“Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ nolīguma tekstā esošās atsauces uz “Eiropas Kopienu” vai “Kopienu” attiecīgā gadījumā ir lasāmas kā atsauces uz “Eiropas Savienību” vai “Savienību”.”

“Šā nolīguma noteikumi, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas darbības jomā, Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoši kā atsevišķām Līgumslēdzējām pusēm, nevis kā Eiropas Savienības daļai, izņemot, ja Eiropas Savienība kopīgi ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju paziņo Centrālamerikas Pusei, ka Apvienotā Karaliste un/vai Īrija ir uzņēmusies saistības kā Eiropas Savienības daļa saskaņā ar Protokolu (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Ja Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā Eiropas Savienības daļai saskaņā ar Protokola (Nr. 21) 4.a pantu, Eiropas Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nekavējoties informē Centrālamerikas Pusi par jebkādām izmaiņām to nostājā, un šādā gadījumā tām nolīguma noteikumi joprojām ir saistoši katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar Protokolu (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.”

1.   Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteikto demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošana, ka arī tiesiskuma princips ir Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir Nolīguma būtisks elements.

2.   Puses apstiprina savu apņemšanos sekmēt ilgtspējīgu attīstību un sniegt ieguldījumu tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.

3.   Puses no jauna apstiprina apņemšanos ievērot labas pārvaldības un cīņas pret korupciju principus.

1.   Puses apstiprina kopīgo mērķi nostiprināt attiecības, attīstot politisko dialogu un pastiprinot sadarbību.

2.   Puses tāpat atkārtoti apstiprina lēmumu nostiprināt sadarbību tirdzniecības, ieguldījumu un ekonomisko attiecību jomā.

3.   Puses apstiprina kopīgo mērķi darboties, lai, pamatojoties uz Dohas darba programmas iznākumu, ko Puses bija apņēmušās pabeigt līdz 2004. gada beigām, radītu nosacījumus, ar kuriem tās varētu vienoties par īstenojamu un savstarpēji izdevīgu asociācijas nolīgumu, kas ietvertu brīvās tirdzniecības nolīgumu.

4.   Šā Nolīguma īstenošanai būtu jāpalīdz radīt šos nosacījumus, tiecoties panākt politisko un sociālo stabilitāti, padziļināt reģionālās integrācijas procesu un mazināt nabadzību ilgtspējīgas attīstības kontekstā Centrālamerikā.

5.   Šis Nolīgums reglamentē politisko dialogu un sadarbību starp Pusēm un ietver tā piemērošanai nepieciešamo institucionālo kārtību. Neviens šā Nolīguma noteikums nedefinē Pušu nostāju pašreizējās vai turpmākās divpusējās vai daudzpusējās tirdzniecības sarunās.

6.   Puses apņemas regulāri izvērtēt virzību, ņemot vērā pirms Nolīguma spēkā stāšanās sasniegto.

1.   Puses vienojas nostiprināt savu regulāro politisko dialogu, pamatojoties uz principiem, kas izklāstīti Sanhosē procesa kopīgajās deklarācijās, jo īpaši Sanhosē (1984. gada 28. un 29. septembris), Florences (1996. gada 21. marts) un Madrides (2002. gada 18. maijs) deklarācijā.

2.   Puses vienojas, ka politiskais dialogs aptver visus aspektus, kas skar savstarpējas intereses, un jebkuru citu starptautisku jautājumu. Tas sagatavo ceļu jaunām iniciatīvām kopēju mērķu sasniegšanai un kopēja pamata izveidei tādās jomās kā reģionālā integrācija, nabadzības mazināšana un sociālā kohēzija, ilgtspējīga attīstība, reģionālā drošība un stabilitāte, konfliktu novēršana un risināšana, cilvēktiesības, demokrātija, laba pārvaldība, migrācija, kā arī cīņa pret korupciju, terorisma apkarošana, nelegālās narkotikas, kājnieku ieroči un vieglie ieroči. Tas arī nodrošina pamatu veicamajām iniciatīvām un atbalsta centieniem iniciatīvu izstrādei, tostarp sadarbības jomā, un darbībām visā Latīņamerikas reģionā.

3.   Puses vienojas, ka pastiprināts politiskais dialogs ļauj veikt plašu informācijas apmaiņu un nodrošina forumu kopējām iniciatīvām starptautiskā līmenī.

1.   Puses vienojas, ka 1993. gada sadarbības pamatnolīgumā paredzētā sadarbība tiek nostiprināta un attiecināta uz citām jomām. Tā ir vērsta uz šādiem uzdevumiem:

2.   Puses vienojas, ka sadarbībā tiks ņemti vērā transversāli aspekti saistībā ar ekonomikas un sociālo attīstību, tostarp tādi jautājumi kā dzimums, cieņa pret pamatiedzīvotājiem un citām Centrālamerikas etniskajām grupām, dabas katastrofu novēršana un reaģēšana uz tām, vides saglabāšana un aizsardzība, bioloģiskā daudzveidība, kultūras daudzveidība, pētniecības un tehnoloģiju attīstība. Par transversālu tēmu uzskata arī reģionālo integrāciju, un šajā jomā sadarbības pasākumiem valsts līmenī būtu jābūt saskanīgiem ar reģionālās integrācijas procesu.

3.   Puses vienojas, ka tiek sekmēti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt reģionālo integrāciju Centrālamerikā un stiprināt reģionālās attiecības starp Pusēm.

1.   Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā veicina un uztur visaptverošu miera politiku, kas sekmē dialogu starp demokrātiskām valstīm, kas saskaras ar pašreizējiem uzdevumiem, tostarp konfliktu novēršanu un risināšanu, miera atjaunošanu un tiesiskumu cilvēktiesību kontekstā. Šīs politikas pamatā ir īpašumtiesību princips, un tā ir vērsta galvenokārt uz reģionālo, apakšreģionālo un valsts spēju attīstīšanu. Konfliktu novēršanas un citos nolūkos tā nodrošina politiskas, ekonomiskas, sociālas un kultūras iespējas visiem sabiedrības segmentiem, nostiprina demokrātisko leģitimitāti, sekmē sociālo kohēziju un sabiedrisko lietu efektīvu pārvaldību, izveido efektīvus mehānismus dažādu grupu interešu samierināšanai, kā arī veicina aktīvas un organizētas pilsoniskās sabiedrības veidošanos, jo īpaši izmantojot esošās reģionālās iestādes.

2.   Sadarbības pasākumi var ietvert, cita starpā, atbalsta sniegšanu valstīm specifiskos starpniecības, sarunu un samierināšanas procesos, centienus, lai palīdzētu bērniem, sievietēm un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī atbalstu darbībām cīņā pret pretkājnieku mīnām.

3.   Puses arī sadarbojas kājnieku ieroču un vieglo ieroču kontrabandas novēršanā un apkarošanā, lai, cita starpā, attīstītu koordinētas darbības tiesiskās, iestāžu un policijas sadarbības stiprināšanai, kā arī savāktu un iznīcinātu civiliedzīvotāju rokās nonākušus nelegālus kājnieku ieročus un vieglos ieročus.

1.   Puses vienojas, ka sadarbības mērķis šajā jomā ir stiprināt publiskās pārvaldes modernizāciju un profesionālismu Centrālamerikas valstīs, tostarp atbalstīt decentralizācijas procesus un organizatoriskās izmaiņas, kas rodas Centrālamerikas reģiona integrācijas procesā. Vispārējais mērķis ir uzlabot organizatorisko efektivitāti, nodrošināt publisko līdzekļu pārredzamu pārvaldību un atbildību, ka arī uzlabot tiesisko regulējumu un institucionālo satvaru, pamatojoties, cita starpā, uz Pušu paraugpraksi un izmantojot pieredzi, kas gūta, izstrādājot Eiropas Savienības politikas un instrumentus.

2.   Šī sadarbība var ietvert, cita starpā, programmas politikas izstrādes un īstenošanas spēju palielināšanai jomās, kas skar savstarpējas intereses, inter alia, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, budžeta veidošanā un izpildē, korupcijas novēršanā un apkarošanā un tiesu sistēmu nostiprināšanā.

1.   Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā nostiprina reģionālās integrācijas procesu Centrālamerikas reģionā, jo īpaši tās kopējā tirgus attīstību un īstenošanu.

2.   Sadarbība atbalsta kopējo iestāžu attīstību un nostiprināšanu Centrālamerikas reģionā un sekmē ciešāku sadarbību starp attiecīgajām iestādēm.

3.   Sadarbība arī sekmē kopējas politikas izstrādi un tiesiskā regulējuma saskaņošanu vienīgi tiktāl, ciktāl uz to attiecas Centrālamerikas integrācijas instrumenti, un saskaņā ar Pušu vienošanos, tostarp tādās nozaru politikas jomās kā tirdzniecība, muita, enerģētika, transports, sakari, vide un konkurence, kā arī tādās makroekonomikas politikas jomās kā monetārā politika, nodokļu politika un publiskās finanses.

4.   Konkrētāk, tā var, cita starpā, ietvert ar tirdzniecību saistītas tehniskas palīdzības sniegšanu:

1.   Puses vienojas, ka sadarbība tirdzniecības jomā veicina Centrālamerikas valstu integrāciju pasaules ekonomikā. Tās mērķis ir arī veicināt, sniedzot ar tirdzniecību saistītu tehnisku palīdzību, reģiona iekšējās tirdzniecības, kā arī tirdzniecības ar Eiropas Savienību attīstību un diversifikāciju līdz iespējami augstākai pakāpei.

2.   Puses vienojas īstenot integrētu sadarbības darba kārtību tirdzniecības jomā, lai labāk piesaistītu tirdzniecības sniegtās iespējas, paplašinot ražošanas bāzi, kura gūs labumu no tirdzniecības, tostarp izstrādājot mehānismus reaģēšanai uz lielāku konkurenci tirgū un attīstot prasmes, instrumentus un tehniku, kas nepieciešama, lai iespējami vairāk izmantotu ieguvumus no tirdzniecības.

3.   Lai īstenotu sadarbības darba kārtību un vairotu iespējas, ko nodrošina divpusējās, reģionālās vai daudzpusējās tirdzniecības sarunas vai nolīgumi, Puses vienojas pastiprināt tehnisko spēju palielināšanu reģionālā līmenī.

1.   Puses vienojas nostiprināt sadarbību pakalpojumu jomā atbilstoši Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) noteikumiem, atspoguļojot pakalpojumu pieaugošo nozīmi to ekonomikas attīstībā un diversifikācijā. Palielinātā sadarbība ir vērsta uz Centrālamerikas pakalpojumu nozares konkurētspējas uzlabošanu atbilstīgi ilgtspējīgai attīstībai.

2.   Puses nosaka tās pakalpojumu nozares, kurās koncentrēs sadarbību. Darbības ir saistītas, cita starpā, ar regulatīvo vidi, ņemot vērā valstu tiesību aktus, kā arī ar piekļuvi kapitāla un tehnoloģijas avotiem.

1.   Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā ir vērsta uz pasākumu izstrādi saistībā ar muitas un tirdzniecības atvieglošanu un informācijas apmaiņas veicināšanu attiecībā uz Pušu muitas sistēmām, lai atvieglotu tirdzniecību Pušu starpā.

2.   Saskaņā ar Pušu vienošanos, sadarbība, cita starpā, ietver šādus aspektus:

3.   Atbilstīgi institucionālajam satvaram, kas izveidots ar šo Nolīgumu, var izskatīt iespēju noslēgt savstarpējās palīdzības protokolu muitas lietās.

1.   Puses vienojas, ka sadarbība standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas jomā ir galvenais mērķis tirdzniecības attīstīšanā, jo īpaši attiecībā uz reģiona iekšējo tirdzniecību.

2.   Saskaņā ar Pušu vienošanos sadarbība veicina:

3.   Sadarbība faktiski:

1.   Puses vienojas, ka sadarbība rūpniecības jomā veicina Centrālamerikas rūpniecības un atsevišķu nozaru modernizāciju un pārstrukturēšanu, kā arī rūpniecisko sadarbību starp uzņēmējiem, lai stiprinātu privāto sektoru ar nosacījumiem, kas sekmē vides aizsardzību.

2.   Rūpnieciskās sadarbības iniciatīvas atspoguļo Pušu noteiktās prioritātes. Tajās ņem vērā rūpnieciskās attīstības reģionālos aspektus, pēc vajadzības sekmējot starpvalstu partnerattiecības. Iniciatīvas jo īpaši ir vērstas uz piemērota satvara izveidošanu vadības zinātības uzlabošanai un pārredzamības sekmēšanai attiecībā uz tirgiem un nosacījumiem uzņēmējdarbībai.

1.   Puses vienojas veicināt savstarpējo sadarbību lauksaimniecības jomā, lai sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecību, lauksaimniecības un lauku attīstību, mežsaimniecību, ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību, kā arī nodrošinātību ar pārtiku Centrālamerikas valstīs.

2.   Sadarbības mērķis ir spēju palielināšanas, infrastruktūras un tehnoloģiju nodošanas veicināšana, pievēršoties šādiem jautājumiem:

1.   Puses vienojas, ka to kopējais mērķis būs veicināt sadarbību enerģētikas jomā tādās galvenajās nozarēs kā hidroelektroenerģija, nafta un gāze, atjaunojamie energoresursi, energotaupības tehnoloģija, lauku elektrifikācija un enerģētikas tirgu reģionālā integrācija, cita starpā, atbilstoši Pušu noteiktajam un saskaņā ar valstu tiesību aktiem.

2.   Sadarbība, cita starpā, var attiekties uz šādiem jautājumiem:

1.   Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā ir vērsta uz transporta un saistīto infrastruktūras sistēmu pārstrukturēšanu un modernizēšanu, uzlabojot pasažieru pārvietošanos un preču kustību, kā arī nodrošinot labāku piekļuvi pilsētas, gaisa, jūras, dzelzceļa transporta un autotransporta tirgiem, uzlabojot transporta pārvaldību no darbības un administratīvā viedokļa un veicinot augstus apkalpošanas standartus.

2.   Sadarbība var ietvert šādas darbības:

1.   Puses vienojas, ka informācijas tehnoloģija un sakari ir būtiskas nozares mūsdienu sabiedrībā un tām ir vitāli svarīga nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā un vienmērīgā pārejā uz informācijas sabiedrību. Sadarbība šajā jomā palīdz mazināt digitālo plaisu un attīstīt cilvēkresursus.

2.   Sadarbības mērķis šajā jomā ir veicināt:

1.   Puses vienojas atbilstoši to attiecīgajai kompetences jomai veicināt pievilcīgu un stabilu vidi savstarpējiem ieguldījumiem.

2.   Sadarbība var ietvert šādas darbības:

1.   Puses vienojas, ka sadarbība ir vērsta uz informācijas apmaiņu par attiecīgām makroekonomikas tendencēm un politiku, kā arī uz dalīšanos pieredzē par makroekonomikas politikas koordinēšanu kopējā tirgus kontekstā.

2.   Puses arī tiecas padziļināt dialogu starp varas iestādēm makroekonomikas lietās un pēc Pušu vienošanās var ietver tādas jomas kā monetārā politika, fiskālā politika, publiskās finanses un makroekonomikas stabilizācija, kā arī ārējais parāds.

1.   Puses vienojas, ka galvenais mērķis ir pielāgot statistikas metodes un programmas, tostarp statistikas vākšanu un izplatīšanu nolūkā iegūt Pušu starpā iespējami salīdzināmus rādītājus, tādējādi ļaujot Pusēm izmantot citai citas statistiku par preču un pakalpojumu tirdzniecību un, vispārīgāk, jebkurā jomā, uz kuru attiecas šis Nolīgums un kurā var izveidot statistiku.

2.   Šī sadarbība, cita starpā, var ietvert šādas darbības: tehniska apmaiņa starp statistikas iestādēm Centrālamerikā un Eiropas Savienības dalībvalstīs, un Eurostat; uzlabotu un, ja vajadzīgs, saskanīgu datu vākšanas, analīzes un interpretācijas metožu izstrāde; un semināru, darba grupu vai statistikas mācību programmu rīkošana.

1.   Puses vienojas sadarboties personas datu un citu datu apstrādē, lai sekmētu atbilstību visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem.

2.   Puses arī vienojas sadarboties personas datu aizsardzības jomā, lai uzlabotu aizsardzības līmeni un censtos panākt personu datu brīvu apriti starp Pusēm, pienācīgi ievērojot Pušu iekšējos tiesību aktus.

1.   Puses vienojas, ka sadarbība zinātnē un tehnoloģijā notiek to savstarpējās interesēs un atbilstoši to politikai un tās mērķi ir šādi:

2.   Puses vienojas veicināt un stiprināt zinātniskos, pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un inovāciju procesus, tostarp augstskolas, pētniecības centrus; jāsekmē ražošanas nozaru, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, iesaistīšanos no abām pusēm.

3.   Puses vienojas veicināt zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp abu reģionu universitātēm, pētniecības institūtiem un ražošanas nozarēm, tostarp stipendiju piešķiršanu, studentu un speciālistu apmaiņu.

4.   Puses vienojas stiprināt sadarbības saites starp struktūrām, kas darbojas zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas jomā, lai veicinātu, izplatītu un nodotu tehnoloģiju.

1.   Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā ir vērsta uz ceļu meklēšanu izglītības un profesionālās sagatavošanas uzlabošanai. Tālab īpašu uzmanību pievērš jauniešu, sieviešu, vecāka gadagājuma cilvēku, pamatiedzīvotāju un citu Centrālamerikas etnisko grupu pieejai izglītībai, tostarp tehniskiem kursiem, augstākajai izglītībai un profesionālai sagatavošanai, kā arī tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai šajā kontekstā.

2.   Puses vienojas ciešāk sadarboties izglītības un profesionālās sagatavošanas jomā un veicināt universitāšu un uzņēmumu sadarbību, lai attīstītu vecākā personāla speciālās zināšanas.

3.   Puses arī vienojas veltīt īpašu uzmanību decentralizētām darbībām un programmām (ALFA, ALBAN, URB-AL u. c.), veidojot pastāvīgas saites starp abu Pušu specializētām struktūrām, kas sekmēs pieredzes un tehnisko resursu apvienošanu un apmaiņu. Šajā kontekstā sadarbība var arī atbalstīt darbības, kā arī izglītības un apmācības programmas Centrālamerikas valstu specifisku vajadzību risināšanai.

4.   Puses veicinās pamatiedzīvotāju izglītību, arī viņu pašu valodās.

1.   Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā veicina vides aizsardzību, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību. Šajā sakarībā par svarīgu uzskata saikni starp nabadzību un vidi, kā arī saimniecisku darbību ietekmi uz vidi. Sadarbībai ir arī jāsekmē efektīva līdzdalība starptautiskos vides nolīgumos tādās jomās kā klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, pārtuksnešošanās un ķimikāliju apsaimniekošana.

2.   Sadarbība var būt vērsta, cita starpā, uz šādām darbībām:

1.   Puses vienojas, ka tiek paplašināta sadarbība šajā jomā, kultūras saites un abu reģionu kultūras jomā iesaistīto personu savstarpējie kontakti.

2.   Mērķis ir veicināt Pušu sadarbību kultūras jomā, ņemot vērā un veicinot sinerģiju ar Eiropas Savienības dalībvalstu divpusējām shēmām.

3.   Sadarbība notiek saskaņā ar valstu atbilstošiem autortiesību noteikumiem un starptautiskiem nolīgumiem.

4.   Šī sadarbība var ietvert visas kultūras nozares, cita starpā, šādas:

1.   Puses vienojas sadarboties veselības nozarē, lai atbalstītu nozares reformas, kas padara veselības pakalpojumu sniegšanu pieejamāku sabiedrības nabadzīgajai daļai un taisnīgāku, kā arī veicina taisnīgus finansēšanas mehānismus, kas uzlabo veselības aprūpes un pārtikas pieejamību nabadzīgajiem iedzīvotājiem.

2.   Puses vienojas, ka primārajā profilaksē ir jāiesaista arī citas nozares, piemēram, izglītība, ūdensapgāde un sanitārija. Šajā sakarībā Puses plāno nostiprināt un attīstīt partnerattiecības ārpus veselības nozares robežām, lai sasniegtu tūkstošgades attīstības mērķus, piemēram, cīņā pret AIDS, malārijas, tuberkulozes un citām epidēmijām. Partnerattiecības ar pilsonisko sabiedrību, NVO un privāto sektoru ir arī nepieciešamas, lai pievērstos seksuālajai veselībai un tiesībām, ievērojot dzimumu līdztiesības pieeju, un strādātu ar jauniešiem, lai novērstu seksuāli transmisīvo slimību izplatību un nevēlamas grūtniecības gadījumus, ar noteikumu, ka šie mērķi nav pretrunā valstu tiesiskajam regulējumam un kultūrai.

1.   Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu sociālo partneru līdzdalību dialogā par dzīves un darba apstākļiem, sociālo aizsardzību un integrāciju sabiedrībā. Īpaši tiek ņemta vērā nepieciešamība izvairīties no diskriminācijas attieksmē pret katras Puses pilsoņiem, kas likumīgi uzturas otras puses teritorijā.

2.   Puses uzsver sociālās attīstības, kurai jānoris līdztekus ekonomiskajai attīstībai, nozīmīgumu, un ka prioritārā kārtā jāatbalsta nodarbinātība, mājokļi un apdzīvotas vietas saskaņā ar to attiecīgo politiku un konstitūcijas noteikumiem, kā arī jāveicina Starptautiskās darba organizācijas konvencijās noteiktie pamatprincipi un tiesības darbā jeb tā dēvētie darba pamatstandarti.

3.   Puses var sadarboties jebkurā no iepriekš minētajām jomām, kas skar kopējas intereses.

4.   Vajadzības gadījumā un saskaņā ar atbilstošām procedūrām Puses var īstenot šo dialogu, saskaņojot ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un tai atbilstošo struktūru Centrālamerikas pusē.

1.   Puses atzīst pilsoniskās sabiedrības nozīmi un potenciālo ieguldījumu sadarbības procesā un vienojas veicināt efektīvu dialogu ar pilsonisko sabiedrību.

2.   Ievērojot katras Puses juridiskos un administratīvos noteikumus, pilsoniskā sabiedrība var:

1.   Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā palīdz izveidot organizācijas pamatiedzīvotājiem un citām Centrālamerikas etniskajām grupām, kā arī nostiprināt jau esošās nabadzības izskaušanas, dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas, cilvēktiesību ievērošanas, demokrātijas un kultūras daudzveidības mērķu sekmēšanas kontekstā.

2.   Papildus tam, ka visos attīstības sadarbības līmeņos sistemātiski tiek ņemta vērā pamatiedzīvotāju un citu Centrālamerikas etnisko grupu situācija, Puses integrē šo iedzīvotāju īpašo situāciju politikas izstrādē un stiprina to organizāciju spējas, lai palielinātu attīstības sadarbības pozitīvo ietekmi uz šādām grupām, ievērojot Pušu valstu un starptautiskās saistības.

1.   Puses vienojas, ka sadarbība, lai atbalstītu ar dzimto zemi saikni zaudējušus cilvēkus un demobilizētus kaujiniekus palīdzēs izpildīt viņu pamata vajadzības no humānās palīdzības beigu brīža līdz pastāvīgāka risinājuma par viņu statusu pieņemšanai.

2.   Sadarbība, cita starpā, var ietvert šādas darbības:

1.   Pamatojoties uz līdzatbildības principu, Puses vienojas, ka sadarbības mērķis šajā jomā ir koordinēt un pastiprināt kopējos centienus, lai novērstu un mazinātu nelegālo narkotiku ražošanu, tirdzniecību un patēriņu. Puses arī vienojas par centieniem apkarot ar šo tirdzniecību saistīto noziedzību, cita starpā, ar starptautisku organizāciju un struktūru starpniecību. Neskarot citus sadarbības mehānismus, Puses vienojas, ka šim nolūkam izmanto arī Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona narkotiku apkarošanas koordinācijas un sadarbības mehānismu.

2.   Puses sadarbojas šajā jomā, lai jo īpaši īstenotu:

1.   Puses vienojas sadarboties, lai novērstu to finanšu sistēmas izmantošanu tādu līdzekļu legalizēšanai, kas iegūti no vispārējām noziedzīgām darbībām un jo īpaši no narkotiku tirdzniecības.

2.   Šī sadarbība var ietvert tehnisko un administratīvo palīdzību, kas vērsta uz noteikumu izstrādi un īstenošanu, kā arī piemērotu standartu un mehānismu efektīvu darbību. Sadarbība jo īpaši dod iespēju apmainīties ar attiecīgo informāciju pieņemt pienācīgus standartus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai, kuri ir līdzvērtīgi tiem, ko pieņēmusi Eiropas Kopiena un starptautiskas struktūras, kas darbojas šajā jomā, piemēram, Finanšu darbības darba grupa (FATF) un Apvienoto Nāciju Organizācija. Tiek veicināta sadarbība reģionālā līmenī.

1.   Puses no jauna apstiprina kopējas migrācijas plūsmas vadības nozīmību to teritorijās. Lai nostiprinātu sadarbību, Puses uzsākt visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp nelegālo migrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kā arī bēgļu plūsmu. Migrācijas jautājumam jābūt iekļautam migrantu izcelsmes valstu, tranzītvalstu un galamērķa valstu stratēģijā.

2.   Sadarbībā ir jāatzīst, ka migrācija kā parādība pastāv, un ir jāanalizē un jāapspriež dažādas perspektīvas, lai pievērstos šai problēmai saskaņā ar attiecīgiem piemērojamiem starptautiskiem, Kopienas un valstu tiesību aktiem. Sadarbība galvenokārt koncentrējas uz šādiem aspektiem:

3.   Ņemot vērā šo sadarbību, kuras mērķis ir nelikumīgās imigrācijas novēršana un kontrole, Līgumslēdzējas puses vienojas par to nelegālo ieceļotāju atpakaļuzņemšanu. Šim nolūkam:

Puses vienojas pēc pieprasījuma un iespējami drīz noslēgt nolīgumu, kas reglamentē Eiropas Savienības dalībvalstu un Centrālamerikas valstu īpašos pienākumus atpakaļuzņemšanas jomā. Šis nolīgums attieksies arī uz citu valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas jautājumu.

Šajā nolūkā “Puses” ir Kopiena, visas tās dalībvalstis un visas Centrālamerikas valstis.

1.   Lai palīdzētu sasniegt šajā Nolīgumā nospraustos sadarbības mērķus, Puses apņemas atbilstoši savām iespējām un izmantojot savu kanālus, nodrošināt atbilstošus resursus, tostarp finanšu resursus. Šajā sakarībā Puses, ciktāl iespējams, apstiprina daudzgadu programmu un nosaka prioritātes, ņemot vērā Centrālamerikas valstu vajadzības un attīstības līmeni.

2.   Puses veic visus pienācīgos pasākumus, lai veicinātu un atvieglotu Eiropas Investīciju bankas darbības Centrālamerikā atbilstoši tās procedūrām un finansēšanas kritērijiem un to normatīvajiem aktiem, un neskarot to kompetento iestāžu pilnvaras.

3.   Centrālamerikas valstis piešķir līdzekļus un garantijas Eiropas Kopienas ekspertiem, kā arī atbrīvojumu no nodokļiem importam saistībā ar sadarbības pasākumiem saskaņā ar pamatkonvencijām, ko Eiropas Kopiena parakstījusi ar katru Centrālamerikas valsti.

1.   Puses vienojas saglabāt apvienoto komiteju, kas izveidota saskaņā ar Centrālamerikas un EK 1985. gada sadarbības nolīgumu un saglabāta ar 1993. gada sadarbības pamatnolīgumu.

2.   Apvienotā komiteja atbild par šā Nolīguma vispārēju īstenošanu. Tā apspriež visus jautājumus, kas skar Pušu ekonomiskās attiecības, tostarp ar atsevišķām Centrālamerikas valstīm.

3.   Apvienotās komitejas sanāksmju darba kārtību nosaka pēc savstarpējas vienošanās. Komiteja pati izveido noteikumus par savu sanāksmju biežumu un norises vietu, vadību un citiem jautājumiem, kas var rasties, un, ja vajadzīgs, izveido apakškomitejas.

4.   Lai palīdzētu apvienotajai komitejai sekmēt dialogu ar pilsoniskās sabiedrības ekonomiskajām un sociālajām organizācijām, izveido apvienoto padomdevēju komiteju, ko veido Centrālamerikas Integrācijas sistēmas konsultatīvās komitejas (CC-SICA) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvji.

5.   Puses mudina Eiropas Parlamentu un Centrālamerikas parlamentu (Parlecen) saskaņā ar šo Nolīgumu izveidot parlamentu sadarbības komiteju atbilstoši to konstitucionālajiem likumiem.

1.   Šis Nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses ir paziņojušas viena otrai par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

2.   Paziņojumus nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, kas ir šā Nolīguma depozitārs.

3.   No dienas, kad šis Nolīgums stājas spēkā saskaņā ar 1. punktu, tas aizstāj 1993. gada sadarbības pamatnolīgumu.

1.   Šis nolīgums ir spēkā uz nenoteiktu laiku. Šajā sakarībā un kā noteikts šā Nolīguma 2. panta 3. punktā, Puses atsauc 2002. gada 17. maija Madrides deklarāciju.

2.   Viena vai otra Puse var iesniegt otrai Pusei rakstisku brīdinājumu par tās nodomu denonsēt šo nolīgumu. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tās paziņošanas otrai Pusei.

1.   Puses pieņem visus vispārējos vai īpašos pasākumus, kas vajadzīgi, lai tās izpildītu šajā nolīgumā noteiktās saistības, un nodrošina to atbilstību šajā nolīgumā izvirzītajiem mērķiem.

2.   Ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas saistības atbilstīgi šim nolīgumam, tā var veikt atbilstošus pasākumus. Vispirms tai 30 dienās jāiesniedz Apvienotajai komitejai visa attiecīgā informācija, kas nepieciešama rūpīgai situācijas novērtēšanai, lai meklētu Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izraugoties veicamos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Par šiem pasākumiem tūlīt ziņo apvienotajai komitejai, un par tiem apspriežas apvienotajā komitejā, ja otra Puse to pieprasa.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, jebkura no Pusēm var tūlīt veikt piemērotus pasākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ja:

Otra Puse var lūgt, lai 15 dienās sasauc steidzamu Pušu sanāksmi nolūkā rūpīgi izpētīt situāciju, lai vienotos par tām pieņemamu risinājumu.

1.   Puses var savstarpēji vienoties par šā nolīguma papildināšanu, lai paplašinātu un papildinātu tā darbības jomu saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem, noslēdzot vienošanās par konkrētām nozarēm vai pasākumiem, ņemot vērā nolīguma īstenošanas gaitā gūto pieredzi.

2.   Iepriekš netiek izslēgta neviena sadarbības iespēja. Puses var izmantot apvienoto komiteju, lai izpētītu praktiskās sadarbības iespējas to savstarpējās interesēs.

3.   Attiecībā uz šā Nolīguma īstenošanu abas Puses var izvirzīt priekšlikumus par sadarbības paplašināšanu visās jomās, ņemot vērā Nolīguma īstenošanas gaitā gūto pieredzi.

Komisijas un Eiropas Savienības Padomes deklarācija par nelegālo migrantu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu (49. pants)

49. pants neskar pilnvaru iekšējo sadali starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm atpakaļuzņemšanas nolīgumu noslēgšanai.

Komisijas un Eiropas Savienības Padomes deklarācija par pušu definīciju (53. pants)

Tajos šā Nolīguma noteikumos, kas ir saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma III daļas IV sadaļu, paredzēts, ka Apvienotā Karaliste un Īrija uzskatāmas par atsevišķām Līgumslēdzējām pusēm un nevis par Eiropas Kopienas daļu, līdz kamēr Apvienotā Karaliste vai Īrija (attiecīgi) paziņos Centrālamerikas Pusei, ka tā ir uzņēmusies saistības kā Eiropas Kopienas daļa saskaņā ar protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem līgumiem.

Kopīga deklarācija attiecībā uz II sadaļu par politisko dialogu

Puses vienojas, ka politiskajā dialogā piedalās Beliza kā Centrālamerikas Integrācijas sistēmas (SICA) pilntiesīga locekle.

1.   Dalībvalstis līdz 2016. gada 1. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no pirmās dienas trešajā kalendāra gadā pēc tā kalendāra gada, kurā šī direktīva stājas spēkā.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.