22.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/1

(1)

Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā lika saprast, ka finanšu uzraudzībā ir nopietni trūkumi – gan attiecībā uz atsevišķiem gadījumiem, gan visā finanšu sistēmā kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi netiek līdzi finanšu globalizācijai un integrētajai un savstarpēji saistītajai realitātei, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas pārrobežu mērogā. Šī krīze ir likusi konstatēt trūkumus tādās jomās kā sadarbība, koordinācija, Savienības tiesību aktu konsekventa piemērošana un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.

(2)

Virknē pirms un finanšu krīzes laikā pieņemtajās rezolūcijās Eiropas Parlaments prasīja panākt integrētāku Eiropas mēroga uzraudzību, lai nodrošinātu patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem Savienības līmeņa dalībniekiem, un prasīja, lai šādā uzraudzībā ņemtu vērā aizvien lielāko finanšu tirgu integrāciju Savienībā, jo īpaši 2000. gada 13. aprīļa rezolūcijā par Komisijas paziņojumu attiecībā uz finanšu tirgu regulējuma īstenošanu – rīcības plāns, 2002. gada 21. novembra rezolūcijā par prudenciālas uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā, 2007. gada 11. jūlija rezolūcijā par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam – Baltā grāmata, 2008. gada 23. septembra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem, 2008. gada 9. oktobra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu – uzraudzības struktūra nākotnē, 2009. gada 22. aprīļa normatīvajā rezolūcijā par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspējas II direktīva) un 2009. gada 23. aprīļa normatīvajā rezolūcijā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām.

(3)

Komisija 2008. gada novembrī uzdeva Jacques de Larosière kunga vadītajai augsta līmeņa grupai izstrādāt ieteikumus, kā stiprināt Eiropas uzraudzības regulējumu, lai labāk aizsargātu Savienības iedzīvotājus un atjaunotu uzticību finanšu sistēmai. Tās 2009. gada 25. februārī publicētajā galīgajā ziņojumā (“de Larosière ziņojums”) augsta līmeņa darba grupa ieteica stiprināt uzraudzības sistēmu, lai mazinātu turpmāko finanšu krīžu risku un ietekmi. Tā ieteica īstenot Savienības finanšu nozares uzraudzības struktūras tālejošas reformas. De Larosière ziņojumā tika arī ieteikts izveidot Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu, ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes – pa vienai banku nozarē, vērtspapīru nozarē un apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē – un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(4)

Finanšu stabilitāte ir nepieciešama, lai reālajā ekonomikā nodrošinātu darbvietas, kredītus un izaugsmi. Finanšu krīze ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzības sistēmā, kas nespēja paredzēt makrouzraudzības nepilnību negatīvās sekas vai novērst pārmērīgu risku uzkrāšanos finanšu sistēmā.

(5)

Eiropadome pēc 2009. gada 18. un 19. jūnija sanāksmes pieņemtajos secinājumos ieteica izveidot Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu, kuru veidotu trīs jaunas Eiropas uzraudzības iestādes. Papildus tam tajā tika ieteikts, lai sistēmas mērķis būtu uzlabot valstu uzraudzības kvalitāti un stabilitāti, stiprinot pārrobežu grupu kontroli un izveidojot vienotu Eiropas noteikumu kopumu, ko piemērotu visām iekšējā tirgus finanšu iestādēm. Tajā tika uzsvērts, ka Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) būtu jāpiešķir uzraudzības pilnvaras arī attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūrām, un aicināja Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus, kā nodrošināt to, ka Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmai (EFUS) varētu būt nozīmīga loma krīzes situāciju novēršanā.

(6)

Eiropas Parlaments un Padome 2010. gadā pieņēma trīs regulas, ar kurām izveido EUI: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (4), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (turpmāk “EBI”), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (5), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) (turpmāk “EAFPI”), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (6), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (turpmāk “EVTI”), kas veido EFUS.

(7)

Lai EFUS spētu efektīvi darboties, ir vajadzīgas izmaiņas Savienības leģislatīvajos aktos trīs jauno EUI darbības laukā. Šādas izmaiņas ietver EUI atsevišķu pilnvaru darbības jomas noteikšanu, atsevišķu pilnvaru integrāciju pašreizējās procedūrās, kas izveidotas ar attiecīgajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, un grozījumus, kas nodrošinātu EUI nevainojamu un efektīvu darbību EFUS kontekstā.

(8)

Līdz ar trīs EUI izveidošanu tāpēc būtu pēc jāizstrādā vienots noteikumu kopums, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu un vienādu piemērošanu un tādējādi veicinātu iekšējā tirgus darbības un vietējās uzraudzības īstenošanas lielāku efektivitāti. Regulās par EFUS izveidi noteikts, ka EUI var izstrādāt tehnisko standartu projektus jomās, kas īpaši noteiktas attiecīgajos tiesību aktos, un šie standartu projekti iesniedzami Komisijai, lai tos pieņemtu ar deleģētajiem vai īstenošanas aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantu. Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/78/ES (7) ir noteikts pirmais šādu jomu kopums, šai direktīvai būtu jānosaka nākamais jomu kopums, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2003/71/EK un 2009/138/EK (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (9) (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010.

(9)

Attiecīgajos leģislatīvajos aktos būtu jānosaka jomas, kurās EUI ir pilnvaras izstrādāt tehnisko standartu projektus, un šo standartu piemērošanas veidu. Attiecīgajos leģislatīvajos aktos būtu jānosaka elementi, nosacījumi un specifikācijas, kas ir sīki izklāstītas LESD 290. pantā attiecībā uz deleģētajiem aktiem.

(10)

Nosakot jomas, kurās būtu japieņem tehniskie standarti, būtu jācenšas panākt atbilstošu līdzsvaru attiecībā uz vienotu noteikumu kopuma izstrādāšanu un pārmērīgi sarežģīta regulējuma un izpildes novēršanu. Jāizvēlas tikai tās jomas, kurās konsekventi tehniskie noteikumi ievērojami un efektīvi sekmēs attiecīgo leģislatīvo aktu mērķu sasniegšanu, nodrošinot, ka Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pieņem politiskos lēmumus atbilstīgi parastajām procedūrām.

(11)

Tehniskajos standartos ietveramajiem jautājumiem vajadzētu būt ļoti specializētiem – tādiem, kuru izstrādei ir nepieciešamas uzraudzības speciālistu zināšanas. Regulatīvajos tehniskajos standartos, kas pieņemti kā deleģētie akti atbilstīgi LESD 290. pantam, būtu jāturpina izstrādāt, precizēt vai noteikt konsekventu saskaņošanas kārtību noteikumiem, kuri ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajos leģislatīvajos aktos, kas papildina vai groza dažus nebūtiskus to elementus. No otras puses, īstenošanas tehniskajos standartos, kas pieņemti kā īstenošanas akti atbilstīgi LESD 291. pantam, būtu jāparedz nosacījumi attiecībā uz leģislatīvo aktu vienādu piemērošanu. Tehniskie standarti nedrīkstētu ietvert politiskas izvēles jautājumus.

(12)

Attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem ir lietderīgi piemērot procedūru, kas noteikta attiecīgi Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā. Īstenošanas tehniskie standarti būtu jāpieņem saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā paredzēto procedūru.

(13)

Pieņemot regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus, būtu jāsekmē vienota finanšu pakalpojumu tiesību aktu noteikumu kopuma pieņemšana, ko apstiprinājusi Eiropadome 2009. gada jūnija secinājumos. Tā kā konkrētas prasības Savienības tiesību aktos nav pilnībā saskaņotas un ņemot vērā piesardzības principu uzraudzības jomā, regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti, ar kuriem izstrādā, precizē vai nosaka šo prasību piemērošanas kārtību, neliedz dalībvalstīm pieprasīt papildu informāciju vai noteikt stingrākas prasības. Tāpēc regulatīvajos un īstenošanas tehniskajos standartos būtu jāļauj dalībvalstīm opieprasīt papildu informāciju vai noteikt stingrākas prasības konkrētās jomās, ja šajos tiesību aktos paredzēta šāda rīcības brīvība.

(14)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 pirms regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu iesniegšanas Komisijai EUI vajadzības gadījumā būtu jāorganizē atklāta sabiedriska apspriešana saistībā ar šiem standartiem un jāanalizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumi.

(15)

Jānodrošina, lai regulatīvajos un īstenošanas tehniskajos standartos būtu paredzēti pārejas pasākumi, ņemot vērā piemērotus izpildes termiņus, gadījumos, kad steidzamas ieviešanas izmaksas ir pārmērīgi augstas salīdzinājumā ar ieguvumiem.

(16)

Šīs direktīvas pieņemšanas brīdī kādu laiku jau notiek sagatavošanās un apspriešanās darbs saistībā ar tādu tiesību aktu pirmo kopumu, ar kuriem īsteno regulējuma normas saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK. Lai šos aktus pieņemtu ātri, būtu lietderīgi Komisijai atļaut pārejas periodā pieņemt šajā direktīvā paredzētos regulatīvos tehniskos standartus, ievērojot deleģēto aktu pieņemšanai paredzēto procedūru. Jebkādi šo deleģēto aktu grozījumi vai jebkādi jauni pēc pārejas perioda pieņemti regulatīvie tehniskie standarti, ar kuriem īsteno Direktīvu 2009/138/EK, būtu jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 no 10. līdz 14. pantā minēto procedūru.

(17)

Papildus tam būtu lietderīgi atļaut EAFPI pēc divu gadu pārejas perioda ierosināt virknes deleģēto aktu atjaunināšanu, tos pārveidojot par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem. Jāatjaunina būtu tikai attiecīgā deleģētā akta tehniskie aspekti un, veicot atjaunināšanu, netieši nedrīkst izdarīt stratēģiskus lēmumus vai politikas izvēles.

(18)

EAFPI gatavojot un izstrādājot regulatīvos tehniskos standartus, ar kuriem deleģētajos aktos ņem vērā finanšu tirgos veiktos tehniskus jauninājumus, Komisijai vienlaikus būtu laikus un atbilstošā veidā jānosūta informācija par šo regulatīvo tehnisko standartu projektu piemērošanas jomu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(19)

Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 paredzēts strīdu izšķiršanas mehānisms starp valstu uzraudzības iestādēm. Ja valsts uzraudzības iestāde iebilst pret procedūru vai citas uzraudzības iestādes darbību vai bezdarbību jomās, kuras noteiktas Savienības leģislatīvajos aktos saskaņā ar minētajām regulām un kurās attiecīgajos leģislatīvajos aktos paredzēta vairāku dalībvalstu uzraudzības iestāžu sadarbība, koordinācija vai kopīga lēmumu pieņemšana, attiecīgā EUI pēc vienas no iesaistīto valstu uzraudzības iestāžu pieprasījuma palīdz iestādēm panākt vienošanos EUI noteiktajā termiņā, ņemot vērā visus attiecīgajos tiesību aktos noteiktos atbilstīgos termiņus un strīda steidzamību un sarežģītību. Ja neizdodas novērst domstarpības, kompetentajai EUI būtu jāspēj šīs domstarpības izšķirt.

(20)

Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 nozaru tiesību aktos jāparedz tie gadījumi, kad var piemērot valstu uzraudzības iestāžu strīdu izšķiršanas mehānismus. Ar šo direktīvu būtu jānosaka pirmais apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozarē notikušo šādu gadījumu kopums, neskarot turpmāku gadījumu pievienošanu nākotnē. Direktīvai nebūtu jāliedz EUI rīkoties saskaņā ar citām pilnvarām vai veikt uzdevumus, ko paredz regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010, tostarp nesaistošu starpniecību un Savienības tiesību aktu konsekventas, iedarbīgas un efektīvas piemērošanas sekmēšanu. Turklāt tajās jomās, kurās ar attiecīgo tiesību aktu jau ir izveidots kāds nesaistošs starpniecības process vai kurās kopīgie lēmumi vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm jāpieņem ierobežotā laikā, ir vajadzīgi grozījumi, lai nodrošinātu kopīga lēmumu pieņemšanas procesa skaidrību un pēc iespējas novērstu šā procesa pārtraukumus, bet arī lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā EUI var izšķirt strīdu. Saistošā procedūra strīdu izšķiršanai ir paredzēta tādu situāciju risināšanai, kad valstu uzraudzības iestādes savā starpā nespēj izšķirt ar procedūru saistītus jautājumus vai tādus jautājumus pēc būtības, kas attiecas uz atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(21)

Tāpēc direktīvā jāparedz tādas situācijas, kad var rasties vajadzība izšķirt ar procedūru saistītus jautājumus vai jautājumus pēc būtības, kas attiecas uz atbilstību Savienības tiesību aktiem un kurus valstu uzraudzības iestādes pašas nespēj izšķirt. Tādā gadījumā attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei būtu jāvēršas ar šo jautājumu pie attiecīgās EUI. Minētajai EUI būtu jārīkojas saskaņā ar EUI izveides regulu un ar šo direktīvu. EUI vajadzētu būt tiesībām pieprasīt attiecīgajām valsts uzraudzības iestādēm konkrētu darbību veikšanu vai atturēšanos no tās, lai izšķirtu attiecīgo jautājumu un nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, kam vajadzētu būt juridiski saistošam attiecīgajām valsts uzraudzības iestādēm. Gadījumos, kad attiecīgā Savienības leģislatīvajā aktā paredzēta dalībvalstu rīcības brīvība, vienas EUI pieņemtajiem lēmumiem nebūtu jāaizstāj valsts uzraudzības iestāžu rīcības brīvības īstenošanu, ja šī īstenošana notiek saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(22)

Direktīva 2009/138/EK paredz, ka kopīgi lēmumi jāpieņem par apstiprinājumiem attiecībā uz pieteikumu izmantot iekšēju modeli grupas vai meitasuzņēmuma līmenī, uz pieteikumu izveidot meitasuzņēmumu saskaņā ar minētās direktīvas 238. un 239. pantu un uz grupas uzraudzības iestādes noteikšanu, pamatojoties uz kritērijiem, kas atšķiras no minētās direktīvas 247. pantā noteiktajiem. Visās minētajās jomās ar grozījumiem sbūtu kaidri jāparedz, ka domstarpību gadījumā EAFPI var izšķirt strīdu, izmantojot Regulā (ES) Nr. 1094/2010 vispārīgi minēto procesu. Minētā pieeja skaidri liek saprast, ka, lai gan EAFPI nebūtu jāaizstāj uzraudzības iestāžu pilnvaru īstenošana saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, būtu jānodrošina iespēja atrisināt domstarpības un nostiprināt sadarbību, pirms galīgais lēmums tiek pieņemts valsts uzraudzības iestādē vai izdots iestādei. EAFPI būtu jārisina domstarpības kā starpniekam gadījumos, kad uzraudzības iestādēm ir atšķirīgs viedoklis.

(23)

Jaunajā uzraudzības sistēmā, ko izveido ar EFUS, valstu uzraudzības iestādēm būs cieši jāsadarbojas ar EUI. Attiecīgo leģislatīvo aktu grozījumiem būtu jānodrošina, ka nav juridisku šķēršļu informācijas apmaiņas pienākumiem, kuri ietverti Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010, un ka informācijas sniegšana nerada nevajadzīgu birokrātisko slogu.

(24)

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu savām valsts uzraudzības iestādēm jāsniedz tikai tāda informācija, kas ir nozīmīga no uzraudzības viedokļa, ņemot vērā Direktīvā 2009/138/EK noteiktos uzraudzības mērķus. Informācija par visiem sarakstā uzskaitītiem aktīviem ir jāsniedz pa posteņiem un pārējā informācija, kas ir jāsniedz biežāk nekā vienu reizi gadā, būtu jāpieprasa tikai tad, ja papildu zināšanas, ko valsts uzraudzības iestādes iegūst nolūkā novērot sabiedrību finanšu stāvokli vai ņemot vērā šo sabiedrību pieņemto lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu stāvokli, attaisno ar aprēķinu veikšanu un šīs informācijas iesniegšanu saistītos pūliņus. Pēc tam, kad valsts uzraudzības iestādes ir izvērtējušas sabiedrības uzņēmējdarbībai raksturīga riska veidu, apmēru un sarežģītību, tām vajadzētu būt tiesīgām noteikt sniedzamās informācijas sniegšanas biežuma un apjoma ierobežojumus vai atbrīvot no pienākuma informēt pa posteņiem tikai tādā gadījumā, ja attiecīgā sabiedrība nepārsniedz īpašas robežvērtības. Būtu jānodrošina, lai ierobežojumus un atbrīvojumus varētu noteikt attiecībā uz vismazākajām sabiedrībām un lai šo sabiedrību īpatsvars nebūtu lielāks par 20 % no dalībvalsts dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas vai no tās pārapdrošināšanas tirgus.

(25)

Lai panāktu, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrību vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību grupu līmenī sniegtā informācija ir precīza un pilnīga, valsts uzraudzības iestādes nedrīkstētu noteikt sniedzamās informācijas ierobežojumus vai atbrīvojumus no pienākuma sniegt informāciju pa posteņiem kādas grupas sabiedrībām, ja vien valsts uzraudzības iestādei nepietiek ar secinājumu par to, ka informēšana būtu nelietderīga, ņemot vērā grupas uzņēmējdarbībai raksturīga riska veidu, apmēru un sarežģītību.

(26)

Jomās, kurās Komisija saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK šobrīd ir pilnvarota pieņemt īstenošanas pasākumus, ja šie pasākumi ir vispārēji piemērojami neleģislatīvi akti, lai papildinātu vai grozītu minētās direktīvas nebūtiskus elementus Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta izpratnē, Komisijai jādod tiesības pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šo pantu vai regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

(27)

Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas aprēķina maksātspējas kapitāla prasības (MKPR) saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, izmantojot standarta formulu, vai ņemtu vērā tirgus norises, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus par MKPR aprēķinu, izmantojot standarta formulu.

(28)

Ja apakšmodulis risku sedz nepietiekami, EAFPI būtu jāpilnvaro izstrādāt regulatīvos tehnisko standartu projektus attiecībā uz kvantitatīviem ierobežojumiem un aktīvu atbilstības kritērijiem, kurus izmanto, ar standarta formulas palīdzību aprēķinot MKPR.

(29)

Lai saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības varētu veikt konsekventu tehnisko rezervju aprēķinu, centrālajai iestādei ir regulāri jāaprēķina, jāpublicē un jāatjauno tehniskā informācija par bezriska procentu likmju termiņstruktūru, ņemot vērā finanšu tirgu apsvērumus. Veidam, kādā iegūst bezriska procentu likmju termiņstruktūru, vajadzētu būt pārredzamam. Tā kā šie uzdevumi ir saistīti ar tehniskiem un apdrošināšanas jautājumiem, tas jāveic EAFPI.

(30)

Aprēķinot attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūru, būtu jānovērš mākslīga tehnisko rezervju un atbilstošā pašu kapitāla svārstīgums un jārada stimuls labai riska pārvaldībai. Izvēloties bezriska procentu likmju ekstrapolācijas atskaites punktu, sabiedrībām būtu jāvar nodrošināt obligāciju atbilstību naudas plūsmai, no kuras, aprēķinot visprecīzāko novērtējumu, ir atņemtas neekstrapolētas procentu likmes vērtības. Tirgus situācijā, kas līdzīga tai, kāda pastāv šīs direktīvas pieņemšanas dienā, bezriska procenta likmju ekstrapolācijas atskaites punktam, it īpaši attiecībā uz euro, vajadzētu būt 20 gadu termiņam. Tirgus situācijā, kas līdzīga tai, kāda pastāv šīs direktīvas pieņemšanas dienā, attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras ekstrapolētā daļa, jo īpaši attiecībā uz euro, galīgajai nākotnes likmei būtu jātuvina tā, lai gadījumos, kad maksājumu termiņš ir 40 gadi pēc ekstrapolācijas atskaites punkta, ekstrapolētās nākotnes likmes no galīgās nākotnes likmes neatšķirtos vairāk par trim bāzes punktiem. Attiecībā uz valūtām, kas nav euro, nosakot bezriska procentu likmju ekstrapolācijas atskaites punktu un galīgās nākotnes likmes atbilstošo tuvināšanas periodu, ir jāņem vērā vietējā obligāciju un mijmaiņas tirgu īpatnības.

(31)

Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir obligācijas vai citi aktīvi, kuru naudas plūsmas īpašības ir līdzīgas maksājumu termiņam, tās nav pakļautas šo aktīvu mainīgās vērtības starpības riskam. Lai novērstu aktīvu vērtības starpības izmaiņas ietekmi uz šo sabiedrību pašu kapitāla apjomu, tām būtu jāļauj pielāgot attiecīgo bezriska procentu likmes termiņstruktūru, ko izmanto visprecīzākā novērtējuma aprēķinā, ņemot vērā šo sabiedrību aktīvu vērtības starpības fluktuācijas. Veicot šādu atbilstības pielāgojumu, būtu jāsaņem uzraugošās struktūras piekrišana un, piemērojot stingras prasības attiecībā uz aktīviem un pasīviem, būtu jānodrošina apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību spēja saglabāt savus aktīvus līdz maksājumu termiņam. Jo īpaši būtu jāpanāk aktīvu un pasīvu naudas plūsmas atbilstība, un aktīvi būtu jāaizstāj, lai saglabātu šo atbilstību tikai gadījumos, kad prognozētā naudas plūsma ir būtiski mainījusies, piemēram, tāpēc, ka obligācijas vērtība ir mazinājusies vai tā ir kļuvusi bezvērtīga. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāpublisko atbilstības pielāgojuma ietekme uz savu finanšu stāvokli, lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamību.

(32)

Lai novērstu ieguldījumu prociklisko raksturu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām vajadzētu būt tiesībām pielāgot attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūru, ko izmanto tehnisko rezervju visprecīzākā novērtējuma aprēķinā, lai samazinātu obligāciju vērtības starpības ekscesus. Veicot šādu svārstīguma pielāgojumu, par pamatu būtu jāņem šo sabiedrību atskaites portfeļi attiecīgajās valūtās un gadījumos, kad ir jānodrošina pārstāvība, – valstu apdrošināšanas tirgu atskaites portfeļi. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāpublisko atbilstības pielāgojuma ietekme uz savu finanšu stāvokli, lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamību.

(33)

Tā kā, aprēķinot tehniskās rezerves, ļoti svarīga ir diskonta vērtības atņemšana, Direktīvā 2009/138/EK būtu jānodrošina vienādi to diskonta likmju izvēles nosacījumi, kuras izvēlas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības. Lai nodrošinātu šādus vienādus nosacījumus, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai noteikt attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras, kuras izmanto visprecīzākā novērtējuma aprēķinā, pamata starpības, ar kurām aprēķina atbilstības pielāgojumu, un svārstīguma pielāgojumus. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10). Minētajos īstenošanas aktos būtu jāņem vērā tehniskā informācija, ko iegūst un;publicē EAFPI. Minēto īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra.

(34)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar bezriska procentu likmju termiņstruktūru tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(35)

Lai mazinātu nevēlamu iespējamo prociklisko ietekmi, ārkārtas nelabvēlīgos gadījumos būtu jāpagarina atveseļošanas periods atbilstības MKPR atjaunošanai, tostarp gadījumos, kad finanšu tirgi piedzīvo strauju kritumu, kad ilgstoši pastāv zemu procentu likmju situācija un kad notiek visaptverošas ietekmes katastrofāli notikumi, kas skar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras veido nozīmīgu tirgus daļu vai ir uzskatāmas par nozares cietušajiem dalībniekiem. EAFPI vajadzētu būt iestādei, kas izsludina ārkārtīgi nelabvēlīgu situāciju, un Komisijai vajadzētu būt pilnvarām noteikt pasākumus, izmantojot deleģētos un īstenošanas aktus, kuros būtu paredzēti konkrētie kritēriji un norādītas attiecīgās procedūras.

(36)

Saistībā ar atbilstības pielāgojumu attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, ko nosaka saskaņā ar šo direktīvu, prasība, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelis, kuram piemēro atbilstības pielāgojumu, un piešķirto aktīvu portfelis ir identificēti, organizēti un pārvaldīti atsevišķi no pārējām sabiedrības darbībām un ka šos katīvus nevar izmantot, lai segtu zaudējumus no citām sabiedrības darbībām, būtu jāsaprot ekonomiskā nozīmē. Tas nedrīkstētu nozīmēt to, ka dalībvalstij savos tiesību aktos būtu jāpieņem norobežoto līdzekļu juridiska koncepcija. Sabiedrībām, kas izmanto atbilstības pielāgojumu, aktīvu un pasīvu portfelis būtu jāapzīmē, jāizveido un jāpārvalda atsevišķi no citām uzņēmējdarbības daļām un tāpēc tās nedrīkstētu uzņemties citās uzņēmējdarbības jomās radušos risku, izmantojot piešķirto aktīvu portfeli. Kaut arī šādā veidā portfeli var pārvaldīt efektīvi, tomēr atbilstības pielāgojuma veikšanas labad, veicot pielāgojumus pašu kapitālam un MKPR, ir jānosaka pārvedamības un diversifikācijas mazākas iespējas starp un piešķirto aktīvu portfeli un pārējo sabiedrības darbību.

(37)

Šajā direktīvā minētā atskaites portfeļa starpība būtu jānosaka pārredzami, izmantojot attiecīgos rādītājus, ja tādi ir pieejami.

(38)

Lai nodrošinātu saskaņā ar šo direktīvu noteikto bezriska procentu un tehnisko rezervju svārstīguma pielāgojuma, atbilstības pielāgojuma un pārejas pasākumu pārredzamu veikšanu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāpublisko šo pasākumu neīstenošanas ietekme uz savu finanšu stāvokli, tostarp ietekme uz tehnisko rezervju apjomu, MKPR, minimālā kapitāla prasībām (MKP) saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, pašu pamatkapitālu un pašu kapitāla apjomu, ko drīkst izmantot, lai ievērotu MKP un MKPR.

(39)

Dalībvalstīm būtu jāvar savos valsts tiesību aktos piešķirt valsts uzraudzības iestādēm pilnvaras atļaut svārstīguma pielāgojuma izmantošanu vai ārkārtas apstākļos to aizliegt.

(40)

Lai nodrošinātu, ka tehniskie sākumdati MKPR aprēķināšanai, izmantojot standarta formulu, tiek nodrošināti saskaņoti, piemēram, paredzot saskaņotu pieeju attiecībā uz vērtējuma reitingu izmantošanu, EAFPI būtu jāuztic veikt īpašus uzdevumus. Būtu jāvienādo kredītvērtējuma aģentūru apstiprināšana un jāpadara saskanīga ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 575/2013 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (12). Būtu jānovērš pārklāšanās ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009, un tāpēc ir pamatota to Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas loma, kuras ir izveidotas ar Regulām (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010. EAFPI pēc iespējas efektīvāk jāizmanto EVTI kompetence un pieredze. Detalizēts apraksts par to, kādā veidā veicami šie uzdevumi, sīkāk jāprecizē pasākumos, kurus nosaka ar deleģētajiem vai īstenošanas aktiem.

(41)

EAFPI publicētajiem reģionālo valdību un vietējo pašvaldību sarakstiem vajadzētu būt tik izsmeļošiem, lai varētu nodrošināt vienādu attieksmi pret šīm valdībām vai pašvaldībām gadījumā, kad ietekmes risks ir tāds pats kā centrālajām valdībām.

(42)

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK tam, kā nosaka, kad tiek pagarināts atveseļošanās laikposms, ko piemēro MKPR pārkāpumu gadījumā, jāprecizē, kādi nosacījumi veido “ārkārtēju nelabvēlīgu situāciju finanšu tirgos”. EAFPI vajadzētu būt iestādei, kas izsludina ārkārtīgi nelabvēlīgas situācijas, un Komisijai vajadzētu būt pilnvarām noteikt pasākumus, izmantojot deleģētos un īstenošanas aktus, kuros būtu paredzēti konkrētie kritēriji un norādītas attiecīgās procedūras šādu ārkārtīgi nelabvēlīgu situāciju gadījumā.

(43)

Lai nodrošinātu starpnozaru konsekvenci un novērstu nesaskaņotību starp to sabiedrību interesēm, kuras “pārstrukturē” aizņēmumus tirgojamos vērtspapīros un citos finanšu instrumentos (iniciatori vai finansētāji), un to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību interesēm, kuras investē šajos vērtspapīros vai instrumentos, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus, izmantojot deleģētos aktus attiecībā uz ieguldījumiem pārstrukturētajos aizņēmumos saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, nosakot ne tikai prasības, bet arī sekas šo prasību pārkāpšanas gadījumā.

(44)

Lai panāktu lielāku konverģenci attiecībā uz uzraudzības iestāžu apstiprinājuma piešķiršanas procedūrām, kas paredzētas Direktīvā 2009/138/EK attiecībā uz sabiedrību īpašajiem parametriem, modeļa maiņas politiku, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām un kapitāla palielinājuma noteikšanu un atcelšanu, Komisija jāpilnvaro paredzēt pasākumus, izmantojot deleģētos aktus, kuros nosaka attiecīgo procedūru minētajās jomās.

(45)

Starptautiskā Apdrošināšanas uzraudzītāju asociācija joprojām izstrādā globālu, uz riska apsvērumiem balstītu maksātspējas standartu un šis darbs turpina sekmēt lielāku uzraudzības koordināciju un sadarbību starptautiskā līmenī. Direktīvas 2009/138/EK noteikumi saistībā ar Komisijas deleģētajiem aktiem, kuros tiek noteikta trešo valstu maksātspējas un uzraudzības režīmu līdzvērtību, atbilst mērķiem, ar kuriem veicina starptautisko konverģenci, ieviešot uz risku apsvērumiem balstītus maksātspējas un uzraudzības režīmus. Lai ņemtu vērā to, ka kādai trešai valstij varētu būt vajadzīgs ilgāks laiks nolūkā pieņemt un ieviest maksātspējas un uzraudzības režīmus, kas pilnībā atbilstu kritērijiem, lai to varētu atzīt par līdzvērtīgu, ir jānosaka konkrēti nosacījumi, kuri piemērojami šo trešo valstu režīmiem, lai šīs trešās valstis varētu atzīt par pagaidām līdzvērtīgām. Komisijas deleģētajos aktos, ar kuriem nosaka pagaidu līdzvērtību, vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā starptautiskās norises. Ja Komisija nosaka, ka trešās valsts uzraudzības režīms attiecībā uz grupām pagaidām ir līdzvērtīgs, būtu jāatļauj noteikt papildu pienākumu ziņot uzraudzības iestādei, lai Savienībā aizsargātu apdrošinājuma ņēmējus un saņēmējus.

(46)

Ņemot vērā apdrošināšanas tirgus īpašo raksturu, nolūkā nodrošināt trešās valstīs dibinātu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību vienlīdzīgus konkurences apstākļus neatkarīgi no tā, vai to mātesuzņēmums ir dibināts Savienībā vai ne, Komisijai būtu jāspēj noteikt, ka trešā valsts pagaidām ir līdzvērtīga attiecībā uz grupas maksātspējas prasību un šo prasību ievērošanai izmantojamā pašu kapitāla aprēķinu.

(47)

Nolūkā nodrošināt to, lai ieinteresētās personas tiktu pienācīgi informētas par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupu struktūru, informācija par to juridisko struktūru un pārvaldību un organizāciju ir jāpublisko. Šajā informācijā būtu jāiekļauj vismaz ziņas par juridisko nosaukumu, uzņēmējdarbības veidu un meitasuzņēmumu reģistrēšanas valstīm, saistītām sabiedrībām un nozīmīgām filiālēm.

(48)

Komisijai, pieņemot lēmumu par to, ka trešās valsts maksātspējas vai uzraudzības režīms ir pilnībā vai pagaidām līdzvērtīgs, būtu attiecīgos gadījumos jāņem vērā šo trešo valstu režīmos paredzēto pārejas pasākumu spēkā esamība, termiņš un raksturs.

(49)

Lai Eiropas kooperatīvās sabiedrības, kas izveidotas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1435/2003 (13), varētu sniegt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus, ir nepieciešams papildināt Direktīvā 2009/138/EK uzskaitīto pieļaujamo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību juridisko formu sarakstu, tajā iekļaujot Eiropas kooperatīvo sabiedrību.

(50)

Ir jāpieņem MKPR minimālā vērtība euro valūtā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Šāda nepieciešamība saistīta ar periodisku esošās kapitāla prasības minimālās vērtības pielāgošanu šādām sabiedrībām, ņemot vērā inflāciju.

(51)

Veicot MKPR aprēķinu attiecībā uz veselības apdrošināšanu, būtu jāatspoguļo valstu izlīdzināšanas sistēmas un jāņem vērā arī veselību reglamentējošo valstu tiesību aktu izmaiņas, jo tās ir būtiskas šo valstu veselības pakalpojumu tirgos piedāvātās apdrošināšanas sistēmas daļa.

(52)

Dažas īstenošanas pilnvaras, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 202. pantu, būtu jāaizstāj ar atbilstīgiem nosacījumiem saskaņā ar LESD 290. pantu.

(53)

Komitoloģijas procedūru pielāgošanu LESD un jo īpaši tā 290. pantam katrā gadījumā veic atsevišķi. Lai ņemtu vērā finanšu tirgu tehnisko attīstību un precizētu prasības, ko paredz direktīvas, kuras groza ar šo direktīvu, Komisija jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Jo īpaši jāpieņem deleģētie akti attiecībā uz informāciju saistībā ar pārvaldības prasībām, novērtēšanu, uzraudzības pārskatiem un informācijas publiskošanu, pašu kapitāla noteikšanu un klasificēšanu, standarta formulu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai (tostarp jebkādas attiecīgās izmaiņas saistībā ar kapitāla palielinājumu) un metožu un pieņēmumu izvēli tehnisko rezervju aprēķināšanai.

(54)

Lisabonas līgumu pieņēmušās Starpvaldību konferences Deklarācijā Nr. 39 attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kas tika pievienota konferences nobeiguma aktam, konference ņēma vērā Komisijas ieceri, finanšu pakalpojumu jomā gatavojot deleģēto aktu projektus, saskaņā ar iedibināto praksi arī turpmāk apspriesties ar dalībvalstu ieceltiem ekspertiem.

(55)

Jāparedz iespēja Eiropas Parlamentam un Padomei iebildumus pret deleģēto aktu izteikt trīs mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Turklāt jāparedz, ka pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu var pagarināt par trīs mēnešiem attiecībā uz būtiskiem problēmjautājumiem. Jāparedz arī iespēja Eiropas Parlamentam un Padomei informēt citas iestādes, ka tie neplāno izteikt iebildumus. Šāda deleģēto aktu agrīna apstiprināšana ir jo īpaši lietderīga gadījumos, kad jāievēro izpildes termiņi, piemēram, gadījumos, kad pamatdokumentā ietverti Komisijas deleģēto aktu pieņemšanas grafiki.

(56)

Ņemot vērā finanšu krīzi un procikliskos mehānismus, kuri sekmēja tās rašanos un palielināja tās seku smagumu, Finanšu stabilitātes padome, Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un G20 izteica rekomendācijas, kā mazināt finanšu regulējuma prociklisko iedarbību. Minētās rekomendācijas kā finanšu sistēmas būtiskas sastāvdaļas tieši attiecas uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

(57)

Lai visā Savienībā panāktu saskanīgu šīs direktīvas piemērošanu un īstenotu makrouzraudzību, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (14) izveidotajai Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai būtu lietderīgi izstrādāt Savienības ekonomikai piemērotus principus.

(58)

Finanšu krīzes rezultātā kļuva skaidrs, ka finanšu iestādes lielā mērā nepietiekami ņēma vērā darījuma partnera kredītrisku, kas saistīts ar ārpus biržas (OTC) tirgotiem atvasinātiem instrumentiem. Tāpēc G20 valstis 2009. gada septembrī aicināja lielākam skaitam OTC atvasināto instrumentu veikt mijieskaitu, izmantojot centrālā mijieskaita darījumu starpniekiestādi. Turklāt tās aicināja OTC atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kuriem nevar veikt centrālu mijieskaitu, piemērot augstākas kapitāla prasības, lai pienācīgi ņemtu vērā ar tiem saistīto paaugstināto risku.

(59)

Aprēķinot MKPR standarta formulu, riska atkarība no atbilstīgajiem centrālajiem darījumu partneriem būtu konsekventi jāvērtē tāpat kā šāda riska atkarība tiek vērtēta, aprēķinot Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punktā definēto kredītiestāžu un finanšu iestāžu kapitāla prasības, īpaši ņemot vērā attieksmes atšķirības pret atbilstīgajiem centrālajiem darījumu partneriem un citiem darījumu partneriem.

(60)

Nolūkā nodrošināt, lai arī turpmāk tiktu sasniegti Savienības ilgtermiņa ilgtspējīgas izaugsmes mērķi un Direktīvas 2009/138/EK mērķi – galvenokārt aizsargāt apdrošinājuma ņēmējus, kā arī garantēt finansiālu stabilitāti, Komisijai piecu gadu laikā pēc Direktīvas 2009/138/EK stāšanās spēkā būtu jāpārskata to metožu, pieņēmumu un standarta parametru piemērotība, ko izmanto, lai aprēķinātu MKPR standarta formulu. Veicot šo pārskatīšanu, jo īpaši būtu jāņem vērā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību vispārējā pieredze, izmantojot MKPR standarta formulu pārejas periodā. Pārskatīšanas laikā būtu jāņem vērā arī visu aktīvu veidu un finanšu instrumentu bilances rādītāji, to ieguldītāju rīcība, kuri iegulda minētajos aktīvos un finanšu instrumentos, kā arī finanšu pakalpojumu starptautisko standartu noteikšanas norises. Var nākties par prioritāru atzīt atsevišķu aktīvu veidu standarta parametru pārskatīšanu, piemēram, attiecībā uz fiksēta ienākuma vērtspapīriem un ilgtermiņa infrastruktūru.

(61)

Lai saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK pāreja uz jauno režīmu noritētu bez traucējumiem, ir jānosaka ieviešanas pakāpeniskums un īpaši pārejas pasākumi. Īstenojot pārejas pasākumus, būtu jānovērš tirgus darbības traucējumi un jāsamazina esošo produktu trūkumi, kā arī jānodrošina apdrošināšanas produktu pieejamība. Ar pārejas pasākumu palīdzību būtu jāmudina sabiedrības iespējami drīz ievērot jaunā režīma īpašās prasības.

(62)

Pārejas režīms ir jānodrošina attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību īstenoto fondēto pensiju nozari saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/41/EK (15) 4. pantu, savukārt Komisija veic šīs direktīvas pārskatīšanu. Pārejas periodam būtu jābeidzas brīdī, kad stājas spēkā Direktīvas 2003/41/EK grozījumi.

(63)

Neskatoties uz paredzēto Direktīvas 2009/138/EK piemērošanu, jo īpaši novērtējumu nolūkā, apstiprinot iekšējos modeļus, papildu pašu kapitālu, pašu kapitāla klasifikāciju, sabiedrības īpašos parametrus, īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, [uz termiņa balstīts kapitāla vērtspapīru riska apakšmodulis] un pārejas normu par visprecīzākā novērtējuma aprēķinu attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām [kas atbilst iemaksātām prēmijām] par noslēgtajiem līgumiem, līdz 2015. gada beigām būtu jāturpina piemērot Padomes Direktīvas 64/225/EEK (16), 73/239/EEK (17), 73/240/EEK (18), 76/580/EEK (19), 78/473/EEK (20), 84/641/EEK (21), 87/344/EEK (22), 88/357/EEK (23) un 92/49/EEK (24) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/78/EK (25), 2001/17/EK (26), 2002/83/EK (27) un 2005/68/EK (28) (kopā sauktas par “Makstātspējas I” direktīvām), kas ir grozītas ar Direktīvas 2009/138/EK VI pielikuma A daļā uzskaitītajiem aktiem.

(64)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis apņemas gadījumos, kad tas nepieciešams, paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp attiecīgajām direktīvas un nacionālo transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu un Direktīvu 2009/138/EK likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(65)

Šās direktīvas mērķus, proti, iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, nodrošinot augsta līmeņa efektīvu un konsekventu uzraudzības regulējumu un uzraudzību, apdrošinājuma ņēmēju un saņēmēju – un tādējādi uzņēmēju un patērētāju – aizsardzību, finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības aizsardzību, finanšu sistēmas stabilitātes saglabāšanu un starptautiskās uzraudzības koordinācijas nostiprināšanu, nav iespējams pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstu līmenī, un rīcības vērienīguma dēļ šie mērķi ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(66)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2003/71/EK un Direktīva 2009/138/EK un Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010,

1)

direktīvas 5. panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja galīgie piedāvājuma noteikumi nav iekļauti ne pamatprospektā, ne papildinājumā, tos cik drīz vien iespējams un, ja iespējams, pirms piedāvājuma sākšanās vai pirms pielaides tirdzniecībai dara pieejamus ieguldītājiem un iesniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē, un minētā kompetentā iestāde nosūta tos uzņēmējas(-u) dalībvalsts(-u) kompetentajai iestādei. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde minētos galīgos piedāvājuma noteikumus nosūta EVTI. Galīgajos noteikumos iekļauj tikai to informāciju, kas attiecas uz vērtspapīru aprakstu, un tos neizmanto pamatprospekta papildinājumiem. Šādos gadījumos piemēro 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu.”;

2)

direktīvas 11. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo pantu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu informāciju, kas iekļaujama ar atsauci.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 1. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā panta pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

3)

direktīvas 13. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz prospektu apstiprināšanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu kārtību, kā piemēro prospektu apstiprināšanas procedūras, un nosacījumus, ar kuriem saskaņā var pielāgot termiņus.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 1. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā panta pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

4)

direktīvas 14. panta 8. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“8.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo pantu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu prospektu publicēšanas kārtību šā panta 1.–4. punktā.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 1. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā panta pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

5)

direktīvas 15. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo pantu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus nolūkā pieņemt noteikumus par to sludinājumu izplatīšanu, ar ko paziņo par nodomu publiski piedāvāt vērtspapīrus vai par pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, jo īpaši, pirms tam, kad prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai vai sākta parakstīšanās, un attiecībā uz 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 1. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā panta pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

6)

iekļauj šādu pantu:

“31.a pants

EVTI personāls un resursi

EVTI izvērtē vajadzības pēc personāla un resursiem, kas rodas, sākot veikt šajā direktīvā noteiktās pilnvaras un pienākumus, un par to sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”.

1)

direktīvas 13. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Saistībā ar III pielikumā iekļauto formu sarakstu Komisija saskaņā ar 301.a pantu var pieņemt deleģētos aktus, izņemot A, B un C daļas 28. un 29. punktu.”;

3)

iekļauj šādu pantu:

“25.a pants

Licences izziņošana un publicēšana vai tās atcelšana

Par visām piešķirtajām vai atceltajām licencēm paziņo Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādei) (turpmāk “EAFPI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (31). Sarakstā iekļauj visu to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību nosaukumus, kurām piešķirta licence. EAFPI šo sarakstu publicē savā tīmekļa vietnē un to pastāvīgi atjaunina.

4)

direktīvas 29. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Komisijas pieņemtajos deleģētajos aktos un regulatīvajos un īstenošanas tehniskajos standartos ņem vērā proporcionalitātes principu, tādējādi garantējot šīs direktīvas proporcionālu piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz mazām apdrošināšanas sabiedrībām.

Regulatīvo tehnisko standartu projektos, kurus EAFPI ir iesniegusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu, īstenošanas tehnisko standartu projektos, kas iesniegti saskaņā ar tās 15. pantu, un pamatnostādnēs un ieteikumos, kas sniegti saskaņā ar tās 16. pantu, ņem vērā proporcionalitātes principu, tādējādi garantējot šīs direktīvas proporcionālu piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz mazām apdrošināšanas sabiedrībām.”;

5)

direktīvas 31. panta 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“4.   Neskarot 35. un 51. pantu, 254. panta 2. punktu un 256. pantu, Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz šā panta 2. punktu, lai precizētu galvenos aspektus, par kuriem jāizpauž apkopotie statistikas dati, kā arī izpaužamās informācijas satura rādītāju un publicēšanas datumu.

5.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz šā panta 2. punkta piemērošanu un neskarot 35. un 51. pantu, 254. panta 2. punktu un 256. pantu, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu šajā pantā paredzētās izpaužamās informācijas formātu un struktūru.

EAFPI iesniedz īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”;

6)

direktīvas 33. pantam pievieno šādas daļas:

“Ja uzraudzības iestāde ir informējusi uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādes par to, ka tā plāno veikt pārbaudes uz vietas saskaņā ar pirmā punkta noteikumiem, un ja šai uzraudzības iestādei tiek liegtas tiesības veikt šādas pārbaudes vai ja šīm uzraudzības iestādēm faktiski tiek liegtas tiesības piedalīties pārbaudēs saskaņā ar otro punktu, uzraudzības iestādes var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 21. pantu EAFPI ir tiesības piedalīties pārbaudēs uz vietas, ja tās kopīgi veic divas vai vairāk uzraudzības iestādes.”;

7)

direktīvas 35. pantu groza šādi.

8)

direktīvas 37. pantu groza šādi:

9)

direktīvas 38. panta 2. punktam pievieno šādas daļas:

“Ja uzraudzības iestāde ir informējusi pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts attiecīgo iestādi, ka tā gatavojas veikt pārbaudi uz vietas saskaņā ar šo punktu vai ja tā veic pārbaudi uz vietas saskaņā ar pirmo daļu, ja šī uzraudzības iestāde nevar praktiski izmantot savas tiesības veikt šo pārbaudi uz vietas, uzraudzības iestāde var ar šo jautājumu vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 21. pantu EAFPI ir tiesības piedalīties pārbaudē uz vietas, ja tās kopīgi veic divas vai vairāk uzraudzības iestādes.”;

10)

direktīvas 44. pantu groza šādi:

11)

direktīvas 45. pantā iekļauj šādu punktu:

“2.a   Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība piemēro 77.b pantā minēto atbilstības pielāgojumu, 77.d pantā minēto svārstīguma pielāgojumu vai 308.c un 308.d pantā minētos pārejas pasākumus, tā novērtē atbilstību kapitāla prasībām, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, neņemot vērā šos pielāgojumus un pārejas pasākumus.”;

12)

direktīvas 50. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“50. pants

Deleģētie akti un regulatīvie tehniskie standarti

1.   Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus, lai sīkāk precizētu:

2.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo iedaļu, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu:

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto novērtējumu, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, sīkāk precizējot šā novērtējuma kritērijus.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.”;

13)

direktīvas 51. pantu groza šādi:

14)

direktīvas 52. pantu aizstāj ar šādu:

“52. pants

Informācija Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādei un tās ziņojumi

1.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 1094/2010 35. pantu, dalībvalstis pieprasa uzraudzības iestādēm ik gadu sniegt šādu informāciju EAFPI:

2.   EAFPI ik gadu publisko šādu informāciju:

3.   EAFPI sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai 2. punktā norādīto informāciju, kā arī ziņojumu, kurā aprakstīta uzraudzības konverģences pakāpe, ar kādu dažādu dalībvalstu uzraudzības iestādes izmanto kapitāla palielinājumu.”;

15)

direktīvas 56. pantu aizstāj ar šādu:

“56. pants

Maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojums – deleģētie akti un īstenošanas tehniskie standarti

Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros sīkāk precizē izpaužamo informāciju un ikgadējās informācijas izpaušanas termiņus atbilstīgi 3. iedaļai.

Lai nodrošinātu šīs iedaļas vienādus piemērošanas nosacījumus, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu par procedūrām, formātiem un paraugiem.

EAFPI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”;

16)

direktīvas 58. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo iedaļu, EAFPI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, izveidojot pilnīgu sarakstu ar informāciju, kas minēta 59. panta 4. punktā un ko savā paziņojumā iekļauj ierosinātie līdzdalības ieguvēji, neskarot 58. panta 2. punktu.

Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo iedaļu un lai ņemtu vērā turpmāko attīstību, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot 59. panta 1. punktā minēto kritēriju pielāgojumus.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā un otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

9.   Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienveidīgu piemērošanu, EAFPI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām, veidlapām un formātu apspriešanās procesam attiecīgo uzraudzības iestāžu starpā, kā minēts 60. pantā.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”;

17)

iekļauj šādu pantu:

“65.a pants

Sadarbība ar EAFPI

Dalībvalstis nodrošina, lai šīs direktīvas piemērošanas nolūkā uzraudzības iestādes sadarbotos EAFPI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010.

Dalībvalstis nodrošina, lai uzraudzības iestādes EAFPI nekavējoties sniegtu visu informāciju, kas nepieciešama pienākumu veikšanas nolūkā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010.”;

18)

iekļauj šādu pantu:

“67.a pants

Eiropas Parlamenta izmeklēšanas pilnvaras

Direktīvas 64. un 67. pants neskar pilnvaras veikt izmeklēšanu, kas Eiropas Parlamentam piešķirtas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 226. pantu.”;

19)

direktīvas 69. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šādu informāciju izpauž vienīgi tad, ja tas vajadzīgs konsultatīvajai uzraudzībai. Dalībvalstis tomēr nosaka, ka informāciju, ko saņem saskaņā ar 65. pantu un 68. panta 1. punktu, un informāciju, ko iegūst 33. pantā minētajās pārbaudēs uz vietas, drīkst izpaust tikai ar tās uzraudzības iestādes nepārprotamu piekrišanu, kura šo informāciju sniegusi, vai ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādes nepārprotamu piekrišanu, kurā veikta pārbaude uz vietas.”;

20)

direktīvas 70. pantu aizstāj ar šādu:

“70. pants

Informācijas nodošana centrālajām bankām, monetārajām iestādēm, maksājumu sistēmu uzraudzības iestādēm un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai

1.   Neskarot 64. līdz 69. pantu, uzraudzības iestāde savu pienākumu izpildei paredzēto informāciju drīkst sniegt šādām iestādēm:

2.   Ārkārtas situācijā, tostarp ārkārtas situācijā kā minēts Regulas (ES) Nr. 1094/2010 18. pantā, dalībvalstis atļauj uzraudzības iestādēm nekavējoties paziņot informāciju centrālajām bankām, kas ietilpst Eiropas Centrālo banku sistēmā, tostarp ieskaitot ECB, ja attiecīgā informācija ir būtiska to tiesību aktos noteikto uzdevumu izpildei, tostarp monetārās politikas īstenošanai un ar to saistītās likviditātes nodrošināšanai, norēķinu, mijieskaita un vērtspapīru norēķinu sistēmu uzraudzībai un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai, un ESRK, ja attiecīgā informācija ir būtiska tās uzdevumu izpildei.

3.   Šīs iestādes vai struktūras ir tiesīgas arī paziņot uzraudzības iestādēm šādu informāciju, kas tām var būt vajadzīga 67. panta izpildei. Uz šādu informāciju attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas noteikumi, kas paredzēti šajā iedaļā.

21)

direktīvas 71. pantu groza šādi.

22)

direktīvas 75. pantā 2. punktu aizstāj ar šādu:.

“2.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, nosakot 1. punktā norādītajā aktīvu un pasīvu novērtēšanā izmantojamās metodes un pieņēmumus.

3.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz aktīvu un pasīvu novērtēšanu, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot:

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.”;

23)

iekļauj šādus pantus:

“77.a pants

Attiecīgu bezriska procentu likmju termiņstruktūras ekstrapolācija

Nosakot attiecīgu bezriska procenta likmju termiņstruktūru, kas minēta 77. panta 2. punktā, izmanto un konsekventi ņem vērā informāciju, ko iegūst no attiecīgajiem finanšu instrumentiem. Minētajā noteikšanā ņem vērā attiecīgo finanšu instrumentu termiņus, ja šo finanšu instrumentu un obligāciju tirgus ir uzskatāms par apjomīgu, likvīdu un pārredzamu. Attiecībā uz termiņiem, kas pastāv attiecīgo finanšu instrumentu vai obligāciju tirgos, kuri vairs nav uzskatāmi par apjomīgiem, likvīdiem un pārredzamiem, attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūru ekstrapolē.

Attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras ekstrapolēto daļu pamato ar nākotnes kursu, kas pakāpeniski pāriet no vienas procentu likmes vai likmju kopuma attiecībā uz ilgāko termiņu, kāds attiecīgajam finanšu instrumentam un obligācijām pastāv apjomīgā, likvīdā un pārredzamā tirgū, uz galīgo nākotnes kursu.

77.b pants

Attiecīgu bezriska procentu likmju termiņstruktūras atbilstības pielāgojums

1.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var piemērot atbilstības pielāgojumu attiecīgai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, lai aprēķinātu visprecīzāko novērtējumu dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelim, tostarp ikgadējos maksājumus, kas izriet no nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem, kurus iepriekš apstiprina uzraudzības iestādes, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Neatkarīgi no pirmās daļas h) apakšpunkta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības var izmantot aktīvus, ja naudas plūsmas ir fiksētas, izņemot attiecībā uz atkarību no inflācijas, ar nosacījumu, ka šie aktīvi atkārto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmas, kas ir atkarīgas no inflācijas.

Gadījumā, ja emitentiem vai trešām personām ir tiesības mainīt aktīva naudas plūsmas tādā veidā, ka ieguldītājs saņem pietiekamu kompensāciju, lai tas varētu iegūt tādas pašas naudas plūsmas, atkārtoti ieguldot aktīvos ar līdzvērtīgu vai labāku kredītkvalitāti, tiesības mainīt naudas plūsmas nediskvalificē aktīvu attiecībā uz pieļaujamību piešķirtajā portfelī saskaņā ar pirmās daļas h) apakšpunktu.

2.   Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas piemēro atbilstības pielāgojumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelim, nedrīkst no jauna izmantot metodi, kurā netiek ņemts vērā atbilstības pielāgojums. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas piemēro atbilstības pielāgojumu, vairs nespēj ievērot 1. punktā paredzētos nosacījumus, tā nekavējoties informē uzraudzības iestādi un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai minētos nosacījumus atkal ievērotu. Ja šāda sabiedrība nespēj no jauna nodrošināt minēto nosacījumu ievērošanu divu mēnešu laikā no neatbilstības dienas, tā izbeidz piemērot atbilstības pielāgojumu visām tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām un nepiemēro atbilstības pielāgojumu turpmākajā 24 mēnešu laikposmās.

3.   Atbilstības pielāgojumu nepiemēro attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, ja attiecīgajā bezriska procentu likmju termiņstruktūrā, lai aprēķinātu visprecīzāko novērtējumu par šiem pienākumiem, ietver svārstīguma pielāgojumu saskaņā ar 77.d pantu vai pārejas pasākumu par bezriska procentu likmēm saskaņā ar 308.c pantu.

77.c pants

Atbilstības pielāgojuma aprēķināšana

1.   Attiecībā uz visām valūtām atbilstības pielāgojumu, kas minēts 77.b pantā, aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā pamata starpība:

Nepietiekamības iespējamību, kas minēta pirmās daļas a) apakšpunkta i) daļā, pamato ar ilgtermiņa saistību neizpildes statistiku, kas attiecas uz aktīviem saistībā ar to termiņu, kredīta kvalitāti un aktīvu klasi.

Ja uzticamu kredīta starpību nevar iegūt no saistību neizpildes statistikas, kas minēta otrajā daļā, pamata starpība ir vienāda ar to daļu no ilgtermiņa vidējās starpības, kura pārsniedz bezriska procentu likmi, kas norādīta b) un c) apakšpunktā.

77.d pants

Attiecīgu bezriska procentu likmju termiņstruktūras svārstīguma pielāgojums

1.   Dalībvalstis var prasīt iepriekšēju uzraudzības iestāžu apstiprinājumu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, lai piemērotu svārstīguma pielāgojumu attiecīgai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai nolūkā aprēķināt visprecīzāko novērtējumu, kas minēts 77. panta 2. punktā.

2.   Katrai attiecīgajai valūtai svārstīguma pielāgojums attiecīgai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai pamatojas uz starpību starp procentu likmi, ko varētu gūt no atsauces portfelī iekļautiem aktīviem šai valūtai un attiecīgā pamata bezriska procentu likmju termiņstruktūru šai valūtai.

Atsauces portfelis valūtai ir reprezentatīvs attiecībā uz aktīviem, kas ir izteikti šajā valūtā un kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir ieguldīti, lai segtu visprecīzāko novērtējumu par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām, kas denominētas šajā valūtā.

3.   Svārstīguma pielāgojuma apjoms bezriska procentu likmei atbilst 65 % no riskam koriģētas valūtas starpības.

Riska koriģētas valūtas starpību aprēķina kā atšķirību starp 2. punktā minēto starpību un daļu no šīs starpības, kas ir saistāma ar reālu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem vai negaidītu kredītrisku, vai jebkuru citu risku saistībā ar aktīviem.

Svārstīguma pielāgojums attiecas tikai uz attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūru, kas nav iegūta ar ekstrapolāciju saskaņā ar 77.a pantu. Attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūras ekstrapolācija pamatojas uz minētajām pielāgotajām bezriska procentu likmēm.

4.   Katrai attiecīgajai valstij svārstīguma pielāgojumu bezriska procentu likmēm, kas minētas 3. punktā, šīs valsts valūtai pirms 65 % koeficienta piemērošanas palielina par atšķirību starp riska koriģētās valsts starpību un divkāršu riska koriģētu valūtas starpību, ja šī atšķirība ir pozitīva un riska koriģētā valsts starpība ir lielāka nekā 100 bāzes punkti. Palielinātu svārstīguma pielāgojumu piemēro, aprēķinot visprecīzāko novērtējumu par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām produktiem, kas pārdoti apdrošināšanas tirgū šajā valstī. Riska koriģētu valsts starpību aprēķina tādā pašā veidā kā riska koriģētu valūtas starpību šīs valsts valūtai, bet, pamatojoties uz atsauces portfeli, kas ir reprezentatīvs attiecībā uz aktīviem, kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir ieguldīti, lai segtu visprecīzāko novērtējumu par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām produktiem, ko pārdod apdrošināšanas tirgū šajā valstī un denominē šīs valsts valūtā.

5.   Svārstīguma pielāgojumu nepiemēro attiecībā uz apdrošināšanas saistībām, ja attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūrā, aprēķinot visprecīzāko novērtējumu par šīm saistībām, ir ietverts atbilstības pielāgojums saskaņā ar 77.b pantu.

6.   Atkāpjoties no 101. panta, maksātspējas kapitāla prasība neattiecas uz risku zaudēt pamata pašu kapitālu svārstīguma pielāgojuma izmaiņu rezultātā.

77.e pants

Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes izstrādātā tehniskā informācija

1.   EAFPI nosaka un publicē attiecībā uz katru attiecīgo valūtu šādu tehnisko informāciju vismaz reizi ceturksnī:

2.   Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus tehnisko rezervju un pamata pašu kapitāla aprēķināšanai, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros attiecībā uz katru atbilstošo valūtu izklāsta 1. punktā minēto tehnisko informāciju. Minētajos īstenošanas aktos izmanto minēto informāciju.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 301. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras pieejamību, Komisija saskaņā ar 301. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus.

3.   Ja 1. punktā minēto tehnisko informāciju Komisija pieņem saskaņā ar 2. punktu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izmanto šo tehnisko informāciju, lai aprēķinātu visprecīzāko novērtējumu saskaņā ar 77. pantu, atbilstības pielāgojumu saskaņā ar 77.c pantu un svārstīguma pielāgojumu saskaņā ar 77.d pantu.

Attiecībā uz valūtām un valstu tirgiem, ja 1. punkta c) apakšpunktā minētais pielāgojums nav noteikts 2. punktā minētos īstenošanas aktos, svārstīguma pielāgojumu nepiemēro attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, aprēķinot visprecīzāko novērtējumu.

77.f pants

Ilgtermiņa garantiju pasākumu un kapitāla riska pasākumu pārskatīšana

1.   EAFPI reizi gadā un līdz 2021. gada 1. janvārim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par 77.a līdz 77.e un 106. panta, 138. panta 4. punkta un 304., 308.c un 308.d panta piemērošanu, tostarp par to deleģēto vai īstenošanas aktu piemērošanu, kas pieņemti saskaņā ar minētajām normām.

Uzraudzības iestādes reizi gadā šajā laikposmā EAFPI sniedz šādu informāciju:

2.   EAFPI vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar ESRK un pēc sabiedriskas apspriešanas iesniedz Komisijai atzinumu, kurā novērtē no 77.a līdz 77.e un 106. panta, 138. panta 4. punkta un 304., 308.c un 308.d panta piemērošanu, tostarp to deleģēto vai īstenošanas aktu piemērošanu, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem pantiem. Šo novērtējumu veic attiecībā uz ilgtermiņa garantijām par apdrošināšanas produktiem, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kā ilgtermiņa ieguldītāju rīcību un plašākā nozīmē – finanšu stabilitāti.

3.   Pamatojoties uz EAFPI iesniegto atzinumu, kas minēts 2. punktā, Komisija iensiedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2021. gada 1. janvārim vai attiecīgā gadījumā agrāk. Ziņojumā galveno uzmanību pievērš jo īpaši ietekmei uz:

Papildus tam ziņojumu izstrādā, pamatojoties uz uzraudzības pieredzi saistībā ar no 77.a līdz 77.e un 106. panta, 138. panta 4. punkta un 304., 308.c un 308.d panta, tostarp saskaņā ar šiem pantiem pieņemto deleģēto vai īstenošanas aktu piemērošanu.

4.   Komisijas ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvo aktu priekšlikumus.”;

24)

direktīvas 86. pantu aizstāj ar šādu:

“86. pants

Deleģētie akti un regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti

1.   Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, nosakot:

2.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķināšanas metodēm, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot:

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

3.   Lai nodrošinātu 77.b panta vienveidīgas piemērošanas apstākļus, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu par procedūrām 77.b panta 1. punktā minēto atbilstības pielāgojuma piemērošanas apstiprināšanai.

EAFPI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 31. oktobrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”;

25)

direktīvas 92. pantu groza šādi:

26)

direktīvas 97. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“97. pants

Deleģētie akti un regulatīvie tehniskie standarti

1.   Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, nosakot to pašu kapitāla posteņu sarakstu, ietverot 96. pantā minētos, kurus uzskata par atbilstīgiem 94. pantā izklāstītajiem kritērijiem; šajā sarakstā katram pašu kapitāla postenim norādot precīzu to pazīmju apraksts, kas noteica tā klasifikāciju;

2.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz pašu kapitāla klasifikāciju, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot metodes, ko izmanto uzraudzības iestādes, apstiprinot novērtēšanas un klasificēšanas metodes pašu kapitāla posteņiem, kas nav iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

Komisija regulāri pārbauda un vajadzības gadījumā atjaunina 1. punktā minēto sarakstu, ņemot vērā norises tirgū.”;

27)

direktīvas 99. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“99. pants

Deleģētie akti par pašu kapitāla atbilstību

Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, nosakot:

28)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“109.a pants

Saskaņoti tehniskie sākumdati standarta formulai

1.   Lai aprēķinātu maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar standarta formulu, EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu ārējo kredīta novērtēšanas institūciju (ĀKNI) kredītu novērtējumu sadalījumam atbilstoši objektīvai kredīta kvalitātes pakāpju skalai un piemērojot pakāpes, kas noteiktas saskaņā ar 111. panta 1. punkta n) apakšpunktu.

EUI Apvienotā komiteja līdz 2015. gada 30. jūnijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

2.   Lai nodrošinātu vienotus šī panta piemērošanas nosacījumus un sekmētu 105. panta 5. punktā minētā tirgus riska moduļa aprēķināšanu, sekmējot 105. panta 6. punktā minētā darījumu partneru saistību nepildīšanas riska moduļa aprēķināšanu, izvērtējot 101. panta 5. punktā minētās riska mazināšanas metodes un aprēķinot tehniskās rezerves, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu par:

EAFPI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

3.   EAFPI vismaz reizi ceturksnī publicē tehnisko informāciju, tostarp informāciju par 106. pantā minēto simetrisko pielāgojumu.

4.   Lai nodrošinātu vienotus šī panta piemērošanas nosacījumus un sekmētu 105. panta 4. punktā minēto veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa aprēķināšanu, EAFPI, ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestāžu sniegtos aprēķinus, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, par standartnovirzēm attiecībā uz konkrētiem dalībvalstu normatīvajiem aktiem, kuri pieļauj veselības riska atlīdzības prasību maksājumu sadalījumu starp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un kuri atbilst 5. punkta kritērijiem un citiem kritērijiem, kas paredzēti deleģētos aktos.

EAFPI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

5.   Šā panta 4. punktā minētie īstenošanas tehniskie standarti attiecas tikai uz dalībvalstu normatīvajiem pasākumiem, kuri atļauj veselības risku atlīdzības prasību maksājumu sadalījumu starp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un kuri atbilst šādiem kritērijiem:

Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka papildu kritērijus valstu normatīvo aktu noteikumiem un metodoloģiju un prasības šā panta 4. punktā minēto standartnoviržu aprēķināšanai.”;

29)

direktīvas 111. pantu aizstāj ar šādu:

“111. pants

Deleģētie akti un regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti attiecībā uz 103.–109. pantu

1.   Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus, nosakot:

2.   Lai nodrošinātu šā panta vienveidīgu piemērošanu, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu par procedūrām uzraudzības iestāžu apstiprinājuma piešķiršanai izmantot 1. punkta k) apakšpunktā minētos sabiedrības īpašos parametrus.

EAFPI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 31. oktobrim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

3.   Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim novērtē to metožu, pieņēmumu un standarta parametru piemērotību, kuri izmantoti, aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību ar standarta formulas palīdzību. Tā jo īpaši ņem vērā visu aktīvu veidu un finanšu instrumentu darbību, to ieguldītāju rīcību, kuri iegulda minētajos aktīvos un finanšu instrumentos, kā arī tendences starptautisku standartu noteikšanā finanšu pakalpojumu jomā. Dažu aktīvu veidu pārskatīšanu var noteikt par prioritāti. Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumus šīs direktīvas vai saskaņā ar to pieņemto īstenošanas vai deleģēto aktu grozīšanai.

4.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz maksātspējas kapitāla prasību, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu kvantitatīvus ierobežojumus un aktīvu atbilstības kritērijus, ja minētie riski nav pietiekami segti ar apakšmoduli.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

Minētos regulatīvos tehniskos standartus piemēro aktīviem, ar ko sedz tehniskās rezerves, izņemot aktīvus, kuri ir attiecināmi uz dzīvības apdrošināšanas līgumiem, ja to ieguldījumu risku sedz apdrošinājuma ņēmēji. Komisija tos pārskata, ņemot vērā standarta formulas un finanšu tirgu attīstību.”;

30)

direktīvas 114. pantu aizstāj ar šādu:

“114. pants

Deleģētie akti un īstenošanas tehniskie standarti attiecībā uz maksātspējas kapitāla prasību iekšējiem modeļiem

1.   Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus, nosakot:

2.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu par procedūrām attiecībā uz:

EAFPI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 31. oktobrim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”;

31)

direktīvas 127. pantu aizstāj ar šādu:

“127. pants

Deleģētie akti attiecībā uz 120. līdz 126. pantu

Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz 120. līdz 126. pantu, lai veicinātu riska profila labāku novērtēšanu un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības pārvaldīšanu attiecība uz iekšējo modeļu izmantošanu visā Savienībā.”;

32)

direktīvas 129. pantu groza šādi:

33)

direktīvas 130. pantu aizstāj ar šādu:

“130. pants

Deleģētie akti

Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko precizē minimālā kapitāla prasības aprēķināšanu, kā norādīts 128. un 129. pantā.”;

34)

direktīvas 131. panta pirmajā daļā datumus “2012. gada 31. oktobris” un “2013. gada 31. oktobris” aizstāj attiecīgi ar “2015. gada 31. decembris” un “2016. gada 31. decembris”;

35)

direktīvas 135. pantu aizstāj ar šādu:

“135. pants

Deleģētie akti un regulatīvie tehniskie standarti attiecībā uz kvalitātes prasībām

1.   Saskaņā ar 301.a pantu Komisija var pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu kvalitatīvas prasības šādās jomās:

2.   Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, ar kuriem nosaka:

3.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz 2. punkta c) apakšpunktu, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot šajā apakšpunktā minētā proporcionālā papildu kapitāla palielinājuma aprēķināšanas metodoloģiju.

Pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus Komisijai piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.”;

36)

direktīvas 138. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Tādu ārkārtēju nelabvēlīgu apstākļu gadījumā, par kuriem ir paziņojusi EAFPI un kuri skar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas pārstāv nozīmīgu tirgus daļu vai skartos uzņēmējdarbības veidus, un vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar ESRK uzraudzības iestāde var attiecīgajām sabiedrībām pagarināt 3. punkta otrajā daļā noteikto laikposmu, nosakot maksimāli septiņu gadu laikposmu, ņemot vērā visus būtiskos faktorus, tostarp tehnisko rezervju vidējo termiņu.

Neskarot EAFPI pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 18. pantu, saskaņā ar šo punktu EAFPI pēc attiecīgās uzraudzības iestādes lūguma paziņo par ārkārtēju nelabvēlīgu apstākļu esamību. Attiecīgā uzraudzības iestāde var iesniegt šādu lūgumu, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas pārstāv būtisku tirgus daļu vai skartos uzņēmējdarbības veidus, visticamāk, nespēj izpildīt kādu no 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Ārkārtēji nelabvēlīgi apstākļi ir tad, ja to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kurām ir būtiska ietekme tirgū vai kuru noteikti darījumu veidi tikuši ietekmēti, finanšu stāvokli nopietni vai nelabvēlīgi ietekmē viens vai vairāki šādi nosacījumi:

EAFPI sadarbībā ar attiecīgo valsts uzraudzības iestādi regulāri novērtē, vai vēl pastāv otrajā daļā minētie apstākļi. Ja ārkārtēju nelabvēlīgu apstākļu vairs nav, EAFPI paziņo par to sadarbībā ar attiecīgo valsts uzraudzības iestādi.

Attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ik pēc trim mēnešiem iesniedz savai uzraudzības iestādei progresa ziņojumu, kurā izklāstīti veiktie pasākumi un panāktais progress, lai nodrošinātu maksātspējas kapitāla prasības segšanai paredzētā atbilstīgā pašu kapitāla līmeņa atjaunošanu vai riska profila samazināšanu, lai garantētu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

Pagarinājumu, kas minēts pirmajā daļā, anulē, ja progresa ziņojumā redzams, ka maksātspējas kapitāla prasības segšanai izmantojamā pašu kapitāla līmeņa atjaunošanā vai riska profila samazināšanā, lai nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai, nav bijis būtiska progresa laikā no dienas, kad konstatēta neatbilstība starp maksātspējas kapitāla prasību, līdz progresa ziņojuma iesniegšanas dienai.”;

37)

direktīvas 143. pantu aizstāj ar šādu:

“143. pants

Deleģētie akti un regulatīvie tehniskie standarti attiecībā uz 138. panta 4. punktu

1.   Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, papildinot ārkārtēju nelabvēlīgu apstākļu veidus un precizējot, kādi faktori un kritēriji jāņem vērā EAFPI, paziņojot par ārkārtēju nelabvēlīgu apstākļu rašanos, un kādi – uzraudzības iestādēm, nosakot atveseļošanās perioda pagarinājumu saskaņā ar 138. panta 4. punktu.

2.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz 138. panta 2. punktu, 139. panta 2. punktu un 141. pantu, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot sanācijas plānu, kas minēts 138. panta 2. punktā, un finanšu shēmu, kas minēta 139. panta 2. punktā, un ņemot vērā 141. pantu, pienācīgi cenšoties izvairīties no procikliskas ietekmes.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.”;

38)

direktīvas 149. pantu aizstāj ar šādu:

“149. pants

Riska vai saistību rakstura pārmaiņas

Ja apdrošināšanas sabiedrība paredzējusi mainīt 147. pantā minēto informāciju, pārmaiņas izdarāmas saskaņā ar 147. un 148. pantā paredzēto procedūru.”;

39)

direktīvas 155. pantu groza šādi:

40)

aiz direktīvas 158. panta 2. punkta pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Turklāt piederības vai uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde var vērsties ar šo jautājumu EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.”;

41)

direktīvas 159. pantu aizstāj ar šādu:

“159. pants

Statistikas dati par pārrobežu darbībām

Visas apdrošināšanas sabiedrības informē kompetento uzraudzības iestādi piederības dalībvalstī par prēmiju, prasību un komisijas maksu apmēru, neatskaitot pārapdrošināšanu, atsevišķi attiecībā uz darījumiem, ko tās veic, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību, un darījumiem, ko tās veic saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, par katru dalībvalsti šādi:

Attiecībā uz I pielikuma A daļas 10. veidu, izņemot pārvadātāja atbildību, attiecīgā sabiedrība informē uzraudzības iestādi arī par prasījumu iesniegšanas biežumu un vidējām izmaksām.

Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde iesniedz pirmajā un otrajā daļā norādīto informāciju saprātīgā termiņā apkopotā veidā pēc attiecīgo visu pārējo dalībvalstu pieprasījuma nosūta to uzraudzības iestādēm.”;

42)

direktīvas 172. pantu aizstāj ar šādu:

“172. pants

Līdzvērtība attiecībā uz pārapdrošināšanas sabiedrībām

1.   Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, nosakot kritērijus, lai novērtētu, vai maksātspējas režīms, ko trešā valsts piemēro attiecībā uz to sabiedrību pārapdrošināšanas darījumiem, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs I sadaļā noteiktajam.

2.   Ja trešā valsts ir izpildījusi saskaņā ar 1. punktu pieņemtos kritērijus, Komisija atbilstīgi 301.a pantam un ar atbalstu, ko EAFPI sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu, var pieņemt deleģētos aktus, nosakot, ka maksātspējas režīms, ko trešā valsts piemēro attiecībā uz to sabiedrību pārapdrošināšanas darījumiem, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs I sadaļā noteiktajam.

Minētos deleģētos regulāri pārskata, ņemot vērā jebkādas nozīmīgas pārmaiņas I sadaļā noteiktajā uzraudzības režīmā un trešās valsts uzraudzības režīmā.

EAFPI pirmajā daļā minēto visu trešo valstu sarakstu publicē un atjaunina savā tīmekļa vietnē.

3.   Ja saskaņā ar 2. punktu trešās valsts maksātspējas režīms ir atzīts par līdzvērtīgu šajā direktīvā noteiktajam maksātspējas režīmam, uz pārapdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti ar tām sabiedrībām, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešā valstī, attiecina tādus pašus nosacījumus kā apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti ar sabiedrību, kura licencēta saskaņā ar šo direktīvu.

4.   Atkāpjoties no 2. punkta un pat tad, ja atbilstīgi 1. punktam precizētie kritēriji nav izpildīti, Komisija saskaņā ar 301.a pantu uz noteiktu laiku ar atbalstu, ko EAFPI sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu, var pieņemt deleģētos aktus, nosakot, ka maksātspējas režīms, ko trešā valsts piemēro attiecībā uz to sabiedrību pārapdrošināšanas darījumiem, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešā valstī, pagaidām ir līdzvērtīgs I sadaļā noteiktajam režīmam, ja minētā trešā valsts atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

Deleģētajos aktos par pagaidu līdzvērtību ņem vērā Komisijas ziņojumus saskaņā ar 177. panta 2. punktu. Minētos deleģētos aktus regulāri pārskata, pamatojoties uz attiecīgās trešās valsts progresa ziņojumiem, ko vienu reizi gadā iesniedz novērtēšanai Komisijai. EAFPI palīdz Komisijai novērtēt minētos progresa ziņojumus.

EAFPI pirmajā daļā minēto visu trešo valstu sarakstu publicē un atjaunina savā tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar 301.a pantu Komisija var pieņemt deleģētos aktus, sīkāk precizējot pirmajā daļā paredzētos nosacījumus.

5.   Šā panta 4. punkta pirmajā daļā minētais ierobežotais laikposms beidzas 2020. gada 31. decembrī vai dienā, kad saskaņā ar 2. punktu attiecīgās trešās valsts uzraudzības režīms tiek atzīts par līdzvērtīgu I sadaļā noteiktajam, atkarībā no tā, kurš brīdis ir agrāks.

Minēto laikposmu var pagarināt uz laikposmu līdz vienam gadam, ja tas nepieciešams, lai EAFPI un Komisija veiktu līdzvērtības novērtējumu 2. punkta nolūkiem.

6.   Pārapdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti ar sabiedrībām, kuru galvenie biroji atrodas trešā valstī, kuras uzraudzības režīms saskaņā ar 4. punktu ir atzīts par pagaidām līdzvērtīgu, piemēro 3. punkta nosacījumus. Šīs direktīvas 173. pantu piemēro arī pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru galvenie biroji atrodas trešā valstī, kuras uzraudzības režīms saskaņā ar 4. punktu ir atzīts par pagaidām līdzvērtīgu.”;

43)

direktīvas 176. pantu aizstāj ar šādu:

“176. pants

Informācija, ko dalībvalstis sniedz Komisijai un EAFPI

Dalībvalstu uzraudzības iestādes informē Komisiju, EAFPI un citu dalībvalstu uzraudzības iestādes par visām atļaujām, kas piešķirtas tiešam vai netiešam meitasuzņēmumam, kura vienu vai vairākus mātesuzņēmumus reglamentē kādas trešās valsts tiesību akti.

Minētajā informācijā ietver arī norādi par attiecīgās grupas struktūru.

Ja sabiedrība, uz kuru attiecas trešās valsts tiesību akti, iegūst līdzdalību Savienībā licencētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, kas padarītu šo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību par šīs trešās valsts sabiedrības meitasuzņēmumu, piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes informē Komisiju, EAFPI un pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādes.”;

44)

direktīvas 177. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis informē Komisiju un EAFPI par visām lielākajām grūtībām, ar kādām saskaras to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, reģistrējot savu uzņēmējdarbību trešā dalībvalstī un darbojoties tajā vai veicot darbības šajā valstī.”;

45)

direktīvas 210. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, precizējot šā panta 1. punktā minētos noteikumus par to risku uzraudzību, vadību un kontroli, kas rodas ierobežotas pārapdrošināšanas darījumos.”;

46)

direktīvas 211. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, precizējot šādus kritērijus uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanai:

2.a   Lai nodrošinātu 211. panta 1. un 2. punkta vienādas piemērošanas nosacījumus, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus procedūrām, kas jāievēro, piešķirot uzraudzības iestāžu apstiprinājumu īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību izveidošanai, un formātiem un paraugiem, kas jāizmanto 2. punkta f) apakšpunkta nolūkā.

EAFPI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 31. oktobrim.

Pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus Komisijai piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

2.b   Lai nodrošinātu 211. panta 1. un 2. punkta vienādus piemērošanas nosacījumus, EAFPI var izstrādāt īstenošanas tehniskos standartu projektus procedūrām, kas jāievēro, īstenojot sadarbību un informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm, ja īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība, kura pārņem risku no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, ir dibināta dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir izsniegta licence.

Pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus Komisijai piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

3.   Uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas licencētas līdz 2015. gada 31. decembrim, attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kura licencējusi īpašam nolūkam dibināto sabiedrību. Tomēr uz jebkuru jaunu darbību, ko īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība uzsākusi pēc minētās dienas, attiecas 1., 2. un 2.a punkts.”;

47)

direktīvas 212. panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

48)

direktīvas 216. pantu groza šādi:

49)

direktīvas 217. pantu groza šādi:

50)

direktīvas 227. pantu aizstāj ar šādu:

“227. pants

Saistītu trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību līdzvērtība

1.   Saskaņā ar 233. pantu aprēķinot tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspēju, kas ir dalības sabiedrība trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, minēto trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību tikai šā aprēķina vajadzībām uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību.

Ja trešā valsts, kurā atrodas minētās sabiedrības galvenais birojs, tomēr pieprasa tās licencēšanu un nosaka tai maksātspējas režīmu, kas atbilst vismaz I sadaļas VI nodaļā noteiktajam, dalībvalstis ir tiesīgas reglamentēt, ka attiecībā uz minēto sabiedrību aprēķinā ņem vērā attiecīgās trešās valsts noteikto maksātspējas kapitāla prasību un minētās prasības izpildei paredzēto atbilstošo pašu kapitālu.

2.   Ja nav pieņemti deleģētie akti saskaņā ar šā panta 4. vai 5. punktu, pārbaudi par to, vai trešās valsts režīms ir vismaz līdzvērtīgs, veic grupas uzraudzības iestāde pēc dalības sabiedrības pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas. Grupas uzraudzības iestādei palīdz EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu.

Grupas uzraudzības iestāde, kam palīdz EAFPI, apspriežas ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, pirms tiek pieņemts lēmums par līdzvērtīgumu. Šādu lēmumu pieņem saskaņā ar kritērijiem, kas pieņemti atbilstīgi 3. punktam. Grupas uzraudzības iestāde nepieņem nevienu lēmumu attiecībā uz trešo valsti, kas būtu pretrunā visiem agrāk par šo valsti pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja ir jāņem vērā nozīmīgas izmaiņas I sadaļas VI nodaļā noteiktajā uzraudzības režīmā un trešās valsts uzraudzības režīmā.

Ja uzraudzības iestādes nepiekrīt lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar otro daļu, tās var ar attiecīgo jautājumu vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad grupas uzraudzības iestāde ir paziņojusi attiecīgo lēmumu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

3.   Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, precizējot kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu, vai trešās valsts maksātspējas režīms atbilst I sadaļas VI nodaļā norādītajam.

4.   Ja trešā valsts ir izpildījusi saskaņā ar 3. punktu pieņemtos kritērijus, Komisija atbilstīgi 301.a pantam un ar atbalstu, ko EAFPI sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu, var pieņemt deleģētos aktus, nosakot, ka attiecīgās trešās valsts uzraudzības režīms atbilst I sadaļas VI nodaļā noteiktajam.

Minētos deleģētos aktus regulāri pārskata, ņemot vērā jebkādas būtiskas pārmaiņas uzraudzības režīmā, kas norādīts I sadaļas VI nodaļā, un trešās valsts uzraudzības režīmā.

EAFPI pirmajā daļā minēto visu trešo valstu sarakstu publicē un atjaunina savā tīmekļa vietnē.

5.   Atkāpjoties no 4. punkta un arī tad, ja atbilstīgi 3. punktam precizētie kritēriji nav izpildīti, Komisija saskaņā ar 301.a pantu un ar atbalstu, ko EAFPI sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu, var uz 6. punktā minēto laiku pieņemt deleģētos aktus, nosakot, ka maksātspējas režīms, ko trešā valsts piemēro sabiedrībām, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešā valstī, pagaidām ir līdzvērtīgs I sadaļas VI nodaļā paredzētajam, ja:

EAFPI pirmajā daļā minēto visu trešo valstu sarakstu publicē un atjaunina savā tīmekļa vietnē.

6.   Šā panta 5. punktā minētais sākotnējais pagaidu līdzvērtības laikposms ir 10 gadi, ja vien pirms šā laikposma beigām:

Pagaidu līdzvērtības laikposmu var atjaunot uz turpmākiem 10 gadu laikposmiem, ja tiek nodrošināta atbilstība 5. punktā minētajiem kritērijiem. Komisija pieņem jebkuru šādu deleģēto aktu saskaņā ar 301.a pantu un ar atbalstu, ko sniedz EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu.

Deleģētā aktā par pagaidu līdzvērtību ņem vērā Komisijas ziņojumus saskaņā ar 177. panta 2. punktu. Komisija regulāri pārskata šādus deleģētos aktus. EAFPI palīdz Komisijai novērtēt minētos lēmumus. Komisija informē Parlamentu par visām veiktajām pārskatīšanām un dara zināmus Eiropas Parlamentam savus secinājumus.

7.   Ja saskaņā ar šā panta 5. punktu tiek pieņemts deleģētais akts, nosakot, ka trešās valsts uzraudzības režīms ir pagaidām līdzvērtīgs, minētā trešā valsts tiek uzskatīta par līdzvērtīgu 1. punkta otrās daļas piemērošanas nolūkā.”;

51)

direktīvas 231. pantu aizstāj ar šādu:

“231. pants

Grupas iekšējais modelis

1.   Ja tiek saņemts pieteikums atļaujai aprēķināt konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, kā arī grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz iekšējo modeli, ko iesniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība un tās saistītās sabiedrības vai kopīgi apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības saistītās sabiedrības, attiecīgās uzraudzības iestādes sadarbojas, lai nolemtu, vai piešķirt vai nepiešķirt šo atļauju, un paredzētu noteikumus un nosacījumus, ja tādi vajadzīgi, kas attiecas uz šādu atļauju.

Pirmajā daļā minēto pieteikumu iesniedz grupas uzraudzības iestādei.

Grupas uzraudzības iestāde nekavējoties informē citus uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļus un nekavējoties pārsūta tiem pilnībā aizpildītu pieteikumu.

2.   Attiecīgās uzraudzības iestādes dara visu, ko tās ir pilnvarotas darīt, lai panāktu kopīgu lēmumu par pieteikumu sešu mēnešu laikā no dienas, kad grupas uzraudzības iestāde ir saņēmusi pilnībā aizpildītu pieteikumu.

3.   Ja šā panta 2. punktā minētajā sešu mēnešu laikposmā kāda no attiecīgajām uzraudzības iestādēm ir nodevusi jautājumu EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu, grupas uzraudzības iestāde atliek lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko EAFPI ir tiesīga pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu. Minēto lēmumu atzīst par noteicošo un to piemēro attiecīgā uzraudzības iestāde.

EAFPI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EAFPI pēc sešu mēnešu laikposma beigām vai kopīga lēmuma pieņemšanas.

Ja darba grupas lēmumu, kas ierosināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 41. panta 2. un 3. punktu un 44. panta 1. punkta trešo daļu, noraida, galīgo lēmumu pieņem grupas uzraudzības iestāde. Minēto lēmumu atzīst par noteicošo un to piemēro attiecīgā uzraudzības iestāde. Sešu mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē.

4.   Lai nodrošinātu 2. punktā minētās kopīgā lēmuma pieņemšanas procedūras vienādas piemērošanas nosacījumus attiecībā uz 1. punktā minēto pieteikumu atļaujai, EAFPI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus nolūkā veicināt kopīgu lēmumu pieņemšanu.

Pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus Komisijai piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

5.   Ja attiecīgās uzraudzības iestādes ir pieņēmušas 2. punktā minēto kopīgo lēmumu, grupas uzraudzības iestāde iesniedz pieteikuma iesniedzējam dokumentu, norādot pilnīgu pamatojumu.

6.   Ja sešu mēnešu laikā pēc tam, kad grupa ir iesniegusi pilnībā izpildītu pieteikumu, nav pieņemts kopīgs lēmums, grupas uzraudzības iestāde pati pieņem lēmumu par pieteikumu.

Grupas uzraudzības iestāde pienācīgi ņem vērā citu iesaistīto uzraudzības iestāžu uzskatus un iebildumus, kas izteikti minētajā sešu mēnešu laikposmā.

Grupas uzraudzības iestāde pieteikuma iesniedzējam un citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm nodod dokumentu, kurā izklāstīts pilnībā pamatots lēmums.

Minēto lēmumu atzīst par noteicošo un to piemēro attiecīgā uzraudzības iestāde.

7.   Ja kāda no attiecīgajām uzraudzības iestādēm uzskata, ka tās uzraudzībā esošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ievērojami atšķiras no pieņēmumiem, kas nosaka grupas līmenī apstiprināto iekšējo modeli, un kamēr minētā sabiedrība pienācīgi neņem vērā uzraudzības iestādes apsvērumus, minētā iestāde saskaņā ar 37. pantu minētā iekšējā modeļa piemērošanas rezultātā var noteikt kapitāla palielinājumu minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai.

Izņēmuma gadījumos, ja šāds kapitāla palielinājums nebūtu lietderīgs, uzraudzības iestāde var pieprasīt attiecīgajai sabiedrībai aprēķināt tās maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz standarta formulu, kas minēta I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1. un 2. apakšiedaļā. Saskaņā ar 37. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu uzraudzības iestāde standarta formulas piemērošanas rezultātā var noteikt kapitāla palielinājumu minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai.

Uzraudzības iestāde izskaidro lēmumus, kas minēti pirmajā un otrajā apakšpunktā gan apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, gan citiem uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem.

EAFPI var pieņemt pamatnostādnes, lai nodrošinātu šā punkta konsekventu un saskaņotu piemērošanu.”;

52)

direktīvas 232. panta pirmās daļas ievadu aizstāj ar šādu:

“Nosakot, vai konsolidētā grupas maksātspējas kapitāla prasība pienācīgi atspoguļo grupas riska profilu, grupas uzraudzības iestāde īpašu uzmanību pievērš visiem gadījumiem, kad grupas līmenī var rasties apstākļi, kas minēti 37. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, jo īpaši ja:”;

53)

direktīvas 232. panta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Direktīvas 37. panta 1. līdz 5. punktu, kā arī deleģētos aktus, regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus, kas pieņemti saskaņā ar 37. panta 6., 7. un 8. punktu, piemēro mutatis mutandis.”;

54)

direktīvas 233. panta 6. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Direktīvas 37. panta 1. līdz 5. punktu, kā arī deleģētos aktus, regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus, kas pieņemti saskaņā ar 37. panta 6., 7. un 8. punktu, piemēro mutatis mutandis.”;

55)

direktīvas 234. pantu aizstāj ar šādu:

“234. pants

Deleģētie akti attiecībā uz 220. līdz 229. pantu un 230. līdz 233. pantu

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, precizējot 220. līdz 229. pantā norādītos tehniskos principus un metodes un 230. līdz 233. panta piemērošanu, atspoguļojot īpašo juridisko struktūru ekonomisko būtību.”;

56)

direktīvas 237. pantu aizstāj ar šādu:

“237. pants

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums – lēmums par pieteikumu

1.   Ja tiek saņemti pieteikumi atļaujas saņemšanai saskaņā ar 238. un 239. pantu, attiecīgās uzraudzības iestādes sadarbojas uzraudzības iestāžu kolēģijā, lai nolemtu piešķirt vai nepiešķirt pieprasīto atļauju un vajadzības gadījumā noteiktu citus noteikumus un nosacījumus, kas būtu jāattiecina uz šādu atļauju.

Pirmajā daļā minēto pieteikumu iesniedz tikai tai uzraudzības iestādei, kura ir licencējusi meitasuzņēmumu. Minētā uzraudzības iestāde nekavējoties informē citus uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļus un nekavējoties tiem pārsūta pilnībā aizpildīto pieteikumu.

2.   Attiecīgās uzraudzības iestādes dara visu, ko tās ir pilnvarotas darīt, lai pieņemtu kopīgu lēmumu par pieteikumu triju mēnešu laikā pēc tam, kad visas grupas uzraudzības iestāžu kolēģijas iestādes ir saņēmušas pilnībā aizpildīto pieteikumu.

3.   Ja 2. punktā minētajā trīs mēnešu laikposmā kāda no attiecīgajām uzraudzības iestādēm ir nodevusi jautājumu EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu, grupas uzraudzības iestāde atliek lēmuma pieņemšanu un gaida jebkādu lēmumu, ko pieņem EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu. Minēto lēmumu atzīst par noteicošo un to piemēro attiecīgā uzraudzības iestāde.

EAFPI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EAFPI pēc trīs mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.

Ja darba grupas lēmumu, kas ierosināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 41. panta 2. un 3. punktu un 44. panta 1. punkta trešo daļu, noraida, galīgo lēmumu pieņem grupas uzraudzības iestāde. Minēto lēmumu atzīst par noteicošo un to piemēro attiecīgā uzraudzības iestāde. Trīs mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē.

4.   Lai veicinātu kopīgu lēmumu pieņemšanu, EAFPI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 2. punktā minētās kopīgās lēmuma pieņemšanas procedūras piemērošanai attiecībā uz 1. punktā minētajiem pieteikumiem atļauju saņemšanai.

Pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus Komisijai piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

5.   Ja attiecīgās uzraudzības iestādes ir pieņēmušas 2. punktā minēto kopīgo lēmumu, uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitasuzņēmumu, dara pieteikuma iesniedzējam zināmu lēmumu, norādot pilnīgu pamatojumu. Kopīgo lēmumu uzskata par galīgu, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes.

6.   Ja 2. punktā noteiktajā trīs mēnešu laikposmā netiek pieņemts kopīgs attiecīgo uzraudzības iestāžu lēmums, grupas uzraudzības iestāde pati pieņem lēmumu par piemērošanu.

Minētajā laikposma grupas uzraudzības iestāde pienācīgi ņem vērā:

Lēmumā norāda pilnīgu pamatojumu un skaidrojumu par jebkādām būtiskām novirzēm no attiecīgās uzraudzības iestādes nostājas. Grupas uzraudzības iestāde lēmuma kopiju nodod pieteikuma iesniedzējam un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Lēmumu uzskata par galīgu, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes.”;

57)

direktīvas 238. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Uzraudzības iestāžu kolēģija dara visu, ko tā ir pilnvarota darīt, lai panāktu vienošanos par ierosinājumu, ko izteikusi uzraudzības iestāde, kura ir licencējusi meitasuzņēmumu, vai par citiem iespējamiem pasākumiem.

Minēto vienošanos uzskata par noteicošo, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes.”;

58)

direktīvas 238. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ja uzraudzības iestāde un grupas uzraudzības iestāde nespēj pieņemt kopīgu lēmumu, jebkurš uzraudzītājs var viena mēneša laikā no uzraudzības iestādes priekšlikuma izteikšanas ar šo jautājumu vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu, un pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc lietas nodošanas izskatīšanai. Viena mēneša laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē. Jautājumu nenodod EAFPI pēc šajā daļā minētā viena mēneša perioda beigām vai pēc vienošanās, kas saskaņā ar 4. punktu panākta ar uzraudzības iestāžu kolēģiju.

Uzraudzības iestāde, kas licencējusi attiecīgo meitasuzņēmumu, atliek lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko pieņem EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. pantu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu.

Minēto lēmumu atzīst par noteicošo un to piemēro attiecīgā uzraudzības iestāde.

Lēmumā norāda pilnīgu tā pamatojumu.

Lēmumu iesniedz meitasuzņēmumam un uzraudzības iestāžu kolēģijai.”;

59)

direktīvas 239. pantam pievieno šādu punktu:

“4.   Uzraudzības iestāde vai grupas uzraudzības iestāde ar šo jautājumu var vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu, ja tās nespēj vienoties par vienu no šādiem jautājumiem:

Minētajos gadījumos EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu, un pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc lietas nodošanas izskatīšanai.

Jautājumu nenodod izskatīšanai EAFPI:

Attiecīgi četru mēnešu vai viena mēneša laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē.

Uzraudzības iestāde, kas licencējusi attiecīgo meitasuzņēmumu, atliek lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko pieņem EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu. Minēto lēmumu atzīst par noteicošo, un to piemēro attiecīgā uzraudzības iestāde.

Lēmumā norāda pilnīgu tā pamatojumu.

Lēmumu iesniedz meitasuzņēmumam un uzraudzības iestāžu kolēģijai.”;

60)

direktīvas 241. pantu aizstāj ar šādu:

“241. pants

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums: deleģētie akti

Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka:

61)

direktīvas 242. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Līdz 2017. gada 31. decembrim Komisija veic novērtējumu par III sadaļas piemērošanu, jo īpaši par uzraudzības iestāžu sadarbību uzraudzības iestāžu kolēģijā un kolēģijas darbības efektivitāti un par uzraudzības praksi, nosakot kapitāla palielinājumus, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kam attiecīgā gadījumā pievieno šīs direktīvas grozījumu priekšlikumus.”;

62)

direktīvas 242. panta 2. punktā datumu “2015. gada 31. oktobris” aizstāj ar datumu “2018. gada 31. decembris”;

63)

direktīvas 244. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus attiecībā uz nozīmīgas riska koncentrācijas definīciju šā panta 2. un 3. punkta piemērošanas nolūkā.

5.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz riska koncentrācijas uzraudzību, EAFPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot nozīmīgas riska koncentrācijas konstatēšanu un atbilstīgo sliekšņu noteikšanu 3. punkta nolūkiem.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

6.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu par formām un paraugiem ziņošanai par šādiem riska koncentrācijas gadījumiem 2. punkta nolūkiem.

EAFPI iesniedz īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”;

64)

direktīvas 245. panta 4. punktu aizstāj ar šo:

“4.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu attiecībā uz nozīmīga grupas iekšējā darījuma definīciju šā panta 2. un 3. punkta nolūkiem.

5.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz grupas iekšējo darījumu uzraudzību, EAFPI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot nozīmīga grupas iekšējā darījuma noteikšanu 3. punkta nolūkiem.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

6.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EAFPI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu par procedūrām, formām un paraugiem ziņošanai par šādiem grupas iekšējiem darījumiem 2. punkta nolūkiem.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”;

65)

direktīvas 247. panta 3. līdz 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Īpašos gadījumos attiecīgās uzraudzības iestādes pēc jebkuras citas uzraudzības iestādes pieprasījuma var pieņemt kopīgu lēmumu atkāpties no 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, ja to piemērošana ir neatbilstīga, ņemot vērā grupas struktūru un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darījumu relatīvo nozīmi dažādās valstīs, un par grupas uzraudzības iestādi izraudzīties citu uzraudzības iestādi.

Šajā nolūkā jebkura no attiecīgajām uzraudzības iestādēm var pieprasīt diskusiju uzsākšanu par to, vai 2. punktā norādītie kritēriji ir atbilstīgi. Šāda diskusija nenotiek biežāk kā reizi gadā.

Attiecīgās uzraudzības iestādes dara visu, ko tās ir pilnvarotas darīt, lai panāktu kopīgu lēmumu par grupas uzraudzības iestādes izvēli trīs mēnešu laikā no diskusijas pieprasījuma. Pirms lēmuma pieņemšanas attiecīgās uzraudzības iestādes dod grupai iespēju izteikt savu viedokli.

Izraudzītā grupas uzraudzības iestāde iesniedz kopīgo lēmumu grupas dalībniekiem, norādot pilnīgu pamatojumu.

4.   Ja 3. punkta trešajā daļā minētajā triju mēnešu laikposmā kāda no attiecīgajām uzraudzības iestādēm ir nodevusi jautājumu EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu, attiecīgās uzraudzības iestādes atliek kopīgā lēmuma pieņemšanu un gaida lēmumu, ko var pieņemt EAFPI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu kopīgo lēmumu saskaņā ar EAFPI lēmumu. Minēto kopīgo lēmumu uzskata par noteicošo, un to piemēro attiecīgās uzraudzības iestādes. Trīs mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas 19. panta 2. punkta nozīmē.

5.   EAFPI pieņem savu lēmumu atsauces mēneša laikā, kas minēts 4. punktā. Jautājumu nenodod EAFPI pēc trīs mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Izraudzītā grupas uzraudzības iestāde iesniedz kopīgo lēmumu grupas dalībniekiem un uzraudzības iestāžu kolēģijai, norādot pilnīgu pamatojumu.

6.   Ja netiek pieņemts kopīgs lēmums, grupas uzraudzības iestādes uzdevumu veic uzraudzības iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar šā panta 2. punktu.

7.   EAFPI vismaz reizi gadā informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par visām nozīmīgākajām grūtībām 2., 3. un 6. punkta piemērošanā.

Ja rodas nopietnas grūtības šā panta 2. un 3. punktā noteikto kritēriju piemērošanā, saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, sīkāk precizējot šos kritērijus.”;

66)

direktīvas 248. pantu groza šādi:

67)

direktīvas 249. pantu groza šādi:

68)

direktīvas 250. pantu groza šādi.

“250. pants

Uzraudzības iestāžu savstarpēja apspriešanās

1.   Neskarot 248. pantu, ja lēmums ir svarīgs citu uzraudzības iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanai, attiecīgās uzraudzības iestādes pirms šāda lēmuma pieņemšanas savstarpēji apspriežas uzraudzības iestāžu kolēģijā par šādiem jautājumiem:

Piemērojot pirmās daļas b) un c) apakšpunktu, vienmēr rīko apspriešanos ar grupas uzraudzības iestādi.

Turklāt attiecīgās uzraudzības iestādes savstarpēji apspriežas pirms lēmuma pieņemšanas, ja minētais lēmums ir pamatots ar informāciju, kas saņemta no citām uzraudzības iestādēm.

2.   Neskarot 248. pantu, uzraudzības iestāde var nolemt neapspriesties ar citām uzraudzības iestādēm steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad šāda apspriešanās varētu apdraudēt lēmuma efektivitāti. Šādā gadījumā uzraudzības iestāde nekavējoties informē citas attiecīgās uzraudzības iestādes.”;

69)

direktīvas 254. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to iestādēm, kas atbildīgas par grupas uzraudzības veikšanu, ir piekļuve visai informācijai, kas svarīga minētās uzraudzības vajadzībām, neatkarīgi no attiecīgās sabiedrības veida. Direktīvas 35. panta 1.–5. punktu piemēro mutatis mutandis.

Grupas uzraudzības iestāde var grupas līmenī ierobežot pienākumu regulāri sniegt uzraudzības īstenošanai nepieciešamo informāciju, kas sniedzama biežāk nekā reizi gadā, ja visām grupā ietilpstošajām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām ir piešķirts šāds ierobežojums saskaņā ar 35. panta 6. punktu, ņemot vērā grupas uzņēmējdarbības risku veidu, pakāpi un kompleksitāti.

Grupas uzraudzības iestāde var grupas līmenī atbrīvot no pienākuma ziņojumos uzskaitīt katru atsevišķo posteni, ja visām grupā ietilpstošajām apdrošināšas vai pārapdrošināšanas sabiedrības piešķirts šāds atbrīvojums saskaņā ar 35. panta 7. punktu, ņemot vērā grupas uzņēmējdarbības risku veidu, pakāpi un kompleksitāti un finanšu stabilitātes mērķi.”;

70)

direktīvas 255. panta 2. punktā pievieno šādas daļas:

“Ja citai uzraudzības iestādei izteikts pieprasījums veikt pārbaudi saskaņā ar šo punktu divu nedēļu laikā nav izpildīts vai ja uzraudzības iestādei faktiski tiek liegtas tās tiesības piedalīties pārbaudē saskaņā ar šā punkta trešo daļu, pieprasītāja iestāde ar šo jautājumu var vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 21. pantu EAFPI ir tiesības piedalīties pārbaudēs uz vietas, ja tās kopīgi veic divas vai vairāk uzraudzības iestādes.”;

71)

direktīvas 256. pantu groza šādi:

72)

iekļauj šādu pantu:

“256.a pants

Grupas struktūra

Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības finanšu pārvaldītājsabiedrībām katru gadu publiskot informāciju par juridisko struktūru un pārvaldības un organizatorisko struktūru grupas līmenī, tostarp raksturojot visus meitasuzņēmumus, saistītās sabiedrības un nozīmīgas filiāles, kas ietilpst grupā.”;

73)

direktīvas 258. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu šā panta 1. un 2. punktā minēto izpildes pasākumu koordinēšanai.”;

74)

direktīvas 259. pantu aizstāj ar šādu:

“259. pants

EAFPI ziņojumi

1.   EAFPI katru gadu sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 50. pantu.

2.   EAFPI cita starpā ziņo par visu atbilstīgo un nozīmīgo uzraudzības un uzraudzītāju darbību un sadarbības pieredzi saskaņā ar III sadaļu, jo īpaši pievēršoties šādiem jautājumiem:

3.   EAFPI, piemērojot šā panta 1. punktu, attiecīgā gadījumā var ziņot arī par galvenajām atziņām, kas gūtas no 248. panta 6. punktā minētajiem pārskatiem.”;

75)

direktīvas 260. pantu aizstāj ar šādu:

“260. pants

Mātesuzņēmumi ārpus Savienības: līdzvērtības pārbaude

1.   Direktīvas 213. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā attiecīgās uzraudzības iestādes pārbauda, vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas ārpus Savienības, uzrauga trešās valsts uzraudzības iestādes un vai šī uzraudzība ir līdzvērtīga šajā sadaļā paredzētajai uzraudzībai, ko grupas līmenī piemēro 213. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

Ja nepieņem deleģēto aktu saskaņā ar šā panta 2., 3. vai 5. punktu, pārbaudi veic tā uzraudzības iestāde, kura būtu grupas uzraudzības iestāde, ja būtu jāpiemēro 247. panta 2. punkta kritēriji (turpmāk “izraudzītā grupas uzraudzības iestāde”), pēc mātesuzņēmuma vai jebkuras Savienībā licencētas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas. EAFPI palīdz izraudzītajai grupas uzraudzības iestādei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu.

Pirms lēmuma par līdzvērtību pieņemšanas minētā izraudzītā grupas uzraudzības iestāde ar EAFPI atbalstu apspriežas ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm. Minēto lēmumu pieņem atbilstoši kritērijiem, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu. Izraudzītā grupas uzraudzības iestāde attiecībā uz trešo valsti nepieņem lēmumus, kas būtu pretrunā jebkuram iepriekš pieņemtam lēmumam attiecībā uz šo valsti, izņemot gadījumus, kad jāņem vērā nozīmīgas izmaiņas ar I sadaļu noteiktajā uzraudzības režīmā un trešās valsts uzraudzības režīmā.

Ja uzraudzības iestādes nepiekrīt lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar trešo daļu, tās var ar attiecīgo jautājumu vērsties EAFPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad izraudzītā grupas uzraudzības iestāde ir paziņojusi attiecīgo lēmumu. Šādā gadījumā EAFPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

2.   Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, precizējot kritērijus vērtēšanai, vai trešās valsts prudenciālās uzraudzības režīms grupu uzraudzībai ir līdzvērtīgs šajā sadaļā noteiktajam.

3.   Ja trešā valsts ir izpildījusi saskaņā ar šā panta 2. punktu pieņemtos kritērijus, Komisija atbilstoši 301.a pantam un ar EAFPI atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu var pieņemt deleģētos aktus, nosakot, ka attiecīgās trešās valsts prudenciālās uzraudzības režīms ir līdzvērtīgs šajā sadaļā noteiktajam.

Šādu deleģēto aktu regulāri pārskata, ņemot vērā jebkādas pārmaiņas šajā sadaļā izklāstītajā prudenciālās uzraudzības režīmā grupu uzraudzībai un trešās valsts prudenciālās uzraudzības režīmā grupu uzraudzībai, kā arī jebkādas citas izmaiņas noteikumos, kas var ietekmēt lēmumu par līdzvērtīgumu.

EAFPI savā tīmekļa vietnē publicē un atjaunina visu šā punkta pirmajā daļā minēto trešo valstu sarakstu.

4.   Ja Komisija nepieņem deleģēto aktu saskaņā ar šā panta 3. vai 5. punktu, piemēro 262. pantu.

5.   Atkāpjoties no 3. punkta un arī tad, ja 2. punktā minētie kritēriji nav izpildīti, Komisija var saskaņā ar 301.a pantu uz noteiktu laiku ar EAFPI atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 33. panta 2. punktu pieņemt deleģētos aktus, nosakot, ka prudenciālās uzraudzības režīms, ko trešā valsts piemēro sabiedrībām, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs 2014. gada 1. janvārī atrodas ārpus Savienības, pagaidu termiņā ir līdzvērtīgs I sadaļā izklāstītajam, ja minētā trešā valsts ir izpildījusi vismaz šādus kritērijus:

Deleģētajos aktos par pagaidu līdzvērtību ņem vērā Komisijas ziņojumus, kas sniegti saskaņā ar 177. panta 2. punktu. Minētos delegētos aktus regulāri pārskata, pamatojoties uz attiecīgās trešās valsts progresa ziņojumiem, ko reizi gadā iesniedz novērtēšanai Komisijai. EAFPI palīdz Komisijai novērtēt minētos progresa ziņojumus.

EAFPI savā tīmekļa vietnē publicē un atjaunina visu šā punkta pirmajā daļā minēto trešo valstu sarakstu.

Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, sīkāk precizējot pirmajā daļā izklāstītos nosacījumus. Deleģētajos aktos var paredzēt arī uzraudzības iestāžu pilnvaras noteikt papildu prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu uzraudzības vajadzībām pagaidu līdzvērtības termiņā.

6.   Šā panta 5. punktā minētais noteiktais laikposms beidzas 2020. gada 31. decembrī vai dienā, kad saskaņā ar 3. punktu attiecīgās trešās valsts prudenciālās uzraudzības režīms tiek atzīts par līdzvērtīgu šajā sadaļā noteiktajam, atkarībā no tā, kurš brīdis ir agrāks.

Minēto laikposmu var pagarināt maksimāli par vienu gadu, ja šāds laika periods ir nepieciešams EAFPI un Komisijai, lai veiktu līdzvērtības novērtējumu 3. punkta piemērošanas nolūkā.

7.   Ja saskaņā ar 5. punktu ir pieņemts deleģētais akts, nosakot trešās valsts prudenciālās uzraudzības pagaidu līdzvērtību, dalībvalstis piemēro 261. pantu, izņemot gadījumu, ja dalībvalstī atrodas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuras bilances summa pārsniedz ārpus Savienības esošās mātessabiedrības bilances summu. Šajā gadījumā grupas uzraudzības pienākumus izpilda izraudzītā grupas uzraudzības iestāde.”;

76)

direktīvas 262. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja 260. pantā minētās līdzvērtīgās uzraudzības nav vai ja dalībvalsts saskaņā ar 260. panta 7. punktu nepiemēro 261. pantu gadījumos, kad atzīta pagaidu līdzvērtība, minētā dalībvalsts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām piemēro:

77)

direktīvas 300. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Summas, kas šajā direktīvā izteiktas euro, pārskata ik pēc pieciem gadiem, paaugstinot euro izteikto bāzes summu atbilstīgi procentuālajām izmaiņām visu dalībvalstu saskaņotajā patēriņa cenu indeksā, ko publicē Eiropas Savienības Statistikas birojs laikposmā no 2015. gada 31. decembra līdz pārskatīšanas dienai un ko noapaļo līdz EUR 100 000 daudzkārtnim.”;

78)

direktīvas 301. pantu aizstāj ar šo:

“301. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja, kas izveidota ar Komisijas lēmumu 2004/9/EK (33). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu.

301.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 17., 31., 35., 37., 50., 56., 75., 86., 92., 97., 99., 109.a, 111., 114., 127., 130., 135., 143., 172., 210., 211., 216., 217., 227., 234., 241., 244., 245., 247., 248., 256., 258., 260. un 308.b pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2014. gada 23. maija.

Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām sešus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments un Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17., 31., 35., 37., 50., 56., 75., 86., 92., 97., 99., 109.a, 111., 114., 127., 130., 135., 143., 172., 210., 211., 216., 217., 227., 234., 241., 244., 245., 247., 248., 256., 258., 260. un 308.b pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 17., 31., 35., 37., 50., 56., 75., 86., 92., 97., 99., 109.a, 111., 114., 127., 130., 135., 143., 172., 210., 211., 216., 217., 227., 234., 241., 244., 245., 247., 248., 256., 258., 260. vai 308.b pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

301.b pants

Sākotnējie noteikumi attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem

1.   Līdz 2016. gada 24. maijam Komisija, pirmo reizi pieņemot 50., 58., 75., 86., 92., 97., 111., 135., 143., 244., 245., 248. un 249. pantā paredzētos regulatīvos tehniskos standartus, ievēro 301.a pantā izklāstīto procedūru. Grozījumus šādos deleģētajos aktos vai, beidzoties pārejas laikposmam, jaunus regulatīvos tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 12. pantu.

3.   EAFPI līdz 2016. gada 24. maijam var iesniegt Komisijai regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai 17., 31., 35., 37., 50., 56., 75., 86., 92., 97., 99., 109.a, 111., 114., 127., 130., 135., 143., 172., 210., 211., 216., 217., 227., 234., 241., 244., 245., 247., 248., 256., 258., 260. un 308.b pantā paredzētajos deleģētajos aktos izdarītu pielāgojumus atbilstoši tehniskām norisēm finanšu tirgos.

Minētie regulatīvo tehnisko standartu projekti attiecas tikai uz šā punkta pirmajā daļā minēto deleģēto aktu tehniskajiem aspektiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu.

79)

direktīvas 304. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta 1. punktā izklāstītās pieejas piemērošanu un par uzraudzības iestāžu praksi, kas veikta saskaņā ar šā panta 1. punktu, attiecīgā gadījumā pievienojot atbilstīgus priekšlikumus. Šajā ziņojumā jo īpaši aplūko šīs pieejas izmantošanas pārrobežu ietekmi, lai novērstu regulējuma arbitrāžu no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību puses.”;

80)

I nodaļas VI sadaļā iekļauj šādu iedaļu:

“3. IEDAĻA

APDROŠINĀŠANA UN PĀRAPDROŠINĀŠANA

308.a pants

Pakāpeniska ieviešana

1.   Dalībvalstis no 2015. gada 1. aprīļa nodrošina, ka uzraudzības iestādes ir pilnvarotas lemt par:

2.   Dalībvalstis no 2015. gada 1. aprīļa nodrošina, ka uzraudzības iestādes ir pilnvarotas:

3.   Dalībvalstis no 2015. gada 1. jūlija nodrošina, ka uzraudzības iestādes ir pilnvarotas:

4.   Dalībvalstis attiecīgajām uzraudzības iestādēm nosaka pienākumu izskatīt iesniegumus, kurus apstiprinājuma vai atļaujas saņemšanas nolūkā ir iesniegušas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības saskaņā ar 2. un 3. punktu. Uzraudzības iestāžu pieņemtos lēmumus par iesniegumiem apstiprinājuma vai atļaujas saņemšanas nolūkā nepiemēro līdz 2016. gada 1. janvārim.

308.b pants

Pārejas pasākumi

1.   Neskarot 12. pantu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras līdz 2016. gada 1. janvārim pārtrauc slēgt jaunus apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumus un administrē tikai savu pastāvošo portfeli ar mērķi beigt savu darbību, nepiemēro šīs direktīvas I, II un III sadaļu līdz 2. punktā norādītajiem termiņiem, ja ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

2.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras atbilst:

3.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām piemēro 1. un 2. punktā minētos pārejas pasākumus tikai tad, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

Šā panta 1. un 2. punkts neliedz nevienai sabiedrībai darboties saskaņā ar šīs direktīvas I, II un III sadaļu.

4.   Dalībvalstis izveido attiecīgo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību sarakstu un dara zināmu šo sarakstu visām pārējām dalībvalstīm.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka, sākot no 2016. gada 1. janvāra, laikposmā, kas nepārsniedz četrus gadus, termiņš, kurā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām jāiesniedz 35. panta 1.–4. punktā minētā informācija, ja tā iesniedzama reizi gadā vai retāk, katru finanšu gadu tiek saīsināts par divām nedēļām, no vēlākais 20 nedēļām pēc tā sabiedrības finanšu gada beigām, kurš beidzas 2016. gada 30. jūnijā vai pēc šīs dienas, bet pirms 2017. gada 1. janvāra, uz vēlākais 14 nedēļām pēc tā sabiedrības finanšu gada beigām, kurš beidzas 2019. gada 30. jūnijā vai pēc šīs dienas, bet pirms 2020. gada 1. janvāra.

6.   Sākot no 2016. gada 1. janvāra, laikposmā, kas nepārsniedz četrus gadus, termiņš, kurā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām jāatklāj 51. pantā minētā informācija, katru finanšu gadu tiek saīsināts par divām nedēļām, no vēlākais 20 nedēļām pēc tā sabiedrības finanšu gada beigām, kurš beidzas 2016. gada 30. jūnijā vai pēc šīs dienas, bet pirms 2017. gada 1. janvāra, uz vēlākais 14 nedēļām pēc tā sabiedrības finanšu gada beigām, kurš beidzas 2019. gada 30. jūnijā vai pēc šīs dienas, bet pirms 2020. gada 1. janvāra.

7.   Sākot no 2016. gada 1. janvāra, laikposmā, kas nepārsniedz četrus gadus, termiņš, kurā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām jāatklāj 35. panta 1.–4. punktā minētā informācija, ja tā iesniedzama reizi ceturksnī, katru finanšu gadu tiek saīsināts par vienu nedēļu, no vēlākais 8 nedēļām pēc ikviena ceturkšņa beigām, kurš beidzas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šīs dienas, bet pirms 2017. gada 1. janvāra, uz 5 nedēļām pēc ikviena ceturkšņa beigām, kurš beidzas 2019. gada 1. janvārī vai pēc šīs dienas, bet pirms 2020. gada 1. janvāra.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 5.,6. un 7. punktu mutatis mutandis piemēro apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības finanšu pārvaldītājsabiedrībām grupas līmenī saskaņā ar 254. un 256. pantu, attiecīgi par sešām nedēļām pagarinot 5., 6. un 7. punktā minētos termiņus.

9.   Neatkarīgi no 94. panta pamata pašu kapitāla posteņus no 2016. gada 1. janvāra laikposmā līdz 10 gadiem klasificē kā 1. līmeņa pamata pašu kapitāla posteņi, ar noteikumu, ka minētie posteņi

10.   Neatkarīgi no 94. panta pamata pašu kapitāla posteņus no 2016. gada 1. janvāra laikposmā līdz 10 gadiem ir klasificē kā 2. līmeņa pamata pašu kapitāla posteņi ar noteikumu, ka minētie posteņi:

11.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas veic ieguldījumus tirgojamos vērtspapīros vai citos finanšu instrumentos, kuru pamatā ir pārstrukturēti aizdevumi un kuri emitēti pirms 2011. gada 1. janvāra, 135. panta 2. punktā noteiktās prasības piemēro tikai tad, ja pēc 2014. gada 31. decembra ir pievienoti jauni vai aizstāti pastāvošie pamata riska darījumi.

12.   Neatkarīgi no 100. panta, 101. panta 3. punkta un 104. panta piemēro šādus noteikumus:

13.   Neatkarīgi no 100. panta, 101. panta 3. punkta un 104. panta, aprēķinot kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduli saskaņā ar standarta formulu bez 304. pantā paredzētās iespējas, standarta parametrus, kas piemērojami kapitāla vērtspapīriem, kurus sabiedrības iegādājušās 2016. gada 1. janvārī vai līdz šai dienai, aprēķina kā šādu aspektu vidējos svērtos lielumus:

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētā parametra svērums pieaug vismaz lineāri katra gada beigās, sākot no 0 % tajā gadā, kurš sākas 2016. gada 1. janvārī, līdz 100 % 2023. gada 1. janvārī.

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 301.a pantu, sīkāk precizējot, kādi kritēriji ir jāievēro, tostarp kapitāla vērtspapīrus, kuriem var noteikt pārejas laikposmu.

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā pārejas perioda piemērošanai, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām šā punkta piemērošanai.

EAFPI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta ceturtajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

14.   Neatkarīgi no 138. panta 3. punkta, bet neskarot minētā panta 4. punktu, ja šīs direktīvas pirmajā piemērošanas gadā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības atbilst attiecīgi Direktīvas 73/239/EEK 16.a pantā, Direktīvas 2002/83/EK 28. pantā vai Direktīvas 2005/68/EK 37., 38. vai 39. pantā, kā tās piemērojamas dalībvalsts tiesībās dienā pirms minēto direktīvu atcelšanas saskaņā ar šīs direktīvas 310. pantu, minētajai nepieciešamajai maksātspējas rezervei, vai, taču neatbilst maksātspējas kapitāla prasībai, uzraudzības iestāde attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai prasa veikt nepieciešamos pasākumus, lai panāktu, ka sabiedrības izmantojamais pašu kapitāls ir tādā līmenī, lai segtu maksātspējas kapitāla prasību, vai samazināt sabiedrības riska profilu, lai nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai līdz 2017. gada 31. decembrim.

Attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ik pēc trim mēnešiem iesniedz savai uzraudzības iestādei progresa ziņojumu, kurā izklāstīti veiktie pasākumi un progress, kas gūts, tiecoties panākt, ka izmantojamais pašu kapitāls ir tādā līmenī, lai segtu maksātspējas kapitāla prasību, vai samazināt riska profilu, tā nodrošinot atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

Šā punkta pirmajā daļā minēto termiņa pagarinājumu anulē, ja progresa ziņojums liecina, ka maksātspējas kapitāla prasības segšanai nepieciešamā izmantojamā pašu kapitāla līmeņa atjaunošanā vai riska profila samazināšanā, lai nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai, nav bijis būtiska progresa laikā no dienas, kad konstatēta neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, līdz progresa ziņojuma iesniegšanas dienai.

15.   Ja 2014. gada 23. maijā piederības dalībvalstis ir piemērojušas Direktīvas 2003/41/EK 4. panta noteikumus, tās līdz 2019. gada 31. decembrim var turpināt piemērot normatīvos un administratīvos aktus, ko tās pieņēmušas, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2002/83/EK 1. līdz 19. pantam, 27. līdz 30. pantam, 32. līdz 35. pantam un 37. līdz 67. pantam, ņemot vērā to redakciju, kāda ir spēkā Direktīvas 2002/83/EK pēdējā piemērošanas dienā.

Komisija var pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem groza šajā punktā minēto pārejas periodu, ja grozījumi Direktīvas 2003/41/EK 17. līdz 17.c pantā ir tikuši pieņemti pirms šajā punktā norādītā datuma.

16.   Dalībvalstis var paredzēt iespēju galīgajam apdrošināšanas un pārapdrošināšanas mātesuzņēmumam līdz 2022. gada 31. martam pieprasīt grupas daļai piemērojama iekšējā grupas modeļa apstiprināšanu, ja gan sabiedrība, gan tās galīgais mātesuzņēmums atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī un ja minētā grupas daļa ir uzskatāma par atsevišķu vienību, kurai ir no pārējās grupas ievērojami atšķirīgs riska profils.

17.   Neatkarīgi no 218. panta 2. un 3. punkta šā panta 8. līdz 12. punktā un 15. punktā, kā arī 308.c, 308.d un 308.e pantā minētos pārejas noteikumus grupas līmenī piemēro mutatis mutandis.

Neatkarīgi no 218. panta 2., 3. un 4. punkta šā panta 14. punktā minētos pārejas noteikumus piemēro mutatis mutandis grupas līmenī, kā arī tad, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības vai grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ievēro Direktīvas 98/78/EK 9. pantā minēto koriģētās maksātspējas prasību, bet neievēro grupai noteikto maksātspējas kapitāla prasību.

Saskaņā ar 301.a pantu Komisija pieņem deleģētos aktus, ar kuriem nosaka izmaiņas grupas maksātspējā, ja ir piemērojami šā panta 13. punktā minētie pārejas noteikumi, kas attiecas uz:

308.c pants

Pārejas pasākums attiecībā uz bezriska procentu likmēm

1.   Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir saņēmušas uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju, tās, ņemot vērā pieņemamas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, var piemērot pārejas pielāgojumu attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai.

2.   Katrai valūtai pielāgojumu aprēķina kā atšķirības daļu starp:

Ja dalībvalstis normatīvos un administratīvos aktus ir pieņēmušas saskaņā ar Direktīvas 2002/83/EK 20. panta 1. punkta B daļas a) apakšpunkta ii) punktu, šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto procentu likmi nosaka ar to metožu palīdzību, kuras apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izmantoja Direktīvas 2002/83/EK pēdējā piemērošanas dienā.

Pirmajā daļā minēto daļu katra gada beigās lineāri samazina no 100 %, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, līdz 0 % 2032. gada 1. janvārī.

Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības piemēro 77.d pantā minēto svārstīguma pielāgojumu, b) apakšpunktā minēto attiecīgo bezriska procentu likmju termiņstruktūru pielāgo 77.d pantā minētajai attiecīgajai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai.

3.   Pieņemamās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības ietver tikai tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības, kas atbilst šādām prasībām:

4.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas piemēro 1. punktu:

308.d pants

Pārejas pasākums attiecībā uz tehniskajām rezervēm

1.   Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir saņēmušas uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju, tās piemēro tehniskajām rezervēm pārejas perioda atskaitījumu. Minēto atskaitījumu var piemērot 80. pantā minēto viendabīgo riska grupu līmenī.

2.   Pārejas perioda atskaitījums atbilst atšķirības daļai starp šādām divām summām:

Maksimālo daļu, kas jāatskaita, katra gada beigās lineāri samazina no 100 %, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, līdz 0 % 2032. gada 1. janvārī.

Ja šīs direktīvas pirmajā piemērošanas dienā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības piemēro 77.d pantā minēto svārstīguma pielāgojumu, a) apakšpunktā minēto summu aprēķina, ņemot vērā tādu svārstīguma pielāgojumu, kāds ir minētajā dienā.

3.   Saņemot iepriekšēju atļauju vai pēc uzraudzības iestādes iniciatīvas, tehnisko rezervju summas, tostarp attiecīgos gadījumos arī svārstīguma pielāgojuma summu, ko izmanto, lai aprēķinātu 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pārejas perioda atskaitījumu, var pārrēķināt ik pēc 24 mēnešiem vai vēl biežāk, ja sabiedrības riska profils ir būtiski mainījies.

4.   Uzraudzības iestāde var ierobežot 2. punktā minētos atskaitījumus, ja to piemērošanas rezultātā varētu samazināties sabiedrībai piemērojamās finanšu resursu prasības, salīdzinot ar prasībām, kas aprēķinātas saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 73/239/EEK, Direktīvu 2002/83/EK un Direktīvu 2005/68/EK, dienā pirms minēto direktīvu atcelšanas saskaņā ar šīs direktīvas 310. pantu.

5.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas piemēro 1. punktu:

308.e pants

Bezriska procentu likmju un tehnisko rezervju pārejas pasākumu pakāpeniska ieviešana

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas piemēro 308.c vai 308.d pantā izklāstītos pārejas pasākumus, nekavējoties informē uzraudzības iestādi, tiklīdz tās konstatē, ka, nepiemērojot minētos pārejas pasākumus, tās nespētu izpildīt maksātspējas kapitāla prasību. Uzraudzības iestāde pieprasa attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārejas perioda beigās nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

Divu mēnešu laikā pēc tam, kad konstatēts, ka, nepiemērojot pārejas pasākumus, netiktu izpildīta maksātspējas kapitāla prasība, attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz uzraudzības iestādei pakāpeniskas ieviešanas plānu, kurā izklāstīts, ar kādiem pasākumiem plānots panākt, ka izmantojamais pašu kapitāls ir tādā līmenī, lai segtu maksātspējas kapitāla prasību, vai samazināt tās riska profilu, tā nodrošinot atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai pārejas perioda beigās. Pārejas perioda gaitā attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var atjaunināt pakāpeniskās ieviešanas plānu.

Attiecīgās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības katru gadu iesniedz ziņojumu savai uzraudzības iestādei, raksturojot īstenotos pasākumus un progresu, kas gūts, tiecoties nodrošināt atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai pārejas perioda beigās. Uzraudzības iestādes atsauc atļauju piemērot pārejas pasākumu, ja progresa ziņojums liecina, ka panākt atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai pārejas perioda beigās nav reāli.”;

81)

direktīvas 309. panta 1. punktu groza šādi:

82)

iekļauj šādu pantu:

“310.a pants

EAFPI personāls un resursi

EAFPI izvērtē personāla un resursu vajadzības savu pilnvaru un pienākumu īstenošanai saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par šiem jautājumiem.”;

83)

direktīvas 311. pantu aizstāj ar šādu:

“311. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas 308.a pantu piemēro no 2015. gada 1. aprīļa.

Direktīvas 1., 2., 3., 5.–9., 11., 12., 15., 16., 17., 19.–22., 24., 25., 33., 57.–66., 69., 70., 73., 145., 147., 149.–161., 168.–171., 174.–177., 179.–184., 186.–189., 191., 193.–209., 267.–300., 302., 305.–308., 308. b pantu un I, II, V, VI un VII pielikumu piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Komisija var pieņemt deleģētos aktus, kā arī regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus pirms šā panta trešajā daļā minētā datuma.”;

84)

direktīvas III pielikuma A daļā 28. punktu aizstāj ar šādu punktu:

85)

direktīvas III pielikuma B daļā 28. punktu aizstāj ar šādu punktu:

86)

direktīvas III pielikuma C daļā 28. punktu aizstāj ar šādu punktu:

87)

atbilstības tabulā VII pielikumā ailē “Šajā direktīvā” iekļauj 13. panta 27. punktu, kas atbilst Direktīvas 73/239/EEK 5. panta d) punktam.

1)

regulas 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret regulatīvu tehnisko standartu trīs mēnešos no dienas, kad Komisija ir paziņojusi par pieņemto regulatīvo tehnisko standartu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

Ja Komisija pieņem regulatīvu tehnisko standartu, kas ir tāds pats kā iestādes iesniegtais regulatīvā tehniskā standarta projekts, tad laikposms, kurā Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus, ir viens mēnesis no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par vienu mēnesi. Pagarināto termiņu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas var vēlreiz pagarināt par vienu mēnesi.”;

2)

regulas 17. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz iestādei visu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai, tostarp informāciju par 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu piemērošanu saskaņā ar Savienības tiesībām.”.

1)

regulas 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret regulatīvu tehnisko standartu trīs mēnešos no dienas, kad Komisija ir paziņojusi par pieņemto regulatīvo tehnisko standartu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trijiem mēnešiem.

Ja Komisija pieņem regulatīvu tehnisko standartu, kas ir tāds pats kā iestādes iesniegtais regulatīvā tehniskā standarta projekts, tad laikposms, kurā Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus, ir viens mēnesis no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par vienu mēnesi. Pagarināto termiņu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas var vēlreiz pagarināt par vienu mēnesi.”;

2)

regulas 17. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz iestādei visu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai, tostarp informāciju par 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu piemērošanu saskaņā ar Savienības tiesībām.”.

22.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/62

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/5/EK (3) ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā ir vajadzīgi turpmāki grozījumi, tā skaidrības labad būtu jāaizstāj.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (4) nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumus, paredz tirgus uzraudzības sistēmu produktiem un sistēmu trešo valstu produktu kontrolei, kā arī nosaka vispārīgus principus attiecībā uz CE zīmi.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (5) ir noteikti kopēji principi un atsauces noteikumi, kas piemērojami visos nozaru tiesību aktos, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Tādēļ Direktīva 1999/5/EK būtu jāpielāgo minētajam lēmumam.

(4)

Direktīvā 1999/5/EK noteiktās pamatprasības, kas attiecas uz fiksētās līnijas galiekārtām, t. i., nodrošināt cilvēku un mājdzīvnieku veselības un drošības aizsardzību un īpašuma aizsardzību, kā arī atbilstīga līmeņa elektromagnētisko savietojamību, ir pienācīgi aptvertas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/35/ES (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/30/ES (7). Tādēļ šo direktīvu nevajadzētu piemērot fiksētās līnijas galiekārtām.

(5)

Konkurences jautājumi galiekārtu tirgū ir pienācīgi aptverti ar Komisijas Direktīvu 2008/63/EK (8), jo īpaši paredzot pienākumu valstu reglamentējošām iestādēm nodrošināt, ka tiek publicētas saskarņu detalizētas tehniskās specifikācijas tīkla pieejai. Tādēļ nav vajadzības šajā direktīvā ietvert Direktīvā 2008/63/EK aptvertās prasības, ar kurām sekmē konkurenci galiekārtu tirgū.

(6)

Kad iekārtas ar nolūku raida vai uztver radioviļņus, nodrošinot radiosakarus vai veicot radionoteikšanu, tiek sistemātiski izmantots radiofrekvenču spektrs. Lai nodrošinātu radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu un izvairītos no kaitīgiem traucējumiem, visām šādām iekārtām vajadzētu būt šīs direktīvas darbības jomā.

(7)

Mērķi attiecībā uz drošības prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2014/35/ES, ir pietiekami, lai aptvertu radioiekārtas, tādēļ šajā direktīvā būtu jāietver atsauce uz tiem un jāpadara tie piemērojami. Lai izvairītos no noteikumu liekas dublēšanās, izņemot tos, kas attiecas uz šādām prasībām, Direktīvu 2014/35/ES nevajadzētu piemērot radioiekārtām.

(8)

Elektromagnētiskās savietojamības pamatprasības, kas ir noteiktas Direktīvā 2014/30/ES, ir pietiekamas, lai aptvertu radioiekārtas, tādēļ šajā direktīvā būtu jāietver atsauce uz tām un jāpadara tās piemērojamas. Lai izvairītos no noteikumu liekas dublēšanās, izņemot tos, kas attiecas uz pamatprasībām, Direktīvu 2014/30/ES nevajadzētu piemērot radioiekārtām.

(9)

Šī direktīva būtu jāpiemēro jebkādai piegādei, arī tālpārdošanai.

(10)

Lai nodrošinātu, ka radioiekārtas efektīvi izmanto radiofrekvenču spektru un dod iespēju šo spektru efektīvi izmantot, radioiekārtas būtu jākonstruē tā, ka raidītājs, ja tas ir pareizi uzstādīts, uzturēts un lietots paredzētajam mērķim, ģenerē radioviļņus, kas nerada kaitīgus traucējumus, bet raidītāja ģenerētiem nevēlamiem radioviļņiem (piemēram, blakus esošos kanālos), kas var negatīvi ietekmēt radiofrekvenču spektra politikas mērķus, vajadzētu būt ierobežotiem līdz tādam līmenim, lai saskaņā ar nozares jaunākajiem sasniegumiem nepieļautu kaitīgus traucējumus; un, ja tas ir uztvērējs, tā veiktspējas rādītāji nodrošina uztvērēja pienācīgu ekspluatāciju un pasargā to no iespējamiem kaitīgiem traucējumiem, jo īpaši no tādiem, kas rodas kopīgos vai blakus esošos kanālos, un tādējādi palīdz efektīvāk izmantot minētos kanālus.

(11)

Lai gan uztvērēji paši par sevi nerada kaitīgus traucējumus, uztveršanas spējai ir arvien lielāka nozīme radiofrekvenču spektra efektīvā izmantošanā, paaugstinot uztvērēju noturību pret kaitīgiem traucējumiem un nevēlamiem signāliem saskaņā ar attiecīgajām Savienības saskaņošanas tiesību aktu pamatprasībām.

(12)

Dažos gadījumos, izmantojot tīklus, ir nepieciešama mijiedarbība ar citām radioiekārtām un savienojums ar attiecīga tipa saskarnēm visā Savienībā. Savietojamība starp radioiekārtām un palīgierīcēm, piemēram, lādētājiem, vienkāršo radioiekārtu izmantošanu un mazina nevajadzīgos atkritumus un izmaksas. Ir vajadzīgi papildu centieni, lai izveidotu vienotu lādētāju atsevišķām radioiekārtu kategorijām vai klasēm, jo īpaši ņemot vērā patērētāju un citu galalietotāju intereses, tādēļ šajā direktīvā būtu jāiekļauj konkrētas prasības šajā jomā. Jo īpaši mobilajiem telefoniem, kas ir pieejami tirgū, vajadzētu būt savietojamiem ar vienotu lādētāju.

(13)

Radioiekārtu lietotāju un abonentu personas datu un privātuma aizsardzību pret krāpšanu var uzlabot, izmantojot konkrētas radioiekārtu funkcijas. Tādēļ attiecīgos gadījumos radioiekārtas būtu jāprojektē tā, lai tās nodrošinātu šādas funkcijas.

(14)

Radioiekārtām var būt izšķiroša nozīme piekļuves nodrošināšanā neatliekamās palīdzības dienestiem. Tālab attiecīgos gadījumos radioiekārtas būtu jāprojektē tā, lai tās nodrošinātu funkcijas, kas vajadzīgas minēto pakalpojumu piekļuvei.

(15)

Radioiekārtām ir svarīga nozīme invalīdu labklājībā un nodarbinātībā, un invalīdi ir nozīmīga un augoša dalībvalstu iedzīvotāju daļa. Tādēļ radioiekārtas attiecīgos gadījumos būtu jāprojektē tā, lai cilvēki ar invaliditāti tās varētu izmantot bez pielāgošanas vai ar minimālu pielāgošanu.

(16)

Dažu radioiekārtu kategoriju atbilstība šajā direktīvā noteiktajām pamatprasībām var tikt apdraudēta, integrējot programmatūru vai izdarot izmaiņas esošajā programmatūrā. Būtu jāparedz, ka lietotājs, radioiekārta vai trešā persona var lejupielādēt programmatūru radioiekārtā tikai tad, ja tas neietekmē minētās radioiekārtas tālāko atbilstību piemērojamajām pamatprasībām.

(17)

Lai papildinātu vai grozītu šīs direktīvas atsevišķus nebūtiskus elementus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(18)

Lai varētu efektīvi reaģēt uz vajadzībām saistībā ar savietojamību, lietotāju un abonentu personas datu un privātuma aizsardzību, aizsardzību pret krāpšanu, piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem, izmantošanu invalīdu vajadzībām vai neatbilstīgu radioiekārtu un programmatūras kombināciju novēršanu, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to radioiekārtu kategoriju vai klašu noteikšanu, kurām jāatbilst vienai vai vairākām papildu pamatprasībām par savietojamību, kas noteiktas šajā direktīvā, kurā ņemtas vērā minētās vajadzības.

(19)

Radioiekārtu veikto programmatūras un radioiekārtu kombināciju atbilstības pārbaudi nevajadzētu izmantot ļaunprātīgi, lai liegtu radioiekārtu izmantošanu ar programmatūru, ko nodrošinājušas neatkarīgas personas. Informācijas pieejamība publiskām iestādēm, ražotājiem un lietotājiem par radioiekārtu un programmatūras paredzēto kombināciju atbilstību sekmētu konkurenci. Lai sasniegtu minētos mērķus, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to radioiekārtu kategoriju vai klašu noteikšanu, par kurām ražotājiem jāsniedz informācija par radioiekārtu un programmatūras paredzēto kombināciju atbilstību šajā direktīvā noteiktajām pamatprasībām.

(20)

Prasība reģistrēt centralizētā sistēmā radioiekārtas, kas laižamas tirgū, var uzlabot tirgus uzraudzības iedarbīgumu un efektivitāti un tādējādi lielā mērā sekmēt atbilstību šai direktīvai. Šāda prasība ietver papildu slogu uzņēmējiem, un tādēļ tā būtu jāievieš tikai attiecībā uz tām radioiekārtu kategorijām, saistībā ar kurām nav panākts augsts atbilstības līmenis. Lai nodrošinātu šādas prasības piemērošanu, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to radioiekārtu kategoriju noteikšanu, kuras ražotājiem jāreģistrē centralizētajā sistēmā, un attiecībā uz tās tehniskās dokumentācijas elementiem, kas sniedzama, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju par atbilstību, pēc tam, kad ir novērtēts risks, kurš pastāv, ja radioiekārtas neatbilst pamatprasībām.

(21)

Radioiekārtām, kas atbilst attiecīgajām pamatprasībām, būtu jāļauj atrasties brīvā apritē. Šādas iekārtas attiecīgā gadījumā būtu jāļauj nodot ekspluatācijā un lietot paredzētajam nolūkam saskaņā ar noteikumiem par atļaujām radiofrekvenču spektra izmantošanai un attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanai.

(22)

Lai izvairītos no nevajadzīgiem radioiekārtu tirdzniecības šķēršļiem iekšējā tirgū, dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (9) būtu jāpaziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai savi projekti tehnisko noteikumu jomā, piemēram, par radio saskarnēm, izņemot tad, ja minētie tehniskie noteikumi ļauj dalībvalstīm izpildīt saistošus Savienības aktus, piemēram, Komisijas lēmumus par radiofrekvenču spektra saskaņotu lietošanu, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK (10), vai tad, ja tie atbilst radioiekārtām, kuras drīkst nodot ekspluatācijā un izmantot bez ierobežojumiem Savienībā.

(23)

Informācijas sniegšana par reglamentēto radio saskarņu līdzvērtīgumu un to lietošanas nosacījumiem mazina šķēršļus radioiekārtu piekļuvei iekšējam tirgum. Tādēļ Komisijai būtu jānovērtē un jānosaka reglamentēto radio saskarņu līdzvērtīgums un šāda informācija jādara pieejama radioiekārtu klašu veidā.

(24)

Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/344/EK (11) dalībvalstīm jāizmanto Eiropas Sakaru biroja (ESB) izveidotā Frekvenču informācijas sistēma (EFIS), lai, izmantojot internetu, sabiedrība visās dalībvalstīs tādējādi varētu piekļūt salīdzināmai informācijai par radiofrekvenču spektra izmantošanu. Ražotāji pirms radioiekārtu laišanas tirgū var iegūt EFIS frekvenču informāciju par visām dalībvalstīm un tādā veidā novērtēt, vai un saskaņā ar kādiem nosacījumiem šādas radioiekārtas var izmantot katrā dalībvalstī. Tādēļ šajā direktīvā nav jāietver papildu noteikumi, piemēram, par iepriekšēju paziņošanu, kas ļauj informēt ražotājus par tādu radioiekārtu lietošanas nosacījumiem, kas izmanto nesaskaņotas frekvenču joslas.

(25)

Pētniecības un demonstrējumu veicināšanas nolūkā tirdzniecības izstādēs, izstādēs un tamlīdzīgos pasākumos ar noteikumu, ka izstādes rīkotāji nodrošina pietiekamu informāciju apmeklētājiem, būtu jānodrošina iespēja izstādīt radioiekārtas, kas neatbilst šai direktīvai un kuras nedrīkst laist tirgū.

(26)

Lai augstā līmenī nodrošinātu cilvēku un mājdzīvnieku veselības un drošības aizsardzību, īpašuma aizsardzību, elektromagnētisko savietojamību pienācīgā līmenī un radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu, un vajadzības gadījumā citu sabiedrības interešu augsta līmeņa aizsardzību, kā arī lai garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem vajadzētu būt atbildīgiem par radioiekārtu atbilstību šai direktīvai, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(27)

Visiem uzņēmējiem, kas veido piegādes un izplatīšanas ķēdi, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tirgū tiek laistas tikai tādas radioiekārtas, kas atbilst šai direktīvai. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(28)

Lai atvieglotu uzņēmēju, tirgus uzraudzības iestāžu un patērētāju saziņu, dalībvalstīm būtu jāmudina uzņēmēji papildus pasta adresei norādīt arī tīmekļa vietnes adresi.

(29)

Tā kā ražotājs sīki pārzina projektēšanas un ražošanas procesu, viņš var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(30)

Ražotājam būtu jāsniedz pietiekama informācija par radioiekārtu paredzēto lietojumu, lai nodrošinātu to izmantošanu atbilstīgi pamatprasībām. Šādā informācijā, iespējams, jāietver tādu palīgierīču apraksts kā antenas un komponenti, piemēram, programmatūra, kā arī radioiekārtu uzstādīšanas procesa specifikācijas.

(31)

Tika konstatēts, ka ar Direktīvā 1999/5/EK noteikto prasību iekārtām pievienot ES atbilstības deklarāciju ir vienkāršota un uzlabota informācija un tirgus uzraudzības iedarbīgums. Iespēja sniegt vienkāršotu ES atbilstības deklarāciju ļauj nodrošināt administratīvā sloga samazinājumu saistībā ar šo prasību, nesamazinot efektivitāti, tāpēc tā būtu jāparedz šajā direktīvā. Turklāt, lai nodrošinātu vieglu un efektīvu piekļuvi ES atbilstības deklarācijai, kā arī vienkāršotai ES atbilstības deklarācijai, būtu jāparedz iespēja tās piestiprināt attiecīgo radioiekārtu iepakojumam.

(32)

Jānodrošina, lai radioiekārtas no trešām valstīm, kuras nonāk Savienības tirgū, atbilstu šai direktīvai un jo īpaši lai ražotāji šīm radioiekārtām būtu veikuši pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai radioiekārtas, ko viņi laiž tirgū, atbilst šīs direktīvas prasībām un ka tie nelaiž tirgū radioiekārtas, kuras šādām prasībām neatbilst vai kuras rada apdraudējumu. Būtu arī jāparedz, ka importētāji pārliecinās, ka ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un ka radioiekārtu marķējums un ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām valsts iestādēm pārbaudes veikšanai.

(33)

Laižot radioiekārtas tirgū, katram importētājam uz radioiekārtām būtu jānorāda sava uzņēmuma nosaukums, reģistrētais komercnosaukums, reģistrētā preču zīme un pasta adrese saziņai. Gadījumos, kad radioiekārtu izmērs vai īpatnības to neatļauj, būtu jāparedz izņēmumi. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uz radioiekārtas norādītu sava uzņēmuma nosaukumu un adresi.

(34)

Izplatītājs dara radioiekārtas pieejamas tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs ir šīs radioiekārtas laidis tirgū, un izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami piesardzīgi, lai nodrošinātu, ka viņa darbības ar radioiekārtām nelabvēlīgi neietekmē radioiekārtu atbilstību.

(35)

Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū radioiekārtas ar savu vārdu vai preču zīmi, vai pārveido radioiekārtas tā, ka šīs izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šai direktīvai, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(36)

Izplatītāji un importētāji darbojas tirgus vidē, tāpēc tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības darbā, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt gataviem aktīvai rīcībai, lai sniegtu kompetentajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgajām radioiekārtām.

(37)

Nodrošinot radioiekārtu izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglo tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast uzņēmējus, kas neatbilstīgas radioiekārtas darījuši pieejamas tirgū. Glabājot informāciju, kas šajā direktīvā paredzēta citu uzņēmēju identificēšanai, nevajadzētu prasīt, lai uzņēmēji atjaunina šādu informāciju par citiem uzņēmējiem, kuri tiem ir piegādājuši radioiekārtas vai saņēmuši radioiekārtas no tiem.

(38)

Šajā direktīvā būtu jānosaka vienīgi pamatprasības. Lai būtu vieglāk novērtēt atbilstību minētajām prasībām, jāparedz pieņēmums par to radioiekārtu atbilstību, kas atbilst saskaņotajiem standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (12) ar mērķi noteikt šo prasību detalizētas tehniskās specifikācijas.

(39)

Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēta procedūra iebildumu izteikšanai pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti tikai daļēji atbilst šīs direktīvas prasībām.

(40)

Lai uzņēmēji varētu pierādīt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka radioiekārtas, kas ir laistas tirgū, atbilst pamatprasībām, ir jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kas ietver procedūras augošā secībā atkarībā no stingrības pakāpes, ņemot vērā apdraudējuma līmeni un vajadzīgo drošuma līmeni. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc gadījumiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem.

(41)

Ražotājiem būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, tajā sniedzot šajā direktīvā prasīto informāciju par radioiekārtu atbilstību šīs direktīvas un pārējo attiecīgo Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām.

(42)

Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkā, informācijai, kas vajadzīga, lai apzinātu visus piemērojamos Savienības aktus, vajadzētu būt pieejamai vienotā ES atbilstības deklarācijā. Lai samazinātu uzņēmēju administratīvo slogu, minētā vienotā ES atbilstības deklarācija var būt dokumentu kopa, kurā iekļautas atsevišķas attiecīgās atbilstības deklarācijas.

(43)

CE zīme, kas norāda uz radioiekārtas atbilstību, ir redzamais apliecinājums veselam procesam, kas ietver atbilstības novērtēšanu plašākā nozīmē. Vispārīgie principi, kas reglamentē CE zīmi, ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. CE zīmes uzlikšanas noteikumi būtu jānosaka šajā direktīvā.

(44)

Prasībai uzlikt CE zīmi uz produktiem ir svarīga nozīme patērētāju un publisko iestāžu informēšanai. Direktīvā 1999/5/EK paredzētā iespēja uzlikt samazinātu CE zīmi uz mazizmēra iekārtām, ja vien tā ir saredzama un salasāma, ir ļāvusi vienkāršot šīs prasības piemērošanu, nemazinot tās iedarbīgumu, tāpēc tā būtu jāietver šajā direktīvā.

(45)

Tika konstatēts, ka Direktīvā 1999/5/EK noteiktā prasība uzlikt CE zīmi uz iekārtas iepakojuma vienkāršo tirgus uzraudzības veikšanu, tāpēc tā būtu jāietver šajā direktīvā.

(46)

Dalībvalstīm būtu jāveic attiecīgie pasākumi, lai panāktu, ka radioiekārtas drīkst laist tirgū vienīgi tad, ja tās, kad ir pareizi uzstādītas, uzturētas un lietotas paredzētajam mērķim, atbilst šajā direktīvā noteiktajām pamatprasībām un – attiecībā uz pamatprasību nodrošināt cilvēku un mājdzīvnieku veselības un drošības aizsardzību un īpašuma aizsardzību – arī tādos lietošanas apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt. Būtu jāuzskata, ka radioiekārtas neatbilst minētajai pamatprasībai tikai tādos lietošanas apstākļos, kurus var saprātīgi paredzēt, proti, ja šāda lietošana varētu izrietēt no likumīgas un viegli paredzamas cilvēku rīcības.

(47)

Ņemot vērā tehnoloģisko pārmaiņu straujo gaitu, veidojoties elektroniskai videi, kad radioiekārtas tiek aprīkotas ar integrētu ekrānu, Komisijai, izvērtējot šīs direktīvas īstenošanu, vajadzētu arī apsvērt iespējamību atteikties no prasības uzņēmējiem norādīt sava uzņēmuma nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un konkrētu kontaktpunktu vai pasta adresi saziņai, pievienot CE zīmi un ES atbilstības deklarāciju, tās vietā paredzot vai nu funkcionālu iespēju automātiski parādīt šādu informāciju pēc radioiekārtu ieslēgšanas, vai funkcionālu iespēju, kas galalietotājam ļauj pēc savas izvēles vizualizēt attiecīgo informāciju. Turklāt, analizējot šādu iespējamību, ja radioiekārtas, kas aprīkotas ar integrētu ekrānu, darbojas no iebūvētas baterijas, kura nav sākotnēji uzlādēta, Komisijai vajadzētu apsvērt arī iespēju izmantot integrētam ekrānam piestiprinātu un noņemamu caurspīdīgu etiķeti, kurā būtu norādīta tā pati informācija.

(48)

Dažas šajā direktīvā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz to atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos, kuras dalībvalstis paziņojušas Komisijai.

(49)

Pieredze liecina, ka Direktīvā 1999/5/EK noteiktie kritēriji, kuriem atbilstības novērtēšanas struktūrām jāatbilst, lai tās tiktu paziņotas Komisijai, nav pietiekami, lai nodrošinātu paziņoto struktūru vienlīdz augsta līmeņa sniegumu visā Savienībā. Tomēr ir svarīgi, lai visas paziņotās struktūras veiktu savas funkcijas vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos. Tādēļ ir jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, lai sniegtu atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

(50)

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāpieņem, ka tā atbilst attiecīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā direktīvā.

(51)

Lai nodrošinātu saskaņotu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir arī svarīgi noteikt prasības paziņojošajām iestādēm un citām struktūrām, kas piedalās paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(52)

Šajā direktīvā izveidotā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā pārbaudīt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc tā arī būtu jāizmanto paziņošanā.

(53)

Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzama akreditācija, kas nodrošina atbilstības sertifikātu vajadzīgo uzticamību, valsts publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt minēto novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, valsts iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(54)

Atbilstības novērtēšanas struktūras bieži uztic apakšlīgumu slēdzējiem kādu daļu no savas darbības saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto filiāles. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams Savienības tirgū laižamajām radioiekārtām, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai izraudzītie apakšlīgumu slēdzēji un filiāles atbilstu tādām pašām prasībām, kādām atbilst paziņotās struktūras. Tādēļ ir svarīgi, lai paziņojamo struktūru kompetences un snieguma novērtēšana un jau paziņoto struktūru uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un filiāles.

(55)

Jāuzlabo paziņošanas procedūras efektivitāte un pārredzamība, un jo īpaši tā jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt tiešsaistē.

(56)

Paziņotās struktūras var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot pārējām dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret paziņoto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā paziņotās struktūras.

(57)

Lai nodrošinātu konkurētspēju, ir svarīgi, lai paziņotās struktūras piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot nevajadzīgu apgrūtinājumu uzņēmējiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmējiem, ir jānodrošina atbilstības novērtēšanas procedūru konsekventa tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordinēšanu un sadarbību starp paziņotajām struktūrām.

(58)

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumi par Savienības tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz produktiem, ko ieved Savienības tirgū, attiecas uz radioiekārtām, kuras minētas šajā direktīvā. Šai direktīvai nevajadzētu radīt šķēršļus dalībvalstīm, tām izraugoties kompetentās iestādes šo uzdevumu veikšanai.

(59)

Direktīvā 1999/5/EK jau ir paredzēta drošības procedūra, kuru izmanto tikai tad, ja dalībvalstis nepiekrīt pasākumiem, ko veikusi kāda dalībvalsts. Lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu procedūras laiku, ir jāuzlabo esošā drošības procedūra, lai padarītu to efektīvāku un lai tajā izmantotu dalībvalstīm pieejamās zināšanas.

(60)

Lēmumi, ko Komisija pieņem saskaņā ar Lēmumu Nr. 676/2002/EK, var skart radiofrekvenču spektra pieejamības un efektīvas izmantošanas nosacījumus, kuru dēļ var nākties ierobežot ekspluatācijā nodoto radioiekārtu kopējo skaitu, piemēram, radioiekārtu beidzamo tirgū laišanas termiņu, maksimālo izplatības rādītāju vai maksimālo skaitu katrā dalībvalstī vai visā Savienībā. Minētie nosacījumi ļauj atvērt tirgu jaunām radioiekārtām, vienlaikus ierobežojot kaitīgu traucējumu risku, kas pastāv tad, ja ekspluatācijā nodod pārāk daudz radioiekārtu, lai gan minētās iekārtas katra atsevišķi atbilst šajā direktīvā noteiktajām pamatprasībām. Šādu nosacījumu neievērošana var apdraudēt pamatprasības, jo īpaši radīt kaitīgu traucējumu risku.

(61)

Esošā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ļauj ieinteresētajām personām saņemt informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts pieņemt attiecībā uz radioiekārtām, kas apdraud cilvēku veselību vai drošību vai citus ar sabiedrības interešu aizsardzību saistītus jautājumus, kuri ietverti šajā direktīvā. Būtu arī jāatļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgāk rīkoties saistībā ar šādām radioiekārtām.

(62)

Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veiktā pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstība var būt izskaidrojama ar saskaņotā standarta nepilnībām.

(63)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(64)

Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka, kā sniegt informāciju, kad ir noteikti iekārtu ekspluatācijas ierobežojumi vai ierobežojumi attiecībā uz esošajām lietošanas atļaujas piešķiršanas prasībām, un ar ko paziņojošo dalībvalsti aicina veikt vajadzīgos koriģējošos pasākumus attiecībā pret paziņoto struktūru, kas neatbilst vai vairs neatbilst paziņošanas prasībām.

(65)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka, vai atsevišķas elektrisko un elektronisko produktu kategorijas atbilst “radioiekārtu” definīcijai; pieņem operatīvos noteikumus par informācijas pieejamību iekārtu atbilstības jomā; pieņem operatīvos noteikumus reģistrēšanai un operatīvos noteikumus reģistrācijas numura uzlikšanai uz radioiekārtām; un nosaka paziņoto radio saskarņu līdzvērtīgumu un piešķir radioiekārtu klasi. Tā būtu jāizmanto arī attiecībā uz prasībām atbilstīgām radioiekārtām, kuras rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai arī skar citus sabiedrības interešu aizsardzības aspektus.

(66)

Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ja pienācīgi pamatotos gadījumos pastāv steidzama nepieciešamība, jo prasībām atbilstošas radioiekārtas rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai.

(67)

Ar šo direktīvu izveidotajai komitejai atbilstīgi iedibinātai praksei var būt noderīga loma, izskatot ar šīs direktīvas piemērošanu saistītus jautājumus, kurus saskaņā ar komitejas reglamentu ierosina tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

(68)

Kad ar šo direktīvu saistītus jautājumus, izņemot jautājumus par tās īstenošanu vai neievērošanu, izskata, proti, Komisijas ekspertu grupā, Eiropas Parlamentam saskaņā ar pastāvošo praksi būtu jāsaņem pilnīga informācija un dokumentācija un attiecīgos gadījumos uzaicinājums apmeklēt šādas sanāksmes.

(69)

Komisijai ar īstenošanas aktiem un nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011, ņemot vērā šo aktu īpašo raksturu, būtu jānosaka, vai dalībvalstu noteiktie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgām radioiekārtām ir pamatoti.

(70)

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par to valstu tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un jānodrošina minēto noteikumu izpilde. Paredzētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(71)

Ir jāparedz pārejas pasākumi, kas ļautu laist tirgū un nodot ekspluatācijā radioiekārtas, kuras jau ir laistas tirgū saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK.

(72)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(73)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, nodrošināt, ka radioiekārtas, kas darītas pieejamas tirgū, atbilst prasībām, kuras augstā līmenī nodrošina veselības un drošības aizsardzību, pienācīga līmeņa elektromagnētisko savietojamību un radiofrekvenču spektra lietderīgu un efektīvu izmantošanu nolūkā izvairīties no kaitīgiem traucējumiem, garantējot iekšējā tirgus pareizu darbību, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(74)

Direktīva 1999/5/EK būtu jāatceļ.

(75)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra Kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (14) dalībvalstis apņemas pamatotos gadījumos paziņojumam par transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp attiecīgajām direktīvas un valsts transponēšanas instrumentu daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu,

1)

“radioiekārta” ir elektrisks vai elektronisks produkts, kas, lai veiktu savu radiosakaru vai radionoteikšanas uzdevumu, ar nolūku pārraida un/vai uztver radioviļņus, vai arī elektrisks vai elektronisks produkts, kuram, lai veiktu savu uzdevumu, ir vajadzīga palīgierīce, piemēram, antena, lai ar nolūku pārraidītu un/vai uztvertu radioviļņus, nodrošinot radiosakarus un/vai radionoteikšanu;

2)

“radiosakari” ir sakari, izmantojot radioviļņus;

3)

“radionoteikšana” ir objekta atrašanās vietas, ātruma un/vai citu raksturlielumu noteikšana vai informācijas iegūšana par minētajiem parametriem, izmantojot radioviļņu izplatīšanās īpatnības;

4)

“radioviļņi” ir elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir zemāka par 3 000 GHz, kas izplatās telpā bez mākslīga virzītāja;

5)

“radio saskarne” ir radiofrekvenču spektra regulējamas izmantošanas specifikācija;

6)

“radioiekārtu klase” ir klase, kurā iedalītas noteiktu radioiekārtu kategorijas, kas saskaņā ar šo direktīvu uzskatāmas par līdzīgām, un tās radio saskarnes, kurām šīs radioiekārtas ir izstrādātas;

7)

“kaitīgi traucējumi” ir kaitīgi traucējumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (15) 2. panta r) punktā;

8)

“elektromagnētiskie traucējumi” ir elektromagnētiskie traucējumi, kas noteikti Direktīvas 2014/30/ES 3. panta 1. punkta 5. apakšpunktā;

9)

“darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt radioiekārtas izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

10)

“laist tirgū” nozīmē radioiekārtas pirmo reizi darīt pieejamas Savienības tirgū;

11)

“nodošana ekspluatācijā” ir pirmā reize, kad galalietotājs radioiekārtu izmanto Savienībā;

12)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo radioiekārtas vai liek radioiekārtas projektēt vai ražot un tirgo šīs radioiekārtas ar savu vārdu vai preču zīmi;

13)

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

14)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas reģistrēta Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts radioiekārtas;

15)

“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara radioiekārtas pieejamas tirgū;

16)

“uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

17)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kurām radioiekārtām ir jāatbilst;

18)

“saskaņotais standarts” ir saskaņotais standarts, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

19)

“akreditācija” ir akreditācija, kas definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

20)

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kas definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

21)

“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā demonstrē, vai ir ievērotas šīs direktīvas pamatprasības, kuras attiecas uz radioiekārtām;

22)

“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības;

23)

“atsaukšana” ir ikviens pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ radioiekārtas, kas jau ir bijušas pieejamas galalietotājam;

24)

“izņemšana” ir ikviens pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka radioiekārtas no piegādes ķēdes tiek darītas pieejamas tirgū;

25)

“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus;

26)

“CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka radioiekārtas atbilst piemērojamajām prasībām, kuras izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu.

a)

cilvēku un mājdzīvnieku veselības un drošības aizsardzība un īpašuma aizsardzība, ietverot mērķus, kas attiecas uz Direktīvā 2014/35/ES izklāstītajām drošības prasībām, taču nepiemērojot sprieguma limitu;

b)

pienācīgā līmenī elektromagnētiskā savietojamība, kā izklāstīts Direktīvā 2014/30/ES.

a)

radioiekārtas mijiedarbojas ar palīgierīcēm, jo īpaši ar kopējiem lādētājiem;

b)

radioiekārtas ar tīkla starpniecību mijiedarbojas ar citām radioiekārtām;

c)

radioiekārtas var pievienot attiecīgā tipa saskarnēm visā Savienībā;

d)

radioiekārtas nekaitē tīklam vai tā darbībai, kā arī pārmērīgi neizmanto tīkla resursus, radot nepieņemamu pakalpojumu pasliktināšanos;

e)

radioiekārtas ietver drošības pasākumus, kas nodrošina lietotāja un abonenta personas datu un privātuma aizsardzību;

f)

radioiekārtas pilda konkrētas funkcijas, kas nodrošina aizsardzību pret krāpšanu;

g)

radioiekārtas pilda konkrētas funkcijas, kas nodrošina pieeju neatliekamās palīdzības dienestiem;

h)

radioiekārtas pilda konkrētas funkcijas, kas atvieglo to izmantošanu invalīdiem;

i)

radioiekārtas pilda konkrētas funkcijas, lai nodrošinātu, ka programmatūru var lejupielādēt radioiekārtās tikai tad, ja ir pierādīta radioiekārtu un programmatūras kombinācijas atbilstība.

a)

radio saskarnes, kas pilnībā un bez atkāpēm atbilst Komisijas lēmumiem par radiofrekvenču spektra harmonizētu izmantošanu, kuri pieņemti saskaņā ar Lēmumu Nr. 676/2002/EK; un

b)

radio saskarnes, kas atbilstīgi īstenošanas aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šā panta 2. punktu, atbilst radioiekārtām, ko Savienībā var nodot ekspluatācijā un lietot bez ierobežojumiem.

a)

frekvenču joslu(-as), kurā(-ās) radioiekārtas darbojas;

b)

frekvenču joslā(-ās), kurā(-ās) darbojas radioiekārtas, maksimālo pārraidītā signāla jaudu.

a)

10 gadus pēc radioiekārtu laišanas tirgū glabāt valsts tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

b)

pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma sniegt šai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai demonstrētu radioiekārtu atbilstību;

c)

pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt radioiekārtas, uz kurām attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvaras.

a)

par ikvienu uzņēmēju, kas tiem piegādājis radioiekārtas;

b)

par ikvienu uzņēmēju, kuram tie piegādājuši radioiekārtas.

a)

ražošanas iekšējā kontrole, kas izklāstīta II pielikumā;

b)

ES tipa pārbaude, kurai seko tipa atbilstības pārbaude, izmantojot ražošanas iekšējo kontroli, kas izklāstīta III pielikumā;

c)

atbilstība, pamatojoties uz kvalitātes pilnīgu nodrošināšanu, kas izklāstīta IV pielikumā.

a)

ražošanas iekšējā kontrole, kas izklāstīta II pielikumā;

b)

ES tipa pārbaude, kurai seko tipa atbilstības pārbaude, izmantojot ražošanas iekšējo kontroli, kas izklāstīta III pielikumā;

c)

atbilstība, pamatojoties uz kvalitātes pilnīgu nodrošināšanu, kas izklāstīta IV pielikumā.

a)

ES tipa pārbaude, kurai seko tipa atbilstības pārbaude, izmantojot ražošanas iekšējo kontroli, kas izklāstīta III pielikumā;

b)

atbilstība, pamatojoties uz kvalitātes pilnīgu nodrošināšanu, kas izklāstīta IV pielikumā.

a)

darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

b)

to procedūru apraksti, ar kurām saskaņā veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un šo procedūru reproducējamību. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, kurus tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no pārējās darbības;

c)

procedūras to darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās radioiekārtu tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

a)

pamatīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visu atbilstības novērtēšanas darbību jomu, par ko atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņota;

b)

pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt šo novērtēšanu;

c)

atbilstīgas zināšanas un izpratne par 3. pantā izklāstītajām pamatprasībām, piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

d)

spēja sagatavot ES tipa pārbaudes sertifikātus vai kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumus, dokumentāciju un ziņojumus, kuros pierādīts, ka novērtēšana ir veikta.

a)

ES tipa pārbaudes sertifikātu vai kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumu atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu attiecīgi saskaņā ar III un IV pielikuma prasībām;

b)

visiem apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu, vai paziņošanas nosacījumiem;

c)

visiem informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)

pēc pieprasījuma par atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas paziņošanas jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu.

a)

radioiekārtu neatbilstību attiecīgajām būtiskajām prasībām, kas noteiktas 3. pantā; vai

b)

trūkumiem 16. pantā minētajos saskaņotajos standartos, kurus ievērojot, var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

a)

CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs direktīvas 20. pantu;

b)

CE zīme nav uzlikta;

c)

piemērojot IV pielikumā noteikto atbilstības novērtēšanas procedūru, paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir uzlikts, neievērojot 20. pantu, vai tas nav uzlikts vispār;

d)

nav sagatavota ES atbilstības deklarācija;

e)

ES atbilstības deklarācija ir sagatavota nepareizi;

f)

tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

g)

informācija, kas minēta 10. panta 6. vai 7. punktā vai 12. panta 3. punktā, nav norādīta vai ir nepatiesa vai nepilnīga;

h)

informācija par radioiekārtu paredzēto lietošanu, ES atbilstības deklarācija vai lietošanas ierobežojumi saskaņā ar 10. panta 8., 9. un 10. punktu nav pievienoti radioiekārtām;

i)

uzņēmēju identifikācijas prasības saskaņā ar 15. pantu nav ievērotas;

j)

neatbilstība 5. pantam.

a)

nodrošinātu, ka Savienības līmenī tiek īstenota saskaņota sistēma visām radioiekārtām;

b)

nodrošinātu iespēju konverģencei telekomunikāciju, audiovizuālajā un informācijas tehnoloģiju nozarē;

c)

nodrošinātu iespēju saskaņot reglamentējošos pasākumus starptautiskajā līmenī;

d)

panāktu patērētāju tiesību augstu aizsardzības līmeni;

e)

nodrošinātu, ka radioiekārtas mijiedarbojas ar palīgierīcēm, jo īpaši ar parastajiem lādētājiem;

f)

ja radioiekārta aprīkota ar integrētu ekrānu, lai ļautu izvēlēties nepieciešamo informāciju uz integrētā ekrāna.