ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 111

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. gadagājums
2014. gada 15. aprīlis


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Politiskā dialoga un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku un Salvadoras Republiku, no otras puses – paziņojums par stāšanos spēkā

1

 

 

2014/210/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 14. aprīlis), par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku un Salvadoras Republiku, no otras puses, attiecībā uz tā 49. panta 3. punktu

2

 

 

2014/211/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 14. aprīlis) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku un Salvadoras Republiku, no otras puses, izņemot tā 49. panta 3. punktu

4

 

 

Politiskā dialoga un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku un Salvadoras Republiku, no otras puses

6

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 380/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1284/2009 par dažu ierobežojošu pasākumu noteikšanu attiecībā uz Gvinejas Republiku

29

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 381/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā

33

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 382/2014 (2014. gada 7. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem prospekta papildinājumu publicēšanai ( 1 )

36

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 383/2014 (2014. gada 2. aprīlis) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Beurre de Bresse (ACVN))

40

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 384/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Crème de Bresse (ACVN))

42

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 385/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Elbe-Saale Hopfen (AĢIN))

44

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 386/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 329/2007 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

46

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 387/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

48

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Padomes Direktīva 2014/48/ES (2014. gada 24. marts), ar kuru groza Direktīvu 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem

50

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums 2014/212/KĀDP (2014 gada 14. aprīlis), ar ko groza Lēmumu 2013/183/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

79

 

*

Padomes Lēmums 2014/213/KĀDP (2014. gada 14. aprīlis), ar ko groza Lēmumu 2010/638/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Gvinejas Republiku

83

 

*

Padomes Lēmums 2014/214/KĀDP (2014. gada 14. aprīlis), ar ko groza Lēmumu 2013/184/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Mjanmu/Birmu

84

 

 

2014/215/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 14. aprīlis), ar kuru paredz makrofinansiālo palīdzību Ukrainai

85

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums 2014/216/KĀDP (2014. gada 14. aprīlis), ar ko īsteno Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā

91

 

 

2014/217/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 11. aprīlis) par Savienības finansiālo ieguldījumu ārkārtas pasākumiem aitu baku apkarošanai Bulgārijā 2013. gadā un Grieķijā 2013. un 2014. gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 2334)

94

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 368/2014 (2014. gada 10. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi ( OV L 108, 11.4.2014. )

96

 

*

Labojums Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta pieņemšanā galīgajā variantā ( OV L 51, 20.2.2014. )

96

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/1


Politiskā dialoga un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku un Salvadoras Republiku, no otras puses – paziņojums par stāšanos spēkā

Politiskā dialoga un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku un Salvadoras Republiku, no otras puses, kas tika parakstīts Romā 2003. gada 15. decembrī, stāsies spēkā 2014. gada 1. maijā.


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/2


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 14. aprīlis),

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku un Salvadoras Republiku, no otras puses, attiecībā uz tā 49. panta 3. punktu

(2014/210/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 79. panta 3. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Politiskā dialoga un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku un Salvadoras Republiku, no otras puses (“nolīgums”), tika parakstīts 2003. gada 15. decembrī, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 54. panta 1. punktu nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses ir paziņojušas viena otrai par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

(3)

Visas nolīguma Līgumslēdzējas puses, tostarp visas Savienības dalībvalstis nolīguma parakstīšanas brīdī, izņemot Savienību, ir deponējušas savus ratifikācijas instrumentus.

(4)

Nolīguma 49. panta 3. punkts paredz Līgumslēdzēju pušu saistības attiecībā uz nelikumīgu migrantu atpakaļuzņemšanu. Tādējādi minētais noteikums ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas V sadaļas, un jo īpaši tā 79. panta 3. punkta, darbības jomā.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tām šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(6)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(7)

Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(8)

Nolīgums attiecībā uz tā 49. panta 3. punktu būtu jāapstiprina. Līdztekus šim lēmumam pieņems atsevišķu lēmumu par nolīguma noslēgšanu, izņemot tā 49. panta 3. punktu (1),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Politiskā dialoga un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku un Salvadoras Republiku, no otras puses, attiecībā uz tā 49. panta 3. punktu (2).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 54. pantā paredzētos paziņojumus (3), kā arī sniedz šādus paziņojumus:

“Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ nolīguma tekstā esošās atsauces uz “Eiropas Kopienu” vai uz “Kopienu” attiecīgā gadījumā ir lasāmas kā atsauces uz “Eiropas Savienību” vai “Savienību”.”

“Šā nolīguma noteikumi, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas darbības jomā, Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoši kā atsevišķām Līgumslēdzējām pusēm, nevis kā Eiropas Savienības daļai, izņemot, ja Eiropas Savienība kopīgi ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju paziņo Centrālamerikas Pusei, ka Apvienotā Karaliste un/vai Īrija ir uzņēmusies saistības kā Eiropas Savienības daļa saskaņā ar Protokolu (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Ja Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā Eiropas Savienības daļai saskaņā ar Protokola (Nr. 21) 4.a pantu, Eiropas Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nekavējoties informē Centrālamerikas Pusi par jebkādām izmaiņām to nostājā, un šādā gadījumā tām nolīguma noteikumi joprojām ir saistoši katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar Protokolu (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.”

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2014. gada 14. aprīlī

Padomes vārdā–

priekšsēdētājs

C. ASHTON


(1)  Padomes Lēmums 2014/211/ES (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 4. lpp.).

(2)  Nolīgums ir publicēts OV L 111, 15.4.2014., 6. lpp., kopā ar Lēmumu 2014/211/ES.

(3)  Padomes Ģenerālsekretariāts nolīguma spēkā stāšanās datumu publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/4


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 14. aprīlis)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku un Salvadoras Republiku, no otras puses, izņemot tā 49. panta 3. punktu

(2014/211/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Politiskā dialoga un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku un Salvadoras Republiku, no otras puses (“nolīgums”), tika parakstīts 2003. gada 15. decembrī, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 54. panta 1. punktu nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses ir paziņojušas viena otrai par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

(3)

Visas nolīguma Līgumslēdzējas puses, tostarp visas Savienības dalībvalstis nolīguma parakstīšanas brīdī, izņemot Savienību, ir deponējušas savus ratifikācijas instrumentus.

(4)

Nolīguma 49. panta 3. punkts paredz Līgumslēdzēju pušu saistības attiecībā uz nelikumīgu migrantu atpakaļuzņemšanu. Tādējādi minētais noteikums ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas V sadaļas, un jo īpaši tā 79. panta 3. punkta, darbības jomā, kā arī ir piemērojams Protokols (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un Protokols (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kuri abi ir pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību un LESD.

(5)

Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(6)

Nolīgums, izņemot tā 49. panta 3. punktu, būtu jāapstiprina. Līdztekus šim lēmumam tiks pieņemts atsevišķs lēmums (1) par nolīguma 49. panta 3. punkta noslēgšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Politiskā dialoga un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku un Salvadoras Republiku, no otras puses, izņemot tā 49. panta 3. punktu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 54. pantā paredzētos paziņojumus (2), kā arī sniedz šādus paziņojumus:

“Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ nolīguma tekstā esošās atsauces uz “Eiropas Kopienu” vai “Kopienu” attiecīgā gadījumā ir lasāmas kā atsauces uz “Eiropas Savienību” vai “Savienību”.”

“Šā nolīguma noteikumi, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas darbības jomā, Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoši kā atsevišķām Līgumslēdzējām pusēm, nevis kā Eiropas Savienības daļai, izņemot, ja Eiropas Savienība kopīgi ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju paziņo Centrālamerikas Pusei, ka Apvienotā Karaliste un/vai Īrija ir uzņēmusies saistības kā Eiropas Savienības daļa saskaņā ar Protokolu (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Ja Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā Eiropas Savienības daļai saskaņā ar Protokola (Nr. 21) 4.a pantu, Eiropas Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nekavējoties informē Centrālamerikas Pusi par jebkādām izmaiņām to nostājā, un šādā gadījumā tām nolīguma noteikumi joprojām ir saistoši katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar Protokolu (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.”

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2014. gada 14. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. ASHTON


(1)  Padomes Lēmums 2014/210/ES (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 2. lpp.).

(2)  Padomes Ģenerālsekretariāts Nolīguma spēkā stāšanās datumu publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/6


TULKOJUMS

POLITISKĀ DIALOGA UN SADARBĪBAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku un Salvadoras Republiku, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību Līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,

no vienas puses, un

GVATEMALAS REPUBLIKA,

HONDURASAS REPUBLIKA,

KOSTARIKAS REPUBLIKA,

NIKARAGVAS REPUBLIKA,

PANAMAS REPUBLIKA,

SALVADORAS REPUBLIKA,

no otras puses,

IEVĒROJOT tradicionālās vēsturiskās un kultūras saites Pušu starpā un vēlmi stiprināt to attiecības, pamatojoties uz esošajiem mehānismiem, kas reglamentē attiecības Pušu starpā;

APSVEROT pēdējā desmitgadē notikušo pozitīvo attīstību abos reģionos, kas ir devusi iespēju atbalstīt kopējo mērķu un interešu pāriešanu jaunā – dziļākā, mūsdienīgākā un pastāvīgākā – attiecību posmā, lai reaģētu uz jaunajiem iekšējiem izaicinājumiem un starptautiskiem notikumiem;

NO JAUNA APSTIPRINOT Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā ietverto demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošanu no to puses;

ATGĀDINOT savu apņemšanos ievērot tiesiskuma un labas pārvaldības principus;

PAMATOJOTIES uz dalītu atbildību un pārliecībā par to, cik svarīgi ir novērst nelegālo narkotiku lietošanu un samazināt to postošo ietekmi, ka arī apkarot narkotiku un to prekursoru nelikumīgu audzēšanu, ražošanu, apstrādi un tirdzniecību;

UZSVEROT savu apņemšanos sadarboties, lai sasniegtu tādus mērķus kā nabadzības izskaušana, taisnīga un ilgtspējīga attīstība, tostarp neaizsargātības pret dabas katastrofām aspekti, vides saglabāšana un aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība, kā arī Centrālamerikas valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā;

AKCENTĒJOT nozīmi, ko Puses piešķir politiskā dialoga un ekonomiskās sadarbības procesa, kas starp Pusēm izveidots atbilstīgi dialogam, kas tika uzsākts 1984. gadā Sanhosē un atjaunināts 1996. gadā Florencē, kā arī 2002. gadā Madridē, konsolidēšanai;

UZSVEROT nepieciešamību nostiprināt sadarbības programmu, ko reglamentē 1993. gadā parakstītais Sadarbības pamatnolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Kostarikas Republiku, Salvadoras Republiku, Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Nikaragvas Republiku un Panamas Republiku (turpmāk “1993. gada sadarbības pamatnolīgums”);

ATZĪSTOT Centrālamerikas ekonomiskās integrācijas procesā panākto, piemēram, centienus tūlītēji izveidot Centrālamerikas muitas savienību, tirdzniecības strīdu izšķiršanas mehānisma stāšanos spēkā, Centrālamerikas valstu nolīguma par ieguldījumiem un pakalpojumu tirdzniecību parakstīšanu; kā arī nepieciešamību padziļināt reģionālās integrācijas, reģionālās tirdzniecības liberalizācijas un ekonomikas reformas Centrālamerikas reģionā;

APZINOTIES nepieciešamību sekmēt ilgtspējīgu attīstību abos reģionos, izmantojot attīstības partnerību, kas aptver visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, atbilstoši Monterejas vienošanās un Johannesburgas deklarācijā, kā arī tās īstenošanas plānā izklāstītajiem principiem;

NOVĒRTĒJOT nepieciešamību izveidot sadarbību migrācijas jautājumos;

ATZĪSTOT, ka neviens šā Nolīguma noteikums nekādā veidā neattiecas uz Pušu nostāju, nedz arī tiek interpretēts vai saprasts kā šādu nostāju definējošs pašreizējās vai turpmākās divpusējās vai daudzpusējās tirdzniecības sarunās;

UZSVEROT gribu sadarboties starptautiskos forumos jautājumos, kas skar savstarpējas intereses;

PATUROT PRĀTĀ stratēģiskās partnerattiecības, kas izveidotas starp Eiropas Savienību un Latīņameriku un Karību jūras reģionu saistībā ar Riodežaneiro 1999. gada sammitu un no jauna apstiprinātas Madrides 2002. gada sammitā; kā arī

ŅEMOT VĒRĀ 2002. gada maija Madrides deklarāciju;

IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.

I SADAĻA

NOLĪGUMA PRINCIPI, MĒRĶI UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Principi

1.   Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteikto demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošana, ka arī tiesiskuma princips ir Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir Nolīguma būtisks elements.

2.   Puses apstiprina savu apņemšanos sekmēt ilgtspējīgu attīstību un sniegt ieguldījumu tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.

3.   Puses no jauna apstiprina apņemšanos ievērot labas pārvaldības un cīņas pret korupciju principus.

2. pants

Mērķi un darbības joma

1.   Puses apstiprina kopīgo mērķi nostiprināt attiecības, attīstot politisko dialogu un pastiprinot sadarbību.

2.   Puses tāpat atkārtoti apstiprina lēmumu nostiprināt sadarbību tirdzniecības, ieguldījumu un ekonomisko attiecību jomā.

3.   Puses apstiprina kopīgo mērķi darboties, lai, pamatojoties uz Dohas darba programmas iznākumu, ko Puses bija apņēmušās pabeigt līdz 2004. gada beigām, radītu nosacījumus, ar kuriem tās varētu vienoties par īstenojamu un savstarpēji izdevīgu asociācijas nolīgumu, kas ietvertu brīvās tirdzniecības nolīgumu.

4.   Šā Nolīguma īstenošanai būtu jāpalīdz radīt šos nosacījumus, tiecoties panākt politisko un sociālo stabilitāti, padziļināt reģionālās integrācijas procesu un mazināt nabadzību ilgtspējīgas attīstības kontekstā Centrālamerikā.

5.   Šis Nolīgums reglamentē politisko dialogu un sadarbību starp Pusēm un ietver tā piemērošanai nepieciešamo institucionālo kārtību. Neviens šā Nolīguma noteikums nedefinē Pušu nostāju pašreizējās vai turpmākās divpusējās vai daudzpusējās tirdzniecības sarunās.

6.   Puses apņemas regulāri izvērtēt virzību, ņemot vērā pirms Nolīguma spēkā stāšanās sasniegto.

II SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS

3. pants

Mērķi

1.   Puses vienojas nostiprināt savu regulāro politisko dialogu, pamatojoties uz principiem, kas izklāstīti Sanhosē procesa kopīgajās deklarācijās, jo īpaši Sanhosē (1984. gada 28. un 29. septembris), Florences (1996. gada 21. marts) un Madrides (2002. gada 18. maijs) deklarācijā.

2.   Puses vienojas, ka politiskais dialogs aptver visus aspektus, kas skar savstarpējas intereses, un jebkuru citu starptautisku jautājumu. Tas sagatavo ceļu jaunām iniciatīvām kopēju mērķu sasniegšanai un kopēja pamata izveidei tādās jomās kā reģionālā integrācija, nabadzības mazināšana un sociālā kohēzija, ilgtspējīga attīstība, reģionālā drošība un stabilitāte, konfliktu novēršana un risināšana, cilvēktiesības, demokrātija, laba pārvaldība, migrācija, kā arī cīņa pret korupciju, terorisma apkarošana, nelegālās narkotikas, kājnieku ieroči un vieglie ieroči. Tas arī nodrošina pamatu veicamajām iniciatīvām un atbalsta centieniem iniciatīvu izstrādei, tostarp sadarbības jomā, un darbībām visā Latīņamerikas reģionā.

3.   Puses vienojas, ka pastiprināts politiskais dialogs ļauj veikt plašu informācijas apmaiņu un nodrošina forumu kopējām iniciatīvām starptautiskā līmenī.

4. pants

Mehānismi

Puses vienojas, ka politisko dialogu to starpā īsteno:

a)

vajadzības gadījumā un abām Pusēm vienojoties, valsts un valdības vadītāju līmenī;

b)

ministru līmenī, jo īpaši saistībā ar Sanhosē dialoga ministru sanāksmi;

c)

vecāko amatpersonu līmenī;

d)

darba līmenī,

un tajā maksimāli izmanto diplomātiskos kanālus.

5. pants

Sadarbība ārpolitikas un drošības politikas jomā

Puses, ciktāl iespējams un atbilstīgi savām interesēm, saskaņo nostājas, kā arī veic kopējas iniciatīvas attiecīgajos starptautiskajos forumos un sadarbojas ārpolitikas un drošības politikas jomā.

III SADAĻA

SADARBĪBA

6. pants

Mērķi

1.   Puses vienojas, ka 1993. gada sadarbības pamatnolīgumā paredzētā sadarbība tiek nostiprināta un attiecināta uz citām jomām. Tā ir vērsta uz šādiem uzdevumiem:

a)

politiskās un sociālās stabilitātes veicināšana, nostiprinot demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un labu pārvaldību;

b)

reģionālās integrācijas procesa padziļināšana Centrālamerikas valstu vidū, lai sniegtu ieguldījumu straujākā ekonomikas izaugsmē un to iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā;

c)

nabadzības mazināšana, taisnīgākas piekļuves sociālajiem pakalpojumiem un ekonomikas izaugsmes ieguvumiem sekmēšana, nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp ekonomisko, sociālo un vides komponentu ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

2.   Puses vienojas, ka sadarbībā tiks ņemti vērā transversāli aspekti saistībā ar ekonomikas un sociālo attīstību, tostarp tādi jautājumi kā dzimums, cieņa pret pamatiedzīvotājiem un citām Centrālamerikas etniskajām grupām, dabas katastrofu novēršana un reaģēšana uz tām, vides saglabāšana un aizsardzība, bioloģiskā daudzveidība, kultūras daudzveidība, pētniecības un tehnoloģiju attīstība. Par transversālu tēmu uzskata arī reģionālo integrāciju, un šajā jomā sadarbības pasākumiem valsts līmenī būtu jābūt saskanīgiem ar reģionālās integrācijas procesu.

3.   Puses vienojas, ka tiek sekmēti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt reģionālo integrāciju Centrālamerikā un stiprināt reģionālās attiecības starp Pusēm.

7. pants

Metodoloģija

Puses vienojas, ka sadarbību īsteno, izmantojot tehnisku un finanšu palīdzību, studijas, mācības, informācijas un ekspertu zināšanu apmaiņu, sanāksmes, seminārus, pētniecības projektus vai jebkādiem citiem līdzekļiem, par ko Puses vienojas sadarbības, sasniedzamo mērķu vai pieejamo līdzekļu kontekstā atbilstoši normām un noteikumiem, kas attiecas uz šo sadarbību. Visām sadarbībā iesaistītajām struktūrām būs jāievēro pārredzama un atbildīga resursu pārvaldība.

8. pants

Sadarbība cilvēktiesību, demokrātijas un labas pārvaldības jomā

Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā nodrošina aktīvu atbalstu valdībām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ar dažādu darbību palīdzību, jo īpaši šādās jomās:

a)

cilvēktiesību sekmēšana un aizsardzība, kā arī demokratizācijas procesa, tostarp vēlēšanu procesu vadības, konsolidēšana;

b)

tiesiskuma, kā arī publisko lietu labas un pārredzamas pārvaldības, tostarp korupcijas apkarošanas vietējā, reģionālā un valsts līmenī, stiprināšana; kā arī

c)

tiesu sistēmu neatkarības un efektivitātes nostiprināšana.

9. pants

Sadarbība konfliktu novēršanas jomā

1.   Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā veicina un uztur visaptverošu miera politiku, kas sekmē dialogu starp demokrātiskām valstīm, kas saskaras ar pašreizējiem uzdevumiem, tostarp konfliktu novēršanu un risināšanu, miera atjaunošanu un tiesiskumu cilvēktiesību kontekstā. Šīs politikas pamatā ir īpašumtiesību princips, un tā ir vērsta galvenokārt uz reģionālo, apakšreģionālo un valsts spēju attīstīšanu. Konfliktu novēršanas un citos nolūkos tā nodrošina politiskas, ekonomiskas, sociālas un kultūras iespējas visiem sabiedrības segmentiem, nostiprina demokrātisko leģitimitāti, sekmē sociālo kohēziju un sabiedrisko lietu efektīvu pārvaldību, izveido efektīvus mehānismus dažādu grupu interešu samierināšanai, kā arī veicina aktīvas un organizētas pilsoniskās sabiedrības veidošanos, jo īpaši izmantojot esošās reģionālās iestādes.

2.   Sadarbības pasākumi var ietvert, cita starpā, atbalsta sniegšanu valstīm specifiskos starpniecības, sarunu un samierināšanas procesos, centienus, lai palīdzētu bērniem, sievietēm un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī atbalstu darbībām cīņā pret pretkājnieku mīnām.

3.   Puses arī sadarbojas kājnieku ieroču un vieglo ieroču kontrabandas novēršanā un apkarošanā, lai, cita starpā, attīstītu koordinētas darbības tiesiskās, iestāžu un policijas sadarbības stiprināšanai, kā arī savāktu un iznīcinātu civiliedzīvotāju rokās nonākušus nelegālus kājnieku ieročus un vieglos ieročus.

10. pants

Sadarbība valsts un publiskās pārvaldes modernizācijas stiprināšanā

1.   Puses vienojas, ka sadarbības mērķis šajā jomā ir stiprināt publiskās pārvaldes modernizāciju un profesionālismu Centrālamerikas valstīs, tostarp atbalstīt decentralizācijas procesus un organizatoriskās izmaiņas, kas rodas Centrālamerikas reģiona integrācijas procesā. Vispārējais mērķis ir uzlabot organizatorisko efektivitāti, nodrošināt publisko līdzekļu pārredzamu pārvaldību un atbildību, ka arī uzlabot tiesisko regulējumu un institucionālo satvaru, pamatojoties, cita starpā, uz Pušu paraugpraksi un izmantojot pieredzi, kas gūta, izstrādājot Eiropas Savienības politikas un instrumentus.

2.   Šī sadarbība var ietvert, cita starpā, programmas politikas izstrādes un īstenošanas spēju palielināšanai jomās, kas skar savstarpējas intereses, inter alia, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, budžeta veidošanā un izpildē, korupcijas novēršanā un apkarošanā un tiesu sistēmu nostiprināšanā.

11. pants

Sadarbība reģionālās integrācijas jomā

1.   Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā nostiprina reģionālās integrācijas procesu Centrālamerikas reģionā, jo īpaši tās kopējā tirgus attīstību un īstenošanu.

2.   Sadarbība atbalsta kopējo iestāžu attīstību un nostiprināšanu Centrālamerikas reģionā un sekmē ciešāku sadarbību starp attiecīgajām iestādēm.

3.   Sadarbība arī sekmē kopējas politikas izstrādi un tiesiskā regulējuma saskaņošanu vienīgi tiktāl, ciktāl uz to attiecas Centrālamerikas integrācijas instrumenti, un saskaņā ar Pušu vienošanos, tostarp tādās nozaru politikas jomās kā tirdzniecība, muita, enerģētika, transports, sakari, vide un konkurence, kā arī tādās makroekonomikas politikas jomās kā monetārā politika, nodokļu politika un publiskās finanses.

4.   Konkrētāk, tā var, cita starpā, ietvert ar tirdzniecību saistītas tehniskas palīdzības sniegšanu:

a)

palīdzības sniegšana, lai stiprinātu konsolidācijas procesu un funkcionējošas Centrālamerikas muitas savienības ieviešanu;

b)

palīdzības sniegšana, lai mazinātu un novērstu šķēršļus tirdzniecības attīstībai reģionā;

c)

sadarbība muitas un tranzīta režīma vienkāršošanā, modernizācijā, saskaņošanā un integrācijā, kā arī atbalsta sniegšana ar tiesību aktu, normu un profesionālās izglītības attīstības palīdzību; kā arī

d)

palīdzības sniegšana, lai padziļinātu procesu virzībai uz reģionālā kopējā tirgus konsolidāciju un darbību.

12. pants

Reģionālā sadarbība

Puses vienojas izmantot visus esošos sadarbības instrumentus, lai sekmētu darbības, kas vērstas uz aktīvas un savstarpējas sadarbības attīstīšanu starp Eiropas Savienību un Centrālameriku, kā arī, nemazinot Pušu sadarbības nozīmi, starp Centrālamerikas valstīm un citām Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm/reģioniem, cita starpā, tādās jomās kā tirdzniecība un ieguldījumu veicināšana, vide, dabas katastrofu novēršana un reaģēšana uz tām, tehniskie un tehnoloģiskie pētījumi, enerģētika, transports, sakaru infrastruktūra, kultūra, reģionālā attīstība un zemes izmantojuma plānošana.

13. pants

Sadarbība tirdzniecības jomā

1.   Puses vienojas, ka sadarbība tirdzniecības jomā veicina Centrālamerikas valstu integrāciju pasaules ekonomikā. Tās mērķis ir arī veicināt, sniedzot ar tirdzniecību saistītu tehnisku palīdzību, reģiona iekšējās tirdzniecības, kā arī tirdzniecības ar Eiropas Savienību attīstību un diversifikāciju līdz iespējami augstākai pakāpei.

2.   Puses vienojas īstenot integrētu sadarbības darba kārtību tirdzniecības jomā, lai labāk piesaistītu tirdzniecības sniegtās iespējas, paplašinot ražošanas bāzi, kura gūs labumu no tirdzniecības, tostarp izstrādājot mehānismus reaģēšanai uz lielāku konkurenci tirgū un attīstot prasmes, instrumentus un tehniku, kas nepieciešama, lai iespējami vairāk izmantotu ieguvumus no tirdzniecības.

3.   Lai īstenotu sadarbības darba kārtību un vairotu iespējas, ko nodrošina divpusējās, reģionālās vai daudzpusējās tirdzniecības sarunas vai nolīgumi, Puses vienojas pastiprināt tehnisko spēju palielināšanu reģionālā līmenī.

14. pants

Sadarbība pakalpojumu jomā

1.   Puses vienojas nostiprināt sadarbību pakalpojumu jomā atbilstoši Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) noteikumiem, atspoguļojot pakalpojumu pieaugošo nozīmi to ekonomikas attīstībā un diversifikācijā. Palielinātā sadarbība ir vērsta uz Centrālamerikas pakalpojumu nozares konkurētspējas uzlabošanu atbilstīgi ilgtspējīgai attīstībai.

2.   Puses nosaka tās pakalpojumu nozares, kurās koncentrēs sadarbību. Darbības ir saistītas, cita starpā, ar regulatīvo vidi, ņemot vērā valstu tiesību aktus, kā arī ar piekļuvi kapitāla un tehnoloģijas avotiem.

15. pants

Sadarbība intelektuālā īpašuma jomā

Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā ir vērsta uz ieguldījumu veicināšanu, tehnoloģiju nodošanu, informācijas izplatību, kultūras un radošiem pasākumiem un saistītām ekonomiskām darbībām, kā arī dalīšanos piekļuvē un ieguvumos Pušu norādītajās jomās. Sadarbība ir vērsta uz tiesību aktu, noteikumu un politikas uzlabošanu, lai paaugstinātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un īstenošanas līmeni saskaņā ar augstākajiem starptautiskajiem standartiem.

16. pants

Sadarbība publiskā iepirkuma jomā

Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā ir vērsta uz savstarpēju, nediskriminējošu, pārredzamu un, ja Puses tā vienojas, atklātu (1) procedūru sekmēšanu attiecīgajiem valsts un publiskā sektora iepirkumiem visos līmeņos.

17. pants

Sadarbība konkurences politikas jomā

Puses vienojas, ka sadarbība konkurences politikas jomā sekmē konkurences noteikumu efektīvu izveidi un piemērošanu, kā arī informācijas izplatīšanu, lai veicinātu pārredzamību un tiesisko noteiktību uzņēmumiem, kas darbojas Centrālamerikas un Eiropas Savienības tirgū.

18. pants

Muitas iestāžu sadarbība

1.   Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā ir vērsta uz pasākumu izstrādi saistībā ar muitas un tirdzniecības atvieglošanu un informācijas apmaiņas veicināšanu attiecībā uz Pušu muitas sistēmām, lai atvieglotu tirdzniecību Pušu starpā.

2.   Saskaņā ar Pušu vienošanos, sadarbība, cita starpā, ietver šādus aspektus:

a)

importa un eksporta dokumentu vienkāršošana un saskaņošana, pamatojoties uz starptautiskiem standartiem, tostarp vienkāršotu deklarāciju lietošana;

b)

muitas procedūru uzlabošana, izmantojot tādas metodes kā riska novērtēšana, vienkāršotas procedūras preču ievešanai un izlaišanai, pilnvarotā izplatītāja statusa piešķiršana, izmantojot elektronisko datu apmaiņu (EDI) un automatizētās sistēmas;

c)

pasākumi, lai uzlabotu pārredzamību un muitas lēmumu un nolēmumu pārsūdzības procedūras;

d)

mehānismi, lai sekmētu regulāru apspriešanos ar tirdzniecībā iesaistītajiem par importa un eksporta noteikumiem un procedūrām.

3.   Atbilstīgi institucionālajam satvaram, kas izveidots ar šo Nolīgumu, var izskatīt iespēju noslēgt savstarpējās palīdzības protokolu muitas lietās.

19. pants

Sadarbība tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas jomā

1.   Puses vienojas, ka sadarbība standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas jomā ir galvenais mērķis tirdzniecības attīstīšanā, jo īpaši attiecībā uz reģiona iekšējo tirdzniecību.

2.   Saskaņā ar Pušu vienošanos sadarbība veicina:

a)

tehniskās palīdzības programmu nodrošināšanu Centrālamerikā, lai panāktu, ka standartu, akreditācijas, sertifikācijas un metroloģijas sistēmas un struktūras atbilst

starptautiskiem standartiem,

pamatprasībām attiecībā uz veselību un drošību, augu un dzīvnieku saglabāšanu, patērētāju aizsardzību un vides aizsardzību;

b)

sadarbības mērķi šajā jomā – piekļuves tirgum atvieglošanu.

3.   Sadarbība faktiski:

a)

nodrošina organizatorisko un tehnisko atbalstu, lai veicinātu reģionālo tīklu un struktūru izveidi, un palielina politikas saskaņošanu, lai sekmētu kopēju pieeju starptautisko un reģionālo standartu izmantošanai attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām;

b)

veicina jebkādus pasākumus, kas vērsti uz atšķirību mazināšanu Pušu starpā atbilstības novērtēšanas un standartizācijas jomā; kā arī

c)

veicina jebkādus pasākumus, kas paredzēti pārredzamības, labas regulēšanas prakses, kā arī ražojumu un uzņēmējdarbības prakses kvalitātes standartu uzlabošanai.

20. pants

Sadarbība rūpniecības jomā

1.   Puses vienojas, ka sadarbība rūpniecības jomā veicina Centrālamerikas rūpniecības un atsevišķu nozaru modernizāciju un pārstrukturēšanu, kā arī rūpniecisko sadarbību starp uzņēmējiem, lai stiprinātu privāto sektoru ar nosacījumiem, kas sekmē vides aizsardzību.

2.   Rūpnieciskās sadarbības iniciatīvas atspoguļo Pušu noteiktās prioritātes. Tajās ņem vērā rūpnieciskās attīstības reģionālos aspektus, pēc vajadzības sekmējot starpvalstu partnerattiecības. Iniciatīvas jo īpaši ir vērstas uz piemērota satvara izveidošanu vadības zinātības uzlabošanai un pārredzamības sekmēšanai attiecībā uz tirgiem un nosacījumiem uzņēmējdarbībai.

21. pants

Sadarbība mazo un vidējo uzņēmumu un mikrouzņēmumu attīstības jomā

Puses vienojas sekmēt labvēlīgu vidi mazo un vidējo uzņēmumu un mikrouzņēmumu attīstībai, tostarp lauku rajonos, jo īpaši:

a)

veicinot kontaktus starp uzņēmējiem, sekmējot kopīgus ieguldījumus, kopuzņēmumus un informācijas tīklus ar esošo horizontālo programmu palīdzību;

b)

atvieglojot piekļuvi finanšu kanāliem, nodrošinot informāciju un stimulējot inovāciju.

22. pants

Sadarbība lauksaimniecības un lauku nozares, mežsaimniecības, sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā

1.   Puses vienojas veicināt savstarpējo sadarbību lauksaimniecības jomā, lai sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecību, lauksaimniecības un lauku attīstību, mežsaimniecību, ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību, kā arī nodrošinātību ar pārtiku Centrālamerikas valstīs.

2.   Sadarbības mērķis ir spēju palielināšanas, infrastruktūras un tehnoloģiju nodošanas veicināšana, pievēršoties šādiem jautājumiem:

a)

pasākumi sanitārijas, fitosanitārijas, vides un pārtikas kvalitātes jomā, ņemot vērā abu Pušu spēkā esošos tiesību aktus, atbilstoši PTO un citu kompetentu starptautisku organizāciju noteikumiem;

b)

lauksaimniecības nozaru diversifikācija un pārstrukturēšana;

c)

savstarpēja informācijas apmaiņa, ieskaitot informāciju par izmaiņām pušu lauksaimniecības politikā;

d)

tehniskā palīdzība produktivitātes paaugstināšanai un alternatīvu augkopības tehnoloģiju apmaiņa;

e)

zinātniski un tehnoloģiski eksperimenti;

f)

pasākumi ar mērķi sekmēt lauksaimniecības produktu kvalitāti, spēju palielināšanas pasākumi ražotāju apvienībām un tirdzniecības veicināšanas darbību atbalstam;

g)

spēju stiprināšana sanitāro un fitosanitāro pasākumu īstenošanai, lai atvieglotu piekļuvi tirgum, kā arī pienācīga veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšana saskaņā ar PTO SPS nolīgumu.

23. pants

Sadarbība zivsaimniecībā un akvakultūrā

Puses vienojas attīstīt ekonomisku un tehnisku sadarbību zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, jo īpaši tādos aspektos kā zivsaimniecības resursu ilgtspējīga izmantošana, pārvaldība un saglabāšana, tostarp ietekmes uz vidi novērtējums. Sadarbībai ir jāietver arī tādas jomas kā apstrādes nozare un tirdzniecības veicināšana. Sadarbības zivsaimniecības nozarē rezultātā, iespējams, varētu noslēgt divpusējus zivsaimniecības nolīgumus starp Pusēm vai starp Eiropas Kopienu un vienu vai vairākām Centrālamerikas valstīm un/vai noslēgt daudzpusējus zivsaimniecības nolīgumus starp Pusēm.

24. pants

Sadarbība ieguves rūpniecībā

Puses vienojas, ka sadarbība ieguves jomā, ņemot vērā vides saglabāšanas aspektus, ir vērsta galvenokārt uz šādiem uzdevumiem:

a)

veicināt Pušu uzņēmumu līdzdalību derīgo izrakteņu izpētē, ieguvē un ilgtspējīgā izmantošanā saskaņā ar to Pušu tiesību aktiem;

b)

veicināt ar ieguves rūpniecības izpēti un ieguvi saistītas informācijas, pieredzes un tehnoloģiju apmaiņu;

c)

veicināt ekspertu apmaiņu un kopīgu pētījumu veikšanu, lai palielinātu tehnoloģijas attīstības iespējas;

d)

izstrādāt pasākumus ieguldījumu sekmēšanai šajā nozarē saskaņā ar katras Centrālamerikas valsts, kā arī Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tiesību aktiem;

e)

izstrādāt pasākumus, lai veicinātu vides integritāti un korporatīvo atbildību par vidi šajā nozarē.

25. pants

Sadarbība enerģētikas jomā

1.   Puses vienojas, ka to kopējais mērķis būs veicināt sadarbību enerģētikas jomā tādās galvenajās nozarēs kā hidroelektroenerģija, nafta un gāze, atjaunojamie energoresursi, energotaupības tehnoloģija, lauku elektrifikācija un enerģētikas tirgu reģionālā integrācija, cita starpā, atbilstoši Pušu noteiktajam un saskaņā ar valstu tiesību aktiem.

2.   Sadarbība, cita starpā, var attiekties uz šādiem jautājumiem:

a)

enerģētikas politikas formulēšana un plānošana, tostarp savstarpēji savienota reģionālas nozīmes infrastruktūra, energoapgādes uzlabošana un diversifikācija, kā arī piekļuves enerģētikas tirgiem uzlabošana, tostarp tranzīta, pārvades un sadales atvieglošana Centrālamerikas valstīs;

b)

enerģētikas nozares vadība un mācības tās vajadzībām, kā arī tehnoloģijas un zinātības nodošana;

c)

atbalsts energotaupībai, energoefektivitātei, atjaunojamiem energoresursiem, kā arī pētījumiem par enerģijas ražošanas un patēriņa ietekmi uz vidi;

d)

tīras attīstības mehānisma izmantošanas sekmēšana, lai atbalstītu iniciatīvas saistībā ar klimata pārmaiņām un to mainīgumu;

e)

kodolenerģijas tīra izmantošana un tās izmantošana mierīgiem mērķiem.

26. pants

Sadarbība transporta jomā

1.   Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā ir vērsta uz transporta un saistīto infrastruktūras sistēmu pārstrukturēšanu un modernizēšanu, uzlabojot pasažieru pārvietošanos un preču kustību, kā arī nodrošinot labāku piekļuvi pilsētas, gaisa, jūras, dzelzceļa transporta un autotransporta tirgiem, uzlabojot transporta pārvaldību no darbības un administratīvā viedokļa un veicinot augstus apkalpošanas standartus.

2.   Sadarbība var ietvert šādas darbības:

a)

informācijas par Pušu politiku apmaiņa, jo īpaši saistībā ar pilsētas transportu un multimodālu transporta tīklu starpsavienojumiem un savstarpēju izmantojamību, kā arī citiem jautājumiem, kas skar savstarpējas intereses;

b)

dzelzceļu, ostu un lidostu pārvaldība, tostarp attiecīgu iestāžu pienācīga sadarbība;

c)

sadarbības projekti Eiropas tehnoloģijas nodošanai saistībā ar globālās navigācijas satelītu sistēmu un pilsētas sabiedriskā transporta centriem;

d)

drošības un piesārņojuma novēršanas standartu uzlabošana, tostarp sadarbība atbilstošos starptautiskos forumos, kuru mērķis ir starptautisko standartu labāka īstenošana.

27. pants

Sadarbība informācijas sabiedrības, informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju jomā

1.   Puses vienojas, ka informācijas tehnoloģija un sakari ir būtiskas nozares mūsdienu sabiedrībā un tām ir vitāli svarīga nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā un vienmērīgā pārejā uz informācijas sabiedrību. Sadarbība šajā jomā palīdz mazināt digitālo plaisu un attīstīt cilvēkresursus.

2.   Sadarbības mērķis šajā jomā ir veicināt:

a)

dialogu par visiem informācijas sabiedrības aspektiem;

b)

dialogu par informācijas tehnoloģiju un sakaru regulatīviem un politikas aspektiem, tostarp standartiem, atbilstoši Pušu iekšējiem tiesību aktiem;

c)

informācijas apmaiņu par standartu atbilstības novērtēšanu un tipa apstiprināšanu;

d)

jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izplatīšanu;

e)

kopējus pētniecības projektus par informācijas un sakaru tehnoloģijām un izmēģinājuma projektiem informācijas sabiedrības lietotņu jomā;

f)

telemātikas tīklu un pakalpojumu starpsavienojumus un savstarpēju savietojamību;

g)

speciālistu apmaiņu un apmācību;

h)

elektroniskās pārvaldes lietotņu izstrādi.

28. pants

Sadarbība audiovizuālajā nozarē

Puses vienojas veicināt vispārēju sadarbību audiovizuālajā nozarē un plašsaziņas līdzekļu nozarē, īstenojot kopējas iniciatīvas mācību, audiovizuālās izstrādes, ražošanas un izplatīšanas darbību jomā, tostarp izglītības un kultūras nozarē. Sadarbība notiek saskaņā ar atbilstošiem valstu autortiesību noteikumiem un piemērojamiem starptautiskiem nolīgumiem.

29. pants

Sadarbība tūrisma jomā

Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā ir vērsta uz paraugprakses konsolidēšanu, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu tūrisma attīstību Centrālamerikas reģionā. Sadarbība ir jāvērš uz stratēģiju izstrādi, lai reģionu labāk pozicionētu un piedāvātu Eiropā kā konkurētspējīgu un daudzpusīgu tūrisma galamērķi.

30. pants

Finanšu iestāžu sadarbība

Puses vienojas atbilstoši to vajadzībām, kā arī saskaņā ar attiecīgajām programmām un tiesību aktiem veicināt finanšu iestāžu sadarbību.

31. pants

Sadarbība ieguldījumu veicināšanas jomā

1.   Puses vienojas atbilstoši to attiecīgajai kompetences jomai veicināt pievilcīgu un stabilu vidi savstarpējiem ieguldījumiem.

2.   Sadarbība var ietvert šādas darbības:

a)

mehānismu izveides veicināšana informācijas par ieguldījumu tiesību aktiem un iespējām apmaiņai un izplatīšanai;

b)

ieguldījumiem labvēlīga tiesiskā regulējuma izstrāde abās pusēs, vajadzības gadījumā noslēdzot divpusējus nolīgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, starp dalībvalstīm un Centrālamerikas valstīm;

c)

vienkāršotu administratīvo procedūru veicināšana;

d)

mehānismu izstrāde kopuzņēmumiem.

32. pants

Makroekonomiskais dialogs

1.   Puses vienojas, ka sadarbība ir vērsta uz informācijas apmaiņu par attiecīgām makroekonomikas tendencēm un politiku, kā arī uz dalīšanos pieredzē par makroekonomikas politikas koordinēšanu kopējā tirgus kontekstā.

2.   Puses arī tiecas padziļināt dialogu starp varas iestādēm makroekonomikas lietās un pēc Pušu vienošanās var ietver tādas jomas kā monetārā politika, fiskālā politika, publiskās finanses un makroekonomikas stabilizācija, kā arī ārējais parāds.

33. pants

Sadarbība statistikas jomā

1.   Puses vienojas, ka galvenais mērķis ir pielāgot statistikas metodes un programmas, tostarp statistikas vākšanu un izplatīšanu nolūkā iegūt Pušu starpā iespējami salīdzināmus rādītājus, tādējādi ļaujot Pusēm izmantot citai citas statistiku par preču un pakalpojumu tirdzniecību un, vispārīgāk, jebkurā jomā, uz kuru attiecas šis Nolīgums un kurā var izveidot statistiku.

2.   Šī sadarbība, cita starpā, var ietvert šādas darbības: tehniska apmaiņa starp statistikas iestādēm Centrālamerikā un Eiropas Savienības dalībvalstīs, un Eurostat; uzlabotu un, ja vajadzīgs, saskanīgu datu vākšanas, analīzes un interpretācijas metožu izstrāde; un semināru, darba grupu vai statistikas mācību programmu rīkošana.

34. pants

Sadarbība patērētāju aizsardzības jomā

Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā var ietvert, cita starpā un ciktāl iespējams, šādas darbības:

a)

savstarpējas izpratnes uzlabošana par tiesību aktiem par patērētāju tiesību aizsardzību, lai novērstu šķēršļus tirdzniecībai, vienlaicīgi nodrošinot patērētāju aizsardzības augstu līmeni;

b)

informācijas par patērētāju aizsardzības sistēmām apmaiņas veicināšana.

35. pants

Sadarbība datu aizsardzības jomā

1.   Puses vienojas sadarboties personas datu un citu datu apstrādē, lai sekmētu atbilstību visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem.

2.   Puses arī vienojas sadarboties personas datu aizsardzības jomā, lai uzlabotu aizsardzības līmeni un censtos panākt personu datu brīvu apriti starp Pusēm, pienācīgi ievērojot Pušu iekšējos tiesību aktus.

36. pants

Sadarbība zinātnē un tehnoloģijā

1.   Puses vienojas, ka sadarbība zinātnē un tehnoloģijā notiek to savstarpējās interesēs un atbilstoši to politikai un tās mērķi ir šādi:

a)

apmainīties ar zinātnisko un tehnisko informāciju un pieredzi reģiona mērogā, jo īpaši par politikas un programmu īstenošanu;

b)

veicināt cilvēkresursu attīstību;

c)

veicināt attiecības starp Pušu zinātniekiem;

d)

sekmēt Pušu uzņēmējdarbības nozares līdzdalību sadarbībā zinātnes un tehnoloģijas jomā, jo īpaši inovācijas veicināšanā;

e)

veicināt inovācijas un tehnoloģiju, tostarp elektroniskās pārvaldes un tīrāku tehnoloģiju, nodošanu starp Pusēm.

2.   Puses vienojas veicināt un stiprināt zinātniskos, pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un inovāciju procesus, tostarp augstskolas, pētniecības centrus; jāsekmē ražošanas nozaru, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, iesaistīšanos no abām pusēm.

3.   Puses vienojas veicināt zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp abu reģionu universitātēm, pētniecības institūtiem un ražošanas nozarēm, tostarp stipendiju piešķiršanu, studentu un speciālistu apmaiņu.

4.   Puses vienojas stiprināt sadarbības saites starp struktūrām, kas darbojas zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas jomā, lai veicinātu, izplatītu un nodotu tehnoloģiju.

37. pants

Sadarbība izglītības un apmācības jomā

1.   Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā ir vērsta uz ceļu meklēšanu izglītības un profesionālās sagatavošanas uzlabošanai. Tālab īpašu uzmanību pievērš jauniešu, sieviešu, vecāka gadagājuma cilvēku, pamatiedzīvotāju un citu Centrālamerikas etnisko grupu pieejai izglītībai, tostarp tehniskiem kursiem, augstākajai izglītībai un profesionālai sagatavošanai, kā arī tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai šajā kontekstā.

2.   Puses vienojas ciešāk sadarboties izglītības un profesionālās sagatavošanas jomā un veicināt universitāšu un uzņēmumu sadarbību, lai attīstītu vecākā personāla speciālās zināšanas.

3.   Puses arī vienojas veltīt īpašu uzmanību decentralizētām darbībām un programmām (ALFA, ALBAN, URB-AL u. c.), veidojot pastāvīgas saites starp abu Pušu specializētām struktūrām, kas sekmēs pieredzes un tehnisko resursu apvienošanu un apmaiņu. Šajā kontekstā sadarbība var arī atbalstīt darbības, kā arī izglītības un apmācības programmas Centrālamerikas valstu specifisku vajadzību risināšanai.

4.   Puses veicinās pamatiedzīvotāju izglītību, arī viņu pašu valodās.

38. pants

Sadarbība vides un bioloģiskās daudzveidības jomā

1.   Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā veicina vides aizsardzību, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību. Šajā sakarībā par svarīgu uzskata saikni starp nabadzību un vidi, kā arī saimniecisku darbību ietekmi uz vidi. Sadarbībai ir arī jāsekmē efektīva līdzdalība starptautiskos vides nolīgumos tādās jomās kā klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, pārtuksnešošanās un ķimikāliju apsaimniekošana.

2.   Sadarbība var būt vērsta, cita starpā, uz šādām darbībām:

a)

vides degradācijas novēršana; tālab sadarbībai ir jāietver jautājums par videi ilgtspējīgas un/vai tīras tehnoloģijas nodošanu;

b)

dabas resursu (tostarp bioloģiskās daudzveidības, kalnu ekosistēmu un ģenētisko resursu) saglabāšanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas veicināšana;

c)

bioloģiskās daudzveidības uzraudzības sekmēšana valsts un reģionālā līmenī;

d)

informācijas un pieredzes apmaiņa par vides tiesību aktiem un par kopējām vides problēmām, ar ko saskaras abas Puses;

e)

vides tiesību aktu saskaņošanas veicināšana Centrālamerikā;

f)

vides pārvaldības stiprināšana visās nozarēs un visos pārvaldes līmeņos;

g)

izglītības veicināšana vides jomā, spēju radīšana un pilsoņu līdzdalības stiprināšana;

h)

kopēju reģionālo pētniecības programmu sekmēšana.

39. pants

Sadarbība dabas katastrofu jomā

Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā ir vērsta to, lai mazinātu Centrālamerikas reģiona neaizsargātību pret dabas katastrofām, nostiprinot reģionālās izpētes, plānošanas, uzraudzības, novēršanas, reaģēšanas un rehabilitācijas spējas, saskaņojot tiesisko regulējumu un uzlabojot iestāžu koordinēšanu un valdības atbalstu.

40. pants

Sadarbība kultūras jomā

1.   Puses vienojas, ka tiek paplašināta sadarbība šajā jomā, kultūras saites un abu reģionu kultūras jomā iesaistīto personu savstarpējie kontakti.

2.   Mērķis ir veicināt Pušu sadarbību kultūras jomā, ņemot vērā un veicinot sinerģiju ar Eiropas Savienības dalībvalstu divpusējām shēmām.

3.   Sadarbība notiek saskaņā ar valstu atbilstošiem autortiesību noteikumiem un starptautiskiem nolīgumiem.

4.   Šī sadarbība var ietvert visas kultūras nozares, cita starpā, šādas:

a)

literāru darbu tulkošana;

b)

kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana, atgūšana un atveseļošana;

c)

kultūras pasākumi un saistītas darbības, kā arī mākslinieku un kultūras speciālistu apmaiņa;

d)

kultūras daudzveidības, jo īpaši pamatiedzīvotāju un citu Centrālamerikas etnisko grupu kultūras, veicināšana;

e)

jauniešu apmaiņas programmas;

f)

kultūras mantojuma kontrabandas apkarošana un novēršana;

g)

amatniecības un kultūras nozaru attīstība.

41. pants

Sadarbība veselības nozarē

1.   Puses vienojas sadarboties veselības nozarē, lai atbalstītu nozares reformas, kas padara veselības pakalpojumu sniegšanu pieejamāku sabiedrības nabadzīgajai daļai un taisnīgāku, kā arī veicina taisnīgus finansēšanas mehānismus, kas uzlabo veselības aprūpes un pārtikas pieejamību nabadzīgajiem iedzīvotājiem.

2.   Puses vienojas, ka primārajā profilaksē ir jāiesaista arī citas nozares, piemēram, izglītība, ūdensapgāde un sanitārija. Šajā sakarībā Puses plāno nostiprināt un attīstīt partnerattiecības ārpus veselības nozares robežām, lai sasniegtu tūkstošgades attīstības mērķus, piemēram, cīņā pret AIDS, malārijas, tuberkulozes un citām epidēmijām. Partnerattiecības ar pilsonisko sabiedrību, NVO un privāto sektoru ir arī nepieciešamas, lai pievērstos seksuālajai veselībai un tiesībām, ievērojot dzimumu līdztiesības pieeju, un strādātu ar jauniešiem, lai novērstu seksuāli transmisīvo slimību izplatību un nevēlamas grūtniecības gadījumus, ar noteikumu, ka šie mērķi nav pretrunā valstu tiesiskajam regulējumam un kultūrai.

42. pants

Sadarbība sociālajā jomā

1.   Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu sociālo partneru līdzdalību dialogā par dzīves un darba apstākļiem, sociālo aizsardzību un integrāciju sabiedrībā. Īpaši tiek ņemta vērā nepieciešamība izvairīties no diskriminācijas attieksmē pret katras Puses pilsoņiem, kas likumīgi uzturas otras puses teritorijā.

2.   Puses uzsver sociālās attīstības, kurai jānoris līdztekus ekonomiskajai attīstībai, nozīmīgumu, un ka prioritārā kārtā jāatbalsta nodarbinātība, mājokļi un apdzīvotas vietas saskaņā ar to attiecīgo politiku un konstitūcijas noteikumiem, kā arī jāveicina Starptautiskās darba organizācijas konvencijās noteiktie pamatprincipi un tiesības darbā jeb tā dēvētie darba pamatstandarti.

3.   Puses var sadarboties jebkurā no iepriekš minētajām jomām, kas skar kopējas intereses.

4.   Vajadzības gadījumā un saskaņā ar atbilstošām procedūrām Puses var īstenot šo dialogu, saskaņojot ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un tai atbilstošo struktūru Centrālamerikas pusē.

43. pants

Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība sadarbībā

1.   Puses atzīst pilsoniskās sabiedrības nozīmi un potenciālo ieguldījumu sadarbības procesā un vienojas veicināt efektīvu dialogu ar pilsonisko sabiedrību.

2.   Ievērojot katras Puses juridiskos un administratīvos noteikumus, pilsoniskā sabiedrība var:

a)

sniegt konsultācijas politikas veidošanas procesā valsts līmenī atbilstoši demokrātijas principiem;

b)

būt informēta un piedalīties apspriedēs par attīstības un sadarbības stratēģijām un nozaru politiku, jo īpaši ar to saistītās jomās, tostarp visos attīstības procesa posmos;

c)

saņemt finanšu resursus, ciktāl to atļauj katras Puses iekšējie noteikumi, un atbalstu spēju veidošanai nozīmīgās jomās;

d)

piedalīties sadarbības programmu īstenošanā jomās, kas uz to attiecas.

44. pants

Sadarbība dzimumu līdztiesības jomā

Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā palīdz stiprināt politiku, programmas un mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt, uzlabot un paplašināt vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu līdzdalību un iespējas visās politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves nozarēs, tostarp, ja vajadzīgs, pieņemot pozitīvus pasākumus sieviešu atbalstam. Tā arī palīdz atvieglot sievietēm piekļuvi visiem vajadzīgajiem resursiem, lai pilnībā īstenotu savas pamattiesības.

45. pants

Sadarbība attiecībā uz pamatiedzīvotājiem un citām Centrālamerikas etniskajām grupām

1.   Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā palīdz izveidot organizācijas pamatiedzīvotājiem un citām Centrālamerikas etniskajām grupām, kā arī nostiprināt jau esošās nabadzības izskaušanas, dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas, cilvēktiesību ievērošanas, demokrātijas un kultūras daudzveidības mērķu sekmēšanas kontekstā.

2.   Papildus tam, ka visos attīstības sadarbības līmeņos sistemātiski tiek ņemta vērā pamatiedzīvotāju un citu Centrālamerikas etnisko grupu situācija, Puses integrē šo iedzīvotāju īpašo situāciju politikas izstrādē un stiprina to organizāciju spējas, lai palielinātu attīstības sadarbības pozitīvo ietekmi uz šādām grupām, ievērojot Pušu valstu un starptautiskās saistības.

46. pants

Sadarbība attiecībā uz cilvēkiem, kas zaudējuši saikni ar dzimto zemi, un demobilizētiem kaujiniekiem

1.   Puses vienojas, ka sadarbība, lai atbalstītu ar dzimto zemi saikni zaudējušus cilvēkus un demobilizētus kaujiniekus palīdzēs izpildīt viņu pamata vajadzības no humānās palīdzības beigu brīža līdz pastāvīgāka risinājuma par viņu statusu pieņemšanai.

2.   Sadarbība, cita starpā, var ietvert šādas darbības:

a)

personu, kuras zaudējušas saikni ar dzimto zemi un demobilizēto kaujinieku saimnieciskā patstāvība un reintegrācija sociālekonomiskajā struktūrā;

b)

atbalsts vietējām uzņēmējām kopienām un nometņu apgabaliem, lai veicinātu cilvēku, kuri zaudējuši saikni ar dzimto zemi, un demobilizētu kaujinieku pieņemšanu sabiedrībā un integrāciju;

c)

palīdzība šīm personām labprātīgi atgriezties un apmesties savā izcelsmes valstī vai trešā valstī, ja nosacījumi to ļauj;

d)

darbības, lai palīdzētu personām atgūt savu mantu vai īpašumtiesības, kā arī atbalsts juridiskam risinājumam attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem pret attiecīgajām personām;

e)

institucionālo spēju stiprināšana valstīs, kas saskaras ar šiem jautājumiem;

f)

atbalsts atkārtotai iekļaušanai politiskajā, sabiedriskajā un saimnieciskajā dzīvē, tostarp, ja vajadzīgs, samierināšanas procesa ietvaros.

47. pants

Sadarbība nelegālo narkotiku un ar tām saistītas noziedzības apkarošanā

1.   Pamatojoties uz līdzatbildības principu, Puses vienojas, ka sadarbības mērķis šajā jomā ir koordinēt un pastiprināt kopējos centienus, lai novērstu un mazinātu nelegālo narkotiku ražošanu, tirdzniecību un patēriņu. Puses arī vienojas par centieniem apkarot ar šo tirdzniecību saistīto noziedzību, cita starpā, ar starptautisku organizāciju un struktūru starpniecību. Neskarot citus sadarbības mehānismus, Puses vienojas, ka šim nolūkam izmanto arī Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona narkotiku apkarošanas koordinācijas un sadarbības mehānismu.

2.   Puses sadarbojas šajā jomā, lai jo īpaši īstenotu:

a)

programmas narkotiku lietošanas novēršanai, jo īpaši neaizsargātās un augsta riska grupās;

b)

projektus narkomānu apmācībai, izglītībai, ārstēšanai un rehabilitācijai, kā arī viņu reintegrācijai sabiedrībā;

c)

projektus šīs jomas tiesību aktu un rīcības saskaņošanai Centrālamerikas valstīs;

d)

kopējas pētniecības programmas;

e)

efektīvus pasākumus un sadarbību, kuras mērķis ir veicināt un konsolidēt alternatīvu attīstību, jo īpaši mazo ražotāju audzēto legālo kultūru veicināšanu;

f)

pasākumus, lai kontrolētu prekursoru un būtisku produktu tirdzniecību, kuri ir līdzvērtīgi Eiropas Kopienas un kompetentu starptautisku struktūru pieņemtajiem pasākumiem;

g)

pasākumus nelegālo narkotiku piedāvājuma mazināšanai, tostarp apmācības administratīvās kontroles sistēmām, lai izvairītos no ķīmisko prekursoru izplatības, un saistīto noziegumu kontroli.

48. pants

Sadarbība nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un saistītu noziegumu apkarošanā

1.   Puses vienojas sadarboties, lai novērstu to finanšu sistēmas izmantošanu tādu līdzekļu legalizēšanai, kas iegūti no vispārējām noziedzīgām darbībām un jo īpaši no narkotiku tirdzniecības.

2.   Šī sadarbība var ietvert tehnisko un administratīvo palīdzību, kas vērsta uz noteikumu izstrādi un īstenošanu, kā arī piemērotu standartu un mehānismu efektīvu darbību. Sadarbība jo īpaši dod iespēju apmainīties ar attiecīgo informāciju pieņemt pienācīgus standartus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai, kuri ir līdzvērtīgi tiem, ko pieņēmusi Eiropas Kopiena un starptautiskas struktūras, kas darbojas šajā jomā, piemēram, Finanšu darbības darba grupa (FATF) un Apvienoto Nāciju Organizācija. Tiek veicināta sadarbība reģionālā līmenī.

49. pants

Sadarbība migrācijas jomā

1.   Puses no jauna apstiprina kopējas migrācijas plūsmas vadības nozīmību to teritorijās. Lai nostiprinātu sadarbību, Puses uzsākt visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp nelegālo migrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kā arī bēgļu plūsmu. Migrācijas jautājumam jābūt iekļautam migrantu izcelsmes valstu, tranzītvalstu un galamērķa valstu stratēģijā.

2.   Sadarbībā ir jāatzīst, ka migrācija kā parādība pastāv, un ir jāanalizē un jāapspriež dažādas perspektīvas, lai pievērstos šai problēmai saskaņā ar attiecīgiem piemērojamiem starptautiskiem, Kopienas un valstu tiesību aktiem. Sadarbība galvenokārt koncentrējas uz šādiem aspektiem:

a)

migrācijas pamatcēloņi;

b)

valstu tiesību aktu izstrāde un ieviešana, kā arī prakses iedibināšana attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai ievērotu 1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, tās 1967. gada protokola un citu atbilstošu reģionālu un starptautisku tiesību aktu noteikumus un nodrošinātu “nerepatriēšanas principa” ievērošanu;

c)

uzņemšanas noteikumi, kā arī uzņemto personu statuss un tiesības, vienlīdzīga attieksme pret personām, kas valstī uzturas likumīgi, un to integrācija, izglītība un apmācība, pasākumi pret rasismu un ksenofobiju un visi piemērojamie noteikumi attiecībā uz migrantu cilvēktiesībām;

d)

efektīvas preventīvās politikas izstrāde cīņai pret nelegālo imigrāciju. Tā būs arī vērsta uz migrantu nelikumīgu ievešanu un cilvēku tirdzniecību, ieskaitot jautājumu par to, kā apkarot kriminālās struktūras un tīklus, kas nodarbojas ar nelikumīgās imigrācijas ceļu organizēšanu un cilvēku tirdzniecību, un kā aizsargāt šādu noziegumu upurus;

e)

personu, kas nelegāli uzturas valstī, repatriēšana izcelsmes valstī cilvēcīgos un cilvēka cieņu nepazemojošos apstākļos un šādu personu atpakaļuzņemšana saskaņā ar 3. punktu;

f)

vīzu joma, jautājumi, kas norādīti kā tādi, kas raisa abpusēju ieinteresētību;

g)

robežkontroles joma, jo īpaši attiecībā uz organizēšanu, apmācību, paraugpraksi un citiem pasākumiem šajā sakarībā, un, ja vajadzīgs, aprīkojumu, vienlaicīgi apzinoties šāda aprīkojuma potenciālo divējādo pielietojumu.

3.   Ņemot vērā šo sadarbību, kuras mērķis ir nelikumīgās imigrācijas novēršana un kontrole, Līgumslēdzējas puses vienojas par to nelegālo ieceļotāju atpakaļuzņemšanu. Šim nolūkam:

katra no Centrālamerikas valstīm pēc pieprasījuma un bez tālākām formalitātēm uzņem atpakaļ jebkuru savu pilsoni, kas nelegāli uzturas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, nodrošina saviem pilsoņiem atbilstošus personu apliecinošus dokumentus un dara tiem pieejamas šim nolūkam nepieciešamās administratīvās iestādes,

katra no Eiropas Savienības dalībvalstīm pēc pieprasījuma un bez tālākām formalitātēm uzņem atpakaļ jebkuru savu pilsoni, kas nelegāli uzturas Centrālamerikas valsts teritorijā, nodrošina saviem pilsoņiem atbilstošus personu apliecinošus dokumentus un dara tiem pieejamas šim nolūkam nepieciešamās administratīvās iestādes.

Puses vienojas pēc pieprasījuma un iespējami drīz noslēgt nolīgumu, kas reglamentē Eiropas Savienības dalībvalstu un Centrālamerikas valstu īpašos pienākumus atpakaļuzņemšanas jomā. Šis nolīgums attieksies arī uz citu valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas jautājumu.

Šajā nolūkā “Puses” ir Kopiena, visas tās dalībvalstis un visas Centrālamerikas valstis.

50. pants

Sadarbība terorisma apkarošanas jomā

Puses atkārtoti apstiprina terorisma apkarošanas nozīmīgumu un saskaņā ar starptautiskām konvencijām, atbilstošām ANO rezolūcijām un saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem sadarbojas, lai novērstu un izskaustu terora aktus. Tās jo īpaši sadarbojas:

a)

pilnībā īstenojot ANO Drošības padomes 1373. rezolūciju un citas attiecīgās ANO rezolūcijas, starptautiskās konvencijas un dokumentus;

b)

saskaņā ar starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem; kā arī

c)

apmainoties ar viedokļiem par līdzekļiem un metodēm, ko izmanto terorisma apkarošanā, ieskaitot tehniskās jomas un mācības, un apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanas jomā.

IV SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

51. pants

Līdzekļi

1.   Lai palīdzētu sasniegt šajā Nolīgumā nospraustos sadarbības mērķus, Puses apņemas atbilstoši savām iespējām un izmantojot savu kanālus, nodrošināt atbilstošus resursus, tostarp finanšu resursus. Šajā sakarībā Puses, ciktāl iespējams, apstiprina daudzgadu programmu un nosaka prioritātes, ņemot vērā Centrālamerikas valstu vajadzības un attīstības līmeni.

2.   Puses veic visus pienācīgos pasākumus, lai veicinātu un atvieglotu Eiropas Investīciju bankas darbības Centrālamerikā atbilstoši tās procedūrām un finansēšanas kritērijiem un to normatīvajiem aktiem, un neskarot to kompetento iestāžu pilnvaras.

3.   Centrālamerikas valstis piešķir līdzekļus un garantijas Eiropas Kopienas ekspertiem, kā arī atbrīvojumu no nodokļiem importam saistībā ar sadarbības pasākumiem saskaņā ar pamatkonvencijām, ko Eiropas Kopiena parakstījusi ar katru Centrālamerikas valsti.

52. pants

Institucionālais satvars

1.   Puses vienojas saglabāt apvienoto komiteju, kas izveidota saskaņā ar Centrālamerikas un EK 1985. gada sadarbības nolīgumu un saglabāta ar 1993. gada sadarbības pamatnolīgumu.

2.   Apvienotā komiteja atbild par šā Nolīguma vispārēju īstenošanu. Tā apspriež visus jautājumus, kas skar Pušu ekonomiskās attiecības, tostarp ar atsevišķām Centrālamerikas valstīm.

3.   Apvienotās komitejas sanāksmju darba kārtību nosaka pēc savstarpējas vienošanās. Komiteja pati izveido noteikumus par savu sanāksmju biežumu un norises vietu, vadību un citiem jautājumiem, kas var rasties, un, ja vajadzīgs, izveido apakškomitejas.

4.   Lai palīdzētu apvienotajai komitejai sekmēt dialogu ar pilsoniskās sabiedrības ekonomiskajām un sociālajām organizācijām, izveido apvienoto padomdevēju komiteju, ko veido Centrālamerikas Integrācijas sistēmas konsultatīvās komitejas (CC-SICA) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvji.

5.   Puses mudina Eiropas Parlamentu un Centrālamerikas parlamentu (Parlecen) saskaņā ar šo Nolīgumu izveidot parlamentu sadarbības komiteju atbilstoši to konstitucionālajiem likumiem.

53. pants

Pušu definīcija

Šajā Nolīgumā “Puses” nozīmē Kopienu, tās dalībvalstis vai Kopienu un tās dalībvalstis atbilstoši to attiecīgajām kompetences jomām, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku Panamas Republiku un Salvadoras Republiku, no otras puses, atbilstoši to attiecīgajām kompetences jomām. Nolīgums attiecas arī uz pasākumiem, ko veic jebkura valsts, reģionāla vai pašvaldības iestāde Pušu teritorijā.

54. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šis Nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses ir paziņojušas viena otrai par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

2.   Paziņojumus nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, kas ir šā Nolīguma depozitārs.

3.   No dienas, kad šis Nolīgums stājas spēkā saskaņā ar 1. punktu, tas aizstāj 1993. gada sadarbības pamatnolīgumu.

55. pants

Nolīguma darbības laiks

1.   Šis nolīgums ir spēkā uz nenoteiktu laiku. Šajā sakarībā un kā noteikts šā Nolīguma 2. panta 3. punktā, Puses atsauc 2002. gada 17. maija Madrides deklarāciju.

2.   Viena vai otra Puse var iesniegt otrai Pusei rakstisku brīdinājumu par tās nodomu denonsēt šo nolīgumu. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tās paziņošanas otrai Pusei.

56. pants

Saistību izpilde

1.   Puses pieņem visus vispārējos vai īpašos pasākumus, kas vajadzīgi, lai tās izpildītu šajā nolīgumā noteiktās saistības, un nodrošina to atbilstību šajā nolīgumā izvirzītajiem mērķiem.

2.   Ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas saistības atbilstīgi šim nolīgumam, tā var veikt atbilstošus pasākumus. Vispirms tai 30 dienās jāiesniedz Apvienotajai komitejai visa attiecīgā informācija, kas nepieciešama rūpīgai situācijas novērtēšanai, lai meklētu Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izraugoties veicamos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Par šiem pasākumiem tūlīt ziņo apvienotajai komitejai, un par tiem apspriežas apvienotajā komitejā, ja otra Puse to pieprasa.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, jebkura no Pusēm var tūlīt veikt piemērotus pasākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ja:

a)

šā nolīguma denonsēšana nav sankcionēta saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem;

b)

otra Puse pārkāpj šā Nolīguma būtiskos elementus, kas minēti 1. panta 1. punktā.

Otra Puse var lūgt, lai 15 dienās sasauc steidzamu Pušu sanāksmi nolūkā rūpīgi izpētīt situāciju, lai vienotos par tām pieņemamu risinājumu.

57. pants

Situācijas turpmākā attīstība

1.   Puses var savstarpēji vienoties par šā nolīguma papildināšanu, lai paplašinātu un papildinātu tā darbības jomu saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem, noslēdzot vienošanās par konkrētām nozarēm vai pasākumiem, ņemot vērā nolīguma īstenošanas gaitā gūto pieredzi.

2.   Iepriekš netiek izslēgta neviena sadarbības iespēja. Puses var izmantot apvienoto komiteju, lai izpētītu praktiskās sadarbības iespējas to savstarpējās interesēs.

3.   Attiecībā uz šā Nolīguma īstenošanu abas Puses var izvirzīt priekšlikumus par sadarbības paplašināšanu visās jomās, ņemot vērā Nolīguma īstenošanas gaitā gūto pieredzi.

58. pants

Datu aizsardzība

Šajā Nolīgumā Puses vienojas personas un citu datu apstrādei piešķirt augstu aizsardzības līmeni, kas atbilst visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem.

59. pants

Piemērošanas teritorija

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, atbilstīgi minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem, un, no otras puses, Gvatemalas Republikas, Hondurasas Republikas, Kostarikas Republikas, Nikaragvas Republikas, Panamas Republikas un Salvadoras Republikas teritorijā.

60. pants

Autentiskie teksti

Šis Nolīgums ir sastādīts divos oriģināleksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Hecho en Roma, el quince de diciembre del dos mil tres.

Udfærdiget i Rom den femtende december to tusind og tre.

Geschehen zu Rom am fünfzehnten Dezember zweitausendunddrei.

'Εγινε στη Ρώμη, στις δέκα πέντε Δεκεμβρίου dύο χιλιάδες τρία.

Done in Rome on the fifteenth day of December in the year two thousand and three.

Fait à Rome, le quinze décembre deux mille trois.

Fatto a Roma, addi' quindici dicembre duemilatre.

Gedaan te Rome, de vijftiende december tweeduizenddrie.

Feito em Roma, em quinze de Dezembro de dois mil e três.

Tehty Roomassa viidentenätoista päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattakolme.

Som skedde i Rom den femtonde december tjugohundratre.

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk België

Für das Königreich Belgien

Image 1

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

På Kongeriget Danmarks vegne

Image 2

Für die Bundesrepublik Deutschland

Image 3

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Image 4

Por el Reino de España

Image 5

Pour la République française

Image 6

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Image 7

Per la Repubblica italiana

Image 8

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Image 9

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Image 10

Für die Republik Österreich

Image 11

Pela República Portuguesa

Image 12

Suomen tasavallan puolesta

Image 13

För Konungariket Sverige

Image 14

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Image 15

Por la Comunidad Europea

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Voor de Europese Gemeenschap

Pela Comunidade Europeia

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Image 16

Por la República de Costa Rica

Image 17

Por la República de El Salvador

Image 18

Por la República de Guatemala

Image 19

Por la República de Honduras

Image 20

Por la República de Nicaragua

Image 21

Por la República de Panamá

Image 22


(1)  Kā paredzēts 2. panta 5. punktā, vārdu “atklāts” neizprot ar nozīmi “pieejams”.


PIELIKUMS

ES VIENPUSĒJĀS DEKLARĀCIJAS

 

Komisijas un Eiropas Savienības Padomes deklarācija par nelegālo migrantu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu (49. pants)

49. pants neskar pilnvaru iekšējo sadali starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm atpakaļuzņemšanas nolīgumu noslēgšanai.

Komisijas un Eiropas Savienības Padomes deklarācija par pušu definīciju (53. pants)

Tajos šā Nolīguma noteikumos, kas ir saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma III daļas IV sadaļu, paredzēts, ka Apvienotā Karaliste un Īrija uzskatāmas par atsevišķām Līgumslēdzējām pusēm un nevis par Eiropas Kopienas daļu, līdz kamēr Apvienotā Karaliste vai Īrija (attiecīgi) paziņos Centrālamerikas Pusei, ka tā ir uzņēmusies saistības kā Eiropas Kopienas daļa saskaņā ar protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem līgumiem.

Kopīga deklarācija attiecībā uz II sadaļu par politisko dialogu

Puses vienojas, ka politiskajā dialogā piedalās Beliza kā Centrālamerikas Integrācijas sistēmas (SICA) pilntiesīga locekle.


REGULAS

15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/29


PADOMES REGULA (ES) Nr. 380/2014

(2014. gada 14. aprīlis),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1284/2009 par dažu ierobežojošu pasākumu noteikšanu attiecībā uz Gvinejas Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. panta 1. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2010/638/KĀDP (2010. gada 25. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Gvinejas Republiku (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1284/2009 (2) tika noteikti daži ierobežojoši pasākumi attiecībā uz Gvinejas Republiku saskaņā ar Padomes Kopējo nostāju 2009/788/KĀDP (3) (ko aizstāja ar Lēmumu 2010/638/KĀDP). Minētie pasākumi ietver aizliegumu sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību un citus pakalpojumus, kas saistīti ar militāro ekipējumu, un embargo attiecībā uz tāda ekipējuma pārdošanu, piegādāšanu, nodošanu vai eksportu, ko varētu izmantot iekšējām represijām.

(2)

Padome 2014. gada 14. aprīlī pieņēma Lēmumu 2014/213/KĀDP (4), ar kuru groza Lēmumu 2010/638/KĀDP un atceļ ieroču embargo un embargo attiecībā uz ekipējumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām.

(3)

Daži minēto pasākumu atcelšanas aspekti ir Līguma par Eiropas Savienības darbību piemērošanas jomā, tādēļ to īstenošanai ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības, jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi.

(4)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1284/2009,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 1284/2009 groza šādi:

1)

svītro 1. panta a), b) un c) punktu;

2)

svītro 2., 3., 4. un 5. pantu;

3)

7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Aizliegums, kas paredzēts 6. panta 2. punktā, nerada nekādu atbildību attiecīgām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai organizācijām, kuras deva piekļuvi līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem, ja tās nezināja un tām nebija vērā ņemamu iemeslu uzskatīt, ka to rīcība būtu pretrunā ar minēto aizliegumu.”;

4)

regulas I pielikumu svītro;

5)

regulas III pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumā izklāstīto tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2014. gada 14. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 280, 26.10.2010., 10. lpp.

(2)  Padomes Regula (ES) Nr. 1284/2009 (2009. gada 22. decembris) par dažu ierobežojošu pasākumu noteikšanu attiecībā uz Gvinejas Republiku (OV L 346, 23.12.2009., 26. lpp.).

(3)  Padomes Kopējā nostāja 2009/788/KĀDP (2009. gada 27. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Gvinejas Republiku (OV L 281, 28.10.2009., 7. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2014/213/KĀDP (2014. gada 14. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2010/638/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Gvinejas Republiku (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 83 lpp.).


PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

Kompetento iestāžu informācijas tīmekļa vietnes un adrese paziņojumu nosūtīšanai Eiropas Komisijai

BEĻĢIJA

http://www.diplomatie.be/eusanctions

BULGĀRIJA

http://www.mfa.bg/en/pages/135/index.html

ČEHIJAS REPUBLIKA

http://www.mfcr.cz/mezinarodnisankce

DĀNIJA

http://um.dk/da/politik-og-diplomati/retsorden/sanktioner/

VĀCIJA

http://www.bmwi.de/DE/Themen/Aussenwirtschaft/aussenwirtschaftsrecht,did=404888.html

IGAUNIJA

http://www.vm.ee/est/kat_622/

ĪRIJA

http://www.dfa.ie/home/index.aspx?id=28519

GRIEĶIJA

http://www.mfa.gr/en/foreign-policy/global-issues/international-sanctions.html

SPĀNIJA

http://www.exteriores.gob.es/Portal/es/PoliticaExteriorCooperacion/GlobalizacionOportunidadesRiesgos/Documents/ORGANISMOS%20COMPETENTES%20SANCIONES%20INTERNACIONALES.pdf

FRANCIJA

http://www.diplomatie.gouv.fr/autorites-sanctions/

HORVĀTIJA

http://www.mvep.hr/sankcije

ITĀLIJA

http://www.esteri.it/MAE/IT/Politica_Europea/Deroghe.htm

KIPRA

http://www.mfa.gov.cy/sanctions

LATVIJA

http://www.mfa.gov.lv/en/security/4539

LIETUVA

http://www.urm.lt/sanctions

LUKSEMBURGA

http://www.mae.lu/sanctions

UNGĀRIJA

http://www.kulugyminiszterium.hu/kum/hu/bal/Kulpolitikank/nemzetkozi_szankciok/

MALTA

https://www.gov.mt/en/Government/Government%20of%20Malta/Ministries%20and%20Entities/Officially%20Appointed%20Bodies/Pages/Boards/Sanctions-Monitoring-Board-.aspx

NĪDERLANDE

www.rijksoverheid.nl/onderwerpen/internationale-vrede-en-veiligheid/sancties

AUSTRIJA

http://www.bmeia.gv.at/view.php3?f_id=12750&LNG=en&version=

POLIJA

http://www.msz.gov.pl

PORTUGĀLE

http://www.portugal.gov.pt/pt/os-ministerios/ministerio-dos-negocios-estrangeiros/quero-saber-mais/sobre-o-ministerio/medidas-restritivas/medidas-restritivas.aspx

RUMĀNIJA

http://www.mae.ro/node/1548

SLOVĒNIJA

http://www.mzz.gov.si/si/zunanja_politika_in_mednarodno_pravo/zunanja_politika/mednarodna_varnost/omejevalni_ukrepi/

SLOVĀKIJA

http://www.mzv.sk/sk/europske_zalezitosti/europske_politiky-sankcie_eu

SOMIJA

http://formin.finland.fi/kvyhteistyo/pakotteet

ZVIEDRIJA

http://www.ud.se/sanktioner

APVIENOTĀ KARALISTE

https://www.gov.uk/sanctions-embargoes-and-restrictions

Adrese paziņojumu nosūtīšanai Eiropas Komisijai:

European Commission

Service for Foreign Policy Instruments (FPI)

EEAS 02/309

1049 Brussels

BELGIUM

E-pasts: relex-sanctions@ec.europa.eu”


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/33


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 381/2014

(2014. gada 14. aprīlis),

ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 208/2014 (2014. gada 5. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2014. gada 5. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 208/2014.

(2)

Regulas (ES) Nr. 208/2014 I pielikumā iekļautajam to personu, vienību un struktūru sarakstam, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, būtu jāpievieno papildu personas.

(3)

Turklāt būtu jāgroza tādu trīs Regulas (ES) Nr. 208/2014 I pielikumā uzskaitīto personu identifikācijas informācija.

(4)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 208/2014 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas I pielikumā uzskaitītās personas pievieno sarakstam, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 208/2014 I pielikumā.

2. pants

Ar šo Regulas (ES) Nr. 208/2014 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2014. gada 14. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 66, 6.3.2014., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas 1. pantā minētās personas

 

Vārds un uzvārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Datums, kad iekļauts sarakstā

19.

Serhiy Arbuzov

Dzimis 1976. gada 24. martā, bijušais Ukrainas premjerministrs

Pret šo personu Ukrainā notiek izmeklēšana par dalību noziegumos saistībā ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārsūtīšanu ārpus Ukrainas.

15.4.2014.

20.

Yuriy Ivanyushchenko

Dzimis 1959. gada 21. februārī, Parlamenta deputāts no Reģionu partijas

Pret šo personu Ukrainā notiek izmeklēšana par dalību noziegumos saistībā ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārsūtīšanu ārpus Ukrainas.

15.4.2014.

21.

Oleksandr Klymenko

Dzimis 1980. gada 16. novembrī, bijušais ieņēmumu un nodevu ministrs

Pret šo personu Ukrainā notiek izmeklēšana par dalību noziegumos saistībā ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārsūtīšanu ārpus Ukrainas.

15.4.2014.

22.

Edward Stavytskyi

Dzimis 1972. gada 4. oktobrī, bijušais Ukrainas degvielas un enerģētikas ministrs

Pret šo personu Ukrainā notiek izmeklēšana par dalību noziegumos saistībā ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārsūtīšanu ārpus Ukrainas.

15.4.2014.


II PIELIKUMS

Ierakstus attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 208/2014 I pielikuma sarakstā minētajām personām aizstāj ar šādiem ierakstiem:

 

Vārds, uzvārds

Identificējoša informācija

Sarakstā iekļaušanas pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

9.

Oleksandr Viktorovych Yanukovych

Dzimis 1973. gada 10. jūlijā, bijušā prezidenta dēls, uzņēmējs.

Pakļauts izmeklēšanai Ukrainā par dalību noziegumos, kas saistīti ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārvietošanu ārpus Ukrainas.

6.3.2014.

12.

Serhii Petrovych Kliuiev

Dzimis 1969. gada 19. augustā, Andrii Kliuiev kunga brālis, uzņēmējs.

Pakļauts izmeklēšanai Ukrainā par dalību noziegumos, kas saistīti ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārvietošanu ārpus Ukrainas.

6.3.2014.

14.

Oleksii Mykolayovych Azarov

Dzimis 1971. gada 13. jūlijā, bijušā premjerministra Azarova (Azarov) dēls.

Pakļauts izmeklēšanai Ukrainā par dalību noziegumos, kas saistīti ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārvietošanu ārpus Ukrainas.

6.3.2014.


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/36


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 382/2014

(2014. gada 7. marts),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem prospekta papildinājumu publicēšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (1) un jo īpaši tās 16. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Direktīvu 2003/71/EK saskaņo prasības attiecībā uz tā prospekta sastādīšanu, apstiprināšanu un izplatīšanu, kas jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, kurš atrodas vai darbojas dalībvalstī.

(2)

Direktīvā 2003/71/EK arī noteikta prasība publicēt prospekta papildinājumus, norādot katru tādu svarīgu jaunu faktoru, būtisku kļūdu vai neprecizitāti prospektā ietvertajā informācijā, kas var ietekmēt vērtspapīru vērtējumu un kas rodas vai ko ievēro no prospekta apstiprināšanas brīža līdz publiskā piedāvājuma beigām vai attiecīgā gadījumā brīdim, kad sākas tirdzniecība regulētā tirgū, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk.

(3)

Pilnīgas informācijas sniegšana par vērtspapīriem un vērtspapīru emitentiem sekmē ieguldītāju aizsardzību. Tāpēc papildinājumā būtu jāiekļauj visa būtiskā informācija, kas attiecas uz īpašām situācijām, kuras bija par iemeslu papildinājumam, un kas jāiekļauj prospektā saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK un Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004 (2).

(4)

Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu, precizētu Direktīvā 2003/71/EK noteiktās prasības un ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas finanšu tirgos, ir jāprecizē situācijas, kurās jāpublicē prospekta papildinājumi.

(5)

Nav iespējams apzināt visas situācijas, kurās ir vajadzīga prospekta papildinājums, jo tas var būt atkarīgs no emitenta un attiecīgajiem vērtspapīriem. Tāpēc ir lietderīgi noteikt minimālās situācijas, kurās papildinājums ir vajadzīgs.

(6)

Revidētiem gada finanšu pārskatiem ir svarīga nozīme ieguldītājiem, pieņemot lēmumus par ieguldījumu veikšanu. Lai nodrošinātu, ka ieguldītāji savus ieguldījumu lēmumus pamato uz jaunāko finanšu informāciju, ir jāpublicē papildinājums, kas ietver kapitāla vērtspapīru emitentu un – depozitāro sertifikātu gadījumā – pamatā esošo akciju emitentu jaunus revidētos gada finanšu pārskatus, kas publicēti pēc prospekta apstiprināšanas.

(7)

Lai ņemtu vērā peļņas prognožu un peļņas aplēšu spēju ietekmēt lēmumu par ieguldījumiem, kapitāla vērtspapīru emitentiem un – depozitāro sertifikātu gadījumā – pamatā esošo akciju emitentiem būtu jāpublicē papildinājums, kurā ietverti visi grozījumi netiešos vai tiešos skaitļos, kas veido prospektā jau iekļautas peļņas prognozes vai peļņas aplēses.

(8)

Informācija par galveno akcionāru vai emitenta kontrolējošās struktūras identitāti ir būtiski svarīga, lai pienācīgi novērtētu emitentu jebkura veida vērtspapīra gadījumā. Tomēr emitenta kontroles maiņas situācija ir īpaši būtiska, ja piedāvājums attiecas uz kapitāla vērtspapīriem un depozitārajiem sertifikātiem, jo šo veidu vērtspapīri parasti cenu ziņā vairāk reaģē uz šo situāciju. Tāpēc papildinājums būtu jāpublicē, ja notiek kapitāla vērtspapīru emitenta vai – depozitāro sertifikātu gadījumā – pamatā esošo akciju emitenta kontroles maiņa.

(9)

Ir svarīgi, lai potenciālie ieguldītāji, novērtējot kapitāla vērtspapīru vai depozitāro sertifikātu aktuālu piedāvājumu, varētu salīdzināt šāda piedāvājuma noteikumus ar cenu vai maiņas noteikumiem, kas saistīti ar piedāvājuma perioda laikā izziņotu publisku pārņemšanas piedāvājumu. Turklāt publiska pārņemšanas piedāvājuma rezultāts ir nozīmīgs arī lēmumam par ieguldījumu, jo ieguldītājiem jāzina, vai tas nozīmē emitenta kontroles maiņu. Tāpēc šādos gadījumos papildinājums ir nepieciešams.

(10)

Ja paziņojums par apgrozāmo kapitālu vairs nav spēkā, ieguldītāji nevar pieņemt pienācīgu ieguldījuma lēmumu par emitenta finanšu stāvokli tuvākajā nākotnē. Ieguldītājiem būtu jāvar pārvērtēt savus ieguldījumu lēmumus, ņemot vērā jauno informāciju par emitenta spēju piekļūt naudas līdzekļiem un citiem pieejamiem likvīdiem līdzekļiem, lai izpildītu savas saistības. Tāpēc šādos gadījumos papildinājums ir nepieciešams.

(11)

Ir situācijas, kad pēc prospekta apstiprināšanas emitents vai piedāvātājs nolemj piedāvāt vērtspapīrus dalībvalstīs, kas nav minētas prospektā, vai pieteikties atļaujai tirgot vērtspapīrus regulētos tirgos papildu dalībvalstīs, kas nav paredzētas prospektā. Informācija par šiem piedāvājumiem citās dalībvalstīs vai atļauju tirdzniecībai regulētos tirgos tajās ir svarīga ieguldītāja novērtējumam par dažiem emitenta vērtspapīru aspektiem, un tāpēc radītu nepieciešamību pēc papildinājuma.

(12)

Uzņēmuma finanšu stāvokli vai darbību var ietekmēt būtiskas finanšu saistības. Tāpēc ieguldītājiem vajadzētu būt tiesībām saņemt papildu informāciju par šo saistību sekām prospekta papildinājumā.

(13)

Piedāvājuma programmas kopējās nominālās summas palielinājums sniedz informāciju par emitentu finansējuma vajadzību vai emitentu vērtspapīru pieprasījuma palielināšanos. Tāpēc, ja palielinās prospektā ietvertā piedāvājuma programmas kopējā nominālā summa, būtu jāpublicē prospekta papildinājums.

(14)

Šī regula balstās uz regulatīvu tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

(15)

EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izanalizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (3) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka regulatīvus tehniskos standartus, kuros precizē situācijas, kurās prospekta papildinājuma publicēšana ir obligāta.

2. pants

Pienākums publicēt papildinājumu

Prospekta papildinājumu publicē šādās situācijās:

a)

ja jaunus revidētos gada finanšu pārskatus publicē kāds no šādiem emitentiem:

1)

emitents, ja prospekts attiecas uz akcijām un citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas ir līdzvērtīgi akcijām un minēti Regulas (EK) Nr. 809/2004 4. panta 2. punkta 1) apakšpunktā;

2)

pamatā esošo akciju vai citu akcijām līdzvērtīgu pārvedamu vērtspapīru emitents kapitāla vērtspapīru gadījumā, ievērojot Regulas (EK) Nr. 809/2004 17. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus;

3)

pamatā esošo akciju emitents, ja prospekts ir sastādīts saskaņā ar depozitāro sertifikātu plānu, kā tas ir noteikts Regulas (EK) Nr. 809/2004 X vai XXVIII pielikumā;

b)

ja grozījumu peļņas prognozē vai peļņas aplēsē, kas jau ir iekļauta prospektā, publicē kāds no šādiem emitentiem:

1)

emitents, ja prospekts attiecas uz akcijām un citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas ir līdzvērtīgi akcijām un minēti Regulas (EK) Nr. 809/2004 4. panta 2. punkta 1) apakšpunktā;

2)

pamatā esošo akciju vai citu akcijām līdzvērtīgu pārvedamu vērtspapīru emitents, ja prospekts attiecas uz kapitāla vērtspapīriem, ievērojot Regulas (EK) Nr. 809/2004 17. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus;

3)

pamatā esošo akciju emitents, ja prospekts ir sastādīts saskaņā ar depozitāro sertifikātu plānu, kā tas ir noteikts Regulas (EK) Nr. 809/2004 X vai XXVIII pielikumā;

c)

ja notiek kontroles maiņa attiecībā uz kādu no šādiem emitentiem:

1)

emitents, ja prospekts attiecas uz akcijām un citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas ir līdzvērtīgi akcijām un minēti Regulas (EK) Nr. 809/2004 4. panta 2. punkta 1) apakšpunktā;

2)

pamatā esošo akciju vai citu akcijām līdzvērtīgu pārvedamu vērtspapīru emitents, ja prospekts attiecas uz kapitāla vērtspapīriem, ievērojot Regulas (EK) Nr. 809/2004 17. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus;

3)

pamatā esošo akciju emitents, ja prospekts ir sastādīts saskaņā ar depozitāro sertifikātu plānu, kā tas ir noteikts Regulas (EK) Nr. 809/2004 X vai XXVIII pielikumā;

d)

ja ir trešo personu jauns publisks pārņemšanas piedāvājums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK (4) 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un publiska pārņemšanas piedāvājuma iznākums attiecībā uz kādu no šādiem kapitāliem:

1)

emitenta kapitāls, ja prospekts attiecas uz akcijām un citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas ir līdzvērtīgi akcijām un minēti Regulas (EK) Nr. 809/2004 4. panta 2. punkta 1) apakšpunktā;

2)

pamatā esošo akciju vai citu akcijām līdzvērtīgu pārvedamu vērtspapīru emitenta kapitāls, ja prospekts attiecas uz kapitāla vērtspapīriem, ievērojot Regulas (EK) Nr. 809/2004 17. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus;

3)

pamatā esošo akciju emitenta kapitāls, ja prospekts ir sastādīts saskaņā ar depozitāro sertifikātu plānu, kā tas ir noteikts Regulas (EK) Nr. 809/2004 X vai XXVIII pielikumā;

e)

ja attiecībā uz akcijām un citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas ir līdzvērtīgi akcijām un minēti Regulas (EK) Nr. 809/2004 4. panta 2. punkta 1) apakšpunktā, un konvertējamiem vai apmaināmiem parāda vērtspapīriem, kas ir kapitāla vērtspapīri, ievērojot nosacījumus, kuri izklāstīti minētās regulas 17. panta 2. punktā, ir izmaiņas prospektā iekļautajā paziņojumā par apgrozāmo kapitālu, kad apgrozāmais kapitāls kļūst pietiekams vai nepietiekams emitenta pašreizējām vajadzībām;

f)

ja emitents vēlas saņemt tirdzniecības atļauju papildu regulētajā tirgū(-os) papildu dalībvalstī(-īs) vai plāno izteikt publisko piedāvājumu papildu dalībvalstī(-īs), kas nav paredzēta(-as) prospektā;

g)

ja uzņemas jaunas nozīmīgas finanšu saistības, kas, iespējams, radīs nozīmīgas bruto izmaiņas Regulas (EK) Nr. 809/2004 4.a panta 6. punkta nozīmē, un prospekts attiecas uz akcijām un citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas ir līdzvērtīgi akcijām un minēti minētās regulas 4. panta 2. punkta 1) apakšpunktā, un citiem kapitāla vērtspapīriem, ievērojot minētās regulas 17. panta 2. punkta nosacījumus;

h)

ja tiek palielināta piedāvājuma programmas kopējā nominālā summa.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 7. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

(2)  Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (OV L 149, 30.4.2004., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem (OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.).


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/40


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 383/2014

(2014. gada 2. aprīlis)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Beurre de Bresse (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Beurre de Bresse, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Beurre de Bresse būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas pielikumā minētais nosaukums ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 2. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 335, 16.11.2013., 22. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.5. grupa. Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

FRANCIJA

Beurre de Bresse (ACVN)


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/42


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 384/2014

(2014. gada 3. aprīlis)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Crème de Bresse (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Crème de Bresse, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Crème de Bresse būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas pielikumā minētais nosaukums ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 3. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 335, 16.11.2013., 16. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.4. grupa. Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

FRANCIJA

Crème de Bresse (ACVN)


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/44


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 385/2014

(2014. gada 3. aprīlis)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Elbe-Saale Hopfen (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Vācijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Elbe-Saale Hopfen, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Elbe-Saale Hopfen būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas pielikumā minētais nosaukums ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 3. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 345, 26.11.2013., 24. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.8. grupa. Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)

VĀCIJA

Elbe-Saale Hopfen (AĢIN)


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/46


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 386/2014

(2014. gada 14. aprīlis),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 329/2007 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 27. marta Regulu (EK) Nr. 329/2007 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (1) un jo īpaši tās 13. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 329/2007 IV pielikumā ir uzskaitītas personas, vienības un struktūras, pamatojoties uz ANO Drošības padomes Sankciju komitejas nolēmumiem.

(2)

Regulas (EK) Nr. 329/2007 V pielikumā ir uzskaitītas personas, vienības un struktūras, uz kurām pēc Padomes norādījuma saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(3)

Padome 2014. gada 14. aprīlī nolēma (2) grozīt vienu vienību to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām būtu jāpiemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, un svītrot vienu vienību no IV pielikuma. Tāpēc atbilstoši būtu jāgroza IV pielikums.

(4)

Padome 2014. gada 14. aprīlī nolēma arī dzēst vienu personu, kas uzskaitīta V pielikumā. Tāpēc būtu jāgroza V pielikums.

(5)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai ir jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 329/2007 groza šādi:

1)

regulas IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

2)

regulas V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 14. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs


(1)  OV L 88, 29.3.2007., 1. lpp.

(2)  Padomes 2014. gada 14. aprīļa Lēmums 2014/212/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2013/183/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 79. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 329/2007 IV pielikuma sadaļā “B. Juridiskās personas, vienības un struktūras” ierakstu “Korea Ryonha Machinery Joint Venture Corporation” aizstāj ar šādu:

“16)

Korea Ryonha Machinery Joint Venture Corporation (zināma arī kā a) Chosun Yunha Machinery Joint Operation Company; b) Korea Ryenha Machinery J/V Corporation; c) Ryonha Machinery Joint Venture Corporation; d) Ryonha Machinery Corporation; e) Ryonha Machinery; f) Ryonha Machine Tool; g) Ryonha Machine Tool Corporation; h) Ryonha Machinery Corp; i) Ryonhwa Machinery Joint Venture Corporation; j) Ryonhwa Machinery JV; k) Huichon Ryonha Machinery General Plant; l) Unsan; m) Unsan Solid Tools; un n) Millim Technology Company). Adrese: a) Tongan-dong, Central District, Pyongyang, KTDR; b) Mangungdae-gu, Pyongyang, KTDR; c) Mangyongdae District, Pyongyang, KTDR. Cita informācija: e-pasta adreses: a) ryonha@silibank.com; sjc-117@hotmail.com; un b) millim@silibank.com. Tālruņa numuri: a) 850-2-18111; b) 850-2-18111-8642; un c) 850-2-18111-381-8642. Faksa numurs: 850-2-381-4410. Norādīšanas datums: 22.1.2013.”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 329/2007 V pielikuma sadaļā “A. 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās fiziskās personas” svītro šādu ierakstu:

 

Vārds, uzvārds (un iespējamie pseidonīmi)

Personas informācija

Pamatojums

“1.

CHANG Song-taek (jeb JANG Song-Taek)

Dzimšanas datums:

2.2.1946. vai 6.2.1946. vai 23.2.1946. (Ziemeļu Hamgyong province)

Pases Nr. (2006. gadā): PS 736420617

Valsts aizsardzības komisijas loceklis. Korejas Darbaļaužu partijas administrācijas nodaļas vadītājs.”


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/48


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 387/2014

(2014. gada 14. aprīlis),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 14. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MA

64,0

TN

117,5

TR

93,7

ZZ

91,7

0707 00 05

MK

58,5

TR

124,3

ZZ

91,4

0709 93 10

MA

44,0

TR

96,8

ZZ

70,4

0805 10 20

EG

47,3

IL

67,5

MA

40,7

TN

46,6

TR

62,2

ZZ

52,9

0805 50 10

MA

35,6

TR

65,8

ZZ

50,7

0808 10 80

AR

96,5

BR

88,0

CL

101,3

CN

98,6

MK

26,7

NZ

138,0

US

175,3

ZA

130,1

ZZ

106,8

0808 30 90

AR

98,5

CL

147,3

CN

82,0

ZA

98,5

ZZ

106,6


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


DIREKTĪVAS

15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/50


PADOMES DIREKTĪVA 2014/48/ES

(2014. gada 24. marts),

ar kuru groza Direktīvu 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 115. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīvu 2003/48/EK (3) dalībvalstīs piemēro kopš 2005. gada 1. jūlija, un savos pirmajos trīs darbības gados tā savā darbības jomā ir bijusi efektīva. Tomēr, kā izriet no 2008. gada 15. septembra pirmā Komisijas ziņojuma par minētās direktīvas piemērošanu, tā pilnībā neatbilst mērķiem, kas noteikti Padomes 2000. gada 26. un 27. novembra sanāksmē vienprātīgi pieņemtajos secinājumos. Jo īpaši to nevar piemērot attiecībā uz atsevišķiem finanšu instrumentiem, kas ir līdzvērtīgi procentus nesošiem vērtspapīriem, un atsevišķiem procentus nesošu vērtspapīru turējuma netiešiem veidiem.

(2)

Lai labāk sasniegtu Direktīvas 2003/48/EK mērķi, pirmkārt, ir jāuzlabo tās informācijas kvalitāte, kuru izmanto īpašuma beneficiāru identitātes un dzīvesvietas noskaidrošanai. Šajā sakarā maksājumu pārstāvim būtu jāizmanto gan personas dzimšanas datums un vieta, gan dalībvalsts piešķirtais nodokļu maksātāja numurs vai tā ekvivalents, ja tāds ir. Direktīva 2003/48/EK neuzliek dalībvalstīm pienākumu ieviest nodokļu maksātāja numurus. Šajā sakarā būtu jāuzlabo arī informācija attiecībā uz kopējiem kontiem un citām īpašuma beneficiāru kopīpašuma formām.

(3)

Direktīva 2003/48/EK attiecas tikai uz procentu maksājumiem, kuri tieši veikti fizisku personu, kas ir Savienības rezidenti, labā. Šīm personām tādējādi ir iespēja apiet Direktīvu 2003/48/EK, izmantojot saimniecisku vienību vai juridisku veidojumu starpniecību, jo īpaši tādu, kas veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kur nav nodrošināta nodokļu uzlikšana ienākumiem, kas samaksāti šādai saimnieciskajai vienībai vai juridiskam veidojumam. Ņemot vērā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (4), ir lietderīgi prasīt maksājumu pārstāvjiem piemērot “caurskatāmības” pieeju maksājumiem, kas tiek veikti tādām saimnieciskajām vienībām vai juridiskiem veidojumiem, kuri veic uzņēmējdarbību vai kuru faktiskais vadības centrs atrodas tādās valstīs vai teritorijās, kur Direktīvu 2003/48/EK vai tādas pašas ietekmes vai līdzvērtīgus pasākumus nepiemēro. Minētajiem maksājumu pārstāvjiem vajadzētu izmantot jau pieejamo informāciju par faktiskajiem šādu saimniecisko vienību vai juridisko veidojumu īpašuma beneficiāriem, lai nodrošinātu, ka Direktīvu 2003/48/EK piemēro gadījumos, kad šādi identificēts īpašuma beneficiārs ir fiziska persona, kas ir citas dalībvalsts rezidents nekā tā, kurā maksājumu pārstāvis veic uzņēmējdarbību. Lai mazinātu maksājumu pārstāvjiem administratīvo slogu, būtu jāizveido orientējošs saraksts, kurā norādītas trešās valstīs un jurisdikcijās esošas saimnieciskās vienības un juridiskie veidojumi, uz kuriem attiecas šī norma.

(4)

Būtu jāizvairās arī no Direktīvas 2003/48/EK apiešanas ar mākslīgas procentu maksājumu nopludināšanas palīdzību caur uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības. Tādēļ ir nepieciešams precizēt uzņēmumu atbildību gadījumos, kad tiem ir zināms, ka procentu maksājums uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Direktīvas 2003/48/EK teritoriālās darbības jomas, ir veikts fiziskas personas labā un ka tāda fiziska persona ir citas dalībvalsts rezidents un var tikt uzskatīta par to klientu. Šādos apstākļos minētie uzņēmumi būtu jāuzskata par maksājumu pārstāvjiem. Tāpat tas jo īpaši palīdzētu novērst iespējamu starptautisko finanšu iestāžu tīklu, proti, filiāļu, meitasuzņēmumu, saistīto vai koncerna uzņēmumu, ļaunprātīgu izmantošanu Direktīvas 2003/48/EK apiešanas nolūkā.

(5)

Pieredze rāda, ka nepieciešama lielāka skaidrība par pienākumu darboties kā maksājuma pārstāvim, saņemot procentu maksājumu. Jo īpaši skaidri būtu jāidentificē starpniekstruktūras, kurām jāpilda šis pienākums. Saimnieciskajām vienībām un juridiskiem veidojumiem, kuriem faktiski neuzliek nodokļus, būtu jāpiemēro Direktīvas 2003/48/EK noteikumi, saņemot procentu maksājumus no jebkura maksājumu ķēdes sākuma galauzņēmuma. Šādu saimniecisko vienību un juridisko veidojumu orientējošs saraksts katrā dalībvalstī sekmēs jauno noteikumu īstenošanu.

(6)

No pirmā ziņojuma par Direktīvas 2003/48/EK piemērošanu redzams, ka to var apiet, izmantojot finanšu instrumentus, kas, spriežot pēc riska līmeņa, elastības un fiksētās peļņas, ir līdzvērtīgi parādprasībām. Līdz ar to ir jānodrošina, ka tā attiecas ne tikai uz procentiem, bet arī uz citiem pēc būtības līdzvērtīgiem ienākumiem.

(7)

Līdzīgi dzīvības apdrošināšanas līgumi, kuros ir ietverta garantēta atdeve vai kuru izpilde ir vairāk nekā par 40 % saistīta ar ienākumiem no parādprasībām vai līdzvērtīgiem ienākumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2003/48/EK, būtu jāiekļauj minētās direktīvas darbības jomā.

(8)

Attiecībā uz ieguldījumu fondiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, Direktīva 2003/48/EK šobrīd piemērojama tikai ienākumiem, kas iegūti ar pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) starpniecību, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK (5), ar ko inter alia atcēla un aizstāja Padomes Direktīvu 85/611/EEK (6). Uz līdzvērtīgiem ienākumiem no uzņēmumiem, kas nav PVKIU, Direktīvas 2003/48/EK darbības joma attiecas tikai tad, ja šiem uzņēmumiem, kas nav PVKIU, nav juridiskās personas statusa un tie, saņemot procentu maksājumus, darbojas kā maksājumu pārstāvji. Lai nodrošinātu, ka visiem ieguldījumu fondiem vai shēmām neatkarīgi no to juridiskās formas tiek piemēroti vienādi noteikumi, atsauce Direktīvā 2003/48/EK uz Direktīvu 85/611/EEK būtu jāaizvieto ar atsauci uz to reģistrēšanu saskaņā ar jebkuras dalībvalsts tiesību aktiem vai to fonda noteikumiem vai dibināšanas dokumentiem, kurus reglamentē vienas minētās dalībvalsts tiesību akti. Turklāt vienlīdzīga attieksme būtu jānodrošina, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu.

(9)

Attiecībā uz ieguldījumu fondiem, kas neveic uzņēmējdarbību kādā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zona dalībvalstī, jāprecizē, ka direktīva aptver procentu maksājumus un tiem līdzvērtīgus ienākumus no visiem minētajiem fondiem neatkarīgi no to juridiskās formas un novietojuma attiecībā pret ieguldītājiem.

(10)

Būtu jāprecizē procentu maksājuma definīcija, lai nodrošinātu, ka ne tikai tiešie, bet arī netiešie ieguldījumi parādprasībās tiek ņemti vērā, aprēķinot šajos instrumentos ieguldīto aktīvu procentuālo daļu. Bez tam, lai nodrošinātu, ka maksājumu pārstāvji piemēro Direktīvu 2003/48/EK ienākumiem no kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību citās valstīs, būtu jāprecizē, ka aktīvu faktiskā sastāva aprēķinu noteikumiem attiecībā uz ienākumiem no šādiem uzņēmumiem paredz tā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zona dalībvalsts, kurā šie uzņēmumi veic uzņēmējdarbību.

(11)

“Apliecības” procedūrai, kas paredz iespēju īpašuma beneficiāriem, kas nodokļu vajadzībām ir vienas dalībvalsts rezidenti, izvairīties no ieturējuma nodokļa piemērošanas par procentu maksājumiem, kas saņemti dalībvalstī, kura ir uzskaitīta Direktīvas 2003/48/EK 10. panta 1. punktā, un alternatīvajai procedūrai, kurā paredz brīvprātīgu informācijas atklāšanu īpašuma beneficiāra dzīvesvietas valstij, ir savas priekšrocības. Tomēr brīvprātīga informācijas atklāšanas procedūra ir mazāk apgrūtinoša īpašuma beneficiāram, un tādēļ ir lietderīgi atstāt procedūras izvēli īpašuma beneficiāra ziņā.

(12)

Dalībvalstīm būtu jāsniedz attiecīgi statistikas dati par Direktīvas 2003/48/EK piemērošanu, lai uzlabotu tās informācijas kvalitāti, kas Komisijai pieejama, gatavojot ziņojumu par direktīvas piemērošanu, kas Padomei tiek iesniegts reizi trīs gados.

(13)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Eiropas Savienības interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(14)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2003/48/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8).

(15)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, nodrošināt tādu ienākumu faktisku aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā pārrobežu procentu maksājumi par uzkrājumiem, kas parasti visās dalībvalstīs ir iekļauti atsevišķu rezidentu ienākumos, kas apliekami ar nodokļiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(16)

Būtu jāgroza Direktīva 2003/48/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2003/48/EK groza šādi:

1)

direktīvas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka maksājumu pārstāvji un citi uzņēmēji, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā vai, vajadzības gadījumā, kuru faktiskais vadības centrs atrodas to teritorijā, veic uzdevumus, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, neatkarīgi no vietas, kur parādnieks, pret kuru vērstā prasība rada procentu maksājumu, veic uzņēmējdarbību.”;

2)

iekļauj šādu pantu:

“1.a pants

Dažu terminu definīcijas

Šajā direktīvā:

a)

“uzņēmējs” ir kredītiestāde vai finanšu iestāde, vai cita juridiska persona vai fiziska persona, kas, īstenojot savu profesionālo darbību, regulāri vai neregulāri veic vai nodrošina procentu maksājumus šīs direktīvas nozīmē;

b)

saimnieciskās vienības “faktiskais vadības centrs” neatkarīgi no tā, vai šai vienībai ir juridisks statuss, ir vieta, kur tiek pieņemti galvenie vadības lēmumi, kas vajadzīgi saimnieciskās vienības darbības nodrošināšanai kopumā. Ja šādi lēmumi tiek pieņemti vairāk nekā vienā valstī vai jurisdikcijā, tad par faktisko vadības centru uzskata vietu, kurā tiek pieņemta lielākā daļa galveno vadības lēmumu par aktīviem, kuri rada procentu maksājumus šīs direktīvas nozīmē;

c)

tresta vai līdzīga juridiska veidojuma “faktiskais vadības centrs” ir:

i)

tās fiziskās personas pastāvīgā adrese, kura ir galvenā atbildīgā par galveno vadības lēmumu pieņemšanu par juridiskā veidojuma aktīviem, vai tresta gadījumā – pilnvarotās personas pastāvīgā adrese. Ja šāda galvenā atbildība ir vairāk nekā vienai fiziskajai personai, tad par faktisko vadības centru uzskata tās fiziskās personas pastāvīgo adresi, kura ir galvenā atbildīgā par lielāko daļu galveno vadības lēmumu pieņemšanu attiecībā uz aktīviem, kas rada procentu maksājumus šīs direktīvas nozīmē; vai

ii)

adrese, kurā juridiskā persona, kura ir galvenā atbildīgā par juridiskā veidojuma aktīvu pārvaldību, vai tresta gadījumā – adrese, kurā pilnvarotā persona pieņem galvenos vadības lēmumus par šiem aktīviem. Ja galvenie vadības lēmumi tiek pieņemti vairāk nekā vienā valstī vai jurisdikcijā, tad par faktisko vadības centru uzskata vietu, kurā tiek pieņemta lielākā daļa galveno vadības lēmumu par aktīviem, kuri rada procentu maksājumus šīs direktīvas nozīmē;

d)

“faktiski (efektīvi) uzliek nodokļus” nozīmē, ka saimnieciskai vienībai vai juridiskam veidojumam ir jāmaksā nodoklis par visiem tā ienākumiem vai par to ienākumu daļu, kas attiecināma uz tā dalībniekiem, kuri nav rezidenti, tostarp par visiem procentu maksājumiem.”;

3)

direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Īpašuma beneficiāra definīcija

1.   Šajā direktīvā un neskarot 2. līdz 4. punktu, “īpašuma beneficiārs” ir jebkura fiziska persona, kas saņem procentu maksājumu, vai jebkura fiziska persona, kuras labā tiek nodrošināta šāda maksājuma veikšana, ja vien šāda persona nesniedz pierādījumus, ka maksājums nav saņemts vai nav nodrošināts tieši tās labā, proti, ja:

a)

tā darbojas kā maksājumu pārstāvis 4. panta 1. punkta nozīmē;

b)

tā darbojas saimnieciskas vienības vārdā neatkarīgi no tā, vai šādai vienībai ir juridisks statuss, un atklāj uzņēmējam, kurš veic procentu maksājumu vai nodrošina, ka šāds maksājums tiek veikts, saimnieciskās vienības nosaukumu, juridisko formu, adresi, kurā saimnieciskā vienība veic uzņēmējdarbību, un, ja tā atrodas citā valstī vai jurisdikcijā – saimnieciskās vienības faktiskā vadības centra adresi;

c)

tā darbojas juridiska veidojuma vārdā un atklāj uzņēmējam, kurš veic procentu maksājumu vai nodrošina, ka šāds maksājums tiek veikts, juridiskā veidojuma nosaukumu, ja tāds ir, juridisko formu, faktiskā vadības centra adresi un tās juridiskās personas nosaukumu vai fiziskās personas vārdu, kas minēta 1.a panta c) punktā; vai

d)

tā darbojas citas fiziskas personas vārdā, kura ir īpašuma beneficiārs, un atklāj maksājuma pārstāvim šā īpašuma beneficiāra identitāti saskaņā ar 3. panta 2. punktu.

2.   Ja maksājumu pārstāvim ir informācija, kas liek domāt, ka fiziskā persona, kura saņem procentu maksājumu vai kuras labā tiek nodrošināta procentu maksājuma veikšana, varētu nebūt īpašuma beneficiārs, un, ja uz minēto fizisko personu neattiecas 1. punkta a), b) vai c) apakšpunkts, tas veic pamatotus pasākumus, lai noteiktu īpašuma beneficiāra identitāti saskaņā ar 3. panta 2. punktu. Ja maksājumu pārstāvis nevar noteikt īpašuma beneficiāra identitāti, tas rīkojas attiecībā pret attiecīgo fizisko personu kā pret īpašuma beneficiāru.

3.   Gadījumos, kad uzņēmējs, uz kuru arī attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (*1) 2. pants, veic procentu maksājumu vai nodrošina, ka šāds maksājums tiek veikts tāda veida saimnieciskai vienībai vai juridiskam veidojumam, kuram faktiski neuzliek nodokļus un kurš veic uzņēmējdarbību vai kura faktiskais vadības centrs atrodas valstī vai jurisdikcijā ārpus šīs direktīvas 7. pantā minētās teritorijas un ārpus tādu nolīgumu un vienošanos teritoriālās darbības jomas, kuros paredz tādus pašus vai līdzvērtīgus pasākumus kā šajā direktīvā, piemēro šā punkta otro līdz piekto daļu.

Maksājumu uzskata par veiktu vai nodrošinātu tieši fiziskai personai, kura ir rezidents citā dalībvalstī nekā tajā, kurā uzņēmējs veic uzņēmējdarbību, un kura Direktīvas 2005/60/EK 3. panta 6. punktā definēta kā saimnieciskās vienības vai juridiskā veidojuma īpašuma beneficiārs. Tādas fiziskas personas identitāti noskaidro saskaņā ar klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem, kā paredzēts minētās direktīvas 7. pantā un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šajā direktīvā arī tādu fizisku personu uzskata par īpašuma beneficiāru.

Mērķiem, kas norādīti pirmajā daļā, saimniecisko vienību un juridisko veidojumu kategorijas, kas minētas orientējošā sarakstā I pielikumā, uzskata par tādām, kurām faktiski neuzliek nodokļus.

Pirmajā daļā minētais uzņēmējs noskaidro saimnieciskās vienības vai juridiskā veidojuma juridisko formu un uzņēmējdarbības vietu vai, vajadzības gadījumā, faktiskā vadības centra adresi, izmantojot tādas fiziskas personas sniegtu informāciju, kura rīkojas attiecīgās saimnieciskās vienības vai juridiskā veidojuma vārdā saskaņā jo īpaši ar 1. punkta b) un c) apakšpunktu, ja vien uzņēmējam nav pieejama ticamāka informācija, kas apliecina, ka iegūtā informācija nav pareiza vai pilnīga šā punkta piemērošanas nolūkam.

Ja saimnieciska vienība vai juridisks veidojums neatbilst I pielikuma sarakstā minētajām kategorijām vai ja tas atbilst šīm kategorijām, taču apgalvo, ka tam faktiski uzliek nodokļus, pirmajā daļā minētais uzņēmējs noskaidro, vai nodokļus faktiski uzliek, balstoties uz vispārīgi atzītiem faktiem vai arī uz oficiāliem dokumentiem, kurus iesniegusi saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums vai kuri iegūti, īstenojot klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, kas veikti saskaņā ar Direktīvu 2005/60/EK.

4.   Ja saimniecisku vienību vai juridisku veidojumu procentu maksājuma saņemšanas brīdī vai šāda maksājuma nodrošināšanas brīdī uzskata par maksājumu pārstāvi saskaņā ar 4. panta 2. punktu, tad procentu maksājumu uzskata par uzkrātu šādu fizisku personu labā, kuras šajā direktīvā uzskata par īpašuma beneficiāriem:

a)

jebkura fiziska persona, kura ir tiesīga saņemt ieņēmumus no aktīviem, kas rada šādu maksājumu, vai kura ir tiesīga saņemt citus šādam maksājumam atbilstošus aktīvus, kad saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums saņem tādu maksājumu vai maksājums tiek nodrošināts tā labā, proporcionāli šīs personas tiesībām uz šādiem ieņēmumiem;

b)

par jebkādu ieņēmumu daļu no aktīviem, kas rada šādu maksājumu, vai no citiem šādam maksājumam atbilstošiem aktīviem, ko nav tiesīga saņemt neviena no a) apakšpunktā minētajām fiziskajām personām, kad saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums saņem tādu maksājumu vai maksājums tiek nodrošināts tā labā, jebkura fiziska persona, kura ir tieši vai netieši devusi ieguldījumu attiecīgās saimnieciskās vienības vai juridiskā veidojuma aktīvos, neatkarīgi no tā, vai šai fiziskajai personai ir tiesības uz šādas saimnieciskās vienības vai juridiskā veidojuma aktīviem vai ienākumiem;

c)

ja procentu maksājuma saņemšanas brīdī vai šāda maksājuma nodrošināšanas brīdī nav šādu a) vai b) apakšpunktā minētu fizisku personu, kurām kolektīvi vai vairākām ir tiesības uz visiem ieņēmumiem no aktīviem, kas rada šādu maksājumu, vai visiem citiem šādam maksājumam atbilstošiem aktīviem, tad jebkura fiziska persona – proporcionāli šīs personas tiesībām uz šādiem ieņēmumiem –, kura vēlāk iegūst tiesības uz visiem aktīviem vai daļu aktīvu, kas rada procentu maksājumu, vai citiem aktīviem, kas atbilst šādu procentu maksājumam. Kopējā summa, kuru uzskata par uzkrātu šādai fiziskai personai, nepārsniedz procentu maksājumu, ko saņēmusi saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums vai kas saimnieciskai vienībai vai juridiskam veidojumam ir nodrošināts, pēc tam, kad ir atskaitīta jebkāda daļa, kas saskaņā ar šo punktu ir attiecināta uz a) vai b) apakšpunktā minēto fizisko personu.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).”;"

4)

direktīvas 3. un 4. pantu aizstāj ar šādiem:

“3. pants

Īpašuma beneficiāru identitāte un dzīvesvieta

1.   Katra dalībvalsts savā teritorijā pieņem procedūras, kas nepieciešamas, lai ļautu maksājumu pārstāvim noteikt īpašuma beneficiāru identitāti un viņu dzīvesvietu 8. līdz 12. pantā noteiktajiem mērķiem, un nodrošina šo procedūru piemērošanu.

Šādas procedūras atbilst minimālajiem standartiem, kas noteikti 2. un 3. punktā.

2.   Maksājumu pārstāvis nosaka īpašuma beneficiāra identitāti, pamatojoties uz minimālajiem standartiem, kas atkarībā no tā, kad noslēgtas līgumattiecības starp maksājumu pārstāvi un īpašuma beneficiāru, atšķiras šādi:

a)

līgumattiecībām, kas noslēgtas līdz 2004. gada 1. janvārim, maksājumu pārstāvis nosaka īpašuma beneficiāra identitāti, ko veido viņa vārds un adrese, izmantojot informāciju, kas ir tā rīcībā, jo īpaši – atbilstoši tajā valstī spēkā esošajiem noteikumiem, kurā tas veic uzņēmējdarbību, un Direktīvai 2005/60/EK;

b)

līgumattiecībām, kas noslēgtas 2004. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai darījumiem, kas minētajā laikā veikti, nepastāvot līgumattiecībām, maksājumu pārstāvis nosaka īpašuma beneficiāra identitāti, ko veido vārds, adrese, dzimšanas datums un vieta un – saskaņā ar 4. punktā minēto sarakstu – tās dalībvalsts piešķirtais nodokļu maksātāja numurs vai tā ekvivalents, kurā īpašuma beneficiārs ir rezidents nodokļu vajadzībām. Līgumattiecībām, kas noslēgtas līdz 2015. gada 1. jūlijam, vai darījumiem, kas minētajā laikā veikti, nepastāvot līgumattiecībām, informācija par dzimšanas datumu un vietu ir nepieciešama tikai tad, ja nav pieejams šāds nodokļu maksātāja numurs vai tā ekvivalents.

Informācija, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunktā, ir noskaidrojama, izmantojot īpašuma beneficiāra uzrādītu pasi, oficiālu identitātes karti vai jebkādu citu oficiālu identitātes dokumentu, attiecīgos gadījumos, kā noteikts 4. punktā minētajā sarakstā. Visu informāciju, kas nav uzrādīta šajos dokumentos, nosaka, pamatojoties uz jebkādu citu personu apliecinošu dokumentu, ko uzrāda īpašuma beneficiārs.

3.   Gadījumā, ja īpašuma beneficiārs brīvprātīgi uzrāda rezidenta apliecību nodokļu vajadzībām, ko izdevusi valsts kompetentā iestāde trīs gados pirms maksājuma datuma vai vēlāka datuma, ja maksājumu uzskata par uzkrātu īpašuma beneficiāra labā, uzskata, ka viņš ir šīs valsts rezidents. Pretējā gadījumā tiks uzskatīts, ka viņš ir tās valsts rezidents, kurā viņam ir pastāvīgā adrese. Maksājumu pārstāvis noskaidro īpašuma beneficiāra pastāvīgo adresi, pamatojoties uz šādiem minimālajiem standartiem:

a)

līgumattiecībām, kas noslēgtas līdz 2004. gada 1. janvārim, maksājumu pārstāvis noskaidro īpašuma beneficiāra pašreizējo pastāvīgo adresi, izmantojot labāko tā rīcībā esošo informāciju, jo īpaši – atbilstoši tajā valstī spēkā esošajiem noteikumiem, kurā tas veic uzņēmējdarbību, un Direktīvai 2005/60/EK;

b)

līgumattiecībām, kas noslēgtas 2004. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai darījumiem, kas šādā laikā veikti, nepastāvot līgumattiecībām, maksājumu pārstāvis noskaidro īpašuma beneficiāra pašreizējo pastāvīgo adresi, pamatojoties uz 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā paredzētās identitātes noteikšanas procedūras gaitā iegūto adresi, un atjaunina to, izmantojot jaunākos maksājumu pārstāvja rīcībā esošo dokumentus.

Gadījumā, kas minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, ja īpašuma beneficiāri uzrāda pasi, oficiālu identitātes karti vai jebkādu citu dalībvalsts izdotu oficiālu identitātes dokumentu un deklarē, ka tie ir trešās valsts rezidenti, dzīvesvieta tiek noskaidrota, pamatojoties uz rezidenta apliecību nodokļu vajadzībām, ko izdevusi trešās valsts kompetentā iestāde, kurā saskaņā ar paša sniegto informāciju īpašuma beneficiārs ir rezidents, ne senāk kā trīs gadus pirms maksājuma datuma vai vēlāka datuma, ja maksājumu uzskata par uzkrātu īpašuma beneficiāra labā. Ja netiek uzrādīta šāda apliecība, fiziska persona tiek uzskatīta par tās dalībvalsts rezidentu, kura izdevusi pasi vai oficiālu identitātes karti, vai citu oficiālu identitātes dokumentu. Attiecībā uz īpašuma beneficiāriem, par kuriem maksājumu pārstāvja rīcībā ir oficiāli dokumenti, kas apliecina, ka – ar diplomātisko statusu saistītu privilēģiju dēļ vai pamatojoties uz starptautiskiem noteikumiem – to dzīvesvieta nodokļu vajadzībām ir citā valstī, nevis valstī, kurā ir to pastāvīgā adrese, dzīvesvietu noskaidro, pamatojoties uz šiem maksājumu pārstāvja rīcībā esošajiem oficiālajiem dokumentiem.

4.   Līdz 2014. gada 31. decembrim katra dalībvalsts, kura piešķir nodokļu maksātāja numurus vai tā ekvivalentus, informē Komisiju par tādu numuru uzbūvi un formātu, kā arī par oficiāliem dokumentiem, kuros apkopotas ziņas par piešķirtiem numuriem. Katra dalībvalsts arī informē Komisiju par visām šajā sakarā veiktajām izmaiņām. Komisija publicē apkopotu saņemtās informācijas sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Maksājumu pārstāvji

1.   Uzņēmēju, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un tieši īpašuma beneficiāra labā veic procentu maksājumu vai nodrošina, ka šāds maksājums tiek veikts, šīs direktīvas nozīmē uzskata par maksājumu pārstāvi.

Šā punkta nozīmē nav svarīgi, vai attiecīgais uzņēmējs ir prasības vai vērtspapīra, kas rada ienākumus, parādnieks vai emitents vai arī tas ir pilnvarots parādnieka, emitenta vai īpašuma beneficiāra interesēs veikt ienākumu maksājumu vai nodrošināt, ka šāds maksājums tiek veikts.

Uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, šajā direktīvā arī tiek uzskatīts par maksājumu pārstāvi, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tas veic procentu maksājumu vai nodrošina, ka tas tiek veikts, citam uzņēmējam, tostarp pastāvīgam uzņēmumam vai pirmā uzņēmuma meitasuzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību ārpus 7. pantā minētās teritorijas un ārpus tādu nolīgumu un vienošanos teritoriālās darbības jomas, kuros paredz tādus pašus vai līdzvērtīgus pasākumus, kā izklāstīti šajā direktīvā; un

b)

ņemot vērā 3. pantu, pirmajam uzņēmējam, pamatojoties uz pieejamo informāciju, ir pamats uzskatīt, ka otrais uzņēmējs veiks ienākumu maksājumu vai nodrošinās, ka šāds maksājums tiek veikts, tieši tāda īpašuma beneficiāra labā, kas ir fiziska persona, kura pirmajam uzņēmējam zināma kā citas dalībvalsts rezidents.

Gadījumā, ja ir izpildīti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi, maksājumu, kuru pirmais uzņēmējs ir veicis vai nodrošinājis, ka tas tiek veikts, uzskata par veiktu vai nodrošinātu tieši minētās daļas b) apakšpunktā minētā īpašuma beneficiāra labā.

2.   Ja saimnieciskās vienības vai juridiskā veidojuma faktiskais vadības centrs ir dalībvalstī un tam saskaņā vai nu ar tās dalībvalsts vispārīgajiem tiešās nodokļu uzlikšanas noteikumiem, vai tās dalībvalsts, kurā saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums veic uzņēmējdarbību, vai jebkurā valstī vai jurisdikcijā, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām, netiek faktiski uzlikti nodokļi, – saņemot procentu maksājumu vai nodrošinot šāda maksājuma veikšanu, šī saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums tiek uzskatīts par maksājumu pārstāvi.

Mērķiem, kas norādīti šajā punktā, saimniecisko vienību un juridisko veidojumu kategorijas, kas minētas orientējošā sarakstā II pielikumā, uzskata par tādām, kurām faktiski neuzliek nodokļus.

Ja saimnieciska vienība vai juridisks veidojums nepieder nevienai no II pielikuma sarakstā minētajām kategorijām vai ja uz to attiecas šis saraksts, taču tas apgalvo, ka tam faktiski uzliek nodokļus, minētais uzņēmējs noskaidro, vai nodokļus faktiski uzliek, balstoties uz vispārīgi atzītiem faktiem vai arī uz oficiāliem dokumentiem, kurus iesniegusi saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums vai kuri iegūti, īstenojot klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, kas veikti saskaņā ar Direktīvu 2005/60/EK.

Jebkurš uzņēmējs, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un veic procentu maksājumu vai nodrošina, ka tas tiek veikts saimnieciskai vienībai vai juridiskam veidojumam, kas minēts šajā punktā un kura faktiskais vadības centrs atrodas citā dalībvalstī, nevis valstī, kurā uzņēmējs veic uzņēmējdarbību, paziņo savas dalībvalsts kompetentai iestādei, kurā tas veic uzņēmējdarbību, šādus datus, izmantojot 2. panta 3. punkta ceturtajā daļā norādīto informāciju vai citu pieejamu informāciju:

i)

saimnieciskās vienības vai juridiskā veidojuma nosaukumu, ja tāds ir;

ii)

tā juridisko formu;

iii)

tā faktiskā vadības centra adresi;

iv)

kopējā procentu maksājuma summu, kas noteikta saskaņā ar 8. panta noteikumiem un izmaksāta vai nodrošināta attiecīgajai saimnieciskajai vienībai vai juridiskam veidojumam;

v)

datumu, kurā veikts pēdējais procentu maksājums.

Fiziskās personas, kuras uzskata par to procentu maksājumu, kas veikti vai nodrošināti šā punkta pirmajā daļā minētajām saimnieciskajām vienībām vai juridiskajiem veidojumiem, īpašuma beneficiāriem, nosaka saskaņā ar 2. panta 4. punktā paredzētajiem noteikumiem. Gadījumos, kad piemēro 2. panta 4. punkta c) apakšpunktu, saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums, tiklīdz fiziska persona iegūst tiesības uz aktīviem, kas rada procentu maksājumu, vai uz citiem aktīviem, kas atbilst procentu maksājumam, sniedz tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kurā atrodas tā faktiskais vadības centrs, 8. panta 1. punkta otrajā daļā norādīto informāciju. Saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums informē kompetento iestādi arī par jebkurām izmaiņām attiecībā uz tā faktiskā vadības centra atrašanās vietu.

Piektajā daļā minētie pienākumi paliek spēkā 10 gadus no dienas, kad veikts pēdējais procentu maksājums, ko saņēmusi vai nodrošinājusi saimnieciska vienība vai juridisks veidojums, vai no pēdējās dienas, kad fiziska persona ieguvusi tiesības uz aktīviem, kas rada šādu procentu maksājumu, vai uz citiem aktīviem, kas atbilst procentu maksājumam, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk.

Ja saimnieciska vienība vai juridisks veidojums gadījumos, kad piemēro 2. panta 4. punkta c) apakšpunktu, ir pārcēlis faktisko vadības centru uz citu dalībvalsti, tad pirmās dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta šīs jaunās dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju:

i)

procentu maksājuma summu, ko saņēmusi saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums vai kas nodrošināta tā labā un uz kuru joprojām nav pieteiktas agrākas tiesības uz attiecīgiem aktīviem;

ii)

datumu, kad veikts pēdējais procentu maksājums, ko saņēmusi saimnieciska vienība vai juridisks veidojums vai kas nodrošināts tā labā, vai pēdējais datums, kad fiziska persona ieguva tiesības uz visiem aktīviem vai daļu no aktīviem, kas rada šādu procentu maksājumu, vai uz citiem aktīviem, kas atbilst procentu maksājumam, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.

Šo punktu nepiemēro, ja saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums sniedz pierādījumus, ka uz to attiecināms viens no šādiem gadījumiem:

a)

tas ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums vai jebkāda cita veida kolektīvo ieguldījumu fonds vai shēma, kā definēts 6. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta i) un iii) punktā vai e) apakšpunkta i) un iii) punktā;

b)

tā ir iestāde, kas nodrošina pensiju vai apdrošināšanas pakalpojumus, vai uzņēmums, kuru šāda iestāde ir pilnvarojusi pārvaldīt tās aktīvus;

c)

tas saskaņā ar procedūrām, ko piemēro dalībvalstī, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām vai kurā atrodas tā faktiskais vadības centrs, ir atzīts par tādu, kurš ir atbrīvojams no faktiskas nodokļu maksāšanas saskaņā ar vispārīgiem tiešās nodokļu uzlikšanas noteikumiem, jo tas kalpo sabiedrības labumam tikai un vienīgi labdarīgiem mērķiem;

d)

tas ir vairāku īpašuma beneficiāru kopīpašums, kuru identitāti un dzīvesvietu saskaņā ar 3. pantu ir noskaidrojis uzņēmējs, kas veic vai nodrošina maksājumu, un tādēļ tāds uzņēmējs ir maksājumu pārstāvis saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.   Saimnieciskai vienībai, kas minēta 2. punktā un kas ir līdzīga kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam vai citam kolektīvo ieguldījumu fondam vai shēmai, kura minēta 2. punkta astotās daļas a) apakšpunktā, ir iespēja šajā direktīvā tikt uzskatītai par tādu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kolektīvo ieguldījumu fondu vai shēmu.

Gadījumā, ja saimnieciskā vienība izmanto šā punkta pirmajā daļā minēto iespēju, dalībvalsts, kurā atrodas tā faktiskais vadības centrs, izdod tam attiecīgu apliecību. Saimnieciskā vienība minēto apliecību uzrāda uzņēmējam, kas veic vai nodrošina procentu maksājumu. Tādā gadījumā uzņēmēju atbrīvo no pienākumiem, kas noteikti 2. punkta ceturtajā daļā.

Lai nodrošinātu efektīvu šīs direktīvas piemērošanu, dalībvalstis saistībā ar šā punkta pirmajā daļā minēto iespēju pieņem sīki izstrādātus noteikumus, kas piemērojami saimnieciskām vienībām, kuru faktiskais vadības centrs atrodas dalībvalsts teritorijā.”;

5)

direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Procentu maksājuma definīcija

1.   Šajā direktīvā “procentu maksājums” ir:

a)

procenti, ko iemaksā kontā vai ar kuriem kreditē kontu un kuri attiecas uz visa veida parādprasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir nodrošinātas ar hipotēku vai nav, vai tās dod tiesības saņemt daļu no parādnieka peļņas vai ne, un jo īpaši uz ienākumiem no valsts vērtspapīriem un ienākumiem no obligācijām vai ķīlu zīmēm, tostarp prēmijām un balvām, kas attiecināmas uz šādiem vērtspapīriem, obligācijām vai ķīlu zīmēm; kavējuma naudas maksājumus par novēlotiem maksājumiem neuzskata par procentu maksājumiem;

b)

jebkādi ienākumi, ko iemaksā vai gūst vai ar kuriem kreditē kontu un kuri attiecas uz jebkāda veida vērtspapīriem, izņemot tos vērtspapīrus, kuru radītos ienākumus tieši uzskata par procentu maksājumu saskaņā ar a), c), d) vai e) apakšpunktu, un ja:

i)

nosacījumi par ienākumiem no kapitāla, kas tiek noteikti emisijas dienā, satur pienākumu pret ieguldītāju, ka tas vērtspapīru termiņa beigās saņem vismaz 95 % no ieguldītā kapitāla; vai

ii)

emisijas dienā definētajos nosacījumos paredzēta saikne starp vismaz 95 % ienākumiem no vērtspapīriem un a), c), d) vai e) apakšpunktā minētajiem procentu vai ienākumu veidiem;

c)

procenti, kas uzkrāti vai kapitalizēti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot a) apakšpunktā minētās parādprasības, un jebkādi ienākumi, kas uzkrāti vai kapitalizēti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot b) apakšpunktā minētos vērtspapīrus;

d)

ienākumi, kas tieši vai netieši, tostarp ar 4. panta 2. punktā minētas saimnieciskas vienības vai juridiska veidojuma starpniecību iegūti no šā punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem maksājumiem, ja tos izmaksā kāda no šādām struktūrām:

i)

kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi vai citi kolektīvo ieguldījumu fondi vai shēmas, kas kā tādi ir reģistrēti vai nu saskaņā ar jebkuras dalībvalsts tiesību aktiem, vai Eiropas Ekonomikas zona valstu, kas neietilpst Savienībā, noteikumiem vai kuriem ir fonda noteikumi vai dibināšanas dokumenti, kurus reglamentē vienas no šo dalībvalstu vai valstu tiesību akti, kas attiecas uz kolektīvo ieguldījumu fondiem vai shēmām. To piemēro neatkarīgi no tādu uzņēmumu, fondu vai shēmu juridiskās formas un neatkarīgi no jebkādiem ierobežojumiem, kuri saistībā ar fonda vai shēmas akciju vai daļu pirkšanu, pārdošanu vai izpirkšanu tiek piemēroti ierobežotai ieguldītāju grupai;

ii)

saimnieciskās vienības, kas izmantojušas 4. panta 3. punktā paredzēto iespēju;

iii)

jebkurš kolektīvo ieguldījumu fonds vai shēma, kas veic uzņēmējdarbību ārpus 7. pantā minētās teritorijas un ārpus Eiropas Ekonomikas zonas. To piemēro neatkarīgi no tāda fonda vai shēmas juridiskās formas un neatkarīgi no jebkādiem ierobežojumiem, kuri saistībā ar fonda vai shēmas akciju vai daļu pirkšanu, pārdošanu vai izpirkšanu tiek piemēroti ierobežotai ieguldītāju grupai;

e)

ienākumi, kas gūti no turpmāk izklāstīto uzņēmumu, saimniecisko vienību, ieguldījumu fondu vai shēmu akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas, ja tie ar citu šādu uzņēmumu, fondu vai shēmu vai arī ar 4. panta 2. punktā minēto saimniecisko vienību vai juridisko veidojumu starpniecību vairāk nekā 40 % savu aktīvu tieši vai netieši iegulda šā punkta a) apakšpunktā minētajās parādprasībās vai tā b) apakšpunktā minētajos vērtspapīros:

i)

kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi vai citi kolektīvo ieguldījumu fondi vai shēmas, kas kā tādi ir reģistrēti vai nu saskaņā ar jebkuras dalībvalsts tiesību aktiem, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kas neietilpst Savienībā, noteikumiem vai kuriem ir fonda noteikumi vai dibināšanas dokumenti, kurus reglamentē vienas no dalībvalstu vai valstu tiesību akti, kas attiecas uz kolektīvo ieguldījumu fondiem vai shēmām. To piemēro neatkarīgi no tādu uzņēmumu, fondu vai shēmu juridiskās formas un neatkarīgi no jebkādiem ierobežojumiem, kuri saistībā ar fonda vai shēmas akciju vai daļu pirkšanu, pārdošanu vai izpirkšanu tiek piemēroti ierobežotai ieguldītāju grupai;

ii)

saimnieciskās vienības, kas izmantojušas 4. panta 3. punktā paredzēto iespēju;

iii)

jebkurš kolektīvo ieguldījumu fonds vai shēma, kas veic uzņēmējdarbību ārpus 7. pantā minētās teritorijas un ārpus Eiropas Ekonomikas zonas. To piemēro neatkarīgi no tāda fonda vai shēmas juridiskās formas un neatkarīgi no jebkādiem ierobežojumiem, kuri saistībā ar fonda vai shēmas akciju vai daļu pirkšanu, pārdošanu vai izpirkšanu tiek piemēroti ierobežotai ieguldītāju grupai.

Šajā apakšpunktā uzņēmumu, saimniecisko vienību vai ieguldījumu fondu vai shēmu aktīvus, kuri tiem saskaņā ar viņu noslēgtām vienošanām, līgumiem vai citu juridisku dokumentu noteikumiem, lai tie spētu sasniegt ieguldījuma mērķus, un kuros ieguldītājs nav līgumslēdzēja puse un tam nav juridisku tiesību, ir jāpatur kā nodrošinājums, neuzskata par parādprasībām, kā minēts a) apakšpunktā, vai vērtspapīriem, kā minēts b) apakšpunktā;

f)

peļņa no dzīvības apdrošināšanas līguma, ja:

i)

līgumā garantēta atdeve; vai

ii)

līguma faktiska izpilde vairāk nekā par 40 % ir saistīta ar procentiem vai ienākuma, kas minēti a), b), c), d) un e) apakšpunktā.

Šajā apakšpunktā par peļņu no dzīvības apdrošināšanas līguma tiek uzskatīta dzīvības apdrošinātāja veiktu jebkādu atmaksu vai daļēju atmaksu pārmaksa pirms dzīvības apdrošināšanas līguma termiņa beigām, kā arī jebkāda tādu summu pārmaksa, ko izmaksājis dzīvības apdrošinātājs un kas pārsniedz dzīvības apdrošinātājam saskaņā ar to pašu dzīvības apdrošināšanas līgumu veikto visu maksājumu summu. Gadījumos, kad dzīvības apdrošināšanas līgumu pilnībā vai daļēji nodod trešai personai, par peļņu no dzīvības apdrošināšanas līguma uzskata arī jebkādu tādu piešķirtā līguma vērtības pārmaksu, kura pārsniedz dzīvības apdrošinātājam veikto visu maksājumu summu. Par peļņu no dzīvības apdrošināšanas līguma, kurā paredzēts izmaksāt vienīgi pensiju vai noteiktus ikgadējus ienākumus vismaz piecus gadus, to uzskata tikai gadījumos, kad tā ir atmaksa vai līguma nodošana trešai personai, ko veic pirms minētā piecu gadu laikposma beigām. Summu, kas izmaksāta vienīgi saistībā ar nāves, invaliditātes vai slimības gadījumu, neuzskata par peļņu no dzīvības apdrošināšanas līguma.

Tomēr dalībvalstis attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem vai citiem kolektīvo ieguldījumu fondiem vai shēmām, kas ir vai nu reģistrēti saskaņā ar šo dalībvalstu noteikumiem, vai kuriem ir fonda noteikumi vai dibināšanas dokumenti, kurus reglamentē šo dalībvalstu tiesību akti, var izvēlēties pirmās daļas e) apakšpunktā minētos ienākumus ietvert procentu maksājumu definīcijā tikai tādā apjomā, kādā šie ienākumi atbilst ieņēmumiem, kas tieši vai netieši gūti no procentu maksājumiem minētās daļas a), b) vai c) apakšpunkta nozīmē.

Attiecībā uz pirmās daļas f) apakšpunkta ii) punktu – dalībvalstij ir izvēles tiesības procentu maksājumu definīcijā iekļaut peļņu neatkarīgi no izpildes sastāva, ja tā izmaksāta vai iegūta no dzīvības apdrošinātāja, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā valstī.

Ja dalībvalsts izmanto vienu vai abas no otrajā un trešajā daļā minētājām iespējām, tā par to paziņo Komisijai. Komisija publicē iespējas izmantošanas faktu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un citām dalībvalstīm šī iespējas izmantošana būs saistoša, sākot ar publikācijas datumu.

2.   Attiecībā uz 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu – ja maksājumu pārstāvim nav informācijas par summu, ko iemaksā, gūst vai ar kuru kreditē kontu, tad par procentu maksājumu uzskata kopējo maksājuma summu.

Attiecībā uz 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu – ja maksājumu pārstāvim nav informācijas par procentu vai ienākumu summu, kas uzkrāti vai kapitalizēti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot vērtspapīrus, tad par procentu maksājumu uzskata kopējo maksājuma summu.

Attiecībā uz 1. punkta pirmās daļas d) un e) apakšpunktu – ja maksājumu pārstāvim nav informācijas par to, cik liela ienākumu daļa gūta no procentu maksājumiem minētās daļas a), b) un c) apakšpunkta nozīmē, par procentu maksājumu uzskata kopējo ienākumu summu.

Attiecībā uz 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktu – ja maksājumu pārstāvim nav informācijas par peļņas no dzīvības apdrošināšanas līguma summu, tad par procentu maksājumu uzskata kopējo maksājuma summu.

3.   Attiecībā uz 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktu – ja maksājumu pārstāvim nav informācijas par to, cik liela procentuālā daļa no aktīviem ieguldīta parādprasībās vai attiecīgos vērtspapīros, akcijās vai daļās, kā noteikts minētajā punktā, uzskata, ka šāda procentuālā daļa ir lielāka nekā 40 %. Ja maksājumu pārstāvis nevar noteikt ienākumu summu, kādu guvis īpašuma beneficiārs, uzskata, ka ienākums atbilst ieņēmumiem no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksājuma vai izpirkšanas.

Attiecībā uz 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta ii) punktu – ja maksājumu pārstāvim nav informācijas, cik liela ir izpildes procentuālā daļa, kas saistīta ar procentu maksājumiem minētās daļas a), b), c), d) vai e) apakšpunkta nozīmē, uzskata, ka šāda procentuālā daļa ir lielāka nekā 40 %.

4.   Ja procentus, kā noteikts 1. punktā, izmaksā 4. panta 2. punktā minētajai saimnieciskajai vienībai vai juridiskajam veidojumam vai ar tiem kreditē kontu, kura turētājs ir tāda saimnieciska vienība vai juridisks veidojums, tos uzskata par uzkrātiem 2. panta 4. punktā minētajai fiziskajai personai. Saimnieciskas vienības gadījumā to piemēro tikai tad, ja saimnieciskā vienība nav izmantojusi 4. panta 3. punktā paredzēto iespēju.

5.   Attiecībā uz 1. punkta pirmās daļas c) un e) apakšpunktu dalībvalstis var izvēlēties pieprasīt maksājumu pārstāvjiem to teritorijā aprēķināt vidējo procentu vai citu attiecīgo ienākumu summu par laika posmu, kas nevar pārsniegt vienu gadu, un uzskatīt šādu vidējo procentu vai citu attiecīgo ienākumu summu par procentu maksājumiem pat tad, ja šajā laika posmā nav notikusi pārdošana, izpirkšana vai atmaksājums.

6.   Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas d) un e) apakšpunkta, dalībvalstis var izvēlēties izslēgt no procentu maksājumu definīcijas jebkādus minētajos apakšpunktos paredzētos ienākumus, ko izmaksājuši uzņēmumi, saimnieciskās vienības vai ieguldījumu fondi vai shēmas, kuriem ir fonda noteikumi vai dibināšanas dokumenti, kurus reglamentē dalībvalstu tiesību akti, ja šādu uzņēmumu, saimniecisko vienību, fondu vai shēmu tieši vai netieši ieguldījumi minētās daļas a) apakšpunktā minētajās parādprasībās vai minētās daļas b) apakšpunktā minētajos vērtspapīros nav pārsnieguši 15 % no to aktīviem.

Atkāpjoties no 4. punkta, dalībvalstis var izvēlēties izslēgt no 1. punktā noteiktās procentu maksājumu definīcijas procentu maksājumus, ko iemaksā tādas saimnieciskās vienības vai juridiskā veidojuma kontā vai ar kuriem kreditē tādas saimnieciskās vienības vai juridiskā veidojuma kontu, kas minēts 4. panta 2. punktā un kura faktiskais vadības centrs ir šīs dalībvalsts teritorijā, ja šādas saimnieciskās vienības vai juridiskā veidojuma tieši vai netieši ieguldījumi 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajās parādprasībās vai minētās daļas b) apakšpunktā minētajos vērtspapīros nav pārsnieguši 15 % no tā aktīviem. Saimnieciskas vienības gadījumā to piemēro tikai tad, ja saimnieciskā vienība nav izmantojusi 4. panta 3. punktā paredzēto iespēju.

Ja dalībvalsts izmanto vienu vai abas no pirmajā un otrajā daļā minētajām iespējām, tā par to paziņo Komisijai. Komisija publicē iespējas izmantošanas faktu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un citām dalībvalstīm šī iespējas izmantošana būs saistoša, sākot ar publikācijas datumu.

7.   Šā panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā un f) apakšpunkta ii) punktā un 3. punktā minētā 40 % robežvērtība no 2016. gada 1. janvāra būs 25 %.

8.   Procentuālās daļas, kas minētas 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā un 6. punktā, nosaka, atsaucoties uz ieguldījumu politiku vai ieguldījumu stratēģiju un mērķiem, kas noteikti dokumentos, kuri reglamentē attiecīgo uzņēmumu, saimniecisko vienību, ieguldījumu fondu vai shēmu darbību.

Šajā punktā minētie dokumenti ietver:

a)

attiecīgo uzņēmumu, saimniecisku vienību vai ieguldījumu fondu vai shēmu fonda noteikumus vai dibināšanas dokumentus;

b)

attiecīgo uzņēmumu, saimniecisko vienību vai ieguldījumu fondu vai shēmu jebkādu noslēgtu vienošanos, līgumu vai citu juridisku dokumentu, kas iesniegts uzņēmējam; kā arī

c)

jebkādu reklāmizdevumu vai līdzīgu dokumentu, ko izdevis attiecīgais uzņēmums, saimnieciska vienība vai ieguldījumu fonds vai shēma vai kas izdots attiecīgā uzņēmuma, saimnieciskas vienības vai ieguldījumu fonda vai shēmas vārdā un kas iesniegts ieguldītājiem.

Ja dokumentos nav noteikta ieguldījumu politika vai ieguldījumu stratēģija un mērķi, šīs procentuālās daļas nosaka, atsaucoties uz uzņēmumu, saimniecisko vienību, ieguldījumu fondu vai shēmu aktīvu faktisko sastāvu, kas ir vienāds ar to pēdējā pārskata perioda sākuma vai pusgada pirmā pārskata datuma un beigu aktīvu vidējo aritmētisko, kas aprēķināts, pirms maksājumu pārstāvis veic procentu maksājumu īpašuma beneficiāram vai nodrošina šāda maksājuma veikšanu. Jaunizveidotiem uzņēmumiem, saimnieciskām vienībām, ieguldījumu fondiem vai shēmām šāds faktiskais sastāvs ir vienāds ar aktīvu vidējo aritmētisko darbības sākuma dienā un pirmās aktīvu novērtēšanas dienā, kā minēts dokumentos, kas reglamentē attiecīgo uzņēmumu, saimniecisko vienību, ieguldījumu fondu vai shēmu darbību.

Aktīvu sastāvu nosaka saskaņā ar tajā dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, kura neietilpst Savienībā, spēkā esošiem noteikumiem, kurā kolektīvo ieguldījumu uzņēmums vai cits kolektīvo ieguldījumu fonds vai shēma kā tāds ir reģistrēts, vai saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē tā noteikumus vai dibināšanas dokumentus. Aktīvu sastāvs, kas ir šādi noteikts, ir saistošs citām dalībvalstīm.

9.   Par procentu maksājumu tiek uzskatīti tikai tie 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētie ienākumi, kas rodas no vērtspapīriem, kuri pirmo reizi emitēti 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Vērtspapīrus, kuri emitēti pirms minētā datuma, neņem vērā, aprēķinot minētās daļas e) apakšpunktā un 6. punktā minētās procentuālās daļas.

10.   Par procentu maksājumu saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktu tiek uzskatīta tikai peļņa no dzīvības apdrošināšanas līguma, kas pirmo reizi parakstīts 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk.

11.   Dalībvalstīm ir iespēja uzskatīt ienākumus, kas minēti 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkta i) punktā un kas gūti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot akcijas vai daļas reģistrētos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos, kas nav saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK9 (*2) pilnvaroti PVKIU, par procentu maksājumiem tikai tādā apjomā, kāds šiem uzņēmumiem uzkrāts 2014. gada 1. jūlijā vai vēlāk.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).”;"

6)

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Informācija, ko sniedz maksājumu pārstāvis

1.   Ja īpašuma beneficiārs ir rezidents citā dalībvalstī nekā tā, kurā maksājumu pārstāvis veic uzņēmējdarbību, minimālais informācijas daudzums, kas maksājumu pārstāvim jāsniedz kompetentai iestādei dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ietver:

a)

īpašuma beneficiāra identitāti un dzīvesvietu, kas noteikta saskaņā ar 3. pantu, vai īpašuma beneficiāru dalītu īpašumtiesību gadījumā – visu to īpašuma beneficiāru identitāti un dzīvesvietu, uz kuriem attiecas 1. panta 1. punkts;

b)

maksājumu pārstāvja vārdu vai nosaukumu un adresi;

c)

īpašuma beneficiāra konta numuru vai, ja tāda nav, tās parādprasības identifikāciju, kas rada procentus, vai tā dzīvības apdrošināšanas līguma, vērtspapīra, daļas vai vienības identifikāciju, kas rada maksājumu;

d)

informāciju par procentu maksājumiem saskaņā ar 2. punktu.

Ja īpašuma beneficiārs ir rezidents citā dalībvalstī nekā tā, kurā saskaņā ar 4. panta 2. punktu atrodas maksājumu pārstāvja faktiskais vadības centrs, šāds maksājumu pārstāvis paziņo tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kurā atrodas tā faktiskais vadības centrs, informāciju, kas norādīta šā punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā. Papildus maksājumu pārstāvis paziņo arī šādus datus:

i)

tā kopējo saņemto vai nodrošināto procentu maksājumu summu, kuru uzskata par uzkrātu tā īpašuma beneficiāriem;

ii)

ja fiziska persona kļūst par īpašuma beneficiāru saskaņā ar 2. panta 4. punkta c) apakšpunktu – summu, kuru uzskata par uzkrātu minētajai fiziskajai personai, un šāda darījuma datumu.

2.   Minimālais informācijas daudzums par procentu maksājumiem, kas jāsniedz maksājumu pārstāvim, atšķiras šādām procentu maksājumu kategorijām un norāda:

a)

par procentu maksājumu 6. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē – samaksāto vai kreditēto procentu summu;

b)

par procentu maksājumu 6. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nozīmē – vai nu jebkādu samaksāto, gūto vai kreditēto ienākumu summu, vai kopējo maksājuma summu;

c)

par procentu maksājumu 6. panta 1. punkta pirmās daļas c) vai e) apakšpunkta nozīmē – vai nu minētajos apakšpunktos norādīto procentu vai ienākumu summu, vai arī kopējo ieņēmumu summu, kas gūta, notiekot pārdošanai, izpirkšanai vai atmaksājumam;

d)

par procentu maksājumu 6. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nozīmē – vai nu minētajā punktā norādīto ienākumu summu, vai arī kopējo izmaksāto summu;

e)

par procentu maksājumu 6. panta 4. punkta nozīmē – procentu summu, kas attiecināma uz katru īpašuma beneficiāru, kurš atbilst 1. panta 1. punkta nosacījumiem;

f)

ja dalībvalsts izmanto 6. panta 5. punktā paredzēto iespēju – aprēķināto vidējo procentu vai citu atbilstošo ienākumu summu;

g)

par procentu maksājumu, kas minēts 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā, – vai nu peļņu, kas aprēķināta saskaņā ar minēto apakšpunktu, vai kopējo maksājuma summu. Ja gadījumos, kad dzīvības apdrošināšanas līgumu nodod trešai personai, maksājumu pārstāvim nav informācijas par piešķirto vērtību – visu maksājumu summu, kas dzīvības apdrošinātājam veikta saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu.

Maksājumu pārstāvis informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas veic uzņēmējdarbību, vai – 4. panta 2. punkta minētā maksājumu pārstāvja gadījumā – tās dalībvalsts kompetento iestādi, kur atrodas tā faktiskais vadības centrs, ziņojot kopējās summas saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b), c), d) un g) apakšpunktu.

3.   Īpašuma beneficiāru dalītu īpašumtiesību gadījumā maksājuma pārstāvis informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas veic uzņēmējdarbību, vai – 4. panta 2. punkta minētā maksājumu pārstāvja gadījumā – tās dalībvalsts kompetento iestādi, kur atrodas tā faktiskais vadības centrs, par to, vai attiecībā uz katru īpašuma beneficiāru ziņotā summa ir uz īpašuma beneficiāriem kopīgi attiecināmā pilnā summa, faktiskā daļa, kas pienākas katram īpašuma beneficiāram, vai arī summa, kas iegūta, kopīgo summu sadalot vienādās daļās.

4.   Neatkarīgi no 2. punkta dalībvalstis var ļaut maksājumu pārstāvjiem sniegt tikai šādas ziņas:

a)

par procentu maksājumiem 6. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) vai d) apakšpunkta nozīmē – kopējo procentu vai ienākumu summu;

b)

par procentu maksājumiem 6. panta 1. punkta pirmās daļas c) vai e) apakšpunktā – kopējo ieņēmumu summu, kas gūta, notiekot pārdošanai, izpirkšanai vai atmaksājumam saistībā ar šiem maksājumiem;

c)

par procentu maksājumiem 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta nozīmē – vai nu peļņu, par ko maksājumu pārstāvis vai nu tieši, vai caur viņa fiskālo pārstāvi vai citas dalībvalsts kompetento iestādi citādi nav informējis īpašuma beneficiāra dzīvesvietas dalībvalsts kompetento iestādi saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem, kuri nav noteikumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, vai kopējo summu, kas izmaksāta saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumiem, kas rada šādus maksājumus.

Maksājumu pārstāvis informē par to, vai tas ziņo kopējās summas atbilstīgi šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktam.”;

7)

direktīvas 9. pantu groza šādi:

a)

iekļauj šādus punktus:

“1.a   Tās dalībvalsts, kurā uzņēmējs veic uzņēmējdarbību, kompetentā iestāde nosūta 4. panta 2. punkta ceturtajā daļā minēto informāciju tādas citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas saimnieciskās vienības vai juridiskā veidojuma faktiskais vadības centrs.

1.b   Ja maksājumu pārstāvis 4. panta 2. punkta nozīmē ir pārcēlis faktisko vadības centru uz citu dalībvalsti, tad pirmās dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta 4. panta 2. punkta septītajā daļā minēto informāciju jaunās dalībvalsts kompetentajai iestādei.”;

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Informācijas paziņošana notiek automātiski vismaz reizi gadā – sešos mēnešos pēc maksājumu pārstāvja vai uzņēmēja dalībvalsts nodokļu gada beigām – un attiecas uz šādām minētā gada laikā veiktām darbībām:

i)

visiem procentu maksājumiem;

ii)

visiem gadījumiem, kad fiziskas personas ir kļuvušas par īpašuma beneficiāriem saskaņā ar 2. panta 4. punktu;

iii)

visām izmaiņām saistībā ar 4. panta 2. punktā minētā maksājumu pārstāvja faktiskā vadības centra atrašanās vietu.”;

8)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Pārejas perioda laikā, kas sākas dienā, kura minēta 17. panta 2. un 3. punktā, kā arī ievērojot 13. panta 1. punktu, Luksemburga un Austrija nepiemēro II nodaļas noteikumus.

Tomēr tās saņem informāciju no pārējām dalībvalstīm saskaņā ar II nodaļu.

Pārejas periodā šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt minimālu faktisku nodokļu uzlikšanu ienākumiem no uzkrājumiem, kas gūti kā procentu maksājumi, kuri maksāti vienā dalībvalstī īpašuma beneficiāriem fiziskām personām, kas ir citas dalībvalsts rezidenti nodokļu vajadzībām.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Pārejas perioda beigās Luksemburgai un Austrijai jāpiemēro II nodaļas noteikumi, un tās turpmāk vairs nepiemēro ieturējuma nodokli un ieņēmumu sadali, kas noteikta 11. un 12. pantā. Ja Luksemburga vai Austrija izvēlas pārejas periodā piemērot II nodaļas noteikumus, tās turpmāk vairs nepiemēro ieturējuma nodokli un ieņēmumu sadali, kas noteikta 11. un 12. pantā.”;

9)

direktīvas 11. pantu groza šādi:

a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Pārejas periodā, kas minēts 10. pantā, Luksemburga un Austrija pārejas perioda pirmajos trīs gados iekasē 15 %, turpmākajos trīs gados – 20 %, bet pēc tam – 35 % ieturējuma nodokli, ja īpašuma beneficiārs ir citas dalībvalsts rezidents nekā tās, kurā maksājumu pārstāvis veic uzņēmējdarbību vai – 4. panta 2. punkta minētā maksājumu pārstāvja gadījumā – kurā atrodas maksājumu pārstāvja faktiskais vadības centrs.

2.   Maksājumu pārstāvis iekasē ieturējuma nodokli šādi:

a)

par procentu maksājumu 6. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē – par samaksāto vai kreditēto procentu summu;

b)

par procentu maksājumu 6. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nozīmē – par jebkādu samaksāto, gūto vai kreditēto ienākumu summu;

c)

par procentu maksājumu 6. panta 1. punkta pirmās daļas c) vai e) apakšpunkta nozīmē – vai nu par to procentu vai ienākumu summu, kas norādīti minētajos apakšpunktos, vai ar līdzvērtīgas iedarbības nodevu, kura jāsedz īpašuma beneficiāram par pilnu ieņēmumu summu, kas gūta, veicot pārdošanu, izpirkšanu vai atmaksāšanu;

d)

par procentu maksājumu 6. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nozīmē – par to ienākumu summu, kas norādīti minētajā apakšpunktā;

e)

par procentu maksājumu 6. panta 4. punkta nozīmē – par to procentu summu, kas attiecināma uz katru īpašuma beneficiāru, kurš atbilst 1. panta 1. punkta nosacījumiem. Kopējā summa, kurai uzliek nodokli, nepārsniedz saimnieciskās vienības vai juridiskā veidojuma saņemto vai nodrošināto procentu maksājuma summu;

f)

ja dalībvalsts izmanto 6. panta 5. punktā paredzēto iespēju – par aprēķināto vidējo procentu vai citu atbilstošo ienākumu summu;

g)

par procentu maksājumu 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta nozīmē – par peļņu, kas aprēķināta saskaņā ar šo apakšpunktu. Dalībvalstis var ļaut maksājumu pārstāvjiem iekasēt ieturējuma nodokli tikai par peļņu, par ko maksājumu pārstāvis vai viņa fiskālais pārstāvis vēl nav informējis īpašuma beneficiāra dzīvesvietas dalībvalsts kompetento iestādi saskaņā ar jebkādiem tiesību aktu noteikumiem, kuri nav noteikumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai.

Pārskaitot ieņēmumus no ieturējuma nodokļa kompetentajai iestādei, maksājumu pārstāvis to informē par īpašuma beneficiāru skaitu, kurus ietekmē ieturējuma nodokļa iekasēšana, sadalot tos pa attiecīgajām dzīvesvietas dalībvalstīm.”;

b)

panta 3. punktā vārdus “2. punkta a) un b) apakšpunktā” aizstāj ar “2. punkta a), b) un c) apakšpunktā”;

c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Pārejas periodā dalībvalstis, kas iekasē ieturējuma nodokli, var noteikt, ka uzņēmēju, kurš maksā procentus vai nodrošina, ka procenti tiek maksāti 4. panta 2. punktā minētai saimnieciskai vienībai vai juridiskam veidojumam, kura faktiskais vadības centrs ir citā dalībvalstī, uzskata par maksājumu pārstāvi saimnieciskās vienības vai juridiskā veidojuma vietā un iekasē ieturējuma nodokli par šiem procentiem, ja vien šī saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums nav oficiāli piekritis, ka tā nosaukumu, ja tāds ir, juridisko formu, faktiskā vadības centra adresi un kopējo tai samaksāto vai tai nodrošināto procentu summu paziņo saskaņā ar 4. panta 2. punkta ceturto daļu.”;

10)

direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Ieturējuma nodokļa procedūras izņēmumi

1.   Dalībvalstis, kas iekasē ieturējuma nodokli saskaņā ar 11. pantu, paredz šādas procedūras, lai nodrošinātu, ka īpašuma beneficiāri var pieprasīt, lai nodoklis netiktu ieturēts:

a)

procedūru, kas ļauj īpašuma beneficiāram tieši pilnvarot maksājumu pārstāvi sniegt informāciju saskaņā ar II nodaļu, šādam pilnvarojumam attiecoties uz visiem šim īpašuma beneficiāram attiecināmiem procentu maksājumiem, ko veic minētais maksājumu pārstāvis; šādā gadījumā piemēro 9. panta noteikumus;

b)

procedūru, kas nodrošina, ka ieturējuma nodokli neiekasē, ja īpašuma beneficiārs uzrāda savam maksājumu pārstāvim apliecību, ko kompetentā iestāde dalībvalstī, kas ir viņa dzīvesvietas valsts nodokļu vajadzībām, izveidojusi uz viņa vārda saskaņā ar 2. punktu.

2.   Pēc īpašuma beneficiāra lūguma kompetentā iestāde dalībvalstī, kas ir viņa dzīvesvietas valsts nodokļu vajadzībām, izsniedz apliecību, kurā norāda:

a)

īpašuma beneficiāra vārdu, adresi, nodokļu maksātāja numuru vai tā ekvivalentu un dzimšanas datumu un vietu;

b)

maksājumu pārstāvja vārdu vai nosaukumu un adresi;

c)

īpašuma beneficiāra konta numuru vai, ja tāda nav, vērtspapīra identifikāciju.

Šādas apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par trīs gadiem. To izsniedz ikvienam īpašuma beneficiāram, kas to pieprasa, divos mēnešos pēc šāda pieprasījuma iesniegšanas.”;

11)

direktīvas 14. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja procentu maksājumam, kas veikts īpašuma beneficiāram, bijis piemērots ieturējuma nodoklis maksājumu pārstāvja dalībvalstī, tad dalībvalsts, kas ir īpašuma beneficiāra dzīvesvietas valsts nodokļu vajadzībām, atbilstoši saviem tiesību aktiem piešķir viņam nodokļu atlaidi, kas līdzvērtīga ieturētā nodokļa summai.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja papildus 11. pantā minētajam ieturējuma nodoklim īpašuma beneficiāram veiktajam procentu maksājumam bijis piemērots jebkāda cita veida ieturējuma nodoklis un dalībvalsts, kas ir īpašuma beneficiāra dzīvesvietas valsts nodokļu vajadzībām, piešķir nodokļu atlaidi par šādu ieturējuma nodokli saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai konvencijām par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu, šādu citu ieturējuma nodokli kreditē pirms 2. punktā noteiktās procedūras piemērošanas.”;

12)

direktīvas 15. panta 1. punkta otrajā daļā vārdu “pielikumā” aizstāj ar “III pielikumā”;

13)

direktīvas 18. panta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Komisija ik pēc trīs gadiem ziņo Padomei par šīs direktīvas darbību, pamatojoties uz IV pielikumā minētajiem statistikas datiem, kurus Komisijai iesniedz katra dalībvalsts.”;

14)

iekļauj šādus pantus:

“18.a pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Komisija, rīkojoties saskaņā ar 18.b panta 2. punktā paredzēto procedūru, var pieņemt pasākumus šādos nolūkos:

a)

lai noteiktu datu piegādātājus, kurus maksājumu pārstāvis var izmantot, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama, lai piemērotu atbilstošu režīmu 6. panta 1. punkta pirmās daļas b), d) un e) apakšpunkta nolūkos;

b)

lai izveidotu vienotus formātus un praktisku kārtību, kas vajadzīga 9. pantā minētās informācijas elektroniskai apmaiņai;

c)

lai izveidotu vienotas apliecību un citu dokumentu veidlapas, kas sekmē direktīvas piemērošanu, jo īpaši tādu dokumentu, kurus izdod dalībvalstis, kas iekasē ieturējuma nodokli, un kurus 14. panta vajadzībām izmanto dalībvalsts, kurā īpašuma beneficiāram ir dzīvesvieta nodokļu vajadzībām.

2.   Komisija atjaunina sarakstu, kas izklāstīts III pielikumā, pēc to dalībvalstu lūguma, kuras tas tieši ietekmē.

18.b pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Administratīvās sadarbības komiteja nodokļu jautājumos (“komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”;

15)

pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstis līdz 2016. gada 1. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no pirmās dienas trešajā kalendāra gadā pēc tā kalendāra gada, kurā šī direktīva stājas spēkā.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 24. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. TSAFTARIS


(1)  OV C 184 E, 8.7.2010., 488. lpp.

(2)  OV C 277, 17.11.2009., 109. lpp.

(3)  Padomes Direktīva 2003/48/EK (2003. gada 3. jūnijs) par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(6)  Padomes Direktīva 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp.).

(7)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


PIELIKUMS

Direktīvas 2003/48/EK pielikums tiek grozīts šādi:

1)

pielikums kļūst par III pielikumu;

2)

šāds pielikums tiek iekļauts kā I pielikums:

“I PIELIKUMS

Orientējošs saimniecisko vienību un juridisko veidojumu kategoriju saraksts, ko uzskata par tādām, kurām faktiski neuzliek nodokļus 2. panta 3. punkta nolūkos

1.

Saimnieciskās vienības un juridiskie veidojumi, kuru faktiskais vadības centrs atrodas valstī vai jurisdikcijā, kas ir ārpus šīs direktīvas teritoriālās darbības jomas, kā noteikts 7. pantā, un kas ir cita nekā 17. panta 2. punktā minētās:

Valstis un jurisdikcijas

Saimniecisko vienību un juridisko veidojumu kategorijas

Antigva un Barbuda

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

Anžuāna (Komoru salas)

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

Bahamu salas

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Foundation (fonds)

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

Bahreina

Financial trust, governed by local or foreign law (finanšu trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Barbadosa

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

International Society with Restricted Liability (starptautiskā sabiedrība ar ierobežotu atbildību)

Beliza

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

Bermudu salas

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Exempt company (atbrīvotais uzņēmums)

Bruneja

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

International trust (starptautiskais trests)

International limited partnership (starptautiskā līgumsabiedrība ar ierobežotu atbildību)

Kuka salas

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

International trust (starptautiskais trests)

International company (starptautiskā sabiedrība)

International partnership (starptautiskā līgumsabiedrība)

Kostarika

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Company (sabiedrība)

Džibutija

Exempt company (atbrīvotais uzņēmums)

Trust, governed by foreign law (trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti)

Dominika

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

Fidži

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Franču Polinēzija

Société (sabiedrība)

Société de personnes (līgumsabiedrība)

Société en participation (kopuzņēmums)

Trust, governed by foreign law (trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti)

Grenāda

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Guama

Company (sabiedrība)

Sole proprietorship (viena īpašnieka uzņēmums)

Partnership (līgumsabiedrība)

Trust, governed by foreign law (trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti)

Gvatemala

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Fundación (fonds)

Honkonga

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Private Limited Company (sabiedrība ar ierobežotu atbildību)

Kiribati

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Labuāna (Malaizija)

Offshore company (ārzonas uzņēmums)

Malaysian offshore bank (Malaizijas ārzonas banka)

Offshore limited partnership (ārzonas līgumsabiedrība ar ierobežotu atbildību)

Offshore trust (ārzonas trests)

Libāna

Companies benefiting from the Offshore company regime (sabiedrības, kurām tiek piemēroti ārzonas uzņēmumu noteikumi)

Trust, governed by foreign law (trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti)

Libērija

Non-resident company (nerezidente sabiedrība)

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Makao

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Fundação (fonds)

Maldivu salas

Company (sabiedrība)

Partnership (līgumsabiedrība)

Trust, governed by foreign law (trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti)

Ziemeļu Marianas salas

Foreign sales corporation (ārvalstu tirdzniecības korporācija)

Offshore banking corporation (ārzonas banku korporācija)

Trust, governed by foreign law (trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti)

Maršala salas

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

Maurīcija

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Global business company categories 1 and 2 (1. un 2. kategorijasvispārējā uzņēmējsabiedrība)

Mikronēzija

Company (sabiedrība)

Partnership (līgumsabiedrība)

Trust, governed by foreign law (trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti)

Nauru

Trusts/nominee company (trests/kandidātsabiedrība)

Company (sabiedrība)

Partnership (līgumsabiedrība)

Sole proprietorship (viena īpašnieka uzņēmums)

Foreign will (ārvalstnieka testaments)

Foreign estate (ārvalstnieka īpašums)

Other form of business negotiated with the Government (citas sadarbībā ar valdību noteiktas uzņēmējdarbības formas)

Jaunkaledonija

Société (sabiedrība)

Société civile (civilsabiedrība)

Société de personnes (līgumsabiedrība)

Joint venture (kopuzņēmums)

Estate of deceased person (mirušas personas mantojums)

Trust, governed by foreign law (trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti)

Jaunzēlande

Trust, governed by foreign law (trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti)

Niue

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

Panama

Fideicomiso (trests, ko reglamentē vietējie tiesību akti) un trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

Fundación de interés privado (fonds)

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

Palau

Company (sabiedrība)

Partnership (līgumsabiedrība)

Sole proprietorship (viena īpašnieka uzņēmums)

Representative office (pārstāvniecība)

Credit union (krājaizdevu sabiedrība (finanšu kooperatīvs))

Cooperative (kooperatīvs)

Trust, governed by foreign law (trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti)

Filipīnas

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Puertoriko

Estate (īpašums)

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

International banking entity (starptautiskais banku uzņēmums)

Sentkitsa un Nevisa

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Foundation (fonds)

Exempt company (atbrīvotais uzņēmums)

Exempt Limited partnership (atbrīvotā līgumsabiedrība ar ierobežotu atbildību)

Sentlūsija

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

Sentvinsenta un Grenadīnas

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

Santome un Prinsipi

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

Trust, governed by foreign law (trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti)

Samoa

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

International trust (starptautiskais trests)

International company (starptautiskā sabiedrība)

Offshore bank (ārzonas banka)

Offshore insurance company (ārzonas apdrošināšanas sabiedrība)

International partnership (starptautiskā līgumsabiedrība)

Limited partnership (līgumsabiedrība ar ierobežotu atbildību)

Seišela salas

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

Singapūra

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Zālamana salas

Company (sabiedrība)

Partnership (līgumsabiedrība)

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Dienvidāfrika

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Tonga

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Tuvalu

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Provident fund (rezerves fonds)

Apvienotie Arābu Emirāti

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Offshore company (ārzonas uzņēmums)

Delavēras štats (ASV)

Limited Liability Company (sabiedrība ar ierobežotu atbildību)

Vaiomingas štats (ASV)

Limited Liability Company (sabiedrība ar ierobežotu atbildību)

ASV Virdžīnu salas

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Exempt company (atbrīvotais uzņēmums)

Urugvaja

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Sociedad Anónima Financiera de Inversión

Vanuatu

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Exempt company (atbrīvotais uzņēmums)

International company (starptautiskā sabiedrība)

2.

Saimnieciskās vienības un juridiskie veidojumi, kuru faktiskais vadības centrs atrodas valstī vai jurisdikcijā, kas uzskaitīta 17. panta 2. punktā un uz kuru attiecas 2. panta 3. punkts, līdz brīdim kad šī valsts vai jurisdikcija pieņem 4. panta 2. punktam līdzvērtīgus noteikumus

Valstis un jurisdikcijas

Saimniecisko vienību un juridisko veidojumu kategorijas

Andora

Trust, governed by foreign law (trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti)

Angilja

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

Aruba

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Stichting Particulier Fonds (fonds)

Britu Virdžīnu salas

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Company (sabiedrība)

Kaimanu salas

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Exempt company (atbrīvotais uzņēmums)

Gērnsija

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Company (sabiedrība)

Foundation (fonds)

Mena

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Company (sabiedrība)

Džersija

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Company (sabiedrība)

Foundation (fonds)

Lihtenšteina

Anstalt (trests, ko reglamentē vietējie tiesību akti) un trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

Stiftung (fonds)

Monako

Trust, governed by foreign law (trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti)

Fondation (fonds)

Montserrata

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

International business company (starptautiskā uzņēmējsabiedrība)

Nīderlandes Antiļas

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Stichting Particulier Fonds (fonds)

Sanmarīno

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)

Fondazione (fonds)

Šveice

Trust, governed by foreign law (trests, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti)

Foundation (fonds)

Tērksas un Kaikosas salas

Exempted company (atbrīvotais uzņēmums)

Limited partnership (līgumsabiedrība ar ierobežotu atbildību)

Trust, governed by local or foreign law (trests, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti)”;

3)

šāds pielikums tiek iekļauts kā “II pielikums”:

II PIELIKUMS

Orientējošs saimniecisko vienību un juridisko veidojumu kategoriju saraksts, ko uzskata par tādām, kurām faktiski neuzliek nodokļus 4. panta 2. punkta nolūkos

Valsts

Saimniecisko vienību un juridisko veidojumu kategorijas

Piezīmes

Visas ES dalībvalstis

Eiropas Ekonomisko interešu grupa (EEIG)

 

Beļģija

Société de droit commun/maatschap (civilsabiedrība vai komercsabiedrība bez juridiskā statusa)

Société momentanée/tijdelijke handelsvennootschap (sabiedrība bez juridiskā statusa, kuras mērķis ir veikt viena vai vairāku konkrētu veidu komercdarbību)

Société interne/stille handelsvennootschap (sabiedrība bez juridiskā statusa, ar kuras palīdzību viena vai vairākas personas veic darījumus vienas vai vairāku citu personu interesēs)

Iekļauts tikai tad, ja maksājumu ķēdes sākuma posma uzņēmums, kas izpilda procentu maksājumu vai nodrošina, ka tas tiek veikts, nav noskaidrojis visu īpašuma beneficiāru identitāti un dzīvesvietu, citādi uz to attiecas 4. panta 2. punkta d) apakšpunkts.

Šīm “sabiedrībām” (kuru nosaukums minēts franču vai holandiešu valodā) nav juridiskā statusa, un no nodokļu uzlikšanas viedokļa tām ir piemērojama “caurskatāmības” pieeja.

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Bulgārija

Дружество със специална инвестиционна цел (ieguldījumu sabiedrība, kas paredzēta īpašam mērķim)

Инвестиционно дружество(ieguldījumu sabiedrība, kas nav minēta 6. pantā)

Jebkura saimnieciskā vienība, kas ir atbrīvota no uzņēmumu ienākumu nodokļa.

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

Izņemot, ja pilnvarotā persona var pierādīt, ka trestam faktiski piemēro Bulgārijas ienākumu nodokli.

Čehijas Republika

Veřejná obchodní společnost (veř. obch. spol. vai v.o.s.) (līgumsabiedrība)

Sdružení (biedrība)

Komanditní společnost

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Dānija

Interessentskab (pilnsabiedrība)

Kommanditselskab (komandītsabiedrība)

Kommanditaktieselskab/Partnerselskab

Partrederi

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Vācija

Gesellschaft bürgerlichen Rechts (civilsabiedrība)

Kommanditgesellschaft – KG, offene Handelsgesellschaft – OHG (komerciālā komandītsabiedrība)

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Igaunija

Seltsing (līgumsabiedrība)

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Īrija

Līgumsabiedrība un ieguldījumu klubs

No trestu pilnvarotajām personām, kas ir Īrijas rezidenti, par tresta ienākumiem parasti iekasējams ienākumu nodoklis. Ja beneficiārs vai trestu pilnvarotā persona nav Īrijas rezidents, nodoklis iekasējams tikai par Īrijas izcelsmes ienākumu daļu.

Grieķija

Ομόρρυθμος εταιρεία (OE) (pilnsabiedrība)

Ετερόρρυθμος εταιρεία (EE) (komandītsabiedrība)

Līgumsabiedrībām ir pienākums maksāt uzņēmumu ienākumu nodokli. Tomēr pat līdz 50 % no līgumsabiedrības peļņas nodokļus atbilstoši savai personīgajai nodokļu likmei maksā tās dalībnieki.

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Spānija

Saimnieciskās vienības, kuras pakļautas sistēmai, kas paredz nodokļu iekasēšanu no peļņas daļām:

Sociedad civil con o sin personalidad jurídica (civilsabiedrība ar vai bez juridiskās personas statusa)

Herencias yacentes (mantojums)

Comunidad de bienes (kopīpašums)

Citas saimnieciskās vienības bez juridiskās personas statusa, kas veido atsevišķu ekonomisku vienību vai mantas kopību (Ley General Tributaria 35.panta 4. punkts)

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Francija

Société en participation (kopuzņēmums)

Société ou association de fait (De facto sabiedrība)

Indivision (kopīpašums)

Fiducie

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Itālija

Visas civilsabiedrības un līdzīgas saimnieciskās vienības

Civilsabiedrību kategorijā ietver: società in accomandita semplice, società semplici, mākslinieku vai profesionāļu associazioni (asociācijas) bez juridiskas personas statusa, kas izveidotas nolūkā nodarboties ar konkrēto mākslas veidu vai profesiju, società in nome collettivo, società di fatto (neklasificētās vai de facto sabiedrības) un società di armamento.

Sabiedrības ar ierobežotu akcionāru skaitu, kas izvēlas fiskālo pārskatāmību

“Nodokļu pārskatāmības” režīmu var pieņemt sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai kooperatīvas sabiedrības, kuru biedri ir fiziskas personas (TUIR 116. pants).

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

Izņemot, ja pilnvarotā persona var iesniegt dokumentus, apliecinot, ka trests ir nodokļu vajadzībām rezidents Itālijā un tam faktiski piemēro uzņēmumu nodokli

Kipra

Συνεταιρισμός (līgumsabiedrība)

Σύνδεσμος vai σωματείο (biedrība)

 

Συνεργατικές (kooperatīvs)

Tikai darījumi ar biedriem.

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti

Kiprā dibināti tresti saskaņā ar tās tiesību aktiem tiek uzskatīti par caurskatāmām saimnieciskajām vienībām.

Latvija

Pilnsabiedrība (General partnership)

Komandītsabiedrība (Limited partnership)

Biedrība un nodibinājums (Association and foundation)

Lauksaimniecības kooperatīvs(Agriculture cooperative)

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Lietuva

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Luksemburga

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Ungārija

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

Ungārijā saskaņā ar valsts tiesību aktiem “trestus” uzskata par “saimnieciskām vienībām”.

Malta

Soċjetà In Akkomandita (līgumsabiedrība en commandite), kuras pamatkapitāls netiek dalīts daļās

Arrangement in participation (biedrība en participation)

Soċjetà Kooperattiva (kooperatīvā sabiedrība)

Līgumsabiedrībām en commandite, kuru pamatkapitāls ir sadalīts daļās, tiek piemērots parastais uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Nīderlande

Vennootschap onder firma (pilnsabiedrība)

Commanditaire vennootschap (slēgtā komandītsabiedrība)

Pilnsabiedrības, slēgtās līgumsabiedrības un EEIG nodokļu vajadzībām ir caurskatāmas.

Vereniging (biedrība)

Stichting (fonds)

Verenigingen (biedrības) un stichtingen (fondi) ir atbrīvoti no nodokļiem, ja vien tie nenodarbojas ar tirdzniecību vai neveic uzņēmējdarbību.

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Austrija

Offene Gesellschaft (OG) (pilnsabiedrība)

Offene Handelsgesellschaft (OHG) (komerciālā komandītsabiedrība)

Kommanditgesellschaft (KG) (komandītsabiedrība)

Gesellschaft nach bürgerlichem Recht (civilsabiedrība)

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Polija

Spólka jawna (Sp. j.) (pilnsabiedrība)

Spólka komandytowa (Sp. k.) (komandītsabiedrība)

Spólka komandytowo-akcyjna (S.K.A.)(akciju komandītsabiedrība ar ierobežotu atbildību)

Spólka partnerska (Sp. p.)(profesionālā līgumsabiedrība)

Spolka cywilna (s.c.) (civilsabiedrība)

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Portugāle

Civilsabiedrības, kas nav reģistrētas kā komercsabiedrības

Reģistrēti uzņēmumi, kas veic konkrētu profesionālo darbību un kuru visi dalībnieki ir vienas profesijas pārstāvji

Uzņēmumi, kuru mantu kontrolē vai tā pilnībā pieder vienai ģimenei vai maksimums pieciem dalībniekiem

 

Uzņēmumi, kam ir licence darboties Madeiras Starptautiskajā biznesa centrā, kam ir tiesības uz atbrīvojumu no ienākumu nodokļa (EBF 33. pants)

Saskaņā ar EBF 33. pantu, ko piemēro līdz 2000. gada 31. decembrim licencētiem uzņēmumiem, paredzētas tiesības uz atbrīvojumu no uzņēmumu ienākumu nodokļa līdz 2011. gada 31. decembrim.

Nereģistrētas biedrības

 

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

Portugāles likumi atzīst tikai trestus, ko saskaņā ar ārvalstu likumiem nodibinājušas juridiskās personas Madeiras Starptautiskajā biznesa centrā.

Rumānija

Association (līgumsabiedrība)

Cooperative (kooperatīvs)

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Slovēnija

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Slovākija

Verejná obchodná spoločnosť (pilnsabiedrība)

Komanditná spoločnosť (komandītsabiedrība)

Združenie (biedrība)

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Somija

avoin yhtiö/öppet bolag (līgumsabiedrība)

kommandiittiyhtiö/kommanditbolag (komandītsabiedrība)

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Zviedrija

handelsbolag (pilnsabiedrība)

kommanditbolag (komandītsabiedrība)

enkelt bolag (parastā līgumsabiedrība)

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē ārvalstu tiesību akti

 

Apvienotā Karaliste

General partnership (pilnsabiedrība)

Limited partnership (līgumsabiedrība ar ierobežotu atbildību)

Limited liability partnership (līgumsabiedrība ar ierobežotu atbildību)

Pilnsabiedrības, komandītsabiedrības; līgumsabiedrības ar ierobežotu atbildību nodokļu vajadzībām ir caurskatāmas.

Investment club (investīciju klubs, kura biedriem ir tiesības uz konkrētu kapitāla daļu)

 

Gibraltārs (1)

“Trests” vai līdzīgs juridisks veidojums, ko reglamentē vietējie vai ārvalstu tiesību akti

Tresta ienākumi saskaņā 1992. gada noteikumiem par ienākuma nodokli ir atbrīvoti no nodokļa, ja:

a)

trestu izveidojusi fiziska persona, vai tas izveidots personas vārdā, kas nav rezidents; kā arī

b)

ienākumi:

ir uzkrāti vai atvasināti ārpus Gibraltāra vai

tos saņem trests un, ja saņem tieši beneficiārs, tiem atbilstoši Rīkojumam par ienākumu nodokli nebūtu jāpiemēro uzņēmumu ienākumu nodoklis.

Tas neattiecas uz gadījumiem, kad trests izveidots līdz 1983. gada 1. jūlijam un tresta noteikumos ir skaidri norādīts, ka Gibraltāra rezidenti ir izslēgti no beneficiāru loka.

4)

šāds pielikums tiek pievienots kā IV pielikums:

IV PIELIKUMS

STATISTIKAS DATU SARAKSTS, KAS DALĪBVALSTĪM KATRU GADU JĀIESNIEDZ KOMISIJAI

1.   Ekonomiskie dati

1.1.   Ieturējuma nodoklis

Austrijai un Luksemburgai (laikā, kad tās piemēro III nodaļā paredzētos pārejas noteikumus) – gada kopējā, piemērojot ieturējuma nodokli, iekasētā un izmaksātā summa, sadalot pa īpašuma beneficiāru dzīvesvietas dalībvalstīm.

Austrijai un Luksemburgai (laikā, kad tās piemēro III nodaļā paredzētos pārejas noteikumus) – gada kopējā, piemērojot ieturējuma nodokli saskaņā ar 11. panta 5. punktu, iekasētā summa, kas izmaksāta citām dalībvalstīm.

Dati par kopējām summām, kas iekasētas, piemērojot ieturējuma nodokli, sadalot pa īpašuma beneficiāru dzīvesvietas dalībvalstīm, papildus jānosūta dalībvalstu iestādei, kas atbild par statistiskas datu apkopošanu saistībā ar maksājumu bilanci.

1.2.   Procentu maksājumu/ieņēmumu no pārdošanas summa

Dalībvalstīm, kas veic informācijas apmaiņu vai ir izvēlējušās brīvprātīgo atklātību saskaņā ar 13. pantu, – konkrētajā teritorijā veikto procentu maksājumu summa, kuriem piemērojami 9. panta noteikumi par informācijas apmaiņu, sadalot pa īpašuma beneficiāra dzīvesvietas dalībvalstīm vai atkarīgajām un saistītajām teritorijām.

Dalībvalstīm, kas veic informācijas apmaiņu vai ir izvēlējušās brīvprātīgo atklātību saskaņā ar 13. pantu, – konkrētajā teritorijā iegūto ieņēmumu no pārdošanas summa, kuriem piemērojami 9. panta noteikumi par informācijas apmaiņu, sadalot pa īpašuma beneficiāra dzīvesvietas dalībvalstīm vai atkarīgajām un saistītajām teritorijām.

Dalībvalstīm, kas veic informācijas apmaiņu vai ir izvēlējušās brīvprātīgās atklātības metodi, – to procentu maksājumu summa, uz kuriem attiecas informācijas apmaiņa, sadalot pa procentu maksājumu veidiem atbilstoši 8. panta 2. punktā minētajām kategorijām.

Dati, kas saistīti ar procentu maksājumu un ieņēmumu no pārdošanas kopsummām, sadalot pa īpašuma beneficiāru dzīvesvietas dalībvalstīm, jāiesniedz arī dalībvalstu iestādei, kas atbild par statistikas datu apkopošanu attiecībā uz maksājumu bilanci.

1.3.   Īpašuma beneficiārs

Visām dalībvalstīm – īpašuma beneficiāru, kas ir citu dalībvalstu un atkarīgo un saistīto teritoriju rezidenti, skaits, sadalot par dzīvesvietas dalībvalstīm un atkarīgajām un saistītajām teritorijām.

1.4.   Maksājumu pārstāvji

Visām dalībvalstīm – šajā direktīvā paredzētajā informācijas apmaiņā vai ieturējuma nodokļa piemērošanā iesaistīto maksājumu pārstāvju skaits (katrā dalībvalstī).

1.5.   Maksājumu pārstāvji, ja tiek veikts šāds maksājums vai arī tiek nodrošināts, ka šāds maksājums tiek veikts

Visām dalībvalstīm – tādu maksājumu pārstāvju, ja tiek veikts šāds maksājums vai arī tiek nodrošināts, ka šāds maksājums tiek veikts, skaits, kas saņēmuši procentu maksājumus atbilstoši 6. panta 4. punktam. Tas attiecas gan uz nosūtītājām dalībvalstīm, kurās veikts procentu maksājums maksājumu pārstāvjiem, ja tiek veikts šāds maksājums, vai arī tiek nodrošināts, ka šāds maksājums tiek veikts, kuru faktiskais vadības centrs ir citā dalībvalstī, gan arī uz saņēmējām dalībvalstīm, kuru teritorijā atrodas šāda saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums.

2.   Tehniskie dati

2.1.   Datu ieraksti

Dalībvalstīm, kas veic informācijas apmaiņu vai ir izvēlējušās brīvprātīgo atklātību saskaņā ar 13. pantu, – nosūtīto un saņemto datu ierakstu skaits. Viens datu ieraksts nozīmē vienu maksājumu īpašuma beneficiāram.

2.2.   Apstrādātie/labotie datu ieraksti

Sintaktiski kļūdaino datu ierakstu, kas pakļaujas apstrādei, skaits un procentuālā daļa

Sintaktiski kļūdaino datu ierakstu, kas nepakļaujas apstrādei, skaits un procentuālā daļa

Neapstrādāto datu ierakstu skaits un procentuālā daļa

Pēc pieprasījuma izlaboto datu ierakstu skaits un procentuālā daļa

Spontāni izlaboto datu ierakstu skaits un procentuālā daļa

Veiksmīgi apstrādāto datu ierakstu skaits un procentuālā daļa

3.   Izvēles punkti

3.1.

Dalībvalstīm – to saimnieciskajām vienībām un juridiskajiem veidojumiem veikto procentu maksājumu summa, uz kuriem attiecas 4. panta 2. punkta noteikumi par informācijas apmaiņu, sadalot pa saimnieciskās vienības faktiskā vadības centra dalībvalstīm.

3.2.

Dalībvalstīm – to saimniecisko vienību un juridisko veidojumu ieņēmumu no pārdošanas summa, uz kuriem attiecas 4. panta 2. punkta noteikumi par informācijas apmaiņu, sadalot pa saimnieciskās vienības reģistrācijas dalībvalstīm.

3.3.

Attiecīgās daļas no kopējās no rezidentiem nodokļu maksātājiem gadā iekasētās nodokļu summas par procentu maksājumiem, kurus tiem veikuši vietējie un ārvalstu maksājumu pārstāvji.”

(1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. panta 3. punktu Apvienotā Karaliste ir tā dalībvalsts, kas ir atbildīga par Gibraltāra ārējām attiecībām.”;


LĒMUMI

15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/79


PADOMES LĒMUMS 2014/212/KĀDP

(2014 gada 14. aprīlis),

ar ko groza Lēmumu 2013/183/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2013/183/KĀDP (2013. gada 22. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (1) un jo īpaši tā 19. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2013. gada 22. aprīlī pieņēma Lēmumu 2013/183/KĀDP.

(2)

Saskaņā ar Lēmuma 2013/183/KĀDP 22. panta 2. punktu Padome ir pārskatījusi sarakstu ar Lēmuma 2013/183/KĀDP II un III pielikumā minētajām personām un vienībām, kurām piemēro minētā lēmuma 13. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 15. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu. Padome ir secinājusi, ka personām un vienībām, izņemot vienu II pielikumā minēto personu, būtu jāturpina piemērot minētajā lēmumā noteiktie pasākumi.

(3)

Turklāt ieraksts attiecībā uz vienu vienību, kas iekļauta sarakstā I pielikumā, būtu jāsvītro no II pielikuma.

(4)

Būtu arī jāgroza 22. pants.

(5)

Turklāt 2013. gada 31. decembrī Sankciju komiteja, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1718 (2006) attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, atjaunināja to indivīdu un vienību sarakstu, kam piemēro ierobežojošus pasākumus.

(6)

Tāpēc Lēmuma 2013/183/KĀDP I un II pielikumā iekļautie personu un vienību saraksti būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Lēmumu 2013/183/KĀDP groza šādi.

1)

Lēmuma 22. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Pasākumus, kas minēti 13. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 15. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, pārskata regulāri un vismaz reizi 12 mēnešos. Tos pārstāj piemērot attiecībā uz attiecīgām personām un vienībām, ja Padome saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru secina, ka vairs nav izpildīti nosacījumi to piemērošanai.”

2)

Lēmuma 2013/183/KĀDP I un II pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2014. gada 14. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 111, 23.4.2013., 52. lpp.


PIELIKUMS

1.   

Lēmuma 2013/183/KĀDP I pielikumā iekļauj šādu virsrakstu:

“13. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto personu un 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto personu un vienību saraksts”.

2.   

Lēmuma 2013/183/KĀDP I pielikumā apakšvirsrakstu “A. 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto personu saraksts” aizstāj ar šādu:

“A.

Personas”

3.   

Ierakstus attiecībā uz šādām Lēmuma 2013/183/KĀDP I pielikumā iekļautajām personām aizstāj ar šādiem ierakstiem:

 

Uzvārds, vārds

Pieņemtais vārds

Dzimšanas datums

Sarakstā iekļaušanas datums

Cita informācija

“1.

Chang Myong- Chin

Jang Myong-Jin

Dzimšanas datums: 1968. gada 19. februāris;

Cits iespējamais dzimšanas datums: 1965. vai 1966. gads

22.1.2013.

Sohae satelītu palaišanas stacijas ģenerāldirektors un tā palaišanas centra vadītājs, no kura 2012. gada 13. aprīlī un 12. decembrī notika palaišana.

2.

Ra Ky'ong-Su

Ra Kyung-Su

Dzimšanas datums: 1954. gada 4. jūnijs;

Pases Nr.: 645120196

22.1.2013.

Ra Ky'ong-Su ir Tanchon Commercial Bank (TCB) amatpersona. Šajā amatā viņš veicināja TCB darījumus. Sankciju komiteja Tanchon sarakstā iekļāva 2009. gada aprīlī kā KTDR galveno finanšu iestādi parasto ieroču, ballistisko raķešu un tādu preču pārdošanai, kas saistītas ar minēto ieroču komplektāciju un ražošanu.

3.

Kim Kwang-il

 

Dzimšanas datums: 1969. gada 1. septembris;

Pases Nr.: PS381420397

22.1.2013.

Kim Kwang-il ir Tanchon Commercial Bank (TCB) amatpersona. Šajā amatā viņš veicināja TCB un Korea Mining Development Trading Corporation (KOMID) darījumus. Sankciju komiteja Tanchon sarakstā iekļāva 2009. gada aprīlī kā KTDR galveno finanšu iestādi parasto ieroču, ballistisko raķešu un tādu preču pārdošanai, kas saistītas ar minēto ieroču komplektāciju un ražošanu. Uzņēmumu KOMID Sankciju komiteja sarakstā iekļāva 2009. gada aprīlī, un šis uzņēmums ir KTDR galvenais bruņojuma tirgotājs un ar ballistiskajām raķetēm un parastajiem ieročiem saistīto preču un aprīkojuma galvenais eksportētājs.”

4.   

Lēmuma 2013/183/KĀDP I pielikumā apakšvirsrakstu “B. Lēmuma 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vienību saraksts” aizstāj ar šādu:

“B.

Vienības”

5.   

Ierakstus attiecībā uz šādām Lēmuma 2013/183/KĀDP I pielikumā iekļautajām vienībām aizstāj ar šādiem ierakstiem:

 

Nosaukums

Pieņemtais nosaukums

Atrašanās vieta

Sarakstā iekļaušanas datums

Cita informācija

“1.

Korea Ryonha Machinery Joint Venture Corporation

Chosun Yunha Machinery Joint Operation Company; Korea Ryenha Machinery J/V Corporation; Ryonha Machinery Joint Venture Corporation; Ryonha Machinery Corporation; Ryonha Machinery; Ryonha Machine Tool; Ryonha Machine Tool Corporation; Ryonha Machinery Corp; Ryonhwa Machinery Joint Venture Corporation; Ryonhwa Machinery JV; Huichon Ryonha Machinery General Plant; Unsan; Unsan Solid Tools; un Millim Technology Company

Tongan-dong, Central District, Pyongyang, DPRK; Mangungdae- gu, Pyongyang, DPRK; Mangyongdae District, Pyongyang, DPRK.

E-pasta adreses: ryonha@silibank.com; sjc-117@hotmail.com; un millim@silibank.com

Telefona numuri: 850-2-18111; 850-2-18111-8642; un 850 2 18111-3818642

Faksa numurs: 850-2-381-4410

22.1.2013.

Korea Ryonbong General Corporation ir Korea Ryonha Machinery Joint Venture Corporation mātesuzņēmums. Sankciju komiteja Korea Ryonbong General Corporation sarakstā iekļāva 2009. gada aprīlī; tas ir aizsardzības konglomerāts, kas specializējas KTDR aizsardzības nozares uzņēmumiem paredzētu preču iegādē un atbalsta sniegšanā minētās valsts pārdošanas darījumiem, kas saistīti ar militāro jomu.”

6.   

Turpmāk uzskaitītās personas un vienības svītro no saraksta, kas iekļauts Lēmuma 2013/183/KĀDP II pielikumā.

A.

Personas

1.

Chang Song-taek

B.

Vienības

1.

Korea Complex Equipment Import Corporation


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/83


PADOMES LĒMUMS 2014/213/KĀDP

(2014. gada 14. aprīlis),

ar ko groza Lēmumu 2010/638/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Gvinejas Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2010. gada 25. oktobrī pieņēma Lēmumu 2010/638/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Gvinejas Republiku (1).

(2)

Ņemot vērā notikumu attīstību Gvinejas Republikā, būtu jāatceļ ieroču embargo un embargo uz ekipējumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām.

(3)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2010/638/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumā 2010/638/KĀDP svītro 1. un 2. pantu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2014. gada 14. aprīlī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 280, 26.10.2010., 10. lpp.


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/84


PADOMES LĒMUMS 2014/214/KĀDP

(2014. gada 14. aprīlis),

ar ko groza Lēmumu 2013/184/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Mjanmu/Birmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2013. gada 22. aprīlī pieņēma Lēmumu 2013/184/KĀDP (1).

(2)

Pamatojoties uz Lēmuma 2013/184/KĀDP pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi būtu jāatjaunina līdz 2015. gada 30. aprīlim.

(3)

Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2013/184/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2013/184/KĀDP groza šādi:

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2015. gada 30. aprīlim. To pastāvīgi pārskata. To atjauno vai atbilstīgi groza, ja Padome uzskata, ka lēmuma mērķi nav sasniegti.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2014. gada 14. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  Padomes Lēmums 2013/184/KĀDP (2013. gada 22. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem pret Mjanmu/Birmu un ar ko atceļ Lēmumu 2010/232/KĀDP (OV L 111, 23.4.2013., 75. lpp.).


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/85


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 14. aprīlis),

ar kuru paredz makrofinansiālo palīdzību Ukrainai

(2014/215/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 213. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienības un Ukrainas attiecības attīstās Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) un Austrumu partnerības satvarā. Savienības un Ukrainas Partnerības un sadarbības nolīgums stājās spēkā 1998. gada 1. martā. Divpusējais politiskais dialogs un ekonomiskā sadarbība vēl vairāk attīstījās 2009. gada 23. novembrī pieņemtās ES un Ukrainas asociācijas programmas satvarā. Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (“Asociācijas nolīgums”), kas ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), tika apspriests no 2007. gada līdz 2011. gadam un parafēts 2012. gadā. Ukrainas Ministru kabinets 2013. gada 21. novembrī pieņēma lēmumu apturēt asociācijas nolīguma parakstīšanu. Tomēr pēc Ukrainas valdības atkāpšanās 2014. gada februārī pašreizējā Ukrainas valdība ir paziņojusi par gatavību parakstīt asociācijas nolīgumu tuvākajā nākotnē. Eiropadome savā 2014. gada 6. marta paziņojumā par Ukrainu pauda gatavību drīzumā parakstīt visas asociācijas nolīguma politiskās sadaļas un pieņemt vienpusējus pasākumus, kas ļautu Ukrainai izmantot DCFTA paredzētās būtiskās priekšrocības.

Minētajam nolūkam Komisija 2014. gada 11. martā pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai.

(2)

Pašreizējā politiskā krīze ļoti postoši ietekmē Ukrainas jau tā nestabilo ekonomisko un finansiālo situāciju. Ukrainas maksājumu bilances un fiskālais stāvoklis ir ļoti novājināts, un tas strauji pasliktinās, ekonomikas izaugsmei atkal nonākot recesijā. Situāciju vēl vairāk pasliktinās tas, ka Krievija de facto pārtrauc palīdzību saskaņā ar 15 miljardu USD paketi, un paziņojums, ka tiks pārtraukta gāzes piegāde par samazinātu cenu, ko iepriekš, sākot ar 2014. gada aprīli, nodrošināja Gazprom. Šādos apstākļos Ukraina saskaras ar nopietnu risku, ka tuvākajā nākotnē nespēs pildīt saistības.

(3)

Pēc iepriekšējās valdības atkāpšanās Ukrainas parlaments attiecīgi 2014. gada 22. un 27. februārī iecēla jaunu pagaidu prezidentu un jaunu valdību. Lai gan tika atjaunota Ukrainas 2004. gada konstitūcija un paziņots, ka 2014. gada 25. maijā notiks prezidenta vēlēšanas, politiskā stabilitāte Ukrainā varētu neatjaunoties, jo tās suverenitāti un teritoriālo integritāti nesen ir pārkāpusi Krievijas Federācija.

(4)

Šajā kontekstā Ukrainai vajadzīga steidzama finansiāla palīdzība no starptautiskajiem kreditoriem un līdzekļu devējiem. Ja lēmums sniegt šādu finansiālo palīdzību būtu bijis jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 212. pantu, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, nebūtu iespējams ātri izmaksāt makrofinansiālās palīdzības Ukrainai (“Savienības makrofinansiālā palīdzība”) pirmo daļu 2014. gada pirmajā pusē, un tādējādi netiktu risinātas Ukrainas steidzamās finansiālās vajadzības. Tāpēc ir pamatoti sniegt Savienības makrofinansiālo palīdzību, pamatojoties uz Padomes lēmumu, kas pieņemts, ievērojot LESD 213. pantu.

(5)

Palīdzība ir vajadzīga steidzami, jo Ukrainai nekavējoties nepieciešams finansējums papildus citu starptautisko finanšu iestāžu un citu divpusējo līdzekļu devēju sniegtajam finansējumam un makrofinansiālajai palīdzībai, ko paredz Padomes Lēmums 2002/639/EK (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 646/2010/ES (2).

(6)

Pašreizējā krīze Ukrainā attaisno steidzamās procedūras izmantošanu izņēmuma kārtā saskaņā ar LESD 213. pantu. Šis lēmums, ar kuru paredz makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, neskar citas turpmākas makrofinansiālās palīdzības darbības.

(7)

Kopš Ukrainas valdības atkāpšanās Savienība vairākkārt ir apliecinājusi savu apņemšanos atbalstīt Ukrainas jaunās valdības mērķus stabilizēt finanšu situāciju un turpināt reformu īstenošanu. Savienība ir arī paziņojusi par gatavību pilnībā atbalstīt starptautiskās kopienas un starptautisko finanšu iestāžu, īpaši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), darbību saistībā ar starptautiskās palīdzības kopumu, kas paredzēts, lai risinātu Ukrainas neatliekamās problēmas, ar nosacījumu, ka Ukrainai ir skaidra apņemšanās veikt reformas. Savienības finansiālais atbalsts Ukrainai atbilst Savienības politikai, kā noteikts EKP un Austrumu partnerībā.

(8)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai vajadzētu būt finanšu instrumentam, kas izmantojams ārkārtas gadījumos ar mērķi sniegt konkrētam mērķim nepiesaistītu atbalstu maksājumu bilances problēmu novēršanai, lai nodrošinātu saņēmējam nekavējoties vajadzīgo ārējo finansējumu, un tai būtu jābalsta tādas politikas programmas īstenošana, kas ietver tūlītējus stingrus korekcijas pasākumus un strukturālas reformas, kuru mērķis ir novērst maksājumu bilances problēmas īstermiņā.

(9)

Paredzams, ka Ukrainas iestādes un SVF tuvākajā laikā vienosies par ekonomikas programmu, kas tiks atbalstīta ar SVF kredītlīniju.

(10)

Komisija 2014. gada 5. martā, ņemot vērā Ukrainas maksājumu bilances stāvokļa kraso pasliktināšanos, paziņoja par atbalsta pasākumu kopumu, kas ietvēra ierosināto Savienības makrofinansiālo palīdzību. Minēto pasākumu kopumu apstiprināja Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2014. gada 6. martā. Minētais pasākumu kopums ietver finansiālo palīdzību 11 miljardu EUR apmērā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, ietverot dotāciju kopsummā līdz 1,565 miljardiem EUR tajā pašā laikposmā, ko piešķirs saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānismu, Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu un kopējās ārpolitikas un drošības politikas budžetu.

Makrofinansiālo palīdzību, ko paredz Lēmums 2002/639/EK un Lēmums Nr. 646/2010/ES, var izmaksāt, līdzko ir stājusies spēkā SVF programma.

(11)

Tā kā Ukraina ir valsts, uz kuru attiecas EKP, tā ir tiesīga saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(12)

Tā kā ir paredzams, ka Ukrainai arvien lielākā apmērā vajadzīgais ārējais finansējums krietni pārsniegs SVF un citu daudzpusēju institūciju piešķirto resursu apjomu, steidzamā Savienības makrofinansiālā palīdzība, kas jāsniedz Ukrainai, pašreizējos ārkārtas apstākļos ir uzskatāma par piemērotu atbildi uz Ukrainas lūgumu atbalstīt finanšu stabilizāciju. Savienības makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Ukrainas ekonomikas stabilizācijas un strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas pieejami saskaņā ar SVF finansiālo vienošanos.

(13)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta ilgtspējīgas ārējā finansējuma situācijas atjaunošana Ukrainā, tādējādi atbalstot tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(14)

Savienības makrofinansiālās palīdzības apmērs balstās uz Ukrainas atlikušo ārējā finansējuma vajadzību provizorisku aprēķinu, un tajā tiek ņemta vērā valsts spēja finansēt sevi ar pašas resursiem, jo īpaši izmantojot tās rīcībā esošās starptautiskās rezerves. Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāpapildina SVF un Pasaules Bankas piedāvātās programmas un piešķirtie resursi. Palīdzības apmēra noteikšanā ņem vērā arī vajadzību nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējo izmantošanu Ukrainā un Savienības vispārējās iesaistes pievienoto vērtību.

(15)

Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības atbilst pamatprincipiem, mērķiem un pasākumiem, kas veikti dažādās jomās dažādās ārējās darbības un citu attiecīgo Savienības politisko nostādņu jomās.

(16)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Ukrainu. Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visā makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laikā, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(17)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Ukrainas apņēmība ievērot vērtības, kas tai ir kopīgas ar Savienību, ietverot demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu, kā arī Ukrainas saistības ievērot atklātas, likumīgas un godīgas tirdzniecības principus.

(18)

Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Ukrainā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un atbildība Ukrainā un jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmi un fiskālo konsolidāciju. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga gan priekšnoteikumu izpildīšana, gan minēto mērķu sasniegšana.

(19)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Ukrainai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar palīdzību. Turklāt būtu jāparedz noteikumi, ka Komisija veic pārbaudes un ka Revīzijas palāta veic revīzijas.

(20)

Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvaras.

(21)

Makrofinansiālās palīdzības summām vajadzētu atbilst budžeta apropriācijām, kas paredzētas daudzgadu finanšu shēmā.

(22)

Savienības makrofinansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai tie būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tiem attiecīgie dokumenti.

(23)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Savienība Ukrainai piešķir makrofinansiālo palīdzību ar maksimālo summu 1 miljards EUR, lai atbalstītu Ukrainas ekonomikas stabilizāciju un reformas (“Savienības makrofinansiālā palīdzība”). Palīdzība sekmē to, lai segtu Ukrainas maksājumu bilances vajadzības, kas konstatētas valdības ekonomikas programmā, ko atbalsta SVF.

2.   Visu Savienības makrofinansiālās palīdzības summu Ukrainai piešķir aizdevumu veidā. Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm aizņemties nepieciešamos līdzekļus un aizdot tos Ukrainai. Maksimālais aizdevumu atmaksas termiņš ir 15 gadi.

3.   Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu pārvalda Komisija saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanos, kas panāktas starp SVF un Ukrainu, un ekonomikas reformu pamatprincipiem un mērķiem, kas paredzēti saskaņā ar EKP pieņemtajā ES un Ukrainas asociācijas programmā.

4.   Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par norisēm saistībā ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tostarp par tās izmaksāšanu, un laikus iesniedz minētajām iestādēm attiecīgos dokumentus.

5.   Savienības makrofinansiālā palīdzība ir pieejama vienu gadu, sākot no pirmās dienas pēc šā lēmuma 3. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā. Termiņu, kurā pieejama palīdzība, var pagarināt ar Padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

6.   Ja Ukrainas finanšu vajadzības Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanas laikā būtiski samazinās salīdzinājumā ar sākotnējām prognozēm, tad Komisija saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru samazina palīdzības summu vai arī to aptur vai atceļ.

2. pants

Priekšnoteikums Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanai ir tas, ka Ukrainā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, ietverot daudzpartiju parlamentāro sistēmu un tiesiskumu, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana.

Komisija uzrauga šā priekšnoteikuma ievērošanu visā Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laikā.

Šo pantu piemēro saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (4).

3. pants

1.   Komisija saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru vienojas ar Ukrainas iestādēm par skaidri definētiem ekonomikas politikas un finanšu nosacījumiem, kuriem jāattiecas uz Savienības makrofinansiālo palīdzību un kuros galvenā uzmanība ir pievērsta strukturālām reformām un stabilām valsts finansēm, un kuri jāizklāsta saprašanās memorandā, kurā iekļauj arī minēto nosacījumu izpildes grafiku.

Saprašanās memorandā izklāstītie ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi atbilst 1. panta 3. punktā minētajiem nolīgumiem vai kārtībai, tostarp makroekonomikas korekciju un strukturālo reformu programmām, ko Ukraina īsteno ar SVF atbalstu.

2.   Minēto nosacījumu mērķis jo īpaši ir stiprināt publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāti, pārredzamību un atbildību Ukrainā, tostarp attiecībā uz Savienības makrofinansiālās palīdzības izmantošanu. Izstrādājot politikas pasākumus, pienācīgi ņem vērā arī panākumus saistībā ar savstarpēju tirgus atvēršanu, uz noteikumiem balstītas un taisnīgas tirdzniecības attīstību un citas prioritātes Savienības ārpolitikas kontekstā. Komisija regulāri pārrauga panākumus minēto mērķu sasniegšanā.

3.   Savienības sīki izstrādāti makrofinansiālās palīdzības finanšu noteikumi ir izklāstīti aizdevuma līgumā, par ko vienojas Komisija un Ukrainas iestādes.

4.   Komisija regulāri pārbauda, vai joprojām tiek izpildīti 4. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, tostarp to, vai Ukrainas ekonomikas politika atbilst Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķiem. Šādi rīkojoties, Komisija cieši sadarbojas ar SVF un Pasaules Banku un vajadzības gadījumā ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

4. pants

1.   Ievērojot 3. punkta nosacījumus, Komisija Savienības makrofinansiālo palīdzību dara pieejamu vienā vai divās aizdevuma daļās. Katras aizdevuma daļas apmēru nosaka saprašanās memorandā. Ja izņēmuma kārtā apstākļi to prasītu, Savienības makrofinansiālo palīdzību var darīt pieejamu vienā apvienotā aizdevuma daļā.

2.   Savienības makrofinansiālās palīdzības summas vajadzības gadījumā nosaka saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (5).

3.   Komisija pieņem lēmumu par aizdevuma daļas maksājuma veikšanu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

lēmuma 2. pantā izklāstītais priekšnoteikums;

b)

pastāvīgi un sekmīgi tiek īstenota politikas programma ar korekcijas un strukturālo reformu pasākumiem, ko atbalsta vienošanās par kredītu, kura noslēgta ar SVF un nav saistīta ar piesardzības pasākumiem;

c)

ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā, tiek īstenoti, ievērojot konkrētu grafiku.

Gadījumā, ja paredz otru aizdevuma daļas maksājumu, izmaksu veic ne agrāk kā trīs mēnešus pēc pirmās aizdevuma daļas maksājuma veikšanas.

4.   Ja 3. punktā minētie nosacījumi nav izpildīti, Komisija uz laiku pārtrauc vai atceļ Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu. Šādos gadījumos tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minētās apturēšanas vai atcelšanas iemesliem.

5.   Savienības makrofinansiālo palīdzību izmaksā Ukrainas Valsts bankai.

6.   Izmaksu sāk nekavējoties, līdzko ir stājusies spēkā SVF programma.

5. pants

1.   Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību saistītos aizņēmuma un aizdevuma darījumus veic euro, izmantojot vienu un to pašu valutēšanas dienu, un Savienību neiesaista maksājuma termiņu pārcelšanā un nepakļauj to valūtas maiņas kursa vai procentu likmju riskam vai jebkādam citam komercriskam.

2.   Ja apstākļi ļauj un Ukraina to lūdz, Komisija var veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizdevuma noteikumos tiek iekļauta klauzula par pirmstermiņa atmaksu un ka tāda pati klauzula tiek ietverta aizņēmuma operāciju noteikumos.

3.   Ja apstākļi ļauj samazināt aizdevuma procentu likmi un Ukraina to lūdz, Komisija var nolemt refinansēt visu tās sākotnējo aizdevumu vai tā daļu vai pārstrukturēt atbilstīgos finanšu nosacījumus. Refinansēšanas vai pārstrukturēšanas operācijas veic saskaņā ar 1. un 4. punktu, un ar tām nevar pagarināt minēto aizņēmumu atmaksas termiņu vai palielināt neatmaksātā kapitāla summu refinansēšanas vai pārstrukturēšanas dienā.

4.   Visas izmaksas, kas Savienībai rodas saistībā ar šajā lēmumā paredzētajiem aizņēmuma un aizdevuma darījumiem, sedz Ukraina.

5.   Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā norisinās 2. un 3. punktā minētās operācijas.

6. pants

1.   Savienības makrofinansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (7).

2.   Savienības makrofinansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar tiešu pārvaldību.

3.   Saprašanās memorandā un aizdevuma nolīgumā, par kuriem jāvienojas ar Ukrainas iestādēm, paredz noteikumus, ar kuriem:

a)

nodrošina, ka Ukraina regulāri pārbauda, vai no Savienības budžeta piešķirtais finansējums tiek pareizi izmantots, veic piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un vajadzības gadījumā uzsāk tiesvedību, lai atgūtu visus izšķērdētos līdzekļus, kas piešķirti saskaņā ar šo lēmumu;

b)

saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (8), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (10) nodrošina Savienības finansiālo interešu aizsardzību, jo īpaši paredzot konkrētus pasākumus, ar kuriem novērš un apkaro krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus, kas ietekmē Savienības makrofinansiālo palīdzību;

c)

nepārprotami pilnvaro Komisiju, tostarp Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai vai tā pārstāvjus, veikt pārbaudes, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas;

d)

nepārprotami pilnvaro Komisiju un Revīzijas palātu veikt revīzijas laikposmā, kad ir piešķirta Savienības makrofinansiālā palīdzība, un pēc tam, arī veikt dokumentu revīzijas un revīzijas uz vietas, piemēram, operatīvos novērtējumus; un

e)

nodrošina, ka Savienība ir tiesīga saņemt aizdevuma atmaksu pirms termiņa, ja tiek konstatēts, ka saistībā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības pārvaldību Ukraina ir iesaistījusies krāpnieciskā vai koruptīvā darbībā vai jebkādā citā nelikumīgā darbībā, kas kaitē Savienības finansiālajām interesēm.

4.   Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanas laikā Komisija, veicot operatīvus novērtējumus, uzrauga, vai pareizi darbojas ar šo palīdzību saistītie Ukrainas finanšu noteikumi, administratīvās procedūras un iekšējās un ārējās kontroles mehānismi.

7. pants

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

8. pants

1.   Katru gadu līdz 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu iepriekšējā gadā, tostarp īstenošanas novērtējumu. Ziņojumā:

a)

aplūko Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanā gūtos panākumus;

b)

izvērtē Ukrainas ekonomikas stāvokli un perspektīvas, kā arī 3. panta 1. punktā minēto politisko pasākumu īstenošanā gūtos panākumus;

c)

norāda saistību starp saprašanās memorandā izklāstītajiem ekonomiskās politikas nosacījumiem, Ukrainas faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumiem izmaksāt Savienības makrofinansiālās palīdzības daļas.

2.   Ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. panta 5. punktā minētā pieejamības laikposma beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ex post novērtējuma ziņojumu, kurā izvērtēti izmaksātās Savienības makrofinansiālās palīdzības rezultāti un efektivitāte un tas, kādā mērā tā ir veicinājusi palīdzības mērķu sasniegšanu.

9. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2014. gada 14. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. ASHTON


(1)  Padomes Lēmums 2002/639/EK (2002. gada 12. jūlijs), ar kuru paredz papildu makrofinansiālo palīdzību Ukrainai (OV L 209, 6.8.2002., 22. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 646/2010/ES (2010. gada 7. jūlijs), ar kuru paredz makrofinansiālo palīdzību Ukrainai (OV L 179, 14.7.2010., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (2009. gada 25. maijs), ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013, 1. lpp.).


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/91


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS 2014/216/KĀDP

(2014. gada 14. aprīlis),

ar ko īsteno Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/119/KĀDP (2014. gada 5. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (1), un jo īpaši tā 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2014. gada 5. martā pieņēma Lēmumu 2014/119/KĀDP.

(2)

Lēmuma 2014/119/KĀDP pielikumā iekļautajam to personu, vienību un struktūru sarakstam, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, būtu jāpievieno papildu personas.

(3)

Turklāt būtu jāgroza trīs Lēmuma 2014/119/KĀDP pielikumā ietvertu personu identifikācijas informācija.

(4)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmuma 2014/119/KĀDP pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma I pielikumā uzskaitītās personas pievieno Lēmuma 2014/119/KĀDP pielikumā iekļautajam sarakstam.

2. pants

Lēmuma 2014/119/KĀDP pielikumu groza tā, kā norādīts šā lēmuma II pielikumā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2014. gada 14. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 66, 6.3.2014., 26. lpp.


I PIELIKUMS

Lēmuma 1. pantā minētās personas

 

Vārds un uzvārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Datums, kad iekļauts sarakstā

19.

Serhiy Arbuzov

Dzimis 1976. gada 24. martā, bijušais Ukrainas premjerministrs

Pret šo personu Ukrainā notiek izmeklēšana par dalību noziegumos saistībā ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārsūtīšanu ārpus Ukrainas.

15.4.2014.

20.

Yuriy Ivanyushchenko

Dzimis 1959. gada 21. februārī, Parlamenta deputāts no Reģionu partijas

Pret šo personu Ukrainā notiek izmeklēšana par dalību noziegumos saistībā ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārsūtīšanu ārpus Ukrainas.

15.4.2014.

21.

Oleksandr Klymenko

Dzimis 1980. gada 16. novembrī, bijušais ieņēmumu un nodevu ministrs

Pret šo personu Ukrainā notiek izmeklēšana par dalību noziegumos saistībā ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārsūtīšanu ārpus Ukrainas.

15.4.2014.

22.

Edward Stavytskyi

Dzimis 1972. gada 4. oktobrī, bijušais Ukrainas degvielas un enerģētikas ministrs

Pret šo personu Ukrainā notiek izmeklēšana par dalību noziegumos saistībā ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārsūtīšanu ārpus Ukrainas.

15.4.2014.


II PIELIKUMS

Ierakstus attiecībā uz Lēmuma 2014/119/KĀDP pielikuma sarakstā minētajām personām aizstāj ar šādiem ierakstiem:

 

Vārds, uzvārds

Identificējoša informācija

Sarakstā iekļaušanas pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

9.

Oleksandr Viktorovych Yanukovych

Dzimis 1973. gada 10. jūlijā, bijušā prezidenta dēls, uzņēmējs.

Pakļauts izmeklēšanai Ukrainā par dalību noziegumos, kas saistīti ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārvietošanu ārpus Ukrainas.

6.3.2014.

12.

Serhii Petrovych Kliuiev

Dzimis 1969. gada 19. augustā, Andrii Kliuiev kunga brālis, uzņēmējs.

Pakļauts izmeklēšanai Ukrainā par dalību noziegumos, kas saistīti ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārvietošanu ārpus Ukrainas.

6.3.2014.

14.

Oleksii Mykolayovych Azarov

Dzimis 1971. gada 13. jūlijā, bijušā premjerministra Azarova (Azarov) dēls.

Pakļauts izmeklēšanai Ukrainā par dalību noziegumos, kas saistīti ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to nelikumīgu pārvietošanu ārpus Ukrainas.

6.3.2014.


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/94


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 11. aprīlis)

par Savienības finansiālo ieguldījumu ārkārtas pasākumiem aitu baku apkarošanai Bulgārijā 2013. gadā un Grieķijā 2013. un 2014. gadā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 2334)

(Autentisks ir tikai teksts bulgāru un grieķu valodā)

(2014/217/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. maija Lēmumu 2009/470/EK par izdevumiem veterinārijas jomā (1) un jo īpaši tā 3. pantu,

tā kā:

(1)

Aitu bakas ir vīrusa izraisīta aitu un kazu infekcijas slimība, kura būtiski ietekmē aitu audzēšanas rentabilitāti, traucē Savienības iekšējo tirdzniecību un eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Aitu baku uzliesmojuma gadījumā ir risks, ka, veicot tirdzniecību ar dzīvām aitām vai to produktiem, slimības ierosinātājs var izplatīties uz citām aitu saimniecībām attiecīgajā dalībvalstī, kā arī uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm.

(3)

Ar Padomes Direktīvu 92/119/EEK (2) ir noteikti pasākumi, kuri slimības uzliesmojuma gadījumā dalībvalstīm nekavējoties un steidzamības kārtā jāīsteno, lai novērstu vīrusa tālāku izplatību un izskaustu šo slimību.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (3) 84. pantu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta jāpieņem finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas ar izdevumiem saistītās darbības būtiskās sastāvdaļas un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(5)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Saskaņā ar minētā lēmuma 3. pantu dalībvalstis saņem finansiālu ieguldījumu par izmaksām saistībā ar konkrētiem pasākumiem aitu baku izskaušanai.

(6)

Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 6. punktā ir noteikts, cik lielu procentuālo daļu no dalībvalsts izmaksām atļauts segt no Savienības finansiālā ieguldījuma.

(7)

Savienības finansiālo ieguldījumu ārkārtas pasākumiem aitu baku izskaušanai izmaksā saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 349/2005 (4).

(8)

Bulgārijā 2013. gadā un Grieķijā 2013. un 2014. gadā ir konstatēti aitu baku uzliesmojumi. Bulgārija un Grieķija šo uzliesmojumu apkarošanai veica pasākumus atbilstoši Direktīvai 92/119/EEK.

(9)

Bulgārijas un Grieķijas iestādes informēja Komisiju un citas dalībvalstis Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā par pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par paziņošanu un slimības izskaušanu, un to rezultātiem.

(10)

Tādējādi Bulgārijas un Grieķijas iestādes ir izpildījušas tehniskos un administratīvos pienākumus saistībā ar pasākumiem, kas paredzēti Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 349/2005 6. pantā.

(11)

Šobrīd precīzu Savienības finansiālā ieguldījuma summu nevar noteikt. Pamatojoties uz pēdējo informāciju, ko iesūtījušas attiecīgās dalībvalstis, kompensāciju apjoms un darbības izmaksas tiek lēstas uz EUR 79 186,33 un EUR 1 484 304,16 attiecīgi Bulgārijai un Grieķijai.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības finansiālais ieguldījums Bulgārijai un Grieķijai

1.   Bulgārijai piešķir Savienības finansiālo ieguldījumu līdz EUR 40 000,00 apmērā par tām izmaksām, kas šai dalībvalstij radušās, veicot Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 2. un 6. punktā minētos pasākumus, lai 2013. gadā apkarotu aitu bakas.

2.   Grieķijai piešķir Savienības finansiālo ieguldījumu līdz EUR 700 000,00 apmērā par tām izmaksām, kas šai dalībvalstij radušās, veicot Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 2. un 6. punktā minētos pasākumus, lai 2013. un 2014. gadā apkarotu aitu bakas.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto finansiālā ieguldījuma galīgo summu nosaka vēlākā lēmumā, kas jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 2009/470/EK 40. panta 2. punktā noteikto procedūru.

2. pants

Maksāšanas kārtība

Pirmo maksājumu EUR 310 000,00 apmērā, ko finansē no ES 2014. gada budžeta pozīcijas 17 04 04, Grieķijai izmaksā kā daļu no 1. panta 2. punktā paredzētā Savienības finansiālā ieguldījuma.

3. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts Bulgārijas Republikai un Grieķijas Republikai.

Briselē, 2014. gada 11. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG


(1)  OV L 155, 18.6.2009., 30. lpp.

(2)  Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīva 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei (OV L 62, 15.3.1993., 69. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2005. gada 28. februāra Regula (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (OV L 55, 1.3.2005., 12. lpp.).


Labojumi

15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/96


Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 368/2014 (2014. gada 10. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 108, 2014. gada 11. aprīlis )

33. lappusē parakstā:

tekstu:

“Joaquín ALMUNIA”

lasīt šādi:

“Siim KALLAS”.


15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/96


Labojums Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta pieņemšanā galīgajā variantā

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 51, 2014. gada 20. februāris )

I/171.–I/173. lappusē:

tekstu:

“Diferencētas apropriācijas”

lasīt šādi:

“Nediferencētas apropriācijas”;

I/267. lappusē 1 2. nodaļas piezīmēs:

tekstu:

“… 3,7 % standarta samazinājums.”

lasīt šādi:

“… 3 % standarta samazinājums.”;

I/484.–I/493. lappusē:

tekstu:

“Diferencētas apropriācijas”

lasīt šādi:

“Nediferencētas apropriācijas”;

I/528.–I/530. lappusē, izņemot 2 2 3 8. un 2 2 3 9. posteni:

tekstu:

“Diferencētas apropriācijas”

lasīt šādi:

“Nediferencētas apropriācijas”.