti nosacījumi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, kas noteikti vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānā.

16. pants

Organizētās noziedzības, korupcijas un nelikumīgu darbību novēršana un apkarošana

1. Puses sadarbojas, lai novērstu un apkarotu visu veidu organizētas vai citas noziedzīgas un nelikumīgas darbības, tostarp starptautiska mēroga darbības, piemēram:

a)	cilvēku kontrabanda un tirdzniecība;

b)	preču, tostarp kājnieku ieroču un nelegālo narkotiku, kontrabanda un nelikumīga tirdzniecība;

c)	nelikumīgas darbības ekonomikā un finanšu darbības, piemēram, viltošana, krāpšana nodokļu jomā un publiskā iepirkuma jomā;

d)	krāpšana, kā minēts šā nolīguma VI sadaļā (Finansiālā sadarbība un noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli), projektos, ko finansē starptautiski līdzekļu devēji;

e)	aktīvā un pasīvā korupcija gan privātajā, gan publiskajā sektorā, tostarp dienesta stāvokļa un pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un tirgošanās ar ietekmi;

f)	dokumentu viltošana un nepatiesu ziņu sniegšana, un

g)	kibernoziegumi.

2. Puses veicina divpusēju, reģionālu un starptautisku sadarbību starp tiesībaizsardzības struktūrām, tostarp stiprina sadarbību starp Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) un attiecīgajām Moldovas Republikas iestādēm. Puses ir apņēmušās efektīvi īstenot attiecīgos starptautiskos standartus, jo īpaši tos, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību (UNTOC) un tās trijos protokolos, un Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvencijā un attiecīgajos Eiropas Padomes instrumentos korupcijas novēršanai un apkarošanai.

17. pants

Vēršanās pret nelegālajām narkotikām

1. Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju narkotisko vielu jautājumiem. Stratēģijas un rīcības narkotisko vielu jomā ir vērstas uz to, lai nostiprinātu struktūras, kas vēršas pret nelegālajām narkotikām, samazinātu to piegādi, tirdzniecību un pieprasījumu, risinātu narkomānijas izraisītās veselības problēmas un sociālās sekas, kā arī efektīvāk novērstu ķīmisko prekursoru novirzīšanu, ko izmanto nelikumīgai narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai.

2. Puses vienojas par vajadzīgajām sadarbības metodēm minēto mērķu sasniegšanai. Pasākumu pamatā ir vispārēji pieņemtie principi, kas ir saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju (2013. – 2020. gads), Politisko deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai, kas apstiprināta 1998. gada jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā sesijā par narkotikām.

18. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

1. Puses sadarbojas, lai nepieļautu savu finanšu sistēmu un saistīto citu sistēmu izmantošanu noziedzīgās darbībās iegūtu līdzekļu legalizēšanai, kā arī terorisma finansēšanai. Minētā sadarbība sniedzas līdz tādu līdzekļu atgūšanai, kas iegūti noziedzīgu darbību rezultātā.

2. Sadarbojoties šajā jomā, ir atļauts apmainīties ar būtisko informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un pieņemt tādus atbilstošus standartus, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, kas līdzvērtīgi standartiem, ko pieņēmušas šajā jomā iesaistītās starptautiskās struktūras, piemēram Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (FATF).

19. pants

Terorisma apkarošana

Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apslāpētu terorisma aktus, pilnībā ievērojot tiesiskumu, starptautiskās cilvēktiesības, bēgļu tiesības un humanitārās tiesības un saskaņā ar ANO 2006. gada Vispārējās terorisma apkarošanas stratēģiju, kā arī attiecīgajiem Pušu normatīvajiem aktiem. Puses to dara, jo īpaši pilnībā īstenojot ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1267 (1999), 1373 (2001), 1540 (2004) un 1904 (2009) un citus attiecīgos ANO instrumentus un piemērojamās starptautiskās konvencijas un instrumentus:

a)	apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un viņu atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajām un valsts tiesībām;

b)	apmainoties ar viedokļiem par terorisma tendencēm un līdzekļiem un metodēm terorisma apkarošanai, tostarp tehnikas jomu un mācībām, un apmainoties ar pieredzi attiecībā uz terorisma novēršanu, un

c)	apmainoties ar paraugpraksi cilvēktiesību aizsardzībā cīņā pret terorismu.

20. pants

Tiesiskā sadarbība

1. Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, jo īpaši Hāgas starptautisko privāttiesību konferences konvencijas starptautiskās tiesiskās sadarbības un tiesvedības jomā, kā arī bērnu aizsardzības jomā, apspriešanu, ratifikāciju un īstenošanu.

2. Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās Puses centīsies uzlabot sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā. Tas vajadzības gadījumā ietvertu pievienošanos attiecīgajiem starptautiskajiem ANO un Eiropas Padomes instrumentiem un to īstenošanu, kā arī ciešāku sadarbību ar Eurojust.

IV SADAĻA

EKONOMISKĀ SADARBĪBA UN SADARBĪBA CITĀS NOZARĒS

1. NODAĻA

Valsts pārvaldes reforma

21. pants

Sadarbība ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Moldovas Republikā efektīvas un atbildīgas valsts pārvaldes veidošanos ar mērķi atbalstīt tiesiskuma īstenošanu, nodrošināt, ka valsts iestādes strādā visas Moldovas Republikas iedzīvotāju labā un ka netraucēti attīstās Moldovas Republikas attiecības ar tās partneriem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta izpildfunkciju modernizācijai un attīstībai ar mērķi sniegt kvalitatīvus pakalpojumus Moldovas Republikas iedzīvotājiem.

22. pants

Sadarbība attiecas uz šādām jomām:

a)	valsts iestāžu institucionāla un funkcionāla attīstība, lai palielinātu to darbības efektivitāti un nodrošinātu efektīvu, uz līdzdalības un pārredzamības principiem balstītu lēmumu pieņemšanas un stratēģiskās plānošanas procesu;

b)	publisko pakalpojumu modernizācija, tostarp e-pārvaldes ieviešana un īstenošana, lai palielinātu pakalpojumu sniegšanas iedzīvotājiem efektivitāti un samazinātu darījumbības izmaksas;

c)	profesionāla civildienesta izveide, pamatojoties uz vadības pārskatatbildību un efektīvu pilnvaru deleģējumu, kā arī taisnīgu un pārredzamu darbā pieņemšanas, mācību, novērtēšanas un atalgojuma noteikšanas procesu;

d)	efektīva un profesionāla cilvēkresursu vadība un karjeras attīstība, un

e)	ētikas vērtību sekmēšanai civildienestā.

23. pants

Sadarbība attiecas uz visiem, valsts pārvaldes līmeņiem, tostarp uz vietējā līmeņa pārvaldi.

2. NODAĻA

Dialogs par ekonomikas jautājumiem

24. pants

1. ES un Moldovas Republika veicina ekonomikas reformas norisi, uzlabojot izpratni par to ekonomikas pamatprincipiem. Pušu sadarbības mērķis ir veicināt ekonomikas politiku, kas atbilst funkcionējošai tirgus ekonomikai, kā arī formulēt un īstenot minēto ekonomikas politiku.

2. Moldovas Republika cenšas izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un pakāpeniski tuvināt tās politiku ES politikai saskaņā ar vadošajiem principiem attiecībā uz stabilu makroekonomiku un fiskālo politiku, tostarp centrālās bankas neatkarību un cenu stabilitāti, stabilām publiskajām finansēm un ilgtspējīgu maksājumu bilanci.

25. pants

1. Šajā nolūkā Puses vienojas par sadarbību šādās jomās:

a)	apmainīties ar informāciju par makroekonomikas tendencēm un strukturālajām reformām, kā arī makroekonomikas rezultātiem un perspektīvām un ekonomikas attīstības stratēģijām;

kopīgi analizēt abpusēji nozīmīgus ekonomikas jautājumus, tostarp ekonomikas politikas pasākumus un instrumentus to īstenošanai, piemēram, ekonomikas prognožu metodes un stratēģisku politikas dokumentu izstrādi, nolūkā stiprināt Moldovas Republikas politikas izstrādi saskaņā ar ES principiem un praksi, un

c)	apmainīties ar pieredzi makroekonomikas jomā, tostarp publisko finanšu, finanšu nozares attīstības tendenču un regulējuma, monetārā un valūtas kursa politikas un sistēmas, ārējās palīdzības un ekonomikas statistikas jomā.

2. Sadarbība ietvers arī informācijas apmaiņu par Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības principiem un darbību.

26. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

3. NODAĻA

Sabiedrību tiesības, grāmatvedība un revīzija un korporatīvā pārvaldība

27. pants

1. Atzīstot, ka sabiedrību tiesību un korporatīvās pārvaldības, kā arī grāmatvedības un revīzijas jomā ir nepieciešams efektīvs noteikumu un prakses kopums, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecību, Puses vienojas sadarboties, lai:

a)	aizsargātu kapitāldaļu īpašniekus, kreditorus un citas ieinteresētās personas saskaņā ar ES noteikumiem šajā jomā;

b)	valsts līmenī ieviestu attiecīgos starptautiskos standartus un grāmatvedības un revīzijas jomā Moldovas Republikas noteikumus pakāpeniski tuvinātu ES noteikumiem, un

c)	turpinātu izstrādāt korporatīvās pārvaldības politiku saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kā arī Moldovas Republikas noteikumus pakāpeniski tuvinātu ES noteikumiem un ieteikumiem šajā jomā.

2. Attiecīgie ES noteikumi un ieteikumi uzskaitīti šā nolīguma II pielikumā.

28. pants

Pušu mērķis būs apmainīties ar informāciju un zināšanām par abām pastāvošajām sistēmām un attiecīgiem jauninājumiem minētajās jomās. Turklāt Puses centīsies uzlabot efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu komercreģistriem un Moldovas Republikas valsts uzņēmumu reģistru.

29. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

30. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma II pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

4. NODAĻA

Nodarbinātība, sociālā politika un vienlīdzīgas iespējas

31. pants

Puses stiprina dialogu un sadarbību, lai veicinātu Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Pienācīga darba nodrošināšanas programmu, nodarbinātības politiku, drošību un veselības aizsardzību darbā, sociālo dialogu, sociālo aizsardzību, sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību un diskriminācijas novēršanu, kā arī sociālās tiesības, un tādējādi sekmēt vairāk un labāku darbavietu radīšanu, nabadzības samazināšanu, sociālās kohēzijas veicināšanu, ilgtspējīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

32. pants

Sadarbība, pamatojoties uz informācijas un paraugprakses apmaiņu, var aptvert izraudzītu jautājumu klāstu šādās jomās:

a)	nabadzības samazināšana un sociālās kohēzijas veicināšana;

b)	nodarbinātības politika, kuras mērķis ir panākt vairāk un labākas darbavietas ar pienācīgiem darba nosacījumiem, tostarp samazināt ēnu ekonomiku un neoficiālo nodarbinātību;

c)	aktīvu darba tirgus pasākumu un efektīvu nodarbinātības dienestu veicināšana, lai modernizētu darba tirgus un pielāgotos darba tirgus vajadzībām;

d)	iekļaujošāka darba tirgus un sociālās drošības sistēmu veicināšana, kas integrē nelabvēlīgā situācijā esošas personas, tostarp personas ar īpašām vajadzībām un personas no minoritāšu grupām;

e)	darbaspēka migrācijas efektīva pārvaldība ar mērķi pastiprināt tās pozitīvo ietekmi uz attīstību;

f)	vienlīdzīgas iespējas, kuru mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem, kā arī visu veidu diskriminācijas apkarošana;

g)	sociālā politika ar mērķi uzlabot sociālās aizsardzības līmeni, tostarp sociālo palīdzību un sociālo nodrošināšanu, un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas no to kvalitātes, pieejamības un finansiālās ilgtspējas viedokļa;

h)	sociālo partneru līdzdalības veicināšana un sociālā dialoga sekmēšana, tostarp izmantojot visu attiecīgo ieinteresēto personu spēju stiprināšanu, un

i)	veselības aizsardzības un drošības darbā veicināšana.

33. pants

Puses veicina visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju un jo īpaši sociālo partneru, iesaistīšanu politikas izstrādē un reformās Moldovas Republikā un Pušu sadarbībā saskaņā ar šo nolīgumu.

34. pants

Puses cenšas veicināt sadarbību nodarbinātības un sociālās politikas jomās visos attiecīgos reģionālos, daudzpusējos un starptautiskos forumos un organizācijās.

35. pants

Puses veicina korporatīvo sociālo atbildību un pārskatatbildību un sekmē atbildīgu darījumdarbības praksi, piemēram, kas tiek atbalstīta ANO Globālajā līgumā un SDO trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku.

36. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

37. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma III pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

5. NODAĻA

Patērētāju tiesību aizsardzība

38. pants

Puses sadarbojas, lai nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un panāktu savu patērētāju tiesību aizsardzības sistēmu savietojamību.

39. pants

Lai sasniegtu minētos mērķus, sadarbībā attiecīgi var attiekties uz:

a)	centieniem tuvināt tiesību aktus patērētāju jomā, pamatojoties uz šā nolīguma IV pielikumā izklāstītajām prioritātēm, vienlaikus novēršot šķēršļus tirdzniecībai, lai nodrošinātu patērētājiem patiesu izvēli;

informācijas apmaiņas sekmēšanu par patērētāju tiesību aizsardzības sistēmām, tostarp tiesību aktiem patērētāju jomā un to izpildi, patēriņa preču nekaitīgumu, tostarp tirgus uzraudzību, patērētāju informācijas sistēmām un rīkiem, patērētāju izglītošanu, tiesību atbalstu patērētajiem un viņu tiesisko aizsardzību, un starp tirgotājiem un patērētājiem noslēgtajiem pārdošanas un pakalpojumu līgumiem;

c)	mācību pasākumu pārvaldes ierēdņiem un citiem patērētāju interešu pārstāvjiem veicināšanu, un

d)	atbalstu neatkarīgu patērētāju apvienību, tostarp nevalstisku patērētāju organizāciju (NVO), izveidei, un kontaktiem starp patērētāju interešu pārstāvjiem, kā arī sadarbībai starp iestādēm un NVO patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

40. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma IV pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

6. NODAĻA

Statistika

41. pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību statistikas jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi – nodrošināt savlaicīgus, starptautiski salīdzināmus un ticamus statistikas datus. Ir sagaidāms, ka ilgtspējīga, efektīva un profesionāli neatkarīga valsts statistikas sistēma sniegs informāciju, kas attiecas uz Pušu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un lēmumu pieņēmējiem ES un Moldovas Republikā, uz tā pamata dodot tiem iespēju pieņemt apzinātus lēmumus. Valsts statistikas sistēmai būtu jāievēro ANO oficiālās statistikas pamatprincipi, ņemot vērā ES acquis par statistiku, tostarp arī Eiropas statistikas prakses kodeksu, lai saskaņotu valsts statistikas sistēmu ar Eiropas normām un standartiem.

42. pants

Sadarbības mērķi ir šādi:

a)	vēl vairāk uzlabot valsts statistikas sistēmu kapacitāti, pievēršoties labam juridiskajam pamatam, adekvātai datu un metadatu izplatīšanas politikai un vienkāršai lietošanai, ņemot vērā dažādās lietotāju grupas, tostarp publisko un privāto sektoru, akadēmiskās aprindas un citus lietotājus;

b)	pakāpeniski saskaņot Moldovas Republikas statistikas sistēmu ar Eiropas Statistikas sistēmu;

c)	uzlabot datu sniegšanu ES, ņemot vērā attiecīgo starptautisko un Eiropas metodoloģiju piemērošanu, tostarp klasifikāciju;

d)	uzlabot valsts statistikas jomā strādājošo profesionāļu un vadības kapacitāti, lai atvieglotu ES statistikas standartu piemērošanu un veicinātu Moldovas Republikas statistikas sistēmas attīstību;

e)	apmainīties ar Pušu pieredzi par statistikas zinātības attīstību, un

f)	veicināt visaptverošu kvalitātes vadību visiem statistikas izveides un izplatīšanas procesiem.

43. pants

Puses sadarbojas Eiropas Statistikas sistēma, kur Savienības statistikas iestāde ir Eurostat. Sadarbība ietver šādas jomas:

a)	demogrāfiskā statistika, tostarp uzskaite un sociālā statistika;

b)	lauksaimniecības statistika, tostarp lauksaimniecības uzskaite un vides statistika;

c)	darījumdarbības statistika, tostarp komercreģistri un administratīvo resursu izmantojums statistikas vajadzībām;

d)	makroekonomikas statistika, tostarp nacionālie konti, ārējās tirdzniecības statistika un statistika par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem;

e)	enerģētikas statistika, tostarp bilances;

f)	reģionālā statistika, un

g)	horizontālās darbības, tostarp statistikas klasifikācijas, kvalitātes pārvaldība, apmācība, datu izplatīšana un modernu informācijas tehnoloģiju izmantošana.

44. pants

Puses inter alia apmainās ar informāciju un zināšanām un uzlabo sadarbību, ņemot vērā jau uzkrāto pieredzi statistikas sistēmas reformā, kas sākta dažādu palīdzības programmu ietvaros. Centienus vērš uz to, lai panāktu turpmāku pakāpenisku saskaņošanu ar ES acquis par statistiku, pamatojoties uz Moldovas Republikas statistikas sistēmas uzlabošanas valsts stratēģiju un ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas aktualitātes. Statistikas datu sagatavošanas procesā uzsvars liekams uz izlases veida apsekojumu turpmāku attīstīšanu un administratīvo arhīvu izmantojumu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību samazināt atbilžu sniegšanas slogu. Dati ir domāti politikas virzienu izstrādei un uzraudzībai visās galvenajās sociālās un ekonomikas dzīves nozarēs.

45. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs. Cik vien iespējams, Moldovas Republikai būtu jāļauj piedalīties Eiropas Statistikas sistēmas veiktajās darbībās, tostarp apmācībā.

46. pants

1. Puses apņemas pieņemt un regulāri pārskatīt programmu Moldovas Republikas tiesību aktu pakāpeniskai tuvināšanai ES acquis statistikas jomā.

2. ES acquis statistikas jomā ir noteikts Statistikas noteikumu krājumā, ko katru gadu atjaunina un ko Puses uzskata par pievienotu šim nolīgumam (V pielikums).

7. NODAĻA

Valsts finanšu pārvaldība – budŽeta politika, iekšējā kontrole, finanšu inspekcija un ārējā revīzija

47. pants

Sadarbība jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, būs vērsta uz starptautisko standartu un ES paraugprakses šajā jomā īstenošanu, kas veicinās modernu publisko finanšu pārvaldības sistēmas izveidi Moldovas Republikā, kas ir saderīga ar ES un starptautiskajiem pārredzamības, pārskatatbildības, ekonomikas, efektivitātes un lietderības pamatprincipiem.

48. pants

Budžets un uzskaites sistēmas

Puses sadarbojas, lai:

a)	uzlabotu un sistematizētu reglamentējošos dokumentus par budžeta, valsts kases, gramatvedības un ziņošanas sistēmām un tos saskaņotu, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem, kā arī ievērojot ES paraugpraksi publiskajā sektorā;

b)	nepārtraukti attīstītu daudzgadu budžeta plānošanu un to saskaņotu ar ES paraugpraksi;

c)	pētītu Eiropas valstu praksi starpbudžetu attiecībās, lai uzlabotu šo jomu Moldovas Republikā;

d)	veicinātu iepirkuma procedūru tuvināšanu ES pastāvošajai praksei, un

e)	apmainītos ar informāciju, pieredzi un paraugpraksi, tostarp organizējot darbinieku apmaiņu un kopīgas mācības šajā jomā.

49. pants

Iekšējā kontrole, finanšu inspekcija un ārējā revīzija

Puses arī sadarbojas, lai:

a)	turpinātu uzlabot iekšējās kontroles sistēmu (tostarp funkcionāli neatkarīgu iekšējās revīzijas funkciju) valsts un vietējās iestādēs, saskaņojot ar vispārēji atzītajiem starptautiskajiem standartiem un metodoloģiju un ES paraugpraksi;

b)	izveidotu atbilstošu finanšu inspekcijas sistēmu, kas papildinās, bet nedublēs iekšējās revīzijas funkciju, un nodrošinās atbilstošu valdības ieņēmumu un izdevumu kontroles tvērumu pārejas laikā un pēc tā beigām;

c)	panāktu efektīvu sadarbību starp dalībniekiem, kas iesaistīti finanšu pārvaldībā un kontrolē, revīzijā un inspekcijā, un dalībniekiem, kas atbildīgi par budžetu, valsts kasi un grāmatvedību, lai veicinātu pārvaldības uzlabošanu;

d)	stiprinātu publisko finanšu iekšējās kontroles (PFIK) centrālo saskaņošanas nodaļas kompetenci;

e)	īstenotu starptautiski atzītos Starptautiskās augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) ārējās revīzijas standartus, un

f)	apmainītos ar informāciju, pieredzi un paraugpraksi, inter alia organizējot darbinieku apmaiņu un kopīgas mācības šajās jomās.

50. pants

Cīņa pret krāpšanu un korupciju

Puses arī sadarbojas, lai:

a)	apmainītos ar informāciju, pieredzi un paraugpraksi;

b)	uzlabotu krāpšanas un korupcijas apkarošanas un novēršanas metodes jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, tostarp attiecīgo administratīvo iestāžu sadarbību, un

c)	nodrošinātu efektīvu sadarbību ar attiecīgajām ES iestādēm un struktūrām gadījumos, kad tiek veiktas pārbaudes uz vietas, inspekcijas un revīzijas saistībā ar ES līdzekļu pārvaldību un kontroli saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām.

51. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

8. NODAĻA

Nodokļu politika

52. pants

Puses sadarbojas, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu jomā ar nolūku turpināt uzlabot ekonomiskās attiecības, tirdzniecību, ieguldījumus un godīgu konkurenci.

53. pants

Atsaucoties uz šā nolīguma 52. pantu, Puses atzīst un apņemas īstenot labas pārvaldības principus nodokļu jomā, tas ir, pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas konkurences nodokļu jomā principus, kā to apņēmušās dalībvalstis ES līmenī. Šajā nolūkā, neierobežojot ES un dalībvalstu kompetenci, Puses uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, veicinās likumīgu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādās pasākumus iepriekš minēto principu efektīvai īstenošanai.

54. pants

Puses turklāt uzlabo un stiprina sadarbību, kuras mērķis ir uzlabot un attīstīt Moldovas Republikas nodokļu sistēmu un pārvaldību, tostarp iekasēšanas un kontroles spēju uzlabošanu, īpašu uzmanību pievēršot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas procedūrām, lai izvairītos no nokavēto maksājumu uzkrāšanās, nodrošinātu efektīvu nodokļu iekasēšanu un stiprinātu cīņu pret nodokļu krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu. Puses cenšas palielināt sadarbību un pieredzes apmaiņu nodokļu krāpšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz “karuseļveida” krāpšanu.

55. pants

Puses uzlabo sadarbību un harmonizē pasākumu plānus krāpšanas un akcīzes preču kontrabandas prevencijai un apkarošanai. Šī sadarbība inter alia ietvers pakāpenisku, pēc iespējas lielāku akcīzes likmes tuvināšanu tabakas izstrādājumiem, ņemot vērā reģionālos ierobežojumus, tostarp īstenojot dialogu reģionālā līmenī un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2003. gada Pamatkonvenciju par tabakas kontroli (PVO FCTC). Šajā nolūkā Puses centīsies stiprināt sadarbību reģionālā kontekstā.

56. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

57. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma VI pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

9. NODAĻA

Finanšu pakalpojumi

58. pants

Atzīstot to, cik nozīmīgs ir efektīvs noteikumu un prakses kopums finanšu pakalpojumu jomā, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecisku apmaiņu starp Pusēm, Puses vienojas sadarboties finanšu pakalpojumu jomā šādu mērķu sasniegšanai:

a)	atbalstīt finanšu pakalpojumu regulējuma pielāgošanās procesu atvērtas tirgus ekonomikas vajadzībām;

b)	nodrošināt ieguldītāju un citu finanšu pakalpojumu patērētāju efektīvu un atbilstīgu aizsardzību;

c)	nodrošināt Moldovas Republikas finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti kopumā;

d)	veicināt sadarbību starp dažādiem finanšu sistēmas dalībniekiem, tostarp regulatoriem un uzraudzības iestādēm, un

e)	nodrošināt neatkarīgu un efektīvu uzraudzību.

59. pants

1. Puses veicina sadarbību starp attiecīgajām regulatīvajām un uzraudzības iestādēm, tostarp informācijas apmaiņu, zināšanu apmaiņu par finanšu tirgiem un citus šādus pasākumus.

2. Īpašu uzmanību pievērš šādu iestāžu administratīvo spēju attīstīšanai, tostarp izmantojot personāla apmaiņas un kopīgas mācības.

60. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

61. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma XXVIII-A pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

10. NODAĻA

Rūpniecības un uzņēmumu politika

62. pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību rūpniecības un uzņēmumu politikas jomā, tādējādi uzlabojot darījumdarbības vidi visiem ekonomikas dalībniekiem, taču jo īpaši uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Pastiprinātai sadarbībai būtu jāuzlabo administratīvais un tiesiskais regulējums gan Moldovas Republikas, gan ES uzņēmumiem, kas darbojas ES un Moldovas Republikā, tā būtu jābalsta uz ES MVU un rūpniecības politiku, ņemot vērā starptautiski atzītus principus un praksi šajā jomā.

63. pants

Šajā nolūkā Puses sadarbojas, lai:

īstenotu stratēģijas MVU attīstībai, pamatojoties uz Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta principiem, un novērotu īstenošanas procesu ar regulāras ziņošanas un dialoga palīdzību. Minētā sadarbība ietvers arī pievēršanos mikrouzņēmumiem un amatniecības uzņēmumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi gan ES, gan Moldovas Republikas ekonomikai;

izveidotu labākus pamatnosacījumus, apmainoties ar informāciju un labu praksi, tādējādi uzlabojot konkurētspēju. Minētā sadarbība ietvers strukturālo pārmaiņu pārvaldību (restrukturizāciju), privāto un publisko partnerību attīstību un vides un enerģijas jautājumus, kā piemēram energoefektivitāti un tīrāku ražošanu;

c)	vienkāršotu un racionalizētu regulējumu un regulējuma praksi, īpaši pievēršoties labās prakses apmaiņai par regulējuma tehniku, ietverot ES principus;

d)	rosinātu jauninājumu politikas izstrādi, apmainoties ar informāciju un labu praksi par pētniecības un izstrādes komercializāciju (ietverot atbalsta instrumentus jaunizveidotiem uzņēmumiem tehnoloģiju jomā), klasteru attīstību un piekļuvi finansējumam;

e)	rosinātu ciešākus kontaktus starp ES un Moldovas Republikas uzņēmumiem un starp minētajiem uzņēmumiem un Moldovas Republikas un ES iestādēm;

f)	atbalstītu eksportu veicinošu darbību izveidi Moldovas Republikā, un

g)	veicinātu Moldovas Republikas dažu nozaru rūpniecības modernizāciju un pārstrukturizāciju.

64. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs. Tas ietvers ES un Moldovas Republikas uzņēmumu pārstāvjus.

11. NODAĻA

Izguve un izejvielas

65. pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību izejvielu izguves nozarēs un izejvielu tirdzniecībā ar mērķi veicināt savstarpējo sapratni, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, īstenot informācijas apmaiņu un sadarbību ar energoresursiem nesaistītos jautājumos, jo īpaši metāla rūdu un rūpniecisko minerālu izguvē.

66. pants

Šajā nolūkā Puses sadarbojas šādās jomās:

a)	Puses apmainās ar informāciju par attīstības tendencēm to izguves un izejvielu nozarēs;

b)	apmainās ar informāciju jautājumos saistībā ar izejvielu tirdzniecību, lai veicinātu divpusējo apmaiņu;

c)	apmainās ar informāciju un paraugpraksi saistībā ar izejvielu izguves rūpniecības ilgtspējīgas attīstības aspektiem, un

d)	apmainās ar informāciju un paraugpraksi saistībā ar apmācību, prasmēm un drošību izejvielu izguves rūpniecībā.

12. NODAĻA

Lauksaimniecība un lauku attīstība

67. pants

Puses sadarbojas, lai veicinātu lauksaimniecības un lauku attīstību, jo īpaši politikas un tiesību aktu pakāpeniskas konverģences ceļā.

68. pants

Pušu sadarbība lauksaimniecības un lauku attīstības jomā inter alia aptver šādas jomas:

a)	savstarpējas izpratnes uzlabošana par lauksaimniecības un lauku attīstības politiku;

b)	administratīvo spēju uzlabošana centrālā un vietējā līmenī, lai plānotu, novērtētu un īstenotu politiku saskaņā ar ES tiesību aktiem un paraugpraksi;

c)	lauksaimniecības ražošanas modernizācijas un ilgtspējas veicināšana;

d)	zināšanu un paraugprakses apmaiņa par lauku attīstības politiku, lai uzlabotu lauku kopienu labklājību;

e)	lauksaimniecības nozares konkurētspējas un tirgu efektivitātes un pārredzamības uzlabošana;

f)	kvalitātes politikas un tās kontroles mehānismu, jo īpaši ģeogrāfisko izcelsmes norāžu un bioloģiskās lauksaimniecības veicināšana;

g)	zināšanu izplatīšana un popularizēšanas pakalpojumu lauksaimniecības produktu ražotājiem veicināšana; un

h)	starptautisko organizāciju, kuru dalībnieces ir abas Puses, izskatāmo jautājumu saskaņošanas uzlabošana.

69. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

70. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma VII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

13. NODAĻA

Zivsaimniecības un jūrlietu politika

1. iedaļa

Zivsaimniecības politika

71. pants

Puses attīsta un nostiprina sadarbību jautājumos, kas skar zivsaimniecības un jūrlietu jomas pārvaldību, tādējādi attīstot ciešāku divpusējo un daudzpusējo sadarbību zivsaimniecības jomā. Puses arī veicina integrētu pieeju zivsaimniecības jautājumiem un veicina ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstību.

72. pants

Puses veic kopīgus pasākumus, apmainās ar informāciju un atbalsta viena otru, lai veicinātu:

a)	labu pārvaldību un paraugprakses īstenošanu zvejniecības pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu pieeju;

b)	atbildīgu zveju un zvejniecības pārvaldību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem, lai saglabātu zivju krājumus un ekosistēmas veselīgā stāvoklī, un

c)	sadarbību attiecīgās reģionālās organizācijās, kas atbildīgas par dzīvo ūdens resursu saglabāšanu un pārvaldību.

73. pants

Puses atbalstīs tādas iniciatīvas kā savstarpēja pieredzes apmaiņa un atbalsta sniegšana nolūkā nodrošināt ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas īstenošanu, tostarp:

a)	zvejniecības un akvakultūras resursu pārvaldību;

b)	zvejas darbību inspekciju un kontroli, kā arī attiecīgu administratīvo un tiesu struktūru izveidi, kuras spēj piemērot atbilstošus pasākumus;

c)	datu par nozveju un izkraušanu, bioloģisko un ekonomisko datu vākšanu;

d)	tirgu efektivitātes uzlabošanu, jo īpaši atbalstot ražotāju organizācijas, sniedzot informāciju patērētājiem un ieviešot tirgvedības standartus un izsekojamību, un

e)	struktūrpolitikas zivsaimniecības nozarē izstrādi, īpašu uzmanību pievēršot to zivsaimniecības apgabalu ilgtspējīgai attīstībai, kuri definēti kā apvidus, kurā ir ezera krasts vai kurš ietver dīķus vai upes grīvu, un kurā ir ievērojama nodarbinātība zivsaimniecības nozarē.

2. iedaļa

jūrlietu politika

74. pants

Ņemot vērā to sadarbību zivsaimniecības, transporta, vides un citu ar jūru saistītu politiku jomā, Puses arī veido sadarbību un attiecīgā gadījumā sniedz savstarpēju atbalstu jūrlietu jautājumos, jo īpaši attiecīgos starptautiskos jūrlietu forumos aktīvi atbalstot integrētu pieeju jūrlietām un labu pārvaldību Melnajā jūrā.

75. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

14. NODAĻA

Sadarbība enerģētikas jomā

76. pants

Puses vienojas turpināt izveidoto sadarbību enerģētikas jomā, pamatojoties uz partnerības, abpusēja intereses, pārredzamības un paredzamības principiem. Sadarbības mērķis būtu energoefektivitāte, tirgus integrāciju un regulējuma konverģence enerģētikas nozarē, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt konkurētspēju un piekļuvi drošai, videi nekaitīgai un pieejamai enerģijai, tostarp izmantojot Enerģētikas kopienas līguma noteikumus.

77. pants

Sadarbība cita starpā attiecas uz šādām jomām un mērķiem:

a)	enerģētikas stratēģija un politika;

b)	konkurētspējīgu, pārredzamu un no diskriminācijas brīvu enerģijas tirgu izveide saskaņā ar ES standartiem, ietverot pienākumus atbilstīgi Enerģētikas kopienas līgumam, veicot regulējuma reformas un izmantojot dalību reģionālajā enerģētikas sadarbībā;

c)	pievilcīga un stabila klimata ieguldījumiem attīstīšana, pievēršoties institucionāliem, juridiskiem, fiskāliem un citiem nosacījumiem;

d)	enerģētikas infrastruktūra, tostarp kopīgu interešu projekti, lai dažādotu enerģijas avotus, piegādātājus un transporta ceļus efektīvā ekonomiski izdevīgā un videi nekaitīgā veidā, inter alia, veicinot no aizdevumiem un dotācijām finansētus ieguldījumus;

e)	enerģijas piegādes un tirdzniecības, tranzīta un transporta ilgtermiņa stabilitātes un drošības veicināšana un stiprināšana, pamatojoties uz abpusēju izdevīgumu un bez diskriminācijas saskaņā ar ES un starptautiskajiem noteikumiem;

f)	energoefektivitātes un energotaupības veicināšana inter alia attiecībā uz ēku energoefektivitāti, un attīstība un atbalsts atjaunojamās enerģijas jomā ekonomiski izdevīgā un videi nekaitīga veidā;

g)	siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, tostarp ar energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu projektu palīdzību;

h)	zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa, lai attīstītu un uzlabotu enerģijas ražošanas, transportēšanas, piegādes un galīgās izmantošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību pievēršot energoefektīvām un videi draudzīgām tehnoloģijām, un

sadarbību var īstenot kodoldrošuma, kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju jomā saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) principiem un standartiem un attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem un konvencijām, kas noslēgtas SAEA ietvaros, kā arī attiecīgā gadījumā – atbilstoši Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

78. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

79. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma VIII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

15. NODAĻA

Transports

80. pants

Puses:

a)	paplašina un stiprina sadarbību transporta jomā, lai atbalstītu ilgtspējīgu transporta sistēmu izveidi;

b)	atbalsta efektīvu, drošu transportu, kā arī transporta sistēmu savietojamību un sadarbspēju; un

c)	cenšas uzlabot galvenos transporta savienojumus starp to teritorijām.

81. pants

Sadarbība cita starpā attiecas uz šādām jomām:

a)	ilgtspējīgas valsts transporta politikas izstrāde, kas aptver visus transporta veidus, jo īpaši nolūkā nodrošināt efektīvas, drošas transporta sistēmas un veicināt transporta nozares apsvērumu integrāciju citās politikas jomās;

nozaru stratēģijas izstrāde valsts transporta politikas gaisotnē (ietverot juridiskās prasības tehniskā aprīkojuma un transporta flotes atjaunināšanai, lai panāktu atbilstību starptautiskajiem standartiem) ceļu, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, aviācijas un to sadarbspējas jomā, ietverot īstenošanas grafikus un posmus, administratīvos pienākumus, kā arī finansēšanas plānus;

c)	infrastruktūras politikas uzlabošana, lai labāk noteiktu un novērtētu infrastruktūras projektus attiecībā uz vairākiem transporta veidiem;

d)	finansēšanas stratēģijas izstrāde, pievēršot uzmanību ekspluatācijai, kapacitātes ierobežojumiem un trūkstošā posma infrastruktūrai, kā arī aktivēt un veicināt privātā sektora dalību transporta projektos;

e)	pievienošanās attiecīgajām starptautiskajām transporta organizācijām un nolīgumiem, tostarp procedūras, kas nodrošina starptautisko transporta nolīgumu un konvenciju striktu īstenošanu un piemērošanu;

f)	zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa transporta tehnoloģiju, piemēram, inteliģentu transporta sistēmu, izstrādei un uzlabošanai; un

g)	inteliģentu transporta sistēmu un informācijas tehnoloģiju izmantošanas veicināšana visu transporta veidu pārvaldībā un darbībā, kā arī sadarbspējas atbalsts un sadarbība kosmosa sistēmu izmantošanā un to komerciālā piemērošanā, kas uzlabo transportu.

82. pants

1. Sadarbības mērķis turklāt ir uzlabot pasažieru un preču pārvietošanos, palielināt raitu transporta plūsmu starp Moldovas Republiku, ES un trešām valstīm reģionā, novēršot administratīvos, tehniskos, pārrobežu un citus šķēršļus, uzlabojot transporta tīklus un atjauninot infrastruktūru jo īpaši galvenajās transporta asīs, kas savieno Puses. Minētā sadarbība ietver pasākumus robežu šķērsošanas atvieglošanai.

2. Sadarbība ietver informācijas apmaiņu un kopīgas darbības:

a)	reģionālā līmenī, jo īpaši ņemot vērā un pārņemot panākumus, kas sasniegti dažādos reģionālo transporta sadarbības pasākumos, piemēram, Eiropas – Kaukāza – Āzijas transporta koridors (TRACECA), sadarbība transporta jomā saskanā ar Austrumu partnerību un citas transporta iniciatīvas; un

b)	starptautiskā līmenī, tostarp attiecībā uz starptautiskajām transporta organizācijām un starptautiskiem nolīgumiem un konvencijām, ko Puses ratificējušas, un dažādās ES transporta aģentūrās.

83. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

84. pants

Puses sadarbosies transporta savienojumu uzlabošanā saskaņā ar noteikumiem, kas minēti šā nolīguma IX pielikumā.

85. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma X pielikumā un XXVIII-D pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem.

16. NODAĻA

Vide

86. pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību vides jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa mērķa – nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un vidi saudzējošu ekonomiku – sasniegšanā. Tiek sagaidīts, ka ES un Moldovas Republikas iedzīvotāji uzņēmumi gūs labumu no minētās uzlabotās vides aizsardzības, tostarp uzlabosies sabiedrības veselība, saglabāsies dabas resursi, palielināsies ekonomikas un vides efektivitāte, vides integrācijas citās politikas jomās, kā arī palielināsies modernu, tīrāku tehnoloģiju izmantošana, veicinot ilgtspējīgas ražošanas paņēmienus. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā un daudzpusējos nolīgumus minētajā jomā.

87. pants

Sadarbības mērķis ir vides saglabāšana, aizsardzība, uzlabošana un tās kvalitātes atjaunošana, cilvēku veselības aizsardzība, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un pasākumu veicināšana starptautiskā līmenī reģionālo un globālo vides problēmu risināšanai, tostarp šādās jomās:

vides pārvaldības un horizontālie jautājumi, tostarp ietekmes uz vidi novērtējums un stratēģiskais vides novērtējums, izglītība un apmācība, atbildība vides jomā, noziegumu pret vidi apkarošana, pārrobežu sadarbība, vides informācijas pieejamība sabiedrībai, lēmumu pieņemšanas procesi un efektīvas administratīvās un juridiskās pārskatīšanas procedūras;

b)	gaisa kvalitāte;

c)	ūdens kvalitāte un resursu pārvaldība, tostarp plūdu riska pārvaldība, ūdens trūkums un sausums;

d)	atkritumu un resursu pārvaldība un atkritumu pārvadāšana;

e)	dabas aizsardzība, tostarp bioloģiskās un ainavu daudzveidības saglabāšana un aizsardzība;

f)	rūpnieciskais piesārņojums un rūpnieciskie apdraudējumi;

g)	ķīmiskās vielas;

h)	trokšņa piesārņojums;

i)	augsnes aizsardzība;

j)	pilsētas un lauku vide;

k)	vides nodevas un nodokļi;

l)	pārraudzības un vides informācijas sistēmas;

m)	inspekcija un noteikumu izpilde, un

n)	ekoinovācija, tostarp labākā pieejamā tehnoloģija.

88. pants

Puses inter alia:

a)	apmainās ar informāciju un pieredzi;

b)	īsteno kopīgu pētniecību un apmainās ar informāciju par tīrākām tehnoloģijām;

c)	plāno rīcību rūpniecisko apdraudējumu un rūpniecisko avāriju gadījumos;

d)	īsteno kopīgas darbības reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp saistībā ar Pušu ratificētiem daudzpusējiem vides nolīgumiem, un attiecīgos gadījumos arī kopīgas darbības attiecīgo aģentūru ietvaros.

Puses īpašu uzmanību pievērš pārrobežu jautājumiem un reģionālajai sadarbībai.

89. pants

Sadarbībai inter alia ir šādi mērķi:

izstrādāt vispusīgu vides stratēģiju, kas aptver plānotas institucionālas reformas (ar grafikiem), lai nodrošinātu vides tiesību aktu īstenošanu un izpildi; sadalīt vides pārvaldības kompetences valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī; procedūras lēmumu pieņemšanai un lēmumu īstenošanai; procedūras vides jautājumu integrācijas citās politikas jomās veicināšanai; veicināt zaļās ekonomikas pasākumus un ekoinovāciju, identificēt nepieciešamos cilvēkresursus un finanšu resursus un pārskatīšanas mehānismu, un

izstrādāt gaisa kvalitātes stratēģijas nozarēs; ūdens kvalitāte un resursu pārvaldība; atkritumu un resursu pārvaldība; bioloģiskā daudzveidība un dabas aizsardzība; rūpnieciskais piesārņojums un rūpnieciskie apdraudējumi, ķīmiskās vielas, trokšņa piesārņojums, augsnes aizsardzība, pilsētas un lauku vide; ekoinovācija, nosakot precīzus īstenošanas grafikus un posmus, administratīvos pienākumus, kā arī finansēšanas stratēģijas ieguldījumiem infrastruktūrā un tehnoloģijās.

90. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

91. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma XI pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

17. NODAĻA

Rīcība klimata jomā

92. pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību klimata pārmaiņu apkarošanā. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, un ņemot vērā pastāvošo savstarpējo atkarību divpusējo un daudzpusējo saistību dēļ šajā jomā.

93. pants

Sadarbība veicina pasākumus iekšzemes, reģiona un starptautiskā līmenī, tostarp ietverot šādas jomas:

a)	klimata pārmaiņu mazināšana;

b)	pielāgošanās klimata pārmaiņām;

c)	siltumnīcefekta gāzu tirdzniecība;

d)	drošu un ilgtspējīgu zema oglekļa un pielāgošanas tehnoloģiju pētniecība, attīstība, ieviešana un izplatīšana,

e)	klimata jautājumu ietveršana nozaru politikā, un

f)	izpratnes vairošana, izglītība un mācības.

94. pants

Puses inter alia:

a)	apmainās ar informāciju un pieredzi;

b)	īsteno kopīgu pētniecību un apmainās ar informāciju par tīrākām tehnoloģijām;

c)	īsteno kopīgas darbības reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp saistībā ar Pušu ratificētiem daudzpusējiem vides nolīgumiem, un attiecīgos gadījumos arī kopīgas darbības attiecīgo aģentūru ietvaros.

Puses īpašu uzmanību pievērš pārrobežu jautājumiem un reģionālajai sadarbībai.

95. pants

Sadarbība cita starpā attiecas uz to, lai attīstītu un īstenotu:

a)	vispārēju klimata stratēģiju un rīcības plānu, lai ilgtermiņā mazinātu klimata pārmaiņu sekas un tām pielāgotos;

b)	neaizsargātības un adaptācijas novērtējumus;

c)	Valsts stratēģiju, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

d)	zema oglekļa attīstības stratēģiju;

e)	ilgtermiņa pasākumus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju;

f)	pasākumus, lai sagatavotos siltumnīcefekta gāzu tirdzniecībai;

g)	pasākumus, lai veicinātu tehnoloģiju nodošanu, pamatojoties uz izvērtējumu par nepieciešamajām tehnoloģijām;

h)	pasākumus, lai klimata jautājumus ietvertu nozaru politikā, un

i)	pasākumus saistībā ar ozonu noārdošām vielām.

96. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

97. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma XII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

18. NODAĻA

Informācijas sabiedrība

98. pants

Puses nostiprina sadarbību informācijas sabiedrības attīstībai iedzīvotāju un uzņēmēju labā, nodrošinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) plašu pieejamību un labākas kvalitātes pakalpojumus par pieņemamu cenu. Minētās sadarbības mērķim vajadzētu būt atvieglot piekļuvi elektronisko sakaru tirgiem, sekmēt konkurenci un ieguldījumus šajā nozarē, un veicināt publisko tiešsaistes pakalpojumu attīstību.

99. pants

Sadarbība attiecas uz šādām jomām:

a)	apmaiņa ar informāciju un paraugpraksi valsts informācijas sabiedrības stratēģiju īstenošanā, tostarp, inter alia, tādu iniciatīvu, kuru mērķis ir veicināt platjoslas piekļuvi, uzlabot tīklu drošumu un attīstīt publiskos tiešsaistes pakalpojumus;

apmaiņa ar informāciju, paraugpraksi un pieredzi, lai veicinātu visaptveroša regulējuma elektronisko sakaru jomā izstrādi, un jo īpaši stiprināt valsts iestādes informācijas un sakaru tehnoloģijas jautājumos un neatkarīga regulatora administratīvās spējas, sekmēt frekvenču spektra resursu labāku izmantošanu un veicināt tīklu sadarbspēju Moldovas Republikā un starp Moldovas Republiku un ES;

c)	IKT rīku ieviešanas labākai pārvaldībai, e-mācību un pētniecības, sabiedrības veselībasaprūpes, kultūras mantojuma digitalizācijas, digitālā satura un e-komercijas attīstības veicināšana un atbalstīšana, un

d)	personas datu aizsardzības līmeņa un privātuma aizsardzības elektronisko sakaru jomā paaugstināšana.

100. pants

Puses veicina sadarbību elektronisko sakaru jomā starp ES regulatoriem un Moldovas Republikas valsts regulatora iestādēm. Puses apsver arī sadarbību citās nozīmīgās jomās, tostarp izmantojot reģionālas iniciatīvas.

101. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

102. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma XXVIII-B pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

19. NODAĻA

Tūrisms

103. pants

Puses sadarbojas tūrisma jomā ar mērķi stiprināt konkurētspējīgas un ilgtspējīgas tūrisma nozares attīstību, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi un iespējas, nodarbinātību un starptautisko apmaiņu.

104. pants

Sadarbība divpusējā, reģionālā un Eiropas līmenī balstītos uz šādiem principiem:

a)	vietējo kopienu integritātes un interešu ievērošana, jo īpaši lauku reģionos;

b)	kultūras mantojuma īpašā nozīme; un

c)	tūrisma un vides aizsardzības pozitīva mijiedarbība.

105. pants

Sadarbība pievēršas šādām jomām:

a)	informācijas, paraugprakses, pieredzes apmaiņa un zinātības nodošana, tostarp par inovatīvām tehnoloģijām;

b)	stratēģiskas partnerības izveide, ņemot vērā publiskās, privātās un sabiedrības intereses, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tūrisma attīstību;

c)	tūrisma produktu un tirgu, infrastruktūras, cilvēkresursu un institucionālo struktūru veicināšana un attīstība, kā arī šķēršļu pakalpojumu tirdzniecībai identificēšana un novēršana;

d)	efektīvas politikas un stratēģiju izstrāde un īstenošana, ietverot atbilstošus tiesiskos, administratīvos un finanšu aspektus;

e)	mācības un spēju palielināšana tūrisma jomā pakalpojumu standartu uzlabošanai, un

f)	sabiedriskā tūrisma attīstīšana un veicināšana.

106. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

20. NODAĻA

Reģionālā attīstība, pārrobeŽu sadarbība un sadarbība reģionālā līmenī

107. pants

1. Puses veicina savstarpēju sapratni un divpusēju sadarbību reģionālās politikas jomā, tostarp par reģionālās politikas izstrādes un īstenošanas metodēm, vairāklīmeņu pārvaldību un partnerību, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgo reģionu attīstībai un teritoriālajai sadarbībai ar mērķi izveidot saziņas kanālus un veicinot informācijas un pieredzes apmaiņu starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm, sociāli ekonomiskās sfēras dalībniekiem un pilsonisko sabiedrību.

2. Puses jo īpaši sadarbojas ar mērķi saskaņot Moldovas Republikas praksi ar šādiem principiem:

a)	decentralizēt lēmumu pieņemšanas procesu no centrālā līmeņa līdz reģionālajam līmenim;

b)	konsolidēt partnerību starp visām reģionālajā attīstībā iesaistītajām pusēm; un

c)	nodrošināt līdzfinansējumu, izmantojot reģionālās attīstības programmu un projektu īstenošanā iesaistīto Pušu finansiālo ieguldījumu.

108. pants

1. Puses atbalsta un stiprina vietējā un reģionālā līmeņa iestāžu iesaistīšanos sadarbībā reģionālā un pārrobežu sadarbībā un attiecīgajās pārvaldības struktūrās, veicina sadarbību, izveidojot tiesisko regulējumu, kas piešķir attiecīgās tiesības; atbalsta un attīsta spēju veidošanas pasākumus un veicina pārrobežu un reģionālo ekonomikas un biznesa tīklu nostiprināšanu.

2. Puses sadarbosies, lai nostiprinātu valsts un reģionālo iestāžu institucionālās un operatīvās spējas reģionālās attīstības un zemes izmantošanas plānošanas jomā, inter alia:

a)	uzlabojot centrālo un vietējo pārvaldes iestāžu vertikālās un horizontālās mijiedarbības mehānismu reģionālās politikas izstrādes un īstenošanas procesā;

b)	attīstot vietējo publisko iestāžu spējas veicināt savstarpēju pārrobežu sadarbību saskaņā ar ES noteikumiem un praksi, un

c)	apmainoties ar zināšanām, informāciju un paraugpraksi reģionālās attīstības politikas jomā, lai veicinātu vietējo pašvaldību ekonomisko labklājību un reģionu vienmērīgu attīstību.

109. pants

1. Puses stiprina un veicina pārrobežu elementus, inter alia tādās jomās kā transports, enerģētika, sakaru tīkli, kultūra, izglītība, tūrisms, veselība un citās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, ja tiem ir nozīme pārrobežu un reģionālajā sadarbībā.

2. Puses pastiprina sadarbību starp to reģioniem, īstenojot transnacionālas un pārrobežu programmas, atbalstot Moldovas Republikas reģionu dalību Eiropas reģionālās struktūrās un organizācijās un sekmējot to ekonomisko un institucionālo attīstību, īstenojot kopīgu interešu projektus.

Minētās darbības tiks veiktas šādu procesu kontekstā:

a)	nepārtraukta teritoriālā sadarbība ar Eiropas reģioniem, tostarp īstenojot transnacionālas un pārrobežu programmas;

b)	Austrumu partnerības ietvaros sadarbība ar ES struktūrām, tostarp Reģionu komiteju, un dalība dažādos Eiropas reģionālajos projektu un iniciatīvās, un

c)	sadarbība ar inter alia Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Eiropas Attīstības aģentūru asociāciju (EURADA) un Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīklu (ESPON).

110. pants

1. Puses pastiprina un nodrošina labāku koordinēšanu un sadarbību starp valstīm un reģioniem saistībā ar ES stratēģiju Donavas reģionam, galveno uzmanību vēršot, inter alia, uz transporta savienojumu un energoapgādes uzlabošanu, vidi, ekonomisko un sociālo attīstību un drošību, kas nodrošinās ātrākus pārvadājumus pa autoceļiem un dzelzceļu, lētāku un drošāku enerģiju, labāku vidi un tīrāku ūdeni, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, un efektīvākus valstu starpā saskaņotus plūdu novēršanas pasākumus.

2. Puses palielina pārrobežu sadarbību ar mērķi atjaunot navigāciju Prutas upē, kā rezultātā tiks novērsti plūdi upes baseinā, uzlabot ūdens kvalitāti un lauksaimniecības zemju irigāciju, intensificēt ekonomiskās darbības, veicināt tūrismu un kultūras pasākumus un sniegt ieguldījumu spēju palielināšanai.

111. pants

Puses atvieglo ES un Moldovas Republikas to pilsoņu pārvietošanos, kuriem nepieciešams šķērsot robežu regulāri un veicot nelielus attālumus.

112. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

21. NODAĻA

Sabiedrības veselība

113. pants

Puses vienojas attīstīt sadarbību sabiedrības veselības aizsardzības jomā, lai celtu sabiedrības veselības drošuma un cilvēku veselības aizsardzības līmeni, kas ir priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei.

114. pants

Sadarbība attiecas jo īpaši uz šādām jomām:

a)	Moldovas Republikas sabiedrības veselības sistēmas stiprināšana, jo īpaši īstenojot veselības nozares reformu, nodrošinot augstas kvalitātes primāro veselības aprūpi un uzlabojot veselības nozares pārvaldību un veselības aprūpes finansējumu;

b)	epidemioloģiskā uzraudzība un infekcijas slimību kontrole, piemēram, HIV/AIDS, hepatīts un tuberkuloze, kā arī labāka gatavība sabiedrības veselības apdraudējumiem un ārkārtas situācijām;

c)	neinfekciozu slimību profilakse un kontrole, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, veicinot veselīgu dzīves veidu un pievēršoties galvenajiem veselību noteicošajiem faktoriem, piemēram, uzturam, atkarībai no alkohola, narkotikām un tabakas;

d)	cilvēku izcelsmes vielu kvalitāte un drošība;

e)	informācija un zināšanas par veselību; un

f)	starptautisko veselības nolīgumu, jo īpaši Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu un Pasaules Veselības organizācijas 2003. gada Pamatkonvencijas par tabakas kontroli, efektīva un laicīga īstenošana.

115. pants

Sadarbība sniedz iespēju:

a)	pakāpeniski integrēt Moldovas Republiku ES ar veselības nozari saistītajos tīklos, un

b)	pakāpeniski veicināt sadarbību starp Moldovas Republiku un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru.

116. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma XIII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

22. NODAĻA

Civilā aizsardzība

117. pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību dabas un cilvēku darbības izraisītu katastrofu jomā. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā un daudzpusējās darbības civilās aizsardzības jomā.

118. pants

Sadarbības mērķis ir uzlabot dabas un cilvēku darbības izraisītu katastrofu novēršanu, sagatavošanos tām un reaģēšanu uz tām.

119. pants

Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām un īsteno kopējas darbības valsts, reģiona un starptautiskā līmenī. Sadarbība notiek, īstenojot īpašus nolīgumus un administratīvos pasākumus šajā jomā, kas noslēgti starp Pusēm saskaņā ar ES un tās dalībvalstu attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm un atbilstīgi Pušu juridiskajām procedūrām.

120. pants

Sadarbībai ir šādi mērķi:

a)	atvieglot savstarpējo palīdzību ārkārtas situācijās;

b)	24 stundas diennaktī apmainīties ar agrīniem brīdinājumiem un atjauninātu informāciju par liela mēroga pārrobežu ārkārtas situācijām, kas skar ES vai Moldovas Republiku, tostarp par palīdzības pieprasījumiem un piedāvājumiem;

c)	novērtēt katastrofu ietekmi uz vidi;

d)	pieaicināt ekspertus uz īpašiem tehniskiem semināriem un simpozijiem par civilās aizsardzības jautājumiem;

e)	atsevišķos gadījumos pieaicināt novērotājus uz konkrētām nodarbībām un mācībām, ko rīko ES un/vai Moldovas Republika, un

f)	stiprināt sadarbību attiecībā uz pieejamo civilās aizsardzības spēju visefektīvāko izmantošanu.

121. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

23. NODAĻA

Sadarbība izglītības, mācību, daudzvalodības, jaunatnes un sporta jomās

122. pants

Puses sadarbojas, lai veicinātu mūžizglītību un sekmētu sadarbību un pārredzamību visos izglītības un mācību līmeņos, īpašu uzmanību veltot augstākajai izglītībai.

123. pants

Minētā sadarbība inter alia aptver šādas jomas:

a)	mūžizglītības veicināšana, kas ir svarīga izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī ļauj iedzīvotājiem pilnībā iesaistīties sabiedrības dzīvē;

b)	izglītības un mācību sistēmu modernizācija, uzlabojot kvalitāti, nozīmīgumu un pieejamību;

c)	augstākās izglītības konverģences uzlabošana tādā veidā, kas saskan ar Boloņas procesu un ES augstākās izglītības modernizācijas programmu;

d)	starptautiskās akadēmiskās sadarbības pastiprināšana un dalība ES sadarbības programmās, studentu un skolotāju mobilitātes palielināšana;

e)	valsts sistēmas izveide, lai uzlabotu kvalifikāciju un prasmju ieguves pārredzamību un atzīšanu, un

f)	Kopenhāgenas procesa par uzlabotu Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā mērķu veicināšana.

124. pants

Puses veicina sadarbību un apmaiņu savstarpēji interesējošās jomās, piemēram, lingvistiskā daudzveidība un valodu apguve visa mūža garumā, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi.

125. pants

Puses vienojas sadarboties jaunatnes jomā, lai:

a)	pastiprinātu sadarbību un apmaiņu jauniešu politikas un neformālās izglītības jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem jomā;

b)	veicinātu visu jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedrībā;

c)	atbalstītu jauniešus un jaunatnes darbinieku mobilitāti kā līdzekli, lai veicinātu starpkultūru dialogu un iegūt zināšanas, prasmes un kompetences ārpus formālās izglītības sistēmas, tostarp strādājot brīvprātīgo darbu, un

d)	veicinātu sadarbību starp jauniešu organizācijām, lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību.

126. pants

Puses veicina sadarbību sporta un fizisko aktivitāšu jomā, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu, sporta sociālās un izglītojošās vērtības, sporta labu pārvaldību ES un Moldovas Republikas sabiedrībā.

24. NODAĻA

Sadarbība pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu jomā

127. pants

Puses veicina sadarbību visās civilās zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu (PTA) jomā, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ievērojot atbilstošu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

128. pants

Sadarbība PTA jomā attiecas uz:

a)	politikas dialogu un zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas apmaiņu;

b)	atbilstošas piekļuves Pušu attiecīgajām programmām veicināšanu;

c)	pētniecības spēju palielināšanu un Moldovas Republikas pētniecības iestāžu dalību ES pētniecības pamatprogrammās;

d)	kopīgu pētniecības projektu veicināšanu visās PTA jomās;

e)	mācību pasākumiem un mobilitātes programmām zinātniekiem, pētniekiem un citam pētniecības personālam, kas iesaistīts PTA darbībās abās pusēs;

f)	saistībā ar piemērojamiem tiesību aktiem to pētnieku brīvas pārvietošanās, kuri piedalās pasākumos, uz kuriem attiecas šis nolīgums, un to preču pārrobežu kustības, kuras paredzēts izmantot šādos pasākumos, veicināšanu, un

g)	citiem PTA sadarbības veidiem (tostarp izmantojot reģionālas pieejas un iniciatīvas), pamatojoties uz Pušu savstarpēju vienošanos.

129. pants

Īstenojot sadarbības pasākumus PTA, būtu jāmeklē sinerģija ar pasākumiem, ko finansē Zinātnes un tehnoloģiju centrs (STCU) un citiem pasākumiem, kas veikti finansiālās sadarbības starp ES un Moldovas Republiku ietvaros.

25. NODAĻA

Sadarbība kultūras, audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomā

130. pants

Puses veicinās sadarbību kultūras jomā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ietvertajiem principiem. Puses centīsies veidot regulāru politikas dialogu savstarpēji interesējošās jomās, tostarp par kultūras nozaru attīstību ES un Moldovas Republikā. Sadarbība starp Pusēm veicinās starpkultūru dialogu, tostarp iesaistoties ES un Moldovas Republikas kultūras nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

131. pants

1. Puses veido regulāru dialogu un sadarbojas, lai veicinātu audiovizuālās ražošanas nozares attīstību Eiropā un sekmētu kopdarbu kino un televīzijas jomā.

2. Sadarbība varētu inter alia ietvert jautājumu par žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu profesionāļu mācībām, kā arī atbalstu plašsaziņas līdzekļiem, lai stiprinātu to neatkarību, profesionalitāti un saites ar ES plašsaziņas līdzekļiem saskaņā ar Eiropas standartiem, tostarp Eiropas Padomes standartiem un UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

132. pants

Puses savu sadarbību vērš uz vairākām jomām:

a)	sadarbība un apmaiņa kultūras jomā, kā arī mākslas un mākslinieku mobilitāte;

b)	starpkultūru dialogs;

c)	politikas dialogs par kultūras politiku un audiovizuālo politiku;

d)	sadarbība starptautiskos forumos, piemēram, UNESCO un Eiropas Padomē, lai inter alia attīstītu kultūras daudzveidību un saglabātu vēsturisko un kultūras mantojumu un celtu tā vērtību, un

e)	sadarbība plašsaziņas līdzekļu jomā.

133. pants

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma XIV pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

26. NODAĻA

Pilsoniskās sabiedrības sadarbība

134. pants

Puses izveido dialogu par pilsoniskās sabiedrības sadarbību ar šādiem mērķiem:

a)	stiprināt kontaktus un informācijas un pieredzes apmaiņu visās pilsoniskās sabiedrības nozarēs ES dalībvalstīs un Moldovas Republikā;

b)	nodrošināt ES un jo īpaši dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par Moldovas Republiku, tostarp par tās vēsturi un kultūru, tādējādi panākot labāku izpratni par iespējām un problēmām turpmākajos attiecību posmos, un

c)	un otrādi – nodrošināt Moldovas Republikā un jo īpaši tās pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par ES, tostarp, bet ne tikai, par vērtībām tās izveides pamatā, tās politiku un darbību.

135. pants

Puses veicina dialogu un sadarbību starp abu Pušu pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām kā neatņemamu ES un Moldovas Republikas attiecību sastāvdaļu: Šāda dialoga un sadarbības mērķi ir:

a)	nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos ES un Moldovas Republikas attiecībās, jo īpaši šā nolīguma izpildē;

b)	veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību publiskā sektora lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši izveidojot atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu starp publiskajām iestādēm un pārstāvju apvienībām un pilsonisko sabiedrību;

c)	dažādos veidos veicināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju izveides un konsolidācijas procesu, tostarp sniedzot aizstāvības atbalstu, izmantojot neformālu un formālu tīklošanu, savstarpējus apmeklējumus un darbseminārus, jo īpaši ar mērķi uzlabot pilsoniskās sabiedrības tiesisko pamatu, un

d)	dot iespēju abu Pušu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem iepazīties ar apspriešanās un dialoga procesiem starp pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem no otras puses, ar mērķi jo īpaši turpināt pilsoniskās sabiedrības integrāciju publiskās politikas veidošanas procesā Moldovas Republikā.

136. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem Pušu starpā notiks regulārs dialogs.

27. NODAĻA

Sadarbība bērnu tiesību aizsardzībā un veicināšanā

137. pants

Puses vienojas sadarboties bērnu tiesību aizsardzībai un veicināšanai atbilstīgi starptautiskajiem tiesību aktiem un standartiem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvencijai par bērna tiesībām, ņemot vērā prioritātes, kas identificētas Moldovas Republikas īpašajā kontekstā, proti attiecībā uz neaizsargātām grupām.

138. pants

Šāda sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:

a)	novērst un apkarot bērnu ekspluatācijas (tostarp bērnu darbu), bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaidīgas un vardarbīgas izturēšanās pret bērniem visas formas, tostarp attīstot un stiprinot tiesisko regulējumu un iestāžu struktūru, kā arī rīkojot izpratnes veidošanas kampaņas šajā jomā;

b)	uzlabot sistēmu neaizsargātu bērnu identifikācijai un palīdzības sniegšanai tiem, tostarp palielinot bērnu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos un īstenojot efektīvus mehānismus bērnu individuālo sūdzību izskatīšanai;

c)	apmainīties ar informāciju un paraugpraksi par to, kā mazināt bērnu nabadzību, tostarp par pasākumiem, kas vērsti uz sociālo politiku bērnu labklājības nodrošināšanai, un veicināt un atvieglot izglītības pieejamību bērniem;

d)	īstenot pasākumus, kuru mērķis ir bērnu tiesību veicināšana ģimenē un iestādēs, un stiprināt vecāku un aprūpētāju spējas, lai nodrošinātu bērna attīstību, un

e)	pievienoties, ratificēt un īstenot attiecīgos starptautiskos dokumentus, tostarp dokumentus, kas izstrādāti Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Padomē un Hāgas starptautisko privāttiesību konferencē, ar mērķi veicināt un aizsargāt bērnu tiesības saskaņā ar visaugstākajiem standartiem šajā jomā.

139. pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

28. NODAĻA

Dalība savienības aģentūrās un programmās

140. pants

Moldovas Republikai ir atļauts piedalīties visās Savienības aģentūrās, kas saskaņā ar minēto aģentūru izveides noteikumiem ir atvērtas Moldovas Republikas līdzdalībai. Moldovas Republika noslēdz atsevišķus nolīgumus ar ES, kas ļauj tai piedalīties katrā šādā aģentūrā, norādot arī finanšu iemaksu apjomu.

141. pants

Moldovas Republikai ir atļauts piedalīties visās pašreizējās un turpmākās Savienības programmās, kas saskaņā ar šo programmu pieņemšanas noteikumiem ir atvērtas Moldovas Republikas līdzdalībai, ievērojot attiecīgos minēto programmu noteikumus. Moldovas Republikas līdzdalība Savienības programmās notiek saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti šā nolīguma I protokolā par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par vispārējiem principiem Moldovas Republikas dalībai Savienības programmās.

142. pants

Par Moldovas Republikas dalību Savienības programmās un aģentūrās Pušu starpā notiks regulārs dialogs. Jo īpaši ES informē Moldovas Republiku, ja tiek izveidota jauna Savienības aģentūra un programmas, kā arī par izmaiņām attiecībā uz noteikumiem dalībai Savienības programmās un aģentūrās, kas minēti šā nolīguma 140. un 141. pantā.

V SADAĻA

TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI

1. NODAĻA

Valsts reŽīms un preču tirgus pieejamība

1. Iedaļa

Kopīgi noteikumi

143. pants

Mērķis

Pārejas laikā, kas sākas no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un nepārsniedz desmit gadus, Puses pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT 1994) XXIV pantu.

144. pants

Darbības joma un tvērums

1. Šās nodaļas noteikumi attiecas uz Pušu preču (1) tirdzniecību.

2. Šajā nodaļā “noteikta izcelsme” nozīmē kvalifikāciju saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti šā nolīguma II protokolā.

2. Iedaļa

Muitas nodokļu, maksas un citu maksājumu atcelšana

145. pants

Muitas nodokļa definīcija

Šajā nodaļā “muitas nodoklis” ir jebkurš nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko piemēro preces importam vai eksportam vai saistībā ar preču importēšanu vai eksportēšanu, tostarp visu veidu papildnodokļi vai uzcenojumi, ko piemēro minētajam importam vai eksportam. Muitas nodoklis neietver:

a)	maksājumu, kas pielīdzināms iekšējam nodoklim, ko piemēro saskaņā ar šā nolīguma 152. pantu;

b)	nodevas, ko piemēro saskaņā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 2. nodaļu (Tirdzniecības aizsardzības instrumenti), vai

c)	maksu vai citus maksājumus, ko piemēro saskaņā ar šā nolīguma 151. pantu.

146. pants

Preču klasifikācija

Preču klasifikācija tirdzniecībā starp Pusēm ir tā, kas atbilstīgi 1983. gada Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmai (HS) noteikta Moldovas Republikas tarifu nomenklatūrā, kas balstīta uz 2007. gada HS, un Savienības tarifu nomenklatūrā, kas balstīta uz 2012. gada HS, un minēto nomenklatūru turpmākajos grozījumos.

147. pants

Ievedmuitas nodokļu atcelšana

1. Katra Puse samazina vai atceļ muitas nodokļus precēm, kuru izcelsme ir otrā Pusēsaskaņā ar šā nolīguma XV pielikumu.

2. Visām precēm muitas nodokļu pamatlikme, kuru pēc tam samazina un atceļ saskaņā ar 1. punktu, ir noteikta šā nolīguma XV pielikumā.

3. Ja kādā brīdī pēc šā nolīguma stāšanās spēkā kāda Puse samazina tās piemēroto vislielākās labvēlības (VL) muitas nodokļa likmi, šādu likmi piemēro kā pamatlikmi, ja un kamēr vien tā ir zemāka par muitas nodokļa likmi, kas aprēķināta saskaņā ar šā nolīguma XV pielikumu.

4. Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses var vienoties apsvērt iespēju paātrināt muitas nodokļu atcelšanu un paplašināt tās piemērošanas jomu tirdzniecībā starp Pusēm. Lēmums, ko pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, par muitas nodokļa atcelšanas paātrināšanu vai atcelšanu precei aizstāj nodokļu likmi vai klasifikācijas kategoriju, kas attiecīgajai precei noteikta saskaņā ar šā nolīguma XV pielikumu.

5. Trešajā gadā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses izvērtē stāvokli, ņemot vērā lauksaimniecības produktu Pušu savstarpējās tirdzniecības modeli, šādu produktu paaugstināto riska pakāpi un abu Pušu lauksaimniecības politikas attīstību.

6. Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai Puses, ievērojot abpusējības principu, izskata iespējas viena otrai piešķirt turpmākas koncesijas, lai panāktu lauksaimniecības produktu tirdzniecības lielāku liberalizāciju, jo īpaši attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro tarifa likmes kvotas (TRQ).

148. pants

Noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms lauksaimniecības produktiem un apstrādātiem lauksaimniecības produktiem

1. Uz šā nolīguma XV-C pielikumā uzskaitītajiem produktiem attiecas noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms. Gada vidējā importa apjoms no Moldovas Republikas Savienībā katrai minēto produktu kategorijai ir norādīts šā nolīguma XV-C pielikumā.

2. Ja šā panta 1. punktā minēto produktu vienas vai vairāku kategoriju importa apjoms sasniedz 70 % no XV-C pielikumā norādītā apjoma katrā konkrētā gadā, sākot ar 1. janvāri, Savienība paziņo Moldovas Republikai par attiecīgā(-o) produkta(-u) importa apjomu. Pēc šā paziņojuma un 14 dienu laikā pēc dienas, kad šā panta 1. punktā minēto produktu vienas vai vairāku kategoriju importa apjoms sasniedz 80 % no šā nolīguma XV-C pielikumā norādītā apjoma, Moldovas Republika sniedz Savienībai pārliecinošu pamatojumu importa palielinājumam. Ja minētā importa apjoms sasniedz 100 % no šā nolīguma XV-C pielikumā norādītā apjoma, un ja Moldovas Republika nesniedz pārliecinošu pamatojumu, Savienība var uz laiku apturēt preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajiem produktiem.

Preferenciālā režīma piemērošanu aptur uz sešiem mēnešiem sākot no dienas, kad lēmumu par preferenciālā režīma piemērošanas apturēšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. Visus saskaņā ar 2. punktu pieņemtos lēmumus par pagaidu apturēšanu Savienība paziņo Moldovas Republikai bez liekas kavēšanās.

4. Pagaidu apturēšanu, pirms pagājuši seši mēneši kopš tās stāšanās spēkā, Savienība var atcelt, ja Moldovas Republika Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, sniedz pierādījumus, ka attiecīgās kategorijas produktu apjoms, kas importēts, pārsniedzot šā nolīguma XV-C pielikumā minēto apjomu, izriet no izmaiņām Moldovas Republikas attiecīgā(-o) produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta jaudās.

5. Šā nolīguma XV-C pielikumu un apjomus var grozīt, Eiropas Savienībai un Moldovas Republikai savstarpēji vienojoties Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai pēc Moldovas Republikas lūguma, lai atspoguļotu izmaiņas Moldovas Republikas attiecīgā(-o) produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta jaudās.

149. pants

Jaunu pasākumu nepieņemšana

Neviena Puse nevar palielināt spēkā esošu muitas nodokli vai noteikt jaunu muitas nodokli precei, kuras izcelsme ir otrā Pusē. Tas neizslēdz, ka kāda Puse var:

a)	pēc vienpusējas muitas nodokļa samazināšanas palielināt to līdz līmenim, kāds noteikts XV pielikumā, vai

b)	saglabāt vai palielināt muitas nodokli, ko atļāvusi PTO Strīdu izšķiršanas padome (DSB).

150. pants

Izvedmuitas nodokļi

Preču eksportam uz otras Puses teritoriju vai saistībā ar to neviena Puse nenosaka vai nesaglabā nodevu vai nodokli, kas nav iekšējie maksājumi, kurus piemēro saskaņā ar šā nolīguma 152. pantu.

151. pants

Maksas un citi maksājumi

Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar VVTT 1994 VIII pantu un izskaidrojumu par tā interpretāciju visas nodevas un maksājumi neatkarīgi no to būtības, kas nav šā nolīguma 147. pantā minētie muitas nodokļi vai pasākumi un ko piemēro preču importam vai eksportam, vai saistībā ar to, nav lielāki par sniegto pakalpojumu aptuvenajām izmaksām un neizvēršas par vietējo preču netiešu aizsardzību vai ar fiskālām vajadzībām pamatotu nodokļu uzlikšanu importam vai eksportam.

3. Iedaļa

Ar tarifiem nesaistīti pasākumi

152. pants

Valsts režīms

Katra Puse nosaka valsts režīmu otras Puses precēm saskaņā ar VVTT 1994 III pantu, tostarp izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo VVTT 1994 III pants un izskaidrojums par tā interpretāciju ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

153. pants

Importa un eksporta ierobežojumi

Neviena Puse nepieņem vai neatstāj spēkā nekādus aizliegumus vai ierobežojumus, vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, ko piemēro otras Puses jebkādu preču importam vai preču eksportam, vai pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot, ja šajā nolīgumā ir paredzēts citādi, vai saskaņā ar VVTT 1994 XI pantu un izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo VVTT 1994 XI pants un izskaidrojums par tā interpretāciju ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

4. Iedaļa

Īpaši noteikumi par precēm

154. pants

Vispārēji izņēmumi

1. Šīs nodaļas noteikumi nevar tikt interpretēti tā, lai jebkuru Pusi aizkavētu pieņemt vai veikt pasākumus saskaņā ar VVTT 1994 XX un XXI pantu un jebkuriem attiecīgajiem izskaidrojumiem par minēto pantu interpretāciju saskaņā ar VVTT 1994, kas ar šo ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

2. Puses apzinās, ka pirms jebkādu pasākumu, kuru pamatojums varētu būt GATT 1994 XX panta i) un j) apakšpunktā, veikšanas Pusei, kas iecerējusi veikt pasākumus, ir pienākums sniegt otrai Pusei visu attiecīgo informāciju, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu. Ja vienošanās netiek panākta 30 dienu laikā pēc šādas informācijas sniegšanas, Puse attiecīgajai precei var piemērot pasākumus saskaņā ar šo punktu. Ja ārkārtēju un kritisku apstākļu dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība un nav iespējama iepriekšēja informēšana vai izskatīšana, Puse, kas paredzējusi veikt pasākumus, var nekavējoties piemērot drošības pasākumus, kas nepieciešami situācijas risināšanai, un tūlīt informē par tiem otru Pusi.

5. Iedaļa

Administratīvā sadarbība un koordinēšana ar citām valstīm

155. pants

Īpaši noteikumi par administratīvo sadarbību

1. Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska atbilstīgi šai sadaļai piešķirtā atvieglojumu preferenciālā režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver savu apņemšanos apkarot pārkāpumus un krāpšanu muitas un saistītos jautājumos.

2. Ja Puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē otras Puses nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību un/vai pārkāpumus vai krāpšanu saistībā ar šo nodaļu, attiecīgā Puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem un jo īpaši saskaņā ar 5. punktā paredzēto procedūru.

3. Šajā pantā nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību inter alia nozīmē:

a)	atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgās(-o) preces(-ču) izcelsmes statusu;

b)	atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt izcelsmes apliecinājuma turpmākas pārbaudes un/vai paziņot šādas pārbaudes rezultātus;

c)	atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos piešķirt atļauju veikt inspekcijas apmeklējumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai.

4. Šajā pantā pārkāpumu vai krāpšanu var konstatēt, inter alia, ja bez apmierinoša izskaidrojuma strauji pieaug preču importa apjoms, pārsniedzot parasto otras Puses ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un tas saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu.

5. Pagaidu apturēšanu piemēro, ievērojot šādus nosacījumus:

Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē otras Puses nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību un/vai pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk apspriešanos minētajā komitejā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu;

ja Puses ir uzsākušas apspriešanos iepriekš minētajā Pagaidu komitejā un trīs mēnešu laikā pēc paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, attiecīgā Puse var pagaidu kārtā apturēt attiecīgajai precei vai precēm piemērojamo konkrēto preferenciālo režīmu. Par pagaidu apturēšanu bez liekas kavēšanās paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai;

šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana ietver tikai tādus pasākumus, kas vajadzīgi attiecīgās Puses finansiālo interešu aizsardzībai. Tā nepārsniedz sešu mēnešu laikposmu, kuru var atjaunot, ja, beidzoties termiņam, nekas nav mainījies attiecībā uz apstākļiem, kas bija par pamatu sākotnējai apturēšanai. Par to periodiski apspriežas Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz beidz pastāvēt to pamatojošie apstākļi.

6. Katra puse saskaņā ar tās iekšējām procedūrām publicē visus paziņojumus importētājiem par jebkādiem 5. punkta a) apakšpunktā minētajiem paziņojumiem, jebkādiem 5. punkta b) apakšpunktā minētajiem lēmumiem un jebkādu 5. punkta c) apakšpunktā minēto pagarināšanu vai apturēšanu.

156. pants

Rīcība administratīvo kļūdu gadījumā

Ja kompetentās iestādes pieļauj kļūdu eksporta preferenciālās sistēmas atbilstīgā pārvaldībā, un īpaši šā nolīguma II protokola noteikumu piemērošanā attiecībā uz noteiktas izcelsmes izstrādājumu definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, kad minētā kļūda noved pie sekām saistībā ar ievedmuitas nodokļiem, Puse, kas saskaras ar šādām sekām, var lūgt Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, pārbaudīt iespēju pieņemt visus attiecīgos pasākumus ar mērķi atrisināt situāciju.

157. pants

Nolīgumi ar citām valstīm

1. Šis nolīgums neaizliedz saglabāt vai veidot muitas savienības, citas brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes režīmus, ja vien tas nav pretrunā ar šajā nolīgumā paredzētajiem tirdzniecības režīmiem.

2. Puses Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, apspriežas par nolīgumiem, ar ko izveido muitas savienības, citas brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes režīmus, un, ja to pieprasa – par citiem svarīgiem jautājumiem saistībā ar to attiecīgo tirdzniecības politiku ar trešām valstīm. Īpaši tad, ja kāda trešā valsts pievienojas ES, šādas apspriedes notiek, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā šajā nolīgumā minētās Savienības un Moldovas Republikas abpusējās intereses.

2. NODAĻA

Tirdzniecības aizsardzības instrumenti

1. Iedaļa

Globāli drošības pasākumi

158. pants

Vispārēji noteikumi

1. Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT 1994 XIX pantu un Līgumu par aizsardzības pasākumiem, kas ietverts Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (“PTO Līgums”) 1.A pielikumā (“Līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem”), un 5. pantu Līgumā par lauksaimniecību, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Līgums par lauksaimniecību”).

2. Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība), nepiemēro šai iedaļai.

3. Šīs iedaļas noteikumiem nepiemēro šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumus.

159. pants

Pārredzamība

1. Puse, kas sāk aizsardzības pasākumu izmeklēšanu, paziņo par to otrai Pusei, ja tai ir būtiska ekonomiska interese.

2. Neatkarīgi no šā nolīguma 158. panta, pēc otras Puses pieprasījuma Puse, kas sāk drošības pasākumu izmeklēšanu un plāno piemērot aizsardzības pasākumus, nekavējoties sniedz ad hoc rakstisku paziņojumu ar visu atbilstošo informāciju, kura novedusi pie aizsardzības pasākumu izmeklēšanas sākšanas un aizsardzības pasākumu piemērošanas, attiecīgā gadījumā ietverot informāciju par aizsardzības pasākumu izmeklēšanas sākšanu, par izmeklēšanas provizoriskajiem rezultātiem un izmeklēšanas galīgajiem secinājumiem, kā arī piedāvā otrai Pusei iespēju apspriesties.

3. Šajā pantā uzskata, ka Pusei ir būtiska ekonomiska interese, ja tā ir viena no pieciem lielākajiem importēto ražojumu piegādātājiem pēdējo triju gadu laikā, vērtējot pēc absolūtā apjoma vai vērtības.

160. pants

Pasākumu piemērošana

1. Piemērojot aizsardzības pasākumus, Puses cenšas tos piemērot tādā veidā, kas vismazāk ietekmē to divpusējo tirdzniecību.

2. Šā panta 1. punkta nolūkos, ja Puse uzskata, ka ir izpildītas juridiskās prasības galīgu aizsardzības pasākumu piemērošanai, un gatavojas piemērot šādus pasākumus, minētā Puse paziņo par to otrai Pusei un sniedz tai iespēju divpusēji apspriesties. Ja 30 dienu laikā no paziņojuma dienas nav atrasts apmierinošs risinājums, importējošā Puse var veikt atbilstīgus pasākumus problēmas risināšanai.

2. Iedaļa

Antidempinga un kompensācijas pasākumi

161. pants

Vispārēji noteikumi

1. Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT 1994 VI pantu, Līgumu par GATT 1994 VI panta īstenošanu, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Antidempinga līgums”), un Līgumu par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Subsīdiju līgums”).

3. Šīs iedaļas noteikumiem nepiemēro šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumus.

162. pants

Pārredzamība

1. Puses vienojas, ka antidempinga un kompensācijas pasākumi būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot attiecīgās Antidempinga līguma un Subsīdiju līguma prasības, un tie būtu jāpiemēro, pamatojoties uz taisnīgu un pārredzamu sistēmu.

2. Puses tūlīt pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nodrošina pilnīgu un pamatotu informāciju par visiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, balstoties uz kuriem pieņemts lēmums piemērot pasākumus, neskarot Antidempinga līguma 6. panta 5. punktu un Subsīdiju līguma 12. panta 4. punktu. Informāciju sniedz rakstiski un nodrošina, lai ieinteresētajām personām būtu pietiekami daudz laika iesniegt piezīmes.

3. Visām ieinteresētajām personām tiek dota iespēja tikt uzklausītām, lai tās paustu savu viedokli antidempinga vai pretsubsīdiju izmeklēšanā ar noteikumu, ka tas nevajadzīgi neaizkavē izmeklēšanu.

163. pants

Sabiedrības interešu ievērošana

Puse nevar piemērot antidempinga vai kompensācijas pasākumus, ja, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā atklāto informāciju, var nepārprotami secināt, ka šādu pasākumu piemērošana nav sabiedrības interesēs. Nosakot sabiedrības intereses, pamatojas uz visu dažādo interešu izvērtējumu kopumā, ietverot iekšzemes ražošanas nozares intereses, lietotāju, patērētāju un importētāju intereses tādā apmērā, kādā tie snieguši attiecīgu informāciju izmeklēšanas iestādēm.

164. pants

Mazākā maksājuma noteikums

Ja Puse nolemj piemērot pagaidu vai pastāvīgu antidempinga vai kompensācijas maksājumu, šāda maksājuma apmērs nepārsniedz dempinga starpību vai kompensācijas subsīdiju kopējo summu, bet tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību vai kompensācijas subsīdiju kopējo summu, ja šāds mazākais maksājums būtu pietiekams, lai likvidētu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei.

3. Iedaļa

Divpusēji aizsardzības pasākumi

165. pants

Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana

1. Ja pēc tam, kad atbilstīgi šim nolīgumam piemērotais muitas nodoklis ir samazināts vai atcelts, kādas Puses noteiktas izcelsmes preces tiek importētas otras Puses teritorijā tādā palielinātā apjomā, kuru nosaka absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanu, un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi iekšzemes ražošanas nozarei, kas ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces, importētāja Puse var pieņemt 2. punktā paredzētos pasākumus saskaņā ar šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām.

2. Importētāja Puse var veikt divpusēju aizsardzības pasākumu, ar kuru:

a)	aptur šajā nolīgumā paredzētā, attiecīgajai precei piemērojamā muitas nodokļa likmes turpmāku pazemināšanu; vai

paaugstina muitas nodokli precei līdz apmēram, kas nepārsniedz mazāko no šādiem nodokļiem:

i)	vislielākās labvēlības muitas nodokļa likmi precei, kas ir spēkā pasākuma īstenošanas laikā, vai

ii)	muitas nodokļa pamatlikmi, kas noteikta XV pielikuma sarakstos saskaņā ar šā nolīguma 147. pantu.

166. pants

Nosacījumi un ierobežojumi

1. Puse rakstiski informē otru Pusi par 2. punktā aprakstītās izmeklēšanas sākšanu un apspriežas ar otru Pusi pēc iespējas ātrāk pirms divpusējā aizsardzības pasākuma piemērošanas ar nolūku pārskatīt izmeklēšanas laikā gūto informāciju un apmainīties ar viedokļiem par pasākumu.

2. Puse piemēro divpusēju aizsardzības pasākumu tikai tad, ja tās kompetentās iestādes ir veikušas izmeklēšanu saskaņā ar Aizsardzības pasākumu līguma 3. pantu un 4.2. panta c) punktu. Saistībā ar šo Aizsardzības pasākumu līguma 3. pants un 4.2. panta c) punkts mutatis mutandis ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

3. Veicot šā panta 2. punktā aprakstīto izmeklēšanu, Puse ievēro Aizsardzības pasākumu līguma 4.2. panta a) punkta noteikumus. Saistībā ar šo Aizsardzības pasākumu līguma 4.2. panta a) punkts mutatis mutandis ir iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

4. Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes pabeidz 2. punktā aprakstīto izmeklēšanu viena gada laikā pēc tās uzsākšanas.

5. Neviena Puse nedrīkst piemērot divpusējo aizsardzības pasākumu:

a)	izņemot tikai tiktāl un tik ilgi, cik nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un veicinātu iekšzemes nozares sakārtošanu,

uz laikposmu, kas pārsniedz divus gadus. Tomēr minēto laikposmu var pagarināt līdz diviem gadiem, ja importētājas Puses kompetentās iestādes saskaņā ar šajā pantā noteiktajām procedūrām konstatē, ka pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un lai veicinātu iekšzemes nozares sakārtošanu, un ja ir gūti pierādījumi tam, ka nozare atgūstas, ar noteikumu, ka kopējais aizsardzības pasākuma piemērošanas laikposms, ietverot sākotnējo piemērošanas laikposmu un tā pagarinājumu, nepārsniedz četrus gadus,

c)	pēc pārejas laika beigām, vai

d)	attiecībā uz to pašu izstrādājumu – ja vienlaikus tiek piemērots pasākums saskaņā ar VVTT 1994 XIX pantu un Aizsardzības pasākumu līgumu.

6. Ja Puse pārtrauc divpusēju aizsardzības pasākumu, piemēro muitas nodokļa likmi, kas būtu spēkā saskaņā ar šā nolīguma XV pielikumā iekļauto Puses sarakstu, ja pasākums netiktu īstenots.

167. pants

Pagaidu pasākumi

Kritiskos apstākļos, kad kavēšanās varētu radīt kaitējumu, kuru būtu grūti izlabot, Puse var piemērot pagaidu divpusēju aizsardzības pasākumu atbilstīgi pagaidu lēmumam, ja ir skaidri pierādījumi, ka saskaņā ar šo nolīgumu veiktās muitas nodokļa samazināšanas vai atcelšanas rezultātā noteiktas izcelsmes preču imports no otras Puses ir pieaudzis un tas rada nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudus iekšzemes ražošanas nozarei. Pagaidu pasākuma ilgums nepārsniedz 200 dienas, kuru laikā Puse pilda šā nolīguma 166. panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības. Puse nekavējoties atgriež pārmaksāto muitas nodokli, kas noteikts šā nolīguma XV pielikumā, ja šā nolīguma 166. panta 2. punktā aprakstītās izmeklēšanas rezultātā netiek konstatēts, ka nav izpildītas šā nolīguma 165. panta prasības. Pagaidu pasākuma ilgumu ieskaita šā nolīguma 166. panta 5. punktā b) apakšpunktā noteiktajā laikposmā.

168. pants

Kompensācija

1. Puse, kas piemēro divpusēju aizsardzības pasākumu, apspriežas ar otru Pusi, lai savstarpēji vienotos par savstarpēji saskaņotu atbilstīgu tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju koncesiju veidā, kam ir līdzvērtīga ietekme uz tirdzniecību vai kas nodrošina papildu nodokļu ieņēmumus, kuri līdzvērtīgi sagaidāmajiem ieņēmumiem no aizsardzības pasākuma īstenošanas. Puse organizē šādu apspriešanos ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc divpusējā aizsardzības pasākuma piemērošanas.

2. Ja 30 dienu laikā pēc 1. punktā noteikto apspriežu sākuma netiek panākta vienošanās par tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju, Puse, uz kuras precēm attiecas aizsardzības pasākums, var apturēt līdzvērtīgu koncesiju piemērošanu Pusei, kas piemēro aizsardzības pasākumu.

3. Šā panta 2. punktā paredzētās apturēšanas tiesības nevar īstenot divpusējā aizsardzības pasākuma pirmo 24 mēnešu spēkā esamības laikā ar noteikumu, ka aizsardzības pasākums atbilst šā nolīguma noteikumiem.

169. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā:

a)	jēdzienus “nopietns kaitējums” un “nopietna kaitējuma draudi” lieto nozīmē, kas noteikta Aizsardzības pasākumu līguma 4.1. panta a) un b) punktā. Saistībā ar šo Aizsardzības pasākumu līguma 4.2. panta a) un b) punkts mutatis mutandis ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu, un

b)	“pārejas laiks” ir desmit gadu laikposms pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

3. NODAĻA

Tehniski šķēršļi tirdzniecībai, standartizācija, metroloģija, akreditācija un atbilstības novērtēšana

170. pants

Darbības joma un definīcijas

1. Šo nodaļu piemēro standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādei, pieņemšanai un piemērošanai saskaņā ar Līgumu par tehniskajām barjerām tirdzniecībā, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“TBT līgums”), kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, šo nodaļu nepiemēro sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kuri noteikti A pielikumā Līgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“SFS līgums”), to nepiemēro arī iepirkumu tehniskajām specifikācijām, ko izstrādā valsts iestādes savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām.

3. Šajā nodaļā piemēro TBT līguma 1. pielikumā noteiktās definīcijas.

171. pants

TBT līguma apstiprināšana

Puses apstiprina to esošās tiesības un pienākumus vienai pret otru saskaņā ar TBT līgumu, kas ar šo ir iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

172. pants

Tehniskā sadarbība

1. Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu, metroloģijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas sistēmu jomā ar nolūku palielināt savstarpējo izpratni par to attiecīgajām sistēmām un veicināt piekļuvi to konkrētajiem tirgiem. Saistībā ar šo tās var veidot dialogus par reglamentēšanas jautājumiem horizontālā un nozaru līmenī.

2. Īstenojot divpusējo sadarbību, Puses cenšas identificēt, izstrādāt un sekmēt tirdzniecību veicinošas iniciatīvas, ietverot šādas iniciatīvas, bet ne tikai:

a)	sadarbības pastiprināšana reglamentējošā jomā, izmantojot datu un pieredzes apmaiņu un zinātnisko un tehnisko sadarbību, lai paaugstinātu tehnisko noteikumu, standartu, tirgus uzraudzības, atbilstības novērtēšanas un akreditācijas kvalitāti un efektīvāk izmantotu normatīvos resursus;

b)	attiecīgo par metroloģiju, standartizāciju, tirgus uzraudzību, atbilstības novērtēšanu un akreditēšanu atbildīgo publisko un privāto organizāciju sadarbības atbalstīšana un veicināšana;

c)	Moldovas Republikas standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas, atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības sistēmu kvalitātes infrastruktūras attīstības veicināšana;

d)	Moldovas Republikas dalības attiecīgu Eiropas organizāciju darbā veicināšana;

e)	risinājumu meklēšana tehnisko šķēršļu tirdzniecībai novēršanai, un

f)	Pušu nostājas koordinēšana starptautiskās tirdzniecības un regulatīvās organizācijās, kā piemēram, PTO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijā (ANO EEK).

173. pants

Tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas tuvināšana

1. Moldovas Republika veic nepieciešamos pasākumus, lai pakāpeniski panāktu atbilstību Savienības tehniskajiem noteikumiem, standartiem, metroloģijai, akreditēšanai, atbilstības novērtēšanai, atbilstošajām sistēmām un tirgus uzraudzības sistēmai, un apņemas ievērot principus un praksi, kas paredzēti attiecīgajos Savienības acquis.

2. Lai sasniegtu 1. punktā noteiktos mērķus, Moldovas Republika:

a)	saskaņā ar šā nolīguma XVI pielikuma noteikumiem pakāpeniski iekļauj attiecīgo Savienības acquis savos tiesību aktos, un

b)	īsteno administratīvās un iestāžu reformas, lai nodrošinātu efektīvu un pārredzamu sistēmu, kas nepieciešama šīs nodaļas noteikumu īstenošanai.

3. Moldovas Republika atturas no grozījumiem tās horizontālajos un nozaru tiesību aktos, izņemot, ja tas nepieciešams šādu tiesību aktu pakāpeniskai saskaņošanai ar attiecīgo Savienības acquis un šādas saskaņošanas saglabāšanai, un paziņo Savienībai par visām izmaiņām tās valsts tiesību aktos.

4. Moldovas Republika nodrošina un veicina tās attiecīgo valsts iestāžu dalību Eiropas un starptautiskās standartizācijas, juridiskās un fundamentālās metroloģijas un atbilstības novērtēšanas organizācijās, ietverot akreditāciju, saskaņā ar minēto iestāžu darbības jomu un tām pieejamo dalībnieces statusu.

5. Lai integrētu savu standartizācijas sistēmu, Moldovas Republika:

a)	pakāpeniski pārņem Eiropas standartu kopumu par saviem valsts standartiem, tostarp saskaņotos Eiropas standartus, kā brīvprātīga izmantošana ir pamats pieņēmumam par atbilsmi Savienības tiesību aktiem, kas transponēti Moldovas Republikas tiesību aktos;

b)	vienlaikus ar šādu transponēšanu atceļ neatbilstošos valsts standartus, un

c)	pakāpeniski izpilda nosacījumus pilntiesīgai dalībai Eiropas standartizācijas organizācijās.

6. Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Moldovas Republika vienreiz gadā sniedz Savienībai ziņojumus par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šā nolīguma XVI pielikumu. Ja šā nolīguma XVI pielikumā uzskaitītās darbības nav īstenotas pielikumā noteiktajā termiņā, Moldovas Republika norāda jaunu grafiku šādu darbību pabeigšanai. Puses var pielāgot šā nolīguma XVI pielikumu.

174. pants

Rūpniecības ražojumu atbilstības novērtēšanas un atzīšanas nolīgums (ACAA)

1. Visbeidzot Puses vienojas kā protokolu šim nolīgumam pievienot Rūpniecības ražojumu atbilstības novērtēšanas un atzīšanas nolīgumu (ACAA), kas attiecas uz šā nolīguma XVI pielikuma sarakstā iekļautajām nozarēm, kuras pēc vienošanās panākšanas uzskata par saskaņotām, pēc tam, kad Savienība ir pārliecinājusies, ka ir notikusi attiecīgo Moldovas Republikas horizontālo un nozaru tiesību aktu, iestāžu un standartu pilnīga saskaņošana ar Savienības tiesību aktiem, iestādēm un standartiem. Pušu nolūks ir galu galā paplašināt ACAA darbību, lai tas attiektos uz visām šā nolīguma XVI pielikuma sarakstā iekļautajām nozarēm.

2. ACAA būs noteikts, ka ražojumu tirdzniecība starp Pusēm nozarēs, kurām tas piemērojams, notiek ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi pastāv šo ražojumu tirdzniecībai starp dalībvalstīm.

175. pants

Marķēšana un etiķetēšana

1. Neskarot šā nolīguma 173. un 174. pantu, attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2. nodaļā ietvertos principus, ka šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un piemērošanas nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu radīšana starptautiskajai tirdzniecībai. Šajā ziņā marķēšanas vai etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu to neievērošana.

2. Attiecībā uz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu Puses konkrēti vienojas, ka:

a)	tās centīsies samazināt marķēšanas vai etiķetēšanas nepieciešamību, izņemot, kas nepieciešams Savienības acquis pieņemšanai šajā jomā un marķēšanai un etiķetēšanai veselības, drošības vai vides aizsardzības nolūkos vai citiem pamatotiem sabiedriskās kārtības mērķiem, un

b)	tās patur tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs esošā informācija tiktu sniegta konkrētā valodā.

4. NODAĻA

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

176. pants

Mērķis

1. Šīs nodaļas mērķis ir veicināt Pušu savstarpēju tirdzniecību ar precēm, uz kurām attiecas sanitārie un fitosanitārie pasākumi (SFS pasākumi), vienlaicīgi aizsargājot cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un veselību šādā veidā:

a)	nodrošinot tirdzniecībai piemērojamo pasākumu, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII pielikumā, pilnīgu pārredzamību;

b)	tuvinot Moldovas Republikas reglamentējošo sistēmu Savienības sistēmai;

c)	savstarpēji atzīstot dzīvnieka un auga veselības statusu un piemērojot reģionalizācijas principu;

d)	izveidojot mehānismu, lai atzītu pasākumu līdzvērtību, ko piemēro otra Puse un kas uzskaitīti šā nolīguma XVII pielikumā;

e)	turpinot īstenot SFS līgumu;

f)	izveidojot mehānismus un procedūras tirdzniecības veicināšanai un

g)	uzlabojot starp Pusēm saziņu un sadarbību attiecībā uz pasākumiem, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII pielikumā.

2. Šīs nodaļas mērķis ir panākt Pušu kopīgu vienošanos par dzīvnieku labturības standartiem.

177. pants

Daudzpusējie pienākumi

Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO līgumiem un jo īpaši SFS līgumu.

178. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz visiem kādas Puses sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm, ietverot visus pasākumus, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII pielikumā.

179. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

1)	“sanitārais vai fitosanitārais pasākums” (SFS pasākumi) ir pasākums, kas paredzēts SFS līguma A pielikuma 1. punktā;

2)	“dzīvnieki” ir dzīvnieki saskaņā ar attiecīgajām definīcijām Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā vai Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

3)	“dzīvnieku produkti” ir dzīvnieku izcelsmes produkti, ietverot ūdensdzīvnieku izcelsmes produktus, saskaņā ar definīcijām OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

4)	“dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam” ir dzīvnieku produkti, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII-A pielikuma 2. daļā (II);

“augi” ir dzīvi augi un norādītās dzīvās augļu daļas, tostarp sēklas:

a)	augļi vārda botāniskajā nozīmē, izņemot uzglabāšanai sasaldētus augļus,

b)	dārzeņi, izņemot uzglabāšanai sasaldētus dārzeņus,

c)	gumi, bumbuļsīpoli, sīpoli, sakneņi,

d)	griezti ziedi,

e)	zari ar lapām,

f)	nozāģēti koki ar lapotni,

g)	augu audu kultūras,

h)	lapas, lapotne,

i)	dzīvi ziedputekšņi un

j)	potzari, spraudeņi, dzinumi;

6)	“augu produkti” ir neapstrādāti vai vienkārši sagatavoti augu izcelsmes produkti, ciktāl tos nevar uzskatīt par šā nolīguma XVII-A pielikuma 3. daļā uzskaitītajiem augiem;

7)	“sēklas” ir sēklas vārda botāniskajā nozīmē, kas paredzētas stādījumiem;

8)	“kaitīgais organisms” ir jebkuras sugas, celma vai biotipa patogēns, dzīvnieks vai parazītaugs, kas ir kaitīgs augiem vai augu produktiem;

9)	“aizsargājama zona” attiecībā uz regulētu kaitīgo organismu ir oficiāli definēts ģeogrāfisks apgabals Savienībā, kurā minētais organisms nav sastopams, neraugoties uz labvēlīgajiem apstākļiem un tā klātbūtni citās Savienības daļās;

10)	“dzīvnieku slimība” ir klīniska vai patoloģiska infekcijas izpausme dzīvniekos;

11)	“akvakultūras slimība” ir klīniska vai neklīniska inficēšanās ar vienu vai vairākiem etioloģiskajiem slimību izraisītājiem, kas minēti OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

12)	“dzīvnieku inficēšanās” ir situācija, kad dzīvnieki ir infekcijas izraisītāja nēsātāji ar klīniskām vai patoloģiskām infekcijas izpausmēm vai bez tām;

13)	“dzīvnieku labturības standarti” ir Pušu izstrādātie un piemērotie dzīvnieku aizsardzības standarti, kas atbilst OIE standartiem un ietilpst šā nolīguma darbības jomā;

14)	“atbilstošs veselības un fitosanitārās aizsardzības līmenis” ir attiecīgais veselības un fitosanitārās aizsardzības līmenis, kas noteikts SFS līguma A pielikuma 5. punktā;

15)	“reģions” attiecībā uz dzīvnieku veselību ir zona vai reģions, kā tas definēts OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā, un attiecībā uz akvakultūru – zona, kā tā definēta OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā. Attiecībā uz Savienību termins “teritorija” vai “valsts” nozīmē Savienības teritoriju;

16)	“no kaitīgā organisma brīva teritorija (PFA)” ir teritorija, kurā saskaņā ar zinātniskajiem datiem konkrēts kaitīgais organisms nav sastopams un kurā pēc vajadzības šo stāvokli oficiāli uztur;

17)	“reģionalizācija” ir SFS līguma 6. pantā aprakstītā reģionalizācijas koncepcija;

18)

“sūtījums” ir viena veida dzīvu dzīvnieku vai dzīvnieku produktu sūtījums, uz kuru attiecas viens un tas pats sertifikāts vai dokuments, kuru pārvadā ar vienu transportlīdzekli, kuru nosūtījis viens sūtītājs un kura izcelsme ir vienā un tajā pašā eksportētājā Pusē vai Puses reģionā(-os). Dzīvnieku sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām partijām; Dzīvnieku produktu sūtījums var sastāvēt no vienas preces vai preču partijas vai vairākām precēm vai preču partijām;

19)	“augu vai augu produktu sūtījums” ir augi, augu produkti un/vai citi objekti, ko pārvieto no vienas Puses uz otru Pusi un uz ko attiecas viens fitosanitārais sertifikāts, ja tāds ir nepieciešams. Sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām precēm vai preču partijām;

20)	“partija” ir vairākas vienas un tās pašas preces vienības, ko var atpazīt pēc tās sastāva un izcelsmes vienveidības un kas ir sūtījuma daļa;

21)

“līdzvērtība tirdzniecības nolūkos” (līdzvērtība) ir stāvoklis, kad importētāja Puse atzīst šā nolīguma XVII pielikumā minētos eksportētājas Puses pasākumus par līdzvērtīgiem, pat ja minētie pasākumi atšķiras no importētājas Puses pasākumiem, ja eksportētāja Puse objektīvi parāda importētājai Pusei, ka tās pasākumi sasniedz importētājas Puses atbilstošu sanitārās un fitosanitārās aizsardzības līmeni vai pieņemamu riska līmeni;

22)	“nozare” ir Puses produkta vai produktu kategorijas ražošanas vai tirdzniecības struktūra;

23)	“apakšnozare” ir kādas nozares noteikta un kontrolēta daļa;

24)	“preces” ir produkti vai objekti, kas minēti no 2. punkta līdz 7. punktam;

25)	“īpaša importa atļauja” ir importētājas Puses kompetento iestāžu oficiāla iepriekšēja atļauja, kas izdota individuālam importētājam kā priekšnoteikums preces viena sūtījuma vai vairākkārtīgu sūtījumu ievešanai no eksportētājas Puses šīs nodaļas darbības jomā;

26)	“darba dienas” ir nedēļas dienas, izņemot svētdienu, sestdienu un valsts svētku dienas kādā no Pusēm;

27)	“inspicēšana” ir jebkura barības, pārtikas, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aspekta pārbaude, kuras mērķis ir noteikt, vai šis aspekts ir saskaņā ar barības un pārtikas, un dzīvnieku veselības, un dzīvnieku labturības noteikumu prasībām;

28)	“augu veselības inspicēšana” ir augu, augu produktu vai citu regulētu objektu oficiāla vizuāla pārbaude ar mērķi konstatēt kaitīgu organismu klātbūtni un/vai atbilstību fitosanitārajiem noteikumiem;

29)	“verificēšana” ir pārbaude, veicot izmeklēšanu un objektīvu pierādījumu izvērtēšanu, lai pārliecinātos, vai paredzētās prasības ir izpildītas.

180. pants

Kompetentās iestādes

Puses šā nolīguma 191. pantā minētās Sanitārās un fitosanitārās apakškomitejas (“SFS apakškomiteja”) pirmajā sanāksmē informē viena otru par to kompetento iestāžu struktūru, organizāciju un kompetenču sadalījumu. Puses informē viena otru par jebkurām izmaiņām šādu kompetento iestāžu struktūrā, organizācijā un kompetenču sadalījumā, tostarp kontaktpunktos.

181. pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

1. Moldovas Republika pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus sanitārajā un fitosanitārajā un dzīvnieku labturības jomā ES tiesību aktiem, kas noteikti šā nolīguma XXIV pielikumā.

2. Puses sadarbojas regulējuma pakāpeniskas tuvināšanas un kapacitātes uzlabošanas jomā.

3. SFS apakškomiteja regulāri uzrauga tuvināšanas procesa īstenošanas gaitu, kā paredzēts šā nolīguma XXIX pielikumā, lai sniegtu nepieciešamos ieteikumus par tuvināšanas pasākumiem.

4. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Moldovas Republika iesniedz sarakstu ar tiem ES sanitārās un fitosanitārās, dzīvnieku labturības jomas un citiem likumdošanas pasākumiem, kuriem Moldovas Republika tuvināsies. Sarakstu veido prioritārās jomas, kas saistītas ar šā nolīguma XXVII pielikumā definētajiem pasākumiem, precizējot, uz kuru preci vai preču grupu attiecas tuvināšanas pasākumi. Minēto tuvināšanas pasākumu sarakstu izmanto kā atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai.

5. Tuvināšanas pasākumu sarakstu un tuvināšanas procesā gūtā progresa novērtēšanas principus ietver šā nolīguma XXIV pielikumā un to pamatā būs Moldovas Republikas tehniskie un finansiālie resursi.

182. pants

Dzīvnieku veselības un kaitīgo organismu statusa un reģionālo apstākļu atzīšana tirdzniecības nolūkiem

1. Attiecībā uz dzīvnieku slimībām un inficētiem dzīvniekiem (tostarp ar zoonozēm) piemēro šādus noteikumus:

a)	importētāja Puse tirdzniecības nolūkos atzīst eksportētājas Puses vai tās reģionu, kas noteikti saskaņā ar šā nolīguma XIX pielikuma A daļā paredzēto procedūru, dzīvnieku veselības statusu attiecībā uz šā nolīguma XVIII-A pielikuma norādītajām dzīvnieku slimībām;

ja Puse uzskata, ka kādai tās teritorijai vai reģionam tās teritorijā ir īpašs statuss attiecībā uz konkrēto dzīvnieku slimību, kas nav kāda no šā nolīguma XVIII-A pielikumā minētajām slimībām, tā var pieprasīt šā statusa atzīšanu saskaņā ar procedūru, kas noteikta šā nolīguma XIX pielikuma C daļā. Importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu, kas atbilst Pušu savstarpēji pieņemtajam statusam;

Par savstarpējas tirdzniecības pamatu Puses atzīst Pušu teritoriju vai reģionu statusu vai statusu nozarē vai apakšnozarē saistībā ar tādas dzīvnieku slimības izplatību vai sastopamību, kas nav minēta šā nolīguma XVIII-A pielikumā, vai saistībā ar dzīvnieku inficēšanos un/vai attiecīgā gadījumā ar to saistīto risku, kā to attiecīgi nosaka OIE. Importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku produktu ievešanu, kas atbilst noteiktajam statusam saskaņā ar OIE ieteikumiem, un

neskarot šā nolīguma 184., 186. un 190. pantu, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un/vai pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a), b) un c) apakšpunktu.

2. Attiecībā uz kaitīgiem organismiem piemēro šādus noteikumus:

a)	tirdzniecības nolūkos Puses savstarpēji atzīst kaitīgo organismu statusu attiecībā uz kaitīgiem organismiem, kas norādīti šā nolīguma XVII-B pielikumā, kā noteikts XIX-B pielikumā, un

3. Puses atzīst reģionalizācijas un KBT jēdzienus, kā noteikts 1997. gada Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā (IPPC) un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos (SFPS), un aizsargātās zonas jēdzienu saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā, ko Puses vienojas piemērot savstarpējai tirdzniecībai.

4. Puses vienojas, ka reģionalizācijas lēmumus par dzīvnieku un zivju slimībām, kas uzskaitītas šā nolīguma XVIII-A pielikumā, un kaitīgiem organismiem, kas uzskaitīti šā nolīguma XVIII-B pielikumā, pieņem saskaņā ar šā nolīguma XIX pielikuma A un B daļas noteikumiem.

5. Attiecībā uz dzīvnieku slimībām saskaņā ar šā nolīguma 184. panta noteikumiem eksportētāja Puse, kas lūdz importētāju Pusi atzīt tās reģionalizācijas lēmumu, paziņo veiktos pasākumus, pievienojot visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus par tās konstatējumiem un lēmumiem. Neskarot šā nolīguma 185. pantu, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos un/vai verificēšanu 15 darba dienu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas, šādi paziņotu reģionalizācijas lēmumu uzskata par akceptētu.

Apspriešanās, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, norisinās saskaņā ar šā nolīguma 185. panta 3. punktu. Importētāja Puse izvērtē papildu informāciju 15 darba dienu laikā no papildu informācijas saņemšanas dienas. Verificēšanu, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, veic saskaņā ar šā nolīguma 188. pantu un 25 darba dienu laikā no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas.

6. Attiecībā uz kaitīgiem organismiem katra Puse nodrošina, ka tirdzniecībā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem attiecīgā gadījumā tiek ievērots kaitīgu organismu statuss teritorijā, ko otra Puse atzinusi par aizsargājamu zonu vai KBT. Puse, kas lūdz otru Pusi atzīt tās KBT, paziņo veiktos pasākumus un pēc pieprasījuma sniedz visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus par tās izveidi un uzturēšanu, kā to paredz PLO vai IPPC, tostarp SFPS. Neskarot šā nolīguma 190. pantu un, ja vien Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos un/vai verificēšanu trīs mēnešu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas, šādi paziņotu KBT lēmumu uzskata par akceptētu.

Apspriešanās, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, norisinās saskaņā ar šā nolīguma 185. panta 3. punktu. Importētāja Puse izvērtē papildu informāciju trīs mēnešos no tās saņemšanas dienas. Šā punkta pirmajā daļā minēto verificēšanu veic saskaņā ar šā nolīguma 188. pantu un 12 mēnešos no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas dienas, ņemot vērā attiecīgā kaitīgā organisma un kultūrauga bioloģiju.

7. Pēc šā panta 4. līdz 6. punktā minēto procedūru pabeigšanas un neskarot šā nolīguma 190. pantu, katra Puse bez liekas kavēšanās veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz iepriekš minēto.

8. Puses apņemas iesaistīties turpmākās sarunās ar mērķi īstenot nodalīšanas principu.

183. pants

Līdzvērtīguma atzīšana

1. Līdzvērtību var atzīt attiecībā uz:

a)	individuālu pasākumu;

b)	pasākumu grupu; vai

c)	sistēmu, ko piemēro nozarei, apakšnozarei, precēm vai preču grupai.

2. Attiecībā uz līdzvērtības noteikšanu Puses ievēro 3. punktā noteikto procedūru. Minētā procedūra ietver objektīvu līdzvērtības pierādīšanu, ko veic eksportētāja Puse, un objektīvu pieprasījuma izvērtēšanu, ko veic importētāja Puse. Minētajā izvērtējumā var veikt inspicēšanu vai verificēšanu.

3. Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma par līdzvērtības atzīšanu, kā tas noteikts šā panta 1. punktā, Puses nekavējoties un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no brīža, kad importētāja Puse saņēmusi šādu pieprasījumu, sāk apspriešanās procesu, kas ietver šā nolīguma XXI pielikumā paredzētos posmus. Gadījumos, kad eksportētāja Puse iesniedz vairākus lūgumus, Puses pēc importētājas Puses pieprasījuma šā nolīguma 191. pantā minētajā SFS apakškomitejā vienojas par grafiku, kādā tās uzsāks un veiks šajā punktā minēto procedūru.

4. Moldovas Republika informē Savienību, tiklīdz ir panākta tuvināšana, īstenojot šā nolīguma 181. panta 3. punktā minēto uzraudzību. Minēto paziņojumu uzskata par Moldovas Republikas lūgumu sākt attiecīgo pasākumu līdzvērtības atzīšanu, kā tas noteikts šā panta 3. punktā.

5. Ja vien Puses savstarpēji nevienojas citādi, importētāja Puse pabeidz šā panta 3. punktā minēto līdzvērtības noteikšanu 12 mēnešus pēc tam, kad tā saņēmusi no eksportētājas Puses pieprasījumu, ietverot materiālus, kas pierāda līdzvērtību. Minēto termiņu var pagarināt attiecībā uz sezonālajiem kultūraugiem, kad pieļaujams atlikt izvērtējumu uz vēlāku laiku, lai varētu veikt verificēšanu kultūrauga augšanai piemērotā periodā.

6. Importētāja Puse nosaka līdzvērtību attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem saskaņā ar attiecīgajiem SFPS.

7. Importētāja Puse var atsaukt vai apturēt līdzvērtību, pamatojoties uz vienas Puses izdarītiem pasākumu grozījumiem, kas ietekmē līdzvērtību, ar noteikumu, ka ir izpildīta šāda procedūra:

saskaņā ar šā nolīguma 184. panta 2. punkta noteikumiem eksportētāja Puse informē importētāju Pusi par visiem priekšlikumiem to pasākumu grozījumiem, attiecībā uz kuriem ir atzīta pasākumu līdzvērtība, un par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību. Importētāja Puse viena mēneša laikā pēc šādas informācijas saņemšanas paziņo eksportētājai Pusei, vai tā turpinās atzīt līdzvērtību, pamatojoties uz ierosinātajiem pasākumiem;

saskaņā ar šā nolīguma 184. panta 2. punkta noteikumiem importētāja Puse informē eksportētāju pusi par visiem priekšlikumiem to pasākumu grozījumiem, uz kuriem pamatojas līdzvērtības atzīšana, un par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību. Ja importētāja Puse pārtrauc līdzvērtības atzīšanu, Puses var vienoties par nosacījumiem šā panta 3. punktā minētās procedūras atkārtotai uzsākšanai, pamatojoties uz ierosinātajiem pasākumiem.

8. Līdzvērtības atzīšana, apturēšana vai atsaukšana pilnībā ir importētājas Puses ziņā saskaņā ar tās administratīvo un tiesību aktu sistēmu. Minētā Puse rakstveidā sniedz eksportētājai Pusei visus paskaidrojumus un apliecinošos datus, kas izmantoti to nolēmumu un lēmumu pieņemšanā, uz kuriem attiecas šis pants. Līdzvērtības neatzīšanas, apturēšanas vai atsaukšanas gadījumā importētāja Puse norāda eksportētājai Pusei nepieciešamos nosacījumus, ar kādiem var atkārtoti uzsākt 3. punktā minēto procedūru.

9. Neskarot šā nolīguma 190. pantu, importētāja Puse nevar atsaukt vai apturēt līdzvērtības atzīšanu, pirms stājas spēkā vienas vai otras Puses ierosinātie jaunie pasākumi.

10. Ja importētāja Puse ir oficiāli atzinusi līdzvērtību, pamatojoties uz apspriešanās procedūru, kā tas paredzēts šā nolīguma XXI pielikumā, SFS apakškomiteja saskaņā ar procedūru, kas paredzēta šā nolīguma 191. panta 5. punktā, apstiprina līdzvērtības atzīšanu tirdzniecībā starp Pusēm. Minētajā lēmumā par apstiprināšanu var arī paredzēt attiecīgā gadījumā samazināt fiziskās pārbaudes uz robežām, sertifikātu vienkāršošanu un iepriekšēju sarakstu procedūras uzņēmumiem.

Līdzvērtības statusu uzskaita šā nolīguma XXV pielikumā.

184. pants

Pārredzamība un informācijas apmaiņa

1. Neskarot šā nolīguma 185. pantu, Puses sadarbojas, lai uzlabotu savstarpējo izpratni par otras Puses oficiālās kontroles struktūrām un mehānismiem, kuru uzdevums ir šā nolīguma IV pielikumā uzskaitīto pasākumu piemērošana, un šādu struktūru un mehānismu efektivitāti. To var sasniegt ar starptautisko revīziju ziņojumiem, kad Puses tos publicē. Puses var apmainīties ar informāciju par šādu revīziju rezultātiem vai citu attiecīgu informāciju.

2. Tiesību aktu tuvināšanā, kā minēts šā nolīguma 181. pantā, vai līdzvērtības atzīšanā, kā minēts šā nolīguma 183. pantā, Puses informē viena otru par attiecīgajās jomās pieņemtajām izmaiņām tiesību aktos un procedurālām izmaiņām.

3. Šajā ziņā Savienība laicīgi iepriekš informē Moldovas Republiku par izmaiņām Savienības tiesību aktos, lai ļautu Moldovas Republikai apsvērt attiecīgas izmaiņas tās tiesību aktos.

Būtu jāsasniedz nepieciešamais koordinācijas līmenis, lai atvieglotu likumdošanas dokumentu nosūtīšanu pēc vienas Puses pieprasījuma.

Šajā nolūkā katra Puse nekavējoties paziņo otrai Pusei savus kontaktpunktus, tostarp visas izmaiņas minētajos kontaktpunktos.

185. pants

Paziņošana, apspriešanās un saziņas atvieglošana

1. Katra puse divu darba dienu laikā rakstveidā paziņo otrai pusei par jebkādu nopietnu vai nozīmīgu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējumu, tai skaitā par ārkārtas situācijām attiecībā uz pārtikas produktu kontroli vai situācijām, kuras rada nepārprotamu nopietnu veselības apdraudējumu saistībā ar dzīvnieku izcelsmes vai augu produktu patēriņu, jo īpaši informāciju par:

a)	visiem pasākumiem, kas ietekmē reģionalizācijas lēmumus, kas minēti šā nolīguma 182. pantā;

b)	šā nolīguma XVIII-A pielikumā uzskaitīto dzīvnieku slimību vai XVIII-B pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni vai evolūciju;

c)	epidemioloģiski svarīgiem datiem vai nozīmīgu blakus risku attiecībā uz dzīvnieku slimībām vai kaitīgiem organismiem, kas nav iekļauti šā nolīguma XVIII-A un XVIII-B pielikumā vai kas ir jaunas dzīvnieku slimības vai kaitīgi organismi, un

d)	visiem papildu pasākumiem, kas pārsniedz pamatprasības, ko piemēro Pušu veiktajiem pasākumiem, lai kontrolētu vai izskaustu dzīvnieku slimības vai kaitīgus organismus vai aizsargātu sabiedrības vai augu veselību, kā arī izmaiņām profilakses politikā, ieskaitot vakcinācijas politiku.

2. Paziņojumus rakstveidā iesniedz kontaktpunktiem, kas minēti šā nolīguma 184. panta 3. punktā.

Rakstisks paziņojums ir paziņojums, izmantojot pastu, faksu vai elektronisko pastu. Paziņojumus nosūta tikai starp kontaktpunktiem, kas minēti šā nolīguma 184. panta 3. punktā.

3. Ja kādai no Pusēm ir nopietnas bažas par draudiem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, par radušos situāciju konsultējas pēc attiecīgās Puses pieprasījuma iespējami īsā laikā un katrā gadījumā 15 darba dienu laikā no minētā pieprasījuma dienas. Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem un panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu atbilstoši cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzības prasībām.

4. Pēc Puses pieprasījuma apspriešanās par dzīvnieku labturību notiek iespējami īsā laikā un katrā gadījumā 20 darba dienu laikā no paziņojuma dienas. Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt visu pieprasīto informāciju.

5. Pēc Puses pieprasījuma šā panta 3. un 4. punktā minētās apspriedes rīko, izmantojot video vai audiokonferenču sistēmu. Pieprasījuma iesniedzēja Puse nodrošina Pušu oficiāli apstiprināta apspriedes protokola sagatavošanu. Minētā apstiprinājuma iegūšanai piemēro šā nolīguma 184. panta 3. punkta noteikumus.

6. Moldovas Republika izveidos un īstenos ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā (NRASFF) un valsts agrīnas brīdināšanas mehānismu (NEWM), kas saskan ar ES sistēmu un mehānismu. Pēc tam, kad Moldovas Republika būs ieviesusi nepieciešamos tiesību aktus šajā jomā un radījusi apstākļus NRASFF un NEWM pienācīgai darbībai uz vietas, pienācīgā laikposmā, par ko Pusēm jāvienojas, NRASFF un NEWM tiks savienoti ar attiecīgajām ES sistēmām.

186. pants

Tirdzniecības nosacījumi

1. Vispārēji importa nosacījumi:

Puses vienojas piemērot vispārējus importa nosacījumus jebkuru preču, kas minētas šā nolīguma XVII-A pielikumā un XVII-C pielikuma 2. un 3. daļā, importam. Neskarot saskaņā ar šā nolīguma 182. pantu pieņemtos lēmumus, importētājas Puses importa nosacījumus piemēro visā eksportētājas Puses teritorijā. Stājoties spēkā šim nolīgumam un saskaņā ar šā nolīguma 184. panta noteikumiem, importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par savām sanitārajām un/vai fitosanitārajām importa prasībām attiecībā uz šā nolīguma XVII-A un XVII-C pielikumā minētajām precēm. Minētajā informācijā attiecīgā gadījumā ietver importētājas Puses noteikto oficiālo sertifikātu vai deklarāciju vai tirdzniecības dokumentu paraugus;

i)	visiem grozījumiem vai ierosinātajiem grozījumiem šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos nosacījumos ievēro SFS līgumā noteiktās paziņošanas procedūras neatkarīgi no tā, vai grozījumi attiecas uz SFS līguma pasākumiem;

ii)	neskarot šā nolīguma 190. panta noteikumus, importētāja Puse, nosakot šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto grozīto nosacījumu spēkā stāšanās dienu, ņem vērā laiku, kas nepieciešams transportam starp Pusēm, un

iii)	ja importētāja Puse neievēro minētās paziņošanas prasības, tā turpina akceptēt sertifikātu vai apliecību, kas garantē iepriekš piemērojamos nosacījumus, 30 dienas pēc grozīto importa nosacījumu stāšanās spēkā.

2. Importa nosacījumi pēc līdzvērtības atzīšanas:

90 dienu laikā pēc lēmuma par līdzvērtības atzīšanu pieņemšanas, Puses veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus nolūkā īstenot līdzvērtības atzīšanu, lai uz tā pamata starp Pusēm būtu iespējama tirdzniecība ar precēm, kas minētas šā nolīguma XVII-A pielikumā un XVII-C pielikuma 2. un 3. daļā. Attiecībā uz minētajām precēm importētājas Puses pieprasītā sertifikāta vai oficiālā dokumenta paraugu tad var aizstāt ar sertifikātu, kas noformēts, kā paredzēts šā nolīguma XXII-B pielikumā;

b)	nozarēs vai apakšnozarēs, kurās par līdzvērtīgiem ir atzīti ne visi pasākumi, preču tirdzniecība turpinās atbilstoši šā panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītajiem nosacījumiem. Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma piemēro šā panta 5. punkta noteikumus.

3. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas šā nolīguma XVII-A pielikuma un XVII-C pielikuma 2. daļā minētajām precēm nepiemēro importa atļaujas.

4. Par nosacījumiem, kas skar tirdzniecību ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām precēm, Puses pēc eksportētājas Puses pieprasījuma uzsāk apspriešanos šā nolīguma 191. pantā minētajā SFS apakškomitejā, lai vienotos par importētājas Puses alternatīviem vai papildu importa nosacījumiem. Šādu alternatīvu vai papildu importa nosacījumu pamatā attiecīgā gadījumā var būt eksportētājas Puses pasākumi, kurus importētāja Puse atzinusi par līdzvērtīgiem. Ja Puses vienojas, importētāja Puse 90 dienu laikā veic nepieciešamos likumdošanas un/vai administratīvos pasākumus, lai atļautu importu, pamatojoties uz saskaņotajiem importa nosacījumiem.

5. Uzņēmumu saraksts, nosacīts apstiprinājums:

attiecībā uz šā nolīguma XVII-A pielikuma 2. daļā minēto dzīvnieku produktu importu importētāja Puse pēc eksportētājas Puses lūguma, kam pievienotas atbilstīgas garantijas, uz laiku apstiprina šā nolīguma XX pielikuma 2. punktā minētos pārstrādes uzņēmumus, kuri atrodas eksportētājas Puses teritorijā, bez uzņēmumu iepriekšējas individuālas inspicēšanas. Šāds apstiprinājums ir saskaņā ar šā nolīguma XX pielikumā paredzētajiem nosacījumiem un noteikumiem. Izņemot gadījumu, kad tiek pieprasīta papildu informācija, importētāja Puse veic nepieciešamos likumdošanas un/vai administratīvos pasākumus, lai atļautu importu viena mēneša laikā pēc tam, kad importētāja Puse ir saņēmusi pieprasījumu un attiecīgās garantijas.

Uzņēmumu sākotnējo sarakstu apstiprina saskaņā ar šā nolīguma XX pielikumu;

b)	attiecībā uz šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto dzīvnieku produktu importu eksportētāja Puse dara importētājai Pusei zināmu to uzņēmumu sarakstu, kas atbilst importētājas Puses prasībām.

6. Pēc Puses pieprasījuma otra Puse sniedz paskaidrojumus un apliecinošus dokumentus par nolēmumiem un lēmumiem, uz kuriem attiecas šis pants.

187. pants

Sertificēšanas procedūra

1. Puses vienojas par sertificēšanas procedūru un sertifikātu un oficiālu dokumentu izsniegšanas principiem, kas noteikti šā nolīguma XXIII pielikumā.

2. Šā nolīguma 191. pantā minētā SFS apakškomiteja var vienoties par noteikumiem, kas jāievēro elektroniskās sertificēšanas, sertifikātu anulēšanas vai aizstāšanas gadījumā.

3. Šā nolīguma 181. pantā minētas tiesību aktu tuvināšanas ietvaros Puses attiecīgos gadījumos vienojas par vienotiem sertifikātu paraugiem.

188. pants

Verificēšana

1. Lai uzturētu pārliecību par šīs nodaļas noteikumu efektīvu īstenošanu, katrai Pusei ir tiesības:

a)	veikt otras Puses iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu pilnīgu vai daļēju verificēšanu un/vai citus pasākumus, ja nepieciešams, saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius), OIE un IPPC vadlīnijām un ieteikumiem, un

b)	saņemt informāciju no otras Puses par tās kontroles sistēmu un tikt informētai par pārbaužu rezultātiem, kas veiktas saskaņā ar minēto sistēmu.

2. Puses var apmainīties ar verificēšanas rezultātiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ar trešām personām un publiskot rezultātus, kā to var noteikt abu Pušu piemērojamos noteikumos. Apmainoties ar šādu informāciju un/vai publiskojot rezultātus, attiecīgos gadījumos ievēro konfidencialitātes noteikumus, kas piemērojami abās Pusēs.

3. Ja importētāja Puse nolemj veikt verifikācijas apmeklējumu pie eksportētājas Puses, importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par šo verifikācijas apmeklējumu vismaz trīs mēnešus pirms verifikācijas apmeklējuma veikšanas, izņemot ārkārtas gadījumus vai gadījumus, ja Puses ir vienojušās citādi. Puses vienojas par visām izmaiņām attiecībā uz šo apmeklējumu.

4. Izmaksas, kas radušās, veicot otras Puses iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu pilnīgu vai daļēju verificēšanu vai citus pasākumus, ja nepieciešams, sedz tā Puse, kas veic verificēšanu vai inspicēšanu.

5. Rakstiskā ziņojuma par verificēšanu projektu nosūta eksportētājai Pusei trīs mēnešu laikā pēc verifikācijas pabeigšanas. Eksportētājai Pusei ir 45 darba dienas, lai sniegtu piezīmes par ziņojuma projektu. Eksportētājas Puses sniegtās piezīmes pievieno galīgajam dokumentam vai, attiecīgā gadījumā, iekļauj tajā. Ja verifikācijas laikā ir atklāts nozīmīgs cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējums, eksportētāju Pusi informē iespējami ātri un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc verifikācijas pabeigšanas.

6. Skaidrības labad verifikācijas rezultāti var izmantot šā nolīguma 181., 183. un 189. pantā minētajās procedūrās, ko veic Puses vai viena no Pusēm.

189. pants

Importa pārbaudes un inspicēšanas maksa

1. Puses vienojas, ka importa pārbaudēs, ko importētāja Puse veic, ievedot eksportētājas Puses sūtījumus, ievēro šā nolīguma XXII pielikuma A daļā izklāstītos principus. Šādu pārbaužu rezultāti var sekmēt šā nolīguma 188. pantā norādīto verificēšanas procedūru.

2. Šā nolīguma XXII pielikuma B daļā ir noteikts, cik bieži katra Puse var piemērot fiziskas importa pārbaudes. Puse savas kompetences ietvaros un saskaņā ar saviem tiesību aktiem var grozīt šo pārbaužu biežumu, ņemot vērā saskaņā ar šā nolīguma 181., 183. un 186. pantu paveikto, vai arī verificēšanas, apspriešanās vai citu šajā nolīgumā paredzēto pasākumu rezultātā. Šā nolīguma 191. pantā minētā SFS apakškomiteja ar lēmumu attiecīgi groza šā nolīguma XXII pielikuma B daļu.

3. Inspicēšanas maksa attiecas tikai uz izmaksām, kas radušās kompetentajai iestādei, izdarot importa pārbaudes. Maksu aprēķina uz tā paša pamata, kā aprēķina maksu par līdzīgu iekšzemes produktu inspicēšanu.

4. Importētāja Puse pēc eksportētājas Puses pieprasījuma to informē par visiem grozījumiem, tai skaitā par šādu grozījumu iemesliem attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē importa pārbaudes un inspicēšanas maksu, un par visām nozīmīgām izmaiņām šādu pārbaužu administratīvajā procedūrā.

5. No dienas, ko nosaka šā nolīguma 191. pantā minētā SFS apakškomiteja, Puses var vienoties par nosacījumiem otras Puses kontroles pasākumu atzīšanai, kas minētas šā nolīguma 188. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nolūkā pielāgot un attiecīgā gadījumā abpusēji samazināt fizisko importa pārbaužu biežumu precēm, kas minētas šā nolīguma 186. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

No minētās dienas puses var abpusēji akceptēt savstarpējās noteiktu preču kontroles un rezultātā samazināt vai aizstāt attiecīgo preču importa pārbaudes.

190. pants

Aizsardzības pasākumi

1. Ja eksportētāja Puse savā teritorijā veic pasākumus, lai kontrolētu jebkādu cēloni, kas, iespējams, var nopietni apdraudēt vai var būt bīstams cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, eksportētāja Puse, neskarot 2. punkta noteikumus, veic līdzvērtīgus pasākumus, lai novērstu apdraudējuma vai riska ieviešanu eksportētājas Puses teritorijā.

2. Pamatojoties uz nopietniem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apsvērumiem, importētāja Puse var veikt pagaidu pasākumus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzībai. Attiecībā uz Pušu savstarpēju sūtījumu pārvadājumiem importētāja Puse apsver vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.

3. Puse, kas pieņem pasākumus saskaņā ar šā panta 2. punktu, informē otru Pusi ne vēlāk kā vienu darba dienu pēc pasākumu pieņemšanas. Pēc Puses pieprasījuma un saskaņā ar šā nolīguma 185. panta 3. punktu Puses apspriežas par situāciju 15 darba dienu laikā no paziņošanas brīža. Puses pienācīgi ņem vērā visu informāciju, ko sniedz šādas apspriešanās laikā un cenšas izvairīties no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā šā nolīguma 185. panta 3. punktā paredzētās apspriešanās rezultātus.

191. pants

Sanitārā un fitosanitārā apakškomiteja

1. Ar šo izveido Sanitāro un fitosanitāro apakškomiteju (“SFS apakškomiteja”). SFS apakškomiteja tiekas trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās, pēc kādas Puses pieprasījuma vai vismaz reizi gadā. Ja Puses par to vienojas, SFS apakškomitejas sanāksmi var rīkot, izmantojot video vai audiokonferences sistēmu. SFS apakškomiteja var arī pievērsties jautājumiem ārpus sanāksmēm sarakstes veidā.

2. SFS apakškomitejai ir šādi uzdevumi:

a)	izskatīt jebkuru jautājumu saistībā ar šo nodaļu;

b)	pārraudzīt šīs nodaļas īstenošanu un pārbaudīt visus jautājumus, kas var rasties saistībā ar tās īstenošanu;

c)	pārskatīt šā nolīguma XVII līdz XXV pielikumu, jo īpaši ņemot vērā saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajām apspriedēm un procedūrām gūtos panākumus;

d)	ņemot vērā šā punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu vai, ja kā citādi paredzēts šajā nodaļā, ar lēmumu grozīt šā nolīguma XVII līdz XXV pielikumu, un

e)	sniegt atzinumus un izstrādāt ieteikumus citām struktūrām, kas definētas šā nolīguma VII sadaļā (Institucionāli, vispārēji un nobeiguma noteikumi) šo nolīgumu, ņemot vērā šā punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu.

3. Puses vienojas attiecīgā gadījumā izveidot tehniskas darba grupas, kurās ir Pušu pārstāvji ekspertu līmenī un kur identificē un risina no šīs nodaļas piemērošanas izrietošus tehniskus un zinātniskus jautājumus. Papildus speciālo zināšanu nepieciešamības gadījumā Puses var izveidot ad hoc grupas, tai skaitā zinātniskās grupas un ekspertu grupas. Dalība šādās ad hoc grupās neaprobežojas tikai ar Pušu pārstāvjiem.

4. SFS apakškomiteja regulāri informē Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, sniedzot ziņojumu par savu darbību un lēmumiem tās kompetences ietvaros.

5. Pirmās sanāksmes laikā SFS apakškomiteja pieņem savu reglamentu.

6. Visus SFS apakškomitejas vai SFS apakškomitejas izveidoto grupu lēmumus, ieteikumus, ziņojumus vai citas darbības Puses pieņem vienprātīgi.

5. NODAĻA

Muitas un tirdzniecības veicināšana

192. pants

Mērķi

1. Puses atzīst muitošanas un tirdzniecības veicināšanas nozīmību divpusējās tirdzniecības gaisotnes attīstīšanā. Puses vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā ar mērķi nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas sasniedz efektīvas kontroles mērķi un atbalsta likumīgas tirdzniecības atvieglošanu kā principiālu jautājumu.

2. Puses atzīst, ka likumīgiem sabiedriskās kārtības mērķiem, ietverot tirdzniecības atvieglošanu, drošību un krāpšanas novēršanu, ir īpaši svarīga nozīme, un atzīst līdzsvarotu pieeju šiem mērķiem.

193. pants

Tiesību akti un procedūras

1. Puses vienojas, ka principiāli svarīgs jautājums ir tas, ka to attiecīgie tirdzniecības un muitas tiesību akti ir stabili un vispusīgi, un to noteikumi un procedūras ir samērīgas, pārredzamas, iepriekšparedzamas, nediskriminējošas, objektīvas un tiek vienoti un efektīvi piemērotas un inter alia:

a)	aizsargā un veicina likumīgu tirdzniecību, efektīvi piemērojot un ievērojot normatīvās prasības;

b)	izvairās no nevajadzīgiem vai diskriminējošiem apgrūtinājumiem saimnieciskās darbības veicējiem, novērš krāpšanu un gādā par turpmākiem atvieglojumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas augstā līmenī ievēro tiesību aktus;

c)	muitas deklarācijas iesniegšanai paredz vienotu administratīvo dokumentu (VAD);

d)	veic pasākumus, ar ko panāk muitas procedūru un prakses uz robežas lielāku efektivitāti, pārredzamību un vienkāršošanu;

e)	piemēro modernas muitas tehnoloģijas, tostarp riska novērtējumu, pēcmuitošanas revīziju un uzņēmumu revīziju metodes, lai vienkāršotu un atvieglotu preču ievešanu un izlaišanu;

f)	cenšas samazināt izmaksas un palielināt iepriekšparedzamību saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem;

g)	neskarot objektīvu riska novērtējuma kritēriju piemērošanu, nodrošina importam, eksportam un preču tranzītam piemērojamo prasību un procedūru administrēšanu bez diskriminācijas;

piemēro muitas un tirdzniecības jomās piemērojamos starptautiskos dokumentus, tostarp tos, ko izstrādājusi Pasaules Muitas organizācija (PMO) (Pamatstandarti pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai), PTO (Nolīgums par muitas vērtējumu), 1990. gada Stambulas Konvencija par pagaidu ievešanu, 1983. gada Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, ANO 1975. gada TIR konvencija, 1982. gada Starptautiskā preču robežkontroles saskaņošanas konvencija, kā arī Eiropas Komisijas pamatnostādnes, piemēram, Muitas koncepcijas (Customs Blueprints);

i)	veic nepieciešamos pasākumus, lai pārņemtu un īstenotu 1973. gada Pārskatītās Kioto konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu noteikumus;

paredz iepriekšējus saistošus nolēmumus attiecībā uz tarifikāciju un izcelsmes noteikumiem. Puses nodrošina, ka nolēmumu var atsaukt vai atcelt, bet tikai pēc tā ietekmētā uzņēmēja brīdināšanas un bez atpakaļejoša spēka, ja vien attiecīgais nolēmums nav pieņemts, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju;

k)	ievieš un piemēro vienkāršotas procedūras licencētiem tirgotājiem saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem;

l)	paredz noteikumus, kas nodrošina, ka jebkuras sankcijas, kas uzliktas par muitas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem, ir samērīgas un nediskriminējošas, un to piemērošana nerada neattaisnotu un nepamatotu kavēšanos, un

m)	piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus noteikumus attiecībā uz muitas brokeru licencēšanu.

2. Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī lai nodrošinātu diskriminācijas aizlieguma ievērošanu, pārredzamību, efektivitāti, neaizskaramību un darbību pārskatatbildību, Puses:

a)	veic turpmākus pasākumus muitas un citu iestāžu prasīto datu un dokumentācijas mazināšanas, vienkāršošanas un standartizācijas nolūkā;

b)	kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu;

ievieš efektīvas, tūlītējas un nediskriminējošas procedūras, kas garantē pārsūdzības tiesības pret muitas un citu iestāžu administratīvajām darbībām, nolēmumiem un lēmumiem, kas skar muitai iesniegtas preces. Šādām pārsūdzības procedūrām jābūt viegli pieejamām, arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, un visām izmaksām jābūt pamatotām un samērīgām ar izmaksām, kas rodas iestādēm, lai nodrošinātu pārsūdzības tiesības;

veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārsūdzot administratīvu darbību, nolēmumu vai lēmumu, preces parasti izlaiž un nodokļa maksājumi paliek neiekasēti, piemērojot tādus drošības pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem. Nepieciešamības gadījumā uz preču izlaišanu būtu jāattiecina iespēja sniegt garantiju, piemēram, galvojumu vai ķīlu, un

e)	nodrošina visaugstāko integritātes standartu ievērošanu, jo īpaši uz robežas, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo starptautisko konvenciju un citu dokumentu principus šajā jomā, jo īpaši PMO 2003. gada Pārskatīto Arušas deklarāciju un Eiropas Komisijas 2007. gada Muitas koncepciju.

3. Puses nepiemēros:

a)	jebkāda veida prasības obligāti izmantot muitas brokerus; un

b)	jebkāda veida prasības obligāti izmantot pirmsnosūtīšanas vai galamērķa pārbaudes.

4. Šā nolīguma nolūkos piemēro noteikumus par tranzītu un definīcijas, kas noteiktas PTO noteikumos, jo īpaši VVTT 1994 V pantā un saistītajos noteikumos, ietverot visus skaidrojumus un grozījumus, kas izriet no Dohas sarunu kārtas par tirdzniecības atvieglošanu. Minētos noteikumus piemēro arī tad, ja preču tranzīts sākas vai beidzas kādas Puses teritorijā (iekšzemes tranzīts).

Puses cenšas sasniegt pakāpenisku savu attiecīgo muitas tranzīta sistēmu savietojamību ar mērķi nākotnē panākt Moldovas Republikas pievienošanos 1987. gada Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru;

Puses savā teritorijā nodrošina visu iesaistīto iestāžu sadarbību un koordināciju, lai atvieglinātu tranzīta satiksmi. Puses arī veicina sadarbību starp iestādēm un privāto sektoru saistībā ar tranzītu.

194. pants

Attiecības ar uzņēmēju aprindām

Puses vienojas:

a)	nodrošināt, ka to tiesību akti un procedūras ir pārredzamas un publiski pieejamas, cik vien iespējams izmantojot elektroniskos līdzekļus, un ka tajās ir ietverts pamatojums to pieņemšanai. Būtu jānosaka saprātīgs termiņš starp jaunu vai grozītu noteikumu pieņemšanu un to stāšanos spēkā;

b)	ka nepieciešams laicīgi un regulāri apspriesties ar uzņēmējiem par tiesību aktu priekšlikumiem un procedūrām, kas saistītas ar muitošanas un tirdzniecības jautājumiem. Šajā nolūkā katra Puse izveido atbilstošus mehānismus, lai nodrošinātu regulāru apspriešanos starp administrācijām un uzņēmējiem;

pēc iespējas izmantojot elektroniskos līdzekļus, darīt publiski pieejamus administratīvos paziņojumus, tostarp iestādes prasības un ievešanas vai izvešanas procedūras, ostās un robežpārejas punktos esošo muitas iestāžu, kā arī informācijas sniegšanas kontaktpunktu darba laikus un darbības procedūras;

d)	sekmēt uzņēmēju un attiecīgo dienestu sadarbību, izmantojot stingri noteiktas un publiski pieejamas procedūras, piemēram, saprašanās memorandus, pamatojoties jo īpaši uz PMO ieteiktajām procedūrām, un

e)	nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un ar muitu saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiktu ievērotas tirgotāju likumīgās vajadzības, paraugprakse, un tās iespējami maz ietekmētu tirdzniecību.

195. pants

Nodevas un maksājumi

1. No tā gada 1. janvāra, kas seko šā nolīguma spēkā stāšanās gadam, Puses aizliedz administratīvas maksas, kam ir līdzvērtīga ietekme kā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem vai maksājumiem.

2. Attiecībā uz visām jebkāda veida nodevām un maksājumiem, ko piemēro abu Pušu muitas dienesti, ietverot nodevas un maksājumus par uzdevumiem, ko veic minēto dienestu vārdā, par importu vai eksportu vai saistībā ar tiem, un neskarot šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļas (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība) attiecīgos pantus, Puses vienojas par turpmāko:

nodevas un maksājumus var uzlikt tikai par pakalpojumiem, kas sniegti pēc deklarētāja pieprasījuma ārpus parastajiem darba apstākļiem, darba stundās un vietās, kas nav minētas muitas noteikumus, kā arī par jebkādām formalitātēm, kas saistītas ar šādiem pakalpojumiem un nepieciešamas šāda importa vai eksporta veikšanai;

b)	nodevas un maksājumi nepārsniedz sniegtā pakalpojuma izmaksas;

c)	nodevas un maksājumus neaprēķina kā procentuālo nodokli;

informāciju par nodevām un maksājumiem publicē, izmantojot oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja iespējams, oficiālā tīmekļa vietnē. Šādā informācijā norāda pamatojumu maksas vai maksājuma uzlikšanai sniegtajam pakalpojumam, atbildīgo iestādi, piemērojamo maksu un maksājumus un norēķinu laiku un kārtību, un

e)	jaunas vai koriģētas nodevas un maksājumus uzliek tikai tad, kad informācija par tām ir publiskota un ir brīvi pieejama.

196. pants

Muitas vērtējums

1. PTO Līguma 1.A pielikumā iekļautais Līgums par VVTT 1994 VII panta īstenošanu, ietverot tā turpmākos grozījumus, regulē preču muitas vērtības noteikšanu tirdzniecībā starp Pusēm. Minētie noteikumi ar šo tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu. Neizmanto minimuma muitas vērtības.

2. Puses sadarbojas, lai rastu kopīgu pieeju jautājumos par muitas vērtības noteikšanu.

197. pants

Muitas sadarbība

Puses stiprina sadarbību muitas jomā nolūkā īstenot šīs nodaļas mērķus, lai turpinātu veicināt tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot efektīvu kontroli, drošību un krāpšanas novēršanu. Šajā nolūkā Puses attiecīgā gadījumā par salīdzinošās novērtēšanas instrumentu izmantos Eiropas Komisijas 2007. gada Muitas koncepciju.

Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Puses inter alia:

a)	apmainās ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;

b)	izstrādā kopējas iniciatīvas, kas saistītas ar importa, eksporta un tranzīta procedūrām, kā arī strādā, lai nodrošinātu efektīvu pakalpojumu sniegšanu uzņēmēju aprindām;

c)	sadarbojas muitas un citu tirdzniecības procedūru automatizācijas jomā;

d)	attiecīgā gadījumā apmainās ar informāciju un datiem, ievērojot datu konfidencialitāti un standartus un noteikumus par personas datu aizsardzību;

e)	sadarbojas, lai novērstu un apkarotu nelegālus preču, tostarp tabakas izstrādājumu, pārrobežu pārvadājumus;

f)	apmainās ar informāciju vai uzsāk apspriešanos nolūkā, ja iespējams, izstrādāt vienotu nostāju starptautiskās organizācijās muitas jomā, piemēram, PTO, PMO, ANO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferencē (UNCTAD) un ANO Eiropas Ekonomikas komisijā (ANO/EEK);

g)	sadarbojas, plānojot un nodrošinot tehnisko palīdzību, jo īpaši vienkāršojot muitošanas un tirdzniecības atvieglināšanas reformas saskaņā ar attiecīgajiem šā nolīguma noteikumiem;

h)	apmainās ar paraugpraksi par muitas operācijām, konkrēti par intelektuālā īpašuma tiesību izpildi, jo īpaši saistībā ar viltotiem ražojumiem;

i)	uzlabo sadarbību starp visām Pušu robežu iestādēm, lai atvieglotu robežu šķērsošanas procesu un uzlabotu kontroli, ņemot vērā kopīgās robežu kontroles, kur tas ir praktiski iespējami un piemēroti, un

j)	kur tas ir būtiski un lietderīgi, nosaka tirdzniecības partnerības programmu un muitas kontroļu savstarpēju atzīšanu, tostarp līdzvērtīgus tirdzniecības veicināšanas pasākumus.

198. pants

Savstarpējā administratīvā palīdzība muitas lietās

Neskarot šajā nolīgumā, jo īpaši tā 197. pantā, paredzētās citas sadarbības formas, Puses viena otrai sniedz savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās saskaņā ar šā nolīguma III protokola par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās noteikumiem.

199. pants

Tehniskā palīdzība un darbības spēju uzlabošana

Puses sadarbojas ar nolūku sniegt tehnisko palīdzību un uzlabot darbības spējas tirdzniecības veicināšanas un muitas reformas īstenošanai.

200. pants

Muitas apakškomiteja

1. Ar šo izveido Muitas apakškomiteju. Tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā.

2. Apakškomitejas darbība ietver regulāras apspriešanās un šīs nodaļas īstenošanas un administrēšanas uzraudzību, tostarp jautājumus par muitas sadarbību, pārrobežu muitas sadarbību un pārvaldību, tehnisko palīdzību, izcelsmes noteikumiem un tirdzniecības veicināšanu, kā arī savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.

3. Muitas apakškomiteja, inter alia:

a)	uzrauga šīs nodaļas un šā nolīguma II un III protokola pareizu darbību;

b)	pieņem praktisko kārtību, pasākumus un lēmumus par to, kā īsteno un šo nodaļu un šā nolīguma II un III protokolu, ietverot informācijas un datu apmaiņu, muitas kontroles un tirdzniecības partnerības programmu savstarpēju atzīšanu, un savstarpēji saskaņotas priekšrocības;

c)	apmainās ar viedokļiem par visiem jautājumiem kopēju interešu jomās, tostarp par turpmākiem pasākumiem un to īstenošanai un piemērošanai nepieciešamajiem resursiem;

d)	izstrādā ieteikumus, ja nepieciešams, un

e)	pieņem Komitejas reglamentu.

201. pants

Muitas tiesību aktu tuvināšana

Pakāpenisku tiesību aktu tuvināšanu ES tiesību aktiem muitas jomā un konkrētiem starptautisko tiesību aktiem veic saskaņā ar šā nolīguma XXVI pielikumu.

6. NODAĻA

Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija

1. Iedaļa

Vispārēji noteikumi

202. pants

Mērķis, darbības joma un tvērums

1. Puses, atkārtoti apstiprinot savas saistības saskaņā ar PTO Līgumu, ar šo nosaka nepieciešamos pasākumus pakāpeniskai savstarpējai uzņēmējdarbības veikšanas un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai un sadarbībai elektroniskās komercijas jomā.

2. Uz valsts iepirkumu attiecas šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 8. nodaļa (Publiskais iepirkums). Nekas šajā nodaļā nav interpretējams kā tāds, kas uzliek saistības attiecībā uz valsts iepirkumu.

3. Uz subsīdijām attiecas šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 10. nodaļa (Konkurence). Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz Pušu piešķirtām subsīdijām.

4. Atbilstīgi šīs nodaļas noteikumiem Puses patur tiesības pieņemt un ieviest jaunus noteikumus leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai.

5. Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras vēlas iekļūt Pušu darba tirgū, un uz pasākumiem saistībā ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību.

6. Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz Pusei piemērot pasākumus, kas reglamentē fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas likumīgi šķērso tās robežas, ja vien minētos pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina priekšrocības, kas otrai Pusei rodas šajā nodaļā un šā nolīguma XXVII un XXVIII pielikumā paredzētu konkrētu saistību dēļ (2).

203. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

1)	“pasākums” ir Puses jebkāds pasākums likuma, normatīva, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas rīcības vai jebkādā citā formā;

“Puses noteikts vai piemērots pasākums” ir pasākums, ko veic:

a)	centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās pašvaldības un iestādes, un

b)	nevalstiskas struktūras, īstenojot centrālās valdības, reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai iestāžu deleģētās pilnvaras;

3)	“Puses fiziska persona” ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgais vai Moldovas Republikas valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;

“juridiska persona” ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktā kārtībā izveidota vai citādi organizēta saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkura korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, viena īpašnieka īpašums vai asociācija;

“Savienības juridiska persona” vai “Moldovas Republikas juridiska persona” ir juridiska persona, kas definēta 4. punktā un izveidota attiecīgi saskaņā ar kādas dalībvalsts vai Moldovas Republikas tiesību aktiem, kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā darījumdarbības vieta ir teritorijā (3), uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Moldovas Republikas teritorijā.

Ja minētajai juridiskai personai teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Moldovas Republikas teritorijā, atrodas tikai juridiskā adrese vai centrālā administrācija, to neuzskata attiecīgi par Savienības vai Moldovas Republikas juridisko personu, ja vien tās darbība nav tieši un pastāvīgi saistīta ar attiecīgi Savienības vai Moldovas Republikas ekonomiku.

Neatkarīgi no iepriekšējā punkta, šā nolīguma noteikumi attiecas arī uz kuģošanas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības vai Moldovas Republikas un ko kontrolē attiecīgi kādas dalībvalsts vai Moldovas Republikas valstspiederīgais, ja šo sabiedrību kuģi ir reģistrēti saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem minētajā dalībvalstī vai Moldovas Republikā un kuģo ar dalībvalsts vai Moldovas Republikas karogu;

6)	Puses juridiskās personas “meitasuzņēmums” ir juridiska persona, ko faktiski kontrolē cita minētās Puses juridiskā persona (4);

juridiskas personas “filiāle” ir darījumdarbības vieta, kam nav juridiska statusa, bet kam piemīt pastāvīguma iezīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadības struktūra un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šīm personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic tieši darījumi ar šādu mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumdarbību atzara darījumdarbības vietā;

“uzņēmējdarbības veikšana” ir:

a)	attiecībā uz Savienības un Moldovas Republikas juridiskām personām – tiesības sākt un izvērst saimniecisku darbību, nodibinot, tostarp iegādājoties, juridisku personu un/vai atverot filiāli vai pārstāvniecību attiecīgi Savienībā vai Moldovas Republikā;

b)	attiecībā uz fiziskām personām – Savienības vai Moldovas Republikas fizisku personu tiesības sākt un izvērst saimniecisku darbību kā pašnodarbinātām personām un veidot uzņēmumus, jo īpaši sabiedrības, kuras tās faktiski kontrolē;

9)	“saimnieciska darbība” ietver rūpnieciska, tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku darbības un neietver darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras;

10)	“darījumi” ir saimnieciskās darbības veikšana;

11)	“pakalpojumi” ietver jebkuru pakalpojumu jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot valsts pilnvaras;

12)	“pakalpojums un citas darbības, ko veic īstenojot valsts pilnvaras” ir pakalpojums vai darbības, ko neveic ne uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem saimnieciskās darbības veicējiem;

13)

“pakalpojumu pārrobežu sniegšana” ir pakalpojuma sniegšana:

a)	no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā (1. veids), vai

b)	vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma patērētājam (2. veids);

14)	Puses “pakalpojumu sniedzējs” ir Puses jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu;

15)	“uzņēmējs” ir jebkura kādas Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību, izveidojot uzņēmumu.

2. Iedaļa

Uzņēmējdarbības veikšana

204. pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro pasākumiem, kurus Puses pieņem vai uztur spēkā un kuri ietekmē uzņēmējdarbības veikšanu attiecībā uz visām saimnieciskās darbības jomām, izņemot:

a)	kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi (5);

b)	ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību;

c)	audiovizuālos pakalpojumus;

d)	iekšzemes kabotāžu (6) un

gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus (7) un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

i)	gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii)	gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība;

iii)	datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi;

iv)	apkalpošana uz zemes;

v)	lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.

205. pants

Valsts režīms un vislielākās labvēlības režīms

1. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas XXVII-E pielikumā, Moldovas Republika, stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina:

attiecībā uz Savienības juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Moldovas Republika piešķir savām juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai jebkādas trešās valsts juridisko personu meitasuzņēmumiem, filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot labāko;

attiecībā uz Savienības juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību Moldovas Republikā pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Moldovas Republika piešķir savām juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai jebkādas trešās valsts juridisko personu meitasuzņēmumiem, filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot labāko (8).

2. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XXVII-A pielikumā, Savienība ar šā nolīguma stāšanos spēkā nodrošina:

attiecībā uz Moldovas Republikas juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Savienība piešķir savām juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai jebkādas trešās valsts juridisko personu meitasuzņēmumiem, filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot labāko;

attiecībā uz Moldovas Republikas juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību Savienībā pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Savienība piešķir savām juridiskām personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai jebkādas trešās valsts juridisko personu meitasuzņēmumiem, filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot labāko (9).

3. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XXVII–A un XXVII–E pielikumā, Puses nepieņem nekādus jaunus diskriminējošus noteikumus vai pasākumus attiecībā uz Savienības vai Moldovas Republikas juridisko personu uzņēmējdarbību to teritorijā vai saistībā ar to darbību pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas, salīdzinot ar pašu juridiskām personām.

206. pants

Pārskatīšana

1. Nolūkā pakāpeniski liberalizēt uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus, Puses regulāri pārskata uzņēmējdarbības veikšanas tiesisko regulējumu (10) un uzņēmējdarbības veikšanas vidi saskaņā ar savām saistībām starptautiskos nolīgumos.

2. Saistībā ar 1. punktā minēto pārskatīšanu Puses novērtē uzņēmējdarbības veikšanas šķēršļus, ar kuriem tās saskārušās. Nolūkā padziļināt šīs nodaļas noteikumus, Puses atrod piemērotus veidus, lai likvidētu šādus šķēršļus, kas varētu ietvert arī turpmākas sarunas, tostarp attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību un strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām.

207. pants

Citi nolīgumi

Nekas šajā nodaļā nekādi neierobežo Pušu uzņēmēju tiesības gūt labumu no labvēlīgāka režīma, kas noteikts spēkā esošos vai turpmākos starptautiskos nolīgumos par ieguldījumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir kāda dalībvalsts un Moldovas Republika.

208. pants

Filiāļu un pārstāvniecību standarta režīms

1. Šā nolīguma 205. panta noteikumi neizslēdz iespēju Pusēm piemērot īpašus noteikumus par filiāļu un pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu savā teritorijā, ko veic otras Puses juridiskās personas, kas nav reģistrētas pirmās Puses teritorijā, ja to attaisno juridiskās vai tehniskās atšķirības starp šādām filiālēm un pārstāvniecībām salīdzinājumā ar tās teritorijā reģistrētu juridisko personu filiālēm vai pārstāvniecībām vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

2. Atšķirīgs režīms nepārsniedz to, kas ir obligāti nepieciešams sakarā ar šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām, vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

3. Iedaļa

Pakalpojumu pārrobeŽu sniegšana

209. pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro Pušu veiktajiem pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu visās nozarēs, izņemot:

a)	audiovizuālos pakalpojumus;

b)	iekšzemes kabotāžu (11) un

gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus (12) un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

i)	gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii)	gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība;

iii)	datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi;

iv)	apkalpošana uz zemes;

v)	lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.

210. pants

Tirgus pieejamība

1. Attiecībā uz tirgus pieejamību, izmantojot pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra Puse otras Puses pakalpojumiem un to sniedzējiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas tiek piešķirts saskaņā ar īpašajām saistībām, kas ietvertas šā nolīguma XXVII–B un XXVII–F pielikumā.

2. Nozarēs, kurās Puses uzņemas saistības attiecībā uz tirgus pieejamību, pasākumus, ko puse nepieņem vai nepatur spēkā reģionālā līmenī vai visā savā teritorijā, ja vien šā nolīguma XXVII-B un XXVII-F pielikumā nav paredzēts citādi, definē šādi:

a)	pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojumu piegādātāju vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

b)	pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā;

c)	pakalpojumu darījumu kopskaita vai pakalpojumu izlaides ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā.

211. pants

Valsts režīms

1. Nozarēs, kurās tirgus piekļuves saistības norādītas šā nolīguma XXVII–B un XXVII–F pielikumā un uz kurām attiecas tajos izklāstītie nosacījumi un ierobežojumi, saistībā ar visiem pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra Puse piešķir otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2. Puse var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, piešķirot otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem formāli identisku režīmu vai formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

3. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas izmaina konkurences apstākļus vienas Puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar otras Puses līdzīgiem pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

4. Konkrētās saistības, ko Puses uzņēmušās saskaņā ar šo pantu, nav uzskatāmas par prasību kādai no Pusēm kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.

212. pants

Saistību saraksti

1. Nozares, ko Puses liberalizē atbilstīgi šai iedaļai, un tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, ko atrunu veidā piemēro otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem šajā nozarēs, ir izklāstīti šā nolīguma XXVII-B un XXVII-F pielikumā iekļautajos saistību sarakstos.

2. Neskarot Pušu tiesības un pienākumus, kas jau pastāv vai var rasties saskaņā ar Eiropas Padomes Eiropas Konvenciju par kinematogrāfiskiem kopražojumiem, šā nolīguma XXVII-B un XXVII-F pielikumā iekļauto saistību saraksti neietver saistības audiovizuālo pakalpojumu jomā.

213. pants

Pārskatīšana

Nolūkā pakāpeniski liberalizēt pakalpojumu pārrobežu sniegšanu Pušu starpā, Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, regulāri pārskata šā nolīguma 212. pantā minēto saistību sarakstu. Šajā pārskatīšanā inter alia ņem vērā progresu, kas gūts pakāpeniskajā tuvināšanā, kas minēta šā nolīguma 230., 240., 249. un 253. pantā, un tās ietekmi uz atlikušo šķēršļu pakalpojumu pārrobežu sniegšanā starp Pusēm likvidēšanu.

4. Iedaļa

Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā

214. pants

Darbības joma un definīcijas

1. Šo iedaļu piemēro Pušu pasākumiem attiecībā uz vadošu darbinieku, stažieru ar augstāko izglītību, tirdzniecības pārstāvju, līgumpakalpojumu sniedzēju un neatkarīgo speciālistu ieceļošanu un uzturēšanos to teritorijās, neskarot šā nolīguma 202. panta 5. punktu.

2. Šajā iedaļā:

“vadošie darbinieki” ir fiziskas personas, ko nodarbina Puses juridiskā persona, kura nav bezpeļņas organizācija (13), un kas atbild par uzņēmuma izveidi vai pienācīgu kontroli, administrēšanu un darbību. “Vadošie darbinieki” ietver “personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā”, lai veiktu uzņēmējdarbību, un “uzņēmuma pārceltos darbiniekus”:

“personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā”, lai veiktu uzņēmējdarbību, ir fiziskas personas, kuras strādā vadošos amatos un atbild par uzņēmuma izveidi. Tās drīkst piedāvāt vai sniegt pakalpojumus vai veikt citu saimniecisko darbību tikai uzņēmējdarbības nolūkā. Tās nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē;

ii)

“uzņēmuma pārceltie darbinieki” ir fiziskas personas, kuras ir bijušas nodarbinātas juridiskā personā vai bijušas partneri tajā vismaz vienu gadu un kuras tiek uz laiku pārceltas uz uzņēmumu, kas var būt otras Puses teritorijā esoša uzņēmuma/juridiskās personas meitasuzņēmums, filiāle vai galvenais uzņēmums. Attiecīgajai fiziskajai personai jābūt vienā no šādām kategorijām:

1. vadītāji:: juridiskā personā vadošos amatos strādājošas personas, kas galvenokārt virza uzņēmuma vadīšanu, saņemot vispārēju uzraudzību vai norādījumus galvenokārt no uzņēmuma direktoru padomes vai akciju īpašniekiem vai tiem līdzvērtīgiem, tostarp vismaz:

—	vada uzņēmumu vai tā departamentu, vai apakšstruktūru,

—	veic uzraudzību un kontroli pār citu pārraudzības, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu, un

—	var personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist no darba vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

2. speciālisti: personas, kuras strādā juridiskajā personā un kurām ir īpašas zināšanas, kas ir būtiskas uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pētnieciskajām iekārtām, metodēm, procesiem, procedūrām vai vadību. Novērtējot šādas zināšanas, tiks ņemtas vērā ne tikai uzņēmumam īpašas zināšanas, bet arī tas, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis, kas attiecas uz darba vai tirdzniecības veidu, kam nepieciešamas īpašas tehniskas zināšanas, tostarp piederība akreditētai profesijai;

“stažieri ar augstāko izglītību” ir fiziskas personas, kuras vismaz vienu gadu ir nodarbinātas vienas Puses juridiskajā personā vai tās filiālē un kurām ir augstskolas diploms, un kuras ir uz laiku pārceltas uz juridiskās personas uzņēmumu otras Puses teritorijā karjeras attīstības mērķiem vai apmācībai par darba metodēm vai paņēmieniem (14);

“tirdzniecības pārstāvji” (15) ir fiziskas personas, kas ir vienas Puses preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja pārstāvji, kuri pieprasa atļauju ieceļot un uz laiku uzturēties otras Puses teritorijā, lai minētā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja labā risinātu sarunas par preču vai pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu vienošanās par to. Viņi nenodarbojas ar tiešu pārdošanu sabiedrībai un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē; un viņi nav arī tirdzniecības aģenti;

“līgumpakalpojumu sniedzēji” ir fiziskas personas, ko nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura pati nav darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūra, kura nedarbojas ar šādas aģentūras starpniecību, kurai nav uzņēmuma otras Puses teritorijā un kura ir labā ticībā parakstījusi tādu līgumu ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga tās darbinieku pagaidu klātbūtne šajā Pusē (16);

“neatkarīgi speciālisti” ir fiziskas personas, kas nodarbojas ar pakalpojuma sniegšanu un ir reģistrētas kā pašnodarbinātas personas Puses teritorijā, kurai nav uzņēmuma otras Puses teritorijā, un kas ir labā ticībā parakstījušas tādu līgumu (kas nav noticis ar darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūras starpniecību) ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga šo personu pagaidu klātbūtne minētajā Pusē (17);

f)	“kvalifikācija” ir diplomi, atestāti un citas (formālās kvalifikācijas) apliecības, ko izdevusi iestāde, kura iecelta atbilstīgi tiesību aktu un administratīviem noteikumiem, un kas apliecina sekmīgu profesionālās izglītības pabeigšanu.

215. pants

Vadošie darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību

1. Katrā nozarē, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), un uz kuru attiecas jebkura no šā nolīguma XXVII-A un XXVII-E vai XXVII-C un XXVII-G pielikumā uzskaitītajām atrunām, katra Puse atļauj otras Puses uzņēmējiem to uzņēmumā nodarbināt minētās otrās Puses fiziskās personas, ja vien šie darbinieki ir vadošie darbinieki vai stažieri ar augstāko izglītību, kā definēts šā nolīguma 214. pantā. Vadošo darbinieku un stažieru ar augstāko izglītību ieceļošana un pagaidu uzturēšanās ir uz laiku līdz trim gadiem uzņēmuma pārceltajiem darbiniekiem, 90 dienas katrā 12 mēnešu periodā personām, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā, un viens gads stažieriem ar augstāko izglītību.

2. Katrā nozarē, kas par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), pasākumi, ko Puse nepatur spēkā vai nepieņem reģionālā apakšdalījumā vai visā savā teritorijā, ja vien šā nolīguma XXVII-C un XXVII-G pielikumā nav paredzēts citādi, tiek definēti kā diskriminējoši ierobežojumi kopējam fizisko personu skaitam, ko uzņēmējs var nodarbināt kā vadošos darbiniekus un stažierus ar augstāko izglītību konkrētā nozarē skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā.

216. pants

Tirdzniecības pārstāvji

Katrā nozarē, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana) vai 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un uz kuru attiecas jebkura no šā nolīguma XXVII-A, XXVII-E, XXVII-B un XXVII-F pielikumā uzskaitītajām atrunām, katra Puse atļauj tirdzniecības pārstāvjiem ieceļot uz laiku un uzturēties līdz 90 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā.

217. pants

Līgumpakalpojumu sniedzēji

1. Puses atkārtoti apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas izriet no Pušu saistībām saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzēju ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos.

Saskaņā ar šā nolīguma XXVII-D un XXVII-H pielikumu, katra Puse savā teritorijā atļauj otras Puses līgumpakalpojumu sniedzējiem sniegt pakalpojumus, ievērojot šā panta 3. punktā minētos nosacījumus.

2. Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi noteikumi:

a)	fiziskās personas ir iesaistītas pagaidu pakalpojumu sniegšanā kā tādas juridiskas personas darbinieki, kas ir ieguvusi pakalpojumu sniegšanas līgumu, kurš nepārsniedz 12 mēnešus;

fiziskajām personām, kas ieceļo otrā Pusē, vajadzētu piedāvāt attiecīgos pakalpojumus kā tādas juridiskas personas darbiniekiem, kas minētos pakalpojumus piedāvā jau vismaz gadu pirms pieteikuma iesniegšanas ieceļošanai otrā Pusē. Turklāt pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā Pusē, fiziskajām personām ir vismaz trīs gadu profesionālajai pieredze (18) darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir:

i)	akadēmiskais grāds vai kvalifikācija, kas norāda uz līdzvērtīgu zināšanu līmeni (19); un

ii)	profesionālā kvalifikācija, kas ir vajadzīga darba veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;

d)	fiziskā persona nesaņem citu atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu otras Puses teritorijā, kā tikai to atlīdzību, ko maksā juridiskā persona, kas nodarbina šo fizisko personu;

e)	šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai – Luksemburgas gadījumā – divdesmit piecas nedēļas katrā 12 mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku – atkarībā no tā, kas ir īsāks;

f)	piekļuve, ko piešķir šis pants, attiecas vienīgi uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tajā līgumslēdzējā pusē pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts, un

g)	pakalpojumu līguma aptverto personu skaits nav lielāks par līguma izpildei nepieciešamo, kas var būt noteikts tās Puses tiesību aktos un vai citās prasībās, kurā tiek sniegti pakalpojumi.

218. pants

Neatkarīgi speciālisti

1. Saskaņā ar šā nolīguma XXVII-D un XXVII-H pielikumu, Puses savā teritorijā atļauj otras Puses neatkarīgiem speciālistiem sniegt pakalpojumus, ievērojot šā panta 2. punktā minētos nosacījumus.

2. Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi noteikumi:

a)	fiziskās personas ir iesaistītas pakalpojumu sniegšanā pagaidu kārtā kā otrā Pusē dibinātas pašnodarbinātas personas, un tām jābūt ieguvušām pakalpojumu līgumu uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus;

b)	pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā līgumslēdzējā pusē, fiziskajām personām jābūt vismaz sešu gadu profesionālajai pieredzei darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt:

i)	akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas norāda uz līdzvērtīgu zināšanu līmeni (20), un

ii)	profesionālajai kvalifikācijai, ja tas ir vajadzīgs darba veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un citām juridiskām prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;

d)	šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai – Luksemburgas gadījumā – divdesmit piecas nedēļas katrā 12 mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku, atkarībā no tā, kas ir īsāks; un

e)	piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts.

5. Iedaļa

Tiesiskais regulējums

1. Apakšiedaļa

Iekšzemes regulējums

219. pants

Darbības joma un definīcijas

1. Turpmāk aprakstītās prasības piemēro Pušu pasākumiem saistībā ar licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, kas ietekmē:

a)	pakalpojumu pārrobežu sniegšanu;

b)	juridisko un fizisko personu uzņēmējdarbības veikšanu to teritorijā, kā definēts šā nolīguma 203. panta 8. punktā, un

c)	fizisko personu pagaidu uzturēšanos to teritorijā, kā definēts šā nolīguma 214. panta 2.punkta a) līdz e) apakšpunktā.

2. Pakalpojumu pārrobežu sniegšanas gadījumā minētās prasības piemēro tikai nozarēm, kurās attiecīgā Puse ir uzņēmusies īpašās saistības un tikai tādā apmērā, kādā piemēro minētās īpašās saistības. Uzņēmējdarbības veikšanas gadījumā šīs prasības nepiemēro nozarēm, ciktāl šā nolīguma XXVII-A un XXVII-E pielikumā ir iekļauta atruna. Fizisku personu pagaidu uzturēšanās gadījumā šīs prasības nepiemēro nozarēm, ciktāl šā nolīguma XXVII-C, XXVII-D, XXVII-G un XXVII-H pielikumā ir iekļauta atruna.

3. Minētās prasības nepiemēro pasākumiem, ciktāl tie ir ierobežojumi, uz kuriem attiecas saraksti.

4. Šajā iedaļā:

a)	“licencēšanas prasības” ir pamatprasības, kas nav kvalifikācijas prasības un kas jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, lai saņemtu, grozītu vai atjaunotu atļauju veikt darbības, kas definētas 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā;

b)	“licencēšanas procedūras” ir administratīvi vai procedūras noteikumi, kas, lai demonstrētu licencēšanas prasību izpildi, jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, kura vēlas saņemt atļauju 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā definēto darbību veikšanai, tostarp licences grozīšanai vai atjaunošanai;

c)	“kvalifikācijas prasības” ir pamatprasības attiecībā uz fiziskas personas kompetenci sniegt pakalpojumu, un tās ir jādemonstrē nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu;

d)	“kvalifikācijas procedūras” ir administratīvi vai procedūras noteikumi, kas jāievēro fiziskai personai, lai demonstrētu atbilstošo kvalifikācijas prasību izpildi nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu, un

“kompetentā iestāde” ir jebkura centrālā, reģionālā vai vietējā valdība un iestāde vai nevalstiska organizācija, kas īsteno pilnvaras, ko tai deleģējusi centrālā, reģionālā, vai vietējā valdība vai iestādes, kas pieņem lēmumu par atļauju sniegt pakalpojumu, tostarp izmantojot uzņēmumu, vai atļauju veikt uzņēmējdarbību jomā, kas nav pakalpojumu sniegšana.

220. pants

Licencēšanas un kvalifikācijas nosacījumi

1. Katra Puse nodrošina, ka pasākumi, kas attiecas uz licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, ir balstīti uz kritērijiem, kas liedz kompetentajām iestādēm savas izvērtēšanas tiesības īstenot patvaļīgi.

2. Šā panta 1. punktā minētie kritēriji ir:

a)	samērīgi ar sabiedriskās kārtības mērķi,

b)	skaidri un nepārprotami,

c)	objektīvi,

d)	iepriekš noteikti,

e)	iepriekš publiskoti, un

f)	pārredzami un pieejami.

3. Atļauju vai licenci piešķir, tiklīdz atbilstošas pārbaudes rezultātā ir konstatēts, ka ir izpildīti nosacījumi atļaujas vai licences iegūšanai.

4. Katra Puse saglabā vai izveido tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvās tiesas vai procedūras, kas ļauj pēc skartā uzņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma tūlīt izskatīt administratīvus lēmumus un attiecīgos gadījumos nodrošināt atbilstīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz uzņēmumu, pakalpojumu pārrobežu sniegšanu vai fizisko personu pagaidu klātbūtni darījumdarbības nolūkā. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no iestādes, kurai uzticēts attiecīgais administratīvais lēmums, katra Puse nodrošina, lai procedūras faktiski ļautu izskatīt lietu objektīvi un taisnīgi.

5. Ja konkrētai darbībai licenču skaits ir ierobežots pieejamo dabisko resursu vai tehnisko iespēju nepietiekamības dēļ, katra Puse potenciālajiem pretendentiem piemēro tādu atlases procedūru, kas pilnībā garantē objektivitāti un pārskatāmību, tostarp jo īpaši atbilstīgu publicitāti par procedūras sākšanu, veikšanu un pabeigšanu.

6. Ievērojot šā panta noteikumus, izstrādājot atlases procedūras noteikumus, katra Puse var ņemt vērā sabiedriskās kārtības mērķus, tostarp veselības, drošības, vides aizsardzības un kultūras mantojuma saglabāšanas apsvērumus.

221. pants

Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras

1. Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir skaidras, iepriekš publiskotas, un tās pieteikumu iesniedzējiem garantē, ka to pieteikumus izskatīs objektīvi un taisnīgi.

2. Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir iespējami vienkāršas un nepamatoti nesarežģī vai neaizkavē pakalpojuma sniegšanu. Licences maksai (21), kas pieteikuma iesniedzējam varētu būt jāmaksā pieteikuma iesniegšanas rezultātā, vajadzētu būt saprātīgai un samērīgai ar attiecīgās atļauju piešķiršanas procedūras izmaksām.

3. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās iestādes izmantotās procedūras un pieņemtie lēmumi licencēšanas vai atļauju piešķiršanas procesā ir objektīvi attiecībā uz visiem pieteikuma iesniedzējiem. Kompetentajai iestādei tās lēmuma pieņemšanā vajadzētu būt neatkarīgai un tai nevajadzētu atskaitīties nevienam pakalpojumu sniedzējam, kuram nepieciešama licence vai atļauja.

4. Ja ir noteikti konkrēti termiņi pieteikumu iesniegšanai, pieteikuma iesniedzējam tiek dots pietiekams laiks, lai iesniegtu pieteikumu. Kompetentā iestāde sāk pieteikuma izskatīšanu bez liekas kavēšanās. Ja iespējams, pieteikumu elektroniskā formātā atzīst ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pieteikumus papīra formā.

5. Katra Puse nodrošina, ka pieteikumu apstrāde, tostarp galīga lēmuma pieņemšanas, ir pabeigta saprātīgā laikā no pilnīga pieteikuma iesniegšanas brīža. Katra Puse cenšas pieņemt parastu grafiku pieteikuma apstrādei.

6. Kompetentā iestāde pieņemamā laikā pēc pieteikuma saņemšanas, ko tā uzskata par nepilnīgu, informē pieteikuma iesniedzēju, ciktāl iespējams, norādot nepieciešamo papildu informāciju, lai pieteikums būtu pilnīgs, un nodrošinātu iespēju novērst nepilnības.

7. Dokumentu oriģinālu vietā, ja tas iespējams, būtu jāpieņem arī apliecinātas kopijas.

8. Ja kompetentā iestāde noraida pieteikumu, pieteikuma iesniedzēju informē rakstiski un bez liekas kavēšanās. Parasti pieteikuma iesniedzēju pēc pieprasījuma arī informē par noraidīšanas iemesliem un par termiņu lēmuma pārsūdzēšanai.

9. Katra Puse nodrošina, ka licence vai atļauja pēc tās piešķiršanas stājas spēkā bez liekas kavēšanās saskaņā ar noteikumiem, kas tajā norādīti.

2. Apakšiedaļa

Vispārēji piemērojami noteikumi

222. pants

Savstarpēja atzīšana

1. Nekas šajā nodaļā neliedz Pusei pieprasīt, lai fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un/vai profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums.

2. Puses mudina attiecīgās profesionālās struktūras sniegt ieteikumus Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, par savstarpējo atzīšanu, lai uzņēmēji un pakalpojumu sniedzēji kopumā vai daļēji izpildītu katras Puses piemērotos kritērijus uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz atļauju izsniegšanu, licencēšanu, darbību un sertificēšanu un jo īpaši attiecībā uz profesionāliem pakalpojumiem.

3. Saņemot 2. punktā minēto ieteikumu Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai saprātīgā laikā izskata minēto ieteikumu, lai noteiktu tā atbilstību šim nolīgumam, un, pamatojoties uz ieteikumā sniegto informāciju, jo īpaši izvērtē:

a)	cik liela ir standartu un kritēriju, ko katra Puse piemēro atļauju izsniegšanai pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmējiem, viņu licencēšanai, darbībai un sertifikācijai konverģence, un

b)	savstarpējas atzīšanas nolīguma iespējamo ekonomisko vērtību.

4. Ja minētas prasības ir izpildītas, Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai nosaka nepieciešamos posmus sarunu risināšanai. Pēc tam Puses ar to kompetento iestāžu starpniecību risina sarunas par savstarpējās atzīšanas nolīgumu.

5. Jebkurš 4. punktā minētais savstarpējās atzīšanas nolīgums atbilst PTO Līguma, jo īpaši VVTT VII panta, attiecīgajiem noteikumiem.

223. pants

Pārredzamība un konfidenciālas informācijas izpaušana

1. Puses nekavējoties atbild uz visiem otras Puses pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par jebkuru tās vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē to. Katra Puse arī ierīko vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma sniedz konkrētu informāciju otras Puses uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem. Puses paziņo viena otrai šos informācijas punktus trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Informācijas punktiem nav jābūt normatīvo aktu depozitārijiem.

2. Nekas šajā nolīgumā nepieprasa kādai Pusei konfidenciālas informācijas izpaušanu, kuras publiskošana varētu traucēt tiesībaizsardzību, vai citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm un kaitēt konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumiskajām komercinteresēm.

3. Apakšiedaļa

Datorpakalpojumi

224. pants

Datorpakalpojumu jēdziens

1. Tādā apmērā, kādā datorpakalpojumi ir liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā), Puses ievēro šā panta noteikumus.

2. ANO kods CPC (22) 84, ko izmanto datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu aprakstīšanai, aptver pamatfunkcijas, ko izmanto visu datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanā:

a)	datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju kopums, kas vajadzīgs datoru darbībai un saziņai (ieskaitot datorprogrammu izstrādi un ieviešanu);

b)	datu apstrādi un glabāšanu; un

c)	saistītos pakalpojumus, piemēram, konsultācijas un klientu personāla apmācību.

Tehnoloģijas attīstība ir ļāvusi arvien vairāk piedāvāt minētos pakalpojumus kā saistītu pakalpojumu kopumu vai pakotni, kur var būt iekļautas dažas vai visas šīs pamatfunkcijas. Piemēram, tādi pakalpojumi kā tīmekļa vai domēna izviesošana, datizrace un režģiskā skaitļošana sastāv no datora pamatpakalpojumu funkcijām.

3. Datoru un saistītie pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai tos sniedz tīklā, tostarp internetā, aptver visus pakalpojumus, kas nodrošina:

a)	datoru vai datorsistēmu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību;

datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (sevī un par sevi), plus datorprogrammu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, pielāgošanu, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai lietošanu;

c)	datu apstrādi, datu glabāšanu, datu mitināšanu vai datubāzu pakalpojumus;

d)	apkopes un labošanas pakalpojumus biroju iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoriem; vai

e)	tādus apmācības pakalpojumus klientu personālam saistībā ar datorprogrammām, datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur klasificēti.

4. Datoru un saistītie pakalpojumi ļauj sniegt citus (piemēram, banku) pakalpojumus ar elektroniskiem un citiem līdzekļiem. Taču ir svarīgi nošķirt iespējošanas pakalpojumu (piemēram, tīkla vai lietojumprogrammas izviesošana) un satura vai pamata pakalpojumu, ko sniedz elektroniski (piemēram, banku pakalpojumus). Šādos gadījumos CPC 84 neattiecas uz satura vai pamata pakalpojumu.

4. Apakšiedaļa

Pasta un kurjeru pakalpojumi

225. pants

Darbības joma un definīcijas

1. Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem pasta un kurjeru pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

2. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

a)	“licence” ir pirms noteikta pakalpojuma sniegšanas vajadzīga atļauja, ko atsevišķam piegādātājam izdod pārvaldes iestāde,

b)	“universālais pakalpojums” ir noteiktas kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšana par pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās vietās kādas Puses teritorijā.

226. pants

Pret konkurenci vērstas prakses novēršana pasta un kurjeru nozarē

Uztur spēkā vai ievieš piemērotus pasākumus, lai neļautu uzsākt vai turpināt pret konkurenci vērstu praksi piegādātājiem, kuri, izmantodami savu stāvokli tirgū, pa vienam vai kopā spēj būtiski ietekmēt dalības noteikumus (cenu un piedāvājuma ziņā) konkrētajā pasta un kurjeru pakalpojumu tirgū.

227. pants

Universālais pakalpojums

Katrai Pusei ir tiesības noteikt tās universālā pakalpojuma saistības, kuras tā vēlas saglabāt. Šādus pienākumus neuzskatīs par pret konkurenci vērstiem per se ar noteikumu, ka tos administrē pārredzami, bez diskriminācijas un neitrāli attiecībā uz konkurenci, un ka tie nav vairāk apgrūtinoši, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.

228. pants

Licences

1. Licenci var prasīt tikai pakalpojumiem, kuri ietilpst universālā pakalpojuma jomā.

2. Ja tiek prasīta licence, publiski pieejamu padara šādu informāciju:

a)	visus licencēšanas kritērijus un laikposmu, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu, un

b)	licences noteikumus.

3. Licences atteikuma iemeslus pēc pieprasījuma dara zināmus pieteikuma iesniedzējam. Katra Puse izveidos pārsūdzības procedūru neatkarīgā struktūrā. Šāda procedūra būs pārredzama, nediskriminējoša un balstīta uz objektīviem kritērijiem.

229. pants

Regulatoru neatkarība

Regulatori ir juridiski nošķirti no pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzējiem un nav tiem pakļauti. Regulatoru lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

230. pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Katra Puse atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Moldovas Republikas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XXVIII-C pielikumā.

5. Apakšiedaļa

Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi

231. pants

Darbības joma un definīcijas

1. Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

“elektronisko sakaru pakalpojumi” ir visi pakalpojumi, kas ir pilnībā vai galvenokārt no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklus, tostarp telesakaru pakalpojumu un pārraides pakalpojumus tīklos, ko izmanto apraidei. Minētie pakalpojumi neietver pakalpojumus, kas nodrošina vai veic redakcionālu kontroli pār saturu, kas pārraidīts, izmantojot elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem;

b)	“publisks sakaru tīkls” nozīmē elektronisku sakaru tīklu, ko pilnībā vai galvenokārt izmanto publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai;

“elektronisko sakaru tīkls” nozīmē pārraides sistēmas un, attiecīgos gadījumos, komutācijas vai maršrutizācijas ierīces un citus resursus, kas ļauj signālus pārraidīt pa vadiem, pa radio vai ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem, ietverot satelīta tīklu, fiksētus (ķēdes un pakešu tīklu, tostarp internetu) un mobilos zemes sakaru tīklus, elektrības kabeļu sistēmas, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus, tīklus, ko izmanto radio un televīzijas apraidei, un kabeļu televīzijas tīklus neatkarīgi no pārraidītas informācijas veida;

d)	“regulatīvā iestāde” elektronisko sakaru nozarē ir struktūra vai struktūras, kam ir pienākums regulēt šajā nodaļā minētos elektroniskos sakarus;

pakalpojuma sniedzēju uzskata par tādu, kam ir “būtiska tirgus vara”, ja tas individuāli vai kopā ar citiem bauda stāvokli, kas ir līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim, t. i., ekonomisku spēku, kas tam līdz zināmam līmenim ļauj rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un galu galā – patērētājiem;

“starpsavienojums” ir fizisks un/vai loģisks publisko sakaru tīklu savienojums, ko izmanto tas pats vai cits pakalpojuma sniedzējs, lai ļautu viena pakalpojumu sniedzēja lietotājiem sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem vai piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem. Pakalpojumus var sniegt iesaistītās Puses vai citas personas, kam ir piekļuve tīklam. Starpsavienojums ir īpašs piekļuves veids, kas ieviests starp publiskā tīkla operatoriem;

g)	“universālais pakalpojums” ir noteiktas kvalitātes pakalpojumu kopums, kas ir pieejams visiem lietotājiem Puses teritorijā neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas un par pieņemamām cenām. Katra Puse lemj par tā tvērumu un īstenošanu;

“piekļuve” ir iekārtu un/vai pakalpojumu ekskluzīvas vai neekskluzīvas pieejas sniegšana citam pakalpojuma sniedzējam ar konkrētiem nosacījumiem, lai sniegtu elektronisko sakaru pakalpojumus. Inter alia, tā attiecas uz piekļuvi tīkla elementiem un saistītām iekārtām, tostarp iekārtu vadu vai bezvadu savienojumiem (tā jo īpaši ietver piekļuvi vietējai sakaru līnijai un iekārtām un pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pakalpojumus vietējā sakaru līnijā); piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, ietverot ēkas, kabeļu šahtas un stabus; piekļuve attiecīgajām programmatūras sistēmām, tostarp operacionālām atbalstsistēmām; piekļuvi numuru translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas; piekļuvi fiksēto un mobilo sakaru tīkliem, jo īpaši viesabonēšanai; piekļuvi nosacītās piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem; un piekļuvi virtuālā tīkla pakalpojumiem;

i)	“tiešais lietotājs” nozīmē lietotāju, kas nenodrošina publiskos sakaru tīklus vai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus;

j)	“vietējā sakaru līnija” nozīmē fizisku shēmu, kas savieno tīkla pieslēgumpunktu abonenta telpās ar galveno komutatoru vai ekvivalentu iekārtu fiksētā publiskajā sakaru tīklā.

232. pants

Regulatīvā iestāde

1. Katra Puse nodrošina, ka elektronisko sakaru pakalpojumu regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Ja Puse saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, šī Puse nodrošina efektīvu regulatīvo funkciju strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

2. Katra Puse nodrošina, ka regulatīvajai iestādei ir pietiekamas pilnvaras regulēt nozari. Regulatīvajai iestādei veicamos uzdevumus publicē viegli pieejamā un skaidrā veidā, jo īpaši tad, ja uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai struktūrai.

3. Katra Puse nodrošina, ka regulatīvo iestāžu lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem un pārskatāmas.

4. Regulatīvajai iestādei ir pilnvaras analizēt indikatīvo saraktu ar konkrēto produktu un pakalpojumu tirgiem, uz kuriem attiecas ex ante regulējums. Ja regulatīvajai iestādei saskaņā ar šā nolīguma 234. pantu ir jālemj par pienākumu uzlikšanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu, tā, pamatojoties uz tirgus analīzi, nosaka, vai konkrētajā tirgū ir efektīva konkurence.

5. Ja regulatīvā iestāde nosaka, ka konkrētajā tirgū konkurence nav efektīva, tā nosaka un norāda pakalpojumu sniedzējus, kuriem ir būtiska tirgus vara šajā tirgū un attiecīgi piemēro, saglabā vai groza konkrētos regulatīvos pienākumu, kas minēti šā nolīguma 234. pantā. Ja regulatīvā iestāde secina, ka tirgū ir efektīva konkurence, tā nepiemēro vai nesaglabā šā nolīguma 234. pantā minētos regulatīvos pienākumus.

6. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējam, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no lēmuma pieņemšanā iesaistītajām personām. Katra Puse nodrošina, ka pienācīgi tiek ņemti vērā konkrētās lietas apstākļi. Kamēr tiek izskatīta šāda pārsūdzība, valsts regulatīvās iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien pārsūdzības iestāde neizlemj citādi. Ja pārsūdzības iestāde pēc būtības nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi tiek faktiski izpildīti.

7. Katra Puse nodrošina, ka ieinteresētajām personām saprātīgā termiņā ir iespēja izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja regulatīvā iestāde ir nolēmusi pieņemt pasākumus saistībā ar kādu no šīs apakšiedaļas noteikumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt konkrēto tirgu. Regulatori publisko savas apspriešanās procedūras. Apspriešanās procedūras rezultātus publisko, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla.

8. Katra Puse nodrošina to, ka pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, sniedz visu informāciju, tostarp finanšu informāciju, kura nepieciešama regulatīvajām iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs apakšiedaļas noteikumiem vai saskaņā ar šo apakšiedaļu pieņemtiem lēmumiem. Minētie pakalpojumu sniedzēji sniedz šādu informāciju nekavējoties pēc pieprasījuma un ievērojot grafiku un informācijas daudzuma līmeni, ko pieprasa regulatīvā iestāde. Regulatīvās iestādes pieprasītā informācija ir proporcionāla attiecīgā uzdevuma izpildei. Regulatīvā iestāde pienācīgi pamato savus informācijas pieprasījumus.

233. pants

Atļauja sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus

1. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniegšana pēc iespējas tiek atļauta pēc vienkārša paziņojuma.

2. Katra Puse nodrošina, ka licenci var pieprasīt, lai risinātu numuru un frekvenču piešķiršanas jautājumus. Šādu licenču noteikumi ir nododami atklātībai.

3. Ja ir nepieciešama licence, katra Puse nodrošina, ka:

a)	visi licencēšanas kritēriji un saprātīgs laikposms, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu, ir nododami atklātībai;

b)	licences pieteikuma noraidījuma iemeslus pēc pieprasījuma dara rakstiski zināmus pieteikuma iesniedzējam;

c)	licences pieteikuma iesniedzējam ir iespēja pārsūdzēt pārsūdzības iestādē, ja licence tiek nepamatoti atteikta, un

d)	licenču maksa (23), ko par licences piešķiršanu prasa Puse, nepārsniedz administratīvās izmaksas, kas parasti rodas attiecīgo licenču sistēmas pārvaldībā, kontrolē un izpildē. Šā punkta prasības nepiemēro licenču maksai par radiofrekvenču spektra un numuru resursu izmantošanu.

234. pants

Piekļuve un starpsavienojumi

1. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kam ir atļauts sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, ir tiesības un pienākums vienoties par piekļuvi un starpsavienojumiem ar publiski pieejamu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem. Par piekļuvi un starpsavienojumu principā jāvienojas komerciālās sarunās starp attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem.

2. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji, kas starpsavienojuma apspriešanas procesā iegūst informāciju no cita pakalpojumu sniedzēja, to izmanto vienīgi tam mērķim, kam tā sniegta, un vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās informācijas konfidencialitāti.

3. Katra Puse nodrošina, ka, saskaņā ar šā nolīguma 232. pantu konstatējot, ka konkrētajā tirgū konkurence nav efektīva, regulatīvajai iestādei ir tiesības piemērot pakalpojumu sniedzējam, par ko noteikts, ka tam piemīt būtiska tirgus vara, vienu vai vairākus šādus pienākumus attiecībā uz starpsavienojumiem un/vai piekļuvi:

nediskriminācijas pienākumu, lai nodrošinātu, ka operators piemēro līdzvērtīgus nosacījumus līdzīgos apstākļos citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina līdzvērtīgus pakalpojumus, un sniedz pakalpojumus un informāciju citiem saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā kvalitātē, kāda ir viņa paša pakalpojumiem vai pakalpojumiem, ko sniedz tā meitasuzņēmumi vai partneri;

b)	pienākumu vertikāli integrētam uzņēmumam padarīt pārredzamas tā vairumtirdzniecības cenas un tā vietējās pārdošanas cenas, ja ir noteikts nediskriminācijas pienākums, vai lai novērstu negodīgas savstarpējās subsīdijas. Regulatīvā iestāde var precizēt izmantojamo formātu un uzskaites metodoloģiju;

pienākumu apmierināt saprātīgus pieprasījumus piekļūt un lietot konkrētus tīkla elementus un ar tiem saistītas iekārtas, ietverot neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai, inter alia, ja regulatīvā iestāde uzskata, ka piekļuves atteikums vai nepamatoti noteikumi, kuriem ir līdzīga ietekme, kavēs noturīgas konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības līmenī vai nebūs tiešo lietotāju interesēs.

Regulatīvās iestādes šajā punktā paredzētajiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, tostarp godīguma, saprātīguma un laicīguma prasības;

vairumtirdzniecībā nodrošināt noteiktus pakalpojumus mazumtirdzniecībai, ko veic trešās personas; piešķirt brīvu piekļuvi tehniskām saskarnēm, protokoliem vai citām galvenajām tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas pakalpojumu vai virtuālā tīkla pakalpojumu savietojamībai; nodrošināt līdzāsatrašanos vai citas iekārtu dalīšanas formas, tostarp līniju, ēku vai stabu dalīšanu; nodrošināt noteiktus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pilnīgu pakalpojumu savietojamību lietotājiem, tostarp attiecībā uz iekārtām, kas paredzētas automatizētiem tīkla pakalpojumiem; nodrošināt piekļuvi darbības atbalsta sistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu godīgu konkurenci pakalpojumu nodrošināšanā, un savstarpēji savienot tīklus vai tīklu iekārtas.

Regulatīvās iestādes šajā punktā paredzētajiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, tostarp godīguma, saprātīguma un laicīguma prasības;

pienākumus attiecībā uz izmaksu segšanu un cenu kontroli, tostarp pienākumus par cenu orientāciju uz izmaksām un pienākumus attiecībā uz izmaksu uzskaites sistēmām, lai nodrošinātu savstarpējā savienojuma un/vai piekļuves īpašus veidus, situācijās, kad tirgus analīze parāda, ka efektīvas konkurences trūkums nozīmē to, ka attiecīgais operators var cenas saglabāt pārmērīgi augstā līmenī vai piemērot cenu ierobežojumus, kaitējot tiešajiem lietotājiem.

Regulatīvās iestādes ņem vērā operatora veiktās investīcijas un ļauj operatoram gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā kapitāla, ņemot vērā iesaistītos riskus;

pienākumu publicēt konkrētos pienākumus, ko pakalpojuma sniedzējam uzlikusi regulatīvā iestāde, norādot konkrēto produktu/pakalpojumu un ģeogrāfiskos tirgus. Aktuālu informāciju ar noteikumu, ka tā nav konfidenciāla un neietver komercnoslēpumus, publisko tādā veidā, kas garantē, ka visas ieinteresētās personas var tai viegli piekļūt;

pārredzamības pienākumu, kas liek operatoram publiskot konkrētu informāciju, jo īpaši, ja operatoram ir nediskriminācijas pienākums, regulatīvā iestāde var pieprasīt šim operatoram publiskot standartpiedāvājumu, kas ir pietiekami atdalīts, lai nodrošinātu to, ka pakalpojumu sniedzējiem nav jāmaksā par iekārtām, kas nav nepieciešamas pieprasītajam pakalpojumam, sniedzot attiecīgo piedāvājumu aprakstu, to sadalot komponentos atbilstīgi tirgus vajadzībām, un saistītos noteikumus, tostarp cenas.

4. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kas prasa starpsavienojumu no pakalpojuma sniedzēja, kam ir ievērojama tirgus vara, ir tiesības jebkurā laikā vai saprātīgā publiski paziņotā termiņā vērsties ar sūdzību neatkarīgā vietējā iestādē, kas var būt regulatīvā iestāde, kā minēts šā nolīguma 231. panta 2. punkta d) apakšpunktā, lai atrisinātu strīdus par starpsavienojuma un/vai piekļuves noteikumiem.

235. pants

Ierobežoti resursi

1. Katra Puse nodrošina, ka visas procedūras attiecībā uz ierobežotu resursu, tostarp frekvenču, numuru un piekļuves tiesību, piešķiršanu un izmantošanu īsteno objektīvi, samērīgi, savlaicīgi, pārredzami un bez diskriminācijas. Datus par pašreizējo situāciju attiecībā uz piešķirtajām frekvenču joslām dara publiski pieejamus, bet sīkāk nav jānorāda dati par frekvencēm, kas piešķirtas īpašām valsts pārvaldes vajadzībām.

2. Katra Puse nodrošina elektronisko sakaru pakalpojumu radio frekvenču efektīvu pārvaldību savā teritorijā ar nolūku nodrošināt efektīvu un optimālu frekvenču spektra izmantošanu. Ja pieprasījums pēc konkrētām frekvencēm pārsniedz to pieejamību, minēto frekvenču piešķiršanai ievēro piemērotas un pārredzamas procedūras, lai optimizētu to izmantošanu un veicinātu konkurences attīstību.

3. Katra Puse nodrošina, ka valsts numuru resursu piešķiršanu un valsts numuru plāna pārvaldību uztic regulatīvajai iestādei.

4. Ja valsts vai pašvaldību iestādes saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina publiskus sakaru tīklus un/vai pakalpojumus, nepieciešams nodrošināt efektīvu piekļūšanas tiesību piešķiršanas funkcijas strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

236. pants

Universālais pakalpojums

1. Katrai Pusei ir tiesības noteikt tās universālā pakalpojuma saistības, kuras tā vēlas saglabāt.

2. Šādus pienākumus neuzskatīs par pret konkurenci vērstiem per se ar noteikumu, ka tos administrē pārredzami, objektīvi un bez diskriminācijas. Šādu pienākumu administrēšana arī attiecībā uz konkurenci ir neitrāla un tie nav vairāk apgrūtinoši, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.

3. Puses nodrošina, ka visi pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi nodrošināt universālo pakalpojumu un neviens pakalpojuma sniedzējs a priori netiek izslēgts. Izraudzīšanu izdara ar efektīvu un pārredzamu mehānismu bez diskriminācijas. Ja nepieciešams, katra Puse novērtē, vai universālā pakalpojuma sniegšana nerada negodīgu slogu organizācijai(-ām), kas izraudzīta(-as) sniegt universālo pakalpojumu. Ja šādi aprēķini to attaisno, un ņemot vērā tirgus ieguvumu, ja tāds ir, organizācijai, kas piedāvā universālo pakalpojumu, regulatīvā iestāde nosaka, vai ir vajadzīgs mehānisms pakalpojuma sniedzēja(-u) izmaksu kompensēšanai vai universālā pakalpojuma pienākumu tīro izmaksu sadalei.

4. Katra Puse nodrošina, ka:

a)	visu abonentu saraksti lietotājiem ir pieejami iespiestā vai elektroniskā veidā, vai abējādi, un tiek regulāri, vismaz vienreiz gadā, precizēti; un

b)	organizācijas, kas sniedz a) apakšpunktā minētos pakalpojumus, piemēro nediskriminācijas principu tās informācijas apstrādē, ko tām ir sniegušas citas organizācijas.

237. pants

Elektronisko sakaru pakalpojumu pārrobežu sniegšana

Neviena Puse nevar pieprasīt, ka, lai sniegtu pakalpojumus pāri robežām, otras Puses pakalpojumu sniedzējam ir jāizveido uzņēmums, jānodrošina klātbūtne jebkādā veidā vai jābūt iedzīvotājam pirmās Puses teritorijā.

238. pants

Informācijas konfidencialitāte

Katra Puse ar publisko elektronisko sakaru tīklu un publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību nodrošina elektronisko sakaru un ar to saistīto datu plūsmu konfidencialitāti, neierobežojot pakalpojumu tirdzniecību.

239. pants

Pakalpojumu sniedzēju strīdi

1. Katra Puse nodrošina, ka strīdu gadījumā starp pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus saistībā ar šajā nodaļā minētām tiesībām un pienākumiem, attiecīgā regulatīvā iestāde pēc jebkuras strīdā iesaistītās Puses pieprasījuma pieņem saistošu lēmumu, lai atrisinātu strīdu iespējami īsā laikā un katrā ziņā – četru mēnešu laikā.

2. Regulatīvās iestādes lēmumu publisko, ņemot vērā darījumdarbības konfidencialitātes prasības. Attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem sniedz pilnu pārskatu par apsvērumiem, uz kuriem tas pamatots.

3. Ja šāds strīds attiecas uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, attiecīgās regulatīvās iestādes koordinē centienus, lai strīdu atrisinātu.

240. pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

6. Apakšiedaļa

Finanšu pakalpojumi

241. pants

Darbības joma un definīcijas

1. Šajā iedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

“finanšu pakalpojums” ir finansiāla rakstura pakalpojums, ko piedāvā vienas Puses finanšu pakalpojumu sniedzējs. Finanšu pakalpojumos ietilpst šādas darbības:

apdrošināšana un ar to saistītie pakalpojumi:

tiešā apdrošināšana (tostarp līdzapdrošināšana):

a)	dzīvības apdrošināšana,

b)	nedzīvības apdrošināšana;

2)	pārapdrošināšana un retrocesija;

3)	apdrošināšanas starpniecība, piemēram, mākleru un aģentu pakalpojumi, un

4)	apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultācijas, aktuāra pakalpojumi, riska novērtēšana un pretenziju izskatīšanas pakalpojumi;

ii)

banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu):

1)	noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no sabiedrības;

2)	visa veidu kreditēšana, ieskaitot patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un komercdarījumu finansēšanu;

3)	finanšu noma;

4)	visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, tostarp kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes, ceļotāju čeki un bankas pārvedu vekseļi;

5)	garantijas un saistības;

turpmāk minēto objektu tirdzniecība savā vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū:

a)	valūtas tirgus instrumenti (tostarp čeki, vekseļi, noguldījumu sertifikāti),

b)	ārvalstu valūta,

c)	atvasinātie instrumenti, tostarp, bet ne tikai standartizēti nākotnes līgumi un iespēju līgumi,

d)	valūtas maiņas un procentu likmes instrumenti, ieskaitot tādus instrumentus kā mijmaiņas darījumu līgumi un nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi,

e)	pārvedami vērtspapīri,

f)	citi apgrozāmie instrumenti un finanšu aktīvi, tostarp dārgmetāli;

7)	dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, tostarp riska parakstīšana un izvietošana, darbojoties kā aģentam (publiski vai privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju;

8)	starpniecība naudas darījumos;

9)	aktīvu pārvaldīšana, tostarp skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldība, visu veidu kolektīvo ieguldījumu pārvaldība, pensiju fondu pārvaldība, noguldījumu pārvaldīšanas un trasta pakalpojumi;

10)	finanšu aktīvu, tostarp vērtspapīru, atvasināto finanšu instrumentu un citu apgrozāmu līdzekļu, norēķinu un mijieskaita pakalpojumi;

11)	finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana un finanšu datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra;

12)	konsultatīvi, starpniecības un citi finanšu papildpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas 1. līdz 11. punktā, tostarp kredītu datubāze un kredītu analīze, ieguldījumu un portfeļu analīze, konsultācijas par pārņemšanu un par uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju;

b)	“finanšu pakalpojuma sniedzējs” ir jebkura Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz finanšu pakalpojumus. Termins “finanšu pakalpojuma sniedzējs” neietver publiskas iestādes;

“publiska iestāde” ir:

Puses valdības iestāde, centrālā banka vai monetārā un finanšu iestāde, vai Puses īpašumā vai kontrolē esoša iestāde, kas galvenokārt veic valstiskas funkcijas vai darbības valstiskām vajadzībām, izņemot iestādes, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar komerciāliem noteikumiem, vai

ii)	privāta iestāde, kas veic funkcijas, kuras parasti veic centrālā banka vai monetārā iestāde, ja tā izpilda minētās funkcijas;

d)	“jauns finanšu pakalpojums” ir finansiāla rakstura pakalpojums, tostarp pakalpojumi, kas attiecas uz esošiem un jauniem instrumentiem vai instrumenta sniegšanas veidu, ko nesniedz neviens finanšu pakalpojumu sniedzējs Puses teritorijā, bet kuru sniedz otras Puses teritorijā.

242. pants

Piesardzības atkāpe

1. Katra Puse var piesardzības apsvērumu dēļ pieņemt vai atstāt spēkā pasākumus, kuru mērķis ir:

a)	ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai personu, pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi, aizsardzība; un

b)	Puses finanšu sistēmas viengabalainības un stabilitātes nodrošināšana.

2. Minētie pasākumi nerada lielāku slogu nekā vajadzīgs, lai sasniegtu to mērķi, un nav diskriminējoši attiecībā pret otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar Puses pašas līdzīgu finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

3. Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka Pusei ir pienākums izpaust informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kas ir publisko iestāžu rīcībā.

243. pants

Efektīvs un pārredzams regulējums

1. Katra Puse pieliek vislielākās pūles informēt visas ieinteresētās personas par visiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem, ko Puse ierosina noteikt, lai minētajām personām būtu iespēja izteikt komentārus par attiecīgo pasākumu. Par šādu pasākumu informē:

a)	oficiālā publikācijā; vai

b)	citādi rakstiski vai elektroniski.

2. Katra Puse ieinteresētajām personām dara pieejamas prasības pieteikumu aizpildīšanai par finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma Puse informē pieteikuma iesniedzēju par tā pieteikuma statusu. Ja attiecīgajai Pusei nepieciešama papildu informācija no pieteikuma iesniedzēja, tā nekavējoties paziņo par to pieteikuma iesniedzējam.

3. Katra Puse pieliek vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka tās teritorijā īsteno un piemēro starptautiski saskaņotus standartus attiecībā uz regulējumu un uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, un attiecībā uz izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanu. Šādi starptautiski saskaņoti standarti inter alia ir Bāzeles Komitejas “Pamatprincipi attiecībā uz banku efektīvu uzraudzību”, Starptautiskās apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācijas “Apdrošināšanas galvenie principi”, Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas “Vērtspapīru regulējuma mērķi un principi”, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) “Nolīgums par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos”, G20 “Paziņojums par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā” un Finanšu darbības uzdevumu grupas “Četrdesmit ieteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu” un “Deviņi īpašie ieteikumi par teroristu finansēšanu”.

Puses pieņem zināšanai arī “Desmit galvenos informācijas apmaiņas principus”, kurus publiskojuši G7 valstu finanšu ministri, un spers visus nepieciešamos soļus, lai mēģinātu tos piemērot savās divpusējās attiecībās.

244. pants

Jauni finanšu pakalpojumi

Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu piegādātājam sniegt jebkādu jaunu finanšu pakalpojumu, kura veids ir līdzīgs tiem pakalpojumiem, ko Puse atļautu sniegt saviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem līdzīgos apstākļos. Puse var noteikt juridisko formu, kādā attiecīgo pakalpojumu var sniegt, un var pieprasīt pakalpojuma sniegšanas atļauju. Ja tāda atļauja tiek pieprasīta, lēmumu pieņem pieņemamā termiņā un atļauju var noraidīt tikai piesardzības apsvērumu dēļ.

245. pants

Datu apstrāde

1. Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējam pārsūtīt tās teritorijā vai ārpus tās informāciju elektroniskā vai citādā formā datu apstrādei, ja šāda apstrāde nepieciešama minētā finanšu pakalpojuma sniedzēja parasto darbību veikšanai.

2. Katra Puse pieņem piemērotus aizsargpasākumus indivīdu privātuma un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu.

246. pants

Īpaši izņēmumi

1. Nekas šajā nodaļā nav interpretējams tā, ka Pusei, tostarp tās publiskajām iestādēm, tiek liegts tās teritorijā ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas ietverti valsts pensiju plānā vai tiesību aktos noteiktā sociālā nodrošinājuma sistēmā, izņemot gadījumos, kad minētās darbības saskaņā ar attiecīgās Puses valsts noteikumiem var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar publiskajām iestādēm vai privātām iestādēm.

2. Šis nolīgums nekādi neattiecas uz centrālās bankas vai monetārās iestādes vai jebkuras citas publiskas iestādes veiktām darbībām saskaņā ar monetāro vai valūtas maiņas kursa politiku.

3. Nekas šajā nodaļā nav interpretējams tā, ka Pusei, tostarp tās publiskajām iestādēm, tiek liegts ekskluzīvi veikt vai noteikt to teritorijā darbības vai pakalpojumus uz Puses vai tās publisko iestāžu rēķina, ar tās garantiju vai par tās finanšu līdzekļiem.

247. pants

Pašregulējošas organizācijas

Ja Puse pieprasa dalību vai līdzdalību pašregulējošās organizācijās, vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu biržās vai tirgos, norēķinu aģentūrās vai citās organizācijās vai asociācijās, vai piekļuvi šādām organizācijām, lai otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzēji varētu sniegt finanšu pakalpojumus ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Puses finanšu pakalpojumu sniedzēji, vai ja Puse tieši vai netieši piešķir šādām vienībām priekšrocības vai atvieglojumus, sniedzot finanšu pakalpojumus, Puse nodrošina, ka tiek ievēroti pienākumi saskaņā ar šā nolīguma 205. panta 1. punktu un 211. pantu.

248. pants

Ieskaita un norēķinu sistēmas

Saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst attiecīgās valsts režīmam, katra Puse otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, piešķir piekļuvi publisko iestāžu vadītām maksājumu un norēķinu sistēmām un oficiālām finansēšanas un refinansēšanas iespējām, kuras pieejamas, veicot parastu darījumdarbību. Šis pants nenodrošina piekļuvi Puses pēdējās instances aizdevēju iespējām.

249. pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Katra Puse atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Moldovas Republikas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus šā nolīguma 243. panta 3. punktā uzskaitītajiem starptautiskajiem paraugprakses standartiem un Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XXVIII-A pielikumā.

7. Apakšiedaļa

Pārvadājumu pakalpojumi

250. pants

Darbības joma

Šajā iedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz starptautisko pārvadājumu pakalpojumu liberalizāciju saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

251. pants

Starptautiskie jūras pārvadājumi

1. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

“starptautiskais jūras pārvadājums” ietver tiešos un vairākveidu pārvadāšanas pakalpojumus, kas ir preču pārvadāšana, izmantojot vairāk nekā vienu pārvadājumu veidu, kur iesaistīts jūras pārvadājumu posms, ar vienotu transporta dokumentu, un tāpēc ietver tiesības tieši slēgt līgumu ar citu pārvadājuma veidu nodrošinātājiem;

“jūras kravu apstrādes pakalpojumi” ir darbības, ko veic kraušanas uzņēmumi, tostarp termināļa apsaimniekotāji, bet ne tiešās ostas strādnieku darbības, ja šis darbaspēks tiek organizēts neatkarīgi no kraušanas vai termināļa apsaimniekošanas uzņēmumiem. Ietvertās darbības ir arī šādu darbību organizēšana un pārraudzība:

i)	kravas iekraušana kuģī/izkraušana no kuģa,

ii)	kravas piestiprināšana/atsaitēšana, un

iii)	kravu pieņemšana/nodošana un uzglabāšana pirms nosūtīšanas vai pēc saņemšanas;

c)	“muitošanas pakalpojumi” (jeb “muitas mākleru pakalpojumi”) ir pasākumi, kas ietver muitas formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz importu, eksportu vai kravu pārvadājumiem, ja šis pakalpojums ir pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai daļa no tā pamatdarbības;

d)	“konteineru izvietošanas un glabāšanas pakalpojumi” ir pasākumi, kas ietver konteineru glabāšanu ostas teritorijā vai iekšzemē attiecībā uz to piepildīšanu/izkraušanu, labošanu un sagatavošanu pārvadāšanai;

“jūras aģentūru pakalpojumi” ir darbības, ko noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā veic aģenta statusā, pārstāvot vienas vai vairāku jūras līniju vai kuģniecību darījumdarbības intereses šādiem mērķiem:

i)	jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu mārketingu un pārdošana, no kotēšanas līdz rēķina iesniegšanai, kravaszīmju sagatavošana uzņēmumu vārdā, nepieciešamo saistīto pakalpojumu iegāde un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un darījumdarbības informācijas sniegšana;

ii)	rīkošanās uzņēmumu vārdā, vajadzības gadījumā organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu;

f)	“kravu pārvadājumu pakalpojumi” ir pasākumi, kas ietver kravu pārvadājumu vadības organizēšanu un uzraudzību kravas nosūtītāja vārdā, veicot transporta un saistīto pakalpojumu iegādi, dokumentu sagatavošanu un darījumdarbības informācijas sniegšanu;

g)	“palīgdienestu pakalpojumi” ir starptautisku kravu iepriekšēja un tālāka transportēšana par jūru, jo īpaši kravas konteineros, starp ostām, kas atrodas kādā no Pusēm.

2. Attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem katra Puse apņemas efektīvi piemērot principu par brīvu pieeju kravām uz komerciāliem pamatiem un brīvību sniegt jūras pārvadājumu pakalpojumus, kā arī valsts režīms saistībā ar šādu pakalpojumu sniegšanu.

Paturot prātā Pušu savstarpējās liberalizācijas esošo pakāpi attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem:

a)	katra Puse efektīvi piemēro neierobežotas piekļuves principu starptautiskajiem jūrniecības tirgiem un tirdzniecībai uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas;

katra Puse piešķir kuģiem, kas kuģo ar otras Puses karogu vai kurus ekspluatē otras Puses pakalpojumu sniedzēji, režīmu, kas nav nelabvēlīgāks par to, kādu Puse piešķir saviem kuģiem vai jebkuras citas trešās valsts kuģiem, atkarībā no tā, kurš režīms ir labvēlīgāks, inter alia attiecībā uz piekļuvi ostām, ostu infrastruktūras un pakalpojumu izmantošanu un ostas papildpakalpojumu izmantošanu, kā arī saistītām nodevām un maksājumiem, muitas atvieglojumiem un piestātņu piešķiršanu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

3. Piemērojot minētos principus, Puses:

neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras pārvadājumu pakalpojumiem, ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un līnijpārvadājumus, un pieņemamā laikposmā izbeidz šādu kravas dalīšanas kārtību, ja tā pastāvējusi iepriekšējos divpusējos nolīgumos; un

b)	pēc šā nolīguma stāšanās spēkā atceļ un atturas ieviest vienpusējus pasākumus un administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai diskrimināciju brīvai pakalpojumu sniegšanai starptautisko jūras pārvadājumu jomā.

4. Katra Puse atļauj, ka otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ir uzņēmums tās teritorijā saskaņā ar tādiem uzņēmējdarbības veikšanas un darbības nosacījumiem, kas nav nelabvēlīgāki par nosacījumiem, kādus tā piešķir savas valsts vai kādas trešās valsts pakalpojumu sniedzējiem, atkarībā no tā, kuri nosacījumi ir labvēlīgāki.

5. Katra Puse otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot saprātīgus un nediskriminējošus noteikumus, nodrošina šādus ostas pakalpojumus: loča vadību, vilkšanas un velkoņu palīdzību, apgādi, degvielas un ūdens piegādi, atkritumu savākšanu un balasta atlikumu aizvākšanu, ostas kapteiņa pakalpojumus, navigācijas līdzekļus, krasta ekspluatācijas pakalpojumus, kas būtiski kuģu ekspluatācijai, tostarp sakarus, ūdens un elektrības piegādi, avārijas remonta iekārtas, enkurvietas, piestātnes un pietauvošanu.

6. Katra Puses atļauj aprīkojuma pārvietošanu, piemēram, tukšu konteineru pārvietošanu, ko nepārvadā par samaksu kā kravu, starp dalībvalstu ostām vai starp Moldovas Republikas ostām.

7. Katra Puse, ievērojot kompetentās iestādes atļauju, atļauj otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējam sniegt palīgdienestu pakalpojumus starp to valsts ostām.

252. pants

Gaisa pārvadājumi

Gaisa pārvadājumu starp Pusēm pakāpeniska liberalizācija, kas pielāgota to komerciālajām vajadzībām un nosacījumiem par savstarpējo piekļuvi tirgum, reglamentē Kopējās aviācijas telpas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku.

253. pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

6. Iedaļa

Elektroniskā komercija

1. Apakšiedaļa

Vispārēji noteikumi

254. pants

Mērķis un principi

1. Puses, atzīstot, ka elektroniskā komercija paplašina tirdzniecības iespējas daudzās nozarēs, vienojas veicināt savstarpējo elektronisko komerciju, jo īpaši sadarbojoties jautājumos, kas elektroniskajā komercijā rodas saistībā ar šīs nodaļas noteikumiem.

2. Puses vienojas, ka elektroniskās komercijas attīstībai jābūt pilnīgi saderīgai ar augstākajiem starptautiskajiem datu aizsardzības standartiem, lai nodrošinātu elektroniskās komercijas lietotāju uzticēšanos.

3. Puses vienojas, ka elektronisku nosūtīšanu uzskata par pakalpojumu sniegšanu šās nodaļas 3. iedaļas (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) nozīmē, uz kuru nevar attiecināt muitas nodokļus.

255. pants

Sadarbība elektroniskās komercijas jomā

1. Puses veido dialogu par elektroniskās tirdzniecības radītajiem regulējuma jautājumiem, tostarp risinot šādus jautājumus:

a)	sabiedrībai izdoto elektronisko parakstu sertifikātu atzīšana un pārrobežu sertifikācijas pakalpojumu atvieglināšana;

b)	starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība saistībā ar informācijas pārsūtīšanu vai glabāšanu;

c)	nevēlamu elektroniskās tirdzniecības paziņojumu apstrāde;

d)	patērētāju aizsardzība elektroniskās tirdzniecības vidē; un

e)	citi jautājumi, kas attiecas uz elektroniskās komercijas attīstību.

2. Šāda sadarbība var būt informācijas apmaiņa par attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem minētajos jautājumos, kā arī par šādu tiesību aktu īstenošanu.

2. Apakšiedaļa

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība

256. pants

Starpnieku pakalpojumu izmantošana

1. Puses atzīst, ka starpnieku pakalpojumus var izmantot trešās personas kontrafakta darbību veikšanai, un attiecībā uz starpnieku pakalpojumu sniedzējiem paredz pasākumus, kas izklāstīti šajā apakšiedaļā.

2. Šā nolīguma 257. pantā “pakalpojumu sniedzējs” ir materiāla (nemainot tā saturu) pēc lietotāja izvēles raidīšanas, maršrutēšanas vai digitālo tiešsaistes komunikāciju savienojumu pakalpojumu sniedzējs starp diviem vai vairākiem lietotāja noteiktiem punktiem. Šā nolīguma 258. un 259. pantā “pakalpojumu sniedzējs” ir tiešsaistes pakalpojumu sniegšanas un piekļuves tīklam iekārtu nodrošinātājs vai operators.

257. pants

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība:“vienkārša pārraidīšana”

1. Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojumu saņēmēja sniegtas informācijas pārraidīšanas komunikāciju tīklā vai piekļuves nodrošināšanas komunikāciju tīklam, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par pārraidīto informāciju ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs:

a)	neierosina pārraidi;

b)	neizvēlas pārraidītās informācijas saņēmēju; un

c)	neizvēlas vai nepārveido informāciju, kas iekļauta datu pārraidē.

2. Šā panta 1. punktā minētās datu pārraides un pieejas nodrošināšanas darbība ietver automātisku, starpniecisku un īslaicīgu pārraidītās informācijas uzglabāšanu, ciktāl to veic vienīgi pārraidīšanas nolūkā komunikāciju tīklā, un ar noteikumu, ka informāciju neglabā ilgāk par laiku, kas ir nepieciešams pārraidīšanai.

3. Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.

258. pants

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība:“kešdarbe”

1. Ja tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja piedāvātās informācijas pārraidīšanas komunikāciju tīklā, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par automātisku, starpniecisku un īslaicīgu minētās informācijas uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku tālāku informācijas pārraidīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, ar nosacījumu, ka:

a)	pakalpojumu sniedzējs nepārveido informāciju;

b)	pakalpojumu sniedzējs atbilst nosacījumiem par piekļuvi informācijai;

c)	pakalpojumu sniedzējs atbilst noteikumiem par informācijas atjaunināšanu, ko veic tādā veidā, kurš ir plaši atzīts un izmantots šajā nozarē;

d)	neiejaucas likumīgā tehnoloģijas izmantošanā, kas plaši atzīta un izmantota šajā nozarē, lai iegūtu datus par informācijas izmantošanu; un

darbojas ātri, lai likvidētu informāciju vai liegtu pieeju informācijai, ko tas glabājis, pēc ziņu iegūšanas, ka šī informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no tīkla vai pieeja tai ir liegta, vai tiesa vai administratīvā iestāde ir pieprasījusi izņemt šādu informāciju vai liegt tai pieeju.

2. Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.

259. pants

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība:“glabāšana”

1. Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtas informācijas glabāšanas, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par informāciju, kas glabāta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, ar nosacījumu, ka:

a)	pakalpojuma sniedzējam nav faktiskas informācijas par nelikumīgu darbību vai informāciju un attiecībā uz prasībām atlīdzināt zaudējumus tam nav zināmi fakti vai apstākļi, kas liecina par nelikumīgu darbību vai informāciju, vai

b)	pakalpojuma sniedzējs pēc informācijas vai ziņu iegūšanas rīkojas ātri, lai izņemtu informāciju vai liegtu tai piekļuvi.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja pakalpojuma saņēmēja rīcību nosaka vai kontrolē pakalpojuma sniedzējs.

3. Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu juridisko sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst likuma pārkāpumu, kā arī neietekmē Puses tiesības izveidot procedūras, kas regulē informācijas izņemšanu vai pieejas liegšanu tai.

260. pants

Vispārēja pārraudzības pienākuma neesamība

1. Puses neuzliek vispārēju pienākumu pakalpojuma sniedzējiem, piedāvājot šā nolīguma 257., 258. un 259. pantā minētos pakalpojumus, uzraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, kā arī neuzliek vispārēju pienākumu aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību.

2. Puse var noteikt pienākumu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem savlaicīgi informēt kompetentās valsts iestādes par iespējamām nelikumīgām darbībām vai informāciju, ko veic vai sniedz to pakalpojuma saņēmējs, vai pēc pieprasījuma paziņot kompetentajām iestādēm informāciju, kas ļauj apzināt tos pakalpojuma saņēmējus, ar kuriem tie noslēguši līgumus par informācijas glabāšanu.

7. Iedaļa

Izņēmumi

261. pants

Vispārēji izņēmumi

1. Neskarot šā nolīguma 446. pantā paredzētos vispārējos izņēmumus, šīs nodaļas un šā nolīguma XXVII-A, XXVII-E, XXVII-B, XXVII-F, XXVII-C, XXVII-G, XXVII-D un XXVII-H pielikuma noteikumiem piemēro šajā pantā paredzētos izņēmumus.

2. Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa savstarpēju patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp valstīm, kurās pastāv vienādi apstākļi, vai uzņēmējdarbības veikšanas vai pakalpojumu pārrobežu sniegšanas slēptu ierobežojumu, nekas šajā nodaļā netiek interpretēts tā, ka tas liegtu kādai Pusei noteikt vai piemērot pasākumus, kas:

a)	nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedrības morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

b)	nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c)	attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus pasākumus piemēro saistībā ar vietējo uzņēmēju vai vietējās pakalpojumu sniegšanas un patēriņa ierobežojumiem;

d)	nepieciešami mākslinieciskas, vēsturiskas vai arheoloģiskas vērtības nacionālo bagātību aizsardzībai;

nepieciešami, lai nodrošinātu to normatīvo aktu ievērošanu, kas ir saderīgi ar šīs nodaļas noteikumiem, tostarp noteikumiem, kuri attiecas uz:

i)	krāpnieciskas vai maldinošas prakses vai līgumsaistību neizpildes seku novēršanu,

ii)	personu privātās dzīves aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un privātā īpašumā esošas dokumentācijas un grāmatvedības konfidencialitātes aizsardzību,

iii)

drošību;

f)	nav saderīgi ar šā nolīguma 205. panta 1. punktu un 211. pantu ar noteikumu, ka režīma atšķirības mērķis ir nodrošināt tiešo nodokļu efektīvu un līdztiesīgu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz otras Puses saimnieciskajām darbībām, uzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem (24).

3. Šīs nodaļas un šā nolīguma XXVII-A, XXVII-E, XXVII-B, XXVII-F, XXVII-C, XXVII-G, XXVII-D un XXVII-H pielikuma noteikumus nepiemēro Pušu attiecīgajām sociālā nodrošinājuma sistēmām vai tādām darbībām katras Puses teritorijā, kas regulāri vai neregulāri ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

262. pants

Nodokļu pasākumi

Lielākās labvēlības režīmu, ko piešķir saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, nepiemēro nodokļu režīmam, ko Puses ir paredzējušas vai nākotnē paredzēs, pamatojoties uz nolīgumiem starp Pusēm par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu.

263. pants

Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ

Nekas šajā nolīgumā:

a)	neliek Pusēm sniegt informāciju, ja tās uzskata, ka informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības interesēm;

neattur Puses no rīcības, ko tā uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

i)	saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma ražošanu un tirdzniecību,

ii)	attiecībā uz saimniecisku darbību, ko tieši vai netieši veic militāras iestādes nodrošinājuma vajadzībām,

iii)	attiecībā uz skaldmateriāliem un kodolmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie iegūti, vai

iv)	kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās, vai

c)	neattur nevienu no Pusēm veikt pasākumus, lai pildītu pienākumus, ko tās uzņēmušās starptautiskā miera un drošības uzturēšanai.

7. NODAĻA

Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite

264. pants

Kārtējie maksājumi

Puses apņemas atļaut maksājumus un pārskaitījumus starp Pusēm maksājumu bilances norēķinu kontā brīvi konvertējamā valūtā saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma VIII pantu.

265. pants

Kapitāla aprite

1. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem, kas izdarīti saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem, ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) noteikumiem, un ar ieguldītā kapitāla un tā radītās peļņas pārvēršanu likvīdos līdzekļos vai repatriāciju.

2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā, kas nav uzskaitīti 1. punktā, pēc šā nolīguma stāšanās spēkā katra Puse, neskarot citus noteikumus šajā nolīgumā, nodrošina:

a)	brīvu kapitāla apriti saistībā ar kredītiem tādiem komercdarījumiem vai tādu pakalpojumu sniegšanai, kuros piedalās kādas Puses rezidents, un

b)	brīvu kapitāla apriti saistībā ar ieguldījumu portfeļiem, finanšu aizdevumiem un kredītiem, ko sniedz otras Puses ieguldītāji.

266. pants

Aizsardzības pasākumi

Ja ārkārtas apstākļos maksājumi vai kapitāla aprite starp Pusēm rada vai draud radīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai, tostarp nopietnas maksājumu bilances grūtības vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Moldovas Republikā, attiecīgās Puses var veikt aizsardzības pasākumus uz laikposmu ne ilgāku par sešiem mēnešiem, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi. Puse, kas pieņem aizsardzības pasākumus, nekavējoties informē otru Pusi par jebkāda aizsardzības pasākuma pieņemšanu un iespējami drīz iesniedz tā atcelšanas grafiku.

267. pants

Veicināšanas un attīstības noteikumi

1. Puses apspriežas ar nolūku veicināt savstarpēju kapitāla apriti, lai sekmētu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2. Pirmos četrus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses veic pasākumus, lai radītu vajadzīgos nosacījumus pakāpeniskai Savienības noteikumu piemērošanai brīvas kapitāla aprites jomā.

3. Līdz piektā gada beigām pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, pārskata pieņemtos pasākumus un nosaka turpmākas liberalizācijas kārtību.

8. NODAĻA

Publiskais iepirkums

268. pants

Mērķi

1. Puses atzīst pārredzamu, nediskriminējošu, konkurētspējīgu un atklātu piedāvājumu konkursa procedūru nozīmi ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā un nosaka sev mērķi efektīvi, abpusēji un pakāpeniski atvērt attiecīgos iepirkuma tirgus.

2. Šī nodaļa paredz abpusēju piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem, pamatojoties uz valsts režīma principu valsts, reģionālā un vietējā līmenī publiskā iepirkuma līgumiem un koncesijām publiskajā sektorā, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Tā nosaka Moldovas Republikas publiskā iepirkuma tiesību aktu pakāpenisku tuvināšanu Savienības publiskā iepirkuma acquis, ko papildina institucionāla reforma un efektīvas publiska iepirkuma sistēmas izveide, kas balstīta uz Savienības publisko iepirkumu reglamentējošiem principiem un uz jēdzieniem un definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

269. pants

Darbības joma

1. Šo nodaļu piemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē un būvdarbu un pakalpojumu koncesijām.

2. Šo nodaļu piemēro visām līgumslēdzējām iestādēm un visiem līgumslēdzējiem, kas atbilst Savienības publiskā iepirkuma acquis definīcijām (turpmāk “līgumslēdzēji”). Tā aptver arī publisko tiesību subjektus un valsts uzņēmumus sabiedrisko pakalpojumu jomā, kā piemēram, valstij piederošus uzņēmumus, kas veic attiecīgo darbību, un privātus uzņēmumus, kas darbojas uz īpašu un ekskluzīvu tiesību pamata sabiedrisko pakalpojumu jomā.

3. Šo nodaļu piemēro līgumiem, kas pārsniedz vērtības slieksni, kas noteikts šā nolīguma XXIX-A pielikumā.

4. Publiskā iepirkuma līguma aptuveno vērtību aprēķina, pamatojoties uz kopējo maksājamo summu bez pievienotās vērtības nodokļa. Piemērojot minētos sliekšņus, Moldovas Republika aprēķinās un konvertēs līgumu vērtību savā valsts valūtā, izmantojot savas Valsts bankas noteikto maiņas kursu.

5. Vērtību sliekšņus, sākot ar pirmo gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, regulāri ik pēc diviem gadiem pārskata, pamatojoties uz euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās, 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatīto sliekšņu vērtību vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro tūkstotim. Lēmumu par vērtību sliekšņu pārskatīšanu pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā.

270. pants

Institucionālais konteksts

1. Katra Puse izveido vai saglabā atbilstošu institucionālo regulējumu un mehānismus, kas nepieciešami publiskā iepirkuma sistēmas pareizai darbībai un šīs nodaļas noteikumu īstenošanai.

2. Institucionālās reformas gaitā Moldovas Republika jo īpaši norīko:

a)	izpildiestādi centrālās valdības līmenī, kuras uzdevums ir garantēt saskaņotu politiku un tās īstenošanu visās jomās, kas saistītas ar publisko iepirkumu. Šāda iestāde atvieglo un koordinē šīs nodaļas īstenošanu un vada regulējuma pakāpeniskas tuvināšanas Savienības acquis procesu, un

objektīvu un neatkarīgu struktūru, kuras uzdevums ir pārskatīt lēmumus, ko pieņem līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, piešķirot tiesības slēgt līgumu. Šajā ziņā“neatkarīgs” nozīmē, ka attiecīgā struktūra ir publiska iestāde, kas ir nošķirta no visiem līgumslēdzējiem un visiem saimnieciskās darbības veicējiem. Šīs struktūras pieņemtu lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

3. Katra Puse nodrošina, ka lēmumi, ko pieņem iestādes, kuras atbildīgas par saimnieciskās darbības veicēju sūdzību par iekšējo tiesību pārkāpumiem izskatīšanu, tiek efektīvi izpildīti.

271. pants

Pamatstandarti līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai

1. Ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses panāk pamatstandartu kopuma ievērošanu visiem iepirkumiem kā noteikts 2. līdz 15. punktā. Minētie pamatstandarti tieši izriet no publiskā iepirkuma noteikumiem un principiem, kā tos reglamentē Savienības publiskā iepirkuma acquis, ietverot diskriminācijas aizlieguma, vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un samērīguma principus.

2. Katra Puse nodrošina, ka visus plānotos iepirkumus publicē atbilstošā plašsaziņas līdzeklī tādā veidā, kas ir pietiekams, lai:

a)	tirgus būtu atvērts konkurencei; un

b)	ļautu visiem ieinteresētajiem saimnieciskās darbības veicējiem pienācīgi piekļūt informācijai par plānoto iepirkumu pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un izteikt savu interesi iegūt līguma slēgšanas tiesības.

3. Publikācija atbilst saimnieciskās darbības veicēju ekonomiskai interesei par līgumu.

4. Publikācijā ietver vismaz galvenās piešķiramā līguma sastāvdaļas, kvalitatīvās atlases kritērijus, piešķiršanas metodi, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un citu papildinformāciju, kas saimnieciskās darbības veicējam ir pamatoti nepieciešama, lai izlemtu, vai izteikt interesi iegūt līguma slēgšanas tiesības.

5. Visas līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārredzamas un objektīvas piešķiršanas procedūras gaitā, kas nepieļauj koruptīvas darbības. Objektivitāti jo īpaši nodrošina nediskriminējošs līguma priekšmeta apraksts, vienlīdzīga pieejamība visiem saimnieciskās darbības veicējiem, atbilstoši termiņi un pārredzama un objektīva pieeja.

6. Aprakstot nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtību, līgumslēdzēji izmanto darbības un funkciju vispārīgu aprakstu un starptautiskus, Eiropas vai valsts standartus.

7. Nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtības aprakstā nav jāatsaucas uz konkrētu ražojumu vai avotu, vai īpašu procesu, vai preču zīmēm, patentiem, veidiem vai noteiktu izcelsmi vai ražošanu, izņemot, ja šādu atsauci attaisno līguma priekšmets un to pavada vārdi “vai līdzvērtīgs”. Priekšroku dod darbības vai funkcijas vispārīga apraksta izmantošanai.

8. Līgumslēdzēji nepiemēro nosacījumus, kas izvēršas par tiešu vai netiešu otras Puses saimnieciskās darbības veicēju diskrimināciju, piemēram, prasību, ka saimnieciskās darbības veicēja, kas ieinteresēts iegūt līguma slēgšanas tiesības, uzņēmumam jābūt izveidotam tajā pašā valstī, reģionā vai teritorijā, kā līgumslēdzējam.

Neatkarīgi no pirmās daļas, gadījumos, kad konkrēti līguma apstākļi to attaisno, uzvarējušajam pieteikuma iesniedzējam var prasīt izpildes vietā izveidot zināma veida darījumdarbības infrastruktūru.

9. Termiņš, kurā izsaka interesi un iesniedz piedāvājumus, ir pietiekami garš, lai ļautu otras Puses saimnieciskās darbības veicējiem nopietni izvērtēt konkursu un sagatavot piedāvājumu.

10. Visiem dalībniekiem ir jāzina piemērojamie noteikumi, atlases kritēriji un piešķiršanas kritēriji. Minētos noteikumus vienlīdzīgi piemēro visiem dalībniekiem.

11. Līgumslēdzēji var uzaicināt ierobežotu skaitu pieteicēju iesniegt piedāvājumu ar noteikumu, ka:

a)	to dara pārredzamā veidā un bez diskriminācijas, un

b)	atlase pamatojas tikai uz objektīviem faktoriem, piemēram, pieteicēju pieredzi attiecīgajā nozarē, uzņēmuma izmēriem un infrastruktūru vai citām tehniskām un profesionālām spējām.

Uzaicinot ierobežotu pieteicēju skaitu iesniegt piedāvājumu, ņem vērā nepieciešamību nodrošināt adekvātu konkurenci.

12. Līgumslēdzēji var izmantot sarunu procedūras tikai izņēmuma kārtā un īpaši definētos gadījumos, kad šādas procedūras izmantošana patiešām nekropļo konkurenci.

13. Līgumslēdzēji var izmantot kvalifikācijas sistēmas ar tikai nosacījumu, ka kvalificēto operatoru sarakstu sastāda pietiekami plaši izsludinātas, pārredzamas un atklātas procedūras gaitā. Turklāt tiesības slēgt līgumus, kuriem piemēro šādu sistēmu, piešķir bez diskriminācijas.

14. Katra Puse nodrošina, ka līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārredzamā veidā pieteicējam, kas ir iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu vai piedāvājumu ar zemāko cenu, pamatojoties uz konkursa kritērijiem un procedūras noteikumiem, kas izstrādāti un paziņoti iepriekš. Galīgos lēmumus bez liekas kavēšanās paziņo visiem pieteikumu iesniedzējiem. Pēc pieteikuma iesniedzēja, kas nav uzvarējis, pieprasījuma ir pietiekami sīki jāpaskaidro attiecīgie iemesli, lai lēmumu varētu pārsūdzēt.

15. Katra Puse nodrošina, ka personām, kas ir ieinteresētas vai ir bijušas ieinteresētas iegūt tiesības slēgt konkrētu līgumu un kas ir cietušas, vai kuras, iespējams, cietīs no apgalvota pārkāpuma, ir tiesības uz efektīvu, objektīvu tiesas aizsardzību pret jebkuru līgumslēdzēja lēmumu saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Lēmumus, ko pieņem šādas pārskatīšanas procedūras gaitā vai rezultātā, publisko tādā veidā, kas ir pietiekams, lai informētu visus ieinteresētos saimnieciskās darbības veicējus.

272. pants

Regulējuma pakāpeniskas tuvināšanas plānošana

1. Pirms uzsākt pakāpenisku regulējuma tuvināšanu, Moldovas Republika iesniedz Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, visaptverošu plānu par šīs nodaļas īstenošanu, kurā ietverti grafiki un atskaites punkti un kurā paredzētas visas reformas attiecībā uz regulējuma tuvināšanu Savienības acquis un institucionālo resursu veidošanu. Šajā plānā ievēro posmus un grafikus, kas noteikti šā nolīguma XXIX-B pielikumā.

2. Plānā ietver visus reformu aspektus un vispārīgu tiesisko regulējumu publiskā iepirkuma īstenošanai, jo īpaši tiesību aktu tuvināšanu publiskiem līgumiem, līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē, būvdarbu koncesijām un pārskatīšanas procedūrām, un administratīvo spēju stiprināšanu visos līmeņos, ietverot pārsūdzības iestādes un izpildes mehānismus.

3. Pēc Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai labvēlīga atzinuma šo plānu uzskata par atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai. Savienība pieliek vislielākās pūles, lai palīdzētu Moldovas Republikai plāna īstenošanā.

273. pants

Regulējuma pakāpeniska tuvināšana

1. Moldovas Republika nodrošina, ka tās esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti publiskā iepirkuma jomā tiek pakāpeniski pielāgoti ES publiskā iepirkuma acquis.

2. Regulējuma tuvināšanu Savienības acquis īsteno secīgos posmos, kā noteikts grafikā šā nolīguma XXIX-B pielikumā un sīkāk izklāstīts tā XXIX-C līdz XXIX-F, XXIX-H, XXIX-I un XXIX-K pielikumā. Šā nolīguma XXIX-G un XXIX-J pielikumā ir noteikti elementi, kas nav obligāti jātransponē, savukārt šā nolīguma XXIX-L līdz XXIX-O pielikumā noteikti tie Savienības acquis elementi, kas neietilpst regulējuma tuvināšanas jomā. Minētajā procesā pienācīgi ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru un īstenošanas pasākumus, ko pieņēmusi Eiropas Komisija, kā arī nepieciešamības gadījumā – pa to laiku pieņemtos Savienības acquis grozījumus. Katra posma īstenošanu novērtē Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, un pēc minētās komitejas pozitīva vērtējuma to sasaista ar tirgus piekļuves savstarpējo piešķiršanu, kā tas noteikts šā nolīguma XXIX-B pielikumā. Eiropas Komisija bez liekas kavēšanās paziņo Moldovas Republikai par visām izmaiņām Savienības acquis. Tā sniegs atbilstošus padomus un tehnisko palīdzību, lai īstenotu šādas izmaiņas.

3. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai sāk nākamā posma izvērtēšanu tikai tad, kad iepriekšējā posma īstenošanas pasākumi ir pabeigti un apstiprināti saskaņā ar 2. punktā paredzēto kārtību.

4. Katra Puse nodrošina, ka arī tie publiskā iepirkuma aspekti un jomas, uz kurām neattiecas šis pants, ir saskaņā ar pārredzamības, diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principiem, kā tas noteikts šā nolīguma 271. pantā.

274. pants

Tirgus pieejamība

1. Puses vienojas, ka efektīva un savstarpēja savu attiecīgo tirgu atvēršana notiek pakāpeniski un vienlaicīgi. Regulējuma tuvināšanās procesā savstarpēji piešķirtā piekļuve tirgum ir saistīta ar sasniegumiem šā procesa gaitā, kā noteikts šā nolīguma XXIX-B pielikumā.

2. Lēmumu sākt jaunu tirgus atvēršanas posmu pieņem, pamatojoties uz pieņemto tiesību aktu kvalitātes un praktiskās īstenošanas novērtējumu. Šādu novērtējumu regulāri veic Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā.

3. Tādā apmērā, kā Puse saskaņā ar šā nolīguma XXIX-B pielikumu ir atvērusi savu iepirkuma tirgu otrai Pusei:

Savienība piešķir Moldovas Republikas uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Savienībā vai ne – piekļuvi līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Savienības publiskā iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav nelabvēlīgāks par Savienības uzņēmumiem piemēroto;

Moldovas Republika piešķir Savienības uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Moldovas Republikā vai ne – piekļuvi līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar valsts iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav nelabvēlīgāks par Moldovas Republikas uzņēmumiem piemēroto.

4. Pēc tiesību aktu tuvināšanas procesa pēdējā posma īstenošanas Puses izpētīs iespēju savstarpēji piešķirt piekļuvi tirgum arī attiecībā uz iepirkumiem, kas nepārsniedz šā nolīguma XXIX-A pielikumā noteiktos vērtību sliekšņus.

5. Somija saglabā savu nostāju attiecībā uz Ālandu salām.

275. pants

Informēšana

1. Katra Puse nodrošina, ka līgumslēdzēji un saimnieciskās darbības veicēji ir pienācīgi informēti par publiskā iepirkuma procedūrām, tostarp ar visu attiecīgo tiesību aktu un administratīvo noteikumu publikāciju palīdzību.

2. Katra Puse nodrošina efektīvu informācijas izplatīšanu par iespējām piedalīties konkursos.

276. pants

Sadarbība

1. Puses uzlabo sadarbību, apmainoties ar pieredzi un informāciju par paraugpraksi un tiesisko regulējumu.

2. Savienība veicina šīs nodaļas īstenošanu, tostarp attiecīgā gadījumā sniedzot tehnisko palīdzību. Saskaņā ar noteikumiem par finanšu sadarbību šā nolīguma VI sadaļā (Finanšu sadarbība un noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli) konkrētus lēmumus par finansiālu palīdzību pieņem attiecīgo Savienības finansēšanas mehānismu un instrumentu ietvaros.

3. Indikatīvs sadarbības jautājumu saraksts ir ietverts šā nolīguma XXIX-P pielikumā.

9. NODAĻA

Intelektuālā īpašuma tiesības

1. Iedaļa

Vispārēji noteikumi un principi

277. pants

Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a)	atvieglināt inovatīvu un radošās darbības izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm; un

b)	panākt atbilstīgu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes līmeni.

278. pants

Pienākumu būtība un darbības joma

1. Puses nodrošina, ka tiek atbilstīgi un efektīvi īstenoti starptautiskie nolīgumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kuros tās ir puses, tostarp PTO Līgums par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (“TRIPS līgums”). Šīs nodaļas noteikumi papildina un sīkāk precizē Pušu savstarpējās tiesības un pienākumus, kas noteikti TRIPS līgumā un citos starptautiskos nolīgumos intelektuālā īpašuma jomā.

2. Šajā nolīgumā jēdziens “intelektuālais īpašums” attiecas vismaz uz visām intelektuālā īpašuma kategorijām, kas minētas šā nolīguma 280. līdz 317. pantā.

3. Intelektuālā īpašuma aizsardzība ietver aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā minēts 10.bis pantā 1967. gada Parīzes konvencijā rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai (“Parīzes konvencija”).

279. pants

Tiesību izsmelšana

Katra Puse nodrošina režīmu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai iekšzemes vai reģionālā līmenī.

2. Iedaļa

Intelektuālā īpašuma tiesību standarti

1. Apakšiedaļa

Autortiesības un blakustiesības

280. pants

Piešķirtā aizsardzība

Puses ievēro tiesības un pienākumus, kas noteikti šādos starptautiskos nolīgumos:

a)	Bernes konvencijā par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (Bernes konvencija);

b)	1961. gada Romas Starptautiskajā Konvencijā par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību;

c)	TRIPS līgumā;

d)	Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumā par autortiesībām; un

e)	WIPO līgumā par izpildījumu un fonogrammām.

281. pants

Autori

Katra Puse paredz autoriem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)	viņu darbu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

b)	viņu darbu oriģinālu vai kopiju publisku izplatīšanu jebkādā veidā, tās pārdodot vai kā citādi; un

c)	savu darbu publisku izziņošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.

282. pants

Izpildītāji

Katra Puse paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības:

a)	atļaut vai aizliegt fiksēt (25) viņu izpildījumus;

b)	atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu fiksāciju tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

c)	darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi, viņu sniegto izpildījumu fiksāciju;

d)	atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu fiksāciju publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā;

e)	atļaut vai aizliegt raidīt bezvadu sistēmā un publiskot viņu izpildījumus, izņemot gadījumus, kad šis izpildījums ir jau pārraidīts vai arī tas izdarīts no fiksācijas.

283. pants

Fonogrammu producenti

Katra Puse paredz fonogrammu producentiem ekskluzīvas tiesības:

a)	atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

b)	darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi, viņu fonogrammas, tostarp to kopijas; un

c)	atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.

284. pants

Raidorganizācijas

Katra Puse paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)	to raidījumu fiksāciju;

b)	to raidījumu fiksāciju pavairošanu;

c)	to raidījumu fiksāciju publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus; un

d)	to raidījumus retranslēt bezvadu sistēmā, kā arī tos publiskot, ja šāda publiskošana notiek vietās, kas pieejamas publikai par ieejas maksu.

285. pants

Apraide un publiskošana

1. Katra Puse paredz tiesības, kas nodrošina to, ka vienreizēju taisnīgu atlīdzību maksā lietotāji, ja komerciālos nolūkos publicētas fonogrammas vai šādu fonogrammu reprodukcijas izmanto raidīšanai bezvadu sistēmā vai publiskošanai, un lai nodrošinātu to, ka minēto atlīdzību savā starpā sadala attiecīgie izpildītāji un fonogrammu producenti.

2. Ja nav noslēgts nolīgums starp izpildītājiem un fonogrammu producentiem, katra Puse var izstrādāt noteikumus par to, kā minēto atlīdzību sadalīt viņu starpā.

286. pants

Aizsardzības termiņš

1. Literāru darbu vai mākslas darbu autortiesības saskaņā ar Bernes konvencijas 2. pantu ir spēkā autora mūžu un 70 gadus pēc viņa nāves, neatkarīgi no tā, kad darbs ir likumīgi darīts pieejams sabiedrībai.

2. Muzikālu kompozīciju ar vārdiem aizsardzības termiņš beidzas 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā no turpmāk minētajām personām, neatkarīgi no tā, vai minētā persona atzīta vai nav atzīta par līdzautoru – teksta autors vai mūzikas komponists, ja šie abi devumi ir tikuši īpaši sacerēti attiecīgajai muzikālajai kompozīcijai ar vārdiem.

3. Izpildītāju tiesības beidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc attiecīgā izpildījuma dienas. Tomēr:

a)	ja minētajā laikposmā izpildījuma fiksācija, kas nav fonogramma, tiek likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesību termiņš beidzas 50 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz šādi publicēta vai publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms;

b)	ja minētajā laikposmā izpildījuma fiksācija fonogrammā tiek likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesību termiņš beidzas 70 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz šādi publicēta vai publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms.

4. Fonogrammu producentu tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Tomēr:

ja fonogramma minētajā laikposmā ir likumīgi publicēta, minētās tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 70 gadus pēc pirmās likumīgās publikācijas. Ja pirmajā teikumā minētajā laikposmā likumīga publicēšana nav notikusi un ja šajā laikā ir notikusi fonogrammas likumīga publiskošana, minētās tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 70 gadus pēc pirmās likumīgās publiskošanas;

ja 50 gadus pēc fonogrammas likumīgas publicēšanas vai publiskošanas fonogrammas producents nepiedāvā pārdošanai fonogrammas kopijas pietiekamā daudzumā vai nedara to pieejamu sabiedrībai, izpildītājs var izbeigt līgumu, ar kuru viņš ir nodevis vai piešķīris savas tiesības uz izpildījuma fiksāciju fonogrammas producentam.

5. Raidorganizāciju tiesības beidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraides neatkarīgi no tā, vai šis raidījums ir pārraidīts, izmantojot vai neizmantojot vadus, tostarp kabeļus vai satelītu.

6. Šajā pantā noteiktos termiņus aprēķina no 1. janvāra nākamajā gadā pēc notikuma, kas tos ierosinājis.

287. pants

Tehnoloģisko pasākumu aizsardzība

1. Katra Puse paredz atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret jebkuru efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ko attiecīgā persona veic, apzinoties savu rīcību, vai, ja tai ir saprātīgs pamats apzināties savu rīcību.

2. Katra Puse nodrošina atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret tādu ierīču, ražojumu vai sastāvdaļu izgatavošanu, importu, izplatīšanu, pārdošanu, nomu, pārdošanas vai nomas reklāmu vai turēšanu īpašumā komerciālā nolūkā vai tādu pakalpojumu sniegšanu:

a)	kuru pārdošanu veicina, reklamē vai ko pārdod jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanas nolūkā;

b)	kuru komerciāli nozīmīgais mērķis vai izmantošana, izņemot jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ir ļoti ierobežoti, vai

c)	kuri galvenokārt ir projektēti, ražoti, pielāgoti vai izpildīti, lai dotu iespēju veikt vai atvieglotu jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu.

3. Šajā nolīgumā jēdziens “tehnoloģiski pasākumi” nozīmē jebkuru tehnoloģiju, ierīci vai komponenti, kuru parasti izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības attiecībā uz darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem, ko nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību turētājs, kā noteikts iekšējos tiesību aktos. Tehnoloģiskus pasākumus uzskata par “efektīviem”, ja darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu izmantošanu kontrolē tiesību turētāji, piemērojot piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu darba vai cita tiesību objekta pārveidošanu, vai kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi.

288. pants

Informācijas par tiesību pārvaldību aizsardzība

1. Katra Puse nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību pret visām personām, kas bez atļaujas veic kādu no turpmāk minētajām darbībām:

a)	elektroniskas informācijas par tiesību pārvaldību dzēšana vai mainīšana,

b)	saskaņā ar šo nolīgumu aizsargātu tādu darbu vai citu tiesību objektu izplatīšana, importēšana izplatīšanai, apraide, publiskošana vai padarīšana par pieejamu sabiedrībai, kuros bez atļaujas ir izdzēsta vai mainīta elektroniskā informācija par tiesību pārvaldību,

ja minētā persona zina vai tai ir pietiekams pamats zināt, ka, šādi rīkojoties, tā izraisa, ļauj, atvieglo vai slēpj iekšējos tiesību aktos paredzēto autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu.

2. Šajā nodaļā “informācija par tiesību pārvaldību” nozīmē visu tiesību turētāju, autora vai cita tiesību turētāja sniegto informāciju, kas identificē darbu vai citu tiesību objektu, uz ko attiecas aizsardzība saskaņā ar šo nodaļu, vai arī informāciju par darba vai cita tiesību objekta izmantošanas noteikumiem, un visus numurus vai kodus, kas apzīmē minēto informāciju. Šā panta 1. punktu piemēro tad, ja minētā informācija attiecas uz tāda darba vai cita tiesību objekta kopiju, uz ko attiecas aizsardzība saskaņā ar šo nodaļu, vai ja minētā informācija parādās saistībā ar to publiskošanu.

289. pants

Izņēmumi un ierobežojumi

1. Saskaņā ar konvencijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru dalībnieces ir Puses, katra Puse var paredzēt šā nolīguma 281. līdz 286. pantā paredzētos izņēmumus un ierobežojumus tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar darba vai cita tiesību objekta parasto izmantošanu un nepamatoti neskar tiesību turētāju likumīgās intereses.

2. Katra Puse paredz, ka šā nolīguma 282. līdz 285. pantā minētajai pagaidu reproducēšanai, kas ir īslaicīga vai papildu reproducēšana un kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa, un kuras vienīgais mērķis ir atļaut darba vai cita aizsargāta tiesību objekta, kas jāveic:

a)	starpnieka veiktu pārsūtīšanu tīklā starp trešām personām vai

b)	likumīgu izmantošanu, un kurai nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes, nepiemēro šā nolīguma 282. līdz 285. pantā paredzētās reproducēšanas tiesības.

290. pants

Mākslinieku mākslas darbu tālākpārdošanas tiesības

1. Katra Puse par labu mākslas oriģināldarba autoram paredz tālākpārdošanas tiesības, kas definētas kā tādas neatsavināmas tiesības saņemt autoratlīdzību, no kuras nevar atteikties arī iepriekš, kuras pamatā ir pārdošanas cena, kas iegūta no jebkādas darba turpmākas pārdošanas pēc tam, kad autors šo darbu pirmo reizi nodevis tālāk.

2. Tiesības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz visām tālākpārdošanas darbībām, kurās kā pārdevējus, pircējus vai starpniekus iesaista profesionālus mākslas tirgus speciālistus, kuras veic izsoļu nami, mākslas galerijas un kopumā visa veida mākslas darbu tirgotāji.

3. Katra Puse var noteikt, ka 1. punktā minētās tiesības neattiecas uz tādu tālākpārdošanu, ja pārdevējs ir ieguvis attiecīgo darbu tieši no paša autora mazāk nekā trīs gadus pirms minētās tālākpārdošanas un ja tālākpārdošanas cena nepārsniedz noteiktu minimālo summu.

4. Autoratlīdzību maksā pārdevējs. Katra Puse var noteikt, ka kāda no 2. punktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, izņemot pārdevēju, viena pati ir atbildīga par autoratlīdzības samaksāšanu vai ka tā dala šo atbildību ar pārdevēju.

5. Sniedzamo aizsardzību var pieprasīt tādā apmērā, kādā to atļauj Puse, kurā šī aizsardzība tiek prasīta. Procedūra atlīdzības savākšanai un tās apmēru nosaka iekšējos tiesību aktos.

291. pants

Sadarbība kolektīvajā tiesību pārvaldībā

Puses cenšas veicināt dialogu un sadarbību starp to attiecīgajām autortiesību kolektīvās tiesību pārvaldības apvienībām, lai veicinātu darbu pieejamību un aizsargātu darbus un citus aizsargātos tiesību objektus, kā arī nodrošināt savstarpēju autoratlīdzības nodošanu par šādu darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu izmantošanu.

2. Apakšiedaļa

Preču zīmes

292. pants

Starptautiskie nolīgumi

Puses:

a)	ievēro Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju protokolu, WIPO Preču zīmju līgumu un Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām; un

b)	un dara visu iespējamo, lai pievienotos Singapūras līgumam par preču zīmēm.

293. pants

Reģistrācijas procedūra

1. Katra puse nodrošina preču zīmju reģistrācijas sistēmu, kurā katrs galīgais negatīvais lēmums, ko pieņem attiecīgā preču zīmju pārvalde, pieteikuma iesniedzējam tiek paziņots rakstiski un norādot pienācīgu pamatojumu.

2. Katra Puse nodrošina iespēju iebilst pret preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem. Šāda iebildumu procedūra notiek, uzklausot abas Puses.

3. Puses nodrošina publiski pieejamu preču zīmju pieteikumu un reģistrācijas elektronisko datubāzi.

294. pants

Plaši pazīstamas preču zīmes

Lai attiecībā uz plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzību īstenotu Parīzes konvencijas 6bis pantu un TRIPS līguma 16. panta 2. un 3. punktu, Puses piemēro Vienotās rekomendācijas par plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzības noteikumiem, kas pieņemtas Parīzes Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības savienības Asamblejā un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Ģenerālajā Asamblejā WIPO dalībvalstu asambleju trīsdesmit ceturtajā sanāksmju kārtā (1999. gada septembrī).

295. pants

Izņēmumi no preču zīmes piešķirtajām tiesībām

Katra Puse nodrošina ierobežotus izņēmumus no preču zīmes piešķirtajām tiesībām, piemēram, aprakstošu terminu godīgu izmantošanu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību saskaņā ar šā nolīguma 303. pantu vai citus ierobežotus izņēmumus, kuros ņem vērā preču zīmes īpašnieka un trešo personu likumīgās intereses.

3. Apakšiedaļa

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

296. pants

Darbības joma

1. Šī apakšiedaļa attiecas uz to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību, kuru izcelsme ir Pušu teritorijās.

2. Lai vienas Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādei piemērotu aizsardzību otrā Pusē, tai jāattiecas uz produktiem minētās Puses tiesību aktu darbības jomā, kas minēti šā nolīguma 297. pantā.

3. “Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir TRIPS līguma 22. panta 1. punktā definētā norāde un ietver arī “cilmes vietas nosaukuma” jēdzienu.

297. pants

Apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1. Izskatījusi tos Moldovas Republikas tiesību aktus par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas uzskaitīti šā nolīguma XXX-A pielikuma A daļā, Savienība secina, ka minētie tiesību akti atbilst šā nolīguma XXX-A pielikuma C daļā noteiktajiem elementiem.

2. Izskatījusi tos Savienības tiesību aktus par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas uzskaitīti šā nolīguma XXX-A pielikuma B daļā, Moldovas Republika secina, ka minētie tiesību akti atbilst šā nolīguma XXX-A pielikuma C daļā noteiktajiem elementiem.

3. Moldovas Republikas valdība pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XXX-B pielikumā, un izskatījusi ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Savienības lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas uzskaitīti šā nolīguma XXX-C pielikumā, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Savienības vīniem, aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti šā nolīguma XXX-D pielikumā, kuras reģistrētas Savienībā saskaņā ar 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, aizsargā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.

4. Savienība pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XXX-B pielikumā, un izskatījusi ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Moldovas Republikas lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas uzskaitīti šā nolīguma XXX-C pielikumā, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Moldovas Republikas vīniem, aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti šā nolīguma XXX-D pielikumā, kuras reģistrētas Moldovas Republikā saskaņā ar 1. punktā minētajiem tiesību aktiem, aizsargā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.

5. Apvienotās komitejas, kas izveidota saskaņā ar 11. pantu Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lēmumus attiecībā uz minētā nolīguma III un IV pielikuma grozījumiem, kuri pieņemti pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, uzskata par lēmumiem, ko pieņēmusi Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas pievienotas minētā nolīguma III un IV pielikumā, uzskata par šā nolīguma XXX-C un XXX-D pielikuma daļu. Attiecīgi Puses aizsargā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo nolīgumu.

298. pants

Jaunu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienošana

1. Puses vienojas, ka saskaņā ar šā nolīguma 306. panta 3. punktu pēc iebildumu procedūras pabeigšanas un pēc specifikāciju kopsavilkuma izskatīšanas, kā minēts šā nolīguma 297. panta 3. un 4. punktā, un ja rezultāts ir pieņemams abām Pusēm, pastāv iespēja pievienot šā nolīguma XXX-C un XXX-D pielikumā jaunas aizsargājamas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2. Pusei nav pienākuma kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāt nosaukumu, kas ir pretrunā ar kādu augu šķirnes, tostarp vīna vīnogu, vai dzīvnieku sugas nosaukumu un tādējādi var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.

299. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības tvērums

1. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas šā nolīguma XXX-C un XXX-D pielikumā, kā arī tās, ko pievieno, ievērojot šā nolīguma 298. pantu, aizsargā pret:

jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu:

i)	attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst ar šo nosaukumu aizsargātā produkta specifikācijai, vai

ii)	ciktāl šāda izmantošana balstās uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju;

ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu (26), pat ja ir norādīta produkta patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir pārtulkots, transkribēts vai transliterēts, vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “aromāts”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi;

jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi; un

d)	jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.

2. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir pilnībā vai daļēji homonīmas, aizsardzību piešķir katrai norādei ar noteikumu, ka tā tiek izmantota godprātīgi un pienācīgi ievērojot vietējo un tradicionālo lietojumu un to, cik reāla ir neskaidrību rašanās iespēja. Neskarot TRIPS līguma 23. pantu, Puses savstarpēji paredz praktiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem atšķirami attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu homonīmi, ņemot vērā to, ka jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret iesaistītajiem ražotājiem, un to, ka nedrīkst maldināt patērētājus. Homonīmus, kas maldina patērētāju, liekot domāt, ka produktu izcelsme ir citā teritorijā, nereģistrē pat tad, ja nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju, reģionu vai vietu.

3. Ja viena Puse sarunās ar trešo valsti ierosina aizsargāt minētās trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgais nosaukums ir otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādes homonīms, par to apspriežas ar otru Pusi un tai dod iespēju izteikt savas domas pirms aizsardzības piešķiršanas attiecīgajam nosaukumam.

4. Nekas šajā apakšiedaļā neuzliek pienākumu kādai no Pusēm aizsargāt otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura nav aizsargāta tās izcelsmes valstī vai kuras aizsardzība šajā valstī beidzas. Ja beidzas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība tās izcelsmes valstī, Puses par to informē viena otru.

5. Šīs apakšiedaļas noteikumi nekādā ziņā neskar jebkuras personas tiesības tirdzniecības operācijās izmantot attiecīgās personas vārdu vai minētās personas darījumdarbības priekšteča vārdu, izņemot gadījumus, kad minētā vārda izmantošana maldina patērētājus.

300. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas tiesības

1. Nosaukumu, kas aizsargāts saskaņā ar šo apakšiedaļu, drīkst izmantot ikviens uzņēmējs, kurš pārdod, ražo, pārstrādā vai sagatavo attiecīgajai produkta specifikācijai atbilstošus lauksaimniecības produktus, pārtikas produktus, vīnus, aromatizētos vīnus vai stipros alkoholiskos dzērienus.

2. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta saskaņā ar šo apakšiedaļu, šādi aizsargāta nosaukuma izmantošana notiek bez lietotāju reģistrācijas un turpmākām maksām.

301. pants

Aizsardzības izpilde

Puses šā nolīguma 297. līdz 300. pantā paredzētās aizsardzības izpildi nodrošina ar pienācīgu administratīvo rīcību vai tiesvedību, pēc vajadzības to attiecinot arī uz muitas robežu (eksports un imports), lai novērstu vai apturētu aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu. Šādu aizsardzību tās īsteno arī pēc ieinteresētas personas pieprasījuma.

302. pants

Papilddarbību īstenošana

Neskarot iepriekšējās saistības par aizsardzības piešķiršanu Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ko Moldovas Republika uzņēmusies atbilstīgi starptautiskajiem nolīgumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un atbilstīgi šo nolīgumu izpildes noteikumiem, tostarp saistības, ko paredz Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju, un saskaņā ar šā nolīguma 301. pantu Moldovas Republikai tiek dots piecu gadu pārejas laiks, kurš sākas 2013. gada 1. aprīlī, lai īstenotu visas papilddarbības, kas nepieciešamas, lai apturētu aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, jo īpaši ar pasākumiem uz muitas robežas.

303. pants

Saistība ar preču zīmēm

1. Puses atsakās reģistrēt vai atzīst par nederīgu ex officio vai pēc jebkuras ieinteresētās puses pieprasījuma saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem tādu preču zīmi, uz kuru attiecas jebkura šā nolīguma 299. panta 1. punktā minētā situācija saistībā ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi līdzīgam produktam, ar noteikumu, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts pēc datuma, kurā iesniegts pieteikums ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai attiecīgajā teritorijā.

2. Attiecībā uz šā nolīguma 297. pantā minētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena ir 2013. gada 1. aprīlis.

3. Attiecībā uz šā nolīguma 298. pantā minētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena ir diena, kurā otrai Pusei nosūtīts pieprasījums aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

4. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas minētas šā nolīguma 298. pantā, Pusēm nav pienākuma aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi gadījumos, ja, ņemot vērā raksturīgas vai plaši pazīstamas preču zīmes, aizsardzība var maldināt patērētājus par produkta patieso izcelsmi.

5. Neskarot šā panta 4. punktu, Puses aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes arī tad, ja eksistē agrāka preču zīme. Agrāka preču zīme ir preču zīme, kuras izmantošana atbilst vienam no šā nolīguma 299. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, kura pieteikta reģistrācijai, reģistrēta vai nodibināta lietošanas ceļā, ja tādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, vienas Puses teritorijā pirms dienas, kurā otrā Puse saskaņā ar šo apakšnodaļu iesniegusi pieteikumu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šādu preču zīmi var turpināt izmantot un atjaunināt, neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, ar noteikumu, ka Pušu tiesību aktos par preču zīmēm nav pamatojuma preču zīmi uzskatīt par nederīgu vai to atsaukt.

304. pants

Vispārēji noteikumi

1. Šo apakšiedaļu piemēro, neskarot PTO Līgumā paredzētās Pušu tiesības un pienākumus.

2. Neatkarīgi no šā nolīguma 302. panta, jebkuru produktu, kas minēti šā nolīguma 297. un 298. pantā, importu, eksportu un tirdzniecību veic saskaņā ar importētājas Puses teritorijā piemērojamiem normatīvajiem aktiem.

3. Visus jautājumus, kuri izriet no reģistrēto nosaukumu tehniskajām specifikācijām, risina Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejā, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 306. pantu.

4. Saskaņā ar šo apakšiedaļu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var atsaukt tikai tā Puse, kuras teritorijā ir produkta izcelsme.

5. Šajā apakšiedaļā minētā produkta specifikācija ir tā, kuru, tostarp arī tās grozījumus, apstiprinājušas Puses iestādes produkta izcelsmes teritorijā.

305. pants

Sadarbība un pārredzamība

1. Puses vai nu tieši, vai saskaņā ar šā nolīguma 306. pantu izveidotās Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas starpniecību uztur kontaktus visos jautājumos, kas saistīti ar šīs apakšiedaļas īstenošanu un darbību. Jo īpaši Puse var pieprasīt no otras Puses informāciju par produktu specifikācijām un to izmaiņām un kontroles noteikumu kontaktpunktiem.

2. Katra Puse publisko produkta specifikācijas vai to kopsavilkumu un kontaktpunktus saistībā ar kontroles noteikumiem atbilstoši otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aizsargātas saskaņā ar šo pantu.

306. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja

1. Ar šo izveido Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteju.

2. Lai uzraudzītu šīs apakšiedaļas īstenošanas gaitu un pastiprinātu sadarbību un dialogu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā, Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejā ir Pušu pārstāvji. Tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā.

3. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja pieņem lēmumus vienprātīgi. Tā izstrādā savu reglamentu. Tā sanāk pēc vienas Puses pieprasījuma pārmaiņus ES un Moldovas Republikā laikā, vietā un veidā (kas var ietvert videokonferenci), par ko Puses savstarpēji vienojas, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc pieprasījuma.

4. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja uzrauga arī šīs apakšiedaļas pareizu darbību un var izskatīt jebkuru jautājumu par tās īstenošanu un darbību. Konkrēti tās atbildības jomā ietilpst:

a)	grozījumi šā nolīguma XXX-A pielikumā saistībā ar atsaucēm uz tiesību aktiem, kas piemērojami Pusēs;

b)	grozījumi šā nolīguma XXX-C un XXX-D pielikumā attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

c)	informācijas apmaiņa par tiesību aktu izmaiņām un politikas virzību ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā un par jebkuru citu savstarpējas intereses jautājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā;

d)	informācijas apmaiņa par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, lai izvērtētu, vai būtu vajadzīga to aizsardzība saskaņā ar šo apakšiedaļu, un

e)	sekošana līdzi jaunāko notikumu attīstībai attiecībā uz šā nolīguma XXX-C un XXX-D pielikumā uzskaitīto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības izpildi.

4. Apakšiedaļa

Dizainparaugi

307. pants

Starptautiskie nolīgumi

Puses ievēro Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada Ženēvas aktu.

308. pants

Reģistrētu dizainparaugu aizsardzība

1. Katra Puse nodrošina aizsardzību patstāvīgi radītiem, jauniem un oriģināliem (27) rūpnieciskā dizaina paraugiem. Dizainparaugus aizsargā ar reģistrāciju, un tie dod reģistrēta dizainparauga turētājiem ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šo pantu.

2. Dizainparaugu, ko izmanto vai iekļauj ražojumā, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, uzskata par jaunu un oriģinālu:

a)	ja sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā, paliek redzama minētā ražojuma parastās izmantošanas laikā, un

b)	tiktāl, ciktāl šīs sastāvdaļas redzamās iezīmes pašas par sevi atbilst novitātes un individuālas būtības prasībām.

3. Jēdziens “parastā izmantošana” 2. punkta a) apakšpunktā ir tiešā lietotāja veikta izmantošana, izņemot apkopi, apkalpošanu vai remontu.

4. Reģistrēta dizainparauga turētājam ir tiesības neļaut trešām personām bez īpašnieka piekrišanas veikt vismaz šādas darbības: izgatavot, piedāvāt pārdošanai, pārdot, importēt, eksportēt, glabāt vai izmantot ražojumu, kurā aizsargātais dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir izmantots, ja šādas darbības tiek veiktas komerciālos nolūkos, nepamatoti neļauj normāli izmantot dizainparaugu vai nav savienojamas ar godīgas tirdzniecības praksi.

5. Pieejamās aizsardzības laiks ir 25 gadi, skaitot no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas.

309. pants

Nereģistrētiem dizainparaugiem piešķirtā aizsardzība

1. Katra Puse nodrošina tiesiskos līdzekļus, lai novērstu nereģistrētu dizainparaugu izmantošanu tikai tajos gadījumos, kad apstrīdētā izmantošana notiek šāda ražojuma nereģistrētā ārējā izskata kopēšanas rezultātā. Šajā pantā jēdziens “izmantošana” nozīmē ražojuma piedāvāšanu pārdošanai, tirgošanu, importu vai eksportu.

2. Aizsardzības termiņš nereģistrētiem dizainparaugiem ilgst vismaz trīs gadus no dienas, kad dizainparaugs nodots atklātībai vienā no Pusēm.

310. pants

Izņēmumi un ierobežojumi

1. Katra Puse var noteikt ierobežotus izņēmumus dizainparaugu aizsardzībai ar noteikumu, ka šādi izņēmumi nav nepamatoti pretrunā ar aizsargāto dizainparaugu parastu izmantošanu un nepamatoti neierobežo aizsargātā dizainparauga īpašnieka likumīgās intereses, ņemot vērā trešo personu likumīgās intereses.

2. Dizainparaugu aizsardzība netiek attiecināta uz dizainparaugiem, kas izveidoti, vadoties no tehniskiem vai funkcionāliem apsvērumiem. Jo īpaši dizainparauga tiesības neattiecas uz ražojuma izskata iezīmēm, kas ir noteikti jāreproducē to precīzā formā un izmēros, lai ražojumu, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas tiek lietots, mehāniski pievienotu vai ievietotu, novietotu ap to vai novietotu pretī citam ražojumam tā, lai abi ražojumi varētu funkcionēt.

311. pants

Attiecības ar autortiesībām

Dizainparaugam nodrošina aizsardzību atbilstoši kādas Puses tiesību aktiem autortiesību jomā, sākot ar dienu, kurā dizainparaugs ir radīts vai fiksēts jebkādā veidā. Kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem, ietverot prasīto oriģinalitātes līmeni, šādu aizsardzību piešķir, nosaka katra Puse.

5. Apakšiedaļa

Patenti

312. pants

Starptautiskie nolīgumi

Puses stingri ievēro WIPO līgumu par sadarbību patentu jomā un dara visu iespējamo, lai ievērotu WIPO līgumu par Patentu tiesībām.

313. pants

Patenti un sabiedrības veselība

1. Puses atzīst PTO Ministru konferencē 2001. gada 14. novembrī pieņemtās Deklarācijas par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību nozīmi. Interpretējot un īstenojot tiesības un pienākumus saskaņā ar šo nodaļu, Puses nodrošina, ka tiek ievērota minētā deklarācija.

2. Puses ievēro PTO Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta lēmumu par šā panta 1. punktā minētās deklarācijas 6. punktu un veicina tā īstenošanu.

314. pants

Papildu aizsardzības sertifikāts

1. Puses atzīst, ka zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem, kurus aizsargā patents, pirms to piedāvāšanas to attiecīgajos tirgos var piemērot administratīvu atļaujas piešķiršanas procedūru. Tās atzīst, ka laikposms, kas paiet no patenta pieteikuma iesniegšanas līdz pirmajai atļaujai laist zāles vai augu aizsardzības līdzekļus to attiecīgajā tirgū, kā tie šajā nolūkā definēti iekšējos tiesību aktos, var saīsināt patenta efektīvas aizsardzības laikposmu.

2. Katra Puse paredz papildus aizsardzības termiņu zālēm vai augu aizsardzības līdzekļiem, ko aizsargā ar patentu un kam piemēro administratīvo atļaujas izsniegšanas procedūru, un šis papildu termiņš ir vienāds ar laikposmu, kas minēts 1. punkta otrajā teikumā, atņemot piecus gadus.

3. Neatkarīgi no 2. punkta, papildu aizsardzības ilgums nevar pārsniegt piecus gadus.

4. Attiecībā uz zālēm, kurām veikti pediatriski pētījumi – ar noteikumu, ka minēto pētījumu rezultāti ir atspoguļoti zāļu informācijā –, Puses paredz 2. punktā minētā aizsardzības termiņa pagarinājumu par papildus sešiem mēnešiem.

315. pants

Datu, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, aizsardzība

1. Katra Puse īsteno vispusīgu sistēmu, kas garantē tādu datu konfidencialitāti un neizpaušanu, kuri iesniegti, lai saņemtu atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, un neatsaukšanos uz tiem (28).

2. Katra Puse nodrošina, ka visa informācija, kas iesniegta, lai saņemtu atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, ir konfidenciāla un neizpaužama trešām personām, un to aizsargā pret negodīgu komerciālu izmantošanu.

Šajā nolūkā:

vismaz piecus gadus pēc tirdzniecības atļaujas piešķiršanas dienas attiecīgajā Pusē nevienai publiskai vai privātai personai vai struktūrai, ja tā nav persona vai struktūra, kura sniegusi šādus neizpaustus datus, nav ļauts tieši vai netieši balstīties uz šādiem datiem bez minētos datus sniegušās personas vai struktūras nepārprotamas piekrišanas, lai pamatotu pieteikumu saņemt atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū,

vismaz septiņus gadus pēc tirdzniecības atļaujas piešķiršanas dienas attiecīgajā Pusē nepiešķir tirdzniecības atļauju nevienam turpmākam pieteikumam, izņemot gadījumu, ja turpmākais pieteicējs iesniedz savus datus vai datus, kuri tiek izmantoti ar pirmās atļaujas turētāja atļauju un kuri atbilst tām pašām prasībām, kas ir spēkā attiecībā uz pirmo atļauju. Zāles, kas reģistrētas, nesniedzot šādus datus, izņem no tirgus, kamēr prasības nav izpildītas.

3. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto septiņu gadu laikposmu pagarina maksimāli līdz astoņiem gadiem, ja pirmajos piecos gados pēc sākotnējās atļaujas saņemšanas atļaujas turētājs iegūst atļauju attiecībā uz vienu vai vairākām jaunām terapeitiskām indikācijām, kuras uzskata par būtiskām klīniskām priekšrocībām salīdzinājumā ar esošajiem terapijas veidiem.

4. Šā panta noteikumiem nav atpakaļejoša spēka. Tie neietekmē to zāļu tirdzniecību, kuras atļautas pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

5. Moldovas Republika apņemas saskaņot savus tiesību aktus par datu aizsardzību attiecībā uz zālēm ar Savienības tiesību aktiem dienā, par kuru pieņems lēmumu Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā.

316. pants

Datu aizsardzība saistībā ar augu aizsardzības līdzekļiem

1. Katra Puse pirms atļaujas izsniegšanas augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū nosaka drošuma un iedarbīguma prasības.

2. Katra Puse piešķir datu aizsardzības pagaidu tiesības tāda izmēģinājuma vai pētījuma ziņojuma īpašniekam, kas pirmo reizi iesniegts, lai saņemtu augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju.

Laikā, kad ir spēkā datu aizsardzības tiesības, izmēģinājuma vai pētījuma ziņojumu neizmanto nevienas citas personas labā, kas vēlas iegūt augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju, izņemot, ja īpašnieks nepārprotami dod savu piekrišanu.

3. Izmēģinājuma vai pētījuma ziņojums atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tas ir vajadzīgs atļaujas piešķiršanai vai atļaujas grozīšanai, lai atļautu lietošanu attiecībā uz citu kultūraugu, un

b)	ir apstiprināta tā atbilstība labas laboratoriju prakses vai labas pētījumu prakses principiem.

4. Datu aizsardzības periods ir vismaz desmit gadi no dienas, kad attiecīgā Puse izsniegusi pirmo atļauju. Attiecībā uz zema riska augu aizsardzības līdzekļiem periodu var pagarināt līdz 13 gadiem.

5. Panta 4. punktā minētos periodus pagarina par trim mēnešiem katram šauras lietošanas (29) atļaujas pagarinājumam, ja šādas atļaujas pieteikumu atļaujas turētājs ir iesniedzis vēlākais piecus gadus pēc pirmās atļaujas datuma. Datu aizsardzības periods kopumā nekādā gadījumā nedrīkst būt ilgāks par 13 gadiem. Datu aizsardzības periods kopumā nekādā gadījumā nedrīkst būt ilgāks par 15 gadiem.

6. Izmēģinājuma vai pētījuma ziņojumu aizsargā arī tad, ja tas bijis vajadzīgs atļaujas atjaunošanai vai pārskatīšanai. Minētajos gadījumos datu aizsardzības periods ir 30 mēneši.

317. pants

Augu šķirnes

Puses aizsargā augu šķirņu aizsardzības tiesības saskaņā ar Starptautisko jaunu augu šķirņu aizsardzības konvenciju, tostarp dispozitīvo izņēmumu par selekcionāru tiesībām, kas paredzēts minētās konvencijas 15. panta 2. punktā, un sadarbojas, lai veicinātu minētās tiesības un nodrošinātu to ievērošanu.

3. Iedaļa

Intelektuālā īpašuma tiesību izpilde

318. pants

Vispārēji pienākumi

1. Puses apstiprina savas saistības saskaņā ar TRIPS līgumu, jo īpaši tā III daļu, un paredz šajā iedaļā noteiktos papildpasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību izpildi (30).

2. Minētie papildpasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi ir taisnīgi un godīgi un nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi, un tie nav īstenojami nepiemērotos termiņos vai ar nepamatotu kavēšanos.

3. Minētie papildpasākumi un aizsardzības līdzekļi ir arī iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.

319. pants

Tiesīgie prasītāji

Katra Puse par personām, kas tiesīgas prasīt šajā iedaļā un TRIPS līguma III daļā minēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanu, atzīst:

a)	intelektuālā īpašuma tiesību turētājus saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu noteikumiem;

b)	visas citas personas, kas ir pilnvarotas izmantot minētās tiesības, jo īpaši licenciātus, ciktāl to pieļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem;

c)	intelektuālā īpašuma kolektīvo tiesību pārvaldes iestādes, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem, un

d)	profesionālās aizstāvības iestādes, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem.

1. Apakšiedaļa

Civiltiesiskā aizsardzība

320. pants

Pasākumi pierādījumu saglabāšanai

1. Katra Puse nodrošina, ka pat pirms tiesvedības uzsākšanas kādā lietā kompetentās tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no puses, kas ir sniegusi tai pieejamus pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka tās intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas vai drīzumā tiks pārkāptas, piemēro ātrus un efektīvus pagaidu pasākumus, lai saglabātu attiecīgos pierādījumus attiecībā uz iespējamo pārkāpumu, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības.

2. Šādi pasākumi var ietvert iespējamo kontrafakta preču un attiecīgā gadījumā to materiālu un darbarīku, ko izmanto šo preču ražošanai un/vai izplatīšanai, kā arī ar minētajām precēm saistīto dokumentu sīku aprakstīšanu, ņemot vai neņemot to paraugus, vai arestu. Minētos pasākumus veic, vajadzības gadījumā neuzklausot otru Pusi, jo īpaši tad, ja kavēšanās var radīt nelabojamu kaitējumu tiesību turētājam vai ja pastāv uzskatāms risks, ka pierādījumi var tikt iznīcināti.

321. pants

Tiesības uz informāciju

1. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes tās tiesvedības sakarā, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, un, atbildot uz pamatotu un samērīgu prasību, var pieprasīt, lai informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas tīkliem, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, sniedz pārkāpējs un/vai cita persona:

a)	par kuru konstatēts, ka tās rīcībā ir kontrafakta preces komerciālai darbībai raksturīgā daudzumā;

b)	par kuru konstatēts, ka tā izmanto kontrafakta pakalpojumus komerciālā mērogā;

c)	par kuru konstatēts, ka tā komercdarbībai raksturīgā daudzumā sniedz pakalpojumus, ko izmanto kontrafakta darbībās;

d)	kuru a), b) vai c) apakšpunktā minētās personas ir norādījušas kā personu, kas iesaistīta attiecīgo preču producēšanā, ražošanā vai izplatīšanā vai attiecīgo pakalpojumu sniegšanā.

2. Šā panta 1. punktā minētā informācija attiecīgi ietver:

a)	attiecīgo preču vai pakalpojumu izgatavotāju, ražotāju, izplatītāju, piegādātāju un citu iepriekšējo preču vai pakalpojumu turētāju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī paredzētos vairumtirgotājus un mazumtirgotājus,

b)	informāciju par izgatavotajiem, saražotajiem, piegādātajiem, saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem, kā arī cenu, kas maksāta par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot citas tiesību normas, kuras:

a)	dod tiesību turētājam tiesības saņemt plašāku informāciju;

b)	reglamentē saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas izmantošanu civilajā tiesvedībā vai kriminālprocesā;

c)	reglamentē atbildību par tiesību uz informāciju ļaunprātīgu izmantošanu;

d)	paredz iespēju atteikties sniegt informāciju, kas piespiestu 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai tās tuvi radinieki ir ņēmuši dalību intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumā, vai

e)	reglamentē informācijas avotu vai personas datu apstrādes konfidencialitātes aizsardzību.

322. pants

Pagaidu un piesardzības pasākumi

1. Katra Puse nodrošina, ka pēc iesniedzēja pieprasījuma tiesu iestādes var attiecībā uz iespējamo pārkāpēju izdot rīkojumu par pagaidu noregulējumu, lai novērstu iespējamus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus vai lai uz pagaidu laiku aizliegtu iespējamo tiesību pārkāpumu turpināšanu, attiecīgā gadījumā, ja to paredz valsts tiesību akti, iekasējot regulāru kavējuma naudu, vai lai šādas rīcības turpināšanu pieļautu tikai tad, ja ir dota garantija, kas paredzēta kompensācijas nodrošināšanai tiesību turētājam. Rīkojumu par pagaidu noregulējumu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem var izdot arī attiecībā uz starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā persona, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības.

2. Rīkojumu par pagaidu noregulējumu var arī izdot, lai dotu rīkojumu arestēt vai nogādāt atpakaļ preces, ar kurām, iespējams, pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, lai novērstu to nokļūšanu vai apriti tirdzniecības kanālos.

3. Ja iespējams pārkāpums ir izdarīts komerciālā mērogā, Puses nodrošina, ka tad, ja prasītājs norāda uz apstākļiem, kas var traucēt kaitējuma atlīdzinājuma piedziņu, tiesu iestādes var dot rīkojumu kā piesardzības pasākumu piemērot iespējamā pārkāpēja kustamā un nekustamā īpašuma arestu, tostarp viņa bankas kontu un citu aktīvu bloķēšanu. Tālab kompetentās iestādes var pieprasīt bankas, finanšu vai tirdzniecības dokumentus vai atbilstošu pieeju vajadzīgajai informācijai.

323. pants

Korektīvi pasākumi

1. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma, neskarot pārkāpuma dēļ tiesību turētājam radīto zaudējumu atlīdzināšanu un neparedzot nekādu kompensāciju, var dot rīkojumu vismaz galīgi izņemt no tirdzniecības kanāliem vai iznīcināt preces, par kurām ir konstatēts, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Attiecīgos gadījumos kompetentās tiesu iestādes var arī dot rīkojumu iznīcināt materiālus un darbarīkus, ko galvenokārt izmanto šo preču radīšanā vai ražošanā.

2. Pušu tiesu iestādēm ir pilnvaras dot rīkojumu veikt minētos pasākumus uz pārkāpēja rēķina, ja vien nav īpašu iemeslu tā nedarīt.

324. pants

Izpildraksti

Katra Puse nodrošina, ka tad, ja tiek pieņemts tiesas nolēmums, kurā konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu iestādes var attiecībā uz pārkāpēju, kā arī starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā persona, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības, izdot izpildrakstu, lai aizliegtu turpināt pārkāpumu.

325. pants

Alternatīvi pasākumi

Puses var noteikt, ka attiecīgos gadījumos un pēc tās personas lūguma, uz ko attiecas šā nolīguma 323. un/vai 324. pantā paredzētie pasākumi, kompetentās tiesu iestādes tā vietā, lai piemērotu minētajos divos pantos paredzētos pasākumus, var minētajai atbildīgajai personai likt izmaksāt naudas kompensāciju cietušajai personai, ja minētā persona nav rīkojusies tīši un aiz neuzmanības, ja attiecīgo pasākumu veikšana minētajai personai radītu nesamērīgu kaitējumu un ja naudas kompensācijas izmaksa cietušajai personai šķiet saprātīgi pieņemama.

326. pants

Zaudējumu atlīdzība

1. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes, saņemot cietušās puses iesniegumu, piespriež pārkāpējam, kas apzināti ir iesaistījies kontrafakta darbībā vai kam ir bijis pamats apzināties, ka minētā darbība ir kontrafakta darbība, izmaksāt tiesību turētājam kompensāciju, kas atbilst pārkāpuma dēļ tam radītā kaitējuma apmēram. Nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru, tiesu iestādes:

ņem vērā visus attiecīgos aspektus, piemēram, cietušajai pusei radītās negatīvās ekonomiskās sekas, tostarp neiegūto peļņu, pārkāpēja negodīgi gūto peļņu, un attiecīgos gadījumos arī citus elementus, kas nav ekonomiskie faktori, piemēram, tiesību turētājam pārkāpuma rezultātā radīto morālo kaitējumu, vai

kā alternatīvu a) apakšpunktā minētajam attiecīgos gadījumos nosaka kompensācijas apmēru kā vienreizēju maksājumu, pamatojoties uz noteiktiem faktoriem un noteikti ņemot vērā autoratlīdzības vai maksājumu summu, kas būtu saņemta, ja pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.

2. Ja pārkāpējs kontrafakta darbībās ir iesaistījies neapzināti vai viņam nav bijis pamats to apzināties, Puses var noteikt, ka tiesu iestādes var dot rīkojumu par labu cietušajai pusei atgūt peļņu vai atlīdzināt zaudējumus, kas var būt iepriekš noteikti.

327. pants

Tiesāšanās izdevumi

Katra Puse nodrošina, ka pamatotus un samērīgus tiesāšanās izdevumus un citus izdevumus, kas radušies lietā uzvarējušai pusei, parasti sedz lietā zaudējusī puse, ja vien tas nav pretrunā taisnīguma principiem.

328. pants

Tiesas nolēmumu publicēšana

Katra Puse nodrošina, ka tiesvedībā par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma un par pārkāpēja līdzekļiem var piemērot attiecīgus pasākumus informācijas izplatīšanai par tiesas nolēmumu, tostarp nolēmuma paziņošanai un tā publicēšanai pilnībā vai daļēji.

329. pants

Pieņēmums par autortiesībām vai īpašuma tiesībām

Šajā iedaļā paredzēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanas nolūkā:

a)	lai literāra vai mākslas darba autoru, ja vien nav pierādījumu par pretējo, uzskatītu par autoru, kas tādēļ ir arī tiesīgs uzsākt tiesvedību pret iespējamo pārkāpēju, ir pietiekami, ka viņa(-s) vārds ierastā veidā tiek minēts darbā vai uz tā,

b)	šā panta a) apakšpunktu mutatis mutandis piemēro blakustiesību turētājiem attiecībā uz to aizsargāto tiesību objektu.

2. Apakšiedaļa

Citi noteikumi

330. pants

Pasākumi uz robežas

1. Katra Puse, ja vien šajā apakšiedaļā nav noteikts citādi, pieņem procedūras, kas ļauj tiesību turētājam, kuram ir pamats aizdomām, ka var notikt tādu preču imports, eksports, atpakaļizvešana, ievešana muitas teritorijā vai izvešana no tās, nodokļa pakļaušana neuzlikšanas režīmam vai nodošana brīvajā zonā vai brīvā muitas noliktavā, ar ko tiek pārkāptas kādas intelektuālā īpašuma tiesības (31), iesniegt rakstveida pieteikumu kompetentajām administratīvajām vai tiesu iestādēm, lai muitas dienesti atliktu tādu preču laišanu brīvā apgrozībā vai tās aizturētu.

2. Katra Puse nodrošina, ka tad, ja muitas dienestiem savu darbību veikšanas laikā un pirms tiesību turētāja pieteikuma iesniegšanas vai izdošanas ir pietiekams pamats aizdomām, ka ar precēm pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, tās var atlikt šādu preču laišanu brīvā apgrozībā vai aizturēt tās, lai dotu iespēju tiesību turētājam iesniegt pieteikumu 1. punktā paredzēto darbību veikšanai.

3. Jebkādas importētāja tiesības vai pienākumus, kas noteikti iekšējos tiesību aktos šā panta un TRIPS līguma III daļas 4. sadaļas īstenošanai, attiecas arī uz eksportētāju vai preču turētāju.

4. Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes pieprasa tiesību turētājam, kas pieprasa 1. punktā aprakstītās procedūras, sniegt pietiekamus pierādījumus, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka saskaņā ar Puses, kura paredz procedūras, tiesību aktiem pastāv prima facie pārkāpums attiecībā uz tiesību turētāja intelektuālā īpašuma tiesībām, un sniegt pietiekamu informāciju, par ko var pamatoti uzskatīt, ka tā ir tiesību turētāja rīcībā, lai aizdomīgās preces būtu pienācīgi atpazīstamas kompetentajām iestādēm. Prasība sniegt pietiekamu informāciju nevar nepamatoti atturēt no 1. punktā aprakstīto procedūru izmantošanas.

5. Lai noteiktu, vai intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas, muitas iestāde tiesību turētājam pēc viņa pieprasījuma sniedz informāciju, ja tā ir zināma, par preču saņēmēja, nosūtītāja vai turētāja vārdu vai nosaukumu un adresi, un to preču izcelsmi un izvešanas vietu, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

Muitas iestāde prasītājam dod iespēju pārbaudīt preces, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas. Pārbaudot preces, muitas iestāde ņemt reprezentatīvus preču paraugus un nodot vai nosūtīt tos tiesību turētājam pēc viņa pieprasījuma un tikai, lai veiktu analīzi un lai veicinātu turpmāko procedūru.

6. Izmantojot riska analīzes paņēmienus, muitas iestādes aktīvi darbojas, lai vērstos pret tādu preču sūtījumiem, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, un identificētu tos. Tās izveido sistēmas ciešai sadarbībai ar tiesību turētajiem, tostarp efektīvus mehānismus informācijas vākšanai, lai veiktu riska analīzi.

7. Puses vienojas sadarboties, lai nepieļautu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus preču starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā nolūkā tās jo īpaši attiecīgos gadījumos apmainās ar informāciju un veicina to kompetento iestāžu sadarbību attiecībā uz to preču starptautisko tirdzniecību, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

8. Precēm, kuras kā tranzītpreces šķērso kādas Puses teritoriju un kuru galamērķis atrodas otras Puses teritorijā, pirmā Puse sniedz otrai Pusei informāciju, lai tā varētu efektīvi cīnīties pret tādu preču sūtījumiem, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

9. Attiecībā uz šā panta 5. līdz 7. punktu, neskarot citas sadarbības formas, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem piemēros III protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.

10. Šā nolīguma 200. pantā minētā Muitas apakškomiteja darbojas kā atbildīgā komiteja, lai nodrošinātu šā panta pareizu darbību un īstenošanu.

331. pants

Rīcības kodeksi

Puses veicina:

a)	rīcības kodeksu izstrādi, ko veic tirdzniecības vai profesionālas asociācijas vai organizācijas, un kuru mērķis ir uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību izpildi; un

b)	rīcības kodeksu projektu iesniegšanu Pušu kompetentajām iestādēm un minēto rīcības kodeksu piemērošanas izvērtēšanu.

332. pants

Sadarbība

1. Puses vienojas sadarboties, lai atbalstītu to saistību un pienākumu izpildi, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo nodaļu.

2. Ievērojot šā nolīguma VI sadaļas (Finansiālā palīdzība un noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli) noteikumus, sadarbības jomas aptver šādas darbības, taču neaprobežojas ar tām:

a)	informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību tiesisko regulējumu un attiecīgajiem tiesību aizsardzības un izpildes noteikumiem, pieredzes apmaiņa par panākto likumdošanas progresu minētajās jomās;

b)	pieredzes un informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

c)	pieredzes apmaiņa par izpildi muitas, policijas, administratīvo un tiesu iestāžu centrālajā līmenī un līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni; sadarbība, tostarp sadarbība ar citām valstīm, lai novērstu viltotu preču eksportu;

d)	darbības spēju palielināšana, personāla apmaiņa un mācības;

e)	informācijas par intelektuālā īpašuma tiesībām popularizēšana un izplatīšana, tostarp arī darījumu aprindās un pilsoniskajā sabiedrībā, patērētāju un tiesību turētāju informētība;

f)	iestāžu sadarbības veicināšana, piemēram, starp intelektuālā īpašuma aizsardzības iestādēm,

aktīva sabiedrības informētības un izglītotības uzlabošana par intelektuālā īpašuma tiesību politiku, efektīvu stratēģiju izstrādāšana, lai noteiktu galveno mērķauditoriju un informēšanas programmu veidošana, lai palielinātu patērētāju un plašsaziņas līdzekļu informētību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi, tostarp par riskiem saistībā ar veselību un drošību un organizēto noziedzību.

10. NODAĻA

Konkurence

1. Iedaļa

Pretmonopola un apvienošanās politika

333. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā:

1)	“konkurences iestāde” Savienībā ir Eiropas Komisija, un Moldovas Republikā – Konkurences padome;

“konkurences tiesību akti” ir:

a)	Savienībā – Līguma par Eiropas Savienības darbību 101., 102. un 106. pants, Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) un attiecīgie to īstenošanas noteikumi vai grozījumi;

b)	Moldovas Republikā – 2012. gada 11. jūlija Konkurences likums un tā attiecīgie īstenošanas noteikumi vai grozījumi; un

c)	visas izmaiņas, kas var skart a) un b) punktā minētos tiesību aktus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

334. pants

Principi

Puses atzīst, ka to tirdzniecības attiecībās liela nozīme ir brīvai un netraucētai konkurencei. Puses apliecina to, ka pret konkurenci vērsta darījumdarbības prakse potenciāli var izkropļot tirgu pareizu darbību un kopumā mazina ieguvumus, ko sniedz tirdzniecības liberalizācija.

335. pants

Īstenošana

1. Katra Puse savā teritorijā nodrošina visaptverošus konkurences tiesību aktus, kas efektīvi vērsti pret konkurenci kropļojošiem līgumiem, saskaņotām darbībām un konkurenci kropļojošu vienpusēju tādu uzņēmumu rīcību, kam ir dominējoša ietekme tirgū, un ar kuriem panāk uzņēmumu apvienošanās efektīvu kontroli.

2. Katrai Pusei ir iestāde, kuras darbība ir neatkarīga un kurai ir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, un šī iestāde ir atbildīga par 333. panta 2. punktā minēto konkurences tiesību aktu efektīvu īstenošanu.

3. Puses atzīst, cik liela nozīme ir to attiecīgo konkurences tiesību aktu pārredzamai un nediskriminējošai piemērošanai, ievērojot procesuālā taisnīguma un iesaistīto uzņēmumu aizstāvības tiesību principus.

336. pants

Valsts monopoli, valsts uzņēmumi un uzņēmumi, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības

1. Šīs nodaļas noteikumi neliedz Pusēm noteikt vai saglabāt valsts monopolu, valsts uzņēmumu vai piešķirt uzņēmumiem īpašas vai ekskluzīvas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

2. Attiecībā uz komerciāla rakstura valsts monopolu, valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, katra Puse nodrošina, ka uz šādiem uzņēmumiem attiecas 333. panta 2. punktā minētie konkurences tiesību akti, ciktāl minēto tiesību aktu piemērošana juridiski vai faktiski nerada šķēršļus attiecīgajiem uzņēmumiem veikt tiem uzticētos konkrētos sabiedriskas nozīmes uzdevumus.

337. pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa

1. Puses atzīst, ka sadarbībai un koordinācijai starp to attiecīgajām konkurences iestādēm ir liela nozīme, lai uzlabotu konkurences tiesību aktu izpildes efektivitāti un šā nolīguma mērķu sasniegšanu, veicinot konkurenci un ierobežojot pret konkurenci vērstu darījumdarbību vai darījumus.

2. Šīm nolūkam katra kompetentā iestāde var informēt pārējās kompetentās iestādes par gatavību sadarboties attiecībā uz jebkuras puses izpildes pasākumiem. Nevienai no pusēm nav liegts pieņemt neatkarīgus lēmumus par jautājumiem, kas ietverti sadarbības jomā.

3. Lai sekmētu to attiecīgo konkurences likumu efektīvu izpildes, konkurences iestādes var apmainīties ar nekonfidenciālu informāciju. Uz visu informācijas apmaiņu attiecas katras puses spēkā esošie konfidencialitātes standarti. Apmainoties ar informāciju saskaņā ar šo pantu, Puses ņem vērā ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar profesionālās un darījumdarbības slepenības prasībām to attiecīgajās jurisdikcijās.

338. pants

Strīdu izšķiršana

Noteikumi par strīdu izšķiršanas mehānismu šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) neattiecas uz šo sadaļu.

2. Iedaļa

Valsts atbalsts

339. pants

Vispārēji noteikumi un darbības joma

1. Jebkurš Savienības vai Moldovas Republikas piešķirts jebkāda veida valsts atbalsts vai valsts atbalsts, kas piešķirts no kādas Puses līdzekļiem, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, dodot priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētām precēm, un ietekmē tirdzniecību starp pusēm, nav savienojams ar šo nolīgumu.

2. Šo nodaļu nepiemēro valsts atbalstam zivsaimniecībai un produktiem, kas minēti Līguma par lauksaimniecību 1. pielikumā, vai citam atbalstam, kas minēts Līgumā par lauksaimniecību.

340. pants

Valsts atbalsta novērtējums

1. Valsts atbalstu izvērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no ES piemērojamiem konkurences noteikumiem, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta un ES iestāžu pieņemtajiem skaidrojošiem instrumentiem, tostarp attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūras.

2. No šā panta izrietošos pienākumus piemēro piecus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

341. pants

Valsts atbalsta tiesību akti un iestāde

1. Puses pēc vajadzības pieņem vai saglabā tiesību aktus par valsts atbalsta kontroli. Puses pēc vajadzības izveido vai uztur iestādi, kuras darbība ir neatkarīga un kurai ir nepieciešamās pilnvaras valsts atbalsts kontrolei. Minētā iestāde ir tiesīga, inter alia, piešķirt atļaujas valsts atbalsta shēmām un individuālā atbalsta pasākumiem, kā arī tiesības pieprasīt atmaksāt nelikumīgi piešķirtu valsts atbalstu.

2. No šā panta izrietošos pienākumus izpilda piecu gadu laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

3. Visas valsts atbalsta shēmas, kas uzsāktas pirms valsts atbalsta iestādes izveidošanas, jāpielāgo astoņu gadu laikā no nolīguma spēkā stāšanās dienas. Neskarot citas šā nolīguma nodaļas, pielāgošanas periodu var pagarināt maksimāli līdz desmit gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas attiecībā uz valsts atbalsta shēmām, kas izveidotas saskaņā ar Moldovas Republikas 2001. gada 27. jūlija Likumu par brīvajām ekonomiskajām zonām Nr. 440-XV.

342. pants

Pārredzamība

1. Katra Puse nodrošina pārredzamību valsts atbalsta jomā. Šim nolūkam katra Puses, sākot no 2016. gada 1. janvāra, reizi divos gados ziņo otrai Pusei, kā pamatu izmantojot ES gada apsekojuma par valsts atbalstu metodoloģiju un izklāstu. Minēto ziņojumu uzskata par iesniegtu, ja katra Puse ir sniegusi vai tās vārdā ir sniegta attiecīgā informācija publiski pieejamā tīmekļa vietnē.

2. Ja Puse uzskata, ka tās tirdzniecības attiecības ir ietekmējis individuāls valsts atbalsts, ko piešķīrusi otra Puse, attiecīgā Puse var pieprasīt otrai pusei sniegt informāciju par individuālā atbalsta gadījumu.

343. pants

Konfidencialitāte

Apmainoties ar informāciju saskaņā ar šo nodaļu, Puses ņem vērā ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar profesionālās un darījumdarbības slepenības prasībām.

344. pants

Pārskatīšanas klauzula

Puses pastāvīgi pārskata jautājumus, uz kuriem ir atsauces šajā nodaļā. Katra Puse par šādiem jautājumiem var ziņot Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā. Puses vienojas pārskatīt panākto šīs nodaļas īstenošanā vienu reizi divos gados pēc šā nolīguma stāšanā spēkā, ja vien abas Puses nevienojas citādi.

11. NODAĻA

Ar tirdzniecību saistīti enerģētikas jautājumi

345. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

1)	“energoprodukts” ir jēlnafta (HS kods 27.09), dabasgāze (HS kods 27.11) un elektroenerģija (HS kods 27.16);

“fiksētā infrastruktūra” ir pārvades vai sadales tīkls, sašķidrinātas dabasgāzes iekārta vai uzglabāšanas iekārta, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (turpmāk – Direktīva 2003/55/EK) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (turpmāk – Direktīva 2003/54/EK);

3)	“transports” ir pārvade un sadale, kā definēts Direktīvā 2003/54 un Direktīvā 2003/55, un naftas pārvietošana vai pārvadāšana par cauruļvadiem;

4)	“neatļauta piesavināšanās” ir jebkāda veida darbība, kas veido nelikumīgu energoproduktu piesavināšanos no fiksētās infrastruktūras.

346. pants

Iekšzemes regulētās cenas

1. Saskaņā ar Protokolu par Moldovas Republikas pievienošanos Enerģētikas kopienai gāzes un elektrības piegādes cenu patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, nosaka tikai uz piedāvājuma un pieprasījuma pamata.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Puse vispārēju tautsaimnieciskas nozīmes interešu vārdā (32) uzņēmumiem var piemērot pienākumu saistībā ar dabas gāzes un elektrības piegādes cenu (turpmāk – regulētā cena). Ja patērētāji, kas nav mājsaimniecības nespēj vienoties ar piedāvātāju par elektroenerģijas vai dabas gāzes cenu, kas ir zemāka vai vienāda par dabas gāzes vai elektroeneģijas regulēto cenu, patērētājiem, kas nav mājsaimniecības ir tiesības noslēgt līgumu ar piegādātāju par elektroenerģijas vai dabas gāzes piegādi, atkāpjoties no piemērojamās regulētās cenas. Jebkurā gadījumā, patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, ir atļauts risināt sarunas un parakstīt līgumu ar jebkuru alternatīvu piegādātāju.

3. Puse, kas nosaka pienākumu saskaņā ar 2. punktu, ka šis pienākums ir skaidri definēts, pārredzams, samērīgs, nediskriminējošs, pārbaudāms un ar ierobežotu termiņu. Piemērojot jebkuru šādu pienākumu, Puse garantē arī citiem uzņēmumiem vienlīdzīgu pieejamību patērētājiem.

4. Ja Puse regulē cenu, par kuru iekšzemes tirgū pārdod dabas gāzi un elektrību, minētā Puse nodrošina, ka regulētās cenas aprēķina metodoloģija tiek publicēta pirms regulētās cenas stāšanās spēkā.

347. pants

Divējādas cenas aizliegums

1. Neskarot iespēju piemērot regulētas iekšzemes cenas saskaņā ar šā nolīguma 346. panta 2. un 3. punktu, Puses vai to regulatīvās iestādes nepieņem vai nesaglabā pasākumus, kuru rezultāts ir augstāka cena energoproduktu eksportam otrai Pusei, nekā šādu energoproduktu cena iekšzemes patēriņam.

2. Eksportējošā Puse pēc otras Puses pieprasījuma sniedz pierādījumus, ka to pašu energoproduktu dažādā cena iekšzemes patēriņam un eksportam nav 1. punktā aprakstītā pasākuma rezultāts.

348. pants

Tranzīts

Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu tranzītu, ievērojot tranzīta brīvības principu un saskaņā ar VVTT 1994 V.1, V.2, V.4 un V.5. pantu un 1994. gada Enerģētikas hartas nolīguma 7.1 un 7.3. pantu, kas iekļauti šajā nolīgumā un ir tā sastāvdaļas.

349. pants

Transports

Attiecībā uz elektrības un gāzes transportu un jo īpaši attiecībā uz fiksētās infrastruktūras pieejamību trešām personām, Puses pielāgo savus tiesību aktus, kā minēts šā nolīguma VIII pielikumā un 2005. gada Enerģētikas kopienas līgumā, lai nodrošinātu, ka tarifi, ko publicē pirms to stāšanās spēkā, jaudas piešķiršanas procedūras un citi nosacījumi ir objektīvi, saprātīgi un pārredzami un nav diskriminējoši elektrības vai gāzes izcelsmes, īpašumtiesību vai galamērķa dēļ.

350. pants

Tranzītā esošu preču neatļauta piesavināšanās

Katra Puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu un vērstos pret tādu energoproduktu neatļautu piesavināšanos, kas tranzītā šķērso tās teritoriju, ko veic jebkura vienība, kura atrodas minētās Puses kontrolē vai jurisdikcijā.

351. pants

Nepārtraukts tranzīts

1. Puse neiejaucas energoproduktu tranzītā caur tās teritoriju, izņemot gadījumus, kad šādu iejaukšanos konkrēti paredz līgums vai cita vienošanās, kas reglamentē šādu tranzītu.

2. Strīda gadījumā par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar Pusēm vai vienu vai vairākām vienībām, kas atrodas kādas Puses kontrolē vai jurisdikcijā, tostarp valsts tirdzniecības uzņēmumu, Puse, caur kuras teritoriju notiek energoproduktu tranzīts, nepārtrauc un nesamazina, kā arī neļauj tās kontrolē vai jurisdikcijā esošai vienībai pārtraukt vai samazināt šādu tranzītu, izņemot šā panta 1. punktā minētajos apstākļos, pirms ir pabeigta strīdu atrisināšanas procedūra saskaņā ar konkrēto līgumu vai vienošanos vai ārkārtas procedūra saskaņā ar šā nolīguma XXXI pielikumu vai V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana).

3. Puse nav atbildīga par tranzīta pārtraukšanu vai samazinājumu saskaņā ar šo pantu, ja minētā Puse nespēj piegādāt energoproduktus vai nodrošināt to tranzītu kādas trešās valsts vai trešās valsts kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības darbību rezultātā.

352. pants

Tranzīta pienākums operatoriem

Katra Puse nodrošina, ka fiksētās infrastruktūras operatori veic visus nepieciešamos pasākumus, lai:

a)	mazinātu tranzīta nejauša pārtraukuma vai samazināšanās risku; un

b)	ātri atjaunotu šāda tranzīta normālu darbību, ja tas bijis nejauši pārtraukts vai samazināts.

353. pants

Elektroenerģijas un dabas gāzes regulators

1. Saskaņā ar Direktīvu 2003/55/EK un Direktīvu 2003/54/EK regulators elektroenerģijas un dabas gāzes jomā ir juridiski nošķirts un funkcionāli neatkarīgs no jebkuras citas publiskas vai privātas struktūras, un tam ir pietiekamas pilnvaras, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci un tirgus darbību.

2. Regulatora lēmumi un tās izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

3. Operatoram, kuru skar regulatora lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām personām. Ja pārsūdzības iestāde pēc būtības nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi ir faktiski izpildāmi.

354. pants

Saistība ar Enerģētikas kopienas līgumu

1. Ja rodas kolīzija starp šīs nodaļas noteikumiem un Enerģētikas kopienas līguma noteikumiem vai Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, Enerģētikas kopienas līguma vai Savienības tiesību aktu noteikumi, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, šādas kolīzijas ietvaros prevalē.

2. Īstenojot šo nodaļu, priekšroku dod tādu tiesību aktu vai citu aktu pieņemšanai, kas ir saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu vai pamatojas uz Savienībā piemērojamajiem tiesību aktiem. Ja rodas strīdi par šo nodaļu, prezumē, ka tiesību akti vai citi akti, kas atbilst minētajiem kritērijiem, atbilst arī šai nodaļai. Izvērtējot, vai tiesību akti vai citi akti atbilst minētajiem kritērijiem, ņem vērā visus atbilstīgus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 91. pantu.

3. Neviena no Pusēm neizmanto šā nolīguma strīdu izšķiršanas noteikumus, lai apsūdzētu Enerģētikas kopienas līguma noteikuma pārkāpumā.

12. NODAĻA

Pārredzamība

355. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

“vispārēji piemērojami pasākumi” ietver vispārēji piemērojamus likumus, noteikumus, tiesu nolēmumus, procedūras un administratīvus lēmumus un jebkuru citu vispārēju vai abstraktu aktu, interpretāciju vai cita veida prasību, kas varētu ietekmēt jebkuru šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) ietvertu jautājumu. Tas neietver nolēmumu, ko piemēro konkrētai personai;

2)	“ieinteresētā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, uz kuru var attiekties kādas tiesības vai pienākumi atbilstīgi vispārēji piemērojamam pasākumam šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) nozīmē.

356. pants

Mērķis un darbības joma

Atzīstot ietekmi, kāda normatīvajai videi var būt uz tirdzniecību un ieguldījumiem starp Pusēm, Puses nodrošina uzņēmējiem paredzamu normatīvo vidi un efektīvas procedūras, pienācīgi ņemot vērā juridiskās noteiktības un proporcionalitātes prasības.

357. pants

Publicēšana

1. Katra Puse nodrošina, ka vispārēji piemērojami pasākumi:

a)	ir nekavējoties un viegli pieejami, izmantojot oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja tas ir lietderīgi, elektroniskos saziņas līdzekļus, tādā veidā, lai jebkura persona varētu ar tiem iepazīties;

b)	sniedz skaidrojumu par šādu pasākumu mērķi un pamatojumu; un

c)	nodrošina pietiekami daudz laika starp šādu pasākumu publicēšanu un stāšanos spēkā, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

2. Katra Puse:

a)	cenšas pietiekami savlaicīgi publicēt visus priekšlikumus par vispārēji piemērojamiem pasākumiem vai to grozījumiem, tostarp skaidrojumu par šāda priekšlikuma mērķi un pamatojumu;

b)	nodrošina pienācīgas iespējas ieinteresētajām personām iesniegt atsauksmes par šādu priekšlikumu, jo īpaši paredzot pietiekami daudz laika šādu iespēju izmantošanai; un

c)	cenšas ņemt vērā ieinteresēto personu atsauksmes par šādiem priekšlikumiem.

358. pants

Informācijas pieprasījumi un kontaktpunkti

1. Lai atvieglotu saziņu starp Pusēm par jebkuru jautājumu, uz ko attiecas šā nolīguma V sadaļa (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), katra Puse nozīmē kontaktpunktu, kas darbojas kā koordinators.

2. Katra Puse nodrošina vai izveido atbilstīgus mehānismus, lai sniegtu atbildes uz jebkuru personu informācijas pieprasījumiem par ierosinātiem vai spēkā esošiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem un to labojumiem. Atbildes uz informācijas pieprasījumiem var sniegt ar kontaktpunktu starpniecību, kas izveidoti saskaņā ar šo 1. punktu, vai izmantojot citus atbilstošus mehānismus.

3. Puses atzīst, ka jebkura 2. punktā paredzētā atbilde var nebūt galīga vai juridiski saistoša, bet izmantojama tikai informatīvos nolūkos, ja vien Pušu attiecīgajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

4. Puse pēc otras Puses pieprasījuma savlaicīgi sniedz informāciju un atbild uz jautājumiem par visiem spēkā esošiem vai ierosinātiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem vai priekšlikumiem par vispārēji piemērojamu pasākumu pieņemšanu vai grozīšanu, kas – pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses domām – varētu ietekmēt šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) darbību, neatkarīgi no tā, vai pieprasījuma iesniedzējai Pusei iepriekš ir paziņots par minēto pasākumu.

359. pants

Vispārēji piemērojamu pasākumu pārvaldība

Katra Puse visus vispārēji piemērojamus pasākumus pārvalda objektīvi, taisnīgi un saprātīgi. Lai to panāktu, katra Puse, piemērojot šādus pasākumus konkrētām otras Puses personām, precēm vai pakalpojumiem konkrētās lietās:

a)	cenšas ieinteresētajām personām, kuras tieši skar tiesvedība, saskaņā ar savām procedūrām savlaicīgi paziņot par tiesvedības sākšanu, tostarp sniegt tiesvedības būtības aprakstu, tiesisko pamatojumu, saskaņā ar kuru tiesvedība tiek uzsākta, un ar domstarpībām saistīto jautājumu vispārīgu aprakstu;

b)	ja to pieļauj termiņš, procesa veids un sabiedrības intereses, pirms galīgās administratīvās rīcības veikšanas nodrošina šādām ieinteresētām personām pienācīgu iespēju iesniegt faktus un argumentus, kas pamato to nostāju; un

c)	nodrošina, ka tās procedūras ir balstītas uz tās tiesību aktiem un tiek veiktas saskaņā ar tiem.

360. pants

Pārskatīšana un pārsūdzēšana

1. Katra puse izveido vai nodrošina tiesu iestādes, šķīrējtiesas vai administratīvās tiesas vai procedūras, lai ātri pārskatītu un attiecīgos gadījumos koriģētu administratīvu rīcību attiecībā uz šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) jautājumiem. Šādas tiesas vai procedūras ir objektīvas un neatkarīgas no biroja vai iestādes, kurai uzticēta administratīvā izpilde, un par to atbildīgās personas nav pēc būtības ieinteresētas lietas iznākumā.

2. Katra Puse nodrošina, ka šādās tiesās vai procedūrās tiesvedībā iesaistītajām pusēm ir nodrošinātas tiesības uz:

a)	pienācīgu iespēju atbalstīt vai aizsargāt savu attiecīgo nostāju; un

b)	lēmumu, kas balstīts uz pierādījumiem un iesniegtajiem dokumentiem vai, ja to pieprasa Pušu tiesību akti, dokumentiem, ko apkopojusi administratīvā iestāde.

3. Katra Puse nodrošina, ka atbilstīgi tās tiesību aktos paredzētām pārsūdzēšanas vai turpmākas pārskatīšanas procedūrām šādu lēmumu īsteno un savā darbībā ņem vērā birojs vai kompetentā iestāde saistībā ar attiecīgo administratīvo rīcību.

361. pants

Regulējuma kvalitāte un efektivitāte un laba administratīvā prakse

1. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu regulējuma kvalitāti un efektivitāti, tostarp veicot informācijas un paraugprakses apmaiņu saistībā ar to attiecīgajiem regulējuma politikas virzieniem un regulējuma ietekmes izvērtējumiem.

2. Puses piekrīt labas administratīvās prakses principiem (33) un vienojas sadarboties to veicināšanā, tostarp apmainoties ar informāciju un paraugpraksi.

362. pants

Īpaši noteikumi

Šīs nodaļas noteikumus piemēro, neskarot jebkādus īpašos noteikumus par pārredzamību, kas noteikti šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) citās nodaļās.

13. NODAĻA

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

363. pants

Konteksts un mērķi

1. Puses atsaucas uz rīcības plānu “Agenda 21”, ko 1992. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par vidi un attīstību, SDO 1998. gada Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, 2002. gadā Johannesburgā pieņemto ilgtspējīgas attīstības īstenošanas plānu, ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes ministru 2006. gada deklarāciju par pilnu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu, SDO 2008. gada Deklarāciju par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tādā veidā, kas sekmētu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu, esošo un nākotnes paaudžu labklājību, un nodrošināt, ka šis mērķis tiek iekļauts un atspoguļots visos to tirdzniecības attiecību līmeņos.

2. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot ilgtspējīgu attīstību un atzīst, ka ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un vides aizsardzība ir savstarpēji saistītas un cita citu papildinošas pamatjomas. Tās uzsver priekšrocības, ko rada pieeja ar tirdzniecību saistītus nodarbinātības (34) un vides jautājumus izskatīt kā daļu no globālās pieejas tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai.

364. pants

Regulējuma tiesības un aizsardzības līmeņi

1. Puses savstarpēji atzīst katras Puses tiesības noteikt to ilgtspējīgas attīstības politiku un prioritātes, noteikt to valsts vides un darba aizsardzības līmeni un pieņemt vai grozīt to attiecīgos tiesību aktus un politikas virzienus saskaņā ar Pušu apņemšanos ievērot starptautiski atzītus standartus un nolīgumus, kas minēti šā nolīguma 365. un 366. pantā.

2. Šajā ziņā katra Puse dara visu iespējamo, lai savos tiesību aktos un politikas virzienos nodrošinātu un veicinātu vides un darbinieku aizsardzības augstā līmenī un cenšas turpināt uzlabot minētos tiesību aktus un politiku un attiecīgos aizsardzības līmeņus.

365. pants

Daudzpusēji darba standarti un nolīgumi

1. Puses atzīst pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu visiem par pamatelementiem globalizācijas pārvaldībai un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos turpināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai veicinātu pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu visiem. Šajā ziņā Puses apņemas apspriesties un sadarboties abpusēji interesējošos ar tirdzniecību saistītos nodarbinātības jautājumos.

2. Saskaņā ar pienākumiem, ko tās uzņēmušās kā dalībnieces SDO, un 1998. gadā pieņemto SDO Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā un tās turpmākā izpildē, Puses apņemas ievērot, veicināt un īstenot savos tiesību aktos un praksē un visā to teritorijā starptautiski atzītos darba pamatstandartus, kā tie ietverti SDO pamatkonvencijās, un jo īpaši:

a)	biedrošanās brīvību un tiesību uz koplīguma slēgšanu efektīva atzīšanu;

b)	jebkāda piespiedu un obligātā darba izskaušanu;

c)	bērnu darba faktisku atcelšanu; un

d)	diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.

3. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos efektīvi īstenot savos tiesību aktos un praksē pamatkonvencijas, prioritārās konvencijas un citas SDO konvencijas, ko attiecīgi ratificējušas dalībvalstis un Moldovas Republika.

4. Puses apsvērs arī pārējo prioritāro konvenciju, kā arī citu konvenciju, ko SDO ir atzinusi par “mūsdienīgām”, ratifikāciju. Šajā ziņā Puses regulāri apmainās ar informāciju par aktuālo situāciju un ratifikācijas procesa norisi.

5. Puses atzīst, ka uz darba pamatprincipu un tiesību pārkāpumiem nevar atsaukties un tos nevar izmantot citādi, lai gūtu likumīgas salīdzinošas priekšrocības, un ka darba standartus nevar izmantot tirdzniecības protekcionisma nolūkā.

366. pants

Daudzpusēja vides pārvaldība un nolīgumi

1. Puses atzīst starptautiskas vides pārvaldības un nolīgumu nozīmi, starptautiskajai kopienai risinot globālas vai reģionālas vides problēmas, un uzsver nepieciešamību uzlabot abpusēju atbalstu starp tirdzniecības un vides politiku. Šajā ziņā Puses apņemas atbilstoši apspriesties un sadarboties sarunās par ar tirdzniecību saistītiem vides jautājumiem un par citiem abpusēji interesējošiem ar tirdzniecību saistītiem vides jautājumiem.

2. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos to tiesību aktos un praksē efektīvi īstenot daudzpusējus vides nolīgumus, kuru līgumslēdzējas puses tās ir.

3. Puses regulāri apmainās ar informāciju par aktuālo situāciju un progresu attiecībā uz ratificēšanu no daudzpusējo vides nolīgumu vai grozījumu šādos nolīgumos ratifikāciju.

4. Puses atkārtoti apstiprina savas saistības sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās Kioto Protokola galveno mērķi. Tās apņemas sadarboties, izstrādājot turpmāko starptautisko klimata pārmaiņu regulējumu saskaņā ar UNFCCC un ar to saistītos nolīgumus un lēmumus.

5. Šis nolīgums neliedz Pusēm pieņemt vai nodrošināt pasākumus, lai īstenotu daudzpusējos vides nolīgumus, kuru līgumslēdzējas puses tās ir, ar noteikumu, ka šādus pasākumus nepiemēro veidā, kas varētu izvērsties par patvaļīgu vai neattaisnotu diskrimināciju Pušu starpā vai par slēptu tirdzniecības ierobežojumu.

367. pants

Ilgtspējīgu attīstību veicinoša tirdzniecība un ieguldījumi

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos palielināt tirdzniecības lomu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Puses attiecīgi:

a)	atzīst, ka darba pamatstandartiem un pienācīgas kvalitātes darbam ir labvēlīga ietekme uz ekonomikas efektivitāti, jaunradi un ražīgumu, un tās cenšas panākt lielāku politisko saskaņotību starp tirdzniecības politiku, no vienas puses, un nodarbinātības politiku, no otras puses;

b)	cenšas veicināt un sekmēt tirdzniecību un ieguldījumus vides preču un pakalpojumu jomā, tostarp mazinot saistītos ar tarifiem nesaistītos šķēršļus;

cenšas veicināt tirdzniecības šķēršļu atcelšanu vai ieguldījumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, jo īpaši klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, piemēram, ilgtspējīga atjaunojamā enerģija un energoefektīvi ražojumi un pakalpojumi, tostarp, pieņemot politikas pamatnostādnes, kas veicina labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu, un veicinot standartus, kas atbilst vides un ekonomikas vajadzībām un samazina tehniskos šķēršļus tirdzniecībai;

vienojas veicināt preču tirdzniecību, kas veicina uzlabotus sociālos apstākļus un videi draudzīgu praksi, tostarp preces, uz kurām attiecas brīvprātīgas ilgtspējas nodrošināšanas shēmas, piemēram, godīgas un ētiskas tirdzniecības shēmas, ekomarķējums un sertifikācijas shēmas ar dabas resursiem saistītiem produktiem;

vienojas veicināt korporatīvo sociālo atbildību, tostarp apmainoties ar informāciju un paraugpraksi. Šajā ziņā Puses atsaucas uz attiecīgajiem starptautiski atzītajiem principiem un pamatnostādnēm, jo īpaši ESAO Pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem, ANO Globālo līgumu un SDO trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku.

368. pants

Bioloģiskā daudzveidība

1. Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kas ir pamatelements ilgtspējīgas attīstības panākšanā, un atkārtoti apstiprina apņemšanos nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un citiem attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem, kuru līgumslēdzējas puses tās ir.

2. Šajā nolūkā Puses apņemas:

a)	veicināt ar dabas resursiem saistītu produktu tirdzniecību, kas iegūti, ilgtspējīgi izmantojot bioloģiskos resursus, un sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

apmainīties ar informāciju par darbībām ar dabas resursiem saistītu produktu tirdzniecībā, kuru mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumus un mazināt spiedienu, kam pakļauta bioloģiskā daudzveidība, un vajadzības gadījumā sadarboties, lai nodrošinātu Pušu īstenotās politikas abpusēju atbalstu un palielinātu tās ietekmi;

c)	veicināt sugu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (Cites), ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu saglabāšana ir apdraudēta, un

sadarboties reģionālā un globālā līmenī ar mērķi veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu dabīgās vai lauksaimniecības ekosistēmās, tostarp apdraudēto sugu, to biotopu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu, atjaunot ekosistēmas un likvidēt vai samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, kas rodas, izmantojot dzīvos vai nedzīvos dabas resursus vai ekosistēmas.

369. pants

Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un mežsaimniecības produktu tirdzniecība

1. Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un mežu devumu pušu ekonomisko, vides un sociālo mērķu sasniegšanā.

2. Šajā nolūkā Puses apņemas:

a)	veicināt tādu mežsaimniecības produktu tirdzniecību, kas iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos saskaņā ar ieguves valsts tiesību aktiem. Pasākumi šajā ziņā varētu ietvert brīvprātīga partnerattiecību nolīguma par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību noslēgšanu;

b)	apmainīties ar informāciju par pasākumiem, lai veicinātu tādas koksnes un koksnes izstrādājumu patēriņu, kas iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos, un, ja nepieciešams, sadarbojas šādu pasākumu izstrādē;

c)	pieņemt pasākumus, lai veicinātu mežu saglabāšanu un apkarotu nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību, tostarp attiecīga gadījumā – pasākumus pret trešām valstīm;

d)	apmainīties ar informāciju par darbībām mežu apsaimniekošanas uzlabošanai un vajadzības gadījumā sadarboties, lai nodrošinātu Pušu īstenotās politikas, kas vērsta uz nelikumīgi iegūtas koksnes un koksnes izstrādājumu izslēgšanu no tirdzniecības plūsmām, abpusēju atbalstu un palielinātu tās ietekmi;

e)	veicināt koku sugu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar Cites, ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu saglabāšana ir apdraudēta, un

f)	sadarboties reģionālā un pasaules līmenī ar mērķi veicināt meža platību saglabāšanu un visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, izmantojot sertificēšanu nolūkā veicināt mežu atbildīgu apsaimniekošanu.

370. pants

Zivju produktu tirdzniecība

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt zivju krājumu atbildīgu pārvaldību ilgtspējīgā veidā, kā arī veicināt labu tirdzniecības pārvaldību, Puses apņemas:

a)	veicināt paraugpraksi zivsaimniecības pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu pieeju;

b)	pieņemt efektīvus pasākumus zvejas darbību uzraudzībai un kontrolei;

c)	nodrošinot pilnīgu piemērojamo reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemto saglabāšanas un kontroles pasākumu ievērošanu un cik vien iespējams plaši sadarbojoties ar reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un to ietvaros, un

sadarboties cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un ar zveju saistītām darbībām, īstenojot visaptverošus, efektīvus un pārredzamus pasākumus. Puses arī īsteno politiku un pasākumus, lai izslēgtu NNN zvejas produktus no tirdzniecības plūsmām un nepieļautu to nonākšanu Pušu tirgos.

371. pants

Aizsardzības līmeņa uzturēšana

1. Puses atzīst, ka ir neatbilstoši veicināt tirdzniecību vai ieguldījumus, pazeminot aizsardzības līmeņus, kas paredzēti vietējās vides vai darba tiesībās.

2. Puse neatsakās un neatkāpjas, un nepiedāvā atteikties vai atkāpties no savām vides vai darba tiesībām, tādējādi savā teritorijā veicinot tirdzniecību vai uzņēmējdarbības veikšanu, iegāžu veikšanu, ieguldītāja ieguldījuma paplašināšanu vai saglabāšanu.

3. Puse, veicot ilglaicīgas vai regulāras darbības vai neveicot tās, faktiski īsteno savus vides aizsardzības un darba tiesību aktus, veicinot tirdzniecību vai ieguldījumus.

372. pants

Zinātniskā informācija

Sagatavojot un īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un darba apstākļus, kas var ietekmēt tirdzniecību vai ieguldījumus, Puses ņem vērā pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju un attiecīgos starptautiskos standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus, ja tādi ir, tostarp piesardzības principu.

373. pants

Pārredzamība

Katra puse saskaņā ar tās tiesību aktiem un šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 12. nodaļu (Pārredzamība) nodrošina, ka visus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vides vai darba apstākļus, kas var ietekmēt tirdzniecību vai ieguldījumus, tiek izstrādāti, ieviesti un īstenoti pārredzami, savlaicīgi paziņojot par to un veicot sabiedrisko apspriešanu, kā arī atbilstoši un savlaicīgi paziņojot par to nevalstiskā sektora iesaistītajiem dalībniekiem un apspriežoties ar tiem.

374. pants

Ietekmes uz ilgtspēju pārskatīšana

Puses apņemas pārskatīt, uzraudzīt un novērtēt šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) īstenošanas ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, paredzot attiecīgus līdzdalības procesus un iestādes, kā arī procesus un iestādes, kas izveidoti saskaņā ar šo nolīgumu, piemēram, veicot ar tirdzniecību saistītus ietekmes uz ilgtspēju novērtējumus.

375. pants

Sadarbība tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā

Puses atzīst to, cik svarīgi ir strādāt kopā ar tirdzniecību saistītu aspektu jomā attiecībā uz vides un nodarbinātības politiku, lai sasniegtu šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) mērķus. Puses, inter alia, var sadarboties šādās jomās:

a)	nodarbinātības vai vides aspekti tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā starptautiskos forumos, tostarp jo īpaši PTO un SDO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmā (UNEP) un daudzpusējos vides nolīgumos;

b)	metodoloģijas un indikatori ar tirdzniecību saistītiem ietekmes uz ilgtspēju novērtējumiem;

c)	noteikumu, normu un standartu nodarbinātības un vides jomā ietekme uz tirdzniecību un ieguldījumiem, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu noteikumu ietekme uz tiesību aktiem nodarbinātības un vides jomā, tostarp regulējuma un politikas attīstību nodarbinātības un vides jomā;

šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pozitīvā un negatīvā ietekme uz ilgtspējīgu attīstību un iespējām to pastiprināt, šādas ietekmes novēršanas vai mazināšanas iespējas, attiecīgi ņemot vērā arī ilgtspējas ietekmes novērtējumus, ko veikusi kāda no Pusēm vai abas Puses;

e)	pamatkonvenciju, prioritāro konvenciju un citu SDO konvenciju un daudzpusējo vides nolīgumu ratifikācijas un efektīvu īstenošanas veicināšana tirdzniecības kontekstā;

f)	privāto un valsts sertifikācijas shēmu, izsekojamības un marķēšanas shēmu, tostarp ekomarķējumu veicināšana;

g)	uzņēmumu sociālās atbildības veicināšana, piemēram, veicot darbības saistībā ar izpratnes veicināšanu, starptautiski atzītu pamatnostādņu un principu ievērošanu, īstenošanu un kontroli;

ar tirdzniecību saistīti aspekti SDO pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanas programmā, tostarp saikne starp tirdzniecību un pilnīgu un ražīgu nodarbinātību, darba tirgus pielāgojumiem, darba pamatstandartiem, darba statistiku, cilvēkresursu attīstību un mūžizglītību, sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu, sociālo dialogu un dzimumu līdztiesību;

i)	daudzpusējo vides nolīgumu ar tirdzniecību saistītie aspekti, tostarp muitas sadarbība;

j)	ar tirdzniecību saistīti aspekti pašreizējā un turpmākajā starptautiskajā klimata pārmaiņu režīmā, tostarp iespējas veicināt zema oglekļa satura tehnoloģijas un energoefektivitāti;

k)	ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;

l)	ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai mazinātu mežu izciršanu, tostarp nelikumīgu mežizstrādi, un

m)	ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu zvejniecības praksi un tirdzniecību ar zivju produktiem, kas iegūti ilgtspējīgas apsaimniekošanas rezultātā.

376. pants

Institucionālie un uzraudzības mehānismi

1. Katra Puse tās administratīvajā iestādē nozīmē biroju, kas darbojas kā kontaktpunkts sadarbībā ar otru Pusi šīs nodaļas īstenošanas nolūkā.

2. Ar šo izveido Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteju. Par savām darbībām tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā. Apakškomitejā ietilpst katras Puses valsts pārvaldes augstākās vadības ierēdņi.

3. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja tiekas pirmajā gadā pēc dienas, kad stājies spēkā šis nolīgums, un pēc tam – pēc vajadzības, lai uzraudzītu šīs nodaļas īstenošanu, tostarp saskaņā ar šā nolīguma 375. pantu veiktos sadarbības pasākumus. Minētā apakškomiteja pieņem savu reglamentu.

4. Katra Puse var sasaukt jaunu vietējo konsultantu grupu vai apspriesties ar esošo(-ajām) vietējo(-ajām) konsultantu grupu(-ām) ilgtspējīgas attīstības jautājumos, kuras(-u) uzdevums ir sniegt padomus par jautājumiem saistībā ar šo nodaļu. Šāda(-as) grupa(-as) var sniegt viedokli vai ieteikumus par šīs nodaļas īstenošanu, tostarp pēc savas iniciatīvas.

5. Vietejā(-ās) konsultantu grupā(-ās) ietilpst neatkarīgas pilsonisko sabiedrību pārstāvošas organizācijas, nodrošinot līdzsvarotu ieinteresēto personu no ekonomikas, sociālajām un vides jomām, tostarp darba devēju un darba ņēmēju organizāciju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju grupu, kā arī citu ieinteresēto personu pārstāvību.

377. pants

Kopīgs forums pilsoniskās sabiedrības dialogam

1. Puses veicina kopīgu forumu ar to teritorijā izveidotajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurā piedalās arī Pušu vietējās(-o) konsultantu grupas(-u) pārstāvji un sabiedrība kopumā, lai īstenotu dialogu par ilgtspējīgas attīstības aspektiem šajā nolīgumā. Puses veicina attiecīgo interešu līdzsvarotu pārstāvību, tostarp neatkarīgu darba devēju un darba ņēmēju pārstāvības organizāciju, vides un uzņēmēju grupu intereses pārstāvošu organizāciju, kā arī citu attiecīgi ieinteresētu personu dalību.

2. Kopīgais pilsoniskās sabiedrības forums tiek sasaukts vienu reizi gadā, ja vien Puses nevienojas citādi. Puses ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā vienojas par kopīgā foruma pilsoniskās sabiedrības dialogam darbību.

3. Puses var iesniegt Kopīgajam forumam pilsoniskās sabiedrības dialogam aktuālo informāciju par šīs nodaļas īstenošanu. Kopīgā foruma pilsoniskās sabiedrības dialogam viedokļus un atzinumus iesniedz Pusēm un tos dara publiski pieejamus.

378. pants

Apspriešanās ar valdību

1. Attiecībā uz jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu Puses var izmantot tikai šā nolīguma 379. pantā noteikto kārtību.

2. Puse var pieprasīt apspriešanos ar otru Pusi par jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu, iesniedzot otras Puses kontaktpunktam rakstisku pieprasījumu. Pieprasījumā skaidri izklāsta jautājumu, norādot risināmo problēmu un sniedzot īsu pretenziju kopsavilkumu saskaņā ar šo nodaļu. Apspriešanās sākas nekavējoties pēc tam, kad Puse iesniedz pieprasījumu sākt apspriešanos.

3. Puses dara visu iespējamo, lai panāktu abpusēji pieņemamu jautājuma risinājumu. Puses ņem vērā SDO vai attiecīgo daudzpusējo vides aizsardzības organizāciju vai struktūru darbības, lai uzlabotu sadarbību un veicinātu lielāku atbilstību starp Pušu un minēto organizāciju veikto darbu. Lai pilnībā izskatītu šo jautājumu, Puses, ja nepieciešams, var lūgt padomu minētajām organizācijām vai struktūrām vai jebkurai citai personai vai struktūrai, ko tās uzskata par piemērotām.

4. Ja Puse uzskata, ka jautājuma izskatīšana ir jāturpina, šī Puse var lūgt sasaukt Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteju jautājuma izskatīšanai, iesniedzot rakstisku pieprasījumu otras Puses kontaktpunktam. Minētā apakškomiteja tiekas nekavējoties un cenšas vienoties par jautājuma risinājumu.

5. Vajadzības gadījumā minētā apakškomiteja var lūgt padomu vienas Puses vai abu Pušu vietējai(-ām) padomdevēju grupai(-ām), vai citu ekspertu palīdzību.

6. Jebkuru risinājumu, kas panākts Pušu apspriešanās rezultātā, dara publiski pieejamu.

379. pants

Ekspertu grupa

1. Katra Puse 90 dienu laikā pēc tam, kad iesniegts pieprasījums sākt apspriešanos saskaņā ar šā nolīguma 378. panta 2. punktu, var lūgt sasaukt ekspertu grupu, lai izpētītu jautājumu, kas nav apmierinoši atrisināts valdību apspriešanās laikā.

2. Ja vien šajā pantā nav paredzēts citādi, piemēro šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3. iedaļas 1. apakšiedaļas un 3. apakšiedaļas un 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) 406. panta noteikumus, kā arī Reglamentu šā nolīguma XXXIII pielikumā un Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodeksu (“Rīcības kodekss”) šā nolīguma XXXIV pielikumā.

3. Pirmajā sanāksmē pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas izveido sarakstu, iekļaujot vismaz 15 personas, kuras vēlas un spēj darboties kā eksperti ekspertu grupā. Katra Puse ierosina izvirza vismaz piecus kandidātus, kas var darboties kā eksperti. Puses izraugās vismaz piecus kandidātus, kas nav pušu valstspiederīgie un kas var būt par ekspertu grupas priekšsēdētāju. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais personu skaits.

4. Šā panta 3. punktā minētajā sarakstā iekļauj personas ar speciālām zināšanām vai pieredzi tieslietu, nodarbinātības vai vides jautājumos, uz kuriem attiecas šī nodaļa, vai strīdu izšķiršanā, kas rodas saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem. Tie ir neatkarīgi, strādā neatkarīgi un nepilda nevienas organizācijas vai valdības norādījumus attiecībā uz jautājumiem saistībā ar konkrētu lietu, nav saistīti ar Pušu valdībām un atbilst šā nolīguma XXXIV pielikumā izklāstītajam ētikas kodeksam.

5. Attiecībā uz jautājumiem, kas rodas saistībā ar šo nodaļu, ekspertu grupā ietilpst eksperti no šā panta 3. punktā minētā saraksta saskaņā ar šā nolīguma 385. pantu un 8. noteikumu Reglamentā, kas paredzēts šā nolīguma XXXIII pielikumā.

6. Ekspertu grupa var lūgt informāciju un padomus abām Pusēm, vietējai(-ām) konsultantu grupai(-ām) vai citiem avotiem, ko tā uzskata par piemērotiem. Jautājumos, kas saistīti ar daudzpusējiem nolīgumiem, kā noteikts šā nolīguma 365. un 366. pantā, ekspertu grupa lūdz informāciju un padomus ILO vai MEA struktūrām.

7. Saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kas izklāstītas V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) ekspertu grupa Pusēm izsniedz ziņojumu. Minētajā ziņojumā izklāsta konstatētos faktus, attiecīgo noteikumu piemērojamību un izdarīto konstatējumu un ieteikumu galveno pamatojumu. Puses dara ziņojumu publiski pieejamu 15 dienu laikā pēc tā izsniegšanas.

8. Puses apspriež atbilstīgus pasākumus, kas jāīsteno, ņemot vērā ekspertu grupas ziņojumu un ieteikumus. Attiecīgā Puse informē savas konsultantu grupas un otru Pusi par saviem lēmumiem attiecībā uz ikvienu īstenojamu darbību vai pasākumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc ziņojuma publiskošanas. Ekspertu grupas ziņojuma un ieteikumu īstenošanu pārrauga Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja. Šajā ziņā konsultantu struktūras un kopīgai forums pilsoniskās sabiedrības dialogam var iesniegt savus apsvērumus Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejai.

14. NODAĻA

Strīdu izšķiršana

1. Iedaļa

Mērķis un darbības joma

380. pants

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir noteikt efektīvu un lietderīgu mehānismu, lai novērstu un atrisinātu jebkādus strīdus starp Pusēm par to, kā interpretēt un piemērot šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ar nolūku rast, ja tas ir iespējams, savstarpēji saskaņotu risinājumu.

381. pants

Piemērošanas joma

Šo nodaļu piemēro visiem strīdiem par to, kā interpretēt un piemērot šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ja vien nepārprotami nav noteikts citādi.

2. Iedaļa

Apspriešanās un mediācija

382. pants

Apspriešanās

1. Puses cenšas atrisināt visus šā nolīguma 381. pantā minētos strīdus, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2. Puse ierosina apspriešanos, iesniedzot otrai Pusei rakstisku pieprasījumu, kura kopija iesniedzama Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, norādot pamatojumu, tostarp apspriežamo pasākumu un šā nolīguma 381. pantā minētos noteikumus, kurus tā uzskata par piemērojamiem.

3. Apspriešanos rīko 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, un tā notiek atbildētājas Puses teritorijā, ja vien Puses nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt. Apspriešanās, īpaši visa tās gaitā izpaustā informācija un Pušu ieņemtā nostāja, ir konfidenciāla un neskar nevienas Puses tiesības turpmākajā tiesvedībā.

4. Apspriešanos par steidzamiem jautājumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, rīko 15 dienu laikā pēc tam, kad atbildētāja Puse ir saņēmusi pieprasījumu, un to uzskata par pabeigtu minēto 15 dienu laikā, ja vien abas Puses nevienojas apspriešanos turpināt.

5. Ja atbildētāja Puse uz pieprasījumu rīkot apspriešanos nesniedz atbildi 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas, vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajos termiņos, vai ja Puses vienojas nerīkot apspriešanos, vai ja apspriešanās ir pabeigta, nepanākot vienošanos par savstarpēji saskaņotu risinājumu, tad Puse, kas pieprasīja rīkot apspriešanos, var izmantot šā nolīguma 384. pantu.

6. Apspriešanās laikā katra Puse sniedz pietiekošu faktu materiālu, lai dotu iespēju pilnībā izvērtēt to, kādā veidā apspriežamais pasākums varētu ietekmēt šā nolīguma darbību un piemērošanu.

7. Ja apspriešanās attiecas uz energoproduktu transportu pa tīkliem un viena Puse uzskata, ka strīda izšķiršana ir steidzama dabas gāzes, naftas vai elektrības transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas dēļ, apspriešanās notiek trīs dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas, un to uzskata par pabeigtu trīs dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt.

383. pants

Mediācija

Jebkura Puse var pieprasīt otrai pusei iesaistīties mediācijas procedūrā par pasākumu, kas nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus starp Pusēm, saskaņā ar šā nolīguma XXXII pielikumu.

3. Iedaļa

Strīdu izšķiršanas procedūras

1. Apakšiedaļa

Šķīrējtiesas procedūra

384. pants

Šķīrējtiesas procedūras sākšana

1. Ja Puses nav atrisinājušas strīdu apspriežoties, kā paredzēts šā nolīguma 382. pantā, Puse, kas pieprasīja rīkot apspriešanos, var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar šo pantu.

2. Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu rakstiski iesniedz otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā. Prasītāja Puse pieprasījumā norāda apspriežamo pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir pretrunā šā nolīguma 381. panta noteikumiem.

385. pants

Šķīrējtiesas izveide

1. Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši.

2. Desmit dienu laikā pēc tam, kad atbildētājs ir saņēmis pieprasījumu izveidot šķīrējtiesas kolēģiju, puses apspriežas, lai panāktu vienošanos par šķīrējtiesas sastāvu.

3. Ja puses nespēj vienoties par šķīrējtiesas sastāvu šā panta 2. punktā noteiktajā termiņā, katra puse var iecelt šķīrējtiesnesi no saraksta, kas izveidots saskaņā ar šā nolīguma 404. pantu, piecu dienu laikā pēc šā panta 2. punktā noteiktā termiņa beigām. Ja viena no Pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, pēc otras Puses pieprasījuma Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona šķīrējtiesnesi izraugās no minētās Puses saraksta daļas, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 404. pantu.

4. Ja vien Puses nav panākušas vienošanos par šķīrējtiesas priekšsēdētāju šā panta 2. punkta noteiktajā termiņā, Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona pēc jebkuras Puses pieprasījuma izraugās šķīrējtiesas priekšsēdētāju no priekšsēdētāju saraksta, kas izveidots saskaņā ar šā nolīguma 404. pantu.

5. Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona izraugās šķīrējtiesnešu piecu dienu laikā no jebkuras Puses pieprasījuma, kā minēts 3. un 4. punktā.

6. Šķīrējtiesas izveides diena ir diena, kad pēdējais no trim izraudzītajiem šķīrējtiesnešiem piekrīt savai izraudzīšanai saskaņā ar Reglamentu šā nolīguma XXXIII pielikumā.

7. Ja brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu, kāds no šā nolīguma 404. pantā paredzētajiem sarakstiem nav izveidots vai tajā nav pietiekams skaits vārdu, šķīrējtiesnešus izvēlas ar izlozes palīdzību no to personu saraksta, kuras oficiāli ierosinājusi viena vai abas Puses.

8. Ja vien Puses nevienojas citādi, attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļas (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, 3. punkta otro teikumu un 4. punktu piemēro, neizmantojot 2. punktu, un 5. punktā minētais laikposms ir divas dienas.

386. pants

Prejudiciāls nolēmums par steidzamību

Ja to pieprasa viena Puse, šķīrējtiesa desmit dienu laikā pēc tās izveidošanas pieņem prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

387. pants

Šķīrējtiesas ziņojums

1. Šķīrējtiesa ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas Pusēm iesniedz starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un šķīrējtiesas secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Ja tā uzskata, ka minēto termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno sniegt starpposma ziņojumu. Starpposma ziņojumu nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 120 dienas no šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

2. Katra Puse 14 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstisku pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.

3. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu savu starpposma ziņojumu 45 dienu laikā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Katra Puse 7 dienu laikā no ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstisku pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.

4. Pēc Pušu rakstisko piezīmju izskatīšanas saistībā ar starpposma ziņojumu šķīrējtiesa var grozīt ziņojumu un veikt turpmāku pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Šķīrējtiesas galīgā nolēmuma secinājumos atspoguļo starpposma ziņojuma posmā minēto argumentu pietiekamu apspriešanu un sniedz skaidras atbildes uz Pušu jautājumiem un piezīmēm.

5. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, starpposma ziņojumu paziņo 20 dienas pēc šķīrējtiesas izveides, un jebkādu pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 2. punktu iesniedz piecu dienu laikā no rakstveida ziņojuma iesniegšanas. Šķīrējtiesa var arī nolemt iztikt bez starpposma ziņojuma.

388. pants

Samierināšanās steidzamos enerģētikas strīdos

1. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, katra Puse var, iesniedzot pieprasījumu šķīrējtiesai, lūgt šķīrējtiesas priekšsēdētāju būt par samierinātāju attiecībā uz jebkuru jautājumu saistībā ar strīdu.

2. Samierinātājs cenšas panākt vienošanos par strīda risinājumu vai cenšas panākt vienošanos par procedūru šāda risinājuma sasniegšanai. Ja 15 dienu laikā pēc iecelšanas samierinātājam nav izdevies panākt šādu vienošanos, tas ierosina strīda risinājumu vai procedūru šāda risinājuma sasniegšanai un lemj par noteikumiem un nosacījumiem, kas jāievēro no viņa noteiktās dienas līdz dienai, kad strīds tiek izšķirts.

3. Puses un to kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības ievēro saskaņā ar šā panta 2. punktu ierosinātos noteikumus trīs mēnešus no samierinātāja lēmuma pieņemšanas vai līdz strīda izšķiršanai – atkarībā no tā, kas ir agrāk.

4. Samierinātājs ievēro ētikas kodeksu šā nolīguma XXXIV pielikumā.

389. pants

Šķīrējtiesas nolēmumu paziņošana

1. Šķīrējtiesa paziņo savu galīgo nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, 120 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Ja tā uzskata, ka minēto termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno paziņot savu nolēmumu. Nolēmumu nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 150 dienas pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

2. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu nolēmumu 60 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas. Nolēmumu nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 75 dienas pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

3. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, šķīrējtiesa savu nolēmumu paziņo 40 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas.

2. Apakšiedaļa

Nolēmumu izpilde

390. pants

Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

Atbildētāja Puse veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nekavējoties un labticīgi izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu.

391. pants

Pieņemams termiņš nolēmuma izpildei

1. Ja tūlītēja nolēmuma izpilde nav iespējama, Puses cenšas vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde. Šādā gadījumā atbildētāja Puse ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad šķīrējtiesa ir paziņojusi nolēmumu Pusēm, paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, laikposmu, kas tai būs nepieciešams nolēmuma izpildei (“pieņemams termiņš”), un pamatojumu ierosinātajam pieņemamajam termiņam.

2. Ja pusēm ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja Puse 20 dienās pēc tam, kad atbildētāja Puse ir sniegusi paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, rakstiski pieprasa šķīrējtiesai sākotnējā sastāvā noteikt pieņemamā termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 20 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.

3. Par panākto progresu šķīrējtiesas nolēmuma izpildē atbildētāja Puse rakstveidā informē prasītāju Pusi vismaz 30 dienas pirms pieņemamā termiņa beigām.

4. Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.

392. pants

Jebkura tāda pasākuma pārskatīšana, kas veikts šķīrējtiesas nolēmuma izpildei

1. Atbildētāja Puse pirms pieņemamā termiņa beigām paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, par visiem pasākumiem, ko tā veikusi šķīrējtiesas nolēmuma izpildei.

2. Ja Pusēm ir domstarpības par to, vai pastāv vai ir atbilstošs pasākums, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, lai nodrošinātu atbilstību šā nolīguma 381. panta noteikumiem, prasītāja Puse var rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Šādā pieprasījumā norāda konkrēto apspriežamo pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir pretrunā šā nolīguma 381. panta noteikumiem. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 45 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.

393. pants

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā

1. Ja atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesa nolemj, ka nav veikti pasākumi nolēmuma izpildei, vai ka saskaņā ar šā nolīguma 392. panta 1. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās Puses pienākumiem atbilstīgi šā nolīguma 381. panta noteikumiem, atbildētāja Puse piedāvā pagaidu kompensāciju, ja to pieprasa prasītāja Puse un pēc apspriešanās ar minēto Pusi.

2. Ja prasītāja Puse nolemj nepieprasīt pagaidu kompensāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu vai, ja kompensācija ir pieprasīta, bet vienošanās par to netiek panākta 30 dienu laikā pēc pieņemamā termiņa beigām vai šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas dienas saskaņā ar šā nolīguma 392. pantu par to, ka nav veikts pasākums nolēmuma izpildei vai ka veiktais pasākums nav saderīgs ar noteikumiem, kas minēti šā nolīguma 381. pantā, prasītāja Puse ir tiesīga, paziņojot otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, apturēt pienākumus, kas izriet no jebkuriem šā nolīguma 381. pantā minētajiem noteikumiem, līmenī, kas līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam. Paziņojumā norāda pienākumu apturēšanas līmeni. Prasītāja Puse var šādi apturēt savus pienākumus jebkurā brīdī pēc tam, kad pagājušas 10 dienas kopš dienas, kad atbildētāja Puse ir saņēmusi paziņojumu, ja vien atbildētāja Puse nav pieprasījusi šo jautājumu izskatīt šķīrējtiesā saskaņā ar šā panta 3. punktu.

3. Ja atbildētāja Puse uzskata, ka apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam, tā var rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai pirms 2. punktā minētā 10 dienu laikposma beigām. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai savu nolēmumu attiecībā uz pienākumu apturēšanas līmeni. Pienākumu izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā nav paziņojusi nolēmumu, un pienākumu izpildes apturēšana ir saderīga ar šķīrējtiesas nolēmumu.

4. Šajā pantā paredzētajai pienākumu apturēšanai un kompensācijai ir pagaidu raksturs un to nepiemēro pēc tam, kad:

a)	Puses ir vienojušās par savstarpēji saskaņotu risinājumu saskaņā ar šā nolīguma 398. pantu;

b)	Puses ir vienojušās, ka saskaņā ar šā nolīguma 392. panta 1. punktu paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse atbilst šā nolīguma 381. pantā minētajiem noteikumiem, vai

c)	pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar šā nolīguma 381. pantā minētajiem noteikumiem, ir atsaukts vai grozīts tā, lai tas atbilstu minētajiem noteikumiem, atbilstīgi nolēmumam saskaņā ar šā nolīguma 392. panta 1. punktu.

394. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi steidzamos enerģētikas strīdos

1. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, piemēro šā panta noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

2. Atkāpjoties no šā nolīguma 391., 392. un 393. panta, prasītāja Puse var apturēt no šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību) izrietošos pienākumus tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs anulējumam vai kaitējumam, ko izraisījusi Puse, kas nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu 15 dienu laikā pēc tā paziņošanas. Minētā apturēšana stājas spēkā nekavējoties. Šādu apturēšanu var saglabāt tik ilgi, kamēr atbildētāja Puse nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu.

3. Ja atbildētāja Puse apstrīdētu nolēmuma neizpildes faktu vai neizpildes dēļ piemērotās apturēšanas līmeni, tā var ierosināt procedūru saskaņā ar šā nolīguma 393. panta 3. punktu un 395. pantu, ko izskata paātrināti. Prasītājai Pusei ir pienākums atcelt vai pielāgot apturēšanu tikai pēc tam, kad šķīrējtiesa ir pasludinājusi savu nolēmumu šajā jautājumā, un tā var saglabāt apturēšanu visas procedūras laikā.

395. pants

Jebkura tāda pasākuma pārskatīšana, kas veikts nolēmuma izpildei pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieņemšanas par neizpildi

1. Atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu pēc attiecīgi koncesiju apturēšanas vai pagaidu kompensācijas piemērošanas. Izņemot šā panta 2. punktā minētos gadījumus, prasītāja Puse pārtrauc koncesiju apturēšanu 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Gadījumos, kad ir piemērota kompensācija, 2. punktā minētos gadījumus, atbildētāja Puse var izbeigt šādas kompensācijas piemērošanu 30 dienu laikā pēc tās paziņojuma, ka tā ir izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu.

2. Ja Puses 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas nevienojas par to, vai paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse ir izpildījusi šā nolīguma 381. pantā minētos noteikumus, prasītāja Puse rakstiski var pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Šķīrējtiesas nolēmumu 45 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka nolēmuma izpildei veiktais pasākums atbilst šā nolīguma 381. panta noteikumiem, attiecīgi izbeidz saistību izpildes apturēšanu vai kompensāciju. Ja nepieciešams, prasītāja Puse pielāgo koncesiju apturēšanas līmeni šķīrējtiesas noteiktajam līmenim.

3. Apakšiedaļa

Kopīgi noteikumi

396. pants

Šķīrējtiesneša aizstāšana

Ja šķīrējtiesas procesā saskaņā ar šo nodaļu šķīrējtiesas sākotnējais sastāvs vai kāds tās šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, atsauc savu kandidatūru vai ir jāaizstāj, jo nav ievērojis ētikas kodeksa šā nolīguma XXXIV pielikumā prasības, piemēro šā nolīguma 385. pantā noteikto procedūru. Termiņu šķīrējtiesas nolēmuma taisīšanai pagarina par laiku, kas nepieciešams jauna šķīrējtiesneša nozīmēšanai, taču ne ilgāk kā uz 20 dienām.

397. pants

Šķīrējtiesas procesa apturēšana un izbeigšana un atbilstības procedūras

Pēc Pušu rakstiska pieprasījuma šķīrējtiesa aptur darbu jebkurā brīdī uz laikposmu, par kuru vienojušās Puses un kurš nepārsniedz 12 mēnešus. Pēc Pušu rakstiska pieprasījuma šķīrējtiesa atsāk darbu pirms minētā laikposma beigām vai minētā laikposma beigās pēc vienas Puses pieprasījuma. Pieprasījuma iesniedzēja Puse informē attiecīgi Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, priekšsēdētāju un otru Pusi. Ja kāda Puse nelūdz atsākt šķīrējtiesas darbu saskaņotā apturēšanas laikposma beigās, procedūra tiek izbeigta. Šķīrējtiesas kolēģijas darba apturēšana un izbeigšana neskar pušu tiesības piedalīties citā tiesvedībā, ievērojot šā nolīguma 405. pantu.

398. pants

Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses jebkurā laikā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu strīdā saistībā ar šo nodaļu. Tās kopīgi paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, un, ja nepieciešams, šķīrējtiesas priekšsēdētājam par jebkuru šādu risinājumu. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas Puses attiecīgajām iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda šo prasību, un strīdu izšķiršanas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums nav vajadzīgs vai ja ir paziņots par minētās iekšējās procedūras pabeigšanu, strīdu izšķiršanas procedūru izbeidz.

399. pants

Reglaments

1. Strīdu izšķiršanas procedūras saskaņā ar šo nodaļu reglamentē, ievērojot Reglamentu šā nolīguma XXXIII pielikumā un Rīcības kodeksu šā nolīguma XXXIV pielikumā.

2. Visas šķīrējtiesas sēdes ir atklātas, ja vien Reglamentā nav paredzēts citādi.

400. pants

Informācija un tehniskās konsultācijas

Pēc Puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesa var saņemt jebkādu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu šķīrējtiesas procesam, no jebkura avota, tostarp strīdā iesaistītajām Pusēm. Šķīrējtiesai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās tā apspriežas ar Pusēm. Fiziskas vai juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā, var iesniegt šķīrējtiesai amicus curiae rezumējumus saskaņā ar Reglamentu. Saskaņā ar šo pantu iegūto informāciju dara zināmu katrai Pusei, dodot tām iespēju izteikt piezīmes.

401. pants

Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesa interpretē šā nolīguma 381. pantā minētos noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, tostarp 1969. gada Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām apkopotajām normām. Šķīrējtiesa arī ņem vērā attiecīgās interpretācijas šķīrējtiesu ziņojumos un Apelācijas institūcijas ziņojumus, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome. Šķīrējtiesas nolēmumi nepaplašina un nesašaurina šajā nolīgumā noteiktās Pušu tiesības un pienākumus.

402. pants

Šķīrējtiesas lēmumi un nolēmumi

1. Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Tomēr atšķirīgie šķīrējtiesnešu viedokļi nekādā gadījumā netiek publiskoti.

2. Šķīrējtiesas nolēmumus Puses atzīst beznosacījumu kārtā. Tie nerada tiesības vai neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā izklāsta konstatētos faktus, šā nolīguma 381. pantā minēto noteikumu piemērojamību un šķīrējtiesas secinājumu un ieteikumu galveno pamatojumu. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, šķīrējtiesas nolēmumu pilnībā publisko desmit dienu laikā pēc tā paziņošanas, ja vien tā nenolemj citādi, lai nodrošinātu darījumdarbības informācijas konfidencialitāti.

403. pants

Nosūtīšana Eiropas Savienības Tiesai

1. Šajā pantā noteikto procedūru piemēro strīdiem par tāda ar pakāpenisku tuvināšanu saistīta šā nolīguma noteikuma interpretāciju un piemērošanu, kas paredzēts V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3. nodaļā (Tehniskie šķēršļi tirdzniecībai), 4. nodaļā (Sanitārie un fitosanitārie pasākumi), 5. nodaļā (Muita un tirdzniecības veicināšana), 6. nodaļā (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija), 8. nodaļā (Publiskais iepirkums) vai 10. nodaļā (Konkurence), vai kā citādi paredz Pusei pienākumu, kas definēts, atsaucoties uz Savienības tiesību akta noteikumu.

2. Ja strīda gaitā rodas jautājums par kāda 1. punktā minētā Savienības tiesību akta noteikuma interpretāciju, šķīrējtiesa nelemj par šo jautājumu un lūdz Eiropas Savienības Tiesai pieņemt nolēmumu par jautājumu. Šādā gadījumā, kamēr Eiropas Savienības Tiesa nav pieņēmusi attiecīgo nolēmumu, aptur šķīrējtiesas nolēmumiem piemērojamos termiņus. Eiropas Savienības Tiesas nolēmums šķīrējtiesai ir saistošs.

4. Iedaļa

Vispārēji noteikumi

404. pants

Šķīrējtiesnešu saraksts

1. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izveido sarakstu ar vismaz 15 personām, kuras vēlas un spēj būt par šķīrējtiesnešiem. Saraksts sastāv no trim daļām: divas daļas attiecīgi katrai no Pusēm un trešā daļa – personu saraksts, kuras nav kādas Puses valstspiederīgie un var būt par šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Katra saraksta daļa ietver vismaz piecas personas. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais personu skaits.

2. Šķīrējtiesnešiem ir speciālas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi un nepieņem norādījumus no organizācijām vai valdības, tie nav saistīti ar Pušu valdībām un ievēro Ētikas kodeksu šā nolīguma XXXIV pielikumā.

3. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai var izveidot papildu sarakstus ar 12 personām, kurām ir zināšanas un pieredzes konkrētās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums. Pamatojoties uz Pušu vienošanos, šādi papildu saraksti tiek izmantoti, lai izveidotu šķīrējtiesu saskaņā ar šā nolīguma 385. pantā izklāstīto procedūru.

405. pants

Saistība ar PTO pienākumiem

1. Tiesības izmantot šīs nodaļas noteikumus par strīdu izšķiršanu neskar nevienu darbību PTO ietvaros, tostarp strīdu izšķiršanas procedūru.

2. Taču attiecībā uz jebkuru konkrētu pasākumu Puse nevar vērsties abos forumos jautājumā par tāda pienākuma neizpildi, kurš atbilstīgi šim nolīgumam un PTO Līgumam ir pilnīgi vienāds. Tādā gadījumā, tiklīdz ir uzsākts strīda izšķiršanas process, Puse otrai tiesai neiesniedz prasību par līdzvērtīga pienākuma neizpildi atbilstīgi otram nolīgumam, ja vien pirmajā izvēlētajā tiesā procesuālu vai juridisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt secinājumus par prasību, kuras priekšmets ir minētā pienākuma neizpilde.

3. Šā panta 2. punktā:

a)	par strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar PTO Līgumu uzskata tādu procesu, kas uzsākts, vienai Pusei pieprasot izveidot šķīrējtiesas sastāvu atbilstīgi PTO vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu, 6. pantam; un

b)	par strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šo nodaļu uzskata tādu procesu, kas uzsākts, vienai Pusei pieprasot izveidot šķīrējtiesas sastāvu atbilstīgi šā nolīguma 384. pantam;

4. Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusēm īstenot pienākumu izpildes apturēšanu, ko atļāvusi Strīdu izšķiršanas padome. PTO Līgumu neizmanto, lai liegtu kādai no Pusēm apturēt šajā nodaļā paredzēto pienākumu izpildi.

406. pants

Termiņi

1. Visus šajā nodaļā noteiktos termiņus, tostarp termiņus, kuros šķīrējtiesai ir jāpaziņo tās nolēmumi, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas, ja vien nav norādīts citādi.

2. Jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu var grozīt, strīdā iesaistītajām Pusēm savstarpēji vienojoties. Šķīrējtiesa jebkurā laikā var ierosināt Pusēm grozīt jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu, norādot minētā priekšlikuma iemeslus.

15. NODAĻA

Vispārēji noteikumi par tiesību aktu tuvināšanu saskaņā ar V nodaļu

407. pants

Progress tiesību aktu tuvināšanā ar tirdzniecību saistītās jomās

1. Lai atvieglotu šā nolīguma 451. un 452. pantā minēto izvērtēšanu, kā Moldovas Republikas tiesību akti tiek tuvināti Savienības tiesību aktiem V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) ar tirdzniecību saistītajās jomās, Puses apspriež tuvināšanā gūto progresu atbilstīgi saskaņotajiem grafikiem, kas noteikti šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6., 8. un 10. nodaļā regulāri un vismaz reizi gadā tirdzniecības Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, vai vienā no tās apakškomitejām, kas izveidota saskaņā ar šo nolīgumu.

2. Pēc Savienības pieprasījuma un šādu sarunu nolūkā Moldovas Republika iesniedz attiecīgi Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai vai vienā no tās apakškomitejām rakstisku informāciju par tuvināšanā gūto progresu un par tuvināto valsts tiesību aktu efektīvu īstenošanu un izpildi saistībā ar šā nolīgumu V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) attiecīgajām nodaļām.

3. Moldovas Republika informē Savienību, ja tā uzskata, ka tā ir pabeigusi tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz jebkuru no 1. punktā minētajām nodaļām.

408. pants

Pretrunīgu valsts tiesību aktu atcelšana

Kā daļu no tiesību aktu tuvināšanas Moldovas Republika atceļ valsts tiesību aktu noteikumus vai atsakās no valsts prakses, kas ir pretrunā ar tiem Savienības tiesību aktiem vai Savienības tiesību aktiem tuvinātiem valsts tiesību aktiem ar tirdzniecību saistītajos jautājumos, kas skatīti šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītie jautājumi)

409. pants

Tiesību aktu tuvināšanas ar tirdzniecību saistītās jomās izvērtējums

1. Savienība sāk izvērt, kā notiek tiesību aktu tuvināšana, kas minēta šā nolīgumu V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem), pēc tam, kad Moldovas Republika ir informējusi Savienību saskaņā ar šā nolīguma 407. panta 3. punktu, ja vien šā nolīgumu V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) 4. un 8. nodaļā nav noteikts citādi.

2. Savienība izvērtē, vai Moldovas Republikas tiesību akti ir tuvināti Savienības tiesību aktiem un vai tie tiek efektīvi īstenoti un izpildīti. Lai Savienība varētu veikt šādu izvērtējumu, Moldovas Republika sniedz tai visu nepieciešamo informāciju valodā, par kuru Puses ir vienojušās.

3. Savienība, veicot izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem vērā, vai Moldovas Republikā pastāv un darbojas attiecīgās infrastruktūras, iestādes un procedūras, kas nepieciešamas, lai Moldovas Republika efektīvi īstenotu un izpildītu tiesību aktus.

4. Savienība, veicot izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem vērā tādu valsts tiesību aktu noteikumu vai valsts prakses esamību, kas ir pretrunā ar tiem Savienības tiesību aktiem vai Savienības tiesību aktiem tuvinātiem valsts tiesību aktiem ar tirdzniecību saistītajos jautājumos, kas skatīti šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītie jautājumi).

5. Savienība 12 mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā izvērtējuma uzsākšanas, informē Moldovas Republiku par izvērtējuma rezultātiem, ja vien nav noteikts citādi. Puses apspriež izvērtējumu Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, vai tās attiecīgajās apakškomitejās saskaņā ar šā nolīguma 452. pantu, ja vien nav paredzēts citādi.

410. pants

Tiesību aktu tuvināšanai būtiskas attīstības tendences

1. Moldovas Republika nodrošina, ka tiesību akti, kas tuvināti Savienības tiesību aktiem, tiek efektīvi īstenoti un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai iekļautu Savienības tiesību aktu attīstības tendences savos valsts tiesību aktos attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecību un skatīti šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītie jautājumi).

2. Moldovas Republika atturas no pasākumiem, kas varētu kavēt tiesību aktu tuvināšanas mērķu un rezultātu sasniegšanu attiecībā uz šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

3. Savienība informē Moldovas Republiku par katru galīgo Eiropas Komisijas priekšlikumu par Savienības tiesību aktu pieņemšanu vai grozīšanu, kas ir būtiski, lai Moldovas Republika izpildītu tiesību aktu tuvināšanas pienākumu saskaņā ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

4. Moldovas Republika informē Savienību par leģislatīviem priekšlikumiem un pasākumiem, tostarp valsts praksi, kas var ietekmēt to, kā Moldovas Republika izpilda savus pienākumus saskaņā ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

5. Pēc pieprasījuma Puses apspriež ietekmi, kāda šā panta 3. un 4. punktā minētajiem jebkādiem priekšlikumiem vai pasākumiem ir uz Moldovas Republikas tiesību aktiem, vai to, kā tiek pildīti pienākumi saskaņā ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

6. Ja pēc tam, kad saskaņā ar šā nolīguma 409. pantu ir veikts izvērtējums, Moldovas Republika izdara grozījumus savos valsts tiesību aktos, lai ņemtu vērā izmaiņas šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6., 8. un 10. nodaļā, Savienība veic jaunu izvērtējumu saskaņā ar šā nolīguma 409. pantu. Ja Moldovas Republika veic jebkādus citus pasākumus, kas varētu ietekmēt tuvināto valsts tiesību aktu īstenošanu un izpildi, Savienība var veikt jaunu izvērtējumu saskaņā ar šā nolīguma 409. pantu.

7. Ja to pieprasa apstākļi, konkrētas priekšrocības, ko Savienība piešķīrusi, pamatojoties uz izvērtējumu, ka Moldovas Republikas tiesību akti ir tuvināti Savienības tiesību aktiem un tikuši efektīvi īstenoti un piemēroti, var uz laiku apturēt saskaņā ar 8. punktu, ja Moldovas Republika nav tuvinājusi savus valsts tiesību aktus, lai ņemtu vērā izmaiņas šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ja 6. punktā minētais izvērtējums liecina par to, ka Moldovas Republikas tiesību akti vairs nav tuvināti Savienības tiesību aktiem, vai ja Asociācijas padome, kas izveidota ar šā nolīguma 434. pantu, nepieņem lēmumu atjaunināt šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) saskaņā ar Savienības tiesību aktu attīstību.

8. Ja Savienība plāno īstenot jebkādu šādu apturēšanu, tā nekavējoties paziņo par to Moldovas Republikai. Viena mēnešu laikā pēc paziņojuma dienas Moldovas Republika par šo jautājumu var vērsties Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, sniedzot rakstisku pamatojumu. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai apspriež jautājumu trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja jautājumu neiesniedz Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai vai ja šī komiteja to nevar atrisināt trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, Savienība var apturēt priekšrocības. Apturēšanu nekavējoties atceļ, ja Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai šo jautājumu attiecīgi atrisina.

411. pants

Informācijas apmaiņa

Informācijas apmaiņa attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu saskaņā ar V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) notiek, izmantojot kontaktpunktus, kas izveidoti saskaņā ar šā nolīguma 358. panta 1. punktu.

412. pants

Vispārējs noteikums

1. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, pieņem procedūras, lai veicinātu tiesību aktu tuvināšanas izvērtēšanu un nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu, kas attiecas uz tiesību aktu tuvināšanu, tostarp veidu, saturu un valodu informācijas apmaiņai.

2. Visas atsauces uz konkrētu Savienības tiesību aktu šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) attiecas arī uz grozījumiem, papildinājumiem un aizvietojošiem pasākumiem, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pirms 2013. gada 29. novembra.

3. Kolīziju gadījumā šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6., 8. un 10. nodaļas noteikumi prevalē pār šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

4. Prasības par šīs nodaļas noteikumu pārkāpumiem netiek skatītas saskaņā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumiem.

VI SADAĻA

FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA, NOTEIKUMI PAR KRĀPŠANAS NOVĒRŠANU UN KONTROLI

1. NODAĻA

Finansiālā palīdzība

413. pants

Moldovas Republika saņem finansiālo palīdzību no attiecīgajiem ES finansējuma mehānismiem un instrumentiem. Moldovas Republika var saņemt arī aizdevumus no Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un citām starptautiskām finanšu iestādēm. Finansiāla palīdzība palīdzēs sasniegt šā nolīguma mērķus, un to sniegs saskaņā ar šo nodaļu.

414. pants

Galvenos finansiālās palīdzības principus paredz attiecīgajos ES Finanšu instrumentu noteikumos.

415. pants

Prioritārās jomas ES finansiālajai palīdzībai, par ko vienojušās Puses, nosaka gada programmās, kuru pamatā ir daudzgadu finanšu shēmas, kas atspoguļo politiskās prioritātes, par kurām panākta vienošanās. Minētajās programmās noteiktajā palīdzības apmērā ņem vērā Moldovas Republika vajadzības, nozares jaudas un reformu progresu, jo īpaši jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

416. pants

Lai darītu iespējamu pieejamo resursu optimālu izlietojumu, Puses cenšas īstenot ES palīdzību, cieši sadarbojoties un to koordinējot ar citām līdzekļu devējām valstīm, organizācijām un starptautiskām finanšu institūcijām, ievērojot starptautiskos palīdzības efektivitātes principus.

417. pants

Finansiālās palīdzības juridisko, administratīvo un tehnisko pamatu nosaka attiecīgajos nolīgumos starp Pusēm.

418. pants

Asociācijas padomi informē par finansiālās palīdzības gaitu un īstenošanu, un tās ietekmi uz šā nolīguma mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā attiecīgās Pušu iestādes savstarpēji un pastāvīgi sniedz atbilstīgu uzraudzības un novērtējuma informāciju.

419. pants

Puses īsteno palīdzības pasākumus saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem un sadarbojas, lai aizsargātu ES un Moldovas Republikas finanšu intereses saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu (Noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli).

2. NODAĻA

Noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli

420. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šā nolīguma IV protokolā noteiktās definīcijas.

421. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro visiem turpmākiem nolīgumiem vai finanšu instrumentiem, ko noslēdz starp Pusēm, un visiem citiem ES finanšu instrumentiem, kuriem Moldovas Republiku iespējams asociēs, neskarot jebkādas citas papildu atrunas par revīziju, pārbaudēm uz vietas, inspekcijām, kontrolēm un krāpšanas novēršanas pasākumiem, tostarp tiem, kurus veic Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

422. pants

Pasākumi, ar ko novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības

Puses veic efektīvus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, inter alia izmantojot savstarpēju administratīvo un juridisko palīdzību jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

423. pants

Informācijas apmaiņa un turpmāka sadarbība operatīvajā līmenī

1. Lai pareizi īstenotu šo nodaļu, ES iestādes un Moldovas Republikas kompetentās iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas puses pieprasījuma rīko apspriedes.

2. OLAF var vienoties ar attiecīgajām Moldovas Republikas iestādēm par turpmāku sadarbību krāpšanas novēršanas jomā, tostarp operatīvajiem pasākumiem ar Moldovas Republikas iestādēm.

3. Attiecībā uz personas datu nosūtīšanu un apstrādi piemēro šā nolīguma III sadaļas (Brīvība, drošība un tiesiskums) 13. pantu.

424. pants

Pārkāpumu, krāpšanas un korupcijas novēršana

1. Moldovas Republikas iestādes regulāri pārbauda, ka no ES līdzekļiem finansētās darbības ir pienācīgi īstenotas. Tās veic visus attiecīgos pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un seku labošanai.

2. Moldovas Republikas iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un izlabotu visa veida aktīvo vai pasīvo korupciju un nepieļauj interešu konfliktu visos posmos procedūrās, kas saistītas ar ES fondu īstenošanu.

3. Moldovas Republikas iestādes informē Eiropas Komisiju par jebkuru veikto preventīvo pasākumu.

4. Eiropas Komisijai ir tiesības iegūt pierādījumus saskaņā ar 56. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

5. Eiropas Komisijai ir tiesības iegūt pierādījumus arī par to, ka iepirkuma un dotāciju procedūrās ir ievēroti pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, tiek novērsti jebkādi interešu konflikti, sniegtas starptautiski atzītiem standartiem līdzvērtīgas garantijas un nodrošināta pareizas finanšu pārvaldības noteikumu ievērošana.

6. Šim nolūkam Moldovas Republikas kompetentās iestādes sniedz Eiropas Komisijai visu informāciju saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu un nekavējoties informēs Komisiju par jebkādām būtiskām izmaiņām to procedūrās vai sistēmās.

425. pants

Izmeklēšana un kriminālvajāšana

Moldovas Republikas iestādes nodrošina izmeklēšanu un kriminālvajāšanu gadījumos, kad valsts vai ES veiktās pārbaudēs konstatēts, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cits pārkāpums, tostarp interešu konflikts, vai ja pastāv aizdomas par to. Attiecīgos gadījumos OLAF var palīdzēt Moldovas Republikas kompetentajām iestādēm minētajā uzdevumā.

426. pants

Paziņošana par krāpšanu, korupciju un pārkāpumiem

1. Moldovas Republikas iestādes nekavējoties pārsūta Eiropas Komisijai jebkādu informāciju, kas nonākusi to rīcībā, attiecībā uz aizdomām par krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu nelikumīgu darbību vai konkrētu krāpšanas, korupcijas vai jebkādas citu nelikumīgas darbības gadījumu, tostarp interešu konfliktu, saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu. Gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu vai korupciju, informē arī OLAF.

2. Moldovas Republikas iestādes tāpat ziņo par visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar faktiem, kuri paziņoti saskaņā ar šo pantu. Ja nav paziņojamu gadījumu par faktisku krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu pārkāpumu vai par aizdomām attiecībā uz to, Moldovas Republikas iestādes informē Eiropas Komisiju katra kalendārā gada beigās.

427. pants

Revīzijas

1. Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Revīzijas palāta ir tiesīga pārbaudīt, vai visi izdevumi saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu ir veikti likumīgi un pareizi, un vai finanšu pārvaldība ir bijusi pareiza.

2. Revīzijas veic, pārbaudot gan uzņemtās saistības, gan veiktos maksājumus. Revīzijas veic, pamatojoties uz dokumentiem, un vajadzības gadījumā uz vietas jebkuras struktūras telpās, kura pārvalda vai piedalās ES līdzekļu izmantošanā. Revīzijas var veikt pirms kontu slēgšanas par konkrēto finanšu gadu un piecu gadu laikā pēc atlikuma izmaksas datuma.

3. Eiropas Komisijas inspektori vai citas Eiropas Komisijas vai Revīzijas palātas pilnvarotas personas var veikt pārbaudes un revīzijas, pamatojoties uz dokumentiem, un uz vietas jebkuras struktūras telpās, kura pārvalda ES līdzekļus vai piedalās to izmantošanā, kā arī attiecībā uz šādas struktūras apakšuzņēmējiem Moldovas Republikā.

4. Eiropas Komisija vai citas Eiropas Komisijas vai Revīzijas palātas pilnvarotas personas var attiecīgi piekļūt vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai, tostarp elektroniskā formātā. Par šīm piekļuves tiesībām būtu jāinformē visas Moldovas Republikas publiskā sektora iestādes un tās skaidri nostiprina līgumos, kas noslēgti šajā nolīgumā minēto instrumentu īstenošanai.

5. Šajā pantā minētās pārbaudes un revīzijas piemēro visiem uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kuri tieši vai netieši ir saņēmuši ES līdzekļus. Pildot savus uzdevumus, Eiropas Savienības Revīzijas palāta un Moldovas Republikas revīzijas struktūras sadarbojas uzticēšanās gaisotnē, vienlaikus saglabājot savu neatkarību.

428. pants

Pārbaudes uz vietas

1. Šā nolīguma ietvaros OLAF ir tiesīgs veikt pārbaudes un apskates uz vietas, lai aizsargātu ES finanšu intereses pret krāpšanu un citiem pārkāpumiem saskaņā ar noteikumiem Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām.

2. Pārbaudes un apskates uz vietas OLAF sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar kompetentajām Moldovas Republikas iestādēm.

3. Moldovas Republikas iestādes savlaicīgi informē par pārbaužu un apskašu uz vietas objektu, mērķi un juridisko pamatu, lai tās var sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā Moldovas Republikas kompetento iestāžu amatpersonas var piedalīties pārbaudēs un apskatēs uz vietas.

4. Ja attiecīgās Moldovas Republikas iestādes izrāda interesi, pārbaudes un apskates uz vietas OLAF var veikt kopā ar šīm iestādēm.

5. Ja kāds ekonomikas dalībnieks pretojas pārbaudei vai apskatei uz vietas, Moldovas Republikas iestādes sniedz OLAF nepieciešamo palīdzību, lai tas varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai apskates uz vietas.

429. pants

Administratīvie pasākumi un sodi

Administratīvos pasākumus un sodus Eiropas Komisija var uzlikt saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību.

430. pants

Līdzekļu atgūšana

1. Moldovas Republikas iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu nepamatoti izmaksātus ES līdzekļus.

2. Gadījumos, kad Moldovas Republikas iestādes ir tiesīgas izmantot ES līdzekļus, Eiropas Komisija ir pilnvarota atgūt nepamatoti izmaksātos ES līdzekļus, jo īpaši veicot finanšu korekcijas. Eiropas Komisija ņem vērā Moldovas Republikas iestāžu veiktos pasākumus, lai novērstu attiecīgo ES līdzekļu zudumus.

3. Pirms pieņemt lēmumu par līdzekļu atgūšanu, Eiropas Komisija apspriežas ar Moldovas Republiku par konkrēto jautājumu. Strīdus par līdzekļu atgūšanu apspriedīs Asociācijas padomē.

4. Gadījumos, kad Eiropas Komisija izmanto ES līdzekļus tieši vai netieši, uzticot budžeta izpildes uzdevumus trešajām personām, Eiropas Komisijas šā nolīguma šīs sadaļas ietvaros pieņemtos lēmumus, ar kuriem nosaka finansiālus pienākumus subjektiem, kas nav valstis, Moldovas Republikā īsteno saskaņā ar šādiem principiem:

a)	izpildi reglamentē Moldovas Republikā spēkā esošās civilprocesa normas. Valsts iestāde, ko lēmuma izpildei norīko Moldovas Republikas valdība un dara to zināmu Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Tiesai, lēmumam pievieno izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai lēmuma autentiskumu;

b)	pēc a) apakšpunktā minēto formalitāšu izpildes pēc attiecīgās puses lūguma tā var sākt izpildi saskaņā ar Moldovas Republiku tiesību aktiem, iesniedzot lietu tieši kompetentajai iestādei.

c)	izpildi var apturēt tikai ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir Moldovas Republikas attiecīgo tiesu kompetencē.

5. Moldovas Republikas valdības norīkotās iestādes izdod izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai akta autentiskumu. Izpildi nodrošina saskaņā ar Moldovas Republikas procesuālajiem noteikumiem. Eiropas Savienības Tiesa kontrolē likumību attiecībā uz lēmuma izpildīšanu.

6. Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, kas taisīti saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulu līgumā, šīs nodaļas ietvaros ir izpildāmi ar tādiem pašiem noteikumiem.

431. pants

Konfidencialitāte

Uz paziņoto vai citādi saskaņā ar šo nodaļu iegūto informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā aizsargājama tāpat, kā tamlīdzīgu informāciju aizsargā Moldovas Republikas tiesību akti un atbilstošie noteikumi, kas attiecas uz ES iestādēm. Šādu informāciju drīkst paziņot tikai tām personām ES, dalībvalstu vai Moldovas Republikas iestādēs, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot, tikai lai nodrošinātu Pušu finanšu interešu efektīvu aizsardzību.

432. pants

Tiesību aktu tuvināšana

Moldovas Republika tuvina savus tiesību aktus šā nolīguma XXXV pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

VII SADAĻA

INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĒJI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

IestāŽu sistēma

433. pants

Politiskais un politikas dialogs, tostarp par jautājumiem, kas saistīti ar nozaru sadarbību starp Pusēm, var notikt jebkurā līmenī. Periodisks politiskais dialogs norisinās šā nolīguma 434. pantā minētajā Asociācijas padomē un, Pušu pārstāvjiem regulāri tiekoties ministru līmenī, Pusēm savstarpēji vienojoties.

434. pants

1. Ar šo tiek izveidota Asociācijas padome. Tā uzrauga un novēro šā nolīguma piemērošanu un īstenošanu un periodiski pārskata šā nolīguma darbību, ņemot vērā tā mērķus.

2. Asociācijas padome regulāri tiekas ministru līmenī vismaz reizi gadā un kad apstākļi to pieprasa. Asociācijas padome saskaņā ar abpusēju vienošanos var sanākt jebkādā sastāvā.

3. Papildus šā nolīguma piemērošanas un īstenošanas uzraudzībai un novērošanai Asociācijas padome izpēta visus nozīmīgākos jautājumus, kas izriet no šā nolīguma, un visus abas Puses interesējošus divpusējus vai starptautiskus jautājumus.

435. pants

1. Asociācijas Padomes sastāvā ietilpst Eiropas Savienības Padomes locekļi un Eiropas Komisijas locekļi, no vienas puses, un Moldovas Republikas valdības locekļi, no otras puses.

2. Asociācijas padome pieņem savu reglamentu.

3. Asociācijas padomi pārmaiņus vada Savienības un Moldovas Republikas pārstāvis.

4. Attiecīgā gadījumā un, savstarpēji vienojoties, Asociācijas padomes darbā kā novērotāji var piedalīties pārstāvji no citām struktūrām.

436. pants

1. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Asociācijas padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus šā nolīguma darbības jomā un tajā paredzētajos gadījumos. Šādi lēmumi ir saistoši Pusēm, kuras veic atbilstīgus pasākumus, tostarp nepieciešamības gadījumā arī pasākumus saskaņā ar šo nolīgumu izveidotās struktūrās, lai lēmumus izpildītu. Asociācijas padome var sniegt arī ieteikumus. Lēmumus un ieteikumus pieņem, Pusēm vienojoties, pēc attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanas.

2. Saskaņā ar mērķi pakāpeniski tuvināt Moldovas Republikas tiesību aktus Savienības tiesību aktiem, kā tas noteikts šajā nolīgumā, Asociācijas padome būs forums, kurā apmainās ar informāciju par ES un Moldovas Republikas tiesību aktiem – sagatavošanā un spēkā esošiem, un par īstenošanas, izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumiem.

3. Saskaņā ar šā panta 1. punktu, Asociācijas padome ir pilnvarota atjaunināt vai grozīt šā nolīguma pielikumus, neskarot nekādus īpašus noteikumus saskaņā ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

437. pants

1. Ar šo ir izveidota Asociācijas komiteja. Tā palīdz Asociācijas padomei pildīt tās pienākumus.

2. Asociācijas komitejas sastāvā ietilpst Pušu pārstāvji parasti augstāko civildienesta ierēdņu līmenī.

3. Asociācijas komiteju pārmaiņus vada Savienības un Moldovas Republikas pārstāvis.

438. pants

1. Asociācijas padome savā reglamentā paredz Asociācijas komitejas pienākumus un darba kārtību, kuras pienākumos ietilpst arī Asociācijas padomes sanāksmju sagatavošana. Asociācijas komiteja tiekas vismaz reizi gadā.

2. Asociācijas padome var deleģēt Asociācijas komitejai jebkuru no savām pilnvarām, tostarp pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus.

3. Asociācijas komitejai ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētos gadījumos un jomās, kurās Asociācijas padome tai ir deleģējusi savas pilnvaras. Minētie lēmumi ir Pusēm saistoši, un tās veic atbilstošus pasākumus to izpildei. Asociācijas komiteja lēmumus pieņem, Pusēm vienojoties.

4. Asociācijas komiteja tiekas īpašā sastāvā, lai risinātu visus jautājumus, kas saistīti ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Asociācijas komiteja minētajā sastāvā tiekas vismaz reizi gadā.

439. pants

1. Asociācijas komitejai palīdz apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu.

2. Asociācijas padome var lemt izveidot jebkādu citu īpašu komiteju vai struktūru īpašās jomās, ja tas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai, un nosaka šādu īpašo komiteju vai struktūru sastāvu, pienākumus un darba kārtību. Turklāt šādas īpašas komitejas vai struktūras var apspriest visus jautājumus, ko tās uzskata par svarīgiem, neskarot nevienu šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) īpašo noteikumu.

3. Asociācijas komiteja var arī izveidot apakškomitejas, tostarp lai apkopotu datus par regulāro dialogu gaitu, kas minēti šajā nolīgumā.

4. Apakškomitejām ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētos gadījumos. Tās regulāri pēc pieprasījuma atskaitās par savu darbu Asociācijas komitejai.

5. Apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), savlaicīgi pirms savām sanāksmēm informē Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, par sanāksmju datumu un dienaskārtību. Par savām darbībām tā ziņo katrā regulārajā sanāksmē, ko rīko Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā.

6. Apakškomiteju pastāvēšana neliedz Pusēm iesniegt jebkuru jautājumu tieši izskatīšanai Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā.

440. pants

1. Ar šo izveido Parlamentāro asociācijas komiteju. Tā sastāv no Eiropas Parlamenta locekļiem, no vienas puses, un Moldovas Republikas parlamenta locekļiem, no otras puses, kā forums, kurā tikties un apmainīties viedokļiem. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu.

2. Parlamentārā asociācijas komiteja pieņem savu reglamentu.

3. Parlamentāro asociācijas komiteju vada pārmaiņus attiecīgi Eiropas Parlamenta pārstāvis un Moldovas Republikas parlamenta pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, ko paredz komitejas reglamentā.

441. pants

1. Parlamentārā asociācijas komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā nolīguma īstenošanu no Asociācijas padomes, kas tad sniedz Parlamentārā asociācijas komitejai pieprasīto informāciju.

2. Parlamentārā asociācijas komiteju informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem.

3. Parlamentārā asociācijas komiteja var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei.

4. Parlamentārā asociācijas komiteja var izveidot Parlamentārās asociācijas apakškomitejas.

442. pants

1. Puses arī veicina regulāras pilsoniskās sabiedrības pārstāvju sanāksmes, lai informētu viņus un apkopotu viņu pienesumu šā nolīguma īstenošanai.

2. Ar šo tiek izveidots Pilsoniskās sabiedrības forums. Tas sastāv no pārstāvjiem no ES pilsoniskās sabiedrības, tostarp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvjiem, un Moldovas Republikas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā forums, kurā tie var tikties un apmainīties viedokļiem. Tas pats nosaka sanāksmju biežumu.

3. Pilsoniskās sabiedrības forums pieņem savu reglamentu.

4. Pilsoniskās sabiedrības forumu vada pārmaiņus attiecīgi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvis un Moldovas Republikas pilsoniskās sabiedrības pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, ko paredz foruma reglamentā.

443. pants

1. Pilsoniskās sabiedrības forumu informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem.

2. Pilsoniskās sabiedrības forums var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei.

3. Asociācijas padome un Parlamentārā asociācijas padome uztur regulārus kontaktus ar Pilsoniskās sabiedrības foruma pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu viedokli par šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2. NODAĻA

Vispārēji un nobeiguma noteikumi

444. pants

Tiesu un administratīvo iestāžu pieejamība

Šā nolīguma darbības jomā katra Puse apņemas nodrošināt, lai otras Puses fiziskajām un juridiskajām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar pirmās Puses pašas valstspiederīgajiem būtu pieeja Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām iestādēm, lai aizstāvētu savas individuālās tiesības un īpašumtiesības.

445. pants

Piekļuve oficiāliem dokumentiem

Šā nolīguma noteikumi neskar Pušu attiecīgo iekšējo normatīvo aktu piemērošanu attiecībā uz publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem.

446. pants

Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ

Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt jebkādus pasākumus,

a)	ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu pretrunā tās drošības interesēm;

b)	kas attiecas uz ieroču, munīcijas un kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību, vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem; un

ko tā uzskata par būtisku savai drošībai nopietnu iekšēju traucējumu gadījumā, kas ietekmē likumības un kārtības uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, vai lai izpildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies miera un starptautiskās drošības saglabāšanas nolūkā.

447. pants

Diskriminācijas aizliegums

1. Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, un neskarot nekādus tā īpašos noteikumus:

a)	pasākumi, ko Moldovas Republika piemēro Savienībai vai tās dalībvalstīm, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp dalībvalstīm, to valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām; un

b)	pasākumi, ko Savienība vai tās dalībvalstis piemēro Moldovas Republikai, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp Moldovas Republikas valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām.

2. Šā panta 1. punkts neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgas nodokļu tiesību aktu normas nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis ir atšķirīgs viņu dzīvesvietas dēļ.

448. pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Moldovas Republika pakāpeniski tuvinās savus tiesību aktus ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, kas minēti šā nolīguma pielikumos, pamatojoties uz šajā nolīgumā noteiktajām saistībām un saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem. Šis noteikums neskar īpašos noteikumus un pienākumus par regulējuma tuvināšanu saskaņā ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

449. pants

Dinamiskā tuvināšana

Saskaņā ar mērķi, ka Moldovas Republika pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus ES tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz saistībām, kas noteiktas šā nolīguma III, IV, V un VI sadaļā, un saskaņā ar šā nolīguma pielikumu noteikumiem, Asociācijas padome periodiski pārskata un atjaunina minētos pielikumus, tostarp lai atspoguļotu ES tiesību aktu attīstību, kā noteikts šajā nolīgumā. Šis noteikums neskar īpašos noteikumus saskaņā ar šā nolīguma V sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

450. pants

Pārraudzība

Pārraudzība nozīmē nepārtrauktu šā nolīguma pasākumu īstenošanas un izpildes progresa novērtējumu. Puses sadarbosies, lai sekmētu pārraudzības procesu saskaņā ar institucionālo struktūru satvaru, kas izveidots atbilstīgi šim nolīgumam.

451. pants

Tiesību aktu tuvināšanas izvērtējums

1. ES izvērtē Moldovas Republikas tiesību aktu tuvināšanu ES tiesību aktiem, kā noteikts šai nolīgumā. Tas ietver īstenošanas un izpildes aspektus. Minētos izvērtējumus var veikt ES viena pati, ES pēc vienošanās ar Moldovas Republiku vai abas Puses kopā. Lai atvieglotu izvērtēšanu, Moldovas Republika ziņo ES par tiesību aktu tuvināšanas virzību – attiecīgos gadījumos pirms pārejas laiku beigām, kas noteikti šajā nolīgumā attiecībā uz ES tiesību aktiem. Ziņošanā un izvērtēšanā, ietverot izvērtēšanas kārtību un biežumu, ņems vērā īpašo kārtību, kas paredzēta šajā nolīgumā vai saskaņā ar šo līgumu izveidoto struktūru lēmumos.

2. Tiesību aktu tuvināšanas izvērtēšana var ietvert apmeklējumus uz vietas, piedaloties ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, nevalstiskām organizācijām, uzraudzības iestādēm, neatkarīgiem ekspertiem un citām personām pēc vajadzības.

452. pants

Pārraudzības rezultāti, tostarp tiesību aktu tuvināšanas izvērtējums

1. Uzraudzības rezultātus, tostarp tuvināšanās izvērtējumu, kā noteikts šā nolīguma 451. pantā, apspriež visās attiecīgajās struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu. Šādas struktūras vienprātīgi var pieņemt kopīgus ieteikumus, ko iesniedz Asociācijas padomei.

2. Ja Puses piekrīt, ka nepieciešamie pasākumi, kas minēti šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ir īstenoti un izpildīti, Asociācijas padome saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas šā nolīguma 436. pantā, piekrīt tālākai tirgus atvēršanai, kā definēts šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

3. Šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru nepiemēro ne kopīgam ieteikumam, kas minēts šā panta 1. punktā un ko iesniedz Asociācijas padomei, ne arī šāda ieteikuma nesagatavošanai. Šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru nepiemēro ne lēmumam, ko pieņēmusi attiecīgā iestāde saskaņā ar šo nolīgumu, ne arī jautājumam par šāda lēmuma nepieņemšanu.

453. pants

Pienākumu izpilde

1. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar šo nolīgumu. Tās nodrošina, ka šā nolīguma mērķi tiek sasniegti.

2. Puses vienojas pa attiecīgiem kanāliem nekavējoties apspriesties par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai šā nolīguma piemērošanu labā ticībā un citiem Pušu attiecību aspektiem, ja to lūdz kāda no Pusēm.

3. Puses nodod Asociācijas padomei izskatīšanai jebkuru strīdu, kas saistīts ar šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā, saskaņā ar šā nolīguma 454. pantu. Asociācijas padome var atrisināt strīdu ar saistošu lēmumu.

454. pants

Strīdu izšķiršana

1. Ja starp Pusēm rodas strīds par šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā, jebkura Puse nosūta otrai Pusei un Asociācijas padomei oficiālu pieprasījumu atrisināt konkrēto strīdu. Atkāpjoties no iepriekš minētā, strīdus par šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā reglamentē tikai minētās sadaļas 14. nodaļa (Strīdu izšķiršana).

2. Puses cenšas atrisināt strīdu, sākot labas gribas apspriedes Asociācijas padomē un citās attiecīgās struktūrās, kas minētas šā nolīguma 437. un 439. pantā, ar mērķi iespējami īsā laikā sasniegt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

3. Puses sniedz Asociācijas padomei un citām attiecīgām struktūrām visu informāciju, kas vajadzīga situācijas padziļinātai izskatīšanai.

4. Kamēr strīds nav atrisināts, to apspriež katrā Asociācijas padomes sanāksmē. Strīdu uzskata par atrisinātu, tiklīdz Asociācijas padome ir pieņēmusi saistošu lēmumu šajā jautājumā, kā tas paredzēts šā nolīguma 453. panta 3. punktā, vai ja tā paziņojusi, ka strīds ir izbeigts. Apspriešanās par strīdu var notikt jebkurā Asociācijas komitejas vai kādas citas attiecīgas struktūras, kas minēta šā nolīguma 407. pantā, sanāksmē saskaņā ar Pušu vienošanos, vai ja to pieprasa kāda no Pusēm. Apspriešanās var notikt arī rakstveidā.

5. Visa informācija, kas izpausta apspriešanās laikā, ir konfidenciāla.

455. pants

Atbilstīgi pasākumi pienākumu neizpildes gadījumā

1. Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, ja jautājums nav atrisināts trīs mēnešu laikā no oficiālā pieprasījuma iesniegšanas par strīda izšķiršanu saskaņā ar šā nolīguma 454. pantu, ja prasītāja Puse turpina uzskatīt, ka otra Puse joprojām nav izpildījusi kādu pienākumu saskaņā ar šo nolīgumu. Prasību par trīs mēnešus ilgu apspriešanās laikposmu nepiemēro izņēmuma gadījumos, kas izklāstīti šā panta 3. punktā.

2. Izvēloties atbilstīgos pasākumus, priekšroku dod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbībai. Izņemot šā panta 3. punktā aprakstītos gadījumus, šādi pasākumi nevar ietvert saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem paredzēto, šā nolīguma V sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) minēto tiesību vai pienākumu apturēšanu. Saskaņā ar šā panta 1. punktu veiktos pasākumus nekavējoties paziņo Asociācijas padomei, un par tiem apspriežas saskaņā ar šā nolīguma 453. panta 2. punktu un tiem piemēro strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šā nolīguma 453. panta 3. punktu un 454. pantu.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētie izņēmumi attiecas uz:

a)	šā nolīguma denonsēšanu, kas nav sankcionēta no starptautisko tiesību vispārējo noteikumu viedokļa; vai

b)	šā nolīguma I sadaļas (Vispārēji principi) 2. pantā minēto šā nolīguma būtisko elementu pārkāpumu, ko izdara otra Puse.

456. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem

1. Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1994. gada 28. novembrī un kas stājās spēkā 1998. gada 1. jūlijā, ar šo ir atcelts.

2. Šis nolīgums aizstāj 1. punktā minēto nolīgumu. Atsauces uz minēto nolīgumu visos pārējos Pušu nolīgumos uzskata par atsaucēm uz šo nolīgumu.

3. Šis nolīgums aizstāj Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas parakstīts Briselē 2012. gada 26. jūnijā un kas stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī.

457. pants

1. Kamēr atbilstīgi šim nolīgumam nav panāktas līdzvērtīgas tiesības fiziskām personām un ekonomikas dalībniekiem, šis nolīgums neskar tiesības, kas tām nodrošinātas esošos nolīgumos, kuri ir saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republikai, no otras puses.

2. Esošos nolīgumus attiecībā uz konkrētām sadarbības jomām, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā, uzskata par vispārējo divpusējo attiecību, ko regulē šis nolīgums, un par kopējās institucionālās struktūras daļu.

458. pants

1. Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot īpašus nolīgumus, kas ietilpst tā darbības jomā. Šādi nolīgumi ir vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, sastāvdaļa un kopējās institucionālās struktūras daļa.

2. Neskarot attiecīgos noteikumus Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, šis nolīgums un saskaņā ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Moldovas Republiku vai attiecīgos gadījumos noslēgt jaunus sadarbības nolīgumus ar Moldovas Republiku.

459. pants

Pielikumi un protokoli

Šā nolīguma pielikumi un protokoli ir tā sastāvdaļa.

460. pants

Darbības laiks

1. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

2. Jebkura no Pusēm šo nolīgumu var denonsēt, par to paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas.

461. pants

Pušu definīcija

Šajā nolīgumā “Puses” ir ES vai tās dalībvalstis, vai ES un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību, un – attiecīgā gadījumā – tas attiecas arī uz Euratom saskaņā ar tās pilnvarām atbilstoši Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, no vienas puses, un Moldovas Republika, no otras puses.

462. pants

Teritoriālā piemērošana

1. Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un atbilstoši minētajos līgumos izklāstītajiem nosacījumiem un, neskarot šā panta 2. punktu, no otras puses, Moldovas Republikas teritorijā.

2. Šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošana attiecībā uz Moldovas Republikas apgabaliem, kurus Moldovas Republikas valdība faktiski nekontrolē, sākas tad, kad Moldovas Republika nodrošina attiecīgi šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīgu īstenošanu un izpildi visā tās teritorijā.

3. Asociācijas padome pieņem lēmumu par to, kad šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīga īstenošana un izpilde ir nodrošināta visā Moldovas Republikas teritorijā.

4. Ja viena Puse uzskata, ka attiecīgi šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīga īstenošana un izpilde šā panta 2. punktā minētajos Moldovas Republikas apgabalos vairs netiek nodrošināta, minētā Puse drīkst pieprasīt, lai Asociācijas padome pārskata attiecīgi šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanas turpināšanu attiecībā uz konkrētajiem apgabaliem. Asociācijas Padome pārbauda situāciju un trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanas turpināšanu. Ja Asociācijas padome nepieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanu aptur attiecībā uz konkrētajiem apgabaliem, līdz Asociācijas padome pieņem lēmumu.

5. Saskaņā ar šo pantu pieņemtie Asociācijas padomes lēmumi par šā nolīguma vai tā V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanu attiecas uz minēto sadaļu kopumā un tie nevar attiekties uz sadaļas daļām.

463. pants

Šā nolīguma depozitārs

Šā nolīguma depozitārs ir Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts.

464. pants

Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana

1. Puses ratificē vai apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām iekšējām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

2. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas dienas.

3. Neatkarīgi no šā panta 2. punkta, Savienība un Moldovas Republika vienojas provizoriski piemērot šo nolīgumu daļēji, kā to norādījusi Savienība un kā izklāstīts šā panta 4. punktā, saskaņā ar attiecīgajām iekšējām procedūrām un piemērojamajiem tiesību aktiem.

4. Provizoriska piemērošana stājas spēkā no otrā mēneša pirmās dienas pēc tam, kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis:

a)	Savienības paziņojumu, ka ir pabeigtas šis nolūkam nepieciešamās procedūras, norādot, kuras nolīguma daļas tiek piemērotas provizoriski; un

b)	Moldovas Republikas paziņojumu, ka ir pabeigtas nepieciešamās procedūras, lai nolīgumu piemērotu provizoriski.

5. Šā nolīguma attiecīgo noteikumu, tostarp tā attiecīgo pielikumu un protokolu, kā izklāstīts 459. pantā, nolūkos jebkuru atsauci uz “šā nolīguma spēkā stāšanās dienu” šādos noteikumos saprot kā “dienu, no kuras šo nolīgumu piemēro provizoriski” saskaņā ar šā panta 3. punktu.

6. Šā nolīguma provizoriskas piemērošanas laikā turpina piemērot Partnerības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1994. gada 28. novembrī un stājās spēkā 1998. gada 1. jūlijā, noteikumus, ciktāl uz tiem neattiecas šā nolīguma provizoriska piemērošana.

7. Katra Puse var rakstiski paziņot šā nolīguma depozitāram savu nodomu pārtraukt provizoriski piemērot šo nolīgumu. Nolīgumu pārtrauc piemērot provizoriski, kad ir pagājuši seši mēneši no brīža, kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis paziņojumu.

465. pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā un ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Voor het Koninkrijk België

Pour le Royaume de Belgique

Für das Königreich Belgien

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

За Република България

Za Českou republiku

For Kongeriget Danmark

Für die Bundesrepublik Deutschland

Eesti Vabariigi nimel

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de España

Pour la République française

Za Republiku Hrvatsku

Per la Repubblica italiana

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Latvijas Republikas vārdā –

Lietuvos Respublikos vardu

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Magyarország részéről

Għar-Repubblika ta' Malta

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Pela República Portuguesa

Pentru România

Za Republiko Slovenijo

Za Slovenskú republiku

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

För Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За Европейската общност за атомна енергия

Por la Comunidad Europea de la Energía Atómica

Za Evropské společenství pro atomovou energii

For Det Europæiske Atomenergifællesskab

Für die Europäische Atomgemeinschaft

Euroopa Aatomienergiaühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα Ατομικής Ενέργειας

For the European Atomic Energy Community

Pour la Communauté européenne de l'énergie atomique

Za Europsku zajednicu za atomsku energiju

Per la Comunità europea dell'energia atomica

Eiropas Atomenerģijas Kopienas vārdā –

Europos atominés energijos bendrijos vardu

Az Európai Atomenergia-közösség részéről

F'isem il-Komunità Ewropea tal-Enerġija Atomika

Voor de Europese Gemeenschap voor Atoomenergie

W imieniu Europejskiej Wspólnoty Energii Atomowej

Pela Comunidade Europeia da Energia Atómica

Pentru Comunitatea Europeană a Energiei Atomice

Za Európske spoločenstvo pre atómovú energiu

Za Evropsko skupnost za atomsko energtjo

Euroopan atomienergiajärjestön puolcsta

För Europeiska atomenergigemenskapen

Pentru Republica Moldova

(1) Šajā nolīgumā “preces” ir produkti VVTT 1994 nozīmē, ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi.

(2) To vien, ka dažu valstu fiziskām personām vajadzīga vīza, bet citu valstu personām nav vajadzīga vīza, neuzskata par priekšrocību likvidēšanu vai mazināšanu konkrētu saistību dēļ.

(3) Lielākas noteiktības labad minētajā teritorijā ietver ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā (UNCLOS).

(4) Juridisku personu kontrolē cita juridiska persona, ja šai juridiskajai personai ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības.

(5) Lielākai noteiktībai – kodolmateriālu pārstrāde ietver visas darbības, kas ietvertas ANO ISIC REV 3.1, 2002, kods 2330.

(6) Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, iekšzemes kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu dalībvalsts vai Moldovas Republikas ostu vai punktu un citu ostu vai punktu dalībvalstī vai Moldovas Republikā, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts UNCLOS, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā ostā vai punktā, kas atrodas dalībvalstī vai Moldovas Republikā.

(7) Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai gaisa pārvadājumu jomā nosaka Nolīgumā starp ES un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku par Kopējās aviācijas telpas izveidi.

(8) Šis pienākums neattiecas uz ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, uz ko neattiecas šī nodaļa, tostarp noteikumiem par strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām, kas atrodami citos nolīgumos.

(9) Šis pienākums neattiecas uz ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, uz ko neattiecas šī nodaļa, tostarp noteikumiem par strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām, kas atrodami citos nolīgumos.

(10) Tas ietver šā nolīguma šo nodaļu un XXVII-A un XXVII-E pielikumu.

(11) Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, iekšzemes kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu dalībvalsts vai Moldovas Republikas ostu vai punktu un citu ostu vai punktu dalībvalstī vai Moldovas Republikā, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts UNCLOS, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā ostā vai punktā, kas atrodas dalībvalstī vai Moldovas Republikā.

(12) Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai gaisa pārvadājumu jomā nosaka Nolīgumā starp ES un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku par Kopējās aviācijas telpas izveidi.

(13) Atsauce “kura nav bezpeļņas organizācija” attiecas tikai uz Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Austriju, Portugāli, Slovēniju, Somiju un Apvienoto Karalisti.

(14) Uzņemošajam uzņēmumam var uzlikt pienākumu iepriekšējai apstiprināšanai iesniegt mācību programmu, kurā aptverts uzturēšanās laiks un parādīts, ka uzturēšanās nolūks ir mācības. Attiecībā uz Čehijas Republiku, Vāciju, Spāniju, Franciju, Ungāriju un Austriju apmācībai jābūt saistītai ar saņemto akadēmisko grādu.

(15) Apvienotā Karaliste: kategorija “tirdzniecības pārstāvis” ir atzīta tikai attiecībā uz pakalpojumu pārdevējiem.

(16) Šā punkta d) un e) apakšpunktā minētais līgums par pakalpojumu sniegšanu atbilst tās Puses tiesību aktu prasībām, noteikumiem un prasībām, kurā līgumu izpilda.

(17) Šā punkta d) un e) apakšpunktā minētais līgums par pakalpojumu sniegšanu atbilst tās Puses tiesību aktu prasībām, noteikumiem un prasībām, kurā līgumu izpilda.

(18) Iegūtai pēc pilngadības sasniegšanas.

(19) Ja grāds vai kvalifikācija nav iegūta Pusē, kur tiek sniegti pakalpojumi, minētā Puse var izvērtēt, vai tas atbilst akadēmiskajam grādam, kas tiek prasīts tās teritorijā.

(20) Ja grāds vai kvalifikācija nav iegūta Pusē, kur tiek sniegti pakalpojumi, minētā Puse var izvērtēt, vai tas atbilst akadēmiskajam grādam, kas tiek prasīts tās teritorijā.

(21) Licences maksa neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm vai obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.

(22) Ar “CPC” apzīmē Centrālo produkcijas klasifikāciju, kā izklāstīts ANO Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov., 1991. g.

(23) Licenču maksa neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm vai obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.

(24) Pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt līdztiesību vai tiešo nodokļu faktisku uzlikšanu vai iekasēšanu, pieskaitāmi pasākumi, kurus Puse veic atbilstīgi savai nodokļu sistēmai un kuri:

a)	attiecas uz uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas nav rezidenti, atzīstot to, ka nerezidentu nodokļu pienākumus nosaka attiecībā uz apliekamām vērtībām, ko ieved no Puses teritorijas vai kas atrodas Puses teritorijā;

b)	attiecas uz nerezidentiem, lai nodrošinātu nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu Puses teritorijā;

c)	attiecas uz nerezidentiem vai rezidentiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa maksāšanas vai nodokļa nemaksāšanu, ieskaitot atbilstības panākšanas pasākumus;

d)	attiecas uz pakalpojumu patērētājiem, ko sniedz otras Puses teritorijā vai no tās, ar nolūku nodrošināt nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu no šādiem patērētājiem, ko iegūst Puses teritorijā;

e)	nošķir uzņēmējus un pakalpojumu sniedzējus, kas ir nodokļu maksātāji par visā pasaulē apliekamām vienībām, no citiem ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, atzīstot viņu nodokļu bāzes atšķirību, vai

f)	nosaka, piešķir vai iedala rezidentu vai filiāļu, vai saistīto personu starpā, vai vienas personas filiāļu ienākumu, peļņu, ieņēmumus, zaudējumus, atskaitījumus vai kredītus, lai nodrošinātu Puses nodokļu bāzi.

Nodokļu terminus vai jēdzienus, kas minēti šā punkta f) apakšpunktā un šajā zemsvītras piezīmē nosaka saskaņā ar nodokļu definīcijām un jēdzieniem vai līdzvērtīgām vai līdzīgām definīcijām un jēdzieniem atbilstīgi tās Puses iekšzemes tiesību aktiem, kura nosaka pasākumu.

(25) Šajā nodaļā “fiksācija” nozīmē skaņas vai attēlu iemiesojumu vai to atveidojumus, no kā tos var uztvert, reproducēt vai pārraidīt ar ierīces palīdzību.

(26) Jēdziens “aplinkus norādījums” nozīmē jo īpaši izmantošanu jebkādā veidā attiecībā uz produktiem, kuri iekļauti harmonizētās sistēmas (HS) 20.09. pozīcijā, lai arī tikai tiktāl, ciktāl tos attiecina uz vīniem, kas iekļauti HS 22.04. pozīcijā, aromatizētajiem vīniem, kas iekļauti HS 22.05. pozīcijā, un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas iekļauti HS 22.08. pozīcijā.

(27) Piemērojot šo pantu, Puse var uzskatīt, ka dizainparaugs, kam ir individuāla būtība, ir oriģināls.

(28) Šajā pantā “zāles” ir:

i)	jebkura viela vai vielu salikums, kas paredzēts cilvēku slimību ārstēšanai vai novēršanai, vai

ii)	jebkura viela vai vielu kombinācija, ko var ordinēt cilvēkiem slimību diagnosticēšanas vai cilvēka fizioloģisko funkciju atjaunošanas, uzlabošanas vai ietekmēšanas nolūkā.

Zāles ietver, piemēram, ķīmiskos preparātus, bioloģiskās izcelsmes zāles (piemēram, vakcīnas, (anti)toksīni), arī no cilvēka asinīm un plazmas iegūtas zāles, jaunieviestas terapijas zāles (piemēram, gēnu terapijas zāles un šūnu terapijas zāles), augu izcelsmes zāles un radiofarmaceitiskos preparātus;

(29) Šajā pantā jēdziens “šaura lietošana” ir augu aizsardzības līdzekļa lietošana Puses teritorijā augiem vai augu produktiem, kas netiek plaši audzēti minētajā Pusē vai tiek plaši audzēti, lai apmierinātu ārkārtēju augu aizsardzības vajadzību.

(30) Šajā apakšiedaļā jēdziens “intelektuālā īpašuma tiesības” ietver vismaz šādas tiesības: autortiesības, blakustiesības, datu bāzes veidotāja sui generis tiesības, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju autora tiesības, preču zīmju tiesības, dizainparaugu tiesības, patenttiesības, tostarp no papildu aizsardzības sertifikātiem iegūtās tiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, funkcionāla modeļa tiesības, augu šķirņu tiesības, un tiesības uz tirdzniecības nosaukumiem, ciktāl iekšējos tiesību aktos tās ir aizsargātas kā ekskluzīvas tiesības.

(31) Šajā pantā “preces, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības”, ir:

“viltotas preces”, proti:

i)	preces, ieskaitot iepakojumu, uz kurām bez atļaujas ir preču zīme, kas ir identiska preču zīmei, kura ir likumīgi reģistrēta tādam pašam preču veidam, vai preču zīme, kuru būtiskajos aspektos nevar atšķirt no tādas preču zīmes un kas tādējādi pārkāpj preču zīmes turētāja tiesības,

ii)	jebkurš preču zīmes simbols (piemēram, logotips, etiķete, uzlīme, prospekts, lietošanas pamācība vai garantijas dokuments), pat ja uzrādīts atsevišķi, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā preces, kas minētas i) daļā,

iii)	iepakojuma materiāls, uz kura ir norādītas viltotu preču zīmes, uzrādīts atsevišķi, ar tiem pašiem nosacījumiem kā preces, kas minētas i) daļā,

“pirātpreces”, proti, preces, kas ir kopijas vai ietver kopijas, kuras ir izgatavotas bez autortiesību turētāja piekrišanas vai tās personas piekrišanas, ko attiecīgi pilnvarojis tiesību turētājs valstī, kurā preces ražotas, un kuras ir izgatavotas tieši vai netieši vadoties no izstrādājuma, ja šādas kopijas izgatavošana būtu radījusi autortiesību vai ar tām saistītu tiesību vai dizaina tiesību pārkāpumu saskaņā ar importētājas valsts tiesību aktiem, neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas iekšējos tiesību aktos,

c)	preces, ar ko atbilstoši tās Puses tiesību aktiem, kurā iesniegts pieprasījums muitai rīkoties, pārkāpj patentu, augu šķirņu tiesības vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(32) Jēdziens “vispārēja tautsaimnieciska nozīme” skaidrojams tāpat kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. pantā un jo īpaši saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

(33) Kā tas noteikts Eiropas Padomes 2007. gada 20. jūnijaIeteikumā CM/Rec(2007)7 no Ministru Komitejas dalībvalstīm par labu pārvaldību.

(34) Ja šajā nodaļā ir minēti nodarbinātības jautājumi, tie ietver jautājumus saistībā ar SDO stratēģiskajiem mērķiem, ar kuru starpniecību ir izteikta pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanas programma, kā par to vienojās SDO 2008. gada Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai.

I PIELIKUMS

III SADAĻAI (BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/24/EK (2006. gada 15. marts) par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu

Saistības un datu aizsardzības principi

Puses šā nolīguma vai citu nolīgumu īstenošanas kontekstā nodrošina tiesību aktos noteiktu datu aizsardzības līmeni, kas atbilst vismaz līmenim, kurš noteikts Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, Padomes Pamatlēmumā 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, kā arī Eiropas Padomes Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ETS Nr. 108), kas parakstīta 1981. gada 28. janvārī, un tās Papildu protokolā par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (ETS Nr. 181), kurš parakstīts 2001. gada 8. novembrī. Attiecīgos gadījumos Puses ņem vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu Nr. R (87) 15 (1987. gada 17. septembris), ar ko regulē personas datu izmantošanu policijas jomā.

Turklāt piemēro šādus principus:

gan nosūtītāja iestāde, gan saņēmēja iestāde veic visus atbilstīgos pasākumus, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu personas datu labošanu, dzēšanu vai piekļuves slēgšanu gadījumos, kad apstrāde neatbilst šā nolīguma 13. panta noteikumiem, īpaši, ja šie dati nav adekvāti, atbilstīgi vai precīzi, vai ja tie nav samērīgi ar apstrādes nolūkiem. Tas paredz to, ka otra Puse ir jāinformē par jebkādu datu labošanu, dzēšanu un piekļuves noslēgšanu;

b)	saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma informē nosūtītāju iestādi par nosūtīto datu izmantošanu un par iegūtajiem rezultātiem;

c)	personas datus drīkst nosūtīt tikai kompetentajām iestādēm. Datu talāknosūtīšanai citām iestādēm ir nepieciešama nosūtītājas iestādes iepriekšēja atļauja;

d)	nosūtītāju un saņēmēju iestāžu pienākums ir rakstveidā reģistrēt personas datu paziņošanu un saņemšanu.

II PIELIKUMS

IV SADAĻAS 3. NODAĻAI (SABIEDRĪBU TIESĪBAS, GRĀMATVEDĪBA UN REVĪZIJA UN KOPRORATĪVĀ PĀRVALDĪBA)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Sabiedrību tiesības

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/101/EK (2009. gada 16. septembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Otrā direktīva 77/91/EEK (1976. gada 13. decembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses, kas grozīta ar Direktīvām 92/101/EEK, 2006/68/EK un 2009/109/EK

Termiņi: Direktīvas 77/91/EEK noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Trešā direktīva 78/855/EEK (1978. gada 9. oktobris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos, un kas grozīta ar Direktīvām 2007/63/EK un 2009/109/EK

Termiņi: Direktīvas 78/855/EEK noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Sestā direktīva 82/891/EEK (1982. gada 17. decembris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu, un kas grozīta ar Direktīvām 2007/63/EK un 2009/109/EK

Termiņi: Direktīvas 82/891/EEK noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Vienpadsmitā direktīva 89/666/EEK (1989. gada 21. decembris) par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/102/EK (2009. gada 16. septembris) uzņēmējdarbības tiesību jomā par viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Grāmatvedība un revīzija

Padomes Ceturtā direktīva 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Septītā direktīva 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Ieteikums 2008/362/EK (2008. gada 6. maijs) par sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revidentu un revīziju uzņēmumu ārējās kvalitātes nodrošināšanu

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2008/473/EK (2008. gada 5. jūnijs) par pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu civiltiesiskās atbildības ierobežošanu

Termiņi: nepiemēro

Korporatīvā pārvaldība

ESAO korporatīvās pārvaldības principi

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2004/913/EK (2004. gada 14. decembris), ar ko veicina atbilstošu režīmu biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzībai

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2005/162/EK (2005. gada 15. februāris) par biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru bez izpildpilnvarām vai padomes locekļu un (direktoru) padomes komiteju lomu

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2009/384/EK (2009. gada 30. aprīlis) par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2009/385/EK (2009. gada 30. aprīlis), ar ko papildina Ieteikumus 2004/913/EK un 2005/162/EK attiecībā uz biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzību

Termiņi: nepiemēro

III PIELIKUMS

IV SADAĻAS 4. NODAĻAI (NODARBINĀTĪBA, SOCIĀLĀ POLITIKA UN IESPĒJU VIENLĪDZĪBA)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Darba tiesības

Padomes Direktīva 91/533/EEK (1991. gada 14. oktobris) par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 97/81/EK (1997. gada 15. decembris) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu – Pielikums: Pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 91/383/EEK (1991. gada 25. jūnijs), kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 98/59/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā – Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopīgā deklarācija par darbinieku pārstāvību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Diskriminācijas aizliegums un dzimumu līdztiesība

Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/85/EEK (1992. gada 19. oktobris) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 92/85/EEK noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Drošība un veselības aizsardzība darbā

Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 89/654/EEK (1989. gada 30. novembris) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā (pirmā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)

Termiņi: attiecībā uz jaunām darbavietām Direktīvas 89/654/EEK noteikumu īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas II pielikumā.

Attiecībā uz darbavietām, ko jau izmanto šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumu īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas II pielikumā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/104/EK (2009. gada 16. septembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: attiecībā uz jaunu darba aprīkojumu Direktīvas 2009/104/EK noteikumu īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas I pielikumā.

Attiecībā uz šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī ekspluatācijā esošu darba aprīkojumu, minētās direktīvas noteikumu īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas I pielikumā.

Padomes Direktīva 89/656/EEK (1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus darba vietās (trešā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 89/656/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/57/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par darba drošības un veselības aizsardzības minimālo prasību īstenošanu pagaidu vai pārvietojamajos būvlaukumos (astotā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 92/57/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/148/EK (2009. gada 30. novembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 2004/37/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/54/EK (2000. gada 18. septembris), par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)

Termiņi: Direktīvas 2000/54/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 90/270/EEK (1990. gada 29. maijs) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ar displeju ierīcēm (piektā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 90/270/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/58/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 92/58/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/91/EEK (1992. gada 3. novembris) par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu (vienpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)

Termiņi: attiecībā uz jaunām darbavietām Direktīvas 92/91/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz darbavietām, ko jau izmanto šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumu īsteno 12 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas pielikumā.

Padomes Direktīva 92/104/EEK (1992. gada 3. decembris) par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darbiniekiem, kuri strādā virszemes un apakšzemes minerālu ieguves rūpniecības nozarēs (divpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: attiecībā uz jaunām darbavietām Direktīvas 92/104/EEK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz darbavietām, ko jau izmanto šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumu īsteno 16 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas pielikumā.

Padomes Direktīva 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 98/24/EEK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/92/EK (1999. gada 16. decembris) par minimālajām prasībām to darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai, kas pakļauti sprādzienbīstamas vides riskam (piecpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 1999/92/EEK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/44/EK (2002. gada 25. jūnijs) par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija) (sešpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 2002/44/EEK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/10/EK (2003. gada 6. februāris) par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis) (septiņpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 2003/10/EEK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/40/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (18. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 2004/40/EEK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/25/EK (2006. gada 5. aprīlis), par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums) (19. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 2006/25/EK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 93/103/EK (1993. gada 23. novembris) par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem (trīspadsmitā individuālā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 93/103/EK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/29/EEK (1992. gada 31. marts) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 90/269/EEK (1990. gada 29. maijs) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību kravu apstrādē ar rokām, pastāvot īpašam riskam darba ņēmējiem gūt muguras traumas (ceturtā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 90/269/EEK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 91/322/EEK (1991. gada 29. maijs) par orientējošu robežvērtību ieviešanu, īstenojot Padomes Direktīvu 80/1107/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķīmisku, fizikālu un bioloģisku vielu iedarbību darba vietā

Termiņi: Direktīvas 91/322/EEK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2000/39/EK (2000. gada 8. jūnijs), ar ko izveido darba vietā pieļaujamo indikatīvo robežvērtību pirmo sarakstu, lai īstenotu Padomes Direktīvu 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā

Termiņi: Direktīvas 2000/39/EK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2006/15/EK (2006. gada 7. februāris), ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido otru sarakstu ar orientējošām robežvērtībām vielu iedarbībai darbavietā

Termiņi: Direktīvas 2006/15/EK noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2009/161/ES (2009. gada 17. decembris), ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido darbavietā pieļaujamo indikatīvo iedarbības robežvērtību trešo sarakstu

Termiņi: Direktīvas 2009/161/ES noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

IV PIELIKUMS

IV SADAĻAS 5. NODAĻAI (PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Produktu drošība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 87/357/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2009/251/EK (2009. gada 17. marts), ar ko dalībvalstīm pieprasa nodrošināt, ka tirgū netiek laisti vai nav pieejami biocīdu dimetilfumerātu saturoši produkti

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2006/502/EK (2006. gada 11. maijs), ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt pasākumus, kas atļautu tirgot tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu tirgot jaunrades šķiltavas

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tirdzniecība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 1 gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (“Negodīgas komercprakses direktīva”)

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Līgumtiesības

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/44/EK (1999. gada 25. maijs) par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 85/577/EEK (1985. gada 20. decembris) par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/122/EK (2009. gada 14. janvāris) par patērētāju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar daļlaika lietojuma tiesībām, ilgtermiņa brīvdienu produktiem, tālākpārdošanas un apmaiņas līgumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Finanšu pakalpojumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Patēriņa kredīti

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tiesiskā aizsardzība

Komisijas Ieteikums 98/257/EK (1998. gada 30. marts) par principiem, kuri piemērojami iestādēm, kas atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2001/310/EK (2001. gada 4. aprīlis) par principiem ārpustiesas iestādēm, kas iesaistītas saskaņotā patērētāju strīdu izšķiršanā

Termiņi: nepiemēro

Izpilde

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/27/EK (1998. gada 19. maijs) par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Sadarbība patērētāju tiesību aizsardzības jomā (regulējums)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (“Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā”)

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

V PIELIKUMS

IV SADAĻAS 6. NODAĻAI (STATISTIKA)

ES acquis statistikas jomā, kā tas minēts šā nolīguma IV sadaļas (Ekonomiskā un citu nozaru sadarbība) 6. nodaļas (Statistika) 46. pantā, ir noteikts Statistikas noteikumu krājumā, ko katru gadu atjaunina un ko Puses uzskata par pievienotu šim nolīgumam.

Statistikas noteikumu krājuma jaunākā pieejamā redakcija elektroniskā formā ir atrodama Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) tīmekļa vietnē http://epp.eurostat.ec.europa.eu

VI PIELIKUMS

IV SADAĻAS 8. NODAĻAI (NODOKĻI)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Netiešie nodokļi

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	Priekšmets un darbības joma (I sadaļa, 1. pants, 2. panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunkts)

—	Nodokļa maksātāji (III sadaļa, 9. panta 1. punkts un 10. līdz 13. pants)

—	Darījumi, par kuriem uzliek nodokli (IV sadaļa, 14. līdz 16. pants, 18., 19. pants, 24. līdz 30. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	To darījumu vieta, par kuriem uzliek nodokli (V sadaļa, 31. līdz 32. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

—	To darījumu vieta, par kuriem uzliek nodokli (V sadaļa, 36. panta 1. punkts, 38., 39. pants, 43. līdz 49. pants, 53. līdz 56. pants, 58. līdz 61. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	Nodokļa iekasējamības gadījums un nodokļa iekasējamība (VI sadaļa, 62. līdz 66. pants, 70., 71. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

—	Summa, kurai uzliek nodokli (VII sadaļa, 72. līdz 82. pants, 85. līdz 92. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

—	Likmes (VIII sadaļa, 93. līdz 99. pants, 102., 103. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	Atbrīvojumi (IX sadaļa, 131. līdz 137. pants, 143., 144. pants, 146. panta 1. punkta a), c), d), e) apakšpunkts, 146. panta 2. punkta, 147., 148. pants, 150. panta 2. punkts, 151. līdz 161. pants, 163. pants)

Termiņi: neskarot citas šā nolīguma sadaļas, attiecībā uz visiem atbrīvojumiem no Direktīvas 2006/112/EK darbības jomas saistībā ar precēm un pakalpojumiem brīvajās zonās, minētās direktīvas noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz visiem pārējiem atbrīvojumiem minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	Atskaitīšana (X sadaļa, 167. līdz 169. pants, 173. līdz 192. pants)

Termiņi: attiecībā uz visiem atskaitījumiem, ko veic nodokļa maksātāji – juridiskas personas, minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz visiem pārējiem atskaitījumiem minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

Nodokļa maksātāju un dažu to personu pienākumi, kas nav nodokļa maksātājas (XI sadaļa, 193., 194., 198., 199. pants, 201. līdz 208. pants, 211., 212. pants, 213. panta 1. punkts, 214. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 214. panta 2. punkts, 215. pants, 217. līdz 236. pants, 238. līdz 242. pants, 244. pants, 246. līdz 248. pants, 250. līdz 252. pants, 255., 256., 260., 261. pants, 271. līdz 273. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	Īpaši režīmi (XII sadaļa, 281. līdz 292. pants, 295. līdz 344. pants, 346. līdz 356. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	Dažādi (XIV sadaļa, 401. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

Padomes Direktīva 2007/74/EK (2007. gada 20. decembris) par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	3. iedaļu par kvantitatīvajiem ierobežojumiem

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tabaka

Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, izņemot minētās direktīvas 7. panta 2. punktu, 8., 9., 10., 11., 12. pantu, 14. panta 1., 2. un 4. punktu, 18. un 19. pantu, ko īsteno līdz 2025. gadam. Asociācijas padome lems par citiem īstenošanas termiņiem, ja to prasītu reģionālais konteksts.

Alkohols

Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Enerģētika

Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai

Termiņi: attiecībā uz visiem noteikumiem saistībā ar likmēm minēto direktīvu īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Pārējos minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	Minētās direktīvas 1. pantu

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	Padomes Trīspadsmitā direktīva 86/560/EEK (1986. gada 17. novembris) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā

Termiņi: attiecībā uz nodokļiem pakļautām personām – juridiskām personām minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Pārējos minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

VII PIELIKUMS

IV SADAĻAS 12. NODAĻAI (LAUKSAIMNIECĪBA UN LAUKU ATTĪSTĪBA)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Kvalitātes politika

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1898/2006 (2006. gada 14. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 1898/2006 noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”), daļa, kas attiecas uz vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm I daļas II sadaļas II nodaļā

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 555/2008 (2008. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē, V sadaļa “Kontrole vīna nozarē”

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 555/2008 noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Regula (EK) Nr. 509/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1216/2007 (2007. gada 18. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 1216/2007 noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Bioloģiskā lauksaimniecība

Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 889/2008 (2008. gada 5. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 889/2008 noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1235/2008 (2008. gada 8. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 1235/2008 noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tirdzniecības standarti augiem, sēklām, augu izcelsmes produktiem, augļiem un dārzeņiem

Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:

—	horizontālajiem jautājumiem – 113. pantu, I pielikumu, III pielikumu un IV pielikumu;

—	sējai paredzētām sēklām – 157. pantu;

—	cukuram – IV pielikuma B punktu;

—	labībai un rīsiem – IV pielikuma A punktu;

—	jēltabakai – 123., 124., 126. pantu; būtu jāatzīmē, ka 104. pantu šim nolīgumam nepiemēro;

—	apiņiem – 117. pantu, 121. panta pirmās daļas g) punktu un 158. pantu; būtu jāatzīmē, ka 185. pantu šim nolīgumam nepiemēro;

—	pārtikā lietojamām eļļām un olīveļļai – 118. pantu, XVI pielikumu;

—	dzīviem augiem, grieztiem ziediem un dekoratīviem zaļumiem – I pielikuma XIII daļu;

—	augļiem un dārzeņiem – 113.a pantu.

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1295/2008 (2008. gada 18. decembris) par apiņu importu no trešām valstīm

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 66/401/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par lopbarības augu sēklu tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 66/402/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par graudaugu sēklu tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 68/193/EEK (1968. gada 9. aprīlis) par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2008/72/EK (2008. gada 15. jūlijs) par tāda dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecību, kas nav sēklas

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/34/EEK (1992. gada 28. aprīlis) par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 98/56/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dekoratīvo augu pavairošanas materiāla tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 1999/105/EK (1999. gada 22. decembris) par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2001/111/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz dažu veidu cukuru, kurš paredzēts lietošanai pārtikā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EEK) Nr. 2568/91 (1991. gada 11. jūlijs) par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 76/621/EEK (1976. gada 20. jūlijs), kas attiecas uz erukskābes maksimālā līmeņa noteikšanu eļļās un taukos, kuri paredzēti lietošanai pārtikā, un pārtikas produktos, kuri satur pievienotas eļļas vai taukus

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2002/53/EK (2002. gada 13. jūnijs) par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2002/54/EK (2002. gada 13. jūnijs) par biešu sēklu tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2002/56/EK (2002. gada 13. jūnijs) par sēklas kartupeļu tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2002/57/EK (2002. gada 13. jūnijs) par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1019/2002 (2002. gada 13. jūnijs) par olīveļļas tirdzniecības standartiem

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EEK) Nr. 2568/91 (1991. gada 11. jūlijs) par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/36/EK (2000. gada 23. jūnijs) par kakao un šokolādes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2001/113/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz cilvēku uzturam paredzētiem augļu džemiem, želejām un marmelādēm un saldinātu kastaņu biezeni

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/4/EK (1999. gada 22. februāris), kas attiecas uz kafijas ekstraktiem un cigoriņu ekstraktiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2001/112/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1580/2007 (2007. gada 21. decembris), ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē

Piemēro visus Regulas (EK) Nr. 1580/2007 noteikumus, tostarp pielikumus, izņemot minētās regulas III un IV sadaļu.

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tirdzniecības standarti dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku [izcelsmes] produktiem

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1825/2000 (2000. gada 25. augusts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 piemērošanai attiecībā uz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 1825/2000 noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:

—	horizontālajiem jautājumiem – 113. pantu, I pielikumu, III pielikumu un IV pielikumu;

—	mājputniem un olām – XIV pielikuma A, B un C daļas: visus pantus;

—	teļa gaļai – 113.b pantu, XI pielikuma A daļa: visus pantus;

—	pieaugušiem liellopiem, cūkām un aitām – V pielikumu;

—	pienam un piena produktiem – 114. un 115. pantu ar pielikumiem, XII pielikumu: visus pantus, XIII pielikumu: visus pantus, XV pielikumu: visus pantus

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 566/2008 (2008. gada 18. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai tādas gaļas tirdzniecībai, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 566/2008 noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 589/2008 (2008. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz olu tirdzniecības standartiem

Piemēro visus Regulas (EK) Nr. 589/2008 noteikumus, izņemot minētās regulas 33. līdz 35. pantu, III pielikumu un V pielikumu.

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1249/2008 (2008. gada 10. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas skalu ieviešanu liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai un cenu paziņošanas kārtību

Piemēro visus minētās regulas noteikumus, izņemot minētās regulas 18., 26., 35. un 37. pantu.

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 617/2008 (2008. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanu un tirdzniecību

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 617/2008 noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 445/2007 (2007. gada 23. aprīlis), ar ko paredz noteiktus, sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 2991/94, ar ko nosaka standartus ziežamajiem taukiem, un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1898/87 par piena un piena produktu tirdzniecībā izmantoto apzīmējumu aizsardzību

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 445/2007 noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2001/114/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz dažu veidu daļēji vai pilnīgi dehidrētu konservētu pienu, kurš paredzēts lietošanai pārtikā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 273/2008 (2008. gada 5. marts), ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz piena un piena produktu analīžu un kvalitātes vērtēšanas metodēm

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 273/2008 noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 543/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 543/2008 noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2001/110/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz medu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

VIII PIELIKUMS

IV SADAĻAS 14. NODAĻAI (SADARBĪBA ENERĢĒTIKAS JOMĀ)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Termiņi saistībā ar šā pielikuma noteikumiem, ko Puses jau ir noteikušas sitos nolīgumos, tiks piemēroti, kā noteikts attiecīgajos nolīgumos.

Elektroenerģija

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno saskaņā ar grafiku, par kuru vienojas Enerģētikas Kopienas līguma ietvaros.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno saskaņā ar grafiku, par kuru vienojas Enerģētikas Kopienas līguma ietvaros.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/89/EK (2006. gada 18. janvāris) par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno saskaņā ar grafiku, par kuru vienojas Enerģētikas Kopienas līguma ietvaros.

Gāze

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno saskaņā ar grafiku, par kuru vienojas Enerģētikas Kopienas līguma ietvaros.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno saskaņā ar grafiku, par kuru vienojas Enerģētikas Kopienas līguma ietvaros.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 994/2010 (2010. gada 20. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno saskaņā ar grafiku, par kuru vienojas Enerģētikas Kopienas līguma ietvaros.

Nafta

Padomes Direktīva 2009/119/EK (2009. gada 14. septembris), ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno saskaņā ar grafiku, par kuru vienojas Enerģētikas Kopienas līguma ietvaros.

Infrastruktūra

Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 617/2010 (2010. gada 24. jūnijs) par to, kā ziņot Komisijai par enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem Eiropas Kopienā

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Ogļūdeņražu meklēšana un izpēte

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (1994. gada 30. maijs) par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Energoefektivitāte

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/8/EK (2004. gada 11. februāris) par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2008/952/EK (2008. gada 19. novembris), ar ko nosaka sīki izstrādātas pamatnostādnes Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/8/EK II pielikuma īstenošanai un piemērošanai

Termiņi: minētā lēmuma noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2007/74/EK (2006. gada 21. decembris) par saskaņotu efektivitātes atskaites vērtību noteikšanu atsevišķai elektroenerģijas un siltuma ražošanai, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/8/EK

Termiņi: minētā lēmuma noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno saskaņā ar grafiku, par kuru vienojas Enerģētikas Kopienas līguma ietvaros.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Īstenošanas direktīvas/regulas:

—	Komisijas Regula (EK) Nr. 278/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām par ārējo barošanas avotu patērēto jaudu bezslodzes režīmā un vidējo aktīvo efektivitāti

—	Komisijas Regula (ES) Nr. 347/2010 (2010. gada 21. aprīlis), ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 245/2009 attiecībā uz ekodizaina prasībām luminiscences lampām bez iebūvētas droseles, augstas intensitātes gāzizlādes lampām un šādu lampu ekspluatācijai izmantojamām droselēm un apgaismes iekārtām

—

Komisijas Regula (EK) Nr. 245/2009 (2009. gada 18. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām par luminiscences lampām bez iebūvētas droseles, augstas intensitātes gāzizlādes lampām, kā arī šādu lampu ekspluatācijai izmantojamām droselēm un apgaismes iekārtām

—	Komisijas Regula (EK) Nr. 244/2009 (2009. gada 18. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā izmantojamām kliedētas gaismas lampām

—	Komisijas Regula (EK) Nr. 107/2009 (2009. gada 4. februāris), ar ko attiecībā uz ekodizaina prasībām vienkāršajām televizora papildierīcēm īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK

—	Komisijas Regula (EK) Nr. 1275/2008 (2008. gada 17. decembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/32/EK iestrādātās ekodizaina prasības attiecībā uz elektrisko, elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā

—	Komisijas Regula (EK) Nr. 641/2009 (2009. gada jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām autonomiem hermētiskajiem cirkulācijas sūkņiem un produktos iebūvējamiem hermētiskajiem cirkulācijas sūkņiem

—	Komisijas Regula (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām elektromotoriem

—	Komisijas Regula (EK) Nr. 643/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar ko attiecībā uz ekodizaina prasībām mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK

—	Komisijas Regula (EK) Nr. 642/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar ko attiecībā uz ekodizaina prasībām televizoriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK

—	Padomes Direktīva 92/42/EEK (1992. gada 21. maijs) par efektivitātes prasībām jauniem karstā ūdens apkures katliem, kas tiek kurināti ar šķidriem vai gāzveida kurināmiem

Termiņi: pamatdirektīvas noteikumus, kā arī attiecīgos esošos īstenošanas pasākumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/30/ES (2010. gada 19. maijs) par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm

Termiņi: jāīsteno saskaņā ar grafiku, par kuru vienojas Enerģētikas Kopienas līguma ietvaros.

Īstenošanas direktīvas/regulas:

—	Komisijas Direktīva 2003/66/EK (2003. gada 3. jūlijs), ar kuru groza Direktīvu 94/2/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajiem ledusskapjiem, saldētavām un to apvienojumiem

—	Komisijas Direktīva 2002/40/EK (2002. gada 8. maijs), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajām cepeškrāsnīm

—	Komisijas Direktīva 2002/31/EK (2002. gada 22. marts), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības gaisa kondicionieriem

—	Komisijas Direktīva 1999/9/EK (1999. gada 26. februāris), ar kuru groza Direktīvu 97/17/EK, ar ko ievieš Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnu enerģijas marķēšanu

—	Komisijas Direktīva 98/11/EK (1998. gada 27. janvāris), ar ko ievieš Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz mājsaimniecības spuldžu enerģijas marķēšanu

—	Komisijas Direktīva 97/17/EEK (1997. gada 16. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības trauku mazgājamām mašīnām

—	Komisijas Direktīva 96/89/EK (1996. gada 17. decembris), ar ko groza Direktīvu 95/12/EK, ar kuru īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK par sadzīves veļas mazgājamo mašīnu enerģijas marķēšanu

—	Komisijas Direktīva 96/60/EK (1996. gada 19. septembris), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības kombinētajām veļas mazgājamām un žāvējamām mašīnām

—	Komisijas Direktīva 95/13/EK (1995. gada 23. maijs), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajiem veļas žāvētājiem

—	Komisijas Direktīva 95/12/EK (1995. gada 23. maijs), ar kuru īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības veļas mazgājamām mašīnām

—	Komisijas Direktīva 94/2/EEK (1994. gada 21. janvāris), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajiem ledusskapjiem, saldētavām un to apvienojumiem

—	Padomes Direktīva 92/75/EEK (1992. gada 22. septembris) par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm

Termiņi: pamatdirektīvas noteikumus, kā arī attiecīgos esošos īstenošanas pasākumus īsteno saskaņā ar grafiku, par kuru vienojas Enerģētikas Kopienas līguma ietvaros.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 106/2008 (2008. gada 15. janvāris) par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Lēmums Nr. 2006/1005/EK (2006. gada 18. decembris) par Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu

Termiņi: minētā lēmuma noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1222/2009 (2009. gada 25. novembris) par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Atjaunojamā enerģija

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno saskaņā ar grafiku, par kuru vienojas Enerģētikas Kopienas līguma ietvaros.

IX PIELIKUMS

IV SADAĻAS 15. NODAĻAI (TRANSPORTS)

1.	Puses ir nolēmušas sadarboties, lai attīstītu stratēģisku transporta tīklu Moldovas Republikas teritorijā. Moldovas Republikas ierosinātā stratēģiskā transporta tīkla indikatīva karte ir iekļauta šajā pielikumā (skatīt šā pielikuma 6. punktu).

Šajā kontekstā Puses atzīst to, cik nozīmīgi ir īstenot Moldovas Republikā transporta infrastruktūras investīciju stratēģijas galvenos prioritāros pasākumus, kuru mērķis ir rehabilitēt un paplašināt starptautiski svarīgus dzelzceļa un autoceļu līnijas, kas šķērso Moldovas Republikas teritoriju, sākot ar valsts nozīmes ceļiem M3 Kišiņeva – Giurgiulesti un M14 Bresta – Briceni – Tiraspole – Odesa, kā arī kaimiņvalstīs uzlabojot un modernizējot dzelzceļa savienojumus, ko izmanto starptautiskajai un tranzīta satiksmei.

Puses atzīst to, cik nozīmīga ir transporta savienojumu uzlabošana, lai tie notiktu raitāk un lai tie būtu drošāki un uzticamāki. Tas būs abpusēji izdevīgi gan ES, gan Moldovas Republikai. Lai turpinātu attīstīt transporta savienojumus, Puses sadarbosies jo īpaši šādos veidos:

a)	sadarboties politikas jomā, uzlabotas administratīvās procedūras robežšķērsošanas punktos un vājo vietu infrastruktūrā likvidēšana;

b)	sadarboties transporta jomā Austrumu partnerības ietvaros;

c)	sadarboties ar starptautiskajām finanšu iestādēm, kas var veicināt transporta uzlabošanu;

d)	turpināt attīstīt Moldovas Republikā koordinācijas mehānismu un informācijas sistēmu, lai nodrošinātu efektivitāti un pārredzamību infrastruktūras, tostarp satiksmes pārvaldības sistēmu, plānošanā, noslodzē un finansēšanā;

saskaņā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 5. nodaļu (Muitas un tirdzniecības veicināšana) pieņemt pasākumus, kuri atvieglotu robežšķērsošanu un kuru mērķis ir uzlabot transporta tīkla darbību, lai palielinātu transporta plūsmas starp ES, Moldovas Republiku un reģionālajiem partneriem;

f)	apmainīties ar labāko praksi attiecībā uz projektu (gan infrastruktūras, gan horizontālo pasākumu) finansēšanas iespējām, tostarp publiskā un privātā sektora partnerībām, attiecīgajiem tiesību aktiem un maksas iekasēšanu no ceļu lietotājiem;

g)	attiecīgi ņemt vērā vides noteikumus, kas izklāstīti šā nolīguma IV sadaļas (Ekonomiskā un citu nozaru sadarbība) 16. nodaļā (Vide), jo īpaši stratēģisko vides novērtējumu, ietekmes uz vidi novērtējumu un ES tiesību aktus saistībā ar dabas aizsardzību un gaisa kvalitāti;

h)	reģionālā līmenī izstrādāt efektīvu satiksmes vadības sistēmu, piemēram, Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS), kas nodrošinātu izmaksu efektivitāti, savstarpēju izmantojamību un augstu kvalitāti.

4.	Puses sadarbosies, lai pievienotu Moldovas Republikas stratēģisko transporta tīklu TEN-T tīklam, kā arī reģiona tīkliem.

5.	Puses centīsies noteikt projektus abu pušu interesēs, kuri īstenojami Moldovas Republikas stratēģiskajā transporta tīklā.

6.	Karte (Stratēģisko transporta tīklu Moldovas Republikas teritorijā karte):

X PIELIKUMS

IV SADAĻAS 15. NODAĻAI (TRANSPORTS)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Autopārvadājumi

Tehniskie nosacījumi

Padomes Direktīva 92/6/EEK (1992. gada 10. februāris) par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā

Termiņi: attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno 1 gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus un ir reģistrēti šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumus īsteno 8 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas tiek reģistrēti pirmo reizi, minētās direktīvas noteikumus īsteno 1 gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/40/EK (2009. gada 6. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Drošības nosacījumi

Padomes Direktīva 91/439/EK (1991. gada 29. jūlijs) par vadītāju apliecībām

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	vadītāja apliecību kategoriju ieviešana (3. pants);

—	nosacījumi vadītāja apliecību izsniegšanai (4., 5., 6. un 7. pants);

—	vadītāju prasmes pārbaudes (II un III pielikums),

ko vēlākais 2013. gada 19. janvārī aizstāj ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem

Termiņi: attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus un ir reģistrēti šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Sociālie nosacījumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu

Termiņi: attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās regulas noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus un ir reģistrēti šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās regulas noteikumus, izņemot 27. pantu attiecībā uz digitālajiem tahogrāfiem, īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Regulas 27. panta noteikumus attiecībā uz digitālajiem tahogrāfiem īsteno 8 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem

Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:

—	minētās regulas 3., 4., 5., 6., 7. pantu (bez finansiālā stāvokļa monetārās vērtības), 8., 10., 11., 12., 13., 14., 15. pantu un I pielikumu

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/59/EK (2003. gada 15. jūlijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Fiskālie nosacījumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999. gada 17. jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Dzelzceļa pārvadājumi

Piekļuve tirgum un infrastruktūrai

Padomes Direktīva 91/440/EEK (1991. gada 29. jūlijs) par Kopienas dzelzceļa attīstību

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	ieviest pārvaldības neatkarību un panākt finanšu stāvokļa uzlabošanu (2., 3., 4., 5. un 9. pants);

—	panākt infrastruktūras pārvaldības un pārvadājumu darbību nodalīšanu (6., 7. un 8. pants)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 95/18/EK (1995. gada 19. jūnijs) par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	ieviest licences, ievērojot nosacījumus, kas uzskaitīti minētās direktīvas 1., 2., 3., 4. pantā (izņemot 4. panta 5. punktā), 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 15. pantā

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/14/EK (2001. gada 26. februāris) par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksājumu iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 913/2010 (2010. gada 22. septembris) par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tehniskie un drošības nosacījumi, savstarpēja izmantojamība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos (Dzelzceļu drošības direktīva)

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/59/EK (2007. gada 23. oktobris) par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem

Termiņi: attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

Kombinētie pārvadājumi

Padomes Direktīva 92/106/EEK (1992. gada 7. decembris) par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Citi aspekti

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Gaisa pārvadājumi

Visaptverošā Kopējās aviācijas telpas nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku, kas parakstīts Briselē 2012. gada 26. jūnijā, ir ietverts saraksts un grafiks attiecīgā ES acquis īstenošanai aviācijas jomā.

Iekšējo ūdensceļu pārvadājumi

Tirgus darbība

Padomes Direktīva 96/75/EK (1996. gada 19. novembris) par fraktēšanas un cenu noteikšanas sistēmu valsts un starptautiskajos pārvadājumos pa iekšējiem ūdensceļiem Kopienā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Piekļuve profesijai

Padomes Direktīva 87/540/EEK (1987. gada 9. novembris) par piekļuvi kravu pārvadātāju pa ūdensceļiem profesijai iekšzemes un starptautiskos pārvadājumos un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu šajā profesijā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 96/50/EK (1996. gada 23. jūlijs) par to nosacījumu saskaņošanu, ar kuriem dažādās valstīs piešķir kuģu vadīšanas apliecību kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem Kopienā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Drošība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/87/EK (2006. gada 12. decembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem

Termiņi: attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

Upju informācijas pakalpojumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/44/EK (2005. gada 7. septembris) par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XI PIELIKUMS

16. NODAĻAI (VIDE)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Termiņi saistībā ar šā pielikuma noteikumiem, ko Puses jau ir noteikušas citos nolīgumos, tiks piemēroti, kā noteikts attiecīgajos nolīgumos.

Vides pārvaldība un vides politikas integrēšana citās politikas jomās

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt prasības, ka I pielikuma projektiem veic ietekmes uz vidi novērtējumu, un procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, kuriem II pielikuma projektiem nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums (4. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt informācijas apjomu, kas jāsniedz attīstītājam (5. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt apspriešanās procedūru ar vides iestādēm un publiskās apspriešanās procedūru (6. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa un apspriešanās ar kaimiņvalstīm (7. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt pasākumus, lai informētu sabiedrību par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz pieteikumiem par attīstības piekrišanu (9. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt iedarbīgas, ne pārmērīgi dārgas un laicīgas administratīvās un tiesas pārskatīšanas procedūras, iesaistot sabiedrību un NVO (11. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt procedūru lēmumu pieņemšanai par to, kuriem plāniem un programmām nepieciešams stratēģisks vides novērtējums, un prasības, ka plāniem un programmām, kam stratēģisks vides novērtējums ir obligāts, šāds novērtējums ir jāveic (3. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt apspriešanās procedūru ar vides iestādēm un publiskās apspriešanās procedūru (6. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa un apspriešanās ar kaimiņvalstīm (7. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	pieņemt praktiskos pasākumus, kas nodrošina vides informācijas pieejamību sabiedrībai un piemērojamos izņēmumus (3. un 4. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	nodrošināt, lai publiskās institūcijas sniedz vides informāciju sabiedrībai (3. panta 1. punkts);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt procedūras, lai pārskatītu lēmumus nesniegt vides informāciju vai sniegt to daļēji (6. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot sistēmu vides informācijas izplatīšanai sabiedrībai (7. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot mehānismu sabiedrības informēšanai (2. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkts);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot mehānismu sabiedrības apspriešanai (2. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 2. panta 3. punkts);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot mehānismu, lai lēmumu pieņemšanas procesā ņemtu vērā sabiedrības komentārus un viedokļus (2. panta 2. punkta c) apakšpunkts);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

šajās sabiedrībai (tostarp NVO) paredzētajās procedūrās garantēt efektīvu, savlaicīgu un ne pārmērīgi dārgu administratīvās pārskatīšanas procedūru un iespēju vērsties tiesā attiecībā uz valsts varas iestāžu lēmumu, darbību vai bezdarbības būtības vai procesuālo likumību (3. panta 7. punkts un 4. panta 4. punkts, ietekmes uz vidi novērtējums un piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Gaisa kvalitāte

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetento/-ās iestādi/-es (3. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot un klasificēt zonas un aglomerācijas (4. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot sistēmu gaisa kvalitātes novērtēšanai attiecībā uz piesārņojošajām vielām (5., 6. un 9. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 9 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus zonām un aglomerācijām, kurās piesārņojošo vielu līmenis pārsniedz robežlielumu vai mērķlielumu (23. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 9 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot īstermiņa rīcības plānus zonām un aglomerācijām, kurās pastāv risks, ka tiks pārsniegti trauksmes līmeņi (24. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 9 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot sistēmu vides informācijas sniegšanai sabiedrībai (26. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/107/EK (2004. gada 15. decembris) par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot un klasificēt zonas un aglomerācijas (3. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot novērtēšanas režīmu ar atbilstošiem kritērijiem gaisa kvalitātes novērtēšanai attiecībā uz piesārņojošajām vielām (4. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 9 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	veikt pasākumus gaisa kvalitātes saglabāšanai/uzlabošanai attiecībā uz attiecīgajām piesārņotājvielām (3. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 9 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot sistēmu vides informācijas sniegšanai sabiedrībai (7. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

—	izveidot efektīvu paraugu ņemšanas sistēmu un atbilstošas analītiskas metodes analīzēm (6. pants);

—	aizliegt izmantot smago degvieleļļu un gāzeļļu, kuru sēra saturs pārsniedz noteiktos robežlielumus (3. panta 1. punkts un 4. panta 1. punkts);

—	piemērot robežlielumus sēra saturam flotes degvielā (4.a un 4.b pants).

Termiņi: jāīsteno saskaņā ar grafiku, par kuru vienojas Enerģētikas Kopienas līguma ietvaros.

[Eiropas Parlamenta un] Padomes Direktīva 94/63/EK (1994. gada 20. decembris), par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003)

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt visus terminālus benzīna glabāšanai un iepildīšanai (2. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	pieņemt tehniskos pasākumus benzīna zudumu samazināšanai no glabāšanas iekārtām terminālos un degvielas uzpildes stacijās un pārvietojamo cisternu uzpildīšanā un iztukšošanā terminālos (3., 4. un 6. pants un III pielikums);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	pieprasīt, ka visas autocisternu uzpildīšanas iekārtas un pārvietojamās cisternas atbilst visām prasībām (4. un 5. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/42/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt maksimālās GOS satura robežvērtības krāsām un lakām (3. pants un II pielikums, II fāze);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt prasības, kas nodrošina, ka tirgū laistiem produktiem tiek veikta marķēšana un ka tirgū laisti produkti atbilst attiecīgajām prasībām (3. un 4. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK (2001. gada 23. oktobris) par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās iestādes, lai izpildītu prasības sniegt emisijas pārskatus un ziņot saskaņā ar direktīvu;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izstrādāt valsts programmas, lai ievērotu valstīm norādītās maksimāli pieļaujamās emisijas;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izpildīt visus pārējos pienākumus, tostarp attiecībā uz valstīm norādītajām maksimāli pieļaujamajām emisijām.

Desmit gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā valstīm norādītās maksimāli pieļaujamās emisijas piemēro, kā tās noteiktas oriģinālajā Gēteborgas 1999. gada Protokolā par acidifikācijas, eitrofikācijas un piezemes ozona samazināšanu.

Turklāt minētā perioda laikā Moldova cenšas ratificēt Gēteborgas protokolu, tostarp tā grozījumus, kas pieņemti 2012. gadā.

Ūdens kvalitāte un resursu pārvaldība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā un kas grozīta ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt upju baseinu apgabalus un pieņemt administratīvos pasākumus attiecībā uz starptautiskajiem upju, ezeru un piekrastes ūdeņiem (3. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	veikt upju baseinu apgabala īpašību analīzi (5. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot programmas ūdens kvalitātes monitoringam (8. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izstrādāt upju baseinu apsaimniekošanas plānus, veikt apspriešanos ar sabiedrību un publicēt šos plānus (13. un 14. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 8 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	veikt sākotnējos plūdu riska novērtējumus (4. un 5. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	sagatavot iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes (6. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izstrādāt plūdu riska pārvaldības plānus (7. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 8 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, kas grozīta ar Direktīvu 98/15/EK un Regulu (EK) Nr. 1882/2003

Piemēro šādus Direktīvas 91/271/EEK noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izvērtēt stāvokli komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas jomā;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt jutīgās zonas un aglomerācijas (5. pants un II pielikums);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	sagatavot tehnisko un ieguldījumu programmu prasību izpildei attiecībā uz komunālo notekūdeņu attīrīšanu (17. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 8 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt dzeramā ūdens kvalitātes standartus (4. un 5. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot monitoringa sistēmu (6. un 7. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot mehānismu patērētāju informēšanai (13. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

izveidot monitoringa programmas (6. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

identificēt piesārņotos ūdeņus vai apdraudētos ūdeņus un noteikt nitrātjutīgās zonas (3. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izstrādāt rīcības plānus un labas lauksaimniecības prakses kodeksus attiecībā uz nitrātjutīgajām zonām (4. un 5. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Atkritumu un resursu pārvaldība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izstrādāt atkritumu apsaimniekošanas plānus atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas piecu pakāpju hierarhijai un atkritumu rašanās novēršanas programmas (V nodaļa);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot mehānismu izmaksu pilnīgai atgūšanai saskaņā ar principu, ka piesārņotājs maksā, un ražotāja paplašinātas atbildības principu (14. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot atļauju izsniegšanas sistēmu uzņēmumiem, kas veic atkritumu apglabāšanas vai reģenerācijas darbības, nosakot konkrētus pienākumus bīstamo atkritumu pārvaldībai (IV nodaļa);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot atkritumu savākšanas un transporta uzņēmumu reģistru (IV nodaļa).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem, kas grozīta ar Regulu (EK) 1882/2003

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	veikt poligonu klasifikāciju (4. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izstrādāt valsts stratēģiju, lai samazinātu bioloģiski sadalāmo sadzīves atkritumu, ko aizvāc uz poligoniem, apmēru (5. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot pieteikumu un atļauju sistēmu un atkritumu pieņemšanas procedūras (5. līdz 7. pants, 11., 12. un 14. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot kontroles un monitoringa procedūras poligonu ekspluatācijas fāzē un slēdzamo poligonu slēgšanas procedūras un procedūras apsaimniekošanai pēc slēgšanas (12. un 13. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izstrādāt darbības uzlabošanas plānus esošajiem poligoniem (14. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot izmaksu segšanas mehānismu (10. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	nodrošināt, lai poligonos nonāktu tikai apstrādāti atkritumi (6. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/21/EK (2006. gada 15. marts) par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot sistēmu, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi izstrādā atkritumu apsaimniekošanas plānus (atkritumu apsaimniekošanas objektu identifikācija un klasifikācija, atkritumu raksturojums) (4. un 9. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot atļauju, finansiālo garantiju un pārbaužu sistēmu (7., 14. un 17. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot procedūras raktu tilpju pārvaldībai un uzraudzībai (10. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot kalnrūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektu slēgšanas un pēcslēgšanas procedūras (12. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izstrādāt slēgto kalnrūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektu sarakstu (20. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Dabas aizsardzība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izvērtēt putnu sugas, kurām nepieciešami īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, un regulāri sastopamas migrējošas sugas;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	apzināt un noteikt īpašas aizsargājamās teritorijas putnu sugām (4. panta 1. punkts);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	pieņemt īpašus dzīvotņu aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu regulāri sastopamas migrējošas sugas (4. panta 2. punkts);

Termiņi: jāīsteno saskaņā ar grafiku, par kuru vienojas Enerģētikas Kopienas līguma ietvaros.

—	izveidot vispārēju aizsardzības sistēmu visām savvaļas putnu sugām, turklāt sugas, ko var medīt, ir īpaša apakšgrupa un uz tām attiecas konkrētu sagūstīšanas vai nonāvēšanas veidu aizliegums (5., 6., 7., 7. pants un 9. panta 1. un 2. punkts);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, kas grozīta ar Direktīvu 97/62/EK, 2006/105/EK un Regulu (EK) Nr. 1882/2003

Piemēro šādus Direktīvas 92/43/EEK noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izstrādāt teritoriju sarakstu, noteikt šīs teritorijas un prioritātes to pārvaldībā (tostarp pabeigt iespējamo Emerald teritoriju sarakstu un noteikt pasākumus šo teritoriju aizsardzībai un pārvaldībai) (4. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt šādu teritoriju aizsardzībai nepieciešamos pasākumus (6. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot sistēmu dzīvotņu un sugu aizsardzības statusa uzraudzībai (11. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot stingru režīmu sugu aizsardzībai tām sugām, kas uzskaitītas minētās direktīvas IV pielikumā un nozīmīgas Moldovas Republikai (12. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot mehānismu, lai sekmētu sabiedrības izglītošanos un vispārīgas informācijas ieguvi (22. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Rūpnieciskais piesārņojums un rūpniecības riski

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	apzināt iekārtas, kurām nepieciešama atļauja (I pielikums);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	īstenot LPTP, ņemot vērā LPTP atsauces dokumenta secinājumus (14. panta 3. līdz 6. punkts un 15. panta 2. līdz 4. punkts);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot integrētu atļauju sistēmu (4. līdz 6. pants, 12. pants, 21. un 24. pants un IV pielikums);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot un īstenot atbilstības pārraudzības mehānismu (8. pants, 14. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 23. panta 1. punkts);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 8 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt emisiju robežvērtības sadedzināšanas iekārtam (30. pants un V pielikums);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	sagatavot valsts pārejas plānu, lai samazinātu pieļaujamās gada emisijas no esošajām iekārtām (alternatīva emisiju robežvērtību esošajām iekārtam noteikšanai) (32. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 6 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 96/82/EK (1996. gada 9. decembris) par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas, kas grozīta ar Direktīvu 2003/105/EK un Regulu (EK) Nr. 1882/2003

Piemēro šādus Direktīvas 96/82/EK noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot efektīvus koordinēšanas mehānismus starp attiecīgajām iestādēm;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot sistēmas paziņojumu ar informāciju saņemšanai par attiecīgajiem Seveso uzņēmumiem un ziņošanai par smagiem nelaimes gadījumiem (6., 14. un 15. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Ķīmiskas vielas

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 689/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu

Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:

—	īstenot eksporta paziņošanas procedūru (7. pants);

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	īstenot procedūras darbam ar eksporta paziņojumiem, kas saņemti no citām valstīm (8. pants);

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot procedūras, lai izstrādātu un iesniegtu paziņojumus par galīgo reglamentējošo darbību (10. pants);

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot procedūras, lai izstrādātu un iesniegtu paziņojumus par importu (12. pants);

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

īstenot PIC procedūru attiecība uz konkrētu ķīmisko vielu eksportu, jo īpaši to vielu, kuras uzskaitītas III pielikumā Roterdamas konvencijai par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (13. pants);

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	īstenot marķēšanas un iepakošanas prasības attiecībā uz eksportējamām ķīmiskajām vielām (16. pants);

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izraudzīties valsts iestādes, kuras kontrolē ķīmisko vielu importu un eksportu (17. pants).

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu

Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:

—	iecelt kompetento/-ās iestādi/-es (43. pants);

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	īstenot vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (4. pants).

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru

Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:

—	norīkot kompetento/-ās iestādi/-es, īstenošanas iestādes un izveidot oficiālu kontroles un pārraudzības sistēmu (121. un 125. pants);

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	pieņemt valsts noteikumus par sodiem, ko piemēro par valsts tiesību aktu attiecībā uz ķimikālijām pārkāpumiem (126. pants);

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	pieņemt valsts noteikumus, ar kuriem izveido valsts sistēmu ķīmisko vielu un maisījumu reģistrācijai (II sadaļa, 5., 6., 7. un 14. pants);

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	pieņemt valsts noteikumus attiecībā uz informāciju par ķīmiskajām vielām un maisījumiem piegādes ķēdē un pakārtoto lietotaju pienākumiem (IV un V sadaļa, 31. un 37. pants);

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	pieņemt valsts noteikumus, ar kuriem nosaka ierobežojumus, kā norādīts REACH XVII pielikumā (VIII sadaļa, 67. pants).

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XII PIELIKUMS

IV SADAĻAS 17. NODAĻAI (RĪCĪBA KLIMATA JOMĀ)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Klimata pārmaiņas un ozona slāņa aizsardzība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	izveidot sistēmu attiecīgo iekārtu un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu noteikšanai (I un II pielikums);

—	izveidot monitoringa, ziņošanas un pārbaudes un piemērošanas sistēmas un sabiedriskās apspriešanas procedūras (9., 14. līdz 17., 19. un 21. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 8 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 842/2006 (2006. gada 17. maijs) par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm

Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

—	noteikt/pielāgot valsts prasības attiecībā uz iesaistītā personāla un sabiedrību mācībām un sertificēšanu (5. pants);

—	izveidot (iekšējas) ziņošanas sistēmas, lai iegūtu datus par emisijām attiecīgajās nozarēs (6. pants);

—	izveidot izpildes sistēmu (13. pants).

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 4 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par ozona slāni noārdošām vielām

Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

—	noteikt aizliegumu kontrolējamo vielu ražošanai, izņemot īpašiem lietojumiem, un līdz 2019. gadam – hlorfluorogļūdeņražu (HCFC) ražošanai (4. pants);

—	noteikt aizliegumu līdz 2015. gadam laist tirgū un lietot kontrolējamās vielas, izņemot reģenerētus HCFC, kurus varētu izmantot kā aukstumaģentu (5. un 11. pants);

—

definēt kontrolējamo vielu ražošanas, tirgū laišanas un lietošanas nosacījumus lietojumiem, kas noteikti par izņēmumu (kā izejvielas, procesu aģenti, būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem, halonu kritiskiem lietojumiem) un atsevišķas atkāpes, tostarp metilbromīda lietošanai ārkārtas apstākļos (III nodaļa);

—	izveidot licencēšanas sistēmu kontrolējamo vielu importam un eksportam lietojumiem, kas noteikti par izņēmumu, (IV nodaļa) un noteikt dalībvalstīm un uzņēmumiem ziņošanas pienākumu (26. un 27. pants);

—	noteikt pienākumu atgūt, reģenerēt, pārstrādāt un iznīcināt izlietotas kontrolējamās vielas (22. pants);

—	izveidot procedūras kontrolējamo vielu noplūžu pārraudzībai un kontrolei (23. pants).

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

—	veikt izvērtējumu par degvielas patēriņu valstī;

—	izveidot degvielas kvalitātes uzraudzības sistēmu (8. pants);

—	aizliegt pārdot etilētu benzīnu (3. panta 1. punkts);

—	atļaut pārdot bezsvina benzīnu, dīzeļdegvielu, gāzeļļas, kas paredzētas izmantošanai visurgājējā tehnikā, lauksaimniecības un mežniecības traktoros, ja tās atbilst attiecīgajām prasībām (3. un 4. pants);

—	izveidot regulējuma sistēmu, kas paredzēta ārkārtas apstākļiem, un sistēmu valsts datu vākšanai par degvielas kvalitāti (7. un 8. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XIII PIELIKUMS

IV SADAĻAS 21. NODAĻAI (SABIEDRĪBAS VESELĪBA)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Tabaka

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/37/EK (2001. gada 5. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/33/EK (2003. gada 26. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu reklāmu un ar to saistīto sponsordarbību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Ieteikums 2003/54/EK (2002. gada 2. decembris) par smēķēšanas novēršanu un iniciatīvām tabakas kontroles uzlabošanai

Termiņi: nepiemēro

Padomes Ieteikums 2009/C 296/02 (2009. gada 30. novembris) attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem

Termiņi: nepiemēro

Infekcijas slimības

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2119/98/EK (1998. gada 24. septembris) par epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla izveidošanu Kopienā.

Termiņi: minētā lēmuma noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2000/96/EK (1999. gada 22. decembris) par infekcijas slimībām, uz kurām pakāpeniski attiecinās Kopienas tīklu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK

Termiņi: Lēmuma 2000/96/EK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2002/253/EK (2002. gada 19. marts), ar ko nosaka gadījumu definīcijas ziņošanai par infekcijas slimībām Kopienas tīklā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK

Termiņi: Lēmuma 2002/253/EK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2000/57/EK (1999. gada 22. decembris) par agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu infekcijas slimību profilaksei un kontrolei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK

Termiņi: Lēmuma 2000/57/EK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Asinis

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/98/EK (2003. gada 27. janvāris), ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2004/33/EK (2004. gada 22. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz dažām tehniskajām prasībām asinīm un asins komponentiem

Termiņi: Direktīvas 2004/33/EK noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2005/62/EK (2005. gada 30. septembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz Kopienas standartiem un specifikācijām, kas attiecas uz asins sagatavotāju kvalitātes sistēmu

Termiņi: Direktīvas 2005/62/EK noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2005/61/EK (2005. gada 30. septembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/98/EK attiecībā uz izsekojamības prasībām un nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu

Termiņi: Direktīvas 2005/61/EK noteikumus īsteno 5 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Orgāni, audi un šūnas

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/23/EK (2004. gada 31. marts) par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2006/17/EK (2006. gada 8. februāris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par noteiktām tehniskajām prasībām cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai

Termiņi: Direktīvas 2006/17/EK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2006/86/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par izsekojamības prasībām, nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu un noteiktām tehniskām prasībām cilvēku audu un šūnu kodēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai

Termiņi: Direktīvas 2006/86/EK noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/53/ES (2010. gada 7. jūlijs) par transplantācijai paredzētu cilvēku orgānu kvalitātes un drošības standartiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno 7 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Garīgā veselība – narkotiku atkarība

Padomes Ieteikums 2003/488/EK (2003. gada 18. jūnijs) par narkotiku atkarības radītā veselības kaitējuma novēršanu un samazināšanu

Termiņi: nepiemēro

Alkohols

Padomes Ieteikums 2001/458/EK (2001. gada 5. jūnijs) saistībā ar alkohola lietošanu jauniešu, jo īpaši bērnu un pusaudžu, vidū

Termiņi: nepiemēro

Vēzis

Padomes Ieteikums 2003/878/EK (2003. gada 2. decembris) par vēža skrīningu

Termiņi: nepiemēro

Traumu profilakse un drošības veicināšana

Padomes Ieteikums 2007/C 164/01 (2007. gada 31. maijs) par traumu profilaksi un drošības veicināšanu

Termiņi: nepiemēro

XIV PIELIKUMS

IV SADAĻAS 25. NODAĻAI (SADARBĪBA KULTŪRAS, AUDIOVIZUĀLĀS POLITIKAS UN PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU JOMĀ)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/65/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos

Termiņi: Direktīvas 2007/65/EK noteikumus īsteno 2 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

UNESCO 2005. gada Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu

Termiņi: nepiemēro

XV PIELIKUMS

MUITAS NODOKĻU ATCELŠANA

1.	Puses atceļ visus muitas nodokļus par precēm, kuru izcelsme ir otrā Pusē, no dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums, izņemot gadījumus, kas paredzēti 2., 3 un 4. punktā, un neskarot šā pielikuma 5. punktu.

2.	Produkti, kas uzskaitīti XV-A pielikumā, tiek importēti Savienībā, neuzliekot muitas nodokļus un ievērojot tarifa likmes kvotas, kas noteiktas minētajā pielikumā. Vislielākās labvēlības (VL) muitas nodokļa likmi piemēro importam, kas pārsniedz tarifa likmes kvotas.

3.	Šā nolīguma XV-B pielikumā uzskaitītajiem produktiem, tos importējot ES, piemēro ievedmuitas nodokli, izņemot minētā ievedmuitas nodokļa ad valorem komponentu.

Moldovas Republika atceļ konkrētus XV-D pielikumā uzskaitītos muitas nodokļus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)	muitas nodokļi par 5. posmu kategorijas precēm Moldovas Republikas sarakstā tiek atcelti 6 vienādos posmos, sākot no dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums, ar sekojošiem samazinājumiem, kas tiek ieviesti 1. janvārī katrā nākamajā no 5 gadiem pēc dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums;

b)	muitas nodokļi par 3. posmu kategorijas precēm Moldovas Republikas sarakstā tiek atcelti 4 vienādos posmos, sākot no dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums, ar sekojošiem samazinājumiem, kas tiek ieviesti 1. janvārī katrā nākamajā no 3 gadiem pēc dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums;

c)	muitas nodokļi par 10.-A posmu kategorijas precēm Moldovas Republikas sarakstā tiek atcelti 10 vienādos gadu ilgos posmos, kas sākas 1. janvārī nākamajā gadā pēc dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums;

d)	muitas nodokļi par 5.-A posmu kategorijas precēm Moldovas Republikas sarakstā tiek atcelti 5 vienādos gadu ilgos posmos, kas sākas 1. janvārī nākamajā gadā pēc dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums;

e)	muitas nodokļi par 3.-A posmu kategorijas precēm Moldovas Republikas sarakstā tiek atcelti 3 vienādos gadu ilgos posmos, kas sākas 1. janvārī nākamajā gadā pēc dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums;

f)	muitas nodokļi par 10.-S posmu kategorijas produktiem (produkti, kuriem 5 gadus- nepieņem jaunus pasākumus) sākas 1. janvārī piektajā gadā pēc dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums.

5.	Uz tiem Moldovas Republikas izcelsmes produktiem, kuri uzskaitīti XV-C pielikumā, attiecas Savienības noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms, kas izklāstīts šā nolīguma 148. pantā.

XV-A PIELIKUMS

PRODUKTI, UZ KURIEM ATTIECAS GADA BEZNODOKĻU TARIFA LIKMES KVOTAS (SAVIENĪBA)

Kārtas Nr.	KN kods 2012	Produktu apraksts	Apjoms (tonnas)	Nodokļa likme
1.	0702 00 00	Svaigi vai atdzesēti tomāti	2 000	bez nod.
2.	0703 20 00	Ķiploki, svaigi vai atdzesēti	220	bez nod.
3.	0806 10 10	Galda vīnogas, svaigas	10 000	bez nod.
4.	0808 10 80	Svaigi āboli (izņemot sidra ābolus bez taras no 16. septembra līdz 15. decembrim)	40 000	bez nod.
5.	0809 40 05	Svaigas plūmes	10 000	bez nod.
6.	2009 61 10	Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā <= 30 un kuras vērtība > EUR 18 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot tādu, kas satur spirtu)	500	bez nod.
	2009 69 19	Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 67 un kuras vērtība > EUR 22 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot tādu, kas satur spirtu)
	2009 69 51	Koncentrēta vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 30, bet <= 67 un kuras vērtība > EUR 18 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot tādu, kas satur spirtu)
	2009 69 59	Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 30, bet <= 67 un kuras vērtība > EUR 18 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot koncentrētu vai tādu, kas satur spirtu)

XV-B PIELIKUMS

PRODUKTI, KURIEM PIEMĒRO IEKĻUVES CENU (1),

kam nepiemēro ievedmuitas nodokļa ad valorem komponentu (SAVIENĪBA)

KN kods 2012	Produktu apraksts
0707 00 05	Gurķi, svaigi vai atdzesēti
0709 91 00	Artišoki, svaigi vai atdzesēti
0709 93 10	Kabači, svaigi vai atdzesēti
0805 10 20	Saldie apelsīni, svaigi
0805 20 10	Klementīni
0805 20 30	Šķirnes Monreale un sacumas
0805 20 50	Mandarīni un vilkingi
0805 20 70	Tanžerīni
0805 20 90	Tangelo, ortanique, malaquina un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi (izņemot klementīnus, monreale, sacumas, mandarīnus, vilkingus un tanžerīnus)
0805 50 10	Citroni (Citrus limon, Citrus limonum)
0808 30 90	Bumbieri (izņemot vīna bumbierus bez taras no 1. augusta līdz 31. decembrim)
0809 10 00	Svaigas aprikozes
0809 21 00	Svaigi skābie ķirši (Prunus cerasus)
0809 29 00	Svaigi ķirši (izņemot skābos ķiršus)
0809 30 10	Svaigi nektarīni
0809 30 90	Svaigi persiki (izņemot nektarīnus)
2204 30 92	Vīnogu misa, neraudzēta, koncentrēta 22. nodaļas 7. papildu piezīmes nozīmē, ar blīvumu <= 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)
2204 30 94	Vīnogu misa, neraudzēta, nekoncentrēta-, ar blīvumu <= 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)
2204 30 96	Vīnogu misa, neraudzēta, koncentrēta 22. nodaļas 7. papildu piezīmes nozīmē, ar blīvumu > 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)
2204 30 98	Vīnogu misa, neraudzēta, nekoncentrēta-, ar blīvumu > 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)

(1) Sk. 2. pielikumu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 927/2012 (2012. gada 9. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.

XV-C PIELIKUMS

PRODUKTI, UZ KURIEM ATTIECAS NOTEIKUMU APIEŠANAS NOVĒRŠANAS MEHĀNISMS (SAVIENĪBA)

Produktu kategorija

KN kods 2012

Produktu apraksts

Sprūda apjoms (tonnas)

Lauksaimniecības produkti

Cūkgaļa

0203 11 10

Svaigi vai atdzesēti mājas cūku liemeņi un pusliemeņi

4 500

0203 12 11

Svaigi vai atdzesēti mājas cūku šķiņķi un to izcirtņi, ar kauliem

0203 12 19

Svaigi vai atdzesēti mājas cūku pleči un to izcirtņi, ar kauliem

0203 19 11

Svaigas vai atdzesētas mājas cūku priekšējās daļas un to izcirtņi

0203 19 13

Svaigi vai atdzesēti mājas cūku garie muguras gabali un to izcirtņi

0203 19 15

Svaigas vai atdzesētas mājas cūku vēderdaļas (cauraugušās) un to izcirtņi

0203 19 55

Svaiga vai atdzesēta mājas cūku gaļa (izņemot vēderdaļas un to izcirtņus), bezkaula

0203 19 59

Svaiga vai atdzesēta mājas cūku gaļa ar kauliem (izņemot liemeņus un pusliemeņus, šķiņķus, plečus un to izcirtņus, priekšējās daļas, garos muguras gabalus, vēderdaļas un to izcirtņus)

0203 21 10

Saldēti mājas cūku liemeņi un pusliemeņi

0203 22 11

Saldēti mājas cūku šķiņķi un to izcirtņi, ar kauliem

0203 22 19

Saldēti mājas cūku pleči un to izcirtņi, ar kauliem

0203 29 11

Saldētas mājas cūku priekšējās daļas un to izcirtņi

0203 29 13

Saldēti mājas cūku garie muguras gabali un to izcirtņi ar kauliem

0203 29 15

Saldētas mājas cūku vēderdaļas (cauraugušās) un to izcirtņi

0203 29 55

Saldēta mājas cūku gaļa (izņemot vēderdaļas un to izcirtņus), bezkaula

0203 29 59

Saldēta mājas cūku gaļa, ar kauliem (izņemot priekšējās daļas, garos muguras gabalus, vēderdaļas un to izcirtņus)

2.	Mājputnu gaļa

0207 11 30

Vistas, svaigas vai atdzesētas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % cāļi”

600

0207 11 90

Vistas, svaigas vai atdzesētas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “65 % cāļi”, un citādas svaigas vai atdzesētas vistas (izņemot “83 % un 70 % cāļus”), nesadalītas

0207 12 10

Saldētas vistas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % cāļi”

0207 12 90

Saldētas vistas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “65 % cāļi”, vai citādas vistas (izņemot “70 % cāļus”), nesadalītas

0207 13 10

Svaigi vai atdzesēti vistu gabali, bezkaula

0207 13 20

Svaigas vai atdzesētas vistu puses vai ceturtdaļas

0207 13 30

Svaigi vai atdzesēti veseli vistu spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

0207 13 50

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas vistu krūtiņas un to gabali

0207 13 60

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas vistu kājas un to gabali

0207 13 99

Svaigi vai atdzesēti vistu subprodukti (izņemot aknas)

0207 14 10

Saldēti vistu gabali, bezkaula

0207 14 20

Saldētas vistu puses vai ceturtdaļas

0207 14 30

Saldēti veseli vistu spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

0207 14 50

Saldētas neatkaulotas vistu krūtiņas un to gabali

0207 14 60

Saldētas neatkaulotas vistu kājas un to gabali

0207 14 99

Saldēti vistu subprodukti (izņemot aknas)

0207 24 10

Mājas tītari, svaigi vai atdzesēti, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “80 % tītari”

0207 24 90

Mājas tītari, svaigi vai atdzesēti, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “73 % tītari”, un citādi svaigi vai atdzesēti tītari (izņemot “80 % tītarus”), nesadalīti

0207 25 10

Saldēti mājas tītari, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “80 % tītari”

0207 25 90

Saldēti mājas tītari, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, arī bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “73 % tītari”, un citādi tītari (izņemot “80 % tītarus”), nesadalīti

0207 26 10

Svaigi vai atdzesēti mājas tītaru gabali, bezkaula

0207 26 20

Svaigas vai atdzesētas mājas tītaru puses vai ceturtdaļas

0207 26 30

Svaigi vai atdzesēti mājas tītaru spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

0207 26 50

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas tītaru krūtiņas un to gabali

0207 26 60

Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas tītaru stilbiņi un to gabali

0207 26 70

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas tītaru kājas un to gabali (izņemot stilbiņus)

0207 26 80

Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas tītaru gabali (izņemot puses vai ceturtdaļas, spārnus ar spārnu galiem vai bez tiem, muguras, kakliņus, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu galus, krūtiņas, kājas, un to gabalus)

0207 26 99

Svaigi vai atdzesēti mājas tītaru subprodukti (izņemot aknas)

0207 27 10

Saldēti mājas tītaru bezkaula gabali

0207 27 20

Saldētas mājas tītaru puses vai ceturtdaļas

0207 27 30

Saldēti veseli mājas tītaru spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

0207 27 50

Saldētas neatkaulotas mājas tītaru krūtiņas un to gabali

0207 27 60

Saldēti neatkauloti mājas tītaru stilbiņi un to gabali

0207 27 70

Saldētas neatkaulotas mājas tītaru kājas un to gabali (izņemot stilbiņus)

0207 27 80

Saldēti neatkauloti mājas tītaru gabali (izņemot puses vai ceturtdaļas, spārnus ar spārnu galiem vai bez tiem, muguras, kakliņus, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu galus, krūtiņas, kājas, un to gabalus)

0207 27 99

Saldēti mājas tītaru subprodukti (izņemot aknas)

0207 41 30

Svaigas vai atdzesētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % pīles”

0207 41 80

Svaigas vai atdzesētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “63 % pīles”, vai citādas

0207 42 30

Saldētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % pīles”

0207 42 80

Saldētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “63 % pīles”, vai citādas

0207 44 10

Svaigi vai atdzesēti mājas pīļu gabali, bezkaula

0207 44 21

Svaigas vai atdzesētas mājas pīļu puses vai ceturtdaļas

0207 44 31

Svaigi vai atdzesēti veseli mājas pīļu spārni

0207 44 41

Svaigas vai atdzesētas mājas pīļu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

0207 44 51

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas pīļu krūtiņas un to gabali

0207 44 61

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas pīļu kājas un to gabali

0207 44 71

Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas pīļu liemeņi

0207 44 81

Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas pīļu gabali, kas citur nav minēti

0207 44 99

Svaigi vai atdzesēti mājas pīļu subprodukti (izņemot aknas)

0207 45 10

Saldēti mājas pīļu gabali, bezkaula

0207 45 21

Saldētas mājas pīļu puses vai ceturtdaļas

0207 45 31

Saldēti veseli mājas pīļu spārni

0207 45 41

Saldētas mājas pīļu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

0207 45 51

Saldētas mājas pīļu krūtiņas un to gabali, neatkauloti

0207 45 61

Saldētas mājas pīļu kājas un to gabali, neatkauloti

0207 45 81

Saldēti neatkauloti mājas pīļu gabali, kas citur nav minēti

0207 45 99

Saldēti mājas pīļu subprodukti (izņemot aknas)

0207 51 10

Svaigas vai atdzesētas mājas zosis, nesadalītas, noplūktas, notecinātas, neķidātas, ar galvu un kājām, t. s. “82 % zosis”

0207 51 90

Svaigas vai atdzesētas mājas zosis, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu) vai bez šiem orgāniem, t. s. “75 % zosis”, vai citādas

0207 52 90

Saldētas mājas zosis, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu) vai bez šiem orgāniem, t. s. “75 % zosis”, vai citādas

0207 54 10

Svaigi vai atdzesēti mājas zosu gabali, bezkaula

0207 54 21

Svaigas vai atdzesētas mājas zosu puses vai ceturtdaļas

0207 54 31

Svaigi vai atdzesēti veseli mājas zosu spārni

0207 54 41

Svaigas vai atdzesētas mājas zosu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali-

0207 54 51

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas zosu krūtiņas un to gabali

0207 54 61

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas zosu kājas un to gabali

0207 54 71

Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas zosu liemeņi

0207 54 81

Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas zosu gabali, kas citur nav minēti

0207 54 99

Svaigi vai atdzesēti mājas zosu subprodukti (izņemot aknas)

0207 55 10

Saldēti mājas zosu gabali, bezkaula

0207 55 21

Saldētas mājas zosu puses vai ceturtdaļas

0207 55 31

Saldēti veseli mājas zosu spārni

0207 55 41

Saldētas mājas zosu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali-

0207 55 51

Saldētas mājas zosu krūtiņas un to gabali, neatkauloti

0207 55 61

Saldētas mājas zosu kājas un to gabali, neatkauloti

0207 55 81

Saldēti neatkauloti mājas zosu gabali, kas citur nav minēti

0207 55 99

Saldēti mājas zosu subprodukti (izņemot aknas)

0207 60 05

Svaigas, atdzesētas vai saldētas mājas pērļu vistiņas, nesadalītas

0207 60 10

Svaigi, atdzesēti vai saldēti mājas pērļu vistiņu gabali, bezkaula

0207 60 31

Svaigi, atdzesēti vai saldēti veseli mājas pērļu vistiņu spārni

0207 60 41

Svaigas, atdzesētas vai saldētas mājas pērļu vistiņu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali-

0207 60 51

Svaigas, atdzesētas vai saldētas neatkaulotas mājas pērļu vistiņu krūtiņas un to gabali

0207 60 61

Svaigas, atdzesētas vai saldētas neatkaulotas mājas pērļu vistiņu kājas un to gabali

0207 60 81

Svaigi, atdzesēti vai saldēti neatkauloti mājas pērļu vistiņu gabali, kas citur nav minēti

0207 60 99

Svaigi, atdzesēti vai saldēti mājas pērļu vistiņu subprodukti (izņemot aknas)

1602 32 11

Termiski neapstrādāti gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai gaļas subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, un izstrādājumus no aknām)

1602 32 30

Gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 25 %, bet < 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus)

1602 32 90

Gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai subproduktiem (izņemot izstrādājumus ar mājputnu gaļas vai subproduktu, tītaru vai pērļu vistiņu gaļas vai subproduktu saturu >= 25 %, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus un sulas)

3.	Piena pārstrādes produkti

0402 10 11

Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <=1,5 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg

1 700

0402 10 19

Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <=1,5 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg

0402 10 91

Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <=1,5 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg

0402 10 99

Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <=1,5 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg

0405 10 11

Dabisks sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % tiešajā iepakojumā ar tīro svaru <= 1 kg (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu)

0405 10 19

Dabisks sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % (izņemot tiešajā iepakojumā ar tīro svaru <= 1 kg un atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu)

0405 10 30

Atjaunotais sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu)

0405 10 50

Sūkalu sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu)

0405 10 90

Sviests ar tauku saturu > 85 svara %, bet <= 95 svara % (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu)

4.	Olas čaumalās

0407 21 00

Svaigas Gallus domesticus sugas mājputnu olas čaumalās (izņemot apaugļotas olas inkubācijai)

7 000 (1)

0407 29 10

Svaigas mājputnu olas čaumalās (izņemot vistu olas un apaugļotas olas inkubācijai)

0407 29 90

Svaigas putnu olas čaumalās (izņemot mājputnu olas un apaugļotas olas inkubācijai)

0407 90 10

Mājputnu olas čaumalās, konservētas vai pagatavotas

5.	Olas un albumīni

0408 91 80

Žāvētas putnu olas bez čaumalas, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, derīgas pārtikai (izņemot olu dzeltenumus)

400

0408 99 80

Putnu olas bez čaumalām, svaigas, pagatavotas, tvaicējot vai vārot ūdenī, formētas, saldētas vai citādi konservētas, arī ar cukuru vai citu saldinātāju piedevu, derīgas pārtikai (izņemot žāvētas olas un dzeltenumus)

6.	Kvieši, milti un granulas

1001 91 90

Kvieši sēklai (izņemot cietos kviešus, parastos kviešus un speltas kviešus)

75 000

1001 99 00

Kvieši un kviešu un rudzu maisījums (izņemot sēklai un cietos kviešus)

7.	Mieži, milti un granulas

1003 90 00

Mieži (izņemot sēklai)

70 000

8.	Kukurūza, milti un granulas

1005 90 00

Kukurūza (izņemot sēklu)

130 000

Cukurs

1701 99 10

Baltais cukurs, kam saharozes saturs sausnā >= 99,5 % (izņemot aromatizētu un iekrāsotu)

37 400

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti

10.	Pārstrādāti graudaugu produkti

1904 30 00

Bulgurs pārstrādātu graudu veidā, iegūts, lielā karstumā termiski apstrādājot kviešu graudus

2 500

2207 10 00

Nedenaturēts etilspirts ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju >= 80 tilp. %

2207 20 00

Denaturēts etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti

2208 90 91

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju < 80 tilp. %, tarā ar tilpumu <= 2 l

2208 90 99

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju < 80 tilp. %, tarā ar tilpumu > 2 l

2905 43 00

Mannīts

2905 44 11

D-glicīts (sorbīts) ūdens šķīdumā, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta

2905 44 19

D-glicīts (sorbīts) ūdens šķīdumā (izņemot, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta)

2905 44 91

D-glicīts (sorbīts), kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta) (izņemot ūdens šķīdumā)

2905 44 99

D-glicīts (sorbīts) (izņemot ūdens šķīdumā un kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta)

3505 10 10

Dekstrīni

3505 10 50

Esterificētas vai ēterificētas cietes (izņemot dekstrīnus)

3505 10 90

Modificētās cietes (izņemot esterificētas cietes, ēterificētas cietes un dekstrīnus)

3505 20 30

Līmes, kas satur >= 25 %, bet < 55 % no kopējās masas cietes, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes (izņemot safasētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, ar tīro masu <= 1 kg)

3505 20 50

Līmes, kas satur >= 55 %, bet < 80 % no kopējās masas cietes, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes (izņemot safasētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, ar tīro masu <= 1 kg)

3505 20 90

Līmes, kas satur >= 80 % no kopējās masas cietes, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes (izņemot safasētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, ar tīro masu <= 1 kg)

3809 10 10

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti, piemēram, apretūras un kodinātāji, kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti, kuros šādu vielu saturs < 55 % no kopējās masas

3809 10 30

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti, piemēram, apretūras un kodinātāji, kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti vai iekļauti, kuros šādu vielu saturs >= 55 % līdz < 70 % no kopējās masas

3809 10 50

3809 10 90

3824 60 11

Sorbīts ūdens šķīdumā, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir > 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot D-glicītu [sorbītu])

3824 60 19

Sorbīts ūdens šķīdumā, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir > 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot D-glicītu [sorbītu])

3824 60 91

Sorbīts, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot sorbītu ūdens šķīdumā un D-glicītu [sorbītu])

3824 60 99

Sorbīts, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir > 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot sorbītu ūdens šķīdumā un D-glicītu [sorbītu])

11.

Cigaretes

2402 10 00

Cigāri, Manilas cigāri un cigarilli, kas satur tabaku

1 000 vai 1 mljrd. gab (2)

2402 20 90

Cigaretes, kas satur tabaku (izņemot ar krustnagliņām)

12.	Piena pārstrādes produkti

0405 20 10

Piena tauku pastas ar tauku saturu pēc svara 39 % vai vairāk, bet mazāk nekā 60 %

500

0405 20 30

Piena tauku pastas ar tauku saturu pēc svara >= 60 %, bet < 75 %

1806 20 70

Šokolādes piena skaidiņas konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību > 2 kg

2106 10 80

Proteīna koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas, kas satur >= 1,5 % no svara piena taukus, >= 5 % saharozi vai izoglikozi, >= 5 % glikozi vai cieti

2202 90 99

Citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009, kuros tauki, kas iegūti no pozīcijās 0401–0404 minētajiem produktiem, ir 2 svara % vai vairāk.

13.	Cukura izstrādājumi

1302 20 10

Sausie pektīni, pektināti un pektāti pulvera veidā

4 200

1302 20 90

Šķidrie pektīni, pektināti un pektāti

1702 50 00

Ķīmiski tīra fruktoze cietā veidā

1702 90 10

Ķīmiski tīra maltoze cietā veidā

1704 90 99

Konditorejas pastas, marcipāns, nuga un citi cukura konditorejas izstrādājumi, kas nesatur kakao (izņemot košļājamo gumiju, balto šokolādi, pastilas pret kakla sāpēm un pretklepus dražejas, konditorejas izstrādājumus gumijas un želejas veidā, ieskaitot augļu pastas cukura konditorejas izstrādājumu veidā, karameles, īrisus, mīkstās karameles un tamlīdzīgas konfektes, presētas tabletes un konditorejas pastas, ieskaitot marcipānu, tiešajā iepakojumā ar svaru >= 1 kg)

1806 10 30

Saldināts kakao pulveris, kas satur >= 65 %, bet < 80 % saharozi, ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze, vai izoglikozi, kas izteikta kā saharoze

1806 10 90

Saldināts kakao pulveris, kas satur >= 80 % saharozi, ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze, vai izoglikozi, kas izteikta kā saharoze

1806 20 95

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars > 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību > 2 kg, kas satur < 18 % no svara kakao sviesta

1901 90 99

Pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur < 40 % no svara kakao, un pārtikas izstrādājumi no piena, krējuma, paniņām, skābpiena, skābkrējuma

2101 12 98

Izstrādājumi uz kafijas bāzes

2101 20 98

Izstrādājumi uz tējas vai mates bāzes

2106 90 98

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti citur, kas satur >= 1,5 % no svara piena taukus, >= 5 % saharozi vai izoglikozi, >= 5 % glikozi vai >=5 % cieti

3302 10 29

Izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam, kas satur no kopējās masas >= 1,5 % piena taukus, >= 5 % saharozi vai izoglikozi, >= 5 % glikozi vai >= 5 % cieti, izmantošanai dzērienu rūpniecībā (izņemot ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 0,5 %)

14.	Cukurkukurūza

0710 40 00

Cukurkukurūza, termiski neapstrādāta vai apstrādāta, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēta

1 500

0711 90 30

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēta cukurkukurūza, piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā, kas nav derīga tūlītējai lietošanai

2001 90 30

Etiķī vai etiķskābē sagatavota vai konservēta cukurkukurūza Zea mays var. saccharata

2004 90 10

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavota vai konservēta cukurkukurūza Zea mays var. saccharata, saldēta

2005 80 00

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavota vai konservēta cukurkukurūza Zea mays var. saccharata (izņemot saldētu)

(1) 140 milj. × 50 gr = 7 000 t

(2) Ar noteikumu, ka 1 gab. sver apmēram 1 g.

XV-D PIELIKUMS

KONCESIJU SARAKSTS (MOLDOVAS REPUBLIKA)

Moldovas Republikas 2011. gada nomenklatūra	Apraksts	Vislielākās labvēlības nodoklis	Kategorija
0203 11 10	Svaigi vai atdzesēti mājas cūku liemeņi un pusliemeņi	20 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0203 12 11	Svaigi vai atdzesēti mājas cūku šķiņķi un to izcirtņi, ar kauliem	20 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0203 12 19	Svaigi vai atdzesēti mājas cūku pleči un to izcirtņi, ar kauliem	20 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0203 19 11	Svaigas vai atdzesētas mājas cūku priekšējās daļas un to izcirtņi	20 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0203 19 13	Svaigi vai atdzesēti mājas cūku garie muguras gabali un to izcirtņi	20 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0203 19 15	Svaigas vai atdzesētas mājas cūku vēderdaļas (cauraugušās) un to izcirtņi	20 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0203 19 55	Svaiga vai atdzesēta mājas cūku gaļa (izņemot vēderdaļas un to izcirtņus), bezkaula	20 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0203 19 59	Svaiga vai atdzesēta mājas cūku gaļa, ar kauliem (izņemot liemeņus un pusliemeņus, šķiņķus, plečus un to izcirtņus, priekšējās daļas, garos muguras gabalus, vēderdaļas un to izcirtņus)	20 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0203 21 10	Saldēti mājas cūku liemeņi un pusliemeņi	20 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0203 22 11	Saldēti mājas cūku šķiņķi un to izcirtņi, ar kauliem	20 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0203 22 19	Saldēti mājas cūku pleči un to izcirtņi, ar kauliem	20 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0203 29 11	Saldētas mājas cūku priekšējās daļas un to izcirtņi	10 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0203 29 13	Saldēti mājas cūku garie muguras gabali un to izcirtņi ar kauliem	10 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0203 29 15	Saldētas mājas cūku vēderdaļas (cauraugušās) un to izcirtņi	10 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0203 29 55	Saldēta mājas cūku gaļa (izņemot vēderdaļas un to izcirtņus), bezkaula	10 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0203 29 59	Saldēta mājas cūku gaļa bez kauliem, ar kauliem (izņemot liemeņus un pusliemeņus, šķiņķus, plečus un to izcirtņus, priekšējās daļas, garos muguras gabalus, vēderdaļas un to izcirtņus)	10 % + 200 EUR/t	Tarifa likmes kvota 1 (4000 t)
0206 30 00	Svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti	15	10-S
0206 41 00	Saldētas cūku aknas	15	10-S
0206 49 20	Saldēti mājas cūku subprodukti (izņemot aknas)	15	10-S
0207 11 10	Vistas, svaigas vai atdzesētas, noplūktas un izķidātas, ar galvu un kājām, t. s. “83 % cāļi”	20 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 11 30	Vistas, svaigas vai atdzesētas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % cāļi”	20 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 11 90	Vistas, svaigas vai atdzesētas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “65 % cāļi”, un citādas svaigas vai atdzesētas vistas (izņemot “83 % un 70 % cāļus”), nesadalītas	20 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 12 10	Saldētas vistas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % cāļi”	15 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 12 90	Saldētas vistas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “65 % cāļi”, vai citādas vistas (izņemot “70 % cāļus”), nesadalītas	15 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 13 10	Svaigi vai atdzesēti vistu gabali, bezkaula	20 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 13 20	Svaigas vai atdzesētas vistu puses vai ceturtdaļas	20 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 13 30	Svaigi vai atdzesēti veseli vistu spārni ar spārnu galiem vai bez tiem	20 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 13 50	Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas vistu krūtiņas un to gabali	20 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 13 60	Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas vistu kājas un to gabali	20 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 13 99	Svaigi vai atdzesēti vistu subprodukti (izņemot aknas)	20 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 14 10	Saldēti vistu gabali, bezkaula	15 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 14 20	Saldētas vistu puses vai ceturtdaļas	15 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 14 30	Saldēti veseli vistu spārni ar spārnu galiem vai bez tiem	15 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 14 40	Saldētas vistu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali	15 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 14 50	Saldētas neatkaulotas vistu krūtiņas un to gabali	15 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 14 60	Saldētas neatkaulotas vistu kājas un to gabali	15 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 14 70	Saldēti neatkauloti vistu gabali (izņemot puses vai ceturtdaļas, spārnus ar spārnu galiem vai bez tiem, muguras, kakliņus, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu galus, krūtiņas, kājas, un to gabalus)	15 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 14 91	Saldētas vistu aknas	15 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0207 14 99	Saldēti vistu subprodukti (izņemot aknas)	15 % + 100 EUR/t	Tarifa likmes kvota 2 (4000 t)
0210 99 41	Sālītas, sālījumā, žāvētas vai kūpinātas mājas cūku aknas	15	10-A
0210 99 49	Sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti mājas cūku subprodukti (izņemot aknas)	15	10-A
0401 10 10	Piens un krējums, kura tauku saturs <= 1 % no svara tiešajā iepakojumā, ar tilpumu <= 2 l, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas	15	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0401 10 90	Piens un krējums, kura tauku saturs <= 1 % no svara, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātajā piedevas (izņemot tiešajā iepakojumā, ar tilpumu <= 2 l)	15	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0401 20 11	Piens un krējums, kura tauku saturs <= 3 %, bet > 1 % no svara, tiešajā iepakojumā, ar tilpumu <= 2 l, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas	15	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0401 20 19	Piens un krējums, kura tauku saturs <= 3 %, bet > 1 % no svara, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātajā piedevas (izņemot tiešajā iepakojumā, ar tilpumu <= 2 l)	15	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0401 20 91	Piens un krējums, kura tauku saturs > 3 %, bet <= 6 % no svara, tiešajā iepakojumā, ar tilpumu <= 2 l, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas	15	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0401 20 99	Piens un krējums, kura tauku saturs > 3 %, bet <= 6 % no svara, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātajā piedevas (izņemot tiešajā iepakojumā, ar tilpumu <= 2 l)	15	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0401 30 11	Piens un krējums, kura tauku saturs <= 21 %, bet > 6 % no svara, tiešajā iepakojumā, ar tilpumu <= 2 l, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas	15	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0401 30 19	Piens un krējums, kura tauku saturs <= 21 %, bet > 6 % no svara, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātajā piedevas (izņemot tiešajā iepakojumā, ar tilpumu <= 2 l)	15	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0401 30 31	Piens un krējums, kura tauku saturs > 21 %, bet <= 45 % no svara, tiešajā iepakojumā, ar tilpumu <= 2 l, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas	15	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0401 30 39	Piens un krējums, kura tauku saturs > 21 %, bet <= 45 % no svara, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātajā piedevas (izņemot tiešajā iepakojumā, ar tilpumu <= 2 l)	15	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0401 30 91	Piens un krējums, kura tauku saturs > 45 % no svara, tiešajā iepakojumā, ar tilpumu <= 2 l, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas	15	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0401 30 99	Piens un krējums, kura tauku saturs > 45 % no svara, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātajā piedevas (izņemot tiešajā iepakojumā, ar tilpumu <= 2 l)	15	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0402 10 11	Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <=1,5 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg	10	10-A
0402 10 19	Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <=1,5 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg	10	10-A
0402 10 91	Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <=1,5 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg	10	10-A
0402 10 99	Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <=1,5 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg	10	10-A
0402 21 11	Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs > 1,5 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg	10	10-A
0402 21 17	Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <= 11 %, bet > 1,5 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg, vai citādi safasēts	10	10-A
0402 21 19	Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs > 11 %, bet <= 27 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg, vai citādi safasēts	10	10-A
0402 21 91	Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs > 27 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg	10	10-A
0402 21 99	Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs > 27 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg	10	10-A
0402 29 15	Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <= 27 %, bet > 1,5 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg (izņemot speciāli zīdaiņu barībai hermētiskā iepakojumā, ar svaru <= 500 g)	10	10-A
0402 29 19	Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <= 27 %, bet > 1,5 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg	10	10-A
0402 29 91	Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs > 27 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg	10	10-A
0402 29 99	Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs > 27 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg	10	10-A
0402 91 11	Piens un krējums, iebiezināts, kura tauku saturs <=8 svara %, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg (izņemot cietā veidā)	10	10-A
0402 91 19	Piens un krējums, iebiezināts, kura tauku saturs <= 8 svara %, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg (izņemot cietā veidā)	10	10-A
0402 91 31	Piens un krējums, iebiezināts, kura tauku saturs > 8 svara %, bet <= 10 svara %, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg (izņemot cietā veidā)	10	10-A
0402 91 39	Piens un krējums, iebiezināts, kura tauku saturs > 8 svara %, bet <= 10 svara %, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg (izņemot cietā veidā)	10	10-A
0402 91 51	Piens un krējums, iebiezināts, kura tauku saturs > 10 %, bet <= 45 %, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg (izņemot cietā veidā)	10	10-A
0402 91 59	Piens un krējums, iebiezināts, kura tauku saturs > 10 %, bet <= 45 %, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg (izņemot cietā veidā)	10	10-A
0402 91 91	Piens un krējums, iebiezināts, kura tauku saturs > 45 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg (izņemot cietā veidā)	10	10-A
0402 91 99	Piens un krējums, iebiezināts, kura tauku saturs > 45 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg (izņemot cietā veidā)	10	10-A
0402 99 11	Piens un krējums, iebiezināts, kura tauku saturs <= 9,5 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg (izņemot cietā veidā)	10	10-A
0402 99 19	Piens un krējums, iebiezināts, kura tauku saturs <= 9,5 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg (izņemot cietā veidā)	10	10-A
0402 99 31	Piens un krējums, iebiezināts, kura tauku saturs > 9,5 svara %, bet <= 45 svara %, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg (izņemot cietā veidā)	10	10-A
0402 99 39	Piens un krējums, iebiezināts, kura tauku saturs > 9,5 %, bet <= 45 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg (izņemot cietā veidā)	10	10-A
0402 99 91	Piens un krējums, iebiezināts, kura tauku saturs > 45 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg (izņemot cietā veidā)	10	10-A
0402 99 99	Piens un krējums, iebiezināts, kura tauku saturs > 45 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg (izņemot cietā veidā)	10	10-A
0405 10 11	Dabisks sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % tiešajā iepakojumā ar tīro svaru <= 1 kg (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu)	15 % + 500 EUR/t	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0405 10 19	Dabisks sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % (izņemot tiešajā iepakojumā ar tīro svaru <= 1 kg un atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu)	15 % + 500 EUR/t	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0405 10 30	Atjaunotais sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu)	15 % + 500 EUR/t	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0405 10 50	Sūkalu sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu)	15 % + 500 EUR/t	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0405 10 90	Sviests ar tauku saturu > 85 svara %, bet <= 95 svara % (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu)	15 % + 500 EUR/t	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0405 20 10	Piena tauku pastas ar tauku saturu pēc svara >= 39 %, bet < 60 %	20 % + 500 EUR/t	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0405 20 30	Piena tauku pastas ar tauku saturu pēc svara >= 60 %, bet <= 75 %	20 % + 500 EUR/t	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0405 20 90	Piena tauku pastas ar tauku saturu pēc svara > 75 %, bet < 80 %	20 % + 500 EUR/t	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0405 90 10	Piena tauki, ar tauku saturu pēc svara >= 99,3 % un ūdens saturu pēc svara <= 0,5 %.	20 % + 500 EUR/t	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0405 90 90	Piena tauki, atūdeņots sviests un kausēts bifeļmātes piena sviests (izņemot ar tauku saturu pēc svara >= 99,3 % un ūdens saturu pēc svara <= 0,5 %, un dabisku sviestu, atjaunoto sviestu un sūkalu sviestu)	20 % + 500 EUR/t	Tarifa likmes kvota 3 (1000 t)
0406 10 20	Svaigs siers “nenogatavināts vai nesālīts”, arī sūkalu siers un biezpiens, kura tauku saturs <= 40 % no svara	10	5-A
0406 10 80	Svaigs siers, “nenogatavināts vai nesālīts”, arī sūkalu siers un biezpiens, kura tauku saturs > 40 % no svara	10	5-A
0406 20 90	Rīvēts siers vai siera pulveris (izņemot Glaras zaļo sieru, t. s. Schabziger)	10	5-A
0406 30 10	Kausētais siers, nerīvēts un neberzts, kura ražošanā izmantots tikai Ementāles, Grijēras un Apencelles siers un kurā kā piedeva var būt Glaras zaļais siers (t. s. Schabziger); safasēts mazumtirdzniecībai, kura tauku saturs sausnā <= 56 % no svara	10	3-A
0406 30 31	Kausētais siers, nerīvēts vai neberzts, kura tauku saturs <= 36 % no svara un tauku saturs sausnā <= 48 % no svara (izņemot kausēta siera maisījumus, kuri izgatavoti no Ementāles, Grijēras un Apencelles siera un kuros kā piedeva var būt Glaras zaļais siers (t. s. Schabziger), safasētus mazumtirdzniecībai)	10	3-A
0406 30 39	Kausētais siers, nerīvēts un neberzts, kura tauku saturs <= 36 % no svara un tauku saturs sausnā > 48 % no svara (izņemot kausēta siera maisījumus, kuri izgatavoti no Ementāles, Grijēras un Apencelles siera un kuros kā piedeva var būt Glaras zaļais siers (t. s. Schabziger), safasētus mazumtirdzniecībai, kuru tauku saturs sausnā <= 56 % no svara)	10	3-A
0406 30 90	Kausētais siers, nerīvēts vai neberzts, kura tauku saturs > 36 % no svara (izņemot kausēta siera maisījumus, kuri izgatavoti no Ementāles, Grijēras un Apencelles siera un kuros kā piedeva var būt Glaras zaļais siers (t. s. Schabziger), safasētus mazumtirdzniecībai, kuru tauku saturs sausnā <= 56 % no svara)	10	3-A
0406 90 01	Siers pārstrādei (izņemot svaigu sieru, ieskaitot sūkalu sieru, biezpienu, kausētu sieru, zilos sierus un citādus sierus, kas satur Penicillium roqueforti dzīslas un rīvētu sieru vai siera pulveri	10	5-A
0406 90 13	Ementāles siers (izņemot rīvētu sieru vai siera pulveri un sieru pārstrādei)	10	5-A
0406 90 21	Čedaras siers (izņemot rīvētu sieru vai siera pulveri un sieru pārstrādei)	10	5-A
0406 90 23	Edamas siers (izņemot rīvētu sieru vai siera pulveri un sieru pārstrādei)	10	5-A
0406 90 25	Tilzītes siers (izņemot rīvētu sieru vai siera pulveri un sieru pārstrādei)	10	5-A
0406 90 27	Butterkäse (izņemot rīvētu sieru vai siera pulveri un sieru pārstrādei)	10	5-A
0406 90 29	Butterkäse (izņemot rīvētu sieru vai siera pulveri un sieru pārstrādei)	10	5-A
0406 90 50	Siers no aitas vai bifeļmātes piena traukos ar sālījumu vai aitādas vai kazādas maisos (izņemot feta)	10	5-A
0406 90 69	Siers, kuru tauku saturs <= 40 % no svara un ūdens saturs beztauku- vielā <= 47 % no svara, kurš citur nav minēts	10	5-A
0406 90 78	Haudas siers, kura tauku saturs <= 40 % no svara un ūdens saturs beztauku vielā > 47 %, bet <= 72 % (izņemot rīvētu sieru vai siera pulveri un sieru pārstrādei)	10	5-A
0406 90 86	Siers, kuru tauku saturs <= 40 % no svara un ūdens saturs beztauku vielā > 47 %, bet <= 72 % no svara, kurš citur nav minēts	10	5-A
0406 90 87	Siers, kuru tauku saturs <= 40 % no svara un ūdens saturs beztauku vielā > 52 %, bet <= 62 % no svara, kurš citur nav minēts	10	5-A
0406 90 88	Siers, kuru tauku saturs <= 40 % no svara un ūdens saturs beztauku vielā > 62 %, bet <= 72 % no svara, kurš citur nav minēts	10	5-A
0406 90 93	Siers, kuru tauku saturs <= 40 % no svara un ūdens saturs beztauku vielā > 72 % no svara, kurš citur nav minēts	10	5-A
0406 90 99	Siers, kura tauku saturs > 40 % no svara, kurš citur nav minēts	10	5-A
0702 00 00	Svaigi vai atdzesēti tomāti	no 1. janvāra līdz 15. martam – 10; no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim – 20; no 16. novembra līdz 31. decembrim – 10	5-A
0703 10 19	Svaigi vai atdzesēti sīpoli (izņemot dēstiem)	15	5-A
0704 10 00	Svaigi vai atdzesēti ziedkāposti un brokoļi	15	5-A
0704 90 10	Svaigi vai atdzesēti baltie galviņkāposti un sarkanie galviņkāposti	15	5-A
0706 10 00	Svaigi vai atdzesēti burkāni, galda rāceņi un kāļi	15	5-A
0706 90 10	Svaigas vai atdzesētas sakņu selerijas	15	5-A
0706 90 90	Svaigas vai atdzesēta galda bietes, auzu saknes (puravlapu plostbārži), redīsi un tamlīdzīgi sakņu dārzeņi (izņemot burkānus, galda rāceņus un kāļus, sakņu selerijas un mārrutkus)	15	5-A
0707 00 05	Gurķi, svaigi vai atdzesēti	no 1. janvāra līdz 15. martam – 10; no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim – 15; no 16. novembra līdz 31. decembrim – 10	5-A
0708 10 00	Svaigi vai atdzesēti zirņi (Pisum sativum), lobīti vai nelobīti	15	5-A
0708 20 00	Svaigas vai atdzesētas pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.), lobītas vai nelobītas	15	5-A
0708 90 00	Svaigi vai atdzesēti pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti (izņemot zirņus (Pisum sativum) un pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.))	15	5-A
0709 30 00	Svaigi vai atdzesēti baklažāni	15	5-A
0709 51 00	Svaigas vai atdzesētas atmatenes	15	5-A
0709 60 10	Svaigi vai atdzesēti dārzeņpipari (paprika)	15	5-A
0709 90 70	Svaigi vai atdzesēti kabači	15	5-A
0806 10 10	Svaigas galda vīnogas	no 1. janvāra līdz 14. jūlijam – 10; no 15. jūlija līdz 20. novembrim – 15; no 21. novembra līdz 31. decembrim – 10	10-S
0808 10 80	Svaigi āboli (izņemot sidra ābolus bez taras no 16. septembra līdz 15. decembrim)	no 1. janvāra līdz 30. jūnijam – 10; no 1. jūlija līdz 31. jūlijam – 20; no 1. augusta līdz 31. decembrim – 10	10-S
0809 20 05	Svaigi skābie ķirši (Prunus cerasus)	no 1. janvāra līdz 20. maijam – 10; no 21. maija līdz 10. augustam – 20; no 11. augusta līdz 31. decembrim – 10	5-A
0809 20 95	Svaigi ķirši (izņemot skābos ķiršus (Prunus cerasus))	no 1. janvāra līdz 20. maijam – 10; no 21. maija līdz 10. augustam – 20; no 11. augusta līdz 31. decembrim – 10	10-A
0809 30 10	Svaigi nektarīni	no 1. janvāra līdz 10. jūnijam – 10; no 11. jūnija līdz 30. septembrim – 20; no 1. oktobra līdz 31. decembrim – 10	5-A
0809 30 90	Svaigi persiki (izņemot nektarīnus)	no 1. janvāra līdz 10. jūnijam – 10; no 11. jūnija līdz 30. septembrim – 20; no 1. oktobra līdz 31. decembrim – 10	10-S
0809 40 05	Svaigas plūmes	no 1. janvāra līdz 10. jūnijam – 10; no 11. jūnija līdz 30. septembrim – 20; no 1. oktobra līdz 31. decembrim – 10	10-S
0810 10 00	Svaigas zemenes	no 1. janvāra līdz 30. aprīlim – 10; no 1. maija līdz 31. jūlijam – 20; no 1. augusta līdz 31. decembrim – 10	5-A
0810 90 50	Svaigas upenes	10	5-A
0810 90 60	Svaigas sarkanās jāņogas	10	5-A
0810 90 70	Svaigas baltās jāņogas un ērkšķogas	10	5-A
0811 10 90	Saldētas zemenes, termiski neapstrādātas vai termiski apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī, nesaldinātas	15	5-A
0811 20 31	Saldētas avenes, termiski neapstrādātas vai termiski apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī, nesaldinātas	15	5-A
0811 20 39	Saldētas upenes, termiski neapstrādātas vai termiski apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī, nesaldinātas	15	5-A
0811 20 51	Saldētas sarkanās jāņogas, termiski neapstrādātas vai termiski apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī, nesaldinātas	15	5-A
0811 20 59	Saldētas kazenes un zīdkoka ogas, termiski neapstrādātas vai termiski apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī, nesaldinātas	15	5-A
0811 20 90	Saldētas kazeņavenes, baltās jāņogas, ērkšķogas, termiski neapstrādātas vai termiski apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī, nesaldinātas	15	5-A
0811 90 75	Saldēti skābie ķirši (Prunus cerasus), arī vārīti vai tvaicēti, bez cukura vai cita saldinātāja piedevas	15	5-A
1601 00 10	Aknu desas un tamlīdzīgi izstrādājumi un pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes:	15	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1601 00 91	Termiski neapstrādātas desas no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm (izņemot no aknām)	15	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1601 00 99	Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm un pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes: (izņemot aknu desas un termiski neapstrādātas desas)	15	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1602 31 11	Izstrādājumi tikai no termiski neapstrādātas tītara gaļas (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	20	10-A
1602 31 19	Gatavi izstrādājumi vai konservi no “mājputnu” tītaru gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % no svara (izņemot tikai no termiski neapstrādātas tītara gaļas, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus)	20	10-A
1602 31 30	Gatavi izstrādājumi vai konservi no “mājputnu” tītaru gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 25 %, bet < 57 % no svara (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus)	20	10-A
1602 31 90	Gatavi izstrādājumi vai konservi no “mājputnu” tītaru gaļas vai subproduktiem (izņemot ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 25 % no svara, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus un sulas)	20	10-A
1602 32 11	Termiski neapstrādāti gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai gaļas subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, un izstrādājumus no aknām)	20	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1602 32 19	Termiski apstrādāti gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus)	20	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1602 32 30	Gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 25 %, bet < 57 % (izņemot no tītaru un pērļu vistiņu gaļas, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus)	20	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1602 32 90	Gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai subproduktiem (izņemot izstrādājumus ar mājputnu gaļas vai subproduktu, tītaru vai pērļu vistiņu gaļas vai subproduktu saturu >= 25 %, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus un sulas)	20	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1602 39 21	Termiski neapstrādāti gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas pīļu, zosu un pērļu vistiņu gaļas vai gaļas subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, un izstrādājumus no aknām)	20	10-A
1602 39 29	Termiski apstrādāti gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas pīļu, zosu un pērļu vistiņu gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus)	20	10-A
1602 39 40	Gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas pīļu, zosu un pērļu vistiņu gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 25 %, bet < 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus)	20	10-A
1602 39 80	Gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas pīļu, zosu un pērļu vistiņu gaļas vai subproduktiem (izņemot ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 25 %, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus un sulas)	20	10-A
1602 41 10	Šķiņķi un to izcirtņi, mājas cūku, gatavi izstrādājumi vai konservi	20	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1602 42 10	Pleči un to izcirtņi, mājas cūku, gatavi izstrādājumi vai konservi	20	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1602 49 11	Gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas cūku garajiem muguras gabaliem un to daļām, ieskaitot garo muguras gabalu vai šķiņķu maisījumus (izņemot kakla gabalus)	15	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1602 49 13	Gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas cūku kakla gabaliem un to daļām, ieskaitot kakla un pleča gabalu maisījumus	15	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1602 49 15	Gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas cūku šķiņķiem, plečiem, garajiem muguras gabaliem, kakla gabaliem un to daļām (izņemot tikai garo muguras gabalu un šķiņķu vai tikai kakla gabalu un pleču maisījumus)	15	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1602 49 19	Gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas cūku gaļas vai subproduktiem ar jebkura veida gaļas vai subproduktu saturu >= 80 % no svara, ieskaitot cūku taukus un jebkura veida vai izcelsmes taukus (izņemot šķiņķus, plečus, garos muguras gabalus, kakla gabalus un to daļas, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus)	15	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1602 49 30	Gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas cūku gaļas vai subproduktiem, kas satur >= 40 %, bet < 80 % jebkura veida gaļas vai gaļas subproduktu un jebkura veida tauku (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus)	15	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1602 49 50	Gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas cūku gaļas vai subproduktiem, kas satur < 40 % jebkura veida gaļas vai gaļas subproduktu un jebkura veida tauku (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus un sulas)	15	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1602 50 10	Gatavi izstrādājumi vai konservi no liellopu gaļas vai gaļas subproduktiem, termiski neapstrādāti, ieskaitot termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumus (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, un izstrādājumus no aknām)	15	10-S
1602 50 31	Sālīta liellopu gaļa hermētiskā tarā	15	10-A
1602 50 39	Gatavi izstrādājumi vai konservi no liellopu gaļas vai gaļas subproduktiem (izņemot sālītu liellopu gaļu) hermētiskā tarā (izņemot termiski neapstrādātus; termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumus)	15	10-S
1602 50 80	Gatavi izstrādājumi vai konservi no liellopu gaļas vai gaļas subproduktiem (izņemot sālītu liellopu gaļu), kas nav hermētiskā tarā (izņemot termiski neapstrādātus; termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumus)	15	10-S
1602 90 51	Gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas vai gaļas subproduktiem, kas satur mājas cūku gaļu vai gaļas subproduktus (izņemot no mājputniem, liellopiem, ziemeļbriežiem, medījuma vai truša, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus)	15	Tarifa likmes kvota 4 (1700 t)
1602 90 61	Gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas vai gaļas subproduktiem, termiski neapstrādāti, kas satur liellopu gaļu vai gaļas subproduktus, ieskaitot termiski apstrādātas vai neapstrādātas gaļas un termiski apstrādātu vai neapstrādātu subproduktu maisījumus (izņemot no mājputniem, mājas cūkām, ziemeļbriežiem, medījuma vai truša, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām)	15	10-A
1602 90 69	Gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas vai gaļas subproduktiem, termiski apstrādāti, kas satur liellopu gaļu vai gaļas subproduktus (izņemot no mājputniem, mājas cūkām, medījuma vai truša, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām, gaļas ekstraktus un sulas)	15	10-A
1701 11 10	Cukurniedru jēlcukurs rafinēšanai (izņemot ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām)	75	Tarifa likmes kvota 5 (5400 t)
1701 11 90	Cukurniedru jēlcukurs (izņemot rafinēšanai un ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām)	75	Tarifa likmes kvota 5 (5400 t)
1701 12 10	Cukurbiešu jēlcukurs rafinēšanai (izņemot ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām)	75	Tarifa likmes kvota 5 (5400 t)
1701 12 90	Cukurbiešu jēlcukurs (izņemot rafinēšanai un ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām)	75	Tarifa likmes kvota 5 (5400 t)
1701 91 00	Rafinēts cukurniedru vai cukurbiešu cukurs ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, cietā veidā	75	Tarifa likmes kvota 5 (5400 t)
1701 99 10	Baltais cukurs, kam saharozes saturs sausnā >= 99,5 % (izņemot aromatizētu vai iekrāsotu)	75	Tarifa likmes kvota 5 (5400 t)
1701 99 90	Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā (izņemot cukurniedru un cukurbiešu cukuru ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, jēlcukuru un balto cukuru)	75	Tarifa likmes kvota 5 (5400 t)
1702 30 10	Izoglikoze cietā veidā, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur < 20 % no svara fruktozi	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 30 51	Glikoze un glikozes sīrups balta kristāliska pulvera veidā, aglomerēta vai neaglomerēta, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur mazāk nekā 20 % no svara fruktozi un sausā veidā satur 99 % vai vairāk no svara glikozi (izņemot izoglikozi)	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 30 59	Glikoze un glikozes sīrups, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur mazāk nekā 20 % no svara fruktozi un sausā veidā satur 99 % vai vairāk no svara glikozi (izņemot izoglikozi un glikozi un glikozes sīrupu balta kristāliska pulvera veidā, aglomerētu vai neaglomerētu)	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 30 91	Glikoze un glikozes sīrups balta kristāliska pulvera veidā, aglomerēta vai neaglomerēta, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur mazāk nekā 20 % no svara fruktozi un sausā veidā satur mazāk nekā 99 % no svara glikozi (izņemot izoglikozi)	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 30 99	Glikoze cietā veidā un glikozes sīrups bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, kas nesatur fruktozi vai sausā veida satur < 20 % no svara fruktozi un >= 99 % no svara glikozi (izņemot izoglikozi un glikozi (dekstrozi) balta kristāliska pulvera veidā, aglomerētu vai neaglomerētu)	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 40 10	Izoglikoze cietā veidā, kas sausā veidā satur >= 20 % un < 50 % no svara fruktozi, neskaitot invertcukuru	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 40 90	Glikoze cietā veidā un glikozes sīrups bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, kas sausā veidā satur >=20 % un < 50 % no svara fruktozi, neskaitot izoglikozi un invertcukuru	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 50 00	Ķīmiski tīra fruktoze cietā veidā	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 60 10	Izoglikoze cietā veidā, kas sausā veidā satur > 50 % no svara fruktozi, izņemot ķīmiski tīru fruktozi un invertcukuru	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 60 95	Fruktoze cietā veidā un fruktozes sīrups bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, kas sausā veidā satur > 50 % no svara fruktozi, izņemot izoglikozi, inulīna sīrupu, ķīmiski tīru fruktozi un invertcukuru	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 90 10	Ķīmiski tīra maltoze cietā veidā	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 90 30	Izoglikoze cietā veidā, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi, iegūta no glikozes polimēriem	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 90 60	Mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 90 71	Cukurs un melase, karamelizēti, kas sausā veidā satur >= 50 % no svara saharozi	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 90 75	Cukurs un melase, karamelizēti, kas sausā veidā satur < 50 % no svara saharozi, pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 90 79	Cukurs un melase, karamelizēti, kas sausā veidā satur < 50 % no svara saharozi (izņemot cukuru un melasi pulvera veidā, aglomerētus vai neaglomerētus)	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1702 90 99	Cukuri cietā veidā, ieskaitot invertcukuru, un cukura un cukura sīrupa maisījumi, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi, bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām (izņemot cukurniedru vai cukurbiešu cukuru, ķīmiski tīru saharozi un maltozi, kļavu cukuru, glikozi, fruktozi, maltodekstrīnu un to sīrupus, izoglikozi, inulīna sīrupu, mākslīgo medu un karameli)	75	Tarifa likmes kvota 6 (640 t)
1902 11 00	Termiski neapstrādāti mīklas (pastas) izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti, ar olu piedevu	10	3-A
1902 19 90	Termiski neapstrādāti mīklas (pastas) izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti, ar kviešu miltu vai rupja maluma miltu piedevu, bet bez olu piedevas	10	5-A
1904 10 10	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus no kukurūzas	15	5-A
1904 10 90	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (izņemot uz kukurūzas vai rīsu bāzes)	15	3-A
1904 20 10	Samaisījumu (Müsli) veida izstrādājumi uz neapgrauzdētu graudu pārslu bāzes	15	3-A
1904 20 91	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti no neapgrauzdētām graudu pārslām vai no neapgrauzdēto graudu pārslu un grauzdēto graudu pārslu maisījumiem vai no uzpūstiem graudiem, no kukurūzas (izņemot samaisījumu (Müsli) veida izstrādājumus uz neapgrauzdētu graudu pārslu bāzes)	15	3-A
1904 20 99	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti no neapgrauzdētām graudu pārslām vai no neapgrauzdēto un grauzdēto graudu pārslu maisījumiem vai no uzpūstiem graudiem (izņemot no kukurūzas vai rīsiem un samaisījumu (Müsli) veida izstrādājumus uz neapgrauzdētu graudu pārslu bāzes)	15	3-A
1905 10 00	Sausmaizītes	15	5-A
1905 31 99	Saldie cepumi ar kakao piedevu vai bez tās, ar piena tauku saturu < 8 % (izņemot pilnīgi vai daļēji glazētus ar šokolādi vai kakao izstrādājumiem un sviestmaižu cepumus)	15	5-A
1905 32 11	Vafeles ar kakao piedevu vai bez tās, glazētas ar šokolādi vai ar kakao izstrādājumiem, tiešajā iepakojumā <= 85 g (izņemot tās, kuru ūdens saturs > 10 % no svara)	15	3-A
1905 32 99	Vafeles ar kakao piedevu vai bez tās, ar pildījumu vai bez pildījuma (izņemot ar glazētas ar šokolādi vai ar kakao izstrādājumiem, sālītas un kuru ūdens saturs > 10 %)	15	5-A
1905 40 10	Sausiņi	15	5-A
1905 90 30	Maizes izstrādājumi bez medus, olu, siera vai augļu piedevas, kuru cukura un tauku saturs sausnā <= 5 %	10	5-A
1905 90 45	Cepumi (izņemot saldos cepumus)	10	5-A
1905 90 55	Presēti vai uzpūsti izstrādājumi, vircoti vai sālīti (izņemot sausmaizītes, sausiņus, grauzdiņus un tamlīdzīgus grauzdētus izstrādājumus un vafeles)	10	5-A
1905 90 60	Augļu tortes, maize ar korintēm, panettone, bezē, Ziemassvētku kēkss, radziņi franču gaumē un citi maizes izstrādājumi ar saldinātāja piedevu (izņemot sausmaizītes, piparkūkas un tamlīdzīgus izstrādājumus, saldos cepumus, vafeles un sausiņus)	10	5-A
1905 90 90	Picas, quiche, un citi nesaldināti maizes izstrādājumi (izņemot sausmaizītes, piparkūkas un tamlīdzīgus izstrādājumus, saldos cepumus, vafeles, sausiņus un tamlīdzīgus grauzdētus izstrādājumus, maizi, dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīru un tamlīdzīgus izstrādājumus)	10	3-A
2001 90 70	Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņpipari (paprika)	20	3-A
2002 10 10	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti mizoti tomāti, veseli vai sagriezti	20	5-A
2002 10 90	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti nemizoti tomāti, veseli vai sagriezti	20	5-A
2002 90 11	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti ar sausnas saturu < 12 %, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru > 1 kg (izņemot veselus vai sagrieztus tomātus)	20	5-A
2002 90 19	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti ar sausnas saturu < 12 %, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru <= 1 kg (izņemot veselus vai sagrieztus tomātus)	20	5-A
2002 90 31	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti ar sausnas saturu >= 12 %, bet <= 30 %, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru > 1 kg (izņemot veselus vai sagrieztus tomātus)	20	3-A
2002 90 39	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti ar sausnas saturu >= 12 %, bet < 30 %, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru <= 1 kg (izņemot veselus vai sagrieztus tomātus)	20	3-A
2002 90 91	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti ar sausnas saturu > 30 %, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru > 1 kg (izņemot veselus vai sagrieztus tomātus)	20	3-A
2002 90 99	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti ar sausnas saturu > 30 %, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru <= 1 kg (izņemot veselus vai sagrieztus tomātus)	20	3-A
2004 90 50	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti zirņi (Pisum sativum) un nenobriedušas Phaseolus spp. pupiņas	10	3-A
2005 40 00	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti zirņi (Pisum sativum) (izņemot saldētus)	25	5-A
2005 51 00	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas lobītas pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.) (izņemot saldētas)	15	5-A
2005 80 00	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavota vai konservēta cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) (izņemot saldētu)	10	3-A
2005 99 50	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti dārzeņu maisījumi, nesasaldēti	15	3-A
2005 99 90	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti dārzeņi (izņemot konservētus cukurā, homogenizētus dārzeņus no apakšpozīcijas 2005 10 un tomātus, sēnes, trifeles, kartupeļus, skābos kāpostus, zirņus (Pisum sativum), pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.), sparģeļus, olīvas, cukurkukurūzu (Zea Mays var. Saccharata), bambusa dzinumus, Capsicum ģints dārzeņus ar asu garšu, kaperus, artišokus, burkānus un dārzeņu maisījumus)	15	3-A
2007 99 10	Plūmju biezenis un pasta, termiski apstrādāti, kuru cukura saturs > 30 % no svara, iepakojumā > 100 kg, rūpnieciskai pārstrādei	10	5-A
2007 99 31	Ķiršu džemi, želejas, marmelādes, biezeņi un pastas, termiski apstrādāti, kuru cukura saturs > 30 % no svara (izņemot homogenizētus produktus no apakšpozīcijas 2007 10)	10	5-A
2007 99 33	Zemeņu džemi, želejas, marmelādes, biezeņi un pastas, termiski apstrādāti, kuru cukura saturs > 30 % (izņemot homogenizētus produktus no apakšpozīcijas 2007 10)	10	5-A
2007 99 35	Aveņu džemi, želejas, marmelādes, biezeņi un pastas, termiski apstrādāti, kuru cukura saturs > 30 % no svara (izņemot homogenizētus produktus no apakšpozīcijas 2007 10)	10	5-A
2009 50 10	Tomātu sula ar sausā ekstrakta daudzumu < 7 % no svara, ar cukura piedevu, neraudzēta (bez spirta piedevas)	15	5-A
2009 50 90	Tomātu sula ar sausā ekstrakta daudzumu < 7 % no svara, neraudzēta (bez cukura un spirta piedevas)	15	5-A
2009 69 11	Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 67 un kuras vērtība <= EUR 22 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (bez spirta piedevas)	15	5-A
2009 69 19	Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 67 un kuras vērtība > EUR 22 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (bez spirta piedevas)	15	5-A
2009 69 51	Koncentrēta vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 30, bet <= 67 un kuras vērtība > EUR 18 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (bez spirta piedevas)	15	5-A
2009 69 59	Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 30, bet <= 67 un kuras vērtība > EUR 18 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot koncentrētu vai ar spirta piedevu)	15	5-A
2009 69 71	Koncentrēta vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 30, bet <= 67 un kuras vērtība <= EUR 18 par 100 kg, ar > 30 % cukura piedevu (bez spirta piedevas)	15	5-A
2009 69 79	Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 30, bet <= 67 un kuras vērtība <= EUR 18 par 100 kg, ar > 30 % cukura piedevu (izņemot koncentrētu vai ar spirta piedevu)	15	5-A
2009 69 90	Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 30, bet <= 67 un kuras vērtība <= EUR 18 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot ar > 30 % cukura piedevu vai ar spirta piedevu)	15	5-A
2009 71 10	Ābolu sula, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā <= 20, kuras vērtība > 18 EUR par 100 kg, ar cukura piedevu (bez spirta piedevas)	15	5-A
2009 71 91	Ābolu sula, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā <= 20, kuras vērtība <= 18 EUR par 100 kg, ar cukura piedevu (bez spirta piedevas)	15	5-A
2009 79 19	Ābolu sula, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 67 un kuras vērtība > EUR 22 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (bez spirta piedevas)	15	5-A
2009 79 93	Ābolu sula, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 20, bet <= 67, kuras vērtība <= 18 EUR par 100 kg, ar <= 30 % cukura piedevu (bez spirta piedevas)	15	5-A
2009 80 96	Ķiršu sula, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā <= 67 (bez cukura vai spirta piedevas)	10	5-A
2009 80 99	Augļu vai dārzeņu sula, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā <= 67 (izņemot ar cukura vai spirta piedevu, maisījumus un citrusu augļu, gvajavju, mango un mangostānu, papaiju, tamarindu, kešjukoku augļu, ličī, džekfrūtu, sapodillu, pasifloru augļu, karambolu un pitahaju, ananasu, tomātu, vīnogu sulu (ieskaitot vīnogu misu), ābolu, bumbieru, ķiršu un lielogu dzērveņu (Vaccinium macrocarpon) sulu	10	5-A
2009 90 51	Augļu sulu (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulu maisījumi, neraudzēti, kuru Briksa vērtība 20 °C temperatūrā <= 67, kuru vērtība > 30 EUR par 100 kg, ar cukura piedevu (izņemot ar spirta piedevu un ābolu un bumbieru vai citrusu augļu un ananasu sulu maisījumus)	15	3-A
2009 90 59	Augļu sulu (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulu maisījumi, neraudzēti, kuru Briksa vērtība 20 °C temperatūrā <= 67, kuru vērtība > 30 EUR par 100 kg (izņemot ar cukura piedevu vai ar spirta piedevu un ābolu un bumbieru vai citrusu augļu un ananasu sulu maisījumus)	15	5-A
2204 10 19	Svaigo vīnogu dzirkstošais vīns ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju >= 8,5 tilp. % (izņemot šampanieti)	0,5 EUR/l	5-A
2204 10 91	Asti spumante ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju < 8,5 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 10 99	Svaigo vīnogu dzirkstošais vīns ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju < 8,5 tilp. % (izņemot Asti spumante)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 10	Svaigo vīnogu vīns, ieskaitot stiprināto vīnu, pudelēs ar galviņkorķiem, kuri nostiprināti ar stieplēm vai stiprinājumiem, ar <=2 l tilpumu; vīns citādā tarā, ar oglekļa dioksīda radītu pārspiedienu >= 1 bar, bet < 3 bar 20 °C temperatūrā, tarā ar <= 2 l tilpumu (izņemot dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 11	Alsace (Elzasā) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 12	Bordeaux (Bordo) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 13	Bourgogne (Burgundijā) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 17	Val de Loire (Luāras ielejā) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 18	Mosel-Saar-Ruwer (Mozeles–Sāras–Rūras reģionā) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 19	Pfalz (Pfalcā) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 22	Rheinhessen (Reinhesenē) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 23	Tokaj (Tokajā) ražoti kvalitatīvi baltvīni, piemēram, Aszu, Szamorodni, Máslás, Fordítás tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 24	Lazio (Lacijā) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 26	Toscana (Toskānā) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 27	Trentino (Trentīnā), Alto-Adige (Altoadidžē) un Friuli (Friuli) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 28	Veneto (Venetā) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 32	Vinho Verde (zaļais vīns) kategorijas kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 34	Penedés (Penedesā) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 36	Rioja (Larjohā) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 37	Valencia (Valensijā) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 38	Konkrētos reģionos ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot Alsace, Bordeaux, Bourgogne, Val de Loire, Mosel-Saar-Ruwer, Pfalz, Rheinhessen, Tokaj, Lazio, Toscana, Trentino, Alto Adige, Friuli, Veneto, vinho verde, Penedés, Rioja, Valencia, dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 42	Bordeaux (Bordo) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 43	Bourgogne (Burgundijā) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 44	Beaujolais (Božolē) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 46	Côtes-du-Rhône (Ronas krastā) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 47	Languedoc-Roussillon (Langdokā-Rusijonā) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 48	Val de Loire (Luāras ielejā) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 62	Piemonte (Pjemontā) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 66	Toscana (Toskānā) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 67	Trentino (Trentīnā) un Alto-Adige (Altoadidžē) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 68	Veneto (Venetā) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 69	Dão, Bairrada un Douro ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 71	Navarra (Navarrā) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 74	Penedés (Penedesā) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 76	Rioja (Larjohā) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 77	Valdepeñas (Valdepeņasā) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 78	Konkrētos reģionos ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot Bordeaux, Bourgogne, Beaujolais, Côtes-du-Rhône, Languedoc-Roussillon, Val de Loire, Piemonte, Toscana, Trentino, Alto Adige, Veneto, Dao, Bairrada, Douro, Navarra, Penedés, Rioja, Valdepeñas, dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltos vīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 79	Svaigo vīnogu baltvīns tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un konkrētos reģionos ražotus kvalitatīvus vīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 80	Svaigo vīnogu vīns, ieskaitot stiprināto vīnu; vīnogu misa, kas nav 2009. pozīcijā minētā un kam rūgšana apturēta vai pārtraukta, pievienojot spirtu, tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošos vīnus, viegli dzirkstošos vīnus un konkrētos reģionos ražotus kvalitatīvus vīnus un baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 81	Tokaj (Tokajā) ražoti kvalitatīvi baltvīni, piemēram, Aszu, Szamorodni, Máslás, Fordítás tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 13 tilp. % līdz 15 tilp.%	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 82	Konkrētos reģionos ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju >= 13 tilp. % līdz 15 tilp. % (izņemot Tokaj, dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 83	Konkrētos reģionos ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 13 tilp. % līdz 15 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 84	Svaigo vīnogu baltvīns tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 13 tilp. % līdz 15 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un konkrētos reģionos ražotus kvalitatīvus vīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 85	Svaigo vīnogu vīns, ieskaitot stiprināto vīnu un vīnogu misu, kam rūgšana apturēta vai pārtraukta, pievienojot spirtu, tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 13 tilp. % līdz 15 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu, konkrētos reģionos ražotus kvalitatīvus vīnus un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 87	Marsala tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 15 tilp. % līdz 18 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 88	Samas vīns (Samos) un Lemnas muskats (Muscat de Lemnos) tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 15 tilp. % līdz 18 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 89	Portvīns tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 15 tilp. % līdz 18 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 91	Madeira un Setubalas muskatels tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 15 tilp. % līdz 18 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 92	Heress tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 15 tilp. % līdz 18 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 93	Tokaj (Aszu un Szamorodni), tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 15 tilp. % līdz 18 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 94	Svaigo vīnogu vīns, ieskaitot stiprināto vīnu, tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 15 tilp. % līdz 18 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un Marsala, Samas vīnu, Lemnas muskatu, portvīnu, madeiru, Setubalas muskatelu un heresu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 95	Portvīns tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 18 tilp. % līdz 22 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 96	Madeira, heress un Setubalas muskatels tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 18 tilp. % līdz 22 tilp.%	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 97	Tokaj (Aszu un Szamorodni) tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 18 tilp. % līdz 22 tilp.%	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 98	Svaigo vīnogu vīns, ieskaitot stiprināto vīnu, tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 18 tilp. % līdz 22 tilp. % (izņemot portvīnu, madeiru, heresu un Setubalas muskatelu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 21 99	Svaigo vīnogu vīns, ieskaitot stiprināto vīnu, tarā ar <= 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 22 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 10	Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus, pudelēs ar galviņkorķiem, kuri nostiprināti ar stieplēm vai stiprinājumiem, ar > 2 l tilpumu; vīns citādā tarā, ar oglekļa dioksīda radītu pārspiedienu >= 1 bar, bet < 3 bar 20 °C temperatūrā, tarā ar > 2 l tilpumu (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 11	Tokaj (Tokajā) ražoti kvalitatīvi baltvīni, piemēram, Aszu, Szamorodni, Máslás, Fordítás tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 12	Bordeaux (Bordo) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 13	Bourgogne (Burgundijā) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 17	Val de Loire ((Luāras ielejā) ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 18	Konkrētos reģionos ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot Tokaj, Bordeaux, Burgundy, Val de Loire, dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 42	Bordeaux (Bordo) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 43	Bourgogne (Burgundijā) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 44	Beaujolais (Božolē) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 46	Côtes-du-Rhône (Ronas krastā) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 47	Languedoc-Roussillon (Langdokā-Rusijonā) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 48	Val de Loire (Luāras ielejā) ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 58	Konkrētos reģionos ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot Bordeaux, Bourgogne, Beaujolais, Côtes-du-Rhône, Languedoc-Roussillon, Val de Loire un dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltos vīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 62	Sicīlijā ražots baltvīns tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un konkrētos reģionos ražotus kvalitatīvus vīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 64	Veneto ražots baltvīns tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un konkrētos reģionos ražotus kvalitatīvus vīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 65	Svaigo vīnogu baltvīns tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu, konkrētos reģionos ražotus kvalitatīvus vīnus un Sicīlijā un Veneto ražotus vīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 71	Apūlijā (Puglia/Apulia) ražoti vīni tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu, konkrētos reģionos ražotus kvalitatīvus vīnus un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 72	Sicīlijā ražoti vīni tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu, konkrētos reģionos ražotus kvalitatīvus vīnus un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 75	Svaigo vīnogu vīns, ieskaitot stiprināto vīnu un vīnogu misu, kam rūgšana apturēta vai pārtraukta, pievienojot spirtu, tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 13 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu, Apūlijā un Sicīlijā ražotus vīnus, konkrētos reģionos ražotus kvalitatīvus vīnus un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 77	Tokaj (Tokajā) ražoti kvalitatīvi baltvīni, piemēram, Aszu, Szamorodni, Máslás, Fordítás tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 13 tilp. % līdz 15 tilp.%	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 78	Konkrētos reģionos ražoti kvalitatīvi baltvīni tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 13 tilp. % līdz 15 tilp. % (izņemot Tokaj, dzirkstošo vīnu un viegli dzirkstošo vīnu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 82	Konkrētos reģionos ražoti kvalitatīvi vīni tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 13 tilp. % līdz 15 tilp. % (izņemot dzirkstošo vīnu, viegli dzirkstošo vīnu un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 83	Svaigo vīnogu baltvīns tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 13 tilp. % līdz 15 tilp. % (izņemot konkrētos reģionos ražotus kvalitatīvus vīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 84	Svaigo vīnogu vīns, ieskaitot stiprināto vīnu un vīnogu misu, kam rūgšana apturēta vai pārtraukta, pievienojot spirtu, tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 13 tilp. % līdz 15 tilp. % (izņemot dzirkstošos vīnus, viegli dzirkstošos vīnus, konkrētos reģionos ražotus kvalitatīvus vīnus un visus baltvīnus)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 87	Marsala tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 15 tilp. % līdz 18 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 88	Samas vīns (Samos) un Lemnas muskats (Muscat de Lemnos) tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 15 tilp. % līdz 18 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 89	Portvīns tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 15 tilp. % līdz 18 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 91	Madeira un Setubalas muskatels tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 15 tilp. % līdz 18 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 92	Heress tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 15 tilp. % līdz 18 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 93	Tokaj (Aszu un Szamorodni) tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 15 tilp. % līdz 18 tilp.%	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 94	Svaigo vīnogu vīns, ieskaitot stiprināto vīnu, tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 15 tilp.% līdz 18 tilp. % (izņemot dzirkstošos vīnus, viegli dzirkstošos vīnus, konkrētos reģionos ražotus kvalitatīvus vīnus un visus baltvīnus, Marsala, Samas vīnu, Lemnas muskatu, portvīnu, madeiru, Setubalas muskatelu un heresu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 95	Portvīns tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 18 tilp. % līdz 22 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 96	Madeira, heress un Setubalas muskatels tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 18 tilp. % līdz 22 tilp.%	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 98	Svaigo vīnogu vīns, ieskaitot stiprināto vīnu, tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 18 tilp. % līdz 22 tilp. % (izņemot portvīnu, madeiru, heresu un Setubalas muskatelu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 29 99	Svaigo vīnogu vīns, ieskaitot stiprināto vīnu, tarā ar > 2 l tilpumu un ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 22 tilp. %	0,5 EUR/l	5-A
2204 30 10	Vīnogu misa, tāda, kam rūgšana apturēta ar citu paņēmienu, nevis pievienojot spirtu, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 1 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kam rūgšana apturēta, pievienojot spirtu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 30 92	Vīnogu misa, neraudzēta, koncentrēta 22. nodaļas 7. papildu piezīmes nozīmē, ar blīvumu <= 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 30 94	Vīnogu misa, neraudzēta, nekoncentrēta-, ar blīvumu <= 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 30 96	Vīnogu misa, neraudzēta, koncentrēta 22. nodaļas 7. papildu piezīmes nozīmē, ar blīvumu > 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)	0,5 EUR/l	5-A
2204 30 98	Vīnogu misa, neraudzēta, nekoncentrēta, ar blīvumu > 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)	0,5 EUR/l	5-A
2208 20 40	Neapstrādāti destilāti tarā ar tilpumu > 2 l	0,5 EUR/l	5-A
2208 20 62	Konjaks tarā ar tilpumu > 2 l	0,5 EUR/l	5-A
2208 20 64	Armanjaks tarā ar tilpumu > 2 l	0,5 EUR/l	5-A
2208 20 87	Heresas brendijs (Brandy de Jerez) tarā ar tilpumu > 2 l	0,5 EUR/l	5-A
2208 20 89	Alkoholiski šķidrumi, kas iegūti, destilējot vīnogu vīnu vai vīnogu čagas, tarā ar tilpumu > 2 l (izņemot neapstrādātus destilātus, konjaku, armanjaku, grapu un heresas brendiju (Brandy de Jerez)	0,5 EUR/l	5-A
2523 10 00	Cementa klinkeri	10	5
2523 29 00	Portlandcements (izņemot balto, mākslīgi krāsotu vai nekrāsotu)	10	5
3917 21 10	Cietās caurulītes, caurules un šļūtenes no etilēna polimēriem, bezšuves, kuru garums > maksimālais šķērsgriezums, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādātas	6,5	5
3917 21 90	Cietās caurulītes, caurules un šļūtenes no etilēna polimēriem (izņemot bezšuves un tikai piegrieztas noteiktā garumā)	6,5	5
3917 22 10	Cietās caurulītes, caurules un šļūtenes no propilēna polimēriem, bezšuves, kuru garums > maksimālais šķērsgriezums, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādātas	6,5	5
3917 22 90	Cietās caurulītes, caurules un šļūtenes no propilēna polimēriem (izņemot bezšuves un tikai piegriezti noteiktā garumā)	6,5	5
3917 23 10	Cietās caurulītes, caurules un šļūtenes no vinilhlorīda polimēriem, bezšuves, kuru garums > maksimālais šķērsgriezums, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādātas	6,5	5
3917 23 90	Cietās caurulītes, caurules un šļūtenes no vinilhlorīda polimēriem (izņemot bezšuves un tikai piegrieztas noteiktā garumā)	6,5	5
3917 31 00	Elastīgas caurulītes, caurules un šļūtenes, kam pārraušanas spiediens >= 27,6 MPa	6,5	5
3917 32 10	Elastīgas caurulītes, caurules un šļūtenes, no ķīmiski modificētiem vai nemodificētiem kondensācijas vai polimerizācijas ar pārgrupēšanos produktiem, nestiegrotas un ar citiem materiāliem citādi nekombinētas, bezšuves, kuru garums > maksimālais šķērsgriezums, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādātas	6,5	5
3917 32 31	Elastīgas caurulītes, caurules un šļūtenes, no etilēna polimēriem, nestiegrotas un ar citiem materiāliem citādi nekombinētas, bezšuves, kuru garums > maksimālais šķērsgriezums, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādātas	6,5	5
3917 32 35	Elastīgas caurulītes, caurules un šļūtenes, no vinilhlorīda polimēriem, nestiegrotas un ar citiem materiāliem citādi nekombinētas, bezšuves, kuru garums > maksimālais šķērsgriezums, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādātas	6,5	5
3917 32 39	Elastīgas caurulītes, caurules un šļūtenes, no aditīvās polimerizācijas produktiem, nestiegrotas un ar citiem materiāliem citādi nekombinētas, bezšuves, kuru garums > maksimālais šķērsgriezums, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādātas (izņemot no etilēna vai vinilhlorīda polimēriem)	6,5	5
3917 32 51	Elastīgas caurulītes, caurules un šļūtenes, no plastmasas, nestiegrotas un ar citiem materiāliem citādi nekombinētas, bezšuves, kuru garums > maksimālais šķērsgriezums, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādātas (izņemot caurulītes no aditīvās polimerizācijas produktiem, no ķīmiski modificētiem vai nemodificētiem kondensācijas vai polimerizācijas ar pārgrupēšanos produktiem)	6,5	5
3917 32 91	Mākslīgās desu ādas (izņemot no cietinātiem proteīniem vai celulozes materiāliem)	6,5	5
3917 32 99	Elastīgas caurulītes, caurules un šļūtenes no plastmasas, kas nav stiegrotas vai citādi savienotas ar citiem materiāliem, bez savienotājelementiem (izņemot bezšuves, tikai piegrieztas noteiktā garumā, un mākslīgās desu ādas)	6,5	5
3917 39 12	Elastīgas caurulītes, caurules un šļūtenes no ķīmiski modificētiem vai nemodificētiem kondensācijas vai polimerizācijas ar pārgrupēšanos produktiem, stiegrotas vai citādi kombinētas ar citiem materiāliem, bezšuves, kuru garums ir lielāks par maksimālo diametru, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādātas (izņemot caurulītes ar pārraušanas spiedienu >= 27,6 MPa)	6,5	3
3917 39 15	Elastīgas caurulītes, caurules un šļūtenes, no aditīvās polimerizācijas produktiem, stiegrotas vai citādi kombinētas ar citiem materiāliem, bezšuves, kuru garums > maksimālais šķērsgriezums, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādātas (izņemot ar pārraušanas spiedienu >= 27,6 MPa)	6,5	3
3917 39 19	Elastīgas caurulītes, caurules un šļūtenes, no plastmasas, stiegrotas vai citādi kombinētas ar citiem materiāliem, bezšuves, kuru garums > maksimālais šķērsgriezums, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādātas (izņemot no aditīvās polimerizācijas produktiem, no polimerizācijas ar pārgrupēšanos produktiem un produktiem, kas spēj izturēt spiedienu >= 27,6 MPa)	6,5	3
3917 39 90	Elastīgas caurulītes, caurules un šļūtenes, no plastmasas, stiegrotas vai citādi kombinētas ar citiem materiāliem (izņemot bezšuves vai tikai piegrieztas noteiktā garumā; caurulītes, kam pārraušanas spiediens >= 27,6 MPa)	6,5	3
3917 40 00	Cauruļu savienotājelementi, piemēram, salaidumi, līkumi, uzmavas, no plastmasas, caurulītēm, caurulēm un šļūtenēm	6,5	3
3922 10 00	Vannas, dušas un izlietnes, no plastmasas	6,5	3
3922 20 00	Klozeta riņķi un vāki, no plastmasas	6,5	3
3922 90 00	Bidē, klozeta podi, skalojamās kastes un tamlīdzīgi sanitārtehnikas izstrādājumi, no plastmasas (izņemot vannas, dušas, izlietnes, klozeta riņķus un vākus)	6,5	3
3923 10 00	Kārbas, kastes, redeļu kastes un tamlīdzīgi izstrādājumi preču pārvadāšanai vai iepakošanai, no plastmasas	6,5	3
3923 21 00	Maisiņi un kulītes (ieskaitot tūtas), no etilēna polimēriem	6,5	3
3923 29 10	Maisiņi un kulītes (ieskaitot tūtas), no polivinilhlorīda	6,5	3
3923 29 90	Maisiņi un kulītes (ieskaitot tūtas), no plastmasas (izņemot no polivinilhlorīda un etilēna polimēriem)	6,5	3
3923 30 10	Baloni, pudeles, flakoni un tamlīdzīgi izstrādājumi preču pārvadāšanai un iepakošanai, no plastmasas, ar ietilpību <= 2 l	6,5	3
3923 30 90	Baloni, pudeles, flakoni un tamlīdzīgi izstrādājumi preču pārvadāšanai un iepakošanai, no plastmasas, ar ietilpību > 2 l	6,5	3
3923 50 90	Aizbāžņi, vāki, vāciņi un citi aizvākošanas izstrādājumi, no plastmasas (izņemot vāciņus un kapsulas pudelēm)	6,5	3
3923 90 90	Plastmasas izstrādājumi preču pārvadāšanai un iepakošanai (izņemot kārbas, kastes, redeļu kastes un tamlīdzīgus izstrādājumus; maisiņus un kulītes (ieskaitot tūtas); balonus, pudeles, flakonus un tamlīdzīgus izstrādājumus; spoles, saivas, rullīšus un tamlīdzīgus turētājus; aizbāžņus, vākus, vāciņus un citus aizvākošanas izstrādājumus; caruļveidā presētus plastmasas tīklus)	6,5	3
3924 10 00	Galda un virtuves piederumi, no plastmasas	6,5	3
3924 90 11	Sadzīves vai tualetes sūkļi, no reģenerētas celulozes	6,5	3
3924 90 90	Sadzīves priekšmeti un tualetes piederumi, no plastmasas, kas nav reģenerēta celuloze (izņemot galda un virtuves piederumus, vannas, dušas, izlietnes, bidē, klozeta podus, riņķus un vākus, skalojamās kastes un tamlīdzīgus sanitārtehnikas izstrādājumus)	6,5	3
3925 10 00	Plastmasas rezervuāri, pildnes, tvertnes un tamlīdzīgas tilpnes ar > 300 litru ietilpību	6,5	3
3925 20 00	Durvis, logi un to rāmji, durvju sliekšņi, no plastmasas	6,5	3
3925 30 00	Slēģi, necaurredzami aizkari (ieskaitot žalūzijas), tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas, no plastmasas (izņemot piederumus un tamlīdzīgus izstrādājumus)	6,5	3
3925 90 10	Piederumi un stiprinājumi stacionārai ierīkošanai durvīs, logos, kāpnēs, sienās vai citās ēkas daļās, no plastmasas	6,5	3
3925 90 20	Elektroinstalāciju paliktņi, kārbas un kabeļu renes, no plastmasas	6,5	3
3925 90 80	Būvizstrādājumi grīdas segumu, sienu, šķērssienu, griestu, jumta segumu u. tml. ražošanai, notekcaurules un piederumi, statņi, žogi u. tml., uzstādīti sastatņu plaukti veikaliem, ražotnēm, noliktavām, glabātuvēm utt., arhitektoniski ornamenti, piemēram, rievojums, velvjveida pārsegumi un līstes, no plastmasas, citur neminēti	6,5	3
3926 20 00	Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas izgatavoti, sašujot vai salīmējot kopā plastmasas plēvi (ieskaitot cimdus – pirkstaiņus un dūraiņus)	6,5	3
3926 90 97	Plastmasas izstrādājumi un izstrādājumi no citiem materiāliem, kas minēti pozīcijās 3901–3914, citur neminēti	6,5	5
5702 41 10	Axminster paklāji, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, austi, bez šūtām plūksnām un nekārsti, plūksnoti, apdarināti	12	5
5702 41 90	Paklāji un citādas grīdsegas, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, austas, bez šūtām plūksnām un nekārstas, plūksnotas, apdarinātas (izņemot Kelem, Schumacks, Karamanie, tamlīdzīgus roku darba paklājus un Axminster paklājus)	12	5
5702 42 10	Axminster paklāji, no ķīmiskajiem tekstilmateriāliem, austi, bez šūtām plūksnām un nekārsti, plūksnoti, apdarināti	20	5
5702 42 90	Paklāji un citādas grīdsegas, no ķīmiskajiem tekstilmateriāliem, austas, bez šūtām plūksnām un nekārstas, plūksnotas, apdarinātas (izņemot Kelem, Schumacks, Karamanie, tamlīdzīgus roku darba paklājus un Axminster paklājus)	20	5
5702 49 00	Paklāji un citādas grīdsegas, no augu izcelsmes tekstilmateriāliem vai rupjiem dzīvnieku matiem, austas, bez šūtām plūksnām un nekārstas, plūksnotas, apdarinātas (izņemot Kelem, Schumacks, Karamanie, tamlīdzīgus roku darba paklājus un grīdsegas no kokosšķiedrām)	12	5
5703 10 00	Paklāji un citādas grīdsegas, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ar šūtām “adatas cauršūtām” plūksnām, apdarinātas vai neapdarinātas	12	5
5703 20 19	Paklāji un citādas grīdsegas, no neilona vai no citādiem poliamīdiem, ar šūtām “adatas cauršūtām” plūksnām, apdarinātas vai neapdarinātas, apdrukātas (izņemot kvadrātveida ar laukumu <= 0,3 m2)	12,5	5
5703 20 99	Paklāji un citādas grīdsegas, no neilona vai no citādiem poliamīdiem, ar šūtām “adatas cauršūtām” plūksnām, apdarinātas vai neapdarinātas (izņemot apdrukātas un kvadrātveida ar laukumu <= 0,3 m2)	12,5	5
5703 30 19	Paklāji un citādas grīdsegas, no polipropilēna, ar šūtām “adatas cauršūtām” plūksnām, apdarinātas vai neapdarinātas (izņemot kvadrātveida ar laukumu <= 0,3 m2)	12,5	5
5704 90 00	Paklāji un citādas grīdsegas no filca, bez šūtām plūksnām un nekārstas, apdarinātas vai neapdarinātas (izņemot kvadrātveida, ar maksimālo virsmas laukumu <= 0,3 m2)	12	5
5705 00 30	Paklāji un citādas grīdsegas, no ķīmiskajiem tekstilmateriāliem, apdarinātas vai neapdarinātas (izņemot ar sietiem mezgliem, austas vai ar šūtām “adatas cauršūtām” plūksnām un no filca)	12	5
5705 00 90	Paklāji un citādas grīdsegas, no augu izcelsmes tekstilmateriāliem vai rupjiem dzīvnieku matiem, apdarinātas vai neapdarinātas (izņemot ar sietiem mezgliem, austas vai ar šūtām “adatas cauršūtām” plūksnām un no filca)	12	5
6101 20 90	Vīriešu vai zēnu anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi no kokvilnas, trikotāžas (izņemot uzvalkus, ansambļus, žaketes, bleizerus, kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus) un garās bikses)	12	5
6101 30 90	Vīriešu vai zēnu anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi no ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot uzvalkus, ansambļus, žaketes, bleizerus, kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus) un garās bikses)	12	5
6102 20 90	Sieviešu vai meiteņu anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi no kokvilnas, trikotāžas (izņemot kostīmus, ansambļus, žaketes, bleizerus, kleitas, svārkus, bikšusvārkus, garās bikses, kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus))	12	5
6102 30 90	Sieviešu vai meiteņu anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi no ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot kostīmus, ansambļus, žaketes, bleizerus, kleitas, svārkus, bikšusvārkus, garās bikses, kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus))	12	5
6103 32 00	Vīriešu vai zēnu žaketes un bleizeri no kokvilnas, trikotāžas (izņemot vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	5
6103 33 00	Vīriešu vai zēnu žaketes un bleizeri no sintētiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	5
6103 42 00	Vīriešu vai zēnu garās bikses, kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), pusgarās bikses un īsās bikses, no kokvilnas, trikotāžas (izņemot peldbikses un apakšbikses)	12	5
6103 43 00	Vīriešu vai zēnu garās bikses, kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), pusgarās bikses un īsās bikses, no sintētiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot peldbikses un apakšbikses)	12	5
6104 32 00	Sieviešu vai meiteņu žaketes un bleizeri no kokvilnas, trikotāžas (izņemot vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	3
6104 33 00	Sieviešu vai meiteņu žaketes un bleizeri no sintētiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	3
6104 39 00	Sieviešu vai meiteņu žaketes un bleizeri, no tekstilmateriāliem, trikotāžas (izņemot no vilnas, smalkiem dzīvnieku matiem, kokvilnas vai sintētiskajām šķiedrām, vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	3
6104 42 00	Sieviešu vai meiteņu kleitas, no kokvilnas, trikotāžas (izņemot apakšsvārkus)	12	5
6104 43 00	Sieviešu vai meiteņu kleitas, no sintētiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot apakšsvārkus)	12	5
6104 44 00	Sieviešu vai meiteņu kleitas, no mākslīgajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot apakšsvārkus)	12	5
6104 49 00	Sieviešu vai meiteņu kleitas, no tekstilmateriāliem, trikotāžas (izņemot no vilnas, smalkiem dzīvnieku matiem, kokvilnas, ķīmiskajām šķiedrām un apakšsvārkus)	12	5
6104 52 00	Sieviešu vai meiteņu svārki un bikšusvārki, no kokvilnas, trikotāžas (izņemot apakšsvārkus)	12	3
6104 53 00	Sieviešu vai meiteņu svārki un bikšu svārki, no sintētiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot apakšsvārkus)	12	3
6104 59 00	Sieviešu vai meiteņu svārki un bikšusvārki, no tekstilmateriāliem, trikotāžas (izņemot no vilnas, smalkiem dzīvnieku matiem, kokvilnas vai sintētiskajām šķiedrām un apakšsvārkus)	12	3
6104 62 00	Sieviešu vai meiteņu garās bikses, kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), pusgarās bikses un īsās bikses, no kokvilnas, trikotāžas (izņemot stilbbikses un peldkostīmus)	12	3
6104 63 00	Sieviešu vai meiteņu garās bikses, kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), pusgarās bikses un īsās bikses, no sintētiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot stilbbikses un peldkostīmus)	12	3
6104 69 00	Sieviešu vai meiteņu garās bikses, kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), pusgarās bikses un īsās bikses, no tekstilmateriāliem, trikotāžas (izņemot no vilnas, smalkiem dzīvnieku matiem, kokvilnas vai sintētiskajām šķiedrām, stilbbikses un peldkostīmus)	12	3
6105 10 00	Vīriešu vai zēnu virskrekli, no kokvilnas, trikotāžas (izņemot naktskreklus, T kreklus, U krekliņus un citus apakškreklus)	12	5
6105 20 10	Vīriešu vai zēnu virskrekli, no sintētiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot naktskreklus, T kreklus, U krekliņus un citus apakškreklus)	12	5
6106 10 00	Sieviešu vai meiteņu blūzes, krekli un kreklblūzes, no kokvilnas, trikotāžas (izņemot T kreklus un apakškreklus)	12	5
6106 20 00	Sieviešu vai meiteņu blūzes, krekli un kreklblūzes, no ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot T kreklus un apakškreklus)	12	5
6107 11 00	Vīriešu vai zēnu garās un īsās apakšbikses, no kokvilnas, trikotāžas	12	5
6107 12 00	Vīriešu vai zēnu garās un īsās apakšbikses, no ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas	12	5
6107 19 00	Vīriešu vai zēnu garās un īsās apakšbikses, no citiem tekstilmateriāliem, trikotāžas (izņemot no kokvilnas vai ķīmiskajām šķiedrām)	12	5
6107 21 00	Vīriešu vai zēnu naktskrekli un pidžamas, no kokvilnas, trikotāžas (izņemot apakškreklus un U krekliņus)	12	5
6107 22 00	Vīriešu vai zēnu naktskrekli un pidžamas, no ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot apakškreklus un U krekliņus)	12	5
6108 21 00	Sieviešu vai meiteņu biksītes un stilbbikses, no kokvilnas, trikotāžas	12	5
6108 22 00	Sieviešu vai meiteņu biksītes un stilbbikses, no ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas	12	5
6108 29 00	Sieviešu vai meiteņu biksītes un stilbbikses, no tekstilmateriāliem, trikotāžas (izņemot no kokvilnas vai ķīmiskajām šķiedrām)	12	5
6108 31 00	Sieviešu vai meiteņu naktskrekli un pidžamas, no kokvilnas, trikotāžas (izņemot T kreklus, apakškreklus un peņuārus)	12	5
6108 32 00	Sieviešu vai meiteņu naktskrekli un pidžamas, no ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot T kreklus, apakškreklus un peņuārus)	12	5
6108 91 00	Sieviešu vai meiteņu peņuāri, peldmēteļi, rītasvārki un tamlīdzīgi izstrādājumi, no kokvilnas, trikotāžas (izņemot apakškreklus, kombinē, apakšsvārkus, biksītes un stilbbikses, naktskreklus, pidžamas, krūšturus, zeķturus, korsetes un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	5
6108 92 00	Sieviešu vai meiteņu peņuāri, peldmēteļi, rītasvārki un tamlīdzīgi izstrādājumi, no ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot apakškreklus, kombinē, apakšsvārkus, biksītes un stilbbikses, naktskreklus, pidžamas, krūšturus, zeķturus, korsetes un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	5
6109 10 00	T krekli, U krekliņi un citi apakškrekli, no kokvilnas, trikotāžas	12	3
6109 90 30	T krekli, U krekliņi un citi apakškrekli, no ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas	12	3
6109 90 90	T krekli, U krekliņi un citi apakškrekli no tekstilmateriāliem, trikotāžas (izņemot no vilnas, smalkiem dzīvnieku matiem, kokvilnas vai ķīmiskajām šķiedrām)	12	3
6110 11 10	Svīteri un puloveri, ar vilnas saturu >= 50 % no masu un viena izstrādājuma masu >=600 g	12	5
6110 11 30	Vīriešu vai zēnu svīteri, puloveri, kardiganjakas, vestes un tamlīdzīgi izstrādājumi, no vilnas, trikotāžas (izņemot svīterus un puloverus, ar vilnas saturu >= 50 % no masu un viena izstrādājuma masu >=600 g, un stepētas vestes)	12	5
6110 11 90	Sieviešu vai meiteņu svīteri, puloveri, kardiganjakas, vestes un tamlīdzīgi izstrādājumi, no vilnas, trikotāžas (izņemot svīterus un puloverus, ar vilnas saturu >= 50 % no masu un viena izstrādājuma masu >=600 g, un stepētas vestes)	12	5
6110 20 10	Viegli smalkadījuma džemperi un puloveri ar ruļļveida, polo vai augstu uzrullētu apkakli, no kokvilnas, trikotāžas	12	3
6110 20 91	Vīriešu vai zēnu svīteri, puloveri, kardiganjakas, vestes un tamlīdzīgi izstrādājumi, no kokvilnas, trikotāžas (izņemot vieglus smalkadījuma džemperus un puloverus ar ruļļveida, polo vai augstu uzrullētu apkakli un stepētas vestes)	12	3
6110 20 99	Sieviešu vai meiteņu svīteri, puloveri, kardiganjakas, vestes un tamlīdzīgi izstrādājumi, no kokvilnas, trikotāžas (izņemot vieglus smalkadījuma džemperus un puloverus ar ruļļveida, polo vai augstu uzrullētu apkakli un stepētas vestes)	12	3
6110 30 10	Viegli smalkadījuma džemperi un puloveri ar ruļļveida, polo vai augstu uzrullētu apkakli, no ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas	12	5
6110 30 91	Vīriešu vai zēnu svīteri, puloveri, kardiganjakas, vestes un tamlīdzīgi izstrādājumi, no ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot vieglus smalkadījuma džemperus un puloverus ar ruļļveida, polo vai augstu uzrullētu apkakli un stepētas vestes)	12	5
6110 30 99	Sieviešu vai meiteņu puloveri, kardiganjakas, vestes un tamlīdzīgi izstrādājumi, no ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot vieglus smalkadījuma džemperus un puloverus ar ruļļveida, polo vai augstu uzrullētu apkakli un stepētas vestes)	12	5
6115 21 00	Zeķbikses, no sintētiskām šķiedrām, trikotāžas, ar viena pavediena lineāro blīvumu < 67 deciteksi (izņemot elastīgās zeķes)	12	3
6115 22 00	Zeķbikses, no sintētiskām šķiedrām, trikotāžas, ar viena pavediena lineāro blīvumu >= 67 deciteksi (izņemot elastīgās zeķes)	12	3
6115 29 00	Zeķbikses, no tekstilmateriāliem, trikotāžas (izņemot elastīgās zeķes, no sintētiskām šķiedrām un mazu bērnu zeķes)	12	3
6115 95 00	Garās vai pusgarās zeķes, īsās zeķes un citādas zeķes, arī apavi bez pazolēm, no kokvilnas, trikotāžas (izņemot elastīgās zeķes, zeķbikses, sieviešu garās vai pusgarās zeķes, ar viena pavediena lineāro blīvumu < 67 deciteksi, un mazu bērnu zeķes)	12	3
6115 96 91	Sieviešu garās zeķes, no sintētiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot elastīgās zeķes, zeķbikses, sieviešu garās zeķes, ar viena pavediena lineāro blīvumu < 67 deciteksi, un pusgarās zeķes	12	3
6115 96 99	Garās zeķes, īsās zeķes un citādas zeķes, arī apavi bez pazolēm, no sintētiskajām šķiedrām, trikotāžas (izņemot elastīgās zeķes, sieviešu zeķbikses, garās vai pusgarās zeķes un mazu bērnu zeķes)	12	3
6115 99 00	Garās vai pusgarās zeķes, īsās zeķes un citādas zeķes, arī apavi bez pazolēm, no tekstilmateriāliem, trikotāžas (izņemot no vilnas, smalkiem dzīvnieku matiem, kokvilnas vai sintētiskajām šķiedrām, elastīgās zeķes, zeķbikses, sieviešu garās vai pusgarās zeķes, ar viena pavediena lineāro blīvumu < 67 deciteksi, un mazu bērnu zeķes)	12	3
6201 11 00	Vīriešu vai zēnu mēteļi, lietusmēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem (izņemot trikotāžas)	12	3
6201 12 10	Vīriešu vai zēnu mēteļi, lietusmēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi, no kokvilnas, viena apģērba gabala svars <= 1 kg (izņemot trikotāžas)	12	3
6201 12 90	Vīriešu vai zēnu mēteļi, lietusmēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi, no kokvilnas, viena apģērba gabala svars > 1 kg (izņemot trikotāžas)	12	3
6201 13 10	Vīriešu vai zēnu mēteļi, lietusmēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi, no ķīmiskajām šķiedrām, viena apģērba gabala svars <= 1 kg (izņemot trikotāžas)	12	3
6201 13 90	Vīriešu vai zēnu mēteļi, lietusmēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi, no ķīmiskajām šķiedrām, viena apģērba gabala svars > 1 kg (izņemot trikotāžas)	12	3
6201 19 00	Vīriešu vai zēnu mēteļi, lietusmēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi, no tekstilmateriāliem (izņemot no smalkiem dzīvnieku matiem, no kokvilnas vai no ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas)	12	3
6201 91 00	Vīriešu vai zēnu anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem (izņemot trikotāžas, uzvalkus, ansambļus, žaketes, bleizerus un garās bikses)	12	3
6201 92 00	Vīriešu vai zēnu anoraki, vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi, no kokvilnas (izņemot trikotāžas un izņemot uzvalkus, ansambļus, žaketes, bleizerus, garās bikses un slēpošanas kostīmu augšdaļas)	12	3
6201 93 00	Vīriešu vai zēnu anoraki, vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi, no ķīmiskajām šķiedrām (izņemot trikotāžas un izņemot uzvalkus, ansambļus, žaketes, bleizerus, garās bikses un slēpošanas kostīmu augšdaļas)	12	3
6201 99 00	Vīriešu vai zēnu anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi, no tekstilmateriāliem (izņemot no vilnas, smalkiem dzīvnieku matiem, kokvilnas vai ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas, uzvalkus, ansambļus, žaketes, bleizerus un garās bikses)	12	3
6202 11 00	Sieviešu vai meiteņu mēteļi, lietusmēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem (izņemot trikotāžas)	12	3
6202 12 10	Sieviešu vai meiteņu mēteļi, lietusmēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi, no kokvilnas, viena apģērba gabala svars <= 1 kg (izņemot trikotāžas)	12	3
6202 12 90	Sieviešu vai meiteņu mēteļi, lietusmēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi, no kokvilnas, viena apģērba gabala svars > 1 kg (izņemot trikotāžas)	12	3
6202 13 10	Sieviešu vai meiteņu mēteļi, lietusmēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi, no ķīmiskajām šķiedrām, viena apģērba gabala svars <= 1 kg (izņemot trikotāžas)	12	3
6202 13 90	Sieviešu vai meiteņu mēteļi, lietusmēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi, no ķīmiskajām šķiedrām, viena apģērba gabala svars > 1 kg (izņemot trikotāžas)	12	3
6202 19 00	Sieviešu vai meiteņu mēteļi, lietusmēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi, no tekstilmateriāliem (izņemot no smalkiem dzīvnieku matiem, no kokvilnas vai no ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas)	12	3
6202 91 00	Sieviešu vai meiteņu anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem (izņemot trikotāžas, uzvalkus, ansambļus, žaketes, bleizerus un garās bikses)	12	3
6202 92 00	Sieviešu vai meiteņu anoraki, vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi, no kokvilnas (izņemot trikotāžas un izņemot uzvalkus, ansambļus, žaketes, bleizerus, garās bikses un slēpošanas kostīmu augšdaļas)	12	3
6202 93 00	Sieviešu vai meiteņu anoraki, vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi, no ķīmiskajām šķiedrām (izņemot trikotāžas un izņemot uzvalkus, ansambļus, žaketes, bleizerus, garās bikses un slēpošanas kostīmu augšdaļas)	12	3
6202 99 00	Sieviešu vai meiteņu anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi, no tekstilmateriāliem (izņemot no vilnas, smalkiem dzīvnieku matiem, kokvilnas vai ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas, uzvalkus, ansambļus, žaketes, bleizerus un garās bikses)	12	3
6203 11 00	Vīriešu vai zēnu uzvalki, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem (izņemot trikotāžas, treniņtērpus, slēpošanas kostīmus un peldbikses)	12	3
6203 12 00	Vīriešu vai zēnu uzvalki, no sintētiskajām šķiedrām (izņemot trikotāžas, treniņtērpus, slēpošanas kostīmus un peldbikses)	12	3
6203 19 10	Vīriešu vai zēnu uzvalki, no kokvilnas (izņemot trikotāžas, treniņtērpus, slēpošanas kostīmus un peldbikses)	12	3
6203 19 30	Vīriešu vai zēnu uzvalki, no mākslīgajām šķiedrām (izņemot trikotāžas, treniņtērpus, slēpošanas kostīmus un peldbikses)	12	3
6203 19 90	Vīriešu vai zēnu uzvalki, no tekstilmateriāliem (izņemot no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, no kokvilnas vai sintētiskajām šķiedrām, trikotāžas, treniņtērpus, slēpošanas kostīmus un peldbikses)	12	3
6203 22 10	Vīriešu vai zēnu ansambļi darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, no kokvilnas (izņemot trikotāžas)	12	3
6203 31 00	Vīriešu vai zēnu žaketes un bleizeri no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem (izņemot trikotāžas un vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	3
6203 32 10	Vīriešu vai zēnu žaketes un bleizeri, no kokvilnas, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (izņemot trikotāžas, vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	3
6203 32 90	Vīriešu vai zēnu žaketes un bleizeri, no kokvilnas (izņemot trikotāžas, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	3
6203 33 10	Vīriešu vai zēnu žaketes un bleizeri, no sintētiskajām šķiedrām, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (izņemot trikotāžas, vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	3
6203 33 90	Vīriešu vai zēnu žaketes un bleizeri, no sintētiskajām šķiedrām (izņemot trikotāžas, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	3
6203 41 10	Vīriešu vai zēnu garās bikses un pusgarās bikses, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem (izņemot trikotāžas, kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus) un apakšbikses)	12	3
6203 42 11	Vīriešu vai zēnu garās bikses un pusgarās bikses darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, no kokvilnas (izņemot trikotāžas un kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus))	12	3
6203 42 31	Vīriešu vai zēnu garās bikses un pusgarās bikses, no kokvilnas denīma (izņemot trikotāžas, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus) un apakšbikses)	12	3
6203 42 35	Vīriešu vai zēnu garās bikses un pusgarās bikses, no kokvilnas (izņemot denīma, velveta ar grieztām plūksnām, trikotāžas, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus) un apakšbikses)	12	3
6203 42 51	Vīriešu vai zēnu kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), no kokvilnas, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (izņemot trikotāžas)	12	3
6203 42 59	Vīriešu vai zēnu kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), no kokvilnas (izņemot trikotāžas, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām)	12	3
6203 42 90	Vīriešu vai zēnu īsās bikses, no kokvilnas (izņemot trikotāžas, peldbikses un apakšbikses)	12	3
6203 43 11	Vīriešu vai zēnu garās bikses un pusgarās bikses, no sintētiskajām šķiedrām, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (izņemot trikotāžas un kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus))	12	3
6203 43 19	Vīriešu vai zēnu garās bikses un pusgarās bikses, no sintētiskajām šķiedrām (izņemot trikotāžas, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus) un apakšbikses)	12	3
6203 43 31	Vīriešu vai zēnu kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), no sintētiskajām šķiedrām, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (izņemot trikotāžas)	12	3
6203 43 39	Vīriešu vai zēnu kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), no sintētiskajām šķiedrām (izņemot trikotāžas un darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām)	12	3
6203 43 90	Vīriešu vai zēnu īsās bikses, no sintētiskajām šķiedrām (izņemot trikotāžas, apakšbikses un peldbikses)	12	3
6203 49 11	Vīriešu vai zēnu garās bikses un pusgarās bikses, no mākslīgajām šķiedrām, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (izņemot trikotāžas un kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus))	12	3
6203 49 19	Vīriešu vai zēnu garās bikses un pusgarās bikses, no mākslīgajām šķiedrām (izņemot trikotāžas, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus) un apakšbikses)	12	3
6203 49 31	Vīriešu vai zēnu kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), no mākslīgajām šķiedrām, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (izņemot trikotāžas)	12	3
6203 49 39	Vīriešu vai zēnu kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), no mākslīgajām šķiedrām (izņemot trikotāžas un darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām)	12	3
6203 49 50	Vīriešu vai zēnu īsās bikses, no mākslīgajām šķiedrām (izņemot trikotāžas, apakšbikses un peldbikses)	12	3
6203 49 90	Vīriešu vai zēnu garās bikses, kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), pusgarās un īsās bikses, no tekstilmateriāliem (izņemot no vilnas, smalkiem dzīvnieku matiem, kokvilnas vai ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas, garās apakšbikses un peldbikses)	12	3
6204 12 00	Sieviešu vai meiteņu kostīmi, no kokvilnas (izņemot trikotāžas, slēpošanas kombinezonus un peldkostīmus)	12	5
6204 13 00	Sieviešu vai meiteņu kostīmi, no sintētiskajām šķiedrām (izņemot trikotāžas, slēpošanas kombinezonus un peldkostīmus)	12	5
6204 19 10	Sieviešu vai meiteņu kostīmi, no mākslīgajām šķiedrām (izņemot trikotāžas, slēpošanas kombinezonus un peldkostīmus)	12	5
6204 19 90	Sieviešu vai meiteņu kostīmi, no tekstilmateriāliem (izņemot no vilnas, smalkiem dzīvnieku matiem, no kokvilnas vai ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas, slēpošanas kombinezonus un peldkostīmus)	12	5
6204 31 00	Sieviešu vai meiteņu žaketes un bleizeri no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem (izņemot trikotāžas, vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	3
6204 32 10	Sieviešu vai meiteņu žaketes un bleizeri, no kokvilnas, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (izņemot trikotāžas, vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	5
6204 32 90	Sieviešu vai meiteņu žaketes un bleizeri, no kokvilnas (izņemot trikotāžas, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	5
6204 33 10	Sieviešu vai meiteņu žaketes un bleizeri, no sintētiskajām šķiedrām, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (izņemot trikotāžas, vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	5
6204 33 90	Sieviešu vai meiteņu žaketes un bleizeri, no sintētiskajām šķiedrām (izņemot trikotāžas, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	5
6204 39 11	Sieviešu vai meiteņu žaketes un bleizeri, no mākslīgajām šķiedrām, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (izņemot trikotāžas, vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	5
6204 39 19	Sieviešu vai meiteņu žaketes un bleizeri, no mākslīgajām šķiedrām (izņemot trikotāžas, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	5
6204 39 90	Sieviešu vai meiteņu žaketes un bleizeri, no tekstilmateriāliem (izņemot no vilnas, smalkiem dzīvnieku matiem, kokvilnas vai ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas, vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus)	12	5
6204 41 00	Sieviešu vai meiteņu kleitas, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem (izņemot trikotāžas un apakšsvārkus)	12	5
6204 42 00	Sieviešu vai meiteņu kleitas, no kokvilnas (izņemot trikotāžas un apakšsvārkus)	12	5
6204 43 00	Sieviešu vai meiteņu kleitas, no sintētiskajām šķiedrām (izņemot trikotāžas un apakšsvārkus)	12	5
6204 44 00	Sieviešu vai meiteņu kleitas, no mākslīgajām šķiedrām (izņemot trikotāžas un apakšsvārkus)	12	5
6204 49 00	Sieviešu vai meiteņu kleitas, no tekstilmateriāliem (izņemot no vilnas, smalkiem dzīvnieku matiem, no kokvilnas vai ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas un apakšsvārkus)	12	5
6204 51 00	Sieviešu vai meiteņu svārki un bikšusvārki, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem (izņemot trikotāžas un apakšsvārkus)	12	5
6204 52 00	Sieviešu vai meiteņu svārki un bikšusvārki, no kokvilnas (izņemot trikotāžas un apakšsvārkus)	12	5
6204 53 00	Sieviešu vai meiteņu svārki un bikšusvārki, no sintētiskajām šķiedrām (izņemot trikotāžas un apakšsvārkus)	12	5
6204 59 10	Sieviešu vai meiteņu svārki un bikšusvārki, no mākslīgajām šķiedrām (izņemot trikotāžas un apakšsvārkus)	12	5
6204 59 90	Sieviešu vai meiteņu svārki un bikšusvārki, no tekstilmateriāliem (izņemot no vilnas, smalkiem dzīvnieku matiem, no kokvilnas vai ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas un apakšsvārkus)	12	5
6204 61 10	Sieviešu vai meiteņu garās bikses un pusgarās bikses, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem (izņemot trikotāžas, stilbbikses un peldkostīmus)	12	5
6204 61 85	Sieviešu vai meiteņu kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi) un īsās bikses, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem (izņemot trikotāžas, stilbbikses un peldkostīmus)	12	5
6204 62 11	Sieviešu vai meiteņu garās bikses un pusgarās bikses, no kokvilnas, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (izņemot trikotāžas un kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus))	12	5
6204 62 31	Sieviešu vai meiteņu garās bikses un pusgarās bikses, no kokvilnas denīma (izņemot darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus) un stilbbikses)	12	5
6204 62 39	Sieviešu vai meiteņu garās bikses un pusgarās bikses, no kokvilnas (izņemot no velveta ar grieztām plūksnām, no denīma vai trikotāžas un izņemot darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus), biksītes un treniņtērpu apakšdaļas)	12	5
6204 63 11	Sieviešu vai meiteņu garās bikses un pusgarās bikses, no sintētiskajām šķiedrām, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (izņemot trikotāžas un kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus))	12	5
6204 63 18	Sieviešu vai meiteņu garās bikses un pusgarās bikses, no sintētiskajām šķiedrām (izņemot no velveta ar grieztām plūksnām, no denīma vai trikotāžas un izņemot darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus), biksītes un treniņtērpu apakšdaļas)	12	5
6204 69 11	Sieviešu vai meiteņu garās bikses un pusgarās bikses, no mākslīgajām šķiedrām, darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (izņemot trikotāžas un kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus))	12	5
6204 69 18	Sieviešu vai meiteņu garās bikses un pusgarās bikses, no mākslīgajām šķiedrām (izņemot no velveta ar grieztām plūksnām, no denīma vai trikotāžas un izņemot darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus), biksītes un treniņtērpu apakšdaļas)	12	5
6204 69 90	Sieviešu vai meiteņu garās bikses, kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), pusgarās un īsās bikses no tekstilmateriāliem (izņemot no vilnas, smalkiem dzīvnieku matiem, kokvilnas vai ķīmiskajām šķiedrām, trikotāžas, stilbbikses un peldkostīmus)	12	5
6205 20 00	Vīriešu vai zēnu virskrekli, no kokvilnas (izņemot trikotāžas, naktskreklus, U krekliņus un citus apakškreklus)	12	3
6205 30 00	Vīriešu vai zēnu virskrekli, no ķīmiskajām šķiedrām (izņemot trikotāžas, naktskreklus, U krekliņus un citus apakškreklus)	12	5
6205 90 10	Vīriešu vai zēnu virskrekli, no linu vai rāmiju šķiedras (izņemot trikotāžas, naktskreklus, U krekliņus un citus apakškreklus)	12	5
6205 90 80	Vīriešu vai zēnu virskrekli, no tekstilmateriāliem (izņemot no kokvilnas vai ķīmiskajām šķiedrām, linu vai rāmiju šķiedras, trikotāžas, naktskreklus, U krekliņus un citus apakškreklus)	12	5
6206 10 00	Sieviešu vai meiteņu blūzes, krekli un kreklblūzes, no zīda vai no zīda atkritumiem (izņemot trikotāžas un apakškreklus)	12	5
6206 30 00	Sieviešu vai meiteņu blūzes, krekli un kreklblūzes, no kokvilnas (izņemot trikotāžas un apakškreklus)	12	5
6206 40 00	Sieviešu vai meiteņu blūzes, krekli un kreklblūzes, no ķīmiskajām šķiedrām(izņemot trikotāžas un apakškreklus)	12	5
6211 32 10	Vīriešu vai zēnu apģērba gabali darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, no kokvilnas (izņemot trikotāžas)	12	5
6211 33 10	Vīriešu vai zēnu apģērba gabali darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, no ķīmiskajām šķiedrām (izņemot trikotāžas)	12	5
6212 10 90	Krūšturi no visu veidu tekstilmateriāliem, elastīgi vai neelastīgi, ieskaitot trikotāžas (izņemot mazumtirdzniecībai sagatavotus krūštura un biksīšu komplektus)	12	5
6302 21 00	Apdrukāta gultas veļa, no kokvilnas (izņemot trikotāžas)	12	5
6302 31 00	Gultas veļa, no kokvilnas (izņemot apdrukātu)	12	5
6302 32 90	Gultas veļa, no ķīmiskajām šķiedrām (izņemot no neaustām drānām, apdrukātu, trikotāžas)	12	5
6302 51 00	Galda veļa, no kokvilnas (izņemot trikotāžas)	12	5
6302 53 90	Galda veļa, no ķīmiskajām šķiedrām (izņemot no neaustām drānām, trikotāžas)	12	5
6302 60 00	Tualetes veļa un virtuves veļa no kokvilnas frotē dvieļu vai tamlīdzīgiem kokvilnas frotē audumiem (izņemot grīdas lupatas, lupatas tīrīšanai, trauku lupatas un putekļu lupatas)	12	5
6302 91 00	Tualetes veļa un virtuves veļa, no kokvilnas (izņemot no frotē dvieļu audumiem, grīdas lupatas, lupatas tīrīšanai, trauku lupatas un putekļu lupatas)	12	5
6302 93 90	Tualetes veļa un virtuves veļa, no ķīmiskajām šķiedrām (izņemot no neaustām drānām, frotē dvieļu audumus, grīdas lupatas, lupatas tīrīšanai, trauku lupatas un putekļu lupatas)	12	5
6302 99 90	Tualetes veļa un virtuves veļa, no tekstilmateriāliem (izņemot no kokvilnas, linu vai ķīmiskajām šķiedrām, grīdas lupatas, lupatas tīrīšanai, trauku lupatas un putekļu lupatas)	12	5
6309 00 00	Valkāts apģērbs un apģērba piederumi, segas un pledi, mājsaimniecības veļa un izstrādājumi mājas aprīkojumam, no visu veidu tekstilmateriāliem, ieskaitot visu veidu apavus un galvassegas, kuriem ir redzamas nodiluma pazīmes un kuri ir piegādāti neiesaiņoti, ķīpās, maisos vai tamlīdzīgā iepakojumā (izņemot paklājus, citādas grīdsegas un gobelēnus)	12,5	5
6402 20 00	Apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu, ar virsu no sloksnēm, kas piestiprinātas pie zoles ar tapām (izņemot rotaļu apavus)	15	5
6402 91 10	Apavi, kas nosedz potīti, ar metāla aizsargplāksnīti purngalā, ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu (izņemot ūdensnecaurlaidīgus apavus no pozīcijas 6401, sporta apavus un ortopēdiskos apavus)	15	5
6402 91 90	Apavi, kas nosedz potīti, ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu (izņemot ar metāla aizsargplāksnīti purngalā, ūdensnecaurlaidīgus apavus no pozīcijas 6401, sporta apavus, ortopēdiskos apavus un rotaļu apavus)	15	5
6402 99 05	Apavi ar metāla aizsargplāksnīti purngalā, ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu (izņemot kas nosedz potīti, ūdensnecaurlaidīgus apavus no pozīcijas 6401, sporta apavus un ortopēdiskos apavus)	15	5
6402 99 10	Apavi ar gumijas virsu un gumijas vai plastmasas ārējo zoli (izņemot kas nosedz potīti vai ar virsu no sloksnēm, kas piestiprinātas pie zoles ar tapām, ūdensnecaurlaidīgus apavus no pozīcijas 6401, sporta apavus, ortopēdiskos apavus un rotaļu apavus)	15	5
6402 99 31	Apavi ar plastmasas virsu un gumijas vai plastmasas ārējo zoli, kam priekša veidota no sloksnēm vai viena vai vairākiem perforētiem ielaidumiem, ar maksimālo zoles un papēža augstumu > 3 cm (izņemot apavus ar virsu no sloksnēm, kas piestiprinātas pie zoles ar tapām)	15	5
6402 99 39	Apavi ar plastmasas virsu un gumijas vai plastmasas ārējo zoli, kam priekša veidota no sloksnēm vai viena vai vairākiem perforētiem ielaidumiem, ar maksimālo zoles un papēža augstumu <= 3 cm (izņemot apavus ar virsu no sloksnēm, kas piestiprinātas pie zoles ar tapām)	15	5
6402 99 50	Čības un citi telpās valkājami apavi, ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu (izņemot apavus, kas nosedz potīt, apavus, kam priekša veidota no sloksnēm vai viena vai vairākiem perforētiem ielaidumiem, un rotaļu apavus)	15	5
6402 99 91	Apavi ar plastmasas virsu un plastmasas vai gumijas ārējo zoli, ar saistzoles garumu < 24 cm (izņemot apavus, kas nosedz potīti, apavus, kam priekša veidota no sloksnēm vai viena vai vairākiem perforētiem ielaidumiem, apavus ar metāla aizsargplāksnīti purngalā, telpās valkājamus apavus, sporta apavus, ūdensnecaurlaidīgus apavus no pozīcijas 6401, ortopēdiskos apavus un rotaļu apavus)	15	5
6402 99 93	Apavi, ko nevar nosaukt ne par vīriešu, ne sieviešu apaviem, ar plastmasas virsu, ar plastmasas vai gumijas ārējo zoli, ar saistzoles garumu >= 24 cm (izņemot apavus, kas nosedz potīti, apavus, kam priekša veidota no sloksnēm vai viena vai vairākiem perforētiem ielaidumiem vai apavus ar metāla aizsargplāksnīti purngalā, telpās valkājamus vai sporta apavus, ūdensnecaurlaidīgus apavus no pozīcijas 6401 un ortopēdiskos apavus)	15	5
6402 99 96	Apavi ar plastmasas vai gumijas ārējo zoli un plastmasas virsu, ar saistzoles garumu >= 24 cm, vīriešu (izņemot apavus, kas nosedz potīti, apavus, kam priekša veidota no sloksnēm vai viena vai vairākiem perforētiem ielaidumiem, apavus ar metāla aizsargplāksnīti purngalā, telpās valkājamus vai sporta apavus, ūdensnecaurlaidīgus apavus no pozīcijas 6401, ortopēdiskos apavus un apavus, ko nevar nosaukt ne par vīriešu, ne sieviešu apaviem)	15	5
6402 99 98	Apavi ar plastmasas vai gumijas ārējo zoli un plastmasas virsu, ar saistzoles garumu >= 24 cm, sieviešu (izņemot apavus, kas nosedz potīti, apavus, kam priekša veidota no sloksnēm vai viena vai vairākiem perforētiem ielaidumiem, apavus ar metāla aizsargplāksnīti purngalā, telpās valkājamus vai sporta apavus, ūdensnecaurlaidīgus apavus no pozīcijas 6401, ortopēdiskos apavus un apavus, ko nevar nosaukt ne par vīriešu, ne sieviešu apaviem)	15	5
6403 59 95	Vīriešu apavi ar ādas ārējo zoli un virsu, ar saistzoles garumu >= 24 cm (izņemot apavus, kas nosedz potīti, apavus ar metāla aizsargplāksnīti purngalā, ar koka zoli, bez saistzoles, apavus, kam priekša vai virsa veidota no sloksnēm, telpās valkājamus apavus, sporta apavus, un ortopēdiskos apavus)	15	5
6403 59 99	Sieviešu apavi ar ādas ārējo zoli un virsu, ar saistzoles garumu >= 24 cm (izņemot apavus, kas nosedz potīti, apavus ar metāla aizsargplāksnīti purngalā, ar koka zoli, bez saistzoles, apavus, kam priekša vai virsa veidota no sloksnēm, telpās valkājamus apavus, sporta apavus, un ortopēdiskos apavus)	15	5
6403 91 16	Vīriešu apavi ar gumijas, plastmasas vai kompozītās ādas ārējo zoli un ādas virsu, kas nosedz potīti, bet nenosedz stilbu, ar saistzoles garumu >= 24 cm (izņemot 6403.11-00 līdz 6403.40.00)	15	5
6403 91 18	Sieviešu apavi ar gumijas, plastmasas vai kompozītās ādas ārējo zoli un ādas virsu, kas nosedz potīti, bet nenosedz stilbu, ar saistzoles garumu >= 24 cm (izņemot 6403.11-00 līdz 6403.40.00)	15	5
6403 91 96	Vīriešu apavi ar gumijas, plastmasas vai kompozītās ādas ārējo zoli un ādas virsu, kas nosedz potīti, ar saistzoles garumu >= 24 cm (izņemot 6403.11-00 līdz 6403.40.00 un 6403.90-16)	15	5
6403 91 98	Sieviešu apavi ar gumijas, plastmasas vai kompozītās ādas ārējo zoli un ādas virsu, kas nosedz potīti, ar saistzoles garumu >= 24 cm (izņemot 6403.11-00 līdz 6403.40.00 un 6403.91.18)	15	5
6403 99 36	Vīriešu apavi ar gumijas, plastmasas vai kompozītās ādas ārējo zoli un ādas virsu, kas nenosedz potīti, kam priekša veidota no sloksnēm vai viena vai vairākiem perforētiem ielaidumiem, ar zoles un papēža augstumu <= 3 cm, ar saistzoles garumu >= 24 cm (izņemot 6403.11-00 līdz 6403.40.00)	15	5
6403 99 38	Sieviešu apavi ar gumijas, plastmasas vai kompozītās ādas ārējo zoli un ādas virsu, kas nenosedz potīti, kam priekša veidota no sloksnēm vai viena vai vairākiem perforētiem ielaidumiem, ar zoles un papēža augstumu <= 3 cm, ar saistzoles garumu >= 24 cm (izņemot 6403.11-00 līdz 6403.40.00)	15	5
6403 99 96	Vīriešu apavi ar gumijas, plastmasas vai kompozītās ādas ārējo zoli un ādas virsu, kas nenosedz potīti, ar saistzoles garumu >= 24 cm (izņemot 6403.11-00 līdz 6403.40.00, 6403.99.11, 6403.99.36, 6403.99.50)	15	5
6403 99 98	Apavi ar gumijas, plastmasas vai kompozītās ādas ārējo zoli un ādas virsu, ar saistzoles garumu >= 24 cm, sieviešu (izņemot apavus, kas nosedz potīti; ar metāla aizsargplāksnīti purngalā; ar koka ārējo zoli, bez saistzoles; apavus, kam priekša veidota no sloksnēm vai viena vai vairākiem perforētiem ielaidumiem; telpās valkājamus, sporta vai ortopēdiskos apavus; apavus ko nevar nosaukt ne par vīriešu, ne sieviešu apaviem)	15	5
6404 11 00	Sporta apavi, ieskaitot tenisa kurpes, basketbola kurpes, vingrošanas apavus, treniņapavus un tamlīdzīgus, ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un tekstilmateriālu virsu	15	5
6404 19 10	Čības un citi telpās valkājami apavi, ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un tekstilmateriālu virsu (izņemot tenisa kurpes, vingrošanas apavus, treniņapavus un tamlīdzīgus un rotaļu apavus)	15	5
6404 19 90	Apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un tekstilmateriālu virsu (izņemot telpās valkājamus apavus, sporta apavus, tostarp tenisa kurpes, basketbola kurpes, vingrošanas apavus, treniņapavus un tamlīdzīgus, un rotaļu apavus)	15	5
6405 20 91	Čības un citi telpās valkājami apavi, ar tekstilmateriālu virsu (izņemot gumijas, plastmasas, ādas vai kompozītās ādas ārējo zoli un rotaļu apavus)	15	5
6405 20 99	Apavi ar tekstilmateriālu virsu (izņemot gumijas, plastmasas, ādas vai kompozītās ādas, koka vai korķa ārējo zoli, telpās valkājamus apavus, ortopēdisko apavus un rotaļu apavus)	15	5
6405 90 10	Apavi ar gumijas, plastmasas, ādas vai kompozītās ādas ārējo zoli un virsu no materiāliem, kas nav āda, kompozītā āda vai tekstilmateriāli (izņemot ortopēdiskos apavus un rotaļu apavus)	15	5
7010 90 41	Pudeles, no bezkrāsaina stikla, pārtikas vai dzērienu komerciālai transportēšanai vai iepakošanai, ar nominālo ietilpību >= 1 l, bet < 2,5 l	10	5
7010 90 43	Pudeles, no bezkrāsaina stikla, pārtikas vai dzērienu komerciālai transportēšanai vai iepakošanai, ar nominālo ietilpību > 0,33 l, bet < 1 l	10	5
7010 90 51	Pudeles, no bezkrāsaina stikla, pārtikas vai dzērienu komerciālai transportēšanai vai iepakošanai, ar nominālo ietilpību >= 1 l, bet < 2,5 l	10	5
7010 90 53	Pudeles, no bezkrāsaina stikla, pārtikas vai dzērienu komerciālai transportēšanai vai iepakošanai, ar nominālo ietilpību > 0,33 l, bet <= 1 l	10	5
9401 30 10	Grozāmie sēdekļi ar regulējamu augstumu, polsterēti, ar atzveltni un pierīkotiem ritenīšiem vai sliecēm (izņemot medicīnas, ķirurģijas un zobārstniecības vajadzībām)	10	5
9401 30 90	Grozāmie sēdekļi ar regulējamu augstumu (izņemot polsterētus, ar atzveltni un pierīkotiem ritenīšiem vai sliecēm, medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas vajadzībām un frizētavu krēslus)	10	5
9401 40 00	Sēdekļi, kas pārveidojami par gultām (izņemot dārza vai ceļojuma krēslus un mēbeles medicīnas, zobārstniecības vai ķirurģijas vajadzībām)	10	5
9401 61 00	Polsterēti sēdekļi, ar koka karkasu (izņemot sēdekļus, kas pārveidojami par gultām)	10	5
9401 69 00	Sēdekļi, ar koka karkasu (izņemot polsterētus)	10	5
9401 71 00	Polsterēti sēdekļi, ar metāla karkasu (izņemot gaisa kuģu vai mehānisko transportlīdzekļu sēdekļus, grozāmos sēdekļus ar regulējamu augstumu un mēbeles medicīnas, zobārstniecības vai ķirurģijas vajadzībām)	10	5
9401 79 00	Sēdekļi, ar metāla karkasu (izņemot polsterētus, grozāmos sēdekļus ar regulējamu augstumu un mēbeles medicīnas, zobārstniecības vai ķirurģijas vajadzībām)	10	5
9401 80 00	Sēdekļi, kas citur nav minēti	10	5
9403 20 80	Metāla mēbeles (izņemot birojiem, mēbeles medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas vajadzībām, gultas un sēdekļus)	10	5
9403 30 11	Rakstāmgaldi birojiem, ar koka karkasu	10	5
9403 30 19	Koka mēbeles birojiem, augstumā <= 80 cm (izņemot rakstāmgaldus un sēdekļus)	10	5
9403 30 91	Koka skapji birojiem, augstumā > 80 cm	10	5
9403 30 99	Koka mēbeles birojiem, augstumā > 80 cm (izņemot skapjus)	10	5
9403 40 10	Virtuves mēbeļu komplekti	10	5
9403 40 90	Koka mēbeles virtuvēm (izņemot sēdekļus un virtuves mēbeļu komplektus)	10	5
9403 50 00	Koka mēbeles guļamistabām (izņemot sēdekļus)	10	5
9403 60 10	Koka mēbeles ēdamistabām un dzīvojamām istabām (izņemot sēdekļus)	10	5
9403 60 30	Koka mēbeles veikaliem (izņemot sēdekļus)	10	5
9403 60 90	Koka mēbeles (izņemot birojiem vai veikaliem, virtuvēm, ēdamistabām, dzīvojamām istabām un guļamistabām un sēdekļus)	10	5
9403 70 00	Plastmasas mēbeles (izņemot medicīnas, zobārstniecības, ķirurģijas vai veterinārijas vajadzībām un sēdekļus)	10	5
9403 89 00	Mēbeles no niedrēm, kārkliem vai tamlīdzīgiem materiāliem (izņemot bambusu vai rotangpalmas, metālu, koku un plastmasu, un sēdekļus un mēbeles medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas vajadzībām)	10	5
9403 90 30	Mēbeļu daļas, no koka, kas citur nav minētas (izņemot sēdekļus)	10	5
9403 90 90	Mēbeļu daļas, kas citur nav minētas (izņemot no metāla vai koka un sēdekļu daļas un mēbeles medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas vajadzībām)	10	5

XVI PIELIKUMS

TIESĪBU AKTU SARAKSTS UN TO TUVINĀŠANAS GRAFIKS (1)

Savienības tiesību akti	Tiesību aktu tuvināšanas termiņš
PRODUKTU TIRDZNIECĪBAS HORIZONTĀLAIS TIESISKAIS REGULĒJUMS
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu	Tuvināšana pabeigta, stājoties spēkā 2011. gada 1. decembra likumam nr. 235
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību	Pārskatīšana un tiesību aktu pilnīga tuvināšana: 2014. g.
Padomes Direktīva 85/374/EEK (1985. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem	Tiesību aktu tuvināšana: 2012. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
Padomes Direktīva 80/181/EEK (1979. gada 20. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/3/EK	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
TIESĪBU AKTI, KURI BALSTĀS UZ JAUNĀS PIEEJAS PRINCIPIEM UN KUROS PAREDZĒTS CE MARĶĒJUMS
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/95/EK (2006. gada 12. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās	Pārskatīšana un pilnīga tuvināšana: 2015. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/105/EK (2009. gada 16. septembris) par vienkāršām spiedtvertnēm	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus	Tiesību aktu pilnīga tuvināšana: 2015. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/108/EK (2004. gada 15. decembris) par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību	Pārskatīšana un tiesību aktu pilnīga tuvināšana: 2015. g.
Padomes Direktīva 89/686/EEK (1989. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem	Pārskatīšana un tiesību aktu pilnīga tuvināšana: 2015. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/142/EK (2009. gada 30. novembris) par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo	Pārskatīšana un tiesību aktu pilnīga tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/9/EK (2000. gada 20. marts) par trošu ceļu iekārtām cilvēku pārvadāšanai	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/9/EK (1994. gada 23. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē	Pārskatīšana un tiesību aktu pilnīga tuvināšana: 2015. g.
Padomes Direktīva 93/15/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību Komisijas Lēmums 2004/388/EK (2004. gada 15. aprīlis) par dokumentu sprāgstvielu pārvešanai Kopienas iekšienē Komisijas Direktīva 2008/43/EK (2008. gada 4. aprīlis), ar ko izveido sistēmu civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu marķēšanai un izsekojamībai saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/15/EEK	Pārskatīšana un tiesību aktu pilnīga tuvināšana: 2015. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/16/EK (1995. gada 29. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem	Pārskatīšana un tiesību aktu pilnīga tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/22/EK (2004. gada 31. marts) par mērinstrumentiem	Tiesību aktu tuvināšana: 2014. g.
Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm Padomes Direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā	Pārskatīšana un pilnīga tuvināšana: 2015. g.
Padomes Direktīva 92/42/EEK (1992. gada 21. maijs) par efektivitātes prasībām jauniem karstā ūdens apkures katliem, kas tiek kurināti ar šķidriem vai gāzveida kurināmiem	Tiesību aktu pilnīga tuvināšana: 2017. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/23/EK (2009. gada 23. aprīlis) par neautomātiskiem svariem, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012, lai pieskaņotu to Lēmuma 768/2008/EK paraugnoteikumiem	Tiesību aktu pilnīga tuvināšana: 2014. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/23/EK (1997. gada 29. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām	Pārskatīšana un tiesību aktu pilnīga tuvināšana: 2017. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu	Pārskatīšana un tiesību aktu pilnīga tuvināšana: Pēc 18 mēnešiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/25/EK (1994. gada 16. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK (2009. gada 18. jūnijs) par rotaļlietu drošumu	Pārskatīšana un tiesību aktu pilnīga tuvināšana: 2015. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/23/EK (2007. gada 23. maijs) par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
DIREKTĪVAS, KURAS BALSTĀS UZ JAUNĀS PIEEJAS VAI GLOBĀLĀS PIEEJAS PRINCIPIEM, BET KURĀS NAV PAREDZĒTS CE MARĶĒJUMS
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
Padomes Direktīva 1999/36/EK (1999. gada 29. aprīlis) par pārvietojamām spiediena iekārtām	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
KOSMĒTIKAS LĪDZEKĻI
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
Komisijas Pirmā Direktīva 80/1335/EEK (1980. gada 22. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz analīzes metodēm, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu kosmētikas līdzekļu sastāvu	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
Komisijas Otrā Direktīva 82/434/EEK (1982. gada 14. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz analīzes metodēm, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu kosmētikas līdzekļu sastāvu
Komisijas Trešā Direktīva 83/514/EEK (1983. gada 27. septembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz analīzes metodēm, kuras vajadzīgas, lai pārbaudītu kosmētikas līdzekļu sastāvu
Komisijas Ceturtā Direktīva 85/490/EEK (1985. gada 11. oktobris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz analīzes metodēm, kuras vajadzīgas, lai pārbaudītu kosmētikas līdzekļu sastāvu
Komisijas Piektā Direktīva 93/73/EEK (1993. gada 9. septembris) par tādu analīžu metodēm, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu kosmētikas līdzekļu sastāvu
Komisijas Sestā Direktīva 95/32/EK (1995. gada 7. jūlijs) attiecībā uz analīzes metodēm, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu kosmētikas līdzekļu sastāvu
Komisijas Septītā Direktīva 96/45/EK (1996. gada 2. jūlijs) attiecībā uz analīzes metodēm, kas vajadzīgas kosmētikas līdzekļu sastāva testēšanai
MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU KONSTRUKCIJA
1. Mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes
1.1. Tipa apstiprināšana
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”)	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
1.2. Saskaņotas tehniskās prasības
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 78/2009 (2009. gada 14. janvāris) par mehānisko transportlīdzekļu tipu apstiprināšanu attiecībā uz gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību	Tiesību aktu tuvināšana: 2017. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 79/2009 (2009. gada 14. janvāris), kas attiecas uz tipa apstiprinājumu ar ūdeņradi darbināmiem mehāniskiem transportlīdzekļiem	Tiesību aktu tuvināšana: 2017. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai	Tiesību aktu tuvināšana: 2018. g.
Komisijas Regula (EK) Nr. 692/2008 (2008. gada 18. jūlijs), ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai	Tiesību aktu tuvināšana: 2018. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 661/2009 (2009. gada 13. Jjlijs) par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību	Tiesību aktu tuvināšana: 2018. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai	Tiesību aktu tuvināšana: 2018. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/64/EK (2005. gada 26. oktobris) par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību un reģenerējamību	Tiesību aktu tuvināšana: 2018. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/40/EK (2006. gada 17. maijs) par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
2. Divriteņu vai trīsriteņu mehāniskie transportlīdzekļi
2.1. Tipa apstiprināšana
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/24/EK (2002. gada 18. marts), kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
2.2. Saskaņotas tehniskās prasības
Padomes Direktīva 93/14/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu bremzēm	Tiesību aktu tuvināšana: 2017. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/80/EK (2009. gada 13. jūlijs) par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikāciju	Tiesību aktu tuvināšana: 2017. g.
Padomes Direktīva 93/30/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu skaņas signālierīcēm	Tiesību aktu tuvināšana: 2017. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/78/EK (2009. gada 13. jūlijs) par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu atbalsta kājiņām	Tiesību aktu tuvināšana: 2017. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/79/EK (2009. gada 13. jūlijs) par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu līdzbraucēja roku turekļiem	Tiesību aktu tuvināšana: 2017. g.
Padomes Direktīva 93/33/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par pretaizdzīšanas ierīcēm, kas paredzētas tam, lai novērstu divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu neatļautu izmantošanu	Tiesību aktu tuvināšana: 2017. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/139/EK (2009. gada 25. novembris) par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu	Tiesību aktu tuvināšana: 2017. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/67/EK (2009. gada 13. jūlijs) par apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem	Tiesību aktu tuvināšana: 2017. g.
Padomes Direktīva 93/93/EEK (1993. gada 29. oktobris) par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu masu un gabarītiem	Tiesību aktu tuvināšana: 2017. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/62/EK (2009. gada 13. jūlijs) par stiprinājuma vietu pakaļējās numura zīmes uzstādīšanai divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem	Tiesību aktu tuvināšana: 2017. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/1/EK (1995. gada 2. februāris) par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu maksimālo projektēto ātrumu, maksimālo griezes momentu un motora maksimālo lietderīgo jaudu	Tiesību aktu tuvināšana: 2017. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/24/EK (1997. gada 17. jūnijs) par dažām divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu detaļām un parametriem	Tiesību aktu tuvināšana: 2017. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/7/EK (2000. gada 20. marts), kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzētiem spidometriem	Tiesību aktu tuvināšana: 2017. g.
3. Lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktori
3.1. Tipa apstiprināšana
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/37/EK (2003. gada 26. maijs), kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
3.2. Saskaņotas tehniskās prasības
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/63/EK (2009. gada 13. jūlijs) attiecībā uz noteiktām lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru daļām un parametriem	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/60/EK (2009. gada 13. jūlijs) par lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru maksimālo projektēto ātrumu un kravas platformām	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/59/EK (2009. gada 13. jūlijs) par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru atpakaļskata spoguļiem	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/2/EK (2008. gada 15. janvāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru redzamības lauku un priekšējā stikla tīrītājiem	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/66/EK (2009. gada 13. jūlijs) par lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru stūres iekārtu	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/64/EK (2009. gada 13. jūlijs) par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru radīto radiotraucējumu novēršanu (elektromagnētiskā savietojamība)	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Padomes Direktīva 76/432/EEK (1976. gada 6. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtām	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Padomes Direktīva 76/763/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasažieru sēdekļiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/76/EK (2009. gada 13. jūlijs) par trokšņu līmeni, kam ir pakļauti lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadītāji	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/57/EK (2009. gada 13. jūlijs) par lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Padomes Direktīva 77/537/EEK (1977. gada 28. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņotāju emisiju no lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros lietojamiem dīzeļmotoriem	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Padomes Direktīva 78/764/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz vadītāja sēdekli lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoros	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/61/EK (2009. gada 13. jūlijs) par apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/68/EK (2009. gada 13. jūlijs) par detaļas tipa apstiprinājumu apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/58/EK (2009. gada 13. jūlijs) par lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru sakabes ierīci un atpakaļgaitu	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/75/EK (2009. gada 13. jūlijs) par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām (statiska testēšana)	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Padomes Direktīva 80/720/EEK (1980. gada 24. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbības telpu, piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Padomes Direktīva 86/297/EEK (1986. gada 26. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru jūgvārpstām un to aizsardzību	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Padomes Direktīva 86/298/EEK (1986. gada 26. maijs) par aizmugurē piemontētām aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Padomes Direktīva 86/415/EEK (1986. gada 24. jūlijs) par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Padomes Direktīva 87/402/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Padomes Direktīva 89/173/EEK (1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažām lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru sastāvdaļām un parametriem	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/25/EK (2000. gada 22. maijs), ar kuru paredz darbības, kas veicamas, lai samazinātu gāzveida un cieto daļiņu piesārņojumu emisiju no dzinējiem, kas paredzēti lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
ĶĪMISKAS VIELAS
1. REACH un REACH īstenošana
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru	Tiesību aktu tuvināšana: 2013.- 2014. g.
Komisijas Regula (EK) Nr. 440/2008 (2008. gada 30. maijs) par testēšanas metožu noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)	Tiesību aktu tuvināšana: 2013.- 2014. g.
2. BĪSTAMAS ĶĪMISKAS VIELAS
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 689/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Padomes Direktīva 96/82/EK (1996. gada 9. decembris) par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās	Tiesību aktu tuvināšana: 2014. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (WEEE)	Tiesību aktu tuvināšana: 2016. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem	Tiesību aktu tuvināšana: 2013.- 2014. g.
Padomes Direktīva 96/59/EK (1996. gada 16. septembris) par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu (PCB/PCT) apglabāšanu	Tuvināšana pabeigta 2009. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem	Tiesību aktu tuvināšana: 2013.- 2014. g.
3. Klasifikācija, iepakošana un marķēšana
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu	Tiesību aktu tuvināšana: 2013.- 2014. g.
4. Mazgāšanas līdzekļi
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 648/2004 (2004. gada 31. marts) par mazgāšanas līdzekļiem	Tiesību aktu tuvināšana: 2013.- 2014. g.
5. Mēslošanas līdzekļi
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2003/2003 (2003. gada 13. oktobris) par mēslošanas līdzekļiem	Tuvināšana pabeigta 2013. gada 11. jūnijā
6. Narkotisko vielu prekursori
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 273/2004 (2004. gada 11. februāris) par narkotisko vielu prekursoriem	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
7. Laba laboratoriju prakse Principu un verifikācijas piemērošana ķīmisku vielu testēšanai; labas laboratoriju prakses pārbaude un verifikācija
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/10/EK (2004. gada 11. februāris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/9/EK (2004. gada 11. februāris) par labas laboratorijas prakses (LLP) pārbaudi un apstiprināšanu	Tiesību aktu tuvināšana: 2013.- 2014. g.
ZĀLES
1. Cilvēkiem paredzētas zāles
Padomes Direktīva 89/105/EEK (1988. gada 21. decembris) par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās	Tiesību aktu tuvināšana: 2014. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm	Transponēšana: 2015. g.
2. Veterinārās zāles
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm	Tiesību aktu tuvināšana: 2013. g.
Komisijas Direktīva 2006/130/EK (2006. gada 11. decembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK attiecībā uz kritēriju noteikšanu dažu produktīvajiem dzīvniekiem domāto veterināro zāļu atbrīvošanai no veterinārārsta receptes prasības	Tiesību aktu tuvināšana: 2014. g.
3. Dažādi
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu	Tiesību aktu tuvināšana: 2014. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/35/EK (2009. gada 23. aprīlis) par zālēm pievienojamām krāsvielām	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/41/EK (2009. gada 6. maijs) par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
Komisijas Regula (EK) Nr. 540/95 (1995. gada 10. marts) par veicamajiem pasākumiem, ziņojot par domājamām, neparedzētām, negatīvām, vieglas formas reakcijām uz cilvēkiem vai veterinārajai lietošanai paredzētajām zālēm, kas atļautas saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2309/93, neatkarīgi no tā, vai tās parādās Kopienā vai kādā trešā valstī	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
Komisijas Regula (EK) Nr. 1662/95 (1995. gada 7. jūlijs), ar ko paredz dažus sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas lēmumu pieņemšanas procedūru īstenošanu attiecībā uz cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļaujām	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
Komisijas Regula (EK) Nr. 2141/96 (1996. gada 7. novembris) par pieteikumu izskatīšanu zāļu tirdzniecības atļaujas turētāja maiņai, ja uz zālēm attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 2309/93	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 469/2009 (2009. gada 6. maijs) par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm	Tiesību aktu tuvināšana: 2015. g.

(1) Šajā pielikumā un šā nolīguma 173. panta 2. punktā atsauces uz Savienības acquis vai tiesību aktiem un uz konkrētiem Savienības aktiem ir saprotamas kā atsauces uz visiem konkrēto aktu pagātnes vai nākotnes grozījumiem, kā arī ar tiem saistītajiem īstenošanas pasākumiem.

XVII PIELIKUMS

TVĒRUMS

XVII-A PIELIKUMS

SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE (SFS) PASĀKUMI

1. DAĻA

Galvenajām dzīvu dzīvnieku kategorijām piemērojamie pasākumi

I.	Zirgu dzimtas dzīvnieki (ieskaitot zebras) vai ēzeļu sugas, vai minēto sugu krustošanas pēcnācēji

II.	Liellopi (tai skaitā Bubalus bubalis un Bison)

III.	Aitas un kazas

IV.

Cūkas

V.	Mājputni (ieskaitot vistas, tītarus, pērļu vistiņas, pīles, zosis)

VI.	Dzīvas zivis

VII.	Vēžveidīgie

VIII.

Gliemji

IX.	Dzīvju zivju olšūnas un gametas

X.	Inkubējamas olas

XI.	Sperma-olšūnas-embriji

XII.	Citi zīdītājdzīvnieki

XIII.

Citi putni

XIV.

Rāpuļi

XV.

Abinieki

XVI.	Citi mugurkaulnieki

XVII.

Bites

2. DAĻA

Dzīvnieku izcelsmes produktiem piemērojamie pasākumi

I. Lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu galvenās kategorijas

1.	Svaiga mājas nagaiņu, mājputnu un zaķveidīgo, saimniecībā audzētu un savvaļas medījamo dzīvnieku gaļa, ieskaitot subproduktus

2.	Maltā gaļa, gaļas izstrādājumi, mehāniski atkaulota gaļa, gaļas produkti

3.	Dzīvas gliemenes

4.	Zivsaimniecības produkti

5.	Svaigpiens, jaunpiens, piena produkti un produkti uz jaunpiena bāzes

6.	Olas un olu produkti

7.	Varžu kājiņas un gliemeži

8.	Kausēti dzīvnieku tauki un dradži

9.	Apstrādāti kuņģi, pūšļi un zarnas

10.	Želatīns, izejmateriāls pārtikā lietojama želatīna ražošanai

11.

Kolagēns

12.	Medus un biškopības produkti

II. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu galvenās kategorijas

Kautuvēs	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izbarojami kažokzvēriem
	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti lolojumdzīvnieku barības ražošanai
	Asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, izmantojami ārpus barības ķēdes
	Svaigas vai dzesinātas nagaiņu jēlādas un ādas
	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izmantojami, lai ražotu atvasinātos produktus lietojumiem ārpus barības ķēdes
Piena pārstrādes ražotnēs	Piens, produkti uz piena bāzes un no piena atvasināti produkti
Piena pārstrādes ražotnēs	Jaunpiens un jaunpiena produkti
Citā ražotnē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (t. i., nepārstrādātu/neapstrādātu materiālu) savākšanai vai apstrādei	Asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, izmantojami ārpus barības ķēdes
	Neapstrādāti asins pagatavojumi (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas izmantojami, lai iegūtu atvasinātus produktus mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem
	Apstrādāti asins pagatavojumi (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas izmantojami, lai ražotu atvasinātos produktus mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem
	Svaigas vai dzesinātas nagaiņu jēlādas un ādas
	Cūku sari no trešām valstīm vai to reģioniem, kas ir brīvi no Āfrikas cūku mēra
	Kauli un kaulu produkti (izņemot kaulu miltus), ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus), ko nav paredzēts lietot par barības sastāvdaļām, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem
	Ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus) organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai
	Želatīns, kas nav paredzēts pārtikai, izmantojams fotogrāfijā
	Vilna un mati
	Apstrādātas spalvas, spalvu daļas un dūnas
Pārstrādes uzņēmumos	Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, tostarp maisījumi un produkti, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību
	Asins pagatavojumi, ko var izmantot par barības sastāvdaļām
	Apstrādātas nagaiņu jēlādas un ādas
	Apstrādātas atgremotāju un zirgu dzimtas dzīvnieku ādas (21 diena)
	Cūku sari no trešām valstīm vai to reģioniem, kas nav brīvi no Āfrikas cūku mēra
	Zivju eļļa, kas izmantojama par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes
	Kausēti tauki, kas izmantojami par barības sastāvdaļu
	Kausēti tauki konkrētiem mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem
	Želatīns vai kolagēns, kas izmantojams par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes
	Hidrolizētas olbaltumvielas, dikalcija fosfāts vai trikalcija fosfāts, ko izmanto par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes
	Biškopības blakusprodukti, kas paredzēti izmantošanai vienīgi biškopībā
	Tauku derivāti, ko izmanto ārpus barības ķēdes
	Tauku derivāti, ko izmanto par barību vai mērķiem ārpus barības ķēdes
	Olu produkti, ko var izmantot par barības sastāvdaļu
Lolojumdzīvnieku barības ražotnēs (ieskaitot ražotnes, kurās ražo košļājamās rotaļlietas suņiem un dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājus)	Konservēta lolojumdzīvnieku barība
	Pārstrādāta barība lolojumdzīvniekiem, izņemot konservētu
	Košļājamās rotaļlietas suņiem
	Neapstrādāta lolojumdzīvnieku barība tiešai pārdošanai
	Dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāji, kas izmantojami lolojumdzīvnieku barības ražošanā
Medību trofeju ražotnēs	Apstrādātas medību trofejas un citi pagatavojumi no putniem un nagaiņiem, kas ir tikai kauli, ragi, nagi, briežragi, zobi, jēlādas un ādas
Medību trofeju ražotnēs	Medību trofejas vai citi pagatavojumi no putniem un nagaiņiem, kas sastāv no veselām neapstrādātām daļām
Ražotnēs vai uzņēmumos, kur ražo starpproduktus	Starpprodukti
Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji	Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, tostarp maisījumi un produkti, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību
Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji	Pārstrādāti kūtsmēsli, no pārstrādātiem kūtsmēsliem atvasināti produkti un sikspārņu gvano
Atvasināto produktu uzglabāšanā	Visi atvasinātie produkti

III. Patogēni

3. DAĻA

Augi, augu produkti un citi izstrādājumi

Augi, augu produkti un citi izstrādājumi (1), kas ir potenciāli kaitīgo organismu pārnēsātāji un kas ar to īpašībām vai ar to pārstrādes veidu var radīt kaitīgo organismu ieviešanas un izplatības risku

4. DAĻA

Pārtikas un dzīvnieku barības piedevām piemērojamie pasākumi

Pārtika

1.	Pārtikas piedevas (visas pārtikas piedevas un krāsvielas)

2.	Pārstrādes palīglīdzekļi

3.	Pārtikas aromatizētāji

4.	Pārtikas fermenti

Barība (2):

5.	Barības piedevas

6.	Barības sastāvdaļas

7.	Barības maisījums un lolojumdzīvnieku barība, uz kuru neattiecas 2. daļas II punkts

8.	Barībā nevēlamas vielas

(1) Iepakojums, pārvadāšanas līdzekļi, tara, augsne un augsnes substrāti, un visi pārējie organismi, priekšmeti vai materiāli, kuri spēj uzkrāt vai izplatīt kaitīgos organismus.

(2) Lauksaimniecības dzīvnieku barības ķēdē drīkst nonākt tikai tādi dzīvnieku blakusprodukti, kuru izcelsme ir no dzīvniekiem vai to daļām un un par kuriem ir norādīts, ka tie ir derīgi pārtikai.

XVII-B PIELIKUMS

DZĪVNIEKU LABTURĪBAS STANDARTI

Dzīvnieku labturības standarti, kas attiecas uz:

1.	dzīvnieku apdullināšanu un kaušanu,

2.	dzīvnieku pārvadāšanu un saistītām darbībām,

3.	dzīvnieku audzēšanu.

XVII-C PIELIKUMS

CITI PASĀKUMI, UZ KO ATTIECAS V SADAĻAS 4. NODAĻA

1.	Ķīmiskas vielas, kas rodas iepakojuma materiālu vielu migrācijas rezultātā

2.	Kombinēti produkti

3.	Ģenētiski modificēti organismi (ĢMO)

4.	Augšanu veicinoši hormoni, tireostatiskas iedarbības vielas, konkrēti hormoni un B-agonisti

XVII-D PIELIKUMS

PASĀKUMI, KAS IEKĻAUJAMI PĒC TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS

1.	Ķīmiskas vielas pārtikas dekontaminēšanai

Klonēšana

3.	Apstarošana (jonizēšana)

XVIII PIELIKUMS

TO ZIŅOJAMO DZĪVNIEKU, AKVAKULTŪRAS SLIMĪBU UN REGULĒTO KAITĪGO ORGANISMU SARAKSTS, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM VAR ATZĪT NO TIEM BRĪVUS REĢIONUS

XVIII-A PIELIKUMS

ZIŅOJAMĀS DZĪVNIEKU UN ZIVJU SLIMĪBAS, ATTIECĪBĀ UZ KURĀM TIEK ATZĪTS PUŠU STATUSS UN VAR PIEŅEMT REĢIONALIZĀCIJAS LĒMUMUS

1.	Mutes un nagu sērga

2.	Cūku vezikulārā slimība

3.	Vezikulārais stomatīts

4.	Āfrikas zirgu mēris

5.	Āfrikas cūku mēris

6.	Infekciozais katarālais drudzis

7.	Patogēnā putnu gripa

8.	Ņūkāslas slimība (NCD)

9.	Govju mēris

10.	Klasiskais cūku mēris

11.	Govju infekciozā pleiropneimonija

12.	Mazo atgremotāju mēris

13.	Aitu un kazu bakas

14.	Rifta ielejas drudzis

15.	Govju kontagiozais nodulārais dermatīts

16.	Venecuēlas zirgu encefalomielīts

17.	Zirgu ļaunie ienāši

18.	Vaislas sērga

19.	Enterovīrusa encefalomielīts

20.	Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN)

21.	Virālā hemorāģiskā septicēmija (VHS)

22.	Lašu infekciozā anēmija (ISA)

23.	Bonamioze (Bonamia ostreae)

24.	Marteilioze (Marteilia refringens)

XVIII-B PIELIKUMS

KAITĪGO ORGANISMU STATUSA, NO KAITĪGIEM ORGANISMIEM BRĪVU TERITORIJU UN AIZSARGĀJAMO ZONU ATZĪŠANA

A. Kaitīgo organismu statusa atzīšana

Katra Puse izstrādā un paziņo reglamentēto kaitīgo organismu sarakstu, ievērojot šādus principus:

1.	nav zināms, ka kādā tās teritorijas daļā ir kaitīgie organismi;

2.	zināms, ka kādā tās teritorijas daļā ir kaitīgie organismi, un tie tiek oficiāli kontrolēti;

3.	zināms, ka kādā tās teritorijas daļā ir kaitīgie organismi, un tiek oficiāli kontrolēti un attiecībā uz kuriem ir noteiktas no kaitīgiem organismiem brīvas teritorijas vai aizsargātas zonas.

Visas izmaiņas kaitīgo organismu statusa sarakstā nekavējoties paziņo otrai Pusei, ja vien tās nav citādi paziņotas attiecīgajai starptautiskajai organizācijai.

B. No kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju un aizsargājamu zonu atzīšana

Puses atzīst aizsargājamās zonas un no kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju koncepciju un tās piemērošanu saistībā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem (FPSS).

XIX PIELIKUMS

REĢIONALIZĀCIJA/ZONĒŠANA, NO KAITĪGIEM ORGANISMIEM BRĪVAS TERITORIJAS UN AIZSARGĀJAMAS ZONAS

A. Dzīvnieku un akvakultūras slimības

1. Dzīvnieku slimības

Puses teritorijas vai reģiona dzīvnieku slimību statusa atzīšana pamatojas uz Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu. Reģionalizācijas lēmumi attiecībā uz dzīvnieku slimību pamatojas uz OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu.

2. Akvakultūras slimības

Reģionalizācijas lēmumi attiecībā uz akvakultūras slimībām pamatojas uz OIE Ūdensdzīvnieku akvakultūras veselības kodeksu.

B. Kaitīgie organismi

Kritēriji no kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju vai aizsargājamu zonu noteikšanai saistībā ar konkrētiem kaitēkļiem atbilst vai nu:

—	FAO fitosanitāro pasākumu starptautiskajam standartam nr. 4 par prasībām no kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju noteikšanai un attiecīgo FPSS definīcijām, vai arī

—	Direktīvas 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā 2. panta 1. punkta h) apakšpunktam.

C. Kritēriji dzīvnieku slimību īpašā statusa atzīšanai Puses teritorijā vai reģionā

1. Ja importētāja Puse uzskata, ka tās teritorijā vai tās teritorijas daļa ir brīva no dzīvnieku slimības, kas nav iekļauta šā nolīguma XVIII-A pielikuma sarakstā, tā iesniedz eksportētājai Pusei attiecīgus apliecinošus dokumentus, kuros jo īpaši aplūkoti šādi kritēriji:

—	slimības raksturs un tās izplatības vēsture tās teritorijā,

—	to uzraudzības testu rezultāti, kas pamatojas uz seroloģiskām, mikrobioloģiskām, patoloģiju un epidemioloģiskām izmeklēšanām, kā arī uz to, ka likumā noteikts, ka šīs slimības jāpaziņo kompetentajām iestādēm,

—	laiks, kurā veikta uzraudzība,

—	attiecīgā gadījumā laikposms, kurā aizliegta vakcinācija pret slimību, un ģeogrāfiskā teritorija, kuru skar aizliegums,

—	pasākumi, ko veic, lai pārliecinātos par slimības neesību.

2. Vispārīgas vai konkrētas papildu garantijas, ko var pieprasīt importētāja Puse, nedrīkst pārsniegt garantijas, kuras minētā Puse īsteno valsts līmenī.

3. Puses paziņo viena otrai visas izmaiņas šā punkta 1. apakšpunktā noteiktajos kritērijos, kas attiecas uz konkrēto slimību. Ņemot vērā šādu paziņojumu, SFS apakškomiteja var grozīt vai atcelt papildu garantijas, kuras noteiktas šā punkta 2. apakšpunktā.

XX PIELIKUMS

UZŅĒMUMU PAGAIDU APSTIPRINĀŠANA

Nosacījumi un noteikumi uzņēmumu pagaidu apstiprināšanai

Uzņēmumu pagaidu apstiprināšana nozīmē, ka importētāja Puse importēšanas vajadzībām provizoriski apstiprina eksportētājas Puses uzņēmumus bez konkrēto uzņēmumu iepriekšējas pārbaudes saskaņā ar šā pielikuma 4. punktu, pamatojoties uz eksportētājas Puses sniegtām atbilstīgām garantijām. Šā pielikuma 4. punktā izklāstīto procedūru un nosacījumus izmanto, lai grozītu vai papildinātu šā pielikuma 2. punktā minētos sarakstus, ņemot vērā jaunus pieteikumus un sniegtās garantijas. Procedūrā var iekļaut verifikāciju tikai attiecībā uz uzņēmumu sākotnējo sarakstu saskaņā ar 4. punkta d) apakšpunktu.

Pagaidu apstiprināšanu sākotnēji piemēro šādām uzņēmumu kategorijām.

2.1.

Uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

—	kautuves svaigas gaļas iegūšanai no mājas nagaiņiem, mājputniem, zaķveidīgajiem un saimniecībā audzētiem medījamiem dzīvniekiem (XVII-A pielikuma 1. daļa),

—	medījamo dzīvnieku apstrādes uzņēmumi,

—	gaļas sadalīšanas uzņēmumi,

—	uzņēmumi maltās gaļas, gaļas izstrādājumu, mehāniski atdalītas gaļas un gaļas produktu sagatavošanai,

—	dzīvu gliemeņu attīrīšanas un nosūtīšanas centri,

—

uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar:

—	olu produktiem,

—	piena pārstrādes produktiem,

—	zivsaimniecības produktiem,

—	apstrādātiem kuņģiem, pūšļiem un zarnām,

—	želatīnu un kolagēnu,

—	zivju eļļu,

—	zivju pārstrādes kuģiem,

—	saldētājkuģiem.

2.2.

Apstiprināti vai reģistrēti uzņēmumi, kas ražo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un galvenās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorijas, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā

Apstiprinātu vai reģistrētu uzņēmumu un ražotņu veids	Produkts
Kautuves	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izbarojami kažokzvēriem
	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti lolojumdzīvnieku barības ražošanai
	Asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, izmantojami ārpus barības ķēdes
	Svaigas vai dzesinātas nagaiņu jēlādas un ādas
	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izmantojami, lai ražotu atvasinātos produktus lietojumiem ārpus barības ķēdes
Piena pārstrādes uzņēmumi	Piens, produkti uz piena bāzes un no piena atvasināti produkti
Piena pārstrādes uzņēmumi	Jaunpiens un jaunpiena produkti
Cita ražotne dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (t. i., nepārstrādātu/neapstrādātu materiālu) savākšanai vai apstrādei	Asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, izmantojami ārpus barības ķēdes
	Neapstrādāti asins pagatavojumi (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem) kas izmantojami, lai ražotu atvasinātus produktus mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem
	Apstrādāti asins pagatavojumi (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas izmantojami, lai ražotu atvasinātos produktus mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem
	Svaigas vai dzesinātas nagaiņu jēlādas un ādas
	Cūku sari no trešām valstīm vai to reģioniem, kas ir brīvi no Āfrikas cūku mēra
	Kauli un kaulu produkti (izņemot kaulu miltus), ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus), ko nav paredzēts lietot par barības sastāvdaļām, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem
	Ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus) organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai
	Želatīns, kas nav paredzēts lietošanai pārtikai, izmantojams fotogrāfijā
	Vilna un mati
	Apstrādātas spalvas, spalvu daļas un dūnas
Pārstrādes ražotnes	Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, tostarp maisījumi un produkti, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību
	Asins pagatavojumi, ko var izmantot par barības sastāvdaļām
	Apstrādātas nagaiņu jēlādas un ādas
	Apstrādātas atgremotāju un zirgu dzimtas dzīvnieku ādas (21 diena)
	Cūku sari no trešām valstīm vai to reģioniem, kas nav brīvi no Āfrikas cūku mēra
	Zivju eļļa, kas izmantojama par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes
	Kausēti tauki, ko izmanto par barības sastāvdaļu
	Kausēti tauki konkrētiem mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem
	Želatīns vai kolagēns, ko izmanto par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes
	Hidrolizēti proteīni, dikalcija fosfāts vai Trikalcija fosfāts, ko izmanto par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes
	Biškopības blakusprodukti, kas paredzēti izmantošanai vienīgi biškopībā
	Tauku derivāti, ko izmanto ārpus barības ķēdes
	Tauku derivāti, ko izmanto par barību vai ārpus barības ķēdes
	Olu produkti, ko var izmantot par barības sastāvdaļu
Lolojumdzīvnieku barības ražotnes (ieskaitot ražotnes, kurās ražo košļājamās rotaļlietas suņiem un dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājus)	Konservēta lolojumdzīvnieku barība
	Pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība, izņemot konservētu
	Košļājamās rotaļlietas suņiem
	Neapstrādāta lolojumdzīvnieku barība tiešai pārdošanai
	Dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāji izmantošanai lolojumdzīvnieku barības ražošanā
Medību trofeju ražotnes	Apstrādātas medību trofejas un citi pagatavojumi no putniem un nagaiņiem, kas ir tikai kauli, ragi, nagi, briežragi, zobi, jēlādas un ādas
Medību trofeju ražotnes	Medību trofejas vai citi pagatavojumi no putniem un nagaiņiem, kas sastāv no veselām neapstrādātām daļām
Ražotnes vai uzņēmumi, kur ražo starpproduktus	Starpprodukti
Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji	Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, tostarp maisījumi un produkti, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību
Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji	Pārstrādāti kūtsmēsli, no pārstrādātiem kūtsmēsliem atvasināti produkti un sikspārņu gvano
Atvasināto produktu uzglabāšana	Visi atvasinātie produkti

3.	Importētāja Puse sastāda 2.1. un 2.2. punktā minēto pagaidu kārtā apstiprināto uzņēmumu sarakstus un nodrošina šo sarakstu publisku pieejamību.

Pagaidu apstiprināšanas nosacījumi un procedūras:

a)	ja importētāja Puse ir atļāvusi eksportētājai Pusei importēt attiecīgos dzīvnieku izcelsmes produktus un ir noteikti attiecīgo produktu importa nosacījumi un sertificēšanas prasības;

b)	ja eksportētājas Puses kompetentā iestāde ir sniegusi importētājai Pusei pienācīgas garantijas tam, ka tās sarakstā vai sarakstos minētie uzņēmumi atbilst attiecīgajām importētājas Puses higiēnas prasībām, un tā ir oficiāli apstiprinājusi sarakstos minētos uzņēmumus eksportam uz importētāju Pusi;

c)	ja minētās garantijas netiek nodrošinātas, eksportētājas Puses kompetentajai iestādei jābūt reālām pilnvarām apturēt uzņēmuma, par kuru tā sniegusi garantijas, eksportu uz importētāju Pusi;

pagaidu apstiprināšanas procedūras daļa var būt importētājas Puses veikta verifikācija saskaņā ar šā nolīguma 188. pantu. Šāda verifikācija attiecas uz tās kompetentās iestādes struktūru un organizāciju, kura atbild par uzņēmuma apstiprināšanu, kā arī uz minētajai iestādei pieejamajām pilnvarām un garantijām, kuras tā var sniegt attiecībā uz importētājas Puses noteikumu izpildi. Verifikācijā var iekļaut pārbaudes uz vietas konkrētā skaitā uzņēmumu, kuri iekļauti sarakstā vai sarakstos, ko iesniegusi eksportētāja Puse.

Ņemot vērā Savienības īpašo struktūru un kompetenču sadalījumu, Savienībā šāda pārbaude var attiekties uz atsevišķām dalībvalstīm;

e)	pamatojoties uz šā punkta d) apakšpunktā paredzētās verifikācijas rezultātiem, importētāja Puse var grozīt uzņēmumu sarakstu.

XXI PIELIKUMS

LĪDZVĒRTĪBAS ATZĪŠANAS PROCEDŪRA

1. Principi

a)	Līdzvērtību var noteikt attiecībā uz atsevišķu pasākumu vai pasākumu grupu, vai sistēmu, kas saistīta ar konkrētu preci vai preču kategoriju, vai visām precēm;

b)	tas, ka importētāja Puse izskata eksportētājas Puses lūgumu par pasākumu līdzvērtības atzīšanu attiecībā uz konkrētu preci, nav iemesls tirdzniecības pārtraukšanai vai eksportētājas Puses veikta un tobrīd notiekoša konkrētās preces importa apturēšanai;

pasākumu līdzvērtības atzīšanas procedūra ir eksportētājas Puses un importētājas Puses mijiedarbīgs process. To veido eksportētājas Puses veikta atsevišķo pasākumu līdzvērtības objektīva pierādīšana un importētājas Puses veikta līdzvērtības objektīvs novērtēšana līdzvērtības iespējamas atzīšanas nolūkā;

d)	eksportētājas Puses attiecīgo pasākumu līdzvērtības galīgā atzīšana ir vienīgi importētājas Puses ziņā.

2. Priekšnosacījumi

Process ir atkarīgs no fitosanitārā vai kaitīgā organisma statusa, tiesību aktiem un pārbaudes un kontroles sistēmas efektivitātes attiecībā uz konkrēto preci eksportētājas Puses teritorijā. Tālab ņem vērā tiesību aktus attiecīgajā nozarē, kā arī eksportētājas Puses kompetentās iestādes struktūru, vadības ķēdi, pilnvaras, darbības kārtību un resursus un kompetento iestāžu efektivitāti attiecībā uz pārbaudes un kontroles sistēmām, tai skaitā izpildes līmeni, kas saistīts ar konkrēto preci un to, cik regulāri ātri apdraudējuma identifikācijas gadījumā importētājai Pusei tiek nododota informācija. Atzīšanu var pamatot ar dokumentāciju, verifikāciju un dokumentiem, ziņojumiem un informāciju, kas saistīti ar iepriekšēju pieredzi, novērtējumu un verifikācijām;

b)	Puses var sākt līdzvērtības atzīšanas procedūru saskaņā ar šā nolīguma 183. pantu pēc tam, kad ir sekmīgi pabeigta tiesību aktu tuvināšana saistībā ar kādu pasākumu, pasākumu grupu vai sistēmu šā nolīguma 181. panta 4. punktā ietvertajā tiesību aktu tuvināšanas sarakstā;

c)	eksportētāja Puse sāk minēto procedūru tikai tad, ja uz to saistībā ar konkrēto preci neattiecas importētājas Puses noteikti aizsargpasākumi.

3. Process

a)	Eksportētāja Puse sāk procesu, iesniedzot importētājai Pusei lūgumu atsevišķa pasākuma vai pasākumu grupas, vai sistēmu līdzvērtības atzīšanai attiecībā uz kādas nozares vai apakšnozares preci vai preču kategoriju, vai visām precēm;

attiecīgā gadījumā šajā lūgumā ietverts arī lūgums (un vajadzīgie dokumenti) importētājai Pusei uz līdzvērtības pamata attiecībā uz šā punkta a) apakšpunktā aprakstītajiem pasākumiem vai sistēmām apstiprināt kādu eksportētājas Puses programmu vai plānu, ko importētāja Puse pieprasa, un/vai tiesību aktu tuvināšanas statuss, kā noteikts šā nolīguma XXIV pielikumā, – kas ir nosacījums, lai varētu atļaut konkrētās preces vai preču kategorijas importu;

minētajā lūgumā eksportētāja Puse:

i)	izskaidro šīs preces vai preču kategorijas tirdzniecības nozīmīgumu,

ii)	norāda atsevišķo(-os) pasākumu(-us), ko tā var izpildīt, starp visiem importētājas Puses konkrētajai precei vai preču kategorijai piemērojamajiem importa nosacījumiem,

iii)	norāda atsevišķo(-os) pasākumu(-us), kuru līdzvērtības atzīšanu tā lūdz, starp visiem importētājas Puses konkrētajai precei vai preču kategorijai piemērojamajiem importa nosacījumiem;

d)	atbildot uz minēto lūgumu, importētāja Puse paskaidro sava(-u) pasākuma(-u) vispārējo un konkrēto mērķi un motivāciju, norādot risku;

e)	ar šādu paskaidrojumu importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par savu iekšējo pasākumu un konkrētās preces importa nosacījumu saistību;

f)	eksportētāja Puse objektīvi pierāda importētājai Pusei, ka tās norādītie pasākumi ir līdzvērtīgi konkrētās preces vai preču kategorijas importa nosacījumiem;

g)	importētāja Puse objektīvi novērtē eksportētājas Puses sniegtos līdzvērtības pierādījumus;

h)	importētāja Puse secina, vai ir panākta līdzvērtība;

i)	importētāja Puse sniedz eksportētājai Pusei savu secinājumu un lēmuma pilnīgu paskaidrojumu un apstiprinošus datus, ja eksportētāja Puse to pieprasa.

4. Eksportētājas Puses sniegtie pasākumu līdzvērtības pierādījumi un importētājas Puses veiktā šādu pierādījumu novērtēšana

Eksportētāja Puse sniedz objektīvu līdzvērtības pierādījumu katram norādītajam pasākumam, ko importētāja Puse iekļāvusi importa nosacījumos. Attiecīgā gadījumā līdzvērtību objektīvi pierāda attiecībā uz visiem plāniem vai programmām, ko importētāja Puse pieprasījusi kā nosacījumu importa atļaušanai (piemēram, atliekvielu plānu);

objektīva pierādīšana un novērtēšana šajā procedūrā pēc iespējas būtu pamatojama ar:

—	starptautiski atzītiem standartiem, un/vai standartiem, kas pamatoti ar atbilstīgiem zinātniskiem datiem, un/vai

—	riska novērtējumu, un/vai

—	dokumentiem, ziņojumiem un informāciju, kas saistīti ar iepriekšēju pieredzi, novērtējumiem un verifikācijām, un

—	pasākumu juridisko statusu vai administratīvā statusa līmeni, un

—

īstenošanas un izpildes līmeni, jo īpaši pamatojoties uz:

—	atbilstošiem un izmantojamiem uzraudzības un kontroles programmu rezultātiem;

—	eksportētājas Puses pārbaužu rezultātiem;

—	ar atzītām analīzes metodēm veiktu analīžu rezultātiem;

—	importētājas Puses veiktas verificēšanas un importa pārbaudes rezultātiem;

—	eksportētājas Puses kompetento iestāžu veikumu un

—	iepriekšēju pieredzi.

5. Importētājas Puses secinājumi

Ja importētājas Puses secinājumi ir negatīvi, tā sniedz eksportētājai Pusei detalizētu un pamatotu paskaidrojumu.

6. Augiem un augu produktiem fitosanitāro pasākumu līdzvērtība balstās uz šā nolīguma 183. panta 6. punktā minētajiem nosacījumiem.

XXII PIELIKUMS

IMPORTA PĀRBAUDES UN PĀRBAUDES MAKSA

A. Importa pārbaudes principi

Importa pārbaudi veido dokumentu pārbaude, identitātes pārbaude un fiziskā pārbaude.

Attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem fiziskās pārbaudes un to biežums pamatojas uz riska līmeni, kas saistīts ar šo importu.

Veicot pārbaudes fitosanitārajos nolūkos, importētāja Puse nodrošina, ka augi, augu produkti un citi izstrādājumi (visi vai to reprezentatīvs paraugs) tiek rūpīgi oficiāli pārbaudīti, lai nodrošinātu, ka tie nav piesārņoti ar kaitīgiem organismiem.

Ja pārbaudē atklājas neatbilstība attiecīgajiem standartiem un/vai prasībām, importētāja Puse veic oficiālus pasākumus, kas ir samērīgi attiecīgajam riskam. Ja vien iespējams, importētājam vai tā pārstāvim nodrošina piekļuvi sūtījumam un iespēju sniegt visu attiecīgo informāciju, lai palīdzētu importētājai Pusei pieņemt galīgo lēmumu par sūtījumu. Šis lēmums ir samērīgs ar riska līmeni, kas saistīts ar šo importu.

B. Fizisko pārbaužu biežums

B.1. Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu imports ES un Moldovas Republikā

Pārbaudes uz robežas veids

Biežums

1.	Dokumentu pārbaudes

100 %

2.	Identitātes pārbaudes

100 %

3.	Fiziskās pārbaudes

Dzīvi dzīvnieki 100 %

100 %

I kategorijas produkti

Svaiga gaļa, ieskaitot subproduktus, un produkti no liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas noteikti grozītajā Padomes Direktīvā 64/433/EEK (1964. gada 26. jūnijs) par veselības nosacījumiem svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai

Zivju produkti hermētiski slēgtos traukos, kas paredzēti, lai tos varētu uzglabāt apkārtējā temperatūrā, svaigas un saldētas zivis un sausi un/vai sālīti zivsaimniecības produkti

Veselas olas

Kausēti cūku tauki un kausēti tauki

Dzīvnieku zarnas

Inkubējamas olas

20 %

II kategorijas produkti

Mājputnu gaļa un mājputnu gaļas produkti

Trušu gaļa, (savvaļas/saimniecībā audzētu) medījamo dzīvnieku gaļa un to produkti

Piens un piena produkti lietošanai pārtikā

Olu produkti

Pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kas paredzētas lietošanai pārtikā (100 % pirmajiem sešiem neiesaiņotajiem sūtījumiem – grozītā Padomes Direktīva 92/118/EEK (1992. gada 17. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti grozītajā Direktīvā 90/425/EEK).

Citi zivju produkti, kas nav minēti grozītajā Komisijas Lēmumā 2006/766/EK (2006. gada 6. novembris), ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus

Gliemenes

Medus

50 %

III kategorijas produkti

Sperma

Embriji

Kūtsmēsli

Piens un piena produkti (kas nav paredzēti lietošanai pārtikā)

Želatīns

Varžu kājiņas un gliemeži

Kauli un kaulu produkti

Jēlāda un āda

Sari, vilna, mati un spalvas

Ragi, ragu produkti, nagi un nagu produkti

Biškopības produkti

Medību trofejas

Pārstrādāta barība lolojumdzīvniekiem

Izejvielas lolojumdzīvnieku barības ražošanai

Izejvielas, asins, asins pagatavojumi, dziedzeri un orgāni farmaceitiskai vai tehniskai izmantošanai

Siens un salmi

Patogēni

Pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas (iepakotas)

Minimums – 1 %

Maksimums – 10 %

Pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā (nefasētas)

100 % pirmajiem sešiem sūtījumiem (grozītās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 30. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, VII pielikuma II nodaļas 10. un 11. punkts).

B.2. Pārtikas produktu, kas nav dzīvnieku izcelsmes produkti, imports ES un Moldovas Republikā

—	Čili (Capsicum annuum), grūsti vai malti – ex 0904 20 90

—	Čili produkti (karijs) – 0910 91 05

—	Curcuma longa (garā kurkuma) – 0910 30 00 (Pārtika – kaltētas garšvielas)

—	Sarkano palmu eļļa – ex 1511 10 90

10 % krāsvielām “Sudan” no visām trešām valstīm

B.3. Augu, augu produktu un citu izstrādājumu imports ES un Moldovas Republikā

Attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā uzskaitītajiem izstrādājumiem:

importētāja Puse veic pārbaudes, lai pārbaudītu sūtījuma(-u) fitosanitāro stāvokli.

Veicot importu, augu veselības pārbaudes mazākā biežumā varētu tikt veiktas reglamentētām precēm, izņemot augus, augu produktus un citus izstrādājumus, kas definēti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1756/2004 (2004. gada 11. oktobris), ar ko paredz sīki izstrādātus nosacījumus attiecībā uz vajadzīgajiem pierādījumiem un kritērijiem, pēc kuriem nosaka, kādā veidā un cik lielā mērā samazināt augu veselības pārbaudes augiem, augu produktiem vai citiem izstrādājumiem, kas uzskaitīti Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā.

XXIII PIELIKUMS

SERTIFICĒŠANA

A. Sertificēšanas principi

Augi, augu produkti un citi izstrādājumi

Augu, augu produktu un citu izstrādājumu sertificēšanai kompetentās iestādes piemēro principus, kas izstrādāti attiecīgajos Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos.

Dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti

Pušu kompetentās iestādes nodrošina, ka par sertificēšanu atbildīgajām amatpersonām ir pietiekamas zināšanas par tiesību aktiem veterinārijas jomā saistībā ar sertificējamajiem dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem un ka minētās amatpersonas ir informētas par noteikumiem, kuri jāievēro sertifikātu noformēšanā un izdošanā, kā arī – vajadzības gadījumā – par tādas izmeklēšanas, testu vai pārbaužu raksturu un apjomu, kas jāveic pirms sertificēšanas.

2.	Par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas nedrīkst apliecināt datus, kas tām nav personīgi zināmi vai par kuriem tās nevar pārliecināties.

Par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas nedrīkst parakstīt neaizpildītas vai daļēji aizpildītas sertifikātu veidlapas attiecībā uz dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, kurus viņas nav pārbaudījušas vai kuri nav pakļauti viņu kontrolei. Ja sertifikātu paraksta, pamatojoties uz citu sertifikātu vai apliecību, par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas rīcībā pirms parakstīšanas ir minētais dokuments.

Par sertificēšanu atbildīgā amatpersona var apliecināt datus:

a)	ko, pamatojoties uz šā pielikuma 1. līdz 3. punktu, pārbaudījusi kāda cita kompetentās iestādes pilnvarota persona, kas rīkojas minētās iestādes vadībā, ja par sertificēšanu atbildīgā amatpersona var pārbaudīt datu precizitāti, vai

b)	kas iegūti uzraudzības programmu kontekstā, atsaucoties uz oficiāli atzītām kvalitātes nodrošināšanas sistēmām vai epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, ja šādi gadījumi ir paredzēti veterinārajos tiesību aktos.

Pušu kompetentās iestādes veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sertificēšanas integritāti. Tās jo īpaši nodrošina, lai to ieceltās par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas:

a)	būtu tādā statusā, kas nodrošina viņu objektivitāti, un lai šīm personām nebūtu tiešu komerciālu interešu saistībā ar sertificējamiem dzīvniekiem vai produktiem vai saistībā ar to cilmes saimniecībām vai uzņēmumiem, un

b)	pilnībā apzinātos katra viņu parakstītā sertifikāta satura nozīmīgumu.

Sertifikātus aizpilda, lai nodrošinātu attiecīgā sertifikāta un sūtījuma saikni, valodā, kas ir saprotama par sertificēšanu atbildīgajai amatpersonai, un vismaz vienā no importētājas puses oficiālajām valodām, kā norādīts šā pielikuma C daļā.

Sertifikāta parakstīšanas datums nevar būt pēc sūtījuma(-u) nosūtīšanas datuma.

7.	Katrai kompetentajai iestādei jāspēj saistīt sertifikātu ar attiecīgo par sertificēšanu atbildīgo amatpersonu un nodrošināt, ka kompetentās iestādes noteiktā termiņā ir pieejamas visu izdoto sertifikātu kopijas.

8.	Katra Puse ievieš pārbaudes un veic kontroles pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu kļūdainu vai maldinošu sertifikātu izdošanu un veterinārijas tiesību aktos noteiktām vajadzībām izdodamu sertifikātu krāpniecisku izlaidi vai izmantošanu.

Neskarot tiesvedību vai sodus, kompetentās iestādes veic izmeklēšanu vai pārbaudes un attiecīgus pasākumus, lai piemērotu sodu visos viltus vai maldinošas sertificēšanas gadījumos, kas darīti tām zināmi. Šādi pasākumi var iekļaut par sertificēšanu atbildīgo amatpersonu pagaidu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas līdz izmeklēšanas pabeigšanai. Jo īpaši:

a)	ja pārbaužu gaitā konstatē, ka par sertificēšanu atbildīgā amatpersona ir apzināti izdevusi krāpniecisku sertifikātu, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, ciktāl iespējams, nodrošinātu, ka attiecīgā persona nevar atkārtot šādu pārkāpumu,

ja pārbaužu gaitā konstatē, ka privātpersona vai uzņēmums ir krāpnieciski izmantojis oficiālu sertifikātu vai pārveidojis to, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, ciktāl iespējams, nodrošinātu, ka attiecīgā privātpersona vai uzņēmums nevar atkārtot šādu pārkāpumu. Šādi pasākumi var iekļaut atteikumu izdot attiecīgajai privātpersonai vai uzņēmumam oficiālu sertifikātu.

B. Sertifikāts, kas minēts šā nolīguma 186. panta 2. punkta a) apakšpunktā

Veselības apliecinājums sertifikātā atspoguļo attiecīgās preces līdzvērtības statusu. Veselības apliecinājums norāda atbilstību eksportētājas Puses ražošanas standartiem, ko importētāja Puse atzinusi par līdzvērtīgiem.

C. Oficiālās valodas sertificēšanā

1. Imports ES Augi, augu produkti un citi izstrādājumi

Sertifikātus sastāda valodā, kuru saprot par sertificēšanu atbildīgā amatpersona, un vismaz vienā no importētājas Puses oficiālajām valodām.

Dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti

Veselības sertifikāts jāsastāda vismaz vienā no galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām un vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā veic šā nolīguma 189. pantā paredzētās importa pārbaudes.

2. Imports Moldovas Republikā

Veselības sertifikāts jāsastāda Moldovas Republikas oficiālajā valodā.

XXIV PIELIKUMS

TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA

XXIV-A PIELIKUMS

PROGRESA NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS PROCESĀ

I DAĻA

Tiesību aktu pakāpeniska tuvināšana

1. Vispārīgi noteikumi

Moldovas Republikas tiesību aktus sanitārajā, fitosanitārajā un dzīvnieku labturības jomā pakāpeniski tuvina attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, balstoties uz ES sanitāro, fitosanitāro un dzīvnieku labturības jomas tiesību aktu tuvināšanas sarakstu. Saraksts ir sadalīts prioritārās jomās saistībā ar pasākumiem, kā noteikts šā nolīguma XVII pielikumā, kas balstīsies uz Moldovas Republikas tehniskajiem un finanšu resursiem. Šim nolūkam Moldovas Republika nosaka savas prioritārās jomas tirdzniecībā.

Moldovas Republika tuvina savus iekšējos noteikumus vai nu:

a)	īstenojot un izpildot, arī ar papildu iekšējo noteikumu vai procedūru pieņemšanu, noteikumus attiecīgajā pamata ES acquis, vai

b)	grozot attiecīgos iekšējos noteikumus vai procedūras, lai iekļautu attiecīgā pamata ES acquis noteikumus.

Abos gadījumos Moldovas Republika:

a)	atceļ visus iekšējos normatīvos aktus, praksi un citus pasākumus, kas nav saderīgi ar tuvinātajiem iekšzemes noteikumiem, un

b)	nodrošina tuvināto iekšējo noteikumu efektīvu īstenošanu.

Moldovas Republika dokumentē tiesību aktu tuvināšanu atbilstības tabulās saskaņā ar paraugu, norādot iekšējo noteikumu spēkā stāšanās datumu un oficiālo izdevumu, kurā tie publicēti. Atbilstības tabulu paraugs sagatavošanai un novērtēšanai ir sniegts šā pielikuma II daļā. Ja tiesību aktu tuvināšana nav pilnīga, pārskatīšanas veicēji (1) apraksta trūkumus piezīmēm paredzētajā slejā.

Neatkarīgi no noteiktās prioritārās jomas Moldovas Republika sagatavo īpašas atbilstības tabulas, ar kurām parāda citu vispārīgu un konkrētu tiesību aktu tuvināšanu, tostarp jo īpaši vispārēju noteikumu tuvināšanu saistībā ar turpmāko.

Kontroles sistēmas, kas attiecas uz:

—	iekšzemes tirgu,

—

importu.

Dzīvnieku veselība un labturība:

—	dzīvnieku identificēšana un reģistrēšana un to pārvietošanas reģistrēšana,

—	dzīvnieku slimību kontroles pasākumi,

—	iekšzemes tirdzniecība ar dzīviem dzīvniekiem, spermu, olšūnām un embrijiem,

—	dzīvnieku labturība saimniecībās, pārvadāšanas un kaušanas laikā.

Pārtikas nekaitīgums:

—	pārtikas un barības laišana tirgū,

—	pārtikas marķēšana, noformēšana un reklāma, tostarp norādes par uzturvērtību un veselīgumu,

—	atliekvielu kontrole,

—	īpaši noteikumi barībai.

d)	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti.

Augu veselība:

—	kaitīgie organismi,

—	augu aizsardzības līdzekļi.

Ģenētiski modificēti organismi

—	izplatīti vidē,

—	ģenētiski modificēta pārtika un barība.

II DAĻA

Novērtēšana

1. Procedūra un metode

Moldovas Republika pakāpeniski tuvina Savienības tiesību aktiem savus sanitāros, fitosanitāros un dzīvnieku labturības tiesību aktus, uz ko attiecas V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 4. nodaļa, un nodrošina to efektīvu izpildi (2).

Atbilstības tabulas sagatavo saskaņā ar 2. punktā sniegto paraugu katram tuvinātajam tiesību aktam un angļu valodā iesniedz pārskatīšanai pārskatīšanas veicējiem.

Ja novērtēšanas rezultāts attiecībā uz atsevišķu pasākumu, pasākumu grupu vai nozarei, apakšnozarei, precei vai preču grupai piemērojamu sistēmu ir pozitīvs, piemēro šā nolīguma 183. panta 4. punkta nosacījumus.

2. Atbilstības tabulas

2.1.

Sagatavojot atbilstības tabulas, ņem vērā turpmāko.

Atbilstības tabulas sagatavošanas pamatā ir Savienības tiesību akti. Izmanto tiesību aktu tuvināšanas laikā spēkā esošo redakciju. Moldovas Republika pievērš īpašu uzmanību precīzam tulkojumam valsts valodā, jo valodas neprecizitāte var izraisīt strīdus, īpaši ja tā attiecas uz tiesību akta piemērošanas jomu (3).

2.2.

Atbilstības tabulas paraugs

ATBILSTĪBAS TABULA

STARP

ES tiesību akta nosaukums, pēdējie iekļautie grozījumi:

valsts tiesību akta nosaukums

(Publicēts)

Publicēšanas datums:

Īstenošanas datums:

ES tiesību akts	Valsts tiesību akts	Piezīmes (no Moldovas Republikas)	Pārskatīšanas veicēja piezīmes

Apzīmējumi

ES tiesību akts : tā pantus, punktus, apakšpunktus utt. norāda ar pilnu nosaukumu un atsauci (4) atbilstības tabulas kreisajā slejā.

Valsts tiesību akts : valsts tiesību aktu, kurš atbilst kreisajā slejā norādītajiem ES noteikumiem, norāda ar pilnu nosaukumu un atsauci. Tā saturu detalizēti apraksta otrajā slejā.

Piezīmes (no Moldovas Republikas) : šajā slejā Moldovas Republika norāda atsauci vai citus noteikumus, kas saistīti ar šo pantu, punktiem, apakšpunktiem utt., īpaši, ja konkrētā noteikuma teksts nav tuvināts. Paskaidro, kādēļ tuvināšana nav notikusi.

Pārskatīšanas veicēja piezīmes : ja pārskatīšanas veicēji uzskata, ka tiesību aktu tuvināšana nav pabeigta, viņi šajā slejā pamato šādu novērtējumu un apraksta attiecīgos trūkumus.

(1) Pārskatīšanas veicēji ir Eiropas Komisijas iecelti eksperti.

(2) Šim nolūkam tai var palīdzēt dalībvalstu eksperti katrā konkrētajā gadījumā vai CIB programmu ietvaros (mērķsadarbības projekti, TAIEX u. c.).

(3) Lai atvieglinātu tiesību aktu tuvināšanas procesu, dažu ES tiesību aktu konsolidētās redakcijas ir pieejamas tīmekļa vietnē EUR-lex: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html.

(4) proti, kā norādīts EUR-lex tīmekļa vietnē: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html

XXIV-B PIELIKUMS

SARAKSTS AR ES TIESĪBU AKTIEM, KURIEM MOLDOVAS REPUBLIKAI JĀTUVINA SAVI TIESĪBU AKTI

Šā nolīguma 181. panta 4. punktā minēto tiesību aktu tuvināšanas sarakstu Moldovas Republika iesniedz trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XXV PIELIKUMS

LĪDZVĒRTĪBAS STATUSS

(…)

XXVI PIELIKUMS

MUITAS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA

Muitas kodekss

Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi

Termiņi: tiesību aktu tuvināšanu minētās regulas noteikumiem Moldovas Republika veic trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Kopīgais tranzīts un vienotais administratīvais dokuments (VAD)

1987. gada 20. maija Konvencija par preču tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu

1987. gada 20. maija Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru

Termiņi: tiesību aktu tuvināšanu minēto konvenciju noteikumiem Moldovas Republika veic trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Atbrīvojumi no muitas nodokļiem

Padomes Regula (EK) Nr. 1186/2009 (2009. gada 16. novembris), ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem

Termiņi: tiesību aktu tuvināšanu minētās regulas I un II sadaļas noteikumiem Moldovas Republika veic trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā

Termiņi: tiesību aktu tuvināšanu minētās regulas noteikumiem Moldovas Republika veic viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XXVII PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANU;

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANU;

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ VADOŠAJIEM DARBINIEKIEM, STAŽIERIEM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU UN TIRDZNIECĪBAS PĀRSTĀVJIEM;

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMPAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM UN NEATKARĪGAJIEM SPECIĀLISTIEM

Savienība

Atrunas attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu: XXVII-A pielikums

Atrunas attiecībā uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu: XXVII-B pielikums

Atrunas attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem: XXVII-C pielikums

Atrunas attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem: XXVII-D pielikums

Moldovas Republika

Atrunas attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu: XXVII-E pielikums

Atrunas attiecībā uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu: XXVII-F pielikums

Atrunas attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem: XXVII-G pielikums

Atrunas attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem: XXVII-H pielikums

XXVII-A, XXVII-B, XXVII-C, XXVII-D pielikumā izmantotie saīsinājumi.

AT	Austrija
BE	Beļģija
BG	Bulgārija
CY	Kipra
CZ	Čehijas Republika
DE	Vācija
DK	Dānija
EU	Eiropas Savienība, ieskaitot visas tās dalībvalstis
ES	Spānija
EE	Igaunija
FI	Somija
FR	Francija
EL	Grieķija
HR	Horvātija
HU	Ungārija
IE	Īrija
IT	Itālija
LV	Latvija
LT	Lietuva
LU	Luksemburga
MT	Malta
NL	Nīderlande
PL	Polija
PT	Portugāle
RO	Rumānija
SK	Slovākijas Republika
SI	Slovēnija
SE	Zviedrija
UK	Apvienotā Karaliste

XXVII-E, XXVII-F, XXVII-G, XXVII-H pielikumā izmantotie saīsinājumi.

MD	Moldovas Republika

XXVII-A PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANU (SAVIENĪBA)

Turpmākajā atrunu sarakstā norādītas saimnieciskās darbības, uz kurām attiecas Moldovas Republikas uzņēmumiem un ieguldītājiem saskaņā ar 205. panta 2. punktu piemērojamās Savienības atrunas attiecībā uz valsts režīmu vai vislielākās labvēlības režīmu.

Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	horizontālās atrunas, kas attiecas uz visām nozarēm vai apakšnozarēm;

b)	konkrēto nozaru vai apakšnozaru atrunas, norādot attiecīgo nozari vai apakšnozari un piemērojamo(-ās) atrunu (-as).

Atruna attiecībā uz darbību, kas nav liberalizēta (nav saistību), ir formulēta šādi: “Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma pienākumu”.

Ja a) vai b) apakšpunkta atruna skar tikai konkrētas dalībvalstis, tajā neminētās dalībvalstis pienākumus attiecīgajā nozarē saskaņā ar šā nolīguma 205. panta 2. punktu uzņemas bez atrunām (konkrētu dalībvalstu atrunu trūkums attiecīgajā nozarē neskar horizontālās atrunas vai Savienības mēroga nozaru atrunas, kuras joprojām var būt piemērojamas).

Saskaņā ar šā nolīguma 202. panta 3. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām.

Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

Saskaņā ar šā nolīguma 205. pantu tādas nediskriminējošas prasības kā prasības attiecībā uz juridisko formu vai pienākums saņemt licences vai atļaujas, ko piemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas valsts teritorijā, bez izņēmuma attiecībā uz valstspiederību, dzīvesvietu vai līdzīgiem kritērijiem, nav minētas šajā pielikumā, jo nav noteiktas šajā nolīgumā.

Ja Savienība saglabā atrunu, kas uzliek tādu prasību, ka pakalpojumu sniedzējam jābūt tās valstspiederīgajam, pastāvīgajam iedzīvotājam vai iedzīvotājam, lai sniegtu pakalpojumus tās teritorijā, tad atruna šā nolīguma XXVII-C pielikumā uzskatāma par atrunu attiecībā uz šā pielikumā noteikumiem par uzņēmējdarbības veikšanu, ciktāl tā piemērojama.

Horizontālās atrunas

Sabiedriskie pakalpojumi

EU: saimnieciskas darbības, ko uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem valsts vai pašvaldību līmenī, var būt pakļautas valsts monopoliem vai ekskluzīvām tiesībām, kas piešķirtas privātiem apsaimniekotājiem (1).

Uzņēmējdarbības veikšanas veidi

EU: režīmu, kas piešķirts (Moldovas Republikas sabiedrību) meitasuzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenā vadība vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas Savienībā, neattiecina uz filiālēm vai aģentūrām, ko dalībvalstīs izveidojušas Moldovas Republikas sabiedrības (2).

AT: juridisko personu filiāļu izpilddirektoriem jābūt Austrijas iedzīvotājiem; juridisko personu vai filiāļu atbildīgajām fiziskajām personām saskaņā ar Austrijas Likumu par tirdzniecību (Austrian Trade Act) jābūt Austrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

EE: vismaz pusei valdes locekļu dzīvesvietai jābūt Savienībā.

FI: ārvalstniekam, kurš nodarbojas ar tirdzniecību kā privātais uzņēmējs, un vismaz vienam no komandītsabiedrības vai pilnsabiedrības partneriem pastāvīgi jādzīvo kādā Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) dalībvalstī. Visās nozarēs vismaz viena no direktoru padomes pastāvīgajiem locekļiem un to vietnieku dzīvesvietai un izpilddirektora dzīvesvietai jābūt EEZ. Konkrētām sabiedrībām var tikt piemērots atbrīvojums no šāda nosacījuma. Ja Moldovas Republikas organizācija plāno veikt darījumdarbību vai tirdzniecību, izveidojot filiāli Somijā, tai ir nepieciešama tirdzniecības atļauja.

HU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz valsts īpašuma iegādi.

IT: lai veiktu rūpniecisku, saimniecisku un amatnieka darbību, var būt vajadzīga uzturēšanās atļauja.

PL: Moldovas Republikas ieguldītāji var uzņemties un veikt saimniecisku darbību tikai komandītsabiedrības, akciju komandītsabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības un akciju- sabiedrības (juridisko pakalpojumu gadījumā tikai reģistrētas personālsabiedrības vai komandītsabiedrības) veidā.

RO: vienīgajam izpilddirektoram vai valdes priekšsēdētājam, kā arī pusei no valdes locekļu kopējā skaita komercsabiedrībās ir jābūt Rumānijas pilsoņiem, ja vien sabiedrības dibināšanas līgumā vai statūtos nav noteikts citādi. Vairākumam komercsabiedrību revidentu, kā arī viņu vietnieku jābūt Rumānijas pilsoņiem.

SE: ārvalstu sabiedrība (kas nav izveidojusi tiesību subjektu Zviedrijā vai darījumdarbību veic ar tirdzniecības pārstāvja starpniecību) savu saimniecisko darbību veic ar tādas filiāles starpniecību, kas reģistrēta Zviedrijā un kam ir neatkarīga vadība un atsevišķi grāmatvedības pārskati. Filiāles izpilddirektora un tā vietnieka, ja iecelts, dzīvesvietai jābūt EEZ. Fiziska persona, kuras dzīvesvieta nav EEZ un kura veic saimniecisko darbību Zviedrijā, ieceļ un reģistrē tādu pārstāvi ar dzīvesvietu Zviedrijā, kurš atbild par darījumiem Zviedrijā. Darījumus Zviedrijā nošķir atsevišķos grāmatvedības pārskatos. Atsevišķos gadījumos kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumus no prasībām par filiāli un dzīvesvietu. Uz būvniecības projektiem, kuru ilgums ir līdz vienam gadam un kurus īsteno sabiedrība, kas atrodas ārpus EEZ, vai fiziska persona, kā dzīvesvieta ir ārpus EEZ, neattiecas prasība izveidot filiāli vai iecelt pastāvīgo pārstāvi. Zviedrijas ierobežotas atbildības sabiedrību var izveidot fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir EEZ, Zviedrijas juridiska persona vai juridiska persona, kas ir izveidota saskaņā ar EEZ valsts tiesību aktiem un kā juridiskā adrese, galvenais birojs vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas EEZ. Personālsabiedrība var būt dibinātājs, ja tās visu bez ierobežojumiem personiski atbildīgo īpašnieku dzīvesvieta ir EEZ. Dibinātājs ārpus EEZ var pieteikties kompetentajā iestādē atļaujas saņemšanai. Attiecībā uz ierobežotas atbildības sabiedrību un saimnieciskas darbības kooperatīvu vismaz 50 % no direktoru padomes locekļiem, vismaz 50 % no to vietniekiem, izpilddirektoram, tā vietniekam un vismaz vienai personai, kurai ir paraksta tiesības sabiedrībā (ja ieceltas), jādzīvo EEZ. Kompetentā iestāde var piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības. Ja neviens no uzņēmuma/sabiedrības pārstāvjiem nedzīvo Zviedrijā, padomei jāieceļ un jāiekļauj reģistrā persona, kuras dzīvesvieta ir Zviedrijā un kura ir pilnvarota saņemt pakalpojumus uzņēmuma/sabiedrības vārdā. Attiecīgus nosacījumus piemēro visu pārējo tiesību subjektu veidu uzņēmējdarbības veikšanai.

SK: Moldovas Republikas fiziskai personai, kuras vārdu reģistrē uzņēmumu reģistrā kā personu, kas pilnvarota darboties uzņēmēja vārdā, ir jāiesniedz uzturēšanās atļauja Slovākijā.

Ieguldījumi

ES: lai ārvalstu valdības un ārvalstu publiskā sektora subjekti veiktu ieguldījumus Spānijā (kuri skar ne tikai valsts ekonomiskās, bet arī cita veida intereses) tiešā veidā vai ar tādu citu sabiedrību vai subjektu starpniecību, ko tiešā vai netiešā veidā kontrolē ārvalstu valdības, nepieciešams iepriekš saņemt valdības atļauju.

BG: ārvalstu ieguldītāji nevar piedalīties privatizācijā. Ārvalstu ieguldītājiem un Bulgārijas juridiskajām personām, kurās kontrolpaketes turētājs ir Moldovas Republikas fiziska vai juridiska persona, vajadzīga atļauja a) dabas resursu izpētei, izstrādei vai ieguvei no teritoriālajām jūrām, kontinentālā šelfa vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas, un b) pašu kapitāla kontrolpaketes iegūšanai sabiedrībās, kas nodarbojas ar jebkuru no a) punktā norādītajām darbībām.

FR: ja Moldovas Republikas fiziska vai juridiska persona iegādājas vairāk nekā 33,33 % kapitāldaļu vai balsstiesību pastāvošā Francijas uzņēmumā vai vairāk nekā 20 % kapitāldaļu vai balsstiesību biržā kotētā Francijas sabiedrībā, piemēro šādus noteikumus:

—	ieguldījumus, kas mazāki par EUR 7,6 miljoniem, Francijas uzņēmumos, kuru apgrozījums nepārsniedz EUR 76 miljonus, ir atļauts veikt, kad beidzies 15 dienu laikposms pēc iepriekšējas paziņošanas un attiecīgo summu pārbaudes;

—

vienu mēnesi pēc iepriekšējas paziņošanas automātiski piešķir atļauju attiecībā uz citiem ieguldījumiem, ja vien ekonomikas ministrs ārkārtas gadījumos neizmanto savas tiesības atlikt ieguldījumu.

Ārvalstu līdzdalību nesen privatizētās sabiedrībās var ierobežot līdz daļai, ko nosaka Francijas valdība atsevišķi katrā gadījumā, no pašu kapitāla publiskā piedāvājuma apjoma. Lai veiktu uzņēmējdarbību rūpnieciskas, saimnieciskas un amatnieka darbības jomās, vajadzīga īpaša atļauja, ja izpilddirektoram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

HU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz Moldovas Republikas fizisku vai juridisku personu līdzdalību nesen privatizētās sabiedrībās.

IT: valdība var īstenot konkrētas īpašas pilnvaras uzņēmumos, kuri darbojas aizsardzības un valsts drošības jomā (attiecībā uz visām juridiskajām personām, kuru darbība uzskatāma par stratēģiski nozīmīgu aizsardzības un valsts drošības jomā), un dažās stratēģiskas nozīmes darbībās enerģētikas, transporta un sakaru jomā.

PL: ārvalstniekiem (ārvalstu fiziskām vai juridiskām personām) ir nepieciešama atļauja nekustamā īpašuma iegūšanai tiešā un netiešā veidā. Nav saistību attiecībā uz valstij piederoša īpašuma iegūšanu (t.i., noteikumiem, kas reglamentē privatizācijas procesu).

Nekustamais īpašums

Zemes un nekustamā īpašuma iegūšanai piemēro šādus ierobežojumus (3):

AT: ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām nekustamā īpašuma iegūšanai, pirkšanai, kā arī nomai vai līzingam vajadzīga atļauja no kompetentas reģionālās iestādes (Länder), kura novērtē, vai nav skartas svarīgas ekonomiskās, sociālās vai kultūras intereses.

BG: ārvalstu fiziskās un juridiskās personas (arī izmantojot filiāles) nevar iegūt īpašumā zemi. Bulgārijas juridiskās personas, kurās ir ārvalstu dalībnieki, nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Ārvalstu juridiskās personas un ārvalstu pilsoņi, kam pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, var iegūt īpašumā ēkas un var iegūt ierobežotas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu (izmantošanas tiesības, celtniecības tiesības, tiesības būvēt virszemes struktūras un servitūttiesības).

CY:“nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību”.

CZ: lauksaimniecības un mežu zemi īpašumā var iegūt vienīgi ārvalstu fiziskas personas, kurām ir pastāvīga dzīvesvieta Čehijas Republikā, un uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību kā juridiskas personas ar pastāvīgo mītnesvietu Čehijas Republikā. Uz valsts īpašumā esošo lauksaimniecības zemi un mežu zemi attiecas īpaši noteikumi. Valsts lauksaimniecības zemi īpašumā var iegūt vienīgi Čehijas valstspiederīgie, pašvaldības un publiskas augstskolas (mācībām un pētniecībai). Juridiskas personas (neatkarīgi no formas un mītnesvietas) var iegūt īpašumā valsts lauksaimniecības zemi vienīgi tad, ja to īpašumā jau ir ēka, kas uzcelta uz šīs zemes, vai bez zemes nav iespējama šādas ēkas izmantošana. Valsts mežus īpašumā var iegūt vienīgi pašvaldības un publiskas augstskolas.

DK: ierobežojumi ārvalstu fiziskām personām un -tiesību subjektiem nekustamā īpašuma pirkšanai. Ierobežojumi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām lauksaimnieciskā īpašuma pirkšanai.

HU: ar dažiem izņēmumiem, kas iekļauti tiesību aktos par aramzemi, ārvalstu fiziskām un juridiskām personām nav tiesību iegūt īpašumā aramzemi. Ārvalstnieki var pirkt nekustamo īpašumu, ja ir iegūta kompetentās valsts pārvaldes aģentūras atļauja, vadoties pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

EL: saskaņā ar Likumu Nr. 1892/90 ir nepieciešama Aizsardzības ministrijas izsniegta atļauja zemes iegūšanai pierobežā. Saskaņā ar administratīvo praksi tiešo ieguldījumu gadījumā pastāv vienkāršota atļauju izsniegšanas kārtība.

HR: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi, ko veic pakalpojumu sniedzēji, kuri neveic uzņēmējdarbību Horvātijā un nav tur reģistrēti. Uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību Horvātijā un ir tur reģistrēti kā juridiskas personas, var iegādāties nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pakalpojumu sniegšanai. Iegādājoties nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pakalpojumu sniegšanai, ko veic filiāles, jāsaņem Tieslietu ministrijas atļauja. Ārvalstu juridiskās un fiziskās personas nevar iegādāties lauksaimniecības zemi.

IE: lai vietējās vai ārvalstu sabiedrības vai ārvalstnieki iegūtu jebkādas tiesības uz Īrijas zemi, ir vajadzīga iepriekšēja rakstiska Zemes komisijas piekrišana. Ja šāda zeme ir paredzēta rūpnieciskai izmantošanai (kas nav lauksaimniecība), šī prasība nav jāievēro, ar nosacījumu, ka ir saņemts uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības ministra šim mērķim izsniegts sertifikāts. Šis likums nav piemērojams lielpilsētu un mazpilsētu teritorijā esošai zemei.

IT: ārvalstu fiziskām un juridiskām personām nekustamā īpašuma pirkšana regulējama, ievērojot savstarpības principu.

LT: zemes, iekšzemes ūdeņu un mežu iegūšana īpašumā tiek atļauta ārvalstu fiziskām un juridiskām personām, kas atbilst Eiropas un transatlantiskās integrācijas kritērijiem. Zemes gabalu iegūšanas īpašumā kārtība, noteikumi, nosacījumi un ierobežojumi ir noteikti konstitūcijā.

LV: zemes iegūšanas īpašumā ierobežojumi lauku apvidos un pilsētās vai piepilsētās; zemes noma atļauta uz laiku līdz 99 gadiem.

RO: fiziskas personas, kas nav Rumānijas pilsoņi un kā dzīvesvieta nav Rumānijā, kā arī juridiskās personas, kam a nav Rumānijas valstspiederības un kā galvenie biroji nav Rumānijā, veicot darījumus starp dzīvām personām (inter vivos), nevar iegūt īpašumtiesības uz zemes gabaliem.

SI: filiāles, ko Slovēnijas Republikā izveidojušas ārvalstu personas, drīkst iegūt tikai tādu nekustamo īpašumu, izņemot zemi, kas nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai, kurai tās izveidotas.

SK: ārvalstu juridiskās un fiziskās personas nevar iegādāties lauksaimniecības un meža zemi. Īpaši noteikumi attiecas uz dažām citām nekustamā īpašuma kategorijām. Ārvalstu personas var iegūt nekustamo īpašumu, izveidojot juridisku personu Slovākijā vai ar līdzdalību kopuzņēmumos. Ārvalstu personas zemi var iegūt īpašumā tikai tad, ja saņemta atļauja (3. un 4. veidam).

Nozaru atrunas

A: Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība un mežizstrāde

FR: sabiedrībām, kas nav Eiropas Savienības sabiedrības, jāsaņem atļauja lauksaimniecības uzņēmumu izveidošanai, un ieguldītājiem, kuri nav no Eiropas Savienības, ir jāsaņem atļauja vīna dārzu iegūšanai īpašumā.

AT, HR, HU, MT, RO: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma pienākumu attiecībā uz lauksaimniecības pakalpojumiem.

CY: ieguldītāju līdzdalība kapitālā atļauta tikai līdz 49 %.

IE: Moldovas Republikas iedzīvotājiem jāsaņem atļauja, lai veiktu uzņēmējdarbību miltu malšanas jomā.

BG: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma pienākumu attiecībā uz mežizstrādes pakalpojumiem.

B: Zvejniecība un akvakultūra

EU: piekļuve bioloģiskajiem resursiem un zvejas vietām, kas atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošos jūras ūdeņos, un to izmantošana ir atļauta vienīgi zvejas kuģiem, kas kuģo zem Eiropas Savienības teritorijā esošas valsts karoga, ja vien nav noteikts citādi.

SE: kuģis uzskatāms par piederīgu Zviedrijai un var kuģot ar Zviedrijas karogu, ja tas vairāk nekā 50 % apmērā ir Zviedrijas pilsoņu vai juridisko personu īpašumā. Valdība var atļaut ārvalstu kuģim kuģot ar Zviedrijas karogu, ja tā darbības ir Zviedrijas kontrolē vai ja īpašnieka pastāvīgā dzīvesvieta ir Zviedrijā. Kuģus, kuri 50 % apmērā pieder EEZ valstspiederīgajiem vai uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas EEZ un kuru darbību kontrolē no Zviedrijas, var reģistrēt Zviedrijas reģistrā. Profesionālās zvejas darbību veikšanai nepieciešamo licenci izsniedz vienīgi tad, ja zvejai ir saikne ar Zviedrijas zvejniecības nozari. Saikne, piemēram, pastāv tad, ja pusei no kalendāra gadā nozvejotā loma (vērtības izteiksmē) noiets ir Zviedrijā vai ja puse no zvejas braucieniem ir no Zviedrijas ostām, vai ja puse no zvejas flotes zvejniekiem pastāvīgi jādzīvo Zviedrijā. Kuģiem, kuru garums pārsniedz piecus metrus, papildus profesionālās zvejas licencei nepieciešama atļauja. Atļauju izsniedz tad, ja cita starpā kuģis ir reģistrēts valsts reģistrā un tam ir reāla ekonomiska saikne ar Zviedriju.

UK: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma pienākumu attiecībā uz kuģu ar Apvienotās Karalistes karogu iegūšanu īpašumā, ja vien ieguldījums vismaz 75 % apmērā nepieder Apvienotās Karalistes pilsoņiem un/vai sabiedrībām, kuras vismaz 75 % apmērā pieder Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuru dzīvesvieta un pastāvīgā dzīvesvieta visos gadījumos ir Apvienotajā Karalistē. Kuģi jāpārvalda, jāvada un jākontrolē no Apvienotās Karalistes.

C: Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridiskām personām, ko kontrolē (4) fiziskas vai juridiskas personas tādās valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuras nodrošina naftas un dabasgāzes importa apjomu, kas pārsniedz 5 % no Savienības kopējā naftas vai dabasgāzes importa apjoma. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

D: Apstrādes rūpniecība

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridiskām personām, ko kontrolē (5) fiziskas vai juridiskas personas tādās valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuras nodrošina naftas un dabasgāzes importa apjomu, kas pārsniedz 5 % no Savienības kopējā naftas, elektroenerģijas vai dabasgāzes importa apjoma. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

HR: dzīvesvietas prasība izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā.

IT: izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrības īpašniekiem un izdevējiem jābūt dalībvalsts pilsoņiem. Sabiedrības galvenajam birojam jāatrodas dalībvalstī.

SE: periodisko izdevumu, kuri tiek izdoti un publicēti Zviedrijā, īpašniekiem – fiziskām personām jādzīvo Zviedrijā vai jābūt EEZ pilsoņiem. Šādu periodisko izdevumu īpašniekiem, kuri ir juridiskas personas, jāveic uzņēmējdarbība EEZ. Periodisko izdevumu, kuri tiek izdoti un publicēti Zviedrijā, un tehnisku tekstu atbildīgajam redaktoram pastāvīgi jādzīvo Zviedrijā.

Elektroenerģijas, gāzes, tvaika un karstā ūdens ražošana, pārvade un sadale par saviem līdzekļiem (6) (izņemot elektroenerģijas iegūšanu atomelektrostacijās)

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu, tās pārvadi un sadali par saviem līdzekļiem un attiecībā uz gāzes ražošanu un gāzveida kurināmā sadali.

Tvaika un karstā ūdens ražošana, pārvade un sadale

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridiskām personām, ko kontrolē (7) fiziskas vai juridiskas personas tādās valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuras nodrošina naftas un dabasgāzes importa apjomu, kas pārsniedz 5 % no Savienības kopējā naftas, elektroenerģijas vai dabasgāzes importa apjoma. Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tvaika un karstā ūdens ražošanu, pārvadi un sadali.

1. Darījumdarbības pakalpojumi

Profesionālie pakalpojumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridisko konsultāciju un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumiem, ko sniedz juridiskās jomas speciālisti, kuriem uzticēti publiski pienākumi, piemēram, notāri, tiesu izpildītāji (huissiers de justice) vai citi ierēdņi (officiers publics et ministériels), kā arī uz pakalpojumiem, ko sniedz tiesu izpildītāji, kuri iecelti ar valdības izdotu oficiālu aktu.

EU: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama, lai praktizētu iekšzemes (Eiropas Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, attiecas valstspiederības nosacījums un/vai dzīvesvietas prasība.

AT: attiecībā uz juridiskajiem pakalpojumiem ārvalstu juristu (kuriem jābūt pilnībā kvalificētiem savā mītnes valstī) līdzdalība kapitālā un kapitāldaļas jebkura advokātu biroja darbības rezultātos nedrīkst pārsniegt 25 %. Lēmumu pieņemšanā tiem nedrīkst piederēt noteicošais balsu vairākums. Ārvalstu mazākuma ieguldītājiem vai to kvalificētajam personālam juridisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai starptautisko publisko tiesību jomā un tās jurisdikcijas tiesību jomā, kurā tiem ir jurista kvalifikācija; juridisko pakalpojumu sniegšanai iekšzemes (Eiropas Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, tai skaitā pārstāvības nodrošināšanai tiesā nepieciešama pilnīga pielaide advokatūrai, uz kuru attiecas valstspiederības nosacījums.

Attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem uzskaites, grāmatvedības, revīzijas un nodokļu jomā līdzdalība kapitālā un balsstiesības personām, kurām atļauts nodarboties ar profesiju, pamatojoties uz ārvalstu tiesībām, nedrīkst pārsniegt 25 %.

Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz medicīnas (izņemot zobārstniecības un psihologa un psihoterapeita pakalpojumus) un veterinārijas pakalpojumiem.

BG: attiecībā uz juridiskajiem pakalpojumiem daži juridisko formu veidi (advokatsko sadrujue un advokatsko drujestvo) ir atļauti vienīgi juristiem, kuriem ir pilnīga pielaide advokatūrai Bulgārijas Republikā. Lai sniegtu mediācijas pakalpojumus, ir jāizpilda prasība par pastāvīgo dzīvesvietu. Attiecībā uz nodokļu konsultāciju pakalpojumiem piemēro prasību par Eiropas Savienības pilsonību. Attiecībā uz arhitektu pakalpojumiem, pilsētplānošanu un ainavu arhitektūras pakalpojumiem, inženiertehniskajiem un integrētajiem inženiertehniskajiem pakalpojumiem ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kam ir atzīta licencēta arhitekta kvalifikācija saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, var neatkarīgi uzraudzīt un projektēt celtniecības projektus Bulgārijā vienīgi tad, ja tās ir izturējušas konkursu un izraudzītas par būvuzņēmēju saskaņā ar noteikumiem un kārtību, kas noteikta Publiskā iepirkuma likumā. Valsts vai reģionālas nozīmes projektos Moldovas Republikas uzņēmējiem jādarbojas kā vietējo uzņēmēju apakšuzņēmējiem vai personālsabiedrībā ar tiem. Valstspiederības nosacījums pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu jomā. Nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz vecmāšu, medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumiem.

DK: lai izveidotu personālsabiedrību ar Dānijas valsts atzītiem grāmatvežiem, ārvalstu grāmatvedim jāsaņem atļauja no Dānijas Uzņēmumu iestāde.

FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz publiski vai privāti finansētu veselības un sociālo pakalpojumu saistītajiem pakalpojumiem (piemēram, medicīnas pakalpojumiem, tostarp, psihologa un zobārstniecības pakalpojumiem, vecmāšu pakalpojumiem, fizioterapeita un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumiem).

FI: attiecībā uz revīzijas pakalpojumiem dzīvesvietas prasība vismaz vienam revidentam Somijas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību.

FR: attiecībā uz juridiskajiem pakalpojumiem dažus juridiskās formas veidus (association d'avocats un société en participation d'avocat) drīkst praktizēt tikai tie juristi, kuriem ir pilnīga pielaide advokatūrai Francijā. Attiecībā uz arhitektu pakalpojumiem, medicīnas (tai skaitā psihologa pakalpojumiem) un zobārstniecības pakalpojumiem, vecmāšu pakalpojumiem un pakalpojumiem, ko sniedz medmāsas, fizioterapeiti un medicīnas palīgpersonāls, ārvalstu ieguldītājiem ir pieejama vienīgi juridiskā forma société d'exercice liberal (sociétés anonymes, sociétés à responsabilité limitée, sociétés en commandite par actions) un société civile professionnelle. Valstspiederības nosacījums un savstarpības princips attiecas uz veterinārajiem pakalpojumiem.

EL: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz zobu tehniķiem. Eiropas Savienības pilsonība ir nepieciešama, lai iegūtu zvērināta revidenta licenci un lai sniegtu veterināros pakalpojumus.

ES: uz zvērinātiem revidentiem un rūpnieciskā īpašuma jomas advokātiem attiecas Eiropas Savienības pilsonības nosacījums.

HR: nav saistību, izņemot attiecībā uz konsultācijām par mītnes zemes, ārvalstu un starptautiskajām tiesībām. Pārstāvību tiesā drīkst nodrošināt vienīgi Horvātijas Advokatūras padomes biedri (nosaukums horvātu valodā: odvjetnici). Dalībai Advokatūras padomē piemēro prasību par pilsonību. Tiesvedībā, kurā iesaistīti starptautiski aspekti, puses var tikt pārstāvētas arbitrāžas tiesās – ad hoc tiesās, kurās pārstāvību nodrošina juristi, kas ir citu valstu advokatūru apvienību biedri.

Revīzijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešama licence. Fiziskās un juridiskās personas var sniegt arhitektu un inženiertehniskos pakalpojumus, saņemot attiecīgi Horvātijas Arhitektu kameras un Horvātijas Inženierbūvniecības kameras atļauju.

HU: uzņēmējdarbība būtu jāveic personālsabiedrības veidā kopā ar Ungārijas advokātu (ügyvéd) vai advokātu biroju (ügyvédi iroda), vai pārstāvniecības biroja veidā. Veterināro pakalpojumu jomā ārpus EEZ esošas valsts valstspiederīgajam piemēro prasību par dzīvesvietu.

LV: zvērinātu revidentu komercsabiedrībā vairāk nekā 50 % balsstiesīgo kapitāldaļu pieder Eiropas Savienības vai EEZ zvērinātiem revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām.

LT: attiecībā uz revīzijas pakalpojumiem vismaz 3/4 revīzijas sabiedrības kapitāldaļu jāpieder Eiropas Savienības vai EEZ valstu revidentiem vai revīzijas sabiedrībām.

PL: lai gan Eiropas Savienības juristiem ir pieejamas arī citas juridiskās formas, ārvalstu juristi var izmantot tikai reģistrētas personālsabiedrības un komandītsabiedrības juridisko formu. Attiecībā uz veterināro pakalpojumu sniegšanu piemēro prasību par Eiropas Savienības valstspiederību.

SK: uz arhitektūras, inženiertehnisko un veterināro pakalpojumu sniegšanu attiecas prasība par dzīvesvietu.

SE: juridisko pakalpojumu jomā uz pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama vienīgi Zviedrijas nosaukuma advokat izmantošanai, attiecas dzīvesvietas prasība. Dzīvesvietas prasība attiecas uz likvidatoriem. Kompetentā iestāde var piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības. EEZ pastāv prasības saistībā ar tādas personas iecelšanu, kurai ir tiesības apstiprināt ekonomikas plānu. Prasība par dzīvesvietu EEZ attiecībā uz revīzijas pakalpojumiem.

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

EU: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz valsts finansētiem pētniecības un izstrādes pakalpojumiem var piešķirt tikai Eiropas Savienības pilsoņiem, kā arī Eiropas Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Eiropas Savienībā.

Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

A: Attiecībā uz kuģiem

LT: kuģa īpašniekiem jābūt Lietuvas fiziskām personām vai sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību Lietuvā.

SE: ja kuģis ir Moldovas Republikas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā, lai kuģotu ar Zviedrijas karogu, nepieciešams pierādīt Zviedrijas dominējošo ietekmi kuģa darbībā.

B: Attiecībā uz gaisa kuģiem

EU: attiecībā uz nomu un līzingu, kas skar gaisa kuģus, izņemot atkāpes attiecībā uz īstermiņa līzinga līgumiem, gaisa kuģim jābūt tādu fizisku personu īpašumā, kuras atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai tādu juridisku personu īpašumā, kuras atbilst konkrētiem kritērijiem attiecībā uz kapitāla īpašumtiesībām un kontroli (tostarp direktoru valstspiederība).

Citi darījumdarbības pakalpojumi

EU, izņemot HU un SE: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz mājsaimniecību personāls, cits tirdzniecības vai ražošanas jomas personāls, aprūpes un cits personāls. Jānodrošina dzīvesvieta un komerciāla klātbūtne, un var būt prasība par valstspiederību.

EU, izņemot BE, DK, EL, ES, FR, HU, IE, IT, LU, NL, SE, UK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība attiecībā uz darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu.

EU, izņemot AT un SE: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem. Jānodrošina dzīvesvieta un komerciāla klātbūtne, un var būt prasība par valstspiederību.

AT: attiecībā uz darbā iekārtošanas pakalpojumiem un darbā iekārtošanas aģentūrām atļauju var saņemt tikai juridiskas personas, kuru galvenais birojs atrodas EEZ, un valdes locekļiem vai uzņēmējdarbības partneriem/kapitāldaļu turētājiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt juridisko personu, jābūt EEZ valsts pilsoņiem ar pastāvīgo dzīvesvietu EEZ valstī.

BE: sabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas ārpus EEZ, jāpierāda, ka tā sniedz darbā iekārtošanas pakalpojumus savā izcelsmes valstī. Vadītājiem drošības pakalpojumu jomā nepieciešama Eiropas Savienības pilsonība un dzīvesvieta Eiropas Savienības dalībvalstī.

BG: valstspiederība ir nepieciešama, lai darbotos no gaisa uzņemtu fotouzņēmumu, ģeodēzijas, kadastrālās uzmērīšanas un kartogrāfijas jomā. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz darbā iekārtošanas pakalpojumu un personāla nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu; biroja apkalpojošā personāla nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu; detektīvdarbības pakalpojumiem; drošības pakalpojumiem; tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumiem; uz līguma pamata sniegtiem naftas un gāzes ieguves aprīkojuma remonta un demontāžas pakalpojumiem. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz oficiālu mutisko un rakstisko tulkošanu.

DE: valstspiederības nosacījums attiecībā uz zvērinātiem tulkiem.

DK: uz drošības pakalpojumiem attiecas prasība par dzīvesvietu un valstspiederības nosacījums vairākumam valdes locekļu un vadītājiem. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz lidostu apsardzes pakalpojumu sniegšanu.

EE: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz drošības pakalpojumiem. Eiropas Savienības pilsonības prasība attiecībā uz zvērinātiem tulkotājiem.

FI: dzīvesvietas EEZ prasība sertificētiem tulkotājiem.

FR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tiesību piešķiršanu darbā iekārtošanas pakalpojumu jomā.

FR: ārvalstu ieguldītājiem vajadzīga īpaša atļauja attiecībā uz izpētes un izlūkošanas pakalpojumiem attiecībā uz zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumiem.

HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz darbā iekārtošanas pakalpojumiem; detektīvdarbības un drošības pakalpojumiem.

IT: Itālijas valstspiederības vai Eiropas Savienības pilsonības un dzīvesvietas prasība, lai iegūtu nepieciešamo atļauju apsardzes pakalpojumu sniegšanai. Izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrības īpašniekiem un izdevējiem jābūt dalībvalsts pilsoņiem. Sabiedrības galvenajam birojam jāatrodas dalībvalstī. Nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz parādu piedziņas aģentūru un kredītinformācijas pakalpojumiem.

LV: attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem licenci var saņemt vienīgi tādas detektīvpakalpojumus nodrošinošas sabiedrības, kuru vadītājs un ikviena persona, kas ieņem vadošu amatu, ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai EEZ valstspiederīgais. Attiecībā uz drošības pakalpojumiem, lai saņemtu licenci, vismaz pusei no pašu kapitāla jābūt Eiropas Savienības vai EEZ fizisko vai juridisko personu īpašumā.

LT: drošības pakalpojumus var sniegt vienīgi Eiropas Ekonomikas zona valsts vai NATO dalībvalsts pilsoņi.

PL: attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem profesionālās darbības licenci var piešķirt personai, kurai ir Polijas vai citas dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices pilsonība. Attiecībā uz drošības pakalpojumiem profesionālās darbības licenci var piešķirt vienīgi tādai personai, kurai ir Polijas vai citas dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices pilsonība. Eiropas Savienības pilsonības nosacījums attiecībā uz zvērinātiem tulkotājiem. Attiecībā uz fotouzņēmumiem, ko uzņem no gaisa, un laikrakstu un žurnālu galvenajiem redaktoriem piemēro prasību par Polijas valstspiederību.

PT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem. Attiecībā uz ieguldītājiem parādu piedziņas aģentūru un kredītinformācijas pakalpojumu jomā piemēro prasību par Eiropas Savienības pilsonību. Valstspiederības prasība attiecas uz specializētu drošības pakalpojumu personālu.

SE: dzīvesvietas prasība izdevējiem un izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrību īpašniekiem. Vienīgi sāmi var iegādāties īpašumā un apsaimniekot ziemeļbriežu audzētavas.

SK: attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem un drošības pakalpojumiem licences var piešķirt vienīgi tad, ja nepastāv drošības apdraudējums un ja visi vadītāji ir Eiropas Savienības dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices pilsoņi.

4. Izplatīšanas pakalpojumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz ieroču, munīcijas un sprāgstvielu izplatīšanu.

EU: dažās valstīs uz aptieku darbību un tabakas mazumtirdzniecību attiecas valstspiederības nosacījums un prasība par dzīvesvietu.

FR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz ekskluzīvu tiesību piešķiršanu tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības jomā.

FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz alkohola un zāļu izplatīšanu.

AT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz zāļu izplatīšanu.

BG: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz alkoholisko dzērienu, ķīmisko produktu, tabakas un tabakas izstrādājumu, zāļu, medicīnisko un ortopēdisko preču izplatīšanu; ieročiem, munīciju un militāro aprīkojumu; naftas un naftas pārstrādes produktiem, gāzi, dārgmetāliem, dārgakmeņiem.

DE: vienīgi fiziskām personām ir atļauts plašai sabiedrībai sniegt zāļu un īpašu medicīnisku preču mazumtirdzniecības pakalpojumus. Prasība par dzīvesvietu, lai iegūtu farmaceita licenci un/vai atvērtu aptieku, kas nodarbojas ar zāļu un citu medicīnisku preču mazumtirdzniecību plašai sabiedrībai. Citu valstu valstspiederīgie vai personas, kuras nav ieguvušas farmaceita diplomu Vācijā, var iegūt licenci tikai tad, ja pārņem aptieku, kas jau darbojusies iepriekšējos trīs gadus.

HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tabakas izstrādājumu izplatīšanu.

6. Pakalpojumi vides jomā

EU: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu saistībā ar mājsaimniecību, rūpniecisko un komerciālo vai citu lietotāju notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un sadali, tostarp dzeramā ūdens apgādi un notekūdeņu apsaimniekošanu.

7. Finanšu pakalpojumi (8)

EU: tikai tādas sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Savienībā, var darboties kā ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji. Lai veiktu kopieguldījumu fondu un ieguldījumu sabiedrību darbības, ir jādibina tāda specializēta pārvaldības sabiedrība, kuras galvenā mītne un juridiskā adrese ir vienā un tajā pašā dalībvalstī.

AT: ārvalstu apdrošinātāju filiālei licenci neizsniedz, ja ārvalstu apdrošinātāja juridiskā forma nav tāda, kas atbilst vai ir pielīdzināma akciju sabiedrībai vai savstarpējās apdrošināšanas asociācijai. Filiāles vadībā jābūt vismaz divām fiziskām personām, kuru dzīvesvieta ir Austrijā.

BG: pensiju apdrošināšanu īsteno, piedaloties valstī dibinātās pensiju apdrošināšanas sabiedrībās. Valdes priekšsēdētājam un direktoru padomes priekšsēdētājam jābūt Bulgārijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Lai dibinātu filiāli vai pārstāvniecību atsevišķu apdrošināšanas pakalpojumu kategoriju sniegšanai, ārvalstu apdrošinātājam ir jābūt pilnvarotam darboties tās pašas kategorijas apdrošināšanas pakalpojumu tirgū viņa izcelsmes valstī.

CY: tikai Kipras biržas biedri (brokeri) var iesaistīties darījumdarbībā saistībā ar starpniecību vērtspapīru darījumos Kiprā. Vērtspapīru starpniecības uzņēmumu var reģistrēt par Kipras Biržas biedru tikai tad, ja tas veic uzņēmējdarbību un reģistrēts saskaņā ar Kipras Likumu par uzņēmumiem (filiāles nav iespējamas).

EL: tiesības veikt uzņēmējdarbību neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrību pārstāvniecību vai cita veida pastāvīgu klātbūtni, izņemot gadījumos, kad šādus birojus izveido kā aģentūras, filiāles vai galvenās mītnes.

ES: lai dibinātu filiāli vai pārstāvniecību atsevišķu apdrošināšanas pakalpojumu kategoriju sniegšanai, ārvalstu apdrošinātājam ir jābūt pilnvarotam darboties tās pašas kategorijas apdrošināšanas pakalpojumu tirgū viņa izcelsmes valstī.

HU: ārvalstu iestāžu filiālēm nav atļauts sniegt aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus privātiem pensiju fondiem vai pārvaldīt riska kapitālu. Finanšu iestādes valdē jābūt vismaz diviem locekļiem, kas ir Ungārijas pilsoņi, kas ir rezidenti attiecīgo ārvalstu valūtas reglamentējošo noteikumu nozīmē un kam vismaz vienu gadu Ungārijā ir pastāvīgā dzīvesvieta.

IE: attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu shēmām, kas veidotas kā kopieguldījumu fondi un mainīga kapitāla sabiedrības (izņemot pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, PVKIU), trasta/depozītu glabāšanas un vadības uzņēmumam jābūt dibinātam Īrijā vai kādā citā Savienības dalībvalstī (filiāles nav iespējamas). Attiecībā uz komandītsabiedrību ar mērķi ieguldīt nekustamajos īpašumos vismaz vienam galvenajam dalībniekam jābūt dibinātam Īrijā. Lai kļūtu par biržas biedru Īrijā, subjektam jābūt vai nu a) pilnvarotam Īrijā, kas nozīmē, ka tam jābūt tur dibinātam vai jābūt personālsabiedrībai ar galveno biroju/juridisko adresi Īrijā, vai arī b) pilnvarotam citā dalībvalstī.

PT: pensiju fondu pārvaldību drīkst veikt tikai specializētas sabiedrības, kas šim nolūkam dibinātas Portugālē, un apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Portugālē un kas pilnvarotas veikt dzīvības apdrošināšanas darbību, vai subjekti, kuri pilnvaroti veikt pensiju fondu pārvaldību citās dalībvalstīs.

Lai izveidotu filiāli Portugālē, ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām iepriekš jābūt vismaz piecu gadu darbības pieredzei. Tiešās filiāles nedrīkst atvērt apdrošināšanas starpnieki, bet drīkst atvērt tikai sabiedrības, kas izveidotas saskaņā ar dalībvalsts tiesībām.

FI: attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām, kas veic tiesību aktos paredzēto pensijas apdrošināšanu – vismaz pusei no dibinātājiem vai direktoru padomes un uzraudzības padomes locekļiem jādzīvo Eiropas Savienībā, ja vien kompetentās iestādes nav piešķīrušas atbrīvojumu no šā nosacījuma.

Citas apdrošināšanas sabiedrības, izņemot tās, kuras veic tiesību aktos paredzēto pensijas apdrošināšanu: dzīvesvietas prasība vismaz vienam direktoru padomes un uzraudzības padomes loceklim un izpilddirektoram.

Moldovas Republikas apdrošināšanas sabiedrības atbildīgā pārstāvja dzīvesvietai jābūt Somijā; šī prasība nav jāievēro, ja sabiedrības galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā.

Ārvalstu apdrošinātāji nevar saņemt licenci Somijā, lai kā filiāle veiktu likumā noteikto pensiju apdrošināšanu.

Attiecībā uz banku pakalpojumiem: prasība par dzīvesvietu vismaz vienam dibinātājam, vienam direktoru un uzraudzības padomes loceklim, izpilddirektoram un personai, kas ir tiesīga parakstīties kredītiestādes vārdā.

IT: lai sabiedrība būtu tiesīga veikt uzņēmējdarbību Itālijā ar mērķi pārvaldīt vērtspapīru norēķinu sistēmu, tai jābūt dibinātai Itālijā (filiāles nav iespējamas). Lai sabiedrība būtu tiesīga veikt uzņēmējdarbību Itālijā ar mērķi pārvaldīt centrālo vērtspapīru depozitārija pakalpojumus, tai jābūt dibinātai Itālijā (filiāles nav iespējamas). Attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu shēmām, izņemot ar Eiropas Savienības tiesību aktiem saskaņotos PVKIU, trasta/depozītu glabāšanas uzņēmumam ir jābūt dibinātam Itālijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī un jāveic uzņēmējdarbība Itālijā kā filiālei. Arī PVKIU pārvaldes sabiedrībām, kuru darbība nav saskaņota ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, jābūt dibinātām Itālijā (filiāles nav iespējamas). Tikai bankas, apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības un PVKIU pārvaldes sabiedrības, kuru darbība ir saskaņota ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un kuru galvenā mītne ir Eiropas Savienībā, kā arī Itālijā dibināti PVKIU drīkst veikt pensijas fondu resursu pārvaldību. Veicot iznēsājumtirdzniecību, starpniekiem jāizmanto pilnvaroti finanšu tirgotāji, kas ir iekļauti Itālijas reģistrā. Ārvalstu starpnieku pārstāvniecības nevar veikt darbības, kuru mērķis ir ieguldījumu pakalpojumu sniegšana.

LT: aktīvu pārvaldībai ir nepieciešams sabiedrību dibināt kā specializētu pārvaldības sabiedrību (filiāles nav iespējamas).

Tikai sabiedrības, kuru juridiskā adrese vai filiāle ir Lietuvā, var darboties kā pensiju fondu depozitāriji.

Vienīgi bankas, kuru juridiskā adrese vai filiāle ir Lietuvā un kuras ir tiesīgas sniegt ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) valstī, var darboties kā pensiju fondu aktīvu depozitāriji.

PL: apdrošināšanas starpniekiem jābūt dibinātiem valstī (filiāles nav iespējamas).

SK: ārvalstnieks drīkst dibināt apdrošināšanas sabiedrību akciju sabiedrības veidā vai drīkst veikt apdrošināšanas darbību ar tādu meitasuzņēmumu starpniecību, kuru juridiskā adrese ir Slovākijā (filiāles nav iespējamas).

Slovākijā ieguldījumu pakalpojumus var sniegt bankas, ieguldījumu sabiedrības, ieguldījumu fondi un vērtspapīru tirgotāji, kuru juridiskā forma ir akciju sabiedrība un kuriem ir pašu kapitāls saskaņā ar tiesību aktiem (filiāles nav iespējamas).

SE: apdrošināšanas mākleru uzņēmumi, kuri nav dibināti Zviedrijā, uzņēmējdarbību drīkst veikt tikai ar filiāles starpniecību.

Krājbankas dibinātājam jābūt fiziskai personai, kuras dzīvesvieta ir Savienībā.

8. Veselības, sociālie un izglītības pakalpojumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz publiski finansētiem veselības, sociālajiem un izglītības pakalpojumiem.

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem cilvēka veselības cita veida pakalpojumiem.

EU: attiecībā uz privāti finansētiem izglītības pakalpojumiem valdes locekļu vairākumam var piemērot valstspiederības nosacījumus.

EU (izņemot NL, SE un SK): nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem cita veida izglītības pakalpojumiem, kas neietver pakalpojumus, ko klasificē kā pamatizglītības, vidējās izglītības, augstākās izglītības un pieaugušo izglītības pakalpojumus.

BE, CY, CZ, DK, FR, DE, EL, HU, IT, ES, PT, UK: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem sociālajiem pakalpojumiem, kas neietver pakalpojumus, ko sniedz rehabilitācijas iestādes, atpūtas nami un veco ļaužu pansionāti.

FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem veselības un sociālajiem pakalpojumiem.

BG: ārvalstu augstskolas nevar atvērt filiāles Bulgārijas Republikas teritorijā. Ārvalstu augstskolas Bulgārijā var atvērt vienīgi tādas fakultātes, nodaļas, institūtus un koledžas, kas ietilpst Bulgārijas augstskolu struktūrā un veidotas sadarbībā ar tām.

EL: attiecībā uz augstākās izglītības pakalpojumiem nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tādu izglītības iestāžu dibināšanu, kuras izsniedz valsts atzītus diplomus. Eiropas Savienības pilsonības nosacījums īpašniekiem un vairākumam valdes locekļu, kā arī skolotāju privāti finansētajās pamatizglītības pirmā un otrā posma un vidējās izglītības skolās.

HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pirmā posma pamatizglītību.

SE: patur tiesības pieņemt un saglabāt jebkādu pasākumu attiecībā uz izglītības pakalpojumu sniedzējiem, ko publiskas iestādes apstiprinājušas izglītības sniegšanai. Šī atruna attiecas uz publiski finansētu izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kuri gūst labumu no kāda veida valsts atbalsta, tostarp uz valsts atzītiem izglītības pakalpojumu sniedzējiem, valsts pārvaldībā esošiem izglītības pakalpojumu sniedzējiem un izglītību, kas dod tiesības uz stipendijām.

UK: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem vai iedzīvotāju veselības pakalpojumiem, kas nav slimnīcu pakalpojumi.

9. Tūrisms un ar ceļošanu saistītie pakalpojumi

BG, CY, EL, ES, FR: valstspiederības nosacījums attiecībā uz tūrisma gidiem.

BG: attiecībā uz restorānu un ēdināšanas pakalpojumiem (izņemot ēdināšanas pakalpojumus gaisa kuģos) nepieciešama sabiedrības dibināšana (filiāles nav iespējamas).

IT: tūrisma gidiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības jāsaņem īpaša licence.

10. Atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi

Ziņu dienestu un preses aģentūru pakalpojumi

FR: ārvalstu personu līdzdalība kapitālā tādās pastāvošajās sabiedrībās, kas izdod publikācijas franču valodā, nedrīkst pārsniegt 20 % no sabiedrības kapitāla vai balsstiesībām. Preses aģentūrām valsts režīms attiecībā uz juridisko personu dibināšanu balstās uz savstarpību.

Sporta un citi atpūtas pakalpojumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz azartspēļu un derību pakalpojumiem. Juridiskās noteiktības dēļ tiek precizēts, ka tirgus piekļuve netiek piešķirta.

AT: attiecībā uz slēpošanas skolām un kalnu gida pakalpojumiem juridisko personu vadītājiem jābūt EEZ valsts pilsoņiem.

Bibliotēkas, arhīvi, muzeji un citi kultūras pakalpojumi

BE, FR, HR, IT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma attiecībā uz bibliotēkām, arhīviem, muzejiem un citiem kultūras pakalpojumiem.

11. Pārvadājumi

Jūras pārvadājumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz reģistrētas sabiedrības izveidi, lai apsaimniekotu floti, kas kuģo ar tās valsts karogu, kurā veic uzņēmējdarbību.

FI: jūras pārvadājumu papildpakalpojumus var sniegt tikai kuģi, kuri kuģo ar Somijas karogu.

HR: ar jūras pārvadājumiem saistītu pakalpojumu sniegšanai ārvalstu juridiskajai personai Horvātijā ir jānodibina sabiedrība, kurai atklātā līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā jāiegūst ostas pārvaldes koncesija. Pakalpojumu sniedzēju skaits var tikt ierobežots atkarībā no ostas jaudas ierobežojumiem.

Pārvadājumi iekšzemes ūdensceļos (9)

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz iekšzemes kabotāžas pārvadājumiem. Tādu pasākumu, kuru pamatā ir jau noslēgti vai turpmāki nolīgumi par iekšzemes ūdensceļu pieejamību (tostarp nolīgumi, kas noslēgti pēc Reinas, Mainas un Donavas savienošanas), ietvaros konkrētas satiksmes tiesības rezervētas saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas attiecīgajās valstīs un attiecībā uz īpašumtiesībām atbilst valstspiederības kritērijiem. Ievērojot noteikumus, ar ko īsteno Manheimas Konvenciju par kuģošanu Reinā.

AT, HU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz reģistrētas sabiedrības izveidi, lai apsaimniekotu floti, kas kuģo ar tās valsts karogu, kurā veic uzņēmējdarbību.

AT: attiecībā uz iekšzemes ūdensceļiem koncesiju var piešķirt vienīgi EEZ valsts juridiskām personām, un vairāk nekā 50 % kapitāldaļu īpašumtiesības, balsstiesības un vairākums valdēs ir pieejams vienīgi EEZ valsts pilsoņiem.

HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pārvadājumiem iekšzemes ūdensceļos.

Gaisa pārvadājumu pakalpojumi

EU: gaisa pārvadājumu tirgus savstarpējas pieejamības nosacījumus iekļaus Eiropas Savienības un tās dalībvalstu, no vienas puses, un Moldovas Republikas, no otras puses, nolīgumā par kopējas gaisa telpas izveidi.

EU: gaisa kuģim, ko izmanto Eiropas Savienības aviosabiedrība, jābūt reģistrētam dalībvalstī, kas izsniegusi licenci aviosabiedrībai, vai citur Eiropas Savienībā. Ja gaisa kuģis ar apkalpi paredzēts nomāšanai, tā īpašniekam jābūt fiziskai personai, kas atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai juridiskai personai, kas atbilst konkrētiem kritērijiem attiecībā uz kapitāla īpašumtiesībām un kontroli. Gaisa kuģis jāizmanto tādas aviosabiedrības vajadzībām, kuras īpašnieks ir fiziska persona, kas atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai juridiska persona, kas atbilst konkrētiem kritērijiem attiecībā uz kapitāla īpašumtiesībām un kontroli.

EU: Attiecībā uz datorizētu rezervēšanas sistēmu (DRS) pakalpojumiem, ja Savienības aviosabiedrībām nav nodrošināts līdzvērtīgs režīms (10) tam, kādu Savienībā nodrošina DRS pakalpojumu sniedzēji no citām valstīm ārpus Savienības, vai ja Savienības DRS pakalpojumu sniedzējiem netiek nodrošināts līdzvērtīgs režīms tam, kādu Savienībā nodrošina aviosabiedrības no citām valstīm ārpus Savienības, var veikt pasākumus, lai DRS pakalpojumu sniedzēji Savienībā aviosabiedrībām no citām valstīm ārpus Savienības un aviosabiedrības Savienībā DRS pakalpojumu sniedzējiem no citām valstīm ārpus Savienības attiecīgi nodrošinātu līdzvērtīgu režīmu.

Dzelzceļa pārvadājumi

HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pasažieru un kravu pārvadājumiem un uz stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem.

Autopārvadājumi

EU: nepieciešama sabiedrības dibināšana (filiāles nav iespējamas) kabotāžas darbību veikšanai. Dzīvesvietas prasība attiecībā uz pārvadājumu vadītājiem.

AT: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz pasažieru vai kravu pārvadājumu pakalpojumiem var piešķirt tikai dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Savienībā.

BG: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz pasažieru vai kravu pārvadājumu pakalpojumiem var piešķirt tikai dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Savienībā. Nepieciešama sabiedrības dibināšana. Fiziskām personām piemēro prasību par Eiropas Savienības pilsonību.

EL: lai darbotos kā autopārvadājumu operators, nepieciešama Grieķijas izsniegta licence. Licences tiek piešķirtas nediskriminējošā kārtā. Autopārvadājumiem, ko organizē Grieķijā veiktas uzņēmējdarbības ietvaros, var izmantot vienīgi Grieķijā reģistrētus transportlīdzekļus.

FI: autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanai nepieciešama atļauja, kuru nevar attiecināt uz ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

FR: ārvalstu ieguldītājiem ir liegta starppilsētu autobusu pakalpojumu sniegšana.

LV: pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešama atļauja, kuru neattiecina uz ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem. Subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību, piemēro prasību izmantot valstī reģistrētus transportlīdzekļus.

RO: lai saņemtu licenci, kravu un pasažieru pārvadājumu operatori var izmantot vienīgi Rumānijā reģistrētus transportlīdzekļus, ko pārvalda un izmanto atbilstoši Valdības rīkojuma noteikumiem.

SE: lai darbotos kā autopārvadājumu operators, nepieciešama Zviedrijas izsniegta licence. Kritēriji, lai saņemtu taksometra licenci, ietver to, ka sabiedrībai jāieceļ fiziska persona pārvadājumu vadītāja amatā (faktiskas dzīvesvietas prasība, sk. Zviedrijas atrunu par uzņēmējdarbības veikšanas veidiem). Kritēriji, lai saņemtu citu autopārvadājumu operatora licenci, ietver to, ka sabiedrībai jāveic uzņēmējdarbība Eiropas Savienībā un jābūt pārstāvētai ar uzņēmumu Zviedrijā un jāieceļ pārvadājumu vadītāja amatā tāda fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir Eiropas Savienībā. Licences piešķir nediskriminējošā kārtā, izņemot to, ka kravu un pasažieru autopārvadājumu operatori parasti var izmantot vienīgi tādus transportlīdzekļus, kuri ir reģistrēti valsts ceļu satiksmes reģistrā. Ja transportlīdzeklis ir reģistrēts ārvalstīs, ir tādas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā, kuras galvenā dzīvesvieta ir ārvalstīs, un ir ievests Zviedrijā pagaidu lietošanai, to var Zviedrijā lietot pagaidu kārtā. Pagaidu lietošanu Zviedrijas transporta aģentūra pārsvarā definē kā lietošanu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

14. Energopakalpojumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz Moldovas Republikas juridiskajām personām, ko kontrolē (11) fiziskās vai juridiskās personas tādā valstī, kuras naftas vai dabasgāzes importa (12) īpatsvars Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 5 %, ja vien Eiropas Savienība šajā nozarē nenodrošina neierobežotu pieejamību minētās valsts fiziskajām vai juridiskajām personām saistībā ar ekonomiskās integrācijas nolīgumu, kas noslēgts ar minēto valsti.

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz elektroenerģijas iegūšanu atomelektrostacijās un kodoldegvielas ražošanu.

EU: pārvades sistēmu operatoram, kuru kontrolē trešās valsts vai trešo valstu fiziska vai juridiska persona vai personas, var atteikt sertifikāciju, ja operators nav pierādījis, ka sertifikācijas veikšana neapdraudēs energoapgādes drošumu dalībvalstī un/vai Eiropas Savienībā saskaņā ar 11. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un 11. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu.

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz degvielas vai kurināmā transportēšanas pa cauruļvadiem pakalpojumiem, izņemot konsultācijas pakalpojumus.

BE, LV: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz dabasgāzes transportēšanu pa cauruļvadiem, izņemot konsultācijas pakalpojumus.

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, HU, IT, LU, LT, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SE, UK: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem saistībā ar enerģijas sadali, izņemot konsultācijas pakalpojumus.

SI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem saistībā ar enerģijas sadali, izņemot pakalpojumus saistībā ar gāzes sadali.

CY: patur tiesības pieprasīt savstarpību attiecībā uz licencēšanu saistībā ar darbībām ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā.

15. Pārējie citur neiekļauti pakalpojumi

PT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar aprīkojuma pārdošanu vai patenta piešķiršanu.

SE: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz bēru, kremēšanas un apbedīšanas pakalpojumiem.

(1) Sabiedriskie pakalpojumi sastopami tādās nozarēs kā saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi, pētniecības un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs, tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi, pakalpojumi vides jomā, veselības pakalpojumi, pārvadājumu pakalpojumi un visa veida pārvadājumu papildpakalpojumi. Šādu pakalpojumu sniegšanai ekskluzīvas tiesības parasti piešķir privātiem operatoriem, piemēram, operatoriem, kuriem ir publisku iestāžu koncesijas, ievērojot īpašas pakalpojumu sniegšanas saistības. Tā kā sabiedriskie pakalpojumi bieži pastāv arī līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni, nav lietderīgi detalizētu un izsmeļošu sarakstu veidot katrai nozarei atsevišķi. Šī atruna neattiecas uz telesakaru pakalpojumiem un datoriem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem.

(2) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. pantu šādus meitasuzņēmumus uzskata par Savienības juridiskām personām. Ja tiem ir pastāvīga un faktiska saikne ar Savienības ekonomiku, tad tiem ir tiesības izmantot Savienības iekšējā tirgus priekšrocības, tostarp arī brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus visās Savienības dalībvalstīs.

(3) Attiecībā uz pakalpojumu nozarēm šie ierobežojumi nepārsniedz spēkā esošajās GATS saistībās noteiktos ierobežojumus.

(4) Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta pašu kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.

(5) Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.

(6) Horizontālais ierobežojums attiecas uz sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(7) Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.

(8) Piemēro horizontālos ierobežojumus attiecībā uz režīma atšķirībām filiālēm un meitasuzņēmumiem. Ārvalstu filiāles atļauju darboties dalībvalsts teritorijā var saņemt tikai tad, ja izpilda minētās dalībvalsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, un tām var uzlikt par pienākumu izpildīt vairākas konsultatīvās uzraudzības prasības.

(9) Tai skaitā pārvadājumu iekšzemes ūdensceļos papildpakalpojumi

(10) Līdzvērtīgs režīms ietver nediskriminējošu attieksmi pret Savienības aviosabiedrībām un Savienības DRS pakalpojumu sniedzējiem.

(11) Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.

(12) Pamatojoties uz informāciju, ko Eiropas Savienības jaunākajā enerģijas statistikas izdevumā publicējis par enerģijas jautājumiem atbildīgais ģenerāldirektorāts, jēlnaftas importa apjomu izsaka svara vienībās, bet gāzes importa apjomu – siltumspējas vienībās.

XXVII-B PIELIKUMS

SAISTĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANU (SAVIENĪBA)

Turpmāk sniegtajā saistību sarakstā ir uzskaitīti saimnieciskās darbības veidi, kurus Savienība ir liberalizējusi saskaņā ar 212. pantu, un atrunu veidā – tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, kurus attiecīgajos darbību veidos piemēro Moldovas Republikas pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	pirmā sleja, kurā norādīta nozare vai apakšnozare, kurā puse ir uzņēmusies saistības, un liberalizācijas pakāpe, kādai piemēro atrunas,

b)	otrā sleja, kurā aprakstītas piemērojamās atrunas.

Ja b) apakšpunktā minētajā slejā ir iekļautas tikai konkrētu dalībvalstu atrunas, tur neminētās dalībvalstis saistības attiecīgajā nozarē uzņemas bez atrunām (konkrētu dalībvalstu atrunu trūkums attiecīgajā nozarē neskar horizontālās atrunas vai Savienības mēroga nozaru atrunas, kuras joprojām var būt piemērojamas).

Nozarēs vai apakšnozarēs, kas nav iekļautas turpmāk sniegtajā sarakstā, saistību nav.

Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:

a)	ar CPC apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov, 1991. g.

b)	ar CPC 1.0. red. apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC 1.0. red., 1998. g.

Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie neveido tirgus pieejamības vai valsts režīma ierobežojumu šā nolīguma 210. un 211. panta nozīmē. Tomēr minētie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt atļauju, universālā pakalpojuma saistības, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot noteiktus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, nediskriminējoša prasība, ka atsevišķas darbības nedrīkst veikt vides aizsardzības zonās vai vietās ar vēsturisku un māksliniecisku nozīmi) jebkurā gadījumā ir attiecināmi uz otras puses ieguldītājiem, pat ja tie nav ietverti sarakstā.

4.	Turpmāk sniegtais saraksts neskar 1. veida iespējamo piemērošanu atsevišķās pakalpojumu nozarēs un apakšnozarēs, kā arī valsts monopolu un ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu, kā paredzēts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbību.

5.	Saskaņā ar šā nolīguma 202. panta 3. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām.

6.	Tiesības un pienākumi, kas izriet no šā saistību saraksta, nav tieši piemērojami, tāpēc tie tieši nepiešķir tiesības atsevišķām fiziskām vai juridiskām personām.

7.	1. un 2. veids attiecas uz šā nolīguma attiecīgi 203. panta 13. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem pakalpojumu sniegšanas veidiem.

Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

1. DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A.	Profesionālie pakalpojumi

a)	Juridiskie pakalpojumi

1. un 2. Veidam

(CPC 861) (1)

AT, CY, ES, EL, LT, MT: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas vajadzīga, lai praktizētu iekšzemes (Eiropas Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, attiecas valstspiederības nosacījums

(izņemot juridisko konsultāciju un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus, ko sniedz speciālisti, kuriem uzticēti publiskie uzdevumi, piemēram, notāri, tiesu izpildītāji (huissiers de justice) vai citi ierēdņi (officiers publis cet ministériels)).

BE: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama juridiskās pārstāvības pakalpojumu sniegšanai, attiecas valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasības. Kvotas attiecas uz pārstāvību kasācijas tiesā (Cour de cassation) visās lietās, izņemot krimināllietas.

BG: ārvalstu juristi juridiskās pārstāvības pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi izcelsmes valsts valstspiederīgajam, ievērojot savstarpības principu un sadarbojoties ar Bulgārijas juristu. Lai sniegtu juridiskās mediācijas pakalpojumus, ir jāizpilda prasība par pastāvīgo dzīvesvietu.

FR: juristi var praktizēt ar nosaukumu avocat auprès de la Cour de Cassation un avocat auprès du Conseil d'Etat atbilstoši kvotām, ievērojot valstspiederības nosacījumu.

HU: ārvalstu juristi juridisko darbību jomā drīkst sniegt tikai juridiskās konsultācijas.

LV: valstspiederības prasība zvērinātiem advokātiem, kuriem ir tiesības veikt juridisko pārstāvību kriminālprocesā.

DK: juridiskās konsultācijas drīkst sniegt vienīgi juristi ar Dānijā izsniegtu darbības licenci, kā arī Dānijā reģistrēti juridiskie biroji. Lai iegūtu šo licenci, ir jānokārto Dānijas juridiskais eksāmens.

SE: uz pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama vienīgi Zviedrijas nosaukuma advokat izmantošanai, ir attiecināma dzīvesvietas prasība.

1. veidam

HR: nav ierobežojumu attiecībā uz konsultācijām par ārvalstu un starptautiskajām tiesībām. Nav saistību attiecībā uz profesionālo darbību Horvātijas tiesību jomā.

1.	Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumi

1. veidam

(CPC 86212, kas nav “revīzijas pakalpojumi”, CPC 86213, CPC 86219 un CPC 86220)

FR, HU, IT, MT, RO, SI: saistību nav

AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs.

2. veidam

Visas dalībvalstis: nav ierobežojumu.

2.	Revīzijas pakalpojumi

1. veidam

(CPC 86211 un CPC 86212, izņemot uzskaites pakalpojumus)

BE, BG, CY, DE, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PT, RO, SI, UK: nav saistību.

AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs un revīzijas veikšanai, kas paredzēta konkrētos Austrijas likumos (piemēram, Akciju sabiedrību likumā (joint stock law), Biržu likumā (stock exchange law), Banku likumā (banking law) u. c.).

HR: ārvalstu revīzijas sabiedrības var sniegt revīzijas pakalpojumus Horvātijas teritorijā, ja tās ir nodibinājušas filiāli, ievērojot Uzņēmumu likuma (Company Act) normas.

SE: konkrētiem tiesību subjektiem, tostarp visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un attiecībā uz fiziskām personām, tiesību normās paredzētus revīzijas pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi Zviedrijā sertificēti revidenti. Tikai šādas personas un reģistrētas publiskas grāmatvedības sabiedrības drīkst būt kapitāldaļu īpašnieki vai veidot personālsabiedrības uzņēmumos, kuri (oficiāliem mērķiem) praktizē kvalificētu revīziju. Sertifikācijai nepieciešama dzīvesvieta EEZ vai Šveicē. Nosaukumu “sertificēts revidents” un “atzīts revidents” var izmantot vienīgi Zviedrijā apstiprināti vai atzīti revidenti. Saimnieciskas darbības kooperatīvu un dažu citu uzņēmumu revidentiem, kuri nav sertificēti vai atzīti revidenti, piemēro prasību par dzīvesvietu EEZ, ja vien valdība vai valdības iecelta iestāde atsevišķā gadījumā nelemj citādi.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

c)	Nodokļu konsultāciju pakalpojumi

1. veidam

(CPC 863) (2)

AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs.

CY: nodokļu aģentiem jāsaņem atbilstoša atļauja no finanšu ministra. Lai saņemtu atļauju, ir jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude. Kritēriji ir tādi paši, kā piešķirot atļauju ārvalstu ieguldījumiem (kā norādīts horizontālajā iedaļā), jo tie attiecas uz šo apakšnozari, vienmēr ņemot vērā nodarbinātības stāvokli apakšnozarē.

BG, MT, RO, SI: nav saistību.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

d)	Arhitektu pakalpojumi

1. veidam

AT: saistību nav, izņemot plānošanas pakalpojumus.

e)	pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi

BE, CY, EL, IT, MT, PL, PT, SI: nav saistību.

DE: valsts noteikumi par samaksu un atalgojumu jāpiemēro visiem pakalpojumiem, kurus sniedz no ārzemēm.

HR: Arhitektu pakalpojumi: Fiziskās un juridiskās personas var sniegt šos pakalpojumus, saņemot Horvātijas Arhitektu kameras atļauju. Ārvalstīs izstrādātam dizainam vai projektam jāsaņem pilnvarotas Horvātijas fiziskās vai juridiskās personas atzinums (apstiprinājums), ka tas atbilst Horvātijas tiesību aktiem. Atļauju atzinuma (apstiprinājuma) saņemšanai izsniedz Būvniecības un plānošanas ministrija.

Pilsētplānošana: fiziskas un juridiskas personas drīkst sniegt šos pakalpojumus, saņemot Būvniecības un plānošanas ministrijas atļauju.

(CPC 8671 un CPC 8674)

HU, RO: saistību nav attiecībā uz ainavu arhitektūras pakalpojumiem.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

f)	Inženiertehniskie pakalpojumi un

1. veidam

g)	Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi

AT, SI: saistību nav, izņemot tiešus plānošanas pakalpojumus.

(CPC 8672 un CPC 8673)

CY, EL, IT, MT, PT: nav saistību.

HR: fiziskās un juridiskās personas drīkst sniegt šos pakalpojumus, saņemot Horvātijas Inženierbūvniecības kameras atļauju. Ārvalstīs izstrādātam dizainam vai projektam jāsaņem pilnvarotas Horvātijas fiziskās vai juridiskās personas atzinums (apstiprinājums), ka tas atbilst Horvātijas tiesību aktiem. Atļauju atzinuma (apstiprinājuma) saņemšanai izsniedz Būvniecības un plānošanas ministrija.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

h)	Medicīniski (tostarp psihologu) un zobārstniecības pakalpojumi

1. veidam

AT, BE, BG, CY, DE, DK, EE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PT, RO, SK, UK: nav saistību.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz telemedicīnu, attiecībā uz ko: nav ierobežojumu.

(CPC 9312 un daļa no CPC 85201)

SI: saistību nav sociālās medicīnas, sanitārijas, epidemioloģisko, medicīnisko/ekoloģisko pakalpojumu, asins, asins preparātu un transplantātu piegādes un autopsijas jomā.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

i)	Veterinārie pakalpojumi

1. veidam

(CPC 932)

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, FR, EL, HU, IE, IT, LV, MT, NL, PT, RO, SI, SK: nav saistību.

UK: saistību nav, izņemot attiecībā uz veterināro laboratoriju un tehniskajiem pakalpojumiem, ko sniedz veterinārajiem ķirurgiem, un uz vispārīgām konsultācijām, norādījumiem un informāciju, piemēram, par uzturu un lolojumdzīvnieku aprūpi.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

1.	Vecmāšu pakalpojumi

1. veidam

(daļa no CPC 93191)

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, FR, EL, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PT, RO, SI, SK, UK: nav saistību.

2.	Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi

FI, PL: saistību nav, izņemot attiecībā uz medmāsām.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz telemedicīnu, kur: nav ierobežojumu.

2. veidam

(daļa no CPC 93191)

Nav ierobežojumu.

k)	Zāļu mazumtirdzniecība, medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība

1. veidam

AT, BE, BG, CZ, DE, CY, DK, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SE, SI, UK: nav saistību.

(CPC 63211)

LV, LT: saistību nav, izņemot attiecībā uz pasūtīšanu pa pastu

un citiem farmaceitu (3) sniegtajiem pakalpojumiem

HU: saistību nav, izņemot CPC 63211.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

B.	Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

(CPC 84)

1. un 2. veidam

Nav ierobežojumu.

C.	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

a)	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs

1. un 2. veidam

(CPC 852, izņemot psihologa pakalpojumus) (4)

EU: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz publiski finansētiem pētniecības un izstrādes pakalpojumiem var piešķirt tikai dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Savienībā.

b)	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi dabaszinātņu jomā (CPC 851)

c)	Starpdisciplīnu pētniecības un izstrādes pakalpojumi (CPC 853)

D.	Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi (5)

a)	Saistībā ar savu vai nomātu īpašumu

1. veidam

(CPC 821)

BG, CY, CZ, EE, HU, IE, LV, LT, MT, PL, RO, SK, SI: nav saistību.

HR: vajadzīga komerciāla klātbūtne.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

b)	Par atlīdzību vai uz līguma pamata

1. veidam

(CPC 822)

BG, CY, CZ, EE, HU, IE, LV, LT, MT, PL, RO, SK, SI: nav saistību.

HR: vajadzīga komerciāla klātbūtne.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

E.	Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

a)	Attiecībā uz kuģiem

1. veidam

(CPC 83103)

BG, CY, DE, HU, MT, RO: nav saistību.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

b)	Attiecībā uz gaisa kuģiem

1. veidam

(CPC 83104)

BG, CY, CZ, HU, LV, MT, PL, RO, SK: nav saistību.

2. veidam

BG, CY, CZ, LV, MT, PL, RO, SK: nav saistību.

AT, BE, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LT, LU, NL, PT, SI, SE, UK: gaisa kuģus, kurus izmanto Eiropas Savienības aviosabiedrības, jāreģistrē tajā dalībvalstī, kura izsniedz licenci aviosabiedrībai, vai citur Savienībā. Attiecībā uz īstermiņa līzinga līgumiem vai ārkārtējos gadījumos var noteikt atbrīvojumu.

c)	Attiecībā uz citu pārvadājumu aprīkojumu

1. veidam

BG, CY, HU, LV, MT, PL, RO, SI: nav saistību.

(CPC 83101, CPC 83102 un CPC 83105)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

d)	Attiecībā uz citām mašīnām un iekārtām

1. veidam

BG, CY, CZ, HU, MT, PL, RO, SK: nav saistību.

(CPC 83106, CPC 83107, CPC 83108 un CPC 83109)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

e)	Attiecībā uz individuālās lietošanas priekšmetiem un mājsaimniecības piederumiem

1. un 2. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK, UK: nav saistību.

(CPC 832)

f)	Telesakaru iekārtu noma

1. un 2. veidam

(CPC 7541)

Nav ierobežojumu.

F.	Citi darījumdarbības pakalpojumi

a)	Reklāmas pakalpojumi

1. un 2. veidam

(CPC 871)

Nav ierobežojumu.

b)	Tirgus un sabiedriskās domas izpēte

1. un 2. veidam

(CPC 864)

Nav ierobežojumu.

c)	Vadības konsultāciju pakalpojumi

1. un 2. veidam

(CPC 865)

Nav ierobežojumu.

d)	Ar vadības konsultācijām saistītie pakalpojumi

1. un 2. veidam

(CPC 866)

HU: saistību nav attiecībā uz arbitrāžas un samierināšanas pakalpojumiem (CPC 86602).

e)	Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi

1. veidam

IT: saistību nav attiecībā uz biologa un ķīmiķa analītiķa profesiju.

(CPC 8676)

BG, CY, CZ, MT, PL, RO, SK, SE: nav saistību.

2. veidam

CY, CZ, MT, PL, RO, SK, SE: nav saistību.

f)	Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi

1. veidam

IT: saistību nav darbībām, kas attiecas uz agronomiem un periti agrari.

EE, MT, RO, SI: nav saistību.

(daļa no CPC 881)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

g)	Padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi saistībā ar zvejniecību

1. veidam

LV, MT, RO, SI: nav saistību.

(daļa no CPC 882)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

h)	Ar apstrādes rūpniecību saistīti padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi

1. un 2. veidam

(daļa no CPC 884 un daļa no CPC 885)

Nav ierobežojumu.

i)	Darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi

1.	Vadošo darbinieku meklēšana

1. veidam

(CPC 87201)

AT, BG, CY, CZ, DE, EE, ES, FI, HR, IE, LV, LT, MT, PL, PT, RO, SK, SI, SE: nav saistību.

2. veidam

AT, BG, CY, CZ, EE, FI, HR, LV, LT, MT, PL, RO, SK, SI: nav saistību.

2.	Darbā iekārtošanas pakalpojumi

1. veidam

(CPC 87202)

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, EL, FI, FR, HR, IE, IT, LU, LV, LT, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK, UK: nav saistību.

2. veidam

AT, BG, CY, CZ, EE, FI, HR, LV, LT, MT, PL, RO, SI, SK: nav saistību.

3.	Biroja apkalpojošā personāla nodrošināšanas pakalpojumi

1. veidam

AT, BG, CY, CZ, DE, EE, FI, FR, HR, IT, IE, LV, LT, MT, NL, PL, PT, RO, SE, SK, SI: nav saistību.

(CPC 87203)

2. veidam

AT, BG, CY, CZ, EE, FI, HR, LV, LT, MT, PL, RO, SK, SI: nav saistību.

4.	Mājsaimniecību, tirdzniecības vai ražošanas, aprūpes un cita personāla nodrošināšanas pakalpojumi

1. un 2. veidam

Visas dalībvalstis, izņemot HU: nav saistību.

(CPC 87204, 87205, 87206, 87209)

HU: nav ierobežojumu.

1.	Detektīvdarbības pakalpojumi

1. un 2. veidam

(CPC 87301)

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, UK: nav saistību.

2.	Drošības pakalpojumi

1. veidam

(CPC 87302, CPC 87303, CPC 87304 un CPC 87305)

HU: saistību nav attiecībā uz CPC 87304, CPC 87305.

BE, BG, CY, CZ, ES, EE, FI, FR, HR, IT, LV, LT, MT, PT, PL, RO, SI, SK: nav saistību.

2. veidam

HU: saistību nav attiecībā uz CPC 87304, CPC 87305.

BG, CY, CZ, EE, HR, LV, LT, MT, PL, RO, SI, SK: nav saistību.

k)	Saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi

1. veidam

BE, BG, CY, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI, UK: saistību nav attiecībā uz izpētes pakalpojumiem.

HR: nav ierobežojumu, izņemot to, ka ģeoloģiskās, ģeodēziskās un ieguves pētniecības pamatpakalpojumus, kā arī saistītos vides aizsardzības pētniecības pakalpojumus Horvātijas teritorijā var veikt vienīgi kopā ar vietējām juridiskajām personām vai izmantojot šo personu sniegtus pakalpojumus.

(CPC 8675)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

1.	Kuģu apkope un remonts

1. veidam

Jūras pārvadājumiem paredzētiem kuģiem: BE, BG, DE, DK, EL, ES, FI, FR, HR, IE, IT, LU, NL, PT, SI, UK: nav saistību.

(daļa no CPC 8868)

Kuģiem, kas paredzēti pārvadājumiem iekšzemes ūdensceļos: EU, izņemot EE, HU, LV, PL: nav saistību.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

2.	Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts

1. veidam

AT, BE, BG, DE, CY, CZ, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SE, SI, SK, UK: nav saistību.

(daļa no CPC 8868)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

3.	Mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts

1. un 2. veidam

(CPC 6112, CPC 6122, daļa no CPC 8867 un daļa no CPC 8868)

Nav ierobežojumu.

4.	Gaisa kuģu un to daļu apkope un remonts

1. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: nav saistību.

(daļa no CPC 8868)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

5.	Metālizstrādājumu, (ar biroju nesaistītu) mehānismu, (ar pārvadājumiem un biroju nesaistītu) iekārtu un individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu apkopes un remonta pakalpojumi (6)

1. un 2. veidam

(CPC 633, CPC 7545, CPC 8861, CPC 8862, CPC 8864, CPC 8865 un CPC 8866)

Nav ierobežojumu.

m)	Ēku tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumi

1. veidam

(CPC 874)

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LU, LV, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK, UK: nav saistību.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

n)	Fotopakalpojumi

1. veidam

(CPC 875)

BG, EE, MT, PL: saistību nav no gaisa uzņemtu fotopakalpojumu sniegšanai.

HR, LV: saistību nav attiecībā uz specializētajiem fotopakalpojumiem (CPC 87504)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

o)	Iepakošanas pakalpojumi

1. un 2. veidam

(CPC 876)

Nav ierobežojumu.

p)	Izdevējdarbība un poligrāfija

1. un 2. veidam

(CPC 88442)

Nav ierobežojumu.

q)	Pasākumu rīkošanas pakalpojumi

1. un 2. veidam

(daļa no CPC 87909)

Nav ierobežojumu.

Citi

1.	Rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi

1. veidam

PL: saistību nav attiecībā uz zvērinātu tulkotāju un tulku pakalpojumiem.

HR: saistību nav attiecībā uz oficiāliem dokumentiem.

HU, SK: saistību nav attiecībā uz oficiālu mutisko un rakstisko tulkošanu.

(CPC 87905)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

2.	Interjera dizaina un citi īpašā dizaina pakalpojumi

1. veidam

DE: valsts noteikumi par samaksu un atalgojumu jāpiemēro visiem pakalpojumiem, kurus sniedz no ārzemēm.

HR: nav saistību.

(CPC 87907)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

3.	Parādu piedziņas aģentūru pakalpojumi

1. un 2. veidam

(CPC 87902)

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: nav saistību.

4.	Kredītinformācijas pakalpojumi

1. un 2. veidam

(CPC 87901)

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: nav saistību.

5.	Pavairošanas pakalpojumi

1. veidam

(CPC 87904) (7)

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK, UK: nav saistību.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

6.	Telesakaru konsultāciju pakalpojumi

1. un 2. veidam

(CPC 7544)

Nav ierobežojumu.

7.	Automātiskā atbildētāja pakalpojumi

1. un 2. veidam

(CPC 87903)

Nav ierobežojumu.

2. SAKARU PAKALPOJUMI

A.	Pasta un kurjera pakalpojumi

Pakalpojumi, kas saistīti ar pasta sūtījumu (8) apstrādi (9) saskaņā ar turpmāk minēto apakšnozaru sarakstu, gan vietējiem, gan ārvalstu adresātiem:

i)	adresētu rakstveida paziņojumu uz jebkura veida fiziskā nesēja apstrāde (10), tostarp: hibrīdpasta pakalpojumi un tiešais pasts,

1. un 2. veidam

ii)	adresēto sīkpaku un paku apstrāde (11),

Nav ierobežojumu (12).

iii)	adresēto preses izdevumu apstrāde (13),

iv)	to ierakstīto vai apdrošināto sūtījumu apstrāde, uz kuriem attiecas iepriekš minētie i) līdz iii) punkti,

v)	eksprespiegādes pakalpojumi (14) attiecībā uz sūtījumiem, uz kuriem attiecas iepriekšminētās i) līdz iii) apakšnozares,

vi)	neadresētu sūtījumu apstrāde

vii)	dokumentu apmaiņa (15).

Tomēr i), iv) un v) apakšnozari neiekļauj, ja tās attiecas uz pakalpojumiem, ko var rezervēt, t. i., korespondences sūtījumiem, kuru cena ir zemāka par pieckārtīgu publisko pamattarifu, ja to svars ir mazāks par 350 gramiem (16), ieskaitot ierakstīto sūtījumu pasta pakalpojumus, ko izmantoto tiesu vai administratīvajās procedūrās).

(daļa no CPC 751, daļa no CPC 71235 (17) un daļa no CPC 73210 (18))

B.	Telesakaru pakalpojumi

(Šiem pakalpojumiem nav pieskaitāma saimnieciskā darbība, kuru veido tāda satura nodrošināšana, kura pārvietošanai vajadzīgi telesakaru pakalpojumi)

a)	Visi pakalpojumi, kurus veido signālu pārraide un saņemšana, ko veic ar jebkuriem elektromagnētiskiem līdzekļiem (19), izņemot apraidi (20)

1. un 2. veidam

Nav ierobežojumu.

b)	Satelītapraides pakalpojumi (21)

1. un 2. veidam

EU: nav ierobežojumu, izņemot to, ka uz šīs nozares pakalpojumu sniedzējiem var attiecināt pienākumu ievērot vispārējas nozīmes mērķus, kas saistīti ar satura pārraidi, izmantojot to tīklu, saskaņā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā.

BE: nav saistību.

3. BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI

Būvniecība un saistītie inženiertehniskie pakalpojumi

(CPC 511, CPC 512, CPC 513, CPC 514, CPC 515, CPC 516, CPC 517 un CPC 518)

1. un 2. veidam

Nav ierobežojumu.

4. IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI

A.	Komisionāru pakalpojumi

1. un 2. veidam

a)	Komisionāru pakalpojumi mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un to daļu un piederumu jomā

EU, izņemot AT, SI, SE, FI: saistību nav attiecībā uz ķīmisko produktu un dārgmetālu (un dārgakmeņu) izplatīšanu.

(daļa no CPC 61111, daļa no CPC 6113 un daļa no CPC 6121)

AT: saistību nav attiecībā uz pirotehnisku preču, uzliesmojošu izstrādājumu, spridzināšanas ierīču un toksisku vielu izplatīšanu.

b)	Citi komisionāru pakalpojumi

AT, BG: saistību nav attiecībā uz medicīniskai izmantošanai paredzētu ražojumu, piemēram, medicīnas un ķirurģijas ierīču, medicīnisku vielu un medicīniskai izmantošanai paredzētu priekšmetu izplatīšanu.

HR: saistību nav attiecībā uz tabakas izstrādājumu izplatīšanu.

(CPC 621)

1. veidam

B.	Vairumtirdzniecības pakalpojumi

AT, BG, FR, PL, RO: saistību nav attiecībā uz tabakas un tabakas izstrādājumu izplatīšanu.

a)	Vairumtirdzniecības pakalpojumi mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un to daļu un piederumu jomā

(daļa no CPC 61111, daļa no CPC 6113 un daļa no CPC 6121)

BG, FI, PL, RO: saistību nav attiecībā uz alkoholisko dzērienu izplatīšanu.

b)	Vairumtirdzniecības pakalpojumi telesakaru termināliekārtu jomā

SE: saistību nav attiecībā uz alkoholisko dzērienu izplatīšanu.

(daļa no CPC 7542)

AT, BG, CZ, FI, RO, SK, SI: saistību nav attiecībā uz zāļu izplatīšanu.

c)	Pārējie vairumtirdzniecības pakalpojumi

BG, HU, PL: saistību nav attiecībā uz preču starpniecības pakalpojumiem.

(CPC 622, izņemot energoproduktu vairumtirdzniecības pakalpojumus) (22)

FR: attiecībā uz komisionāru pakalpojumiem saistību nav tirgotājiem un starpniekiem, kuri darbojas 17 valsts nozīmes tirgos svaigas pārtikas jomā. Saistību nav attiecībā uz zāļu vairumtirdzniecību.

C.	Mazumtirdzniecības pakalpojumi (23)

MT: saistību nav attiecībā uz komisionāru pakalpojumiem.

Mazumtirdzniecības pakalpojumi mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un to daļu un piederumu jomā

BE, BG, CY, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, SK, UK: attiecībā uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem saistību nav, izņemot pasūtīšanu pa pastu.

(CPC 61112, daļa no CPC 6113 un daļa no CPC 6121)

Mazumtirdzniecības pakalpojumi telesakaru termināliekārtu jomā

(daļa no CPC 7542)

Pārtikas preču mazumtirdzniecības pakalpojumi

(CPC 631)

Citu (ar enerģētiku nesaistītu) preču mazumtirdzniecības pakalpojumi, izņemot farmaceitisko, medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecību (24)

(CPC 632, izņemot 63211 un 63297)

Franšīze

(CPC 8929)

5. IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI

A.	Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi

1. veidam

(CPC 921)

BG, CY, FI, HR, MT, RO, SE, SI: nav saistību.

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr ārvalstnieki var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam.

IT: valstspiederības nosacījums tādiem pakalpojuma sniedzējiem, kuri ir tiesīgi izsniegt valsts atzītus diplomus.

2. veidam

CY, FI, HR, MT, RO, SE, SI: nav saistību.

B.	Pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības pakalpojumi

1. veidam

(CPC 922)

BG, CY, FI,HR, MT, RO, SE: nav saistību.

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr ārvalstnieki var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam.

IT: valstspiederības nosacījums tādiem pakalpojuma sniedzējiem, kuri ir tiesīgi izsniegt valsts atzītus diplomus.

2. veidam

CY, FI, MT, RO, SE: nav saistību.

1. un 2. veidam

LV: saistību nav attiecībā uz tehniskās izglītības un profesionālās izglītības pamatsskolu un vidusskolu pakalpojumiem audzēkņiem – invalīdiem (CPC 9224).

C.	Augstākās izglītības pakalpojumi

1. veidam

(CPC 923)

AT, BG, CY, FI, MT, RO, SE: nav saistību.

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr ārvalstnieki var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam.

IT: valstspiederības nosacījums tādiem pakalpojuma sniedzējiem, kuri ir tiesīgi izsniegt valsts atzītus diplomus.

2. veidam

AT, BG, CY, FI, MT, RO, SE: nav saistību.

1. un 2. veidam

CZ, SK: saistību nav attiecībā uz augstākās izglītības pakalpojumiem, izņemot tehniskās un profesionālās augstākās izglītības pakalpojumus (CPC 92310).

D.	Pieaugušo izglītības pakalpojumi

1. un 2. veidam

(CPC 924)

CY, FI, MT, RO, SE: nav saistību.

AT: saistību nav attiecībā uz izglītības pakalpojumiem pieaugušajiem, izmantojot radio vai televīzijas apraidi.

E.	Citi izglītības pakalpojumi

1. un 2. veidam

(CPC 929)

AT, BE, BG, CY, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, UK: nav saistību.

1. veidam:

HR: nav ierobežojumu attiecībā uz tālmācību, kurā izmanto saraksti vai telesakarus.

6. PAKALPOJUMI VIDES JOMĀ

A.	Ar notekūdeņiem saistītie pakalpojumi

1. veidam

(CPC 9401) (25)

EU izņemot EE, LT LV: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus.

EE, LT, LV: nav ierobežojumu.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

B.	Cieto/bīstamo atkritumu apsaimniekošana, izņemot bīstamo atkritumu pārvadājumus pāri robežām

1. veidam

EU izņemot EE, HU: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus.

EE, HU: nav ierobežojumu.

2. veidam

a)	Atkritumu izvietošanas pakalpojumi

Nav ierobežojumu.

(CPC 9402)

b)	Sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi

1. veidam

EU izņemot EE, HU, LT: saistību nav, izņemot konsultāciju pakalpojumus.

EE, HU, LT: nav ierobežojumu.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

(CPC 9403)

C.	Apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība

1. veidam

EU, izņemot EE, FI, LT, PL, RO: saistību nav, izņemot konsultāciju pakalpojumus.

EE, FI, LT, PL, RO: nav ierobežojumu.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

(CPC 9404) (26)

D.	Grunts un gruntsūdeņu sanācijas un attīrīšanas pakalpojumi

1. veidam

EU, izņemot EE, FI, RO: saistību nav, izņemot konsultāciju pakalpojumus.

EE, FI, RO: Nav ierobežojumu.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

a)	Piesārņotās grunts un piesārņoto gruntsūdeņu pārstrādāšana, sanācija (daļa no CPC 94060) (27)

E.	Trokšņu un vibrācijas samazināšana

1. veidam

EU, izņemot EE, FI, LT, PL, RO: saistību nav, izņemot konsultāciju pakalpojumus.

EE, FI, LT, PL, RO: nav ierobežojumu.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

(CPC 9405)

F.	Bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzība

1. veidam

EU, izņemot EE, FI, RO: saistību nav, izņemot konsultāciju pakalpojumus.

EE, FI, RO: nav ierobežojumu.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

a)	Dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumi

(daļa no CPC 9406)

G.	Citi pakalpojumi un papildpakalpojumi vides jomā

1. veidam

EU, izņemot EE, FI, RO: saistību nav, izņemot konsultāciju pakalpojumus.

EE, FI, RO: nav ierobežojumu.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

(CPC 94090)

7. FINANŠU PAKALPOJUMI

A.	Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

1. un 2. veidam

AT, BE, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, NL, PL, PT, RO, SK, SE, SI, UK: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz:

i)	jūras kuģniecību un komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību un

ii)	precēm starptautiskajā tranzītā.

AT: ir aizliegts reklamēt un sniegt starpniecības pakalpojumus tāda meitasuzņēmuma vārdā, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, vai tādas filiāles vārdā, kas neveic uzņēmējdarbību Austrijā (izņemot pārapdrošināšanu un retrocesiju). Obligātās gaisa pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, izņemot starptautisko komerciālo gaisa pārvadājumu apdrošināšanu, var sniegt vienīgi meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai filiāle, kas veic uzņēmējdarbību Austrijā.

DK: obligātās gaisa pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus var sniegt vienīgi sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Neviena persona vai sabiedrība (tostarp apdrošināšanas sabiedrības) darījumdarbības nolūkā Dānijā nedrīkst sniegt tiešas apdrošināšanas pakalpojumus personām, kuru dzīvesvieta ir Dānijā, attiecībā uz Dānijas kuģiem vai īpašumu Dānijā, izņemot tādas apdrošināšanas sabiedrības, kas licencētas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem vai ko licencējušas Dānijas kompetentās iestādes.

DE: obligātās gaisa pārvadājumu apdrošināšanas polises var izsniegt vienīgi meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai filiāle, kas veic uzņēmējdarbību Vācijā. Ja ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība ir nodibinājusi filiāli Vācijā, tad Vācijā apdrošināšanas līgumus attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem tā drīkst slēgt tikai ar filiāles, kas veic uzņēmējdarbību Vācijā, starpniecību.

FR: ar autopārvadājumiem saistīta riska apdrošināšanu var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

PL: saistību nav attiecībā uz pārapdrošināšanu un retrocesiju, izņemot preču apdrošināšanu starptautiskajā tirdzniecībā.

PT: gaisa un jūras pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, kas attiecas uz precēm, gaisa kuģiem, kuģu korpusiem un atbildību, var sniegt vienīgi sabiedrības, kuras veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā. Kā starpnieki šādos apdrošināšanas darījumos Portugālē drīkst darboties vienīgi personas vai sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā.

1. veidam

AT, BE, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, NL, PT, RO, SK, SE, SI, UK: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas starpniecības pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz:

i)	jūras kuģniecību un komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību un

ii)	precēm starptautiskajā tranzītā.

BG: saistību nav attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, izņemot ārvalstu piegādātāju sniegtos pakalpojumus ārvalstu personām Bulgārijas teritorijā. Pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, kas attiecas uz precēm, pašu transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz riskiem Bulgārijas Republikā, nevar tieši sniegt ārvalstu apdrošināšanas sabiedrības. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība var noslēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar filiāles starpniecību. Saistību nav attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un tamlīdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām.

CY, LV, MT: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz:

i)	Jūras kuģniecību un komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību un

ii)	precēm starptautiskajā tranzītā.

LT: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz:

i)	jūras kuģniecību un komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību un

ii)	precēm starptautiskajā tranzītā, izņemot attiecībā uz sauszemes pārvadājumiem, ja risks ir Lietuvā.

BG, LV, LT, PL: saistību nav attiecībā uz apdrošināšanas starpniecību.

ES: aktuāru pakalpojumiem piemēro dzīvesvietas prasību un trīs gadu pieredzi attiecīgajā jomā.

FI: tikai apdrošinātāji, kuru galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā vai kuru filiāle atrodas Somijā, var sniegt tiešās apdrošināšanas (tostarp līdzapdrošināšanas) pakalpojumus. Apdrošināšanas brokeri pakalpojumus var sniegt tikai tad, ja to pastāvīgā darījumu veikšanas vieta ir Eiropas Savienība.

HR: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas un tiešās apdrošināšanas starpniecības pakalpojumiem, izņemot

a)	dzīvības apdrošināšanas jomā: dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu ārvalstu personām, kas dzīvo Horvātijā;

b)	nedzīvības apdrošināšanas jomā: nedzīvības apdrošināšanas, izņemot autovadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, pakalpojumu sniegšanu ārvalstu personām, kas dzīvo Horvātijā;

c)	kuģniecības, aviācijas, pārvadājumu jomā.

HU: apdrošināšanas sabiedrības, kas neveic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, tiešās apdrošināšanas pakalpojumus Ungārijas teritorijā drīkst sniegt vienīgi ar Ungārijā reģistrētas filiāles starpniecību.

IT: saistību nav attiecībā uz aktuāra profesiju. Pārvadāto preču apdrošināšanu, transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz risku Itālijā var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Šī atruna neattiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem, kas ietver ievešanu Itālijā.

SE: tiešo apdrošināšanu var veikt tikai ar Zviedrijā atzīta apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, ja pakalpojuma sniedzējs ārvalstīs un Zviedrijas apdrošināšanas sabiedrība pieder vienai un tai pašai uzņēmumu grupai vai ja starp tām ir noslēgts savstarpējās sadarbības līgums.

2. veidam

AT, BE, BG, CZ, CY, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SE, SI, UK: saistību nav attiecībā uz starpniecību.

BG: attiecībā uz tiešo apdrošināšanu Bulgārijas fiziskās un juridiskās personas, kā arī ārvalstu personas, kas veic darījumus Bulgārijas Republikas teritorijā, attiecībā uz darbību Bulgārijā var slēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar tiem piegādātājiem, kuriem ir licence, lai veiktu apdrošināšanas darbību Bulgārijā. Apdrošināšanas atlīdzība, kas ir tādu līgumu rezultāts, izmaksājama Bulgārijā. Saistību nav attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un tamlīdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām.

HR: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas un tiešās apdrošināšanas starpniecības pakalpojumiem, izņemot

a)	dzīvības apdrošināšanas jomā: ārvalstu personu, kas dzīvo Horvātijā, tiesības iegūt dzīvības apdrošināšanu;

nedzīvības apdrošināšanas jomā:

i)	ārvalstu personu, kas dzīvo Horvātijā, tiesības iegūt nedzīvības apdrošināšanu, izņemot autovadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

ii)

personu vai īpašuma riska apdrošināšanu, kas nav pieejama Horvātijā; uzņēmumus, kas iegādājas apdrošināšanu ārvalstīs saistībā ar ieguldījumu darbībām ārvalstīs, tostarp šīm darbībām nepieciešamā aprīkojuma apdrošināšanu; ārvalstu aizdevumu nodrošināšanu (kolaterālo apdrošināšanu); personu un īpašuma apdrošināšanu pilnībā piederošiem uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kuri veic saimniecisko darbību ārvalstī, ja šī apdrošināšana ir saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību normām vai tā ir obligāta prasība, reģistrējot uzņēmumu; kuģus celtniecības vai pārbūves procesā, ja tas ir noteikts līgumā, kurš noslēgts ar klientu (pircēju) ārvalstīs;

c)	kuģniecības, aviācijas, pārvadājumu jomā.

IT: pārvadāto preču apdrošināšanu, transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz risku Itālijā var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Šī atruna neattiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem, kas ietver ievešanu Itālijā.

B.	Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

1. veidam

AT, BE, BG, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, NL, PL, PT, SK, SE, UK: saistību nav, izņemot attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu, finanšu datu apstrādi, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību.

BE: lai sniegtu konsultāciju pakalpojumus attiecībā uz ieguldījumiem, uzņēmumam jāveic uzņēmējdarbība Beļģijā.

BG: var piemērot ar telesakaru tīkla izmantošanu saistītus ierobežojumus un nosacījumus.

CY: saistību nav, izņemot attiecībā uz pārvedamo vērtspapīru tirdzniecību, finanšu informācijas sniegšanu, finanšu datu apstrādi, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību.

EE: lai pieņemtu noguldījumus, jāsaņem atļauja no Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādes un saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem jāreģistrē akciju sabiedrība, meitasuzņēmums vai filiāle.

Lai veiktu ieguldījumu fondu pārvaldības darbības, jādibina specializēta pārvaldes sabiedrība, un ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji var būt tikai sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Savienībā.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz aizdošanas darbībām, finanšu līzingu, maksājumu un naudas pārvedumu pakalpojumiem, garantijām un saistībām, starpniecību naudas tirgus darījumos, finanšu informācijas sniegšanu un pārsūtīšanu un konsultāciju un citiem finanšu pakalpojumiem, bet ne starpniecību.

LT: lai veiktu ieguldījumu fondu pārvaldības darbības, jādibina specializēta pārvaldes sabiedrība, un ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji var būt tikai sabiedrības, kurām Lietuvā ir juridiskā adrese vai filiāle.

IE: lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai konsultācijas par ieguldījumiem, vajadzīga vai nu I) atļauja darboties Īrijā, kas parasti nozīmē, ka subjektam jābūt dibinātam Īrijā vai tam jābūt personālsabiedrībai vai individuālajam uzņēmumam, un jebkurā gadījumā tā galvenajam birojam/juridiskajai adresei jābūt Īrijā (dažos gadījumos atļauja nav vajadzīga, piemēram, ja trešās valsts pakalpojumu sniedzējam nav komerciālas klātbūtnes Īrijā un ja pakalpojumu nesniedz privātpersonām), vai arī II) atļauja, kas izsniegta citā dalībvalstī, saskaņā ar Eiropas Savienības ieguldījumu pakalpojumu direktīvu.

IT: nav saistību attiecībā uz finanšu pakalpojumu pārdevējiem (promotori di servizi finanziari).

LV: saistību nav, izņemot attiecībā uz dalību visu veidu vērtspapīru emisijā, finanšu informācijas sniegšanu, finanšu datu apstrādi, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību.

LT: lai veiktu pensiju fondu pārvaldību, ir jānodrošina komerciāla klātbūtne.

MT: saistību nav, izņemot attiecībā uz noguldījumu pieņemšanu, visu veidu aizdošanas darbībām, finanšu informācijas sniegšanu, finanšu datu apstrādi, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību.

PL: attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu un pārsūtīšanu, finanšu datu apstrādi un ar to saistīto programmatūru: prasība izmantot publisko telesakaru tīklu vai cita atzīta operatora tīklu.

RO: saistību nav attiecībā uz finanšu līzingu, naudas tirgus instrumentu, ārvalstu valūtu, atvasinātu finanšu instrumentu, valūtas maiņas kursu un procentu likmju dokumentu, pārvedamo vērtspapīru un citu apgrozāmu instrumentu un finanšu aktīvu tirdzniecību, līdzdalību visu veidu vērtspapīru emisijā, aktīvu pārvaldību, finanšu līdzekļu norēķinu un mijieskaita pakalpojumiem. Maksājumu un naudas pārvedumu pakalpojumi ir atļauti tikai ar tādas bankas starpniecību, kas dibināta Rumānijā.

SI:

i)	dalība valsts obligāciju emisijās un pensiju fondu pārvaldībā: nav saistību.

ii)

visās pārējās apakšnozarēs, izņemot finanšu informācijas sniegšanu un pārsūtīšanu, kredītu pieņemšanu (visu veidu aizņēmumi), garantiju un saistību pieņemšanu no ārvalstu kredītiestādēm, ko veic vietējie tiesību subjekti un individuālie uzņēmēji, konsultācijas un citus finanšu palīgpakalpojumus: nav saistību. Slovēnijas Biržas locekļiem jābūt dibinātiem Slovēnijas Republikā vai jābūt ārvalstu ieguldījumu sabiedrību vai banku filiālēm.

2. veidam

BG: var piemērot ar telesakaru tīkla izmantošanu saistītus ierobežojumus un nosacījumus.

8. VESELĪBAS UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

A.	Slimnīcu pakalpojumi

1. veidam

(CPC 9311)

AT, BE, BG, DE, CY, CZ, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LT, MT, LU, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK, UK: nav saistību.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz telemedicīnu.

C.	Iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumi, kas nav slimnīcu pakalpojumi

2. veidam

(CPC 93193)

Nav ierobežojumu.

D.	Sociālie pakalpojumi

1. veidam

(CPC 933)

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, EL, FI, FR, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SE, SI, SK, UK: nav saistību.

2. veidam

BE: saistību nav attiecībā uz sociālās aprūpes pakalpojumiem, kas neietver pakalpojumus, ko sniedz rehabilitācijas iestādes, atpūtas nami un veco ļaužu pansionāti.

9. TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

A.	Viesnīcu, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi

1. veidam

(CPC 641, CPC 642 un CPC 643)

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav, izņemot attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumiem.

HR: nav saistību,

izņemot ēdināšanas pakalpojumus gaisa kuģos (28).

2. veidam

Nav ierobežojumu.

B.	Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi

1. veidam

BG, HU: nav saistību

(ietverot ceļojumu vadītāju pakalpojumus)

2. veidam

(CPC 7471)

Nav ierobežojumu.

C.	Tūrisma gidu pakalpojumi

1. veidam

(CPC 7472)

BG, CY, CZ, HU, IT, LT, MT, PL, SK, SI: nav saistību.

2. veidam

Nav ierobežojumu.

10. ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI

A.	Izklaides pakalpojumi (tostarp teātra, dzīvās mūzikas, cirka un diskotēku pakalpojumi)

1. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, UK: nav saistību

(CPC 9619)

2. veidam

CY, CZ, FI, HR, MT, PL, RO, SK, SI: nav saistību

BG: saistību nav, izņemot teātra producentu, dziedātāju grupu, ansambļu un orķestru izklaides pakalpojumus (CPC 96191), autoru, komponistu, tēlnieku, izklaides mākslinieku un citu individuālo mākslinieku pakalpojumus (CPC 96192) un teātra papildpakalpojumus (CPC 96193).

EE: saistību nav attiecībā uz citiem izklaides pakalpojumiem (CPC 96199), izņemot lielo kinoteātru pakalpojumus.

LT, LV: saistību nav, izņemot lielo kinoteātru darbības pakalpojumus (daļa no CPC 96199).

B.	Ziņu dienestu un preses aģentūru pakalpojumi

1. un 2. veidam

(CPC 962)

Nav ierobežojumu.

C.	Bibliotēkas, arhīvi, muzeji un citi kultūras pakalpojumi

1. veidam

(CPC 963)

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: nav saistību

2. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: nav saistību

D.	Sporta pakalpojumi

1. un 2. veidam

(CPC 9641)

AT: saistību nav attiecībā uz slēpošanas skolu un kalnu gidu pakalpojumiem.

BG, CZ, LV, MT, PL, RO, SK: nav saistību

1. veidam

CY, EE, HR: nav saistību

E.	Atpūtas parku un pludmaļu pakalpojumi

1. un 2. veidam

(CPC 96491)

Nav ierobežojumu.

11. PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

A.	Jūras pārvadājumi

1. un 2. veidam

a)	Starptautiskie pasažieru pārvadājumi

BG, CY, DE, EE, ES, FR, FI, EL, IT, LT, MT, PT, RO, SI, SE: lai varētu sniegt palīglīniju pārvadājumu pakalpojumus (feedering), ir jāsaņem atļauja.

(CPC 7211, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus (29)).

b)	starptautiskie kravas pārvadājumi

(CPC 7212, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus) (30).

B.	Pārvadājumi iekšzemes ūdensceļos

1. un 2. veidam

a)	Pasažieru pārvadājumi

EU: Tādu pasākumu, kuru pamatā ir jau noslēgti vai turpmāki nolīgumi par iekšzemes ūdensceļu pieejamību (tostarp nolīgumi, kas noslēgti pēc Reinas, Mainas un Donavas savienošanas), ietvaros konkrētas satiksmes tiesības rezervētas saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas attiecīgajās valstīs un attiecībā uz īpašumtiesībām atbilst valstspiederības kritērijiem. Manheimas Konvencijas par kuģošanu Reinā un Belgradas Konvencijas par navigāciju Donavā īstenošanas noteikumi.

(CPC 7221, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus30).

b)	Kravu pārvadājumi

AT: nepieciešama reģistrēta sabiedrība vai pastāvīga uzņēmējdarbība Austrijā.

(CPC 7222, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus).

BG, CY, EE, FI, HR, HU, LT, MT, RO, SE, SI: nav saistību

CZ, SK: nav saistību vienīgi attiecībā uz 1. veidu.

C.	Dzelzceļa pārvadājumi

1. veidam

a)	Pasažieru pārvadājumi

EU: nav saistību

(CPC 7111)

2. veidam

b)	Kravu pārvadājumi

Nav ierobežojumu.

(CPC 7112)

D.	Autopārvadājumi

1. veidam

a)	Pasažieru pārvadājumi

EU: nav saistību.

(CPC 7121 un CPC 7122)

2. veidam

b)	Kravu pārvadājumi

Nav ierobežojumu.

(CPC 7123, izņemot par saviem līdzekļiem veiktus pasta pārvadājumus (31))

E.	Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšana pa cauruļvadiem (32)

1. veidam

EU: nav saistību.

(CPC 7139)

2. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: nav saistību

12. PĀRVADĀJUMU PAPILDPAKALPOJUMI (33)

A.	Jūras pārvadājumu papildpakalpojumi

a)	Jūras kravu apstrādes pakalpojumi

1. veidam

b)	Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

EU: nav saistību attiecībā uz kravu apstrādes pakalpojumiem, stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem, muitošanas pakalpojumiem un konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumiem.

(daļa no CPC 742)

c)	Muitošanas pakalpojumi

AT, BG, CY, CZ, DE, EE, HU, LT, MT, PL, RO, SK, SI, SE: saistību nav attiecībā uz kuģu ar apkalpi nomu.

d)	Konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumi

e)	Jūras aģentūru pakalpojumi

BG: nav saistību.

f)	Jūras kravu pārvadājumu pakalpojumi

g)	Kuģu ar apkalpi noma

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav attiecībā uz glabāšanas un noliktavu pakalpojumiem.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumiem.

(CPC 7213)

h)	Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi

(CPC 7214)

i)	Jūras pārvadājumu atbalsta pakalpojumi

2. veidam

(daļa no CPC 745)

Nav ierobežojumu.

j)	Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi

(daļa no CPC 749)

B.	Pārvadājumu iekšzemes ūdensceļos papildpakalpojumi

a)	Kravu apstrādes pakalpojumi

1. un 2. veidam

(daļa no CPC 741)

b)	Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

(daļa no CPC 742)

c)	Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi

(daļa no CPC 748)

EU: Nav saistību attiecībā uz stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem, izņemot CZ, LV, SK 2. veidam, attiecībā uz ko: nav ierobežojumu.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumiem.

d)	Kuģu ar apkalpi noma

1. veidam

(CPC 7223)

AT, BG, CY, CZ, DE, EE, FI, HU, LV, LT, MT, RO, SK, SI, SE: saistību nav attiecībā uz kuģu ar apkalpi nomu.

e)	Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi

(CPC 7224)

f)	Pārvadājumu iekšzemes ūdensceļos atbalsta pakalpojumi

(daļa no CPC 745)

g)	Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi

(daļa no CPC 749)

C.	Dzelzceļa pārvadājumu papildpakalpojumi

a)	Kravu apstrādes pakalpojumi

1. veidam

(daļa no CPC 741)

EU: saistību nav attiecībā uz stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumiem.

b)	Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

2. veidam

(daļa no CPC 742)

Nav ierobežojumu.

c)	Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi

(daļa no CPC 748)

d)	Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi

(CPC 7113)

e)	Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbalsta pakalpojumi

(CPC 743)

f)	Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi

(daļa no CPC 749)

D.	Autopārvadājumu papildpakalpojumi

a)	Kravu apstrādes pakalpojumi

1. veidam

(daļa no CPC 741)

AT, BG, CY, CZ, EE, HU, LV, LT, MT, PL, RO, SK, SI, SE: saistību nav attiecībā uz komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju nomu.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumiem un citiem atbalsta pakalpojumiem un papildpakalpojumiem, kuriem jāsaņem atļauja.

b)	Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

(daļa no CPC 742)

2. veidam

c)	Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi

Nav ierobežojumu.

(daļa no CPC 748)

d)	Komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju noma

(CPC 7124)

e)	Autopārvadājumu atbalsta pakalpojumi

(CPC 744)

f)	Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi

(daļa no CPC 749)

D.	Gaisa pārvadājumu papildpakalpojumi

a)	Apkalpošana uz zemes (tostarp ēdināšanas pakalpojumi)

1. veidam

EU: saistību nav, izņemot attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumiem.

2. veidam

BG, CY, CZ, HR, HU, MT, PL, RO, SK, SI: nav saistību.

b)	Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

1. un 2. veidam

(daļa no CPC 742)

Nav ierobežojumu.

c)	Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi

1. un 2. veidam

(daļa no CPC 748)

Nav ierobežojumu.

d)	Gaisa kuģu ar apkalpi noma

1. un 2. veidam

(CPC 734)

EU: gaisa kuģiem, ko izmanto Savienības aviosabiedrības, jābūt reģistrētiem dalībvalstīs, kuras izsniegušas licenci aviosabiedrībām, vai citur Savienībā.

Lai reģistrētu gaisa kuģi, tā īpašniekam jābūt fiziskai personai, kas atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai juridiskai personai, kas atbilst konkrētiem kapitāla īpašumtiesību un kontroles kritērijiem.

Izņēmuma gadījumos ārvalstu aviosabiedrība drīkst iznomāt ārpus Eiropas Savienības reģistrētus gaisa kuģus Eiropas Savienības aviosabiedrībām, lai īpašos apstākļos apmierinātu Eiropas Savienības aviosabiedrību ārkārtas vajadzības, sezonas vajadzības vai ar darbības grūtību pārvarēšanu saistītas vajadzības, kuras nav iespējams samērīgi apmierināt, nomājot Eiropas Savienībā reģistrētus gaisa kuģus, ja Eiropas Savienības dalībvalsts, kas izsniegusi licenci Eiropas Savienības aviosabiedrībai, uz ierobežotu laiku dod attiecīgu atļauju.

e)	Tirdzniecība un tirgvedība

1. un 2. veidam

f)	Datorizētas rezervēšanas sistēmas (DRS)

EU: ja Eiropas Savienības aviosabiedrībām nav nodrošināts līdzvērtīgs režīms (34) tam, kādu Eiropas Savienībā nodrošina DRS pakalpojumu sniedzēji no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, vai ja Eiropas Savienības DRS pakalpojumu sniedzējiem netiek nodrošināts līdzvērtīgs režīms tam, kādu Eiropas Savienībā nodrošina aviosabiedrības no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, var veikt pasākumus, lai DRS pakalpojumu sniedzēji Eiropas Savienībā aviosabiedrībām no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības un aviosabiedrības Eiropas Savienībā DRS pakalpojumu sniedzējiem no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības attiecīgi nodrošinātu līdzvērtīgu režīmu.

g)	Lidostu apsaimniekošana

1. veidam

EU: nav saistību

2. veidam

Nav ierobežojumu.

E.	Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi (35)

1. veidam

a)	pa cauruļvadiem transportētu preču, kas nav degviela vai kurināmais, glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: nav saistību

(daļa no CPC 742)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

13. CITI PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

Kombinēto pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšana

BE, DE, DK, EL, ES, FI, FR, IE, IT, LU, NL, PT, UK: nav ierobežojumu, neskarot šajā saistību sarakstā iekļautos ierobežojumus, kas ietekmē jebkuru minēto pārvadājumu veidu.

AT, BG, CY, CZ, EE, HR, HU, LT, LV, MT, PL, RO, SE, SI, SK: nav saistību.

14. ENERGOPAKALPOJUMI

A.	Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi

1. un 2. veidam

(CPC 883) (36)

Nav ierobežojumu.

B.	Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem

1. veidam

(CPC 7131)

EU: nav saistību.

2. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: nav saistību

C.	Pa cauruļvadiem transportētas degvielas vai kurināmā uzglabāšanas un noliktavu pakalpojumi

1. veidam:

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: nav saistību

(daļa no CPC 742)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

D.	Cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecības pakalpojumi

1. veidam

EU: saistību nav attiecībā uz elektroenerģijas, tvaika un karstā ūdens vairumtirdzniecības pakalpojumiem.

(CPC 62271)

2. veidam

un elektroenerģijas, tvaika un karstā ūdens vairumtirdzniecības pakalpojumi

Nav ierobežojumu.

E.	Dzinēju degvielas mazumtirdzniecības pakalpojumi

1. veidam

(CPC 613)

EU: nav saistību

2. veidam

Nav ierobežojumu.

F.	Mazuta, balonu gāzes, akmeņogļu un malkas mazumtirdzniecības pakalpojumi

1. veidam

EU: saistību nav attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes (kas nav balonu gāze), tvaika un karstā ūdens mazumtirdzniecības pakalpojumiem.

(CPC 63297)

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, SK, UK: nav saistību attiecībā uz mazuta, balonu gāzes, akmeņogļu un malkas mazumtirdzniecības pakalpojumiem, izņemot pasūtīšanu pa pastu, attiecībā uz ko: nav ierobežojumu.

un elektroenerģijas, gāzes (kas nav balonu gāze), tvaika un karstā ūdens mazumtirdzniecības pakalpojumi

2. veidam

Nav ierobežojumu.

G.	Pakalpojumi, kas saistīti ar enerģijas sadali

1. veidam

EU: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus, attiecībā uz ko: nav ierobežojumu.

(CPC 887)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

15. PĀRĒJIE, CITUR NEIEKĻAUTIE PAKALPOJUMI

a)	Mazgāšanas, tīrīšanas un krāsošanas pakalpojumi

1. veidam

EU: nav saistību

(CPC 9701)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

b)	Frizieru pakalpojumi

1. veidam

(CPC 97021)

EU: nav saistību

2. veidam

Nav ierobežojumu.

c)	Skaistumkopšanas, manikīra un pedikīra pakalpojumi

1. veidam

EU: nav saistību

(CPC 97022)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

d)	Pārējie, citur neklasificētie skaistumkopšanas pakalpojumi

1. veidam

EU: nav saistību

(CPC 97029)

2. veidam

Nav ierobežojumu.

e)	Spa pakalpojumi un neārstnieciskās masāžas, ciktāl tās sniedz kā atpūtas un fiziskās labsajūtas pakalpojumus, nevis medicīnisku vai rehabilitācijas mērķu labad (37)

1. veidam

EU: nav saistību

2. veidam

(CPC 1.0. red. 1.0 97230)

Nav ierobežojumu.

g)	Telesakaru savienojuma pakalpojumi (CPC 7543)

1. un 2. veidam

Nav ierobežojumu.

(1) Ietver juridisko konsultāciju, juridiskās pārstāvības pakalpojumus, juridiskās arbitrāžas, samierināšanas/mediācijas pakalpojumus un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus. Juridisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai starptautisko publisko tiesību, Eiropas Savienības tiesību un jebkuras jurisdikcijas tiesību jomā, kurā pakalpojumu sniedzējs vai tā personāls ir pietiekami kvalificēts, lai praktizētu kā jurists, un līdzīgi kā uz citu pakalpojumu sniegšanu uz to attiecas dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas prasības un procedūras. Attiecībā uz juristiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomā, šīs prasības un procedūras inter alia var izpausties kā vietējā ētikas kodeksa ievērošana, izcelsmes valsts amata nosaukuma izmantošana (ja vien tas nav atzīts par līdzvērtīgu uzņēmējas valsts attiecīgajam amata nosaukumam), apdrošināšanas prasības, vienkārša reģistrācija uzņēmējas valsts advokatūrā vai vienkāršota pielaide uzņēmējas valsts advokatūrai, nokārtojot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un reģistrējot privāto vai juridisko adresi uzņēmējā valstī. Juridiskos pakalpojumus Eiropas Savienības tiesību jomā parasti sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide kādas Eiropas Savienības dalībvalsts advokatūrā un kurš darbojas individuāli, bet juridiskos pakalpojumus dalībvalsts tiesību jomā sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts advokatūrai un kurš darbojas individuāli. Tāpēc, lai nodrošinātu pārstāvību Eiropas Savienības tiesās un citās kompetentajās iestādēs, var būt nepieciešama pilnīga pielaide advokatūrai attiecīgajā dalībvalstī, jo pārstāvība saistīta ar Eiropas Savienības un valsts procesuālo tiesību praktizēšanu. Tomēr dažās dalībvalstīs ārvalstu juristiem, kuri nav pilnībā uzņemti advokatūrā, tiesvedībā civillietās ir atļauts pārstāvēt pusi, kura ir tās valsts valstspiederīgais, kurā jurists ir tiesīgs praktizēt.

(2) Neietver juridisko konsultāciju un juridiskās pārstāvības pakalpojumus nodokļu jautājumos, kas ietverti 1. sadaļas A nodaļas a) grupā. Juridiskie pakalpojumi.

(3) Uz zāļu piegādi plašai sabiedrībai, kā arī uz citu pakalpojumu sniegšanu attiecas dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas un kvalifikācijas prasības un procedūras. Parasti šāda darbība ir atļauta vienīgi farmaceitiem. Dažās dalībvalstīs ir noteikts, ka vienīgi recepšu zāles drīkst piegādāt farmaceiti.

(4) Daļa no CPC 85201, kas ir atrodama 1. sadaļas A. nodaļas h) grupā. Ārstu un zobārstu pakalpojumi.

(5) Šis pakalpojums attiecas uz nekustamā īpašuma aģenta profesiju un neietekmē tiesības un/vai ierobežojumus, kuri noteikti fiziskām un juridiskām personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu.

(6) Pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, CPC 8867 un CPC 8868) ir atrodami 1. sadaļas F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.

(7) Neietver poligrāfijas pakalpojumus, kas ir pieskaitāmi pie CPC 88442 un atrodami 1. sadaļas F. nodaļas p) grupā.

(8) Termins “pasta sūtījums” attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš publisks vai privāts saimnieciskās darbības veicējs.

(9) Termins “apstrāde” attiecas uz muitošanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.

(10) Piemēram, vēstules, pastkartes

(11) Tostarp grāmatas, katalogi

(12) Žurnāli, laikraksti, periodiskie izdevumi

(13) Attiecībā uz i)–iv) apakšnozari var tikt pieprasīta atsevišķa licence, ar ko uzliek konkrētus universālā pakalpojuma pienākumus un/vai paredz finanšu ieguldījumu kompensāciju fondā.

(14) Eksprespiegādes pakalpojumi papildus ātrākai piegādei un lielākai drošībai var ietvert tādus vērtību pievienojošus elementus kā pieņemšana/paņemšana mītnes vietā, personīga piegāde adresātam, sūtījuma gaitas uzraudzība un kontrole, iespēja mainīt piegādes vietu un adresātu, sūtījumam esot ceļā, saņemšanas apstiprinājums.

(15) Līdzekļu nodrošinājums, tostarp trešo personu nodrošinātas ad hoc telpas un piegāde, kas sniedz iespēju veikt pašpiegādi ar sūtījumu savstarpēju apmaiņu starp šā pakalpojuma veida izmantotājiem. Termins “pasta sūtījums” attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš publisks vai privāts saimnieciskās darbības veicējs.

(16) “Korespondences sūtījumi” ir rakstveida paziņojumi uz jebkāda veida fiziska nesēja, ko transportē un nogādā uz adresi, kuru sūtītājs norādījis uz sūtījuma vai tā iesaiņojuma. Grāmatas, katalogus, laikrakstus un periodiku neuzskata par korespondences sūtījumiem.

(17) Pasta pārvadāšana par saviem līdzekļiem, izmantojot jebkuru sauszemes transporta veidu.

(18) Pasta pārvadāšana par saviem līdzekļiem, izmantojot gaisa pārvadājumus.

(19) Šajos pakalpojumos nav iekļauta tiešsaistē pieejamā informācija un/vai datu apstrāde (tostarp darījumu apstrāde) (daļa no CPC 843), kas ir atrodama 1. sadaļas B. nodaļā Datorpakalpojumi.

(20) Apraide ir nepārtraukta raidīšanas ķēde, kas nepieciešama, lai TV un radio programmu signālu pārraidītu plašai sabiedrībai, bet tā neattiecas uz savienojumiem starp operatoriem.

(21) Šie pakalpojumi ietver telesakaru pakalpojumu, ko veido radio un televīzijas pārraide un uztveršana ar satelītantenu palīdzību (nepārtraukta raidīšanas ķēde, izmantojot satelītantenu, kas nepieciešama TV un radioprogrammu signālu pārraidei plašai sabiedrībai). Tas ietver arī satelītpakalpojumu izmantošanas tirdzniecību, bet neietver televīzijas programmu paku pārdošanu mājsaimniecībām.

(22) Šie pakalpojumi, kas ietver CPC 62271, ir atrodami 18. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” D nodaļā.

(23) Neietver apkopes un remonta pakalpojumus, kas ir atrodami 1. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” B. nodaļā un F. nodaļas l) grupā.

(24) Farmaceitisko, medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecības pakalpojumi ir atrodami 1. sadaļas A. nodaļas “PROFESIONĀLIE PAKALPOJUMI” k) grupā.

(25) Atbilst ar sadzīves notekūdeņiem saistītiem pakalpojumiem.

(26) Atbilst izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumiem.

(27) Atbilst daļai no dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumiem.

(28) Ēdināšanas pakalpojumi gaisa kuģos ir atrodami 12. sadaļas “PĀRVADĀJUMU PALĪGPAKALPOJUMI” D nodaļas a) grupā “Kravu apkalpošanas uz zemes pakalpojumi”.

(29) Neierobežojot to pasākumu klāstu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, šis saraksts neietver valsts kabotāžas pārvadājumus, attiecībā uz kuriem pieņem, ka tie ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Eiropas Savienības dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu tai pašā dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts ANO Jūras tiesību konvencijā, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tai pašā ostā vai punktā, kurš atrodas Eiropas Savienības dalībvalstī.

(30) Ietver palīglīniju pārvadājumu pakalpojumus (feedering) un iekārtu pārvietošanu, ko bez atlīdzības veic starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji starp vienā un tai pašā valstī esošām ostām.

(31) Daļa no CPC 71235, kas ir atrodami 2. sadaļas “SAKARU PAKALPOJUMI” A. nodaļā. Pasta un kurjera pakalpojumi.

(32) Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem ir atrodama 13. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” B. nodaļā.

(33) Neietver pārvadājumu aprīkojuma apkopes un remonta pakalpojumus, kas atrodami 1. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.

(34) “Līdzvērtīgs režīms” ir tāds apkalpošanas režīms, kas nodrošina nediskriminējošu attieksmi pret Savienības aviosabiedrībām un Savienības DRS pakalpojumu sniedzējiem.

(35) Degvielas vai kurināmā transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi ir atrodami 13. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” C nodaļā.

(36) Aptver šādus par atlīdzību vai uz līguma pamata sniegtus pakalpojumus: ar ieguves rūpniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi, objekta sagatavošanas, platformas uzstādīšanas, urbšanas, urbšanas kaltu pakalpojumi, cauruļu un nosedzošo cauruļu pakalpojumi, dubļu apstrāde un nodrošināšana, cietās fāzes satura kontrole, ķeršanas un lejupejošo urbumu īpašās darbības, urbuma vietas ģeoloģiskā izpēte un urbuma kontrole, urbuma serdes izvilkšana, urbuma pārbaude, sakaru līniju pakalpojumi, urbuma noslēgšanas šķīdumu piegāde un izmantošana, urbuma noslēgšanas ierīču piegāde un uzstādīšana, cementēšana (sūknēšana zem spiediena), ieguves intensificēšanas pakalpojumi, (slāņa pārraušana, apstrāde ar skābi un sūknēšana zem spiediena), urbumu kapitālais remonts un labošanas pakalpojumi, urbumu hermetizācija un likvidācija.

(37) Ārstnieciskās masāžas un termālo ūdeņu ārstniecības pakalpojumi atrodami 1. sadaļas A nodaļas h) grupā “Medicīnas pakalpojumi”, 1. sadaļas A nodaļas j) 2 grupā “Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi un Veselības pakalpojumi” (8.A un 8.C).

XXVII-C PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ VADOŠAJIEM DARBINIEKIEM, STAŽIERIEM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU UN TIRDZNIECĪBAS PĀRSTĀVJIEM (SAVIENĪBA)

Turpmāk iekļautās atrunas norāda saimnieciskās darbības, kas ir liberalizētas atbilstoši šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbība, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļai un uz ko attiecas ierobežojumi attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem un stažieriem ar augstāko izglītību saskaņā ar šā nolīguma 215. pantu un uz tirdzniecības pārstāvjiem saskaņā ar 216. pantu. Turpmākajā sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	pirmajā slejā ir norādīta nozare vai apakšnozare, uz kuru attiecas ierobežojumi, un

b)	otrajā slejā ir aprakstīti piemērojamie ierobežojumi.

Savienība neuzņemas nekādas saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem tādu saimniecisko darbību ietvaros, kas nav liberalizētas (kurās joprojām nav saistību) saskaņā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbība, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļu.

Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:

a)	ar CPC apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov, 1991. g., un

b)	ar CPC 1.0. red. apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC 1.0. red., 1998. g.

3.	Saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību, tirdzniecības pārstāvjiem nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties vai klātbūtnes rezultātā tiek traucēts vai kā citādi ietekmēts darbinieku un vadības strīda vai sarunu rezultāts.

Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 215. un 216. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi) jebkurā gadījumā attiecas uz Moldovas Republikas vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā.

5.	Turpina piemērot visas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem.

6.	Saskaņā ar šā nolīguma 202. panta 3. punktu turpmākajā sarakstā nav iekļauti pasākumi attiecībā uz puses piešķirtām subsīdijām.

7.	Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu un ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu, kā aprakstīts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbību.

8.	Nozarēs, kurās jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, galvenais kritērijs būs attiecīgā tirgus stāvokļa novērtējums dalībvalstī vai reģionā, kurā paredzēts sniegt pakalpojumu, tostarp attiecībā uz esošo pakalpojumu sniedzēju skaitu un ietekmi uz tiem.

9.	Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

VISAS NOZARES

Uzņēmuma pārcelto darbinieku daudzums

BG: uzņēmuma pārcelto darbinieku skaits nepārsniedz 10 % no gada vidējā to Eiropas Savienības pilsoņu skaita, kurus nodarbina attiecīgā Bulgārijas juridiskā persona. Ja tajā nodarbināti mazāk par 100 cilvēkiem, uzņēmuma pārcelto darbinieku skaits pēc atļaujas saņemšanas drīkst pārsniegt 10 % no kopējā darbinieku skaita.

HU: saistību nav attiecībā uz tādu fizisku personu, kas ir bijusi Moldovas Republikas juridiskās personas partneris.

VISAS NOZARES

Stažieri ar augstāko izglītību

AT, CZ, DE, ES, FR, HU: apmācībai jābūt saistītai ar saņemto akadēmisko grādu.

BG, HU: attiecībā uz stažieriem ar augstāko izglītību (1) jāveic ekonomisko vajadzību pārbaudes.

VISAS NOZARES

Izpilddirektori un revidenti

AT: juridisko personu filiāļu izpilddirektoru dzīvesvietai jābūt Austrijā; juridisko personu vai filiāļu atbildīgajām fiziskajām personām saskaņā ar Austrijas Likumu par tirdzniecību (Austrian Trade Act) jābūt Austrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

FI: ārvalstniekam, kurš nodarbojas ar tirdzniecību kā privātais uzņēmējs, vajadzīga tirdzniecības atļauja, un viņam pastāvīgi jādzīvo EEZ. Visās nozarēs izpilddirektoram piemēro prasību par dzīvesvietu EEZ. Tomēr konkrētām sabiedrībām var tikt piemērots atbrīvojums no šāda nosacījuma.

FR: rūpnieciskas, saimnieciskas vai ar amatnieka darbības jomā izpilddirektoram, kam nav uzturēšanās atļaujas, vajadzīga īpaša atļauja.

RO: Vairākumam komercsabiedrību revidentu, kā arī viņu vietnieku jābūt Rumānijas pilsoņiem.

SE: juridiskas personas vai filiāles izpilddirektoram jādzīvo Zviedrijā.

VISAS NOZARES

Atzīšana

EU: Eiropas Savienības direktīvas par diplomu savstarpēju atzīšanu attiecas tikai uz Eiropas Savienības pilsoņiem. Tiesības sniegt regulētus profesionālos pakalpojumus vienā dalībvalstī nepiešķir tiesības tos sniegt citā dalībvalstī (2).

6.	DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A.	Profesionālie pakalpojumi

Juridiskie pakalpojumi

(CPC 861) (3)

(izņemot juridisko konsultāciju un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus, ko sniedz juridiskās jomas speciālisti, kuriem uzticēti publiski pienākumi, piemēram, notāri, tiesu izpildītāji (huissiers de justice) vai citi ierēdņi (officiers publics et ministériels))

AT, CY, ES, EL, LT, MT, RO, SK: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas vajadzīga, lai praktizētu iekšzemes (Eiropas Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, attiecas valstspiederības nosacījums. Attiecībā uz Spāniju kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumu.

BE, FI: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama juridiskās pārstāvības pakalpojumu sniegšanai, attiecas valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība. Beļģijā kvotas attiecas uz pārstāvību kasācijas tiesā (Cour de cassation) visās lietās, izņemot krimināllietas.

BG: Moldovas Republikas juristi juridiskās pārstāvības pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi Moldovas Republikas valstspiederīgajam, ievērojot savstarpības principu un sadarbojoties ar Bulgārijas juristu. Lai sniegtu juridiskās mediācijas pakalpojumus, ir jāizpilda prasība par pastāvīgo dzīvesvietu.

FR: juristi var praktizēt ar nosaukumu avocat auprès de la Cour de Cassation un avocat auprès du Conseil d'Etat atbilstoši kvotām, ievērojot valstspiederības nosacījumu.

HR: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama juridiskās pārstāvības pakalpojumu sniegšanai, attiecas valstspiederības nosacījums (Horvātijas pilsonība vai citas dalībvalsts pilsonība).

HU: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai attiecas valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība. Ārvalstu juristi juridisko darbību jomā drīkst sniegt tikai juridiskās konsultācijas, tam jānotiek, pamatojoties uz sadarbības līgumu, kas noslēgts ar Ungārijas advokātu vai juridisko biroju.

LV: valstspiederības prasība zvērinātiem advokātiem, kuriem ir tiesības veikt juridisko pārstāvību kriminālprocesā.

LU: valstspiederības nosacījums, lai sniegtu juridiskos pakalpojumus Luksemburgas un Eiropas Savienības tiesību jomā.

SE: uz pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama vienīgi Zviedrijas nosaukuma advokat izmantošanai, ir attiecināma dzīvesvietas prasība.

1.	Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumi (CPC 86212, kas nav “revīzijas pakalpojumi”, CPC 86213, CPC 86219 un CPC 86220)

FR: uzskaites un grāmatvedības pakalpojumus drīkst sniegt ar noteikumu, ka saņemts ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministra lēmums, saskaņojot to ar ārlietu ministru. Prasība par dzīvesvietu ne ilgāk kā 5 gadus.

IT: dzīvesvietas prasība.

2.	Revīzijas pakalpojumi (CPC 86211 un CPC 86212, izņemot grāmatvedības pakalpojumus)

DK: dzīvesvietas prasība.

ES: valstspiederības nosacījums zvērinātiem revidentiem un tādu uzņēmumu izpilddirektoriem, direktoriem un partneriem, uz kuriem neattiecas EEK 8. direktīva par uzņēmējdarbības tiesībām.

FI: dzīvesvietas prasība vismaz vienam revidentam Somijas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību.

EL: uz zvērinātajiem revidentiem attiecas valstspiederības nosacījums.

HR: revīzijas pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi sertificēti revidenti, kam ir Horvātijas revidentu palātas oficiāli atzīta licence.

IT: dzīvesvietas prasība individuālajiem revidentiem.

SE: konkrētiem tiesību subjektiem, inter alia visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, likumīgus revīzijas pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi Zviedrijā atzīti revidenti. Atzīšanas nolūkiem ir jāizpilda dzīvesvietas prasība.

c)	Nodokļu konsultāciju pakalpojumi (CPC 863) (4)

AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs.

BG, SI: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem.

HU: dzīvesvietas prasība.

d)	Arhitektu pakalpojumi un

e)	Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi (CPC 8671 un CPC 8674)

EE: vismaz vienai atbildīgajai personai (projekta vadītājam vai konsultantam) jābūt Igaunijas iedzīvotājam.

BG: ārvalstu speciālistiem jābūt vismaz 2 gadu pieredzei būvniecības jomā. Valstspiederības nosacījums pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu jomā.

EL, HU, IT: dzīvesvietas prasība.

SK: dalība attiecīgajā profesionālajā palātā ir obligāta; dalība attiecīgās ārvalstu iestādes var tikt atzīta. Piemēro prasību par dzīvesvietu, bet iespējami izņēmumi no šīs prasības.

f)	Inženiertehniskie pakalpojumi un

g)	Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 8672 un CPC 8673)

EE: vismaz vienai atbildīgajai personai (projekta vadītājam vai konsultantam) jābūt Igaunijas iedzīvotājam.

BG: ārvalstu speciālistiem jābūt vismaz 2 gadu pieredzei būvniecības jomā.

HR, IT, SK: dzīvesvietas prasība.

EL, HU: dzīvesvietas prasība (attiecībā uz CPC 8673 dzīvesvietas prasība attiecas vienīgi uz stažieriem ar augstāko izglītību).

h)	medicīnas (tostarp psihologu) un zobārstniecības pakalpojumi (CPC 9312 un daļa no CPC 85201)

CZ, IT, SK: dzīvesvietas prasība.

CZ, RO, SK: ārvalstu fiziskajām personām jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

BE, LU: ārvalstu fiziskajām personām, kuras vēlas kļūt par stažieriem ar augstāko izglītību, jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

BG, MT: valstspiederības nosacījums.

DK: ierobežotu atļauju pildīt noteiktu uzdevumu var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz 18 mēnešus, un tās saņemšanai piemēro dzīvesvietas prasību.

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr piekļuve iespējama atbilstoši ikgadējām kvotām.

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.

LV: lai ārvalstnieki varētu strādāt mediķa profesijā, jāsaņem vietējās veselības pārvaldības iestāžu atļauja, kuras pamatā ir konkrētā reģiona ekonomisko vajadzību izpēte attiecībā uz ārstiem un zobārstiem.

PL: lai ārvalstnieki varētu strādāt mediķa profesijā, jāsaņem atļauja. Ārvalstu ārstiem ir ierobežotas tiesības tikt ieceltiem amatos profesionālajās kamerās.

PT: dzīvesvietas prasība psihologiem.

i)	Veterinārie pakalpojumi (CPC 932)

BG, DE, EL, FR, HR, HU: valstspiederības nosacījums.

CZ un SK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība.

IT: dzīvesvietas prasība.

PL: valstspiederības prasība. Ārvalstu personas var pieteikties, lai saņemtu atļauju praktizēt.

1.	Vecmāšu pakalpojumi (daļa no CPC 93191)

AT: attiecīgā persona var izveidot profesionālo praksi Austrijā, ja tā vismaz trīs gadus pirms tam ir strādājusi attiecīgajā profesijā.

BE, LU: ārvalstu fiziskajām personām, kuras vēlas kļūt par stažieri ar augstāko izglītību, jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

CY, EE, RO, SK: ārvalstu fiziskajām personām jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr piekļuve iespējama atbilstoši ikgadējām kvotām.

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.

HU: nav saistību.

IT: dzīvesvietas prasība.

LV: ja ir atbilstošas ekonomiskās vajadzības, ko nosaka vietējās veselības pārvaldības iestādes, pamatojoties uz kopējo vecmāšu skaitu konkrētajā reģionā.

PL: valstspiederības nosacījums. Ārvalstu personas var pieteikties, lai saņemtu atļauju praktizēt.

2.	Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi (daļa no CPC 93191)

AT: ārvalstu pakalpojumu sniedzēji var darboties vienīgi šādās profesijās: medmāsas, fizioterapeiti, arodslimību ārsti, logopēdi, dietologi un uztura speciālisti. Konkrēta persona var izveidot profesionālo praksi Austrijā, ja tā vismaz trīs gadus pirms tam ir strādājusi attiecīgajā profesijā.

BE, FR, LU: ārvalstu fiziskajām personām, kuras vēlas kļūt par stažieri ar augstāko izglītību, jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

CY, CZ, EE, RO, SK: ārvalstu fiziskajām personām jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.

HU: valstspiederības nosacījums.

DK: ierobežotu atļauju pildīt noteiktu uzdevumu var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz 18 mēnešus, un tās saņemšanai piemēro dzīvesvietas prasību.

CY, CZ, EL, IT: ir jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude: lēmumu pieņem, pamatojoties uz brīvo darba vietu skaitu reģionā un darbaspēka nepietiekamību.

LV: ja ir atbilstošas ekonomiskās vajadzības, vietējās veselības pārvaldības iestādes dod atļauju, pamatojoties uz medmāsu kopējo skaitu konkrētajā reģionā.

k)	zāļu mazumtirdzniecība un medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība (CPC 63211) un citi farmaceitu (5) sniegtie pakalpojumi

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr, ņemot vērā noteiktās kvotas, Moldovas Republikas valstspiederīgajiem ir iespēja sniegt šos pakalpojumus, ja pakalpojuma sniedzējam ir Francijā izsniegts farmaceita diploms.

DE, EL, SK: valstspiederības nosacījums.

HU: valstspiederības nosacījums, izņemot attiecībā uz zāļu mazumtirdzniecību un medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecību (CPC 63211)

IT, PT: dzīvesvietas prasība.

D.	Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi (6)

a)	Saistībā ar savu vai nomātu īpašumu (CPC 821)

FR, HU, IT, PT: dzīvesvietas prasība.

LV, MT, SI: valstspiederības nosacījums.

b)	Par atlīdzību vai uz līguma pamata (CPC 822)

DK: dzīvesvietas prasība, ja vien to nav atcēlusi Dānijas Uzņēmumu iestāde.

FR, HU, IT, PT: dzīvesvietas prasība.

LV, MT, SI: valstspiederības nosacījums.

E.	Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

e)	attiecībā uz individuālās lietošanas priekšmetiem un mājsaimniecības piederumiem (CPC 832)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

f)	Telesakaru iekārtu noma (CPC 7541)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

F.	Citi darījumdarbības pakalpojumi

e)	Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi (CPC 8676)

IT, PT: dzīvesvietas prasība biologiem un ķīmiķiem analītiķiem.

f)	ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi (daļa no CPC 881)

IT: dzīvesvietas prasība attiecībā uz agronomiem un periti agrari.

2.	Drošības pakalpojumi (CPC 87302, CPC 87303, CPC 87304 un CPC 87305)

BE: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadošajam personālam.

BG, CY, CZ, EE, LV, LT, MT, PL, RO, SI, SK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība.

DK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadītājiem un lidostu apsardzes pakalpojumu sniedzējiem.

ES, PT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz specializēto personālu.

FR: valstspiederības nosacījums attiecībā uz izpilddirektoriem un direktoriem.

IT: Itālijas valstspiederības vai Eiropas Savienības pilsonības nosacījums un dzīvesvietas prasība, lai saņemtu atļauju, kas nepieciešama apsardzes pakalpojumu sniegšanai un materiālo vērtību transportēšanai.

k)	saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi (CPC 8675)

BG: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem.

DE: valstspiederības nosacījums attiecībā uz valsts ieceltiem mērniekiem.

FR: valstspiederības nosacījums attiecībā uz mērniecības darbību veikšanu, kas saistītas ar īpašumtiesību noteikšanu un zemes tiesībām.

IT, PT: dzīvesvietas prasība.

1.	Kuģu apkope un remonts (daļa no CPC 8868)

MT: valstspiederības nosacījums.

2.	Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (daļa no CPC 8868)

LV: valstspiederības nosacījums.

3.	Mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, daļa no CPC 8867 un daļa no CPC 8868)

EU: mehānisko transportlīdzekļu, motociklu un sniega motociklu apkopes un remonta jomā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību attiecas valstspiederības nosacījums.

5.	Metālizstrādājumu, (ar biroju nesaistītu) mehānismu, (ar pārvadājumiem un biroju nesaistītu) iekārtu un individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu apkopes un remonta pakalpojumi (7) (CPC 633, CPC 7545, CPC 8861, CPC 8862, CPC 8864, CPC 8865 un CPC 8866)

EU: valstspiederības nosacījums speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību, izņemot:

BE, DE, DK, ES, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SE, UK attiecībā uz CPC 633, 8861, 8866;

BG attiecībā uz individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta pakalpojumiem (izņemot juvelierizstrādājumus): CPC 63301, 63302, daļa no 63303, 63304, 63309;

AT attiecībā uz CPC 633, 8861-8866;

EE, FI, LV, LT attiecībā uz CPC 633, 8861-8866;

CZ, SK attiecībā uz CPC 633, 8861-8865; un

SI attiecībā uz CPC 633, CPC 8866.

m)	Ēku tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumi (CPC 874)

CY, EE, HR, MT, PL, RO, SI: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem.

n)	Fotopakalpojumi (CPC 875)

HR, LV: valstspiederības nosacījums specializēto fotouzņēmumu pakalpojumu sniedzējiem.

PL: valstspiederības nosacījums no gaisa uzņemtu fotopakalpojumu sniegšanai.

p)	Izdevējdarbība un poligrāfija (CPC 88442)

HR: dzīvesvietas prasība izdevējiem.

SE: dzīvesvietas prasība izdevējiem un izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrību īpašniekiem.

IT: Izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrības īpašniekiem un izdevējiem jābūt dalībvalsts pilsoņiem.

q)	Pasākumu rīkošanas pakalpojumi (daļa no CPC 87909)

SI: valstspiederības nosacījums.

1.	Rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi (CPC 87905)

FI: dzīvesvietas prasība sertificētiem tulkotājiem.

DK: dzīvesvietas prasība pilnvarotiem valsts iestāžu tulkotājiem un tulkiem, ja vien Dānijas Uzņēmumu iestāde nepieļauj atkāpi.

3.	Parādu piedziņas aģentūru pakalpojumi (CPC 87902)

BE, EL: valstspiederības nosacījums.

IT: nav saistību.

4.	Kredītinformācijas pakalpojumi (CPC 87901)

BE, EL: valstspiederības nosacījums.

IT: nav saistību.

5.	Pavairošanas pakalpojumi (CPC 87904) (8)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

8.	BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI (CPC 511, CPC 512, CPC 513, CPC 514, CPC 515, CPC 516, CPC 517 un CPC 518)

BG: ārvalstu speciālistiem jābūt vismaz 2 gadu pieredzei būvniecības jomā.

9.	IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI (izņemot ieroču, munīcijas un cita militārā aprīkojuma izplatīšanu)

C.	Mazumtirdzniecības pakalpojumi (9)

c)	Pārtikas preču mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 631)

FR: valstspiederības nosacījums attiecībā uz tabakas mazumtirgotājiem (tobacconists) (t. i., tabakas veikalu pārdevējiem (buraliste)).

10.	IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI (tikai privāti finansētie pakalpojumi)

A.	Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi (CPC 921)

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr Moldovas Republikas valstspiederīgie var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam.

IT: valstspiederības nosacījums pakalpojumu sniedzējiem, kas pilnvaroti izsniegt valsts atzītus diplomus.

EL: valstspiederības nosacījums pedagogiem.

B.	Vidējās izglītības pakalpojumi (CPC 922)

IT: valstspiederības nosacījums pakalpojumu sniedzējiem, kas pilnvaroti izsniegt valsts atzītus diplomus.

EL: valstspiederības nosacījums pedagogiem.

LV: valstspiederības nosacījums attiecībā uz tehniskās izglītības un profesionālās izglītības pamatsskolu un vidusskolu pakalpojumiem audzēkņiem – invalīdiem (CPC 9224).

C.	Augstākās izglītības pakalpojumi (CPC 923)

CZ, SK: valstspiederības nosacījums attiecībā uz augstākās izglītības pakalpojumiem, izņemot tehniskās un profesionālās augstākās izglītības pakalpojumus (CPC 92310).

IT: valstspiederības nosacījums pakalpojumu sniedzējiem, kas pilnvaroti izsniegt valsts atzītus diplomus.

DK: valstspiederības nosacījums pasniedzējiem.

12.	FINANŠU PAKALPOJUMI

A.	Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

AT: filiāles vadībā jābūt vismaz divām fiziskām personām, kuru dzīvesvieta ir Austrijā.

EE: Attiecībā uz tiešo apdrošināšanu apdrošināšanas akciju sabiedrības ar Moldovas Republikas fiziskas vai juridiskas personas līdzdalību kapitālā vadības grupā var iekļaut Moldovas Republikas valstspiederīgos tikai proporcionāli Moldovas Republikas fiziskas vai juridiskas persdonas līdzdalībai, bet to skaits nedrīkst pārsniegt pusi no vadības grupas locekļiem. Meitasuzņēmuma vai neatkarīgās sabiedrības vadītājam jābūt Igaunijas pastāvīgajam iedzīvotājam.

ES: dzīvesvietas prasība attiecībā uz aktuāra profesiju (vai divu gadu pieredzes nosacījums).

FI: apdrošināšanas sabiedrības izpilddirektora un vismaz viena revidenta dzīvesvietai jābūt Eiropas Savienībā, ja vien kompetentās iestādes nav piešķīrušas atbrīvojumu. Moldovas Republikas apdrošināšanas sabiedrības atbildīgā pārstāvja dzīvesvietai jābūt Somijā; šī prasība nav jāievēro, ja sabiedrības galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā.

HR: dzīvesvietas prasība.

IT: dzīvesvietas prasība attiecībā uz aktuāra profesiju.

B.	Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

BG: izpilddirektora un vadības pārstāvja pastāvīgajai dzīvesvietai jābūt Bulgārijā.

FI: kredītiestādes izpilddirektora un vismaz viena revidenta dzīvesvieta ir Eiropas Savienībā, ja vien Finanšu uzraudzības iestāde nav piešķīrusi atbrīvojumu.

HR: dzīvesvietas prasība. Valde kredītiestādes darījumus vada Horvātijas Republikas teritorijā. Vismaz vienam valdes loceklim jāpārvalda horvātu valoda.

IT: uz finanšu pakalpojumu pārdevējiem (Promotori di servizi finanziari) attiecas nosacījums par dzīvesvietu Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.

LT: Vismaz vienam no bankas vadītājiem pastāvīgi jādzīvo Lietuvas Republikā.

PL: valstspiederības nosacījums attiecībā uz vismaz vienu bankas vadošo darbinieku.

13.	VESELĪBAS UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI (tikai privāti finansētie pakalpojumi)

A.	Slimnīcu pakalpojumi (CPC 9311)

B.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi (CPC 93192)

C.	Iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumi, kas nav slimnīcu pakalpojumi (CPC 93193)

E.	Sociālie pakalpojumi (CPC 933)

FR: vadības funkciju veikšanai nepieciešama atļauja. Piešķirot atļaujas, tiek ņemta vērā vietējo vadītāju pieejamība.

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.

LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz ārstu, zobārstu, vecmāšu, medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumiem.

PL: lai ārvalstnieki varētu strādāt mediķa profesijā, jāsaņem atļauja. Ārvalstu ārstiem ir ierobežotas tiesības tikt ieceltiem amatos profesionālajās kamerās.

14.	TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

A.	Viesnīcu, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi (CPC 641, CPC 642 un CPC 643) izņemot ēdināšanas pakalpojumus gaisa kuģos (10).

BG: gadījumos, kad publiskā (valsts un/vai pašvaldību) pašu kapitāla daļa Bulgārijas sabiedrībā pārsniedz 50 %, ārvalstu vadītāju skaits nedrīkst pārsniegt to vadītāju skaitu, kas ir Bulgārijas pilsoņi.

HR: valstspiederības prasība attiecībā uz viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem mājsaimniecībās un lauku saimniecībās.

B.	Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi (ietverot ceļojumu vadītāju pakalpojumus) (CPC 7471)

HR: tūrisma ministrijas atļauja biroja vadītāja amata veikšanai.

C.	Tūrisma gidu pakalpojumi (CPC 7472)

BG, CY, ES, FR, EL, HR, HU, LT, MT, PL, PT, SK: valstspiederības nosacījums.

IT: Tūrisma gidiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības jāsaņem īpaša licence.

15.	ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI (kas nav audiovizuālie pakalpojumi)

A.	Izklaides pakalpojumi (tostarp teātra, dzīvās mūzikas, cirka un diskotēku pakalpojumi) (CPC 9619)

FR: vadības funkciju veikšanai nepieciešama atļauja. Piešķirot atļaujas uz laiku, kas pārsniedz divus gadus, tiek piemērots valstspiederības nosacījums.

16.	PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

A.	Jūras pārvadājumi

a)	Starptautiskie pasažieru pārvadājumi (CPC 7211, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus).

b)	Starptautiskie kravas pārvadājumi (CPC 7212, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus).

EU: valstspiederības nosacījums kuģu apkalpei.

AT: valstspiederības nosacījums izpilddirektoru vairākumam.

D.	Autopārvadājumi

a)	Pasažieru pārvadājumi (CPC 7121 un CPC 7122)

AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz personām un kapitāldaļu turētājiem, kuri ir tiesīgi pārstāvēt juridisku personu vai personālsabiedrību.

DK, HR: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadītājiem.

BG, MT: valstspiederības nosacījums.

b)	Kravu pārvadājumi (CPC 7123, izņemot par saviem līdzekļiem veiktus pasta un kurjerpasta pārvadājumus) (11)

AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz personām un kapitāldaļu turētājiem, kuri ir tiesīgi pārstāvēt juridisku personu vai personālsabiedrību.

BG, MT: valstspiederības nosacījums.

HR: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadītājiem.

E.	Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšana pa cauruļvadiem (12) (CPC 7139)

AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz izpilddirektoriem.

17.	PĀRVADĀJUMU PAPILDPAKALPOJUMI (13)

Jūras pārvadājumu papildpakalpojumi

a)	Jūras kravu apstrādes pakalpojumi

b)	Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742)

c)	Muitošanas pakalpojumi

d)	Konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumi

e)	Jūras aģentūru pakalpojumi

f)	Jūras kravu pārvadājumu pakalpojumi

g)	Kuģu ar apkalpi noma (CPC 7213)

h)	Rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi(CPC 7214))

i)	Jūras pārvadājumu atbalsta pakalpojumi (daļa no CPC 745)

j)	citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (ieskaitot ēdināšanas pakalpojumus) (daļa no CPC 749)

AT: valstspiederības nosacījums izpilddirektoru vairākumam.

BG, MT: valstspiederības nosacījums.

DK: dzīvesvietas prasība muitošanas pakalpojumu sniegšanai.

EL: valstspiederības nosacījums muitošanas pakalpojumu sniegšanai.

Autopārvadājumu papildpakalpojumi

d)	Komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju noma (CPC 7124)

AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz personām un kapitāldaļu turētājiem, kuri ir tiesīgi pārstāvēt juridisku personu vai personālsabiedrību.

BG, MT: valstspiederības nosacījums.

Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi (14)

a)	pa cauruļvadiem transportētu preču, kas nav degviela vai kurināmais, glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742)

AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz izpilddirektoriem.

19.	ENERGOPAKALPOJUMI

A.	Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi (CPC 883) (15)

SK: dzīvesvietas prasība.

20.	PĀRĒJIE, CITUR NEIEKĻAUTIE PAKALPOJUMI

a)	Mazgāšanas, tīrīšanas un krāsošanas pakalpojumi (CPC 9701)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

b)	Frizieru pakalpojumi (CPC 97021)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

c)	skaistumkopšanas, manikīra un pedikīra pakalpojumi (CPC 97022)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

d)	Pārējie, citur neklasificētie skaistumkopšanas pakalpojumi (CPC 97029)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

e)	Spa pakalpojumi un neārstnieciskās masāžas, ciktāl tās sniedz kā atpūtas un fiziskās labsajūtas pakalpojumus, nevis medicīnisku vai rehabilitācijas mērķu labad (16) (CPC 1.0. red. 97230)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

(1) Attiecībā uz pakalpojumu nozarēm šie ierobežojumi nepārsniedz spēkā esošajās GATS saistībās noteiktos ierobežojumus.

(2) Lai tādas valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, valstspiederīgo kvalifikācija tiktu atzīta visā Eiropas Savienības teritorijā, ir nepieciešams noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumu atbilstīgi šā nolīguma 222. pantā noteiktajai kārtībai.

(3) Ietver juridisko konsultāciju, juridiskās pārstāvības pakalpojumus, juridiskās arbitrāžas, samierināšanas/mediācijas pakalpojumus un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus.

Juridisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai starptautisko publisko tiesību, Eiropas Savienības tiesību un jebkuras jurisdikcijas tiesību jomā, kurā pakalpojumu sniedzējs vai tā personāls ir pietiekami kvalificēts, lai praktizētu kā jurists, un līdzīgi kā uz citu pakalpojumu sniegšanu uz to attiecas dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas prasības un procedūras. Attiecībā uz juristiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomā, šīs licencēšanas prasības un procedūras var izpausties arī kā vietējā ētikas kodeksa ievērošana, izcelsmes valsts amata nosaukuma izmantošana (ja vien tas nav atzīts par līdzvērtīgu uzņēmējas valsts attiecīgajam amata nosaukumam), apdrošināšanas prasības, vienkārša reģistrācija uzņēmējas valsts advokatūrā vai vienkāršota pielaide uzņēmējas valsts advokatūrai, nokārtojot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un reģistrējot privāto vai juridisko adresi uzņēmējā valstī. Juridiskos pakalpojumus Eiropas Savienības tiesību jomā parasti sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide attiecīgās dalībvalsts advokatūrai un kurš darbojas individuāli, bet juridiskos pakalpojumus dalībvalsts tiesību jomā sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide attiecīgās dalībvalsts advokatūrai un kurš darbojas individuāli. Tāpēc, lai nodrošinātu pārstāvību Savienības tiesās un citās kompetentajās iestādēs, var būt nepieciešama pilnīga pielaide advokatūrai attiecīgajā dalībvalstī, jo pārstāvība saistīta ar Eiropas Savienības un dalībvalstu procesuālo tiesību praktizēšanu. Tomēr dažās dalībvalstīs ārvalstu juristiem, kuriem nav pilnīgas pielaides advokatūrai, tiesvedībā civillietās ir atļauts pārstāvēt pusi, kura ir tās valsts valstspiederīgais, kurā jurists ir tiesīgs praktizēt.

(4) Neietver juridisko konsultāciju un juridiskās pārstāvības pakalpojumus nodokļu jautājumos, kas ietverti 6. sadaļas A nodaļas a) grupā “Juridiskie pakalpojumi”.

(5) Uz zāļu piegādi plašai sabiedrībai, kā arī uz citu pakalpojumu sniegšanu attiecas dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas un kvalifikācijas prasības un procedūras. Parasti šāda darbība ir atļauta vienīgi farmaceitiem. Dažās dalībvalstīs ir noteikts, ka vienīgi recepšu zāles drīkst piegādāt farmaceiti.

(6) Šis pakalpojums attiecas uz nekustamā īpašuma aģenta profesiju un neietekmē tiesības un/vai ierobežojumus, kuri noteikti fiziskām un juridiskām personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu.

(7) Pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, CPC 8867 un CPC 8868) ir atrodami 6. sadaļas F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.

Biroja mehānismu un iekārtu, tostarp datoru, apkopes un remonta pakalpojumi (CPC 845) atrodami 6. sadaļas B nodaļā. Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

(8) Neietver poligrāfijas pakalpojumus, kas ir pieskaitāmi pie CPC 88442 un atrodami 6. sadaļas F. nodaļas p) grupā.

(9) Neietver apkopes un remonta pakalpojumus, kas ir atrodami 6. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” B. nodaļā un F. nodaļas l) grupā.

Neietver energoproduktu mazumtirdzniecības pakalpojumus, kas atrodami 19. sadaļas “Energopakalpojumi” E. un F. nodaļā.

(10) Ēdināšanas pakalpojumi gaisa kuģos ir atrodami 17. sadaļas “PĀRVADĀJUMU PALĪGPAKALPOJUMI” E. nodaļas a) grupā “Kravu apkalpošanas uz zemes pakalpojumi”.

(11) Daļa no CPC 71235, kas ir atrodami 7. sadaļas “SAKARU PAKALPOJUMI” A. nodaļā Pasta un kurjera pakalpojumi.

(12) Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem ir atrodama 19. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” B. nodaļā.

(13) Neietver pārvadājumu aprīkojuma apkopes un remonta pakalpojumus, kas atrodami 6. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.

(14) Degvielas vai kurināmā transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi ir atrodami 19. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” C nodaļā.

(15) Aptver šādus par atlīdzību vai uz līguma pamata sniegtus pakalpojumus: ar ieguves rūpniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi, objekta sagatavošanas, platformas uzstādīšanas, urbšanas, urbšanas kaltu pakalpojumi, cauruļu un nosedzošo cauruļu pakalpojumi, dubļu apstrāde un nodrošināšana, cietās fāzes satura kontrole, ķeršanas un lejupejošo urbumu īpašās darbības, urbuma vietas ģeoloģiskā izpēte un urbuma kontrole, urbuma serdes izvilkšana, urbuma pārbaude, sakaru līniju pakalpojumi, urbuma noslēgšanas šķīdumu piegāde un izmantošana, urbuma noslēgšanas ierīču piegāde un uzstādīšana, cementēšana (sūknēšana zem spiediena), ieguves intensificēšanas pakalpojumi, (slāņa pārraušana, apstrāde ar skābi un sūknēšana zem spiediena), urbumu kapitālais remonts un labošanas pakalpojumi, urbumu hermetizācija un likvidācija.

Neietver dabas resursu tiešu pieejamību vai to izmantošanu.

Neietver objekta sagatavošanu tādu dabas resursu ieguvei, kas nav nafta un gāze (CPC 5115) un kas ir atrodami 8. sadaļā “BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI”.

(16) Ārstnieciskās masāžas un termālo ūdeņu ārstniecības pakalpojumi atrodami 6. sadaļas A nodaļas h) grupā “Medicīnas un zobārstniecības pakalpojumi”, 6. sadaļas A nodaļas j) 2. grupā “Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi” un sadaļā “Veselības pakalpojumi” (13.A un 13.C).

XXVII-D PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMPAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM UN NEATKARĪGAJIEM SPECIĀLISTIEM (SAVIENĪBA)

1.	Puses ļauj otras puses līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem turpmāk minētajās saimnieciskajās darbībās sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 217. un 218. panta noteikumus, un ar turpmāk minētajiem ierobežojumiem.

Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	pirmajā slejā ir norādīta nozare vai apakšnozare, uz kuru attiecas ierobežojumi, un

b)	otrajā slejā ir aprakstīti piemērojamie ierobežojumi.

Savienība uzņemas saistības attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem vienīgi tajās saimnieciskās darbības nozarēs, kuras tālāk konkrēti uzskaitītas.

Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:

a)	ar CPC apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov, 1991. g. un

b)	ar CPC 1.0. red. apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC 1.0. red., 1998. g.

4.	Saistības attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties darbinieku un vadības strīdā vai sarunās vai citādi ietekmēt to rezultātu.

Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 217. un 218. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi) jebkurā gadījumā attiecas uz Moldovas Republikas līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā.

6.	Turpina piemērot visas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem.

7.	Turpmāk sniegtais saraksts neietver pasākumus saistībā ar puses piešķirtajām subsīdijām.

8.	Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu vai ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu attiecīgajās nozarēs, kā izklāstīts noteikumos par Savienību šā nolīguma XXVII-A pielikumā.

9.	Nozarēs, kurās jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, galvenais kritērijs būs attiecīgā tirgus stāvokļa novērtējums dalībvalstī vai reģionā, kurā paredzēts sniegt pakalpojumu, tostarp attiecībā uz esošo pakalpojumu sniedzēju skaitu un ietekmi uz tiem.

10.

Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

Puses ļauj otras puses līgumpakalpojumu sniedzējiem šādās apakšnozarēs sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 217. panta 1. punkta noteikumus:

1.	Juridiskie pakalpojumi attiecībā uz starptautiskajām publiskajām tiesībām un ārvalstu tiesībām (t. i., tiesībām, kas nav Eiropas Savienības tiesības)

2.	Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumi

3.	Nodokļu konsultāciju pakalpojumi

4.	Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi

5.	Inženiertehniskie pakalpojumi, integrētie inženiertehniskie pakalpojumi.

6.	Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

7.	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

8.	Reklāmas pakalpojumi

9.	Vadības konsultāciju pakalpojumi

10.	Ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi

11.	Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi

12.	Saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi

13.	Aprīkojuma apkope un remonts saistībā ar pakalpojumu līgumu pēc pārdošanas un pēc līzinga.

14.	Tulkošanas pakalpojumi

15.	Būvlaukuma izpētes darbs

16.	Pakalpojumi vides jomā

17.	Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi

18.	Izklaides pakalpojumi

Puses ļauj otras puses neatkarīgiem speciālistiem šādās apakšnozarēs sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot 218. panta 2. punkta noteikumus:

1)	Juridiskie pakalpojumi attiecībā uz starptautiskajām publiskajām tiesībām un ārvalstu tiesībām (t. i., tiesībām, kas nav Eiropas Savienības tiesības)

2)	Arhitektu pakalpojumi, pilsētplānošana un ainavu arhitektūra

3)	Inženiertehniskie pakalpojumi un integrētie inženiertehniskie pakalpojumi.

4)	Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

5)	Vadības konsultāciju pakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi.

6)	Tulkošanas pakalpojumi

Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

VISAS NOZARES

Atzīšana

EU: Eiropas Savienības direktīvas par diplomu savstarpēju atzīšanu attiecas tikai uz Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem. Tiesības sniegt regulētus profesionālos pakalpojumus vienā dalībvalstī nepiešķir tiesības tos sniegt citā dalībvalstī. (1)

Juridisko konsultāciju pakalpojumi attiecībā uz starptautiskajām publiskajām tiesībām un ārvalstu tiesībām (t. i., tiesībām, kas nav Eiropas Savienības tiesības)

(daļa no CPC 861) (2)

AT, CY, DE, EE, IE, LU, NL, PL, PT, SE, UK: nav ierobežojumu.

BE, ES, HR, IT, EL: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz LPS.

BG, CZ, DK, FI, HU, LT, MT, RO, SI, SK: ekonomisko vajadzību pārbaudes.

FR: Pilnīga (vienkāršota) pielaide advokatūrai, izmantojot zināšanu pārbaudi. Juristi var praktizēt ar nosaukumu avocat auprès de la Cour de Cassation un avocat auprès du Conseil d'Etat atbilstoši kvotām, ievērojot valstspiederības nosacījumu.

HR: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama juridiskās pārstāvības pakalpojumu sniegšanai, attiecas valstspiederības nosacījums.

Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumi

(CPC 86212, kas nav “revīzijas pakalpojumi”, CPC 86213, CPC 86219 un CPC 86220)

BE, CY, DE, EE, ES, IE, IT, LU, NL, PL, PT, SI, SE, UK: nav ierobežojumu.

AT: darba devējam ir jābūt atbilstošas arodasociācijas biedram mītnes zemē, kur asociācija pastāv.

FR: vajadzīga atļauja. Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumus drīkst sniegt ar noteikumu, ka saņemts ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministra lēmums, saskaņojot to ar ārlietu ministru.

BG, CZ, DK, EL, FI, HU, LT, LV, MT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

HR: dzīvesvietas prasība.

Nodokļu konsultāciju pakalpojumi

(CPC 863) (3)

BE, DE, EE, ES, FR, IE, IT, LU, NL, PL, SI, SE, UK: nav ierobežojumu.

AT: darba devējam jābūt attiecīgās arodasociācijas biedram mītnes zemē, kur šāda asociācija pastāv. Valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs.

BG, CZ, DK, EL, FI, HU, LT, LV, MT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

CY: nav saistību attiecībā uz nodokļu deklarāciju sniegšanu.

PT: nav saistību.

HR, HU: dzīvesvietas prasība.

Arhitektu pakalpojumi

pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi

(CPC 8671 un CPC 8674)

EE, EL, FR, IE, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE, UK: nav ierobežojumu.

BE, ES, HR, IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz LPS.

FI: fiziskai personai jāpierāda, ka tā ir ieguvusi īpašas zināšanas, kas nepieciešamas šādu pakalpojumu sniegšanai.

BG, CY, CZ, DE, FI, HU, LT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

AT: tikai plānošanas pakalpojumiem: ekonomisko vajadzību pārbaude.

HR, HU, SK: dzīvesvietas prasība.

Inženiertehniskie pakalpojumi

integrētie inženiertehniskie pakalpojumi

(CPC 8672 un CPC 8673)

EE, EL, FR, IE, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE, UK: nav ierobežojumu.

BE, ES, HR, IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz LPS.

FI: fiziskai personai jāpierāda, ka tā ir ieguvusi īpašas zināšanas, kas nepieciešamas šādu pakalpojumu sniegšanai.

BG, CY, CZ, DE, FI, HU, LT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

AT: tikai plānošanas pakalpojumiem: ekonomisko vajadzību pārbaude.

HR, HU: dzīvesvietas prasība.

Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

(CPC 84)

EE, EL, FR, IE, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE: nav ierobežojumu.

ES, IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz LPS.

BE: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

AT, DE, BG, CY, CZ, FI, HU, LT, RO, SK, UK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

HR: dzīvesvietas prasība attiecībā uz LPS. Saistību nav attiecībā uz NS.

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

(CPC 851, CPC 852, izņemot psihologa pakalpojumus (4), 853)

EU, izņemot BE: jānoslēdz uzņemšanas līgums ar apstiprinātu pētniecības organizāciju (5).

CZ, DK, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

BE, UK: nav saistību.

HR: dzīvesvietas prasība.

Reklāmas pakalpojumi

(CPC 871)

BE, CY, DE, EE, ES, FR, HR, IE, IT, LU, NL, PL, PT, SI, SE, UK: nav ierobežojumu.

AT, BG, CZ, DK, FI, HU, LT, LV, MT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Vadības konsultāciju pakalpojumi

(CPC 865)

DE, EE, EL, FR, IE, LV, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE, UK: nav ierobežojumu.

ES, IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

BE, HR: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

AT, BG, CY, CZ, FI, HU, LT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Ar vadības konsultācijām saistītie pakalpojumi

(CPC 866)

DE, EE, EL, FR, IE, LV, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE, UK: nav ierobežojumu.

BE, ES, HR, IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

AT, BG, CY, CZ, FI, LT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

HU: ekonomisko vajadzību pārbaude, izņemot šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem (CPC 86602), attiecībā uz ko: nav saistību.

Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi

(CPC 8676)

BE, DE, EE, EL, ES, FR, HR, IE, IT, LU, NL, PL, SI, SE, UK: nav ierobežojumu.

AT, BG, CY, CZ, FI, HU, LT, LV, MT, PT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi

(CPC 8675)

BE, EE, EL, ES, HR, IE, IT, LU, NL, PL, SI, SE, UK: Nav ierobežojumu.

AT, CY, CZ, DE, DK, FI, HU, LT, LV, MT, PT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

DE: saistību nav attiecībā uz publiski izraudzītiem mērniekiem.

FR: saistību nav attiecībā uz mērniecības darbību veikšanu, kas saistītas ar īpašumtiesību nostiprināšanu un tiesībām uz zemi.

BG: nav saistību.

Kuģu apkope un remonts

(daļa no CPC 8868)

BE, CY, EE, EL, ES, FR, HR, IT, LV, LU, NL, PL, PT, SI, SE: nav ierobežojumu.

AT, BG, CZ, DE, DK, FI, HU, IE, LT, MT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

UK: nav saistību.

Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts

(daļa no CPC 8868)

BE, CY, EE, EL, ES, FR, HR, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE: nav ierobežojumu.

AT, BG, CZ, DE, DK, FI, HU, IE, LT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

UK: nav saistību.

Mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts

(CPC 6112, CPC 6122, daļa no CPC 8867 un daļa no CPC 8868)

BE, EE, EL, ES, FR, HR, IT, LV, LU, NL, PL, PT, SI, SE: nav ierobežojumu.

AT, BG, CY, CZ, DE, DK, FI, HU, IE, LT, MT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

UK: nav saistību.

Gaisa kuģa un tā daļu apkope un remonts

(daļa no CPC 8868)

BE, CY, EE, EL, ES, FR, HR, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE: nav ierobežojumu.

AT, BG, CZ, DE, DK, FI, HU, IE, LT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

UK: nav saistību.

Metālizstrādājumu, (ar biroju nesaistītu) mehānismu, (ar pārvadājumiem un biroju) nesaistītu iekārtu un individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu apkopes un remonta pakalpojumi (6)

(CPC 633, CPC 7545, CPC 8861, CPC 8862, CPC 8864, CPC 8865 un CPC 8866)

BE, EE, EL, ES, FR, HR, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE, UK: nav ierobežojumu.

AT, BG, CY, CZ, DE, DK, FI, HU, IE, LT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Tulkošana

(CPC 87905, izņemot oficiālas vai sertificētas darbības)

DE, EE, FR, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE, UK: nav ierobežojumu.

BE, ES, IT, EL: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

CY, LV: ekonomisko vajadzību pārbaude LPS.

AT, BG, CZ, DK, FI, HU, IE, LT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

HR: saistību nav attiecībā uz NS.

Būvlaukuma izpētes darbs

(CPC 5111)

BE, DE, EE, EL, ES, FR, HR, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE, UK: nav ierobežojumu.

AT, BG, CY, CZ, FI, HU, LT, LV, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Pakalpojumi vides jomā

(CPC 9401 (7), CPC 9402, CPC 9403, CPC 9404 (8), daļa no CPC 94060 (9), CPC 9405, daļa no CPC 9406, CPC 9409)

BE, EE, ES, FR, HR, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE, UK: nav ierobežojumu.

AT, BG, CY, CZ, DE, DK, EL, FI, HU, LT, LV, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi (ietverot ceļojumu vadītāju pakalpojumus (10))

(CPC 7471)

AT, CZ, DE, EE, ES, FR, IT, LU, NL, PL, SI, SE: nav ierobežojumu.

BG, EL, HU, LT, LV, MT, PT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

BE, CY, DK, FI, IE: nav saistību, izņemot attiecībā uz ceļojumu vadītājiem (personām, kuru pienākums ir pavadīt vismaz 10 cilvēku tūristu grupu, neveicot gida pienākumus īpašās vietās).

HR: dzīvesvietas prasība.

UK: nav saistību.

Izklaides pakalpojumi, kas nav audiovizuālie pakalpojumi (ieskaitot teātra, dzīvās mūzikas, cirka un diskotēku pakalpojumus)

(CPC 9619)

BG, CZ, DE, DK, EE, EL, ES, FI, HU, IE, IT, LT, LU, LV, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SE: var būt vajadzīga padziļināta kvalifikācija (11). Ekonomisko vajadzību pārbaude.

AT: padziļinātas kvalifikācijas un ekonomisko vajadzību pārbaude, izņemot personas, kuru galvenā profesionālās darbības joma ir tēlotājmāksla, kas nodrošina lielāko daļu ienākumu un ir vienīgais minēto personu saimnieciskās darbības veids Austrijā, attiecībā uz ko: nav ierobežojumu.

FR: nav saistību attiecībā uz LPS, izņemot šādus gadījumus:

—	darba atļauju izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz deviņus mēnešus, un to var atjaunot uz trīs mēnešiem,

—	ekonomisko vajadzību pārbaude.

—	izklaides uzņēmumam jāmaksā nodoklis Francijas Imigrācijas un integrācijas iestādei (Office Français de l'Immigration et de l'Intégration).

CY: ekonomisko vajadzību pārbaude dzīvās mūzikas un diskotēku pakalpojumiem.

SI: uzturēšanās ilgums saistībā ar vienu pasākumu nepārsniedz 7 dienas. Attiecībā uz cirka un atrakciju parku pakalpojumiem uzturēšanās ilgums nepārsniedz 30 dienas vienā kalendārajā gadā.

BE, UK: nav saistību.

(1) Lai trešo valstu valstspiederīgo kvalifikācija tiktu atzīta Eiropas Savienībā, ir nepieciešams noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumu atbilstīgi šā nolīguma 222. pantā noteiktajai kārtībai.

(2) Uz juridiskajiem pakalpojumiem līdzīgi kā uz citu pakalpojumu sniegšanu attiecas dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas prasības un procedūras. Attiecībā uz juristiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomā, šīs prasības un procedūras inter alia var izpausties kā vietējā ētikas kodeksa ievērošana, izcelsmes valsts amata nosaukuma izmantošana (ja vien tas nav atzīts par līdzvērtīgu uzņēmējas valsts attiecīgajam amata nosaukumam), apdrošināšanas prasības, vienkārša reģistrācija uzņēmējas valsts advokatūrā vai vienkāršota pielaide uzņēmējas valsts advokatūrai, nokārtojot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un reģistrējot privāto vai juridisko adresi uzņēmējā valstī.

(3) Neietver juridisko konsultāciju un juridiskās pārstāvības pakalpojumus nodokļu jautājumos, kas attiecībā uz starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomu atrodami sadaļā “Juridisko konsultāciju pakalpojumi”.

(4) Daļa no CPC 85201, kas atrodama sadaļā “Medicīnas un zobārstniecības pakalpojumi”.

(5) Visām dalībvalstīm, izņemot DK, pētniecības organizācijas apstiprināšana jāveic un uzņemšanas līgums jānoslēdz, ievērojot Direktīvā 2005/71/EK izklāstītos nosacījumus.

(6) Biroja mehānismu un iekārtu, tostarp datoru, apkopes un remonta pakalpojumi (CPC 845) atrodami sadaļā “Datorpakalpojumi”.

(7) Atbilst ar sadzīves notekūdeņiem saistītiem pakalpojumiem.

(8) Atbilst izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumiem.

(9) Atbilst daļai no dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumiem.

(10) Pakalpojumu sniedzēji, kuru pienākums ir pavadīt vismaz 10 cilvēku tūristu grupu, neveicot gida pienākumus īpašās vietās.

(11) Ja kvalifikācija iegūta ārpus Eiropas Savienības vai tās dalībvalstīm, attiecīgā dalībvalsts var novērtēt, vai iegūtā pieredze ir līdzvērtīga tās teritorijā nepieciešamajai kvalifikācijai.

XXVII-E PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANU (MOLDOVAS REPUBLIKA)

Turpmākajā sarakstā norādītas saimnieciskās darbības, uz kurām attiecas Savienības uzņēmumiem un ieguldītājiem saskaņā ar 205. panta 1. punktu piemērojamās Moldovas Republikas atrunas attiecībā uz valsts režīmu vai vislielākās labvēlības režīmu.

Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	pirmajā slejā ir norādīta nozare vai apakšnozare, uz kuru attiecas ierobežojumi,

b)	otrajā slejā ietverts piemērojamo atrunu apraksts attiecībā uz pirmajā slejā ietvertajām nozarēm vai apakšnozarēm.

Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:

a)	ar CPC apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov, 1991. g.

b)	ar CPC 1.0. red. apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC 1.0. red., 1998. g.

3.	Saskaņā ar šā nolīguma 202. panta 1. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām.

Saskaņā ar nolīguma 205. pantu tādas nediskriminējošas prasības kā prasības attiecībā uz juridisko formu vai pienākums iegūt licences vai atļaujas, ko piemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas valsts teritorijā, bez izņēmuma attiecībā uz valstspiederību, dzīvesvietu vai līdzīgiem kritērijiem, nav minētas šajā pielikumā, jo nav noteiktas šajā nolīgumā.

5.	Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

I.	HORIZONTĀLĀS ATRUNAS

Zeme

Išlygos apima visus sektorius

Zemes noma atļauta uz laiku līdz 99 gadiem.

Ārvalstu pakalpojumu sniedzējs var iegādāties zemi, izņemot lauksaimniecības un meža zemi.

I.	ĪPAŠAS ATRUNAS

1.	DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A.	Profesionālie pakalpojumi

a)	Juridiskie pakalpojumi:

—	attiecas vienīgi uz konsultācijām par uzņēmējas valsts tiesībām; (CPC 861)

Juridiskos pakalpojumus saistībā ar pārstāvību tiesās vai citās publiskās iestādēs Eiropas Savienības dalībvalsts juridiskās jomas speciālisti var sniegt vienīgi tad, ja darbojas kopā ar vietēju juristu vai ir pabeiguši viengadīgu apmācību, lai iegūtu licenci darbībai Moldovas Republikā.

Juridisko konsultāciju pakalpojumus, izņemot pārstāvību tiesā vai citās iestādēs, var sniegt, ja iepriekš veikta reģistrācija īpašā Advokatūras padomes asociācijas reģistrā.

Rakstiskās un/vai mutiskās tulkošanas pakalpojumus tieslietās var sniegt, ja Tieslietu ministrijas Atestācijas komisija ir atzinusi citā valstī izdotu zvērināta tulka/tulkotāja atļauju.

Mediācjas pakalpojumus citā valstī licencēts mediators var sniegt, ja ir saņēmis Mediācijas padomes sertifikātu.

Atzīta maksātnespējas administratora pakalpojumus var sniegt, ja pabeigta viengadīga apmācība un nokārtots eksāmens Tieslietu ministrijas Sertifikācijas un kārtības komisijā.

Valstspiederības nosacījums publiskiem notāriem un tiesu izpildītājiem.

h)	Privāti ārstu un zobārstu pakalpojumi (CPC 9312) (CPC 9312, izņemot publiskā sektora pakalpojumus)

Lai ārvalstnieki varētu strādāt mediķa profesijā, jāsaņem vietējās veselības pārvaldības iestāžu atļauja, kuras pamatā ir ekonomisko vajadzību pārbaude.

F.	Citi darījumdarbības pakalpojumi

k)	Darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi (CPC 872)

Pakalpojumus var sniegt vienīgi ar Moldovas Republikā dibinātu juridisku personu starpniecību.

l)	Detektīvdarbība un drošība (CPC 873)

2.	SAKARU PAKALPOJUMI

A.	Pasta pakalpojumi

a)	Starptautiskie pasta pakalpojumi, kā arī iekšzemes pasta pakalpojumi attiecībā uz vēstulēm ar svaru līdz 350 gramiem; (CPC 7511)

Monopols pieder Valsts uzņēmumam Posta Moldova (Moldovas pasts).

7.	FINANŠU PAKALPOJUMI

Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

Līdzdalība visa veida vērtspapīru emisijās, ieskaitot riska parakstīšanas un izvietošanas starpniecību kā aģentam (publiski vai privāti), un ar šādām emisijām saistīto pakalpojumu sniegšana.

Moldovos nacionalinis bankas yra Vyriausybės finansinis agentas T tipo obligacijų rinkoje.

XXVII-F PIELIKUMS

SAISTĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANU

(MOLDOVAS REPUBLIKA)

Turpmāk iekļautajās saistībās norādīti saimnieciskās darbības veidi, kurus Moldovas Republika ir liberalizējusi saskaņā šā nolīguma ar 212. pantu, un atrunu veidā – tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, kurus minētajos darbību veidos piemēro Savienības pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	pirmajā slejā ir norādīta nozare vai apakšnozare, kurā ir saistības,

b)	otrajā slejā ietverts piemērojamo atrunu apraksts attiecībā uz pirmajā slejā ietvertajām nozarēm vai apakšnozarēm.

Nozarēs vai apakšnozarēs, kas nav iekļautas turpmāk sniegtajā sarakstā, saistību nav.

Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:

a)	ar CPC apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov, 1991. g.

b)	ar CPC 1.0. red. apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC 1.0. red., 1998. g.

Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie neveido tirgus pieejamības vai valsts režīma ierobežojumu nolīguma 210. un 211. panta nozīmē. Tomēr minētie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt atļauju, universālā pakalpojuma saistības, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot noteiktus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, nediskriminējoša prasība, ka atsevišķas darbības nedrīkst veikt vides aizsardzības zonās vai vietās ar vēsturisku un māksliniecisku nozīmi) jebkurā gadījumā ir attiecināmi uz otras puses ieguldītājiem, pat ja tie nav ietverti sarakstā.

4.	Turpmāk sniegtais saraksts neskar 1. veida iespējamo piemērošanu atsevišķās pakalpojumu nozarēs un apakšnozarēs, kā arī valsts monopolu un ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu, kā paredzēts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu.

5.	Saskaņā ar šā nolīguma 202. panta 3. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām.

6.	Tiesības un pienākumi, kas izriet no šā saistību saraksta, nav tieši piemērojami, tāpēc tie tieši nepiešķir tiesības atsevišķām fiziskām vai juridiskām personām.

7.	1. un 2. veids attiecas uz šā nolīguma attiecīgi 203. panta 13. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem pakalpojumu sniegšanas veidiem.

Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

I.	ĪPAŠAS SAISTĪBAS

1.	DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A.	Profesionālie pakalpojumi

a)	Juridiskie pakalpojumi:

—	nav saistību, izņemot attiecībā uz konsultācijām par mītnes zemes, ārvalstu un starptautiskajām tiesībām;

(1)	Nav saistību, izņemot juridisko dokumentu sagatavošanu.

(CPC 861)

(2)	Nav ierobežojumu.

—	Konsultācijas iekšzemes, trešo valstu un starptautisko tiesību jomā;

(1)	Nav ierobežojumu.

(daļa no CPC 861)

(2)	Nav ierobežojumu.

b)	Uzskaites, revīzijas un grāmatvedības pakalpojumi (CPC 862)

(1)	Nav ierobežojumu.

(2)	Nav ierobežojumu.

c)	Nodokļu konsultāciju pakalpojumi (CPC 863)

d)	Arhitektu pakalpojumi (CPC 8671)

e)	Inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 8672)

f)	Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 8673)

g)	Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi (CPC 8674)

h)	Privāti ārstu un zobārstu pakalpojumi (CPC 9312) (CPC 9312, izņemot publiskā sektora pakalpojumus)

(1)	Nav ierobežojumu.

(2)	Veselības apdrošināšanas publiskās programmas nesedz ārzemēs sniegtas medicīnas aprūpes izdevumus.

i)	Veterinārie pakalpojumi (CPC 932)

(1)	Nav ierobežojumu.

(2)	Nav ierobežojumu.

j)	Vecmāšu, medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi (CPC 93191, izņemot publiskajā sektorā sniegtus pakalpojumus)

(1)	Nav ierobežojumu.

(2)	Veselības apdrošināšanas publiskās programmas nesedz ārzemēs saņemtas medicīnas aprūpes izdevumus.

B.	Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

a)	Konsultāciju pakalpojumi, kas saistīti ar datortehnikas uzstādīšanu (CPC 841)

b)	Programmatūras ieviešanas pakalpojumi (CPC 842)

c)	Datu apstrādes pakalpojumi (CPC 843)

d)	Datu bāzes pakalpojumi (CPC 844)

e)	Citi (CPC 845 un CPC +849)

1)	Nav ierobežojumu.

2)	Nav ierobežojumu.

C.	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

a)	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi dabaszinātnēs (CPC 851);

b)	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs (CPC 852);

c)	Starpdisciplīnu pētniecības un izstrādes pakalpojumi (CPC 853).

(1)	Nav ierobežojumu.

(2)	Nav ierobežojumu.

D.	Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi

a)	Ar savu vai nomātu īpašumu (CPC 821);

b)	Par atlīdzību vai uz līguma pamata (CPC 822).

1)	Nav ierobežojumu.

2)	Nav ierobežojumu.

E.	Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

a)	Attiecībā uz kuģiem (CPC 83103);

b)	Attiecībā uz gaisa kuģiem (CPC 83104);

c)	Attiecībā uz citu pārvadājumu aprīkojumu (CPC 83101 + 83102 + 83105);

d)	Attiecībā uz citām mašīnām un iekārtām (CPC 83106-83109);

1)	Nav ierobežojumu.

2)	Nav ierobežojumu.

e)	Pārējie (CPC 832), tostarp videoieraksti un optiskie diski izmantošanai mājas ierakstu atskaņošanas aparatūrā.

F.	Citi darījumdarbības pakalpojumi

a)	Reklāmas pakalpojumi (CPC 871);

b)	Tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptaujas (CPC 864);

1)	Nav ierobežojumu.

2)	Nav ierobežojumu.

c)	Vadības konsultāciju pakalpojumi (CPC 865);

d)	Ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi (CPC 866);

e)	Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi (CPC 8676);

f)	Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie pakalpojumi (CPC 881);

g)	Ar zvejniecību saistītie pakalpojumi (CPC 882);

h)	Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi (CPC 883 + 5115);

i)	Ar apstrādes rūpniecību saistīti pakalpojumi (CPC 884 + 885); (izņemot 88442);

j)	Pakalpojumi, kas saistīti ar enerģijas sadali (CPC 887);

k)	Darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi (CPC 872);

l)	Detektīvdarbība un drošība (CPC 873);

m)	Saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi (CPC 8675);

n)	Iekārtu apkope un remonts (neieskaitot kuģus, gaisa kuģus vai citus transportlīdzekļus) (CPC 633 + 8861-8866);

o)	Ēku tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumi (CPC 874);

p)	Fotopakalpojumi (CPC 875);

q)	Iepakošanas pakalpojumi (CPC 876);

r)	Izdevējdarbība un poligrāfija (CPC 88442);

s)	Pasākumu rīkošanas pakalpojumi (CPC 87909*);

t)	Citi (CPC 8790).

2.	SAKARU PAKALPOJUMI

A.	Pasta pakalpojumi

a)	Starptautiskie pasta pakalpojumi, kā arī iekšzemes pasta pakalpojumi attiecībā uz vēstulēm ar svaru līdz 350 gramiem; (CPC 7511);

(1)	Monopols pieder Valsts uzņēmumam Posta Moldova (Moldovas pasts).

(2)	Nav ierobežojumu.

b)	Pasta pakalpojumi attiecībā uz sīkpakām; (CPC 75112);

(1)	Nav ierobežojumu.

(2)	Nav ierobežojumu.

c)	Pasta iestādes pakalpojumi (CPC 75113)

B.	Kurjera pakalpojumi (CPC 7512)

(1)	Nav ierobežojumu.

(2)	Nav ierobežojumu.

C.	Telesakaru pakalpojumi

a)	Telefonijas publiskie pakalpojumi; (CPC 7521);

1)	Nav ierobežojumu.

2)	Nav ierobežojumu.

b)	Analogie mobilo sakaru pakalpojumi (CPC 75213.1);

c)	Digitālie mobilo sakaru pakalpojumi (CPC 75213.2);

Mobilo dienestu pakalpojumi

(CPC 75213):

—	radioteleksa pakalpojumi, (CPC 75291),

—	mobilie datu pārraides pakalpojumi;

e)	Satelītu sakari;

f)	Darījumu sadarbības tīkla pakalpojumi (CPC 7522);

g)	Pakešu komutācijas datu pārraides pakalpojumi (CPC 75232)

h)	Ķēžu komutācijas datu pārraides pakalpojumi (CPC 7523*);

i)	Telegrāfa un teleksa pakalpojumi (CPC 7522 un CPC 7523)

j)	Faksimila pakalpojumi (CPC 7521+7529);

k)	Privāto nomāto līniju pakalpojumi (CPC 7522+7523)

l)	Elektroniskais pasts (CPC 7523*);

m)	Balss pasts (CPC 7523*)

n)	Informācija tiešsaistē un informācijas izguve (CPC 7523*);

o)	Elektroniskā datu apmaiņa (EDI), (CPC 7523*);

p)	Paplašināti/pievienoto vērtību radoši faksimila pakalpojumi, ieskaitot uzkrāšanu un pārsūtīšanu, uzkrāšanu un izguvi (CPC 7523*);

q)	Koda un protokola pārveide (CPC nav pieejams);

r)	Tiešsaistes informācijas un/vai datu apstrāde (tostarp darījumu apstrāde) (CPC 843)

s)	Citi telesakaru pakalpojumi (CPC 7529)

t)	Citi (CPC 7549).

3.	BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI

a)	Ēku būvniecība (CPC 512)

b)	Vispārējā inženierbūvniecība (CPC 513)

(1)	Nav ierobežojumu.

(2)	Nav ierobežojumu.

c)	Uzstādīšana un montāža (CPC 514 + 516);

d)	Ēku pabeigšanas un apdares darbi (CPC 517)

e)	Citi (CPC511 + 515 + 518).

4.	IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI

a)	Komisionāru pakalpojumi (CPC 621);

b)	Vairumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 611, 622);

1)	Nav ierobežojumu.

2)	Nav ierobežojumu.

c)	Mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC611 + 613 + 631 + 632 + 633 + 6111 + 6113 + 6121, tai skaitā audio un video ieraksti un optiskie diski (СРС 63234);

d)	Franšīze (CPC 8929);

e)	Citi izplatīšanas pakalpojumi.

5.	IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI

a)	Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi (CPC 921);

b)	Pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības pakalpojumi (CPC 922);

1)	Nav ierobežojumu.

2)	Nav ierobežojumu.

c)	Augstākās izglītības pakalpojumi (daļa no CPC 923);

d)	Pieaugušo izglītība (CPC924);

e)	Citi izglītības pakalpojumi (CPC 929).

6.	PAKALPOJUMI VIDES JOMĀ

A.	Ar notekūdeņiem saistīti pakalpojumi (CPC 9401) (1)

1)	Nav ierobežojumu.

2)	Nav ierobežojumu.

B.	Cieto/bīstamo atkritumu apsaimniekošana, izņemot bīstamo atkritumu pārvadājumus pāri robežām

a)	Atkritumu izvietošanas pakalpojumi (CPC 9402)

b)	Sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi (CPC 9403)

C.	Apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība (CPC 9404) (2)

D.	Grunts un gruntsūdeņu sanācijas un attīrīšanas pakalpojumi

a)	Piesārņotās grunts un piesārņoto gruntsūdeņu pārstrādāšana, sanācija (daļa no CPC 94060) (3)

E.	Trokšņu un vibrācijas samazināšana (CPC 9405)

F.	Bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzība

a)	Dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumi (daļa no CPC 9406)

G.	Citi pakalpojumi un papildpakalpojumi vides jomā (CPC 94090)

7.	FINANŠU PAKALPOJUMI

A.	Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

a)	Dzīvības, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanas pakalpojumi;

b)	Nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi (CPC 8129, izņemot kuģniecības, aviācijas, pārvadājumu jomā);

1)	Nav ierobežojumu.

2)	Nav ierobežojumu.

c)	Apdrošināšana kuģniecības, aviācijas, pārvadājumu jomā;

d)	Pārapdrošināšana un retrocesija;

e)	Apdrošināšanas papildpakalpojumi (tostarp apdrošināšanas brokeru un aģentūru pakalpojumus).

B.	Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

a)	Noguldījumu un citu atmaksājamu naudas līdzekļu pieņemšana no iedzīvotājiem

b)	Visa veida aizdevumi, ieskaitot patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un komercdarījumu finansēšanu

1)	Nav ierobežojumu.

2)	Nav ierobežojumu.

c)	Finanšu līzings;

d)	Visi maksājumu un naudas pārsūtīšanas pakalpojumi;

e)	Garantijas un saistības

Turpmāk minēto objektu tirdzniecība savā vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū:

—	naudas tirgus instrumenti (ieskaitot parādzīmes, vekseļus, noguldījumu sertifikātus);

—	ārvalstu valūta;

—	atvasināti finanšu instrumenti, tostarp arī standartizēti nākotnes līgumi un opcijas;

—	valūtas kursa un procentu likmju instrumenti, tostarp arī valūtas mijmaiņas darījumi un nestandartizēti nākotnes līgumi;

—	pārvedami vērtspapīri;

—	citi apgrozāmi instrumenti un finanšu aktīvi, ietverot zelta vai sudraba stieņus;

g)	Starpniecība naudas tirgus darījumos

h)	Aktīvu pārvaldīšana, ieskaitot skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldīšanu, visu veidu kolektīvo ieguldījumu pārvaldīšanu, pensiju fondu pārvaldīšanu, depozītu pārvaldības un trasta pakalpojumus,

i)	Norēķina un mijieskaita pakalpojumi attiecībā uz finanšu aktīviem, ieskaitot vērtspapīrus, atvasinātus produktus un citus pārvedamus instrumentus

j)	Konsultatīvi un citi finanšu palīgpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas MNT.TNC/W/50 1.B pantā, tostarp kredītu datubāze un kredītu analīze, ieguldījumu un portfeļu analīze un konsultācijas, un konsultācijas par pārņemšanu un uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju

k)	Finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana, finanšu datu apstrāde un attiecīgā programmatūra, ko piedāvā citu finanšu pakalpojumu sniedzēji

l)	Līdzdalība visa veida vērtspapīru emisijās, ieskaitot riska parakstīšanas un izvietošanas starpniecību kā aģentam (publiski vai privāti), un ar šādām emisijām saistīto pakalpojumu sniegšana.

8.	SLIMNĪCAS UN CITAS VESELĪBAS UN APRŪPES IESTĀDES

a)	Slimnīcu pakalpojumi Privāti slimnīcu un sanatoriju pakalpojumi (CPC 9311, izņemot pakalpojumus, ko sniedz publiskajā sektorā);

b)	Sociālie pakalpojumi (CPC 933);

c)	Citi cilvēka veselības pakalpojumi (CPC 9319, izņemot CPC 93191)

1)	Nav ierobežojumu.

2)	Nav ierobežojumu.

9.	TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

a)	Viesnīcas un restorāni (ietverot ēdināšanu) (CPC 641-643);

b)	Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi (CPC 7471);

1)	Nav ierobežojumu.

2)	Nav ierobežojumu.

c)	Tūrisma gidu pakalpojumi (CPC 7472);

d)	Tūrisms un ar ceļošanu saistītie pakalpojumi

10.	ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI

a)	Lielo kinoteātru darbības pakalpojumi (CPC 96199**) (4)

1)	Nav saistību

2)	Nav saistību

b)	Citi izklaides pakalpojumi (CPC 96191 + 96194);

c)	Ziņu aģentūru pakalpojumi (CPC 962);

1)	Nav ierobežojumu.

2)	Nav ierobežojumu.

e)	Sporta un citi atpūtas pakalpojumi (CPC 964).

11.	PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

a)	Jūras pārvadājumu pakalpojumi (CPC 7211, 7212, 7213, 8868, 7214, 745);

b)	Pārvadājumi iekšzemes ūdensceļos (CPC 7221, 7222, 7223, 8868, 7224, 745);

1)	Nav ierobežojumu.

2)	Nav ierobežojumu.

Gaisa pārvadājumu pakalpojumi, kas definēti pielikumā par gaisa pārvadājumiem:

a) un b)

Pasažieru un kravu pārvadājumi (CPC 731732)

c)	Kuģu ar apkalpi noma (CPC 734),

d)	Gaisa kuģu apkope un remonts (CPC 8868**),

e)	Gaisa pārvadājumu pakalpojumu tirdzniecība un tirgvedība (CPC 746*),

f)	Datorizētas rezervēšanas sistēmas (CPC 746*);

g)	Lidostu apsaimniekošana

h)	Apkalpošana uz zemes (tostarp ēdināšanas pakalpojumi)

d)	Pārvadājumi kosmosā (CPC 733);

e)	Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi (CPC 7111, 7112, 7113, 8868**, 743);

Autopārvadājumu pakalpojumi

a)	Pasažieru pārvadājumi (CPC 7121 + 7122),

b)	Kravu pārvadājumi (CPC 7123, attiecībā uz 7123, izņemot kabotāžas pakalpojumus),

c)	Komerciālo kravas transportlīdzekļu ar vadītāju noma (CPC 7124),

d)	Autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112 + 8867),

e)	Autopārvadājumu pakalpojumu atbalsta pakalpojumi (CPC 744);

g)	Transportēšana pa cauruļvadiem (CPC 7131, 7139);

Visa veida pārvadājumu papildpakalpojumi:

a)	Kravu apstrādes, glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (CPC 741, 742),

b)	Kravu pārvadājumu aģentūru un citi pārvadājumu atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (CPC 748, 749).

(1) Atbilst ar sadzīves notekūdeņiem saistītiem pakalpojumiem.

(2) Atbilst izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumiem.

(3) Atbilst daļai no dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumiem.

(4)

** Norāda, ka konkrētais pakalpojums ir tikai daļa no kopējā darbību klāsta, uz ko attiecas CPC kods.

XXVII-G PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ VADOŠAJIEM DARBINIEKIEM, STAŽIERIEM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU UN TIRDZNIECĪBAS PĀRSTĀVJIEM (MOLDOVAS REPUBLIKA)

Turpmāk iekļautās atrunas norāda saimnieciskās darbības, kas ir liberalizētas atbilstoši šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļai un uz ko attiecas ierobežojumi attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem un stažieriem ar augstāko izglītību saskaņā ar šā nolīguma 215. pantu un uz tirdzniecības pārstāvjiem saskaņā ar 216. pantu.

Turpmākajā sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	pirmajā slejā ir norādīta nozare vai apakšnozare, uz kuru attiecas ierobežojumi, un

b)	otrajā slejā ir aprakstīti piemērojamie ierobežojumi.

Moldovas Republika neuzņemas nekādas saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem tādu saimniecisko darbību ietvaros, kas nav liberalizētas (kurās joprojām nav saistību) saskaņā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļu.

Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:

a)	ar CPC apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov, 1991. g. un

b)	ar CPC 1.0. red. apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC 1.0. red., 1998. g.

3.	Saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību, tirdzniecības pārstāvjiem nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties vai klātbūtnes rezultātā tiek traucēts vai kā citādi ietekmēts darbinieku un vadības strīda vai sarunu rezultāts.

Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 215. un 216. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi) jebkurā gadījumā attiecas uz Savienības vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā.

5.	Turpina piemērot visas prasības Moldovas Republikas tiesību aktos un noteikumos attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem.

6.	Saskaņā ar šā nolīguma 202. panta 3. punktu turpmākajā sarakstā nav iekļauti pasākumi attiecībā uz puses piešķirtām subsīdijām.

7.	Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu un ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu, kā aprakstīts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu.

8.	Minētajās nozarēs, kurās jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, tās galvenais kritērijs būs attiecīgā tirgus stāvokļa novērtējums Moldovas Republikā, tostarp attiecībā uz esošo pakalpojumu sniedzēju skaitu un ietekme uz tiem.

9.	Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

I.	ĪPAŠAS SAISTĪBAS

1.	DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A.	Profesionālie pakalpojumi

a)	Juridiskie pakalpojumi:

—	attiecas vienīgi uz konsultācijām par uzņēmējas valsts tiesībām; (CPC 861)

Juridisko konsultāciju pakalpojumus, izņemot pārstāvību tiesā vai citās iestādēs, var sniegt, ja veikta reģistrācija īpašā Advokatūras padomes asociācijas reģistrā.

Rakstiskās un/vai mutiskās tulkošanas pakalpojumus tieslietās var sniegt, ja Tieslietu ministrijas Atestācijas komisija ir atzinusi citā valstī izdotu zvērināta tulka/tulkotāja atļauju.

Mediācjas pakalpojumus citā valstī licencēts mediators var sniegt, ja ir saņēmis Mediācijas padomes sertifikātu.

Atzīta maksātnespējas administratora pakalpojumus var sniegt, ja pabeigta viengadīga apmācība un nokārtots eksāmens Tieslietu ministrijas Sertifikācijas un kārtības komisijā.

Valstspiederības nosacījums publiskiem notāriem un tiesu izpildītājiem.

j)	Vecmāšu, medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi (CPC 93191, izņemot publiskajā sektorā sniegtus pakalpojumus)

Valstspiederības prasības.

XXVII-H PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMPAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM UN NEATKARĪGAJIEM SPECIĀLISTIEM (MOLDOVAS REPUBLIKA)

1.	Puses ļauj otras puses līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem turpmāk minētajās saimnieciskajās darbībās sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 217. un 218. panta noteikumus, un ar turpmāk minētajiem ierobežojumiem.

Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	pirmajā slejā ir norādīta nozare vai apakšnozare, uz kuru attiecas ierobežojumi, un

b)	otrajā slejā ir aprakstīti piemērojamie ierobežojumi.

Moldovas Republika uzņemas saistības attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem vienīgi tajās saimnieciskās darbības nozarēs, kuras tālāk konkrēti uzskaitītas.

Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:

a)	ar CPC apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov, 1991. g. un

b)	ar CPC 1.0. red. apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC 1.0. red., 1998. g.

4.	Saistības attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties darbinieku un vadības strīdā vai sarunās vai citādi ietekmēt to rezultātu.

Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 217. un 218. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi) jebkurā gadījumā attiecas uz Savienības līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā.

6.	Turpina piemērot visas Moldovas Republikas tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem.

7.	Turpmāk sniegtais saraksts neietver pasākumus saistībā ar puses piešķirtajām subsīdijām.

8.	Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu vai ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu attiecīgajās nozarēs, kā izklāstīts noteikumos par Moldovas Republiku šā nolīguma XXVII-E pielikumā.

9.	Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

I.	ĪPAŠAS SAISTĪBAS

1.	DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A.	Profesionālie pakalpojumi

a)	Juridiskie pakalpojumi:

—	nav saistību, izņemot attiecībā uz konsultācijām par mītnes zemes, ārvalstu un starptautiskajām tiesībām; (CPC 861)

Juridisko konsultāciju pakalpojumus, izņemot pārstāvību tiesā vai citās iestādēs, var sniegt, ja veikta reģistrācija īpašā Advokatūras padomes asociācijas reģistrā.

Rakstiskās un/vai mutiskās tulkošanas pakalpojumus tieslietās var sniegt, ja Tieslietu ministrijas Atestācijas komisija ir atzinusi citā valstī izdotu zvērināta tulka/tulkotāja atļauju.

Mediācjas pakalpojumus citā valstī licencēts mediators var sniegt, ja ir saņēmis Mediācijas padomes sertifikātu.

Atzīta maksātnespējas administratora pakalpojumus var sniegt, ja pabeigta viengadīga apmācība un nokārtots eksāmens Tieslietu ministrijas Sertifikācijas un kārtības komisijā.

Valstspiederības nosacījums publiskiem notāriem un tiesu izpildītājiem.

—	Konsultācijas iekšzemes, trešo valstu un starptautisko tiesību jomā; (daļa no CPC 861)

Nav ierobežojumu.

b)	Uzskaites, revīzijas un grāmatvedības pakalpojumi (CPC 862);

Nav ierobežojumu.

c)	Nodokļu konsultāciju pakalpojumi (CPC 863);

d)	Arhitektu pakalpojumi (CPC 8671)

e)	Inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 8672)

f)	Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 8673)

g)	Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi (CPC 8674)

h)	Privāti ārstu un zobārstu pakalpojumi (CPC 9312) (CPC 9312, izņemot publiskā sektora pakalpojumus)

i)	Veterinārie pakalpojumi (CPC 932)

j)	Vecmāšu, medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi (CPC 93191, izņemot publiskajā sektorā sniegtus pakalpojumus)

Valstspiederības prasības.

B.	Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

a)	Konsultāciju pakalpojumi, kas saistīti ar datortehnikas uzstādīšanu (CPC 841)

b)	Programmatūras ieviešanas pakalpojumi (CPC 842)

c)	Datu apstrādes pakalpojumi (CPC 843)

d)	Datu bāzes pakalpojumi (CPC 844)

e)	Citi (CPC 845 + 849)

Nav ierobežojumu.

C.	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

a)	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi dabaszinātnēs (CPC 851);

b)	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs (CPC 852);

c)	Starpdisciplīnu pētniecības un izstrādes pakalpojumi (CPC 853).

Nav ierobežojumu.

D.	Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi

a)	Saistībā ar savu vai nomātu īpašumu (CPC 821);

b)	Par atlīdzību vai uz līguma pamata (CPC 822).

Nav ierobežojumu.

E.	Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

a)	Attiecībā uz kuģiem (CPC 83103);

b)	Attiecībā uz gaisa kuģiem (CPC 83104);

c)	Attiecībā uz citu pārvadājumu aprīkojumu (CPC 83101 + 83102 + 83105);

d)	Attiecībā uz citām mašīnām un iekārtām (CPC 83106-83109);

Nav ierobežojumu.

e)	Pārējie (CPC 832), tostarp videoieraksti un optiskie diski izmantošanai mājas ierakstu atskaņošanas aparatūrā.

F.	Citi darījumdarbības pakalpojumi

a)	Reklāmas pakalpojumi (CPC 871);

b)	Tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptaujas (CPC 864);

Nav ierobežojumu.

c)	Vadības konsultāciju pakalpojumi (CPC 865);

d)	Ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi (CPC 866);

e)	Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi (CPC 8676);

f)	Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie pakalpojumi (CPC 881);

g)	Ar zvejniecību saistītie pakalpojumi (CPC 882);

h)	Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi (CPC 883 + 5115);

i)	Ar apstrādes rūpniecību saistīti pakalpojumi (CPC 884 + 885); (izņemot 88442);

j)	Pakalpojumi, kas saistīti ar enerģijas sadali (CPC 887);

k)	Darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi (CPC 872);

l)	Detektīvdarbība un drošība (CPC 873);

m)	Saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi (CPC 8675);

n)	Iekārtu apkope un remonts (neieskaitot kuģus, gaisa kuģus vai citus transportlīdzekļus) (CPC 633 + 8861-8866);

o)	Ēku tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumi (CPC 874);

p)	Fotopakalpojumi (CPC 875);

q)	Iepakošanas pakalpojumi (CPC 876);

r)	Izdevējdarbība un poligrāfija (CPC 88442);

s)	Pasākumu rīkošanas pakalpojumi (CPC 87909*);

t)	Citi (CPC 8790).

2.	SAKARU PAKALPOJUMI

A.	Pasta pakalpojumi

a)	Starptautiskie pasta pakalpojumi, kā arī iekšzemes pasta pakalpojumi attiecībā uz vēstulēm ar svaru līdz 350 gramiem; (CPC 7511)

Nav ierobežojumu.

b)	Pasta pakalpojumi attiecībā uz sīkpakām; (CPC 75112);

c)	Pasta iestādes pakalpojumi (CPC 75113);

B.	Kurjera pakalpojumi (CPC 7512)

Nav ierobežojumu.

C.	Telesakaru pakalpojumi

a)	Telefonijas publiskie pakalpojumi; (CPC 7521);

Nav ierobežojumu.

b)	Analogie mobilo sakaru pakalpojumi (CPC 75213,1);

c)	Digitālie mobilo sakaru pakalpojumi (CPC 75213.2);

Mobilo dienestu pakalpojumi

(CPC 75213):

—	radioteleksa pakalpojumi, (CPC 75291),

—	mobilie datu pārraides pakalpojumi;

e)	Satelītu sakari;

f)	Darījumu sadarbības tīkla pakalpojumi (CPC 7522);

g)	Pakešu komutācijas datu pārraides pakalpojumi (CPC 75232);

h)	Ķēžu komutācijas datu pārraides pakalpojumi (CPC 7523*);

i)	Telegrāfa un teleksa pakalpojumi (CPC 7522 un 7523)

j)	Faksimila pakalpojumi; (CPC 7521+7529);

k)	Privāto nomāto līniju pakalpojumi (CPC 7522+7523)

l)	Elektroniskais pasts CPC 7523*);

m)	Balss pasts (CPC 7523*);

n)	Informācija tiešsaistē un informācijas izguve (CPC 7523*);

o)	Elektroniskā datu apmaiņa (EDI), (CPC 7523*);

p)	Paplašināti/pievienoto vērtību radoši faksimila pakalpojumi, ieskaitot uzkrāšanu un pārsūtīšanu, uzkrāšanu un izguvi (CPC 7523*);

q)	Koda un protokola pārveide (CPC nav pieejams);

r)	Tiešsaistes informācijas un/vai datu apstrāde (tostarp darījumu apstrāde) (CPC 843);

s)	Citi telesakaru pakalpojumi (CPC 7529);

t)	Citi (CPC 7549).

3.	BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI

a)	Ēku būvniecība; (CPC 512)

b)	Vispārējie inženiertehniskie būvdarbi; (CPC 513);

Nav ierobežojumu.

c)	Uzstādīšana un montāža; (CPC 514 + 516);

d)	Ēku pabeigšanas un apdares darbi (CPC 517);

e)	Citi (CPC511 + 515 + 518).

4.	IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI

a)	Komisionāru pakalpojumi (CPC 621);

b)	Vairumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 611, 622);

Nav ierobežojumu.

c)	Mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC611 + 631 + 632 + 633 + 6111 + 6113 + 6121, tai skaitā audio un video ieraksti un optiskie diski (СРС 63234);

d)	Franšīze (CPC 8929);

e)	Citi izplatīšanas pakalpojumi.

5.	IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI

a)	Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi (CPC 921);

b)	Pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības pakalpojumi (CPC 922);

Nav ierobežojumu.

c)	Augstākās izglītības pakalpojumi (daļa no CPC 923);

d)	Pieaugušo izglītība (CPC924);

e)	Citi izglītības pakalpojumi (CPC 929).

6.	PAKALPOJUMI VIDES JOMĀ

A.	Ar notekūdeņiem saistītie pakalpojumi (CPC 9401) (1)

Nav ierobežojumu.

B.	Cieto/bīstamo atkritumu apsaimniekošana, izņemot bīstamo atkritumu pārvadājumus pāri robežām

a)	Atkritumu izvietošanas pakalpojumi (CPC 9402)

b)	Sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi (CPC 9403)

C.	Apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība (CPC 9404) (2)

D.	Grunts un gruntsūdeņu sanācijas un attīrīšanas pakalpojumi

a)	Piesārņotās grunts un piesārņoto gruntsūdeņu pārstrādāšana, sanācija (daļa no CPC 94060) (3)

E.	Trokšņu un vibrācijas samazināšana (CPC 9405)

F.	Bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzība

a)	Dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumi (daļa no CPC 9406)

G.	Citi pakalpojumi un papildpakalpojumi vides jomā (CPC 94090)

7.	FINANŠU PAKALPOJUMI

A.	Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

a)	Dzīvības, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanas pakalpojumi (CPC 8121);

b)	Nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi (CPC 8129, izņemot kuģniecības, aviācijas, pārvadājumu jomā);

Nav ierobežojumu.

c)	Apdrošināšana kuģniecības, aviācijas, pārvadājumu jomā; (CPC 8129);

d)	Pārapdrošināšana un retrocesija (CPC 81299);

e)	Apdrošināšanas papildpakalpojumi (tostarp apdrošināšanas brokeru un aģentūru pakalpojumus). (CPC 8140).

B.	Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

a)	Noguldījumu un citu atmaksājamu naudas līdzekļu pieņemšana no iedzīvotājiem (CPC 81115-81119);

b)	Visa veida aizdevumi, ieskaitot patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un komercdarījumu finansēšanu (CPC 8113);

Nav ierobežojumu.

c)	Finanšu līzings; (8112);

d)	Visi maksājumu un naudas pārsūtīšanas pakalpojumi (CPC 81339*);

e)	Garantijas un saistības (CPC 81199*);

Turpmāk minēto objektu tirdzniecība savā vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū:

—	naudas tirgus instrumenti (ieskaitot parādzīmes, vekseļus, noguldījumu sertifikātus); (81339*),

–	ārvalstu valūta, (81333);

—	atvasināti finanšu instrumenti, tostarp arī standartizēti nākotnes līgumi un opcijas; (81339*),

—	valūtas kursa un procentu likmju instrumenti, tostarp arī valūtas mijmaiņas darījumi un nestandartizēti nākotnes līgumi; (81339*),

—	pārvedami vērtspapīri; (CPC 81321*),

–	citi apgrozāmi instrumenti un finanšu aktīvi, ietverot zelta vai sudraba stieņus; (81339*)

g)	Starpniecība naudas tirgus darījumos (81339*);

h)	Aktīvu pārvaldīšana, ieskaitot skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldīšanu, visu veidu kolektīvo ieguldījumu pārvaldīšanu, pensiju fondu pārvaldīšanu, depozītu pārvaldības un trasta pakalpojumus, (8119*, 81323);

i)	Norēķina un mijieskaita pakalpojumi attiecībā uz finanšu aktīviem, ieskaitot vērtspapīrus, atvasinātus produktus un citus pārvedamus instrumentus (81339* or 81319*);

j)	Konsultatīvi un citi finanšu palīgpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas MNT.TNC/W/50 1.B pantā, tostarp kredītu datubāze un kredītu analīze, ieguldījumu un portfeļu analīze un konsultācijas, un konsultācijas par pārņemšanu un uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju (8131 vai 8133);

k)	Finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana, finanšu datu apstrāde un attiecīgā programmatūra, ko piedāvā citu finanšu pakalpojumu sniedzēji (8131);

l)	Līdzdalība visa veida vērtspapīru emisijās, ieskaitot riska parakstīšanas un izvietošanas starpniecību kā aģentam (publiski vai privāti), un ar šādām emisijām saistīto pakalpojumu sniegšana. (8132).

8.	SLIMNĪCAS UN CITAS VESELĪBAS UN APRŪPES IESTĀDES

a)	Slimnīcu pakalpojumi Privāti slimnīcu un sanatoriju pakalpojumi (CPC 9311, izņemot publiskā sektora pakalpojumus)

Nav ierobežojumu.

b)	Sociālie pakalpojumi (CPC 933);

c)	Citi cilvēka veselības pakalpojumi (CPC 9319, izņemot 93191).

9.	TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTIE PAKALPOJUMI

a)	Viesnīcas un restorāni (ietverot ēdināšanu) (CPC 641-643);

b)	Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi (CPC 7471);

Nav ierobežojumu.

c)	Tūrisma gidu pakalpojumi (CPC 7472);

d)	Tūrisms un ar ceļošanu saistītie pakalpojumi

10.	ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI

a)	Lielo kinoteātru darbības pakalpojumi (CPC 96199**) (4);

Nav ierobežojumu.

b)	Citi izklaides pakalpojumi (CPC 96191 + 96194);

c)	Ziņu aģentūru pakalpojumi (CPC 962);

e)	Sporta un citi atpūtas pakalpojumi (CPC 964).

11.	PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

a)	Jūras pārvadājumu pakalpojumi (CPC 7211, 7212, 7213, 8868, 7214, 745);

b)	Pārvadājumi iekšzemes ūdensceļos (CPC 7221, 7222, 7223, 8868, 7224, 745);

Nav ierobežojumu.

Gaisa pārvadājumu pakalpojumi, kas definēti pielikumā par gaisa pārvadājumiem:

a) un b)

Pasažieru un kravu pārvadājumi

(CPC 731, 732),

c)	Kuģu ar apkalpi noma (CPC 734),

d)	Gaisa kuģu apkope un remonts (CPC 8868**),

e)	Gaisa pārvadājumu pakalpojumu tirdzniecība un tirgvedība (CPC 746*),

f)	Datorizētas rezervēšanas sistēmas (CPC 746*);

d)	Kosmosa pārvadājumi (CPC 733);

e)	Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi (CPC 7111, 7112, 7113, 8868**, 743);

Autopārvadājumu pakalpojumi

a)	Pasažieru pārvadājumi (CPC 7121 + 7122),

b)	Kravu pārvadājumi (CPC 7123, attiecībā uz 7123, izņemot kabotāžas pakalpojumus),

c)	Komerciālo kravas transportlīdzekļu ar vadītāju noma (CPC 7124),

d)	Autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112 + 8867),

e)	Autopārvadājumu aprīkojuma atbalsta pakalpojumi (CPC 744);

g)	Transportēšana pa cauruļvadiem (CPC 7131, 7139);

Visa veida pārvadājumu papildpakalpojumi:

a)	Kravu apstrādes, glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (CPC 741, 742),

b)	kravu pārvadājumu aģentūru un citi pārvadājumu atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (CPC 748, 749).

(1) Atbilst ar sadzīves notekūdeņiem saistītiem pakalpojumiem.

(2) Atbilst izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumiem.

(3) Atbilst daļai no dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumiem.

(4)

** Norāda, ka konkrētais pakalpojums ir tikai daļa no kopējā darbību klāsta, uz ko attiecas CPC kods.

XXVIII PIELIKUMS

TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA

XXVIII-A PIELIKUMS

FINANŠU PAKALPOJUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK (2007. gada 5. septembris), ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē

Termiņš: Direktīvas 2007/44/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos.

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu

Moldovas Republikas krājaizdevu apvienībām (Savings and Credit Associations) piemēro tādu režīmu kā minētās direktīvas 2. pantā minētajām iestādēm, un tādējādi tās izslēdz no minētās direktīvas darbības jomas.

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2007/18/EK (2007. gada 27. marts), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/48/EK attiecībā uz noteiktu iestāžu iekļaušanu tās piemērošanas darbības jomā vai izslēgšanu no tās un riska darījumiem ar daudzpusējām attīstības bankām

Termiņš: Direktīvas 2007/18/EK noteikumus īsteno līdz šā nolīguma stāšanās spēkā brīdim.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus, izņemot turpmāk minētos, īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz citām iestādēm, kas nav minētās direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās kredītiestādes, minētās direktīvas 5. panta 1. punktā, 5. panta 3. punktā, 6. pantā, 7. panta a) apakšpunktā, 7. panta b) apakšpunktā, 7. panta c) apakšpunktā, 8. panta a) apakšpunktā, 8. panta b) apakšpunktā, 8. panta c) apakšpunktā un 9. pantā izklāstītos noteikumus par pieprasīto sākumkapitāla apmēru īsteno desmit gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus, izņemot saistībā ar 7. pantā noteikto minimālās kompensācijas apmēru katram depozitoram, īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Noteikumus saistībā ar minētās direktīvas 7. pantā noteikto minimālās kompensācijas apmēru katram depozitoram īsteno desmit gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/65/EK (2001. gada 27. septembris), ar ko Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK un 86/635/EEK groza attiecībā uz novērtēšanas noteikumiem, ko piemēro noteiktu veidu sabiedrību, kā arī banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: Direktīvas 2001/65/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/51/EK (2003. gada 18. jūnijs), ar ko attiecībā uz noteikta veida sabiedrību, banku un citu finanšu iestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem pārskatiem groza Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK, 86/635/EEK un 91/674/EEK

Termiņš: Direktīvas 2003/51/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/46/EK (2006. gada 14. jūnijs), ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: Direktīvas 2006/46/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/24/EK (2001. gada 4. aprīlis) par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno līdz šā nolīguma stāšanās spēkā brīdim.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas 1991. gada 18. decembra Ieteikums par apdrošināšanas starpniekiem (92/48/EEK)

Termiņš: nepiemēro.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2006/73/EK (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem

Termiņš: Direktīvas 2006/73/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1287/2006 (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 809/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2007/14/EK (2007. gada 8. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai

Termiņš: Direktīvas 2007/14/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas shēmām

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus, izņemot saistībā ar 4. pantā noteikto minimālās kompensācijas apmēru katram ieguldītājam, īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Minētās direktīvas noteikumus saistībā ar 4. pantā noteikto minimālās kompensācijas apmēru katram ieguldītājam īsteno desmit gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2004/72/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK attiecībā uz pieņemto tirgus praksi, ar atvasinātiem preču instrumentiem saistītās iekšējās informācijas definēšanu, to personu saraksta sastādīšanu, kam ir pieejama iekšējā informācija, vadības veikto darījumu izziņošanu un paziņošanu par aizdomīgiem darījumiem

Termiņš: Direktīvas 2004/72/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2003/124/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz iekšējās informācijas definīciju un publisku izziņošanu, kā arī tirgus manipulācijas definīciju

Termiņš: Direktīvas 2003/124/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2003/125/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz ieguldījumu rekomendāciju godīgu atspoguļošanu un interešu konfliktu paziņošanu atklātībai

Termiņš: Direktīvas 2003/125/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) 2273/2003 (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2007/16/EK (2007. gada 19. marts), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), paskaidrojot atsevišķas definīcijas

Termiņš: Direktīvas 2007/16/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām

Termiņš: Direktīvas 2009/44/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2006/70/EK (2006. gada 1. augusts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos

Termiņš: Direktīvas 2006/70/EK noteikumus īsteno viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1781/2006 (2006. gada 15. novembris) attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XXVIII-B PIELIKUMS

TELESAKARU PAKALPOJUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK

Piemēro šādus Direktīvas 2002/21/EK noteikumus:

—	stiprināt valsts regulatora neatkarību un administratīvo kapacitāti elektronisko sakaru jomā;

—	izveidot publisko konsultāciju procedūras jauniem regulatīviem pasākumiem;

—	izveidot efektīvus mehānismus valsts regulatora pieņemto lēmumu elektronisko sakaru jomā pārsūdzēšanai; un

—	definēt tādus ražojumu un pakalpojumu tirgus elektronisko sakaru nozarē, uz kuriem varētu būt attiecināma pienākumu iepriekšēja uzlikšana, un izvērtēt šos tirgus, lai noteiktu, vai tajos ir vērojama būtiska ietekme.

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno pusotra gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK

Piemēro šādus Direktīvas 2002/20/EK noteikumus:

—	īstenot reglamentējošus noteikumus par vispārējām atļaujām un individuālo atļauju ierobežošanu un izmantošanu vienīgi īpašos, pienācīgi pamatotos gadījumos.

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK

Pamatojoties uz tirgus analīzi, kura veikta atbilstoši pamatdirektīvas noteikumiem, valsts regulators elektronisko sakaru jomā operatoriem, kuriem ir konstatēta būtiska ietekme attiecīgajos tirgos, uzliks regulatīvus pienākumus saistībā ar:

—	piekļuvi konkrētām tīklu iekārtām un to izmantošanu;

—	piekļuves cenu un savstarpējā savienojuma maksas kontroli, tostarp pienākumiem attiecībā uz cenu orientēšanu uz izmaksām; un

—	pārskatāmību, nediskriminēšanu un atsevišķu grāmatvedību

Termiņš: Direktīvas 2002/19/EK noteikumus īsteno pusotra gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK

Piemēro šādus Direktīvas 2002/22/EK noteikumus:

—	īstenot reglamentējošus noteikumus par universāla pakalpojuma saistībām, tostarp par to izmaksu un finansējuma mehānismiem; un

—	garantēt lietotāju interešu un tiesību ievērošanu, it īpaši ieviešot numuru pārnesamību un Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru “112”.

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2002/77/EK (2002. gada 16. septembris) par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū

Termiņš: pasākumus, kas ir minētās direktīvas darbības jomā, īsteno pusotra gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK

Piemēro šādus Direktīvas 2002/58/EK noteikumus:

—	īstenot reglamentējošus noteikumus, lai garantētu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, it īpaši privātās dzīves aizsardzību, attiecībā uz personas datu apstrādi elektronisko sakaru nozarē, un nodrošināt šādu datu un elektronisko sakaru aprīkojuma un pakalpojumu brīvu apriti

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums)

—	izveidot politiku un reglamentējošus noteikumus, kas garantē radiofrekvenču spektra harmonizētu pieejamību un efektīvu izmantošanu

Termiņš: pasākumus, kas ir minētās direktīvas darbības jomā, īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2008/294/EK (2008. gada 7. aprīlis) par harmonizētiem frekvenču spektra izmantošanas nosacījumiem mobilo sakaru pakalpojumu darbībai gaisakuģos (MCA pakalpojumiem) Kopienā

Termiņš: pasākumus, kas ir minētās direktīvas darbības jomā, īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno pusotra gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	sekmēt elektroniskās tirdzniecības attīstību;

—	novērst šķēršļus informācijas sabiedrības pakalpojumu pārrobežu sniegšanai;

—	nodrošināt juridisko drošību informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem; un

—	saskaņot saistību ierobežojumus tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri kā starpnieki sniedz vienkāršās līnijas, superātrās līnijas vai glabāšanas pakalpojumus, nepiemērot vispārējas uzraudzības saistības.

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK (1999. gada 13. decembris) par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	izveidot politiku un pieņemt tiesību aktus, ar kuriem izveido sistēmu elektronisko parakstu izmantošanai, garantējot to juridisku atzīšanu un pieņemamību par pierādījumiem tiesas prāvās;

—	izveidot obligātu uzraudzības sistēmu sertificēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri izsniedz atzītus sertifikātus.

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XXVIII-C PIELIKUMS

PASTA UN KURJERA PAKALPOJUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno līdz šā nolīguma stāšanās spēkā brīdim.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/39/EK (2002. gada 10. jūnijs), ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei

Termiņš: Direktīvas 2002/39/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/6/EK (2008. gada 20. februāris), ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi

Termiņš: Direktīvas 2008/6/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XXVIII-D PIELIKUMS

STARPTAUTISKO JŪRAS PĀRVADĀJUMU JOMĀ PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Jūras kuģniecības drošība- Karoga valsts/klasifikācijas sabiedrības

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/15/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Karoga valsts

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/21/EK (2009. gada 23. aprīlis) par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Ostas valsts kontrole

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Kuģu satiksmes uzraudzība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Nelaimes gadījumu apsekošana

Padomes Direktīva 1999/35/EK (1999. gada 29. aprīlis) par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Pasažieru pārvadātāju atbildība

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 392/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 336/2006 (2006. gada 15. februāris) par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tehniski un darbības noteikumi

Pasažieru kuģi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 1999/35/EK (1999. gada 29. aprīlis) par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/25/EK (2003. gada 14. aprīlis) par īpašām stabilitātes prasībām ro–ro pasažieru kuģiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Naftas tankkuģi

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 417/2002 (2002. gada 18. februāris) ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem

Termiņš vienkārša korpusa naftas tankkuģu izņemšanai no aprites atbilst MARPOL Konvencijā noteiktajam grafikam.

Beramkravu kuģi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/96/EK (2001. gada 4. decembris), ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Kuģu apkalpe

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/106/EK (2008. gada 19. novembris) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Vide

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 782/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tehniskie nosacījumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Sociālie nosacījumi

Padomes Direktīva 92/29/EEK (1992. gada 31. marts) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 1999/63/EK (1999. gada 21. jūnijs) attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF) – Pielikums: Eiropas Savienības nolīgums par jūrnieku darba laika organizēšanu

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/95/EK (1999. gada 13. decembris) par noteikumu ieviešanu attiecībā uz to jūrnieku darba stundām, kas strādā uz kuģiem, kuri ierodas Kopienas ostās

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Jūras kuģniecības drošība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/65/EK (2005. gada 26. oktobris) par ostu drošības pastiprināšanu

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus (izņemot noteikumus par Komisijas pārbaudēm) īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. maijs) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu

Termiņš: minētās regulas noteikumus (izņemot noteikumus par Komisijas pārbaudēm) īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XXIX PIELIKUMS

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

XXIX-A PIELIKUMS

ROBEŽVĒRTĪBAS

Robežvērtības, kas minētas šā nolīguma 269. panta 3. punktā, abām pusēm ir šādas:

a)	EUR 130 000 piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem, ko piešķir centrālās valdības iestādes, izņemot pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumus, kas definēti Direktīvas 2004/18/EK 7. panta b) punktā;

b)	EUR 200 000 tiem piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkts;

c)	EUR 5 000 000 būvdarbu publiskā iepirkuma līgumiem un koncesijām;

d)	EUR 5 000 000 būvdarbu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē;

e)	EUR 400 000 piegādes un pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē.

Robežvērtības, kas norādītas 1. punktā, pielāgo, lai atspoguļotu robežvērtības, kuras piemērojamas šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī atbilstīgi Komisijas Regulai (ES) Nr. 1336/2013 (2013. gada 13. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, 2004/18/EK un 2009/81/EK attiecībā uz to piemērošanas robežvērtībām līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

XXIX-B PIELIKUMS

INSTITUCIONĀLO REFORMU, TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS UN TIRGUS PIEEJAMĪBAS INDIKATĪVS GRAFIKS

Posms		Paredzamie termiņi	Moldovas Republika nodrošina ES tirgus pieejamību	ES nodrošina Moldovas Republikai tirgus pieejamību
1.	Šā nolīguma 271. panta īstenošana Šā nolīguma 270. panta 2. punktā izklāstītās institucionālās reformas īstenošana Vienošanās par šā nolīguma 272. pantā izklāstīto reformu stratēģiju	Pēc 9 mēnešiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas	Piegādes centrālajām pārvaldes iestādēm	Piegādes centrālajām pārvaldes iestādēm
2.	Tiesību aktu tuvināšana Direktīvas 2004/18/EK un Direktīvas 89/665/EEK pamatelementiem un to īstenošana	Pēc 3 gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas	Piegādes valsts, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm un publisko tiesību subjektiem	Piegādes valsts, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm un publisko tiesību subjektiem	XXIX-C un XXIX-D pielikums
3.	Tiesību aktu tuvināšana Direktīvas 2004/17/EK un Direktīvas 92/13/EEK pamatelementiem un to īstenošana	Pēc 4 gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas	Piegādes visiem līgumslēdzējiem komunālo pakalpojumu jomā	Piegādes visiem līgumslēdzējiem	XXIX-E un XXIX-F pielikums
4.	Tiesību aktu tuvināšana citiem Direktīvas 2004/18/EK elementiem un to īstenošana	Pēc 6 gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas	Pakalpojumu un būvdarbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm	Pakalpojumu un būvdarbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm	XXIX-G, XXIX-H un XXIX-I pielikums
5.	Tiesību aktu tuvināšana citiem Direktīvas 2004/17/EK elementiem un to īstenošana	Pēc 8 gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas	Pakalpojumu un būvdarbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm komunālo pakalpojumu jomā	Pakalpojumu un būvdarbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm komunālo pakalpojumu jomā	XXIX-J un XXIX-K pielikums

XXIX-C PIELIKUMS

PAMATELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/18/EK

(2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru

(2. posms)

I SADAĻA

Definīcijas un vispārīgi principi

1. pants

Definīcijas (1., 2., 8., 9. punkts, 11. punkta a), b) un d) apakšpunkts, 12., 13., 14., 15. punkts)

2. pants

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi

3. pants

Īpašu vai ekskluzīvu tiesību piešķiršana – nediskriminēšanas noteikums

II SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

4. pants

Komersanti

6. pants

Konfidencialitāte

II NODAĻA

Darbības joma

1. iedaļa

Robežvērtības

8. pants

Līgumi, ko līgumslēdzējas iestādes subsidē vairāk nekā 50 % apmērā

9. pants

Valsts līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko iepirkuma sistēmu paredzamās vērtības aprēķina metodes

2. iedaļa

Īpašas situācijas

10. pants

Iepirkums aizsardzības vajadzībām

3. iedaļa

Līgumi, uz ko šī direktīva neattiecas

12. pants

Līgumi ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā (tikai tad, kad ir pabeigta tiesību aktu tuvināšana Direktīvas 2004/17/EK pamatnoteikumiem)

13. pants

Īpaši izņēmumi telekomunikāciju jomā

14. pants

Slepenie līgumi un līgumi, uz ko jāattiecina īpaši drošības pasākumi

15. pants

Līgumi, par kuriem slēgšanas tiesības piešķir atbilstīgi starptautiskiem noteikumiem

16. pants

Īpaši izņēmumi

18. pants

Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

4. iedaļa

Īpašā kārtība

19. pants

Priviliģēto tiesību līgumi

III NODAĻA

Pakalpojumu valsts līgumiem piemērojamā kārtība

20. pants

Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II A pielikumā

21. pants

Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II B pielikumā

22. pants

Jaukti līgumi, kas ietver II A pielikumā uzskaitītus pakalpojumus un II B pielikumā uzskaitītus pakalpojumus

IV NODAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz reglamentējošām specifikācijām un līguma dokumentiem

23. pants

Tehniskās specifikācijas

24. pants

Varianti

25. pants

Apakšuzņēmuma līgumi

26. pants

Līgumsaistību izpildes nosacījumi

27. pants

Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem

V NODAĻA

Procedūras

28. pants

Atklātas, slēgtas un sarunu procedūras un cenu aptaujas izmantošana

30. pants

Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, iepriekš publicējot līguma paziņojumu

31. pants

Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, nepublicējot līguma paziņojumu

VI NODAĻA

Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi

1. iedaļa

Paziņojumu publicēšana

35. pants

Paziņojumi: 1. punkts mutatis mutandis; 2. punkts; 4. punkta pirmā, trešā un ceturtā daļa

36. pants

Konkursa paziņojumu publicēšanas forma un veids: 1. punkts; 7. punkts

2. iedaļa

Termiņi

38. pants

Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi

39. pants

Atklātās procedūras – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija

3. iedaļa

Informācijas saturs un nosūtīšanas līdzekļi

40. pants

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, piedalīties aptaujā vai sarunās

41. pants

Kandidātu un pretendentu informēšana

4. iedaļa

Saziņa

42. pants

Noteikumi, kas attiecas uz saziņu

VII NODAĻA

Procedūras norise

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

44. pants

Dalībnieku atbilstības pārbaude un atlase un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

2. iedaļa

Kvalitatīvās atlases kritēriji

45. pants

Kandidāta vai pretendenta personiskie dati

46. pants

Atbilstība profesionālās darbības veikšanai

47. pants

Ekonomiskais un finanšu stāvoklis

48. pants

Tehniskās un/vai profesionālās iespējas

49. pants

Kvalitātes nodrošināšanas standarti

50. pants

Vides pārvaldības standarti

51. pants

Papildu dokumentācija un informācija

3. iedaļa

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

53. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

55. pants

Nepamatoti lēti piedāvājumi

PIELIKUMI

I pielikums

To darbību saraksts, kas minētas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā

II pielikums

Pakalpojumi, kas minēti 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā

II A pielikums

II B pielikums

V pielikums

Tās produkcijas saraksts, kas minēta 7. pantā un kas attiecas uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķīrušas aizsardzības jomā

VI pielikums

Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas

VII pielikums

Paziņojumos iekļaujamā informācija

VII A pielikums

Informācija, kas jāiekļauj valsts līgumu paziņojumos

X pielikums

Prasības attiecībā uz ierīcēm, ko izmanto, lai elektroniskā veidā saņemtu piedāvājumus, dalības pieteikumus un plānus un projektus projektu skiču konkursos

XXIX-D PIELIKUMS

PAMATELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 89/665/EEK

(1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā

(2. posms)

1. pants

Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība

2. pants

Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām

2.a pants

Nogaidīšanas termiņš

2.b pants

Atkāpes no nogaidīšanas termiņa

2.b panta pirmās daļas b) punkts

2.c pants

Pārskatīšanas pieprasīšanas termiņi

2.d pants

Spēkā neesamība

1. punkta b) apakšpunkts

2. un 3. punkts

2.e pants

Šīs direktīvas pārkāpumi un alternatīvas sankcijas

2.f pants

Termiņi

XXIX-E PIELIKUMS

PAMATELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/17/EK

(2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs

(3. posms)

I SADAĻA

Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu konkursiem

I NODAĻA

Pamattermini

1. pants

Definīcijas (2., 7., 9., 11., 12., 13. punkts)

II NODAĻA

Attiecīgo darbību un subjektu definīcija

1. iedaļa

Subjekti

2. pants

Līgumslēdzēji

2. iedaļa

Darbības

3. pants

Gāze, siltums un elektroenerģija

4. pants

Ūdens

5. pants

Transporta pakalpojumi

6. pants

Pasta pakalpojumi

7. pants

Naftas, gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve, kā arī ostas un lidostas

9. pants

Līgumi, kas attiecas uz vairākām darbībām

III NODAĻA

Vispārēji principi

10. pants

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

II SADAĻA

Līgumiem piemērojamie noteikumi

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

11. pants

Uzņēmēji

13. pants

Konfidencialitāte

II NODAĻA

Robežvērtības un noraidīšanas noteikumi

1. iedaļa

Robežvērtības

16. pants

Līgumu robežvērtības

17. pants

Līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko sistēmu paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

2. iedaļa

Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

2. apakšiedaļa

Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem un visu veidu līgumiem

19. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai trešām personām

20. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas darbības veikšanai trešā valstī: 1. punkts

21. pants

Slepeni līgumi vai līgumi, attiecībā uz kuriem vajadzīgi īpaši drošības pasākumi

22. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem

23. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam, kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa

3. apakšiedaļa

Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem, bet tikai attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

24. pants

Līgumi, kas attiecas uz konkrētiem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma

25. pants

Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

4. apakšiedaļa

Izņēmumi, kas piemērojami tikai dažiem līgumslēdzējiem

26. pants

Līguma slēgšanas tiesības, ko piešķīruši atsevišķi līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju

III NODAĻA

Pakalpojumu līgumiem piemērojamie noteikumi

31. pants

Direktīvas XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumu līgumi

32. pants

Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti XVII B pielikumā

33. pants

Jauktie pakalpojumu līgumi, kuros iekļauti XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi un XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi

IV NODAĻA

Īpaši noteikumi, kas reglamentē specifikācijas un līguma dokumentus

34. pants

Tehniskās specifikācijas

35. pants

Tehnisko specifikāciju paziņošana

36. pants

Varianti

37. pants

Apakšuzņēmuma līgumu slēgšana

39. pants

Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumi un darba apstākļi

V NODAĻA

Procedūras

40. pants

(izņemot 3. punkta i) un l) apakšpunktu) Atklātu, slēgtu procedūru un sarunu procedūru izmantošana

VI NODAĻA

Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību

1. iedaļa

Paziņojumu publicēšana

41. pants

Periodiski informatīvi paziņojumi un paziņojumi par kvalifikācijas sistēmas esamību

42. pants

Paziņojumi, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu: 1 un 3. punkts

43. pants

Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (izņemot 1. punkta otro un trešo daļu)

44. pants

Paziņojumu publicēšanas formāts un veids (izņemot 2. punkta pirmo daļu un 4., 5., 7. punktu)

2. iedaļa

Termiņi

45. pants

Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi

46. pants

Atklātās procedūras – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija

47. pants

Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu vai uz sarunām

3. iedaļa

Saziņa un informācija

48. pants

Saziņai piemērojamie noteikumi

49. pants

Informācija kvalifikācijas pieprasītājiem, kandidātiem un pretendentiem

VII NODAĻA

Procedūras norise

51. pants

Vispārīgi noteikumi

1. iedaļa

Kvalifikācija un kvalitatīvā atlase

52. pants

Administratīvo, tehnisko vai finansiālo nosacījumu un apliecību, pārbaužu un pierādījumu savstarpēja atzīšana

54. pants

Kvalitatīvās atlases kritēriji

2. iedaļa

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

55. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

57. pants

Nesamērīgi lēti piedāvājumi

XIII pielikums

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem:

A.	Atklātās procedūras

B.	Slēgtās procedūras

C.	Sarunu procedūras

XIV pielikums

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par kvalifikācijas sistēmas esamību

XV A pielikums

Informācija, kas jāiekļauj periodiskajā informatīvajā paziņojumā

XV B pielikums

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par periodiska ziņojuma publicēšanu pircēju raksturojumā, kurus neizmanto kā uzaicinājumu uz konkursu

XVI pielikums

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

XVII A pielikums

Pakalpojumi 31. panta nozīmē

XVII B pielikums

Pakalpojumi 32. panta nozīmē

XX pielikums

Būtiski norādījumi par publicēšanu

XXI pielikums

Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas

XXIII pielikums

Starptautisko darba tiesību normas 59. panta 4. punkta nozīmē

XXIV pielikums

Prasības, kas attiecas uz piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskas saņemšanas ierīcēm

XXIX-F PIELIKUMS

PAMATELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 92/13/EEK

(1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/66/EK

(3. posms)

1. pants

Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība

2. pants

Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām

2.a pants

Nogaidīšanas termiņš

2.b pants

Atkāpes no nogaidīšanas termiņa

2.b panta pirmās daļas b) punkts

2.c pants

Pārskatīšanas pieprasīšanas termiņi

2.d pants

Spēkā neesamība

1. punkta b) apakšpunkts

2. un 3. punkts

2.e pants

Šīs direktīvas pārkāpumi un alternatīvas sankcijas

2.f pants

Termiņi

XXIX-G PIELIKUMS

CITI NEOBLIGĀTI ELEMENTI DIREKTĪVĀ 2004/18/EK

(4. posms)

Šajā pielikumā izklāstītie Direktīvas 2004/18/EK elementi nav obligāti, taču ir ieteikti tiesību aktu tuvināšanai. Moldovas Republika var tuvināt tiesību aktus šiem elementiem XXIX-B pielikumā noteiktajā termiņā.

I SADAĻA

Definīcijas un vispārīgi principi

1. pants

Definīcijas (5., 6., 7., 10. punkts un 11. punkta c) apakšpunkts)

II SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem

II NODAĻA

Darbības joma

2. iedaļa

Īpašas situācijas

11. pants

Valsts līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir valdības sagādes iestādes

4. iedaļa

Īpašā kārtība

19. pants

Priviliģēto tiesību līgumi

V NODAĻA

Procedūras

29. pants

Cenu aptauja

32. pants

Pamatnolīgumi

33. pants

Dinamiskās iepirkumu sistēmas

34. pants

Būvdarbu valsts līgumi – īpaši noteikumi par subsidēto mājokļu shēmām

VI NODAĻA

Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi

1. iedaļa

Paziņojumu publicēšana

35. pants

Paziņojumi: 3. punkts un 4. punkta otrā un trešā daļa

VII NODAĻA

Procedūras norise

2. iedaļa

Kvalitatīvās atlases kritēriji

52. pants

Oficiālie apstiprināto komersantu saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti

3. iedaļa

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

54. pants

Elektronisku izsoļu izmantošana

XXIX-H PIELIKUMS

CITI OBLIGĀTI ELEMENTI DIREKTĪVĀ 2004/18/EK

(4. posms)

I SADAĻA

Definīcijas un vispārīgi principi

1. pants

Definīcijas (3. un 4. punkts un 11. punkta e) apakšpunkts)

II SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem

II NODAĻA

Darbības joma

3. iedaļa

Līgumi, uz ko šī direktīva neattiecas

17. pants

Pakalpojumu koncesijas

III SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro būvdarbu koncesijām

I NODAĻA

Būvdarbu koncesiju reglamentācija

56. pants

Darbības joma

57. pants

Izņēmumi no darbības jomas (izņemot pēdējo daļu)

58. pants

Būvdarbu koncesiju izziņošana

59. pants

Termiņš

60. pants

Apakšuzņēmuma līgumi

61. pants

Papildu būvdarbu piešķiršana koncesionāram

II NODAĻA

Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas ir līgumslēdzējas iestādes

62. pants

Piemērojamie noteikumi

III NODAĻA

Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes

63. pants

Izsludināšanas noteikumi – robežvērtība un izņēmumi

64. pants

Paziņojuma publicēšana

65. pants

Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņš

IV SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro projektu skiču konkursiem

66. pants

Vispārīgi noteikumi

67. pants

Darbības joma

68. pants

Izņēmumi no darbības jomas

69. pants

Paziņojumi

70. pants

Konkursa paziņojumu publicēšanas forma un veids

71. pants

Saziņas līdzekļi

72. pants

Pretendentu atlase

73. pants

Žūrijas sastāvs

74. pants

Žūrijas lēmumi

VII B pielikums

Informācija, kas jāiekļauj būvdarbu koncesijas paziņojumos

VII C pielikums

Informācija, kas jāiekļauj tādu koncesionāru veiktos būvdarbu līgumu paziņojumos, kuri nav līgumslēdzējas iestādes

VII D pielikums

Informācija, kas jāiekļauj projektu skiču konkursa paziņojumos

XXIX-I PIELIKUMS

CITI ELEMENTI DIREKTĪVĀ 89/665/EEK,

kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/66/EK

(4. posms)

2.b pants

Atkāpes no nogaidīšanas termiņa

2.b panta pirmās daļas c) punkts

2.d pants

Spēkā neesamība

2.d panta 1. punkta c) apakšpunkts

5. punkts

XXIX-J PIELIKUMS

CITI NEOBLIGĀTI ELEMENTI DIREKTĪVĀ 2004/17/EK

(5. posms)

Šajā pielikumā izklāstītie Direktīvas 2004/17/EK elementi nav obligāti, taču ir ieteikti tiesību aktu tuvināšanai. Moldovas Republika var tuvināt tiesību aktus šiem elementiem XXIX-B pielikumā noteiktajā termiņā.

I SADAĻA

Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu konkursiem

I NODAĻA

Pamattermini

1. pants

Definīcijas (4., 5., 6., 8. punkts)

II SADAĻA

Līgumiem piemērojamie noteikumi

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

14. pants

Pamatnolīgumi

15. pants

Dinamiskās iepirkumu sistēmas

2. iedaļa

Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

5. apakšiedaļa

Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms, noteikumi par centrālajām iepirkumu iestādēm un vispārējā kārtība attiecībā uz tiešu konkurenci

28. pants

Priviliģēto tiesību līgumi

29. pants

Līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas centrālās iepirkumu iestādes

V NODAĻA

Procedūras

40. panta 3. punkta i) un l) apakšpunkts

VI NODAĻA

Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību

1. iedaļa

Paziņojumu publicēšana

42. pants

Paziņojumi, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu: 2. punkts

43. pants

Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (tikai 1. punkta otrā un trešā daļa)

VII NODAĻA

Procedūras norise

2. iedaļa

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

56. pants

Elektronisko izsoļu izmantošana

XIII pielikums

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem:

D.	Vienkāršots paziņojums par līgumu izmantošanai dinamiskā iepirkumu sistēmā

XXIX-K PIELIKUMS

CITI ELEMENTI DIREKTĪVĀ 92/13/EEK,

kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/66/EK

(5. posms)

2.b pants

Atkāpes no nogaidīšanas termiņa

2.b panta pirmās daļas c) punkts

2.d pants

Spēkā neesamība

2.d panta 1. punkta c) apakšpunkts

5. punkts

XXIX-L PIELIKUMS

DIREKTĪVAS 2004/18/EK NOTEIKUMI, KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS

Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.

II SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants

Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas satvarā slēgtajiem nolīgumiem

VI NODAĻA

Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi

1. iedaļa

Paziņojumu publicēšana

36. pants

Paziņojumu publicēšanas forma un veids: 2., 3., 4., 5., 6., 8. punkts

37. pants

Neobligātā publicēšana

5. iedaļa

Ziņojumi

43. pants

Ziņojumu saturs

V SADAĻA

Statistiskās saistības, realizācijas pilnvaras un nobeiguma noteikumi

75. pants

Statistiskās saistības

76. pants

Statistiskā pārskata saturs

77. pants

Padomdevēja komiteja

78. pants

Robežvērtību pārskatīšana

79. pants

Grozījumi

80. pants

Īstenošana

81. pants

Uzraudzības mehānismi

82. pants

Atcelšana

83. pants

Stāšanās spēkā

84. pants

Adresāti

PIELIKUMI

III pielikums

Publisko tiesību subjekti un šo subjektu kategorijas, kā minēts 1. panta 9. punkta otrajā daļā

IV pielikums

Centrālās pārvaldes iestādes

VIII pielikums

Publicēšanas iezīmes

IX pielikums

Reģistri

IX A pielikums

Būvdarbu valsts līgumi

IX B pielikums

Piegādes valsts līgumi

IX C pielikums

Pakalpojumu valsts līgumi

XI pielikums

Transponēšanas un piemērošanas termiņi (80. pants)

XII pielikums

Atbilstības tabula

XXIX-M PIELIKUMS

DIREKTĪVAS 2004/17/EK NOTEIKUMI, KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS

Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.

I SADAĻA

Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu konkursiem

II NODAĻA

Attiecīgo darbību un subjektu definīcija

2. iedaļa

Darbības

8. pants

Līgumslēdzēju saraksts

II SADAĻA

Līgumiem piemērojamie noteikumi

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

12. pants

Nosacījumi attiecībā uz nolīgumiem, kas noslēgti Pasaules tirdzniecības organizācijā

2. iedaļa

Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

1. apakšiedaļa

18. pants

Būvdarbu un pakalpojumu koncesijas

2. apakšiedaļa

Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem un visu veidu līgumiem

20. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas darbības veikšanai trešā valstī: 2. punkts

5. apakšiedaļa

Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms, noteikumi par centrālajām iepirkumu iestādēm un vispārējā kārtība attiecībā uz tiešu konkurenci

27. pants

Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

30. pants

Procedūra, ko piemēro, lai noteiktu, vai uz konkrētu darbību attiecas tieša konkurence

IV NODAĻA

Īpaši noteikumi, kas reglamentē specifikācijas un līguma dokumentus

38. pants

Līgumsaistību izpildes nosacījumi

VI NODAĻA

Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību

1. iedaļa

Paziņojumu publicēšana

44. pants

Paziņojumu publicēšanas formāts un veids (tikai 2. punkta pirmā daļa un 4., 5., 7. punkts)

3. iedaļa

Saziņa un informācija

50. pants

Saglabājamā informācija par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

VII NODAĻA

Procedūras norise

3. iedaļa

Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem, un attiecības ar minētajām valstīm

58. pants

Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem

59. pants

Attiecības ar trešām valstīm saistībā ar būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumiem

IV SADAĻA

Statistikas datu sniegšanas saistības, izpildpilnvaras un nobeiguma noteikumi

67. pants

Statistikas datu sniegšanas saistības

68. pants

Padomdevēja komiteja

69. pants

Robežvērtību pārskatīšana

70. pants

Grozījumi

71. pants

Direktīvas īstenošana

72. pants

Uzraudzības mehānismi

73. pants

Atcelšana

74. pants

Stāšanās spēkā

75. pants

Adresāti

PIELIKUMI

I pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas gāzes vai siltuma pārvades vai sadales nozarē

II pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas elektroenerģijas ražošanas, pārvades vai sadales nozarē

III pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas dzeramā ūdens ražošanas, pārvades vai sadales nozarē

IV pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas dzelzceļu transporta pakalpojumu nozarē

V pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas pilsētas dzelzceļu, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu nozarē

VI pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas pasta pakalpojumu nozarē

VII pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas naftas vai gāzes izpētes un ieguves nozarēs

VIII pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas akmeņogļu un cita veida cietā kurināmā izpētes un ieguves nozarēs

IX pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas jūras ostu vai iekšējo ostu, vai citu piestātņu pakalpojumu jomā

X pielikums

Līgumslēdzēji, kas darbojas lidostu pakalpojumu jomā

XI pielikums

Direktīvas 30. panta 3. punktā minēto tiesību aktu saraksts

XII pielikums

Direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādīto profesionālo darbību saraksts

XXII pielikums

Direktīvas 45. pantā noteikto termiņu kopsavilkuma tabula

XXV pielikums

Transponēšanas un īstenošanas termiņi

XXVI pielikums

Atbilstības tabula

XXIX-N PIELIKUMS

NOTEIKUMI DIREKTĪVĀ 89/665/EEK, KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR DIREKTĪVU 2007/66/EK, KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS

Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.

2.b pants

Atkāpes no nogaidīšanas termiņa

2.b panta pirmās daļas a) punkts

2.d pants

Spēkā neesamība

2.d panta 1. punkta a) apakšpunkts

4. punkts

3. pants

Koriģēšanas mehānisms

3.a pants

Brīvprātīgās ex ante pārskatāmības paziņojuma saturs

3.b pants

Komitejas procedūra

4. pants

Īstenošana

4.a pants

Pārskatīšana

XXIX-O PIELIKUMS

NOTEIKUMI DIREKTĪVĀ 92/13/EEK, KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR DIREKTĪVU 2007/66/EK, KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS

Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.

2.b pants

Atkāpes no nogaidīšanas termiņa

2.b panta pirmās daļas a) punkts

2.d pants

Spēkā neesamība

2.d panta 1. punkta a) apakšpunkts

1. punkts

3.a pants

Brīvprātīgās ex ante pārskatāmības paziņojuma saturs

3.b pants

Komitejas procedūra

8. pants

Koriģēšanas mehānisms

12. pants

Īstenošana

12.a pants

Pārskatīšana

XXIX-P PIELIKUMS

MOLDOVAS REPUBLIKA: INDIKATĪVS SARAKSTS AR SADARBĪBAS JAUTĀJUMIEM

1.	Moldovas Republikas ierēdņu no valsts pārvaldes iestādēm, kuras ir iesaistītas publiskajā iepirkumā, apmācība Savienībā un Moldovas Republikā.

2.	Piegādātāju, kuri ir ieinteresēti piedalīties publiskajā iepirkumā, apmācība.

3.	Informācijas un pieredzes apmaiņa saistībā ar paraugpraksi un reglamentējošajiem noteikumiem publiskā iepirkuma jomā.

4.	Publiskā iepirkuma tīmekļa vietnes funkcionalitātes palielināšana un publiskā iepirkuma uzraudzības sistēmas izveide.

5.	Konsultācijas un metodiskā palīdzība no Savienības saistībā ar mūsdienīgu elektronisko tehnoloģiju piemērošanu publiskā iepirkuma jomā.

6.	To struktūru nostiprināšana, kuras ir atbildīgas par saskaņotu politiku visās jomās saistībā ar publisko iepirkumu un par līgumslēdzēju iestāžu pieņemto lēmumu neatkarīgu un neitrālu izskatīšanu (pārskatīšanu) (Sal. ar šā nolīguma 270. pantu).

XXX PIELIKUMS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

XXX-A PIELIKUMS

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀŽU REĢISTRĒŠANAS UN KONTROLĒŠANAS ELEMENTI, KAS MINĒTI 297. PANTA 1. UN 2. PUNKTĀ

A DAĻA

297. panta 1. punktā minētie tiesību akti

27.03.2008. Likums par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību aizsardzību, Nr. 66-XVI, un tā īstenošanas noteikumi attiecībā uz procedūru, kādā Moldovas Republikā iesniedz, izskata un reģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, cilmes vietas nosaukumus un garantētas tradicionālās īpatnības.

B DAĻA

297. panta 2. punktā minētie tiesību akti

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.

II daļas II sadaļas I nodaļas 1.a iedaļa Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”), ar tās īstenošanas noteikumiem.

Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu, ar tās īstenošanas noteikumiem.

C DAĻA

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanas un kontrolēšanas elementi, kas minēti 297. panta 1. un 2. punktā

Reģistrs, kurā uzskaitītas teritorijā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

Administratīvā procedūra, kurā pārbauda, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apliecina produkta izcelsmi vienas vai vairāku valstu teritorijā, reģionā vai apdzīvotā vietā, ja produkta ģeogrāfiskā izcelsme būtībā nosaka tā kvalitāti, reputāciju vai citas īpašības.

Prasība, ka reģistrētajam nosaukumam jāatbilst konkrētam produktam vai produktiem, kuriem ir noteikta produkta specifikācija, ko var grozīt vienīgi ar attiecīgu administratīvu procedūru.

Ražošanai piemērojamie kontroles noteikumi.

Iebildumu procedūra, kas ļauj ņemt vērā nosaukumu agrāko lietotāju likumīgās intereses neatkarīgi no tā, vai šie nosaukumi ir aizsargāti kā intelektuālais īpašums.

Noteikums, ka aizsargātie nosaukumi nevar kļūt par sugas vārdiem.

Reģistrēšanas noteikumi, kas var ietvert arī reģistrācijas atteikumu attiecībā uz reģistrēto apzīmējumu pilnīgiem vai daļējiem homonīmiem, apzīmējumiem, kas sarunvalodā parasti tiek lietoti kā vispārpieņemti kādu preču apzīmējumi, un apzīmējumiem, kuri ir augu vai dzīvnieku šķirņu nosaukumi vai kuri tos iekļauj. Šādos noteikumos ņem vērā visu attiecīgo pušu likumīgās intereses.

XXX-B PIELIKUMS

AR 297. PANTA 3. UN 4. PUNKTĀ MINĒTAJIEM PRODUKTIEM SAISTĪTĀ IEBILDUMU PROCEDŪRĀ IEKĻAUJAMIE KRITĒRIJI

1.	Nosaukumi, attiecīgā gadījumā norādot atbilstošo transkripciju ar latīņu burtiem.

2.	Informācija par produktu grupu.

Uzaicinājums jebkurai dalībvalstij (ES gadījumā) vai trešai valstij, vai jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir likumīgas intereses un kura veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs kādā dalībvalstī (ES gadījumā), Moldovas Republikā vai trešā valstī, celt iebildumus pret šādu aizsardzību, iesniedzot attiecīgi pamatotu paziņojumu.

4.	Paziņojumi par iebildumiem Eiropas Komisijai vai Moldovas Republikas valdībai jāsaņem 2 mēnešu laikā no informācijas paziņojuma publicēšanas dienas.

Paziņojumi par iebildumiem ir pieņemami vienīgi tad, ja tie saņemti 4. punktā minētajā termiņā un ja tajos norādīts, ka ierosinātā nosaukuma aizsardzība var izraisīt šādas situācijas:

—	nosaukums atgādina augu, tostarp vīna vīnogu, vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu un tāpēc varētu maldināt patērētāju attiecībā uz produkta patieso izcelsmi;

—	nosaukums ir homonīms, kas maldina patērētāju, rosinot domāt, ka produktu izcelsme ir citā teritorijā;

—	nosaukums, ņemot vērā preču zīmes reputāciju, atpazīstamību un lietošanas ilgumu, var maldināt patērētāju par produkta patieso identitāti;

—	ierosinātā nosaukuma aizsardzība var apdraudēt pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi bijuši tirgū vismaz piecus gadus pirms šā informācijas paziņojuma publicēšanas dienas;

—	nosaukums atgādina sugas vārdu.

6.	Iepriekš 5. punktā minētos kritērijus izvērtē saistībā ar ES teritoriju, kas intelektuālā īpašuma tiesību gadījumā nozīmē vienīgi teritoriju vai teritorijas, kurās šīs tiesības ir aizsargātas, vai Moldovas Republikas teritoriju.

XXX-C PIELIKUMS

PRODUKTU ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES, KAS MINĒTAS 297. PANTA 3. UN 4. PUNKTĀ

Moldovas Republikā aizsargājami ES lauksaimniecības produkti un pārtika, kas nav vīni, stiprie alkoholiskie dzērieni un aromatizētie vīni

Dalībvalsts	Aizsargājamais nosaukums	Produkta veids	Nosaukums latīņu burtiem
AT	Gailtaler Speck	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
AT	Tiroler Speck	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
AT	Gailtaler Almkäse	Sieri
AT	Tiroler Almkäse; Tiroler Alpkäse	Sieri
AT	Tiroler Bergkäse	Sieri
AT	Tiroler Graukäse	Sieri
AT	Vorarlberger Alpkäse	Sieri
AT	Vorarlberger Bergkäse	Sieri
AT	Steirisches Kübiskernöl	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
AT	Marchfeldspargel	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
AT	Steirischer Kren	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
AT	Wachauer Marille	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
AT	Waldviertler Graumohn	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
BE	Jambon d'Ardenne	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
BE	Fromage de Herve	Sieri
BE	Beurre d'Ardenne	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
BE	Brussels grondwitloof	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
BE	Vlaams-Brabantse Tafeldruif	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
BE	Pâté gaumais	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
BE	Geraardsbergse Mattentaart	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
BE	Gentse azalea	Ziedi un dekoratīvie augi
CY	Λουκούμι Γεροσκήπου	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi	Loukoumi Geroskipou
CZ	Nošovické kysané zelí	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
CZ	Všestarská cibule	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
CZ	Pohořelický kapr	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
CZ	Třeboňský kapr	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
CZ	Český kmín	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
CZ	Chamomilla bohemica	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
CZ	Žatecký chmel	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
CZ	Brněnské pivo; Starobrněnské pivo	Alus
CZ	Březnický ležák	Alus
CZ	Budějovické pivo	Alus
CZ	Budějovický měšťanský var	Alus
CZ	České pivo	Alus
CZ	Černá Hora	Alus
CZ	Českobudějovické pivo	Alus
CZ	Chodské pivo	Alus
CZ	Znojemské pivo	Alus
CZ	Hořické trubičky	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
CZ	Karlovarský suchar	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
CZ	Lomnické suchary	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
CZ	Mariánskolázeňské oplatky	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
CZ	Pardubický perník	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
CZ	Štramberské uši	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
CZ	Jihočeská Niva	Sieri
CZ	Jihočeská Zlatá Niva	Sieri
DE	Diepholzer Moorschnucke	Svaiga gaļa (un subprodukti)
DE	Lüneburger Heidschnucke	Svaiga gaļa (un subprodukti)
DE	Schwäbisch-Hällisches Qualitätsschweinefleisch	Svaiga gaļa (un subprodukti)
DE	Ammerländer Dielenrauchschinken; Ammerländer Katenschinken	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Ammerländer Schinken; Ammerländer Knochenschinken	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Greußener Salami	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Nürnberger Bratwürste; Nürnberger Rostbratwürste	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Schwarzwälder Schinken	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Thüringer Leberwurst	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Thüringer Rostbratwurst	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Thüringer Rotwurst	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Allgäuer Bergkäse	Sieri
DE	Allgäuer Emmentaler	Sieri
DE	Altenburger Ziegenkäse	Sieri
DE	Odenwälder Frühstückskäse	Sieri
DE	Lausitzer Leinöl	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
DE	Bayerischer Meerrettich; Bayerischer Kren	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
DE	Feldsalate von der Insel Reichenau	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
DE	Gurken von der Insel Reichenau	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
DE	Salate von der Insel Reichenau	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
DE	Spreewälder Gurken	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
DE	Spreewälder Meerrettich	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
DE	Tomaten von der Insel Reichenau	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
DE	Holsteiner Karpfen	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
DE	Oberpfälzer Karpfen	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
DE	Schwarzwaldforelle	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
DE	Bayerisches Bier	Alus
DE	Bremer Bier	Alus
DE	Dortmunder Bier	Alus
DE	Hofer Bier	Alus
DE	Kölsch	Alus
DE	Kulmbacher Bier	Alus
DE	Mainfranken Bier	Alus
DE	Münchener Bier	Alus
DE	Reuther Bier	Alus
DE	Wernesgrüner Bier	Alus
DE	Aachener Printen	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
DE	Lübecker Marzipan	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
DE	Meißner Fummel	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
DE	Nürnberger Lebkuchen	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
DE	Schwäbische Maultaschen; Schwäbische Suppenmaultaschen	Makaroni
DE	Hopfen aus der Hallertau	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
DK	Danablu	Sieri
DK	Esrom	Sieri
DK	Lammefjordsgulerod	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Ανεβατό	Sieri	Anevato
EL	Γαλοτύρι	Sieri	Galotyri
EL	Γραβιέρα Αγράφων	Sieri	Graviera Agrafon
EL	Γραβιέρα Κρήτης	Sieri	Graviera Kritis
EL	Γραβιέρα Νάξου	Sieri	Graviera Naxou
EL	Καλαθάκι Λήμνου	Sieri	Kalathaki Limnou
EL	Κασέρι	Sieri	Kasseri
EL	Κατίκι Δομοκού	Sieri	Katiki Domokou
EL	Κεφαλογραβιέρα	Sieri	Kefalograviera
EL	Κοπανιστή	Sieri	Kopanisti
EL	Λαδοτύρι Μυτιλήνης	Sieri	Ladotyri Mytilinis
EL	Μανούρι	Sieri	Manouri
EL	Μετσοβόνε	Sieri	Metsovone
EL	Μπάτζος	Sieri	Batzos
EL	Ξυνομυζήθρα Κρήτης	Sieri	Xynomyzithra Kritis
EL	Πηχτόγαλο Χανίων	Sieri	Pichtogalo Chanion
EL	Σαν Μιχάλη	Sieri	San Michali
EL	Σφέλα	Sieri	Sfela
EL	Φέτα	Sieri	Feta
EL	Φορμαέλλα Αράχωβας Παρνασσού	Sieri	Formaella Arachovas Parnassou
EL	Άγιος Ματθαίος Κέρκυρας	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Agios Mattheos Kerkyras
EL	Αποκορώνας Χανίων Κρήτης	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Apokoronas Chanion Kritis
EL	Αρχάνες Ηρακλείου Κρήτης	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Arxanes Irakliou Kritis
EL	Βιάννος Ηρακλείου Κρήτης	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Viannos Irakliou Kritis
EL	Βόρειος Μυλοπόταμος Ρεθύμνης Κρήτης	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Vorios Mylopotamos Rethymnis Kritis
EL	Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο “Τροιζηνία”	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Exeretiko partheno eleolado “Trizinia”
EL	Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο Θραψανό	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Exeretiko partheno eleolado Thrapsano
EL	Ζάκυνθος	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Zakynthos
EL	Θάσος	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Thassos
EL	Καλαμάτα	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Kalamata
EL	Κεφαλονιά	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Kefalonia
EL	Κολυμβάρι Χανίων Κρήτης	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Kolymvari Chanion Kritis
EL	Κρανίδι Αργολίδας	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Kranidi Argolidas
EL	Κροκεές Λακωνίας	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Krokees Lakonias
EL	Λακωνία	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Lakonia
EL	Λέσβος; Μυτιλήνη	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Lesvos; Mytilini
EL	Λυγουριό Ασκληπιείου	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Lygourio Asklipiiou
EL	Ολυμπία	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Olympia
EL	Πεζά Ηρακλείου Κρήτης	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Peza Irakliou Kritis
EL	Πέτρινα Λακωνίας	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Petrina Lakonias
EL	Πρέβεζα	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Preveza
EL	Ρόδος	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Rodos
EL	Σάμος	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Samos
EL	Σητεία Λασιθίου Κρήτης	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Sitia Lasithiou Kritis
EL	Φοινίκι Λακωνίας	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Finiki Lakonias
EL	Χανιά Κρήτης	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	Chania Kritis
EL	Ακτινίδιο Πιερίας	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Aktinidio Pierias
EL	Ακτινίδιο Σπερχειού	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Aktinidio Sperchiou
EL	Ελιά Καλαμάτας	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Elia Kalamatas
EL	Θρούμπα Αμπαδιάς Ρεθύμνης Κρήτης	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Throumpa Ampadias Rethymnis Kritis
EL	Θρούμπα Θάσου	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Throumpa Thassou
EL	Θρούμπα Χίου	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Throumpa Chiou
EL	Κελυφωτό φυστίκι Φθιώτιδας	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Kelifoto fystiki Fthiotidas
EL	Κεράσια τραγανά Ροδοχωρίου	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Kerassia Tragana Rodochoriou
EL	Κονσερβολιά Αμφίσσης	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Konservolia Amfissis
EL	Κονσερβολιά Άρτας	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Konservolia Artas
EL	Κονσερβολιά Αταλάντης	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Konservolia Atalantis
EL	Κονσερβολιά Πηλίου Βόλου	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Konservolia Piliou Volou
EL	Κονσερβολιά Ροβίων	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Konservolia Rovion
EL	Κονσερβολιά Στυλίδας	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Konservolia Stylidas
EL	Κορινθιακή Σταφίδα Βοστίτσα	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Korinthiaki Stafida Vostitsa
EL	Κουμ Κουάτ Κέρκυρας	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Koum kouat Kerkyras
EL	Μήλα Ζαγοράς Πηλίου	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Mila Zagoras Piliou
EL	Μήλα Ντελίσιους Πιλαφά Τριπόλεως	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Mila Delicious Pilafa Tripoleos
EL	Μήλο Καστοριάς	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Milo Kastorias
EL	Ξερά σύκα Κύμης	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Xera syka Kymis
EL	Πατάτα Κάτω Νευροκοπίου	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Patata Kato Nevrokopiou
EL	Πορτοκάλια Μάλεμε Χανίων Κρήτης	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Portokalia Maleme Chanion Kritis
EL	Ροδάκινα Νάουσας	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Rodakina Naoussas
EL	Σταφίδα Ζακύνθου	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Stafida Zakynthou
EL	Σύκα Βραβρώνας Μαρκοπούλου Μεσογείων	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Syka Vavronas Markopoulou Messongion
EL	Τσακώνικη μελιτζάνα Λεωνιδίου	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Tsakoniki Melitzana Leonidiou
EL	Φασόλια (Γίγαντες Ελέφαντες) Πρεσπών Φλώρινας	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Fassolia Gigantes Elefantes Prespon Florinas
EL	Φασόλια (πλακέ μεγαλόσπερμα) Πρεσπών Φλώρινας	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Fassolia (plake megalosperma) Prespon Florinas
EL	Φασόλια γίγαντες – ελέφαντες Καστοριάς	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Fassolia Gigantes-Elefantes Kastorias
EL	Φασόλια γίγαντες ελέφαντες Κάτω Νευροκοπίου	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Fassolia Gigantes Elefantes Kato Nevrokopiou
EL	Φασόλια κοινά μεσόσπερμα Κάτω Νευροκοπίοu	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Fassolia kina Messosperma Kato Nevrokopiou
EL	Φυστίκι Αίγινας	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Fystiki Eginas
EL	Φυστίκι Μεγάρων	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi	Fystiki Megaron
EL	Αυγοτάραχο Μεσολογγίου	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi	Avgotaracho Messolongiou
EL	Κρόκος Κοζάνης	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)	Krokos Kozanis
EL	Μέλι Ελάτης Μαινάλου Βανίλια	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)	Meli Elatis Menalou Vanilia
EL	Κρητικό παξιμάδι	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi	Kritiko paximadi
EL	Μαστίχα Χίου	Dabīgie sveķi	Masticha Chiou
EL	Τσίχλα Χίου	Dabīgie sveķi	Tsikla Chiou
EL	Μαστιχέλαιο Χίου	Ēteriskās eļļas	Mastichelaio Chiou
ES	Arzùa-Ulloa	Sieri
ES	Carne de Ávila	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Carne de Cantabria	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Carne de la Sierra de Guadarrama	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Carne de Morucha de Salamanca	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Carne de Vacuno del País Vasco; Euskal Okela	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Cordero de Navarra; Nafarroako Arkumea	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Cordero Manchego	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Lacón Gallego	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Lechazo de Castilla y León	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Pollo y Capón del Prat	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Ternasco de Aragón	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Ternera Asturiana	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Ternera de Extremadura	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Ternera de Navarra; Nafarroako Aratxea	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Ternera Gallega	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Botillo del Bierzo	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Cecina de León	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Chorizo Riojano	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Dehesa de Extremadura	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Guijuelo	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Jamón de Huelva	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Jamón de Teruel	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Jamón de Trevélez	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Salchichón de Vic; Llonganissa de Vic	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Sobrasada de Mallorca	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Afuega'l Pitu	Sieri
ES	Cabrales	Sieri
ES	Cebreiro	Sieri
ES	Gamoneu; Gamonedo	Sieri
ES	Idiazábal	Sieri
ES	Mahón-Menorca	Sieri
ES	Picón Bejes-Tresviso	Sieri
ES	Queso de La Serena	Sieri
ES	Queso de l'Alt Urgell y la Cerdanya	Sieri
ES	Queso de Murcia	Sieri
ES	Queso de Murcia al vino	Sieri
ES	Queso de Valdeón	Sieri
ES	Queso Ibores	Sieri
ES	Queso Majorero	Sieri
ES	Queso Manchego	Sieri
ES	Queso Nata de Cantabria	Sieri
ES	Queso Palmero; Queso de la Palma	Sieri
ES	Queso Tetilla	Sieri
ES	Queso Zamorano	Sieri
ES	Quesucos de Liébana	Sieri
ES	Roncal	Sieri
ES	San Simón da Costa	Sieri
ES	Torta del Casar	Sieri
ES	Miel de Galicia; Mel de Galicia	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
ES	Miel de Granada	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
ES	Miel de La Alcarria	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
ES	Aceite de La Alcarria	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Aceite de la Rioja	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Aceite de Mallorca; Aceite mallorquín; Oli de Mallorca; Oli mallorquí	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Aceite de Terra Alta; Oli de Terra Alta	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Aceite del Baix Ebre-Montsià; Oli del Baix Ebre-Montsià	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Aceite del Bajo Aragón	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Aceite Monterrubio	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Antequera	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Baena	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Gata-Hurdes	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Les Garrigues	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Mantequilla de l'Alt Urgell y la Cerdanya; Mantega de l'Alt Urgell i la Cerdanya	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Mantequilla de Soria	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Montes de Granada	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Montes de Toledo	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Poniente de Granada	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Priego de Córdoba	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Sierra de Cadiz	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Sierra de Cazorla	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Sierra de Segura	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Sierra Mágina	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Siurana	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Ajo Morado de las Pedroñeras	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Alcachofa de Benicarló; Carxofa de Benicarló	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Alcachofa de Tudela	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Alubia de La Bañeza-León	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Arroz de Valencia; Arròs de València	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Arroz del Delta del Ebro; Arròs del Delta de l'Ebre	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Avellana de Reus	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Berenjena de Almagro	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Calasparra	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Calçot de Valls	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Cereza del Jerte	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Cerezas de la Montaña de Alicante	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Chirimoya de la Costa tropical de Granada-Málaga	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Cítricos Valencianos; Cítrics Valencians	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Clementinas de las Tierras del Ebro; Clementines de les Terres de l'Ebre	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Coliflor de Calahorra	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Espárrago de Huétor-Tájar	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Espárrago de Navarra	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Faba Asturiana	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Faba de Lourenzá	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Garbanzo de Fuentesaúco	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Judías de El Barco de Ávila	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Kaki Ribera del Xúquer	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Lenteja de La Armuña	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Lenteja Pardina de Tierra de Campos	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Manzana de Girona; Poma de Girona	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Manzana Reineta del Bierzo	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Melocotón de Calanda	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Nísperos Callosa d'En Sarriá	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Pataca de Galicia; Patata de Galicia	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Patatas de Prades; Patates de Prades	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Pera de Jumilla	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Peras de Rincón de Soto	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Pimiento Asado del Bierzo	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Pimiento Riojano	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Pimientos del Piquillo de Lodosa	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Uva de mesa embolsada “Vinalopó”	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Caballa de Andalucia	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
ES	Mejillón de Galicia; Mexillón de Galicia	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
ES	Melva de Andalucia	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
ES	Azafrán de la Mancha	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
ES	Chufa de Valencia	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
ES	Pimentón de la Vera	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
ES	Pimentón de Murcia	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
ES	Pemento do Couto	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
ES	Sidra de Asturias; Sidra d'Asturies	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
ES	Alfajor de Medina Sidonia	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Ensaimada de Mallorca; Ensaimada mallorquina	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Jijona	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Mantecadas de Astorga	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Mazapán de Toledo	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Pan de Cea	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Pan de Cruz de Ciudad Real	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Tarta de Santiago	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Turrón de Agramunt; Torró d'Agramunt	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Turrón de Alicante	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
FI	Lapin Poron liha	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FI	Lapin Puikula	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FI	Kainuun rönttönen	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
FR	Agneau de l'Aveyron	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Agneau de Lozère	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Agneau de Pauillac	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Agneau de Sisteron	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Agneau du Bourbonnais	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Agneau du Limousin	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Agneau du Poitou-Charentes	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Agneau du Quercy	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Barèges-Gavarnie	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Bœuf charolais du Bourbonnais	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Boeuf de Bazas	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Bœuf de Chalosse	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Bœuf du Maine	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Dinde de Bresse	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Pintadeau de la Drome	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Porc de la Sarthe	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Porc de Normandie	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Porc de Vendée	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Porc du Limousin	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Taureau de Camargue	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Veau de l'Aveyron et du Ségala	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Veau du Limousin	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles d'Alsace	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles d'Ancenis	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles d'Auvergne	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Bourgogne	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Bresse	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Bretagne	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Challans	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Cholet	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Gascogne	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Houdan	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Janzé	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de la Champagne	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de la Drôme	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de l'Ain	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Licques	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de l'Orléanais	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Loué	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Normandie	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Vendée	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles des Landes	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Béarn	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Berry	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Charolais	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Forez	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Gatinais	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Gers	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Languedoc	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Lauragais	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Maine	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du plateau de Langres	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Val de Sèvres	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Velay	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Boudin blanc de Rethel	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
FR	Canard à foie gras du Sud-Ouest (Chalosse, Gascogne, Gers, Landes, Périgord, Quercy)	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
FR	Jambon de Bayonne	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
FR	Jambon sec et noix de jambon sec des Ardennes	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
FR	Abondance	Sieri
FR	Banon	Sieri
FR	Beaufort	Sieri
FR	Bleu d'Auvergne	Sieri
FR	Bleu de Gex Haut-Jura; Bleu de Septmoncel	Sieri
FR	Bleu des Causses	Sieri
FR	Bleu du Vercors-Sassenage	Sieri
FR	Brie de Meaux	Sieri
FR	Brie de Melun	Sieri
FR	Brocciu Corse; Brocciu	Sieri
FR	Camembert de Normandie	Sieri
FR	Cantal; Fourme de Cantal; Cantalet	Sieri
FR	Chabichou du Poitou	Sieri
FR	Chaource	Sieri
FR	Chevrotin	Sieri
FR	Comté	Sieri
FR	Crottin de Chavignol; Chavignol	Sieri
FR	Emmental de Savoie	Sieri
FR	Emmental français est-central	Sieri
FR	Époisses	Sieri
FR	Fourme d'Ambert; Fourme de Montbrison	Sieri
FR	Laguiole	Sieri
FR	Langres	Sieri
FR	Livarot	Sieri
FR	Maroilles; Marolles	Sieri
FR	Mont d'or; Vacherin du Haut-Doubs	Sieri
FR	Morbier	Sieri
FR	Munster; Munster-Géromé	Sieri
FR	Neufchâtel	Sieri
FR	Ossau-Iraty	Sieri
FR	Pélardon	Sieri
FR	Picodon de l'Ardèche; Picodon de la Drôme	Sieri
FR	Pont-l'Évêque	Sieri
FR	Pouligny-Saint-Pierre	Sieri
FR	Reblochon; Reblochon de Savoie	Sieri
FR	Rocamadour	Sieri
FR	Roquefort	Sieri
FR	Sainte-Maure de Touraine	Sieri
FR	Saint-Nectaire	Sieri
FR	Salers	Sieri
FR	Selles-sur-Cher	Sieri
FR	Tome des Bauges	Sieri
FR	Tomme de Savoie	Sieri
FR	Tomme des Pyrénées	Sieri
FR	Valençay	Sieri
FR	Crème d'Isigny	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Crème fraîche fluide d'Alsace	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Miel d'Alsace	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Miel de Corse; Mele di Corsica	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Miel de Provence	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Miel de sapin des Vosges	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Œufs de Loué	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Beurre Charentes-Poitou; Beurre des Charentes; Beurre des Deux-Sèvres	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Beurre d'Isigny	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Huile d'olive d'Aix-en-Provence	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Huile d'olive de Corse; Huile d'olive de Corse-Oliu di Corsica	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Huile d'olive de Haute-Provence	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Huile d'olive de la Vallée des Baux-de-Provence	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Huile d'olive de Nice	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Huile d'olive de Nîmes	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Huile d'olive de Nyons	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Huile essentielle de lavande de Haute-Provence	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Ail blanc de Lomagne	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Ail de la Drôme	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Ail rose de Lautrec	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Asperge des sables des Landes	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Chasselas de Moissac	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Clémentine de Corse	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Coco de Paimpol	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Fraise du Périgord	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Haricot tarbais	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Kiwi de l'Adour	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Lentille vert du Puy	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Lentilles vertes du Berry	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Lingot du Nord	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Mâche nantaise	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Melon du Haut-Poitou	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Melon du Quercy	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Mirabelles de Lorraine	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Muscat du Ventoux	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Noix de Grenoble	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Noix du Périgord	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Oignon doux des Cévennes	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Olive de Nice	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Olives cassées de la Vallée des Baux-de-Provence	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Olives noires de la Vallée des Baux de Provence	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Olives noires de Nyons	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Petit Epeautre de Haute Provence	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Poireaux de Créances	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Pomme de terre de l'Île de Ré	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Pomme du Limousin	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Pommes de terre de Merville	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Pommes et poires de Savoie	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Pommes des Alpes de Haute Durance	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Pruneaux d'Agen; Pruneaux d'Agen mi-cuits	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Riz de Camargue	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Anchois de Collioure	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
FR	Coquille Saint-Jacques des Côtes d'Armor	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
FR	Cidre de Bretagne; Cidre Breton	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
FR	Cidre de Normandie; Cidre Normand	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
FR	Cornouaille	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
FR	Domfront	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
FR	Farine de Petit Épeautre de Haute Provence	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
FR	Huîtres Marennes Oléron	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
FR	Pays d'Auge; Pays d'Auge-Cambremer	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
FR	Piment d'Espelette; Piment d'Espelette – Ezpeletako Biperra	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
FR	Bergamote(s) de Nancy	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
FR	Brioche vendéenne	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
FR	Pâtes d'Alsace	Makaroni
FR	Raviole du Dauphiné	Makaroni
FR	Foin de Crau	Siens
HU	Budapesti téliszalámi	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
HU	Szegedi szalámi; Szegedi téliszalámi	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
HU	Hajdúsági torma	Fruit, vegetables and cereals fresh vai processed
IE	Connemara Hill lamb; Uain Sléibhe Chonamara	Svaiga gaļa (un subprodukti)
IE	Timoleague Brown Pudding	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IE	Imokilly Regato	Sieri
IE	Clare Island Salmon	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
IT	Abbacchio Romano	Svaiga gaļa (un subprodukti)
IT	Agnello di Sardegna	Svaiga gaļa (un subprodukti)
IT	Mortadella Bologna	Svaiga gaļa (un subprodukti)
IT	Prosciutto di S. Daniele	Svaiga gaļa (un subprodukti)
IT	Vitellone bianco dell'Appennino Centrale	Svaiga gaļa (un subprodukti)
IT	Bresaola della Valtellina	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Capocollo di Calabria	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Ciauscolo	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Coppa Piacentina	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Cotechino Modena	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Culatello di Zibello	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Lardo di Colonnata	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Pancetta di Calabria	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Pancetta Piacentina	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Prosciutto di Carpegna	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Prosciutto di Modena	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Prosciutto di Norcia	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Prosciutto di Parma	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Prosciutto Toscano	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Prosciutto Veneto Berico-Euganeo	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Prosciutto di Sauris	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salame Brianza	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salame Cremona	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salame di Varzi	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salame d'oca di Mortara	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salame Piacentino	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salame S. Angelo	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salamini italiani alla cacciatora	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salsiccia di Calabria	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Soppressata di Calabria	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Soprèssa Vicentina	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Speck dell'Alto Adige; Südtiroler Markenspeck; Südtiroler Speck	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Valle d'Aosta Jambon de Bosses	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Valle d'Aosta Lard d'Arnad	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Zampone Modena	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Asiago	Sieri
IT	Bitto	Sieri
IT	Bra	Sieri
IT	Caciocavallo Silano	Sieri
IT	Canestrato Pugliese	Sieri
IT	Casatella Trevigiana	Sieri
IT	Casciotta d'Urbino	Sieri
IT	Castelmagno	Sieri
IT	Fiore Sardo	Sieri
IT	Fontina	Sieri
IT	Formai de Mut dell'Alta Valle Brembana	Sieri
IT	Gorgonzola	Sieri
IT	Grana Padano	Sieri
IT	Montasio	Sieri
IT	Monte Veronese	Sieri
IT	Mozzarella di Bufala Campana	Sieri
IT	Murazzano	Sieri
IT	Parmigiano Reggiano	Sieri
IT	Pecorino di Filiano	Sieri
IT	Pecorino Romano	Sieri
IT	Pecorino Sardo	Sieri
IT	Pecorino Siciliano	Sieri
IT	Pecorino Toscano	Sieri
IT	Provolone Valpadana	Sieri
IT	Provolone del Monaco	Sieri
IT	Quartirolo Lombardo	Sieri
IT	Ragusano	Sieri
IT	Raschera	Sieri
IT	Ricotta Romana	Sieri
IT	Robiola di Roccaverano	Sieri
IT	Spressa delle Giudicarie	Sieri
IT	Stelvio; Stilfser	Sieri
IT	Taleggio	Sieri
IT	Toma Piemontese	Sieri
IT	Valle d'Aosta Fromadzo	Sieri
IT	Valtellina Casera	Sieri
IT	Miele della Lunigiana	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
IT	Alto Crotonese	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Aprutino Pescarese	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Brisighella	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Bruzio	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Canino	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Cartoceto	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Chianti Classico	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Cilento	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Collina di Brindisi	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Colline di Romagna	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Colline Salernitane	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Colline Teatine	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Colline Pontine	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Dauno	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Garda	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Irpinia – Colline dell'Ufita	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Laghi Lombardi	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Lametia	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Lucca	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Molise	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Monte Etna	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Monti Iblei	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Penisola Sorrentina	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Pretuziano delle Colline Teramane	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Riviera Ligure	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Sabina	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Sardegna	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Tergeste	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Terra di Bari	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Terra d'Otranto	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Terre di Siena	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Terre Tarentine	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Toscano	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Tuscia	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Umbria	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Val di Mazara	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Valdemone	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Valle del Belice	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Valli Trapanesi	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Veneto Valpolicella, Veneto Euganei e Berici, Veneto del Grappa	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Arancia del Gargano	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Arancia Rossa di Sicilia	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Asparago Bianco di Bassano	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Asparago bianco di Cimadolmo	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Asparago verde di Altedo	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Basilico Genovese	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Cappero di Pantelleria	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Carciofo di Paestum	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Carciofo Romanesco del Lazio	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Carota dell'Altopiano del Fucino	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Castagna Cuneo	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Castagna del Monte Amiata	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Castagna di Montella	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Castagna di Vallerano	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Ciliegia di Marostica	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Cipolla Rossa di Tropea Calabria	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Cipollotto Nocerino	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Clementine del Golfo di Taranto	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Clementine di Calabria	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Crudo di Cuneo	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Fagiolo di Lamon della Vallata Bellunese	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Fagiolo di Sarconi	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Fagiolo di Sorana	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Farina di Neccio della Garfagnana	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Farro della Garfagnana	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Fico Bianco del Cilento	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Ficodindia dell'Etna	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Fungo di Borgotaro	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Kiwi Latina	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	La Bella della Daunia	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Lenticchia di Castelluccio di Norcia	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Limone Costa d'Amalfi	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Limone di Sorrento	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Limone Femminello del Gargano	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Marrone del Mugello	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Marrone di Castel del Rio	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Marrone di Roccadaspide	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Marrone di San Zeno	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Marrone di Caprese Michelangelo	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Mela Alto Adige; Südtiroler Apfel	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Mela Val di Non	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Mela di Valtellina	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Melannurca Campana	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Nocciola Romana	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Nocciola del Piemonte; Nocciola Piemonte	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Nocciola di Giffoni	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Nocellara del Belice	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Oliva Ascolana del Piceno	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Patata di Bologna	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Peperone di Senise	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Pera dell'Emilia Romagna	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Pera mantovana	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Pesca di Verona	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Pesca e nettarina di Romagna	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Pistacchio Verde di Bronte	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Pomodorino del Piennolo del Vesuvio	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Pomodoro di Pachino	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Pomodoro S. Marzano dell'Agro Sarnese-Nocerino	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Radicchio di Chioggia	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Radicchio di Verona	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Radicchio Rosso di Treviso	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Radicchio Variegato di Castelfranco	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Riso di Baraggia Biellese e Vercellese	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Riso Nano Vialone Veronese	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Scalogno di Romagna	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Sedano Bianco di Sperlonga	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Uva da tavola di Canicattì	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Uva da tavola di Mazzarrone	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Acciughe Sotto Sale del Mar Ligure	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
IT	Tinca Gobba Dorata del Pianalto di Poirino	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
IT	Zafferano di Sardegna	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
IT	Aceto Balsamico di Modena	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
IT	Aceto balsamico tradizionale di Modena	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
IT	Aceto balsamico tradizionale di Reggio Emilia	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
IT	Zafferano dell'Aquila	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
IT	Zafferano di San Gimignano	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
IT	Coppia Ferrarese	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
IT	Pagnotta del Dittaino	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
IT	Pane casareccio di Genzano	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
IT	Pane di Altamura	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
IT	Pane di Matera	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
IT	Ricciarelli di Siena	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
IT	Bergamotto di Reggio Calabria – Olio essenziale	Ēteriskās eļļas
LU	Viande de porc, marque nationale grand-duché de Luxembourg	Svaiga gaļa (un subprodukti)
LU	Salaisons fumées, marque nationale grand-duché de Luxembourg	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
LU	Miel – Marque nationale du Grand-Duché de Luxembourg	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
LU	Beurre rose – Marque Nationale du Grand-Duché de Luxembourg	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
NL	Boeren-Leidse met sleutels	Sieri
NL	Kanterkaas; Kanternagelkaas; Kanterkomijnekaas	Sieri
NL	Noord-Hollandse Edammer	Sieri
NL	Noord-Hollandse Gouda	Sieri
NL	Opperdoezer Ronde	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
NL	Westlandse druif	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PL	Bryndza Podhalańska	Sieri
PL	Oscypek	Sieri
PL	Wielkopolski ser smażony	Sieri
PL	Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PL	Andruty kaliskie	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
PL	Rogal świętomarciński	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
PL	Wiśnia nadwiślanka	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Borrego da Beira	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Borrego de Montemor-o-Novo	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Borrego do Baixo Alentejo	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Borrego do Nordeste Alentejano	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Borrego Serra da Estrela	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Borrego Terrincho	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Cabrito da Beira	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Cabrito da Gralheira	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Cabrito das Terras Altas do Minho	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Cabrito de Barroso	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Cabrito Transmontano	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carnalentejana	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne Arouquesa	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne Barrosã	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne Cachena da Peneda	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne da Charneca	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne de Bísaro Transmontano; Carne de Porco Transmontano	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne de Bovino Cruzado dos Lameiros do Barroso	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne de Porco Alentejano	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne dos Açores	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne Marinhoa	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne Maronesa	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne Mertolenga	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne Mirandesa	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Cordeiro Bragançano	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Cordeiro de Barroso; Anho de Barroso; Cordeiro de leite de Barroso	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Vitela de Lafões	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Alheira de Barroso-Montalegre	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Alheira de Vinhais	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Butelo de Vinhais; Bucho de Vinhais; Chouriço de Ossos de Vinhais	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Cacholeira Branca de Portalegre	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriça de carne de Barroso-Montalegre	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriça de Carne de Vinhais; Linguiça de Vinhais	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriça doce de Vinhais	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriço azedo de Vinhais; Azedo de Vinhais; Chouriço de Pão de Vinhais	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriço de Abóbora de Barroso-Montalegre	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriço de Carne de Estremoz e Borba	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriço de Portalegre	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriço grosso de Estremoz e Borba	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriço Mouro de Portalegre	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Farinheira de Estremoz e Borba	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Farinheira de Portalegre	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Linguiça de Portalegre	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Linguíça do Baixo Alentejo; Chouriço de carne do Baixo Alentejo	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Lombo Branco de Portalegre	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Lombo Enguitado de Portalegre	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Morcela de Assar de Portalegre	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Morcela de Cozer de Portalegre	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Morcela de Estremoz e Borba	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Paia de Estremoz e Borba	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Paia de Lombo de Estremoz e Borba	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Paia de Toucinho de Estremoz e Borba	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Painho de Portalegre	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Paio de Beja	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Presunto de Barrancos	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Presunto de Barroso	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Presunto de Camp Maior e Elvas; Paleta de Campo Maior e Elvas	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Presunto de Santana da Serra; Paleta de Santana da Serra	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Presunto de Vinhais/Presunto Bísaro de Vinhais	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Presunto do Alentejo; Paleta do Alentejo	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Salpicão de Barroso-Montalegre	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Salpicão de Vinhais	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Sangueira de Barroso-Montalegre	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Queijo de Azeitão	Sieri
PT	Queijo de cabra Transmontano	Sieri
PT	Queijo de Nisa	Sieri
PT	Queijo do Pico	Sieri
PT	Queijo mestiço de Tolosa	Sieri
PT	Queijo Rabaçal	Sieri
PT	Queijo S. Jorge	Sieri
PT	Queijo Serpa	Sieri
PT	Queijo Serra da Estrela	Sieri
PT	Queijo Terrincho	Sieri
PT	Queijos da Beira Baixa (Queijo de Castelo Branco, Queijo Amarelo da Beira Baixa, Queijo Picante da Beira Baixa)	Sieri
PT	Azeite do Alentejo Interior	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel da Serra da Lousã	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel da Serra de Monchique	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel da Terra Quente	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel das Terras Altas do Minho	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel de Barroso	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel do Alentejo	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel do Parque de Montezinho	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel do Ribatejo Norte (Serra d'Aire, Albufeira de Castelo de Bode, Bairro, Alto Nabão	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel dos Açores	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Requeijão Serra da Estrela	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Azeite de Moura	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
PT	Azeite de Trás-os-Montes	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
PT	Azeites da Beira Interior (Azeite da Beira Alta, Azeite da Beira Baixa)	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
PT	Azeites do Norte Alentejano	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
PT	Azeites do Ribatejo	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
PT	Queijo de Évora	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
PT	Ameixa d'Elvas	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Amêndoa Douro	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Ananás dos Açores/São Miguel	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Anona da Madeira	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Arroz Carolino Lezírias Ribatejanas	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Azeitona de conserva Negrinha de Freixo	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Azeitonas de Conserva de Elvas e Campo Maior	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Batata Doce de Aljezur	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Batata de Trás-os-montes	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Castanha da Terra Fria	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Castanha de Padrela	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Castanha dos Soutos da Lapa	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Castanha Marvão-Portalegre	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Cereja da Cova da Beira	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Cereja de São Julião-Portalegre	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Citrinos do Algarve	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Maçã Bravo de Esmolfe	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Maçã da Beira Alta	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Maçã da Cova da Beira	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Maçã de Alcobaça	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Maçã de Portalegre	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Maracujá dos Açores/S. Miguel	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Pêra Rocha do Oeste	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Pêssego da Cova da Beira	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Ovos moles de Aveiro	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
SE	Svecia	Sieri
SE	Skånsk spettkaka	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
SI	Ekstra deviško oljčno olje Slovenske Istre	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
SK	Slovenská bryndza	Sieri
SK	Slovenská parenica	Sieri
SK	Slovenský oštiepok	Sieri
SK	Skalický trdelník	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
UK	Isle of Man Manx Loaghtan Lamb	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Orkney beef	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Orkney lamb	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Scotch Beef	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Scotch Lamb	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Shetland Lamb	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Welsh Beef	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Welsh lamb	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Beacon Fell traditional Lancashire cheese	Sieri
UK	Bonchester cheese	Sieri
UK	Buxton blue	Sieri
UK	Dorset Blue Cheese	Sieri
UK	Dovedale cheese	Sieri
UK	Exmoor Blue Cheese	Sieri
UK	Single Gloucester	Sieri
UK	Staffordshire Cheese	Sieri
UK	Swaledale cheese; Swaledale ewes' cheese	Sieri
UK	Teviotdale Cheese	Sieri
UK	West Country farmhouse Cheddar cheese	Sieri
UK	White Stilton cheese; Blue Stilton cheese	Sieri
UK	Melton Mowbray Pork Pie	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
UK	Cornish Clotted Cream	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
UK	Yorkshire Forced Rhubarb	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
UK	Jersey Royal potatoes	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
UK	Arbroath Smokies	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
UK	Scottish Farmed Salmon	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
UK	Whitstable oysters	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
UK	Gloucestershire cider/perry	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
UK	Herefordshire cider/perry	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
UK	Worcestershire cider/perry	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
UK	Kentish ale and Kentish strong ale	Alus
UK	Rutland Bitter	Alus

ES aizsargājami Moldovas Republikas lauksaimniecības produkti un pārtika, kas nav vīni, stiprie alkoholiskie dzērieni un aromatizētie vīni

(…)

XXX-D PIELIKUMS

PRODUKTU ĢEOGRĀFiSKĀS iZCELSMES NORĀDES, KAS MINĒTAS 297. PANTA 3. UN 4. PUNKTĀ

A DAĻA

Moldovas Republikā aizsargājami ES vīni

Dalībvalsts	Aizsargājamais nosaukums
BE	Côtes de Sambre et Meuse	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BE	Hagelandse wijn	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BE	Haspengouwse Wijn	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BE	Heuvellandse Wijn	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BE	Vlaamse mousserende kwaliteitswijn	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BE	Cremant de Wallonie	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BE	Vin mousseux de qualite de Wallonie	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BE	Vin de pays des Jardins de Wallonie	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
BE	Vlaamse landwijn	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
BG	Асеновград, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Asenovgrad	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Болярово, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Bolyarovo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Брестник, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Brestnik	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Варна, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Varna	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Велики Преслав, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība unit Ekvivalents nosaukums: Veliki Preslav	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Видин, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Vidin	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Враца, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Vratsa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Върбица, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Varbitsa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Долината на Струма, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Struma valley	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Драгоево, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Dragoevo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Евксиноград, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Evksinograd	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Ивайловград, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Ivaylovgrad	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Карлово, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Karlovo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Карнобат, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Karnobat	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Ловеч, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lovech	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Лозицa, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lozitsa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Лом, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lom	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Любимец, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lyubimets	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Лясковец, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lyaskovets	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Мелник, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Melnik	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Монтана, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Montana	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Нова, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Nova Zagora	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Нови Пазар, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Novi Pazar	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Ново село, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Novo Selo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Оряховица, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Oryahovitsa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Павликени, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pavlikeni	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Пазарджик, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pazardjik	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Перущица, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Perushtitsa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Плевен, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pleven	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Пловдив, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Plovdiv	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Поморие, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pomorie	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Русе, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Ruse	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Сакар, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sakar	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Сандански, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sandanski	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Свищов, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Svishtov	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Септември, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Septemvri	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Славянци, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Slavyantsi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Сливен, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sliven	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Стамболово, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Stambolovo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Стара Загора, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Stara Zagora	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Сунгурларе, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sungurlare	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Сухиндол, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Suhindol	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Търговище, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Targovishte	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Хан Крум, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Han Krum	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Хасково, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Haskovo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Хисаря, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Hisarya	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Хърсово, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Harsovo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Черноморски, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Black Sea	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Шивачево, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Shivachevo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Шумен, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Shumen	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Ямбол, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Yambol	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Южно Черноморие, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Southern Black Sea Coast	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
BG	Дунавска равнина Ekvivalents nosaukums: Danube Plain	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
BG	Тракийска низина Ekvivalents nosaukums: Thracian Lowlands	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
CZ	Čechy, kam seko vai neseko Litoměřická	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
CZ	Čechy, kam seko vai neseko Mělnická	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
CZ	Morava, kam seko vai neseko Mikulovská	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
CZ	Morava, kam seko vai neseko Slovácká	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
CZ	Morava, kam seko vai neseko Velkopavlovická	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
CZ	Morava, kam seko vai neseko Znojemská	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
CZ	České	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
CZ	Moravské	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Ahr, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
DE	Baden, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
DE	Franken, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
DE	Hessische Bergstraße, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
DE	Mittelrhein, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
DE	Mosel-Saar-Ruwer, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Ekvivalents nosaukums: Mosel	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
DE	Nahe, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
DE	Pfalz, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
DE	Rheingau, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
DE	Rheinhessen, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
DE	Saale-Unstrut, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
DE	Sachsen, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
DE	Württemberg, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
DE	Ahrtaler	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Badischer	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Bayerischer Bodensee	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Mosel	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Ruwer	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Saar	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Main	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Mecklenburger	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Mitteldeutscher	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Nahegauer	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Pfälzer	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Regensburger	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Rheinburgen	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Rheingauer	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Rheinischer	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Saarländischer	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Sächsischer	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Schwäbischer	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Starkenburger	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Taubertäler	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Brandenburger	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Neckar	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Oberrhein	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Rhein	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Rhein-Neckar	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
DE	Schleswig-Holsteinischer	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Αγχίαλος Ekvivalents nosaukums: Anchialos	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Αμύνταιο Ekvivalents nosaukums: Amynteo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Αρχάνες Ekvivalents nosaukums: Archanes	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Γουμένισσα Ekvivalents nosaukums: Goumenissa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Δαφνές Ekvivalents nosaukums: Dafnes	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Ζίτσα Ekvivalents nosaukums: Zitsa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Λήμνος Ekvivalents nosaukums: Lemnos	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Μαντινεία Ekvivalents nosaukums: Mantinia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας Ekvivalents nosaukums: Mavrodaphne of Cephalonia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Μαυροδάφνη Πατρών Ekvivalents nosaukums: Mavrodaphne of Patras	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Μεσενικόλα Ekvivalents nosaukums: Messenikola	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Μοσχάτος Κεφαλληνίας Ekvivalents nosaukums: Cephalonia Muscatel	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Μοσχάτος Λήμνου Ekvivalents nosaukums: Lemnos Muscatel	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Μοσχάτος Πατρών Ekvivalents nosaukums: Patras Muscatel	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Μοσχάτος Ρίου Πατρών Ekvivalents nosaukums: Muscat of Rio Patras	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Μοσχάτος Ρόδου Ekvivalents nosaukums: Rhodes Muscatel	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Νάουσα Ekvivalents nosaukums: Naoussa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Νεμέα Ekvivalents nosaukums: Nemea	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Πάρος Ekvivalents nosaukums: Paros	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Πάτρα Ekvivalents nosaukums: Patras	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Πεζά Ekvivalents nosaukums: Peza	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Πλαγιές Μελίτωνα Ekvivalents nosaukums: Cotes de Meliton	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Ραψάνη Ekvivalents nosaukums: Rapsani	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Ρόδος Ekvivalents nosaukums: Rhodes	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Ρομπόλα Κεφαλληνίας Ekvivalents nosaukums: Robola of Cephalonia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Σάμος Ekvivalents nosaukums: Samos	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Σαντορίνη Ekvivalents nosaukums: Santorini	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Σητεία Ekvivalents nosaukums: Sitia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
EL	Άβδηρα Ekvivalents nosaukums: Avdira	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Άγιο Όρος Ekvivalents nosaukums: Mount Athos/Holy Mountain	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ήπειρος Ekvivalents nosaukums: Epirus	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ίλιον Ekvivalents nosaukums: Ilion	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ίσμαρος Ekvivalents nosaukums: Ismaros	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Αγορά Ekvivalents nosaukums: Agora	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Αδριανή Ekvivalents nosaukums: Adriani	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Αιγαίο Πέλαγος Ekvivalents nosaukums: Aegean Sea	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ανάβυσσος Ekvivalents nosaukums: Anavyssos	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Αργολίδα Ekvivalents nosaukums: Argolida	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Αρκαδία Ekvivalents nosaukums: Arkadia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Αταλάντη Ekvivalents nosaukums: Atalanti	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Αττική Ekvivalents nosaukums: Attiki	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Αχαϊα Ekvivalents nosaukums: Αchaia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Βίλιτσα Ekvivalents nosaukums: Vilitsa	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Βελβεντός Ekvivalents nosaukums: Velventos	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Βερντέα Ονομασία κατά παράδοση Ζακύνθου Ekvivalents nosaukums: Verdea Onomasia kata paradosi Zakinthou	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Γεράνεια Ekvivalents nosaukums: Gerania	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Γρεβενά Ekvivalents nosaukums: Grevena	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Δράμα Ekvivalents nosaukums: Drama	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Δωδεκάνησος Ekvivalents nosaukums: Dodekanese	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Επανομή Ekvivalents nosaukums: Epanomi	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Εύβοια Ekvivalents nosaukums: Evia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ηλεία Ekvivalents nosaukums: Ilia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ημαθία Ekvivalents nosaukums: Imathia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ηράκλειο Ekvivalents nosaukums: Heraklion	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Θήβα Ekvivalents nosaukums: Thebes	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Θαψανά Ekvivalents nosaukums: Thapsana	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Θεσσαλία Ekvivalents nosaukums: Thessalia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Θεσσαλονίκη Ekvivalents nosaukums: Thessaloniki	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Θράκη Ekvivalents nosaukums: Thrace	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ικαρία Ekvivalents nosaukums: Ikaria	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ιωάννινα Ekvivalents nosaukums: Ioannina	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Κάρυστος Ekvivalents nosaukums: Karystos	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Κέρκυρα Ekvivalents nosaukums: Corfu	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Κίσαμος Ekvivalents nosaukums: Kissamos	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Καρδίτσα Ekvivalents nosaukums: Karditsa	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Καστοριά Ekvivalents nosaukums: Kastoria	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Κιθαιρώνας Ekvivalents nosaukums: Kitherona	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Κλημέντι Ekvivalents nosaukums: Klimenti	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Κνημίδα Ekvivalents nosaukums: Knimida	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Κοζάνη Ekvivalents nosaukums: Kozani	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Κορωπί Ekvivalents nosaukums: Koropi	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Κρήτη Ekvivalents nosaukums: Crete	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Κρανιά Ekvivalents nosaukums: Krania	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Κραννώνα Ekvivalents nosaukums: Krannona	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Κυκλάδες Ekvivalents nosaukums: Cyclades	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Κω Ekvivalents nosaukums: Κοs	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Κόρινθος Ekvivalents nosaukums: Korinthos	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Λακωνία Ekvivalents nosaukums: Lakonia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Λασίθι Ekvivalents nosaukums: Lasithi	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Λετρίνα Ekvivalents nosaukums: Letrines	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Λευκάδας Ekvivalents nosaukums: Lefkada	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ληλάντιο Πεδίο Ekvivalents nosaukums: Lilantio Pedio	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Μέτσοβο Ekvivalents nosaukums: Metsovo	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Μαγνησία Ekvivalents nosaukums: Magnissia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Μακεδονία Ekvivalents nosaukums: Macedonia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Μαντζαβινάτα Ekvivalents nosaukums: Mantzavinata	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Μαρκόπουλο Ekvivalents nosaukums: Markopoulo	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Μαρτίνο Ekvivalents nosaukums: Μartino	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Μεσσηνία Ekvivalents nosaukums: Messinia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Μετέωρα Ekvivalents nosaukums: Meteora	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Μεταξάτα Ekvivalents nosaukums: Metaxata	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Μονεμβασία Ekvivalents nosaukums: Monemvasia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Νέα Μεσήμβρια Ekvivalents nosaukums: Nea Messimvria	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Οπούντια Λοκρίδος Ekvivalents nosaukums: Opountia Lokridos	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Πέλλα Ekvivalents nosaukums: Pella	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Παγγαίο Ekvivalents nosaukums: Pangeon	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Παιανία Ekvivalents nosaukums: Peanea	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Παλλήνη Ekvivalents nosaukums: Pallini	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Παρνασσός Ekvivalents nosaukums: Parnasos	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Πελοπόννησος Ekvivalents nosaukums: Peloponnese	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Πιερία Ekvivalents nosaukums: Pieria	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Πισάτιδα Ekvivalents nosaukums: Pisatis	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Πλαγίες Αιγιαλείας Ekvivalents nosaukums: Slopes of Egialia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Πλαγίες Πάικου Ekvivalents nosaukums: Slopes of Paiko	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Πλαγιές Αμπέλου Ekvivalents nosaukums: Slopes of Ambelos	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Πλαγιές Βερτίσκου Ekvivalents nosaukums: Slopes of Vertiskos	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Πλαγιές Πάρνηθας Ekvivalents nosaukums: Slopes of Parnitha	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Πλαγιές Πεντελικού Ekvivalents nosaukums: Slopes of Pendeliko	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Πλαγιές Πετρωτού Ekvivalents nosaukums: Slopes of Petroto	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Πλαγιές του Αίνου Ekvivalents nosaukums: Slopes of Enos	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Πυλία Ekvivalents nosaukums: Pylia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ρετσίνα Αττικής, kas var būt papildināts ar mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu Ekvivalents nosaukums: Retsina of Attiki	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ρετσίνα Βοιωτίας, kas var būt papildināts ar mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu Ekvivalents nosaukums: Retsina of Viotia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ρετσίνα Γιάλτρων, ko papildina vai nepapildina Εύβοια Ekvivalents nosaukums: Retsina of Gialtra (Evvia)	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ρετσίνα Ευβοίας, kas var būt papildināts ar mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu Ekvivalents nosaukums: Retsina of Evvia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ρετσίνα Θηβών, ko papildina vai nepapildina Βοιωτία Ekvivalents nosaukums: Retsina of Thebes (Viotia)	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ρετσίνα Καρύστου, ko papildina vai nepapildina Εύβοια Ekvivalents nosaukums: Retsina of Karystos (Evvia)	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ρετσίνα Κρωπίας vai Ρετσίνα Κορωπίου, ko papildina vai nepapildina Αττική Ekvivalents nosaukums: Retsina of Kropia vai Retsina of Koropi (Attika)	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ρετσίνα Μαρκοπούλου, ko papildina vai nepapildina Αττική Ekvivalents nosaukums: Retsina of Markopoulo (Attika)	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ρετσίνα Μεγάρων, ko papildina vai nepapildina Αττική Ekvivalents nosaukums: Retsina of Megara (Attika)	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ρετσίνα Μεσογείων, ko papildina vai nepapildina Αττική Ekvivalents nosaukums: Retsina of Mesogia (Attika)	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ρετσίνα Παιανίας vai Ρετσίνα Λιοπεσίου, ko papildina vai nepapildina Αττική Ekvivalents nosaukums: Retsina of Peania vai Retsina of Liopesi (Attika)	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ρετσίνα Παλλήνης, ko papildina vai nepapildina Αττική Ekvivalents nosaukums: Retsina of Pallini (Attika)	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ρετσίνα Πικερμίου, ko papildina vai nepapildina Αττική Ekvivalents nosaukums: Retsina of Pikermi (Attika)	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ρετσίνα Σπάτων, ko papildina vai nepapildina Αττική Ekvivalents nosaukums: Retsina of Spata (Attika)	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ρετσίνα Χαλκίδας, ko papildina vai nepapildina Εύβοια Ekvivalents nosaukums: Retsina of Halkida (Evvia)	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Ριτσώνα Ekvivalents nosaukums: Ritsona	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Σέρρες Ekvivalents nosaukums: Serres	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Σιάτιστα Ekvivalents nosaukums: Siatista	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Σιθωνία Ekvivalents nosaukums: Sithonia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Σπάτα Ekvivalents nosaukums: Spata	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Στερεά Ελλάδα Ekvivalents nosaukums: Sterea Ellada	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Σύρος Ekvivalents nosaukums: Syros	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Τεγέα Ekvivalents nosaukums: Tegea	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Τριφυλία Ekvivalents nosaukums: Trifilia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Τύρναβος Ekvivalents nosaukums: Tyrnavos	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Φλώρινα Ekvivalents nosaukums: Florina	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Χαλικούνα Ekvivalents nosaukums: Halikouna	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
EL	Χαλκιδική Ekvivalents nosaukums: Halkidiki	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Ajaccio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Aloxe-Corton	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace, kam seko vai neseko vīnogu šķirnes nosaukums un/vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Ekvivalents nosaukums: Vin d'Alsace	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Altenberg de Bergbieten	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Altenberg de Bergheim	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Altenberg de Wolxheim	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Brand	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Bruderthal	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Eichberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Engelberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Florimont	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Frankstein	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Froehn	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Furstentum	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Geisberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Gloeckelberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Goldert	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Hatschbourg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Hengst	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Kanzlerberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Kastelberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Kessler	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Kirchberg de Barr	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Kirchberg de Ribeauvillé	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Kitterlé	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Mambourg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Mandelberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Marckrain	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Moenchberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Muenchberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Ollwiller	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Osterberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Pfersigberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Pfingstberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Praelatenberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Rangen	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Saering	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Schlossberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Schoenenbourg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Sommerberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Sonnenglanz	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Spiegel	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Sporen	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Steinen	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Steingrubler	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Steinklotz	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Vorbourg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Wiebelsberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Wineck-Schlossberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Winzenberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Zinnkoepflé	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Zotzenberg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Alsace Grand Cru preceded by Rosacker	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Anjou, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Anjou Coteaux de la Loire, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Anjou Villages, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Anjou-Villages Brissac, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Arbois, kam seko vai neseko Pupillin, kam seko vai neseko“mousseux”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Auxey-Duresses, kam seko vai neseko“Côte de Beaune”vai“Côte de Beaune-Villages”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bandol Ekvivalents nosaukums: Vin de Bandol	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Banyuls, kam seko vai neseko“Grand Cru”un/vai“Rancio”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Barsac	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bâtard-Montrachet	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Béarn, kam seko vai neseko Bellocq	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Beaujolais, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko“Villages”, kam seko vai neseko“Supérieur”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Beaune	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bellet Ekvivalents nosaukums: Vin de Bellet	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bergerac, kam seko vai neseko“sec”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bienvenues-Bâtard-Montrachet	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Blagny, kam seko vai neseko Côte de Beaune/Côte de Beaune-Villages	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Blanquette de Limoux	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Blanquette méthode ancestrale	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Blaye	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bonnes-mares	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bonnezeaux, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bordeaux, kam seko vai neseko“Clairet”, “Rosé”, “Mousseux”vai“supérieur”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bordeaux Côtes de Francs	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bordeaux Haut-Benauge	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourg Ekvivalents nosaukums: Côtes de Bourg/Bourgeais	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko“Clairet”, “Rosé”vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Chitry	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko“Clairet”, “Rosé”vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côte Chalonnaise	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko“Clairet”, “Rosé”vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côte Saint-Jacques	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko“Clairet”, “Rosé”vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côtes d'Auxerre	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko“Clairet”, “Rosé”vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côtes du Couchois	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko“Clairet”, “Rosé”vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Coulanges-la-Vineuse	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko“Clairet”, “Rosé”vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Épineuil	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko“Clairet”, “Rosé”vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Hautes Côtes de Beaune	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko“Clairet”, “Rosé”vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Hautes Côtes de Nuits	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko“Clairet”, “Rosé”vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums La Chapelle Notre-Dame	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko“Clairet”, “Rosé”vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Le Chapitre	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko“Clairet”, “Rosé”vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Montrecul/Montre-cul/En Montre-Cul	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko“Clairet”, “Rosé”vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Vézelay	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko“Clairet”, “Rosé”, “ordinaire”vai“grand ordinaire”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne aligoté	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgogne passe-tout-grains	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bourgueil	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bouzeron	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Brouilly	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Bugey, kam seko vai neseko Cerdon, pirms kā ir vai nav“Vins du”, “Mousseux du”, “Pétillant”vai“Roussette du”vai kam seko“Mousseux”vai“Pétillant”, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Buzet	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Cabardès	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Cabernet d'Anjou, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Cabernet de Saumur, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Cadillac	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Cahors	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Cassis	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Cérons	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Beauroy, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Berdiot, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Beugnons	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Butteaux, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Chapelot, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Chatains, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Chaume de Talvat, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte de Bréchain, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte de Cuissy	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte de Fontenay, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte de Jouan, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte de Léchet, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte de Savant, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte de Vaubarousse, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte des Prés Girots, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Forêts, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Fourchaume, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko L'Homme mort, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Les Beauregards, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Les Épinottes, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Les Fourneaux, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Les Lys, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Mélinots, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Mont de Milieu, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Montée de Tonnerre	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Montmains, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Morein, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Pied d'Aloup, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Roncières, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Sécher, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Troesmes, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vaillons, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vau de Vey, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vau Ligneau, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vaucoupin, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vaugiraut, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vaulorent, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vaupulent, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vaux-Ragons, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vosgros, kam seko vai neseko“premier cru”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis grand cru, kam seko vai neseko Blanchot	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis grand cru, kam seko vai neseko Bougros	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis grand cru, kam seko vai neseko Grenouilles	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis grand cru, kam seko vai neseko Les Clos	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis grand cru, kam seko vai neseko Preuses	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis grand cru, kam seko vai neseko Valmur	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chablis grand cru, kam seko vai neseko Vaudésir	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chambertin	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chambertin-Clos-de-Bèze	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chambolle-Musigny	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Champagne	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chapelle-Chambertin	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Charlemagne	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Charmes-Chambertin	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chassagne-Montrachet, kam seko vai neseko Côte de Beaune/Côtes de Beaune-Villages	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Château Grillet	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Château-Chalon	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Châteaumeillant	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Châteauneuf-du-Pape	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Châtillon-en-Diois	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chaume – Premier Cru des coteaux du Layon	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chenas	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chevalier-Montrachet	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Cheverny	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chinon	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chiroubles	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Chorey-les-Beaune, kam seko vai neseko Côte de Beaune/Côte de Beaune-Villages	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Clairette de Bellegarde	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Clairette de Die	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Clairette de Languedoc, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Clos de la Roche	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Clos de Tart	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Clos de Vougeot	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Clos des Lambrays	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Clos Saint-Denis	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Collioure	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Condrieu	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Corbières	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Cornas	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Corse, kam seko vai neseko Calvi, pirms kā ir vai nav“Vin de”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Corse, kam seko vai neseko Coteaux du Cap Corse, pirms kā ir vai nav“Vin de”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Corse, kam seko vai neseko Figari, pirms kā ir vai nav“Vin de”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Corse, kam seko vai neseko Porto-Vecchio, pirms kā ir vai nav“Vin de”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Corse, kam seko vai neseko Sartène, pirms kā ir vai nav“Vin de”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Corse, pirms kā ir vai nav“Vin de”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Corton	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Corton-Charlemagne	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Costières de Nîmes	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côte de Beaune, pirms kā ir mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côte de Beaune-Villages	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côte de Brouilly	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côte de Nuits-villages	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côte roannaise	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côte Rôtie	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux champenois, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux d'Aix-en-Provence	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux d'Ancenis, kam seko vīnogu šķirnes nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux de Die	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux de l'Aubance, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux de Pierrevert	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux de Saumur, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Giennois	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Cabrières	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Coteaux de la Méjanelle/La Méjanelle	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Coteaux de Saint-Christol/Saint-Christol	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Coteaux de Vérargues/Vérargues	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Grès de Montpellier	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko La Clape	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Montpeyroux	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Pic-Saint-Loup	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Quatourze	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Saint-Drézéry	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Saint-Georges-d'Orques	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Saint-Saturnin	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Picpoul-de-Pinet	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Layon, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Layon Chaume, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Loir, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Lyonnais	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Quercy	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Tricastin	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux du Vendômois, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Coteaux varois	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes Canon Fronsac Ekvivalents nosaukums: Canon Fronsac	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Boudes	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Chanturgue	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Châteaugay	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Corent	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Madargue	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes de Bergerac	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes de Blaye	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes de Bordeaux Saint-Macaire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes de Castillon	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes de Duras	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes de Millau	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes de Montravel	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes de Provence	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes de Saint-Mont	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes de Toul	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes du Brulhois	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes du Forez	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes du Jura, kam seko vai neseko“mousseux”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes du Lubéron	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes du Marmandais	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes du Rhône	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes du Roussillon	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes du Roussillon Villages, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes du Ventoux	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Côtes du Vivarais	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Cour-Cheverny, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Crémant d'Alsace	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Crémant de Bordeaux	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Crémant de Bourgogne	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Crémant de Die	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Crémant de Limoux	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Crémant de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Crémant du Jura	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Crépy	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Criots-Bâtard-Montrachet	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Crozes-Hermitage Ekvivalents nosaukums: Crozes-Ermitage	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Échezeaux	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Entre-Deux-Mers	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Entre-Deux-Mers-Haut-Benauge	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Faugères	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Brem	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Mareuil	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Pissotte	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Vix	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Fitou	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Fixin	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Fleurie	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Floc de Gascogne	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Fronsac	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Frontignan, pirms kā ir vai nav“Muscat de”vai“Vin de”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Fronton	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Gaillac, kam seko vai neseko“mousseux”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Gaillac premières côtes	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Gevrey-Chambertin	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Gigondas	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Givry	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Grand Roussillon, kam seko vai neseko“Rancio”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Grand-Échezeaux	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Graves, kam seko vai neseko“supérieures”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Graves de Vayres	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Griotte-Chambertin	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Gros plant du Pays nantais	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Haut-Médoc	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Haut-Montravel	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Haut-Poitou	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Hermitage Ekvivalents nosaukums: l'Hermitage/Ermitage/l'Ermitage	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Irancy	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Irouléguy	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Jasnières, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Juliénas	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Jurançon, kam seko vai neseko“sec”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	L'Étoile, kam seko vai neseko“mousseux”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	La Grande Rue	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Ladoix, kam seko vai neseko“Côte de Beaune”vai“Côte de Beaune-Villages”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Lalande de Pomerol	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Latricières-Chambertin	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Les Baux de Provence	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Limoux	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Lirac	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Listrac-Médoc	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Loupiac	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Lussac-Saint-Émilion	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Mâcon, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko“Supérieur”vai“Villages” Ekvivalents nosaukums: Pinot-Chardonnay-Mâcon	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Macvin du Jura	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Madiran	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Malepère	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Maranges, kam seko vai neseko Clos de la Boutière	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Maranges, kam seko vai neseko La Croix Moines	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Maranges, kam seko vai neseko La Fussière	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Maranges, kam seko vai neseko Le Clos des Loyères	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Maranges, kam seko vai neseko Le Clos des Rois	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Maranges, kam seko vai neseko Les Clos Roussots	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Maranges, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Maranges, kam seko vai neseko“Côte de Beaune”vai“Côte de Beaune-Villages”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Marcillac	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Margaux	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Marsannay, kam seko vai neseko“rosé”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Maury, kam seko vai neseko“Rancio”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Mazis-Chambertin	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Mazoyères-Chambertin	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Médoc	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Menetou-Salon, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Mercurey	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Meursault, kam seko vai neseko“Côte de Beaune”vai“Côte de Beaune-Villages”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Minervois	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Minervois-La-Livinière	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Monbazillac	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Montagne Saint-Émilion	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Montagny	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Monthélie, kam seko vai neseko“Côte de Beaune”vai“Côte de Beaune-Villages”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Montlouis-sur-Loire, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko“mousseux”vai“pétillant”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Montrachet	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Montravel	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Morey-Saint-Denis	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Morgon	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Moselle	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Moulin-à-Vent	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Moulis Ekvivalents nosaukums: Moulis-en-Médoc	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Muscadet, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Muscadet-Coteaux de la Loire, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Muscadet-Côtes de Grandlieu, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Muscadet-Sèvre et Maine, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Muscat de Beaumes-de-Venise	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Muscat de Lunel	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Muscat de Mireval	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Muscat de Saint-Jean-de-Minvervois	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Muscat du Cap Corse	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Musigny	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Néac	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Nuits Ekvivalents nosaukums: Nuits-Saint-Georges	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Orléans, kam seko vai neseko Cléry	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Pacherenc du Vic-Bilh, kam seko vai neseko“sec”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Palette	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Patrimonio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Pauillac	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Pécharmant	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Pernand-Vergelesses, kam seko vai neseko“Côte de Beaune”vai“Côte de Beaune-Villages”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Pessac-Léognan	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Petit Chablis, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Pineau des Charentes Ekvivalents nosaukums: Pineau Charentais	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Pomerol	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Pommard	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Pouilly-Fuissé	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Pouilly-Loché	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Pouilly-sur-Loire, kam seko vai neseko Val de Loire Ekvivalents nosaukums: Blanc Fumé de Pouilly/Pouilly-Fumé	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Pouilly-Vinzelles	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Premières Côtes de Blaye	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Premières Côtes de Bordeaux, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Puisseguin-Saint-Emilion	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Puligny-Montrachet, kam seko vai neseko“Côte de Beaune”vai“Côte de Beaune-Villages”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Quarts de Chaume, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Quincy, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Rasteau, kam seko vai neseko“Rancio”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Régnié	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Reuilly, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Richebourg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Rivesaltes, kam seko vai neseko“Rancio”, pirms kā ir vai nav“Muscat”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Romanée (La)	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Romanée Contie	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Romanée Saint-Vivant	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Rosé de Loire, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Rosé des Riceys	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Rosette	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Rosé d'Anjou	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Roussette de Savoie, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Ruchottes-Chambertin	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Rully	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Sardos	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Amour	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Aubin, kam seko vai neseko“Côte de Beaune”vai“Côte de Beaune-Villages”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Bris	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Chinian	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Émilion	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Émilion Grand Cru	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Estèphe	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Georges-Saint-Émilion	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Joseph	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Julien	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint Mont	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Nicolas-de-Bourgueil, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Péray, kam seko vai neseko“mousseux”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Pourçain	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Romain, kam seko vai neseko“Côte de Beaune”vai“Côte de Beaune-Villages”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saint-Véran	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Sainte-Croix du Mont	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Sainte-Foy Bordeaux	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Sancerre	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Santenay, kam seko vai neseko“Côte de Beaune”vai“Côte de Beaune-Villages”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saumur, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko“mousseux”vai“pétillant”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saumur-Champigny, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Saussignac	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Sauternes	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Savennières, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Savennières-Coulée de Serrant, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Savennières-Roche-aux-Moines, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Savigny-les-Beaune, kam seko vai neseko“Côte de Beaune”vai“Côte de Beaune-Villages” Ekvivalents nosaukums: Savigny	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Seyssel, kam seko vai neseko“mousseux”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Tâche (La)	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Tavel	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Touraine, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko“mousseux”vai“pétillant”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Touraine Amboise, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Touraine Azay-le-Rideau, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Touraine Mestand, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Touraine Noble Joué, kam seko vai neseko Val de Loire	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Tursan	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Vacqueyras	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Valençay	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Vin d'Entraygues et du Fel	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Vin d'Estaing	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Vin de Lavilledieu	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Vin de Savoie, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko“mousseux”vai“pétillant”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Vins du Thouarsais	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Vins Fins de la Côte de Nuits	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Viré-Clessé	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Volnay	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Volnay Santenots	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Vosnes Romanée	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Vougeot	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Vouvray, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko“mousseux”vai“pétillant”	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
FR	Agenais	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Aigues	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Ain	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Allier	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Allobrogie	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Alpes de Haute Provence	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Alpes Maritimes	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Alpilles	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Ardèche	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Argens	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Ariège	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Aude	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Aveyron	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Balmes Dauphinoises	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Bénovie	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Bérange	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Bessan	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Bigorre	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Bouches du Rhône	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Bourbonnais	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Calvados	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Cassan	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Cathare	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Caux	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Cessenon	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Cévennes, kam seko vai neseko Mont Bouquet	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Charentais, kam seko vai neseko Ile d'Oléron	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Charentais, kam seko vai neseko Ile de Ré	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Charentais, kam seko vai neseko Saint Sornin	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Charente	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Charentes Maritimes	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Cher	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Cité de Carcassonne	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Collines de la Moure	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Collines Rhodaniennes	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Comté de Grignan	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Comté Tolosan	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Comtés Rhodaniens	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Corrèze	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Côte Vermeille	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux Charitois	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux de Bessilles	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux de Cèze	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux de Coiffy	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux de Fontcaude	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux de Glanes	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux de l'Ardèche	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux de la Cabrerisse	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux de Laurens	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux de l'Auxois	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux de Miramont	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux de Montélimar	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux de Murviel	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux de Narbonne	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux de Peyriac	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux de Tannay	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux des Baronnies	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux du Cher et de l'Arnon	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux du Grésivaudan	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux du Libron	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux du Littoral Audois	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux du Pont du Gard	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux du Salagou	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux du Verdon	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux d'Enserune	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux et Terrasses de Montauban	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Coteaux Flaviens	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Côtes Catalanes	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Côtes de Ceressou	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Côtes de Gascogne	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Côtes de Lastours	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Côtes de Meuse	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Côtes de Montestruc	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Côtes de Pérignan	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Côtes de Prouilhe	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Côtes de Thau	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Côtes de Thongue	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Côtes du Brian	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Côtes du Condomois	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Côtes du Tarn	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Côtes du Vidourle	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Creuse	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Cucugnan	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Deux-Sèvres	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Dordogne	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Doubs	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Drôme	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Duché d'Uzès	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Franche-Comté, kam seko vai neseko Coteaux de Champlitte	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Gard	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Gers	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Haute Vallée de l'Orb	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Haute Vallée de l'Aude	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Haute-Garonne	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Haute-Marne	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Haute-Saône	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Haute-Vienne	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Hauterive, kam seko vai neseko Coteaux du Termenès	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Hauterive, kam seko vai neseko Côtes de Lézignan	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Hauterive, kam seko vai neseko Val d'Orbieu	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Hautes-Alpes	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Hautes-Pyrénées	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Hauts de Badens	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Hérault	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Île de Beauté	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Indre	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Indre et Loire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Isère	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Landes	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Loir et Cher	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Loire-Atlantique	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Loiret	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Lot	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Lot et Garonne	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Maine et Loire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Maures	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Méditerranée	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Meuse	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Mont Baudile	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Mont-Caume	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Monts de la Grage	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Nièvre	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Oc	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Périgord, kam seko vai neseko Vin de Domme	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Petite Crau	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Principauté d'Orange	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Puy de Dôme	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Pyrénées Orientales	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Pyrénées-Atlantiques	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Sables du Golfe du Lion	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Saint-Guilhem-le-Désert	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Sainte Baume	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Sainte Marie la Blanche	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Saône et Loire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Sarthe	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Seine et Marne	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Tarn	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Tarn et Garonne	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Terroirs Landais, kam seko vai neseko Coteaux de Chalosse	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Terroirs Landais, kam seko vai neseko Côtes de L'Adour	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Terroirs Landais, kam seko vai neseko Sables de l'Océan	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Terroirs Landais, kam seko vai neseko Sables Fauves	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Thézac-Perricard	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Torgan	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Urfé	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Val de Cesse	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Val de Dagne	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Val de Loire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Val de Montferrand	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Vallée du Paradis	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Var	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Vaucluse	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Vaunage	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Vendée	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Vicomté d'Aumelas	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Vienne	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Vistrenque	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
FR	Yonne	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Aglianico del Taburno Ekvivalents nosaukums: Taburno	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Aglianico del Vulture	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Albana di Romagna	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Albugnano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Alcamo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Aleatico di Gradoli	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Aleatico di Puglia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Alezio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Alghero	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Alta Langa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Alto Adige, kam seko Colli di Bolzano Ekvivalents nosaukums: Südtiroler Bozner Leiten	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Alto Adige, kam seko Meranese di collina Ekvivalents nosaukums: Alto Adige Meranese/Südtirol Meraner Hügel/Südtirol Meraner	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Alto Adige, kam seko Santa Maddalena Ekvivalents nosaukums: Südtiroler St.Magdalener	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Alto Adige, kam seko Terlano Ekvivalents nosaukums: Südtirol Terlaner	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Alto Adige, kam seko Valle Isarco Ekvivalents nosaukums: Südtiroler Eisacktal/Eisacktaler	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Alto Adige, kam seko Valle Venosta Ekvivalents nosaukums: Südtirol Vinschgau	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Alto Adige Ekvivalents nosaukums: dell'Alto Adige/Südtirol/Südtiroler	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Alto Adige vai dell'Alto Adige, kam seko vai neseko Bressanone Ekvivalents nosaukums: dell'Alto Adige Südtirol vai Südtiroler Brixner	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Alto Adige vai dell'Alto Adige, kam seko vai neseko Burgraviato Ekvivalents nosaukums: dell'Alto Adige Südtirol vai Südtiroler Buggrafler	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Ansonica Costa dell'Argentario	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Aprilia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Arborea	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Arcole	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Assisi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Asti, kam seko vai neseko“spumante” vai pirms kā ir “Moscato d”'	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Atina	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Aversa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Bagnoli di Sopra Ekvivalents nosaukums: Bagnoli	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Barbaresco	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Barbera d'Alba	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Barbera d'Asti, kam seko vai neseko Colli Astiani o Astiano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Barbera d'Asti, kam seko vai neseko Nizza	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Barbera d'Asti, kam seko vai neseko Tinella	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Barbera del Monferrato	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Barbera del Monferrato Superiore	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Barco Reale di Carmignano Ekvivalents nosaukums: Rosato di Carmignano/Vin santo di Carmignano/Vin Santo di Carmignano occhio di pernice	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Bardolino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Bardolino Superiore	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Barolo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Bianchello del Metauro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Bianco Capena	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Bianco dell'Empolese	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Bianco della Valdinievole	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Bianco di Custoza Ekvivalents nosaukums: Custoza	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Bianco di Pitigliano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Bianco Pisano di San Torpè	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Biferno	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Bivongi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Boca	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Bolgheri, kam seko vai neseko Sassicaia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Bosco Eliceo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Botticino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Brachetto d'Acqui Ekvivalents nosaukums: Acqui	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Bramaterra	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Breganze	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Brindisi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Brunello di Montalcino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cacc'e' mmitte di Lucera	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cagnina di Romagna	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Campi Flegrei	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Campidano di Terralba Ekvivalents nosaukums: Terralba	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Canavese	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Candia dei Colli Apuani	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cannonau di Sardegna, kam seko vai neseko Capo Ferrato	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cannonau di Sardegna, kam seko vai neseko Jerzu	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cannonau di Sardegna, kam seko vai neseko Oliena/Nepente di Oliena	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Capalbio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Capri	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Capriano del Colle	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Carema	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Carignano del Sulcis	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Carmignano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Carso	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Castel del Monte	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Castel San Lorenzo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Casteller	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Castelli Romani	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cellatica	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cerasuolo di Vittoria	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cerveteri	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cesanese del Piglio Ekvivalents nosaukums: Piglio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cesanese di Affile Ekvivalents nosaukums: Affile	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cesanese di Olevano Romano Ekvivalents nosaukums: Olevano Romano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Chianti, kam seko vai neseko Colli Aretini	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Chianti, kam seko vai neseko Colli Fiorentini	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Chianti, kam seko vai neseko Colli Senesi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Chianti, kam seko vai neseko Colline Pisane	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Chianti, kam seko vai neseko Montalbano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Chianti, kam seko vai neseko Montespertoli	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Chianti, kam seko vai neseko Rufina	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Chianti Classico	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cilento	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cinque Terre, kam seko vai neseko Costa da Posa Ekvivalents nosaukums: Cinque Terre Sciacchetrà	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cinque Terre, kam seko vai neseko Costa de Campu Ekvivalents nosaukums: Cinque Terre Sciacchetrà	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cinque Terre, kam seko vai neseko Costa de Sera Ekvivalents nosaukums: Cinque Terre Sciacchetrà	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Circeo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cirò	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cisterna d'Asti	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Albani	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Altotiberini	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Amerini	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Asolani – Prosecco Ekvivalents nosaukums: Asolo- Prosecco	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Berici	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Colline di Oliveto	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Colline di Riosto	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Colline Marconiane	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Monte San Pietro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Serravalle	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Terre di Montebudello	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Zola Predosa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Bolognesi Classico – Pignoletto	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli d'Imola	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli del Trasimeno Ekvivalents nosaukums: Trasimeno	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli dell'Etruria Centrale	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli della Sabina	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli di Conegliano, kam seko vai neseko Fregona	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli di Conegliano, kam seko vai neseko Refrontolo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli di Faenza	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli di Luni	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli di Parma	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli di Rimini	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli di Scandiano e di Canossa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Etruschi Viterbesi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Euganei	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Lanuvini	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Maceratesi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Martani	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Orientali del Friuli, kam seko vai neseko Cialla	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Orientali del Friuli, kam seko vai neseko Rosazzo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Orientali del Friuli, kam seko vai neseko Schiopettino di Prepotto	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Orientali del Friuli Picolit, kam seko vai neseko Cialla	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Perugini	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Pesaresi, kam seko vai neseko Focara	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Pesaresi, kam seko vai neseko Roncaglia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Piacentini, kam seko vai neseko Gutturnio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Piacentini, kam seko vai neseko Monterosso Val d'Arda	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Piacentini, kam seko vai neseko Val Trebbia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Piacentini, kam seko vai neseko Valnure	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Piacentini, kam seko vai neseko Vigoleno	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Romagna centrale	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colli Tortonesi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Collina Torinese	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colline di Levanto	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colline Joniche Tarantine	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colline Lucchesi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colline Novaresi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Colline Saluzzesi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Collio Goriziano Ekvivalents nosaukums: Collio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Conegliano – Valdobbiadene, kam seko vai neseko Cartizze Ekvivalents nosaukums: Conegliano vai Valdobbiadene	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cònero	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Contea di Sclafani	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Contessa Entellina	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Controguerra	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Copertino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cori	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cortese dell'Alto Monferrato	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Corti Benedettine del Padovano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Cortona	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Costa d'Amalfi, kam seko vai neseko Furore	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Costa d'Amalfi, kam seko vai neseko Ravello	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Costa d'Amalfi, kam seko vai neseko Tramonti	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Coste della Sesia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Curtefranca	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Delia Nivolelli	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Dolcetto d'Acqui	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Dolcetto d'Alba	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Dolcetto d'Asti	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Dolcetto delle Langhe Monregalesi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Dolcetto di Diano d'Alba Ekvivalents nosaukums: Diano d'Alba	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Dolcetto di Dogliani	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Dolcetto di Dogliani Superiore Ekvivalents nosaukums: Dogliani	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Dolcetto di Ovada Ekvivalents nosaukums: Dolcetto d'Ovada	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Dolcetto di Ovada Superiore vai Ovada	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Donnici	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Elba	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Eloro, kam seko vai neseko Pachino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Erbaluce di Caluso Ekvivalents nosaukums: Caluso	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Erice	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Esino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Est!Est!!Est!!! di Montefiascone	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Etna	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Falerio dei Colli Ascolani Ekvivalents nosaukums: Falerio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Falerno del Massico	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Fara	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Faro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Fiano di Avellino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Franciacorta	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Frascati	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Freisa d'Asti	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Freisa di Chieri	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Friuli Annia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Friuli Aquileia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Friuli Grave	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Friuli Isonzo Ekvivalents nosaukums: Isonzo del Friuli	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Friuli Latisana	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Gabiano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Galatina	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Galluccio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Gambellara	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Garda	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Garda Colli Mantovani	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Gattinara	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Gavi Ekvivalents nosaukums: Cortese di Gavi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Genazzano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Ghemme	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Gioia del Colle	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Girò di Cagliari	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Golfo del Tigullio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Gravina	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Greco di Bianco	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Greco di Tufo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Grignolino d'Asti	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Grignolino del Monferrato Casalese	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Guardia Sanframondi Ekvivalents nosaukums: Guardiolo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	I Terreni di San Severino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Irpinia, kam seko vai neseko Campi Taurasini	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Ischia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Lacrima di Morro Ekvivalents nosaukums: Lacrima di Morro d'Alba	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Lago di Caldaro Ekvivalents nosaukums: Caldaro/Kalterer/Kalterersee	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Lago di Corbara	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Lambrusco di Sorbara	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Lambrusco Grasparossa di Castelvetro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Lambrusco Mantovano, kam seko vai neseko Oltre Po Mantovano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Lambrusco Mantovano, kam seko vai neseko Viadanese-Sabbionetano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Lambrusco Salamino di Santa Croce	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Lamezia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Langhe	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Lessona	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Leverano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Lison-Pramaggiore	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Lizzano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Loazzolo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Locorotondo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Lugana	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Malvasia delle Lipari	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Malvasia di Bosa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Malvasia di Cagliari	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Malvasia di Casorzo d'Asti Ekvivalents nosaukums: Cosorzo/Malvasia di Cosorzo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Malvasia di Castelnuovo Don Bosco	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Mamertino di Milazzo Ekvivalents nosaukums: Mamertino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Mandrolisai	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Marino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Marsala	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Martina Ekvivalents nosaukums: Martina Franca	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Matino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Melissa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Menfi, kam seko vai neseko Bonera	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Menfi, kam seko vai neseko Feudo dei Fiori	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Merlara	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Molise Ekvivalents nosaukums: del Molise	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Monferrato, kam seko vai neseko Casalese	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Monica di Cagliari	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Monica di Sardegna	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Monreale	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Montecarlo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Montecompatri-Colonna Ekvivalents nosaukums: Montecompatri/Colonna	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Montecucco	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Montefalco	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Montefalco Sagrantino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Montello e Colli Asolani	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Montepulciano d'Abruzzo, ko papildina vai nepapildina Casauria/Terre di Casauria	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Montepulciano d'Abruzzo, ko papildina vai nepapildina Terre dei Vestini	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Montepulciano d'Abruzzo, kam seko vai neseko Colline Teramane	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Monteregio di Massa Marittima	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Montescudaio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Monti Lessini Ekvivalents nosaukums: Lessini	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Morellino di Scansano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Moscadello di Montalcino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Moscato di Cagliari	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Moscato di Pantelleria Ekvivalents nosaukums: Passito di Pantelleria/Pantelleria	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Moscato di Sardegna, kam seko vai neseko Gallura	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Moscato di Sardegna, kam seko vai neseko Tempio Pausania	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Moscato di Sardegna, kam seko vai neseko Tempo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Moscato di Siracusa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Moscato di Sorso-Sennori Ekvivalents nosaukums: Moscato di Sorso/Moscato di Sennori	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Moscato di Trani	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Nardò	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Nasco di Cagliari	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Nebbiolo d'Alba	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Nettuno	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Noto	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Nuragus di Cagliari	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Offida	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Oltrepò Pavese	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Orcia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Orta Nova	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Orvieto	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Ostuni	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Pagadebit di Romagna, kam seko vai neseko Bertinoro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Parrina	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Penisola Sorrentina, kam seko vai neseko Gragnano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Penisola Sorrentina, kam seko vai neseko Lettere	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Penisola Sorrentina, kam seko vai neseko Sorrento	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Pentro di Isernia Ekvivalents nosaukums: Pentro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Pergola	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Piemonte	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Pietraviva	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Pinerolese	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Pollino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Pomino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Pornassio Ekvivalents nosaukums: Ormeasco di Pornassio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Primitivo di Manduria	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Prosecco	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Ramandolo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Recioto di Gambellara	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Recioto di Soave	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Reggiano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Reno	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Riesi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Riviera del Brenta	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Riviera del Garda Bresciano Ekvivalents nosaukums: Garda Bresciano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Riviera ligure di ponente, kam seko vai neseko Albenga/Albengalese	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Riviera ligure di ponente, kam seko vai neseko Finale/Finalese	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Riviera ligure di ponente, kam seko vai neseko Riviera dei Fiori	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Roero	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Romagna Albana spumante	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Rossese di Dolceacqua Ekvivalents nosaukums: Dolceacqua	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Rosso Barletta	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Rosso Canosa, kam seko vai neseko Canusium	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Rosso Conero	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Rosso di Cerignola	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Rosso di Montalcino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Rosso di Montepulciano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Rosso Orvietano Ekvivalents nosaukums: Orvietano Rosso	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Rosso Piceno	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Rubino di Cantavenna	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Ruchè di Castagnole Monferrato	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Salaparuta	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Salice Salentino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Sambuca di Sicilia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	San Colombano al Lambro Ekvivalents nosaukums: San Colombano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	San Gimignano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	San Ginesio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	San Martino della Battaglia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	San Severo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	San Vito di Luzzi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Sangiovese di Romagna	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Sannio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Sant'Agata de' Goti Ekvivalents nosaukums: Sant'Agata dei Goti	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Sant'Anna di Isola Capo Rizzuto	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Sant'Antimo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Santa Margherita di Belice	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Sardegna Semidano, kam seko vai neseko Mogoro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Savuto	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Scanzo Ekvivalents nosaukums: Moscato di Scanzo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Scavigna	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Sciacca	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Serrapetrona	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Sforzato di Valtellina Ekvivalents nosaukums: Sfursat di Valtellina	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Sizzano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Soave, kam seko vai neseko Colli Scaligeri	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Soave Superiore	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Solopaca	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Sovana	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Squinzano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Strevi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Tarquinia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Taurasi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Teroldego Rotaliano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Terracina Ekvivalents nosaukums: Moscato di Terracina	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Terratico di Bibbona, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Terre dell'Alta Val d'Agri	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Terre di Casole	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Terre Tollesi Ekvivalents nosaukums: Tullum	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Torgiano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Torgiano rosso riserva	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Trebbiano d'Abruzzo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Trebbiano di Romagna	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Trentino, kam seko vai neseko Isera/d'Isera	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Trentino, kam seko vai neseko Sorni	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Trentino, kam seko vai neseko Ziresi/dei Ziresi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Trento	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Val d'Arbia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Val di Cornia, kam seko vai neseko Suvereto	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Val Polcèvera, kam seko vai neseko Coronata	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valcalepio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valdadige, kam seko vai neseko Terra dei Forti Ekvivalents nosaukums: Etschtaler	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valdadige Terradeiforti Ekvivalents nosaukums: Terradeiforti Valdadige	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valdichiana	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Arnad-Montjovet Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Blanc de Morgex et de la Salle Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Chambave Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Donnas Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Enfer d'Arvier Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Nus Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Torrette Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valpolicella, ko papildina vai nepapildina Valpantena	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valsusa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Grumello	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Inferno	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Maroggia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Sassella	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Valgella	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Velletri	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Verbicaro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Verdicchio dei Castelli di Jesi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Verdicchio di Matelica	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Verduno Pelaverga Ekvivalents nosaukums: Verduno	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Vermentino di Gallura	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Vermentino di Sardegna	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Vernaccia di Oristano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Vernaccia di San Gimignano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Vernaccia di Serrapetrona	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Vesuvio	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Vicenza	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Vignanello	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Vin Santo del Chianti	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Vin Santo del Chianti Classico	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Vin Santo di Montepulciano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Vini del Piave Ekvivalents nosaukums: Piave	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Vino Nobile di Montepulciano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Vittoria	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Zagarolo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
IT	Allerona	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Alta Valle della Greve	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Alto Livenza	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Alto Mincio	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Alto Tirino	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Arghillà	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Barbagia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Basilicata	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Benaco bresciano	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Beneventano	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Bergamasca	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Bettona	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Bianco del Sillaro Ekvivalents nosaukums: Sillaro	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Bianco di Castelfranco Emilia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Calabria	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Camarro	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Campania	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Cannara	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Civitella d'Agliano	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Colli Aprutini	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Colli Cimini	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Colli del Limbara	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Colli del Sangro	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Colli della Toscana centrale	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Colli di Salerno	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Colli Trevigiani	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Collina del Milanese	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Colline di Genovesato	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Colline Frentane	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Colline Pescaresi	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Colline Savonesi	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Colline Teatine	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Condoleo	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Conselvano	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Costa Viola	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Daunia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Del Vastese Ekvivalents nosaukums: Histonium	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Delle Venezie	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Dugenta	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Emilia Ekvivalents nosaukums: Dell'Emilia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Epomeo	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Esaro	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Fontanarossa di Cerda	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Forlì	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Fortana del Taro	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Frusinate Ekvivalents nosaukums: del Frusinate	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Golfo dei Poeti La Spezia Ekvivalents nosaukums: Golfo dei Poeti	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Grottino di Roccanova	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Isola dei Nuraghi	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Lazio	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Lipuda	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Locride	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Marca Trevigiana	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Marche	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Maremma Toscana	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Marmilla	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Mitterberg tra Cauria e Tel Ekvivalents nosaukums: Mitterberg/Mitterberg zwischen Gfrill und Toll	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Modena Ekvivalents nosaukums: Provincia di Modena/di Modena	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Montecastelli	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Montenetto di Brescia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Murgia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Narni	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Nurra	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Ogliastra	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Osco Ekvivalents nosaukums: Terre degli Osci	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Paestum	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Palizzi	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Parteolla	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Pellaro	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Planargia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Pompeiano	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Provincia di Mantova	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Provincia di Nuoro	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Provincia di Pavia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Provincia di Verona Ekvivalents nosaukums: Veronese	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Puglia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Quistello	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Ravenna	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Roccamonfina	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Romangia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Ronchi di Brescia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Ronchi Varesini	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Rotae	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Rubicone	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Sabbioneta	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Salemi	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Salento	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Salina	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Scilla	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Sebino	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Sibiola	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Sicilia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Spello	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Tarantino	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Terrazze Retiche di Sondrio	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Terre Aquilane Ekvivalents nosaukums: Terre dell'Aquila	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Terre del Volturno	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Terre di Chieti	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Terre di Veleja	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Terre Lariane	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Tharros	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Toscano Ekvivalents nosaukums: Toscana	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Trexenta	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Umbria	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Val di Magra	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Val di Neto	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Val Tidone	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Valcamonica	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Valdamato	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Vallagarina	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Valle Belice	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Valle d'Itria	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Valle del Crati	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Valle del Tirso	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Valle Peligna	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Valli di Porto Pino	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Veneto	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Veneto Orientale	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Venezia Giulia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
IT	Vigneti delle Dolomiti Ekvivalents nosaukums: Weinberg Dolomiten	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
CY	Βουνί Παναγιάς – Αμπελίτη Ekvivalents nosaukums: Vouni Panayia – Ampelitis	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
CY	Κουμανδαρία Ekvivalents nosaukums: Commandaria	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
CY	Κρασοχώρια Λεμεσού, kam seko vai neseko Αφάμης Ekvivalents nosaukums: Krasohoria Lemesou – Afames	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
CY	Κρασοχώρια Λεμεσού, kam seko vai neseko Λαόνα Ekvivalents nosaukums: Krasohoria Lemesou – Laona	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
CY	Λαόνα Ακάμα Ekvivalents nosaukums: Laona Akama	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
CY	Πιτσιλιά Ekvivalents nosaukums: Pitsilia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
CY	Λάρνακα Ekvivalents nosaukums: Larnaka	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
CY	Λεμεσός Ekvivalents nosaukums: Lemesos	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
CY	Λευκωσία Ekvivalents nosaukums: Lefkosia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
CY	Πάφος Ekvivalents nosaukums: Pafos	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
LU	Crémant du Luxembourg	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
LU	Moselle luxembourgeoise, kam seko Ahn/Assel/Bech-Kleinmacher/Born/Bous/Bumerange/Canach/Ehnen/Ellingen/Elvange/Erpeldingen/Gostingen/Greveldingen/Grevenmacher, kam seko Appellation contrôlée	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
LU	Moselle luxembourgeoise, kam seko Lenningen/Machtum/Mechtert/Moersdorf/Mondorf/Niederdonven/Oberdonven/Oberwormelding/Remich/Rolling/Rosport/Stadtbredimus, kam seko Appellation contrôlée	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
LU	Moselle luxembourgeoise, kam seko Remerschen/Remich/Schengen/Schwebsingen/Stadtbredimus/Trintingen/Wasserbilig/Wellenstein/Wintringen vai Wormeldingen, kam seko Appellation contrôlée	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
LU	Moselle luxembourgeoise, kam seko vīnogu šķirnes nosaukums, kam seko Appellation contrôlée	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Ászár-Neszmélyi borvidék, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Badacsonyi, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Balaton	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Balaton-felvidéki, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Balatonboglári, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Balatonfüred-Csopaki borvidék, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Balatoni	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Bükk, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Csongrád, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Debrői Hárslevelű	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Duna	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Egri Bikavér	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Egri Bikavér Superior	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Egr, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Etyek-Buda, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Hajós-Baja, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Izsáki Arany Sárfehér	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Kunság, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Mátra, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Mór, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Nagy-Somló, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Pannonhalma, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Pécs, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Somlói	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Somlói Arany	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Somlói Nászéjszakák Bora	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Sopron, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Szekszárd, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Tokaj, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Tolna, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Villány, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Villányi védett eredetű classicus	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Zala, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Egerszóláti Olaszrizling	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Káli	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Neszmély, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Pannon	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Tihany	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
HU	Alföldi, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
HU	Balatonmelléki, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
HU	Dél-alföldi	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
HU	Dél-dunántúli	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
HU	Duna melléki	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
HU	Duna-Tisza közi	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
HU	Dunántúli	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
HU	Észak-dunántúli	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
HU	Felső-magyarországi	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
HU	Nyugat-dunántúli	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
HU	Tisza melléki	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
HU	Tisza völgyi	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
HU	Zempléni	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
MT	Gozo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
MT	Malta	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
MT	Maltese Islands	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
NL	Drenthe	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
NL	Flevoland	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
NL	Friesland	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
NL	Gelderland	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
NL	Groningen	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
NL	Limburg	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
NL	Noord Brabant	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
NL	Noord Holland	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
NL	Overijssel	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
NL	Utrecht	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
NL	Zeeland	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
NL	Zuid Holland	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
AT	Burgenland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Carnuntum, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Donauland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Kamptal, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Kärnten, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Kremstal, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Leithaberg, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Mittelburgenland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Neusiedlersee, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Neusiedlersee-Hügelland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Niederösterreich, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Oberösterreich, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Salzburg, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Steiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Süd-Oststeiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Südburgenland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Südsteiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Thermenregion, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Tirol, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Traisental, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Vorarlberg, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Wachau, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Wagram, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Weinviertel, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Weststeiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Wien, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
AT	Bergland	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
AT	Steierland	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
AT	Weinland	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
AT	Wien	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Alenquer	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Borba	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Évora	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Granja-Amareleja	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Moura	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Portalegre	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Redondo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Reguengos	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Vidigueira	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Arruda	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Bairrada	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Beira Interior, kam seko vai neseko Castelo Rodrigo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Beira Interior, kam seko vai neseko Cova da Beira	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Beira Interior, kam seko vai neseko Pinhel	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Biscoitos	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Bucelas	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Carcavelos	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Colares	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Dão, kam seko vai neseko Alva	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Dão, kam seko vai neseko Besteiros	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Dão, kam seko vai neseko Castendo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Dão, kam seko vai neseko Serra da Estrela	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Dão, kam seko vai neseko Silgueiros	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Dão, kam seko vai neseko Terras de Azurara	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Dão, kam seko vai neseko Terras de Senhorim	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Dão Nobre	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Douro, kam seko vai neseko Baixo Corgo Ekvivalents nosaukums: Vinho do Douro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Douro, kam seko vai neseko Cima Corgo Ekvivalents nosaukums: Vinho do Douro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Douro, kam seko vai neseko Douro Superior Ekvivalents nosaukums: Vinho do Douro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Encostas d'Aire, kam seko vai neseko Alcobaça	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Encostas d'Aire, kam seko vai neseko Ourém	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Graciosa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Lafões	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Lagoa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Lagos	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Madeirense	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Madeira Ekvivalents nosaukums: Madera/Vinho da Madeira/Madeira Weine/Madeira Wine/Vin de Madère/Vino di Madera/Madeira Wijn	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Moscatel de Setúbal	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Moscatel do Douro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Óbidos	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Porto Ekvivalents nosaukums: Oporto/Vinho do Porto/Vin de Porto/Port/Port Wine/Portwein/Portvin/Portwijn	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Palmela	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Pico	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Portimão	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Ribatejo, kam seko vai neseko Almeirim	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Ribatejo, kam seko vai neseko Cartaxo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Ribatejo, kam seko vai neseko Chamusca	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Ribatejo, kam seko vai neseko Coruche	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Ribatejo, kam seko vai neseko Santarém	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Ribatejo, kam seko vai neseko Tomar	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Setúbal	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Setúbal Roxo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Tavira	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Távora-Varosa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Torres Vedras	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Trás-os-Montes, kam seko vai neseko Chaves	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Trás-os-Montes, kam seko vai neseko Planalto Mirandês	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Trás-os-Montes, kam seko vai neseko Valpaços	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Vinho do Douro, kam seko vai neseko Baixo Corgo Ekvivalents nosaukums: Douro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Vinho do Douro, kam seko vai neseko Cima Corgo Ekvivalents nosaukums: Douro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Vinho do Douro, kam seko vai neseko Douro Superior Ekvivalents nosaukums: Douro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Amarante	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Ave	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Baião	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Basto	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Cávado	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Lima	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Monção e Melgaço	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Paiva	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Sousa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Vinho Verde Alvarinho	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Vinho Verde Alvarinho Espumante	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
PT	Lisboa, kam seko vai neseko Alta Estremadura	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Lisboa, kam seko vai neseko Estremadura	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Península de Setúbal	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Tejo	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Vinho Espumante Beiras, kam seko vai neseko Beira Alta	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Vinho Espumante Beiras, kam seko vai neseko Beira Litoral	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Vinho Espumante Beiras, kam seko vai neseko Terras de Sicó	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Vinho Licoroso Algarve	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Vinho Regional Açores	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Vinho Regional Alentejano	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Vinho Regional Algarve	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Vinho Regional Beiras, kam seko vai neseko Beira Alta	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Vinho Regional Beiras, kam seko vai neseko Beira Litoral	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Vinho Regional Beiras, kam seko vai neseko Terras de Sicó	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Vinho Regional Duriense	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Vinho Regional Minho	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Vinho Regional Terras do Sado	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Vinho Regional Terras Madeirenses	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
PT	Vinho Regional Transmontano	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Aiud, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Alba Iulia, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Babadag, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Banat, kam seko vai neseko Dealurile Tirolului	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Banat, kam seko vai neseko Moldova Nouă	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Banat, kam seko vai neseko Silagiu	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Banu Mărăcine, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Bohotin, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Cernăteşti – Podgoria, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Coteşti, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Cotnari	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Crişana, kam seko vai neseko Biharia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Crişana, kam seko vai neseko Diosig	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Crişana, kam seko vai neseko Şimleu Silvaniei	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Dealu Bujorului, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Boldeşti	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Breaza	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Ceptura	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Merei	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Tohani	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Urlaţi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Valea Călugărească	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Zoreşti	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Drăgăşani, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Huşi, kam seko vai neseko Vutcani	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Iana, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Iaşi, kam seko vai neseko Bucium	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Iaşi, kam seko vai neseko Copou	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Iaşi, kam seko vai neseko Uricani	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Lechinţa, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Mehedinţi, kam seko vai neseko Corcova	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Mehedinţi, kam seko vai neseko Golul Drâncei	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Mehedinţi, kam seko vai neseko Oreviţa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Mehedinţi, kam seko vai neseko Severin	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Mehedinţi, kam seko vai neseko Vânju Mare	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Miniş, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Murfatlar, kam seko vai neseko Cernavodă	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Murfatlar, kam seko vai neseko Medgidia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Nicoreşti, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Odobeşti, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Oltina, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Panciu, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Pietroasa, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Recaş, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Sâmbureşti, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Sarica Niculiţel, kam seko vai neseko Tulcea	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Sebeş – Apold, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Segarcea, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Ştefăneşti, kam seko vai neseko Costeşti	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Târnave, kam seko vai neseko Blaj	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Târnave, kam seko vai neseko Jidvei	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Târnave, kam seko vai neseko Mediaş	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
RO	Colinele Dobrogei, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Dealurile Crişanei, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Covurluiului	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Hârlăului	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Huşilor	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Iaşilor	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Tutovei	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Terasele Siretului	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Dealurile Moldovei	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Dealurile Munteniei	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Dealurile Olteniei	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Dealurile Sătmarului	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Dealurile Transilvaniei	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Dealurile Vrancei	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Dealurile Zarandului	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Terasele Dunării	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Viile Caraşului	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
RO	Viile Timişului	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
SI	Bela krajina, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SI	Belokranjec, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SI	Bizeljsko-Sremič, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Sremič-Bizeljsko	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SI	Bizeljčan, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SI	Cviček, Dolenjska, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SI	Dolenjska, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SI	Goriška Brda, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Brda	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SI	Kras, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SI	Metliška črnina, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SI	Prekmurje, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Prekmurčan	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SI	Slovenska Istra, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SI	Štajerska Slovenija, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SI	Teran, Kras, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SI	Vipavska dolina, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Vipava, Vipavec, Vipavčan	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SI	Podravje, kam, iespējams, seko izteiciens“mlado vino”; nosaukumus var lietot arī kā īpašības vārdus	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
SI	Posavje, kam, iespējams, seko izteiciens“mlado vino”; nosaukumus var lietot arī kā īpašības vārdus	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
SI	Primorska, kam, iespējams, seko izteiciens“mlado vino”; nosaukumus var lietot arī kā īpašības vārdus	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Dunajskostredský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Hurbanovský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Komárňanský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Palárikovský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Štúrovský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Šamorínsky vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Strekovský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Galantský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Vrbovský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Trnavský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Skalický vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Orešanský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Hlohovecký vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Doľanský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Senecký vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Stupavský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Modranský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Bratislavský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Pezinský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Záhorský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Pukanecký vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Žitavský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Želiezovský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Nitriansky vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Vrábeľský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Tekovský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Zlatomoravecký vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Šintavský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Radošinský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Fil'akovský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Gemerský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Hontiansky vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Ipeľský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Vinický vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Tornaľský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Modrokamencký vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Vinohradnícka oblasť Tokajoblasť, kam seko vai neseko Viničky	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Vinohradnícka oblasť Tokaj, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Vinohradnícka oblasť Tokaj, kam seko vai neseko Veľká Tŕňa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Vinohradnícka oblasť Tokaj, kam seko vai neseko Malá Tŕňa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Vinohradnícka oblasť Tokaj, kam seko vai neseko Čerhov	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Vinohradnícka oblasť Tokaj, kam seko vai neseko Slovenské Nové Mesto	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Vinohradnícka oblasť Tokaj, kam seko vai neseko Černochov	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Vinohradnícka oblasť Tokaj, kam seko vai neseko Bara	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Michalovský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Kráľovskochlmecký vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Moldavský vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Sobranecký vinohradnícky rajón	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu“oblastné víno”	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu“oblastné víno”	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu“oblastné víno”	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu“oblastné víno”	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
SK	Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu“oblastné víno”	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Abona	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Alella	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Alicante, kam seko vai neseko Marina Alta	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Almansa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ampurdán-Costa Brava	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Arabako Txakolina Ekvivalents nosaukums: Txakolí de Álava	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Arlanza	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Arribes	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Bierzo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Binissalem	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Bizkaiko Txakolina Ekvivalents nosaukums: Chacolí de Bizkaia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Bullas	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Calatayud	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Campo de Borja	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Campo de la Guardia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Cangas	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Cariñena	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Cataluña	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Cava	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Chacolí de Bizkaia Ekvivalents nosaukums: Bizkaiko Txakolina	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Chacolí de Getaria Ekvivalents nosaukums: Getariako Txakolina	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Cigales	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Conca de Barberá	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Condado de Huelva	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Costers del Segre, kam seko vai neseko Artesa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Costers del Segre, kam seko vai neseko Les Garrigues	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Costers del Segre, kam seko vai neseko Raimat	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Costers del Segre, kam seko vai neseko Valls de Riu Corb	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Dehesa del Carrizal	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Dominio de Valdepusa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	El Hierro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Empordá	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Finca Élez	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Getariako Txakolina Ekvivalents nosaukums: Chacolí de Getaria	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Gran Canaria	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Granada	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Guijoso	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Jerez/Xérès/Sherry	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Jumilla	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	La Gomera	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	La Mancha	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	La Palma, kam seko vai neseko Fuencaliente	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	La Palma, kam seko vai neseko Hoyo de Mazo	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	La Palma, kam seko vai neseko Norte de la Palma	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Lanzarote	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Lebrija	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Málaga	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Manchuela	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Manzanilla Sanlúcar de Barrameda	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Méntrida	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Mondéjar	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Monterrei, kam seko vai neseko Ladera de Monterrei	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Monterrei, kam seko vai neseko Val de Monterrei	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Montilla-Moriles	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Montsant	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Navarra, kam seko vai neseko Baja Montaña	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Navarra, kam seko vai neseko Ribera Alta	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Navarra, kam seko vai neseko Ribera Baja	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Navarra, kam seko vai neseko Tierra Estella	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Navarra, kam seko vai neseko Valdizarbe	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Pago Florentino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Pago de Arínzano Ekvivalents nosaukums: Vino de pago de Arinzano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Pago de Otazu	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Penedés	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Pla de Bages	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Pla i Llevant	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Prado de Irache	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Priorat	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Rías Baixas, kam seko vai neseko Condado do Tea	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Rías Baixas, kam seko vai neseko O Rosal	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Rías Baixas, kam seko vai neseko Ribeira do Ulla	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Rías Baixas, kam seko vai neseko Soutomaior	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Rías Baixas, kam seko vai neseko Val do Salnés	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Amandi	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Chantada	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Quiroga-Bibei	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Ribeiras do Miño	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Ribeiras do Sil	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ribeiro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ribera del Duero	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Cañamero	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Matanegra	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Montánchez	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Ribera Alta	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Ribera Baja	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Tierra de Barros	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ribera del Júcar	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Rioja, kam seko vai neseko Rioja Alavesa	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Rioja, kam seko vai neseko Rioja Alta	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Rioja, kam seko vai neseko Rioja Baja	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Rueda	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Sierras de Málaga, kam seko vai neseko Serranía de Ronda	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Somontano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Tacoronte-Acentejo, kam seko vai neseko Anaga	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Tarragona	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Terra Alta	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Tierra de León	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Tierra del Vino de Zamora	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Toro	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Txakolí de Álava Ekvivalents nosaukums: Arabako Txakolina	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Uclés	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Utiel-Requena	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Valdeorras	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Valdepeñas	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Valencia, kam seko vai neseko Alto Turia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Valencia, kam seko vai neseko Clariano	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Valencia, kam seko vai neseko Moscatel de Valencia	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Valencia, kam seko vai neseko Valentino	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Valle de Güímar	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Valle de la Orotava	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Valles de Benavente	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Vino de Calidad de Valtiendas	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Vinos de Madrid, kam seko vai neseko Arganda	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Vinos de Madrid, kam seko vai neseko Navalcarnero	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Vinos de Madrid, kam seko vai neseko San Martín de Valdeiglesias	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Ycoden-Daute-Isora	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	Yecla	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
ES	3 Riberas	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Abanilla	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Altiplano de Sierra nevada	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Bajo Aragón	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Ribera del Gállego-Cinco Villas	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Ribera del Jiloca	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Valdejalón	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Valle del Cinca	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Bailén	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Barbanza e Iria	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Betanzos	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Cádiz	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Campo de Cartagena	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Cangas	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Castelló	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Castilla	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Castilla y León	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Contraviesa-Alpujarra	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Córdoba	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Costa de Cantabria	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Cumbres de Guadalfeo	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Desierto de Almería	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	El Terrerazo	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Extremadura	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Formentera	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Gálvez	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Granada Sur-Oeste	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Ibiza	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Illes Balears	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Isla de Menorca	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Laujar-Alpujarra	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Lederas del Genil	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Liébana	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Los Palacios	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Mallorca	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Murcia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Norte de Almería	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Norte de Granada	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Pozohondo	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Ribera del Andarax	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Ribera del Queiles	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Serra de Tramuntana-Costa Nord	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Sierra de Las Estancias y Los Filabres	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Sierra Norte de Sevilla	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Sierra Sur de Jaén	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Torreperogil	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Valle del Miño-Ourense	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Valles de Sadacia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
ES	Villaviciosa de Córdoba	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	English Vineyards	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	Welsh Vineyards	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Berkshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Buckinghamshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Cheshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Cornwall	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Derbyshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Devon	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Dorset	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar East Anglia	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Gloucestershire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Hampshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Herefordshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Isle of Wight	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Isles of Scilly	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Kent	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Lancashire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Leicestershire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Lincolnshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Northamptonshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Nottinghamshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Oxfordshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Rutland	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Shropshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Somerset	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Staffordshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Surrey	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Sussex	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Warwickshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar West Midlands	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Wiltshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Worcestershire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Yorkshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Cardiff	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Cardiganshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Carmarthenshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Denbighshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Gwynedd	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Monmouthshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Newport	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Pembrokeshire	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Rhondda Cynon Taf	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Swansea	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar The Vale of Glamorgan	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Wrexham	Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)

ES aizsargājami Moldovas Republikas vīni

Ciumai/Чумай

Romănești

B DAĻA

Moldovas Republikā aizsargājami ES stiprie alkoholiskie dzērieni

Dalībvalsts

Aizsargājamais nosaukums

Produkta veids

Rhum de la Martinique

Rums

Rhum de la Guadeloupe

Rums

Rhum de la Réunion

Rums

Rhum de la Guyane

Rums

Rhum de sucrerie de la Baie du Galion

Rums

Rhum des Antilles françaises

Rums

Rhum des départements français d'outre-mer

Rums

Ron de Málaga

Rums

Ron de Granada

Rums

Rum da Madeira

Rums

UK (Skotija)

Scotch Whisky

Viskijs

Irish Whiskey/Uisce Beatha Eireannach/Irish Whisky

Viskijs

Whisky español

Viskijs

Whisky breton/Whisky de Bretagne

Viskijs

Whisky alsacien/Whisky d'Alsace

Viskijs

Eau-de-vie de seigle de marque nationale luxembourgeoise

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

DE, AT, BE (vāciski runājošā kopiena)

Korn/Kornbrand

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Münsterländer Korn/Kornbrand

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Sendenhorster Korn/Kornbrand

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Bergischer Korn/Kornbrand

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Emsländer Korn/Kornbrand

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Haselünner Korn/Kornbrand

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Hasetaler Korn/Kornbrand

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Samanė

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Eau-de-vie de Cognac

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie des Charentes

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de Jura

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Cognac

(Nosaukumam “Cognac” var pievienot šādus jēdzienus:

—

- Fine

—	- Grande Fine Champagne

—	- Grande Champagne

—	- Petite Fine Champagne

—	- Petite Champagne

—	- Fine Champagne

—	- Borderies

—	- Fins Bois

—	- Bons Bois)

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Fine Bordeaux

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Fine de Bourgogne

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Armagnac

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Bas-Armagnac

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Haut-Armagnac

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Armagnac-Ténarèze

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Blanche Armagnac

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin de la Marne

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin originaire d'Aquitaine

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin de Bourgogne

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin originaire du Centre-Est

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin originaire de Franche-Comté

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin originaire du Bugey

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin de Savoie

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin originaire des Coteaux de la Loire

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin des Côtes-du-Rhône

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin originaire de Provence

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de Faugères/Faugères

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin originaire du Languedoc

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Aguardente de Vinho Douro

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Aguardente de Vinho Ribatejo

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Aguardente de Vinho Alentejo

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Aguardente de Vinho da Região dos Vinhos Verdes

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Aguardente de Vinho da Região dos Vinhos Verdes de Alvarinho

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Aguardente de Vinho Lourinhã

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Сунгурларска гроздова ракия/Гроздова ракия от Сунгурларе/Sungurlarska grozdova rakya/Grozdova rakya from Sungurlare

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Сливенска перла (Сливенска гроздова ракия/Гроздова ракия от Сливен)/Slivenska perla (Slivenska grozdova rakya/Grozdova rakya from Sliven)

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Стралджанска Мускатова ракия/Мускатова ракия от Стралджа/Straldjanska Muscatova rakya/Muscatova rakya from Straldja

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Поморийска гроздова ракия/Гроздова ракия от Поморие/Pomoriyska grozdova rakya/Grozdova rakya from Pomorie

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Русенска бисерна гроздова ракия/Бисерна гроздова ракия от Русе/Russenska biserna grozdova rakya/Biserna grozdova rakya from Russe

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Бургаска Мускатова ракия/Мускатова ракия от Бургас/Bourgaska Muscatova rakya/Muscatova rakya from Bourgas

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Добруджанска мускатова ракия/Мускатова ракия от Добруджа/Dobrudjanska muscatova rakya/muscatova rakya from Dobrudja

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Сухиндолска гроздова ракия/Гроздова ракия от Сухиндол/Suhindolska grozdova rakya/Grozdova rakya from Suhindol

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Карловска гроздова ракия/Гроздова Ракия от Карлово/Karlovska grozdova rakya/Grozdova Rakya from Karlovo

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Vinars Târnave

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Vinars Vaslui

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Vinars Murfatlar

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Vinars Vrancea

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Vinars Segarcea

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Brandy de Jerez

Brendijs – Weinbrand

Brandy del Penedés

Brendijs – Weinbrand

Brandy italiano

Brendijs – Weinbrand

Brandy Αττικής/Brandy of Attica

Brendijs – Weinbrand

Brandy Πελοποννήσου/Brandy of the Peloponnese

Brendijs – Weinbrand

Brandy Κεντρικής Ελλάδας/Brandy of central Greece

Brendijs – Weinbrand

Deutscher Weinbrand

Brendijs – Weinbrand

Wachauer Weinbrand

Brendijs – Weinbrand

Weinbrand Dürnstein

Brendijs – Weinbrand

Pfälzer Weinbrand

Brendijs – Weinbrand

Karpatské brandy špeciál

Brendijs – Weinbrand

Brandy français/Brandy de France

Brendijs – Weinbrand

Marc de Champagne/Eau-de-vie de marc de Champagne

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc d'Aquitaine/Eau-de-vie de marc originaire d'Aquitaine

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc de Bourgogne/Eau-de-vie de marc de Bourgogne

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc du Centre-Est/Eau-de-vie de marc originaire du Centre-Est

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc de Franche-Comté/Eau-de-vie de marc originaire de Franche-Comté

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc du Bugey/Eau-de-vie de marc originaire de Bugey

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc de Savoie/Eau-de-vie de marc originaire de Savoie

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc des Côteaux de la Loire/Eau-de-vie de marc originaire des Coteaux de la Loire

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc des Côtes-du-Rhône/Eau-de-vie de marc des Côtes du Rhône

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc de Provence/Eau-de-vie de marc originaire de Provence

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc du Languedoc/Eau-de-vie de marc originaire du Languedoc

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc d'Alsace Gewürztraminer

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc de Lorraine

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc d'Auvergne

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc du Jura

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Aguardente Bagaceira Bairrada

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Aguardente Bagaceira Alentejo

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Aguardente Bagaceira da Região dos Vinhos Verdes

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Aguardente Bagaceira da Região dos Vinhos Verdes de Alvarinho

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Orujo de Galicia

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa di Barolo

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa piemontese/Grappa del Piemonte

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa lombarda/Grappa di Lombardia

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa trentina/Grappa del Trentino

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa friulana/Grappa del Friuli

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa veneta/Grappa del Veneto

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Südtiroler Grappa/Grappa dell'Alto Adige

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa Siciliana/Grappa di Sicilia

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa di Marsala

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Τσικουδιά/Tsikoudia

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Τσικουδιά Κρήτης/Tsikoudia of Crete

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Τσίπουρο/Tsipouro

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Τσίπουρο Μακεδονίας/Tsipouro of Macedonia

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Τσίπουρο Θεσσαλίας/Tsipouro of Thessaly

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Τσίπουρο Τυρνάβου/Tsipouro of Tyrnavos

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Eau-de-vie de marc de marque nationale luxembourgeoise

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Ζιβανία/Τζιβανία/Ζιβάνα/Zivania

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Törkölypálinka

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Schwarzwälder Kirschwasser

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Schwarzwälder Mirabellenwasser

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Schwarzwälder Williamsbirne

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Schwarzwälder Zwetschgenwasser

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Fränkisches Zwetschgenwasser

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Fränkisches Kirschwasser

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Fränkischer Obstler

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Mirabelle de Lorraine

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Kirsch d'Alsace

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Quetsch d'Alsace

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Framboise d'Alsace

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Mirabelle d'Alsace

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Kirsch de Fougerolles

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Williams d'Orléans

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Williams/Williams dell'Alto Adige

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Aprikot/Aprikot dell'Alto Adige

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Marille/Marille dell'Alto Adige

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Kirsch/Kirsch dell'Alto Adige

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Zwetschgeler/Zwetschgeler dell'Alto Adige

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Obstler/Obstler dell'Alto Adige

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Gravensteiner/Gravensteiner dell'Alto Adige

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Golden Delicious/Golden Delicious dell'Alto Adige

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Williams friulano/Williams del Friuli

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Sliwovitz del Veneto

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Sliwovitz del Friuli-Venezia Giulia

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Sliwovitz del Trentino-Alto Adige

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Distillato di mele trentino/Distillato di mele del Trentino

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Williams trentino/Williams del Trentino

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Sliwovitz trentino/Sliwovitz del Trentino

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Aprikot trentino/Aprikot del Trentino

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Medronho do Algarve

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Medronho do Buçaco

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Kirsch Friulano/Kirschwasser Friulano

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Kirsch Trentino/Kirschwasser Trentino

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Kirsch Veneto/Kirschwasser Veneto

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Aguardente de pêra da Lousã

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Eau-de-vie de pommes de marque nationale luxembourgeoise

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Eau-de-vie de poires de marque nationale luxembourgeoise

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Eau-de-vie de kirsch de marque nationale luxembourgeoise

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Eau-de-vie de quetsch de marque nationale luxembourgeoise

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Eau-de-vie de mirabelle de marque nationale luxembourgeoise

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Eau-de-vie de prunelles de marque nationale luxembourgeoise

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Wachauer Marillenbrand

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Szatmári Szilvapálinka

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Kecskeméti Barackpálinka

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Békési Szilvapálinka

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Szabolcsi Almapálinka

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Gönci Barackpálinka

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

HU, AT (for apricot spirits solely produced in the Länder of: Niederösterreich, Burgenland, Steiermark, Wien)

Pálinka

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Bošácka slivovica

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Brinjevec

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Dolenjski sadjevec

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Троянска сливова ракия/Сливова ракия от Троян/Troyanska slivova rakya/Slivova rakya from Troyan

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Силистренска кайсиева ракия/Кайсиева ракия от Силистра/Silistrenska kaysieva rakya/Kaysieva rakya from Silistra

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Тервелска кайсиева ракия/Кайсиева ракия от Тервел/Tervelska kaysieva rakya/Kaysieva rakya from Tervel

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Ловешка сливова ракия/Сливова ракия от Ловеч/Loveshka slivova rakya/Slivova rakya from Lovech

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Pălincă

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Ţuică Zetea de Medieşu Aurit

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Ţuică de Valea Milcovului

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Ţuică de Buzău

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Ţuică de Argeş

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Ţuică de Zalău

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Ţuică Ardelenească de Bistriţa

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Horincă de Maramureş

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Horincă de Cămârzana

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Horincă de Seini

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Horincă de Chioar

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Horincă de Lăpuş

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Turţ de Oaş

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Turţ de Maramureş

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Calvados

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Calvados Pays d'Auge

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Calvados Domfrontais

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Eau-de-vie de cidre de Bretagne

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Eau-de-vie de poiré de Bretagne

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Eau-de-vie de cidre de Normandie

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Eau-de-vie de poiré de Normandie

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Eau-de-vie de cidre du Maine

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Aguardiente de sidra de Asturias

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Eau-de-vie de poiré du Maine

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Svensk Vodka/Swedish Vodka

Degvīns

Suomalainen Vodka/Finsk Vodka/Vodka of Finland

Degvīns

Polska Wódka/Polish Vodka

Degvīns

Laugarício vodka

Degvīns

Originali lietuviška degtinė/Original Lithuanian vodka

Degvīns

Herbal vodka from the North Podlasie Lowland aromatised with an extract of bison grass/Wódka ziołowa z Niziny Północnopodlaskiej aromatyzowana ekstraktem z trawy żubrowej

Degvīns

Latvijas Dzidrais

Degvīns

Rīgas Degvīns

Degvīns

Estonian vodka

Degvīns

Schwarzwälder Himbeergeist

Geist

Bayerischer Gebirgsenzian

Genciāns

Südtiroler Enzian/Genziana dell'Alto Adige

Genciāns

Genziana trentina/Genziana del Trentino

Genciāns

BE, NL, FR (departamenti Nord (59) un Pas-de-Calais (62)), DE (Vācijas federālās zemes Ziemeļreina Vestfāle un Lejassaksija)

Genièvre/Jenever/Genever

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE, NL, FR (departamenti Nord (59) un Pas de Calais (62))

Genièvre de grains, Graanjenever, Graangenever

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE, NL

Jonge jenever, jonge genever

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE, NL

Oude jenever, oude genever

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE (Hasselt, Zonhoven, Diepenbeek)

Hasseltse jenever/Hasselt

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE (Balegem)

Balegemse jenever

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE (Oost-Vlaanderen)

O' de Flander-Oost-Vlaamse Graanjenever

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE (Région wallonne)

Peket-Pékêt/Peket-Pékêt de Wallonie

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

FR (departamenti Nord (59) un Pas-de-Calais (62))

Genièvre Flandres Artois

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Ostfriesischer Korngenever

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Steinhäger

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Plymouth Gin

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Gin de Mahón

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Vilniaus džinas/Vilnius Gin

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Spišská borovička

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Slovenská borovička Juniperus

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Slovenská borovička

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Inovecká borovička

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Liptovská borovička

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Dansk Akvavit/Dansk Aquavit

Akvavit/Aquavit

Svensk Aquavit/Svensk Akvavit/Swedish Aquavit

Akvavit/Aquavit

Anis español

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Anís Paloma Monforte del Cid

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Hierbas de Mallorca

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Hierbas Ibicencas

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Évora anisada

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Cazalla

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Chinchón

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Ojén

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Rute

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Janeževec

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

CY, EL

Ouzo/Ούζο

Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

Ούζο Μυτιλήνης/Ouzo of Mitilene

Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

Ούζο Πλωμαρίου/Ouzo of Plomari

Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

Ούζο Καλαμάτας/Ouzo of Kalamata

Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

Ούζο Θράκης/Ouzo of Thrace

Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

Ούζο Μακεδονίας/Ouzo of Macedonia

Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

Demänovka bylinná horká

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu/bitter

Rheinberger Kräuter

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu/bitter

Trejos devynerios

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu/bitter

Slovenska travarica

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu/bitter

Berliner Kümmel

Liķieris

Hamburger Kümmel

Liķieris

Münchener Kümmel

Liķieris

Chiemseer Klosterlikör

Liķieris

Bayerischer Kräuterlikör

Liķieris

Irish Cream

Liķieris

Palo de Mallorca

Liķieris

Ginjinha portuguesa

Liķieris

Licor de Singeverga

Liķieris

Mirto di Sardegna

Liķieris

Liquore di limone di Sorrento

Liķieris

Liquore di limone della Costa d'Amalfi

Liķieris

Genepì del Piemonte

Liķieris

Genepì della Valle d'Aosta

Liķieris

Benediktbeurer Klosterlikör

Liķieris

Ettaler Klosterlikör

Liķieris

Ratafia de Champagne

Liķieris

Ratafia catalana

Liķieris

Anis português

Liķieris

Suomalainen Marjalikööri/Suomalainen Hedelmälikööri/Finsk Bärlikör/Finsk Fruktlikör/Finnish berry liqueur/Finnish fruit liqueur

Liķieris

Grossglockner Alpenbitter

Liķieris

Mariazeller Magenlikör

Liķieris

Mariazeller Jagasaftl

Liķieris

Puchheimer Bitter

Liķieris

Steinfelder Magenbitter

Liķieris

Wachauer Marillenlikör

Liķieris

Jägertee/Jagertee/Jagatee

Liķieris

Hüttentee

Liķieris

Allažu Ķimelis

Liķieris

Čepkelių

Liķieris

Demänovka bylinný likér

Liķieris

Polish Cherry

Liķieris

Karlovarská Hořká

Liķieris

Pelinkovec

Liķieris

Blutwurz

Liķieris

Cantueso Alicantino

Liķieris

Licor café de Galicia

Liķieris

Licor de hierbas de Galicia

Liķieris

FR, IT

Génépi des Alpes/Genepì degli Alpi

Liķieris

Μαστίχα Χίου/Masticha of Chios

Liķieris

Κίτρο Νάξου/Kitro of Naxos

Liķieris

Κουμκουάτ Κέρκυρας/Koum Kouat of Corfu

Liķieris

Τεντούρα/Tentoura

Liķieris

Poncha da Madeira

Liķieris

Cassis de Bourgogne

Crème de Cassis

Cassis de Dijon

Crème de Cassis

Cassis de Saintonge

Crème de Cassis

Cassis du Dauphiné

Crème de Cassis

Cassis de Beaufort

Crème de Cassis

Nocino di Modena

Nocino

Orehovec

Nocino

Pommeau de Bretagne

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Pommeau du Maine

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Pommeau de Normandie

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Svensk Punsch/Swedish Punch

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Pacharán navarro

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Pacharán

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Inländerrum

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Bärwurz

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Aguardiente de hierbas de Galicia

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Aperitivo Café de Alcoy

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Herbero de la Sierra de Mariola

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Königsberger Bärenfang

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Ostpreußischer Bärenfang

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Ronmiel

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Ronmiel de Canarias

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

BE, NL, FR (departamenti Nord (59) un Pas-de-Calais (62)), DE (Vācijas federālās zemes Ziemeļreina-Vestfāle un Lejassaksija)

Genièvre aux fruits/Vruchtenjenever/Jenever met vruchten/Fruchtgenever

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Domači rum

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Irish Poteen/Irish Póitín

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Trauktinė

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Trauktinė Palanga

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Trauktinė Dainava

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

ES aizsargājami Moldovas Republikas stiprie alkoholiskie dzērieni

(…)

C DAĻA

Moldovas Republikā aizsargājami ES aromatizētie vīni

Dalībvalsts	Aizsargājamais nosaukums
IT	Vermouth di Torino
FR	Vermouth de Chambéry
DE	Nürnberger Glühwein
DE	Thüringer Glühwein

ES aizsargājami Moldovas Republikas aromatizētie vīni

(…)

XXXI PIELIKUMS

AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS MEHĀNISMS

Ar šo Savienība un Moldovas Republika izveido agrīnās brīdināšanas mehānismu ar mērķi noteikt praktiskus pasākumus, kuru nolūks ir strauji reaģēt uz ārkārtas situācijām vai šādu situāciju draudiem, kā arī nepieļaut šādas situācijas. Tas paredz iespējamu risku un problēmu, kas saistītas ar dabasgāzes, naftas vai elektroenerģijas piegādi un pieprasījumu, agrīnu izvērtēšanu, kā arī ātru reaģēšanu ārkārtas situācijas vai šādas situācijas draudu gadījumā un šādu situāciju nepieļaušanu.

2.	Šajā pielikumā ārkārtas situācija ir tāda situācija, kas rada ievērojamus traucējumus vai faktisku pārtraukumu dabasgāzes, naftas vai elektroenerģijas piegādē starp Savienību un Moldovas Republiku.

3.	Šajā pielikumā koordinatori ir par enerģētiku atbildīgais Moldovas Republikas valdības ministrs un par enerģētiku atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis.

4.	Ar enerģētikas materiālu un produktu piegādi un pieprasījumu saistītu iespējamu risku un problēmu regulāra izvērtēšana Pusēm būtu jāveic kopā un par to būtu jāziņo koordinatoriem.

5.	Ja kāda no Pusēm uzzina par ārkārtas situāciju vai situāciju, kas, pēc šīs Puses ieskata, varētu novest pie ārkārtas situācijas, minētā Puse nekavējoties informē otru Pusi.

6.	Apstākļos, kas minēti 5. punktā, koordinatori iespējami īsā laikā paziņo viens otram par nepieciešamību iedarbināt agrīnās brīdināšanas mehānismu. Šajā paziņojumā cita starpā norāda izraudzītās personas, kuras koordinatori ir pilnvarojuši pastāvīgu savstarpēju kontaktu uzturēšanai.

Sniedzot paziņojumu saskaņā ar 6. punktu, katra Puse sniedz otrai Pusei savu novērtējumu. Šajā novērtējumā ietver aplēses par laikposmu, kādā ārkārtas situāciju vai šādas situācijas draudus varētu novērst. Puses ātri reaģē uz otras Puses sniegto novērtējumu un papildina to ar pieejamo papildinformāciju.

Ja viena Puse nespēj atbilstoši novērtēt vai pieņemt otras Puses sniegto situācijas novērtējumu vai aplēsto laikposmu, kādā ārkārtas situāciju vai tās draudus var novērst, attiecīgais koordinators var pieprasīt apspriešanos, kas sākas ne vēlāk kā 3 dienas pēc tam, kad sniegts 6. punktā paredzētais paziņojums. Šāda apspriešanās notiek ekspertu grupā, kas sastāv no koordinatoru pilnvarotiem pārstāvjiem. Apspriešanās mērķi ir šādi:

a)	izstrādāt kopīgu situācijas un tās iespējamās turpmākās attīstības novērtējumu;

b)	izstrādāt ieteikumus ārkārtas situācijas pārvarēšanai vai tās draudu novēršanai;

c)	izstrādāt ieteikumus kopīgam rīcības plānam nolūkā mazināt ārkārtas situācijas sekas un, ja iespējams, pārvarēt ārkārtas situāciju, tostarp paredzot iespēju izveidot īpašu uzraudzības grupu.

9.	Apspriešanās, kopīgā novērtējuma un ierosināto ieteikumu pamatā ir pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes princips.

10.	Koordinatori savas kompetences ietvaros strādā pie tā, lai pārvarētu ārkārtas situāciju vai novērstu tās draudus, ņemot vērā apspriešanās rezultātā izstrādātos ieteikumus.

11.	Ekspertu grupa, kas minēta 8. punktā, tiklīdz īstenots pieņemtais rīcības plāns, par savām darbībām nekavējoties ziņo koordinatoriem.

12.

Ja rodas ārkārtas situācija, koordinatori var izveidot īpašu uzraudzības grupu, kura pārbaudītu faktiskos apstākļus un notikumu attīstību un veiktu to objektīvu reģistrāciju. Īpašajā uzraudzības grupā ietilpst:

a)	abu Pušu pārstāvji;

b)	Pušu enerģētikas uzņēmumu pārstāvji;

c)	Pušu izvirzīti un savstarpēji apstiprināti starptautisku enerģētikas organizāciju pārstāvji;

d)	Pušu izvirzīti un savstarpēji apstiprināti neatkarīgi eksperti.

13.	Īpašā uzraudzības grupa darbu sāk nekavējoties un pēc nepieciešamības darbojas, kamēr ārkārtas situācija ir novērsta. Lēmumu par īpašās uzraudzības grupas darba pārtraukšanu koordinatori pieņem kopīgi.

14.

No brīža, kad kāda Puse informē otru Pusi par 5. punktā aprakstītajiem apstākļiem, līdz šajā pielikumā izklāstīto procedūru pabeigšanai un ārkārtas situācijas pārvarēšanai vai tās draudu novēršanai Puses darīs visu iespējamo, lai ierobežotu iespējamas negatīvas sekas otrai Pusei. Puses sadarbojas ar mērķi nekavējoties panākt risinājumu pārredzamības gaisotnē. Puses atturas no jebkādām darbībām, kas nav saistītas ar pastāvošo ārkārtas situāciju un kas varētu radīt vai padziļināt negatīvas sekas attiecībā uz dabasgāzes, naftas vai elektroenerģijas piegādi starp Savienību un Moldovas Republiku.

15.	Katra Puse neatkarīgi sedz izmaksas, kuras saistītas ar darbībām, kas veiktas šā pielikuma ietvaros.

16.

Puses nodrošina konfidencialitāti visai informācijai, ar kuru tās ir apmainījušās un kura ir atzīta par konfidenciālu. Puses veic nepieciešamos pasākumus konfidenciālas informācijas aizsardzībai, pamatojoties uz attiecīgajiem piemērojamajiem Moldovas Republikas vai Savienības un/vai (attiecīgā gadījumā) tās dalībvalstu tiesību un normatīvajiem aktiem, kā arī saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem nolīgumiem un konvencijām.

17.	Savstarpēji vienojoties, Puses var pieaicināt trešo personu pārstāvjus piedalīties 8. un 12. punktā minētajā apspriešanā vai uzraudzībā.

18.	Puses var vienoties pielāgot šā pielikuma noteikumus nolūkā izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismu starp Pusēm un citām personām.

19.

Agrīnās brīdināšanas mehānisma procedūru pārkāpšana nevar būt par pamatu strīdu izšķiršanas procedūru sākšanai atbilstīgi šā nolīguma V sadaļai (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Turklāt šādās strīdu izšķiršanas procedūrās Puse nevar uzskatīt vai norādīt par pierādījumu:

a)	nostāju, kādu ir ieņēmusi, vai priekšlikumu, ko izteikusi šajā pielikumā izklāstītās procedūras gaitā otra Puse, vai

b)	faktu, ka otra Puse ir paudusi gatavību pieņemt ārkārtas situācijas risinājumu, uz kuru attiecas agrīnās brīdināšanas mehānisms.

XXXII PIELIKUMS

MEDIĀCIJAS MEHĀNISMS

1. pants

Mērķis

Šā pielikuma mērķis ir veicināt savstarpēji saskaņotu risinājumu, izmantojot visaptverošu un paātrinātu procedūru, kurā tiek iesaistīts mediators.

1. iedaļa

Mediācijas mehānisma procedūra

2. pants

Informācijas pieprasījums

1. Pirms mediācijas procedūras sākšanas Puse jebkurā laikā var rakstiski pieprasīt informāciju par pasākumu, kas negatīvi ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus starp Pusēm. Puse, pie kuras vēršas ar šādu pieprasījumu, 20 dienu laikā sniedz rakstisku atbildi, kurā ietver savas piezīmes par pieprasījumā norādīto informāciju.

2. Ja Puse, kurai jāsniedz atbilde, uzskata, ka 20 dienu laikā nav iespējams sniegt atbildi, tā informē otru Pusi par kavēšanās iemesliem un paziņo, kāds, pēc tās aplēsēm, ir īsākais termiņš, kurā tā spēs sniegt atbildi.

3. pants

Procedūras sākšana

1. Puse var jebkurā laikā pieprasīt Pusēm iesaistīties mediācijas procedūrā. Šādu pieprasījumu rakstiski adresē otrai Pusei. Pieprasījums ir pietiekami sīki izklāstīts, lai skaidri norādītu pieprasītājas Puses bažas, un tajā:

a)	norāda konkrēto aplūkojamo pasākumu,

b)	ietver paziņojumu par iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, ko pieprasītājas Puses izpratnē pasākums rada vai radīs attiecībā uz tirdzniecību vai ieguldījumiem starp Pusēm, un

c)	izskaidro, kā (pēc pieprasītājas Puses uzskatiem) šī ietekme ir saistīta ar pasākumu.

2. Mediācijas procedūru var sākt vienīgi tad, ja Puses par to savstarpēji vienojas. Puse, kurai ir adresēts pieprasījums saskaņā ar 1. punktu, to atsaucīgi izskata un desmit dienu laikā no tā saņemšanas rakstiski atbild, pieprasījumu pieņemot vai noraidot.

4. pants

Mediatora izraudzīšanās

1. Puses, sākot mediācijas procedūru, cenšas vienoties par mediatoru ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad saņemta atbilde uz šā pielikuma 3. pantā minēto pieprasījumu.

2. Ja Puses nespēj vienoties par mediatoru šā panta 1. punktā noteiktajā laikā, jebkura Puse var pieprasīt šā nolīguma 438. panta 4. punktā paredzētās Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājam vai līdzpriekšsēdētājiem vai viņu pilnvarotām personām ar izlozes palīdzību izvēlēt mediatoru no saraksta, kurš izveidots atbilstīgi šā nolīguma 404. panta 1. punktam. Abu Pušu pārstāvjus pietiekami savlaicīgi uzaicina būt klāt izlozē. Jebkurā gadījumā izloze norisinās, klātesot Pusei vai Pusēm, kas ieradušās.

3. Šā nolīguma 438. panta 4. punktā paredzētās Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji vai viņu pilnvarotas personas izvēlas mediatoru piecu darba dienu laikā no brīža, kad kāda Puse to pieprasījusi saskaņā ar šā panta 2. punktu

4. Ja brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar šā pielikuma 3. pantu, šā nolīguma 404. panta 1. punktā minētais saraksts nav izveidots, mediatoru izvēlas ar izlozes palīdzību no to personu saraksta, ko oficiāli ierosinājusi viena vai abas Puses.

5. Ja vien Puses nevienojas citādi, mediators nav nevienas Puses pilsonis.

6. Mediators objektīvi un pārredzami palīdz Pusēm noskaidrot visus jautājumus, kas saistīti ar pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecību, kā arī panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Šā nolīguma XXXIV pielikumā izklāstīto Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodeksu mutatis mutandis piemēro mediatoriem. Mutatis mutandis piemēro arī šā nolīguma XXXIII pielikumā ietvertā reglamenta 3. līdz 7. noteikumu (Paziņojumi) un 41. līdz 45. noteikumu (Rakstiskā un mutiskā tulkošana).

5. pants

Mediācijas procedūras noteikumi

1. Puse, kas aicinājusi sākt mediācijas procedūru, 10 dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas mediatoram un otrai Pusei rakstiski sniedz sīki izklāstītu problēmas aprakstu, jo īpaši attiecībā uz konkrētā pasākuma darbību un tā ietekmi uz tirdzniecību. Otra Puse 20 dienu laikā no šā apraksta saņemšanas dienas var rakstiski sniegt piezīmes par problēmas aprakstu. Katra Puse savā sagatavotajā aprakstā vai piezīmēs var iekļaut jebkādu informāciju, ko tā uzskata par atbilstīgu.

2. Mediators var lemt par vispiemērotāko veidu, kā viest skaidrību par attiecīgo pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecību. Mediators jo īpaši var rīkot Pušu sanāksmes, apspriesties ar abām Pusēm kopā vai ar katru atsevišķi, vērsties pēc palīdzības vai apspriesties ar attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām un sniegt papildu atbalstu, ko lūdz Puses. Tomēr, pirms mediators vēršas pēc palīdzības vai apspriežas ar attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām, viņš apspriežas ar Pusēm.

3. Mediators var sniegt padomus un ierosināt risinājumu Pušu apsvēršanai. Puses var pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu vai vienoties par citu risinājumu. Tomēr mediators nesniedz padomus un neizsaka piezīmes par izskatāmā pasākuma atbilstību šim nolīgumam.

4. Mediācijas procedūra notiek tās Puses teritorijā, kurai adresēts pieprasījums, vai, savstarpēji vienojoties, citā vietā vai ar citiem līdzekļiem.

5. Puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60 dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas. Pirms ir panākta galīgā vienošanās, Puses var apsvērt iespējamos pagaidu risinājumus, jo īpaši, ja pasākumus attiecas uz ātrbojīgām precēm.

6. Risinājumu var pieņemt, par to lemjot šā nolīguma 438. panta 4. punktā minētajai Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Katra Puse var noteikt, ka risinājums ir spēkā pēc nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanas. Savstarpēji saskaņotus risinājumus publisko. Tomēr publiskotajā versijā nedrīkst iekļaut informāciju, par kuru kāda Puse ir norādījusi, ka tā ir konfidenciāla.

7. Pēc Pušu pieprasījuma mediators sniedz Pusēm rakstisku faktu izklāsta projektu, īsi aprakstot procedūrās izskatāmo jautājumu, ievērotās procedūras un visus savstarpēji saskaņotos risinājumus, kas panākti šo procedūru rezultātā, tostarp iespējamos pagaidu risinājumus. Mediators ļauj Pusēm 15 dienu laikā sniegt piezīmes par izklāsta projektu. Pēc tam, kad ir izskatītas termiņā iesniegtās Pušu piezīmes, mediators 15 dienu laikā Pusēm rakstiski iesniedz galīgo faktu izklāstu. Faktu izklāsts neietver šā nolīguma interpretāciju.

8. Procedūru izbeidz:

a)	Pusēm pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu – tā pieņemšanas dienā;

b)	jebkurā procedūras posmā Pusēm savstarpēji vienojoties – vienošanās dienā;

c)	ar rakstisku paziņojumu, ka turpmāka mediācija ir veltīga, ko mediators sagatavo pēc apspriešanās ar Pusēm – paziņojuma sniegšanas dienā; vai

d)	ar rakstisku paziņojumu, ko Puse sagatavo pēc tam, kad ir izpētījusi mediācijas procedūrā piedāvātos savstarpēji saskaņotos risinājumus un izskatījusi visus mediatora piedāvātos padomus un ierosinātos risinājumus – paziņojuma sniegšanas dienā.

2. iedaļa

Īstenošana

6. pants

Savstarpēji saskaņota risinājuma īstenošana

1. Kad Puses ir panākušas vienošanos par risinājumu, katra Puse termiņā, par ko panākta vienošanās, veic pasākumus, kādi vajadzīgi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.

2. Puse, kas veic īstenošanu, rakstiski informē otru Pusi par jebkuru rīcību vai pasākumiem, ko tā veic, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.

3. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

7. pants

Konfidencialitāte un saistība ar strīdu izšķiršanu

1. Ja vien Puses nevienojas citādi un neskarot šā pielikuma 5. panta 6. punktu, visi procedūras posmi, tostarp padomi un ierosinātie risinājumi, ir konfidenciāli. Tomēr jebkura Puse var darīt zināmu atklātībai to, ka norisinās mediācijas procedūra.

2. Mediācijas procedūra neskar Pušu tiesības un pienākumus, uz kuriem attiecas strīdu izšķiršanas noteikumi šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) vai citā nolīgumā.

3. Pirms mediācijas procedūras sākšanas nav jāveic apspriešanās atbilstīgi šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļai (Strīdu izšķiršana). Tomēr Pusei pirms mediācijas procedūras sākšanas parasti vajadzētu izmantot pārējos šajā nolīgumā paredzētos noteikumus attiecībā uz sadarbību un apspriešanos.

4. Puse citās strīdu izšķiršanas procedūrās, kas norisinās saistībā ar šo vai citu nolīgumu, neizmanto par pamatojumu vai pierādījumu, un šķīrējtiesa neņem vērā:

a)	otras Puses nostāju mediācijas procedūrā vai atbilstīgi šā pielikuma 5. panta 1. un 2. punktam savākto informāciju;

b)	faktu, ka otra Puse ir paudusi vēlmi pieņemt risinājumu pasākumam, uz kuru attiecas mediācija, vai

c)	mediatora padomus vai priekšlikumus.

5. Mediators nav šķīrējtiesnesis strīdu izšķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas šis nolīgums vai PTO Līgums un kura attiecas uz to pašu jautājumu, kam šī persona bijusi mediators.

8. pants

Termiņi

Jebkuru šajā pielikumā minēto termiņu var grozīt, mediācijas procedūrās iesaistītajām Pusēm savstarpēji vienojoties.

9. pants

Izmaksas

1. Katra Puse sedz savus izdevumus, kas radušies, piedaloties mediācijas procedūrā.

2. Puses kopīgi un vienādās daļās sedz izdevumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp mediatora atalgojumu un izdevumus. Mediatora atalgojums atbilst šķīrējtiesas priekšsēdētāja atalgojumam, kā paredzēts reglamenta 8. punkta e) apakšpunktā.

XXXIII PIELIKUMS

REGLAMENTS STRĪDU IZŠĶIRŠANAI

Vispārīgi noteikumi

Šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) un saskaņā ar šo reglamentu:

a)	“konsultants” ir persona, kuru kāda strīdā iesaistītā Puse ir nolīgusi, lai to konsultētu vai tai palīdzētu saistībā ar šķīrējtiesas kolēģijas procesu;

b)	“šķīrējtiesnesis” ir šā nolīguma 385. pantā noteiktajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas kolēģijas loceklis;

c)	“šķīrējtiesas kolēģija” ir atbilstīgi šā nolīguma 385. pantam izveidota šķīrējtiesas kolēģija;

d)	“palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša pilnvarām veic izpēti vai palīdz šim šķīrējtiesnesim;

e)	“prasītāja Puse” ir jebkura Puse, kura saskaņā ar šā nolīguma 384. pantu pieprasa izveidot šķīrējtiesas kolēģiju;

f)	“diena” ir kalendārā diena;

g)	“atbildētāja Puse” ir Puse, par kuru tiek apgalvots, ka tā pārkāpj šā nolīguma 381. pantā minētos noteikumus;

h)	“Puses pārstāvis” ir Puses valsts pārvaldes departamenta vai aģentūras vai cita publiskā sektora subjekta nodarbināta vai iecelta persona, kas pārstāv Pusi strīdā saistībā ar šo nolīgumu.

Ja vien nav saskaņots citādi, atbildētājas Puses pārziņā ir strīdu izšķiršanas procesa loģistika un jo īpaši tiesas sēžu organizēšana. Puses sedz izdevumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp šķīrējtiesnešu atalgojumu un izdevumus.

Paziņojumi

Katra strīdā iesaistītā Puse un šķīrējtiesas kolēģija nosūta visus pieprasījumus, paziņojumus, rakstiskus pierādīšanas līdzekļus un citus dokumentus pa elektronisko pastu otrai Pusei, bet rakstiskus pierādīšanas līdzekļus un pieprasījumus šķīrējtiesas procedūras kontekstā – katram šķīrējtiesnesim. Šķīrējtiesas kolēģija nosūta dokumentus Pusēm arī pa elektronisko pastu. Ja vien netiek pierādīts citādi, elektroniskā pasta vēstule ir uzskatāma par saņemtu nosūtīšanas dienā. Ja kāds no apliecinošajiem dokumentiem ir lielāks par 10 megabaitiem, tos otrai Pusei un vajadzības gadījumā katram šķīrējtiesnesim citā elektroniskā formātā iesniedz divu dienu laikā pēc elektroniskā pasta nosūtīšanas.

Dokumentu, kas nosūtīti saskaņā ar 3. punktu, kopiju nosūta otrai Pusei un vajadzības gadījumā katram šķīrējtiesnesim elektroniskā pasta nosūtīšanas dienā vai nu pa faksu, ar ierakstītu vēstuli, ar kurjerpastu, vēstulē ar apliecinājumu par saņemšanu, vai ar citiem telesakaru līdzekļiem, kas apliecina nosūtīšanas faktu.

Visus paziņojumus adresē attiecīgi Moldovas Republikas Ekonomikas ministrijai un Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam.

Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiski iesniegtajos pierādīšanas līdzekļos vai citos dokumentos saistībā ar lietas izskatīšanu šķīrējtiesas kolēģijā var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

Ja dokumenta iesniegšanas termiņa pēdējā diena ir Savienības vai Moldovas Republikas oficiālā brīvdiena, minēto dokumentu uzskata par saņemtu noteiktajā termiņā arī nākamajā darbdienā.

Šķīrējtiesas procedūras sākšana

Ja atbilstīgi šā nolīguma 385. pantam vai šā reglamenta 20. punktam šķīrējtiesnesi izvēlas ar izlozes palīdzību, izlozi veic prasītājas Puses noteiktā vietā un laikā, par ko nekavējoties paziņo atbildētājai Pusei. Ja atbildētāja Puse vēlas, tā var būt klāt izlozē. Jebkurā gadījumā izloze norisinās, klātesot Pusei vai Pusēm, kas ieradušās.

Ja atbilstīgi šā nolīguma 385. pantam vai šā reglamenta 20. punktam šķīrējtiesnesi izvēlas ar izlozes palīdzību un šā nolīguma 438. panta 4. punktā paredzētajai Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai ir divi līdzpriekšsēdētāji, izlozi veic abi līdzpriekšsēdētāji vai to pilnvarotas personas; ja viens priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona nevēlas veikt izlozi, izlozi veic otrs priekšsēdētājs viens pats.

c)	Puses paziņo izvēlētajiem šķīrējtiesnešiem par to iecelšanu.

Saskaņā ar šā nolīguma 385. pantā noteikto procedūru iecelts šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no informācijas saņemšanas par savu iecelšanu apstiprina šā nolīguma 438. panta 4. punktā paredzētajai Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, ka viņš var būt šķīrējtiesnesis. Ja kandidāts pamatotu iemeslu dēļ nepiekrīt iecelšanai, izvēlas citu šķīrējtiesnesi saskaņā ar tādu pašu procedūru, kāda tikusi izmantota pirmajam minētajam kandidātam.

Ja vien strīdā iesaistītās Puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesas kolēģiju septiņu dienu laikā no tās izveidošanas dienas, lai vienotos par jautājumiem, kurus Puses vai šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgiem, tai skaitā par šķīrējtiesnešu atalgojumu un viņiem atlīdzināmajiem izdevumiem, kas atbilst PTO normām. Katra šķīrējtiesneša palīga atalgojums nepārsniedz 50 % no konkrētā šķīrējtiesneša atalgojuma. Šķīrējtiesneši un strīdā iesaistīto Pušu pārstāvji var piedalīties šajā sanāksmē telefoniski vai videokonferences veidā.

Ja vien Puses piecu dienu laikā no šķīrējtiesnešu izvēles dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģijas pilnvaras ir “ņemot vērā attiecīgos nolīguma noteikumus, uz kuriem atsaucas strīdā iesaistītās Puses, izskatīt šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas pieprasījumā minēto jautājumu, lemt par attiecīgā pasākuma saderību ar šā nolīguma 381. panta noteikumiem un sagatavot nolēmumu saskaņā ar šā nolīguma 387. un 402. pantu.”

b)	Puses trīs dienās no vienošanās dienas paziņo šķīrējtiesai saskaņotās pilnvaras.

Sākotnēji iesniedzamie pierādīšanas līdzekļi

10.

Prasītāja Puse iesniedz sākotnēji iesniedzamos rakstiskos pierādīšanas līdzekļus ne vēlāk kā 20 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas. Atbildētāja Puse savu rakstisko atbildi iesniedz ne vēlāk kā 20 dienu laikā no sākotnēji iesniedzamo rakstisko pierādīšanas līdzekļu saņemšanas.

Šķīrējtiesas kolēģiju darbība

11.

Visas sanāksmes vada šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesas kolēģija var deleģēt priekšsēdētājam pilnvaras pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.

12.

Ja vien šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija var veikt savu darbu jebkādā veidā, tostarp pa tālruni, ar faksa sūtījumiem vai ar datorsakariem.

13.

Šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesas kolēģija var atļaut šādās apspriedēs piedalīties saviem palīgiem.

14.

Vienīgi šķīrējtiesas kolēģija veic nolēmumu sagatavošanu un šo pienākumu nedeleģē.

15.

Ja rodas kāds procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumi un šā nolīguma XXXII, XXXIII un XXXIV pielikums, šķīrējtiesas kolēģija pēc apspriešanās ar Pusēm var rīkoties saskaņā ar jebkādu piemērotu procedūru, kura ir saderīga ar minētajiem noteikumiem.

16.

Ja šķīrējtiesas kolēģija uzskata, ka ir jāgroza kāds no tās procesuālajiem termiņiem, izņemot šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) noteiktos termiņus, vai ka ir jāveic kādas citas procesuālas vai administratīvas korekcijas, tā rakstiski informē strīdā iesaistītās Puses par šīs maiņas vai korekcijas iemesliem un par ieviešamo termiņu vai korekciju.

Aizstāšana

17.

Ja šķīrējtiesas procesā kāds šķīrējtiesnesis nespēj piedalīties, aiziet no šā amata vai ir jāaizstāj sakarā ar neatbilstību rīcības kodeksa prasībām, kas izklāstītas šā nolīguma XXXIV pielikumā, aizstājēju izvēlas saskaņā ar šā nolīguma 385. pantu un šā reglamenta 8. punktu.

18.

Ja kāda strīdā iesaistītā Puse uzskata, ka kāds šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām un šā iemesla dēļ viņš ir jāaizstāj, šī Puse par to informē otru strīdā iesaistīto Pusi 15 dienu laikā no dienas, kad tā ieguvusi pierādījumus, kas apliecina šķīrējtiesneša būtisko rīcības kodeksa pārkāpumu.

19.

Ja strīdā iesaistītā Puse uzskata, ka kāds šķīrējtiesnesis, izņemot priekšsēdētāju, neatbilst rīcības kodeksa prasībām, strīdā iesaistītās Puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, izvēlas jaunu šķīrējtiesnesi atbilstīgi šā nolīguma 385. pantam un šā reglamenta 8. punktam.

Ja strīdā iesaistītās Puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša aizstāšanas nepieciešamību, jebkura strīdā iesaistītā Puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

Ja pēc šāda pieprasījuma priekšsēdētājs secina, ka šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām, jauno šķīrējtiesnesi izvēlas atbilstīgi šā nolīguma 385. pantam un šā reglamenta 8. punktam.

20.

Ja kāda Puse uzskata, ka šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, Puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, izvēlas jaunu priekšsēdētāju atbilstīgi šā nolīguma 385. pantam un šā reglamenta 8. punktam.

Ja Puses nespēj vienoties par priekšsēdētāja aizstāšanas nepieciešamību, jebkura Puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai kādai no atlikušajām personām priekšsēdētāju kandidātu sarakstā, kas minēts šā nolīguma 404. panta 1. punktā. Piecu dienu laikā no šā pieprasījuma saņemšanas šā nolīguma 438. panta 4. punktā paredzētās Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona šo personu izvēlas ar izlozes palīdzību. Šādi izvēlētās personas lēmums par vajadzību aizstāt priekšsēdētāju ir galīgs.

Ja šādi izvēlētā persona nolemj, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, tā izvēlas jaunu priekšsēdētāju, lozējot no pārējām personām, kuras ir priekšsēdētāju kandidātu sarakstā, kas minēts šā nolīguma 404. panta 1. punktā. Jauno priekšsēdētāju izvēlas piecu dienu laikā no šajā punktā minētā lēmuma dienas.

21.

Šķīrējtiesas kolēģijas process tiek atlikts uz laiku, kamēr norisinās šā reglamenta 18., 19. un 20. punktā paredzētās procedūras.

Tiesas sēdes

22.

Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, apspriežoties ar strīdā iesaistītajām Pusēm un pārējiem šķīrējtiesas locekļiem, nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un to rakstiski apstiprina strīdā iesaistītajām Pusēm. Šo informāciju dara publiski pieejamu tā Puse, kura atbild par procesa loģistisko administrāciju, ja vien sēde nav slēgta. Ja vien kāda Puse neiebilst, šķīrējtiesas kolēģija var nolemt tiesas sēdi nerīkot.

23.

Ja vien Puses nevienojas citādi, tiesas sēde notiek Briselē, ja prasītāja Puse ir Moldovas Republika, un Kišiņevā, ja prasītāja Puse ir Savienība.

24.

Šķīrējtiesas kolēģija var rīkot papildu tiesas sēdes, ja Puses tam piekrīt.

25.

Visi šķīrējtiesneši ir klāt tiesas sēdē visu sēdes laiku.

26.

Neatkarīgi no tā, vai tiesas sēde ir atklāta vai slēgta, tajā var piedalīties šādas personas:

a)	strīdā iesaistīto Pušu pārstāvji;

b)	strīdā iesaistīto Pušu konsultanti;

c)	administratīvais personāls, tulki, tulkotāji un tiesu referenti, un

d)	šķīrējtiesnešu palīgi.

Šķīrējtiesas kolēģiju drīkst uzrunāt vienīgi strīdā iesaistīto Pušu pārstāvji un konsultanti.

27.

Katra strīdā iesaistītā Puse ne vēlāk kā piecas dienas pirms tiesas sēdes dienas iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai to personu sarakstu, kuras attiecīgās Puses vārdā sēdē sniegs mutisku argumentu izklāstu, un to citu pārstāvju vai konsultantu sarakstu, kuri piedalīsies sēdē.

28.

Šķīrējtiesas kolēģijas sēdē prasītājai Pusei un atbildētājai Pusei atvēl vienādu laiku, un tās norise ir šāda.

Argumentu izklāsts

a)	prasītājas Puses argumentu izklāsts;

b)	atbildētājas Puses pretargumentu izklāsts.

Atspēkošana

a)	prasītājas Puses argumentu izklāsts;

b)	atbildētājas Puses pretargumentu izklāsts.

29.

Sēdes laikā šķīrējtiesas kolēģija var jebkurai no strīdā iesaistītajām Pusēm jebkurā laikā uzdot jautājumus.

30.

Šķīrējtiesas kolēģija organizē katras tiesas sēdes protokolēšanu un protokola nodošanu strīdā iesaistītajām Pusēm pēc iespējas īsā laikā. Strīdā iesaistītās Puses var sniegt piezīmes par protokolu, un šķīrējtiesas kolēģija var šīs piezīmes ņemt vērā.

31.

Katra strīdā iesaistītā Puse desmit dienu laikā no tiesas sēdes dienas var iesniegt rakstiskus papildu pierādīšanas līdzekļus par jebkuru sēdes laikā radušos jautājumu.

Rakstiski jautājumi

32.

Šķīrējtiesas kolēģija jebkurā procesa posmā var rakstiski uzdot jautājumus jebkurai strīdā iesaistītai pusei vai tām abām. Katra strīdā iesaistītā Puse saņem visu šķīrējtiesas kolēģijas uzdoto jautājumu kopiju.

33.

Strīdā iesaistītā Puse iesniedz arī otrai strīdā iesaistītajai Pusei uz šķīrējtiesas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Katrai strīdā iesaistītajai Pusei tiek dota iespēja sniegt rakstiskas piezīmes par otras Puses atbildi piecu dienu laikā no tās saņemšanas dienas.

Konfidencialitāte

34.

Katra strīdā iesaistītā Puse un tās konsultanti uzskata par konfidenciālu informāciju, kuru otra strīdā iesaistītā Puse ir iesniegusi šķīrējtiesas kolēģijai un uz kuras konfidencialitāti minētā otra Puse ir norādījusi. Ja kāda strīdā iesaistītā Puse iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai konfidenciālus rakstiskus pierādīšanas līdzekļus, tā ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas vai pierādīšanas līdzekļu iesniegšanas (ņemot vērā vēlāko no šiem datumiem), pēc otras Puses lūguma nodrošina arī iesniegtajos pierādīšanas līdzekļos ietvertās informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu, kuru var izpaust plašākai sabiedrībai, kā arī paskaidrojumu, kāpēc neizpaustā informācija ir konfidenciāla. Nekas šajā reglamentā neliedz strīdā iesaistītai Pusei izpaust plašākai sabiedrībai savas nostājas izklāstus, ja, atsaucoties uz otras Puses sniegto informāciju, netiek izpausta konfidenciāla informācija, kuru par tādu ir norādījusi otra Puse. Šķīrējtiesas kolēģija organizē slēgtu sēdi, ja kādas Puses iesniegtie pierādīšanas līdzekļi un argumentu izklāsts ietver konfidenciālu informāciju. Strīdā iesaistītās Puses un to padomdevēji nodrošina šķīrējtiesas kolēģijas sēdes konfidencialitāti, ja tiesas sēde ir slēgta.

Ex parte sakari

35.

Šķīrējtiesas kolēģija netiekas un nesazinās ar Pusi, neesot klāt otrai Pusei.

36.

Neviens šķīrējtiesnesis nedrīkst apspriest izskatāmās lietas priekšmeta aspektus nedz ar vienu, nedz abām strīdā iesaistītajām Pusēm, neesot klāt pārējiem šķīrējtiesnešiem.

Amicus curiae iesniegti pierādīšanas līdzekļi

37.

Ja vien Puses trīs dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt brīvprātīgus rakstiski iesniegtus pierādīšanas līdzekļus no fiziskām vai juridiskām personām, kuras veic uzņēmējdarbību kādas strīdā iesaistītās Puses teritorijā un kuras ir neatkarīgas no Pušu valdībām, ja tos ir iesniedz desmit dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas, ja tie ir īsi un nekādā gadījumā nav garāki par 15 drukātām lappusēm ar dubulto atstatumu starp rindiņām un ja tie tieši attiecas uz kādu šķīrējtiesas kolēģijas izskatāmo faktisko vai juridisko jautājumu.

38.

Kopā ar iesniegtajiem pierādīšanas līdzekļiem norāda informāciju par to iesniedzēju (fizisku vai juridisku personu), tostarp tā valstspiederību vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu, darbības veidu, juridisko statusu, vispārīgos mērķus un finansējuma avotu, kā arī precizē, kā šo personu skar konkrētais šķīrējtiesas process. Iesniegumu sagatavo kādā no valodām, ko strīdā iesaistītās Puses izvēlas saskaņā ar šā reglamenta 41. un 42. punktu.

39.

Šķīrējtiesas kolēģija savā nolēmumā norāda visus saņemtos pierādīšanas līdzekļus, kas atbilst šā reglamenta 37. un 38. punkta noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģijai savā nolēmumā nav obligāti jāpievēršas šādos pierādīšanas līdzekļos iekļautajiem argumentiem. Par šādiem pierādīšanas līdzekļiem šķīrējtiesas kolēģija paziņo strīdā iesaistītajām Pusēm, kuras var sniegt piezīmes. Strīdā iesaistīto Pušu piezīmes iesniedz desmit dienu laikā, un šķīrējtiesas kolēģija tās ņem vērā.

Steidzami gadījumi

40.

Šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļā (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību) minētajos steidzamajos gadījumos šķīrējtiesas kolēģija, apspriedusies ar strīdā iesaistītajām Pusēm, attiecīgi pielāgo šajā reglamentā minētos termiņus un par šādiem pielāgojumiem paziņo Pusēm.

Rakstiskā un mutiskā tulkošana

41.

Apspriešanās laikā, kas minēta šā nolīguma 382. pantā, un ne vēlāk kā šā reglamenta 8. punkta e) apakšpunktā minētajā sanāksmē strīdā iesaistītās Puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu šķīrējtiesas kolēģijas darba procesā.

42.

Ja strīdā iesaistītās Puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra Puse iesniedz savus rakstiskos pierādīšanas līdzekļus tās izvēlētā valodā. Šādā gadījumā šī Puse nodrošina tulkojumu otras Puses izvēlētajā valodā, ja vien tās rakstiskie pierādīšanas līdzekļi nav kādā no PTO darba valodām. Atbildētāja Puse organizē mutisku pierādīšanas līdzekļu tulkošanu strīdā iesaistīto Pušu izvēlētajās valodās.

43.

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumus paziņo strīdā iesaistīto Pušu izvēlētajā valodā vai valodās.

44.

Jebkura strīdā iesaistītā Puse drīkst iesniegt piezīmes par saskaņā ar šo reglamentu sagatavota dokumenta tulkojuma kvalitāti.

45.

Katra Puse sedz izmaksas par tās rakstisko pierādīšanas līdzekļu tulkošanu. Izmaksas par šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma tulkojumu strīdā iesaistītās Puses sedz vienādās daļās.

Citas procedūras

46.

Šo reglamentu piemēro arī procedūrām, kas izstrādātas šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) 382. pantā, 391. panta 2. punktā, 392. panta 2. punktā, 393. panta 2. punktā un 395. panta 2. punktā. Tomēr šķīrējtiesas kolēģija šajā reglamentā noteiktos termiņus pielāgo atbilstoši konkrētajiem termiņiem, kas šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma pieņemšanai noteikti minētajās citās procedūrās.

XXXIV PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESNEŠU UN MEDIATORU RĪCĪBAS KODEKSS

Definīcijas

Šajā rīcības kodeksā:

a)	“šķīrējtiesnesis” ir šā nolīguma 385. pantā noteiktajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas kolēģijas loceklis;

b)	“palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša pilnvarām veic izpēti vai palīdz šķīrējtiesnesim;

c)	“kandidāts” ir persona, kuras vārds un uzvārds iekļauts šā nolīguma 404. panta 1. punktā minētajā šķīrējtiesnešu sarakstā un kuras kandidatūra tiek izskatīta iecelšanai par šķīrējtiesnesi saskaņā ar šā nolīguma 385. pantu;

d)	“mediators” ir persona, kas veic mediatora pienākumus saskaņā ar šā nolīguma XXXII pielikumu (Mediācijas mehānisms);

e)	“process” ir šķīrējtiesas kolēģijas process atbilstīgi šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļai (Strīdu izšķiršana), ja vien nav norādīts citādi;

f)	šķīrējtiesneša “personāls” ir personas, kas strādā šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā, izņemot palīgus;

Procesuālie pienākumi

Procesa norises laikā ikviens kandidāts un šķīrējtiesnesis atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām uzvedības normām tā, lai tiktu saglabāta strīdu izšķiršanas mehānisma integritāte un godprātīgums. Bijušajiem šķīrējtiesnešiem jāievēro šā rīcības kodeksa 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktie pienākumi.

Izpaušanas pienākums

Pirms personu apstiprina par šķīrējtiesnesi atbilstīgi šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļai (Strīdu izšķiršana), kandidāts informē par interesēm, attiecībām vai jautājumiem, kas varētu ietekmēt viņa neatkarību vai godprātīgumu vai varētu pamatoti radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti procesā. Tādēļ kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādām interesēm, attiecībām un jautājumiem.

Kandidāts vai šķīrējtiesnesis ziņo par jautājumiem, kas saistīti ar šā rīcības kodeksa faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, vienīgi Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas minēta šā nolīguma 438. panta 4. punktā, lai Puses tos izskatītu.

Pēc iecelšanas šķīrējtiesnesis turpina darīt visu iespējamo, lai uzzinātu par šā rīcības kodeksa 3. punktā minētajām interesēm, attiecībām vai jautājumiem, un informē par to esību. Izpaušanas pienākums ir ilgstošs, kas liek šķīrējtiesnesim informēt par šādu interešu, attiecību vai jautājumu rašanos jebkurā procesa posmā. Par šādu interešu, attiecību vai jautājumu rašanos šķīrējtiesnesis rakstiski informē Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, lai Puses tos izskatītu.

Šķīrējtiesnešu pienākumi

Šā nolīguma 404. panta 1. punktā minētajos šķīrējtiesnešu sarakstos iekļauts šķīrējtiesnesis var nepiekrist savai iecelšanai par šķīrējtiesnesi tikai pamatotu iemeslu dēļ, piemēram, slimības dēļ, sakarā ar dalību citā tiesas vai šķīrējtiesas procesā vai interešu konflikta dēļ. Kad ir apstiprināta šķīrējtiesneša iecelšana, tas ir pieejams attiecīgo uzdevumu veikšanai un visa procesa gaitā veic tos godprātīgi un centīgi, rūpīgi un bez kavēšanās.

Šķīrējtiesnesis izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un nedeleģē šo pienākumu citam.

Šķīrējtiesnesis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņa palīgs un personāls zina šā rīcības kodeksa 2., 3., 4., 5., 16., 17. un 18. punktu un tos ievēro.

Šķīrējtiesnesis neiesaistās nekādos ex parte sakaros saistībā ar procesu.

Šķīrējtiesnešu neatkarība un godprātība

10.

Šķīrējtiesnesis ir neatkarīgs un godprātīgs, atturas radīt iespaidu, ka rīcība ir nepiedienīga vai neobjektīva, un viņu neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu Pusi vai bailes no kritikas.

11.

Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem priekšrocības, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka tās ietekmē viņa pienākumu pienācīgu izpildi.

12.

Šķīrējtiesnesis neizmanto savu amatu šķīrējtiesas kolēģijā, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses. Šķīrējtiesnesis atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds viņu varētu ietekmēt.

13.

Šķīrējtiesnesis neļauj finanšu, darījumdarbības, profesionālajām, personiskajām vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot viņa rīcību vai spriedumus.

14.

Šķīrējtiesnesis atturas no stāšanās tādās attiecībās vai finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

Bijušo šķīrējtiesnešu pienākumi

15.

Visi bijušie šķīrējtiesneši izvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka viņi savu pienākumu izpildē būtu bijuši neobjektīvi vai guvuši labumu no šķīrējtiesas kolēģijas lēmuma vai nolēmuma.

Konfidencialitāte

16.

Nedz esošs, nedz bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž un neizmanto konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar procesu vai iegūta tā gaitā, citādi, kā vien attiecīgā procesa vajadzībām, un šādu informāciju nekad neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai negatīvi ietekmētu citu personu intereses.

17.

Šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu vai tā daļas, pirms tas nav publicēts saskaņā ar šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļu (Strīdu izšķiršana).

18.

Ne šķīrējtiesnesis, ne bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž informāciju nedz par šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēm, nedz kāda šķīrējtiesneša viedokli.

Izdevumi

19.

Katrs šķīrējtiesnesis reģistrē un sniedz galīgo pārskatu par procesam veltīto laiku un saviem izdevumiem, kā arī sava palīga un personāla patērēto laiku un izdevumiem.

Mediatori

20.

Šajā rīcības kodeksā izklāstītais, kas piemērojams šķīrējtiesnešiem vai bijušajiem šķīrējtiesnešiem, mutatis mutandis attiecas arī uz mediatoriem.

XXXV PIELIKUMS

VI SADAĻAS 2. NODAĻA (NOTEIKUMI PAR KRĀPŠANAS NOVĒRŠANU UN KONTROLI)

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

1995. gada 26. jūlija Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu

Piemēro šādus minētās konvencijas noteikumus:

—	1. pantu – Vispārīgie noteikumi, definīcijas;

—	2. panta 1. punktu: Moldovas Republika veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. pantā minētā darbība un 1. panta pirmajā daļā minētā līdzdalība, uzkūdīšana vai nodarījuma mēģinājums, ir sodāmi ar efektīviem, proporcionāliem un no šādām darbībām atturošiem kriminālsodiem;

—	3. pantu – Uzņēmuma vadītāju kriminālatbildība.

Termiņi: minētās konvencijas attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu

Piemēro šādus minētā protokola noteikumus:

—	1. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 1. panta 2. punktu – Attiecīgās definīcijas;

—	2. pantu – Pasīvā korupcija;

—	3. pantu – Aktīvā korupcija;

—	5. panta 1. punktu: Moldovas Republika veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2. un 3. pantā minētā darbība, līdzdalība tajā un minētās darbības veicināšana, tiktu sodīta ar efektīviem, samērīgiem un atbilstošiem kriminālsodiem;

—	7. pantu, ciktāl tas attiecas uz Konvencijas 3. pantu.

Termiņi: minētā protokola attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību otrais protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu

Piemēro šādus minētā protokola noteikumus:

—	1. pantu – Definīcija;

—	2. pantu – Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija;

—	3. pantu – Juridisko personu atbildība;

—	4. pantu – Sankcijas pret juridiskajām personām;

—	12. pantu, ciktāl tas attiecas uz Konvencijas 3. pantu.

Termiņi: minētā protokola attiecīgos noteikumus īsteno 3 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

I PROTOKOLS

PAMATNOLĪGUMAM STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN MOLDOVAS REPUBLIKU PAR VISPĀRĒJIEM PRINCIPIEM MOLDOVAS REPUBLIKAS DALĪBAI SAVIENĪBAS PROGRAMMĀS

1. pants

Moldovas Republikai ir ļauts piedalīties visās pašreizējās un turpmākās Savienības programmās, kas saskaņā ar minēto programmu pieņemšanas attiecīgajiem noteikumiem ir atvērtas Moldovas Republikas līdzdalībai.

2. pants

Moldovas Republika veic finansiālo ieguldījumu ES vispārējā budžetā atbilstīgi konkrētajām programmām, kurās Moldovas Republika piedalās.

3. pants

Moldovas Republikas pārstāvjiem ir ļauts piedalīties kā novērotājiem un saistībā ar jautājumiem, kuri attiecas uz Moldovas Republiku, pārvaldības komitejās, kas atbildīgas par to programmu uzraudzību, kurās Moldovas Republika veic finansiālo ieguldījumu.

4. pants

Projekti un iniciatīvas, kuras iesniedz Moldovas Republikas dalībnieki, ciktāl iespējams, ir pakļauti tiem pašiem nosacījumiem, noteikumiem un procedūrām, kas attiecas uz attiecīgajām programmām, kuras tiek piemērotas dalībvalstīm.

5. pants

Konkrētos noteikumus par Moldovas Republikas līdzdalību katrā konkrētajā programmā, jo īpaši veicamo finansiālo ieguldījumu, kā arī ziņošanas un novērtēšanas procedūras, nosaka Saprašanās memorandā starp Eiropas Komisiju un Moldovas Republikas kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz attiecīgo programmu noteiktajiem kritērijiem.

Ja Moldovas Republika piesakās Savienības ārējai palīdzībai, lai piedalītos kādā konkrēta Savienības programmā, saskaņā ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1638/2006 (2006. gada 24. oktobris), ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai, vai saskaņā ar jebkuru līdzīgu Savienības leģislatīvo aktu, ar kuru paredz Savienības ārējo palīdzību Moldovas Republikai un kuru var pieņemt nākotnē, nosacījumus, kas reglamentē to, kā Moldovas Republika izmanto Savienības ārējo palīdzību, nosaka finansēšanas līgumā, ievērojot jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1638/2006 20. pantu.

6. pants

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, katrā saprašanās memorandā, kurš noslēgts atbilstīgi šā protokola 5. pantam, ir noteikts, ka finanšu kontroli vai revīzijas vai citas pārbaudes, tostarp administratīvu izmeklēšanu, veiks Eiropas Komisija, Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), vai tās tiks veiktas ar šo iestāžu atļauju.

Izstrādā detalizētus noteikumus par finanšu kontroli un revīzijām, administratīvajiem pasākumiem, sankcijām un piedziņu, kas ļauj Eiropas Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai piešķirt tādas pilnvaras, kuras ir līdzvērtīgas to pilnvarām attiecībā uz saņēmējiem vai līgumslēdzējiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

7. pants

Šo protokolu piemēro, kamēr tiek piemērots šis nolīgums.

Katra Puse var šo protokolu denonsēt, par to rakstveidā paziņojot otrai Pusei. Šis protokols zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma dienas.

Protokola izbeigšana pēc jebkuras Puses denonsēšanas neietekmē pārbaudes un kontroles, kas attiecīgos gadījumos jāveic saskaņā ar 5. un 6. panta noteikumiem.

8. pants

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā protokola spēkā stāšanās dienas un reizi trijos gados pēc tam abas Puses var pārskatīt šā protokola īstenošanu, pamatojoties uz Moldovas Republikas faktisko līdzdalību Savienības programmās.

II PROTOKOLS

PAR JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJU UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODĒM

SATURS

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārējās prasības

3. pants

Izcelsmes kumulācija

4. pants

Pilnīgi iegūti ražojumi

5. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi

6. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

7. pants

Kvalifikācijas vienība

8. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

9. pants

Komplekti

10. pants

Neitrālie elementi

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

11. pants

Teritoriālais princips

12. pants

Tiešie pārvadājumi

13. pants

Izstādes

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

14. pants

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no muitas nodokļiem aizliegums

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

15. pants

Vispārējās prasības

16. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas kārtība

17. pants

Ar atpakaļejošu spēku izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1

18. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

19. pants

Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu

20. pants

Uzskaites nošķiršana

21. pants

Nosacījumi izcelsmes deklarācijas sagatavošanai

22. pants

Atzītais eksportētājs

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma spēkā esība

24. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

25. pants

Importēšana pa daļām

26. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

27. pants

Apliecinošie dokumenti

28. pants

Izcelsmes apliecinājuma un apliecinošo dokumentu saglabāšana

29. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

30. pants

Euro izteiktās summas

VI SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS PASĀKUMI

31. pants

Administratīvā sadarbība

32. pants

Izcelsmes apliecinājumu verifikācija

33. pants

Strīdu izšķiršana

34. pants

Sankcijas

35. pants

Brīvās zonas

VII SADAĻA

SEŪTA UN MELIĻA

36. pants

Šā protokola piemērošana

37. pants

Īpašie nosacījumi

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

38. pants

Šā protokola grozīšana

39. pants

Pārejas noteikumi tranzītā vai uzglabāšanā esošām precēm

Pielikumu saraksts

I pielikums:

Ievadpiezīmes sarakstam II pielikumā

II pielikums:

Tādu apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kas jāveic attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai izgatavotais ražojums iegūtu noteiktas izcelsmes statusu

III pielikums:

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 paraugi un pieteikums pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai

IV pielikums:

Izcelsmes deklarācijas teksts

Kopīgās deklarācijas

Kopīgā deklarācija par Andoras Firstisti

Kopīgā deklarācija par Sanmarīno Republiku

Kopīgā deklarācija par to izcelsmes noteikumu pārskatīšanu, kuri ietverti II pielikumā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

I SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a)	“ražošana” ir jebkāda veida apstrāde vai pārstrāde, tostarp montāža vai īpašas darbības;

b)	“materiāls” ir jebkura sastāvdaļa, izejviela, daļa vai detaļa utt., ko izmanto ražojuma ražošanā;

c)	“ražojums” ir saražots ražojums, pat ja vēlāk to paredzēts izmantot citā ražošanas operācijā;

d)	“preces” ir gan materiāli, gan ražojumi;

e)	“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar Nolīgumu par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu;

“ražotāja cena” ir cena, ko par gatavo ražojumu maksā ražotājam kādā Pusē, kura uzņēmumā ir veikta ražojuma pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai kas ir jāatmaksā, ja iegūto ražojumu eksportē;

g)	“materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot – pirmā cena, kuru var noskaidrot un kura eksportētājā Pusē samaksāta par šiem materiāliem;

h)	“noteiktas izcelsmes materiālu vērtība” ir materiālu vērtība, kas definēta g) punktā, ko piemēro mutatis mutandis;

“pievienotā vērtība” ir ražotāja cena, no kā atskaitīta muitas vērtība visiem iekļautajiem materiāliem, kā izcelsme ir pārējās Pusēs, ar ko piemēro kumulāciju, vai, ja muitas vērtība nav zināma vai to nevar noskaidrot – pirmā cena, kuru var noskaidrot un kura eksportētājā Pusē samaksāta par šiem materiāliem;

j)	“nodaļas” un “pozīcijas” ir nodaļas un pozīcijas (četrciparu kodi) nomenklatūrā, kas veido preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, ko šajā protokolā dēvē par “harmonizēto sistēmu” jeb “HS”;

k)	“klasificēts” nozīmē ražojuma vai materiāla klasificēšanu konkrētā pozīcijā;

l)	“sūtījums” ir ražojumi, kurus viens eksportētājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam vai uz kuriem attiecas vienots pārvadājuma dokuments par to nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam vai, ja šāda dokumenta nav, viens faktūrrēķins;

m)	“teritorijas” ietver teritoriālos ūdeņus;

n)	“Puse” ir viena, vairākas vai visas Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Savienība vai Moldovas Republika;

o)	“Puses muitas dienesti” attiecībā uz Eiropas Savienību ir Eiropas Savienības dalībvalstu muitas dienesti.

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārējā prasības

Šā nolīguma īstenošanā par kādas Puses izcelsmes ražojumiem uzskata šādus ražojumus:

a)	ražojumus, kas ir pilnīgi iegūti kādā Pusē 4. panta nozīmē;

b)	kādā Pusē iegūtus ražojumus, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav tur pilnīgi iegūti, ja šādi materiāli ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti attiecīgajā Pusē 5. panta nozīmē.

3. pants

Izcelsmes kumulācija

Neatkarīgi no 2. panta, ražojumus uzskata par eksportētājas Puses izcelsmes ražojumiem, ja tie tur ir iegūti, iekļaujot otras Puses izcelsmes materiālus, ar noteikumu, ka veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā minētās darbības, taču nav nepieciešams, lai otras Puses materiāli būtu pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti.

4. pants

Pilnīgi iegūti ražojumi

1. Par pilnīgi iegūtiem kādā no Pusēm uzskata:

a)	minerālproduktus, kas iegūti no tās zemes vai jūras gultnes;

b)	tur novāktus dārzeņus;

c)	tur dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

d)	ražojumus, kas iegūti no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

e)	tur medībās vai zvejā iegūtus ražojumus;

f)	jūras zvejniecības ražojumus un citus ražojumus, kas ārpus eksportētājas Puses teritoriālajiem ūdeņiem ar tās kuģiem iegūti no jūras;

g)	ražojumus, kas izgatavoti uz tās pārstrādes kuģiem vienīgi no f) apakšpunktā minētā;

h)	lietotus priekšmetus, kas tur savākti un ir derīgi vienīgi izejmateriālu iegūšanai, tostarp lietotas riepas, kuras derīgas vienīgi atjaunošanai vai izmantošanai par atkritumiem;

i)	atkritumus un lūžņus, kas radušies tur veiktās ražošanas darbībās;

j)	ražojumus, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras dibena ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem, ja tai ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai jūras dibenu;

k)	preces, ko tur ražo tikai no ražojumiem, kuri norādīti a) līdz j) apakšpunktā.

2. Termini “tās kuģi” un “tās pārstrādes kuģi”, kas minēti 1. punkta f) un g) apakšpunktā, attiecas tikai uz kuģiem un pārstrādes kuģiem:

a)	kas ir reģistrēti vai ir uzskaitē kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Moldovas Republikā;

b)	kas kuģo ar kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Moldovas Republikas karogu;

kas vismaz 50 % apmērā pieder kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Moldovas Republikasa valstspiederīgajiem vai uzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Moldovas Republikā, kura vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs, kā arī šādu padomju locekļu lielākā daļa ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Moldovas Republikas valstspiederīgie, turklāt personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā vismaz puse no kapitāla pieder kādai Eiropas Savienības dalībvalstij vai Moldovas Republikai vai minēto pušu valsts iestādēm vai valstspiederīgajiem;

d)	kā kapteinis un virsnieki ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Moldovas Republikas valstspiederīgie; un

e)	kam vismaz 75 % komandas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Moldovas Republikas valstspiederīgie.

5. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi

1. Šā protokola 2. pantā ražojumus, kas nav pilnīgi iegūti, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir ievēroti šā protokola II pielikuma sarakstā izklāstītie nosacījumi.

Minētie nosacījumi norāda, kā jāapstrādā vai jāpārstrādā tādi nenoteiktas izcelsmes materiāli, kurus izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai tādiem materiāliem. Tātad, ja ražojumu, kurš ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, jo atbilst sarakstā minētajiem nosacījumiem, izmanto cita ražojuma izgatavošanā, nosacījumi, kas piemērojami ražojumam, kurā tas ir ietverts, neattiecas uz šo izmantoto ražojumu, un netiek ņemti vērā nenoteiktas izcelsmes materiāli, kas var būt izmantoti šā ražojuma izgatavošanā.

2. Neatkarīgi no 1. punkta nenoteiktas izcelsmes materiālus, ko saskaņā ar šā protokola II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nebūtu jāizmanto ražojuma izgatavošanā, tomēr var izmantot, ar noteikumu, ka:

a)	to kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas;

b)	piemērojot šo punktu, attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem netiek pārsniegts neviens sarakstā ietvertais maksimālās vērtības procentuālais daudzums.

Šo punktu nepiemēro ražojumiem, kas ietilpst harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļā.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ievērojot 6. panta noteikumus.

6. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1. Neskarot šā panta 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 5. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai ražojumam piešķirtu noteiktas izcelsmes ražojuma statusu, uzskata šādas darbības:

a)	darbības, ko veic, lai nodrošinātu ražojumu saglabāšanu labā stāvoklī, tos pārvadājot vai uzglabājot;

b)	iepakojumu sadalīšana un komplektēšana;

c)	mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļu, krāsu vai citu pārklājumu noņemšana;

d)	tekstilmateriālu gludināšana vai presēšana;

e)	vienkāršas krāsošanas un pulēšanas darbības;

f)	graudaugu un rīsu lobīšana, daļēja vai pilnīga balināšana, pulēšana un glazēšana;

g)	cukura iekrāsošana vai cukurgraudiņu veidošana;

h)	augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, kauliņu izņemšana un lobīšana;

i)	asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sadalīšana;

j)	sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, piemeklēšana (tostarp priekšmetu komplektu veidošana);

k)	vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās vai kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

l)	uzrakstu, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz ražojumiem vai to iepakojuma;

m)	vienkārša vienādu vai dažādu ražojumu sajaukšana;

n)	cukura sajaukšana ar jebkādiem citiem materiāliem;

o)	vienkārša sastāvdaļu salikšana, lai iegūtu gatavu ražojumu, vai ražojumu izjaukšana pa daļām;

p)	divu vai vairāku a) līdz o) apakšpunktā norādīto darbību apvienošana;

q)	dzīvnieku kaušana.

2. Nosakot, vai attiecībā uz kādu konkrētu ražojumu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības jāuzskata par nepietiekamām šā panta 1. punkta nozīmē, visas kādā Pusē attiecībā uz minēto ražojumu veiktās darbības izvērtē kopā.

7. pants

Kvalifikācijas vienība

1. Kvalifikācijas vienība šā protokola noteikumu piemērošanai ir konkrētais ražojums, ko, nosakot klasifikāciju pēc harmonizētās sistēmas nomenklatūras, uzskata par pamatvienību.

Tas nozīmē, ka tad:

a)	ja ražojumu, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, saskaņā ar harmonizēto sistēmu klasificē vienā pozīcijā, viss kopums veido kvalifikācijas vienību;

b)	ja vienā sūtījumā ir vairāki identiski ražojumi, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā un tajā pašā pozīcijā, tad, piemērojot šā protokola noteikumus, katrs ražojums jāņem vērā atsevišķi.

2. Ja saskaņā ar harmonizētās sistēmas 5. vispārējo noteikumu iesaiņojumu klasificē kopā ar tajā iesaiņoto ražojumu, tad izcelsmes noteikšanas nolūkos iesaiņojumu un attiecīgo ražojumu uzskata par vienu veselu.

8. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ietilpst parastajā aprīkojumā, ir iekļauti cenā vai arī nav norādīti atsevišķā faktūrrēķinā, kopā ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli uzskata par vienu veselu.

9. pants

Komplekti

Uzskata, ka komplekti harmonizētās sistēmas 3. vispārējā noteikuma nozīmē ir ar noteiktu izcelsmi, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes ražojumi. Tomēr, ja komplektu veido noteiktas un nenoteiktas izcelsmes ražojumi, tad uzskata, ka viss komplekts ir noteiktas izcelsmes, ja nenoteiktas izcelsmes ražojumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

10. pants

Neitrālie elementi

Lai noteiktu to, vai ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums, nav jānosaka izcelsme šādām ražošanas procesā izmantotajām lietām:

a)	enerģijai un degvielai;

b)	iekārtām un aprīkojumam;

c)	mašīnām un darbarīkiem;

d)	precēm, kuras netiek izmantotas un kuras nav paredzēts izmantot ražojuma galīgajā sastāvā.

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

11. pants

Teritoriālais princips

1. Izņemot 3. pantā un šā panta 3. punktā paredzēto, noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumi, kas noteikti II sadaļā, Pusē tiek izpildīti nepārtraukti.

2. Izņemot 3. pantā paredzēto, ja no kādas Puses uz citu valsti eksportētas noteiktas izcelsmes preces nosūta atpakaļ, tad tās uzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas dienestiem nepierāda, ka:

a)	atpakaļ nosūtītās preces ir tās pašas eksportētās preces; un

b)	ar atpakaļ nosūtītajām precēm nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai preces uzturētu labā stāvoklī, kamēr tās atradušās attiecīgajā valstī vai kamēr tās eksportētas.

3. Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar II sadaļas nosacījumiem neietekmē ārpus kādas Puses veikta apstrāde vai pārstrāde attiecībā uz materiāliem, kas eksportēti no Puses un pēc tam reimportēti, ar noteikumu, ka:

a)	minētie materiāli ir pilnīgi iegūti Pusē vai pirms eksportēšanas apstrādāti vai pārstrādāti vairāk, nekā minēts 6. pantā; un

muitas dienestiem var pierādīt, ka:

i)	reimportētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus, un

ii)	pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Puses, piemērojot šā panta noteikumus, nepārsniedz 10 % no tā galaražojuma ražotāja cenas, kuram tiek piedēvēts noteiktas izcelsmes statuss.

4. Piemērojot 3. punktu, noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, nepiemēro apstrādei vai pārstrādei, kas veikta ārpus Puses. Tomēr, ja šā protokola II pielikuma sarakstā noteikumu, kas paredz maksimālo vērtību visiem izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, piemēro, lai noteiktu galaražojuma noteiktas izcelsmes statusu, kopējā vērtība nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kuri iestrādāti attiecīgās Puses teritorijā, un kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Puses, piemērojot šā panta noteikumus, nepārsniedz norādīto procentuālo daudzumu.

5. Piemērojot 3. un 4. punktu, tiek uzskatīts, ka “kopējā pievienotā vērtība” apzīmē visas izmaksas, kas radušās ārpus Puses, ietverot tur iestrādāto materiālu vērtību.

6. Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro ražojumiem, kas neatbilst šā protokola II pielikuma sarakstā izvirzītajiem nosacījumiem vai ko var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem vienīgi tad, ja piemēro 5. panta 2. punktā noteikto vispārējo pielaidi.

7. Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro ražojumiem, kas ietilpst harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļā.

8. Šā panta noteikumos paredzēto apstrādi vai pārstrādi, ko veic ārpus kādas Puses, veic saskaņā ar kārtību “izvešana pārstrādei” vai saskaņā ar līdzīgu kārtību.

12. pants

Tiešie pārvadājumi

1. Šajā nolīgumā paredzēto preferenciālo režīmu piemēro tikai tiem ražojumiem, kuri atbilst šā protokola prasībām un kurus tieši pārvadā starp Pusēm. Ražojumus vienā sūtījumā tomēr var pārvadāt caur citām teritorijām, vai nu izvedot caur šīm teritorijām vai īslaicīgi tajās uzglabājot, ar noteikumu, ka tie paliek tranzīta vai uzglabāšanas valsts muitas dienestu pārraudzībā un ar tiem neveic nekādas citas darbības kā vien izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai tās darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī.

Noteiktas izcelsmes ražojumus var transportēt pa cauruļvadiem cauri teritorijai, kas nav eksportētāja un importētāja Puse.

2. Importētājas Puses muitas dienestiem sniedz pierādījumus par to, ka 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, uzrādot:

a)	vienotu pārvadāšanas dokumentu, kas aptver ceļu no eksportētājas Puses caur tranzīta valsti; vai

tranzīta valsts muitas dienestu izdou sertifikātu:

i)	sniedzot precīzu ražojumu aprakstu,

ii)	norādot ražojumu izkraušanas un atkārtotas iekraušanas dienu un, attiecīgā gadījumā, izmantoto kuģu vai citu transporta līdzekļu nosaukumu, un

iii)	apliecinot nosacījumus, ar kādiem ražojumi palikuši tranzīta valstī, vai

c)	ja to nav, tad jebkurus citus pamatojuma dokumentus.

13. pants

Izstādes

1. Noteiktas izcelsmes ražojumiem, kas nosūtīti izstādīšanai citā valstī, kura nav Puse, un kas pēc izstādes pārdoti importēšanai kādā Pusē, tos importējot, piemēro šā nolīguma noteikumus, ja muitas dienestiem var pierādīt, ka:

a)	eksportētājs ir nosūtījis šos ražojumus no kādas Puses uz valsti, kurā notiek izstāde, un ir tos tur izstādījis;

b)	šis eksportētājs ražojumus ir pārdevis vai citādi no tiem atbrīvojies par labu kādai personai kādā Pusē;

c)	ražojumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes tādā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi, un

d)	ražojumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot izstādīšanu minētajā izstādē.

2. Saskaņā ar V sadaļas noteikumiem izdod vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu, un to parastajā kārtībā iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem. Tajā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā papildus var pieprasīt dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.

3. Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai tamlīdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šo pasākumu laikā ražojumi paliek muitas uzraudzībā un pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās, lai pārdotu ārvalstu ražojumus.

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

14. pants

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no muitas nodokļiem aizliegums

1. Par tiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto, ražojot kādas Puses izcelsmes ražojumus, par kuriem saskaņā ar V sadaļas noteikumiem izdots vai sagatavots izcelsmes apliecinājums, Pusē nevar saņemt muitas nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no muitas nodokļiem.

2. Šā panta 1. punktā ietverto aizliegumu piemēro visiem pasākumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai līdzvērtīgas iedarbības maksājumu daļēju vai pilnīgu atmaksu, atvieglojumiem vai atbrīvojumiem, kuri kādā Pusē piemērojami ražošanā izmantotajiem materiāliem, ja šādu atmaksu, atvieglojumus vai atbrīvojumus piemēro tieši vai netieši, no šādiem materiāliem iegūtos ražojumus eksportējot, nevis tos atstājot izmantošanai uz vietas.

3. Tādu ražojumu eksportētājam, kuriem ir izcelsmes apliecinājums, jābūt gatavam pēc muitas dienestu pieprasījuma jebkurā brīdī uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina to, ka nav saņemta nekāda atmaksa par attiecīgo ražojumu ražošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem un ka faktiski ir nomaksāti visi muitas nodokļi vai līdzvērtīgi maksājumi, kuri piemērojami šādiem materiāliem.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro arī iesaiņojumam 7. panta 2. punkta nozīmē, palīgierīcēm, rezerves daļām un darbarīkiem 8. panta nozīmē un ražojumiem komplektā 9. panta nozīmē, ja šie priekšmeti ir nenoteiktas izcelsmes ražojumi.

5. Šā panta 1. līdz 4. punkta noteikumus piemēro vienīgi attiecībā uz tādu veidu materiāliem, uz kuriem attiecas šis protokols.

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

15. pants

Vispārējās prasības

1. Kādas Puses izcelsmes ražojumus importējot otrā Pusē, tiem piemēro šā nolīguma noteikumus, uzrādot vienu no turpmākajiem izcelsmes apliecinājumiem:

a)	pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kura paraugs ir sniegts šā protokola III pielikumā;

gadījumos, kas paredzēti 21. panta 1. punktā, deklarāciju (“izcelsmes deklarācija”), ko sagatavojis eksportētājs faktūrrēķinā, pavadzīmē vai kādā citā tirdzniecības dokumentā un kur attiecīgie ražojumi ir pietiekami sīki aprakstīti, lai tos varētu identificēt. Izcelsmes deklarācijas teksts atrodams šā protokola IV pielikumā.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta noteiktas izcelsmes ražojumiem šā protokola nozīmē 26. pantā norādītajos gadījumos piemēro nolīgumā paredzētos noteikumus, nesniedzot nekādus šā panta 1. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus.

16. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas kārtība

1. Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod eksportētājas Puses muitas dienesti pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību – pēc viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.

2. Šajā nolūkā eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājumu sertifikātu EUR.1, gan pieteikuma veidlapu, kuru paraugi ir šā protokola III pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurās ir sagatavots šis nolīgums, un saskaņā ar eksportētājas valsts tiesību aktu noteikumiem. Ja veidlapas aizpilda rokrakstā, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem. Ražojumu aprakstu sniedz šim nolūkam atvēlētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu rindu. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas ievelk horizontālu līniju, visu tukšo laukumu šķērsām pārsvītrojot.

3. Eksportētājam, kas iesniedz pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, jābūt gatavam pēc tās eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma, kurā izdots pārvadājumu sertifikāts EUR.1, jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.

4. Neskarot 5. punktu, pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod Eiropas Savienības dalībvalsts vai Moldovas Republikas muitas dienesti, ja attiecīgos ražojumus var uzskatīt par Eiropas Savienības vai, Moldovas Republikas izcelsmes ražojumiem un ja tie atbilst citām šā protokola prasībām.

5. Muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātus EUR.1, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu ražojumu noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību citām šā protokola prasībām. Šajā nolūkā tiem ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām. Tie arī pārliecinās, ka 2. punktā minētās veidlapas ir pareizi aizpildītas. Tie jo īpaši pārbauda, vai ražojumu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.

6. Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas dienu norāda sertifikāta 11. ailē.

7. Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod un dara pieejamu eksportētājam, tiklīdz ir veikta vai nodrošināta faktiskā eksportēšana.

17. pants

Ar atpakaļejošu spēku izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1

1. Neatkarīgi no 16. panta 7. punkta pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc attiecīgo ražojumu eksporta, ja:

a)	tas eksportēšanas brīdī nav izdots kļūdu, netīšas bezdarbības vai īpašu apstākļu dēļ; vai

b)	ja muitas dienestiem pierāda, ka pārvadājumu sertifikāts EUR.1 bija izdots, bet importējot tas netika pieņemts tehnisku iemeslu dēļ.

2. Īstenojot 1. punktu, eksportētājs pieteikumā norāda to ražojumu eksportēšanas vietu un dienu, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kā arī pieprasījuma iemeslus.

3. Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot ar atpakaļejošu spēku tikai pēc pārbaudes, vai informācija eksportētāja pieteikumā atbilst informācijai atbilstīgajos dokumentos.

4. Ar atpakaļejošu spēku izdotus pārvadājumu sertifikātus EUR.1 vizē ar šādu frāzi angļu valodā:

“ISSUED RETROSPECTIVELY”

5. Šā panta 4. punktā minēto atzīmi iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 7. ailē.

18. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

1. Ja pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, nozaudēts vai iznīcināts, eksportētājs var vērsties pie muitas dienestiem, kas sertifikātu izdevuši, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz to rīcībā esošiem eksporta dokumentiem.

2. Šādi izdoto dublikātu vizē ar šādu vārdu angļu valodā:

“DUPLICATE”

3. Šā panta 2. punktā minēto atzīmi iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta 7. ailē.

4. Dublikāts, kurā norāda oriģinālā pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumu, ir derīgs no dienas, kad izdots pārvadājumu sertifikāta EUR.1 oriģināls.

19. pants

Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu

Kad noteiktas izcelsmes ražojumi nodoti muitas dienestu uzraudzībā kādā Pusē, izcelsmes apliecinājuma oriģinālu var aizstāt ar vienu vai vairākiem pārvadājumu sertifikātiem EUR.1, lai visus vai daļu no šiem ražojumiem nosūtītu uz kādu citu vietu minētajā Pusē. Pārvadājumu sertifikāta(-u) EUR.1 aizstājēju izdod tas muitas dienests, kā kontrolē ir nodoti attiecīgie ražojumi.

20. pants

Uzskaites nošķiršana

1. Ja noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes identisku un savstarpēji aizstājamu materiālu krājumu atsevišķa glabāšana rada ievērojamas izmaksas vai būtiskas grūtības, muitas dienesti pēc ieinteresēto personu rakstiska lūguma var atļaut tā saucamās “uzskaites nošķiršanas” metodes (“metode”) piemērošanu šādu krājumu pārvaldībā.

2. Ar metodi nodrošina, ka iegūto ražojumu skaits, ko var uzskatīt par “noteiktas izcelsmes” ražojumiem, konkrētā atskaites laikposmā ir tāds pats, kāds tiktu iegūts, ja būtu veikta fiziska krājumu nošķiršana.

3. Muitas dienesti var piešķirt 1. punktā minēto atļauju ar nosacījumiem, kurus uzskata par atbilstīgiem.

4. Metodi piemēro un tās piemērošanu fiksē saskaņā ar vispārīgajiem grāmatvedības principiem, ko piemēro ražojuma ražošanas valstī.

5. Metodes izmantotājs pēc vajadzības var sagatavot vai pieprasīt izcelsmes apliecinājumus par to ražojumu daudzumu, kurus var uzskatīt par noteiktas izcelsmes ražojumiem. Pēc muitas dienestu pieprasījuma metodes izmantotājs sniedz paskaidrojumu par to, kā šie daudzumi tiek pārvaldīti.

6. Muitas dienesti uzrauga atļaujas izmantošanu un var to atsaukt, ja metodes izmantotājs izmanto atļauju nepiemērotā veidā vai neizpilda kādu citu no šajā protokolā izklāstītajiem nosacījumiem.

21. pants

Nosacījumi izcelsmes deklarācijas sagatavošanai

1. Izcelsmes deklarāciju, kas minēta 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var sagatavot:

a)	atzīts eksportētājs 22. panta nozīmē; vai

b)	jebkurš eksportētājs attiecībā uz tādiem sūtījumiem, kas sastāv no vienas vai vairākām pakām, kurās ir noteiktas izcelsmes ražojumi ar kopējo vērtību līdz 6 000 EUR.

2. Neskarot 3. punktu, izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos ražojumus var uzskatīt par Eiropas Savienības vai Moldovas Republikas izcelsmes ražojumiem un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.

3. Eksportētājam, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, jābūt gatavam pēc eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.

4. Eksportētājs sagatavo izcelsmes deklarāciju, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz faktūrrēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts iekļauts šā protokola IV pielikumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajām valodām un saskaņā ar eksportētājas valsts iekšējo tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju raksta ar roku, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem.

5. Uz izcelsmes deklarācijas eksportētājs parakstās pašrocīgi. Tomēr no atzīta eksportētāja 22. panta nozīmē neprasa, lai viņš parakstītu šādu deklarāciju, ja šis eksportētājs iesniedz eksportētājas Puses muitas dienestiem rakstisku apliecinājumu, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par ikvienu izcelsmes deklarāciju, kurā norādīts, ka viņš ir dokumenta parakstītājs.

6. Eksportētājs izcelsmes deklarāciju var sagatavot tad, kad attiecīgos ražojumus eksportē, vai pēc to eksporta, ja importētājai valstij šo deklarāciju iesniedz vēlākais divus gadus pēc to ražojumu importa, uz kuriem tā attiecas.

22. pants

Atzītais eksportētājs

1. Eksportētājas Puses muitas dienesti izcelsmes deklarāciju var atļaut sagatavot ikvienam eksportētājam (“atzītais eksportētājs”), kas bieži veic ražojumu sūtījumus saskaņā ar šā protokola noteikumiem, neatkarīgi no attiecīgo ražojumu vērtības. Eksportētājs, kurš vēlas šādu atļauju saņemt, sniedz muitas dienestiem visas garantijas, kas vajadzīgas, lai varētu pārbaudīt ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.

2. Muitas dienesti var piešķirt atzītā eksportētāja statusu ar nosacījumiem, ko uzskata par atbilstīgiem.

3. Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, ko norāda izcelsmes deklarācijā.

4. Muitas dienesti pārrauga, kā atzītais eksportētājs izmanto atļauju.

5. Piešķirto atļauju muitas dienesti jebkurā laikā var atsaukt. Tā rīkojas, ja atzītais eksportētājs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, vairs neizpilda 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto šo atļauju.

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma spēkā esība

1. Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četrus mēnešus no tā izdošanas dienas eksportētājā Pusē, un minētajā laikā to iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem.

2. Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājas Puses muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu preferenciālo režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams ārkārtas apstākļu dēļ.

3. Citos novēlotas iesniegšanas gadījumos importētājas Puses muitas dienesti izcelsmes apliecinājumus var pieņemt, ja ražojumi ir iesniegti pirms minētā termiņa beigām.

24. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem saskaņā ar kārtību, ko piemēro attiecīgā valsts. Minētie dienesti var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu, kā arī var pieprasīt, lai kopā ar importa deklarāciju tiktu iesniegts importētāja paziņojums, ka ražojumi atbilst šā nolīguma īstenošanai nepieciešamajiem nosacījumiem.

25. pants

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar importētājas Puses muitas dienestu izvirzītajiem nosacījumiem izjauktus vai nesaliktus ražojumus harmonizētās sistēmas 2.a) vispārējā noteikuma nozīmē, kuri ietilpst harmonizētās sistēmas XVI un XVII sadaļā vai pozīcijā 7308 un 9406, importē pa daļām, tad vienotu šo ražojumu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas dienestiem, importējot pirmo daļu.

26. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

1. Ražojumus, kurus viena privātpersona otrai pārsūta sīkpakās vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes ražojumiem, un izcelsmes apliecinājumu nepieprasa, ja šos ražojumus neimportē tirdzniecībai un ja ir deklarēts, ka tie atbilst šā protokola prasībām, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Ja ražojumus sūta pa pastu, šo deklarāciju var rakstīt uz muitas deklarācijas CN22/CN23 veidlapām vai uz papīra lapas, ko pievieno minētajam dokumentam.

2. Importu, ko veic neregulāri un kas sastāv tikai no ražojumiem, kurus izmanto saņēmēji, ceļotāji vai viņu ģimenes locekļi personīgām vajadzībām, neuzskata par importu, kas paredzēts tirdzniecībai, ja no ražojumu klāsta un daudzuma ir acīmredzams, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.

3. Turklāt šo ražojumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt EUR 500 attiecībā uz sīkpakām vai EUR 1 200 attiecībā uz ražojumiem, kas ir ceļotāja personīgā bagāža.

27. pants

Apliecinošie dokumenti

Šā protokola 16. panta 3. punktā un 21. panta 3. punktā minētos dokumentus, ko izmanto, lai pierādītu, ka ražojumi, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija, var uzskatīt par kādas Puses izcelsmes ražojumiem un atbilst pārējām šā protokola prasībām, var cita starpā ietvert:

a)	tiešus pierādījumus darbībām, ko eksportētājs vai piegādātājs veicis, lai iegūtu attiecīgās preces, kas ņemti, piemēram, no tā pārskatiem vai iekšējās grāmatvedības uzskaites;

b)	izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinošus dokumentus, kas izdoti vai sagatavoti attiecīgajā Pusē, kur šos dokumentus izmanto saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem;

c)	dokumentus, kas apliecina attiecīgo materiālu apstrādi vai pārstrādi attiecīgajā Pusē un kas izdoti vai sagatavoti attiecīgajā Pusē, kur šos dokumentus izmanto saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem;

d)	izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinošus pārvadājumu sertifikātus EUR.1 vai izcelsmes deklarācijas, kas izdotas vai sastādītas attiecīgajā Pusē saskaņā ar šo protokolu;

e)	atbilstīgus pierādījumus par apstrādi vai pārstrādi, kas veikta ārpus attiecīgās Puses, piemērojot 11. pantu, apliecinot, ka minētā panta prasības ir izpildītas.

28. pants

Izcelsmes apliecinājuma un apliecinošo dokumentu saglabāšana

1. Eksportētājs, kurš iesniedz pieteikumu, lai saņemtu pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 16. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

2. Eksportētājs, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, šīs izcelsmes deklarācijas kopiju un 21. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

3. Eksportētājas Puses muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 16. panta 2. punktā minēto pieteikuma veidlapu glabā vismaz trīs gadus.

4. Importētājas Puses muitas dienesti tiem iesniegtos pārvadājumu sertifikātus EUR.1 un izcelsmes deklarācijas glabā vismaz trīs gadus.

29. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

1. Nelielu neatbilstību atklāšana starp izcelsmes apliecinājumā sniegto informāciju un informāciju dokumentā, kuru iesniedz muitas dienestiem, lai nokārtotu formalitātes, kas saistītas ar ražojumu importēšanu, nepadara izcelsmes apliecinājumu par spēkā neesošu ipso facto, ja noteiktajā kārtībā ir atzīts, ka šis dokuments atbilst iesniegtajiem ražojumiem.

2. Izcelsmes apliecinājumu nenoraida acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu, dēļ, ja tās nerada šaubas par šajā dokumentā sniegtās informācijas pareizību.

30. pants

Euro izteiktās summas

1. Šā protokola 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 26. panta 3. punkta noteikumu piemērošanas nolūkā tad, ja faktūrrēķini par ražojumiem nav izteikti euro, ik gadu katra attiecīgā valsts nosaka summas Pušu valūtās, kas ir līdzvērtīgas euro izteiktajām summām.

2. Uz sūtījumu attiecas 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 26. panta 3. punkta noteikumi atbilstīgi valūtai, kurā faktūrrēķins ir izrakstīts, un par summu, ko noteikusi attiecīgā valsts.

3. Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas tām summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai un piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija attiecīgās summas paziņo visām attiecīgajām valstīm.

4. Valsts var noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta, euro izteiktu summu konvertējot tās valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertējot iegūtās summas vairāk kā par 5 %. Valsts drīkst saglabāt nemainīgu tās euro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, ja, veicot 3. punktā paredzēto ikgadējo korekciju, konvertēšanas rezultātā iegūtās summas valsts valūtā pieaugums attiecībā pret iepriekšējo summas ekvivalentu valsts valūtā pirms noapaļošanas ir mazāks par 15 %. Līdzvērtīgo summu valsts valūtā var saglabāt nemainīgu, ja konvertējot šī līdzvērtīgā summa samazinātos.

5. Pēc kādas Puses lūguma euro izteiktās summas pārskata Muitas apakškomiteja. Veicot šo pārskatīšanu, Muitas apakškomiteja ievēro vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šim nolūkam tā var pieņemt lēmumu mainīt euro izteiktās summas.

VI SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS PASĀKUMI

31. pants

Administratīvā sadarbība

1. Pušu muitas dienesti ar Eiropas Komisijas starpniecību cits citam piegādā to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus tie izmanto, izdodot pārvadājumu sertifikātus EUR.1, kā arī ar to muitas dienestu adreses, kuri atbild par šo sertifikātu un izcelsmes deklarāciju pārbaudi.

2. Lai nodrošinātu pareizu šā protokola piemērošanu, Puses ar savu kompetento muitas iestāžu starpniecību palīdz viena otrai, pārbaudot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 autentiskumu, izcelsmes deklarācijas un šajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

32. pants

Izcelsmes apliecinājumu verifikācija

1. Turpmāku izcelsmes apliecinājumu verifikāciju veic izlases kārtā vai arī gadījumos, kad importētājas Puses muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šā protokola prasību izpildi.

2. Īstenojot 1. punkta noteikumus, importētājas Puses muitas dienesti atdod atpakaļ eksportētājas Puses muitas dienestiem pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un faktūrrēķinu, ja tāds iesniegts, izcelsmes deklarāciju vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot verifikācijas pieprasījuma iemeslus. Lai pamatotu pieprasītās verifikācijas nepieciešamību, pārsūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtās ziņas nav pareizas.

3. Verifikāciju veic eksportētājas Puses muitas dienesti. Šajā nolūkā tiem ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.

4. Ja importētājas Puses muitas dienesti nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajiem ražojumiem, tad, gaidot verifikācijas rezultātus, tie importētājam piedāvā ražojumus izlaist, veicot visus piesardzības pasākumus, ko tie atzīst par vajadzīgiem.

5. Muitas dienesti, kas lūdz veikt verifikāciju, pēc iespējas drīz tiek informēti par tās rezultātiem. Šajos rezultātos skaidri norāda, vai dokumenti ir autentiski, vai attiecīgos ražojumus var uzskatīt par kādas Puses izcelsmes ražojumiem un vai tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.

6. Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no verifikācijas pieprasīšanas dienas nav saņemta atbilde vai arī ja atbildē netiek sniegta pietiekama informācija, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai ražojuma patieso izcelsmi, tie muitas dienesti, kuri iesniedza prasību, noraida tiesības uz preferencēm, izņemot ārkārtas apstākļos.

33. pants

Strīdu izšķiršana

1. Ja saistībā ar šā protokola 32. pantā noteiktajām verifikācijas procedūrām starp tiem muitas dienestiem, kuri pieprasījuši verifikāciju, un tiem, kas ir atbildīgi par attiecīgo verifikāciju, rodas strīdi, kurus šie dienesti nevar atrisināt, šos strīdus nodod izskatīšanai šā nolīguma 438. panta 4. punktā minētajai Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Nepiemēro šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļu (Strīdu izšķiršana).

2. Ja rodas strīdi par šā protokola interpretāciju, izņemot strīdus saistībā ar šā protokola 32. pantā noteiktajām verifikācijas procedūrām, šos strīdus nodod izskatīšanai Muitas apakškomitejā. Strīdu izšķiršanas procesu atbilstīgi šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļai (Strīdu izšķiršana) var sākt vienīgi tad, ja Muitas apakškomiteja neatrisina strīdu sešu mēnešu laikā no dienas, kad strīds iesniegts Muitas apakškomitejai.

3. Strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas Puses muitas dienestiem visos gadījumos notiek saskaņā ar minētās Puses tiesību aktiem.

34. pants

Sankcijas

Jebkurai personai, kura sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepareiza informācija, lai ražojumiem iegūtu preferenciālu režīmu, piemēro sankcijas.

35. pants

Brīvās zonas

1. Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, transportējot caur brīvo zonu to teritorijā, ražojumi, ko tirgo, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, netiek aizstāti ar citām precēm un ar tiem neveic citas darbības, izņemot tās, kas veiktas, lai tos saglabātu nebojātus.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, kad kādas Puses izcelsmes ražojumus ieved brīvajā zonā kā noteiktas izcelsmes ražojumus un tie tiek apstrādāti vai pārstrādāti, pēc eksportētāja pieprasījuma attiecīgie dienesti izdod jaunu pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde atbilst šā protokola noteikumiem.

VII SADAĻA

SEŪTA UN MELIĻA

36. pants

Šā protokola piemērošana

1. Apzīmējums “Eiropas Savienība” neietver Seūtu un Meliļu.

2. Importējot Seūtā vai Meliļā Moldovas Republikas izcelsmes ražojumus, tiem visos aspektos piemēro tādu pašu muitas režīmu kā Eiropas Savienības muitas teritorijas izcelsmes ražojumiem saskaņā ar Akta par Spānijas un Portugāles pievienošanos Eiropas Kopienām 2. protokolu. Moldovas Republika piešķir to Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumu importam, uz kuriem attiecas šis nolīgums, tādu pašu muitas režīmu kā tiem ražojumiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā un kurus importē no Eiropas Savienības.

3. Piemērojot šā panta 2. punktu Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem, šo protokolu piemēro mutatis mutandis, ievērojot 37. pantā minētos īpašos nosacījumus.

37. pants

Īpašie nosacījumi

1. Ja turpmāk uzskaitītie ražojumi ir tieši pārvadāti saskaņā ar šā protokola 12. panta noteikumiem, uzskata, ka:

Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumi ir:

a)	Seūtā un Meliļā pilnīgi iegūti ražojumi;

Seūtā un Meliļā iegūti ražojumi, kuru ražošanā izmantoti ražojumi, kas nav minēti a) punktā, ja:

i)	minētie ražojumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē,

vai

ii)	minēto ražojumu izcelsme ir kādā no Pusēm ar nosacījumu, ka to apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā minētās darbības;

Moldovas Republikas izcelsmes ražojumi ir:

a)	Moldovas Republikā pilnīgi iegūti ražojumi:

Moldovas Republikā iegūti ražojumi, kuru ražošanā izmantoti ražojumi, kas nav minēti a) punktā, ja

i)	minētie ražojumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē,

vai

ii)	minēto ražojumu izcelsme ir Seūtā un Meliļā vai Eiropas Savienībā ar nosacījumu, ka to apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā minētās darbības.

2. Seūtu un Meliļu uzskata par vienotu teritoriju.

3. Eksportētājs vai viņa pilnvarotā persona pārvadājumu sertifikāta EUR.1 2. ailē vai izcelsmes deklarācijā ieraksta “Moldovas Republika” un “Seūta un Meliļa”. Turklāt, ja ražojumu izcelsme ir Seūtā un Meliļā, to norāda pārvadājumu sertifikāta EUR 1 4. ailē vai izcelsmes deklarācijā.

4. Spānijas muitas dienesti ir atbildīgi par šā protokola piemērošanu Seūtā un Meliļā.

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

38. pants

Šā protokola grozīšana

Muitas apakškomiteja var nolemt grozīt šā protokola noteikumus.

39. pants

Pārejas noteikumi tranzītā vai uzglabāšanā esošām precēm

Šā nolīguma noteikumus var piemērot precēm, kuras atbilst šā protokola noteikumiem un kuras šā nolīguma spēkā stāšanās dienā atrodas tranzītā, Pušu teritorijās pagaidu uzglabāšanā, muitas noliktavā vai brīvajās zonās, ja četru mēnešu laikā no minētās dienas importētājas Puses muitas dienestiem tiek iesniegts izcelsmes apliecinājums ar atpakaļejošu spēku un dokumenti, kas apliecina, ka preces ir tieši transportētas saskaņā ar 12. pantu.

II PROTOKOLA I PIELIKUMS

IEVADPIEZĪMES SARAKSTAM II PROTOKOLA II PIELIKUMĀ

1. piezīme

Sarakstā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem visus ražojumus var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem šā protokola 5. panta nozīmē.

2. piezīme

2.1.

Saraksta pirmajās divās slejās ir aprakstīts iegūtais ražojums. Pirmajā slejā ir pozīcijas vai nodaļas numurs, ko izmanto harmonizētajā sistēmā, bet otrajā slejā – preču apraksts konkrētajā šīs sistēmas pozīcijā vai nodaļā. 3. vai 4. slejā ir norādīts noteikums katram ierakstam pirmajās divās slejās. Ja pirms ieraksta pirmajā ailē ir “ex”, tas nozīmē, ka 3. vai 4. slejas noteikumi attiecas tikai uz 2. slejā doto pozīcijas daļu.

2.2.

Ja 1. slejā ir apvienoti vairāku pozīciju numuri vai dots nodaļas numurs un tāpēc ražojumu apraksts 2. slejā ir vispārināts, tad 3. vai 4. slejas noteikumi attiecas uz visiem ražojumiem, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti attiecīgās nodaļas pozīcijās vai jebkurā no 1. slejā uzskaitītajām pozīcijām.

2.3.	Ja sarakstā dažādi noteikumi attiecas uz dažādiem kādas pozīcijas ražojumiem, tad katrā ievilkumā ir tās pozīcijas daļas apraksts, uz ko attiecas 3. vai 4. slejas noteikumi.

2.4.	Ja kādam ierakstam pirmajās divās slejās ir paredzēts kāds noteikums gan 3., gan 4. slejā, eksportētājs var izvēlēties, kuru no tiem piemērot. Ja 4. slejā izcelsmes noteikums nav ierakstīts, piemēro 3. slejā ierakstīto noteikumu.

3. piezīme

3.1.

Attiecībā uz ražojumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu un ko izmanto citu ražojumu izgatavošanā, šā protokola 5. panta noteikumus piemēro neatkarīgi no tā, vai minētais statuss iegūts rūpnīcā, kurā ražojumu izmanto, vai arī citā rūpnīcā, kas atrodas Pusē.

Piemērs

Pozīcijā 8407 iekļauts dzinējs, par kuru noteikumos norādīts, ka nezināmas izcelsmes materiālu, kurus drīkst iestrādāt, vērtība nedrīkst pārsniegt 40 % no ražotāja cenas, ir izgatavots no pozīcijas ex ex 7224“citiem leģētiem tēraudiem, kas iepriekš apstrādāti kaļot”.

Ja šis kalums Eiropas Savienībā ir izkalts no nenoteiktas izcelsmes lietņa, tad kalums jau ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, pamatojoties uz to noteikumu sarakstā, kurš attiecas uz pozīciju ex ex 7224. Tādā gadījumā, aprēķinot dzinēja vērtību, kalumu var uzskatīt par noteiktas izcelsmes kalumu neatkarīgi no tā, vai kalums ražots tajā pašā rūpnīcā vai citā Eiropas Savienības rūpnīcā. Tādējādi, saskaitot kopā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, neņem vērā nenoteiktas izcelsmes lietņa vērtību.

3.2.

Saraksta noteikums paredz vajadzīgās apstrādes vai pārstrādes minimumu, un jebkāda papildu apstrāde vai pārstrāde arī piešķir noteiktas izcelsmes statusu; un otrādi, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, noteiktas izcelsmes statusu nepiešķir. Tādējādi, ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā izgatavošanas stadijā var izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, šādus materiālus atļauts izmantot agrākās stadijās, bet nav atļauts izmantot vēlākās stadijās.

3.3.

Neskarot 3.2. piezīmi, ja noteikumā paredzēta “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem”, tad var izmantot jebkuras pozīcijas materiālus (arī materiālus, kas ir paša ražojuma pozīcijā un ir ar tādu pašu aprakstu), tomēr jāievēro visi īpašie ierobežojumi, kas noteikumā varētu būt ietverti.

Tomēr izteiciens “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem, ietverot citus materiālus, kas minēti pozīcijā …” vai “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem, ietverot citus materiālus, kas minēti paša ražojuma pozīcijā” nozīmē, ka var izmantot tikai visus materiālus, kuri klasificēti jebkurā pozīcijā, izņemot tos, kuru apraksts ir tāds pats kā saraksta 2. slejā norādītajam ražojumam.

3.4.

Ja kādā saraksta noteikumā norādīts, ka ražojumu var izgatavot no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka var izmantot vienu vai vairākus materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto visi šie materiāli.

Piemērs

Noteikumā par audumiem, kas ietilpst pozīcijā 5208 līdz 5212, noteikts, ka var izmantot dabīgās šķiedras un, cita starpā, var izmantot arī ķīmiskos materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto abi materiāli; var izmantot vienu vai otru, vai abu veidu materiālus.

3.5.

Ja saraksta noteikumā norādīts, ka ražojums jāizgatavo no konkrēta materiāla, tad šis nosacījums neliedz izmantot citus materiālus, kas tiem raksturīgo īpašību dēļ nevar atbilst šim noteikumam (sk. arī 6.2. piezīmi attiecībā uz tekstilizstrādājumiem).

Piemērs

Noteikums par gataviem pārtikas izstrādājumiem, kas ietilpst pozīcijā 1904, aizliedz izmantot graudaugus un to pārstrādes produktus, tomēr tas nenozīmē, ka nedrīkst izmantot minerālsāļus, ķīmiskas vielas un citas piedevas, kas nav graudaugu produkti.

Tomēr tas neattiecas uz ražojumiem, kurus gan nevar izgatavot no konkrētiem sarakstā norādītajiem materiāliem, tomēr var izgatavot no līdzīgiem materiāliem agrākā izgatavošanas stadijā.

Piemērs

Ja kādu ex 62. nodaļā klasificētu apģērba gabalu izgatavo no neaustas drānas, bet attiecīgās šķiras preču ražošanā atļauts izmantot tikai nenoteiktas izcelsmes dziju, nav iespējams sākt ražošanu no neaustas drānas, pat ja neaustu drānu parasti nevar izgatavot no dzijas. Šādos gadījumos sākotnējam materiālam parasti vajadzētu būt pirmsdzijas, t. i., šķiedras stadijā.

3.6.

Ja kādā šā saraksta noteikumā ir dotas divas maksimālās procentuālās vērtības nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kurus var izmantot, šos procentus nedrīkst skaitīt kopā. Citiem vārdiem, visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt augstāko procentuālo vērtību. Turklāt nedrīkst pārsniegt arī atsevišķos procentuālos daudzumus, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem.

4. piezīme

4.1.

Sarakstā izmantotais termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Šo terminu attiecina tikai uz pirmsvērpšanas stadijām, arī uz atlikām, un, ja vien nav noteikts citādi, arī uz šķiedrām, kas ir kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas, bet nav vērptas.

4.2.	Termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz astriem pozīcijā 0511, zīdu pozīcijās 5002 un 5003, kā arī vilnas šķiedrām un smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem pozīcijās 5101 līdz 5105, kokvilnas šķiedrām pozīcijās 5201 līdz 5203, kā arī citām augu šķiedrām pozīcijās 5301 līdz 5305.

4.3.	Terminus “tekstilmasa”, “ķīmiski materiāli” un “materiāli papīra ražošanai” sarakstā izmanto, lai aprakstītu materiālus, kuri nav klasificēti 50.–63. nodaļā un kurus var izmantot mākslīgu, sintētisku vai papīra šķiedru vai pavedienu ražošanai.

4.4.	Terminu “ķīmiskās štāpeļšķiedras” sarakstā izmanto, lai norādītu sintētisku vai mākslīgu pavedienu grīsti, štāpeļšķiedras vai atlikas, kas minētas pozīcijās 5501 līdz 5507.

5. piezīme

5.1.	Ja pie kāda ražojuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, 3. slejas nosacījumi neattiecas ne uz vienu tekstila pamatmateriālu, ko izmanto šā ražojuma izgatavošanā, ja kopā tie veido 10 % vai mazāk no visu izmantoto tekstila pamatmateriālu kopējā svara (sk. arī 5.3. un 5.4. piezīmi).

5.2.

Tomēr 5.1. piezīmē minēto ierobežojumu var piemērot tikai jauktiem ražojumiem, kas izgatavoti no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem.

Tekstila pamatmateriāli ir šādi:

—

zīds,

—

vilna,

—	rupja dzīvnieku spalva,

—	smalka dzīvnieku spalva,

—

astri,

—

kokvilna,

—	materiāli papīra ražošanai un papīrs,

—

lini,

—

kaņepāji,

—	džuta un citas lūksnes tekstilšķiedras,

—	sizals un citas agavju ģints augu tekstilšķiedras,

—	kokosšķiedra, abakas, rāmijas un citas augu tekstilšķiedras,

—	sintētiskie ķīmiskie pavedieni,

—	mākslīgie ķīmiskie pavedieni,

—	strāvvadoši pavedieni

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliestera,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliamīda,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliakrilnitrila,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliimīda,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no politetrafluoretilēna,

—	sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polifenilēnsulfīda,

—	sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polivinilhlorīda,

—	citas sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras,

—	mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras no viskozes,

—	citas mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras,

—	dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem, ar pozamentiem vai bez tiem,

—	dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliestera segmentiem, ar pozamentiem vai bez tiem,

—

ražojumi, kas iekļauti pozīcijā 5605 (metalizēta dzija), kuros iestrādāta lente ar alumīnija folijas pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā, kas platumā nepārsniedz 5 mm, kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas kārtām,

—	citi pozīcijā 5605 iekļautie ražojumi.

Piemērs

Pozīcijas 5205 dzija, kas izgatavota no pozīcijas 5203 kokvilnas šķiedrām un pozīcijas 5506 sintētiskām štāpeļšķiedrām, ir jaukta dzija. Tāpēc nenoteiktas izcelsmes sintētiskās štāpeļšķiedras, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), var izmantot, ja vien to kopsvars nepārsniedz 10 % no dzijas svara.

Piemērs

Pozīcijas 5112 vilnas audums, kas izgatavots no pozīcijas 5107 vilnas dzijas un pozīcijas 5509 štāpeļšķiedru sintētiskas dzijas, ir jaukts audums. Tāpēc var izmantot sintētisku dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), vai vilnas dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no dabīgām šķiedrām, kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai), vai abas dzijas sajaukumā, ja to kopējais svars nepārsniedz 10 % auduma svara.

Piemērs

Pozīcijas 5802 audums ar šūtām plūksnām, kuru izgatavo no pozīcijas 5205 kokvilnas dzijas un no pozīcijas 5210 kokvilnas auduma, ir jaukts ražojums tikai tad, ja kokvilnas audums pats par sevi ir jaukts audums, kas izgatavots no divās atsevišķās pozīcijās klasificētas dzijas, vai arī ja izmantotā kokvilnas dzija ir jaukta.

Piemērs

Ja konkrētais audums ar šūtām plūksnām ir izgatavots no pozīcijas 5205 kokvilnas dzijas un no pozīcijas 5407 sintētiska auduma, tad izmantotā dzija acīmredzami ir divi atsevišķi tekstila pamatmateriāli, un tādējādi audums ar šūtām plūksnām ir jaukts ražojums.

5.3.	Attiecībā uz ražojumiem, kuru sastāvā ir “dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem, ar pozamentiem vai bez tiem”, pielaide attiecībā uz šo dziju ir 20 %.

5.4.

Attiecībā uz ražojumiem, kuros iestrādāta “lente ar alumīnija folijas pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā, kas platumā nepārsniedz 5 mm, kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas plēves kārtām”, pielaide attiecīgajai lentei ir 30 %.

6. piezīme

6.1.

Ja pie kāda ražojuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi (izņemot oderes un starpoderes), tekstilmateriālus, kas neatbilst saraksta 3. slejas noteikumam par attiecīgiem apdarinātiem ražojumiem, var izmantot ar nosacījumu, ka tie ir iekļauti citā pozīcijā nekā ražojums un ka to vērtība nepārsniedz 8 % no ražojuma ražotāja cenas.

6.2.

Neskarot 6.3. piezīmi, materiālus, kas nav klasificēti 50.–63. nodaļā, var brīvi izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā neatkarīgi no tā, vai tajos ir vai nav tekstilmateriāli.

Piemērs

Ja sarakstā noteikums paredz, ka konkrētam tekstilizstrādājumam (piemēram, biksēm) jāizmanto dzija, tas neliedz izmantot metāla izstrādājumus, piemēram, pogas, jo pogas nav klasificētas 50.–63. nodaļā. Šā paša iemesla dēļ nav liegts izmantot rāvējslēdzējus, pat ja rāvējslēdzējos parasti ir tekstilmateriāli.

6.3.	Ja jāpiemēro procentuālā daudzuma noteikums, aprēķinot izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, ņem vērā to materiālu vērtību, kas nav klasificēti 50.–63. nodaļā.

7. piezīme

7.1.

Pozīcijās ex ex 2707, 2713 līdz 2715, ex ex 2901, ex ex 2902 un ex ex 3403“īpašie procesi” ir šādi:

a)	vakuumdestilācija;

b)	atkārtota destilācija ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu;

krekings;

d)	riformings;

e)	ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f)	process, kas ietver visas šīs darbības: apstrādi ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizāciju ar sārmu; atkrāsošanu un attīrīšanu ar dabiski aktīvu augsni, aktivētu augsni, aktivētu kokogli vai boksītu;

g)	polimerizācija;

h)	alkilēšana;

i)	izomerizācija.

7.2.

Pozīcijās 2710, 2711 un 2712“īpašie procesi” ir šādi:

a)	vakuumdestilācija;

b)	atkārtota destilācija ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu;

krekings;

d)	riformings;

e)	ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f)	process, kas ietver visas šīs darbības: apstrādi ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizāciju ar sārmu; atkrāsošanu un attīrīšanu ar dabiski aktīvu augsni, aktivētu augsni, aktivētu kokogli vai boksītu;

g)	polimerizācija;

h)	alkilēšana;

i)	izomerizācija;

j)	tikai attiecībā uz smagajām eļļām pozīcijā ex ex 2710 – atsērošana ar ūdeņradi, samazinot sēra saturu apstrādātajos produktos vismaz par 85 % (metode ASTM D 126659 T);

k)	tikai attiecībā uz pozīcijas 2710 ražojumiem – deparafinēšana ar jebkuru paņēmienu, izņemot filtrāciju;

tikai attiecībā uz pozīcijas ex ex 2710 smagajām eļļām – apstrāde ar ūdeņradi vairāk nekā 20 bāru spiedienā un temperatūrā, kas ir augstāka par 250 °C, izmantojot katalizatoru, kas nav atsērošanas katalizators, ūdeņradim darbojoties kā aktīvajam ķīmiskās reakcijas elementam. Pozīcijas ex ex 2710 ziežeļļu turpmāku apstrādi ar ūdeņradi (piemēram, attīrīšanu ar ūdeņradi vai atkrāsošanu), lai jo īpaši uzlabotu krāsu vai stabilitāti, tomēr neuzskata par specifisku procesu;

m)	tikai attiecībā uz šķidro kurināmo pozīcijā ex ex 2710 – destilācija pie atmosfēras spiediena, ja mazāk nekā 30 % šo ražojumu tilpuma pārtvaicējas, ieskaitot zudumus, 300 °C temperatūrā, izmantojot metodi ASTM D 86;

n)	tikai attiecībā uz pozīcijā ex ex 2710 ietvertajām smagajām eļļām, izņemot gāzeļļas un degvieleļļas, apstrāde ar augstfrekvences elektrisko izlādi;

o)	tikai attiecībā uz neapstrādātiem produktiem (izņemot vazelīnu, ozokerītu, lignītvasku vai kūdras vasku, parafīnu, kura eļļas saturs nepārsniedz 0,75 % no svara) pozīcijā ex ex 2712 – attīrīšana no eļļas, izmantojot frakcionētu kristalizāciju.

7.3.

Pozīcijās ex ex 2707, 2713 līdz 2715, ex ex 2901, ex ex 2902 un ex ex 3403 vienkāršas darbības, piemēram, tīrīšana, dekantēšana, atsāļošana, ūdens atdalīšana, filtrēšana, krāsošana, marķēšana, sēra satura iegūšana, sajaucot ražojumus ar dažādu sēra saturu, kā arī jebkuru šo darbību apvienojums vai tamlīdzīgas darbības noteiktu izcelsmi nepiešķir.

II PROTOKOLA II PIELIKUMS

APSTRĀDES VAI PĀRSTRĀDES DARBĪBAS, KAS JĀVEIC ATTIECĪBĀ UZ NENOTEIKTAS IZCELSMES MATERIĀLIEM, LAI SARAŽOTAIS RAŽOJUMS IEGŪTU NOTEIKTAS IZCELSMES STATUSU

Šis nolīgums var neattiekties uz visiem sarakstā minētajiem ražojumiem. Tādēļ ir jāiepazīstas ar pārējiem šā nolīguma noteikumiem.

HS pozīcija

Ražojuma apraksts

Nenoteiktas izcelsmes materiālu apstrāde vai pārstrāde, kas piešķir noteiktas izcelsmes statusu

(1)

(2)

(3) vai (4)

1. nodaļa

Dzīvi dzīvnieki

Visi 1. nodaļas dzīvnieki ir pilnīgi iegūti

2. nodaļa

Gaļa un ēdami gaļas subprodukti

Ražošana, kurā visi izmantotie 1. un 2. nodaļas materiāli ir pilnīgi iegūti

3. nodaļa

Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki

Ražošana, kurā visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

ex 4. nodaļa

Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabīgais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti; izņemot

Ražošana, kurā visi izmantotie 4. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao

Ražošana, kurā

—	visi izmantotie 4. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti,

—	visa izmantotā augļu sula (izņemot ananasu, laima vai greipfrūtu sulu), kas klasificēta pozīcijā 2009, ir noteiktas izcelsmes, un

—	visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 5. nodaļa

Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti un iekļauti; izņemot

Ražošana, kurā visi izmantotie 5. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

ex ex 0502

Apstrādāti mājas cūku vai mežacūku sari un spalvas

Saru un spalvas mazgāšana, dezinficēšana, šķirošana un iztaisnošana

6. nodaļa

Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes u. tml. augu daļas; nogriezti ziedi un dekoratīvi zaļumi

Ražošana, kurā

—	visi izmantotie 6. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti un

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7. nodaļa

Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi

Ražošana, kurā visi izmantotie 7. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

8. nodaļa

Ēdami augļi un rieksti; citrusaugļu vai meloņu mizas

Ražošana, kurā

—	visi izmantotie augļi un rieksti ir pilnīgi iegūti un

—	visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 9. nodaļa

Kafija, tēja, mate un garšvielas; izņemot

Ražošana, kurā visi izmantotie 9. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

0901

Grauzdēta vai negrauzdēta kafija, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

0902

Tēja, arī aromatizēta

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex ex 0910

Garšvielu maisījumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

10. nodaļa

Graudaugu produkti

Ražošana, kurā visi izmantotie 10. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

ex 11. nodaļa

Miltrūpniecības produkti; iesals; cietes; inulīns; kviešu lipeklis; izņemot

Ražošana, kurā visi graudaugi, ēdamie dārzeņi, saknes un bumbuļi, kas minēti pozīcijā 0714, vai augļi ir pilnīgi iegūti

ex ex 1106

Milti, rupja maluma milti un pulveris no kaltētiem, izlobītiem pākšu dārzeņiem, kas minēti pozīcijā 0713

Pozīcijas 0708 pākšu dārzeņu malšana un žāvēšana

12. nodaļa

Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība

Ražošana, kurā visi izmantotie 12. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

1301

Šellaka; dabīgie sveķi, sveķainas vielas, gumijas sveķi un oleosveķi (piemēram, balzami)

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 1301 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

1302

Augu sulas un ekstrakti; pektīnvielas, pektināti un pektāti; agars un pārējie augu izcelsmes recinātāji un biezinātāji, pārveidoti vai nepārveidoti:

—	no augu valsts produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, modificēti

Ražošana no nemodificētiem recinātājiem un biezinātājiem

—

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

14. nodaļa

Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti un iekļauti

Ražošana, kurā visi izmantotie 14. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

ex 15. nodaļa

Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

1501

Cūku tauki (arī kausēti tauki) un mājputnu tauki, izņemot pozīcijā 0209 vai 1503 minētos:

—	no kauliem un atkritumiem iegūti tauki

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 0203, 0206 vai 0207 minētos materiālus vai pozīcijā 0506 minētos kaulus

—

citādi

Ražošana no cūkgaļas vai cūkgaļas subproduktiem, kas minēti pozīcijā 0203 vai 0206, vai no mājputnu gaļas vai mājputnu gaļas subproduktiem, kas minēti pozīcijā 0207

1502

Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos

—	no kauliem un atkritumiem iegūti tauki

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 0201, 0202, 0204 vai 0206 minētos materiālus vai pozīcijā 0506 minētos kaulus

—

citādi

Ražošana, kurā visi izmantotie 2. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

1504

Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas vai to frakcijas, rafinēti vai nerafinēti, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

—	cietās frakcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 1504

—

citādi

Ražošana, kurā visi izmantotie 2. un 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

ex ex 1505

Rafinēts lanolīns

Ražošana no neapstrādātiem vilnas taukiem, kas minēti pozīcijā 1505

1506

Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

—	cietās frakcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 1506

—

citādi

Ražošana, kurā visi izmantotie 2. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

1507 līdz 1515

Augu eļļas un to frakcijas

—	sojas, zemesriekstu, palmu, kopras, palmu kodolu, babasū, tungas koka eļļa un oitisiku eļļa, miršu vasks un sumahu (Japānas) vasks, jojobas eļļas frakcijas un eļļas tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

—	cietās frakcijas, izņemot jojobas eļļas cietās frakcijas

Ražošana no citiem pozīcijā 1507 līdz 1515 ietvertajiem materiāliem

—

citādi

Ražošana, kurā visi izmantotie augu izcelsmes materiāli ir pilnīgi iegūti

1516

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, arī rafinētas, bet tālāk neapstrādātas

Ražošana, kurā

—	visi izmantotie 2. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti un

—	visi izmantotie augu materiāli ir pilnīgi iegūti. Tomēr var izmantot pozīcijā 1507, 1508, 1511 un 1513 klasificētos materiālus

1517

Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516

Ražošana, kurā

—	visi izmantotie 2. un 4. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti un

—	visi izmantotie augu materiāli ir pilnīgi iegūti. Tomēr var izmantot pozīcijā 1507, 1508, 1511 un 1513 klasificētos materiālus

16. nodaļa

Gaļas, zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi

Ražošana

—	no 1. nodaļā klasificētiem dzīvniekiem, un/vai

—	kurā visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

ex 17. nodaļa

Cukurs un konditorejas izstrādājumi no cukura; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 1701

Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

1702

Citādi cukuri, arī ķīmiski tīra laktoze, maltoze, glikoze un fruktoze, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromātiskām un krāsojošām piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs:

—	ķīmiski tīra maltoze un fruktoze

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 1702

—	citādi cukuri cietā veidā ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevu

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā visi izmantotie materiāli ir noteiktas izcelsmes

ex ex 1703

Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru, ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

18. nodaļa

Kakao un kakao izstrādājumi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā pēc svara satur 40 % vai mazāk kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīcijas 0401–0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur kakao mazāk par 5 % no masas un kas nav minēti vai iekļauti citur:

—	iesala ekstrakts

Ražošana no 10. nodaļā minētās labības

—

citādi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

1902

Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots

—	kas pēc svara satur 20 % vai mazāk gaļas, gaļas subproduktu, zivju, vēžveidīgo vai mīkstmiešu

Ražošana, kurā visi izmantotie graudaugi un to pārstrādes produkti (izņemot cietos kviešus un to pārstrādes produktus) ir pilnīgi iegūti

—	kas pēc svara satur vairāk par 20 % gaļas, gaļas subproduktu, zivju, vēžveidīgo vai mīkstmiešu

Ražošana, kurā

—	visi izmantotie graudaugi un to pārstrādes produkti (izņemot cietos kviešus un to pārstrādes produktus) ir pilnīgi iegūti un

—	visi izmantotie 2. un 3. nodaļā iekļautie materiāli ir pilnīgi iegūti

1903

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

Ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētajiem materiāliem, izņemot pozīcijā 1108 klasificēto kartupeļu cieti

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas citur nav minēti un iekļauti

Ražošana

—	no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 1806 klasificētos,

—	kurā visi izmantotie graudaugi un milti (izņemot cietos kviešus un Zea indurata sugas šķirņu kukurūzu, kā arī to atvasinājumus) ir pilnīgi iegūti un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot 11. nodaļā klasificētos materiālus

ex 20. nodaļa

Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi; izņemot

Ražošana, kurā visi izmantotie dārzeņi, augļi vai rieksti ir pilnīgi iegūti.

ex ex 2001

Jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes, sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 2004 un ex ex 2005

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti kartupeļi miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

2006

Augļi, dārzeņi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, glazētas vai iecukurotas)

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

2007

Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 2008

—	Rieksti bez cukura vai spirta piedevas

Ražošana, kurā visu izmantoto noteiktas izcelsmes pozīciju 0801, 0802 un 1202 līdz 1207 riekstu un eļļas augu sēklu vērtība pārsniedz 60 % no ražojuma ražotāja cenas

—	zemesriekstu sviests; maisījumi, kuros pamatā ir graudaugi; palmu kodoli; kukurūza

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

—	citādi, izņemot augļus un riekstus, kas termiski apstrādāti citādi, nevis tvaicējot vai vārot ūdenī, bez cukura piedevas, saldēti

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

2009

Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 21. nodaļa

Dažādi pārtikas izstrādājumi, izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

2101

Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visi izmantotie cigoriņi ir pilnīgi iegūti

2103

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:

—	gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem Tomēr var izmantot sinepju pulveri un gatavas sinepes

—	sinepju pulveris un gatavas sinepes

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex ex 2104

Gatavas zupas un buljoni un izstrādājumi to pagatavošanai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 2002 līdz 2005 klasificētus sagatavotus vai konservētus dārzeņus

2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 22. nodaļa

Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis; izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visas vīnogas vai no tām iegūti materiāli ir pilnīgi iegūti

2202

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu un dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem,

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas un

—	kurā visa izmantotā augļu sula (izņemot ananasu, laima vai greipfrūtu) ir ar noteiktu izcelsmi

2207

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi jebkura stipruma spirti, denaturēti

Ražošana

—	no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 2207 vai 2208 klasificētos, un

—	kurā visas izmantotās vīnogas vai no vīnogām atvasinātie materiāli ir pilnīgi iegūti vai, ja visi citi izmantotie materiāli ir noteiktas izcelsmes, līdz 5 tilp. % var izmantot araku

2208

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citādi alkoholiskie dzērieni

Ražošana

—	no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 2207 vai 2208 klasificētos, un

—	kurā visas izmantotās vīnogas vai no vīnogām atvasinātie materiāli ir pilnīgi iegūti vai, ja visi citi izmantotie materiāli ir noteiktas izcelsmes, līdz 5 tilp. % var izmantot araku

ex 23. nodaļa

Pārtikas rūpniecības atlikumi un atkritumi; gatava lopbarība; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 2301

Vaļu rupja maluma milti; zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu un citu ūdens bezmugurkaulnieku milti, rupja maluma milti un granulas, nederīgi lietošanai pārtikā

Ražošana, kurā visi izmantotie 2. un 3. nodaļas materiāli ir pilnīgi iegūti

ex ex 2303

Kukurūzas cietes ražošanas atliekas (izņemot koncentrētus graudu mērcēšanas šķidrumus) ar proteīnu saturu sausnā vairāk par 40 % no svara

Ražošana, kurā visa izmantotā kukurūza ir pilnīgi iegūta

ex ex 2306

Eļļas rauši un citi olīveļļas ekstrakcijas cietie atlikumi ar olīveļļas saturu vairāk par 3 %

Ražošana, kurā visas izmantotās olīvas ir pilnīgi iegūtas

2309

Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā

Ražošana, kurā

—	visi izmantotie graudaugi, cukurs vai melase, gaļa vai piens ir noteiktas izcelsmes un

—	visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti,

ex 24. nodaļa

Tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji; izņemot

Ražošana, kurā visi izmantotie 24. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

2402

Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem

Ražošana, kurā pēc svara vismaz 70 % izmantotās neapstrādātās tabakas vai tabakas atbirumu, kas klasificēti pozīcijā 2401, ir ar noteiktu izcelsmi

ex ex 2403

Smēķējamā tabaka

Ražošana, kurā pēc svara vismaz 70 % izmantotās neapstrādātās tabakas vai tabakas atbirumu, kas klasificēti pozīcijā 2401, ir ar noteiktu izcelsmi

ex 25. nodaļa

Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 2504

Attīrīts un malts dabiskais kristāliskais grafīts ar bagātinātu oglekļa saturu

Neattīrīta kristāliskā grafīta bagātināšana ar oglekli, attīrīšana un malšana

ex ex 2515

Marmors, tikai sazāģēts vai citādi sadalīts taisnstūrveida (ietverot kvadrātveida) blokos vai plātnēs, ne biezāks par 25 cm

Marmora (pat jau sazāģēta), kura biezums pārsniedz 25 cm, sazāģēšana vai citāda sadalīšana

ex ex 2516

Granīts, porfīrs, bazalts, smilšakmens un citādi akmeņi pieminekļiem vai būvniecībai, kas sazāģēti vai citādi sadalīti taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) blokos vai plātnēs, kuras nav biezākas par 25 cm

Akmens zāģēšana vai sadalīšana citādā veidā no (arī jau sazāģēta) akmens blokiem, kuru biezums ir lielāks par 25 cm

ex ex 2518

Karsēts dolomīts

Nekarsēta dolomīta karsēšana

ex ex 2519

Drupināts dabīgais magnija karbonāts (magnezīts) hermētiski noslēgtos konteineros un magnija oksīds, ar vai bez piemaisījumiem, un citi (piemēram, kausētais magnēzijs vai ar apdedzināšanu pilnīgi saķepināts (aglomerēts) magnēzijs)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot dabīgo magnija karbonātu (magnezītu)

ex ex 2520

Īpaši stomatoloģijai sagatavotie ģipši

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 2524

Dabīgās azbesta šķiedras

Ražošana no azbesta koncentrāta

ex ex 2525

Vizlas pulveris

Vizlas vai vizlas atkritumu malšana

ex ex 2530

Karsētas vai pulverizētas krāszemes

Krāszemju karsēšana vai malšana

26. nodaļa

Rūdas, sārņi un pelni

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 27. nodaļa

Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 2707

Eļļas, kurās aromātisko sastāvdaļu svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru, analoģiskas minerāleļļām, kas iegūtas akmeņogļu darvas augsttemperatūras pārtvaicē, no kuru tilpuma vairāk par 65 % pārtvaicējas 250 °C (to skaitā petrolspirta un benzola maisījumi) izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1)

vai

citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 2709

Neapstrādātas eļļas, kas iegūtas no bitumenminerāliem

Destruktīva bitumenmateriālu destilācija

2710

Naftas eļļas un no bitumena materiāliem iegūtas eļļas, izņemot neapstrādātas eļļas; citur neminēti vai neiekļauti pārstrādes produkti, kas pēc svara satur 70 % vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir pārstrādes produktu pamatsastāvdaļas; eļļas atkritumi

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (2)

vai

2711

Naftas gāzes un citi gāzveida ogļūdeņraži

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (2)

vai

2712

Naftas vazelīns; parafīna vasks, mikrokristāliskais naftas vasks, ogļu putekļu vasks, ozokerīts, lignītvasks, kūdras vasks, citādi minerālvaski un tamlīdzīgi produkti, kas iegūti sintēzē vai citos procesos, iekrāsoti vai nekrāsoti

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (2)

vai

2713

Naftas kokss, naftas bitumens un citādas naftas eļļu vai no bitumenmateriāliem iegūtu eļļu pārstrādes atliekas

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1)

vai

2714

Dabīgais bitums un asfalts; bitumena slāneklis vai degslāneklis un bitumena smilšakmens; asfaltīti un asfalta ieži

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1)

vai

2715

Bitumena maisījumi uz dabiskā asfalta, dabiskā bituma, naftas bitumena, minerāldarvu vai minerāldarvu piķa bāzes (piemēram, bitumena mastikas, asfalta/bitumena lakas)

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1)

vai

ex 28. nodaļa

Neorganiskās ķīmiskās vielas; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie un neorganiskie savienojumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 2805

Mischmetall

Ražošana, kurā izmanto elektrolīzi vai termisku apstrādi un kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 2811

Sēra trioksīds

Ražošana no sēra dioksīda

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 2833

Alumīnija sulfāts

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 2840

Nātrija perborāts

Ražošana no nātrija tetraborāta pentahidrāta

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 2852

Iekšējo ēteru dzīvsudraba savienojumi un to halogēn-, sulfo-, nitro- vai nitrozoatvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2909 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Nukleīnskābju un to sāļu noteikta vai dažāda ķīmiskā sastāva dzīvsudraba savienojumi; citi heterocikliskie savienojumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2852, 2932, 2933 un 2934 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 29. nodaļa

Organiskās ķīmiskās vielas; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 2901

Acikliskie ogļūdeņraži, kurus lieto enerģijai vai kā kurināmo

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1)

vai

ex ex 2902

Ciklāni un ciklēni (kas nav azulēni), benzols, toluols, ksiloli, kurus izmanto enerģijai vai kā kurināmo

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1)

vai

ex ex 2905

Šīs pozīcijas spirtu un etilspirta metālu alkoholāti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 2905 materiālus. Tomēr šīs pozīcijas metālu alkoholātus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

2915

Piesātinātas acikliskās monokarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes; un to halogēn-, sulfo-, nitro- vai nitrozoatvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2915 un 2916 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 2932

—	iekšējie ēteri un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2909 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	cikliskie acetāli un iekšējie pusacetāli, un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

2933

Heterocikliskie savienojumi, kas satur tikai slāpekļa heteroatomu(-s)

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2933 un 2933 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

2934

Nukleīnskābes un to sāļi, arī ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu; citi heterocikliskie savienojumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2932, 2933 un 2934 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 2939

Magoņu stiebru koncentrāti, kas pēc svara satur ne mazāk kā 50 % alkaloīdu

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 30. nodaļa

Farmaceitiskie produkti; izņemot

3002

Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis, kas sagatavotas ārstniecības, profilakses vai diagnostikas vajadzībām; imūnserumi un citādas asins frakcijas un modificēti imūnpreparāti, kuri ir vai nav iegūti biotehnoloģiskos procesos; vakcīnas, toksīni, mikroorganismu kultūras (izņemot raugus) un tamlīdzīgi produkti:

—	ražojumi, kas sastāv no divām vai vairākām sastāvdaļām, kas sajauktas ārstniecības vai profilakses vajadzībām, vai nejaukti ražojumi tām pašām vajadzībām, kas safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 3002 materiālus. Tomēr var izmantot materiālus ar tādu pašu aprakstu kā ražojumam, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

—	cilvēka asinis

—	dzīvnieku asinis, kas sagatavotas terapijas vai profilakses vajadzībām

—	asins frakcijas, citas nekā imūnserumi, hemoglobīns, asins globulīni un seruma globulīni

—	hemoglobīns, asins globulīni un seruma globulīni

—

citādi

3003 un 3004

Medikamenti (izņemot pozīcijās 3002, 3005, 3006 minētās preces):

—	iegūti no pozīcijā 2941 minētā amikacīna

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr pozīcijas 3003 un 3004 materiālus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr pozīcijā 3003 un 3004 klasificētos materiālus var izmantot ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 3006

—	farmācijas atkritumi, kas precizēti šīs nodaļas 4.k piezīmē

Saglabā ražojuma izcelsmi tā sākotnējā klasifikācijā

—	sterili absorbējošie un neabsorbējošie ķirurģijas un stomatoloģijas līdzekļi asiņošanas apturēšanai:

—	no plastmasas

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas (5)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

—

no auduma

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

—	ierīces, kas paredzētas stomas šķidruma savākšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 31. nodaļa

Mēslošanas līdzekļi; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 3105

Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi, kas satur divus vai trīs barojošus elementus: slāpekli, fosforu un kāliju; citi mēslošanas līdzekļi; šajā nodaļā minētie ražojumi tabletēs vai tamlīdzīgās formās vai iepakojumos, kuru bruto svars nepārsneidz 10 kg, izņemot:

—	nātrija nitrātu

—	kalcija cianamīdu

—	kālija sulfātu

—	magnija kālija sulfātu

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 32. nodaļa

Miecvielu un krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; krāsvielas, pigmenti un citas krāsojošas vielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 3201

Tanīni un to sāļi, ēteri, esteri un citādi atvasinājumi

Ražošana no augu izcelsmes miecvielu ekstraktiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3205

Lakas; uz to bāzes izgatavotie preparāti, kas minēti šīs nodaļas 3. piezīmē (3)

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 3203, 3204 un 3205 materiālus. Tomēr pieļaujama arī pozīcijas 3205 materiālu izmantošana ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 33. nodaļa

Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas vai tualetes līdzekļi; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3301

Ēteriskās eļļas (attīrītas vai neattīrītas no terpēniem), ietverot konkrēciju eļļas un absolūtās eļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūtas ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas palikuši pēc ēterisko eļļu attīrīšanas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un to ūdens šķīdumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot šīs pozīcijas citas “grupas” materiālus (4). Tomēr var izmantot arī paša ražojuma grupas materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 34. nodaļa

Ziepes, organiskās virsmaktīvās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgi vaski, gatavi vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un līdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas, zobtehnikas vaski un izstrādājumi zobārstniecībai uz ģipša bāzes; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 3403

Eļļošanas līdzekļi, kuri pēc svara satur mazāk nekā 70 % naftas eļļas vai eļļas, kas iegūtas no bitumenminerāliem

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1)

vai

3404

Mākslīgie un gatavie vaski:

—	uz parafīna, naftas vasku, no bitumenminerāliem iegūto vasku bāzes, pulējamais vasks vai zīmoglakas

—

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot:

—	hidrogenizētas eļļas, kam ir pozīcijā 1516 minēto vasku īpašības,

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	taukskābes ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu vai rūpnieciskie taukspirti, kam ir pozīcijā 3823 minēto vasku īpašības, un

—	pozīcijas 3404 materiāli.

Tomēr minētos materiālus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 35. nodaļa

Albumīni; modificētas cietes; līmes; fermenti; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3505

Dekstrīni un cita modificēta ciete (piemēram, uzbriedināta vai esterificēta ciete); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citas modificētas cietes bāzes:

—	esterificētas un ēterificētas cietes

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 3505

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 1108 klasificētos

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 3507

Gatavi fermenti, kas citur nav minēti vai iekļauti

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

36. nodaļa

Sprāgstvielas; pirotehniski izstrādājumi; sērkociņi; pirofori sakausējumi; konkrēti degmaisījumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 37. nodaļa

Foto un kino preces; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3701

Neeksponētas gaismjutīgas plakanās fotoplates un fotofilmas no jebkuriem materiāliem, izņemot papīru, kartonu vai tekstilmateriālu; neeksponētās gaismjutīgās plakanās filmas momentfotogrāfijai, iepakotas vai neiepakotas:

—	iepakotas neeksponētas gaismjutīgas filmas krāsu momentfotogrāfijai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 3701 un 3702 materiālus. Tomēr pieļaujama arī pozīcijas 3702 materiālu izmantošana ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 3701 un 3702 materiālus. Tomēr pozīcijas 3701 un 3702 materiālus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3702

Gaismjutīgas neeksponētas fotofilmas ruļļos, no jebkura materiāla, izņemot papīru, kartonu vai tekstilmateriālu; neeksponētas gaismjūtīgas filmas momentfotogrāfijai ruļļos

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 3701 un 3702 klasificētos

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3704

Fotoplates, fotofilmas, fotopapīrs, kartons un tekstilmateriāli, eksponēti, bet neattīstīti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijās 3701 līdz 3704 klasificētos

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 38. nodaļa

Dažādi ķīmiski produkti; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 3801

—	koloidālais grafīts eļļas suspensijā un puskoloidālais grafīts; oglekļa pastas elektrodiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

—	grafīta pasta, kurā ir vairāk nekā 30 % no svara grafīta maisījuma ar minerāleļļām

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 3403 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 3803

Rafinēta taleļļa

Neapstrādātas taleļļas rafinēšana

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 3805

Attīrīti sulfātterpentīna spirti

Sulfātterpentīna jēlspirtu attīrīšana ar destilāciju vai rafinēšanu

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 3806

Esteru sveķi

Ražošana no sveķskābēm

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 3807

Koka piķis (koka darvas piķis)

Koka darvas destilācija

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3808

Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi, herbicīdi, pretdīgšanas līdzekļi un augšanas regulatori, dezinficējošie līdzekļi un tamlīdzīgi produkti, iepakojumā vai safasēti pārdošanai mazumtirdzniecībā vai preparātu vai izstrādājumu veidā (piemēram, ar sēru apstrādātas lentes, daktis, sveces un mušpapīrs)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3809

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti vai iekļauti

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3810

Metāla virsmu kodināšanas preparāti; kušņi un citi palīgpreparāti mīkstlodēšanai, cietlodēšanai vai metināšanai; pastas un pulveri mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai, kuri sastāv no metāla un citiem materiāliem; preparāti, ko izmanto kā stieņus vai serdeņus metināšanas elektrodiem vai pārklājumiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3811

Gatavi antidetonatori, oksidācijas inhibitori, pārsveķošanās inhibitori, biezinātāji, pretkorozijas līdzekļi un citādas gatavās piedevas minerāleļļām (ietverot benzīnu) vai citiem šķidrumiem, ko izmanto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas:

—	gatavas piedevas ziežeļļai, kas satur naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 3811 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3812

Gatavie kaučuka vulkanizācijas paātrinātāji; kaučuka vai plastmasas plastificēšanas savienojumi, kas nav minēti vai iekļauti citur; antioksidanti un citi kaučuka un plastmasas stabilizēšanas savienojumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3813

Maisījumi un lādiņi ugunsdzēšamiem aparātiem; uzlādēti ugunsdzēsības aparāti

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3814

Salikta sastāva organiskie šķīdinātāji un atšķaidītāji, kas citur nav minēti un iekļauti; gatavi sastāvi krāsu un laku noņemšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3818

Leģēti ķīmiskie elementi, kurus izmanto elektronikā, disku, plātņu vai tamlīdzīgās formās; leģēti ķīmiskie savienojumi, kurus izmanto elektronikā

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3819

Bremžu šķidrumi un citādi gatavie šķidrumi hidrauliskajiem pārvadiem, kas nesatur vai pēc svara satur mazāk par 70 % naftas eļļas vai eļļas, kuras iegūtas no bitumenminerāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3820

Gatavi pretaizsalšanas līdzekļi un atkausēšanas šķidrumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

Ex 3821

Gatavas barotnes mikroorganismu (ieskaitot vīrusus u. tml.), kā arī augu, cilvēka vai dzīvnieku šūnu kultūru attīstīšanai vai uzturēšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3822

Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes un gatavie diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 3002 vai 3006; sertificēti standarta materiāli

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3823

Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti:

—	rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes, rafinējot iegūtas skābās eļļas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

—	rūpnieciskie alifātiskie spirti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 3823

3824

Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur:

—	šādi šīs pozīcijas izstrādājumi:

—	gatavas saistvielas lietņu veidnēm vai serdeņiem uz dabīgo sveķu bāzes

—	sulfonaftēnskābes, to ūdenī nešķīstošie sāļi un to esteri

—	sorbīts, izņemot pozīcijā 2905 minēto

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	naftas sulfonāti, izņemot sārmu metālu, amonija vai etanolamīnu naftas sulfonātus; tiofenētas sulfonskābes un to sāļi no eļļām, kas iegūtas no bitumenminerāliem

—	jonu apmaiņas materiāli (sveķi)

—	vakuumlampu gāzu absorbētāji

—	sārmains dzelzs oksīds gāzu attīrīšanai

—	amonjaka šķīdums ūdenī un izlietotais oksīds, kas iegūts akmeņogļu gāzes attīrīšanas procesā

—	sulfonaftēnskābes, to ūdenī nešķīstošie sāļi un to esteri

—	Fusela un Dipela eļļa

—	tādu sāļu maisījumi, kuriem ir dažādi anjoni

—	kopējošās pastas uz želatīna bāzes, arī uz papīra vai tekstila pamatnes

—

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3901 līdz 3915

Polimēri pirmformās, plastmasas atkritumi, atgriezumi un atlūzas; izņemot ex ex 3907 un 3912 pozīciju, kam noteikumi izklāstīti zemāk:

—	papildu homopolimerizācijas izstrādājumi, kuros atsevišķs monomērs svara ziņā veido vairāk nekā 99 % no kopējā polimēru satura

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas (5)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas (5)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 3907

—	kopolimēri, kas izgatavoti no polikarbonātiem un akrilnitrila-butadiēna-stirola kopolimēra (ABS)

—	poliesteri

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas un/vai ražošana no tetrabrom-(bisfenola A) polikarbonāta

3912

Celuloze un tās ķīmiskie atvasinājumi pirmformās, kas citur nav minēti vai iekļauti

Ražošana, kurā visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

3916 līdz 3921

Plastmasas pusfabrikāti un priekšmeti; izņemot ex ex 3916, ex ex 3917, ex ex 3920 un ex ex 3921 pozīciju, kam noteikumi izklāstīti zemāk:

—	plakani izstrādājumi, kas apstrādāti vairāk nekā tikai ar virsmas apstrādi vai sagriešanu formās, izņemot taisnstūrveida (arī kvadrātveida); pārējie izstrādājumi, kas pakļauti apstrādei, kas nav tikai virsmas apstrāde

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi:

—	papildu homopolimerizācijas izstrādājumi, kuros atsevišķs monomērs svara ziņā veido vairāk nekā 99 % no kopējā polimēru satura

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas (5)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas (5)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 3916 un ex ex 3917

Profili un caurules

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 3920

—	jonomēru loksnes vai plēves

Ražošana no termoplastiskas daļēja sāls, kas ir etilēna un metakrilskābes kopolimērs, daļēji neitralizēts ar metāla joniem, galvenokārt cinka un nātrija joniem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

—	reģenerētās celulozes, poliamīdu vai polietilēna loksnes

Ražošana, kurā visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 3921

Metalizēta plastmasas folija

Ražošana no caurspīdīgas poliesteru folijas, kas nav biezāka par 23 mikroniem (6)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

3922 līdz 3926

Plastmasas izstrādājumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 40. nodaļa

Kaučuks un tā izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 4001

Rievotas zoļu gumijas slāņainas plātnes

Dabīgā kaučuka lokšņu laminēšana

4005

Kombinētais nevulkanizētais kaučuks pirmformās vai plātnēs, loksnēs vai sloksnēs

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība, izņemot dabisko kaučuku, nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

4012

Atjaunotas vai lietotas gumijas pneimatiskās riepas; gumijas cietās vai pildītās riepas, protektori un loka lentes:

—	atjaunotas gumijas pneimatiskās riepas, cietās vai pildītās riepas

Lietotu riepu atjaunošana

—

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4011 un 4012 klasificētos

ex ex 4017

Cietā kaučuka izstrādājumi

Ražošana no cietā kaučuka

ex 41. nodaļa

Jēlādas (izņemot kažokādas) un āda; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 4102

Aitu vai jēru jēlādas bez vilnas

Vilnas atdalīšana no aitu vai jēru ādām ar vilnu

4104 līdz 4106

Miecētas vai miecētas un žāvētas ādas bez vilnas vai apmatojuma, šķeltas vai nešķeltas, bet tālāk neapstrādātas

Iepriekš miecētu ādu atkārtota miecēšana

vai

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

4107, 4112 un 4113

Pēc miecēšanas vai miecēšanas un izžāvēšanas tālāk apstrādāta āda, ieskaitot pergamentētu ādu bez apmatojuma, šķelta vai nešķelta, izņemot ādu, kas iekļauta pozīcijā 4114

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot materiālus pozīcijā 4104 līdz 4113

ex ex 4114

Lakāda un lakādas imitācija; metalizēta āda

Ražošana no pozīcijas 4104 līdz 4106, 4107, 4112 vai 4113 materiāliem, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

42. nodaļa

Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgi; ceļojuma piederumi, rokassomas un tamlīdzīgas preces; dzīvnieku zarnu izstrādājumi (izņemot zīdtārpiņa pavedienu)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 43. nodaļa

Kažokādas un mākslīgās kažokādas; to izstrādājumi, izņemot: izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 4302

Miecētas vai apdarinātas zvērādas, sašūtas:

—	plāksnes, krusti un tamlīdzīgas formas

Nesašūtu miecētu vai apdarinātu ādu balināšana vai krāsošana papildus to piegriešanai un sašūšanai

—

citādi

Ražošana no nesašūtām, miecētām vai apdarinātām kažokādām

4303

Apģērba gabali, apģērba piederumi un citi izstrādājumi no kažokādām

Ražošana no nesašūtām miecētām vai apdarinātām pozīcijā 4302 klasificētām kažokādām

ex 44. nodaļa

Koks un koka izstrādājumi; kokogle; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 4403

Četrskaldņu brusas

Ražošana no neapstrādātiem kokmateriāliem, arī bez mizas vai aplievas, vai rupji tēstiem

ex ex 4407

Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm

Ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

ex ex 4408

Loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un saplākšņa loksnes, ne biezākas par 6 mm, vai loksnes citādiem saklātņiem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm

Savienošana, ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

ex ex 4409

Kokmateriāli ar nepārtrauktu profilu kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā:

—	slīpēti vai saaudzēti garumā

Slīpēšana vai saaudzēšana

—	noapaļoti un fasonēti izstrādājumi

Noapaļošana vai fasonēšana

ex ex 4410 līdz ex ex 4413

Zāģmateriāli ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu, tostarp profilētas līstes un citi profilēti dēļi

Noapaļošana vai fasonēšana

ex ex 4415

Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara

Ražošana no izmēros nesazāģētiem dēļiem

ex ex 4416

Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka

Ražošana no skaldītiem mucu dēlīšiem, kas nav citādāk apstrādāti, kā tikai zāģēti divās pamatvirsmās

ex ex 4418

—	namdaru un būvgaldnieku darinājumi no koka

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot šūnveida koka paneļus, jumstiņus un lubas

—	noapaļoti un fasonēti izstrādājumi

Noapaļošana vai fasonēšana

ex ex 4421

Sērkociņu skaliņi; koka naglas vai tapas apaviem

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4409 klasificētos savienotos kokmateriālus

ex 45. nodaļa

Korķis un korķa izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

4503

Dabiskā korķa izstrādājumi

Ražošana no pozīcijā 4501 klasificētā korķa

46. nodaļa

Izstrādājumi no salmiem, esparto vai citiem pinamiem materiāliem; pīti trauki un pinumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

47. nodaļa

Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 48. nodaļa

Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 4811

Papīrs un kartons ruļļos, loksnēs vai vienīgi sagriezts

Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai

4816

Koppapīrs, paškopējošais papīrs un citi kopējoši vai attēlu pārnesoši papīri (izņemot papīru pozīcijā 4809), papīrs trafaretspiedēm un ofsetplatēm, iepakots kastēs vai bez kastēm

Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai

4817

Papīra vai kartona aploksnes, slēgtas vēstules, pastkartes bez zīmējuma un sarakstes kartītes; kārbas, pasta maisiņi, kabatas portfeļi un grāmatiņas no papīra vai kartona, papīra kancelejas piederumu komplekti

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 4818

Tualetes papīrs

Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai

ex ex 4819

Kastes, kārbas, maisi, somas un citāda tara no papīra, kartona, celulozes vates vai celulozes šķiedru auduma

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 4820

Vēstuļu bloki

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 4823

Citāds papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām, sagriezts pēc izmēra vai formas

Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai

ex 49. nodaļa

Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni: izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

4909

Iespiestas vai ilustrētas pastkartes; iespiestas kartītes ar personīgiem sveicieniem, vēstījumiem vai paziņojumiem, ilustrētas vai neilustrētas, ar aploksnēm vai bez tām, ar izrotājumiem vai bez tiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4909 un 4911 klasificētos

4910

Visādi iespiesti kalendāri, ieskaitot kalendāru blokus:

—	pārliekamie kalendāri, kam maināmais bloks nostiprināts uz pamata, izņemot papīra vai kartona pamatu

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4909 un 4911 klasificētos

ex 50. nodaļa

Zīds; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 5003

Zīda atgājas (ieskaitot tīšanai nederīgus kokonus, pavedienu atlikas un irdinātas šķiedras), kārstas vai ķemmētas

Zīda atgāju kāršana vai ķemmēšana

5004 līdz ex ex 5006

Zīda dzija un dzija no zīda atlikām

Ražošana no (7):

—	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	citām dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5007

Audumi no zīda vai zīda atkritumiem

—	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (7)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—

papīravai

apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 51. nodaļa

Vilna, smalki vai rupji dzīvnieku mati; zirgu astru dzija un austs audums izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

5106 līdz 5110

Dzija no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem vai zirgu astriem

Ražošana no (7):

—	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5111 līdz 5113

Audumi no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem vai zirgu astriem:

—	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (7)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—

papīravai

ex 52. nodaļa

Kokvilna; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

5204 līdz 5207

Kokvilnas dzija un šujamie diegi

Ražošana no (7):

—	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5208 līdz 5212

Kokvilnas audumi:

—	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (7)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—

papīravai

ex 53. nodaļa

Pārējās augu tekstilšķiedras; papīra pavedieni un audumi no papīra pavedieniem; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

5306 līdz 5308

Dzija no citām augu tekstilšķiedrām; papīra pavediens

Ražošana no (7):

—	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5309 līdz 5311

Pārējo augu tekstilšķiedru audumi; audumi no papīra pavedieniem

—	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (7)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	džutas dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—

papīravai

5401 līdz 5406

Dzija, monopavediens un diegi no mākslīgiem pavedieniem

Ražošana no (7):

—	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5407 un 5408

Audumi no sintētisko pavedienu dzijas:

—	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (7)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—

papīravai

5501 līdz 5507

Ķīmiskās štāpeļšķiedras

Ražošana no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

5508 līdz 5511

Ķīmisko štāpeļšķiedru dzija un šujamie diegi

Ražošana no (7):

—	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5512 līdz 5516

Audumi no ķīmisko štāpeļšķiedru pavedieniem:

—	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (7)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—

papīravai

ex 56. nodaļa

Vate, filcs un neaustie materiāli; speciālā dzija; auklas, tauvas, virves, troses un to izstrādājumi; izņemot

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5602

Tūba un filcs, impregnēts vai neimpregnēts, ar pārklājumu vai bez tā, laminēts vai nelaminēts

—	adatota tūba un filcs

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasasTomēr:

—	pozīcijā 5402 klasificēto polipropilēna pavedienu,

—	pozīcijā 5503 vai 5506 klasificētās polipropilēna šķiedras, vai

—	pozīcijā 5501 klasificētās polipropilēna pavedienu grīstes,kurām viena pavediena vai šķiedras lineārais blīvums nav lielāks par 9 deciteksiem, var izmantot, ja to vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām kazeīna štāpeļšķiedrām, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

5604

Gumijas pavedieni un kordi, ar tekstilmateriālu pārklājumu; tekstilpavedieni, lentes un tamlīdzīgi pozīcijas 5404 vai 5405 izstrādājumi, impregnēti, apvalkoti, ar pārklājumu vai caurslāņoti ar gumiju vai plastmasām:

—	gumijas pavedieni un auklas ar tekstilmateriālu pārklājumu

Ražošana no gumijas pavedieniem vai auklām, kas nav pārklātas ar tekstilmateriālu

—

citādi

Ražošana no (7):

—	dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5605

Metalizēti pavedieni, dekoratīvi vai nedekoratīvi, derīgi kā tekstilpavedieni, lentes vai tamlīdzīgi izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405, kombinēti ar metāla pavedienu, lentes vai pūdera veidā vai pārklāti ar metālu

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5606

Pozamenta pavedieni, lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405, dekoratīvie pavedieni (izņemot pozīcijā 5605 minētos un dekoratīvos pavedienus no astriem); šenilpavedieni (arī šenilpavedieni no pūkām); cilpainie pavedieni

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

57. nodaļa

Paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas:

—	no adatota filca

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasasTomēr:

—	pozīcijā 5402 klasificēto polipropilēna pavedienu,

—	pozīcijā 5503 vai 5506 klasificētās polipropilēna šķiedras, vai

—	pozīcijā 5501 klasificētās polipropilēna pavedienu grīstes,kurām viena pavediena vai šķiedras lineārais blīvums nav lielāks par 9 deciteksiem, var izmantot, ja to vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Džutas audumu var izmantot kā oderējumu

—	no citāda filca

Ražošana no (7):

—	dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas vai džutas dzijas,

—	sintētiskā vai mākslīgā pavediena dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām, vai

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai.Džutas audumu var izmantot kā oderējumu

ex 58. nodaļa

Speciāli audumi; audumi ar šūtām plūksnām; mežģīnes; mežģīnes; gobelēni; apdares materiāli; izņemot

—	savienojumā ar gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (7)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasasvai

5805

Ar rokām darināti Gobelins, Flanders, Aubusson, Beauvais un tamlīdzīgi gobelēni un izšūti gobelēni (piemēram, petit point, krustdūrienu tehnikā), apdarināti vai neapdarināti

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

5810

Izšuvumi gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

5901

Tekstilmateriāli, sveķoti vai cietināti, lietojami grāmatu vāku izgatavošanai vai tamlīdzīgiem mērķiem; pausaudums; sagatavots (iepriekš apstrādāts) audekls gleznošanai; stīvdrēbe un tamlīdzīgi stīvināti tekstilmateriāli, ko parasti lieto cepuru pamatnēm

Ražošana no dzijas

5902

Riepu kordaudumi no augstas stiprības neilona vai citu poliamīdu, poliesteru vai viskozes pavedieniem:

—	kuru sastāvā pēc svara ir ne vairāk kā 90 % tekstilmateriāla

Ražošana no dzijas

—

citādi

Ražošana no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

5903

Tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļautos, impregnēti, piesūcināti, pārklāti vai laminēti ar plastmasām

Ražošana no dzijas

vai

5904

Pēc formas piegriezts vai nepiegriezts linolejs; grīdas segumi ar tekstilmateriāla pamatni, pēc formas piegriezti vai nepiegriezti

Ražošana no dzijas (7)

5905

Tapetes no tekstilmateriāliem:

—	impregnēti, piesūcināti vai laminēti ar gumiju, plastmasu vai citiem materiāliem

Ražošana no dzijas

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasasvai

5906

Gumijoti tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļautās:

—	trikotāžas drānas

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

—	citus audumus, kas izgatavoti no sintētiskās šķiedras, kuras sastāvāpēc svara ir vairāk nekā 90 % tekstilmateriāla

Ražošana no ķīmiskiem materiāliem

—

citādi

Ražošana no dzijas

5907

Tekstilmateriāli, kas impregnēti, apvalkoti vai pārklāti ar iepriekš neminētiem paņēmieniem; apgleznoti audekli teātru dekorācijām, darbnīcu fona dekorācijām vai tamlīdzīgi

Ražošana no dzijas

vai

5908

Austas, pītas vai adītas tekstildaktis lampām, petrolejas lampām, šķiltavām, svecēm vai tamlīdzīgiem izstrādājumiem; gāzes lukturu kvēltīkliņi un cauruļveida trikotāža gāzes degļiem, impregnēti vai neimpregnēti:

—	gāzes lukturu kvēltīkliņi, impregnēti

Ražošana no cauruļveida trikotāžas gāzes degļiem

—

citādi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

5909 līdz 5911

Tekstilizstrādājumi rūpnieciskai lietošanai:

—	pulēšanas diski vai gredzeni, izņemot no pozīcijā 5911 klasificētā filca

Ražošana no pozīcijā 6310 klasificētās dzijas vai audumu atlikumiem vai lupatām

—

audumi, ko parasti izmanto papīra ražošanā vai citiem tehniskiem nolūkiem, savelti vai nesavelti, impregnēti vai neimpregnēti, pārklāti vai nepārklāti, cauruļveida vai vienā gabalā ar vienkārtas vai daudzkārtu šķēru un/vai audu pavedieniem, vai arī gludi austie audumi ar daudzkārtu šķēru un/vai audu pavedieniem, kas klasificēti pozīcijā 5911

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—

šādiem materiāliem:

—	politetrafluoroetilēna pavediena (),

—	kārtotiem poliamīda pavedieniem, kas ir pārklāti impregnējot vai pārklāti ar poliamīda sveķiem,

—	aromātisko poliamīdu sintētiskās tekstila šķiedras dzijas, iegūta no m-fenilīndiamīna un izoftāliskas skābes polikondensācijas,

—	politetrafluoroetilēna monopavediena (8),

—	poli-p-fenilena tereftalamīda sintētisko tekstilšķiedru dzijas,

—	stikla šķiedru pavedieniem, kas pārklāti ar fenola sveķiem un cauršūti ar akrila diegiem (8),

—	kopoliestera monopavedieniem, kas iegūti no poliestera un tereftalskābes sveķiem un no 1,4-cikloheksāndietanola un izoftalskābes,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

60. nodaļa

Trikotāžas drānas

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

61. nodaļa

Trikotāžas apģērbi un apģērba piederumi:

—	iegūti, sašujot kopā vai citādi sastiprinot divus vai vairākus trikotāžas auduma gabalus, kas ir vai nu sagriezts formās, vai ražots tieši nepieciešamajā formā

Ražošana no dzijas (7) (9)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

ex 62. nodaļa

Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav no trikotāžas; izņemot

Ražošana no dzijas (7) (9)

ex ex 6202, ex ex 6204, ex ex 6206, ex ex 6209 un ex ex 6211

Izšūti sieviešu, meiteņu un zīdaiņu apģērbi un zīdaiņu apģērbu piederumi

Ražošana no dzijas (9)

vai

Ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (9)

ex ex 6210 un ex ex 6216

Ugunsizturīgs aprīkojums no audumiem ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu

Ražošana no dzijas (9)

vai

Ražošana no neapvalkota auduma, ja izmantotā neapvalkotā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (9)

6213 un 6214

Kabatlakati, šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi:

—

izšūtas

Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (7) (9)

vai

Ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (9)

—

citādi

Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (7) (9)

vai

apdarināšana, kam seko apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apstrādes darbībām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrāde pret saraušanos, galīgā apdare, degadēšana, piesūcināšana, lāpīšana un apcirpšana), ja visu izmantoto pozīciju 6213 un 6214 neapdrukāto preču vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas

6217

Pārējie gatavie apģērba piederumi; apģērba gabalu vai apģērba piederumu daļas, izņemot tās, kas iekļautas pozīcijā 6212:

—

izšūtas

Ražošana no dzijas (9)

vai

Ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (9)

—	ugunsizturīgs aprīkojums no audumiem ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu

Ražošana no dzijas (9)

vai

Ražošana no neapvalkota auduma, ja izmantotā neapvalkotā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (9)

—	piegrieztas starpoderes apkaklēm un aprocēm

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana no dzijas (9)

ex 63. nodaļa

Pārējie gatavie apģērba piederumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

6301 līdz 6304

Segas, ceļotāju pledi, gultasveļa u. c.; aizkari u. c.; citi izstrādājumi mājas aprīkojumam:

—	no filca, neaustām drānām

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

—

citādi:

—

izšūtas

Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (9) (10)

vai

ražošana no neizšūta auduma (izņemot trikotāžas audumu), ar nosacījumu, ka izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (9) (10)

6305

Maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

6306

Brezents, audekla nojumes un sauljumi; teltis; buras laivām, vējdēļiem vai sauszemes burāšanas līdzekļiem; tūrisma piederumi:

—	no neaustām drānām

Ražošana no (7) (9):

—	dabiskajām šķiedrām, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

—

citādi

Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (7) (9)

6307

Citādi gatavie izstrādājumi, ieskaitot apģērba piegrieztnes

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

6308

Komplekti, kas sastāv no auduma vai dzijas gabaliem, ar piederumiem vai bez tiem, pārklāju, gobelēnu, izšūtu galdautu, salvešu vai tamlīdzīgu tekstilizstrādājumu izgatavošanai, iepakoti mazumtirdzniecībai

Katram priekšmetam no komplekta jāatbilst noteikumiem, kas uz to attiektos, ja tas nebūtu ietverts komplektā. Tomēr pieļaujama arī nenoteiktas izcelsmes ražojumu iekļaušana, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 64. nodaļa

Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šo izstrādājumu daļas; izņemot

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot no pazolei piestiprinātām apavu virsām, vai citām zoles sastāvdaļām no pozīcijas 6406

6406

Apavu daļas (arī virsas, piestiprinātas vai nepiestiprinātas zolēm, kas nav ārējās zoles); izņemamas starpzoles, papēžu spilventiņi un līdzīgi izstrādājumi; getras, stulpiņi un tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 65. nodaļa

Galvassegas un to daļas; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

6505

Trikotāžas cepures un citādas mežģīņu, filca un citu tekstilmateriālu galvassegas, kas izgatavotas no viena gabala (bet ne no sloksnēm), oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares; dažāda materiāla tīkliņi matiem, oderēti vai neoderēti, ar apdari vai bez apdares

Ražošana no dzijas vai tekstilšķiedrām (9)

ex 66. nodaļa

Lietussargi, saulessargi, spieķi, spieķsēdekļi, pātagas, pletnes un to daļas; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

6601

Lietussargi un saulessargi (ieskaitot spieķveida lietussargus, dārza saulessargus un tamlīdzīgus izstrādājumus)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

67. nodaļa

Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām un dūnām, mākslīgas puķes; mākslīgie ziedi; ražojumi no cilvēku matiem

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 68. nodaļa

Akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas vai tamlīdzīgu materiālu izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 6803

Dabiskā vai aglomerētā slānekļa izstrādājumi

Ražošana no apstrādāta slānekļa

ex ex 6812

Izstrādājumi no azbesta; izstrādājumi no maisījumiem uz azbesta bāzes vai azbesta un magnija karbonāta bāzes

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex ex 6814

Izstrādājumi no vizlas, ieskaitot aglomerētu vai reģenerētu vizlas, uz papīra, kartona vai cita materiāla pamatnes

Ražošana no apstrādātas vizlas (ieskaitot aglomerētu vai reģenerētu vizlu)

69. nodaļa

Keramikas izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 70. nodaļa

Stikls un stikla izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 7003, ex ex 7004 un ex ex 7005

Stikls ar neatstarojošu virsmu

Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem

7006

Stikls, kas klasificēts pozīcijās 7003, 7004 vai 7005, izliekts, slīpētām malām, gravēts, urbts, emaljēts vai citādi apstrādāts, bet bez ietvara vai citu materiālu apdares:

—	stikla plāksne, pārklāta ar plānu dielektrisku pārklājumu, pusvadītāju kategorijā saskaņā ar SEMI standartiem (11)

Ražošana no pozīcijā 7006 klasificētās nepārklāta stikla plāksnes

—

citādi

Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem

7007

Neplīstošais stikls, kas sastāv no rūdīta vai laminēta stikla

Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem

7008

Daudzkārtaini stikla izolatori

Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem

7009

Stikla spoguļi, ierāmēti vai neierāmēti, ieskaitot atpakaļskata spoguļus

Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem

7010

Baloni, pudeles, flakoni, burkas, krūzes, stikla pudelītes zālēm, ampulas un citi stikla trauki preču transportēšanai vai iepakošanai; stikla burkas konservēšanai; stikla aizbāžņi, vāki un citi aizvākošanas izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

stikla izstrādājumu griešana, ar nosacījumu, ka izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7013

Stikla galda un virtuves trauki, tualetes, kancelejas piederumi, izstrādājumi mājas iekārtojumam vai tamlīdzīgi izstrādājumi (izņemot izstrādājumus, kas minēti pozīcijā 7010 vai 7018)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

stikla izstrādājumu griešana, ar nosacījumu, ka izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

vai

ar rokām veidotu stikla trauku apgleznošana (izņemot apgleznošanu ar zīdspiedes paņēmienu), ja ar rokām veidotu stikla trauku kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 7019

Stikla šķiedras izstrādājumi (izņemot pavedienus)

Ražošana no:

—	nekrāsotām sloksnēm, rovingiem vai cirstās šķiedras, vai

—	stikla vates

ex 71. nodaļa

Dabiskas vai kultivētas pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plaķēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija; monētas; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 7101

Dabiskās vai kultivētās pērles, šķirotas un uz laiku savērtas ērtākai transportēšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 7102, ex ex 7103 un ex ex 7104

Apstrādāti dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (dabiskie, sintētiskie vai reģenerētie)

Ražošana no neapstrādātiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem

7106, 7108 un 7110

Dārgmetāli:

—	neapstrādāti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 7106, 7108 un 7110 klasificētos

vai

elektrolītiska, termiska vai ķīmiska pozīcijā 7106, 7108 vai 7110 klasificēto dārgmetālu atdalīšana

vai

pozīcijā 7106, 7108 vai 7110 klasificēto dārgmetālu sakausēšana savā starpā vai ar parastajiem metāliem

—	daļēji apstrādāti vai pulverveidā

Ražošana no neapstrādātiem dārgmetāliem

ex ex 7107, ex ex 7109 un ex ex 7111

Parastie metāli, plaķēti ar dārgmetāliem, daļēji apstrādāti

Ražošana no neapstrādātiem metāliem, kas plaķēti ar dārgmetāliem

7116

Izstrādājumi no dabiskām vai kultivētām pērlēm, dabiskiem, sintētiskiem vai reģenerētiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7117

Bižutērija

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana no parasto metālu detaļām, kas nav plaķētas vai pārklātas ar dārgmetāliem, ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 72. nodaļa

Dzelzs un tērauds; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

7207

Dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikāti

Ražošana no materiāliem, kas klasificēti pozīcijā 7201, 7202, 7203, 7204 vai 7205

7208 līdz 7216

Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velvējumi, stieņi, leņķi, profili un fasonprofili

Ražošana no pozīcijā 7206 minētajiem lietņiem vai citām pirmformām

7217

Dzelzs vai neleģētā tērauda stieples

Ražošana no pozīcijā 7207 klasificētiem materiāliem

ex ex 7218, 7219 to 7222

Pusfabrikāti, plakani nerūsējošā tērauda velvējumi, stieņi, leņķi, profili un fasonprofili

Ražošana no pozīcijā 7218 minētajiem lietņiem vai citām pirmformām

7223

Nerūsējošā tērauda stieple

Ražošana no pozīcijā 7218 klasificētiem materiāliem

ex ex 7224, 7225 līdz 7228

Pusfabrikāti, plakanie velmējumi, karsti velmēti stieņi un loksnes neregulāras formas tinumos; leņķi, fasonprofili un speciālie profili no cita leģēta tērauda; leģētā vai neleģētā tērauda dobi stieņi urbšanai

Ražošana no pozīcijā 7206, 7218 vai 7224 minētajiem lietņiem vai citām pirmformām

7229

Citu leģēto tēraudu stieples

Ražošana no pozīcijā 7224 klasificētiem pusfabrikātu materiāliem

ex 73. nodaļa

Dzelzs vai tērauda izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 7301

Rievkonstrukcijas

Ražošana no pozīcijā 7206 klasificētiem materiāliem

7302

Dzelzs vai tērauda izstrādājumi dzelzceļiem un tramvaju ceļiem: sliedes, pretsliedes un zobainās sliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņi, pārmiju stieņi un citādi šķērssavienojumi, gulšņi, uzliktņi, paliktņi, ķīļi, balstpalikņi, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes un savilktņi un citas detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai

Ražošana no pozīcijā 7206 klasificētiem materiāliem

7304, 7305 un 7306

Dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda lielu un mazu izmēru caurules un dobie profili

Ražošana no materiāliem, kas klasificēti pozīcijā 7206, 7207, 7218 vai 7224

ex ex 7307

No vairākām daļām sastāvošu lielu un mazu izmēru cauruļvadu armatūra no nerūsējoša tērauda (ISO Nr. X5CrNiMo 1712)

Sagatavju apvirpošana, urbšana, izrīvēšana, griešana, atgratēšana un slīpēšana, ar nosacījumu, ka izmantoto sagatavju kopējā vērtība nepārsniedz 35 % no ražojuma ražotāja cenas

7308

Metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, slūžu vārti, torņi, režģu konstrukcijas, jumti, jumta konstrukcijas, durvis un logi un to rāmji, durvju sliekšņi, slēģi, balustrādes, balsti un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 7301 klasificētos metinātos leņķus, profilus un fasonprofilus

ex ex 7315

Pretslīdes ķēdes

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 7315 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 74. nodaļa

Varš un tā izstrādājumi; izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7401

Vara kušņi; cementvarš (nogulsnēts varš)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

7402

Nerafinēts varš; vara anodi elektrolītiskai rafinēšanai

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

7403

Rafinēts varš un vara sakausējumi, neapstrādāti:

—	rafinēts varš

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

—	vara sakausējumi un rafinēts varš, kas satur citus elementus

Ražošana no neapstrādāta rafinētā vara, vara atlikumiem un lūžņiem

7404

Vara atgriezumi un lūžņi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

7405

Vara ligatūras

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 75. nodaļa

Niķelis un tā izstrādājumi, izņemot: izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7501 līdz 7503

Niķeļa kušņi, niķeļa oksīda agflomerāti un citādi niķeļa metalurģijas starpprodukti; neapstrādāts niķelis; niķeļa atgriezumi un lūžņi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 76. nodaļa

Alumīnijs un tā izstrādājumi, izņemot: izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7601

Neapstrādāts alumīnijs

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenasvai

ražošana, termiski vai elektrolītiski apstrādājot neleģēto alumīniju vai alumīnija atgriezumus un lūžņus

7602

Alumīnija atgriezumi un lūžņi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 7616

Alumīnija izstrādājumi, izņemot stiepļu pinumus, režģus, sietus, žogus, armatūras audumus un līdzīgus izstrādājumus (tostarp bezgalu lentes), kas izgatavoti no alumīnija stieplēm, un valcēta alumīnija

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr pieļaujama stiepļu pinumu, režģu, sietu, žogu, armatūras audumu un līdzīgu materiālu (tostarp bezgalu lentes), kas izgatavoti no alumīnija stieplēm, vai arī valcēta alumīnija izmantošana un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

77. nodaļa

Rezervēta iespējamiem HS papildinājumiem nākotnē

ex 78. nodaļa

Svins un tā izstrādājumi; izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7801

Neapstrādāts svins:

—	rafinēts svins

Ražošana no jēlsvina lietņos vai cita negatava svina

—

citādi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 7802 klasificētos atkritumus un lūžņus

7802

Svina atkritumi un lūžņi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 79. nodaļa

Cinks un tā izstrādājumi; izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7901

Neapstrādāts cinks

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 7902 klasificētos atkritumus un lūžņus

7902

Cinka atkritumi un lūžņi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 80. nodaļa

Alva un tās izstrādājumi, izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

8001

Neapstrādāta alva

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 8002 klasificētos atkritumus un lūžņus

8002 un 8007

Alvas atkritumi un lūžņi; citādi alvas izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

81. nodaļa

Pārējie parastie metāli; metālkeramika; to izstrādājumi

—	pārējie apstrādātie parastie metāli; to izstrādājumi

Ražošana, kurā visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 82. nodaļa

Parasto metālu instrumenti, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas; to daļas no parastajiem metāliem; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

8206

Divu vai vairāku nosaukumu darbarīku, kas iekļauti pozīcijās 8202 līdz 8205, komplekti, iepakoti pārdošanai mazumtirdzniecībā

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot materiālus pozīcijās 8202 līdz 8205. Tomēr ir pieļaujama pozīcijā 8202–8205 minēto darbarīku pievienošana komplektiem, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas

8207

Maināmie instrumenti (ar mehānisku piedziņu vai bez tās) rokas darbarīkiem vai darbmašīnām (piemēram, presēšanai, štancēšanai, caurumošanai, vītņgriešanai, vītņurbšanai, urbšanai, izvirpošanai, caurvilkšanai, frēzēšanai, virpošanai vai skrūvju ieskrūvēšanai), ieskaitot presformas metālu vilkšanai vai presēšanai, un instrumenti klinšu vai grunts urbšanai

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8208

Naži un asmeņi mašīnām vai mehāniskām ierīcēm

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8211

Naži ar zāģveida vai citādiem griezējasmeņiem (arī koku potējamie naži), izņemot nažus, kas klasificēti pozīcijā 8208

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr pieļaujama no parastā metāla izgatavotu nažu asmeņu un spalu izmantošana

8214

Citi griezējizstrādājumi (piemēram, matu griešanas mašīnas, lieli miesnieku naži vai virtuves naži gaļas griešanai, kapājamie naži, papīrnaži); manikīra un pedikīra komplekti un instrumenti (ieskaitot nagu vīles)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rokturus no parastajiem metāliem

8215

Karotes, dakšiņas, pavārnīcas, putu karotes, toršu lāpstiņas, zivju naži, sviesta naži, cukura standziņas un tamlīdzīgi virtuves un galda piederumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rokturus no parastajiem metāliem

ex 83. nodaļa

Dažādi parasto metālu izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 8302

Citādas pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi izstrādājumi izmantošanai ēkās un automātiskie durvju aizvērēji

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot citus pozīcijā 8302 klasificētos materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8306

Parastā metāla statuetes un citi dekoratīvi izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot citus pozīcijā 8306 klasificētos materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 84. nodaļa

Kodolreaktori, katli, mehānismi un mehāniskās ierīces; to daļas, izņemot: izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8401

Kodoldegvielas elementi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem (12)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8402

Ūdens tvaika vai citādi tvaika katli (izņemot centrālapkures karstā ūdens katlus, kas spēj ražot arī zemspiediena tvaiku); ūdens pārkarsēšanas katli

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8403 un ex ex 8404

Centrālapkures katli, izņemot pozīcijā 8402 minētos, un centrālapkures katlu palīgiekārtas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 8403 un 8404 klasificētos

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8406

Ūdens tvaika un citādas tvaika turbīnas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8407

Dzirksteļaizdedzes iekšdedzes motori ar divpusējiem vai rotējošiem virzuļiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8408

Kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji (dīzeļi un pusdīzeļi)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8409

Detaļas, kas paredzētas vienīgi vai galvenokārt dzinējiem, kas iekļauti pozīcijās 8407 un 8408

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8411

Turboreaktīvie dzinēji, turbopropelleru dzinēji un citādas gāzturbīnas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8412

Citādi dzinēji un motori

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8413

Rotorsūkņi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8414

Rūpniecībā izmantojamie ventilatori, gaisa pūtēji un tamlīdzīgi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8415

Gaisa kondicionēšanas iekārtas, kam ir ventilators ar motoru un ierīces gaisa mitruma un temperatūras mainīšanai; ieskaitot aparātus, kuros mitrumu atsevišķi neregulē

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8418

Ledusskapji, saldētavas un citas dzesēšanas vai saldēšanas iekārtas, elektriskas vai cita veida; siltumsūkņi, izņemot gaisa kondicionēšanas iekārtas pozīcijā 8415

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem,

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8419

Iekārtas kokapstrādes, papīra masas, papīra un kartona rūpniecībai

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8420

Kalandri un citādas velmju (ruļļu) mašīnas, izņemot mašīnas metālam un stiklam, un to cilindri

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8423

Iekārtas svēršanai (izņemot svarus ar 0,05 g un lielāku precizitāti), arī svari, kas apgādāti ar ierīcēm masas kontrolei vai aprēķināšanai; jebkura veida svaru atsvari

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8425 līdz 8428

Iekārtas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai un izkraušanai

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8431 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8429

Pašgājēji buldozeri, buldozeri ar maināmu vērstuvi, autogreideri, planētāji, skrēperi, mehāniskās lāpstas, ekskavatori, vienkausa krāvēji, blietēšanas mašīnas un ceļa veltņi

—	ceļa veltņi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8431 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8430

Citas mašīnas un mehānismi grunts, minerālu un rūdu pārvietošanai, planēšanai, profilēšanai, rakšanai, izstrādāšanai, blietēšanai, blīvēšanai, izņemšanai un urbšanai; iekārtas pāļu dzīšanai un iekārtas pāļu izvilkšanai; sniega arkli un rotoru sniega tīrīšanas mašīnas

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8431 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8431

Detaļas, kas paredzētas vienīgi vai galvenokārt ceļa veltņiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8439

Iekārtas papīra masas ražošanai no celulozes šķiedrmateriāliem vai papīra vai kartona ražošanai vai apdarei

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8441

Citas iekārtas papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumu ražošanai, tostarp visdažādākās mašīnas papīra vai kartona griešanai

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

Ex 8443

Printeri biroja tehnikai (piemēram, automātiskās datu apstrādes iekārtām, teksta apstrādes iekārtām u. c.)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8444 līdz 8447

Šajās pozīcijās minētās iekārtas izmantošanai tekstilrūpniecībā

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8448

Palīgierīces izmantošanai pozīcijās 8444 un 8445 minētajās mašīnās

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8452

Šujmašīnas, izņemot pozīcijā 8440 minētās brošēšanas mašīnas; skapīši, pamatnes un pārsegi, kas īpaši paredzēti šujmašīnām; šujmašīnu adatas:

—	šujmašīnas (tikai slēgdūrienam), kuru korpusa masa nepārsniedz 16 kg bez motora vai 17 kg ar motoru

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas,

—	visu to izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība, kuri izmantoti galviņu (bez motora) salikšanā, nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību, un

—	diega nostiepuma regulētājam, izšūšanas un zigzaga mehānismiem ir noteikta izcelsme

—

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8456 līdz 8466

Darbgaldi un iekārtas, kā arī to detaļas un piederumi pozīcijās 8456 līdz 8466

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8469 līdz 8472

Biroja iekārtas (piemēram, rakstāmmašīnas, kalkulatori, automātiskās datu apstrādes iekārtas, kopēšanas un pavairošanas, skavošanas iekārtas)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8480

Metālliešanas veidkastes; kokiļu plātnes; liešanas veiduļi; veidnes metālam (izņemot lietņu veidnes), metālu karbīdiem, stiklam, neorganiskiem materiāliem, gumijai vai plastmasai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

8482

Lodīšu vai rullīšu gultņi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8484

Starplikas un salaidumi no metāla loksnēm savienojumā ar citu materiālu vai no divām un vairākām metāla kārtām; starpliku un tamlīdzīgu savienojumu komplekti un sortimenti ar atšķirīgu sastāvu, kas iepakoti maisiņos, aploksnēs vai citā līdzīgā iepakojumā; mehāniskās plombas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8486

—	darbgaldi dažādu materiālu apstrādei, noņemot tos ar lāzeru vai citu gaismas vai fotonu staru kūli, ultraskaņu, elektrisko izlādi, elektroķīmiskos, jonu stara vai plazmas loka procesos, un to detaļas un piederumi

—	metālapstrādes darbgaldi (ieskaitot preses) metālu liekšanai, locīšanai, iztaisnošanai, izlīdzināšanai, to detaļas un piederumi

—	darbgaldi akmens, keramikas, betona, azbestcementa un tamlīdzīgu minerālmateriālu, kā arī stikla aukstajai apstrādei, to detaļas un piederumi

—	izzīmēšanas instrumenti, kas pieskaitāmi attēlu ģenerēšanas aparatūrai, kuru izmanto masku vai tīklu ražošanai no substrātiem ar fotorezista pārklājumu; to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	iesmidzināšanas un kompresijas tipa veidnes

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

—	iekārtas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai un izkraušanai

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8431 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8487

Dažādu mašīnu un mehānismu daļas, kam nav elektrotehnisko kabeļuzmavu, izolatoru, spoļu, kontaktu vai citādu elektrotehnisko detaļu un kas citur šajā nodaļā nav minētas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 85. nodaļa

Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi; izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8501

Elektromotori un ģeneratori (izņemot ģeneratoriekārtas)

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8503 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8502

Elektroģeneratoru iekārtas un rotējošie pārveidotāji

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu pozīcijas 8501 un 8503 izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8504

Strāvas padeves ierīces datu automātiskās apstrādes mašīnām

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8517

Cita aparatūra balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, arī bezvadu tīklos (piemēram, vietējos tīklos vai tīklos plašā teritorijā), izņemot pārraides vai uztveršanas aparatūru pozīcijā 8443, 8525, 8527 vai 8528

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	-kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8518

Mikrofoni un to statīvi; korpusos iemontēti vai neiemontēti skaļruņi; zemfrekvences elektriskie pastiprinātāji; elektroierīces skaņas pastiprināšanai

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8519

Skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparāti

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8521

Videoieraksta vai video reproducēšanas aparatūra, ar skaņotāju vai bez tā

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8522

Daļas un piederumi, kas piemēroti lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar pozīcijās 8519–8521 minēto aparatūru

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8523

—	neierakstīti diski, lentes, energoneatkarīgas datu glabāšanas ierīces un citi datu nesēji skaņas vai citu parādību ierakstīšanai, taču izņemot 37. nodaļā minētos izstrādājumus;

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	ierakstīti diski, lentes, energoneatkarīgas datu glabāšanas ierīces un citi datu nesēji skaņas vai citu parādību ierakstīšanai, taču izņemot 37. nodaļā minētos izstrādājumus

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8523 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

—	disku izgatavošanas matricas un veidnes, taču izņemot 37. nodaļā minētos izstrādājumus;

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8523 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

—	bezkontakta kartes un “viedkartes” ar divām vai vairākām elektroniskajām integrālajām shēmām

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

—	“viedkartes” ar vienu elektronisko integrālo shēmu

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu pozīcijas 8541 un 8542 izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenasvai

difūzija, kurā integrālās shēmas tiek veidotas uz pusvadītāja substrāta, selektīvi ievadot vajadzīgo leģējošo piedevu, samontētas vai nesamontētas un/vai testētas vai netestētas valstīs, kas nav minētas 3. un 4. pantā

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8525

Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra, kas ietver vai neietver uztveršanas, skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru; televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8526

Radiolokācijas, radionavigācijas aparatūra un tālvadības radioaparatūra

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8527

Radiofonijas, radiotelefona vai radiotelegrāfa sakaru uztvērējaparatūra, kas atrodas vai neatrodas vienā korpusā ar skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru vai pulksteni

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8528

—	monitori un projektori, izņemot televīzijas uztvērējaparatūru, ko izmanto tikai vai galvenokārt automātiskās datu apstrādes sistēmās no pozīcijas 8471

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	citi monitori un projektori bez televīzijas uztveršanas ierīces; televīzijas uztvērējierīce, kurā ietilpst vai neietilpst radiouztvērēji, skaņu vai video ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūra;

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8529

Detaļas, kas piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar aparatūru pozīcijās 8525–8528:

—	piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar video ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūru

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	piemērotas lietošanai tikai vai galvenokārt kopā ar monitoriem un projektoriem, izņemot televīzijas uztvērējaparatūru, kuras tikai vai galvenokārt izmanto automātiskās datu apstrādes sistēmās no pozīcijas 8471

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	-kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8535

Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam pie sprieguma, kas pārsniedz 1 000 V

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8538 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8536

—	elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam pie sprieguma, kas nepārsniedz 1000 V

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8538 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

—	optisko šķiedru uzmavas, optisko šķiedru kūļi vai kabeļi

—	no plastmasas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

—	no keramikas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

—

no vara

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

8537

Elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei paredzētas pultis, paneļi, konsoles, stendi, korpusi un citas pamatnes, kas aprīkotas ar diviem vai vairākiem pozīciju 8535 un 8536 aparātiem, ieskaitot tās ierīces vai aparātus, kas minētas 90. nodaļā, un ciparu kontroles aparātus, kas ir citādi nekā pozīcijas 8517 komutācijas aparāti

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8538 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8541

Diodes, tranzistori un citas līdzīgas pusvadītāju ierīces, izņemot sagataves, kas nav ieslēgtas mikroshēmā

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8542

Elektroniskās integrālās shēmas

—	monolītas integrālās shēmas

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu pozīcijas 8541 un 8542 izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenasvai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

—	daudzkristālu integrālās shēmas, kas ir iekārtu vai aparātu sastāvdaļas, kas šajā nodaļā citur nav minētas vai iekļautas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu pozīcijas 8541 un 8542 izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8544

Izolēti vadi (ietverot emaljētus vai anodētus), kabeļi (ieskaitot koaksiālos kabeļus) un citi izolēti elektrības vadītāji ar vai bez savienotājiem; optiskās šķiedras kabeļi, kas izgatavoti no atsevišķām šķiedrām aizsargapvalkos, samontēti vai nesamontēti ar elektrības vadītājiem, ar kabeļuzmavām vai bez tām

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8545

Ogles elektrodi, ogles sukas, loka lampas ogle, ogle baterijām un citādi elektrotehnikā lietojamie izstrādājumi no grafīta vai citiem oglekļa veidiem, ar metālu vai bez tā

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8546

Elektroizolatori no jebkura materiāla

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8547

Vienīgi no izolācijas materiāla izgatavoti elektrisko mašīnu, ierīču un iekārtu izolācijas piederumi, neskaitot montāžai paredzētās metāla daļas (piemēram, vītņotas ligzdas), izņemot izolatorus, kas iekļauti pozīcijā 8546; ar izolācijas materiālu apvilkta parastā metāla elektroizolācijas caurules un to savienotājelementi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8548

—	galvanisko elementu, galvanisko bateriju un elektrisko akumulatoru atkritumi un lūžņi; izlietoti galvaniskie elementi, izlietotas galvaniskās baterijas un izlietoti elektriskie akumulatori; mašīnu un iekārtu elektriskās daļas, kas citur šajā nodaļā nav minētas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 86. nodaļa

Dzelzceļa vai tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to daļas; dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā detaļas; visu veidu mehāniskās (ietverot elektromehāniskās) satiksmes signalizācijas iekārtas; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8608

Dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā detaļas; mehāniskās (ieskaitot elektromehāniskās) signalizācijas iekārtas, iekārtas kustības drošības vai vadības nodrošināšanai uz dzelzceļa, tramvaju ceļiem, autoceļiem, iekšējiem ūdensceļiem, stāvvietās, ostās vai lidlaukos; to daļas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 87. nodaļa

Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas un piederumi; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8709

Ar pacelšanas un pārvietošanas ierīcēm neaprīkoti pašgājēji kravas transportētāji, kurus izmanto rūpnīcās, noliktavās, ostās vai lidostās kravu pārvadāšanai nelielos attālumos; vilcēji, kādus izmanto uz dzelzceļa staciju peroniem; to daļas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8710

Tanki un citas motorizētās kaujas bruņumašīnas, ar bruņojumu vai bez tā, to detaļas un piederumi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8711

Motocikli (ieskaitot mopēdus) un motovelosipēdi, arī ar blakusvāģi; blakusvāģi;

—	ar abvirzienu iekšdedzes virzuļdzinēju, kura cilindra (darba) tilpums:

—	nepārsniedz 50 cm3

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

—	pārsniedz 50 cm3

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8712

Divriteņi bez lodīšu gultņiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 8714 klasificētos

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8715

Bērnu ratiņi un to daļas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8716

Piekabes un puspiekabes; citādi transportlīdzekļi bez mehāniskās piedziņas; to daļas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 88. nodaļa

Gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 8804

Rotējošie izpletņi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 8804

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8805

Aparatūra un ierīces gaisa kuģu palaišanai; ierīces gaisa kuģu uztveršanai uz klāja un tamlīdzīgs aprīkojums; lidotāju zemes trenažieri; to daļas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

89. nodaļa

Kuģi, laivas un citi peldlīdzekļi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 8906 klasificētos korpusus

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 90. nodaļa

Optiskās ierīces un aparatūra, foto un kino ierīces un aparatūra, mērierīces un kontrolierīces un aparatūra, precīzijas instrumenti un iekārtas, medicīnas un ķirurģiski instrumenti un aparatūra; to daļas un piederumi, izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9001

Optiskā šķiedra un optiskās šķiedras grīstes; optiskās šķiedras kabeļi, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 8544; loksnes un plātnes no polarizācijas materiāla; lēcas (ietverot kontaktlēcas), prizmas, spoguļi un citi optiskie elementi no dažādiem materiāliem, nesamontēti, izņemot šādus elementus no optiski neapstrādāta stikla

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9002

Lēcas, prizmas, spoguļi un citi optiskie elementi no jebkura materiāla, iestiprināti, ja tie ir instrumentu vai ierīču daļas vai piederumi, izņemot tamlīdzīgus elementus no optiski neapstrādāta stikla

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9004

Brilles, aizsargbrilles un tamlīdzīgi koriģējoši, aizsargājoši vai citādi izstrādājumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 9005

Binokļi, monokulāri, citādi optiskie teleskopi un to stiprinājumi; citas astronomijā izmantojamas ierīces un to stiprinājumi, izņemot ierīces, ko izmanto radioastronomijā

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem,

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 9006

Fotoaparāti (izņemot kinokameras); zibspuldzes, izņemot elektriski darbināmas zibspuldzes

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem,

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9007

Kinokameras un kinoprojektori ar skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas iekārtām vai bez tām

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem,

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9011

Kombinēti optiskie mikroskopi, ieskaitot mikroskopus mikrofotogrāfijai, mikrofilmēšanai vai mikroprojicēšanai

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem,

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 9014

Citādi navigācijas instrumenti un ierīces

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9015

Kartogrāfijas (ieskaitot fotogrammetriju), hidrogrāfijas, okeanogrāfijas, hidroloģijas, meteoroloģijas vai ģeofizikas ierīces un instrumenti, izņemot kompasus; tālmēri

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9016

Svari ar 0,05 g vai lielāku jutību, ar atsvariem vai bez tiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9017

Rasēšanas, iezīmēšanas vai skaitļošanas instrumenti un ierīces (piemēram, rasēšanas mašīnas, pantogrāfi, transportētāji, rasetnes, logaritmiskie lineāli, diska kalkulatori u. c.); rokas instrumenti lineāro izmēru mērīšanai (piemēram, mērlatas, mērlentes, mikrometri, kalibri), kas citur šajā nodaļā nav minēti

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9018

Medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas instrumenti un ierīces, ieskaitot scintigrāfijas aparatūru, citāda elektriskā medicīnas aparatūra un ierīces redzes pārbaudei:

—	zobārstniecības krēsli komplektā ar zobārstniecības iekārtām vai spļaujamtraukiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 9018

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

9019

Mehanoterapijas ierīces masāžas aparāti; psiholoģisko testu aparatūra profesionalitātes noteikšanai; ozona terapijas, skābekļa terapijas, aerosolterapijas, mākslīgās elpināšanas aparatūra vai citāda ārstnieciskā aparatūra elpošanas ceļu ārstēšanai

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

9020

Citādi elpošanas aparāti un gāzmaskas, izņemot aizsargmaskas bez mehāniskām detaļām un maināmiem filtriem

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

9024

Mašīnas un ierīces materiālu (piemēram, metālu, koksnes, tekstilmateriālu, papīra, plastmasu) cietības, stiprības, saspiežamības, elastības vai citu mehānisko īpašību pārbaudei:

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9025

Blīvummēri un tamlīdzīgas šķidrumā iegremdējamas ierīces, termometri, pirometri, barometri, higrometri un psihrometri, ar reģistrācijas kontrolierīcēm vai bez tām, kā arī jebkuri šo ierīču apvienojumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9026

Ierīces un aparatūra šķidrumu vai gāzu patēriņa, līmeņa, spiediena vai citu mainīgo lielumu mērīšanai vai kontrolei (piemēram, patēriņa mērītāji, līmeņa rādītāji, manometri, siltuma skaitītāji), izņemot instrumentus un aparatūru, kas iekļauti pozīcijā 9014, 9015, 9028 vai 9032

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9027

Fizikālās vai ķīmiskās analīzes ierīces un aparatūra (piemēram, polarimetri, refraktometri, spektrometri, gāzes vai dūmu analizatori); ierīces un aparatūra viskozitātes, porainības, izplešanās, virsmas spraiguma u. tml. mērīšanai vai kontrolei; ierīces un aparatūra siltuma, skaņas vai apgaismojuma mērīšanai vai kontrolei (ieskaitot eksponometrus); mikrotomi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9028

Saražotās vai patērējamās gāzes, šķidruma vai elektrības skaitītāji, ietverot attiecīgos kalibrējošos skaitītājus:

—	daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9029

Apgriezienu mērītāji, ieguves mērītāji, taksometri, hodometri, pedometri un tamlīdzīgas ierīces; spidometri un tahometri, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 9014 vai 9015; stroboskopi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9030

Osciloskopi, spektrometri un citi instrumenti un aparāti elektrisko lielumu mērīšanai vai kontrolei, izņemot pozīcijas 9028 ierīces; ierīces un aparatūra alfa, beta, gamma, rentgena, kosmiskā vai cita jonizējošā starojuma mērīšanai vai konstatēšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9031

Mērīšanas vai kontroles ierīces, palīgierīces un iekārtas, kas citur šajā nodaļā nav minētas vai iekļautas; profilprojektori

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9032

Automātiskās regulēšanas vai vadības ierīces un aparatūra

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9033

90. nodaļā minēto mašīnu, ierīču, instrumentu vai aparatūras daļas un piederumi, kas citur šajā nodaļā nav minēti vai ietverti

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 91. nodaļa

Pulksteņi un to detaļas; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9105

Citādi pulksteņi

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9109

Pulksteņu mehānismi, kas nav līdznēsājami, sakomplektēti un samontēti

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9110

Pabeigti nesamontēti vai daļēji samontēti sakomplektēti pulksteņmehānismi (mehānismu komplekti); samontēti nenokomplektēti pulksteņmehānismi; pulksteņu vai rokas pulksteņu mehānismu sagataves

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 9114 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9111

Līdznēsājamo pulksteņu korpusi un to detaļas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9112

Korpusi stacionāriem pulksteņiem un tamlīdzīgi korpusi citiem šās nodaļas izstrādājumiem un to daļas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9113

Līdznēsājamo pulksteņu siksniņas, lentes, rokassprādzes un to daļas:

—	no parastā metāla, arī zeltītas vai sudrabotas, vai no metāla, kas plaķēts ar dārgmetālu

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

92. nodaļa

Mūzikas instrumenti; to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

93. nodaļa

Ieroči un munīcija; to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 94. nodaļa

Mēbeles; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi un tamlīdzīgi pildīti mājas aprīkojuma izstrādājumi; lampas un apgaismes piederumi, kas citur nav minēti un iekļauti; izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi; saliekamās būvkonstrukcijas; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 9401 un ex ex 9403

Mēbeles no parastajiem metāliem, kas satur nepolsterētu kokvilnas audumu, kura svars ir 300 g/m2 vai mazāks

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana no kokvilnas auduma, kas jau ir gatavs lietošanai kopā ar pozīcijā 9401 vai 9403 minētajiem materiāliem, ja:

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	auduma vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visi pārējie izmantotie materiāli ir noteiktas izcelsmes un nav klasificēti pozīcijā 9401 vai 9403

9405

Lampas un apgaismes piederumi, ieskaitot prožektorus, starmešus un to daļas, kas citur nav minētas un iekļautas; apgaismotas zīmes, izkārtnes un līdzīgi izstrādājumi, kuros atrodas pastāvīgs fiksēts gaismas avots, to detaļas, kas nav minētas vai ietvertas citur

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

9406

Saliekamās būvkonstrukcijas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 95. nodaļa

Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi; to daļas un piederumi, izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 9503

Citādas rotaļlietas; samazināti modeļi (“mērogā”) un tamlīdzīgi izklaidei paredzēti modeļi, kustīgi vai nekustīgi; visu veidu mozaīkmīklas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 9506

Golfa nūjas un to detaļas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rupji apstrādātas sagataves golfa nūju galviņu izgatavošanai

ex 96. nodaļa

Dažādi izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex ex 9601 un ex ex 9602

Izstrādājumi no dzīvnieku, augu vai minerālu izcelsmes materiāliem griešanai

Ražošana, kurā izmanto “apstrādātos” materiālus griešanai, kas ietilpst tajā pašā pozīcijā, kurā ražojums

ex ex 9603

Slotas un sukas (izņemot zaru slotas un tamlīdzīgas birstītes, kā arī otas, kas izgatavotas no caunu vai vāveru sariem), ar roku darbināmi mehāniskie bezmotora grīdas tīrītāji, krāsotāju spilventiņi un veltnīši, gumijas skrāpji un beržamās sukas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

9605

Ceļojuma komplekti, ko izmanto personiskai higiēnai, šūšanai, drēbju vai apavu tīrīšanai

9606

Pogas, spiedpogas, spraudpogas, pogu veidnes un citas šo izstrādājumu daļas; pogu sagataves

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

9608

Lodīšu pildspalvas; rakstāmie un marķieri ar filca vai cita poraina materiāla smaili; stilogrāfi un cita veida pildspalvas; kopēšanas spalvas; pildzīmuļi ar spiežot vai skrūvējot izbīdāmu serdi; spalvaskāti, zīmuļturi un tamlīdzīgas preces; to detaļas (arī uzgaļi un piespraudes), izņemot pozīcijā 9609 minētās

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rakstāmspalvas vai to smailos galus, kas ir paša ražojuma pozīcijā

9612

Rakstāmmašīnu lentes vai tamlīdzīgas lentes, kas piesūcinātas ar tinti vai citādi apstrādātas un paredzētas nospiedumu iegūšanai, spolītēs, kasetēs vai bez tām; ar tinti piesūcināti vai nepiesūcināti zīmogspilveni kastītēs vai bez tām

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 9613

Šķiltavas ar pjezoaizdedzi

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 9613 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex ex 9614

Pīpes un pīpju galviņas

Ražošana no rupji apstrādātām sagatavēm

97. nodaļa

Mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

(1) Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.1. un 7.3. ievadpiezīmē.

(2) Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.2. ievadpiezīmē.

(3) 32. nodaļas 3. piezīmē teikts, ka tie ir preparāti, ko izmanto jebkura materiāla krāsošanai vai kā sastāvdaļas krāsvielu ražošanā, ja tie nav klasificēti kādā citā 32. nodaļas pozīcijā.

(4) Pozīcijas daļa, kas atdalīta no pārējā teksta ar semikolu, uzskatāma par “grupu”.

(5) Ja ražojumi sastāv no materiāliem, kuri klasificēti gan pozīcijā 3901 līdz 3906, gan pozīcijā 3907 līdz 3911, tad šis ierobežojums attiecas tikai uz to materiālu grupu, kas ražojumā svara ziņā ir dominējošā.

(6) Par ļoti caurspīdīgām uzskatāmas šādas folijas: folijas, kuru optiskais blāvums – to mērot ar ASTM-D 1003-16 Gardnera nefelometru (t. i., blāvuma koeficients) – ir mazāks nekā 2 %.

(7) Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

(8) Šo materiālu var izmantot tikai tādu audumu izgatavošanā, ko izmanto papīra ražošanas iekārtās.

(9) Skatīt 6. ievadpiezīmi.

(10) Attiecībā uz neelastīgiem vai negumijotiem trikotāžas izstrādājumiem, kas iegūti, sašujot vai savienojot adītus vai tamborētus drānas gabalus (piegrieztus vai adītus pēc formas), skatīt 6. ievadpiezīmi.

(11) SEMI – Semiconductor Equipment and Materials Institute Incorporated.

(12) Šo noteikumu piemēro līdz 31.12.2005.

II PROTOKOLA III PIELIKUMS

PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 PARAUGI UN PIETEIKUMS PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 SAŅEMŠANAI

Norādījumi par veidlapas iespiešanu

Veidlapas izmērs ir 210 x 297 mm; atļauta pielaide līdz – 5 mm vai +8 mm no veidlapas augstuma. Izmantotajam papīram jābūt baltam, izmēriem atbilstīgam rakstāmpapīram, kas nesatur mehānisko celulozi un kā svars nav mazāks par 25 g/m2. Tajā ir iespiests zaļš gijošēts fona raksts, kas viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem padara acij pamanāmus.

Pušu kompetentās iestādes var paturēt tiesības pašas iespiest veidlapas vai uzticēt tās iespiest atzītai tipogrāfijai. Pēdējā gadījumā uz katras veidlapas ir norāde par šādu apstiprinājumu. Uz katras veidlapas ir tipogrāfijas nosaukums un adrese vai zīme, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt. Veidlapā arī ir iespiests vai ierakstīts kārtas numurs, pēc kura veidlapu var identificēt.

II PROTOKOLA IV PIELIKUMS

IZCELSMES DEKLARĀCIJAS TEKSTS

Izcelsmes deklarācija, kuras teksts sniegts zemāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Zemsvītras piezīmes nav jāatkārto.

Teksts bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение Nr. … (1)) декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … преференциален произход (2).

Teksts spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera no … (1)) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial … (2).

Teksts čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených mají tyto výrobky preferenční původ v … (2).

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2).

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anderes angegeben, präferenzbegünstigte … (2) Ursprungswaren sind.

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli kinnitus nr. … (1)) deklareerib, et need tooted on … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul, kui on selgelt näidatud teisiti.

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ'αριθ. … (1)) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (2).

Teksts franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière no … (1)) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (2).

Teksts horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br… (1)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi… (2) preferencijalnog podrijetla.

Teksts itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. … (1)) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (2).

Teksts latviešu valodā

To ražojumu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. … (1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem ražojumiem ir preferenciāla izcelsme … (2).

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardytų produktų eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr. … (1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (2) preferencinės kilmės produktai.

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy eltérő egyértelmű jelzés hiányában az áruk preferenciális … (2) származásúak.

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. … (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' oriġini preferenzjali … (2).

Teksts nīderlandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (2).

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie.

Teksts portugāļu valodā

O abaixo-assinado, exportador dos produtos abrangidos pelo presente documento (autorização aduaneira no. … (1)), declara que, salvo indicação expressa em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (2).

Teksts rumāņu valodā

Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizația vamală nr. … (1)) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (2).

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št … (1)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (2) poreklo.

Teksts slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia … (1)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (2).

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (2).

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. … (1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (2).

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorization No … (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (2) preferential origin.

Teksts Moldovas Republikas valodā

(3)

(vieta un datums)

(4)

(eksportētāja paraksts, turklāt salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds, kura parakstījusi deklarāciju)

(1) Ja izcelsmes deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājs, šajā vietā jāieraksta atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja izcelsmes deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, norādi iekavās izlaiž vai šo vietu atstāj tukšu.

(2) Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja izcelsmes deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz izstrādājumiem, kuriem ir Seūtas un Meliļas izcelsme, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot apzīmējumu “CM”.

(3) Šīs norādes var izlaist, ja informācija ir iekļauta pašā dokumentā.

(4) Ja nav nepieciešams eksportētāja paraksts, paraksta trūkums arī nozīmē parakstītāja vārda trūkumu.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR ANDORAS FIRSTISTI

1.	Andoras Firstistes izcelsmes ražojumus, kas klasificēti harmonizētās sistēmas 25.–97. nodaļā, Moldovas Republika pieņem kā Eiropas Savienības izcelsmes ražojumus šā nolīguma nozīmē.

2.	Nosakot 1. punktā minēto ražojumu izcelsmes statusu, mutatis mutandis piemēro II protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR SANMARĪNO REPUBLIKU

1.	Sanmarīno Republikas izcelsmes ražojumus Moldovas Republika pieņem kā Eiropas Savienības izcelsmes ražojumus šā nolīguma nozīmē.

2.	Nosakot 1. punktā minēto ražojumu izcelsmes statusu, mutatis mutandis piemēro II protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR TO IZCELSMES NOTEIKUMU PĀRSKATĪŠANU, KURI IETVERTI II PROTOKOLĀ PAR JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJU UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODĒM

Puses vienojas pēc kādas Puses pieprasījuma pārskatīt II protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ietvertos izcelsmes noteikumus un apspriest nepieciešamos grozījumus. Šajā apspriešanā Puses ņem vērā tehnoloģiju, ražošanas procesu, cenu svārstību un visu citu faktoru attīstību, kas varētu būt par pamatu noteikumu grozīšanai.

2.	II protokola par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm II pielikumu pielāgo atbilstīgi periodiskajām harmonizētās sistēmas izmaiņām.

III PROTOKOLS

PAR SAVSTARPĒJO ADMINISTRATĪVO PALĪDZĪBU MUITAS LIETĀS

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a)	“muitas tiesību akti” ir jebkuri tiesību akti vai reglamentējoši noteikumi, kas piemērojami Pušu teritorijās un kas reglamentē preču importu, eksportu, tranzītu un to pakļaušanu jebkuram citam muitas režīmam vai procedūrai, ietverot aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus;

b)	“pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kura pieprasa palīdzību atbilstīgi šim protokolam un kuru Puse ir izraudzījusi minētajam nolūkam;

c)	“pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kura saņem palīdzības pieprasījumu atbilstīgi šim protokolam un kuru Puse ir izraudzījusi minētajam nolūkam;

d)	“personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz identificēto vai identificējamo personu;

e)	“darbība, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus” ir jebkurš muitas tiesību aktu pārkāpums vai pārkāpuma mēģinājums.

2. pants

Darbības joma

1. Puses palīdz viena otrai savas kompetences jomās tādā veidā un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kā izklāstīts šajā protokolā, lai nodrošinātu muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši, novēršot, izmeklējot un apkarojot darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.

2. Šajā protokolā paredzētā palīdzība muitas lietās attiecas uz visām Pušu pārvaldes iestādēm, kuras ir kompetentas šā protokola piemērošanā. Tas neskar noteikumus, kas regulē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tas arī neaptver tādas informācijas apmaiņu, kas iegūta, īstenojot pilnvaras pēc tiesu iestāžu pieprasījuma, izņemot gadījumus, kad šādas iestādes ir atļāvušas sniegt šo informāciju.

3. Šis protokols neattiecas uz palīdzību nodokļu, nodevu vai soda naudas atgūšanai.

3. pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz pieprasījuma iesniedzējai iestādei visu attiecīgo informāciju, kas varētu tai ļaut nodrošināt pareizu muitas tiesību aktu piemērošanu, ieskaitot informāciju par konstatētajām vai plānotajām darbībām, kuras ir vai varētu būt darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.

2. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi:

a)	vai preces, kas eksportētas no kādas Puses teritorijas, ir atbilstoši importētas otras Puses teritorijā, vajadzības gadījumā norādot precēm piemēroto muitas procedūru;

b)	vai preces, kas importētas kādas Puses teritorijā, ir atbilstoši eksportētas no otras Puses teritorijas, vajadzības gadījumā norādot precēm piemēroto muitas procedūru.

3. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai reglamentējošajiem noteikumiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu īpašu uzraudzību pār:

a)	fiziskām vai juridiskām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus;

b)	vietām, kur ir izveidoti vai var tikt izveidoti preču krājumi tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka preces paredzēts izmantot darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus;

c)	precēm, kuras tiek vai var tikt transportētas tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka šīs preces paredzēts izmantot darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus;

d)	transportlīdzekļiem, kuri tiek vai var tikt izmantoti tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka tos paredzēts izmantot darbībām, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.

4. pants

Neplānota palīdzība

Puses pēc savas ierosmes un saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai reglamentējošajiem noteikumiem sniedz viena otrai palīdzību, ja tās uzskata, ka šāda palīdzība vajadzīga pareizai muitas tiesību aktu piemērošanai, jo īpaši sniedzot informāciju par:

a)	darbībām, kuras ir vai šķiet esam darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus, un par kurām otrai Pusei varētu būt interese;

b)	jauniem līdzekļiem vai metodēm, ko izmanto darbībās, ar kurām pārkāpj muitas tiesību aktus;

c)	precēm, par kurām zināms, ka tās saistītas ar darbībām, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus;

d)	fiziskām vai juridiskām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus;

e)	transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie tikuši izmantoti, tiek izmantoti vai varētu tikt izmantoti darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.

5. pants

Piegāde un paziņošana

1. Saņēmusi pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūgumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar tai piemērojamajiem tiesību aktiem vai reglamentējošajiem noteikumiem veic visus nepieciešamos pasākumus, lai piegādātu pieprasījuma iesniedzējas iestādes dokumentus vai paziņotu pieprasījuma iesniedzējas iestādes lēmumus, kas ietilpst šā protokola darbības jomā, adresātam, kurš uzturas vai veic uzņēmējdarbību pieprasījuma saņēmējas iestādes teritorijā.

2. Pieprasījumus par dokumentu piegādi vai lēmumu paziņošanu noformē rakstveidā pieprasījuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai valodā, kas minētajai iestādei ir pieņemama.

6. pants

Palīdzības pieprasījumu veids un saturs

1. Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu sagatavo rakstveidā. Tiem pievieno dokumentus, kas vajadzīgi, lai izpildītu pieprasījumu. Ja ir vajadzīga steidzama palīdzība, var pieņemt mutiskus palīdzības lūgumus, bet tie ir nekavējoties jāapliecina rakstveidā.

2. Saskaņā ar 1. punktu iesniegtajos pieprasījumos norāda šādu informāciju:

a)	pieprasījuma iesniedzēja iestāde;

b)	pieprasītais pasākums;

c)	pieprasījuma mērķis un pamatojums;

d)	tiesību akti vai reglamentējoši noteikumi un citi saistītie juridiskie elementi;

e)	iespējami precīzas un pilnīgas norādes par fiziskām un juridiskām personām, uz ko attiecas izmeklēšana;

f)	kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un jau veikto izmeklēšanu.

3. Pieprasījumus iesniedz pieprasījuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai valodā, kas minētajai iestādei ir pieņemama. Šī prasība neattiecas uz dokumentiem, ko pievieno pieprasījumam saskaņā ar 1. punktu.

4. Ja pieprasījums neatbilst šajā pantā izstrādātajām formālajām prasībām, var pieprasīt to labot vai papildināt un tai laikā var noteikt piesardzības pasākumus.

7. pants

Pieprasījumu izpilde

1. Lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde savas kompetences un pieejamo resursu ietvaros rīkojas tā, it kā tā rīkotos pēc savas iniciatīvas vai pēc citu šīs pašas Puses iestāžu pieprasījuma, sniedzot informāciju, kas jau ir tās rīcībā, veicot attiecīgas izmeklēšanas vai organizējot tās. Šis noteikums attiecas arī uz citām iestādēm, pie kurām pieprasījuma saņēmēja iestāde vēršas, ja tā nevar pieprasījumu izpildīt viena pati.

2. Palīdzības pieprasījumus izpilda nekavējoties un saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem un reglamentējošajiem noteikumiem.

3. Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un ievērojot tās izstrādātus nosacījumus var atrasties pieprasījuma saņēmējas Puses vai citas atbilstīgi 1. punktam iesaistītas iestādes birojos, lai iegūtu informāciju, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei vajadzīga šā protokola mērķu sasniegšanai, saistībā ar darbībām, kuras ir vai var būt darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.

4. Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras Puses piekrišanu un ievērojot tās izstrādātus nosacījumus var piedalīties pēdējās minētās Puses teritorijā veiktās izmeklēšanās.

8. pants

Informācijas sniegšanas veids

1. Pieprasījuma saņēmēja iestāde pieprasījuma iesniedzējai iestādei izmeklēšanas rezultātus paziņo rakstveidā, iesniedzot arī visus attiecīgos dokumentus, apliecinātas kopijas u.c.

2. Minētā informācija var būt datorizēta.

3. Dokumentu oriģinālus pēc pieprasījuma nosūta tikai tajos gadījumos, ja ar apliecinātām kopijām nepietiek. Minētos oriģinālus iespējami īsā laikā nodod atpakaļ.

9. pants

Izņēmumi no pienākuma sniegt palīdzību

1. Palīdzību var atteikt vai var sniegt tikai tad, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi vai prasības, gadījumos, kad kāda Puse uzskata, ka palīdzība saskaņā ar šo protokolu:

a)	varētu apdraudēt Moldovas Republikas vai kādas dalībvalsts, kurai tiek pieprasīts sniegt palīdzību saskaņā ar šo protokolu, suverenitāti;

b)	varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses jo īpaši šā protokola 10. panta 2. punktā minētajos gadījumos; vai

c)	liktu izpaust rūpniecisku, komerciālu vai dienesta noslēpumu.

2. Pieprasījuma saņēmēja iestāde var atlikt palīdzības sniegšanu uz vēlāku laiku, pamatojot atlikšanu ar to, ka šāda palīdzības sniegšana traucēs notiekošai izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesvedībai. Tādā gadījumā pieprasījuma saņēmēja iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēju iestādi, lai noteiktu, vai palīdzību var sniegt saskaņā ar tādiem noteikumiem, kādus var izvirzīt pieprasījuma saņēmēja iestāde.

3. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja šāda palīdzība tai tiktu lūgta, tā savā pieprasījumā vērš uzmanību uz šo faktu. Pieprasījuma saņēmējai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.

4. Gadījumos, kas minēti 1. un 2. punktā, pieprasījuma saņēmējas iestādes lēmums un tā pamatojums jāpaziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei bez kavēšanās.

10. pants

Informācijas apmaiņa un konfidencialitāte

1. Visa informācija, kas jebkādā veidā sniegta saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla vai ierobežota izmantojuma informācija atkarībā no katrā Pusē piemērojamajiem noteikumiem. Uz to attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu un aizsardzība, ko attiecina uz līdzīgu informāciju saskaņā ar attiecīgajiem tās Puses tiesību aktiem, kura ir to saņēmusi, un attiecīgajiem noteikumiem, kas piemērojami Savienības iestādēm.

2. Personas datu apmaiņu drīkst veikt tikai tad, ja Puse, kura tos saņem, apņemas tos aizsargāt tā, ka Puse, kura tos var piegādāt, to uzskata par pietiekamu.

3. Saskaņā ar šo protokolu iegūtas informācijas izmantošanu administratīvajos procesos vai tiesvedībā attiecībā uz darbībām, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus, uzskata par izmantošanu šā protokola nolūkiem. Tāpēc Puses savus pierādījumu fiksējumos, ziņojumos un liecībās, kā arī procesos un apsūdzībās, kas celtas tiesās, kā pierādījumus var izmantot saskaņā ar šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus. Par šādu izmantošanu paziņo kompetentajai iestādei, kas ir sniegusi attiecīgo informāciju vai piešķīrusi piekļuves tiesības attiecīgajiem dokumentiem.

4. Saskaņā ar šo protokolu iegūtu informāciju izmanto vienīgi šā protokola nolūkiem. Ja kāda no Pusēm vēlas izmantot šādu informāciju citiem nolūkiem, tai no informāciju sniegušās iestādes jāsaņem iepriekšēja rakstveida piekrišana. Uz šo izmantojumu tad attiecina minētās iestādes noteiktus ierobežojumus.

11. pants

Eksperti un liecinieki

Piešķirto pilnvaru robežās pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot būt par ekspertu vai liecinieku administratīvā procedūrā vai tiesvedībā, kas attiecas uz šajā protokolā ietvertajiem jautājumiem, un tā var iesniegt šādus priekšmetus, dokumentus vai apstiprinātas to kopijas, kuras varētu būt vajadzīgas attiecīgajās lietās. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde pieprasa attiecīgo amatpersonu un norāda, konkrēti kādā administratīvā vai tiesu iestādē amatpersonai būs jāierodas, kādā jautājumā un kādā statusā (nosaukums vai apraksts).

12. pants

Palīdzības izmaksas

Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atlīdzināt izmaksas, kas radušās saistībā ar šo protokolu, izņemot, attiecīgā gadījumā, izmaksas saistībā ar ekspertiem un lieciniekiem, kā arī ar tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.

13. pants

Īstenošana

1. Šā protokola īstenošanu uztic, no vienas puses, Moldovas Republikas muitas dienestiem un, no otras puses, attiecīgi Eiropas Komisijas kompetentajiem dienestiem un dalībvalstu muitas dienestiem. Tie lemj par visiem šā protokola piemērošanai vajadzīgajiem praktiskajiem pasākumiem un procedūrām, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus, jo īpaši datu aizsardzības jomā.

2. Puses savstarpēji apspriežas un pēc tam informē viena otru par sīki izstrādātajiem īstenošanas noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

14. pants

Citi nolīgumi

1. Ņemot vērā Savienības un dalībvalstu attiecīgās kompetences, šā protokola noteikumi:

a)	neskar Pušu pienākumus jebkādos citos starptautiskos nolīgumos vai konvencijās;

b)	ir uzskatāmi par papildinošiem tādiem nolīgumiem par savstarpējo palīdzību, kas ir noslēgti vai var tikt noslēgti starp atsevišķām dalībvalstīm un Moldovas Republiku; un

c)	neietekmē Savienības noteikumus, kuri reglamentē Eiropas Komisijas kompetento dienestu un dalībvalstu muitas dienestu apmainīšanos ar informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo protokolu un kas varētu interesēt Savienībai.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem, šā protokola noteikumiem ir priekšroka attiecībā pret jebkuru divpusēju nolīgumu par savstarpēju palīdzību, kas ir noslēgts vai var tikt noslēgts starp atsevišķām ES dalībvalstīm un Moldovas Republiku, ciktāl šāda divpusēja nolīguma noteikumi ir pretrunā šā protokola noteikumiem.

15. pants

Apspriešanās

Par jautājumiem attiecībā uz šā protokola piemērojamību Puses savstarpēji apspriežas, lai jautājumu atrisinātu Muitas apakškomitejā, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 200. pantu.

IV PROTOKOLS

DEFINĪCIJAS

Šajā nolīgumā:

“Pārkāpums” ir ES tiesību normas, šā nolīguma vai turpmāku nolīgumu un līgumu noteikumu pārkāpums, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt ES vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem: mazinot vai zaudējot ienākumus no ES vārdā tieši izveidotajiem pašu resursiem vai veicot nepamatotus izdevumus.

“Krāpšana” ir:

attiecībā uz izdevumiem – jebkura tīša darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar:

—	kļūdainu, neprecīzu vai nepilnīgu paziņojumu vai dokumentu iesniegšanu vai izmantošanu, kas izraisa nelikumīgu līdzekļu piesavināšanos vai nelikumīgu līdzekļu aizturēšanu no ES vispārējā budžeta vai budžetiem, ko pārvalda ES vai kas tiek pārvaldīti ES vārdā,

—	informācijas neizpaušanu, ar ko tiek pārkāpts īpašs pienākums, kas rada tādas pašas sekas kā aprakstīts šā punkta pirmajā ievilkumā;

—	šā punkta pirmajā ievilkumā minēto līdzekļu nepareizu izmantošanu mērķiem, kuriem šādi līdzekļi sākotnēji nebija piešķirti;

attiecībā uz ieņēmumiem – jebkura tīša darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar:

—	kļūdainu, neprecīzu vai nepilnīgu paziņojumu vai dokumentu iesniegšanu vai izmantošanu, kuru rezultātā notiek līdzekļu nelikumīga samazināšana ES budžetā vai budžetos, ko pārvalda ES, vai kas tiek pārvaldīti tās uzdevumā;

—	informācijas neizpaušanu, ar ko tiek pārkāptas īpašs pienākums, kas rada tādas pašas sekas kā aprakstīts šā punkta pirmajā ievilkumā;

—	likumīgi iegūto priekšrocību ļaunprātīgu izmantošanu, kas rada tādas pašas sekas kā aprakstīts šā punkta pirmajā ievilkumā.

“Aktīva korupcija” ir kādas personas tīša rīcība, kas piesola vai sniedz tieši vai pastarpināti jebkura veida labumu amatpersonai savās vai kādas trešās personas interesēs, lai šī amatpersona rīkotos vai atturētos no saviem pienākumiem atbilstīgas rīcības, vai arī īstenotu savas funkcijas, pārkāpjot dienesta pienākumus, nodarot vai iespējami nodarot kaitējumu ES finanšu interesēm.

“Pasīva korupcija” ir kādas amatpersonas tīša rīcība, kas tieši vai pastarpināti pieprasa vai saņem jebkāda veida labumu sev vai kādai trešai personai vai akceptē šāda labuma apsolījumu, lai rīkotos vai atturētos no saviem pienākumiem atbilstīgas rīcības, vai arī īstenotu savas funkcijas, pārkāpjot dienesta pienākumus, nodarot vai iespējami nodarot kaitējumu ES finanšu interesēm.

“Interešu konflikts” pastāv jebkurā situācijā, kad varētu rasties šaubas par darbinieka spēju darboties neatkarīgi un objektīvi iemeslu dēļ, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi (piemēram, draudzība, sirsnīgas attiecības utt.) politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar konkursa dalībnieku, pieteikuma iesniedzēju vai līdzekļu saņēmēju, vai situācijā, kad neatkarīgai trešai personai pamatoti varētu rasties iespaids par šādu darbību.

6.	“Nepamatoti izmaksāts” ir izmaksāts, pārkāpjot ES fondus reglamentējošos noteikumus.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir Eiropas Komisijas specializētā nodaļa krāpšanas apkarošanai. OLAF darbojas neatkarīgi un ir atbildīgas par administratīvo izmeklēšanu ar mērķi apkarot krāpšanu, korupciju un jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas negatīvi ietekmē ES finanšu intereses, kā tas noteikts Komisijas Lēmumā 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām.

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2014/492/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 16. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses	1
		Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses	4
		2014/493/Euratom
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 16. jūnijs), ar ko apstiprina to, ka Eiropas Komisija Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā noslēdz Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses	739

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 260

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 30. augusts