30.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/1

(1)

Personu brīva pārvietošanās ir viena no Savienības pamatbrīvībām. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 46. pantā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņem direktīvas, kas nosaka, kādi pasākumi jāveic, lai radītu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, kas noteikta LESD 45. pantā. LESD 45. pantā noteikts, ka darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ietver tiesības pieņemt darba piedāvājumus un “šajā nolūkā brīvi pārvietoties dalībvalstu teritorijā”. Šīs direktīvas mērķis ir veicināt darba ņēmēju mobilitāti, mazinot šķēršļus, kurus tai rada noteikti noteikumi par papildpensiju shēmām, kas saistītas ar darba tiesiskajām attiecībām.

(2)

Darba ņēmēju sociālo aizsardzību pensiju jomā garantē ar likumu noteiktās sociālā nodrošinājuma shēmas, ko papildina ar darba līgumu saistītas papildpensiju shēmas, kuras dalībvalstīs kļūst arvien izplatītākas.

(3)

Eiropas Parlamentam un Padomei ir plašas pilnvaras attiecībā uz vispiemērotāko pasākumu izvēli LESD 46. pantā noteiktā mērķa sasniegšanai. Koordinācijas sistēma, kura paredzēta Padomes Regulā (EEK) Nr. 1408/71 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 (4), un jo īpaši noteikumi, kas piemērojami summēšanai, neattiecas uz papildpensiju shēmām, izņemot tās shēmas, kuras minētajās regulās ir definētas kā “tiesību akti” vai par kurām dalībvalsts šajā ziņā ir sniegusi paziņojumu saskaņā ar minētajām regulām.

(4)

Padomes Direktīva 98/49/EK (5) bija pirmais konkrētais pasākums ar nolūku uzlabot darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu saistībā ar papildpensiju shēmām.

(5)

Šīs direktīvas mērķis ir vēl vairāk veicināt darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, uzlabojot papildpensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu minēto papildpensiju shēmu dalībniekiem.

(6)

Šī direktīva neattiecas uz papildpensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu darba ņēmējiem, kas pārvietojas vienas dalībvalsts robežās. Dalībvalstis var apsvērt savu valsts kompetenču izmantošanu, lai noteikumus, ko piemēro saskaņā ar šo direktīvu, attiecinātu arī uz tiem shēmu dalībniekiem, kuri maina darbu vienas dalībvalsts teritorijā.

(7)

Dalībvalsts var pieprasīt, lai aizejošie darba ņēmēji, kas pārceļas uz citu dalībvalsti, par to attiecīgi informētu savas papildpensiju shēmas.

(8)

Būtu jāņem vērā papildpensiju shēmu īpatnības un specifika, un tas, kā tās atšķiras dalībvalstīs un starp tām. Būtu pietiekami jāaizsargā jaunu shēmu ieviešana, pastāvošo shēmu ilgtspēja un pašreizējo pensiju shēmu dalībnieku gaidas un tiesības. Šajā direktīvā būtu arī īpaši jāņem vērā sociālo partneru nozīme papildpensiju shēmu izstrādē un īstenošanā.

(9)

Ar šo direktīvu netiek apšaubītas dalībvalstu tiesības organizēt savas pensiju sistēmas. Dalībvalstis saglabā pilnu atbildību par šādu sistēmu organizēšanu, un, transponējot šo direktīvu valsts tiesībās, tām nav pienākuma ieviest tiesību aktus, ar kuriem paredz izveidot papildpensiju shēmas.

(10)

Šī direktīva neierobežo sociālo partneru autonomiju, ja tie ir atbildīgi par pensiju shēmu izveidi un pārvaldību, ar noteikumu, ka tie var nodrošināt šajā direktīvā noteiktos rezultātus.

(11)

Šī direktīva būtu jāpiemēro visām papildpensiju shēmām, kuras izveidotas atbilstīgi valsts tiesībām un praksei un ar kurām darba ņēmējiem piedāvā papildpensiju, piemēram, kolektīvajiem apdrošināšanas līgumiem, paaudžu solidaritātes pensiju shēmām, par ko vienojušās viena vai vairākas nozares vai sektori, fondētajām pensiju shēmām vai pensijas izmaksas garantijām, kas balstās uz uzkrājumiem kontos, vai jebkuriem kolektīviem vai citiem pielīdzināmiem pasākumiem.

(12)

Šī direktīva nebūtu jāpiemēro papildpensiju shēmām vai attiecīgā gadījumā to apakšshēmām, kas ir slēgtas tādā ziņā, ka nav pieejamas jauniem dalībniekiem, jo jaunu noteikumu ieviešana šādām shēmām varētu uzlikt nepamatotu slogu.

(13)

Direktīvai nebūtu jāietekmē maksātnespējas garantiju vai kompensācijas sistēmu regulējums, kuras nav daļa no tādas papildpensiju shēmas, kas ir saistīta ar darba tiesiskajām attiecībām, un kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmēju pensijas tiesības uzņēmuma vai pensiju shēmas maksātnespējas gadījumā. Šai direktīvai arī nebūtu jāietekmē valsts pensiju rezerves fondi.

(14)

Šī direktīva būtu jāpiemēro tikai tādām papildpensiju shēmām, kurās tiesības pastāv uz darba tiesisko attiecību pamata un ir saistītas ar pensijas vecuma sasniegšanu vai citu kritēriju izpildi, kā noteikts attiecīgajā shēmā vai valsts tiesību aktos. Šī direktīva neattiecas uz individuāliem pensiju apdrošināšanas līgumiem, izņemot tos, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām. Ja papildpensiju shēmām ir piesaistīti invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pabalsti, var paredzēt īpašus noteikumus, ar ko nosaka tiesības uz šādiem pabalstiem. Šī direktīva neietekmē spēkā esošās valsts tiesības un papildpensiju shēmu noteikumus attiecībā uz šādiem īpašiem noteikumiem.

(15)

Vienreizējs maksājums, kurš nav saistīts ar veiktajām iemaksām papildpensijas nodrošinājuma nolūkā, kuru maksā tieši vai netieši, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, un kuru finansē vienīgi darba devējs, nebūtu jāuzskata par papildpensiju šīs direktīvas nozīmē.

(16)

Tā kā papildpensijas nodrošinājums daudzās dalībvalstīs kļūst par arvien nozīmīgāku līdzekli cilvēku dzīves līmeņa nodrošināšanai vecumā, būtu jāuzlabo nosacījumi tam, kā iegūst un saglabā pensijas tiesības, lai mazinātu šķēršļus darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai no vienas dalībvalsts uz citu.

(17)

Tas, ka dažās papildpensiju shēmās pensijas tiesības var tikt zaudētas, ja darba ņēmēja darba tiesiskās attiecības izbeidzas, pirms šī persona ir pabeigusi minimālo periodu dalībai shēmā (“tiesību nostiprināšanas periods”) vai pirms tā ir sasniegusi minimālo vecumu (“tiesību nostiprināšanas vecums”), var liegt darba ņēmējiem, kuri pārvietojas no vienas dalībvalsts uz citu, iegūt atbilstīgas pensijas tiesības. Līdzīgas sekas var būt ilgam gaidīšanas periodam, kas nepieciešams, lai darba ņēmējs varētu kļūt par pensiju shēmas dalībnieku. Tāpēc šādi nosacījumi rada šķēršļus darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai. Turpretī minimālā vecuma prasības dalībai shēmā nerada šķērsli pārvietošanās brīvībai, un tādēļ tās šajā direktīvā nav aplūkotas.

(18)

Tiesību nostiprināšanas prasības nebūtu jāpielīdzina citiem nosacījumiem, kuri attiecas uz tiesību iegūšanu uz periodiski maksājamu pensiju izmaksas posmā, saskaņā ar valsts tiesībām vai dažu papildpensiju shēmu noteikumiem, it īpaši shēmās ar noteiktu iemaksu apmēru. Piemēram, aktīvas dalības shēmā periods, kas dalībniekam ir jāpabeidz pēc tiesību piešķiršanas uz papildpensiju, lai viņš vai viņa varētu pieprasīt savu pensiju periodiski maksājamas pensijas vai kapitāla summas izmaksas veidā, nav tiesību nostiprināšanas periods.

(19)

Ja darba tiesiskās attiecības izbeidz, pirms aizejošais darba ņēmējs ir uzkrājis nostiprinātas pensijas tiesības, un ja ieguldījuma risku, it īpaši shēmās ar noteiktu pensijas apmēru, uzņemas shēma vai darba devējs, shēmai būtu vienmēr jāatmaksā attiecīgā aizejošā darba ņēmēja pensijas iemaksas. Ja darba tiesiskās attiecības izbeidz, pirms aizejošais darba ņēmējs ir uzkrājis nostiprinātas pensijas tiesības, un ja ieguldījuma risku, it īpaši shēmās ar noteiktu iemaksu apmēru, uzņemas aizejošais darba ņēmējs, shēma var atmaksāt no šādām iemaksām iegūto ieguldījumu vērtību. Minētā vērtība var būt lielāka vai mazāka par aizejošā darba ņēmēja veiktajām iemaksām. Vai arī shēma var atmaksāt iemaksu kopsummu.

(20)

Aizejošajiem darba ņēmējiem vajadzētu būt tiesībām savas iegūtās pensijas tiesības atstāt kā atliktās pensijas tiesības tajā papildpensijas shēmā, kurā tās iegūtas. Attiecībā uz atlikto pensijas tiesību saglabāšanu aizsardzību var uzskatīt par līdzvērtīgu, it īpaši saistībā ar shēmu ar noteiktu iemaksu apmēru, ja aizejošajiem darba ņēmējiem piedāvā iespēju nostiprināto pensijas tiesību vērtību novirzīt uz papildpensiju shēmu, kas atbilst šīs direktīvas nosacījumiem.

(21)

Saskaņā ar valsts tiesībām un praksi būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu atlikto pensijas tiesību vai to vērtības saglabāšanu. Minēto tiesību vērtība laikā, kad dalībnieks izstājas no shēmas, būtu jānosaka saskaņā ar valsts tiesībām un praksi. Koriģējot minēto pensijas tiesību vērtību, būtu jāņem vērā konkrētās shēmas veids, saņēmēju ar atliktajām tiesībām intereses, pārējo aktīvo shēmas dalībnieku intereses un pensionēto saņēmēju intereses.

(22)

Šī direktīva nerada pienākumu atliktajām pensijas tiesībām noteikt labvēlīgākus nosacījumus nekā aktīvo shēmas dalībnieku tiesībām.

(23)

Ja aizejošā darba ņēmēja nostiprinātās pensijas tiesības vai to vērtība nepārsniedz attiecināmo robežvērtību, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts, un lai izvairītos no pārāk lielām administratīvām izmaksām saistībā ar to, ka jāpārvalda daudz mazvērtīgu atlikto pensijas tiesību, pensiju shēmām var dot izvēles iespēju nesaglabāt minētās nostiprinātās tiesības, bet aizejošajam darba ņēmējam samaksāt kapitāla summu, kas ir līdzvērtīga iegūto pensijas tiesību vērtībai. Atbilstīgos gadījumos pārvedamā kapitāla maksājuma vērtība būtu jānosaka saskaņā ar valsts tiesībām un praksi. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu jānosaka šādu maksājumu robežvērtība, ņemot vērā darba ņēmēju sagaidāmo pensijas ienākumu atbilstību.

(24)

Šajā direktīvā neparedz nostiprināto pensijas tiesību kapitāla pārskaitīšanu. Tomēr, lai veicinātu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, dalībvalstīm būtu jācenšas iespēju robežās un īpaši, kad tās ievieš jaunas papildpensiju shēmas, uzlabot nostiprināto pensijas tiesību kapitāla pārskaitīšanas iespējas.

(25)

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/41/EK (6), aktīvie shēmas dalībnieki un saņēmēji ar atliktajām tiesībām, kas izmanto vai gatavojas izmantot tiesības brīvi pārvietoties, būtu pēc pieprasījuma pienācīgi jāinformē par tiesībām uz papildpensiju. Ja shēmām ir piesaistīti apgādnieka zaudējuma pabalsti, arī apgādnieku zaudējušajiem saņēmējiem vajadzētu būt tādām pašām tiesībām uz informāciju kā saņēmējiem ar atliktajām tiesībām. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt, ka šāda informācija nav jāsniedz biežāk kā reizi gadā.

(26)

Ņemot vērā papildpensiju shēmu dažādību, Savienībai būtu tikai vispārīgi jānosaka sasniedzamie mērķi, un tādēļ direktīva ir vispiemērotākais tiesību instruments.

(27)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, sekmēt to, ka darba ņēmēji izmanto tiesības brīvi pārvietoties no vienas dalībvalsts uz citu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(28)

Ar šo direktīvu nosaka minimālās prasības, tādējādi dodot dalībvalstīm iespēju pieņemt vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus. Šīs direktīvas īstenošanu nevar izmantot par pamatojumu, lai attaisnotu situācijas pasliktināšanos salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju katrā dalībvalstī.

(29)

Komisijai ne vēlāk kā sešus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu jāsagatavo ziņojums par tās piemērošanu.

(30)

Saskaņā ar valstu noteikumiem, kas reglamentē papildpensiju shēmu veidošanu, dalībvalstis pēc sociālo partneru kopīga lūguma var piešķirt tiem pilnvaras īstenot šo direktīvu attiecībā uz tiem noteikumiem, kas ir saistīti ar koplīgumiem, ar noteikumu, ka dalībvalstīs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās jebkurā laikā var garantēt šajā direktīvā noteikto rezultātu sasniegšanu,

a)

papildpensiju shēmām, kas šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā ir pārtraukušas uzņemt jaunus aktīvus shēmas dalībniekus un kas paliek viņiem slēgtas;

b)

papildpensiju shēmām, kurām to finanšu situācijas saglabāšanas vai atjaunošanas nolūkā piemēro pasākumus – tostarp likvidācijas procedūru –, kas ietver saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai tiesu iestāžu izveidotu administratīvu struktūru intervenci. Šo izņēmumu neattiecina uz laikposmu pēc intervences beigām;

c)

maksātnespējas garantiju shēmām, kompensāciju shēmām un valsts pensiju rezerves fondiem; un

d)

ar vecuma pensijas nodrošinājumu nesaistītu vienreizēju darba devēja maksājumu darba ņēmējam, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar šo darba ņēmēju.

a)

“papildpensija” ir vecuma pensija, kā to paredz saskaņā ar valsts tiesībām un praksi izveidotas papildpensiju shēmas noteikumi;

b)

“papildpensiju shēma” ir jebkura arodpensiju shēma, kas izveidota saskaņā ar valsts tiesībām un praksi un ir saistīta ar darba tiesiskajām attiecībām, un ir paredzēta, lai nodrošinātu papildpensiju nodarbinātām personām;

c)

“aktīvi shēmas dalībnieki” ir darba ņēmēji, kuru pašreizējās darba tiesiskās attiecības viņiem nodrošina vai pēc iegūšanas nosacījumu izpildes, iespējams, viņiem nodrošinās tiesības uz papildpensiju saskaņā ar papildpensiju shēmas noteikumiem;

d)

“gaidīšanas periods” ir nodarbinātības laikposms, pirms darba ņēmējs iegūst tiesības piedalīties papildpensiju shēmā, un tas ir noteikts valsts tiesībās vai shēmas noteikumos, vai to nosaka darba devējs;

e)

“tiesību nostiprināšanas periods” ir aktīvas dalības shēmā laikposms, pēc kura saskaņā ar valsts tiesībām vai papildpensijas shēmas noteikumiem iestājas tiesības uz uzkrātajām papildpensijas tiesībām;

f)

“nostiprinātas pensijas tiesības” ir jebkuras tiesības uz uzkrāto papildpensiju – ja ir izpildīti iegūšanas nosacījumi – saskaņā ar papildpensiju shēmas noteikumiem un attiecīgā gadījumā saskaņā ar valsts tiesībām;

g)

“aizejošs darba ņēmējs” ir aktīvs shēmas dalībnieks, kura pašreizējās darba tiesiskās attiecības izbeidzas citu iemeslu dēļ, nevis tādēļ, ka tas iegūst tiesības uz papildpensiju, un kurš pārvietojas no vienas dalībvalsts uz citu;

h)

“saņēmējs ar atliktajām tiesībām” ir iepriekš aktīvs shēmas dalībnieks, kam ir nostiprinātas pensijas tiesības papildpensiju shēmā, bet kas vēl nesaņem papildpensiju no šīs shēmas;

i)

“atliktās pensijas tiesības” ir nostiprinātas pensijas tiesības, kas saglabājas tajā shēmā, kurā tās uzkrājis saņēmējs ar atliktajām tiesībām;

j)

“atlikto pensijas tiesību vērtība” ir pensijas tiesību kapitāla vērtība, ko aprēķina saskaņā ar valsts tiesībām un praksi.

a)

gadījumos, kad tiek piemērots tiesību nostiprināšanas periods vai gaidīšanas periods, vai abi, kopējais perioda ilgums aizejošajiem darba ņēmējiem nekādos apstākļos nepārsniedz trīs gadus;

b)

gadījumos, kad pensijas tiesību nostiprināšanai ir paredzēts minimālais vecums, aizejošajiem darba ņēmējiem tas nepārsniedz 21 gadu; un

c)

gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības izbeidz, pirms aizejošais darba ņēmējs ir ieguvis nostiprinātas pensijas tiesības, papildpensiju shēma atmaksā iemaksas, ko veicis aizejošais darba ņēmējs vai kas veiktas aizejošā darba ņēmēja vārdā, saskaņā ar valsts tiesībām vai koplīgumiem, vai līgumiem, vai gadījumos, kad aizejošais darba ņēmējs uzņemas ieguldījumu risku, – vai nu veikto iemaksu kopsummu, vai no šādām iemaksām iegūto ieguldījumu vērtību.

a)

ja pensijas tiesības papildpensiju shēmā ir uzkrātas kā tiesības uz nominālu summu – saglabājot atlikto pensijas tiesību nominālo vērtību;

b)

ja uzkrāto pensijas tiesību vērtība laika gaitā mainās – koriģējot atlikto pensijas tiesību vērtību, piemērojot:

vai

c)

ja uzkrāto pensijas tiesību vērtību koriģē, piemēram, atbilstīgi inflācijas rādītājam vai algu līmenim – attiecīgi koriģējot atlikto pensijas tiesību vērtību saskaņā ar jebkādiem proporcionāliem ierobežojumiem, kuri noteikti valsts tiesībās vai par kuriem vienojušies sociālie partneri.

a)

papildpensijas tiesību iegūšanas nosacījumiem un to piemērošanas sekām pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas;

b)

iegūto pensijas tiesību vērtību vai iegūto pensijas tiesību novērtējumu, kas veikts ne agrāk kā 12 mēnešus pirms informācijas pieprasīšanas dienas;

c)

nosacījumiem, kas reglamentē turpmākās darbības ar atliktajām pensijas tiesībām.

a)

viņu atlikto pensijas tiesību vērtību vai atlikto pensijas tiesību novērtējumu, kas veikts ne agrāk kā 12 mēnešus pirms informācijas pieprasīšanas dienas; un

b)

nosacījumiem, kas reglamentē darbības ar atliktajām pensijas tiesībām.

30.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/8

(1)

Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir Savienības pilsoņu pamatbrīvība, kas kā viens no Savienības iekšējā tirgus balstiem ir nostiprināta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. pantā. Tās īstenošana ir precizēta ar Savienības tiesību aktiem, kuru mērķis ir garantēt Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirto tiesību pilnīgu īstenošanu. Vārdi “viņu ģimenes locekļi” būtu jāsaprot tādā pašā nozīmē kā termins, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (3) 2. panta 2. punktā un kas attiecas arī uz pārrobežu darba ņēmēju ģimenes locekļiem.

(2)

Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir arī būtisks elements patiesa Savienības darba tirgus izveidē, dodot iespēju darba ņēmējiem pārvietoties uz reģioniem, kuros ir vērojams darbaspēka trūkums vai lielākas nodarbinātības iespējas, palīdzot lielākam skaitam cilvēku atrast darba vietas, kas ir labāk piemērotas viņu prasmēm, un novēršot nepilnības darba tirgū.

(3)

Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība katram Savienības pilsonim neatkarīgi no viņa vai viņas pastāvīgās dzīvesvietas dod tiesības brīvi pārvietoties uz citu dalībvalsti, lai tur strādātu un/vai uzturētos darba nolūkā. Šī brīvība aizsargā pilsoņus pret diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, nodarbinātības un darba nosacījumiem, jo īpaši darba samaksu, atlaišanu un nodokļu un sociālajām priekšrocībām, atbilstīgi valsts tiesību aktiem, praksei un darba koplīgumiem nodrošinot pret viņiem vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar attiecīgās uzņēmējdalībvalsts pilsoņiem. Šādas tiesības bez diskriminācijas būtu jānodrošina visiem Savienības pilsoņiem, kas izmanto brīvas pārvietošanās tiesības, tostarp pastāvīgajiem, sezonas un pārrobežu darba ņēmējiem. Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir jānošķir no pakalpojumu sniegšanas brīvības, kura ietver uzņēmumu tiesības sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī, uz kuru uzņēmumi var uz laiku norīkot savus darbiniekus, lai viņi šajā dalībvalstī veiktu pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo darbu.

(4)

Attiecībā uz Savienības darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kas īsteno savas brīvas pārvietošanās tiesības, LESD 45. pantā ir paredzētas materiālas tiesības šīs pamatbrīvības īstenošanai, kuras sīkāk precizētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 492/2011 (4).

(5)

Efektīva darba ņēmēju pārvietošanās brīvības īstenošana tomēr vēl joprojām ir nopietna problēma, un daudzi Savienības darba ņēmēji bieži vien nav informēti par savām tiesībām uz brīvu pārvietošanos. Cita starpā arī viņu potenciāli neaizsargātākā stāvokļa dēļ Savienības darba ņēmēji joprojām var ciest no nepamatotiem savu tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanas ierobežojumiem vai šķēršļiem, piemēram, kvalifikāciju neatzīšanu, diskrimināciju pilsonības dēļ un ekspluatāciju, kad viņi pārvietojas uz citu dalībvalsti. Tādēļ starp tiesību aktiem un to piemērošanu praksē pastāv plaisa, kura ir jānovērš.

(6)

Komisija 2010. gada jūlijā paziņojumā “No jauna apstiprinot darba ņēmēju pārvietošanās brīvību: tiesības un svarīgākās norises” norādīja, ka tā pētīs veidus, kā, īpaši ņemot vērā jaunos mobilitātes veidus, apmierināt jaunās vajadzības un risināt problēmas, ar kurām saskaras Savienības darba ņēmēji un viņu ģimenes locekļi. Tā paziņoja arī, ka saistībā ar jauno iekšējā tirgus stratēģiju tā apsvērs, kā veicināt un uzlabot mehānismus, lai efektīvi piemērotu vienlīdzīgas attieksmes principu pret Savienības darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kas īsteno savas tiesības uz brīvu pārvietošanos. Komisija apkopoja arī informāciju par tiesību aktu un judikatūras attīstību, jo īpaši par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos reglamentējošu Savienības tiesību aktu darbības jomu attiecībā uz personām, un to tiesību būtību, ko izmanto Savienības darba ņēmēji un viņu ģimenes locekļi.

(7)

Komisija 2010. gada 27. oktobrī pieņemtajā 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību “Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai” konstatēja, ka Savienības tiesību atšķirīga un nepareiza piemērošana brīvas pārvietošanās jomā ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem, ar ko Savienības pilsoņi sastopas, efektīvi īstenojot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesībām. Attiecīgi Komisija paziņoja par savu nodomu rīkoties, lai “veicinātu ES pilsoņu un viņu trešo valstu ģimenes locekļu brīvu pārvietošanos, stingri īstenojot ES noteikumus, tostarp tos, kas attiecas uz diskriminācijas aizliegumu, veicinot paraugprakses pārņemšanu, vairojot zināšanas par ES noteikumiem un uzlabojot informācijas izplatīšanu ES pilsoņiem par viņu tiesībām brīvi pārvietoties” (2010. gada ziņojuma par ES pilsonību 15. pasākums). Turklāt 2013. gada ziņojumā par ES pilsonību “ES pilsoņi: jūsu tiesības, jūsu nākotne” Komisija pievērsās vajadzībai novērst administratīvos šķēršļus un vienkāršot procedūras Savienības pilsoņiem, kas dzīvo, strādā un ceļo citās dalībvalstīs.

(8)

Komisija 2012. gada 18. aprīļa paziņojumā “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (“Nodarbinātības tiesību aktu kopums”) paziņoja par nodomu izstrādāt leģislatīva akta projektu, lai atbalstītu mobilos darba ņēmējus (informācija un padoms) to tiesību izmantošanā, kas izriet no LESD un Regulas (ES) Nr. 492/2011, un mudināja dalībvalstis veicināt informētību par tiesībām un šo tiesību pieejamību, kas ir piešķirtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz diskriminācijas novēršanu, dzimumu līdztiesību un darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, un darīt pieejamas un veicināt Savienības pilsoņu iespējas ieņemt publiskā sektora amatus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā tos interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa. Šajā ziņā Tiesa ir konsekventi uzsvērusi, ka piekļuves ierobežojums, ļaujot konkrētus publiskā sektora amatus ieņemt tikai dalībvalsts pašas pilsoņiem, ir jāinterpretē šauri, un tas aptver tikai amatus, kas ietver tiešu vai netiešu dalību ar publisko tiesību aktiem piešķirto pilnvaru īstenošanā, un pienākumus, kuru mērķis ir vispārējo valsts vai citu publisko struktūru interešu aizsardzība.

(9)

LESD 45. panta un Regulas (ES) Nr. 492/2011 atbilstīga un efektīva piemērošana un izpilde un izpratne par tiesībām ir Savienības darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību un vienlīdzīgas attieksmes aizsardzības pamatelementi, savukārt nepienācīga izpilde mazina šajā jomā piemērojamo Savienības noteikumu efektivitāti un apdraud Savienības darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesības un aizsardzību.

(10)

Turklāt, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, ir vajadzīga efektīvāka un vienveidīgāka to tiesību piemērošana, kuras ar Savienības noteikumiem piešķirtas darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā.

(11)

Būtu jāuzlabo Savienības noteikumu piemērošana un pārraudzība darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā, lai nodrošinātu Savienības darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu, kā arī darba devēju, publisko iestāžu un citu attiecīgo personu labāku informētību par tiesībām uz brīvu pārvietošanos un pienākumiem, lai atbalstītu un aizsargātu Savienības darba ņēmējus un viņu ģimenes locekļus, kas īsteno šīs tiesības, un lai apkarotu iespēju publiskajām iestādēm un publiskā vai privātā sektora darba devējiem minētos noteikumus apiet. Šajā ziņā dalībvalstis var arī ņemt vērā pieaugošās mobilitātes ietekmi, piemēram, intelektuālā darbaspēka emigrāciju vai jauniešu darbaspēka aizplūšanu.

(12)

Lai nodrošinātu, ka Savienības pamatnoteikumi par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos tiek pareizi piemēroti, un pārraudzītu atbilstību tiem, dalībvalstīm būtu jāveic piemēroti pasākumi, lai Savienības darba ņēmējus un viņu ģimenes locekļus, kas izmanto savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, aizsargātu pret diskrimināciju pilsonības dēļ un pret jebkādiem nepamatotiem ierobežojumiem vai šķēršļiem šo tiesību īstenošanā.

(13)

Šajā nolūkā ir lietderīgi paredzēt īpašus noteikumus, lai efektīvāk izpildītu un lai atvieglotu labāku un vienveidīgāku to pamatnoteikumu piemērošanu, kuri reglamentē darba ņēmēju pārvietošanās brīvību saskaņā ar LESD 45. pantu un Regulu (ES) Nr. 492/2011. Šīs pamatbrīvības izpildē būtu jāņem vērā sieviešu un vīriešu līdztiesības princips un Savienības darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu jebkāda veida diskriminācijas aizliegums, kas paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“harta”) 21. pantā.

(14)

Šajā ziņā tiem Savienības darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri bijuši pakļauti diskriminācijai pilsonības dēļ vai jebkādam nepamatotam ierobežojumam un šķēršļiem, īstenojot savas tiesības brīvi pārvietoties, vajadzētu būt nodrošinātai reālai un efektīvai tiesas aizsardzībai. Ja dalībvalstīs kā tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir paredzētas administratīvās procedūras, tām būtu jānodrošina, lai ikvienu administratīvo lēmumu varētu apstrīdēt tiesā hartas 47. panta nozīmē. Ņemot vērā tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, Savienības darba ņēmēji būtu jāaizsargā pret negatīvu attieksmi vai sekām, kas var izrietēt no sūdzības vai tiesvedības, kuras mērķis ir īstenot šajā direktīvā nodrošinātās tiesības.

(15)

Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzības līmeni, apvienībām un juridiskajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, arī vajadzētu būt tiesīgiem ikvienas cietušās personas vārdā ar tās piekrišanu vai to atbalstot iesaistīties tiesvedībā, kā to nosaka dalībvalstis. Tam nebūtu jāskar valsts procesuālie noteikumi par pārstāvību un aizstāvību tiesās un citas sociālo partneru, darba ņēmēju un darba devēju pārstāvju kompetences un kolektīvās tiesības, piemēram, attiecīgā gadījumā tādas, kas saistītas ar koplīgumu izpildi, tostarp darbības kolektīvās interesēs, saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi. Lai nodrošinātu efektīvu tiesisko aizsardzību un neskarot esošos sociālajiem partneriem pieejamos kolektīvās aizsardzības mehānismus, valstu tiesību aktus vai praksi, dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt, kā īstenot kopīgos principus attiecībā uz pagaidu vai kompensējošiem kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismiem.

(16)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru valstu noteikumiem par termiņiem šajā direktīvā paredzēto tiesību izpildei vajadzētu būt tādiem, kas nevar pārāk apgrūtināt vai padarīt praktiski neiespējamu minēto tiesību īstenošanu.

(17)

Aizsardzība pret diskrimināciju pilsonības dēļ tiktu nostiprināta, ja katrā dalībvalstī būtu efektīvas struktūras ar pienācīgām zināšanām, kuru kompetencē ir vienlīdzīgas attieksmes veicināšana, ar Savienības darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu, kas izmanto savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, lietām saistītu problēmu analīze, iespējamo risinājumu izpēte un konkrētas palīdzības nodrošināšana viņiem. Šādu struktūru kompetencē būtu cita starpā jāiekļauj neatkarīgas juridiskas un/vai citas palīdzības sniegšana Savienības darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, piemēram, juridisku konsultāciju sniegšana par attiecīgo Savienības un valstu noteikumu darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā piemērošanu viņiem, informācijas sniegšana par sūdzību procedūrām un atbalsts darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzībai. Tas var ietvert arī palīdzību tiesvedībā.

(18)

Katrai dalībvalstij būtu pašai jāizlemj, vai iepriekšminēto struktūru pienākumi, kas jāveic saskaņā ar šo direktīvu, ir jāpiešķir esošām struktūrām, kurām valsts līmenī ir līdzīgi mērķi, piemēram, personu brīvas pārvietošanās sekmēšana, vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošana vai personas tiesību aizsardzība. Ja dalībvalsts izlemj paplašināt jau esošas struktūras pilnvaras, tai būtu jānodrošina pietiekamu resursu piešķiršana esošajai struktūrai tās esošo un papildu pienākumu efektīvai un atbilstīgai īstenošanai. Ja pienākumi tiek piešķirti vairākām struktūrām, dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai tie būtu piemēroti koordinēti.

(19)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai viena vai vairākas no minētajām struktūrām darbotos kā kontaktpunkts, sadarbotos un izplatītu informāciju, piemēram, struktūru kontaktinformāciju, informāciju par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un apvienību, organizāciju vai citu juridisko personu kontaktinformāciju, kuras sniedz informāciju un pakalpojumus Savienības darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem. Kontaktpunktu saraksts būtu jādara publiski pieejams.

(20)

Dalībvalstīm būtu jāveicina sadarbība starp struktūrām, kuras tās izveidojušas saskaņā ar šo direktīvu, un esošiem informācijas un palīdzības dienestiem, ko nodrošina sociālie partneri, apvienības, organizācijas vai citas attiecīgās juridiskās personas, piemēram, organizācijas, kuras atbildīgas par koordinācijas pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 (5), un attiecīgā gadījumā darba inspekcijām.

(21)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek veicināta sinerģija ar Savienības līmenī esošiem informācijas un atbalsta rīkiem un ka šādā nolūkā esošās vai jaunizveidotās struktūras cieši sadarbojas ar esošajiem informācijas un palīdzības dienestiem, piemēram, “Tava Eiropa”, SOLVIT, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, vienas pieturas aģentūrām un EURES, tostarp attiecīgā gadījumā EURES pārrobežu partnerībām.

(22)

Dalībvalstīm būtu jāveicina dialogs ar sociālajiem partneriem un attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām, lai novērstu un apkarotu nepamatotus ierobežojumus un šķēršļus tiesībām uz brīvu pārvietošanos vai dažādus diskriminācijas veidus pilsonības dēļ.

(23)

Dalībvalstīm būtu jānosaka, kā Savienības pilsoņus, piemēram, darba ņēmējus, studentus un nesenus absolventus, kā arī darba devējus, sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas, var nodrošināt ar viegli pieejamu, atbilstīgu informāciju par šīs direktīvas noteikumiem un Regulas (ES) Nr. 492/2011 noteikumiem, tostarp informāciju par struktūrām, kas izraudzītas saskaņā ar šo direktīvu, un pieejamajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem un aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai minēto informāciju darītu pieejamu vairāk nekā vienā oficiālajā Savienības valodā, ņemot vērā darba tirgū esošās prasības. Tam nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesību akti par valodu lietojumu. Minēto informāciju varētu nodrošināt individuālajās konsultācijās, un tai būtu jābūt viegli pieejamai, izmantojot “Tava Eiropa” un EURES.

(24)

Lai atvieglotu Savienības tiesībās nostiprināto tiesību izpildi, Padomes Direktīva 91/533/EEK (6) būtu jāīsteno un jāpārrauga saskaņoti.

(25)

Ar šo direktīvu nosaka minimālās prasības, tādējādi dodot dalībvalstīm iespēju ieviest vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus. Turklāt dalībvalstis var paplašināt to organizāciju kompetences, kurām uzticēti uzdevumi saistībā ar Savienības darba ņēmēju aizsardzību pret diskrimināciju pilsonības dēļ, iekļaujot arī tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi bez diskriminācijas pilsonības dēļ attiecībā uz visiem Savienības pilsoņiem, kas izmanto savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, un viņu ģimenes locekļiem, kā tas nostiprināts LESD 21. pantā un Direktīvā 2004/38/EK. Šīs direktīvas īstenošanai nevajadzētu būt attaisnojumam, lai samazinātu aizsardzības pakāpi, kas jau ir nodrošināta katrā dalībvalstī.

(26)

Efektīva šīs direktīvas īstenošana paredz, ka dalībvalstīm, pieņemot attiecīgus pasākumus, lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos pienākumus, būtu jāsniedz atsauce uz šo direktīvu vai arī šāda atsauce jāpievieno īstenošanas pasākumu oficiālajai publikācijai.

(27)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra Kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pienācīgi pamatotos gadījumos paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas elementiem un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu iesniegšana ir pamatota.

(28)

Pēc tam, kad būs pagājis pietiekams laiks kopš šīs direktīvas īstenošanas sākuma, Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums par tās īstenošanu, īpaši izvērtējot, vai būtu jāiesniedz kāds priekšlikums, kas nepieciešams, lai garantētu labāku Savienības tiesību aktu izpildi brīvas pārvietošanās jomā. Minētajā ziņojumā Komisijai būtu jāpievērš uzmanība iespējamajām grūtībām, ar ko saskaras jauni absolventi, kas meklē darbu Savienībā, un Savienības darba ņēmēju laulātie no trešām valstīm.

(29)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti hartā, jo īpaši brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, tiesības netikt diskriminētam un jo īpaši pilsonības dēļ, tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību, godīgi un taisnīgi darba apstākļi, tiesības uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Tā ir jāīsteno saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

(30)

Šajā direktīvā tiek ievēroti atšķirīgie darba tirgus modeļi dalībvalstīs, tostarp darba tirgus modeļi, ko reglamentē ar koplīgumiem.

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, izveidot vispārīgu vienotu sistēmu atbilstošiem noteikumiem, pasākumiem un mehānismiem, kuri nepieciešami, lai labāk un vienveidīgāk piemērotu un izpildītu praksē tiesības, kas saistītas ar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un kas noteiktas ar LESD un Regulu (ES) Nr. 492/2011, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētās rīcības mēroga un ietekmes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

nodarbinātības pieejamība;

b)

nodarbinātības un darba nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz atalgojumu, atlaišanu, darba drošību un veselības aizsardzību, un, ja Savienības darba ņēmēji kļūst par bezdarbniekiem, – atjaunošanu darbā vai atkārtotu pieņemšanu darbā;

c)

sociālo un nodokļu priekšrocību pieejamība;

d)

dalība arodbiedrībās un tiesības piedalīties darba ņēmēju pārstāvju organizācijās;

e)

apmācības pieejamība;

f)

mājokļu pieejamība;

g)

izglītības, māceklības un profesionālās izglītības pieejamība Savienības darba ņēmēju bērniem;

h)

nodarbinātības dienestu sniegtā palīdzība.

a)

sniegt vai nodrošināt, ka tiek sniegta neatkarīga juridiska un/vai cita veida palīdzība Savienības darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, neskarot viņu tiesības un 3. pantā minēto apvienību, organizāciju un citu juridisko personu tiesības;

b)

darboties kā kontaktpunktam attiecībā pret līdzvērtīgiem kontaktpunktiem citās dalībvalstīs, lai sadarbotos un dalītos ar attiecīgo informāciju;

c)

veikt vai pasūtīt neatkarīgus apsekojumus un analīzes par Savienības darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu brīvas pārvietošanās tiesību nepamatotiem ierobežojumiem un šķēršļiem vai diskrimināciju pilsonības dēļ;

d)

nodrošināt neatkarīgu ziņojumu publicēšanu un sniegt ieteikumus par visiem jautājumiem, kas saistīti ar šādiem ierobežojumiem, šķēršļiem vai diskrimināciju;

e)

publicēt attiecīgu informāciju par Savienības noteikumu piemērošanu darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā valsts līmenī.

30.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/15

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2014/242/ES (1) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti (“nolīgums”), tika parakstīts Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(2)

Nolīgums būtu jāapstiprina.

(3)

Ar nolīgumu izveido Apvienoto atpakaļuzņemšanas komiteju, kurai jāpieņem savs reglaments. Ir lietderīgi paredzēt vienkāršotu procedūru Savienības nostājas noteikšanai šajā gadījumā.

(4)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis nolīgums tām nav saistošs.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro,

30.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/17

a)

“atpakaļuzņemšana” ir process, kad pieprasījuma iesniedzēja valsts nodod un pieprasījuma saņēmēja valsts saņem personas (pieprasījuma saņēmēja valsts pilsoņi, trešo valstu pilsoņi vai bezvalstnieki), kuras ir nelikumīgi ieceļojušas, atrodas vai uzturas pieprasījuma iesniedzēja valstī, saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem;

b)

“Līgumslēdzējas puses” ir Azerbaidžāna un Savienība;

c)

“dalībvalsts” ir jebkura Savienības dalībvalsts, kurai ir saistošs šis nolīgums;

d)

“Azerbaidžānas pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir Azerbaidžānas pilsonība saskaņā ar tās tiesību aktiem;

e)

“dalībvalsts pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir kādas dalībvalsts pilsonība, kā noteikts Savienībā;

f)

“trešās valsts pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir tādas valsts pilsonība, kas nav Azerbaidžāna vai kāda no dalībvalstīm;

g)

“bezvalstnieks” ir jebkura persona, kurai nav nevienas valsts pilsonības;

h)

“uzturēšanās atļauja” ir Azerbaidžānas vai kādas dalībvalsts izsniegta jebkura veida atļauja, kas personai dod tiesības uzturēties attiecīgās valsts teritorijā. Tas neattiecas uz pagaidu atļaujām, kas atļauj uzturēties attiecīgās valsts teritorijā saistībā ar patvēruma pieteikuma vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanu;

i)

“vīza” ir Azerbaidžānas vai dalībvalsts izsniegta atļauja vai pieņemts lēmums, kas tiek prasīts, lai ieceļotu attiecīgajā teritorijā, uzturoties tajā vai šķērsotu to tranzītā. Tas neattiecas uz lidostas tranzīta vīzu;

j)

“pieprasījuma iesniedzēja valsts” ir valsts (Azerbaidžāna vai kāda no dalībvalstīm), kura iesniedz atpakaļuzņemšanas pieteikumu saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu vai tranzīta pieteikumu saskaņā ar šā nolīguma 15. pantu;

k)

“pieprasījuma saņēmēja valsts” ir valsts (Azerbaidžāna vai kāda no dalībvalstīm), kurai iesniedz atpakaļuzņemšanas pieteikumu saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu vai tranzīta pieteikumu saskaņā ar šā nolīguma 15. pantu;

l)

“kompetentā iestāde” ir jebkura Azerbaidžānas valsts iestāde vai kādas dalībvalsts iestāde, kurai uzticēta šā nolīguma īstenošana saskaņā ar 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

m)

“tranzīts” ir pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijas šķērsošana, ko veic trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kad viņš dodas no pieprasījuma iesniedzējas valsts uz galamērķa valsti.

—

1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācija,

—

1950. gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un tās protokoli,

—

1966. gada Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—

1984. gada ANO Konvencija pret spīdzināšanu,

—

1951. gada Ženēvas Konvencija par bēgļa statusu un tās 1967. gada Protokols.

a)

personu, kas minētas 1. punktā, nepilngadīgos neprecētos bērnus neatkarīgi no viņu dzimšanas vietas vai pilsonības, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai viņiem ir citas dalībvalsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja;

b)

personu, kas minētas 1. punktā, laulātos, kuriem ir citas valsts pilsonība vai nav pilsonības, ar noteikumu, ka viņiem ir tiesības ieceļot un uzturēties Azerbaidžānas teritorijā vai saņemt tiesības ieceļot un uzturēties Azerbaidžānā, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai viņiem ir citas dalībvalsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja.

a)

atpakaļuzņemšanas pieteikuma iesniegšanas laikā šādām personām ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi Azerbaidžāna; vai

b)

šādas personas nelikumīgi tieši ieceļojušas dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad tās uzturējušās Azerbaidžānas teritorijā vai šķērsojušas to tranzītā.

a)

trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks bijis tikai gaisa ceļojuma tranzītā caur Azerbaidžānas starptautisko lidostu;

b)

trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ir varējis ieceļot pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts teritorijā bez vīzas.

a)

personu, kas minētas 1. punktā, nepilngadīgos neprecētos bērnus neatkarīgi no viņu dzimšanas vietas vai pilsonības, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības Azerbaidžānā;

b)

personu, kas minētas 1. punktā, laulātos, kuriem ir citas valsts pilsonība vai nav pilsonības, ar noteikumu, ka viņiem ir tiesības ieceļot un uzturēties pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā vai saņemt tiesības ieceļot un uzturēties pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības Azerbaidžānā.

a)

atpakaļuzņemšanas pieteikuma iesniegšanas laikā šādām personām ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts; vai

b)

šādas personas nelikumīgi un tieši ieceļojušas Azerbaidžānas teritorijā pēc tam, kad tās uzturējušās pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā vai šķērsojušas to tranzītā.

a)

trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks bijis tikai gaisa ceļojuma tranzītā caur pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts starptautisko lidostu; vai

b)

trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ir varējis ieceļot Azerbaidžānas teritorijā bez vīzas.

a)

ziņas par atpakaļ uzņemamo personu (piemēram, vārdi, uzvārdi, dzimšanas datums un, ja iespējams, dzimšanas vieta un pēdējā dzīvesvieta) un attiecīgā gadījumā arī ziņas par nepilngadīgajiem neprecētajiem bērniem un/vai laulātajiem;

b)

savas valsts pilsoņu gadījumā – norādes par pierādījumiem vai prima facie pierādījumiem par pilsonību, kā attiecīgi noteikts 1. un 2. pielikumā;

c)

trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku gadījumā – norādes par pierādījumiem vai prima facie pierādījumiem par trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumiem, kā attiecīgi noteikts 3. un 4. pielikumā;

d)

atpakaļ uzņemamās personas fotogrāfija.

a)

norāde par to, ka pārvietojamai personai var būt vajadzīga palīdzība vai aprūpe, ja attiecīgā persona ir skaidri izteikusi piekrišanu šādai norādei;

b)

jebkurš cits aizsardzības vai drošības pasākums vai informācija par personas veselību, kas varētu būt vajadzīgi konkrētajā pārsūtīšanas gadījumā.

a)

2 darba dienu laikā, ja pieteikums iesniegts saskaņā ar paātrināto procedūru (7. panta 3. punkts);

b)

visos pārējos gadījumos – piecpadsmit kalendārajās dienās.

a)

ja trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam galamērķa valstī vai citā tranzītvalstī draud spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša apiešanās vai sods, vai nāves sods, vai vajāšana viņa rases, reliģijas, pilsonības, piederības kādai sociālai grupai vai viņa politiskās pārliecības dēļ; vai

b)

ja trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam pieprasījuma saņēmējā valstī vai citā tranzītvalstī draud kriminālsankcijas; vai

c)

sabiedrības veselības, valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai citu pieprasījuma saņēmējas valsts interešu dēļ.

a)

tranzīta veids (ar gaisa, jūras vai sauszemes transportu), citas iespējamās tranzīta valstis un paredzētais galamērķis;

b)

attiecīgās personas dati (piemēram, vārds, uzvārds, pirmslaulību uzvārds, citi vārdi, kas ir lietoti/pēc kuriem persona ir pazīstama, vai pieņemtie vārdi, dzimšanas datums, dzimums un, ja iespējams, dzimšanas vieta, pilsonība, valoda, ceļošanas dokumenta veids un numurs);

c)

paredzētā ieceļošanas vieta, pārsūtīšanas laiks un iespējamā konvoja izmantošana;

d)

deklarācija par to, ka no pieprasījuma iesniedzējas valsts viedokļa 14. panta 2. punkta nosacījumi ir izpildīti un ka nav zināmi nekādi iemesli atteikumam saskaņā ar 14. panta 3. punktu.

a)

personas datu apstrāde jāveic godīgi un likumīgi;

b)

personas dati jāvāc konkrētam, precīzi formulētam un likumīgam nolūkam, lai īstenotu šo nolīgumu, un ne paziņotāja iestāde, ne saņēmēja iestāde nedrīkst tos turpmāk apstrādāt veidā, kas nav saderīgs ar šiem nolūkiem;

c)

personas datiem jābūt adekvātiem, atbilstīgiem un apjoma ziņā samērīgiem ar nolūkiem, kādiem tie savākti un/vai tālāk apstrādāti, jo īpaši paziņotie personas dati drīkst attiekties tikai uz:

d)

personas datiem jābūt precīziem un vajadzības gadījumā atjauninātiem;

e)

personas datus jāuzglabā veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk, kā tas vajadzīgs nolūkiem, kuriem datus vāca vai kuriem tos turpmāk apstrādā;

f)

gan paziņotāja iestāde, gan saņēmēja iestāde veic visus atbilstīgos pasākumus, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu personas datu labošanu, dzēšanu vai piekļuves noslēgšanu gadījumos, kad apstrāde neatbilst šā panta noteikumiem, jo īpaši, ja šie dati nav adekvāti, atbilstīgi, precīzi vai ja tie nav samērīgi ar apstrādes nolūkiem. Tas paredz to, ka otra puse ir jāinformē par jebkādu datu labošanu, dzēšanu un bloķēšanu;

g)

saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma informē paziņotāju iestādi par paziņoto datu izmantošanu un par iegūtajiem rezultātiem;

h)

personas datus drīkst paziņot tikai kompetentajām iestādēm. Tālāka paziņošana citām struktūrām notiek tikai ar paziņotājas iestādes iepriekšēju piekrišanu;

i)

paziņotāju un saņēmēju iestāžu pienākums ir rakstveidā reģistrēt personas datu paziņošanu un saņemšanu.

—

starptautiskajām konvencijām, kas nosaka valsti, kura ir atbildīga par iesniegto patvēruma pieteikuma izskatīšanu,

—

starptautiskajām konvencijām par izdošanu un tranzītu,

—

daudzpusējām starptautiskajām konvencijām un nolīgumiem par citu valstu pilsoņu atpakaļuzņemšanu, piemēram, 1944. gada 7. decembra konvencijas par starptautisko civilo aviāciju.

a)

uzrauga šā nolīguma piemērošanu;

b)

izskata jautājumus, kas radušies saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu;

c)

lemj par izpildes režīmu, kas vajadzīgs šā nolīguma vienādai piemērošanai;

d)

regulāri apmainās ar informāciju par īstenošanas protokoliem, kurus, ievērojot 20. pantu, izstrādājušas atsevišķas dalībvalstis un Azerbaidžāna;

e)

iesaka grozījumus šajā nolīgumā un tā pielikumos.

a)

kompetento iestāžu norīkošanu, robežšķērsošanas vietām un kontaktpunktu apmaiņu;

b)

nosacījumiem atgriešanai konvoja pavadībā, tostarp trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku tranzītu konvoja pavadībā;

c)

līdzekļiem un dokumentiem papildus tiem, kas uzskaitīti šā nolīguma 1. līdz 4. pielikumā;

d)

atpakaļuzņemšanas kārtību paātrinātās procedūras gadījumā;

e)

interviju procedūru.

30.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/43

(1)

Padome ar Lēmumu 98/591/EK (1) apstiprināja Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību (“nolīgums”) noslēgšanu.

(2)

Nolīguma 12. panta b) punktā paredzēts, ka nolīgums ir noslēgts sākotnēji uz pieciem gadiem un pēc tam ar Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos to var pagarināt, ar iespējamiem grozījumiem, uz papildu piecu gadu laikposmiem.

(3)

Padome ar Lēmumu 2009/306/EK (2) pagarināja nolīgumu uz turpmāku piecu gadu laikposmu.

(4)

Nolīguma Puses uzskata, ka to interesēs būtu nolīguma steidzama pagarināšana.

(5)

Pagarinātā nolīguma saturam ir jābūt identiskam tā nolīguma saturam, kura termiņš beidzas 2013. gada 14. oktobrī.

(6)

Tādēļ Eiropas Savienības vārdā būtu jāapstiprina nolīguma pagarināšana,

30.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/45

(1)

2009. gada Honkongas starptautiskā konvencija par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi (turpmāk “Konvencija”) tika pieņemta 2009. gada 15. maijā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) paspārnē pēc apspriedēm Starptautiskajā konferencē par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi. Konvencija attiecas uz kuģu projektēšanu, būvi, ekspluatāciju un sagatavošanu, lai atvieglotu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi, tajā pašā laikā nekaitējot kuģu drošībai un ekspluatācijas efektivitātei. Konvencija attiecas arī uz kuģu pārstrādes rūpnīcu drošu un videi nekaitīgu ekspluatāciju un uz pienācīga izpildes mehānisma izveidošanu attiecībā uz kuģu pārstrādi.

(2)

Konvencija stājas spēkā 24 mēnešus pēc tam, kad to ratificējušas vismaz 15 valstis, kuru kopējā tirdzniecības flotes bruto tilpība ir vismaz 40 % no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības un kuru kopējā maksimālā pārstrādāto kuģu tilpība gadā pēdējo 10 gadu laikā ir vismaz 3 % no šo pašu valstu kopējās tirdzniecības flotes bruto tilpības.

(3)

Padome savos 2009. gada 21. oktobra secinājumos stingri mudināja dalībvalstis Kuģu pārstrādes konvencijas ratificēšanu noteikt par prioritāti, lai atvieglotu tās iespējami drīzu stāšanos spēkā un panāktu reālas un efektīvas pārmaiņas praksē.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 (1) cita starpā tiecas panākt to, lai samazinātu un cik vien iespējams novērstu kuģu pārstrādes radīto negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un atvieglotu Konvencijas ratificēšanu. Minētās regulas 5. panta 9. punktā, 7. panta 2. punktā, 10. panta 1. un 2. punktā, 12. panta 1. un 3. punktā Savienības tiesības tiek pielāgotas Konvencijai. 32. panta 4. punkts attiecas uz to dalībvalstu situāciju, ar kuru karogu nekuģo vai ar kuru karogu nav reģistrēts neviens kuģis vai kuras ir slēgušas savus valsts kuģu reģistrus. Minētās dalībvalstis var atkāpties no konkrētiem minētās regulas noteikumiem tik ilgi, kamēr ar to karogu nav reģistrēts neviens kuģis.

(5)

Savienība nevar pievienoties Konvencijai, jo Konvencijas Puses var būt vienīgi valstis.

(6)

Tādēļ Padomei vajadzētu atļaut dalībvalstīm, ar kuru karogu kuģo tādi kuģi, uz kuriem attiecas Konvencijas darbības joma, vai ar kuru karogu šādi kuģi ir reģistrēti, ratificēt Konvenciju vai pievienoties tai,

30.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/47

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/695/ES (1)2013. gada 29. novembrī tika parakstīts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu (“nolīgums”), ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(2)

Nolīgums būtu jāapstiprina.

(3)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(4)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (3); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

30.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/49

a)

“dalībvalsts” ir jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts, izņemot Dānijas Karalisti, Īrijas Republiku un Apvienoto Karalisti;

b)

“Savienības pilsonis” ir a) punktā definētās dalībvalsts pilsonis;

c)

“Azerbaidžānas Republikas pilsonis” ir persona, kurai ir Azerbaidžānas Republikas pilsonība saskaņā ar tās spēkā esošajiem tiesību aktiem;

d)

“vīza” ir dalībvalsts vai Azerbaidžānas Republikas izsniegta atļauja, kas vajadzīga tranzītam caur dalībvalstu vai Azerbaidžānas Republikas teritoriju vai, lai uzturētos dalībvalstu vai Azerbaidžānas Republikas teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā;

e)

“persona, kas likumīgi uzturas” ir:

a)

tuviem radiniekiem – laulātajiem, bērniem (tostarp adoptētiem bērniem), vecākiem (tostarp aizbildņiem), vecvecākiem un mazbērniem –, kas apmeklē Eiropas Savienības pilsoņus, kuri likumīgi uzturas Azerbaidžānas Republikas teritorijā, vai Azerbaidžānas Republikas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, vai Eiropas Savienības pilsoņus, kuri uzturas tās dalībvalsts teritorijā, kuras pilsoņi viņi ir, vai Azerbaidžānas Republikas pilsoņus, kuri uzturas Azerbaidžānas Republikas teritorijā:

b)

neskarot 10. pantu, oficiālu delegāciju dalībniekiem, tostarp šādu delegāciju pastāvīgiem dalībniekiem, kas pēc dalībvalstīm, Eiropas Savienībai vai Azerbaidžānas Republikai adresēta oficiāla ielūguma piedalīsies oficiālās sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko Azerbaidžānas Republikas vai kādā dalībvalsts teritorijā:

c)

darījumu cilvēkiem un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem:

d)

šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus starp Azerbaidžānas Republikas un dalībvalstu teritorijām ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti dalībvalstīs vai Azerbaidžānas Republikā:

e)

skolēniem, studentiem, personām, kas iegūst pēcdiploma izglītību, un pavadošiem pedagogiem, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām, kā arī citu ar mācībām saistītu pasākumu dēļ:

f)

personām, kas piedalās zinātniskos, akadēmiskos, kultūras vai mākslas pasākumos, tostarp universitāšu un citās apmaiņas programmās:

g)

žurnālistiem un tehniskajiem darbiniekiem, kas viņus pavada profesionālā statusā:

h)

starptautisku sporta pasākumu dalībniekiem un personām, kas viņus pavada profesionālā statusā:

i)

sadraudzības pilsētu organizēto oficiālo apmaiņas programmu dalībniekiem:

j)

personām, kas ceļo medicīnisku iemeslu dēļ, un nepieciešamajām pavadošajām personām:

k)

profesiju pārstāvjiem, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs, simpozijos, semināros vai citos līdzīgos pasākumus, kas norisinās Azerbaidžānas Republikas vai dalībvalstu teritorijā:

l)

pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, kuru ceļojuma mērķis ir izglītošanās, semināri un konferences, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām:

m)

radiniekiem, kas apmeklē bēru ceremonijas:

n)

militāro un civilo apbedījumu vietu apmeklējumam:

a)

par uzaicināto personu: vārds un uzvārds, dzimšanas datums, dzimums, pilsonība, pases numurs, ceļojuma laiks un mērķis, ieceļošanas reižu skaits un, attiecīgos gadījumos, ielūgtās personas pavadošā laulātā un bērnu vārds un uzvārds;

b)

par uzaicinātāju: vārds, uzvārds un adrese;

c)

ja uzaicinātājs ir juridiska persona, uzņēmums vai organizācija: pilns nosaukums un adrese un:

a)

laulātajiem, bērniem (tostarp adoptētiem bērniem), kas ir jaunāki par 21 gadu vai atrodas apgādībā, vecākiem (tostarp aizbildņiem), kas apmeklē Eiropas Savienības pilsoņus, kuri likumīgi uzturas Azerbaidžānas Republikas teritorijā, vai Azerbaidžānas Republikas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai Eiropas Savienības pilsoņus, kuri uzturas tās dalībvalsts teritorijā, kuras pilsoņi viņi ir, vai Azerbaidžānas Republikas pilsoņus, kuri uzturas Azerbaidžānas Republikas teritorijā;

b)

oficiālu delegāciju pastāvīgiem dalībniekiem, kas pēc dalībvalstīm, Eiropas Savienībai vai Azerbaidžānas Republikai adresēta oficiāla ielūguma regulāri piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko Azerbaidžānas Republikas vai kādas dalībvalsts teritorijā.

—

a) apakšpunktā minēto personu gadījumā to Azerbaidžānas Republikas pilsoņu uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, kuri likumīgi uzturas kādā no dalībvalstīm, vai to Savienības pilsoņu uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, kuri likumīgi uzturas Azerbaidžānas Republikā,

—

b) apakšpunktā minēto personu gadījumā oficiālas delegācijas pastāvīga dalībnieka statusa spēkā esības termiņš

a)

studentiem un personām, kuras iegūst pēcdiploma izglītību, kas regulāri ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām;

b)

žurnālistiem un tehniskajiem darbiniekiem, kas viņus pavada profesionālā statusā;

c)

sadraudzības pilsētu rīkoto oficiālo apmaiņas programmu dalībniekiem;

d)

šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus starp Azerbaidžānas Republikas un dalībvalstu teritorijām, ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti dalībvalstīs vai Azerbaidžānas Republikā;

e)

personām, kam medicīnisku iemeslu dēļ nepieciešams regulāri ieceļot, un nepieciešamām pavadošām personām;

f)

profesiju pārstāvjiem, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs, simpozijos, semināros vai citos līdzīgos pasākumos un regulāri dodas uz Azerbaidžānas Republiku vai dalībvalstīm;

g)

pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, kuri regulāri ceļo uz Azerbaidžānas Republiku vai dalībvalstīm ar mērķi izglītoties, apmeklēt seminārus un konferences, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām;

h)

personām, kuras piedalās zinātniskos, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitāšu un citās apmaiņas programmās, kas regulāri ceļo uz Azerbaidžānas Republiku vai dalībvalstīm;

i)

starptautisku sporta pasākumu dalībniekiem un personām, kas viņas pavada profesionālā statusā;

j)

oficiālu delegāciju dalībniekiem, kas pēc dalībvalstij, Eiropas Savienībai vai Azerbaidžānas Republikai adresēta oficiāla ielūguma regulāri piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko Azerbaidžānas Republikas vai dalībvalstu teritorijā;

k)

darījumu cilvēkiem un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem, kas regulāri ceļo uz Azerbaidžānas Republiku vai dalībvalstīm.

a)

Eiropas Savienības pilsoņu, kuri likumīgi uzturas Azerbaidžānas Republikas teritorijā, Azerbaidžānas Republikas pilsoņu, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, Eiropas Savienības pilsoņu, kuri uzturas tās dalībvalsts teritorijā, kuras pilsoņi viņi ir, un Azerbaidžānas Republikas pilsoņu, kuri uzturas Azerbaidžānas Republikas teritorijā, tuvi radinieki – laulātie, bērni (tostarp adoptētie bērni), vecāki (tostarp aizbildņi), vecvecāki un mazbērni;

b)

oficiālu delegāciju dalībnieki, tostarp oficiālu delegāciju pastāvīgie dalībnieki, kas pēc dalībvalstīm, Eiropas Savienībai vai Azerbaidžānas Republikai adresēta oficiāla ielūguma piedalīsies oficiālās sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko Azerbaidžānas Republikas vai kādas dalībvalsts teritorijā;

c)

skolēni, studenti, personas, kas iegūst pēcdiploma izglītību, un pavadošie pedagogi, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām, kā arī citu ar mācībām saistītu pasākumu dēļ;

d)

personas ar invaliditāti un, ja vajadzīgs, viņas pavadošās personas;

e)

starptautisku sporta pasākumu dalībnieki un personas, kas viņas pavada profesionālā statusā;

f)

personas, kas piedalās zinātniskos, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitāšu un citās apmaiņas programmās;

g)

personas, kuras iesniegušas dokumentus, kas pierāda viņu vajadzību ceļot humānu apsvērumu dēļ, tostarp – lai saņemtu neatliekamu ārstniecisko palīdzību, un persona, kas šādu personu pavada; vai lai piedalītos tuva radinieka bērēs, vai lai apmeklētu smagi slimu tuvu radinieku;

h)

pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, kuru ceļojuma mērķis ir izglītošanās, semināri un konferences, tostarp arī saskaņā ar apmaiņas programmām;

i)

pensionāri;

j)

bērni, kuri nav sasnieguši 12 gadu vecumu;

k)

žurnālisti un tehniskie darbinieki, kas viņus pavada profesionālā statusā.

a)

uzraudzīt šā nolīguma īstenošanu;

b)

ierosināt šā nolīguma grozījumus vai papildinājumus;

c)

risināt domstarpības, kas radušās sakarā ar šā nolīguma noteikumu interpretāciju vai piemērošanu.

30.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/61

(1)

Padome 1999. gada 16. jūlijā pilnvaroja Komisiju Eiropas Kopienas vārdā risināt sarunas Eiropas Padomē par konvenciju attiecībā uz tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to.

(2)

Eiropas Padome 2001. gada 24. janvārī pieņēma Eiropas Konvenciju par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to (“konvencija”).

(3)

Ar konvenciju tiek ieviests tiesiskais regulējums, kas ir gandrīz tāds pats kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/84/EK (1).

(4)

Konvencija stājās spēkā 2003. gada 1. jūlijā un ir atvērta parakstīšanai Savienībai.

(5)

Konvencijas parakstīšana varētu palīdzēt paplašināt Direktīvas 98/84/EK noteikumiem līdzīgu noteikumu piemērošanu ārpus Savienības robežām un izveidot ierobežotas piekļuves pakalpojumu tiesisko regulējumu, kas būtu piemērojams visā Eiropas kontinentā.

(6)

Konvencija būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tās noslēgšanu vēlāk,

30.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/62

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Slovēnijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Piranska sol, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Piranska sol būtu jāreģistrē,

30.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/64

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1451/2007 (2) ir izveidots novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (3) I, I A vai I B pielikumā. 4,5-dihlor-2-oktil-2H-izotiazol-3-ons ir minētajā sarakstā.

(2)

4,5-dihlor-2-oktil-2H-izotiazol-3-ons ir novērtēts saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktu izmantošanai 21. produktu veidā “Pretnosēdumu produkti”, kas definēts minētās direktīvas V pielikumā un atbilst 21. produktu veidam, kurš definēts Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā.

(3)

Par ziņotāju tika izraudzīta Norvēģija, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2010. gada 21. decembrī iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(4)

Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu šīs izskatīšanas konstatējumi tika iekļauti novērtējuma ziņojumā, kurš 2014. gada 13. martā tika izskatīts Biocīdu pastāvīgajā komitejā.

(5)

Saskaņā ar minēto novērtējumu biocīdi, kurus izmanto 21. produktu veidam un kuri satur 4,5-dihlor-2-oktil-2H-izotiazol-3-onu, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām, ja vien tiek izpildītas noteiktas specifikācijas un nosacījumi attiecībā uz tā izmantošanu.

(6)

Tāpēc ir lietderīgi apstiprināt 4,5-dihlor-2-oktil-2H-izotiazol-3-onu izmantošanai 21. produktu veida biocīdos ar noteikumu, ka tiek ievērotas minētās specifikācijas un nosacījumi.

(7)

Izvērtēšanā netika izskatīti nanomateriāli, tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 4. panta 4. punktu uz šiem materiāliem apstiprinājumam nebūtu jāattiecas.

(8)

Pirms apstiprināt aktīvo vielu, būtu jāatvēl pietiekami ilgs laiks, lai ieinteresētās personas varētu veikt jauno prasību izpildei nepieciešamos sagatavošanās pasākumus.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

30.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/68

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1451/2007 (2) ir izveidots novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (3) I, I A vai I B pielikumā. Ciprokonazols ir minētajā sarakstā.

(2)

Ciprokonazols ir novērtēts saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktu izmantošanai 8. produktu veidam “Koksnes konservanti”, kas definēts minētās direktīvas V pielikumā un atbilst 8. produktu veidam, kurš definēts Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā.

(3)

Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Īrija, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2012. gada 30. maijā iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(4)

Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu izskatīšanas gaitā izdarītie secinājumi tika iekļauti novērtējuma ziņojumā, ko Biocīdu pastāvīgā komiteja izskatīja 2014. gada 13. martā.

(5)

Minētais novērtējuma ziņojuma liecina, ka biocīdi, kurus izmanto 8. produktu veidam un kuri satur ciprokonazolu, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām, ja vien ir izpildītas konkrētas specifikācijas un norādījumi par to izmantošanu.

(6)

Tāpēc ir lietderīgi apstiprināt ciprokonazolu izmantošanai 8. produktu veida biocīdos ar noteikumu, ka tiek ievērotas minētās specifikācijas un nosacījumi.

(7)

Tā kā novērtēšana neskāra nanomateriālus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 4. panta 4. punktu apstiprinājumam nebūtu jāattiecas uz tādiem materiāliem.

(8)

Ziņojumā secināts, ka ciprokonazols atbilst kritērijiem klasificēšanai par toksisku reproduktīvajai sistēmai kategorijā 1B saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (4) un par ļoti noturīgu (vP) un toksisku (T) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIII pielikumu. Lai gan spēkā esošā saskaņotā ciprokonazola klasifikācija būtu jāpārskata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 37. pantu, šīs vielai piemītošās būtiskās īpašības vajadzētu ņemt vērā, kad nosaka apstiprināšanas periodu.

(9)

Tā kā Regulas (ES) Nr. 528/2012 90. panta 2. punkta pirmajā daļā minētie nosacījumi nav izpildīti, būtu jāievēro līdzšinējā prakse saskaņā ar Direktīvu 98/8/EK. Tāpēc apstiprināšanas periodam vajadzētu būt pieciem gadiem.

(10)

Tomēr attiecībā uz produktu atļauju piešķiršanu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 528/2012 23. pantam ciprokonazolu uzskata par aizstājamu vielu saskaņā ar minētās regulas 10. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu.

(11)

Pirms aktīvās vielas apstiprināšanas būtu jāpaiet pietiekami ilgam laikam, lai ieinteresētās personas varētu veikt pasākumus, kas nepieciešami jauno prasību izpildei.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

30.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/72

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 295/2008 ir izveidota vienota sistēma, lai vāktu, nosūtītu un novērtētu Eiropas statistiku par uzņēmumu struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības sekmēm Savienībā.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 250/2009 (2) tika noteiktas raksturlielumu definīcijas un datu nosūtīšanas tehniskais formāts.

(3)

Lai apmierinātu pieprasījumu pēc arvien vairāk starptautiski salīdzināmiem rezultātiem, īpaši statistikā par uzņēmējdarbību, jānosaka to uzņēmumu demogrāfijas raksturlielumu definīcijas, kuros nodarbināts vismaz viens darbinieks. Šīs definīcijas būtu jāpievieno Regulas (EK) Nr. 250/2009 I pielikumam. Tāpēc būtu attiecīgi jāatjaunina datu nosūtīšanas tehniskais formāts, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 250/2009 II pielikumā, tostarp datu kopu identifikatoru saraksts, mainīgo lielumu sērijas un saraksts.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

30.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/79

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,