ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 248

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 22. augusts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 913/2014 (2014. gada 21. augusts), ar ko noteic ārkārtas atbalsta pagaidu pasākumus persiku un nektarīnu ražotājiem

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 914/2014 (2014. gada 21. augusts), ar ko 217. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu

7

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 915/2014 (2014. gada 21. augusts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

10

 

 

LĒMUMI

 

 

2014/536/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2014. gada 14. augusts), ar ko Grieķijas Republikai piešķir atkāpi no vairākiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK noteikumiem

12

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

22.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 913/2014

(2014. gada 21. augusts),

ar ko noteic ārkārtas atbalsta pagaidu pasākumus persiku un nektarīnu ražotājiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 219. panta 1. punktu, ko lasa kopā ar tās 228. pantu,

tā kā:

(1)

Lielais piedāvājums persiku un nektarīnu sezonā un ar sliktiem laikapstākļiem saistītā patēriņa samazināšanās intensīvākajā to ražas novākšanas laikā sarežģīja tirgus situāciju un stipri pazemināja šo augļu cenas. Šo stāvokli ātri uzlabot nav iespējams, jo trūkst iespēju šo ātrbojīgo augļu glabāšanai. Turklāt Krievijas paziņojums par Savienības augļu un dārzeņu importa aizliegumu draud stāvokli persiku un nektarīnu tirgū padarīt vēl nopietnāku. Tas nozīmē, ka tirgū ir radusies situācija, kuras risināšanai nepietiek ar parastajiem pasākumiem, ko var veikt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

(2)

Lai novērstu, ka pastāvošā tirgus situācija izvēršas par nopietnākiem vai ieilgušiem tirgus traucējumiem, nepieciešams steidzami rīkoties, persiku un nektarīnu ražotājiem šajā ražas novākšanas posmā sniedzot ārkārtas atbalsta pasākumus.

(3)

Ja sakarā ar neparedzamiem un īslaicīgiem apstākļiem radies augļu un dārzeņu pārpalikums, iedarbīgs krīžu pārvarēšanas pasākums ir izņemšana no tirgus.

(4)

Lai mazinātu šajā vasarā vērojamā pēkšņā cenu krituma ietekmi, uz laiku būtu jāpalielina Savienības esošā finansiālā palīdzība produktu izņemšanai no tirgus un izplatīšanai par brīvu noteiktām organizācijām, piemēram, labdarības organizācijām un skolām. Tāpēc katrai ražotāju organizācijai par maksimāli 10 % no tirgotās produkcijas apjoma būtu jāpiešķir Savienības finansiālā palīdzība.

(5)

Ņemot vērā ārkārtas traucējumus tirgū un nodrošinot, ka Savienība atbalsta visus persiku un nektarīnu ražotājus, Savienības finansiālajai palīdzībai būtu jāaptver arī persiku un nektarīnu ražotāji, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri.

(6)

Ražotājiem, kas nav ražotāju organizācijas biedri, būtu jāsaņem 50 % no Savienības finansiālajam atbalstam paredzētajām summām. Tomēr tiem būtu jāpilda tie paši nosacījumi kā ražotāju organizācijām vai līdzīgi noteikumi. Tāpēc šajā kontekstā uz tiem, tāpat kā uz atzītām ražotāju organizācijām, būtu jāattiecina Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 (2) attiecīgās normas.

(7)

Ātrāka tirgus situācijas stabilizēšanās turklāt būtu jāveicina ar lielāka persiku un nektarīnu patēriņa starpniecību. Patēriņa veicināšanai būtu jāizmanto noieta atbalsta pasākumi. Tāpēc Savienības papildu atbalsts būtu jāpiešķir ražotāju organizāciju noieta veicināšanas kampaņām.

(8)

Noieta veicināšanas pasākumiem paredzētais papildu atbalsts starp dalībvalstīm būtu jāsadala, pamatojoties uz datiem par šo valstu persiku un nektarīnu produkciju 2012. gadā. Ražošana galvenokārt notiek četrās dalībvalstīs. Divdesmit četras dalībvalstis kopā ražo tikai 3,7 % Savienības persiku un nektarīnu. Lai nodrošinātu, ka pieejamo budžetu izmanto efektīvi, dalībvalstīm, kuru saražotais īpatsvars Savienības produkcijā ir zemāks par 1 %, piešķīrumi nebūtu jāatvēl.

(9)

Tas, kā attiecīgās dalībvalstis šajā regulā paredzēto papildu atbalstu sadalīs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā, izņemot gadījumus, kur šī regula paredz atkāpes no minētajām regulām.

(10)

Lai varētu nekavējoties ietekmēt tirgu un palīdzēt stabilizēt cenas, šajā regulā paredzētie ārkārtas atbalsta pagaidu pasākumi būtu jāpiemēro no dienas, kad Komisija par šiem pasākumiem paziņoja, – 2014. gada 11. augusta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu reglamentē ārkārtas atbalsta pagaidu pasākumus, kas paredzēti attiecībā uz persikiem un nektarīniem ar KN kodu 0809 30, kurus paredzēts lietot uzturā svaigus.

2.   1. punktā minētie atbalsta pasākumi attiecas uz:

a)

izņemšanas darbībām, ko no 2014. gada 11. augusta līdz 30. septembrim veic augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. pantu, kā arī ražotāji, kuri nav šādu organizāciju biedri, un

b)

noieta veicināšanas pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta c) apakšpunktā un ko no 2014. gada 11. augusta līdz 31. decembrim veic augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas, kuras atzītas saskaņā ar minētās regulas 154. pantu.

2. pants

Par izņemšanu paredzētā finansiālā palīdzība ražotāju organizācijām

1.   Attiecībā uz 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām izņemšanas darbībām Savienības finansiālā palīdzība, ko sniedz par izņemšanu no tirgus nolūkā veikt izplatīšanu bez maksas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktu, ir pieejama ne vairāk kā par 10 % no katras ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas apjoma.

2.   Ražotāju organizācijām 1. punktā minētā Savienības finansiālā palīdzība ir pieejama pat tad, ja to darbības programmās šāda izņemšana no tirgus nav paredzēta. Uz Savienības finansiālo palīdzību, kas sniegta saskaņā ar šo pantu, neattiecina Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32. panta 2. punktu.

3.   Savienības finansiālo palīdzību, kas minēta 1. punktā, neņem vērā, aprēķinot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 2. punktā minētos ierobežojumus.

4.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta ceturtajā daļā minētais izdevumu ierobežojums līdz vienai trešdaļai un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 66. panta 3. punkta c) apakšpunktā attiecībā uz darbības fonda summas paaugstināšanu minētais 25 % ierobežojums nav attiecināmi uz izdevumiem, kas radušies par šīs regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām izņemšanas darbībām.

5.   Šim pantam atbilstoši izdevumi ietilpst ražotāju organizāciju darbības fondā.

3. pants

Finansiālā palīdzība ražotājiem, kas nav ražotāju organizāciju biedri

1.   Saskaņā ar šo pantu Savienības finansiālo palīdzību augļu un dārzeņu ražotājiem, kas nav atzītu ražotāju organizāciju biedri, piešķir 50 % apmērā no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā norādītajām summām.

2.   Ar nosacījumu, ka ir ievērots zemākais no šā panta 3. punkta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, 1. punktā minētā Savienības finansiālā palīdzība ir pieejama par tādu produktu piegādi, ko ražotāju organizācija pēc tam izņem no tirgus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktu.

3.   Par visu saskaņā ar šo pantu piegādājamo produktu daudzumu ražotāji ar atzītu ražotāju organizāciju slēdz līgumu. Ražotāju organizācijas no ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, pieņem visus pamatotos pieprasījumus. Pirms līguma parakstīšanas ražotāju organizācija pārliecinās, ka saskaņā ar līgumu piegādājamais daudzums nepārsniedz zemāko no šādiem ierobežojumiem:

a)

10 % no kopējā daudzuma, ko ražotājs saražojis 2012. gadā, pamatots ar ražotāja iesniegtiem dokumentiem ar pierādījuma spēku, un

b)

ražotāja organizācijas un tās biedru iegūtais attiecīgi persiku un nektarīnu 2012. gada produkcijas vidējais iznākums uz vienu hektāru, reizināts ar 10 % no platības, ko ražotājs 2014. gadā izmantojis attiecīgi persiku un nektarīnu ražošanai, pamatots ar ražotāja iesniegtiem dokumentiem ar pierādījuma spēku.

Ražotāju organizācijām, kas 2012. gadā persikus un nektarīnus netirgoja, attiecīgi persiku un nektarīnu produkcijas iznākumu nosaka dalībvalstis. Ja dalībvalstis produkcijas iznākumu nosaka pa reģioniem, reģioni attiecīgā gadījumā ir Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 91. panta 4. punktā definētie reģioni.

4.   Savienības finansiālo palīdzību ražotājiem, kas nav ražotāju organizāciju biedri, izmaksā ražotāju organizācija, ar kuru ražotājs, kas nav organizācijas biedrs, parakstījis līgumu saskaņā ar 3. punktu.

5.   Summas, kas atbilst reālajām izmaksām, kuras tai radušās par attiecīgo produktu izņemšanu, patur ražotāju organizācija. Minētās izmaksas apliecina ar rēķiniem.

6.   Ja saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 114. panta 2. punktu ir apturēta ražotāju organizācijas atzīšana, šajā pantā tās biedrus uzskata par ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri.

7.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011, kā arī šīs regulas 2. panta 2. līdz 5. punkta nosacījumus attiecībā uz izņemšanu no tirgus un attiecīgos sodus par šo nosacījumu neievērošanu šā panta kontekstā piemēro mutatis mutandis.

4. pants

Izņemšanas darbību pārbaudes

Attiecībā uz 2. un 3. pantā minētajām izņemšanas darbībām veic pirmā līmeņa pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 543/2011 108. pantu. Šīs pārbaudes aptver vismaz 10 % no tā produktu daudzuma, kas izņemti no tirgus, un attiecīgi 10 % ražotāju organizāciju biedru un ražotāju, kas nav biedri ražotāju organizācijās, kuras izmanto atbalsta pasākumus.

5. pants

Noieta veicināšanas pasākumiem paredzētais papildu atbalsts ražotāju organizācijām

1.   Savienības izdevumi, kas radušies sakarā ar papildu atbalstu 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem noieta veicināšanas pasākumiem, nepārsniedz EUR 3 000 000.

Šo summu dalībvalstīm piešķir saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2.   Sākotnējos pieprasījumus pēc 1. punktā minētā papildu atbalsta ražotāju organizācijas dalībvalstīm iesniedz līdz 2014. gada 15. oktobrim. Par pieprasījumiem un papildu atbalsta sadali ražotāju organizācijām dalībvalstis lemj šādi:

a)

ja šie apstiprinātie pieprasījumi pārsniedz maksimālo summu, kas kādai dalībvalstij piešķirta saskaņā ar pielikumu, dalībvalsts, pamatojoties uz saņemtajiem pieprasījumiem, nosaka piešķīruma koeficientu;

b)

ja apstiprinātie pieprasījumi atbalsta maksimālo summu nepārsniedz, piešķīruma koeficients ir 100 %.

3.   Ražotāju organizācijām 1. punktā minētais papildu atbalsts ir pieejams pat tad, ja to darbības programmās šādi noieta veicināšanas pasākumi nav paredzēti. Uz papildu atbalstu, ko sniedz saskaņā ar šo pantu, neattiecina Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32. panta 2. punktu.

4.   Papildu atbalstu, kas minēts 1. punktā, neņem vērā, aprēķinot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 2. punktā minētos ierobežojumus.

5.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta ceturtajā daļā minētais izdevumu ierobežojums līdz vienai trešdaļai un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 66. panta 3. punkta c) apakšpunktā attiecībā uz darbības fonda summas paaugstināšanu minētais 25 % ierobežojums nav attiecināmi uz izdevumiem, kas radušies par šīs regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem noieta veicināšanas pasākumiem.

6.   Šim pantam atbilstoši izdevumi ietilpst ražotāju organizāciju darbības fondā.

6. pants

Pieteikšanās uz Savienības atbalstu un maksāšana

1.   Uz Savienības finansiālo palīdzību, kas jāizmaksā ražotāju organizācijām un/vai ražotājiem, kuri nav ražotāju organizācijas biedri, un uz tiem izmaksājamā papildu atbalsta maksāšanu ražotāju organizācijas piesakās šādi:

a)

attiecībā uz Savienības finansiālo palīdzību par 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām izņemšanas darbībām – līdz 2014. gada 31. oktobrim un

b)

attiecībā uz papildu atbalstu par 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem noieta veicināšanas pasākumiem – līdz 2015. gada 30. janvārim.

2.   Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 72. panta pirmās un otrās daļas, uz šā panta 1.punktā minētās finansiālās palīdzības, ko sniedz Savienība, un papildu atbalsta kopējo summu izmaksāšanu ražotāju organizācijas piesakās līdz minētajā punktā norādītajiem attiecīgajiem datumiem.

3.   Netiek piemērots Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 543/2011 72. panta trešajā daļā noteiktais 80 % ierobežojums, kas attiecas uz sākotnēji apstiprināto darbības programmas atbalstu.

7. pants

Izdevumu paziņošana un deklarēšana

1.   Dalībvalstis Komisijai:

a)

līdz 2014. gada 28. novembrim paziņo par kopējiem izņemtajiem daudzumiem un par pieteikumiem uz kopējo Savienības finansiālo palīdzību, ko sniedz par izņemšanu, un

b)

līdz 2015. gada 27. februārim paziņo par noieta veicināšanas pasākumiem un pieteikumiem uz kopējo papildu atbalstu, ko sniedz par attiecīgajiem noieta veicināšanas pasākumiem.

2.   Par izdevumiem, kas radušies par 1. pantā minētajām izņemšanas darbībām un/vai noieta veicināšanas pasākumiem, dalībvalstis Komisijai ziņo līdz 2015. gada 27. februārim.

8. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 11. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 21. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Maksimālās summas, kas piešķirtas dalībvalstīm kā papildu atbalsts 5. panta 1. punktā minētajiem noieta veicināšanas pasākumiem

Dalībvalsts

Maksimālais atbalsts (EUR)

Grieķija

317 215

Spānija

1 132 495

Francija

262 089

Itālija

1 288 201

Kopā

3 000 000


22.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/7


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 914/2014

(2014. gada 21. augusts),

ar ko 217. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 7.a panta 1. punktu un 7.a panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un vienības, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (ANO DP) 2014. gada 15. augustā apstiprināja lēmumu par sešu fizisko personu pievienošanu to personu, grupu un organizāciju sarakstam, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Turklāt 4. augustā ANO DP Sankciju komiteja nolēma sarakstā grozīt divus ierakstus.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums.

(4)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 21. augustā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs


(1)  OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi:

1)

sadaļā “Fiziskās personas” pievieno šādus ierakstus:

a)

Abdelrahman Mouhamad Zafir al Dabidi al Jahani (alias a) Abd Al-Rahman Muhammad Zafir Al-Dubaysi Al-Juhni, b) Abd Al-Rahman Muhammad Zafir al-Dubaysi al-Jahni, c) Abd Al-Rahman Muhammad Zafir al-Dubaysi al-Jahani, d) Abd Al-Rahman Muhammad Zafir al-Dubaysi al-Juhani, e) Abdulrhman Mohammed D. Aljahani, f) Abu al-Wafa, g) Abu Anas, h) Abd al-Rahman Muhammad Zafir al-Dabisi al-Jahani, i) Abu Wafa al-Saudi, j) Abu al-Wafa, k) Abd al-Rahman Muhammad Thafir al-Jahni, l) Abd al-Rahman Muhammad al-Juhani, m) Abdelrahman Mouhamad Zafir al Dabissi Juhan, n) Abdelrahman Mouhamad Zafir al Dabissi Juhani, o) Abou Wafa al Saoudi). Dzimšanas datums: a) 1971. gada 4. decembris; b) 1977. gads. Dzimšanas vieta: Hardža, Saūda Arābija. Valstspiederība: Saūda Arābijas. Pases Nr.: F50859. Valsts identifikācijas Nr.: Saūda Arābijas valsts identifikācijas numurs 1027508157. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 15.8.2014.”

;

b)

Hajjaj Bin Fahd al Ajmi (alias a) Hijaj Fahid Hijaj Muhammad Sahib al-Ajmi, b) Hicac Fehid Hicac Muhammed Sebib al-Acmi, c) Hajjaj bin-Fahad al-Ajmi, d) Sheikh Hajaj al-Ajami, e) Hajaj al-Ajami, f) Ajaj Ajami). Dzimšanas datums: 1987. gada 10. augusts. Dzimšanas vieta: Kuveita. Valstspiederība: Kuveitas. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 15.8.2014.”

;

c)

Abou Mohamed al Adnani (alias a) Yaser Khalaf Nazzal Alrawi, b) Jaber Taha Falah, c) Abou Khattab, d) Abou Sadeq Alrawi, e) Tah al Binchi, f) Abu Mohammed al-Adnani, g) Taha Sobhi Falaha, h) Yasser Khalaf Hussein Nazal al-Rawi, i) Abu Baker al-Khatab, j) Abu Sadek al-Rawi, k) Taha al-Banshi, l) Abu Mohamed al-Adnani, m) Abu-Mohammad al-Adnani al-Shami, n) Hajj Ibrahim). Dzimšanas datums: aptuveni 1977. gads. Dzimšanas vieta: Binnish, Sīrijas Arābu Republika. Valstspiederība: Irākas. Papildu informācija: Irākas un Levantes Islāma valsts (ISIL) oficiālais pārstāvis, kas iekļauts Al-Qaida sarakstā Irākā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 15.8.2014.”

;

d)

Said Arif (alias a) Said Mohamed Arif, b) Omar Gharib, c) Abderahmane, d) Abdallah al-Jazairi, e) Slimane Chabani, f) Souleiman). Dzimšanas datums: a) 1964. gada 25. jūnijs b) 1965. gada 5. decembris Dzimšanas vieta: Orāna, Alžīrija. Valstspiederība: Alžīrijas. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 15.8.2014.”

;

e)

Abdul Mohsen Abdallah Ibrahim al Charekh (alias a) Abdul Mohsen Abdullah Ibrahim Al-Sharikh, b) Sanafi al Nasr). Dzimšanas datums: 1985. gada 13. jūlijs. Dzimšanas vieta: Šekrā, Saūda Arābija. Valstspiederība: Saūda Arābijas. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 15.8.2014.”

;

f)

Hamid Hamad Hamid al-'Ali . Dzimšanas datums: 1960. gada 17. novembris. Dzimšanas vieta: a) Kuveita; b) Katara. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 15.8.2014.”

;

2)

ierakstu “Khalid Abd Al-Rahman Hamd Al-Fawaz (alias a) Al-Fauwaz, Khaled, b) Al-Fauwaz, Khaled A., c) Al-Fawwaz, Khalid, d) Al Fawwaz, Khalik; e) Al-Fawwaz, Khaled, f) Al Fawwaz, Khaled, g) Khalid Abdulrahman H. Al Fawaz). Adrese: Londona, Apvienotā Karaliste. Dzimšanas datums: 1962. gada 24. augusts. Dzimšanas vieta: Kuveita. Valstspiederība: Saūda Arābijas. Pases Nr.: 456682 (izdota 6.11.1990., derīga līdz 13.9.1995.). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 24.4.2002.” sadaļā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

Khalid Abd Al-Rahman Hamd Al-Fawaz (alias a) Khaled Al-Fauwaz, b) Khaled A. Al-Fauwaz, c) Khalid Al-Fawwaz, d) Khalik Al Fawwaz, e) Khaled Al-Fawwaz, f) Khaled Al Fawwaz, g) Khalid Abdulrahman H. Al Fawaz). Adrese: Amerikas Savienotās Valstis. Dzimšanas datums: 1962. gada 24. augusts. Dzimšanas vieta: Kuveita. Valstspiederība: Saūda Arābijas. Pases Nr.: 456682 (izdota 6.11.1990., derīga līdz 13.9.1995.). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 24.4.2002.”

;

3)

ierakstu “Mostafa Kamel Mostafa Ibrahim (alias a) Mustafa Kamel Mustafa, b) Adam Ramsey Eaman, c) Kamel Mustapha Mustapha, d) Mustapha Kamel Mustapha, e) Abu Hamza, f) Mostafa Kamel Mostafa, g) Abu Hamza Al-Masri, h) Al-Masri, Abu Hamza, i) Al-Misri, Abu Hamza). Adrese: a) 9 Aldbourne Road, Shepherds Bush, Londona W12 OLW, Apvienotā Karaliste; b) 8 Adie Road, Hammersmith, Londona W6 OPW, Apvienotā Karaliste. Dzimšanas datums: 1958. gada 15. aprīlis. Dzimšanas vieta: Aleksandrija, Ēģipte. Valstspiederība: Lielbritānijas. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 24.4.2002.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

Mostafa Kamel Mostafa Ibrahim (alias a) Mustafa Kamel Mustafa, b) Adam Ramsey Eaman, c) Kamel Mustapha Mustapha, d) Mustapha Kamel Mustapha, e) Mostafa Kamel Mostafa, f) Abu Hamza Al-Masri, g) Abu Hamza, h) Abu Hamza Al-Misri). Adrese: Amerikas Savienotās Valstis. Dzimšanas datums: 1958. gada 15. aprīlis. Dzimšanas vieta: Aleksandrija, Ēģipte. Valstspiederība: Lielbritānijas. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 24.4.2002.”


22.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/10


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 915/2014

(2014. gada 21. augusts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 21. augustā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0707 00 05

TR

81,4

ZZ

81,4

0709 93 10

TR

101,7

ZZ

101,7

0805 50 10

AR

190,7

TR

145,8

UY

174,8

ZA

166,0

ZZ

169,3

0806 10 10

BR

182,2

EG

205,5

MA

170,3

TR

137,4

ZZ

173,9

0808 10 80

AR

128,9

BR

76,1

CL

98,4

CN

120,3

NZ

131,8

PE

21,0

US

130,6

ZA

108,5

ZZ

102,0

0808 30 90

AR

35,0

CL

88,5

TR

126,4

ZA

106,7

ZZ

89,2

0809 30

MK

62,9

TR

121,8

ZZ

92,4

0809 40 05

BA

41,0

ZA

205,1

ZZ

123,1


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

22.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/12


KOMISIJAS LĒMUMS

(2014. gada 14. augusts),

ar ko Grieķijas Republikai piešķir atkāpi no vairākiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK noteikumiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 5902)

(2014/536/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību;

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (1) un jo īpaši tās 44. panta 1. punktu un 48. pantu;

ņemot vērā Grieķijas Republikas 2012. gada 17. janvāra un 2003. gada 5. decembra pieteikumus;

pēc dalībvalstu informēšanas par šo pieteikumu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Grieķijas Vides, enerģētikas un klimata pārmaiņu ministrija (turpmāk tekstā – YPEKA) 2012. gada 17. janvārī iesniedza Komisijai pieteikumu (turpmāk tekstā – “pieteikums”) saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 44. panta 1. punktu par atkāpi no Direktīvas 2009/72/EK III un VIII nodaļas prasībām vairākām Grieķijas salām, kas nav savienotas ar kontinentālās Grieķijas elektroenerģijas sistēmu (turpmāk tekstā – “nesavienotās salas” jeb NII).

(2)

Komisija 2012. gada 12. septembrī lūdza Grieķijas enerģētikas regulatoru (turpmāk tekstā – RAE) iesniegt piezīmes par šo pieteikumu. RAE uz šo lūgumu atbildēja 2012. gada 16. novembrī (turpmāk tekstā – “RAE atzinums”).

(3)

RAE sniedza papildu informāciju pieteikuma pamatošanai 2013. gada 17. decembrī, 2013. gada 23. decembrī, 2014. gada 4. februārī, 2014. gada 28. februārī un 2014. gada 17. martā.

(4)

Komisija 2014. gada 14. martā (ar papildinājumu, kas tika nosūtīts 2014. gada 20. martā) informēja dalībvalstis par šo pieteikumu saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 44. panta 1. punktu, aicinot vajadzības gadījumā iesniegt apsvērumus līdz 2014. gada 25. martam. Netika saņemts neviens apsvērums.

(5)

YPEKA, iesniedzot šo pieteikumu, atjaunināja pieteikumu, ko Attīstības ministrija bija iesniegusi 2003. gada 5. decembrī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54/EK 26. panta 1. punktu (2) (turpmāk tekstā – “sākotnējais pieteikums”) par atkāpi no vairākiem Direktīvas 2003/54/EK noteikumiem. Kaut arī bija veikti provizoriski pasākumi sākotnējā pieteikuma izpētei, atkāpe saskaņā ar Direktīvas 2003/54/EK 26. panta 1. punktu netika ne piešķirta, ne arī atteikta.

2.    YPEKA IESNIEGTAIS PIETEIKUMS

2.1.   PIEPRASĪTĀS ATKĀPES APJOMS

(6)

Pieteikumā tika prasīta atkāpe no Direktīvas 2009/72/EK III un VIII nodaļas prasībām.

(7)

Direktīvas 2009/72/EK III nodaļa attiecas uz atļaujas izsniegšanas un konkursa procedūrām attiecībā uz jaunām jaudām. VIII nodaļa attiecas uz trešo personu piekļuvi, tirgus atvērtību un tiešajām līnijām.

2.2.   PAŠREIZĒJĀ ELEKTROENERĢIJAS SISTĒMAS ORGANIZĀCIJA NII

(8)

Grieķijas enerģijas tirgu lielākoties regulē Grieķijas likums Nr. 4001/2011, kas transponē Direktīvu 2009/72/EK. Likums Nr. 4001/2011 stājās spēkā 2011. gada 22. augustā.

(9)

DEDDIE SA (turpmāk tekstā – DEDDIE) ir Grieķijas sadales sistēmas operators, kas 100 % pieder, bet juridiski un funkcionāli nav piesaistīts Valsts enerģētikas korporācijai (turpmāk tekstā – PPC), vēsturiskajam Grieķijas elektroenerģijas ražotājam un piegādātājam. Tīkla aktīvi, kurus ekspluatē DEDDIE, pieder PPC.

(10)

Saskaņā ar Likuma Nr. 4001/2011 127. pantu DEDDIE atbild par Grieķijas elektroenerģijas sadales sistēmas izveidi, ekspluatāciju un uzturēšanu, tostarp par elektroenerģijas sadales sistēmu NII.

(11)

Turklāt DEDDIE atbild par elektroenerģijas sistēmu ekspluatāciju NII. Šie uzdevumi ietver: i) ražošanas attīstības plāna sagatavošanu izolētām mikrosistēmām, tostarp izstrādājot programmu to savienošanai ar citām NII, ii) nepieciešamo objektu pieejamības nodrošināšanu jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai, lai varētu palielināt esošās jaudas vai piegādes elementus un paplašināt Grieķijas elektrosadales sistēmu, pieslēdzot tai savstarpēji nesavienotās salas un izolētās mikrosistēmas, iii) līgumu slēgšanu ar licenču īpašniekiem, regulējot elektroapgādi uz un no sistēmas, papildu pakalpojumu sniegšanu NII sadales sistēmām un kompensācijas elektroenerģijas ražotājiem par lietotājiem un piegādātājiem piegādātās elektroenerģijas izdevumiem un par citiem īpašiem mērķiem paredzētiem ieņēmumiem un izdevumiem, piemēram, kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.

(12)

Likuma Nr. 4001/2011 137. panta 1. punkts paredz, ka visi elektroenerģijas lietotāji jāklasificē kā tiesīgie lietotāji, izņemot izolēto mikrotīklu lietotājus saskaņā ar tā paša likuma 139. pantu.

(13)

Saskaņā ar Likuma Nr. 4001/2011 133. panta 3. punktu:

“Izņemot gadījumus, kad elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem vai augsti efektīvās koģenerācijas vai hibrīda stacijās, un pašpatēriņam, ja atkāpe ir piešķirta saskaņā ar 139. panta noteikumiem, ražošanas licenci piešķir tikai PPC SA saskaņā ar noteiktām licencēšanas prasībām. PPC SA atbild par nepārtrauktu piegādi izolētām mikrosistēmām, kurām tā iegūst licenci, un par ilglaicīgu minēto izolēto elektroenerģijas sistēmu finansiālās darbības nodrošināšanu.”

(14)

Saskaņā ar Likuma Nr. 4001/2011 134. pantu:

“Neskarot šā likuma 139. panta noteikumus, piegādes licences izolētiem mikrotīkliem piešķir tikai PPC SA saskaņā ar Licencēšanas noteikumu prasībām. PPC SA jāpiegādā elektroenerģija netiesīgiem lietotājiem pēc pieprasījuma.”

(15)

Saskaņā ar Likuma Nr. 4001/2011 139. pantu atkāpes no Likuma Nr. 4001/2011 noteikumiem var piešķirt saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 44. panta noteikumiem.

(16)

Ministrijas Lēmums Nr. PD5/EL/B/F IB/12924, kas pieņemts saskaņā ar Grieķijas Likuma Nr. 3426/2005 28. pantu, paredz, ka jebkura elektroenerģijas ražotāja veiktā elektroenerģijas piegāde lietotājiem NII ir sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības (turpmāk tekstā – NII PSO) sabiedrības ekonomiskās interesēs. Pamatojoties uz sociālo kohēziju, elektroenerģijas piegādātājiem NII katrai lietotāju kategorijai ir jāpiegādā elektroenerģija par tādu pašu cenu kā Grieķijas apvienotajā energosistēmā.

(17)

Grieķijas Likuma Nr. 4001/2011 52. pants paredz, ka lietotājiem nesavienotajās salās ir tiesības uz īpašiem pakalpojumiem attiecībā uz cenu un piegādes kvalitāti un drošību, kā arī līguma noteikumu pārredzamību. NII PSO pakalpojumu sniedzēji par PSO sniegšanu saņem finansiālu kompensāciju, ko aprēķina saskaņā ar metodoloģiju, kas noteikta ar RAE Lēmumu Nr. 24/2014 (3). Šī metodoloģija ir balstīta uz starpību starp pilnajām (mainīgajām un fiksētajām) ražošanas izmaksām nesavienotajās salās un pilno tirgus cenu piegādātājiem apvienotajā energosistēmā (sistēmas robežizmaksām, kam pieskaita visus citus mehānismus Grieķijas apvienotajā energosistēmā). NII PSO kompensāciju aprēķina katru mēnesi un katrai autonomajai salu sistēmai, un to kontrolē RAE. NII PSO kompensāciju iegūst, iekasējot nodevu no visiem lietotājiem, arī tiem, kuri atrodas NII. (4) NII PSO mehānismu administrē LAGIE, Grieķijas valstij piederošs tirgus operators. Ministrijas 2011. gada decembra Lēmums Nr. D5-EL/B/F1/oik.27547 (5), pamatojoties uz Likuma Nr. 4001/2011 55. panta 3. punkta noteikumiem, paredz, ka NII PSO piedāvā visi piegādātāji, tādēļ visiem piegādātājiem ir tiesības uz NII PSO kompensāciju.

(18)

Sekundārie tiesību akti plašāk regulē elektroenerģijas piegādi un ražošanu NII. Jo īpaši ar 2014. gada 28. janvāra Lēmumu Nr. 39/2014 RAE apstiprināja Nesavienoto salu elektroenerģijas sistēmu vadības kodeksu (turpmāk tekstā – “NII kodekss”), kas regulē daudzus jautājumus attiecībā uz izolēto sistēmu ekspluatāciju NII, tostarp tirgus atvēršanu, tirgus norēķinus un elektroenerģijas ražošanu. NII kodekss stājās spēkā tā publicēšanas datumā, t. i., 2014. gada 17. februārī.

2.3.   BŪTISKĀS PROBLĒMAS IZOLĒTO SISTĒMU EKSPLUATĀCIJĀ

(19)

Saistībā ar Grieķijas izolēto elektroenerģijas sistēmu ekspluatāciju pieteikumā ir minētas šādas problēmas:

a)

lielas elektroenerģijas pieprasījuma svārstības izolētajās mikrosistēmās, ko pastiprina i) salu ekonomikas attīstības tūrisma aspekts; un ii) atjaunojamo energoresursu (turpmāk tekstā – RES) pieaugošā izmantošana.

Šie apstākļi negatīvi ietekmē termisko vai konvencionālo ražošanas jaudu noslodzi un iespēju atgūt izmaksas no ieguldījumiem šādās ražošanas jaudās;

b)

ļoti daudzveidīgie laika apstākļi salās, kas ietekmē pieprasījumu un rada bojājumus ražošanas sistēmās, un tādēļ ir nepieciešamas lielas rezerves.

(20)

Saistībā ar konvencionālās ražošanas attīstību Grieķijas mazajās, izolētajās elektroenerģijas sistēmās pieteikumā ir minētas šādas problēmas:

a)

grūtības vai pat neiespējamība atrast piemērotas vietas jaunām konvencionālām ražotnēm izolētajās mikrosistēmās, galvenokārt sabiedrības pretestības dēļ;

b)

NII mazais izmērs, kas termiskās ražošanas ilgtermiņa attīstības plānos noved pie virzienmaiņas, kad notiek iepriekš neparedzami elektroenerģijas lietotāju ieguldījumi (piemēram, lieliem tūrisma kompleksiem vai tūrisma kuģu apkalpošanas iekārtām), un nepieciešama ātra reakcija un elastība, reaģējot uz elektroenerģijas pieprasījumu;

c)

paredzams, ka elektroenerģijas pieprasījums NII izolētajās sistēmās līdz 2017. gadam palielināsies par 2 % gadā. Kaut arī PPC ir piešķirtas atļaujas uzstādīt nepieciešamās papildu jaudas un to uzstādīšana jau ir ieplānota (paredzams, ka tā segs visu NII pieprasījumu, kā arī nodrošinās nepieciešamās rezerves līdz 2017. gadam), ne vienmēr ir iespējams ievērot laika grafiku;

d)

nelielā noslodze, lielās slodzes svārstības un augošā RES izmantošana lielākajā daļā izolēto mikrosistēmu ierobežo konvencionālajai ražošanai pieejamos tehnoloģiskos risinājumus, liekot ierobežot izvēli ar mazām ražošanas iekārtām, ko darbina ar zema sēra satura mazutu vai dīzeļdegvielu;

e)

jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu iepirkuma procedūras ir laikietilpīgas. No atļaujas piešķiršanas brīža līdz elektroenerģijas ražošanas iekārtu nodošanai ekspluatācijā paiet no divarpus līdz trim gadiem;

f)

plānu izstrāde par starpsavienojumu būvi, kas savienotu Grieķijas apvienoto energosistēmu un izolētās mikrosistēmas NII, mazina ieinteresētību ieguldīt līdzekļus konvencionālās ražošanas jaudās NII. Jau ir ieplānoti starpsavienojuma projekti ar Kiklādu (Cyclades) salām un Krētu (Crete).

(21)

Līdz ar to regulāri ir jāizmanto ārkārtas risinājumi, piemēram, pārvietojamu dīzeļģeneratoru vai gāzes turbīnu noma. Nepieciešamība katru reizi prasīt atļauju elektroenerģijas ražošanai ārkārtas situāciju vajadzībām nav vēlama, jo tā liek izšķērdīgi nomāt iekārtas, tā vietā, lai šīs iekārtas nopirktu. Pieteikumā ir minēti vairāki piemēri, kad neparedzēti notikumi lika ilglaicīgi izmantot pārvietojamos ģeneratorus.

(22)

Saistībā ar tirgus atvēršanu izolētajām elektroenerģijas sistēmām NII pieteikumā ir minētas šādas problēmas:

a)

lai nodrošinātu tirgus atvērtību, izolētajās sistēmās NII ir jāizveido un jāattīsta īpaša infrastruktūra. Šī infrastruktūra ietver vadības centrus, lai pārvaldītu: i) ražošanas ikdienas plānošanu; un ii) tirgus norēķinus katrai izolētajai sistēmai, sadalot ražošanas izmaksas katrā izolētajā sistēmā starp piegādātājiem, kas tajā darbojas.

Nepieciešamā infrastruktūra ir dārga, un tās izmaksas sedz lietotāji;

b)

pateicoties NII PSO, elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenas katras lietotāju kategorijas ietvaros ir vienādas visā Grieķijas teritorijā. Tādējādi augstākās ražošanas izmaksas NII, salīdzinot ar ražošanas izmaksām apvienotajā energosistēmā, ir jāsedz piegādātājiem, kuri darbojas NII, sadalot attiecīgo PSO kompensācijas daļu, atkarībā no lietotājiem pārdotā elektroenerģijas daudzuma.

Tiek apgalvots, ka mainīgo ražošanas izmaksu vidējo gada vērtību lielās atšķirības starp NII padarītu tirgus norēķinu mehānismu sarežģītu.

(23)

Līdz ar to YPEKA uzskata, ka nepieciešamās infrastruktūras izveide elektroenerģijas tirgus darbībai un uzraudzībai apvienojumā ar tirgus atvērtību NII izolētajās sistēmās radītu izmaksas, kas pārsniegtu tos labumus, ko lietotājiem varētu radīt tirgus atvēršana.

(24)

Pieteikumā nav norādīts pieprasītās atkāpes piemērošanas beigu datums.

3.    RAE ATZINUMS

3.1.   ATKĀPES APJOMS

3.1.1.   Atkāpe no Direktīvas 2009/72/EK III nodaļas prasībām.

(25)

RAE uzskata, ka atkāpei no III nodaļas prasībām saskaņā ar 44. panta 1. punktu nebūtu jāattiecas uz jaunu elektroenerģijas jaudu uzstādīšanu, ko var izveidot izolētā sistēmā, bet gan tikai uz esošo ražošanas jaudu renovāciju, modernizāciju vai paplašināšanu. Esošās ražošanas jaudas sastāv no elektrostacijām, kas jau darbojas vai tiek būvētas NII. Jebkura jauna elektrostacija, kas tiks uzbūvēta šajās salās, tiks uzskatīta par jaunu ražošanas jaudu.

(26)

RAE atzīmē, ka neatkarīgie elektroenerģijas ražotāji (turpmāk tekstā – IPP) (t. i., tie, kuri nav PPC) pēdējās divās desmitgadēs ir izrādījuši lielu interesi par RES un koģenerācijas staciju izveidi visās izolētajās mikrosistēmās. Līdz ar to nebūtu jāierobežo trešo personu piekļuve elektroenerģijas sistēmām visās NII attiecībā uz RES un kombinēto siltuma un elektroenerģijas iekārtu (turpmāk tekstā – CHP) uzstādīšanu.

(27)

RAE uzskata, ka tas neliedz piešķirt atkāpi attiecībā uz jaunu konvencionālo elektrostaciju iedarbināšanu, ja tiek ievēroti vairāki nosacījumi. Tomēr Direktīvas 2009/72/EK 44. panta 1. punkts neparedz atkāpes piešķiršanas iespēju jaunām jaudām.

(28)

RAE uzskata, ka esošo konvencionālo elektrostaciju jaudas palielināšana galvenokārt palīdzētu novērst īstermiņa jaudas iztrūkumus NII, ko rada negaidīti bojājumi esošajās jaudās vai jaunu jaudu novēlota uzstādīšana, jo īpaši liela pieprasījuma apstākļos (piemēram, vasaras maksimumslodžu laikā). Šādai palielināšanai jānotiek, izmantojot atklātu konkursa procedūru saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 8. pantu. Minētā procedūra ir laikietilpīga un nav piemērota ārkārtas situāciju steidzamībai.

(29)

RAE piekrīt, ka PPC būtu jāatrisina jebkura šāda ārkārtas situācija. Ņemot vērā to, ka PPC spēj pārvietot pārvietojamās konvencionālās iekārtas no salām, kurās ir jaudas pārpalikums, uz salām, kurās jaudas pietrūkst, šīs risinājums būtu arī visekonomiskākais risinājums.

(30)

RAE uzsver, ka jebkurai atkāpei ir jāļauj noteikt ārkārtas situācijām piemērotu licencēšanas procedūru un jo īpaši – kurš no kritērijiem, kas minēts Direktīvas 2009/72/EK 7. pantā, jāizvērtē kompetentajām licencēšanas iestādēm.

(31)

RAE uzskata, ka atkāpe būtu jāpiešķir ar ierobežotu termiņu, piemēram, ne ilgāk kā uz desmit gadiem.

3.1.2.   Atkāpe no direktīvas VIII nodaļas

(32)

Pēc RAE domām, elektroapgāde NII praksē ir saistīta ar NII PSO un NII PSO kompensāciju, jo i) elektroenerģijas ražošanas izmaksas NII ir ievērojami lielākas nekā izmaksas kontinentālajā daļā un ii) Grieķijas valsts pieprasa noteikt vienādu cenu katras lietotāju kategorijas ietveros visā tās teritorijā.

(33)

NII kodekss paredz uzstādīt NII noteiktu uzskaites un reģistrēšanas aparatūru uzskaites mērījumu veikšanai reizi stundā, enerģijas pārvaldības un vadības centriem, monitoringam un ar to saistītām IT sistēmām. RAE atzīst, ka šī infrastruktūra ir nepieciešama, lai varētu:

a)

nodrošināt PSO izmaksu pārredzamību, nediskriminējošo raksturu un verificējamību;

b)

pareizi ekspluatēt un pienācīgi vadīt pašas elektrosistēmas, lai nodrošinātu visekonomiskāko ekspluatācijas režīmu un tādējādi lielāku izmaksu samazinājumu NII PSO elektroenerģijas lietotājiem;

c)

īstenot plašāku RES un koģenerācijas izmantošanu, tostarp attiecībā uz RES tehnoloģijām ar sarežģītām un īpašām prasībām vadības jomā, piemēram, RES ar uzkrāšanas iespējām, saules elektrostacijām utt.;

d)

nodrošināt nepieciešamo pārredzamību izolēto sistēmu vadībā, tādējādi nodrošinot nediskriminējošu attieksmi pret visiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši ražotājiem.

(34)

Tādēļ RAE apgalvo, ka, neatkarīgi no tā, vai darbībai izolētā mikrosistēmā ir licencēts viens vai vairāki piegādātāji, izolētajās sistēmās NII ir jāizveido minētā infrastruktūra.

(35)

Paredzams, ka šīs infrastruktūras izveides aplēstās izmaksas visām NII nepārsniegs EUR 20–30 miljonus, tostarp Krētai (Crete) un Rodai (Rhodes). RAE atzīst šo summu par pamatotu, jo īpaši ņemot vērā paredzamās priekšrocības, t. i., NII PSO pārredzamības un verificēšanas nodrošināšanu, kā arī izolēto elektroenerģijas sistēmu pareizu un kontrolētu ekspluatāciju.

(36)

Pretēji YPEKA, RAE uzskata, ka, licencējot vairāk nekā vienu piegādātāju darbībai konkrētā izolētā sistēmā NII, neradīsies būtiskas papildu izmaksas par nepieciešamo infrastruktūru, jo jebkurā gadījumā šī infrastruktūra jau ir nepieciešama NII izvietoto ražošanas iekārtu ikdienas plānošanai, tirgus norēķiniem un NII PSO nodrošināšanai.

(37)

Turklāt RAE uzskata, ka būtiskas papildu priekšrocības NII lietotājiem rada iespēja darboties vairāk nekā vienam piegādātājam.

(38)

Līdz ar to RAE atzīst, ka alternatīvu piegādātāju pastāvīga izslēgšana no NII tirgiem nav garantēta. Paredzams, ka nepieciešamās infrastruktūras izveide, kā iepriekš minēts, tiks pabeigta trīs līdz piecu gadu laikposmā. Attiecībā uz šo laikposmu RAE stingri neiebilstu pret iespējamo atkāpi, taču bez jebkādas turpmākas pagarināšanas.

(39)

RAE arī atzīmē, ka gadījumā, ja kādas izolētas sistēmas statuss NII izmainītos tā, ka tā vairs neatbilstu mazo, izolēto sistēmu vai mikrosistēmu kategorijai, atkāpe būtu automātiski jāpārtrauc piemērot. Tā var notikt, kad izolētās sistēmas NII tiks savienotas ar Grieķijas apvienoto energosistēmu.

4.   VĒRTĒJUMS

4.1.   PIETEIKUMA JURIDISKAIS PAMATS

(40)

Direktīvas 2009/72/EK 44. panta 1. punkts paredz iespēju atkāpties no vairākiem direktīvas noteikumiem, ja šo atkāpi piemēro mazām, izolētām sistēmām un izolētām mikrosistēmām.

(41)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 26. punktu maza, izolēta sistēma ir jebkura sistēma, kuras patēriņš 1996. gadā bija mazāks par 3 000 GWh un kurā mazāk nekā 5 % gada patēriņa iegūst no starpsavienojuma ar citām sistēmām

(42)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 27. punktu izolēta mikrosistēma ir sistēma, kuras patēriņš 1996. gadā bija mazāks par 500 GWh un kurai nav savienojumu ar citām sistēmām

(43)

Izolētās sistēmas, kas minētas pieteikumā, sastāv no vienas vai retumis – vairākām NII (skatīt tabulas 1. un 2. aili). Pat, ja izolētā sistēma sastāv no vairākām NII, kas savstarpēji savienotas, elektroenerģijas sistēma, ko veido šīs savienotās NII, ir izolēta, jo tā nav savienota ne ar vienu citu elektroenerģijas sistēmu.

(44)

Pieteikumā apgalvots, ka 31 no 32 izolētajām sistēmām ir izolēta mikrosistēma, un lielākā no tām atrodas Rodā (Rhodes). Izolētās mikrosistēmas, par kurām tika iesniegts pieteikums, 2010. gadā pārstāvēja 5,24 % Grieķijas kopējā pārdotā elektroenerģijas apjoma. Izolētā sistēma Krētā (Crete) ir uzskatāma par izolētu mazu sistēmu. Krēta (Crete) 2010. gadā veidoja 3,01 % no Grieķijas elektroenerģijas pieprasījuma.

Gada pieprasījums katrā izolētajā sistēmā

 

 

Gada pieprasījums (MWh)

Gada pieprasījums 1996. gadā

Izolētās sistēmas nosaukums

NII, kas ietilpst izolētajā sistēmā

1996

2003

2010

2013

< 3 000 GWh

< 500 GWh

Crete

 

1 562 300

2 444 543

3 014 392

2 825 132

Rhodes

Rhodes

Chalki

386 630

650 115

764 401

760 658

Kos-Kalymnos

Kos

Kalymnos

Lipsi

Leros

Nisyros-Giali

Tilos

Telendos

Pserimos

156 340

281 574

351 959

352 984

Lesvos

Lesvos

153 650

259 552

308 454

288 230

Chios

Chios

Psara

Oinousses

110 480

180 868

214 449

200 042

Paros

Paros

Antiparos

Naxos

Iraklia

Koufonisia

Schinousa

Ios

Sikinos

Folegandros

95 340

164 761

208 206

194 740

Samos

Samos

Fournoi

Thymena

90 170

136 283

151 017

137 315

Syros

Syros

56 920

100 429

107 270

95 302

Thira

Thira

Thirasia

47 680

88 073

117 957

120 199

Mykonos-Dilos

Mykonos-Dilos

45 740

78 049

115 071

112 978

Limnos

Limnos

35 650

55 340

62 710

59 672

Karpathos

Karpathos

Kasos

26 580

30 397

37 829

36 931

Milos

Milos

Kimolos

15 460

37 331

45 819

45 402

Ikaria

Ikaria

13 110

24 359

28 845

27 613

Skyros

Skyros

9 380

14 053

16 150

14 782

Patmos

Patmos

8 770

13 988

16 738

17 020

Sifnos

Sifnos

6 540

13 180

17 966

16 521

Symi

Symi

5 250

9 819

15 054

14 662

Amorgos

Amorgos

3 840

7 284

9 816

9 072

Kythnos

Kythnos

3 610

7 089

8 309

7 991

Serifos

Serifos

2 830

6 793

8 162

7 654

Astypalea

Astypalea

2 470

5 283

6 997

6 670

Megisti

Megisti

770

1 863

2 751

3 005

Ag. Efstratios

Ag. Efstratios

540

937

1 058

1 075

Anafi

Anafi

400

858

1 110

1 179

Othoni

Othoni

330

588

674

632

Erikousa

Erikousa

220

452

710

746

Agathonisi

Agathonisi

190

388

522

642

Donousa

Donousa

180

417

676

690

Antikithyra

Antikithyra

70

199

228

241

Arkii-Marathi

Arkii-Marathi

0

175

248

312

Gavdos

Gavdos

0

0

365

471

(45)

Iepriekšējā tabulā ir iekļautas izolētās sistēmas, kas minētas pieteikumā, un tabula sniedz noteiktu informāciju par katru no tām. No šīs informācijas var secināt, ka visās izolētajās sistēmās, izņemot Krētu (Crete), 1996. gadā bija tāds elektroenerģijas pieprasījums, kas tās iedala izolēto mikrosistēmu kategorijā Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 27. punkta nozīmē. Attiecībā uz Krētu (Crete) turklāt ir jāpiebilst, ka, tā kā Krēta (Crete) nebija un joprojām nav savienota ne ar vienu citu elektroenerģijas sistēmu, pieprasījuma īpatsvars, ko nodrošina starpsavienojumi, bija un joprojām ir nulle, t. i., mazāks par 5 %. Tādēļ Krēta (Crete) ir maza, izolēta sistēma Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 26. punkta nozīmē.

(46)

RAE atzinumā nav piezīmju par izolētajām sistēmām, kas minētas pieteikumā.

(47)

Tādējādi Komisija secina, ka izolētās sistēmas, kas minētas iepriekšējās tabulas 1. ailē, visas ir izolētas mikrosistēmas Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 27. punkta nozīmē, izņemot Krētu (Crete), kas ir maza, izolēta sistēma Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 26. punkta nozīmē.

4.2.   BŪTISKĀS PROBLĒMAS KONVENCIONĀLO ELEKTROSTACIJU EKSPLUATĀCIJĀ IZOLĒTĀS MIKROSISTĒMĀS

(48)

Komisija uzskata, ka konvencionālo elektrostaciju ekspluatācijā izolētās mikrosistēmās rodas būtiskas problēmas. Iemesli jo īpaši ir saistīti ar turpmāk minēto.

a)

Slodzes lielums, kas jānodrošina salās, neļauj uzstādīt lielākas, efektīvākas un lētākas konvencionālās elektrostacijas, arī tādēļ, ka, lai izolētā sistēma spētu darboties pieņemamās drošības robežās, tā nedrīkst izmantot tikai vienu elektrostaciju.

Gada maksimumslodze 2013. gadā nevienā izolētajā mikrosistēmā nepārsniedza 188,5 MW. Maksimumslodzes vidējā un mediānas vērtības bija daudz mazākas, attiecīgi 20,8 un 4,2 MW.

Nevienai konvencionālajai stacijai, kas pašlaik uzstādīta izolētajās mikrosistēmās, jauda nav lielāka par 27 MW. Elektrostaciju vidējā un mediānas jauda ir daudz mazāka, attiecīgi 3,9 un 1,1 MW.

Nelielā nodrošināmā slodze un plašās pieprasījuma svārstības, ko papildus ietekmē pieaugošā RES izmantošana, sašaurina arī tehnoloģiju izvēli konvencionālajās elektrostacijās, kuras var izmantot izolētās mikrosistēmās.

Visas konvencionālās ražošanas jaudas NII izolētajās sistēmās darbina ar dīzeļdegvielu vai mazutu.

b)

Gada noslodzes koeficienti visās izolētajās mikrosistēmās ir zemi. Nevienā izolētajā mikrosistēmā 2012. gadā noslodzes koeficients nepārsniedza 0,54. Maksimumslodzes vidējā un mediānas vērtība – abas 0,38 – bija vēl mazāka. Ņemot vērā RES prioritāti un faktu, ka šeit minētie noslodzes koeficienti raksturo visu elektroenerģijas sistēmu izolētajās mikrosistēmās, noslodzes koeficients konvencionālajām elektrostacijām NII ir vēl zemāks.

Gada noslodzes koeficients Grieķijas apvienotajā energosistēmā parasti ir aptuveni 50 % visām elektrostacijām un 65 % termoelektrostacijām (6).

Gada noslodzes koeficients raksturo faktisko elektrostaciju izmantojumu attiecīgā gadā un līdz ar to arī to spēju gūt ieņēmumus.

Pieaugošā RES izmantošana arī turpmāk samazinās konvencionālo elektrostaciju nodrošināmo slodzi.

c)

Ir izstrādāti vairāki projekti ar mērķi savienot NII, jo īpaši Kiklādu (Cyclades) salas un Krētu (Crete), ar Grieķijas apvienoto energosistēmu. Kā iepriekš teikts, konvencionālās elektrostacijas NII nav tik efektīvas kā elektrostacijas, kas uzstādītas apvienotajā energosistēmā, tādēļ visticamāk, ka tās nebūs ekonomiski dzīvotspējīgas pēc NII, kurās tās atrodas, savienošanas.

Tādējādi iespēja, ka izolētā sistēma tiks savienota, būtiski attur no ieguldīšanas konvencionālajās jaudās NII.

d)

Salīdzinoši nelielā nodrošināmā slodze nozīmē, ka relatīvi nelielas pieprasījuma izmaiņas var ietekmēt ražošanas jaudas, kas nepieciešamas konkrētā izolētā sistēmā. Starpsavienojuma jaudas neesamība nozīmē, ka visas pieprasījuma izmaiņas obligāti ir jānodrošina ar ražošanas jaudām, kas atrodas izolētajā mikrosistēmā.

Šis apstāklis palielina nepieciešamību pēc lietderīguma un elastības, reaģējot uz ilglaicīgā pieprasījuma izmaiņām.

Šo nepieciešamību pēc elastības papildus pastiprina priekšstati par grūtībām atrast piemērotas vietas konvencionālajām elektrostacijām NII un par ilgajām licencēšanas un atļauju saņemšanas procedūrām.

e)

Attiecība starp maksimālo un minimālo gada pieprasījumu 2012. gadā (7) visās izolētajās mikrosistēmās kopumā bija vismaz 3,35, bet tā bija lielāka, bieži vien daudz lielāka, konkrētās izolētās mikrosistēmās. Konkrēti, vidējā un mediānas attiecība starp maksimālo un minimālo pieprasījumu bija 6,27 un 5,98.

Attiecība starp maksimālo un minimālo pieprasījumu 2010. gadā Grieķijas apvienotajā energosistēmā bija aptuveni 3.

Lielāka attiecība starp maksimālo un minimālo pieprasījumu raksturo elastīguma pakāpi un rezerves, kuras arī konkrētajā gadā ir jānodrošina tās ražošanas jaudas ietvaros, kas uzstādīta izolētajā sistēmā.

Attiecībā uz to ir jāpiebilst, ka 2012. gadā aptuveni 60 % izolēto mikrosistēmu tika izmantoti pārvietojamie ģeneratori.

(49)

Tādējādi Komisija secina, ka konvencionālo elektrostaciju ekspluatācijā NII izolētajās sistēmās, kas minētas iepriekšējā tabulā, rodas būtiskas problēmas.

4.3.   VĒRTĒJUMS PAR PIEPRASĪTO ATKĀPI NO III NODAĻAS PRASĪBĀM

4.3.1.   Atkāpi no III nodaļas prasībām nevar piemērot jaunām jaudām.

(50)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 44. panta 1. punktu atkāpes no III nodaļas prasībām var piešķirt tikai esošo jaudu renovācijai, modernizācijai un paplašināšanai.

(51)

Līdz ar to atkāpi no Direktīvas 2009/72/EK III nodaļas noteikumiem nevar piešķirt jaunām jaudām.

(52)

Tā vietā, ņemot vērā to, ka izolētās sistēmas NII ir sadales tīkli, gadījumā, ja atļaujas izsniegšanas procedūra jaunai jaudai nenodrošina šīs jaunās jaudas sekmīgu atļaušanu izolētām sistēmām NII, Grieķijas iestādes var apsvērt Direktīvas 2009/72/EK 7. panta 3. punkta noteikumu piemērošanu arī jaunai nelielai konvencionālai jaudai. Šāda jauna neliela konvencionālā jauda var, piemēram, ietvert pagaidu ražošanas jaudu, kuru var darīt pieejamu ilglaicīgi, bez pastāvīgas piesaistes konkrētai vietai.

4.3.2.   Atkāpi no III nodaļas prasībām nevar piemērot Krētai (Crete).

(53)

Kā iepriekš teikts, visas NII ir izolētas mikrosistēmas, izņemot Krētu (Crete), kas ir maza, izolēta sistēma.

(54)

Līdz ar to atkāpi no Direktīvas 2009/72/EK III nodaļas noteikumiem nevar piešķirt Krētai (Crete).

4.3.3.   Atkāpe no III nodaļas noteikumiem neattiecas uz RES un CHP stacijām.

(55)

Pieteikumā nav nepārprotami norādīts, ka pieprasītā atkāpe attiecas tikai uz konvencionālajām elektrostacijām.

(56)

Tomēr Likuma Nr. 4001/2011 133. panta 3. punkts nepārprotami izslēdz elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās vai hibrīdražotnēs, kā arī pašpatēriņam, no ekskluzīvās ražošanas licences apjoma, kuru var piešķirt PPC. Tas pats izriet no NII kodeksa 225. panta.

(57)

Turklāt iesniegtais pamatojums attiecas tikai uz būtiskajām problēmām, kas rodas konvencionālo elektrostaciju ekspluatācijā. Faktiski tiek pamatots, ka minētās elektrostacijas saskaras ar būtiskām problēmām, ko, inter alia, rada pieaugošā RES izmantošana.

(58)

Līdz ar to, pat ja pieteikums mēģinātu pieprasīt atkāpi no Direktīvas 2009/72/EK III nodaļas noteikumiem citām ražotnēm, kas nav konvencionālās elektrostacijas, šādu atkāpi nevarētu piešķirt, jo nav iesniegts nekāds pamatojums, kas liktu tā rīkoties.

4.3.4.   Ir iespējams piešķirt atkāpi attiecībā uz atļaujām esošo jaudu renovācijai, modernizācijai un paplašināšanai.

(59)

Ņemot vērā iepriekš minētās būtiskās problēmas konvencionālo elektrostaciju ekspluatācijā mazās, izolētās sistēmās, atkāpi var piešķirt attiecībā uz atļaujām esošajām konvencionālajām jaudām tādā mērā, kādā tā attiecas uz esošo konvencionālo jaudu renovāciju, modernizāciju un paplašināšanu. Minētās atļaujas var piešķirt tieši PPC.

(60)

Šajā atkāpē:

a)

esošās konvencionālās ražošanas jaudas ietver projektus tādu konvencionālo ražošanas jaudu izbūvei, kurām RAE jau ir piešķīrusi licenci, ja tā nav anulēta datumā, kad šis lēmums stājas spēkā;

b)

galvenās ražošanas jaudas pilnīga demontāža esošajā vietā un tās aizstāšana ar jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ir uzskatāma par jaunas jaudas izbūvi;

c)

pagaidu ražošanas jaudas novietošana esošās jaudas perimetrā ir uzskatāma par esošās jaudas paplašināšanu.

(61)

Tomēr nav pamata piešķirt atkāpi no kritērijiem un nosacījumiem, piemēram, tiem, kas minēti Direktīvas 2009/72/EK 7. panta 2. punktā, saskaņā ar kuriem atļauja ir piešķirta PPC.

(62)

Turklāt gadījumos, kad atkāpe ir piešķirta tieši PPC, ir svarīgi, lai noteikumos būtu paredzēti pienākumi attiecībā uz termiņu, līdz kuram atļautajai konvencionālajai elektrostacijai ir jābūt pilnībā gatavai darbam, un iekļauti noteikumi, kas nodrošina minēto pienākumu pilnīgu un efektīvu izpildi. Atļaujas termiņam iestājoties, pēc RAE ieskatiem, šādu tiešu atļauju var pagarināt, taču tikai gadījumos, kad termiņš iestājies tādu iemeslu dēļ, kurus pilnībā kontrolē PPC. Termiņam iestājoties, RAE jāorganizē atļaujas izsniegšanas procedūra, kas pilnībā atbilst Direktīvas 2009/72/EK 7. panta 1. punktam, tādējādi pieļaujot trešo personu līdzdalību.

4.3.5.   Atkāpe nedrīkst ietvert jaunu jaudu konkursa procedūras.

(63)

Pēc definīcijas, konkurss Direktīvas 2009/72/EK 8. panta nozīmē attiecas uz to jaudu, kas joprojām ir jāizbūvē un par ko ir jāsaņem atļauja, tādējādi tā ir uzskatāma par jaunu jaudu.

(64)

Jau iepriekš minēto iemeslu dēļ atkāpi attiecībā uz jaunu jaudu nedrīkst piešķirt saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 44. panta 1. punktu.

4.4.   VĒRTĒJUMS PAR PIEPRASĪTO ATKĀPI NO VIII NODAĻAS PRASĪBĀM

4.4.1.   Atkāpe no VIII nodaļas prasībām neattiecas uz 32. pantu par trešo personu piekļuvi.

(65)

Pieteikums attiecas uz atkāpi no Direktīvas 2009/72/EK VIII nodaļas, un tādējādi var uzskatīt, ka tas ietver pieprasījumu par atkāpi no 32. panta noteikumiem attiecībā uz trešo personu piekļuvi (turpmāk tekstā – TPA).

(66)

Pieteikumā nav norādīts, vai pieprasītā atkāpe ietver arī Direktīvas 2009/72/EK 32. pantu, un tajā nav nekāda pamatojuma šādai atkāpei. Tā vietā Likums Nr. 4001/2011 un NII kodekss uzdod DEDDIE pienākumu nodrošināt nediskriminējošu trešo personu piekļuvi sadales sistēmai, kuru ekspluatē DEDDIE (piemēram, Likuma Nr. 4001/2011 127. pants). Līdz ar to šādu atkāpi nevar piešķirt.

4.4.2.   Atkāpe no 33. panta prasībām par tirgus atvērtību un savstarpīgumu.

4.4.2.1.   Nav pamata pastāvīgai atkāpei no Direktīvas 2009/72/EK 33. panta prasībām.

(67)

Pieteikumā būtībā tiek apgalvots, ka PPC būtu jāpaliek vienīgajam piegādātājam, kas ir licencēts veikt piegādes lietotājiem NII, pamatojoties uz to, ka nepieciešamās infrastruktūras izveide elektroenerģijas tirgus darbībai un uzraudzībai izolētajās mikrosistēmās, kā arī tās infrastruktūras izveide, kas nepieciešama tirgus atvērtībai trešajām personām kā piegādātājiem, NII operatoram rada ekspluatācijas izmaksas, kas ir lielākas nekā ieguvumi, ko tirgus atvērtība var radīt lietotājiem.

(68)

Kā redzams no RAE atzinuma, NII uzstādītās infrastruktūras mērķis ir nodrošināt, lai NII PSO varētu administrēt saskaņā ar esošajiem tiesību aktiem, pārredzamā, pārbaudāmā un nediskriminējošā veidā. Turklāt NII izolēto sistēmu ekspluatēšanai šī infrastruktūra ir nepieciešama no tehniskā un ekonomiskā viedokļa. Līdz ar to, tā kā šī infrastruktūra jebkurā gadījumā ir nepieciešama, lai varētu izpildīt minētās prasības, neatkarīgi no piegādātāju skaita, kas licencēti darbībai NII, tirgus atvērtība nepalielina infrastruktūras izmaksas.

(69)

Pat ja ir nepieciešama līdzīga infrastruktūra, tirgus atvērtība nav nesaraujami saistīta ar izolēto sistēmu tehnisko ekspluatāciju NII vai NII PSO, jo nav cēlonības saites starp šo izolēto sistēmu tehnisko un ekonomisko ekspluatāciju un NII PSO darbību saskaņā ar attiecīgām tiesību aktu prasībām, no vienas puses, un jautājumu par to, vai NII elektroenerģijas piegādei lietotājiem ir licencēts viens vai vairāki piegādātāji, no otras puses.

(70)

Ir tiesa, ka augstākās ražošanas izmaksas NII, salīdzinot ar ražošanas izmaksām apvienotajā energosistēmā, ir jāsedz piegādātājiem, kuri darbojas NII, sadalot attiecīgo PSO kompensācijas daļu, atkarībā no lietotājiem pārdotā elektroenerģijas daudzuma. Tomēr jebkurā gadījumā ir nepieciešams noteikt ražošanas izmaksas NII, lai varētu noteikt finansiālo kompensāciju par NII PSO, neatkarīgi no piegādātāju skaita, kuri darbojas NII.

(71)

Vienīgā papildu prasība attiecībā uz tirgus atvērtību ir attiecīgo NII PSO kompensācijas daļu sadalīšana katram piegādātājam, atkarībā no lietotājiem pārdotā elektroenerģijas daudzuma. Pat saistītie lietotāju dati, jo īpaši uzskaites mērījumu dati, ir nepieciešami, neatkarīgi no tā, vai piegādei NII lietotājiem ir licencēts viens vai vairāki piegādātāji.

(72)

Līdz ar to NII PSO kompensācijas piešķiršana piegādātājiem rada tikai iespēju piesaistīt lietotāju uzskaites mērījumu datus konkrētam licencētam piegādātājam, un galvenokārt tas ir administratīvs process, balstoties uz informāciju, kas pilnībā vai ļoti lielā mērā tiek vākta, neatkarīgi no tirgus atvērtības NII esamības vai neesamības. Otrkārt, šī iespēja ir priekšnosacījums jebkura elektroapgādes tirgus pareizai darbībai. Tādējādi minētās izmaksas nav klasificējamas kā tādas, kas nodrošina pamatojumu atkāpei attiecībā uz tirgus atvērtību, jo tās nav raksturīgas tikai izolēto sistēmu ekspluatācijai NII vien un nav saistītas ar šo sistēmu ekspluatācijas būtiskām problēmām.

(73)

Svarīgi piebilst, ka reģistru izveide, lai varētu piesaistīt uzskaites mērījumu informāciju piegādātājiem, ir veidojamās infrastruktūras sastāvdaļa. Tā kā plānotās infrastruktūras pilnīga izveide sekmēs izolēto elektroenerģijas sistēmu optimālu darbību, ar to saistīto ieguldījumu veikšana pilnā apjomā nav nepieciešams nosacījums, lai nodrošinātu tirgus atvērtību.

(74)

Apstāklis, ka var notikt lielas svārstības attiecībā uz mainīgo ražošanas izmaksu gada vidējo lielumu katrā NII, nav būtisks. Patiesi, pat šīs svārstības ir pamatotas, tās attiecas tikai uz elektroenerģijas ražošanas izmaksām NII izolētajās sistēmās. Minētā apjoma noteikšana jau ir nepieciešama NII PSO administrēšanai saskaņā ar tiesību aktu prasībām, turklāt to nekādā veidā neietekmē piegādātāju skaits, kuri licencēti piegādēm NII lietotājiem. Turklāt, ņemot vērā faktu, ka NII PSO administrēšana jau pašlaik balstās uz ikmēneša procedūru katrā izolētajā sistēmā atsevišķi, grūti iedomāties, ka lielas gada svārstības konkrētos NII varētu radīt būtiskas problēmas.

(75)

No iepriekš teiktā izriet, ka piegādātāju skaits, kuri licencēti piegādēm NII lietotājiem, nav obligāti saistīts ar šo izolēto sistēmu tehnisko un ekonomisko ekspluatāciju un NII PSO darbību saskaņā ar attiecīgām tiesību aktu prasībām.

(76)

Turklāt var piebilst, ka tirgus atvērtības priekšrocības pārsniedz tirgus atvērtības izmaksas, ja tādas vispār ir. Kā atzīmē RAE, alternatīvi piegādātāji NII varētu radīt būtiskas papildu priekšrocības NII lietotājiem, apvienojot elektroenerģijas piegādi ar citiem pakalpojumiem.

(77)

Līdz ar to lūgums piešķirt pastāvīgu atkāpi saskaņā ar 33. pantu nebūtu jāapmierina.

4.4.2.2.   Atkāpes no Direktīvas 2009/72/EK 33. panta prasībām ilguma ierobežojums izolētai sistēmai

(78)

Ņemot vērā iepriekš teikto, jāatzīst, ka tirgus atvērtībai ir nepieciešams izveidot praktiskus mehānismus, lai NII izolētās sistēmas varētu ekspluatēt pilnīgā saskaņā ar NII kodeksu. Ar tirgus atvērtību saistītās praktiskās problēmas var vai nu liegt piekļuvi reģistriem, kas nepieciešami uzskaites mērierīču un mērījumu datu piesaistīšanai piegādātājiem, vai arī radīt situāciju, kurā optimāla infrastruktūras konfigurācija vēl nav izveidota. Pamatojoties uz to, var paredzēt laikā ierobežotas atkāpes no Direktīvas 2009/72/EK 33. panta piešķiršanu.

(79)

Novērtējot minētās atkāpes no VIII nodaļas ilgumu, būtiski ir šādi divi apsvērumi:

a)

kā jau minēts, vissvarīgākais elements, kas nepieciešams tirgus atvērtības nodrošināšanai NII, ir NII reģistra pieejamība, lai uzskaites mērījumu datus varētu piesaistīt konkrētiem piegādātājiem. NII kodeksa 327. panta 4. punkts paredz, ka šim nolūkam nepieciešamais reģistrs tiek izveidots vēlākais divu gadu laikā pēc NII kodeksa stāšanās spēkā. Minētā reģistra pieejamība ir nepieciešams nosacījums praktiskai tirgus atvērtībai;

b)

pilnīga ieguldījumu programmas pabeigšana infrastruktūrai, kas jāizveido NII, noteikti sekmētu tirgus atvērtības praktisko īstenošanu NII. Tomēr tā nav obligāta prasība. NII kodeksa 237. panta 7. punkts paredz laika grafiku, saskaņā ar kuru visās pašreizējās NII ir paredzēts izveidot papildu infrastruktūru, kas jāizveido NII vēlākais piecu gadu laikā pēc NII kodeksa stāšanās spēkā.

(80)

Līdz ar to atkāpe no tirgus atvērtības prasības būtu jāpiešķir vismaz uz diviem gadiem pēc NII kodeksa stāšanās spēkā, t. i., līdz 2016. gada 17. februārim, lai varētu izveidot reģistrus, kas nepieciešami tirgus atvērtībai. Tā kā pilna infrastruktūra ir jāizveido vēlākais piecu gadu laikā pēc NII kodeksa stāšanās spēkā, atkāpes derīgums jebkurā gadījumā tiktu ierobežots ar pieciem gadiem pēc NII kodeksa stāšanās spēkā, t. i., līdz 2019. gada 17. februārim, attiecībā uz jebkuru NII izolēto sistēmu. Tomēr, tā kā šī atkāpe ir pamatota tikai gadījumos, kad tirgus atvērtības jautājumā saglabājas būtiskas un svarīgas problēmas, kas ir tieši saistāmas ar infrastruktūras ieguldījumu programmas nepabeigšanu NII, ir regulāri jāpārbauda, vai šādas problēmas konkrētās NII izolētās sistēmās vēl joprojām eksistē. Minētajās pārbaudēs kā kritērijs jāizmanto DEDDIE ieguldījumu plāns, kuru kompetentās Grieķijas iestādes apstiprinājušas attiecībā uz nepieciešamās infrastruktūras izveidi NII. Tādēļ šā plāna izstrāde jāpabeidz un tas jāapstiprina līdz 2015. gada 17. februārim.

(81)

Lai tirgus atvērtību lieki neaizkavētu, RAE jāapstiprina DEDDIE infrastruktūras ieguldījumu plāns un kā prioritāras jānosaka Krētas (Crete) un Rodas (Rhodes) izolētās sistēmas, jo tās ir visvairāk apdzīvotās NII.

(82)

No 2016. gada 17. februāra un turpmāk katru gadu līdz 2019. gada 17. februārimDEDDIE būtu jāsagatavo ziņojums, ko apstiprina RAE, norādot iemeslus, kādēļ tirgus atvērtība vēl nav nodrošināta konkrētās NII izolētās sistēmās. Šis ziņojums jāpublicē un jāiesniedz Komisijai.

4.4.3.   Atkāpe no VIII nodaļas prasībām neattiecas uz 34. pantu.

(83)

Pieteikums attiecas uz atkāpi no Direktīvas 2009/72/EK VIII nodaļas, un tādējādi var uzskatīt, ka tas ietver pieprasījumu par atkāpi no 34. panta noteikumiem attiecībā uz tiešajām līnijām Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 15. punkta nozīmē.

(84)

Pieteikumā nav norādīts, vai pieprasītā atkāpe ietver arī Direktīvas 2009/72/EK 34. pantu.

(85)

Līdz ar to, pat ja pieteikums ir paredzēts atkāpes no Direktīvas 2009/72/EK 34. panta pieprasīšanai, šādu atkāpi nevar piešķirt, jo nav iesniegts nekāds tās pamatojums.

4.4.4.   Starpsavienojumi – pieteikums par atkāpi no III un VIII nodaļas

(86)

Šī atkāpe attiecas uz izolētām mikrosistēmām, kas precīzi raksturo apstāklis, ka tās nav savienotas vai arī – mazo, izolēto sistēmu gadījumā – tikai ļoti ierobežotā mērā ir savienotas ar citām elektroenerģijas sistēmām.

(87)

Tomēr:

a)

saskaņā ar nesen apstiprināto Grieķijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora, neatkarīgā elektroenerģijas pārvades operatora ADMIE S.A (turpmāk tekstā – ADMIE), desmitgadu attīstības plānu Kiklādu salu (Cyclades) pievienošanu trijos posmos ir paredzēts pabeigt līdz 2018. gadam, un jau ilgi pirms šā datuma vairākas Kiklādu salas (Cyclades) tiks savienotas ar Grieķijas apvienoto energosistēmu;

b)

turklāt paredzams, ka Krētas (Crete) pievienošana tiks pabeigta līdz 2020. gadam. Attiecīgās projekta daļas pirmajiem trim gadiem ir iekļautas 2013. gadā apstiprinātajā ADMIE desmitgadu attīstības plānā. Galīgais plāns jāiekļauj desmitgadu attīstības plānā, kas tiks apstiprināts 2014. gadā.

(88)

Nepieciešams skaidri norādīt, ka šo atkāpi automātiski pārtrauc piemērot konkrētai izolētai sistēmai, tiklīdz savienojums starp šo izolēto sistēmu un Grieķijas apvienoto energosistēmu sāk pilnībā darboties.

(89)

DEDDIE 100 % pieder PPC, kaut arī juridiski un funkcionāli ir nošķirts no tās. Atšķirībā no sadales sistēmas operatora Direktīvas 2009/72/EK nozīmē, DEDDIE ir jāpilda arī plaši uzdevumi NII izolēto sistēmu ekspluatācijā un elektroenerģijas ražošanas nodrošināšanā NII, tostarp attiecībā uz konvencionālajām ražošanas jaudām, kas pieder PPC, un tādēļ arī ekonomisko kompensēšanu. Kā iepriekš teikts, starpsavienojums ietekmē konvencionālo elektrostaciju, kas pašlaik uzstādītas NII izolētajās sistēmās, ekonomisko dzīvotspēju.

(90)

Atkāpes būtu jāpiešķir tikai gadījumos, kad tās ir samērīgas un nepārsniedz stingri nepieciešamo minimumu. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt skaidrus stimulus un pārredzamību attiecībā uz lēmumiem par to, vai veidot NII izolēto sistēmu starpsavienojumus.

(91)

Likuma Nr. 4001/2011 108. pants paredz, ka:

ADMIE SA iesniedz Grieķijas elektroenerģijas pārvades sistēmas desmitgadu attīstības plānu RAE līdz katra gada 31. martam. […] Grieķijas elektroenerģijas pārvades sistēmas desmitgadu attīstības plāns jo īpaši: […] c) nodrošina tehnisku un finansiālu izmaksu un ieguvumu analīzi lieliem pārvades darbiem […], jo īpaši par […] savienojumiem starp salām un pārvades sistēmu, tostarp laika grafiku, aplēsto naudas plūsmu un finansiālajām prasībām visiem ieguldījumu projektiem.”

(92)

Lai nodrošinātu skaidrus stimulus un pārredzamību attiecībā uz lēmumiem par NII izolēto sistēmu starpsavienojumiem, Grieķijas iestādēm jānodrošina, lai:

a)

izdodot atļaujas vai rīkojot konkursus par esošām vai jaunām jaudām konkrētā izolētā sistēmā NII, ADMIE, DEDDIE un RAE sistemātiski izskatītu alternatīvas to izolēto sistēmu starpsavienojumiem, kurām konkrētā NII pieder. Šāda atļauja esošām vai jaunām jaudām jāatsaka, ja starpsavienojuma izbūve ir lētāka. Izmaksās jāiekļauj visas izmaksas, ko rada elektroenerģijas piegāde gala lietotājiem izolētajā sistēmā, tostarp NII PSO kompensācija;

b)

izmaksu un ieguvumu analīze attiecībā uz lieliem pārvades darbiem, ko īsteno ADMIE, kā paredzēts Likuma Nr. 4001/2011 108. pantā, attiektos tikai uz faktiskajām ieguldījumu un starpsavienojuma ekspluatācijas izmaksām. Jo īpaši tajā nedrīkst ņemt vērā neiegūto peļņu vai vērtības samazināšanos saistībā ar konvencionālajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kas jau uzstādītas NII;

c)

RAE publicētu saistībā ar ADMIE desmitgadu ieguldījumu plānu, kā paredzēts Likuma Nr. 4001/2011 108. pantā, vispārējās izmaksas, tostarp NII PSO kompensācijas, ko rada elektroenerģijas piegāde lietotājiem katrā NII izolētajā sistēmā. Ja vien starpsavienojuma izbūve nav iekļauta RAE apstiprinātajā ADMIE desmitgadu ieguldījumu plānā, kā paredzēts Likuma Nr. 4001/2011 108. pantā, RAE pēc savas iniciatīvas vai pēc vienkārša trešās personas lūguma organizē konkursu, kā paredzēts Direktīvas 2009/72/EK 22. panta 7. punkta b) apakšpunktā, par starpsavienojuma izbūvi, lai pievienotu vienu vai vairākas NII izolētās sistēmas. Starpsavienojums jābūvē, ja tā izbūve samazina vispārējās izmaksas, tostarp NII PSO kompensācijas, ko rada elektroenerģijas piegāde lietotājiem, kuri atrodas NII;

d)

RAE noteiktu skaidru termiņu starpsavienojuma izbūves pabeigšanai. Ja starpsavienojums netiek izbūvēts vai neiekļaujas termiņā, ko noteikusi RAE, jāprasa zaudējumu atlīdzināšana par nenotikušajiem izmaksu ietaupījumiem.

4.5.   ILGUMS

(93)

Nepieciešams pārskatīt faktus, uz kuriem tiek balstīta šī atkāpe, jo īpaši pēc tam, kad plāni par noteiktu izolēto sistēmu savienošanu ir jāpabeidz un iestājas termiņi infrastruktūras izveidei, kas paredzēta NII kodeksa 237. pantā.

(94)

Līdz ar to visas atkāpes būs derīgas līdz 2021. gada 1. janvārim.

4.6.   ATPAKAĻEJOŠAIS SPĒKS

(95)

Kā iepriekš teikts, 2012. gada 17. janvāra pieteikums atjaunināja sākotnējo pieteikumu, kas tika iesniegts 2003. gadā.

(96)

Direktīvas 2003/54/EK 26. panta 1. punkts, kuru atcēla Direktīva 2009/72/EK, arī paredzēja noteikumus, kas ļāva dalībvalstīm pieprasīt atkāpes no vairākām minētās direktīvas prasībām, ja radās būtiskas problēmas mazo, izolēto sistēmu un mikrosistēmu ekspluatācijā. Saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 48. pantu atsauces uz atcelto Direktīvas 2003/54/EK 26. panta 1. punktu jāinterpretē kā atsauces uz Direktīvas 2009/72/EK 44. panta 1. punktu.

(97)

Mazas, izolētas sistēmas un izolētas mikrosistēmas definīcijas, kas iekļautas Direktīvas 2003/54/EK 2. panta 26. un 27. punktā, ir vienādas ar tām, kas iekļautas Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 26. un 27. punktā.

(98)

Abas šīs definīcijas attiecas uz elektroenerģijas pieprasījumu izolētās sistēmās 1996. gadā, un šis apstāklis nemainījās. Turklāt Krēta (Crete) nebija savienota ar Grieķijas apvienoto energosistēmu ne 2003. gadā, ne 2012. gadā, ne arī laikā, kad šis lēmums par atkāpi stājās spēkā.

(99)

Līdz ar to visas mazās, izolētās elektroenerģijas sistēmas un mikrosistēmas, kas pieteikumā klasificētas kā mazās, izolētas vai mikrosistēmas, bija uzskatāmas par tādām arī sākotnējā pieteikuma iesniegšanas un šā lēmuma par atkāpi spēkā stāšanās laikā.

(100)

Tādējādi nenotika nekādas juridiskas vai faktiskas izmaiņas attiecībā uz mazajām, izolētajām un mikrosistēmām, kurām var piešķirt atkāpi saskaņā ar Direktīvu 2003/54/EK un Direktīvu 2009/72/EK.

(101)

Direktīvas 2003/54/EK 26. panta 1. punkts atļāva piešķirt atkāpi no III nodaļas, kura satur tādas pašas prasības kā Direktīvas 2009/72/EK III nodaļa attiecībā uz atļaujas izdošanas procedūrām jaunām jaudām un konkursa rīkošanu par jaunām jaudām.

(102)

Direktīvas 2003/54/EK 26. panta 1. punkts atļāva piešķirt atkāpi no VII nodaļas, kas satur tādas pašas prasības kā Direktīvas 2009/72/EK VIII nodaļa attiecībā uz trešo personu piekļuvi, tirgus atvērtību un tiešajām līnijām.

(103)

Ja Komisija būtu piešķīrusi atkāpi saistībā ar sākotnējo pieteikumu, tās noteikumi būtu tādi paši kā šīs atkāpes noteikumi saskaņā ar Direktīvu 2009/72/EK.

(104)

Turklāt laikā pēc 2003. gada faktiskie apstākļi nav mainījušies. Laikā pēc 2003. gada nav būtiski mainījusies NII ģeogrāfiskā situācija, ekonomikas faktori, kas regulē elektroapgādes sistēmu ekspluatāciju NII izolētajās sistēmās, un to būtisko problēmu raksturs, kas rodas konvencionālo elektrostaciju ekspluatācijā NII izolētajās sistēmās.

(105)

Sākotnējā pieteikuma izskatīšana laikā pēc 2003. gada netika pabeigta. Komisijas bezdarbībai nebūtu jārada kaitējums Grieķijas Republikai. Grieķijas Republika izpildīja savus pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2003/54/EK 26. panta 1. punktu un Direktīvas 2009/72/EK 44. panta 1. punktu un iesniedza pienācīgi pamatotu atkāpes pieprasījumu saskaņā ar minētajiem pantiem attiecībā uz izolētajām sistēmām NII.

(106)

Tādēļ būtu pareizi, ja šis lēmums par atkāpi stātos spēkā no sākotnējā pieteikuma iesniegšanas datuma, t. i., no 2003. gada 5. decembra,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Šo lēmumu piemēro mazām, izolētām sistēmām un mikrosistēmām, kas minētas tabulā.

Šajā lēmumā Krēta (Crete) ir maza, izolēta sistēma, bet visas pārējās izolētās sistēmas ir izolētas mikrosistēmas.

2. pants

1.   Atkāpi piešķir no Direktīvas 2009/72/EK 33. panta noteikumiem attiecībā uz mazām, izolētām sistēmām un mikrosistēmām.

2.   Šī atkāpe būs spēkā līdz 2016. gada 17. februārim vai līdz brīdim, kad būs pilnībā izveidota infrastruktūra, kā paredzēts NII kodeksa 237. panta 7. punktā, atkarībā no tā, kas iestājas vēlāk. Jebkurā gadījumā šo atkāpi pārtrauc piemērot 2019. gada 17. februārī.

3.   Grieķijas iestādēm līdz 2015. gada 17. februārim ir jāizstrādā infrastruktūras ieguldījumu plāns, kā paredzēts NII kodeksa 237. panta 7. punktā, atsevišķi katrai NII izolētajai sistēmai norādot, līdz kuram datumam šī infrastruktūra būs pilnībā izveidota. Plānā kā prioritātes jānorāda Krēta (Crete) un Roda (Rhodas).

4.   No 2016. gada 17. februāra un turpmāk katru gadu līdz 2019. gada 17. februārim Grieķijas iestādēm jāizstrādā ziņojums, par katru NII izolēto sistēmu norādot: a) vai ir nodrošināta tirgus atvērtība; b) kāds ir infrastruktūras ieguldījumu statuss saistībā ar attiecīgo plānu; c) kādas ir būtiskās un svarīgās problēmas, kas joprojām kavē tirgus atvērtību; un d) vai šīs problēmas ir tieši saistāmas ar infrastruktūras ieguldījumu nepietiekamību, kā minēts NII kodeksa 237. panta 7. punktā.

3. pants

1.   Atkāpi piešķir no Direktīvas 2009/72/EK 7. panta 1. punkta noteikumiem, saskaņā ar kuriem atļaujas esošo konvencionālo jaudu renovācijai, modernizācijai un paplašināšanai izolētās mikrosistēmās var piešķirt tieši PPC.

2.   Šajā atkāpē:

a)

esošās konvencionālās ražošanas jaudas ietver arī konvencionālo ražošanas jaudu renovācijas, modernizācijas un paplašināšanas projektus, ja šā lēmuma paziņošanas dienā tām ir RAE izdota derīga licence;

b)

galvenās ražošanas jaudas pilnīga demontāža esošajā vietā un tās aizstāšana ar jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu nav uzskatāma par esošu jaudu, bet gan par jaunas jaudas izbūvi;

c)

pagaidu konvencionālās ražošanas jaudas novietošana esošās jaudas perimetrā ir uzskatāma par esošās jaudas paplašināšanu.

3.   Kad izbeidzas termiņš atļaujai, kas izdota saskaņā ar 1. punktu, minēto atļauju var pagarināt pēc RAE lēmuma, ja kavēšanās iemesli ir pilnībā ārpus PPC kontroles.

4.   Šo atkāpi pārtrauc piemērot atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, ja tām beidzies termiņš vai tās anulētas.

5.   Visus pārējos Direktīvas 2009/72/EK 7. panta noteikumus turpina piemērot pilnā apjomā.

6.   Šī atkāpe ir spēkā līdz 2021. gada 1. janvārim.

4. pants

1.   Šajā lēmumā minētās atkāpes pārtrauc piemērot mazām, izolētām sistēmām un mikrosistēmām, tiklīdz tās tiek pievienotas apvienotajai energosistēmai.

2.   Grieķijas iestādes:

a)

izdodot atļaujas vai rīkojot konkursus par jaunām jaudām konkrētā izolētā sistēmā NII, sistemātiski izskata alternatīvas to izolēto sistēmu starpsavienojumiem, kurām konkrētā NII pieder. Atļauja jaunām jaudām jāatsaka, ja starpsavienojuma izbūve ir lētāka. Izmaksās iekļauj visas izmaksas, ko rada elektroenerģijas piegāde gala lietotājiem izolētajā sistēmā, tostarp NII PSO kompensāciju;

b)

nodrošina, lai izmaksu un ieguvumu analīze attiecībā uz lieliem pārvades darbiem, ko īsteno ADMIE, kā paredzēts Likuma Nr. 4001/2011 108. pantā, attiektos tikai uz projektētā starpsavienojuma faktiskajām ieguldījumu un ekspluatācijas izmaksām. Tajā nedrīkst ņemt vērā neiegūto peļņu vai vērtības samazināšanos saistībā ar konvencionālajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kas jau uzstādītas NII;

c)

publicē saistībā ar ADMIE desmitgadu ieguldījumu plānu, kā paredzēts Likuma Nr. 4001/2011 108. pantā, vispārējās izmaksas, tostarp NII PSO kompensācijas, ko rada elektroenerģijas piegāde lietotājiem katrā NII izolētajā sistēmā. Ja vien starpsavienojuma izbūve nav iekļauta RAE apstiprinātajā ADMIE desmitgadu ieguldījumu plānā, kā paredzēts Likuma Nr. 4001/2011 108. pantā, Grieķijas iestādes pēc savas iniciatīvas vai pēc vienkārša trešās personas lūguma organizē konkursu, kā paredzēts Direktīvas 2009/72/EK 22. panta 7. punkta b) apakšpunktā, par starpsavienojuma izbūvi, lai pievienotu vienu vai vairākas NII izolētās sistēmas. Starpsavienojums jābūvē, ja tā izbūve samazina vispārējās izmaksas, tostarp NII PSO kompensācijas, ko rada elektroenerģijas piegāde lietotājiem, kuri atrodas NII;

d)

nosaka skaidru termiņu starpsavienojuma izbūves pabeigšanai. Ja starpsavienojums netiek izbūvēts vai neiekļaujas noteiktajā termiņā, Grieķijas iestādes pieprasa atlīdzināt zaudējumus par nenotikušajiem izmaksu ietaupījumiem.

5. pants

Šo lēmumu piemēro no 2003. gada 5. decembra.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.

Briselē, 2014. gada 14. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Michel BARNIER


(1)  OV L 211, 14.8.2009, 55. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp.).

(3)  Valdības Vēstnesis 270/B/7.2.2014.

(4)  Likuma Nr. 4067/2012 36. pants pārceļ papildu izmaksu segšanas slogu no piegādātājiem uz lietotājiem. Saskaņā ar šo pantu minēto sistēmu piemēro, kamēr PSO tiek piešķirts saskaņā ar Likuma Nr. 4001/2011 55. pantu un pēc NII kodeksa noslēgšanas saskaņā ar Likuma Nr. 4001/2011 130. pantu.

(5)  Valdības Vēstnesis 2783/B/2.12.2011.

(6)  Pašlaik, ņemot vērā ārkārtas apstākļus, ko radīja Grieķijas ekonomikas krīze, tas ir samazināts līdz 37 % visām elektrostacijām un līdz 42 % termoelektrostacijām.

(7)  Šie dati attiecas uz 2012. gadu gandrīz visās izolētajās sistēmās, ar dažiem izņēmumiem, kad tiek izmantots 2011. gads, jo dati par to ir pēdējie pieejamie dati.