25.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 219/4

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 799/2014

(2014. gada 24. jūlijs),

ar kuru izveido ikgadējo īstenošanas ziņojumu un galīgo īstenošanas ziņojumu modeļus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (1), un jo īpaši tās 54. panta 8. punktu,

pēc apspriešanās ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas un iekšējās drošības fonda komiteju, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 59. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regula (ES) Nr. 514/2014 kopā ar konkrētajām regulām, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 514/2014 2. panta a) punktā, ir pamats Savienības finansējumam, kas paredzēts attīstības atbalstam brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

(2)

Regulā (ES) Nr. 514/2014 noteikts, ka dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai ikgadējs īstenošanas ziņojums par katru valsts programmu. Turklāt līdz 2023. gada beigām dalībvalstīm jāiesniedz galīgais ziņojums par valsts programmu īstenošanu. Lai nodrošinātu, ka Komisijai sniegtā informācija ir konsekventa un salīdzināma, nepieciešams izveidot ikgadējā un galīgā īstenošanas ziņojuma modeli.

(3)	Lai varētu nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus un netiktu kavēta valstu programmu apstiprināšana, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(4)	Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša Regula (ES) Nr. 514/2014, un tādējādi tām ir saistoša šī regula.

(5)	Dānijai nav saistoša ne Regula (ES) Nr. 514/2014, ne šī regula.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas un iekšējās drošības fonda komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas ziņojumu modeļi

Ikgadējā un galīgā īstenošanas ziņojuma modelis ir izklāstīts pielikumā.

Tos iesniedz Komisijai, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu, kas izveidota ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 802/2014 (2) 2. pantu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2014. gada 24. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 150, 20.5.2014., 112. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 24. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 802/2014, ar kuru izveido valsts programmu modeļus un ar kuru paredz elektroniskās datu apmaiņas sistēmas starp Komisiju un dalībvalstīm noteikumus un nosacījumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 22. lpp.).

PIELIKUMS

IKGADĒJĀ ĪSTENOŠANAS ZIŅOJUMA UN GALĪGĀ ĪSTENOŠANAS ZIŅOJUMA MODELIS

1. IEDAĻA

Programmas mērķi (Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. panta 2. punkts)

Konkrētais mērķis (kā noteikts konkrētajās regulās): sniedziet panākumu kopsavilkumu, kas gūti finanšu gada laikā, īstenojot stratēģiju un sasniedzot valsts līmeņa darbības mērķus.

Norādiet izmaiņas stratēģijā vai valsts mērķos vai jebkurus faktorus, kas var novest pie izmaiņām nākotnē.

Norādiet jebkādus būtiskus aspektus, kas ietekmē valsts programmas darbību.

Valsts mērķis : uzskaitiet galvenās darbības, kurām sniegts atbalsts un kuras veiktas finanšu gada laikā, gūtos panākumus un konstatētās (kā arī atrisinātās) problēmas.

Konkrēta darbība (kā noteikts konkrētajās regulās): uzskaitiet galvenās darbības, kurām sniegts atbalsts un kuras veiktas finanšu gada laikā, gūtos panākumus un konstatētās (kā arī atrisinātās) problēmas.

Informācijai ailēs jābūt autonomai, un tajā nevar atsaukties uz informāciju jebkādā pievienotajā dokumentā vai norādīt hipersaites.

KONKRĒTAIS MĒRĶIS N: nosaukums

Valsts mērķis n: nosaukums

Konkrētais mērķis n: nosaukums

Ziņošana par indikatīvo grafiku

Norādiet jebkādas izmaiņas indikatīvajā grafikā, kā noteikts valsts programmā.

Indikatīvais grafiks

	Darbības nosaukums	Plānošanas sākums	Īstenošanas sākums	Noslēgums
Konkrētais mērķis n: nosaukums
Valsts mērķis n:

2. IEDAĻA

Īpaši gadījumi

Norādiet līdzekļu piešķiršanas procesa rezultātus (rādītājus katrā kategorijā).

Līdzekļu piešķiršanas plāns
Kategorijas	Līdzekļu piešķiršanas laikposms	Līdzekļu piešķiršanas laikposms	Līdzekļu piešķiršanas laikposms

Kopā

3. IEDAĻA

Kopīgi rādītāji un programmai raksturīgi rādītāji (Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 2. punkta f) apakšpunkts)

Norādiet datus par katru rādītāju attiecīgajam finanšu gadam.

ID rādītājs	Rādītāja apraksts	Mērvienība	Atsauces vērtība	Mērķvērtība	Datu avots	Finanšu gads n	Finanšu gads n + 1	Kumulatīvā summa
KONKRĒTAIS MĒRĶIS N: nosaukums

Sniedziet skaidrojumu par ikvienu rādītāju, kas var būtiski ietekmēt mērķu sasniegšanu, jo īpaši progresa trūkumu.

Par katru finanšu gadu var pievienot dokumentu, kurā paskaidrots būtiska progresa trūkums vai iespējas pārsniegt viena vai vairāku rādītāju mērķi.

4. IEDAĻA

Satvars programmas īstenošanai dalībvalstī

4.1. Uzraudzības komiteja (Regulas (ES) Nr. 514/2014 12. panta 4. punkts)

Sniedziet to galveno lēmumu un jautājumu sarakstu, ko izskata uzraudzības komiteja.

4.2. Kopīga uzraudzības un izvērtēšanas sistēma (Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 2. punkta f) apakšpunkts)

Atbildīgās iestādes veikti uzraudzības un izvērtēšanas pasākumi, tostarp datu vākšanas pasākumi, izvērtēšanas darbības, novērotās problēmas un pasākumi to atrisināšanai.

4.3. Partnerības iesaistīšana valsts programmas īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā (Regulas (ES) Nr. 514/2014 12. panta 3. punkts)

Īsi raksturojiet galveno devumu un viedokļus, ko finanšu gada laikā snieguši partneri.

4.4. Informēšana un publicitāte (Regulas (ES) Nr. 514/2014 53. pants)

Norādiet saiti uz programmas tīmekļa vietni.

Sniedziet to galveno informēšanas un publicitātes darbību sarakstu, kas veiktas finanšu gadā. Vēlams pievienot materiālu paraugus.

4.5. Papildināmība ar citiem Savienības instrumentiem (Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 2. punkta e) apakšpunkts un 14. panta 5. punkta f) apakšpunkts)

Īsi aprakstiet galvenās darbības un apspriedes, kas tika veiktas, lai nodrošinātu saskaņošanu ar citiem Savienības instrumentiem, proti, šādiem:

—	Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu),

—	citiem ES fondiem vai programmām (piemēram, mūžizglītības programmu, programmu “Kultūra”, programmu “Jaunatne darbībā”),

—	ES ārējo attiecību instrumentiem (piemēram, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, Stabilitātes instrumentu), ciktāl tas attiecas uz darbībām trešās valstīs vai saistībā ar trešām valstīm.

4.6. Tiešā piešķiršana

Norādiet pamatojumu katram gadījumam, kad notikusi tieša piešķiršana.

5. IEDAĻA

Finanšu ziņojumi (Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

5.1. Finanšu ziņojumi atbilstoši konkrētiem mērķiem

Tabula

(EUR)
Konkrētais mērķis n: nosaukums
Valsts mērķis n
Valsts mērķu starpsumma
Konkrētais mērķis n
Kopā 1. konkrētajam mērķim
Valsts mērķis n + 1
Valsts mērķu starpsumma
Konkrētais mērķis n + 1
Kopā n
Īpaši gadījumi
Kopā īpaši gadījumi
Tehniskā palīdzība: (maksimālā summa = noteiktā summa + (kopējais piešķīrums) * 5 vai 5,5 % saskaņā ar konkrētajām regulām)
KOPĀ

Valsts programmas finansēšanas plāna īstenošana, norādot kopējo ES ieguldījumu katram finanšu gadam

5.2. Finanšu plāns pa finanšu gadiem

Tabula

(EUR)
GADS	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	KOPĀ
Kopā plānoti līdzekļi
Kopā saistības

5.3. Pamatojums par jebkādu novirzi no konkrētajās regulās noteiktām minimālām procentuālām daļām.

(Jāaizpilda tikai tad, ja situācija atšķiras no apstiprinātajā valsts programmā norādītās situācijas, Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 5. punkta b) apakšpunkts)

Sniedziet sīki izstrādātu paskaidrojumu par jebkādu novirzi no konkrētajās regulās noteiktām minimālām procentuālām daļām.

25.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 219/10

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 800/2014

(2014. gada 24. jūlijs),

ar kuru izveido ziņošanas procedūras un citus praktiskos pasākumus attiecībā uz finansējumu darbības atbalstam saskaņā ar valstu programmām un Īpašo tranzīta shēmu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 515/2014, ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 515/2014, ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām (1), un jo īpaši tās 10. panta 6. punktu un 11. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 515/2014 19. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (2) piemēro finansiālā atbalsta instrumentam ārējām robežām un vīzām. Tādēļ visas Komisijas deleģētās un īstenošanas regulas, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 514/2014, ir piemērojamas finansiālā atbalsta instrumentam ārējām robežām un vīzām.

(2)	Komisijas Īstenošanas regulās (ES) Nr. 802/2014 (3) un (ES) Nr. 799/2014 (4) jo īpaši ir izklāstīti nosacījumi un noteikumi attiecībā uz elektronisko datu apmaiņas sistēmu starp Komisiju un dalībvalstīm, valstu programmu modeļi un ikgadējo un galīgo īstenošanas ziņojumu modeļi.

(3)

Regulas (ES) Nr. 515/2014 10. panta 1. punkts ļauj dalībvalstīm atvēlēt līdz 40 % no summas, kas piešķirta no finansiālā atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, lai finansētu darbības atbalstu valsts iestādēm, kuras atbildīgas par to uzdevumu izpildi un pakalpojumu sniegšanu, kas vērtējami kā sabiedriski pakalpojumi Savienībai. Pirms valsts programmas apstiprināšanas dalībvalstij, kas vēlas finansēt darbības atbalstu saskaņā ar valsts programmu, vajadzētu būt pienākumam sniegt konkrētu informāciju, lai Komisija varētu novērtēt nosacījumus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 515/2014 10. panta 2. punktā. Tāpat būtu jānosaka papildu ziņošanas prasības attiecībā uz darbības atbalstu.

(4)

Ar Regulas (ES) Nr. 515/2014 11. panta 2. punktu Lietuvai tiek piešķirti līdzekļi kā īpašs papildu darbības atbalsts Īpašās tranzīta shēmas starp Lietuvu un Komisiju ietvaros. Būtu jāpieprasa, lai Lietuva sniedz konkrētu informāciju šajā sakarā, jo īpaši, lai ļautu Komisijai novērtēt izmaksu, ko Lietuva plāno saskaņā ar šo instrumentu, atbilstību kritērijiem, kas minēti Regula (ES) Nr. 515/2014 11. panta 3. punktā. Tāpat būtu jānosaka papildu ziņošanas prasības attiecībā uz darbības atbalstu Īpašajai tranzīta shēmai.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju (Nr. 22), kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(6)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (6) 1. panta A un B punktā.

(7)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (8) 3. pantu.

(8)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (10) 3. pantu.

(9)	Lai būtu iespējams drīz piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus un nekavējoties apstiprināt valstu programmas, regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Patvēruma migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Praktiski pasākumi attiecībā uz darbības atbalstu, ko finansē saskaņā ar valsts programmu un Īpašo tranzīta shēmu

1. Ja dalībvalsts nolemj pieprasīt darbības atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 515/2014 10. pantu, tā sniedz Komisijai šīs regulas I pielikumā minēto informāciju papildus tai informācijai, kas pieprasīta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 802/2014 pielikumā.

Dalībvalsts sniedz Komisijai arī indikatīvās plānošanas veidlapu, kas izstrādāta saskaņā ar modeli šīs regulas II pielikumā.

2. Ja Lietuva nolemj izmantot pieejamo darbības atbalstu Īpašajai tranzīta shēmai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 515/2014 11. pantu, tā iesniedz Komisijai šīs regulas III pielikumā minēto informāciju papildus tai informācijai, kas pieprasīta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 802/2014 pielikumā.

3. Šajā pantā minēto informāciju un veidlapas nosūta Komisijai, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu, ko izveido ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 802/2014 2. pantu.

2. pants

Ziņojuma modelis attiecībā uz darbības atbalstu, ko finansē saskaņā ar valsts programmu un Īpašo tranzīta shēmu

1. Ja darbības atbalsts tiek finansēts saskaņā ar valsts programmu, attiecīgā dalībvalsts par programmas īstenošanu ziņo īstenošanas ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā un izstrādāts saskaņā ar modeli Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 799/2014 pielikumā.

Turklāt, iesniedzot īstenošanas ziņojumu Komisijai, dalībvalsts sniedz informāciju, kas minēta šīs regulas IV pielikumā.

2. Ja darbības atbalsts Īpašajai tranzīta shēmai tiek finansēts saskaņā ar Lietuvas valsts programmu, tā par programmas īstenošanu ziņo īstenošanas ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā un izstrādāts saskaņā ar modeli Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 799/2014 pielikumā.

Turklāt, iesniedzot īstenošanas ziņojumu Komisijai, Lietuva sniedz informāciju, kas minēta šīs regulas V pielikumā.

3. Šajā pantā minēto informāciju nosūta Komisijai, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu, kas izveidota ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 802/2014 2. pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2014. gada 24. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (OV L 150, 20.5.2014., 112. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 24. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 802/2014, ar kuru izveido valsts programmu modeļus un ar kuru paredz elektroniskās datu apmaiņas sistēmas starp Komisiju un dalībvalstīm noteikumus un nosacījumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 22. lpp.).

(4) Komisijas 2014. gada 24. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 799/2014, ar kuru izveido ikgadējo īstenošanas ziņojumu un galīgo īstenošanas ziņojumu modeļus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 4. lpp.).

(5) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(6) Padomes 1999. gada 17. maija Lēmums 1999/437/EK par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(7) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(8) Padomes 2008. gada 28. janvāra Lēmums 2008/146/EK par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(9) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(10) Padomes 2011. gada 7. marta Lēmums 2011/350/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

I PIELIKUMS

DARBĪBAS ATBALSTA PLĀNOŠANA VALSTU PROGRAMMU IETVAROS

Katrai dalībvalstij jāapstiprina, ka, darbības atbalstu iekļaujot valsts programmā, valsts izpildījusi nosacījumus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 515/2014 10. panta 2. punktā.

Valsts mērķis: sniedziet vispārīgu norādi par darbības atbalsta izmantošanu, tostarp par sasniedzamajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī norādi par pakalpojumiem un pasākumiem, kuri tiks finansēti no darbības atbalsta mehānisma.

Ja valsts programmā ietverts arī darbības atbalsts vīzām vai robežām, jāaizpilda un jāpievieno “Indikatīvās plānošanas veidlapa”. “Indikatīvās plānošanas veidlapa” nebūs daļa no Komisijas lēmuma, ar kuru apstiprina valsts programmu.

KONKRĒTAIS MĒRĶIS: darbības atbalsts/Regulas (ES) Nr. 515/2014 10. panta 2. punkts

ar šo apstiprina savu atbilstību Savienības acquis par robežām un vīzām.

ar šo apstiprina savu atbilstību Savienības standartiem un pamatnostādnēm par robežu un vīzu labu pārvaldību, jo īpaši Šengenas katalogam par ārējo robežu kontroli, Robežsargu rokasgrāmatai un Vīzu rokasgrāmatai.

Valsts mērķis: darbības atbalsts vīzām

Valsts mērķis: darbības atbalsts robežām

II PIELIKUMS

VALSTS PROGRAMMAS IETVAROS SNIEGTA DARBĪBAS ATBALSTA INDIKATĪVĀS PLĀNOŠANAS VEIDLAPA

Šī veidlapa nebūs daļa no Komisijas lēmuma, ar kuru apstiprina valsts programmu.

Katram darbības atbalsta veidam (vīzām vai robežām) sniedziet:

indikatīvu saņēmēju sarakstu, norādot:

—	saņēmēja nosaukumu (piemēram, Ārlietu ministrija, policijas imigrācijas nodaļa, krasta apsardze, ostas pārvalde, policijas imigrācijas nodaļa, bruņotie spēki) un tā juridisko statusu (piemēram, valsts iestāde, akciju sabiedrība utt.),

—	tiesību aktos noteiktos saņēmēja pienākumus,

—	galvenos uzdevumu veidus saistībā ar robežu pārvaldību/vīzām, tostarp uzdevumus, kurus paredzēts atbalstīt.

Vajadzības gadījumā pievienojiet papildu rindas;

ii)

indikatīvu uzdevumu sarakstu, aprakstot galvenos uzdevumu veidus, ko veic saņēmējs saistībā ar:

—	vīzu izsniegšanu, tostarp uzdevumus, kurus paredzēts atbalstīt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 515/2014 10. pantu, vai

—

robežu pārvaldību, tostarp uzdevumus, kurus paredzēts atbalstīt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 515/2014 10. pantu. Nav nepieciešams aprakstīt visus uzdevumus, ko veic saņēmējs, bet tikai tos uzdevumus, kuri ir saistīti ar robežu pārvaldību un imigrācijas kontroli (piemēram, bruņotie spēki veic uzraudzību jūrā, lai novērstu nelikumīgu ieceļošanu).

Uzdevumi ir jāapvieno atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, kurā tie tiks veikti (piemēram, ģenerālkonsulāts Pekinā vai Ārlietu ministrija, vai Slovākijas un Ukrainas robeža). Ciktāl iespējams, katram uzdevumam, kas aprakstīts darbības atbalsta robežām ietvaros, norādiet robežas posmu;

iii)	paredzamo darbinieku skaitu:attiecīgā gadījumā norādiet iesaistīto darbinieku skaitu, ko paredzēts atbalstīt katram saņēmējam un uzdevumam (kā pilna laika ekvivalentu visā darbības atbalsta laikā);

iv)

indikatīvo budžeta sadalījumu pa saņēmēju veidiem šādās izmaksu kategorijās:

personāla izmaksas, tostarp mācību izmaksas,

apkopes izmaksas, piemēram, uzturēšanas un remonta izmaksas,

aprīkojuma modernizācija/nomaiņa,

nekustamais īpašums (amortizācija, renovācija),

IT sistēmas (VIS, SIS un jaunu IT sistēmu darbības pārvaldība, telpu īre un renovācija, sakaru infrastruktūra un drošība),

darbības (izmaksas, ko nevar iekļaut iepriekš minētajās kategorijās).

Indikatīvās plānošanas I veidlapa. Darbības atbalsts vīzām

I.1. daļa. Indikatīvais uzdevumu saraksts

Uzdevumi

Saņēmējs

Personāls

1.	Konsulāti un citas struktūras ārvalstīs

1.1.

1.n.

2.	Centrālā un citas struktūras (centralizētas specializētas struktūras vīzu izsniegšanai, kuru darbība nav saistīta ar konkrētu atrašanās vietu (piemēram, Ārlietu ministrijas Vīzu departaments))

2.1.

2.n.

I.2. daļa. Indikatīvais budžeta sadalījums

Kopējais [budžets] vienam saņēmējam

Saņēmējs:

1.1.

personāla izmaksas, tostarp mācību izmaksas

1.2.

apkopes izmaksas, piemēram, uzturēšanas un remonta izmaksas

1.3.

aprīkojuma modernizācija/nomaiņa

1.4.

nekustamais īpašums (amortizācija, renovācija)

1.5.

IT sistēmas (VIS, SIS un jaunu IT sistēmu darbības pārvaldība, telpu īre un renovācija, sakaru infrastruktūra un drošība)

1.6.

darbības (izmaksas, ko nevar iekļaut iepriekš minētajās kategorijās)

Kopā:

Indikatīvās plānošanas II veidlapa. Darbības atbalsts robežām

II.1. daļa. Indikatīvais uzdevumu saraksts

Uzdevums

Saņēmējs

Personāls

1.	Sauszemes robežas

1.1.

1.n.

2.	Jūras robežas

2.1.

2.n.

3.	Gaisa robežas

3.1.

3.n.

4.	Centrālā un citas struktūras (centralizētas specializētas struktūras vīzu izsniegšanai, kuru darbība nav saistīta ar konkrētu atrašanās vietu (piemēram, Ārlietu ministrijas Vīzu departaments))

4.1.

4.n.

II.2. daļa. Indikatīvais budžeta sadalījums

Kopējais [budžets] vienam saņēmējam

Saņēmējs:

1.1.

personāla izmaksas, tostarp mācību izmaksas

1.2.

apkopes izmaksas, piemēram, uzturēšanas un remonta izmaksas

1.3.

aprīkojuma modernizācija/nomaiņa

1.4.

nekustamais īpašums (amortizācija, renovācija)

1.5.

IT sistēmas (VIS, SIS un jaunu IT sistēmu darbības pārvaldība, telpu īre un renovācija, sakaru infrastruktūra un drošība)

1.6.

darbības (izmaksas, ko nevar iekļaut iepriekš minētajās kategorijās)

Kopā:

III PIELIKUMS

DARBĪBAS ATBALSTA PLĀNOŠANA SASKAŅĀ AR ĪPAŠO TRANZĪTA SHĒMU

Darbības atbalsts Īpašajai tranzīta shēmai (Lietuva): norādiet valsts stratēģiju Īpašās tranzīta shēmas īstenošanai, no minētās stratēģijas izrietošās prasības un valsts mērķus, kas izstrādāti minēto prasību izpildei. Norādiet ar šo stratēģiju gūstamos rezultātus un vēlamo iznākumu.

Papildu izmaksu veidi: norādiet paredzamo papildu izmaksu veidus, kuriem būs nepieciešams atbalsts saistībā ar Īpašās tranzīta shēmas īstenošanu.

Īpašs gadījums: darbības atbalsts Īpašajai tranzīta shēmai (Lietuva)

Papildu izmaksu veidi

IV PIELIKUMS

ZIŅOŠANA PAR DARBĪBAS ATBALSTU

Kopsavilkums: sniedziet panākumu kopsavilkumu, kas gūti, finanšu gada laikā īstenojot darbības atbalstu, ņemot vērā bāzes situāciju, sasniegtos mērķus un izpildītos uzdevumus.

Darbības: uzskaitiet galvenās darbības, kas veiktas finanšu gada laikā, gūtos panākumus un konstatētās (kā arī atrisinātās) problēmas.

KONKRĒTAIS MĒRĶIS: darbības atbalsta kopsavilkums

Darbības atbalsts vīzām

Darbības atbalsts robežām

V PIELIKUMS

ZIŅOŠANA PAR DARBĪBAS ATBALSTU ĪPAŠĀS TRANZĪTA SHĒMAS (STS) IETVAROS

Īpašā tranzīta shēma (kā noteikta konkrētajās regulās): sniedziet pārskatu par STS īstenošanu.

Norādiet izmaiņas stratēģijā vai valsts mērķos vai jebkurus faktorus, kas var novest pie izmaiņām nākotnē.

Norādiet jebkādus būtiskus aspektus, kas ietekmē STS darbību.

—	Valsts mērķi: uzskaitiet galvenās darbības, kas veiktas gada laikā, gūtos panākumus un konstatētās (kā arī atrisinātās) problēmas.

KONKRĒTAIS MĒRĶIS: darbības atbalsta Īpašajai tranzīta shēmai (Lietuva) kopsavilkums

Valsts mērķis: STS darbības

25.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 219/22

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 802/2014

(2014. gada 24. jūlijs),

ar kuru izveido valsts programmu modeļus un ar kuru paredz elektroniskās datu apmaiņas sistēmas starp Komisiju un dalībvalstīm noteikumus un nosacījumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Regula (ES) Nr. 514/2014 kopā ar konkrētajām regulām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 514/2014 2. panta a) punktā, veido satvaru Savienības finansējumam, ar ko tiek atbalstīta brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstība.

(2)	Regulā (ES) Nr. 514/2014 noteikts, ka katrai dalībvalstij ir jāizstrādā daudzgadu valsts programma. Lai nodrošinātu to, ka Komisijai sniegtā informācija ir konsekventa un salīdzināma, ir nepieciešams izveidot modeli, kurš būtu jāievēro valsts programmā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 24. panta 5. punktu visa oficiālā informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju ir jāveic, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu. Tāpēc ir nepieciešams pieņemt noteikumus, kuriem minētajai elektroniskajai datu apmaiņas sistēmai būtu jāatbilst. Lai nodrošinātu izmaksu efektivitāti un vispārēju saskaņotību ar visiem Savienības dalītās pārvaldības fondiem, elektroniskās datu apmaiņas sistēmas noteikumi un nosacījumi, cik vien iespējams, ir tādi paši, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 184/2014. (2)

(4)	Lai uzlabotu apmainītās informācijas kvalitāti un padarītu informācijas apmaiņas sistēmu vienkāršāku un lietderīgāku, ir jāparedz pamatprasības attiecībā uz apmaināmās informāciju formu un tvērumu.

(5)	Būtu jāparedz principi un noteikumi, kas attiecas uz tās puses noteikšanu, kura ir atbildīga par dokumentu augšupielādi elektroniskajā datu apmaiņas sistēmā un šo dokumentu atjaunināšanu.

(6)	Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm un Komisijai, būtu jānosaka efektīvas elektroniskās apmaiņas sistēmas tehniskie raksturlielumi.

(7)	Lai nodrošinātu, ka gan dalībvalstis, gan Komisija var turpināt informācijas apmaiņu nepārvaramas varas gadījumos, kuri traucē izmantot elektronisku datu apmaiņas sistēmu, ir jāparedz alternatīvi līdzekļi datu kodēšanai un nosūtīšanai.

(8)	Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai datu nosūtīšana elektroniskajā datu apmaiņas sistēmā tiktu veikta drošā veidā, garantējot informācijas pieejamību, integritāti, autentiskumu, konfidencialitāti un neatsaucamību. Tāpēc būtu jāparedz drošības noteikumi.

(9)

Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un it īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem. Dalībvalstu veiktajai personas datu apstrādei ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (3). Savienības iestāžu un struktūru veiktajai personas datu apstrādei un šādu datu brīvai apritei ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (4).

(10)	Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus un netiktu kavēta valsts programmu apstiprināšana, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(11)	Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša Regula (ES) Nr. 514/2014, un tādējādi tām ir saistoša šī regula.

(12)	Dānijai nav saistoša ne Regula (ES) Nr. 514/2014, ne šī regula.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Valsts programmu modeļi

Valsts programmu modelis ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

Elektroniskās datu apmaiņas sistēmas izveide

Komisija izveido elektronisku datu apmaiņas sistēmu visai oficiālai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju (turpmāk “SFC2014”).

3. pants

Elektroniskās datu apmaiņas sistēmas saturs

1. SFC2014 ir iekļauta vismaz tā informācija, kas norādīta modeļos, formātos un veidnēs, kas noteikti saskaņā ar šīs regulas 1. pantu un kas atbilst Regulai (ES) Nr. 514/2014 un konkrētajām regulām, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 514/2014 2. panta a) punktā.

2. Informāciju, kas sniegta SFC2014 iegultajās elektroniskajās veidlapās (turpmāk “strukturētie dati”), neaizstāj ar nestrukturētiem datiem, ieskaitot hipersaišu un citu nestrukturētu datu izmantošanu, piemēram, dokumentu vai attēlu pievienošanu. Ja dalībvalsts iesniedz vienu un to pašu informāciju strukturētu un nestrukturētu datu formātā, nekonsekvences gadījumā izmanto strukturētos datus.

4. pants

SFC2014 darbība

1. Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 514/2014 25. pantā, SFC2014 ievada informāciju, par kuras nosūtīšanu tās ir atbildīgas, un šādu dokumentu atjauninājumus.

2. Jebkuru informācijas nosūtīšanas gadījumu Komisijai pārbauda un informāciju iesniedz cita persona, nevis tā, kura ievadīja datus saistībā ar šo informācijas nosūtīšanu. SFC2014 vai dalībvalstu pārvaldes un kontroles informācijas sistēmas, kas automātiski savienotas ar SFC2014, atbalsta šo uzdevumu dalījumu.

3. Dalībvalstis valsts vai reģionu līmenī vai gan valsts, gan reģionu līmenī ieceļ vienu personu vai vairākas personas, kuras atbild par SFC2014 piekļuves tiesību pārvaldi. Šīs personas pilda šādus uzdevumus:

a)	identificē lietotājus, kas pieprasa piekļuvi, pārliecinoties, ka šie lietotāji faktiski strādā organizācijā;

b)	informē lietotājus par viņu pienākumu aizsargāt sistēmas drošumu;

c)	pārbauda, vai lietotājiem pienākas vajadzīgais atļaujas līmenis saistībā ar viņu uzdevumiem un viņu ieņemamo amatu organizācijā;

d)	pieprasa piekļuves tiesību izbeigšanu, kad šīs tiesības vairs nav vajadzīgas vai pamatotas;

e)	nekavējoties ziņo par aizdomīgiem gadījumiem, kuri var apdraudēt sistēmas drošumu;

f)	nodrošina pastāvīgu lietotāja identifikācijas datu precizitāti, ziņojot par izmaiņām;

g)	veic vajadzīgos datu aizsardzības un komerciālās konfidencialitātes piesardzības pasākumus atbilstoši piemērojamiem Savienības un valsts noteikumiem; kā arī

h)	informē Komisiju par visām izmaiņām, kas ietekmē dalībvalsts iestāžu vai SFC2014 lietotāju spējas veikt 1. punktā minētos pienākumus vai viņu personīgās spējas veikt a) līdz g) apakšpunktā minētos pienākumus.

4. Datu apmaiņu un darījumus obligāti paraksta elektroniski Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/93/EK (5) nozīmē. Dalībvalstis un Komisija atzīst SFC2014 izmantotā elektroniskā paraksta juridisko spēkā esamību un pieļaujamību izmantošanai tiesas procedūrās.

5. Apstrādājot informāciju SFC2014, tiek ievērota fizisko personu datu un privātuma un juridisko personu komerciālās konfidencialitātes aizsardzība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/136/EK (7), Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001.

5. pants

SFC2014 raksturlielumi

Lai nodrošinātu informācijas elektronisku apmaiņu, SFC2014 ir šādi raksturlielumi:

a)	interaktīvas veidlapas vai veidlapas, ko sistēma jau sākotnēji aizpildījusi, izmantojot sistēmā jau iepriekš reģistrētus datus;

b)	automātiski aprēķini, kas lietotajiem atvieglina kodēšanu;

c)	automātiska iegulta kontrole, lai pārbaudītu nosūtīto datu iekšējo konsekvenci un šo datu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem;

d)	sistēmas ģenerēti brīdinājumi, kas informē SFC2014 lietotājus, ka konkrētas darbības ir vai nav iespējams veikt;

e)	sistēmā ievadītās informācijas statusa izsekojamības iespēja tiešsaistē; kā arī

f)	vēsturisku datu pieejamība attiecībā uz visu informāciju, kas ievadīta par valsts programmu.

6. pants

Datu nosūtīšana, izmantojot SFC2014

1. SFC2014 ir pieejama dalībvalstīm un Komisijai vai nu tieši caur interaktīvu lietotāja saskarni (tas ir, tīmekļa lietojumprogrammu), vai caur tehnisku saskarni, izmantojot iepriekš definētus protokolus (tas ir, tīmekļa pakalpojumus), kas ļauj automātiski sinhronizēt un nosūtīt datus starp dalībvalstu informācijas sistēmām un SFC2014.

2. Datumu, kad dalībvalsts Komisijai elektroniski nosūta informāciju un otrādi, uzskata par attiecīgā dokumenta iesniegšanas datumu.

3. Nepārvaramas varas gadījumā, ja SFC2014 nedarbojas vai ja nav savienojuma ar SFC2014 ilgāk par vienu darbdienu pēdējā nedēļā pirms informācijas iesniegšanai regulējumā noteiktā termiņa vai piecas darbdienas citos periodos, informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju var veikt papīra formātā, izmantojot modeļus, formātus un veidnes, kas minētas 3. panta 1. punktā.

Kad elektroniskā sistēma atkal darbojas, savienojums ar to tiek atjaunots vai zūd nepārvaramu varu izraisošais iemesls, attiecīgā puse nekavējoties ievada SFC2014 informāciju, kas jau nosūtīta papīra formātā.

4. Šā panta 3. punktā minētajos gadījumos pasta zīmoga datumu uzskata par attiecīgā dokumenta iesniegšanas datumu.

7. pants

Datu nosūtīšanas drošums SFC2014

1. Komisija izveido informācijas tehnoloģiju drošības politiku (turpmāk “SFC IT drošības politika”) attiecībā uz SFC2014, kas piemērojama personālam, kurš izmanto SFC2014 atbilstoši attiecīgajiem Savienības noteikumiem, jo īpaši Komisijas Lēmumam C(2006) 3602 (8) un tā īstenošanas noteikumiem. Komisija izvirza vienu personu vai vairākas personas, kas atbild par SFC2014 drošības politikas definēšanu, uzturēšanu un pareizas piemērošanas īstenošanu.

2. Dalībvalstis un Eiropas iestādes, kas nav Komisija un kas saņēmušas SFC2014 piekļuves tiesības, ievēro IT drošības noteikumus, kas publicēti SFC2014 portālā, un pasākumus, ko Komisija īsteno SFC2014, lai datu nosūtīšana būtu droša, it īpaši saistībā ar šīs regulas 6. panta 1. punktā minētās tehniskās saskarnes lietošanu.

3. Dalībvalstis un Komisija īsteno drošības pasākumus, kas pieņemti, lai aizsargātu datus, ko tās saglabājušas vai nosūtījušas ar SFC2014, un tās nodrošina šo drošības pasākumu efektivitāti.

4. Dalībvalstis pieņem valsts, reģionu vai vietēju informācijas tehnoloģiju drošības politiku, kas ietver piekļuvi SFC2014 un automātisku datu ievadi tajā, nodrošinot drošības prasību minimālo kopumu. Šī valsts, reģionu vai vietējā IT drošības politika var atsaukties uz citiem drošības dokumentiem. Katra dalībvalsts pārliecinās, ka šī IT drošības politika attiecas uz visām iestādēm, kas izmanto SFC2014.

5. Šī valsts, reģionu vai vietējā IT drošības politika ietver:

a)	tās personas vai personu, kuras atbild par šīs regulas 4. panta 3. punktā minēto piekļuves tiesību pārvaldi, veiktā darba IT drošības aspektus, kad tiek strādāts tieši SFC2014; un

IT drošības pasākumus attiecībā uz tām valsts, reģionālajām vai vietējām datorsistēmām, kas savienotas ar SFC2014, izmantojot šīs regulas 6. panta 1. punktā minēto tehnisko saskarni.

Pirmās daļas b) apakšpunkta mērķiem vajadzības gadījumā ietver šādus IT drošības aspektus:

a)	fiziskā drošība;

b)	datu nesēju un piekļuves kontrole;

c)	uzglabāšanas kontrole;

d)	piekļuves un paroles kontrole;

e)	uzraudzība;

f)	savstarpējs savienojums ar SFC2014;

g)	sakaru infrastruktūra;

h)	cilvēkresursi; kā arī

i)	incidentu pārvaldība.

6. Šīs valsts, reģionu vai vietējās IT drošības politikas pamatā ir riska novērtējums, un aprakstītie pasākumi ir proporcionāli konstatētajiem riskiem.

7. Dokumentus, kuros izklāstīta valsts, reģionu vai vietējā IT drošības politika, pēc pieprasījuma dara Komisijai pieejamus.

8. Dalībvalstis valsts vai reģionu līmenī ieceļ vienu personu vai vairākas personas, kuras atbild par valsts, reģionu vai vietējās IT drošības politikas uzturēšanu un nodrošina tās īstenošanu. Šī persona vai personas darbojas kā kontaktpersonas attiecībā uz to personu vai tām personām, ko izvirzījusi Komisija un kuras minētas 1. punktā.

9. Gan SFC IT drošības politiku, gan attiecīgo valsts, reģionālo vai vietējo IT drošības politiku atjaunina, ja notiek tehniskas pārmaiņas, tiek konstatēti jauni riski vai citas saistītas norises. Visos gadījumos šīs politikas pārskata katru gadu, lai pārliecinātos, ka tās joprojām nodrošina atbilstošu reakciju uz riskiem.

8. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2014. gada 24. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 150, 20.5.2014., 112. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 25. februāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 184/2014, ar kuru nosaka elektroniskajai datu apmaiņas sistēmai starp dalībvalstīm un Komisiju piemērojamos noteikumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” pieņem Eiropas Reģionālās attīstības fonda mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” ietvaros piešķirtā atbalsta intervences kategoriju nomenklatūru (OV L 57, 27.2.2014., 7. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/136/EK, ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (OV L 337, 18.12.2009., 11. lpp.).

(8) Komisijas 2006. gada 16. augusta Lēmums C(2006) 3602 par Eiropas Komisijas izmantoto informācijas sistēmu drošību.

PIELIKUMS

VALSTS PROGRAMMAS MODELIS

Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par pārvaldības un kontroles sistēmām (Regulas (ES) Nr. 514/2014 25. pants)

Identifikācija un kontaktinformācija:

Pievienotais dokuments – paziņojums par izraudzīšanu, kurā norādīta:

a)	galvenā pienākumu sadale starp tās organizatoriskajām vienībām;

b)	vajadzības gadījumā – tās attiecības ar deleģējumu saņēmušajām iestādēm, deleģējamās darbības un galvenās procedūras šo deleģēto darbību uzraudzībai; un

c)	kopsavilkums par galvenajām procedūrām, ko piemēro saņēmēju finanšu prasījumu izskatīšanai un izdevumu apstiprināšanai un iegrāmatošanai.

Sniedziet paredzētās pārvaldības un kontroles sistēmas kopsavilkuma aprakstu (Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 2. punkta g) apakšpunkts).

1. IEDAĻA

Kopsavilkums

Sniedziet vispārēju pārskatu par visu programmu, uzsverot valsts stratēģijas, valsts mērķus un ieceres (vēlamos iznākumus un rezultātus).

2. IEDAĻA

Sākotnējā situācija dalībvalstī (Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts)

Sākotnējā situācija ir kopsavilkums par situāciju dalībvalstī 2013. gada decembrī jomās, kas šajā dalībvalstī attiecas uz fondu. Šajā iedaļā iekļauj:

—	aprakstu par sākotnējo situāciju dalībvalstī, kas papildināts ar nepieciešamo informāciju par faktiem, lai pareizi novērtētu vajadzības;

—	analīzi par vajadzībām dalībvalstī, ieskaitot galvenos jautājumus, kas izriet no politikas dialoga iznākuma;

—	līdz šim veiktos pasākumus, tostarp pasākumus, kas īstenoti no iepriekšējiem iekšlietu fondiem;

—	valsts vajadzību novērtējumu, tostarp problēmjautājumus, kas identificēti attiecīgajos izvērtējumos; un

—	indikatīvos valsts budžeta ikgadējos līdzekļus, kas sadalīti pa konkrētiem mērķiem, kuri noteikti valsts programmās.

Informācijai jābūt autonomai un tajā nedrīkst ietvert norādes uz informāciju jebkādā pievienotajā dokumentā vai iekļaut hipersaites. Var pievienot dokumentu ar papildu informāciju.

Jebkāds pievienotais dokuments nav daļa no Komisijas lēmuma, ar ko apstiprina attiecīgo valsts programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 7. punktā.

3. IEDAĻA

Programmas mērķi (Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunkts)

Informācijai par konkrētajiem mērķiem ir jābūt autonomai un tajā nedrīkst ietvert norādes uz informāciju jebkādā pievienotajā dokumentā vai iekļaut hipersaites.

Konkrētie mērķi (kā noteikti konkrētajās regulās): norādiet piemērotu stratēģiju, kurā noteikti valsts mērķi, tai skaitā aprakstīts, kā tiek aptverti konkrēto regulu mērķi, lai izpildītu sākotnēja scenārijā konstatētās vajadzības.

Valsts mērķis : sniedziet īsu aprakstu par galvenajiem pasākumiem, lai sasniegtu valsts mērķi, norādot tos paraugpasākumus, kurus atbalstīs ar valsts programmu (t. i., finansēšanas prioritātes), un kā daļu no apraksta norādiet mērķus (vēlamos iznākumus un rezultātus).

Konkrēta darbība (kā noteikts konkrētajās regulās):

—	aprakstiet, kā pasākums tiks īstenots, un sniedziet pamatojumu par piešķirto summu,

—	attiecībā uz kopīgiem pasākumiem (transnacionāli projekti) – vadošajai dalībvalstij būtu jāuzskaita tikai iesaistītās dalībvalstis, norādot to pienākumus un iespējamo finansiālo ieguldījumu, ja tāds ir, un

—	iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāapraksta sava loma un to finansiālais ieguldījums, ja tāds ir.

KONKRĒTAIS MĒRĶIS N: Nosaukums

Valsts mērķis n: nosaukums

Konkrētais pasākums n: nosaukums

Indikatīvais laika grafiks: attiecībā uz katru valsts mērķi norādiet trīs galvenos pasākumus, kas tiks atbalstīti no valsts programmas. Attiecībā uz katru pasākumu norādiet gadu, kad tas ir plānots (piem., uzaicinājums iesniegt priekšlikumus), kad tas tiks īstenots (piemēram, tiks noslēgti līgumi/parakstītas dotācijas) un kad pasākums tiks noslēgts vai pabeigts (piem., gala ziņojums).

Indikatīvais laika grafiks

(Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

4. IEDAĻA

Īpaši gadījumi

Ja valsts programmā ietver līdzekļu apsolījumu, sniedziet skaitļus par katru attiecīgo apsolījuma periodu, ja piemērojams.

Sagatavojot līdzekļu apsolījuma plānu, dalībvalsts apstiprina, ka pastāv oficiāla valsts apņemšanās izpildīt apsolījumu attiecīgajā apsolījuma periodā un ka attiecīgajā periodā pasākumi tiks faktiski īstenoti.

Līdzekļu apsolījuma plāns: norādiet apsolījuma pamatojumu, oficiālo apņemšanos izpildīt apsolījumu, indikatīvu laika grafiku, atlases procesu un operācijas, kas vajadzīgas, lai īstenotu apsolījumu.

Līdzekļu apsolījuma plāns

Kategorijas	Līdzekļu apsolījuma periods	Līdzekļu apsolījuma periods	Līdzekļu apsolījuma periods

Kopā

5. IEDAĻA

Kopīgie rādītāji un konkrēto programmu rādītāji (Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 2. punkta f) apakšpunkts)

Kopīgais rādītājs (kā noteikts konkrētajās regulās): attiecībā uz katru konkrēto mērķi norādiet katra kopīgā rādītāja mērķa vērtību un datu avotu (piem., projekta ziņojumi).

Gadījumā, ja valsts programma ietver konkrētās programmas rādītājus, norādiet: saiti uz attiecīgo konkrēto mērķi; rādītāja aprakstu; mērvienību; sākotnējo vērtību; sasniedzamo mērķa vērtību un datu avotu. Katram konkrētās programmas rādītājam jābūt saistītam ar vienu konkrēto mērķi.

Rādītāja ID	Rādītāja apraksts	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Mērķvērtība	Datu avots
Konkrētais mērķis n: nosaukums

6. IEDAĻA

Satvars dalībvalsts veiktajai programmas sagatavošanai un īstenošanai

6.1. Partnerības iesaistīšana valsts programmas sagatavošanā (Regulas (ES) Nr. 514/2014 12. panta 3. punkts)

Kopsavilkums par izmantoto pieeju, sastāvs un partneru iesaiste, un plašāka mēroga apspriešanas galvenie posmi, vajadzības gadījumā iekļaujot galveno partneru (vai partneru veidu) sarakstu, kuri ir iesaistīti vai ar kuriem ir notikusi apspriešanās.

6.2. Uzraudzības komiteja (Regulas (ES) Nr. 514/2014 12. panta 4. punkts)

6.3. Kopīga uzraudzības un izvērtēšanas sistēma (Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 2. punkta f) apakšpunkts)

Sniedziet īsu aprakstu par plānoto pieeju un izmantojamām metodēm.

Iekļaujiet atbildes uz šādiem jautājumiem:

a)	Kur atradīsies izvērtēšanas un uzraudzības funkcija? Kura vienība būs atbildīga par izvērtējumu?

b)	Vai izvērtēšanas vai uzraudzības veikšana tiks uzticēta ārējam pakalpojumu sniedzējam?

c)	Kā tiks vākti dati par projektiem un rādītājiem (uzraudzības sistēma)?

6.4. Partnerības iesaistīšana valsts programmas īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā (Regulas (ES) Nr. 514/2014 12. panta 3. punkts un 14. panta 2. punkta h) apakšpunkts)

Sniedziet īsu aprakstu par pieeju, kas tiks īstenota attiecībā uz partneriem, viņu iesaistīšanas apmēru un plašāka mēroga apspriešanas galvenajiem posmiem, ja nepieciešams, iekļaujot sarakstu ar partneru veidiem, kuri ir iesaistīti vai ar kuriem ir notikusi apspriešanās (vai galvenajiem partneriem).

6.5. Informēšana un publicitāte (Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 2. punkta j) apakšpunkts un 53. pants)

Lūdzu aprakstiet mehānismus un metodes, kas tiks izmantotas, lai nodrošinātu valsts programmas publicitāti.

6.6. Saskaņotība un papildināmība ar citiem instrumentiem (Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 2. punkta e) apakšpunkts un 14. panta 5. punkta f) apakšpunkts)

Īsi aprakstiet mehānismus, ar ko nodrošina saskaņotību starp instrumentiem, kuri izveidoti ar konkrētajām regulām, un citiem Savienības un valsts instrumentiem. Aprakstā, ja piemērojams, būtu jānorāda par saskaņotību šajās jomās atbildīgās iestādes un – vajadzības gadījumā – struktūras vai mehānismi (piemēram, komitejas, apspriežu procedūras), ko izmanto šim nolūkam.

Attiecībā uz papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem būtu jāņem vērā šādi instrumenti:

—	Eiropas strukturālie un investīciju fondi (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds),

—	citi ES fondi vai programmas (piemēram, mūžizglītības programma, programma “Kultūra”, programma “Jaunatne darbībā”),

—	ES ārējo attiecību instrumenti (piemēram, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments, Stabilitātes instruments), ciktāl tas attiecas uz pasākumiem trešās valstīs vai saistībā ar trešām valstīm.

6.7. Saņēmēji un tieša piešķiršana

6.7.1. Uzskaitiet galvenos saņēmēju veidus, kas gūst labumu no programmas (izmantojiet zemāk iekļauto sarakstu)

Saņēmēju veidi ir šādi: valsts/federālās iestādes, vietējās publiskās iestādes, nevalstiskās organizācijas, starptautiskās publiskās organizācijas, valsts Sarkanais Krusts, Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja un Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācija, privāto un publisko tiesību uzņēmumi, izglītības/pētniecības organizācijas, sociālie partneri.

6.7.2. Tiešā piešķiršana

Norādiet valsts mērķi, ja tiek plānots tiešs piešķīrums, un sniedziet pamatojumu par katru apstākli.

7. IEDAĻA

Programmas finansēšanas plāns (Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 2. punkta i) apakšpunkts)

Valsts programmas finansēšanas plāns, kurā par visu plānošanas periodu norādīta ES kopējā ieguldījuma summa katram konkrētajam mērķim. Valsts mērķu summas konkrētā mērķa ietvaros ir indikatīvas. Kopējie tehniskās palīdzības izdevumi ir norādīti.

7.1. Finansēšanas plāns atbilstoši konkrētajiem mērķiem

Tabula

(EUR)
Konkrētais mērķis n: nosaukums
Valsts mērķis n
Valsts mērķu starpsumma
Konkrētais pasākums n
Kopā 1. konkrētajam mērķim
Valsts mērķis n + 1
Valsts mērķu starpsumma
Konkrētais pasākums n + 1
Kopā n
Īpaši gadījumi
Kopā īpaši gadījumi
Tehniskā palīdzība: (Maksimālā summa = noteiktā summa + (kopējais piešķīrums) *5 vai 5,5 % saskaņā ar konkrētajām regulām)
KOPĀ

Valsts programmas indikatīvais finansēšanas plāns, kurā norādīts kopējais ES ieguldījums katram finanšu gadam

7.2. Finanšu plāns pa finanšu gadiem

Tabula

(EUR)
GADS	2014.	2015.	2016.	2017.	2018.	2019.	2020.	KOPĀ
KOPĀ

7.3. Pamatojums par jebkādu novirzi no konkrētajās regulās noteiktajām minimālajām procentuālajām daļām (jāaizpilda tikai tad, ja nav nodrošinātas minimālās procentuālās daļas); 14. panta 5. punkta b) apakšpunkts

Sniedziet sīki izstrādātu paskaidrojumu par jebkādu novirzi no konkrētajās regulās noteiktajām minimālām procentuālajām daļām.

25.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 219/42

PADOMES DIREKTĪVA 2014/87/EURATOM

(2014. gada 8. jūlijs),

ar kuru groza Direktīvu 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 31. un 32. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas izstrādāts, pēc atzinuma saņemšanas no personu grupas, kuru Zinātnes un tehnikas komiteja iecēlusi no dalībvalstu zinātnisko ekspertu vidus,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)	Ar Padomes Direktīvu 2013/59/Euratom (3) nosaka vienotus drošības pamatstandartus darbinieku apstarošanai, medicīniskai apstarošanai un iedzīvotāju apstarošanai pakļautu personu veselības aizsardzībai pret apdraudējumu, ko rada jonizējošais starojums.

(2)

Padomes Direktīvā 2009/71/Euratom (4) dalībvalstīm ir noteikts pienākums izveidot un uzturēt kodoldrošības valsts sistēmu. Minētajā direktīvā ir ietverti noteikumi, kas paredzēti kodoldrošības jomas galvenajā starptautiskajā instrumentā, proti, Konvencijā par kodoldrošību (5), kā arī Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) noteiktajos drošības pamatprincipos (6).

(3)	Padomes Direktīvā 2011/70/Euratom (7) dalībvalstīm noteikts pienākums izveidot un uzturēt lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts sistēmu.

(4)

Padomes 2007. gada 8. maija secinājumos par kodoldrošību un lietotas kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu uzsvērts, ka “kodoldrošība ir katras valsts atbildība, ko atbilstīgā gadījumā īsteno saskaņā ar ES regulējumu. Lēmumus par drošības darbībām un kodoliekārtu uzraudzību pieņems tikai operatori un attiecīgu valstu iestādes”.

(5)

Pēc 2011. gadā Japānā notikušās Fukušimas kodolavārijas visā pasaulē uzmanība no jauna tika pievērsta pasākumiem, kas nepieciešami, lai samazinātu risku un nodrošinātu augsta līmeņa kodoldrošību. Pamatojoties uz Eiropadomes 2011. gada 24. un 25. marta secinājumiem, valstu kompetentās regulatīvās iestādes, kopā ar Komisiju Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupas (ENSREG), kura izveidota ar Komisijas Lēmumu 2007/530/Euratom (8), satvarā, veica Kopienas līmeņa visaptverošus riska un drošības novērtējumus kodolspēkstacijām (“noturības testi”). Rezultātos tika apzināti vairāki uzlabojumi, ko varētu īstenot attiecībā uz kodoldrošības pieejām un nozares praksi iesaistītajās valstīs.

Turklāt Eiropadome arī aicināja Komisiju attiecīgi pārskatīt spēkā esošo tiesisko regulējumu un regulatīvo satvaru kodoliekārtu drošībai un ierosināt uzlabojumus, kas varētu būt vajadzīgi. Eiropadome uzsvēra arī, ka Savienībā būtu jāīsteno un nemitīgi jāuzlabo visaugstākie kodoldrošības standarti.

(6)

Spēcīga kompetentā regulatīvā iestāde ar faktisku neatkarību regulējošo lēmumu pieņemšanā ir pamatprasība attiecībā uz Kopienas kodoldrošības regulatīvo satvaru. Lai kodoldrošība būtu augstā līmenī, ir ārkārtīgi svarīgi, lai kompetentā regulatīvā iestāde, pieņemot regulatīvos lēmumus, spētu īstenot savas pilnvaras neatkarīgi, pārskatāmi un bez nevēlamas ietekmes. Regulatīvie lēmumi un izpildes darbības kodoldrošības jomā būtu jābalsta uz objektīviem ar drošību saistītiem tehniskiem apsvērumiem un jānosaka bez jebkādas nevēlamas ārējas ietekmes, kas varētu kompromitēt drošību, piemēram, nevēlama ietekme, kas saistīta ar mainīgiem politiskiem, ekonomiskiem vai sabiedriskiem apstākļiem.

Būtu jāpastiprina Direktīvas 2009/71/Euratom noteikumi par kompetento regulatīvo iestāžu funkcionālo nodalīšanu, lai nodrošinātu regulatīvo iestāžu faktisku neatkarību no nevēlamas ietekmes to regulatīvo lēmumu pieņemšanā un lai garantētu, ka tām tiek nodrošināti attiecīgi līdzekļi un kompetence tām uzticēto pienākumu īstenošanai. Regulatīvajām iestādēm jo īpaši vajadzētu būt pietiekamām juridiskajām pilnvarām, pietiekamam personālsastāvam un pietiekamiem finanšu resursiem pienācīgai tām uzticēto pienākumu īstenošanai.

Taču stingrākajām prasībām nebūtu jāskar cieša sadarbība atbilstīgā gadījumā ar citām attiecīgām valsts iestādēm vai dalībvalstu noteiktās vispārējās politikas pamatnostādnes.

(7)

Regulatīvo lēmumu pieņemšanas procesā būtu jāņem vērā prasmes un zināšanas, ko var sniegt tehniskā atbalsta organizācija. Šīs zināšanas būtu jābalsta uz jaunākajām zinātnes un tehnikas atziņām – tostarp tādām, kas gūtas operatīvajā pieredzē un ar drošības jautājumiem saistītā pētniecībā, – uz zināšanu pārvaldību un uz atbilstīgiem tehniskiem resursiem.

(8)	Saskaņā ar SAEA Vispārējo drošības prasību 1. daļu būtu jārespektē gan dalībvalstu loma kodoldrošības pamatstruktūras izveidē, gan regulētāja loma šīs pamatstruktūras īstenošanā.

(9)

Tā kā kodolnozare ir ļoti specifiska nozare un tā kā tādu darbinieku skaits, kam ir nepieciešamās īpašās zināšanas un kompetence, ir ierobežots, tas var izraisīt izpildvaras amatos esošu darbinieku iespējamu rotāciju starp kodolnozari un regulatoriem, tāpēc īpaša uzmanība būtu jāpievērš interešu konfliktu novēršanai. Turklāt vajadzētu veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka interešu konfliktu nav tām organizācijām, kas kompetentajai regulatīvajai iestādei sniedz konsultācijas vai pakalpojumus.

(10)

Kodolavārijas sekas var pārsniegt valstu robežas, tāpēc būtu jāveicina cieša sadarbība, koordinācija un informācijas apmaiņa starp kodoliekārtu tuvumā esošo dalībvalstu kompetentajām regulatīvajām iestādēm neatkarīgi no tā, vai minētajās dalībvalstīs tiek vai netiek ekspluatētas kodoliekārtas. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir ieviesti piemēroti pasākumi šādas sadarbības veicināšanai attiecībā uz kodoldrošības jautājumiem ar pārrobežu ietekmi.

(11)

Lai nodrošinātu pienācīgu prasmju apgūšanu un atbilstošu kompetences līmeņu sasniegšanu un uzturēšanu, visām pusēm vajadzētu nodrošināt, lai visi darbinieki, kuriem ir pienākumi saistībā ar kodoliekārtu kodoldrošību un gatavību ārkārtas situācijām kodoliekārtās un reaģēšanu uz tām, turpinātu zināšanu apguvi. To var panākt, izveidojot apmācības programmas un plānus, procedūras apmācības programmu periodiskai pārskatīšanai un atjaunināšanai, kā arī budžetā apmācībai paredzot attiecīgus līdzekļus.

(12)

Vēl kāda svarīga mācība, kas tika gūta no Fukušimas kodolavārijas, ir tas, cik svarīgi ir uzlabot kodoldrošības jautājumu pārredzamību. Pārredzamība ir arī svarīgs līdzeklis, ar kuru var veicināt regulatīvo iestāžu lēmumu pieņemšanas neatkarību. Tādēļ pašreizējie Direktīvas 2009/71/Euratom noteikumi attiecībā uz informāciju, ko sniedz plašai sabiedrībai, būtu jāprecizē attiecībā uz to, kāda informācija ir jāsniedz. Turklāt plašākai sabiedrībai būtu jādod iespējas saskaņā ar kodoldrošības valsts sistēmu piedalīties attiecīgos ar kodoliekārtām saistītu lēmumu pieņemšanas procesa posmos, ņemot vērā valstu dažādās sistēmas. Lēmumi par licencēšanu joprojām ir kompetento valsts iestāžu atbildībā.

(13)

Šajā direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz pārredzamību papildina tās prasības, kas noteiktas Euratom tiesību aktos. Padomes Lēmumā 87/600/Euratom (9) dalībvalstīm ir noteikts pienākums ziņot un sniegt informāciju Komisijai un citām dalībvalstīm, ja to teritorijā notiek radiācijas avārija; savukārt Direktīvā 2013/59/Euratomir ietvertas prasības dalībvalstīm informēt plašu sabiedrību par veicamajiem veselības aizsardzības pasākumiem un rīcību gadījumā, ja notiek radiācijas avārija, kā arī sniegt ar regulāriem intervāliem atjauninātu informāciju iedzīvotājiem, kurus varētu ietekmēt šāda avārija.

(14)

Sestajā pārskatīšanas sanāksmē Konvencijas par kodoldrošību Līgumslēdzējas puses atkārtoti uzsvēra savu apņemšanos attiecībā uz secinājumiem, kas tika izdarīti otrajā ārkārtas sanāksmē pēc Fukušimas avārijas. Konkrēti, tās uzsvēra, ka “kodolspēkstacijas būtu jāprojektē, jābūvē un jāekspluatē ar mērķi novērst avārijas un, ja avārija notiek, mazināt tās sekas un izvairīties no piesārņojuma ārpus kodoliekārtas teritorijas”, un ka “regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina, ka šie mērķi tiek piemēroti, lai apzinātu un īstenotu piemērotus drošības uzlabojumus esošajās kodolspēkstacijās”.

(15)

Ņemot vērā SAEA noteikumu un Rietumeiropas kodolregulatoru asociācijas (WENRA) panākto tehnisko progresu, kā arī reaģējot uz mācībām, kas gūtas no noturības testiem un Fukušimas kodolavārijas izmeklēšanas, Direktīva 2009/71/Euratom būtu jāgroza, lai tajā iekļautu augsta līmeņa Kopienas kodoldrošības mērķi, kas aptver visus kodoliekārtu dzīves cikla posmus (vietas izvēle, projektēšana, būvniecība, nodošana ekspluatācijā, ekspluatācija, ekspluatācijas izbeigšana). Konkrēti, ar šo mērķi tiek aicināts veikt būtiskus drošības uzlabojumus jaunu reaktoru projektos, kur būtu jāizmanto modernās zināšanas un tehnoloģijas, ņemot vērā jaunākās starptautiskās drošības prasības.

(16)

Minētais mērķis jo īpaši būtu jāsasniedz, veicot kodoldrošības izvērtējumus, kuri ir ietverti šīs direktīvas darbības jomā. Tie būtu jāveic licences turētājiem valsts kompetentās regulatīvās iestādes kontrolē, un tos var izmantot, lai novērtētu lielas avārijas risku, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/92/ES (10), ar noteikumu, ka ir izpildītas šīs direktīvas prasības.

(17)

Padziļinātas aizsardzības koncepcija ir būtiska kodoliekārtu drošībai un ir pamats augsta līmeņa kodoldrošības mērķu īstenošanai. Tādu padziļinātas aizsardzības principu piemērošana, kas atzīti starptautiskos standartos un norādēs un ko atzīst WENRA, nodrošina, ka uz drošības darbībām, ciktāl tas praktiski iespējams, attiecas neatkarīgu noteikumu kopums; līdz ar to kļūmes gadījumā tā tiktu atklāta, izlīdzināta vai izlabota ar atbilstīgiem pasākumiem. Katra atsevišķā līmeņa efektivitāte ir būtisks elements padziļinātai aizsardzībai, kuras mērķis ir novērst avārijas un mazināt sekas, ja tādas tomēr notiek. Padziļināta aizsardzība parasti ir strukturēta piecos līmeņos. Ja viena līmeņa pasākumi nav veiksmīgi, tiek iesaistīti nākamā līmeņa pasākumi. Pirmā aizsardzības līmeņa pasākumu mērķis ir novērst anomālu darbību un sistēmas kļūmes. Ja ar pirmā līmeņa pasākumiem mērķi nesasniedz, anomālu darbību kontrolē vai kļūmes atklāj ar otrā aizsardzības līmeņa pasākumiem. Ja ar otrā līmeņa pasākumiem mērķi nesasniedz, trešais līmenis nodrošina, ka drošības funkcijas tālāk tiek veiktas, aktivizējot konkrētas drošības sistēmas un citus drošības mehānismus. Ja ar trešā līmeņa pasākumiem mērķi nesasniedz, ceturtais līmenis avārijas izplatīšanos ierobežo ar avārijas pārvaldību, lai tādējādi novērstu vai mazinātu smagus avārijas apstākļus, kuros notiek radioaktīvo materiālu ārējā noplūde. Pēdējais mērķis (piektā līmeņa aizsardzība) ir ievērojamu ārēju noplūžu radioloģisko seku mazināšana ar reaģēšanas pasākumiem ārpus kodoliekārtas teritorijas.

(18)

Efektīvu kodoldrošības kultūru kopā ar padziļinātu aizsardzību uzskata par vienu no pamatfaktoriem, lai sasniegtu augsta līmeņa kodoldrošību un tās pastāvīgu uzlabošanu. Efektīvas kodoldrošības kultūras radītāji jo īpaši ietver šādus: organizācijas visa līmeņa darbinieku un vadības apņemšanās par galveno izvirzīt kodoldrošību un pastāvīgi uzlabot to; tas, ka tiek veicināta visu līmeņu personāla spēja kritiski vērtēt, vai tiek ievēroti būtiski drošības principi un prakse, lai pastāvīgi uzlabotu kodoldrošību; darbinieku spēja savlaicīgi ziņot par drošības jautājumiem; operatīvajā pieredzē gūto mācību apzināšana; sistemātiski ziņojumi par jebkādām novirzēm no normāliem darbības apstākļiem vai kārtības, kas ir būtiska tādā avāriju pārvaldībā, kurai ir potenciāls ietekmēt kodoldrošību. Svarīgi elementi, kas palīdz sasniegt spēcīgu kodoldrošības kultūru, ir jo īpaši efektīvas vadības sistēmas, atbilstīga izglītība un apmācība un kārtība, kādā licences turētājs reģistrē, novērtē un dokumentē iekšējai un ārējai drošībai būtisku darbības pieredzi, kā arī izvirzīto jautājumu efektīva risināšana.

(19)	Tad, kad šajā direktīvā tiek lietots formulējums “praktiski īstenojams”, tas būtu jāpiemēro saskaņā ar pieņemtām definīcijām, jo īpaši saskaņā ar Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas (WENRA) un SAEA definīcijām.

(20)

Pēc Three Mile Island un Černobiļas kodolavārijām Fukušimas kodolavārija no jauna spilgti parādīja, cik ļoti svarīga ir ietvēruma funkcija, kas ir pēdējā barjera cilvēku un vides aizsardzībai pret noplūdēm, kas rodas avārijā. Tāpēc tam, kurš iesniedz pieteikumu, lai saņemtu licenci jaunas kodolspēkstacijas vai pētniecības reaktora būvēšanai, būtu jāpierāda, ka konstrukcija norobežo reaktora aktīvās zonas bojājumu sekas ietvērumā, t. i., licences pieprasītājam būtu jāpierāda, ka lielas vai neatļautas radioaktīvas noplūdes iespējamība ārpus ietvēruma ir ārkārtīgi niecīga, un minētajam licences pieprasītājam būtu jāspēj ar lielu ticamības pakāpi apliecināt, ka šāda noplūde nenotiks.

(21)

Saistībā ar avāriju nepieļaušanu un seku mazināšanu būtu jāpieprasa konkrētāki avāriju pārvaldības pasākumi un reaģēšanas pasākumi ārpus kodoliekārtas teritorijas. Tiem vajadzētu būt saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Direktīvā 2013/59/Euratom, un tiem nebūtu jāskar minētie noteikumi. Licences turētājam būtu jāparedz procedūras, pamatnostādnes un pasākumi saistībā ar avārijām, tostarp smagām avārijām, kas varētu rasties visos darbības režīmos, tostarp pilnas jaudas, izslēgšanas un pārejas stadijās, nodrošinot konsekvenci un nepārtrauktību starp visām šādām procedūrām un kārtību un nodrošinot, ka tās tiek īstenotas, pārskatītas un atjauninātas. Ar minēto kārtību būtu arī jāparedz pietiekams darbinieku skaits, aprīkojums un citi nepieciešamie resursi. Būtu jāparedz arī organizatoriskā struktūra ar skaidri sadalītiem pienākumiem, kā arī koordinācija starp reaģēšanas struktūrām.

(22)

Noturības testi pierādīja, cik ļoti svarīgs ir uzlabots sadarbības un koordinēšanas mehānisms starp visām pusēm, kas atbildīgas par kodoldrošību. Salīdzinošās novērtēšanas, kuras mērķis ir pilnveidot pieredzi un veikt tās apmaiņu, un nodrošināt augstu kodoldrošības standartu vienotu piemērošanu, ir izrādījusies labs līdzeklis paļāvības stiprināšanai.

(23)

Sadarbība kodoldrošības jautājumos starp dalībvalstīm ir labi izveidota un var sniegt papildu vērtību saistībā ar kodoldrošību, pārredzamību un atvērtību pret ieinteresētajām pusēm Eiropas un starptautiskajā līmenī.

Dalībvalstīm, to kompetentajām regulatīvajām iestādēm attiecīgi izmantojot ENSREG un balstoties uz WENRA zināšanām, ik pēc sešiem gadiem būtu jādefinē metodoloģija, darba uzdevumi un termiņš salīdzinošajai novērtēšanai par kopīgu konkrētu tehnisku tēmu, kas saistīta ar to kodoliekārtu kodoldrošību. Izvērtējamā kopīgā konkrētā tehniskā tēma būtu jānosaka, izvēloties no WENRA drošības atsauces līmeņiem vai pamatojoties uz operatīvās darbības atsauksmēm, incidentiem un avārijām un tehnoloģisko un zinātnisko attīstību. Dalībvalstīm būtu jāveic valsts mēroga pašnovērtējums un jāorganizē sava valsts mēroga pašnovērtējuma kopīga salīdzinošā novērtēšana, ko veic citu dalībvalstu kompetentās regulatīvās iestādes.

Būtu jāsagatavo ziņojumi par minētajās salīdzinošajās novērtēšanās gūtajiem konstatējumiem. Ņemot vērā minēto salīdzinošo novērtēšanu ziņojumu rezultātus, dalībvalstīm būtu jāizstrādā valsts rīcības plāni, lai reaģētu uz visiem attiecīgajiem konstatējumiem un savu valsts izvērtējumu. Salīdzinošo novērtēšanu ziņojumiem būtu arī jāveido pamats jebkuram kopsavilkuma ziņojumam par Savienības mērogā īstenotās tematiskās salīdzinošās novērtēšanas iznākumu, kuru kopīgi sagatavojušas dalībvalstu kompetentās regulatīvās iestādes. Kopsavilkuma ziņojuma mērķim nebūtu jākategorizē kodoliekārtu drošība; tajā uzmanība drīzāk būtu jāpievērš procesam un tehniskajiem konstatējumiem, kas gūti tematiskajā salīdzinošajā novērtēšanā, lai varētu dalīties šajā pasākumā gūtajās zināšanās.

Salīdzinošajā novērtēšanā būtu jāvalda savstarpējai uzticībai, un tādēļ būtu piemēroti, ka Komisija, kad vien tas praktiski iespējams, informētu dalībvalstis, kad tā plāno lietot salīdzinošās novērtēšanas ziņojumu rezultātus savos politikas dokumentos.

(24)

Dalībvalstu pienākumiem ziņot par šīs direktīvas īstenošanu un Komisijas pienākumam sagatavot ziņojumu, pamatojoties uz valstu ziņojumiem, būtu jāsniedz iespēja izskatīt un izvērtēt šīs direktīvas īstenošanas dažādus aspektus, kā arī tās efektivitāti. Starptautiskā līmenī ir noteikti vairāki attiecīgi ziņošanas pienākumi, piemēram, Konvencijā par kodoldrošību paredzētie ziņojumi, kuru rezultātus var izmantot šīs direktīvas īstenošanas izvērtēšanā. Turklāt šajā direktīvā būtu jāparedz papildu ziņošanas prasības attiecībā uz tematiskajā kodoliekārtu salīdzinošajās novērtēšanās gūtajiem konstatējumiem. Tādēļ, lai vienkāršotu tiesību aktus un samazinātu administratīvo slogu, ziņošanas pienākumi dalībvalstīm būtu jāpadara mazāk apgrūtinoši gan attiecībā uz ziņošanas biežumu, gan ziņojumu saturu.

(25)

Saskaņā ar kategorizēto pieeju šīs direktīvas noteikumu piemērojamība ir atkarīga no tā, kādas kodoliekārtas atrodas dalībvalsts teritorijā. Tāpēc, īstenojot šos noteikumus valsts tiesību aktos, dalībvalstīm būtu jāņem vērā to kodoliekārtu radīto risku potenciālo apmēru un būtību, kuras tās plāno būvēt vai jau ekspluatē. Jo īpaši kategorizētajai pieejai būtu jāattiecas uz tām dalībvalstīm, kurām ir tikai nelieli kodolmateriālu un radioaktīvo materiālu krājumi, piemēram, tādi, kuri saistīti ar nelielu pētniecības reaktoru ekspluatāciju un kuri smagas avārijas gadījumā neradītu sekas, kas salīdzināmas ar kodolspēkstaciju avāriju sekām.

(26)

Šīs direktīvas noteikumiem, kas ir cieši saistīti ar kodoliekārtu esamību, proti, tiem, kas attiecas uz licences turētāja pienākumiem, jaunajām, īpašajām prasībām attiecībā uz kodoliekārtām, un noteikumiem, kas attiecas uz gatavību ārkārtas situācijām kodoliekārtā un reaģēšanas pasākumiem, nebūtu jāattiecas uz tām dalībvalstīm, kurās nav kodoliekārtu. Šīs direktīvas noteikumi būtu jātransponē un jāīsteno atbilstīgi katras konkrētās valsts situācijai un ņemot vērā to, ka minētajām dalībvalstīm nav kodoliekārtu, vienlaikus nodrošinot, lai valdība vai kompetentās iestādes kodoldrošībai veltītu pienācīgu uzmanību.

(27)	Saskaņā ar Direktīvu 2009/71/Euratom dalībvalstīm ir jāizveido un jāuztur kodoliekārtu kodoldrošības valsts normatīvā un organizatoriskā sistēma. Lēmums par to, kā pieņemt valsts sistēmas noteikumus un ar kādiem instrumentiem tos piemēro, ir dalībvalstu kompetencē.

(28)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šāda dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(29)	Tādēļ Direktīva 2009/71/Euratom būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2009/71/Euratom groza šādi:

1)	direktīvas 1. nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu: “MĒRĶI, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS”;

direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Šo direktīvu piemēro jebkurai civilajai kodoliekārtai, kam jāizsniedz licence.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Šī direktīva papildina Līguma 30. pantā minētos pamatstandartus attiecībā uz kodoliekārtu kodoldrošību, un tā neskar spēkā esošus Kopienas tiesību aktus par darbinieku un iedzīvotāju veselības aizsardzību pret jonizējošā starojuma radīto apdraudējumu, jo īpaši Direktīvu 2013/59/Euratom (11).

(11) Padomes Direktīva 2013/59/Euratom (2013. gada 5. decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom (OV L 13, 17.1.2014., 1. lpp.).”;"

direktīvas 3. pantu groza šādi:

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	kodolelektrostacija, bagātināšanas iekārta, kodoldegvielas ražošanas iekārta, pārstrādes iekārta, pētnieciskā reaktora iekārta, izlietotās kodoldegvielas glabātava; un”;

pantam pievieno šādus punktus:

“6)	“avārija” ir jebkāds netīšs atgadījums, kura sekas vai iespējamās sekas ir nozīmīgas no pretradiācijas aizsardzības vai kodoldrošības viedokļa;

7)	“incidents” ir jebkāds netīšs atgadījums, kura sekas vai iespējamās sekas nav maznozīmīgas no pretradiācijas aizsardzības vai kodoldrošības viedokļa;

“anomālas darbības” ir darbības process, kas ir novirze no parastās darbības un par ko ir paredzēts, ka tas notiks vismaz reizi iekārtas ekspluatācijas laikā, bet kas no atbilstīgu projektēšanas noteikumu viedokļa nerada nekādu nopietnu kaitējumu elementiem, kuri ir svarīgi attiecībā uz drošību vai izraisa avārijas apstākļus;

9)	“projekta bāze” ir tādu apstākļu un notikumu diapazons, kuri nepārprotami ņemti vērā kodoliekārtas projektēšanā, tostarp uzlabošanās, saskaņā ar noteiktiem kritērijiem tā, ka iekārta spēj tos izturēt, nepārsniedzot drošības sistēmu plānotās ekspluatācijas pieļaujamās robežas;

10)	“projektēta avārija” ir avārijas stāvokļi, kuri ņemti vērā, projektējot kodoliekārtu saskaņā ar noteiktiem projektēšanas kritērijiem, un kuros degvielas bojājumi attiecīgā gadījumā un radioaktīvo materiālu noplūde nepārsniedz pieļaujamās robežas;

11)	“smagi apstākļi” ir apstākļi, kas ir daudz smagāki par apstākļiem, kuri saistīti ar projektā paredzētām avārijām; šādus apstākļus var izraisīt vairākas kļūmes, piemēram, visu drošības sistēmas funkciju pilnīga atteice vai praktiski neiespējams notikums.”;

4)	direktīvas 2. nodaļā pēc virsraksta “PIENĀKUMI” iekļauj šādu iedaļu: “1. IEDAĻA Vispārēji pienākumi”;

direktīvas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis attiecībā uz kodoliekārtu kodoldrošību izveido un uztur valsts normatīvo un organizatorisko sistēmu (“valsts sistēma”). Valsts sistēmā jo īpaši paredz:

a)	pienākumu sadali un koordināciju starp attiecīgām valsts struktūrām;

b)	valsts kodoldrošības prasības, kas aptver visus kodoliekārtu dzīves cikla posmus;

c)	licencēšanas sistēmu un licenci nesaņēmušu kodoliekārtu darbības aizliegšanu;

d)	sistēmu kodoldrošības regulatīvai kontrolei, ko veic kompetentā regulatīvā iestāde;

e)	efektīvas un samērīgas izpildes darbības, tostarp attiecīgā gadījumā koriģējošu darbību vai kodoliekārtas darbības apturēšanu un licences grozīšanu vai atcelšanu.

To, kā pieņemt un ar kādiem instrumentiem piemērot b) apakšpunktā minētās valsts kodoldrošības prasības, ir dalībvalstu kompetencē.”;

direktīvas 5. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Dalībvalstis nodrošina kompetentās regulatīvās iestādes faktisku neatkarību no nevēlamas ietekmes tās regulatīvo lēmumu pieņemšanā. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, lai valsts sistēmā būtu noteikts, ka:

a)	kompetentā regulatīvā iestāde ir funkcionāli nodalīta no visām citām struktūrām vai organizācijām, kas saistītas ar kodolenerģijas izmantošanas veicināšanu vai izmantošanu, un, īstenojot savus regulatīvos pienākumus, tā neprasa un nesaņem norādes no nevienas šādas struktūras vai organizācijas;

b)	kompetentā regulatīvā iestāde pieņem regulatīvus lēmumus, pamatojoties uz stingrām un pārredzamām ar kodoldrošību saistītām prasībām;

c)	kompetentajai regulatīvajai iestādei ir pašai savi pienācīgi budžeta piešķīrumi, lai īstenotu savus regulatīvos pienākumus, kas definēti valsts sistēmā, un tā ir atbildīga par piešķirtā budžeta izpildi;

d)	kompetentā regulatīvā iestāde nodarbina atbilstīgu skaitu darbinieku, kuriem ir kvalifikācija, pieredze un zinātība, kas vajadzīga to pienākumu izpildei. Tā var izmantot ārējus zinātniskus un tehniskus resursus un papildu zinātību, lai sekmētu savu regulatīvo funkciju izpildi;

e)	kompetentā regulatīvā iestāde nosaka procedūras jebkādu interešu konfliktu nepieļaušanai un atrisināšanai;

f)	kompetentā regulatīvā iestāde sniedz ar kodoldrošību saistītu informāciju, neprasot atļauju nevienai citai struktūrai vai organizācijai, ar noteikumu, ka tas neapdraud citas svarīgākas intereses, piemēram, drošību, kā noteikts attiecīgos tiesību aktos vai starptautiskajos instrumentos.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajai regulatīvajai iestādei tiek piešķirtas juridiskās pilnvaras, kas tai vajadzīgas, lai īstenotu pienākumus saistībā ar 4. panta 1. punktā aprakstīto valsts sistēmu. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēmā ir paredzētas kompetentās regulatīvās iestādes, kurām uzticēti šādi galvenie regulatīvie uzdevumi:

a)	ierosināt, izstrādāt vai palīdzēt izstrādāt valsts kodoldrošības prasības;

b)	pieprasīt licences turētājam ievērot valsts kodoldrošības prasības un pieprasīt pierādīt šo prasību un attiecīgās licences nosacījumu ievērošanu;

c)	pārbaudīt šādu ievērošanu, izmantojot regulatīvus novērtējumus un inspekcijas;

d)	ierosināt vai īstenot efektīvas un samērīgas izpildes nodrošināšanas darbības.”;

direktīvas 6., 7. un 8. pantu aizstāj ar šādiem:

“6. pants

Licences turētāji

Dalībvalstis nodrošina, lai valsts sistēmā būtu noteikts, ka:

a)	galvenā atbildība par kodoliekārtas kodoldrošību ir licences turētājam. Minēto atbildību nevar deleģēt, un tā ietver atbildību par līgumslēdzēju un apakšuzņēmēju darbībām, kuras var ietekmēt kodoliekārtas kodoldrošību;

b)	iesniedzot pieteikumu licences saņemšanai, pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz kodoldrošības pierādījums. Šādu pierādījumu apjoms un detalizācijas līmenis ir proporcionāls attiecīgās kodoliekārtas un tās atrašanās vietas apdraudējuma potenciālajam apmēram un būtībai;

licences turētājiem ir pienākums regulāri novērtēt, pārbaudīt un, ciktāl tas ir praktiski iespējams, pastāvīgi uzlabot kodoliekārtu kodoldrošību, un darīt to sistemātiski un pārbaudāmā veidā. Tas ietver pārbaudi, vai ir ieviesti pasākumi avāriju nepieļaušanai un avāriju seku mazināšanai, tostarp padziļinātas aizsardzības noteikumu piemērošanas pārbaudi;

d)	licences turētāji izveido un īsteno pārvaldības sistēmas, kurās par prioritāti noteikta kodoldrošība;

licences turētāji nodrošina piemērotas procedūras un pasākumus ārkārtas situācijām kodoliekārtās, tostarp smagas avārijas pārvaldības pamatnostādnes vai līdzvērtīgus pasākumus, lai efektīvi reaģētu uz avārijām nolūkā novērst vai samazināt tās sekas. Minētās procedūras jo īpaši:

i)	ir saderīgas ar citām darbības procedūrām un periodiski tiek īstenotas, lai pārbaudītu to praktisko piemērojamību;

ii)	novērš avārijas un smagas avārijas, kas varētu notikt visos darbības veidos, un tās, kuras vienlaicīgi aptver vai ietekmē vairākas vienības;

iii)	paredz kārtību ārējas palīdzības saņemšanai;

iv)	tiek periodiski pārskatītas un regulāri atjauninātas, ņemot vērā mācībās gūto pieredzi un avārijās gūtās atziņas;

licences turētājiem jāparedz un jāuztur finanšu resursi un cilvēkresursi ar atbilstīgu kvalifikāciju un kompetenci, lai tie spētu pildīt savus pienākumus attiecībā uz kodoliekārtas kodoldrošību. Licences turētāji arī nodrošina, ka līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kuri ir to atbildībā un kuru darbības var ietekmēt kodoliekārtas kodoldrošību, ir vajadzīgie cilvēkresursi ar atbilstīgu kvalifikāciju un kompetenci, lai spētu pildīt savus pienākumus.

7. pants

Zinātība un prasmes kodoldrošības jomā

Lai iegūtu, uzturētu un attīstītu mūsdienīgu un savstarpēji atzītu zinātību un prasmes kodoldrošības jomā un saistībā ar gatavību ārkārtas situācijām kodoliekārtā, dalībvalstis nodrošina, lai valsts sistēmā tiktu paredzēts, ka visām pusēm ir pienākums nodrošināt izglītību un apmācību saviem darbiniekiem, kuru darba pienākumi ir saistīti ar kodoliekārtu kodoldrošības jautājumiem.

8. pants

Pārredzamība

1. Dalībvalstis nodrošina, lai darbiniekiem un sabiedrībai tiktu sniegta vajadzīgā informācija par kodoliekārtu kodoldrošību un tās regulējumu, īpaši ņemot vērā vietējās iestādes, iedzīvotājus un ieinteresētās personas, kas dzīvo kodoliekārtas tuvumā. Saskaņā ar minēto pienākumu nodrošina, ka kompetentā regulatīvā iestāde un licences turētāji atbilstīgi savas atbildības jomām un saskaņā ar savu saziņas politiku sniedz:

a)	informāciju darbiniekiem un sabiedrībai par normāliem kodoliekārtu darbības apstākļiem; un

b)	incidentu un avāriju gadījumā tūlītēju informāciju darbiniekiem un sabiedrībai, un kompetentajām regulatīvajām iestādēm citās dalībvalstīs, kas atrodas kodoliekārtas tuvumā.

2. Informāciju sabiedrībai dara pieejamu saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem – ar noteikumu, ka tas neapdraud citas svarīgākas intereses, piemēram, drošību, kuras noteiktas attiecīgos tiesību aktos vai starptautiskajos instrumentos.

3. Neskarot 5. panta 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā regulatīvā iestāde attiecīgā gadījumā iesaistās sadarbības pasākumos par kodoliekārtu kodoldrošību ar kompetentajām regulatīvajām iestādēm citās dalībvalstīs, kas atrodas kodoliekārtas tuvumā, tostarp apmainoties ar informāciju un/vai daloties tajā.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiek sniegtas atbilstīgas iespējas efektīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz kodoliekārtu licencēšanu saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem.”;

pēc 8. panta iekļauj šādu iedaļu:

“2. IEDAĻA

Īpaši pienākumi

8.a pants

Kodoliekārtu kodoldrošības mērķis

1. Dalībvalstis nodrošina, lai valsts kodoldrošības sistēmā būtu noteikts, ka kodoliekārtas projektē, izvieto, būvē, nodod ekspluatācijā, ekspluatē un izbeidz to ekspluatāciju ar mērķi nepieļaut avārijas un gadījumā, ja notiktu avārija, mazināt tās sekas un novērst:

a)	agrīnas radioaktīvas noplūdes, kuru dēļ būtu vajadzīgi ārkārtas pasākumi ārpus kodoliekārtām, bet to īstenošanai nebūtu pietiekami daudz laika;

b)	lielas radioaktīvas noplūdes, kuru dēļ būtu vajadzīgi aizsargpasākumi, kurus nevarētu ierobežot telpā vai laikā.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai valsts sistēmā būtu noteikts, ka 1. punktā norādītais mērķis:

a)	attiecas uz kodoliekārtām, kuru būvniecībai pēc 2014. gada 14. augusta pirmo reizi tiek piešķirta licence;

b)	tiek izmantots par atsauci praktiski īstenojamu drošības uzlabojumu savlaicīgai ieviešanai esošās kodoliekārtās, tostarp saistībā ar 8.c panta b) punktā paredzētajām periodiskajā drošības pārbaudēm.

8.b pants

Kodoliekārtu kodoldrošības mērķa īstenošana

1. Lai sasniegtu 8.a pantā noteikto kodoldrošības mērķi, dalībvalstis nodrošina, lai valsts sistēmā būtu noteikts, ka gadījumos, uz kuriem attiecas padziļināta aizsardzība, to piemēro, lai nodrošinātu, ka:

a)	tiek pēc iespējas samazināta ārkārtēju ārēju dabas un netīšu cilvēka izraisītu apdraudējumu ietekme;

b)	netiek pieļauta anomāla darbība un kļūmes;

c)	tiek kontrolēta anomāla darbība un tiek konstatētas kļūmes;

d)	tiek kontrolētas projektētās avārijas;

e)	tiek kontrolēti smagi apstākļi, tostarp novērsta avāriju eskalācija un mazinātas smagu avāriju sekas;

f)	pastāv 8.d panta 1. punktā paredzētās organizatoriskās struktūras.

2. Lai izpildītu 8.a pantā noteikto kodoldrošības mērķi, dalībvalstis nodrošina, lai valsts sistēmā būtu noteikts, ka kompetentā regulatīvā iestāde un licences turētājs veic pasākumus, ar ko veicina un uzlabo efektīvu kodoldrošības kultūru. Minētie pasākumi jo īpaši ietver:

a)	pārvaldības sistēmas, kurās kodoldrošībai paredzēta pienācīga prioritāte un kuras visos personāla un vadības līmeņos veicina spēju kritiski vērtēt attiecīgo drošības principu un prakses efektīvu īstenošanu un laikus ziņot par drošības pasākumiem, kā paredzēts 6. panta d) punktā;

b)	kārtību, kādā licences turētājs reģistrē, novērtē un dokumentē no iekšējās un ārējās drošības viedokļa nozīmīgu ekspluatācijas pieredzi;

c)	licences turētāja pienākumu ziņot kompetentajai regulatīvajai iestādei par notikumiem, kas var ietekmēt kodoldrošību; un

d)	izglītības un apmācības kārtību, kā paredzēts 7. pantā.

8.c pants

Sākotnējais novērtējums un drošības periodiska pārskatīšana

Dalībvalstis nodrošina, lai valsts sistēmā būtu noteikts, ka:

a)	licences piešķiršanai, kas atļauj būvēt kodoliekārtu vai ekspluatēt kodoliekārtu, pamatā ir atbilstošs vietas un iekārtas novērtējums, kas ietver kodoldrošības apliecinājumu attiecībā uz valsts kodoldrošības prasībām, balstoties uz 8.a pantā noteikto mērķi;

licences turētājs kompetentās regulatīvās iestādes reglamentējošā kontrolē sistemātiski un regulāri vismaz reizi desmit gados atkārtoti novērtē kodoliekārtas drošību, kā paredzēts 6. panta c) punktā. Minētā atkārtotā drošības novērtējuma mērķis ir nodrošināt atbilstību aktuālajam projektam, un tajā tiek norādīti turpmāki drošības uzlabojumi, ņemot vērā novecošanas jautājumus, ekspluatācijas pieredzi, jaunākos pētījumu rezultātus un starptautisko standartu attīstību, par atsauci izmantojot 8.a pantā noteikto mērķi.

8.d pants

Gatavība ārkārtas situācijām kodoliekārtās un reaģēšana uz tām

1. Neskarot Padomes Direktīvas 2013/59/Euratom noteikumus, dalībvalstis nodrošina, lai valsts sistēmā tiktu paredzēts izveidot organizatorisku struktūru gatavībai ārkārtas situācijām kodoliekārtās un reaģēšanai uz tām, paredzot skaidru pienākumu sadalījumu un koordināciju starp licences turētāju un kompetentajām iestādām un organizācijām, ņemot vērā visus ārkārtas situācijas posmus.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka starp pasākumiem gatavībai ārkārtas situācijām kodoliekārtās un reaģēšanai uz tām, kas paredzēti valsts sistēmā, un citiem pasākumiem gatavībai ārkārtas situācijām kodoliekārtās un reaģēšanai, kuri prasīti Direktīvā 2013/59/Euratom, pastāv konsekvence un pēctecība.”;

pēc 8.d panta iekļauj šādu nodaļu:

“2.a NODAĻA

SALĪDZINOŠĀ NOVĒRTĒŠANA UN ZIŅOŠANA

8.e pants

Salīdzinošā novērtēšana

1. Dalībvalstis vismaz reizi desmit gados sagatavo periodiskus pašnovērtējumus par savu valsts sistēmu un kompetentajām regulatīvajām iestādēm un aicina veikt starptautisku salīdzinošo novērtēšanu par attiecīgiem savas valsts sistēmas segmentiem un kompetentajām regulatīvajām iestādēm ar mērķi pastāvīgi uzlabot kodoldrošību. Šādu salīdzinošo novērtējumu rezultātus paziņo dalībvalstīm un Komisijai, tiklīdz tie ir pieejami.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņotā veidā:

a)	tiek veikts valsts novērtējums, pamatojoties uz konkrētu tēmu, kas saistīta ar attiecīgo kodoliekārtu kodoldrošību to teritorijā;

b)	visas pārējās dalībvalstis un Komisija kā novērotāja tiek aicinātas veikt a) apakšpunktā minētā valsts novērtējuma salīdzinošo novērtēšanu;

c)	tiek veikti atbilstoši turpmāki pasākumi pēc attiecīgiem salīdzinošajā novērtēšanā gūtiem konstatējumiem;

d)	kad ir pieejami rezultāti, tiek publicēti attiecīgi ziņojumi par minēto procesu un tā galveno iznākumu.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai būtu ieviesti pasākumi, kas pirmo tematisko salīdzinošo novērtēšanu ļauj sākt 2017. gadā un pēc tam turpmākās tematiskās salīdzinošās novērtēšanas veikt vismaz reizi sešos gados.

4. Gadījumā, ja notiek avārija, kas izraisa situācijas, kad nepieciešami ārkārtas pasākumi ārpus kodoliekārtas vai sabiedrības aizsargāšanas pasākumi, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka nekavējoties tiek aicināts veikt starptautisku salīdzinošo novērtēšanu.”;

10)

direktīvas 9. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Pirmoreiz līdz 2014. gada 22. jūlijam un pēc tam līdz 2020. gada 22. jūlijam dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.”;

b)	panta 3. punktu svītro;

11)

direktīvas 10. pantā pēc 1. punkta pievieno šādu punktu:

“1.a Šīs direktīvas 6., 8.a, 8.b, 8.c un 8.d panta transponēšanas un īstenošanas pienākumi neattiecas uz dalībvalstīm, kurās nav kodoliekārtu, ja vien minētās valstis nepieņem lēmumu attīstīt kādu ar kodoliekārtām saistītu darbību, kurai to jurisdikcijā jāsaņem licence.”

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2017. gada 15. augustam. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, un jebkurus turpmākus grozījumus minētajos noteikumos.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 8. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. C. PADOAN

(1) 2014. gada 2. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV C 341, 21.11.2013., 92. lpp.

(3) Padomes Direktīva 2013/59/Euratom (2013. gada 5. decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom (OV L 13, 17.1.2014., 1. lpp.).

(4) Padomes Direktīva 2009/71/Euratom(2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).

(5) Komisijas Lēmums 1999/819/Euratom (1999. gada 16. novembris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) pievienošanos 1994. gada Konvencijai par kodoldrošību (OV L 318, 11.12.1999., 20. lpp.).

(6) SAEA drošības pamatprincipi: Drošības pamatprincipi, SAEA drošuma standartu sērija Nr. SF-1 (2006).

(7) Padomes Direktīva 2011/70/Euratom (2011. gada 19. jūlijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.).

(8) Komisijas Lēmums 2007/530/Euratom (2007. gada 17. jūlijs) par Eiropas augstākā līmeņa grupas izveidošanu kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos (OV L 195, 27.7.2007., 44. lpp.).

(9) Padomes Lēmums 87/600/Euratom (1987. gada 14. decembris) par Kopienas noteikumiem par operatīvu informācijas apmaiņu radiācijas avāriju gadījumos (OV L 371, 30.12.1987., 76. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

25.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 219/53

PADOMES LĒMUMS 2014/496/KĀDP

(2014. gada 22. jūlijs)

par Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas ieviešanas, darbības un izmantošanas aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību, un ar ko atceļ Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Jo īpaši ņemot vērā Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (“GNSS”) stratēģisko dimensiju, reģionālā un globālā līmeņa pārklājumu un daudzveidīgo izmantojamību, tā veido sensitīvu infrastruktūru, kuras ieviešana un izmantošana var ietekmēt Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību.

(2)	Ja starptautiskās situācijas dēļ ir vajadzīga operacionāla Savienības rīcība un ja GNSS darbība varētu ietekmēt Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību vai ja ir apdraudēta sistēmas darbība, Padomei būtu jālemj par vajadzīgajiem veicamajiem pasākumiem.

(3)	Tāpēc Padome 2004. gada 12. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP (1).

(4)	Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā uzdevumi un pienākumi, ko iepriekš pildīja Padomes ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis, tagad būtu jāpilda Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”).

(5)	Ņemot vērā progresu ar Galileo programmu izveidotās sistēmas izstrādē, tās ieviešanas uzsākšanu un gaidāmo izmantošanas sākumu, ir jāpielāgo Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP paredzētā procedūra.

(6)

Informācija un speciālās zināšanas par to, vai ar sistēmu saistīts notikums rada apdraudējumu Savienībai, dalībvalstīm vai pašai GNSS, Padomei un AP būtu jāsniedz Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūrai (“GSA”), dalībvalstīm un Komisijai. Turklāt šādu informāciju var sniegt arī trešās valstis.

(7)	Būtu jāprecizē Padomes, AP, GSA kā Galileo drošības uzraudzības centra (“GSMC”) operatora un dalībvalstu attiecīgā loma operatīvo pienākumu ķēdē, kas jānosaka, lai reaģētu uz apdraudējumu Savienībai, dalībvalstīm vai GSMC.

(8)

Šajā saistībā pamatatsauces uz apdraudējumiem ir ietvertas paziņojumā par sistēmas drošības prasībām, kas ietver galvenos vispārējos apdraudējumus, kuri jārisina GNSS kopumā, un sistēmas drošības plānā, kas ietver drošības riska reģistra izveidi drošības akreditācijas procesā. Tie būs kā atsauces, lai noteiktu apdraudējumus, ko paredzēts risināt konkrēti ar šo lēmumu, un lai pabeigtu šā lēmuma īstenošanas operacionālās procedūras.

(9)	Steidzamības gadījumos lēmumi varētu būt jāpieņem jau dažās stundās pēc tam, kad saņemta informācija par apdraudējumu.

(10)	Ja apstākļi ir tādi, kuru dēļ Padome nevar pieņemt lēmumu apdraudējuma novēršanai vai nopietna kaitējuma mazināšanai Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu būtiskām interesēm, AP vajadzētu būt pilnvarotam veikt vajadzīgos pagaidu pasākumus.

(11)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (2) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1285/2013 (3) tika mainīta Eiropas GNSS pārvaldība. Jo īpaši Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. pantā paredzēts, ka GSA jānodrošina GSMC darbība.

(12)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 512/2014 (4) GSA izpilddirektoram tiek noteikta atbildība nodrošināt, lai GSA kā GSMC operators spētu reaģēt uz norādījumiem, kas paredzēti Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP, kas aizstāta ar šo lēmumu. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1104/2011/ES (5) paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis, Padome, Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests, Savienības aģentūras, trešās valstis un starptautiskas organizācijas var piekļūt publiskajam regulētajam pakalpojumam (“PRP”), ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu. Jo īpaši Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 6. pants definē GSMC kā darbības saskarnes punktu starp PRP kompetentajām iestādēm, Padomi, AP un kontroles centriem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šajā lēmumā ir noteikti pienākumi, kas Padomei un AP jāveic, lai novērstu apdraudējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu drošībai vai lai mazinātu nopietnu kaitējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu būtiskām interesēm, ko rada Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas ieviešana, darbība vai izmantošana, jo īpaši tādas starptautiskās situācijas dēļ, kas prasa Savienības rīcību, vai gadījumā, ja ir apdraudēta pašas sistēmas darbība vai tās pakalpojumi.

2. pants

Šāda apdraudējuma gadījumā attiecīgi dalībvalstis, Komisija vai GSA nekavējoties informē Padomi un AP par visiem to rīcībā esošajiem elementiem, ko tās uzskata par būtiskiem.

3. pants

1. Padome, pamatojoties uz AP priekšlikumu, vienprātīgi lemj par nepieciešamajiem norādījumiem GSA.

2. GSA un Komisija konsultē Padomi par iespējamo plašāko ietekmi, kas attiecībā uz GNSS varētu būt jebkādiem norādījumiem, kurus tā iecerējusi izdot.

3. Politikas un drošības komiteja (“PDK”) attiecīgā gadījumā sniedz Padomei atzinumu par jebkādiem ierosinātajiem norādījumiem.

4. pants

1. Ja situācijas steidzamība prasa tūlītēju rīcību, pirms vēl Padome pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 3. panta 1. punktu, AP ir pilnvarots izdot GSA nepieciešamos pagaidu norādījumus GSA. AP var uzdot Eiropas Ārējās darbības dienesta izpildu ģenerālsekretāram vai vienam no viņa vietniekiem izdot norādījumus GSA. AP nekavējoties informē Padomi un Komisiju par visiem norādījumiem, kas izdoti saskaņā ar šo punktu.

2. Padome cik drīz vien iespējams apstiprina, groza vai atceļ AP pagaidu norādījumus.

3. AP pastāvīgi pārskata savus pagaidu norādījumus, atbilstīgi groza vai atceļ tos, ja tūlītēja rīcība vairs nav vajadzīga. Jebkurā gadījumā pagaidu norādījumu derīguma termiņš ir četras nedēļas pēc to izdošanas vai pēc Padomes lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 2. punktu.

5. pants

Sešos mēnešos pēc šā lēmuma pieņemšanas AP ar dalībvalstu ekspertu atbalstu sagatavo un iesniedz apstiprināšanai PDK nepieciešamās agrīnās operacionālās procedūras šajā lēmumā izklāstīto noteikumu praktiskajai īstenošanai. Pilnīgas operacionālās procedūras iesniedz apstiprināšanai PDK viena gada laikā no šā lēmuma pieņemšanas. PDK vismaz reizi divos gados pārskata un atjaunina operacionālās procedūras.

6. pants

1. Saskaņā ar agrākiem starptautiskiem nolīgumiem, ko noslēgusi Savienība vai Savienība un tās dalībvalstis, tostarp tiem, ar kuriem saskaņā ar Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 3. panta 5. punktu sniedz piekļuvi PRP, AP ir pilnvarots slēgt administratīvas vienošanās ar trešām valstīm attiecībā uz sadarbību šā lēmuma kontekstā. Šādas vienošanās ir vienprātīgi jāapstiprina Padomei.

2. Ja šādu vienošanos sakarā ir vajadzīga piekļuve Savienības klasificētajai informācijai, klasificētas informācijas sniegšanu vai apmaiņu apstiprina saskaņā ar piemērojamajiem drošības noteikumiem.

7. pants

Padome ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā lēmuma pieņemšanas vai pēc kādas dalībvalsts lūguma, vai pēc jebkādiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 3. pantu, pārskata un, ja vajadzīgs, groza šajā lēmumā izklāstītos noteikumus un procedūras.

8. pants

Dalībvalstis attiecīgā gadījumā veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šā lēmuma īstenošanu savā attiecīgajā atbildības jomā, inter alia saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 28. pantu. Šajā nolūkā dalībvalstis izraugās kontaktpunktus, lai sniegtu palīdzību apdraudējuma operacionālajā pārvaldībā. Šie kontaktpunkti var būt fiziskas vai juridiskas personas.

9. pants

Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP atceļ.

10. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON

(1) Vienotā rīcība 2004/552/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību (OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 683/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) (OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1285/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 512/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru (OV L 150, 20.5.2014., 72. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1104/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu (OV L 287, 4.11.2011., 1. lpp.).

25.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 219/56

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 23. jūlijs)

par ārkārtas pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Well un Raju) ievešanu un izplatīšanos Savienībā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 5082

(2014/497/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1), un jo īpaši tās 16. panta 3. punkta ceturto teikumu,

tā kā:

(1)	Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu 2014/87/ES (2) attiecībā uz pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Well un Raju) (turpmāk “konkrētais organisms”) izplatīšanos Savienībā.

(2)	Kopš minētā lēmuma pieņemšanas Itālijas iestādes ir veikušas izmeklēšanu inficētajos apgabalos un tiem apkārtējos apgabalos, lai konstatētu konkrētā organisma klātbūtni un raksturu. Šī izmeklēšana ir devusi provizoriskus rezultātus, kuri ir pietiekami, lai varētu pieņemt precīzākus pasākumus.

(3)

Itālijas iestāžu veiktā izmeklēšana, kā arī pieejamie zinātnes un tehnikas atzinumi, ir apstiprinājuši, ka augi Catharanthus G. Don, Nerium L., Olea L., Prunus L. un Vinca L. ir konkrētā organisma saimniekaugi. Ņemot vērā pieejamos pierādījumus, pieļaujams, ka augi Malva L., Portulaca L., Quercus L. un Sorghum L. var būt arī šā organisma saimniekaugi. Tāpēc šie pasākumi būtu jāattiecina uz šādiem stādīšanai paredzētiem augiem, izņemot to sēklām: Catharanthus G. Don, Nerium L., Olea L., Prunus L., Vinca L., Malva L., Portulaca L., Quercus L. un Sorghum L. (turpmāk “konkrētie augi”).

(4)

Ir lietderīgi noteikt nosacījumus attiecībā uz konkrēto augu ievešanu Savienībā no trešām valstīm, par kurām zināms, ka tajās sastopams konkrētais organisms. Būtu jāpieņem īpašas prasības par ražošanas vietas reģistrāciju, uzraudzību un statusu, kā arī konkrēto augu pārbaudēm, paraugu ņemšanu, testēšanu un transportēšanu, lai nodrošinātu, ka augiem, kurus ieved Savienībā, nav konstatēts konkrētais organisms.

(5)

Konkrētie augi, kas vismaz daļu sava dzīves cikla ir audzēti norobežotajā apgabalā vai kas tiek vesti caur šādu apgabalu, biežāk nekā citi augi var būt inficēti ar konkrēto organismu. Tāpēc uz to pārvietošanu būtu jāattiecina īpašas prasības. Šīm prasībām vajadzētu līdzināties prasībām attiecībā uz konkrētajiem augiem, kas ievesti no trešām valstīm, par kurām zināms, ka tajās sastopams konkrētais organisms.

(6)	Dalībvalstīm būtu jāveic ikgadēji apsekojumi konkrētā organisma klātbūtnes konstatēšanai to teritorijās, lai novērstu tā ievešanu un izplatīšanos.

(7)

Lai nodrošinātu pēc iespējas drīzāku rīcību pret iespējamo konkrētā organisma klātbūtni, ikvienam, kuram varētu būt zināms par šā organisma klātbūtni, būtu jāinformē par to dalībvalstis. Turklāt, lai nodrošinātu ieinteresēto personu atbilstošu rīcību, dalībvalstīm būtu jāinformē attiecīgie profesionālie operatori par konkrētā organisma iespējamo klātbūtni to teritorijās, kā arī par veicamajiem pasākumiem.

(8)

Lai izskaustu konkrēto organismu un novērstu tā izplatīšanos, dalībvalstīm būtu jāizveido norobežotie apgabali un jāveic vajadzīgie pasākumi. Šiem norobežotajiem apgabaliem būtu jāietver inficētā zona un buferzona. Buferzonas platumu aprēķina, ņemot vērā risku, ka konkrētais organisms var izplatīties uz citiem apgabaliem.

(9)

Ja šķiet, ka konkrētā organisma iznīcināšanai nav nepieciešams izveidot norobežoto apgabalu, attiecīgajai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai izlemt, ka nav nepieciešama šāda apgabala steidzama izveide. Tādā gadījumā tai būtu jāiznīcina konkrētais organisms augos, kuros tā klātbūtne pirmoreiz konstatēta, un būtu jāveic pētījums, lai noteiktu, vai vēl kādi augi ir inficēti.

(10)	Būtu jānosaka īpaši pasākumi, lai nodrošinātu konkrētā organisma izskaušanu vietās, kur konstatēta tā klātbūtne.

(11)	Skaidrības labad Īstenošanas lēmums 2014/87/ES būtu jāatceļ.

(12)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:

a)	“konkrētie augi” ir šādi stādīšanai paredzēti augi, izņemot to sēklas: Catharanthus G. Don, Nerium L., Olea L., Prunus L., Vinca L., Malva L., Portulaca L., Quercus L. un Sorghum L.;

b)	“konkrētais organisms” ir Xylella fastidiosa (Well un Raju).

2. pants

Konkrēto augu ievešana Savienībā no trešām valstīm, par kurām zināms, ka tajās sastopams konkrētais organisms

Ja konkrēto augu izcelsmes vieta ir kādā no trešām valstīm, par kurām zināms, ka tajās sastopams konkrētais organisms, konkrētos augus ieved Savienībā tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tie atbilst īpašajām ievešanas prasībām, kas paredzētas I pielikuma 1. iedaļā;

b)	ievedot Savienībā, atbildīgā oficiālā iestāde tos pārbauda saskaņā ar I pielikuma 2. iedaļu, lai pārliecinātos, vai nav konkrētā organisma klātbūtne;

c)	saskaņā ar I pielikuma 2. iedaļu veiktajās pārbaudēs tajos nav konstatēta ne konkrētā organisma klātbūtne, ne tā simptomi.

3. pants

Konkrēto augu pārvietošana Savienībā

Konkrētos augus, kuri vismaz daļu dzīves cikla audzēti norobežotajā apgabalā, kas izveidots saskaņā ar 7. pantu, vai kuri ir pārvietoti caur šādu apgabalu, pārvieto uz citiem apgabaliem vai apgabalos, kas nav inficētās zonas, tikai tad, ja konkrētie augi atbilst II pielikumā norādītajiem nosacījumiem.

4. pants

Apsekojumi attiecībā uz konkrēto organismu

1. Dalībvalstis ik gadu veic apsekojumus to teritorijā konkrētā organisma klātbūtnes konstatēšanai konkrētajos augos un citos iespējamos saimniekaugos.

Minētos apsekojumus veic atbildīgā oficiālā iestāde, vai arī tos veic atbildīgās oficiālās iestādes oficiālā uzraudzībā. Tie ietver vizuālas pārbaudes un, gadījumos, kad rodas aizdomas par inficēšanos ar konkrēto organismu, paraugu ņemšanu un testēšanu. Apsekojumu pamatā ir atzīti zinātnes un tehnikas principi, un tos veic laikā, kad pastāv iespējamība konstatēt konkrētā organisma klātbūtni.

Šajos apsekojumos ņem vērā pieejamos zinātnes un tehnikas atzinumus, konkrētā organisma bioloģiju un tā vektoru bioloģiju, konkrēto augu vai iespējamo saimniekaugu klātbūtni un bioloģiju, kā arī jebkādu citu atbilstošu informāciju attiecībā uz konkrētā organisma klātbūtni.

2. Dalībvalstis katru gadu līdz 31. decembrim paziņo minēto apsekojumu rezultātus Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

5. pants

Informācija par konkrēto organismu

1. Persona, kura konstatē konkrētā organisma klātbūtni vai kurai rodas pamatotas aizdomas par šādu klātbūtni, nekavējoties informē atbildīgo oficiālo iestādi.

Atbildīgā oficiālā iestāde nekavējoties reģistrē šo informāciju.

2. Ja nepieciešams, atbildīgā oficiālā iestāde pieprasa 1. punktā minētajai personai sniegt iestādei jebkuru šīs personas rīcībā esošu papildinformāciju par konkrētā organisma klātbūtni.

6. pants

Klātbūtnes apstiprinājums

1. Ja atbildīgā oficiālā iestāde ir informēta par konkrētā organisma klātbūtni vai aizdomām par tā klātbūtni, pamatojoties uz 4. panta 1. punktā minētajiem apsekojumiem vai saskaņā ar 5. pantu tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai apstiprinātu šādu klātbūtni.

2. Ja konkrētā organisma klātbūtne tiek apstiprināta teritorijā, kurā šī klātbūtne iepriekš nav konstatēta, attiecīgā dalībvalsts piecu darba dienu laikā no apstiprinājuma brīža informē Komisiju un citas dalībvalstis par šādu klātbūtni.

Tas pats attiecas uz oficiālu apstiprinājumu par konkrētā organisma klātbūtni augu sugās, kas iepriekš nav bijušas zināmas kā saimniekaugi. Šos paziņojumus iesniedz rakstiski.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka profesionālie operatori, kuru konkrētos augus varētu būt skāris konkrētais organisms, tiek nekavējoties informēti par konkrētā organisma klātbūtni attiecīgās dalībvalsts teritorijā, kā arī uzzinātu par attiecīgajiem riskiem un veicamajiem pasākumiem.

7. pants

Norobežotie apgabali

1. Vietās, kur 4. panta 1. punktā minēto apsekojumu rezultāti liecina par konkrētā organisma klātbūtni, vai vietās, kur šāda klātbūtne ir apstiprināta saskaņā ar 6. panta 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts bez kavēšanās nosaka norobežotu apgabalu, turpmāk “norobežotais apgabals”.

2. Norobežotajā apgabalā ir zona, kurā konstatēta konkrētā organisma klātbūtne, turpmāk “inficētā zona”. Šo zonu nosaka saskaņā ar III pielikuma 1. iedaļu. Norobežotajā apgabalā ir arī zona ap inficēto zonu, turpmāk “buferzona”. Šo zonu nosaka saskaņā ar III pielikuma 1. iedaļu.

3. Norobežotajos apgabalos dalībvalstis veic III pielikuma 2. iedaļā paredzētos pasākumus.

4. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts var izlemt, ka nav nepieciešams steidzami izveidot norobežotu apgabalu, ja izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	ir pierādījumi tam, ka konkrētais organisms ir nesen ievests apgabalā ar augiem, uz kuriem tas atrasts;

b)	ir pazīmes, ka šie augi ir inficēti pirms to ievešanas attiecīgajā apgabalā;

c)	šo augu tuvumā nav konstatēti attiecīgie vektori, un tas apliecina, ka konkrētā organisma tālāka izplatība nav notikusi.

Šādā gadījumā tā veic apsekojumu, lai noteiktu, vai ir bijuši vēl citi inficēti augi, papildus tiem, kuros pirmoreiz konstatēta konkrētā organisma klātbūtne. Pamatojoties uz minēto apsekojumu, dalībvalsts nosaka, vai ir nepieciešams izveidot norobežoto apgabalu. Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par secinājumiem, kas izdarīti pēc šiem apsekojumiem, kā arī sniedz pamatojumus, kādēļ nav izveidots norobežots apgabals.

5. Dalībvalstis nosaka laikposmus, kādos īstenojami 3. punktā paredzētie pasākumi, un, vajadzības gadījumā, kādos veicams 4. punktā minētais apsekojums.

8. pants

Ziņošana par pasākumiem

1. Trīsdesmit dienu laikā pēc 6. panta 2. punkta pirmajā daļā minētās paziņošanas dalībvalstis ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par pasākumiem, ko tās veikušas vai plāno veikt saskaņā ar 7. panta 3. punktu, kā arī par laikposmiem, kas minēti 7. panta 5. punktā.

Ziņojumā ietver arī šādus elementus:

a)	tādu informāciju par norobežotā apgabala atrašanos un tā īpašībām, kas varētu būt noderīga konkrētā organisma izskaušanai un novērstu tā izplatīšanos;

b)	karti, kas attēlo norobežotā apgabala robežas;

c)	informāciju par konkrētā organisma un tā vektoru klātbūtni;

d)	informāciju par pasākumiem, ar kuriem nodrošināt atbilstību 3. pantā minētajām prasībām attiecībā uz konkrēto augu pārvietošanu Savienībā.

Ziņojumā izklāsta pierādījumus un kritērijus, kas ir minēto pasākumu pamatā.

2. Dalībvalstis katru gadu līdz 31. decembrim iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm ziņojumu, kurā iekļauta atjaunināta 1. punktā minētā informācija.

9. pants

Atcelšana

Īstenošanas lēmumu 2014/87/ES atceļ.

10. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 23. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 13. februāra Īstenošanas lēmums 2014/87/ES attiecībā uz pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Well un Raju) izplatīšanos Savienībā (OV L 45, 15.2.2014., 29. lpp.).

I PIELIKUMS

2. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTO AUGU IEVEŠANU

1. IEDAĻA

Paziņojumi, ko iekļauj sertifikātā, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā

Konkrētos augus, kuru izcelsmes vieta ir trešās valstīs, par kurām zināms, ka tajās sastopams konkrētais organisms, Savienībā ieved tikai tad, ja tiem pievieno fitosanitāro sertifikātu, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā, kas atbilst 2. vai 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija” iekļauj paziņojumu, ka augi visā to dzīves ciklā ir audzēti ražošanas vietā, kuru ir reģistrējusi un uzrauga izcelsmes valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija, un tā atrodas no kaitīgajiem organismiem brīvā teritorijā, ko saskaņā ar atbilstīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteikusi minētā organizācija.

No kaitīgajiem organismiem brīvo teritoriju norāda ailē “Izcelsmes vieta”.

Fitosanitārajā sertifikātā ailē “Papildu deklarācija” iekļauj šādus norādījumus:

konkrētie augi visā to dzīves ciklā ir audzēti ražošanas vietā, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

i)	tā ir atzīta par brīvu no kaitīgā organisma un tā vektoriem saskaņā ar atbilstīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem;

ii)	to ir reģistrējusi un uzrauga izcelsmes valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija;

iii)	tā ir fiziski aizsargāta pret konkrētā organisma ievešanu ar vektoriem;

iv)	tajā veic atbilstīgu fitosanitāro apstrādi, lai uzturētu to brīvu no konkrētā organisma vektoriem;

v)	ik gadu piemērotā laikā tajā veic vismaz divas oficiālās pārbaudes. Iepriekš veiktajās pārbaudēs netika konstatēti ne konkrētā organisma, ne tā vektoru simptomi vai arī, ja simptomi tika novēroti, veiktajos testos nav konstatēts konkrētais organisms;

b)	fitosanitāro apstrādi pret konkrētā organisma vektoriem piemēro to ražošanas vietas tiešā apkaimē;

c)	ik gadu, balstoties uz ņemtajiem paraugiem, testos tiek pārbaudītas konkrēto augu partijas, un konkrētā organisma bezsimptomu klātbūtne tiek izslēgta;

d)	konkrētie augi ir transportēti laikā, kas nav konkrētā organisma zināmo vektoru lidošanas sezona, vai transportēti slēgtos konteineros vai iepakojumos, nodrošinot, ka inficēšanās ar konkrēto organismu vai tā zināmajiem vektoriem nav iespējama;

tieši pirms eksporta konkrēto augu partijas tika pakļautas oficiālai vizuālai pārbaudei, paraugu ņemšanai un testēšanai, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 99 % ticamības pakāpi ļauj apstiprināt, ka konkrētā organisma klātbūtnes līmenis konkrētajos augos ir mazāks par 1 %, un kas galvenokārt vērsta uz augiem, kuriem novērojami šim organismam raksturīgi simptomi.

Šīs iedaļas 2. un 3. punktu mutatis mutandis piemēro konkrētajiem augiem, kas audzēti gan no kaitīgajiem organismiem brīvā teritorijā, gan ārpus tās.

2. IEDAĻA

Pārbaude

Konkrētos augus atbildīgā oficiālā iestāde rūpīgi pārbauda ievešanas robežpunktā vai galamērķa vietā, kas noteikta atbilstīgi Komisijas Direktīvai 2004/103/EK (1). Pārbaude ietver vizuālas pārbaudes un, rodoties aizdomām par konkrētā organisma klātbūtni, paraugu ņemšanu un testēšanu no katras konkrēto augu partijas. Paraugi ir tāda izmēra, kas ar 99 % ticamības pakāpi ļauj apstiprināt, ka konkrētā organisma klātbūtnes līmenis šajos augos ir mazāks par 1 %.

(1) Komisijas 2004. gada 7. oktobra Direktīva 2004/103/EK par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus (OV L 313, 12.10.2004., 16. lpp.).

II PIELIKUMS

3. PANTĀ MINĒTIE NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTO AUGU PĀRVIETOŠANU SAVIENĪBĀ

1.	Konkrētos augus, kas vismaz daļu dzīves cikla audzēti norobežotajā apgabalā, pārvieto uz citiem apgabaliem vai apgabalos, kuri nav inficētās zonas, tikai tad, ja tiem ir pievienota augu pase, kas sagatavota un izdota saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/105/EEK (1).

Konkrētos augus, kas vismaz daļu dzīves cikla audzēti norobežotajā apgabalā, pārvieto uz citiem apgabaliem vai apgabalos, kuri nav inficētās zonas, tikai tad, ja visu atrašanās laiku norobežotajā apgabalā tie atbilst 1. punktā minētajām prasībām un vēl papildus šādām prasībām:

ražošanas vieta, kurā tie audzēti norobežotajā apgabalā, atbilst šādiem nosacījumiem:

i)	tā ir noteikta kā brīva no konkrētā organisma;

ii)	tā ir reģistrēta saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/90/EEK (2);

iii)	tā ir fiziski aizsargāta pret konkrētā organisma ievešanu ar vektoriem;

iv)	tajā veic atbilstīgu fitosanitāro apstrādi, lai uzturētu to brīvu no konkrētā organisma vektoriem;

v)	ik gadu piemērotā laikā tajā veic vismaz divas oficiālās pārbaudes. Veiktajās pārbaudēs netika konstatēti ne konkrētā organisma, ne tā vektoru simptomi vai arī, ja simptomi tika novēroti, veiktajos testos nav konstatēts konkrētais organisms.

b)	ik gadu tiek testēti konkrēto augu sugu reprezentatīvie paraugi no katras ražošanas vietas, un konkrētā organisma bezsimptomu klātbūtne tiek izslēgta;

c)	fitosanitāro apstrādi pret konkrētā organisma vektoriem piemēro to ražošanas vietas tiešā apkaimē.

3.	Konkrētos augus, kuri tiek pārvietoti norobežotajos apgabalos vai caur tiem, transportē laikā, kas nav konkrētā organisma zināmo vektoru lidošanas sezona, vai transportē slēgtos konteineros vai iepakojumos, nodrošinot, ka inficēšanās ar konkrēto organismu vai tā zināmajiem vektoriem nav iespējama.

(1) Komisijas 1992. gada 3. decembra Direktīva 92/105/EEK, kas nosaka standartizācijas pakāpi augu pasēm, kuras izmantojamas noteiktu augu, augu produktu vai citu objektu pārvadājumos Kopienā, un nosaka sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz šādu augu pasu izsniegšanu un uz to nomaiņas kritērijiem un norisēm (OV L 4, 8.1.1993., 22. lpp.).

(2) Komisijas 1992. gada 3. novembra Direktīva 92/90/EEK, ar ko nosaka augu, augu produktu vai citu objektu ražotāju un ievedēju pienākumus un ar ko nosaka informāciju, kura vajadzīga, lai tos reģistrētu (OV L 344, 26.11.1992., 38. lpp.).

III PIELIKUMS

7. PANTĀ PAREDZĒTO NOROBEŽOTO APGABALU IZVEIDE UN PASĀKUMI

1. IEDAĻA

Norobežoto apgabalu izveide

Inficētā zona ietver visus augus, par kuriem zināms, ka tie ir inficēti ar konkrēto organismu, visus augus ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar šo organismu, un visus pārējos augus, kas varētu būt inficēti ar šo organismu, ņemot vērā, ka šie augi atrodas inficēto augu tiešā tuvumā vai tiem ir kopīgs ražošanas avots (ja tas ir zināms) ar inficētajiem augiem vai augiem, kas no šādiem inficētiem augiem audzēti.

Buferzonas platums ir vismaz 2 000 metru.

Buferzonas platumu var samazināt vismaz līdz 1 000 m, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	ir iznīcināti inficētie augi, kā arī visi augi ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar konkrēto organismu, un visi augi, kas noteikti kā iespējami inficēti. Iznīcināšanu veic tā, lai no iznīcinātā auga nepaliktu nekādu materiāla atlieku;

b)	ir veikts norobežošanas apsekojums, kas ietver testēšanu, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 99 % ticamības pakāpi ļauj apstiprināt, ka konkrētā organisma klātbūtnes līmenis augos 2 000 m attālumā no inficētās zonas robežas ir zemāks par 0,1 %.

Zonas precīzi norobežo, pamatojoties uz zinātniski atzītiem principiem, konkrētā organisma un tā vektoru bioloģiju, inficēšanās pakāpi, vektoru klātbūtni, kā arī iespējamo saimniekaugu izplatību attiecīgajā apgabalā.

Ja konkrētā organisma klātbūtne tiek apstiprināta ārpus inficētās zonas, attiecīgi pārskata un maina inficētās zonas un buferzonas robežas.

Ja konkrētais organisms, pamatojoties uz 4. panta 1. punktā minētajiem apsekojumiem un šā pielikuma 2. iedaļas h) apakšpunktā minēto monitoringu, norobežotajā apgabalā netiek konstatēts piecus gadus pēc kārtas, šo norobežojumu var atcelt.

2. IEDAĻA

Norobežotajos apgabalos veicamie pasākumi

Lai izskaustu konkrēto organismu, attiecīgā dalībvalsts norobežotajā apgabalā veic šādus pasākumus:

tā, cik drīz vien iespējams, iznīcina visus ar konkrēto organismu inficētos augus, kā arī visus augus ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar šo organismu, un visus augus, kas noteikti kā iespējami inficēti. Iznīcināšanu veic tā, lai no iznīcinātā auga nepaliktu nekādu materiāla atlieku, un ievērojot nepieciešamo piesardzību, lai izvairītos no konkrētā organisma izplatīšanās iznīcināšanas laikā un pēc tam;

tā 200 m rādiusā ap inficētajiem augiem ņem un analizē paraugus no konkrētajiem augiem, no augiem, kuri pieder tai pašai ģintij, kāda ir inficētajiem augiem, un no visiem pārējiem augiem, kuriem ir konkrētā organisma klātbūtnei raksturīgie simptomi, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 99 % ticamības pakāpi ļauj apstiprināt, ka konkrētā organisma klātbūtnes līmenis šajos augos ir mazāks par 0,1 %;

c)	tā in situ vai norobežotajā apgabalā šim nolūkam paredzētā tuvumā esošā vietā iznīcina pilnībā visus augus, augu daļas vai koksnes daļas, kas var veicināt konkrētā organisma izplatīšanos. Iznīcināšana notiek tādā veidā, kas ir atbilstoša, lai novērstu konkrētā organisma izplatību;

d)	tā iznīcina in situ vai netālu esošā vietā visus augu materiālus, kas cēlušies no konkrēto augu un tādas pašas ģints augu, kādi ir inficētie augi, potēšanas. Iznīcināšana notiek tādā veidā, kas ir atbilstoša, lai novērstu konkrētā organisma izplatību;

e)	tā veic atbilstīgu fitosanitāro apstrādi konkrētajiem augiem un augiem, kas varētu būt saimniekaugi konkrētā organisma vektoriem, lai novērstu konkrētā organisma izplatīšanos ar vektoriem;

tā izseko infekcijas izcelsmi un nosaka atrašanās vietu konkrētajiem augiem, kuri saistīti ar attiecīgo inficēšanās gadījumu un, iespējams, tika pārvietoti pirms norobežotā apgabala izveides. Šo augu galamērķa zonā attiecīgās iestādes saņem visu informāciju saistībā ar šādu pārvietošanu, lai sniegtu atļauju augu pārbaudei un pienācīgu pasākumu veikšanai attiecīgajos gadījumos;

g)	tā aizliedz stādīt konkrētos augus un augus, kuri pieder tai pašai ģintij, kāda ir inficētajiem augiem, vietās, kas nav pasargātas no vektoriem;

tā veic intensīvu monitoringu, lai noteiktu konkrētā organisma klātbūtni, vismaz reizi gadā piemērotā laikā veicot pārbaudes, īpašu uzmanību pievēršot buferzonai, konkrētajiem augiem un augiem, kuri pieder tai pašai ģintij, kāda ir inficētajiem augiem, tostarp veicot testēšanu, jo īpaši visiem augiem, kuriem ir attiecīgie simptomi. Paraugu skaitu norāda 8. pantā minētajā ziņojumā;

i)	tā veic darbības, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par konkrētā organisma radīto apdraudējumu un par pieņemtajiem pasākumiem, lai novērstu tā ievešanu un izplatīšanos Savienībā, tostarp par nosacījumiem attiecībā uz konkrēto augu izvešanu no norobežotā apgabala, kas izveidots saskaņā ar 7. pantu;

vajadzības gadījumā veic īpašus pasākumus, lai novērstu visus apstākļus vai sarežģījumus, par kuriem ir pamatotas bažas, ka tie varētu nepieļaut, aizkavēt vai novilcināt izskaušanu, īpaši tādus, kas saistīti ar visu to augu pieejamību un pienācīgu izskaušanu, kuri ir inficēti vai par kuru inficētību ir aizdomas neatkarīgi no to atrašanās vietas, no tā, vai tie ir valsts vai privātā īpašumā, un no tā, kura persona vai iestāde ir atbildīga par tiem;

k)	veic citus pasākumus, kas var sekmēt konkrētā organisma izskaušanu, ņemot vērā Fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu Nr. 9 (1) un izmantojot integrētu pieeju saskaņā ar Fitosanitāro pasākumu starptautiskā standarta Nr. 14 (2) noteiktajiem principiem.

(1) “Vadlīnijas kaitīgo organismu izskaušanas programmām”. Fitosanitāro pasākumu starptautiskais standarts Nr. 9. Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāts, Roma. Publicēts 2011. gada 15. decembrī.

(2) “Integrētu pasākumu izmantošana sistēmiskajā pieejā kaitīgo organismu riska pārvaldībai”. Fitosanitāro pasākumu starptautiskais standarts Nr. 14. Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāts, Roma. Publicēts 2014. gada 8. janvārī.

25.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 219/66

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 335, 2009. gada 17. decembris )

131. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 73/239/EEK” ceturtajā rindā:

tekstu:

“1. panta 1. punkts, punkta a) līdz c)”

lasīt šādi:

“2. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts”.

131. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 73/239/EEK” astotajā rindā:

tekstu:

“2. panta 2. punkta a) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“2. panta 2. punkta b) apakšpunkts”.

131. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 73/239/EEK” devītajā rindā:

tekstu:

“2. panta 2. punkta b) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“2. panta 2. punkta c) apakšpunkts”.

132. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Šajā direktīvā” priekšpēdējā rindā:

tekstu:

“—”

lasīt šādi:

“13. panta 27. punkts”.

133. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 73/239/EEK” astotajā rindā:

tekstu:

“8. panta 1. punkta b) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“8. panta 1. punkta c) apakšpunkts”.

133. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 92/49/EEK” astotajā rindā:

tekstu:

“6. panta 1. punkta b) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“6. panta 1. punkta c) apakšpunkts”.

133. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Šajā direktīvā” astotajā rindā:

tekstu:

“18. panta 1. punkta b) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“18. panta 1. punkta c) apakšpunkts”.

133. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Šajā direktīvā” desmitajā un vienpadsmitajā rindā:

tekstu:

“18. panta g) punkts

18. panta h) punkts”

lasīt šādi:

“18. panta 1. punkta g) apakšpunkts

18. panta 1. punkta h) apakšpunkts”.

134. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 73/239/EEK” pirmajā rindā:

tekstu:

“8. panta 1. punkta a) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“8. panta 1.a punkts”.

135. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 2005/68/EK” desmitajā rindā:

tekstu:

“15. panta 1. punkta 1. un 2. daļa”

lasīt šādi:

“15. panta 1. punkta pirmā daļa un 2. punkts”.

136. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 2002/83/EK” desmitajā rindā:

tekstu:

“28. pants un 28. panta a) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“28. un 28.a pants”.

137. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 92/49/EEK” ceturtajā rindā:

tekstu:

“13. panta 2. punkta otrā daļa”

lasīt šādi:

“13. panta 2. punkta pirmā daļa”.

137. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 73/239/EEK” priekšpēdējā rindā:

tekstu:

“20.a panta 1. punkta pirmās daļas 2. teikuma a) līdz d) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“20.a panta 1. punkta pirmās daļas 2. teikuma a) līdz e) apakšpunkts”.

137. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 2002/83/EK” priekšpēdējā rindā:

tekstu:

“38.a panta 1. punkta 2. teikuma a) līdz d) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“38. panta 1. punkta 2. teikuma a) līdz e) apakšpunkts”.

137. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 2005/68/EK” priekšpēdējā rindā:

tekstu:

“43. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“43. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunkts”.

138. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 73/239/EEK” sestajā rindā:

tekstu:

“22. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“22. panta 1. punkta otrās daļas pirmais teikums”.

138. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 2002/83/EK” sestajā rindā:

tekstu:

“39. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“39. panta 1. punkta otrās daļas pirmais teikums”.

138. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 2005/68/EK” sestajā rindā:

tekstu:

“44. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“44. panta 1. punkta otrā daļa”.

138. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Šajā direktīvā” sestajā rindā:

tekstu:

“144. panta 1. punkta b) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“144. panta 2. punkta pirmā daļa”.

138. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 73/239/EEK” septītajā rindā:

tekstu:

“22. panta 1. punkta otrās daļas 1. teikums”

lasīt šādi:

“22. panta 1. punkta otrās daļas otrais teikums”.

138. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 2002/83/EK” septītajā rindā:

tekstu:

“39. panta 1. punkta otrās daļas 1. teikums”

lasīt šādi:

“39. panta 1. punkta otrās daļas otrais teikums”.

138. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Šajā direktīvā” septītajā rindā:

tekstu:

“144. panta 2. punkta pirmā daļa”

lasīt šādi:

“144. panta 2. punkta otrā daļa”.

138. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 73/239/EEK” priekšpēdējā rindā:

tekstu:

“24. panta pirmās daļas otrais teikums, trešā daļa”

lasīt šādi:

“24. panta pirmās daļas otrais teikums un trešā daļa”.

139. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 73/239/EEK” septītajā rindā:

tekstu:

“29.a panta 1. punkts”

lasīt šādi:

“29.a pants”.

140. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Šajā direktīvā” četrpadsmitajā rindā:

tekstu:

“190. panta 4. punkts”

lasīt šādi:

“190. panta 3. punkts”.

141. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 2002/83/EK” priekšpēdējā rindā:

tekstu:

“1. panta 1. punkta b) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“1. panta 1. punkta c) apakšpunkts”.

142. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 88/357EEK” septītajā rindā:

tekstu:

“7. panta 1. punkta g) apakšpunkts līdz 7. panta 3. punkts”

lasīt šādi:

“7. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 3. punkts”.

148. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Šajā direktīvā” trešajā rindā:

tekstu:

“212. panta 1. punkta a) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“212. panta 1. punkta b) apakšpunkts”.

148. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Šajā direktīvā” ceturtajā rindā:

tekstu:

“210. panta 1. punkta f) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“212. panta 1. punkta f) apakšpunkts”.

148. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Šajā direktīvā” piektajā rindā:

tekstu:

“210. panta 1. punkta g) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“212. panta 1. punkta g) apakšpunkts”.

149. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Šajā direktīvā” desmitajā rindā:

tekstu:

“268. panta 1. punkta a) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“268. panta 1. punkta b) apakšpunkts”.

149. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Šajā direktīvā” vienpadsmitajā rindā:

tekstu:

“268. panta 1. punkta b) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“268. panta 1. punkta c) apakšpunkts”.

152. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 2002/83/EK” astotajā rindā:

tekstu:

“19. panta 1. punkta otrās daļas otrais ievilkums”

lasīt šādi:

“19. panta 1. punkta pirmās daļas otrais ievilkums”.

154. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 2005/68/EK” trīspadsmitajā rindā:

tekstu:

“2. panta 1. punkta a) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“2. panta 1. punkta b) apakšpunkts”.

155. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Direktīva 2005/68/EK” ceturtajā rindā:

tekstu:

“11. panta 1. punkta a) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“11. panta 1. punkta b) apakšpunkts”.

155. lappusē VII pielikumā “Atbilstības tabula” slejas “Šajā direktīvā” ceturtajā rindā:

tekstu:

“23. panta 1. punkta a) apakšpunkts”

lasīt šādi:

“23. panta 1. punkta b) apakšpunkts”.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 219

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 25. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 798/2014 (2014. gada 23. jūlijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1484/95 attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 799/2014 (2014. gada 24. jūlijs), ar kuru izveido ikgadējo īstenošanas ziņojumu un galīgo īstenošanas ziņojumu modeļus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai	4
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 800/2014 (2014. gada 24. jūlijs), ar kuru izveido ziņošanas procedūras un citus praktiskos pasākumus attiecībā uz finansējumu darbības atbalstam saskaņā ar valstu programmām un Īpašo tranzīta shēmu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 515/2014, ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām	10
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 801/2014 (2014. gada 24. jūlijs), ar kuru nosaka laika grafiku un citus īstenošanas nosacījumus, kas saistīti ar resursu piešķiršanas mehānismu Savienības Pārvietošanas programmai Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros	19
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 802/2014 (2014. gada 24. jūlijs), ar kuru izveido valsts programmu modeļus un ar kuru paredz elektroniskās datu apmaiņas sistēmas starp Komisiju un dalībvalstīm noteikumus un nosacījumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai	22
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 803/2014 (2014. gada 24. jūlijs), ar kuru groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 412/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu	33
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 804/2014 (2014. gada 24. jūlijs), ar ko atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 1122/2009 attiecībā uz atbalsta summu samazinājumu par novēloti iesniegtiem vienotajiem pieteikumiem un pieteikumiem maksājumtiesību piešķiršanai saistībā ar konkrētām 2014. gadā plūdu skartām Itālijas platībām	35
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 805/2014 (2014. gada 24. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	37
		DIREKTĪVAS
	*	Padomes Direktīva 2014/86/ES (2014. gada 8. jūlijs), ar ko groza Direktīvu 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs	40
	*	Padomes Direktīva 2014/87/Euratom (2014. gada 8. jūlijs), ar kuru groza Direktīvu 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru	42
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums 2014/496/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs) par Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas ieviešanas, darbības un izmantošanas aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību, un ar ko atceļ Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP	53
		2014/497/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 23. jūlijs) par ārkārtas pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Well un Raju) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 5082	56

	Labojumi
*	Labojums Lēmumā Nr. 2, ko pieņēmusi Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem Apvienotā komiteja (2014. gada 21. maijs), par Moldovas Republikas pieteikumu kļūt par Līgumslēdzēju pusi Reģionālajā konvencijā par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem ( OV L 217, 23.7.2014. )	65
*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) ( OV L 335, 17.12.2009. )	66

KN kods	Apraksts	Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg)	Garantija, kas minēta 3. panta 3. punktā (EUR/100 kg)	Izcelsme (1)
0207 12 10	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”	121,8	0	AR
0207 12 90	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”	131,2 143,0	0 0	AR BR
0207 14 10	Atkauloti, saldēti gaiļu vai vistu gabali	293,6 220,0 326,7 244,2	2 24 0 17	AR BR CL TH
0207 14 60	Saldēti vistu stilbi	122,7	6	BR
0207 27 10	Atkauloti, saldēti tītaru gabali	344,2 310,2	0 0	BR CL
1602 32 11	Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi	251,6	11	BR

Uzņēmums	Taric papildu kods
Liling Taiyu Porcelain Industries Co., Ltd	B956
Liling Xinyi Ceramics Industry Ltd	B957
T&C Shantou Daily Chemical Industry Co., Ltd	B958
Jing He Ceramics Co., Ltd	B959

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MK	59,9
	TR	55,3
	XS	56,8
	ZZ	57,3
0707 00 05	MK	50,7
	TR	81,4
	ZZ	66,1
0709 93 10	TR	84,5
0709 93 10	ZZ	84,5
0805 50 10	AR	107,5
	BO	98,4
	CL	116,3
	NZ	145,2
	TR	74,0
	UY	125,4
	ZA	127,5
	ZZ	113,5
0806 10 10	BR	149,7
	CL	81,7
	EG	186,0
	MA	159,8
	TR	78,9
	ZZ	131,2
0808 10 80	AR	243,2
	BR	134,1
	CL	111,9
	NZ	124,8
	US	145,0
	ZA	142,5
	ZZ	150,3
0808 30 90	AR	77,9
	CL	94,9
	NZ	163,0
	ZA	63,9
	ZZ	99,9
0809 10 00	MK	91,5
	TR	245,3
	XS	80,5
	ZZ	139,1
0809 29 00	CA	344,6
	TR	292,8
	US	344,6
	ZZ	327,3
0809 30	MK	72,6
	TR	137,7
	ZZ	105,2
0809 40 05	BA	54,7
	MK	53,5
	ZZ	54,1

Iestādes nosaukums

Iestādes vadītājs

E-pasta adrese

Izraudzīšanas datums

Deleģētās darbības

Atbildīgā iestāde

Revīzijas iestāde

Deleģējumu saņēmusī iestāde Nr. 1

Deleģējumu saņēmusī iestāde Nr. 2

Deleģējumu saņēmusī iestāde N (ne vairāk kā 10)