ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 188

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. gadagājums
2014. gada 27. jūnijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 709/2014 (2014. gada 20. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 152/2009 attiecībā uz dioksīnu un polihlorbifenilu daudzumu noteikšanu ( 1 )

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 710/2014 (2014. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz kopīgo lēmumu par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām procesa piemērošanas nosacījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES ( 1 )

19

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 711/2014 (2014. gada 26. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1484/95 attiecībā uz reprezentatīvajām cenām mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam

60

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 712/2014 (2014. gada 26. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

62

 

 

LĒMUMI

 

 

2014/398/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 20. jūnijs), ar ko ieceļ trīs Reģionu komitejas locekļus no Itālijas un četrus locekļu aizstājējus no Itālijas

64

 

 

2014/399/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 24. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padomē par Afganistānas Islāma Republikas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā

66

 

*

Padomes Lēmums 2014/400/KĀDP (2014. gada 26. jūnijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Kosovā

68

 

*

Padomes Lēmums 2014/401/KĀDP (2014 gada 26. jūnijs) par Eiropas Savienības Satelītcentru un ar ko atceļ Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP par Eiropas Savienības Satelītcentra izveidi

73

 

 

2014/402/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 25. jūnijs) par stingrākām prasībām attiecībā uz IPBC saturošu biocīdo produktu lietošanas atļaujām, kuras Vācija ir paziņojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4167)  ( 1 )

85

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

27.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 709/2014

(2014. gada 20. jūnijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 152/2009 attiecībā uz dioksīnu un polihlorbifenilu daudzumu noteikšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 152/2009 (2) norādītas metodes polihlordibenzo-p-dioksīnu (PCDD), polihlordibenzofurānu (PCDF) un dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) daudzumu noteikšanai barībā.

(2)

Būtu jānosaka prasības attiecībā uz skrīninga metodēm, kuras identificē paraugus ar ievērojamu PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrāciju (vēlams atlasīt paraugus, kuros pārsniegts darbības robežlielums un nodrošināt tādu paraugu atlasi, kuros pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija), un kurām ir liela jauda. Attiecībā uz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju šo skrīninga metožu šķietami atbilstošā attiecība nedrīkstētu pārsniegt 5 %.

(3)

Ja rezultāti, kas gūti ar skrīninga metodi, pārsniedz robežvērtību, oriģinālais paraugs jāanalizē, izmantojot metodi, kas spēj noteikt un kvantitatīvi novērtēt izlasē ietverto PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB. Turpmāk tekstā šādas metodes sauc par “apstiprinošām metodēm”. Tehniskais progress un attīstība liecina, ka papildus gāzu hromatogrāfijas/augstas izšķirtspējas masspektrometrijai (GC-HRMS) būtu jāatļauj izmantot gāzu hromatogrāfijas/tandēma masas spektrometriju (GC-MS/MS) kā apstiprināšanas metodi, lai pārbaudītu atbilstību maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai.

(4)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot pašreiz spēkā esošos noteikumus, būtu lietderīgi spēkā esošajos noteikumos veikt grozījumu attiecībā uz atkārtotās analīzes nepieciešamību, atbilstības vērtēšanu atkārtotās analīzes gadījumā un prasību par pieņemamu starpību starp rezultātu augšējo un apakšējo robežu.

(5)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 152/2009.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 152/2009 V pielikuma B daļu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2009. gada 27. janvāra Regulā (EK) Nr. 152/2009, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes barības oficiālajai kontrolei (OV L 54, 26.2.2009., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 152/2009 V pielikuma B daļu “DIOKSĪNU (PCDD/PCDF) UN PCB DAUDZUMU NOTEIKŠANA” aizstāj ar šādu:

“B.   DIOKSĪNU (PCDD/PCDF) UN PCB DAUDZUMU NOTEIKŠANA

I NODAĻA

Paraugu ņemšanas un analīžu rezultātu interpretācijas metodes

1.   Mērķis un darbības joma

Tādu polihlordibenzo-p-dioksīnu (PCDD), polihlordibenzofurānu (PCDF), dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) (1) un tādu PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, paraugus, kas paredzēti barības oficiālajai kontrolei, ņem saskaņā ar I pielikuma noteikumiem. Attiecībā uz tādu vielu vai produktu kontroli, kas vienmērīgi sadalīti visā barībā, piemēro I pielikuma 5.1. punktā paredzētās kvantitatīvās prasības. Minētajā veidā iegūtos kopparaugus uzskata par raksturīgiem tām partijām vai apakšpartijām, no kurām tie ņemti. Atbilstību Direktīvā 2002/32/EK noteiktajiem maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem konstatē, pamatojoties uz laboratorijas paraugos noteikto daudzumu.

Šajā B daļā piemēro definīcijas, kas noteiktas Komisijas Lēmuma 2002/657/EK (2) I pielikumā.

Papildus minētajām definīcijām šajā B daļā piemēro arī šādas definīcijas.

 

“Skrīninga metodes” ir metodes, ko izmanto to paraugu atlasei, kuros PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni. Tās nodrošina iespēju rentabli apstrādāt lielu daudzumu paraugu, tādējādi uzlabojot izredzes atklāt jaunus incidentus ar augstu patērētāju eksponētību un apdraudējumu to veselībai. Skrīninga metožu pamatā ir bioanalīzes vai GC-MS metodes. Rezultātus no paraugiem, kas pārsniedz robežvērtību, lai pārbaudītu atbilstību maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, pārbauda ar pilnīgu atkārtotu analīzi no sākotnējā parauga, izmantojot apstiprināšanas metodi.

 

“Apstiprināšanas metodes” ir metodes, ar kurām iegūst pilnīgu informāciju vai papildu informāciju, kas vajadzīga PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB precīzai kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai maksimālajā vai (vajadzības gadījumā) intervences līmenī. Šādas metodes izmanto gāzu hromatogrāfiju/augstas izšķirtspējas masspektrometriju (GC-HRMS) vai gāzu hromatogrāfiju/tandēma masspektrometriju (GC-MS/MS).

2.   Partijas vai apakšpartijas atbilstība maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai

2.1.   Attiecībā uz PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem

Partija atbilst maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, ja analīzes rezultāts nepārsniedz PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kas noteikta Direktīvā 2002/32/EK, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Partija neatbilst maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, ja lielākais analītiskais rezultāts (3), kas apstiprināts otrreizējā analīzē (4), pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kas noteikta Direktīvā 2002/32/EK, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti. Atbilstības pārbaudei izmanto divās noteikšanās iegūto rezultātu vidējo vērtību, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Mērījumu neprecizitāti ņem vērā atbilstoši vienai no šādām pieejām:

aprēķinot izvērsto neprecizitāti, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības pakāpi. Partija vai apakšpartija nav atbilstoša, ja, atņemot U no izmērītās vērtības, iegūtā vērtība ir virs maksimāli pieļaujamās koncentrācijas,

nosakot izšķiršanas robežu (CCα) saskaņā ar Lēmuma 2002/657/EK I pielikuma 3.1.2.5. apakšpunktu. Partija vai apakšpartija nav atbilstoša, ja izmērītā vērtība ir vienāda ar CCα vai virs tās.

Šā punkta 1., 2. un 3. rindkopu piemēro analīzes rezultātam, kas iegūts parauga oficiālajā kontrolē. Ja analīze vajadzīga aizstāvības vai arbitrāžas nolūkos, piemēro valsts tiesību aktus.

2.2.   Attiecībā uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgiem PCB

Partija atbilst maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, ja tādas atsevišķas analīzes rezultāts,

kas veikta, izmantojot skrīninga metodi ar šķietamās atbilstības attiecību mazāku par 5 %, norāda, ka koncentrācija nepārsniedz attiecīgo PCDD/PCDF maksimāli pieļaujamo koncentrāciju un PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summu, kas noteikta Direktīvā 2002/32/EK,

kas veikta, izmantojot apstiprināšanas metodi, nepārsniedz attiecīgo PCDD/PCDF maksimāli pieļaujamo koncentrāciju un PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summu, kas noteikta Direktīvā 2002/32/EK, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Veicot skrīningu, jānosaka robežvērtība, kas jāņem vērā testos pieņēmumu izteikšanai par parauga atbilstību attiecīgajai maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, kas noteikta attiecībā uz PCDD/PCDF vai PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summu.

Partija neatbilst maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, ja lielākais analītiskais rezultāts (5), kas apstiprināts otrreizējā analīzē, pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kas noteikta Direktīvā 2002/32/EK, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti (6). Atbilstības pārbaudei izmanto divās noteikšanās iegūto rezultātu vidējo vērtību, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Mērījumu neprecizitāti ņem vērā atbilstoši vienai no šādām pieejām:

aprēķinot izvērsto neprecizitāti, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības pakāpi. Partija vai apakšpartija nav atbilstoša, ja, atņemot U no izmērītās vērtības, iegūtā vērtība ir virs maksimāli pieļaujamās koncentrācijas. Ja PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgus PCB nosaka atsevišķi, PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB atsevišķu analīžu rezultātu aprēķinātā izvērstās neprecizitātes summa jāizmanto kā PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summa,

nosakot izšķiršanas robežu (CCα) saskaņā ar Lēmuma 2002/657/EK I pielikuma 3.1.2.5. apakšpunktu. Partija vai apakšpartija nav atbilstoša, ja izmērītā vērtība ir vienāda ar CCα vai virs tās.

Šā punkta 1.–4. rindkopu piemēro analīzes rezultātam, kas iegūts parauga oficiālajā kontrolē. Ja analīze vajadzīga aizstāvības vai arbitrāžas nolūkos, piemēro valsts tiesību aktus.

3.   Rezultāti, kas pārsniedz intervences līmeņus [iedarbības robežlielumus], kā noteikts Direktīvas 2002/32/EK II pielikumā

Intervences līmeņi paredzēti izmantošanai paraugu atlasē tajos gadījumos, kad ir jāidentificē piesārņojuma avots un jāveic pasākumi, lai piesārņojumu samazinātu vai novērstu. Skrīninga metodes nosaka šo paraugu atlasei piemērotas robežvērtības. Ja avota identificēšanai un piesārņojuma samazināšanai vai novēršanai jāveic plašas darbības, var būt lietderīgi apstiprināt intervences līmeņa pārsniegšanu, veicot otrreizēju analīzi ar apstiprināšanas metodi un ņemot vērā mērījumu neprecizitāti (7).

II NODAĻA

Paraugu sagatavošana un prasības attiecībā uz analīzes metodēm, ko izmanto dioksīnu (PCDD/PCDF) un dioksīniem līdzīgu PCB daudzumu oficiālai kontrolei barībā

1.   Piemērošanas joma

Šajā nodaļā noteiktās prasības piemēro, ja barību analizē, lai veiktu 2,3,7,8-aizvietoto polihlordibenzo-p-dioksīnu un polihlordibenzofurānu (PCDD/F) un dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (dioksīniem līdzīgu PCB) daudzumu oficiālu kontroli, kā arī citām regulāru pārbaužu vajadzībām.

PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB klātbūtnes uzraudzību barībā var veikt, izmantojot divus dažādus analītisko metožu veidus.

a)

Skrīninga metodes

Skrīninga metožu izmantošanas mērķis ir atlasīt paraugus, kuros PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni. Skrīninga metodēm būtu jānodrošina iespēja rentabli apstrādāt lielu daudzumu paraugu, tādējādi uzlabojot izredzes atklāt jaunus incidentus ar augstu patērētāju eksponētību un apdraudējumu to veselībai. Tās būtu jāpiemēro ar mērķi nepieļaut šķietami atbilstošu rezultātu iegūšanu. Tās var ietvert gan bioanalīžu metodes, gan GC-MS metodes.

Ar skrīninga metodēm salīdzina analītisko rezultātu un robežvērtību, sniedzot apstiprinošu/neapstiprinošu lēmumu attiecībā uz maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa pārsniegšanu. PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summas koncentrācija paraugos, kas, iespējams, neatbilst maksimālajai pieļaujamai koncentrācijai, ir jānosaka/jāapstiprina, izmantojot apstiprināšanas metodi.

Turklāt, izmantojot skrīninga metodes, var iegūt norādes par PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB līmeni paraugā. Ja piemēro bioanalīzes skrīninga metodes, rezultātu izsaka bioanalīzes ekvivalentos (BEQ), savukārt, ja piemēro fizikāli ķīmiskās GC-MS metodes, to izsaka toksicitātes ekvivalentos (TEQ). Ar skrīninga metodēm iegūtie rezultāti, kas izteikti skaitliski, ir piemēroti, lai pierādītu atbilstību vai iespējamu neatbilstību, vai intervences līmeņu pārsniegšanu un lai norādītu koncentrācijas atbilstošo diapazonu, ja turpmāk tiks izmantotas apstiprināšanas metodes. Tās nav piemērotas tādiem nolūkiem kā fona līmeņu novērtēšana, uzņemtā daudzuma novērtēšana, līmeņu tendenču izsekošana laikā vai maksimālās pieļaujamās koncentrācijas un intervences līmeņa atkārtota novērtēšana.

b)

Apstiprināšanas metodes

Ar apstiprināšanas metodēm var nepārprotami identificēt un kvantitatīvi noteikt PCDD/F un dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtni paraugā, un tās sniedz pilnu informāciju radniecīgās vielas līmenī. Tādēļ ar šīm metodēm var kontrolēt maksimālo pieļaujamās koncentrācijas un intervences līmeņu, tostarp apstiprināt rezultātus, kas iegūti, izmantojot skrīninga metodes. Turklāt rezultāti var tikt izmantoti citiem nolūkiem, piemēram, lai noteiktu zemus fona līmeņus pārtikas uzraudzībā, uzraudzītu tendences laikā, novērtētu eksponētību un izveidotu datubāzi intervences līmeņu un maksimālo pieļaujamo koncentrāciju iespējamai atkārtotai novērtēšanai. Turklāt tiem ir būtiska nozīme arī radniecīgo struktūru noteikšanā, lai identificētu iespējamā piesārņojuma avotu. Šajās metodēs izmanto GC-HRMS. Lai apstiprinātu atbilstību vai neatbilstību maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, var izmantot arī GC-MS/MS.

2.   Vispārīga informācija

Lai aprēķinātu toksicitātes ekvivalenta koncentrāciju (TEQ), katras vielas koncentrāciju konkrētajā paraugā reizina ar vielas attiecīgo toksiskās ekvivalences faktoru (TEF) (sk. (1)* zemsvītras piezīmi I nodaļā), pēc tam šos reizinājumus summē, lai iegūtu dioksīniem līdzīgu savienojumu kopējo koncentrāciju, kas izteikta toksicitātes ekvivalentos (TEQ).

Šajā B daļā atsevišķas radniecīgās vielas kvantitatīvās noteikšanas pieņemtā specifiskā robeža ir zemākā analizējamās vielas koncentrācija, ko var izmērīt ar pietiekamu statistisku ticamību, kas atbilst identifikācijas kritērijiem, kuri aprakstīti starptautiski atzītos standartos, piemēram, standartā EN 16215:2012 (Dzīvnieku barība. Dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB noteikšana ar GC-HRMS metodi un PCB indikatoru noteikšana ar GC-HRMS metodi) un/vai EPA 1613. un 1668. metodes pārskatītajā redakcijā.

Atsevišķas radniecīgas vielas kvantitatīvās noteikšanas robežu var identificēt kā

a)

analizējamās vielas koncentrāciju parauga ekstraktā, kas izraisa atbilstošu reakciju pie diviem dažādiem joniem, kurus uzrauga ar signāla/trokšņa attiecību 3:1 mazāk jutīgam izejas datu signālam; vai

b)

ja tehnisku iemeslu dēļ signāla/trokšņa attiecības aprēķins nenodrošina ticamus rezultātus, zemākais koncentrācijas punkts kalibrēšanas līknē, kas dod pieņemamu (≤ 30 %) un pastāvīgu (mērot vismaz analītisko paraugu sēriju sākumā un beigās) novirzi no vidējās signāla relatīvās attiecības pret masas vienību, kuru aprēķina visiem kalibrēšanas līknes punktiem katrā paraugu sērijā. LOQ aprēķina pēc zemākā koncentrācijas punkta, ņemot vērā iekšējos standartus un parauga daudzumu.

Bioanalīžu skrīninga metodes radniecīgās vielas līmenī nesniegs rezultātus, bet vienīgi norādi (8) par TEQ līmeni, kas izteikts bioanalīžu ekvivalentos (BEQ), lai apstiprinātu faktu, ka ne visi parauga ekstraktā esošie savienojumi, kas testā rada signālu, var atbilst visām TEQ principa prasībām.

Skrīninga un apstiprināšanas metodes var piemērot tikai konkrētas matrices kontroles vajadzībām, ja metodes ir pietiekami jutīgas, lai ticami noteiktu daudzumu intervences līmenī vai maksimāli pieļaujamajā koncentrācijā.

3.   Kvalitātes nodrošināšanas prasības

3.1.   Jāveic pasākumi, lai nevienā no paraugu ņemšanas un analīzes procedūras posmiem nepieļautu paraugu savstarpēju piesārņošanos.

3.2.   Paraugi jāuzglabā un jātransportē stikla, alumīnija, polipropilēna vai polietilēna konteineros, kas piemēroti paraugu uzglabāšanai un kas neietekmē tajos esošo PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB daudzumus. No parauga konteinera jāaizvāc papīra putekļu pēdas.

3.3.   Paraugi jāuzglabā un jātransportē tā, lai saglabātu barības parauga integritāti.

3.4.   Vajadzības gadījumā katru laboratorijas paraugu rūpīgi sasmalcina un samaisa, izmantojot apstrādi, kas nodrošina pilnīgu homogenizāciju (piem., samaļ tā, lai paraugs pilnībā izietu caur 1 mm sietu). Pārlieku mitri paraugi pirms sasmalcināšanas jāizžāvē.

3.5.   Jāveic reaģentu, stikla trauku un aprīkojuma kontrole, lai nepieļautu ar TEQ vai BEQ pamatoto rezultātu ietekmēšanu.

3.6.   Jāveic tukšā analīze, izpildot pilnībā visu analīzes procedūru bez analizējamā parauga.

3.7.   Attiecībā uz bioanalīžu metodēm jāpārbauda visi analīzē izmantotie stikla trauki un šķīdinātāji, vai tajos nav savienojumi, kas traucē noteicamo savienojumu konstatēšanu darba diapazonā. Stikla traukus skalo ar šķīdinātājiem vai karsē temperatūrā, kas piemērota PCDD/PCDF, dioksīniem līdzīgu savienojumu daļiņu un traucējošu savienojumu likvidēšanai no to virsmas.

3.8.   Ekstrakcijai izmantojamā parauga daudzumam jābūt pietiekami lielam, lai tiktu ievērotas prasības attiecībā uz pietiekami zemu darba diapazonu, tostarp maksimāli pieļaujamo vai intervences līmeņa koncentrāciju.

3.9.   Īpašajām paraugu sagatavošanas procedūrām, ko izmanto attiecīgajiem produktiem, ir jābūt apstiprinātām saskaņā ar starptautiski pieņemtām vadlīnijām.

4.   Prasības laboratorijām

4.1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumiem laboratorijas akreditē atzīta iestāde, kas darbojas saskaņā ar standartu ISO Guide 58, lai nodrošinātu to, ka laboratorijās piemēro analīžu kvalitātes nodrošināšanu. Laboratorijas akreditē, ievērojot EN ISO/IEC 17025 standartu.

4.2.   Laboratoriju kompetence ir jāpierāda ar pastāvīgu un veiksmīgu piedalīšanos starplaboratoriju pētījumos, kuros nosaka PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgus PCB attiecīgajās barības matricās un koncentrācijas diapazonos.

4.3.   Laboratorijas, kurās paraugu regulārai kontrolei izmanto skrīninga metodes, izveido ciešu sadarbību ar laboratorijām, kas izmanto apstiprināšanas metodi, gan attiecībā uz kvalitātes kontroli, gan iespējami inficētu paraugu analīzes rezultātu apstiprināšanu.

5.   Pamatprasības, kas jāievēro attiecībā uz dioksīnu (PCDD/PCDF) un dioksīniem līdzīgu PCB analīzes procedūru

5.1.   Zems darba diapazons un kvantitatīvās noteikšanas robežas

PCDD/PCDF nosakāmajiem daudzumiem jābūt augšējo femtogramu (10–15 g) robežās, jo daži no tādiem savienojumiem ir ārkārtīgi toksiski. Attiecībā uz lielāko daļu PCB radniecīgo vielu kvantitatīvās noteikšanas robeža nanogramu (10–9 g) robežās ir pietiekama. Lai izmērītu toksiskākas dioksīniem līdzīgu PCB radniecīgās vielas (jo īpaši neorto aizvietotās radniecīgās vielas), darba diapazona zemākais punkts atbilst zemākajam pikogramu (10–12 g) līmenim. Attiecībā uz visām pārējām PCB radniecīgām vielām kvantitatīvās noteikšanas robeža nanogramu (10–9 g) robežās ir pietiekama.

5.2.   Augsta selektivitāte (specifiskums)

5.2.1.   Jāatšķir PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgi PCB no daudziem citiem vienlaikus ekstrahētiem un varbūtēji traucējošiem savienojumiem, kuru koncentrācija līdz vairākām kārtām pārsniedz nosakāmās vielas koncentrāciju. Attiecībā uz GC-MS metodēm ir jādiferencē tādas atšķirīgas radniecīgās vielas kā toksiskās vielas (piem., septiņpadsmit 2,3,7,8-aizvietotie PCDD/PCDF un divpadsmit dioksīniem līdzīgi PCB) un citas radniecīgās vielas.

5.2.2.   Bioanalīžu metodēm ir jānodrošina, ka noteicamos savienojumus var noteikt kā PCDD/PCDF un/vai dioksīniem līdzīgu PCB summu. Paraugu attīra, lai likvidētu savienojumus, kas rada šķietami neatbilstošus rezultātus, vai savienojumus, kas var mazināt signālu, radot šķietami atbilstošus rezultātus.

5.3.   Liela precizitāte (ticamība un precizitāte, biotesta acīmredzamā atgūstamība)

5.3.1.   Attiecībā uz GC-MS metodēm ir jānodrošina pareizs patiesās koncentrācijas novērtējums paraugā. Liela precizitāte ir vajadzīga, lai noteiktā TEQ līmeņa mazās ticamības dēļ nevarētu noraidīt parauga analīzes rezultātus. Precizitāti izsaka kā ticamību (starpība starp analizējamās vielas vidējo vērtību, kas izmērīta, analizējot sertificētu materiālu, un tās sertificēto vērtību, kas izteikta procentos) un precizitāti (RSD R relatīvā standartnovirze, ko aprēķina no rezultātiem, kuri iegūti saskaņā ar reproducējamības nosacījumiem).

5.3.2.   Attiecībā uz bioanalīžu metodēm ir jānosaka biotesta acīmredzamā atgūstamība. Biotesta acīmredzamā atgūstamība ir BEQ līmenis, kas aprēķināts no TCDD vai PCB 126 kalibrēšanas līknes, kas koriģēta atbilstīgi tukšajam paraugam, pēc tam dalot ar TEQ līmeni, kas noteiks, izmantojot apstiprināšanas metodi. Tā rezultātā jākoriģē tādi koeficienti kā PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu savienojumu zudums ekstrakcijas laikā un attīrīšanas posmos, vienlaikus ekstrahēti savienojumi, kas palielina vai samazina signālu (agonistiska un antagonistiska iedarbība), līknes atbilstības kvalitāte vai atšķirības starp toksiskās ekvivalences faktora (TEF) un relatīvās potences (REP) vērtībām. Biotesta acīmredzamā atgūstamība tiek aprēķināta no piemērotiem standartparaugiem ar dažādām reprezentatīvām radniecīgām vielām aptuveni interesējošā koncentrācijā.

5.4.   Validācija maksimāli pieļaujamās koncentrācijas diapazonā un vispārīgi kvalitātes kontroles pasākumi

5.4.1.   Validēšanas procedūras un regulārās analīzes gaitā laboratorijas pierāda metodes veiktspēju maksimāli pieļaujamās koncentrācijas diapazonā, piemēram, maksimāli pieļaujamā koncentrācijas x0,5, x1 un x2 ar atbilstošu variācijas koeficientu atkārtotai analīzei.

5.4.2.   Kvalitātes iekšējās kontroles nolūkos regulāri izdara tukšo paraugu analīzes un kontrolparaugu analīzes ar standartvielu piedevas analīzi vai kontrolparaugu analīzi (ja iespējams, ieteicams izmantot sertificētu standartmateriālu). Lai pārliecinātos, ka analīzes veiktspēja atbilst prasībām, izveido un pārbauda tukšo paraugu analīžu, kontrolparaugu analīžu ar standartvielu piedevas analīzi vai kontrolparaugu analīžu kvalitātes kontroles grafikus.

5.5.   Kvantitatīvās noteikšanas robeža

5.5.1.   Attiecībā uz bioanalīžu skrīninga metodēm kvantitatīvās noteikšanas robežas (LOQ) nav obligāti jānosaka, taču metodei ir jāpierāda, ka tā var diferencēt tukšā parauga vērtību un robežvērtību. Lai noteiktu BEQ līmeni, jānosaka ziņojamā līmeņa robeža to paraugu analizēšanai, kuros uzrādītais signāls ir zem šā līmeņa. Ir jāpierāda, ka ziņojamais līmenis atšķiras no procedūras tukšajiem paraugiem vismaz ar koeficientu trīs un tā signāls ir zemāks par darba diapazonu. Tādēļ tas jāaprēķina no paraugiem, kuros noteicamie savienojumi aptuveni atbilst vajadzīgajam obligātajam līmenim, un nevis no S/T attiecības vai tukšās analīzes.

5.5.2.   Kvantitatīvās noteikšanas robežai apstiprināšanas metodē ir jābūt aptuveni vienai piektdaļai no maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

5.6.   Analītiskie kritēriji

Lai iegūtu ticamus rezultātus, izmantojot apstiprināšanas vai skrīninga metodes, attiecīgi TEQ vai BEQ vērtībai maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa diapazonā ir jāatbilst turpmāk minētajiem kritērijiem atkarībā no tā, vai vērtība tiek noteikta kā TEQ kopējā summa (kā PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summa) vai PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgiem PCB katram atsevišķi:

 

Skrīnings, kurā izmantotas bioanalīžu metodes vai fizikāli ķīmiskās metodes

Apstiprināšanas metodes

Šķietami atbilstoša attiecība (1)

ne vairāk kā 5 %

 

Ticamība

 

no – 20 % līdz + 20 %

Atkārtojamība (RSD r)

ne vairāk kā 20 %

 

Reproducējamība laboratorijā (RSD R)

ne vairāk kā 25 %

ne vairāk kā 15 %

5.7.   Īpašas prasības skrīninga metodēm

5.7.1.   Skrīningā var izmantot gan GC-MS, gan bioanalīžu metodes. Attiecībā uz GC-MS metodēm jāievēro 6. punktā noteiktās prasības. Īpašas prasības attiecībā uz šūnu bioanalīžu metodēm tiek noteiktas 7. punktā.

5.7.2.   Laboratorijas, kas paraugu regulārai kontrolei izmanto skrīninga metodes, izveido ciešu sadarbību ar laboratorijām, kas izmanto apstiprināšanas metodi.

5.7.3.   Skrīninga metodes veiktspējas pārbaude ir vajadzīga regulāras analīzes laikā, veicot analīzes kvalitātes kontroli un metožu pastāvīgu validēšanu. Atbilstošu rezultātu kontrolei ir vajadzīga ilgstoša programma.

5.7.4.   Pārbaude uz šūnas signāla iespējamo slāpēšanu un citotoksicitāti.

Regulārā skrīninga gaitā 20 % no paraugu ekstraktiem veic mērījumus, pievienojot 2,3,7,8-TCDD, kas atbilst maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai vai intervences līmenim, un bez tā, lai pārbaudītu, vai parauga ekstraktā esošās traucējošās vielas iespējami neslāpē signālu. Parauga ar standartvielu piedevu izmērīto koncentrāciju salīdzina ar parauga ekstrakta, kam nav pievienota standartviela, koncentrācijas summu, pieskaitot standartvielu piedevu koncentrāciju. Ja šī izmērītā koncentrācija ir vairāk nekā par 25 % zemāka nekā aprēķinātā (summu) koncentrācija, tas norāda uz iespējamo signāla slāpēšanu, un attiecīgajam paraugam veic apstiprināšanas analīzi ar GC-HRMS. Rezultātus kontrolē, izmantojot kvalitātes kontroles grafikus.

5.7.5.   Atbilstošu paraugu kvalitātes kontrole

Atkarībā no parauga matrices un laboratorijas pieredzes aptuveni no 2 līdz 10 % atbilstošo paraugu apstiprina ar GC-HRMS metodēm.

5.7.6.   Šķietami atbilstošo paraugu proporcijas noteikšana, izmantojot kvalitātes kontroles datus

Ir jānosaka tādu šķietami atbilstošu rezultātu proporcija, kas iegūti, veicot skrīningu paraugiem, kuros ir pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis. Faktiski, šķietami atbilstošo rezultātu proporcijai jābūt mazākai par 5 %. Ja atbilstošo paraugu kvalitātes kontroles gaitā no vienas matrices/matricu grupas var iegūt vismaz 20 apstiprinātus rezultātus, secinājumus par šķietami atbilstošo rezultātu proporciju iegūst no šīs datu bāzes. Rezultātus no paraugiem, kas analizēti, izmantojot salīdzinošus testus, vai kas analizēti saistībā ar piesārņojuma gadījumiem un kuru koncentrācijas diapazons aptver, piemēram, 2x lielāku maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, arī var iekļaut obligātajos 20 rezultātos, kuri jāvērtē attiecībā uz šķietamo atbilstību. Paraugos iekļauj visbiežāk izmantojamās radniecīgās vielas, kas iegūtas no dažādiem avotiem.

Lai gan skrīninga testus būtu vēlams veikt, lai noteiktu paraugus, kuros pārsniegts intervences līmenis, kritērijs šķietami atbilstošo rezultātu proporcijas noteikšanai ir maksimāli pieļaujamā koncentrācija, ņemot vērā apstiprināšanas metodes mērījumu neprecizitāti.

5.7.7.   Potenciāli neatbilstošiem paraugiem, kas iegūti, veicot skrīningu, vienmēr veic pilnīgu atkārtotu analīzi no sākotnējā parauga, izmantojot apstiprināšanas analīzes metodi. Šos paraugus var izmantot arī, lai novērtētu šķietami neatbilstošu rezultātu proporciju. Attiecībā uz skrīninga metodēm šķietami neatbilstošu rezultātu proporcija ir to rezultātu frakcija, kas atzīti par atbilstošiem ar apstiprināšanas analīzi, arī tad, ja iepriekšējā skrīningā iegūtais paraugs tika uzskatīts par iespējami neatbilstošu. Skrīninga metodes priekšrocību novērtējuma pamatā jābūt šķietami neatbilstošu paraugu un pārbaudīto paraugu kopējā skaita salīdzinājumam. Šai attiecībai jābūt pietiekami mazai, lai skrīninga metodi izmantotu lietderīgi.

5.7.8.   Bioanalīžu metodes, vismaz saskaņā ar validēšanas nosacījumiem, nodrošina atbilstošu norādi par TEQ līmeni, kas aprēķināts un izteikts kā BEQ.

Starplaboratoriju pētījumos iegūtā RSD r parasti būs mazāka par reproducējamības RSD R, tostarp attiecībā uz bioanalīžu metodēm, kas veiktas saskaņā ar atkārtojamības nosacījumiem.

6.   Īpašas prasības, kas jāievēro attiecībā uz GC-MS metodēm, kuras izmanto skrīningam vai apstiprināšanai

6.1.   Pieļaujamā starpība starp PVO TEQ lielāko un mazāko analītisko rezultātu

Lai apstiprinātu, ka ir pārsniegta maksimālā pieļaujamā koncentrācija vai (vajadzības gadījumā) intervences līmeņi, starpība starp lielāko un mazāko analītisko rezultātu nedrīkst pārsniegt 20 %.

6.2.   Atgūstamības kontrole

6.2.1.   Lai analīzes procedūra būtu derīga, sākot izpildīt analīzi, tas ir, pirms ekstrakcijas, jāpievieno ar 13C iezīmēti 2,3,7,8-hloraizvietoti PCDD/F iekšējie standarti un ar 13C iezīmēti dioksīniem līdzīgu PCB iekšējie standarti Katrai tetra- līdz oktahloratvasināto PCDD/PCDF homologu grupai jāpievieno vismaz viena radniecīga viela un vismaz viena radniecīga viela jāpievieno katrai dioksīniem līdzīgu PCB homologu grupai (tāpat jāpievieno vismaz viena radniecīga viela uz katru masspektrometrijai izraudzīto reģistrējamo jonu funkciju, ko izmanto PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB uzraudzībai). Attiecībā uz apstiprināšanas metodēm tiek izmantoti visi 17 ar 13C iezīmēti 2,3,7,8-aizvietoti PCDD/PCDF iekšējie standarti un visi 12 ar 13C-iezīmēti dioksīniem līdzīgu PCB iekšējie standarti.

6.2.2.   Izmantojot attiecīgus kalibrēšanas šķīdumus, nosaka relatīvā signāla koeficientus tām radniecīgajām vielām, kurām nav pievienots ar 13C iezīmēts analogs.

6.2.3.   Pirms ekstrakcijas iekšējie standarti obligāti jāpievieno augu un dzīvnieku izcelsmes barībai, kurā ir mazāk nekā 10 % tauku. Dzīvnieku izcelsmes barības, kas satur vairāk par 10 % tauku, analizēšanai iekšējos standartus pievieno pirms vai pēc tauku ekstrakcijas. Atkarībā no tā, kurā analīzes posmā sāk izmantot iekšējos standartus un vai rezultātu ziņojuma pamatā ir produkts vai tikai tauki, jāveic atbilstīga veiktspējas validācija.

6.2.4.   Pirms GC-MS analīzes jāpievieno 1 vai 2 atgūstamības (surogāta) standarts(-i).

6.2.5.   Nepieciešams veikt atgūstamības kontroli. Attiecībā uz apstiprināšanas metodēm atsevišķu iekšējo standartu atgūstamībai jābūt intervālā no 60 % līdz 120 %. Lielāka vai mazāka atsevišķu radniecīgo vielu, jo īpaši dažu hepta- un oktahloratvasināto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu atgūstamība ir pieņemama ar nosacījumu, ka to daļa TEQ vērtībā nepārsniedz 10 % no kopējās TEQ vērtības (kuras pamatā ir PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summa). Ja piemēro GC-MS skrīninga metodes, atgūstamībai jābūt intervālā no 30 % līdz 140 %.

6.3.   Traucējošu vielu likvidēšana

PCDD/PCDF atdalīšanu no tādiem traucējošiem hloratvasinātiem savienojumiem kā PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, un hloratvasinātiem difenilēteriem veic ar piemērotām hromatogrāfijas metodēm (ieteicams ar florisila, alumīnija oksīda un/vai oglekļa kolonnu).

Izomēru atdalīšana ar gāzu hromatogrāfiju nepārsniedz 25 % pilnas amplitūdas robežās starp 1,2,3,4,7,8-HxCDF un 1,2,3,6,7,8-HxCDF.

6.4.   Kalibrēšana ar standartlīkni

Kalibrēšanas līknes diapazons ietver maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa atbilstošo diapazonu.

6.5.   Īpaši kritēriji apstiprināšanas metodēm

GC-HRMS:

Augstas izšķirtspējas masspektrometrijā (HRMS) izšķirtspēja parasti ir lielāka par vai vienāda ar 10 000 visam masas diapazonam 10 % atstarpē starp signāliem.

Papildu identifikācijas un apstiprināšanas kritēriju ievērošana, kā aprakstīts starptautiski atzītos standartos, piemēram, standartā EN 16215:2012 (Dzīvnieku barība. Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB noteikšana ar GC-HRMS metodi un PCB indikatoru noteikšana ar GC-HRMS metodi) un/vai EPA 1613. un 1668. metodes pārskatītajā redakcijā.

GC-MS/MS:

Vismaz divu īpašu prekursoru jonu, kuriem ir viens konkrēts atbilstošs pārejas produkta jons, uzraudzība visām marķētajām un nemarķētajām analizējamajām vielām analīzes jomā.

Maksimālā atļautā ± 15 % pielaide relatīvajai jonu intensitātei, atlasītiem produkta pārejas joniem salīdzinājumā ar aprēķinātajām vai noteiktajām vērtībām (kalibrēšanas standarta vidējais rādītājs), piemērojot identiskus MS/MS apstākļus, jo īpaši sadursmes enerģiju un sadursmes gāzes spiedienu katrā analizējamās vielas pārejā.

Katra četrpola izšķirtspēja jānosaka vienāda ar vai augstāka par masas vienības izšķirtspēju (masas vienības izšķirtspēja – pietiekama izšķirtspēja, lai atdalītu vienas masas vienības divus pīķus), lai mazinātu iespējamos traucējumus interesējošajām analizējamajām vielām.

Papildu identifikācijas un apstiprināšanas kritēriju ievērošana, kā aprakstīts starptautiski atzītos standartos, piemēram, standartā EN 16215:2012 (Dzīvnieku barība. Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB noteikšana ar GC-HRMS metodi un PCB indikatoru noteikšana ar GC-HRMS metodi) un/vai EPA 1613. un 1668. metodes pārskatītajā redakcijā.

7.   Īpašas prasības attiecībā uz bioanalīžu metodēm

Bioanalīžu metodes ir metodes, kuru pamatā ir tādu bioloģisko principu izmantošana kā šūnu testi, receptoru testi vai imūntesti. Ar šo 7. punktu tiek noteiktas prasības attiecībā uz bioanalīžu metodēm kopumā.

Skrīninga metode faktiski paraugu klasificē kā atbilstošu vai iespējami neatbilstošu. Tādēļ aprēķinātais BEQ līmenis tiek salīdzināts ar robežvērtību (sk. 7.3. apakšpunktu). Paraugi, kuros nosakāmā koncentrācija ir zem robežvērtības, tiek uzskatīti par atbilstīgiem, savukārt paraugi, kuros nosakāmā koncentrācija ir vienāda ar robežvērtību vai virs tās, tiek uzskatīti par iespējami neatbilstīgiem, kas jāanalizē ar apstiprināšanas metodi. Praksē BEQ līmenis, kas atbilst 2/3 maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, var tikt izmantots par robežvērtību, ja tiek nodrošināta šķietami atbilstoša attiecība, kas ir mazāka par 5 %, un pieņemama attiecība šķietami neatbilstīgiem rezultātiem. Attiecībā uz atsevišķām PCDD/F maksimāli pieļaujamām koncentrācijām un PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu, veicot paraugu atbilstības pārbaudi bez frakcionēšanas, PCDD/F ir vajadzīgas atbilstošas biotesta robežvērtības. Attiecībā uz tādu paraugu pārbaudi, kuros ir pārsniegti intervences līmeņi, piemērota robežvērtība būtu attiecīgā intervences līmeņa atbilstoša procentuālā daļa.

Turklāt, izmantojot konkrētas bioanalīžu metodes, paredzamo koncentrāciju, kas izteikta BEQ, var norādīt paraugiem darba diapazonā un paraugiem, kuros pārsniegta ziņojamā līmeņa robeža (sk. 7.1.1. un 7.1.6. apakšpunktu).

7.1.   Testa signāla novērtējums

7.1.1.   Vispārīgas prasības

Aprēķinot koncentrāciju no TCDD kalibrēšanas līknes, līknes variāciju koeficients (CV) zemākajā un augstākajā punktā būs krasi atšķirīgs. Darba diapazons ir zona, kurā CV ir mazāks par 15 %. Darba diapazona zemākais punkts (ziņojamā līmeņa robeža) ir jānosaka vismaz ar koeficientu trīs virs tukšā parauga procedūrā iegūtā rezultāta. Darba diapazona augstāko punktu parasti apzīmē ar EC 70 vērtību (70 % no maksimāli efektīvās koncentrācijas), bet zemāko norāda, ja CV šajā diapazonā ir augstāks par 15 %. Darba diapazonu nosaka validēšanas laikā. Robežvērtībām (sk. 7.3. apakšpunktu) jāatbilst darba diapazonam.

Standartšķīdumi un parauga ekstrakti jāanalizē vismaz divas reizes. Izmantojot divreiz analizēta parauga ekstraktu, standartšķīdums vai kontrolekstrakta analīze, ko sadala 4 līdz 6 porcijās uz plāksnes, atbilst signālam vai koncentrācijai (iespējams tikai darba diapazonā), kurā CV ir mazāks par 15 %.

7.1.2.   Kalibrēšana

7.1.2.1.   Kalibrēšana ar standartlīkni

Koncentrāciju paraugos aprēķina, salīdzinot testa signālu ar TCDD (vai PCB 126 vai PCDD/PCDF/dioksīniem līdzīgu PCB standartmaisījuma) kalibrēšanas līkni BEQ līmeņa noteikšanai ekstraktā un pēc tam paraugā.

Kalibrēšanas līknes ietver no 8 līdz 12 koncentrācijām (kas pārbaudītas vismaz divas reizes), ar pietiekamu skaitu koncentrāciju līknes zemākajā daļā (darba diapazons). Īpaša uzmanība jāpievērš līknes atbilstības kvalitātei darba diapazonā. Nelineārā regresijā R 2 vērtībai pašai par sevi nav būtiskas nozīmes atbilstības ticamības noteikšanā. Piemērotāku atbilstību sasniedz, samazinot atšķirību starp aprēķinātajām un novērojamajām koncentrācijām līknes darba diapazonā, piemēram, samazinot atlikušo pakāpes summu.

Aprēķināto koncentrāciju parauga ekstraktā pēc tam koriģē atbilstīgi BEQ līmenim, ko aprēķina atbilstīgi matrices/šķīdinātāja tukšajam paraugam (ņemot vērā lietoto šķīdinātāju un ķimikāliju piemaisījumus), un acīmredzamajai atgūstamībai (ko aprēķina pēc BEQ līmeņa piemērotos standartparaugos ar reprezentatīvajiem radniecīgiem paraugiem ap maksimāli pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni). Lai veiktu atgūstamības korekciju, acīmredzamajai atgūstamībai jābūt vajadzīgajā diapazonā (sk. 7.1.4. apakšpunktu). Standartparaugiem, kurus izmanto atgūstamības korekcijai, jāatbilst 7.2. apakšpunktā noteiktajām prasībām.

7.1.2.2.   Kalibrēšana ar standartparaugiem

Lai mazinātu nepieciešamību veikt tukšā parauga korekciju un atgūstamību, var izmantot kalibrēšanas līkni, kas iegūta no vismaz 4 standartparaugiem (sk. 7.2.4. apakšpunktu: no viena matrices tukšā parauga un trim standartparaugiem, kuros maksimāli pieļaujamajā koncentrācija vai intervences līmenis ir attiecīgi 0,5x, 1x un 2x). Šajā gadījumā testa signālu, kas atbilst 2/3 no maksimāli pieļaujamās koncentrācijas (sk. 7.3. apakšpunktu), var aprēķināt tieši no šiem paraugiem un izmantot par robežvērtību. Tādu paraugu pārbaudei, kuros pārsniegti intervences līmeņi, par robežvērtību var uzskatīt šo intervences līmeņu atbilstīgu procentuālo daļu.

7.1.3.   PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB atsevišķa noteikšana

Ekstraktus var sašķelt frakcijās, kas satur PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgus PCB, ļaujot noteikt PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB atsevišķus TEQ līmeņus (BEQ). PCB 126 standarta kalibrēšanas līkni vēlams izmantot, lai novērtētu dioksīniem līdzīgu PCB saturošas frakcijas rezultātus.

7.1.4.   Biotesta acīmredzamā atgūstamība

“Biotesta acīmredzamo atgūstamību” aprēķina no piemērotiem standartparaugiem ar reprezentatīvām radniecīgām vielām, kurās ir aptuveni maksimāli pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis un kuras salīdzinājumā ar TEQ līmeni izteiktas kā BEQ līmeņa procentuālā daļa. Atkarībā no testa veida un izmantotā TEF  (9) atšķirības starp dioksīniem līdzīgu PCB TEF un REP koeficientiem salīdzinājumā ar PCDD/PCDF var radīt zemu dioksīniem līdzīgu PCB acīmredzamo atgūstamību. Tādēļ, ja tiek veikta PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB atsevišķa noteikšana, biotesta acīmredzamā atgūstamība dioksīniem līdzīgiem PCB ir intervālā no 20 % līdz 60 %, PCDD/PCDF – intervālā no 50 % līdz 130 % (diapazoni attiecas uz TCDD kalibrēšanas līkni). Tā kā dioksīniem līdzīgu PCB daļa PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summā var būt izteikta ar dažādām matricām un paraugiem, biotesta acīmredzamā atgūstamība attiecībā uz PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summu atspoguļo šo sastāvu un atgūstamībai jābūt intervālā no 30 % līdz 130 %. Ja TEF vērtības Savienības tiesību aktos attiecībā uz PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgiem PCB tiek būtiski pārskatītas, šie diapazoni ir jāpārskata.

7.1.5.   Atgūstamības kontrole attīrīšanai

Veicot attīrīšanu, savienojumu zudumu pārbauda validēšanas laikā. Tukšais paraugs, kam pievienots standarts ar dažādu radniecīgo vielu maisījumu, jāiesniedz attīrīšanai (vismaz n = 3), pārbaudot atgūstamību un atšķirību ar apstiprināšanas metodi. Atgūstamībai jābūt 60 % līdz 120 % intervālā, jo īpaši attiecībā uz radniecīgām vielās, kuru devums TEQ līmenim dažādos maisījumos pārsniedz 10 %.

7.1.6.   Ziņojamā līmeņa robeža

Ziņojot par BEQ līmeņiem, ziņojamā līmeņa robežu nosaka no attiecīgajiem matrices paraugiem, tostarp parastām radniecīgām vielām, un nevis no standartu kalibrēšanas līknes tās zemās precizitātes dēļ līknes zemākajā diapazonā. Jāņem vērā ekstrakcijas un attīrīšanas procedūras ietekme. Ziņojamā līmeņa robežu nosaka ar koeficientu ne mazāku par 3 virs procedūras tukšajiem paraugiem.

7.2.   Standartparaugu izmantošana

7.2.1.   Standartparaugi ietver parauga matrici, radniecīgās vielas un PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB, kuros ir aptuveni maksimāli pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis, koncentrācijas diapazonus.

7.2.2.   Tukšā matrice un attiecīgos gadījumos procedūras tukšais paraugs un standartparaugs maksimāli pieļaujamajā koncentrācijā vai intervences līmenī ir jāiekļauj visās analīžu sērijās. Šos paraugus ekstrahē un analizē vienlaikus identiskos apstākļos. Standartparauga signālam ievērojami jāpārsniedz tukšā parauga signāls, lai nodrošinātu testa piemērotību. Šos paraugus var izmantot tukšajām korekcijām un atgūstamības korekcijām.

7.2.3.   Standartparaugi, kas izvēlēti atgūstamības korekcijai, ir reprezentatīvi attiecībā uz testa paraugiem, kas nozīmē, ka radniecīgās vielas nevar radīt pazeminātus koncentrācijas rezultātus.

7.2.4.   Papildu standartparaugus, kuros maksimāli pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis ir, piemēram, 0,5 un 2 reizes lielāks par maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, var iekļaut, lai pierādītu testa veiktspēju vajadzīgajā diapazonā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa kontrolei. Lai testa paraugos aprēķinātu BEQ līmeņus, šos paraugus var kombinēt (sk. 7.1.2.2. apakšpunktu).

7.3.   Robežvērtību noteikšana

Jānosaka saistība starp bioanalīžu rezultātiem BEQ un apstiprināšanas metodes izmantojuma rezultātā iegūtajiem rezultātiem TEQ, piemēram, veicot ar matrici iezīmētas kalibrēšanas analīzes, kurās izmanto standartparaugus ar standartvielu piedevu, kas ir 0, 0,5, 1 un 2 reizes lielāka par maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, atkārtojot 6 reizes katrā līmenī (n = 24). Korekcijas koeficientus (tukšais paraugs un atgūstamība) var aprēķināt no šīs saistības, taču tie jāpārbauda saskaņā ar 7.2.2. apakšpunktu.

Lai pieņemtu lēmumu par parauga atbilstību maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa kontroles kritērijiem, ir jānosaka robežvērtības, ja nepieciešams, nosakot maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeni attiecībā uz PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgiem PCB katram atsevišķi, vai PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summai. Tos atspoguļo bioanalīžu rezultātu sadalīšanas zemākais beigu punkts (koriģēts atbilstīgi tukšajam paraugam un atgūstamībai), kas atbilst apstiprināšanas metodes izšķiršanas robežai, kuras pamatā ir 95 % ticamības līmenis, nosakot, ka šķietamās atbilstības attiecība ir mazāka par 5 % un RSD R ir mazāka par 25 %. Apstiprināšanas metodes izšķiršanas robeža ir maksimāli pieļaujamā koncentrācija, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Robežvērtību (BEQ) var aprēķināt atbilstīgi vienai no 7.3.1., 7.3.2. un 7.3.3. apakšpunktā noteiktajām pieejām (sk. 1. attēlu).

7.3.1.   Prognozējamā intervāla zemākās 95 % robežas izmantošana pie apstiprināšanas metodes izšķiršanas robežas:

Formula

kur:

BEQDL

BEQ atbilst GC-HRMS izšķiršanas robežai, kas ir maksimāli pieļaujamā koncentrācija, ietverot mērījumu neprecizitāti.

sy,x

atlikusī standartnovirze

t α,f = m-2

pārbaudāmais koeficients (α = 5 %, f = vienpusēja brīvības pakāpe)

m

kalibrēšanas punktu kopējais skaits (indekss “j”)

n

atkārtoto mērījumu skaits katrā līmenī

xi

Ar apstiprināšanas metodi noteiktā kalibrēšanas punkta “i” parauga koncentrācija (TEQ)

Formula

visu kalibrēšanas paraugu koncentrāciju vidējā vērtība (TEQ)

Formula

kvadrātu summas parametrs, i = kalibrēšanas punkta “I” indekss

7.3.2.   Aprēķināšana no bioanalīžu rezultātiem (koriģēti atbilstīgi tukšajam paraugam un atgūstamībai), kas iegūti no paraugu, kuri piesārņoti pie apstiprināšanas metodes izšķiršanas robežas, vairākkārtējām analīzēm (n≥ 6), izsakot tos kā datu izplatīšanas zemāko beigu punktu attiecīgajā vidējā BEQ vērtībā:

Robežvērtība = BEQ DL – 1,64 × SD R,

kur:

SDR

biotesta rezultātu standartnovirze ar BEQ DL, kas izmērīta saskaņā ar starplaboratorijas reproducējamības nosacījumiem.

7.3.3.   Bioanalīžu rezultātu vidējās vērtības aprēķināšana (BEQ koriģēta atbilstīgi tukšajam paraugam un atgūstamībai), veicot tādu paraugu, kuru piesārņojums ir 2/3 no maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa, vairākkārtējas analīzes (n≥ 6), kuras pamatā ir novērojums, ka šī koncentrācija aptuveni atbildīs 7.3.1. apakšpunktā vai 7.3.2. apakšpunktā noteiktajai robežvērtībai:

1. attēls

Image 1

BEQizšķiršanas robeža

BEQintervences līmenis

Intervences līmenis

Maks. pieļaujamā koncen- trācija

Izšķiršanas robeža

HRGC/HRMS rezultāti (TEQ)

Bioanalīzes rezultāti (BEQ)

Robežvērtība

Korelācijas līkne 95 % prognozes intervālā

β = 5 %

1. attēls Robežvērtību aprēķināšanas pamatā ir 95 % ticamības līmenis ar šķietami atbilstošo paraugu proporciju, kura nav lielāka par 5 %, un RSD R kas nav lielāka par 25 % un kas iegūta no:

1)

95 % prognozes intervāla zemākās robežas pie apstiprināšanas metodes izšķiršanas robežas;

2)

to paraugu, kas piesārņoti pie apstiprināšanas metodes izšķiršanas robežas, vairākkārtējas analīzes (n ≥ 6), kura izteikta kā datu izplatīšanas zemākais beigu punkts (grafikā attēlota zvanveidīgas līknes formā) atbilstošajā vidējā BEQ vērtībā.

7.3.4.   Robežvērtību ierobežojumi

Ar BEQ pamatotās robežvērtības, kas aprēķinātas no validēšanas laikā iegūtajām RSD R, izmantojot nelielu skaitu paraugu ar atšķirīgām matricu/radniecīgo vielu īpašībām, var būt augstākas par maksimāli pieļaujamajām koncentrācijām vai intervences līmeņiem, kuru pamatā ir TEQ, to lielākas precizitātes dēļ, ko nevar iegūt regulārajā analīzē, ja ir jākontrolē nezināms iespējami radniecīgo vielu īpašību spektrs. Šādos gadījumos robežvērtības aprēķina no RSD R = 25 % vai ieteicams izmantot divas trešdaļas maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa.

7.4.   Veiktspējas rādītāji

7.4.1.   Tā kā attiecībā uz bioanalīžu metodēm nav iespējams izmantot iekšējos standartus, bioanalīžu metožu atkārtojamības testus veic, lai iegūtu informāciju par standartnovirzi testa sēriju ietvaros un to starplaikā. Atkārtojamībai jābūt mazākai par 20 %, reproducējamībai laboratorijā jābūt mazākai par 25 %. To pamatā ir aprēķinātie līmeņi BEQ pēc tukšā parauga un atgūstamības korekcijas.

7.4.2.   Validēšanas procesa ietvaros jāuzrāda tests, lai atšķirtu tukšo paraugu no koncentrācijas pie robežvērtības, ļaujot veikt paraugu identificēšanu virs atbilstošās robežvērtības (sk. 7.1.2. apakšpunktu).

7.4.3.   Jādefinē nosakāmie savienojumi, iespējamie traucējumi un maksimāli pieļaujamā tukšā parauga koncentrācija.

7.4.4.   Parauga ekstrakta, ja to nosaka trijos atkārtojumos, procentuālā standartnovirze signālā vai koncentrācija, kas aprēķināta no signāla (iespējams tikai darba diapazonā), nedrīkst pārsniegt 15 %.

7.4.5.   Standartparauga(-u) nekoriģētos rezultātus, kas izteikti BEQ (tukšais paraugs un maksimāli pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis), izmanto bioanalīžu metodes veiktspējas novērtēšanai konstantā periodā.

7.4.6.   Izveido un pārbauda procedūras tukšos paraugus un katra veida standartparauga kvalitātes kontroles grafikus, lai pārliecinātos, ka analīžu veiktspēja atbilst prasībām, jo īpaši attiecībā uz procedūras tukšajiem paraugiem un, konkrēti, vajadzīgo minimālo atšķirību darba diapazona zemākajā punktā un standartparaugiem attiecībā uz reproducējamību laboratorijā. Procedūras tukšie paraugi jākontrolē tā, lai paraugu atdalīšanas laikā nepieļautu šķietami atbilstošu rezultātu iegūšanu.

7.4.7.   Rezultātus, kas ar apstiprināšanas metodēm iegūti no iespējami inficētiem paraugiem, un 2 % līdz 10 % atbilstošu paraugu (ne mazāk kā 20 paraugi uz vienu matrici) apkopo un izmanto, lai novērtētu skrīninga metodes veiktspēju un BEQ un TEQ saistību. Šo datubāzi var izmantot to robežvērtību atkārtotam novērtējumam, kas piemērojamas regulārajiem paraugiem attiecībā uz validācijas matricām.

7.4.8.   Efektīvas metodes veiktspēju var arī pierādīt, piedaloties salīdzinošu testu veikšanā. Paraugu rezultātus, kuri analizēti, izmantojot salīdzinošus testus, un kuru koncentrācijas diapazons aptver, piemēram, divreiz lielāku maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, var iekļaut šķietami atbilstošas attiecības novērtējumā, ja laboratorija var pierādīt tās veiktspējas efektivitāti. Paraugos iekļauj visbiežāk izmantojamās radniecīgās vielas, kas iegūtas no dažādiem avotiem.

7.4.9.   Piesārņošanas gadījumos robežvērtības var atkārtoti novērtēt, atspoguļojot šā konkrētā piesārņojuma īpašo matrici un radniecīgo vielu īpašības.

8.   Rezultātu ziņošana

8.1.   Apstiprināšanas metodes

8.1.1.   Ciktāl to nodrošina izmantotā analīžu procedūra, analīžu rezultātos iekļauj atsevišķu PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB radniecīgo vielu koncentrācijas, ziņojot par mazāko, lielāko un vidējo analītisko rezultātu, lai rezultātu ziņojumā iekļautu pēc iespējas pilnīgāku informāciju un tādējādi dotu iespēju interpretēt rezultātus saskaņā konkrētām prasībām.

8.1.2.   Ziņojumā norāda PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB ekstrahēšanā izmantoto metodi.

8.1.3.   Ja atgūstamība nav 6.2.5. apakšpunktā norādītajās robežās, ja ir pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija (šādā gadījumā – atgūstamība attiecībā uz vienu no divām otrreizējām analīzēm) un pārējos gadījumos pēc pieprasījuma ir jānorāda atsevišķu iekšējo standartu atgūstamība.

8.1.4.   Lemjot par parauga atbilstību, ir jāņem vērā mērījumu neprecizitāte, tāpēc ir jāsniedz arī šis parametrs. Līdz ar to analīžu rezultātus paziņo kā “x +/– U”, kur x ir analīzes rezultāts un U – mērījumu paplašinātā neprecizitāte, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības līmeni. Ja PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgus PCB nosaka atsevišķi, tad atsevišķo PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB analīžu rezultātu aprēķinātā izvērstās neprecizitātes summa jāizmanto kā PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summa.

8.1.5.   Ja, piemērojot CCα (kā aprakstīts šīs B daļas I nodaļas 2.2. punktā), tiek ņemta vērā mērījumu neprecizitāte, ir jāpaziņo arī šis parametrs.

8.1.6.   Rezultāti jāizsaka tādās pašās vienībās un ar (vismaz) tādu pašu nozīmīgu rādītāju skaitu kā maksimāli pieļaujamā koncentrācija, kas noteikta Direktīvā 2002/32/EK.

8.2.   Bioanalīžu skrīninga metodes

8.2.1.   Skrīninga rezultāts jāizsaka kā “atbilstīgs” vai “iespējami neatbilstīgs”.

8.2.2.   Papildus tam var norādīt PCDD/PCDF un/vai dioksīniem līdzīgu PCB rezultātu, kas izteikts BEQ (nevis TEQ).

8.2.3.   Paraugi, kuros signāls ir zem ziņojamā līmeņa robežas, jāizsaka kā paraugi “zem ziņojamā līmeņa robežas”.

8.2.4.   Attiecībā uz visiem parauga matrices veidiem ziņojumā norāda novērtējuma pamatā esošo maksimāli pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni.

8.2.5.   Ziņojumā norāda izmantotā testa veidu, testa pamatprincipus un kalibrēšanas veidu.

8.2.6.   Ziņojumā norāda PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB ekstrahēšanā izmantoto metodi.

8.2.7.   Attiecībā uz paraugiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie nav atbilstoši, ziņojumā jāiekļauj piezīme par veicamajiem pasākumiem. PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summas koncentrācija šajos paraugos ar ievērojamu koncentrāciju ir jānosaka/jāapstiprina, izmantojot apstiprināšanas metodi.

III NODAĻA

Paraugu sagatavošana un prasības attiecībā uz analīzes metodēm, ko izmanto PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, daudzumu oficiālai kontrolei (PCB # 28, 52, 101, 138, 153, 180)

1.   Piemērošanas joma

Šajā nodaļā noteiktās prasības piemēro, ja barību analizē, lai veiktu tādu PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, daudzumu oficiālu kontroli, kā arī citām regulāru pārbaužu vajadzībām.

2.   Piemērojamās noteikšanas metodes

Gāzu hromatogrāfija/elektronu satveres detektors (GC-ECD), GC-LRMS, GC-MS/MS, GC-HRMS vai līdzvērtīgas metodes.

3.   Nosakāmās vielas identificēšana un apstiprināšana

3.1.   Relatīvais aiztures laiks attiecībā uz iekšējiem standartiem vai etalonstandartiem (pieņemamā novirze no +/– 0,25 %).

3.2.   Visu sešu PCB indikatoru (PCB 28, PCB 52, PCB 101, PCB 138, PCB 153 un PCB 180) atdalīšana no traucējošajām vielām, izmantojot gāzu hromatogrāfiju, tostarp vienlaikus eluējot ar PCB, jo īpaši, ja paraugu koncentrācija atbilst atļautajai robežkoncentrācijai un ja ir jāapstiprina neatbilstība.

[Radniecīgās vielas, kuras bieži vienlaikus eluē ir, piemēram, PCB 28/31, PCB 52/69 un PCB 138/163/164. Attiecībā uz GC-MS metodēm jāapsver arī iespējamie traucējumi, ko rada izteikti hloratvasināto radniecīgo vielu fragmenti.]

3.3.   Prasības attiecībā uz GC-MS metodēm

Tiek veikta uzraudzība attiecībā uz:

a)

ne mazāk kā diviem konkrētiem joniem HRMS metodēm;

b)

ne mazāk kā diviem konkrētiem joniem m/z > 200 robežās vai trim konkrētiem joniem m/z > 100 robežās LRMS metodēm;

c)

ne mazāk kā 1 prekursoru un 2 produkta joniem MS-MS metodēm.

Maksimāli pieļaujamā pielaide attiecībā uz atlasīto masas fragmentu kopīgo koncentrāciju.

Atlasīto masas fragmentu kopīgās koncentrācijas relatīvā novirze no teorētiskās kopīgās koncentrācijas vai kalibrēšanas standarta attiecībā uz nosakāmo jonu (jākontrolē joni, kuros ir vislielākā kopīgā koncentrācija) un jona(-u) apzīmētāju:

Jona(-u) apzīmētāju relatīvā intensitāte salīdzinājumā ar nosakāmo jonu

GC-EI-MS

(relatīvā novirze)

GC-CI-MS, GC-MS n

(relatīvā novirze)

vairāk par 50 %

ne vairāk kā 10 %

ne vairāk kā 20 %

no 20 % līdz 50 %

ne vairāk kā 15 %

ne vairāk kā 25 %

no 10 % līdz 20 %

ne vairāk kā 20 %

ne vairāk kā 30 %

ne vairāk kā 10 %

ne vairāk kā 50 % (2)

ne vairāk kā 50 % (2)

3.4.   Prasības GC-ECD paņēmieniem:

Rezultātus, kas pārsniedz pielaidi, apstiprina ar divām GC kolonnām, kuru stacionārās fāzes ir ar atšķirīgu polaritāti.

4.   Metodes veiktspējas pierādīšana

Metodes veiktspēja tiek pierādīta maksimāli pieļaujamās koncentrācijas diapazonā (0,5 līdz 2 reizes maksimāli pieļaujamajā koncentrācijā) ar piemērotu atkārtotas analīzes variāciju koeficientu (sk. 9. punktu par starpposmu precizitātes prasībām).

5.   Kvantitatīvās noteikšanas robeža

Tukšā parauga vērtības nedrīkst pārsniegt 30 % no piesārņojuma koncentrācijas, kas atbilst maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai (10).

6.   Kvalitātes kontrole

Regulāri jāveic tukšo paraugu kontrole, analīzes ar inficēto paraugu un kvalitātes kontrolparaugu, līdzdalība starplaboratoriju pētījumos par attiecīgajām matricēm.

7.   Atgūstamības kontrole

7.1.   Jāizmanto piemēroti iekšējie standarti ar fizikāli ķīmiskām īpašībām, kas līdzvērtīgas nosakāmās vielas īpašībām.

7.2.   Iekšējo standartu pievienošana:

Pievienošana produktiem (pirms ekstrakcijas un attīrīšanas procesa).

7.3.   Prasības attiecībā uz metodēm, kurās izmanto visu sešu ar izotopu iezīmētu PCB indikatoru radniecīgās vielas:

a)

rezultātus koriģē atbilstīgi iekšējo standartu atgūstamībai;

b)

ar izotopu iezīmētu iekšējo standartu atgūstamībai jābūt intervālā no 50 % līdz 120 %;

c)

ir pieņemama lielāka vai mazāka atsevišķu radniecīgo vielu atgūstamība, kuru daļa sešu PCB indikatoru summā nepārsniedz 10 %.

7.4.   Prasības attiecībā uz metodēm, kurās neizmanto visus sešus ar izotopu iezīmētus iekšējos standartus vai citus iekšējos standartus:

a)

iekšējā(-o) standarta(-u) atgūstamības kontroli veic attiecībā uz visiem paraugiem;

b)

iekšējā(-o) standarta(-u) atgūstamībai jābūt intervālā no 60 % līdz 120 %;

c)

rezultātus koriģē atbilstīgi iekšējo standartu atgūstamībai.

7.5.   Neiezīmētu radniecīgo vielu atgūstamība jāpārbauda, izmantojot paraugus ar standartvielu piedevu vai kvalitātes kontrolparaugus, kuros maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir vajadzīgās koncentrācijas diapazonā. Šo radniecīgo vielu atgūstamība ir uzskatāma par pieņemamu, ja tā ir intervālā no 70 % līdz 120 %.

8.   Prasības laboratorijām

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumiem laboratorijas akreditē atzīta iestāde, kas darbojas saskaņā ar standartu ISO Guide 58, lai nodrošinātu to, ka laboratorijās piemēro analīžu kvalitātes nodrošināšanu. Laboratorijas akreditē, ievērojot standartu EN ISO/IEC 17025.

9.   Veiktspējas parametri: kritēriji sešu PCB indikatoru summas noteikšanai maksimāli pieļaujamajā koncentrācijā

Ticamība

no – 30 līdz + 30 %

Starpposmu precizitāte (RSD %)

ne vairāk kā 20 %

Starpība starp lielākā un mazākā analītiskā rezultāta aprēķiniem

ne vairāk kā 20 %

10.   Rezultātu paziņošana

10.1.   Ciktāl to nodrošina izmantotā analīžu procedūra, analīžu rezultātos iekļauj atsevišķu PCB radniecīgo vielu koncentrācijas, ziņojot par mazāko, lielāko un vidējo analītisko rezultātu, lai rezultātu ziņojumā iekļautu pēc iespējas pilnīgāku informāciju un tādējādi dotu iespēju interpretēt rezultātus saskaņā ar konkrētām prasībām.

10.2.   Ziņojumā norāda PCB un lipīdu ekstrahēšanā izmantoto metodi.

10.3.   Jānorāda atsevišķu iekšējo standartu atgūstamība, ja atgūstamība nav 7. punktā norādītajās robežās, ja ir pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija un pārējos gadījumos pēc pieprasījuma.

10.4.   Tā kā, lemjot par parauga atbilstību, ir jāņem vērā mērījumu neprecizitāte, ir jāsniedz arī šis parametrs. Līdz ar to analīžu rezultātus paziņo kā “x +/– U”, kur x ir analīzes rezultāts un U – mērījumu paplašinātā neprecizitāte, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības līmeni.

10.5.   Ja, piemērojot CCα (kā aprakstīts I nodaļas 2.1. apakšpunktā), tiek ņemta vērā mērījumu neprecizitāte, ir jāpaziņo arī šis parametrs.

10.6.   Rezultāti jāizsaka tādās pašās vienībās un ar (vismaz) tādu pašu nozīmīgu rādītāju skaitu kā maksimāli pieļaujamā koncentrācija, kas noteikta Direktīvā 2002/32/EK.


(1)  TEF (= toksiskās ekvivalences faktoru) tabula dioksīniem, furāniem un dioksīniem līdzīgiem PCB:

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) noteiktie TEF, kurus izmanto kaitīgās iedarbības uz cilvēka organismu bīstamības riska novērtēšanai un kuri izstrādāti, pamatojoties uz 2005. gada jūnijā Ženēvā rīkotajā PVO Starptautiskās ķīmiskās drošības programmas ekspertu sanāksmē izteiktajiem secinājumiem (Martin van den Berg et al., The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds. Toxicological Sciences 93(2), 223.–241. lpp., (2006)).

Radniecīgā viela

TEF vērtība

Radniecīgā viela

TEF vērtība

Polihlordibenzo-p-dioksīni (“PCDD”) un polihlordibenzofurāni (“PCDF”)

“Dioksīniem līdzīgi” PCB: neorto PCB + mono-orto PCB

2,3,7,8-TCDD

1

 

 

1,2,3,7,8-PeCDD

1

Neorto PCB

 

1,2,3,4,7,8-HxCDD

0,1

PCB 77

0,0001

1,2,3,6,7,8-HxCDD

0,1

PCB 81

0,0003

1,2,3,7,8,9-HxCDD

0,1

PCB 126

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpCDD

0,01

PCB 169

0,03

OCDD

0,0003

 

 

 

 

Mono-orto PCB

 

2,3,7,8-TCDF

0,1

PCB 105

0,00003

1,2,3,7,8-PeCDF

0,03

PCB 114

0,00003

2,3,4,7,8-PeCDF

0,3

PCB 118

0,00003

1,2,3,4,7,8-HxCDF

0,1

PCB 123

0,00003

1,2,3,6,7,8-HxCDF

0,1

PCB 156

0,00003

1,2,3,7,8,9-HxCDF

0,1

PCB 157

0,00003

2,3,4,6,7,8-HxCDF

0,1

PCB 167

0,00003

1,2,3,4,6,7,8-HpCDF

0,01

PCB 189

0,00003

1,2,3,4,7,8,9-HpCDF

0,01

 

 

OCDF

0,0003

 

 

Lietotie saīsinājumi: “T” = tetra; “Pe” = penta; “Hx” = heksa; “Hp” = hepta; “O” = okta; “CDD” = hlordibenzdioksīns; “CDF” = hlordibenzfurāns; “CB” = hlorbifenils.

(2)  Komisijas 2002. gada 14. augusta Lēmums 2002/657/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 96/23/EK par analīzes metožu veiktspēju un rezultātu interpretēšanu (OV L 221, 17.8.2002., 8. lpp.).

(3)  Saistībā ar “lielākā analītiskā rezultāta” jēdzienu jāizmanto kvantitatīvās noteikšanas robeža, lai aprēķinātu katras kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas devumu. Saistībā ar “mazākā analītiskā rezultāta” jēdzienu jāizmanto nulle, lai aprēķinātu katras kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas devumu. Saistībā ar “vidējā analītiskā rezultāta” jēdzienu jāizmanto puse no kvantitatīvās noteikšanas robežas, lai aprēķinātu katras kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas devumu.

(4)  Parasti piemērojamas II pielikuma C nodaļas 3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz otrreizējo analīzi. Tomēr attiecībā uz apstiprināšanas metodēm, kurās attiecībā uz attiecīgajām analizējamajām vielām izmanto ar 13C iezīmētus iekšējos standartus, otrreizējā analīze ir vajadzīga tikai tad, ja rezultāts, ko iegūst pēc pirmās minētajā veidā īstenotās noteikšanas, ir neatbilstošs. Otrreizējā analīze ir nepieciešama, lai izslēgtu iekšējas savstarpējas piesārņošanās iespēju vai paraugu nejaušu samainīšanu. Ja analīzi veic saistībā ar piesārņošanas gadījumu, tad apstiprinājumu ar otrreizēju analīzi var neveikt, ja vien analīzei atlasītie paraugi izsekojamā veidā ir saistīti ar šo piesārņojumu un ja konstatētā koncentrācija ievērojami pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

(5)  Saistībā ar “lielākā analītiskā rezultāta” jēdzienu jāizmanto kvantitatīvās noteikšanas robeža, lai aprēķinātu katras kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas devumu toksicitātes ekvivalentā (TEQ). Saistībā ar “mazākā analītiskā rezultāta” jēdzienu jāizmanto nulle, lai aprēķinātu katras kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas devumu TEQ. Saistībā ar “vidējā analītiskā rezultāta” jēdzienu jāizmanto puse no kvantitatīvās noteikšanas robežas, lai aprēķinātu katras kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas devumu TEQ.

(6)  Parasti piemērojamas II pielikuma C nodaļas 3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz otrreizējo analīzi. Tomēr attiecībā uz apstiprināšanas metodēm, kurās attiecībā uz attiecīgajām analizējamajām vielām izmanto ar 13C iezīmētus iekšējos standartus, otrreizējā analīze ir vajadzīga tikai tad, ja rezultāts, ko iegūst pēc pirmās minētajā veidā īstenotās noteikšanas, ir neatbilstošs. Otrreizējā analīze ir nepieciešama, lai izslēgtu iekšējas savstarpējas piesārņošanās iespēju vai paraugu nejaušu samainīšanu. Ja analīzi veic saistībā ar piesārņošanas gadījumu, tad apstiprinājumu ar otrreizēju analīzi var neveikt, ja vien analīzei atlasītie paraugi izsekojamā veidā ir saistīti ar šo piesārņojumu un ja konstatētā koncentrācija ievērojami pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

(7)  Skaidrojums un prasības attiecībā uz otrreizējo analīzi intervences līmeņa kontrolei ir identiski (5)* zemsvītras piezīmē attiecībā uz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju norādītajiem.

(8)  Bioanalīžu metodes nav īpaši paredzētas tām radniecīgajām vielām, kas iekļautas TEF shēmā. Citi strukturāli radniecīgi AhR aktīvi savienojumi var būt parauga ekstraktā, kas ietekmē vispārējo signālu. Tādēļ TEQ līmeni paraugā nevar noteikt ar bioanalīžu rezultātiem un tos var vienīgi izmantot kā norādi.

(9)  Spēkā esošo prasību pamatā ir TEF, kas publicēti M. Van den Berg et al, Toxicol Sci 93 (2), 223.–241. lpp. (2006.).

(10)  Ļoti ieteicams, lai reaģenta tukšā parauga koncentrācijas daļa parauga piesārņojuma koncentrācijā būtu iespējami zemāka. Laboratorija ir atbildīga par tukšā parauga koncentrācijas vērtību maiņas kontroli, jo īpaši, ja tukšā parauga koncentrācijas vērtības tiek atskaitītas.””


(1)  attiecībā uz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

(2)  Ir pieejams pietiekami liels skaits masas fragmentu ar relatīvo intensitāti mazāku par 10 %, tādēļ nav ieteicams izmantot jona(-u) apzīmētājus ar relatīvo intensitāti mazāku par 10 %, salīdzinot ar nosakāmo jonu.


27.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/19


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 710/2014

(2014. gada 23. jūnijs),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz kopīgo lēmumu par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām procesa piemērošanas nosacījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (1), un jo īpaši tās 113. panta 5. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Pienācīgas informācijas efektīva apmaiņa ir būtiska, lai panāktu kopīgu lēmumu par pašu kapitāla pietiekamību, uzraudzības pasākumiem, kas attiecas uz likviditātes uzraudzību, likviditātes līmeni un kapitāla prasībām, kas tiek piemērotas katrai grupā ietilpstošajai iestādei un grupai.

(2)

Lai nodrošinātu kopīgo lēmumu panākšanas procesa konsekventu piemērošanu, ir svarīgi katru posmu precīzi definēt. Skaidrs process arī atvieglina informācijas apmaiņu, veicina savstarpējo sapratni, uzlabo attiecības starp uzraudzības iestādēm un veicina efektīvu uzraudzību.

(3)

Lai veiktu iestāžu grupas riska novērtējumu un likviditātes riska profila novērtējumu, konsolidētās uzraudzības iestādei būtu jāpārredz visu grupā ietilpstošo iestāžu veiktās darbības, tai skaitā to iestāžu, kuras darbojas ārpus Savienības. Tādēļ būtu jāveicina saziņa starp kompetentajām iestādēm Savienībā un trešo valstu uzraudzības iestādēm, lai ļautu pirmajām minētajām izvērtēt globālos riskus, ar kuriem grupa saskaras.

(4)

Laikus veikta un reālistiska kopīgo lēmumu procesa plānošana ir būtiska. Katrai iesaistītajai kompetentajai iestādei būtu laikus jāsniedz konsolidētās uzraudzības iestādei attiecīgā informācija. Lai atsevišķi novērtējumi tiktu izklāstīti un interpretēti konsekventā un vienotā veidā, ir nepieciešams ieviest vienotu veidni attiecībā uz katrai iestādei specifiskās uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa rezultātiem.

(5)

Lai nodrošinātu vienotus piemērošanas nosacījumus, būtu jānosaka kopīgā riska novērtējuma veikšanas un kopīgā lēmuma panākšanas posmi, atzīstot, ka dažus kopīgā riska novērtējuma un kopīgā lēmuma procesā ietilpstošos uzdevumus var veikt vienlaikus, savukārt citus – secīgi.

(6)

Lai atvieglotu kopīgo lēmumu panākšanu, ir svarīgi, lai lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītās kompetentās iestādes veiktu dialogu viena ar otru, it īpaši pirms riska novērtējuma ziņojumu un kopīgo lēmumu galīgo redakciju izstrādes.

(7)

Konsolidētās uzraudzības iestādei būtu jāsniedz iesaistītajām kompetentajām iestādēm visa attiecīgā informācija, kas nepieciešama viņu atsevišķo riska novērtējumu sagatavošanai un kapitāla un likviditātes kopīgo lēmumu pieņemšanai.

(8)

Ziņojums, kurā iekļauts grupas riska novērtējums, ir pamatdokuments, kas ļauj kompetentajām iestādēm izprast un dokumentēt banku grupas kopējo riska profilu kopīgā lēmuma pieņemšanai par grupas pašu kapitāla pietiekamību un nepieciešamo pašu kapitāla līmeni, kurš grupai ir jāuztur. Ziņojums, kurā iekļauts grupas likviditātes riska profila novērtējums, ir svarīgs dokuments, kas kompetentajām iestādēm ļauj izprast un dokumentēt grupas kopējā likviditātes profila novērtējumu. Lai izklāstītu grupas vispārējo riska novērtējumu un likviditātes riska novērtējumu konsekventā veidā, nodrošinātu pamatu saturīgām diskusijām starp kompetentajām iestādēm un ļautu pārrobežu banku grupu risku pamatīgu novērtēšanu, būtu jāizveido kopējas veidnes šo ziņojumu sniegšanai.

(9)

Atzīstot, ka Direktīvas 2013/36/ES 97. pantā minētā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa iznākumu dažādās dalībvalstīs var dokumentēt atšķirīgi atkarībā no tā, kā minētais pants ir īstenots valsts tiesību aktos, vienlaikus ņemot vērā arī pamatnostādnes, ko saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 107. panta 2. punktu ir izdevusi Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), standarta veidnēm būtu jānodrošina konsekventi formāti uzraudzības pārbaudes procesa konstatējumu un rezultātu paziņošanai, lai panāktu kopīgus lēmumus.

(10)

Ne grupas riska novērtējuma ziņojumam, ne ziņojumam, kurā ietverts grupas likviditātes riska novērtējums, nevajadzētu aprobežoties ar atsevišķo kompetento iestāžu devuma summēšanu. Abi ziņojumi būtu jāizmanto kā instruments visas grupas risku kopīgai novērtēšanai un grupas iekšējo posteņu mijiedarbības analizēšanai.

(11)

Skaidru procesu attiecībā uz kopīgo lēmumu saturu un artikulāciju noteikšanai būtu jānodrošina, ka kopīgie lēmumi ir pilnībā pamatoti, kā arī jāveicina kopīgo lēmumu pārraudzība un to izpildes nodrošināšana.

(12)

Lai precizētu procesu, kas jāievēro, līdzko kopīgais lēmums ir panākts, lai nodrošinātu pārredzamību lēmuma rezultātu apstrādē un vajadzības gadījumā veicinātu atbilstošu turpmāko rīcību, būtu jānosaka standarti pilnīgi pamatota kopīgā lēmuma paziņošanai un tā īstenošanas pārraudzībai.

(13)

Lai nodrošinātu konsekventu un pārredzamu pieeju, kā arī kompetento iestāžu pienācīgu iesaistīšanos un rezultātu paziņošanu, būtu jānosaka process, kas jāievēro kopīgu lēmumu atjaunināšanas gadījumā.

(14)

Direktīvas 2013/36/ES 113. pantā minētais kopīgo lēmumu process ietver procesu, kas jāievēro, ja netiek panākts kopīgs lēmums. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus attiecībā uz šā procesa aspekta piemērošanu, pilnīgi pamatoto lēmumu artikulāciju un rīcību ar uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu izteiktajiem viedokļiem un atrunām, būtu jāizveido standarti, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanas laika grafiku gadījumā, ja nav pieņemts kopīgs lēmums, un šādu lēmumu detaļu paziņošanu.

(15)

Šī regula balstās uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(16)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir precizēti šādi Direktīvas 2013/36/ES 113. pantā minēto kopīgo lēmumu pieņemšanas procesi:

a)

kopīgā lēmuma panākšanas process par jautājumiem, kas minēti 113. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ņemot vērā jebkādu atbrīvojumu, kurš piešķirts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 7., 10. vai 15. pantu (3);

b)

kopīgā lēmuma panākšanas process par jautājumiem, kas minēti 113. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ņemot vērā jebkādu atbrīvojumu, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 6., 8. vai 10. pantu, un jebkādu piemērošanas konsolidēto līmeni saskaņā ar minētās regulas 11. panta 3. punktu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“attiecīgās kompetentās iestādes” ir kompetentās iestādes, kas atbildīgas par ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību dalībvalstī;

2)

“citas kompetentās iestādes” ir jebkuras no turpmāk minētajām iestādēm:

a)

kompetentās iestādes, kas nav attiecīgās kompetentās iestādes;

b)

valsts tiesību aktos oficiāli atzītas publiskas iestādes vai struktūras, kurām valsts tiesību aktos ir piešķirtas pilnvaras uzraudzīt Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā definētās finanšu sektora sabiedrības, kuras darbojas attiecīgajā dalībvalstī un kuras nav ne kredītiestādes, ne ieguldījumu brokeru sabiedrības;

3)

“UPNP ziņojums” ir ziņojums, kurā izklāstīti Direktīvas 2013/36/ES 97. pantā minētā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa rezultāti;

4)

“likviditātes riska novērtējuma ziņojums” ir ziņojums, kurā izklāstīti Direktīvas 2013/36/ES 97. pantā minētā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa rezultāti attiecībā uz likviditātes riskiem;

5)

“grupas riska novērtējuma ziņojums” ir Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais ziņojums, kurā iekļauts iestāžu grupas riska novērtējums;

6)

“grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojums” ir Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais ziņojums, kurā iekļauts iestāžu grupas likviditātes riska profila novērtējums;

7)

“kapitāla kopīgais lēmums” ir kopīgs lēmums par 1. panta a) punktā minētajiem jautājumiem;

8)

“likviditātes kopīgais lēmums” ir kopīgs lēmums par 1. panta b) punktā minētajiem jautājumiem.

II NODAĻA

KOPĪGO LĒMUMU PROCESS

3. pants

Kopīgo lēmumu procesa posmu plānošana

1.   Pirms kopīgo lēmumu procesa uzsākšanas konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes vienojas par procesa posmu laika grafiku (turpmāk “kopīgā lēmuma laika grafiks”). Domstarpību gadījumā konsolidētās uzraudzības iestāde nosaka kopīgā lēmuma laika grafiku pēc tam, kad tā ir apsvērusi attiecīgo kompetento iestāžu izteiktos viedokļus un atrunas.

2.   Kopīgā lēmuma laika grafiku atjaunina vismaz reizi gadā, un tajā ir iekļauti šādi posmi:

a)

vienošanās par citu kompetento iestāžu un trešo valstu kompetento iestāžu iesaistīšanu saskaņā ar 4. pantu;

b)

attiecīgās kompetentās iestādes iesniedz UPNP ziņojumus un likviditātes riska novērtējuma ziņojumus saskaņā ar 5. pantu, un citas kompetentās iestādes un trešo valstu kompetentās iestādes sniedz devumu saskaņā ar 4. panta 2. punktu;

c)

konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz grupas riska novērtējuma ziņojuma projektu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektu attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 6. panta 6. punktu un citām kompetentajām iestādēm un trešo valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 4. panta 3. punktu un 6. panta 7. punktu;

d)

dialogs starp konsolidētās uzraudzības iestādi un attiecīgajām kompetentajām iestādēm par grupas riska novērtējuma ziņojuma projektu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektu saskaņā ar 7. pantu;

e)

konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz grupas riska novērtējuma ziņojumu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojumu attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 8. panta 2. punktu un citām kompetentajām iestādēm un trešo valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 4. panta 3. punktu un 8. panta 5. punktu;

f)

attiecīgās kompetentās iestādes iesniedz konsolidētās uzraudzības iestādei devumu kapitāla kopīgā lēmuma projektā un likviditātes kopīgā lēmuma projektā saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

g)

konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz kapitāla kopīgā lēmuma dokumenta projektu un likviditātes kopīgā lēmuma dokumenta projektu attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 10. panta 6. punktu un 11. panta 5. punktu;

h)

apspriešanās par kapitāla kopīgā lēmuma un likviditātes kopīgā lēmuma dokumentu projektiem ar ES mātes iestādi un grupā ietilpstošajām iestādēm, ja tas nepieciešams saskaņā ar dalībvalsts normatīvajiem aktiem;

i)

dialogs starp konsolidētās uzraudzības iestādi un attiecīgajām kompetentajām iestādēm par kapitāla kopīgā lēmuma projektu un likviditātes kopīgā lēmuma projektu;

j)

kapitāla kopīgā lēmuma un likviditātes kopīgā lēmuma panākšana saskaņā ar 12. pantu;

k)

konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes paziņo kapitāla kopīgo lēmumu un likviditātes kopīgo lēmumu ES mātes iestādei un grupā ietilpstošajām iestādēm saskaņā ar 13. pantu;

l)

vienošanās par nākamā gada laika grafiku kopīgo lēmumu pieņemšanas procesa plānošanai.

3.   Kopīgo lēmumu laika grafiks atbilst visām šīm prasībām:

a)

tas atspoguļo katra uzdevuma apmēru un sarežģītību, ņemot vērā grupas darbību izmēru, sistēmisko nozīmi, būtību, mērogu un sarežģītību, kā arī tās riska profilu;

b)

tajā, ciktāl iespējams, ņem vērā konsolidētās uzraudzības iestādes un attiecīgo kompetento iestāžu saistības, pamatojoties uz Direktīvas 2013/36/ES 116. panta 1. punkta trešās daļas c) apakšpunktā minēto uzraudzības pārbaužu programmu.

4.   Vajadzības gadījumā, it īpaši, lai atspoguļotu saskaņā ar 20. un 21. pantu veikta ārkārtas atjauninājuma steidzamību, kopīgā lēmuma laika grafiku pārskata.

5.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes paziņo grupā ietilpstošajām iestādēm, par kurām tās attiecīgi ir atbildīgas, indikatīvu datumu 2. punkta h) apakšpunktā minētās apspriešanās veikšanai par kopīgā lēmuma dokumentu projektu aspektiem, ciktāl šīs iestādes ir skartas.

Konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes paziņo grupā ietilpstošajām iestādēm, par kurām tās ir attiecīgi atbildīgas, 2. punkta k) apakšpunktā minētā paziņojuma gaidāmo datumu.

4. pants

Citu kompetento iestāžu un trešo valstu kompetento iestāžu iesaistīšana grupas riska novērtēšanas procesā

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde var nolemt iesaistīt citas kompetentās iestādes un trešo valstu kompetentās iestādes grupas riska novērtējuma ziņojuma vai grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma sagatavošanā. Minētais lēmums balstās uz filiāles vai iestādes būtiskumu grupas ietvaros un tās nozīmīgumu vietējā tirgū.

Uz šādu iesaisti attiecas konfidencialitātes prasības, kas līdzvērtīgas prasībām, kuras minētas Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. pantā (4).

Līdzvērtīgumu novērtē konsolidētās uzraudzības iestāde un visas attiecīgās kompetentās iestādes.

2.   Ja konsolidētās uzraudzības iestāde nolemj iesaistīt kādu citu kompetento iestādi, kas definēta 2. panta 2. punktā, vai trešās valsts kompetento iestādi, abas iestādes vienojas par citas kompetentās iestādes vai trešās valsts kompetentās iestādes iesaistes apmēru. Šādas vienošanās ir atļautas šādos nolūkos:

a)

lai sniegtu konsolidētās uzraudzības iestādei devumu grupas riska novērtējuma ziņojumā vai grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojumā;

b)

lai šā punkta a) apakšpunktā minētos devumus kā pielikumus pievienotu grupas riska novērtējuma ziņojuma vai grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektam vai galīgajai redakcijai.

3.   Ja konsolidētās uzraudzības iestāde nolemj iesaistīt citas kompetentās iestādes vai trešo valstu kompetentās iestādes, konsolidētas uzraudzības iestāde neiesniedz grupas riska novērtējuma ziņojuma un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektu un galīgo redakciju citām kompetentajām iestādēm un trešo valstu kompetentajām iestādēm bez visu attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanas.

4.   Konsolidētās uzraudzības iestāde pilnībā informē attiecīgās kompetentās iestādes par citu kompetento iestāžu un trešo valstu kompetento iestāžu iesaistīšanas grupas riska novērtēšanas procesā apmēru, līmeni un būtību un to, cik lielā mērā grupas riska novērtējuma ziņojumā ir ņemts vērā šo iestāžu devums.

5. pants

UPNP ziņojumu un likviditātes riska novērtējuma ziņojumu sagatavošana

1.   Lai veicinātu meitasuzņēmumu riska novērtējuma pienācīgu ņemšanu vērā kopīgajā lēmumā saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 2. punktu, attiecīgās kompetentās iestādes konsolidētās uzraudzības iestādei laikus un jebkurā gadījumā – kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajā termiņā sniedz 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos UPNP ziņojumus un likviditātes riska novērtējuma ziņojumus.

2.   UPNP ziņojumus sagatavo, izmantojot I pielikumā iekļauto veidni. Šos ziņojumus papildina ar vērtējumu kopsavilkumiem, izmantojot II pielikuma 1. tabulu, un kapitāla pietiekamības novērtējuma kopsavilkumu, izmantojot II pielikuma 2. tabulu.

Likviditātes riska novērtējuma ziņojumus sagatavo, izmantojot V pielikumā iekļauto veidni. Šos ziņojumus papildina ar vērtējumu kopsavilkumiem, izmantojot VI pielikuma 1. tabulu, un likviditātes novērtējuma kopsavilkumu, izmantojot VI pielikuma 2. tabulu.

UPNP ziņojumos un likviditātes riska novērtējuma ziņojumos var iekļaut citu attiecīgo informāciju.

6. pants

Grupas riska novērtējuma ziņojuma projekta un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projekta sagatavošana

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde sagatavo grupas riska novērtējuma ziņojuma projektu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektu, pamatojoties uz visu turpmāk nosaukto:

a)

savu UPNP ziņojumu vai likviditātes riska novērtējuma ziņojumu par ES mātes iestādi un grupu;

b)

saskaņā ar 5. pantu sniegtajiem attiecīgo kompetento iestāžu UPNP ziņojumiem vai likviditātes riska novērtējuma ziņojumiem par meitasuzņēmumiem;

c)

citu kompetento iestāžu un trešo valstu kompetento iestāžu devumu saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

2.   UPNP ziņojumi un likviditātes riska novērtējuma ziņojumi, kas minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, kopā ar minētā punkta c) apakšpunktā minēto devumu kā pielikumi tiek pievienoti grupas riska novērtējuma ziņojuma projektam vai grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektam.

3.   Grupas riska novērtējuma ziņojuma projektā un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektā ir iekļauti novērtējuma rezultāti attiecībā uz to, vai grupas un tās iestāžu īstenotās kārtības, stratēģijas, procesi un mehānismi un to pašu kapitāls un likviditāte nodrošina to risku pareizu pārvaldību un segumu.

4.   Grupas riska novērtējuma ziņojuma projektu sagatavo, izmantojot III pielikumā iekļauto veidni. Šo ziņojumu papildina ar vērtējumu kopsavilkumiem, izmantojot IV pielikuma 1. tabulu, un kapitāla pietiekamības novērtējuma kopsavilkumu, izmantojot IV pielikuma 2. tabulu.

Grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektu sagatavo, izmantojot VII pielikumā iekļauto veidni. Šo ziņojumu papildina ar vērtējumu kopsavilkumiem, izmantojot VIII pielikuma 1. tabulu, un likviditātes novērtējuma kopsavilkumu, izmantojot VIII pielikuma 2. tabulu.

5.   Konsolidētās uzraudzības iestāde, ievērojot proporcionalitātes principu, nodrošina, ka:

a)

kopīgais novērtējums atspoguļo iestāžu būtiskumu grupas ietvaros un to nozīmīgumu vietējā tirgū;

b)

grupas riska novērtējuma ziņojuma projektā un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektā ir norādīts, kā šis būtiskums un nozīmīgums tika ņemts vērā.

6.   Konsolidētās uzraudzības iestāde laikus un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajā termiņā iesniedz ziņojumu projektus attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 3. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

7.   Ievērojot 4. panta 3. punktā minēto vienošanos, konsolidētās uzraudzības iestāde var sniegt grupas riska novērtējuma ziņojuma projektu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektu citām kompetentajām iestādēm un trešo valstu kompetentajām iestādēm.

7. pants

Dialogs par grupas riska novērtējuma ziņojuma projektu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektu

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde lemj par to, kāda ir ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm veiktā dialoga par grupas riska novērtējuma ziņojuma projektu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektu forma un tvērums.

2.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes apspriež kompromisa panākšanu starp attiecīgi atsevišķajos UPNP ziņojumos un likviditātes riska novērtējuma ziņojumos, kas minēti 6. panta 1. punktā, iekļautajiem kvantitatīvajiem priekšlikumiem un grupas riska novērtējuma ziņojuma projektā un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projektā iekļautajiem kvantitatīvajiem priekšlikumiem.

3.   Kvantitatīvie priekšlikumi, kas minēti 2. punktā, sastāv vismaz no šādiem priekšlikumiem:

a)

ierosinātais pašu kapitāla līmenis, kas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu iestāžu grupai ir jāuztur konsolidētajā līmenī un visām šīs grupas iestādēm ir jāuztur individuālajā līmenī;

b)

ierosinātās īpašās likviditātes prasības, kas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu iestāžu grupai ir jāizpilda konsolidētajā līmenī un visām šīs grupas iestādēm ir jāizpilda individuālajā līmenī.

8. pants

Grupas riska novērtējuma ziņojuma un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma galīgās redakcijas izstrāde

1.   Pamatojoties uz 7. pantā minēto dialogu, konsolidētās uzraudzības iestāde sagatavo grupas riska novērtējuma ziņojuma un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma galīgo redakciju, izmantojot grupas riska novērtējuma ziņojuma projekta un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma projekta formātu un saturu, kā minēts 6. pantā. Konsolidētās uzraudzības iestāde izskaidro jebkādas būtiskas izmaiņas, kas veiktas grupas riska novērtējuma ziņojumā vai grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojumā. Izmaiņas atspoguļo dialoga iznākumu un ietver grupas riska novērtējuma ziņojuma vai grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma pielikumu atbilstošus atjauninājumus.

2.   Konsolidētās uzraudzības iestāde laikus un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajā termiņā iesniedz grupas riska novērtējuma ziņojumu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojumu attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 3. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

3.   Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 2. punkta a) apakšpunktu līdz ar grupas riska novērtējuma ziņojuma iesniegšanu attiecīgajām kompetentajām iestādēm sākas četrus mēnešus ilgs periods, kurā jāpanāk kapitāla kopīgais lēmums.

4.   Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 2. punkta b) apakšpunktu līdz ar grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma iesniegšanu attiecīgajām kompetentajām iestādēm sākas vienu mēnesi ilgs periods, kurā jāpanāk likviditātes kopīgais lēmums.

5.   Ievērojot 4. panta 3. punktā minēto vienošanos, konsolidētās uzraudzības iestāde var sniegt grupas riska novērtējuma ziņojumu un grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojumu citām kompetentajām iestādēm un trešo valstu kompetentajām iestādēm.

9. pants

Devuma kapitāla kopīgā lēmuma projektam un likviditātes kopīgā lēmuma projektam sagatavošana

1.   Attiecīgās kompetentās iestādes konsolidētās uzraudzības iestādei laikus un jebkurā gadījumā līdz kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajam termiņam sniedz savu devumu kapitāla kopīgā lēmuma projektā un likviditātes kopīgā lēmuma projektā saskaņā ar 3. panta 2. punkta f) apakšpunktu. Devums attiecas uz visām iestāžu grupā ietilpstošajām iestādēm, kas ir kopīgā lēmuma procesa tvērumā.

2.   Konsolidētās uzraudzības iestāde sniedz devumu kapitāla kopīgā lēmuma projektā. Tās devumā iekļauj visus šos elementus:

a)

visas grupas iestādes individuālajā līmenī, kuras saņēmušas atļauju attiecīgās konsolidētās uzraudzības iestādes jurisdikcijā un kuras ietilpst kopīgo lēmumu procesa tvērumā;

b)

iestāžu grupa konsolidētajā līmenī.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde sniedz devumu likviditātes kopīgajā lēmumā. Tās devumā iekļauj visus šos elementus:

a)

visas grupas iestādes individuālajā līmenī, ja šīs iestādes saņēmušas atļauju attiecīgās konsolidētās uzraudzības iestādes jurisdikcijā un kuras ietilpst kopīgo lēmumu procesa tvērumā;

b)

iestāžu grupa konsolidētajā līmenī.

4.   Devumā kapitāla kopīgā lēmuma projektam nosaka katru no 10. pantā minētajiem elementiem.

5.   Devumā likviditātes kopīgā lēmuma projektam nosaka katru no 11. pantā minētajiem elementiem.

10. pants

Kapitāla kopīgā lēmuma projekta sagatavošana

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde sagatavo pilnībā pamatotu kapitāla kopīgā lēmuma projektu, kas attiecas uz grupu un šīs grupas iestādēm. Kapitāla kopīgā lēmuma projektā tiek noteikts katrs no šiem elementiem:

a)

kapitāla kopīgā lēmuma procesā iesaistītās konsolidētās uzraudzības iestādes un attiecīgo kompetento iestāžu nosaukumi;

b)

iestāžu grupas nosaukums un saraksts ar visām grupā ietilpstošajām iestādēm, uz kurām kapitāla kopīgā lēmuma projekts attiecas un kurām tas ir piemērojams;

c)

atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz kapitāla kopīgo lēmumu sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu;

d)

kapitāla kopīgā lēmuma projekta un jebkāda tā atjauninājuma datums;

e)

secinājums par Direktīvas 2013/36/ES 73. un 97. panta piemērošanu;

f)

secinājums par iestāžu grupas pašu kapitāla pietiekamību konsolidētajā līmenī;

g)

secinājums par katras grupā ietilpstošās iestādes pašu kapitāla pietiekamību individuālajā līmenī;

h)

secinājums par pašu kapitāla līmeni, kas katrai grupas iestādei saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir jāuztur individuālajā līmenī;

i)

secinājums par pašu kapitāla līmeni, kas iestāžu grupai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir jāuztur konsolidētajā līmenī;

j)

informācija par minimālajām prudenciālajām prasībām, kas ir piemērojamas katrai iestādei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 103., 129., 130., 131. un 133. pantu, un par jebkādām citām attiecīgajām prudenciālajām vai makroprudenciālajām prasībām, pamatnostādnēm, ieteikumiem vai brīdinājumiem;

k)

atsauces datums, uz kuru attiecas e) līdz i) apakšpunktā minētie secinājumi;

l)

attiecīgā gadījumā – h) un i) apakšpunktā minēto secinājumu īstenošanas laika grafiks.

2.   Secinājumos, kas minēti 1. punkta e) apakšpunktā, tiek noteikts katrs no šiem elementiem:

a)

novērtējums, vai grupā ietilpstošās iestādes ir ieviesušas pamatotas, efektīvas un pilnīgas stratēģijas un procesus iekšējā kapitāla novērtēšanai, uzturēšanai un sadalei un vai šādas stratēģijas un procesi ir aktualizēti;

b)

novērtējums par to, vai iekšējā kapitāla summas, veidi un sadale ir pienācīga, lai segtu tāda veida un rakstura riskus, kuriem grupā ietilpstošās iestādes ir pakļautas vai varētu būt pakļautas;

c)

novērtējums par to, vai grupā ietilpstošās iestādes ir ieviesušas pienācīgas kārtības, stratēģijas, procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību visām Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām;

d)

novērtējums par to, vai grupā ietilpstošo iestāžu īstenotās kārtības, stratēģijas, procesi un mehānismi nodrošina to risku pareizu pārvaldību un segšanu;

e)

informācija par uzraudzības pasākumu un pilnvaru piemērošanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 102. pantu, 104. panta 1. punkta b) līdz l) apakšpunktu, lai novērstu uz a) līdz d) apakšpunkta pamata identificētos trūkumus.

3.   Secinājumi, kas minēti 1. punkta f) un g) apakšpunktā, ir saistīti ar un pamatojas uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto secinājumu.

4.   Secinājumi, kas minēti 1. punkta h) un i) apakšpunktā, atbilst visām šīm prasībām:

a)

tie tiek formulēti kā summa vai attiecība, vai abu kombinācija;

b)

tie sniedz sīkāku informāciju par nepieciešamā papildu pašu kapitāla kvalitāti;

c)

tie ir saistīti ar un pamatojas uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto secinājumu.

5.   Secinājumi par katru grupā ietilpstošo iestādi individuālajā līmenī un iestāžu grupu konsolidētajā līmenī kapitāla kopīgā lēmuma dokumenta projektā ir skaidri identificējami.

6.   Konsolidētās uzraudzības iestāde laikus un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajā termiņā iesniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm kapitāla kopīgā lēmuma dokumenta projektu saskaņā ar 3. panta 2. punkta g) apakšpunktu.

11. pants

Likviditātes kopīgā lēmuma projekta sagatavošana

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde sagatavo pilnībā argumentētu likviditātes kopīgā lēmuma projektu, kas attiecas uz grupu un šīs grupas iestādēm. Likviditātes kopīgā lēmuma projektā ir noteikts katrs no šiem elementiem:

a)

likviditātes kopīgā lēmuma procesā iesaistītās konsolidētās uzraudzības iestādes un attiecīgo kompetento iestāžu nosaukumi;

b)

iestāžu grupas nosaukums un saraksts ar visām grupā ietilpstošajām iestādēm, uz kurām likviditātes kopīgā lēmuma projekts attiecas un kurām tas ir piemērojams;

c)

atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz likviditātes kopīgo lēmumu sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu;

d)

likviditātes kopīgā lēmuma projekta un jebkāda tā atjauninājuma datums;

e)

secinājums par grupas likviditātes pietiekamību konsolidētajā līmenī;

f)

secinājums par katras grupā ietilpstošās iestādes likviditātes pietiekamību individuālajā līmenī;

g)

secinājumi par pasākumiem, kas veikti, lai risinātu nozīmīgus jautājumus un būtiskus konstatējumus attiecībā uz likviditātes uzraudzību, tai skaitā attiecībā uz organizāciju un apiešanos ar riskiem, kā prasīts saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantu, un attiecībā uz nepieciešamību pēc īpašām likviditātes prasībām saskaņā ar minētās direktīvas 105. pantu katrai grupā ietilpstošajai iestādei individuālajā līmenī un grupai konsolidētajā līmenī;

h)

informācija par jebkādām citām attiecīgajām prudenciālajām vai makroprudenciālajām prasībām, pamatnostādnēm, ieteikumiem vai brīdinājumiem;

i)

atsauces datums, uz kuru attiecas e) līdz g) apakšpunktā minētie secinājumi;

j)

attiecīgā gadījumā – g) apakšpunktā minēto secinājumu īstenošanas laika grafiks.

2.   Secinājumos, kas minēti 1. punkta e) un f) apakšpunktā, tiek noteikts katrs no šiem elementiem:

a)

novērtējums par to, vai grupā ietilpstošās iestādes ir īstenojušas stabilas stratēģijas, politikas, procesus un sistēmas likviditātes riska noteikšanai, novērtēšanai, pārvaldīšanai un pārraudzīšanai atbilstīgos periodos;

b)

novērtējums par to, vai likviditāte, ko grupā ietilpstošās iestādes uztur individuālajā līmenī un grupa uztur konsolidētajā līmenī, pietiekamā apmērā sedz likviditātes riskus;

c)

novērtējums par to, vai grupā ietilpstošās iestādes ir īstenojušas pienācīgus pasākumus, stratēģijas, procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību visām Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām.

3.   Secinājumā, kas minēts 1. punkta g) apakšpunktā, ir sniegta sīkāka informācija par veiktajiem pasākumiem. Ja šie pasākumi attiecas uz nepieciešamību pēc īpašām likviditātes prasībām saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu, secinājumā tiek iekļautas detaļas par šo specifisko likviditātes prasību artikulāciju.

4.   Secinājumi par katru grupā ietilpstošo iestādi individuālajā līmenī un iestāžu grupu konsolidētajā līmenī likviditātes kopīgā lēmuma dokumenta projektā ir skaidri identificējami.

5.   Konsolidētās uzraudzības iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm laikus un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajā termiņā iesniedz likviditātes kopīgā lēmuma dokumenta projektu saskaņā ar 3. panta 2. punkta g) apakšpunktu.

12. pants

Vienošanās par kapitāla kopīgo lēmumu un likviditātes kopīgo lēmumu

1.   Pēc 3. panta 2. punkta i) apakšpunktā minētā dialoga ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm par kapitāla kopīgā lēmuma projektu un likviditātes kopīgā lēmuma projektu konsolidētās uzraudzības iestāde vajadzības gadījumā pārskata kapitāla kopīgā lēmuma projektu un likviditātes kopīgā lēmuma projektu, lai izstrādātu to galīgās redakcijas.

2.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un visas attiecīgās kompetentās iestādes vienojas par kapitāla kopīgo lēmumu un likviditātes kopīgo lēmumu.

3.   Vienošanos rakstveidā apliecina konsolidētās uzraudzības iestādes un attiecīgo kompetento iestāžu pārstāvji, kuriem ir atbilstošas pilnvaras pārstāvēt minētās kompetentās iestādes.

13. pants

Kapitāla kopīgā lēmuma un likviditātes kopīgā lēmuma paziņošana

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde laikus un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajā termiņā iesniedz ES mātes iestādes vadības struktūrai kapitāla kopīgā lēmuma dokumentu un likviditātes kopīgā lēmuma dokumentu saskaņā ar 3. panta 2. punkta k) apakšpunktu. Konsolidētās uzraudzības iestāde apstiprina šo paziņojumu attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

2.   Attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī laikus un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā kopīgā lēmuma laika grafikā noteiktajā termiņā iesniedz to iestāžu, kuras attiecīgajā dalībvalstī ir saņēmušas atļauju, vadības struktūrām attiecīgās kapitāla kopīgā lēmuma dokumenta un likviditātes kopīgā lēmuma dokumenta daļas, kuras ir būtiskas katrai no šīm iestādēm, saskaņā ar 3. panta 2. punkta k) apakšpunktu.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde vajadzības gadījumā apspriež kapitāla kopīgā lēmuma dokumentu un likviditātes kopīgā lēmuma dokumentu ar ES mātes iestādi, lai izskaidrotu šo lēmumu detaļas un to piemērošanu.

4.   Attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī vajadzības gadījumā apspriež ar dalībvalstī uzņēmējdarbību veicošajām iestādēm attiecīgās kapitāla kopīgā lēmuma dokumenta un likviditātes kopīgā lēmuma dokumenta daļas, kuras ir būtiskas katrai no šīm iestādēm, lai izskaidrotu šo lēmumu detaļas un to piemērošanu.

14. pants

Kapitāla kopīgā lēmuma un likviditātes kopīgā lēmuma piemērošanas pārraudzība

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde paziņo 13. panta 3. punktā minētās apspriešanās iznākumu attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ja ES mātes iestādei ir jāveic viena no šīm darbībām:

a)

jāizpilda papildu pašu kapitāla prasības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu individuālajā vai konsolidētajā līmenī;

b)

jārisina nozīmīgi jautājumi vai būtiski konstatējumi attiecībā uz likviditātes uzraudzību vai jāizpilda īpašas likviditātes prasības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu individuālajā vai konsolidētajā līmenī.

2.   Attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī paziņo 13. panta 4. punktā minētās apspriešanās iznākumu konsolidētās uzraudzības iestādei, ja iestādei, kura saņēmusi atļauju attiecīgajā dalībvalstī, ir jāveic viena no šīm darbībām:

a)

jāizpilda papildu pašu kapitāla prasības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu individuālajā līmenī;

b)

jārisina nozīmīgi jautājumi vai būtiski konstatējumi attiecībā uz likviditātes uzraudzību vai jāizpilda īpašas likviditātes prasības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu individuālajā līmenī.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde pārsūta 2. punktā minētās apspriešanās iznākumu citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

4.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes pārrauga kapitāla kopīgo lēmumu un likviditātes kopīgo lēmumu piemērošanu, kas ir būtiski katrai no grupā ietilpstošajām iestādēm, par kurām tās attiecīgi ir atbildīgas.

III NODAĻA

DOMSTARPĪBAS UN LĒMUMI, KAS PIEŅEMTI, JA NAV KOPĪGA LĒMUMA

15. pants

Lēmumu, ko pieņem, ja nav kopīga lēmuma, pieņemšanas process

1.   Ja konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes nepanāk vienošanos par kapitāla kopīgo lēmumu vai likviditātes kopīgo lēmumu attiecīgi 8. panta 3. punktā vai 8. panta 4. punktā minētajā laikposmā, lēmumus, kas minēti Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 3.punktā, apliecina rakstveidā un pieņem ne vēlāk kā šādos datumos:

a)

datumā, kas ir vienu mēnesi pēc attiecīgi 8. panta 3. punktā vai 4. punktā minētā laikposma beigām;

b)

datumā, kas ir vienu mēnesi pēc tam, kad EBI, pamatojoties uz apspriešanās pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 2. punkta trešo daļu, ir sniegusi padomu;

c)

datumā, kas ir vienu mēnesi pēc tam, kad EBI ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 3. punkta pirmo vai otro daļu, vai jebkurā citā datumā, ko EBI noteikusi šādā lēmumā.

2.   Attiecīgās kompetentās iestādes paziņo konsolidētās uzraudzības iestādei lēmumus, kurus tās pieņēmušas individuālajā līmenī, ja nav kopīga lēmuma.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde 2. punktā minētos lēmumus kopā ar saviem lēmumiem, kas pieņemti individuālajā un konsolidētajā līmenī, iekļauj vienotā dokumentā un iesniedz šo dokumentu visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

4.   Ja ir notikusi apspriešanās ar EBI, 3. punktā minētajā dokumentā iekļauj paskaidrojumu par jebkādām atkāpēm no EBI padoma.

16. pants

Kapitāla lēmumu, ko pieņem, ja nav kapitāla kopīgā lēmuma, izstrāde

1.   Kapitāla lēmumu, ko pieņem, ja nav kapitāla kopīgā lēmuma, izklāsta dokumentā, kurā ir iekļauti visi šie elementi:

a)

konsolidētās uzraudzības iestādes vai attiecīgās kompetentās iestādes, kas pieņem kapitāla lēmumu, nosaukums;

b)

iestāžu grupas vai grupā ietilpstošās iestādes, uz kuru kapitāla lēmums attiecas un kurai tas ir piemērojams, nosaukums;

c)

atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz kapitāla lēmumu sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu;

d)

kapitāla lēmuma datums;

e)

secinājums par Direktīvas 2013/36/ES 73. un 97. panta piemērošanu;

f)

attiecībā uz konsolidētajā līmenī pieņemtajiem kapitāla lēmumiem – secinājums par iestāžu grupas pašu kapitāla pietiekamību konsolidētajā līmenī;

g)

attiecībā uz individuālajā līmenī pieņemtajiem kapitāla lēmumiem – secinājums par attiecīgās iestādes pašu kapitāla pietiekamību individuālajā līmenī;

h)

attiecībā uz konsolidētajā līmenī pieņemtajiem kapitāla lēmumiem – secinājums par pašu kapitāla līmeni, ko iestāžu grupai ir jāuztur konsolidētajā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

i)

attiecībā uz individuālajā līmenī pieņemtajiem kapitāla lēmumiem – secinājums par pašu kapitāla līmeni, ko attiecīgajai iestādei ir jāuztur individuālajā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

j)

informācija par minimālajām prudenciālajām prasībām, kas ir piemērojamas attiecīgajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 103., 129., 130., 131. un 133. pantu, un par jebkādām citām attiecīgajām prudenciālajām vai makroprudenciālajām prasībām, pamatnostādnēm, ieteikumiem vai brīdinājumiem;

k)

atsauces datums, uz kuru attiecas e) līdz i) apakšpunktā minētie secinājumi;

l)

attiecīgā gadījumā – apraksts par to, kā ir ņemts vērā citu attiecīgo kompetento iestāžu vai konsolidētās uzraudzības iestādes paustais riska novērtējums, viedokļi un atrunas;

m)

attiecīgā gadījumā – h) un i) apakšpunktā minēto secinājumu īstenošanas laika grafiks.

2.   Kapitāla lēmumi, kas pieņemti, ja nav kapitāla kopīgā lēmuma, individuālajā vai konsolidētajā līmenī, attiecīgā gadījumā atbilst 10. panta 2. līdz 4. punkta prasībām.

17. pants

Likviditātes lēmumu, ko pieņem, ja nav likviditātes kopīgā lēmuma, izstrāde

1.   Likviditātes lēmumu, ko pieņem, ja nav likviditātes kopīgā lēmuma, izklāsta dokumentā, kurā ir iekļauti visi šie elementi:

a)

konsolidētās uzraudzības iestādes vai attiecīgās kompetentās iestādes, kas pieņem likviditātes lēmumu, nosaukums;

b)

iestāžu grupas vai grupā ietilpstošās iestādes, uz kuru likviditātes lēmums attiecas un kurai tas ir piemērojams, nosaukums;

c)

atsauces uz piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz likviditātes lēmumu sagatavošanu, galīgās redakcijas izstrādi un piemērošanu;

d)

likviditātes lēmuma datums;

e)

attiecībā uz konsolidētajā līmenī pieņemtiem likviditātes lēmumiem – secinājumi par iestāžu grupas likviditātes pietiekamību konsolidētajā līmenī;

f)

attiecībā uz individuālajā līmenī pieņemtiem likviditātes lēmumiem – secinājumi par attiecīgās iestādes likviditātes pietiekamību individuālajā līmenī;

g)

attiecībā uz konsolidētajā līmenī pieņemtiem likviditātes lēmumiem – secinājumi par pasākumiem, kas veikti, lai risinātu nozīmīgus jautājumus un būtiskus konstatējumus attiecībā uz likviditātes uzraudzību, tai skaitā attiecībā uz organizāciju un apiešanos ar riskiem, kā prasīts saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantu, un attiecībā uz nepieciešamību pēc īpašām likviditātes prasībām grupai konsolidētajā līmenī saskaņā ar minētās direktīvas 105. pantu;

h)

attiecībā uz individuālajā līmenī pieņemtiem likviditātes lēmumiem – secinājumi par pasākumiem, kas veikti, lai risinātu nozīmīgus jautājumus un būtiskus konstatējumus attiecībā uz likviditātes uzraudzību, tai skaitā attiecībā uz organizāciju un apiešanos ar riskiem, kā prasīts saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantu, un attiecībā uz nepieciešamību pēc īpašām likviditātes prasībām attiecīgajai iestādei individuālajā līmenī saskaņā ar minētās direktīvas 105. pantu;

i)

atsauces datums, uz kuru attiecas e) līdz h) apakšpunktā minētie secinājumi;

j)

informācija par jebkādām citām attiecīgajām prudenciālajām vai makroprudenciālajām prasībām, pamatnostādnēm, ieteikumiem vai brīdinājumiem;

k)

attiecīgā gadījumā – apraksts par to, kā ir ņemts vērā citu attiecīgo kompetento iestāžu vai konsolidētās uzraudzības iestādes paustais riska novērtējums, viedokļi un atrunas;

l)

attiecīgā gadījumā – g) līdz h) apakšpunktā minēto secinājumu īstenošanas laika grafiks.

2.   Likviditātes lēmumi, kas pieņemti, ja nav likviditātes kopīgā lēmuma, individuālajā vai konsolidētajā līmenī, atbilst 11. panta 2. līdz 3. punkta prasībām.

18. pants

Kapitāla lēmumu un likviditātes lēmumu, kas pieņemti, ja nav kapitāla kopīgā lēmuma vai likviditātes kopīgā lēmuma, paziņošana

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde sniedz 15. panta 3. punktā minēto lēmuma dokumentu ES mātes iestādes vadības struktūrai.

2.   Attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī sniedz to iestāžu, kuras saņēmušas atļauju attiecīgajā dalībvalstī, vadības struktūrām 1. punktā minētā lēmuma dokumenta attiecīgās daļas, kas ir būtiskas katrai no šīm iestādēm.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde vajadzības gadījumā apspriež lēmuma dokumentu ar ES mātes iestādi, lai izskaidrotu kapitāla lēmuma vai likviditātes lēmuma, kas pieņemts, ja nav kapitāla kopīgā lēmuma vai likviditātes kopīgā lēmuma, detaļas un piemērošanu.

4.   Attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī vajadzības gadījumā apspriež ar iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, attiecīgās lēmuma dokumenta daļas, kuras ir būtiskas katrai no šīm iestādēm, lai izskaidrotu kapitāla lēmuma vai likviditātes lēmuma, kas pieņemts, ja nav kapitāla kopīgā lēmuma vai likviditātes kopīgā lēmuma, detaļas un piemērošanu.

19. pants

Kapitāla lēmumu un likviditātes lēmumu, kas pieņemti, ja nav kapitāla kopīgā lēmuma vai likviditātes kopīgā lēmuma, piemērošanas pārraudzība

Konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes pārrauga, kā tiek piemēroti kapitāla lēmumi un likviditātes lēmumi, kas pieņemti, ja nav kapitāla kopīgā lēmuma vai likviditātes kopīgā lēmuma, un kas ir būtiski katrai no grupā ietilpstošajām iestādēm, par kurām tās attiecīgi ir atbildīgas.

IV NODAĻA

KOPĪGO LĒMUMU UN LĒMUMU, KAS PIEŅEMTI, JA NAV KOPĪGĀ LĒMUMA, ATJAUNINĀŠANA UN ĀRKĀRTAS ATJAUNINĀŠANA

20. pants

Kopīgo lēmumu ārkārtas atjaunināšana

1.   Ja pieprasījumu ārkārtas gadījumā atjaunināt kapitāla kopīgo lēmumu vai likviditātes kopīgo lēmumu iniciē konsolidētās uzraudzības iestāde vai attiecīgā kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 4. punktu, konsolidētās uzraudzības iestāde paziņo šo pieprasījumu visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ārkārtas atjaunināšanu veic saskaņā ar procesu, kas noteikts 9. līdz 14. pantā.

2.   Ja attiecīgā kompetentā iestāde pieprasa konsolidētās uzraudzības iestādei divpusēji atjaunināt kopīgo lēmumu attiecībā uz iestādi, kas nav ES mātes iestāde, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, pieprasījumu iesniedz rakstveidā un pilnībā pamato.

Konsolidētās uzraudzības iestāde paziņo pirmajā daļā minēto pieprasījumu visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Pieprasījumā iekļauj kapitāla kopīgā lēmuma dokumenta projektu, kas atbilst 10. pantā noteiktajām prasībām, vai likviditātes kopīgā lēmuma projektu, kas atbilst 11. pantā noteiktajām prasībām. Konsolidētās uzraudzības iestāde nosaka termiņu, līdz kuram attiecīgās kompetentās iestādes var iesniegt komentārus, vai atjauninājums būtu jāadresē divpusēji.

Ja noteiktajā termiņā neviena no attiecīgajām kompetentajām iestādēm nepieprasa veikt atjauninājumu veidā, kas nav divpusējs, konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgā kompetentā iestāde, kas pieprasīja ārkārtas atjaunināšanu, sniedz devumu kopīgajā lēmumā un vienojas par kopīgo lēmumu divpusēji.

3.   Ja attiecīgā kompetentā iestāde nevēlas sniegt devumu atjauninātajam kopīgajam lēmumam saskaņā ar 9. pantu, konsolidētās uzraudzības iestāde sagatavo atjaunināto kopīgo lēmumu, pamatojoties uz pēdējo saņemto attiecīgās kompetentās iestādes devumu kopīgā lēmuma dokumentam.

21. pants

Lēmuma, kas pieņemts, ja nav kopīgā lēmuma, ikgadēja un ārkārtas atjaunināšana

1.   Tāda lēmuma, kas pieņemts, ja nav kopīgā lēmuma, ikgadējā atjaunināšana tiek veikta, ievērojot 3. panta 2. punktā paredzētos posmus, ciktāl katrs posms ir vajadzīgs Direktīvas 2013/36/ES 97. panta 4. punkta piemērošanai.

2.   Tādu lēmumu, kas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 4. punktu pieņemti, ja nav kopīgā lēmuma, ārkārtas atjaunināšana tiek veikta saskaņā ar 9. līdz 14. pantā noteikto procesu.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

UPNP ZIŅOJUMA VEIDNE

UPNP ziņojumu papildina ar vērtējumu kopsavilkumiem (1. tabula) un kapitāla pietiekamības novērtējumu (2. tabula).

Image 2

Teksts attēlu

Image 3

Teksts attēlu

Image 4

Teksts attēlu

Image 5

Teksts attēlu

Image 6

Teksts attēlu

II PIELIKUMS

UPNP ZIŅOJUMA VEIDNE

1. tabula

Vērtējumu kopsavilkums

Image 7

Teksts attēlu

2. tabula

Kapitāla pietiekamības novērtējuma kopsavilkums

Image 8

Teksts attēlu

Image 9

Teksts attēlu

III PIELIKUMS

GRUPAS RISKA NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA VEIDNE

Grupas riska novērtējuma ziņojumā pielikumu veidā ietver visus UPNP ziņojumus, ko iesniegušas attiecīgās kompetentās iestādes. Grupas riska novērtējuma ziņojumu papildina ar vērtējumu kopsavilkumiem (1. tabula) un kapitāla pietiekamības novērtējumu (2. tabula).

Image 10

Teksts attēlu

Image 11

Teksts attēlu

Image 12

Teksts attēlu

Image 13

Teksts attēlu

Image 14

Teksts attēlu

IV PIELIKUMS

GRUPAS RISKA NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA VEIDNE

1. tabula

Vērtējumu kopsavilkums

Image 15

Teksts attēlu

2. tabula

Kapitāla pietiekamības novērtējuma kopsavilkums

Image 16

Teksts attēlu

Image 17

Teksts attēlu

Image 18

Teksts attēlu

Image 19

Teksts attēlu

Image 20

Teksts attēlu

V PIELIKUMS

LIKVIDITĀTES RISKA NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA VEIDNE

Likviditātes riska novērtējuma ziņojumu papildina ar vērtējumu kopsavilkumiem (1. tabula) un vispārējo likviditātes novērtējumu (2. tabula).

Image 21

Teksts attēlu

Image 22

Teksts attēlu

VI PIELIKUMS

LIKVIDITĀTES RISKA NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA VEIDNE

1. tabula

Vērtējumu kopsavilkums

Image 23

Teksts attēlu

2. tabula

Kapitāla pietiekamības novērtējuma kopsavilkums

Image 24

Teksts attēlu

VII PIELIKUMS

GRUPAS LIKVIDITĀTES RISKA NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA VEIDNE

Grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojumā pielikumu veidā ietverti visi likviditātes riska novērtējuma ziņojumi, ko iesniegušas attiecīgās kompetentās iestādes. Grupas riska novērtējuma ziņojumu papildina ar vērtējumu kopsavilkumiem (1. tabula) un likviditātes pietiekamības novērtējumu (2. tabula).

Image 25

Teksts attēlu

Image 26

Teksts attēlu

VIII PIELIKUMS

GRUPAS LIKVIDITĀTES RISKA ZIŅOJUMA VEIDNE

1. tabula

Vērtējumu kopsavilkums

Image 27

Teksts attēlu

2. tabula

Likviditātes novērtējuma kopsavilkums

Image 28

Teksts attēlu

Image 29

Teksts attēlu

27.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/60


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 711/2014

(2014. gada 26. jūnijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1484/95 attiecībā uz reprezentatīvajām cenām mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. panta b) punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (2), un jo īpaši tās 5. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc laboto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 26. jūnijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.

(3)  Komisijas 1995. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1484/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un papildu ievedmuitas nodokļu noteikšanai mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

KN kods

Apraksts

Reprezentatīvā cena

(EUR/100 kg)

Garantija kas minēta 3. pantā

(EUR/100 kg)

Izcelsme (1)

0207 12 10

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”

122,4

0

AR

0207 12 90

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”

134,3

147,4

0

0

AR

BR

0207 14 10

Atkauloti, saldēti gaiļu vai vistu gabali

294,3

220,5

315,7

254,6

2

24

0

14

AR

BR

CL

TH

0207 14 60

Saldēti vistu stilbi

135,0

2

BR

0207 27 10

Atkauloti, saldēti tītaru gabali

312,5

323,6

0

0

BR

CL

1602 32 11

Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi

267,9

6

BR


(1)  Valstu nomenklatūra noteikta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.”


27.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/62


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 712/2014

(2014. gada 26. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 26. jūnijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MK

67,9

TR

78,3

ZZ

73,1

0707 00 05

MK

27,7

TR

74,4

ZZ

51,1

0709 93 10

TR

106,4

ZZ

106,4

0805 50 10

AR

101,8

BO

130,6

TR

125,4

ZA

116,4

ZZ

118,6

0808 10 80

AR

110,6

BR

99,0

CL

112,0

NZ

135,4

US

147,4

ZA

128,8

ZZ

122,2

0809 10 00

TR

225,5

ZZ

225,5

0809 29 00

TR

336,8

ZZ

336,8


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

27.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/64


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 20. jūnijs),

ar ko ieceļ trīs Reģionu komitejas locekļus no Itālijas un četrus locekļu aizstājējus no Itālijas

(2014/398/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Itālijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumus 2009/1014/ES (1) un 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Luis DURNWALDER kunga, Ugo CAPPELLACCI kunga un Luciano CAVERI kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās trīs Reģionu komitejas locekļu vietas. Pēc Vito DE FILIPPO kunga, Roberto BOMBARDA kunga, Federica SEGANTI kundzes un Alessia ROSOLEN kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās četras Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo amata pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelti:

a)

par locekļiem:

Arno KOMPATSCHER kungs, Consigliere e Presidente della Provincia Autonoma di Bolzano,

Raffaele CATTANEO kungs, Consigliere della Regione Lombardia e Presidente del Consiglio regionale,

Augusto ROLLANDIN kungs, Presidente della Regione Autonoma Valle d'Aosta;

un

b)

par locekļu aizstājējiem:

Marcello Maurizio PITTELLA kungs, Presidente della Regione Basilicata,

Ugo ROSSI kungs, Presidente della Provincia Autonoma di Trento,

Francesco PERONI kungs, Assessore della Regione Friuli Venezia Giulia,

Franco IACOP kungs, Consigliere e Presidente del Consiglio della Regione Friuli Venezia Giulia.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2014. gada 20. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. A. HARDOUVELIS


(1)  OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp.

(2)  OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.


27.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/66


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 24. jūnijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padomē par Afganistānas Islāma Republikas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā

(2014/399/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu, 100. panta 2. punktu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Afganistānas Islāma Republikas valdība 2004. gada 21. novembrī iesniedza pieteikumu par pievienošanos Marrākešas Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu saskaņā ar minētā līguma XII pantu.

(2)

Lai panāktu vienošanos par iestāšanās nosacījumiem, kas būtu pieņemami Afganistānas Islāma Republikai un visām PTO dalībvalstīm, 2004. gada 13. decembrī tika izveidota Afganistānas Islāma Republikas iestāšanās darba grupa.

(3)

Komisija Savienības vārdā risināja sarunas par Afganistānas Islāma Republikas visaptverošu tirgus atvēršanas saistību kopumu, kas atbilst Savienības prasībām.

(4)

Šīs saistības tagad ir iekļautas Afganistānas Islāma Republikas iestāšanās PTO protokolā (“iestāšanās protokols”).

(5)

Paredzams, ka iestāšanās PTO radīs pozitīvu un ilgstošu ieguldījumu Afganistānas Islāma Republikas ekonomisko reformu un ilgtspējīgas attīstības procesā.

(6)

Tāpēc būtu jāapstiprina iestāšanās protokols.

(7)

PTO izveidošanas līguma XII pantā noteikts, ka iestāšanās nosacījumi ir savstarpēji jāsaskaņo PTO un valstij, kas iestājas, un ka PTO ministru konference apstiprina iestāšanās nosacījumus no PTO puses. PTO izveidošanas līguma IV panta 2. punktā noteikts, ka laikposmā starp ministru konferencēm tās funkcijas pilda Vispārējā padome.

(8)

Attiecīgi ir nepieciešams noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem PTO Vispārējā padomē par Afganistānas Islāma Republikas iestāšanos PTO,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padomē par Afganistānas Islāma Republikas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ir atbalstīt iestāšanos.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2014. gada 24. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. VENIZELOS


27.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/68


PADOMES LĒMUMS 2014/400/KĀDP

(2014. gada 26. jūnijs),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Kosovā (1)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu un 33. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2012. gada 25. janvārī pieņēma Lēmumu 2012/39/KĀDP (2), ar ko par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Kosovā iecēla Samuel ŽBOGAR kungu. ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2014. gada 30. jūnijā.

(2)

ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par astoņiem mēnešiem.

(3)

ESĪP pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un kas varētu kavēt Līguma 21. pantā noteikto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Kosovā Samuel ŽBOGAR kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2015. gada 28. februārim. Padome var nolemt, ka ESĪP pilnvaras beidzas ātrāk, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) vērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikumu.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi Kosovā. Tie ietver vadošas lomas uzņemšanos, veicinot stabilas, dzīvotspējīgas, mierīgas, demokrātiskas un etniski daudzveidīgas Kosovas izveidi, nostiprinot stabilitāti reģionā un sekmējot reģionālu sadarbību un labas kaimiņattiecības Rietumbalkānos, mudinot Kosovu ievērot tiesiskumu un aizsargāt minoritātes un kultūras un reliģisko mantojumu, atbalstot Kosovu ceļā uz Savienību saskaņā ar reģiona Eiropas perspektīvu un attiecīgiem Padomes secinājumiem.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)

piedāvāt Savienības konsultācijas un atbalstu politiskajā procesā;

b)

veicināt vispārēju Savienības politikas koordināciju Kosovā;

c)

pastiprināt Savienības klātbūtni Kosovā un nodrošināt tās konsekvenci un efektivitāti;

d)

Eiropas Savienības tiesiskuma misijas Kosovā (EULEX KOSOVO) vadītājam sniegt norādījumus par vietējiem politiskiem jautājumiem, tostarp par politiskiem aspektiem jautājumos, kas saistīti ar izpildes pienākumiem;

e)

nodrošināt konsekvenci un saskaņotību Savienības darbībā Kosovā, tostarp uz vietas vadot EULEX pārejas procesu;

f)

saskaņā ar reģiona Eiropas perspektīvu veicināt Kosovas virzību uz Savienību, mērķtiecīgi veidojot saziņu ar sabiedrību un īstenojot Savienības informēšanas pasākumus, lai Kosovas sabiedrībā veicinātu plašāku izpratni un gūtu tās atbalstu ar Savienību saistītos jautājumos, tostarp attiecībā uz EULEX darbu;

g)

pārraudzīt, atbalstīt un veicināt politisku, ekonomisku un Eiropas prioritāšu īstenošanu saskaņā ar attiecīgu iestāžu kompetenci un atbildību;

h)

saskaņā ar Savienības cilvēktiesību politiku un Savienības Pamatnostādnēm cilvēktiesību jomā attīstīt un nostiprināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Kosovā, tostarp attiecībā uz sievietēm un bērniem, kā arī minoritāšu aizsardzību;

i)

palīdzēt risināt Savienības sekmēto Belgradas un Prištinas dialogu.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1.   ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu AP pakļautībā.

2.   PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts saziņai ar Padomi. Neskarot AP pilnvaras, PDK saskaņā ar savām pilnvarām ESĪP sniedz stratēģiskus un politiskus norādījumus.

3.   ESĪP savu rīcību cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām struktūrvienībām.

5. pants

Finansējums

1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumu segšanai laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 28. februārim, ir EUR 1 450 000.

2.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. Rietumbalkānu reģiona valstu valstspiederīgie var piedalīties konkursos par līgumiem.

3.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar līgumu, ko ESĪP noslēdz ar Komisiju. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1.   Darbā pie ESĪP norīko īpaši atlasītu personālu, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras un kopumā Savienības darbībā Kosovā veicinātu saskaņotību, publicitāti un efektivitāti. Saskaņā ar savām pilnvarām un piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ESĪP ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam ir īpašas zināšanas ESĪP pilnvarām atbilstīgos konkrētos politikas jautājumos. ESĪP savlaicīgi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2.   Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt norīkot personālu darbā pie ESĪP. Norīkotam personālam atalgojumu maksā vai nu dalībvalsts, vai attiecīgā Savienības iestāde, vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var norīkot arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskie līgumdarbinieki ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie.

3.   Viss norīkotais personāls paliek nosūtītājas dalībvalsts, Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā un veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP un viņa darbinieku misijas īstenošanai un sekmīgai darbībai, attiecīgā gadījumā vienojas ar uzņēmējvalstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētas informācijas drošība

1.   ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti Padomes Lēmumā 2013/488/ES (3).

2.   Saskaņā ar drošības noteikumiem ES klasificētās informācijas aizsardzībai AP ir pilnvarots nodot NATO/KFOR to klasificēto ES informāciju un dokumentus, kuri izstrādāti minētās darbības veikšanai un kuru klasifikācija nav augstāka par CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL.

3.   Saskaņā ar drošības noteikumiem ES klasificētās informācijas aizsardzībai un ESĪP darbības vajadzībām AP ir pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) to klasificēto ES informāciju un dokumentus, kuri ir izstrādāti minētās darbības veikšanai un kuru klasifikācija nav augstāka par RESTREINT UE/EU RESTRICTED. Šajā nolūkā sagatavo vietējus noteikumus.

4.   AP ir pilnvarots ar šo lēmumu saistītām trešām personām nodot neklasificētus ES dokumentus, kuri ir saistīti ar Padomes apspriedēm par minēto darbību un uz kuriem saskaņā ar Padomes reglamenta (4) 6. panta 1. punktu attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu.

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1.   Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.

2.   Savienības delegācija un/vai dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina apgādes atbalstu šajā reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku attiecībā uz tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības operatīvu darbību veikšanai saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības situāciju teritorijā, par kuru viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošību, jo īpaši:

a)

izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādījumi, ietverot konkrētus fiziskos, organizatoriskos un procesuālos drošības pasākumus, ar kuru noteikta personāla droša pārvietošanās uz teritoriju, par kuru viņš ir atbildīgs, un minētajā teritorijā, kā arī aprakstīta rīcība drošības negadījumos un izklāstīts misijas ārkārtas situāciju un evakuācijas plāns;

b)

visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, nodrošinot augsta riska apdrošināšanu, kas atbilst apstākļiem teritorijā, par kuru viņš ir atbildīgs;

c)

nodrošinot, lai visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp uz vietas nolīgtie darbinieki, pirms vai pēc ierašanās teritorijā, par kuru viņš ir atbildīgs, būtu piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir minētajai teritorijai piešķirtā riska izvērtējuma pakāpe;

d)

nodrošinot visu pēc regulāriem drošības izvērtējumiem saskaņoto ieteikumu īstenošanu un saistībā ar progresa un pilnvaru īstenošanas ziņojumu sistēmu sniedzot rakstiskus ziņojumus AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņojumi

ESĪP regulāri sniedz ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var tikt iesaistīts Eiropas Parlamenta informēšanā.

12. pants

Koordinācija

1.   Lai sasniegtu Savienības politiskos mērķus, ESĪP veicina Savienības darbību vienotību, saskaņotību un efektivitāti un palīdz nodrošināt to, ka visi Savienības instrumenti un dalībvalstu darbības tiek veiktas konsekventi. ESĪP darbības saskaņo ar Komisijas darbībām, kā arī vajadzības gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP sniedz regulārus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.

2.   Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar reģionā strādājošiem Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu misiju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP sniedz norādījumus EULEX KOSOVO vadītājam par vietējiem politiskiem jautājumiem, tostarp par politiskajiem aspektiem tādos jautājumos, kas saistīti ar izpildes pienākumiem. ESĪP un civilais operāciju komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas.

3.   ESĪP uztur sakarus arī ar attiecīgām vietējām struktūrām un citām starptautiskām un reģionālām struktūrām, kas darbojas šajā teritorijā.

4.   ESĪP kopā ar citiem Savienības darbību īstenotājiem šajā teritorijā nodrošina informācijas izplatīšanu un apmaiņu starp Savienības darbību īstenotājiem uz vietas, lai sasniegtu augstu situācijas kopīgas izpratnes un novērtēšanas pakāpi.

13. pants

Palīdzība saistībā ar prasībām

ESĪP un viņa darbinieki palīdz, nodrošinot elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Afganistānā pilnvarām, un šim nolūkam sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi būtiskajiem dokumentiem.

14. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saskaņotību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP līdz 2014. gada novembra beigām AP, Padomei un Komisijai iesniedz visaptverošu pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2014. gada 1. jūlija.

Briselē, 2014. gada 26. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. VENIZELOS


(1)  Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(2)  OV L 23, 26.1.2012., 5. lpp.

(3)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).


27.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/73


PADOMES LĒMUMS 2014/401/KĀDP

(2014 gada 26. jūnijs)

par Eiropas Savienības Satelītcentru un ar ko atceļ Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP par Eiropas Savienības Satelītcentra izveidi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2001. gada 20. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP (1) par Eiropas Savienības Satelītcentra izveidi (SATCEN). Padome 2011. gada 23. maijā pieņēma Lēmumu 2011/297/KĀDP (2).

(2)

SATCEN darbība – autonoma Eiropas spēja nodrošināt produktus un pakalpojumus, kuri rodas attiecīgu kosmosa resursu un papilddatu, tostarp satelītuzņēmumu un aerouzņēmumu, izmantošanas rezultātā, – ir būtiska, lai stiprinātu ātrās brīdināšanas un krīzes situāciju uzraudzības funkcijas kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un jo īpaši Eiropas drošības un aizsardzības politikas (ESDP) jomā.

(3)

Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) 2012. gada 14. septembrī saskaņā ar Vienotās rīcības 2001/555/KĀDP 22. pantu iesniedza Padomei ziņojumu par SATCEN.

(4)

Politikas un drošības komiteja (PDK) 2012. gada 27. novembrī pieņēma zināšanai minēto ziņojumu un ieteica Padomei, ņemot vērā ziņojumu, attiecīgi grozīt Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP.

(5)

Juridiskās skaidrības dēļ ir lietderīgi konsolidēt iepriekšējos grozījumus un papildus ierosinātās izmaiņas vienā jaunā lēmumā un atcelt Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP, tostarp tā 23. pantu par pārejas noteikumiem attiecībā uz Rietumeiropas Savienību (RES).

(6)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD), Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Šis noteikums tomēr neizslēdz Dānijas dalību SATCEN civilajos pasākumos, pamatojoties uz Dānijas gatavību sniegt ieguldījumu ar aizsardzību nesaistītu SATCEN izdevumu segšanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Turpinātība un atrašanās vieta

1.   Eiropas Savienības Satelītcentrs, kas izveidots ar Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP (SATCEN), turpina veikt un attīsta savu uzdevumu saskaņā ar šo lēmumu.

2.   Šis lēmums neskar esošās tiesības un pienākumus un saistībā ar Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP pieņemtos noteikumus. Jo īpaši tas neskar pastāvošo darba līgumu spēkā esamību un no tiem izrietošās tiesības.

3.   SATCEN galvenā mītne ir Torehinā de Ardosā, Spānijā.

2. pants

Uzdevums un darbības

1.   SATCEN atbalsta Savienības lēmumu pieņemšanu un rīcības KĀDP, jo īpaši KDAP jomā, tostarp Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas misijās un operācijas, attiecīgi pēc Padomes un AP lūguma nodrošinot produktus un pakalpojumus, kuri rodas attiecīgo kosmosa resursu un papilddatu, tostarp satelītuzņēmumu un aerouzņēmumu, izmantošanas rezultātā, un ar tiem saistītus pakalpojumus saskaņā ar 3. pantu.

2.   Saistībā ar šo SATCEN uzdevumu AP pēc pieprasījuma un ja SATCEN kompetence to ļauj, neskarot 1. punktā norādītos pamatuzdevumus, liek SATCEN nodrošināt produktus vai pakalpojumus:

i)

kādai dalībvalstij, Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD), Komisijai vai Savienības aģentūrām vai struktūrām, ar kurām SATCEN sadarbojas saskaņā ar 18. pantu;

ii)

trešām valstīm, kas ir piekritušas pielikumā pievienotajiem noteikumiem par saistību ar SATCEN darbībām;

iii)

ja pieprasījums attiecas uz KĀDP, jo īpaši uz KDAP, – tādām starptautiskām organizācijām kā Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija un Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (NATO).

3.   SATCEN, neskarot 1. punktā norādītos pamatuzdevumus, saskaņā ar 18. pantu var sadarboties ar Komisiju un citām Savienības aģentūrām, struktūrām vai dalībvalstīm, lai palielinātu sinerģijas un papildināmību ar citām Savienības darbībām, kurām ir saistība ar SATCEN, un gadījumos, kad SATCEN darbības ir svarīgas minētajām Savienības darbībām, jo īpaši kosmosa un drošības jomā.

4.   Lai atvieglotu darbību organizēšanu Briselē, SATCEN ir koordinācijas birojs Briselē.

5.   Pēc RES darbības pārtraukšanas SATCEN veic 23. pantā izklāstītos administratīvos uzdevumus. Nodaļa, kas atbildīga par šiem atlikušajiem administratīvajiem uzdevumiem, atrodas Briselē.

3. pants

Politiskā uzraudzība un operatīvā vadība

1.   PDK veic SATCEN darbības politisko uzraudzību un izdod politiskas norādes par SATCEN prioritātēm Padomes pakļautībā.

2.   AP atbilstīgi AP atbildībai KĀDP jomā un jo īpaši KDAP jomā nosaka SATCEN operatīvo vadību, neskarot ne SATCEN valdes, ne direktora pienākumus, kas noteikti šajā lēmumā. Jo īpaši, pamatojoties uz 1. punktā minētajām norādēm un ņemot vērā pieejamo resursu daudzumu, AP nosaka, kuri no SATCEN saņemtajiem pieprasījumiem ir prioritāri, atbilstoši uzdevumu pamatnostādnēm, kuras regulāri pārskata valde.

3.   Izpildot šajā pantā noteiktos uzdevumus, AP pēc vajadzības, bet vismaz reizi sešos mēnešos sniedz ziņojumu Padomei, ietverot valdes vērtējumu par to, kā SATCEN ir īstenojis 1. punktā minētās politiskās norādes un 2. punktā minēto operatīvo vadību.

4. pants

SATCEN produkti un pakalpojumi

1.   SATCEN produkti un pakalpojumi, atbildot uz pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar 2. panta 1. punktu, 2. panta 2. punkta ii) apakšpunktu un 2. panta 2. punkta iii) apakšpunktu, ir pieejami dalībvalstīm, EĀDD, Komisijai vai Savienības aģentūrām vai struktūrām, ar kuru SATCEN sadarbojas saskaņā ar 18. pantu, un pieprasījuma iesniedzējai pusei saskaņā ar piemērojamajiem drošības noteikumiem. Minētie produkti un pakalpojumi ir pieejami trešām valstīm, kas ir piekritušas pielikumā izklāstītajiem noteikumiem, saskaņā ar minētajos noteikumos paredzētajām sīki izstrādātajām normām.

2.   Pārredzamības labad AP visus saskaņā ar 2. pantu iesniegtos pieprasījumus nekavējotiesdara pieejamus dalībvalstīm, EĀDD, Komisijai un Savienības aģentūrām vai struktūrām, ar kurām SATCEN sadarbojas saskaņā ar 18. pantu, kā arī trešām valstīm, kuras piekritušas pielikumā izklāstītajiem noteikumiem, saskaņā ar minētajos noteikumos paredzētajām sīki izstrādātajām normām.

3.   SATCEN produkti un pakalpojumi, kas radušies to pieprasījumu rezultātā, kuri iesniegti saskaņā ar 2. panta 2. punkta i) apakšpunktu, ir pieejami dalībvalstīm, EĀDD, Komisijai un Savienības aģentūrām vai struktūrām, ar kurām SATCEN sadarbojas saskaņā ar 18. pantu, un/vai trešām valstīm, kuras piekritušas pielikumā izklāstītajiem noteikumiem, pēc pieprasījuma iesniedzējas puses lēmuma.

4.   PDK var uzdot AP, izskatot katru gadījumu atsevišķi, jebkurai izraudzītai trešai valstij vai organizācijai darīt pieejamus SATCEN produktus, kas radušies to pieprasījumu rezultātā, kuri iesniegti saskaņā ar 2. panta 1. un 2. punktu.

5. pants

Tiesībspēja

SATCEN ir tiesībspēja, kas vajadzīga tā funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai. Tas var slēgt līgumus, pirkt vai pārdot kustamo un nekustamo īpašumu un būt par pusi tiesas procesos. SATCEN ir bezpeļņas organizācija. Dalībvalstis pēc vajadzības veic pasākumus, lai piešķirtu SATCEN tādu rīcībspēju, kādu saskaņā ar tās tiesību aktiem piešķir juridiskām personām.

6. pants

Valde

1.   SATCEN ir valde, kas apstiprina ikgadējo un ilgtermiņa darba programmu un attiecīgo budžetu. Valde ir forums jautājumu apspriešanai, kas saistīti ar SATCEN darbību, personālu un aprīkojumu. Valde regulāri novērtē to, kā SATCEN īsteno 3. pantā minētās politiskās norādes un operatīvo vadību. Valde pieņem visus attiecīgi ar SATCEN uzdevumu izpildi saistītos lēmumus, tostarp priekšlikumus darbībām saskaņā ar 18., 19. un 20. pantu, ja vien tos saskaņā ar šo lēmumu nav paredzēts pieņemt Padomei vai SATCEN direktoram.

2.   Valdes priekšsēdētājs ir AP vai viņa pārstāvis. AP par valdes darbu ziņo Padomei.

3.   Valdē ir pa vienam katras dalībvalsts ieceltam pārstāvim un viens Komisijas iecelts pārstāvis. Katru valdes locekli var pārstāvēt vai pavadīt vietnieks. Dokumentus, ar kuriem personas tiek ieceltas amatā un kurus attiecīgi apstiprinājusi dalībvalsts vai Komisija, nosūta AP.

4.   SATCEN direktors vai direktora pārstāvis parasti piedalās valdes sanāksmēs. Sanāksmēs var piedalīties Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētājs, Eiropas Savienības Militārā štāba ģenerāldirektors un Eiropas Savienības Civilo operāciju komandieris. Valdes sanāksmēs var uzaicināt piedalīties arī attiecīgo Savienības struktūru pārstāvjus.

5.   Ja vien šajā lēmumā nav paredzēts citādi, valde pieņem lēmumus ar dalībvalstu pārstāvju kvalificētu balsu vairākumu, balsis skaitot saskaņā ar LES 16. panta 4. un 5. punktu. Valde pieņem savu reglamentu.

6.   Valde var nolemt izveidot ad-hoc darba grupas vai pastāvīgās komitejas, kurām ir tāda pati struktūra kā valdei un kuras nodarbojas ar konkrētām tēmām vai jautājumiem saskaņā ar savu vispārējo kompetenci un rīkojas valdes uzraudzībā. Lēmumā par šādas darba grupas vai komitejas izveidi nosaka tās pilnvaras, sastāvu un darbības ilgumu.

7.   Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs vismaz divreiz gadā, kā arī pēc vismaz vienas trešdaļas tās locekļu lūguma.

7. pants

Direktors

1.   Valde pēc konsultatīvās padomes ieteikuma izvēlas un par SATCEN direktoru ieceļ kādas dalībvalsts valstspiederīgo. Direktoru ieceļ uz trim gadiem, bet šo laikposmu var pagarināt par vienu divu gadu termiņu.

2.   Ņemot vērā SATCEN uzdevuma tehnisko un operatīvu raksturu, direktora amata kandidātiem ir jābūt personām ar ilgstošām speciālām zināšanām un ilgu pieredzi ģeotelpiskās informācijas un attēla vai ārlietu un drošības politikas jomā. Dalībvalstis kandidatūras iesniedz valdei. Konsultatīvā padome, kuras sastāvā ir AP (vai viņa pārstāvis), kas ir konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, trīs pārstāvji no tām dalībvalstīm, kas veido triju prezidentvalstu komandu, un viens pārstāvis no EĀSD, iesaka valdei vismaz trīs kandidātus, no kuriem izvēlēties un iecelt direktora amatā.

3.   Direktors ir SATCEN juridiskais pārstāvis.

4.   Direktors atbild par visu pārējo SATCEN darbinieku pieņemšanu darbā.

5.   Direktors ieceļ SATCEN direktora vietnieku pēc tam, kad ir saņemta valdes piekrišana. Direktora vietnieku ieceļ uz trim gadiem ar iespējamu pilnvaru pagarinājumu uz vēl vienu trīs gadu termiņu ar valdes piekrišanu.

6.   Direktors nodrošina SATCEN uzdevumu izpildi saskaņā ar 2. pantu. Direktors SATCEN uztur augstu kompetences un profesionālisma līmeni, kā arī nodrošina efektivitāti un iedarbīgumu SATCEN darbību izpildē. Tāpēc direktors veic visus pasākumus, kas tam vajadzīgi, tostarp personāla apmācības organizēšanu un pētniecības veikšanu, kā arī pilnveidošanas projektu īstenošanu.

Direktors ir atbildīgs arī par to uzdevumu izpildi, kas viņam uzticēti šajā lēmumā:

a)

valdes darba, jo īpaši SATCEN ikgadējās darba programmas projekta sagatavošanu;

b)

SATCEN ikdienas administratīvo vadību;

c)

ieņēmumu un izdevumu deklarācijas sagatavošanu un SATCEN budžeta īstenošanu;

d)

drošības aspektiem;

e)

visiem jautājumiem attiecībā uz personālu;

f)

PDK informēšanu par ikgadējo darba programmu;

g)

darba attiecību un sadarbības izveidi ar Komisiju un Savienības aģentūrām vai struktūrām saskaņā ar 18. pantu;

h)

darba attiecību un sadarbības izveidi ar dalībvalstu iestādēm saskaņā ar 19. pantu;

i)

darba attiecību un sadarbības izveidi ar trešām valstīm, organizācijām vai vienībām saskaņā ar 20. pantu;

j)

sarunām par administratīvu vienošanos saskaņā ar 18. un 20. pantā noteikto procedūru.

7.   Saskaņā ar SATCEN darba programmu un budžetu direktors ir pilnvarots noslēgt līgumus, pieņemt darbā budžetā apstiprināto personālu un segt jebkādus izdevumus, kas vajadzīgi SATCEN darbībai.

8.   Direktors līdz nākamā gada 31. martam sagatavo gada ziņojumu par SATCEN darbību. Gada ziņojumu iesniedz valdei un ar AP starpniecību Padomei, kas ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Komisijai.

9.   Direktors ir pārskatatbildīgs valdei.

8. pants

Personāls

1.   SATCEN personālu (ieskaitot direktoru) veido līgumdarbinieki, kas izraudzīti no iespējami visplašākā dalībvalstu klāsta valstspiederīgajiem, un norīkoti eksperti.

2.   Līgumdarbiniekus amatā ieceļ direktors, pamatojoties uz viņu kvalifikāciju, un ievērojot godīga un pārredzama konkursa kārtību.

3.   Darbinieku norīkojumu uz SATCEN vajadzību nosaka valde, apspriežoties ar SATCEN direktoru. Ar direktora piekrišanu dalībvalstu ekspertus un EĀDD, Savienības iestāžu vai aģentūru vai struktūru amatpersonas var norīkot darbā uz SATCEN uz laikposmu, par kuru notikusi vienošanās, amatam SATCEN organizatoriskajā struktūrā un/vai īpašiem uzdevumiem vai projektiem.

4.   Līgumdarbiniekus dienesta interesēs uz ierobežotu laiku var norīkot amatā ārpus SATCEN saskaņā ar noteikumiem par SATCEN personālu.

5.   Valde pēc direktora ieteikuma izstrādā noteikumus attiecībā uz SATCEN personālu, kurus pieņem Padome.

6.   Noteikumus par norīkotajiem ekspertiem pieņem valde pēc direktora priekšlikuma.

9. pants

Darba programma

1.   Līdz katra gada 30. septembrim direktors izveido nākamā gada darba programmas projektu, kam pievieno ilgtermiņa darba programmas projektu, kurā norādītas sākotnējas perspektīvas vēl diviem gadiem, un iesniedz to apstiprināšanai valdē.

2.   Līdz katra gada 30. novembrim valde apstiprina ikgadējo un ilgtermiņa darba programmu.

10. pants

Budžets

1.   Visus SATCEN ieņēmumu un izdevumu posteņus iekļauj tāmē, kas sastādāma katram finanšu gadam, kurš atbilst kalendārajam gadam. Tos uzrāda SATCEN budžetā, kurā iekļauj personāla sarakstu.

2.   SATCEN budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvaroti.

3.   SATCEN ieņēmumus veido iemaksas no dalībvalstīm, izņemot Dāniju, atbilstīgi nacionālā kopienākuma skalai, par sniegtajiem pakalpojumiem saņemtā atlīdzība un dažādi ieņēmumi.

4.   Uz produktiem un pakalpojumiem, ko piedāvā vai sniedz saskaņā ar 2. panta 2. punktu, kā arī uz tiem, kas attiecas uz krīzes pārvarēšanas misijām un operācijām, var attiekties izmaksu segšana saskaņā ar pamatnostādnēm, kas paredzētas 12. pantā minētajos SATCEN finanšu noteikumos, izņemot dalībvalstis un EĀDD.

5.   Izņēmuma gadījumos, no trešās personas izmaksu segšanas var atteikties ar PDK lēmumu.

6.   Saskaņā ar kārtību, ko var atļaut saskaņā ar 18., 19. un 20. pantu, SATCEN savā budžetā kā īpašam mērķim iezīmētus ieņēmumus var saņemt finanšu iemaksas no:

a)

Savienības vispārējā budžeta, katru gadījumu izskatot atsevišķi un pilnībā ievērojot tam piemērojamos noteikumus, procedūras un lēmumu pieņemšanas procesus;

b)

dalībvalstīm, trešām valstīm vai citām trešām personām.

7.   Iezīmētos ieņēmumus var izlietot tikai tam īpašajam mērķim, kam tie piešķirti.

11. pants

Budžeta procedūra

1.   Līdz katra gada 30. septembrim direktors valdei iesniedz SATCEN gada budžeta projektu, kurā ietverti administratīvie izdevumi, darbības izdevumi un gaidāmie ieņēmumi, tostarp iezīmētie ieņēmumi, nākamajam finanšu gadam, kā arī ilgtermiņa aptuvenie izdevumu un ieņēmumu aprēķini, ņemot vērā ilgtermiņa darba programmas projektu.

2.   Līdz katra gada 30. novembrim valde ar dalībvalstu pārstāvju vienbalsīgu lēmumu apstiprina SATCEN gada budžetu.

3.   Ja rodas neizbēgami, ārkārtēji vai neparedzami apstākļi, direktors valdei var iesniegt budžeta grozījumu projektu. Valde, pienācīgi ņemot vērā steidzamību, pieņem budžeta grozījumus ar dalībvalstu pārstāvju vienbalsīgu lēmumu.

4.   Saistību un visu izdevumu apmaksas un visu ieņēmumu reģistrācijas un iekasēšanas kontroli veic valdes iecelts neatkarīgs finanšu kontrolieris.

5.   Līdz katra gada 31. martam direktors iesniedz Padomei, kā arī valdei visu iepriekšējā finanšu gada ieņēmumu un izdevumu sīku pārskatu un SATCEN darbības pārskatu.

6.   Valde sniedz direktoram apstiprinājumu par SATCEN budžeta izpildi.

12. pants

Finanšu noteikumi

Valde ar Padomes piekrišanu un pēc direktora ieteikuma sagatavo sīki izstrādātus finanšu noteikumus, kas jo īpaši nosaka procedūru, kāda jāievēro SATCEN budžeta izveidē, izpildē un kontrolē.

13. pants

Privilēģijas un imunitāte un attiecības ar uzņēmējvalsti

1.   Direktora un SATCEN personāla privilēģijas un imunitāte ir paredzēta Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2011. gada 15. oktobra lēmumā par Eiropas Savienības Drošības izpētes institūta un Eiropas Savienības Satelītcentra un to struktūru un personāla privilēģijām un imunitāti. Kamēr minētais lēmums nav stājies spēkā, uzņēmējvalsts var piešķirt direktoram un SATCEN personālam tajā paredzētās privilēģijas un imunitāti.

2.   SATCEN privilēģijas un imunitāte ir tās, kas noteiktas protokolā (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots LES un LESD.

14. pants

Juridiskā atbildība

1.   SATCEN līgumatbildību reglamentē ar attiecīgajam līgumam piemērojamiem tiesību aktiem.

2.   Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta SATCEN noslēgtā līgumā.

3.   Darbinieku personisko atbildību pret SATCEN reglamentē attiecīgie SATCEN personālam piemērojamie noteikumi.

15. pants

ES klasificētās informācijas aizsardzība

1.   SATCEN piemēro Padomes Lēmumu 2013/488/ES (3).

2.   Attiecībās ar SATCEN un attiecībā uz tā produktiem un pakalpojumiem trešās valstis, kas ir vienojušas par noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā par asociēšanu ar SATCEN darbībām, vēstuļu apmaiņā ar SATCEN apliecina, ka tās piemēro Lēmumā 2013/488/ES noteiktos drošības principus un minimālos standartus, kā arī tos, ko noteikuši iespējamie klasificēto datu sniedzēji.

16. pants

Piekļuve dokumentiem

Valde pēc direktora priekšlikuma pieņem noteikumus par SATCEN dokumentu pieejamību sabiedrībai, ņemot vērā principus un ierobežojumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 1049/2001 (4).

17. pants

Dānijas nostāja

1.   Valdes Dānijas pārstāvis piedalās valdes darbā pilnīgi ievērojot 5. pantu protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD.

Dānija var adresēt ar aizsardzību nesaistītus pieprasījumus AP saskaņā ar šā lēmuma 2. panta 2. punkta i) apakšpunktu.

2.   Produkti un pakalpojumi, kas radušies, izpildot 2. pantā minētos SATCEN uzdevumus, ir pieejami Dānijai ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējām dalībvalstīm, izņemot ar aizsardzību saistītus pieprasījumus saskaņā ar 2. panta 2. punktu un no to rezultātā radušos produktus.

3.   Dānijai ir tiesības norīkot personālu darbā SATCEN saskaņā ar 8. pantu.

18. pants

Sadarbība ar citām Savienības darbībām

1.   SATCEN var dibināt darba attiecības un sadarboties ar Komisiju un Savienības aģentūrām vai struktūrām, lai panāktu maksimālu sinerģiju un papildināmību ar citām Savienības darbībām, kurām ir saistība ar SATCEN uzdevumu, un gadījumos, kad SATCEN darbības ir svarīgas minētajām Savienības darbībām, jo īpaši kosmosa un drošības jomā.

2.   Saistībā ar šādu sadarbību pēc valdes apstiprinājuma SATCEN cita starpā var sadarboties, apmainīties zināšanām un konsultēt Savienības attiecīgās programmas un projektus, dot ieguldījumus tajos un saņemt no tiem ieguldījumus, kā arī darīt pieejamus produktus saskaņā ar 2. panta 2. punkta i) apakšpunktu.

3.   Lai veicinātu tādu sadarbību, SATCEN var slēgt administratīvu vienošanos ar Komisiju un attiecīgām Savienības aģentūrām, struktūrām vai dalībvalstīm. Valde nolemj pilnvarot direktoru risināt sarunas par šādu administratīvu vienošanos un dod direktoram norādes. Sarunas risina, konsultējoties ar valdi. Katru šādu vienošanos SATCEN slēdz ar valdes apstiprinājumu.

19. pants

Sadarbība ar dalībvalstu iestādēm

Pamatojoties uz valdes apstiprinātu AP vai dalībvalsts priekšlikumu, SATCEN var dibināt darba attiecības ar tādām dalībvalstu iestādēm kosmosa un drošības jomā, kuru darbība saistīta ar SATCEN uzdevumiem un uz kurām attiecas SATCEN darbības, un sadarboties ar tām.

20. pants

Sadarbība ar trešām valstīm, organizācijām un vienībām

1.   Lai veiktu tam uzticētos uzdevumus, SATCEN var dibināt darba attiecības un sadarboties ar trešām valstīm, organizācijām vai vienībām. Šajā nolūkā tas var slēgt administratīvu vienošanos ar trešo valstu kompetentām iestādēm, starptautiskām organizācijām vai vienībām.

2.   Valde nolemj pilnvarot direktoru risināt sarunas par šādu administratīvu vienošanos un dod direktoram norādes. Sarunas risina, konsultējoties ar valdi. Katru šādu vienošanos SATCEN slēdz ar Padomes apstiprinājumu, un to paraksta direktors.

3.   Tās NATO dalībvalstis, kas nav Eiropas Savienībā, un citas valstis, kas ir Savienības kandidātvalstis, ir tiesīgas iesaistīties SATCEN darbībā atsevišķos gadījumos saskaņā ar šā lēmuma 4. pantu un pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

21. pants

Datu aizsardzība

Pamatojoties uz direktora priekšlikumu, valde pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (5).

22. pants

Ziņojums

Līdz 2019. gada 31. jūlijam AP iesniedz Padomei ziņojumu par SATCEN darbību, kam vajadzības gadījumā pievienoti ieteikumi par turpmāko tā attīstību.

23. pants

Administratīvie uzdevumi pēc RES darbības pārtraukšanas

1.   Pēc RES darbības pārtraukšanas SATCEN Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas un Vācijas (turpmāk “desmit dalībvalstis”) vārdā veic šādus atlikušos RES administratīvos uzdevumus:

a)

RES bijušo darbinieku pensiju administrēšana;

b)

RES bijušo pensionēto darbinieku medicīniskās apdrošināšanas administrēšana;

c)

RES sociālā plāna administrēšana;

d)

jebkādu strīdu starp RES un jebkura tās bijušo darbinieku administrēšana un RES Apelāciju padomes vai kompetentās tiesas lēmumu administrēšana;

e)

palīdzības sniegšana desmit dalībvalstīm saistībā ar atlikušajiem RES un citiem administratīviem uzdevumiem, tostarp RES līdzekļu likvidēšanu.

2.   RES bijušo darbinieku pensiju administrēšanu:

a)

veic saskaņā ar RES pensiju shēmu, kas ir spēkā 2011. gada 30. jūnijā. Šo shēmu var grozīt 7. punktā minētā valde koordinēto organizāciju sistēmā;

b)

pārvalda īpaša iestāde, organizācija vai finanšu iestāde, kuru apstiprinājusi 7. punktā minētā valde, pamatojoties uz SATCEN direktora priekšlikumu;

Jebkuras domstarpības, kas saistītas ar šīm pensijām un kurās iesaistīti bijušie RES darbinieki, risina saskaņā ar 5. punktu.

3.   RES bijušo pensionēto darbinieku medicīniskās apdrošināšanas administrē saskaņā ar RES personāla noteikumiem, kuri ir spēkā 2011. gada 30. jūnijā, ievērojot 7. punktā minētās valdes vēlākos grozījumus.

4.   RES sociālā plāna administrēšana notiek saskaņā ar sociālo plānu, ko RES pieņēma 2010. gada 22. oktobrī. Tā ir saskaņā arī ar jebkādu turpmāku saistošu lēmumu, ko pieņem kompetentā Apelāciju padome, un ar visiem lēmumiem, ko pieņem RES vai 7. punktā minētā valde, lai īstenotu minēto lēmumu.

5.   Visos ar bijušajiem RES darbiniekiem saistītajos strīdos, kuri izriet no atlikušo RES uzdevumu īstenošanas, piemēro strīdu izšķiršanas procedūru, kas paredzēta RES personāla noteikumos, kuri ir spēkā 2011. gada 30. jūnijā, ievērojot 7. punktā minētās valdes vēlāk izdarītos grozījumus.

Bijušo RES darbinieku statusu reglamentē ar RES personāla noteikumiem, kuri ir spēkā 2011. gada 30. jūnijā, ievērojot 7. punktā minētās valdes vēlāk izdarītos grozījumus, un ar visiem piemērojamiem lēmumiem, tostarp RES sociālo plānu.

6.   Palīdzība desmit dalībvalstīm ietver pašreizējo lietu administrēšanu un jebkādu no RES darbības pārtraukšanas izrietošu tiesisku vai finanšu jautājumu administrēšanu, ko veic 7. punktā minētās valdes vadībā.

7.   Visus ar šajā pantā izklāstītajiem uzdevumiem saistītos lēmumus, tostarp šajā pantā minētās valdes lēmumus, vienprātīgi pieņem valde, kuru veido desmit dalībvalstu pārstāvji. Šis valdes sastāvs pieņem lēmumu par to, kā to vadīs viens no tās locekļiem. SATCEN direktors vai attiecīgā gadījumā tā pārstāvis piedalās valdes sēdēs, kas notiek šajā sastāvā. Priekšsēdētājs valdi sasauc vismaz reizi gadā vai pēc vismaz trīs tās locekļu pieprasījuma. valdes ad-hoc sanāksmes var sasaukt ekspertu līmenī, lai apspriestu konkrētus tematus vai jautājumus. Valdes lēmumus var pieņemt, izmantojot rakstisko procedūru.

8.   SATCEN pieņem darbiniekus, kas vajadzīgi 1. punktā minēto uzdevumu izpildei. Ja kāda no desmit dalībvalstīm piedāvā šajā nolūkā norīkot kādu personu, šo personu pieņem darbā. Ja tas nenotiek vai ja ar norīkojumu neaizpilda visus vajadzīgos amatus, pieņem darbā vajadzīgos darbiniekus. SATCEN personāla noteikumus piemēro, ievērojot šo pantu.

9.   Visi izdevumu posteņi, kas radušies šā panta īstenošanā, un visi ieņēmumu posteņi, kas ir saistīti ar šā panta īstenošanu, veido SATCEN atsevišķa budžeta daļu. Šo budžetu katru gadu līdz 30. novembrim izveido katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un 7. punktā minētā valde to pieņem, lemjot pēc SATCEN direktora priekšlikuma. Minētā budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvaroti. Minētajā budžetā ir ietverts to darbinieku saraksts, ko pieņēma darbā saskaņā ar 8. punktu. Ieņēmumus veido desmit dalībvalstu iemaksas, ko nosaka saskaņā ar noteikumiem, ko 2011. gada 30. jūnijā piemēro to ieguldījumam RES, un dažādi ieņēmumi.

Šā panta 7. punktā minētā valde atsevišķi no SATCEN pieņem sīki izstrādātus finanšu noteikumus, kuros jo īpaši nosaka procedūru, kāda jāievēro šā panta pirmajā daļā minēta budžeta noteikšanā un izpildē.

10.   Sākotnējo līdzekļu fonds EUR 5,3 miljonu apmērā, ko finansē desmit dalībvalstis, ir papildu garantija finanšu līdzekļu pieejamībai šajā pantā minēto atlikušo RES uzdevumu īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz pensiju tiesībām.

24. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 26. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. VENIZELOS


(1)  Padomes Vienotā rīcība 2001/555/KĀDP (2001. gada 20. jūlijs) par Eiropas Savienības Satelītcentra izveidi (OV L 200, 25.7.2001., 5. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2011/297/KĀDP (2011. gada 23. maijs), ar ko groza Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP par Eiropas Savienības Satelītcentra izveidi (OV L 136, 24.5.2011., 62. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentu pieejamību sabiedrībai (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).


PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR TREŠO VALSTU ASOCIĒŠANU SATCEN DARBĪBĀ

1. pants

Mērķis

Šie noteikumi paredz apjomu un sīki izstrādātus noteikumus trešo valstu iesaistei SATCEN darbībā.

2. pants

Darbības joma

Lēmuma 20. panta 3. punktā minētās trešās valstis ir tiesīgas:

a)

iesniegt valsts pieprasījumus attēlu analīzes veikšanai, ko īsteno SATCEN;

b)

iesniegt attēlu analītiķu kandidatūras norīkojumam darbā SATCEN uz noteiktu laiku;

c)

piekļūt SATCEN produktiem un pakalpojumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pantu.

3. pants

Pieprasījumi

1.   Visus pieprasījumus par SATCEN veiktu attēlu analīzi trešās valstis var iesniegt Savienības AP saskaņā ar šā lēmuma 2. panta 2. punkta ii) apakšpunktu.

2.   Ja SATCEN kompetence to ļauj, AP saskaņā ar šā lēmuma 3. pantu liek SATCEN veikt attiecīgu uzdevumu.

3.   Trešās valstis katram pieprasījumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgos papilddatus un atlīdzina SATCEN saskaņā ar šā lēmuma 10. panta 4. punktu un SATCEN finanšu noteikumos paredzēto izmaksu segšanu. Trešās valstis norāda, vai pieprasījumi un/vai radītie produkti jādara pieejami citām trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

4. pants

Ekspertu norīkošana

1.   Trešās valstis ir tiesīgas iesniegt SATCEN ekspertu kandidatūras norīkojumam darbā SATCEN uz noteiktu laiku, lai viņi iepazītos ar SATCEN darbību.

2.   Kandidatūras izskata atkarībā no vietu pieejamības.

3.   Norīkojuma termiņu nosaka, pamatojoties uz SATCEN direktora priekšlikumu, un tas ir atkarīgs no SATCEN pieejamajām iespējām. Apsver ieinteresēto trešo valstu kandidātu visplašāk iespējamo maiņu.

4.   Kandidāti ir pieredzējuši eksperti ar pienācīgu profesionālo kvalifikāciju. Norīkotie eksperti parasti piedalās tajās SATCEN operatīvajās darbībās, kurās izmanto komercattēlus.

5.   Eksperti no trešām valstīm ievēro Lēmuma 2013/488/ES noteikumus un vienojas ar SATCEN par saistībām attiecībā uz konfidencialitāti.

6.   Trešās valstis sedz norīkoto ekspertu algas, visas ar tām saistītās izmaksas, piemēram, pabalstus, sociālos izdevumus, iekārtošanās un ceļa izdevumus, kā arī visas papildu izmaksas no SATCEN budžeta, kā noteikts 8. punktā minētajos sīki izstrādātajos noteikumos.

7.   Komandējumu izdevumus, kas trešo valstu norīkotiem attēlu analītiķiem radušās saistībā ar darbību SATCEN, sedz no SATCEN budžeta.

8.   SATCEN direktors izstrādā sīki izstrādātus noteikumus par norīkošanu.

5. pants

SATCEN produktu pieejamība

1.   AP informē trešās valstis, kad saskaņā ar šā lēmuma 2. pantu prasītie produkti ir pieejami EĀDD.

2.   Pieprasījumi un saskaņā ar šā lēmuma 2. panta 1. punktu radītie produkti ir pieejami trešām valstīm, kad AP uzskata, ka tas ir svarīgi dialogam, konsultācijām un sadarbībai starp šīm valstīm un ar Eiropas Savienību KDAP jomā.

3.   Pieprasījumi un SATCEN saskaņā ar šā lēmuma 2. panta 2. punktu radītie produkti ir pieejami trešām valstīm atkarībā no pieprasījuma iesniedzējas puses lēmuma.

6. pants

Padomdevēja komiteja

1.   Izveido Padomdevēju komiteju, kuras priekšsēdētājs ir SATCEN direktors vai viņa pārstāvis un kurā ir valdes locekļu pārstāvji un to trešo valstu pārstāvji, kuras pieņēmušas šajā pielikumā minētos noteikumus. Padomdevēja komiteja var sanākt dažādos sastāvos.

2.   Padomdevēja komiteja nodarbojas ar vispārējiem jautājumiem, kas ietilpst šajā pielikumā norādīto noteikumu darbības jomā.

3.   Padomdevējas komitejas sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vismaz vienas trešdaļas tās locekļu lūguma.

7. pants

Stāšanās spēkā

1.   Noteikumi, kas minēti šajā pielikumā, stājas spēkā attiecībā uz ikvienu trešo valsti mēneša pirmajā dienā pēc attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes paziņojuma AP par šo noteikumu akceptēšanu.

2.   Trešā valsts par savu lēmumu vairs neizmantot šos noteikumus informē AP vismaz vienu mēnesi pirms minētā lēmuma stāšanās spēkā.


27.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/85


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 25. jūnijs)

par stingrākām prasībām attiecībā uz IPBC saturošu biocīdo produktu lietošanas atļaujām, kuras Vācija ir paziņojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4167)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/402/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 36. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (2) I pielikumā ir to aktīvo vielu saraksts, kuras Savienības līmenī ir apstiprinātas izmantošanai biocīdos produktos. Ar Komisijas Direktīvu 2008/79/EK (3) sarakstam pievienoja aktīvo vielu IPBC izmantošanai 8. produktu veida produktos “Koksnes konservanti”, kā definēts Direktīvas 98/8/EK V pielikumā. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 86. pantu IPBC ir apstiprināta viela, kas iekļauta minētās regulas 9. panta 2. punktā minētajā sarakstā.

(2)

Apvienotā Karaliste atļāva izmantot IPBC saturošus produktus rūpnieciskiem un profesionāliem lietojumiem uz koksnes, izmantojot automatizētas iegremdēšanas metodi, kurā koksni iegremdē koksnes konservantu saturošā tvertnē. Atļaujas pēc tam savstarpēji atzina citas dalībvalstis.

(3)

Vācijas kompetentā iestāde biocīdo produktu jomā saņēma vairākus pieteikumus dažu šo produktu (“apstrīdētie produkti”) atļauju savstarpējai atzīšanai saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 4. panta 1. punktu. Apstrīdētie produkti ir uzskaitīti šā lēmuma pielikumā.

(4)

2012. gada 4. oktobrī un 2012. gada 6. novembrī Vācija paziņoja Komisijai, citām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējiem par tās priekšlikumu noteikt stingrākas prasības apstrīdēto produktu atļaujām saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 4. panta 4. punktu. Vācija ierosināja neatļaut izmantot produktus automatizētos iegremdēšanas procesos, jo tā uzskata, ka šādos apstākļos produkti neatbilst Direktīvas 98/8/EK 5. panta 1. punkta prasībām attiecībā uz ietekmi uz cilvēka veselību. Saskaņā ar paziņojumos sniegto informāciju Vācija konstatēja dažas problēmas attiecībā uz IPBC iedarbību uz ādu profesionāliem lietotājiem, kad produktu lietošanā izmanto automatizētās iegremdēšanas metodi. Vācijai minētās problēmas bija īpaši nozīmīgas, jo tika ziņots, ka Vācijā ievērojamā skaitā uzņēmumu, kuros izmanto šo lietošanas metodi, ir zems automatizācijas līmenis, un tāpēc pastāv liela iespējamība, ka āda varētu saskarties ar apstrādāto koksni vai piesārņotajām virsmām.

(5)

Attiecībā uz katru paziņojumu Komisija aicināja citas dalībvalstis un pieteikuma iesniedzējus 90 dienu laikā iesniegt rakstiskus apsvērumus par paziņojumu saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 27. panta 1. punktu. Apsvērumus minētajā termiņā iesniedza vairākas dalībvalstis un pieteikuma iesniedzēji. Paziņojumus produktu atļauju un savstarpējas atzīšanas veicināšanas grupas sanāksmē un Regulas (ES) Nr. 528/2012 35. pantā minētās koordinācijas grupas sanāksmē apsprieda arī Komisija un dalībvalstu biocīdo produktu jomā kompetentās iestādes un, vajadzības gadījumā, pieteikuma iesniedzēji.

(6)

No minētajām apspriedēm un saņemtajiem apsvērumiem izriet, ka būtu jāpielāgo pašreizējie modeļi, ar kuriem novērtē iedarbību uz cilvēku iegremdēšanas procesu laikā. Pielāgotus modeļus, ar kuriem novērtē iedarbību uz profesionāliem darbiniekiem, kas veic rūpniecisku koksnes apstrādi, izmantojot pilnībā automatizētas iegremdēšanas metodi, izstrādāja Ekspertu grupa jautājumos par iedarbību uz cilvēku, kuras atzinumu apstiprināja biocīdiem veltītajā tehniskajā sanāksmē, kas norisinājās 2013. gada 16.–20. septembrī (4). Pielāgotie modeļi parāda, ka, ja apstrīdētos produktus izmanto pilnībā automatizētos procesos, IPBC iedarbībai uz profesionāliem darbiniekiem nevarētu būt nepieņemama ietekme uz cilvēka veselību Direktīvas 98/8/EK 5. panta 1. punkta izpratnē.

(7)

Tāpēc apstrīdētos produktus būtu jāatļauj izmantot atbilstīgi marķējumā sniegtajiem norādījumiem, kas atļauj tos lietot tikai pilnībā automatizētas iegremdēšanas gadījumā.

(8)

Regulu (ES) Nr. 528/2012 piemēro apstrīdētajiem produktiem saskaņā ar minētās regulas 92. panta 2. punkta noteikumiem. Šā lēmuma juridiskais pamats ir minētās regulas 36. panta 3. punkts, tāpēc šis lēmums būtu jāadresē visām dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 36. panta 4. punktu.

(9)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vācijas priekšlikums neatļaut izmantot pielikumā uzskaitītos biocīdos produktus automatizētas iegremdēšanas procesos ir noraidīts.

2. pants

Pielikumā uzskaitīto biocīdo produktu atļaujās iekļauj nosacījumu, ka produktu marķējumā jāiekļauj šādi norādījumi:

“Produktu (produkta nosaukums) drīkst lietot tikai pilnībā automatizētos iegremdēšanas procesos, kur visi apstrādes un žāvēšanas procesa posmi ir automatizēti un netiek veiktas nekādas manuālas darbības arī tad, kad apstrādātos izstrādājumus transportē caur iegremdēšanas tvertni un pēc tam uz nosusināšanas/žāvēšanas vietu un noliktavu (ja vien virsma nav sausa jau pirms pārvešanas uz noliktavu). Vajadzības gadījumā apstrādājamie koka izstrādājumi pirms apstrādes un iegremdēšanas procesa laikā ir pilnībā jānostiprina (piemēram, izmantojot nostiprināšanas siksnas vai nostiprināšanas ierīces), un tos nedrīkst pārnēsāt manuāli, līdz apstrādāto izstrādājumu virsma nav nožuvusi.”

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 25. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK


(1)  OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2008. gada 28. jūlija Direktīva 2008/79/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā kā aktīvo vielu IPBC (OV L 200, 29.7.2008., 12. lpp.).

(4)  Pieejams http://echa.europa.eu/documents/10162/19680902/heeg_opinion_18_fully_automated_dipping_en.pdf.


PIELIKUMS

Šā lēmuma 1. un 2. pantā minētie produkti ietver biocīdos produktus, kas minēti tabulā un identificēti ar to pieteikuma atsauces numuru Biocīdo produktu reģistrā, kā arī visus produktus, uz kuriem attiecas pieteikums šo produktu atļauju savstarpējai atzīšanai.

2010/7969/7206/UK/AA/8794

2010/7969/7232/UK/AA/8805

2010/8209/8150/UK/AA/10438

2010/7969/7206/UK/AA/9165

2010/7969/7232/UK/AA/9172

 

2010/7969/7226/UK/AA/8795

2010/7969/7233/UK/AA/8806

 

2010/7969/7226/UK/AA/9166

2010/7969/7233/UK/AA/9173

 

2010/7969/7227/UK/AA/8796

2010/7969/7234/UK/AA/8807

 

2010/7969/7227/UK/AA/9167

2010/7969/7234/UK/AA/9174

 

2010/7969/7228/UK/AA/8797

2010/7969/7759/UK/AA/8808

 

2010/7969/7228/UK/AA/9168

2010/7969/7786/UK/AA/8825

 

2010/7969/7229/UK/AA/8798

2010/7969/7786/UK/AA/9176

 

2010/7969/7229/UK/AA/9169

2010/7969/7787/UK/AA/8826

 

2010/7969/7230/UK/AA/8799

2010/7969/7787/UK/AA/9177

 

2010/7969/7230/UK/AA/9170

2010/7969/7788/UK/AA/8827

 

2010/7969/7231/UK/AA/8800

2010/7969/7788/UK/AA/9175

 

2010/7969/7231/UK/AA/9171

2010/1349/8153/UK/AA/10515