“B.   DIOKSĪNU (PCDD/PCDF) UN PCB DAUDZUMU NOTEIKŠANA

I NODAĻA

Paraugu ņemšanas un analīžu rezultātu interpretācijas metodes

1.   Mērķis un darbības joma

Tādu polihlordibenzo-p-dioksīnu (PCDD), polihlordibenzofurānu (PCDF), dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) (1) un tādu PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, paraugus, kas paredzēti barības oficiālajai kontrolei, ņem saskaņā ar I pielikuma noteikumiem. Attiecībā uz tādu vielu vai produktu kontroli, kas vienmērīgi sadalīti visā barībā, piemēro I pielikuma 5.1. punktā paredzētās kvantitatīvās prasības. Minētajā veidā iegūtos kopparaugus uzskata par raksturīgiem tām partijām vai apakšpartijām, no kurām tie ņemti. Atbilstību Direktīvā 2002/32/EK noteiktajiem maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem konstatē, pamatojoties uz laboratorijas paraugos noteikto daudzumu.

Šajā B daļā piemēro definīcijas, kas noteiktas Komisijas Lēmuma 2002/657/EK (2) I pielikumā.

Papildus minētajām definīcijām šajā B daļā piemēro arī šādas definīcijas.

“Skrīninga metodes” ir metodes, ko izmanto to paraugu atlasei, kuros PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni. Tās nodrošina iespēju rentabli apstrādāt lielu daudzumu paraugu, tādējādi uzlabojot izredzes atklāt jaunus incidentus ar augstu patērētāju eksponētību un apdraudējumu to veselībai. Skrīninga metožu pamatā ir bioanalīzes vai GC-MS metodes. Rezultātus no paraugiem, kas pārsniedz robežvērtību, lai pārbaudītu atbilstību maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, pārbauda ar pilnīgu atkārtotu analīzi no sākotnējā parauga, izmantojot apstiprināšanas metodi.

“Apstiprināšanas metodes” ir metodes, ar kurām iegūst pilnīgu informāciju vai papildu informāciju, kas vajadzīga PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB precīzai kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai maksimālajā vai (vajadzības gadījumā) intervences līmenī. Šādas metodes izmanto gāzu hromatogrāfiju/augstas izšķirtspējas masspektrometriju (GC-HRMS) vai gāzu hromatogrāfiju/tandēma masspektrometriju (GC-MS/MS).

2.   Partijas vai apakšpartijas atbilstība maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai

2.1.   Attiecībā uz PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem

Partija atbilst maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, ja analīzes rezultāts nepārsniedz PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kas noteikta Direktīvā 2002/32/EK, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Partija neatbilst maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, ja lielākais analītiskais rezultāts (3), kas apstiprināts otrreizējā analīzē (4), pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kas noteikta Direktīvā 2002/32/EK, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti. Atbilstības pārbaudei izmanto divās noteikšanās iegūto rezultātu vidējo vērtību, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Mērījumu neprecizitāti ņem vērā atbilstoši vienai no šādām pieejām:

—	aprēķinot izvērsto neprecizitāti, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības pakāpi. Partija vai apakšpartija nav atbilstoša, ja, atņemot U no izmērītās vērtības, iegūtā vērtība ir virs maksimāli pieļaujamās koncentrācijas,

—	nosakot izšķiršanas robežu (CCα) saskaņā ar Lēmuma 2002/657/EK I pielikuma 3.1.2.5. apakšpunktu. Partija vai apakšpartija nav atbilstoša, ja izmērītā vērtība ir vienāda ar CCα vai virs tās.

Šā punkta 1., 2. un 3. rindkopu piemēro analīzes rezultātam, kas iegūts parauga oficiālajā kontrolē. Ja analīze vajadzīga aizstāvības vai arbitrāžas nolūkos, piemēro valsts tiesību aktus.

2.2.   Attiecībā uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgiem PCB

Partija atbilst maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, ja tādas atsevišķas analīzes rezultāts,

—	kas veikta, izmantojot skrīninga metodi ar šķietamās atbilstības attiecību mazāku par 5 %, norāda, ka koncentrācija nepārsniedz attiecīgo PCDD/PCDF maksimāli pieļaujamo koncentrāciju un PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summu, kas noteikta Direktīvā 2002/32/EK,

—	kas veikta, izmantojot apstiprināšanas metodi, nepārsniedz attiecīgo PCDD/PCDF maksimāli pieļaujamo koncentrāciju un PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summu, kas noteikta Direktīvā 2002/32/EK, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Veicot skrīningu, jānosaka robežvērtība, kas jāņem vērā testos pieņēmumu izteikšanai par parauga atbilstību attiecīgajai maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, kas noteikta attiecībā uz PCDD/PCDF vai PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summu.

Partija neatbilst maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, ja lielākais analītiskais rezultāts (5), kas apstiprināts otrreizējā analīzē, pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kas noteikta Direktīvā 2002/32/EK, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti (6). Atbilstības pārbaudei izmanto divās noteikšanās iegūto rezultātu vidējo vērtību, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Mērījumu neprecizitāti ņem vērā atbilstoši vienai no šādām pieejām:

—

aprēķinot izvērsto neprecizitāti, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības pakāpi. Partija vai apakšpartija nav atbilstoša, ja, atņemot U no izmērītās vērtības, iegūtā vērtība ir virs maksimāli pieļaujamās koncentrācijas. Ja PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgus PCB nosaka atsevišķi, PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB atsevišķu analīžu rezultātu aprēķinātā izvērstās neprecizitātes summa jāizmanto kā PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summa,

—	nosakot izšķiršanas robežu (CCα) saskaņā ar Lēmuma 2002/657/EK I pielikuma 3.1.2.5. apakšpunktu. Partija vai apakšpartija nav atbilstoša, ja izmērītā vērtība ir vienāda ar CCα vai virs tās.

Šā punkta 1.–4. rindkopu piemēro analīzes rezultātam, kas iegūts parauga oficiālajā kontrolē. Ja analīze vajadzīga aizstāvības vai arbitrāžas nolūkos, piemēro valsts tiesību aktus.

3.   Rezultāti, kas pārsniedz intervences līmeņus [iedarbības robežlielumus], kā noteikts Direktīvas 2002/32/EK II pielikumā

Intervences līmeņi paredzēti izmantošanai paraugu atlasē tajos gadījumos, kad ir jāidentificē piesārņojuma avots un jāveic pasākumi, lai piesārņojumu samazinātu vai novērstu. Skrīninga metodes nosaka šo paraugu atlasei piemērotas robežvērtības. Ja avota identificēšanai un piesārņojuma samazināšanai vai novēršanai jāveic plašas darbības, var būt lietderīgi apstiprināt intervences līmeņa pārsniegšanu, veicot otrreizēju analīzi ar apstiprināšanas metodi un ņemot vērā mērījumu neprecizitāti (7).

II NODAĻA

Paraugu sagatavošana un prasības attiecībā uz analīzes metodēm, ko izmanto dioksīnu (PCDD/PCDF) un dioksīniem līdzīgu PCB daudzumu oficiālai kontrolei barībā

1.   Piemērošanas joma

Šajā nodaļā noteiktās prasības piemēro, ja barību analizē, lai veiktu 2,3,7,8-aizvietoto polihlordibenzo-p-dioksīnu un polihlordibenzofurānu (PCDD/F) un dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (dioksīniem līdzīgu PCB) daudzumu oficiālu kontroli, kā arī citām regulāru pārbaužu vajadzībām.

PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB klātbūtnes uzraudzību barībā var veikt, izmantojot divus dažādus analītisko metožu veidus.

a)

Skrīninga metodes Skrīninga metožu izmantošanas mērķis ir atlasīt paraugus, kuros PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni. Skrīninga metodēm būtu jānodrošina iespēja rentabli apstrādāt lielu daudzumu paraugu, tādējādi uzlabojot izredzes atklāt jaunus incidentus ar augstu patērētāju eksponētību un apdraudējumu to veselībai. Tās būtu jāpiemēro ar mērķi nepieļaut šķietami atbilstošu rezultātu iegūšanu. Tās var ietvert gan bioanalīžu metodes, gan GC-MS metodes. Ar skrīninga metodēm salīdzina analītisko rezultātu un robežvērtību, sniedzot apstiprinošu/neapstiprinošu lēmumu attiecībā uz maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa pārsniegšanu. PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summas koncentrācija paraugos, kas, iespējams, neatbilst maksimālajai pieļaujamai koncentrācijai, ir jānosaka/jāapstiprina, izmantojot apstiprināšanas metodi. Turklāt, izmantojot skrīninga metodes, var iegūt norādes par PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB līmeni paraugā. Ja piemēro bioanalīzes skrīninga metodes, rezultātu izsaka bioanalīzes ekvivalentos (BEQ), savukārt, ja piemēro fizikāli ķīmiskās GC-MS metodes, to izsaka toksicitātes ekvivalentos (TEQ). Ar skrīninga metodēm iegūtie rezultāti, kas izteikti skaitliski, ir piemēroti, lai pierādītu atbilstību vai iespējamu neatbilstību, vai intervences līmeņu pārsniegšanu un lai norādītu koncentrācijas atbilstošo diapazonu, ja turpmāk tiks izmantotas apstiprināšanas metodes. Tās nav piemērotas tādiem nolūkiem kā fona līmeņu novērtēšana, uzņemtā daudzuma novērtēšana, līmeņu tendenču izsekošana laikā vai maksimālās pieļaujamās koncentrācijas un intervences līmeņa atkārtota novērtēšana.

b)

Apstiprināšanas metodes Ar apstiprināšanas metodēm var nepārprotami identificēt un kvantitatīvi noteikt PCDD/F un dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtni paraugā, un tās sniedz pilnu informāciju radniecīgās vielas līmenī. Tādēļ ar šīm metodēm var kontrolēt maksimālo pieļaujamās koncentrācijas un intervences līmeņu, tostarp apstiprināt rezultātus, kas iegūti, izmantojot skrīninga metodes. Turklāt rezultāti var tikt izmantoti citiem nolūkiem, piemēram, lai noteiktu zemus fona līmeņus pārtikas uzraudzībā, uzraudzītu tendences laikā, novērtētu eksponētību un izveidotu datubāzi intervences līmeņu un maksimālo pieļaujamo koncentrāciju iespējamai atkārtotai novērtēšanai. Turklāt tiem ir būtiska nozīme arī radniecīgo struktūru noteikšanā, lai identificētu iespējamā piesārņojuma avotu. Šajās metodēs izmanto GC-HRMS. Lai apstiprinātu atbilstību vai neatbilstību maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, var izmantot arī GC-MS/MS.

2.   Vispārīga informācija

Lai aprēķinātu toksicitātes ekvivalenta koncentrāciju (TEQ), katras vielas koncentrāciju konkrētajā paraugā reizina ar vielas attiecīgo toksiskās ekvivalences faktoru (TEF) (sk. (1)* zemsvītras piezīmi I nodaļā), pēc tam šos reizinājumus summē, lai iegūtu dioksīniem līdzīgu savienojumu kopējo koncentrāciju, kas izteikta toksicitātes ekvivalentos (TEQ).

Šajā B daļā atsevišķas radniecīgās vielas kvantitatīvās noteikšanas pieņemtā specifiskā robeža ir zemākā analizējamās vielas koncentrācija, ko var izmērīt ar pietiekamu statistisku ticamību, kas atbilst identifikācijas kritērijiem, kuri aprakstīti starptautiski atzītos standartos, piemēram, standartā EN 16215:2012 (Dzīvnieku barība. Dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB noteikšana ar GC-HRMS metodi un PCB indikatoru noteikšana ar GC-HRMS metodi) un/vai EPA 1613. un 1668. metodes pārskatītajā redakcijā.

Atsevišķas radniecīgas vielas kvantitatīvās noteikšanas robežu var identificēt kā

a)	analizējamās vielas koncentrāciju parauga ekstraktā, kas izraisa atbilstošu reakciju pie diviem dažādiem joniem, kurus uzrauga ar signāla/trokšņa attiecību 3:1 mazāk jutīgam izejas datu signālam; vai

b)

ja tehnisku iemeslu dēļ signāla/trokšņa attiecības aprēķins nenodrošina ticamus rezultātus, zemākais koncentrācijas punkts kalibrēšanas līknē, kas dod pieņemamu (≤ 30 %) un pastāvīgu (mērot vismaz analītisko paraugu sēriju sākumā un beigās) novirzi no vidējās signāla relatīvās attiecības pret masas vienību, kuru aprēķina visiem kalibrēšanas līknes punktiem katrā paraugu sērijā. LOQ aprēķina pēc zemākā koncentrācijas punkta, ņemot vērā iekšējos standartus un parauga daudzumu.

Bioanalīžu skrīninga metodes radniecīgās vielas līmenī nesniegs rezultātus, bet vienīgi norādi (8) par TEQ līmeni, kas izteikts bioanalīžu ekvivalentos (BEQ), lai apstiprinātu faktu, ka ne visi parauga ekstraktā esošie savienojumi, kas testā rada signālu, var atbilst visām TEQ principa prasībām.

Skrīninga un apstiprināšanas metodes var piemērot tikai konkrētas matrices kontroles vajadzībām, ja metodes ir pietiekami jutīgas, lai ticami noteiktu daudzumu intervences līmenī vai maksimāli pieļaujamajā koncentrācijā.

3.   Kvalitātes nodrošināšanas prasības

3.1.   Jāveic pasākumi, lai nevienā no paraugu ņemšanas un analīzes procedūras posmiem nepieļautu paraugu savstarpēju piesārņošanos.

3.2.   Paraugi jāuzglabā un jātransportē stikla, alumīnija, polipropilēna vai polietilēna konteineros, kas piemēroti paraugu uzglabāšanai un kas neietekmē tajos esošo PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB daudzumus. No parauga konteinera jāaizvāc papīra putekļu pēdas.

3.3.   Paraugi jāuzglabā un jātransportē tā, lai saglabātu barības parauga integritāti.

3.4.   Vajadzības gadījumā katru laboratorijas paraugu rūpīgi sasmalcina un samaisa, izmantojot apstrādi, kas nodrošina pilnīgu homogenizāciju (piem., samaļ tā, lai paraugs pilnībā izietu caur 1 mm sietu). Pārlieku mitri paraugi pirms sasmalcināšanas jāizžāvē.

3.5.   Jāveic reaģentu, stikla trauku un aprīkojuma kontrole, lai nepieļautu ar TEQ vai BEQ pamatoto rezultātu ietekmēšanu.

3.6.   Jāveic tukšā analīze, izpildot pilnībā visu analīzes procedūru bez analizējamā parauga.

3.7.   Attiecībā uz bioanalīžu metodēm jāpārbauda visi analīzē izmantotie stikla trauki un šķīdinātāji, vai tajos nav savienojumi, kas traucē noteicamo savienojumu konstatēšanu darba diapazonā. Stikla traukus skalo ar šķīdinātājiem vai karsē temperatūrā, kas piemērota PCDD/PCDF, dioksīniem līdzīgu savienojumu daļiņu un traucējošu savienojumu likvidēšanai no to virsmas.

3.8.   Ekstrakcijai izmantojamā parauga daudzumam jābūt pietiekami lielam, lai tiktu ievērotas prasības attiecībā uz pietiekami zemu darba diapazonu, tostarp maksimāli pieļaujamo vai intervences līmeņa koncentrāciju.

3.9.   Īpašajām paraugu sagatavošanas procedūrām, ko izmanto attiecīgajiem produktiem, ir jābūt apstiprinātām saskaņā ar starptautiski pieņemtām vadlīnijām.

4.   Prasības laboratorijām

4.1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumiem laboratorijas akreditē atzīta iestāde, kas darbojas saskaņā ar standartu ISO Guide 58, lai nodrošinātu to, ka laboratorijās piemēro analīžu kvalitātes nodrošināšanu. Laboratorijas akreditē, ievērojot EN ISO/IEC 17025 standartu.

4.2.   Laboratoriju kompetence ir jāpierāda ar pastāvīgu un veiksmīgu piedalīšanos starplaboratoriju pētījumos, kuros nosaka PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgus PCB attiecīgajās barības matricās un koncentrācijas diapazonos.

4.3.   Laboratorijas, kurās paraugu regulārai kontrolei izmanto skrīninga metodes, izveido ciešu sadarbību ar laboratorijām, kas izmanto apstiprināšanas metodi, gan attiecībā uz kvalitātes kontroli, gan iespējami inficētu paraugu analīzes rezultātu apstiprināšanu.

5.   Pamatprasības, kas jāievēro attiecībā uz dioksīnu (PCDD/PCDF) un dioksīniem līdzīgu PCB analīzes procedūru

5.1.   Zems darba diapazons un kvantitatīvās noteikšanas robežas

PCDD/PCDF nosakāmajiem daudzumiem jābūt augšējo femtogramu (10–15 g) robežās, jo daži no tādiem savienojumiem ir ārkārtīgi toksiski. Attiecībā uz lielāko daļu PCB radniecīgo vielu kvantitatīvās noteikšanas robeža nanogramu (10–9 g) robežās ir pietiekama. Lai izmērītu toksiskākas dioksīniem līdzīgu PCB radniecīgās vielas (jo īpaši neorto aizvietotās radniecīgās vielas), darba diapazona zemākais punkts atbilst zemākajam pikogramu (10–12 g) līmenim. Attiecībā uz visām pārējām PCB radniecīgām vielām kvantitatīvās noteikšanas robeža nanogramu (10–9 g) robežās ir pietiekama.

5.2.   Augsta selektivitāte (specifiskums)

5.2.1.   Jāatšķir PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgi PCB no daudziem citiem vienlaikus ekstrahētiem un varbūtēji traucējošiem savienojumiem, kuru koncentrācija līdz vairākām kārtām pārsniedz nosakāmās vielas koncentrāciju. Attiecībā uz GC-MS metodēm ir jādiferencē tādas atšķirīgas radniecīgās vielas kā toksiskās vielas (piem., septiņpadsmit 2,3,7,8-aizvietotie PCDD/PCDF un divpadsmit dioksīniem līdzīgi PCB) un citas radniecīgās vielas.

5.2.2.   Bioanalīžu metodēm ir jānodrošina, ka noteicamos savienojumus var noteikt kā PCDD/PCDF un/vai dioksīniem līdzīgu PCB summu. Paraugu attīra, lai likvidētu savienojumus, kas rada šķietami neatbilstošus rezultātus, vai savienojumus, kas var mazināt signālu, radot šķietami atbilstošus rezultātus.

5.3.   Liela precizitāte (ticamība un precizitāte, biotesta acīmredzamā atgūstamība)

5.3.1.   Attiecībā uz GC-MS metodēm ir jānodrošina pareizs patiesās koncentrācijas novērtējums paraugā. Liela precizitāte ir vajadzīga, lai noteiktā TEQ līmeņa mazās ticamības dēļ nevarētu noraidīt parauga analīzes rezultātus. Precizitāti izsaka kā ticamību (starpība starp analizējamās vielas vidējo vērtību, kas izmērīta, analizējot sertificētu materiālu, un tās sertificēto vērtību, kas izteikta procentos) un precizitāti (RSD R relatīvā standartnovirze, ko aprēķina no rezultātiem, kuri iegūti saskaņā ar reproducējamības nosacījumiem).

5.3.2.   Attiecībā uz bioanalīžu metodēm ir jānosaka biotesta acīmredzamā atgūstamība. Biotesta acīmredzamā atgūstamība ir BEQ līmenis, kas aprēķināts no TCDD vai PCB 126 kalibrēšanas līknes, kas koriģēta atbilstīgi tukšajam paraugam, pēc tam dalot ar TEQ līmeni, kas noteiks, izmantojot apstiprināšanas metodi. Tā rezultātā jākoriģē tādi koeficienti kā PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu savienojumu zudums ekstrakcijas laikā un attīrīšanas posmos, vienlaikus ekstrahēti savienojumi, kas palielina vai samazina signālu (agonistiska un antagonistiska iedarbība), līknes atbilstības kvalitāte vai atšķirības starp toksiskās ekvivalences faktora (TEF) un relatīvās potences (REP) vērtībām. Biotesta acīmredzamā atgūstamība tiek aprēķināta no piemērotiem standartparaugiem ar dažādām reprezentatīvām radniecīgām vielām aptuveni interesējošā koncentrācijā.

5.4.   Validācija maksimāli pieļaujamās koncentrācijas diapazonā un vispārīgi kvalitātes kontroles pasākumi

5.4.1.   Validēšanas procedūras un regulārās analīzes gaitā laboratorijas pierāda metodes veiktspēju maksimāli pieļaujamās koncentrācijas diapazonā, piemēram, maksimāli pieļaujamā koncentrācijas x0,5, x1 un x2 ar atbilstošu variācijas koeficientu atkārtotai analīzei.

5.4.2.   Kvalitātes iekšējās kontroles nolūkos regulāri izdara tukšo paraugu analīzes un kontrolparaugu analīzes ar standartvielu piedevas analīzi vai kontrolparaugu analīzi (ja iespējams, ieteicams izmantot sertificētu standartmateriālu). Lai pārliecinātos, ka analīzes veiktspēja atbilst prasībām, izveido un pārbauda tukšo paraugu analīžu, kontrolparaugu analīžu ar standartvielu piedevas analīzi vai kontrolparaugu analīžu kvalitātes kontroles grafikus.

5.5.   Kvantitatīvās noteikšanas robeža

5.5.1.   Attiecībā uz bioanalīžu skrīninga metodēm kvantitatīvās noteikšanas robežas (LOQ) nav obligāti jānosaka, taču metodei ir jāpierāda, ka tā var diferencēt tukšā parauga vērtību un robežvērtību. Lai noteiktu BEQ līmeni, jānosaka ziņojamā līmeņa robeža to paraugu analizēšanai, kuros uzrādītais signāls ir zem šā līmeņa. Ir jāpierāda, ka ziņojamais līmenis atšķiras no procedūras tukšajiem paraugiem vismaz ar koeficientu trīs un tā signāls ir zemāks par darba diapazonu. Tādēļ tas jāaprēķina no paraugiem, kuros noteicamie savienojumi aptuveni atbilst vajadzīgajam obligātajam līmenim, un nevis no S/T attiecības vai tukšās analīzes.

5.5.2.   Kvantitatīvās noteikšanas robežai apstiprināšanas metodē ir jābūt aptuveni vienai piektdaļai no maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

5.6.   Analītiskie kritēriji

Lai iegūtu ticamus rezultātus, izmantojot apstiprināšanas vai skrīninga metodes, attiecīgi TEQ vai BEQ vērtībai maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa diapazonā ir jāatbilst turpmāk minētajiem kritērijiem atkarībā no tā, vai vērtība tiek noteikta kā TEQ kopējā summa (kā PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summa) vai PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgiem PCB katram atsevišķi:

	Skrīnings, kurā izmantotas bioanalīžu metodes vai fizikāli ķīmiskās metodes	Apstiprināšanas metodes
Šķietami atbilstoša attiecība (1)	ne vairāk kā 5 %
Ticamība		no – 20 % līdz + 20 %
Atkārtojamība (RSD r)	ne vairāk kā 20 %
Reproducējamība laboratorijā (RSD R)	ne vairāk kā 25 %	ne vairāk kā 15 %

5.7.   Īpašas prasības skrīninga metodēm

5.7.1.   Skrīningā var izmantot gan GC-MS, gan bioanalīžu metodes. Attiecībā uz GC-MS metodēm jāievēro 6. punktā noteiktās prasības. Īpašas prasības attiecībā uz šūnu bioanalīžu metodēm tiek noteiktas 7. punktā.

5.7.2.   Laboratorijas, kas paraugu regulārai kontrolei izmanto skrīninga metodes, izveido ciešu sadarbību ar laboratorijām, kas izmanto apstiprināšanas metodi.

5.7.3.   Skrīninga metodes veiktspējas pārbaude ir vajadzīga regulāras analīzes laikā, veicot analīzes kvalitātes kontroli un metožu pastāvīgu validēšanu. Atbilstošu rezultātu kontrolei ir vajadzīga ilgstoša programma.

5.7.4.   Pārbaude uz šūnas signāla iespējamo slāpēšanu un citotoksicitāti.

Regulārā skrīninga gaitā 20 % no paraugu ekstraktiem veic mērījumus, pievienojot 2,3,7,8-TCDD, kas atbilst maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai vai intervences līmenim, un bez tā, lai pārbaudītu, vai parauga ekstraktā esošās traucējošās vielas iespējami neslāpē signālu. Parauga ar standartvielu piedevu izmērīto koncentrāciju salīdzina ar parauga ekstrakta, kam nav pievienota standartviela, koncentrācijas summu, pieskaitot standartvielu piedevu koncentrāciju. Ja šī izmērītā koncentrācija ir vairāk nekā par 25 % zemāka nekā aprēķinātā (summu) koncentrācija, tas norāda uz iespējamo signāla slāpēšanu, un attiecīgajam paraugam veic apstiprināšanas analīzi ar GC-HRMS. Rezultātus kontrolē, izmantojot kvalitātes kontroles grafikus.

5.7.5.   Atbilstošu paraugu kvalitātes kontrole

Atkarībā no parauga matrices un laboratorijas pieredzes aptuveni no 2 līdz 10 % atbilstošo paraugu apstiprina ar GC-HRMS metodēm.

5.7.6.   Šķietami atbilstošo paraugu proporcijas noteikšana, izmantojot kvalitātes kontroles datus

Ir jānosaka tādu šķietami atbilstošu rezultātu proporcija, kas iegūti, veicot skrīningu paraugiem, kuros ir pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis. Faktiski, šķietami atbilstošo rezultātu proporcijai jābūt mazākai par 5 %. Ja atbilstošo paraugu kvalitātes kontroles gaitā no vienas matrices/matricu grupas var iegūt vismaz 20 apstiprinātus rezultātus, secinājumus par šķietami atbilstošo rezultātu proporciju iegūst no šīs datu bāzes. Rezultātus no paraugiem, kas analizēti, izmantojot salīdzinošus testus, vai kas analizēti saistībā ar piesārņojuma gadījumiem un kuru koncentrācijas diapazons aptver, piemēram, 2x lielāku maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, arī var iekļaut obligātajos 20 rezultātos, kuri jāvērtē attiecībā uz šķietamo atbilstību. Paraugos iekļauj visbiežāk izmantojamās radniecīgās vielas, kas iegūtas no dažādiem avotiem.

Lai gan skrīninga testus būtu vēlams veikt, lai noteiktu paraugus, kuros pārsniegts intervences līmenis, kritērijs šķietami atbilstošo rezultātu proporcijas noteikšanai ir maksimāli pieļaujamā koncentrācija, ņemot vērā apstiprināšanas metodes mērījumu neprecizitāti.

5.7.7.   Potenciāli neatbilstošiem paraugiem, kas iegūti, veicot skrīningu, vienmēr veic pilnīgu atkārtotu analīzi no sākotnējā parauga, izmantojot apstiprināšanas analīzes metodi. Šos paraugus var izmantot arī, lai novērtētu šķietami neatbilstošu rezultātu proporciju. Attiecībā uz skrīninga metodēm šķietami neatbilstošu rezultātu proporcija ir to rezultātu frakcija, kas atzīti par atbilstošiem ar apstiprināšanas analīzi, arī tad, ja iepriekšējā skrīningā iegūtais paraugs tika uzskatīts par iespējami neatbilstošu. Skrīninga metodes priekšrocību novērtējuma pamatā jābūt šķietami neatbilstošu paraugu un pārbaudīto paraugu kopējā skaita salīdzinājumam. Šai attiecībai jābūt pietiekami mazai, lai skrīninga metodi izmantotu lietderīgi.

5.7.8.   Bioanalīžu metodes, vismaz saskaņā ar validēšanas nosacījumiem, nodrošina atbilstošu norādi par TEQ līmeni, kas aprēķināts un izteikts kā BEQ.

Starplaboratoriju pētījumos iegūtā RSD r parasti būs mazāka par reproducējamības RSD R, tostarp attiecībā uz bioanalīžu metodēm, kas veiktas saskaņā ar atkārtojamības nosacījumiem.

6.   Īpašas prasības, kas jāievēro attiecībā uz GC-MS metodēm, kuras izmanto skrīningam vai apstiprināšanai

6.1.   Pieļaujamā starpība starp PVO TEQ lielāko un mazāko analītisko rezultātu

Lai apstiprinātu, ka ir pārsniegta maksimālā pieļaujamā koncentrācija vai (vajadzības gadījumā) intervences līmeņi, starpība starp lielāko un mazāko analītisko rezultātu nedrīkst pārsniegt 20 %.

6.2.   Atgūstamības kontrole

6.2.1.   Lai analīzes procedūra būtu derīga, sākot izpildīt analīzi, tas ir, pirms ekstrakcijas, jāpievieno ar 13C iezīmēti 2,3,7,8-hloraizvietoti PCDD/F iekšējie standarti un ar 13C iezīmēti dioksīniem līdzīgu PCB iekšējie standarti Katrai tetra- līdz oktahloratvasināto PCDD/PCDF homologu grupai jāpievieno vismaz viena radniecīga viela un vismaz viena radniecīga viela jāpievieno katrai dioksīniem līdzīgu PCB homologu grupai (tāpat jāpievieno vismaz viena radniecīga viela uz katru masspektrometrijai izraudzīto reģistrējamo jonu funkciju, ko izmanto PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB uzraudzībai). Attiecībā uz apstiprināšanas metodēm tiek izmantoti visi 17 ar 13C iezīmēti 2,3,7,8-aizvietoti PCDD/PCDF iekšējie standarti un visi 12 ar 13C-iezīmēti dioksīniem līdzīgu PCB iekšējie standarti.

6.2.2.   Izmantojot attiecīgus kalibrēšanas šķīdumus, nosaka relatīvā signāla koeficientus tām radniecīgajām vielām, kurām nav pievienots ar 13C iezīmēts analogs.

6.2.3.   Pirms ekstrakcijas iekšējie standarti obligāti jāpievieno augu un dzīvnieku izcelsmes barībai, kurā ir mazāk nekā 10 % tauku. Dzīvnieku izcelsmes barības, kas satur vairāk par 10 % tauku, analizēšanai iekšējos standartus pievieno pirms vai pēc tauku ekstrakcijas. Atkarībā no tā, kurā analīzes posmā sāk izmantot iekšējos standartus un vai rezultātu ziņojuma pamatā ir produkts vai tikai tauki, jāveic atbilstīga veiktspējas validācija.

6.2.4.   Pirms GC-MS analīzes jāpievieno 1 vai 2 atgūstamības (surogāta) standarts(-i).

6.2.5.   Nepieciešams veikt atgūstamības kontroli. Attiecībā uz apstiprināšanas metodēm atsevišķu iekšējo standartu atgūstamībai jābūt intervālā no 60 % līdz 120 %. Lielāka vai mazāka atsevišķu radniecīgo vielu, jo īpaši dažu hepta- un oktahloratvasināto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu atgūstamība ir pieņemama ar nosacījumu, ka to daļa TEQ vērtībā nepārsniedz 10 % no kopējās TEQ vērtības (kuras pamatā ir PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summa). Ja piemēro GC-MS skrīninga metodes, atgūstamībai jābūt intervālā no 30 % līdz 140 %.

6.3.   Traucējošu vielu likvidēšana

—	PCDD/PCDF atdalīšanu no tādiem traucējošiem hloratvasinātiem savienojumiem kā PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, un hloratvasinātiem difenilēteriem veic ar piemērotām hromatogrāfijas metodēm (ieteicams ar florisila, alumīnija oksīda un/vai oglekļa kolonnu).

—	Izomēru atdalīšana ar gāzu hromatogrāfiju nepārsniedz 25 % pilnas amplitūdas robežās starp 1,2,3,4,7,8-HxCDF un 1,2,3,6,7,8-HxCDF.

6.4.   Kalibrēšana ar standartlīkni

Kalibrēšanas līknes diapazons ietver maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa atbilstošo diapazonu.

6.5.   Īpaši kritēriji apstiprināšanas metodēm

—

GC-HRMS: — Augstas izšķirtspējas masspektrometrijā (HRMS) izšķirtspēja parasti ir lielāka par vai vienāda ar 10 000 visam masas diapazonam 10 % atstarpē starp signāliem. — Papildu identifikācijas un apstiprināšanas kritēriju ievērošana, kā aprakstīts starptautiski atzītos standartos, piemēram, standartā EN 16215:2012 (Dzīvnieku barība. Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB noteikšana ar GC-HRMS metodi un PCB indikatoru noteikšana ar GC-HRMS metodi) un/vai EPA 1613. un 1668. metodes pārskatītajā redakcijā.

—

GC-MS/MS: — Vismaz divu īpašu prekursoru jonu, kuriem ir viens konkrēts atbilstošs pārejas produkta jons, uzraudzība visām marķētajām un nemarķētajām analizējamajām vielām analīzes jomā. — Maksimālā atļautā ± 15 % pielaide relatīvajai jonu intensitātei, atlasītiem produkta pārejas joniem salīdzinājumā ar aprēķinātajām vai noteiktajām vērtībām (kalibrēšanas standarta vidējais rādītājs), piemērojot identiskus MS/MS apstākļus, jo īpaši sadursmes enerģiju un sadursmes gāzes spiedienu katrā analizējamās vielas pārejā. — Katra četrpola izšķirtspēja jānosaka vienāda ar vai augstāka par masas vienības izšķirtspēju (masas vienības izšķirtspēja – pietiekama izšķirtspēja, lai atdalītu vienas masas vienības divus pīķus), lai mazinātu iespējamos traucējumus interesējošajām analizējamajām vielām. — Papildu identifikācijas un apstiprināšanas kritēriju ievērošana, kā aprakstīts starptautiski atzītos standartos, piemēram, standartā EN 16215:2012 (Dzīvnieku barība. Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB noteikšana ar GC-HRMS metodi un PCB indikatoru noteikšana ar GC-HRMS metodi) un/vai EPA 1613. un 1668. metodes pārskatītajā redakcijā.

7.   Īpašas prasības attiecībā uz bioanalīžu metodēm

Bioanalīžu metodes ir metodes, kuru pamatā ir tādu bioloģisko principu izmantošana kā šūnu testi, receptoru testi vai imūntesti. Ar šo 7. punktu tiek noteiktas prasības attiecībā uz bioanalīžu metodēm kopumā.

Skrīninga metode faktiski paraugu klasificē kā atbilstošu vai iespējami neatbilstošu. Tādēļ aprēķinātais BEQ līmenis tiek salīdzināts ar robežvērtību (sk. 7.3. apakšpunktu). Paraugi, kuros nosakāmā koncentrācija ir zem robežvērtības, tiek uzskatīti par atbilstīgiem, savukārt paraugi, kuros nosakāmā koncentrācija ir vienāda ar robežvērtību vai virs tās, tiek uzskatīti par iespējami neatbilstīgiem, kas jāanalizē ar apstiprināšanas metodi. Praksē BEQ līmenis, kas atbilst 2/3 maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, var tikt izmantots par robežvērtību, ja tiek nodrošināta šķietami atbilstoša attiecība, kas ir mazāka par 5 %, un pieņemama attiecība šķietami neatbilstīgiem rezultātiem. Attiecībā uz atsevišķām PCDD/F maksimāli pieļaujamām koncentrācijām un PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu, veicot paraugu atbilstības pārbaudi bez frakcionēšanas, PCDD/F ir vajadzīgas atbilstošas biotesta robežvērtības. Attiecībā uz tādu paraugu pārbaudi, kuros ir pārsniegti intervences līmeņi, piemērota robežvērtība būtu attiecīgā intervences līmeņa atbilstoša procentuālā daļa.

Turklāt, izmantojot konkrētas bioanalīžu metodes, paredzamo koncentrāciju, kas izteikta BEQ, var norādīt paraugiem darba diapazonā un paraugiem, kuros pārsniegta ziņojamā līmeņa robeža (sk. 7.1.1. un 7.1.6. apakšpunktu).

7.1.   Testa signāla novērtējums

7.1.1.   Vispārīgas prasības

—

Aprēķinot koncentrāciju no TCDD kalibrēšanas līknes, līknes variāciju koeficients (CV) zemākajā un augstākajā punktā būs krasi atšķirīgs. Darba diapazons ir zona, kurā CV ir mazāks par 15 %. Darba diapazona zemākais punkts (ziņojamā līmeņa robeža) ir jānosaka vismaz ar koeficientu trīs virs tukšā parauga procedūrā iegūtā rezultāta. Darba diapazona augstāko punktu parasti apzīmē ar EC 70 vērtību (70 % no maksimāli efektīvās koncentrācijas), bet zemāko norāda, ja CV šajā diapazonā ir augstāks par 15 %. Darba diapazonu nosaka validēšanas laikā. Robežvērtībām (sk. 7.3. apakšpunktu) jāatbilst darba diapazonam.

—

Standartšķīdumi un parauga ekstrakti jāanalizē vismaz divas reizes. Izmantojot divreiz analizēta parauga ekstraktu, standartšķīdums vai kontrolekstrakta analīze, ko sadala 4 līdz 6 porcijās uz plāksnes, atbilst signālam vai koncentrācijai (iespējams tikai darba diapazonā), kurā CV ir mazāks par 15 %.

7.1.2.   Kalibrēšana

7.1.2.1.   Kalibrēšana ar standartlīkni

—	Koncentrāciju paraugos aprēķina, salīdzinot testa signālu ar TCDD (vai PCB 126 vai PCDD/PCDF/dioksīniem līdzīgu PCB standartmaisījuma) kalibrēšanas līkni BEQ līmeņa noteikšanai ekstraktā un pēc tam paraugā.

—

Kalibrēšanas līknes ietver no 8 līdz 12 koncentrācijām (kas pārbaudītas vismaz divas reizes), ar pietiekamu skaitu koncentrāciju līknes zemākajā daļā (darba diapazons). Īpaša uzmanība jāpievērš līknes atbilstības kvalitātei darba diapazonā. Nelineārā regresijā R 2 vērtībai pašai par sevi nav būtiskas nozīmes atbilstības ticamības noteikšanā. Piemērotāku atbilstību sasniedz, samazinot atšķirību starp aprēķinātajām un novērojamajām koncentrācijām līknes darba diapazonā, piemēram, samazinot atlikušo pakāpes summu.

—

Aprēķināto koncentrāciju parauga ekstraktā pēc tam koriģē atbilstīgi BEQ līmenim, ko aprēķina atbilstīgi matrices/šķīdinātāja tukšajam paraugam (ņemot vērā lietoto šķīdinātāju un ķimikāliju piemaisījumus), un acīmredzamajai atgūstamībai (ko aprēķina pēc BEQ līmeņa piemērotos standartparaugos ar reprezentatīvajiem radniecīgiem paraugiem ap maksimāli pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni). Lai veiktu atgūstamības korekciju, acīmredzamajai atgūstamībai jābūt vajadzīgajā diapazonā (sk. 7.1.4. apakšpunktu). Standartparaugiem, kurus izmanto atgūstamības korekcijai, jāatbilst 7.2. apakšpunktā noteiktajām prasībām.

7.1.2.2.   Kalibrēšana ar standartparaugiem

Lai mazinātu nepieciešamību veikt tukšā parauga korekciju un atgūstamību, var izmantot kalibrēšanas līkni, kas iegūta no vismaz 4 standartparaugiem (sk. 7.2.4. apakšpunktu: no viena matrices tukšā parauga un trim standartparaugiem, kuros maksimāli pieļaujamajā koncentrācija vai intervences līmenis ir attiecīgi 0,5x, 1x un 2x). Šajā gadījumā testa signālu, kas atbilst 2/3 no maksimāli pieļaujamās koncentrācijas (sk. 7.3. apakšpunktu), var aprēķināt tieši no šiem paraugiem un izmantot par robežvērtību. Tādu paraugu pārbaudei, kuros pārsniegti intervences līmeņi, par robežvērtību var uzskatīt šo intervences līmeņu atbilstīgu procentuālo daļu.

7.1.3.   PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB atsevišķa noteikšana

Ekstraktus var sašķelt frakcijās, kas satur PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgus PCB, ļaujot noteikt PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB atsevišķus TEQ līmeņus (BEQ). PCB 126 standarta kalibrēšanas līkni vēlams izmantot, lai novērtētu dioksīniem līdzīgu PCB saturošas frakcijas rezultātus.

7.1.4.   Biotesta acīmredzamā atgūstamība

“Biotesta acīmredzamo atgūstamību” aprēķina no piemērotiem standartparaugiem ar reprezentatīvām radniecīgām vielām, kurās ir aptuveni maksimāli pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis un kuras salīdzinājumā ar TEQ līmeni izteiktas kā BEQ līmeņa procentuālā daļa. Atkarībā no testa veida un izmantotā TEF  (9) atšķirības starp dioksīniem līdzīgu PCB TEF un REP koeficientiem salīdzinājumā ar PCDD/PCDF var radīt zemu dioksīniem līdzīgu PCB acīmredzamo atgūstamību. Tādēļ, ja tiek veikta PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB atsevišķa noteikšana, biotesta acīmredzamā atgūstamība dioksīniem līdzīgiem PCB ir intervālā no 20 % līdz 60 %, PCDD/PCDF – intervālā no 50 % līdz 130 % (diapazoni attiecas uz TCDD kalibrēšanas līkni). Tā kā dioksīniem līdzīgu PCB daļa PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summā var būt izteikta ar dažādām matricām un paraugiem, biotesta acīmredzamā atgūstamība attiecībā uz PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summu atspoguļo šo sastāvu un atgūstamībai jābūt intervālā no 30 % līdz 130 %. Ja TEF vērtības Savienības tiesību aktos attiecībā uz PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgiem PCB tiek būtiski pārskatītas, šie diapazoni ir jāpārskata.

7.1.5.   Atgūstamības kontrole attīrīšanai

Veicot attīrīšanu, savienojumu zudumu pārbauda validēšanas laikā. Tukšais paraugs, kam pievienots standarts ar dažādu radniecīgo vielu maisījumu, jāiesniedz attīrīšanai (vismaz n = 3), pārbaudot atgūstamību un atšķirību ar apstiprināšanas metodi. Atgūstamībai jābūt 60 % līdz 120 % intervālā, jo īpaši attiecībā uz radniecīgām vielās, kuru devums TEQ līmenim dažādos maisījumos pārsniedz 10 %.

7.1.6.   Ziņojamā līmeņa robeža

Ziņojot par BEQ līmeņiem, ziņojamā līmeņa robežu nosaka no attiecīgajiem matrices paraugiem, tostarp parastām radniecīgām vielām, un nevis no standartu kalibrēšanas līknes tās zemās precizitātes dēļ līknes zemākajā diapazonā. Jāņem vērā ekstrakcijas un attīrīšanas procedūras ietekme. Ziņojamā līmeņa robežu nosaka ar koeficientu ne mazāku par 3 virs procedūras tukšajiem paraugiem.

7.2.   Standartparaugu izmantošana

7.2.1.   Standartparaugi ietver parauga matrici, radniecīgās vielas un PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB, kuros ir aptuveni maksimāli pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis, koncentrācijas diapazonus.

7.2.2.   Tukšā matrice un attiecīgos gadījumos procedūras tukšais paraugs un standartparaugs maksimāli pieļaujamajā koncentrācijā vai intervences līmenī ir jāiekļauj visās analīžu sērijās. Šos paraugus ekstrahē un analizē vienlaikus identiskos apstākļos. Standartparauga signālam ievērojami jāpārsniedz tukšā parauga signāls, lai nodrošinātu testa piemērotību. Šos paraugus var izmantot tukšajām korekcijām un atgūstamības korekcijām.

7.2.3.   Standartparaugi, kas izvēlēti atgūstamības korekcijai, ir reprezentatīvi attiecībā uz testa paraugiem, kas nozīmē, ka radniecīgās vielas nevar radīt pazeminātus koncentrācijas rezultātus.

7.2.4.   Papildu standartparaugus, kuros maksimāli pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis ir, piemēram, 0,5 un 2 reizes lielāks par maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, var iekļaut, lai pierādītu testa veiktspēju vajadzīgajā diapazonā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa kontrolei. Lai testa paraugos aprēķinātu BEQ līmeņus, šos paraugus var kombinēt (sk. 7.1.2.2. apakšpunktu).

7.3.   Robežvērtību noteikšana

Jānosaka saistība starp bioanalīžu rezultātiem BEQ un apstiprināšanas metodes izmantojuma rezultātā iegūtajiem rezultātiem TEQ, piemēram, veicot ar matrici iezīmētas kalibrēšanas analīzes, kurās izmanto standartparaugus ar standartvielu piedevu, kas ir 0, 0,5, 1 un 2 reizes lielāka par maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, atkārtojot 6 reizes katrā līmenī (n = 24). Korekcijas koeficientus (tukšais paraugs un atgūstamība) var aprēķināt no šīs saistības, taču tie jāpārbauda saskaņā ar 7.2.2. apakšpunktu.

Lai pieņemtu lēmumu par parauga atbilstību maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa kontroles kritērijiem, ir jānosaka robežvērtības, ja nepieciešams, nosakot maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeni attiecībā uz PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgiem PCB katram atsevišķi, vai PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summai. Tos atspoguļo bioanalīžu rezultātu sadalīšanas zemākais beigu punkts (koriģēts atbilstīgi tukšajam paraugam un atgūstamībai), kas atbilst apstiprināšanas metodes izšķiršanas robežai, kuras pamatā ir 95 % ticamības līmenis, nosakot, ka šķietamās atbilstības attiecība ir mazāka par 5 % un RSD R ir mazāka par 25 %. Apstiprināšanas metodes izšķiršanas robeža ir maksimāli pieļaujamā koncentrācija, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Robežvērtību (BEQ) var aprēķināt atbilstīgi vienai no 7.3.1., 7.3.2. un 7.3.3. apakšpunktā noteiktajām pieejām (sk. 1. attēlu).

7.3.1.   Prognozējamā intervāla zemākās 95 % robežas izmantošana pie apstiprināšanas metodes izšķiršanas robežas:

kur:

BEQDL	BEQ atbilst GC-HRMS izšķiršanas robežai, kas ir maksimāli pieļaujamā koncentrācija, ietverot mērījumu neprecizitāti.
sy,x	atlikusī standartnovirze
t α,f = m-2	pārbaudāmais koeficients (α = 5 %, f = vienpusēja brīvības pakāpe)
m	kalibrēšanas punktu kopējais skaits (indekss “j”)
n	atkārtoto mērījumu skaits katrā līmenī
xi	Ar apstiprināšanas metodi noteiktā kalibrēšanas punkta “i” parauga koncentrācija (TEQ)
	visu kalibrēšanas paraugu koncentrāciju vidējā vērtība (TEQ)
	kvadrātu summas parametrs, i = kalibrēšanas punkta “I” indekss

7.3.2.   Aprēķināšana no bioanalīžu rezultātiem (koriģēti atbilstīgi tukšajam paraugam un atgūstamībai), kas iegūti no paraugu, kuri piesārņoti pie apstiprināšanas metodes izšķiršanas robežas, vairākkārtējām analīzēm (n≥ 6), izsakot tos kā datu izplatīšanas zemāko beigu punktu attiecīgajā vidējā BEQ vērtībā:

Robežvērtība = BEQ DL – 1,64 × SD R,

kur:

SDR	biotesta rezultātu standartnovirze ar BEQ DL, kas izmērīta saskaņā ar starplaboratorijas reproducējamības nosacījumiem.

7.3.3.   Bioanalīžu rezultātu vidējās vērtības aprēķināšana (BEQ koriģēta atbilstīgi tukšajam paraugam un atgūstamībai), veicot tādu paraugu, kuru piesārņojums ir 2/3 no maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa, vairākkārtējas analīzes (n≥ 6), kuras pamatā ir novērojums, ka šī koncentrācija aptuveni atbildīs 7.3.1. apakšpunktā vai 7.3.2. apakšpunktā noteiktajai robežvērtībai:

1. attēls

BEQizšķiršanas robeža

BEQintervences līmenis

Intervences līmenis

Maks. pieļaujamā koncen- trācija

Izšķiršanas robeža

HRGC/HRMS rezultāti (TEQ)

Bioanalīzes rezultāti (BEQ)

Robežvērtība

Korelācijas līkne 95 % prognozes intervālā

β = 5 %

1. attēls Robežvērtību aprēķināšanas pamatā ir 95 % ticamības līmenis ar šķietami atbilstošo paraugu proporciju, kura nav lielāka par 5 %, un RSD R kas nav lielāka par 25 % un kas iegūta no:

1)	95 % prognozes intervāla zemākās robežas pie apstiprināšanas metodes izšķiršanas robežas;

2)	to paraugu, kas piesārņoti pie apstiprināšanas metodes izšķiršanas robežas, vairākkārtējas analīzes (n ≥ 6), kura izteikta kā datu izplatīšanas zemākais beigu punkts (grafikā attēlota zvanveidīgas līknes formā) atbilstošajā vidējā BEQ vērtībā.

7.3.4.   Robežvērtību ierobežojumi

Ar BEQ pamatotās robežvērtības, kas aprēķinātas no validēšanas laikā iegūtajām RSD R, izmantojot nelielu skaitu paraugu ar atšķirīgām matricu/radniecīgo vielu īpašībām, var būt augstākas par maksimāli pieļaujamajām koncentrācijām vai intervences līmeņiem, kuru pamatā ir TEQ, to lielākas precizitātes dēļ, ko nevar iegūt regulārajā analīzē, ja ir jākontrolē nezināms iespējami radniecīgo vielu īpašību spektrs. Šādos gadījumos robežvērtības aprēķina no RSD R = 25 % vai ieteicams izmantot divas trešdaļas maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa.

7.4.   Veiktspējas rādītāji

7.4.1.   Tā kā attiecībā uz bioanalīžu metodēm nav iespējams izmantot iekšējos standartus, bioanalīžu metožu atkārtojamības testus veic, lai iegūtu informāciju par standartnovirzi testa sēriju ietvaros un to starplaikā. Atkārtojamībai jābūt mazākai par 20 %, reproducējamībai laboratorijā jābūt mazākai par 25 %. To pamatā ir aprēķinātie līmeņi BEQ pēc tukšā parauga un atgūstamības korekcijas.

7.4.2.   Validēšanas procesa ietvaros jāuzrāda tests, lai atšķirtu tukšo paraugu no koncentrācijas pie robežvērtības, ļaujot veikt paraugu identificēšanu virs atbilstošās robežvērtības (sk. 7.1.2. apakšpunktu).

7.4.3.   Jādefinē nosakāmie savienojumi, iespējamie traucējumi un maksimāli pieļaujamā tukšā parauga koncentrācija.

7.4.4.   Parauga ekstrakta, ja to nosaka trijos atkārtojumos, procentuālā standartnovirze signālā vai koncentrācija, kas aprēķināta no signāla (iespējams tikai darba diapazonā), nedrīkst pārsniegt 15 %.

7.4.5.   Standartparauga(-u) nekoriģētos rezultātus, kas izteikti BEQ (tukšais paraugs un maksimāli pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis), izmanto bioanalīžu metodes veiktspējas novērtēšanai konstantā periodā.

7.4.6.   Izveido un pārbauda procedūras tukšos paraugus un katra veida standartparauga kvalitātes kontroles grafikus, lai pārliecinātos, ka analīžu veiktspēja atbilst prasībām, jo īpaši attiecībā uz procedūras tukšajiem paraugiem un, konkrēti, vajadzīgo minimālo atšķirību darba diapazona zemākajā punktā un standartparaugiem attiecībā uz reproducējamību laboratorijā. Procedūras tukšie paraugi jākontrolē tā, lai paraugu atdalīšanas laikā nepieļautu šķietami atbilstošu rezultātu iegūšanu.

7.4.7.   Rezultātus, kas ar apstiprināšanas metodēm iegūti no iespējami inficētiem paraugiem, un 2 % līdz 10 % atbilstošu paraugu (ne mazāk kā 20 paraugi uz vienu matrici) apkopo un izmanto, lai novērtētu skrīninga metodes veiktspēju un BEQ un TEQ saistību. Šo datubāzi var izmantot to robežvērtību atkārtotam novērtējumam, kas piemērojamas regulārajiem paraugiem attiecībā uz validācijas matricām.

7.4.8.   Efektīvas metodes veiktspēju var arī pierādīt, piedaloties salīdzinošu testu veikšanā. Paraugu rezultātus, kuri analizēti, izmantojot salīdzinošus testus, un kuru koncentrācijas diapazons aptver, piemēram, divreiz lielāku maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, var iekļaut šķietami atbilstošas attiecības novērtējumā, ja laboratorija var pierādīt tās veiktspējas efektivitāti. Paraugos iekļauj visbiežāk izmantojamās radniecīgās vielas, kas iegūtas no dažādiem avotiem.

7.4.9.   Piesārņošanas gadījumos robežvērtības var atkārtoti novērtēt, atspoguļojot šā konkrētā piesārņojuma īpašo matrici un radniecīgo vielu īpašības.

8.   Rezultātu ziņošana

8.1.   Apstiprināšanas metodes

8.1.1.   Ciktāl to nodrošina izmantotā analīžu procedūra, analīžu rezultātos iekļauj atsevišķu PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB radniecīgo vielu koncentrācijas, ziņojot par mazāko, lielāko un vidējo analītisko rezultātu, lai rezultātu ziņojumā iekļautu pēc iespējas pilnīgāku informāciju un tādējādi dotu iespēju interpretēt rezultātus saskaņā konkrētām prasībām.

8.1.2.   Ziņojumā norāda PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB ekstrahēšanā izmantoto metodi.

8.1.3.   Ja atgūstamība nav 6.2.5. apakšpunktā norādītajās robežās, ja ir pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija (šādā gadījumā – atgūstamība attiecībā uz vienu no divām otrreizējām analīzēm) un pārējos gadījumos pēc pieprasījuma ir jānorāda atsevišķu iekšējo standartu atgūstamība.

8.1.4.   Lemjot par parauga atbilstību, ir jāņem vērā mērījumu neprecizitāte, tāpēc ir jāsniedz arī šis parametrs. Līdz ar to analīžu rezultātus paziņo kā “x +/– U”, kur x ir analīzes rezultāts un U – mērījumu paplašinātā neprecizitāte, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības līmeni. Ja PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgus PCB nosaka atsevišķi, tad atsevišķo PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB analīžu rezultātu aprēķinātā izvērstās neprecizitātes summa jāizmanto kā PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summa.

8.1.5.   Ja, piemērojot CCα (kā aprakstīts šīs B daļas I nodaļas 2.2. punktā), tiek ņemta vērā mērījumu neprecizitāte, ir jāpaziņo arī šis parametrs.

8.1.6.   Rezultāti jāizsaka tādās pašās vienībās un ar (vismaz) tādu pašu nozīmīgu rādītāju skaitu kā maksimāli pieļaujamā koncentrācija, kas noteikta Direktīvā 2002/32/EK.

8.2.   Bioanalīžu skrīninga metodes

8.2.1.   Skrīninga rezultāts jāizsaka kā “atbilstīgs” vai “iespējami neatbilstīgs”.

8.2.2.   Papildus tam var norādīt PCDD/PCDF un/vai dioksīniem līdzīgu PCB rezultātu, kas izteikts BEQ (nevis TEQ).

8.2.3.   Paraugi, kuros signāls ir zem ziņojamā līmeņa robežas, jāizsaka kā paraugi “zem ziņojamā līmeņa robežas”.

8.2.4.   Attiecībā uz visiem parauga matrices veidiem ziņojumā norāda novērtējuma pamatā esošo maksimāli pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni.

8.2.5.   Ziņojumā norāda izmantotā testa veidu, testa pamatprincipus un kalibrēšanas veidu.

8.2.6.   Ziņojumā norāda PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB ekstrahēšanā izmantoto metodi.

8.2.7.   Attiecībā uz paraugiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie nav atbilstoši, ziņojumā jāiekļauj piezīme par veicamajiem pasākumiem. PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summas koncentrācija šajos paraugos ar ievērojamu koncentrāciju ir jānosaka/jāapstiprina, izmantojot apstiprināšanas metodi.

III NODAĻA

Paraugu sagatavošana un prasības attiecībā uz analīzes metodēm, ko izmanto PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, daudzumu oficiālai kontrolei (PCB # 28, 52, 101, 138, 153, 180)

1.   Piemērošanas joma

Šajā nodaļā noteiktās prasības piemēro, ja barību analizē, lai veiktu tādu PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, daudzumu oficiālu kontroli, kā arī citām regulāru pārbaužu vajadzībām.

2.   Piemērojamās noteikšanas metodes

Gāzu hromatogrāfija/elektronu satveres detektors (GC-ECD), GC-LRMS, GC-MS/MS, GC-HRMS vai līdzvērtīgas metodes.

3.   Nosakāmās vielas identificēšana un apstiprināšana

3.1.   Relatīvais aiztures laiks attiecībā uz iekšējiem standartiem vai etalonstandartiem (pieņemamā novirze no +/– 0,25 %).

3.2.   Visu sešu PCB indikatoru (PCB 28, PCB 52, PCB 101, PCB 138, PCB 153 un PCB 180) atdalīšana no traucējošajām vielām, izmantojot gāzu hromatogrāfiju, tostarp vienlaikus eluējot ar PCB, jo īpaši, ja paraugu koncentrācija atbilst atļautajai robežkoncentrācijai un ja ir jāapstiprina neatbilstība.

[Radniecīgās vielas, kuras bieži vienlaikus eluē ir, piemēram, PCB 28/31, PCB 52/69 un PCB 138/163/164. Attiecībā uz GC-MS metodēm jāapsver arī iespējamie traucējumi, ko rada izteikti hloratvasināto radniecīgo vielu fragmenti.]

3.3.   Prasības attiecībā uz GC-MS metodēm

Tiek veikta uzraudzība attiecībā uz:

a)	ne mazāk kā diviem konkrētiem joniem HRMS metodēm;

b)	ne mazāk kā diviem konkrētiem joniem m/z > 200 robežās vai trim konkrētiem joniem m/z > 100 robežās LRMS metodēm;

c)	ne mazāk kā 1 prekursoru un 2 produkta joniem MS-MS metodēm.

Maksimāli pieļaujamā pielaide attiecībā uz atlasīto masas fragmentu kopīgo koncentrāciju.

Atlasīto masas fragmentu kopīgās koncentrācijas relatīvā novirze no teorētiskās kopīgās koncentrācijas vai kalibrēšanas standarta attiecībā uz nosakāmo jonu (jākontrolē joni, kuros ir vislielākā kopīgā koncentrācija) un jona(-u) apzīmētāju:

Jona(-u) apzīmētāju relatīvā intensitāte salīdzinājumā ar nosakāmo jonu	GC-EI-MS (relatīvā novirze)	GC-CI-MS, GC-MS n (relatīvā novirze)
vairāk par 50 %	ne vairāk kā 10 %	ne vairāk kā 20 %
no 20 % līdz 50 %	ne vairāk kā 15 %	ne vairāk kā 25 %
no 10 % līdz 20 %	ne vairāk kā 20 %	ne vairāk kā 30 %
ne vairāk kā 10 %	ne vairāk kā 50 % (2)	ne vairāk kā 50 % (2)

3.4.   Prasības GC-ECD paņēmieniem:

Rezultātus, kas pārsniedz pielaidi, apstiprina ar divām GC kolonnām, kuru stacionārās fāzes ir ar atšķirīgu polaritāti.

4.   Metodes veiktspējas pierādīšana

Metodes veiktspēja tiek pierādīta maksimāli pieļaujamās koncentrācijas diapazonā (0,5 līdz 2 reizes maksimāli pieļaujamajā koncentrācijā) ar piemērotu atkārtotas analīzes variāciju koeficientu (sk. 9. punktu par starpposmu precizitātes prasībām).

5.   Kvantitatīvās noteikšanas robeža

Tukšā parauga vērtības nedrīkst pārsniegt 30 % no piesārņojuma koncentrācijas, kas atbilst maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai (10).

6.   Kvalitātes kontrole

Regulāri jāveic tukšo paraugu kontrole, analīzes ar inficēto paraugu un kvalitātes kontrolparaugu, līdzdalība starplaboratoriju pētījumos par attiecīgajām matricēm.

7.   Atgūstamības kontrole

7.1.   Jāizmanto piemēroti iekšējie standarti ar fizikāli ķīmiskām īpašībām, kas līdzvērtīgas nosakāmās vielas īpašībām.

7.2.   Iekšējo standartu pievienošana:

Pievienošana produktiem (pirms ekstrakcijas un attīrīšanas procesa).

7.3.   Prasības attiecībā uz metodēm, kurās izmanto visu sešu ar izotopu iezīmētu PCB indikatoru radniecīgās vielas:

a)	rezultātus koriģē atbilstīgi iekšējo standartu atgūstamībai;

b)	ar izotopu iezīmētu iekšējo standartu atgūstamībai jābūt intervālā no 50 % līdz 120 %;

c)	ir pieņemama lielāka vai mazāka atsevišķu radniecīgo vielu atgūstamība, kuru daļa sešu PCB indikatoru summā nepārsniedz 10 %.

7.4.   Prasības attiecībā uz metodēm, kurās neizmanto visus sešus ar izotopu iezīmētus iekšējos standartus vai citus iekšējos standartus:

a)	iekšējā(-o) standarta(-u) atgūstamības kontroli veic attiecībā uz visiem paraugiem;

b)	iekšējā(-o) standarta(-u) atgūstamībai jābūt intervālā no 60 % līdz 120 %;

c)	rezultātus koriģē atbilstīgi iekšējo standartu atgūstamībai.

7.5.   Neiezīmētu radniecīgo vielu atgūstamība jāpārbauda, izmantojot paraugus ar standartvielu piedevu vai kvalitātes kontrolparaugus, kuros maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir vajadzīgās koncentrācijas diapazonā. Šo radniecīgo vielu atgūstamība ir uzskatāma par pieņemamu, ja tā ir intervālā no 70 % līdz 120 %.

8.   Prasības laboratorijām

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumiem laboratorijas akreditē atzīta iestāde, kas darbojas saskaņā ar standartu ISO Guide 58, lai nodrošinātu to, ka laboratorijās piemēro analīžu kvalitātes nodrošināšanu. Laboratorijas akreditē, ievērojot standartu EN ISO/IEC 17025.

9.   Veiktspējas parametri: kritēriji sešu PCB indikatoru summas noteikšanai maksimāli pieļaujamajā koncentrācijā

Ticamība	no – 30 līdz + 30 %
Starpposmu precizitāte (RSD %)	ne vairāk kā 20 %
Starpība starp lielākā un mazākā analītiskā rezultāta aprēķiniem	ne vairāk kā 20 %

10.   Rezultātu paziņošana

10.1.   Ciktāl to nodrošina izmantotā analīžu procedūra, analīžu rezultātos iekļauj atsevišķu PCB radniecīgo vielu koncentrācijas, ziņojot par mazāko, lielāko un vidējo analītisko rezultātu, lai rezultātu ziņojumā iekļautu pēc iespējas pilnīgāku informāciju un tādējādi dotu iespēju interpretēt rezultātus saskaņā ar konkrētām prasībām.

10.2.   Ziņojumā norāda PCB un lipīdu ekstrahēšanā izmantoto metodi.

10.3.   Jānorāda atsevišķu iekšējo standartu atgūstamība, ja atgūstamība nav 7. punktā norādītajās robežās, ja ir pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija un pārējos gadījumos pēc pieprasījuma.

10.4.   Tā kā, lemjot par parauga atbilstību, ir jāņem vērā mērījumu neprecizitāte, ir jāsniedz arī šis parametrs. Līdz ar to analīžu rezultātus paziņo kā “x +/– U”, kur x ir analīzes rezultāts un U – mērījumu paplašinātā neprecizitāte, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības līmeni.

10.5.   Ja, piemērojot CCα (kā aprakstīts I nodaļas 2.1. apakšpunktā), tiek ņemta vērā mērījumu neprecizitāte, ir jāpaziņo arī šis parametrs.

10.6.   Rezultāti jāizsaka tādās pašās vienībās un ar (vismaz) tādu pašu nozīmīgu rādītāju skaitu kā maksimāli pieļaujamā koncentrācija, kas noteikta Direktīvā 2002/32/EK.

1.   Pirms kopīgo lēmumu procesa uzsākšanas konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes vienojas par procesa posmu laika grafiku (turpmāk “kopīgā lēmuma laika grafiks”). Domstarpību gadījumā konsolidētās uzraudzības iestāde nosaka kopīgā lēmuma laika grafiku pēc tam, kad tā ir apsvērusi attiecīgo kompetento iestāžu izteiktos viedokļus un atrunas.

2.   Kopīgā lēmuma laika grafiku atjaunina vismaz reizi gadā, un tajā ir iekļauti šādi posmi:

a)	vienošanās par citu kompetento iestāžu un trešo valstu kompetento iestāžu iesaistīšanu saskaņā ar 4. pantu;

b)	attiecīgās kompetentās iestādes iesniedz UPNP ziņojumus un likviditātes riska novērtējuma ziņojumus saskaņā ar 5. pantu, un citas kompetentās iestādes un trešo valstu kompetentās iestādes sniedz devumu saskaņā ar 4. panta 2. punktu;

c)

konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz grupas riska novērtējuma ziņojuma projektu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektu attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 6. panta 6. punktu un citām kompetentajām iestādēm un trešo valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 4. panta 3. punktu un 6. panta 7. punktu;

d)	dialogs starp konsolidētās uzraudzības iestādi un attiecīgajām kompetentajām iestādēm par grupas riska novērtējuma ziņojuma projektu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektu saskaņā ar 7. pantu;

e)

konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz grupas riska novērtējuma ziņojumu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojumu attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 8. panta 2. punktu un citām kompetentajām iestādēm un trešo valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 4. panta 3. punktu un 8. panta 5. punktu;

f)	attiecīgās kompetentās iestādes iesniedz konsolidētās uzraudzības iestādei devumu kapitāla kopīgā lēmuma projektā un likviditātes kopīgā lēmuma projektā saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

g)	konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz kapitāla kopīgā lēmuma dokumenta projektu un likviditātes kopīgā lēmuma dokumenta projektu attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 10. panta 6. punktu un 11. panta 5. punktu;

h)	apspriešanās par kapitāla kopīgā lēmuma un likviditātes kopīgā lēmuma dokumentu projektiem ar ES mātes iestādi un grupā ietilpstošajām iestādēm, ja tas nepieciešams saskaņā ar dalībvalsts normatīvajiem aktiem;

i)	dialogs starp konsolidētās uzraudzības iestādi un attiecīgajām kompetentajām iestādēm par kapitāla kopīgā lēmuma projektu un likviditātes kopīgā lēmuma projektu;

j)	kapitāla kopīgā lēmuma un likviditātes kopīgā lēmuma panākšana saskaņā ar 12. pantu;

k)	konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes paziņo kapitāla kopīgo lēmumu un likviditātes kopīgo lēmumu ES mātes iestādei un grupā ietilpstošajām iestādēm saskaņā ar 13. pantu;

l)	vienošanās par nākamā gada laika grafiku kopīgo lēmumu pieņemšanas procesa plānošanai.

3.   Kopīgo lēmumu laika grafiks atbilst visām šīm prasībām:

a)	tas atspoguļo katra uzdevuma apmēru un sarežģītību, ņemot vērā grupas darbību izmēru, sistēmisko nozīmi, būtību, mērogu un sarežģītību, kā arī tās riska profilu;

b)	tajā, ciktāl iespējams, ņem vērā konsolidētās uzraudzības iestādes un attiecīgo kompetento iestāžu saistības, pamatojoties uz Direktīvas 2013/36/ES 116. panta 1. punkta trešās daļas c) apakšpunktā minēto uzraudzības pārbaužu programmu.

4.   Vajadzības gadījumā, it īpaši, lai atspoguļotu saskaņā ar 20. un 21. pantu veikta ārkārtas atjauninājuma steidzamību, kopīgā lēmuma laika grafiku pārskata.

5.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes paziņo grupā ietilpstošajām iestādēm, par kurām tās attiecīgi ir atbildīgas, indikatīvu datumu 2. punkta h) apakšpunktā minētās apspriešanās veikšanai par kopīgā lēmuma dokumentu projektu aspektiem, ciktāl šīs iestādes ir skartas.

Konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes paziņo grupā ietilpstošajām iestādēm, par kurām tās ir attiecīgi atbildīgas, 2. punkta k) apakšpunktā minētā paziņojuma gaidāmo datumu.

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde var nolemt iesaistīt citas kompetentās iestādes un trešo valstu kompetentās iestādes grupas riska novērtējuma ziņojuma vai grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma sagatavošanā. Minētais lēmums balstās uz filiāles vai iestādes būtiskumu grupas ietvaros un tās nozīmīgumu vietējā tirgū.

Uz šādu iesaisti attiecas konfidencialitātes prasības, kas līdzvērtīgas prasībām, kuras minētas Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. pantā (4).

Līdzvērtīgumu novērtē konsolidētās uzraudzības iestāde un visas attiecīgās kompetentās iestādes.

2.   Ja konsolidētās uzraudzības iestāde nolemj iesaistīt kādu citu kompetento iestādi, kas definēta 2. panta 2. punktā, vai trešās valsts kompetento iestādi, abas iestādes vienojas par citas kompetentās iestādes vai trešās valsts kompetentās iestādes iesaistes apmēru. Šādas vienošanās ir atļautas šādos nolūkos:

a)	lai sniegtu konsolidētās uzraudzības iestādei devumu grupas riska novērtējuma ziņojumā vai grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojumā;

b)	lai šā punkta a) apakšpunktā minētos devumus kā pielikumus pievienotu grupas riska novērtējuma ziņojuma vai grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektam vai galīgajai redakcijai.

3.   Ja konsolidētās uzraudzības iestāde nolemj iesaistīt citas kompetentās iestādes vai trešo valstu kompetentās iestādes, konsolidētas uzraudzības iestāde neiesniedz grupas riska novērtējuma ziņojuma un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektu un galīgo redakciju citām kompetentajām iestādēm un trešo valstu kompetentajām iestādēm bez visu attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanas.

4.   Konsolidētās uzraudzības iestāde pilnībā informē attiecīgās kompetentās iestādes par citu kompetento iestāžu un trešo valstu kompetento iestāžu iesaistīšanas grupas riska novērtēšanas procesā apmēru, līmeni un būtību un to, cik lielā mērā grupas riska novērtējuma ziņojumā ir ņemts vērā šo iestāžu devums.

1.   Lai veicinātu meitasuzņēmumu riska novērtējuma pienācīgu ņemšanu vērā kopīgajā lēmumā saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 2. punktu, attiecīgās kompetentās iestādes konsolidētās uzraudzības iestādei laikus un jebkurā gadījumā – kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajā termiņā sniedz 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos UPNP ziņojumus un likviditātes riska novērtējuma ziņojumus.

2.   UPNP ziņojumus sagatavo, izmantojot I pielikumā iekļauto veidni. Šos ziņojumus papildina ar vērtējumu kopsavilkumiem, izmantojot II pielikuma 1. tabulu, un kapitāla pietiekamības novērtējuma kopsavilkumu, izmantojot II pielikuma 2. tabulu.

Likviditātes riska novērtējuma ziņojumus sagatavo, izmantojot V pielikumā iekļauto veidni. Šos ziņojumus papildina ar vērtējumu kopsavilkumiem, izmantojot VI pielikuma 1. tabulu, un likviditātes novērtējuma kopsavilkumu, izmantojot VI pielikuma 2. tabulu.

UPNP ziņojumos un likviditātes riska novērtējuma ziņojumos var iekļaut citu attiecīgo informāciju.

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde sagatavo grupas riska novērtējuma ziņojuma projektu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektu, pamatojoties uz visu turpmāk nosaukto:

a)	savu UPNP ziņojumu vai likviditātes riska novērtējuma ziņojumu par ES mātes iestādi un grupu;

b)	saskaņā ar 5. pantu sniegtajiem attiecīgo kompetento iestāžu UPNP ziņojumiem vai likviditātes riska novērtējuma ziņojumiem par meitasuzņēmumiem;

c)	citu kompetento iestāžu un trešo valstu kompetento iestāžu devumu saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

2.   UPNP ziņojumi un likviditātes riska novērtējuma ziņojumi, kas minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, kopā ar minētā punkta c) apakšpunktā minēto devumu kā pielikumi tiek pievienoti grupas riska novērtējuma ziņojuma projektam vai grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektam.

3.   Grupas riska novērtējuma ziņojuma projektā un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektā ir iekļauti novērtējuma rezultāti attiecībā uz to, vai grupas un tās iestāžu īstenotās kārtības, stratēģijas, procesi un mehānismi un to pašu kapitāls un likviditāte nodrošina to risku pareizu pārvaldību un segumu.

4.   Grupas riska novērtējuma ziņojuma projektu sagatavo, izmantojot III pielikumā iekļauto veidni. Šo ziņojumu papildina ar vērtējumu kopsavilkumiem, izmantojot IV pielikuma 1. tabulu, un kapitāla pietiekamības novērtējuma kopsavilkumu, izmantojot IV pielikuma 2. tabulu.

Grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektu sagatavo, izmantojot VII pielikumā iekļauto veidni. Šo ziņojumu papildina ar vērtējumu kopsavilkumiem, izmantojot VIII pielikuma 1. tabulu, un likviditātes novērtējuma kopsavilkumu, izmantojot VIII pielikuma 2. tabulu.

5.   Konsolidētās uzraudzības iestāde, ievērojot proporcionalitātes principu, nodrošina, ka:

a)	kopīgais novērtējums atspoguļo iestāžu būtiskumu grupas ietvaros un to nozīmīgumu vietējā tirgū;

b)	grupas riska novērtējuma ziņojuma projektā un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektā ir norādīts, kā šis būtiskums un nozīmīgums tika ņemts vērā.

6.   Konsolidētās uzraudzības iestāde laikus un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajā termiņā iesniedz ziņojumu projektus attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 3. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

7.   Ievērojot 4. panta 3. punktā minēto vienošanos, konsolidētās uzraudzības iestāde var sniegt grupas riska novērtējuma ziņojuma projektu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektu citām kompetentajām iestādēm un trešo valstu kompetentajām iestādēm.

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde lemj par to, kāda ir ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm veiktā dialoga par grupas riska novērtējuma ziņojuma projektu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektu forma un tvērums.

2.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes apspriež kompromisa panākšanu starp attiecīgi atsevišķajos UPNP ziņojumos un likviditātes riska novērtējuma ziņojumos, kas minēti 6. panta 1. punktā, iekļautajiem kvantitatīvajiem priekšlikumiem un grupas riska novērtējuma ziņojuma projektā un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektā iekļautajiem kvantitatīvajiem priekšlikumiem.

3.   Kvantitatīvie priekšlikumi, kas minēti 2. punktā, sastāv vismaz no šādiem priekšlikumiem:

a)	ierosinātais pašu kapitāla līmenis, kas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu iestāžu grupai ir jāuztur konsolidētajā līmenī un visām šīs grupas iestādēm ir jāuztur individuālajā līmenī;

b)	ierosinātās īpašās likviditātes prasības, kas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu iestāžu grupai ir jāizpilda konsolidētajā līmenī un visām šīs grupas iestādēm ir jāizpilda individuālajā līmenī.

1.   Pamatojoties uz 7. pantā minēto dialogu, konsolidētās uzraudzības iestāde sagatavo grupas riska novērtējuma ziņojuma un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma galīgo redakciju, izmantojot grupas riska novērtējuma ziņojuma projekta un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projekta formātu un saturu, kā minēts 6. pantā. Konsolidētās uzraudzības iestāde izskaidro jebkādas būtiskas izmaiņas, kas veiktas grupas riska novērtējuma ziņojumā vai grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojumā. Izmaiņas atspoguļo dialoga iznākumu un ietver grupas riska novērtējuma ziņojuma vai grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma pielikumu atbilstošus atjauninājumus.

2.   Konsolidētās uzraudzības iestāde laikus un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajā termiņā iesniedz grupas riska novērtējuma ziņojumu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojumu attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 3. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

3.   Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 2. punkta a) apakšpunktu līdz ar grupas riska novērtējuma ziņojuma iesniegšanu attiecīgajām kompetentajām iestādēm sākas četrus mēnešus ilgs periods, kurā jāpanāk kapitāla kopīgais lēmums.

4.   Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 2. punkta b) apakšpunktu līdz ar grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma iesniegšanu attiecīgajām kompetentajām iestādēm sākas vienu mēnesi ilgs periods, kurā jāpanāk likviditātes kopīgais lēmums.

5.   Ievērojot 4. panta 3. punktā minēto vienošanos, konsolidētās uzraudzības iestāde var sniegt grupas riska novērtējuma ziņojumu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojumu citām kompetentajām iestādēm un trešo valstu kompetentajām iestādēm.

1.   Attiecīgās kompetentās iestādes konsolidētās uzraudzības iestādei laikus un jebkurā gadījumā līdz kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajam termiņam sniedz savu devumu kapitāla kopīgā lēmuma projektā un likviditātes kopīgā lēmuma projektā saskaņā ar 3. panta 2. punkta f) apakšpunktu. Devums attiecas uz visām iestāžu grupā ietilpstošajām iestādēm, kas ir kopīgā lēmuma procesa tvērumā.

2.   Konsolidētās uzraudzības iestāde sniedz devumu kapitāla kopīgā lēmuma projektā. Tās devumā iekļauj visus šos elementus:

a)	visas grupas iestādes individuālajā līmenī, kuras saņēmušas atļauju attiecīgās konsolidētās uzraudzības iestādes jurisdikcijā un kuras ietilpst kopīgo lēmumu procesa tvērumā;

b)	iestāžu grupa konsolidētajā līmenī.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde sniedz devumu likviditātes kopīgajā lēmumā. Tās devumā iekļauj visus šos elementus:

a)	visas grupas iestādes individuālajā līmenī, ja šīs iestādes saņēmušas atļauju attiecīgās konsolidētās uzraudzības iestādes jurisdikcijā un kuras ietilpst kopīgo lēmumu procesa tvērumā;

b)	iestāžu grupa konsolidētajā līmenī.

4.   Devumā kapitāla kopīgā lēmuma projektam nosaka katru no 10. pantā minētajiem elementiem.

5.   Devumā likviditātes kopīgā lēmuma projektam nosaka katru no 11. pantā minētajiem elementiem.

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde sagatavo pilnībā pamatotu kapitāla kopīgā lēmuma projektu, kas attiecas uz grupu un šīs grupas iestādēm. Kapitāla kopīgā lēmuma projektā tiek noteikts katrs no šiem elementiem:

a)	kapitāla kopīgā lēmuma procesā iesaistītās konsolidētās uzraudzības iestādes un attiecīgo kompetento iestāžu nosaukumi;

b)	iestāžu grupas nosaukums un saraksts ar visām grupā ietilpstošajām iestādēm, uz kurām kapitāla kopīgā lēmuma projekts attiecas un kurām tas ir piemērojams;

c)	atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz kapitāla kopīgo lēmumu sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu;

d)	kapitāla kopīgā lēmuma projekta un jebkāda tā atjauninājuma datums;

e)	secinājums par Direktīvas 2013/36/ES 73. un 97. panta piemērošanu;

f)	secinājums par iestāžu grupas pašu kapitāla pietiekamību konsolidētajā līmenī;

g)	secinājums par katras grupā ietilpstošās iestādes pašu kapitāla pietiekamību individuālajā līmenī;

h)	secinājums par pašu kapitāla līmeni, kas katrai grupas iestādei saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir jāuztur individuālajā līmenī;

i)	secinājums par pašu kapitāla līmeni, kas iestāžu grupai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir jāuztur konsolidētajā līmenī;

j)

informācija par minimālajām prudenciālajām prasībām, kas ir piemērojamas katrai iestādei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 103., 129., 130., 131. un 133. pantu, un par jebkādām citām attiecīgajām prudenciālajām vai makroprudenciālajām prasībām, pamatnostādnēm, ieteikumiem vai brīdinājumiem;

k)	atsauces datums, uz kuru attiecas e) līdz i) apakšpunktā minētie secinājumi;

l)	attiecīgā gadījumā – h) un i) apakšpunktā minēto secinājumu īstenošanas laika grafiks.

2.   Secinājumos, kas minēti 1. punkta e) apakšpunktā, tiek noteikts katrs no šiem elementiem:

a)	novērtējums, vai grupā ietilpstošās iestādes ir ieviesušas pamatotas, efektīvas un pilnīgas stratēģijas un procesus iekšējā kapitāla novērtēšanai, uzturēšanai un sadalei un vai šādas stratēģijas un procesi ir aktualizēti;

b)	novērtējums par to, vai iekšējā kapitāla summas, veidi un sadale ir pienācīga, lai segtu tāda veida un rakstura riskus, kuriem grupā ietilpstošās iestādes ir pakļautas vai varētu būt pakļautas;

c)	novērtējums par to, vai grupā ietilpstošās iestādes ir ieviesušas pienācīgas kārtības, stratēģijas, procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību visām Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām;

d)	novērtējums par to, vai grupā ietilpstošo iestāžu īstenotās kārtības, stratēģijas, procesi un mehānismi nodrošina to risku pareizu pārvaldību un segšanu;

e)	informācija par uzraudzības pasākumu un pilnvaru piemērošanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 102. pantu, 104. panta 1. punkta b) līdz l) apakšpunktu, lai novērstu uz a) līdz d) apakšpunkta pamata identificētos trūkumus.

3.   Secinājumi, kas minēti 1. punkta f) un g) apakšpunktā, ir saistīti ar un pamatojas uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto secinājumu.

4.   Secinājumi, kas minēti 1. punkta h) un i) apakšpunktā, atbilst visām šīm prasībām:

a)	tie tiek formulēti kā summa vai attiecība, vai abu kombinācija;

b)	tie sniedz sīkāku informāciju par nepieciešamā papildu pašu kapitāla kvalitāti;

c)	tie ir saistīti ar un pamatojas uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto secinājumu.

5.   Secinājumi par katru grupā ietilpstošo iestādi individuālajā līmenī un iestāžu grupu konsolidētajā līmenī kapitāla kopīgā lēmuma dokumenta projektā ir skaidri identificējami.

6.   Konsolidētās uzraudzības iestāde laikus un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajā termiņā iesniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm kapitāla kopīgā lēmuma dokumenta projektu saskaņā ar 3. panta 2. punkta g) apakšpunktu.

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde sagatavo pilnībā argumentētu likviditātes kopīgā lēmuma projektu, kas attiecas uz grupu un šīs grupas iestādēm. Likviditātes kopīgā lēmuma projektā ir noteikts katrs no šiem elementiem:

a)	likviditātes kopīgā lēmuma procesā iesaistītās konsolidētās uzraudzības iestādes un attiecīgo kompetento iestāžu nosaukumi;

b)	iestāžu grupas nosaukums un saraksts ar visām grupā ietilpstošajām iestādēm, uz kurām likviditātes kopīgā lēmuma projekts attiecas un kurām tas ir piemērojams;

c)	atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz likviditātes kopīgo lēmumu sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu;

d)	likviditātes kopīgā lēmuma projekta un jebkāda tā atjauninājuma datums;

e)	secinājums par grupas likviditātes pietiekamību konsolidētajā līmenī;

f)	secinājums par katras grupā ietilpstošās iestādes likviditātes pietiekamību individuālajā līmenī;

g)

secinājumi par pasākumiem, kas veikti, lai risinātu nozīmīgus jautājumus un būtiskus konstatējumus attiecībā uz likviditātes uzraudzību, tai skaitā attiecībā uz organizāciju un apiešanos ar riskiem, kā prasīts saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantu, un attiecībā uz nepieciešamību pēc īpašām likviditātes prasībām saskaņā ar minētās direktīvas 105. pantu katrai grupā ietilpstošajai iestādei individuālajā līmenī un grupai konsolidētajā līmenī;

h)	informācija par jebkādām citām attiecīgajām prudenciālajām vai makroprudenciālajām prasībām, pamatnostādnēm, ieteikumiem vai brīdinājumiem;

i)	atsauces datums, uz kuru attiecas e) līdz g) apakšpunktā minētie secinājumi;

j)	attiecīgā gadījumā – g) apakšpunktā minēto secinājumu īstenošanas laika grafiks.

2.   Secinājumos, kas minēti 1. punkta e) un f) apakšpunktā, tiek noteikts katrs no šiem elementiem:

a)	novērtējums par to, vai grupā ietilpstošās iestādes ir īstenojušas stabilas stratēģijas, politikas, procesus un sistēmas likviditātes riska noteikšanai, novērtēšanai, pārvaldīšanai un pārraudzīšanai atbilstīgos periodos;

b)	novērtējums par to, vai likviditāte, ko grupā ietilpstošās iestādes uztur individuālajā līmenī un grupa uztur konsolidētajā līmenī, pietiekamā apmērā sedz likviditātes riskus;

c)	novērtējums par to, vai grupā ietilpstošās iestādes ir īstenojušas pienācīgus pasākumus, stratēģijas, procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību visām Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām.

3.   Secinājumā, kas minēts 1. punkta g) apakšpunktā, ir sniegta sīkāka informācija par veiktajiem pasākumiem. Ja šie pasākumi attiecas uz nepieciešamību pēc īpašām likviditātes prasībām saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu, secinājumā tiek iekļautas detaļas par šo specifisko likviditātes prasību artikulāciju.

4.   Secinājumi par katru grupā ietilpstošo iestādi individuālajā līmenī un iestāžu grupu konsolidētajā līmenī likviditātes kopīgā lēmuma dokumenta projektā ir skaidri identificējami.

5.   Konsolidētās uzraudzības iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm laikus un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajā termiņā iesniedz likviditātes kopīgā lēmuma dokumenta projektu saskaņā ar 3. panta 2. punkta g) apakšpunktu.

1.   Pēc 3. panta 2. punkta i) apakšpunktā minētā dialoga ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm par kapitāla kopīgā lēmuma projektu un likviditātes kopīgā lēmuma projektu konsolidētās uzraudzības iestāde vajadzības gadījumā pārskata kapitāla kopīgā lēmuma projektu un likviditātes kopīgā lēmuma projektu, lai izstrādātu to galīgās redakcijas.

2.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un visas attiecīgās kompetentās iestādes vienojas par kapitāla kopīgo lēmumu un likviditātes kopīgo lēmumu.

3.   Vienošanos rakstveidā apliecina konsolidētās uzraudzības iestādes un attiecīgo kompetento iestāžu pārstāvji, kuriem ir atbilstošas pilnvaras pārstāvēt minētās kompetentās iestādes.

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde laikus un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajā termiņā iesniedz ES mātes iestādes vadības struktūrai kapitāla kopīgā lēmuma dokumentu un likviditātes kopīgā lēmuma dokumentu saskaņā ar 3. panta 2. punkta k) apakšpunktu. Konsolidētās uzraudzības iestāde apstiprina šo paziņojumu attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

2.   Attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī laikus un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajā termiņā iesniedz to iestāžu, kuras attiecīgajā dalībvalstī ir saņēmušas atļauju, vadības struktūrām attiecīgās kapitāla kopīgā lēmuma dokumenta un likviditātes kopīgā lēmuma dokumenta daļas, kuras ir būtiskas katrai no šīm iestādēm, saskaņā ar 3. panta 2. punkta k) apakšpunktu.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde vajadzības gadījumā apspriež kapitāla kopīgā lēmuma dokumentu un likviditātes kopīgā lēmuma dokumentu ar ES mātes iestādi, lai izskaidrotu šo lēmumu detaļas un to piemērošanu.

4.   Attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī vajadzības gadījumā apspriež ar dalībvalstī uzņēmējdarbību veicošajām iestādēm attiecīgās kapitāla kopīgā lēmuma dokumenta un likviditātes kopīgā lēmuma dokumenta daļas, kuras ir būtiskas katrai no šīm iestādēm, lai izskaidrotu šo lēmumu detaļas un to piemērošanu.

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde paziņo 13. panta 3. punktā minētās apspriešanās iznākumu attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ja ES mātes iestādei ir jāveic viena no šīm darbībām:

a)	jāizpilda papildu pašu kapitāla prasības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu individuālajā vai konsolidētajā līmenī;

b)	jārisina nozīmīgi jautājumi vai būtiski konstatējumi attiecībā uz likviditātes uzraudzību vai jāizpilda īpašas likviditātes prasības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu individuālajā vai konsolidētajā līmenī.

2.   Attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī paziņo 13. panta 4. punktā minētās apspriešanās iznākumu konsolidētās uzraudzības iestādei, ja iestādei, kura saņēmusi atļauju attiecīgajā dalībvalstī, ir jāveic viena no šīm darbībām:

a)	jāizpilda papildu pašu kapitāla prasības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu individuālajā līmenī;

b)	jārisina nozīmīgi jautājumi vai būtiski konstatējumi attiecībā uz likviditātes uzraudzību vai jāizpilda īpašas likviditātes prasības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu individuālajā līmenī.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde pārsūta 2. punktā minētās apspriešanās iznākumu citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

4.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes pārrauga kapitāla kopīgo lēmumu un likviditātes kopīgo lēmumu piemērošanu, kas ir būtiski katrai no grupā ietilpstošajām iestādēm, par kurām tās attiecīgi ir atbildīgas.

1.   Ja konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes nepanāk vienošanos par kapitāla kopīgo lēmumu vai likviditātes kopīgo lēmumu attiecīgi 8. panta 3. punktā vai 8. panta 4. punktā minētajā laikposmā, lēmumus, kas minēti Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 3.punktā, apliecina rakstveidā un pieņem ne vēlāk kā šādos datumos:

a)	datumā, kas ir vienu mēnesi pēc attiecīgi 8. panta 3. punktā vai 4. punktā minētā laikposma beigām;

b)	datumā, kas ir vienu mēnesi pēc tam, kad EBI, pamatojoties uz apspriešanās pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 2. punkta trešo daļu, ir sniegusi padomu;

c)	datumā, kas ir vienu mēnesi pēc tam, kad EBI ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 3. punkta pirmo vai otro daļu, vai jebkurā citā datumā, ko EBI noteikusi šādā lēmumā.

2.   Attiecīgās kompetentās iestādes paziņo konsolidētās uzraudzības iestādei lēmumus, kurus tās pieņēmušas individuālajā līmenī, ja nav kopīga lēmuma.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde 2. punktā minētos lēmumus kopā ar saviem lēmumiem, kas pieņemti individuālajā un konsolidētajā līmenī, iekļauj vienotā dokumentā un iesniedz šo dokumentu visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

4.   Ja ir notikusi apspriešanās ar EBI, 3. punktā minētajā dokumentā iekļauj paskaidrojumu par jebkādām atkāpēm no EBI padoma.

1.   Kapitāla lēmumu, ko pieņem, ja nav kapitāla kopīgā lēmuma, izklāsta dokumentā, kurā ir iekļauti visi šie elementi:

a)	konsolidētās uzraudzības iestādes vai attiecīgās kompetentās iestādes, kas pieņem kapitāla lēmumu, nosaukums;

b)	iestāžu grupas vai grupā ietilpstošās iestādes, uz kuru kapitāla lēmums attiecas un kurai tas ir piemērojams, nosaukums;

c)	atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz kapitāla lēmumu sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu;

d)	kapitāla lēmuma datums;

e)	secinājums par Direktīvas 2013/36/ES 73. un 97. panta piemērošanu;

f)	attiecībā uz konsolidētajā līmenī pieņemtajiem kapitāla lēmumiem – secinājums par iestāžu grupas pašu kapitāla pietiekamību konsolidētajā līmenī;

g)	attiecībā uz individuālajā līmenī pieņemtajiem kapitāla lēmumiem – secinājums par attiecīgās iestādes pašu kapitāla pietiekamību individuālajā līmenī;

h)	attiecībā uz konsolidētajā līmenī pieņemtajiem kapitāla lēmumiem – secinājums par pašu kapitāla līmeni, ko iestāžu grupai ir jāuztur konsolidētajā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

i)	attiecībā uz individuālajā līmenī pieņemtajiem kapitāla lēmumiem – secinājums par pašu kapitāla līmeni, ko attiecīgajai iestādei ir jāuztur individuālajā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

j)

informācija par minimālajām prudenciālajām prasībām, kas ir piemērojamas attiecīgajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 103., 129., 130., 131. un 133. pantu, un par jebkādām citām attiecīgajām prudenciālajām vai makroprudenciālajām prasībām, pamatnostādnēm, ieteikumiem vai brīdinājumiem;

k)	atsauces datums, uz kuru attiecas e) līdz i) apakšpunktā minētie secinājumi;

l)	attiecīgā gadījumā – apraksts par to, kā ir ņemts vērā citu attiecīgo kompetento iestāžu vai konsolidētās uzraudzības iestādes paustais riska novērtējums, viedokļi un atrunas;

m)	attiecīgā gadījumā – h) un i) apakšpunktā minēto secinājumu īstenošanas laika grafiks.

2.   Kapitāla lēmumi, kas pieņemti, ja nav kapitāla kopīgā lēmuma, individuālajā vai konsolidētajā līmenī, attiecīgā gadījumā atbilst 10. panta 2. līdz 4. punkta prasībām.

1.   Likviditātes lēmumu, ko pieņem, ja nav likviditātes kopīgā lēmuma, izklāsta dokumentā, kurā ir iekļauti visi šie elementi:

a)	konsolidētās uzraudzības iestādes vai attiecīgās kompetentās iestādes, kas pieņem likviditātes lēmumu, nosaukums;

b)	iestāžu grupas vai grupā ietilpstošās iestādes, uz kuru likviditātes lēmums attiecas un kurai tas ir piemērojams, nosaukums;

c)	atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz likviditātes lēmumu sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu;

d)	likviditātes lēmuma datums;

e)	attiecībā uz konsolidētajā līmenī pieņemtiem likviditātes lēmumiem – secinājumi par iestāžu grupas likviditātes pietiekamību konsolidētajā līmenī;

f)	attiecībā uz individuālajā līmenī pieņemtiem likviditātes lēmumiem – secinājumi par attiecīgās iestādes likviditātes pietiekamību individuālajā līmenī;

g)

attiecībā uz konsolidētajā līmenī pieņemtiem likviditātes lēmumiem – secinājumi par pasākumiem, kas veikti, lai risinātu nozīmīgus jautājumus un būtiskus konstatējumus attiecībā uz likviditātes uzraudzību, tai skaitā attiecībā uz organizāciju un apiešanos ar riskiem, kā prasīts saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantu, un attiecībā uz nepieciešamību pēc īpašām likviditātes prasībām grupai konsolidētajā līmenī saskaņā ar minētās direktīvas 105. pantu;

h)

attiecībā uz individuālajā līmenī pieņemtiem likviditātes lēmumiem – secinājumi par pasākumiem, kas veikti, lai risinātu nozīmīgus jautājumus un būtiskus konstatējumus attiecībā uz likviditātes uzraudzību, tai skaitā attiecībā uz organizāciju un apiešanos ar riskiem, kā prasīts saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantu, un attiecībā uz nepieciešamību pēc īpašām likviditātes prasībām attiecīgajai iestādei individuālajā līmenī saskaņā ar minētās direktīvas 105. pantu;

i)	atsauces datums, uz kuru attiecas e) līdz h) apakšpunktā minētie secinājumi;

j)	informācija par jebkādām citām attiecīgajām prudenciālajām vai makroprudenciālajām prasībām, pamatnostādnēm, ieteikumiem vai brīdinājumiem;

k)	attiecīgā gadījumā – apraksts par to, kā ir ņemts vērā citu attiecīgo kompetento iestāžu vai konsolidētās uzraudzības iestādes paustais riska novērtējums, viedokļi un atrunas;

l)	attiecīgā gadījumā – g) līdz h) apakšpunktā minēto secinājumu īstenošanas laika grafiks.

2.   Likviditātes lēmumi, kas pieņemti, ja nav likviditātes kopīgā lēmuma, individuālajā vai konsolidētajā līmenī, atbilst 11. panta 2. līdz 3. punkta prasībām.

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde sniedz 15. panta 3. punktā minēto lēmuma dokumentu ES mātes iestādes vadības struktūrai.

2.   Attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī sniedz to iestāžu, kuras saņēmušas atļauju attiecīgajā dalībvalstī, vadības struktūrām 1. punktā minētā lēmuma dokumenta attiecīgās daļas, kas ir būtiskas katrai no šīm iestādēm.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde vajadzības gadījumā apspriež lēmuma dokumentu ar ES mātes iestādi, lai izskaidrotu kapitāla lēmuma vai likviditātes lēmuma, kas pieņemts, ja nav kapitāla kopīgā lēmuma vai likviditātes kopīgā lēmuma, detaļas un piemērošanu.

4.   Attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī vajadzības gadījumā apspriež ar iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, attiecīgās lēmuma dokumenta daļas, kuras ir būtiskas katrai no šīm iestādēm, lai izskaidrotu kapitāla lēmuma vai likviditātes lēmuma, kas pieņemts, ja nav kapitāla kopīgā lēmuma vai likviditātes kopīgā lēmuma, detaļas un piemērošanu.

1.   Ja pieprasījumu ārkārtas gadījumā atjaunināt kapitāla kopīgo lēmumu vai likviditātes kopīgo lēmumu iniciē konsolidētās uzraudzības iestāde vai attiecīgā kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 4. punktu, konsolidētās uzraudzības iestāde paziņo šo pieprasījumu visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ārkārtas atjaunināšanu veic saskaņā ar procesu, kas noteikts 9. līdz 14. pantā.

2.   Ja attiecīgā kompetentā iestāde pieprasa konsolidētās uzraudzības iestādei divpusēji atjaunināt kopīgo lēmumu attiecībā uz iestādi, kas nav ES mātes iestāde, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, pieprasījumu iesniedz rakstveidā un pilnībā pamato.

Konsolidētās uzraudzības iestāde paziņo pirmajā daļā minēto pieprasījumu visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Pieprasījumā iekļauj kapitāla kopīgā lēmuma dokumenta projektu, kas atbilst 10. pantā noteiktajām prasībām, vai likviditātes kopīgā lēmuma projektu, kas atbilst 11. pantā noteiktajām prasībām. Konsolidētās uzraudzības iestāde nosaka termiņu, līdz kuram attiecīgās kompetentās iestādes var iesniegt komentārus, vai atjauninājums būtu jāadresē divpusēji.

Ja noteiktajā termiņā neviena no attiecīgajām kompetentajām iestādēm nepieprasa veikt atjauninājumu veidā, kas nav divpusējs, konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgā kompetentā iestāde, kas pieprasīja ārkārtas atjaunināšanu, sniedz devumu kopīgajā lēmumā un vienojas par kopīgo lēmumu divpusēji.

3.   Ja attiecīgā kompetentā iestāde nevēlas sniegt devumu atjauninātajam kopīgajam lēmumam saskaņā ar 9. pantu, konsolidētās uzraudzības iestāde sagatavo atjaunināto kopīgo lēmumu, pamatojoties uz pēdējo saņemto attiecīgās kompetentās iestādes devumu kopīgā lēmuma dokumentam.

1.   Tāda lēmuma, kas pieņemts, ja nav kopīgā lēmuma, ikgadējā atjaunināšana tiek veikta, ievērojot 3. panta 2. punktā paredzētos posmus, ciktāl katrs posms ir vajadzīgs Direktīvas 2013/36/ES 97. panta 4. punkta piemērošanai.

2.   Tādu lēmumu, kas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 4. punktu pieņemti, ja nav kopīgā lēmuma, ārkārtas atjaunināšana tiek veikta saskaņā ar 9. līdz 14. pantā noteikto procesu.

Iestāde:

Iestādes kategorija:

[kamēr saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par kopēju UPNP metodoloģiju un procedūrām nav ieviesta kopēja kategoriju pieeja, pamatojas uz valstī izmantoto klasifikāciju; kategorija, kurā iedalīta iestāde, atspoguļo arī iestādes sistēmisko nozīmīgumu]

Atsauces datums:

Aktīvu kopsumma (miljonos EUR) atsauces datumā:

Kompetentā iestāde:

Vispārējais UPNP novērtējums

Vispārējais UPNP vērtējums (pēc kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas):

Šajā iedaļā būtu jāietver turpmākajās iedaļās veikto novērtējumu kopsavilkums.

Kapitāla pietiekamības novērtējums

Šajā iedaļā norādiet: 1) kapitāla pietiekamības novērtējuma kopsavilkumu; 2) sākotnējo kopīgā lēmuma priekšlikumu, tostarp pārskatu par pašu kapitāla pietiekamību attiecīgās sabiedrības līmenī un jebkādā nepieciešamajā pašu kapitāla līmenī, kas pārsniedz Direktīvas 2013/36/ES (KPD) VII sadaļas ceturtajā nodaļā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 (KPR) noteiktās prasības; 3) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu un 4) jebkādu citu ar kapitālu saistītu uzraudzības pasākumu (1) aprakstu.

Šajā iedaļā aprakstiet arī to, kā aprēķinātas UPNP kapitāla aplēses un kā ņemtas vērā iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ( ICAAP ) kapitāla aplēses, ja tās novērtētas kā uzticamas.

Likviditātes pietiekamības novērtējums

Šajā iedaļā norādiet: 1) likviditātes pietiekamības novērtējuma kopsavilkumu; 2) kopīgā lēmuma priekšlikumu, tostarp pārskatu par likviditātes pietiekamību attiecīgās sabiedrības līmenī un attiecīgā gadījumā pārskatu par jebkādiem nepieciešamajiem uzraudzības pasākumiem; 3) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu un 4) attiecīgā gadījumā aprakstu par jebkādiem citiem uzraudzības pasākumiem identificēto nepilnību novēršanai.

Atkarībā no tā, kāds ir kopīgā lēmuma par likviditāti pieņemšanas laiks, šajā novērtējumā būtu jāaplūko vai nu Likviditātes UPNP ziņojumā apkopotie konstatējumi (sk. veidni V pielikumā), vai arī jāsniedz atjaunināts novērtējums.

(1) Piemēram, ierobežojumi dividenžu izmaksāšanai.

A. Uzņēmējdarbības modeļa analīze (dzīvotspēja un ilgtspēja)

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) uzņēmējdarbības modeļa, stratēģijas un finanšu stāvokļa attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) uzraudzības novērtējumu par pašreizējā uzņēmējdarbības modeļa dzīvotspēju un stratēģijas ilgtspēju un 3) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus.

B. Iekšējās pārvaldības kārtība

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) iekšējās pārvaldības satvara attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar iekšējās pārvaldības prasībām; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C. Maksātspējas riski

C.1 Kredītrisks un darījuma partnera risks

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C.2 Norēķinu/piegādes risks

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C.3 Starpkoncentrācijas risks

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C.4 Tirgus risks

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C.5 Procentu likmes risks, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām ( IRRBB )

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C.6 Operacionālais risks

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C.7 Pārmērīgas sviras risks

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C.8 Attiecīgā gadījumā citi iestādei būtiski riski (precizējiet)

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) citu identificēto maksātspējas risku attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

D. Likviditātes riski

Vispārējais likviditātes riska vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) likviditātes un finansējuma risku attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

Atkarībā no tā, kāds ir kopīgā lēmuma par likviditāti pieņemšanas laiks, šajā novērtējumā būtu jāaplūko vai nu Likviditātes UPNP ziņojumā apkopotie konstatējumi (sk. veidni V pielikumā), vai arī jāsniedz atjaunināts novērtējums.

Ja likviditātes un finansējuma risku novērtējumā tiek izceltas būtiskas problēmas attiecībā uz finansējuma risku un ja saistībā ar tām ir nepieciešams piešķirt kapitālu, lai mazinātu ietekmi, ko rada palielinātas finansējuma izmaksas, aprakstiet, kā tas attiecīgā gadījumā atspoguļojas papildu pašu kapitāla prasībās.

E. Sistēmiskais risks

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu un 3) jebkādus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus.

F. ICAAP pārskats

Šajā iedaļā norādiet: 1) kopsavilkumu par konstatējumiem, kas gūti ICAAP satvara, iestādes pašas veiktās riska kvantificēšanas un izrietošās atbilstoša iekšējā kapitāla piešķiršanas uzticamības novērtējuma ietvaros; 2) ICAAP satvara attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 3) identificētās nepilnības; 4) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar ICAAP ; 5) iestādes veicamās darbības problēmas mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

Šajā iedaļā būtu jāiekļauj arī pārskats par to, vai ICAAP aplēses tiek uzskatītas par uzticamām un vai tās varētu sniegt ieguldījumu kapitāla pietiekamības novērtējumā.

G. Starprisku diversifikācijas ietekme

Ņemot vērā ICAAP novērtējumu rezultātus un iekšējā kapitāla aplēses, un tikai tādā gadījumā, ja tiek atzīta diversifikācijas ietekme, norādiet šajā iedaļā aprakstu par diversifikācijas ietekmes iedarbību un norādiet, kādā mērā ieguvumus no diversifikācijas ietekmes var ņemt vērā, lai noteiktu kapitāla pietiekamību.

H. Stresa testa rezultāti

Šajā iedaļā apkopojiet pašu iestāžu stresa testu rezultātus un to ietekmi uz kapitāla pietiekamību, kā arī minēto stresa testu saskaņotību ar uzraudzības stresa testiem, tostarp attiecīgā gadījumā paskaidrojumu par to, kā aprēķinātas stresa testa rezerves.

Cita būtiska informācija

Šajā iedaļā norādiet citu informāciju, ko kompetentā iestāde uzskata par būtisku saistībā ar grupas riska novērtējumu un kas nav sniegta iepriekš.

Kvantitatīvie rādītāji, par kuriem vienojušās konsolidētās uzraudzības iestāde un EEZ uzņēmējas valsts kompetentās iestādes (saskaņā ar RTS/ĪTS par uzraudzītāju kolēģijām)

Uzskaitiet jebkādus kvantitatīvus rādītājus, ar kuriem nolemts dalīties kopīgā riska novērtējuma ziņojuma izstrādāšanas laikā ar mērķi panāktu kopīgu lēmumu.

Iestāde:

Iestādes kategorija:

[kamēr saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par kopēju UPNP metodoloģiju un procedūrām nav ieviesta kopēja kategoriju pieeja, pamatojas uz valstī izmantoto klasifikāciju; kategorija, kurā iedalīta iestāde, atspoguļo arī iestādes sistēmisko nozīmīgumu]

Atsauces datums:

Aktīvu kopsumma (miljonos EUR) atsauces datumā:

Kompetentā iestāde:

UPNP elementi

Vērtējums

A.

Uzņēmējdarbības modelis (dzīvotspēja un ilgtspēja)

B.

Iekšējās pārvaldības kārtība

C.

Iekšējās pārvaldības kārtība

C.1

Kredītrisks un darījuma partneru risks

C.2

Norēķinu/piegādes risks

C.3

Starpkoncentrācijas risks

C.4

Tirgus risks

C.5

Procentu likmes risks, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām (IRRBB)

C.6

Operacionālais risks

C.7

Pārmērīgas sviras risks

C.8

Attiecīgā gadījumā citi iestādei būtiski riski (precizējiet)

C.9

Attiecīgā gadījumā citi iestādei būtiski riski (precizējiet)

D.

Likviditātes riski

[atbilstīgi likviditātes UPNP ziņojuma rezultātam]

Minētajiem vērtējumiem vajadzētu atbilst attiecīgajiem novērtējumiem saskaņā ar likviditātes kopīgo lēmumu. Atkarībā no tā, kāds ir kopīgā lēmuma par likviditāti pieņemšanas laiks, šajā novērtējumā būtu jāaplūko vai nu Likviditātes UPNP ziņojumā apkopotie konstatējumi, vai arī jāsniedz atjaunināts novērtējums.

E.

Sistēmiskais risks (risks, ko iestāde rada finanšu sistēmai)

Vispārējais UPNP vērtējums

Iestāde:

Iestādes kategorija:

[kamēr saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par kopēju UPNP metodoloģiju un procedūrām nav ieviesta kopēja kategoriju pieeja, pamatojas uz valstī izmantoto klasifikāciju; kategorija, kurā iedalīta iestāde, atspoguļo arī iestādes sistēmisko nozīmīgumu]

Atsauces datums:

Aktīvu kopsumma (miljonos EUR) atsauces datumā:

Kompetentā iestāde:

UPNP elementi

Izziņas posteņi

Vispārējā UPNP kapitāla prasība/aplēse

(tostarp attiecīgā gadījumā uzraudzības aizstājējvērtība)

(miljonos EUR)

Attiecīgā gadījumā1. pīlāra kapitāla prasības

(miljonos EUR)

ICAAP aplēse

(miljonos EUR)

A.

Uzņēmējdarbības modelis (dzīvotspēja un ilgtspēja)

B.

Iekšējās pārvaldības kārtība

C.

Maksātspējas riski (riski un kontroles)

C.1

Kredītrisks un darījuma partneru risks

C.2

Norēķinu/piegādes risks

C.3

Starpkoncentrācijas risks

C.4

Tirgus risks

C.5

Procentu likmes risks, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām (IRRBB)

C.6

Operacionālais risks

C.7

Pārmērīgas sviras risks

C.8

Attiecīgā gadījumā citi iestādei būtiski riski (precizējiet)

C.9

Attiecīgā gadījumā citi iestādei būtiski riski (precizējiet)

D.

Likviditātes riski — Finansējuma risks (finansējuma perspektīvas izmaksas)

E.

Sistēmiskais risks (risks, ko iestāde rada finanšu sistēmai)

F.

Starprisku diversifikācijas ietekme

G.

Kapitāla plānošana / stresa testa rezerves (attiecīgā gadījumā)

Attiecīgā gadījumā kapitāla plānošana / stresa testa rezerves, kuru pamatā ir ICAAP stresa testu rezultāti

Attiecīgā gadījumā ICAAP stresa testu saskaņošana ar uzraudzības stresa testiem un izrietošo kapitāla plānošanu / stresa testa rezervēm

H.

UPNP kapitāla rezultāts(sākotnējais priekšlikums kopīgā lēmuma apspriešanai)

Vispārējā kapitāla prasība/aplēse

1. pīlāra kapitāla prasība kopā

ICAAP kapitāla aplēse kopā

UPNP kapitāla aplēse kopā

Kapitāla pietiekamības novērtējums (kapitāls novērtēts kā pietiekams/nepietiekams)

Pietiekams/nepietiekams

Papildu pašu kapitāla prasība

Komponentu summa vai holistiska pieeja (izteikta kā summa vai attiecība, vai abu apvienojums)

Ārpusbilances posteņi (vērtības atsauces datumā)

Pašu kapitāla kopsumma (miljonos EUR) atsauces datumā

Pirmā līmeņa pašu kapitāls (miljonos EUR) atsauces datumā

Pirmā līmeņa pamata kapitāls (miljonos EUR) atsauces datumā

Riska svērto aktīvu kopsumma (miljonos EUR) atsauces datumā

Pašu kapitāla prasības, kuras piemēro piederības dalībvalstī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu, ņemot vērā visus pasākumus, kas pieņemti vai atzīti atbilstīgi minētās regulas 458. pantam, un ņemot vērā pārejas pasākumus, kas izklāstīti minētās regulas X daļā

Tādu kapitāla saglabāšanas rezervju līmenis, kas iestādei ir jāuztur saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 129. pantu

Tādu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju līmenis, kas iestādei ir jāuztur saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 130. pantu

Visu tādu sistēmiskā riska rezervju līmenis, kas iestādei ir jāuztur saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu

Visu tādu G-SNI rezervju līmenis vai C-SNI rezervju līmenis, kas iestādei ir jāuztur saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 3. un 4. punktu

Visas citas prudenciālās prasības, kas tiek piemērotas iestādei, tostarp saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 103. pantu makroprudenciāli pasākumi un EBI un ESRK ieteikumi

Grupa:

Grupas kategorija:

[kamēr saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par kopēju UPNP metodoloģiju un procedūrām nav ieviesta kopēja kategoriju pieeja, pamatojas uz valstī izmantoto klasifikāciju; kategorija, kurā iedalīta iestāde, atspoguļo arī iestādes sistēmisko nozīmīgumu]

Atsauces datums:

Aktīvu kopsumma (miljonos EUR) atsauces datur

Grupas vispārējais UPNP novērtējums

Vispārējais UPNP vērtējums (pēc kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas):

Šajā iedaļā būtu jāietver turpmākajās iedaļās veikto novērtējumu kopsavilkums.

Kapitāla pietiekamības novērtējums

Šajā iedaļā norādiet: 1) kapitāla pietiekamības novērtējuma kopsavilkumu; 2) kopīgā lēmuma priekšlikumu, tostarp pārskatu par pašu kapitāla pietiekamību grupas līmenī un jebkādā nepieciešamajā pašu kapitāla līmenī, kas pārsniedz Direktīvas 2013/36/ES (KPD) VII sadaļas ceturtajā nodaļā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 (KPR) noteiktās prasības; 3) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu un 4) jebkādu citu ar kapitālu saistītu uzraudzības pasākumu (1) aprakstu.

Šajā iedaļā aprakstiet arī to, kā aprēķinātas UPNP kapitāla aplēses un kā ņemtas vērā iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ( ICAAP ) kapitāla aplēses, ja tās novērtētas kā uzticamas.

Likviditātes pietiekamības novērtējums

Šajā iedaļā norādiet: 1) likviditātes pietiekamības novērtējuma kopsavilkumu; 2) kopīgā lēmuma priekšlikumu, tostarp pārskatu par likviditātes pietiekamību grupas līmenī un attiecīgā gadījumā pārskatu par jebkādiem nepieciešamajiem uzraudzības pasākumiem; 3) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu un 4) attiecīgā gadījumā aprakstu par jebkādiem citiem uzraudzības pasākumiem identificēto nepilnību novēršanai.

Atkarībā no tā, kāds ir kopīgā lēmuma par likviditāti pieņemšanas laiks, šajā novērtējumā būtu jāaplūko vai nu Grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojumā apkopotie konstatējumi (sk. veidni VII pielikumā), vai arī jāsniedz atjaunināts novērtējums

(1) Piemēram, ierobežojumi dividenžu izmaksāšanai.

A. Uzņēmējdarbības modeļa analīze (dzīvotspēja un ilgtspēja)

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) uzņēmējdarbības modeļa, stratēģijas un finanšu stāvokļa attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) uzraudzības novērtējumu par pašreizējā uzņēmējdarbības modeļa dzīvotspēju un stratēģijas ilgtspēju un 3) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus.

B. Iekšējās pārvaldības kārtība

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) iekšējās pārvaldības satvara attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar iekšējās pārvaldības prasībām; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C. Maksātspējas riski

C.1 Kredītrisks un darījuma partnera risks

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C.2 Norēķinu/piegādes risks

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai..

C.3 Starpkoncentrācijas risks

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C.4 Tirgus risks

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C.5 Procentu likmes risks, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām ( IRRBB )

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C.6 Operacionālais risks

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C.7 Pārmērīgas sviras risks

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C.8 Attiecīgā gadījumā citi iestādei būtiski riski (precizējiet)

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) citu identificēto maksātspējas risku attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

D. Likviditātes riski

Vispārējais likviditātes riska vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) likviditātes un finansējuma risku attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

Atkarībā no tā, kāds ir kopīgā lēmuma par likviditāti pieņemšanas laiks, šajā novērtējumā būtu jāaplūko vai nu Grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojumā apkopotie konstatējumi (sk. veidni 7. pielikumā), vai arī jāsniedz atjaunināts novērtējums..

Ja likviditātes un finansējuma risku novērtējumā tiek izceltas būtiskas problēmas attiecībā uz finansējuma risku un ja saistībā ar tām ir nepieciešams piešķirt kapitālu, lai mazinātu ietekmi, ko rada palielinātas finansējuma izmaksas, aprakstiet, kā tas attiecīgā gadījumā atspoguļojas papildu pašu kapitāla prasībās.

E. Sistēmiskais risks

Šajā iedaļā norādiet: 1) riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu un 3) jebkādus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus.

F. ICAAP pārskats

Šajā iedaļā norādiet: 1) kopsavilkumu par konstatējumiem, kas gūti ICAAP satvara, iestādes pašas veiktās riska kvantificēšanas un izrietošās atbilstoša iekšējā kapitāla piešķiršanas uzticamības novērtējuma ietvaros; 2) ICAAP satvara attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 3) identificētās nepilnības; 4) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar ICAAP; 5) iestādes veicamās darbības problēmas mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus, tostarp ar kapitālu saistītus un nesaistītus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

Šajā iedaļā būtu jāiekļauj arī pārskats par to, vai ICAAP aplēses tiek uzskatītas par uzticamām un vai tās varētu sniegt ieguldījumu kapitāla pietiekamības novērtējumā.

G. Starpriska diversifikācijas ietekme

Ņemot vērā ICAAP novērtējumu rezultātus un iekšējā kapitāla aplēses, un tikai tādā gadījumā, ja tiek atzīta diversifikācijas ietekme, norādiet šajā iedaļā aprakstu par diversifikācijas ietekmes iedarbību un norādiet, kādā mērā ieguvumus no diversifikācijas ietekmes var ņemt vērā, lai noteiktu kapitāla pietiekamību.

H. Stresa testa rezultāti

Šajā iedaļā apkopojiet pašu iestāžu stresa testu rezultātus un to ietekmi uz kapitāla pietiekamību, kā arī minēto stresa testu saskaņotību ar uzraudzības stresa testiem, tostarp attiecīgā gadījumā paskaidrojumu par to, kā aprēķinātas stresa testa rezerves.

Cita būtiska informācija

Šajā iedaļā norādiet citu informāciju, ko kompetentās iestādes uzskata par būtisku saistībā ar grupas riska novērtējumu un kas nav sniegta iepriekš (piemēram, informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu šīs īstenošanas regulas 6. panta 5. punkta prasības).

Kvantitatīvie rādītāji, par kuriem vienojušās konsolidētās uzraudzības iestāde un EEZ uzņēmējas valsts kompetentās iestādes (saskaņā ar RTS/ĪTS par uzraudzītāju kolēģijām)

Uzskaitiet jebkādus kvantitatīvus rādītājus, ar kuriem nolemts dalīties kopīga riska novērtējuma ziņojuma izstrādāšanas laikā ar mērķi panākt kopīgu lēmumu.

Iestāde:

Uzņēmums X/apakšgrupa X

Uzņēmums Y/apakšgrupa Y

Konsolidētā grupa

Iestādes kategorija:

Atsauces datums:

Aktīvu kopsumma (miljonos EUR) atsauces datumā:

Kompetentā iestāde:

UPNP elementi

Vērtējums

Vērtējums

Vērtējums

A.

Uzņēmējdarbības modelis (dzīvotspēja un ilgtspēja)

B.

Iekšējās pārvaldības kārtība

C.

Maksātspējas riski

C.1

Kredītrisks un darījuma partneru risks

C.2

Norēķinu/piegādes risks

C.3

Starpkoncentrācijas risks

C.4

Tirgus risks

C.5

Procentu likmes risks, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām (IRRBB)

C.6

Operacionālais risks

C.7

Pārmērīgas sviras risks

C.8

Attiecīgā gadījumā citi iestādei būtiski riski (precizējiet)

C.9

Attiecīgā gadījumā citi iestādei būtiski riski (precizējiet)

D.

Likviditātes riski

[atbilstīgi Likviditātes UPNP ziņojuma rezultātam]

[atbilstīgi Likviditātes UPNP ziņojuma rezultātam]

[atbilstīgi Likviditātes UPNP ziņojuma rezultātam]

E.

Sistēmiskais risks (risks, ko iestāde rada finanšu sistēmai)

Vispārējais UPNP vērtējums

Iestāde:

Uzņēmums X/apakšgrupa X

Uzņēmums Y/apakšgrupa Y

Konsolidētā grupa

Iestādes kategorija:

Atsauces datums:

Aktīvu kopsumma (miljonos EUR) atsauces datumā:

Kompetentā iestāde:

UPNP elementi

Izziņas posteņi

Vispārējā UPNP kapitāla prasība/aplēse (tostarp attiecīgā gadījumā uzraudzības aizstājējvērtība) (miljonos EUR)

Izziņas posteņi

Vispārējā UPNP kapitāla prasība/aplēse (tostarp attiecīgā gadījumā uzraudzības aizstājējvērtība) (miljonos EUR)

Izziņas posteņi

Vispārējā UPNP kapitāla prasība/aplēse (tostarp attiecīgā gadījumā uzraudzības aizstājējvērtība) (miljonos EUR)

Attiecīgā gadījumā 1. pīlāra kapitāla prasības

(miljonos EUR)

ICAAP aplēse (miljonos EUR)

Attiecīgā gadījumā 1. pīlāra kapitāla prasības (miljonos EUR)

ICAAP aplēse (miljonos EUR)

Attiecīgā gadījumā 1. pīlāra kapitāla prasības (miljonos EUR)

ICAAP aplēse (miljonos EUR)

A.

Uzņēmējdarbības modelis (dzīvotspēja un ilgtspēja)

B.

Iekšējās pārvaldības kārtība

C.

Maksātspējas riski (riski un kontroles)

C.1

Kredītrisks un darījuma partneru risks

C.2

Norēķinu/piegādes risks

C.3

Starpkoncentrācijas risks

C.4

Tirgus risks

C.5

Procentu likmes risks, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām (IRRBB)

C.6

Operacionālais risks

C.7

Pārmērīgas sviras risks

C.8

Attiecīgā gadījumā citi iestādei būtiski riski (precizējiet)

C.9

Attiecīgā gadījumā citi iestādei būtiski riski (precizējiet)

D.

Likviditātes riski — Finansējuma risks (finansējuma perspektīvas izmaksas)

E.

Sistēmiskais risks (risks, ko iestāde rada finanšu sistēmai)

F.

Starpriska diversifikācijas ietekme

G.

Kapitāla plānošana / stresa testa rezerves (attiecīgā gadījumā)

Attiecīgā gadījumā kapitāla plānošana / stresa testa rezerves, kuru pamatā ir ICAAP stresa testu rezultāti

Attiecīgā gadījumā ICAAP stresa testu saskaņošana ar uzraudzības stresa testiem un izrietošo kapitāla plānošanu / stresa testa rezervēm

Attiecīgā gadījumā kapitāla plānošana / stresa testa rezerves, kuru pamatā ir ICAAP stresa testu rezultāti

Attiecīgā gadījumā ICAAP stresa testu saskaņošana ar uzraudzības stresa testiem un izrietošo kapitāla plānošanu / stresa testa rezervēm

Attiecīgā gadījumā kapitāla plānošana / stresa testa rezerves, kuru pamatā ir ICAAP stresa testu rezultāti

Attiecīgā gadījumā ICAAP stresa testu saskaņošana ar uzraudzības stresa testiem un izrietošo kapitāla plānošanu / stresa testa rezervēm

H.

UPNP kapitāla rezultāts (sākotnējais priekšlikums kopīgā lēmuma apspriešanai)

Vispārējā kapitāla prasība/aplēse

1. pīlāra kapitāla prasība kopā

ICAAP kapitāla aplēse kopā

UPNP kapitāla aplēse kopā

1. pīlāra kapitāla prasība kopā

ICAAP kapitāla aplēse kopā

UPNP kapitāla aplēse kopā

1. pīlāra kapitāla prasība kopā

ICAAP kapitāla aplēse kopā

UPNP kapitāla aplēse kopā

Kapitāla pietieka-mības novērtējums (kapitāls novērtēts kā pietiekams/nepietiekams)

Pietiekams/nepietiekams

Pietiekams/nepietiekams

Pietiekams/nepietiekams

Papildu pašu kapitāla prasība

Komponentu summa vai holistiska pieeja (izteikta kā summa vai attiecība, vai abu apvienojums)

Komponentu summa vai holistiska pieeja (izteikta kā summa vai attiecība, vai abu apvienojums)

Komponentu summa vai holistiska pieeja (izteikta kā summa vai attiecība, vai abu apvienojums)

I.

Diversifikācijas ietekme, tostarp grupas iekšienē (–)

Grupas iekšējā koncentrācija (+)

Grupas iekšējie atbalsta pasākumi (–)

Citi grupas iekšējie posteņi (+/-)

J.

Kopīgā lēmuma rezultāts (balstīts uz sākotnējo priekšlikumu (H), atspoguļo grupas iekšējo posteņu ietekmi un kompetento iestāžu dialoga rezultātus)

Vispārējā kapitāla prasība/aplēse

UPNP kapitāla aplēse kopā

UPNP kapitāla aplēse kopā

UPNP kapitāla aplēse kopā

Kapitāla pietiekamības novērtējums (kapitāls novērtēts kā pietiekams/nepietiekams)

Pietiekams/nepietiekams

Pietiekams/nepietiekams

Pietiekams/nepietiekams

Papildu pašu kapitāla prasība

Komponentu summa vai holistiska pieeja (izteikta kā summa vai attieciba, vai abu apvienojums)

Komponentu summa vai holistiska pieeja (izteikta kā summa vai attieciba, vai abu apvienojums)

Komponentu summa vai holistiska pieeja (izteikta kā summa vai attieciba, vai abu apvienojums)

Izziņas posteņi (vērtības atsauces datumā)

Pašu kapitāla kopsumma (miljonos EUR) atsauces datumā

Pirmā līmeņa pašu kapitāls (miljonos EUR) atsauces datumā

Pirmā līmeņa pamata kapitāls (miljonos EUR) atsauces datumā

Riska svērto aktīvu kopsumma (miljonos EUR) atsauces datumā

Pašu kapitāla prasības, kuras piemēro piederības dalībvalstī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu, ņemot vērā visus pasākumus, kas pieņemti vai atzīti atbilstīgi minētās regulas 458. pantam, un ņemot vērā pārejas pasākumus saskaņā ar minētās regulas X daļu

Tādu kapitāla saglabāšanas rezervju līmenis, kas iestādei ir jāuztur saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 129. pantu

Tādu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju līmenis, kas iestādei ir jāuztur saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 130. pantu

Tādu sistēmiskā riska rezervju līmenis, kas iestādei ir jāuztur saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu

Visu tādu G-SNI vai C-SNI rezervju līmenis, kā definēts attiecīgi Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 3. un 4. punktā, kas iestādes jātur

Visas citas prudenciālās prasības, kas tiek piemērotas iestādei, tostarp saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 103. pantu makroprudenciāli pasākumi un EBI un ESRK ieteikumi

Iestāde:

Iestādes kategorija:

[kamēr saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par kopējo UPNP metodoloģiju un procedūrām nav ieviesta kopēja kategoriju pieeja, pamatojas uz valstī izmantoto klasifikāciju; kategorija, kurā iedalīta iestāde, atspoguļo arī iestādes sistēmisko nozīmīgumu]

Atsauces datums:

Aktīvu kopsumma (miljonos EUR) atsauces datumā:

Kompetentā iestāde:

Likviditātes riska vispārējais UPNP novērtējums

Vispārējais likviditātes riska vērtējums :

Šajā iedaļā būtu jāietver turpmāk individuāli veikto novērtējumu kopsavilkums.

Likviditātes pietiekamības novērtējums

Šajā iedaļā norādiet: 1) likviditātes pietiekamības novērtējuma kopsavilkumu; 2) kopīgā lēmuma priekšlikumu, tostarp pārskatu par likviditātes pietiekamību attiecīgās sabiedrības līmenī un attiecīgā gadījumā pārskatu par jebkādiem uzraudzības pasākumiem saistībā ar nozīmīgiem jautājumiem un būtiskiem konstatējumiem, un 3) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu.

A. Likviditātes riska novērtējums

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) likviditātes riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

B. Finansējuma riska novērtējums

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) finansējuma riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C. Likviditātes un finansējuma riska pārvaldības novērtējums

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) likviditātes un finansējuma riska pārvaldības attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

Cita būtiska informācija

Šajā iedaļā norādiet citu informāciju, ko kompetentā iestāde uzskata par būtisku saistībā ar grupas riska novērtējumu un kas nav sniegta iepriekš.

Iestāde:

Iestādes kategorija:

[kamēr saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par kopēju UPNP metodoloģiju un procedūrām nav ieviesta kopēja kategoriju pieeja, pamatojas uz valstī izmantoto klasifikāciju; kategorija, kurā iedalīta iestāde, atspoguļo arī iestādes sistēmisko nozīmīgumu]

Atsauces datums:

Aktīvu kopsumma (milj. EUR) atsauces datumā:

Kompetentā iestāde:

Likviditātes elementi UPNP

Vērtējums

A.

Likviditātes risks

B.

Finansējuma risks

C.

Likviditātes un finansējuma riska pārvaldība

E. Vispārējais likviditātes riska vērtējums

Iestāde:

Iestādes kategorija:

[kamēr saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par kopēju UPNP metodoloģiju un procedūrām nav ieviesta kopēja kategoriju pieeja, pamatojas uz valstī izmantoto klasifikāciju; kategorija, kurā iedalīta iestāde, atspoguļo arī iestādes sistēmisko nozīmīgumu]

Atsauces datums:

Aktīvu kopsumma (milj. EUR) atsauces datumā:

Kompetentā iestāde:

Likviditātes elementi UPNP

Likviditātes riska novērtējuma rezultāts

(milj. EUR vai attiecība, vai stāstījuma informācija par pasākumiem)

A.

Likviditātes pietiekamības novērtējums

Pietiekama/nepietiekama

B.

Kopīgā lēmuma priekšlikums – kvantitatīvie pasākumi (104. un 105. pants)

Īpašas likviditātes rezervju prasības [precizēt attiecībā uz likviditātes seguma koeficientam (LCR) atbilstošajiem aktīviem pēc LCR kā standarta ieviešanas (iepriekš fakultatīvi)]

Īpašas stabila finansējuma prasības [precizēt par neto stabila finansējuma rādītāja (NSFR) definēšanu pēc NSFR kā standarta ieviešanas (iepriekš fakultatīvi)]

Citi kvantitatīvie ierobežojumi/prasības

D

Kopīgā lēmuma priekšlikums – kvalitatīvie pasākumi (104. un 105. pants)

Izziņas posteņi (vērtības atsauces datumā)

Faktiskais LCR vai jebkurš cits līdzvērtīgs vietējais rādītājs (kamēr LCR nav īstenots KPR)

Faktiskais NSFR vai jebkurš cits līdzvērtīgs vietējais rādītājs (kamēr NSFR nav īstenots KPR)

LCR rezervju prasība, ja tāda ir ("1. pīlārs")

NSFR stabila finansējuma prasība, ja tāda ir ("1. pīlārs")

Visas citas prudenciālās prasības, kas tiek piemērotas iestādei, tostarp saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 103. pantu makroprudenciāli pasākumi un EBI un ESRK ieteikumi

Grupa:

Grupas kategorija:

[kamēr saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par kopēju UPNP metodoloģiju un procedūrām nav ieviesta kopēja kategoriju pieeja, pamatojas uz valstī izmantoto klasifikāciju; kategorija, kurā iedalīta iestāde, atspoguļo arī iestādes sistēmisko nozīmīgumu]

Atsauces datums:

Aktīvu kopsumma (miljonos EUR) atsauces datumā

Likviditātes riska vispārējais UPNP novērtējums

Vispārējais likviditātes riska vērtējums:

Šajā iedaļā būtu jāietver turpmāk individuāli veikto novērtējumu kopsavilkums.

Likviditātes pietiekamības novērtējums

Šajā iedaļā norādiet: 1) likviditātes pietiekamības novērtējuma kopsavilkumu; 2) kopīgā lēmuma priekšlikumu, tostarp pārskatu par likviditātes pietiekamību grupas līmenī un attiecīgā gadījumā pārskatu par jebkādiem uzraudzības pasākumiem saistībā ar nozīmīgiem jautājumiem un būtiskiem konstatējumiem, un 3) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu.

A. Likviditātes riska novērtējums

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) likviditātes riska attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

B. Finansējuma riska novērtējums

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) likviditātes un finansējuma riska pārvaldības attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

C. Likviditātes un finansējuma riska pārvaldības novērtējums

Vērtējums:

Šajā iedaļā norādiet: 1) likviditātes un finansējuma riska pārvaldības attīstības aprakstu par aplūkoto periodu; 2) identificētās kontroles nepilnības; 3) neatbilstības KPR un KPD saistībā ar risku; 4) prognozi par nākamo vērtēšanas periodu; 5) iestādes veicamās darbības riska mazināšanai un 6) jebkādus būtiskus uzraudzības pasākumus nepilnību un neatbilstību novēršanai.

Cita būtiska informācija

Šajā iedaļā norādiet citu informāciju, ko kompetentās iestādes uzskata par būtisku saistībā ar grupas riska novērtējumu un kas nav sniegta iepriekš (piemēram, informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu šīs īstenošanas regulas 6. panta 5. punkta prasības).

Iestāde:

Uzņēmums X/apakšgrupa X

Uzņēmums Y/apakšgrupa Y

Konsolidētā grupa

Iestādes kategorija:

[kamēr saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par kopēju UPNP metodoloģiju un procedūrām nav ieviesta kopēja kategoriju pieeja, pamatojas uz valstī izmantoto klasifikāciju; kategorija, kurā iedalīta iestāde, atspoguļo arī iestādes sistēmisko nozīmīgumu]

[kamēr saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par kopēju UPNP metodoloģiju un procedūrām nav ieviesta kopēja kategoriju pieeja, pamatojas uz valstī izmantoto klasifikāciju; kategorija, kurā iedalīta iestāde, atspoguļo arī iestādes sistēmisko nozīmīgumu]

[kamēr saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par kopēju UPNP metodoloģiju un procedūrām nav ieviesta kopēja kategoriju pieeja, pamatojas uz valstī izmantoto klasifikāciju; kategorija, kurā iedalīta iestāde, atspoguļo arī iestādes sistēmisko nozīmīgumu]

Atsauces datums:

Aktīvu kopsumma (miljonos EUR) atsauces datumā:

Kompetentā iestāde:

Likviditātes elementi UPNP

Vērtējums

Vērtējums

Vērtējums

A.

Likviditātes risks

B.

Finansējuma risks

C.

Likviditātes un finansējuma riska pārvaldība

E. Vispārējais likviditātes riska vērtējums

Iestāde:

Uzņēmums X/apakšgrupa X

Uzņēmums Y/apakšgrupa Y

Konsolidētā grupa

Iestādes kategorija:

[kamēr saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par kopēju UPNP metodoloģiju un procedūrām nav ieviesta kopēja kategoriju pieeja, pamatojas uz valstī izmantoto klasifikāciju; kategorija, kurā iedalīta iestāde, atspoguļo arī iestādes sistēmisko nozīmīgumu]

[kamēr saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par kopēju UPNP metodoloģiju un procedūrām nav ieviesta kopēja kategoriju pieeja, pamatojas uz valstī izmantoto klasifikāciju; kategorija, kurā iedalīta iestāde, atspoguļo arī iestādes sistēmisko nozīmīgumu]

[kamēr saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par kopēju UPNP metodoloģiju un procedūrām nav ieviesta kopēja kategoriju pieeja, pamatojas uz valstī izmantoto klasifikāciju; kategorija, kurā iedalīta iestāde, atspoguļo arī iestādes sistēmisko nozīmīgumu]

Atsauces datums:

Aktīvu kopsumma (miljonos EUR) atsauces datumā:

Kompetentā iestāde:

Likviditātes elementi UPNP

Likviditātes riska novērtējuma rezultāts

Likviditātes riska novērtējuma rezultāts

Likviditātes riska novērtējuma rezultāts

(miljonos EUR vai attiecība, vai stāstījuma informācija par pasākumiem]

(miljonos EUR vai attiecība, vai stāstījuma informācija par pasākumiem]

(miljonos EUR vai attiecība, vai stāstījuma informācija par pasākumiem]

A.

Liquidity adequacy assessment

Pietiekama/nepietiekama

Pietiekama/nepietiekama

Pietiekama/nepietiekama

B.

Kopīgā lēmuma priekšlikums – kvantitatīvie pasākumi (104. un 105. pants)

Īpašas likviditātes rezervju prasības [precizēt attiecībā uz likviditātes seguma koeficientam (LCR) atbilstošajiem aktīviem pēc LCR kā standarta ieviešanas (iepriekš fakultatīvi)]

Īpašas stabila finansējuma prasības [precizēt par neto stabila finansējuma rādītāja (NSFR) definēšanu pēc NSFR kā standarta ieviešanas (iepriekš fakultatīvi)]

Citi kvantitatīvie ierobežojumi/prasības

D

Kopīgā lēmuma priekšlikums – kvalitatīvie pasākumi (104. un 105. pants)

Izziņas posteņi (vērtības atsauces datumā)

Faktiskais LCR vai jebkurš cits līdzvērtīgs vietējais rādītājs (kamēr LCR nav īstenots KPR)

Faktiskais NSFR vai jebkurš cits līdzvērtīgs vietējais rādītājs (kamēr NSFR nav īstenots KPR)

LCR rezervju prasība, ja tāda ir ("1. pīlārs")

NSFR stabila finansējuma prasība, ja tāda ir ("1. pīlārs")

Visas citas prudenciālās prasības, kas tiek piemērotas iestādei, tostarp saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 103. pantu makroprudenciāli pasākumi un EBI un ESRK ieteikumi

1.   ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu AP pakļautībā.

2.   PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts saziņai ar Padomi. Neskarot AP pilnvaras, PDK saskaņā ar savām pilnvarām ESĪP sniedz stratēģiskus un politiskus norādījumus.

3.   ESĪP savu rīcību cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām struktūrvienībām.

1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumu segšanai laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 28. februārim, ir EUR 1 450 000.

2.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. Rietumbalkānu reģiona valstu valstspiederīgie var piedalīties konkursos par līgumiem.

3.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar līgumu, ko ESĪP noslēdz ar Komisiju. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.

1.   Darbā pie ESĪP norīko īpaši atlasītu personālu, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras un kopumā Savienības darbībā Kosovā veicinātu saskaņotību, publicitāti un efektivitāti. Saskaņā ar savām pilnvarām un piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ESĪP ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam ir īpašas zināšanas ESĪP pilnvarām atbilstīgos konkrētos politikas jautājumos. ESĪP savlaicīgi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2.   Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt norīkot personālu darbā pie ESĪP. Norīkotam personālam atalgojumu maksā vai nu dalībvalsts, vai attiecīgā Savienības iestāde, vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var norīkot arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskie līgumdarbinieki ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie.

3.   Viss norīkotais personāls paliek nosūtītājas dalībvalsts, Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā un veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

1.   ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti Padomes Lēmumā 2013/488/ES (3).

2.   Saskaņā ar drošības noteikumiem ES klasificētās informācijas aizsardzībai AP ir pilnvarots nodot NATO/KFOR to klasificēto ES informāciju un dokumentus, kuri izstrādāti minētās darbības veikšanai un kuru klasifikācija nav augstāka par CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL.

3.   Saskaņā ar drošības noteikumiem ES klasificētās informācijas aizsardzībai un ESĪP darbības vajadzībām AP ir pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) to klasificēto ES informāciju un dokumentus, kuri ir izstrādāti minētās darbības veikšanai un kuru klasifikācija nav augstāka par RESTREINT UE/EU RESTRICTED. Šajā nolūkā sagatavo vietējus noteikumus.

4.   AP ir pilnvarots ar šo lēmumu saistītām trešām personām nodot neklasificētus ES dokumentus, kuri ir saistīti ar Padomes apspriedēm par minēto darbību un uz kuriem saskaņā ar Padomes reglamenta (4) 6. panta 1. punktu attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu.

1.   Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.

2.   Savienības delegācija un/vai dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina apgādes atbalstu šajā reģionā.

1.   Lai sasniegtu Savienības politiskos mērķus, ESĪP veicina Savienības darbību vienotību, saskaņotību un efektivitāti un palīdz nodrošināt to, ka visi Savienības instrumenti un dalībvalstu darbības tiek veiktas konsekventi. ESĪP darbības saskaņo ar Komisijas darbībām, kā arī vajadzības gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP sniedz regulārus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.

2.   Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar reģionā strādājošiem Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu misiju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP sniedz norādījumus EULEX KOSOVO vadītājam par vietējiem politiskiem jautājumiem, tostarp par politiskajiem aspektiem tādos jautājumos, kas saistīti ar izpildes pienākumiem. ESĪP un civilais operāciju komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas.

3.   ESĪP uztur sakarus arī ar attiecīgām vietējām struktūrām un citām starptautiskām un reģionālām struktūrām, kas darbojas šajā teritorijā.

4.   ESĪP kopā ar citiem Savienības darbību īstenotājiem šajā teritorijā nodrošina informācijas izplatīšanu un apmaiņu starp Savienības darbību īstenotājiem uz vietas, lai sasniegtu augstu situācijas kopīgas izpratnes un novērtēšanas pakāpi.

1.   Eiropas Savienības Satelītcentrs, kas izveidots ar Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP (SATCEN), turpina veikt un attīsta savu uzdevumu saskaņā ar šo lēmumu.

2.   Šis lēmums neskar esošās tiesības un pienākumus un saistībā ar Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP pieņemtos noteikumus. Jo īpaši tas neskar pastāvošo darba līgumu spēkā esamību un no tiem izrietošās tiesības.

3.   SATCEN galvenā mītne ir Torehinā de Ardosā, Spānijā.

1.   SATCEN atbalsta Savienības lēmumu pieņemšanu un rīcības KĀDP, jo īpaši KDAP jomā, tostarp Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas misijās un operācijas, attiecīgi pēc Padomes un AP lūguma nodrošinot produktus un pakalpojumus, kuri rodas attiecīgo kosmosa resursu un papilddatu, tostarp satelītuzņēmumu un aerouzņēmumu, izmantošanas rezultātā, un ar tiem saistītus pakalpojumus saskaņā ar 3. pantu.

2.   Saistībā ar šo SATCEN uzdevumu AP pēc pieprasījuma un ja SATCEN kompetence to ļauj, neskarot 1. punktā norādītos pamatuzdevumus, liek SATCEN nodrošināt produktus vai pakalpojumus:

i)	kādai dalībvalstij, Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD), Komisijai vai Savienības aģentūrām vai struktūrām, ar kurām SATCEN sadarbojas saskaņā ar 18. pantu;

ii)	trešām valstīm, kas ir piekritušas pielikumā pievienotajiem noteikumiem par saistību ar SATCEN darbībām;

iii)	ja pieprasījums attiecas uz KĀDP, jo īpaši uz KDAP, – tādām starptautiskām organizācijām kā Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija un Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (NATO).

3.   SATCEN, neskarot 1. punktā norādītos pamatuzdevumus, saskaņā ar 18. pantu var sadarboties ar Komisiju un citām Savienības aģentūrām, struktūrām vai dalībvalstīm, lai palielinātu sinerģijas un papildināmību ar citām Savienības darbībām, kurām ir saistība ar SATCEN, un gadījumos, kad SATCEN darbības ir svarīgas minētajām Savienības darbībām, jo īpaši kosmosa un drošības jomā.

4.   Lai atvieglotu darbību organizēšanu Briselē, SATCEN ir koordinācijas birojs Briselē.

5.   Pēc RES darbības pārtraukšanas SATCEN veic 23. pantā izklāstītos administratīvos uzdevumus. Nodaļa, kas atbildīga par šiem atlikušajiem administratīvajiem uzdevumiem, atrodas Briselē.

1.   PDK veic SATCEN darbības politisko uzraudzību un izdod politiskas norādes par SATCEN prioritātēm Padomes pakļautībā.

2.   AP atbilstīgi AP atbildībai KĀDP jomā un jo īpaši KDAP jomā nosaka SATCEN operatīvo vadību, neskarot ne SATCEN valdes, ne direktora pienākumus, kas noteikti šajā lēmumā. Jo īpaši, pamatojoties uz 1. punktā minētajām norādēm un ņemot vērā pieejamo resursu daudzumu, AP nosaka, kuri no SATCEN saņemtajiem pieprasījumiem ir prioritāri, atbilstoši uzdevumu pamatnostādnēm, kuras regulāri pārskata valde.

3.   Izpildot šajā pantā noteiktos uzdevumus, AP pēc vajadzības, bet vismaz reizi sešos mēnešos sniedz ziņojumu Padomei, ietverot valdes vērtējumu par to, kā SATCEN ir īstenojis 1. punktā minētās politiskās norādes un 2. punktā minēto operatīvo vadību.

1.   SATCEN produkti un pakalpojumi, atbildot uz pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar 2. panta 1. punktu, 2. panta 2. punkta ii) apakšpunktu un 2. panta 2. punkta iii) apakšpunktu, ir pieejami dalībvalstīm, EĀDD, Komisijai vai Savienības aģentūrām vai struktūrām, ar kuru SATCEN sadarbojas saskaņā ar 18. pantu, un pieprasījuma iesniedzējai pusei saskaņā ar piemērojamajiem drošības noteikumiem. Minētie produkti un pakalpojumi ir pieejami trešām valstīm, kas ir piekritušas pielikumā izklāstītajiem noteikumiem, saskaņā ar minētajos noteikumos paredzētajām sīki izstrādātajām normām.

2.   Pārredzamības labad AP visus saskaņā ar 2. pantu iesniegtos pieprasījumus nekavējotiesdara pieejamus dalībvalstīm, EĀDD, Komisijai un Savienības aģentūrām vai struktūrām, ar kurām SATCEN sadarbojas saskaņā ar 18. pantu, kā arī trešām valstīm, kuras piekritušas pielikumā izklāstītajiem noteikumiem, saskaņā ar minētajos noteikumos paredzētajām sīki izstrādātajām normām.

3.   SATCEN produkti un pakalpojumi, kas radušies to pieprasījumu rezultātā, kuri iesniegti saskaņā ar 2. panta 2. punkta i) apakšpunktu, ir pieejami dalībvalstīm, EĀDD, Komisijai un Savienības aģentūrām vai struktūrām, ar kurām SATCEN sadarbojas saskaņā ar 18. pantu, un/vai trešām valstīm, kuras piekritušas pielikumā izklāstītajiem noteikumiem, pēc pieprasījuma iesniedzējas puses lēmuma.

4.   PDK var uzdot AP, izskatot katru gadījumu atsevišķi, jebkurai izraudzītai trešai valstij vai organizācijai darīt pieejamus SATCEN produktus, kas radušies to pieprasījumu rezultātā, kuri iesniegti saskaņā ar 2. panta 1. un 2. punktu.

1.   SATCEN ir valde, kas apstiprina ikgadējo un ilgtermiņa darba programmu un attiecīgo budžetu. Valde ir forums jautājumu apspriešanai, kas saistīti ar SATCEN darbību, personālu un aprīkojumu. Valde regulāri novērtē to, kā SATCEN īsteno 3. pantā minētās politiskās norādes un operatīvo vadību. Valde pieņem visus attiecīgi ar SATCEN uzdevumu izpildi saistītos lēmumus, tostarp priekšlikumus darbībām saskaņā ar 18., 19. un 20. pantu, ja vien tos saskaņā ar šo lēmumu nav paredzēts pieņemt Padomei vai SATCEN direktoram.

2.   Valdes priekšsēdētājs ir AP vai viņa pārstāvis. AP par valdes darbu ziņo Padomei.

3.   Valdē ir pa vienam katras dalībvalsts ieceltam pārstāvim un viens Komisijas iecelts pārstāvis. Katru valdes locekli var pārstāvēt vai pavadīt vietnieks. Dokumentus, ar kuriem personas tiek ieceltas amatā un kurus attiecīgi apstiprinājusi dalībvalsts vai Komisija, nosūta AP.

4.   SATCEN direktors vai direktora pārstāvis parasti piedalās valdes sanāksmēs. Sanāksmēs var piedalīties Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētājs, Eiropas Savienības Militārā štāba ģenerāldirektors un Eiropas Savienības Civilo operāciju komandieris. Valdes sanāksmēs var uzaicināt piedalīties arī attiecīgo Savienības struktūru pārstāvjus.

5.   Ja vien šajā lēmumā nav paredzēts citādi, valde pieņem lēmumus ar dalībvalstu pārstāvju kvalificētu balsu vairākumu, balsis skaitot saskaņā ar LES 16. panta 4. un 5. punktu. Valde pieņem savu reglamentu.

6.   Valde var nolemt izveidot ad-hoc darba grupas vai pastāvīgās komitejas, kurām ir tāda pati struktūra kā valdei un kuras nodarbojas ar konkrētām tēmām vai jautājumiem saskaņā ar savu vispārējo kompetenci un rīkojas valdes uzraudzībā. Lēmumā par šādas darba grupas vai komitejas izveidi nosaka tās pilnvaras, sastāvu un darbības ilgumu.

7.   Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs vismaz divreiz gadā, kā arī pēc vismaz vienas trešdaļas tās locekļu lūguma.

1.   Valde pēc konsultatīvās padomes ieteikuma izvēlas un par SATCEN direktoru ieceļ kādas dalībvalsts valstspiederīgo. Direktoru ieceļ uz trim gadiem, bet šo laikposmu var pagarināt par vienu divu gadu termiņu.

2.   Ņemot vērā SATCEN uzdevuma tehnisko un operatīvu raksturu, direktora amata kandidātiem ir jābūt personām ar ilgstošām speciālām zināšanām un ilgu pieredzi ģeotelpiskās informācijas un attēla vai ārlietu un drošības politikas jomā. Dalībvalstis kandidatūras iesniedz valdei. Konsultatīvā padome, kuras sastāvā ir AP (vai viņa pārstāvis), kas ir konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, trīs pārstāvji no tām dalībvalstīm, kas veido triju prezidentvalstu komandu, un viens pārstāvis no EĀSD, iesaka valdei vismaz trīs kandidātus, no kuriem izvēlēties un iecelt direktora amatā.

3.   Direktors ir SATCEN juridiskais pārstāvis.

4.   Direktors atbild par visu pārējo SATCEN darbinieku pieņemšanu darbā.

5.   Direktors ieceļ SATCEN direktora vietnieku pēc tam, kad ir saņemta valdes piekrišana. Direktora vietnieku ieceļ uz trim gadiem ar iespējamu pilnvaru pagarinājumu uz vēl vienu trīs gadu termiņu ar valdes piekrišanu.

6.   Direktors nodrošina SATCEN uzdevumu izpildi saskaņā ar 2. pantu. Direktors SATCEN uztur augstu kompetences un profesionālisma līmeni, kā arī nodrošina efektivitāti un iedarbīgumu SATCEN darbību izpildē. Tāpēc direktors veic visus pasākumus, kas tam vajadzīgi, tostarp personāla apmācības organizēšanu un pētniecības veikšanu, kā arī pilnveidošanas projektu īstenošanu.

Direktors ir atbildīgs arī par to uzdevumu izpildi, kas viņam uzticēti šajā lēmumā:

a)	valdes darba, jo īpaši SATCEN ikgadējās darba programmas projekta sagatavošanu;

b)	SATCEN ikdienas administratīvo vadību;

c)	ieņēmumu un izdevumu deklarācijas sagatavošanu un SATCEN budžeta īstenošanu;

d)	drošības aspektiem;

e)	visiem jautājumiem attiecībā uz personālu;

f)	PDK informēšanu par ikgadējo darba programmu;

g)	darba attiecību un sadarbības izveidi ar Komisiju un Savienības aģentūrām vai struktūrām saskaņā ar 18. pantu;

h)	darba attiecību un sadarbības izveidi ar dalībvalstu iestādēm saskaņā ar 19. pantu;

i)	darba attiecību un sadarbības izveidi ar trešām valstīm, organizācijām vai vienībām saskaņā ar 20. pantu;

j)	sarunām par administratīvu vienošanos saskaņā ar 18. un 20. pantā noteikto procedūru.

7.   Saskaņā ar SATCEN darba programmu un budžetu direktors ir pilnvarots noslēgt līgumus, pieņemt darbā budžetā apstiprināto personālu un segt jebkādus izdevumus, kas vajadzīgi SATCEN darbībai.

8.   Direktors līdz nākamā gada 31. martam sagatavo gada ziņojumu par SATCEN darbību. Gada ziņojumu iesniedz valdei un ar AP starpniecību Padomei, kas ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Komisijai.

9.   Direktors ir pārskatatbildīgs valdei.

1.   SATCEN personālu (ieskaitot direktoru) veido līgumdarbinieki, kas izraudzīti no iespējami visplašākā dalībvalstu klāsta valstspiederīgajiem, un norīkoti eksperti.

2.   Līgumdarbiniekus amatā ieceļ direktors, pamatojoties uz viņu kvalifikāciju, un ievērojot godīga un pārredzama konkursa kārtību.

3.   Darbinieku norīkojumu uz SATCEN vajadzību nosaka valde, apspriežoties ar SATCEN direktoru. Ar direktora piekrišanu dalībvalstu ekspertus un EĀDD, Savienības iestāžu vai aģentūru vai struktūru amatpersonas var norīkot darbā uz SATCEN uz laikposmu, par kuru notikusi vienošanās, amatam SATCEN organizatoriskajā struktūrā un/vai īpašiem uzdevumiem vai projektiem.

4.   Līgumdarbiniekus dienesta interesēs uz ierobežotu laiku var norīkot amatā ārpus SATCEN saskaņā ar noteikumiem par SATCEN personālu.

5.   Valde pēc direktora ieteikuma izstrādā noteikumus attiecībā uz SATCEN personālu, kurus pieņem Padome.

6.   Noteikumus par norīkotajiem ekspertiem pieņem valde pēc direktora priekšlikuma.

1.   Līdz katra gada 30. septembrim direktors izveido nākamā gada darba programmas projektu, kam pievieno ilgtermiņa darba programmas projektu, kurā norādītas sākotnējas perspektīvas vēl diviem gadiem, un iesniedz to apstiprināšanai valdē.

2.   Līdz katra gada 30. novembrim valde apstiprina ikgadējo un ilgtermiņa darba programmu.

1.   Visus SATCEN ieņēmumu un izdevumu posteņus iekļauj tāmē, kas sastādāma katram finanšu gadam, kurš atbilst kalendārajam gadam. Tos uzrāda SATCEN budžetā, kurā iekļauj personāla sarakstu.

2.   SATCEN budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvaroti.

3.   SATCEN ieņēmumus veido iemaksas no dalībvalstīm, izņemot Dāniju, atbilstīgi nacionālā kopienākuma skalai, par sniegtajiem pakalpojumiem saņemtā atlīdzība un dažādi ieņēmumi.

4.   Uz produktiem un pakalpojumiem, ko piedāvā vai sniedz saskaņā ar 2. panta 2. punktu, kā arī uz tiem, kas attiecas uz krīzes pārvarēšanas misijām un operācijām, var attiekties izmaksu segšana saskaņā ar pamatnostādnēm, kas paredzētas 12. pantā minētajos SATCEN finanšu noteikumos, izņemot dalībvalstis un EĀDD.

5.   Izņēmuma gadījumos, no trešās personas izmaksu segšanas var atteikties ar PDK lēmumu.

6.   Saskaņā ar kārtību, ko var atļaut saskaņā ar 18., 19. un 20. pantu, SATCEN savā budžetā kā īpašam mērķim iezīmētus ieņēmumus var saņemt finanšu iemaksas no:

a)	Savienības vispārējā budžeta, katru gadījumu izskatot atsevišķi un pilnībā ievērojot tam piemērojamos noteikumus, procedūras un lēmumu pieņemšanas procesus;

b)	dalībvalstīm, trešām valstīm vai citām trešām personām.

7.   Iezīmētos ieņēmumus var izlietot tikai tam īpašajam mērķim, kam tie piešķirti.

1.   Līdz katra gada 30. septembrim direktors valdei iesniedz SATCEN gada budžeta projektu, kurā ietverti administratīvie izdevumi, darbības izdevumi un gaidāmie ieņēmumi, tostarp iezīmētie ieņēmumi, nākamajam finanšu gadam, kā arī ilgtermiņa aptuvenie izdevumu un ieņēmumu aprēķini, ņemot vērā ilgtermiņa darba programmas projektu.

2.   Līdz katra gada 30. novembrim valde ar dalībvalstu pārstāvju vienbalsīgu lēmumu apstiprina SATCEN gada budžetu.

3.   Ja rodas neizbēgami, ārkārtēji vai neparedzami apstākļi, direktors valdei var iesniegt budžeta grozījumu projektu. Valde, pienācīgi ņemot vērā steidzamību, pieņem budžeta grozījumus ar dalībvalstu pārstāvju vienbalsīgu lēmumu.

4.   Saistību un visu izdevumu apmaksas un visu ieņēmumu reģistrācijas un iekasēšanas kontroli veic valdes iecelts neatkarīgs finanšu kontrolieris.

5.   Līdz katra gada 31. martam direktors iesniedz Padomei, kā arī valdei visu iepriekšējā finanšu gada ieņēmumu un izdevumu sīku pārskatu un SATCEN darbības pārskatu.

6.   Valde sniedz direktoram apstiprinājumu par SATCEN budžeta izpildi.

1.   Direktora un SATCEN personāla privilēģijas un imunitāte ir paredzēta Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2011. gada 15. oktobra lēmumā par Eiropas Savienības Drošības izpētes institūta un Eiropas Savienības Satelītcentra un to struktūru un personāla privilēģijām un imunitāti. Kamēr minētais lēmums nav stājies spēkā, uzņēmējvalsts var piešķirt direktoram un SATCEN personālam tajā paredzētās privilēģijas un imunitāti.

2.   SATCEN privilēģijas un imunitāte ir tās, kas noteiktas protokolā (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots LES un LESD.

1.   SATCEN līgumatbildību reglamentē ar attiecīgajam līgumam piemērojamiem tiesību aktiem.

2.   Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta SATCEN noslēgtā līgumā.

3.   Darbinieku personisko atbildību pret SATCEN reglamentē attiecīgie SATCEN personālam piemērojamie noteikumi.

1.   SATCEN piemēro Padomes Lēmumu 2013/488/ES (3).

2.   Attiecībās ar SATCEN un attiecībā uz tā produktiem un pakalpojumiem trešās valstis, kas ir vienojušas par noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā par asociēšanu ar SATCEN darbībām, vēstuļu apmaiņā ar SATCEN apliecina, ka tās piemēro Lēmumā 2013/488/ES noteiktos drošības principus un minimālos standartus, kā arī tos, ko noteikuši iespējamie klasificēto datu sniedzēji.

1.   Valdes Dānijas pārstāvis piedalās valdes darbā pilnīgi ievērojot 5. pantu protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD.

Dānija var adresēt ar aizsardzību nesaistītus pieprasījumus AP saskaņā ar šā lēmuma 2. panta 2. punkta i) apakšpunktu.

2.   Produkti un pakalpojumi, kas radušies, izpildot 2. pantā minētos SATCEN uzdevumus, ir pieejami Dānijai ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējām dalībvalstīm, izņemot ar aizsardzību saistītus pieprasījumus saskaņā ar 2. panta 2. punktu un no to rezultātā radušos produktus.

3.   Dānijai ir tiesības norīkot personālu darbā SATCEN saskaņā ar 8. pantu.

1.   SATCEN var dibināt darba attiecības un sadarboties ar Komisiju un Savienības aģentūrām vai struktūrām, lai panāktu maksimālu sinerģiju un papildināmību ar citām Savienības darbībām, kurām ir saistība ar SATCEN uzdevumu, un gadījumos, kad SATCEN darbības ir svarīgas minētajām Savienības darbībām, jo īpaši kosmosa un drošības jomā.

2.   Saistībā ar šādu sadarbību pēc valdes apstiprinājuma SATCEN cita starpā var sadarboties, apmainīties zināšanām un konsultēt Savienības attiecīgās programmas un projektus, dot ieguldījumus tajos un saņemt no tiem ieguldījumus, kā arī darīt pieejamus produktus saskaņā ar 2. panta 2. punkta i) apakšpunktu.

3.   Lai veicinātu tādu sadarbību, SATCEN var slēgt administratīvu vienošanos ar Komisiju un attiecīgām Savienības aģentūrām, struktūrām vai dalībvalstīm. Valde nolemj pilnvarot direktoru risināt sarunas par šādu administratīvu vienošanos un dod direktoram norādes. Sarunas risina, konsultējoties ar valdi. Katru šādu vienošanos SATCEN slēdz ar valdes apstiprinājumu.

1.   Lai veiktu tam uzticētos uzdevumus, SATCEN var dibināt darba attiecības un sadarboties ar trešām valstīm, organizācijām vai vienībām. Šajā nolūkā tas var slēgt administratīvu vienošanos ar trešo valstu kompetentām iestādēm, starptautiskām organizācijām vai vienībām.

2.   Valde nolemj pilnvarot direktoru risināt sarunas par šādu administratīvu vienošanos un dod direktoram norādes. Sarunas risina, konsultējoties ar valdi. Katru šādu vienošanos SATCEN slēdz ar Padomes apstiprinājumu, un to paraksta direktors.

3.   Tās NATO dalībvalstis, kas nav Eiropas Savienībā, un citas valstis, kas ir Savienības kandidātvalstis, ir tiesīgas iesaistīties SATCEN darbībā atsevišķos gadījumos saskaņā ar šā lēmuma 4. pantu un pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

1.   Pēc RES darbības pārtraukšanas SATCEN Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas un Vācijas (turpmāk “desmit dalībvalstis”) vārdā veic šādus atlikušos RES administratīvos uzdevumus:

a)	RES bijušo darbinieku pensiju administrēšana;

b)	RES bijušo pensionēto darbinieku medicīniskās apdrošināšanas administrēšana;

c)	RES sociālā plāna administrēšana;

d)	jebkādu strīdu starp RES un jebkura tās bijušo darbinieku administrēšana un RES Apelāciju padomes vai kompetentās tiesas lēmumu administrēšana;

e)	palīdzības sniegšana desmit dalībvalstīm saistībā ar atlikušajiem RES un citiem administratīviem uzdevumiem, tostarp RES līdzekļu likvidēšanu.

2.   RES bijušo darbinieku pensiju administrēšanu:

a)	veic saskaņā ar RES pensiju shēmu, kas ir spēkā 2011. gada 30. jūnijā. Šo shēmu var grozīt 7. punktā minētā valde koordinēto organizāciju sistēmā;

b)	pārvalda īpaša iestāde, organizācija vai finanšu iestāde, kuru apstiprinājusi 7. punktā minētā valde, pamatojoties uz SATCEN direktora priekšlikumu;

Jebkuras domstarpības, kas saistītas ar šīm pensijām un kurās iesaistīti bijušie RES darbinieki, risina saskaņā ar 5. punktu.

3.   RES bijušo pensionēto darbinieku medicīniskās apdrošināšanas administrē saskaņā ar RES personāla noteikumiem, kuri ir spēkā 2011. gada 30. jūnijā, ievērojot 7. punktā minētās valdes vēlākos grozījumus.

4.   RES sociālā plāna administrēšana notiek saskaņā ar sociālo plānu, ko RES pieņēma 2010. gada 22. oktobrī. Tā ir saskaņā arī ar jebkādu turpmāku saistošu lēmumu, ko pieņem kompetentā Apelāciju padome, un ar visiem lēmumiem, ko pieņem RES vai 7. punktā minētā valde, lai īstenotu minēto lēmumu.

5.   Visos ar bijušajiem RES darbiniekiem saistītajos strīdos, kuri izriet no atlikušo RES uzdevumu īstenošanas, piemēro strīdu izšķiršanas procedūru, kas paredzēta RES personāla noteikumos, kuri ir spēkā 2011. gada 30. jūnijā, ievērojot 7. punktā minētās valdes vēlāk izdarītos grozījumus.

Bijušo RES darbinieku statusu reglamentē ar RES personāla noteikumiem, kuri ir spēkā 2011. gada 30. jūnijā, ievērojot 7. punktā minētās valdes vēlāk izdarītos grozījumus, un ar visiem piemērojamiem lēmumiem, tostarp RES sociālo plānu.

6.   Palīdzība desmit dalībvalstīm ietver pašreizējo lietu administrēšanu un jebkādu no RES darbības pārtraukšanas izrietošu tiesisku vai finanšu jautājumu administrēšanu, ko veic 7. punktā minētās valdes vadībā.

7.   Visus ar šajā pantā izklāstītajiem uzdevumiem saistītos lēmumus, tostarp šajā pantā minētās valdes lēmumus, vienprātīgi pieņem valde, kuru veido desmit dalībvalstu pārstāvji. Šis valdes sastāvs pieņem lēmumu par to, kā to vadīs viens no tās locekļiem. SATCEN direktors vai attiecīgā gadījumā tā pārstāvis piedalās valdes sēdēs, kas notiek šajā sastāvā. Priekšsēdētājs valdi sasauc vismaz reizi gadā vai pēc vismaz trīs tās locekļu pieprasījuma. valdes ad-hoc sanāksmes var sasaukt ekspertu līmenī, lai apspriestu konkrētus tematus vai jautājumus. Valdes lēmumus var pieņemt, izmantojot rakstisko procedūru.

8.   SATCEN pieņem darbiniekus, kas vajadzīgi 1. punktā minēto uzdevumu izpildei. Ja kāda no desmit dalībvalstīm piedāvā šajā nolūkā norīkot kādu personu, šo personu pieņem darbā. Ja tas nenotiek vai ja ar norīkojumu neaizpilda visus vajadzīgos amatus, pieņem darbā vajadzīgos darbiniekus. SATCEN personāla noteikumus piemēro, ievērojot šo pantu.

9.   Visi izdevumu posteņi, kas radušies šā panta īstenošanā, un visi ieņēmumu posteņi, kas ir saistīti ar šā panta īstenošanu, veido SATCEN atsevišķa budžeta daļu. Šo budžetu katru gadu līdz 30. novembrim izveido katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un 7. punktā minētā valde to pieņem, lemjot pēc SATCEN direktora priekšlikuma. Minētā budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvaroti. Minētajā budžetā ir ietverts to darbinieku saraksts, ko pieņēma darbā saskaņā ar 8. punktu. Ieņēmumus veido desmit dalībvalstu iemaksas, ko nosaka saskaņā ar noteikumiem, ko 2011. gada 30. jūnijā piemēro to ieguldījumam RES, un dažādi ieņēmumi.

Šā panta 7. punktā minētā valde atsevišķi no SATCEN pieņem sīki izstrādātus finanšu noteikumus, kuros jo īpaši nosaka procedūru, kāda jāievēro šā panta pirmajā daļā minēta budžeta noteikšanā un izpildē.

10.   Sākotnējo līdzekļu fonds EUR 5,3 miljonu apmērā, ko finansē desmit dalībvalstis, ir papildu garantija finanšu līdzekļu pieejamībai šajā pantā minēto atlikušo RES uzdevumu īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz pensiju tiesībām.

1. pants

Mērķis

Šie noteikumi paredz apjomu un sīki izstrādātus noteikumus trešo valstu iesaistei SATCEN darbībā.

2. pants

Darbības joma

Lēmuma 20. panta 3. punktā minētās trešās valstis ir tiesīgas:

a)	iesniegt valsts pieprasījumus attēlu analīzes veikšanai, ko īsteno SATCEN;

b)	iesniegt attēlu analītiķu kandidatūras norīkojumam darbā SATCEN uz noteiktu laiku;

c)	piekļūt SATCEN produktiem un pakalpojumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pantu.

3. pants

Pieprasījumi

4. pants

Ekspertu norīkošana

5. pants

SATCEN produktu pieejamība

6. pants

Padomdevēja komiteja

7. pants

Stāšanās spēkā

“Produktu (produkta nosaukums) drīkst lietot tikai pilnībā automatizētos iegremdēšanas procesos, kur visi apstrādes un žāvēšanas procesa posmi ir automatizēti un netiek veiktas nekādas manuālas darbības arī tad, kad apstrādātos izstrādājumus transportē caur iegremdēšanas tvertni un pēc tam uz nosusināšanas/žāvēšanas vietu un noliktavu (ja vien virsma nav sausa jau pirms pārvešanas uz noliktavu). Vajadzības gadījumā apstrādājamie koka izstrādājumi pirms apstrādes un iegremdēšanas procesa laikā ir pilnībā jānostiprina (piemēram, izmantojot nostiprināšanas siksnas vai nostiprināšanas ierīces), un tos nedrīkst pārnēsāt manuāli, līdz apstrādāto izstrādājumu virsma nav nožuvusi.”