28.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/22

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1380/2013

(2013. gada 11. decembris)

par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)	Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (4) tika izveidota Kopienas sistēma zivsaimniecības resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP).

(2)

KZP darbības joma ietver jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un to zvejniecību pārvaldību, kuras šos resursus izmanto. Turklāt KZP mērķu sasniegšanas nolūkā tās darbības jomā attiecībā uz tirgus pasākumiem un finanšu pasākumiem ietilpst saldūdens bioloģiskie resursi un akvakultūras darbības, kā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un tirdzniecība, ja šādas darbības veic dalībvalstu teritorijā vai Savienības ūdeņos, tostarp, ja tās veic zvejas kuģi, kas kuģo ar trešo valstu karogu vai ir tajās reģistrēti, Savienības zvejas kuģi vai dalībvalstu valstspiederīgie, neskarot karoga valsts primāro atbildību un ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas (5) (UNCLOS) 117. panta noteikumus.

(3)	Atpūtas zveja var būtiski ietekmēt dalībvalstu zivju resursus, un dalībvalstīm tādēļ būtu jānodrošina, ka to veic atbilstīgi KZP mērķiem.

(4)

KZP būtu jāgarantē tas, ka zvejas un akvakultūras darbības palīdz uzlabot ilgtermiņā vides, ekonomisko un sociālo ilgtspējību. Tajā būtu jāiekļauj noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt Savienībā tirgoto produktu izsekojamību, drošumu un kvalitāti. Turklāt KZP būtu jāsniedz ieguldījums palielinātā ražīgumā, pietiekami augstā dzīves līmenī zvejniecības nozarē nodarbinātajiem, tostarp mazapjoma zvejniecībās un stabilos tirgos, un tai būtu jānodrošina pārtikas krājumu pieejamība un tas, ka produkti patērētājiem ir pieejami par saprātīgām cenām. KZP būtu jāpalīdz īstenot stratēģija "Eiropa 2020" gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un sasniegt mērķus, kas tajā noteikti.

(5)

Savienība ir līgumslēdzēja puseUNCLOS (6), un ievērojot Padomes Lēmumu 98/414/EK (7) – Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada 4. decembra Nolīgumam par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (8) (ANO nolīgums par zivju krājumiem) un, ievērojot Padomes Lēmumu 96/428/EK (9) – Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1993. gada 24. novembra Nolīgumam par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā (10).

(6)

Minētie starptautiskie instrumenti galvenokārt nosaka pienākumus saglabāšanas jomā, tostarp pienākumus īstenot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas paredzēti, lai uzturētu vai atjaunotu jūras resursus tādā līmenī, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu gan jūras apgabalos, kas ir valstu jurisdikcijā, gan atklātā jūrā, un pienākumus šajā sakarā sadarboties ar citām valstīm, pienākumus plaši piemērot piesardzīgu pieeju zivju krājumu saglabāšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā, pienākumus nodrošināt saglabāšanas un pārvaldības pasākumu saderību, ja jūras resursi ir sastopami jūras apgabalos, kam ir dažādi juridiskie statusi, un pienākumus pienācīgi ņemt vērā citus likumīgus jūras izmantošanas veidus. Tādēļ KZP būtu jāpalīdz Savienībai īstenot tās starptautiskos pienākumus saskaņā ar minētajiem starptautiskajiem instrumentiem. Ja dalībvalstis pieņem saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kurus tās ir pilnvarotas pieņemt saskaņā ar KZP, tām arī būtu jārīkojas tādā veidā, kas pilnībā atbilst starptautiskajiem saglabāšanas un sadarbības pienākumiem saskaņā ar minētajiem starptautiskajiem instrumentiem.

(7)

Johannesburgā 2002. gadā rīkotajā Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību Savienība un tās dalībvalstis apņēmās cīnīties pret daudzu zivju krājumu nepārtraukto samazināšanos. Tāpēc Savienībai būtu jāuzlabo tās KZP, pielāgojot izmantošanas apmērus tā, lai nodrošinātu, ka saprātīgā laikposmā jūras bioloģisko resursu krājumi tiek izmantoti tādējādi, lai atjaunotu un saglabātu zvejotos krājumus vismaz tādā līmenī, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Šādi izmantošanas apmēri būtu jāsasniedz līdz 2015. gadam. Minēto izmantošanas apmēru sasniegšana vēlākā laikā būtu jāatļauj tikai tādā gadījumā, ja to sasniegšana līdz 2015. gadam nopietni apdraudētu iesaistīto zvejas flotu sociālo un ekonomisko ilgtspējību. Pēc 2015. gada minētie izmantošanas apmēri būtu jāsasniedz cik vien iespējams drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk par 2020. gadu. Ja zinātniskā informācija ir nepietiekama, lai noteiktu minētos līmeņus, var apsvērt aptuvenos parametrus.

(8)

Pieņemot pārvaldības lēmumus par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu jauktās dažādu sugu zvejas vietās, būtu jāņem vērā grūtības šādās zvejas vietās zvejot visus krājumus vienlaicīgi atbilstīgi maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam, jo īpaši, ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka ir ļoti sarežģīti novērst tā dēvēto kritisko sugu piezveju, palielinot izmantoto zvejas rīku selektivitāti. Šādos apstākļos būtu jāprasa attiecīgām zinātniskām struktūrām, lai tās sniedz ieteikumu par atbilstīgo zvejas izraisītas zivju mirstības līmeni.

(9)

KZP būtu jānodrošina saskaņotība ar zivsaimniecības mērķiem, kas tika noteikti Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferences pieņemtajā Lēmumā par stratēģisko plānu bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam, un ar bioloģiskās daudzveidības mērķiem, kurus pieņēmusi 2010. gada 25. un 26. marta Eiropadome.

(10)	Jūras bioloģisko resursu ilgtspējīga izmantošana vienmēr būtu jābalsta uz piesardzības pieeju, ko atvasina no Līguma 191. panta 2. punkta pirmajā daļā minētā piesardzības principa, ņemot vērā pieejamos zinātniskos datus.

(11)	KZP būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, ilgtspējīgi pārvaldīt visas komerciāliem mērķiem izmantotās sugas un jo īpaši vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā izklāstīts 1. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (11).

(12)	KZP arī būtu jāveicina Savienības tirgus apgāde ar augstas uzturvērtības pārtiku un Savienības tirgus atkarības samazināšana no pārtikas importa. Tieši un netieši jāveicina arī darbvietu radīšana un ekonomikas attīstība piekrastes reģionos.

(13)	Ir jāīsteno uz ekosistēmu balstīta pieeja zivsaimniecības pārvaldībā, būtu jāierobežo zvejas darbību ietekme uz vidi, jāizvairās no nevēlamas nozvejas un tā cik vien iespējams jāsamazina.

(14)

Ir svarīgi, lai KZP pārvaldība tiktu veikta saskaņā ar labas pārvaldības principiem. Šie principi ietver lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz labākajiem pieejamiem zinātniskiem ieteikumiem, plašu ieinteresēto personu iesaisti un ilgtermiņa perspektīvu. Veiksmīga KZP pārvaldība ir atkarīga arī no skaidras pienākumu noteikšanas Savienības, reģionālā, valstu un vietējā līmenī un no veikto pasākumu savstarpējas saderības un to saskaņotības ar citiem Savienības politikas virzieniem.

(15)	KZP būtu jāpalīdz uzlabot zvejas operatoru drošība un darba apstākļi.

(16)	KZP vajadzības gadījumā būtu pilnībā jāņem vērā dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība, pārtikas un barības nekaitīgums.

(17)

Ņemot vērā, ka visi jautājumi, kas attiecas uz Eiropas okeāniem un jūrām, ir savstarpēji saistīti, KZP būtu jāīsteno tādējādi, lai tā atbilstu citiem Savienības politikas virzieniem, jo īpaši ņemot vērā mijiedarbību ar Savienības darbībām citās jūrlietu politikas jomās. Būtu jānodrošina saskaņotība dažādu nozaru politikas virzienu pārvaldībā, ko īsteno Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā, Ķeltu jūrās, Biskajas līcī un Pireneju pussalas piekrastē, Vidusjūras un Melnās jūras baseinā.

(18)	Savienības zvejas kuģiem vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei ES ūdeņiem un resursiem, uz kuriem attiecas KZP noteikumi.

(19)

Pastāvošie noteikumi, ar ko ierobežo piekļuvi dalībvalstu resursiem 12 jūras jūdžu zonās, ir bijuši pietiekami efektīvi attiecībā uz saglabāšanu, ierobežojot zvejas piepūli visjutīgākajā Savienības ūdeņu daļā. Turklāt ar šiem noteikumiem ir saglabātas tradicionālās zvejas darbības, no kurām lielā mērā ir atkarīga konkrētu piekrastes kopienu sociālā un ekonomiskā attīstība. Tāpēc minētie noteikumi būtu jāturpina piemērot. Dalībvalstīm būtu jāmēģina nodrošināt preferenciālu piekļuvi zvejniekiem, kuri nodarbojas ar mazapjoma, nerūpniecisko vai piekrastes zveju.

(20)	Nelielas piekrastes salas, kas ir atkarīgas no zvejniecības, būtu attiecīgā gadījumā īpaši jāapzina un jāatbalsta, lai ļautu tām izdzīvot un veicinātu to labklājību.

(21)

Jūras bioloģiskie resursi ap Savienības tālākiem reģioniem, kas minēti Līguma 349. panta pirmajā daļā, būtu īpaši jāaizsargā, jo tie palīdz saglabāt minēto teritoriju vietējo ekonomiku, ņemot vērā to strukturālo, sociālo un ekonomisko situāciju. Tāpēc būtu jāierobežo konkrētu zvejas darbību veikšana šajās teritorijās, atļaujot tās veikt tikai minēto teritoriju ostās reģistrētiem zvejas kuģiem.

(22)

Lai nodrošinātu ūdeņu dzīvo resursu un jūras ekosistēmu saglabāšanu, Savienībai būtu jācenšas aizsargāt bioloģiski jutīgākos apgabalus, piešķirot tiem aizsargājamu teritoriju statusu. Šādās teritorijās būtu jādod iespēja ierobežot vai aizliegt zvejas darbības. Lemjot par to, kurām teritorijām piešķirt minēto statusu, īpaša uzmanība būtu jāvelta tām teritorijām, saistībā ar kurām ir nepārprotami pierādījumi, ka tajās lielā koncentrācijā ir zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas atsauces izmēru, un nārsta vietas, un tām, kuras atzītas par bioģeogrāfiski jutīgām. Būtu jāņem vērā arī esošās aizsargājamās teritorijas. Lai veicinātu statusa piešķiršanas procesu, dalībvalstīm būtu jāapzina piemērotas teritorijas, tostarp teritorijas, kas ir daļa no vienota tīkla, un attiecīgā gadījumā vienai ar otru būtu jāsadarbojas, sagatavojot un nosūtot kopīgos ieteikumus Komisijai. Lai efektīvāk izveidotu aizsargājamas teritorijas, Komisijai vajadzētu būt iespējai būt pilnvarotai ietvert tās daudzgadu plānāLai nodrošinātu piemērotu demokrātiskās pārskatatbildības un kontroles līmeni, tai būtu regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par minēto aizsargājamo teritoriju darbību.

(23)	Mērķi ilgtspējīgi izmantot jūras bioloģisko resursus var efektīvāk sasniegt ar daudzgadu pieeju zivsaimniecības pārvaldībā, par prioritāriem nosakot daudzgadu plānus, kas atspoguļo dažādu zvejniecību specifiku.

(24)

Daudzgadu plānos, ja iespējams, būtu jāiekļauj vairāki krājumi, ja šie krājumi tiek izmantoti kopīgi. Daudzgadu plānos būtu jāizveido sistēma ilgtspējīgai attiecīgo krājumu un jūras ekosistēmu izmantošanai, nosakot precīzus termiņus un aizsardzības mehānismus neparedzētiem gadījumiem. Turklāt daudzgadu plāni būtu jāpārvalda saskaņā ar skaidri noteiktiem pārvaldības mērķiem, lai veicinātu attiecīgo krājumu ilgtspējīgu izmantošanu un jūras ekosistēmu aizsardzību. Minētie plāni būtu jāpieņem, apspriežoties ar konsultatīvajām padomēm, zvejas nozares operatoriem, zinātniekiem un citām iesaistītajām personām, kas ir ieinteresētas zivsaimniecības pārvaldībā.

(25)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (12), Padomes Direktīva 92/43/EEK (13) un Direktīva 2008/56/EK uzliek dalībvalstīm konkrētus pienākumus saistībā ar, attiecīgi, īpaši aizsargājamām teritorijām, īpašām saglabājamām teritorijām un aizsargājamām jūras teritorijām. Šādiem pasākumiem varētu būt nepieciešama tādu pasākumu pieņemšana, kas ir saskaņā ar KZP. Tāpēc ir lietderīgi pilnvarot dalībvalstis attiecībā uz to suverenitātē vai jurisdikcijā esošajiem ūdeņiem pieņemt tādus saglabāšanas pasākumus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar minētajiem Savienības aktiem, ja šādi pasākumi neietekmē citu dalībvalstu intereses zivsaimniecības jomā. Ja šādi pasākumi varētu ietekmēt citu dalībvalstu intereses zivsaimniecības jomā, pilnvaras pieņemt šādus pasākumus būtu jāpiešķir Komisijai un būtu jāizmanto reģionālā sadarbība starp attiecīgajām dalībvalstīm.

(26)

Ir vajadzīgi pasākumi, lai samazinātu pašreizējos lielos nevēlamas nozvejas apjomus un pakāpeniski izskaustu izmetumus. Nevēlamas nozvejas un izmetumi ir ievērojama resursu šķērdēšana un negatīvi ietekmē jūras bioloģisko resursu un jūras ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu, un zvejniecību finansiālo dzīvotspēju. Būtu jāievieš un pakāpeniski jāīsteno pienākums izkraut visas to sugu nozvejas ("nozvejas izkraušanas pienākums"), uz ko attiecas nozvejas kvotas, kā arī Vidusjūrā nozvejas, uz ko attiecas noteikumi par minimālo izmēru, kuras iegūtas zvejas darbībās Savienības ūdeņos, vai kuras ieguvuši Savienības zvejas kuģi, un noteikumus, ar kuriem līdz šim zvejniekiem bija uzlikts pienākums nozvejoto izmest, būtu jāatceļ.

(27)	Nozvejas izkraušanas pienākums būtu jāievieš katrā zvejniecībā atsevišķi. Zvejniekiem būtu jāļauj arī turpmāk veikt to sugu izmetumus, kurām saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem ir augsts izdzīvošanas rādītājs, ja tās tiek izmestas atpakaļ jūrā.

(28)	Lai nozvejas izkraušanas pienākums būtu izpildāms un lai mazinātu ietekmi, ko rada ikgadējās izmaiņas nozvejas sastāvā, dalībvalstīm būtu jāatļauj konkrētu kvotas procentuālo daļu pārcelt no viena gada uz citu.

(29)

Pārvaldot nozvejas izkraušanas pienākumu, dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai samazinātu nevēlamo nozveju. Šajā nolūkā ļoti svarīgai ir jābūt selektīvu zvejas paņēmienu uzlabošanai, lai izvairītos no nevēlamas nozvejas un cik vien iespējams to samazinātu. Ir būtiski, lai dalībvalstis sadalītu kvotas starp kuģiem tādā kombinācijā, kura pēc iespējas labāk atspoguļo sagaidāmo sugu sastāvu zvejniecībā. Ja ir neatbilstība starp pieejamām kvotām un faktisko zivsaimniecības praksi, dalībvalstīm būtu jāapsver pielāgojumi, izmantojot kvotu apmaiņu ar citām dalībvalstīm, tostarp ar pastāvīgu apmaiņu. Dalībvalstīm būtu arī jāapsver atvieglojumi kuģu īpašniekiem atsevišķu kvotu apvienošanai, piemēram, ražotāju organizācijās vai kuģu īpašnieku grupās. Visbeidzot, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja piezvejas sugu atskaitīt no mērķsugas kvotas, atkarībā no piezvejas sugas saglabāšanas statusa.

(30)	Attiecībā uz tādu zivju izkrāvumiem, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, būtu jāierobežo šādu nozveju galamērķis un tās būtu jāaizliedz pārdot lietošanai pārtikā.

(31)	Lai ņemtu vērā nevēlamas nozvejas, kas ir neizbēgamas, pat piemērojot pasākumus to samazināšanai, būtu jāizveido daži de minimis izņēmumi no nozvejas izkraušanas pienākuma tām zvejniecībām, uz kurām attiecas nozvejas izkraušanas pienākums, galvenokārt izmantojot daudzgadu plānus.

(32)

Ņemot vērā zinātniskos ieteikumus un neapdraudot ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistīto mērķu sasniegšanu, vai nepalielinot zivju mirstību, ja darbojas nozvejas izkraušanas pienākums, ietverot nozvejas dokumentāciju, vajadzētu būt iespējamam saistītu zvejas iespēju palielinājumam, lai ņemtu vērā faktu, ka zivis, ko iepriekš izmeta, tagad izkraus.

(33)

Piekļuvi zvejniecībai vajadzētu balstīt uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, tostarp kritērijiem, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku. Dalībvalstīm būtu jāveicina atbildīga zveja, sniedzot stimulu tiem operatoriem, kas zvejo, nodarot vismazāko kaitējumu videi un sniedzot vislielākos ieguvumus sabiedrībai.

(34)	Attiecībā uz krājumiem, par kuriem nav izveidots daudzgadu plāns, būtu jānodrošina, ka tie tiek izmantoti maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, nosakot nozvejas vai zvejas piepūles limitus. Ja pieejamie dati nav pietiekami, zvejniecību pārvaldībā būtu jāizmanto aptuvenie parametri.

(35)	Ņemot vērā zvejas nozares nestabilo ekonomisko stāvokli un konkrētu piekrastes kopienu atkarību no zvejas, ir jānodrošina relatīva zvejas darbību stabilitāte, sadalot zvejas iespējas starp dalībvalstīm, pamatojoties uz prognozējamu krājumu daļu katrai dalībvalstij.

(36)

Šādai zvejas darbību relatīvai stabilitātei, ņemot vērā krājumu pagaidu bioloģisko stāvokli, būtu jānodrošina un pilnībā jāņem vērā to reģionu konkrētās vajadzības, kurās vietējās kopienas ir īpaši atkarīgas no zvejniecības un saistītām darbībām, kā to nolēmusi Padome savā 1976. gada 3. novembra Rezolūcijā (14), un jo īpaši tās VII pielikumā.

(37)	Tāpēc jēdziens par relatīvo stabilitātibūtu jāizprot šādā nozīmē.

(38)	Komisijai būtu jāatļauj pieņemt pagaidu pasākumus, ja attiecībā uz jūras bioloģisko resursu saglabāšanu vai jūras ekosistēmu pastāv nopietni zvejas darbību radīti draudi, kas prasa tūlītēju rīcību. Minētie pasākumi būtu jāievieš noteiktajos termiņos, un tie būtu jāīsteno ierobežotā laikposmā.

(39)

Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas reģionālā līmenī, lai pieņemtu kopīgus ieteikumus un citus instrumentus, lai pilnveidotu un īstenotu saglabāšanas pasākumus un pasākumus, kas ietekmē zvejas darbību zonās, kuras ir aizsargātas ar vides tiesību aktiem. Saistībā ar reģionālo sadarbību, Komisijai saglabāšanas pasākumi būtu jāpieņem tikai izmantojot īstenošanas aktus vai deleģētos aktus, ja visas kāda reģiona attiecīgās dalībvalstis vienojas par kopīgu ieteikumu. Ja kopīga ieteikuma nav, Komisijai būtu jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu attiecībā uz atbilstīgajiem pasākumiem, ievērojot Līgumu.

(40)	Dalībvalstīm vajadzētu būt pilnvarotām pieņemt saglabāšanas un pārvaldības pasākumus krājumiem Savienības ūdeņos, kuri piemērojami tikai tiem Savienības zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu.

(41)

Dalībvalstīm attiecībā uz savu 12 jūras jūdžu zonu vajadzētu būt pilnvarotām pieņemt saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas piemērojami visiem Savienības zvejas kuģiem, ar noteikumu, ka tad, ja šādi pasākumi attiecas uz Savienības zvejas kuģiem no citām dalībvalstīm, pieņemtie pasākumi nav diskriminējoši, ir notikusi iepriekšēja apspriešanās ar citām attiecīgajām dalībvalstīm un Savienība nav pieņēmusi pasākumus, kuri īpaši attiecas uz saglabāšanu un pārvaldību attiecīgajā 12 jūras jūdžu zonā.

(42)	Dalībvalstīm vajadzētu spēt ieviest nododamu zvejas koncesiju sistēmu.

(43)

Dalībvalstīm vajadzētu veikt īpašus pasākumus, lai Savienības zvejas kuģu skaitu pielīdzinātu pieejamajiem resursiem, pamatojoties uz to izvērtējumiem par līdzsvaru starp to flotes zvejas kapacitāti un tām pieejamajām zvejas iespējām. Minētie izvērtējumi būtu jāveic atbilstīgi Komisijas pamatnostādnēm un jānorāda gada ziņojumā, ko nosūta Komisijai. Minētie ziņojumi būtu jāpublisko. Ikvienai dalībvalstij būtu jādod iespēja izraudzīties pasākumus un instrumentus, kādus tā vēlas pieņemt, lai samazinātu zvejas kapacitātes pārpalikumu.

(44)	Papildus minētajam – zvejas kapacitātes pārvaldības un koriģēšanas nolūkiem vajadzētu saglabāt obligāto maksimāli pieļaujamo flotes kapacitāti un valstu iekļaušanas/izslēgšanas režīmu attiecībā uz finansējumu kuģu ekspluatācijas pārtraukšanai.

(45)	Dalībvalstīm būtu jāreģistrē minimālā informācija par to Savienības zvejas kuģu parametriem un darbībām, kuri kuģo ar to karogu. Šie reģistrētie dati būtu jādara pieejami Komisijai, lai tā uzraudzītu dalībvalstu flotu apjomu.

(46)

Zvejniecību pārvaldībā, kas balstīta uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ir vajadzīgas saskaņotas, uzticamas un precīzas datu kopas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāvāc dati par flotēm un to zvejas darbībām, jo īpaši bioloģiskie dati par nozvejām, tostarp izmetumiem, un apsekojumu dati par zivju krājumiem un par zvejas darbību potenciālo ietekmi uz jūras ekosistēmām no vides viedokļa. Dalībvalstīm būtu jāpārvalda savāktie dati un tie jādara pieejami tiešajiem lietotājiem un citām ieinteresētajām personām. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas savstarpēji un ar Komisiju, lai koordinētu datu vākšanas darbības. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm attiecībā uz datu vākšanu būtu arī jāsadarbojas ar trešām valstīm. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai izvērtējumam gada ziņojums par datu vākšanas darbībām, ko pēc tam publisko.

(47)	Datu vākšanā būtu jāiekļauj dati, kas atvieglo ekonomisku izvērtējumu veikšanu par zvejniecības nozarē, akvakultūrā un zvejas un akvakultūras produktu apstrādē aktīvajiem uzņēmumiem un nodarbinātības tendencēm minētajās nozarēs.

(48)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2005/629/EK (15), var sniegt konsultācijas par jautājumiem, kas attiecas uz jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un pārvaldību, lai nodrošinātu vajadzīgo augsti kvalificēta zinātniskā personāla palīdzību, jo īpaši piemērojot bioloģiskos, ekonomiskos, vides, sociālos vai tehniskos apsvērumus.

(49)

Būtu jānostiprina uz politiku orientēta zinātne zvejniecības jomā, izmantojot valsts mērogā pieņemtu zinātnisko zvejniecības datu vākšanu, pētniecību un īstenojot inovācijas programmas koordinācijā ar citām dalībvalstīm un saskaņā ar Savienības pētniecības un inovācijas sistēmām. Būtu arī jāveicina ciešāka sadarbība starp nozari un zinātniekiem.

(50)

Savienībai būtu jāpopularizē KZP mērķi starptautiskā mērogā, nodrošinot, ka Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem ir balstītas uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības un trešo valstu operatoriem. Šajā nolūkā Savienībai vajadzētu censties vadīt reģionālu un starptautisku organizāciju darbības stiprināšanas procesu, lai tās varētu labāk saglabāt un pārvaldīt jūras dzīvos resursus, kas ietilpst to darbības jomā, tostarp cīnīties pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Savienībai vajadzētu sadarboties ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām ar mērķi uzlabot atbilstību starptautiskiem pasākumiem, tostarp cīnītos ar NNN. Savienības nostāju vajadzētu balstīt uz labākajiem pieejamiem zinātniskiem ieteikumiem.

(51)

Ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, kuri noslēgti ar trešām valstīm, būtu jānodrošina, lai Savienības zvejas darbības trešo valstu ūdeņos būtu balstītas uz labākajiem pieejamiem zinātniskiem ieteikumiem un attiecīgas informācijas apmaiņu, nodrošinot jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, pārredzamību attiecībā uz pārpalikuma noteikšanu un, tādējādi, resursu pārvaldību, kas ir saskaņā ar KZP mērķiem. Šiem nolīgumiem, kuros paredz piekļuvi resursiem proporcionāli Savienības flotes interesēm un apmaiņā pret Savienības finansiālu ieguldījumu, būtu jāpalīdz izveidot kvalitatīvu pārvaldes sistēmu, lai jo īpaši nodrošinātu efektīvus datu vākšanas, uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumus.

(52)

Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos attiecīgos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos noteikto demokrātijas principu un cilvēktiesību, kā arī tiesiskuma principa ievērošanai vajadzētu būt būtiskam elementam ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos, kuros vajadzētu būt īpašai cilvēktiesību klauzulai. Cilvēktiesību klauzulas ieviešanai ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos būtu pilnībā jāatbilst vispārējiem Savienības attīstības politikas mērķiem.

(53)

Akvakultūrai ilgtspējīgi būtu jāpalīdz saglabāt pārtikas ražošanas potenciāls visā Savienībā, lai Savienības iedzīvotājiem ilgtermiņā garantētu pārtikas nodrošinājumu, tostarp pārtikas pieejamību, kā arī izaugsmi un nodarbinātību, un lai dotu ieguldījumu pasaulē arvien pieaugošā pieprasījuma pēc ūdens cilmes produktiem apmierināšanā.

(54)

Komisijas 2009. gadā pieņemtajā Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, kuru atzinīgi novērtēja un apstiprināja Padome un atzinīgi novērtēja Eiropas Parlaments, norādīts, ka jārada un jāveicina vienlīdzīgi konkurences apstākļi akvakultūras jomā kā pamats tās ilgtspējīgai attīstībai.

(55)

Akvakultūras darbības Savienībā ietekmē dažādi apstākļi, kas sniedzas pāri valstu robežām, tostarp attiecībā uz operatoriem izsniegtajām atļaujām. Tāpēc būtu jāizstrādā Savienības stratēģiskas pamatnostādnes valstu stratēģiskajiem plāniem, lai uzlabotu akvakultūras nozares konkurētspēju, veicinot tās attīstību un inovāciju un rosinot saimnieciskās darbības, dažādošanu un uzlabojot dzīves kvalitāti piekrastes un iekšzemes reģionos. Turklāt starp dalībvalstīm būtu jāievieš mehānismi, lai apmainītos ar informāciju un paraugpraksi, izmantojot atvērto koordinācijas metodi valsts pasākumiem attiecībā uz darījumdarbības drošību, piekļuvi Savienības ūdeņiem un teritorijai un atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu.

(56)	Akvakultūras īpatnību dēļ ir vajadzīga konsultatīvā padome, kurā ieinteresētās personas varētu apspriest Savienības politikas virzienu elementus, kas varētu ietekmēt akvakultūru.

(57)

Ir jāstiprina Savienības zvejniecības un akvakultūras nozares konkurētspēja un tā jāvienkāršo, lai uzlabotu tās ražošanas un tirdzniecības darbību pārvaldību. Zvejas un akvakultūras produktu tirgus kopīgai organizācijai būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem Savienībā tirgotajiem zvejas un akvakultūras produktiem neatkarīgi no to izcelsmes, jāsniedz iespējas patērētājiem izdarīt labāk pamatotu izvēli un jāatbalsta atbildīgs patēriņš un būtu jāuzlabo ekonomiskās zināšanas un informētība par Savienības tirgiem visā piegādes ķēdē.

(58)	Tirgus kopīgā organizācija būtu jāīsteno atbilstīgi Savienības starptautiskajām saistībām, jo īpaši ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus.

(59)	Lai nodrošinātu atbilstību KZP noteikumiem, būtu jāizveido efektīva kontroles, pārbaudes un noteikumu izpildes sistēma, kas ietvertu cīņu pret NNN zvejas darbībām.

(60)	Savienības kontroles, pārbaudes un noteikumu izpildes sistēmā būtu jāveicina modernu un efektīvu tehnoloģiju izmantošana. Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt iespējām veikt izmēģinājuma projektus par jaunām kontroles tehnoloģijām vai datu pārvaldības sistēmām.

(61)	Lai nodrošinātu, ka dažādās dalībvalstīs kontroles un izpildes noteikumu piemērošanas nosacījumi ir salīdzināmi, būtu jāveicina dalībvalstu sadarbība, apzinot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas.

(62)	Lai nodrošinātu operatoru iesaistīšanos Savienības datu ievākšanā un Savienības kontroles, pārbaudes un noteikumu izpildes sistēmā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējām pieprasīt saviem operatoriem segt proporcionālu daļu no attiecīgajām darbības izmaksām.

(63)

Dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami labi sasniegt KZP mērķus, ņemot vērā problēmas, kas konstatētas zvejas nozares attīstībā un tās pārvaldībā, un dalībvalstu ierobežotos finansiālos resursus. Tāpēc, lai palīdzētu sasniegt šos mērķus, būtu jāpiešķir Savienības daudzgadu finansiālā palīdzība, kas vērsta uz KZP prioritātēm un pielāgota katras dalībvalsts zvejas nozares īpatnībām.

(64)

Savienības finansiālā palīdzība būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka dalībvalstis un operatori, tostarp kuģu īpašnieki, ievēro KZP noteikumus. Saskaņā ar īpašiem noteikumiem, ko paredzēts pieņemt, Savienības finansiālās palīdzības sniegšana būtu jāpārtrauc, jāaptur vai jākoriģē gadījumos, kad dalībvalsts neievēro konkrētu KZP pienākumu vai kad operators izdara nopietnus šo noteikumu pārkāpumus.

(65)	Dialogs ar ieinteresētajām personām ir bijis nozīmīgs, lai sasniegtu KZP mērķus. Ņemot vērā dažādos apstākļus Savienības ūdeņos un lielāku KZP reģionalizāciju, konsultatīvajām padomēm būtu jādod KZP iespēja gūt labumu no visu ieinteresēto personu zināšanām un pieredzes.

(66)	Ņemot vērā tālāko reģionu, akvakultūras, tirgu un Melnās jūras īpatnības, ir lietderīgi, izveidot jaunu konsultatīvo padomi katrā no minētajām jomām.

(67)

Pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai saistībā ar saglabāšanas pasākumu, kas saistīti ar konkrētām dalībvalstu saistībām vides jomā, nozvejas izkraušanas pienākuma korigēšana ar nolūku ievērot Savienības starptautiskās saistības pieņemšanu, nozvejas izkraušanas pienākuma plašāku piemērošanu, ar reģionalizācijas procesa starpniecību tajā iekļaujot citas sugas, konkrētu izmetumu plānu pieņemšanu, izmantojot reģionalizācijas procesu, de minimis atbrīvojumu no nozvejas izkraušanas pienākuma, ja nav pieņemts neviens cits iminētā pienākuma īstenošanas pasākums, pieņemšanu un detalizētu konsultatīvo padomju darbības dnoteikumu noteikšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(68)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz pagaidu pasākumiem nolūkā samazināt nopietnus draudus jūras bioloģisko resursu saglabāšanai, uz iekļaušanas/izslēgšanas režīma īstenošanu flotes pārvaldībā un uz datu pierakstīšanu, formatēšanu un nosūtīšanu Savienības zvejas flotes reģistra vajadzībām, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (16).

(69)	Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai.

(70)	Stājoties spēkā attiecīgajiem noteikumiem saskaņā ar šo regulu, būtu jāatceļ Padomes Lēmums Nr. 2004/585/EK (17).

(71)	Ņemot vērā izdarāmo grozījumu daudzumu un svarīgumu, Regula (EK) Nr. 2371/2002 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1. Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) aptver:

a)	jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un to zvejniecību un flotu pārvaldību, kuras šādus resursus izmanto;

b)	saistībā ar pasākumiem tirgū un finanšu pasākumiem KZP īstenošanas atbalstam - saldūdeņu bioloģiskos resursus, akvakultūru un zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību.

2. KZP attiecas uz 1. punktā minētajām darbībām, ja tās veic:

a)	to dalībvalstu teritorijā, kuras ir Līguma darbības jomā,

b)	Savienības ūdeņos, arī tad, ja tās veic zvejas kuģi, kas kuģo ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī,

c)	Savienības zvejas kuģi ārpus Savienības ūdeņiem, vai

d)	dalībvalstu valstspiederīgie, neskarot karoga valsts primāro atbildību.

2. pants

Mērķi

1. KZP garantē to, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību.

2. KZP tiek ievērota piesardzīga pieeja zvejniecības pārvaldībai, un tās mērķis ir nodrošināt to, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

Lai panāktu mērķipakāpeniski atjaunot un uzturēt zivju krājumu populācijas tādā biomasas līmenī, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistībā ar izmantošanas pakāpi, ja iespējams, sasniedz līdz 2015. gadam, un pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem.

3. KZP īsteno ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, lai nodrošinātu to, ka tiek mazināta zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu, un cenšas nodrošināt, ka akvakultūras un zvejas darbības neveicina jūras vides degradāciju.

4. KZP veicina zinātnisko datu vākšanu.

5. Ar KZP jo īpaši:

a)	pakāpeniski izskauž izmetumus – katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, izvairoties no nevēlamas piezvejas un samazinot to cik vien iespējams, un pakāpeniski nodrošinot to, ka nozvejas tiek izkrautas;

b)	vajadzības gadījumā visoptimālākajā veidā izmanto nevēlamu nozveju, neradot tirgu tādai šā veida nozvejai, kas ir mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru;

c)	nodrošina apstākļus, lai ekonomiski dzīvotspējīgāku un konkurētspējīgāku padarītu zvejas un pārstrādes nozari un darbības uz sauszemes, kas saistītas zvejniecību;

d)	paredz pasākumus ar mērķi flotu zvejas kapacitāti pielāgot zvejas iespēju līmenim atbilstīgi 2. punktam, lai bez pārmērīgas jūras bioloģisko resursu izmantošanas izveidotu ekonomiski dzīvotspējīgas flotes;

e)	veicina ilgtspējīgu Savienības akvakultūras darbību attīstību, lai sekmētu pārtikas pieejamību un nodrošinājumu un nodarbinātību;

f)	palīdz nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, ievērojot piekrastes zvejniecību un sociāli ekonomiskos aspektus;

g)	palīdz izveidot efektīvu un pārredzamu zvejniecības un akvakultūras produktu iekšējo tirgu un palīdz nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū laistiem zvejniecības un akvakultūras produktiem;

h)	ņem vērā gan patērētāju, gan ražotāju intereses;

i)	veicina piekrastes zvejas darbības, ņemot vērā to sociāli ekonomiskos aspektus;

j)	nodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši mērķim sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam, kā tas izklāstīts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā, kā arī citiem Savienības politikas virzieniem.

3. pants

Labas pārvaldības principi

KZP ievēro šādus labas pārvaldības principus:

a)	skaidri noteikta pienākumu sadale Savienības, reģionālā, valsts un vietējā līmenī;

b)	reģiona īpatnību ievērošana, izmantojot reģionalizētu pieeju;

c)	pasākumu ieviešana saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu;

d)	ilgtermiņa perspektīva;

e)	administratīvo izmaksu efektivitāte;

f)	atbilstīga ieinteresēto aprindu, jo īpaši konsultatīvo padomju, iesaistīšana visos posmos no pasākumu izstrādes līdz īstenošanai;

g)	karoga valsts primārā atbildība;

h)	saskanība ar citām Savienības politikas jomām;

i)	ietekmes novērtējumu izmantošana vajadzības gadījumā;

j)	samērs starp KZP iekšējo un ārējo dimensiju;

datu apstrādes pārredzamība atbilstīgi spēkā esošajām juridiskajām prasībām, nodrošinot pienācīgu privātās dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību un konfidencialitātes noteikumus; dati ir pieejami attiecīgajām zinātniskajām struktūrām, citām struktūrām, kam ir zinātniska vai pārvaldības ievirze, un citiem noteiktiem galalietotājiem.

4. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	"Savienības ūdeņi" ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā minētajām teritorijām piegulošos ūdeņus;

2)	"jūras bioloģiskie resursi" ir iegūstamās un pieejamās jūras ūdeņu dzīvo organismu sugas, ietverot anadromās un katadromās sugas laikposmā, ko tās pavada jūrā;

3)	"saldūdeņu bioloģiskie resursi" ir iegūstamās un pieejamās saldūdeņu dzīvo organismu sugas;

4)	"zvejas kuģis" ir jebkurš kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai vai zilo tunzivju krātiņveida lamatas;

5)	"Savienības zvejas kuģis" ir zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;

6)	"iekļaušana zvejas flotē" ir zvejas kuģa reģistrēšana dalībvalsts zvejas kuģu reģistrā;

7)	"maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms" ir lielākais teorētiskais līdzsvarotas ieguves apjoms, kuru pastāvīgi caurmērā var iegūt no krājuma pašreizējos caurmēra vides apstākļos, būtiski neietekmējot ataudzēšanas procesu;

"piesardzīga pieeja zvejniecības pārvaldībā", kā minēts ANO Nolīguma par zivju krājumiem 6. pantā, ir pieeja, saskaņā ar kuru atbilstīgas zinātniskās informācijas trūkumu nebūtu jāizmanto par pamatojumu, lai atliktu vai neveiktu pārvaldības pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt mērķsugas, saistītās vai atkarīgās sugas, piezvejas sugas un to vidi;

"ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā" ir integrēta pieeja zvejniecības pārvaldībā ekoloģiski jēgpilnās robežās, kas ir vērsta uz to, lai pārvaldītu dabas resursu izmantošanu, ņemot vērā zvejas un citas cilvēku darbības, vienlaikus saglabājot gan bioloģisko bagātību, gan bioloģiskos procesus, kas nepieciešami, lai aizsargātu skartās ekosistēmas dzīvotņu sastāvu, struktūru un funkcionēšanu, ņemot vērā zināšanas un neskaidrības par ekosistēmas biotiskajiem, abiotiskajiem un ar cilvēku saistītajiem komponentiem;

10)	"izmetumi" ir nozveja, kuru palaiž atpakaļ jūrā;

11)	"mazietekmējoša zveja" ir tādu selektīvu zvejas paņēmienu izmantošana, kuru nelabvēlīgā ietekme uz jūras ekosistēmām ir minimāla vai kuri rada zemu degvielas emisiju, vai abi minētie gadījumi;

12)	"selektīvā zveja" ir tādu zvejas paņēmienu vai zvejas rīku izmantošana, ar kuriem, veicot zvejas darbības, zvejo mērķorganismus atbilstīgi to izmēram un sugai un ļauj izvairīties no piezvejas sugu nozvejas vai arī ļauj tās neskartas izmest atpakaļ jūrā;

13)	"zvejas izraisīta zivju mirstība" ir rādītājs, kas liecina, ka zināmā laikposmā zvejas darbību rezultātā biomasa un sugu īpatņi ir izņemti no krājuma;

14)	"krājums" ir konkrētā pārvaldības apgabalā sastopami jūras bioloģiskie resursi;

15)

"nozvejas limits" ir, attiecīgi, vai nu tāda zivju krājuma vai zivju krājumu grupas nozvejas daudzuma kvantitatīvs ierobežojums konkrētā laikposmā, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums –, vai tāda zivju krājuma vai zivju krājumu grupas izkrāvumu daudzuma kvantitatīvs ierobežojums konkrētā laikposmā, uz kuriem izkraušanas pienākums neattiecas;

16)	"saglabāšanas references rādītājs" ir zivju krājuma populācijas parametru vērtības (tādas kā biomasa vai zvejas izraisīta zivju mirstība), ko izmanto zvejniecības pārvaldībā, piemēram, attiecībā uz pieņemamu bioloģiskā riska līmeni vai vēlamo ieguves apjomu;

17)

"minimālais saglabāšanas references izmērs" ir Savienības tiesību aktos noteikts jūras ūdeņu dzīvo organismu sugu izmērs, ņemot vērā briedumu, par kuru mazākiem izmēram piemēro ierobežojumus vai stimulus ar mērķi novērst nozvejošanu, kas veikta ar zvejas darbībām; šāds izmērs attiecīgā gadījumā aizstāj minimālo izkraušanas izmēru;

18)

"krājums drošās bioloģiskās robežās" ir krājums, par kuru pastāv liela ticamība, ka nārsta bara biomasa, kāda krājumam aplēsta iepriekšējā gada beigās, ir augstāka nekā biomasas limita references rādītājs (Blim), un krājumam aplēstais zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājs iepriekšējā gadā ir zemāks par zvejas izraisītas zivju mirstības limita references rādītāju (Flim);

19)	"aizsardzības pasākums" ir piesardzības nolūkos veikts pasākums ar mērķi izvairīties no kāda nevēlama notikuma;

20)	"tehniskie pasākumi" ir pasākumi, kuri, paredzot zvejas rīku izmantošanas un konstrukcijas nosacījumus un ierobežojot piekļuvi zvejas apgabaliem, regulē nozveju sastāvu pēc sugām un zivju izmēra un zvejas darbību ietekmi uz ekosistēmu komponentiem;

21)	"zvejas piepūle" ir zvejas kuģa kapacitātes un aktivitātes reizinājums; zvejas kuģu grupai tā ir visu grupas kuģu zvejas piepūles summa;

22)	"dalībvalsts, kurai ir tieša ieinteresētība pārvaldībā" ir dalībvalsts, kurai ir ieinteresētība, kuras pamatā ir vai nu zvejas iespējas vai zveja, kas tiek veikta attiecīgās dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, vai –Vidusjūrā – tradicionālā zveja atklātā jūrā;

23)	"nododamas zvejas koncesijas" ir atsaucamas tiesības izmantot noteiktu daļu no zvejas iespējām, kas iedalītas dalībvalstij vai noteiktas pārvaldības plānos, kurus dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (18) 19. pantu, un turētājs tās var nodot;

24)	"zvejas kapacitāte" ir kuģa tilpība bruto tonnās (GT) un tā dzinēja jauda kilovatos (kW) saskaņā ar definīcijām Padomes Regulas (EEK) Nr. 2930/86 (19) 4. un 5. pantā;

25)

"akvakultūra" ir ūdens organismu audzēšana vai kultivēšana, izmantojot metodes, kas paredzētas attiecīgo organismu produkcijas palielināšanai, pārsniedzot vides dabiskās spējas; ūdens organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašumā visu audzēšanas un kultivēšanas laiku līdz pat iegūšanai, kā arī tās laikā;

26)	"zvejas licence" ir licence, kā definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/20094. panta 9. punktā (20);

27)	"zvejas atļauja" ir atļauja, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 10. punktā;

28)	"zvejas darbība" ir zivju meklēšana, zvejas rīku iemešana, ievietošana, vilkšana un pacelšana, nozvejas izcelšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošana, ievietošana sprostos, nobarošana un izkraušana;

29)	"zvejas produkti" ir jebkādā zvejas darbībā iegūti ūdens organismi vai no tiem iegūti produkti;

30)	"operators" ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks jebkuram uzņēmumam, kurā veic jebkuru no darbībām, kas saistītas ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanā, apstrādē, tirdzniecībā, izplatīšanā un mazumtirdzniecībā;

31)	"smags pārkāpums" ir pārkāpums, kas definēts kā tāds attiecīgos Savienības tiesību aktos, tostarp Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (21) 42. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktā;

32)	"zinātnisko datu galalietotājs" ir struktūra, kas pētniecības vai pārvaldības nolūkos ir ieinteresēta zivsaimniecības nozares datu zinātniskā analīzē;

33)

"pieļaujamās nozvejas pārpalikums" ir tā pieļaujamās nozvejas daļa, kuru piekrastes valsts nevar iegūt, kā rezultātā atsevišķu zivju krājumu kopējais izmantošanas rādītājs ir zem līmeņa, kas spēj nodrošināt krājumu atjaunošanos, un nozvejoto sugu populāciju saglabāšanas rādītājs ir virs vēlamā līmeņa, balstoties uz labākajiem pieejamiem zinātniskiem ieteikumiem;

34)	"akvakultūras produkti" ir jebkādā akvakultūras darbībā iegūti ūdens organismi jebkurā to dzīves cikla posmā vai no tiem iegūti produkti;

35)	"nārsta bara biomasa" ir to konkrēta krājuma zivju masas novērtējums, kuras vairojas noteiktā laikā, ietverot abus dzimumus un dzīvdzemdētājas zivis;

36)	"jaukta dažādu sugu zveja" ir zveja, kurā zvejo vairāk nekā vienu sugu un kurā vienā zvejas darbībā, visticamāk, tiks nozvejotas dažādas sugas;

37)

"ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi" ir starptautiski nolīgumi, kas noslēgti ar trešo valsti, lai iegūtu piekļuvi ūdeņiem un resursiem nolūkā ilgtspējīgi izmantot daļu no jūras bioloģisko resursu pārpalikumiem, apmaiņā pret Savienības sniegtu finansiālu kompensāciju, kurā var ietilpt atbalsts nozarei.

2. Šajā regulā piemēro šādas ģeogrāfisko apgabalu ģeogrāfiskās definīcijas:

a)	"Ziemeļjūra" ir ICES IV un IIIa zona (22);

b)	"Baltijas jūra" ir ICES IIIb, IIIc un IIId zona;

c)	"ziemeļrietumu ūdeņi" ir ICES V zona (izņemot Va zonu, un tikai Savienības ūdeņi – Vb zonā), VI un VII zona;

d)	"dienvidrietumu ūdeņi" ir ICES VIII, IX un X zona (ūdeņi ap Azoru salām), un CECAF (23) 34.1.1, 34.1.2 un 34.2.0 zona (ūdeņi ap Madeiru un Kanāriju salām);

e)	"Vidusjūras ūdeņi" ir Vidusjūras ūdeņi uz austrumiem no līnijas 5°36′ W;

f)	"Melnā jūra" ir GFCM teritorijas ģeogrāfiskais apakšapgabals atbilstīgi definīcijai rezolūcijā GFCM/33/2009/2;

II DAĻA

PIEKĻUVE ŪDEŅIEM

5. pants

Vispārīgi noteikumi par piekļuvi ūdeņiem

1. Ievērojot saskaņā ar III daļu pieņemtos pasākumus, Savienības zvejas kuģiem ir vienlīdzīga piekļuve ūdeņiem un resursiem visos Savienības ūdeņos, izņemot tos, kuri minēti 2. un 3. punktā.

2. Dalībvalstīm ir atļauts no 2013. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim to suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos ne vairāk kā 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, ierobežot zveju, atļaujot to veikt tikai zvejas kuģiem, kuri no blakus piekrastē esošām ostām tradicionāli zvejo minētajos ūdeņos, neskarot kārtību, kas saskaņā ar pastāvošajām kaimiņattiecībām starp dalībvalstīm noteikta Savienības zvejas kuģiem, kuri kuģo ar citu dalībvalstu karogiem, un kārtību, kas izklāstīta I pielikumā, kurā katrai dalībvalstij ir noteiktas ģeogrāfiskās zonas citu dalībvalstu piekrastes joslās, kurās tiek veiktas zvejas darbības, un attiecīgās sugas. Dalībvalstis informē Komisiju par ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar šo punktu.

3. Ūdeņos, kas atrodas ne vairāk kā 100 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām Savienības tālākajos reģionos, kuri minēti Līguma 349. panta 1. punkta pirmajā daļā, attiecīgajām dalībvalstīm līdz 2022. gada 31. decembrim ir atļauts ierobežot zveju, atļaujot to veikt tikai šo teritoriju ostās reģistrētiem kuģiem. Šādi ierobežojumi neattiecas uz Savienības kuģiem, kuri tradicionāli zvejo minētajos ūdeņos, ciktāl šādi kuģi nepārsniedz tradicionāli īstenoto zvejas piepūli. Dalībvalstis informē Komisiju par ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar šo punktu.

4. Pasākumus, kas jāpiemēro pēc tam, kad vairs nebūs spēkā kārtība, kas izklāstīta2. un 3. punktā, pieņem līdz 2022. gada 31. decembrim.

III DAĻA

JŪRAS BIOLOĢISKO RESURSU SAGLABĀŠANAS UN ILGTSPĒJĪGAS IZMANTOŠANAS PASĀKUMI

I SADAĻA

Saglabāšanas pasākumi

6. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Lai sasniegtu KZP mērķus attiecībā uz jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanas, kā noteikts 2. pantā, Savienība pieņem 7. pantā izklāstītos saglabāšanas pasākumus.

2. Piemērojot šo regulu, Komisija apspriežas ar attiecīgajām konsultatīvajām struktūrām un attiecīgajām zinātniskajām struktūrām. Saglabāšanas pasākumus pieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, atbilstīgā gadījumā ietverot ziņojumus, ko sagatavojusi ZZTEK un citas konsultatīvās struktūras, ieteikumi, ko sniegušas konsultatīvās padomes, un kopīgi ieteikumi, ko dalībvalstis sniegušas, ievērojot 18. pantu.

3. Dalībvalstis var sadarboties cita ar citu, lai pieņemtu pasākumus, ievērojot 11., 15. un 18. pantu.

4. Pirms valsts mēroga pasākumu pieņemšanas dalībvalstis saskaņo savu rīcību, ievērojot 20. panta 2. punktu.

5. Konkrētos gadījumos, jo īpaši attiecībā uz Vidusjūras reģionu, dalībvalstis var tikt pilnvarotas pieņemt juridiski saistošus aktus, tostarp saglabāšanas pasākumus, KZP jomā. Vajadzības gadījumā piemēro 18. pantu.

7. pants

Saglabāšanas pasākumu veidi

1. Jūras bioloģisko resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas pasākumi inter alia var būt šādi:

a)	daudzgadu plāni saskaņā ar 9. un 10. pantu;

b)	krājumu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķapjomi un saistīti pasākumi, ar ko līdz minimumam mazināt zvejas ietekmi uz jūras vidi;

c)	pasākumi, lai pielāgotu zvejas kuģu zvejas kapacitāti pieejamajām zvejas iespējām;

d)	stimuli, tostarp ekonomiski stimuli, piemēram, zvejas iespējas, lai veicinātu zvejas paņēmienus, ar kuriem palīdz nodrošināt selektīvāku zveju, nevēlamas nozvejas nepieļaušanu un samazināšanu, cik vien tas iespējams, un zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem;

e)	pasākumi saistībā ar zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu;

f)	pasākumi, lai sasniegtu 15. pantā noteiktos mērķus;

g)	minimālais saglabāšanas references izmērs;

h)	izmēģinājuma projekti saistībā ar alternatīvām zvejniecības pārvaldības metodēm un rīkiem, kas palielina selektivitāti vai samazina zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras vidi;

i)	pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību Savienības vides tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, ievērojot 11. pantu;

j)	tehniski pasākumi, kā minēts 2. punktā.

2. Tehniskie pasākumi inter alia var būt šādi:

a)	zvejas rīku raksturlielumi un noteikumi par to izmantošanu;

zvejas rīku konstrukcijas specifikācijas, tostarp:

i)	pārveidojumi vai palīgierīces, lai uzlabotu selektivitāti vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu,

ii)	pārveidojumi vai palīgierīces, lai samazinātu apdraudētu, izzūdošu un aizsargājamu sugu nejaušu nozveju, kā arī samazinātu cita veida nevēlamu nozveju;

c)	konkrētu zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi vai aizliegšana un zvejas darbību ierobežojumi noteiktos apgabalos vai laikposmos;

d)	prasības zvejas kuģiem uz noteiktu minimālu laikposmu pārtraukt darbību noteiktā apgabalā, lai aizsargātu apdraudētas sugas, nārstojošas zivis, zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru un citus jutīgus jūras resursus, kuri uz laiku koncentrējušies attiecīgajā apgabalā;

e)	īpaši pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu zvejas darbību nelabvēlīgo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un jūras ekosistēmām, tostarp pasākumi, lai pēc iespējas novērstu un samazinātu nevēlamu nozveju.

8. pants

Zivju krājumu atjaunošanas apgabalu izveide

1. Savienība, pienācīgi ņemot vērā esošās aizsargājamās teritorijas, cenšas izveidot aizsargājamas teritorijas, pamatojoties uz to bioloģisko jutīgumu, tostarp teritorijas, attiecībā uz kurām ir nepārprotami pierādījumi, ka tajās lielā koncentrācijā ir zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas atsauces izmēru, un nārsta vietas. Šādās teritorijās zvejas darbības var būt ierobežotas vai aizliegtas, lai veicinātu ūdeņu dzīvo resursu un jūras ekosistēmu saglabāšanu. Savienība turpinās nodrošināt papildu aizsardzību esošajos bioloģiski jutīgajos apgabalos.

2. Minētajos nolūkos dalībvalstis, kad tas ir iespējams, apzina piemērotus apgabalus, kas var ietilpt vienotā tīklā, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 18. panta 7. punktu sagatavo kopīgus ieteikumus, lai Komisija iesniegtu priekšlikumu saskaņā ar Līgumu.

3. Komisija daudzgadu plānā var būt pilnvarota izveidot šādas bioloģiski jutīgas aizsargājamas teritorijas; piemēro 18. panta 1. līdz 6. punktu. Komisija par aizsargājamām teritorijām regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

II SADAĻA

Īpaši pasākumi

9. pants

Daudzgadu plānu principi un mērķi

1. Daudzgadu plānus prioritārā kārtā pieņem, balstoties uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem, un tajos ietver saglabāšanas pasākumus, lai atjaunotu un uzturētu zivju krājumus virs līmeņiem, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saskaņā ar 2. panta 2. punktu.

2. Ja datu trūkuma dēļ nevar noteikt mērķus saistībā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, kā minēts 2. panta 2. punktā, daudzgadu plānos paredz pasākumus, kas balstīti uz piesardzīgu pieeju, nodrošinot vismaz līdzvērtīgu saglabāšanas pakāpi attiecīgajiem krājumiem.

3. Daudzgadu plāni attiecas vai nu:

a)	uz vienu sugu, vai

b)	jauktas dažādu sugu zvejas gadījumā vai gadījumos, kad krājumu dinamika ir savstarpēji saistīta - uz zvejniecībām, kas attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā izmanto vairākus krājumus, ņemot vērā pieejamās ziņas par zivju krājumu, zvejniecības un jūras ekosistēmu mijiedarbību.

4. Daudzgadu plānos iekļaujamie pasākumi un to īstenošanas kalendārs ir samērīgi ar izvirzītajiem uzdevumiem un mērķiem un paredzēto laika grafiku. Pirms pasākumi tiek iekļauti daudzgadu plānos, ņem vērā to iespējamo ekonomisko un sociālo ietekmi.

5. Daudzgadu plānos varētu tikt ietverti īpaši saglabāšanas mērķi un pasākumi, kas balstīti uz ekosistēmas pieeju, lai risinātu jauktas dažādu sugu zvejas specifiskās problēmas saistībā ar 2. panta 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanu attiecībā uz plānā ietvertiem dažādu zivju krājumiem, gadījumos, kad zinātniskajos ieteikumos ir norādīts, ka nav iespējams panākt lielāku selektivitāti. Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz ekosistēmas pieeju, daudzgadu plānā ietver īpašus alternatīvus saglabāšanas pasākumus attiecībā uz dažiem tajā ietvertajiem krājumiem.

10. pants

Daudzgadu plānu saturs

1. vajadzības gadījumā un neskarot Līgumā noteiktās atbilstīgās kompetences, daudzgadu plānā ietver:

a)	darbības jomu, proti, krājumus, zvejniecību un apgabalu, kam piemēro daudzgadu plānu;

b)	mērķus, kas ir saskaņā ar 2. pantā izklāstītajiem mērķiem un attiecīgajiem 6. un 9. panta noteikumiem;

c)	kvantitatīvi nosakāmus mērķapjomus, piemēram, zvejas izraisītu zivju mirstību un/vai nārsta bara biomasu;

d)	skaidrus termiņus, kuros jāsasniedz kvantitatīvi nosakāmie mērķapjomi;

e)	saglabāšanas references rādītājus, kas ir saskaņā ar 2. pantā noteiktajiem mērķiem;

f)	mērķus attiecībā uz saglabāšanas un tehniskiem pasākumiem, kas jāveic, lai sasniegtu 15. pantā noteiktos mērķus, un pasākumus, kuri izstrādāti, lai, cik iespējams, izvairītos no nevēlamas nozvejas un to samazinātu;

g)	aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu kvantitatīvi nosakāmo mērķapjomu sasniegšanu, kā arī vajadzības gadījumā koriģējošas darbības, tostarp situācijām, kad datu kvalitātes pasliktināšanās vai nepieejamība pakļauj riskam krājumu ilgtspēju.

2. Daudzgadu plānā var ietvert arī:

a)	citus saglabāšanas pasākumus, jo īpaši pasākumus, lai pakāpeniski izskaustu izmetumus, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, vai līdz minimumam samazinātu zvejas negatīvo ietekmi uz ekosistēmu, kas vajadzības gadījumā jāprecizē sīkāk saskaņā ar 18. pantu;

b)	kvantitatīvi nosakāmus rādītājus, lai periodiski uzraudzītu un novērtētu daudzgadu plāna mērķapjomu izpildē paveikto;

c)	vajadzības gadījumā īpašus mērķus, kas attiecas uz anadromo un katadromo sugu dzīves cikla daļu, kuru tās pavada saldūdenī;

3. Daudzgadu plānā paredz tā pārskatīšanu pēc sākotnējā ex-post izvērtējuma, jo īpaši ņemot vērā izmaiņas zinātniskajos ieteikumos.

11. pants

Saglabāšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides jomā

1. Dalībvalstis ir pilnvarotas pieņemt saglabāšanas pasākumus, kuri neietekmē citu dalībvalstu zvejas kuģus un kurus piemēro to suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos un kuri ir vajadzīgi, lai izpildītu dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punktu, Direktīvas 2009/147/EK 4. pantu vai Direktīvas 92/43/EEK 6. pantu, ar noteikumu, ka minētie pasākumi nodrošina saderību ar šīs regulas 2. pantā izklāstītajiem mērķiem, izpilda tā attiecīgā Savienības tiesību akta mērķus, kuru tās paredz īstenot, un nav mazāk stingri kā pasākumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

2. Ja dalībvalsts ("ierosinātāja dalībvalsts") uzskata, ka pasākumi ir jāpieņem, lai nodrošinātu 1. punktā minēto pienākumu izpildi, un citām dalībvalstīm ir tieša ieinteresētība zvejniecības pārvaldībā s, kuru šādi pasākumi skartu, Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus pasākumus pēc pieprasījuma, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu. Šajā nolūkā 18. panta 1. līdz 4. punktu un 6. punktu piemēro mutatis mutandis.

3. Dalībvalsts, kas izsaka ierosinājumu, Komisijai un citām dalībvalstīm, kurām ir tieša ieinteresētība pārvaldībā, sniedz būtisku informāciju par vajadzīgajiem pasākumiem, tostarp to pamatojumu, atbalstošus zinātniskus pierādījumus un detalizētu informāciju par to praktisku īstenošanu un izpildi. Dalībvalsts, kas izsaka ierosinājumu, un citas dalībvalstis ar tiešu ieinteresētību pārvaldībā sešu mēnešu laikā no pietiekamas informācijas nosūtīšanas brīža var iesniegt kopīgo ieteikumu, kā minēts 18. panta 1. punktā. Komisija, ņemot vērā visus pieejamos zinātniskos ieteikumus, pieņem pasākumus trīs mēnešos pēc pilnīga lūguma saņemšanas.

Ja ne visas dalībvalstīm izdodas vienoties par kopīgu ieteikumu, kas jāiesniedz saskaņā ar pirmo daļu tur noteiktajā termiņā vai ja uzskata, ka kopīgais ieteikums nav saderīgs ar 1. punktā minētajām prasībām, Komisija var iesniegt priekšlikumu saskaņā ar Līgumu.

4. Atkāpjoties no 3. punkta, ja nav iesniegts 3. punktā minētais kopīgais ieteikums, steidzamības gadījumos Komisija pieņem pasākumus. Pasākumi, kas jāpieņem steidzamības gadījumā, ietver tikai tos pasākumus, kuru neveikšana apdraudētu tādu mērķu sasniegšanu, kas saistīti ar saglabāšanas pasākumu izveidošanu saskaņā ar direktīvām, kas minētas 1. punktā, un dalībvalstu nolūkiem.

5. Pasākumus, kas minēti 4. punkta, piemēro ilgākais 12 mēnešu laikposmā, kas var tikt pagarināts uz ne vairāk kā 12 mēnešus ilgu laikposmu, ja turpina pastāvēt minētajā punktā paredzētie nosacījumi.

6. Komisija veicina sadarbību starp attiecīgajām dalībvalstīm un citām dalībvalstīm, kurām ir tieša ieinteresētība zvejniecības pārvaldībā saistībā ar to pasākumu īstenošanas un izpildes procesu, kas pieņemti saskaņā ar 2., 3. un 4.punktu.

12. pants

Komisijas pasākumi jūras bioloģisko resursu nopietna apdraudējuma gadījumā

1. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanas vai jūras ekosistēmas nopietnu apdraudējumu, kas pamatots ar pierādījumiem, Komisija pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes, lai mazinātu šo apdraudējumu, pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus, kas piemērojami ne ilgāk kā sešu mēnešu laikposmā, saskaņā ar 47. panta 3. punktā minēto procedūru.

2. Šā panta 1. punktā minēto lūgumu dalībvalsts nosūta vienlaikus Komisijai, citām dalībvalstīm un attiecīgajām konsultatīvajām padomēm. Pārējās dalībvalstis un konsultatīvās padomes var iesniegt rakstiskus komentārus septiņu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Komisija pieņem lēmumu 15 darbdienu laikā pēc 1. punktā minētā lūguma saņemšanas.

3. Pirms nekavējoties piemērojamo īstenošanas aktu piemērošanas laikposma beigām, kas minēts 1. punktā, Komisija gadījumos, kad ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus, pagarinot šāda ārkārtas pasākuma piemērošanas termiņu uz ne vairāk kā sešu mēnešu laikposmu, šiem aktiem nekavējoties stājoties spēkā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 47. panta 3. punktā.

13. pants

Dalībvalstu ārkārtas pasākumi

1. Ja ir pierādījumi, ka saistībā ar zvejas darbībām ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalsts suverenitāte vai jurisdikcija, jūras bioloģisko resursu saglabāšana vai jūras ekosistēma ir nopietni apdraudēta un ir vajadzīga tūlītēja rīcība, attiecīgā dalībvalsts var pieņemt ārkārtas pasākumus, lai mazinātu apdraudējumu. Šādi pasākumi ir saderīgi ar 2. pantā izklāstītajiem mērķiem un nav mazāk stingri kā tie, kas paredzēti Savienības tiesību aktos. Šādus pasākumus piemēro ne ilgāk kā trīs mēnešu laikposmā.

2. Ja ārkārtas pasākumi, kas jāpieņem dalībvalstij, var ietekmēt citu dalībvalstu zvejas kuģus, šādus pasākumus pieņem tikai pēc tam, kad ar Komisiju, attiecīgajām dalībvalstīm un attiecīgajām konsultatīvajām padomēm ir notikusi apspriešanās par pasākumu projektu, kam pievienots paskaidrojuma raksts. Dalībvalsts, kas apspriežas, var noteikt pamatotu apspriešanās termiņu, kas tomēr nav mazāks par vienu mēnesi.

3. Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar šo pantu pieņemtais pasākums neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tā, sniedzot atbilstīgus pamatojumus, lūdz, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu vai atceltu minēto pasākumu.

14. pants

Nevēlamas nozvejas nepieļaušana un tās samazināšana līdz minimumam

1. Lai vieglāk ieviestu pienākumu attiecīgajā zvejniecībā izkraut visu nozveju saskaņā ar 15. pantu ("nozvejas izkraušanas pienākums"), dalībvalstis var īstenot izmēģinājuma projektus, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā attiecīgo konsultatīvo padomju atzinumus, lai pilnībā izmēģinātu visas izmantojamās metodes nolūkā nepieļaut, līdz minimumam samazināt un izskaust nevēlamu nozveju attiecīgajā zvejniecībā.

2. Dalībvalstis var izstrādāt izmetumu karti, norādot izmetumu līmeni katrā no zvejniecībām, uz kurām attiecas 15. panta 1. punkts.

15. pants

Izkraušanas pienākums

1. Visas to sugu nozvejas, uz kurām attiecas nozvejas limiti, un Vidusjūrā – arī to sugu nozvejas, uz kurām attiecas minimālais izmērs, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1967/2006 III pielikumā, kas iegūtas zvejas darbībās Savienības ūdeņos vai ko Savienības zvejas kuģi ieguvuši ārpus Savienības ūdeņiem, ūdeņos, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, turpmāk minētajās zvejas vietās un ģeogrāfiskajos apgabalos, tiek paceltas un paturētas uz zvejas kuģiem, reģistrētas, izkrautas un attiecīgā gadījumā atskaitītas no kvotas, izņemot gadījumus, kad tās izmanto kā dzīvu ēsmu, saskaņā ar šādiem grafikiem:

ne vēlāk kā no 2015. gada 1. janvāra:

—	maza pelaģiskā zveja (t.i., šādu zivju zveja: makrele, siļķe, stavrida, putasu, kaproīdas, anšovs, argentīna, sardīne, brētliņa);

—	liela pelaģiskā zveja (t.i., šādu zivju zveja: zilā tunzivs, zobenzivs, garspuru tunzivs, lielacu tunzivs, zilais un baltais marlīns);

—	rūpnieciskā zveja (inter alia šādu zivju zveja: moiva, tūbīte un Esmarka menca);

—	laša zveja Baltijas jūrā.

b)	Ne vēlāk kā no 2015. gada 1. janvāra attiecībā uz zvejniecības galvenajām sugām un ne vēlāk kā no 2017. gada 1. janvāra attiecībā uz visām pārējām sugām tādu a) punktā neiekļautu sugu zveja Savienības ūdeņos Baltijas jūrā, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

Ne vēlāk kā no 2016. gada 1. janvāra attiecībā uz zvejniecības galvenajām sugām un ne vēlāk kā no 2019. gada 1. janvāra attiecībā uz visām pārējām sugām:

Ziemeļjūra:

—	mencas, pikšas, merlanga, saidas zveja;

—	Norvēģijas omāra zveja;

—	parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes zveja;

—	heka zveja;

—	ziemeļu garneles zveja;

ii)

Ziemeļrietumu ūdeņi:

—	mencas, pikšas, merlanga, saidas zveja;

—	Norvēģijas omāra zveja;

—	parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes zveja;

—	heka zveja;

iii)

Dienvidrietumu ūdeņi:

—	Norvēģijas omāra zveja;

—	parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes zveja;

—	heka zveja;

iv)	citu sugu zveja, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

Ne vēlāk kā no 2017. gada 1. janvāra attiecībā uz zvejniecības galvenajām sugām un ne vēlāk kā no 2019. gada 1. janvāra attiecībā uz visām pārējām sugām zveja, kas nav minēta a) apakšpunktā, Vidusjūrā, Melnajā jūrā un visos pārējos Savienības ūdeņos un ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija.

2. Šā panta 1. punkts neskar Savienības starptautiskās saistības. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu, lai šādas starptautiskas saistības ieviestu Savienības tiesību aktos, tostarp jo īpaši atkāpes no nozvejas izkraušanas pienākuma saskaņā ar šo pantu.

3. Ja visas dalībvalstis, kurām ir tieša ieinteresētība konkrētas zvejas pārvaldībā, vienojas, ka nozvejas izkraušanas pienākumam būtu jāattiecas uz sugām, kas nav 1. punktā uzskaitītās sugas, tās var iesniegt kopīgu ieteikumu, lai nozvejas izkraušanas pienākuma piemērošanu attiecinātu arī uz šādām citām sugām. Šajā nolūkā 18. panta 1. līdz 6. punktu piemēro mutatis mutandis. Ja tiek iesniegts šāds kopīgs ieteikums, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu, kuri satur šādus pasākumus.

4. Šā panta 1. punktā minēto nozvejas izkraušanas pienākumu nepiemēro:

a)	sugām, kuru zveja ir aizliegta un kas kā tādas ir noteiktas Savienības tiesību aktā, kas pieņemts KZP jomā;

b)	sugām, attiecībā uz kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi uzrāda augstus izdzīvošanas rādītājus, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas īpatnības;

c)	nozvejām, uz kurām attiecas de minimis izņēmumi.

5. Sīkus noteikumus par to, kā īstenot nozvejas izkraušanas pienākumu, kas minēts 1. punktā, ietver daudzgadu plānos, kas minēti 9. un 10. pantā, un attiecīgā gadījumā tos sīkāk precizē saskaņā ar 18. pantu, ietverot:

a)	īpašus noteikumus attiecībā uz zveju vai sugām, uz kurām attiecas nozvejas izkraušanas pienākums, kas minēts 1. punktā;

b)	specifikācijas par izņēmumiem no nozvejas izkraušanas pienākuma attiecībā uz 4. punkta b) apakšpunktā minētajām sugām;

noteikumus par de minimis izņēmumiem līdz 5 % no visu sugu gada kopējās nozvejas, uz kurām attiecas 1. punktā minētais nozvejas izkraušanas pienākums. De minimis izņēmumu piemēro šādos gadījumos:

i)	ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka ir ļoti grūti panākt lielāku selektivitāti, vai

ii)	lai izvairītos no neproporcionālām nevēlamas nozvejas apstrādes izmaksām attiecībā uz tiem zvejas rīkiem, kuriem nevēlamā nozveja no katra zvejas rīka nav vairāk kā noteikta procentuāla daļa – ko nosaka daudzgadu plānā – no šā rīka kopējās gada nozvejas.

Saskaņā ar šo apakšpunktā minētajiem noteikumiem veiktās nozvejas neatskaita no attiecīgajām kvotām, tomēr visas šādas nozvejas pilnībā reģistrē.

Pārejas laikā četru gadu garumā šajā apakšpunktā minētās gada kopējās nozvejas procents palielinās:

i)	par diviem procenta punktiem pirmajos divos nozvejas izkraušanas pienākuma piemērošanas gados; un

ii)	par vienu procenta punktu turpmākajos divos gados;

d)	noteikumi par nozvejas dokumentēšanu;

e)	minimālo saglabāšanas references izmēru noteikšana, ja vajadzīgs, saskaņā ar 10. punktu.

6. Ja par attiecīgo zveju nav pieņemts daudzgadu plāns vai pārvaldības plāns saskaņā ar 18. pantu Regulā (EK) Nr. 1967/2006, Komisija saskaņā ar šīs regulas 18. pantu, ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu, nosakot uz laiku un uz laikposmu, kas nav ilgāks par trim gadiem, īpašu nozvejas izkraušanas pienākuma plānu, kas satur šā panta 5. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētās specifikācijas. Dalībvalstis var sadarboties šāda plāna izstrādē saskaņā ar šīs regulas 18. pantu, lai sekmētu to, ka Komisija pieņem šādus aktus vai iesniedz priekšlikumu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

7. Ja daudzgadu plānā saskaņā ar 5. punktu vai īpašajā nozvejas izkraušanas pienākuma plānā saskaņā ar 6. punktu nav pieņemti pasākumi, lai noteiktu de minimis izņēmumu, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu, nosakot de minimis izņēmumu, kas minēts 4. punkta c) apakšpunktā, kas, ievērojot 5. punkta c) apakšpunkta i) vai ii) punktā izklāstītos nosacījumus, nav lielāks par 5 % no visu sugu gada kopējās nozvejas, uz kurām attiecas 1. punktā minētais nozvejas izkraušanas pienākums. Minēto de minimis izņēmumu pieņem, lai to piemērotu no dienas, kad piemēro attiecīgo nozvejas izkraušanas pienākumu.

8. Atkāpjoties no pienākuma atskaitīt nozveju no attiecīgajām kvotām saskaņā ar 1. punktu, to sugu nozveju, uz kurām attiecas nozvejas izkraušanas pienākums un kuras zvejo, pārsniedzot attiecīgo krājumu kvotas, vai to sugu nozveju, attiecībā uz kurām dalībvalstij nav kvotu, var atskaitīt no mērķsugas kvotas, ar noteikumu, ka tās nepārsniedz 9 % no mērķsugas kvotas. Šo noteikumu piemēro tikai tad, ja nemērķa sugu krājumi ir drošās bioloģiskās robežās.

9. Krājumiem, uz ko attiecas nozvejas izkraušanas pienākums, dalībvalstis var izmantot ikgadējo elastību, nepārsniedzot 10 % no atļautajiem izkrāvumiem. Šajā nolūkā dalībvalsts var atļaut izkraut krājuma papildu daudzumus, uz kuru attiecas nozvejas izkraušanas pienākums, ar noteikumu, ka šādi daudzumi nepārsniedz 10 % no minētajai dalībvalstij piešķirtās kvotas. Piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. pantu.

10. Lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību, var noteikt minimālo saglabāšanas references izmēru.

11. Attiecībā uz sugām, uz ko attiecas nozvejas izkraušanas pienākums, ka noteikts 1. punktā, ierobežo to, kā izmanto sugu nozveju, kas ir mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru, pieļaujot tikai izmantošanu mērķiem, kas nav tiešs cilvēku patēriņš, cita starpā zivju barībai, zivju eļļai, lolojumdzīvnieku barībai, pārtikas piedevām, farmācijas produktiem un kosmētikas līdzekļiem.

12. Attiecībā uz sugām, uz kurām neattiecas nozvejas izkraušanas pienākums, kā noteikts 1. punktā, nozveju, kas ir mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru, nepatur uz kuģa, bet gan nekavējoties izmet atpakaļ jūrā.

13. Lai pārraudzītu to, vai tiek pildīts nozvejas izkraušanas pienākums, dalībvalstis nodrošina detalizētu un precīzu dokumentāciju par visiem zvejas reisiem, kā arī pietiekamas spējas un līdzekļus, piemēram, novērotājus, videonovērošanas sistēmas (CCTV) un citus. To darot, dalībvalstis ievēro efektivitātes un proporcionalitātes principu.

16. pants

Zvejas iespējas

1. Dalībvalstīm iedalītās zvejas iespējas nodrošina ikvienai dalībvalstij ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti. Iedalot jaunas zvejas iespējas, ņem vērā katras dalībvalsts intereses.

2. Ieviešot nozvejas izkraušanas pienākumu attiecībā uz zivju krājumu, zvejas iespējas nosaka, ņemot vērā pāreju no zvejas iespēju noteikšanas, lai atspoguļotu izkraušanu, uz zvejas iespēju noteikšanu, lai atspoguļotu nozveju, balstoties uz faktu, ka pirmajā un nākamajos gados minētā krājuma izmetumi vairs netiks pieļauti.

3. Ja jauni zinātniskie pierādījumi liecina, ka pastāv būtiska neatbilstība starp konkrētam krājumam noteiktajām zvejas iespējām un minētā krājuma faktisko stāvokli, tās dalībvalstis, kurām ir tieša ieinteresētība pārvaldībā, var iesniegt Komisijai pamatotu lūgumu, lai tā iesniedz priekšlikumu nolūkā mazināt minēto neatbilstību, vienlaikus ievērojot 2. panta 2. punktā noteiktos mērķus.

4. Zvejas iespējas nosaka saskaņā ar 2. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem, un atbilstīgi kvantitatīvi nosakāmiem mērķapjomiem, termiņiem un ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar 9. panta 2. punktu un 10. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.

5. Pasākumus, ar ko nosaka un iedala trešām valstīm pieejamās zvejas iespējas Savienības ūdeņos, nosaka saskaņā ar Līgumu.

6. Katra dalībvalsts nolemj, kādā veidā zvejas iespējas, kuras tai iedalītas un uz kurām neattiecas nododamu zvejas koncesiju sistēma, var sadalīt kuģiem, kas kuģo ar tās karogu (piemēram, izveidojot individuālas zvejas iespējas). Tā informē Komisiju par sadales metodi.

7. Sadalot zvejas iespējas, kas attiecas uz jauktu dažādu sugu zveju, dalībvalstis ņem vērā šādā zvejā iesaistīto kuģu potenciālo nozveju sastāvu.

8. Pēc paziņošanas Komisijai dalībvalstis var apmainīties ar visām iedalītajām zvejas iespējām vai to daļu.

17. pants

Dalībvalstu zvejas iespēju piešķiršanas kritēriji

Piešķirot zvejas iespējas, kas dalībvalstīm pieejamas, kā noteikts 16. pantā, tās piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku. Izmantotie kritēriji var ietvert inter alia zvejniecības ietekmi uz vidi, līdzšinējo prasību ievērošanu, devumu vietējai ekonomikai un vēsturisko nozvejas līmeni. Dalībvalstīm tām iedalīto zvejas iespēju robežās būtu jācenšas paredzēt arī stimulus zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi, piemēram, mazāku enerģijas patēriņu vai kaitējumu biotopam.

III SADAĻA

Reģionalizācija

18. pants

Reģionāla sadarbība saistībā ar saglabāšanas pasākumiem

1. Ja Komisijai ir piešķirtas pilnvaras, tostarp daudzgadu plānā, kas sagatavots saskaņā ar 9. un 10. pantu, kā arī gadījumos, kas paredzēti 11. pantā un 15. panta 6. punktā, pieņemt pasākumus, izmantojot deleģētos vai īstenošanas aktus attiecībā uz Savienības saglabāšanas pasākumu, ko piemēro attiecīgajai ģeogrāfiskajai teritorijai. Dalībvalstis, kam ir tieša ieinteresētība pārvaldībā, ko skar minētie pasākumi var konkrētā termiņā, ko noteiks attiecīgajā saglabāšanas pasākumā un/vai daudzgadu plānā, vienoties iesniegt kopīgus ieteikumus, kuru mērķis ir sasniegt attiecīgo Savienības saglabāšanas pasākumu, daudzgadu plānu vai īpašu izkraušanas plānu mērķus. Komisija nepieņem šādus deleģētus vai īstenošanas aktus, pirms ir beidzies termiņš dalībvalstu kopīgu ieteikumu iesniegšanai.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām attiecīgās dalībvalstis, kam ir tieša ieinteresētība pārvaldībā, kuru ietekmē 1. punktā minētie pasākumi, sadarbojas cita ar citu, lai formulētu kopīgos ieteikumus. Tās konsultējas arī ar attiecīgo(-ajām) konsultatīvo(-ajām) padomi(-ēm). Komisija veicina dalībvalstu sadarbību, tostarp vajadzības gadījumā nodrošinot, ka no attiecīgajām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātnisks atbalsts.

3. Ja saskaņā ar 1. punktu ir iesniegts kopīgs ieteikums, Komisija var pieņemt minētos pasākumus, izmantojot deleģētos vai īstenošanas aktus, ar noteikumu, ka šāds ieteikums atbilst attiecīgajam saglabāšanas pasākumam un/vai daudzgadu plānam.

4. Ja saglabāšanas pasākums attiecas uz konkrētu zivju krājumiem, ko dala ar trešām valstīm un ko pārvalda daudzpusējas zivsaimniecības organizācijas vai tos pārvalda ar divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, Savienība cenšas vienoties ar attiecīgajiem partneriem par vajadzīgajiem pasākumiem, lai panāktu 2. pantā izklāstītos mērķus.

5. Dalībvalstis nodrošina, lai kopīgie ieteikumi par saglabāšanas pasākumiem, kas jāpieņem atbilstīgi 1. punktam, ir balstīti uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un atbilst visām turpmāk norādītajām prasībām:

a)	tie ir saderīgi ar 2. pantā izklāstītajiem mērķiem;

b)	tie ir saderīgi ar atbilstīga saglabāšanas pasākuma darbības jomu un mērķiem;

c)	tie atbilst attiecīgā daudzgadu plāna darbības jomai un palīdz efektīvi sasniegt tā mērķus un kvantitatīvi nosakāmos mērķapjomus;

d)	tie ir vismaz tikpat stingri kā pasākumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

6. Ja visām dalībvalstīm neizdodas noteiktajā termiņā panākt vienošanos attiecībā uz kopīgajiem ieteikumiem, kas saskaņā ar 1. punktu jāiesniedz Komisijai, vai ja kopīgie ieteikumi par saglabāšanas pasākumiem netiek uzskatīti par saderīgiem ar attiecīgo saglabāšanas pasākumu mērķiem un kvantitatīvi nosakāmajiem mērķapjomiem, Komisija var iesniegt priekšlikumu par piemērotiem pasākumiem saskaņā ar Līgumu.

7. Papildus 1. punktā minētajiem gadījumiem dalībvalstis, kurām ir tieša ieinteresētība zvejas pārvaldībā noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā, var arī iesniegt kopīgus vienotus ieteikumus Komisijai par pasākumiem, kurus Komisijai jāierosina vai jāpieņem.

8. Dalībvalstīm kā papildu vai alternatīvs reģionālās sadarbības veids attiecībā uz Savienības saglabāšanas pasākumu, ko piemēro attiecīgā ģeogrāfiskā apgabalā, tostarp attiecībā uz daudzgadu plānu, kas izstrādāts atbilstīgi 9. un 10. pantam, būs dotas pilnvaras noteiktā termiņā pieņemt pasākumus, ar ko sīkāk nosaka minēto saglabāšanas pasākumu. Attiecīgās dalībvalstis cieši sadarbojas, lai šādus pasākumus pieņemtu. Šā panta 2., 4. un 5. punktu piemēro mutatis mutandis. Komisiju iesaista šajā darbā un ņem vērā tās piezīmes. Dalībvalsts konkrētos valsts pasākumus pieņem tikai tad, ja par minēto pasākumu saturu ir panākta vienošanās ar visām attiecīgajām dalībvalstīm. Ja Komisija uzskata, ka kādas dalībvalsts pasākums neatbilst attiecīgajā saglabāšanas pasākumā izklāstītajiem nosacījumiem, sniedzot atbilstīgu pamatojumu, tā var lūgt attiecīgo dalībvalstigrozīt vai atcelt minēto pasākumu.

IV SADAĻA

Valstu pasākumi

19. pants

Dalībvalstu pasākumi, kas piemērojami zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, vai personām, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā

1. Dalībvalsts var pieņemt pasākumus zivju krājumu saglabāšanai Savienības ūdeņos, ja minētie pasākumi atbilst visām turpmāk norādītajām prasībām:

a)	tie ir piemērojami tikai tiem zvejas kuģiem, kuri kuģo ar minētās dalībvalsts karogu, vai – attiecībā uz zvejas darbībām, ko neveic zvejas kuģis, – personām, kuras veic uzņēmējdarbību tajā teritorijas daļā, uz kuru attiecas Līgums;

b)	tie ir saderīgi ar 2. pantā izklāstītajiem mērķiem;

c)	tie ir vismaz tikpat stingri kā pasākumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

2. Dalībvalsts kontroles nolūkā informē citas attiecīgās dalībvalstis par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstīga informācija par pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ir publiski pieejama.

20. pants

Dalībvalsts pasākumi 12 jūras jūdžu zonā

1. Dalībvalsts 12 jūras jūdžu zonā no savas bāzes līnijas var veikt nediskriminējošus zivju krājuma saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un jūras ekosistēmu stāvokļa uzturēšanu vai uzlabošanu, ar noteikumu, ka Savienība nav pieņēmusi tieši minētajam apgabalam paredzētus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai īpaši nerisina attiecīgās dalībvalsts noteikto problēmu. Dalībvalsts pasākumi ir saderīgi ar 2. pantā izklāstītajiem mērķiem un ir vismaz tikpat stingri kā pasākumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

2. Ja saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas jāpieņem dalībvalstij, var ietekmēt citu dalībvalstu zvejas kuģus, šādus pasākumus pieņem tikai pēc tam, kad ar Komisiju, attiecīgajām dalībvalstīm un attiecīgajām konsultatīvajām padomēm ir notikušas konsultācijas par pasākumu projektu, kam pievienots paskaidrojuma raksts, kurš inter alia apliecina, ka šie pasākumi nav diskriminējoši. Šādu konsultāciju vajadzībām dalībvalsts, kura konsultējas, var noteikt pamatotu termiņu, kas tomēr nav mazāks par diviem mēnešiem.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstīga informācija par pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ir publiski pieejama.

4. Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar šo pantu pieņemtais pasākums neatbilst šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tā, sniedzot atbilstīgus pamatojumus, lūdz, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu vai atceltu attiecīgo pasākumu.

IV DAĻA

ZVEJAS KAPACITĀTES PĀRVALDĪBA

21. pants

Nododamu zvejas koncesiju sistēmu izveide

Dalībvalstis var izveidot nododamu zvejas koncesiju sistēmu. Dalībvalstis, kurām ir šāda sistēma, izveido un uztur nododamu zvejas koncesiju reģistru.

22. pants

Zvejas kapacitātes koriģēšana un pārvaldība

1. Dalībvalstis laika gaitā paredz pasākumus, lai savu flotu zvejas kapacitāti pielāgotu savām paredzētajām zvejas iespējām, ņemot vērā tendences un pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, nolūkā panākt stabilu un ilgstošu līdzsvaru starp tām.

2. Lai panāktu 1. punktā minēto mērķi, dalībvalstis līdz katra gada 31. maijam nosūta Komisijai ziņojumu par līdzsvaru starp to flotes zvejas kapacitāti un to zvejas iespējām. Lai visā Savienībā veicinātu vienotu pieeju, minēto ziņojumu sagatavo saskaņā ar kopējām pamatnostādnēm, ko var izstrādāt Komisija un kurās ir norādīti atbilstīgi tehniskie, sociālie un ekonomiskie rādītāji.

Ziņojumā iekļauj katras dalībvalsts flotes un visu tās flotes segmentu gada kapacitātes izvērtējumu. Ziņojumā mēģina noteikt pārmērīgu strukturālo kapacitāti katram segmentam un tāpat katram segmentam novērtēt ilgtermiņa rentabilitāti. Šos ziņojumus dara publiski pieejamus.

3. Attiecībā uz 2. punkta otrajā daļā minēto izvērtējumu – dalībvalstis veic analīzi, pamatojoties uz līdzsvaru starp to flotu zvejas kapacitāti un to zvejas iespējām. Atsevišķus izvērtējumus sagatavo par flotēm, kas darbojas tālākos reģionos, un par kuģiem, kas darbojas vienīgi ārpus Savienības ūdeņiem.

4. Ja izvērtējums skaidri parāda, ka zvejas kapacitāte nav faktiskā līdzsvarā ar zvejas iespējām, dalībvalsts sagatavo un iekļauj savā ziņojumā rīcības plānu par tiem flotes segmentiem, kuros ir noteikta pārmērīga strukturālā kapacitāte. Rīcības plānā nosaka pielāgojuma mērķus, līdzekļus līdzsvara panākšanai un precīzu termiņu tā īstenošanai.

Komisija katru gadu sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par līdzsvaru starp dalībvalstu flotu zvejas kapacitāti un to zvejas iespējām saskaņā ar 2. punkta pirmajā daļā minētajām pamatnostādnēm. Ziņojumā iekļauj rīcības plānus, kas minēti šī punkta pirmajā daļā. Pirmo ziņojumu iesniedz līdz 2015. gada 31. martam.

Ja 2. punktā minētais ziņojums netiek izstrādāts un/vai šā punkta pirmajā daļā minētais rīcības plāns netiek īstenots, var proporcionāli apturēt vai pārtraukt atbilstīgo Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar Savienības tiesību aktu, ko pieņems nākotnē un ar ko noteiks nosacījumus finansiālajai palīdzībai jūrlietu un zivsaimniecības politikai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

5. Izslēgšana no flotes, izmantojot publisko atbalstu, nav atļauta, ja vien iepriekš netiek anulēta zvejas licence un zvejas atļaujas.

6. Netiek aizstāta zvejas kapacitāte, kas atbilst zvejas kuģiem, kuri ir izslēgti no flotes, izmantojot publisko atbalstu.

7. Dalībvalstis nodrošina, lai no 2014. gada 1. janvāris to flotu zvejas kapacitāte nevienā brīdī nebūtu lielāka par maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas noteikta II pielikumā.

23. pants

Iekļaušanas/izslēgšanas režīms

1. Dalībvalstis pārvalda iekļaušanu to flotē un izslēgšanu no to flotes tā, ka jaunas kapacitātes iekļaušanu flotē bez publiska atbalsta kompensē, iepriekš veicot kapacitātes samazinājumu, par ko nepiešķir publisku atbalstu, vismaz tādā pašā apjomā.

2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, paredzot noteikumus šā panta piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Ne vēlāk kā 2018. gada 30. decembris Komisija izvērtē iekļaušanas/izslēgšanas režīmu, ņemot vērā mainīgo attiecību starp flotes zvejas kapacitāti un paredzētajām zvejas iespējām, un vajadzības gadījumā ierosina grozīt minēto režīmu.

24. pants

Zvejas flotes reģistri

1. Dalībvalstis reģistrē saskaņā ar šo regulu ieviesto pasākumu pārvaldībai vajadzīgo informāciju par to Savienības zvejas kuģu īpašumtiesībām, kuģu un rīku parametriem un darbību, kas kuģo ar to karogu.

2. Dalībvalstis dara pieejamu Komisijai 1. punktā minēto informāciju.

3. Komisija uztur Savienības zvejas flotes reģistru, kurā ir informācija, ko tā saņem atbilstīgi 2. punktam. Tā nodrošina publisku piekļuvi Savienības zvejas flotes reģistram, tajā pašā laikā nodrošinot personas datu pienācīgu aizsardzību.

4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot tehniskas darbības prasības, kas saistītas ar 1., 2. un 3. punktā minētās informācijas reģistrēšanu, formātu un nosūtīšanas kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

V DAĻA

ZVEJNIECĪBAS PĀRVALDĪBAS ZINĀTNISKĀ BĀZE

25. pants

Zvejniecības pārvaldībai vajadzīgie dati

1. Saskaņā ar datu vākšanas jomā pieņemtajiem noteikumiem dalībvalstis vāc bioloģiskos, vides, tehniskos un sociāli ekonomiskos datus, kas vajadzīgi zvejniecības pārvaldībai, pārvalda minētos datus un dara tos pieejamus galalietotājiem, tostarp Komisijas izraudzītām struktūrām. Šādu datu ieguvei un pārvaldībai noteikumiem ir tiesības pretendēt uz finansējumu, izmantojot Eiropas Jūras un zivsaimniecības fondu, saskaņā ar Savienības tiesību aktu, ko pieņems nākotnē un ar ko noteiks nosacījumus finansiālajai palīdzībai jūrlietu un zivsaimniecības politikai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Minētie dati jo īpaši nodrošina iespēju izvērtēt:

a)	izmantoto jūras bioloģisko resursu stāvokli;

b)	zvejas apjomu un zvejas darbību ietekmi uz jūras bioloģiskajiem resursiem un jūras ekosistēmām, un

c)	zvejniecības, akvakultūras un apstrādes nozares sociāli ekonomiskos darbības rādītājus Savienības ūdeņos un ārpus tiem.

2. Šādu datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas pamatā ir turpmāk minētie principi:

a)	pareizība un ticamība, un savlaicīga ievākšana;

b)	koordinēšanas mehānismu izmantošana, lai novērstu dubultu datu vākšanu dažādām vajadzībām;

c)	savākto datu droša glabāšana un aizsardzība datorizētās datubāzēs, un attiecīgos gadījumos – publiska piekļuve tiem, tostarp apkopotā līmenī, lai nodrošinātu konfidencialitāti;

d)	Komisijai vai tās izraudzītām struktūrām nodrošināta piekļuve valsts datubāzēm un sistēmām, kuras izmanto savākto datu apstrādei, nolūkā pārbaudīt datu esamību un kvalitāti;

struktūrām, kas pētniecības vai pārvaldības nolūkos ir ieinteresētas zivsaimniecības nozares datu zinātniskā analīzē, un visām ieinteresētajām personām laicīgi dara pieejamus būtiskus datus un attiecīgo metodoloģiju, ar kādu tie iegūti, izņemot gadījumos, kad saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem ir prasīta to aizsardzība un konfidencialitāte.

3. Dalībvalstis ik gadu iesniedz Komisijai ziņojumu par to, kā tiek īstenotas to valsts datu vākšanas programmas, un dara ziņojumu publiski pieejamu.

Komisija novērtē gada ziņojumu par datu ievākšanu pēc apspriešanās ar tās zinātnisko konsultatīvo struktūru un – attiecīgā gadījumā – reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RZPO), kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un attiecīgām starptautiskām zinātniskām struktūrām.

4. Dalībvalstis nodrošina zvejniecības pārvaldībai vajadzīgo zinātnisko, tostarp sociālekonomisko, datu vākšanas un pārvaldības koordinēšanu valsts mērogā. Šim nolūkam tās izraugās valsts korespondentu un organizē ikgadēju valsts mēroga koordinācijas sanāksmi. Komisiju informē par valsts mēroga koordinēšanas pasākumiem un uzaicina uz koordinācijas sanāksmēm.

5. Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju koordinē datu vākšanas darbības ar citu tā paša reģiona dalībvalstu darbībām un pēc iespējas cenšas savas darbības koordinēt ar trešām valstīm, kuru suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi tajā pašā reģionā.

6. Datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu veic izmaksu ziņā izdevīgā veidā.

7. Ja dalībvalsts laikus neievāc un/vai nesniedz datus galalietotājiem, saskaņā ar Savienības tiesību aktu, ko pieņems nākotnē un ar ko noteiks nosacījumus finansiālajai palīdzībai jūrlietu un zivsaimniecības politikai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, var proporcionāli apturēt vai pārtraukt atbilstīgo Savienības finansiālo palīdzību minētajai dalībvalstij.

26. pants

Apspriedes ar zinātniskajām struktūrām

Komisija apspriežas ar attiecīgām zinātniskajām struktūrām. ZZTEKattiecīgā gadījumā sniedz konsultācijas par jautājumiem, kas attiecas uz jūru dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību, tostarp par bioloģiskiem, ekonomiskiem, vides, sociāliem vai tehniskiem apsvērumiem. Apspriedēs ar zinātniskajām struktūrām ņem vērā publiskā finansējuma atbilstīgu pārvaldību, lai izvairītos no darba dublēšanās šādās struktūrās.

27. pants

Pētniecība un zinātniskie ieteikumi

1. Dalībvalstis īsteno pētniecības un inovācijas programmas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē. Tās ciešā sadarbībā ar Komisiju savas zivsaimniecības nozarē īstenotās pētniecības, inovācijas un ar zinātniskajiem ieteikumiem saistītās programmas saskaņo ar citām dalībvalstīm Savienības pētniecības un inovācijas sistēmu kontekstā, vajadzības gadījumā iesaistot attiecīgas konsultatīvās padomes. Minētās darbības saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem var pretendēt uz finansējumu no Savienības budžeta.

2. Dalībvalstis, iesaistot attiecīgas ieinteresētās personas, izmantojot inter alia pieejamos Savienības finanšu resursus un koordinējot darbības cita ar citu, nodrošina to, ka ir pieejamas zinātniskās konsultēšanās procesam vajadzīgās attiecīgās kompetences un cilvēkresursi.

VI DAĻA

ĀRPOLITIKA

28. pants

Mērķi

1. Lai nodrošinātu jūras bioloģisko resursu un jūras vides ilgtspējīgu izmantošanu, pārvaldību un saglabāšanu, Savienība ārējās attiecības zivsaimniecības jomā īsteno atbilstīgi starptautiskajām saistībām, politikas mērķiem, kā arī 2. un 3. pantā noteiktajiem mērķiem un principiem.

2. Savienība jo īpaši:

a)	aktīvi atbalsta un sekmē zinātniskās informācijas un ieteikumu izstrādi;

b)	uzlabo Savienības ierosmju politisko saskaņotību, jo īpaši ņemot vērā pasākumus vides, tirdzniecības un attīstības jomā, un stiprina to pasākumu konsekvenci, ko īsteno attīstības sadarbības un zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās sadarbības kontekstā;

c)	dod ieguldījumu ilgtspējīgās zvejas darbībās, kas ir ekonomiski dzīvotspējīgas, un veicina nodarbinātību Savienībā;

d)	nodrošina, lai Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem balstītos uz tiem pašiem principiem un standartiem kā tie, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem KZP jomā, vienlaikus Savienības operatoriem nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar trešo valstu operatoriem;

e)	visās starptautiskajās jomās veicina un atbalsta nepieciešamos pasākumus, ar kuriem izskauž NNN zveju;

f)	veicina RZPO atbilstības komiteju izveidi un stiprināšanu, periodiskus neatkarīgus darbības pārskatus un atbilstīgus korektīvus pasākumus, tostarp iedarbīgas un atturošas sankcijas, kas jāpiemēro pārredzamā un nediskriminējošā veidā.

3. Šīs daļas noteikumi neskar īpašus starptautisko nolīgumu noteikumus, ko pieņem saskaņā ar Līguma 218. pantu.

I SADAĻA

Starptautiskas zvejniecības organizācijas

29. pants

Savienības darbība starptautiskās zvejniecības organizācijās

1. Savienība aktīvi atbalsta un sekmē zvejniecības jomā izveidotu starptautisku organizāciju, tostarp RZPO, darbības.

2. Savienības nostāja zvejniecības jomā izveidotās starptautiskās organizācijās un RZPO balstās uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, lai nodrošinātu to, ka zvejas resursi tiek pārvaldīti saskaņā ar 2. pantā noteiktajiem mērķiem, jo īpaši saskaņā ar tā 2. punktu un 5. punkta c) apakšpunktu. Savienība cenšas vadīt RZPO darbības stiprināšanas procesu, lai tās varētu labāk saglabāt un pārvaldīt jūras dzīvos resursus, kas ietilpst to darbības jomā.

3. Savienība aktīvi atbalsta piemērotu un pārredzamu mehānismu izstrādi, ar kuriem piešķir zvejas iespējas.

4. Savienība veicina RZPO sadarbību un to attiecīgā tiesiskā regulējuma saskaņotību un atbalsta zinātniskas informācijas un ieteikumu izstrādi, lai nodrošinātu, ka to ierosinājumu pamatā ir šādi zinātniski ieteikumi.

30. pants

Starptautisko noteikumu ievērošana

Savienība, tostarp ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras ("aģentūra") starpniecību, sadarbojas ar trešām valstīm un zvejniecības jomā izveidotām starptautiskām organizācijām, tostarp RZPO, lai veicinātu pasākumu ievērošanu, jo īpaši to pasākumu ievērošanu, ar kuriem vēršas pret NNN zveju, lai nodrošinātu, ka šādu starptautisku organizāciju pieņemti pasākumi tiek stingri ievēroti.

II SADAĻA

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerības nolīgumi

31. pants

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu principi un mērķi

1. Ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem ar trešām valstīm veido juridiskās, vides, ekonomiskās un sociālās pārvaldības sistēmu, kas regulē zvejas darbības, kuras Savienības zvejas kuģi veic trešo valstu ūdeņos.

Sistēmā var tikt ietverti šādi elementi:

a)	vajadzīgo zinātnisko un pētniecisko iestāžu izveide un atbalsts šīm iestādēm;

b)	uzraudzības, kontroles un pārraudzības spējas;

c)	citi veiktspējas palielināšanas elementi, kas saistīti ar ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi trešā valstī.

2. Lai nodrošinātu jūras bioloģisko resursu pārpalikumu ilgtspējīgu izmantošanu Savienība cenšas nodrošināt, lai ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi ar trešām valstīm būtu savstarpēji izdevīgi gan Savienībai, gan attiecīgajai trešai valstij, tostarp tās vietējiem iedzīvotājiem un zvejniecības nozarei, un lai tie palīdzētu turpināt Eiropas flotu darbības un censtos panākt atbilstīgu pieejamā pārpalikuma daļu, kas būtu samērīga ar Eiropas flotu interesēm.

3. Lai nodrošinātu, ka Savienības kuģi, kas zvejo saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, attiecīgā gadījumā darbojas saskaņā ar standartiem, kas ir līdzīgi tiem, kurus piemēro Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos, Savienība cenšas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos iekļaut atbilstīgus noteikumus par zivju un zvejas produktu izkraušanas pienākumiem.

4. Savienības zvejas kuģi iegūst tikai pieļaujamās nozvejas pārpalikumu, kā minēts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā un kas noteikts skaidrā un pārredzamā veidā, pamatojoties uz labākajiem pieejamiem zinātniskiem ieteikumiem un attiecīgo informāciju, ar kuru apmainījusies Savienība un trešā valsts, par attiecīgo krājumu kopējo zvejas piepūli visām flotēm. Lai noteiktu resursus, kas pieejami transzonālos vai tālu migrējošo zivju krājumos, būtu pienācīgi jāņem vērā reģionālā līmenī veikti zinātniski izvērtējumi, kā arī attiecīgo reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemti saglabāšanas un pārvaldības pasākumi.

5. Savienības zvejas kuģi nezvejo tās trešās valsts ūdeņos, ar kuru ir spēkā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums, izņemot, ja šiem kuģiem ir zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar minēto nolīgumu.

6. Savienība nodrošina, lai ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā tiktu iekļauta klauzula, kas attiecas uz demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, un kas ir šādu nolīgumu būtisks elements.

Minētajos nolīgumos cik vien iespējams ietver arī:

noteikumus, ar ko aizliedz citām flotēm, kas zvejo minētajos ūdeņos, piemērot labvēlīgākus nosacījumus par tiem, kurus piemēro Savienības uzņēmējiem, tostarp attiecībā uz resursu saglabāšanu, attīstību un pārvaldību, attiecībā uz finansiālu vienošanos un maksām un citām tiesībām, kas attiecas uz zvejas atļauju izsniegšanu;

b)	ekskluzivitātes klauzulu, kas saistīta ar 5. punktā paredzēto noteikumu.

7. Savienības līmenī ir jācenšas panākt, lai tiktu uzraudzītas to Savienības zvejas kuģu darbības, kas zvejo ārpussavienības ūdeņos, uz kuriem neattiecas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi.

8. Dalībvalstis nodrošina, lai Savienības zvejas kuģi, kas kuģo ar to karogu un darbojas ārpus Savienības ūdeņiem, varētu iesniegt detalizētu un precīzu dokumentāciju par visām zvejas un apstrādes darbībām.

9. Šā panta 5. punktā minētā zvejas atļauja tiek piešķirta kuģim, kas ir izslēgts no Savienības zvejas flotes reģistra un 24 mēnešu laikā atkal ierakstīts tajā, tikai ja minētā kuģa īpašnieks ir karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedzis visus datus, kas vajadzīgi, lai konstatētu, ka minētajā laikposmā kuģis darbojās veidā, kas pilnībā atbilst standartiem, ko piemēro kuģiem, kuri kuģo ar Savienības karogu.

Ja valsts, ar kuras karogu kuģis kuģoja laikā, kad tas bija izslēgts no Savienības zvejas flotes reģistra, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tika atzīta par nesadarbīgu valsti attiecībā uz NNN zvejas nepieļaušanu, novēršanu un izskaušanu vai atzīta par valsti, kura dzīvos jūras resursus neizmanto ilgtspējīgā veidā, šādu zvejas atļauju piešķir tikai, ja ir konstatēts, ka kuģa zvejas darbības tika pārtrauktas un ka īpašnieks nekavējoties kuģi izslēdza no minētās valsts reģistra.

10. Komisija rīko neatkarīgus katra ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma protokola ex-ante un ex-post izvērtējumus un savlaicīgi dara tos pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei, pirms tā Padomei iesniedz ieteikumu atļaut sarunu sākšanu par pēctecīgu protokolu. Šādu izvērtējumu kopsavilkumu dara publiski pieejamu.

32. pants

Finansiāla palīdzība

1. Savienība, izmantojot ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus, sniedz finansiālu palīdzību trešām valstīm, lai:

segtu daļu no izmaksām par piekļuvi zvejas resursiem trešās valsts ūdeņos; daļu, ko Savienības kuģu īpašnieki sedz no izmaksām par piekļuvi zvejas resursiem, novērtē attiecībā uz katru ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu vai tā protokolu, un ir taisnīga, nediskriminējoša un samērīga ar ieguvumiem, ko sniedz piekļuves nosacījumi;

izveidotu pārvaldības sistēmu, cita starpā izveidotu un uzturētu vajadzīgās zinātniskās un pētnieciskās iestādes, veicinātu apspriešanās procesus ar interešu grupām un uzraudzības, kontroles un pārraudzības spēju un citus spēju veidošanas elementus, kas saistīti ar ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi trešā valstī. Šādu finansiālo palīdzību piešķir ar nosacījumu, ka ir sasniegti konkrēti rezultāti, un tā papildina attiecīgajā trešā valstī īstenotos attīstības plānus un programmas un ir saskanīga ar tiem.

2. Katrā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā finansiālā palīdzība par nozarei sniegto atbalstu tiek nošķirta no maksājumiem par piekļuvi zvejas resursiem. Kā nosacījumu maksājumu saņemšanai saskaņā ar finansiālo palīdzību Savienība pieprasa konkrētu rezultātu sasniegšanu un cieši uzrauga panākto progresu.

III SADAĻA

Kopējās interesēs esošu zivju krājumu pārvaldība

33. pants

Savienībai un trešām valstīm kopējās interesēs esošu zivju krājumu pārvaldības principi un mērķi un apmaiņas un kopīgas pārvaldības nolīgumi

1. Ja kopēju interešu krājumus izmanto arī trešās valstis, Savienība īsteno sadarbību ar minētajām trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka minētie krājumi tiek apsaimniekoti ilgtspējīgā veidā atbilstīgi šai regulai un jo īpaši ar mērķi, kas noteikts 2. panta 2. punktā. Ja nav panākts nekāds oficiāls nolīgums, Savienība pieliek visas pūles, lai vienotos par saskaņotu kārtību šādu krājumu zvejai, nolūkā padarīt iespējamu ilgtspējīgu pārvaldību, jo īpaši saistībā ar 2. panta 2. punktā noteikto mērķi, tādējādi sekmējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem.

2. Lai nodrošinātu tādu krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, kas ir kopīgi ar trešām valstīm, un lai garantētu savu zvejas flotu zvejas darbību stabilitāti, Savienība ar trešām valstīm cenšas saskaņā ar UNCLOS izstrādāt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus krājumu kopīgai pārvaldībai, tostarp vajadzības gadījumā paredzot piekļuvi ūdeņiem un resursiem un šādas piekļuves nosacījumus, saglabāšanas pasākumu saskaņošanu un zvejas iespēju apmaiņu.

VII DAĻA

AKVAKULTŪRA

34. pants

Ilgtspējīgas akvakultūras veicināšana

1. Lai veicinātu ilgtspējību un sekmētu pārtikas pieejamību un piegādi, izaugsmi un nodarbinātību, Komisija izstrādā nesaistošas Savienības stratēģiskās pamatnostādnes par kopējām prioritātēm un mērķiem ilgtspējīgas akvakultūras darbību attīstībā. Šādās stratēģiskās pamatnostādnēs ņem vērā relatīvo sākuma stāvokli un atšķirīgos apstākļus Savienībā, un tās veido valsts stratēģisko daudzgadu plānu pamatu un to mērķi ir šādi:

a)	uzlabot akvakultūras nozares konkurētspēju un atbalstīt tās attīstību un inovāciju;

b)	samazināt administratīvo slogu un padarīt Savienības tiesību aktu īstenošanu efektīvāku un atbilstīgāku iesaistīto personu vajadzībām;

c)	rosināt saimniecisko darbību;

d)	dažādot un uzlabot dzīves kvalitāti piekrastes un iekšzemes apvidos;

e)	integrēt akvakultūras darbības jūras, piekrastes un iekšzemes telpiskajā plānošanā.

2. Dalībvalstis līdz 2014. gada 30. jūnijs izstrādā valsts stratēģisko daudzgadu plānu akvakultūras darbību attīstībai savā teritorijā.

3. Valsts stratēģiskajā daudzgadu plānā iekļauj dalībvalsts mērķus un to sasniegšanai vajadzīgos pasākumus un termiņus.

4. Valsts stratēģiskajos daudzgadu plānos ir ietverti jo īpaši šādi mērķi:

a)	administratīva vienkāršošana, jo īpaši saistībā ar izvērtējumiem un ietekmes novērtējumiem, un licencēm;

b)	pamatota noteiktība akvakultūras operatoriem attiecībā uz piekļuvi ūdeņiem un teritorijai;

c)	vides, ekonomiskās un sociālās ilgtspējības rādītāji;

d)	izvērtējums par citu iespējamu pārrobežu ietekmi, jo īpaši attiecībā uz jūras bioloģiskajiem resursiem un jūras ekosistēmām kaimiņos esošajās dalībvalstīs.

e)	sinerģiju veidošana starp valsts pētniecības programmām un nozares un zinātnisko aprindu sadarbība;

f)	ilgtspējīgas, kvalitatīvas pārtikas konkurences priekšrocību sekmēšana;

g)	akvakultūras metožu un pētniecības sekmēšana, lai palielinātu pozitīvu ietekmi uz vidi un uz zivju resursiem un samazinātu negatīvo ietekmi, tostarp ietekmi uz zivju krājumiem, ko izmanto barības ražošanai, kā arī lai palielinātu resursu efektivitāti.

5. Dalībvalstis apmainās ar informāciju un paraugprakses piemēriem, valsts stratēģiskajos daudzgadu plānos iekļauto valsts pasākumu koordinēšanai izmantojot atvērto koordinācijas metodi.

6. Komisija mudina dalībvalstis veikt savstarpēju apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi un veicina valsts stratēģiskajā daudzgadu plānā paredzēto valsts pasākumu koordinēšanu.

VIII DAĻA

TIRGUS KOPĪGĀ ORGANIZĀCIJA

35. pants

Mērķi

1. Zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgu organizāciju (tirgus kopīga organizācija) izveido tādēļ, lai:

a)	sekmētu 2. pantā noteikto mērķu sasniegšanu un jo īpaši dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

b)	zvejniecības un akvakultūras nozare varētu pienācīgā mērā piemērot KZP;

c)	nostiprinātu Savienības zvejniecības un akvakultūras nozares, jo īpaši ražotāju, konkurētspēju;

uzlabotu tirgu pārredzamību un stabilitāti, jo īpaši ekonomiskās zināšanas un izpratni par Savienības zvejas un akvakultūras produktu tirgiem visā piegādes ķēdē, nodrošinātu, ka pievienotās vērtības sadalījums nozares piegādes ķēdē ir līdzsvarotāks, uzlabotu patērētāju informētību un veicinātu izpratni, izmantojot norādes un etiķetes, kas sniedz visaptverošu informāciju;

e)	palīdzētu nodrošināt godīgas konkurences nosacījumus visiem Savienībā tirgotajiem produktiem, veicinot zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

f)	palīdzētu nodrošināt, ka patērētājiem tiek piegādāti daudzveidīgi zvejas un akvakultūras produkti,

g)	patērētājiem nodrošinātu pārbaudāmu un precīzu informāciju par produkta izcelsmi un tā ražošanas veidu, jo īpaši ar marķēšanas un etiķetēšanas starpniecību.

2. Tirgus kopīgā organizācija aptver zvejas un akvakultūras produktus, kuri uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (24) I pielikumā un kurus tirgo Savienībā.

3. Tirgus kopīgā organizācija ietver jo īpaši:

a)	nozares organizāciju, tostarp tirgus stabilizēšanas pasākumus;

b)	zivsaimniecības un akvakultūras ražotāju organizāciju ražošanas un tirdzniecības plānu;

c)	kopējus tirdzniecības standartus;

d)	informāciju patērētājiem.

IX DAĻA

KONTROLE UN NOTEIKUMU IZPILDE

36. pants

Mērķi

1. KZP noteikumu ievērošanu nodrošina ar efektīvu Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu, ietverot cīņu pret NNN zveju.

2. KZP kontrole un īstenošana tiek jo īpaši balstīta un ietver šādus principus:

a)	globālu, integrētu un kopēju pieeju;

b)	sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm, Komisiju un aģentūru;

c)	izmaksu efektivitāti un proporcionalitāti;

d)	iedarbīgu kontroles tehnoloģiju izmantošanu zivsaimniecības datu pieejamības un kvalitātes nodrošināšanai;

e)	Savienības kontroles, pārbaudes un noteikumu izpildes sistēmu;

f)	uz risku balstītu stratēģiju, kurā galvenā uzmanība pievērsta sistemātiskām un automātiskām visu attiecīgo pieejamo datu kontrolpārbaudēm;

g)	noteikumu ievērošanas kultūras un sadarbības attīstību visu operatoru un zvejnieku starpā.

Savienība pieņem piemērotus pasākumus attiecībā uz trešām valstīm, kuras atļauj tādu zveju, kas nav ilgtspējīga.

3. Dalībvalstis pieņem piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu tādu darbību kontroli, pārbaudi un izpildi, kuras veic saskaņā ar KZP darbības jomu, tostarp nosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas.

37. pants

Ekspertu grupa atbilstības jautājumos

1. Komisija izveido Ekspertu grupu atbilstības jautājumos, lai izvērtētu, sekmētu un nostiprinātu to, kā tiek pildītas un ievērotas saistības saskaņā ar Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu.

2. Ekspertu grupas atbilstības jautājumos sastāvā ir Komisijas un dalībvalstu pārstāvji. Pēc Eiropas Parlamenta lūguma Komisija var uzaicināt Eiropas Parlamentu nosūtīt ekspertus apmeklēt ekspertu grupas sanāksmes. Aģentūra var novērotāja statusā piedalīties Ekspertu grupas atbilstības jautājumos sanāksmēs.

3. Ekspertu grupa jo īpaši:

a)	regulāri pārskata jautājumus, kas attiecas uz saistību ievērošanu un izpildi saskaņā ar Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu, un identificē ar KZP noteikumu īstenošanu saistītās iespējamās grūtības, kas skar kopējas intereses;

b)	izstrādā ieteikumus par KZP noteikumu īstenošanu, tostarp prioritāšu noteikšanu saistībā ar Savienības finansiālo palīdzību; un

c)	apmainās ar informāciju par kontroles un pārbaudes darbībām, tostarp cīņu pret NNN zveju.

4. Ekspertu grupa regulāri pilnībā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par 3. punktā minētajām atbilstības nodrošināšanas darbībām.

38. pants

Jaunu kontroles tehnoloģiju un datu pārvaldības sistēmu izmēģinājuma projekti

Komisija un dalībvalstis var veikt jaunu kontroles tehnoloģiju un datu pārvaldības sistēmu izmēģinājuma projektus.

39. pants

Kontroles, inspekcijas, noteikumu izpildes un datu vākšanas izmaksu segšana

Dalībvalstis var pieprasīt, lai to operatori segtu proporcionālu daļu no Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas īstenošanas darbības un datu vākšanas izmaksām.

X DAĻA

FINANŠU INSTRUMENTI

40. pants

Mērķi

Savienības finansiālo palīdzību var piešķirt, lai palīdzētu sasniegt 2. pantā izklāstītos mērķus.

41. pants

Nosacījumi par finansiālās palīdzības sniegšanu dalībvalstīm

1. Ievērojot nosacījumus, ko jāparedz piemērojamos Savienības tiesību aktos, Savienības finansiālo palīdzību dalībvalstīm piešķir ar nosacījumu, ka dalībvalstis izpilda KZP noteikumus.

2. Ja dalībvalstis neievēro KZP noteikumus, var tikt pārtraukti vai apturēti KZP paredzētās Savienības finansiālās palīdzības maksājumi, vai arī tiem var piemērot finanšu korekcijas. Šādi pasākumi ir samērīgi ar noteikumu neievērošanas būtību, smagumu, ilgumu un atkārtošanos.

42. pants

Nosacījumi par finansiālās palīdzības sniegšanu operatoriem

1. Ievērojot nosacījumus, ko jāprecizē piemērojamos Savienības tiesību aktos, Savienības finansiālo palīdzību operatoriem piešķir ar nosacījumu, ka operatori izpilda KZP noteikumus.

2. Ja operatori izdara smagus KZP noteikumu pārkāpumus, saskaņā ar īpašiem noteikumiem, ko paredzēts pieņemt, tiem uz laiku vai pastāvīgi var tikt liegta piekļuve Savienības finansiālajai palīdzībai un/vai var tikt piemēroti finanšu samazinājumi. Šādi dalībvalsts veikti pasākumi ir atturoši, iedarbīgi un samērīgi ar smago pārkāpumu veidu, nopietnību, ilgumu un atkārtošanos.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka Savienības finansiālo palīdzību piešķir tikai tad, ja attiecīgajam operatoram viena gada laikā pirms Savienības finansiālās palīdzības piemērošanas dienas nav piemērotas sankcijas par smagiem pārkāpumiem.

XI DAĻA

KONSULTATĪVĀS PADOMES

43. pants

Konsultatīvo padomju izveidošana

1. Lai veicinātu visu ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību saskaņā ar 45. panta 1. punktu un palīdzētu sasniegt 2. pantā izklāstītos mērķus, izveido konsultatīvo padomi katrā no III pielikumā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem vai kompetences jomām.

2. Jo īpaši saskaņā ar III pielikumu tiek izveidotas šādas jaunas konsultatīvās padomes:

a)	konsultatīvā padome tālāko reģionu jautājumos, kas iedalīta trīs nodaļās, kas attiecīgi ir atbildīgas par šādiem jūras baseiniem: Rietumatlantijas, Austrumatlantijas un Indijas okeāns;

b)	akvakultūras konsultatīvā padome;

c)	tirgu konsultatīvā padome;

d)	Melnās jūras konsultatīvā padome.

3. Katra konsultatīvā padome pieņem savu reglamentu.

44. pants

Konsultatīvo padomju uzdevumi

1. Piemērojot šo regulu, Komisija attiecīgos gadījumos apspriežas ar konsultatīvajām padomēm.

2. Konsultatīvās padomes var:

iesniegt Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij ieteikumus un ierosinājumus par jautājumiem, kas saistīti ar zvejniecības pārvaldību un zvejniecības un akvakultūras sociālekonomiskajiem un saglabāšanas aspektiem, un jo īpaši ieteikumus par to, kā vienkāršot ar zvejniecības pārvaldību saistītos noteikumus;

b)	informēt Komisiju un dalībvalstis par problēmām, kas saistītas ar ar to attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā vai kompetences jomā esošo zvejniecību un vajadzības gadījumā akvakultūru pārvaldību un sociālekonomiskajiem un saglabāšanas aspektiem, un ierosināt minēto problēmu risinājumus;

c)	ciešā sadarbībā ar zinātniekiem palīdzēt vākt, piegādāt un analizēt saglabāšanas pasākumu izstrādei vajadzīgos datus.

Ja kāds jautājums skar divu vai vairāku konsultatīvo padomju kopīgas intereses, tās saskaņo savas nostājas, lai šajā jautājumā pieņemtu kopīgus ieteikumus.

3. Ar konsultatīvajām padomēm apspriežas par kopīgiem ieteikumiem saskaņā ar 18. pantu. Komisija un dalībvalstis ar tām var apspriesties arī attiecībā uz citiem pasākumiem. To ieteikumus ņem vērā. Minētās apspriedes neskar apspriedes ar ZZTEKvai citām zinātniskajām struktūrām. Konsultatīvo padomju atzinumus var iesniegt visām attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai.

4. Komisija un vajadzības gadījumā attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā sniedz atbildi uz ikvienu ieteikumu, ierosinājumu vai informāciju, kas saņemta atbilstīgi 1. punktam. Ja pieņemtie galīgie pasākumi atšķiras no tiem, kas norādīti tajos konsultatīvo padomju atzinumos, ieteikumos un ierosinājumos, kas saņemti atbilstīgi 1. punktam, Komisija vai attiecīgā dalībvalsts sniedz sīki izstrādātu paskaidrojumu par atšķirību iemesliem.

45. pants

Konsultatīvo padomju sastāvs, darbība un finansēšana

1. Konsultatīvo padomju sastāvā ietilpst:

a)	organizācijas, kas pārstāv zvejniecības un attiecīgā gadījumā akvakultūras operatorus, un pārstrādes un tirdzniecības nozaru pārstāvji;

b)	citas interešu grupas, kuras skar KZP (piemēram, vides organizācijas un patērētāju grupas).

2. Katrai konsultatīvajai padomei ir pilnsapulce un izpildkomiteja, tostarp, vajadzības gadījumā ietverot sekretariātu un darba grupas, lai risinātu reģionālās sadarbības jautājumus, ievērojot 18. pantu, un tā pieņem savai darbībai vajadzīgos pasākumus.

3. Konsultatīvās padomes darbojas un saņem finansējumu, kā paredzēts III pielikumā.

4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 46. pantu pieņemt deleģētos aktus, nosakot sīki izstrādātus noteikumus konsultatīvo padomju darbībai.

XII DAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

46. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 11. panta 2. punktā, 15. panta 2., 3., 6. un 7. punktā un 45. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 29. decembris Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt to pilnvaru deleģēšanu, kas minētas 11. panta 2. punktā, 15. panta 2., 3., 6. un 7. punktā un 45. panta 4. punktā. Lēmums par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 11. panta 2. punktā, 15. panta 2., 3., 6. un 7. punktā un 45. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

47. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu par projektu īstenošanas aktam, kas jāpieņem saskaņā ar 23. pantu, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

XIII DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

48. pants

Atcelšana un grozījumi

1. Tiek atcelta Regula (EK) Nr. 2371/2002.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

2. Lēmumu 2004/585/EK atceļ no dienas, kurā stājas spēkā saskaņā ar šīs regulas 45. panta 4. punktu pieņemtie noteikumi.

3. Svītro Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 (25) 5. pantu.

4. Tiek atcelta Padomes Regula (EK) Nr. 639/2004 (26).

5. Regulas 1224/2009 105. pantā pievieno šādu punktu:

"3.a Atkāpjoties no šā panta 2. un 3. punkta, koeficientu nepiemēro nozvejām, uz kurām saskaņā ar 15. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (27) attiecas izkraušanas pienākums, ar noteikumu, ka pārzvejas apjoms attiecībā pret atļauto izkrājumu apjomu nepārsniedz 10 %.

49 pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2022. gada 31. decembris ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par KZP darbību.

50. pants

Gada ziņojums

Komisija pēc iespējas ātrāk pēc tam, kad ir pieņemta ikgadējā Padomes regula, ar ko nosaka zvejas iespējas Savienības ūdeņos un –attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, reizi gadā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kādi panākumi gūti saistībā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanu, un par situāciju saistībā ar zivju krājumiem.

51 pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 11. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS

(1) OV C 181, 21.6.2012., 183. lpp.

(2) OV C 225, 27.7.2012., 20. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2013. gada 6. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 17. oktobra nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2013. gada 9. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4) Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.).

(5) Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija un nolīgums, kas attiecas uz tās XI daļas ieviešanu (OV L 179, 23.6.1998., 3. lpp.)

(6) Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(7) Padomes Lēmums 98/414/EK (1998. gada 8. jūnijs) par Nolīguma par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu Eiropas Kopienas ratifikāciju (OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.).

(8) Nolīgums par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (OV L 189, 3.7.1998., 16. lpp.).

(9) Padomes Lēmums 96/428/EK (1996. gada 25. jūnijs) par Kopienas pievienošanos nolīgumam, kas veicina starptautisko saglabāšanas un vadības pasākumu ievērošanu uz tāljūrā esošiem zvejas kuģiem (OV L 177, 16.7.1996., 24. lpp.).

(10) Nolīgums, kas veicina starptautisko saglabāšanas un vadības pasākumu ievērošanu uz tāljūrā esošiem zvejas kuģiem (OV L 177, 16.7.1996., 26. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(12) Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.).

(13) Padomes Direktīva 92/43 (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(14) Padomes Rezolūcija (1976. gada 3. novembris) par dažiem ārējiem aspektiem 200 jūdžu zvejas zonas izveidē Kopienā, kas stājās spēkā no 1977. gada 1. janvāra (OV C 105, 7.5.1981., 1. lpp.).

(15) Komisijas Lēmums 2005/629/EK (2005. gada 26. augusts) par Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas izveidošanu (OV L 225, 31.8.2005., 18. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(17) Padomes Lēmums Nr. 2004/585/EK (2004. gada 19. jūlijs), ar ko izveido reģionālās konsultatīvās padomes atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai (OV L 256, 3.8.2004., 17. lpp.).

(18) Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Regulu (EK) Nr. 973/2001, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(19) Padomes Regula (EEK) Nr. 2930/86 (1986. gada 22. septembris), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.).

(20) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(21) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(22) ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(23) CECAF (Vidusatlantijas austrumu daļa vai FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 2013. gada 11. decembris par Eiropas par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp).

(25) Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulas (EK) Nr. 685/95 un (EK) Nr. 2027/95 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

(26) Padomes Regula (EK) Nr. 639/2004 (2004. gada 30. marts) par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flošu pārvaldību (OV L 102, 7.4.2004., 9. lpp).

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 23. lpp.)".

I PIELIKUMS

PIEKĻUVE PIEKRASTES ŪDEŅIEM 5. PANTA 2. PUNKTA NOZĪMĒ

1. Apvienotās karalistes piekrastes ūdeņi

A. FRANCIJAS PIEKĻUVE

Ģeogrāfiskais apgabals

Suga

Nozīmīgums vai īpašas pazīmes

Apvienotās Karalistes piekraste (6-12 jūras jūdzes)

1.	Uz austrumiem no Berwick-upon-Tweed Uz austrumiem no Coquet Island

Siļķe

Neierobežota

2.	Uz austrumiem no Flamborough Head Uz austrumiem no Spurn Head

Siļķe

Neierobežota

3.	Uz austrumiem no Lowestoft Uz dienvidiem no Lyme Regis

Visas sugas

Neierobežota

4.	Uz dienvidiem no Lyme Regis Uz dienvidiem no Eddystone

Bentiskās sugas

Neierobežota

5.	Uz dienvidiem no Eddystone Uz dienvidrietumiem no Longships

Bentiskās sugas

Neierobežota

Ķemmīšgliemenes

Neierobežota

Omāri

Neierobežota

Langusti

Neierobežota

6.	Uz dienvidrietumiem no Longships Uz ziemeļrietumiem no Hartland Point

Bentiskās sugas

Neierobežota

Langusti

Neierobežota

Omāri

Neierobežota

7.	No Hartland Point līdz līnijai, kas novilkta no Lundy Island ziemeļiem

Bentiskās sugas

Neierobežota

8.	No līnijas, kas novilkta uz rietumiem no Lundy Island līdz Cardigan Harbour

Visas sugas

Neierobežota

9.	Uz ziemeļiem no Point Lynas Uz austrumiem no Morecambe signālkuģa

Visas sugas

Neierobežota

10.	County Down

Bentiskās sugas

Neierobežota

11.	Uz ziemeļaustrumiem no New Island Uz dienvidrietumiem no Sanda Island

Visas sugas

Neierobežota

12.	Uz ziemeļiem no Port Stewart Uz rietumiem no Barra Head

Visas sugas

Neierobežota

13.	57°40' ziemeļu platums Uz rietumiem no Butt of Lewis

Visas sugas, izņemot gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus

Neierobežota

14.	St. Kilda, Flannan Islands

Visas sugas

Neierobežota

15.	Uz rietumiem no līnijas, kas savieno Butt of Lewis bāku ar punktu, kura koordinātas ir 59°30'N, 5°45'W

Visas sugas

Neierobežota

B. ĪRIJAS PIEKĻUVE

Ģeogrāfiskais apgabals

Suga

Nozīmīgums vai īpašas pazīmes

Apvienotās Karalistes piekraste (6-12 jūras jūdzes)

1.	Uz ziemeļiem no Point Lynas Uz dienvidiem no Mull of Galloway

Bentiskās sugas

Neierobežota

Norvēģijas omāri

Neierobežota

2.	Uz rietumiem no Mull of Oa Uz rietumiem no Barra Head

Bentiskās sugas

Neierobežota

Norvēģijas omāri

Neierobežota

C. VĀCIJAS PIEKĻUVE

Ģeogrāfiskais apgabals

Suga

Nozīmīgums vai īpašas pazīmes

Apvienotās Karalistes piekraste (6-12 jūras jūdzes)

1.	Uz austrumiem no Shetlands un Fair Isle starp līnijām, kas novilktas uz dienvidaustrumiem no Sumburgh Head bākas, uz ziemeļaustrumiem no Skroo bākas un uz dienvidrietumiem no Skadan bākas

Siļķe

Neierobežota

2.	Uz austrumiem no Berwick-upon-Tweed, uz austrumiem no Whitby High bākas

Siļķe

Neierobežota

3.	Uz austrumiem no North Foreland bākas, uz dienvidiem no Dungeness jaunās bākas

Siļķe

Neierobežota

4.	Zona ap St. Kilda

Siļķe

Neierobežota

Makrele

Neierobežota

5.	No Butt of Lewis bākas uz rietumiem līdz līnijai, kas savieno Butt of Lewis bāku un punktu, kura koordinātas ir 59°30'N, 5°45'W

Siļķe

Neierobežota

6.	Zona ap North Rona un Sulisker (Sulasgeir)

Siļķe

Neierobežota

D. NĪDERLANDES PIEKĻUVE

Ģeogrāfiskais apgabals

Suga

Nozīmīgums vai īpašas pazīmes

Apvienotās Karalistes piekraste (6-12 jūras jūdzes)

1.	Uz austrumiem no Shetlands un Fair Isle starp līnijām, kas novilktas uz dienvidaustrumiem no Sumburgh Head bākas, uz ziemeļaustrumiem no Skroo bākas un uz dienvidrietumiem no Skadan bākas

Siļķe

Neierobežota

2.	Uz austrumiem no Berwick-upon-Tweed, uz austrumiem no Flamborough Head

Siļķe

Neierobežota

3.	Uz austrumiem no North Foreland, uz dienvidiem no Dungeness jaunās bākas

Siļķe

Neierobežota

E. BEĻĢIJAS PIEKĻUVE

Ģeogrāfiskais apgabals

Suga

Nozīmīgums vai īpašas pazīmes

Apvienotās Karalistes piekraste (6-12 jūras jūdzes)

1.	Uz austrumiem no Berwick-upon-Tweed Uz austrumiem no Coquet Island

Siļķe

Neierobežota

2.	Uz ziemeļiem no Cromer Uz austrumiem no North Foreland

Bentiskās sugas

Neierobežota

3.	Uz austrumiem no North Foreland Uz dienvidiem no Dungeness jaunās bākas

Bentiskās sugas

Neierobežota

Siļķe

Neierobežota

4.	Uz dienvidiem no Dungeness jaunās bākas, uz dienvidiem no Selsey Bill

Bentiskās sugas

Neierobežota

5.	Uz dienvidaustrumiem no Straight Point, uz ziemeļrietumiem no South Bishop

Bentiskās sugas

Neierobežota

2. Īrijas piekrastes ūdeņi

A. FRANCIJAS PIEKĻUVE

Ģeogrāfiskais apgabals

Suga

Nozīmīgums vai īpašas pazīmes

Īrijas piekraste (6-12 jūras jūdzes)

1.	Uz ziemeļrietumiem no Erris Head Uz rietumiem no Sybil Point

Bentiskās sugas

Neierobežota

Norvēģijas omāri

Neierobežota

2.	Uz dienvidiem no Mizen Head Uz dienvidiem no Stags

Bentiskās sugas

Neierobežota

Norvēģijas omāri

Neierobežota

Makrele

Neierobežota

3.	Uz dienvidiem no Stags Uz dienvidiem no Cork

Bentiskās sugas

Neierobežota

Norvēģijas omāri

Neierobežota

Makrele

Neierobežota

Siļķe

Neierobežota

4.	Uz dienvidiem no Cork, uz dienvidiem no Carnsore Point

Visas sugas

Neierobežota

5.	Uz dienvidiem no Carnsore Point, uz dienvidaustrumiem no Haulbowline

Visas sugas, izņemot gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus

Neierobežota

B. APVIENOTĀS KARALISTES PIEKĻUVE

Ģeogrāfiskais apgabals

Suga

Nozīmīgums vai īpašas pazīmes

Īrijas piekraste (6-12 jūdzes)

1.	Uz dienvidiem no Mine Head Hook Point

Bentiskās sugas

Neierobežota

Siļķe

Neierobežota

Makrele

Neierobežota

2.	Hook Point Carlingford Lough

Bentiskās sugas

Neierobežota

Siļķe

Neierobežota

Makrele

Neierobežota

Norvēģijas omāri

Neierobežota

Ķemmīšgliemenes

Neierobežota

C. NĪDERLANDES PIEKĻUVE

Ģeogrāfiskais apgabals

Suga

Nozīmīgums vai īpašas pazīmes

Īrijas piekraste (6-12 jūdzes)

1.	Uz dienvidiem no Stags Uz dienvidiem no Carnsore Point

Siļķe

Neierobežota

Makrele

Neierobežota

D. VĀCIJAS PIEKĻUVE

Ģeogrāfiskais apgabals

Suga

Nozīmīgums vai īpašas pazīmes

Īrijas piekraste (6-12 jūras jūdzes)

1.	Uz dienvidiem no Old Head of Kinsale Uz dienvidiem no Carnsore Point

Siļķe

Neierobežota

2.	Uz dienvidiem no Cork Uz dienvidiem no Carnsore Point

Makrele

Neierobežota

E. BEĻĢIJAS PIEKĻUVE

Ģeogrāfiskais apgabals

Suga

Nozīmīgums vai īpašas pazīmes

Īrijas piekraste (6-12 jūras jūdzes)

1.	Uz dienvidiem no Cork Uz dienvidiem no Carnsore Point

Bentiskās sugas

Neierobežota

2.	Uz austrumiem no Wicklow Head Uz dienvidaustrumiem no Carlingford Lough

Bentiskās sugas

Neierobežota

3. Beļģijas piekrastes ūdeņi

Ģeogrāfiskais apgabals	Dalībvalsts	Suga	Nozīmīgums vai īpašas pazīmes
3-12 jūras jūdzes	Nīderlande	Visas sugas	Neierobežota
	Francija	Siļķe	Neierobežota

4. Dānijas piekrastes ūdeņi

Ģeogrāfiskais apgabals	Dalībvalsts	Suga	Nozīmīgums vai īpašas pazīmes
Ziemeļjūras piekraste (no Dānijas/Vācijas robežas līdz Hanstholm) (6-12 jūras jūdzes)

No Dānijas/Vācijas robežas līdz Blåvands Huk	Vācija	Plekstveidīgās zivis	Neierobežota
	Vācija	Garneles	Neierobežota
	Nīderlande	Plekstveidīgās zivis	Neierobežota
	Nīderlande	Zivis, izņemot plekstveidīgās zivis	Neierobežota
No Blåvands Huk līdz Bovbjerg	Beļģija	Menca	Neierobežota tikai no 1. jūnija līdz 31. jūlijam
	Beļģija	Pikša	Neierobežota tikai no 1. jūnija līdz 31. jūlijam
	Vācija	Plekstveidīgās zivis	Neierobežota
	Nīderlande	Jūras zeltplekste	Neierobežota
	Nīderlande	Jūrasmēles	Neierobežota
No Thyborøn līdz Hanstholm	Beļģija	Merlangs	Neierobežota tikai no 1. jūnija līdz 31. jūlijam
	Beļģija	Jūras zeltplekste	Neierobežota tikai no 1. jūnija līdz 31. jūlijam
	Vācija	Plekstveidīgās zivis	Neierobežota
		Brētliņa	Neierobežota
		Menca	Neierobežota
		Saida	Neierobežota
		Pikša	Neierobežota
		Makrele	Neierobežota
		Siļķe	Neierobežota
		Merlangs	Neierobežota
	Nīderlande	Menca	Neierobežota
		Jūras zeltplekste	Neierobežota
		Jūrasmēles	Neierobežota
Skageraks (no Hanstholm līdz Skagen) (4-12 jūras jūdzes)	Beļģija	Jūras zeltplekste	Neierobežota tikai no 1.jūnija līdz 31.jūlijam
	Vācija	Plekstveidīgās zivis	Neierobežota
		Brētliņa	Neierobežota
		Menca	Neierobežota
		Saida	Neierobežota
		Pikša	Neierobežota
		Makrele	Neierobežota
		Siļķe	Neierobežota
		Merlangs	Neierobežota
	Nīderlande	Menca	Neierobežota
		Jūras zeltplekste	Neierobežota
		Jūrasmēles	Neierobežota
Kategats (3-12 jūdzes)	Vācija	Menca	Neierobežota
		Plekstveidīgās zivis	Neierobežota
		Norvēģijas omāri	Neierobežota
		Siļķe	Neierobežota
Uz ziemeļiem no Zeeland līdz platuma paralēlei, kas šķērso Forsnæs bāku	Vācija	Brētliņa	Neierobežota
Baltijas jūra (tostarp Belts, Sound, Bornholm) (3-12 jūras jūdzes)	Vācija	Plekstveidīgās zivis	Neierobežota
		Menca	Neierobežota
		Reņģe	Neierobežota
		Brētliņa	Neierobežota
		Zutis	Neierobežota
		Lasis	Neierobežota
		Merlangs	Neierobežota
		Makrele	Neierobežota
Skageraks (4-12 jūdzes)	Zviedrija	Visas sugas	Neierobežota
Kategats (3 -12 jūdzes (1))	Zviedrija	Visas sugas	Neierobežota
Baltijas jūra (3-12 jūdzes)	Zviedrija	Visas sugas	Neierobežota

5. Vācijas piekrastes ūdeņi

Ģeogrāfiskais apgabals	Dalībvalsts	Suga	Nozīmīgums vai īpašas pazīmes
Ziemeļjūras piekraste (3-12 jūras jūdzes) visas piekrastes	Dānija	Bentiskās sugas	Neierobežota
		Brētliņa	Neierobežota
		Tūbītes	Neierobežota
	Nīderlande	Bentiskās sugas	Neierobežota
	Nīderlande	Garneles	Neierobežota
No Dānijas/Vācijas robežas līdz Amrum ziemeļu ragam 54°43'N	Dānija	Garneles	Neierobežota
Zona ap Helgoland	Apvienotā Karaliste	Menca	Neierobežota
Zona ap Helgoland	Apvienotā Karaliste	Jūras zeltplekste	Neierobežota
Baltijas jūras piekraste (3-12 jūdzes)	Dānija	Menca	Neierobežota
		Jūras zeltplekste	Neierobežota
		Reņģe	Neierobežota
		Brētliņa	Neierobežota
		Zutis	Neierobežota
		Merlangs	Neierobežota
		Makrele	Neierobežota

6. Francijas un aizjūras departamentu piekrastes ūdeņi

Ģeogrāfiskais apgabals	Dalībvalsts	Suga	Nozīmīgums vai īpašas pazīmes
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekraste (6-12 jūras jūdzes)
No Beļģijas/Francijas robežas līdz uz austrumiem no Manche departamenta (Vire-Grandcamp les Bains estuārs 49°23'30"N, 1°2'WNNE)	Beļģija	Bentiskās sugas	Neierobežota
	Beļģija	Ķemmīšgliemenes	Neierobežota
	Nīderlande	Visas sugas	Neierobežota
No Dunkerque (2°20'E) līdz Cap d'Antifer (0°10'E)	Vācija	Siļķe	Neierobežota tikai no 1.oktobra līdz 31.decembrim
No Beļģijas/Francijas robežas līdz Cap d'Alprech rietumiem (50°42'30"N, 1°33'30"E)	Apvienotā Karaliste	Siļķe	Neierobežota
Atlantijas okeāna piekraste (6-12 jūras jūdzes)
No Spānijas/Francijas robežas līdz 46° 08' N	Spānija	Anšovi	Specializēta zveja, neierobežota tikai no 1. marta līdz 30. jūnijam
		Anšovi	Dzīvās ēsmas zveja tikai no 1. jūlija līdz 31. oktobrim
		Sardīnes	Neierobežota tikai no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 1. jūlija līdz 31. decembrim
		Sardīnes	Turklāt darbības attiecībā uz iepriekšminētajām sugām jāveic, ievērojot 1984. gadā veikto darbību limitus un nepārsniedzot tos
Vidusjūras piekraste (6-12 jūras jūdzes)
Spānijas robeža Cap Leucate	Spānija	Visas sugas	Neierobežota

7. Spānijas piekrastes ūdeņi

Ģeogrāfiskais apgabals	Dalībvalsts	Suga	Nozīmīgums vai īpašas pazīmes
Atlantijas okeāna piekraste (6-12 jūras jūdzes)
No Francijas/Spānijas robežas līdz Cap Mayor bākai (3°47'W)	Francija	Pelaģiskās sugas	Neierobežota piekļuve, ievērojot 1984. gadā veikto darbību limitus un nepārsniedzot tos
Vidusjūras piekraste (6-12 jūras jūdzes)
Francijas robeža/Cap Creus	Francija	Visas sugas	Neierobežota

8. Horvātijas piekrastes ūdeņi (2)

Ģeogrāfiskais apgabals	Dalībvalsts	Sugas	Nozīmīgums vai īpašas pazīmes
12 jūdzes, ko ierobežo Horvātijas suverenitātē esošs jūras apgabals uz ziemeļiem no 45 grādu un 10 minūšu ziemeļu platuma paralēles gar Istras rietumu krastu, sākot no Horvātijas teritoriālo jūras ūdeņu ārējās robežas tur, kur šī paralēle sasniedz sauszemi Istras rietumu piekrastē (Grgatov rt Funtana zemesrags)	Slovēnija	Bentiskās un mazās pelaģiskās sugas, tostarp sardīnes un anšovi	100 tonnas uz maksimāli 25 zvejas kuģiem, ietverot 5 zvejas kuģus, kuri aprīkoti ar traļu tīkliem

9. Nīderlandes piekrastes ūdeņi

Ģeogrāfiskais apgabals	Dalībvalsts	Suga	Nozīmīgums vai īpašas pazīmes
(3-12 jūras jūdzes) visa piekraste	Beļģija	Visas sugas	Neierobežota
	Dānija	Bentiskās sugas	Neierobežota
		Brētliņa	Neierobežota
		Tūbītes	Neierobežota
		Stavridas	Neierobežota
	Vācija	Menca	Neierobežota
	Vācija	Garneles	Neierobežota
(6-12 jūras jūdzes) visa piekraste	Francija	Visas sugas	Neierobežota
Texel dienvidu rags, uz rietumiem līdz Nīderlandes/Vācijas robežai	Apvienotā Karaliste	Bentiskās sugas	Neierobežota

10. Slovēnijas piekrastes ūdeņi (3)

Ģeogrāfiskais apgabals	Dalībvalsts	Sugas	Nozīmīgums vai īpašas pazīmes
12 jūdzes, ko ierobežo Slovēnijas suverenitātē esošs jūras apgabals uz ziemeļiem no 45 grādu un 10 minūšu ziemeļu platuma paralēles gar Istras rietumu krastu, sākot no Horvātijas teritoriālo jūras ūdeņu ārējās robežas tur, kur šī paralēle sasniedz sauszemi Istras rietumu piekrastē (Grgatov rt Funtana zemesrags)	Horvātija	Bentiskās un mazās pelaģiskās sugas, tostarp sardīnes un anšovi	100 tonnas uz maksimāli 25 zvejas kuģiem, ietverot 5 zvejas kuģus, kuri aprīkoti ar traļu tīkliem

11. Somijas piekrastes ūdeņi

Ģeogrāfiskais apgabals	Dalībvalsts	Suga	Nozīmīgums vai īpašas pazīmes
Baltijas jūra (4-12 jūdzes) (4)	Zviedrija	Visas sugas	Neierobežota

12. Zviedrijas piekrastes ūdeņi

Ģeogrāfiskais apgabals	Dalībvalsts	Suga	Nozīmīgums vai īpašas pazīmes
Skageraks (4-12 jūras jūdzes)	Dānija	Visas sugas	Neierobežota
Kategats (3-12 jūdzes (5))	Dānija	Visas sugas	Neierobežota
Baltijas jūra (4-12 jūdzes)	Dānija	Visas sugas	Neierobežota
Baltijas jūra (4-12 jūdzes)	Somija	Visas sugas	Neierobežota

(1) No krasta līnijas.

(2) Minēto režīmu piemēro no dienas, kad pilnībā tiek īstenots šķīrējtiesas nolēmums, kas izriet no Stokholmā 2009. gada 4. novembrī parakstītā Šķīrējtiesas nolīguma starp Slovēnijas Republikas valdību un Horvātijas Republikas valdību.

(3) Minēto režīmu piemēro no dienas, kad pilnībā tiek īstenots šķīrējtiesas nolēmums, kas izriet no Stokholmā 2009. gada 4. novembrī parakstītā Šķīrējtiesas nolīguma starp Slovēnijas Republikas valdību un Horvātijas Republikas valdību.

(4) 3-12 jūdzes ap Bogskär salām.

(5) No krasta līnijas.

II PIELIKUMS

MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMĀ ZVEJAS KAPACITĀTE

Maksimāli pieļaujamā kapacitāte

Dalībvalsts	GT	kW
Beļģija	18 962	51 586
Bulgārija	7 250	62 708
Dānija	88 762	313 333
Vācija	71 117	167 078
Igaunija	21 677	52 566
Īrija	77 568	210 083
Grieķija	84 123	469 061
Spānija (ietverot tālākos reģionus)	423 550	964 826
Francija (ietverot tālākos reģionus)	214 282	1 166 328
Horvātija	53 452	426 064
Itālija	173 506	1 070 028
Kipra	11 021	47 803
Latvija	46 418	58 496
Lietuva	73 489	73 516
Malta	14 965	95 776
Nīderlande	166 859	350 736
Polija	38 270	90 650
Portugāle (ietverot tālākos reģionus)	114 549	386 539
Rumānija	1 908	6 356
Slovēnija	675	8 867
Somija	18 066	181 717
Zviedrija	43 386	210 829
Apvienotā Karaliste	231 106	909 141

Maksimāli pieļaujamā kapacitāte

Savienības attālākie reģioni	GT	kW
Spānija
Kanāriju salas: G (1) < 12 m; Savienības ūdeņi	2 617	20 863
Kanāriju salas: G > 12 m; Savienības ūdeņi	3 059	10 364
Kanāriju salas: G > 12 m; starptautiskie ūdeņi un trešo valstu ūdeņi	28 823	45 593
Francija
Reinjonas sala: bentiskās un pelaģiskās sugas; G < 12 m	1 050	19 320
Reinjonas sala: pelaģiskās sugas; G > 12 m	10 002	31 465
Francijas Gviāna: bentiskās un pelaģiskās sugas; G < 12 m	903	11 644
Francijas Gviāna: garneļu zvejas kuģi	7 560	19 726
Francijas Gviāna: pelaģiskās sugas; kuģi, kuri zvejo aiz piekrastes ūdeņiem.	3 500	5 000
Martinika: bentiskās un pelaģiskās sugas; G < 12 m	5 409	142 116
Martinika: pelaģiskās sugas; G > 12 m	1 046	3 294
Gvadelupa: bentiskās un pelaģiskās sugas; G < 12 m	6 188	162 590
Gvadelupa: pelaģiskās sugas; G > 12 m	500	1 750
Portugāle
Madeira: bentiskās sugas; G < 12 m	604	3 969
Madeira: bentiskās un pelaģiskās sugas; G > 12 m	4 114	12 734
Madeira: pelaģiskās sugas; riņķvadi; G > 12 m	181	777
Azoru salas: bentiskās sugas; G < 12 m	2 617	29 870
Azoru salas: bentiskās un pelaģiskās sugas; G > 12 m	12 979	25 721

(1) "G" ir kuģa lielākais garums.

III PIELIKUMS

KONSULTATĪVĀS PADOMES

1. Konsultatīvo padomju nosaukums un kompetences joma

Nosaukums	Kompetences jomas
Baltijas jūra	ICES IIIb, IIIc un IIId zona
Melnā jūra	GFCM teritorijas ģeogrāfiskais apakšapgabals atbilstīgi definīcijai rezolūcijā GFCM/33/2009/2
Vidusjūra	Vidusjūras ūdeņi uz austrumiem no līnijas 5°36′ W
Ziemeļjūra	ICES IV un IIIa zona
Ziemeļrietumu ūdeņi	ICES V zona (izņemot Va zonu, tikai Savienības ūdeņi Vb zonā), VI un VII zona
Dienvidrietumu ūdeņi	ICES VIII, IX un X zona (ūdeņi ap Azoru salām) un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zona (ūdeņi ap Madeiru un Kanāriju salām)
Tālākie reģioni	Savienības ūdeņi ap tālākiem reģioniem, kā noteikts Līguma 349. panta pirmajā daļā un kas iedalīti trijos jūras baseinos: Rietumatlantijas, Austrumatlantijas un Indijas okeāns
Pelaģiskie krājumi (putasu, makrele, stavrida, siļķe, kaproīdas)	Visi ģeogrāfiskie apgabali, izņemot Baltijas jūru un Vidusjūru
Atklātās jūras/tāljūras flote	Visi ūdeņi, kas nav Savienības ūdeņi
Akvakultūra	Akvakultūra, kā definēts 5. pantā
Tirgi	Visas tirgus jomas

2. Konsultatīvo padomju darbība un finansējums

Pilnsapulcē un izpildkomitejā 60 % vietu ir atvēlētas zvejnieku pārstāvjiem un akvakultūras konsultatīvajai padomei, akvakultūras operatoriem un pārstrādes un tirdzniecības nozaru pārstāvjiem, un 40 % vietu - pārstāvjiem no citām interešu grupām, ko ietekmē kopējā zivsaimniecības politika, piemēram, vides organizācijām un patērētāju grupām.

Izpildkomitejā ir vismaz pa vienam zvejas apakšnozares pārstāvim no katras attiecīgās dalībvalsts; šis noteikums neattiecas uz akvakultūras konsultatīvo padomi un tirgu konsultatīvo padomi.

Izpildkomitejas locekļi ieteikumus pieņem, pēc iespējas ievērojot konsensa principu. Ja konsensu nav iespējams panākt, locekļu atšķirīgos viedokļus iekļauj ieteikumos, kurus pieņem ar klātesošo locekļu balsu vairākumu.

Katra konsultatīvā padome izraugās priekšsēdētāju, ievērojot konsensa principu. Priekšsēdētājs darbojas neatkarīgi.

Katra konsultatīvā padome pieņem pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pārredzamību un visu pausto viedokļu respektēšanu.

Izpildkomitejas pieņemtos ieteikumus uzreiz nodod kopsapulces, Komisijas, attiecīgo dalībvalstu un, pēc attiecīga lūguma, jebkura sabiedrības locekļa rīcībā.

Kopsapulces sanāksmes ir atklātas. Izpildkomitejas sanāksmes ir atklātas, ja vien - izņēmuma gadījumos - izpildkomitejas locekļu vairākums nenolemj citādi.

Eiropas un valstu organizācijas, kas pārstāv zivsaimniecības nozari un citas interešu grupas, var ieteikt locekļus attiecīgajām dalībvalstīm. Minētās dalībvalstis vienojas par kopsapulces locekļiem.

To valsts un reģionālo iestāžu pārstāvjiem, kuras ir ieinteresētas attiecīgajā zivsaimniecības jomā, un dalībvalstu zinātnisko un zivsaimniecības pētniecības institūtu pētniekiem un starptautisko zinātnisko institūtu pētniekiem, kas konsultē Komisiju, ir atļauts konsultatīvās padomes sanāksmēs piedalīties kā aktīviem novērotājiem. Var uzaicināt arī jebkuru citu kvalificētu zinātnieku.

Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvji var piedalīties konsultatīvās padomes sanāksmēs kā aktīvi novērotāji.

Pārstāvjus no trešo valstu zivsaimniecības nozares un citām interešu grupām, tostarp pārstāvjus no RZPO, kurām ir ieinteresētība zvejas apgabalā vai zivsaimniecības jomā, kas ir konsultatīvās padomes kompetencē, var uzaicināt piedalīties attiecīgās konsultatīvās padomes darbā kā aktīvus novērotājus, kad apspriež viņus interesējošus jautājumus.

Konsultatīvās padomes var pieteikties uz Savienības finansiālo palīdzību kā struktūras, kas tiecas sasniegt mērķi Eiropas vispārējās interesēs.

Komisija paraksta dotācijas nolīgumu ar katru konsultatīvo padomi, lai palīdzētu segt to darbības izmaksas, tostarp rakstiskās un mutiskās tulkošanas izmaksas.

Komisija var veikt jebkādas pārbaudes, kuras tā uzskata par nepieciešamām, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota atbilstība konsultatīvajām padomēm uzticētajiem uzdevumiem.

Katra konsultatīvā padome katru gadu Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm iesniedz budžetu un ziņojumu par savu darbību.

Komisija vai Revīzijas palāta var jebkurā laikā paredzēt revīziju, ko veic vai nu to izraudzīta ārēja iestāde, vai Komisijas, vai Revīzijas palātas departamenti.

Katra konsultatīvā padome ieceļ sertificētu auditoru uz laiku, kamēr tā saņem Savienības līdzekļus.

28.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/90

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/53/ES

(2013. gada 20. novembris)

par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem un ar ko atceļ Direktīvu 94/25/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/25/EK (1994. gada 16. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem (3) tika pieņemta iekšējā tirgus izveides kontekstā, lai visās dalībvalstīs saskaņotu atpūtas kuģu drošības raksturlielumus un novērstu šķēršļus dalībvalstu savstarpējā tirdzniecībā ar atpūtas kuģiem.

(2)

Sākotnēji Direktīva 94/25/EK attiecās tikai uz tādiem atpūtas kuģiem, kuru minimālais korpusa garums ir 2,5 m un maksimālais garums 24 m. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/44/EK (2003. gada 16. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 94/25/EK (4), paplašināja Direktīvas 94/25/EK darbības jomu, to attiecinot arī uz ūdens motocikliem, kā arī iekļāva grozītajā direktīvā vides aizsardzības prasības, pieņemot izplūdes gāzu emisijas robežvērtības (CO, HC, NOx un daļiņas) un trokšņu līmeņa robežvērtības vilces motoriem (gan kompresijaizdedzes motoriem, gan dzirksteļaizdedzes motoriem).

(3)

Direktīvas 94/25/EK pamatā ir jaunās pieejas principi, kas izklāstīti Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā par jaunu pieeju tehniskajai saskaņošanai un standartiem (5). Tāpēc direktīvā noteiktas tikai pamatprasības attiecībā uz atpūtas kuģiem, savukārt tehniskos datus pieņem Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (Cenelec) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (6). Var pieņemt, ka atbilstība Direktīvas 94/25/EK prasībām ir nodrošināta tad, ja ir nodrošināta atbilstība šādi noteiktiem saskaņotajiem standartiem, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pieredze liecina, ka minētie pamatprincipi labi darbojas šajā nozarē, un tie būtu jāsaglabā un jāpopularizē.

(4)

Tomēr tehnoloģiskā attīstība tirgū ir radījusi jaunus jautājumus saistībā ar Direktīvas 94/25/EK prasībām attiecībā uz vidi. Lai ņemtu vērā minētās pārmaiņas un precizētu regulējumu, saskaņā ar kuru var piedāvāt tirgū ražojumus, kas iekļauti šīs direktīvas darbības jomā, būtu jāpārskata un jāuzlabo daži Direktīvas 94/25/EK aspekti, un skaidrības labad minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo direktīvu.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (7), ir paredzētas horizontālās prasības atbilstības novērtējuma struktūru akreditācijai, CE zīmei un Savienības tirgus uzraudzības sistēmai, kā arī Savienības tirgū ievesto produktu kontrolei, kas attiecas arī uz ražojumiem, kuri iekļauti šīs direktīvas darbības jomā.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (8) ir paredzēti kopīgi principi un atsauces noteikumi to tiesību aktu vajadzībām, kuru pamatā ir jaunās pieejas principi. Lai nodrošinātu atbilstību citās nozarēs paredzētajiem ražojumu noteikumiem, ir lietderīgi pielāgot atsevišķus šīs direktīvas noteikumus minētajam lēmumam, ciktāl nozares specifika nenosaka vajadzību pēc atšķirīga risinājuma. Tāpēc atsevišķas definīcijas, vispārēji uzņēmēju pienākumi, pieņēmums par atbilstību, noteikumi par CE zīmi, atbilstības novērtēšanas struktūrām izvirzītās prasības un paziņošanas procedūras, kā arī noteikumi par procedūrām attiecībā uz ražojumiem, kuri rada risku, būtu jāsaskaņo ar minēto lēmumu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju (9) paredz kārtību iebildumu iesniegšanai par saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti pilnībā neatbilst šīs direktīvas prasībām.

(7)

Lai uzņēmējiem un valsts iestādēm atvieglotu šīs direktīvas izpratni un vienādu piemērošanu, būtu jāprecizē Direktīvas 94/25/EK darbības joma un definīcijas. Jo īpaši būtu jāprecizē, ka šīs direktīvas darbības joma neattiecas uz amfībijas tipa transportlīdzekļiem. Nepieciešams arī norādīt, kuri kanoe un kajaku veidi nav iekļauti šīs direktīvas darbības jomā, kā arī precizēt, ka šī direktīva attiecas vienīgi uz tādiem ūdens motocikliem, kas paredzēti sportam un izklaidei.

(8)

Ir arī lietderīgi definēt tādus šai nozarei raksturīgus jēdzienus kā “personīgai lietošanai būvēts peldlīdzeklis”, “korpusa garums” un “privātimportētājs”, lai atvieglotu šīs direktīvas izpratni un vienādu piemērošanu. Ir jāpaplašina “vilces motora” pašreizējā definīcija, lai tā attiektos arī uz inovatīviem piedziņas sistēmu risinājumiem.

(9)

Ražojumiem, uz ko attiecas šī direktīva un ko laiž Savienības tirgū vai nodod ekspluatācijā, būtu jāatbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, un uzņēmējiem, ievērojot savus attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē, būtu jāuzņemas atbildība par ražojumu atbilstību, lai augstā līmenī nodrošinātu tādu sabiedrības interešu aizsardzību kā veselība un drošība, patērētāju un vides aizsardzība un garantētu godīgu konkurenci Savienības tirgū.

(10)

Visiem uzņēmējiem, kas iesaistās piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstoši pasākumi, kas nodrošinātu to, ka šīs direktīvas darbības jomā esošie ražojumi, pareizi konstruēti un uzturēti, neapdraud cilvēku veselību un drošību, īpašumu vai vidi un ka tie dara pieejamus tirgū vienīgi tādus ražojumus, kas atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Šajā direktīvā būtu jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja uzdevumam piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(11)

Tā kā dažus uzdevumus var veikt tikai ražotājs, ir nepieciešams skaidri nošķirt ražotāju no uzņēmējiem tālāk izplatīšanas ķēdē. Turklāt skaidri jānodala importētājs un izplatītājs, jo importētājs ieved ražojumus Savienības tirgū no trešām valstīm. Tādēļ importētājam būtu jāpārliecinās, ka minētie ražojumi atbilst piemērojamām Savienības prasībām.

(12)	Tā kā ražotājs sīki pārzina ražojuma projektēšanas un ražošanas procesu, tas var vislabāk veikt pilnu atbilstības novērtējuma procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(13)

Nepieciešams nodrošināt, lai šīs direktīvas darbības jomā iekļautie ražojumi, kas no trešām valstīm nonāk Savienības tirgū, atbilstu visām piemērojamām Savienības prasībām un jo īpaši lai ražotāji būtu veikuši atbilstīgas minēto ražojumu novērtējuma procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, ka ražojumi, ko tie laiž tirgū, atbilst piemērojamām prasībām un ka tie nelaiž tirgū ražojumus, kuri šādām prasībām neatbilst vai kuri rada risku. Tā paša iemesla dēļ būtu arī jāparedz noteikums, ka importētājiem jāpārliecinās, ka ir veiktas atbilstības novērtējuma procedūras un ka CE marķējums un ražotāja izstrādātā dokumentācija ir pieejami uzraudzības iestādēm pārbaudes veikšanai.

(14)

Ja izplatītājs šīs direktīvas darbības jomā iekļauto ražojumu dara pieejamu tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs ir šo ražojumu laidis tirgū, izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami rūpīgi, lai nodrošinātu, ka tā apiešanās ar ražojumu nelabvēlīgi neietekmē ražojuma atbilstību. Gan no importētājiem, gan izplatītājiem gaida, ka tie, laižot ražojumus tirgū vai darot tos pieejamus tirgū, pienācīgi rīkosies saistībā ar piemērojamām prasībām.

(15)	Laižot tirgū ražojumu, uz ko attiecas šī direktīva, importētājam būtu jānorāda uz ražojuma savs nosaukums un adrese, kur ar to var sazināties. Izņēmumi būtu jāparedz gadījumos, kad konstrukcijas elementa izmēra vai veida dēļ šāda norāde nav iespējama.

(16)	Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū kādu ražojumu ar savu nosaukumu vai preču zīmi, vai izmaina ražojumu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību piemērojamajām prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un tam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(17)	Tā kā izplatītāji un importētāji darbojas tirgus vidē, tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic valsts kompetentās iestādes, un viņiem vajadzētu būt gataviem aktīvi līdzdarboties, sniedzot minētajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo ražojumu.

(18)

Atpūtas kuģu un ūdens motociklu imports, ko no trešām valstīm uz Savienību veic fiziskas vai juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ir īpaša šīs nozares iezīme. Tomēr Direktīvā 94/25/EK ir paredzēti daži noteikumi, kurus piemēro vai varētu uzskatīt par piemērojamiem privātimportētājiem attiecībā uz atbilstības novērtējuma veikšanu (pēcbūves novērtējums). Tādēļ nepieciešams precizēt citus privātimportētāju pienākumus, kuri principā būtu jāsaskaņo ar ražotāju pienākumiem, pieļaujot dažus izņēmumus attiecībā uz to darbību nekomerciālo raksturu.

(19)	Ražojuma izsekojamības visā piegādes ķēdē nodrošināšana palīdz padarīt tirgus uzraudzību vienkāršāku un efektīvāku. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglo tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu izsekot uzņēmējus, kas neatbilstīgus ražojumus darījuši pieejamus tirgū.

(20)

Skaidrības un konsekvences labad ar citām “jaunās pieejas” direktīvām ir nepieciešams skaidri norādīt, ka ražojumus, uz kuriem attiecas šī direktīva, drīkst laist tirgū vai nodot ekspluatācijā tikai tad, ja tie atbilst vispārējai prasībai neapdraudēt cilvēku veselību un drošību, īpašumu vai vidi, un tikai tad, ja tie atbilst šajā direktīvā izklāstītajām pamatprasībām.

(21)

Ja motori ir pielāgoti kuģošanas vajadzībām kā vilces motori, bet sākotnējā motora tips jau ir apstiprināts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (10), vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai (11), tad personām, kas pielāgo motorus, būtu jāvar paļauties uz oriģinālā motora ražotāja izdotu atbilstības apstiprinājumu, ja minētā pielāgošana nav ietekmējusi izplūdes gāzu emisiju raksturlielumus.

(22)

Atpūtas kuģu motoru izplūdes gāzu emisijas robežvērtību tālākas samazināšanas risinājumi tika izvērtēti ziņojumā par iespējām vēl vairāk uzlabot atpūtas kuģu motoru ekoloģiskos raksturlielumus, kas iesniegts saskaņā ar Direktīvas 2003/44/EK 2. pantu. Minētajā ziņojumā secināts, ka ir lietderīgi noteikt stingrākas robežvērtības par tām, kas noteiktas Direktīvā 2003/44/EK. Robežvērtības būtu jānosaka tādā līmenī, kas atspoguļo tehnisko attīstību tīrāku atpūtas kuģu motoru nozarē un ļauj panākt progresu izplūdes gāzu emisijas robežvērtību saskaņošanā visā pasaulē. Tomēr būtu jāpaaugstina CO robežvērtības, lai varētu būtiski samazināt citu gaisa piesārņotāju daudzumu, lai atspoguļotu tehnoloģiskās iespējas un panāktu pēc iespējas ātrāku īstenošanu, vienlaikus nodrošinot, ka sociālā un ekonomiskā ietekme uz šo ekonomikas nozari ir pieņemama.

(23)

Atkarībā no degvielas un enerģijas avota kategorijas būtu jāizmanto attiecīgajā saskaņotajā standartā aprakstītie testa cikli motoriem, kurus izmanto kuģniecībā, un attiecīgajā ISO standartā aprakstītie testa cikli, kamēr tie ir pieejami, ņemot vērā vērtības, kas noteiktas I pielikuma B daļas 2.3. punktā. Testa cikli būtu jāizstrādā visiem aizdedzes motoriem, kuri ir vilces sistēmas daļa, tostarp hibrīdās piedziņas iekārtām.

(24)

Testa degvielām, ko izmanto, lai novērtētu kuģa atbilstību izplūdes gāzu emisijas robežvērtībām, būtu jāatspoguļo attiecīgajā tirgū izmantotais degvielu klāsts, un tādēļ Savienībā tipa apstiprināšanā būtu jāizmanto Eiropas testa degvielas. Tomēr, tā kā ražotājiem no trešām valstīm var nebūt pieejamas Eiropas standartdegvielas, ir nepieciešams atļaut apstiprināšanas iestādēm pieļaut, ka motorus pārbauda ar citām standartdegvielām. Tomēr, lai garantētu testa rezultātu kvalitāti un salīdzināmību, standartdegvielu izvēle būtu jāaprobežo ar tām specifikācijām, kas norādītas attiecīgajā ISO standartā.

(25)	Lai sniegtu ieguldījumu jūras vides aizsardzībā, ir lietderīgi pieņemt prasību, ka peldlīdzekļos, kas aprīkoti ar tualeti, obligāti jāuzstāda uzkrāšanas tvertnes.

(26)

Pēc negadījumu statistikas, apgāšanās risks apdzīvojamiem daudzkorpusu atpūtas kuģiem ir zems. Neraugoties uz šo zemo risku, ir piemēroti uzskatīt, ka apdzīvojamiem daudzkorpusu atpūtas kuģiem pastāv apgāšanās risks, un, ja šie kuģi var apgāzties, tiem vajadzētu noturēties virs ūdens apgrieztā stāvoklī un evakuācijai vajadzētu būt praktiski iespējamai.

(27)

Saskaņā ar subsidiaritātes principu šīs direktīvas noteikumiem nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības attiecībā uz navigāciju konkrētos ūdeņos noteikt prasības, ko tās uzskata par vajadzīgām vides aizsardzībai, tostarp no trokšņa emisijām, ūdensceļu struktūru aizsardzībai un ūdensceļu drošuma nodrošināšanai, ar noteikumu, ka minētie noteikumi neprasa izdarīt tādu peldlīdzekļu modifikācijas, kuri atbilst šai direktīvai, un ka minētie noteikumi ir pamatoti un samērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem.

(28)

CE zīme, kas norāda uz ražojuma atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašākā nozīmē ietver arī atbilstības novērtējumu. Vispārīgie CE zīmi reglamentējošie principi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. Šajā direktīvā būtu jānosaka CE zīmes piestiprināšanas noteikumi peldlīdzekļiem, konstrukcijas elementiem un vilces motoriem. Ir lietderīgi paplašināt pienākumu piestiprināt CE zīmi arī visiem iekšējiem motoriem un pakaļgala piedziņas motoriem bez iebūvētas izplūdes gāzu sistēmas, kurus uzskata par atbilstošiem šajā direktīvā izklāstītajām pamatprasībām.

(29)	Ir būtiski paskaidrot ražotājiem, privātimportētājiem un lietotājiem, ka, piestiprinot ražojumam CE zīmi, ražotājs apliecina, ka ražojums atbilst visām piemērojamām prasībām, un par to uzņemas pilnu atbildību.

(30)

CE zīmei vajadzētu būt vienīgajai atbilstības zīmei, kas norāda, ka ražojums, uz ko attiecas šī direktīva, atbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktiem. Tomēr būtu jāatļauj turpināt lietot citus marķējuma veidus, ja vien šādi marķējumi palīdz uzlabot patērētāju aizsardzību un uz tiem neattiecas Savienības saskaņošanas tiesības akti.

(31)

Lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas pamatprasības, ir nepieciešams noteikt piemērotas atbilstības novērtējuma procedūras, kas jāievēro ražotājam. Minētās procedūras būtu jānosaka, atsaucoties uz atbilstības novērtējuma moduļiem, kas noteikti Lēmumā Nr. 768/2008/EK. Minētās procedūras būtu jāizstrādā, ņemot vērā riska pakāpi, ko var radīt peldlīdzekļi, to motori un konstrukcijas elementi. Tādēļ katra atbilstības kategorija būtu jāpapildina ar atbilstošu procedūru vai izvēli no vairākām līdzvērtīgām procedūrām.

(32)

Pieredze liecina, ka ir lietderīgi atļaut plašāku atbilstības novērtējuma moduļu klāstu attiecībā uz konstrukcijas elementiem. Attiecībā uz izplūdes gāzu emisijas un trokšņa emisiju līmeņa prasību atbilstības novērtējumu būtu jānošķir tie gadījumi, kad izmantoti saskaņotie standarti, no tiem, kad tie nav izmantoti, jo pēdējos no minētajiem gadījumiem ir attaisnojami prasīt stingrāku atbilstības novērtējuma procedūru. Turklāt iespēja izmantot standarta laivu datus attiecībā uz trokšņa emisijām būtu jānoraida kā lieka, jo praksē tā netiek izmantota.

(33)

Lai sniegtu skaidru informāciju par peldlīdzekļu izmantošanas pieņemamo vidi, peldlīdzekļu uzbūves kategoriju nosaukumu pamatā vajadzētu būt tikai svarīgākajiem navigācijas vides apstākļiem, proti, vēja ātrumam un nozīmīgam viļņu augstumam. Četras projekta kategorijas – A, B, C un D – nosaka vēja stipruma un nozīmīgu viļņu augstuma diapazonu izmantošanai projektā ar paskaidrojošām piezīmēm.

(34)

Direktīvā 94/25/EK ir iekļauti noteikumi par atpūtas kuģu pēcbūves novērtējumu, ko veic jebkura Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas ražojumu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā gadījumos, kad ražotājs nepilda pienākumus attiecībā uz ražojuma atbilstību direktīvai. Konsekvences labad ir lietderīgi paplašināt pēcbūves novērtējuma darbības jomu, lai tā attiektos ne vien uz atpūtas kuģiem, bet arī uz ūdens motocikliem. Skaidrības labad būtu jāprecizē, kādos gadījumos var izmantot pēcbūves novērtējumu. Turklāt, lai izvairītos no šīs procedūras ļaunprātīgas izmantošanas komerciāliem mērķiem, attiecībā uz importu būtu jāparedz, ka pēcbūves novērtējumu drīkst izmantot tikai gadījumos, kad privātimportētāji veic nekomerciālu importu. Lai nodrošinātu uzticamu ražojuma atbilstības novērtējumu, ko veic paziņotā struktūra, nepieciešams arī paredzēt, ka personai, kura pieprasa pēcbūves novērtējumu, ir pienākums iesniegt paziņotajai struktūrai dokumentus.

(35)

Tā kā visā Savienībā nepieciešams nodrošināt to struktūru vienādi augstu darbības līmeni, kuras veic šīs direktīvas darbības jomā iekļauto ražojumu atbilstības novērtējumu, un tā kā visām šādām struktūrām būtu jāveic savi uzdevumi vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos, būtu jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtējuma struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, lai saskaņā ar šo direktīvu varētu sniegt atbilstības novērtējuma pakalpojumus.

(36)

Lai nodrošinātu šīs direktīvas darbības jomā iekļauto ražojumu saskaņotu atbilstības novērtējuma kvalitātes līmeni, nepieciešams ne tikai konsolidēt prasības, kas jāievēro atbilstības novērtējuma struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, bet vienlaikus arī jānosaka, kādas prasības jāpilda paziņojošām iestādēm un citām struktūrām, kuras piedalās paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(37)

Regula (EK) Nr. 765/2008 papildina un stiprina esošo tirgus uzraudzības sistēmu ražojumiem, uz ko attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, tostarp ražojumiem, uz ko attiecas šī direktīva. Tādēļ dalībvalstīm būtu šiem ražojumiem jāorganizē un jāveic tirgus uzraudzība saskaņā ar minēto regulu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (12).

(38)

Lai palielinātu pārredzamību un samazinātu apstrādes laiku, nepieciešams uzlabot spēkā esošo drošības procedūru, ļaujot Komisijai pārbaudīt pamatojumu pasākumam, ko dalībvalsts veikusi attiecībā uz ražojumiem, kurus tā uzskata par neatbilstošiem, lai to padarītu efektīvāku un varētu likt lietā dalībvalstīs pieejamo pieredzi.

(39)

Pastāvošā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ļauj ieinteresētajām personām saņemt informāciju par pasākumiem, kuri veikti attiecībā uz šīs direktīvas darbības jomā iekļautajiem ražojumiem, kas rada risku cilvēku veselībai un drošībai vai citiem ar sabiedrības interešu aizsardzību saistītiem aspektiem. Tai arī būtu jāļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgāk rīkoties saistībā ar šādiem ražojumiem.

(40)	Ja dalībvalsts un Komisija vienojas par dalībvalsts veiktā pasākuma pamatojumu, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās.

(41)

Lai ņemtu vērā tehnisko zināšanu progresu un jaunākās zinātniskās atziņas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai grozītu I pielikuma B daļas 2.3., 2.4. un 2.5. punktu, kā arī 3. iedaļu un C daļas 3. iedaļu, un V, VII un IX pielikumu. Nākotnē tas dos iespēju Komisijai ietvert testa ciklus hibrīdiem motoriem un iekļaut testa degvielu tabulā biodegvielu šķīdumu testa degvielas pēc tam, kad minētās testa degvielas būs starptautiski akceptētas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(42)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (13).

(43)	Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar ko paziņojošo dalībvalsti lūdz veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus attiecībā uz paziņotajām struktūrām, kuras neatbilst vai vairs neatbilst to paziņojuma prasībām.

(44)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto tādu īstenošanas aktu pieņemšanai, ar ko nodrošina šīs direktīvas vienādu piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz papildu noteikumiem, kas izklāstīti 24. pantā par atbilstības novērtējuma procedūrām, un attiecībā uz prasībām par peldlīdzekļu uzbūves kategorijām, peldlīdzekļu identifikāciju, ražotāja plāksnīti, īpašnieka rokasgrāmatu, gāzes sistēmu, ūdens piesārņošanas novēršanu, ziņošanas anketu un navigācijas ugunīm.

(45)	Komisijai būtu jānosaka – izmantojot īstenošanas aktus un, ņemot vērā to īpašo veidu, rīkojoties bez Regulas (ES) Nr. 182/2011 piemērošanas –, vai pasākumi, ko dalībvalstis veikušas attiecībā uz kādu produktu, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, īpašumam vai videi, ir pamatoti.

(46)

Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ja tas nepieciešams neatliekamu steidzamu iemeslu dēļ pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistās ar atbilstības novērtējumu, peldlīdzekļu uzbūves kategorijām, navigācijas ugunīm, ūdens piesārņošanas novēršanu un gāzes iekārtām, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, īpašumam vai videi.

(47)	Saskaņā ar iedibināto praksi komiteja, kas izveidota ar šo direktīvu, var būt lietderīga, lai izskatītu jautājumus attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanu, kurus izvirzījis vai nu komitejas priekšsēdētājs vai arī kādas dalībvalsts pārstāvis saskaņā ar tās reglamentu.

(48)	Lai stiprinātu šīs direktīvas pārraudzību un efektivitāti, dalībvalstīm būtu jāaizpilda anketa par direktīvas piemērošanu. Komisijai pēc tam būtu jāizstrādā un jāpublicē ziņojums par šīs direktīvas piemērošanu.

(49)	Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs direktīvas pārkāpumiem, un jānodrošina, ka tās tiek īstenotas. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

(50)	Lai ražotājiem un citiem uzņēmējiem būtu pietiekams laiks pielāgoties šajā direktīvā noteiktajām prasībām, pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā ir nepieciešams paredzēt pietiekamu pārejas posmu, kad tirgū vēl joprojām drīkst laist ražojumus, kas atbilst Direktīvas 94/25/EK prasībām.

(51)	Lai maziem un vidējiem ražotājiem, kuri ražo piekarināmus dzirksteļaizdedzes vilces motorus ar jaudu, vienādu ar vai mazāku par 15 kW, atvieglotu šīs direktīvas piemērošanu un lai dotu tiem iespēju pielāgoties jaunajām prasībām, ir piemēroti paredzēt īpašu pārejas laikposmu šiem ražotājiem.

(52)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt augstu cilvēku veselības un drošības un vides aizsardzības līmeni, vienlaikus garantējot iekšējā tirgus darbību, šīs direktīvas darbības jomā iekļautajiem ražojumiem izvirzot saskaņotas prasības un tirgus uzraudzības prasību minimumu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minēto mērķi tā vēriena un seku dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(53)	Tādēļ būtu jāatceļ Direktīva 94/25/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir noteiktas prasības 2. panta 1. punktā minēto ražojumu projektēšanai un ražošanai, kā arī noteikumi par to brīvu apriti Savienībā.

2. pants

Darbības joma

1. Šo direktīvu piemēro šādiem ražojumiem:

a)	atpūtas kuģiem un daļēji pabeigtiem atpūtas kuģiem;

b)	ūdens motocikliem un daļēji pabeigtiem ūdens motocikliem;

c)	II pielikumā minētajiem konstrukcijas elementiem, kas laisti Savienības tirgū atsevišķi (turpmāk “konstrukcijas elementi”);

d)	vilces motoriem, kas uzstādīti vai īpaši paredzēti uzstādīšanai uz peldlīdzekļiem vai to iekšienē;

e)	vilces motoriem, kas uzstādīti uz peldlīdzekļiem vai to iekšienē un kam veikta būtiska motora modifikācija;

f)	peldlīdzekļiem, kam veikta būtiska pārbūve.

2. Šo direktīvu nepiemēro šādiem ražojumiem:

attiecībā uz projektēšanas un būves prasībām, kas noteiktas I pielikuma A daļā:

i)	peldlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi sacīkstēm, tostarp sacīkšu airu laivām un treniņu airu laivām, kuras šādi marķējis ražotājs;

ii)	kanoe un kajakiem, kas projektēti tā, lai tos virzītu vienīgi ar cilvēka spēku, gondolām un ūdens velosipēdiem;

iii)	vējdēļiem, kas projektēti vienīgi tā, lai tos virzītu ar vēju un darbinātu persona vai personas stāvot;

iv)	vējdēļiem,

v)	oriģināliem peldlīdzekļiem ar vēsturisku vērtību un to individuālām kopijām, ja tie projektēti pirms 1950. gada, būvēti no sākotnējiem materiāliem un tos šādi marķējis ražotājs;

vi)	eksperimentāliem peldlīdzekļiem ar noteikumu, ka tie nav laisti Savienības tirgū;

vii)	peldlīdzekļiem, kas būvēti personīgai lietošanai, ar noteikumu, ka tos vēlāk piecu gadu laikā pēc peldlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā nelaiž Savienības tirgū;

viii)

peldlīdzekļiem, ko īpaši paredzēts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un ar apkalpi, neskarot 3. punktu, neatkarīgi no pasažieru skaita;

ix)	zemūdens transportlīdzekļiem;

x)	gaisa spilvena transportlīdzekļiem;

xi)	peldlīdzekļiem ar zemūdens spārniem;

xii)	ārējās sadedzes tvaika vilces peldlīdzekļiem, kuri tiek kurināti ar akmeņoglēm, koksu, koksni, naftu vai gāzi;

xiii)

amfībijas tipa transportlīdzekļiem, proti, mehāniskiem transportlīdzekļiem ar riteni vai kāpurķēdēm, kuri spēj darboties gan uz ūdens, gan uz sauszemes;

attiecībā uz izplūdes gāzu emisijas prasībām, kas noteiktas I pielikuma B daļā:

vilces motoriem, kas uzstādīti vai īpaši paredzēti uzstādīšanai uz šādiem ražojumiem:

—	peldlīdzekļiem, kuri paredzēti vienīgi sacīkstēm un kurus šādi marķējis ražotājs,

—	eksperimentāliem peldlīdzekļiem ar noteikumu, ka tie vēl nav laisti Savienības tirgū,

—	peldlīdzekļiem, ko īpaši paredzēts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un ar apkalpi, neskarot 3. punktu, neatkarīgi no pasažieru skaita,

—	zemūdens transportlīdzekļiem,

—	gaisa spilvena transportlīdzekļiem,

—	peldlīdzekļiem ar zemūdens spārniem,

—	amfībijas tipa transportlīdzekļiem, proti, mehāniskiem transportlīdzekļiem ar riteni vai ar kāpurķēdēm, kuri spēj darboties gan uz ūdens, gan uz sauszemes;

ii)	oriģināliem vilces motoriem ar vēsturisku vērtību un to individuālām kopijām, kas projektēti pirms 1950. gada, nav ražoti sērijveidā un ir uzstādīti uz peldlīdzekļiem, kas minēti a) apakšpunkta v) vai vii) punktā;

iii)	personīgai lietošanai būvētiem vilces motoriem ar noteikumu, ka tos piecu gadu laikā pēc peldlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā nelaiž Savienības tirgū;

attiecībā uz trokšņa emisijas prasībām, kas noteiktas I pielikuma C daļā:

i)	visiem b) apakšpunktā minētajiem peldlīdzekļiem;

ii)	peldlīdzekļiem, kas būvēti personīgai lietošanai, ar noteikumu, ka tos vēlāk piecu gadu laikā pēc nodošanas ekspluatācijā nelaiž Savienības tirgū.

3. Tas, ka kādu peldlīdzekli varētu izmantot arī čārtera vai sporta un atpūtas apmācībā, neizslēdz to no šīs direktīvas darbības jomas, ja attiecīgo peldlīdzekli laiž Savienības tirgū izmantošanai atpūtas nolūkos.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)	“peldlīdzeklis” ir jebkurš atpūtas kuģis vai ūdens motocikls;

2)	“atpūtas kuģis” ir tāds jebkura veida peldlīdzeklis, izņemot ūdens motociklu, kas paredzēts sportam un atpūtai un kura korpusa garums ir no 2,5 m līdz 24 m, neatkarīgi no piedziņas līdzekļa;

“ūdens motocikls” ir tāds peldlīdzeklis, kurš paredzēts sportam un atpūtai, kura korpuss ir īsāks par 4 m un kurā izmanto vilces motoru, kam primārais dzinējspēks ir ūdensstrūklas sūknis, un kas projektēts tā, lai to varētu darbināt persona vai personas sēžot, stāvot vai uz ceļiem drīzāk uz tā korpusa, nevis iekšienē;

4)	“personīgai lietošanai būvēts peldlīdzeklis” ir peldlīdzeklis, ko galvenokārt būvējis tā topošais lietotājs personīgai lietošanai;

5)	“vilces motors” ir dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes iekšdedzes motors, ko tieši vai netieši izmanto piedziņai;

6)	“būtiska motora modifikācija” ir vilces motora pārveidošana, kas varētu potenciāli izraisīt I pielikumā B daļā norādīto motora emisijas robežvērtību pārsniegšanu, vai motora nominālās jaudas kāpinājums par vairāk nekā 15 %;

7)	“peldlīdzekļa būtiska pārbūve” ir peldlīdzekļa pārveidošana, kas izmaina peldlīdzekļa piedziņas līdzekli, būtiski modificē motoru vai izmaina peldlīdzekli tādā mērā, ka tas var neatbilst šajā direktīvā paredzētajām piemērojamajām drošības un vides pamatprasībām;

8)	“piedziņas līdzeklis” ir metode, ar kuru peldlīdzeklis tiek darbināts;

9)	“motoru saime” ir ražotāja grupēti motori, kuru konstrukcijai ir līdzīgi izplūdes gāzu vai trokšņa emisijas raksturlielumi;

10)	“korpusa garums” ir korpusa garums mērīts atbilstoši saskaņotajam standartam;

11)	“darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai par brīvu piegādāt ražojumu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

12)	“laišana tirgū” ir pirmā reize, kad ražojumu dara pieejamu Savienības tirgū;

13)	“nodošana ekspluatācijā” ir pirmā reize, kad ražojumu, uz ko attiecas šī direktīva, Savienībā izmanto galalietotājs;

14)	“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu ražojumu vai liek šo ražojumu projektēt vai ražot un laiž minēto ražojumu tirgū ar savu vārdu vai preču zīmi;

15)	“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi ražotāja rakstisku pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

16)	“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts ražojumu;

17)	“privātimportētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un, neveicot komerciālu darbību, no trešās valsts importē Savienībā ražojumu, lai to nodotu ekspluatācijā personīgai lietošanai;

18)	“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara ražojumu pieejamu tirgū;

19)	“uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

20)	“saskaņotais standarts” ir saskaņots standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

21)	“akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

22)	“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

23)	“atbilstības novērtējums” ir process, kurā apliecina, vai ir ievērotas šīs direktīvas prasības saistībā ar ražojumu;

24)	“atbilstības novērtējuma struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtējuma darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju;

25)	“atsaukšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi saņemt atpakaļ ražojumu, kas jau darīts pieejams galalietotājam;

26)	“izņemšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi novērst to, ka ražojums no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;

27)	“tirgus uzraudzība” ir publisko iestāžu veiktās darbības un pasākumi, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību spēkā esošajām prasībām, kas izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos, un lai nepieļautu, ka tie apdraud veselību, drošību vai jebkuru citu sabiedrības interešu aizsardzības aspektu;

28)	“CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka ražojums atbilst piemērojamām prasībām, kuras ir noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās piestiprināšanu;

29)	“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus.

4. pants

Pamatprasības

1. Direktīvas 2. panta 1. punktā minētos ražojumus drīkst darīt pieejamus vai nodot ekspluatācijā tikai tad, ja tie neapdraud cilvēku veselību un drošību, īpašumu vai vidi, kad tie pareizi apkopti un izmantoti atbilstīgi to paredzētajam mērķim, un tikai ar nosacījumu, ka tie atbilst piemērojamām pamatprasībām, kas izklāstītas I pielikumā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta 1. punktā minētos ražojumus nedara pieejamus tirgū vai nenodod ekspluatācijā, ja tie neatbilst 1. punkta prasībām.

5. pants

Valsts noteikumi par navigāciju

Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt noteikumus par navigāciju konkrētos ūdeņos, lai aizsargātu vidi, ūdensceļu struktūru un nodrošinātu drošību uz ūdensceļiem, ar noteikumu, ka minēto noteikumu dēļ nav jāmodificē peldlīdzekļi, kuri atbilst šai direktīvai, un ka minētie noteikumi ir pamatoti un samērīgi.

6. pants

Brīva aprite

1. Dalībvalstis nekavē to teritorijā darīt pieejamus tirgū vai, neskarot 5. pantu, nodot ekspluatācijā peldlīdzekļus, kuri atbilst šai direktīvai.

2. Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū daļēji pabeigtus peldlīdzekļus, ja ražotājs vai importētājs saskaņā ar III pielikumu deklarē, ka to būvi ir paredzēts pabeigt citiem.

3. Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā šai direktīvai atbilstīgus konstrukcijas elementus, kurus paredzēts iebūvēt peldlīdzeklī saskaņā ar ražotāja vai importētāja deklarāciju, kā minēts 15. pantā.

4. Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā jebkurus no šādiem vilces motoriem:

a)	motorus, kas ir vai nav uzstādīti uz peldlīdzekļa un kas atbilst šai direktīvai;

motorus, kas uzstādīti uz peldlīdzekļa un kam piešķirts tipa apstiprinājums saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK un kas atbilst IIIA, IIIB vai IV posma emisijas robežām CI motoriem, kurus izmanto tādu ierīču piedziņai, kas nav iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļi, lokomotīves un automotrises, kā noteikts minētās direktīvas I pielikuma 4.1.2. punktā, atbilstīgi šai direktīvai, izņemot izplūdes gāzu emisijas prasības, kas izklāstītas I pielikuma B daļā;

c)	motorus, kas uzstādīti uz peldlīdzekļa un saņēmuši tipa apstiprinājumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un kas atbilst šai direktīvai, izņemot izplūdes gāzu emisijas prasības, kas izklāstītas I pielikuma B daļā.

Pirmās daļas b) un c) punktu piemēro, ievērojot nosacījumu, ka tad, kad motors ir pielāgots uzstādīšanai uz peldlīdzekļa, persona, kas veic pielāgošanu, nodrošina, ka ir pilnībā ņemti vērā motora ražotāja sniegtie dati un cita informācija, lai nodrošinātu, ka motors, kad tas ir uzstādīts saskaņā ar personas, kas pielāgo motoru, sniegtajām uzstādīšanas instrukcijām, joprojām būs atbilstošs izplūdes gāzu emisijas prasībām, kas noteiktas vai nu Direktīvā 97/68/EK, vai Regulā (EK) Nr. 595/2009, kā norādījis motora ražotājs. Persona, kas pielāgo motoru, deklarē, kā minēts 15. pantā, ka motors, kad tas ir uzstādīts saskaņā ar personas, kas pielāgo motoru, sniegtajām uzstādīšanas instrukcijām, arī turpmāk atbildīs izplūdes gāzu emisijas prasībām, kas noteiktas vai nu Direktīvā 97/68/EK, vai arī Regulā (EK) Nr. 595/2009, kā deklarējis motora ražotājs.

5. Tirdzniecības gadatirgos, izstādēs, skatēs un citos līdzīgos pasākumos dalībvalstis nerada nekādus šķēršļus to 2. panta 1. punktā minēto ražojumu prezentācijai, kuri neatbilst šai direktīvai, ar noteikumu, ka redzama zīme skaidri norāda, ka šādi ražojumi neatbilst šai direktīvai un ka tos nedarīs pieejamus vai nenodos ekspluatācijā Savienībā, kamēr panākta to atbilstība šai direktīvai.

II NODAĻA

UZŅĒMĒJU UN PRIVĀTIMPORTĒTĀJU PIENĀKUMI

7. pants

Ražotāju pienākumi

1. Laižot ražojumus tirgū, ražotāji nodrošina, lai tie būtu projektēti un ražoti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 4. panta 1. punktā un I pielikumā.

2. Ražotāji izstrādā tehnisko dokumentāciju saskaņā ar 25. pantu un veic vai ir veikuši piemērojamo atbilstības novērtējuma procedūru saskaņā ar 19.–22. pantu un 24. pantu.

Ja minētā procedūra ir apliecinājusi, ka ražojums atbilst piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo deklarāciju, kā minēts 15. pantā, un atzīmē un piestiprina CE zīmi, kā noteikts 17. un 18. pantā.

3. Ražotāji tehnisko dokumentāciju un 15. pantā minētās deklarācijas kopiju glabā 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū.

4. Ražotāji nodrošina, ka pastāv procedūras, lai saglabātu pastāvīgu atbilstību sērijveida ražošanā. Pienācīgi ņem vērā ražojuma uzbūves vai raksturlielumu izmaiņas un izmaiņas saskaņotajos standartos, uz kuriem atsaucoties ir deklarēta ražojuma atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar ražojuma radītajiem riskiem, ražotāji patērētāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic ražojumu, kurus dara pieejamus tirgū, izlases veida pārbaudi, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu ražojumu un atsauktu ražojumu reģistrēšanu, kā arī pastāvīgi informē izplatītājus par šo uzraudzību.

5. Ražotāji nodrošina, ka uz to ražojumiem ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements vai, ja konstrukcijas elementu izmērs vai veids to neatļauj, ka vajadzīgā informācija ir sniegta uz iesaiņojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā.

6. Ražotāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties saistībā ar attiecīgo ražojumu, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz ražojuma iesaiņojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā. Norādītā adrese ir viens kontaktpunkts, kuru izmantojot var sazināties ar ražotāju.

7. Ražotāji nodrošina, ka ražojumam īpašnieka rokasgrāmatā ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija valodā vai valodās, kas var būt viegli saprotamas patērētājiem un citiem galalietotājiem, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

8. Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic nepieciešamos korektīvos pasākumus, lai panāktu minētā ražojuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai izņemtu to no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja ražojums rada risku, ražotāji nekavējoties par to informē valsts kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie ražojumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

9. Pēc valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma ražotāji sniedz tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu ražojuma atbilstību, valodā, kas var būt viegli saprotama minētajai iestādei. Tie pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas veikti, lai izvairītos no riskiem, ko var radīt ražojumi, kurus tie laiduši tirgū.

8. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1. Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

2. Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 7. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un tehniskās dokumentācijas izstrāde.

3. Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Ar pilnvaru pilnvarotajam pārstāvim atļauj veikt vismaz šādus pienākumus:

a)	deklarācijas, kas minēta 15. pantā, kopiju un tehnisko dokumentāciju glabāt 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū, lai tā būtu pieejama valsts uzraudzības iestādēm;

b)	pēc valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma sniegt minētajai iestādei visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai apliecinātu ražojuma atbilstību;

c)	pēc valsts kompetento iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām jebkurā pasākumā, kas veikts, lai novērstu riskus, ko rada ražojumi, uz kuriem attiecas minēto iestāžu pilnvaras.

9. pants

Importētāju pienākumi

1. Importētāji laiž Savienības tirgū tikai attiecīgajām prasībām atbilstīgus ražojumus.

2. Pirms ražojuma laišanas tirgū importētāji pārliecinās, ka ražotājs ir veicis atbilstības novērtējuma procedūru. Importētāji pārliecinās, ka ražotājs ir izstrādājis tehnisko dokumentāciju, ka ražojumam ir CE zīme, kā minēts 17. pantā, un ka tam ir pievienoti vajadzīgie dokumenti saskaņā ar 15. pantu, I pielikuma A daļas 2.5. punktu, I pielikuma B daļas 4. punktu un I pielikuma C daļas 2. punktu, un ka ražotājs ir izpildījis 7. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums neatbilst 4. panta 1. punkta un I pielikuma prasībām, tas nelaiž to tirgū, kamēr nav panākta ražojuma atbilstība. Turklāt, ja ražojums rada risku, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3. Importētāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja konstrukcijas elementu dēļ tas nav iespējams, to norāda uz ražojuma iesaiņojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā.

4. Importētāji nodrošina, ka ražojumam īpašnieka rokasgrāmatā ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija valodā vai valodās, kas var būt viegli saprotamas patērētājiem un citiem galalietotājiem, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

5. Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par ražojumu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmētu ražojuma atbilstību prasībām, kas noteiktas 4. panta 1. punktā un I pielikumā.

6. Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar ražojuma radītiem riskiem, importētāji patērētāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic ražojumu, kurus dara pieejamus tirgū, izlases veida pārbaudi, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu ražojumu un atsauktu ražojumu reģistrēšanu, kā arī pastāvīgi informē izplatītājus par šo uzraudzību.

7. Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic nepieciešamos korektīvos pasākumus, lai panāktu minētā ražojuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja ražojums rada risku, importētāji nekavējoties par to informē valsts kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie ražojumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

8. Importētāji 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū glabā 16. pantā minētās deklarācijas kopiju, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, lai minētajām iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

9. Pēc valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma importētāji minētajai iestādei valodā, ko tā var viegli saprast, sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai apliecinātu ražojuma atbilstību. Tie pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkurā pasākumā, kas veikts, lai novērstu riskus, ko rada ražojumi, kurus tie laiduši tirgū.

10. pants

Izplatītāju pienākumi

1. Darot ražojumu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs direktīvas prasības.

2. Pirms ražojums tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji pārbauda, vai ražojumam ir CE zīme, kā minēts 17. pantā, vai tam ir pievienoti 7. panta 7. punktā, 15. pantā, I pielikuma A daļas 2.5. punktā, I pielikuma B daļas 4. punktā un I pielikuma C daļas 2. punktā prasītie dokumenti un instrukcijas un drošības informācija valodā vai valodās, kas var būt viegli saprotamas patērētājiem un citiem galalietotājiem tajā dalībvalstī, kurā ražojums ir darīts pieejams tirgū, un vai ražotājs un importētājs ir ievērojuši 7. panta 5. un 6. punktā un 9. panta 3. punktā noteiktās prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums neatbilst 4. panta 1. punkta un I pielikuma prasībām, tas nelaiž to tirgū, kamēr nav panākta ražojuma atbilstība. Turklāt, ja ražojums rada risku, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3. Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par ražojumu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmētu ražojuma atbilstību prasībām, kas noteiktas 4. panta 1. punktā un I pielikumā.

4. Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai direktīvai, pārliecinās, ka ir veikti vajadzīgie korektīvie pasākumi, lai panāktu minētā ražojuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja ražojums rada risku, izplatītāji nekavējoties par to informē valsts kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie ražojumu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

5. Pēc valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji sniedz tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu ražojuma atbilstību. Tie pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas veikti, lai novērstu riskus, ko rada ražojumi, kurus tie darījuši pieejamus tirgū.

11. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Importētāju vai izplatītāju šīs direktīvas vajadzībām uzskata par ražotāju, un tam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam saskaņā ar 7. pantu, ja tas laiž tirgū kādu ražojumu ar savu vārdu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laistu ražojumu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šīs direktīvas prasībām.

12. pants

Privātimportētāju pienākumi

1. Ja ražotājs neizpilda pienākumu nodrošināt ražojuma atbilstību šai direktīvai, privātimportētājs pirms ražojuma nodošanas ekspluatācijā nodrošina, ka tas ir projektēts un ražots saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 4. panta 1. punktā un I pielikumā, un veic vai ir veicis ražotāja pienākumus, kas noteikti 7. panta 2., 3., 7. un 9. punktā.

2. Ja nav pieejama ražotāja sniegta nepieciešamā tehniskā dokumentācija, to sagatavo privātimportētājs, izmantojot atbilstošās speciālās zināšanas.

3. Privātimportētājs nodrošina, ka uz ražojuma ir norādīts tās paziņotās struktūras nosaukums un adrese, kas veikusi ražojuma atbilstības novērtējumu.

13. pants

Uzņēmēju identifikācija

1. Pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma uzņēmēji identificē:

a)	katru uzņēmēju, kas tiem piegādājis ražojumu;

b)	katru uzņēmēju, kuram tie piegādājuši ražojumu.

Uzņēmēji spēj sniegt šā panta pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad ražojums tiem piegādāts, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši ražojumu.

2. Pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma privātimportētāji sniedz tām informāciju par uzņēmēju, kas tiem piegādājis ražojumu.

Privātimportētāji spēj sniegt šā panta pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad ražojums tiem piegādāts.

III NODAĻA

RAŽOJUMA ATBILSTĪBA

14. pants

Atbilstības pieņēmums

Ražojumus, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pieņem par atbilstīgiem minētajos standartos vai to daļās iekļautajām prasībām, kā noteikts 4. panta 1. punktā un I pielikumā.

15. pants

ES atbilstības deklarācija un deklarācija saskaņā ar III pielikumu

1. ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir apliecināta atbilstība 4. panta 1. punktā un I pielikumā noteiktajām prasībām vai prasībām, kas minētas 6. panta 4. punkta b) vai c) apakšpunktā.

2. ES atbilstības deklarācija atbilst šīs direktīvas IV pielikumā sniegtā parauga struktūrai, un tajā ir elementi, kas sniegti Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā, kā arī šīs direktīvas V pielikumā noteiktajos attiecīgajos moduļos, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko tajā valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kuras tirgū ražojums ir darīts pieejams vai nodots ekspluatācijā.

3. Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs, privātimportētājs vai 6. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā minētā persona, kas pielāgo motoru, uzņemas atbildību par ražojuma atbilstību.

4. ES atbilstības deklarāciju, kas minēta 3. punktā, pievieno šādiem ražojumiem, kad tie darīti pieejami tirgū vai nodoti ekspluatācijā:

a)	peldlīdzekļiem;

b)	konstrukcijas elementiem, ja tos laiž tirgū atsevišķi;

c)	vilces motoriem.

5. Ražotāja vai importētāja deklarācija, kas izklāstīta III pielikumā attiecībā uz daļēji pabeigtiem peldlīdzekļiem, satur minētajā pielikumā norādīto informāciju un ir pievienota daļēji pabeigtajam peldlīdzeklim. To tulko tajā valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kuras tirgū ražojums ir darīts pieejams.

16. pants

CE zīmes vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

17. pants

Ražojumi, kas marķējami ar CE zīmi

1. Šādiem ražojumiem piemēro CE zīmi, kad tos dara pieejamus tirgū vai nodod ekspluatācijā:

a)	peldlīdzekļiem;

b)	konstrukcijas elementiem;

c)	vilces motoriem.

2. Dalībvalstis pieņem, ka 1. punktā minētie ražojumi, kuriem ir CE zīme, atbilst šai direktīvai.

18. pants

CE zīmes piestiprināšanas noteikumi un nosacījumi

1. CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami piestiprina 17. panta 1. punktā minētajiem ražojumiem. Ja konstrukcijas elementu dēļ tas nav iespējams vai attaisnojams minētā ražojuma izmēra vai veida dēļ, zīmi piestiprina uz iepakojuma un pavaddokumentos. Attiecībā uz peldlīdzekli CE zīmi piestiprina ražotāja plāksnītei, kura uzstādīta atsevišķi no peldlīdzekļa identifikācijas numura. Attiecībā uz vilces motoru CE zīmi piestiprina uz motora.

2. CE zīmi piestiprina pirms ražojuma laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Aiz CE zīmes un identifikācijas numura, kas minēts 3. punktā, var norādīt piktogrammu vai kādu citu norādi par īpašu risku vai izmantojumu.

3. CE zīmei seko paziņotās struktūras identifikācijas numurs, ja minētā struktūra piedalās ražošanas kontroles posmā vai pēcbūves novērtējumā.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru piestiprina pati struktūra, vai pēc tās norādījuma to piestiprina ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, vai persona, kas minēta 19. panta 2., 3. vai 4. punktā.

IV NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS

19. pants

Piemērojamās atbilstības novērtējuma procedūras

1. Ražotājs pirms 2. panta 1. punktā minēto ražojumu laišanas tirgū piemēro procedūras, kas minētas 20., 21. un 22. pantā.

2. Privātimportētāji pirms 2. panta 1. punktā minētā ražojuma nodošanas ekspluatācijā piemēro 23. pantā minēto procedūru, ja ražotājs nav veicis attiecīgā ražojuma atbilstības novērtējumu.

3. Visas personas, kas laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā vilces motoru vai peldlīdzekli pēc tā būtiskas modifikācijas vai pārbūves, vai arī visas personas, kas peldlīdzekļa paredzēto nolūku, uz ko šī direktīva neattiecas, izmaina tā, ka tās darbības joma uz to attiecas, pirms ražojuma laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā piemēro 23. pantā minēto procedūru.

4. Visas personas, kas personīgai lietošanai būvētu peldlīdzekli laiž tirgū pirms piecu gadu laikposma beigām, kas minēts 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta vii) punktā, pirms ražojuma laišanas tirgū piemēro 23. pantā minēto procedūru.

20. pants

Projektēšana un būve

1. Atpūtas kuģu projektēšanai un būvei piemēro šādas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā izklāstītās procedūras:

projekta kategorijām A un B, kas minētas I pielikuma A daļas 1. punktā:

atpūtas kuģiem ar korpusa garumu no 2,5 m līdz mazāk par 12 m jebkuru no šādiem moduļiem:

—	A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole kopā ar uzraudzītu ražojuma testēšanu),

—	B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli,

—	G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu),

—	H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

ii)

atpūtas kuģiem ar korpusa garumu no 12 m līdz 24 m jebkuru no šādiem moduļiem:

—	B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli,

—	G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu),

—	H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

projekta kategorijai C, kas minēta I pielikuma A daļas 1. punktā:

atpūtas kuģiem ar korpusa garumu no 2,5 m līdz mazāk par 12 m jebkuru no šādiem moduļiem:

—

ja ir atbilstība saskaņotajiem standartiem, kas saistīti ar I pielikuma A daļas 3.2. un 3.3. punktu: A modulis (iekšējā ražošanas kontrole), A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole kopā ar uzraudzītu ražojuma testēšanu), B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli, G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu) vai H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu),

—

ja nav atbilstības saskaņotajiem standartiem, kas saistīti ar I pielikuma A daļas 3.2. un 3.3. punktu: A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole kopā ar uzraudzītu ražojuma testēšanu), B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli, G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu) vai H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

ii)

atpūtas kuģiem ar korpusa garumu no 12 m līdz 24 m jebkuru no šādiem moduļiem:

—	B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli,

—	G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu),

—	H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

projekta kategorijai D, kas minēta I pielikuma A daļas 1. punktā:

atpūtas kuģiem ar korpusa garumu no 2,5 m līdz 24 m jebkuru no šādiem moduļiem:

—	A modulis (iekšējā ražošanas kontrole),

—	A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole kopā ar uzraudzītu ražojuma testēšanu),

—	B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli,

—	G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu),

—	H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu).

2. Ūdens motociklu projektēšanai un būvei piemēro jebkuru no šādām Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā izklāstītajām procedūrām:

a)	A modulis (iekšējā ražošanas kontrole);

b)	A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole kopā ar uzraudzītu ražojuma testēšanu);

c)	B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli;

d)	G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

e)	H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu).

3. Konstrukcijas elementu projektēšanai un būvei piemēro jebkuru no šādām Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā izklāstītajām procedūrām:

a)	B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli;

b)	G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

c)	H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu).

21. pants

Izplūdes gāzu emisijas

Attiecībā uz izplūdes gāzu emisijām motoru ražotājs 2. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem ražojumiem piemēro šādas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā izklāstītās procedūras:

ja testus veic pēc saskaņotā standarta, jebkuru no šādiem moduļiem:

i)	B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli;

ii)	G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

iii)	H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

ja testus neveic pēc saskaņotā standarta, jebkuru no šādiem moduļiem:

i)	B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C1 moduli;

ii)	G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu).

22. pants

Trokšņa emisijas

1. Attiecībā uz trokšņa emisijām, ko rada tādi atpūtas kuģi ar pakaļgala vilces motoriem bez iebūvētas izplūdes gāzu sistēmas vai ar iekšējā vilces motora agregātiem un atpūtas kuģi ar pakaļgala vilces motoriem bez iebūvētas izplūdes gāzu sistēmas vai ar iekšējā vilces motora agregātiem, kuri tikuši būtiski pārbūvēti un piecu gadu laikā pēc pārbūves laisti tirgū, ražotājs piemēro šādas Direktīvas 768/2008/EK II pielikumā izklāstītās procedūras:

ja trokšņu mērījumiem testus veic pēc saskaņotā standarta, jebkuru no šādiem moduļiem:

i)	A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole kopā ar uzraudzītu ražojuma testēšanu);

ii)	G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

iii)	H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

b)	ja trokšņu mērījumiem testus neveic pēc saskaņotā standarta, piemēro G moduli (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

ja novērtējumā piemēro Frūda skaitli un jaudas/tonnāžas attiecības metodi, piemēro jebkuru no šādiem moduļiem:

i)	A modulis (iekšējā ražošanas kontrole);

ii)	G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

iii)	H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu).

2. Attiecībā uz trokšņa emisijām ūdens motocikliem un piekarināmiem vilces motoriem, un pakaļgala vilces motoriem ar iebūvētu izplūdes gāzu sistēmu, kas domāti uzstādīšanai atpūtas kuģos, ūdens motociklu vai motoru ražotājs piemēro šādas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā izklāstītās procedūras:

ja trokšņu mērījumiem testus veic pēc saskaņotā standarta, jebkuru no šādiem moduļiem:

i)	A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole kopā ar uzraudzītu ražojuma testēšanu);

ii)	G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

iii)	H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

b)	ja trokšņu mērījumiem testus neveic pēc saskaņotā standarta, piemēro G moduli (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu).

23. pants

Pēcbūves novērtējums

Pēcbūves novērtējumu, kas minēts 19. panta 2., 3. un 4. punktā, veic atbilstīgi V pielikumam.

24. pants

Papildprasības

1. Ja piemēro Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma B moduli, ES tipa pārbaudi veic minētā moduļa 2. punkta otrajā ievilkumā precizētajā kārtībā.

B modulī minētais produkcijas tips var attiekties uz vairākām ražojuma versijām ar noteikumu, ka:

a)	atšķirības starp versijām neietekmē drošības līmeni un pārējās prasības attiecībā uz ražojuma darbību; un

b)	ražojuma versijas ir minētas atbilstīgajā ES tipa pārbaudes sertifikātā, vajadzības gadījumā veicot grozījumus oriģinālajā sertifikātā.

2. Ja piemēro Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma A1 moduli, ražojumu pārbaudi veic uz viena vai vairākiem peldlīdzekļiem, kas ir ražotāja produkcija, un piemēro šīs direktīvas VI pielikumā izklāstītās papildprasības.

3. Nav piemērojama iespēja izmantot akreditētas iekšējās struktūras, kas minētas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma A1 un C1 modulī.

4. Ja piemēro Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma F moduli, piemēro šīs direktīvas VII pielikumā aprakstīto procedūru, lai novērtētu atbilstību izplūdes gāzu emisijas prasībām.

5. Ja piemēro Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma C moduli, attiecībā uz šajā direktīvā noteikto izplūdes gāzu emisijas prasību atbilstības novērtējumu, ja ražotājs nedarbojas attiecīgā kvalitātes nodrošināšanas sistēmā, kas aprakstīta Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma H modulī, ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra veic vai ir veikusi ražojuma pārbaudes nejaušos laika intervālos, kurus nosaka minētā struktūra, lai pārbaudītu ražojuma iekšējo pārbaužu kvalitāti. Ja kvalitātes līmenis izrādās neapmierinošs vai ja šķiet nepieciešams pārbaudīt ražotāja uzrādīto datu derīgumu, piemēro šīs direktīvas VIII pielikumā izklāstīto procedūru.

25. pants

Tehniskā dokumentācija

1. Direktīvas 7. panta 2. punktā minētā tehniskā dokumentācija ietver visus attiecīgos datus un sīkāku informāciju par līdzekļiem, ko ražotājs izmantojis, lai nodrošinātu ražojuma atbilstību 4. panta 1. punktā un I pielikumā noteiktajām prasībām. Jo īpaši tā ietver IX pielikumā norādītos attiecīgos dokumentus.

2. Tehniskā dokumentācija nodrošina, ka projektēšana, būve, darbība un atbilstības novērtējums ir skaidri saprotams.

V NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMA STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

26. pants

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtējuma uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu.

27. pants

Paziņojošās iestādes

1. Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par nepieciešamo procedūru izveidi un veikšanu, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtējuma struktūras šīs direktīvas vajadzībām un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 32. panta noteikumiem.

2. Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtējumu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3. Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtējumu, paziņošanu vai uzraudzību kādai struktūrai, kas nav valsts pārvaldes iestāde, minētā struktūra ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 28. pantā noteiktajām prasībām. Minētā struktūra turklāt ir spējīga uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

4. Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

28. pants

Prasības attiecībā uz paziņojošām iestādēm

1. Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtējuma struktūrām.

2. Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu savas darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3. Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtējuma struktūru paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtējumu.

4. Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtējuma struktūras, kā arī nesniedz konsultāciju pakalpojumus, kuri pamatojas uz komerciāliem vai konkurences apsvērumiem.

5. Paziņojošā iestāde nodrošina tās iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6. Paziņojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās uzdevumu pienācīgai izpildei.

29. pants

Paziņojošo iestāžu pienākums informēt

Dalībvalstis informē Komisiju par savām procedūrām, kas paredzētas atbilstības novērtējuma struktūru novērtēšanai un paziņošanai un paziņoto struktūru uzraudzībai, kā arī par jebkurām izmaiņām šajās procedūrās.

Komisija dara minēto informāciju publiski pieejamu.

30. pants

Prasības attiecībā uz paziņotajām struktūrām

1. Paziņošanas nolūkā saskaņā ar šo direktīvu atbilstības novērtējuma struktūra atbilst 2.–11. punktā noteiktajām prasībām.

2. Atbilstības novērtējuma struktūra tiek izveidota saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tai ir juridiskas personas statuss.

3. Atbilstības novērtējuma struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai ražojuma, kam tā veic novērtējumu.

Struktūra, kas pieder uzņēmēju organizācijai vai profesionālajai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti tās novērtējamo ražojumu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkalpošanā, var tikt uzskatīta par tādu struktūru, ja ir apliecināta tās neatkarība un interešu konflikta neesamība.

4. Atbilstības novērtējuma struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtējuma uzdevumu veikšanu, nav to vērtējamo ražojumu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī minēto personu pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētos ražojumus, kas ir vajadzīgi atbilstības novērtējuma struktūras darbībai, vai izmantot šādus ražojumus personīgiem mērķiem.

Atbilstības novērtējuma struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtējuma uzdevumu veikšanu, nav tieši saistīti ar minēto ražojumu projektēšanu vai ražošanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkalpošanu un nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai vai godīgumam attiecībā uz tām atbilstības novērtējuma darbībām, saistībā ar kurām struktūra ir paziņota. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtējuma struktūras nodrošina, ka to meitasuzņēmumu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmē struktūru atbilstības novērtējuma darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai godīgumu.

5. Atbilstības novērtējuma struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtējuma darbības ar visaugstāko profesionālo godīgumu un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez jebkāda spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtējuma darbību rezultātus, īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas minēto darbību rezultātos.

6. Atbilstības novērtējuma struktūra ir spējīga veikt atbilstības novērtējuma uzdevumus, kuri tai uzticēti saskaņā ar 19.–24. panta noteikumiem un attiecībā uz kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai minētos uzdevumus veic pati atbilstības novērtējuma struktūra vai tie tiek veikti tās vārdā un tās atbildībā.

Atbilstības novērtējuma struktūras rīcībā vienmēr un visām atbilstības novērtējuma procedūrām un ražojumu veidiem vai kategorijām, saistībā ar ko tā ir paziņota, ir vajadzīgie:

a)	darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtējuma uzdevumus;

b)	to procedūru apraksts, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtējumu, nodrošinot to pārredzamību un spēju minētās procedūras atkārtot. Tai ir izstrādāta pienācīga darbības stratēģija un procedūras, ar ko uzdevumi, ko tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no pārējās darbības;

c)	darbības veikšanas procedūras, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmēja lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgā ražojuma izgatavošanas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un masveida vai sērijveida ražošanas procesa īpatnības.

Tai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtējuma darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7. Darbiniekiem, kas atbildīgi par atbilstības novērtējuma darbību veikšanu, ir:

a)	laba tehniskā un profesionālā apmācība par visām atbilstības novērtējuma darbībām, saistībā ar kurām atbilstības novērtējuma struktūra ir tikusi paziņota;

b)	pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamajiem novērtējumiem un pienācīgas pilnvaras veikt minētos novērtējumus;

c)	atbilstīgas zināšanas un izpratne par pamatprasībām, piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem, attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

d)	pilnvaras sagatavot sertifikātus, protokolus un ziņojumus, kas apliecina, ka novērtējums ir veikts.

8. Tiek garantēta atbilstības novērtējuma struktūru, to augstākā līmeņa vadības un darbinieku, kas veic novērtējumu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtējuma struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas veic novērtējumu, nav atkarīgs no minēto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9. Atbilstības novērtējuma struktūras nokārto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, izņemot gadījumus, kad atbildību uzņemas dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai kad dalībvalsts pati ir tieši atbildīga par atbilstības novērtējumu.

10. Atbilstības novērtējuma struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumu attiecībā uz visu informāciju, kura iegūta, tiem veicot uzdevumus saskaņā ar 19.–24. pantu vai noteikumiem valsts tiesību aktos, kas nosaka to piemērošanu, izņemot attiecībās ar tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11. Atbilstības novērtējuma struktūras nodrošina, lai darbinieki, kas veic novērtējumu, būtu informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar 42. pantu izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pati piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes minētās grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

31. pants

Atbilstības pieņēmums

Ja atbilstības novērtējuma struktūra apliecina savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to pieņem par atbilstīgu 30. panta prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz minētajām prasībām.

32. pants

Paziņoto struktūru meitasuzņēmumi un apakšlīgumu slēgšana

1. Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu vai izmanto filiāli, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai filiāle atbilst 30. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2. Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3. Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4. Paziņotās struktūras saglabā atbilstīgos dokumentus par apakšlīguma slēdzēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un to veikto darbu atbilstīgi 19.–24. pantam, lai šos dokumentus varētu uzrādīt paziņojošai iestādei.

33. pants

Paziņošanas pieteikums

1. Atbilstības novērtējuma struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošai iestādei tajā dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību.

2. Šā panta 1. punktā minētajam pieteikumam pievieno atbilstības novērtējuma darbību aprakstu, atbilstības novērtējuma moduli vai moduļus un ražojumu vai ražojumus, par ko minētā struktūra paziņo, ka tie ietilpst tās kompetencē, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izdevusi valsts akreditācijas struktūra, apstiprinot, ka atbilstības novērtējuma struktūra atbilst 30. pantā noteiktajām prasībām.

3. Ja attiecīgajai atbilstības novērtējuma struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, atzītu un regulāri uzraudzītu struktūras atbilstību 30. pantā noteiktajām prasībām.

34. pants

Paziņošanas procedūra

1. Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtējuma struktūras, kas atbilst 30. pantā noteiktajām prasībām.

2. Paziņojošās iestādes informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3. Paziņojumā iekļauj visu informāciju par atbilstības novērtējuma darbībām, atbilstības novērtējuma moduli vai moduļiem, attiecīgo ražojumu vai ražojumiem un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4. Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 33. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apstiprina atbilstības novērtējuma struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 30. pantā noteiktajām prasībām.

5. Attiecīgā struktūra var veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divās nedēļās pēc paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divos mēnešos pēc paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru šīs direktīvas mērķiem.

6. Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par visām attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

35. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1. Katrai paziņotajai struktūrai Komisija piešķir identifikācijas numuru.

Komisija piešķir tikai vienu identifikācijas numuru arī tad, ja tā pati struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

Dalībvalstis turklāt piešķir identifikācijas kodu paziņotajai struktūrai, kurai paziņojošā iestāde ir devusi atļauju veikt pēcbūves atbilstības novērtējumus.

2. Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un attiecīgā gadījumā kodus un darbības, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta atjaunināšanu.

36. pants

Izmaiņas paziņojumos

1. Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 30. pantā noteiktajām prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību minētajām prasībām vai pildīt minētos pienākumus. Tā nekavējoties par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2. Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai atsaukts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumenti tiek nodoti citai paziņotajai struktūrai vai arī pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

37. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1. Komisija izskata visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.

2. Paziņojošā dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai tās kompetences saglabāšanu.

3. Komisija nodrošina, ka visa izmeklēšanas gaitā iegūtā sensitīvā informācija tiek apstrādāta konfidenciāli.

4. Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņojuma prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, lūdzot paziņojošo dalībvalsti veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā paziņojuma atsaukšanu.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

38. pants

Prasības attiecībā uz paziņoto struktūru darbību

1. Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtējumus saskaņā ar 19.–24. pantā paredzētajām atbilstības novērtējuma procedūrām.

2. Atbilstības novērtējumu veic samērīgi, neradot lieku slogu uzņēmējiem un privātimportētājiem. Atbilstības novērtējuma struktūras īsteno savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmēja lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās ražojumu tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveidīgs vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kas ir vajadzīgs, lai ražojums atbilstu šai direktīvai.

3. Ja paziņotā struktūra atklāj, ka ražotājs vai privātimportētājs nav izpildījis 4. panta 1. punktā un I pielikumā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos noteiktās prasības, tā pieprasa, lai minētais ražotājs vai privātimportētājs veiktu pienācīgus korektīvus pasākumus, un neizdod atbilstības sertifikātu.

4. Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izdošanas, paziņotā struktūra atklāj, ka ražojums vairs nav atbilstīgs, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu pienācīgus korektīvus pasākumus, un, ja nepieciešams, apturētu vai atsauktu sertifikātu.

5. Ja netiek veikti korektīvi pasākumi vai tie nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc attiecīgos sertifikātus.

39. pants

Pārsūdzības procedūra

Dalībvalstis nodrošina, ka paziņoto struktūru pieņemtajiem lēmumiem ir pieejama pārsūdzības procedūra.

40. pants

Paziņoto struktūru pienākums informēt

1. Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

a)	sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu;

b)	apstākļiem, kas ietekmē paziņošanas darbības jomu un nosacījumus;

c)	informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtējuma darbībām, ko struktūras saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)	atbilstības novērtējuma darbībām, kas veiktas to paziņošanas darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšuzņēmēja līgumu slēgšanu.

2. Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas atbilstīgi šai direktīvai un veic līdzīgas atbilstības novērtējuma darbības, kas attiecas uz tiem pašiem ražojumiem, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, arī pozitīviem atbilstības novērtējuma rezultātiem.

41. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

42. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas atbilstīgi šai direktīvai, un lai tā pienācīgi darbotos nozares paziņoto struktūru grupā vai grupās.

Dalībvalstis nodrošina, lai to paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju palīdzību piedalītos minētās grupas vai grupu darbā.

VI NODAĻA

SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, TO RAŽOJUMU KONTROLE, KURUS IEVED SAVIENĪBAS TIRGŪ, UN DROŠĪBAS PROCEDŪRAS

43. pants

Savienības tirgus uzraudzība un to ražojumu kontrole, kurus ieved Savienības tirgū

Ražojumiem, uz ko attiecas šī direktīva, piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu un 16.–29. pantu.

44. pants

Procedūra darbībām ar ražojumiem, kuri rada risku valsts līmenī

1. Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka ražojums, uz kuru attiecas šī direktīva, rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, īpašumam vai videi, tās veic attiecīgā ražojuma novērtējumu, aptverot attiecīgās šajā direktīvā noteiktās prasības. Attiecīgie uzņēmēji vai privātimportētāji vajadzības gadījumā sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Attiecībā uz uzņēmējiem – ja minētā novērtējuma laikā tirgus uzraudzības iestādes atklāj, ka ražojums neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, tās nekavējoties pieprasa attiecīgajam uzņēmējam veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai proporcionāli apdraudējumam panāktu ražojuma atbilstību minētajām prasībām, izņemtu ražojumu no tirgus vai to atsauktu saprātīgā termiņā, kā nosaka šīs iestādes.

Attiecībā uz privātimportētāju – ja minētā novērtējuma laikā tirgus uzraudzības iestādes atklāj, ka ražojums neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, privātimportētājs tiek nekavējoties informēts par attiecīgajiem korektīvajiem pasākumiem, kas jāveic, lai proporcionāli apdraudējumam panāktu ražojuma atbilstību minētajām prasībām, apturētu ražojuma nodošanu ekspluatācijā vai pārtrauktu tā izmantošanu.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Šā punkta otrajā un trešajā daļā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pantu.

2. Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība skar ne tikai to valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās pieprasījušas veikt attiecīgajam uzņēmējam.

3. Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti pienācīgi korektīvi pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem ražojumiem, kurus tas darījis pieejamus Savienības tirgū.

Privātimportētājs nodrošina, lai tiktu veikti pienācīgi korektīvi pasākumi saistībā ar ražojumu, kuru tas importējis Savienībā paša lietošanai.

4. Ja attiecīgais uzņēmējs neveic pienācīgus korektīvus pasākumus 1. punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka ražojums tiek darīts pieejams to valsts tirgū, izņemtu to no minētā tirgus vai atsauktu.

Ja privātimportētājs neveic pienācīgus korektīvus pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu ražojuma nodošanu ekspluatācijā vai aizliegtu vai ierobežotu ražojuma izmantošanu to teritorijā.

Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē par minētajiem pasākumiem Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5. Šā panta 4. punktā minētā informācija ietver visas pieejamās ziņas, it īpaši vajadzīgos datus attiecībā uz neatbilstīgā ražojuma identifikāciju, ražojuma izcelsmi, iespējamās neatbilstības veidu un ar to saistīto risku, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja vai privātimportētāja paustos argumentus. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šādiem iemesliem:

a)	ražojuma neatbilstība prasībām, kas saistītas ar cilvēku veselību vai drošību, īpašuma vai vides aizsardzību un kas paredzētas šajā direktīvā; vai

b)	nepilnības 14. pantā minētajos saskaņotajos standartos, kurus ievērojot var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

6. Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura sākusi procedūru saskaņā ar šo pantu, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildinformāciju saistībā ar attiecīgā ražojuma neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt paziņotajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7. Ja trijos mēnešos pēc 4. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav iebildusi pret kādas dalībvalsts veiktu pagaidu pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka nekavējoties tiek veikti pienācīgi ierobežojošie pasākumi saistībā ar attiecīgo ražojumu, piemēram, ražojuma izņemšana no to tirgus.

45. pants

Savienības drošības procedūra

1. Ja, pabeidzot 44. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, tiek celti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo(-ajiem) uzņēmēju(-iem) vai privātimportētāju un veic valsts pasākuma novērtējumu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo tām un attiecīgajam(-iem) uzņēmējam(-iem) vai privātimportētājam.

2. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā ražojuma izņemšanu no to tirgiem, un par to informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts atsauc šo pasākumu.

3. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un ražojuma neatbilstība ir saistāma ar nepilnībām saskaņotajos standartos, kā minēts šīs direktīvas 44. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. panta procedūru.

46. pants

Oficiāla neatbilstība

1. Neskarot 44. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs vai privātimportētājs novērš attiecīgo neatbilstību:

a)	CE zīme ir piestiprināta, pārkāpjot 16., 17. vai 18. panta noteikumus;

b)	CE zīme, kas minēta 17. pantā, nav piestiprināta;

c)	nav sagatavota ES atbilstības deklarācija vai III pielikumā minētā deklarācija;

d)	ES atbilstības deklarācija vai III pielikumā minētā deklarācija ir sagatavota nepareizi;

e)	tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

f)	7. panta 6. punktā vai 9. panta 3. punktā minētā informācija nepastāv, ir nepareiza vai nepilnīga;

g)	nav ievērotas jebkuras citas 7. vai 9. pantā noteiktās administratīvās prasības.

2. Ja 1. punktā minētā neatbilstība nav novērsta, attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu ražojuma laišanu tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus vai – privātimportētāja paša lietošanai importēta ražojuma gadījumā – lai tā lietošanu aizliegtu vai ierobežotu.

VII NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

47. pants

Pilnvaru deleģējums

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48. pantu, lai grozītu:

lai ņemtu vērā tehnisko zināšanu progresu un jaunākās zinātniskās atziņas:

i)	I pielikuma B daļas 2.3., 2.4. un 2.5. punktu, kā arī 3. iedaļu un C daļas 3. iedaļu;

ii)	VII un IX pielikumu; un

b)	V pielikumu, lai ņemtu vērā tehnisko zināšanu progresu, piemērotību līdzvērtīgas atbilstības nodrošināšanā un jaunākās zinātniskās atziņas.

48. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 47. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 17. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 47. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 47. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

49. pants

Īstenošanas akti

1. Lai ņemtu vērā tehnisko zināšanu progresu un nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka pamatnostādnes attiecībā uz:

a)	sīki izstrādātām procedūrām 24. panta īstenošanai, ņemot vērā šīs direktīvas darbības jomā iekļauto ražojumu atbilstības novērtējuma konkrētās vajadzības;

b)	peldlīdzekļu uzbūves kategoriju, kas minētas I pielikuma A daļas 1. punktā, detalizētu piemērošanu, tostarp pamatnostādnes par tajās izmantotās laika apstākļu terminoloģijas lietošanu un mērījuma skalām;

c)	sīki izstrādātām procedūrām par peldlīdzekļu identifikāciju, kas izklāstīta I pielikuma A daļas 2.1. punktā, tostarp precizējot terminoloģiju, un tādu ražotāja kodu piešķiršanu un pārvaldīšanu, kas piešķirti ražotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības;

d)	informāciju par ražotāja plāksnīti, kas minēta I pielikuma A daļas 2.2. punktā;

e)	regulu piemērošanu attiecībā uz navigācijas apgaismojumu, kas minēts I pielikuma A daļas 5.7. punktā;

f)	kārtību par ūdens piesārņošanas novēršanu, it īpaši attiecībā uz uzkrāšanas tvertņu darbību, kā minēts I pielikuma A daļas 5.8. punktā.

g)	gāzes iekārtu uzstādīšanu un pārbaudēm un uz peldlīdzekļiem pastāvīgi uzstādītām gāzes sistēmām;

h)	lietotāju rokasgrāmatu formātu un saturu;

i)	direktīvas 51. pantā minēto ziņošanas anketu, kas jāizpilda dalībvalstīm, formātu un saturu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 50. panta 3. punktā.

2. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kad ražojums nopietni apdraud cilvēku drošību un veselību, īpašumu vai vidi, attiecībā uz 1. punkta a), b), e), f) un g) apakšpunktu Komisija saskaņā ar 50. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus.

50. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu kopā ar tās 5. pantu.

5. Komisija apspriežas ar komiteju par visiem jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vai kādu citu Savienības tiesību aktu ir jāapspriežas ar nozares ekspertiem.

6. Turklāt komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šīs direktīvas piemērošanu un ko saskaņā ar tās reglamentu var ierosināt tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

VIII NODAĻA

ĪPAŠI ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

51. pants

Ziņošana

Līdz 2021. gada 18. janvārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem dalībvalstis aizpilda Komisijas sagatavotu anketu par šīs direktīvas piemērošanu.

Līdz 2022. gada 18. janvārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija, ņemot vērā dalībvalstu atbildes uz pirmajā daļā minētās anketas jautājumiem, izstrādā un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.

52. pants

Pārskatīšana

Līdz 2022. gada 18. janvārim Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šādiem aspektiem:

tehniskās iespējas vēl vairāk samazināt kuģu vilces motoru radītās emisijas un paredzēt prasības attiecībā uz iztvaikošanas emisijām un kurināmā sistēmām, kas attiecas uz vilces motoriem un sistēmām, ņemot vērā tehnoloģiju rentabilitāti un vajadzību šajā nozarē vienoties par globālā mērogā saskaņotām vērtībām, ievērojot svarīgākās tirgus iniciatīvas; un

I pielikumā uzskaitīto peldlīdzekļu uzbūves kategoriju, kuru pamatā ir izturība pret vēja stiprumu un nozīmīgu viļņu augstumu, ietekme uz patērētāju informētību un ražotājiem, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ņemot vērā izmaiņas starptautiskajā standartizācijā. Minētajā ziņojumā iekļauj izvērtējumu par to, vai peldlīdzekļu uzbūves kategorijām ir vajadzīgas papildu specifikācijas vai apakšiedalījumi, un vajadzības gadījumā ierosina papildu apakškategorijas.

Ziņojumiem, kas minēti pirmās daļas a) un b) punktā, vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

53. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas var ietvert kriminālsodus par nopietniem pārkāpumiem un ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šīs sankcijas īsteno.

Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas, un tās var pastiprināt, ja attiecīgais uzņēmējs vai privātimportētājs ir iepriekš izdarījis līdzīgu šīs direktīvas pārkāpumu.

IX NODAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

54. pants

Transponēšana

1. Vēlākais līdz 2016. gada 18. janvārim dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 2016. gada 18. janvāra. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

55. pants

Pārejas posms

1. Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā ražojumus, uz kuriem attiecas Direktīva 94/25/EK un kuri atbilst minētajai direktīvai, un kuri laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā pirms 2017. gada 18. janvāra.

2. Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā tādus piekarināmus dzirksteļaizdedzes vilces motorus ar jaudu, vienādu vai mazāku par 15 kW, kuri atbilst I posma izplūdes gāzu emisijas robežvērtībām, kas paredzētas I pielikuma B daļas 2.1. punktā, un kuri ir ražoti mazos un vidējos uzņēmumos, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (14), un kuri laisti tirgū pirms 2020. gada 18. janvāra.

56. pants

Atcelšana

Direktīvu 94/25/EK atceļ no 2016. gada 18. janvāra. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

57. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

58. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2013. gada 20. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS

(1) OV C 43, 15.2.2012., 30. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2013. gada 9. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 15. novembra lēmums.

(3) OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp.

(4) OV L 214, 26.8.2003., 18. lpp.

(5) OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

(6) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(7) OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(8) OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

(9) OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(10) OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.

(11) OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.

(12) OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

(13) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(14) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

I PIELIKUMS

PAMATPRASĪBAS

A. Pamatprasības attiecībā uz 2. panta 1. punktā minēto ražojumu projektēšanu un būvi

1. PELDLĪDZEKĻA UZBŪVES KATEGORIJAS

Uzbūves kategorija	Vēja stiprums (Boforta skala)	Nozīmīgs viļņu augstums (H ⅓, metri)
A	vairāk nekā 8	vairāk nekā 4
B	līdz 8 (ieskaitot)	līdz 4 (ieskaitot)
C	līdz 6 (ieskaitot)	līdz 2 (ieskaitot)
D	līdz 4 (ieskaitot)	līdz 0,3 (ieskaitot)

Paskaidrojumi

A.	A uzbūves kategorijas atpūtas kuģi ir paredzēts lietot, kad vēja stiprums var pārsniegt 8 balles (Boforta skala) un nozīmīgs viļņu augstums – 4 m un augstāk, bet izņemot ekstrēmus laikapstākļus, piemēram, vētrā, spēcīgā vētrā, orkānā, viesuļvētrā un ārkārtējos jūras apstākļos vai spēcīgos viļņos.

B.	B uzbūves kategorijas atpūtas kuģi ir paredzēts lietot, kad vēja stiprums ir līdz 8 ballēm (ieskaitot) un nozīmīgs viļņu augstums ir līdz 4 m (ieskaitot).

C.	C uzbūves kategorijas peldlīdzekli ir paredzēts lietot, kad vēja stiprums ir līdz 6 ballēm (ieskaitot) un nozīmīgs viļņu augstums ir līdz 2 m (ieskaitot).

D uzbūves kategorijas peldlīdzekli ir paredzēts lietot, kad vēja stiprums ir līdz 4 ballēm (ieskaitot) un nozīmīgs viļņu augstums ir līdz 0,3 m (ieskaitot) un retu viļņu maksimālais augstums – līdz 0,5 m.

Katras projekta kategorijas peldlīdzekļi jāprojektē un jābūvē tā, lai būtu ievēroti šie parametri attiecībā uz stabilitāti, peldspēju un citām attiecīgām pamatprasībām, kas uzskaitītas šajā pielikumā, un lai tiem būtu labi vadāmības parametri.

2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1. Peldlīdzekļa identifikācija

Visus peldlīdzekļus marķē ar identifikācijas numuru, iekļaujot šādu informāciju:

1)	ražotāja valsts kods;

2)	vienotais ražotāja kods, ko piešķir dalībvalsts kompetentā iestāde;

3)	vienotais sērijas numurs;

4)	izgatavošanas gads un mēnesis;

5)	izlaiduma gads.

Detalizētas prasības, kas minētas pirmajā daļā attiecībā uz identifikācijas numuru, ir izklāstītas attiecīgajā saskaņotajā standartā.

2.2. Peldlīdzekļa ražotāja plāksnīte

Uz katra peldlīdzekļa ir pastāvīgi piestiprināta plāksnīte, kura uzstādīta atsevišķi no peldlīdzekļa identifikācijas numura un uz kuras ir vismaz šāda informācija:

a)	ražotāja nosaukums, reģistrēts tirdzniecības nosaukums vai reģistrēta tirdzniecības zīme, kā arī kontaktadrese;

b)	CE zīme, kā paredzēts 18. pantā;

c)	peldlīdzekļa uzbūves kategorija atbilstīgi 1. iedaļai;

d)	ražotāja maksimālā ieteicamā vestspēja, ko iegūst saskaņā ar 3.6. punktu, izņemot uzstādīto tvertņu satura svaru, kad tās ir pilnas;

e)	ražotāja ieteiktais cilvēku skaits, kādam peldlīdzeklis ir projektēts.

Pēcbūves novērtējuma gadījumā a) apakšpunktā minētajā kontaktinformācijā un prasībās ietver ziņas par paziņoto struktūru, kas ir veikusi atbilstības novērtējumu.

2.3. Aizsardzība pret pārkrišanu pār bortu un līdzekļi atpakaļuzkāpšanai

Peldlīdzeklis ir projektēts tā, lai samazinātu risku pārkrist pār bortu un atvieglotu atpakaļuzkāpšanu. Atpakaļuzkāpšanas līdzekļi ir tādi, lai ūdenī esoša persona varētu tiem piekļūt un tos izmantot bez citu palīdzības.

2.4. Redzamība no galvenā vadības posteņa

Atpūtas kuģa galvenajā vadības postenī parastos darbības apstākļos (ātrums un vestspēja) tā vadītājam ir nodrošināta laba apkārtredzamība.

2.5. Lietotāja rokasgrāmata

Visos ražojumos nodrošina lietotāja rokasgrāmatu saskaņā ar 7. panta 7. punktu un 9. panta 4. punktu. Šajā rokasgrāmatā sniedz visu informāciju, kas nepieciešama, lai ražojuma izmantošana būtu droša, īpašu uzmanību pievēršot uzstādīšanai, apkopei, regulārai darbībai, risku novēršanai un riska pārvaldībai.

3. IZTURĪBAS UN KONSTRUKCIJAS PRASĪBAS

3.1. Konstrukcija

Materiālu izvēle un salikums un to būve nodrošina, ka peldlīdzeklis ir pietiekami izturīgs visos aspektos. Īpašu uzmanību pievērš uzbūves kategorijai saskaņā ar 1. iedaļu un ražotāja maksimāli ieteicamo vestspēju saskaņā ar 3.6. punktu.

3.2. Stabilitāte un brīvsāni

Peldlīdzeklis ir pietiekami stabils un ar brīvsāniem, ņemot vērā tā uzbūves kategoriju saskaņā ar 1. iedaļu un ražotāja maksimāli ieteicamo vestspēju saskaņā ar 3.6. punktu.

3.3. Peldspēja un negrimstība

Peldlīdzeklis ir uzbūvēts tā, lai nodrošinātu, ka tam ir tādi peldspējas parametri, kas atbilst tā uzbūves kategorijai saskaņā ar 1. iedaļu un ražotāja maksimālajai ieteicamajai vestspējai saskaņā ar 3.6. punktu. Visiem apdzīvojamiem daudzkorpusu atpūtas kuģiem, kuri ir pakļauti apgāšanās riskam, ir pietiekama peldspēja, lai noturētos virs ūdens apgrieztā stāvoklī.

Peldlīdzekļi, kuri ir īsāki par sešiem metriem un kuri var tikt pārpludināti, ir nodrošināti ar atbilstošiem negrimstības līdzekļiem pārpludinātā stāvoklī, ja tos izmanto attiecīgajā uzbūves kategorijā.

3.4. Atvērumi korpusā, klājā un virsbūvēs

Atvērumi korpusā, klājā(-os) un virsbūvēs, kad tie ir aizvērti, nedrīkst mazināt peldlīdzekļa konstrukcijas izturību vai tā izturību laikapstākļos.

Logi, borta iluminatori, durvis un klāja lūkas spēj izturēt tādu ūdens spiedienu, kāds ir iespējams to konkrētajā stāvoklī, kā arī koncentrētās slodzes, kas rodas no to cilvēku svara, kuri pārvietojas pa klāju.

Cauri korpusam izvadītie savienotājelementi, kas ir projektēti tā, lai ļautu ūdenim ieplūst vai izplūst no korpusa zem ūdenslīnijas atbilstoši ražotāja maksimāli ieteicamai vestspējai saskaņā ar 3.6. punktu, tiek uzstādīti ar noslēdzošiem līdzekļiem, kuri ir viegli pieejami.

3.5. Plūdi

Visi peldlīdzekļi ir projektēti tā, lai mazinātu nogrimšanas risku.

Vajadzības gadījumā īpašu uzmanību pievērš:

a)	kubrikiem un šahtām, kurām vajadzētu būt tādām, kas izžūst pašas, vai kurās vajadzētu būt līdzekļiem, lai novērstu ūdens ieplūšanu peldlīdzekļa iekšpusē;

b)	ventilācijas savienotājelementiem;

c)	ūdens aizvadīšanai ar pumpjiem vai citiem līdzekļiem.

3.6. Ražotāja maksimāli ieteicamā vestspēja

Ražotāja maksimāli ieteicamo vestspēju (degviela, ūdens, pārtikas krājumi, dažādas ierīces un cilvēki (kg)), kādai peldlīdzeklis ir projektēts, nosaka saskaņā ar uzbūves kategoriju (1. iedaļa), stabilitāti un brīvsāniem (3.2. punkts) un peldspēju un negrimstību (3.3. punkts).

3.7. Glābšanas plosta uzstādīšana

Uz visiem projekta kategorijas A un B atpūtas kuģiem un projekta kategorijas C un D atpūtas kuģiem, kas ir garāki par sešiem metriem, ir viena vai vairākas kravas telpas tāda(-u) glābšanas plosta(-u) uzglabāšanai, kas ir pietiekami liels(-i) tādam cilvēku skaitam, kāda pārvadāšanai atpūtas kuģis ir projektēts saskaņā ar ražotāja ieteikumiem. Šī (šīs) kravas telpa(-as) vienmēr ir viegli pieejama(-as).

3.8. Evakuācija

Uz visiem apdzīvojamiem daudzkorpusu kuģiem, kuri ir pakļauti apgāšanās riskam, ir pieejami efektīvi evakuācijas līdzekļi apgāšanās gadījumā. Ja ir pieejami evakuācijas līdzekļi, kuri paredzēti izmantošanai apgrieztā stāvoklī, tie nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt konstrukciju (3.1. punkts), stabilitāti (3.2. punkts) vai peldspēju (3.3. punkts) neatkarīgi no tā, vai atpūtas kuģis ir pareizā vai apgrieztā stāvoklī.

Uz visiem apdzīvojamiem atpūtas kuģiem ir pieejami efektīvi evakuācijas līdzekļi ugunsgrēka gadījumā.

3.9. Noenkurošanās, pietauvošanās un vilkšana tauvā

Visi peldlīdzekļi, ņemot vērā to uzbūves kategoriju un to parametrus, ir aprīkoti ar vienu vai vairākiem stingriem punktiem vai citiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību ir iespējams droši veikt noenkurošanos, pietauvošanos un kravu vilkšanu tauvā.

4. VADĀMĪBAS PARAMETRI

Ražotājs nodrošina to, ka peldlīdzekļa vadāmības parametri ir atbilstoši visspēcīgākajam vilces motoram, kādam peldlīdzeklis ir projektēts un būvēts. Visiem vilces motoriem maksimālo nominālo motora jaudu norāda lietotāja rokasgrāmatā.

5. UZSTĀDĪŠANAS PRASĪBAS

5.1. Motori un mašīntelpas

5.1.1. Iekšējais motors

Visi uzstādītie iekšējie motori atrodas slēgtā telpā, kas ir atdalīta no dzīvojamām telpām, un tos uzstāda tā, lai mazinātu ugunsgrēka izcelšanās vai izplatīšanās risku, kā arī mazinātu toksisko izgarojumu, karstuma, trokšņu vai vibrāciju apdraudējumu dzīvojamās telpās.

Motora daļas un palīgierīces, kurām vajadzīga bieža pārbaude un/vai apkope, ir viegli pieejamas.

Izolācijas materiāli mašīntelpā nedrīkst būt viegli uzliesmojoši.

5.1.2. Vēdināšana

Mašīntelpa ir vēdināma. Līdz minimumam tiek samazināta ūdens ieplūšana mašīntelpā pa visiem ieplūdes atvērumiem.

5.1.3. Ārējās detaļas

Ja motors nav aizsargāts ar pārsegu vai atsevišķu korpusu, tad ārējās kustīgās vai karstās motora daļas, kas cilvēkiem var radīt miesas bojājumus, tiek rūpīgi aizklātas.

5.1.4. Piekarināmo vilces motoru iedarbināšana

Uz visiem piekarināmiem motoriem, kas uzstādīti uz peldlīdzekļiem, ir ierīce, lai novērstu to, ka motoru iedarbina sazobes stāvoklī, izņemot:

a)	ja motors ražo mazāk nekā 500 N statiskās vilces;

b)	ja motoram ir droseļvārstu ierobežojoša ierīce, lai motora iedarbināšanas laikā vilci ierobežotu līdz 500 N.

5.1.5. Ūdens motocikli bez vadītāja

Ūdens motociklus projektē vai nu ar automātisku vilces motora izslēgšanās funkciju, vai ar automātisku ierīci, kas nodrošina lēnāku riņķveida kustību uz priekšu, kad vadītājs ar nodomu nokāpj no ūdens motocikla vai pārkrīt pār bortu.

5.1.6. Ar rokas sviru vadāmi piekarināmie vilces motori ir aprīkoti ar avārijas apturēšanas ierīci, ko var piesaistīt stūrmanim.

5.2. Degvielas sistēma

5.2.1. Vispārīgas piezīmes

Uzpildes, uzglabāšanas, ventilācijas un degvielas padeves sistēmas un iekārtas ir projektētas un uzstādītas tā, lai mazinātu ugunsgrēka un sprādziena risku.

5.2.2. Degvielas tvertnes

Degvielas tvertnes, caurules un šļūtenes ir nodrošinātas un atdalītas vai aizsargātas no visiem liela karstuma avotiem. Materiāli, no kuriem tvertnes ir izgatavotas, un tvertņu izgatavošanas metode atbilst to ietilpībai un degvielas veidam.

Benzīna degvielas tvertnes ir vēdināmas.

Benzīna degvielas tvertnes nav daļa no korpusa, un tās ir:

a)	aizsargātas pret uguni no jebkura motora un pret visiem citiem aizdedzes avotiem;

b)	atdalītas no dzīvojamām telpām.

Dīzeļdegvielas tvertnes var būt korpusa neatņemama daļa.

5.3. Elektrosistēma

Elektrosistēmas ir projektētas un uzstādītas tā, lai nodrošinātu peldlīdzekļa pienācīgu darbību parastos izmantošanas apstākļos, un tās ir tādas, lai mazinātu ugunsgrēka un elektrošoka risku.

Visas elektriskās ķēdes, izņemot motora iedarbināšanas ķēdes, kuras darbina akumulatori, pārslodzes gadījumā ir nodrošinātas.

Elektriskās piedziņas ķēdes neiedarbojas uz citām ķēdēm tā, ka kāda no tām vairs nevar darboties, kā paredzēts.

Ir nodrošināta ventilācija, lai novērstu sprādzienbīstamu gāzu uzkrāšanos, kas varētu izdalīties no akumulatoriem. Akumulatori ir rūpīgi piestiprināti un aizsargāti pret ūdens ieplūšanu.

5.4. Vadības iekārta

5.4.1. Vispārīgas piezīmes

Vadības un piedziņas kontroles iekārtas ir projektētas, būvētas un uzstādītas tā, lai paredzamos darbības apstākļos varētu veikt vadības slodžu pārnesumu.

5.4.2. Rīcība ārkārtas situācijā

Visi buru atpūtas kuģi un atpūtas kuģi bez burām ar vienu vilces motoru un stūres tālvadības iekārtu ir aprīkoti ar atpūtas kuģa vadīšanas līdzekļiem ārkārtas situācijā samazinātā ātrumā.

5.5. Gāzes sistēma

Gāzes sistēmas izmantošanai sadzīvē ir ar spiediena mazināšanas sistēmu, un tās ir projektētas un uzstādītas tā, lai izvairītos no noplūdēm un sprādziena riska, un ir nodrošināta iespēja noplūdes pārbaudīt. Materiāli un konstrukcijas elementi ir piemēroti konkrētajai izmantotajai gāzei, lai izturētu slodzes un iedarbības, kas var rasties jūras vidē.

Katra gāzes iekārta, ko ražotājs paredzējis lietošanai tam, kam tā ir izmantota, ir uzstādīta saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Katra gāzi patērējoša iekārta ir apgādāta ar atsevišķu sadales sistēmas atzarvadu, un katram atzarvadam ir atsevišķa aizvēršanas ierīce. Ir nodrošināta pienācīga ventilācija, lai novērstu noplūžu un sadedzes izstrādājumu apdraudējumu.

Visi peldlīdzekļi ar uzstādītu pastāvīgu gāzes sistēmu ir aprīkoti ar slēgtu telpu, kurā atrodas visi gāzes baloni. Šī slēgtā telpa ir atdalīta no dzīvojamām telpām, pieejama tikai no ārpuses un vēdināma uz āru tā, lai jebkādu gāzes noplūdi novadītu pāri bortam.

Jo īpaši visas pastāvīgi uzstādītās gāzes sistēmas pēc uzstādīšanas tiek pārbaudītas.

5.6. Ugunsdrošība

5.6.1. Vispārīgas piezīmes

Uzstādot noteikta veida iekārtas un projektējot peldlīdzekli, ņem vērā ugunsgrēka izcelšanās un izplatīšanās risku. Īpašu uzmanību pievērš vietai ap ierīcēm ar atklātu liesmu, karstām vietām vai motoriem un palīgmašīnām, eļļas un degvielas pārplūšanai, neaizsargātām eļļas un degvielas caurulēm, un jo īpaši tam, lai elektroinstalācijas nebūtu pievadītas tuvumā karstuma avotiem un karstajām vietām.

5.6.2. Ugunsdzēšanas aprīkojums

Atpūtas kuģis ir aprīkots ar ugunsdzēšanas aprīkojumu, kas atbilst ugunsgrēka apdraudējumam, vai ir norādīta ugunsdzēšanas aprīkojuma atrašanās vieta un jauda, kas atbilst ugunsgrēka riskam. Kuģi nenodod ekspluatācijā, iekams nav uzstādīts piemērots ugunsdzēšanas aprīkojums. Benzīna mašīntelpas ir aizsargātas ar ugunsdzēšanas sistēmu, lai ugunsgrēka gadījumā mašīntelpas nevajadzētu atvērt. Ja uzstādīti pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tie ir viegli pieejami un viens aparāts ir novietots tā, lai to varētu viegli aizsniegt no atpūtas kuģa galvenā vadības posteņa.

5.7. Navigācijas apgaismojums, norādījuma zīmes un skaņas signāli

Ja ir uzstādīts navigācijas apgaismojums, norādījuma zīmes un skaņas signāli, tie attiecīgi atbilst 1972. gada COLREG (The International Regulations for Preventing Collisions at Sea) vai CEVNI (European Code for Interior Navigations for inland waterways) noteikumiem.

5.8. Ūdens piesārņošanas novēršana un iekārtas, kas atvieglo atkritumu nogādāšanu krastā

Peldlīdzeklis ir būvēts tā, lai novērstu nejaušu piesārņotāju (eļļa, degviela utt.) noplūdi no peldlīdzekļa.

Tualetes, kas ierīkotas uz atpūtas kuģa, ir savienotas tikai ar uzkrāšanas tvertnes sistēmu vai ūdens attīrīšanas sistēmu.

Atpūtas kuģis ar uzstādītām uzkrāšanas tvertnēm ir aprīkots ar standarta notekūdeņu savienojumu, kas ļauj uzņemšanas iekārtas caurules savienot ar atpūtas kuģa notekūdeņu caurulēm.

Turklāt cauri peldlīdzekļa korpusam izvadītas notekūdeņu notekcaurules ir uzstādītas ar vārstiem, kurus aizvērtā stāvoklī var cieši noslēgt.

B. Pamatprasības attiecībā uz izplūdes gāzu emisijām no vilces motoriem

Vilces motori atbilst izplūdes gāzu emisiju pamatprasībām, kas paredzētas šajā daļā.

1. VILCES MOTORA IDENTIFIKĀCIJA

1.1.

Visus motorus skaidri marķē ar šādu informāciju:

a)	motora ražotāja nosaukums, reģistrēts tirdzniecības nosaukums vai reģistrēta tirdzniecības zīme un kontaktadrese un attiecīgā gadījumā personas, kas pielāgo motoru, vārds, uzvārds un kontaktadrese;

b)	motora tips, motoru saime, ja piemērojams;

c)	unikāls motora sērijas numurs;

d)	CE zīme, kā paredzēts 18. pantā.

1.2.

Marķējumi, kas minēti 1.1. punktā, ir izturīgi visā motora parastajā kalpošanas laikā un ir skaidri salasāmi un neizdzēšami. Ja izmanto etiķetes vai plāksnītes, tās jāpiestiprina tā, lai piestiprinājums būtu izturīgs visā motora parastajā kalpošanas laikā un etiķetes/plāksnītes nevarētu noņemt, tās neiznīcinot vai nesabojājot.

1.3.

Šos marķējumus piestiprina motora daļai, kas ir nepieciešama motora parastai darbībai un kas normālos apstākļos nav jānomaina motora kalpošanas laikā.

1.4.

Šos marķējumus novieto tā, lai tie būtu viegli redzami pēc tam, kad motors ir nokomplektēts ar visiem motora darbībai vajadzīgajiem konstrukcijas elementiem.

2. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS PRASĪBAS

Vilces motorus projektē, būvē un samontē tā, lai tad, kad tie ir pareizi uzstādīti un lietoti parastos apstākļos, emisijas nepārsniegtu robežvērtības, kas iegūtas no 2.1. punkta 1. tabulas un 2.2. punkta 2. un 3. tabulas.

2.1. Vērtības, kas piemērojamas, piemērojot direktīvas 55. panta 2. punktu un 2. tabulas 2.2. punktu:

1. tabula

(g/kWh)
Tips	Oglekļa monoksīds			Ogļūdeņraži			Slāpekļa oksīdi NOX	Cietās daļiņas PT
	A	B	n	A	B	n
Divtaktu dzirksteļaizdedzes motori	150,0	600,0	1,0	30,0	100,0	0,75	10,0	Nepiemēro
Četrtaktu dzirksteļaizdedzes motori	150,0	600,0	1,0	6,0	50,0	0,75	15,0	Nepiemēro
Kompresijaizdedzes motori	5,0	0	0	1,5	2,0	0,5	9,8	1,0

A, B un n ir konstantes saskaņā ar tabulu, PN ir nominālā motora jauda, kas izteikta kW.

2.2. Vērtības, kas piemērojamas no 2016. gada 18. janvāra:

2. tabula

Izplūdes gāzu emisijas robežvērtības kompresijaizdedzes motoriem (2)

Darba tilpums SV (L/cyl)	Nominālā motora jauda PN (kW)	Cietās daļiņas PT (g/kWh)	Ogļūdeņraži + slāpekļa oksīdi (g/kWh)
		Vērtības, kas minētas 1. tabulā
	(1)	0,30	4,7
		0,15	5,8
		0,14	5,8
		0,12	5,8
		0,12	5,8
		0,11	5,8

3. tabula

Izplūdes gāzu emisijas robežvērtības dzirksteļaizdedzes motoriem

Motora tips	Nominālā motora jauda PN (kW)	Oglekļa monoksīds CO (g/kWh)	Ogļūdeņraži + slāpekļa oksīdi (g/kWh)
Pakaļgala motori un iekšējie motori		75	5
		350	16
		350	22
Piekarināmie motori un ūdens motociklu motori			30

		300

2.3. Testa cikli

Testa cikli un piemērojamie svēruma koeficienti

Tiek izmantotas šādas ISO standarta 8178-4:2007 prasības, ņemot vērā turpmāk tabulā noteiktās vērtības.

Maināma ātruma CI motoriem piemēro testa ciklu E1 vai E5, vai alternatīvi – virs 130 kW var piemērot testa ciklu E3. Maināma ātruma SI motoriem piemēro testa ciklu E4.

Cikls E1, testa fāze	1	2	3		4	5
Ātrums	Nominālais apgriezienu skaits		Vidējais apgriezienu skaits			Zemākais tukšgaitas apgriezienu skaits
Griezes moments (%)	100	75	75		50	0
Svēruma koeficients	0,08	0,11	0,19		0,32	0,3
Ātrums	Nominālais apgriezienu skaits		Vidējais apgriezienu skaits			Zemākais tukšgaitas apgriezienu skaits
Cikls E3, testa fāze	1		2	3	4
Ātrums (%)	100		91	80	63
Jauda (%)	100		75	50	25
Svēruma koeficients	0,2		0,5	0,15	0,15
Cikls E4, testa fāze	1		2	3	4	5
Ātrums (%)	100		80	60	40	Tukšgaita
Griezes moments (%)	100		71,6	46,5	25,3	0
Svēruma koeficients	0,06		0,14	0,15	0,25	0,40
Cikls E5, testa fāze	1		2	3	4	5
Ātrums (%)	100		91	80	63	Tukšgaita
Jauda (%)	100		75	50	25	0
Svēruma koeficients	0,08		0,13	0,17	0,32	0,3

Paziņotās struktūras var apstiprināt testus, kas veikti, pamatojoties uz citiem saskaņotajā standartā norādītajiem testa cikliem, un kas attiecas uz motora darbības ciklu.

2.4. Vilces motoru saimes izmantošana un cilmes vilces motora izvēle

Motora ražotājs ir atbildīgs par tādu motoru noteikšanu no sava ražojumu klāsta, kuri iekļaujami motoru saimē.

Cilmes motoru no motoru saimes izvēlas tā, ka tā emisijas parametri ir raksturīgi visiem minētās motoru saimes motoriem. Motors, kas apvieno tos parametrus, kuri, kad mēra piemērojamajā testa ciklā, paredzams, uzrādīs augstākās specifiskās emisijas (izteiktas g/kWh), parasti būtu jāizvēlas kā saimes cilmes motors.

2.5. Testa degvielas

Testa degviela, ko izmanto izplūdes gāzu emisijas testēšanai, atbilst šādiem parametriem:

Benzīna degvielas
Īpašība	RF-02-99 Neetilēts		RF-02-03 Neetilēts
	Min.	Maks.	Min.	Maks.
Pētnieciskais oktānskaitlis (RON)	95	—	95	—
Motora oktānskaitlis (MON)	85	—	85	—
Blīvums pie 15 °C (kg/m3)	748	762	740	754
Sākotnējā viršanas temperatūra (°C)	24	40	24	40
Sēra masas daļa (mg/kg)	—	100	—	10
Svina saturs (mg/l)	—	5	—	5
Tvaika spiediens pēc Reida (kPa)	56	60	—	—
Tvaika spiediens (DVPE) (kPa)	—	—	56	60
Dīzeļdegvielas
Īpašība	RF-06-99		RF-06-03
	Min.	Maks.	Min.	Maks.
Cetānskaitlis	52	54	52	54
Blīvums pie 15 °C (kg/m3)	833	837	833	837
Beigu viršanas temperatūra (°C)	—	370	—	370
Uzliesmošanas temperatūra (°C)	55	—	55	—
Sēra masas daļa (mg/kg)	Jānorāda	300 (50)	—	10
Pelnu masas daļa (%)	Jānorāda	0,01	—	0,01

Paziņotās struktūras var apstiprināt testus, kuri veikti, pamatojoties uz citām saskaņotajā standartā norādītajām testa degvielām.

3. ILGIZTURĪBA

Motora ražotājs piegādā motora uzstādījumu un apkopes instrukcijas, kam, ja tās tiek ievērotas, būtu jānozīmē, ka motors parastā izmantošanā turpinās atbilst 2.1. un 2.2. punktā noteiktajām robežvērtībām visā motora parastajā kalpošanas laikā un parastos lietošanas apstākļos.

Motora ražotājs iegūst šo informāciju no iepriekš veiktajiem izturības testiem, kuru pamatā ir parastie darbības cikli, un aprēķinot konstrukcijas elementu nolietojumu, lai tas varētu sagatavot vajadzīgās apkopes instrukcijas un pievienot tās visiem jaunajiem motoriem, tos pirmo reizi laižot tirgū.

Motora parastais kalpošanas laiks ir šāds:

a)	CI motoriem – 480 darbstundas vai 10 gadi (atkarībā no tā, kas notiek vispirms);

SI iekšējiem motoriem vai pakaļgala motoriem ar vai bez iebūvēto izplūdes gāzu sistēmu:

i)	motoriem kategorijā – 480 darbstundas vai 10 gadi (atkarībā no tā, kas notiek vispirms);

ii)	motoriem kategorijā – 150 darbstundas vai 3 gadi (atkarībā no tā, kas notiek vispirms);

iii)	motoriem kategorijā – 50 darbstundas vai 1 gads (atkarībā no tā, kas notiek vispirms);

c)	ūdens motociklu motoriem – 350 darbības stundas vai 5 gadi (atkarībā no tā, kas notiek vispirms);

d)	piekarināmiem motoriem – 350 darbības stundas vai 10 gadi (atkarībā no tā, kas notiek vispirms).

4. LIETOTĀJA ROKASGRĀMATA

Visi motori tiek piegādāti ar lietotāja rokasgrāmatu valodā vai valodās, kas ir viegli saprotamas patērētājiem un citiem galalietotājiem un ko nosaka dalībvalsts, kurā motoru laidīs tirgū.

Lietotāja rokasgrāmatā:

a)	sniedz norādījumus motora uzstādīšanai, izmantošanai un apkopei, kas vajadzīga, lai nodrošinātu motora pienācīgu darbību saskaņā ar 3. iedaļas prasībām (Ilgizturība);

b)	norāda motora jaudu, kas mērīta saskaņā ar saskaņotajiem standartiem.

C. Pamatprasības attiecībā uz trokšņa emisijām

Atpūtas kuģi ar iekšējiem motoriem vai pakaļgala motoriem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas, ūdens motocikli un piekarināmie motori un pakaļgala motori ar iebūvētu izplūdes gāzu sistēmu atbilst pamatprasībām attiecībā uz trokšņa emisijām, kas paredzētas šajā daļā.

1. TROKŠŅA EMISIJAS LĪMEŅI

1.1.

Atpūtas kuģus ar iekšējiem motoriem vai pakaļgala motoriem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas, ūdens motociklus un piekarināmos motorus un pakaļgala motorus ar iebūvētu izplūdes gāzu sistēmu projektē, būvē un samontē tā, lai trokšņa emisijas nepārsniegtu robežvērtības šajā tabulā:

Nominālā motora jauda (viens motors), izteikta kW	Maksimālais skaņas spiediena līmenis = LpASmax, izteikts dB
	67
	72
	75

kur PN = viena motora nominālā motora jauda, kas izteikta kW, pie nominālā apgriezienu skaita un LpASmax = maksimālais skaņas spiediena līmenis, kas izteikts dB.

Visu motora tipu divu un vairāku vienību motoriem var piemērot 3 dB pielaidi.

1.2.

Kā alternatīvu trokšņu mērīšanas testiem atpūtas kuģus ar iekšējā motora konfigurāciju vai pakaļgala motora konfigurāciju bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas uzskata par atbilstīgiem trokšņu prasībām, kas izklāstītas 1.1. punktā, ja Frūda skaitlis ir ≤ 1,1 un jaudas/tonnāžas attiecība ir ≤ 40 un ja motors un izplūdes gāzu sistēma ir uzstādīta saskaņā ar motora ražotāju specifikācijām.

1.3.

“Frūda skaitli” Fn aprēķina, dalot maksimālo atpūtas kuģa ātrumu V (m/s) ar kvadrātsakni no ūdenslīnijas garuma lwl (m), kas reizināta ar doto gravitācijas paātrinājuma konstanti (g = 9,8 m/s2)

Formula

“Jaudas/tonnāžas attiecību” aprēķina, dalot nominālo motora jaudu PN (izteikta kW) ar atpūtas kuģa tonnāžu D (izteikta t).

Formula

2. LIETOTĀJA ROKASGRĀMATA

Kas attiecas uz atpūtas kuģiem ar iekšējo motoru vai pakaļgala motoriem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas un ūdens motocikliem, lietotāja rokasgrāmatā, kas paredzēta A daļas 2.5. punktā, ietver vajadzīgo informāciju, lai uzturētu atpūtas kuģi un izplūdes gāzu sistēmu tādā stāvoklī, kas pēc iespējas nodrošinās atbilstību konkrētām trokšņu robežvērtībām parastajā lietošanā.

Piekarināmiem motoriem un pakaļgala motoriem ar iebūvēto izplūdes gāzu sistēmu lietotāja rokasgrāmatā, kas paredzēta B daļas 4. iedaļā, ietver vajadzīgos norādījumus, lai uzturētu motoru tādā stāvoklī, kas pēc iespējas nodrošinās atbilstību konkrētām trokšņu robežvērtībām parastajā lietošanā.

3. ILGIZTURĪBA

B daļas 3. iedaļas ilgizturības noteikumus piemēro mutatis mutandis atbilstībai trokšņa emisiju prasībām, kas izklāstītas šīs daļas 1. iedaļā.

(1)

+	Alternatīvi, kompresijaizdedzes motori ar nominālo motora jaudu 37 kW vai vairāk un mazāk par 75 kW un ar darba tilpumu zem 0,9 L/cyl nepārsniedz PT emisijas robežvērtību 0,20 g/kWh un kombinēto emisijas robežvērtību 5,8 g/kWh.

(2)

++	Kompresijaizdedzes motora oglekļa monoksīda (CO) emisijas robežvērtība nedrīkst pārsniegt 5,0 g/kWh.

II PIELIKUMS

PELDLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS ELEMENTI

Ugunsdrošs aprīkojums iekšējiem motoriem, pakaļgala benzīna motoriem un telpām benzīna tvertnēm.

Aizsargierīce pret motora iedarbināšanu sajūgtā stāvoklī piekarināmiem motoriem.

Stūres rati, vadības mehānismi un kabeļa savienojumi.

Degvielas tvertnes, kas paredzētas nostiprinātām iekārtām un degvielas caurules.

Saliekamās klāja lūkas un borta iluminatori.

III PIELIKUMS

DAĻĒJI PABEIGTA PELDLĪDZEKĻA RAŽOTĀJA VAI IMPORTĒTĀJA DEKLARĀCIJA (6. PANTA 2. PUNKTS)

Ražotāja vai importētāja, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, deklarācijā, kas minēta 6. panta 2. punktā, ir šāda informācija:

a)	ražotāja nosaukums un adrese,

b)	ražotāja Savienībā reģistrētā pilnvarotā pārstāvja vai attiecīgā gadījumā par laišanu tirgū atbildīgās personas vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

c)	daļēji pabeigtā peldlīdzekļa apraksts;

paziņojums, ka daļēji pabeigtais peldlīdzeklis atbilst pamatprasībām, kuras uz to attiecas šajā būves posmā; tajā ietver atsauces uz attiecīgajiem izmantotajiem saskaņotajiem standartiem vai atsauces uz specifikācijām, saistībā ar kurām atbilstība ir deklarēta šajā būves posmā; turklāt ir paredzēts, ka to aizpilda cita juridiska vai fiziska persona, nodrošinot pilnīgu atbilstību šai direktīvai.

IV PIELIKUMS

ES ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA Nr. xxxxx (1)

Nr. xxxxx (Ražojums: ražojums, partija, tips vai sērijas numurs)

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja (pilnvarotajam pārstāvim jānorāda arī ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese) vai privātimportētāja vārds un uzvārds / nosaukums un adrese:

Šī atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz ražotāja, privātimportētāja vai Direktīvas 2013/53/ES 19. panta 3. vai 4. punktā minētās personas atbildību.

Deklarācijas priekšmets (ražojuma identifikācija, kas nodrošina tā izsekojamību; vajadzības gadījumā var pievienot fotogrāfiju):

4. punktā aprakstītais deklarācijas priekšmets atbilst attiecīgajiem Savienības saskaņotajiem tiesību aktiem:

Atsauces uz attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem vai atsauces uz pārējām tehniskajām specifikācijām, attiecībā uz ko tiek deklarēta atbilstība:

Attiecīgā gadījumā, paziņotā struktūra … (nosaukums, numurs) … ir veikusi … (darbības apraksts) … un izsniegusi sertifikātu:

Ziņas par personu, kurai piešķirtas pilnvaras parakstīties ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārdā:

Papildinformācija:

ES atbilstības deklarācijā ietver vilces motora ražotāja un personas, kas pielāgo motoru, paziņojumu saskaņā ar 6. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu par to, ka:

motors, kad to uzstādīs peldlīdzeklī saskaņā ar motoram pievienotajām uzstādīšanas instrukcijām, atbildīs:

i)	šīs direktīvas izplūdes gāzu emisijas prasībām;

ii)

Direktīvā 97/68/EK noteiktajām robežvērtībām attiecībā uz motoriem, kam saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK piešķirts tipa apstiprinājums un kas atbilst IIIA, IIIB vai IV posma emisiju robežvērtībām CI motoriem, kurus izmanto tādu ierīču piedziņai, kas nav iekšējo ūdensceļu peldlīdzekļi, lokomotīves un automotrises, kā norādīts minētās direktīvas I pielikuma 4.1.2. punktā; vai

iii)	Regulas (EK) Nr. 595/2009 robežvērtībām attiecībā uz motoriem, kam saskaņā ar minēto regulu piešķirts tipa apstiprinājums.

Motoru nedrīkst nodot ekspluatācijā, iekams peldlīdzeklis, kurā tas ir uzstādāms, nav deklarēts par atbilstīgu (ja tā paredzēts) šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem.

Ja motors laists tirgū papildu pārejas periodā, kas paredzēts 55. panta 2. punktā, ES atbilstības deklarācijā ietver attiecīgu piezīmi.

Parakstīts šādas personas vārdā:

(izdošanas vieta un datums)

(vārds un uzvārds, amats) (paraksts)

(1) Numura piešķiršana atbilstības deklarācijai pēc izvēles.

V PIELIKUMS

LĪDZVĒRTĪGA ATBILSTĪBA, KURAS PAMATĀ IR PĒCBŪVES NOVĒRTĒJUMS (PĒCBŪVES NOVĒRTĒJUMA (PCA) MODULIS)

1. Atbilstība, kuras pamatā ir pēcbūves novērtējums, ir procedūra, lai novērtētu tā ražojuma līdzvērtīgu atbilstību, par kuru ražotājs nav uzņēmies atbildību par ražojuma atbilstību šai direktīvai un ar kuras palīdzību fiziska vai juridiska persona, kas minēta 19. panta 2., 3. vai 4. punktā un kura uz savu atbildību laiž ražojumu tirgū vai nodod to ekspluatācijā, uzņemas atbildību par šā ražojuma līdzvērtīgu atbilstību. Šī persona pilda pienākumus, kas izklāstīti 19. panta 2. un 4. punktā, kā arī nodrošina un deklarē vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgais ražojums, uz kuru attiecas 3. punkta noteikumi, atbilst prasībām, kuras piemēro saskaņā ar šo direktīvu.

2. Persona, kura laiž tirgū ražojumu vai nodod to ekspluatācijā, iesniedz pieteikumu paziņotajai struktūrai par ražojuma pēcbūves novērtējumu; tā iesniedz paziņotajai struktūrai dokumentus un tehnisko dokumentāciju, kas tai vajadzīgi, lai novērtētu ražojuma atbilstību šīs direktīvas prasībām, un visu tās rīcībā esošo informāciju par ražojuma izmantošanu pēc pirmās nodošanas ekspluatācijā.

Persona, kura laiž tirgū šādu ražojumu vai nodod to ekspluatācijā, glabā šos dokumentus un informāciju pieejamus valsts iestādēm 10 gadus pēc ražojuma novērtējuma par tā līdzvērtīgo atbilstību saskaņā ar procedūru pēcbūves novērtējumam.

3. Paziņotā struktūra pārbauda atsevišķo ražojumu un veic aprēķinus, testus un citus novērtējumus vajadzīgajā apmērā, lai nodrošinātu, ka ir apliecināta ražojuma līdzvērtīgā atbilstība šīs direktīvas attiecīgajām prasībām.

Paziņotā struktūra sagatavo un izsniedz sertifikātu un saistīto atbilstības ziņojumu attiecībā uz veikto novērtējumu un saglabā pieejamu sertifikāta un saistītā atbilstības ziņojuma kopiju 10 gadus pēc šo dokumentu izsniegšanas.

Paziņotā struktūra piestiprina savu identifikācijas numuru blakus CE marķējumam uz apstiprinātā ražojuma, vai pilnvaro kādu citu to piestiprināt uz tās atbildību.

Ja novērtētais ražojums ir peldlīdzeklis, paziņotā struktūra uz savu atbildību piestiprina arī peldlīdzekļa identifikācijas numuru, kā minēts I pielikuma A daļas 2.1. punktā; savukārt lauku, kas paredzēts ražotājas valsts kodam, izmanto, lai norādītu valsti, kurā paziņotā struktūra veic uzņēmējdarbību, un laukus, kas paredzēti vienotajam ražotāja kodam, ko piešķir dalībvalsts iestāde, – lai norādītu pēcbūves novērtējuma identifikācijas kodu, kas piešķirts paziņotajai struktūrai, un tam seko pēcbūves novērtējuma sertifikāta sērijas numurs. Laukus peldlīdzekļa identifikācijas numurā, kas paredzēti izgatavošanas gadam un mēnesim un izlaiduma gadam, izmanto, lai norādītu gadu un mēnesi, kurā veikts pēcbūves novērtējums.

4. CE marķējums un es atbilstības deklarācija

4.1.

Persona, kura laiž ražojumu tirgū vai nodod to ekspluatācijā, piestiprina CE zīmi un – uz 3. iedaļā minētās paziņotās struktūras atbildību – tās identifikācijas numuru pie ražojuma, kuru paziņotā struktūra ir novērtējusi un sertificējusi tā līdzvērtīgo atbilstību šīs direktīvas attiecīgajām prasībām.

4.2.

Persona, kura laiž ražojumu tirgū vai nodod to ekspluatācijā, aizpilda ES atbilstības deklarāciju un saglabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc sertifikāta par pēcbūves novērtējumu izdošanas. Atbilstības deklarācijā identificē ražojumu, kam šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju dara pieejamu visām attiecīgajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

4.3.

Ja novērtētais ražojums ir peldlīdzeklis, persona, kura laiž tirgū peldlīdzekli vai nodod to ekspluatācijā, piestiprina peldlīdzekļa ražotāja plāksnīti, kas aprakstīta I pielikuma A daļas 2.2. punktā, kurā ir frāze “pēcbūves novērtējums”, un peldlīdzekļa identifikācijas numuru, kas aprakstīts I pielikuma A daļas 2.1. punktā, saskaņā ar 3. iedaļā izklāstītajiem noteikumiem.

5. Paziņotā struktūra informē personu, kura laiž ražojumu tirgū vai nodod to ekspluatācijā, par tās pienākumiem saskaņā ar šo procedūru attiecībā uz pēcbūves novērtējumu.

VI PIELIKUMS

PAPILDU PRASĪBAS, IZMANTOJOT MODULI A1 – IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE UN UZRAUDZĪTA RAŽOJUMA TESTI (24. PANTA 2. PUNKTS)

Projektēšana un būve

Ražotājs pats vai viņa vārdā uz viena vai vairākiem peldlīdzekļiem, kas ir ražotāja produkcija, veic vienu vai vairākus šādus testus, līdzvērtīgus aprēķinus vai kontroli:

a)	stabilitātes testu saskaņā ar I pielikuma A daļas 3.2. punktu;

b)	peldspējas parametru testu saskaņā ar I pielikuma A daļas 3.3. punktu.

Trokšņa emisijas

Atpūtas kuģiem ar iekšējo motoru vai pakaļgala motoriem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas un ūdens motocikliem – uz viena vai vairākiem peldlīdzekļiem, kas ir ražotāja produkcija, –peldlīdzekļa ražotājs (vai tā vārdā un uz ražotājā izvēlētās paziņotās struktūras atbildību) veic skaņas emisijas testus, kas noteikti I pielikuma C daļā.

Piekarināmiem motoriem un pakaļgala motoriem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas – vienam vai vairākiem katras saimes motoriem, kas ir motoru ražotāja produkcija, – motora ražotājs (vai tā vārdā un uz ražotājā izvēlētās paziņotās struktūras atbildību) veic skaņas emisijas testus, kas noteikti I pielikuma C daļā.

Ja testē vairāk nekā vienu motoru saimē, piemēro statistikas metodi, kas aprakstīta VII pielikumā, lai nodrošinātu parauga atbilstību.

VII PIELIKUMS

RAŽOJUMU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ IZPLŪDES GĀZU UN TROKŠŅA EMISIJĀM

Motora saimes atbilstības verifikācijai motoru paraugu ņem no sērijas. Ražotājs nosaka parauga lielumu (n), vienojoties ar paziņoto struktūru.

Rezultātu vidējo aritmētisko X, ko iegūst no parauga, aprēķina katram izplūdes gāzu un trokšņa emisijas reglamentētam komponentam. Sērijas produkciju uzskata par atbilstīgu prasībām (“pozitīvs lēmums”), ja ir izpildīts šāds nosacījums:

Formula

S ir standartnovirze, kur:

Formula

X	=	rezultātu vidējais aritmētiskais, ko iegūst no parauga
x	=	atsevišķie rezultāti, ko iegūst no parauga
L	=	attiecīgā robežvērtība
n	=	motoru skaits paraugā
k	=	statistiskais koeficients, kas atkarīgs no n (skatīt tabulu turpinājumā)

n	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12	13	14	15	16	17	18	19
k	0,973	0,613	0,489	0,421	0,376	0,342	0,317	0,296	0,279	0,265	0,253	0,242	0,233	0,224	0,216	0,210	0,203	0,198
Ja n ≥ 20, tad .

VIII PIELIKUMS

PAPILDU PROCEDŪRA, KO PIEMĒRO, IZMANTOJOT MODULI C – ATBILSTĪBA TIPAM, BALSTOTIES UZ IEKŠĒJO RAŽOŠANAS KONTROLI

Gadījumos, kas minēti 24. panta 5. punktā, ja izrādās, ka kvalitātes līmenis ir neapmierinošs, izmanto šādu procedūru:

Motoru izņem no sērijas un tam veic testu, kas aprakstīts I pielikuma B daļā. Motorus, kurus testē, piestrādā daļēji vai pilnībā saskaņā ar ražotāja specifikācijām. Ja konkrētas izplūdes gāzu emisijas no sērijas motora pārsniedz robežvērtības saskaņā ar I pielikuma B daļu, ražotājs var lūgt izdarīt mērījumus motoru paraugam, kas paņemts no sērijas, un iekļaujot motoru, kurš tika izvēlēts sākotnēji. Lai nodrošinātu motoru parauga atbilstību šīs direktīvas prasībām, piemēro statistikas metodi, kas aprakstīta VII pielikumā.

IX PIELIKUMS

TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA

Ciktāl tas attiecas uz novērtējumu, 7. panta 2. punktā un 25. pantā minētajā tehniskajā dokumentācijā iekļauj:

a)	tipa vispārēju aprakstu;

b)	projekta skices, ražošanas rasējumus un elementu, kompleksa daļu, strāvas slēgumu shēmas un citus attiecīgus datus;

c)	aprakstus un skaidrojumus, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, kā arī izstrādājuma darbības izpratnei;

d)	pilnīgi vai daļēji piemēroto 14. pantā minēto standartu sarakstu un to risinājumu aprakstu, kuri pieņemti, lai izpildītu pamatprasības, ja 14. pantā minētie standarti nav piemēroti;

e)	veiktos projektēšanas aprēķinus, pārbaužu rezultātus un citus attiecīgus datus;

f)	testa ziņojumus vai aprēķinus, proti, par stabilitāti saskaņā ar I pielikuma A daļas 3.2. punktu un par peldspēju saskaņā ar I pielikuma A daļas 3.3. punktu;

g)	izplūdes gāzu emisiju testa ziņojumus, kas apliecina atbilstību I pielikuma B daļas 2. iedaļai;

h)	skaņu emisiju testa ziņojumus, kas apliecina atbilstību I pielikuma C daļas 1. iedaļai.

28.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/132

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/55/ES

(2013. gada 20. novembris),

ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regulu)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 46. pantu, 53. panta 1. punktu un 62. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju (3) atzīšanu tika konsolidēta savstarpējas atzīšanas sistēma, kuras pamatā sākotnēji bija 15 direktīvas. Tā paredz automātisko atzīšanu ierobežotam skaitam profesiju, pamatojoties uz saskaņotām minimālajām apmācības prasībām (nozaru profesijas), vispārēju sistēmu apmācības apliecinājumu atzīšanai un profesionālās pieredzes automātisku atzīšanu. Direktīvā 2005/36/EK ir arī noteikta jauna sistēma brīvai pakalpojumu sniegšanai. Būtu jāatgādina, ka Savienības pilsoņu trešo valstu ģimenes locekļi saņem vienlīdzīgu attieksmi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (4). Trešo valstu pilsoņi var arī saņemt vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar diplomu, sertifikātu un citu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu atbilstīgi attiecīgajām valsts procedūrām saskaņā ar konkrētiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, tiesību aktiem par ilgtermiņa uzturēšanos, bēgļiem, “zilās kartes turētājiem” un zinātniskajiem pētniekiem.

(2)

Komisija 2010. gada 27. oktobra paziņojumā “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos “Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” ” noteica nepieciešamību modernizēt Savienības tiesību aktus šajā jomā. Eiropadome 2011. gada 23. oktobra secinājumos atbalstīja šādu modernizēšanu un aicināja Eiropas Parlamentu un Padomi panākt politisku vienošanos par Direktīvas 2005/36/EK pārskatīšanu līdz 2012. gada beigām. Eiropas Parlaments 2011. gada 15. novembra rezolūcijā par profesionālo kvalifikāciju direktīvas (2005/36/EK) īstenošanu (5) arī aicināja Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu. Savukārt 2010. gada 27. oktobra ziņojumā par ES pilsonību “Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai” tika uzsvērta nepieciešamība samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

(3)	Notāri, kas ir iecelti ar valdības oficiālu aktu, būtu jāizslēdz no Direktīvas 2005/36/EK darbības jomas, ņemot vērā īpašos un atšķirīgos režīmus, ko attiecībā uz piekļuvi profesijai un darbu tajā tiem piemēro atsevišķās dalībvalstīs.

(4)

Lai stiprinātu iekšējo tirgu un veicinātu profesionāļu brīvu pārvietošanos, vienlaikus nodrošinot efektīvāku un pārredzamāku profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, Eiropas profesionālajai kartei būtu pievienotā vērtība. Minētā karte jo īpaši būtu noderīga, lai atvieglotu pagaidu mobilitāti un atzīšanu saskaņā ar automātiskās atzīšanas sistēmu, kā arī lai veicinātu vienkāršotu atzīšanas procesu atbilstīgi vispārējai sistēmai. Ar Eiropas profesionālo karti ir paredzēts vienkāršot atzīšanas procesu un nodrošināt rentabilitāti un darbības efektivitāti, kas sniegs labumu profesionāļiem un kompetentajām iestādēm. Ieviešot Eiropas profesionālo karti, būtu jāņem vērā attiecīgās profesijas pārstāvju viedoklis un jāveic iepriekšējs novērtējums par tās piemērotību attiecīgajā profesijā un ietekmi uz dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā minētais novērtējums būtu jāveic kopā ar dalībvalstīm. Eiropas profesionālā karte būtu jāizdod pēc profesionāļa pieprasījuma un pēc tam, kad iesniegti visi vajadzīgie dokumenti un kompetentās iestādes ir īstenojušas saistītās pārbaužu procedūras. Ja Eiropas profesionālā karte ir izdota uzņēmējdarbības veikšanai, tā būtu jāuzskata par atzīšanas lēmumu un pret to būtu jāattiecas kā pret jebkuru citu atzīšanas lēmumu saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK. Tai būtu jāpapildina, nevis jāaizstāj reģistrācijas prasības, kas ir saistītas ar piekļuvi konkrētai profesijai. Eiropas profesionālā kartes ieviešana nav vajadzīga juridiskajām profesijām, kurās profesionālās kartes jau ir ieviestas saskaņā ar sistēmu, kas paredzēta Padomes Direktīvā 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/5/EK (1998. gada 16. februāris) par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (7).

(5)

Iekšējā tirgus informācijas sistēmai (IMI), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (8), būtu jāatbalsta Eiropas profesionālās kartes darbība. Kartei un IMI būtu jāpalīdz uzlabot sinerģiju un uzticēšanos starp kompetentajām iestādēm, vienlaikus novēršot administratīvā darba un atzīšanas procedūru dublēšanos kompetentajām iestādēm un nodrošinot lielāku pārredzamību un noteiktību profesionāļiem.

(6)

Eiropas profesionālās kartes piemērošanas un izdošanas procesam vajadzētu būt skaidri strukturētam un tam būtu jāietver drošības pasākumi, kā arī atbilstīgas apelācijas tiesības pretendentam. Īstenošanas aktos būtu jāprecizē tulkošanas prasības un jebkuru maksu maksāšanas metodes, kuri būtu jāparedz pieteikuma iesniedzējam, lai darbplūsma IMI netiktu kavēta vai traucēta un pieteikuma izskatīšana netiktu novēlota. Maksu līmeni nosaka dalībvalstis. Dalībvalstīm tomēr būtu jāpaziņo Komisijai noteiktais maksas līmenis. Eiropas profesionālajai kartei un attiecīgajai darbplūsmai IMI būtu jānodrošina glabāto datu integritāte, autentiskums un konfidencialitāte, kā arī jānovērš nelikumīga un neatļauta piekļuve tajā glabātajai informācijai.

(7)

Direktīvu 2005/36/EK piemēro tikai tiem profesionāļiem, kas vēlas darboties tajā pašā profesijā citā dalībvalstī. Ir gadījumi, kad uzņēmējā dalībvalstī attiecīgās darbības ietilpst profesijā, kam ir plašāka darbību joma nekā izcelsmes dalībvalstī. Ja atšķirības starp darbību jomām ir tik lielas, ka būtu vajadzīga pilna izglītības un apmācības programma, lai profesionālis kompensētu trūkumus, un, ja profesionālis to pieprasa, uzņēmējai dalībvalstij šajos konkrētajos apstākļos būtu jāpiešķir daļēja piekļuve. Tomēr, ja pastāv sevišķi svarīgas vispārējas intereses, kas noteiktas Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. un 56. pantu un kas var turpināt attīstīties, dalībvalstij jābūt iespējai atteikt daļēju piekļuvi. Tas var īpaši attiekties uz profesijām, kas saistītas ar veselību, ja tās skar sabiedrības veselību vai pacientu drošību. Daļējas piekļuves piešķiršanai nevajadzētu skart sociālo partneru tiesības pašiem organizēties.

(8)

Uzņēmējas dalībvalsts vietējo patērētāju aizsardzības interesēs, īslaicīgai un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai dalībvalstīs būtu jāpiemēro drošības pasākumi, jo īpaši prasība par vismaz viena gada profesionālo pieredzi pēdējo desmit gadu laikā pirms pakalpojumu sniegšanas, ja izcelsmes dalībvalstī šī profesija netiek reglamentēta. Sezonālu darbību gadījumā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt kontroli, lai pārbaudītu to teritorijā sniegto pakalpojumu īslaicīgo un gadījuma raksturu. Šajā sakarībā uzņēmējai dalībvalstij būtu jāspēj reizi gadā pieprasīt informāciju par tās teritorijā faktiski sniegtajiem pakalpojumiem gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs šādu informāciju vēl nav brīvprātīgi paziņojis.

(9)

Direktīva 2005/36/EK ļauj dalībvalstīm pārbaudīt pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas pirms pirmās pakalpojumu sniegšanas tādu reglamentētu profesiju gadījumā, kas skar sabiedrības veselību vai drošību. Tas ir radījis juridisko nenoteiktību, jo lēmums par šādas iepriekšējas pārbaudes nepieciešamību ir bijis kompetentās iestādes ziņā. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, profesionāļiem jau no paša sākuma būtu jāzina, vai ir vajadzīga profesionālo kvalifikāciju iepriekšēja pārbaude un kad var sagaidīt lēmumu. Jebkurā gadījumā nosacījumiem šādām profesionālo kvalifikāciju iepriekšējām pārbaudēm, brīvi sniedzot pakalpojumus, nevajadzētu būt stingrākiem par tiem, ko paredz uzņēmumu dibināšanas noteikumi. Reglamentēto profesiju gadījumā, kas skar sabiedrības veselību vai drošību, Direktīvai 2005/36/EK nevajadzētu skart iespēju dalībvalstīm prasīt apdrošināšanas segumu saistībā ar profesionālām darbībām saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (10).

(10)	Profesionālās izglītības un apmācības sistēmas ir apliecinājušas sevi kā noderīgu līdzekli, lai nodrošinātu jauniešu nodarbinātību un ļautu īstenot vienmērīgu pāreju no mācībām uz darba dzīvi. Tādēļ, pārskatot Direktīvu 2005/36/EK, būtu pilnībā jāņem vērā to īpašās iezīmes.

(11)

Lai piemērotu vispārējā sistēmā paredzēto atzīšanas mehānismu, atšķirīgās valstu izglītības un apmācības shēmas ir jāsagrupē dažādos līmeņos. Minētie līmeņi, kas noteikti tikai vispārējās sistēmas darbības vajadzībām, nedrīkstētu ietekmēt ne valstu izglītības un apmācības struktūras, ne dalībvalstu kompetenci minētajā jomā, tostarp valsts politiku Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) īstenošanai. EKI ir instruments, kas izveidots profesionālo kvalifikāciju pārredzamības un salīdzināmības veicināšanai, kā arī var būt lietderīgs informācijas papildu avots kompetentajām iestādēm, kas izskata citu dalībvalstu piešķirtās profesionālās kvalifikācijas. Pēc Boloņas procesa augstākās izglītības iestādes ir pielāgojušas to programmu struktūru divu ciklu bakalaura un maģistra grādu sistēmai. Lai nodrošinātu, ka pieci līmeņi, kas izklāstīti Direktīvā 2005/36/EK, atbilst šai jaunajai grādu sistēmai, bakalaura grāds būtu jāklasificē d līmenī, bet maģistra grāds – e līmenī. Vispārējās sistēmas darbībai izveidotos piecus līmeņus principā turpmāk vairs nedrīkstētu izmantot kā kritēriju Savienības pilsoņu izslēgšanai no Direktīvas 2005/36/EK darbības jomas, ja tas būtu pretrunā mūžizglītības principam.

(12)

Atzīšanas pieteikumi, ko iesnieguši profesionāļi ar viena gada profesionālu pieredzi no dalībvalstīm, kurās profesija nav reglamentēta, būtu jāapstrādā tāpat kā pieteikumi, ko iesnieguši profesionāļi no dalībvalstīm, kurās profesija ir reglamentēta. Viņu profesionālās kvalifikācijas būtu jāsalīdzina ar profesionālajām kvalifikācijām, kas ir pieprasītas uzņēmējā dalībvalstī, pamatojoties uz Direktīvā 2005/36/EK noteiktajiem profesionālo kvalifikāciju līmeņiem. Būtisku atšķirību gadījumā kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai piemērot kompensācijas pasākumus. Jebkuriem teorētisko zināšanu un praktisko prasmju pārbaudes mehānismiem, ko var pieprasīt piekļuvei profesijai kā kompensācijas pasākumus, būtu jāgarantē un jāievēro pārredzamības un taisnīguma principi.

(13)

Ja nav saskaņoti minimālie apmācības nosacījumi piekļuvei profesijām, ko reglamentē vispārējā sistēma, uzņēmējai dalībvalstij joprojām vajadzētu būt iespējai piemērot kompensācijas pasākumu. Jebkuram šādam pasākumam vajadzētu būt samērīgam un jo īpaši jāņem vērā pretendenta zināšanas, prasmes un kompetences, kuras iegūtas viņa profesionālās pieredzes vai mūžizglītības laikā, ko šajā nolūkā oficiāli apstiprinājusi attiecīgā struktūra. Lēmums piemērot kompensācijas pasākumu būtu pienācīgi jāpamato, lai pretendents varētu labāk izprast savu situāciju un nodot to pārskatīšanai valstu tiesās saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK.

(14)

Direktīvas 2005/36/EK pārskatīšana ir parādījusi nepieciešamību atjaunināt un precizēt, ieviešot lielāku elastību, rūpniecisku, komerciālu un amatniecības darbību sarakstus IV pielikumā, vienlaikus minētajām darbībām saglabājot automātiskās atzīšanas sistēmu uz profesionālās pieredzes pamata. Direktīvas IV pielikuma pamatā pašlaik ir 1958. gada Starptautiskā standartizētā visu ekonomiskās darbības veidu klasifikācija (ISIC), un šis pielikums vairs neatspoguļo saimniecisko darbību pašreizējo struktūru. Kopš 1958. gada ISIC klasifikācija ir vairākkārt pārskatīta. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt iespējai pielāgot IV pielikumu, lai automātiskās atzīšanas sistēmu saglabātu neskartu.

(15)

Pastāvīga profesionālā izaugsme veicina drošu un efektīvu praksi tiem profesionāļiem, uz kuriem attiecas viņu profesionālo kvalifikāciju automātiska atzīšana. Ir būtiski mudināt pastāvīgas profesionālās izaugsmes turpmāku stiprināšanu minētajās profesijās. Dalībvalstīm būtu jo īpaši jāveicina ārstu, medicīnas speciālistu, vispārējās prakses ārstu, māsu, kas atbild par vispārējo aprūpi, zobārstu, specializēto zobārstu, veterināro ķirurgu, vecmāšu, farmaceitu un arhitektu pastāvīga profesionālā izaugsme. Dalībvalstu veiktie pasākumi, lai veicinātu pastāvīgu profesionālo izaugsmi minētajās profesijās, būtu jāpaziņo Komisijai, un dalībvalstīm būtu jāapmainās ar paraugpraksi minētajā jomā. Pastāvīga profesionālā izaugsme būtu jāattiecina uz tehnisko, zinātnisko, regulatīvo un ētisko izaugsmi un jāsniedz profesionāļiem motivācija iesaistīties mūžizglītībā saistībā ar viņu profesiju.

(16)

Automātiskās atzīšanas sistēma, kuras pamatā ir saskaņotas minimālās apmācības prasības, ir atkarīga no savlaicīgas paziņošanas par jauniem vai mainītiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kas jāveic dalībvalstīm, un publicēšanas, kura jāveic Komisijai. Pretējā gadījumā personām ar šādām kvalifikācijām nav nekādu garantiju, ka viņi var izmantot automātisko atzīšanu. Lai palielinātu pārredzamību un atvieglotu pirmo reizi paziņotu profesionālo nosaukumu izskatīšanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina informācija par mācību programmu ilgumu un saturu, kurām ir jāatbilst Direktīvā 2005/36/EK noteiktajām minimālajām apmācības prasībām.

(17)

Lielā daļā Savienības augstākās izglītības iestāžu jau izmanto Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) kredītpunktus, kā arī tos aizvien biežāk izmanto kursos, kuros piešķir kvalifikācijas, kas vajadzīgas, lai darbotos reglamentētās profesijās. Tāpēc ir jāievieš iespēja izteikt programmas ilgumu arī ECTS. Minētajai iespējai nebūtu jāietekmē citas automātiskās atzīšanas prasības. Viens ECTS kredītpunkts atbilst 25–30 mācību stundām, un parasti ir vajadzīgi 60 kredītpunkti, lai pabeigtu vienu akadēmisko gadu.

(18)

Lai nodrošinātu augsta līmeņa sabiedrības veselību un pacientu drošību Savienībā un modernizētu Direktīvu 2005/36/EK, ir jāgroza kritēriji, kas ir izmantoti medicīnas pamatapmācības noteikšanai, tā, lai ar minimālo gadu un stundu skaitu saistītie nosacījumi summētos. Šā grozījuma mērķis ir nepazemināt apmācības prasības medicīnas pamatizglītībā.

(19)

Lai uzlabotu to medicīnas speciālistu mobilitāti, kas jau ir ieguvuši medicīnas speciālista kvalifikāciju un pēc tam piedalās citas specialitātes apmācībās, dalībvalstīm būtu jāatļauj piešķirt atbrīvojumu no daļas apmācību, ja šie vēlākas apmācības elementi jau ir pabeigti iepriekšējās medicīnas speciālista apmācības programmā kādā dalībvalstī. Būtu jāatļauj dalībvalstīm ar dažiem ierobežojumiem piešķirt šādus atbrīvojumus medicīnas speciālistiem, uz kuriem attiecas automātiskā atzīšanas sistēma.

(20)

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir ievērojami attīstījusies māsu profesija – veselības aprūpe mājās, sarežģītāku terapiju izmantošana un tehnoloģiju nepārtraukta attīstība prasa no māsām lielāku atbildību. Māsu apmācībai, kuras organizācija atbilstīgi valstu tradīcijām joprojām atšķiras, būtu jānodrošina stabilāka un uz rezultātu vairāk vērsta garantija, ka profesionālis apmācības laikā ir apguvis konkrētas zināšanas un prasmes un spēj izmantot vismaz dažas kompetences, lai veiktu ar attiecīgo profesiju saistītās darbības.

(21)

Lai sagatavotu vecmātes sarežģītu veselības aprūpes vajadzību nodrošināšanai saistībā ar viņu nodarbošanos, vecmātēm, kas iziet apmācību, vajadzētu būt stabilam vispārējās izglītības pamatam pirms vecmāšu apmācības uzsākšanas. Tādēļ, lai persona varētu sākt vecmāšu apmācību, vajadzētu būt iegūtai 12 gadu ilgai vispārējai izglītībai vai veiksmīgi nokārtotai pārbaudei līdzvērtīgā līmenī, izņemot profesionāļus, kuri jau ir kvalificēti veikt vispārējās aprūpes māsas pienākumus. Vecmāšu apmācībā būtu labāk jānodrošina, ka attiecīgais profesionālis ir apguvis noteiktas zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas, lai veiktu Direktīvā 2005/36/EK minēto vecmātes profesionālo darbību.

(22)	Lai vienkāršotu medicīnas un zobārstniecības specialitāšu automātiskās atzīšanas sistēmu, šīm specialitātēm būtu jāpiemēro Direktīva 2005/36/EK, ja tās ir kopējas vismaz divām piektdaļām dalībvalstu.

(23)

Ievērojams skaits dalībvalstu ir nolēmušas atļaut piekļuvi visām darbībām farmācijas jomā un veikt šīs darbības, balstoties uz citā dalībvalstī iegūtu farmaceitu kvalifikāciju atzīšanu kopš Direktīvas 2005/36/EK spēkā stāšanās. Šādai citā dalībvalstī iegūtai profesionālās kvalifikācijas atzīšanai tomēr nebūtu jākavē dalībvalsti saglabāt nediskriminējošus noteikumus, kuri reglamentē farmācijas produktu jebkādu ģeogrāfisku izplatību to teritorijā, jo Direktīva 2005/36/EK šādus noteikumus nesaskaņo. Tomēr nevienai atkāpei no kvalifikāciju automātiskas atzīšanas, kas ir joprojām nepieciešama dalībvalstij, vairs nebūtu jāizslēdz farmaceiti, kurus dalībvalsts jau ir atzinusi, izmantojot šādu atkāpi, un kuri jau likumīgi un faktiski praktizē kā farmaceiti noteiktā laikposmā minētās dalībvalsts teritorijā.

(24)

Automātiskās atzīšanas sistēmas darbība ir atkarīga no uzticēšanās apmācības nosacījumiem, kuri ir pamatā profesionāļu kvalifikācijām. Tāpēc ir svarīgi, lai arhitektu minimālie apmācības nosacījumi atspoguļotu arhitektūras izglītības jaunāko attīstību, jo īpaši attiecībā uz atzīto nepieciešamību papildināt akadēmisko apmācību ar profesionālo pieredzi kvalificētu arhitektu uzraudzībā. Tajā pašā laikā minimālajiem apmācības nosacījumiem vajadzētu būt pietiekami elastīgiem, lai izvairītos no tā, ka tiek nepamatoti ierobežota dalībvalstu spēja organizēt savas izglītības sistēmas.

(25)

Ar Direktīvu 2005/36/EK, ieviešot kopējus apmācības principus, būtu jāpanāk, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšana ir daudz automātiskāka profesijām, kam to pašlaik nepiemēro. Šeit būtu jāņem vērā dalībvalstu kompetence pieņemt lēmumu par profesionālajām kvalifikācijām, kas vajadzīgas, lai darbotos profesijās to teritorijā, kā arī par savu izglītības un apmācības sistēmu saturu un organizāciju. Kopējiem apmācības principiem vajadzētu būt kopēju apmācības satvaru veidā, balstoties uz kopēju zināšanu, prasmju un kompetenču kopumu vai kopējām apmācības pārbaudēm. Vajadzētu būt iespējai kopējos apmācības satvaros ietvert arī specialitātes, uz kurām pašreiz neattiecas Direktīvā 2005/36/EK paredzētie automātiskās atzīšanas noteikumi un kuras ir saistītas ar profesijām, kas ir ietvertas III sadaļas III nodaļā, un kurās ir skaidri paredzētas darbības, kas uz tām attiecas. Kopējiem apmācības satvariem šādās specialitātēs, jo īpaši medicīnas specialitātēs, būtu jānodrošina augsta līmeņa sabiedrības veselību un pacientu drošību. Profesionālās kvalifikācijas, kas iegūtas saskaņā ar kopējiem apmācības satvariem, dalībvalstīm būtu automātiski jāatzīst. Profesionālajām organizācijām, kas darbojas Savienības līmenī, un – noteiktos apstākļos –, valstu profesionālajām organizācijām vai kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai iesniegt Komisijai ieteikumus kopējiem apmācības principiem, lai ļautu kopā ar valstu koordinatoriem izvērtēt šādu principu iespējamo ietekmi uz valstu izglītības un apmācības sistēmām, kā arī uz valstu noteikumiem, kas regulē piekļuvi reglamentētām profesijām.

(26)

Direktīvā 2005/36/EK jau ir noteikts, ka profesionāļiem jābūt vajadzīgajām valodas prasmēm. Minētā pienākuma piemērošanas pārskatīšana ir atklājusi, ka ir jāprecizē kompetento iestāžu un darba devēju loma, jo īpaši nolūkā nodrošināt labāku pacientu drošību. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pēc profesionālās kvalifikācijas atzīšanas veikt valodas pārbaudes. Profesijās, kuras skar pacientu drošību, ir īpaši svarīgi piemērot valodas pārbaudes saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK, pirms profesionālis sāk darbību profesijā uzņēmējā dalībvalstī. Tomēr valodas pārbaudēm vajadzētu būt saprātīgām un nepieciešamām konkrētajās profesijās, kā arī to mērķim nevajadzētu būt citu dalībvalstu profesionāļu izslēgšanai no uzņēmējas dalībvalsts darba tirgus. Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu un pastiprinātu profesionāļu mobilitāti Savienībā, kompetentās iestādes veiktajām vai to pārraudzībā veiktajām pārbaudēm būtu jāattiecas uz vienas uzņēmējas dalībvalsts oficiālās valodas zināšanām vai uzņēmējas dalībvalsts vienā administratīvajā valodā ar noteikumu, ka tā ir arī Savienības oficiālā valoda. Tam nevajadzētu kavēt uzņēmējām dalībvalstīm mudināt profesionāļus vajadzības gadījumā vēlākā posmā profesionālās darbības veikšanas nolūkā iegūt citu valodu zināšanas. Darba devējiem arī vajadzētu būt ievērojamai lomai, lai noteiktu vajadzīgās valodas zināšanas profesionālās darbības veikšanai viņu darbavietās.

(27)

Valstu noteikumiem, kas nosaka piekļuvi reglamentētām profesijām, nebūtu jārada šķēršļi jauno absolventu mobilitātei. Tādēļ, ja absolvents ir pabeidzis profesionālo praksi citā dalībvalstī, attiecīgā prakse būtu jāatzīst, kad absolvents iesniedz pieteikumu piekļuvei reglamentētai profesijai izcelsmes dalībvalstī. Citā dalībvalstī pabeigtas profesionālās prakses atzīšanas pamatā vajadzētu būt prakses vadītāja uzņēmējā dalībvalstī noteikto mācību mērķu un uzticēto uzdevumu skaidram aprakstam rakstiskā veidā. Dalībvalstīm, izskatot piekļuves pieprasījumu reglamentētai profesijai, būtu jāņem vērā trešās valstīs pabeigta profesionālā prakse.

(28)

Direktīvā 2005/36/EK ir paredzēta valstu kontaktpunktu sistēma. Direktīvas 2006/123/EK spēkā stāšanās un vienoto kontaktpunktu izveides dēļ saskaņā ar minēto direktīvu pastāv pārklāšanās risks. Tāpēc valstu kontaktpunktiem, kuri izveidoti saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK, būtu jākļūst par atbalsta centriem, kam uzmanība jākoncentrē uz savām darbībām, sniedzot konsultācijas un atbalstu pilsoņiem, tostarp paredzot personīgas tikšanās, lai nodrošinātu, ka valsts līmenī tiek uzraudzīta iekšējā tirgus noteikumu piemērošana atsevišķos sarežģītos gadījumos, ar kuriem saskaras pilsoņi. Vajadzības gadījumā atbalsta centri sadarbotos ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un atbalsta centriem. Attiecībā uz Eiropas profesionālo karti, dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai izlemt, vai atbalsta centriem jādarbojas kā kompetentajai iestādei izcelsmes dalībvalstī vai tiem jāatbalsta attiecīgā kompetentā iestāde pieteikumu uz Eiropas profesionālo karti izskatīšanā un pretendenta personīgās lietas, kas izveidota IMI (IMI lieta), apstrādē. Saistībā ar pakalpojumu brīvu sniegšanu, ja attiecīgā profesija nav reglamentēta izcelsmes dalībvalstī, atbalsta centri var arī piedalīties informācijas apmaiņā, kas ir paredzēta administratīvas sadarbības nolūkā.

(29)

Šī direktīva veicina augsta līmeņa veselības un patērētāju aizsardzības nodrošināšanu. Direktīvā 2005/36/EK jau ir sīki izklāstīti dalībvalstu pienākumi apmainīties ar informāciju. Minētie pienākumi būtu jānostiprina. Nākotnē dalībvalstīm būtu ne tikai jāreaģē uz informācijas pieprasījumiem, bet to kompetentās iestādes būtu arī jāpilnvaro to kompetenču robežās proaktīvi brīdināt citu dalībvalstu kompetentās iestādes par to, ka profesionāļiem vairs nav tiesību praktizēt savā profesijā. Ir vajadzīgs īpašs brīdināšanas mehānisms veselības aprūpes profesionāļiem saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK. Tas būtu jāattiecina arī uz veterinārajiem ķirurgiem, kā arī profesionāļiem, kas veic darbības saistībā ar nepilngadīgo izglītošanu, tostarp profesionāļiem, kas strādā bērnu aprūpē un agrīnā pirmsskolas izglītībā. Pienākumam nosūtīt brīdinājumu būtu jāattiecas vienīgi uz dalībvalstīm, kurās šādas profesijas tiek reglamentētas. Būtu jābrīdina visas dalībvalstis, ja profesionālim disciplinārpārkāpuma vai sprieduma krimināllietā dēļ vairs nav atļauts pat uz laiku veikt profesionālās darbības dalībvalstī. Brīdinājumā būtu jāietver visa pieejamā informācija par galīgu vai nenoteiktu laikposmu, uz kuru attiecas ierobežojums vai aizliegums. Šis brīdinājums būtu jāaktivizē ar IMI starpniecību neatkarīgi no tā, vai profesionālis ir izmantojis kādas tiesības saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK vai ir pieteicies savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, izmantojot Eiropas profesionālās kartes izdošanu vai jebkādu citu metodi, kas paredzēta minētajā direktīvā. Brīdināšanas procedūrai būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību un pamattiesībām. Brīdināšanas procedūra nebūtu jāizstrādā, lai aizstātu vai pielāgotu jebkuru kārtību dalībvalstu sadarbībai tieslietu un iekšlietu jomā. Saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK kompetentajām iestādēm arī nebūtu jāprasa sniegt ieguldījumu šādā sadarbībā, izmantojot brīdinājumus, kā paredzēts minētajā direktīvā.

(30)

Viens no lielākajiem sarežģījumiem, ar ko saskaras pilsonis, kas ir ieinteresēts strādāt citā dalībvalstī, ir to administratīvo procedūru sarežģītība un nenoteiktība, kas viņam jāizpilda. Direktīvā 2006/123/EK jau ir paredzēts dalībvalstu pienākums nodrošināt vieglu piekļuvi informācijai un panākt, lai procedūras būtu īstenojamas ar vienoto kontaktpunktu starpniecību. Pilsoņi, kas vēlas atzīt savu profesionālo kvalifikāciju saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK, var jau tagad izmantot vienotos kontaktpunktus, ja uz viņiem attiecas Direktīva 2006/123/EK. Tomēr darba meklētāji un veselības aprūpes profesionāļi nav ietverti Direktīvas 2006/123/EK darbības jomā, un pieejamā informācija joprojām nav pietiekama. Tāpēc no lietotāju perspektīvas ir nepieciešams precizēt minēto informāciju, kā arī nodrošināt, lai šāda informācija būtu viegli pieejama. Ir arī svarīgi, lai dalībvalstis ne tikai uzņemtos atbildību valsts līmenī, bet arī sadarbotos cita ar citu un ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka profesionāļi Savienībā var viegli piekļūt bez pūlēm uztveramai informācijai daudzās valodās, kā arī var viegli īstenot procedūras ar vienoto kontaktpunktu vai attiecīgo kompetento iestāžu starpniecību. Saites būtu jāiekļauj arī citās tīmekļa vietnēs, piemēram, portālā Your Europe.

(31)

Lai papildinātu vai grozītu konkrētus nebūtiskus Direktīvas 2005/36/EK elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz 21. panta 6. punktā minēto zināšanu un iemaņu atjaunināšanu, I pielikuma atjaunināšanu, IV pielikumā uzskaitīto darbību atjaunināšanu un precizēšanu, pielāgojumiem V pielikuma 5.1.1. līdz 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2., 5.6.2. un 5.7.1. punktā, pielāgojot medicīnas un zobārstniecības speciālistu apmācību minimālos laikposmus, attiecībā uz jaunu medicīniskās aprūpes specialitāšu iekļaušanu V pielikuma 5.1.3. punktā un grozījumiem sarakstā, kas ietverts V pielikuma 5.2.1., 5.3.1., 5.4.1., 5.5.1. un 5.6.1. punktā, jaunu zobārstniecības specialitāšu iekļaušanu V pielikuma 5.3.3. punktā, norādot kopējo apmācības satvaru piemērošanas nosacījumus un precizējot kopējo apmācības pārbaužu piemērošanas nosacījumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(32)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2005/36/EK īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (11).

(33)

Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu tehnisko raksturu, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz Eiropas profesionālās kartes ieviešanu noteiktās profesijās, Eiropas profesionālās kartes formātu, rakstisku pieteikumu izskatīšanu, tulkojumiem, kas pretendentam jāpievieno jebkuram pieteikumam Eiropas profesionālai kartei, informāciju, kas ietverta dokumentos, kuri tiek prasīti saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK, lai iesniegtu pilnīgu pieteikumu, procedūrām maksājumu veikšanai un apstrādei par šo karti, noteikumiem par to, kā, kad un kādiem dokumentiem kompetentās iestādes var pieprasīt apliecinātas kopijas attiecīgajai profesijai, tehniskajām specifikācijām un pasākumiem Eiropas profesionālajā kartē un IMI lietā ietvertās informācijas integritātes, konfidencialitātes un precizitātes nodrošināšanai, nosacījumiem un procedūrām Eiropas profesionālās kartes izdošanai, noteikumiem par piekļuves nosacījumiem IMI lietai, tehniskajiem līdzekļiem un procedūrām Eiropas profesionālās kartes autentiskuma un derīguma pārbaudīšanai, kā arī brīdināšanas mehānisma piemērošanu.

(34)

Komisijai ar īstenošanas aktiem un ņemot vērā to īpašās iezīmes, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011, būtu jāpieņem lēmums noraidīt prasīto I pielikuma atjaunināšanu, ja nav izpildīti Direktīvā 2005/36/EK paredzētie nosacījumi, jāprasa attiecīgajai dalībvalstij atturēties no atkāpes piemērošanas attiecībā uz izvēli starp adaptācijas periodu un zināšanu pārbaudi, ja minētā atkāpe ir nepamatota vai neatbilst Savienības tiesību aktiem, jānoraida prasītie grozījumi V pielikuma 5.1.1. līdz 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2., 5.6.2. vai 5.7.1. punktā, ja nav izpildīti Direktīvā 2005/36/EK paredzētie nosacījumi, jāuzskaita valstu profesionālās kvalifikācijas un valstu profesionālie nosaukumi, kas tiek atzīti automātiski saskaņā ar kopējo apmācības satvaru, jāuzskaita dalībvalstis, kurās ir jāorganizē kopējās apmācības pārbaudes, biežums kalendārā gada laikā un pārējā kārtība, kas nepieciešama kopējās apmācības pārbaužu organizēšanai, un jāļauj attiecīgajai dalībvalstij uz ierobežotu laikposmu atkāpties no Direktīvas 2005/36/EK attiecīgajiem noteikumiem.

(35)

Ņemot vērā pozitīvo pieredzi saistībā ar savstarpējo novērtēšanu saskaņā ar Direktīvu 2006/123/EK līdzīga novērtēšanas sistēma būtu jāietver Direktīvā 2005/36/EK. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo, kuras profesijas tās reglamentē un kādēļ, kā arī savstarpēji jāapspriež konstatējumi. Šāda sistēma veicinātu lielāku pārredzamību profesionālo pakalpojumu tirgū.

(36)

Komisijai būtu savlaicīgi jāizvērtē atzīšanas režīms, ko piemēro vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kas izdoti Rumānijā. Šāda izvērtējuma pamatā vajadzētu būt īpašas kvalifikācijas celšanas programmas rezultātiem, kura Rumānijai būtu jāizveido saskaņā ar saviem valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuras izveidē tai vajadzētu sadarboties ar dalībvalstīm un Komisiju. Šādas īpašas kvalifikācijas celšanas programmas mērķim vajadzētu būt tās dalībnieku mudināšanai uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju, lai veiksmīgi izpildītu Direktīvā 2005/36/EK paredzētās minimālās apmācības prasības.

(37)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, profesionālo kvalifikāciju atzīšanas noteikumu racionalizāciju, vienkāršošanu un uzlabošanu – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas neizbēgami nozīmētu pretrunīgas prasības un procedūru režīmus, kas palielinātu regulējuma sarežģītību un radītu nepamatotus ierobežojumus profesionāļu mobilitātei, bet saskaņotības, pārredzamības un atbilstības apsvērumu dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(38)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (12) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(39)

Saskaņā ar 28. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (13) ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2012. gada 8. martā sniedza atzinumu (14).

(40)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2005/36/EK un Regula Nr. (ES) 1024/2012,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2005/36/EK

Direktīvu 2005/36/EK groza šādi:

1)	direktīvas 1. pantam pievieno šādu daļu: “Šajā direktīvā ir arī paredzēti noteikumi par daļēju piekļuvi reglamentētai profesijai un par citā dalībvalstī veiktas profesionālās prakses atzīšanu.”;

direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktam pievieno šādu daļu: “Šī direktīva attiecas arī uz visiem dalībvalsts pilsoņiem, kas ir veikuši profesionālo praksi ārpus izcelsmes dalībvalsts.”;

b)	pantam pievieno šādu punktu: “4. Šī direktīva neattiecas uz notāriem, kas iecelti ar valdības oficiālu pilnvarojuma aktu.”;

direktīvas 3. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

punkta f) un h) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“f) “profesionālā pieredze”: faktiska un likumīga pilna laika vai līdzvērtīga daļlaika darbības veikšana attiecīgajā profesijā kādā dalībvalstī;

h) “zināšanu pārbaude”: pretendenta profesionālo zināšanu, spēju un kompetences pārbaude, kuru veic vai atzīst uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes nolūkā izvērtēt pretendenta spēju veikt darbību reglamentētā profesijā minētajā dalībvalstī.

Lai varētu šo pārbaudi veikt, kompetentās iestādes sagatavo to mācību priekšmetu sarakstu, uz kuriem, pamatojoties uz izcelsmes dalībvalstī prasītās izglītības un apmācības salīdzinājumu ar pretendenta iegūto izglītību un apmācību, neattiecas pretendenta diploms vai cits kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

Zināšanu pārbaudē jāņem vērā tas, ka pretendents ir kvalificēts profesionālis izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras viņš ieradies. Tā attiecas uz mācību priekšmetiem, kurus izraugās no sarakstā esošajiem mācību priekšmetiem un kuru pārzināšana ir būtiski svarīga, lai strādātu attiecīgajā profesijā uzņēmējā dalībvalstī. Pārbaude var attiekties arī uz to profesionālās darbības noteikumu zināšanām, kuri uzņēmējā dalībvalstī attiecas uz konkrēto darbību.

Sīki izstrādātus noteikumus par zināšanu pārbaudes veikšanu un par statusu, kāds uzņēmējā dalībvalstī ir pretendentam, kurš vēlas sagatavoties zināšanu pārbaudei minētajā dalībvalstī, nosaka attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes;”;

ii)

pievieno šādus apakšpunktus:

“j) “profesionālā prakse”: neskarot 46. panta 4. punktu, uzraudzībā veiktas profesionālās prakses laikposms ar noteikumu, ka tas ir piekļuves nosacījums reglamentētai profesijai, un kuru var veikt vai nu mācību laikā, pēc kuru pabeigšanas tiek izsniegts diploms, vai pēc šādām mācībām;

k) “Eiropas profesionālā karte”: elektronisks sertifikāts, kas apliecina vai nu to, ka profesionālis atbilst visiem nepieciešamajiem nosacījumiem, lai sniegtu īslaicīgus vai gadījuma rakstura pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī, vai profesionālo kvalifikāciju atzīšanu uzņēmējdarbības veikšanai uzņēmējā dalībvalstī;

l) “mūžizglītība”: jebkāda vispārējā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, neformālā izglītība un ikdienējā mācīšanās dzīves laikā, uzlabojot zināšanas, prasmes un kompetenci, kas var ietvert profesionālo ētiku;

m) “sevišķi svarīgas vispārējas intereses”: iemesli, kas par tādiem ir atzīti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā;

n) “Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma vai ECTS kredītpunkti”: augstākās izglītības kredītpunktu sistēma, ko izmanto Eiropas augstākās izglītības telpā.”;

panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Ikvienā gadījumā, kad dalībvalsts atzīst kādu no pirmajā daļā minētajām asociācijām vai organizācijām, tā informē Komisiju. Komisija pārbauda, vai minētā asociācija vai organizācija atbilst otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem. Lai pienācīgi ņemtu vērā izmaiņas regulējumā dalībvalstīs, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 57.c pantu, lai atjauninātu I pielikumu, ja ir izpildīti otrajā daļā paredzētie nosacījumi.

Ja otrajā daļā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai noraidītu pieprasīto I pielikuma atjaunināšanu.”;

direktīvas 4. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana uzņēmējā dalībvalstī ļauj saņēmējiem minētajā dalībvalstī piekļūt tai pašai profesijai, kurā viņi ir kvalificēti izcelsmes dalībvalstī, un veikt to uzņēmējā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņiem.”;

b)	pievieno šādu punktu: “3. Atkāpjoties no 1. punkta, daļēju piekļuvi profesijai uzņēmējā dalībvalstī piešķir saskaņā ar 4.f pantā paredzētajiem nosacījumiem.”;

iekļauj šādus pantus:

“4.a pants

Eiropas profesionālā karte

1. Dalībvalstis personām ar profesionālo kvalifikāciju izsniedz Eiropas profesionālo karti pēc viņu pieprasījuma un ar nosacījumu, ka Komisija ir pieņēmusi attiecīgos 7. punktā paredzētos īstenošanas aktus.

2. Ja Eiropas profesionālā karte ir ieviesta konkrētai profesijai ar attiecīgiem īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 7. punktu, attiecīgā persona ar profesionālo kvalifikāciju var izvēlēties pieteikties šādai kartei vai izmantot II un III sadaļā paredzētās procedūras.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka persona, kurai piešķirta Eiropas profesionālā karte, var izmantot visas 4.b līdz 4.e pantā noteiktās tiesības.

4. Ja persona ar profesionālo kvalifikāciju plāno sniegt II sadaļā noteiktos pakalpojumus, kas nav pakalpojumi, uz kuriem attiecas 7. panta 4. punkts, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 4.b un 4.c pantu izsniedz Eiropas profesionālo karti. Attiecīgā gadījumā Eiropas profesionālā karte ir 7. pantā paredzētā deklarācija.

5. Ja persona ar profesionālo kvalifikāciju plāno veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī saskaņā ar III sadaļas I līdz IIIA nodaļu vai sniegt pakalpojumus saskaņā ar 7. panta 4. punktu, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pabeidz visus sagatavošanās pasākumus attiecībā uz pretendenta personīgo lietu, kas izveidota Iekšējā tirgus informācijas sistēmā (IMI) (IMI lieta), kā noteikts 4.b un 4.d pantā. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde izdod Eiropas profesionālo karti saskaņā ar 4.b un 4.d pantu.

Attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu Eiropas profesionālās kartes izdošana neparedz automātiskas tiesības strādāt noteiktā profesijā, ja pirms Eiropas profesionālās kartes ieviešanas minētajai profesijai uzņēmējā dalībvalstī jau ir spēkā reģistrācijas prasības vai citas kontroles procedūras.

6. Dalībvalstis norīko kompetentās iestādes strādāt ar IMI lietām un izdot Eiropas profesionālās kartes. Minētās iestādes nodrošina Eiropas profesionālās kartes pieteikumu taisnīgu, objektīvu un savlaicīgu apstrādi. Direktīvas 57.b pantā minētie atbalsta centri arī var būt kompetentā iestāde. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde un atbalsta centri informē pilsoņus, tostarp iespējamos pretendentus, par Eiropas profesionālās kartes darbību un pievienoto vērtību profesijās, kurās tā ir pieejama.

7. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas profesionālās kartes noteikumu vienotu piemērošanu tajās profesijās, kas atbilst šā punkta otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem, tostarp pasākumus attiecībā uz Eiropas profesionālās kartes formātu, rakstisku pieteikumu izskatīšanu, tulkojumiem, kas pretendentam jāpievieno jebkuram pieteikumam Eiropas profesionālai kartei, informāciju, kas ietverta dokumentos, kuri tiek prasīti saskaņā ar 7. panta 2. punktu vai VII pielikumu, lai iesniegtu pilnīgu pieteikumu, un procedūrām maksājumu veikšanai un apstrādei par Eiropas profesionālo karti, ņemot vērā attiecīgās profesijas īpatnības. Komisija ar īstenošanas aktiem arī precizē, kā, kur un kādiem dokumentiem kompetentās iestādes var pieprasīt apliecinātas kopijas attiecīgajai profesijai saskaņā ar 4.b panta 3. punkta otro daļu, 4.d panta 2. punktu un 4.d panta 3. punktu.

Uz Eiropas profesionālās kartes ieviešanu konkrētai profesijai, pieņemot attiecīgus īstenošanas aktus, kas minēti pirmajā daļā attiecas šādi nosacījumi:

a)	attiecīgajai profesijai ir raksturīga ievērojama mobilitāte vai tajā ir iespējas ievērojamai mobilitātei;

b)	attiecīgās ieinteresētās personas ir paudušas pietiekamu interesi;

c)	profesija vai darbam profesijā paredzētā izglītība un apmācība ir reglamentēta daudzās dalībvalstīs.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā.

8. Maksas, ko var piemērot pretendentiem saistībā ar administratīvām procedūrām, lai izdotu Eiropas profesionālo karti, ir saprātīgas, proporcionālas un samērīgas izmaksām, ar kādām saskaras izcelsmes un uzņēmējas dalībvalstis, kā arī šīs maksas neattur pieteikties Eiropas profesionālajai kartei.

4.b pants

Eiropas profesionālās kartes pieteikums un IMI lietas izveide

1. Izcelsmes dalībvalsts dod iespēju personai ar profesionālo kvalifikāciju iesniegt Eiropas profesionālās kartes pieteikumu ar Komisijas nodrošināta tiešsaistes rīka starpniecību, kurš attiecīgajam pretendentam automātiski izveido IMI lietu. Ja izcelsmes dalībvalsts ļauj iesniegt arī rakstiskus pieteikumus, tā nodrošina visu vajadzīgo attiecībā uz IMI lietas izveidi, jebkādu pretendentam nosūtāmo informāciju un Eiropas profesionālās kartes izdošanu.

2. Pieteikumiem pievieno dokumentus, kas tiek prasīti īstenošanas aktos, kuri jāpieņem ievērojot 4.a panta 7. punktu.

3. Nedēļas laikā pēc pieteikuma saņemšanas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde apstiprina pieteikuma saņemšanu un informē pretendentu par trūkstošajiem dokumentiem.

Attiecīgā gadījumā izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde izsniedz jebkādus papildu sertifikātus, kas ir prasīti saskaņā ar šo direktīvu. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pretendents likumīgi veic uzņēmējdarbību izcelsmes dalībvalstī un vai visi izcelsmes dalībvalstī izsniegtie nepieciešamie dokumenti ir autentiski. Ja pastāv pamatotas šaubas, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde apspriežas ar attiecīgo struktūru un var pieprasīt pretendentam apliecinātas dokumentu kopijas. Tā paša pretendenta turpmāku pieteikumu gadījumā izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes nedrīkst pieprasīt to dokumentu atkārtotu iesniegšanu, kas jau ir ietverti IMI lietā un kas joprojām ir derīgi.

4. Komisija var ar īstenošanas aktiem pieņemt tehniskās specifikācijas, pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas profesionālajā kartē un IMI lietā ietvertās informācijas integritāti, konfidencialitāti un precizitāti, kā arī noteikt nosacījumus un procedūras Eiropas profesionālās kartes izdošanai, tostarp iespēju to lejupielādēt vai iesniegt IMI lietas atjauninājumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā.

4.c pants

Eiropas profesionālā karte tādu īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai, kas nav pakalpojumi, uz kuriem attiecas 7. panta 4. punkts

1. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde trīs nedēļās pārbauda pieteikumu un pievienotos dokumentus IMI lietā un izdod Eiropas profesionālo karti tādu īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai, kas nav pakalpojumi, uz kuriem attiecas 7. panta 4. punkts. Minētais laikposms sākas tad, kad ir saņemti trūkstošie dokumenti, kas minēti 4.b panta 3. punkta pirmajā daļā, vai, ja papildu dokumenti netika pieprasīti, pēc tam, kad beidzas minētajā daļā norādītais vienas nedēļas laikposms. Tā Eiropas profesionālo karti nekavējoties nosūta katras attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei un informē par to pretendentu. Turpmākos 18 mēnešus uzņēmēja dalībvalsts nedrīkst pieprasīt nekādu papildu deklarāciju saskaņā ar 7. pantu.

2. Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemto lēmumu vai to, ka tā 1. punktā minēto triju nedēļu laikposmā nav pieņēmusi lēmumu, var apstrīdēt saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3. Ja persona, kurai ir piešķirta Eiropas profesionālās karte, vēlas sniegt pakalpojumus dalībvalstīs, kas nav sākotnēji norādītas 1. punktā minētajā pieteikumā, tā var iesniegt pieteikumu šādam paplašinājumam. Ja minētā persona vēlas turpināt sniegt pakalpojumus pēc tam, kad ir beidzies 1. punktā minētais 18 mēnešu laikposms, tā par to informē kompetento iestādi. Abos gadījumos minētā persona arī sniedz jebkādu informāciju par nozīmīgām izmaiņām IMI lietā pamatotajā situācijā, kuru var pieprasīt kompetentā iestāde izcelsmes dalībvalstī saskaņā ar īstenošanas aktiem, kuri jāpieņem saskaņā ar 4.a panta 7. punktu. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta atjaunināto Eiropas profesionālo karti attiecīgajām uzņēmējām dalībvalstīm.

4. Eiropas profesionālā karte ir derīga visu attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu visā teritorijā tik ilgi, kamēr persona, kurai tā piešķirta, saglabā tiesības praktizēt, pamatojoties uz IMI lietā ietvertajiem dokumentiem un informāciju.

4.d pants

Eiropas profesionālā karte uzņēmējdarbības veikšanai un īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar 7. panta 4. punktu

1. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pārbauda IMI lietas pavaddokumentu autentiskumu un derīgumu nolūkā izdot Eiropas profesionālo karti uzņēmējdarbības veikšanai vai īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar 7. panta 4. punktu. Minētais laikposms sākas tad, kad ir saņemti trūkstošie dokumenti, kas minēti 4.b panta 3. punkta pirmajā daļā, vai, ja papildu dokumenti netika pieprasīti, pēc tam, kad beidzas minētajā daļā norādītais vienas nedēļas laikposms. Tā nekavējoties nosūta pieteikumu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Izcelsmes dalībvalsts informē pretendentu par pieteikuma statusu un vienlaikus nosūta pieteikumu uzņēmējai dalībvalstij.

2. Direktīvas 16., 21., 49.a un 49.b pantā minētajos gadījumos uzņēmēja dalībvalsts lemj par to, vai izdot Eiropas profesionālo karti saskaņā ar 1. punktu viena mēneša laikā pēc izcelsmes dalībvalsts nosūtītā pieteikuma saņemšanas. Pienācīgi pamatotu šaubu gadījumā uzņēmēja dalībvalsts var izcelsmes dalībvalstij pieprasīt, lai tā sniedz papildu informāciju vai pievieno apliecinātu dokumenta kopiju, kuru pēdējā nodrošina ne vēlāk kā divas nedēļas pēc pieprasījuma iesniegšanas. Neatkarīgi no jebkāda šāda pieprasījuma un ievērojot 5. punkta otro daļu, piemēro viena mēneša laikposmu.

3. Direktīvas 7. panta 4. punktā un 14. pantā minētajos gadījumos uzņēmēja dalībvalsts divos mēnešos no izcelsmes dalībvalsts nosūtītā pieteikuma saņemšanas lemj par to, vai izdot Eiropas profesionālo karti vai personai ar profesionālo kvalifikāciju piemērot kompensācijas pasākumus. Pienācīgi pamatotu šaubu gadījumā uzņēmēja dalībvalsts var izcelsmes dalībvalstij pieprasīt, lai tā sniedz papildu informāciju vai pievieno apliecinātu dokumenta kopiju, kuru pēdējā nodrošina ne vēlāk kā divas nedēļas pēc pieprasījuma iesniegšanas. Neatkarīgi no jebkāda šāda pieprasījuma un ievērojot 5. punkta otro daļu, piemēro divu mēnešu laikposmu.

4. Ja uzņēmēja dalībvalsts nesaņem ne no izcelsmes dalībvalsts, ne no pretendenta nepieciešamo informāciju, kuru tā var pieprasīt saskaņā ar šo direktīvu, lai pieņemtu lēmumu par Eiropas profesionālās kartes izdošanu, tā var atteikt kartes izdošanu. Šādu atteikumu pienācīgi pamato.

5. Ja uzņēmēja dalībvalsts nepieņem lēmumu šā panta 2. un 3. punktā noteiktajos termiņos vai neorganizē zināšanu pārbaudi saskaņā ar 7. panta 4. punktu, uzskata, ka Eiropas profesionālā karte ir izdota, un, izmantojot IMI, to automātiski nosūta personai ar profesionālo kvalifikāciju.

Uzņēmējai dalībvalstij ir iespēja par divām nedēļām pagarināt 2. un 3. punktā noteiktos Eiropas profesionālās kartes automātiskas izdošanas termiņus. Tā paskaidro pagarināšanas iemeslus un attiecīgi informē pretendentu. Šādu pagarinājumu var atkārtot vienu reizi, taču tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, jo īpaši tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar sabiedrības veselību vai pakalpojuma saņēmēju drošību.

6. Darbības, kuras izcelsmes dalībvalsts īstenojusi saskaņā ar 1. punktu, aizstāj jebkādu pieteikumu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.

7. Izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 1. līdz 5. punktu, vai to, ka izcelsmes dalībvalsts nav pieņēmusi lēmumu, var apstrīdēt saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

4.e pants

Eiropas profesionālās kartes datu apstrāde un piekļuve tiem

1. Neskarot nevainīguma prezumpciju, izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes savlaicīgi atjaunina atbilstīgo IMI lietu ar informāciju par disciplināriem pasākumiem vai par kriminālsodiem, kas ir saistīti ar aizliegumu vai ierobežojumu un kas ietekmē personas, kurai piešķirta Eiropas profesionālā karte darbību veikšanu atbilstīgi šai direktīvai. To darot, tās ievēro personas datu aizsardzības noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (16). Šādi atjauninājumi ietver vairs nevajadzīgas informācijas dzēšanu. Persona, kurai ir piešķirta Eiropas profesionālā karte un kompetentās iestādes, kam ir pieejama attiecīgā IMI lieta, tiek nekavējoties informētas par visiem atjauninājumiem. Minētais pienākums neskar brīdināšanas pienākumus, kas dalībvalstīm noteikti 56.a pantā.

2. Šā panta 1. punktā minētās informācijas atjauninājumu saturs attiecas tikai uz:

a)	profesionāļa identitāti;

b)	attiecīgo profesiju;

c)	informāciju par valsts iestādi vai tiesu, kas pieņēmusi lēmumu par ierobežojuma vai aizlieguma noteikšanu;

d)	ierobežojuma vai aizlieguma piemērošanas jomu; un

e)	laikposmu, kurā piemēro ierobežojumu vai aizliegumu.

3. Saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK piekļuve informācijai IMI lietā ir ierobežota, un tai var piekļūt tikai izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalstu kompetentās iestādes. Kompetentās iestādes informē personu, kurai piešķirta Eiropas profesionālā karte, par IMI lietas saturu pēc minētās personas pieprasījuma.

4. Eiropas profesionālajā kartē ietver tikai to informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu personas, kurai tā piešķirta, tiesības darboties profesijā, kurai šī karte ir izdota, proti, attiecīgās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un vietu, profesiju, kvalifikāciju un piemērojamo režīmu, iesaistītās kompetentās iestādes, kartes numuru, drošības elementus un atsauci uz identitāti apliecinošu derīgu dokumentu. IMI lietā iekļauj informāciju par personas, kurai ir piešķirta Eiropas profesionālā karte, iegūto profesionālo pieredzi vai nokārtotajiem kompensācijas pasākumiem.

5. IMI lietā iekļautos personas datus var apstrādāt, ciktāl tas nepieciešams pašas atzīšanas procedūras nolūkā un lai sagatavotu apliecinājumu par atzīšanu vai par 7. pantā noteiktās deklarācijas nosūtīšanu. Dalībvalstis nodrošina, ka personai, kurai ir piešķirta Eiropas profesionālā karte, ir tiesības jebkurā laikā un bez maksas pieprasīt labot neprecīzus vai nepilnīgus datus vai dzēst vai bloķēt attiecīgo IMI lietu. Attiecīgo personu informē par šīm tiesībām Eiropas profesionālās kartes izdošanas laikā un pēc tam reizi divos gados atgādina par tām. Ja sākotnējais Eiropas profesionālās kartes pieteikums tika iesniegts ar interneta starpniecību, atgādinājumu nosūta automātiski, izmantojot IMI.

Ja saņemts pieprasījums dzēst IMI lietu, kas saistīta ar Eiropas profesionālo karti, kura izdota uzņēmējdarbības veikšanai vai īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar 7. panta 4. punktu, attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes personai ar profesionālo kvalifikāciju izsniedz dokumentu, ar kuru apliecina viņa profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

6. Saistībā ar personas datu apstrādi Eiropas profesionālās kartes un visu IMI lietu vajadzībām dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes uzskata par personas datu apstrādātājiem Direktīvas 95/46/EK 2. panta d) punkta nozīmē. Saistībā ar Komisijas pienākumiem, kas noteikti šā panta 1. līdz 4. punktā, un ar tiem saistīto personas datu apstrādi uzskata, ka Komisija ir par datu apstrādi atbildīgā persona tādā nozīmē, kā paredzēts 2. panta d) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (17).

7. Neskarot 3. punktu, uzņēmējas dalībvalstis nodrošina, ka darba devēji, klienti, pacienti, publiskas iestādes un citas ieinteresētās personas var pārbaudīt Eiropas profesionālās kartes, ko tiem uzrāda persona, kurai tā piešķirta, autentiskumu un derīgumu.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka noteikumus par piekļuvi IMI lietai, kā arī tehniskos līdzekļus un procedūras pirmajā daļā minētās pārbaudes veikšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā.

4.f pants

Daļēja piekļuve

1. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, piešķir daļēju piekļuvi profesionālai darbībai tās teritorijā tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi:

a)	profesionālis ir pilnībā kvalificēts izcelsmes dalībvalstī veikt profesionālo darbību, attiecībā uz kuru uzņēmējā dalībvalstī ir prasīta daļēja piekļuve;

atšķirības starp profesionālo darbību, ko likumīgi īsteno izcelsmes dalībvalstī, un attiecīgo reglamentēto profesiju uzņēmējā dalībvalstī ir tik lielas, ka kompensācijas pasākumu piemērošana nozīmētu to, ka pretendentam ir jāpabeidz pilna izglītības un apmācības programma uzņēmējā dalībvalstī, lai tajā pilnībā piekļūtu reglamentētajai profesijai;

c)	profesionālo darbību var objektīvi nošķirt no citām darbībām, kas ietilpst reglamentētajā profesijā uzņēmējā dalībvalstī.

Šā punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ņem vērā to, vai izcelsmes dalībvalstī profesionālo darbību var veikt autonomi.

2. Daļēju piekļuvi var nepiešķirt, ja šādu noraidījumu pamato sevišķi svarīgas vispārējas intereses, un tas ir piemērots, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, kā arī nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu minēto mērķi.

3. Pieteikumus par uzņēmējdarbības veikšanu uzņēmējā dalībvalstī izskata saskaņā ar III sadaļas I un IV nodaļu.

4. Pieteikumus par īslaicīgu un gadījuma rakstura pakalpojumu sniegšanu uzņēmējā dalībvalstī saistībā ar profesionālajām darbībām, kas skar sabiedrības veselību vai drošību, izskata saskaņā ar II sadaļu.

5. Atkāpjoties no 7. panta 4. punkta sestās daļas un 52. panta 1. punkta, profesionālo darbību īsteno, izmantojot izcelsmes dalībvalsts noteikto profesionālo nosaukumu, tiklīdz ir piešķirta daļēja piekļuve. Uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai minētais profesionālais nosaukums tiek izmantots uzņēmējas dalībvalsts valodās. Profesionāļi, kam piešķirta daļēja piekļuve, skaidri norāda pakalpojumu saņēmējiem savas profesionālās darbības tvērumu.

6. Šis pants neattiecas uz tiem profesionāļiem, kuru profesionālās kvalifikācijas ir automātiski atzītas saskaņā ar III sadaļas II, III un IIIa nodaļu.

direktīvas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

ja pakalpojumu sniedzējs pārceļas un ja viņš pēdējo desmit gadu laikā pirms pakalpojumu sniegšanas, kad šī profesija nebija reglamentēta dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, vismaz vienu gadu ir darbojies šajā profesijā vienā vai vairākās dalībvalstīs. Nosacījumu par vienu gadu ilgu darbošanos profesijā nepiemēro, ja profesija vai izglītība un apmācība, pēc kuras iegūst šo profesiju, ir reglamentēta.”;

direktīvas 7. pantu groza šādi:

panta 2. punktu groza šādi:

punkta d) un e) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

“d)	attiecībā uz 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem gadījumiem – jebkāds apliecinājums tam, ka iepriekšējos desmit gados pakalpojumu sniedzējs vismaz vienu gadu ir veicis attiecīgo darbību;

profesijām drošības nozarē, veselības aprūpes nozarē un profesijām, kuras saistītas ar nepilngadīgu personu izglītošanu, tostarp bērnu aprūpi un agrīnu pirmsskolas izglītību, ja dalībvalsts to prasa no saviem pilsoņiem, – apliecinājums, kas apstiprina to, ka nav piemērota pagaidu vai galīga atstādināšana no darbības profesijā vai nav pieņemts spriedums krimināllietā;”;

ii)

pievieno šādus apakšpunktus:

“f)	profesijām, kas skar pacientu drošību – deklarācija par to, ka pretendentam ir valodas zināšanas, kas nepieciešamas, lai veiktu profesionālo darbību uzņēmējā dalībvalstī;

profesijām, uz kurām attiecas 16. pantā minētās darbības un par kurām dalībvalsts paziņojusi saskaņā ar 59. panta 2. punktu – sertifikāts attiecībā uz profesionālās darbības veidu un ilgumu, ko izsniegusi kompetentā iestāde vai struktūra dalībvalstī, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību.”;

iekļauj šādu punktu:

“2.a Ja pakalpojumu sniedzējs iesniedz saskaņā ar 1. punktu pieprasīto deklarāciju, minētajam pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz piekļuvi pakalpojumu darbībai vai veikt minēto darbību visā attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Dalībvalsts var pieprasīt 2. punktā uzskaitīto papildu informāciju par pakalpojumu sniedzēja profesionālajām kvalifikācijām, ja:

a)	minētās dalībvalsts teritorijas dažādās daļās profesiju reglamentē atšķirīgi;

b)	šādu regulējumu piemēro arī visiem minētās dalībvalsts pilsoņiem;

c)	šāda regulējuma atšķirības tiek pamatotas ar sevišķi svarīgām vispārējām interesēm, kas saistītas ar sabiedrības veselību vai pakalpojumu saņēmēju drošību, un

d)	dalībvalstij nav nekādu citu līdzekļu, lai iegūtu šādu informāciju.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Pirmo reizi sniedzot pakalpojumus, tādu reglamentētu profesiju gadījumā, kas skar sabiedrības veselību vai drošību un kam nepiemēro automātisko atzīšanu saskaņā ar III sadaļas II, III vai IIIa nodaļu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pārbaudīt pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas pirms pakalpojumu pirmās sniegšanas reizes. Šāda iepriekšēja pārbaude ir iespējama tikai tad, ja pārbaudes nolūks ir izvairīties no būtiska kaitējuma pakalpojumu saņēmēja veselībai vai drošībai pakalpojumu sniedzēja nepietiekamas profesionālās kvalifikācijas dēļ un ja šāda pārbaude nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šādam nolūkam.

Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc 1. un 2. punktā minētās deklarācijas un pavaddokumentu saņemšanas kompetentā iestāde informē pakalpojumu sniedzēju par savu lēmumu:

a)	nepārbaudīt viņa profesionālās kvalifikācijas;

pēc viņa profesionālo kvalifikāciju pārbaudes:

i)	prasīt pakalpojumu sniedzējam veikt zināšanu pārbaudi; vai

ii)	atļaut sniegt pakalpojumus.

Ja rodas sarežģījumi, kas varētu aizkavēt otrajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu, kompetentā iestāde tajā pašā termiņā paziņo pakalpojumu sniedzējam kavējuma iemeslu. Sarežģījumus atrisina viena mēneša laikā no minētā paziņojuma, un lēmumu pieņem divos mēnešos pēc sarežģījumu atrisināšanas.

Ja pastāv būtiskas atšķirības starp pakalpojumu sniedzēja profesionālajām kvalifikācijām un apmācību, kas vajadzīga uzņēmējā dalībvalstī, ciktāl šādas atšķirības var kaitēt sabiedrības veselībai vai drošībai un ciktāl šādas atšķirības nevar kompensēt pakalpojumu sniedzēja profesionālā pieredze vai zināšanas, prasmes un kompetences, kuras nodrošinājusi mūžizglītība un šim nolūkam apstiprinājusi attiecīga iestāde, uzņēmēja dalībvalsts dod minētajam pakalpojumu sniedzējam iespēju – zināšanu pārbaudē, kā minēts otrās daļas b) apakšpunktā, – parādīt, ka viņš ir ieguvis trūkstošās zināšanas, prasmes vai kompetenci. Pamatojoties uz minēto, uzņēmēja dalībvalsts pieņem lēmumu par to, vai atļaut pakalpojumu sniegšanu. Jebkurā gadījumā jābūt iespējai sniegt pakalpojumu viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar otro daļu.

Ja kompetentā iestāde nereaģē otrajā un trešajā daļā noteiktajos termiņos, pakalpojumu var sniegt.

Tajos gadījumos, kad profesionālās kvalifikācijas ir pārbaudītas saskaņā ar šo punktu, pakalpojumu sniedz, izmantojot uzņēmējas dalībvalsts noteikto profesionālo nosaukumu.”;

direktīvas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pamatotu šaubu gadījumā uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veic uzņēmējdarbību, sniegt visu informāciju, kas attiecas uz pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbības likumību un viņa reputāciju, kā arī informāciju par to, ka nav piemēroti disciplinārie sodi vai kriminālsodi saistībā ar profesionālo darbību. Gadījumā, ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj pārbaudīt pakalpojuma sniedzēja profesionālās kvalifikācijas, tās var pieprasīt tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tas veic uzņēmējdarbību, informāciju par pakalpojumu sniedzēja apmācības kursiem, ciktāl tas vajadzīgs, lai novērtētu būtiskas atšķirības, kas varētu kaitēt sabiedrības veselībai vai drošībai. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā veic uzņēmējdarbību, sniedz minēto informāciju saskaņā ar 56. pantu. Ja izcelsmes dalībvalstī profesijas nav reglamentētas, šādu informāciju var sniegt arī 57.b pantā minētie atbalsta centri.”;

direktīvas 11. pantu groza šādi:

pirmo daļu groza šādi:

i)	ievaddaļu aizstāj ar šādu: “Šīs direktīvas 13. panta un 14. panta 6. punkta piemērošanas nolūkā profesionālās kvalifikācijas grupē šādos līmeņos:”;

ii)

daļas c) punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii)

reglamentēta izglītība vai apmācība vai – reglamentēto profesiju gadījumā – profesionālā apmācība ar īpašu struktūru, ar kompetencēm, kas pārsniedz b līmenī paredzēto, kura atbilst i) apakšpunktā paredzētajam apmācības līmenim, ja šāda apmācība nodrošina salīdzināmu profesionālo standartu un sagatavo apmācāmo personu salīdzināmam pienākumu un funkciju līmenim ar noteikumu, ka diplomam ir pievienots izcelsmes dalībvalsts izsniegts sertifikāts;”;

iii)

daļas d) un e) punktus aizstāj ar šādiem:

“d)

diploms, kas apliecina to, ka attiecīgā persona ir sekmīgi pabeigusi apmācību pēcvidusskolas līmenī, kas ilgusi vismaz trīs, bet ne vairāk kā četrus gadus, vai līdzvērtīga ilguma daļlaika apmācību, kuru papildus var izteikt ar līdzvērtīgu ECTS kredītpunktu skaitu, kas iegūts universitātē vai augstskolā, vai citā līdzvērtīgā iestādē, kā arī – attiecīgā gadījumā – ka ir sekmīgi pabeigta profesionālā apmācība, kura vajadzīga papildus šādam pēcvidusskolas kursam;

diploms, kas apliecina to, ka attiecīgā persona ir sekmīgi pabeigusi pēcvidusskolas kursu, kura ilgums ir vismaz četri gadi, vai līdzvērtīga ilguma daļlaika apmācību, kuru papildus var izteikt ar līdzvērtīgu ECTS kredītpunktu skaitu, kas iegūts universitātē vai augstskolā, vai citā līdzvērtīgā iestādē, kā arī – attiecīgā gadījumā – ka ir sekmīgi pabeigta profesionālā apmācība, kura vajadzīga papildus šādam pēcvidusskolas kursam.”;

b)	otro daļu svītro;

10)

direktīvas 12. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopumu, kas apliecina, ka ir sekmīgi pabeigta pilna laika vai daļlaika apmācība Savienībā oficiālo programmu ietvaros vai ārpus tām, kuru šī dalībvalsts atzīst par līdzvērtīgu, un kas personai, kas ir saņēmusi šos dokumentus, piešķir tādas pašas piekļuves tiesības profesijai vai darbībai profesijā vai kas sagatavo viņu šīs profesijas veikšanai, uzskata par 11. pantā minētiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ietverot attiecīgo līmeni.”;

11)

direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Atzīšanas nosacījumi

1. Ja piekļuve reglamentētai profesijai vai darbībai šādā profesijā uzņēmējā dalībvalstī ir atkarīga no tā, vai personai ir konkrētas profesionālās kvalifikācijas, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde atļauj pretendentiem piekļūt un darboties minētajā profesijā saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kurus piemēro tās pilsoņiem, ja viņiem ir kompetences apliecinājums vai kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kuri minēti 11. pantā un kurus prasa cita dalībvalsts, lai piekļūtu profesijai vai darbotos profesijā tās teritorijā.

Kompetences apliecinājumus vai kvalifikāciju apliecinošus dokumentus izdod dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar minētās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem.

2. Piekļūt profesijai un veikt darbību tajā, kā aprakstīts 1. punktā, atļauj arī tiem pretendentiem, kas attiecīgajā profesijā iepriekšējo desmit gadu laikā vienu gadu veikuši pilna laika darbību vai līdzvērtīga kopēja ilguma laikposmā daļlaika darbību citā dalībvalstī, kura minēto profesiju nereglamentē, un kam ir viens vai vairāki kompetences apliecinājumi vai kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, ko izdevusi cita dalībvalsts, kura minēto profesiju nereglamentē.

Kompetences apliecinājumi un kvalifikāciju apliecinošie dokumenti atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tos ir izdevusi dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar minētās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem;

b)	tie apliecina, ka persona, kas ir saņēmusi šos dokumentus, ir sagatavota veikt darbību attiecīgajā profesijā.

Tomēr pirmajā daļā minēto viena gada profesionālo pieredzi var nepieprasīt, ja pretendenta kvalifikāciju apliecinošajos dokumentos ir apstiprināts, ka izglītība un apmācība bijusi reglamentēta.

3. Uzņēmēja dalībvalsts pieņem izcelsmes dalībvalsts saskaņā ar 11. pantu apliecināto līmeni, kā arī sertifikātu, ar kuru izcelsmes dalībvalsts apstiprina, ka 11. panta c) punkta ii) apakšpunktā minētā reglamentētā izglītība un apmācība vai profesionālā apmācība ar īpašu struktūru ir līdzvērtīga līmenim, kas noteikts 11. panta c) punkta i) apakšpunktā.

4. Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta un 14. panta, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var atteikt piekļuvi profesijai un tiesības veikt darbību profesijā personām, kurām ir piešķirts 11. panta a) punktā klasificētais kompetences apliecinājums, ja valsts profesionālā kvalifikācija, kas vajadzīga darbībai šajā profesijā šīs dalībvalsts teritorijā, ir klasificēta 11. panta e) punktā.”;

12)

direktīvas 14. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Šīs direktīvas 13. pants neliedz uzņēmējai dalībvalstij pieprasīt pretendentam pabeigt adaptācijas periodu, kas var ilgt līdz trim gadiem, vai veikt zināšanu pārbaudi, ja:

a)	apmācība, ko pretendents saņēmis, aptver mācību priekšmetus, kuri būtiski atšķiras no tiem, ko aptver kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kurš nepieciešams uzņēmējā dalībvalstī;

reglamentētā profesija uzņēmējā dalībvalstī ietver vienu vai vairākas reglamentētas profesionālās darbības, kuras atbilstīgajā profesijā nepastāv pretendenta izcelsmes dalībvalstī, un uzņēmējā dalībvalstī nepieciešamā apmācība aptver mācību priekšmetus, kuri būtiski atšķiras no tiem, ko aptver pretendenta kompetences apliecinājums vai kvalifikāciju apliecinošais dokuments.”;

panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja Komisija uzskata, ka otrajā daļā minētā atkāpe ir nepiemērota vai ka tā neatbilst Savienības tiesību aktiem, tā pieņem īstenošanas aktu trīs mēnešos pēc visas vajadzīgās informācijas saņemšanas, lai pieprasītu attiecīgajai dalībvalstij nepiemērot paredzēto pasākumu. Ja Komisija nav reaģējusi minētajā termiņā, atkāpi var piemērot.”

panta 3. punktā pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no principa par pretendenta izvēles tiesībām, kā noteikts 2. punktā, uzņēmēja dalībvalsts var noteikt vai nu adaptācijas periodu, vai zināšanu pārbaudi:

a)	personai ar profesionālo kvalifikāciju, kas minēta 11. panta a) punktā un kas iesniedz pieteikumu par savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ja pieprasītā valsts profesionālā kvalifikācija ir klasificēta 11. panta c) punktā; vai

b)	personai ar profesionālo kvalifikāciju, kas minēta 11. panta b) punktā un kas iesniedz pieteikumu par savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ja pieprasītā valsts profesionālā kvalifikācija ir klasificēta 11. panta d) vai e) punktā.

Gadījumā, ja persona ar profesionālo kvalifikāciju, kas minēta 11. panta a) punktā, iesniedz pieteikumu par savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, uzņēmēja dalībvalsts var noteikt gan adaptācijas periodu, gan zināšanu pārbaudi, ja pieprasītā valsts profesionālā kvalifikācija ir klasificēta 11. panta d) punktā.”;

panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4. Šā panta 1. un 5. punkta piemērošanas nolūkā “mācību priekšmeti, kuri būtiski atšķiras” ir tādi mācību priekšmeti, attiecībā uz kuriem iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences ir būtiskas darbības veikšanai attiecīgajā profesijā un attiecībā uz kuriem ieceļotāja saņemtā apmācība tās satura ziņā būtiski atšķiras no apmācības, kas tiek pieprasīta uzņēmējā dalībvalstī.

5. Šā panta 1. punktu piemēro, atbilstīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu. Jo īpaši, ja uzņēmēja dalībvalsts paredz prasīt, lai pretendents pabeidz adaptācijas periodu vai veic zināšanu pārbaudi, tai vispirms jāpārliecinās par to, vai zināšanas, prasmes un kompetences, ko pretendents apguvis savas profesionālās pieredzes vai mūžizglītības gaitā un ko apstiprinājusi attiecīga iestāde jebkurā dalībvalstī vai trešā valstī, ir tādas zināšanas, prasmes un kompetences, kuras pilnīgi vai daļēji aptver 4. punktā definētos mācību priekšmetus, kuri būtiski atšķiras.”;

pievieno šādus punktus:

“6. Lēmumu par adaptācijas perioda vai zināšanu pārbaudes piemērošanu atbilstīgi pamato. Pretendentam jo īpaši sniedz šādu informāciju:

a)	profesionālās kvalifikācijas līmenis, kas vajadzīgs uzņēmējā dalībvalstī, un pretendenta profesionālās kvalifikācijas līmenis saskaņā ar 11. pantā noteikto klasifikāciju; un

b)	būtiskas atšķirības, kas minētas 4. punktā, un iemesli, kuru dēļ minētās atšķirības nevar kompensēt ar attiecīgas iestādes apstiprinātām zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas iegūtas profesionālās pieredzes vai mūžizglītības gaitā.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka pretendentam ir iespēja veikt šā panta 1. punktā minēto zināšanu pārbaudi ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad pieņemts sākotnējais lēmums, kurā noteikts, ka pretendentam jākārto zināšanu pārbaude.”;

13)	direktīvas 15. pantu svītro;

14)

direktīvas 20. pantu aizstāj ar šādu:

“20. pants

Direktīvas IV pielikumā izklāstīto darbību sarakstu pielāgošana

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz IV pielikumā izklāstīto to darbību sarakstu pielāgošanu, kurām piemēro profesionālās pieredzes atzīšanu atbilstīgi 16. pantam, nolūkā atjaunināt vai precizēt IV pielikumā uzskaitītās darbības, jo īpaši lai sīkāk noteiktu to darbības jomu un pienācīgi ņemtu vērā jaunākos sasniegumus uz darbībām balstītas nomenklatūras jomā, ja tas nav saistīts ar atsevišķu kategoriju darbības jomas sašaurināšanu un ja darbības netiek pārvietotas starp pastāvošo I, II un III sarakstu IV pielikumā.”;

15)

direktīvas 21. pantu groza šādi:

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Attiecībā uz to aptieku darbību, uz kurām neattiecas teritoriālie ierobežojumi, dalībvalsts izņēmuma kārtā var pieņemt lēmumu nepiešķirt spēku V pielikuma 5.6.2. punktā minētiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai izveidotu jaunas publiski pieejamas aptiekas. Šā punkta piemērošanas nolūkā par jaunām aptiekām uzskata arī aptiekas, kas darbojas mazāk kā trīs gadus.

Minēto izņēmumu nevar piemērot attiecībā uz farmaceitiem, kuru kvalifikācijas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes jau ir atzinušas citiem mērķiem un kuri minētajā dalībvalstī faktiski un likumīgi jau veic farmaceita profesionālo darbību vismaz trīs gadus pēc kārtas.”;

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Attiecībā uz piekļuvi ārstu, vispārējās aprūpes māsu, zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu un farmaceitu profesionālai darbībai un šādas darbības veikšanu ikviena dalībvalsts paredz nosacījumu, ka ir vajadzīgi kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kuri minēti attiecīgi V pielikuma 5.1.1., 5.1.2., 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā un kuri apstiprina, ka attiecīgais profesionālis savas apmācības laikā ir apguvis attiecīgi zināšanas, prasmes un kompetences, kas minētas 24. panta 3. punktā, 31. panta 6. punktā, 31. panta 7. punktā, 34. panta 3. punktā, 38. panta 3. punktā, 40. panta 3. punktā un 44. panta 3. punktā.

Lai ņemtu vērā vispārēji atzītu zinātnes un tehnikas progresu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus, lai atjauninātu 24. panta 3. punktā, 31. panta 6. punktā, 34. panta 3. punktā, 38. panta 3. punktā, 40. panta 3. punktā, 44. panta 3. punktā un 46. panta 4. punktā minētās zināšanas un prasmes un atspoguļotu to Savienības tiesību aktu attīstību, kuri tieši ietekmē profesionāļus.

Šādi atjauninājumi nevienā dalībvalstī nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pašreizējos būtiskos tiesību aktu principos, kas paredz profesiju struktūru attiecībā uz fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Veicot šādus atjauninājumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. panta 1. punktā.”;

c)	panta 7. punktu svītro;

16)

iekļauj šādu pantu:

“21.a pants

Paziņošanas procedūra

1. Katra dalībvalsts informē Komisiju par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, ko tā pieņem attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanu profesijās, uz kurām attiecas šī nodaļa.

Tādu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu gadījumā, kuri minēti 8. iedaļā, paziņojumu saskaņā ar pirmo daļu adresē arī pārējām dalībvalstīm.

2. Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā ietver informāciju par mācību programmu ilgumu un saturu.

3. Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu nosūta, izmantojot IMI.

4. Lai pienācīgi ņemtu vērā likumdošanas un administratīva rakstura attīstību dalībvalstīs un ar nosacījumu, ka normatīvie un administratīvie akti, kuri ir paziņoti, ievērojot šā panta 1. punktu, atbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus, lai grozītu V pielikuma 5.1.1. līdz 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2., 5.6.2. un 5.7.1. punktu, kas attiecas uz kvalifikāciju apliecinošo dokumentu dalībvalstu pieņemto nosaukumu atjaunināšanu un – attiecīgā gadījumā –struktūru, kas izdod kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, tiem pievienoto sertifikātu un atbilstīgo profesionālo nosaukumu.

5. Ja normatīvie un administratīvie akti, kas ir paziņoti ievērojot 1. punktu, neatbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai noraidītu pieprasīto V pielikuma 5.1.1. līdz 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2., 5.6.2. vai 5.7.1. punkta grozīšanu.”;

17)

direktīvas 22. pantu groza šādi:

pirmās daļas b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

dalībvalstis saskaņā ar katrai dalībvalstij specifiskajām procedūrām nodrošina, ka, veicinot pastāvīgu profesionālo izaugsmi, tiem profesionāļiem, uz kuru profesionālo kvalifikāciju attiecas šīs sadaļas III nodaļa, ir iespējas atjaunināt savas zināšanas, prasmes un kompetences, lai saglabātu drošu un efektīvu profesionālo darbību un sekotu līdzi attīstībai profesionālajā jomā.”;

b)	pantam pievieno šādu daļu: “Dalībvalstis līdz 2016. gada 18. janvārim paziņo Komisijai par pasākumiem, kas pieņemti ievērojot pirmās daļas b) punktu.”;

18)

direktīvas 24. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ārsta pamatapmācība ir kopā vismaz piecus gadus ilgas studijas, ko papildus var izteikt arī līdzvērtīgā skaitā ECTS kredītpunktu, un vismaz 5 500 stundas teorētiskās un praktiskās apmācības, ko nodrošina vai uzrauga universitāte.

Attiecībā uz profesionāļiem, kuri sākuši studijas pirms 1972. gada 1. janvāra, pirmajā daļā minētais apmācību kurss var ietvert sešus mēnešus ilgu universitātes līmeņa pilna laika praktisko apmācību, ko uzrauga kompetentas iestādes.”;

19)

direktīvas 25. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Uz specializētā ārsta apmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka jābūt pabeigtai un apstiprinātai ārstu pamatapmācībai, kā minēts 24. panta 2. punktā, kuras gaitā apmācāmā persona ir apguvusi atbilstīgās zināšanas medicīnas pamatdisciplīnās.”;

pantā iekļauj šādu punktu:

“3.a Dalībvalstis savos tiesību aktos var paredzēt daļējus atbrīvojumus no V pielikuma 5.1.3. punktā uzskaitītajiem specializētā ārsta apmācības kursiem, piemērojot šos atbrīvojumus katrā gadījumā atsevišķi, ar noteikumu, ka daļa no minētās apmācības ir apgūta jau kādā citā no V pielikuma 5.1.3. punktā uzskaitītajiem speciālista apmācības kursiem, un ja profesionālis dalībvalstī jau iepriekš ieguvis profesionālo kvalifikāciju. Dalībvalstis nodrošina, ka piešķirtais atbrīvojums neveido vairāk par pusi no attiecīgā specializētā ārsta apmācības kursa minimālā ilguma.

Katra dalībvalsts paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par attiecīgajiem valsts tiesību aktiem katrā šādu daļēju atbrīvojumu gadījumā.”;

c)	panta 5. punktu aizstāj ar šādu: “5. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz V pielikuma 5.1.3. punktā minēto apmācības minimālo ilgumu pielāgošanu zinātnes un tehnikas progresam.”;

20)

direktīvas 26. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Lai pienācīgi ņemtu vērā izmaiņas valstu tiesību aktos un lai atjauninātu šo direktīvu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus, lai V pielikuma 5.1.3. punktā ietvertu jaunas medicīnas specialitātes, kas ir kopējas vismaz divām piektdaļām dalībvalstu.”;

21)

Direktīvas 27. pantā iekļauj šādu punktu:

“2.a Dalībvalstis atzīst V pielikuma 5.1.2. un 5.1.3. punktā uzskaitītās specializētā ārsta kvalifikācijas, kas Itālijā piešķirtas ārstiem, kuri medicīnas speciālista apmācību ir sākuši laikposmā pēc 1983. gada 31. decembra un pirms 1991. gada 1. janvāra, neskatoties uz to, ka attiecīgā apmācība neatbilst visām 25. pantā noteiktajām apmācības prasībām, ja kvalifikācijas dokumentam ir pievienots sertifikāts, kuru izsniegušas Itālijas kompetentās iestādes un kurā apstiprina, ka pēdējos desmit gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgais ārsts Itālijā vismaz septiņus gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veicis medicīnas speciālista darbību tajā pašā specializācijas jomā.”;

22)

direktīvas 28. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uz vispārējās prakses ārstu specifiskās apmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka jābūt pabeigtai un apstiprinātai ārstu pamatapmācībai, kā minēts 24. panta 2. punktā, kuras gaitā apmācāmā persona ir apguvusi atbilstīgās zināšanas medicīnas pamatdisciplīnās.”;

23)

direktīvas 31. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uz vispārējās aprūpes māsas apmācības sākšanu alternatīvi attiecas šādi nosacījumi:

pabeigta 12 gadus ilga vispārējā izglītība, ko apliecina dalībvalsts kompetento iestāžu vai struktūru izdots diploms, sertifikāts vai cita veida apliecinājums, vai arī sertifikāts par līdzvērtīga eksāmena sekmīgu nokārtošanu, kas dod tiesības iestāties universitātēs vai tāda līmeņa augstākās izglītības iestādēs, kurš atzīts kā līdzvērtīgs; vai

pabeigta vismaz 10 gadus ilga vispārējā izglītība, ko apliecina dalībvalsts kompetento iestāžu vai struktūru izdots diploms, sertifikāts vai cita veida apliecinošs dokuments, vai arī sertifikāts par līdzvērtīga eksāmena sekmīgu nokārtošanu, kas dod tiesības iestāties vispārējās aprūpes māsu profesionālās apmācības skolā vai piedalīties māsu profesionālās apmācības programmā.”;

panta 2. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:

“Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumiem V pielikuma 5.2.1. punktā iekļautajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.

Otrajā daļā minētie grozījumi dalībvalstīs nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pašreizējos būtiskos tiesību aktu principos, kas paredz profesiju struktūru attiecībā uz fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Veicot šādus grozījumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts LESD 165. panta 1. punktā.”;

panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Vispārējās aprūpes māsas apmācība kopumā ir vismaz trīs gadus ilgas studijas, ko var papildus izteikt līdzvērtīgos ECTS kredītpunktos un kas ietver vismaz 4 600 stundu ilgu teorētisko un klīnisko apmācību, kurā teorētiskās apmācības ilgums ir vismaz viena trešdaļa un klīniskās apmācības ilgums – vismaz puse no apmācības minimālā ilguma. Dalībvalstis var attiecināt daļējus atbrīvojumus uz profesionāļiem, kas daļu apmācības saņēmuši kursos, kuru līmenis ir vismaz ekvivalents šādai apmācībai.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Teorētiskā apmācība ir tā māsu apmācības daļa, kurā apmācāmās māsas iegūst 6. un 7. punktā noteiktās profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences. Apmācību nodrošina pacientu aprūpes pasniedzēji un citas kompetentas personas universitātēs, augstākās izglītības iestādēs, kuru līmenis atzīts par līdzvērtīgu, vai vispārējās aprūpes māsu profesionālajās skolās vai profesionālās apmācības programmās.”;

panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“5. Klīniskā apmācība ir tā vispārējās aprūpes māsu apmācības daļa, kurā apmācāmās māsas, strādājot komandā un tiešā saskarē ar veselu vai slimu personu un/vai sabiedrību, izmantojot iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, apgūst pacientam vajadzīgās aprūpes organizēšanu, īstenošanu un izvērtēšanu. Apmācāmās māsas apgūst ne vien darbu komandā, bet arī to, kā vadīt komandu un organizēt vispārēju pacientu aprūpi – tostarp personu un nelielu grupu veselības izglītību – veselības aprūpes iestādēs vai sabiedrībā.”;

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Vispārējās aprūpes māsas apmācība nodrošina, ka attiecīgais profesionālis ir apguvis šādas zināšanas un prasmes:

a)	visaptverošas zināšanas tajās zinātnēs, kas ir vispārējās aprūpes māsas darbības pamatā, tostarp pietiekamu izpratni par vesela un slima cilvēka ķermeni, fizioloģiskām funkcijām un uzvedību, kā arī par saistību starp cilvēka veselības stāvokli un fizisko un sociālo vidi;

b)	zināšanas par profesijas būtību un ētiku, kā arī par vispārējiem veselības un pacientu aprūpes principiem;

c)	atbilstošu klīnisko pieredzi; šāda pieredze, kas būtu jāizraugās tās apmācības vērtības dēļ, būtu jāiegūst kvalificēta māsu personāla uzraudzībā un tādās vietās, kur kvalificēta personāla skaits un aprīkojums ir atbilstošs pacienta aprūpei;

d)	spēju piedalīties veselības aprūpes personāla praktiskajā apmācībā un pieredzi darbā ar šādu personālu;

e)	pieredzi darbā kopā ar citu profesiju pārstāvjiem veselības aprūpes nozarē.”;

pievieno šādu punktu:

“7. Vispārējās aprūpes māsas kvalifikācija apliecina, ka attiecīgais profesionālis neatkarīgi no tā, vai apmācība veikta universitātēs, augstākās izglītības iestādēs, kuru līmenis atzīts par līdzvērtīgu, vai vispārējās aprūpes māsu profesionālajās skolās vai māsu profesionālās apmācības programmās, spēj izmantot vismaz šādas kompetences:

kompetence patstāvīgi diagnosticēt, kad ir nepieciešama pacientu aprūpe, izmantojot pašreizējās teorētiskās un klīniskās zināšanas, un plānot, organizēt un īstenot pacientu aprūpi, tajā par pamatu ņemot zināšanas un prasmes, kas iegūtas atbilstīgi 6. punkta a), b) un c) apakšpunktam, lai uzlabotu profesionālo praksi;

b)	kompetence rezultatīvi sadarboties ar citiem veselības aprūpes dalībniekiem, tostarp iesaistīties veselības aprūpes darbinieku praktiskajā apmācībā, izmantojot zināšanas un prasmes, kas iegūtas atbilstīgi 6. punkta d) un e) apakšpunktam;

c)	kompetence palīdzēt indivīdiem, ģimenēm un grupām ievērot veselīgu dzīvesveidu un rūpēties par veselību, izmantojot zināšanas un prasmes, kas iegūtas atbilstīgi 6. punkta a) un b) apakšpunktam;

d)	kompetence patstāvīgi veikt neatliekamus dzīvības glābšanas pasākumus un veikt pasākumus krīžu un katastrofu gadījumos;

e)	kompetence patstāvīgi konsultēt, dot norādījumus un atbalstīt personas, kam nepieciešama aprūpe, un šo personu aprūpētājus;

f)	kompetence patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti un to novērtēt;

g)	kompetence visaptveroši komunicēt savā profesionālajā jomā un sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem veselības aprūpes nozarē;

h)	kompetence analizēt aprūpes kvalitāti, lai uzlabotu savu profesionālo vispārējās aprūpes māsas praksi.”;

24)

direktīvas 33. pantu groza šādi:

a)	panta 2. punktu svītro;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Dalībvalstis atzīst māsas kvalifikāciju apliecinošos dokumentus:

a)	kuri Polijā piešķirti māsām, kas līdz 2004. gada 1. maijam pabeigušas apmācību, kura neatbilst 31. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām; un

kurus apliecina bakalaura diploms, kas iegūts, pamatojoties uz īpašu kvalifikācijas celšanas programmu, kura:

paredzēta 11. pantā 2004. gada 20. aprīļa Aktā par grozījumiem Aktā par māsas un vecmātes profesiju un par dažiem citiem normatīvajiem aktiem (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2004. gads, Nr. 92, 885. poz. un 2007. gads, Nr. 176, 1237. poz.), un veselības ministra 2004. gada 11. maija noteikumos par sīki izstrādātiem nosacījumiem studiju nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens – matura) un kuras ir beigušas medicīnas licejus un medicīnas skolas, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2004. gads, Nr. 110, 1170. poz. un 2010. gads, Nr. 65, 420. poz.); vai

ii)

52.3. panta 2. punkts 2011. gada 15. jūlija Aktā par māsu un vecmāšu profesiju (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2011. gads, Nr. 174, poz. 1039) un veselības ministra 2012. gada 14. jūnija noteikumos par sīki izstrādātiem nosacījumiem augstākās izglītības studiju nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens – matura) un kuras ir beigušas medicīnas vidusskolu vai pēcvidusskolas apmācības iestādi, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2012. gads, 770. poz.),

nolūkā pārliecināties, vai attiecīgajai māsai ir tāds zināšanu un kompetences līmenis, kas salīdzināms ar to māsu zināšanu un kompetences līmeni, kurām ir kvalifikācija, kas attiecībā uz Poliju noteikta V pielikuma 5.2.2. punktā.”;

25)

direktīvas 33.a pantu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz Rumānijas vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju piemēro tikai šādus noteikumus par iegūtajām tiesībām.

Attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem, kuri vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju ieguvuši Rumānijā un kuru apmācība neatbilst 31. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, dalībvalstis atzīst par pietiekamiem apliecinājumiem turpmāk norādītos vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, ar noteikumu, ka minētajiem dokumentiem ir pievienots sertifikāts, kurā apliecināts, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas minētie dalībvalsts pilsoņi vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikuši vispārējās aprūpes māsas darbību Rumānijā, tostarp ir uzņēmušies pilnu atbildību par pacientu veselības aprūpes plānošanu, organizēšanu un veikšanu, vismaz trīs gadus pēc kārtas piecu gadu laikā pirms šādu sertifikātu izdošanas:

a)	“Certificat de competențe profesionale de asistent medical generalist” ar pēcvidusskolas izglītību, ko izdevusi “școală postliceală” un kas apliecina, ka apmācība ir sākta pirms 2007. gada 1. janvāra;

b)	“Diplomă de absolvire de asistent medical generalist” ar īslaicīgām studijām augstākās izglītības iestādē, kas apliecina, ka apmācība ir sākta pirms 2003. gada 1. oktobra;

c)	“Diplomă de licență de asistent medical generalist” ar ilglaicīgām studijām augstākās izglītības iestādē, kas apliecina, ka apmācība ir sākta pirms 2003. gada 1. oktobra.”;

26)

direktīvas 34. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Zobārsta pamatapmācība ir kopā vismaz piecus gadus ilgas studijas, ko var papildus izteikt ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu un kas ietver vismaz 5 000 stundu ilgu pilna laika teorētisko un praktisko apmācību, kura aptver vismaz V pielikuma 5.3.1. punktā aprakstīto programmu un kuru nodrošina universitāte vai augstskola, kas nodrošina apmācību, kuras līmenis atzīts par līdzvērtīgu universitātes līmenim, vai kuru nodrošina universitātes pārraudzībā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumiem V pielikuma 5.3.1. punktā ietvertajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.

27)

direktīvas 35. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Uz specializētā zobārsta apmācības sākšanu attiecas nosacījums, ka ir jābūt pabeigtai un apstiprinātai 34. pantā minētajai apmācībai vai ir jābūt 23. un 37. pantā minētajiem dokumentiem.”;

panta 2. punktu groza šādi:

i)	otro daļu aizstāj ar šādu: “Specializētā zobārsta pilna laika kursi ir vismaz trīs gadus ilgi kursi, ko nodrošina kompetento iestāžu vai struktūru uzraudzībā. Tie ietver apmācāmā specializētā zobārsta personisku dalību attiecīgās iestādes darbībā un pienākumos.”;

ii)	trešo daļu svītro;

pievieno šādus punktus:

“4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz 2. punktā minētā apmācības minimālā ilguma pielāgošanu zinātnes un tehnikas progresam.

5. Lai pienācīgi ņemtu vērā izmaiņas valstu tiesību aktos un lai atjauninātu šo direktīvu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus, lai V pielikuma 5.3.3. punktā iekļautu jaunas zobārstniecības specialitātes, kas ir kopējas vismaz divām piektdaļām dalībvalstu.”;

28)

direktīvas 37. pantam pievieno šādus punktus:

“3. Attiecībā uz zobārsta kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, dalībvalstis atzīst šādus dokumentus saskaņā ar 21. pantu gadījumos, ja pretendenti sāka savu apmācību 2016. gada 18. janvārī vai pirms šā datuma.

4. Ikviena dalībvalsts atzīst ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas Spānijā izsniegti profesionāļiem, kuri savu universitātes medicīnisko apmācību sākuši laikposmā no 1986. gada 1. janvāra līdz 1997. gada 31. decembrim, un kam pievienots Spānijas kompetento iestāžu izsniegts sertifikāts.

Sertifikātā apstiprina, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	attiecīgais profesionālis ir sekmīgi pabeidzis vismaz trīs gadus ilgas studijas, ko Spānijas kompetentas iestādes apstiprinājušas kā līdzvērtīgas 34. pantā minētajai apmācībai;

b)	piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgais profesionālis vismaz trīs gadus pēc kārtas Spānijā ir faktiski, likumīgi un galvenokārt veicis 36. pantā minēto darbību;

c)	attiecīgajam profesionālim ir atļauts veikt vai arī viņš faktiski, likumīgi un galvenokārt veic 36. pantā minēto darbību atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā personas, kam ir kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas attiecībā uz Spāniju norādīti V pielikuma 5.3.2. punktā.”;

29)

direktīvas 38. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Veterinārārsta apmācība ir kopā vismaz piecus gadus ilgas pilna laika teorētiskās un praktiskās studijas, ko var papildus izteikt arī ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu, kuras aptver vismaz V pielikuma 5.4.1. punktā minēto studiju programmu un kuras nodrošina universitāte vai augstskola, kas nodrošina apmācību, kuras līmenis atzīts par līdzvērtīgu universitātes līmenim, vai kuras nodrošina universitātes pārraudzībā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumu V pielikuma 5.4.1. punktā iekļautajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.

Otrajā daļā minētie grozījumi dalībvalstīs nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pašreizējos būtiskos tiesību aktu principos, kas paredz profesiju struktūru attiecībā uz fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Izdarot šādus grozījumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts LESD 165. panta 1. punktā.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Veterinārārsta apmācība garantē, ka attiecīgais profesionālis ir apguvis šādas zināšanas un prasmes:

a)	atbilstīgas zināšanas tajās zinātnēs, kas ir veterinārārsta darbības pamatā, un Savienības tiesību aktos saistībā ar šo darbību;

b)	atbilstīgas zināšanas par dzīvnieku ķermeni, funkcijām, uzvedību un fizioloģiskajām vajadzībām, kā arī prasmes un kompetences, kas nepieciešamas to kopšanai, barošanai, labklājībai, reproduktīvo funkciju nodrošināšanai un higiēnai vispār;

klīniskās, epidemioloģiskās un analītiskās prasmes un kompetences, kas nepieciešamas dzīvnieku slimību profilaksei, diagnosticēšanai un ārstēšanai, tostarp par individuālu dzīvnieku vai dzīvnieku grupu anestēziju, ķirurģisko aseptiku un nesāpīgu nāvi, tostarp speciālas zināšanas par slimībām, kuras var pārnest uz cilvēkiem;

d)	atbilstīgas zināšanas, prasmes un kompetences profilaktiskajā medicīnā, tostarp kompetences saistībā ar izmeklēšanu un sertificēšanu;

atbilstīgas zināšanas par higiēnu un tehnoloģijām, kas izmantotas dzīvnieku barības vai cilvēku patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanā, izgatavošanā un laišanā apgrozībā, tostarp prasmes un kompetences, kas nepieciešamas, lai izprastu un spētu paskaidrot labu praksi šajā saistībā;

f)	zināšanas, prasmes un kompetences, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbildīgu un saprātīgu veterināro zāļu lietošanu dzīvnieku ārstēšanas nolūkā un lai garantētu pārtikas ķēdes drošumu un vides aizsardzību.”;

30)

direktīvas 40. pantu groza šādi:

panta 1. punkta trešo un ceturto daļu aizstāj ar šādām:

“Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumu V pielikuma 5.5.1. punktā iekļautajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.

Trešajā daļā minētie grozījumi dalībvalstīs nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pastāvošajos būtiskos tiesību aktu principos, kas paredz profesiju struktūru attiecībā uz fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Veicot šādus grozījumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts LESD 165. panta 1. punktā.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Uz vecmāšu apmācības sākšanu attiecas viens no šādiem nosacījumiem:

a)	ir pabeigta vismaz 12 gadu vispārējā izglītība vai ir sertifikāts, kas apliecina līdzvērtīga līmeņa eksāmena nokārtošanu uzņemšanai vecmāšu skolas I virzienā;

b)	ir vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kā minēts V pielikuma 5.2.2. punktā, uzņemšanai II virzienā.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Vecmāšu apmācība garantē, ka attiecīgais profesionālis ir ieguvis šādas zināšanas un prasmes:

a)	detalizētas zināšanas tajās zinātnēs, kas ir vecmāšu darbības pamatā, jo īpaši vecmāšu profesijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā;

b)	atbilstīgas zināšanas par aroda ētiku un tiesību aktiem, kas attiecas uz profesijas praktizēšanu;

c)	atbilstīgas vispārējās medicīnas zināšanas (par bioloģiskajām funkcijām, anatomiju un fizioloģiju) un zināšanas par farmakoloģiju dzemdniecības jomā un attiecībā uz jaundzimušajiem, kā arī zināšanas par sakarībām starp cilvēka veselības stāvokli, fizisko un sociālo vidi un tā uzvedību;

atbilstīga klīniskā pieredze, kas iegūta apstiprinātās iestādēs un kas ļauj vecmātei patstāvīgi un uz savu atbildību nepieciešamajā apjomā, izņemot patoloģiskās situācijās, sniegt pirmsdzemdību aprūpes pakalpojumus, pieņemt dzemdības un veikt tām sekojošus pasākumus apstiprinātās iestādēs, kā arī pārraudzīt dzemdības un dzimšanu, veikt pēcdzemdību aprūpi un jaundzimušo elpināšanu, kamēr nav ieradies praktizējošais mediķis;

e)	atbilstīgu izpratni par veselības aprūpes personāla apmācību un pieredzi darbā ar šādu personālu.”;

31)

direktīvas 41. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uz V pielikuma 5.5.2. punktā minētajiem vecmātes kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem attiecas automātiskā atzīšana saskaņā ar 21. pantu, ciktāl šie dokumenti atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

a)	vecmātes pilna laika apmācība, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi, ko var papildus izteikt ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu un kas ietver vismaz 4 600 teorētiskās un praktiskās apmācības stundu, un vismaz trešā daļa no minimālā klīniskās apmācības ilguma;

b)	vismaz divus gadus vai 3 600 stundu ilga vecmātes pilna laika apmācība, kuru papildus var arī izteikt ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu un uz kuras sākšanu attiecas nosacījums, ka vajadzīgi V pielikuma 5.2.2. punktā minētie vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošie dokumenti;

vismaz 18 mēnešus vai 3 000 stundu ilga vecmātes pilna laika apmācība, kuru papildus var arī izteikt ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu un uz kuras sākšanu attiecas nosacījums, ka vajadzīgi V pielikuma 5.2.2. punktā minētie vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, un pēc kuras ir pabeigta vienu gadu ilga profesionālā prakse, par ko izsniegts sertifikāts saskaņā ar 2. punktu.”;

32)

direktīvas 43. pantu groza šādi:

pantam pievieno šādu punktu:

“1.a Attiecībā uz vecmāšu kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem dalībvalstis automātiski atzīst minētos dokumentus, ja pretendents ir apmācību sācis pirms 2016. gada 18. janvāra un ja uz šādas apmācības sākšanu attiecās prasība – 10 gadus ilga vispārējā izglītība vai līdzvērtīga līmeņa izglītība I virzienam vai pabeigta vispārējās aprūpes māsas apmācība, ko apliecina V pielikuma 5.2.2. punktā minētie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, pirms vecmāšu apmācības sākšanas II virzienā.”;

b)	panta 3. punktu svītro;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Dalībvalstis atzīst vecmātes kvalifikāciju apliecinošos dokumentus:

a)	kuri Polijā piešķirti vecmātēm, kas līdz 2004. gada 1. maijam pabeigušas apmācību, kura neatbilst 40. pantā noteiktajām minimālajām apmācības prasībām, un

kurus apliecina bakalaura diploms, kas iegūts, pamatojoties uz īpašu kvalifikācijas celšanas programmu, kura:

paredzēta 11. pantā 2004. gada 20. aprīļa Aktā par grozījumiem Aktā par māsas un vecmātes profesiju un par dažiem citiem normatīvajiem aktiem (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2004. gads, Nr. 92, 885. poz. un 2007. gads, Nr. 176, 1237. poz.) un veselības ministra 2004. gada 11. maija noteikumos par sīki izstrādātiem nosacījumiem studiju nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens – matura) un kuras ir beigušas medicīnas liceju un medicīnas skolu, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2004. gads, Nr. 110, 1170. poz. un 2010. gads, Nr. 65, 420. poz.); vai

ii)

2011. gada 15. jūlija Likuma par māsu un vecmāšu profesiju 53.3. panta 3. punktu (“Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis”, 2011. gads, Nr. 174, 1039. poz.) un veselības ministra 2012. gada 14. jūnija noteikumos par sīki izstrādātiem nosacījumiem augstākās izglītības kursu nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens – matura) un kuras ir beigušas medicīnas vidusskolu un medicīnas koledžu, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (Polijas Republikas Vēstnesis, 2012. gads, 770. poz.),

nolūkā pārliecināties, vai attiecīgajai vecmātei ir zināšanu un kompetences līmenis, kas salīdzināms ar to vecmāšu zināšanu un kompetences līmeni, kurām ir kvalifikācija, kas attiecībā uz Poliju noteikta V pielikuma 5.5.2. punktā.”;

33)

direktīvas 44. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Farmaceita kvalifikāciju apliecinošais dokuments apliecina apmācību, kuras ilgums ir vismaz pieci gadi, ko papildus var izteikt arī ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu, un kurā ietilpst vismaz:

a)	četrus gadus ilga pilna laika teorētiskā un praktiskā apmācība universitātē vai augstskolā, kuras līmenis atzīts par līdzvērtīgu universitātes līmenim, vai universitātes pārraudzībā;

b)	teorētiskās un praktiskās apmācības laikā vai tās beigās – sešus mēnešus ilga stažēšanās publiski pieejamā aptiekā vai slimnīcā šīs slimnīcas farmaceitiskās nodaļas pārraudzībā.

Šajā punktā minētais apmācību cikls ietver vismaz V pielikuma 5.6.1. punktā aprakstīto programmu. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumu V pielikuma 5.6.1. punktā iekļautajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam, tostarp farmakoloģiskās prakses attīstībai.

Otrajā daļā minētie grozījumi dalībvalstīs nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pašreizējos būtiskos tiesību aktu principos, kas attiecas uz profesiju struktūru saistībā ar fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Veicot šādus grozījumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts LESD 165. panta 1. punktā.”;

34)

direktīvas 45. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis nodrošina to, ka personas, kurām ir farmaceita kvalifikāciju apliecinošie dokumenti universitātes līmenī vai līmenī, kurš atzīts kā līdzvērtīgs universitātes līmenim, kas atbilst 44. panta prasībām, var piekļūt un veikt vismaz turpmāk norādītās darbības, attiecīgā gadījumā ņemot vērā prasības par papildu profesionālo pieredzi:

a)	zāļu farmaceitisko formu gatavošana;

b)	zāļu ražošana un kontrole;

c)	zāļu testēšana zāļu testēšanas laboratorijā;

d)	zāļu glabāšana, saglabāšana un izplatīšana vairumtirdzniecībā;

e)	drošu, efektīvu un atbilstīgas kvalitātes zāļu piegāde, sagatavošana, testēšana, uzglabāšana, izplatīšana un izsniegšana publiski pieejamās aptiekās;

f)	drošu, efektīvu un atbilstīgas kvalitātes zāļu sagatavošana, testēšana, uzglabāšana un izplatīšana slimnīcās;

g)	informācijas un konsultāciju sniegšana par zālēm, tostarp par to atbilstīgu lietošanu;

h)	ziņošana kompetentajām iestādēm par farmaceitisku izstrādājumu negatīvu reakciju;

i)	individuāls atbalsts pacientiem, kas izmanto pašārstēšanos;

j)	atbalsts vietējām vai valsts sabiedrības veselības iestāžu kampaņām.”;

35)

direktīvas 46. pantu aizstāj ar šādu:

“46. pants

Arhitektu apmācība

1. Arhitekta apmācība ietver:

a)	kopumā vismaz piecus gadus pilna laika studiju universitātes līmeņa vai salīdzināmā mācību iestādē, sekmīgi nokārtojot universitātes līmeņa eksāmenu; vai

b)	ne mazāk kā četrus gadus pilna laika studiju universitātes līmeņa vai salīdzināmā mācību iestādē, sekmīgi nokārtojot universitātes līmeņa eksāmenu, ko papildina sertifikāts, kurš apliecina divu gadu profesionālās prakses pabeigšanu, saskaņā ar 4. punktu.

2. Arhitektūrai jābūt galvenajai 1. punktā minēto studiju sastāvdaļai. Apmācība nodrošina līdzsvaru starp arhitektūras apmācības teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, un tā garantē vismaz šādu zināšanu, prasmju un kompetenču apguvi:

a)	spēja radīt arhitektoniskos projektus, kas atbilst gan estētiskajām, gan tehniskajām prasībām;

b)	atbilstīgas zināšanas arhitektūras vēsturē un teorijā un ar to saistītajās mākslās, tehnoloģijās un humanitārajās zinātnēs;

c)	zināšanas tēlotājmākslā kā aspektā, kas ietekmē arhitektonisko projektu kvalitāti;

d)	atbilstīgas zināšanas par pilsētprojektēšanu un pilsētplānošanu, kā arī plānošanas procesā vajadzīgās prasmes;

e)	izpratne par cilvēku un ēku savstarpējo saistību, kā arī par ēku un to apkārtējās vides saistību un par nepieciešamību saskaņot ēkas un telpu starp tām ar cilvēku vajadzībām un mērogiem;

f)	izpratne par arhitekta profesiju un arhitekta nozīmi sabiedrībā, jo īpaši, sagatavojot kopsavilkumus, kuros tiek ņemti vērā sociālie faktori;

g)	izpratne par izpētes metodēm un kopsavilkuma sagatavošanu attiecībā uz arhitektonisko projektu;

h)	izpratne par strukturālu projektēšanu un būvniecības un inženierijas problēmām, kas saistītas ar ēkas projektu;

i)	atbilstīgas zināšanas par fizikālajām problēmām un tehnoloģijām un par ēku funkciju tā, lai varētu tās nodrošināt ar iekšējiem komforta apstākļiem un aizsardzību pret klimata ietekmi ilgtspējīgas attīstības kontekstā;

j)	nepieciešamās projektēšanas prasmes, lai ievērotu ēkas lietotāju prasības to ierobežojumu ietvaros, kādus nosaka izmaksu faktori un būvniecības noteikumi;

k)	atbilstīgas zināšanas par rūpniecības iestādēm, organizācijām, noteikumiem un procedūrām, kas saistītas ar projekta koncepciju īstenošanu ēkās un plānu integrēšanu vispārējā plānošanā.

3. Direktīvas 1. un 2. punktā minēto akadēmisko studiju gadu skaitu var papildus izteikt arī ar līdzvērtīgu skaitu ECTS kredītpunktu.

4. Direktīvas 1. punkta b) apakšpunktā minētā profesionālā prakse notiek tikai pēc pirmo trīs studiju gadu pabeigšanas. Vismaz viens profesionālās prakses gads ir balstīts uz zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas iegūtas 2. punktā minēto studiju laikā. Šajā nolūkā profesionālā prakse notiek tādas personas vai iestādes pārraudzībā, ko ir apstiprinājusi kompetentā iestāde izcelsmes dalībvalstī. Šādā veidā pārraudzītu praksi var veikt jebkurā valstī. Profesionālo praksi novērtē izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde.”;

36)

direktīvas 47. pantu aizstāj ar šādu:

“47. pants

Izņēmumi attiecībā uz arhitektu apmācības nosacījumiem

Atkāpjoties no 46. panta, par atbilstīgu 21. pantam atzīst arī: apmācību, kas ir daļa no sociālās promocijas programmas, vai daļlaika studijas universitātē, ja minētā apmācība vai studijas atbilst 46. panta 2. punktā noteiktajām prasībām, ko apliecina eksāmens arhitektūrā, kuru nokārtojis profesionālis, kas septiņus gadus vai ilgāk strādājis arhitektūras jomā arhitekta vai arhitektu biroja pārraudzībā. Eksāmenam jābūt universitātes līmeņa eksāmenam un līdzvērtīgam 46. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam gala eksāmenam.”;

37)

direktīvas 49. pantu groza šādi:

a)	pantā iekļauj šādu punktu: “1.a. Šā panta 1. punktu piemēro arī V pielikumā uzskaitītajiem arhitekta kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ja apmācība ir sākta pirms 2016. gada 18. janvāra.”

pievieno šādu punktu:

“3. Katra dalībvalsts saistībā ar arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu piešķir turpmāk norādītajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem tādu pašu spēku, kāds ir šīs dalībvalsts izsniegtiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem: apliecinošam dokumentam par pabeigtu apmācību, kura pastāvēja 1985. gada 5. augustā un uzsākta ne vēlāk kā 2014. gada 17. janvārī, un kuru Vācijas Federatīvajā Republikā nodrošina Fachhochschulen, kuras ilgums ir trīs gadi, kura atbilst 46. panta 2. punktā noteiktajām prasībām un kura šajā dalībvalstī ļauj sākt 48. pantā minēto darbību ar profesionālo nosaukumu “arhitekts”, ja pēc tās ir iegūta četrus gadus ilga profesionālā pieredze Vācijas Federatīvajā Republikā, ko apliecina sertifikāts, kuru izsniegusi kompetentā iestāde, kur reģistrēts arhitekts, kas vēlas, lai uz viņu tiktu attiecināti šīs direktīvas noteikumi.”;

38)

III sadaļā pievieno šādu IIIA nodaļu:

“IIIA nodaļa

Automātiskā atzīšana, pamatojoties uz kopējiem apmācības principiem

49.a pants

Kopējais apmācības satvars

1. Šajā pantā “kopējais apmācības satvars” ir kopējs minimālo zināšanu, prasmju un kompetenču kopums, kas vajadzīgs, lai veiktu darbību konkrētā profesijā. Kopējais apmācības satvars neaizvieto valsts apmācības programmas, ja vien dalībvalsts nenolemj citādi saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai sāktu vai veiktu darbību šādā profesijā vai specialitātē dalībvalstī, kas reglamentē attiecīgo profesiju, dalībvalsts tādiem profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kas iegūti, pamatojoties uz šādu satvaru, savā teritorijā piešķir tādu pašu spēku, kādu tā piešķir kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus tā pati izdod, ar nosacījumu, ka šāds satvars atbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Kopējais apmācības satvars atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	kopējais apmācības satvars ļauj dalībvalstīs pārvietoties lielākam skaitam profesionāļu;

b)	profesija, uz kuru attiecas kopējais apmācības satvars, ir reglamentēta vai arī izglītība vai apmācība, pēc kuras iegūst šo profesiju, ir reglamentēta vismaz vienā trešdaļā dalībvalstu;

kopējs zināšanu, prasmju un kompetenču kopums apvieno zināšanas, prasmes un kompetences, kas noteiktas izglītības un apmācības sistēmās, kuras tiek piemērotas vismaz vienā trešdaļā dalībvalstu; nav būtiski, vai attiecīgās zināšanas, prasmes un kompetences iegūtas kā vispārējā apmācība universitātē vai augstākās izglītības iestādē, vai kā profesionālā apmācība;

d)	šāds kopējais apmācības satvars ir balstīts uz EKI līmeņiem, kā noteikts II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumā par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (18);

e)	attiecīgā profesija nav iekļauta citā kopējā apmācības satvarā un uz to neattiecas automātiskā atzīšana saskaņā ar III sadaļas III nodaļu;

f)	kopējais apmācības satvars ir izstrādāts saskaņā ar pārredzamu procesu, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas no dalībvalstīm, kurās šī profesija nav reglamentēta;

g)	kopējais apmācības satvars nodrošina ikvienas dalībvalsts pilsoņiem tiesības iegūt profesionālo kvalifikāciju atbilstoši šādam satvaram, nepieprasot pirms tam būt par kādas profesionālās organizācijas biedru vai būt reģistrētam šādā organizācijā.

3. Savienības līmenī darbojošās profesionālās organizācijas un valstu profesionālās organizācijas vai kompetentās iestādes no vismaz vienas trešdaļas dalībvalstu var iesniegt Komisijai ieteikumus kopējiem apmācības satvariem, kas atbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus, lai attiecībā uz konkrēto profesiju noteiktu kopējo apmācības satvaru, pamatojoties uz šā panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

5. Dalībvalsts ir atbrīvota no pienākuma ieviest savā teritorijā 4. punktā minēto kopējo apmācības satvaru, kā arī no pienākuma automātiski atzīt profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūtas saskaņā ar minēto kopējo apmācības satvaru, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)	tās teritorijā nav nevienas izglītības vai apmācības iestādes, kas piedāvātu šādu apmācību attiecīgajā profesijā;

b)	kopējā apmācības satvara ieviešana negatīvi ietekmētu tās izglītības un profesionālās apmācības organizāciju;

c)	pastāv būtiskas atšķirības starp kopējo apmācības satvaru un apmācību, kas vajadzīga tās teritorijā, kas savukārt radītu nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, valsts drošībai, veselības aizsardzībai vai pakalpojumu saņēmējiem, vai arī dabas aizsardzībai.

6. Dalībvalstis sešos mēnešos no 4. punktā minēto deleģēto aktu stāšanās spēkā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par:

a)	valstu kvalifikācijas un attiecīgā gadījumā valstu profesionālajiem nosaukumiem, kuri atbilst kopējam apmācību satvaram; vai

jebkādu 5. punktā minētā atbrīvojuma izmantošanu, kopā ar pamatojumu attiecībā uz to, kuri minētā punkta nosacījumi ir izpildīti. Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav iesniegusi pamatojumu, lai varētu uzskatīt, ka viens no šiem nosacījumiem ir izpildīts, vai arī, ja tā uzskata, ka iesniegtais pamatojums ir nepietiekams, Komisija trīs mēnešos var pieprasīt papildu paskaidrojumus. Dalībvalsts sniedz atbildi trīs mēnešos pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, tajos iekļaujot sarakstu ar valstu profesionālajām kvalifikācijām un valstu profesionālajiem nosaukumiem, kuri tiek atzīti automātiski saskaņā ar kopējo apmācības satvaru, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu.

7. Šis pants attiecas arī uz profesijas specialitātēm, ja šāda specialitāte attiecas uz profesionālajām darbībām, kuru sākšanu un veikšanu regulē dalībvalsts, ja šī profesija, bet ne attiecīgā specialitāte, jau ir automātiski atzīta saskaņā ar III sadaļas III nodaļu.

49.b pants

Kopējās apmācības pārbaudes

1. Šajā pantā “kopējā apmācības pārbaude” ir standartizēta zināšanu pārbaude, kura ir pieejama visās iesaistītajās dalībvalstīs un kura ir paredzēta personām ar attiecīgu profesionālo kvalifikāciju. Šādas pārbaudes nokārtošana dalībvalstī ļauj personai ar attiecīgo profesionālo kvalifikāciju veikt profesionālu darbību jebkurā attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem darbojas personas, kas profesionālo kvalifikāciju ieguvušas šajā dalībvalstī.

2. Kopējā apmācības pārbaude atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	kopējā apmācības pārbaude ļauj dalībvalstīs pārvietoties lielākam skaitam profesionāļu;

b)	attiecīgā profesija, uz kuru attiecas kopējā apmācības pārbaude, ir reglamentēta vai izglītība un apmācība, pēc kuras iegūst šo profesiju, ir reglamentēta vismaz vienā trešdaļā dalībvalstu;

c)	kopējā apmācības pārbaude ir izstrādāta saskaņā ar pārredzamu procesu, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas no dalībvalstīm, kurās šī profesija nav reglamentēta;

d)	kopējā apmācības pārbaude ļauj jebkuras dalībvalsts pilsoņiem piedalīties šādā pārbaudē un šādu pārbaužu praktiskajā rīkošanā dalībvalstīs, neprasot pirms tam būt par profesionālās organizācijas biedru vai būt reģistrētam šādā organizācijā.

3. Savienības līmenī darbojošās profesionālās organizācijas un valstu profesionālās organizācijas vai kompetentās iestādes no vismaz vienas trešdaļas dalībvalstu var iesniegt Komisijai ieteikumus kopējām apmācības pārbaudēm, kas atbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz kopējas apmācības pārbaudes saturu, kā arī nosacījumiem attiecībā uz dalību pārbaudē un pārbaudes nokārtošanu.

5. Dalībvalsts ir atbrīvota no pienākuma organizēt savā teritorijā 4. punktā minēto kopējās apmācības pārbaudi, kā arī no pienākuma automātiski atzīt profesionāļus, kuri ir nokārtojuši kopējo apmācības pārbaudi, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

a)	attiecīgā profesija tās teritorijā nav reglamentēta;

b)	kopējās apmācības pārbaudes saturs pietiekamā mērā nesamazina nopietnu apdraudējumu sabiedrības veselībai vai pakalpojumu saņēmēju drošībai, kas ir būtiska šīs dalībvalsts teritorijā;

c)	kopējās apmācības pārbaudes saturs piekļuvi attiecīgajai profesijai padarītu ievērojami nepievilcīgāku salīdzinājumā ar valsts prasībām.

6. Dalībvalstis sešu mēnešu laikā no 4. punktā minēto deleģēto aktu stāšanās spēkā Komisiju un pārējās dalībvalstis informē par:

a)	šādu pārbaužu organizēšanai pieejamām spējām; vai

jebkādu 5. punktā minētā atbrīvojuma izmantošanu, kopā ar pamatojumu par to, ka ir izpildīti minētā punkta nosacījumi. Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav iesniegusi pamatojumu, lai varētu uzskatīt, ka viens no šiem nosacījumiem ir izpildīts, vai arī ja tā uzskata, ka iesniegtais pamatojums ir nepietiekams, Komisija trīs mēnešu laikā var pieprasīt papildu paskaidrojumus. Dalībvalsts sniedz atbildi trīs mēnešu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, tajos iekļaujot to dalībvalstu sarakstu, kurās saskaņā ar 4. punkta nosacījumiem noteiktās kopējās apmācības pārbaudes ir jāorganizē, kā arī norādot to rīkošanas biežumu kalendārajā gadā un pārējo kārtību šādu pārbaužu organizēšanai dalībvalstīs.

39)

direktīvas 50. pantā iekļauj šādus punktus:

“3.a Pamatotu šaubu gadījumā uzņēmēja dalībvalsts var prasīt no attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm apliecinājumu par to, ka pretendentam nav uz laiku vai pilnībā liegts darboties profesijā nopietnu profesionālu pārkāpumu vai sprieduma par kriminālpārkāpumu dēļ saistībā ar viņa profesionālo darbību veikšanu.

3.b Informācijas apmaiņa saskaņā ar šo pantu starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm notiek ar IMI starpniecību.”;

40)	direktīvas 52. pantam pievieno šādu punktu: “3. Dalībvalsts nedrīkst noteikt, ka profesionālo nosaukumu var izmantot tikai personas ar profesionālo kvalifikāciju, ja šī dalībvalsts nav informējusi Komisiju un pārējās dalībvalstis par šo asociāciju vai organizāciju saskaņā ar 3. panta 2. punktu.”;

41)

direktīvas 53. pantu aizstāj ar šādu:

“53. pants

Valodu zināšanas

1. Profesionāļiem, uz kuriem attiecas profesionālo kvalifikāciju atzīšana, ir to valodu zināšanas, kuras nepieciešamas darbības veikšanai attiecīgajā profesijā uzņēmējā dalībvalstī.

2. Dalībvalsts nodrošina, ka pārbaudes, kuras kompetentā iestāde veic vai kuras tiek veiktas šīs iestādes uzraudzībā, lai kontrolētu atbilstību 1. punktā noteiktajam pienākumam, notiek uzņēmējas dalībvalsts vienā oficiālajā valodā vai uzņēmējas dalībvalsts vienā administratīvajā valodā ar noteikumu, ka tā ir arī Savienības oficiālā valoda.

3. Saskaņā ar 2. punktu veicamās kontroles var piemērot, ja veicamā profesionālā darbība skar pacientu drošību. Kontroles var veikt attiecībā arī uz citām profesijām, ja ir nopietnas un konkrētas šaubas par profesionāļa pietiekamām valodas zināšanām attiecībā uz profesionālajām darbībām, ko šis profesionālis plāno veikt.

Kontroles var veikt tikai pēc Eiropas profesionālās kartes izdošanas saskaņā ar 4.d pantu vai pēc profesionālās kvalifikācijas atzīšanas atkarībā no konkrētā gadījuma.

4. Valodas zināšanu pārbaude ir proporcionāla veicamajai darbībai. Attiecīgajam profesionālim ir tiesības apstrīdēt šādas pārbaudes saskaņā ar valsts tiesību aktiem.”;

42)

direktīvas IV sadaļā pievieno šādu pantu:

“55.a pants

Profesionālās prakses atzīšana

1. Ja uz piekļuvi reglamentētai profesijai dalībvalstī attiecas nosacījums, ka jābūt pabeigtai profesionālajai praksei, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, izskatot pieprasījumu atļaut darboties reglamentētajā profesijā, atzīst profesionālo praksi, kas pabeigta citā dalībvalstī ar nosacījumu, ka šī prakse atbilst 2. punktā minētajām publicētajām pamatnostādnēm un ņem vērā profesionālās prakses, kas pabeigtas trešā valstī. Tomēr dalībvalstis var saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteikt saprātīgu ierobežojumu attiecībā uz to profesionālās prakses daļas ilgumu, ko var pabeigt ārvalstīs.

2. Profesionālās prakses atzīšana neaizstāj pastāvošās prasības attiecībā uz pārbaudi, kas jānokārto, lai iegūtu piekļuvi attiecīgajai profesijai. Kompetentās iestādes publicē pamatnostādnes par tādas profesionālās prakses organizēšanu un atzīšanu, kas ir veikta citā dalībvalstī vai trešā valstī, jo īpaši attiecībā uz profesionālās prakses vadītāja lomu.”;

43)	direktīvas V sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

44)

direktīvas 56. pantu groza šādi:

2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Izcelsmes un uzņēmējas dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par īstenotajiem disciplinārajiem pasākumiem vai kriminālsodiem, vai jebkādiem citiem nopietniem, īpašiem apstākļiem, kam varētu būt ietekme uz darbības veikšanu atbilstoši šai direktīvai. Šajā apmaiņā tās ievēro personas datu aizsardzības noteikumus, kas paredzēti Direktīvās 95/46/EK un 2002/58/EK.”;

b)	pantā iekļauj šādu punktu: “2.a Piemērojot 1. un 2. pantu, kompetentās iestādes izmanto IMI.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Katra dalībvalsts norīko 1. punktā minēto kompetento iestāžu darbības koordinatoru un par to informē citas dalībvalstis un Komisiju.

Koordinatoru uzdevumi ir:

a)	veicināt šīs direktīvas vienotu piemērošanu;

b)	apkopot visu informāciju, kas attiecas uz šīs direktīvas piemērošanu, piemēram, par piekļuvi reglamentētām profesijām dalībvalstīs;

c)	izskatīt ierosinājumus par kopējo apmācības satvaru un kopējām apmācības pārbaudēm;

d)	apmainīties ar informāciju un paraugpraksi nolūkā optimizēt pastāvīgu profesionālo izaugsmi dalībvalstīs;

e)	apmainīties ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz 14. pantā minēto kompensācijas pasākumu piemērošanu.

Šā punkta b) apakšpunktā noteikto uzdevumu veikšanai koordinatori var lūgt 57.b pantā minēto atbalsta centru palīdzību.”;

45)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“56.a pants

Brīdināšanas mehānisms

1. Dalībvalsts kompetentās iestādes informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par profesionāli, kam minētās dalībvalsts teritorijā valsts iestādes vai tiesas pilnībā vai daļēji ir ierobežojušas vai aizliegušas kaut vai tikai uz laiku veikt turpmāk norādītās profesionālās darbības:

a)	vispārējās un medicīniskās aprūpes ārsts, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.1.1. un 5.1.4. punktā;

b)	specializētais medicīnas ārsts, kam ir V pielikuma 5.1.3. punktā minētais profesionālais nosaukums;

c)	vispārējās aprūpes māsa, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.2.2. punktā;

d)	zobārsts, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.3.2. punktā;

e)	specializētais zobārsts, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.3.3. punktā;

f)	veterinārārsts, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.4.2. punktā;

g)	vecmāte, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.5.2. punktā;

h)	farmaceits, kam ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā minēts V pielikuma 5.6.2. punktā;

personas, kurām ir piešķirti direktīvas VII pielikuma 2. punktā minētie sertifikāti, kas apliecina, ka persona ir pabeigusi apmācību, kas atbilst minimālajām prasībām, kuras uzskaitītas attiecīgi 24., 25., 31., 34., 35., 38., 40. vai 44. pantā, bet kas sākās pirms kvalifikāciju atsauces datumiem, kā uzskaitīts V pielikuma 5.1.3., 5.1.4., 5.2.2., 5.3.2., 5.3.3., 5.4.2., 5.5.2. un 5.6.2. punktā;

j)	personas, kurām piešķirti sertifikāti par iegūtām tiesībām, kā minēts 23., 27., 29., 33., 33. a, 37. 43. un 43.a pantā;

k)	citi profesionāļi, kuru darbība skar pacientu drošību, ja profesionālis darbojas šīs dalībvalsts reglamentētā profesijā;

l)	profesionāļi, kuru darbība ir saistīta ar nepilngadīgu personu izglītību, tostarp bērnu aprūpi un agrīnu pirmskolas izglītību, ja profesionālis darbojas šīs dalībvalsts reglamentētā profesijā.

2. Kompetentās iestādes 1. punktā minēto informāciju IMI brīdinājuma veidā nosūta ne vēlāk kā trīs dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, ar kuru attiecīgajam profesionālim pilnībā vai daļēji ierobežo vai aizliedz veikt profesionālo darbību. Minētā informācija ietver tikai:

a)	profesionāļa identitāti;

b)	attiecīgo profesiju;

c)	informāciju par valsts iestādi vai tiesu, kas pieņēmusi lēmumu par ierobežojuma vai aizlieguma noteikšanu;

d)	ierobežojuma vai aizlieguma piemērošanas jomu; un

e)	laikposmu, kurā piemēro ierobežojumu vai aizliegumu.

3. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes ne vēlāk ka trīs dienās pēc tiesas nolēmuma pieņemšanas IMI brīdinājuma veidā informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par to profesionāļu identitāti, kuri pieprasījuši atzīt kvalifikāciju saskaņā ar šo direktīvu un kurus pēc tam tiesas ir atzinušas par vainīgiem, tiem šajā saistībā iesniedzot viltotus profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus.

4. Personas datu apstrāde, ko veic 1. un 3. punktā minētās informācijas apmaiņas vajadzībām, notiek saskaņā ar Direktīvām 95/46/EK un 2002/58/EK. Komisija personas datu apstrādi veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

5. Visu dalībvalstu kompetentās iestādes nekavējoties informē, kad 1. punktā minētā aizlieguma vai ierobežojuma darbība ir beigusies. Šajā nolūkā tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kas ir iesniegusi informāciju saskaņā ar 1. punktu, iesniedz arī informāciju par konkrētā pasākuma termiņa beigām, kā arī par visām turpmākajām izmaiņām attiecībā uz minēto datumu.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka profesionāļi, attiecībā uz kuriem ir nosūtīti brīdinājumi uz citām dalībvalstīm, vienlaikus ar pašu brīdinājumu tiek rakstiski informēti par lēmumiem par brīdinājumiem, ka viņi saskaņā ar valsts tiesību aktiem var apstrīdēt šādu lēmumu vai pieprasīt šādu lēmumu labošanu, kā arī var piekļūt tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saistībā ar kaitējumu, ko radījuši nepatiesi brīdinājumi, kuri nosūtīti citām dalībvalstīm, un šādos gadījumos lēmumā par brīdinājumu norāda, ka profesionālis ir uzsācis tiesas procesu.

7. Datus par brīdinājumiem var apstrādāt IMI tikai tik ilgi, kamēr tie ir derīgi. Brīdinājumus dzēš trīs dienās no atsaukšanas lēmuma pieņemšanas datuma vai 1. punktā minēto ierobežojumu vai aizliegumu termiņa baigām.

8. Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz brīdināšanas mehānisma piemērošanu. Minētie īstenošanas akti ietver noteikumus par iestādēm, kam ir tiesības nosūtīt vai saņemt brīdinājumus un par brīdinājumu atsaukšanu un slēgšanu, kā arī par pasākumiem, lai nodrošinātu apstrādes drošību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā pārbaudes procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā.”

46)

direktīvas 57. pantu aizstāj ar šādu:

“57. pants

Centralizēta tiešsaistes piekļuve informācijai

1. Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minētā informācija ir pieejama tiešsaistē, izmantojot vienotos kontaktpunktus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (19) 6. pantā, un tiek regulāri atjaunināta:

a)	visu dalībvalstī reglamentēto profesiju saraksts, tostarp par katru reglamentēto profesiju atbildīgās kompetentās iestādes un 57.b pantā minēto atbalsta centru kontaktinformācija;

b)	profesiju saraksts, kurām ir pieejama Eiropas profesionālā karte, minētās kartes darbība, tostarp visas saistītās maksas, kuras jāmaksā profesionāļiem, un kompetentās iestādes, kas izsniedz minēto karti;

c)	visu profesiju saraksts, kurām dalībvalsts piemēro 7. panta 4. punktu saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem;

d)	reglamentētās izglītības un apmācības, kā arī apmācības ar īpašu struktūru saraksts, kā minēts 11. panta c) punkta ii) apakšpunktā;

e)	prasības un procedūras, kas minētas 7., 50., 51. un 53. pantā attiecībā uz dalībvalstī reglamentētajām profesijām, tostarp visas saistītās maksas, kuras jāmaksā pilsoņiem, kā arī dokumentus, kas pilsoņiem ir jāiesniedz kompetentajām iestādēm;

f)	informācija par to, kā saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem apstrīdēt kompetento iestāžu lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētā informācija tiek lietotājiem sniegta skaidrā un visaptverošā veidā, ka tā ir viegli pieejama attālināti un elektroniski un ka tā tiek atjaunināta.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka iespējami īsā laikā tiek atbildēts uz visiem informācijas pieprasījumiem, kas adresēti vienotajam kontaktpunktam.

4. Dalībvalstis un Komisija īsteno papildu pasākumus, lai veicinātu, ka vienotie kontaktpunkti 1. punktā paredzēto informāciju dara pieejamu citās Savienības oficiālajās valodās. Tas neietekmē dalībvalstu tiesību aktus par valodu izmantošanu to teritorijā.

5. Dalībvalstis sadarbojas cita ar citu un ar Komisiju, lai īstenotu 1., 2. un 4. punktu.

47)

iekļauj šādus pantus:

“57.a pants

Procedūras, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visas prasības, procedūras un formalitātes, kas saistītas ar šajā direktīvā ietvertajiem jautājumiem, ir viegli, attālināti un elektroniski izpildāmas ar attiecīgā vienotā kontaktpunkta vai attiecīgo kompetento iestāžu starpniecību. Tas netraucē dalībvalstu kompetentajām iestādēm pieprasīt apliecinātas kopijas vēlākā posmā, ja ir pamatotas šaubas un ja tas ir absolūti nepieciešams.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro adaptācijas perioda vai zināšanu pārbaudes īstenošanai.

3. Ja dalībvalstīm šā panta 1. punktā minēto procedūru izpildei ir pamatoti pieprasīt uzlabotus elektroniskos parakstus, kā tie definēti 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/93/EK (1999. gada 13. decembris) par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (20), tās pieņem elektroniskos parakstus, ievērojot Komisijas Lēmumu 2009/767/EK (2009. gada 16. oktobris) par pasākumiem, lai veicinātu procedūru veikšanu elektroniski, izmantojot vienotos kontaktpunktus, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (21) un paredz tehniskus līdzekļus dokumentu ar uzlaboto elektronisko parakstu apstrādei formātos, kādi definēti Komisijas Lēmumā 2011/130/ES (2011. gada 25. februāris), ar kuru nosaka minimālās prasības kompetento iestāžu elektroniski parakstītu dokumentu pārrobežu apstrādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (22).

4. Visas procedūras īsteno saskaņā ar Direktīvas 2006/123/EK 8. panta noteikumiem, kas attiecas uz vienotajiem kontaktpunktiem. Šīs direktīvas 7. panta 4. punktā un 51. pantā noteikto procedurālo termiņu uzskaiti sāk brīdī, kad pilsonis vienotajam kontaktpunktam vai tieši attiecīgajai kompetentajai iestādei ir iesniedzis pieteikumu vai trūkstošo dokumentu. Pieprasījumu attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajām apliecinātajām kopijām neuzskata par trūkstošu dokumentu pieprasījumu.

57.b pants

Atbalsta centri

1. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2016. gada 18. janvārī norīko atbalsta centru, kura kompetencē ir palīdzības sniegšana pilsoņiem, kā arī pārējo dalībvalstu atbalsta centriem saistībā ar šajā direktīvā paredzēto profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, tostarp informācijas sniegšana par valsts tiesību aktiem, kas reglamentē profesijas un darbību veikšanu šajās profesijās, sociālajiem tiesību aktiem un – attiecīgā gadījumā – ētikas noteikumiem.

2. Uzņēmējas dalībvalsts atbalsta centri palīdz pilsoņiem izmantot tiesības, ko tiem nodrošina šī direktīva, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar izcelsmes dalībvalsts atbalsta centru un ar kompetentajām iestādēm, kā arī uzņēmējas dalībvalsts vienoto kontaktpunktu.

3. Visām izcelsmes vai uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir noteikts pienākums pilnībā sadarboties ar uzņēmējas un attiecīgā gadījumā izcelsmes dalībvalsts atbalsta centru un sniegt šādiem atbalsta centriem visu attiecīgo informāciju par atsevišķiem gadījumiem pēc to pieprasījuma un – ievērojot datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Direktīvām 95/46/EK un 2002/58/EK.

4. Pēc Komisijas pieprasījuma atbalsta centri informē Komisiju par to jautājumu rezultātu, kurus tie risina – divos mēnešos pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

57.c pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punkta trešajā daļā, 20. pantā, 21. panta 6. punkta otrajā daļā, 21.a panta 4. punktā, 25. panta 5. punktā, 26. panta otrajā daļā, 31. panta 2. punkta otrajā daļā, 34. panta 2. punkta otrajā daļā, 35. panta 4. un 5. punktā, 38. panta 1. punkta otrajā daļā, 40. panta 1. punkta trešajā daļā, 44. panta 2. punkta otrajā daļā, 49.a panta 4. punktā un 49.b panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 17. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punkta trešajā daļā, 20. pantā, 21. panta 6. punkta otrajā daļā, 21.a panta 4. punktā, 25. panta 5. punktā, 26. panta otrajā daļā, 31. panta 2. punkta otrajā daļā, 34. panta 2. punkta otrajā daļā, 35. panta 4. un 5. punktā, 38. panta 1. punkta otrajā daļā, 40. panta 1. punkta trešajā daļā, 44. panta 2. punkta otrajā daļā, 49.a panta 4. punktā un 49.b panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 3. panta 2. punkta trešo daļu, 20. pantu, 21. panta 6. punkta otro daļu, 21.a panta 4. punktu, 25. panta 5. punktu, 26. panta otro daļu, 31. panta 2. punkta otro daļu, 34. panta 2. punkta otro daļu, 35. panta 4. un 5. punktu, 38. panta 1. punkta otro daļu, 40. panta 1. punkta trešo daļu, 44. panta 2. punkta otro daļu, 49.a panta 4. punktu un 49.b panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

48)	direktīvas 58. pantu aizstāj ar šādu: “58. pants Komiteju procedūra 1. Komisijai palīdz Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”;

49)

direktīvas 59. pantu aizstāj ar šādu:

“59. pants

Pārredzamība

1. Dalībvalstis līdz 2016. gada 18. janvārim Komisijai nosūta esošo reglamentēto profesiju sarakstu, norādot katrā profesijā iekļautās darbības, un sarakstu ar tās teritorijā reglamentēto izglītību un apmācību, kā arī 11. panta c) punkta ii) apakšpunktā minēto apmācību ar īpašu struktūru. Komisijai bez liekas kavēšanās ziņo par visām izmaiņām šajos sarakstos. Komisija izveido un uztur publiski pieejamu reglamentēto profesiju datubāzi, tostarp katrā profesijā iekļauto darbību vispārīgu aprakstu.

2. Līdz 2016. gada 18. janvārim dalībvalstis nosūta Komisijai to profesiju sarakstu, kurām saskaņā ar 7. panta 4. punktu vajadzīga kvalifikāciju iepriekšēja pārbaude. Dalībvalstis Komisijai sniedz konkrētu pamatojumu, kādēļ katra no minētajām profesijām ir iekļauta minētajā sarakstā.

3. Dalībvalstis izskata, vai prasības to tiesību sistēmā, kas ierobežo piekļuvi profesijai vai darbību tajā, atļaujot to tikai personām ar konkrētu profesionālo kvalifikāciju, tostarp arī profesionālo nosaukumu izmantošanu un profesionālās darbības, kuras atļauts veikt, izmantojot šādu nosaukumu, un kas šajā pantā minētas kā “prasības”, atbilst šādiem principiem:

a)	prasības nedrīkst būt tieši vai netieši diskriminējošas pilsonības vai dzīvesvietas dēļ;

b)	prasībām jābūt pamatotām ar sevišķi svarīgām vispārējām interesēm;

c)	prasībām jābūt piemērotām, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, un tās nedrīkst pārsniegt to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

4. Šā panta 1. punktu piemēro arī profesijām, ko dalībvalstī reglamentē asociācija vai organizācija 3. panta 2. punkta nozīmē, un uz šo asociāciju vai organizāciju dalības prasībām.

5. Līdz 2016. gada 18. janvārim dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju par prasībām, ko tās paredzējušas saglabāt, un par iemesliem, kādēļ tās uzskata, ka minētās prasības atbilst 3. punktam. Dalībvalstis sniedz informāciju par prasībām, ko tās ieviesušas vēlāk, kā arī par iemesliem, kādēļ tās uzskata, ka minētās prasības atbilst 3. punktam, sešu mēnešu laikā pēc pasākuma pieņemšanas.

6. Līdz 2016. gada 18. janvārim un reizi divos gados pēc tam dalībvalstis arī iesniedz Komisijai ziņojumu par prasībām, kas ir atceltas vai padarītas elastīgākas.

7. Komisija nosūta 6. punktā minētos ziņojumus pārējām dalībvalstīm, kas sešu mēnešu laikā iesniedz savus apsvērumus. Tajā pašā sešu mēnešu termiņā Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām, tostarp ar attiecīgo profesiju pārstāvjiem.

8. Komisija sagatavo kopsavilkuma ziņojumu, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas koordinatoru grupai, kura izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/172/EK (2007. gada 19. marts) par koordinatoru grupas izveidošanu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai (23) un kura var iesniegt apsvērumus.

9. Ņemot vērā 7. un 8. punktā paredzētos apsvērumus, Komisija līdz 2017. gada 18. janvārim Padomei un Eiropas Parlamentam iesniedz savus galīgos konstatējumus – attiecīgā gadījumā kopā ar priekšlikumiem turpmākām iniciatīvām.

50)

direktīvas 60. pantu groza šādi:

panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“No 2016. gada 18. janvāra pirmajā daļā minētajā statistikas kopsavilkumā par pieņemtiem lēmumiem ietver sīki izklāstītu informāciju par to lēmumu skaitu un veidiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, tostarp par lēmumu veidiem attiecība uz daļēju piekļuvi, ko pieņēmušas kompetentās iestādes saskaņā ar 4.f pantu, un aprakstu par galvenajām problēmām, kas radušas saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Komisija līdz 2019. gada 18. janvārim un pēc tam reizi piecos gados publicē ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

Pirmajā šādā ziņojumā sevišķu uzmanību pievērš šajā direktīvā ieviestajiem jaunajiem elementiem un jo īpaši šādiem jautājumiem:

a)	Eiropas profesionālās kartes darbībai;

b)	zināšanu, prasmju un kompetenču aktualizēšanai attiecībā uz profesijām, kas ietvertas III sadaļas III nodaļā, tostarp attiecībā uz 31. panta 7. punktā minēto kompetenču sarakstu;

c)	kopējā apmācības satvara un kopējo apmācības pārbaužu darbībai;

īpašās kvalifikācijas celšanas programmas rezultātiem, kas paredzēta saskaņā ar Rumānijas normatīvajiem un administratīviem aktiem attiecībā uz personām, kurām ir 33.a pantā minētie kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā arī personām, kurām ir kvalifikāciju apliecinošie pēcvidusskolas līmeņa dokumenti, lai novērtētu nepieciešamību pārskatīt pašreizējos noteikumus, kuri reglamentē iegūto tiesību režīmu, ko piemēro Rumānijā izsniegtajiem vispārējās aprūpes māsu kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem.

Dalībvalstis iesniedz visu informāciju, kas nepieciešama minētā ziņojuma sagatavošanai.”;

51)	direktīvas 61. panta otro daļu aizstāj ar šādu: “Attiecīgā gadījumā Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai ļautu attiecīgajai dalībvalstij uz ierobežotu laiku nepiemērot attiecīgo noteikumu.”;

52)	II un III pielikumu svītro;

53)

VII pielikuma 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“g)	ja dalībvalsts to prasa saviem pilsoņiem, apliecinājumu, kas apstiprina, ka nav pagaidu vai galīga atstādinājuma no darbības profesijā vai nav pieņemts spriedums krimināllietā.”

2. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1024/2012

Regulas (ES) Nr. 1024/2012 pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (24): 4a. līdz 4.e pants, 8. pants, 21.a pants, 50. pants, 56. pants un 56.a pants.

3. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2016. gada 18. janvārim.

2. Jebkurā dalībvalstī, kura 2014. gada 17. janvārim nodrošina piekļuvi vecmātes apmācībai I virzienā saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 40. panta 2. punktu pēc vismaz 10 gadus ilgušas vispārējās izglītības pabeigšanas, stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2020. gada 18. janvārim izpildītu uzņemšanas prasības attiecībā uz piekļuvi vecmātes apmācībai saskaņā ar minētās direktīvas 40. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

3. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu 1. un 2. punktā minēto noteikumu tekstu.

4. Kad dalībvalstis pieņem 1. un 2. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

5. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2013. gada 20. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS

(1) OV C 191, 29.6.2012., 103. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2013. gada 9. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 15. novembra lēmums.

(3) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

(4) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

(5) OV C 153 E, 31.5.2013., 15. lpp.

(6) OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.

(7) OV L 77, 14.3.1998., 36. lpp.

(8) OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.

(9) OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.

(10) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

(11) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(12) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(13) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(14) OV C 137, 12.5.2012., 1. lpp.

(15) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(16) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(17) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.”;

(18) OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.”;

(19) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.”;

(20) OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.

(21) OV L 274, 20.10.2009., 36. lpp.

(22) OV L 53, 26.2.2011., 66. lpp.”;

(23) OV L 79, 20.3.2007., 38. lpp.”;

(24) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.”

Komisijas paziņojums

Izstrādājot 57.c panta 2. punktā paredzētos deleģētos aktus, Komisija raudzīsies, lai attiecīgie dokumenti vienlaicīgi, atbilstīgi un piemērotā laikā tiktu nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei, un pietiekami savlaicīgi īstenos atbilstīgu un pārskatāmu apspriešanos, it īpaši ar kompetentu iestāžu un organizāciju, profesionālu apvienību un izglītības iestāžu ekspertiem visās dalībvalstīs un vajadzības gadījumā ar ekspertiem no sociālo partneru vidus.

28.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/171

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1386/2013/ES

(2013. gada 20. novembris)

par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)	Savienība ir izvirzījusi mērķi kļūt par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku līdz 2020. gadam, izmantojot rīcībpolitiku un darbību kopumu, lai izveidotu resursu izmantošanas ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (4).

(2)	Secīgas vides rīcības programmas kopš 1973. gada ir veidojušas pamatu Savienības rīcībai vides jomā.

(3)	Sestā Kopienas vides rīcības programma (5) (“sestā VRP”) beidzās 2012. gada jūlijā, taču daudzi pasākumi un darbības, kas sāktas saskaņā ar šo programmu, joprojām tiek īstenotas.

(4)

Sestās VRP galīgajā novērtējumā tika secināts, ka programma sniedza ieguvumu vides jomā un nodrošināja vispārēju stratēģisku virzību vides politikai. Neraugoties uz minētajiem panākumiem, tendences, kas nav ilgtspējīgas, joprojām pastāv visās četrās prioritārajās jomās, kas noteiktas sestajā VRP: klimata pārmaiņas; daba un bioloģiskā daudzveidība; vide un veselība un dzīves kvalitāte; un dabas resursi un atkritumi.

(5)	Galīgajā novērtējumā tika norādīti daži sestās VRP trūkumi. Tādēļ, lai sasniegtu Septītajā vides rīcības programmā (“7. VRP”) noteiktos mērķus, ir nepieciešama dalībvalstu un attiecīgo Savienības iestāžu cieša apņēmība un vēlme uzņemties atbildību par to, lai tiktu izpildīts programmā iecerētais.

(6)	Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras ziņojumu “Eiropas vide 2010 – pašreizējais stāvoklis un nākotnes perspektīvas” (“SOER 2010”) vides jomā ir vairākas nozīmīgas problēmas, kam būs nopietnas sekas, ja nekas netiks darīts, lai tās risinātu.

(7)

Vides problēmu risināšanu un ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības panākšanu vēl sarežģītāku padara pasaules sistēmiskās tendences un problēmas saistībā ar demogrāfiskajām tendencēm, urbanizāciju, slimībām un pandēmijām, straujām tehnoloģiskām izmaiņām un neilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Lai nodrošinātu Savienības ilgtermiņa labklājību, ir nepieciešama turpmāka rīcība šo problēmu risināšanā.

(8)

Ir svarīgi, lai tiktu noteikti līdz 2020. gadam sasniedzamie Savienības prioritārie mērķi saskaņā ar skaidru ilgtermiņa redzējumu līdz 2050. gadam. Tas nodrošinātu arī stabilu vidi ilgtspējīgiem ieguldījumiem un izaugsmei. 7. VRP būtu jāizstrādā, izmantojot politikas iniciatīvas stratēģijā “Eiropa 2020” (6), tostarp Savienības klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu (7), Komisijas paziņojumu par Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā (8), ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam (9), Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā (10), pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” (11), un Eiropas Savienības Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

(9)	7. VRP būtu jāpalīdz sasniegt vides un klimata pārmaiņu mērķus, par kuriem Savienība jau ir vienojusies, un noteikt nepilnības politikas jomās, attiecībā uz kurām jāparedz papildu mērķi.

(10)

Savienība ir vienojusies samazināt tās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 20 % līdz 2020. gadam (par 30 %, ja citas attīstītās valstis apņemas veikt līdzīgus emisiju samazinājumus un jaunattīstības valstis sniedz atbilstīgu ieguldījumu saskaņā ar to pienākumiem un attiecīgajām spējām); nodrošināt, lai līdz 2020. gadam 20 % no patērētās enerģijas būtu no atjaunojamiem enerģijas avotiem; un panākt 20 % samazinājumu primārās enerģijas patēriņā salīdzinājumā ar prognozēto līmeni, palielinot energoefektivitāti (12).

(11)	Savienība ir vienojusies līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmas pakalpojumu degradāciju Savienībā un atjaunot tos, ciktāl tas ir iespējams, un vienlaikus palielināt Savienības ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu pasaulē (13).

(12)	Savienība atbalsta mērķus vēlākais līdz 2030. gadam apturēt globālo mežu seguma zudumu un līdz 2020. gadam samazināt tropu kopējo atmežošanu par vismaz 50 %, salīdzinot ar 2008. gadu (14).

(13)	Savienība ir vienojusies līdz 2015. gadam panākt labu stāvokli visos Savienības ūdeņos, tostarp saldūdenī (upēs, ezeros, gruntsūdeņos), pārejas ūdeņos (grīvās/deltās) un piekrastes ūdeņos zonā līdz vienai jūras jūdzei no krasta (15).

(14)	Savienība ir vienojusies līdz 2020. gadam panākt labu vides stāvokli visos Savienības jūras ūdeņos (16).

(15)	Savienība ir vienojusies panākt tādu gaisa kvalitātes pakāpi, kas nerada būtisku negatīvu ietekmi un apdraudējumu cilvēku veselībai un videi (17).

(16)	Savienība ir vienojusies līdz 2020. gadam sasniegt mērķi, lai ķīmiskās vielas ražotu un izmantotu tādā veidā, kas mazina būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi (18).

(17)

Savienība ir vienojusies aizsargāt vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi, samazinot resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinot šīs izmantošanas efektivitāti, piemērojot šādu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju: atkritumu rašanās novēršana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde, cita tipa reģenerācija un apglabāšana (19).

(18)	Savienība ir vienojusies stimulēt pāreju uz zaļo ekonomiku un censties panākt absolūtu ekonomikas izaugsmes atsaistīšanu no vides degradācijas (20).

(19)	Savienība ir vienojusies censties panākt augsnes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli ilgtspējīgas attīstības kontekstā (21).

(20)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktu Savienības politika vides jomā cenšas panākt augstu aizsardzības līmeni, ņemot vērā atšķirīgās situācijas dažādos Savienības reģionos, un tā balstās uz piesardzības principu un uz principiem, ka jāveic preventīvas darbības, ka piesārņojums novēršams izcelsmes vietā un ka “piesārņotājs maksā”.

(21)	Darbība 7. VRP prioritāro mērķu īstenošanai būtu jāveic dažādos pārvaldības līmeņos saskaņā ar subsidiaritātes principu.

(22)	Pārredzama sadarbība ar nevalstiskiem dalībniekiem ir nozīmīga, lai nodrošinātu 7. VRP panākumus un tās prioritāro mērķu sasniegšanu.

(23)	Bioloģiskās daudzveidības izzušana un ekosistēmu degradācija Savienībā ne tikai būtiski ietekmē vidi un cilvēku labklājību, bet arī ietekmē nākamās paaudzes, kā arī dārgi maksā visai sabiedrībai, jo īpaši ekonomikas dalībniekiem nozarēs, kuras ir tieši atkarīgas no ekosistēmu pakalpojumiem.

(24)

Pastāv ievērojamas iespējas samazināt SEG emisijas un uzlabot enerģijas un resursu efektivitāti Savienībā. Tas samazinās vides slodzi, palielinās konkurētspēju un dos jaunus izaugsmes avotus un darbvietas, samazinot izmaksas uz uzlabotas efektivitātes, inovāciju ieviešanas tirgū un labākas resursu pārvaldības rēķina visā to aprites ciklā. Lai pilnībā izmantotu šo potenciālu, būtu nepieciešama visaptverošāka Savienības politika klimata pārmaiņu jomā, kurā atzīts, ka visām ekonomikas nozarēm jāsekmē klimata pārmaiņu ierobežošana.

(25)	Vides problēmas un ietekme uz vidi aizvien rada ievērojamu risku cilvēku veselībai un labklājībai, savukārt vides stāvokļa uzlabošanas pasākumiem var būt labvēlīga ietekme.

(26)	Pilnīga un vienāda vides acquis īstenošana visā Savienībā ir saprātīgs ieguldījums vidē un cilvēku veselībā, kā arī ekonomikā.

(27)	Savienības vides politikai arī turpmāk būtu jābalstās uz pamatotu zināšanu bāzi un būtu jānodrošina, ka pierādījumi, kas ir politikas veidošanas pamatā, tostarp gadījumos, kad jāpiemēro piesardzības princips, būtu visos līmeņos skaidrāk saprotami.

(28)	Vides un klimata mērķu sasniegšana būtu jāatbalsta ar atbilstīgiem ieguldījumiem, un finansējums būtu jātērē daudz efektīvāk atbilstīgi minētajiem mērķiem. Jāveicina publiskās un privātās partnerības izmantošana.

(29)	Vides apsvērumu integrācija visās attiecīgajās politikas jomās ir būtiska, lai samazinātu vides slodzi, ko rada citu nozaru politikas virzieni un pasākumi, un lai sasniegtu mērķus vides un klimata jomā.

(30)	Savienība ir blīvi apdzīvota, un vairāk nekā 70 % tās iedzīvotāju dzīvo pilsētu un piepilsētu teritorijās un saskaras ar specifiskām ar vidi un klimatu saistītām problēmām.

(31)	Daudzas vides problēmas ietekmē visu pasauli, un tās var pilnībā atrisināt tikai ar vispārēju pasaules mēroga pieeju, savukārt citām vides problēmām ir raksturīga izteikta reģionālā dimensija. Tāpēc nepieciešama sadarbība ar partnervalstīm, tostarp kaimiņvalstīm un aizjūras zemēm un teritorijām.

(32)

7. VRP būtu jāatbalsta to saistību un lēmumu īstenošana Savienībā un starptautiskā līmenī, kas pieņemti ANO konferencē par ilgtspējīgu attīstību (“Rio+20”), kas norisinājās 2012. gadā, un kuru mērķis ir saistībā ar ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu pārveidot pasaules ekonomiku par iekļaujošu un zaļu ekonomiku.

(33)

Atbilstīga dažādu politisko instrumentu izvēle ļautu uzņēmumiem un patērētājiem uzlabot izpratni par savas darbības ietekmi uz vidi un pārvaldīt minēto ietekmi. Šādi politikas instrumenti ir ekonomiskie stimuli, tirgus instrumenti, informācijas prasības, kā arī brīvprātīgi izmantojami instrumenti un pasākumi, lai papildinātu tiesisko regulējumu un dažādos līmeņos iesaistītu ieinteresētās personas.

(34)	Visi 7. VRP noteiktie pasākumi, darbības un mērķi būtu jāattīsta tālāk, ievērojot lietpratīga regulējuma (22) principus un attiecīgos gadījumos veicot visaptverošu ietekmes novērtējumu.

(35)	7. VRP mērķu sasniegšanā panāktais progress būtu jāuzrauga, jāanalizē un jānovērtē, pamatojoties uz saskaņotiem rādītājiem.

(36)	Saskaņā ar LESD 192. panta 3. punktu prioritārie mērķi attiecībā uz Savienības vides politiku būtu jānosaka vispārējā rīcības programmā.

(37)	Attiecībā uz šajā lēmumā noteiktajiem prioritārajiem mērķiem vairāki pasākumi un darbības minēto mērķu sasniegšanai ir norādīti 7. VRP, kas izklāstīta pielikumā.

(38)

Ņemot vēra to, ka šā lēmuma mērķi, proti, izveidot vispārējo Savienības vides rīcības programmu, ar ko nosaka prioritāros mērķus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās programmas mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo pieņem vispārējo Savienības rīcības programmu vides jomā laikposmam līdz 2020. gada 31. decembrim (“7. vides rīcības programma” vai “7. VRP”), kā noteikts pielikumā.

2. pants

1. 7. vides rīcības programmai ir šādi prioritāri mērķi:

a)	aizsargāt, saglabāt un paplašināt Savienības dabas kapitālu;

b)	padarīt Savienību par resursu izmantošanas ziņā efektīvu, zaļu un konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

c)	aizsargāt Savienības iedzīvotājus no ietekmes saistībā ar vidi un veselības un labklājības riska;

d)	palielināt ieguvumu no Savienības vides tiesību aktiem, uzlabojot īstenošanu;

e)	uzlabot Savienības vides politikas zināšanu un pierādījumu bāzi;

f)	nodrošināt ieguldījumus saistībā ar vides un klimata politiku un risināt jautājumus saistībā ar vides ārējiem faktoriem;

g)	uzlabot vides jautājumu integrāciju un politikas virzienu saskaņotību;

h)	uzlabot Savienības pilsētu ilgtspēju;

i)	palielināt Savienības efektivitāti starptautisku vides un ar klimatu saistītu problēmu risināšanā.

2. 7. VRP pamatā ir piesardzības princips, preventīvas darbības princips un princips, ka piesārņojums novēršams izcelsmes vietā, kā arī princips “piesārņotājs maksā”.

3. 7. VRP veicina augsta līmeņa vides aizsardzību un iedzīvotāju dzīves kvalitātes un labklājības uzlabošanu.

4. Visi 7. VRP noteiktie pasākumi, darbības un mērķi tiek ierosināti un īstenoti, ievērojot lietpratīga regulējuma principus un attiecīgos gadījumos veicot visaptverošu ietekmes novērtējumu.

3. pants

1. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis ir atbildīgas par atbilstīgas rīcības veikšanu, lai nodrošinātu 7. VRP noteikto prioritāro mērķu sasniegšanu. Rīcību veic, pienācīgi ņemot vērā kompetences piešķiršanas, subsidiaritātes un samērīguma principus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantu.

2. Visu līmeņu publiskā sektora iestādes 7. VRP īstenošanā sadarbojas ar uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un atsevišķiem iedzīvotājiem.

4. pants

1. Komisija nodrošina, ka 7. VRP attiecīgu elementu īstenošana tiek uzraudzīta stratēģijas “Eiropa 2020” regulārā uzraudzības procesa kontekstā. Šajā procesā piemēro Eiropas Vides aģentūras rādītājus, kurus izmanto, lai uzraudzītu vides stāvokli, un tos, kurus izmanto, lai uzraudzītu pašreizējo ar vidi un klimatu saistīto mērķu un tiesību aktu īstenošanu, tostarp klimata un enerģijas mērķu, bioloģiskās daudzveidības mērķu un resursu efektīvas izmantošanas mērķu īstenošanu.

2. Komisija arī veic7. VRP izvērtējumu. Minētais izvērtējums inter alia ir pamatots uz Eiropas Vides aģentūras ziņojumu par vides stāvokli un apspriešanos ar ieinteresētajām pusēm. Komisija, pamatojoties uz šo izvērtējumu, savlaicīgi pirms 7. VRP beigām iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Ņemot vērā minēto izvērtējumu un citu atbilstīgu politisko virzību, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu 8. VRP, darot to savlaicīgi, lai nepieļautu pārrāvumu starp 7. VRP un 8. VRP.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2013. gada 20. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS

(1) OV C 161, 6.6.2013., 77. lpp.

(2) OV C 218, 30.7.2013., 53. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2013. gada 24. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 15. novembra lēmums.

(4) COM(2010) 2020 un Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumi (EUCO 13/10).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.).

(6) COM(2010) 2020.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 443/2009 (2009. gada 23. aprīlis), ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/29/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/30/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK (OV L 140, 5.6.2009., 88. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

(8) COM(2011) 112. Ceļvedis tika pieņemts zināšanai Padomes 2011. gada 17. maija secinājumos, un Parlaments to atbalstīja 2012. gada 15. marta rezolūcijā (P7-TA(2012)0086).

(9) COM(2011) 244.

(10) COM(2011) 571.

(11) COM(2010) 546.

(12) Eiropadome, 2007. gada 8. un 9. marts.

(13) Eiropadomes 2010. gada 25. un 26. marta secinājumi (EUCO 7/10); Padomes 2010. gada 15. marta secinājumi (7536/10); COM(2011) 244.

(14) Padomes 2008. gada 4. decembra secinājumi 16852/08.

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(17) Lēmums Nr. 1600/2002/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).

(18) Lēmums Nr. 1600/2002/EK; Johannesburgas īstenošanas plāns (2002. gada Pasaules ilgtspējīgas attīstības samits).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(20) Padomes 2012. gada 11. jūnija secinājumi (11186/12); COM(2011) 571.

(21) Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2012. gada 27. jūlija rezolūcija A/Res/66/288 par Rio+20 konferences rezultātiem “Nākotne, kādu mēs vēlamies”.

(22) COM(2010) 543.

PIELIKUMS

7. VIDES RĪCĪBAS PROGRAMMA LĪDZ 2020. GADAM – “LABKLĀJĪGA DZĪVE AR PIEEJAMAJIEM PLANĒTAS RESURSIEM”

Šeit izklāstītais redzējums laikposmam līdz 2050. gadam ir paredzēts, lai noteiktu rīcības virzienu līdz 2020. gadam un pēc tam.

2050. gadā mēs dzīvosim labi planētas ekoloģisko iespēju robežās. Mūsu labklājības un veselīgas vides pamatā būs novatoriska aprites ekonomika, kurā nekas netiek izšķērdēts un dabas resursi tiek pārvaldīti ilgtspējīgi un bioloģiskā daudzveidība ir aizsargāta, augstu vērtēta un atjaunota tā, lai uzlabotu sabiedrības izturētspēju. Zemais oglekļa dioksīda emisiju līmenis jau sen būs atsaistīts no resursu izmantojuma, nosakot virzību uz drošu un ilgtspējīgu globālo sabiedrību.

EIROPAS RĪCĪBAS PROGRAMMA LĪDZ 2020. GADAM

Pēdējo 40 gadu laikā ir ieviests plašs tiesību aktu kopums vides jomā, kas veido vienu no pilnīgākajiem mūsdienu standartiem pasaulē. Tas ir palīdzējis risināt dažus no nopietnākajiem vides jautājumiem, kas ir būtiski iedzīvotājiem un uzņēmumiem Savienībā.

Pēdējo gadu desmitu laikā ir būtiski samazinātas piesārņojošo vielu emisijas gaisā, ūdenī un augsnē, un pēdējos gados – SEG emisijas. Savienības tiesību akti ķīmisko vielu jomā ir modernizēti, un daudzu toksisku vai bīstamu vielu, piemēram, svina, kadmija un dzīvsudraba, izmantojums ir ierobežots produktos, kas tiek lietoti vairākumā mājsaimniecību. Savienības iedzīvotāji bauda tādu ūdens kvalitātes līmeni, kas ir viens no augstākajiem pasaulē, un vairāk nekā 18 % Savienības teritorijas un 4 % tās jūras ūdeņu ir noteikti kā aizsargājamas dabas teritorijas.

Savienības vides politika ir veicinājusi inovācijas un ieguldījumus vides precēs un pakalpojumos, radot darbvietas un eksporta iespējas (1). Secīgas paplašināšanās dēļ augsti vides aizsardzības standarti tiek piemēroti lielā Eiropas kontinenta daļā, un Savienības pūliņi ir palīdzējuši palielināt starptautisko apņemšanos cīnīties pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu un palīdzējuši īstenot sekmīgus pasaules mēroga centienus likvidēt ozona slāni noārdošas vielas un svinu saturošu degvielu.

Ievērojami panākumi ir gūti vides mērķu integrēšanā pārējos Savienības politikas virzienos un darbībās. Reformētajā kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) kopš 2003. gada tiešie maksājumi ir saistīti ar prasību lauksaimniekiem uzturēt zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī un ievērot attiecīgos tiesību aktus vides jomā. Cīņa pret klimata pārmaiņām ir kļuvusi par neatņemamu enerģētikas politikas daļu, un ir gūti panākumi resursu izmantošanas efektivitātes, klimata pārmaiņu un energoefektivitātes apsvērumu integrēšanā citās svarīgās jomās, piemēram, transporta un būvniecības jomā.

Tomēr daudzas Savienībā vides jomā novērojamās tendences joprojām rada pamatu satraukumam – tas lielā mērā saistīts ar spēkā esošo Savienības vides tiesību aktu nepietiekamu īstenošanu. Tikai 17 % sugu un dzīvotņu, kas novērtēti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu (2), ir labvēlīgā saglabāšanas stāvoklī, un dabas kapitāla degradācija un izzušana apdraud centienus sasniegt Savienības bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu mērķus. Ar šādu sugu un dzīvotņu stāvokli, kā arī ar dabas kapitāla degradāciju un izzušanu ir saistīti lieli papildu izdevumi, kas mūsu ekonomiskajā un sociālajā sistēmā vēl nav pienācīgi novērtēti. 30 % Savienības teritorijas ir ļoti sadrumstaloti, kas ietekmē sasaisti starp ekosistēmām, to veselību un spēju sniegt pakalpojumus, kā arī dzīvotņu dzīvotspēju. Lai gan Savienībā ir gūti panākumi, atsaistot izaugsmi no SEG emisijām, resursu izmantošanas un ietekmes uz vidi, resursu izmantošana joprojām ir diezgan neilgtspējīga un neefektīva un atkritumi vēl netiek pienācīgi apsaimniekoti. Tāpēc Savienības uzņēmumiem ir liegtas nozīmīgās iespējas, ko sniedz resursu efektīva izmantošana konkurētspējas, izmaksu samazināšanas, ražīguma uzlabošanas un apgādes drošības ziņā. Ūdens kvalitāte un gaisa piesārņojuma līmenis joprojām ir problemātisks daudzās Eiropas daļās, un Savienības iedzīvotāji joprojām ir pakļauti bīstamu vielu iedarbībai, kas var kaitēt viņu veselībai un labklājībai. Neilgtspējīgas zemes izmantošanas dēļ tiek šķērdēta auglīga augsne, un turpinās zemes degradēšana, kas ietekmē pārtikas nodrošinājumu pasaulē un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanas iespējas.

Savienības vides izmaiņu un klimata pārmaiņu cēloņi arvien biežāk ir izmaiņas, kas notiek pasaules līmenī, tostarp saistībā ar demogrāfijas tendencēm, patēriņa, ražošanas un tirdzniecības modeļiem, kā arī strauju tehnikas attīstību. Šādas norises var radīt ievērojamas ekonomiskās izaugsmes un sabiedrības labklājības iespējas, taču arī problēmas un nenoteiktību attiecībā uz Savienības ekonomiku un sabiedrību un vides degradāciju visā pasaulē (3).

Gan pašreizējā izšķērdīgā ražošanas un patēriņa sistēma pasaules ekonomikā, gan vispārējā pieprasījuma pieaugums pēc precēm un pakalpojumiem un resursu noplicināšana palielina nozīmīgu izejvielu, minerālu un enerģijas izmaksas, radot lielāku piesārņojumu un vairāk atkritumu, palielinot globālās SEG emisijas un saasinot augsnes degradāciju, atmežošanu un bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Gandrīz divu trešdaļu pasaules ekosistēmu stāvoklis pasliktinās (4), un ir pierādījumi, ka planētas iespējas saistībā ar bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām un slāpekļa ciklu jau ir pārslogotas (5). Līdz 2030. gadam varētu rasties 40 % liels pasaules mēroga ūdens deficīts, ja vien netiks gūti ievērojami panākumi resursu efektivitātes uzlabošanā. Pastāv arī risks, ka klimata pārmaiņas vēl vairāk saasinās šīs problēmas un radīs lielas izmaksas (6). 2011. gadā dabas katastrofas, kas izcēlās daļēji klimata pārmaiņu dēļ, radīja globālus ekonomiskus zaudējumus vairāk nekā EUR 300 miljardu apmērā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir brīdinājusi, ka turpmāka dabas kapitāla degradācija un erozija rada neatgriezenisku pārmaiņu risku, kas var apdraudēt dzīves līmeņa paaugstināšanos divu gadsimtu garumā un radīt būtiskas izmaksas (7).

Dažu minēto sarežģīto jautājumu risināšanai būtu pilnībā jāizmanto pašreizējo vides tehnoloģiju potenciāls un jānodrošina labāko pieejamo metožu un inovāciju pastāvīga izstrāde un izmantošana rūpniecībā, kā arī plašāk jāizmanto tirgus instrumenti. Ir nepieciešama strauja attīstība daudzsološās zinātnes un tehnoloģiju jomās. Tas būtu jāīsteno, stimulējot pētniecību un radot apstākļus, kas veicina privātos ieguldījumus saistībā ar pētniecību. Vienlaikus ir nepieciešama labāka izpratne par potenciālajiem riskiem videi un cilvēku veselībai, kas rodas saistībā ar jaunajām tehnoloģijām, un labāks šādu tehnoloģiju novērtējums un pārvaldība. Tas ir priekšnoteikums jauno tehnoloģiju atbalstam sabiedrībā, kā arī Savienības spējai efektīvi un savlaicīgi noteikt potenciālos riskus saistībā ar tehnoloģiju attīstību un tos novērst. Izteikti svarīgām tehnoloģiskām inovācijām jāiet roku rokā ar sabiedriskās apspriešanas un līdzdalības procesiem.

10.

Lai nākotnē būtu iespējams labi dzīvot, jau tagad ir jāveic steidzami un saskaņoti pasākumi, lai uzlabotu ekoloģisko izturētspēju un palielinātu ieguvumus, ko vides politika spēj sniegt ekonomikai un sabiedrībai, vienlaikus ievērojot planētas ekoloģiskos ierobežojumus. 7. VRP atspoguļota Savienības apņemšanās pāriet uz iekļaujošu zaļo ekonomiku, kas nodrošina izaugsmi un attīstību, aizsargā cilvēku veselību un labklājību, nodrošina pienācīgas darbvietas, mazina nevienlīdzību, veic ieguldījumus bioloģiskajā daudzveidībā, tostarp tās sniegtajos ekosistēmas pakalpojumos (dabas kapitālā), un, ņemot vērā tā patieso vērtību un būtisko ieguldījumu cilvēku labklājībā un ekonomikas uzplaukumā, saglabā to.

11.

Lai nodrošinātu pāreju uz iekļaujošu zaļu ekonomiku, nepieciešams integrēt vides jautājumus citās politikas jomās, piemēram, enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, zivsaimniecības, tirdzniecības, ekonomikas un rūpniecības, pētniecības un inovāciju, nodarbinātības, attīstības, ārlietu, drošības, izglītības un apmācības, kā arī sociālās un tūrisma politikas jomā, lai izveidotu saskaņotu un vienotu pieeju. Rīcība Savienībā būtu jāpapildina ar enerģiskāku rīcību pasaules mērogā un sadarbību ar kaimiņvalstīm ar mērķi risināt kopējas problēmas.

12.

Savienība ir sākusi šo pārveidi, izmantojot ilgtermiņa integrētas stratēģijas, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu (8), uzlabotu resursu izmantošanas efektivitāti (9) un paātrinātu pāreju uz drošu un ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (10). Komisija ir turpinājusi integrēt vides jautājumus un mērķus nesen sāktās iniciatīvās citās būtiskās politikas jomās, tostarp enerģētikas (11) un transporta (12) jomā, un centusies veicināt pozitīvu ietekmi uz vidi, veicot reformas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības, zivsaimniecības un kohēzijas politikā, pamatojoties uz līdzšinējiem sasniegumiem. Šajā sakarībā atbilstības panākšana starp nozarēm ir īpaši svarīga, lai veicinātu lauksaimniecības ilgtspēju, atbalstot jutīgu ekosistēmu, piemēram, ūdenstilpju, augsnes un sugu dzīvotņu aizsardzību.

13.

Savienība ir uzņēmusies daudzas juridiski saistošas saistības atbilstīgi daudzpusējiem vides nolīgumiem, kā arī politiski saistošas vides saistības, tostarp tās, kas saskaņotas ilgtspējīgai attīstībai veltītajā ANO konferencē (“Rio+20”) (13). “Rio+20” nobeiguma dokumentā atzīts, ka iekļaujošā un zaļā ekonomika ir svarīgs līdzeklis ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai un nabadzības izskaušanai. Minētajā dokumentā paredzēts rīcības pamatplāns, kas ietver visus trīs ilgtspējīgas attīstības aspektus (vides, sociālo un ekonomisko), no kuriem daudzi ir atspoguļoti 7. VRP prioritārajos mērķos. “Rio+20” tika panākta vienošanās izstrādāt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas atbilstu ANO attīstības programmai laikposmam pēc 2015. gada un būtu tajā integrēti, lai stiprinātu iestāžu sistēmu un attīstītu ilgtspējīgas attīstības finansēšanas stratēģiju. “Rio+20” ir arī pieņemta desmit gadu pamatprogramma par ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu. Savienībai un tās dalībvalstīm tagad būtu jānodrošina šo saistību īstenošana Savienībā un būtu jāveicina to īstenošana visā pasaulē.

14.

7. VRP papildina minētos centienus, nosakot Savienības prioritāros mērķus, kas sasniedzami laikposmā līdz 2020. gadam. 7. VRP atbalsta īstenošanu un veicina rīcību visos līmeņos, kā arī sekmē ar vidi un klimatu saistītus ieguldījumus, arī pēc 2020. gada.

15.

Daudzos gadījumos rīcība prioritāro mērķu sasniegšanai būs nepieciešama galvenokārt valsts, reģionālā vai vietējā līmenī saskaņā ar subsidiaritātes principu. Citos gadījumos būs vajadzīgi papildu pasākumi Savienības un starptautiskā līmenī. Sabiedrībai arī vajadzētu būt aktīvi iesaistītai vides politikā un informētai par to. Tā kā vides politika ir kopīgās kompetences joma Savienībā, viens no 7. VRP mērķiem ir uzņemties kopīgu atbildību par kopīgiem mērķiem un uzdevumiem un nodrošināt godīgas konkurences nosacījumus uzņēmumiem un publiskajam sektoram. Skaidri mērķi un uzdevumi arī palīdz radīt izpratni par virzienu un paredzamu rīcības pamatu politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām personām, tostarp reģioniem un pilsētām, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un iedzīvotājiem.

16.

Vides un klimata politikas izstrādes integrācija un saskaņotība var palīdzēt nodrošināt, ka Savienības ekonomika un sabiedrība ir labi sagatavojušās iepriekš minētajām problēmām. Šādai rīcībai jāpievēršas trim tematiskajiem mērķiem:

a)	aizsargāt, saglabāt un paplašināt Savienības dabas kapitālu;

b)	padarīt Savienību par resursu izmantošanas ziņā efektīvu, zaļu un konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

c)	aizsargāt Savienības iedzīvotājus no ietekmes saistībā ar vidi un no apdraudējuma veselībai un labklājībai.

Minētie trīs tematiskie mērķi ir savstarpēji saistīti, un tie jāīsteno paralēli. Rīcība saistībā ar vienu mērķi bieži dos ieguldījumu pārējo mērķu sasniegšanā. Piemēram, uzlabojot resursu izmantošanas efektivitāti, tiks mazināts spiediens uz dabas kapitālu, savukārt palielinoties Savienības dabas kapitāla izturētspējai, uzlabosies cilvēku veselība un labklājība. Pielāgošanās un mazināšanas pasākumi attiecībā uz klimata pārmaiņām palielinās Savienības ekonomikas un sabiedrības izturētspēju, vienlaikus stimulējot inovācijas un aizsargājot Savienības dabas resursus.

TEMATISKĀS PRIORITĀTES

1. prioritārais mērķis: aizsargāt, saglabāt un paplašināt Savienības dabas kapitālu

17.

Savienības ekonomikas uzplaukuma un labklājības pamatā ir tās dabas kapitāls, t. i., tās bioloģiskā daudzveidība, tostarp ekosistēmas, kuras nodrošina būtiskas preces un pakalpojumus, sākot ar auglīgu augsni un daudzfunkcionāliem mežiem līdz ražīgām zemēm un jūrām, no kvalitatīva saldūdens un tīra gaisa līdz apputeksnēšanai un klimata regulēšanai, un aizsardzībai pret dabas katastrofām. Savienības tiesību aktu ievērojamas daļas mērķis ir aizsargāt, saglabāt un paplašināt dabas kapitālu, to vidū ir Ūdens pamatdirektīva (14), Jūras stratēģijas pamatdirektīva (15), Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva (16), Nitrātu direktīva (17), Plūdu direktīva (18), Prioritāro vielu direktīva (19), Gaisa kvalitātes pamatdirektīva un ar to saistītās direktīvas (20), Dzīvotņu un Putnu direktīvas (21). Tiesību akti attiecībā uz klimata pārmaiņām, ķīmiskajām vielām, rūpnieciskām emisijām un atkritumiem arī palīdz mazināt slodzi augsnei un bioloģiskajai daudzveidībai, tostarp ekosistēmām, sugām un dzīvotnēm, kā arī samazina barības vielu noplūdi.

18.

Tomēr nesen veikti novērtējumi liecina, ka bioloģiskā daudzveidība Savienībā joprojām turpina izzust un ka vairākumā ekosistēmu ir notikusi nopietna degradācija (22), ko izraisījuši dažādi kaitējoši faktori. Piemēram, invazīvas svešzemju sugas vairāk apdraud augu, dzīvnieku un cilvēku veselību, nekā tas iepriekš bija lēsts. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam ir noteikti mērķi un pasākumi, kas jāveic, lai mainītu minētās negatīvās tendences, apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumus un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju līdz 2020. gadam un, cik vien iespējams, atjaunotu zaudēto (23). Lai Savienība varētu sasniegt savu 2020. gada bioloģiskās daudzveidības pamatmērķi, ir jāizvērš minētās stratēģijas īstenošana un jāvirzās uz tajā noteikto mērķu sasniegšanu. Lai gan šajā stratēģijā ir iekļauti pasākumi, kas uzlabos Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas, tostarp Natura 2000 tīkla, īstenošanu, pamatmērķa sasniegšanai būs pilnībā jāīsteno visi spēkā esošie tiesību akti, kuru mērķis ir aizsargāt dabas kapitālu.

19.

Neraugoties uz Ūdens pamatdirektīvas prasību aizsargāt, uzlabot un atjaunot visas virszemes un gruntsūdeņu krātuves un ievērojamām līdzšinējām pūlēm, “laba ekoloģiskā stāvokļa” mērķi līdz 2015. gadam panākt, visticamāk, varēs tikai attiecībā uz aptuveni 53 % virszemes ūdensobjektu Savienībā (24). Nozīmīgām grūtībām ir pakļauts arī Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķis panākt “labu vides stāvokli” līdz 2020. gadam, inter alia tādēļ, ka joprojām turpinās pārzveja, jūras piesārņojums (tostarp zemūdens trokšņa piesārņojums un jūrā esošie atkritumi), kā arī globālās sasilšanas ietekmes dēļ, piemēram, okeānu paskābināšanās. Lai risinātu šīs problēmas efektīvi, izšķiroši svarīga būs cieša sadarbība Savienības iekšienē un ar tās kaimiņvalstīm, jo īpaši attiecībā uz Vidusjūru un Melno jūru, kur lielākā daļa piekrastes valstu nav Savienības dalībvalstis. Lai gan Savienības gaisa un rūpniecisko emisiju politika ir palīdzējusi samazināt daudzu veidu piesārņojumu, ekosistēmas joprojām cieš no pārmērīgu slāpekļa un sēra nosēdumu veidošanās un ozona piesārņojuma, kas saistīts ar transporta, elektroenerģijas ražošanas un neilgtspējīgas lauksaimniecības prakses radītajām emisijām.

20.

Tāpēc, lai aizsargātu, saglabātu, paplašinātu un patiesi novērtētu Savienības dabas kapitālu, būtu arī jārisina problēmas to izcelsmes vietā, inter alia labāk integrējot dabas kapitāla mērķus citu politikas jomu izstrādē un īstenošanā un nodrošinot, lai politikas virzieni būtu saskaņoti un sniegtu savstarpējus ieguvumus. Ar vidi saistītie elementi, kas noteikti Komisijas reformas priekšlikumos, jo īpaši attiecībā uz Savienības lauksaimniecību, zivsaimniecību un kohēzijas politiku, ar kuriem vienlaikus ir ierosināti priekšlikumi par videi nekaitīgāku Savienības budžetu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, ir paredzēti, lai atbalstītu minēto mērķu sasniegšanu. Tā kā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamā zeme kopā aizņem 78 % Savienības sauszemes teritorijas, šīm nozarēm joprojām ir nozīmīga loma, lai saglabātu dabas resursus, jo īpaši labas kvalitātes ūdeni un augsni, kā arī bioloģisko daudzveidību un dažādas kultūrainavas. Videi nekaitīgāka KLP veicinās arī videi labvēlīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības praksi, piemēram, kultūru dažādošanu, ilggadīgo zālāju un ganību aizsardzību, un ilgtspējīgu agromežsaimniecību un arī veicinās ekoloģiski vērtīgas lauksaimniecības zemes un mežu teritoriju izveidi un uzturēšanu, tostarp izmantojot gan liela mēroga, gan tradicionālo praksi. Tas arī palielinās zemes izmantojuma, zemes izmantojuma izmaiņu un mežsaimniecības jomas spējas nodrošināt oglekļa uzglabāšanu. Ilgtspējīgas lauksaimniecības būtisks elements ir tāda saimniekošana laukos, kuru raksturo atbildība pret turpmākajām paaudzēm un kura tajā pašā laikā turpina efektīvi izmantot resursus un ir produktīva.

21.

Savienībai ir vislielākā jūras teritorija pasaulē, un tāpēc tā ir īpaši atbildīga par jūras vides aizsardzības nodrošināšanu. Attiecībā uz jūras vidi, lai gan jūrniecības nozare piedāvā ekonomiskās iespējas, sākot ar zveju, kuģošanu un akvakultūru līdz izejvielām, jūras enerģijai un jūras biotehnoloģijām, ir jārūpējas, lai nodrošinātu, ka to izmantošana ir saderīga ar jūras un piekrastes ekosistēmu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Turklāt jūras teritoriālā plānošana un integrēta piekrastes apsaimniekošana dalībvalstīs un starp tām var būt efektīvs līdzeklis jūras ūdeņu un piekrastes teritoriju ilgtspējīgas izmantošanas koordinēšanai, piemērojot ekosistēmisku pieeju dažādu nozaru darbību pārvaldībai minētajās teritorijās. Daļējs iemesls tam, ka jūras vide nav pienācīgi aizsargāta, ir tas, ka nav laikā pabeigts Natura 2000 tīkls, tāpēc dalībvalstīm būtu jāpieliek vairāk pūļu šajā jomā. Jūras aizsargājamās teritorijas arī ir jāpārvalda efektīvāk.

22.

Uz ekosistēmu balstītas pieejas klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, kuras nāk par labu bioloģiskajai daudzveidībai un citu ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai, būtu jāizmanto plašāk kā daļa no Savienības klimata pārmaiņu politikas, savukārt citi vides mērķi, piemēram, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kā arī augsnes un ūdens aizsardzība, būtu pilnībā jāņem vērā, pieņemot lēmumus attiecībā uz atjaunojamo enerģiju. Visbeidzot, būs jāpieņem pasākumi, kas risinātu transporta izraisīta gaisa piesārņojuma un CO2 emisiju problēmas (25).

23.

Degradācija, sadrumstalotība un neilgtspējīga zemes izmantošana Savienībā apdraud vairāku būtisku ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, radot draudus bioloģiskajai daudzveidībai un palielinot Eiropas neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām. Tas arī pastiprina augsnes degradāciju un pārtuksnešošanos. Vairāk nekā 25 % Savienības teritorijas ir skārusi ūdens izraisīta augsnes erozija, kas iespaido augsnes funkcijas un ietekmē saldūdens kvalitāti. Augsnes piesārņojums un pārklāšana ar mākslīgu segumu ir arī joprojām aktuālas problēmas. Domājams, ka ir piesārņots vairāk nekā pusmiljons teritoriju visā Savienībā, un, kamēr tās nav noteiktas un novērtētas, tās turpinās radīt potenciāli nopietnus vides, ekonomikas, sociālos un veselības riskus. Katru gadu vairāk nekā 1 000 km2 zemes tiek izmantoti mājokļu būvei, rūpniecībai, transportam vai atpūtai. Šādas ilgtermiņa izmaiņas ir sarežģīti vai dārgi labot, un tās gandrīz vienmēr ir saistītas ar kompromisiem starp dažādām sociālām, ekonomiskām un vides vajadzībām. Vides apsvērumi, tostarp ūdens aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana būtu jāintegrē lēmumos saistībā ar zemes izmantošanas plānošanu, lai nodrošinātu, ka tie ir ilgtspējīgāki, nolūkā līdz 2050. gadam sasniegt mērķi – aizņemtas zemes platību tīro pieaugumu nulles līmenī.

24.

Dalībvalstu līmenī panākumi augsnes aizsardzībā ir atšķirīgi, tostarp attiecībā uz piesārņoto teritoriju noteikšanu, izpratnes veicināšanu, pētniecību un izstrādi monitoringa sistēmu jomā. Tomēr attiecībā uz riska noteikšanu un citiem novēršanas centieniem panākumi nav līdzvērtīgi un Savienības līmeņa ziņošana par rezultātiem nav pilnīga. Lai reaģētu uz tādām problēmām kā negatīva ietekme uz dabisko ūdens aprites ciklu, Komisija ir izstrādājusi pamatnostādnes attiecībā uz augsnes sablīvēšanos (26). Citi centieni, piemēram, regulatīvā konteksta nostiprināšana, sadarbības tīklu attīstīšana, apmaiņa ar zināšanām, pamatnostādnes lauksaimnieciskajai ražošanai un paraugprakses piemēru noteikšana, arī var palīdzēt labāk aizsargāt augsni. Komisija ir iesniegusi priekšlikumu direktīvai, ar ko nosaka pamatnostādnes augsnes aizsardzībai un groza Direktīvu 2004/35/EK (27).

25.

Lai samazinātu cilvēku izraisīto būtiskāko slodzi uz zemi, augsni un citām ekosistēmām Eiropā, tiks veikti pasākumi, kas nodrošinās pienācīgu vides, sociālās un ekonomiskās ietekmes ievērošanu lēmumos saistībā ar zemes izmantošanu visos attiecīgajos līmeņos. “Rio+20” rezultāts, atzīstot zemes labas apsaimniekošanas ekonomisko un sociālo nozīmīgumu, ir aicinājums panākt “augsnes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli”. Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāpārdomā, kā vislabāk padarīt īstenojamas šādas saistības to attiecīgajās kompetences jomās. Savienībai un dalībvalstīm arī vistuvākajā laikā būtu jāapsver, kā risināt augsnes kvalitātes problēmas, izmantojot mērķtiecīgu un samērīgu uz risku pamatotu pieeju ar saistošu tiesisko regulējumu. Būtu jānosaka arī mērķi attiecībā uz ilgtspējīgu zemes izmantošanu un augsni.

26.

Lai gan slāpekļa un fosfora ienesas vidē Savienībā pēdējo 20 gadu laikā ir ievērojami samazinājušās, pārmērīga barības vielu noplūde turpina ietekmēt gaisa un ūdens kvalitāti un negatīvi ietekmēt ekosistēmas, radot būtiskas problēmas cilvēku veselībai. Jo īpaši steidzami ir jārisina amonjaka noplūde neefektīvas mēslošanas līdzekļu pārvaldības un neatbilstīgas notekūdeņu attīrīšanas dēļ, lai nākotnē ievērojami samazinātu barības vielu noplūdi. Ir vajadzīgs arī turpmāks darbs, lai pārvaldītu barības vielu ciklu rentablākā, ilgtspējīgākā un resursefektīvākā veidā un paaugstinātu mēslošanas līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Minētais darbs rada nepieciešamību pēc ieguldījumiem pētniecībā un Savienības vides tiesību aktu saskaņotības un īstenošanas uzlabošanas, lai risinātu šīs problēmas, vajadzības gadījumā nosakot stingrākas prasības un raugoties uz barības vielu ciklu kā daļu no holistiskākas pieejas, kas savstarpēji integrē un savieno Savienības esošās politikas jomas, kurām ir nozīme, risinot eitrofikācijas un pārmērīgas barības vielu noplūdes problēmas, kā arī nepieļaujot situācijas, kad barības vielu emisijas nokļūst vides apritē.

27.

Rīcība saskaņā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, lai atjaunotu vismaz 15 % degradēto ekosistēmu Savienībā un paplašinātu zaļās infrastruktūras izmantošanu, – tas ir instruments, kas ar dabiskiem risinājumiem nodrošina ekoloģiskus, ekonomiskus un sociālus ieguvumus, iekļaujot zaļās zonas, ūdens ekosistēmas un citus fiziskos raksturlielumus sauszemes un jūras teritorijās, palīdzēs pārvarēt zemes platību sadrumstalotību. Šāda rīcība līdztekus Putnu un Dzīvotņu direktīvas pilnīgai īstenošanai, kuru atbalstīs prioritārās rīcības programmas, paplašinās dabas kapitālu un palielinās ekosistēmu izturētspēju, un tā var radīt rentablas iespējas attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska pārvaldību. Tikmēr dalībvalstu centieni kartēt un novērtēt ekosistēmas un to pakalpojumus uzlabos datu pieejamību un kopīgi ar 2015. gadā plānoto iniciatīvu “nav bioloģiskās daudzveidības neto zuduma” palīdzēs saglabāt dabas kapitāla resursus dažādos mērogos. Ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskās vērtības iekļaušana grāmatvedības uzskaites un pārskatu sistēmās Savienībā un valstu līmenī līdz 2020. gadam ļaus labāk pārvaldīt Savienības dabas kapitālu.

28.

Lai aizsargātu, saglabātu un paplašinātu Savienības dabas kapitālu, 7. VRP nodrošina, ka līdz 2020. gadam:

a)	bioloģiskās daudzveidības izzušana un ekosistēmu pakalpojumu, tostarp apputekšņošanas, degradācija ir apturēta, to pakalpojumi tiek uzturēti un uzlaboti, un vismaz 15 % no degradētajām ekosistēmām ir atjaunotas;

b)	ietekme, ko rada slodze uz pārejas un piekrastes ūdeņiem, kā arī saldūdeņiem (tostarp virszemes un gruntsūdeņiem), ir būtiski samazinājusies, lai sasniegtu, saglabātu vai nostiprinātu labu stāvokli saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu;

c)	ietekme, ko rada slodze uz jūras ūdeņiem, ir samazināta, lai sasniegtu vai saglabātu labu vides stāvokli, kā paredzēts Jūras stratēģijas pamatdirektīvā, un piekrastes teritorijas tiek ilgtspējīgi apsaimniekotas;

d)	gaisa piesārņojums un tā ietekme uz ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību ir būtiski samazināta, nosakot ilgtermiņa mērķi nepārsniegt kritisko slodzi un līmeni;

e)	zeme Savienībā tiek pārvaldīta ilgtspējīgā veidā, augsne ir pienācīgi aizsargāta, un piesārņotu teritoriju attīrīšana jau tiek sekmīgi īstenota;

f)	barības vielu cikls (slāpeklis un fosfors) tiek pārvaldīts ilgtspējīgākā un resursu izmantošanas ziņā efektīvākā veidā;

g)	mežu pārvaldība ir ilgtspējīga, un meži, to bioloģiskā daudzveidība un to sniegtie pakalpojumi ir aizsargāti un, cik vien iespējams, uzlaboti, un mežu izturētspēja pret klimata pārmaiņām, ugunsgrēkiem, vētrām, kaitēkļiem un slimībām ir uzlabojusies.

Lai to panāktu, nepieciešams jo īpaši:

i)	nekavējoties izvērst ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošanu, lai varētu sasniegt tās mērķus;

ii)	pilnībā īstenot Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālo plānu (28), pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu īpašos apstākļus un nodrošinot, ka ūdens kvalitātes mērķu sasniegšana tiek pienācīgi atbalstīta ar politikas pasākumiem, kuros ņem vērā piesārņojuma izcelsmes vietu;

iii)

nekavējoties pastiprināt centienus, inter alia, lai nodrošinātu veselīgus zivju krājumus saskaņā ar kopējo Zivsaimniecības politiku, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu un starptautiskajām saistībām; cīnīties pret piesārņošanu un noteikt Savienības mēroga kvantitatīvu samazinājuma virsmērķi attiecībā uz atkritumiem jūrā, kura sasniegšanu atbalstītu ar pasākumiem, kas vērsti pret piesārņojumu tā izcelsmes vietā, un ņemot vērā dalībvalstu noteiktās jūras stratēģijas; pabeigt jūras aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīkla izveidi, kā arī nodrošināt piekrastes teritoriju ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

iv)	vienoties par Savienības stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām (29) un to īstenot, tostarp integrējot ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītos apsvērumus galvenajās Savienības politikas iniciatīvās un nozarēs;

v)	pastiprināt centienus panākt pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem par gaisa kvalitāti, un definēt stratēģiskos mērķus un rīcību pēc 2020. gada;

vi)

pastiprināt centienus, lai samazinātu augsnes eroziju un palielinātu organisko vielu saturu augsnē, attīrītu piesārņotas teritorijas, uzlabotu zemes izmantošanas aspektu iekļaušanu koordinētā lēmumu pieņemšanā, kurā iesaistīti visi attiecīgie valdības līmeņi, un palīdzētu to īstenot, izvirzot mērķus attiecībā uz zemi un augsni kā resursu, kā arī teritoriju plānošanas mērķus;

vii)	veikt turpmākus pasākumus, lai samazinātu slāpekļa un fosfora emisijas, tostarp no sadzīves un rūpnieciskajiem notekūdeņiem un mēslojuma izmantošanas, inter alia stingrāk kontrolējot piesārņojuma avotus, kā arī reģenerējot fosfora atkritumus;

viii)

izstrādāt un īstenot atjaunotu Savienības mežu stratēģiju, kas pievēršas daudzajām vajadzībām saistībā ar mežu un mežu devumam un sniedz ieguldījumu stratēģiskākas pieejas izveidē attiecībā uz mežu aizsardzību un uzlabošanu, tostarp īstenojot mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

ix)	pilnveidot Savienības noteikumus attiecībā uz sabiedrības informēšanu, izpratnes veicināšanu un izglītību par vides politiku.

2. prioritārais mērķis: padarīt Savienību par resursu izmantošanas ziņā efektīvu, zaļu un konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

29.

Stratēģija “Eiropa 2020” cenšas veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un izveidot jaunu konkurētspējīgāku ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kurā resursi tiek izmantoti efektīvi un ilgtspējīgi. Tās pamatiniciatīvas “Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķis ir atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kas efektīvi izmanto visus resursus, absolūti atsaista ekonomikas izaugsmi no resursu un enerģijas izmantošanas un tās ietekmes uz vidi, samazina SEG emisijas, uzlabo konkurētspēju ar efektivitātes un inovācijas palīdzību un veicina lielāku energoapgādes un resursapgādes drošību, tostarp kopumā samazinot resursu izmantošanu. Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā un Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (30) ir galvenie pamatiniciatīvas elementi, kuri veido pamatu turpmākajām darbībām minēto mērķu sasniegšanai, un tie būtu jāatbalsta, dalībvalstīm apmainoties ar paraugpraksi. Turklāt partnerība starp Savienību, tās dalībvalstīm un rūpniecību atbilstīgi Savienības integrētajai rūpniecības politikai nodrošinās līdzekļus, lai veicinātu ieguldījumus un inovācijas sešos ar zaļo ekonomiku saistītajos izaugsmes tirgos (31).

30.

Inovācija resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošanai ir vajadzīga visā ekonomikā, lai uzlabotu konkurētspēju laikā, kad paaugstinās resursu cenas, tie ir nepietiekami un pastāv izejvielu apgādes ierobežojumi un atkarība no importa. Uzņēmējdarbības sektors ir primārais inovācijas, tostarp ekoinovācijas, veicinātājs. Tomēr tirgus pats vien nespēs sasniegt vēlamos rezultātus, un, lai nodrošinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) veiktspēju vides jomā, tiem jo īpaši vajadzīga konkrēta palīdzība jauno tehnoloģiju apgūšanā, tostarp izmantojot pētniecības un inovāciju partnerības atkritumu jomā (32). Valdības rīcībai Savienības un dalībvalstu līmenī ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu pareizos pamatnosacījumus ieguldījumiem un ekoinovācijai, veicinot ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību vai tehnoloģisku risinājumu izstrādi saistībā ar vides problēmām un popularizējot ilgtspējīgus resursu izmantošanas modeļus (33).

31.

Šai pamatprasībai attiecībā uz vides problēmu risināšanu ir arī būtiski sociālekonomiski ieguvumi, un tā var stimulēt konkurētspēju. Potenciāls nodarbinātības pieaugums, ko rada pāreja uz zemu oglekļa dioksīda emisiju, resursu ziņā efektīvu, drošu un ilgtspējīgu ekonomiku, ir būtisks stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības mērķu sasniegšanai (34). Nodarbinātība vides tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē Savienībā pēdējos gados ir palielinājusies par aptuveni 3 % gadā (35). Pasaules ekonozaru tirgus vērtība tiek lēsta vismaz viena triljona euro apmērā (36), un paredzams, ka tā gandrīz divkāršosies nākamo desmit gadu laikā. Eiropas uzņēmumi pasaules mērogā jau ir līderpozīcijās otrreizējas pārstrādes un energoefektivitātes jomā, un tie ir jāmudina gūt labumu no globālā pieprasījuma pieauguma, kas tiek atbalstīts Ekoinovācijas rīcības plānā (37). Piemēram, paredzams, ka Eiropas atjaunojamās enerģijas nozarē vien līdz 2020. gadam radīsies vairāk nekā 400 000 jaunu darbvietu (38). Ilgtspējīga bioekonomika var veicināt arī viedu un zaļu izaugsmi Eiropā, un vienlaikus tā var gūt labumu no pilnveidotas resursu izmantošanas efektivitātes.

32.

Savienības klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma pilnīga īstenošana ir būtiska, lai sasniegtu noteiktos mērķus līdz 2020. gadam un izveidotu konkurētspējīgu, drošu un ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2050. gadam. Lai gan Savienība pašlaik sekmīgi virzās uz iekšzemes SEG emisiju samazināšanu līdz 2020. gadam par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, tomēr 20 % energoefektivitātes mērķa sasniegšanai būs nepieciešami ātrāki efektivitātes uzlabojumi un uzvedības maiņa. Ir sagaidāms, ka jaunā Energoefektivitātes direktīva (39) šajā sakarībā sniegs ievērojamu ieguldījumu, un to varētu papildināt, nosakot energoefektivitātes prasības produktiem, kas ienāk Savienības tirgū. Visaptverošs novērtējums par ilgtspējīgas biomasas pieejamību arī ir svarīgs, ņemot vērā aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc enerģijas un diskusiju par pretrunām starp zemes izmantojumu pārtikas ražošanai un zemes izmantojumu bioenerģijas ražošanai. Ir arī izšķiroši svarīgi nodrošināt, ka biomasa visos tās iespējamos veidos tiek ražota un izmantota ilgtspējīgi un efektīvi visā tās aprites ciklā, lai mazinātu vai novērstu negatīvo ietekmi uz vidi un klimatu, kā arī pienācīgi ņemtu vērā biomasas kā resursa dažādo izmantojuma veidu ekonomisko kontekstu. Tas varētu veicināt zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomikas izveidi.

33.

Visām ekonomikas nozarēm būs jāsniedz ieguldījums SEG emisiju mazināšanā, lai Savienība izpildītu savu daļu no pasaules mēroga centieniem. Savienībai ir jāvienojas par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar tās klimata un enerģētikas regulējumu pēc 2020. gada, lai sagatavotos starptautiskām sarunām par jaunu juridiski saistošu nolīgumu un lai nodrošinātu dalībvalstīm, rūpniecībai un citām nozarēm skaidru juridiski saistošu satvaru un mērķi(-us) nepieciešamo vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumu veikšanai emisiju samazināšanā, energoefektivitātē un atjaunojamajās enerģijās. Tāpēc Savienībai jāapsver politikas risinājumi, lai veiktu pāreju uz zemu oglekļa dioksīda emisiju ekonomiku pakāpeniskā, izmaksu ziņā lietderīgā veidā, ņemot vērā vispārējās norādes Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2050. gadam, kam būtu jākalpo par pamatu turpmākam darbam. Zaļā grāmata par klimata un enerģijas politikas satvaru 2030. gadam (40) ir nozīmīgs solis šajā virzienā. Enerģētikas ceļvedis 2050. gadam un Baltā grāmata par transportu jāatbalsta ar spēcīgu politikas satvaru. Turklāt dalībvalstīm ir jāizstrādā un jāievieš ilgtermiņa izmaksu ziņā efektīvas zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa attīstības stratēģijas, lai sasniegtu Savienības mērķi līdz gadsimta vidum samazināt SEG emisijas par 80–95 %, salīdzinot ar 1990. gadu, kas ir daļa no pasaules mēroga centieniem ierobežot planētas vidējo temperatūras pieaugumu līdz ne vairāk kā 2 °C, salīdzinot ar temperatūras līmeni pirmsrūpnieciskajā laikā, kā arī saistībā ar samazinājumu, kāds attīstītajām valstīm kā grupai jāpanāk atbilstīgi Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sniegtajiem pierādījumiem. Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma pēc 2020. gada joprojām būs Savienības klimata politikas galvenais pīlārs, un tajā būtu jāveic strukturālas reformas, lai veicinātu ieguldījumus tehnoloģijās ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Atbilstīgi starptautiskajām saistībām Savienībai kopīgi ar citām Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) līgumslēdzējām pusēm būtu jāatbalsta jaunattīstības valstis to centienos mazināt klimata pārmaiņas, veidojot šo valstu spējas, sniedzot finansiālu atbalstu un tām nododot tehnoloģijas.

34.

Labāko pieejamo metožu izmantojums ražošanā saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu (41) radīs labākus resursu izmantošanas modeļus un samazinās emisijas no vairāk nekā 50 000 lielām rūpnieciskām iekārtām Savienībā, tādējādi būtiski sekmējot novatorisku metožu izstrādi, padarot ekonomiku zaļāku un ilgtermiņā samazinot izmaksas rūpniecības nozarē. Šo tendenci var vēl vairāk veicināt, rūpniecībai īstenojot vides pārvaldības sistēmas, piemēram, tādas kā EMAS (42),

35.

Dažiem spēkā esošiem politikas instrumentiem, kas attiecas uz ražošanu un patēriņu, ir ierobežota darbības joma. Nepieciešams regulējums, kas sniedz atbilstīgus signālus ražotājiem un patērētājiem veicināt resursu izmantošanas efektivitāti un aprites ekonomiku. Tiks veikti pasākumi, kas vēl vairāk uzlabos preču un pakalpojumu vides rādītājus Savienības tirgū visā to aprites ciklā, tostarp ar tādu pasākumu palīdzību, kuri palielinās apgādi ar vides ziņā ilgtspējīgākiem produktiem un veicinās būtisku pavērsienu patērētāju pieprasījumā pēc šādiem produktiem. Tas tiks panākts, izmantojot līdzsvarotu stimulu kopumu patērētājiem un uzņēmumiem (tostarp MVU), tirgus instrumentus un regulējumu, kas samazinās to darbības un produktu ietekmi uz vidi. Patērētājiem būtu jāsaņem precīza, viegli uztverama un uzticama informācija par produktiem, ko viņi iegādājas, izmantojot skaidru un saskaņotu marķējumu, tostarp informācija, kas saistīta ar vides prasībām. Iepakošana būtu jāpilnveido, lai mazinātu ietekmi uz vidi, un būtu jāatbalsta arī resursu izmantošanas ziņā efektīvi uzņēmējdarbības modeļi, piemēram, produktu un pakalpojumu sistēmas, tostarp produktu iznomāšana. Spēkā esošie tiesību akti par produktiem, piemēram, Ekodizaina direktīva, Energomarķējuma direktīva (43) un Ekomarķējuma regula (44), tiks pārskatīti, lai uzlabotu produktu vides rādītājus un resursefektivitāti visā to aprites ciklā un lai īstenotu spēkā esošos noteikumus, izmantojot saskaņotāku politisko un tiesisko regulējumu ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam Savienībā (45). Šādam satvaram, kura pamatā ir aprites cikla rādītāji, būtu jāmazina spēkā esošā Savienības tiesību aktu kopuma ilgtspējīgam patēriņam un ražošanai sadrumstalotība un darbības jomas ierobežojumi, kas ļautu atklāt un – ja tas nepieciešams – novērst politikas, veicināšanas pasākumu un tiesību aktu trūkumus, lai nodrošinātu, ka ir noteiktas minimālās prasības attiecībā uz produktu un pakalpojumu vides rādītājiem.

36.

Tā kā 80 % no produkta ietekmes uz vidi tā aprites cikla laikā rodas to projektēšanas posmā, Savienības politikas regulējumam būtu jānodrošina, lai prioritārie produkti, kas tiek laisti Savienības tirgū, tiktu projektēti ekoloģiski, kas ļaus optimizēt resursu un materiālu efektīvu izmantošanu. Tas būtu jādara, pievēršoties inter alia produkta izturīgumam, salabošanas iespējamībai, atkārtotai izmantošanai, pārstrādei, pārstrādātiem materiāliem un produkta aprites ciklam. Produktu izcelsmei jābūt ilgtspējīgai, un tiem jābūt projektētiem tā, lai tos varētu atkārtoti izmantot un otrreizēji pārstrādāt. Minētajām prasībām vajadzēs būt īstenojamām un ieviešamām. Tiks pastiprināti Savienības un dalībvalstu līmeņa centieni novērst šķēršļus ekoinovācijai (46) un pilnā mērā atraisīt Eiropas ekonozaru potenciālu, tādējādi nodrošinot ieguvumus saistībā ar videi nekaitīgām darbvietām un izaugsmi.

37.

Lai izveidotu rīcības satvaru resursu izmantošanas efektivitātes aspektu uzlabošanai ne tikai saistībā ar SEG emisijām un enerģiju, tiks noteikti mērķi patēriņa kopējās ietekmes uz vidi mazināšanai aprites cikla laikā, jo īpaši attiecībā uz pārtikas, mājokļu un mobilitātes sektoru (47). Minētie sektori kopā rada gandrīz 80 % no patēriņa ietekmes uz vidi. Šajā sakarībā “Eiropas pusgada” procesā būtu jāapsver arī rādītāji un mērķi attiecībā uz zemes, ūdens un izejvielu izmantošanas ietekmi, kā arī oglekļa emisiju ietekmi. “Rio+20” tika atzīta vajadzība būtiski samazināt pārtikas zudumus pēc ražas novākšanas, citus pārtikas zudumus un atkritumus visā pārtikas apritē. Komisijai būtu jāizstrādā visaptveroša stratēģija, lai cīnītos pret nevajadzīgu pārtikas atkritumu radīšanu, un jāstrādā kopīgi ar dalībvalstīm cīņā pret pārmērīgu pārtikas atkritumu rašanos. Šajā sakarībā noderīgi būtu arī centieni attiecīgos gadījumos veicināt pārtikas atkritumu kompostēšanu un anaerobo sadalīšanu.

38.

Papildus obligātajām zaļā publiskā iepirkuma prasībām attiecībā uz dažām produktu kategorijām (48) lielākā daļa dalībvalstu ir pieņēmušas brīvprātīgus rīcības plānus, un daudzas ir izvirzījušas mērķus atsevišķām produktu grupām. Tomēr visu līmeņu pārvaldes iestādēm ir ievērojamas iespējas vēl vairāk samazināt to ietekmi uz vidi, pieņemot lēmumus par pirkumu. Dalībvalstīm un reģioniem vajadzētu veikt turpmākus pasākumus, lai sasniegtu mērķi piemērot zaļā iepirkuma kritērijus vismaz 50 % no piedāvājumu konkursiem. Komisija apsvērs iespēju ierosināt turpmākus nozaru tiesību aktus, lai noteiktu obligātas zaļā publiskā iepirkuma prasības attiecībā uz papildu produktu kategorijām un attiecībā uz dalībvalstu progresa regulārās uzraudzības darbības jomu, pamatojoties uz atbilstīgiem dalībvalstu datiem, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību samazināt administratīvo slogu. Būtu jāizveido brīvprātīgi zaļo iepirkumu dalībnieku tīkli.

39.

Pastāv arī ievērojams potenciāls atkritumu rašanās novēršanai un apsaimniekošanas uzlabošanai Savienībā, lai efektīvāk izmantotu resursus, atvērtu jaunus tirgus, radītu jaunas darbvietas un samazinātu atkarību no izejvielu importa, tajā pašā laikā samazinot ietekmi uz vidi (49). Savienībā katru gadu saražo 2,7 miljardus tonnu atkritumu, no kuriem 98 miljoni tonnu (4 %) ir bīstami. Savienībā 2011. gadā vidēji tika radīti 503 kg atkritumu uz vienu iedzīvotāju, bet daudzums dalībvalstīs ir atšķirīgs – no 298 kg līdz 718 kg. Vidēji tikai 40 % no cietajiem atkritumiem tiek sagatavoti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādāti, turpretim dažās dalībvalstīs tiek sasniegta 70 % pārstrāde apmērā, tas liecina par to, ka atkritumus var izmantot kā vienu no galvenajiem Savienības resursiem. Tajā pašā laikā daudzās dalībvalstīs vairāk nekā 75 % sadzīves atkritumu tiek apglabāti poligonos (50).

40.

Lai atkritumus pārvērstu par resursu, kā aicināts Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, ir pilnībā jāīsteno Savienības tiesību akti atkritumu jomā visā Savienībā, pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas stingru piemērošanu un ietverot dažādus atkritumu veidus (51). Vajadzīgi papildu centieni, lai samazinātu radīto atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju un radīto atkritumu daudzumu absolūtos skaitļos. Lai panāktu resursu efektīvas izmantošanas mērķus, ir arī jāierobežo izmantošana reģenerācijai enerģijā, attiecinot to tikai uz nepārstrādājamiem (52) atkritumiem, pakāpeniski jāizbeidz pārstrādājamu vai reģenerējamu (53) atkritumu apglabāšana poligonos, jānodrošina kvalitatīva pārstrāde, kuras rezultātā iegūtā materiāla izmantošana nenovestu pie vispārējas kaitīgas ietekmes uz vidi vai cilvēku veselību, kā arī jāattīsta otrreizējo izejvielu tirgus. Bīstami atkritumi būs jāapsaimnieko tā, lai samazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, par ko tika panākta vienošanās “Rio+20”. Lai sasniegtu minēto mērķi, daudz sistemātiskāk visā Savienībā būtu jāpiemēro tirgus instrumenti un citi pasākumi, kas rada priekšrocības atkritumu rašanās novēršanai, pārstrādei un atkārtotai izmantošanai, tostarp nosakot vēl stingrāku ražotāju atbildību, vienlaikus atbalstot tādus materiālu aprites ciklus, kas nav toksiski. Būtu jānovērš pārstrādes darbību šķēršļi Savienības iekšējā tirgū un jāpārskata pašreizējie mērķi attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, reģenerāciju un atkritumu novirzīšanu no poligoniem, lai virzītos uz aprites ciklā pamatotu aprites ekonomiku, kurā resursi tiek izmantoti kaskādes veidā un atliekvielu daudzums ir tuvs nullei.

41.

Resursu efektivitāte ūdens nozarē arī tiks noteikta kā prioritāra, lai palīdzētu panākt labu ūdens resursu stāvokli. Lai gan sausums un ūdens trūkums ietekmē arvien lielāku Eiropas daļu, tiek lēsts, ka 20–40 % Eiropā pieejamā ūdens joprojām tiek izšķērdēts, piemēram, noplūžu dēļ sadales sistēmā vai pienācīgi neieviešot ūdens efektīvas izmantošanas tehnoloģijas. Saskaņā ar pieejamajiem modelēšanas rezultātiem joprojām pastāv plašas iespējas uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti Savienībā. Turklāt ir sagaidāms, ka augošais pieprasījums un klimata pārmaiņu ietekme ievērojami palielinās slodzi uz Eiropas ūdens resursiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jārīkojas, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem ir pieejams tīrs ūdens un ka ūdens ieguvē tiek ievēroti pieejamo atjaunojamo ūdens resursu ierobežojumi līdz 2020. gadam, lai uzturētu, sasniegtu vai pilnveidotu labu ūdens stāvokli saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu, tostarp uzlabojot ūdens resursu izmantošanas efektivitāti ar tādu tirgus mehānismu palīdzību kā ūdens cenu noteikšana, kas atspoguļo ūdens patieso vērtību, kā arī izmantojot citus instrumentus, piemēram, izglītošanu un izpratnes veicināšanu (54). Nozares, kas patērē ūdeni visvairāk, piemēram, enerģijas ražošana un lauksaimniecība, būtu jāmudina piešķirt prioritāti resursu ziņā visefektīvākajai ūdens izmantošanai. Panākumus veicinās inovatīvu tehnoloģiju, sistēmu un uzņēmējdarbības modeļu paātrināta demonstrācija un ieviešana, pamatojoties uz Eiropas inovācijas partnerības ūdens resursu jomā stratēģisko īstenošanas plānu.

42.

Ilgtermiņa un paredzama politikas sistēma visās minētajās jomās palīdzēs veicināt ieguldījumus un pasākumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā attīstītu videi nekaitīgāku tehnoloģiju tirgu un veicinātu ilgtspējīgus uzņēmējdarbības risinājumus. Resursu efektivitātes rādītāji un mērķi, pastiprināti ar stingri noteiktu datu vākšanas sistēmu, publiskā un privātā sektora lēmumu pieņēmējiem nodrošinātu nepieciešamās pamatnostādnes ekonomikas pārveidē. Tiklīdz par tiem tiks panākta vienošanās Savienības līmenī, šādi rādītāji un mērķi kļūs par 7. VRP sastāvdaļu. Lai atbalstītu šo procesu, līdz 2015. gadam ir nepieciešams izstrādāt metodoloģijas resursu izmantošanas efektivitātes mērīšanai attiecībā uz ūdeni, zemi, izejvielām un oglekli.

43.

Lai padarītu Savienību par resursu izmantošanas ziņā efektīvu zaļo ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, programma nodrošina, ka līdz 2020. gadam:

Savienība ir sasniegusi klimata un enerģētikas mērķus 2020. gadam un strādā pie SEG emisiju samazināšanas par 80–95 % līdz 2050. gadam, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, kas veido daļu no pasaules kopējiem centieniem panākt, lai vidējās temperatūras pieaugums nepārsniegtu 2 °C salīdzinājumā ar temperatūras līmeni pirms rūpnieciskā laikmeta, izstrādājot nolīgumu par klimata un enerģijas satvaru līdz 2030. gadam, kas ir izšķiroši svarīgs solis šajā procesā;

visu galveno Savienības ekonomikas nozaru kopējā ietekme uz vidi ir ievērojami samazinājusies, ir palielinājusies resursu izmantošanas efektivitāte un ir noteikti kritēriji un mērījumu metodoloģijas. Tirgus un politiskie stimuli, kas veicina uzņēmējdarbības ieguldījumus resursu efektīvā izmantošanā, ir ieviesti, un zaļā izaugsme tiek stimulēta ar pasākumiem inovāciju veicināšanai;

c)	strukturālās pārmaiņas ražošanā, tehnoloģijā un inovācijā, kā arī patēriņa modeļi un dzīvesveids ir samazinājuši ražošanas un patēriņa kopējo ietekmi uz vidi, jo īpaši pārtikas, mājokļu un mobilitātes nozarēs;

atkritumi tiek droši apsaimniekoti kā resurss, un, lai novērstu kaitējumu veselībai un videi, kopējā atkritumu rašanās un atkritumu daudzums uz vienu personu samazinās, poligonos apglabā tikai atliekvielas (kas nav pārstrādājamas vai reģenerējamas) un reģenerācijai enerģijā izmanto tikai nepārstrādājamus atkritumus, ņemot vērā Atkritumu poligonu direktīvas (55) 5. panta 2. punktā paredzēto atlikšanu un ņemot vērā Atkritumu pamatdirektīvas (56) 4. panta 2. punktu;

e)	pārmērīga ūdens resursu noslodze Savienībā ir novērsta vai ievērojami samazināta.

Lai to panāktu, nepieciešams jo īpaši:

pilnībā īstenot klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu un nekavējoties vienoties par Savienības klimata un enerģētikas politikas sistēmu laikposmam pēc 2030. gada, pienācīgi ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldības padomes visjaunāko novērtējuma ziņojumu, ievērojot indikatīvās robežvērtības Ceļvedī uz zemas oglekļa emisijas ekonomiku, kā arī notikumu attīstību UNFCCC un citos attiecīgos procesos;

ii)	panākt labāko pieejamo metožu vispārēju piemērošanu saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu un pastiprināt centienus veicināt inovatīvu tehnoloģiju, procesu un pakalpojumu izmantošanu;

iii)

stimulēt publiskā un privātā sektora centienus pētniecībā un inovāciju pārņemšanā, kas vajadzīgs, lai ieviestu inovatīvas tehnoloģijas, sistēmas un uzņēmējdarbības modeļus, kas paātrinās pāreju uz resursu ziņā efektīvu, drošu un ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni un samazinās šīs pārejas izmaksas; turpināt attīstīt pieeju, kas izklāstīta ekoinovāciju rīcības plānā, nosakot prioritātes attiecībā uz papildu inovācijām, kā arī sistēmas pārmaiņām, veicināt zaļo tehnoloģiju lielāku tirgus daļu Savienībā un nostiprināt Eiropas ekoražošanas konkurētspēju; izstrādāt rādītājus un noteikt reālus un sasniedzamus mērķus resursu efektīvas izmantošanas jomā;

iv)	līdz 2015. gadam izstrādāt mērījumu un kritēriju metodoloģijas attiecībā uz resursu izmantošanas efektivitāti zemei, ogleklim, ūdenim un izejvielām un izvērtēt, vai būtu atbilstīgi iekļaut galveno rādītāju un mērķi “Eiropas pusgadā”;

izveidot saskaņotāku politisko regulējumu ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam, tostarp, ja vajadzīgs, spēkā esošos instrumentus apvienojot saskaņotā tiesiskā regulējumā; pārskatīt tiesību aktus par produktiem, lai uzlabotu produktu vides rādītājus un resursefektivitāti visā to aprites ciklā; veicināt patērētāju pieprasījumu pēc vides ziņā ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, izmantojot tādus politikas virzienus, kas uzlabo to pieejamību, finansiālo izdevīgumu, funkcionalitāti un pievilcību; izstrādāt rādītājus un izvirzīt reālus un sasniedzamus mērķus attiecībā uz patēriņa vispārējās ietekmes uz vidi samazināšanu;

vi)	izstrādāt apmācības programmas, kas paredzētas zaļajām darbvietām;

vii)	pastiprināt centienus jau spēkā esošo mērķu sasniegšanai un pārskatīt zaļā publiskā iepirkuma pieejas, tostarp tā darbības jomu, lai palielinātu tā efektivitāti; izveidot brīvprātīgu zaļo iepirkumu dalībnieku tīklu Savienības uzņēmumiem;

viii)

pilnībā īstenot Savienības tiesību aktus atkritumu jomā. Šāda īstenošana ietvers atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu un tirgus instrumentu un citu pasākumu efektīvu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka: 1) atkritumu apglabāšana poligonos tiek veikta tikai atliekvielu (kas nav pārstrādājamas vai reģenerējamas) gadījumā, ņemot vērā Atkritumu poligonu direktīvas 5. panta 2. punktā paredzēto atlikšanu; 2) reģenerācijai enerģijā tiek izmantoti tikai nepārstrādājami atkritumi, ņemot vērā Atkritumu pamatdirektīvas 4. panta 2. punktu; 3) pārstrādāti atkritumi tiek izmantoti kā Savienības izejmateriālu būtisks, uzticams avots, izstrādājot izejvielu aprites ciklus, kas nav toksiski; 4) bīstami atkritumi tiek droši apsaimniekoti un to rašanās apjoms ir samazināts; 5) atkritumu nelikumīga pārvadāšana ir izskausta, piemērojot stingru uzraudzību; un 6) pārtikas atkritumu apjoms ir samazināts. Pārskatīti spēkā esošie tiesību akti produktu un atkritumu jomā, tostarp pārskatīti galvenie mērķi atbilstīgajās atkritumu direktīvās, pamatojoties uz Ceļvedi resursu efektīvai izmantošanai Eiropā, lai tādējādi virzītos uz cirkulāru ekonomiku, un ir novērsti iekšējā tirgus šķēršļi videi nekaitīgai pārstrādes darbībai Savienībā. Sabiedrības informēšanas kampaņas ir nepieciešamas, lai veicinātu zināšanas un izpratni par atkritumu apsaimniekošanas politiku un stimulētu uzvedības maiņu;

ix)

uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti, nosakot un uzraugot mērķus upju baseinu līmenī, pamatojoties uz ūdens efektīvas izmantošanas mērķu kopēju metodoloģiju, kas jāizstrādā kopīgā īstenošanas stratēģijas procesā, un izmantojot tirgus mehānismus, piemēram, ūdens cenas noteikšanu, kā paredzēts Ūdens pamatdirektīvas 9. pantā, un attiecīgos gadījumos izmantojot arī citus tirgus mehānismus. Izstrādāt pieejas, lai pārvaldītu attīrīto notekūdeņu izmantošanu.

3. prioritārais mērķis: aizsargāt Savienības iedzīvotāju veselību un labklājību no vides negatīvas ietekmes un riska

44.

Ar Savienības vides tiesību aktiem ir panākti būtiski ieguvumi sabiedrības veselībai un labklājībai. Tomēr ūdens piesārņojums, gaisa piesārņojums un ķīmiskās vielas sabiedrībā joprojām rada visvairāk satraukuma par vidi Savienībā (57). Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka 53 Eiropas valstīs negatīvi vides faktori ir atbildīgi par 15–20 % no visiem nāves gadījumiem (58). ESAO prognozē, ka līdz 2050. gadam pilsētu gaisa piesārņojums visā pasaulē kļūs par galveno ar vidi saistīto nāves cēloni.

45.

Uz ievērojamu daļu Savienības iedzīvotāju joprojām kaitīgi iedarbojas gaisa piesārņojums, tostarp gaisa piesārņojums telpās, kura apjomi pārsniedz PVO ieteiktos standartus (59). Piemēram, vietējie ar oglēm darbinātie apkures un iekšdedzes dzinēji un iekārtas ir mutagēno un kancerogēno policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAH) un sīko daļiņu (PM 10, PM 2,5 un PM 1) bīstamu emisiju avots. Rīcība ir jo īpaši vajadzīga teritorijās, piemēram, pilsētās, kur uz cilvēkiem, jo īpaši jutīgām vai mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, un ekosistēmām lielā apjomā iedarbojas kaitīgi piesārņotāji. Lai nodrošinātu veselīgu vidi visiem, vietējie pasākumi jāpapildina ar atbilstīgu politiku gan valsts, gan Savienības līmenī.

46.

Piekļuve apmierinošas kvalitātes ūdenim joprojām ir problemātiska vairākās Savienības lauku teritorijās. Tomēr no labas kvalitātes Eiropas peldūdeņu nodrošināšanas labumu gūst gan cilvēku veselība, gan Savienības tūrisma nozare. Plūdu un sausuma negatīvās sekas cilvēku veselībai un saimnieciskai darbībai tiek piedzīvotas arvien biežāk, kas daļēji skaidrojams ar izmaiņām hidroloģiskajā ciklā un zemes izmantojumā.

47.

Pašreizējās politikas nepilnīga īstenošana kavē sasniegt Savienībā pienācīgus gaisa un ūdens kvalitātes standartus. Savienība atjauninās mērķus saskaņā ar jaunākajiem zinātnes konstatējumiem un aktīvāk centīsies nodrošināt sinerģiju ar citiem politikas mērķiem tādās jomās kā klimata pārmaiņas, mobilitāte un transports, bioloģiskā daudzveidība un jūras un sauszemes vide. Piemēram, dažu gaisa piesārņotāju, tostarp gaistošu klimata piesārņotāju apjoma samazināšana var būtiski palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas. Turpmākajā darbā šajā virzienā tiks ņemts vērā visaptverošs pārskats par Savienības gaisa kvalitātes tiesību aktiem un Eiropas ūdens resursu aizsardzības plāna īstenošana.

48.

Piesārņojuma novēršana izcelsmes vietā joprojām ir prioritāte, un Rūpniecisko emisiju direktīvas īstenošanas rezultātā vēl vairāk samazināsies emisijas no galvenajām rūpniecības nozarēm. Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu izvirzīto mērķu sasniegšana arī veicinās ilgtspējīgāku mobilitāti Savienībā, tādējādi risinot problēmas, ko rada ievērojami trokšņa un lokāla gaisa piesārņojuma avoti.

49.

Pieejamie dati par ilgtermiņa vidēja stipruma ietekmi parāda, ka 65 % Eiropas iedzīvotāju, kas dzīvo lielo pilsētu teritorijās, ietekmē augsts trokšņa līmenis (60), un vairāk nekā 20 % – nakts trokšņa līmeņi, pie kuriem bieži sastopama kaitīga ietekme uz veselību.

50.

Horizontālie tiesību akti ķīmisko vielu jomā (REACH regula (61) un Klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas regula (62)), kā arī tiesību akti attiecībā uz biocīdiem (63) un augu aizsardzības produktiem (64) nodrošina pamata aizsardzību cilvēku veselībai un videi, nodrošina stabilitāti un paredzamību uzņēmējiem un veicina tādu izmēģinājuma metožu pielietošanu, kurās neizmanto dzīvniekus. Tomēr joprojām ir neskaidrība par visu kombinēto ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, ko rada dažādas ķīmiskās vielas (maisījumi), nanomateriāli, ķīmiskās vielas, kas ietekmē endokrīno (hormonālo) sistēmu (endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošas vielas), un produktos esošās ķīmiskās vielas. Pētījumi norāda uz to, ka dažām ķimikālijām ir endokrīno sistēmu graujošas īpašības, kas var izraisīt dažādu negatīvu ietekmi uz veselību un vidi, tostarp ietekme uz bērnu attīstību, iespējams, pat ļoti mazās devās, un ka šāda ietekme pamato vajadzību apsvērt piesardzīgu rīcību.

Šajā sakarībā ir jāpieliek vairāk pūļu, lai nodrošinātu, ka līdz 2020. gadam visas attiecīgās vielas, kas ir par pamatu ļoti lielām bažām, tostarp vielas ar endokrīno sistēmu graujošām īpašībām, tiek iekļautas REACH regulas kandidātvielu sarakstā. Ir nepieciešams rīkoties, lai risinātu šādas problēmas, jo īpaši, ja Savienība vēlas sasniegt mērķi, par kuru 2002. gadā vienojās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību un kuru no jauna apstiprināja “Rio+20”, kā arī pieņēma kā mērķi Stratēģiskā pieejā ķīmisko vielu pārvaldībai, proti, līdz 2020. gadam līdz minimumam samazināt ievērojamo negatīvo ietekmi, ko ķīmiskās vielas rada cilvēku veselībai un videi, un reāli, efektīvi, saskaņoti un koordinēti reaģēt uz jauniem un aktuāliem jautājumiem un problēmām.

Savienība turpinās izstrādāt un īstenot pieejas, kas vērstas uz to, lai mazinātu ķīmisko vielu kombinēto ietekmi un bažas par endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošo vielu drošību, kas tiks iestrādātas visos attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Jo īpaši Savienība izstrādās saskaņotu pieeju uz apdraudējumu pamatotiem kritērijiem, lai noteiktu endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošās vielas. Savienība arī noteiks visaptverošu pieeju, lai līdz minimumam mazinātu saskarsmi ar bīstamajām vielām, tostarp produktos esošajām ķīmiskajām vielām. Kā daļa no visaptverošas pieejas, kas paredz riska novērtēšanu un pārvaldību, informāciju un uzraudzību, tiks panākta nanomateriālu un citu materiālu ar līdzīgām īpašībām drošība un ilgtspējīga pārvaldība. Ir arī bažas par tādu materiālu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kuru daļiņas ir tik sīkas, ka uz tām pat neattiecas nanomateriālu definīcija, bet kuriem varētu būt līdzīgas īpašības kā nanomateriāliem. Šādas bažas būtu sīkāk jāizskata Komisijas plānotajā nanomateriālu definīcijas pārskatīšanā 2014. gadā, ņemot vērā pieredzi un zinātnisko, kā arī tehnoloģisko attīstību. Kopā šīs pieejas uzlabos zināšanu bāzi par ķīmiskajām vielām un nodrošinās paredzamu regulējumu, kas veicinās ilgtspējīgāku risinājumu izstrādi.

51.

Tikmēr priekšrocības var sniegt augošais bioloģisko produktu, ķīmisko vielu un materiālu tirgus, piemēram, mazāk SEG emisiju un jaunas tirgus iespējas, bet jābūt uzmanīgiem, lai nodrošinātu, ka šādu produktu pilnais aprites cikls ir ilgtspējīgs un nesaasina konkurenci par zemes vai ūdens platībām, kā arī nepalielina emisiju līmeņus.

52.

Klimata pārmaiņas vēl vairāk saasinās vides problēmas, izraisot ilgstošus sausuma laikposmus un karstuma viļņus, plūdus, vētras, meža ugunsgrēkus, augsnes un piekrastes eroziju un jaunas vai bīstamākas cilvēku, dzīvnieku vai augu slimības. Jāveic īpaši pasākumi, lai nodrošinātu, ka Savienība ir pienācīgi sagatavota ietekmei un izmaiņām, ko rada klimata pārmaiņas, un stiprina vides, ekonomisko un sociālo izturētspēju. Tā kā klimata pārmaiņu ietekme skar un arī turpmāk skars daudzas nozares, Savienības politikas jomās vairāk jāintegrē pielāgošanās un katastrofu riska pārvaldības apsvērumi.

53.

Turklāt pasākumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu ekoloģisko un klimata izturētspēju, piemēram, ekosistēmu atjaunošana un “zaļā” infrastruktūra, var būt nozīmīgi sociālekonomiskie ieguvumi, tostarp sabiedrības veselībai. Pienācīgi jāpārvalda sinerģija un iespējamie kompromisi starp klimata un citiem vides mērķiem, piemēram, gaisa kvalitātes jomā. Piemēram, pāreja uz konkrētiem zemākas oglekļa emisijas degvielas veidiem, reaģējot uz apsvērumiem, kas saistīti ar klimatu vai piegādes drošību, varētu izraisīt cieto daļiņu daudzuma ievērojamu palielināšanos un bīstamas emisijas, jo īpaši tad, ja nav atbilstīgu mazināšanas tehnoloģiju.

54.

Lai aizsargātu Savienības iedzīvotāju veselību un labklājību no ietekmes un riskiem, kas saistīti ar vidi, 7. VRP nodrošina, ka līdz 2020. gadam:

a)	āra gaisa kvalitāte Savienībā ir ievērojami uzlabojusies, pietuvojoties PVO ieteiktajiem līmeņiem, bet iekštelpu gaisa kvalitāte ir uzlabojusies, ņemot vērā attiecīgās PVO pamatnostādnes;

b)	trokšņa piesārņojums Savienībā ir ievērojami samazinājies, tuvojoties PVO ieteiktajiem līmeņiem;

c)	iedzīvotāji visā Savienībā gūst labumu no augstiem droša dzeramā ūdens un peldūdens standartiem;

ķīmisko vielu kombinētā ietekme un bažas par endokrīno sistēmu traucējošo vielu drošību tiek reāli risinātas visos attiecīgajos Savienības tiesību aktos un ir novērtēts un līdz minimumam samazināts risks videi un veselībai, jo īpaši attiecībā uz bērniem, saistībā ar bīstamu vielu, tostarp produktos esošo ķīmisko vielu, izmantošanu. Tiks noteikti ilgtermiņa pasākumi, lai sasniegtu netoksiskas vides mērķi;

e)	augu aizsardzības līdzekļiem nav nekādas kaitīgas ietekmes uz cilvēka veselību vai nav nepieļaujamas ietekmes uz vidi, un ka šādi līdzekļi tiek lietoti ilgtspējīgi;

f)	bažas par nanomateriālu un materiālu ar līdzīgām īpašībām drošību ir reāli mazinātas – kā daļa saskaņotas pieejas, ko piemēro dažādiem tiesību aktiem;

g)	ir gūti manāmi panākumi virzībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei.

Lai to panāktu, nepieciešams jo īpaši:

i)	īstenot atjaunināto Savienības gaisa kvalitātes politiku, kas saskaņota ar jaunākajiem zinātnes konstatējumiem, un izstrādāt un īstenot pasākumus gaisa piesārņojuma novēršanai tā izcelsmes vietā, ņemot vērā atšķirības starp iekštelpu gaisa un āra gaisa piesārņojuma avotiem;

ii)	īstenot atjauninātu Savienības politiku attiecībā uz trokšņiem, kas saskaņota ar jaunākajiem zinātnes konstatējumiem, un pasākumus trokšņa mazināšanai tā izcelsmes vietā, tostarp uzlabojot pilsētu projektēšanu;

iii)	pastiprināt centienus, lai īstenotu Ūdens pamatdirektīvu, Peldūdeņu direktīvu (65) un Dzeramā ūdens direktīvu (66), jo īpaši attiecībā uz maziem dzeramā ūdens piegādātājiem;

iv)

turpināt īstenot REACH, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, kā arī ķīmisko vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, vienlaikus uzlabojot Savienības uzņēmumu konkurētspēju un inovāciju spēju, vienlaikus ņemot vērā MVU īpašās vajadzības. Līdz 2018. gadam izstrādāt Savienības netoksiskas vides stratēģiju, kas veicina novatorismu un ilgtspējīgu aizstājēju, tostarp ar neķīmisku risinājumu, izstrādi, par pamatu ņemot horizontālus pasākumus, kas jāveic līdz 2015. gadam, lai nodrošinātu: 1) saražoto nanomateriālu un materiālu ar līdzīgām īpašībām drošību; 2) endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošo vielu iedarbības samazināšanu līdz minimumam; 3) atbilstīgas regulatīvās pieejas, lai mazinātu ķīmisko vielu kombinēto ietekmi; un 4) produktos, tostarp importētajos, esošo ķīmisko vielu iedarbības samazināšanu līdz minimumam, lai veicinātu netoksisku materiālu aprites ciklus un mazinātu kaitīgo vielu iedarbību telpās,

v)	uzraudzīt, kā tiek īstenoti Savienības tiesību akti biocīdu un augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgas lietošanas jomā, un vajadzības gadījumā tos pārskatīt, lai aktualizētu, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas;

vi)	vienoties par ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām un to īstenot, tostarp integrējot ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītos apsvērumus un katastrofu riska pārvaldības apsvērumus galvenajās Savienības politikas iniciatīvās un nozarēs.

VEICINOŠA SISTĒMA

55.

Iepriekš minēto prioritāro tematisko mērķu sasniegšanai vajadzīga veicinoša sistēma, kas atbalsta reālu darbību. Tiks veikti pasākumi, lai uzlabotu šīs veicinošās sistēmas četrus galvenos pīlārus: uzlabot veidu, kā Savienības vides tiesību akti tiek īstenoti visās jomās; uzlabot vides politikas zinātnes atziņu un pierādījumu bāzi; nodrošināt ieguldījumus un radīt pareizos stimulus, lai aizsargātu vidi; un, visbeidzot, uzlabot vides integrāciju un politikas saskaņotību gan vides politikas jomā, gan starp vides politiku un citām politikas jomām. Minētie horizontālie pasākumi dos plašāku labumu Savienības vides politikai, pārsniedzot 7. VRP darbības jomu un termiņu.

4. prioritārais mērķis: maksimāli izmantot priekšrocības, ko piedāvā Savienības vides tiesību akti, uzlabojot to īstenošanu

56.

Papildus nozīmīgajiem uzlabojumiem veselības un vides aizsardzības jomā, ieguvumi, nodrošinot to, ka faktiski ir īstenoti Savienības vides tiesību akti, ir trīskārtīgi: tiek izveidoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmējiem, kuri darbojas iekšējā tirgū, tiek stimulētas inovācijas un veicinātas pirmsācēja priekšrocības Eiropas uzņēmumiem daudzās nozarēs. Savukārt izmaksas, kas saistītas ar tiesību aktu neīstenošanu, ir lielas, pēc aptuvenām aplēsēm aptuveni EUR 50 miljardi gadā, ietverot izmaksas, kas saistītas ar pārkāpumu lietām (67). 2009. gadā vien tika ierosināta 451 pārkāpumu lieta saistībā ar Savienības vides tiesību aktiem, 2011. gadā tika reģistrētas vēl 299 lietas, un tika sākti 114 jauni tiesas procesi (68), tādējādi vides acquis ir Savienības tiesību aktu joma, kurā pārkāpumu tiesvedība tiek ierosināta visbiežāk. Komisija arī tieši no Savienības iedzīvotājiem saņem neskaitāmas sūdzības, no kurām daudzas varētu sekmīgāk risināt dalībvalsts vai vietējā līmenī.

57.

Tāpēc turpmākajos gados galvenā prioritāte tiks dota Savienības vides acquis īstenošanas uzlabošanai dalībvalstu līmenī. Starp dalībvalstīm un dalībvalstīs pastāv būtiskas atšķirības īstenošanā. Ir nepieciešams Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī vides tiesību aktu īstenošanā iesaistītos nodrošināt ar zināšanām, instrumentiem un spējām uzlabot ieguvumu gūšanu no minētajiem tiesību aktiem, kā arī uzlabot izpildes procesa pārvaldību.

58.

Lielais pārkāpumu, sūdzību un lūgumrakstu skaits vides jomā parāda, ka vajadzīga reāla un darbotiesspējīga kontroles un līdzsvara sistēma valsts līmenī, lai palīdzētu apzināt un risināt īstenošanas problēmas, kā arī vajadzīgi pasākumi, lai vispirms nepieļautu šo problēmu rašanos, piemēram, politikas izstrādes posmā saikne starp attiecīgajām pārvaldēm, kas atbildīgas par īstenošanu, un ekspertiem. Šajā sakarā centieni laikposmā līdz 2020. gadam būs vērsti uz uzlabojumu panākšanu četrās galvenajās jomās.

59.

Pirmkārt, tiks uzlabots veids, kā tiek savākti un izplatīti dati par īstenošanu, lai palīdzētu plašai sabiedrībai un vides speciālistiem pilnībā saprast Savienības vides tiesību aktu mērķi un priekšrocības, kā valsts un vietējās pārvaldes iestādes īsteno Savienības saistības (69). Šā mērķa īstenošanā ieguldījumu varētu dot pieejamo tiešsaites instrumentu izmantošana. Saskaroties ar īstenošanas problēmām, kas raksturīgas individuālai dalībvalstij, ir paredzēts sniegt palīdzību, kas līdzinās pielāgotai pieejai, ko ievēro “Eiropas pusgada” procesā. Piemēram, ar Komisiju un individuālām dalībvalstīm tiks izveidoti partnerības īstenošanas nolīgumi, ar kuriem risina tādus jautājumus kā to, kur atrast īstenošanai vajadzīgo finansiālo atbalstu un labākas informācijas sistēmas, lai sekotu līdzi virzībai. Lai maksimāli palielinātu šīs pieejas efektivitāti, dalībvalstīm atbilstīgi un saskaņā ar savu administratīvo procedūru vajadzētu veicināt vietējo un reģionālo iestāžu piedalīšanos. Reģionu komitejas un Komisijas izveidotā tehniskā sadarbības platforma atvieglos dialogu un informācijas apkopošanu, lai uzlabotu tiesību aktu īstenošanu vietējā līmenī.

60.

Otrkārt, Savienība piemēros prasības saistībā ar inspekcijām un pārraudzību plašākam Savienības vides tiesību aktu kopumam un turpinās izstrādāt inspekciju atbalsta jaudu Savienības līmenī, par pamatu ņemot jau esošās struktūras, tostarp lai reaģētu uz dalībvalstu lūgumu pēc atbalsta un risinātu situācijas, kad ir pamatots iemesls bažām, kā arī lai veicinātu sadarbību visā Savienībā. Ir jāveicina pastiprināta salīdzinošā izvērtēšana un apmaiņa ar paraugpraksi, kā arī vienošanās par kopīgu inspekciju veikšanu dalībvalstīs, kad tās to pieprasa.

61.

Treškārt, vajadzības gadījumā tiks uzlabots veids, kādā tiek izskatītas un atrisinātas sūdzības par Savienības vides tiesību aktu īstenošanu.

62.

Ceturtkārt, Savienības iedzīvotāji varēs viegli piekļūt tiesu iestāžu pakalpojumiem vides jautājumos un iegūs reālu tiesisko aizsardzību saskaņā ar Orhūsas konvenciju un izmaiņām, ko nesusi Lisabonas līguma stāšanās spēkā un jaunākā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra. Tiks veicināta arī strīdu ārpustiesas atrisināšana kā alternatīva tiesvedībai.

63.

Vēl vairāk tiks uzlabots vides pārvaldības vispārīgais standarts visā Savienībā, kā arī starptautiskajā līmenī, palielinot sadarbību Savienības līmenī starp speciālistiem vides aizsardzības jomā, tostarp valsts juristiem, prokuroriem, ombudiem, tiesnešiem un inspektoriem, piemēram, Eiropas Savienības tīklu vides tiesību aktu ieviešanai un īstenošanai (IMPEL), un mudinot šādus speciālistus dalīties ar paraugprakses piemēriem.

64.

Komisija ne vien palīdzēs dalībvalstīm uzlabot atbilstību noteikumiem (70), bet arī savas kompetences satvarā turpinās nodrošināt, ka tiesību akti atspoguļo jaunākos zinātnes konstatējumus, tajos tiek ņemta vērā pieredze, ko dalībvalstis gūst, īstenojot Savienības saistības, un tie ir saskanīgi un atbilst savam mērķim. Kopumā, ja juridiskās saistības ir pietiekami skaidras un precīzas, un gadījumos, kad to saskaņota piemērošana visās dalībvalstīs šķiet visefektīvākais veids, lai sasniegtu Savienības mērķus, minētās juridiskās saistības tiks ietvertas regulās, kam ir tieša un izmērāma ietekme un kas rada mazāk nekonsekvences īstenošanā. Komisija pastiprinās rezultātu rādītāju izmantošanu un citus veidus, kā publiski sekot līdzi tam, kā dalībvalstīs tiek īstenoti konkrēti tiesību akti.

65.

Lai maksimāli palielinātu ieguvumus no Savienības vides tiesību aktiem, uzlabojot to īstenošanu, 7. VRP nodrošina, ka līdz 2020. gadam:

a)	sabiedrībai ir piekļuve skaidrai informācijai par to, kā atbilstīgi Orhūsas konvencijai tiek īstenoti Savienības vides tiesību akti;

b)	ir uzlabojusies konkrētu vides tiesību aktu ievērošana;

c)	tiek piemēroti Savienības vides tiesību akti un ir garantēti līdzvērtīgi konkurences apstākļi iekšējā tirgū;

d)	ir uzlabota iedzīvotāju uzticība Savienības vides tiesību aktiem un to īstenošanai;

e)	plašāk tiek piemērots princips par iedzīvotāju un viņu organizāciju reālu tiesisko aizsardzību.

Lai to panāktu, nepieciešams jo īpaši:

i)	nodrošināt, ka sistēmas valsts līmenī aktīvi izplata informāciju par to, kā tiek īstenoti Savienības vides tiesību akti, un papildināt šādu informāciju ar Savienības līmeņa pārskatu par atsevišķu dalībvalstu veikumu;

ii)	izstrādāt brīvprātīgus partnerības īstenošanas nolīgumus starp dalībvalstīm un Komisiju, attiecīgā gadījumā iesaistot vietējās un reģionālās iestādes;

iii)

piemērot saistošus kritērijus reālām dalībvalstu inspekcijām un pārraudzībai plašākam Savienības tiesību aktu kopumam vides jomā un turpināt izstrādāt inspekciju atbalsta jaudu Savienības līmenī, pamatojoties uz jau esošajām struktūrām, tās papildinot ar atbalstu profesionāļu tīkliem, piemēram, IMPEL, un pastiprinātu salīdzinošo izvērtēšanu un apmaiņu ar paraugpraksi, lai palielinātu šo inspekciju lietderību un efektivitāti;

iv)	nodrošināt saskaņotus un reālus mehānismus valsts līmenī sūdzību izskatīšanai par Savienības vides tiesību aktu īstenošanu;

v)	nodrošināt, ka valstu noteikumi par tiesas pieejamību atspoguļo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Veicināt strīdu ārpustiesas atrisināšanu kā līdzekli rast mierizlīgumu un efektīvus risinājumus domstarpībām vides jomā.

5. prioritārais mērķis: uzlabot zināšanu un pierādījumu bāzi Savienības vides politikā

66.

Savienības vides politika pamatojas uz vides monitoringu, datiem, rādītājiem un novērtējumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību aktu īstenošanu, kā arī oficiālu zinātnisko izpēti un “iedzīvotāju zinātnes” iniciatīvām. Ir panākts ievērojams progress šīs zināšanu bāzes nostiprināšanā, kas ir palielinājis informētību un uzlabojis politikas veidotāju un sabiedrības paļāvību uz pierādījumiem, kuri pamato šo politikas pieeju, tostarp politikas nostādnes, kurās tiek piemērots piesardzības princips. Tas ir palīdzējis uzlabot izpratni par sarežģītām vides un sociālām problēmām.

67.

Savienības un starptautiskā līmenī jāveic pasākumi, lai vēl vairāk stiprinātu un uzlabotu zinātnes un politikas saskarni vides jomā un iedzīvotāju iesaistīšanos, piemēram, ieceļot galvenos zinātniskos padomdevējus, kā to jau ir izdarījusi Komisija un dažas dalībvalstis, vai labāk izmantojot iestādes vai struktūras, kas specializējas zinātnes atziņu pielāgošanā valsts politikas vajadzībām, piemēram, valsts vides aģentūras un Eiropas Vides aģentūra, kā arī Eiropas vides informācijas un novērojumu tīkls (EIONET).

68.

Tomēr pašreizējo izmaiņu gaita un neskaidrības par iespējamajām tendencēm nākotnē prasa veikt turpmākus pasākumus, lai saglabātu un stiprinātu šo zināšanu un pierādījumu bāzi, lai nodrošinātu, ka Savienības politika turpina pamatoties uz pareizu izpratni par vides stāvokli, iespējamiem reaģēšanas variantiem un to sekām.

69.

Pēdējos gadu desmitos ir uzlabojies veids, kā vides informāciju un statistiku vāc un izmanto Savienības un valstu, reģionālajā un vietējā līmenī, kā arī pasaulē. Tomēr datu vākšana un kvalitāte joprojām ir atšķirīga, un avotu daudzums var apgrūtināt piekļuvi datiem. Tāpēc ir vajadzīgi nepārtraukti ieguldījumi, lai nodrošinātu ticamu, salīdzināmu un kvalitatīvu datu un rādītāju pieejamību un to, ka tiem var piekļūt politikas izveidē un īstenošanā iesaistītie. Vides informācijas sistēmām jābūt izveidotām tā, lai varētu viegli iekļaut jaunu informāciju par aktuāliem tematiem. Jāturpina izstrādāt Savienības līmeņa elektronisku datu apmaiņu, nodrošinot tai pietiekamu elastību aptvert jaunas jomas.

70.

Kopīgas vides informācijas sistēmas (71) principa “izveido vienreiz, izmanto bieži” turpmāka īstenošana un kopēja pieeja un standarti par sistemātiskas telpiskās informācijas iegūšanu un apstrādi saskaņā ar INSPIRE (72) un Copernicus (73) sistēmām, kā arī citām Eiropas vides informācijas sistēmām (piemēram, Eiropas Bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēma (BISE) un Eiropas Ūdens informācijas sistēma (WISE)), kā arī pūles, lai racionalizētu ziņošanas pienākumus, kuri noteikti dažādos attiecīgajos tiesību aktos, palīdzēs izvairīties no divkārša darba un likvidēs jebkādu lieku administratīvo slogu pārvaldes iestādēm. Būtu jāpanāk arī progress attiecībā uz statistikas datu, tostarp ar atkritumiem saistīto datu, pieejamību un saskaņošanu. Dalībvalstīm jādara sabiedrībai vairāk pieejama informācija, kas savākta plānu, programmu un projektu satvarā, lai novērtētu ietekmi uz vidi (piemēram, informācija, kas gūta vides vai stratēģiskajos ietekmes novērtējumos).

71.

Joprojām pastāv ievērojamas nepilnības zināšanās, un dažas no tām skar 7. VRP prioritāros mērķus. Tāpēc, lai novērstu minētās nepilnības, ir svarīgi ieguldīt turpmākā datu vākšanā un izpētē, lai nodrošinātu, ka publiskā sektora iestādēm un uzņēmumiem ir stabils pamats lēmumu pieņemšanai, kas pilnībā atspoguļo patiesos sociālos, ekonomiskos un vides ieguvumus un izmaksas. Piecas nepilnības pelna īpašu ievērību:

datu un zināšanu “robi” – ir vajadzīgi padziļināti pētījumi, lai aizpildītu šādus “robus”, un atbilstīgi modelēšanas instrumenti, lai labāk izprastu kompleksas problēmas, kas saistītas ar izmaiņām vidē, piemēram, klimata pārmaiņu ietekme un dabas katastrofu sekas, sugu izzušanas ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem, vides robežvērtības un ekoloģiski kritiskie punkti. Pieejamā informācija pilnībā nodrošina pamatu piesardzības pasākumiem šādās jomās, un turpmāki pētījumi par planētas resursiem, sistēmiskiem riskiem un mūsu sabiedrības spējām tos ierobežot palīdzēs izstrādāt vispiemērotākos risinājumus. Jāparedz ieguldījumi datu un zināšanu “robu” aizpildīšanā, ekosistēmu pakalpojumu kartēšanā un novērtēšanā, izpratnē par bioloģiskās daudzveidības nozīmi šādu pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī izpratnē par to, kā bioloģiskā daudzveidība pielāgojas klimata pārmaiņām un kā bioloģiskās daudzveidības mazināšanās ietekmē cilvēka veselību;

lai pārietu uz iekļaujošu zaļo ekonomiku, ir jāvelta pienācīga vērība mijiedarbībai starp sociāli ekonomiskiem un vides faktoriem. Uzlabojot mūsu izpratni par ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem, to, kā darbības izmaksas un ieguvumus un bezdarbības izmaksas var ņemt vērā precīzāk, kā izmaiņas indivīda un sabiedrības attieksmē palīdz sasniegt rezultātus vides jomā un kā Eiropas vidi ietekmē megatendences pasaulē, var palīdzēt mērķtiecīgāk virzīt politikas iniciatīvas uz resursu efektīvāku izmantošanu un slodzes mazināšanu videi;

joprojām pastāv neskaidrības par endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošo vielu, ķīmisko vielu kombinēto ietekmi, noteiktu produktos esošo ķīmisko vielu un noteiktu nanomateriālu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Vēl esošā zināšanu trūkuma mazināšana var paātrināt lēmumu pieņemšanu un ļaut turpmāk izstrādāt ķīmisko vielu acquis, lai labāk pievērstos problemātiskajām jomām, un arī palīdzētu veicināt ilgtspējīgāku pieeju ķīmisko vielu izmantošanai. Jāapsver Savienības līmeņa datubāzes izveide, lai palielinātu pārredzamību un nanomateriālu regulatīvo uzraudzību. Labāka izpratne par vides faktoriem un iedarbības līmeņiem, kas ietekmē cilvēku veselību un vidi, ļautu veikt preventīvus politikas pasākumus. Mērķtiecīgs cilvēku biomonitorings, ja to pamato īpašas bažas, var dot iestādēm pilnīgāku informāciju par to, kāda ir piesārņojošo vielu patiesā ietekme uz iedzīvotājiem, jo īpaši jutīgām grupām, piemēram, bērniem, un var sniegt labākus pierādījumus attiecīgu atbildes pasākumu izstrādāšanai;

lai izstrādātu visaptverošu pieeju ar mērķi līdz minimumam samazināt bīstamo vielu kaitīgo ietekmi uz iedzīvotājiem, jo īpaši mazāk aizsargātām grupām, piemēram, bērniem un grūtniecēm, ir jāizveido vispusīga zināšanu bāze par ķīmisko vielu iedarbību un toksicitāti. Šī pieeja kopā ar pamatnostādņu dokumentācijas par testa metodēm un riska novērtējuma metodēm izstrādi paātrinās iedarbīgu un atbilstīgu lēmumu pieņemšanu, kas sekmē inovācijas un ilgtspējīgu aizstājēju, tostarp neķīmisku risinājumu, izstrādi;

5)	lai nodrošinātu, ka visas nozares iegulda pūliņus cīņā pret klimata pārmaiņām, ir jābūt skaidram priekšstatam par SEG mērīšanu, monitoringu un datu vākšanu, kas šobrīd ir nepilnīgs galvenajās nozarēs.

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” sniegs iespēju koncentrēt centienus pētniecības jomā un izmantot Eiropas inovatīvo potenciālu, apvienojot resursus un zināšanas dažādās jomās un nozarēs Savienības un starptautiskā līmenī.

72.

Jaunas un aktuālas problēmas, ko rada strauja tehnoloģiju attīstība (piemēram, nanomateriāli un materiāli ar līdzīgām īpašībām, netradicionāli enerģijas avoti, oglekļa piesaiste un uzkrāšana un elektromagnētiskie viļņi), kura apsteidz politikas izstrādes gaitu, sarežģī riska pārvaldību un var izraisīt konfliktējošas intereses, vajadzības un vēlmes. Tas savukārt var palielināt sabiedrības bažas un iespējamu naidīgumu pret jaunajām tehnoloģijām. Tāpēc ir jānodrošina plašākas un atklātas sabiedrības diskusijas par vides apdraudējumu un iespējamajiem kompromisiem, ko esam gatavi pieņemt, ņemot vērā dažkārt nepilnīgu vai neskaidru informāciju par aktuāliem riskiem un to, kā šādu risku gadījumā būtu jārīkojas. Sistemātiska pieeja vides apdraudējumu pārvaldībā uzlabos Savienības spēju sekot līdzi tehnoloģiju attīstībai un laikus uz to reaģēt, tādējādi nodrošinot arī pārliecību sabiedrībai.

73.

Lai uzlabotu zināšanu un pierādījumu bāzi Savienības vides politikā, 7. VRO nodrošina, ka līdz 2020. gadam:

a)	politikas veidotājiem un ieinteresētajām personām ir pilnīgāka informācija vides un klimata politikas izstrādei un īstenošanai, tostarp izpratnei par cilvēka darbības ietekmi uz vidi un darbības izmaksu un ieguvumu, kā arī bezdarbības izmaksu novērtēšanai;

b)	ir ievērojami uzlabojusies izpratne par aktuālu apdraudējumu videi un klimatam un spēja šo apdraudējumu novērtēt un pārvaldīt;

c)	ir nostiprināta vides politikas un zinātnes saskarne, tostarp datu pieejamība iedzīvotājiem un iedzīvotāju zinātnes ieguldījums;

d)	ir palielināta Savienības un tās dalībvalstu ietekme starptautiskajos zinātnes politikas forumos, lai uzlabotu starptautiskajai vides politikai nepieciešamo zināšanu bāzi.

Lai to panāktu, nepieciešams jo īpaši:

i)	koordinēt un sekmēt kopīgus pētniecības pūliņus Savienības un dalībvalstu līmenī un tos koncentrēt uz galveno zināšanu nepilnību mazināšanu vides jomā, tostarp attiecībā uz risku pārsniegt vides kritiskos punktus un planētas robežas;

ii)

pieņemt sistemātisku un integrētu pieeju riska pārvaldībā, jo īpaši attiecībā uz jaunu un potenciālu politikas jomu un ar tām saistīto risku novērtēšanu un pārvaldību, kā arī reglamentējošo risinājumu atbilstību un saskanību. Tas varētu dot stimulu turpmākiem pētījumiem par jaunu produktu, procesu un tehnoloģiju bīstamību;

iii)	vienkāršot, racionalizēt un modernizēt vides un klimata pārmaiņu datu un informācijas vākšanu, pārvaldību, apmaiņu un atkārtotu izmantošanu, ietverot Eiropas kopīgās vides informācijas sistēmas (SEIS) izstrādi un ieviešanu;

iv)

izstrādāt vispusīgu zināšanu bāzi par ķīmisko vielu iedarbību un toksicitāti, kas pēc iespējas pamatojas uz datiem, kuri gūti, eksperimentos neizmantojot dzīvniekus. Turpināt Savienības koordinēto pieeju attiecībā uz vides un cilvēku biomonitoringu, vajadzības gadījumā iekļaujot pētniecības protokolu un vērtēšanas kritēriju saskaņošanu;

v)	pastiprināt sadarbību starptautiskā, Savienības un dalībvalstu līmenī attiecībā uz vides zinātnes un politikas saikni.

6. prioritārais mērķis: nodrošināt ieguldījumus saistībā ar vides un klimata politiku un risināt jautājumus saistībā ar vides ārējiem faktoriem

74.

Lai sasniegtu 7. VRP programmā izklāstītos mērķus, būs nepieciešami attiecīgi ieguldījumi no publiskiem un privātiem avotiem. Tajā pašā laikā, lai gan daudzas valstis cīnās, lai tiktu galā ar ekonomikas un finanšu krīzi, vajadzība pēc ekonomiskām reformām un valsts parādu samazināšana sniedz jaunas iespējas strauji virzīties uz resursu izmantošanas ziņā efektīvāku, drošāku un ilgtspējīgāku ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas.

75.

Piesaistīt ieguldījumus dažās jomās pašlaik ir grūti, jo īpaši tādēļ, ka nav cenu signālu no tirgus vai tie ir kropļoti, kas rodas no tā, ka netiek pienācīgi ņemtas vērā vides izmaksas vai ka tiek maksātas publiskā finansējuma subsīdijas par videi kaitīgām darbībām.

76.

Savienībai un dalībvalstīm vajadzēs izveidot piemērotus apstākļus, lai panāktu to, ka atbilstīgi tiek iekļauti vides ārējie faktori, tostarp nodrošinot, ka privātajam sektoram tiek nosūtīti pareizie tirgus signāli, pienācīgi ņemot vērā jebkādu negatīvu sociālo ietekmi. Tas nozīmē sistemātiskāk piemērot principu “piesārņotājs maksā”, jo īpaši Komisijas vadībā Savienības un dalībvalstu līmenī pakāpeniski atceļot videi kaitīgas subsīdijas un izmantojot pieeju, kam pamatā ir rīcība, inter alia arī “Eiropas pusgadu”, un apsverot fiskālus pasākumus ilgtspējīgas resursu izmantošanas atbalstam, piemēram, novirzot nodokļus no darbaspēka uz piesārņojumu. Tā kā dabas resursu kļūst arvien mazāk, var palielināties ekonomiskā rente un peļņa, kas saistīta ar resursu īpašumtiesībām vai to ekskluzīvu izmantošanu. Publiskā intervence, lai nodrošinātu, ka šāda rente nav pārmērīga un ka tiek ņemti vērā ārējie faktori, ļaus efektīvāk izmantot minētos resursus un palīdzēs novērst tirgus kropļojumus, kā arī vairot publiskos ieņēmumus. Vides un klimata prioritātes tiks īstenotas “Eiropas pusgada” satvarā, tostarp iekļaujot galvenos rādītāju, ja minētās prioritātes ir būtiskas ilgtspējīgas izaugsmes iespējām konkrētās dalībvalstīs, kurām adresēti valstij paredzētie ieteikumi. Citi tirgus instrumenti, piemēram, maksājumi par ekosistēmu pakalpojumiem, jāizmanto plašāk Savienības un dalībvalstu līmenī, lai stimulētu privātā sektora iesaistīšanos un dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību.

77.

Privātais sektors, jo īpaši MVU, arī jāmudina izmantot iespējas, ko piedāvā jaunā Savienības finanšu sistēma, lai palielinātu tā līdzdalību pūliņos sasniegt vides un klimata mērķus, jo īpaši saistībā ar ekoinovāciju pasākumiem un jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Publiskā un privātā sektora iniciatīvas ekoinovāciju jomā jāveicina ar Eiropas inovācijas partnerībām, piemēram, ar inovācijas partnerību ūdens jomā (74). Izmantojot jauno sistēmu inovatīviem finanšu instrumentiem (75), jāatvieglo privātā sektora piekļuve ieguldījumu finansējumam vides jomā, jo īpaši bioloģiskajā daudzveidībā un klimata pārmaiņās. Eiropas uzņēmumi būtu arī turpmāk jāmudina finanšu pārskatos sniegt vides informāciju – vairāk, nekā to paredz spēkā esošie Savienības tiesību akti (76).

78.

Priekšlikumos par Savienības daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam Komisija ir uzlabojusi vides un klimata mērķu integrēšanu visos Savienības finansēšanas instrumentos, lai sniegtu iespēju dalībvalstīm sasniegt saistītus mērķus. Tā ir arī ierosinājusi palielināt ar klimatu saistītos izdevumus vismaz līdz 20 % no visa budžeta. Galvenajās politikas jomās, piemēram, lauksaimniecībā, lauku attīstībā un kohēzijas politikā, būtu jāpastiprina stimuli nodrošināt videi labvēlīgas patēriņa preces un pakalpojumus, un finansējumu, kas saistīts ar ex ante nosacījumiem vides jomā, tostarp sniedzot atbalstu (papildu) pasākumiem. Tādējādi būtu jānodrošina, ka finansējums tiek tērēts daudz efektīvāk atbilstīgi vides un klimata jomas mērķiem. Minētajos priekšlikumos ir paredzēts saskaņot Savienības rīcībpolitikas ar atbilstīgiem finanšu resursiem īstenošanas pasākumu veikšanai un papildu līdzekļiem vides un klimata pārmaiņu jomā, lai varētu panākt konkrētus un atbilstīgus ieguvumus uz vietas.

79.

Papildus šādai racionalizēšanai LIFE programma (77) ļaus apvienot līdzekļus un tos labāk saskaņot ar politikas prioritātēm stratēģiskākā un izmaksu ziņā efektīvākā veidā, lai atbalstītu pasākumus vides un klimata pārmaiņu jomā, īstenojot virkni projektu, tostarp “integrētos projektus”.

80.

Papildu ieguldījumu avots ir palielināts kapitāls Eiropas Investīciju bankai (EIB) 2012. gada “Izaugsmes un nodarbinātības pakta” satvarā (78), kas jātērē atbilstīgi Savienības mērķiem vides un klimata jomā.

81.

Pieredze, kas gūta 2007.–2013. gada plānošanas laikposmā, liecina, ka videi ir pieejami ievērojami līdzekļi, bet to izmantošana visos līmeņos pirmajos gados ir bijusi ļoti nevienmērīga un tādējādi var apdraudēt apstiprināto mērķu sasniegšanu. Lai izvairītos no pieredzes atkārtošanās, dalībvalstīm ir jāintegrē vides un klimata mērķi finansēšanas stratēģijās un programmās, kas attiecas uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lauku attīstību un jūrlietu politiku, jāprioritizē finansējuma agrīna izmantošana vides un klimata pārmaiņu jomā un jānostiprina īstenošanas struktūru spēja panākt izmaksu ziņā izdevīgus un ilgtspējīgus ieguldījumus, lai nodrošinātu adekvātu nepieciešamo finansiālo atbalstu ieguldījumiem šajās jomās.

82.

Turklāt ir bijis grūti izsekot izdevumiem bioloģiskās daudzveidības un klimata jomā. Lai novērtētu šo mērķu sasniegšanā gūtos panākumus, jāizveido uzraudzības un ziņošanas sistēma Savienības un dalībvalstu līmenī. Šādas sistēmas izveide ir svarīga, ņemot vērā Savienības vispārējos centienus attiecībā uz daudzpusējiem nolīgumiem par klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību. Šajā sakarā Savienība sniegs ieguldījumu “Rio+20” uzsāktajā starpvaldību procesā, novērtējot ar finansējumu saistītās vajadzības un piedāvājot variantus efektīvai ilgtspējīgas attīstības finansēšanas stratēģijai.

83.

Ir jāturpina darbs, lai izstrādātu rādītājus ekonomiskās attīstības novērošanai un kas papildina iekšzemes kopproduktu (IKP) un ir plašāki par to. Pārredzamu, ilgtspējīgu ieguldījumu nodrošināšana ir atkarīga no pareizas vides preču vērtības noteikšanas. Būs vajadzīgi turpmāki pūliņi, lai noteiktu mūsu ekosistēmu vērtību un to noplicināšanas izmaksas, un attiecīgi stimuli, kas pamatos politiku un lēmumus par ieguldījumiem. Būs intensīvāk jāstrādā pie vides kontu sistēmas izveides, kas ietver fiziskus un naudas kontus dabas kapitāla un ekosistēmu pakalpojumiem. Tas atbilst “Rio+20” secinājumiem, kuros atzīta nepieciešamība pēc plašākiem virzību veicinošiem pasākumiem, lai novērtētu labklājību un ilgtspējību, ne vien IKP.

84.

Lai nodrošinātu ieguldījumus vides un klimata politikā un risinātu jautājumus saistībā ar vides ārējiem faktoriem, 7. VRP nodrošina, ka līdz 2020. gadam:

a)	vides un klimata politikas mērķi tiek sasniegti izmaksu ziņā izdevīgā veidā un to sasniegšana tiek atbalstīta ar piemērotu finansējumu;

b)	ir palielināts publiskā un privātā sektora finansējums ar vidi un klimatu saistītiem izdevumiem;

c)	dabas kapitāla un ekosistēmu pakalpojumu vērtība, kā arī to degradācijas izmaksas tiek pienācīgi novērtētas un ņemtas vērā, izstrādājot politiku un veicot ieguldījumus.

Lai to panāktu, nepieciešams jo īpaši:

nekavējoties pakāpeniski atcelt videi kaitīgas subsīdijas Savienības un dalībvalstu līmenī un ziņot par sasniegto valsts reformu programmās; vairāk izmantot tirgus instrumentus, piemēram, dalībvalstu nodokļu politiku, cenu veidošanu un maksas iekasēšanu, un paplašināt tirgus vides precēm un pakalpojumiem, pienācīgi ņemot vērā jebkādu negatīvu sociālo ietekmi, izmantojot pieeju, kam pamatā ir rīcība un ko atbalsta un uzrauga Komisija, inter alia“Eiropas pusgada” satvarā;

ii)	atvieglot inovatīvu finanšu instrumentu izstrādi un piekļuvi tiem un ekoinovāciju finansējumam;

iii)	politikā un finansēšanas stratēģijās atbilstīgi atspoguļot prioritātes vides un klimata jomā, lai atbalstītu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

iv)

pielikt īpašus pūliņus, lai nodrošinātu pilnīgu un efektīvu pieejamā Savienības finansējuma izmantošanu vides pasākumiem, tostarp ievērojami uzlabot tā agrīnu izmantošanu saskaņā ar Savienības daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam un atvēlēt 20 % budžeta klimata pārmaiņu mazināšanai un lai pielāgotos tām, integrējot klimata pasākumus un sasaistot minēto finansējumu ar skaidriem kritērijiem, mērķu noteikšanu, uzraudzību un ziņošanu;

v)	līdz 2014. gadam izstrādāt un piemērot sistēmu ar vidi saistīto izdevumu paziņošanai un uzraudzībai Savienības budžetā, jo īpaši izdevumu saistībā ar klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību;

vi)	integrēt ar vidi un klimatu saistītus apsvērumus “Eiropas pusgada” procesā, kur tie attiecas uz individuālu dalībvalstu ilgtspējīgas izaugsmes izredzēm un konkrētām valstīm izstrādātiem ieteikumiem;

vii)	izstrādāt un piemērot alternatīvus rādītājus, kas papildina un pārsniedz IKP, lai uzraudzītu progresa ilgtspējīgumu, un turpināt darbu, lai apvienotu ekonomiskos rādītājus ar vides un sociālajiem rādītājiem, izmantojot dabas kapitāla uzskaiti;

viii)

turpināt maksājumu par ekosistēmu pakalpojumiem sistēmas izstrādi un veicināšanu;

ix)	ieviest stimulus un metodoloģijas, kas mudina uzņēmumus noteikt to uzņēmējdarbības izmaksas vides ziņā un pelņu, ko rada vides pakalpojumu izmantošana, un atklāt vides informāciju to gada pārskatos. Mudināt uzņēmumus ievērot pienācīgu rūpību, tostarp to piegādes ķēdēs.

7. prioritārais mērķis: uzlabot vides integrāciju un politikas saskaņotību

85.

Lai gan vides aizsardzības apsvērumu integrēšana citās Savienības politikas jomās un pasākumos kopš 1997. gada ir Līgumā noteikta prasība, vispārējais vides stāvoklis Eiropā liecina, ka līdz šim panāktais progress, lai arī vērā ņemams dažās jomās, nav bijis pietiekams, lai mainītu visas negatīvās tendences. Lai sasniegtu daudzus no 7. VRP prioritārajiem mērķiem, vēl efektīvāk būs jāintegrē ar vidi un klimatu saistīti apsvērumi citās politikas jomās, kā arī būs vajadzīga saskaņotāka, koordinētāka politikas pieeja, kas sniedz vairākas priekšrocības. Tam būtu jāpalīdz nodrošināt, ka grūti kompromisi tiek risināti jau sākumā, nevis īstenošanas posmā un ka efektīvāk var mazināt nenovēršamu ietekmi. Nepieciešamie pasākumi būtu jāizstrādā laikus, lai nodrošinātu attiecīgo mērķu sasniegšanu. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva (79) un Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva (80), pareizi tās piemērojot, ir efektīvi līdzekļi, lai nodrošinātu, ka vides aizsardzības prasības tiek integrētas plānos un programmās, kā arī projektos.

86.

Vietējām un reģionālām iestādēm, kas parasti ir atbildīgas par lēmumiem par zemes un jūras teritoriju izmantojumu, ir īpaši liela nozīme, novērtējot ietekmi uz vidi un aizsargājot, saglabājot un uzlabojot dabas kapitālu, tādējādi arī panākot lielāku izturētspēju pret klimata pārmaiņu ietekmi un pret dabas katastrofām.

87.

Paredzētajai enerģētikas un transporta tīklu paplašināšanai, kurā ietilpst jūrā būvējama infrastruktūra, būs jābūt saderīgai ar dabas aizsardzību un vajadzībām un pienākumiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Zaļās infrastruktūras iekļaušana saistītos plānos un programmās var palīdzēt pārvarēt dzīvotņu sadrumstalotību un saglabāt vai atjaunot ekoloģisko tīklojumu, uzlabot ekosistēmu izturētspēju un tādējādi garantēt nepārtrauktus ekosistēmas pakalpojumus, tostarp oglekļa dioksīda piesaisti un pielāgošanos klimata pārmaiņām, vienlaikus nodrošinot veselīgāku dzīves vidi un atpūtas vietas cilvēkiem.

88.

7. VRP ietver vairākus prioritārus mērķus, kas paredzēti, lai uzlabotu integrāciju. Savos priekšlikumos par kopējās lauksaimniecības politikas, kopējās zivsaimniecības politikas, Eiropas komunikāciju tīklu un kohēzijas politikas reformām Komisija ir iekļāvusi pasākumus, kas turpina atbalstīt vides integrāciju un ilgtspējību. Lai 7. VRP būtu sekmīga, šīm rīcībpolitikām jāturpina palīdzēt sasniegt ar vidi saistītos uzdevumus un mērķus. Tāpat centieniem, kas galvenokārt paredzēti, lai sasniegtu vides uzlabojumus, jābūt tādiem, ar kuriem gūst papildu ieguvumus arī citās politikas jomās, kur vien tas iespējams. Piemēram, centienus atjaunot ekosistēmas var virzīt tā, lai labumu gūtu dzīvotnes un sugas un piesaistītu oglekļa dioksīdu, vienlaikus uzlabojot ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, kas ir vitāli svarīgi daudzās ekonomikas nozarēs, piemēram, apputeksnēšana vai ūdens attīrīšana lauksaimniecībā, un radot videi draudzīgas darbvietas.

89.

Lai uzlabotu vides integrāciju un politikas saskaņotību, 7. VRP nodrošina, ka līdz 2020. gadam:

a)	nozaru politika Savienības un dalībvalstu līmenī ir izstrādāta un īstenota tā, ka tā atbalsta vajadzīgos vides un klimata mērķus.

Lai to panāktu, nepieciešams jo īpaši:

i)	integrēt vides un klimata nosacījumus un stimulus politikas iniciatīvās, tostarp pārskatīt un reformēt esošo politiku un pieņemt jaunas iniciatīvas Savienības un dalībvalstu līmenī;

ii)	veikt ex ante novērtējumus par politikas iniciatīvu ietekmi uz vidi, sabiedrību un ekonomiku atbilstīgā Savienības un dalībvalstu līmenī, lai nodrošinātu to saskaņotību un efektivitāti;

iii)	pilnībā īstenot Stratēģiskā vides novērtējuma direktīvu un Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvu;

iv)	izmantot ex post novērtējuma informāciju saistībā ar vides acquis īstenošanas pieredzi, lai uzlabotu īstenošanas konsekvenci un saskaņotību;

v)	pievērsties iespējamiem kompromisiem visās politikas jomās, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un novērstu, mazinātu un, ja iespējams, labotu netīšu negatīvu ietekmi uz vidi.

REAĢĒŠANA UZ VIETĒJĀM, REĢIONĀLĀM UN GLOBĀLĀM PROBLĒMĀM

8. prioritārais mērķis: uzlabot Savienības pilsētu ilgtspējību

90.

Savienība ir blīvi apdzīvota, un līdz 2020. gadam 80 % tās iedzīvotāju, visticamāk, dzīvos pilsētu un piepilsētu teritorijās. Dzīves kvalitāti tieši ietekmēs pilsētvides stāvoklis. Pilsētu ietekme uz vidi arī krietni pārsniedz to fiziskās robežas, jo pilsētas lielā mērā balstās uz piepilsētu un lauku reģioniem, lai apmierinātu pieprasījumu pēc pārtikas, enerģijas, telpas un resursiem un lai apsaimniekotu atkritumus.

91.

Vairākums pilsētu saskaras ar kopīgu vides pamatproblēmu kopumu, tostarp gaisa kvalitātes problēmām, augstu trokšņu līmeni, satiksmes sastrēgumiem, SEG emisijām, bioloģiskās daudzveidības izzušanu un degradāciju, ūdens trūkumu, plūdiem un vētrām, zaļo teritoriju samazināšanos, piesārņotām vietām, pamestiem rūpniecības objektiem un nepiemērotu atkritumu un enerģētikas pārvaldību. Tajā pašā laikā Savienības pilsētas ir standartu noteicējas pilsētu ilgtspējībā un bieži vien ir celmlauži inovatīviem risinājumiem vides problēmu jomā (81), tostarp ar stratēģiju “Eiropa 2020” saistītām resursu efektivitātes un zaļās ekonomikas iniciatīvām. Arvien lielāks Eiropas pilsētu skaits vides ilgtspējību liek pilsētu attīstības stratēģiju pamatā.

92.

Savienībā aizvien augošās urbanizācijas rezultātā ir uzlabojusies informētība par dabas nozīmi pilsētvidē. Aizvien pamanāmāka ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ar tādām darbībām kā dabiskas dimensijas atkalieviešana pilsētvidē un ainavu veidošana pilsētās. Eiropas pilsētu bioloģiskās daudzveidības rādītāji ir jānovērtē un jāuzlabo. Minētajā novērtējumā varētu izmantot īpašu indeksu par pilsētu bioloģisko daudzveidību, piemēram, Singapūras indeksu, ar kuru iepazīstināja ANO bioloģiskās daudzveidības konferencē Nagojā 2010. gadā.

93.

Savienības iedzīvotāji neatkarīgi no tā, vai viņi ir pilsētu un lauku iedzīvotāji, gūst labumu no dažādām Savienības rīcībpolitikām un iniciatīvām, kas atbalsta pilsētu teritoriju ilgtspējīgu attīstību. Tomēr šādai ilgtspējīgai attīstībai vajadzīga reāla un efektīva koordinācija starp dažādiem administratīviem līmeņiem un pāri administratīvajām robežām un sistemātiska reģionālo un vietējo iestāžu iesaistīšana tādu rīcībpolitiku plānošanā, formulēšanā un izstrādē, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti. To nodrošināt palīdzētu uzlaboti koordinācijas mehānismi valsts un reģionālā līmenī, kas ierosināti saskaņā ar vienoto stratēģisko satvaru nākamajā plānošanas laikposmā, un “pilsētu attīstības tīkla” (82) izveide, kas arī piesaistītu vairāk ieinteresēto personu grupu un plašu sabiedrību viņus ietekmējošu lēmumu pieņemšanā. Vietējās un reģionālās iestādes gūtu labumu arī no turpmākas rīku izstrādes, ar ko racionalizē vides datu vākšanu un pārvaldību un veicina apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi, kā arī no pūliņiem uzlabot vides tiesību aktu īstenošanu Savienības, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī (83). Tas ir saskaņā ar “Rio+20” izteikto apņemšanos veicināt integrētu pieeju ilgtspējīgu pilsētu un apdzīvotu vietu plānošanā, būvēšanā un pārvaldē. Integrēta pieeja pilsētu un teritoriālajā plānošanā, kurā ir pilnībā ņemti vērā ilgtermiņa vides apsvērumi un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās problēmas, ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu, ka pilsētu pašvaldības ir ilgtspējīga, efektīva un veselīga vieta dzīvošanai un darbam.

94.

Savienībai jāturpina veicināt un vajadzības gadījumā paplašināt esošās iniciatīvas, kas atbalsta inovācijas un paraugpraksi pilsētās, tīklu izveidi un informācijas apmaiņu, un mudināt pilsētas parādīt savu vadošo lomu ilgtspējīgā pilsētu attīstībā (84). Savienības iestādēm un dalībvalstīm vajadzētu atvieglot un veicināt Savienības finansējuma izmantošanu, kas pieejams saskaņā ar kohēzijas politiku un citiem fondiem, lai atbalstītu pilsētu centienus sekmēt pilsētu ilgtspējīgu attīstību, palielināt informētību un mudināt vietējos dalībniekus iesaistīties (85). Pilsētām paredzētu ilgtspējības kritēriju kopuma izstrāde un vienošanās par tiem, ņemot vērā apspriedes ar dalībvalstīm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, sniegtu atsauces bāzi šādām iniciatīvām un sekmētu saskaņotu un integrētu pieeju pilsētu ilgtspējīgai attīstībai (86).

95.

Lai uzlabotu ilgtspējību Savienības pilsētās, 7. VRP nodrošina, ka līdz 2020. gadam:

a)	lielākā daļa Savienības pilsētu īsteno ilgtspējīgas pilsētu plānošanas un projektēšanas politiku, tostarp novatoriskas pieejas attiecībā uz pilsētu sabiedrisko transportu un mobilitāti, ilgtspējīgām ēkām, energoefektivitāti un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu pilsētās;

Lai to panāktu, nepieciešams jo īpaši:

i)	apstiprināt kritēriju kopumu, lai novērtētu pilsētu veikumu vides jomā, ņemot vērā ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi;

ii)	nodrošināt, ka pilsētām ir informācija par finansējumu pilsētu ilgtspējīguma uzlabošanas pasākumiem un labāka piekļuve šim finansējumam;

iii)	pilsētu starpā Savienības un starptautiskā līmenī apmainīties ar paraugpraksi saistībā ar inovatīvu un ilgtspējīgu pilsētu attīstību;

iv)

šobrīd īstenoto Savienības iniciatīvu un tīklu kontekstā attīstīt un veicināt vispārēju izpratni par to, kā dot ieguldījumu pilsētvides uzlabošanā, koncentrējoties uz pilsētplānošanas saskaņošanu ar mērķiem, kas saistīti ar resursu efektivitāti, novatorisku, drošu un ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, ilgtspējīgu pilsētu zemes izmantošanu, ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās, pilsētu bioloģiskās daudzveidības pārvaldību un saglabāšanu, ekosistēmu izturētspēju, ūdens apsaimniekošanu, cilvēku veselību, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un izglītošanu un informētības palielināšanu vides jomā.

9. prioritārais mērķis: palielināt Savienības efektivitāti starptautisku vides un klimata problēmu risināšanā

96.

Ilgtspējīgas resursu izmantošanas nodrošināšana pašlaik pasaulē ir viens no steidzamākajiem uzdevumiem, un tā ir svarīga, lai izskaustu nabadzību un nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni pasaulei (87). “Rio+20” pasaules līderi atjaunoja savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību un nodrošināt planētai, tagadējām un nākamajām paaudzēm ekonomiskā, sociālā un vides ziņā ilgtspējīgas nākotnes sekmēšanu. Viņi arī atzina, ka iekļaujoša un zaļā ekonomika ir svarīgs līdzeklis, kā panākt ilgtspējīgu attīstību. “Rio+20” tika norādīts, ka, ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu un arvien urbanizētāku pasauli, šie uzdevumi prasīs starptautisku rīcību vairākās jomās, piemēram, ūdens, okeānu, ilgtspējīgas zemes un ekosistēmu, resursu izmantošanas efektivitātes (jo īpaši atkritumu), ķīmisko vielu drošas pārvaldības, ilgtspējīgas enerģijas un klimata pārmaiņu jomā. Papildu rīcība arī vajadzīga, lai pakāpeniski atceltu videi kaitīgas subsīdijas, tostarp fosilā kurināmā subsīdijas. Papildus šo apņemšanos īstenošanai vietējā, valsts un Savienības līmenī Savienība proaktīvi iesaistīsies starptautiskos centienos izstrādāt risinājumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē.

97.

“Rio+20” nolēma aizstāt ANO Ilgtspējīgas attīstības komisiju ar augsta līmeņa politisko forumu, kas veicinās triju ilgtspējīgas attīstības dimensiju integrāciju un uzraudzīs un pārbaudīs “Rio+20” rezultātu – kā arī citu saistītu ANO augstākā līmeņa sanāksmju un konferenču rezultātu – īstenošanas virzību, tādā veidā sekmējot ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu kā daļu no visaptverošās sistēmas laikposmā pēc 2015. gada.

98.

Daudzus no prioritārajiem mērķiem, kas izklāstīti 7. VRP, var pilnībā sasniegt tikai ar globālu pieeju un sadarbībā ar partnervalstīm un aizjūras zemēm un teritorijām. Šā iemesla dēļ Savienībai un tās dalībvalstīm jāiesaistās attiecīgos starptautiskos, reģionālos un divpusējos procesos spēcīgā, mērķtiecīgā, vienotā un saskaņotā veidā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Melnās jūras un Arktikas reģioniem, kur nepieciešama ciešāka sadarbība un lielāka Savienības līdzdalība, tostarp līdzdarbojoties Konvencijā par Melnās jūras aizsardzību pret piesārņojumu un iegūstot pastāvīgā novērotāja statusu Arktikas padomē, lai risinātu jaunas un kopīgas vides problēmas. Savienībai un dalībvalstīm jāturpina veicināt reālu, uz noteikumiem balstītu globālās vides politikas sistēmu, kuru papildina efektīvāka un stratēģiskāka pieeja, kurā divpusēji un reģionāla līmeņa politiskie dialogi un sadarbība ir pielāgoti Savienības stratēģiskajiem partneriem, kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm un jaunattīstības valstīm, to atbalstot ar atbilstīgu finansējumu.

99.

Laikposms, ko aptver 7. VRP, atbilst galvenajiem posmiem starptautiskajā klimata, bioloģiskās daudzveidības un ķīmisko vielu politikā. Lai nepārsniegtu 2 °C robežvērtību, līdz 2050. gadam globālās SEG emisijas jāsamazina vismaz par 50 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tomēr valstu līdzšinējās apņemšanās samazināt SEG emisijas nesniegs vairāk kā trešo daļu no samazinājumiem, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam (88). Bez apņēmīgākas globālas rīcības klimata pārmaiņas, visticamāk, netiks ierobežotas. Pat vislabākā scenārija gadījumā vēsturisko SEG emisiju dēļ valstis aizvien vairāk saskarsies ar nenovēršamo klimata pārmaiņu ietekmi un tām būs jāizstrādā stratēģijas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Durbanas Pastiprinātas rīcības platformas satvarā līdz 2015. gadam jāvienojas par visaptverošu un spēcīgu nolīgumu, kas piemērojams visiem un jāīsteno no 2020. gada. Savienība arī turpmāk proaktīvi iesaistīsies šajā procesā, tostarp diskusijās par to, kā likvidēt plaisu starp pašreizējo attīstīto un jaunattīstības valstu apņemšanos samazināt emisijas, un diskusijās par darbībām, kas vajadzīgas, lai turpinātu darbu emisiju jomā, kas saderīgs ar 2 °C mērķi, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldības padomes jaunākos konstatējumus. “Rio+20” rezultātu īstenošanai arī ir jānodrošina saskaņotība ar šo procesu un tā papildināšana, lai abi procesi viens otru savstarpēji pastiprinātu. Pasākumiem pēc “Rio+20” arī jāpalīdz samazināt SEG emisijas, tādējādi atbalstot cīņu pret klimata pārmaiņām. Vienlaikus Savienībai ir jāturpina un vēl vairāk jāpastiprina klimata pārmaiņu partnerība ar stratēģiskajiem partneriem un jāveic turpmāki pasākumi, lai iekļautu ar vidi un klimatu saistītus apsvērumus savā tirdzniecības un attīstības politikā atbilstīgi savstarpējām saistībām un savstarpējam izdevīgumam.

100.

Globālie mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā (89), kas noteikti Konvencijā par bioloģisko daudzveidību, jāsasniedz līdz 2020. gadam; tie ir pamats, lai apturētu un galu galā nepieļautu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos visā pasaulē. Savienība dos savu artavu šo centienu īstenošanā, tostarp attiecībā uz to, lai līdz 2015. gadam divkāršotu starptautiskā finansējuma plūsmas kopējo apjomu pasākumiem bioloģiskās daudzveidības jomā jaunattīstības valstīs, un vismaz saglabās šo līmeni līdz 2020. gadam, kā izklāstīts CBD resursu mobilizācijas stratēģijas sakarā saskaņotajos sagatavošanās mērķos (90). Turklāt ir svarīgi, lai Savienība, kad tā kļūs par Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) pilntiesīgu locekli, aktīvi piedalītos šīs platformas darbā nolūkā veidot saikni starp vietējām, reģionālām un starptautiskām iestādēm bioloģiskās daudzveidības pārvaldības jomā. Savienība turpinās atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD) īstenošanu, jo īpaši veicot pasākumus centienos sasniegt augsnes degradācijas ziņā neitrālu stāvokli, par ko panākta vienošanās “Rio+20”. Tā arī pastiprinās centienus, lai sasniegtu “Rio+20” uzsvērto mērķi attiecībā uz ķīmisko vielu pareizu pārvaldību visā to aprites ciklā un bīstamo atkritumu pareizu pārvaldību un lai atbalstītu attiecīgās konvencijas. Savienība turpinās būt aktīva un konstruktīva, palīdzot šādos procesos sasniegt nospraustos mērķus.

101.

Savienībai ir labi rezultāti saistībā ar dalību daudzpusējos vides nolīgumos (MEA), tomēr vairākas dalībvalstis joprojām nav ratificējušas galvenos nolīgumus. Tas apdraud Savienības uzticamību saistītās sarunās. Dalībvalstīm un Savienībai ir jānodrošina savlaicīga visu to MEA ratificēšana un attiecīgi apstiprināšana, ko tās ir parakstījušas.

102.

Savienībai un dalībvalstīm būtu proaktīvi jāiesaistās starptautiskās sarunās par jauniem un aktuāliem jautājumiem, jo īpaši par jaunām konvencijām, nolīgumiem un novērtējumiem, un attiecīgi šajā sakarībā atkārtoti jāapstiprina to ciešā apņemšanās turpināt centienus cik ātri vien iespējams sākt sarunas ANO Ģenerālajā asamblejā par ANO Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS, United Nations Convention on the Law of the Sea) īstenošanas nolīgumu attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, un par pirmā “pasaules okeānu novērtējuma” pabeigšanu.

103.

Savienībai būtu arī jāizmanto sava pozīcija – viens no lielākajiem tirgiem pasaulē –, lai veicinātu rīcībpolitikas un pieejas, kas samazina spiedienu uz pasaules dabas resursu bāzi. To var panākt, mainot patēriņa un ražošanas modeļus, tostarp veicot nepieciešamos pasākumus, lai sekmētu resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu starptautiskā līmenī un īstenotu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas desmit gadu plānu, kā arī nodrošinot, ka tirdzniecības un iekšējā tirgus politika palīdz sasniegt mērķus vides un klimata jomā un sniedz stimulu citām valstīm uzlabot un ieviest tiesisko regulējumu un standartus vides jomā, lai tajā novērstu vides dempingu. Savienība turpinās veicināt ilgtspējīgu attīstību, apspriežot un īstenojot īpašus noteikumus starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos un divpusējos meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības brīvprātīgajos partnerības nolīgumos, kas nodrošina, ka no partnervalstīm ES tirgū ienāk tikai likumīgi iegūti kokmateriāli. Šajā sakarībā Savienības Kokmateriālu regula (91) ir juridiskais pamats, ko Savienība izmanto pasaules mēroga nelikumīgas mežistrādes problēmas risināšanā saistībā ar pieprasījumu pēc koksnes un koksnes izstrādājumiem. Tiks izpētīti arī citi politikas varianti, lai mazinātu Savienības patēriņa ietekmi uz pasaules vidi, tostarp atmežošanu un meža degradāciju.

104.

Savienībai starptautiskā līmenī būtu arī jāturpina palielināt tās ieguldījums iniciatīvās, ar ko atbilstīgi tās iekšpolitikai tiek sekmēta pāreja uz iekļaujošu un zaļo ekonomiku, piemēram, piemērotu sekmējošo apstākļu veicināšanā, tādu tirgus instrumentu un rādītāju izstrādē, kuri ietver ne tikai IKP.

105.

Savienībai jāturpina veicināt vides ziņā atbildīga uzņēmējdarbība. Jauni pienākumi saskaņā ar Savienības Atbildīgo uzņēmumu iniciatīvu (92) biržā kotētiem un lieliem nekotētiem ieguves un primārās mežizstrādes uzņēmumiem ziņot par maksājumiem, ko tie veic valdībām, nodrošinās lielāku pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz to, kā tiek izmantoti dabas resursi. Savienībai kā vadošajai vides preču un pakalpojumu nodrošinātājai vajadzētu veicināt globālus zaļos standartus, brīvu vides preču un pakalpojumu tirdzniecību, videi un klimatam nekaitīgu tehnoloģiju plašāku izmantošanu, ieguldījumu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un starptautisku apmaiņu ar paraugpraksi.

106.

Lai palielinātu Savienības efektivitāti starptautisku vides un klimata pārmaiņu problēmu risināšanā, 7. VRP nodrošina, ka līdz 2020. gadam:

“Rio+20” secinājumi ir pilnībā integrēti Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā un Savienība sniedz reālu ieguldījumu pasaules mēroga centienos īstenot apstiprinātās saistības, tostarp tās, kas paredzētas Riodežaneiro konvencijās, un iniciatīvās, kuru mērķis ir sekmēt globālu pāreju uz iekļaujošu un zaļo ekonomiku saistībā ar ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu;

b)	Savienība sniedz reālu atbalstu valsts, reģionāliem un starptautiskiem centieniem, lai risinātu vides un klimata problēmas un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību;

c)	ir samazināta Savienības patēriņa ietekme uz vidi pāri Savienības robežām.

Lai to panāktu, nepieciešams jo īpaši:

strādāt pie tādu ilgtspējīgas attīstības mērķu pieņemšanas kā daļas no saskaņotas un visaptverošas pieejas laikposmā pēc 2015. gada attiecībā uz vispārēju nabadzības izskaušanas un ilgtspējīgas attīstības uzdevumu risināšanu un iekļaujošā kopīgā procesā, kuri:

—	saskan ar pašreizējiem starptautiski apstiprinātajiem uzdevumiem un mērķiem, inter alia attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām, sociālo iekļaušanu un sociālās aizsardzības minimālajiem līmeņiem,

—	aptver valsts un starptautiskā līmenī tādas prioritārās jomas kā enerģija, ūdens, pārtikas nodrošinājums, okeāni un ilgtspējīgs patēriņš un ražošana, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, laba pārvaldība un tiesiskums,

—	ir vispārēji piemērojami un aptver visas trīs ilgtspējīgas attīstības dimensijas,

—	ir izvērtēti un papildināti ar mērķvērtībām un rādītājiem, vienlaikus ņemot vērā atšķirīgos valstu apstākļus, iespējas un attīstības līmeņus, un

—	atbilst citām starptautiskajām saistībām, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību, un tās atbalsta;

ii)

strādāt pie efektīvākas ANO struktūras, jo īpaši tās vides dimensijas, izveides ilgtspējīgas attīstības jomā:

—	turpmāk stiprinot ANO Vides programmu (UNEP) saskaņā ar “Rio+20” secinājumiem, balstoties uz ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu nomainīt UNEP Padomes nosaukumu uz ANO UNEP Vides asambleju (93), vienlaikus cenšoties panākt UNEP statusa paaugstināšanu līdz ANO specializētās aģentūras līmenim,

—	atbalstot pasākumus, ar ko uzlabo sinerģiju starp daudzpusējiem vides nolīgumiem, jo īpaši ķīmisko vielu un atkritumu kopās un bioloģiskās daudzveidības kopās, un

—	sniedzot ieguldījumu, lai darbībā, ko veic augsta līmeņa politiskais forums, nodrošinātu spēcīgu un autoritatīvu pārstāvniecību attiecībā uz vidi;

iii)

stiprināt dažādu finansējuma avotu ietekmi, ieskaitot nodokļus un vietējo resursu mobilizāciju, privātos ieguldījumus, jaunas partnerības un novatoriskus ieguldījumu avotus, un radīt iespējas izmantot attīstībai paredzēto atbalstu, lai mobilizētu minētos citus finansēšanas avotus kā daļu no ilgtspējīgas attīstības finansēšanas stratēģijas, kā arī Savienības politikas jomās, tostarp starptautiskās saistības klimata un bioloģiskās daudzveidības finansēšanai;

iv)

sadarboties ar partnervalstīm stratēģiskākā veidā, piemēram, koncentrējoties uz šādiem aspektiem:

—	ar stratēģiskajiem partneriem – veicināt paraugpraksi vietējā vides politikā un tiesību aktos un konverģenci daudzpusējās sarunās par vidi,

—	ar valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – pakāpeniski tuvināt regulējumu Savienības vides un klimata politikai un galvenajiem tiesību aktiem un aktīvāk sadarboties reģionālo ar vidi un klimatu saistīto problēmu risināšanā,

—	ar jaunattīstības valstīm – atbalstīt to centienus aizsargāt vidi, cīnīties pret klimata pārmaiņām un ierobežot dabas katastrofas, un īstenot starptautiskās saistības vides jautājumos kā ieguldījumu nabadzības samazināšanā un ilgtspējīgā attīstībā;

iesaistīties šobrīd notiekošos un jaunos daudzpusējos vides un citos attiecīgos procesos saskaņotākā, proaktīvākā un efektīvākā veidā, tostarp laikus informējot trešās valstis un citas ieinteresētās personas, lai nodrošinātu, ka Savienības līmenī tiek izpildītas un pasaulē veicinātas saistības 2020. gadam, un vienotos par starptautisku rīcību, kas jāveic pēc 2020. gada, un ratificētu visus galvenos daudzpusējos nolīgumus vides jomā, un atbalstītu centienus tos ieviest krietni pirms 2020. gada; īstenot ilgtspējīga patēriņa un ražošanas 10 gadu plānu;

vi)	globālā kontekstā novērtēt ietekmi uz vidi, ko rada Savienības pārtikas un nepārtikas preču patēriņš, un vajadzības gadījumā izstrādāt politikas priekšlikumus, lai ņemtu vērā šādu novērtējumu rezultātus, un apsvērt Savienības rīcības plāna izstrādi attiecībā uz atmežošanu un meža degradāciju;

vii)	veicināt emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu turpmāku attīstīšanu un īstenošanu visā pasaulē un atvieglināt šādu sistēmu sasaistīšanu;

viii)

nodrošināt, ka ekonomiskais un sociālais progress tiek sasniegts zemeslodes noslodzes spējas robežās, uzlabojot izpratni par planētas iespējām, inter alia, izstrādājot attīstības sistēmu laikposmam pēc 2015. gada, lai garantētu cilvēku labklājību un pārticību ilgtermiņā.

(1) The economic benefits of environmental policy (IES, Vrije Universiteit Amsterdam, 2009); COM(2012) 173; Implementing EU legislation for Green Growth (BIO Intelligence Service, 2011).

(2) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(3) SEC(2011) 1067; The European Environment – state and outlook 2010: Assessment of Global Megatrends (“SOER 2010”).

(4) ANO ģenerālsekretāra izveidotās Augsta līmeņa darba grupas jautājumos par ilgtspēju pasaulē ziņojums Resilient People, Resilient Planet: A future worth choosing, 2012. gads.

(5) Ir noteiktas robežvērtības, kas saistītas ar deviņām “planētas iespējām” – to pārslogošana var izraisīt neatgriezeniskas izmaiņas, kurām ir potenciāli postošas sekas cilvēkiem, un to vidū ir klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības izzušana, pasaules saldūdens izmantojums, okeānu paskābināšanās, slāpekļa un fosfora cikli un izmaiņas zemes izmantojumā (Ecology and Society, 14. sēj., Nr. 2, 2009).

(6) Kā norādīts N. Stern pārskatā par klimata pārmaiņu ekonomiku, ja nekas netiks darīts, vispārējās klimata pārmaiņu izmaksas būs līdzvērtīgas vismaz 5 % globālā iekšzemes kopprodukta (IKP) zaudēšanai katru gadu. Iekļaujot plašākus risku un ietekmju veidus, šis skaitlis varētu palielināties līdz 20 % no IKP.

(7) OECD Environmental Outlook to 2050: The Consequences of Inaction (report, 2012).

(8) COM(2011) 244.

(9) COM(2011) 571.

(10) COM(2011) 112.

(11) COM(2011) 885.

(12) COM(2011) 144.

(13) ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcija A/Res/66/288.

(14) Direktīva 2000/60/EK.

(15) Direktīva 2008/56/EK.

(16) Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

(17) Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (OV L 288, 6.11.2007., 27. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.).

(20) Direktīva 2008/50/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/107/EK (2004. gada 15. decembris), par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā (OV L 23, 26.1.2005., 3. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.) un Direktīva 92/43/EEK.

(22) Eiropas Vides aģentūras tehniskais ziņojums Nr. 12/2010.

(23) Eiropadomes 2010. gada 26. marta secinājumu (EUCO 7/10) 14. punktā ir teikts: “Ir steidzami jāaptur ilgstošais bioloģiskās daudzveidības zudums un ekosistēmu degradācija. Eiropadome neatkāpjas no ilgtermiņa bioloģiskās daudzveidības redzējuma 2050. gadam un 2020. gada mērķa, kas noteikts Padomes 2010. gada 15. marta secinājumos.”

(24) COM(2012) 673.

(25) COM(2011) 144.

(26) SWD(2012) 101.

(27) COM(2006) 232.

(28) COM(2012) 673.

(29) COM(2013) 216.

(30) COM(2011) 112.

(31) COM(2012) 582, “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai”.

(32) Ar IX principu Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā (COM(2008) 394) ir ierosināts atbalstīt MVU, lai vides problēmas pārvērstu par iespējām.

(33) Fostering Innovation for Green Growth (OECD, 2011) un The Eco-Innovation Gap: An economic opportunity for business (EIO, 2012).

(34) COM(2012) 173.

(35) ES ekorūpniecības nozarē 2008. gadā bija nodarbināti aptuveni 2,7 miljoni cilvēku, un 2012. gadā šis skaitlis varētu būt aptuveni 3,4 miljoni (Ecorys, 2012).

(36) The number of Jobs dependent on the Environment and Resource Efficiency improvements (ECORYS 2012).

(37) COM(2011) 899

(38) The impact of renewable energy policy on economic growth and employment in the EU (Employ-RES, 2009).

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(40) COM(2013) 169.

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(42) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).

(43) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/30/ES (2010. gada 19. maijs) par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (OV L 153, 18.6.2010., 1. lpp.).

(44) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 66/2010 (2009. gada 25. novembris) par ES ekomarķējumu (OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.).

(45) Ekodizaina direktīvu, Energomarķējuma direktīvu, Ekomarķējuma regulu, Kopienas vides vadības un audita sistēmu (EMAS) un tiesību aktus pret negodīgu komercpraksi paredzēts pārskatīt līdz 2015. gadam.

(46) COM(2011) 899.

(47) Ik gadu ES tiek radīti aptuveni 89 miljoni tonnu pārtikas atkritumu, kas veido 179 kg uz vienu iedzīvotāju (BIO Intelligence Service, 2010). Mājokļu un infrastruktūras kopējā ietekme veido aptuveni 15–30 % no visas ar patēriņu saistītās vides slodzes Eiropā, un tā ir līdzvērtīga aptuveni 2,5 tonnām CO2 uz vienu iedzīvotāju gadā (SEC(2011) 1067).

(48) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 106/2008 (2008. gada 15. janvāris) par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (pārstrādāta versija) (OV L 39, 13.2.2008., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.) un Energoefektivitātes direktīva.

(49) Piemēram, pilnībā īstenojot Savienības tiesību aktus atkritumu jomā, varētu ietaupīt EUR 72 miljardus gadā, palielināt Savienības atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozares gada apgrozījumu par EUR 42 miljardiem un radīt vairāk nekā 400 000 darbvietu līdz 2020. gadam.

(50) Eurostat Stat 13/33 Municipal Waste 2011.

(51) Direktīva 2008/98/EK

(52) “Pārstrāde” ir definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 17. punktā, kā “jebkāda reģenerācijas darbība, kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās to sākotnējam vai citam nolūkam. Jēdzienā ir ietverta organisku materiālu pārstrāde, bet nav ietverta enerģijas reģenerācija un iestrāde materiālos, ko lietos kā kurināmo vai aizbēršanai;”.

(53) Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 15. punktā “reģenerācija” ir definēta kā “jebkura darbība, kuras rezultātā atkritumus izmanto kādam lietderīgam nolūkam, aizstājot citus materiālus, kuri savukārt būtu izmantoti kādu noteiktu funkciju veikšanai, vai arī atkritumus sagatavo šādas funkcijas pildīšanai iekārtā vai tautsaimniecībā plašākā nozīmē. (…);”.

(54) COM(2012) 673.

(55) Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

(56) Direktīva 2008/98/EK.

(57) Īpaša Eirobarometra aptauja 365 (2011. g.).

(58) SOER 2010.

(59) SOER 2010.

(60) “Augsts trokšņa līmenis” tiek definēts kā tāds, kas pārsniedz 55 dB dienā un 50 dB naktī.

(61) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(62) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(63) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(64) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(65) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006. gada 15. februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu (OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.).

(66) Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).

(67) Izmaksas, ko rada acquis neīstenošana vides jomā (COWI, 2011. gads).

(68) 29. pārskats par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2011. gads) (COM(2012) 714).

(69) COM(2012) 95.

(70) COM(2008) 773.

(71) COM(2008) 46.

(72) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(73) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 911/2010 (2010. gada 22. septembris) par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011–2013) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.) un COM(2013) 312 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010.

(74) COM(2012) 216.

(75) COM(2011) 662.

(76) COM(2011) 681.

(77) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides un klimata pasākumu programmas izveidi (COM(2011) 874, 2011/0428(COD))

(78) 2012. gada 29. jūnija Eiropadomes secinājumi (EUCO 76/12).

(79) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).

(80) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

(81) Skatīt, piemēram, ziņojumu “Rītdienas pilsētas” (Eiropas Komisija, 2011. g.) un dokumentu SWD(2012) 101.

(82) COM(2011) 615.

(83) Piemēram, Eiropas ūdens informācijas sistēma (WISE), Eiropas bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēma (BISE) un Eiropas pielāgošanās platforma klimata pārmaiņām (CLIMATE-ADAPT).

(84) Kā piemēru var minēt Eiropas inovācijas partnerību progresīvās pilsētās un pašvaldībās COM(2012) 4701, Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukuma piešķiršanu un pētniecības kopīgās plānošanas ierosmi “Pilsētu Eiropa – globālas pilsētproblēmas, kopīgi risinājumi Eiropā”.

(85) Komisija ir ierosinājusi atvēlēt vismaz 5 % no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) katrā dalībvalstī, lai finansētu integrētu ilgtspējīgu pilsētu attīstību.

(86) Šajā pieejā vajadzētu ņemt vērā pašreizējās iniciatīvas, piemēram, vietēja līmeņa Agenda 21, kā arī citu paraugpraksi.

(87) Ziņojums par tautas attīstību (UNDP, 2011. g.).

(88) ANO Vides programmas (UNEP) 2012. gada ziņojumā par emisiju neatbilstībām izklāstīts, ka beznosacījumu apņemšanās atbilst samazinājumam par apmēram 4 Gt CO2 salīdzinājumā ar vidēji aplēsto samazinājumu par 14 Gt CO2, kas nepieciešams, lai nepārsniegtu 2 °C robežvērtību.

(89) CBD stratēģiskais plāns bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam.

(90) CBD Lēmums XI/4.

(91) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).

(92) Priekšlikumi pārskatīt Pārredzamības direktīvu (COM(2011) 683, 2011/0307(COD)) un Grāmatvedības direktīvu (COM(2011) 684, 2011/0308(COD).

(93) ANO Ģenerālās asamblejas 2013. gada 7. marta lēmums A/67/784 par ieteikumu attiecībā uz UNEP Padomi.

28.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/201

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1387/2013

(2013. gada 17. decembris),

ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem un atceļ Regulu (ES) Nr. 1344/2011

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Konkrētu I pielikumā noteikto Savienības lauksaimniecības un rūpniecības ražojumu izgatavošana šobrīd ir neatbilstoša vai tā nenotiek, un tāpēc nevar tikt ievērotas Savienības izmantotāju nozaru vajadzības.

(2)	Tāpēc Savienības interesēs ir minētajiem ražojumiem daļēji vai pilnībā apturēt kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu.

(3)

Padomes Regula (ES) Nr. 1344/2011 (1), ir vairākkārt grozīta. Turklāt pēc grozījumu veikšanas tajā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1220/2012 (2), zivsaimniecības produkti tika izņemti no Regulas (ES) Nr. 1344/2011 darbības jomas. Tādēļ pārredzamības labad Regulas (ES) Nr. 1344/2011 būtu pilnībā jāaizstāj.

(4)

Ar regulām, kas aptur kopējā muitas tarifa autonomos nodokļus konkrētiem rūpniecības un lauksaimniecības ražojumiem, lielā mērā ir atjaunoti iepriekšējie pasākumi. Tāpēc, lai racionalizētu attiecīgo pasākumu īstenošanu, ir lietderīgi neierobežot šīs regulas spēkā esamības laiku, jo ar Padomes regulu var pielāgot tās darbības jomu un šīs regulas I pielikumā iekļaut vai svītrot no tā ražojumus.

(5)

Ņemot vērā to pagaidu raksturu, šīs regulas I pielikumā uzskaitītie nodokļu piemērošanas apturēšanas gadījumi būtu sistemātiski jāpārskata, vēlākais piecus gadus pēc to piemērošanas vai atjaunošanas dienas. Turklāt jebkurā laikā varētu būt nepieciešams izbeigt konkrēta nodokļa piemērošanas apturēšanu pēc Komisijas priekšlikuma, pamatojoties uz pārskatu, kurš veikts pēc tās pašas iniciatīvas vai pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma, ja saglabāt apturēšanu vairs nav Savienības interesēs vai ņemot vērā ražojumu tehnisko attīstību, apstākļu izmaiņas vai ekonomiskās tendences tirgū.

(6)

Konkrētu ražojumu statistika šīs regulas I pielikumā bieži vien ir uzskaitīta gabalos, kvadrātmetros vai mērvienībās, kas nav svars. Tomēr kombinētajā nomenklatūrā nav šādu papildvienību, kas izklāstītas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā (3). Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā konkrētu ražojumu importam jānorāda ne tikai svars kilogramos vai tonnās, bet arī attiecīgās papildvienības.

(7)	Tā kā šajā regulā noteiktajai nodokļu piemērošanas apturēšanai ir jāstājas spēkā 2014. gada 1. janvārī, šai regulai būtu jāstājas spēkā nekavējoties pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra.

(8)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu pamatmērķus – proti, uzlabot Savienības rūpniecības nozares konkurētspēju, tādējādi ļaujot nozarei saglabāt vai radīt darbvietas un modernizēt tās struktūras – ir jāparedz un ir lietderīgi paredzēt noteikumus par kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas apturēšanu I pielikumā noteiktajiem ražojumiem. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem tiek piemērota kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu apturēšana.

2. pants

1. Komisija jebkurā brīdī var pārskatīt piemērošanas apturēšanu attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem ražojumiem šādos gadījumos:

a)	pēc savas iniciatīvas;

b)	pēc dalībvalstu pieprasījuma.

2. Komisija pārskata apturēšanu pārskatīšanu gadā, kas norādīts I pielikumā.

3. pants

Ja tiek iesniegta deklarācija par tāda ražojuma laišanu brīvā apgrozībā, uz ko attiecas II pielikumā uzskaitītie KN vai TARIC kodi, attiecīgajā deklarācijas laukā ieraksta minētajā pielikumā noteikto papildvienību.

4. pants

Ar šo atceļ Regulu (ES) Nr. 1344/2011.

5. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 17. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

L. LINKEVIČIUS

(1) Padomes Regula (ES) Nr. 1344/2011 (2011. gada 19. decembris), ar ko atliek kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus konkrētiem lauksaimniecības, zvejniecības un rūpniecības produktiem un atceļ Regulu (EK) Nr. 1255/96 (OV L 349, 31.12.2011., 1. lpp.).

(2) Padomes Regula (ES) Nr. 1220/2012 (2012. gada 3. decembris) par tirdzniecības pasākumiem, lai no 2013. līdz 2015. gadam nodrošinātu konkrētu zvejas produktu piegādi Savienības pārstrādātājiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 104/2000 un Regulu (ES) Nr. 1344/2011 (OV L 349, 19.12.2012., 4. lpp.).

(3) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987. 1. lpp.).

I PIELIKUMS

KN kods

TARIC

Apraksts

Autonomā muitas nodokļa likme

Obligātās pārskatīšanas datums

ex 0710 21 00

Pisum sativum šķirnes Hortense axiphium pasugas zirņi pākstīs, kas nav biezāki par 6 mm, nelobīti izmantojami ēdienu pagatavošanai (1) (2)

0 %

31.12.2018

ex 0710 80 95

Bambusa dzinumi, saldēti, nav mazumtirdzniecībā

0 %

31.12.2018

ex 0711 59 00

Sēnes, izņemot Agaricus, Calocybe, Clitocybe, Lepista, Leucoagaricus, Leucopaxillus, Lyophyllum un Tricholoma ģints sēnes (atmatenes), kas uz laiku iekonservētas sālījumā, sēra dioksīda vai citādā konservējošā šķīdumā, taču šādā stāvoklī nav piemērotas tūlītējai lietošanai uzturā — pārtikas konservu rūpniecībai (1)

0 %

31.12.2016

ex 0712 32 00

ex 0712 33 00

ex 0712 39 00

Sēnes, izņemot Agaricus ģints sēnes, žāvētas, veselas vai gabaliņos vai šķēlītēs sagrieztas, apstrādei, izņemot vienkāršu pārsaiņošanu mazumtirdzniecībai (1) (2)

0 %

31.12.2018

ex 0804 10 00

Dateles, svaigas vai kaltētas, paredzētas izmantot dzērienu vai pārtikas rūpniecības produktu ražošanai (izņemot iepakošanu) (1)

0 %

31.12.2018

ex 0810 40 50

Vaccinium macrocarpon sugas dzērvenes, svaigas, izmantošanai dzērienu vai pārtikas nozares produktu ražošanā (izņemot iepakošanu) (1)

0 %

31.12.2018

0811 90 50

0811 90 70

ex 0811 90 95

Vaccinium ģints augļi, termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas

0 %

31.12.2018

ex 0811 90 95

Kazeņu šķirnes ogas (Boysen), bez cukura piedevas, nav safasēti pārdošanai mazumtirdzniecībai

0 %

31.12.2018

ex 0811 90 95

Ananass (Ananas comosus), gabalos, sasaldēts

0 %

31.12.2018

ex 0811 90 95

Mežrožu paaugļi, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, bez cukura vai citu saldinātāju piedevu

0 %

31.12.2018

ex 1511 90 19

ex 1511 90 91

ex 1513 11 10

ex 1513 19 30

ex 1513 21 10

ex 1513 29 30

Palmu eļļa, kokosriekstu (kopras) eļļa, palmu kodolu eļļa šādu produktu ražošanai:

—	tehniskās monokarbokiltaukskābes apakšpozīcijā 3823 19 10,

—	taukskābju metilesteri pozīcijā 2915 vai 2916,

—	taukspirti apakšpozīcijā 2905 17, 2905 19 un 3823 70, ko izmanto kosmētikas, mazgāšanas un farmaceitisko līdzekļu ražošanai,

—	taukspirti apakšpozīcijā 2905 16, tīrā veidā vai maisījumos, ko izmanto kosmētikas, mazgāšanas un farmaceitisko līdzekļu ražošanai,

—	stearīnskābes apakšpozīcijā 3823 11 00 vai

—	pozīcijā 3401 minēto preču ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 1515 90 99

Dārzeņu eļļa, rafinēta, kuras sastāvā ir 35 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 % no svara arahidonskābes, vai 35 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 % no svara dokosaheksānskābes

0 %

31.12.2018

ex 1516 20 96

Jojobas eļļa, hidrogenēta un savstarpēji esterificēta, bez turpmākām ķīmiskām izmaiņām, kurai nav veikts nekāds teksturizācijas process

0 %

31.12.2014

ex 1517 90 99

Augu eļļa, rafinēta, ar arahidonskābes masas daļu vismaz 25 %, bet ne vairāk kā 50 %, vai ar dokozaheksaēnskābes masas daļu vismaz 12 %, bet ne vairāk kā 50 %, standartizēta ar saulespuķu eļļu ar augstu oleīnskābes saturu (HOSO)

0 %

31.12.2016

ex 1902 30 10

ex 1903 00 00

Caurspīdīgās nŪdeles, sagrieztas gabalos, iegŪtas no pupām (Vigna radiata (L.) Wilczek), nav safasētas pārdošanai mazumtirdzniecībai

0 %

31.12.2018

ex 2005 91 00

Bambusu dzinumi, sagatavoti vai konservēti, tiešajā iesaiņojumā ar neto svaru virs 5 kg

0 %

31.12.2018

ex 2007 99 50

Malpīgijas biezeņa koncentrāts:

—	no Malpighia spp. ģints augļiem,

—	ar cukura saturu vairāk nekā 13 %, bet ne vairāk kā 30 % no svara,

izmantošanai pārtikas un dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

9 % (3)

31.12.2017

ex 2007 99 50

Skābināts banānu biezeņa koncentrāts, kas iegūts, vārot:

—	Musa cavendish ģints augļus,

—	ar cukura saturu vairāk nekā 13 %, bet ne vairāk kā 30 % no svara,

izmantošanai pārtikas un dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

11,5 % (3)

31.12.2017

ex 2007 99 50

ex 2007 99 93

Mango biezeņa koncentrāts, kas iegūts, vārot:

—	Mangifera spp. ģints augļus,

—	ar cukura saturu ne vairāk kā 30 % no svara,

izmantošanai pārtikas un dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

6 % (3)

31.12.2017

ex 2007 99 50

Papaijas biezeņa koncentrāts, kas iegūts, vārot:

—	Carica spp. ģints augļus,

—	ar cukura saturu vairāk nekā 13 %, bet ne vairāk kā 30 % no svara,

izmantošanai pārtikas un dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

7,8 % (3)

31.12.2017

ex 2007 99 50

Gvajaves biezeņa koncentrāts, kas iegūts, vārot:

—	Psidium spp. ģints augļus,

—	ar cukura saturu vairāk nekā 13 %, bet ne vairāk kā 30 % no svara,

izmantošanai pārtikas un dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

6 % (3)

31.12.2017

ex 2008 93 91

Saldinātas kaltētas dzērvenes produktu ražošanai pārtikas pārstrādes nozarē (izņemot noformējumu pārstrādes nozīmē) (4)

0 %

31.12.2017

ex 2008 99 48

Mango biezenis:

—	nav izgatavots no koncentrāta,

—	iegūts no Mangifera ģints augu augļiem,

—	Briksa grādos izteiktais cukuru saturs biezenī ir no 14 līdz 20;

izmanto dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

6 %

31.12.2015

ex 2008 99 49

ex 2008 99 99

Boizeņu biezenis bez sēklām, bez spirta piedevas, ar cukura piedevu vai bez tās

0 %

31.12.2014

ex 2008 99 49

ex 2008 99 99

Blanšētas ‘Karakishmish’ šķirnes vīnogulāju lapas sālījumā, kas pēc masas satur:

—	vairāk nekā 6 % sāls,

—	0,1 % līdz 1,4 % skābuma, kas izteikts kā citronskābes monohidrāts, un

—	satur vai nesatur, bet satur ne vairāk kā 2 000 mg/kg nātrija benzoāta saskaņā ar CODEX STAN 192-1995

izmantošanai ar rīsiem pildītu vīnogulāju lapu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 2009 41 92

ex 2009 41 99

Ananasu sula:

—	nav izgatavota no koncentrāta,

—	iegūta no Ananas ģints augu augļiem,

—	Briksa grādos izteiktais cukuru saturs sulā ir no 11 līdz 16;

izmanto dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

8 %

31.12.2015

ex 2009 49 30

Ananasu sula, izņemot sulas pulvera veidā:

—	Briksa grādos izteiktais cukuru saturs sulā ir no 20 līdz 67,

—	sulas vērtība ir lielāka par EUR 30 par 100 kg neto masas,

—	sula satur pievienotus cukurus;

izmanto pārtikas un dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

0 %

31.12.2014

ex 2009 81 31

Dzērveņu sulas koncentrāts:

—	Briksa grādos izteiktais cukuru saturs koncentrātā ir no 40 līdz 66,

—	iepakojumā ar tilpumu 50 litri vai vairāk

0 %

31.12.2014

ex 2009 89 79

Saldēts boizeņu sulas koncentrāts ar Briksa skaitli no 61 līdz 67, ar 50 l vai lielāku tilpumu

0 %

31.12.2016

ex 2009 89 79

Saldētas Acerola sulas koncentrāts:

—	briksa vērtība pārsniedz 48, bet nepārsniedz 67,

—	tiešais iesaiņojums ar tilpumu 50 litri vai lielāku

0 %

31.12.2018

ex 2009 89 79

Eiterpes ("akai") ogu sulas koncentrāts:

—	no Euterpe oleracea sugas,

—

saldēts,

—	nesaldināts,

—	nav pulvera veidā,

—	ar Briksa skaitli no 23 līdz 32,

tiešajā iesaiņojumā ar masu 10 kg vai vairāk

0 %

31.12.2016

ex 2009 89 99

Neapstrādāta, saldēta nenogatavojušos kokosriekstu sula tiešajā iepakojumā, ar 50 l vai lielāku tilpumu

0 %

31.12.2016

ex 2106 10 20

Soja bez proteīna, kurš satur 6,6 % no svara vai vairāk, bet ne vairāk kā 8,6 % no svara kālija fosfāta

0 %

31.12.2018

ex 2106 90 92

Izstrādājums ar šādu masas sastāvu:

—	vairāk par 30 % bet ne vairāk par 35 % lakricas ekstrakta,

—	vairāk par 65 % bet ne vairāk par 70 % trikaprilīna,

standartizēts pēc glabridīna masas daļas no 3 % līdz 4 %

0 %

31.12.2016

ex 2519 90 10

Kausēts magnijs ar tīrības pakāpi 97 % (masas) vai augstāku

0 %

31.12.2016

ex 2804 50 90

Telūrs ar tīrības pakāpi no 99,99 % līdz 99,999 % masas (CAS RN 13494-80-9)

0 %

31.12.2018

2804 70 00

Fosfors

0 %

31.12.2018

ex 2805 19 90

Litijs (metāls) ar tīrības pakāpi 99,7 masas % vai augstāku (CAS RN 7439-93-2)

0 %

31.12.2017

ex 2805 30 10

Cerija un citu retzemju metālu sakausējums, kas satur 47 % vai vairāk cerija

0 %

31.12.2018

ex 2805 30 90

Retzemju metāli, skandijs un itrijs ar tīrības pakāpi 95 % vai vairāk

0 %

31.12.2015

ex 2811 19 80

Sulfamīdskābe (CAS RN 5329-14-6)

0 %

31.12.2018

ex 2811 19 80

Ūdeņraža jodīds (CAS RN 10034-85-2)

0 %

31.12.2016

ex 2811 19 80

Fosforpaskābe (CAS RN 10294-56-1)/fosfonskābe (CAS RN 13598-36-2), ko izmanto kā sastāvdaļu piedevu ražošanai poli(vinilhlorīda) ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 2811 22 00

Silikona dioksīds (CAS RN 7631-86-9) pulvera veidā, paredzēts izmantošanai augsta līmeņa darbības šķidro hromatogrāfijas kolonnu (HPLC) un paraugu sagatavošanas kārtridžu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 2811 22 00

Baltā porainā silīcija mikrolodītes ar daļiņu izmēru, kas lielāks par 1 μm, izmantošanai kosmētikas izstrādājumu ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 2812 90 00

Slēpekļa trifluorīds (CAS RN 7783-54-2)

0 %

31.12.2018

ex 2816 40 00

Bārija hidroksīds (CAS RN 17194-00-2)

0 %

31.12.2017

ex 2818 10 91

Sinterēts korunds ar mikrokristālisku struktūru, kuram ir šāds sastāvs:

—	no 94 % līdz 98,5 % α-Al2O3 (CASRN1344-28-1),

—	2 %(± 1,5 %) magnija spinels (CASRN1309-48-4),

—	1 %(± 0,6 %) itrija oksīds (CASRN1314-36-9),

—	vai nu 2 %(± 1,2 %) lantāna oksīds (CASRN1312-81-8),

—	vai 2 %(± 1,2 %) lantāna oksīds (CASRN1312-81-8) un neodima oksīds (CASRN1313-97-9)

un kurā daļiņu, kuru izmērs ir lielāks par 10 mm, masas daļa ir lielāka par 50 %

0 %

31.12.2015

ex 2818 20 00

Aktīvs alumīnija oksīds ar īpatnējo virsmu 350 m2/g un lielāku

0 %

31.12.2014

ex 2818 30 00

Alumīnija hidroksīda oksīds pseidobēmīta Gamma- AlO[OH] veidā

4 %

31.12.2018

2819 10 00

Hroma trioksīds (CAS RN 1333-82-0)

0 %

31.12.2016

ex 2819 90 90

Dihroma trioksīds metalurģijas vajadzībām (CAS RN 1308-38-9) (1)

0 %

31.12.2016

ex 2823 00 00

Titāna dioksīds (CAS RN 13463-67-7):

—	ar tīrību 99,9 masas % vai vairāk,

—	ar vidējo graudiņa lielumu 1,2 μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 1,8 μm,

—	ar īpatnējo virsmu 5,0 m2/g vai vairāk, bet ne vairāk kā 7,5 m2/g

0 %

31.12.2017

ex 2823 00 00

Titāna dioksīds (CAS RN 13463-67-7), kura tīrība nav mazāka par 99,7 % un kas pēc masas satur:

—	mazāk nekā 0,005 % kālija un nātrija kopā (izteikts kā nātrijs un elementālais kālijs),

—	mazāk nekā 0,01 % fosfora (izteikts kā elementālais fosfors),

lietošanai metalurģijā (1)

0 %

31.12.2017

ex 2825 10 00

Hidroksilamonija hlorīds (CAS RN 5470-11-1)

0 %

31.12.2017

ex 2825 50 00

Vara (I vai II) oksīds ar vara saturu 78 % vai vairāk un hlora saturu ne vairāk kā 0,03 %

0 %

31.12.2018

ex 2825 60 00

Cirkonija dioksīds (CAS RN 1314-23-4)

0 %

31.12.2017

ex 2826 19 90

Volframa heksafluorīds ar tīrības pakāpi 99,9 masas % vai augstāku (CAS RN 7783-82-6)

0 %

31.12.2015

ex 2826 90 80

Litija heksafluorfosfāts (CAS RN 21324-40-3)

0 %

31.12.2016

ex 2827 39 85

Vara monohlorīds ar tīrības pakāpi 96 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 99 % (CAS RN 7758-89-6)

0 %

31.12.2018

ex 2827 39 85

Antimona pentahlorīds ar tīrības pakāpi 99 % pēc masas un augstāku (CAS RN 7647-18-9)

0 %

31.12.2016

ex 2827 39 85

Mangāna dihlorīds (CAS RN 7773-01-5)

0 %

31.12.2014

ex 2827 49 90

Hidratēts cirkonija dihlorīda oksīds

0 %

31.12.2018

ex 2830 10 00

Dinātrija tetrasulfīds, ar nātrija saturu 38 % vai mazāk, pārrēķinot sausnā

0 %

31.12.2018

ex 2833 29 80

Mangāna sulfāta monohidrāts (CAS RN 10034-96-5)

0 %

31.12.2018

ex 2833 29 80

Cirkonija sulfāts (CAS RN 14644-61-2)

0 %

31.12.2015

ex 2835 10 00

Nātrija hipofosfīta monohidrāts (CAS RN 10039-56-2)

0 %

31.12.2017

ex 2836 91 00

Litija karbonāts, kas satur vienu vai vairākus no šādiem piesārņojumiem norādītajā koncentrācijā:

—	2 mg/kg vai vairāk arsēna,

—	200 mg/kg vai vairāk kalcija,

—	200 mg/kg vai vairāk hlorīdu,

—	20 mg/kg vai vairāk dzelzs,

—	150 mg/kg vai vairāk magnija,

—	20 mg/kg vai vairāk smago metālu,

—	300 mg/kg vai vairāk kālija,

—	300 mg/kg vai vairāk nātrija,

—	200 mg/kg vai vairāk sulfātu,

kas noteikts saskaņā ar Eiropas Farmakopijas noteiktajām metodēm

0 %

31.12.2018

ex 2836 99 17

Cirkonija (IV) bāziskais karbonāts (CAS RN 15667-84-2)

0 %

31.12.2018

ex 2837 19 00

Vara cianīds (CAS RN 544-92-3)

0 %

31.12.2018

ex 2837 20 00

Tetranātrija heksacianoferāts (II) (CAS RN 13601-19-9)

0 %

31.12.2016

ex 2837 20 00

Amonija dzelzs (III) heksacianoferāts (II) (CAS RN 25869-00-5)

0 %

31.12.2017

ex 2839 19 00

Dinātrija disilikāts (CAS RN 13870-28-5)

0 %

31.12.2017

ex 2839 90 00

Kalcija silikāts (CAS RN 1344-95-2)

0 %

31.12.2018

2841 30 00

Nātrija dihromāts (CAS RN 10588-01-9)

0 %

31.12.2018

ex 2841 80 00

Diamonijvolframāts (amonija paravolframāts) (CAS RN 11120-25-5)

0 %

31.12.2017

ex 2841 90 85

Litija kobalta(III) oksīds ar kobalta saturu vismaz 59 % (CAS RN 12190-79-3)

0 %

31.12.2017

ex 2841 90 85

Kālija titāna oksīda pulveris ar tīrību 99 % vai lielāku (CAS RN 12056-51-8)

0 %

31.12.2018

ex 2842 10 00

Sintētisks beta-ceolīta pulveris

0 %

31.12.2018

ex 2842 10 00

Sintētiskais ceolīts kabazīts, pulverveida

0 %

31.12.2014

ex 2842 90 10

Nātrija selenāts (CAS RN 13410-01-0)

0 %

31.12.2014

ex 2843 29 00

Sudraba oksīds, nesatur nitrātus un karbonātus, sudraba saturs vismaz 99,99 % no metālu kopējās masas, sudraba oksīda bateriju ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

2845 10 00

Smagais ūdens (deitērija oksīds) (Euratom) (CAS RN 7789-20-0)

0 %

31.12.2018

2845 90 10

deitērijs un tā savienojumi; ūdeņradis un tā savienojumi, kas bagātināti ar deitēriju; maisījumi un šķīdumi, kas satur šos produktus ((Euratom)

0 %

31.12.2018

ex 2845 90 90

Hēlijs-3 (CAS RN 14762-55-1)

0 %

31.12.2016

ex 2845 90 90

Ūdens, kas līdz 95 % un vairāk bagātināts ar skābekli-18 (CAS RN 14314-42-2)

0 %

31.12.2018

ex 2845 90 90

(13C)Oglekļa monoksīds (CAS RN 1641-69-6)

0 %

31.12.2016

ex 2845 90 90

Dzelzs borīds, kas vairāk nekā 95 % no masas bagātināts ar boru-10 (CAS RN 200513-39-9)

0 %

31.12.2018

ex 2846 10 00

ex 3824 90 97

Retzemes koncentrāts ar retzemes oksīda saturu 60 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 95 % un cirkona oksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda katra saturu ne vairāk kā 1 %, un uzliesmojuma zudumu 5 % vai vairāk

0 %

31.12.2018

ex 2846 10 00

Dicērija trikarbonāts, hidratēts vai nehidratēts (CAS RN 537-01-9)

0 %

31.12.2018

ex 2846 10 00

Cērija lantāna karbonāts, hidratēts vai nehidratēts

0 %

31.12.2018

ex 2846 10 00

Cērija lantāna neodīma prazēdija karbonāts, hidratēts vai nehidratizēts

0 %

31.12.2014

2846 90 00

Retzemju metālu, skandija, itrija vai šo metālu maisījumu organiskie vai neorganiskie savienojumi, izņemot apakšpozīcijā 2846 10 00 minētos

0 %

31.12.2018

ex 2848 00 00

Fosfīns (CAS RN 7803-51-2)

0 %

31.12.2018

ex 2850 00 20

Silāns (CAS RN 7803-62-5)

0 %

31.12.2018

ex 2850 00 20

Arsīns (CAS RN 7784-42-1)

0 %

31.12.2018

ex 2850 00 20

Titāna nitrīds, kura daļiņu lielums ir mazāks par vai vienāds ar 250 nm (CAS RN 25583-20-4)

0 %

31.12.2017

ex 2850 00 20

Germānija tetrahidrīds (CAS RN 7782-65-2)

0 %

31.12.2016

ex 2850 00 20

Nātrija borhidrīds (CAS RN 16940-66-2):

—	ar tīrības pakāpi 98 masas % vai lielāku un

—	ar dzelzs saturu, ne lielāku kā 10 ppm,

izmantošanai par piedevu tādu polimēru izstrādājumu ražošanā, kuros ir barjera pret skābekli (1)

0 %

31.12.2017

ex 2850 00 60

Nātrija azīds (CAS RN 26628-22-8)

0 %

31.12.2018

ex 2853 00 90

Hlorsulfonilizocianāts (CAS RN 1189-71-5)

0 %

31.12.2016

ex 2903 39 90

Oglekļa tetrafluorīds (tetrafluorometāns) (CAS RN 75-73-0)

0 %

31.12.2018

ex 2903 39 90

Perfluor(4-metil-2-pentēns) (CAS RN 84650-68-0)

0 %

31.12.2016

ex 2903 39 90

2,3,3,3-Tetrafluorprop-1-ēns (CAS RN 754-12-1)

0 %

31.12.2017

ex 2903 39 90

Perfluoroetāns (CAS RN 76-16-4)

0 %

31.12.2018

ex 2903 39 90

1,1-Difluoroetāns (CAS RN 75-37-6)

0 %

31.12.2018

ex 2903 39 90

1,1,1,3,3 Pentafluoropropāns (CAS RN 460-73-1)

0 %

31.12.2018

ex 2903 39 90

1,1,1,2-Tetrafluoretāns, pārbaudīts, bez smaržas, satur maksimāli:

—	1,1,2,2,-tetraflouretānu 600 ppm no svara

—	pentaflouretānu 2 ppm no svara

—	hlorodifluoro-metānu 2 ppm no svara

—	hloropentālfluoro-etānu 2 ppm no svara

—	dihlorodifluoro-metānu 2 ppm no svara

izmantošanai farmaceitiskas kategorijas padeves elementu ražošanā devas inhalatoriem (CAS RN 811-97-2) (1)

0 %

31.12.2016

ex 2903 39 90

Trans-1,3,3,3-Tetrafluorprop-1-ēns (CAS RN 1645-83-6)

0 %

31.12.2018

ex 2903 39 90

Heksafluorpropēns (CAS RN 116-15-4)

0 %

31.12.2016

ex 2903 77 30

1,1,1-Trihlorifloretāns (CAS RN 354-58-5)

0 %

31.12.2018

ex 2903 77 90

Hlortrifluoretilēns (CAS RN 79-38-9)

0 %

31.12.2016

ex 2903 89 90

1,6,7,8,9,14,15,16,17,17,18,18-Dodekahlorpentaciklo [12.2.1.16,9.02,13.05,10]oktadeka-7,15-dīns (CAS RN 13560-89-9)

0 %

31.12.2018

ex 2903 89 90

Oktafluorciklopentēns (CAS RN 559-40-0)

0 %

31.12.2016

ex 2903 89 90

Heksabromciklododekāns

0 %

31.12.2016

ex 2903 89 90

Hlorciklopentāns (CAS RN 930-28-9)

0 %

31.12.2017

ex 2903 99 90

1,2-Bis(pentabromafenils)etāns (CAS RN 84852-53-9)

0 %

31.12.2018

ex 2903 99 90

2,6-Dihlortoluēns, ar tīrības pakāpi 99 % vai vairāk, kas satur:

—	0,001 mg/kg vai mazāk tetrahlordibenzodioksīnu,

—	0,001 mg/kg vai mazāk tetrahlordibenzofurānu,

—	0,2 mg/kg vai mazāk tetrahlorbifenilu

0 %

31.12.2018

ex 2903 99 90

Fluorbenzols (CAS RN 462-06-6)

0 %

31.12.2018

ex 2903 99 90

α,α,α’,α’-Tetrahlor-o-ksilols (CAS RN 25641-99-0)

0 %

31.12.2015

ex 2903 99 90

1-Brom-3,4,5-trifluorbenzols (CAS RN 138526-69-9)

0 %

31.12.2018

ex 2903 99 90

2-Brom-9-fluorēns (CAS RN1133-80-8)

0 %

31.12.2018

ex 2904 10 00

Nātrija p-stirīnsulfonāts (CAS RN 2695-37-6)

0 %

31.12.2014

ex 2904 10 00

Nātrija 2-metilprop-2-ēn-1-sulfonāts (CAS RN 1561-92-8)

0 %

31.12.2014

ex 2904 20 00

Nitrometāns (CAS RN 75-52-5)

0 %

31.12.2015

ex 2904 20 00

Nitroetāns (CAS RN 79-24-3)

0 %

31.12.2015

ex 2904 20 00

1-Nitropropāns (CAS RN 108-03-2)

0 %

31.12.2015

ex 2904 20 00

2-Nitropropāns (CAS RN 79-46-9)

0 %

31.12.2014

ex 2904 90 40

Trihlornitrometāns, 3808 92. preču subpozīcijā minēto preču ražošanai (CAS RN 76-06-2) (1)

0 %

31.12.2014

ex 2904 90 95

1-Hlor-2,4-dinitrobenzols (CAS RN 97-00-7)

0 %

31.12.2014

ex 2904 90 95

Tosila hlorīds (CAS RN 98-59-9)

0 %

31.12.2014

ex 2904 90 95

4-Hlorbenzolsulfonilhlorīds (CAS RN 98-60-2)

0 %

31.12.2017

ex 2904 90 95

Etānsulfonilhlorīds (CAS RN 594-44-5)

0 %

31.12.2018

ex 2905 19 00

Kālija tert-butanolāts ((CAS RN 865-47-4), izšķīdināts vai neizšķīdināts tetrahidrofurānā saskaņā ar 1.epiezīmi KN29.nodaļā

0 %

31.12.2018

ex 2905 19 00

2,6-Dimetilheptān-4-ols (CAS RN 108-82-7)

0 %

31.12.2018

ex 2905 19 00

2,6-Dimetilheptān-2-ols (CAS RN 13254-34-7)

0 %

31.12.2014

ex 2905 19 00

Titāna tetrabutanolāts (CAS RN 5593-70-4)

0 %

31.12.2017

ex 2905 19 00

Titāna tetraizopropoksīds (CAS RN 546-68-9)

0 %

31.12.2017

ex 2905 19 00

Titāna tetraetanolāts (CAS RN 3087-36-3)

0 %

31.12.2018

ex 2905 29 90

3,5-Dimetilheks-1-īn-3-ols (CAS RN 107-54-0)

0 %

31.12.2014

ex 2905 29 90

Dec-9-ēn-1-ols (CAS RN 13019-22-2)

0 %

31.12.2014

ex 2905 29 90

Dodeka-8,10-diēn-1-ols (CAS RN 33956-49-9)

0 %

31.12.2015

ex 2905 39 95

Propān-1,3-diols (CAS RN 504-63-2)

0 %

31.12.2015

ex 2905 39 95

Butān-1,2-diols (CAS RN 584-03-2)

0 %

31.12.2016

ex 2905 39 95

2,4,7,9-Tetrametil-4,7-dekāndiols (CAS RN 17913-76-7)

0 %

31.12.2016

ex 2905 39 95

Dekān-1,10-diols (CASRN112-47-0)

0 %

31.12.2017

ex 2905 39 95

2-Metil-2-propilpropān-1,3-diols (CAS RN 78-26-2)

0 %

31.12.2018

ex 2905 49 00

Etilidinetrimetanols (CAS RN 77-85-0)

0 %

31.12.2014

ex 2905 59 98

2,2,2-Trifluoretanols (CAS RN 75-89-8)

0 %

31.12.2014

2906 11 00

Mentols (CAS RN 1490-04-6)

0 %

31.12.2018

ex 2906 19 00

Ciklohekia-1,4-ilenedimetanols (CAS RN 105-08-8)

0 %

31.12.2018

ex 2906 19 00

4,4’-Izopropilidenediciklohekianols (CAS RN 80-04-6)

0 %

31.12.2018

ex 2906 29 00

2,2’-(m-Fenilēna)dipropāns-2-ols (CAS RN 1999-85-5)

0 %

31.12.2014

ex 2906 29 00

1-Hidroksimetil-4-metil-2,3,5,6-tetrafluorbenzols (CAS RN 79538-03-7)

0 %

31.12.2018

ex 2906 29 00

2-Feniletanols (CAS RN 60-12-8)

0 %

31.12.2017

ex 2907 15 90

2-Naftols (CAS RN 135-19-3)

0 %

31.12.2016

ex 2907 19 90

2,3,5-Trimetilfenols (CAS RN 697-82-5)

0 %

31.12.2014

ex 2907 19 90

Bifenil-4-ols (CAS RN 92-69-3)

0 %

31.12.2018

ex 2907 21 00

Resorcinols (CAS RN 108-46-3)

0 %

31.12.2018

ex 2907 23 00

4,4′-Izopropilidēndifenols (CAS RN 80-05-7)

0 %

31.12.2017

ex 2907 29 00

6,6′-Di-tert-butil-4,4′-butilidēndi-m-krezols (CAS RN 85-60-9)

0 %

31.12.2018

ex 2907 29 00

4,4′-(3,3,5-Trimetilciklohekiilidāns)difenols (CAS RN 129188-99-4)

0 %

31.12.2018

ex 2907 29 00

4,4′,4″-Etildinitrifenols (CAS RN 27955-94-8)

0 %

31.12.2018

ex 2907 29 00

4-[2-(4-Hidroksi-3-prop-2-ēnilfenil)propān-2-il]-2-prop-2-ēnilfenols (CAS RN 1745-89-7)

0 %

31.12.2016

ex 2907 29 00

2,3,5-Trimetilhidrohinons (CAS RN 700-13-0)

0 %

31.12.2016

ex 2907 29 00

2-Metilhidrohinons (CAS RN 95-71-6)

0 %

31.12.2016

ex 2907 29 00

6,6′,6″-Triciklohekiil-4,4′,4″-butān-1,1,3-triiltrs(m-kresols) (CAS RN 111850-25-0)

0 %

31.12.2018

ex 2907 29 00

Bifenil-2,2′-diols (CAS RN 1806-29-7)

0 %

31.12.2017

ex 2907 29 00

2,2’,2’’,6,6’,6’’-Heksa-tert-butil-α, α ’, α ’’-(mesitilēna-2,4,6-triil)tri-p-krezols (CAS RN 1709-70-2)

0 %

31.12.2018

ex 2907 29 00

floroglucinols, hidratēts vai nehidratēts

0 %

31.12.2018

ex 2908 19 00

Pentafluorfenols (CAS RN 771-61-9)

0 %

31.12.2018

ex 2908 19 00

4,4′-(Perfluorizopropilidēn)difenols (CAS RN 1478-61-1)

0 %

31.12.2018

ex 2908 99 00

4-Nitrofenols (CAS RN 100-02-7)

0 %

31.12.2018

ex 2908 99 00

4,5-Dihidroksinaftalīn-2,7-disulfonskābe (CAS RN 148-25-4)

0 %

31.12.2017

ex 2909 19 90

Bis(2-hloretil) ēteris (CAS RN 111-44-4)

0 %

31.12.2018

ex 2909 19 90

Nonafluorobutilmetilētera vai nonafluorobutiletilētera izomēru maisījums, ar tīrību 99 % vai vairāk no svara

0 %

31.12.2018

ex 2909 19 90

3-Etoksi-perfluor-2-metilheksāns (CAS RN 297730-93-9)

0 %

31.12.2016

ex 2909 19 90

1-Metoksiheptafluorpropāns (CAS RN 375-03-1)

0 %

31.12.2018

ex 2909 20 00

8-Metoksicedrāns (CAS RN 19870-74-7)

0 %

31.12.2016

ex 2909 30 38

Bis(pentabromfenil) ēteris (CAS RN 1163-19-5)

0 %

31.12.2018

ex 2909 30 38

1,1’-Propān-2,2-diil-bis[3,5-dibrom-4-(2,3-dibrompropoksi)benzols] (CAS RN 21850-44-2)

0 %

31.12.2016

ex 2909 30 90

2-(fenilmetoksi)naftalīns (CAS RN 613-62-7)

0 %

31.12.2014

ex 2909 30 90

1,2-Bis(3-metilfenoksi)etāns (CAS RN 54914-85-1)

0 %

31.12.2014

ex 2909 30 90

3,4,5-Trimetoksitoluols (CAS RN 6443-69-2)

0 %

31.12.2015

ex 2909 50 00

4-(2-Metoksietil)fenols (CAS RN 56718-71-9)

0 %

31.12.2018

ex 2909 50 00

Ubihinols (CAS RN 992-78-9)

0 %

31.12.2015

ex 2909 60 00

Bis-(α,α-dimetilbenzil)peroksīds (CAS RN 80-43-3)

0 %

31.12.2018

ex 2909 60 00

1,4-Di(2-terc-butilperoksiizopropil)benzols (CAS RN 25155-25-3)

0 %

31.12.2016

ex 2910 90 00

1,2-Epoksiciklohekiāns (CAS RN 286-20-4)

0 %

31.12.2018

ex 2910 90 00

2,3-Epoksipropāns-1-ol (glicidols) (CAS RN 556-52-5)

0 %

31.12.2018

ex 2910 90 00

Alilglicidilēteris (CAS RN 106-92-3)

0 %

31.12.2016

ex 2912 29 00

(2E,4E,6E,8E,10E,12E)-2,7,11-Trimetil-13-(2,6,6-trimetil-1-cikloheksēn-1-il)-2,4,6,8,10,12-tridekaheksaēnāls (CAS RN 1638-05-7)

0 %

31.12.2016

ex 2912 29 00

4-Izobutilbenzaldehīds (CAS RN 40150-98-9)

0 %

31.12.2017

ex 2912 29 00

3,4-Dimetilbenzaldehīds (CAS RN 5973-71-7)

0 %

31.12.2018

ex 2912 49 00

3-Fenoksibenzaldehīds (CAS RN 39515-51-0)

0 %

31.12.2018

ex 2912 49 00

4-Hidroksibenzaldehīds (CAS RN 123-08-0)

0 %

31.12.2017

ex 2912 49 00

Salicilaldehīds (CAS RN 90-02-8)

0 %

31.12.2015

ex 2914 19 90

Heptān-2-ons (CAS RN 110-43-0)

0 %

31.12.2017

ex 2914 19 90

3-Metilbutanons (CAS RN 563-80-4)

0 %

31.12.2017

ex 2914 19 90

Pentān-2-ons (CAS RN 107-87-9)

0 %

31.12.2017

ex 2914 29 00

Ciklohekiadeks-8-enons (CAS RN 3100-36–5)

0 %

31.12.2018

ex 2914 29 00

(R)-p-Menta-1(6),8-diēn-2-ons (CAS RN 6485-40-1)

0 %

31.12.2015

ex 2914 29 00

Kampars

0 %

31.12.2018

ex 2914 29 00

trans-β-Damaskons (CAS RN 23726-91-2)

0 %

31.12.2016

ex 2914 39 00

Benzofenons (CAS RN 119-61-9)

0 %

31.12.2017

ex 2914 39 00

4-Fenilbenzofenons (CAS RN 2128-93-0)

0 %

31.12.2018

ex 2914 39 00

4-Metilbenzofenons (CAS RN 134-84-9)

0 %

31.12.2018

ex 2914 39 00

Benzils (CAS RN 134-81-6)

0 %

31.12.2017

ex 2914 39 00

4’-Metilacetofenons (CAS RN 122-00-9)

0 %

31.12.2017

ex 2914 50 00

3’-Hidroksiacetofenons (CAS RN 121-71-1)

0 %

31.12.2015

ex 2914 50 00

4′-Metoksiacetofenons (CAS RN 100-06-1)

0 %

31.12.2018

ex 2914 50 00

2′-Hidroksiacetofenons (CAS RN 118-93-4)

0 %

31.12.2018

ex 2914 50 00

2,7-Dihidroksi-9-fluorenons (CAS RN 42523-29-5)

0 %

31.12.2018

ex 2914 50 00

4-(4-Hidroksifenil)butān-2-ons (CAS RN 5471-51-2)

0 %

31.12.2016

ex 2914 50 00

3,4-Dihidroksibenzofenons (CAS RN 10425-11-3)

0 %

31.12.2017

ex 2914 50 00

2,2-Dimetoksi-2-fenilacetofenons (CAS RN 24650-42-8)

0 %

31.12.2017

ex 2914 50 00

16α,17α-Epoksi-3β-hidroksipregn-5-ēn-20-ons (CAS RN 974-23-2)

0 %

31.12.2017

ex 2914 50 00

2’,6’-Dihidroksiacetofenons (CAS RN 699-83-2)

0 %

31.12.2018

ex 2914 69 90

2-Etilantrakvinons (CAS RN 84-51-5)

0 %

31.12.2018

ex 2914 69 90

2-Pentilantrakvinons (CAS RN 13936-21-5)

0 %

31.12.2014

ex 2914 69 90

1,4-Dihidroksiantrakvinons (CAS RN 81-64-1)

0 %

31.12.2018

ex 2914 69 90

p-Benzohinons (CAS RN 106-51-4)

0 %

31.12.2016

ex 2914 70 00

2,4′-Difluorbenzofenons (CAS RN 342-25-6)

0 %

31.12.2017

ex 2914 70 00

Perfluoro(2-metilpentāns-3-ons) (CAS RN 756-13-8)

0 %

31.12.2018

ex 2914 70 00

3’-Hlorpropionfenons (CAS RN 34841-35-5)

0 %

31.12.2018

ex 2914 70 00

4’-terc-Butil-2’,6’-dimetil-3’,5’-dinitroacetofenons (CAS RN 81-14-1)

0 %

31.12.2015

ex 2914 70 00

4-Hlor-4’-hidroksibenzofenons (CAS RN 42019-78-3)

0 %

31.12.2016

ex 2915 29 00

Antimonija triacetāts (CAS RN 6923-52-0)

0 %

31.12.2018

ex 2915 39 00

Izopentilacetāts (CAS RN 123-92-2)

0 %

31.12.2017

ex 2915 39 00

tert-Butil acetāts (CAS RN 540-88-5)

0 %

31.12.2018

ex 2915 39 00

3-Acetilfenila acetāts (CAS RN 2454-35-5)

0 %

31.12.2014

ex 2915 39 00

Dodec-8-ēnilacetātsn (CAS RN 28079-04-1)

0 %

31.12.2015

ex 2915 39 00

Dodeka-7,9-diēnilacetāts (CAS RN 54364-62-4)

0 %

31.12.2015

ex 2915 39 00

Dodec-9-ēnilacetāts (CAS RN 16974-11-1)

0 %

31.12.2015

ex 2915 39 00

Izobornilacetāts (CAS RN 125-12-2)

0 %

31.12.2016

ex 2915 39 00

1-Feniletilacetāts (CAS RN 93-92-5)

0 %

31.12.2016

ex 2915 39 00

2-tert-Butilcikloheksilacetāts (CAS RN 88-41-5)

0 %

31.12.2018

ex 2915 60 19

Etilbutirāts (CAS RN 105-54-4)

0 %

31.12.2017

ex 2915 90 70

3,3-Dimetilbutirilhlorīds (CAS RN 7065-46-5)

0 %

31.12.2017

ex 2915 90 70

Neanjonu skābe (pelargonic skābe) (CAS RN 112-05-0)

0 %

31.12.2018

ex 2915 90 70

Alilheptanoāts (CAS RN 142-19-8)

0 %

31.12.2014

ex 2915 90 70

Trietilorto-formiāts (CAS RN 122-51-0)

0 %

31.12.2018

ex 2915 90 70

6,8-Etildihloroktanoāts (CAS RN 1070-64-0)

0 %

31.12.2015

ex 2915 90 70

Kobalta borāta neodekanoāta kompleksie savienojumi ar tīrības pakāpi 92 % (masas) vai augstāku (CAS RN 68457-13-6)

0 %

31.12.2016

ex 2915 90 70

2,2-Dimetilbutirilhlorīds (CAS RN 5856-77-9)

0 %

31.12.2017

ex 2915 90 70

Etildifluoracetāts (CAS RN 454-31-9)

0 %

31.12.2016

ex 2916 12 00

2-tert-Butil-6-(3-tert-butil-2-hidroksi-5-metilbenzil)-4-metilfenil akrilāts (CAS RN 61167-58-6)

0 %

31.12.2018

ex 2916 12 00

2,4-di-terc-pentil-6-[1-(3,5-di-terc-pentil-2-hidroksifenil)etil]fenilakrilāts (CAS RN 123968-25-2)

0 %

31.12.2018

ex 2916 12 00

2-(2-Viniloksietoksi)etilakrilāts (CAS RN 86273-46-3)

0 %

31.12.2017

ex 2916 13 00

Hidroksicinka metakrilāts, pulverveida (CAS RN 63451-47-8)

0 %

31.12.2014

ex 2916 13 00

Cinka dimetakrilāts, pulvera veidā (CAS RN 13189-00-9)

0 %

31.12.2018

ex 2916 14 00

2,3-Epoksipropila metakrilāts (CAS RN 106-91-2)

0 %

31.12.2018

ex 2916 19 95

Metila 3,3-dimetilpent-4-enoāts (CAS RN 63721-05-1)

0 %

31.12.2018

ex 2916 19 95

Sorbīnskābe izmantošanai dzīvnieku barības ražošanā (CAS RN 110-44-1) (1)

0 %

31.12.2018

ex 2916 20 00

Etil 2,2-dimetil-3-(2-metilpropenil)ciklopropānkarboksilāts (CAS RN 97-41-6)

0 %

31.12.2018

ex 2916 20 00

3-Cikloheksilpropionskābe (CAS RN 701-97-3)

0 %

31.12.2015

ex 2916 31 00

Benzilbenzoāts (CAS RN 120-51-4)

0 %

31.12.2016

ex 2916 39 90

2,3,4,5-Tetrafluorbenzoskābe (CAS RN 1201-31-6)

0 %

31.12.2016

ex 2916 39 90

2-Hlor-5-nitrobenzoskābe (CAS RN 2516-96-3)

0 %

31.12.2016

ex 2916 39 90

3,5-Dihlorobenzola hlorīds (CAS RN 2905-62-6)

3,6 %

31.12.2018

ex 2916 39 90

2-Metil-3-(4-fluorfenil)-propionilhlorīds (CAS RN 1017183-70-8)

0 %

31.12.2015

ex 2916 39 90

2,4,6-Trimetilbenzoilhlorīds (CAS RN 938-18-1)

0 %

31.12.2015

ex 2916 39 90

Metil-4-tert-butilbenzoāts (CAS RN 26537-19-9)

0 %

31.12.2018

ex 2916 39 90

6-Bromnaftalīn-2-karbonskābe (CAS RN 5773-80-8)

0 %

31.12.2018

ex 2916 39 90

2-Hlorbenzoskābe (CAS RN 118-91-2)

0 %

31.12.2016

ex 2916 39 90

3,5-Dimetilbenzola hlorīds (CAS RN 6613-44-1)

0 %

31.12.2018

ex 2916 39 90

4-terc-Butilbenzoskābe (CAS RN 98-73-7)

0 %

31.12.2017

ex 2916 39 90

4-Etilbenzola hlorīds (CAS RN 16331-45-6)

0 %

31.12.2018

ex 2916 39 90

Ibuprofēns (INN) (CAS RN 15687-27-1)

0 %

31.12.2018

ex 2916 39 90

m-Toluilskābe (CAS RN 99-04-7)

0 %

31.12.2017

ex 2916 39 90

(2,4,5-trifluorfenil)etiķskābe (CAS RN 209995-38-0)

0 %

31.12.2017

ex 2917 11 00

Bis(p-metilbenzil) oksalāts (CAS RN 18241-31-1)

0 %

31.12.2018

ex 2917 11 00

Kobalta oksalāts (CAS RN 814-89-1)

0 %

31.12.2014

ex 2917 19 10

Dimetilmalonāts (CAS RN 108-59-8)

0 %

31.12.2014

ex 2917 19 10

Dietilmalonāts (CAS RN 105-53-3)

0 %

31.12.2017

ex 2917 19 90

Nātrija 1,2-bis(ciklohekiiloksikarbonil)etānsulfonāts (CAS RN 23386-52-9)

0 %

31.12.2018

ex 2917 19 90

Etilēnbrasilāts (CAS RN 105-95-3)

0 %

31.12.2014

ex 2917 19 90

Tetradekāndiskābe (CAS RN 821-38-5)

0 %

31.12.2015

ex 2917 19 90

Itakonskābe (CAS RN 97-65-4)

0 %

31.12.2018

ex 2917 20 00

1,4,5,6,7,7-Heksahlor-8,9,10-trinorborn-5-ene-2,3-dikarboksilisks anhidrīds (CAS RN 115-27-5)

0 %

31.12.2018

ex 2917 20 00

3-Metil-1,2,3,6-tetrahidroftalisks anhidrīds (CAS RN 5333-84-6)

0 %

31.12.2018

ex 2917 34 00

Dialilftalāts (CAS RN 131-17-9)

0 %

31.12.2018

ex 2917 39 95

Dibutil-1,4-benzoldikarboksilāts (CAS RN 1962-75-0)

0 %

31.12.2015

ex 2917 39 95

Benzola-1,2:4,5-tetrakarboksiliskais dianhidrīda (CAS RN 89-32-7)

0 %

31.12.2015

ex 2918 16 00

Kalcija diglikonāta monohidrāts (CAS RN 66905-23-5) izmantošanai kalcija glikonātlaktāta ražošanā (CAS RN 11116-97-5) (1)

0 %

31.12.2018

ex 2918 19 98

L-ābolskābe (CAS RN 97-67-6)

0 %

31.12.2018

ex 2918 29 00

Monohidroksinaftoiskās skābes

0 %

31.12.2018

ex 2918 29 00

Propil-3,4,5-trihidroksibenzoāts (CAS RN 121-79-9)

0 %

31.12.2017

ex 2918 29 00

hekiametilēns bis[3-(3,5-di-tert-butil-4-hidroksifenila)propionāts] (CAS RN 35074-77-2)

0 %

31.12.2018

ex 2918 29 00

4-Hidroksibenzoskābes metil-, etil-, propil- vai butilesteri vai to nātrija sāļi (CAS RN 35285-68-8, 99-76-3, 5026-62-0, 94-26-8, 94-13-3, 35285-69-9, 120-47-8, 36457-20-2 or 4247-02-3)

0 %

31.12.2016

ex 2918 30 00

Metil-2-benzoilbenzoāts (CAS RN 606-28-0)

0 %

31.12.2018

ex 2918 30 00

Etilacetoacetāts (CAS RN 141-97-9)

0 %

31.12.2017

ex 2918 99 90

3,4-Epoksiciklohekiilmetila 3,4-epoksiciklohekiānkarboksilāts (CAS RN 2386-87-0)

0 %

31.12.2018

ex 2918 99 90

Etil 2,3-epoksi-3-fenilbutirāts (CASRN77-83-8)

0 %

31.12.2017

ex 2918 99 90

Metila 3-metoksiakrilāts (CAS RN 5788-17-0)

0 %

31.12.2014

ex 2918 99 90

Metil 2-(4-hidroksifenoksi)propionāts (CAS RN 96562-58-2)

0 %

31.12.2018

ex 2918 99 90

trans-4-Hidroksi-3-metoksistirolskābe (CAS RN 1135-24-6)

0 %

31.12.2018

ex 2918 99 90

Metil 3,4,5-trimetoksibenzoāts (CAS RN 1916-07-0)

0 %

31.12.2018

ex 2918 99 90

3,4,5-Trimetiloksibenzoskābe (CAS RN 118-41-2)

0 %

31.12.2018

ex 2918 99 90

Alil-(3-metilbutoksi)acetāts (CAS RN 67634-00-8)

0 %

31.12.2014

ex 2918 99 90

Nātrija 5-[2-hlor-4-(trifluormetil)fenoksi]-2-nitrobenzoāts (CAS RN 62476-59-9)

0 %

31.12.2016

ex 2919 90 00

2,2’-Metilenebis(4,6-di-tert-butilfenil) fosfāts, mononātrija sāls (CAS RN 85209-91-2)

0 %

31.12.2018

ex 2919 90 00

Alumīnija hidroksibis[2,2’-metilēnebis(4,6-di-tert-butilfenil)fosfāts] (CAS RN 151841-65-5)

0 %

31.12.2018

ex 2919 90 00

Tri-n-heksilfosfāts (CAS RN 2528-39-4)

0 %

31.12.2018

ex 2919 90 00

Trietilfosfāts (CAS RN 78-40-0)

0 %

31.12.2016

ex 2920 19 00

Fenitrotions (ISO) (CAS RN 122-14-5)

0 %

31.12.2018

ex 2920 19 00

Tolklofosa-metils (ISO) (CAS RN 57018-04-9)

0 %

31.12.2018

ex 2920 90 10

Dietila sulfāts (CAS RN 64-67-5)

0 %

31.12.2018

ex 2920 90 10

Dialil-2,2’-oksietil dikarbonāts (CAS RN 142-22-3)

0 %

31.12.2018

ex 2920 90 10

Dimetilkarbonāts (CAS RN 616-38-6)

0 %

31.12.2018

ex 2920 90 10

Di-tert-butildikarbonāts (CAS RN 24424-99-5)

0 %

31.12.2018

ex 2920 90 10

2,4-Di-terc-butil-5-nitrofenilmetila karbonāts (CAS RN 873055-55-1)

0 %

31.12.2017

2920 90 30

trimetilfosfīts (trimetoksifosfīns) (CAS RN 121-45-9)

0 %

31.12.2018

2920 90 40

Trietilfosfīts (CAS RN 122-52-1)

0 %

31.12.2016

ex 2920 90 85

O,O’-Dioktadecila pentaeritrīts bis(fosfīts) (CAS RN 3806-34-6)

0 %

31.12.2018

ex 2920 90 85

Tris(metilfenil)fosfīts (CAS RN 25586-42-9)

0 %

31.12.2015

ex 2920 90 85

2,2’-[[3,3’,5,5’-Tetrakis(1,1-dimetiletil)[1,1’-bifenil]-2,2’-diil]bis(oksi)]bis[bifenil-1,3,2-dioksafosfepīns], (CAS RN 138776-88-2)

0 %

31.12.2015

ex 2920 90 85

Bis(2,4-Dikumilfenil)pentaeritrīta difosfīts (CAS RN 154862-43-8)

0 %

31.12.2015

ex 2920 90 85

Fosetilalumīnijs (CAS RN 39148-24-8)

0 %

31.12.2018

ex 2920 90 85

Bis-(neopentilglikolāt)-dibors (CAS RN 201733-56-4)

0 %

31.12.2018

ex 2921 19 50

ex 2929 90 00

Dietilaminotrietoksisilāns (CAS RN 35077-00-0)

0 %

31.12.2014

ex 2921 19 60

2-(N,N-dietilamino)etilhlorīda hidrogēnhlorīds (CAS RN 869-24-9)

0 %

31.12.2017

ex 2921 19 99

Etila(2-metilallil)amīns (CAS RN 18328-90-0)

0 %

31.12.2018

ex 2921 19 99

Allilamīns (CAS RN 107-11-9)

0 %

31.12.2018

ex 2921 19 99

Tetrakis(Etilmetilamino)cirkonijs (IV), (CAS RN 175923-04-3)

0 %

31.12.2018

ex 2921 19 99

N,N-Dimetiloktilamīns – bora trihlorīds (1:1) (CAS RN 34762-90-8)

0 %

31.12.2017

ex 2921 29 00

Tris[3-(dimetilamino)propil]amīns (CAS RN 33329-35-0)

0 %

31.12.2018

ex 2921 29 00

Bis[3-(dimetilamino)propil]metilamīns (CAS RN 3855-32-1)

0 %

31.12.2018

ex 2921 29 00

Dekametilēndiamīns (CAS RN 646-25-3)

0 %

31.12.2015

ex 2921 29 00

N’-[3-(Dimetilamino)propil]-N,N-dimetilpropān-1,3-diamīns, (CAS RN 6711-48-4)

0 %

31.12.2016

ex 2921 30 99

1,3-Cikloheksāndimetānamīns (CAS RN 2579-20-6)

0 %

31.12.2015

ex 2921 30 99

Ciklopropilamīns (CAS RN 765-30-0)

0 %

31.12.2017

ex 2921 42 00

4-amino-3-nitrobenzolsulfoskābe (CAS RN 616-84-2)

0 %

31.12.2018

ex 2921 42 00

3-Hloroanilīns (CAS RN 108-42-9)

0 %

31.12.2018

ex 2921 42 00

Nātrija hidrogen-2-aminobenzol-1,4-disulfonāts (CAS RN 24605-36-5)

0 %

31.12.2018

ex 2921 42 00

2-Nitroanilīns (CAS RN 88-74-4)

0 %

31.12.2018

ex 2921 42 00

2,4,5-Trihloranilīns (CAS RN 636-30-6)

0 %

31.12.2018

ex 2921 42 00

3-Aminobenzola sulfoniskā skābe (CAS RN 121-47-1)

0 %

31.12.2018

ex 2921 42 00

2-Aminobenzols-1,4-disulfoskābe (CAS RN 98-44-2)

0 %

31.12.2014

ex 2921 42 00

4-hlor-2-nitroanilīns (CAS RN 89-63-4)

0 %

31.12.2018

ex 2921 42 00

2-Hlor-4-nitroanilīns (CAS RN 121-87-9)

0 %

31.12.2015

ex 2921 42 00

3,5-Dihloranilīns (CAS RN 626-43-7)

0 %

31.12.2018

ex 2921 42 00

2,5-Dihloranilīns, tīrība 99,5 masas % vai vairāk (CAS RN 95-82-9)

0 %

31.12.2017

ex 2921 42 00

N-Metilanilīns (CAS RN 100-61-8)

0 %

31.12.2017

ex 2921 42 00

3,4-Dihloranilīn-6-sulfoskābe (CAS RN 6331-96-0)

0 %

31.12.2017

ex 2921 43 00

4-Amino-6-hlortoluēna-3-sulfonskābe (CAS RN 88-51-7)

0 %

31.12.2018

ex 2921 43 00

3-Nitro-p-toluidīns (CAS RN 119-32-4)

0 %

31.12.2018

ex 2921 43 00

4-Aminotoluol-3-sulfoskābe (CAS RN 88-44-8)

0 %

31.12.2018

ex 2921 43 00

4-Aminobenzotrifluorīds (CAS RN 455-14-1)

0 %

31.12.2015

ex 2921 43 00

3-Aminobenzotrifluorīds (CAS RN 98-16-8)

0 %

31.12.2015

ex 2921 43 00

N-Etil-m-toluidīns (CAS RN 102-27-2)

0 %

31.12.2016

ex 2921 43 00

6-Hlor-α,α,α-trifluor-m-toluidīns (CAS RN 121-50-6)

0 %

31.12.2017

ex 2921 44 00

Difenilamīns (CAS RN 122-39-4)

0 %

31.12.2018

ex 2921 45 00

Nātrija ūdeņraža 3-aminonaftalēna-1,5-disulfonāts (CAS RN 4681-22-5)

0 %

31.12.2014

ex 2921 45 00

2-aminonaftalīn-1,5-disulfoskābe (CAS RN 117-62-4) vai kāds no tās nātrija sāļiem (CAS RN 19532-03-7), vai (CAS RN 62203-79-6)

0 %

31.12.2018

ex 2921 45 00

1-Naftilamīns (CAS RN 134-32-7)

0 %

31.12.2014

ex 2921 45 00

7-Aminonaftalīn-1,3,6-trisulfonskābe (CAS RN 118-03-6)

0 %

31.12.2018

ex 2921 49 00

Pendimetalīns (ISO) (CAS RN 40487-42-1)

3,5 %

31.12.2018

ex 2921 49 00

N-1-Naftilanilīns (CAS RN 90-30-2)

0 %

31.12.2018

ex 2921 49 00

N-Benzil-N-etilanilīns (CAS RN 92-59-1)

0 %

31.12.2014

ex 2921 49 00

2-Hlorbenzilamīns (CAS RN 89-97-4)

0 %

31.12.2015

ex 2921 49 00

4-Heptafluorizopropil-2-metilanilīns (CAS RN 238098-26-5)

0 %

31.12.2015

ex 2921 49 00

4-Izopropilanilīns (CAS RN 99-88-7)

0 %

31.12.2017

ex 2921 51 19

Toluola diamīns (TDA), kas satur vairāk nekā 78 % un nepārsniedz 82 % 4-metil-m-fenilēndiamīna un 18 % vai vairāk, taču nepārsniedz 22 % 2-metil-m-fenilēndiamīna, un atlikušu darvas saturu, kas nepārsniedz 0,23 %

0 %

31.12.2018

ex 2921 51 19

2-Metil-p-fenilēndiamīna sulfāts (CAS RN 615-50-9)

0 %

31.12.2018

ex 2921 51 19

p-Fenilēndiamīns (CAS RN 106-50-3)

0 %

31.12.2016

ex 2921 51 19

P-fenilēndiamīna un p-diamīntoluēna mono- un dihloratvasinājumi

0 %

31.12.2014

ex 2921 51 19

2,4-Diaminobenzolsulfonskābe (CAS RN 88-63-1)

0 %

31.12.2018

ex 2921 59 90

3,5-Dietiltoluēndiamīna izomēru maisījums

0 %

31.12.2018

ex 2921 59 90

3,3’-Dihlorbenzidīna dihidrohlorīds (CAS RN 612-83-9)

0 %

31.12.2017

ex 2921 59 90

4,4’-Diaminostilbēn-2,2’-disulfoskābe (CAS RN 81-11-8)

0 %

31.12.2018

ex 2921 59 90

N-Etil-N’,N’-dimetil-N-fenil-etilēn-1,2-diamīns (CAS RN 27692-91-7)

0 %

31.12.2014

ex 2921 59 90

(2R,5R)-1,6-Difenilheksān-2,5-diamīna dihidrogēnhlorīds (CAS RN 1247119-31-8)

0 %

31.12.2017

ex 2922 19 85

2-(2-Metoksifenoksi)etilamīna hidrohlorīds (CAS RN 64464-07-9)

0 %

31.12.2017

ex 2922 19 85

Titāna bis(trietanolamīn)diizopropoksīds (CAS RN 36673-16-2)

0 %

31.12.2017

ex 2922 19 85

N,N,N’,N’-Tetrametil-2,2’-oksibis(etilamīns) (CAS RN 3033-62-3)

0 %

31.12.2018

ex 2922 19 85

2-(Dimetilamino)etilbenzoāts (CAS RN 2208-05-1)

0 %

31.12.2014

ex 2922 19 85

2-[2-Hidroksietil(oktadecil)amino]etanols (CAS RN 10213-78-2)

0 %

31.12.2016

ex 2922 19 85

2-(2-Metoksifenoksi)etilamīns (CAS RN 1836-62-0)

0 %

31.12.2018

ex 2922 19 85

N,N,N’-Trimetil-N’-(2-hidroksi-etil) 2,2’-oksibis(etilamīns), (CAS RN 83016-70-0)

0 %

31.12.2018

ex 2922 19 85

trans-4-Aminocikloheksanols (CAS RN 27489-62-9)

0 %

31.12.2018

ex 2922 19 85

D-(-)-treo-2-amino-1-(p-nitrofenil)propān-1,3-diols (CAS RN 716-61-0)

0 %

31.12.2016

ex 2922 19 85

2-Etoksietilamīns (CAS RN 110-76-9)

0 %

31.12.2018

ex 2922 19 85

N-[2-[2-(Dimetilamino)etoksi]etil]-N-metil-1,3-propāndiamīns, (CAS RN 189253-72-3)

0 %

31.12.2014

ex 2922 19 85

(1S,4R)-cis-4-Amino-2-ciklopentēn-1-metanol-d-tartrāts (CAS RN 229177-52-0)

0 %

31.12.2018

ex 2922 21 00

2-Amino-5-hidroksinaftalīn-1,7-disulfonskābe (CAS RN 6535-70-2)

0 %

31.12.2018

ex 2922 21 00

6-Amino-4-hidroksinaftalīna-2-sulfonskābe (CAS RN 90-51-7)

0 %

31.12.2014

ex 2922 21 00

7-Amino-4-hidroksinaftalīna-2-sulfonskābe (CAS RN 87-02-5)

0 %

31.12.2018

ex 2922 21 00

Nātrija hidrogēn 4-amino-5-hidroksinaftalīn-2,7-disulfonāts, (CAS RN 5460-09-3)

0 %

31.12.2014

ex 2922 21 00

4-Amino-5-hidroksinaftalīn-2,7-disulfonskābe ar tīrības pakāpi 80 % masas vai lielāku (CAS RN 90-20-0)

0 %

31.12.2018

ex 2922 29 00

3-Aminofenols (CAS RN 591-27-5)

0 %

31.12.2018

ex 2922 29 00

5-Amino-o-krezols (CAS RN 2835-95-2)

0 %

31.12.2018

ex 2922 29 00

Anisidīni

0 %

31.12.2018

ex 2922 29 00

3-Amino-4-hidroksibenzolsulfoskābe (CAS RN 98-37-3)

0 %

31.12.2014

ex 2922 29 00

4-Trifluormetoksianilīns (CAS RN 461-82-5)

0 %

31.12.2014

ex 2922 29 00

4-Nitro-o-anisidīns (CAS RN 97-52-9)

0 %

31.12.2018

ex 2922 29 00

4-(2-Aminoetil)fenols (CAS RN 51-67-2)

0 %

31.12.2015

ex 2922 29 00

3-Dietilaminofenols (CAS RN 91-68-9)

0 %

31.12.2018

ex 2922 29 00

4-Benziloksianilīna hidrohlorīds (CAS RN 51388-20-6)

0 %

31.12.2018

ex 2922 39 00

1-Amino-4-broma-9,10-dioksoantracēna-2-sulfonskābe un tās sāļi

0 %

31.12.2018

ex 2922 39 00

2-Amino-5-hlorbenzofenons (CAS RN 719-59-5)

0 %

31.12.2015

ex 2922 39 00

p-[(2-Hloretil)etilamino]benzaldehīds (CAS RN 2643-07-4)

0 %

31.12.2016

ex 2922 43 00

Antranilskābe (CAS RN 118-92-3)

0 %

31.12.2018

ex 2922 49 85

Ornitīna aspartāts (INNM) (CAS RN 3230-94-2)

0 %

31.12.2018

ex 2922 49 85

DL-Asparagīnskābe, kuru izmanto pārtikas piedevu ražošanai, (CAS RN 617-45-8) (1)

0 %

31.12.2014

ex 2922 49 85

3-Amino-4-hlorbenzoskābe (CAS RN 2840-28-0)

0 %

31.12.2017

ex 2922 49 85

Norvalīns

0 %

31.12.2018

ex 2922 49 85

Glicīns (CAS RN 56-40-6)

0 %

31.12.2015

ex 2922 49 85

D-(-)-Dihidrofenilglicīns (CAS RN 26774-88-9)

0 %

31.12.2014

ex 2922 49 85

Etil-4-dimetilaminobenzoāts (CAS RN 10287-53-3)

0 %

31.12.2017

ex 2922 49 85

2-Etilheksil-4-dimetilaminobenzoāts (CAS RN 21245-02-3)

0 %

31.12.2018

ex 2922 50 00

1-[2-Amino-1-(4-metoksifenil)-etil]-cikloheksanolhidrohlorīds, (CAS RN 130198-05-9)

0 %

31.12.2014

ex 2922 50 00

2-(1-Hidrokscikloheksil)-2-(4-metoksifenil)etilamonija acetāts

0 %

31.12.2018

ex 2923 90 00

Tetrametilamonija hidroksīds, ūdens šķīdumā, kurā tetrametilamonija hidroksīda masas daļa ir 25 % (± 0,5 %)

0 %

31.12.2018

ex 2923 90 00

Tetrakis(dimetilditetradecilamonija) molibdāts, (CAS RN 117342-25-3)

0 %

31.12.2018

ex 2923 90 00

Tetrabutilamonija hidroksīds ūdens šķīduma veidā, kurā tetrabutilamonija hidroksīda masas daļa ir 55 % (± 1 %), (CAS RN 2052-49-5)

0 %

31.12.2014

ex 2923 90 00

Tetrapropilamonija hidroksīds, ūdens šķīduma formā, kas satur:

—	40 % (± 2 %) no tetrapropilamonija hidroksīda masas,

—	0,3 % vai mazāk no karbonāta masas,

—	0,1 % vai mazāk no tripropilamīna masas,

—	500 mg/kg vai mazāk bromīda un

—	25 mg/kg vai mazāk kālija un nātrija, ņemot kopā

0 %

31.12.2018

ex 2923 90 00

Tetraetilamonija hidroksīds, ūdens šķīdums, kas satur:

—	35 masas % (± 0,5 %) tetraetilamonija hidroksīda,

—	ne vairāk par 1 000 mg/kg hlorīdu,

—	ne vairāk par 2 mg/kg dzelzs, un

—	ne vairāk par 10 mg/kg kālija

0 %

31.12.2015

ex 2923 90 00

Dialildimetilamonija hlorīds, ūdens šķīduma formā, kas satur 63 % vai vairāk, bet nepārsniedz 67 % dialildimetilamonija hlorīda, (CAS RN 7398-69-8)

0 %

31.12.2018

ex 2924 19 00

2-akrilamido-1,5-metilpropānsulfoskābe (CAS RN 15214-89-8) vai tās nātrija sāls (CAS RN5165-97-9), vai tā amonija sāls (CAS RN 58374-69-9)

0 %

31.12.2018

ex 2924 19 00

Metil 2-acetamīd-3-hloropropināts (CAS RN 87333-22-0)

0 %

31.12.2018

ex 2924 19 00

N-(1,1-Dimetil-3-oksibutil)akrilamīds (CAS RN 2873-97-4)

0 %

31.12.2018

ex 2924 19 00

Akrilamīds (CAS RN 79-06-1)

0 %

31.12.2018

ex 2924 19 00

N,N-Dimetilakrilamīds (CAS RN 2680-03-7)

0 %

31.12.2016

ex 2924 19 00

Metilkarbamāts (CAS RN 598-55-0)

0 %

31.12.2018

ex 2924 19 00

Tetrabutilurīnviela (CAS RN 4559-86-8)

0 %

31.12.2017

ex 2924 21 00

4,4’-Dihidroksi-7,7’-ureilenedi(naftalīna-2-sulfonskābe) un tās nātrija sāļi

0 %

31.12.2018

ex 2924 21 00

(3-Aminofenil)urīnvielas hidrohlorīds (CAS RN 59690-88-9)

0 %

31.12.2018

ex 2924 29 98

Alahlors (ISO), (CAS RN 15972-60-8)

0 %

31.12.2018

ex 2924 29 98

4-(Acetilamino)-2-aminobenzolsulfonskābe (CAS RN 88-64-2)

0 %

31.12.2018

ex 2924 29 98

Acetohlors (ISO), (CAS RN 34256-82-1)

0 %

31.12.2018

ex 2924 29 98

2-Hlor-N-(2-etil-6-metilfenil)-N-(propān-2-iloksimetil)acetamīds, (CAS RN 86763-47-5)

0 %

31.12.2014

ex 2924 29 98

2-Brom-4-fluoracetanilīds (CAS RN 1009-22-9)

0 %

31.12.2016

ex 2924 29 98

N,N’-1,4-Fenilēnbis[3-oksobutiramīds], (CAS RN 24731-73-5)

0 %

31.12.2015

ex 2924 29 98

Propoksūrs (ISO) (CAS RN 114-26-1)

0 %

31.12.2015

ex 2924 29 98

N,N’-(2,5-Dihlor-1,4-fenilēn)bis[3-oksobutiramīds], (CAS RN 42487-09-2)

0 %

31.12.2015

ex 2924 29 98

Metil-2-amino-4-[[(2,5-dihlorfenil)amino]karbonil]benzoāts (CAS RN 59673-82-4)

0 %

31.12.2017

ex 2924 29 98

4-Amino-N-[4-(aminokarbonil)fenil]benzamīds (CAS RN 74441-06-8)

0 %

31.12.2017

ex 2924 29 98

N,N’-(2,5-Dimetil-1,4-fenilēn)bis[3-oksobutiramīds], (CAS RN 24304-50-5)

0 %

31.12.2015

ex 2924 29 98

N,N’-(2-Hlor-5-metil-1,4-fenilēn)bis[3-oksobutiramīds], (CAS RN 41131-65-1)

0 %

31.12.2015

ex 2924 29 98

N-Etil-2-(izopropil)-5-metilcikloheksānkarboksamīds (CAS RN 39711-79-0)

0 %

31.12.2016

ex 2924 29 98

2-(4-Hidroksifenila)acetamīds (CAS RN 17194-82-0)

0 %

31.12.2018

ex 2924 29 98

3-Amino-p-anīsanilīds (CAS RN 120-35-4)

0 %

31.12.2018

ex 2924 29 98

5’-Hloro-3-hidroksi-2’,4’-dimetoksi-2-naftanilīds (CAS RN 92-72-8)

0 %

31.12.2018

ex 2924 29 98

p-Aminobenzamīds (CAS RN 2835-68-9)

0 %

31.12.2018

ex 2924 29 98

Antranilamīds ar tīrības pakāpi 99,5 % vai vairāk (CAS RN 88-68-6)

0 %

31.12.2017

ex 2924 29 98

Paracetamols (INN) (CAS RN 103-90-2)

0 %

31.12.2018

ex 2924 29 98

5’-Hlor-3-hidroksi-2’-metil-2-naftanilīds (CAS RN 135-63-7)

0 %

31.12.2018

ex 2924 29 98

Flutolanil (ISO) (CAS RN 66332-96-5)

0 %

31.12.2018

ex 2924 29 98

3-Hidroksi-2’-metoksi-2-naftanilīds (CAS RN 135-62-6)

0 %

31.12.2018

ex 2924 29 98

3-Hidroksi-2-naftanilīds (CAS RN 92-77-3)

0 %

31.12.2014

ex 2924 29 98

3-Hidroksi-2′-metil-2-naftanilīds (CAS RN 135-61-5)

0 %

31.12.2018

ex 2924 29 98

2’-Etoksi-3-hidroksi-2-naftanilīds (CAS RN 92-74-0)

0 %

31.12.2018

ex 2924 29 98

1,1-Cikloheksāndietiķskābes monoamīds (CAS RN 99189-60-3)

0 %

31.12.2018

ex 2925 11 00

Saharīns un tā nātrija sāls

0 %

31.12.2018

ex 2925 19 95

N-Fenilmaleimīds (CAS RN 941-69-5)

0 %

31.12.2018

ex 2925 19 95

4,5,6,7-Tetrahidroizoindol-1,3-dions (CAS RN 4720-86-9)

0 %

31.12.2017

ex 2925 19 95

N,N′-(m-Fenilēn)dimaleimīds (CAS RN 3006-93-7)

0 %

31.12.2017

ex 2925 29 00

Diciklohekiilkarbodiimīds (CAS RN 538-75-0)

0 %

31.12.2018

ex 2925 29 00

N-[3-(dimetilamino)propil]-N′-etilkarbodiimīda hidrohlorīds (CAS RN 25952-53-8)

0 %

01.01.2018

ex 2926 90 95

alfa-Brom-o-toluonitrils (CAS RN 22115-41-9)

0 %

31.12.2018

ex 2926 90 95

2-(m-Benzolfenila)propiononitrils (CAS RN 42872-30-0)

0 %

31.12.2014

ex 2926 90 95

2,2-Dibrom-3-nitrilpropionamīds (CAS RN 10222-01-2)

0 %

31.12.2016

ex 2926 90 95

2-Amino-3-(3,4-dimetoksifenil)-2-metilpropānnitrila hidrohlorīds, (CAS RN 2544-13-0)

0 %

31.12.2015

ex 2926 90 95

Cianoacetskābes alkila vai alkoksialkila esteri

0 %

31.12.2018

ex 2926 90 95

Metil-2-ciano-2-fenilbutirāts (CAS RN 24131-07-5)

0 %

31.12.2016

ex 2926 90 95

Cianoacetskābe kristāliskā formā (CAS RN 372-09-8)

0 %

31.12.2014

ex 2926 90 95

m-(1-Ciānetil)benzoskābe (CAS RN 5537-71-3)

0 %

31.12.2016

ex 2926 90 95

1-(Ciānacetil)-3-etilurīnviela (CAS RN 41078-06-2)

0 %

31.12.2014

ex 2926 90 95

Esfenvalerāts ar tīrības pakāpi 83 masas % vai augstāku, izomēru maisījuma veidā (CAS RN 66230-04-4)

0 %

31.12.2014

ex 2926 90 95

Malononitrils (CAS RN 109-77-3)

0 %

31.12.2018

ex 2926 90 95

Metakrilonitrils (CAS RN 126-98-7)

0 %

31.12.2014

ex 2926 90 95

Hlortalonils (ISO) (CAS RN 1897-45-6)

0 %

31.12.2014

ex 2926 90 95

Etil 2-ciān-2-etil-3-metillheksanāts (CAS RN 100453-11-0)

0 %

31.12.2014

ex 2926 90 95

Etil 2-ciān-2-fenilbutirāts (CAS RN 718-71-8)

0 %

31.12.2018

ex 2926 90 95

Etilēndiamīntetraacetonitrils (CAS RN 5766-67-6)

0 %

31.12.2018

ex 2926 90 95

Butironitrils (CAS RN 109-74-0)

0 %

31.12.2018

ex 2927 00 00

2,2′-Dimetil-2,2′-azodipropionamidīna dihidrohlorīds

0 %

31.12.2018

ex 2927 00 00

4-Anilīna-2-metoksibenzīndiazona hidrogēna sulfāts (CAS RN 36305-05-2)

0 %

31.12.2018

ex 2927 00 00

4’-Aminoazobenzīna-4-sulfonskābe (CAS RN 104-23-4)

0 %

31.12.2018

ex 2927 00 00

Tetranātrija 3,3’-[azoksibis[(2-metoksi-4,1-fenilēn)azo]]bis[4,5-dihidroksinaftalīn-2,7-disulfonāts], (CAS RN 83968-64-3)

0 %

31.12.2014

ex 2927 00 00

4-[(2,5-Dihlorfenil)azo]-3-hidroksi-2-naftoskābe (CAS RN 51867-77-7)

0 %

31.12.2017

ex 2928 00 90

3,3’-Bis(3,5-di-tert-butil-4-hidroksifenil)-N,N’-bipropionamīds (CAS RN 32687-78-8)

0 %

31.12.2018

ex 2928 00 90

Acetaldehīda oksīma ūdens šķīdums (CAS RN 107-29-9)

0 %

31.12.2015

ex 2928 00 90

N-Izopropilhidroksilamīns (CAS RN 5080-22-8)

0 %

31.12.2016

ex 2928 00 90

2-Hlor-N-metoksi-N-metilacetamīds (CAS RN 67442-07-3)

0 %

31.12.2018

ex 2928 00 90

O-Etilhidroksilamīns, Ūdens šķīdumā (CAS RN 624-86-2)

0 %

31.12.2018

ex 2928 00 90

Tebufenozīds (ISO) (CAS RN 112410-23-8)

0 %

31.12.2018

ex 2928 00 90

Aminoguanidīnija hidrogēnkarbonāts (CAS RN 2582-30-1)

0 %

31.12.2018

ex 2928 00 90

Adipohidrazīds (CAS RN 1071-93-8)

0 %

31.12.2018

ex 2928 00 90

Butanona oksīms (CAS RN 96-29-7)

0 %

31.12.2018

ex 2928 00 90

Metaflumizons (ISO) (CAS RN 139968-49-3)

0 %

31.12.2016

ex 2928 00 90

Ciflufenamīds (ISO) (CAS RN 180409-60-3)

0 %

31.12.2018

ex 2928 00 90

Daminozīds (ISO) ar tīrības pakāpi 99 % (masas) vai augstāku (CAS RN 1596-84-5)

0 %

31.12.2016

ex 2929 10 00

Metilenediciklohekiil diizocianāti (CAS RN 28605-81-4)

0 %

31.12.2018

ex 2929 10 00

3,3’-Dimetilbifenil-4,4’-diildiizocianāts (CAS RN 91-97-4)

0 %

31.12.2014

ex 2929 10 00

Butilizocianāts (CAS RN 111-36-4)

0 %

31.12.2017

ex 2929 10 00

m-Izopropenil-α,α-dimetilbenzil izocianāts (CAS RN 2094-99-7)

0 %

31.12.2018

ex 2929 10 00

m-Fenilenediizopropilidēna diizocianāts (CAS RN 2778-42-9)

0 %

31.12.2018

ex 2929 10 00

2,5- (un 2,6)-Bis(Izocianātmetil)biciklo[2.2.1]heptāns (CAS RN 74091-64-8)

0 %

31.12.2015

ex 2929 10 00

Trimetilhekiametilēna diizocianāts, jauktie izomēri

0 %

31.12.2018

ex 2929 10 00

1,3-Bis(izocianatometil)benzols (CAS RN 3634-83-1)

0 %

31.12.2016

ex 2930 20 00

Prosulfocarb (ISO) (CAS RN 52888-80-9)

0 %

31.12.2017

ex 2930 20 00

2-Izopropiletiltiokarbamāts (CAS RN 141-98-0)

0 %

31.12.2016

ex 2930 90 99

2,3-Bis((2-Merkaptoetil)tio)-1-propāntiols (CAS RN 131538-00-6)

0 %

31.12.2015

ex 2930 90 99

Merkaptamīna hidrohlorīds (CAS RN 156-57-0)

0 %

31.12.2016

ex 2930 90 99

4-(metiltio)benzaldehīds (CAS RN 3446-89-7)

0 %

31.12.2018

ex 2930 90 99

Etoprofoss (ISO) (CAS RN 13194-48-4)

0 %

31.12.2018

ex 2930 90 99

2-(3-Aminofenilsulfonil)etilhidrogēnsulfāts (CAS RN 2494-88-4)

0 %

31.12.2018

ex 2930 90 99

1-Metil-5-[3-metil-4-[4-[(trifluormetil)tio]fenoksi]fenil]biurets (CAS RN 106310-17-2)

0 %

31.12.2016

ex 2930 90 99

2-Metoksi-N-[2-nitro-5-(feniltio)fenil]acetamīds (CAS RN 63470-85-9)

0 %

31.12.2015

ex 2930 90 99

Dimetil-[(metilsulfonil) metilidēn]-bis-karbamāts (CAS RN 34840-23-8)

0 %

31.12.2018

ex 2930 90 99

Tiofanātmetils (ISO), (CAS RN 23564-05-8)

0 %

31.12.2018

ex 2930 90 99

4-(4-Izopropoksifenilsulfonil)fenols (CAS RN 95235-30-6)

0 %

31.12.2018

ex 2930 90 99

Glutations (CAS RN 70-18-8)

0 %

31.12.2016

ex 2930 90 99

3,3’-Tiodi(propionskābe) (CAS RN 111-17-1)

0 %

31.12.2018

ex 2930 90 99

2-[((p-Aminofenil)sulfonil]etil Ūdeņraža sulfāts (CAS RN 2494-89-5)

0 %

31.12.2018

ex 2930 90 99

[S-(R*,R*)]-2-Amino-1-[4-(metiltio)-fenil]-1,3-propāndiols, (CAS RN 23150-35-8)

0 %

31.12.2015

ex 2930 90 99

Tiourīnviela (CAS RN 62-56-6)

0 %

31.12.2015

ex 2930 90 99

Metilfenilsulfīds (CAS RN 100-68-5)

0 %

31.12.2018

ex 2930 90 99

Cinka bis(benzolsulfināts) (CAS RN 24308-84-7)

0 %

31.12.2014

ex 2930 90 99

3-Hlor-2-metilfenilmetilsulfīds (CAS RN 82961-52-2)

0 %

31.12.2014

ex 2930 90 99

Pentaeritrīttetrakis(3-merkaptopropionāts) (CAS RN 7575-23-7)

0 %

31.12.2015

ex 2930 90 99

Difenilsulfīds (CAS RN 139-66-2)

0 %

31.12.2017

ex 2930 90 99

3-Brommetil-2-hlor-4-(metilsulfonil)benzoskābe (CAS RN 120100-05-2)

0 %

31.12.2018

ex 2930 90 99

Clethodim (ISO) (CAS RN 99129-21-2)

0 %

31.12.2017

ex 2930 90 99

4-[4-(2-propeniloksi)fenilsulfonil]fenols (CAS RN 97042-18-7)

0 %

31.12.2018

ex 2930 90 99

4-Merkaptometil-3,6-ditia-1,8-oktānditiols (CAS RN 131538-00-6)

0 %

31.12.2016

ex 2930 90 99

Kaptāns (ISO) (CAS RN 133-06-2)

0 %

31.12.2018

ex 2930 90 99

Dinātrija heksametilēn-1,6-bistiosulfāta dihidrāts (CAS RN 5719-73-3)

3 %

31.12.2014

ex 2930 90 99

Metil-p-tolilsulfons (CAS RN 3185-99-7)

0 %

31.12.2017

ex 2930 90 99

2-Hlor-4-(metilsulfonil)benzoskābe (CAS RN 53250-83-2)

0 %

31.12.2014

ex 2930 90 99

3-Sulfinobenzolskābe (CAS RN 15451-00-0)

0 %

31.12.2018

ex 2930 90 99

O-etil-, O-izopropil-, O-butil-, O-izobutil- un O-pentil- ditiokarbonāta kālija un nātrija sāļi

0 %

31.12.2016

ex 2931 90 90

Butiletilmagnijs (CAS RN 62202-86-2), šķīduma formā, izšķīdināts heptānā

0 %

31.12.2018

ex 2931 90 90

Dietilmetoksiborāns ((CAS RN 7397-46-8), izšķīdināts vai neizšķīdināts tetrahidrofurānā saskaņā ar 1.epiezīmi KN29.nodaļā

0 %

31.12.2015

ex 2931 90 90

Nātrija diizobutilditiofosfināts (CAS RN 13360-78-6) ūdens šķīdumā

0 %

31.12.2017

ex 2931 90 90

Trietilborāns (CAS RN 97-94-9)

0 %

31.12.2015

ex 2931 90 90

Trioktilfosfīna oksīds (CAS RN 78-50-2)

0 %

31.12.2016

ex 2931 90 90

Metilciklopentadiēnilmangāna trikarbonils, kas satur ne vairāk par 4,9 % masas ciklopentadiēnilmangāna trikarbonila, (CAS RN 12108-13-3)

0 %

31.12.2014

ex 2931 90 90

Metiltris(2-pentanonoksīm)silāns (CAS RN 37859-55-5)

0 %

31.12.2014

ex 2931 90 90

Dietilborānizopropoksīds (CAS RN 74953-03-0)

0 %

31.12.2015

ex 2931 90 90

(Z)-Prop-1-ēn-1-ilfosfonskābe (CAS RN 25383-06-6)

0 %

31.12.2017

ex 2931 90 90

N-(Fosfonometil)iminodiasetiskā skābe (CAS RN 5994-61-6)

0 %

31.12.2014

ex 2931 90 90

Bis(2,4,4-trimetilpentil)fosfīnskābe (CAS RN 83411-71-6)

0 %

31.12.2018

ex 2931 90 90

Dimetil[dimetilsilildiindenil]hafnijs (CAS RN 220492-55-7)

0 %

31.12.2014

ex 2931 90 90

N,N-Dimetilanilīnijtetrakis(pentafluorofenil)borāts (CAS RN 118612-00-3)

0 %

31.12.2014

ex 2931 90 90

Fenilfosfonskābes dihlorīds (CAS RN 824-72-6)

0 %

31.12.2016

ex 2931 90 90

Tetrakis(hidroksimetil)fosfonijhlorīds (CAS RN 124-64-1)

0 %

31.12.2016

ex 2931 90 90

Izomēru 9-ikosil-9-fosfabiciklo[3.3.1]nonāna un 9-ikosil-9-fosfabiciklo[4.2.1]nonāna maisījums

0 %

31.12.2018

ex 2931 90 90

Tris(4-metilpentān-2-oksimino)metilsilāns (CAS RN 37859-57-7)

0 %

31.12.2018

ex 2931 90 90

Tetrabutilfosfon acetāts, ūdens šķīduma formā (CAS RN 30345-49-4)

0 %

31.12.2014

ex 2931 90 90

Trimetilsilāns (CAS RN 993-07-7)

0 %

31.12.2016

ex 2931 90 90

Trimetilborāns (CAS RN 593-90-8)

0 %

31.12.2014

ex 2931 90 90

3-(Hidroksifenilfosfinoil)propionskābe (CAS RN 14657-64-8)

0 %

31.12.2018

ex 2932 13 00

Tetrahidrofurfuril alkohols (CAS RN 97-99-4)

0 %

31.12.2018

ex 2932 19 00

Furāns (CAS RN 110-00-9) ar tīrības pakāpi 99 % vai vairāk

0 %

31.12.2014

ex 2932 19 00

2,2- Di(tetrahidrofuril)propāns (CAS RN 89686-69-1)

0 %

31.12.2014

ex 2932 19 00

1,6-Dihlor-1,6-didezoksi-β-D-fruktofuranozil-4-hlor-4 dezoksi-α-D-galaktopiranozīds, (CAS RN 56038-13-2)

0 %

31.12.2014

ex 2932 19 00

2-Metilfurāns (CAS RN 534-22-5)

0 %

31.12.2015

ex 2932 19 00

Furfurilamīns (CAS RN 617-89-0)

0 %

31.12.2014

ex 2932 19 00

Tetrahidro-2-metilflurāns (CAS RN 96-47-9)

0 %

31.12.2018

ex 2932 19 00

5-Nitrofurfurilidēndi(acetāts) (CAS RN 92-55-7)

0 %

31.12.2016

ex 2932 20 90

2′-Anilīn-6′-[etil(izopentil)amino]-3′-metilspiro[izobenzofurāns-1(3H),9′-ksantēns]-3-ons (CAS RN 70516-41-5)

0 %

31.12.2018

ex 2932 20 90

Kumarīns (CAS RN 91-64-5)

0 %

31.12.2016

ex 2932 20 90

Etil-6′-(dietilamino)-3-okso-3H-spiro[2-benzfurān-1,9′-ksantēn]-2′-karboksilāts (CAS RN 154306-60-2)

0 %

31.12.2017

ex 2932 20 90

6’-Dietilamino-3’-metil-2’-(2,4-ksilidino)spiro[izobenzofurāns-1(3H),9’-ksantēns]-3-ons (CAS RN 36431-22-8)

0 %

31.12.2018

ex 2932 20 90

(S)-(-)-α-amino-γ-butirolaktona hidrogēnbromīds (CAS RN 15295-77-9)

0 %

31.12.2017

ex 2932 20 90

6-Dimetilamino-3,3-bis(4-dimetilaminofenil)ftalīds (CAS RN 1552-42-7)

0 %

31.12.2018

ex 2932 20 90

6’-(Dietilamino)-3’-metil-2’-(fenilamino)-spiro[izobenzfurān-1(3H),9’-[9H]ksantēn]-3-ons (CAS RN 29512-49-0)

0 %

31.12.2016

ex 2932 20 90

3’,6’-Bis(etilamīn)-2’,7’-dimetilspiro[izobenzofurāns-1(3H),9’- [9H]-ksantēns]-3-viens, (CAS RN 41382-37-0)

0 %

31.12.2018

ex 2932 20 90

6’-(Dibutilamino)-3’-metil-2’-(fenilamino)-spiro[izobenzfurān-1(3H),9’-[9H]ksantēn]-3-ons (CAS RN 89331-94-2)

0 %

31.12.2016

ex 2932 20 90

2’-[Bis(fenilmetil)amino]6’-(dietilamino)-spiro[izobenzfurān-1(3H),9’-[9H]ksantēn]-3-ons (CAS RN 34372-72-0)

0 %

31.12.2016

ex 2932 20 90

Giberelskābe ar tīrības pakāpi pēc masas 88 % (CAS RN 77-06-5)

0 %

31.12.2018

ex 2932 20 90

Dekahidro-3a,6,6,9a-tetrametilnaft [2,1-b] furān-2 (1H)-ons (CAS RN 564-20-5)

0 %

31.12.2018

ex 2932 99 00

Bendiokarbs (ISO) (CAS RN 22781-23-3)

0 %

31.12.2018

ex 2932 99 00

1,3,4,6,7,8-Heksahidro-4,6,6,7,8,8-heksametilindēn[5,6-c]pirāns (CAS RN 1222-05-5)

0 %

31.12.2016

ex 2932 99 00

Etil-2-metil-1,3-dioksolān-2-acetāts (CAS RN 6413-10-1)

0 %

31.12.2016

ex 2932 99 00

1-(2,2-Difluorobenzo[d][1,3]dioksol-5-il)ciklopropānkarbonskābe (CAS RN 862574-88-7)

0 %

31.12.2017

ex 2932 99 00

1,2,3-Tridezoksi-4,6:5,7-bis-O-[(4-propilfenil)metilēn]-nonitols, (CAS RN 882073-43-0)

0 %

31.12.2018

ex 2932 99 00

1,3:2,4-Bis-O-(3,4-dimetilbenzilidēn)-D-glicīts (CAS RN 135861-56-2)

0 %

31.12.2018

ex 2932 99 00

2-Butilbenzofurāns (CAS RN 4265-27-4)

0 %

31.12.2018

ex 2932 99 00

7-Metil-3,4-dihidro-2H-1,5-benzodioksepin-3-ons (CAS RN 28940-11-6)

0 %

31.12.2015

ex 2932 99 00

6-Fluor-3,4-dihidro-2H-1-benzopirān-2-karbonskābe (CAS RN 99199-60-7)

0 %

31.12.2018

ex 2932 99 00

1,3:2,4-bis-O-Benzilidēn-D-glicīts (CAS RN 32647-67-9)

0 %

31.12.2016

ex 2932 99 00

3-(3,4-Metilēndioksifenil)-2-metilpropanāls (CAS RN 1205-17-0)

0 %

31.12.2016

ex 2932 99 00

1,3:2,4-bis-O-(4-Metilbenzilidēn)-D-glicīts (CAS RN 32647-67-9)

0 %

31.12.2016

ex 2933 19 90

3-Metil-1-p-tolil-5-pirazolons (CAS RN 86-92-0)

0 %

31.12.2018

ex 2933 19 90

Edaravons (SNN) (CAS RN 89-25-8)

0 %

31.12.2018

ex 2933 19 90

Fenpiroksimāts (ISO) (CAS RN 134098-61-6)

0 %

31.12.2014

ex 2933 19 90

Piraflufēn-etils (ISO) (CAS RN 129630-19-9)

0 %

31.12.2014

ex 2933 19 90

4,5-Diamino-1-(2-hidroksietil)-pirazolsulfāts (CAS RN 155601-30-2)

0 %

31.12.2018

ex 2933 19 90

3-(4,5-Dihidro-3-metil-5-okso-1H-pirazol-1-il)benzolsulfoskābe (CAS RN 119-17-5)

0 %

31.12.2017

ex 2933 19 90

Alil-5-amino-4-(2-metilfenil)-3-okso-2,3-dihidro-1H-1-pirazolkarbotioāts (CAS RN 473799-16-5)

0 %

31.12.2017

ex 2933 21 00

1-Brom-3-hlor-5,5-dimetilhidantoīns (CAS RN 16079-88-2)

0 %

31.12.2016

ex 2933 21 00

DL-p-Hidroksifenilhidantoīns (CAS RN 2420-17-9)

0 %

31.12.2016

ex 2933 21 00

α-(4-Metoksibenzoil)-α-(1-benzil-5-etoksi-3-hidantoinil)-2-hlor-5-dodeciloksikarbonilacetanilīds, (CAS RN 70950-45-7)

0 %

31.12.2016

ex 2933 21 00

5,5-Dimetilhidantoīns (CAS RN 77-71-4)

0 %

31.12.2015

ex 2933 29 90

Etil-4-(1-hidroksi-1-metiletil)-2-propilimidazol-5-karboksilāts (CAS RN 144689-93-0)

0 %

31.12.2018

ex 2933 29 90

Prohlorāzs (ISO) (CAS RN 67747-09-5)

0 %

31.12.2018

ex 2933 29 90

1-tritil-4-formilimidazols (CAS RN 33016-47-6)

0 %

31.12.2018

ex 2933 29 90

Triflumizols (ISO) (CAS RN 68694-11-1)

0 %

31.12.2014

ex 2933 29 90

Prohlorāza vara hlorīds (ISO) (CAS RN 156065-03-1)

0 %

31.12.2018

ex 2933 29 90

1,3-Dimetilimidazolidīns-2-viens (CAS RN 80-73-9)

0 %

31.12.2018

ex 2933 29 90

1-Ciān-2-metil-1-[2-(5-metilimidazol-4-ilmetiltio)etil]izotiourīnviela (CAS RN 52378-40-2)

0 %

31.12.2016

ex 2933 29 90

Ciazofamīds (ISO) (CAS RN 120116-88-3)

0 %

31.12.2016

ex 2933 29 90

Imazalils (ISO) (CAS RN 35554-44-0)

0 %

31.12.2017

ex 2933 39 99

2,3-Dihlorpiridīns (CAS RN 2402-77-9)

0 %

31.12.2017

ex 2933 39 99

Piridīna-2,3-dikarboksilskābe (CAS RN 89-00-9)

0 %

31.12.2018

ex 2933 39 99

6-Hlor-3-nitropiridīn-2-ilamīns (CAS RN 27048-04-0)

0 %

31.12.2017

ex 2933 39 99

Vara piritions, pulverveida (CAS RN 14915-37-8)

0 %

31.12.2014

ex 2933 39 99

2-Hlormetil-4-metoksi-3,5-dimetilpiridīna hidrohlorīds (CAS RN 86604-75-3)

0 %

31.12.2014

ex 2933 39 99

Imazetapīrs (ISO) (CAS RN 81335-77-5)

0 %

31.12.2018

ex 2933 39 99

Fluazināms (ISO) (CAS RN 79622-59-6)

0 %

31.12.2014

ex 2933 39 99

2-Hlormetil-3,4-dimetoksipiridīnija hlorīds (CAS RN 72830-09-2)

0 %

31.12.2016

ex 2933 39 99

Aminopiralīds (ISO) (CAS RN 150114-71-9)

0 %

31.12.2018

ex 2933 39 99

Piridīn-2-tiol-1-oksīds ūdens šķīdumā, nātrija sāls (CAS RN 3811-73-2)

0 %

31.12.2016

ex 2933 39 99

2-Hlorpiridīns (CAS RN 109-09-1)

0 %

31.12.2018

ex 2933 39 99

2,2,6,6-Tetrametilpiperidīns (CAS RN 768-66-1)

0 %

31.12.2016

ex 2933 39 99

5-Difluormetoksi-2-[[(3,4-dimetoksi-2-piridil)metil]tio]-1H-benzimidazols, (CAS RN 102625-64-9)

0 %

31.12.2014

ex 2933 39 99

(-)-trans-4-(4’-Fluorfenil)-3-hidroksimetil-N-metilpiperidīns (CAS RN 105812-81-5)

0 %

31.12.2014

ex 2933 39 99

Flonikamīds (ISO) (CAS RN 158062-67-0)

0 %

31.12.2014

ex 2933 39 99

2-[[[3-Metil-4-(2,2,2-trifluoretoksi)-2-piridinil]metil]tio]-1H-benzimidazols, (CAS RN 103577-40-8)

0 %

31.12.2015

ex 2933 39 99

N-Fluor-2,6-dihlorpiridīnija tetrafluorborāts (CAS RN 140623-89-8)

0 %

31.12.2016

ex 2933 39 99

3-Brompiridīns (CAS RN 626-55-1)

0 %

31.12.2018

ex 2933 39 99

Piriproksifens (ISO) ar tīrības pakāpi 97 masas % vai augstāku (CAS RN 95737-68-1)

0 %

31.12.2014

ex 2933 39 99

Terc-butil 3-(6-amino-3-metilpiridīn-2-il)benzoāts (CAS RN 1083057-14-0)

0 %

31.12.2017

ex 2933 39 99

2-Fluoro-6-(trifluorometil)piridīns (CAS RN 94239-04-0)

0 %

31.12.2018

ex 2933 39 99

2-aminometil-3-hlor-5-trifluormetilpiridīna hidrohlorīds (CAS RN 326476-49-7)

0 %

31.12.2018

ex 2933 39 99

Acetamiprid (ISO) (CAS RN 135410-20-7)

0 %

31.12.2018

ex 2933 39 99

(1R,3S,4S)-terc-butil 3-(6-brom-1H-benzo[d]imidazol-2-il)-2-azabiciklo[2.2.1]heptān-2-karboksilāts (CAS RN 1256387-74-2)

0 %

31.12.2018

ex 2933 39 99

2,3-Dihlor-5-triflurometilpiridīns (CAS RN 69045-84-7)

0 %

31.12.2016

ex 2933 39 99

5,6-Dimetoksi-2-[(4-piperidīnil)metil]indān-1-ons (CAS RN 120014-30-4)

0 %

31.12.2016

ex 2933 39 99

Imazamokss (ISO) (CAS RN 114311-32-9)

0 %

31.12.2018

ex 2933 39 99

2-Hlor-5-hlormetilpiridīns (CAS RN 70258-18-3)

0 %

31.12.2015

ex 2933 49 10

Kvinmeraks (ISO) (CAS RN 90717-03-6)

0 %

31.12.2018

ex 2933 49 10

3-Hidroksi-2-metilhinolīn-4-karbonskābe (CAS RN 117-57-7)

0 %

31.12.2018

ex 2933 49 10

Etil-4-okso-1,4-dihidrohinolīn-3-karboksilāts (CAS RN 52980-28-6)

0 %

31.12.2017

ex 2933 49 90

Hinolīns (CAS RN 91-22-5)

0 %

31.12.2015

ex 2933 49 90

Izohinolīns (CAS RN 119-65-3)

0 %

31.12.2015

ex 2933 49 90

5,6,7,8-Tetrahidrokvinolīns (CAS RN 10500-57-9)

0 %

31.12.2014

ex 2933 49 90

Hinolīn-8-ols (CAS RN 148-24-3)

0 %

31.12.2018

ex 2933 52 00

Malonilurīnviela (barbitūrskābe) (CAS RN 67-52-7)

0 %

31.12.2016

ex 2933 59 95

Sitagliptīna fosfāta monohidrāts (CAS RN 654671-77-9)

0 %

01.07.2014

ex 2933 59 95

N,N′-(4,6-dihlorpirimidīn-2,5-diil)diformamīds (CAS RN 116477-30-6)

0 %

31.12.2018

ex 2933 59 95

2,4-Diamino-6-hlorpirimidīns (CAS RN 156-83-2)

0 %

31.12.2018

ex 2933 59 95

6-Hlor-3-metiluracils (CAS RN 4318-56-3)

0 %

31.12.2018

ex 2933 59 95

2-[(2-amino-6-okso-1,6-dihidro-9H-purin-9-il)metoksi]-3-hidroksipropilacetāts (CAS RN 88110-89-8)

0 %

31.12.2018

ex 2933 59 95

Mepanipirims (ISO) (CAS RN 110235-47-7)

0 %

31.12.2018

ex 2933 59 95

1-[3-(Hidroksimetil)piridīn-2-il]-4-metil-2-fenilpiperazīns (CAS RN 61337-89-1)

0 %

31.12.2014

ex 2933 59 95

2-(2-Piperazīn-1-iletoksi)etanols (CAS RN 13349-82-1)

0 %

31.12.2014

ex 2933 59 95

Tiopentāls (INNM) (CAS RN 76-75-5)

0 %

31.12.2014

ex 2933 59 95

2,6-Dihlor-4,8-dipiperidinopirimido[5,4-d]pirimidīns (CAS RN 7139-02-8)

0 %

31.12.2018

ex 2933 59 95

1-Hlormetil-4-fluor-1,4-diazonijbiciklo[2.2.2]oktānbis(tetrafluorborāts), (CAS RN 140681-55-6)

0 %

31.12.2014

ex 2933 59 95

N-(4-Etil-2,3-dioksopiperazīn-1-ilkarbonil)-D-2-fenilglicīns (CAS RN 63422-71-9)

0 %

31.12.2018

ex 2933 59 95

Triacetilganciklovirs (CAS RN 86357-14-4)

0 %

31.12.2016

ex 2933 59 95

(2R,3S/2S,3R)-3-(6-Hlor-5-fluorpirimidīn-4-il)-2-(2,4-difluorfenil)-1-(1H-1,2,4-triazol-1-il)butān-2-ola hidrohlorīds, (CAS RN 188416-20-8)

0 %

31.12.2014

ex 2933 59 95

3-(Trifluormetil)-5,6,7,8-tetrahidro[1,2,4]triazol[4,3-a]pirazīna hidrogēnhlorīds (1:1) (CAS RN 762240-92-6)

0 %

31.12.2017

ex 2933 69 80

1,3,5-Triazīn-2,4,6-triamīnmonofosfāts (CAS RN 20208-95-1)

0 %

31.12.2016

ex 2933 69 80

Nātrija troklozēns (INNM) (CAS RN 2893-78-9)

0 %

31.12.2016

ex 2933 69 80

1,3,5-Tris(2,3-dibromopropil)-1,3,5-triazinān-2,4,6-trions (CAS RN 52434-90-9)

0 %

31.12.2018

ex 2933 69 80

Terbutrīns (ISO) (CAS RN 886-50-0)

0 %

31.12.2015

ex 2933 69 80

Cianūrskābe (CAS RN 108-80-5)

0 %

31.12.2015

ex 2933 69 80

Tris(2-hidroksietil)-1,3,5-triazināntrions (CAS RN 839-90-7)

0 %

31.12.2018

ex 2933 79 00

5-Vinil-2-pirolidons (CAS RN 7529-16-0)

0 %

31.12.2017

ex 2933 79 00

6-Brom-3-metil-3H-dibenz(f,ij)izohinolīn-2,7-dions (CAS RN 81-85-6)

0 %

31.12.2018

ex 2933 79 00

3,3-Pentametilēn-4-butirolaktāms (CAS RN 64744-50-9)

0 %

31.12.2014

ex 2933 79 00

(S)-N-[(Dietilamino)metil]-alfa-etil-2-okso-1-pirolidīna acetamīda L-(+)-tartrāts, (CAS RN 754186-36-2)

0 %

31.12.2015

ex 2933 99 80

2-(2H-Benzotriazol-2-il)-4,6-di-tert-butilfenols (CAS RN 3846-71-7)

0 %

31.12.2018

ex 2933 99 80

5-Difluormetoksi-2-merkapto-1-H-benzimidazols (CAS RN 97963-62-7)

0 %

31.12.2016

ex 2933 99 80

2-(2H-Benzotriazol-2-il)-4,6-di-tert-pentilfenols (CAS RN 25973-55-1)

0 %

31.12.2018

ex 2933 99 80

4,4′-[(9-Butil-9H-karbazol-3-il)metilēn]-bis-[N-metil-N-fenilanilīns] (CAS RN 67707-04-4)

0 %

31.12.2017

ex 2933 99 80

2-(2H-Benzotriazol-2-il)-4,6-bis(1-metil-1-pheniletil)fenols (CAS RN 70321-86-7)

0 %

31.12.2018

ex 2933 99 80

(2S)-2-Benzil-N,N-dimetilaziridīn-1-sulfonamīds (CAS RN 902146-43-4)

0 %

31.12.2017

ex 2933 99 80

1,3-Dihidro-5,6-diamino-2H-benzimidazol-2-ons (CAS RN 55621-49-3)

0 %

31.12.2017

ex 2933 99 80

N-(2,3-Dihidro-2-okso-1H-benzimidazol-5-il)-3-hidroksinaftalīn-2-karboksamīds (CAS RN 26848-40-8)

0 %

31.12.2017

ex 2933 99 80

Kvizalofop-P-etils (ISO) (CAS RN 100646-51-3)

0 %

31.12.2018

ex 2933 99 80

5-[4’-(Brommetil)bifenil-2-il]-2-tritil-2H-tetrazols (CAS RN 133051-88-4)

0 %

31.12.2014

ex 2933 99 80

1,3,3-Trimetil-2-metilēnindolīns (CAS RN 118-12-7)

0 %

31.12.2014

ex 2933 99 80

8-Hlor-5,10-dihidro-11H-dibenzo [b,e] [1,4]diazepīn-11-ons (CAS RN 50892-62-1)

0 %

31.12.2014

ex 2933 99 80

trans-4-Hidroksi-L-prolīns (CAS RN 51-35-4)

0 %

31.12.2018

ex 2933 99 80

2,3-Dihidro-1H-pirol[3,2,1-ij]hinolīns (CAS RN 5840-01-7)

0 %

31.12.2017

ex 2933 99 80

Maleik hidrazīds (ISO) (CAS RN 123-33-1)

0 %

31.12.2018

ex 2933 99 80

Paklobutrazols (ISO) (CAS RN 76738-62-0)

0 %

31.12.2017

ex 2933 99 80

Metkonazols (ISO) (CAS RN 125116-23-6)

3,2 %

31.12.2018

ex 2933 99 80

Kālija (S)-5-(tert-butoksikarbonil)-5-azaspiro[2.4]heptān-6-karboksilāts (CUS0133723-1) (5)

0 %

31.12.2018

ex 2933 99 80

Piridabēns (ISO) (CAS RN 96489-71-3)

0 %

31.12.2014

ex 2933 99 80

2-(5-metoksiindol-3-il)etilamīns (CAS RN 608-07-1)

0 %

31.12.2018

ex 2933 99 80

1H-indol-6-karbonskābe(CAS RN 1670-82-2)

0 %

31.12.2018

ex 2933 99 80

(3R)-1-{(1R,2R)-2-[2-(3,4-Dimetoksifenil)etoksi]cikloheksil}pirolidīn-3-ola hidrohlorīds, (CAS RN 748810-28-8)

0 %

31.12.2015

ex 2933 99 80

Kandesartāna etilesteris (INNM) (CAS RN 139481-58-6)

0 %

31.12.2016

ex 2933 99 80

10-Metoksiiminostilbēns (CAS RN 4698-11-7)

0 %

31.12.2018

ex 2933 99 80

1,4,7-trimetil-1,4,7-triazaciklononāns

0 %

31.12.2018

ex 2933 99 80

Imidazo[1,2-b] piridazīn-hidrohlorīds (CAS RN 18087-70-2)

0 %

31.12.2018

ex 2933 99 80

Mangāna(2+), bis(oktahidro-1,4,7-trimetil-1H-1,4,7-triazonīna-N1,N4,N7) tri-μ-oksodi-, acetāts (1:2) (CAS RN 916075-10-0)

0 %

31.12.2014

ex 2933 99 80

3-Amino-3-azabicilo (3.3.0) oktāna hidrohlorīds (CAS RN 58108-05-7)

0 %

31.12.2018

ex 2933 99 80

1,2,3-Benztriazols (CAS RN 95-14-7)

0 %

31.12.2016

ex 2933 99 80

Toliltriazols (CAS RN 29385-43-1)

0 %

31.12.2018

ex 2933 99 80

2,6-Dihlorhinoksalīns (CAS RN 18671-97-1)

0 %

31.12.2014

ex 2933 99 80

Karbendazīms (ISO) (CAS RN 10605-21-7)

0 %

31.12.2018

ex 2934 10 00

hekiitiazoks (ISO) (CAS RN 78587-05-0)

0 %

31.12.2018

ex 2934 10 00

4-Nitrofeniltiazol-5-ilmetilkarbonāts (CAS RN 144163-97-3)

0 %

31.12.2017

ex 2934 10 00

2-(4-Metiltiazol-5-il)etanols (CAS RN 137-00-8)

0 %

31.12.2018

ex 2934 10 00

(S)-Etil-2-(3-((2-izopropiltiazol-4-il)metil)-3-metilureīd)-4-morfolīnbutanoāta oksalāts (CAS RN 1247119-36-3)

0 %

31.12.2017

ex 2934 10 00

(2-Izopropiltiazol-4-il)-N-metilmetānamīna dihidrogēnhlorīds (CAS RN 1185167-55-8)

0 %

31.12.2017

ex 2934 10 00

(Z)-2-(2-t-butoksikarbonilaminotiazol-4-il)-2-pentēnskābe (CAS RN 86978-24-7)

0 %

31.12.2018

ex 2934 10 00

Fostiazāts (ISO) (CAS RN 98886-44-3)

0 %

31.12.2014

ex 2934 10 00

2-(Formilamino)-4-tiazolacetilhlorīds, hidrohlorīds (CAS RN 372092-18-7)

0 %

31.12.2016

ex 2934 10 00

3,4-Dihlor-5-karboksiizotiazols (CAS RN 18480-53-0)

0 %

31.12.2016

ex 2934 20 80

S-1,3-Benzotiazol-2-il (2Z)-(5-amino-1,2,4-tiadiazol-3-il)(metoksiimino)etāntioāts (CAS RN 89604-91-1)

0 %

31.12.2016

ex 2934 20 80

2-[[(Z)-[1-(2-Amino-4-tiazolil)-2-(2-benzotiazoliltio)-2-oksoetilidēn]amino]oksi]-etiķskābe, metilesteris (CAS RN 246035-38-1)

0 %

31.12.2016

ex 2934 20 80

1,2-Benzizotiazol-3(2H)-ons (benzizotiazolinons (BIT)) (CAS RN 2634-33-5)

0 %

31.12.2017

ex 2934 20 80

S-(1,3-Benzotiazol-2-il)-(Z)-2-(2-aminotiazol-4-il)-2-(acetiloksiimino)tioacetāts, (CAS RN 104797-47-9)

0 %

31.12.2018

ex 2934 20 80

Benzotiazol-2-il-(Z)-2-tritiloksiimino-2-(2-aminotiazol-4-il)-tioacetāts (CAS RN 143183-03-3)

0 %

31.12.2015

ex 2934 20 80

N,N-Bis(1,3-benzotiazol-2-ilsulfanil)-2-metilpropāna-2-amīns (CAS RN 3741-80-8)

0 %

31.12.2015

ex 2934 30 90

2-Metiltiofentiazīns (CAS RN 7643-08-5)

0 %

31.12.2017

ex 2934 99 90

Metil 3-{1,4-dioksaspiro[4.5]dek-8-il[(trans-4-metilciklohekil)karbonil]amino}-5-jodtiofēn-2-karboksilāts (CAS RN 1026785-65-8)

0 %

31.12.2018

ex 2934 99 90

Dimetomorfs (ISO) (CAS RN 110488-70-5)

0 %

31.12.2018

ex 2934 99 90

Buprofezīns (ISO) ar tīrības pakāpi 98,5 masas % vai lielāku (CAS RN 953030-84-7)

0 %

31.12.2018

ex 2934 99 90

Etil-N{[1-metil-2-({[4-(5-okso-4,5-dihidro-1,2,4-oksadiazol-3-il)fenil]amino}metil)-1H-benzimidazol-5-il]karbonil}-N-piridīn-2-il-beta-alanināts (CAS RN 872728-84-2)

0 %

31.12.2017

ex 2934 99 90

Karboksīns (ISO) (CAS RN 5234-68-4)

0 %

31.12.2018

ex 2934 99 90

Metil(1,8-dietil-1,3,4,9-tetrahidropirano[3,4-b]indol-1-il)acetāts (CAS RN 122188-02-7)

0 %

31.12.2016

ex 2934 99 90

3,3-Bis-(2-metil-1-oktil-1H-indol-3-il)ftalīds (CAS RN 50292-95-0)

0 %

31.12.2017

ex 2934 99 90

Tiofēns (CAS RN 110-02-1)

0 %

31.12.2014

ex 2934 99 90

7-[4-(Dietilamino)-2-etoksifenil]-7-(2-metil-1-oktil-1H-indol-3-i) furo[3,4-b]piridīn-5(7H)-ons (CAS RN 87563-89-1)

0 %

31.12.2017

ex 2934 99 90

Bromukonazols (ISO) ar tīrības pakāpi 96 % (masas) vai augstāku (CAS RN 116255-48-2)

0 %

31.12.2016

ex 2934 99 90

2,4-Dietil-9H-tioksantēn-9-ons (CAS RN 82799-44-8)

0 %

31.12.2015

ex 2934 99 90

11-(Piperazīn-1-il)dibenzo[b,f][1,4]tiazepīna dihidrohlorīds (CAS RN 111974-74-4)

0 %

31.12.2016

ex 2934 99 90

Dibenzo[b,f][1,4]tiazepīn-11(10H)-ons (CAS RN 3159-07-7)

0 %

31.12.2014

ex 2934 99 90

[2,2’-Tio-bis(4-terc-oktilfenolāt)]-n-butilamīna niķelis (CAS RN 14516-71-3)

0 %

31.12.2016

ex 2934 99 90

Dimetenamīds (ISO) (CAS RN 87674-68-8)

0 %

31.12.2018

ex 2934 99 90

4-Propān-2-ilmorfolīns (CAS RN 1004-14-4)

0 %

31.12.2017

ex 2934 99 90

2-Tiofēnetilamīns (CAS RN 30433-91-1)

0 %

31.12.2015

ex 2934 99 90

Klopidogrelskābes hidrohlorīds (CAS RN 144750-42-5)

0 %

31.12.2016

ex 2934 99 90

Tris(2,3-epoksipropil)-1,3,5-triazīnanetrions (CAS RN 2451-62-9)

0 %

31.12.2018

ex 2934 99 90

Propān-2-ol – 2-metil-4-(4-metilpiperazīn-1-il)-10H-tiēn[2,3-b][1,5]benzodiazepīna (1:2) dihidrāts (CAS RN 864743-41-9)

0 %

31.12.2016

ex 2934 99 90

10-[1,1’-Bifenil]-4-il-2-(1-metiletil)-9-okso-9H-tioksantēnija heksafluorfosfāts, (CAS RN 591773-92-1)

0 %

31.12.2015

ex 2934 99 90

Olmesartāna medoksomils (INN) (CAS RN 144689-63-4)

0 %

31.12.2018

ex 2934 99 90

DL-Homocistīna tiolaktona hidrohlorīds (CAS RN 6038-19-3)

0 %

31.12.2018

ex 2934 99 90

Tetrahidrotiofēn-1,1-dioksīds (CAS RN 126-33-0)

0 %

31.12.2018

ex 2934 99 90

1-[3-(5-Nitro-2-furil)alilidēnamino]imidazolidīn-2,4-dions (CAS RN 1672-88-4)

0 %

31.12.2018

ex 2934 99 90

2-izopropiltioksantons (CAS RN 5495-84-1)

0 %

31.12.2017

ex 2934 99 90

(4R-cis)-1,1-Dimetiletil-6-[2[2-(4-fluorfenil)-5-(1-izopropil)-3-fenil-4-[(fenilamino)karbonil]-1H-pirol-1-il]etil]-2,2-dimetil-1,3-dioksān-4-acetāts (CAS RN 125971-95-1)

0 %

31.12.2016

ex 2934 99 90

ex 3204 20 00

2,5-Tiofēndiilbis(5-terc-butil-1,3-benzoksazols) (CAS RN 7128-64-5)

0 %

31.12.2016

ex 2934 99 90

Kālija 5-metil-1,3,4-oksadiazol-2-karboksilāts (CAS RN 888504-28-7)

0 %

31.12.2016

ex 2934 99 90

Tiofēn-2-etanols (CAS RN 5402-55-1)

0 %

31.12.2018

ex 2934 99 90

Flumioksazīns (ISO) ar tīrības pakāpi 96 masas % vai augstāku (CAS RN 103361-09-7)

0 %

31.12.2014

ex 2934 99 90

Etoksazols (ISO) ar tīrības pakāpi 94,8 masas % vai augstāku (CAS RN 153233-91-1)

0 %

31.12.2014

ex 2934 99 90

N2-[1-(S)-Etoksikarbonil-3-fenilpropil]-N6-trifluoracetil-L-lizil-N2-karboksianhidrīds (CAS RN 126586-91-2)

0 %

31.12.2015

ex 2934 99 90

Ditianons (ISO) (CAS RN 3347-22-6)

0 %

31.12.2015

ex 2934 99 90

2,2’-(1,4-Fenilēn)bis(4H-3,1-benzoksazīn-4-ons) (CAS RN 18600-59-4)

0 %

31.12.2015

ex 2935 00 90

Flupirsulfuron-metila nātrijs (ISO) (CAS RN 144740-54-5)

0 %

31.12.2018

ex 2935 00 90

6-metil-4-okso-5,6-dihidro-4H-tiēn-[2,3-b]tiopirān-2-sulfonamīds (CAS RN 120279-88-1)

0 %

31.12.2018

ex 2935 00 90

Toluēnsulfonamīdi

0 %

31.12.2018

ex 2935 00 90

N-[4-(2-Hloracetil)fenil]metānsulfonamīds (CAS RN 64488-52-4)

0 %

31.12.2016

ex 2935 00 90

Triflusulfuronmetils (ISO) (CAS RN 126535-15-7)

0 %

31.12.2018

ex 2935 00 90

Metil-(3R,5S,6E)-7-{4-(4-fluorfenil)-6-izopropil-2-[metil(metilsulfonil)amino]pirimidīn-5-il}-3,5-dihidroksihept-6-enoāts (CAS RN 147118-40-9)

0 %

31.12.2016

ex 2935 00 90

N-fluorobenzolsulfonamīds(CAS RN 133745-75-2)

0 %

31.12.2018

ex 2935 00 90

Izomēru, kas sastāv no N-etiltoluēn-2-sulfonamīda un N-etiltoluēn-4-sulfonamīda, maisījums

0 %

31.12.2014

ex 2935 00 90

Hlorsulfurons (ISO) (CAS RN 64902-72-3)

0 %

31.12.2018

ex 2935 00 90

Imazosulfurons (ISO), ar tīrības pakāpi 98 % masas vai augstāku (CAS RN 122548-33-8)

0 %

31.12.2015

ex 2935 00 90

Penoksulams (ISO) (CAS RN 219714-96-2)

0 %

31.12.2015

ex 2935 00 90

Rimsulfurons (ISO) (CAS RN 122931-48-0)

0 %

31.12.2018

ex 2935 00 90

(3R,5S,6E)-7-[4-(4-Fluorfenil)-2-[metil(metilsulfonil)amino]-6-(propān-2-il)pirimidīn-5-il]-3,5-dihidroksihept-6-ēnskābes – 1-[(R)-(4-hlorfenil)(fenil)metil]piperazīns (1:1) (CAS RN 1235588-99-4)

0 %

31.12.2016

ex 2935 00 90

4,4′-Oksidi(benzīnsulfonohidrazīds) (CAS RN 80-51-3)

0 %

31.12.2018

ex 2935 00 90

2,4-Dihlor-5-sulfamoilbenzoskābe (CAS RN 2736-23-4)

0 %

31.12.2014

ex 2935 00 90

Tifensulfuron-metils (ISO) (CAS RN 79277-27-3)

0 %

31.12.2018

ex 2935 00 90

Nikosulfurons (ISO) ar tīrības pakāpi 91 masas % vai augstāku (CAS RN 111991-09-4)

0 %

31.12.2014

ex 2935 00 90

Tribenuron-metils (ISO) (CAS RN 101200-48-0)

0 %

31.12.2018

ex 2935 00 90

Metsulfuron-metils (ISO) (CAS RN 74223-64-6)

0 %

31.12.2018

ex 2935 00 90

[[4-[2-[[(3-Etil-2,5-dihidro-4-metil-2-okso-1H-pirrol-1-il)karbonil]amino] etil]fenil]sulfonil]-karbamīnskābes etilesteris, (CAS RN 318515-70-7)

0 %

31.12.2014

ex 2935 00 90

N-(5,7-dimetoksi[1,2,4]triazol[1,5-a]pirimidīn-2-il)-2-metoksi-4-(trifluormetil)piridīn-3-sulfonamīds, (CAS RN 422556-08-9)

0 %

31.12.2014

ex 2935 00 90

N-[4-(Izopropilaminoacetil)fenil]metānsulfonamīda hidrohlorīds

0 %

31.12.2018

ex 2935 00 90

N-(2-(4-Amino-N-etil-m-toluidīn)etil)metānsulfonamīda sekvisulfāta monohidrāts, (CAS RN 25646-71-3)

0 %

31.12.2018

ex 2935 00 90

3-(3-Brom-6-fluor-2-metilindol-1-ilsulfonil)-N,N-dimetil-1,2,4-triazol-1-sulfamīds (CAS RN 348635-87-0)

0 %

31.12.2016

ex 2938 90 30

Amonija glicirrizāts (CAS RN 53956-04-0)

0 %

31.12.2015

ex 2938 90 90

Hesperidīns (CAS RN 520-26-3)

0 %

31.12.2018

ex 2938 90 90

Etilvanilīn beta-d-glikopiranozīds (CAS RN 122397-96-0)

0 %

31.12.2018

ex 2941 20 30

Dihidrostreptomicīna sulfāts (CAS RN 5490-27-7)

0 %

31.12.2016

ex 3102 50 00

Dabiskais nātrija nitrāts

0 %

31.12.2017

3201 20 00

mimozu ekstrakts

0 %

31.12.2018

ex 3201 90 90

Miecvielu ekstrakti no gambira (Uncaria gambir) un murobalana (murobalanos) augļiem

0 %

31.12.2018

ex 3204 11 00

Krāsviela C.I. Disperse Yellow 241 (CAS RN 83249-52-9), kuras tīrība ir 97 % vai vairāk, kas noteikta augstas efektivitātes šķidruma hromatogrāfijā

0 %

31.12.2015

ex 3204 11 00

Dispersijas krāsu sastāvs, kas satur:

—	C.I. Disperse Orange 61,

—	C.I. Disperse Blue 291:1,

—	C.I. Disperse Violet 93:1,

—	C.I. Disperse Red 54

0 %

31.12.2015

ex 3204 11 00

Krāsviela C.I. Disperse Red 60 (CAS RN 17418-58-5)

0 %

31.12.2016

ex 3204 11 00

Krāsviela C.I. Disperse Blue 72 (CAS RN 81-48-1)

0 %

31.12.2016

ex 3204 11 00

Krāsviela C.I. Disperse Blue 359 (CAS RN 213328-78-0)

0 %

31.12.2016

ex 3204 11 00

Dzeltenais C.I. Disperse Red 343 (CAS RN 99035-78-6)

0 %

31.12.2017

ex 3204 11 00

Krāsvielas preparāts, nejonogēns, kas satur:

—	N-[5-(acetilamino)-4-[(2-hlor-4,6-dinitrofenil)azo]-2-metoksifenil]-2-okso-2-(fenilmetoksi)etil-β-alanīnu (CAS RN 159010-67-0)

—	N-[4-[(2-ciān-4-nitrofenil)azo]fenil]-N-metil-2-(1,3-dihidro-1,3-diokso-2H-izoindol-2-il)etil-β-alanīnu (CAS RN 170222-39-6) un

—	N-[2-hlor-4-[(4-nitrofenil)azo]fenil]-2-[2-(1,3-dihidro-1,3-diokso-2H-izoindol-2-il)etoksi]-2-oksoetil-β-alanīnu (CAS RN 371921-34-5)

0 %

31.12.2017

ex 3204 12 00

Dzeltenais C.I. Acid Blue 9 (CAS RN 3844-45-9)

0 %

31.12.2016

ex 3204 12 00

Krāsvielas preparāts, anjonu, kas pēc masas satur 75 % vai vairāk dinātrij-7-((4-hlor-6-(dodecilamino)-1,3,5-triazīn-2-il)amino)-4-hidroksi-3-((4-((4-sulfofenil)azo)fenil)azo)-2-naftalīnsulfonāta (CAS RN 145703-76-0)

0 %

31.12.2017

ex 3204 12 00

Skābes krāsvielas preparāts, anjonu, kas satur:

—	litija-amino-4-(4-terc-butilanilīn)antrahinon-2-sulfonātu (CAS RN 125328-86-1),

—	C.I. Acid Green 25 (CAS RN 4403-90-1) un

—	C.I. Acid Blue 80 (CAS RN 4474-24-2)

0 %

31.12.2017

ex 3204 12 00

Krāsvielas preparāts šķidruma veidā, kas satur anjono skābo krāsvielu C.I. Acid Blue 182 (CAS RN 12219-26-0)

0 %

31.12.2018

ex 3204 13 00

Krāsviela C.I. Basic Red 1(CAS RN 989-38-8)

0 %

31.12.2016

ex 3204 13 00

(2,2′-(3,3′-Dioksidobifenil-4,4′-diildiazo)bis(6-(4-(3-(dietilamino)propilamino)-6-(3-(dietilamonij)propilamino)-1,3,5-triazīn-2-ilamino)-3-sulfonāt-1-naftolāt))divara(II) acetāta laktāts (CAS RN 159604-94-1)

0 %

31.12.2017

ex 3204 13 00

Krāsviela C.I. Basic Blue 7 (CAS RN 2390-60-5)

0 %

31.12.2017

ex 3204 13 00

Krāsviela C.I. Basic Violet 1 (CAS RN 603-47-4)/(CAS RN 8004-87-3)

0 %

31.12.2017

ex 3204 15 00

Oranžā kubla krāsviela 7 (C.I. Pigment Orange 43) (CAS RN 4424-06-0)

0 %

31.12.2017

ex 3204 15 00

Krāsviela C.I. Vat Blue 4 (CAS RN 81-77-6)

0 %

31.12.2018

ex 3204 17 00

Dzeltenais C.I. Pigment Yellow 81 (CAS RN 22094-93-5)

0 %

31.12.2018

ex 3204 17 00

Dzeltenais C.I. Pigment Green 7 (CAS RN 1328-53-6)

0 %

31.12.2016

ex 3204 17 00

Dzeltenais C.I. Pigment Blue 15:3 (CAS RN 147-14-8)

0 %

31.12.2016

ex 3204 17 00

Dzeltenais C.I. Pigment Yellow 14 (CAS RN 5468-75-7)

0 %

31.12.2016

ex 3204 17 00

Dzeltenais C.I. Pigment Yellow 97 (CAS RN 12225-18-2)

0 %

31.12.2017

ex 3204 17 00

Dzeltenais C.I. Pigment Red 202 (CAS RN 3089-17-6)

0 %

31.12.2016

ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. Pigment Yellow 120 (CAS RN 29920-31-8)

0 %

31.12.2014

ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. Pigment Yellow 180 (CAS RN 77804-81-0)

0 %

31.12.2014

ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. Pigment Red 53:1 (CAS RN 5160-02-1)

0 %

31.12.2016

ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. Pigment Red 53 (CAS RN 2092-56-0)

0 %

31.12.2016

ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. Pigment Yellow 13 (CAS RN 5102-83-0)

0 %

31.12.2016

ex 3204 17 00

Krāsviela C.I. Pigment Orange 5 (CAS RN 3468-63-1)

0 %

31.12.2017

ex 3204 17 00

Dzeltenais C.I. Pigment Red 207 (CAS RN 71819-77-7)

0 %

31.12.2017

ex 3204 17 00

Dažiklis C.I. Pigment Blue 61(CAS RN 1324-76-1)

0 %

31.12.2017

ex 3204 17 00

Dzeltenais C.I. Pigment Violet 3 (CAS RN 1325-82-2)

0 %

31.12.2017

ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela,3-(4-butoksifenil-6,7-dimetoksi-3-(4-metoksifenil)-13,13-dimetil-3,13-dihidrobenzo[h]indēn[2,1-f]hromēn-11-karbnitrils

0 %

31.12.2014

ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela,4-(3-(4-butoksifenil-6,-metoksi-3-(4-metoksifenil)-13,13-dimetil-11-(trifluormetil)-3,13-dihidrobenzo[h]indēn[2,1-f]hromēn-7-il)morfolīns (CAS RN 1021540-64-6)

0 %

31.12.2014

ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela, N-heksil -6,7-dimetoksi-3,3-bis(4-metoksifenil)-13,13-dimetil-3,13-dihidrobenzo[h]indēn[2,1-f]hromēn-11-karboksamīds

0 %

31.12.2014

ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela,4,4’-(13,13-dimetil-3,13-dihidrobenzo[h]indēn[2,1-f]hromēn-3,3-diil)difenols

0 %

31.12.2014

ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela bis(2-(4-(7-metoksi-3-(4-metoksifenil)-11-fenil-13,13-dipropil-3,13-dihidrobenzo[h]indeno[2,1-f]hromēn-3-il)fenoksi)etil)dekāndioāts (CUS 0133724-2) (5)

0 %

31.12.2018

ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela 4-(4-(13,13-dimetil-3,11-difenil-3,13-dihidrobenzo[h]indeno[2,1-f]hromēn-3-il)fenil)morfolīns (CUS 0133726-4) (5)

0 %

31.12.2018

ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela,4-(4-(6,11-difluor-13,13-dimetil-3-fenil-3,13-dihidrobenzo[h]indēn[2,1-f ]hromēn-3-il)fenil)morfolīns(CAS RN 1360882-72-6)

0 %

31.12.2014

ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela 3-(4-butoksifenil)-3-(4-fluorfenil)-6,7-dimetoksi-13,13-dimetil-3,13-dihidrobenzo[h]indeno[2,1-f]hromēn-11-karbnitrils (CUS 0133725-3) (5)

0 %

31.12.2018

ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela, 4,4’-(7-methoksi-11-fenil-13,13-dipropil-3,13-dihidrobenzo[h]indeno[2,1-f]hromēn-3, 3-diil)difenols (CUS 0133728-6) (5)

0 %

31.12.2018

ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela bis(2-{4-[11-ciano-3-(4-fluorfenil)-6,7-dimethoksi-13,13-dimetil-3,13-dihidrobenzo[h]indeno[2,1-f]hromēn-3-il]fenoksi}etil) dekāndioāts (CUS 0133729-7) (5)

0 %

31.12.2018

ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela, 3-(4-butoksifenil)-6,7-dimetoksi-3-(4-metoksifenil)-13,13-dimetil-11-(trifluormetil)-3,13-dihidrobenzo[h]indēn[2,1-f]hromēns (CAS RN 1021540-61-3)

0 %

31.12.2014

ex 3204 19 00

Fotohromatiskā krāsviela 1-{4-(6-metoksi-3-(4-metoksifenil)-13,13-dimetil-3,13-dihidrobenzo[h]indeno[2,1-f]hromēn-3-il)fenil}piperidīns (CUS 0133727-5) (5)

0 %

31.12.2018

ex 3204 19 00

Šķīstoša sarkanā krāsviela 49 (CAS RN 509-34-2)

0 %

31.12.2018

ex 3204 19 00

Krāsviela C.I. Solvent Brown 53 (CAS RN 64696-98-6)

0 %

31.12.2015

ex 3204 19 00

Krāsviela C.I. Solvent Blue 104 (CAS RN 116-75-6), kuras tīrība ir 97 % vai vairāk, kas noteikta augstas efektivitātes šķidruma hromatogrāfijā

0 %

31.12.2015

ex 3204 19 00

Krāsviela C.I. Solvent Yellow 98 (CAS RN 27870-92-4)

0 %

31.12.2016

ex 3204 19 00

Dzeltenais C.I. Solvent Blue 67 (CAS RN 12226-78-7)

0 %

31.12.2017

ex 3204 19 00

Dzeltenais C.I. Solvent Red HPR

0 %

31.12.2017

ex 3204 20 00

Dzeltenais C.I. Fluorescent Brightener 71 (CAS RN 16090-02-1)

0 %

31.12.2016

ex 3204 20 00

Dzeltenais C.I. Fluorescent Brightener 351 (CAS RN 38775-22-3)

0 %

31.12.2016

ex 3204 20 00

Dinātrija 5-[[4-anilino-6-[2- hidroksietil (metil)amino]-1,3,5-triazīn-2-il]amino]-2-[(E)-2-[4-[[4-anilino-6-[2-hidroksietil(metil)amino]-1,3,5-triazīn-2-il]amino]-2-sulfonātfenil]etenil] benzēnsulfonāts (CAS RN 13863-31-5)

0 %

31.12.2018

ex 3205 00 00

Alumīnija lakas, kas izgatavotas no krāsvielām, izmantošanai pigmentu ražošanā farmācijas rūpniecībā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3205 00 00

Dzeltenais C.I. Carbon Black 7 Lake

0 %

31.12.2016

ex 3206 11 00

Titāna dioksīds pārklāts ar izopropoksititāna triizostearātu, saturošu pēc svara 1,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 2,5 % izopropoksititāna triizostearāta

0 %

31.12.2018

ex 3206 19 00

Preparāts, kurā pēc masas ir

—	72 % (± 2 %) vizlas (CAS RN 12001-26-2) un

—	28 % (± 2 %) titāna dioksīda (CAS RN 13463-67-7)

0 %

31.12.2016

ex 3206 42 00

Litopons (CAS RN 1345-05-7)

0 %

31.12.2018

3206 50 00

Neorganiskie produkti, ko izmanto kā luminoforus

0 %

31.12.2018

ex 3207 30 00

Preparāts, kas satur

—	ne vairāk par 85 % sudraba pēc masas,

—	ne mazāk par 2 % palādija pēc masas,

—	bārija titanāta,

—	terpineola un

—	etilcelulozes,

kuru izmanto sietspiedumiem daudzslāņu keramikas kondensatoru ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3207 40 85

Stikla lauskas pārklātas ar sudrabu, ar vidējo diametru 40 (+/- 10)μm

0 %

31.12.2018

ex 3207 40 85

Stikla lauskas (CAS RN 65997-17-3):

—	kuru biezums ir 0,3 μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 10 μm un

—	kuras pārklātas ar titāna dioksīdu (CAS RN 13463-67-7) vai dzelzs oksīdu (CAS RN 18282-10-5)

0 %

31.12.2017

ex 3208 10 90

ex 3707 90 90

Pretatstarošanas pārklājums, kas satur hromoforu grupas modificētu estera polimēru, vai nu 2-metoksi-1-propanol, vai 2-metoksi-1-metiletil acetāta, vai metil-2-hidroksiizobutirāta šķīduma veidā, kura masa satur ne vairāk kā 10 % polimēra

0 %

31.12.2018

ex 3208 20 10

N-vinilkaprolakta, N-vinil-2-pirolidona un dimetilaminoetila metakrilāta kopolimērs, etanola šķīdumā ar kopolimēra saturu 34 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 40 %

0 %

31.12.2018

ex 3208 20 10

Imersijas virsmas pārklājuma šķidrums, kas satur 0,5 % līdz 15 % masas akrilāta-metakrilāta-alkēnsulfonāta kopolimēru ar fluoru sānu virknēs, n-butanola un/vai 4-metil-2-pentanola un/vai diizoamilētera šķīdumā

0 %

31.12.2018

ex 3208 90 19

Maleskābes un metila vinila ētera kopolimērs, vai nu monoesterificēts ar etilu un/vai izopropilu un/vai butila grupām, šķīduma formā, izšķīdināts etanolā, etanolā un butanolā, izopropanolā vai izopropanolā un butanolā

0 %

31.12.2018

ex 3208 90 19

ex 3902 90 90

Modificēti, hlorēti poliolefīni, vai nu šķīdumā vai dispersijā, vai atsevišķi

0 %

31.12.2018

ex 3208 90 19

ex 3208 90 91

Tetrafluoretilēna kopolimēri butilacetāta šķīdumā ar šķīdinātāja saturu 50 masas % (± 2 %)

0 %

31.12.2017

ex 3208 90 19

Silikoni, kuri pēc svara satur 50 % vai vairāk ksilola, ko izmanto ilglaicīgu ķirurģisko implantu ražošanā

0 %

31.12.2018

ex 3208 90 19

Metilsiloksāna polimērs, acetona, butanola, etanola un izopropanola maisījuma šķīdumā ar metilsiloksāna polimēra saturu 5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 11 %

0 %

31.12.2018

ex 3208 90 19

Šķīdums, kura masa satur:

—	(65 ± 10) % γ-butirolaktons,

—	(30 ± 10) % poliamīda sveķi,

—	(3,5 ± 1,5) % of naftokvinona ētera atvasinājumi un

—	(1,5 ± 0,5) % arilsilicilskābe

0 %

31.12.2018

ex 3208 90 19

Hidroksistirola kopolimērs ar vienu vai vairākām šādām vielām:

—

stirolu,

—	alkoksistirolu,

—	alkilakrilātiem,

etillaktāta šķīdumā

0 %

31.12.2016

ex 3208 90 19

Acenaftalīna kopolimēra šķīdums etillaktātā

0 %

31.12.2017

ex 3208 90 99

Šķīdums uz ķīmiski modificētu dabisko polimēru pamata, kas satur divas vai vairākas no šādām krāsvielām:

—	metila 8’-acetoksi-1,3,3,5,6-pentametila-2,3-dihidrospira[1H-indole -2,3’-nafto[2,1-b][1,4]oksazīna]-9’-karboksilāts,

—	metila 6-(izobutiriloksi)-2,2-difenila-2H-benzola[h]hromīns -5-karboksilāts,

—	13-izopropila-3,3-bis(4-metoksifenila)-6,11-dimetila-3,13-dihidrobenzola [h]indeno[2,1-f]hromīna-13-ol,

—	etoksikarbonilmetila 8-metil-2,2-difenil-2H-benzola[h]hromīna-5-karboksilāts,

—	13-etila-3-[4-(morfolīna)fenila]-3-fenila-3,13-dihidrobenzola [h]indeno[2,1-f]hromīna-13-ol

0 %

31.12.2018

ex 3215 11 00

ex 3215 19 00

Drukāšanas tinte, šķidrums, kas sastāv no vinilakrilāta kopolimēra un krāsainajiem pigmentiem izoparafīnā dispersijas, kura sastāvā nav vairāk nekā 13 % vinilakrilāta kopolimēra un krāsaino pigmentu

0 %

31.12.2018

ex 3215 19 00

Iespiedkrāsa:

—	kura sastāv no poliestera polimēra un sudraba (CASRN 7440-22-4) un sudraba hlorīda (CASRN 7783-90-6)dispersijas metilpropilketonā (CASRN 107-87-9),

—	kuras kopējais sausnas saturs pēc masas ir 55 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 57 % un

—	kuras īpatnējais svars ir 1,40 g/cm3 vai vairāk, bet ne vairāk kā 1,60 g/cm3,

ko izmanto elektrodu uzdrukām (1)

0 %

31.12.2017

ex 3215 90 00

Tinte, tintes strŪklas kārtridžu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3215 90 00

Siltumjutīga tinte, kas fiksēta uz plastmasas plēves

0 %

31.12.2018

ex 3215 90 00

Vienreizlietojamas kasetnes tinte, kas pēc masas satur:

—	5–10 % amorfa silīcija dioksīda

—	3,8 % vai vairāk krāsvielas C.I. Solvent Black 7 organiskajos šķīdinātājos,

izmantošanai integrālo shēmu marķēšanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3215 90 00

Sausā tinte pulvera veidā uz hibrīdsveķu bāzes (kas iegūti no polistirola akrilsveķiem un poliestera sveķiem) maisījumā ar:

—

vasku,

—	vinilpolimēru un

—	krāsas aģentu,

lietošanai fotokopētāju, faksa aparātu, printeru un daudzfunkciju ierīču tonera kasetnēs (1)

0 %

31.12.2015

3301 12 10

Apelsīnu ēteriskā eļļa, neatbrīvota no terpēniem

0 %

31.12.2018

ex 3402 11 90

Nātrija lauroilmetilizetionāts

0 %

31.12.2015

ex 3402 13 00

Vinilkopolimēra virsmas aktīvs aģents uz polipropilēnglikola bāzes

0 %

31.12.2018

ex 3402 13 00

Virsmaktīva viela, kas satur ar oksirānu polimerizētu metilterminētu 1,4-dimetil-1,4-bis(2-metilpropil)-2-butīn-1,4-diilēteri

0 %

31.12.2017

ex 3402 13 00

Polioksietilēta-12-hidroksistearīnskābe (CAS RN 70142-34-6)

0 %

31.12.2018

ex 3402 90 10

Dokuzāta nātrija (INN) un nātrija benzoāta maisījums

0 %

31.12.2018

ex 3402 90 10

Virsmaktīvs preparāts, kas sastāv no nātrija dokuzāta un etoksilēta 2,4,7,9-tetrametildek-5-ine-4,7-diola maisījuma (CAS RN 577-11-7 and 9014-85-1)

0 %

31.12.2015

ex 3402 90 10

Virsmaktīvs preparāts, kas sastāv no polisiloksāna un polietilēnglikola maisījuma

0 %

31.12.2015

ex 3402 90 10

Virsmaktīvs preparāts, kas satur 2-etilheksiloksimetiloksirānu

0 %

31.12.2014

ex 3402 90 10

Virsmaktīvs preparāts, kas satur etoksilētu 2,4,7,9-tetrametil-5-decīn-4,7-diolu (CAS RN 9014-85-1)

0 %

31.12.2014

ex 3403 99 00

Šķidrums metāla griešanai uz sintētisko polipeptīdu Ūdens šķīduma pamata

0 %

31.12.2018

ex 3504 00 90

Avidīns (CAS RN 1405-69-2)

0 %

31.12.2014

ex 3505 10 50

O-(2-Hidroksietils)-hidrolizētas kukurŪzas cietes atvasinājums (CAS RN 9005-27-0)

0 %

31.12.2018

ex 3506 91 00

Lipīga viela, kas iegŪta uz dimerizēta kolofonija un etilēna un vinila acetāta kopolimēra maisījuma Ūdens šķīduma (EVA) pamata

0 %

31.12.2018

ex 3506 91 00

Divkomponentu epoksīdlīme, mikrokapsulā, disperģēta šķīdinātājā

0 %

31.12.2018

ex 3506 91 00

Spiedienjutīgs akrila adhezīvs, kura biezums ir ne mazāks par 0,076 mm un ne lielāks par 0,127 mm, satīts ruļļos, kuru platums ir ne mazāks par 45,7 cm un ne lielāks par 132 cm, uzklāts uz atdalošas starplikas, kuras sākotnējā adhezīvās atdalīšanās vērtība nav mazāka par 15N/25 mm (noteikta saskaņā ar ASTM D3330)

0 %

31.12.2014

ex 3601 00 00

Pirotehnisks pulveris cilindrisku granulu veidā, kas sastāv no stroncija nitrāta vai vara nitrāta nitroguandīna šķīdumā, saistvielas un piedevām, un ko izmanto kā sastāvdaļu transportlīdzekļu gaisa spilvena piepūšanas ierīcē (1)

0 %

31.12.2016

ex 3701 30 00

Reljefa drukas plate, kuru izmanto avīžu drukāšanai, sastāv no metāla pamata, kas pārklāts ar fotoppolimēra kārtu 0,2 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,8 mm, nav pārklāta ar attīstīšanas plēvi, ar kopējo biezumu ne vairāk kā 1 mm

0 %

31.12.2018

ex 3701 30 00

Gaismjutīgas plates, kas sastāv no gaismjutīga polimēra uz poliestera folijas, kuru kopējais biezums ir lielāks par 0,43 mm, bet ne lielāks par 3,18 mm

0 %

31.12.2014

ex 3701 99 00

Kvarca vai stikla plāksne, pārsegta ar hroma plēvi un pārklāta ar gaismjutīgiem vai elektronjutīgiem sveķiem, masku izgatavošanai 8541 vai 8542 pozīcijā minētajām precēm

0 %

01.07.2014

ex 3705 90 90

Fotomaskas komutācijas shēmu grafisko šablonu fotogrāfiskai pārnešanai uz pusvadītāju platēm

0 %

31.12.2014

ex 3707 10 00

Gaismjutīgā emulsija, paredzēta, lai padarītu jŪtīgus silikona diskus (1)

0 %

31.12.2018

ex 3707 10 00

Gaismjutīga emulsija, kuras sastāvā ir:

—	ne vairāk par 12 % (masas) diazooksonaftalīnsulfoskābes estera

—	fenolsveķu

šķīdumā, kas satur vismaz 2-metoksi-1-metiletilacetātu vai etillaktātu vai meti-3-metoksipropionātu vai 2-heptanonu

0 %

31.12.2018

ex 3707 10 00

Gaismjutīga emulsija, kas satur:

—	fenol vai akril sveķus

—	ne vairāk kā 2 % no svara gaismas jutīgu skābes prekursoru, šķīdumā,

kas satur 2-metoksi-1-metiletilacetātu vai etillaktātu

0 %

31.12.2018

ex 3707 10 00

Preparāts uz gaismjūtīga akrilpolimēra bāzes, kas satur krāsu pigmentus, 2-metoksi-1-metiletilacetātu un cikloheksanonu, ar vai bez etil-3-etoksipropionāta

0 %

31.12.2018

ex 3707 10 00

ex 3707 90 90

Sensibilizējoša emulsija vai sensibilizējošs preparāts, kas satur vienu vai vairākas šādas sastāvdaļas:

—	akrilāta polimērus,

—	metakrilāta polimērus,

—	stirola polimēru atvasinājumus,

un kurā ir ne vairāk kā 7 % gaismjutīgu skābes prekursoru, kas izšķīdināti organiskā šķīdinātājā, kurš satur vismaz 2-metoksi-1-metiletilacetātu

0 %

31.12.2016

ex 3707 10 00

Sensibilizācijas emulsija, kas satur:

—	ne vairāk par 10 % no masas naftohinondiazīda esterus,

—	2 % vai vairāk, bet ne vairāk par 20 % no masas hidroksistirola kopolimēru

—	ne vairāk par 7 % no masas epoksisavienojumu

1-etoksi-2-propilacetāta un/vai etillaktāta šķīdumā

0 %

31.12.2016

ex 3707 10 00

Gaismjutīga emulsija, kas sastāv no ciklizēta poliizoprēna, un kurā:

—	ksilola masas daļa ir no 55 % līdz 75 %, un

—	etilbenzola masas daļa ir no 12 % līdz 18 %

0 %

31.12.2014

ex 3707 10 00

Gaismjutīga emulsija, kurā:

—	akrilātu un/vai metakrilātu un hidroksistirola atvasinājumu masas daļa ir no 20 % līdz 45 %,

—	vismaz etillaktātu un propilēnglikolmetilētera acetātu saturoša organiskā šķīdinātāja masas daļa ir no 25 % līdz 50 %,

—	akrilātu masas daļa ir no 5 % līdz 30 %,

—	fotoiniciatora masas daļa ir ne lielāka par 12 %

0 %

31.12.2014

ex 3707 10 00

Mehānisko spriedzi amortizējošs dielektrisks pārklājums no radikāli fotolitogrāfiski apstrādājama un poliamīdā pārvēršama poliamīda prekursora ar nepiesātinātu oglekli sānu ķēdēs N-metil-2-pirolidons vai N-etil-2-pirolidons šķīduma veidā, kurā polimēra masas daļa ir 10 % vai vairāk

0 %

31.12.2018

ex 3707 90 20

Sausās tintes pulveris vai tonera maisījums, kas sastāv no stirola un butilakrilāta kopolimēriem un magnetīta vai melnā oglekļa; izmantošanai par attīstītāju faksa mašīnu aparātu, datorprinteru vai kopētāju kasetņu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3707 90 20

Sausās tintes pulveris vai tonera maisījums, kura pamatā ir poliola sveķi; izmantošanai par attīstītāju faksa mašīnu, datorprinteru vai kopētāju kasetņu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3707 90 20

Sausās tintes pulveris vai tonera maisījums, kura pamatā ir poliestera sveķi, kas iegūti ar polimerizācijas metodi; izmantošanai par attīstītāju faksa mašīnu, datorprinteru vai kopētāju kasetņu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3707 90 20

Sausās tintes pulveris vai tonera maisījums, kas sastāv no:

—	stirola akrilāta/butadiēna kopolimēra;

—	vai nu melnās ogles, vai organiskā pigmenta un

—	kas satur vai nesatur poliolefīnu vai amorfo silīcija dioksīdu,

izmantošanai par attīstītāju faksa aparātu, datorprinteru un kopētāju tintes/tonera piepildāmo pudeļu vai kasetņu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 3707 90 90

Anti-atstarošanas pārklājums, kas satur modificētu metakrilpolimēru, kurš no masas satur ne vairāk kā 10 % polimēra, divu vai trīs šādu vielu šķīdumā

—	2-metoksi-1-metiletil acetāts(CAS RN 108-65-6),

—	1-metoksipropān-2-ols(CAS RN 107-98-2),

—	etillaktāts (CAS RN 97-64-3)

0 %

31.12.2018

ex 3707 90 90

Pretatstarošanās pārklājums ūdens šķīduma veidā, kurā:

—	halogēnus nesaturošas alkilsulfonskābes masas daļa nepārsniedz 2 %, un

—	fluorpolimēra masas daļa nepārsniedz 5 %

0 %

31.12.2014

ex 3707 90 90

Pretatstarošanas pārklājums, kas sastāv no siloksāna polimēriem vai organiskiem polimēriem, kuru fenolu hidroksilgrupa modificēta ar hromoforo grupu, organiska šķīdinātāja šķīduma veidā, kas satur 1-etoksi-2-propanolu vai 2-metoksi-1-metiletil acetātu ar polimēru saturu ne vairāk kā 10 %

0 %

31.12.2015

ex 3707 90 90

Materiāls ruļļos, kas sastāv no:

—	sausa gaismasjutīga akrilsveķu slāņa,

—	ar poli(etilēntereftalāta) aizsargplēvi vienā pusē un

—	polietilēna aizsargplēvi otrā pusē

0 %

31.12.2014

ex 3801 90 00

Izplešams grafīts (CAS RN 90387-90-9 un CAS RN 12777-87-6)

0 %

31.12.2016

ex 3802 90 00

Ar sodas kušņiem kalcinēta diatomīta zeme, skalota ar skābi, lietošanai par filtrēšanas palīglīdzekli farmaceitisko un/vai bioķīmisko produktu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

3805 90 10

priežu eļļa

1,7 %

31.12.2018

ex 3806 10 00

ex 3909 40 00

Ar kolofoniju modificēti fenolsveķi,

—	kas satur no 60 % līdz 75 % kolofonija,

—	ar skābes vērtību līdz 25,

ko izmanto ofsetiespiešanai

0 %

31.12.2016

ex 3808 91 90

Indoksakarbs (ISO) un tā (R) izomērs, fiksēts uz silikona dioksīda pamata

0 %

31.12.2018

ex 3808 91 90

Preparāts, kas satur endosporas vai sporas un proteīna kristālus, kuri ir iegūti no

—	Bacillus thuringiensis Berliner subsp. aizawai un kurstaki vai

—	Bacillus thuringiensis subsp. kurstaki vai

—	Bacillus thuringiensis subsp. israelensis vai

—	Bacillus thuringiensis subsp. aizawai vai

—	Bacillus thuringiensis subsp. tenebrionis

0 %

31.12.2014

ex 3808 91 90

Spinosads (ISO)

0 %

31.12.2018

ex 3808 91 90

Spinetorams (ISO) (CAS RN 935545-74-7), preparāts no diviem spinozīna komponentiem (3’-etoksi-5,6-dihidro spinozīns J) un (3’-etoksi- spinozīns L)

0 %

31.12.2017

ex 3808 92 90

Fungicīds pulvera veidā ar himeksazola (ISO) saturu 65 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 75 %, nav iesaiņots vai iepakots pārdošanai mazumtirdzniecībā

0 %

31.12.2018

ex 3808 92 90

Preparāts, kas sastāv no piritioncinka (SNN) suspensijas ūdenī, kurā pēc svara ir:

—	vismaz 24 %, bet ne vairāk kā 26 % piritioncinka (SNN), vai

—	vismaz 39 %, bet ne vairāk kā 41 % piritioncinka (SNN)

0 %

31.12.2018

ex 3808 92 90

Preparāti uz vara piritiona bāzes (CAS RN 14915-37-8)

0 %

31.12.2014

ex 3808 93 15

Preparāts uz herbicīda koncentrāta bāzes, kurā aktīvās vielas penoksulama masas daļa ir vienāda ar vai lielāka par 45 %, bet ne lielāka par 55 %, ūdens suspensijas veidā

0 %

31.12.2017

ex 3808 93 23

Herbicīds, kas kā aktīvo vielu satur flazasulfuronu (ISO)

0 %

31.12.2014

ex 3808 93 27

Preparāts, kas sastāv no tepraloksidīma (ISO) suspensijas, kurā pēc masas ir:

—	30 % vai vairāk tepraloksidīma (ISO),

—	līdz 70 % naftas frakcijas, kas sastāv no aromātiskajiem ogļūdeņražiem

0 %

31.12.2016

ex 3808 93 90

Preparāts granulu veidā, kas satur (masas daļa):

—	no 38,8 % līdz 41,2 % giberelīna A3, vai

—	no 9,5 % līdz 10,5 % giberelīna A4 un A7

0 %

31.12.2014

ex 3808 93 90

Preparāts, kas sastāv no benzil(purīn-6-il)amīna glikola šķīdumā, kas satur:

—	no 1,88 % līdz 2,00 % (masas) benzil(purīn-6-il)amīna,

lietošanai par augu augšanas regulatoru

0 %

31.12.2015

ex 3808 93 90

Ūdens šķīdums ar šādu masas sastāvu:

—	1,8 % nātrija para-nitrofenolāts,

—	1,2 % nātrija orto-nitrofenolāts,

—	0,6 % nātrija 5-nitrogvajakolāts

izmantošanai augu augšanas regulatoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2015

ex 3808 93 90

Maisījums balta pulvera veidā, kam ir šāds sastāvs:

—	no 3 % līdz 3,6 % (masas) 1-metilciklopropēns, kura tīrības pakāpe ir lielāka par 96 %, un

—	piemaisījumu veidā satur mazāk par 0,05 % 1-hlor-2-metilpropēna un mazāk par 0,05 % 3-hlor-2-metilpropēna

lietošanai augšanas regulatoru ražošanai, ko izmanto augļu, dārzeņu un dekoratīvo kultūru pēcnovākšanas apstrādei, izmantojot īpašu ģeneratoru (1)

0 %

31.12.2015

ex 3808 93 90

Preparāts pulvera veidā, kas satur:

—	55 % vai vairāk giberelīna A4,

—	no 1 % līdz 35 % giberelīna A7,

—	90 % vai vairāk giberelīna A4 un giberelīna A7 kopā,

—	ne vairāk par 10 % ūdens un citu dabīgo giberelīnu kombināciju,

lietošanai par augu augšanas regulatoru

0 %

31.12.2015

ex 3808 99 90

Oksamils (ISO) (CAS RN 23135-22-0) cikloheksanona un ūdens šķīdumā

0 %

31.12.2015

ex 3808 99 90

Abamektīns (ISO) (CAS RN 71751-41-2)

0 %

31.12.2018

ex 3809 91 00

5-etil-2-metil-2-okso-1,3,2λ 5-dioksafosforān-5-ilmetil metila metilfosfonāta un bis(5-etil-2-metil-2-okso-1,3,2λ 5-dioksafosforān-5-ilmetil) metilfosfonāta maisījums

0 %

31.12.2018

ex 3809 92 00

Pretputošanas aģents, kas sastāv no oksidipropanola un 2,5,8,11-tetrametildodec-6-īn-5,8-diola maisījuma

0 %

31.12.2014

ex 3810 10 00

Mīkstlodēšanas vai metināšanas pasta, kas sastāv no metālu un sveķu maisījuma un satur no masas:

—	70 % līdz 90 % alvas,

—	ne vairāk kā 10 % viena vai vairāku šādu metālu: sudrabs, varš, bismuts, cinks vai indijs

izmantošanai elektrotehniskajā rūpniecībā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3811 19 00

Metilciklopentadiēnilmangāna trikarbonila 61 % līdz 63 % (masas) šķīdums aromātiskos ogļūdeņražus saturošos šķīdinātājos, kas satur pēc masas ne vairāk par:

—	4,9 % 1,2,4-trimetilbenzola,

—	4,9 % naftalīna, un

—	0,5 % 1,3,5-trimetilbenzola

0 %

31.12.2014

ex 3811 21 00

Dinonilnaftalīnsulfonskābes sāļi, šķīduma formā, kas izšķīdināti minerāleļļā

0 %

31.12.2018

ex 3811 21 00

Piedevas eļļošanas eļļām, kas iegŪtas uz kompleksu organiskjo molibdēna savienojumu pamata, minerāleļļas šķīduma formā

0 %

31.12.2018

ex 3811 21 00

Smēreļļu piedevas, kas satur minerāleļļas un sastāv no poliizobutilēnaizvietota fenola, salicilskābes un formaldehīda reakcijas produktu kalcija sāļiem, un ko sajaucot izmanto kā koncentrētu piedevu motoreļļu ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 3811 21 00

Smēreļļu piedevas, kas satur minerāleļļas un kuru pamatā ir dodecilfenola sulfīda kalcija sāļu (CAS RN 68784-26-9) maisījums, un ko sajaucot izmanto kā koncentrētu piedevu motoreļļu ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 3811 21 00

Smēreļļu piedevas,

—	kuru pamatā ir C16-24 alkilbenzosulfonāti (CAS RN 70024-69-0),

—	kas satur minerāleļļas,

ko sajaucot izmanto kā koncentrētu piedevu motoreļļu ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 3811 21 00

Minerāleļļas saturošas smēreļļu piedevas,

—	kuru pamatā ir kalcija polipropilenilaizstāts benzosulfonāts (CAS RN 75975-85-8), kura saturs ir 25 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 35 masas %,

—	kuru kopējā sārmainība ir (TBN) 280 vai vairāk, bet ne vairāk kā 320,

ko sajaucot izmanto kā koncentrētu piedevu motoreļļu ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 3811 21 00

Smēreļļu piedevas,

—	kas satur poliizobutilēna sukcinimīdu, kas iegūts no polietilēnpoliamīnu un poliizobutenila sukcīna anhidrīda (CAS RN 84605-20-9) reakcijas produktiem,

—	kas satur minerāleļļas,

—	kuru hlora masas saturs ir 0,05 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,25 masas %,

—	kuru kopējā sārmainība (TBN) ir lielāka par 20,

ko sajaucot izmanto kā koncentrētu piedevu motoreļļu ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 3811 29 00

Smēreļļu piedevas, kas sastāv no bis(2-metilpentān-2-il)ditiofosforskābes un propilēnoksīda reakcijas produktiem, fosfora oksīda, un amīniem ar C12-14 alkilķēdēm un ko sajaucot izmanto kā koncentrētu piedevu motoreļļu ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 3811 29 00

Smēreļļu piedevas, kas sastāv no butil-cikloheks-3-ēnkarboksilāta, sēra un trifenilfosfīta (CAS RN 93925-37-2) reakcijas produktiem un ko sajaucot izmanto kā koncentrētu piedevu motoreļļu ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 3811 29 00

Smēreļļu piedevas, kas sastāv no 2-metil-prop-1-ēna un sēra monohlorīda un nātrija sulfīda (CASRN 68511-50-2) reakcijas produktiem, ar hlora saturu 0,05 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,5 masas %, un ko sajaucot izmanto kā koncentrētu piedevu motoreļļu ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 3811 29 00

Smēreļļu piedevas, kas sastāv no N,N-dialkil -2-hidroksiacetamīdu maisījuma ar alkilķēdes garumu 12–18 oglekļa atomi (CAS RN 866259-61-2) un ko sajaucot izmanto kā koncentrētu piedevu motoreļļu ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 3811 90 00

Dinonilnaftilsulfoskābes sāls šķīduma minerāleļļā formā

0 %

31.12.2018

ex 3811 90 00

Četraizvietotā amonija sāļu šķīdums, kura pamatā ir poliizobutenila sukcinimīds un kas satur 20 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 29,9 % 2-etilheksanola

0 %

31.12.2017

ex 3812 10 00

Kaučuka vulkanizācijas paātrinātājs, kura pamatā ir difenilguanidīna granulas (CAS RN 102-06-7)

0 %

31.12.2016

ex 3812 20 90

Plastifikators, kas satur

—	bis(2-etilheksil)-1,4-benzoldikarboksilātu (CAS RN 6422-86-2)

—	vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 60 % pēc masas dibutiltereftalāta (CAS RN 1962-75-0)

0 %

31.12.2018

ex 3812 30 80

Maisījums, kas satur pārsvarā bis(2,2,6,6-tetrametil-1-oktiloksi-4-piperidil) sebakātu

0 %

31.12.2018

ex 3812 30 80

UV starojuma fotostabilizators, kas satur

—	α-[3-[3-(2H-benzotriazol-2-il)-5-(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenil]-1-oksopropil]-ω-hidroksipoli(okso-1,2-etanediilu) (CASRN104810-48-2);

—	α-[3-[3-(2H-benzotriazol-2-il)-5-(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenil]-1-oksopropil]-ω-[3-[3-(2H-benzotriazol-2-il)-5-(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenil]-1-oksopropoksi]poli(oksi-1,2-etanediilu) (CASRN 104810-47-1);

—	polietilēnglikolu ar vidējās masas molekulmasu (Mw) 300 (CASRN25322-68-3);

—	bis(1,2,2,6,6-pentametil-4-piperidil)sebakātu(CAS RN41556-26-7) un

—	metil-1,2,2,6,6-pentametil-4-piperidilsebakātu (CAS RN82919-37-7)

0 %

31.12.2018

ex 3812 30 80

Savienojumu stabilizatori ar nātrija perhlorāta saturu 15 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 40 % un 2-(2-metoksietoksi)etanolnota saturu ne vairāk kā 70 %

0 %

31.12.2014

ex 3812 30 80

Maisījums, kas satur no masas:

—	25 % - 50 % tetrametilpiperidinilesteru C15-18 (CAS RN 86403-32-9),

—	ne vairāk kā 20 % citu organisku savienojumu,

—	uz polipropilēna (CAS RN 9003-07-0) pamata

0 %

31.12.2018

ex 3812 30 80

Maisījums ar šādu masas sastāvu:

—	80 % (± 10 %) 2-etilheksil-10-etil-4,4-dimetil-7-okso-8-oksa-3,5-ditia-4-stannāttradekanoāts, un

—	20 % (± 10 %) 2-etilheksil-10-etil-4-[[2-[(2-etilheksil)oksi]-2-oksoetil]tio]-4-metil-7-okso-8-oksa-3,5-ditia-4-stannāttradekanoāts

0 %

31.12.2018

ex 3812 30 80

UV starojuma stabilizators, kurā ietilpst:

—	2-(4,6-bis(2,4-dimetilfenil)-1,3,5-triazīn-2-il)-5-(oktiloksi)-fenols (CAS RN 2725-22-6) un

—	vai nu N,N’-bis(1,2,2,6,6-pentametil-4-piperidīnil)-1,6-heksanediamīna polimērs ar 2,4- dihlor-6-(4-morfolīnil)-1,3,5-triazīnu (CAS RN 193098-40-7), vai

—	N,N’-bis(2,2,6,6-tetrametil-4-piperidīnil)-1,6- heksanediamīna polimērs ar 2,4- dihlor-6-(4-morfolīnil)-1,3,5-triazīnu (CAS RN 82451-48-7)

0 %

31.12.2016

ex 3812 30 80

Gaismas stabilizators, kas veidots no 3-(2H-benzotriazolil)-5-(1,1-di-metiletil)-4-hidroksi-benzolpropānskābes sazarotas un lineāras molekulas alkilesteriem (CAS RN 127519-17-9)

0 %

31.12.2016

ex 3812 30 80

Plastmasas materiālu stabilizētājs, kurā ietilpst:

—	2-etilheksil 10-etil-4,4-dimetil-7-okso-8-oksa-3,5-ditia-4-stannāttradekanoāts, (CASRN57583-35-4),

—	2-etilheksil 10-etil-4-[[2-[(2-etilheksil)oksi]-2-oksoetil]tio]-4-metil-7-okso-8-oksa-3,5-ditia-4-stannāttradekanoāts (CASRN57583-34-3) un

—	2-etilheksil merkaptoacetāts (CAS RN 7659-86-1)

0 %

31.12.2016

ex 3812 30 80

Gaismas stabilizētājs, kas satur:

—	3-(2H-benzotriazolil)-5-(1,1-dimetiletil)-4-hidroksibenzolpropānskābes sazarotas un lineāras molekulas alkilesterus (CAS RN 127519-17-9) un

—	1-metoksi-2-propilacetātu (CAS RN 108-65-6)

0 %

31.12.2016

ex 3812 30 80

N,N′-Bis(1,2,2,6,6-pentametil-4-piperidīnil)-1,6-heksāndiamīns, polimērs ar 2,4-dihlor-6-(4-morfolīnil)-1,3,5-triazīnu (CAS RN 193098-40-7)

0 %

31.12.2017

ex 3812 30 80

UV starojuma stabilizators, kas satur:

—	stēriski apgrūtinātu amīnu: N,N′-bis(1,2,2,6,6-pentametil-4-piperidīnil)-1,6-heksāndiamīnaN polimēru ar 2,4-dihlor-6-(4-morfolīnil)-1,3,5-triazīnu (CAS RN 193098-40-7) un

—	vai nu o-hidroksifeniltriazīna UV gaismas absorbentu, vai

—	ķīmiski modificētu fenolu savienojumu

0 %

31.12.2017

ex 3814 00 90

Maisījums, kas sastāv no:

—	69 % vai vairāk, bet nepārsniedz 71 % 1-metoksipropān-2-ola,

—	29 % vai vairāk, bet nepārsniedz 31 % 2-metoksi-1-metiletil acetāta

0 %

31.12.2018

ex 3814 00 90

Azeotropi maisījumi, kuros ir nonafluorbutila metilētera un/vai nonafluorbutila etilētera izomēri

0 %

31.12.2018

ex 3815 12 00

Katalizators, granulu vai riņķu formā, ar diametru 3 mm vai vairāk, bet nepārsmiedzot 10 mm, kas sastāv no sudraba uz alumīnija oksīda nesēja un kura masa satur 8 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 40 % sudrabu

0 %

31.12.2018

ex 3815 19 90

Katalizators, kas sastāv no hroma trioksīda vai dihroma trioksīda, vai hroma metālorganiskajiem savienojumiem, kas atrodas uz silikona dioksīda pamatnes, ar poru tilpumu, kas noteikts ar slāpekļa absorbcijas metodi, 2 cm3/g vai vairāk

0 %

31.12.2016

ex 3815 19 90

Pulvera formas katalizators, kas sastāv no metāla oksīdu maisījuma, fiksēts uz silikona dioksīda pamata, ar molibdēna, bismuta un dzelzs kopējo saturu 20 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 40 % akrila nitrila ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3815 19 90

Katalizators lodīšu formā ar diametru 4,2 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 9 mm, kas sastāv no metāla oksīdu maisījuma, kas satur pārsvarā molibdēna, niķeļa, kobalta un dzelzs oksīdus, uz alumīnija oksīda pamata, akrila aldehīda ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3815 19 90

Katalizators, kas satur titāna tetrahlorīdu uz magnija dihlorīda pamata, polipropilēna ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3815 19 90

Katalizators lodīšu formā ar diametru 4,2 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 9 mm, formā, kas sastāv no metāla oksīdu maisījuma, kas satur pārsvarā molibdēna, vanādija un vara oksīdus, uz silikona dioksīda un/vai alumīnija oksīda pamata, akrilskābes ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3815 19 90

Katalizators, kas sastāv no dihroma trioksīda, fiksēts uz silikona dioksīda pamata

0 %

31.12.2014

ex 3815 19 90

Katalizators, kas sastāv no fosforskābes, ķīmiski saistīts ar silikona dioksīda pamatu

0 %

31.12.2018

ex 3815 19 90

Katalizators, kas sastāv no alumīnija un cirkonija organiskajām un metāla sastāvdaļām, fiksēts uz silikona dioksīda pamata

0 %

31.12.2018

ex 3815 19 90

Katalizators, kas sastāv no alumīnija un hroma organiskajām un metāla sastāvdaļām, fiksēts uz silikona dioksīda pamata

0 %

31.12.2018

ex 3815 19 90

Katalizators, kas sastāv no magnija un titāna organiskajām un metāla sastāvdaļām, fiksēts uz silikona dioksīda pamata, minerāleļļas suspensijas formā

0 %

31.12.2018

ex 3815 19 90

Katalizators, kas sastāv no alumīnija, magnija un titāna organiskajām un metāla sastāvdaļām, fiksēts uz silikona dioksīda pamata, pulvera veidā

0 %

31.12.2018

ex 3815 19 90

Katalizators, kas satur titāna tetrahlorīdu uz magnija dihlorīda pamata, poliolefīna ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3815 19 90

ex 8506 90 00

Katods, ruļļos, cinka-gaisa podziņelementiem (dzirdes aparātu baterijas) (1)

0 %

31.12.2016

ex 3815 90 90

Iniciators uz dimetilaminopropilurīnvielas bāzes

0 %

31.12.2017

ex 3815 90 90

Oksidācijas katalizators, kura aktīvā viela ir di[mangāna (1+)], 1,2-bis(oktahidro-4,7-dimetil-1H-1,4,7-triazonīna-1-il-kN1, kN4, kN7)etāna-di-μ-okso-μ-(etanoāt-kO, kO’)-, di[hlorīds(1-)], ko izmanto, lai paātrinātu ķīmisko oksidēšanos vai balēšanu (CAS RN 1217890-37-3)

0 %

31.12.2017

ex 3815 90 90

Katalizators, pulvera veidā, sastāv no titāna trihlorīda un alumīnija hlorīda maisījuma, ar:

—	titāna saturu 20 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 30 % un

—	hlora saturu 55 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 72 %

0 %

31.12.2018

ex 3815 90 90

Katalizators dobu cilindru formā ar garumu 5 mm līdz 9 mm, kas sastāv no metāla oksīdu maisījuma, kurš galvenokārt satur molibdēna, bismuta, dzelzs un niķeļa oksīdus, kā arī silikona dioksīda pildvielu, izmantošanai akrilskābes ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3815 90 90

Katalizators, kas sastāv no minerāleļļas suspensijas, kura satur:

—	magnija hlorīda un titāna(III) hlorīda kompleksos savienojumus ar tetrahidrofurānu un

—	silīcija dioksīdu;

—	magnija masas daļa ir 6,6 % (± 0,6 %), un

—	titāna masas daļa ir 2,3 % (± 0,2 %)

0 %

31.12.2015

ex 3815 90 90

Katalizators, kas sastāv no dažādām alkilnaftalīnsulfonkābēm ar alifātiskām ogļūdeņražu ķēdēm, kuras satur 12 – 56 oglekļa atomus

0 %

31.12.2018

ex 3815 90 90

Katalizators, kas satur titāna trihlorīdu, heksāna vai heptāna suspensijas formā ar titāna saturu materiālā bez heksāna vai heptāna 9 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 30 %

0 %

31.12.2018

ex 3815 90 90

Katalizators, kas sastāv no (2-hidroksipropil)trimetilamonija formāta un dipropilēnglikolu maisījuma

0 %

31.12.2014

ex 3815 90 90

Katalizators, satur N-(2-hidroksipropilamonija)diazabiciklo(2,2,2)oktān-2-etilheksanoātu, kas izšķīdināts etān-1,2-diolā

0 %

31.12.2016

ex 3815 90 90

Katalizators, kas sastāv pārsvarā no dinonilnaftalīndisulfoni skābes izobutanola, šķīduma formā

0 %

31.12.2014

ex 3815 90 90

Katalizators ar (2-hidroksi-1-metiletil)trimetilamonija 2-etilheskanoāta saturu 69 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 79 %

0 %

31.12.2018

ex 3815 90 90

Katalizators uz alumosilikāta (ceolīta) bāzes aromātisko ogļūdeņražu alkilēšanai, alkilaromātisko ogļūdeņražu transalkilēšanai vai olefīnu oligomerizācijai (1)

0 %

31.12.2017

ex 3815 90 90

Katalizators, apaļa stieņa formā, kas satur alumīnijsilikātu (ceolītu), kura masa satur 2 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 3 % retzemju metāloksīda un mazāk kā 1 % dinātrija oksīda

0 %

31.12.2018

ex 3815 90 90

Katalizators, kas sastāv no titāna (IV) hlorīda un magnija hlorīda, kurā pēc svara uz bezeļļas un bezheksānu bāzes ir:

—	4 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 10 % titāna un

—	10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 20 % magnija

0 %

31.12.2018

ex 3815 90 90

Baktērijas Rhodococcus rhodocrous J1, kas satur fermentus, suspendētas poliakrilamīdu gelā vai ūdenī, izmantošanai par katalizatoru akrilamīda ražošanā, hidratējot akrilnitrilu (1)

0 %

31.12.2016

ex 3817 00 50

Alkilbenzolu (C14-26) maisījums, kas satur (masas procentos):

—	35 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 60 % eikozilbenzola;

—	25 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 % dokozilbenzola;

—	5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 25 % tetrakozilbenzola

0 %

31.12.2018

ex 3817 00 80

Alkilnaftalīnu maisījums, kura sastāvā (pēc masas) ir:

—	Heksadecilnaftalīns 88 % vai vairāk, nepārsniedzot 98 % robežu,

—	Diheksadecilnaftalīns 2 % vai vairāk, nepārsniedzot 12 % robežu

0 %

31.12.2018

ex 3817 00 80

Zarotas virknes alkilbenzolu maisījums, kas galvenokārt satur dodecilbenzolu

0 %

31.12.2018

ex 3817 00 80

Jaukti alkilnaftalīni, kas modificēti ar alifātiskajām ķēdēm, ar ķēdes garumu no 12 līdz 56 oglekļa atomiem

0 %

31.12.2016

ex 3819 00 00

Ugunsizturīgs hidrauliskais šķīdums uz fosfātestera bāzes

0 %

31.12.2018

ex 3823 19 30

Palmeļļas taukskābju destilāts, arī hidrēts, ar brīvo taukskābju saturu 80 % vai vairāk, izmantošanai šādu produktu ražošanā:

—	tehniskās vienvērtīgās taukskābes apakšpozīcijā 3823,

—	stearīnskābe apakšpozīcijā 3823,

—	stearīnskābe apakšpozīcijā 2915,

—	palmitīnskābe apakšpozīcijā 2915 vai

—	dzīvnieku barības izstrādājumi apakšpozīcijā 2309 (1)

0 %

31.12.2018

ex 3823 19 90

Rafinējot iegūtas palmeļļas taukskābes izmantošanai šādu izstrādājumu ražošanā:

—	rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes apakšpozīcijā 3823,

—	stearīnskābe apakšpozīcijā 3823,

—	stearīnskābe apakšpozīcijā 2915,

—	palmitīnskābe apakšpozīcijā 2915,

—	dzīvnieku barības izstrādājumi apakšpozīcijā 2309 (1)

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 15

Skābais aluminosilikāts (Y tipa mākslīgais zeolīts) nātrija veidā ar nātrija saturu, izteiktu kā nātrija oksīds, ne vairāk kā 11 %, granulās

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Monomēra metilmetakrilāta un butilakrilāta maisījums ksilola un butilacetāta šķīdumā, kurā šķīdinātāju masas daļa ir lielāka par 54 %, bet ne lielāka par 56 %

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

Parafīns ar hlora saturu 70 % vai lielāku

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

Plēve, kas satur bārija oksīdu vai kalcija oksīdu maisījumā ar titāna vai cirkonija oksīdiem, akrila saistvielā

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

Divinilbenzola izomēru un etilvinilbenzola izomēru maisījums, kurā divinilbenzola masas daļa ir no 56 % līdz 85 % (CAS RN 1321-74-0)

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

Pretkorozijas preparāti, kas sastāv no dinonilnaftalīnsulfonskābes sāļiem:

—	vai nu uz minerālā vaska pamata, ķīmiski modificēti vai nemodificēti, vai

—	šķīduma formā, izšķīdināti organiskajā šķīdinātājā

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Kalcinēts bauksīts (ugunsizturības klase)

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Fitosterīnu maisījumi, kas nav pulvera veidā, kuru masa satur:

—	no 40 % līdz 58 % beta-sitosterīnu

—	no 20 % līdz 28 % kampesterīnu

—	no 14 % līdz 23 % stigmasterīnu

—	no 0 % līdz 15 % pārējo sterīnu

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

Tetrafluoretilēna oligomērs ar vienu jodetil- gala grupu

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Preparāti, kas pēc masas satur vismaz 92 %, bet ne vairāk kā 96,5 % 1,3:2,4-bis-O-(4-metilbenzilidēn)-D-glicīta, un satur arī karbonskābju atvasinājumus un alkilsulfātus

0 %

31.12.2016

ex 3824 90 97

Kalcija fosfonāta fenāts, šķīdums minerāleļļā

0 %

31.12.2016

ex 3824 90 97

Strukturēts silīcija alumīnija fosfāts

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

bis{4-(3-(3-fenoksikarbonilamino)tolil)ureido}fenilsulfona, difeniltoluol 2,4 dikarbamāta un 1-[4-(4-aminobenzolsulfonil)-fe¬nil] 3 (3 fenoksikarbonilamino-tolil)urīnvielas maisījums

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Maisījums, kas satur no 65 % līdz 90 % (masas) 3 butilēn 1,2 diola acetātus

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Poli(tetrametilēnglikol) bis[(9-okso-9H-tioksantēn-1-iloksi)acetāts] ar vidējo polimēru ķēdes garumu mazāku par piecām monomēru vienībām (CAS RN 515136-48-8)

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

Preparāts ar 3a,4,7,7a-tetrahidro-4,7-metanoindēna (diciklopentadiēna) saturu 83 % vai vairāk, ar sintētisko gumiju, ar triciklopentadiēna saturu 7 % vai vairāk vai bez tā, un ar:

—	vai nu alumīnija-alkila maisījumu,

—	vai organisku volframa kompleksu

—	vai organisku molibdēna kompleksu

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

2-Propēnskābes (1-metiletilidēn)bis(4,1-fenilēnoksi-2,1-etāndiiloksi-2,1-etāndiil)estera maisījums ar 2-propēnskābes (2,4,6-triokso-1,3,5-triazīn-1,3,5(2H,4H,6H)-triil)tri-2,1-etāndiilesteri un 1-hidroksi-cikloheksil-fenilketonu 1-metiletilketona un toluola šķīdumā

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

Preparāti, kuros 1,3:2,4-bis-O-benzilidēn-D-glicīta saturs nav zemāks par 47 masas %

0 %

31.12.2016

ex 3824 90 97

Uretāna akrilātu, tripropilēnglikoldiakrilāta, etoksilēta bisfenol-A-akrilāta un poli(etilēngikol) 400 diakrilāta maisījums

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

(Hlormetil)bis(4-fluorfenil)metilsilāna šķīdums toluolā, nominālā koncentrācija 65 %

0 %

31.12.2015

ex 3824 90 97

Ūdens dispersija, kas pēc masas satur:

—	76 % (± 0,5 %) silīcija karbīda (CAS RN 409-21-2),

—	4,6 % (± 0,05 %) alumīnija oksīda (CAS RN 1344-28-1) un

—	2,4 % (± 0,05 %) itrija oksīda (CAS RN 1314-36-9)

0 %

31.12.2016

ex 3824 90 97

Preparāts, kas sastāv no 2,4,7,9-tetrametildec-5-īn-4,7-diola un propān-2-ola maisījuma

0 %

31.12.2015

ex 3824 90 97

Preparāts ar šādu masas sastāvu:

—	no 85 % līdz 95 % α-4-(2-ciān-2-butoksikarbonil)vinil-2-metoksi-fenil-ω-hidroksiheksa(oksietilēns), un

—	no 5 % līdz 15 % polioksietilēn-(20)-sorbitānmonopalmitāts

0 %

31.12.2015

ex 3824 90 97

Maisījums, kas sastāv pārsvarā no Υ-butirolaktona un kvarternāriem amonija sāļiem, elektrolītisko kondensatoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

2,4,7,9-Tetrametildek-5-ine-4,7-diols, hidroksietilēts

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

Dietilmetoksiborāns (CAS RN 7397-46-8), izšķīdināts vai neizšķīdināts tetrahidrofurānā

0 %

31.12.2015

ex 3824 90 97

Maisījums no

—	vienkāršā cirkonija karbonāta (CAS RN 57219-64-4) un

—	cerija karbonāta (CAS RN 537-01-9)

0 %

31.12.2016

ex 3824 90 97

Preparāts, kurā ietilpst:

—	trioktilfosfīna oksīds (CAS RN 78-50-2),

—	dioktilheksilfosfīna oksīds (CAS RN 31160-66-4),

—	oktildiheksilfosfīna oksīds (CAS RN 31160-64-2) un

—	triheksilfosfīna oksīds (CAS RN 9084-48-8)

0 %

31.12.2016

ex 3824 90 97

Maisījums, kas sastāv no:

—	3,3-bis(2-metil-1-oktil-1H-indol-3-il)ftalīda (CAS RN 50292-95-0) un

—	etil-6′-(dietilamino)-3-okso-spiro-[izobenzofurān-1(3H),9′-[9H]ksantēn]-2’-karboksilāta (CAS RN 154306-60-2)

0 %

31.12.2017

ex 3824 90 97

Preparāts uz 2,5,8,11-tetrametil-6-dodecīn-5,8-diola etoksilāta bāzes (CAS RN 169117-72-0)

0 %

31.12.2017

ex 3824 90 97

Šķidro kristālu maisījums izmantošanai displeju ražošanai (1)

0 %

31.12.2017

ex 3824 90 97

Preparāts uz alkilkarbonāta bāzes, kas satur arī UV staru filtru, izmantošanai briļļu lēcu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 3824 90 97

Maisījums ar 2-hidroksietila metakrilāta saturu 40 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 % un borskābes gliceroal estera saturu 40 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 %

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Azelātskābe ar tīrības pakāpi 75 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 85 %

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

Preparāts, kas sastāv no:

—	dipropilēnglikola,

—	tripropilēnglikola,

—	tetrapropilēnglikola un

—	pentapropilēnglikola

0 %

31.12.2017

ex 3824 90 97

Jaukto metālu oksīdi, pulvera veidā, ar:

—	vai nu 5 % vai vairāk bārija, neodīmika vai magnēzija un 15 % vai vairāk titāna,

—	vai 30 % vai vairāk svina un 5 % vai vairāk niobija,

izmantojami dielektrisko plēvju ražošanā vai kā dielektriskie materiāli daudzslāņu keramisko kondensatoru ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Niķeļa hidroksīds, kas bagātināts ar 12 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 18 masas %, zinka hidroksīda un kobalta hidroksīda un ko izmanto, lai ražotu pozitīvus elektrodus akumulatoriem

0 %

31.12.2017

ex 3824 90 97

Fitosterīnu maisījums, kas nav pulvera veidā un satur pēc svara:

—	75 % vai vairāk sterīnu,

—	ne vairāk kā 25 % stanolu,

izmantošanai sterīnu/stanolu vai sterīnu/stanolu esteru ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 3824 90 97

Preparāti, kas sastāv pamatā no etilēna glikola un:

—	vai nu dietilēna glikola, dodekandioiskās skābes un amonija ūdens

—	vai N,N-dimetilformamīda,

—	vai γ-butirolaktona,

—	vai silikona oksīda,

—	vai amonija ūdeņraža azelāta

—	vai amonija ūdeņraža azelāta un silikona oksīda

—	vai dodekandioiskās skābes, amonija ūdens un silikona oksīda

elektrolītisko kondensatoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Platīna oksīds (CAS RN 12035-82-4), kas stabilizēts uz alumīnija oksīda poraina pamata (CAS RN 1344-28-1) un pēc masas satur:

—	0,1 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 % platīna un

—	0,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 5 % etilalumīnija dihlorīda (CAS RN 563-43-9)

0 %

31.12.2017

ex 3824 90 97

Preparāts, kas satur:

—	C,C′azodi(formamīdu) (CAS RN123-77-3),

—	magnija oksīdu (CAS RN1309-48-4) un

—	cinka bis(p-toluola sulfinātu) (CAS RN 24345-02-6),

kurā gāze no C,C′azodi(formamīda) veidojas 135 °C temperatūrā

0 %

31.12.2017

ex 3824 90 97

Pulverveida maisījums, kas satur no masas:

—	85 % vai vairāk cinka diakrilāta (CAS RN 14643-87-9),

—	un ne vairāk kā 5 % 2,6-di-tert-butil-alfa-dimetilamino-p-kresola (CAS RN 88-27-7)

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Dietilēna-glikola-propilēna-glikola-trietanolamīna-titanāta kompleksi (CAS RN 68784-48-5), kas izšķīdināti dietilēna glikolā (CAS RN 111-46-6)

0 %

31.12.2017

ex 3824 90 97

Poli(tetrametilēnglikol) bis[(2-benzoil-fenoksi)acetāts] ar vidējo polimēru ķēdes garumu mazāku par piecām monomēru vienībām

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

Poli(etilēnglikol) bis(p-dimetil)aminobenzoāts ar vidējo polimēru ķēdes garumu mazāku par piecām monomēru vienībām

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

2-Hidroksibenzonitrils, N,N-dimetilformamīda šķīduma formā, ar 2-hidroksibenzonitrila saturu 45 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 55 %

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Preparāts, kas sastāv no:

—	50 masas % (± 2 %) bis-alkoksietilacetoacetāta alumīnija helātu,

—	gaišās minerāleļļas šķīdinātāja,

ar viršanas temperatūru 160 °C līdz 180 °C

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Kālija tert-butanolāts (CAS RN 865-47-4), izšķīdināts vai neizšķīdināts tetrahidrofurānā

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

N2-[1-(S)-Etoksikarbonil-3-fenilpropil]-N6-trifluoracetil-L-lizil-N2-karboksianhidrīda 37 % šķīdums dihlormetānā

0 %

31.12.2015

ex 3824 90 97

3’,4’,5’-Trifluorbifenil-2-amīns, toluola šķīduma veidā, kurā 3’,4’,5’-trifluorbifenil-2-amīna masas daļa ir no 80 % līdz 90 %

0 %

31.12.2015

ex 3824 90 97

α-Fenoksikarbonil-ω-fenoksipoli[oksi(2,6-dibromo-1,4-fenilēna) izopropilidēna(3,5-dibromo-1,4-fenilēna)oksikarbonils]

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Kausēts magnēzijs, kurā pēc masas ir 15 % vai vairāk dihroma trioksīda

0 %

31.12.2016

ex 3824 90 97

Alumīnija nātrija silikāts, sfēru veidā ar diametru:

—	vai nu 1,6 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 3,4 mm,

—	vai 4 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 6 mm

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Preparāts ar šādu masas sastāvu:

—	89 % līdz 98,9 % 1,2,3-trideoksi-4,6:5,7-bis-O-[(4-propilfenil)metilēn]-nonitols,

—	0,1 % līdz 1 % krāsvielas,

—	1 % līdz 10 % fluorpolimēri

0 %

31.12.2016

ex 3824 90 97

Primāro tert-alkilamīnu maisījums

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

Fitosterīnu maisījums, kas iegūts no koksnes un koksnes eļļām (taleļļas), pulverveida, ar daļiņu izmēru, kas ir mazāks par vai vienāds ar 300 μm, ar šādu sastāvu masas daļās:

—	sitosterīnu saturs ir vienāds ar vai lielāks par 60 %, bet ne lielāks par 80 %,

—	kampesterīnu saturs ir mazāks par vai vienāds ar 15 %,

—	stigmasterīnu saturs ir mazāks par vai vienāds ar 5 %,

—	betasitostanolu saturs ir mazāks par vai vienāds ar 15 %

0 %

31.12.2017

ex 3824 90 97

Maisījums, kas satur 80 % (± 10 %) 1-[2-(2-aminobutoksi)etoksi]but-2-ilamīna un 20 % (± 10 %) 1-({[2-(2-aminobutoksi)etoksi]metil} propoksi)but-2-ilamīna

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

α-(2,4,6-tribromofenyl)-ω-(2,4,6-tribromofenoksi)poli[oksi(2,6-dibromo-1,4-fenilēna)izopropilidēna(3,5-dibromo-1,4-fenilēna)oksikarbonils]

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Reakcijas produkti, kuru masa satur:

—	1 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 40 % molibdena oksīda,

—	10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 % niķeļa oksīda,

—	30 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 70 % volfrāma oksīda

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

Pasta, kas pēc masas satur:

—	75 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 85 % vara,

—	neorganiskos oksīdus,

—	etilcelulozi un

—	šķīdinātāju

0 %

31.12.2017

ex 3824 90 97

Oligomeriskas reakcijas produkti, kas satur bis(4-hidroksifenil)sulfonu un 1,1’-oksibis(2-hloroetānu)

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

Tetrafluoretilēna oligomērs, satur tetrafluorjodīdetila gala grupas

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Dobas kausēta aluminosilikāta lodītes mehānisko transportlīdzekļu daļiņu filtru ražošanai, kas satur 65-80 % amorfā aluminosilikāta ar šādām īpašībām: kušanas temperatūra no 1 600 °C līdz 1 800 °C, blīvums 0,6-0,8 g/cm3 (1)

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Preparāts, kas sastāv no 2,4,7,9-tetrametildec-5-īn-4,7-diola un silīcija dioksīda

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

Silikona dioksīda daļiņas, kurām ar kovalento saiti ir piesaistīti organiskie maisījumi, izmantojamas augstu darbības rādītāju hromatogrāfijas kolonnu (HPLC) un paraugu sagatavošanas kārtridžu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3824 90 97

Fitosterīnu maisījums, kas satur vismaz 80 % sterīnu un ne vairāk par 4 % stanolu, pārslu vai lodīšu veidā

0 %

31.12.2014

ex 3824 90 97

Preparāts, kurā pēc svara ir vai nu 10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 20 % litija fluorfosfāta, vai 5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 10 % litija perhlorāta organisko šķīdinātāju maisījumos

0 %

31.12.2018

ex 3826 00 10

Taukskābju metilesteru (FAME) maisījums, kurā no masas ir vismaz:

—	65 % un vairāk, bet ne vairāk kā 75 % C12 FAME,

—	21 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 28 % C14 FAME,

—	4 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 8 % C16 FAME,

izmantošanai detergentu un mājas tīrīšanas līdzekļu un personīgās higiēnas izstrādājumu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3826 00 10

Taukskābju metilesteru (FAME) maisījums, kurā no masas ir vismaz:

—	50 % un vairāk, bet ne vairāk kā 58 % C8 FAME,

—	35 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 % C10 FAME,

izmantošanai lauksaimniecības ķīmijā, (dzīvnieku un cilvēku) uztura sastāvdaļās, smērvielu, šķīdinātāju, degļu eļļas un šķiltavu sastāvdaļu piedevās (1)

0 %

31.12.2018

ex 3826 00 10

Taukskābju metilesteru (FAME) maisījums, kurā no masas ir vismaz:

—	15 % un vairāk, bet ne vairāk kā 32 % C16 FAME,

—	65 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 85 % C18 FAME,

izmantošanai detergentu un mājas tīrīšanas līdzekļu un personīgās higiēnas izstrādājumu ražošanā, lauksaimniecības ķīmijā, (dzīvnieku un cilvēku) uztura sastāvdaļās, smērvielu, šķīdinātāju, degļu eļļas un šķiltavu sastāvdaļu piedevās (1)

0 %

31.12.2018

ex 3901 10 90

Polietilēns, granulēts, kura blīvums ir 0,925 (± 0,0015), kausējuma plūstamības indekss 0,3 g/10 min (± 0,05 g/10 min); izmantošanai plēvju ražošanai ar izpūšanas paņēmienu, kuru duļķainība ir ne lielāka par 6 % un pagarinājums pārraujot (MD/TD) ir 210/340 (1)

0 %

31.12.2018

ex 3901 10 90

Polietilēna granulas, kuras pēc masas satur 10 % līdz 25 % vara

0 %

31.12.2016

ex 3901 20 90

Polietilēns, vienā no formām, kas minētas šīs grupas 6.b piezīmē, ar īpatsvaru 0,945 vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,985, plēvju rakstāmmašīnas lentas vai līdzīgas lentas ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3901 20 90

Polietilēns, ar vizlas saturu 35 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 45 %

0 %

31.12.2018

ex 3901 30 00

Etilēna-vinilacetāta kopolimērs,

—	kas pēc masas satur no 27,8 % līdz 29,3 % vinilacetāta,

—	kura kušanas plūsmas indekss ir no 22 g/10 min līdz 28 g/10 min,

—	kas satur ne vairāk par 15 mg/kg vinilacetāta monomēru

0 %

31.12.2015

ex 3901 30 00

Etilēna-vinilacetāta kopolimērs,

—	kas pēc masas satur no 9,8 % līdz 10,8 % vinilacetāta,

—	kura kušanas plūsmas indekss ir no 2,5 g/10 min līdz 3,5 g/10 min,

—	kas satur ne vairāk par 15 mg/kg vinilacetāta monomēru

0 %

31.12.2015

ex 3901 90 90

Oktenu saturošs etilēna blokkopolimērs granulu veidā:

—	ar īpatsvaru no 0,862 līdz 0,865,

—	ar izstiepšanās spēju vismaz līdz 200 % no tā sākotnējā garuma,

—	ar histerēzi 50 % (± 10 %) apmērā,

—	ar paliekošo deformāciju ne vairāk par 20 %,

lietošanai zīdaiņu autiņu oderējuma ražošanā (1)

0 %

31.12.2015

ex 3901 90 90

Etilēna un metakrilskābes kopolimērs

0 %

31.12.2015

ex 3901 90 90

Jonomēra sveķi, kas sastāv no etilēna kopolimēra ar metakrilskābi sāļa

4 %

31.12.2018

ex 3901 90 90

Hlorsulfonēts polietilēns

0 %

31.12.2018

ex 3901 90 90

Etilēna, vinila acetāta un oglekļa monoksīda kopolimērs, izmantojams kā plastifikators jumta lokšņu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3901 90 90

A-B bloka polistirēna kopolimēra un etilēna-butilēna kopolimēra un A-B-A bloka polistirēna, etilēna-butilēna kopolimēra un polistirēna maisījums, ar stirēna saturu ne vairāk kā 35 %

0 %

31.12.2018

ex 3901 90 90

Hlorēts polietilēns, pulvera formā

0 %

31.12.2018

ex 3902 10 00

Polipropilēns, kas nesatur plastifikatoru un satur ne vairāk kā:

—	7 mg/kg alumīnija,

—	2 mg/kg dzelzs,

—	1 mg/kg magnēzija,

—	8 mg/kg hlorīda

0 %

31.12.2018

ex 3902 10 00

Polipropilēns, kas nesatur plastifikatoru,

—	ar kušanas punktu augstāku par 150 °C (noteikts ar ASTM D 3 417 metodi),

—	ar izkausētas masas siltumu 15 J/g vai vairāk, bet ne vairāk kā 70 J/g,

—	ar pagarinājumu līdz lūzumam 1 000 % vai vairāk (noteikts ar ASTM D 638 metodi),

—	ar stiepes moduli 69 MPa vai vairāk, bet ne vairāk kā 379 MPa (noteikts ar ASTM D 638 metodi)

0 %

31.12.2018

ex 3902 10 00

Polipropilēns, kas satur ne vairāk kā 1 mg/kg alumīniju, 0,05 mg/kg dzelzs, 1 mg/kg magnēzija un 1 mg/kg hlorīda, izmantojams iepakojama vienreizējas lietošanas kontaktlēcām ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3902 10 00

Polipropilēns, kas nesatur plastifikatoru,

—	ar stiepes izturību 32-60 MPa (noteikts ar ASTM D638 metodi);

—	ar lieces izturību 50-90 MPa (noteikts ar ASTM D790 metodi);

—	ar kausēšanas masas plūsmas ātrumu (MFR)pie 230 °C/2,16 kg 5-15 g/10 min (noteikts ar ASTM D1238 metodi);

—	ar polipropilēna saturu 40 % vai vairāk, bet nespārsniedzot 80 % no masas,

—	ar stikla šķiedras saturu 10 % vai vairāk, bet nepārsniedzot 30 % no masas,

—	ar vizlas saturu 10 % vai vairāk, bet nespārsniedzot 30 % no masas

0 %

31.12.2014

ex 3902 10 00

Augsti izotaktisks polipropilēns (HIPP), iekrāsots vai nekrāsots, kas paredzēts gaisa atsvaidzinātāju plastmasas sastāvdaļu ražošanai un kuram ir šādas īpašības:

—	blīvums no 0,880 g/cm3 līdz 0,913 g/cm3 (nosakot ar testēšanas metodi ASTM D1505),

—	stiepes izturība 350 kg/cm2 līdz 390 kg/cm2(nosakot ar testēšanas metodi ASTM D638),

—	siltumdeformācijas temperatūra 135 °C vai augstāka pie slodzes 0,45 MPa (nosakot ar testēšanas metodi ASTM 648) (1)

0 %

31.12.2015

ex 3902 20 00

Poliizobutilēns, ar vidējo skaita molekulmasu (Mn) no 700 līdz 800

0 %

31.12.2018

ex 3902 20 00

Hidroģenēts poliizobutēns, šķidruma formā

0 %

31.12.2018

ex 3902 30 00

A-B Bloka polistirēna un etilēna-propilēna kopolimērs, ar stirēna saturu 40 % vai mazāk, vienā no formām, kas minētas šīs grupas 6.b piezīmē

0 %

31.12.2018

ex 3902 30 00

A-B-A blokkopolimērs, kas sastāv no:

—	propilēna un etilēna kopolimēra, un

—	21 % (± 3 %) polistirēna pēc masas

0 %

31.12.2016

ex 3902 30 00

Šķidrs etilēn-propilēna-kopolimērs ar:

—	uzliesmošanas temperatūru 250 °C vai augstāku,

—	viskozitātes indeksu 150 vai lielāku,

—	vidējo skaita molekulmasu (Mn) 650 vai lielāku

0 %

31.12.2016

ex 3902 90 90

Poli(propilēn-ko-1-butēna) un naftas ogļūdeņražu sveķu amorfs poli-alfa-olefīna kopolimēra maisījums

0 %

31.12.2018

ex 3902 90 90

Termoplastisks elastomērs ar polistirola, poliizobutilēna un polistirola A-B-A blokkopolimēra struktūru, kas satur no 10 % līdz 35 % (masas) polistirola

0 %

31.12.2018

ex 3902 90 90

Nehidrogenēti 100 % alifātiskie sveķi (polimērs) ar šādiem raksturlielumiem:

—	šķidri istabas temperatūrā

—	iegūti no C-5 alkēnu monomēriem katjonu polimerizācijas procesā

—	to skaita vidējā molekulmasa (Mn) ir 370 (± 50)

—	to masas vidējā molekulmasa (Mw) ir 500 (± 100)

0 %

31.12.2014

ex 3902 90 90

Hidrogenētu stirola blokkopolimēru, polietilēna vaska un liptspēju palielinošu sveķu maisījums granulu veidā, kas pēc masas satur:

—	70 (± 5) % stirola blokkopolimērus,

—	15 (± 5) % polietilēna vasku un

—	15 (± 5) % liptspēju palielinošus sveķus,

un kuram ir šādas fizikālās īpašības:

—	izstiepšānās spēja vismaz līdz 200 % no tā sākotnējā garuma,

—	histerēze 50 % (± 10 %) apmērā,

—	paliekošā deformācija ne vairāk par 20 %,

lietošanai zīdaiņu autiņu un autiņu oderējuma ražošanā (1)

0 %

31.12.2015

ex 3902 90 90

4-metilpent-1-ēna polimēri

0 %

31.12.2018

ex 3902 90 90

Sintētiskais poli-alfa-olefīns ar viskozitāti ne mazāku par 38 × 10-6m2s-1 (38 centistoki) 100 °C, saskaņā ar ASTM D 445 metodi

0 %

31.12.2016

ex 3902 90 90

Sintētiski poli-alfa-olefīni, [kinemātiskā] viskozitāte 100 °C temperatūrā (nosakot pēc ASTM D 445 metodes) ir no 3 cSt līdz 9 cSt, iegūti dodecēna un tetradecēna maisījumu polimerizācijā, kas satur ne vairāk kā 40 % tetradecēna

0 %

31.12.2016

ex 3903 11 00

Baltas, putu polistirola lodītes, kuru siltumvadītspēja 14,0 kg/m3 (± 1,5 kg/m3) blīvumā nepārsniedz 0,034 W/mK un kuru sastāvā ietilpst 50 % otrreizējo izejvielu

0 %

31.12.2018

ex 3903 19 00

Kristālisks polipropilēns, kura kušanas punkts ir no 268 °C līdz 272 °C, sacietēšanas temperatūra no 232 °C līdz 242 °C, ar piedevām un pildvielām vai bez tām

0 %

31.12.2016

ex 3903 90 90

Butadiēna-stirola kopolimēra granulas vai lodītes ar:

—	īpatsvaru 1,05 (± 0,02),

—	kušanas plūsmas indeksu 13 g/10 min (± 1 g/10 min) pie 200 °C/5 kg

0 %

31.12.2016

ex 3903 90 90

Sausā tinte pulvera veidā vai tonera maisījums, kas sastāv no stirola kopolimēra, n-butilakrilāta, n-butilmetakrilāta, metakrilskābes un poliolefīna vaska, izmantošanai par attīstītāju faksimila aparātu, printeru vai kopētāju tonera kārtridžu ražošanā (1)

0 %

31.12.2016

ex 3903 90 90

Sausā tinte pulvera veidā vai tonera maisījums, kas sastāv no stirola kopolimēra, n-butilakrilāta, n-butilmetakrilāta un poliolefīna vaska, izmantošanai par attīstītāju faksimila aparātu, printeru vai kopētāju tonera kārtridžu ražošanā (1)

0 %

31.12.2016

ex 3903 90 90

Sausā tinte pulvera veidā vai tonera maisījums, kas sastāv no stirola kopolimēra, n-butilakrilāta, metakrilskābes un poliolefīna vaska, izmantošanai par attīstītāju faksimila aparātu, printeru vai kopētāju tonera kārtridžu ražošanā (1)

0 %

31.12.2016

ex 3903 90 90

Butadiēna-stirola kopolimēra granulas vai graudiņi ar kušanas temperatūru 85 °C(± 5 °C), kuros pēc masas ir:

—	2 % līdz 4 % tri(tribromfenila) triazīns,

—	5 % līdz 10 % etān-1,2-bis(pentabromfenils),

—	3 % līdz 5 % antimona trioksīds

0 %

31.12.2016

ex 3903 90 90

ex 3911 90 99

α-Metilstirēna un stirēna kopolimērs, ar mīkstināšanās punktu augstāku par 113 °C

0 %

31.12.2018

ex 3903 90 90

ex 3911 90 99

Stirola, α-metilstirola un akrilskābes kopolimērs ar vidējo skaita molekulmasu (Mn) no 500 līdz 6 000

0 %

31.12.2018

ex 3903 90 90

Stirola un p-metilstirola kristālisks kopolimērs:

—	ar kušanas temperatūru no 240 °C līdz 260 °C,

—	kura sastāvā pēc masas ietilpst 5 % līdz 15 % metilstirola

0 %

31.12.2015

ex 3903 90 90

ex 3911 90 99

Pārslveida vai pulverveida stirola un maleīnskābes anhidrīda kopolimērs, daļēji esterificēts vai ķīmiski pilnīgi modificēts, ar vidējo molekulmasu, kas nepārsniedz 4 500

0 %

31.12.2016

ex 3903 90 90

Stirēna un vinil pirrolidāna kopolimērs, kura masa satur ne vairāk kā 1 % nātrija dodekil sulfāta, ūdens emulsijas formā, lai ražotu preces subpozīcijai 3305 20 00 vai matu krāsvielas subpozīcijai 3305 90 (1)

0 %

31.12.2014

ex 3903 90 90

Stirola un divinilbenzola kopolimēra granulas ar minimālo diametru 150 μm un maksimālo diametru 800 μm, kuru masa satur:

—	vismaz 65 % stirola,

—	ne vairāk kā 25 % divinilbenzola

izmantošanai jonu apmaiņas sveķu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3903 90 90

Maisījums, kas pēc masas satur:

—	no 45 % līdz 65 % stirola polimērus,

—	no 35 % līdz 45 % poli(fenilēnētera),

—	ne vairāk kā 10 % citu piedevu,

un kuram ir viens vai vairāki šādi īpašas krāsas efekti:

—	metālisks vai pērļu mirdzuma, ar vizuālo leņķisko metamerismu, ko rada vismaz 0,3 % pārslveida pigmentu,

—	fluorescējošs, par ko liecina izstarotā gaisma ultravioletā starojuma absorbcijas laikā,

—	koši balts, par ko liecina L, kas irne mazāk kā 92, un b, kas ir ne vairāk kā 2, un a*, kas ir no -5 līdz 7 pēc CIELab krāsu skalas

0 %

31.12.2018

ex 3904 10 00

Polivinilhlorīds, pulverveida, bez citu vielu piejaukumiem vai vinilacetāta monomēru piemaisījumiem:

—	kura polimerizācijas pakāpe ir 1 000 (± 300) monomēra vienību,

—	kura siltuma pārejas koeficients (K-skaitlis) ir no 60 līdz 70,

—	kurā gaistošu vielu masas daļa ir mazāka par 2,00 %,

—	kurā rupjo daļiņu frakcijas, kas paliek uz sieta ar acu izmēru 120 μm, masas daļa ir ne lielāka par 1 %,

izmantošanai akumulatoru separatoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2014

ex 3904 30 00

Vinila hlorīda ar vinila acetātu un maleīnskābi kopolimērs, kura masa satur:

—	80,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 81,5 % vinila hlorīda,

—	16,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 17,5 % vinila acetāta un

—	1,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 2,5 % maleīnskābes,

paredzēts izmantot rūpnieciskām vajadzībām plastmasas aizkausēšanai uz tērauda substrāta (1)

0 %

31.12.2014

ex 3904 30 00

ex 3904 40 00

Vinila hlorīda kopolimērs ar vinila acetātu un vinila alkoholu, satur:

—	87 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 92 % vinila hlorīda

—	2 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 9 % vinila acetāta un

—	1 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 8 % vinila alkohola

vienā no formām, kas minētas šīs grupas 6 (a) vai 6 (b) piezīmē, 3215 vai 8523 pozīcijā minēto preču ražošanai vai izmantošanai konteineru un tvertņu pārklājumu ražošanā, ko lieto pārtikas un dzērienu uzglabāšanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3904 40 00

Vinila hlorīda un metila akrilāta kopolimērs, ar vinila hlorīda saturu 80 % (± 1 %) un metila akrilāta saturu 20 % (± 1 %), šķīduma formā, kas izšķīdināts Ūdenī

0 %

31.12.2018

ex 3904 50 90

Vinilidēnhlorīda-metakrilāta kopolimērs izmantošanai monopavedienu ražošanai (1)

0 %

31.12.2014

ex 3904 61 00

Tetrafluoretilēna un trifluor(heptafluorpropoksi)etilēna kopolimērs, ar trifluor(heptafluorpropoksi)etilēna saturu 3,2 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 4,6 % un ekstrahējamu fluorīda jonu saturu mazāk kā 1 mg/kg

0 %

31.12.2018

ex 3904 61 00

Politetrafluoroetilēns, pulvera formā, ar virsmu 8 m2/g vai vairāk, bet nepārsniedzot 12 m2/g, ar sadales izmēru 10 % mazāku nekā 10 μm un 90 % mazāku nekā 35 μm un vidējo izmēru 20 μm

0 %

31.12.2018

ex 3904 69 80

Poli(vinilidēnfluorīds) (CAS RN 24937-79-9)

0 %

31.12.2015

ex 3904 69 80

Etilēna un hlortrifluoretilēna kopolimēri, var būt modificēti ar heksafluorizobutilēnu, pulvera veidā, ar pildvielām vai bez tām

0 %

31.12.2017

ex 3904 69 80

Etilēna kopolimērs ar hlortrifluoretilēnu, vienā no formām, kas minētas šīs grupas 6.b piezīmē

0 %

31.12.2018

ex 3904 69 80

Etilēna un tetrafluoretilēna kopolimērs

0 %

31.12.2018

ex 3904 69 80

Polihlortrifluoretilēns, vienā no formām, kas minētas šīs nodaļas 6.a vai 6.b piezīmē

0 %

31.12.2018

ex 3904 69 80

Hlortrifluoretilēna un vinilidēndihlorīda kopolimērs

0 %

31.12.2018

ex 3905 30 00

Viskozs izstrādājums, kas sastāv galvenokārt no poli(vinilspirta) (CAS RN 9002-82-5), organiska šķīdinātāja un ūdens un ko pusvadītāju ražošanas procesā izmanto par plašu aizsargapvalku (1)

0 %

31.12.2017

ex 3905 91 00

Ūdenī šķīstošs etilēna un vinilspirta kopolimērs (CAS RN 026221-27-2), kas satur ne vairāk kā 13 masas % etilēna monomēra vienības

0 %

31.12.2017

ex 3905 99 90

Vinilpirolidona un dimetilaminoetila metakrilāta kopolimērs ar vinilpirolidona saturu 97 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 99 %, šķīduma formā, izšķīdināts Ūdenī

0 %

31.12.2018

ex 3905 99 90

Heksadecilēts vai eikosilēts polivinilpirolidons

0 %

31.12.2018

ex 3905 99 90

Vinilformāla polimērs, vienā no formām, kas minētas 39. nodaļas 6.b piezīmē, ar vidējo masas molekulmasu (Mw) no 25 000 līdz 150 000, kas satur:

—	9,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 13 % acetila grupu, izteiktu kā vinila acetāts un

—	5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 6,5 % hidroksi grupu, izteiktu kā vinila alkohols

0 %

31.12.2018

ex 3905 99 90

Povidona (INN)-jodīds (CAS RN 25655-41-8)

0 %

31.12.2018

ex 3905 99 90

Poli(vinil pirolidīns), daļēji aizvietots ar triakontila grupām, kura masa satur 78 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 82 % triakontila grupas

0 %

31.12.2018

3906 90 60

metilakrilāta kopolimērs ar etilēnu un monomēru, kurā kā aizvietotājs ir nenoteiktā karboksilgrupa un kas satur 50 % no svara vai vairāk metilakrilāta savienojumā ar silīciju vai bez tā

0 %

31.12.2018

ex 3906 90 90

Polimerizācijas produkts no akrilskābes ar nelielu daudzumu polinepiesātināta monomēra, 3003 vai 3004 pozīcijā minēto medikamentu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3906 90 90

Gaismjutīgi sveķi, kas sastāv no modificēta akrilāta, akrilmonomēra, katalizatora (fotoiniciatora) un stabilizatora

0 %

31.12.2018

ex 3906 90 90

Stearilmetakrilāta, izooktilakrilāta un akrilskābes kopolimērs, izšķīdināts izopropilpalmitātā

0 %

31.12.2017

ex 3906 90 90

Stirola, hidroksietilmetakrilāta un 2-etilheksilakrilāta kopolimērs ar vidējo skaita molekulmasu (Mn) no 500 līdz 6 000

0 %

31.12.2018

ex 3906 90 90

1,2-Etāndioldimetakrilāta un metilmetakrilāta kopolimērs ūdenī nešķīstoša bezkrāsas pulvera veidā, kura daļiņu izmērs ir mazāks par vai vienāds ar 18 μm

0 %

31.12.2018

ex 3906 90 90

Caurspīdīgs akrilpolimērs iepakojumā, kura svars nepārsniedz 1 kg, nav paredzēts mazumtirdzniecībai, ar:

—	viskozitāti 50 000 Pa·s 120 °C atbilstoši testēšanas metodei ASTM D 3835,

—	vidējo molekulmasu (Mw) 500 000–1 200 000 saskaņā ar gelhromatogrāfijas (GPC) testu,

—	atlikušo monomēru saturu ne vairāk kā 1 %

0 %

31.12.2015

ex 3906 90 90

Polialkilakrilāts ar oglekļa atomu skaitu C10 līdz C30 estera alkilatlikumā

0 %

31.12.2014

ex 3906 90 90

Akrilnitrila-butadiēna-stirola-metilmetakrilāta kopolimēra granulas ar:

—	kušanas temperatūru 96 °C (± 3 °C),

—	īpatsvaru no 1,03 līdz 1,07, un

šādu masas sastāvu:

—	25 % līdz 50 % akrilnitrila-butadiēna-stirols, un

—	50 % līdz 75 % metilmetakrilāts

0 %

31.12.2016

ex 3906 90 90

Akrilskābes estera polimērs ar vienu vai vairākiem šādiem monomēriem ķēdē:

—	hlorometilvinilēteris, - hloroetilvinilēteris,

—	hlorometilstirols,

—	vinilhloroacetāts,

—	metakrilskābe,

—	butēndiskābes monobutilesteris,

kas sastāv ne vairāk kā 5 % no katras monomērās vienības, vienā no formām, kuras minētas 39.nodaļas 6(b).piezīmēm

0 %

31.12.2018

ex 3906 90 90

Ar kobaltu ķīmiski modificēts polialkilakrilāts ar kušanas temperatūru (tk) 65 °C (± 5 °C), kas noteikta pēc diferenciālās skenējošās kalorimetrijas (DSK) metodes

0 %

31.12.2018

ex 3906 90 90

Polidimetilsiloksāna-transplantāts-(poliakrilāti; polimetakrilāti)

0 %

31.12.2018

ex 3906 90 90

Akrilskābes esteru ar sililgrupu vienā vai abos polimēra galos neūdens dispersijas polimēri

0 %

31.12.2014

ex 3907 20 11

Polietilēnoksīds ar vidējo skaita molekulmasu (Mn) 100 000 vai lielāku

0 %

31.12.2018

ex 3907 20 11

Bis[metoksipoli[etilēnglikol)]-maleimidopropionamīds, kas ķīmiski modificēts ar lizīnu, ar vidējo skaita molekulmasu (Mn) 40 000

0 %

31.12.2018

ex 3907 20 11

Polietilēnglikols, kura etilēnoksīda atlikumu virknes garums ir ne lielāks par 30, ar butil-2-ciano-3-(4-hidroksifenil)akrilāta gala grupām, izmantošanai par UV barjeru šķidrajos māsterbačos (1)

0 %

31.12.2015

ex 3907 20 11

[3-[3-(2H-benzotriazol-2-il)-5-(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenil]-1-oksopropil]-hidroksipoli(okso-1,2-etanediils) (CAS RN 104810-48-2)

0 %

31.12.2016

ex 3907 20 11

Preparāts, ko veido

—	α-[3-[3-(2H-benzotriazol-2-il)-5-(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenil]-1-oksopropil]-ω-hidroksipoli(okso-1,2-etanediils) (CAS RN 104810-48-2) un

—	α-[3-[3-(2H-benzotriazol-2-il)-5-(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenil]-1-oksopropil]-ω-[3-[3-(2H-benzotriazol-2-il)-5-(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenil]-1-oksopropoksi]poli(oksi-1,2-etanediils) (CAS RN 104810-47-1)

0 %

31.12.2016

ex 3907 20 20

Politetrametilēna ētera glikols, kura masas vidējā molekulmasa (Mw) ir 2 700 vai vairāk, bet nepārsniedz 3 100 (CAS RN 25190-06-1)

0 %

31.12.2017

ex 3907 20 20

Maisījums, kura sastāvā glicerīna un 1,2-epoksipropāna polimēra svars ir 70 % vai vairāk, nepārsniedzot 80 % robežu, un dibutilmaleāta un N-vinil-2-pirolidona kopolimēra svars ir 20 % vai vairāk, nepārsniedzot 30 % robežu

0 %

31.12.2018

ex 3907 20 20

Tetrahidrofurāna un tetrahidro-3-metilfurāna kopolimērs, kura vidējā skaita molekulmasa (Mn) ir 3 500 (± 100)

0 %

31.12.2018

ex 3907 20 99

Poli(oksipropilēns) ar alkoksisilila beigu grupām

0 %

31.12.2018

ex 3907 20 99

1-hlor-2,3-epoksipropāna (epihlorhidrīna) homopolimērs

0 %

31.12.2018

ex 3907 20 99

Polietilēna glikols ķīmiski modificēts ar izocianāta grupu, kas satur karbodiimīda grupu, 2-metoksi-1-metiletil acetāta šķīduma formā

0 %

31.12.2018

ex 3907 20 99

Etilēnoksīda un propilēnoksīda kopolimērs, kas satur aminopropila un metoksi beigu grupas

0 %

31.12.2018

ex 3907 20 99

Perfluorpoliētera polimērs ar vinilsilil- gala grupām vai divkomponentu maisījums, kura galvenā sastāvdaļa ir viena veida perfluorpoliētera polimērs ar vinilsilil- gala grupām

0 %

31.12.2018

ex 3907 20 99

Poli(etilēnglikol)propionskābes sukcinimidilesteris, kura vidējā skaita molekulmasa (Mn) ir 5 000

0 %

31.12.2018

ex 3907 20 99

Politetrametilēnoksīda di-p-aminobenzoāts

0 %

31.12.2016

ex 3907 20 99

L-lizīn-N-hidroksisukcinimidilester-alpha, epsilon-bis(polietilēnglikolmonometilēterkarbamāts) (CAS RN 266318-38-1) ar skaita vidējo molekulmasu (Mn) 38 000 vai vairāk, bet ne vairāk kā 40 000

0 %

31.12.2018

ex 3907 30 00

ex 3926 90 97

Epoksīdsveķi ar silikona dioksīda saturu 70 % vai vairāk, 8533, 8535, 8536, 8541, 8542 vai 8548 pozīcijā minēto preču iekapsulēšanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3907 30 00

Šķidri 2-propēnnitrila un 1,3-butadiēnepoksīda kopolimēra epoksīdsveķi, nesatur šķīdinātāju, satur:

—	cinka borāta hidrātu, ne vairāk kā 40 % pēc masas,

—	diantimona trioksīdu ne vairāk kā 5 % pēc masas

0 %

31.12.2018

ex 3907 30 00

Poliglicerīna poliglicidilētera sveķi (CAS RN 105521-63-9)

0 %

31.12.2017

ex 3907 40 00

Polikarbonāta granulas vai graudiņi:

—	pēc masas satur 7 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 15 % nehalogēna antipirēna, un

—	ar relatīvo blīvumu 1,20 (± 0,01)

0 %

31.12.2016

ex 3907 40 00

Polikarbonāta granulas vai graudiņi ar relatīvo blīvumu 1,32 (± 0,03), kas satur 20 %(± 5 %) stiklšķiedras

0 %

31.12.2016

ex 3907 40 00

Polikarbonāta granulas vai graudiņi ar īpatsvaru 1,18 līdz 1,25, ar šādu masas sastāvu:

—	77 % līdz 90 % polikarbonāts,

—	8 % līdz 20 % fosforskābes esteris,

—	0,1 % līdz 1 % antioksidants, un

ar vai bez 1 % līdz 5 % antipirēna

0 %

31.12.2016

ex 3907 40 00

Polikarbonāta granulas ar:

—	kušanas plūsmas ātrumu 18 g/10 min/300 °C/1,2 kg (saskaņā ar ASTM D 1238)

—	stiepes izturību 69 MPa saskaņā ar ASTM D 638, un

—	lieces izturību 112 MPa saskaņā ar ASTM D 790

0 %

31.12.2016

ex 3907 40 00

Polikarbonāta sveķi, granulas vai graudiņi ar:

—	īpatsvaru 1,20 (± 0,05),

—	siltumdeformācijas temperatūru 146 °C (± 3 °C) pie 4,6 kgf/cm2, un

—	kušanas plūsmas indeksu 20 (± 10) g/10 min pie 300 °C/1,2 kg

0 %

31.12.2016

ex 3907 40 00

Polikarbonāta akrilonitril-butadiēn-stirola granulas vai graudiņi ar relatīvo blīvumu 1,20(± 0,05), kuros pēc masas ir:

—	65 % līdz 90 % polikarbonāts,

—	5 % līdz 15 % akrilonitril-butadiēn-stirols,

—	5 % līdz 20 % fosforskābes esteris, un

—	0,1 % līdz 5 % antioksidants

0 %

31.12.2016

ex 3907 60 80

Kopolimērs no tereftalskābes un izoftalskābes ar etilēna glikolu, butāna-1,4-diolu un heksāna-1,6-diolu

0 %

31.12.2018

ex 3907 60 80

Skābekli saistošs koncentrāts, kas sastāv no šādu vielu maisījuma:

—	kopolimēra, kas iegūts no poli(etilēntereftalāta), piromelītdianhidrīda (PMDA) un hidroksilaizvietota polibutadiēna;

—	barjeras kopolimēra (nosakot ar ASTM metodi F1115-95 (2001)), kas iegūts no ksililēna diamīniem un adipīnskābes, un

—	organiskām krāsvielām un/vai organiskām un neorganiskām pigmentvielām,

kura sastāvā dominē pirmais kopolimērs

0 %

31.12.2014

ex 3907 60 80

Poli(etilēntereftalāta) granulas vai graudiņi:

—	ar īpatsvaru no 1,23 līdz 1,27 pie 23 °C, un

—	pēc masas ar ne vairāk kā 10 % citu modifikatoru vai piedevu

0 %

31.12.2016

ex 3907 60 80

Elastīgas pakas (skābekļjutīgiem polimēriem), kas ražotas no lamināta, kas satur:

—	ne vairāk par 75 μm polietilēna,

—	ne vairāk par 50 μm poliamīda,

—	ne vairāk par 15 μm polietilēna tereftalāta un

—	ne vairāk par 9 μm alumīnija,

ar stiprības robežu vairāk par 70 N/15 mm un skābekļa pārneses ātrumu 0,1 cm3/m2/24 h 0,1 MPa

0 %

31.12.2017

3907 70 00

Poli(laktilskābe)

0 %

31.12.2018

ex 3907 91 90

Dialilftalāta prepolimērs, pulvera veidā

0 %

31.12.2014

ex 3907 99 90

Poli(oksi-1,4-fenilēnkarbonils) (CAS RN 26099-71-8), pulvera veidā

0 %

31.12.2018

ex 3907 99 90

Šķidro kristālu kopoliesters ar kušanas punktu ne zemāku par 270 °C, ar vai bez pildvielām

0 %

31.12.2018

ex 3907 99 90

Kopolimēri, kas pēc masas satur 72 % vai vairāk tereftalskābes un/vai tās izomēru un cikloheksāndimetanola

0 %

31.12.2017

ex 3907 99 90

ex 3913 90 00

Polihidroksialkanoāts, kura galvenā sastāvdaļa ir poli(3-hidroksibutirāts)

0 %

31.12.2015

ex 3907 99 90

Tereftalskābes un izoftalskābes kopolimērs ar bis-fenolu A

0 %

31.12.2017

ex 3907 99 90

Poli(etilēntereftalāta) un cikloheksāndimetanola kopolimērs, kurā cikloheksāndimetanola masas daļa ir lielāka par 10 %

0 %

31.12.2014

ex 3907 99 90

Kopolimērs, kas pēc masas satur vismaz 72 % tereftalskābes un/vai tās atvasinājumus un cikloheksāndimetanolu un kas papildināts ar lineārajiem un/vai cikliskajiem dioliem

0 %

31.12.2015

ex 3908 90 00

Poli(iminometilēns-1,3-fenilēnemetilēniminoadipoils), vienā no formām, kas minētas šīs grupas 6.b piezīmē

0 %

31.12.2018

ex 3908 90 00

Oktadekānkarbonskābju maisījuma un alifātisko poliēterdiamīnu polimerizācijas reakcijas viela

0 %

31.12.2018

ex 3908 90 00

Skābekli saistošs koncentrāts, kas sastāv no šādu vielu maisījuma:

—	kopolimēra, kas iegūts no poli(etilēntereftalāta), piromelītdianhidrīda (PMDA) un hidroksilaizvietota polibutadiēna;

—	barjeras kopolimēra (nosakot ar ASTM metodi F1115-95 (2001)), kas iegūts no ksililēna diamīniem un adipīnskābes, un

—	organiskām krāsvielām un/vai organiskām un neorganiskām pigmentvielām,

kura sastāvā dominē otrais kopolimērs

0 %

31.12.2014

ex 3908 90 00

Kopolimēri, kas sastāv no:

—	heksāndiolskābes,

—	12-aminododekānskābes,

—	heksahidro-2H-azepīn-2-ona un

—	1,6-heksāndiamīna

0 %

31.12.2017

ex 3909 40 00

Polikondensācijas produkts no fenola ar formaldehīdu, dobto sfēru formā ar diametru mazāk kā 150 μm

0 %

31.12.2018

ex 3909 40 00

Termoaktīvu sveķu daļiņu pulveris, kurā magnētiskās daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas, lietošanai fotokopētāju, faksa aparātu, printeru un daudzfunkciju ierīču tonera kasetņu ražošanā (1)

0 %

31.12.2015

ex 3909 40 00

Maisījums, kas sastāv no:

—	alkilfenola formaldehīda sveķiem, var būt brominēti, un

—	cinka oksīda

0 %

31.12.2017

ex 3909 40 00

Pulverveida polimērs, kas satur:

—	fenola sveķus (CAS RN 9003-35-4) 80 % no svara vai vairāk, nepārsniedzot 90 %

—	fenolu (CAS RN 108-95-2) ne vairāk kā 5 % un

—	heksametilēntetramīnu (CAS RN 100-97-0) 5 % no svara vai vairāk, nepārsniedzot 15 %

0 %

31.12.2018

ex 3909 50 90

Ultravioletajos staros cietējošs ūdenī šķīstošs fotopolimērs, kas sastāv no šādu vielu maisījuma:

—	vismaz 60 masas % bifunkcionālo akrilēto poliuretāna oligomēru un

—	30 masas % (± 8 %) monofunkcionālo un trifunkcionālo (meta) akrilātu, un

—	10 masas % (± 3 %) monofunkcionālo (meta)akrilātu ar funkcionālām hidroksilgrupām

0 %

31.12.2014

ex 3910 00 00

Bloka kopolimērs no poli(metil-3,3,3-trifluorpropilsiloksāna) un poli[metil(vinil)siloksāna]

0 %

31.12.2018

ex 3910 00 00

Bioloģiski saderīgi silikoni ilglaicīgu ķirurģisko implantu ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 3910 00 00

Silikonu saturošs spiedienjutīgs adhezīvs šķīdumā, kurš satur kopoli(dimetilsiloksāna/difenilsiloksāna) sveķus

0 %

31.12.2017

ex 3910 00 00

Polidimetilsiloksāns, arī aizvietots ar polietilēnglikolu un trifluorpropilu, ar metakrilāta gala grupām

0 %

31.12.2014

ex 3910 00 00

Pasivējošs silikona pārklājums pirmformā, paredzēts pusvadītāju ierīču malu aizsardzībai un īsslēguma novēršanai tajās

0 %

31.12.2018

ex 3911 10 00

Nehidrogenēti ogļhidrātu sveķi, kas iegūti polimerizācijas ceļā no cikloalifātiskajiem alkēniem (C-5 līdz C-12), kuru pēc masas ir vairāk nekā 75 %, un aromātiskajiem alkēniem, kuru pēc masas ir 10 %-25 %, un iegūtie ogļhidrātu sveķi ir ar:

—	joda skaitli, kas pārsniedz 120, un

—	krāsu, kas tīram izstrādājumam pēc Gardnera skalas pārsniedz 10,

—	krāsu, kas 50 masas% šķīdumam toluolā pēc Gardnera skalas pārsniedz 8 (nosakot ar ASTM metodi D6166)

0 %

31.12.2018

ex 3911 90 19

Poli(oksi-1,4-fenilēnsulfonil-1,4-fenilēnoksi-4,4’-bifenilēns)

0 %

31.12.2018

ex 3911 90 19

Etilēnimīna un etilēnimīna ditiokarbamāta kopolimēra šķīdums nātrija hidroksīda ūdens šķīdumā

0 %

31.12.2017

ex 3911 90 19

m- Ksilola formaldehīda sveķi

0 %

31.12.2016

ex 3911 90 99

Viniltuluēna un α-metilstirēna kopolimērs

0 %

31.12.2018

ex 3911 90 99

Hidrogenēts 1,4:5,8- dimetanonaftalēna, 2-etilidēna-1,2,3,4,4a,5,8,8a-oktahidro-, polimērs ar 3a,4,7,7a- tetrahidro- 4,7-metān-1H-indēnu

0 %

31.12.2015

ex 3911 90 99

Butadiēna un maleīnskābes kopolimēri, kas satur tās amonija sāļus, vai tos nesatur

0 %

31.12.2014

ex 3911 90 99

Alternēts etilēna un maleīnskābes anhidrīda (EMA) kopolimērs

0 %

31.12.2015

ex 3911 90 99

Jaukta kalcija un nātrija sāls no maleskābes un metila vinila ētera kopolimēra, ar kalcija saturu 9 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 16 %

0 %

31.12.2018

ex 3911 90 99

Maleskābes un metila vinila ētera kopolimērs

0 %

31.12.2018

ex 3911 90 99

Hidrogenēti 1,2,3,4,4a,5,8,8a-oktahidro-1,4:5,8-dimetānnaftalēna, 3a,4,7,7a-tetrahidro-4,7-metān-1H-indēna un 4,4a,9,9a-tetrahidro-1,4-metān-1H-fluorēna (CAS RN 503442-46-4) polimēri

0 %

31.12.2017

ex 3911 90 99

Hidrogenēti 1,2,3,4,4a,5,8,8a-oktahidro-1,4:5,8-dimetānnaftalēna un 4,4a,9,9a-tetrahidro-1,4-metān-1H-fluorēna (CAS RN 503298-02-0) polimēri

0 %

31.12.2017

ex 3911 90 99

Maleīnskābes un metil vinil ētera kopolimēra kalcija cinka sālis

0 %

31.12.2018

ex 3911 90 99

Metilvinilētera un maleīnskābes anhidrīda kopolimērs (CAS RN 9011-16-9)

0 %

31.12.2016

ex 3912 11 00

Celulozes triacetāts (CAS RN 9012-09-3)

0 %

31.12.2016

ex 3912 11 00

Celulozes diacetāts, pulverveida

0 %

31.12.2015

ex 3912 20 11

Nitroceluloze (CAS RN 9004-70-0)

0 %

31.12.2016

ex 3912 39 85

Etilceluloze, neplastificēta

0 %

31.12.2018

ex 3912 39 85

Etilceluloze, Ūdens dispersijas veidā ar heksadekānu-1-ol un nātrija dodecilsulfātu, ar etilcelulozes saturu (27 +/- 3) %

0 %

31.12.2018

ex 3912 39 85

Celuloze, hidroksietilēta un alkilēta, ar 3 vai vairāk oglekļa atomu alkila ķēdes garumiem

0 %

31.12.2018

ex 3912 39 85

Hipromeloze (INN) (CAS RN 9004-65-3)

0 %

31.12.2016

ex 3912 90 10

Celulozes acetātapropionāts, neplastificēts, pulvera veidā:

—	ar propionila saturu 25 % vai vairāk (noteikts ar ASTM D 817-72 metodi) un

—	ar viskozitāti, kas nepārsniedz 120 poise (noteikts ar ASTM D 817-72 metodi),

drukāšanas tintes, krāsu, laku un pārējo pārklājumu, un reprogrāfijas pārklājumu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3912 90 10

Hidroksipropilmetilcelulozes ftalāts

0 %

31.12.2018

ex 3913 90 00

Nātrija hialuronāts, sterils (CAS RN 9067-32-7)

0 %

31.12.2018

ex 3913 90 00

Proteīni, ķīmiski modificēti karboksilēšanas un/vai ftālskābes pievienošanās reakcijās, kuru vidējā masas molekulmasa (Mw) ir no 100 000 līdz 300 000

0 %

31.12.2018

ex 3913 90 00

Granulas ar šādu masas sastāvu:

—	vismaz 35 %, bet ne vairāk kā 75 % biopolimēra ar augstu amilozes saturu, kas izdalīts no kukurūzas cietes,

—	vismaz 5 %, bet ne vairāk kā 16 % polivinilspirta,

—	vismaz 10 %, bet ne vairāk kā 46 % poliolu plastifikatoru,

—	vismaz 0,25 %, bet ne vairāk kā 3 % stearīnskābes,

—	un to sastāvā var būt 30 % (± 10 %) bioloģiski noārdāmu poliesteru, taču to nedrīkst būt vairāk nekā biopolimēru ar augstu amilozes saturu

0 %

31.12.2016

ex 3913 90 00

Hondroitīnsulfuriskā skābe, nātrija sāls (CAS RN 9082-07-9)

0 %

31.12.2018

ex 3913 90 00

Pulveris ar šādu masas sastāvu: 90 % (± 5 %) biopolimēra ar augstu amilozes saturu, kas izdalīts no kukurūzas cietes, 10 % (± 5 %) sintētiska polimēra un 0,5 % (± 0,25 %) stearīnskābes

0 %

31.12.2016

ex 3916 20 00

Poli(vinilhlorīda) profili, kādus izmanto lokšņu pārklājumu izgatavošanā un kuru saturā ir šādas piedevas:

—	titāna dioksīds

—	poli(metilmetakrilāts)

—	kalcija karbonāts

—	saistvielas

0 %

31.12.2014

ex 3916 90 10

Tādi stieņi ar porainu struktūru, kuri pēc masas satur:

—	poliamīdu-6 vai poli(epoksīdanhidrīdu),

—	(ja satur) 7 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 9 % politetrafluoretilēna,

—	10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 25 % neorganisku pildvielu

0 %

31.12.2018

ex 3917 32 00

Caurule, kas sastāv no politetrafluoretilēna un poliperfluoralkoksitrifluoretilēna kopolimēra bloka, ar garumu vairāk kā 600 mm, ar diametru ne vairāk kā 85 mm un ar sieniņu biezumu 30 μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 110 μm

0 %

31.12.2018

ex 3917 40 00

Plastmasas savienojumi ievietošanai automašīnu degvielas uzpildes šļūtenē, ar blīvēm, fiksatoru un spiediena samazināšanas sistēmu

0 %

31.12.2014

ex 3919 10 19

ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

Atstarojošā plēve, kas sastāv no poliuretāna kārtas ar drošības nospiedumiem un iestiprinātām stikla lodītēm vienā pusē un lipīgu kārtu otrā pusē, no vienas vai abām pusēm pārklāta ar aizsargplēvi

0 %

31.12.2018

ex 3919 10 19

Abpusēji līmējošas lentes ruļļi:

—	pārklāti ar nevulkanizētu dabisku vai sintētisku gumiju;

—	ar platumu 20 mm vai vairāk, bet nepārsniedzot 40 mm;

—	satur silīciju, alumīnija hidroksīdu, akrilu un uretānu

0 %

31.12.2018

ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

ex 3920 61 00

Atstarojošas loksnes, kas sastāv no:

—	polikarbonāta vai akrilpolimēru plēves, kas iespiesta uz vienas puses regulāra raksta veidā,

—	ar vienu vai vairākiem plastmasas materiālu pārklājuma slāņiem no vienas vai no abām pusēm,

—	ar pašlīmējošu slāni un pretsalipšanas plēvi vienā pusē, vai bez tiem

0 %

31.12.2018

ex 3919 10 80

Atstarojoša plēve, kas sastāv no vairākiem slāņiem, kuros ietilpst:

—	poli(vinilhlorīds);

—	poliuretāns, kuram vienā pusē ir iestrādātas drošības zīmes pret datu viltošanu, pārveidošanu, aizvietošanu vai kopēšanu, bet otrā — stikla mikrosfēru kārta;

—	slānis, kurā iestrādātas drošības un/vai oficiālas zīmes, kas maina izskatu līdz ar redzes leņķi;

—	metalizēts alumīnijs;

—	un adhezīvs, kas no vienas puses nosegts ar atdalāmu aizsargkārtu

0 %

31.12.2014

ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

Poliestera plēve,

—	kuras vienā pusē ir termiski atdalāms akrila adhezīva pārklājums, kas atdalās temperatūrā no 90 °C līdz 200 °C, un poliestera aizsargslānis, bet

—	otra puse bez pārklājuma vai ar spiedienjutīga akrila adhezīva pārklājumu vai ar termiski atdalāmu akrila adhezīva pārklājumu, kas atdalās temperatūrā no 90 °C līdz 200 °C, un poliestera aizsargslāni

0 %

31.12.2014

ex 3919 10 80

Abpusēji pašlīmējoša folija no modificētiem epoksīda sveķiem, ruļļos, platums 10-20 cm, garums 10 – 210 m un kopējais biezums 10-50 μm, nav paredzēta mazumtirdzniecībai

0 %

31.12.2016

ex 3919 10 80

Politetrafluoretilēna plēve,

—	ar biezumu 110 μm vai lielāku,

—	kuras virsmas pretestība, kas noteikta ar testēšanas metodi ASTMD257, ir 102-1014 omi,

—	ar spiedienjutīgu akrila adhezīva pārklājumu no vienas puses

0 %

31.12.2014

ex 3919 10 80

Atstarojoša plēve, veidota no poli (vinilhlorīda) slāņa, alkīda poliestera slāņa, ar vienā pusē iestrādātām drošības zīmēm pret viltošanu, pārveidošanu, datu aizvietošanu vai kopēšanu, vai oficiālu zīmi noteiktai lietošanai, redzamu tikai retroatstarojošā gaismā, un iestrādātām stikla lodītēm, un lipīgu slāni otrā pusē, vienpusēji vai abpusēji pārklātu ar noņemamu aizsargājošu plēvi

0 %

31.12.2018

ex 3919 10 80

Politetrafluoretilēna plēve,

—	ar biezumu 100 μm vai lielāku,

—	relatīvo pagarinājumu pārraujot ne lielāku par 100 %,

—	ar spiedienjutīgu silikona adhezīva pārklājumu no vienas puses

0 %

31.12.2014

ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

Melna poli(vinilhlorīda) plēve:

—	kuras virsmas spožums ir vairāk nekā 30 grādu saskaņā ar ASTM D2457,

—	kas ir vai nav pārklāta no vienas puses ar poli(etilēntereftalāta) aizsargplēvi un no otras — ar spiedienjutīgu adhezīvu ar kanāliem un atdalāmu aizsargkārtu

0 %

31.12.2016

ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

Etilēnvinilacetāta plēve:

—	biezums 100 μm vai lielāks,

—	ar spiedienjutīgu vai UV-starojuma jutīgu akrila adhezīva pārklājumu un poliestera oderējumu

0 %

31.12.2014

ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

Stiprināta lente no polietilēna putām, kurai abas puses sedz spiedienjutīgs akrila adhezīvs ar mikrokanāliņiem un vienu pusi — starplika, uzklāšanas biezums ne mazāks par 0,38 mm un ne lielāks par 1,53 mm

0 %

31.12.2017

ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

Poliestera, poliuretāna vai polikarbonāta folija:

—	ar spiedienjutīgu silikona polimēra adhezīvu;

—	ar kopējo biezumu ne vairāk kā 0,7 mm;

—	ar kopējo platumu 1 cm vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 m;

—	var būt ruļļos,

kuru mēdz izmantot tādu produktu virsmas aizsardzībai, kas minēti 8521. un 8528. pozīcijā

0 %

31.12.2017

ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

ex 3920 10 89

Lipīga plēve, kas sastāv no etilēna un vinila acetāta (EVA) kopolimēra pamata ar biezumu 70 μm vai vairāk un akrila tipa lipīgo daļu ar biezumu 5 μm vai vairāk, izmantošanai silikona disku slīpēšanas un/vai griešanas procesā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

ex 3920 10 28

ex 3920 10 89

Polietilēna plēve:

—	ar spiedienjūtīgu adhezīvu bez kaučuka, kas pielīp tikai tīrām un gludām virsmām,

—	ar kopējo biezumu 0,025 mm vai lielāku, bet ne biezākas par 0,7 mm,

—	ar kopējo platumu 6 cm vai lielāku, bet ne platākas par 1 m,

—	ruļļos vai citā veidā,

ko izmanto pozīcijās 8521 un 8528 klasificēto produktu virsmas aizsardzībai

0 %

31.12.2017

ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

Akrila putu lente, noklāta no vienas puses ar siltumā aktivizējamu līmi vai akrila spiediena jūtīgu līmi un no otras puses ar akrila spiediena jūtīgu līmi un noņemamu aizsarglapu, salipšanas atdalīšana 90° leņķī vairāk nekā 25 N/cm (kā noteikts ar ASTMD3330 metodi)

0 %

31.12.2017

ex 3919 10 80

Atstarojošs slāņains lokšņu materiāls ar regulāru rakstu, kas sastāv no polimetilmetakrilāta plēves un tālāk no akrilpolimēra slāņa, kas satur mikroprizmas, polimetilmetakrilāta plēves, saistvielas slāņa un novelkamas aizsargplēves.

0 %

31.12.2018

ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

Pašlīmējoša atstarojoša loksne, sadalīta vai nesadalīta segmentētos gabalos:

—	ar regulāras formas rakstiem,

—	ar uzklāšanas lentes slāni vai bez tā,

—	sastāv no poliakrila slāņa, poli(metilmetakrilāta) slāņa ar mikroprizmām tajā,

—	ar papildu poliestera slāni vai bez tā un

—	ar adhezīva slāni ar noņemamu aizsargpārklājuma kārtu

0 %

31.12.2018

ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

Polietilēna plēves ruļļi:

—	pašlīmējoša no vienas puses,

—	kopējais biezums no 0,025 mm līdz 0,09 mm,

—	kopējais platums no 60 mm līdz 1 110 mm,

ko izmanto pozīcijās 8521vai 8528 minēto produktu virsmas aizsardzībai

0 %

31.12.2016

ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

Pašlīmējoša atstarojoša plēve, kas sastāv no vairākiem slāņiem, tostarp:

—	akrilsveķu kopolimēra,

—	poliuretāna,

—	metalizēta slāņa ar vienā pusē iestrādātiem lāzergravējumiem pret viltošanu, pārveidošanu, datu aizvietošanu vai kopēšanu, vai oficiālu paredzētā lietojuma zīmi,

—	stikla mikrolodītēm, un

—	līmslāņa ar aizsargpārklājumu uz vienas vai abām pusēm

0 %

31.12.2016

ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

Akrila lentas ruļļi:

—	pašlīmējoša/pašadhezīva abās pusēs,

—	ar kopējo biezumu 0,04 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 1,25 mm,

—	ar kopējo platumu 5 mm vai lielāku, bet ne lielāku par 1 205 mm

izmantošanai 8521 un 8528 pozīcijas produktu izgatavošanā (1)

0 %

31.12.2016

ex 3919 10 80

ex 3919 90 00

Poli(vinilhlorīda) vai polietilēna, vai jebkura cita poliolefīna plēve:

—	kuras biezums ir vismaz 65 μm,

—	kura no vienas puses klāta ar UV jutīgu akrila adhezīvu un poliestera aizsargkārtu

0 %

31.12.2014

ex 3919 90 00

Caurspīdīga poli(etilēntereftalāta) pašlīmējoša plēve:

—	bez piemaisījumiem un defektiem,

—	no vienas puses pārklāta ar spiedienjutīgu akrila adhezīvu un aizsargslāni un no otras — ar antistatisku jonizēta organiska holīna savienojuma slāni,

—	ar apdrukājamu putekļdrošu slāni no modificētu garo ķēžu alkilorganiskajiem savienojumiem vai bez tā,

—	ar kopējo biezumu bez aizsargpārklājuma vismaz 54μm, bet ne vairāk kā64μm, un

—	ar platumu vismaz 1 295 mm, bet ne vairāk kā 1 305 mm

0 %

31.12.2018

ex 3919 90 00

Melna polipropilēna plēve,

—	kuras virsmas spožums, kas noteikts ar testēšanas metodi ASTM D 257, ir lielāks par 20 grādiem,

—	ar poli(etilēntereftalāta) aizsargplēvi vienā pusē vai bez tās, bet otrā pusē spiedienjutīgs adhezīva pārklājums ar kanāliem un atdalāmu aizsargkārtu

0 %

31.12.2014

ex 3919 90 00

Filma, kura sastāv no 1 līdz 3 laminēta poli(etilēntereftalāta) kārtām un tereftalskābes kopolimēra, sebakikskābes un etilēnglikola, kura viena puse noklāta ar akrila abrazija resistentu pārklājumu un otra puse ar akrila spiediena jūtīgu līmi, ūdenī sķīstošu metilcelulozes pārklājumu un poli(etilēntereftalāta) aizsargpalikni

0 %

31.12.2018

ex 3919 90 00

Atstarojošas laminētas loksnes,

—	kas sastāv no epoksiakrilāta slāņa, kas iespiests uz vienas puses regulāra raksta veidā,

—	ar vienu vai vairākiem polimēru materiālu pārklājuma slāņiem no vienas vai no abām pusēm, un

—	adhezīva slāņa un pretsalipšanas plēvi vienā pusē

0 %

31.12.2014

ex 3919 90 00

Daudzkārtu plēve, ko veido poli(etilēntereftalāts) un butilakrilāta un metilmetakrilāta kopolimērs un ko no vienas puses sedz nodilumizturīgs akrila pārklājums, kura sastāvā ir antimona un alvas oksīda nanodaļiņas un kvēpi, un no otras puses — spiedienjutīgs akrila adhezīvs un ar silikonu klāta aizsargājoša starplika no poli(etilēntereftalāta)

0 %

31.12.2017

ex 3919 90 00

Poli(etilēntereftalāta) plēve, kuras adhezīvā stiprība ir ne vairāk kā 0,147 N/25 mm un elektrostatiskā izlāde — ne vairāk kā 500 V

0 %

31.12.2018

ex 3919 90 00

Poliestera plēve, kas no abām pusēm pārklāta ar spiedienjutīgu akrila un/vai kaučuka adhezīvu, satīta ruļļos, kuru platums ir ne mazāks par 45,7 cm un ne lielāks par 132 cm (uzklāta uz atdalošas starplikas)

0 %

31.12.2014

ex 3919 90 00

Caurspīdīga poli(etilēna) pašlīmējoša plēve, bez piemaisījumiem un defektiem, no vienas puses pārklāta ar akrila kontaktlīmi, kuras biezums ir 60 μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 70 μm, platums – vairāk nekā 1 245 mm, bet ne vairāk kā 1 255 mm

0 %

31.12.2018

ex 3919 90 00

Atstarojošs daudzslāņu lokšņmateriāls ar iespiestu regulāru zīmējumu ruļļos, kuru platums ir lielāks par 20 cm, kas sastāv no polivinilhlorīda plēves ar šādām pārklājumu kārtām no vienas puses:

—	stikla mikrolodītes saturoša poliuretāna slānis,

—	poli(etilēnvinilacetāta) slānis,

—	adhezīva slānis, un

—	atdalāms aizsargpārklājums

0 %

31.12.2018

ex 3919 90 00

ex 3920 49 10

Presēta, laminēta loksne, kurai centrālais slānis ir no poli(vinilhlorīda), pārklāta no abām pusēm ar poli(vinilfluorīda) slāni:

—	ar spiedienjutīgu vai siltumjutīgu lipīgu slāni vai bez tā,

—	ar aizsargplēvi vai bez tās,

—	ar toksicitāti, kas, noteikta ar testa metodi ABD 0031, nepārsniedz 70 ppm fluorūdeņraža, 120 ppm hlorūdeņraža, 10 ppm ciānūdeņraža, 10 ppm slāpekļa oksīdu, 300 ppm oglekļa monoksīda un 10 ppm kopā sērūdeņraža un sēra dioksīda,

—	ar uzliesmojamību, kas, noteikta ar testa metodi FAR 25 App.F Pt. I Amdt.83, nepārsniedz 130 mm 60 sekundēs,

—	ar masu (bez aizsargplēves) 240 g/m2 (± 30 g/m2) bez lipīga slāņa, 340 g/m2 (± 40 g/m2) ar siltumjutīgu lipīgo slāni vai 330 g/m2 (± 40 g/m2) ar spiedienjutīgu slāni

0 %

31.12.2017

ex 3919 90 00

UV jutīga poli(vinilhlorīda) plēve:

—	kuras biezums ir vismaz 78 μm,

—	kurai vienā pusē ir adhezīva slānis un noņemams aizsargpārklājums,

—	kuras adhēzijas stiprība ir vismaz 1 764 mN / 25 mm

0 %

31.12.2014

ex 3919 90 00

Pašlīmējoša plēve, kas sastāv no

—	virsējā slāņa, kam galvenā sastāvdaļa ir poliuretāns, sajaukts ar akrilpolimēra emulsijām un titāna dioksīdu,

—	otra slāņa, kas sastāv no vinilacetata-etilēna kopolimēra un sašujama vinilacetāta polimēra emulsijas, vai bez tā vinilacetāta polimēra emulsijām,

—	ne vairāk kā 6 masas % citu piedevu,

—	spiedienjutīgas līmvielas un

—	pārklāta no vienas puses ar aizsargplēvi,

—	ar atsevišķu pašlīmējošu lamināta aizsargplēvi vai bez tās,

—	kam kopējais biezums nepārsniedz 400 μm

0 %

31.12.2017

ex 3919 90 00

Poli(vinil hlorīda) aizsargpārklājums ar biezumu mazāk kā 1 mm, pārklāts ar līmi, kurā iestiprinātas stikla lodītes ar diametru ne vairāk kā 100 μm

0 %

31.12.2018

ex 3919 90 00

Plēve, kam kopējais biezums ir vismaz 40 μm un kas sastāv no vismaz viena caurspīdīgas poliestera plēves slāņa:

—	kas satur vismaz vienu infrasarkanos starus atstarojošu slāni, kuram kopējā normālā atstarotājspēja, kas noteikta atbilstīgi EN 12898, ir vismaz 80 %,

—	kam vienā pusē ir slānis, kura normālā starojamība, kas noteikta atbilstīgi EN 12898, nepārsniedz 0,2,

—	kas otrā pusē pārklāta ar spiedienjutīgu līmvielu un aizsargplēvi

0 %

31.12.2017

ex 3919 90 00

Pašlīmējoša plēve, kas sastāv no

—	pirmā slāņa, kurš satur termoplastiska poliuretāna un pretsalipes vielas maisījumu,

—	otrā slāņa, kurš satur maleīnskābes anhidrīda kopolimēru,

—	trešā slāņa, kurš satur maza blīvuma polietilēna, titāna dioksīda un piedevu maisījumu,

—	ceturtā slāņa, kurš satur maza blīvuma polietilēna, titāna dioksīda, piedevu un krāsas pigmenta maisījumu,

—	spiedienjutīgas līmvielas un

—	pārklāta no vienas puses ar aizsargplēvi,

—	ar atsevišķu pašlīmējošu lamināta aizsargplēvi vai bez tās,

—	kam kopējais biezums nepārsniedz 400 μm

0 %

31.12.2017

ex 3919 90 00

ex 3921 90 60

Presēta, laminēta loksne:

—	kurai centrālais slānis ir no stikla šķiedras auduma, no abām pusēm pārklāta ar poli(vinilhlorīda) slāni,

—	no vienas puses pārklāta ar poli(vinilfluorīdu),

—	ar spiedienjutīgu lipīgu slāni vai bez tā un ar aizsargplēvi otrā pusē,

—	ar toksicitāti, kas, noteikta ar testa metodi ABD 0031, nepārsniedz 50 ppm fluorūdeņraža, 85 ppm hlorūdeņraža, 10 ppm ciānūdeņraža, 10 ppm slāpekļa oksīdu, 300 ppm oglekļa monoksīda un 10 ppm kopā sērūdeņraža un sēra dioksīda,

—	ar uzliesmojamību, kas, noteikta ar testa metodi FAR 25 App.F Pt. I Amdt.83, nepārsniedz 110 mm 60 sekundēs, un

—	ar masu (bez aizsargplēves) 490 g/m2 (± 45 g/m2) bez lipīga slāņa vai 580 g/m2 (± 50 g/m2) ar spiedienjutīgu slāni

0 %

31.12.2017

ex 3919 90 00

ex 9001 20 00

Polivinislspirta daudzslāņu polarizācijas plēve ruļļos, ar triacetātcelulozes pārklājumu no abām pusēm, spiedienjutīgu adhezīvu un noņemamu aizsargslāni vienā pusē

0 %

31.12.2017

ex 3919 90 00

Atstarojoša laminēta loksne, kas sastāv no poli(metilmetakrilāta) plēves, kuras vienā pusē ir iespiests regulāras formas raksts, polimēra plēves, kas satur stikla mikrolodītes, līmējoša slāņa un noņemama aizsargslāņa

0 %

31.12.2018

ex 3919 90 00

Biaksiāli orientēta poli(metilmetakrilāta) plēve, kuras biezums ir 50 μm vai lielāks, bet ne lielāks par 90 μm, un kuras viena puse ir vai nav pārklāta ar adhezīvu slāni un atdalāmu aizsargslāni

0 %

31.12.2018

ex 3919 90 00

Atstarojoša plēve, kas sastāv no:

—	polivinilhlorīda sāņa,

—	poliuretāna sāņa,

—	stikla mikrolodīšu slāņa,

—	slāņa ar drošības un/vai dienesta atzīmi, kas atkarībā no skata leņķa maina izskatu, vai bez tās,

—	ar alumīniju metalizēta slāņa, un

—	adhezīva vienā pusē ar atdalāmu aizsargpārklājumu

0 %

31.12.2015

ex 3919 90 00

Ar līdzekstrūzijas paņēmienu izgatavota trīsslāņu plēve,

—	kurā katrs slānis satur polipropilēna un polietilēna maisījumu,

—	kas pēc masas satur ne vairāk par 3 % citu polimēru,

—	ar titāna dioksīdu vai bez tā pamatslānī,

—	ar spiedienjutīgu akrila adhezīva pārklājumu un

—	ar aizsargslāni,

—	kuras kopējais biezums ir ne vairāk par 110 μm

0 %

31.12.2015

ex 3919 90 00

Pašlīmējoša plēve, kuras biezums ir no 40 μm līdz 400 μm, kas sastāv no viena vai vairākiem bezkrāsas, metalizēta vai krāsota poil(etilēntereftalāta) slāņiem, ar skrāpējumizturīgu pārklājumu vienā pusē, un otrā pusē spiedienjutīgu adhezīvu ar noņemams aizsargkārtas

0 %

31.12.2015

ex 3919 90 00

Pašlīmējošies pulēšanas diski no mikroporaina poliuretāna ar polsterējumu vai bez tā

0 %

31.12.2015

ex 3919 90 00

Plēve, kuras minimālais biezums ir 0,36 mm un kura sastāv no:

—	gofrēta poliestera slāņa,

—	kaprolakton-cikloheksilēna izocianāta kopolimēra slāņa,

—	spiedienjutīgas līmvielas

un kura vienā pusē pārklāta ar atdalošu slāni

0 %

31.12.2018

ex 3919 90 00

Daudzslāņu poli(metilmetakrilāta) plēve un metalizēti sudraba un vara slāņi:

—	ar minimālo atstarojumu 93,5 % atbilstīgi standartam ASTM G173-03,

—	vienā pusē ar atdalāmu/noņemamu polietilēna pārklājumu,

—	otrā pusē ar spiedienjutīgu akrila adhezīvu un silikonizētu poliestera aizsargslāni

0 %

31.12.2016

ex 3919 90 00

Caurspīdīga pašlīmējoša plēve, kuras gaismas caurlaidība ir lielāka par 90 % un aptumšojums mazāks par 3 % (atbilstīgi standartam ASTM D1003) un kuru veido vairāki slāņi, tostarp:

—	adhezīva slānis no akrila, kura biezums ir 20 μm vai lielāks, bet ne lielāks par 70 μm,

—	slānis uz poliuretāna bāzes, kura biezums ir 100 μm vai lielāks, bet ne lielāks par 300 μm

0 %

31.12.2016

ex 3920 10 25

ex 3920 10 89

Plēve ar biezumu ne vairāk kā 0,20 mm, no polietilēna un etilēna kopolimēra maisījuma ar okt-1-ānu, izveidota regulārā rombveida formā, nevulkanizētas gumijas kārtas abu pušu pārklāšanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3920 10 25

Polietilēna plēve rakstāmmašīnas lentēm

0 %

31.12.2018

ex 3920 10 28

Poli(etilēna) plēve, apdrukāta ar grafiskiem zīmējumiem, kas sastāv no četrām dažādām tintes pamatkrāsām un speciālas krāsas vairāku tintes krāsu radīšanai vienā plēves pusē un no vienas krāsas otrā pusē; grafiskajam zīmējumam piemīt arī šādas īpašības:

—	tas vienādā attālumā atkārtojas plēves garenvirzienā;

—	tas ir vienādi un redzami izlīdzināts, skatoties gan no apakšpuses, gan virspuses

0 %

31.12.2018

ex 3920 10 40

Līdzekstrūzijas paņēmienu izgatavota septiņu līdz deviņu slāņu plēve, galvenokārt no etilēna kopolimēriem vai funkcionalizētiem etilēna polimēriem, kas sastāv no:

—	trīsslāņu barjeras, kur pamatslānis galvenokārt ir no etilēnvinilspirta, no abām pusēm pārklāts galvenokārt ar cikliskā olefīna polimēriem,

—	no abām pusēm pārklāts ar diviem vai vairākiem polimēru materiāla slāņiem,

un kuras vispārējais kopējais biezums nav lielāks par 110 μm

0 %

31.12.2017

ex 3920 10 89

Etilēnvinilacetāta (EVA) plēve ar:

—	cilu reljefu virsmu ar ciļņotu viļņainumu, un

—	biezumu, kas nepārsniedz 0,125 mm

0 %

31.12.2016

ex 3920 10 89

Daudzslāņaina loksne, kurā ir akrila pārklājums un kura ir laminēta ar liela blīvuma polietilēna slāni, ar kopējo biezumu 0,8 mm vai vairāk, taču nepārsniedzot 1,2 mm

0 %

31.12.2016

ex 3920 20 21

Biaksiāli orientēta polipropilēna plēve ar koekstrudētu polietilēna slāni vienā pusē, ar kopējo biezumu 11,5 μm vai vairāk, taču ne vairāk par 13,5 μm

0 %

31.12.2018

ex 3920 20 21

Biaksiāli orientētas polipropilēna plēves loksnes:

—	kuru biezums ir lielāks par 0,1 mm un

—	kuru abas puses apdrukātas ar īpašu pārklājumu, kas paredzēts banknošu pretviltošanas elementiem

0 %

31.12.2016

ex 3920 20 29

ex 8507 90 30

Polipropilēna loksnes rullis ar šādiem izmēriem:

—	biezums līdz 30 μm;

—	platums līdz 210 mm,

—	atbilstošs ASTM D882,

izmantošanai elektrisko transportlīdzekļu litija–jonu akumulatoru separatoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 3920 20 29

ex 3920 20 80

Līdzekstrūzijas paņēmienu izgatavota septiņu līdz deviņu slāņu plēve, galvenokārt no propilēna kopolimēriem, kas sastāv no:

—	trīsslāņu barjeras, kur pamatslānis galvenokārt ir no etilēnvinilspirta, no abām pusēm pārklāts galvenokārt ar cikliskā olefīna polimēriem,

—	no abām pusēm pārklāts ar diviem vai vairākiem polimēru materiāla slāņiem,

un kuras vispārējais kopējais biezums nav lielāks par 110 μm

0 %

31.12.2017

ex 3920 20 29

Vienas ass virzienā orientēta plēve, kuras kopējais biezums nepārsniedz 75 μm un kas sastāv no diviem vai trim slāņiem; katrs slānis satur polipropilēna un polietilēna maisījumu, vidējais slānis satur vai nesatur titāna dioksīdu:

—	stiepes izturība mašīnapstrādes virzienā 140 MPa vai vairāk, bet nepārsniedz 270 MPa;

—	stiepes izturība šķērsvirzienā 20 MPa vai vairāk, bet nepārsniedz 40 MPa,

nosakot ar ASTM D882/ISO 527-3 testa metodi

0 %

31.12.2018

ex 3920 20 29

Monoaksiāli orientēta plēve, kas sastāv no trim kārtām, katra kārta sastāv no polipropilēna un etilēna kopolimēra un vinila acetāta maisījuma ar:

—	biezumu 55 μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 97 μm,

—	stiepšanas moduli iekārtas virzienā 0,75 GPa vai vairāk, bet ne vairāk kā 1,45 GPa un

—	stiepšanas moduli šķērsvirzienā 0,20 GPa vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,55 GPa

0 %

31.12.2014

ex 3920 20 29

Ar līdzekstrūzijas paņēmienu izgatavota trīsslāņu plēve,

—	kuras katrs slānis satur polipropilēna un polietilēna maisījumu,

—	kas pēc masas satur ne vairāk kā 3 % citu polimēru,

—	kuras pamatslānis satur vai nesatur titāna dioksīdu,

—	kuras kopējais biezums nepārsniedz 70 μm

0 %

31.12.2016

ex 3920 20 80

Laminēta loksne vai sloksne, kas sastāv no plēves ar biezumu 181 μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 223 μm, kuru veido propilēna kopolimēra ar etilēnu maisījums un stirēna-etilēna-butilēna-stirēna (SEBS) kopolimērs, pārklāta vai apklāta vienā pusē ar stirēna-etilēna-butilēna-stirēna (SEBS) kopolimēra kārtu un poliestera kārtu

0 %

31.12.2018

ex 3920 20 80

Polipropilēna loksnes ruļļos, kam:

—	ugunsaizsardzības līmenis ir UL94V-0 materiāla biezumam, kas pārsniedz 0,25 mm, un UL94VTM-0 materiāla biezumam, kas pārsniedz 0,05 mm, bet nepārsniedz 0,25 mm (kā noteikts ugunsdrošības standartā UL-94),

—	dielektriķa caursite ir vismaz 13,1kV, bet ne lielāka kā 60,0kV (kā noteikts ASTMD149),

—	stiepes izturība garenvirzienā ir vismaz30Mpa, bet ne lielāka kā 33 MPa (kā noteikts ASTMD882),

—	stiepes izturība šķērsvirzienā ir vismaz22Mpa, bet ne lielāka kā 25 MPa (kā noteikts ASTMD882),

—	blīvums ir no 0,988 g/cm3 līdz 1,035 g/cm3 (kā noteikts ASTMD792),

—	mitruma absorbcija ir vismaz 0,01 %, bet ne lielāka kā 0,06 % (kā noteikts ASTMD570),

izmantošanai tādu izolatoru ražošanai, kurus izmanto elektronikā un elektroierīču ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 3920 43 10

Poli(vinil hlorīda) aizsargpārklājums, stabilizēts pret ultravioleto staru ietekmi, bez jebkādiem, pat mikroskopiskajiem caurumiem, ar biezumu 60 μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 80 μm, plastifikatora attiecību pret 100 daļām poli(vinil hlorīda) 30 vai vairāk, bet ne vairāk kā 40 daļas

0 %

31.12.2018

ex 3920 43 10

ex 3920 49 10

Plēve ar spīduma līmeni 70 vai vairāk, mērot pie 60 °, izmantojot spīduma mēriekārtu (kā nosaka ISO 2813:2000 metode), kas sastāv no vienām vai divām poli(vinīl hlorīda) kārtām, no abām pusēm noklātu ar plastikas kārtu, ar biezumu 0,26 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 1,0 mm, spīdīgā puse noklāta ar polietilēna aizsargplēvi, ruļļos ar platumu 1 000 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 450 mm, izmanto pozīcijas 9403 preču ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3920 43 10

Laminēta atstarošanas loksne, kas sastāv no poli(vinil hlorīda) plēves un plēves no pārējām plastmasām, apklāta ar regulāru piramīdu rakstu, vienā pusē pārklāta ar aizsargplēvi

0 %

31.12.2018

ex 3920 49 10

(Polivinil)hlorīda kopolimēra plēve:

—	kas satur 45 masas % vai vairāk pildvielu,

—	uz paliktņa (1)

0 %

31.12.2018

ex 3920 51 00

Poli(metil metakrilāta) plāksne, kas satur alumīnija trihidroksīdu, ar biezumu 3,5 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 19 mm

0 %

31.12.2018

ex 3920 51 00

Biaksiāli orientēta poli(metilmetakrilāta) plēve, kuras biezums ir 50 μm vai lielāks, bet ne lielāks par 90 μm

0 %

31.12.2018

ex 3920 51 00

Polimetilmetakrilāta loksnes, kas atbilst standartam EN 4366 (MIL-PRF-25690)

0 %

31.12.2018

ex 3920 59 90

Necelulāras nelaminētas akrilnitrila un metakrilāta modificēta kopolimēra loksnes, kuru biezums ir 1,0 mm un lielāks, bet ne lielāks par 1,3 mm, ruļļos

0 %

31.12.2016

ex 3920 59 90

Atstarojoša vairākslāņu plēve, kas sastāv no epoksiakrilāta slāņa, kas vienmērīgi uzklāts no vienas puses, un ar vienu vai vairākiem plastmasas slāņiem no abām pusēm

0 %

31.12.2014

ex 3920 59 90

Pašnelīmējoša atstarojoša plēve, kas sastāv no vairākiem slāņiem, tostarp:

—	akrilsveķu kopolimēra,

—	poliuretāna,

—	metalizēta slāņa ar vienā pusē iestrādātiem lāzergravējumiem pret viltošanu, pārveidošanu, datu aizvietošanu vai kopēšanu, vai oficiālu paredzētā lietojuma zīmi,

—	stikla mikrolodītēm, un

—	pastāvīga oderējuma no poli(etilēntereftalāta)

0 %

31.12.2016

ex 3920 62 19

Presēta gaismas necaurlaidīga poli(etilēna tereftalāta) loksne, 50 μm bieza vai biezāka, bet ne biezāka kā 350 μm, sastāv vienīgi no kārtas, kura satur oglekļa melnumu

0 %

31.12.2018

ex 3920 62 19

Poli(etilēna tereftalāta) plēve, nav pārklāta ar līmi, ne biezāka kā 25 μm, vai nu

—	tikai krāsota vai

—	krāsota un vienā pusē metalizēta

0 %

31.12.2018

ex 3920 62 19

Plēve, kas izgatavota tikai no poli(etilēna tereftalāta), kopējais biezums nepārsniedz 120 μm, sastāv no vienas vai divām kārtām, no kurām katra satur krāsojošu un/vai UV absorbējošu materiālu, nav pārklāta ar līmi vai citiem materiāliem

0 %

31.12.2018

ex 3920 62 19

Laminēta plēve, kas izgatavota tikai no poli(etilēna tereftalāta), kopējais biezums nepārsniedz 120 μm, sastāv no vienas kārtas, kas ir tikai metalizēta, un vienas vai divām kārtām, no kurām katra satur krāsojošu un/vai UV starus absorbējošu materiālu, nepārklāta ar līmi vai citiem materiāliem

0 %

31.12.2018

ex 3920 62 19

Atstarojošs poliestera aizsargpārklājums, apklāts ar piramīdveida rakstu, drošības uzlīmju un emblēmu, drošības apģēba un tā piederumu, vai skolas somu, somu un līdzīgu priekšmetu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 3920 62 19

Poli(etilēntereftalāta) plēve, kuras biezums ir no 186 μm līdz 191 μm ar akrila pārklājumu matricas veidā no vienas puses

0 %

31.12.2014

ex 3920 62 19

Poli(etilēna tereftalāta) plēve, ne biezāka kā 12 μm, no vienas puses pārklāta ar alumīnija oksīda kārtu, ne biezāku kā 35 nm

0 %

31.12.2018

ex 3920 62 19

Poli(etilēna tereftalāta) loksnes vai ruļļi:

—	no abām pusēm pārklāti ar epoksidizētiem akrilsveķiem,

—	ar kopējo biezumu 37 μm (± 3 μm)

0 %

31.12.2015

ex 3920 62 19

Poli(etilēna tereftalāta), polietilēnnaftalāta vai līdzīga poliestera plēve, no vienas puses pārklāta ar metālu un/vai metāla oksīdiem, ar alumīnija saturu mazāk kā 0,1 %, ne biezāka kā 300 μm un ar virsmas pretestību, kas nepārsniedz 10 000 omus (uz kvadrātu) (noteikts ar ASTM D 257-99 metodi)

0 %

31.12.2018

ex 3920 62 19

ex 3920 69 00

Poliestera un poli(metilmetakrilāta) irisdescentā (varavīkšņainā) filma

0 %

31.12.2018

ex 3920 62 19

Caurspīdīga plēve no poli(etilēnteraflatāta):

—	ar 7 nm līdz 80 nm biezu organisko vielu uz akrila bāzes pārklājumu abās pusēs,

—	virsmas spraigums 36 dini/cm līdz 39 dini/cm,

—	gaismas caurlaidība lielāka par 93 %,

—	dūmakainības vērtība nepārsniedz 1,3 %,

—	kopējais biezums ir 10 μm līdz 350 μm,

—	platums ir no 800 mm līdz 1 600 mm

0 %

31.12.2018

ex 3920 62 19

Poli(etilēntereftalāta) plēve:

—	kuras biezums nepārsniedz 20 μm,

—	kura vismaz vienā pusē pārklāta ar gāzu barjeras slāni, kas sastāv no polimēra matricē disperģēta silīcija dioksīda un kam biezums nepārsniedz 2 μm

0 %

31.12.2017

ex 3920 69 00

Poli(etilēna naftalīna-2,6-dikarboksilāta) plēve

0 %

31.12.2018

ex 3920 91 00

Polivinilbutirāla plēve, kurā plastifikatora triizobutilfosfāta masas daļa ir no 25 % līdz 28 %

0 %

31.12.2014

ex 3920 91 00

Poli(vinilbutirāla) plēve:

—	kas pēc svara satur vismaz 26 %, bet ne vairāk kā 30 % trietilēnglikola bis(2-etilheksanoāta), kas izmantots par plastifikatoru,

—	kuras biezums ir vismaz 0,73 mm, bet ne vairāk kā 1,50 mm

0 %

31.12.2014

ex 3920 91 00

Poli(vinil butirāla) plēve ar gradētu krāsainu joslu

3 %

31.12.2018

ex 3920 91 00

Plastificēta polivinil butirāla plēve, kuras masa satur:

—	vai nu 14,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 17,5 % diheksil adipāta,

—	vai 14,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 28,5 % of dibutil sebakāta

0 %

31.12.2014

ex 3920 91 00

Poli(etileno tereftalato) plėvelė, metalizuota arba nemetalizuota iš vienos arba abiejų pusių, arba sluoksniuota plėvelė iš poli(etileno tereftalato) plėvelių, metalizuota tik iš išorinės pusės, kuriai būdingos šios savybės:

—	matomos šviesos pralaidumas ne mažesnis kaip 50 %,

—	iš vienos arba abiejų pusių padengta polivinilbutiralio sluoksniu, bet nepadengta lipnia ar jokia kita medžiaga, išskyrus polivinilbutiralį,

—	bendras storis ne didesnis kaip 0,2 mm, neskaičiuojant polivinilbutiralio sluoksnio storio, ir polivinilbutiralio sluoksnis ne sdidesnis kaip 0,2 mm

skirta naudoti šilumą atspindinčio arba dekoratyvinio laminuoto stiklo gamyboje (1)

0 %

31.12.2014

ex 3920 91 00

Ar līdzekstrūzijas paņēmienu izgatavota poli(vinil butirāla) trīsslāņu plēve ar dažādas krāsas joslām, kas satur no 29 % līdz 31 % (masas) plastifikatoru 2,2’ etilēndioksidietilbis(2-etilheksanoātu)

0 %

31.12.2018

ex 3920 92 00

Poliamīda plēve,

—	kuras biezums ir mazāks vai vienāds ar 20 μm,

—	ar polimēra matricā disperģēta silīcija dioksīda gāzu barjeras slāni abās pusēs, kura biezums ir mazāks vai vienāds ar 2 μm

0 %

31.12.2018

ex 3920 99 28

Poliēterimīda loksnes ruļļos ar:

—	biezumu 5 μm vai lielāku, bet ne lielāku kā 14 μm,

—	platumu 478 mm vai lielāku, bet ne lielāku kā 532 mm,

—	stiepes stiprību 78 MPa vai lielāku (noteikta ar JIS C-2318 plēves biezumam 50 μm),

—	lūzuma pagarinājumu 50 % vai lielāku (noteikts ar JIS C-2318 plēves biezumam 50 μm),

—	stiklošanās punktu (Tg) 226 °C,

—	ilgstošas ekspluatācijas temperatūru 180 °C (noteikta ar UL-746 B plēves biezumam 50 μm),

—	uzliesmojamību VTM-0 (noteikta ar UL 94 plēves biezumam 25 μm)

0 %

31.12.2018

ex 3920 99 28

Plēve no polimēra, kas satur šādus monomērus:

—	poli (tetrametilēna ētera glikols),

—	bis (4-izociānotocikloheksil) metāns,

—	1,4-butāndiols vai 1,3-butāndiols,

—	biezums 0,25 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 5,0 mm,

—	no vienas puses vienmērīgā veidā iespiesta,

—	pārklāta ar noņemamu aizsargplēvi

0 %

31.12.2018

ex 3920 99 28

Caurspīdīga poliuretāna plēve, metalizēta vienā pusē:

—	ar spīdumu, kas ir lielāks nekā 90 grādu (pēc ASTM D2457),

—	metalizētajā pusē pārklāta ar termolīmējošu slāni, kas sastāv no polietilēna/polipropilēna kopolimēra,

—	otrā pusē pārklāta ar poli(etilēna terftalāta) aizsargplēvi,

—	ar kopējo biezumu, kas ir lielāks nekā 204 μm, bet nav lielāks kā 244 μm

0 %

31.12.2018

ex 3920 99 28

Termoplastiska poliuretāna plēve, kuras biezums ir no 250 μm līdz 350 μm, ar noņemamu aizsargplēvi vienā pusē

0 %

31.12.2016

ex 3920 99 28

Pludināta termoplastiska poliuretāna plēve ar šādām īpašībām:

—	nav pašlīmējoša,

—	10 mm sakrautai plēvei dzeltenā indekss virs 1,0, bet zem 2,5 (ar testa metodi ASTM E 313-10),

—	10 mm sakrautai plēvei gaismas caurlaidība virs 87 % (ar testa metodi ASTM D 1003-11),

—	kopējais biezums no 0,38 mm vai lielāks, bet ne lielāks kā 7,6 mm,

—	platums 99 cm vai lielāks, bet ne lielāks kā 305 cm,

ko izmanto laminēta aizsargstikla ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 3920 99 28

Silīcija lente, loksne vai sloksne:

—	ar kopējo biezumu 2 mm līdz 9 mm,

—	ar kopējo platumu 12 mm līdz 65 mm,

ko izmanto pozīcijās 8521vai 8528 minēto produktu ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 3920 99 28

Loksnes uz ruļļiem, kas sastāv no epoksīdsveķiem, kam piemīt elektrovadītspēja un kas satur:

—	mikrolodītes ar metāla pārklājumu sakausējumā ar vai bez zelta,

—

līmslāni,

—	silikona vai poli(etilēntereftalāta) aizsargslāni vienā pusē,

—	poli(etilēntereftalāta) aizsargslāni otrā pusē, un

—	ar platumu 5 cm līdz 100 cm, un

—	garumu līdz 2 000 m

0 %

31.12.2016

ex 3920 99 59

Poli(1-hlortrifluoretilēna) plēve

0 %

31.12.2018

ex 3920 99 59

Politetrafluoretilēna plēve, nav mikroporaina, ruļļos, ar biezumu 0,019 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,14 mm, Ūdens tvaiku necaurlaidīga

0 %

31.12.2018

ex 3920 99 59

Jonu apmaiņas membrānas no fluorētas plastmasas

0 %

31.12.2018

ex 3920 99 59

Vinilspirta kopolimēra plēve, šķīstoša aukstā ūdenī, ar biezumu 34 μm vai vairāk, taču nepārsniedzot 90 μm, ar stiepes izturību pārraušanas brīdī 20 MPa, taču nepārsniedzot 45 MPa, un 250 % vai lielāku pagarinājumu pārraušanas brīdī, taču nepārsniedzot 900 %

0 %

31.12.2018

ex 3920 99 90

Anizotropa strāvu vadoša plēve ruļļos, platums 1,5 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 3,15 mm, maksimālais garums 300 m; izmanto elektronisko komponentu savienošanai šķidro kristālu displeju (LCD) vai plazmas displeju ražošanā

0 %

31.12.2018

ex 3921 13 10

3 mm (± 15 %) bieza poliuretāna putu plāksne, kuras īpatnējais svars ir 0,09435 vai vairāk, nepārsniedzot 0,10092 robežu

0 %

31.12.2018

ex 3921 13 10

Atvērtu šūnu poliuretāna putu ruļļi:

—	biezums 2,29 mm (± 0,25 mm),

—	virsma apstrādāta ar perforētu adhēzijas veicinātāju un

—	laminēti uz poliestera plēves un tekstilmateriāla kārtas

0 %

31.12.2017

ex 3921 19 00

Tādi bloki ar porainu struktūru, kuri pēc masas satur:

—	poliamīdu-6 vai poli(epoksīdanhidrīdu),

—	(ja satur) 7 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 9 % politetrafluoretilēna,

—	10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 25 % neorganisku pildvielu

0 %

31.12.2018

ex 3921 19 00

Mikroporaina polipropilēna plēve ar biezumu ne vairāk kā 100 μm

0 %

31.12.2018

ex 3921 19 00

Mikroporaina politetrafluoretilēna sloksne uz neausta materiāla pamatnes, izmantošanai neiru dialīzes iekārtu filtru ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3921 19 00

Poliētersulfona plēve, kuras biezums nepārsniedz 200 μm

0 %

31.12.2018

ex 3921 19 00

Poraina plēve, kas satur polietilēna kārtu ar biezumu 90 μm vai vairāk, bet nepārsniedzot 140 μm, un reģenarētu celulozes kārtu ar biezumu 10 μm vai vairāk, bet nepārsniedzot 40 μm

0 %

31.12.2018

ex 3921 90 10

Kompozīta plāksne no poli(etilēna tereftalāta) vai no poli(butilēna tereftalāta), pastiprināta ar stikla šķiedrām

0 %

31.12.2018

ex 3921 90 10

Poli(etilēntereftalāta) plēve, no vienas vai abām pusēm laminēta ar vienā virzienā vērstu neaustu poli(etilēnfteretalāta) slāni un piesūcināta ar poliuretānu vai epoksīda sveķiem

0 %

31.12.2018

ex 3921 90 55

Sākotnēji piesūcināta, armēta stikla šķiedra, kas satur cianāta estera sveķus vai bismaleimīda (B) triazīna (T) sveķus, kuri ir sajaukti ar epoksīda sveķiem, izmēri:

—	469,9 mm (± 2 mm) × 622,3 mm (± 2 mm) vai

—	469,9 mm (± 2 mm) × 414,2 mm (± 2 mm), vai

—	546,1 mm (± 2 mm) × 622,3 mm (± 2 mm)

izmantošanai iespiedshēmas plašu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3921 90 55

ex 7019 40 00

Preprega loksnes vai ruļļi, kas satur poliimīda sveķus

0 %

31.12.2014

ex 3921 90 55

Prepregs loksnēs vai ruļļos, kas satur ar stiklšķiedras audumu armētus bromētus epoksīdveķus, kura

—	plūstamība ir ne lielāka par 3,6 mm (nosakot pēc IPC-TM 650.2.3.17.2), un

—	stiklošanās temperatūra (Tg) ir lielāka par 170 °C (nosakot pēc IPC-TM 650.2.4.25)

izmantošanai iespiedshēmu plašu ražošanai (1)

0 %

31.12.2014

ex 3921 90 60

ex 5407 71 00

ex 5903 90 99

Austs politetrafluoretilēna audums, pārklāts vai apklāts ar tetrafluoretilēna un trifluoretilēna kopolimēru ar perfluorēta alkoksija sānu ķēdēm, kas noslēdzas ar karobksilskābes vai sulfonskābes grupām, kālija vai nātrija sāls vai citā formā

0 %

31.12.2018

ex 3921 90 60

Plēve ar glances līmeni 30 vai vairāk, bet nepārsniedzot 60, mērītu pie 60 grādu leņķa, lietojot glances mērītāju (noteikts ar ISO 2813:2000 metodi), kura satur poli(etilēna tereftalāta) slāni un krāsotu poli(vinilhlorīda) slāni, savienotu ar metalizētu lipīgu pārklājumu, paneļu un durvju pārklāšanai, pielietošanai sadzīves priekšmetu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3921 90 90

ex 8507 90 80

Polimēra-metāla lamināta rullis ar šādu sastāvu:

—	poli(etilēnteraftalāta) slānis;

—	alumīnija slānis;

—	polipropilēna slānis;

—	platums līdz 275 mm;

—	kopējais biezums līdz 165 μm;

—	atbilstošs ASTM D1701-91 un ASTM D882-95A,

izmantošanai elektrisko transportlīdzekļu litija–jonu akumulatoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 3923 10 00

Fotomasku vai sagatavju ietvari:

—	kas sastāv no antistatiskiem materiāliem vai termoplastisku materiālu maisījumiem ar specifiskām elektrostatiskās izlādes (ESD) un gāzizlādes īpašībām,

—	kam ir neporaina, abrazīvizturīga vai triecienizturīga virsma,

—	kas aprīkoti ar īpašas konstrukcijas aiztures sistēmu, kura pasargā fotomasku vai sagatavju no virspusējiem vai kosmētiskiem bojājumiem, un

—	kas ir vai nav aprīkoti ar blīvējumu;

izmantošanai fotolitogrāfiju vai citu pusvadītāju ražošanā fotomasku vai sagatavju ievietošanai

0 %

31.12.2016

ex 3923 30 90

Polietilēna konteineri saspiestajam ūdeņradim:

—	ar alumīnija ieliktņiem abos galos,

—	kas ieviietoti ar epoksīdsveķiem piesūcinātu oglekļa šķiedru apvalkā,

—	kuru diametrs ir 213 mm vai lielāks, bet ne lielāks par 368 mm,

—	garums ir 860 mm vai lielāks, bet ne lielāks par 1 260 mm un

—	tilpums ir 18 litri vai lielāks, bet ne lielāks par 50 litriem

0 %

31.12.2018

ex 3926 90 92

Atstarojošs pārklājums vai plātne, kura sastāv no poli(vinilhlorīda) priekšējās sloksnes, kura ir ar regulāru piramīdveida reljefu, karsti sašūta paralēlās līnijās vai plastikas materiāla režģa veida apakšējās sloksnes, vai adīts vai austs audums, kurš noklāts no vienas puses ar plastikas materiālu

0 %

31.12.2018

ex 3926 90 97

Divinilbenzola polimēra mikrosfēras, ar diametru 4,5 μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 80 μm

0 %

31.12.2018

ex 3926 90 97

Stiklšķiedras kompozītas plastmasas traversa loksnes atspere izmantošanai spēkratu balstiekārtu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 3926 90 97

Neizplešama akrilonitrila, metakrilonitrila un izobornila metakrilāta kopolimēra mikrosfēra, kuras diametrs ir 3 μm vai vairāk, bet nepārsniedzot 4,6 μm

0 %

31.12.2018

ex 3926 90 97

Plakans polietilēna izstrādājums, perforēts pretējos virzienos, ar biezumu 600 μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 200 μm un ar svaru 21 g/m2 vai vairāk, bet ne vairāk kā 42 g/m2

0 %

31.12.2018

ex 3926 90 97

Liets dekoratīvs elements no polikarbonāta sveķiem, pārklāts ar:

—	sudraba akrilkrāsu un

—	caurspīdīgu, pret saskrāpēšanu izturīgu krāsu,

izmantojams automobiļu radioaparātu priekšējo paneļu ražošanā

0 %

31.12.2018

ex 3926 90 97

Automobiļu radio priekšējo paneļu daļas

—	no akrilnitrilbutadiēnstirola ar vai bez polikarbonāta,

—	ar vara, niķeļa un hroma pārklājumu,

—	pārklājuma kopējais biezums 5,54 μm vai lielāks, bet ne lielāks par 22,3 μm

0 %

31.12.2016

ex 4007 00 00

Silikonēta vulkanizēta kaučuka pavedieni un kordi

0 %

31.12.2018

ex 4016 99 97

Mīkstas gumijas blīvēšanas aizbāžņi elektrolītisko kondensatoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 4016 99 97

Riepu veidošanas kamera

0 %

31.12.2016

ex 4104 41 19

Bifeļāda, šķelta, miecēta ar hromu un otrreiz miecēta sintētiski (“miecēta un žāvēta”), kaltētā veidā

0 %

31.12.2017

4105 10 00

4105 30 90

Aitāda vai jērāda bez vilnas, miecēta vai otrreiz miecēta, bet tālāk neapstrādāta, šķelta vai nešķelta, izņemot ādu, kas minēta pozīcijā 4114

0 %

31.12.2018

4106 21 00

4106 22 90

Kazu vai kazlēnu āda bez apmatojuma, miecēta vai otrreiz miecēta, bet tālāk neapstrādāta, šķelta vai nešķelta, izņemot ādu, kas minēta pozīcijā 4114

0 %

31.12.2018

4106 31 00

4106 32 00

4106 40 90

4106 92 00

Citu dzīvnieku āda bez apmatojuma, miecēta, bet tālāk neapstrādāta, izņemot ādu, kas minēta pozīcijā 4114

0 %

31.12.2018

ex 5004 00 10

Zīda diegi (izņemot diegus, kas vērpti no zīda atbirumiem) nesagatavoti mazumtirdzniecībai, nebalināti, mazgāti vai balināti, no tīra zīda

0 %

31.12.2016

ex 5005 00 10

ex 5005 00 90

Dzija no zīda atlikām (atsukām), nav iesaiņota mazumtirdzniecībai

0 %

31.12.2018

ex 5205 31 00

Balinātas kokvilnas seškārtu pavediens, ar atsevišķa pavediena lineāro blīvumu vismaz 925 dtex, bet ne vairāk kā 989 dtex, tamponu izgatavošanai (1)

0 %

31.12.2018

5208 11 10

audumi pārsēju, pārsienamo materiālu un medicīnas marles ražošanai

5,2 %

31.12.2018

ex 5402 45 00

Dzija no sintētiskām tekstilšķiedrām tikai no aromātiskajiem poliamīdiem, kas iegŪti polikondensējot m-fenilenediamīnu un izoftalisko skābi

0 %

31.12.2018

ex 5402 47 00

Sintētiska divkomponentu pavedienu dzija, neteksturēta, negrodota, ar lineāro blīvumu vismaz 1 650 deciteksi, bet ne lielāku kā 1 800 deciteksi, sastāv no vismaz 110, bet ne vairāk kā 120 pavedieniem ar poli(etilēntereftalāta) serdi un poliamīda-6 apvalku katrs, ar poli(etilēntereftalāta) saturu pēc masas vismaz 75 %, bet ne vairāk kā 77 %, jumta segumu ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 5402 47 00

Divkomponentu monopavediens ar lineāro blīvumu ne vairāk kā 30 dtex, kas sastāv no:

—	poli(etilēntereftalāta) serdes un

—	poli(etilēntereftalāta) un poli(etilēnizoftalāta) kopolimēra ārējā slāņa,

izmantošanai filtrēšanas audumu ražošanai (1)

0 %

31.12.2015

ex 5402 49 00

Glikolskābes ar laktoskābi kopolimēra dzija, ķirurģisko šuvju materiāla ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 5402 49 00

Neteksturēta pavediena dzija no poli(vinil alkohola)

0 %

31.12.2018

ex 5402 49 00

Sintētiskā pavediena dzija, vienkārtas, ar akrilonitrila saturu 85 % vai vairāk, dakts formā, kas satur 1 000 vai vairāk, bet ne vairāk kā 25 000 pavedienus, ar viena metra svaru 0,12 g vai vairāk, bet ne vairāk kā 3,75 g un ar garumu 100 m vai vairāk, oglekļa škiedras dzijas ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 5404 19 00

Monopavediens no poli(1,4-dioksanona)

0 %

31.12.2018

ex 5404 19 00

Nesterilizēts monopavediens no kopolimēra no 1,3-dioksān-2-ona un 1,4-dioksān-2,5-diona, ķirurģisko šuvju materiālu ražošanai (1)

0 %

31.12.2014

ex 5404 19 00

Poliestera vai poli(butilēntereftalāta) monopavedieni, ar šķērsgriezumu 0,5 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 mm, rāvējslēdzēju ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 5404 90 90

Poliimīda sloksne

0 %

31.12.2018

ex 5407 10 00

Tekstilaudums, kura velku pavedieni ir no poliamīda-6,6, bet audu pavedieni — no poliamīda-6,6, poliuretāna un kopolimēra, ko veido tereftalskābe, p-fenilēndiamīns un 3,4’–oksi-bis (fenilēnamīns)

0 %

31.12.2017

ex 5503 11 00

ex 5601 30 00

Tereftalskābes kopolimēra, p-fenildiamīna un 3,4’-oksi(fenilamīna) sintētiskas izejvielas šķiedras, ar garumu nepārsniedzot 7 mm

0 %

31.12.2018

ex 5503 40 00

Štāpeļškiedras no polipropilēna ar dobu vidu:

—	ar lineāro blīvumu no 6 dtex līdz 10 dtex,

—	ar izturību 3,5 cN/dtex vai lielāku,

—	ar diametru 30 μm vai lielāku,

izmantošanai zīdaiņu autiņu un autiņu oderējuma un tamlīdzīgu higiēnas produktu ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 5503 90 00

ex 5506 90 00

ex 5601 30 00

Poli(vinil alkohola) šķiedras, acetalizētas vai neacitalizētas

0 %

31.12.2018

ex 5603 11 10

ex 5603 11 90

ex 5603 12 10

ex 5603 12 90

ex 5603 91 10

ex 5603 91 90

ex 5603 92 10

ex 5603 92 90

Poli(vinil alkohola) neaustie materiāli, vienā gabalā vai sagriezti taisnstūros:

—	ar biezumu 200μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 280μm un

—	ar svaru 20 g/m2 vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 g/m2

0 %

31.12.2018

ex 5603 11 10

ex 5603 11 90

Neaustie daudzslāņu audumi, kuru blīvums ir mazāks vai vienāds ar 20 g/m2, no vērptas šķiedras, kas iegūta ar aerodinamisko paņēmienu no kausējuma, kuru abi ārējie slāņi ir no smalkiem bezgala elementārpavedieniem (diametrs lielāks par 10 μm, bet ne lielāks par 20 μm), bet iekšējais slānis sastāv no īpaši smalkiem bezgala elementārpavedieniem (diametrs lielāks par 1 μm, bet ne lielāks par 5 μm), izmantošanai zīdaiņu autiņu un autiņu ieliktņu, kā arī tiem līdzīgu higiēnas izstrādājumu ražošanai (1)

0 %

31.12.2017

ex 5603 12 90

ex 5603 13 90

ex 5603 14 90

ex 5603 92 90

ex 5603 93 90

ex 5603 94 90

Neaustie materiāli no aromātiskā poliamīda šķiedrām, iegŪti polikondensējot m-fenilenediamīnu un izoftalisko skābi, vienā gabalā vai sagriezti kvadrātos

0 %

31.12.2018

ex 5603 12 90

Neaustie tekstilmateriāli:

—	kuru masa ir vienāda ar vai lielāka par 30 g/m2, bet ne lielāka par 60 g/m2,

—	kuri sastāvā ir polipropilēna vai polipropilēna un polietilēna šķiedra,

—	apdrukāti vai neapdrukāti:

—	no vienas puses 65 % kopējā virsmas laukuma aizņem uz pamatnes nostiprināti apaļas formas izvirzījumi 4 mm diametrā, ko veido nesavērptas buklētas šķiedras, kas piemērotas izvirzītu cilpiņu stiprinājuma izmantošanai, un pārējā virsma (35 %) sastāv no līmētām šķiedrām

—	no otras puses ar līdzenu neteksturētu virsmu,

izmantošanai bērnu autiņu un citu līdzīgu higiēnas preču ražošanai (1)

0 %

31.12.2017

ex 5603 12 90

ex 5603 13 90

Neausts materiāls no savērpta polietilēna, ar svaru vairāk kā 60 g/m2, bet ne vairāk kā 80 g/m2 gaisa pretestību (Gurleja) 8 s vai vairāk, bet ne vairāk kā 36 s (noteikts ar ISO 5636/5 metodi)

0 %

31.12.2018

ex 5603 12 90

ex 5603 13 90

ex 5603 92 90

ex 5603 93 90

Neausts materiāls no polipropilēna,

—	ar audekla slāni, kas iegūts ar izpūšanu no kausējuma ar aerodinamisko paņēmienu, no abām pusēm laminēts ar vērptiem pavedieniem no polipropilēna,

—	ar svaru ne vairāk kā 150 g/m2,

—	vienā gabalā vai sagriezts kvadrātos vai taisnstūros, un

—	neimpregnēts

0 %

31.12.2018

ex 5603 13 10

ex 5603 14 10

Elektrisko strāvu nevadoši neaustie materiāli, kuri sastāv no poli(etilēntereftalāta) plēves, kas no abām pusēm laminēta ar vienā virzienā orientētām poli(etilēntereftalāta) šķiedrām, ar termoizturīgu elektrisko strāvu nevadošu sintētisko sveķu pārklājumu abās pusēs, kuras svars ir no 147 g/m2 līdz 265 g/m2, ar stiepes izturības anizotropiju abos virzienos, izmantošanai par elektriskās izolācijas materiālu

0 %

31.12.2018

ex 5603 13 10

Pārklāts neausts materiāls no savērpta polietilēna,

—	ar masu no 80 g/m2 līdz 105 g/m2 un

—	gaisa pretestību (Gurleja) no 8līdz75sekundēm (noteikts ar ISO5636/5 metodi)

0 %

31.12.2015

ex 5603 14 90

Neaustas drānas no polietilēntereftalāta šķiedras pavedienu kopojuma:

—	ar virsmas blīvumu 160 g/m2 vai vairāk, bet ne vairāk kā 300 g/m2;

—	viena puse var būt laminēta ar membrānu vai membrānu un alumīniju,

paredzētas industriālo filtru izgatavošanai

0 %

31.12.2018

ex 5603 92 90

ex 5603 93 90

Neausti materiāli, kas sastāv no kausētas centrālās kārtas no termoplastiska elastomēra, kas abās pusēs laminēts ar savērptiem polipropilēna pavedieniem

0 %

31.12.2018

ex 5603 92 90

ex 5603 94 90

Neausts materiāls, kas sastāv no vairākām kārtām poliestera un polipropilēna sakausētas šķiedras un štāpeļšķiedras, laminēts vai nelaminēts no vienas puses vai abām pusēm ar savērptiem polipropilēna pavedieniem

0 %

31.12.2018

ex 5603 92 90

ex 5603 93 90

Neausts poliolefīna materiāls, kas sastāv no elastomēra slāņa un no abām pusēm laminēts ar poliolefīna pavedieniem:

—	ar svaru 25 g/m2 vai vairāk, bet ne vairāk kā 150 g/m2,

—	vienā gabalā vai sagriezts kvadrātos vai taisnstūros,

—	neimpregnēts,

—	ar šķērsvirziena vai mašīnapstrādes virziena stiepšanās īpašībām,

lietošanai bērnu aprūpes produktu ražošanā (1)

0 %

31.12.2016

ex 5603 94 90

Akrila šķiedru stieņi, ar garumu ne vairāk kā 50 cm, lodīšu pildspalvu galu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 5607 50 90

Nesterilizētas auklas no poli(glikolskābes) vai poli(glikolskābes) un tās kopolimēriem ar pienskābi, pītas, ar iekšējo serdi, ķirurģisko šuvju materiālu ražošanai (1)

0 %

31.12.2014

ex 5803 00 10

Kokvilnas marle, kuras platums ir mazāks nekā 1 500 mm

0 %

31.12.2018

ex 5903 10 90

ex 5903 20 90

ex 5903 90 99

Adīts vai austs materiāls, vienā pusē pārklāts vai apklāts ar mākslīgu plastmasu, kurā iestiprinātas mikrosfēras

0 %

31.12.2018

ex 5906 99 90

Gumijots tekstilmateriāls, kura metu pavedieni sastāv no poliamīda-6,6 un audu pavedieni sastāv no tereftalikskābes, p-fenildiamīna un 3,4’-oksibis(fenilamīna)

0 %

31.12.2018

ex 5907 00 00

Tekstila audums, pārklāts ar līmi, kurā ir iestiprinātas sfēras ar diametru nepārsniedz 150 μm

0 %

31.12.2016

ex 5911 10 00

Ar adatu perforēts sintētisko šķiedru filcs, nesatur poliesteru, satur vai nesatur katalītiskās daļiņas sintētiskajās šķiedrās, pārklāts vai apklāts vienā pusē ar politetrafluoretilēna plēvi, filtrēšanas produktu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 5911 90 90

ex 8421 99 00

Ūdens attīrīšanas iekārtu daļas ar reverso osmozi, kas sastāv no membrānām uz plastmasas pamata, ko iekšēji balsta austi vai neausti tekstilmateriāli, kas ir aptīti ap perforētu cauruli, un cilindriskā plastmasas korpusā ar sieniņu biezumu ne vairāk kā 4 mm, ievietota vai neievietota cilindrā ar sieniņu biezumu 5 mm vai vairāk

0 %

31.12.2018

ex 5911 90 90

Ar poliuretānu impregnēta neausta materiāla pulēšanas paliktņi no poliestera

0 %

31.12.2014

ex 6813 89 00

Frikcijas materiāls ar biezumu mazāk kā 20 mm, nesamontēts, frikcijas komponentu ražošanai, ko izmanto automātiskajās transmisijās un sajŪgos (1)

0 %

31.12.2018

ex 6814 10 00

Aglomerēta vizla, kuras biezums nepārsniedz 0,15 mm, ruļļos, arī kalcinēta, arī stiprināta ar aramīda šķiedrām, izmantošanai augstsprieguma apstākļos pielietojamu izolācijas materiālu izgatavošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 6903 90 90

Silikona karbīda reaktora carulītes un turētāji, ko izmanto difŪzijas un oksidācijas krāsnīs pusvadītāju materiālu ražošanai

0 %

31.12.2018

ex 6909 19 00

Keramikas gredzens, kura taisnstūrveida šķērsgriezuma ārējais diametrs ir 19 mm vai vairāk (+ 0,00 mm/- 0,10 mm), bet ne vairāk kā 29 mm (+ 0,00 mm/- 0,20 mm), iekšējais diametrs 10 mm vai vairāk (+ 0,00 mm/- 0,20 mm), bet ne vairāk kā 19 mm (+ 0,00 mm/-0,30 mm), biezums no 2 mm (± 0,10 mm) līdz 3,70 mm (± 0,20 mm) un karstumizturība 240 °C vai vairāk un kas pēc masas satur:

—	90 % (± 1,5 %) alumīnija oksīda,

—	7 % (± 1 %) titāna oksīda

0 %

31.12.2017

ex 6909 19 00

Silīcija nitrīds (Si3N4), velmju vai lodīšu veidā

0 %

31.12.2015

ex 6909 19 00

Pamatnes katalizatoriem, sastāv no poraina kordierīta vai mullīta keramiskiem gabaliem, ar kopējo tilpumu ne vairāk kā 65 l, ar vismaz vienu nepārtrauktu kanālu uz vienu cm2 šķērsgriezuma, kuru var atvērt abos galos un noslēgt vienā galā

0 %

31.12.2018

ex 6909 19 00

ex 6914 90 00

Keramikas izstrādājumi izgatavoti no nepārtrauktiem keramiska oksīda pavedieniem, kuru masa satur:

—	2 % vai vairāk dibora trioksīdu,

—	28 % vai mazāk silīcija dioksīda un

—	60 % vai vairāk dialumīnija trioksīda

0 %

31.12.2018

ex 6909 19 00

Katalizatoru nesēji, kas sastāv no porainiem keramikas gabaliem no silīcija karbīda un silīcija maisījuma ar cietību mazāk par 9 pēc Mosa skalas, kuru kopējais tilpums nepārsniedz 65 litrus un kuriem uz katru šķērsgriezuma virsmas cm2 galā ir viens vai vairāki slēgti kanāli

0 %

31.12.2018

ex 6909 19 00

Katalizatoru vai filtru nesēji, kas sastāv no porainiem, galvenokārt no alumīnija un titāna oksīdiem izgatavotiem keramikas gabaliem; to kopējais tilpums nepārsniedz 65 litrus, un tiem uz katru šķērsgriezuma virsmas cm2 ir vismaz viens kanāls (vaļējs vienā vai abos galos)

0 %

31.12.2018

ex 6909 19 00

Keramikas radiatori, kuros pēc masas ir:

—	66 % vai vairāk silīcija karbīds,

—	15 % vai vairāk alumīnija oksīds,

pozīcijā 8521 vai 8528 produktu tranzistoru, diožu un integrālo shēmu ekspluatācijas temperatūras uzturēšanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 6914 90 00

Keramikas mikrosfēras, caurspīdīgas, iegūtas no silīcija dioksīda un cirkonija dioksīda, ar diametru vairāk nekā 125 μm

0 %

31.12.2018

ex 7005 10 30

Termiski pulēts stikls:

—	4,0 mm līdz 4,2 mm biezumā,

—	kura gaismas caurlaidības faktors ir 91 % vai vairāk (noteikts, izmantojot D tipa gaismas avotu),

—	viena virsma pārklāta ar atstarojošu slāni, kas sastāv no SnO2 ar fluora piedevu

0 %

31.12.2017

ex 7006 00 90

Pulētais stikls:

—	ar biezumu no 1,7 mm līdz 1,9 mm,

—	ar gaismas caurlaidību 91 % vai vairāk, mērīšanai izmantojot D tipa gaismas avotu,

—	no vienas puses pārklāts ar atstarojošu slāni, ko veido alvas dioksīds ar fluora piedevu,

—	ar apstrādātam malām

0 %

31.12.2016

ex 7007 19 20

Stikla plate ar diagonāles izmēru 81,28 cm (± 1,5 cm) vai vairāk, bet nepārsniedzot 185,42 cm (± 1,5 cm), kas sastāv no rūdīta stikla; apgādāta vai nu ar lokšņu stikla foliju un infrasarkanās gaismas absorbētāju foliju, vai uzsmidzinātu vadītāja slāni, kam var būt papildu pretatstarošanas slānis vienā vai abās pusēs, izmantošanai pozīcijā 8528 klasificēto izstrādājumu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 7007 29 00

Stikla plate ar diagonāles izmēru 81,28 cm (± 1,5 cm) vai vairāk, bet nepārsniedzot 185,42 cm (± 1,5 cm), kas sastāv no 2 salaminētām stikla platēm; apgādāta vai nu ar lokšņu stikla plēvi un infrasarkanās gaismas absorbētāju plēvi, vai uzsmidzinātu vadītāja slāni, kam var būt papildu pretatstarošanas slānis vienā vai abās pusēs

0 %

31.12.2018

ex 7009 10 00

Elektrohromētais automātiskās aptumšošanas stikls mehāniskajiem transportlīdzekļiem:

—	arī aprīkots ar plastmasas pamatni plāksni,

—	arī aprīkots ar sildelementu,

—	arī aprīkots ar aklās zonas moduļa displeju (Blind Spot Module (BSM) display)

0 %

31.12.2017

ex 7009 91 00

Neierāmēti stikla spoguļi:

—	ar garumu 1 516 mm (± 1 mm),

—	ar platumu 553 mm (± 1 mm),

—	ar biezumu 3 mm (± 0,1 mm),

—	spoguļa aizmugure pārklāta ar polietilēna (PE) aizsargplēvi, kuras biezums ir no 0,11 mm līdz 0,13 mm;

—	ar svina saturu ne vairāk par 90 mg/kg un

—	ar vismaz 72 stundu ilgu korozijizturību saskaņā ar ISO 9227 sāls korozijizturības testu

0 %

31.12.2015

7011 20 00

Vaļējas stikla kolbas (arī lodveida un cauruļveida) un to stikla daļas, bez piederumiem, paredzētas katodstaru lampām

0 %

31.12.2018

ex 7014 00 00

Stikla optiskie elementi (izņemot 7015. preču pozīcijā minētos), kas nav pakļauti optiskajai apstrādei, izņemot stikla izstrādājumus signalizācijai

0 %

31.12.2018

ex 7019 12 00

Priekšdzija 2 600 teksi vai vairāk, bet ne vairāk kā 3 300 teksi un aizdegšanās zudumu 4 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 8 % (noteikts ar ASTM D 2584-94 metodi)

0 %

31.12.2018

ex 7019 12 00

Priekšdzija 650 teksi vai vairak, bet ne vairāk kā 2 500 teksi, pārklāta ar poliuretāna kārtu, kas samaisīts vai nesamaisīts ar citiem materiāliem, kārtu

0 %

31.12.2018

ex 7019 12 00

Priekšdzija, kas mērīta 392 teksi vai vairāk, bet ne vairāk kā 2 884 teksi, noklāta ar akrila kopolimēra slāni

0 %

31.12.2018

ex 7019 12 00

Priekššķiedra ar lineāro blīvumu 1 980 – 2 033 teksi, kas sastāv no nepārtrauktiem 9 μm (± 0,5 μm) stikla pavedieniem

0 %

31.12.2017

ex 7019 19 10

Diegs ar lineāro blīvumu 33 teksi (± 7,5 %), iegūts no nepārtrauktiem vērptiem stikla pavedieniem ar nominālo diametru ar 3,5 μm vai 4,5 μm, kurā dominē pavedieni ar diametru 3 μm vai vairāk, bet nepārsniedzot 5,2 μm, izņemot tos, kas apstrādāti tā, lai uzlabotu pielipšanu elastomēriem

0 %

31.12.2018

ex 7019 19 10

S-stikla šķiedra ar lineāro blīvumu 33 teksi vai 33 teksu vairākpavedienu šķiedra (± 13 %), izgatavota no nepārtrauktiem vērptiem stikla pavedieniem, kuru šķiedras diametrs ir 9 μm (- 1 μm / + 1,5 μm)

0 %

31.12.2017

ex 7019 19 10

Diegs ar lineāro blīvumu no 10,3 teksa līdz 11,9 teksiem, iegūts no nepārtrauktiem vērptiem stikla pavedieniem, kurā dominē pavedieni, kuru diametrs ir no 4,83 μm līdz 5,83 μm

0 %

31.12.2015

ex 7019 19 10

Diegs ar lineāro blīvumu no 5,1 teksa līdz 6,0 teksiem, iegūts no nepārtrauktiem vērptiem stikla pavedieniem, kurā dominē pavedieni, kuru diametrs ir no 4,83 μm līdz 5,83 μm

0 %

31.12.2015

ex 7019 19 10

E-stikla diegs ar lineāro blīvumu 22 teksi (± 1,6 teksi), iegūts no vērptiem stikla pavedieniem ar nominālo diametru 7 μm, kurā dominē pavedieni ar diametru 6,35 μm vai vairāk, bet nepārsniedzot 7,61 μm

0 %

31.12.2014

ex 7019 19 10

Dzija ar lineāro blīvumu 11 teksi vai šā skaitļa reizinājumu (± 7,5 %), iegūta no nepārtrauktiem vērptiem stikla pavedieniem, kuros pēc masas ir 93 vai vairāk procenti silīcija dioksīda, ar nominālo diametru 6 μm vai 9 μm, izņemot tos, kas ir apstrādāti

0 %

31.12.2016

ex 7019 19 10

Stikla aukla, kas piesūcināta ar kaučuku vai plastmasu, iegūta no K vai U stikla šķiedras diegiem, kas sastāv no:

—	vismaz 9 %, bet ne vairāk kā 16 % magnija oksīda,

—	vismaz 19 %, bet ne vairāk kā 25 % alumīnija oksīda,

—	0 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 2 % bora oksīda,

—	bez kalcija oksīda,

pārklāta ar lateksu, kura sastāvā ir vismaz kādi rezorcīna- formaldehīda sveķi un hlorsulfonēts polietilēns

0 %

31.12.2014

ex 7019 19 10

ex 7019 90 00

Augsta stiepes moduļa stikla virve (K), impregnēta ar kaučuku, iegūta no šķeterētiem stikla pavedieniem, pārklāta ar lateksu, kurš sastāv no rezorcīna – formaldehīna sveķiem, ar vai bez vinilpiridīna un/vai hidrogenēta akrilonitrilbutadiēnkaučuka (HNBR)

0 %

31.12.2018

ex 7019 19 10

ex 7019 90 00

Impegrēta stikla aukla ar gumiju vai plastiku, iegūta no savītas stikla šķiedras pavedieniem, noklāta ar lateksu, kas satur vismaz rezorcīn-formaldehīda sveķus un vinilpiridīnu un polibutadiēna akrilnitrilu (NBR)

0 %

31.12.2018

ex 7019 19 10

ex 7019 90 00

Impegrēta stikla aukla ar gumiju vai plastiku, iegūta no savītas stikla sķiedras pavedieniem, noklāta ar lateksu, kas satur vismaz rezorcīn-formaldehīda sveķus un hlorosulfīda polietilēnu

0 %

31.12.2018

ex 7019 39 00

Neausts produkts no netekstila stiklašķiedras, gaisa filtru vai katalizatoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 7019 40 00

Ar epoksīdsveķiem piesūcināti austie stikla šķiedras audumi, kuru termiskās izplešanās koeficients 30 °C līdz 120 °C grādu temperatūrā (saskaņā ar IPC TM 650 metodi):

—	garumā un platumā ir 10 ppm/°C vai vairāk (bet ne vairāk kā 12 ppm/°C), bet

—	biezumā — 20ppm/°C vai vairāk (bet ne vairāk kā 30 ppm/°C), un kuru stiklošanās temperatūra ir 152 °C vai vairāk, bet nepārsniedz 153 °C (saskaņā ar metodi IPC TM 650)

0 %

31.12.2018

ex 7019 90 00

Netekstila stikla šķiedras, kurās dominē šķiedras ar diametru mazāk kā 4,6μm

0 %

31.12.2018

ex 7020 00 10

ex 7616 99 90

Televizora statīvi ar balsteni televizora fiksēšanai un stabilizācijai vai bez tā

0 %

31.12.2016

ex 7201 10 11

Pārstrādes čuguna lietņi, ne garāki kā 350 mm, ne platāki kā 150 mm, ne augstāki kā 150 mm

0 %

31.12.2016

ex 7201 10 30

Pārstrādes čuguna lietņi, ne garāki kā 350 mm, ne platāki kā 150 mm, ne augstāki kā 150 mm, ar silīcija masas saturu ne vairāk kā 1 %

0 %

31.12.2016

7202 50 00

Ferohromsilīcijs

0 %

31.12.2018

ex 7202 99 80

Dzelzs un disprozija sakausējums, kas satur:

—	78 % vai vairāk disprozija un

—	no 18 % līdz 22 % dzelzs

0 %

31.12.2015

ex 7318 14 99

Enkurskrūve

—	pašvītņotājskrūves veidā,

—	kuras garums ir 300 mm vai lielāks,

ko izmanto raktuvju balstiem

0 %

31.12.2016

ex 7320 90 10

Plakana, rūdīta tērauda spirālatspere, kuras

—	biezums ir 2,67 mm vai vairāk, bet nepārsniedz 4,11 mm,

—	platums ir 12,57 mm vai vairāk, bet nepārsniedz 16,01 mm,

—	vērpes moments ir 18,05Nm vai vairāk, bet nepārsniedz 73,5Nm,

—	leņķis starp brīvo stāvokli un nominālo stāvokli darbībā ir 76° vai vairāk, bet nepārsniedz 218°,

un ko izmanto siksnas pārvadu spriegotāju ražošanai iekšdedzes dzinējiem (1)

0 %

31.12.2018

ex 7325 99 10

Enkuru galvas no karsti cinkota kaļama čuguna, kādas parasti izmanto grunts enkuru izgatavošanā

0 %

31.12.2014

ex 7326 20 00

Metāla vate, ko veido tādu nerūsējošā tērauda stiepļu masa, kurām diametrs ir no 0,017 mm līdz 0,070 mm, un kas sablīvēta, saķepinot vai velmējot

0 %

31.12.2016

ex 7410 11 00

ex 8507 90 80

ex 8545 90 90

Grafīta un vara lamināta folijas rullis ar:

—	platumu no 610 mm līdz 620 mm;

—	diametru no 690 mm līdz 710 mm,

izmantošanai elektrisko transportlīdzekļu litija–jonu akumulatoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 7410 21 00

Politetrafluoretilēna plāksne vai loksne ar alumīnija oksīdu vai titāna oksīdu kā pildījumu vai pastiprināta ar stikla šķiedras audumu, no abām pusēm laminēta ar vara foliju

0 %

31.12.2018

ex 7410 21 00

Poliimīda plēve, kas satur vai nesatur epoksīda sveķus un/vai stikla šķiedru, no vienas vai abām pusēm pārklāta ar vara foliju

0 %

31.12.2018

ex 7410 21 00

Loksne vai plātnes, kas sastāv:

—	vismaz no vidējā papīra slāņa vai vienas jebkāda neausto šķiedru tipa vidējās loksnes, kas no abām pusēm laminēta ar stiklšķiedras audumu un impregnēta ar epoksīdsveķiem, vai

—	no vairākiem papīra slāņiem, kas impregnēti ar fenolsveķiem,

pārklāti no vienas vai no abāmpusēm ar vara foliju, kuras maksimālais biezums nepārsniedz 0,15 mm

0 %

31.12.2018

ex 7410 21 00

Plates

—	no stiklšķiedras auduma vismaz vienā kārtā, kas piesūcināts ar epoksīdsveķiem,

—	ar vara folijas pārklājumu no vienas vai abām pusēm, un biezumu ne lielāku par 0,15 mm un

—	dielektrisko konstanti (DK) mazāku par 3,9, dielektrisko zudumu koeficientu (Df) mazāku par 0,015 pie 10 GHz frekvences, nosakot pēc IPC TM 650

0 %

31.12.2018

ex 7410 21 00

Sintētisku jeb mākslīgu sveķu plāksnes, ruļļi un loksnes:

—	ar biezumu, kas nav lielāks kā 25 μm,

—	no abām pusēm pārklāti ar vara foliju, kuras biezums nav lielāks kā 0,15 mm,

—	ar kapacitāti 1,09 pF/mm2 vai lielāku,

izmantojami iespiedshēmu plašu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 7410 21 00

Plāksnes, ruļļi vai loksnes:

—	ar vismaz vienu slāni stikla šķiedras auduma, kas impregnēts ar liesmas slāpējošiem mākslīgiem vai sintētiskiem sveķiem, kam stiklošanās temperatūra (Tg) ir lielāka nekā 170 °C (pēc IPC-TM-650 metodes 2.4.25),

—	vienā vai abās pusēs pārklāti ar vara foliju, kuras biezums nav lielāks kā 0,15 mm,

izmantojami iespiedshēmu plašu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 7419 99 90

ex 7616 99 90

Disks (mērķis) ar nogulšņu materiālu, sastāv no molibdēna silicīda:

—	ar nātrija saturu 1 mg/kg vai mazāku un

—	montēts uz vara vai alumīnija pamatnes

0 %

31.12.2018

7601 20 20

Plātnes un sagataves no neapstrādāta alumīnija sakausējumiem

4 %

31.12.2018

ex 7601 20 20

Plāksnes un sagataves no sekundārā alumīnija sakausējuma, kas satur litiju

0 %

31.12.2017

ex 7604 21 00

ex 7604 29 90

Profili, kas izgatavoti no EN AW-6063 T5 alumīnija sakausējuma

—

anodēti

—	lakoti vai nelakoti

—	kuru sieniņu biezums ir no 0,5 mm (± 1,2 %) līdz 0,8 mm (± 1,2 %)

lietošanai 8302. pozīcijas preču ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 7604 29 10

ex 7606 12 99

Alumīnija un litija sakausējuma loksnes un stieņi

0 %

31.12.2015

ex 7605 19 00

Nesakausēta alumīnija stieple, ar diametru 2 mm vai vairāk, bet nepārsniedzot 6 mm, noklāta ar vara kārtu ar biezumu 0,032 mm vai vairāk, bet nepārsniedzot 0,117 mm

0 %

31.12.2018

ex 7606 12 92

ex 7607 11 90

Alumīnija un magnija sakausējuma sloksne:

—

ruļļos,

—	ar biezumu no 0,14 mm līdz 0,40 mm,

—	ar platumu no 12,5 mm līdz 359 mm,

—	ar stiepes izturību 285 N/mm2 vai vairāk, un

—	pagarinājumu pie pārraušanas 1 % vai vairāk, un

ar šādu masas sastāvu:

—	93,3 % vai vairāk alumīnijs,

—	2,2 % līdz 5 % magnijs, un

—	ne vairāk kā 1,8 % citu elementu

0 %

31.12.2017

ex 7607 11 90

Parastā alumīnija folija, kas atbilst šādiem rādītājiem:

—	alumīnija saturs 99,98 % vai lielāks

—	biezums 0,070 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,125 mm

—	ar kubveida tekstūru

tāda veida folija, kuru izmanto augstsprieguma kodināšanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 7607 11 90

Alumīnija folija ruļļos:

—	kuras tīrība ir 99,99 % pēc masas,

—	kuras biezums ir 0,021 mm vai lielāks, bet ne lielāks par 0,2 mm,

—	kuras platums ir 500 mm,

—	ar oksidētu virsmas pārklājumu 3 līdz 4 nm biezumā un

—	ar kubisku tekstūru vairāk par 95 %

0 %

31.12.2016

ex 7607 19 90

ex 8507 90 80

Sarullēta loksne, kas sastāv no alumīnijam piesaistīta litija un mangāna lamināta:

—	ar platumu 595 mm līdz 605 mm;

—	ar diametru no 690 mm līdz 710 mm,

izmantošanai elektrisko transportlīdzekļu litija–jonu akumulatoru katodu ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 7607 20 90

Litija-polimēru akumulatoru ražošanas vajadzībām paredzēta plēve ar alumīnija pārklājumu, kuras kopējais biezums nepārsniedz 0,123 mm un kura sastāv no alumīnija slāņa (kura biezums nepārsniedz 0,040 mm), poliamīda un polipropilēna pamatnes, kā arī aizsargpārklājuma aizsardzībai pret fluorūdeņražskābes radīto koroziju (1)

0 %

31.12.2017

ex 7607 20 90

Lubricējoša loksne ievietošanas atvieglošanai ar kopējo biezumu ne vairāk par 350 μm, kas sastāv no:

—	alumīnija folijas slāņa, kura biezums ir no 70 μm līdz 150 μm,

—	ūdenī šķīstoša lubrikanta, kura biezums ir no 20 μm līdz 200 μm un kas istabas temperatūrā ir cietā formā

0 %

31.12.2015

ex 7613 00 00

Alumīnija tilpne, viengabala, saspiestai dabas gāzei vai saspiestam Ūdeņradim, pilnīgi iestiprinātta epoksīdsveķu-oglekļa šķiedru kompozītmateriāla pārklājā, ar tilpumu 172 l (± 10 %) un tukšas tilpnes svaru svaru ne vairāk kā 64 kg

0 %

31.12.2018

ex 7616 99 90

Tādi šūnveida alumīnija bloki, kā tie, ko izmanto gaisakuģu detaļu izgatavošanā

0 %

31.12.2018

ex 7616 99 90

ex 8482 80 00

ex 8803 30 00

Savienojoši komponenti helikopteru astes rotora vārpstu ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 7616 99 90

Daļas taisnstūra rāmja formā:

—	no krāsota alumīnija,

—	ar garumu no 1 011 mm līdz 1 500 mm,

—	ar platumu no 622 mm līdz 900 mm,

—	ar biezumu 0,6 mm (± 0,1 mm),

izmantošanai televizoru ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 8102 10 00

Molibdēna pulveris, kura

—	tīrības pakāpe ir 99 % no masas vai augstāka un

—	daļiņu izmērs ir 1,0 μm vai vairāk, taču ne vairāk par 5,0 μm

0 %

31.12.2017

8104 11 00

Neapstrādāts magnijs ar magnija masas saturu ne mazāk kā 99,8 %

0 %

31.12.2018

ex 8104 30 00

Magnija pulveris:

—	ar masas tīrību vismaz 99,5 %,

—	ar daļiņu izmēru no 0,2 mm līdz 0,8 mm

0 %

31.12.2015

ex 8104 90 00

Gruntētas un pulētas magnija loksnes ar izmēriem, kas nepārsniedz 1 500 mm × 2 000 mm, vienā pusē pārklātas ar gaismnejutīgiem epoksīdsveķiem

0 %

31.12.2018

ex 8105 90 00

Kobalta sakausējuma stieņi vai stieples ar masas saturu:

—	35 % (± 2 %) kobalta,

—	25 % (± 1 %) niķeļa,

—	19 % (± 1 %) hroma un

—	7 % (± 2 %) dzelzs,

kas atbilst materiālu specifikācijām AMS 5842, izmantošanai kosmiskās aviācijas rūpniecībā

0 %

31.12.2017

ex 8108 20 00

Titāna sŪklis

0 %

31.12.2018

ex 8108 20 00

Titāna pulveris, kura caur sietu ar 0,224 mm acojumu izsijātā daļa ir 90 % no svara vai vairāk

0 %

31.12.2018

ex 8108 30 00

Titāna un titāna sakausējumu atgriezumi un šķembas, izņemot tos, kuru sastāvā alumīnija svars ir 1 % vai vairāk, nepārsniedzot 2 % robežu

0 %

31.12.2018

ex 8108 90 30

Titāna sakausējuma stieņi, kas atbilst standarta EN 2002 1, EN 4267 vai DIN 65040 prasībām

0 %

31.12.2014

ex 8108 90 30

Titāna un alumīnija sakausējuma stieņi un stieples, kuru alumīnija masas saturs ir 1 % līdz 2 % un kuri paredzēti apakšpozīcijā 8708 92 or 8714 10 00 iekļauto klusinātāju un izpūtēju ražošanai (1)

0 %

31.12.2017

ex 8108 90 30

Titāna, alumīnija un vanādija sakausējuma (TiAl6V4) stieple, kas atbilst AMS standartam 4928 un 4967

0 %

31.12.2015

ex 8108 90 30

Titāna sakausējuma stieple ar

—	vanādija masas saturu 22 % (± 3 %) un

—	alumīnija masas saturu 4 % (± 0,5 %)

0 %

31.12.2016

ex 8108 90 50

Titāna un alumīnija sakausējums, kura sastāvā alumīnija svars ir 1 % vai vairāk, nepārsniedzot 2 % robežu, 0,49 mm vai biezākās plāksnēs vai ruļļos, nepārsniedzot 3,1 mm robežu, 1 000 mm platas vai platākas, nepārsniedzot 1 254 mm, robežu, lai ražotu 8714 10 00 apakšpozīcijā minētos produktus (1)

0 %

31.12.2018

ex 8108 90 50

Titāna un silīcija sakausējums ar silīcija masas saturu 0,15 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,60 %, loksnēs vai ruļļos, ko paredzēts izmantot:

—	iekšdedzes dzinēju izplūdes sistēmu ražošanā; vai

—	apakšpozīcijas 8108 90 60 cauruļu un caurulīšu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 8108 90 50

Titāna, vara un niobija sakausējuma plāksnes, loksnes, lentes un folijas, kuru vara masas saturs sasniedz 0,8 % līdz 1,2 %, bet niobija masas saturs sasniedz 0,4 % līdz 0,6 %

0 %

31.12.2017

ex 8108 90 50

Titāna, alumīnija, silīcija un niobija sakausējuma plāksnes, loksnes, lentes un folijas, kuru

—	alumīnija masas daļa ir 0,4 % vai lielāka (bet ne lielāka par 0,6 %),

—	silīcija masas daļa ir 0,35 % vai lielāka (bet ne lielāka par 0,55 %), bet

—	niobija masas daļa ir 0,1 % vai lielāka (bet ne lielāka par 0,3 %)

0 %

31.12.2018

ex 8108 90 50

Titāna sakausējuma sloksnes, kurās pēc masas satura ir:

—	15 % (± 1 %) vanādija,

—	3 % (± 0,5 %) hroma,

—	3 % (± 0,5 %) alvas un

—	3 % (± 0,5 %) alumīnija

0 %

31.12.2016

ex 8108 90 50

Titāna sakausējuma plāksnes, loksnes, sloksnes un folijas, kurās pēc masas satura ir:

—	vismaz 0,3 %, bet ne vairāk kā 0,7 % alumīnija un

—	vismaz 0,25 % bet ne vairāk kā 0,6 % silīcija

0 %

31.12.2016

ex 8108 90 50

Neleģēta titāna loksnes, lentes un folijas

0 %

31.12.2017

ex 8108 90 90

ex 9003 90 00

Titāna sakausējuma briļļu ietvaru daļas un stiprinājumi, tostarp tāda veida skrūves, kādas izmanto briļļu ietvaru daļām un stiprinājumiem

0 %

31.12.2016

ex 8109 20 00

Neleģēta cirkonija sūkļi vai stieņi, kas satur vairāk nekā 0,01 masas% hafnija izmantojami sakausēšanā iegūtu cauruļu, lietņu vai stieņu ražošanā, kas paredzēti ķīmiskajai rūpniecībai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8110 10 00

Antimons stieņu formā

0 %

31.12.2018

ex 8112 99 30

Niobija (kolumbija) un titāna sakausējums, gabalu un stieņu formā

0 %

31.12.2018

ex 8113 00 20

Metālkeramikas bloki, kas pēc masas satur 60 % vai vairāk alumīnija un 5 % vai vairāk bora karbīda

0 %

31.12.2016

ex 8113 00 90

Alumīnija silīcija karbīda (AlSiC-9) pamatplate elektroniskajām shēmām

0 %

31.12.2017

ex 8207 30 10

Pārneses un/vai tandēma iespiedinstrumentu komplekts metāla lokšņu aukstai formēšanai, presēšanai, vilkšanai, griešanai, perforēšanai, liekšanai, kalibrēšanai, apmalošanai un iedobšanai, lietošanai motorizēto transportlīdzekļu korpusa daļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 8301 60 00

ex 8413 91 00

ex 8419 90 85

ex 8438 90 00

ex 8468 90 00

ex 8476 90 00

ex 8479 90 80

ex 8481 90 00

ex 8503 00 99

ex 8515 90 00

ex 8531 90 85

ex 8536 90 85

ex 8543 90 00

ex 8708 91 99

ex 8708 99 97

ex 9031 90 85

Tastatūra, tikai no silikona vai polikarbonāta, tostarp drukāti taustiņi ar elektriskiem kontaktelementiem

0 %

31.12.2015

ex 8309 90 90

Alumīnija kannu gali ar tā sacaumo “raujamo rinķi” ar pilna atvēruma diametru 136,5 mm (± 1 mm)

0 %

31.12.2018

ex 8401 30 00

Neapstarotas heksagonālās degvielas kasete izmantošanai kodolreaktoros (1)

0 %

31.12.2018

ex 8405 90 00

ex 8708 21 10

ex 8708 21 90

Automobiļu drošības jostu nospriegošanas gāzģeneratoru metāla korpusi

0 %

31.12.2014

ex 8407 33 20

ex 8407 33 80

ex 8407 90 80

ex 8407 90 90

Dzirksteļaizdedzes virzuļdzinēji vai rotācijas iekšdedzes virzuļdzinēji ar cilindru darba tilpumu 300 cm3 vai vairāk un jaudu 6 kW vai vairāk, bet ne vairāk kā 20,0 kW, lai ražotu:

—	apakšpozīcijā 8433 11 51 iekļautās pašgājējas zāliena pļaujamās mašīnas ar sēdekli (pļaujmašīnas uz traktora bāzes) un pozīcijā 8433 11 90 iekļautās manuālās zāliena pļaujamās mašīnas

—	apakšpozīcijā 8701 90 11 iekļautos traktorus, kuru galvenā funkcija ir zāliena pļaušana

—	apakšpozīcijā 8433 20 10 iekļautās četrtaktu pļaujmašīnas ar dzinēja darba tilpumu ne mazāk kā 300 cm3, vai

—	apakšpozīcijā 8430 20 iekļautos sniega arklus un sniega rotortīrītājus (1)

0 %

31.12.2017

ex 8407 90 10

Četrtaktu benzīna dzinēji, kuru cilindra darba tilpums nepārsniedz 250 cm3, apakšpozīcijā 8433 11 uzskaitīto zāles pļaujmašīnu, apakšpozīcijā 8433 20 10 uzskaitīto pļaujmašīnu ar motoru, apakšpozīcijā 8432 29 50 uzskaitīto rotovatoru, apakšpozīcijā 8436 80 90 uzskaitīto dārza smalcinātāju vai apakšpozīcijā 8432 29 10 uzskaitīto irdinātāju izgatavošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 8407 90 90

Kompakta sašķidrinātās naftas gāzes (LPG) dzinēja sistēma ar:

—	6 cilindriem,

—	jaudu no 75 kW līdz 80 kW,

—	ieplūdes un izplūdes vārstiem, kas pārveidoti nepārtrauktas darbības nodrošināšanai smagas ekspluatācijas slodzes apstākļos,

izmantošanai pozīcijas 8427 transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2015

ex 8408 90 41

Dīzeļdzinēji ar jaudu ne vairāk kā 15 kW, ar 2 vai 3 cilindriem, izmantojami temperatŪras kontroles sistēmu ražošanā, kuras montējamas transportlīdzekļos (1)

0 %

31.12.2018

ex 8408 90 43

Dīzeļdzinēji ar jaudu ne vairāk kā 15 kW, ar 4 cilindriem, izmantojami temperatŪras kontroles sistēmu ražošanai, kuras montējamas transportlīdzekļos (1)

0 %

31.12.2018

ex 8408 90 43

ex 8408 90 45

ex 8408 90 47

Ar četriem cilindriem un šķidrumdzesēšanu aprīkots četrtaktu kompresijaizdedzes dzinējs, kura:

—	tilpums ir ne vairāk kā 3 850 cm3,

—	nominālā jauda ir 15 kW vai lielāka, bet ne lielāka par 55 kW,

izmantošanai pozīcijas 8427 transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 8408 90 47

Ar četriem cilindriem un šķidrumdzesēšanu aprīkots četrtaktu kompresijaizdedzes dzinējs ar:

—	tilpumu, kas nav lielāks kā 3 850 cm3,

—	ar nominālo jaudu 55 kW vai lielāku, bet ne lielāku kā 85 kW,

izmantojams pozīcijas 8427 transportlīdzekļu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8409 91 00

ex 8409 99 00

Izplūdes kolektori, kas atbilst standartam DIN EN 13835, ar turbīnas apvalku vai bez tā, ar četriem ieplūdes kanāliem, paredzēti tādu izplūdes kolektoru ražošanai, kas ir apvirpoti, slīpēti, ar caururbumiem un/vai apstrādāti ar citiem līdzekļiem (1)

0 %

31.12.2016

ex 8409 99 00

ex 8479 90 80

Iesmidzinātāji ar solenoīdvārstu optimizētai izsmidzināšanai dzinēja sadegšanas kamerā

0 %

31.12.2016

ex 8411 99 00

Gāzturbīnas detaļa riteņa formā, ar lāpstiņām, paredzēta izmantošanai turbokompresoros:

—	izgatavota no niķeļa sakausējuma, kas iegūts ar augstas precizitātes liešanas metodi un atbilst standartam DIN G- NiCr13Al16MoNb vai DIN NiCo10W10Cr9AlTi, vai AMS AISI:686,

—	ar siltumizturību ne lielāku par 1 100 °C,

—	ar diametru 30 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 80 mm,

—	ar augstumu 30 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 50 mm

0 %

31.12.2017

ex 8411 99 00

Spirālveida gāzes turbīnas turbokompresora komponents:

—	no nerūsējoša sakausējuma,

—	ar siltumizturību ne lielāku par 1 050 °C,

—	ar diametru 100 mm vai vairāk, bet nepārsniedzot 200 mm,

—	ar augstumu 100 mm vai vairāk, bet nepārsniedzot 150 mm,

—	ar motora izplūdes gāzes kolektoru vai bez tā

0 %

31.12.2018

ex 8411 99 00

Vienpakāpes turbokompresora palaidējs:

—	ar iebūvētu elektrību vadošu ragu un savienojošo uzmavu,

—	no nerūsējoša tērauda sakausējuma,

—	ar elektrību vadošiem ragiem, kuru darbības attālums ir 20 mm,

—	ar garumu ne vairāk kā 350 mm,

—	ar diametru ne vairāk kā 75 mm,

—	ar augstumu ne vairāk kā 50 mm

0 %

31.12.2018

ex 8413 70 35

Vienfāzes centrbēdzes sūknis,

—	kas izdala vismaz 400 cm3 šķidruma minūtē,

—	kura trokšņa līmenis nepārsniedz 6 dBA,

—	kura iesūces atveres un izplūdes atveres diametrs nav lielāks par 15 mm un

—	kas darbojas apkārtējās vides temperatūrā līdz -10 °C

0 %

31.12.2015

ex 8414 30 81

Hermetizēti vai pushermetizēti elektriskie maināma ātruma spirāles kompresori ar nominālo jaudu 0,5 kW vai vairāk, bet ne vairāk par 10 kW, ar darba tilpumu ne vairāk kā 35 cm3, kādus izmanto saldēšanas iekārtās

0 %

31.12.2014

ex 8414 30 89

Transportlīdzekļiem paredzēta gaisa kondicionēšanas sistēmas daļa ar atvērtas vārpstas virzuļa kompresoru, kura jauda pārsniedz 0,4 kW, bet nepārsniedz 10 kW

0 %

31.12.2018

ex 8414 59 20

Aksiālais ventilators:

—	ar elektromotoru,

—	kura jauda nepārsniedz 125 W,

izmantošanai datoru ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 8414 59 20

Ar elektrisku motoru aprīkots aksiālais ventilators, kura jauda nav lielāka par 2 W, izmantošanai pozīcijā 8521 vai 8528 minēto izstrādājumu ražošanā (1)

0 %

31.12.2015

ex 8414 59 80

ex 8414 90 00

Šķērsplūsmas ventilators,

—	kura augstums ir vismaz 575 mm (± 1,0 mm), bet nepārsniedz 850 mm (± 1,0 mm),

—	kura diametrs ir 95 mm (± 0,6 mm) vai 102 mm (± 0,6 mm),

—	kurš izgatavots no antistatiskas, antibakteriālas un siltumizturīgas plastmasas ar 30 % stiklašķiedru pastiprinājumu un minimālo siltumizturību 70 °C (± 5 °C),

izmantojams divbloku gaisa kondicionēšanas iekārtu ražošanai iekštelpām (1)

0 %

31.12.2016

ex 8414 90 00

Alumīnija virzuļi, iebūvēšanai motorizēto transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtu kompresoros (1)

0 %

31.12.2014

ex 8414 90 00

Spiediena regulēšanas sistēma, iebŪvēšanai motorizēto transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtu kompresoros (1)

0 %

31.12.2018

ex 8414 90 00

Piedziņas ierīce iebūvēšanai mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtu kompresoros (1)

0 %

31.12.2018

ex 8415 90 00

Iztvaicētājs, kas izgatavots no alumīnija, izmantošanai automobiļu gaisa kondicionēšanas iekārtu ražošanā (1)

0 %

31.12.2016

ex 8418 99 10

Iztvaicētāji, kas sastāv no alumīnija ribām un vara serpentīncaurules, kādus izmanto saldēšanas iekārtās

0 %

31.12.2014

ex 8418 99 10

Kondensatori no divām koncentriskām vara caurulēm, kādus izmanto saldēšanas iekārtās

0 %

31.12.2014

ex 8421 99 00

Ūdens attīrīšanas iekārtu daļas ar reverso osmozi, sastāv no mākslīga plastmasas dobu šķiedru ar caurlaidīgām sieniņām kŪļa, kas iestiprināts mākslīga plastmasas bloka vienā galā, iet cauri un iziet mākslīgā plastmasas bloka otrā galā, ievietotas vai neievietotas cilindrā

0 %

31.12.2018

ex 8421 99 00

Gāzu atdalīšanas vai attīrīšanas no gāzu maisījumiem separatoru komponenti, kas sastāv no caurlaidīgu dobu šķiedru kŪļa, ietverts konteinerā, kas perforēts vai neperforēt, ar kopējo garumu 300 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 3 700 mm, un diametru ne vairāk kā 500 mm

0 %

31.12.2018

ex 8422 30 00

ex 8479 89 97

Iekārtas un aparāti, izņemot inžektorlējuma iekārtas, tintes printeru kārtridžu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8424 90 00

Poli(etilēna terftalāta) tvertnes ar tilpumu 50 ml vai lielāku, bet ne lielāku kā 600 ml, ar sprauslu, izmantojamas par mehānisku ierīču daļu šķidrumu izsmidzināšanai

0 %

31.12.2018

ex 8431 20 00

Dzenošās ass komplekts, kas satur diferenciāli, reduktorus, plānratu, piedziņas vārpstas, riteņu rumbas, bremzes un montāžas kronšteinus izmantošanai pozīcijā 8427 minēto transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 8439 99 00

Neurbti piesūcējveltņu apvalki, kas ražoti ar centrbēdzes liešanas metodi, tērauda sakausējuma cauruļu formā, ar garumu 3 000 mm vai vairāk un ārējo diametru 550 mm vai vairāk

0 %

31.12.2018

ex 8467 99 00

ex 8536 50 11

Mehāniskie slēdži elektrisko ķēžu savienošanai:

—	spriegumam no 14,4 V līdz 42 V,

—	strāvas stiprumam no 10 A līdz 42 A;

paredzēti izmantošanai pozīcijas 8467 mašīnu ražošanai (1)

0 %

31.12.2014

ex 8477 80 99

Iekārtas pozīcijas 3921 plastikas membrānu liešanai vai to virsmas modificēšanai

0 %

31.12.2018

ex 8479 89 97

Izobāriskie spiedienmaiņi plūsmas tilpuma ātrumam līdz 50 m3/h, ar būstersūkni vai bez tā

0 %

31.12.2014

ex 8479 89 97

ex 8479 90 80

Iekārtas, kas ir ražošanas līnijas komponenti vieglo elektromotora automobiļu litija jonu akumulatoru ražošanai un kas paredzētas šādas ražošanas līnijas konstrukcijai (1)

0 %

31.12.2015

ex 8481 30 91

Tērauda pretvārsti (pārplūdes vārsti), kuru

—	atvēršanās spiediens ir ne lielāks par 800 kPa,

—	ārējais diametrs ir ne lielāks par 37 mm

0 %

31.12.2014

ex 8481 80 59

Gaisa kontroles vārsts, sastāv no pakāpju motora un vārsta tapskrŪves, tukšgaitas gaisa plŪsmas regulēšanai dzinējos ar tiešo degvielas iesmidzināšanas sistēmu

0 %

31.12.2018

ex 8481 80 69

Dzesētājiem paredzēts četrceļu reversīvais vārsts, kas sastāv no:

—	solenoīda vadības vārsta,

—	misiņa vārsta korpusa, ieskaitot plūsmdali un vara savienotājus,

ar darba spiedienu līdz 4,5 Mpa

0 %

31.12.2017

ex 8481 80 79

Elektromagnētiskā vārsta ierīce, kas spēj izturēt 875 bar lielu spiedienu

0 %

31.12.2018

ex 8481 80 99

Darba vārsts, ko veido kombinācija no diveju vārsta šķidruma cauruļvadā un trīseju vārsta gāzes cauruļvadā ar:

—	minimālo iekšējo spiedienu 30 kgf/cm2,

—	minimālo spiediena izturību 45 kgf/cm2,

izmantošanai āra gaisa kondicionēšanas iekārtu ražošanā (1)

0 %

31.12.2016

ex 8481 80 99

Četreju vārsts ar:

—	centrālo gremdvirzuli,

—	blīvējošo virzuli,

—	220V-240V 50/60 Hz maiņstrāvas soleonīda tinumu,

—	darba spiedienu līdz 4,3 MPa,

—

korpusu

dzesētāja plūsmas virzīšanai, izmantošanai āra gaisa kondicionēšanas iekārtu ražošanā (1)

0 %

31.12.2016

ex 8483 30 38

Cilindrisks gultņu korpuss:

—	izgatavots no pelēkā čuguna, kas iegūts ar augstas precizitātes liešanas metodi un atbilst standartam DIN EN 1561,

—	ar eļļas kamerām,

—	bez gultņiem,

—	ar diametru 60 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 180 mm,

—	ar augstumu 60 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 120 mm,

—	arī ar ūdens kamerām un savienotājiem

0 %

31.12.2017

ex 8483 40 29

Cikloīdā zobratu tipa zobratu komplekts ar:

—	nominālo griezes momentu no 50 Nm līdz 7 000 Nm,

—	standarta pārnesumu no 1:50 līdz 1:270,

—	kustības zudumu ne vairāk par vienu loka minūti,

—	efektivitāti, kas pārsniedz 80 %,

izmantošanai robotu rokās

0 %

31.12.2016

ex 8483 40 29

Epicikliska sazobe, izmantojama tādu rokas instrumentu vadīšanai, kuriem ir enerģijas pievade:

—	ar nominālo griezes momentu 25 Nm vai lielāku, bet ne lielāku kā 70 Nm,

—	ar standarta pārnesuma attiecību 1:12,7 vai lielāku, bet ne lielāku kā 1:64,3

0 %

31.12.2018

ex 8483 40 51

Ātrumkārba, kurai ir atšķirīga rata ass, kuru lieto apakšpozīcijas 8433 11 51 pašgājēja zāles pļaujamo mašīnu ar sēdekli ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8483 40 59

Hidrostatiska pārnesumkārba, kurai ir hidro sūknis un atšķirīga rata ass, kuru lieto apakšpozīcijas 8433 11 51 pašgājēja zāles pļaujamo mašīnu ar sēdekli ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8483 40 90

Pārnesumkārba ar:

—	ar ne vairāk kā 3 pārnesumiem,

—	automātisku ātruma samazināšanas sistēmu un

—	virziena maiņas sistēmu,

lietošanai pozīcijas 8427 preču ražošanā (1)

0 %

31.12.2015

ex 8501 10 99

Līdzstrāvas bezsuku motors, ar ārējo diametru ne vairāk kā 25,4 mm, nominālo ātrumu 2 260 (± 15 %) vai 5 420 (± 15 %) aps/min un barošanas spriegumu 1,5 V vai 3 V

0 %

31.12.2018

ex 8501 10 99

Līdzstrāvas motors

—	ar 3 500 līdz 5 000 apgriezieniem minūtē, ja noslogots, un ne vairāk kā 6 500 apgriezieniem minūtē, ja nav noslogots

—	ar līdzstrāvas barošanas spriegumu no 100 V līdz 240 V

izmantošanai elektrisku taukvāres katlu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 8501 10 99

Līdzstrāvas motors ar sukām un iekšējo rotoru ar trīsfāžu tinumu, aprīkots ar vītni vai bez tās, noteiktas temperatūras diapazonā vismaz no - 20 °C līdz + 70 °C

0 %

31.12.2018

ex 8501 10 99

Līdzstrāvas soļmotors,

—	ar soļa leņķi 7,5° (± 0,5°),

—	25 mNm vai lielāku maksimālo griezes momentu 25 °C temperatūrā,

—	impulsu maksimālo frekvenci 1 960impulsi sekundē

—	vai vairāk,

—	divfāzu tinumu un nominālo spriegumu 10,5V vai lielāku, bet ne lielāku par 16,0V

0 %

31.12.2018

ex 8501 10 99

Līdzstrāvas soļu motors ar soļa leņķi 18 ° vai vairāk, apturēšanas momentu 0,5 mNm vai vairāk, ar savienotājuzmavu, kuras ārējie izmēri nepārsniedz 22 mm × 68 mm, ar divfāžu tinumu un ar jaudu, kas nepārsniedz 5 W

0 %

31.12.2018

ex 8501 10 99

Bezsuku līdzstrāvas motors, kā iekšējais diametrs nepārsniedz 29 mm un nominālais griešanās ātrums ir no 1 500 (± 15 %) līdz 6 800 (± 15 %) apgriezieniem minūtē, bet barošanas spriegums ir 2 V vai 8 V

0 %

31.12.2014

ex 8501 31 00

Bezkolektora līdzstrāvas motors ar trīsfāzu tinumu, ar ārējo diametru 85 mm vai vairāk, tomēr nepārsniedzot 115 mm, ar nominālo griezes momentu 2,23 Nm (± 1,0 Nm), jaudu virs 120 W, tomēr nepārsniedzot 520 W, aprēķināts pie 1 550 apgr./min. (± 350 apgr./min.) un barošanas sprieguma 12 V, aprīkots ar elektronisko shēmu ar Hola efekta sensoriem, izmantošanai elektriskā stūres pastiprinātāja modulī (stūres pastiprinātāja motors) (1)

0 %

31.12.2016

ex 8501 31 00

Nepārtrauktas ierosmes līdzstrāvas motors, kam ir

—	vairākfāžu tinums,

—	ārējais diametrs vismaz 30 mm, bet ne vairāk kā 80 mm,

—	rotācijas ātrums ne vairāk kā 15 000 apgr./min,

—	jauda vismaz 45 W, bet ne vairāk kā 300 W, un

—	barošanas spriegums vismaz 9 V, bet ne vairāk kā 25 V

0 %

31.12.2014

ex 8501 31 00

Līdzstrāvas bezsuku motori ar:

—	ārējo diametru 90 mm vai lielāku, bet ne lielāku kā 110 mm,

—	rotācijas ātrumu, kas nav lielāks kā 3 680 apgr./min,

—	jaudu 600 W vai lielāku, bet ne lielāku kā 740 W pie 2 300 apgr./min un 80 °C,

—	barošanas spriegumu 12 V,

—	griezes momentu, kas nav lielāks kā 5,67 Nm,

—	rotora stāvokļa sensoru,

—	elektronisku zvaigznes slēguma releju,

—	izmantojami ar elektronisku servostūres moduli

0 %

31.12.2018

ex 8501 31 00

Līdzstrāvas motors ar komutatoru un ar:

—	ārējo diametru 27,5 mm vai lielāku, bet ne lielāku kā 45 mm,

—	nominālo apgriezienu skaitu 11 000 apgr./min vai lielāku, bet ne lielāku kā 23 200 apgr./min,

—	nominālo barošanas spriegumu 3,6 V vai lielāku, bet ne lielāku kā 230 V,

—	izejas jaudu, ne lielāku kā 529 W,

—	strāvas stiprumu tukšgaitā, ne lielāku kā 3,1 A,

—	maksimālo efektivitāti 54 % vai lielāku,

tādu rokas instrumentu vadīšanai, kuriem ir enerģijas pievade

0 %

31.12.2018

ex 8501 31 00

Bezsuku līdzstrāvas motors, kas var griezties pretēji pulksteņrādītāja virzienam (CCW), ar:

—	ieejas spriegumu no 264 V līdz 391 V,

—	ārējo diametru no 81 mm (± 2,5 mm) līdz 150 mm (± 0,8 mm),

—	izejas jaudu, kas nav lielāka par 125 W,

—	E vai B klases tinuma izolāciju,

lietošanai dalīta tipa gaisa kondicionēšanas iekārtu iekštelpas un ārtelpas vienību ražošanā (1)

0 %

31.12.2016

ex 8501 31 00

Kurināmā elementu modulis, kas sastāv vismaz no polimēra elektrolīta membrānas tipa kurināmā elementiem korpusā ar integrētu dzesēšanas sistēmu, izmantošanai automobiļu piedziņas sistēmu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 8501 31 00

Līdzstrāvas bezsuku motori ar:

—	ārējo diametru 80 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 100 mm,

—	barošanas spriegumu 12 V,

—	izejas jaudu 20 °C temperatūrā 300 W vai vairāk, bet ne vairāk par 550 W,

—	griezes momentu 20 °C temperatūrā 2,90 Nm vai vairāk, bet ne vairāk par 5,30 Nm,

—	nominālo apgriezienu skaitu 20 °C temperatūrā 600 apgr./min. vai vairāk, bet ne vairāk par 1 200 apgr./min.,

—	aprīkoti ar rotora leņķa stāvokļa sensoru (pārveidotājs vai Hola efekta sensors),

izmantošanai automobiļu stūres pastiprinātāja sistēmās

0 %

31.12.2017

ex 8501 33 00

ex 8501 40 80

ex 8501 53 50

Mehānisko transportlīdzekļu elektropiedziņa, kuras jauda nav lielāka par 315 kW un kas aprīkota ar:

—	maiņstrāvas vai līdzstrāvas motoru ar transmisiju vai bez tās,

—	energoelektroniku

0 %

31.12.2016

ex 8501 51 00

ex 8501 52 20

Maiņstrāvas sinhronais servomotors ar pārveidotāju un bremzi, paredzēts maksimālajam ātrumam līdz 6 000 rpm, ar:

—	jaudu no 340 W līdz 7,4 kW,

—	ar atloku, kura maksimālie izmēri ir 180 mm × 180 mm, un

—	attālumu no atloka līdz pārveidotāja tālākajai malai ne lielāku kā 271 mm

0 %

31.12.2016

ex 8501 62 00

Kurināmā elementu sistēma:

—	kas satur vismaz fosforskābes kurināmā elementus (PAFC),

—	ar integrētas ūdens regulēšanas un gāzu attīrīšanas bloku,

—	pastāvīgai, stacionārai enerģijas piegādei

0 %

31.12.2017

ex 8503 00 91

ex 8503 00 99

Rotors, iekšpusē aprīkots ar vienu vai diviem magnētiskajiem gredzeniem, iebŪvēts vai neiebŪvēts tērauda gredzenā

0 %

31.12.2018

ex 8503 00 99

Marķēts elektromotora kolektors, ar ārējo diametru ne vairāk kā 16 mm

0 %

31.12.2018

ex 8503 00 99

Stators, stūres pastiprinātāja bezkontaktu elektromotora, ar apaļuma pielaidi 50 μm

0 %

31.12.2016

ex 8503 00 99

Rotors, stūres pastiprinātāja bezkontaktu elektromotora, ar apaļuma pielaidi 50 μm

0 %

31.12.2016

ex 8503 00 99

Devējs pārveidotājs par bezkontaktu motori elektrisko stūres pastiprinātājs

0 %

31.12.2014

ex 8503 00 99

Kurināmā elementa membrāna, ruļļos vai loksnēs, kuras platums ir 150 cm vai mazāk un kuru izmanto vienīgi 8501 pozīcijas kurināmajos elementos

0 %

31.12.2017

ex 8504 31 80

Transformatori, kas paredzēti izmantošanai LCD moduļu inverteru ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 8504 31 80

Komutācijas transformatori, kuru jauda ir vienāda ar vai mazāka par 1 kVA un kurus paredzēts izmantot statisko pārveidotāju ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8504 31 80

Elektriskie pārveidotāji:

—	ar jaudu 1 kVA vai mazāk,

—	bez spraudņiem vai kabeļiem,

iekšējai lietošanai televizoru pierīču un televizoru ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 8504 40 82

Lespiedshēmas plate, kas aprīkota ar tiltaslēguma taisngrieža shēmu un citiem aktīviem un pasīviem elementiem:

—	ar diviem izejas savienotājiem,

—	ar diviem ieejas savienotājiem, kas ir pieejami un izmantojami paralēli,

—	kuru var pārslēgt starp gaišas un aptumšotas darbības režīmu,

—	ar ieejas spriegumu 40 V (+ 25 % - 15 %) vai 42 V (+ 25 % - 15 %) gaišas darbības režīmā, ar ieejas spriegumu 30 V (± 4 V) aptumšotas darbības režīmā, vai

—	ar ieejas spriegumu 230 V (+ 20 % - 15 %) gaišas darbības režīmā, ar ieejas strāvu 160 V (± 15 %) aptumšotas darbības režīmā, vai

—	ar ieejas spriegumu 120 V (+ 15 % - 35 %) gaišas darbības režīmā, ar ieejas spriegumu 60 V (± 20 %) aptumšotas darbības režīmā, vai

—	ar ieejas strāvu, kas sasniedz 80 % no tās nominālās vērtības 20 ms laikā,

—	ar ieejas frekvenci 45 Hz vai vairāk, bet ne vairāk par 65 Hz 42 V un 230 V versijai un 45–70 Hz 120 V versijai,

—	ar maksimālo izsitienstrāvas uzsitumu ne vairāk kā 250 % no ieejas strāvas,

—	ar izsitienstrāvas uzsituma laiku ne vairāk kā 100 ms,

—	ar ieejas strāvas iesitumune mazāk kā 50 % no ieejas strāvas,

—	ar izsitienstrāvas iesituma laiku ne vairāk kā 20 ms,

—	ar iestatāmu izejas strāvu,

—	ar izejas strāvu, kas sasniedz 90 % no tās nominālās iestatītās vērtības 50 ms laikā,

—	ar izejas strāvu, kas sasniedz nulli 30 ms laikā pēc ieejas sprieguma noņemšanas,

—	ar noteiktu atteices statusu gadījumā, kad nav slodzes vai ir pārāk liela slodze (nolietotības funkciju)

0 %

31.12.2017

ex 8504 40 82

Taisngriezis korpusā ar

—	nominālo jaudu ne lielāku par 250 W,

—	ieejas spriegumu 90 V vai vairāk, bet ne vairāk par 305 V,

—	garantētu ieejas frekvenci 47 Hz vai vairāk, bet ne vairāk par 440 Hz,

—	pastāvīgu izejas strāvu 350 mA vai vairāk, bet ne vairāk par 15 A,

—	maksimālo palaides strāvu ne lielāku par 10 A,

—	darbības temperatūras diapazonu no – 40 °C vai vairāk, bet ne vairāk par + 85 °C,

—	piemērots gaismas diožu gaismekļiem

0 %

31.12.2017

ex 8504 40 90

Līdzstrāvas pārveidotājs

0 %

31.12.2018

ex 8504 40 90

Statiskais pārveidotājs, kas ietver elektroslēdzi ar izolētas aizsargbarjeras divpolu tranzistoriem (IGBTs), iebŪvēts korpusā, izmantojams 8516 50 00. subpozīcijā minēto mikroviļņu krāšņu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 8504 40 90

Pusvadītāju jaudas moduļi, kuros ietilpst:

—	jaudas tranzistori,

—	integrētās shēmas,

—	kuros ir vai nav diodes un ir vai nav termorezistori,

—	kuru darba spriegums nav lielāks par 600V,

—	ne vairāk kā trīs elektriskie izvadi, kam katram ir divi jaudas slēdži (vai nu MOSFET (metāla oksīdu lauktranzistori), vai IGBT (izolēta slēdža bipolārie tranzistori)) un iekšējā piedziņa,

—	unkuru RMS (vidējais kvadrātiskais) strāvas stiprums nav vairāk kā 15,7A

0 %

31.12.2018

ex 8504 40 90

Rūpniecības robotu vadības vienība ar:

—	vienu vai sešām trīsfāžu motora pieslēgvietām ar maksimālo strāvas stiprumu 3 × 32 A,

—	galveno strāvas padevi 220 V (maiņstrāva) vai lielāku, bet ne lielāku kā 480 V (maiņstrāva) vai 280 V (līdzstrāva) vai lielāku, bet ne lielāku kā 800 V (līdzstrāva),

—	loģisko strāvas padevi 24 V (līdzstrāva),

—	EtherCat saskarni,

—	izmēriem 150 × 140 × 120 mm vai lielākiem, bet ne lielākiem kā 335 × 430 × 179 mm

0 %

31.12.2018

ex 8504 40 90

Injekcijas veidņošanā iegūts pusvadītāja barošanas bloks, kurā ietilpst:

—	jaudas tranzistori,

—	integrētās shēmas,

—	ietilpst vai neietilpst diodes un termorezistori,

—	ķēdes konfigurācija,

—	vai nu tiešās vadības posms ar darbības spriegumu, kas ir lielāks nekā 600 V,

—	vai tiešās vadības posms ar darbības spriegumu, kas nav lielāks kā 600 V, un efektīvo strāvu, kuras stiprums ir lielāks nekā 15,7 A,

—	vai viens vai vairāki jaudas koeficienta korekcijas moduļi

0 %

31.12.2018

ex 8504 50 95

Induktors ar induktivitāti ne vairāk kā 62 mH

0 %

31.12.2018

ex 8504 50 95

Drosele:

—	ar indukciju 4,7 μH (± 20 %),

—	ar līdzstrāvas pretestību, kas nav lielāka par 0,1 omu,

—	ar izolācijas pretestību 100 Momi vai vairāk pie 500 V (līdzstrāva),

izmantošanai LCD un LED moduļu barošanas plašu ražošanā (1)

0 %

31.12.2015

ex 8504 50 95

Solenoīda tinums ar

—	enerģijas patēriņu ne vairāk kā 6 W,

—	izolācijas pretestību vairāk nekā 100 M omi, un

—	centrālo caurumu 11,4 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 11,8 mm

0 %

31.12.2017

ex 8504 90 11

Terīta serdes, savādākas nekā priekš novirzes jūga

0 %

31.12.2018

ex 8505 11 00

Pastāvīgais magnēts, kura paliekošā magnetizācija ir 455 mT (± 15 mT)

0 %

31.12.2018

ex 8505 11 00

Pastāvīgie magnēti, kas sastāv no neodima, dzelzs un bora sakausējuma, noapaļota taisnstūra formā, izmērā nepārsniedzot 15 mm × 10 mm × 2 mm, vai diska formā ar diametru, kas nepārsniedz 90 mm, ar vai bez cauruma centrā

0 %

31.12.2018

ex 8505 11 00

Pastāvīgie magnēti, kas sastāv no neodima, dzelzs un bora sakausējuma vai samārija un kobalta sakausējuma, pēc neorganiskaspasivizācijas (neorganiska pārklāšana), izmantojot cinka fosfātu, rūpnieciskai produktu ražošanai motoriskām vai sensoriskām lietotnēm (1)

0 %

31.12.2017

ex 8505 11 00

Īpašas formas stieņi, kas paredzēti pārvēršanai pastāvīgos magnētos pēc magnetizēšanas un kas satur neodīmu, dzelzi un boru, ar izmēriem:

—	garums 15 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 52 mm,

—	platums 5 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 42 mm,

izmantošanai elektrisko servomotoru ražošanā, kas paredzēti rūpnieciskai automatizācijai

0 %

31.12.2017

ex 8505 11 00

Gredzeni, caurules, caurvadizolatori vai manšetes, kas izgatavotas no neodimija, dzelzs un bora sakausējuma, ar

—	diametru ne vairāk kā 45 mm,

—	augstumu ne vairāk kā 45 mm,

ko pēc magnetizācijas izmanto pastāvīgu magnētu ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 8505 11 00

Disks:

—	kura diametrs nav lielāks kā 90 mm,

—	kuram centrā ir caurums,

—	kurš sastāv no neodīma, dzelzs un bora sakausējuma, pārklāts ar niķeli un kuram pēc magnetizācijas paredzēts kļūt par pastāvīgo magnētu,

izmantojams automašīnu skaļruņos

0 %

31.12.2018

ex 8505 11 00

Trijstūra, kvadrāta vai taisnstūra formas izstrādājums, kam pēc magnetizācijas paredzēts kļūt par pastāvīgo magnētu un kas satur neodīmu, dzelzi un boru, un kam ir šādi izmēri:

—	garums 15 mm vai lielāks, bet ne lielāks kā 105 mm,

—	platums 5 mm vai lielāks, bet ne lielāks kā 105 mm,

—	augstums 3 mm vai lielāks, bet ne lielāks kā 55 mm

0 %

31.12.2018

ex 8505 19 90

Diska formas aglomerētā ferīta izstrādājumi, kuru diametrs nav lielāks kā 120 mm, kuriem centrā ir caurums, kuriem pēc magnetizācijas paredzēts kļūt par pastāvīgajiem magnētiem un kuriem paliekošā magnetizācija ir 350 mT līdz 470 mT

0 %

31.12.2018

ex 8505 20 00

Elektromagnētiskais sajūgs izmantošanai mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtu kompresoru ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 8505 90 20

Solenoīds ar plunžeri, darbojas pie nominālā barošanas sprieguma 24 V pie nominālās līdzstrāvas 0,08 A, izmantošanai 8517 preču pozīcijā minēto izstrādājumu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 8506 50 90

Litija jonu vienšŪnas baterija, kuras izmēri nepārsniedz 9 mm × 23 mm × 45 mm, un spriegums nepārsniedz 2,8 V

0 %

31.12.2018

ex 8506 50 90

Ierīce, kas sastāv ne vairāk kā no 2 litija baterijām, kas iestiprinātas ligzdā, integrētām ķēdēm (baterijas bufera ligzda), ne vairāk kā ar 32 savienojumiem un iebŪvēto kontroles mikroshēmu

0 %

31.12.2018

ex 8506 50 90

Litija jonu vai litijsudraba vanādija oksīda vienšŪnas akumulators ar izmēriem ne vairāk kā 28 mm × 45 mm × 15 mm un ietilpību ne mazāk kā 1,05 Ah

0 %

31.12.2018

ex 8507 10 20

Svina–skābes startera akumulators ar:

—	ar uzlādes kapacitāti vismaz 200 % no līdzvērtīga klasiskā akumulatora ar šķidro elektrolītu pirmo 5 uzlādes sekunžu laikā,

—	šķidro elektrolītu,

lietošanai tādu vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu ražošanā, kuros izmanto augstas reģenerācijas pakāpes alternatoru regulatorus vai palaišanas/pārtraukšanas sistēmas ar augstas reģenerācijas pakāpes alternatoru regulatoriem (1)

0 %

31.12.2015

ex 8507 30 20

Cilindriskais niķeļkadmija akumulators, ar garumu 65,3 mm (± 1,5 mm) un diametru 14,5 mm (± 1 mm), ar nominālo ietilpību 1 000 mAh vai vairāk, izmantošanai atkārtoti uzlādējamo bateriju ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 8507 50 00

ex 8507 60 00

TaisnstŪra akumulators ar garumu ne vairāk kā 69 mm, platumu ne vairāk kā 36 mm un biezumu ne vairāk kā 12 mm, izmantošanai atkārtoti uzlādējamo bateriju ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 8507 50 00

Cilindriskais niķeļhidrīta akumulators, ar diametru ne vairāk kā 14,5 mm, izmantošanai atkārtoti uzlādējamo bateriju ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 8507 60 00

Taisnstūrveida moduļi, kurus paredzēts iebūvēt atkārtoti uzlādējamos litija jonu akumulatoros ar:

—	platumu: 352,5 mm (± 1 mm) vai 367,1 mm (± 1 mm)

—	dziļumu: 300 mm (± 2 mm) vai 272,6 mm (± 1 mm)

—	augstumu: 268,9 mm (± 1,4 mm) vai 229,5 mm (± 1 mm)

—	svaru: 45,9 kg vai 46,3 kg

—	nominālo jaudu: 75 Ah un

—	nominālo spriegumu: 60 V

0 %

31.12.2017

ex 8507 60 00

Cilindriskais litija jonu akumulators, ar garumu 63 mm vai vairāk un diametru 17,2 mm vai vairāk, ar nominālo ietilpību 1 200 mAh vai vairāk, izmantošanai atkārtoti uzlādējamo bateriju ražošanā (1)

0 %

31.12.2014

ex 8507 60 00

Atkārtoti uzlādējami litija jonu akumulatori ar:

—	garumu no 1 475 mm līdz 2 200 mm,

—	platumu no 935 mm līdz 1 400 mm,

—	augstumu no 260 mm līdz 310 mm,

—	svaru no 320 kg līdz 390 kg,

—	nominālo jaudu no 18,4 Ah līdz 130 Ah,

—	sapakoti pa 12 vai 16 moduļiem

0 %

31.12.2017

ex 8507 60 00

Uzlādējamas litija jonu akumulatoru baterijas ar:

—	garumu 1 203 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 1 297 mm,

—	platumu 282 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 772 mm,

—	augstumu 792 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 839 mm,

—	svaru 260 kg vai vairāk, bet ne vairāk par 293 kg,

—	ietilpību 22 kWh vai 26 kWh,

—	sastāv no 24 vai 48 moduļiem

0 %

31.12.2017

ex 8507 60 00

Moduļi litija jonu akumulatoru bateriju montāžai ar:

—	garumu 298 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 408 mm,

—	platumu 33,5 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 209 mm,

—	augstumu 138 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 228 mm,

—	svaru 3,6 kg vai vairāk, bet ne vairāk par 17 kg,

—	ietilpību 458 kWh vai vairāk, bet ne vairāk par 2 158 kWh

0 %

31.12.2017

ex 8507 60 00

Cilindrisks litija jonu akumulators:

—	ar pamatni, kurai ir elipses (vidū saplacināta) forma,

—	ar garumu 49 mm vai vairāk (bez savienojumiem),

—	ar platumu 33,5 mm vai vairāk,

—	ar biezumu 9,9 mm vai vairāk,

—	ar nominālo ietilpību 1,75 Ah vai vairāk,

—	ar nominālo spriegumu 3,7 V,

izmantošanai atkārtoti uzlādējamo bateriju ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 8507 60 00

Kubisks litija jonu akumulators:

—	ar daļēji noapaļotām šķautnēm,

—	ar garumu 76 mm vai vairāk (bez savienojumiem),

—	ar platumu 54,5 mm vai vairāk,

—	ar biezumu 5,2 mm vai vairāk,

—	ar nominālo ietilpību 3 100 Ah vai vairāk,

—	ar nominālo spriegumu 3,7 V,

izmantošanai atkārtoti uzlādējamo bateriju ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 8507 60 00

Atkārtoti uzlādējami litija jonu akumulatori ar:

—	garumu no 1 213 mm līdz 1 575 mm,

—	platumu no 245 mm līdz 1 200 mm,

—	augstumu no 265 mm līdz755 mm,

—	ar svaru no 265 kg līdz 294 kg,

—	nominālo jaudu 66,6 Ah,

sapakoti pa 48 moduļiem

0 %

31.12.2015

ex 8507 60 00

Cilindriska litija jonu baterija ar:

—	3,5 līdz 3,8 VDC,

—	300 līdz 900 mAh un

—	10,0 līdz 14,5 mm diametru

0 %

31.12.2016

ex 8507 60 00

Taisnstūrveida moduļi, kurus paredzēts iebūvēt atkārtoti uzlādējamos litija jonu akumulatoros:

—	ar garumu 350 mm vai 312 mm,

—	ar platumu 79,8 mm vai 225 mm,

—	ar augstumu 168 mm vai 35 mm,

—	ar svaru 6,2 kg vai 3,95 kg,

—	ar nominālo jaudu 129 Ah vai 66,6 Ah

0 %

31.12.2015

ex 8507 60 00

Taisnstūrveida litija jonu akumulatorsar:

—	metāla karkasu,

—	garumu 173 mm (± 0,15 mm),

—	platumu 21 mm (± 0,1 mm),

—	augstumu 91 mm (± 0,15 mm),

—	nominālais spriegumu 3,3 V un

—	nominālo jaudu 21 Ah vai vairāk

0 %

31.12.2016

ex 8507 60 00

Taisnstūrveida litija jonu akumulators, ar

—	metāla karkasu, kura

—	garums ir 171 mm (± 3 mm),

—	platums ir 45,5 mm (± 1 mm),

—	augstums ir 115 mm (± 1 mm),

—	nominālais spriegums ir 3,75 V un

—	nominālā jauda 50 Ah,

izmantošanai mehānisko transportlīdzekļu atkārtoti uzlādējamo bateriju ražošanā (1)

0 %

31.12.2015

ex 8507 90 80

No ar niķeli pārklātas vara folijas izgriezta plāksne ar:

—	platumu 70 mm (± 5 mm);

—	biezumu 0,4 mm (± 0,2 mm);

—	garumu līdz 55 mm,

izmantošanai elektrisko transportlīdzekļu litija–jonu akumulatoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 8508 70 00

ex 8537 10 99

Elektroniskā shēmas plate bez atsevišķa korpusa, lai aktivizētu un kontrolētu putekļsūcēju birstes, kuru jauda nav lielāka par 300 W

0 %

31.12.2015

ex 8508 70 00

ex 8537 10 99

Elektroniskās iespiedplates, kas

—	viena ar otru ir savienotas ar vadu vai radio frekvenci un motora kontrolētājkarti un

—	regulē putekļsūcēju darbību (sūkšanas darbības uzsākšana vai pārtraukšana) atbilstoši iestatītajai programmai,

—	ar vai bez indikatoriem, kas attēlo putekļsūcēja darbību (sūkšanas jauda un/vai putekļu maiss pilns un/vai filtrs pilns)

0 %

31.12.2015

ex 8512 40 00

ex 8516 80 20

Automašīnas durvju spoguļa apsildes folija:

—	ar diviem elektriskajiem kontaktiem,

—	ar pašlīmējošu slāni abās pusēs (plastmasas turekļa pusē un spoguļstikla pusē),

—	ar papīra aizsargplēvi abās pusēs

0 %

31.12.2018

ex 8516 90 00

Elektriskā taukvāres katla ventilācijas mezgls,

—	kas aprīkots ar motoru, kura jauda ir 8 W pie 4 600 rpm,

—	kuru vada elektroniskā shēma,

—	kas darbojas 110 °C vai augstākā apkārtnes temperatūrā,

—	kas aprīkots ar termostatu

0 %

31.12.2014

ex 8516 90 00

Iekškatls:

—	ar atvērumiem sānos un vidū,

—	no atkvēlināta alumīnija,

—	ar keramisku pārklājumu, kas iztur vairāk nekā 200 °C

izmantošanai elektrisku taukvāres katlu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 8518 29 95

Skaļruņi:

—	ar pretestību 4 omi vai vairāk, bet ne vairāk par 16 omiem,

—	ar nominālo jaudu 2 W vai vairāk, bet ne vairāk par 20 W,

—	arī ar plastmasas turētāju un

—	arī ar elektrisko kabeli, kas aprīkots ar savienotājiem,

izmantošanai televizoru un videomonitoru ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 8518 30 95

Austiņas un radioaustiņas dzirdes palīgierīcēm, iebŪvētas korpusā ar ārējiem izmēriem, neieskaitot savienojuma vietas, ne vairāk kā 5 mm × 6 mm × 8 mm

0 %

31.12.2018

ex 8518 40 80

Iespiestās shēmas mezgls, kas sastāv no ciparu audiosignāla dekodera, audiosignāla apstrādes un pastiprināšanas bloka ar duālu un/vai daudzkanālu funkcionalitāti

0 %

31.12.2014

ex 8518 40 80

Iespiestās shēmas mezgls, kas sastāv no barošanas, aktīvās izlīdzināšanas un jaudas pastiprināšanas shēmām

0 %

31.12.2015

ex 8518 90 00

Integrāli auksti apstrādāta tērauda pamatplate, diska formā, kas no vienas puses aprīkots ar cilindru, izmantošanai skaļruņu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 8521 90 00

Ciparu videoierakstītājs:

—	bez cietā diska diskdziņa,

—	ar vai bez DVD-RW,

—	ar kustību detektoru vai kustību detekcijas iespējām, izmantojot IP savienojamību caur LAN konektoru

—	ar USB pieslēgvietu vai bez tās,

izmantošanai videonovērošanas sistēmu (CCTV) ražošanā (1)

0 %

31.12.2014

ex 8522 90 49

Elektroniskais bloks kompaktdisku atskaņotāja lāzera lasīšanas galvai, sastāv no:

—	iespiedshēmas,

—	fotodetektora, monolītiskas integrētas shēmas formā, iebūvēta korpusā,

—	ne vairāk kā 3 savienotājiem,

—	ne vairāk kā 1 tranzistora,

—	ne vairāk kā 3 mainīgiem un 4 fiksētiem rezistoriem,

—	ne vairāk kā 5 kondensatoriem,

viss kopā montēts uz pamatnes

0 %

31.12.2018

ex 8522 90 49

ex 8527 99 00

ex 8529 90 65

Drukātās shēmas plates bloks, kurā ietilpst:

—	radiouztvērējs (kas spēj uztvert un dekodēt radiosignālus un pārraidīt šos signālus bloka ietvaros) bez signāla apstrādes funkcijām,

—	mikroprocesors, kas spēj saņemt tālvadības ziņojumus un vadīt uztvērēja mikroshēmojumu,

izmantošanai mājas kinozāļu izgatavošanā (1)

0 %

31.12.2014

ex 8522 90 49

ex 8527 99 00

ex 8529 90 65

Drukātās shēmas plates bloks, kurā ietilpst:

—	radiouztvērējs, kas spēj uztvert un dekodēt radiosignālus un pārraidīt šos signālus bloka ietvaros, ar signāla dekodētāju,

—	radiofrekvences (RF) tālvadības uztvērējs,

—	infrasarkanā tālvadības signāla raidītājs,

—	SCART signāla ģenerētājs,

—	TV statusa sensors,

izmantošanai mājas kinozāļu izgatavošanā (1)

0 %

31.12.2014

ex 8522 90 49

Bloki, kas satur vismaz elastīgu iespiedshēmu, lāzera draiva integrālo shēmu un signāla pārveidotāja integrālo shēmu

0 %

31.12.2018

ex 8522 90 80

Alumīnija karstuma uztvērēji un atdzesēšanas stabilizatori tranzistoru un/vai integrālo shēmu darbības temperatūras uzturēšanai pozīcijas 8521 produktiem

0 %

31.12.2017

ex 8522 90 80

ex 8529 90 92

Turētājs, fiksators vai iekšējais stingrinātājs no metāla izmantošanai televizoru, monitoru un videoatskaņotāju ražošanā (1)

0 %

31.12.2016

ex 8522 90 80

Optisko disku bloks, kas ietver vismaz optisko ierīci un līdzstrāvas motorus, nav spējīgs veikt dubultā slāņa ierakstus

0 %

31.12.2018

ex 8522 90 80

Video kasešu ierakstīšanas/reproducēšanas bloks, kurš ietver vismaz motoru un iespiedshēmas plati, kas satur integrētu shēmu ar draivera vai kontroles funkcijām, pievienotu vai nepievienotu transformatoram, kuru lieto 8521 pozīcijas izstrādājumu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8522 90 80

Optiskā nolasītāja galviņa CD atskaņotājam, kas sastāv no vienas lāzera diodes, viena fotodetektora integrālās shēmas un viena signāla sadalītāja

0 %

31.12.2018

ex 8522 90 80

Lāzera optiskā diskdziņa (draiva) bloks (tā saucamais ‘mecha units’), digitālā video un/vai audio signāla ierakstīšanai un/vai reproducēšanai, satur vismaz lāzera optisko nolasītāju un/vai rakstītāju, vienu vai vairākus līdzstrāvas motorus un bez iespiedshēmas plates vai satur iespiedshēmas plati, kas nespēj apstrādāt skaņas un attēla signālus, lieto 8519, 8521, 8526, 8527, 8528 vai 8543 pozīcijas preču ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8522 90 80

Optiskā lāzerierīce CD vai DVD optisko signālu nolasīšanai un optisko signālu ierakstīšanai DVD, ko viedo vismaz

—	lāzera diode,

—	lāzerdziņa integrētā shēma,

—	fotodetektora integrētā shēma,

—	frontālā monitora integrētā shēma un pārveidotājs,

izmantošanai pozīcijā 8521 iekļauto izstrādājumu ražošanā (1)

0 %

31.12.2016

ex 8522 90 80

Blu-ray optiskās nolasīšanas bloks ar ieraksta funkciju un bez tās, kas paredzēts lietošanai ar Blu-ray, DVD un CD diskiem, un sastāv vismaz no:

—	lāzerdiodes, kas darbojas pie trijiem dažādiem viļņa garumiem,

—	fotodetektora integrālās shēmas un

—	izpildierīces;

paredzēts izmantošanai pozīcijas 8521 produktu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8522 90 80

Blu-ray piedziņas mehānisms ar ieraksta funkciju un bez tās, kas paredzēts lietošanai ar Blu-ray, DVD un CD diskiem, un sastāv vismaz no:

—	optiskās nolasīšanas bloka ar lāzerdiodēm, kas darbojas pie trijiem dažādiem viļņa garumiem,

—	vārpstas piedziņas elektromotora,

—	soļa elektromotora

0 %

31.12.2018

ex 8522 90 80

Video galviņas cilindrs, ar video galviņām vai ar video vai audio galviņām un elektromotoru, paredzēts izmantošanai pozīcijas 8521 produktu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 8522 90 80

Cietā diska dzinis, iebūvēšanai izstrādājumos no pozīcijas 8521 (1)

0 %

31.12.2017

ex 8522 90 80

ex 8529 90 65

Augstfrekvences signālu pārveidotājs vidējas frekvences signālos, kuru paredzēts izmantot tādu izstrādājumu ražošanā, ko klasificē pozīcijās 8521 un 8528 (1)

0 %

31.12.2016

ex 8525 80 19

Televīzijas kameras bloks ar dimensiju ne vairāk kā 10 mm × 15 mm × 18 mm, kas ietver attēla sensoru, objektīvu un krāsu procesoru, kuram ir attēla izšķirspēja līdz 1 024 × 1 280 pikseli, apgādāts vai neapgādāts ar kabeli un/vai apsegu, apakšpozīcijas 8517 12 00 izstrādājumu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8525 80 19

Garo infrasarkano viļņu kamera (LWIR kamera) (saskaņā ar ISO/TS 16949) ar:

—	jutību vismaz 8 μm, bet ne vairāk kā 14 μm viļņu garuma apgabalā,

—	izšķirtspēju 324 × 256 pikseļi,

—	svaru ne vairāk kā 400 g,

—	izmēriem ne vairāk kā 70 mm × 67 mm × 75 mm,

—	ūdensdrošu korpusu un automobiļiem piemērotu kontaktspraudni,

—	izejošā signāla novirzi visā darba temperatūras diapazonā ne vairāk kā 20 %

0 %

31.12.2014

ex 8525 80 19

ex 8525 80 91

Slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kamera:

—	ar svaru ne vairāk par 5,9 kg,

—	bez korpusa,

—	ar izmēru, kas nav lielāks par 405 mm × 315 mm,

—	ar viensensora lādiņsaistes (CCD) matricu vai papildu metāla oksīdu pusvadītāja (CMOS) sensoru,

—	ar efektīvo pikseļu skaitu ne vairāk par 5 megapikseļiem,

izmantošanai videonovērošanas sistēmās (1)

0 %

01.07.2014

ex 8525 80 19

Attēla skenēšanas kameras, kas izmanto:

—	sistēmu Dynamic overlay lines,

—	NTSC izejas videosignālu,

—	6,5 V spriegumu,

—	vismaz 0,5 lux apgaismojumu

0 %

31.12.2014

ex 8525 80 19

Piezīmjdatora videokameras bloks (notebooks), kas nav lielāks par 15 mm × 25 mm × 25 mm, ar attēla sensoru, objektīvu un krāsu procesoru, ar attēla izšķirtspēju 1 600 × 1 200 pikseļi, ar kabeli un/vai korpusu vai bez tā, montēts uz pamatnes vai nemontēts uz tās un ar gaismas diodes mikroshēmu (1)

0 %

31.12.2016

ex 8525 80 19

Kameras modulis ar izšķirtspēju 1 280 * 720 P HD, ar diviem mikrofoniem, izmantošanai pozīcijā 8528 minēto produktu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 8526 91 20

ex 8527 29 00

Integrēts audio modulis (IAM) ar digitālā videoatskaņotāja izeju, ko paredzēts savienot ar LCD skārienjutīgo monitoru, savienots ar MOST (Media Oriented Systems Transport) tīklu un izmanto MOST augsto protokolu, ar (vai bez):

—	iespiedshēmas plati (PCB), kas ietver globālās pozicionēšanas sistēmas(GPS) uztvērēju, žiroskopu un TMC (TrafficMessageChannel) atskaņotāju,

—	cieto disku, kas atbalsta dažādas kartes,

—	augstas izšķirtspējas radio,

—	balss atpazīšanas sistēmu,

—	CD un DVD diskdzini,

un ietver

—	Bluetooth, MP3 un USB ievades savienojamību,

—	spriegumu no 10V līdz 16V,

lietošanai 87. nodaļā minēto transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2015

ex 8527 91 99

ex 8529 90 65

Bloks, kas sastāv vismaz no:

—	audiofrekvences pastiprinātāja mezgla, kurā ir vismaz audiopastiprinātājs un skaņas ģenerators,

—	transformators un

—	radiouztvērējs

0 %

31.12.2014

ex 8528 49 10

Videomonitori, kas sastāv no

—	plakana ekrāna melnbaltas elektronstaru lampas ar ekrāna diagonāli ne vairāk kā 110 mm, aprīkotu ar deflektora aptveri, un

—	iespiedshēmas, uz kuras montēta deflektora ierīce, videopastiprinātājs un transformators,

viss montēts vai nemontēts uz šasijas, videoieejas telefonu, videotelefonu un novērošanas aparātu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8528 59 70

Šķidro kristālu ekrāna krāsainā video monitori, izņemot tos, kas ir apvienojumā ar citu aparātu, ar līdzstrāvas spriegumu 7 V vai vairāk, bet nepārsniedzot 30 V, ar ekrāna diagonālo izmēru 33,2 cm vai mazāk,

—	bez korpusa, ar aizmugurējo pārsegu un montāžas rāmi,

—	vai ar korpusu,

izmantojami stacionārai iebūvēšanai vai stacionārai uzstādīšanai (rūpnieciskās montāžas laikā) 84. - 90. un 94. nodaļas izstrādājumos (1)

0 %

30.06.2014

ex 8529 10 80

Keramisko filtru komplekts, kas sastāv no 2 keramikas filtriem un 1 keramiska rezonatora frekvencei 10,7 MHz (± 30 kHz), iebŪvēts korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8529 10 80

Keramiskais filtrs cetrālajai frekvencei 450 kHz (± 1,5 kHz) vai 455 kHz (± 1,5 kHz), ar caurlaides joslas platumu ne vairāk kā 30 kHz pie 6 dB un ne vairāk kā 70 kHz pie 40 dB, iebŪvēts korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8529 10 80

Filtri, izņemot virsmas akustisko viļņu filtrus, cetrālajai frekvencei 485 MHz vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 990 MHz ar ienesto vājinājumu ne vairāk kā 3,5 dB, iebŪvēti korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8529 90 65

ex 8548 90 90

TV-aparātu daļas, kurām ir mikro-procesoru un video-p>procesoru funkcijas, kuri ietver vismaz mikro-kontrolieri un video-procesoru, kurš uzstādīts uz rāmja un kuram ir plastikas apsegs

0 %

31.12.2018

ex 8529 90 65

Satelītu radiouztvērēja modulis augstfrekvences satelītsignālu pārveidošanai par kodētu ciparu audiosignālu; paredzēts izmantošanai pozīcijas 8527 produktu ražošanai (1)

0 %

31.12.2014

ex 8529 90 65

Noskaņgaismas LED plate, kuru paredzēts iebūvēt pozīcijā 8528 minētajās precēs (1)

0 %

31.12.2015

ex 8529 90 65

Augstfrekvences signālu pārveidotājs vidējās frekvences signālos, kuru paredzēts izmantot, lai ražotu pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloku satelīta vai zemes TV uztvērējus (1)

0 %

31.12.2016

ex 8529 90 65

Iespiedshēmas plate, kas paredzēta barošanas sprieguma un vadības signālu nosūtīšanai tieši līdz vadības shēmai, kas atrodas uz LCD moduļa TFT stikla paneļa

0 %

31.12.2015

ex 8529 90 65

Ierīces draiveris, kas sastāv no elektroniskas integrētās shēmas un lokanas drukātās shēmas, šķidro kristālu displeju moduļu izgatavošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 8529 90 65

Moduļi, kuros ietilpst vismaz pusvadītāja shēmas, lai:

—	radītu vadsignālus pikseļu adresācijai, vai

—	veiktu pikseļu adresāciju

0 %

31.12.2017

ex 8529 90 92

LCD moduļi, kas nav apvienoti ar skārienjūtīga ekrāna aprīkojumu un sastāv tikai no:

—	vienas vai vairākām TFT stikla vai plastmasas šūnām,

—	zem spiediena lieta radiatora,

—	apgaismošanas bloka,

—	vienas iespiedshēmas plates ar elektronisku vadību, un

—	LVDS (zema sprieguma noteikts signāls) saskarnes,

izmantošanai mehānisko transportlīdzekļu radioaparātu ražošanā (1)

0 %

31.12.2015

ex 8529 90 92

Optiska ierīce videoprojekcijai, ietver krāsu separācijas sistēmu, pozicionēšanas mehānismu un lēcas, izmantošanai 8528 preču pozīcijā minēto aparātu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8529 90 92

Bloks, kas sastāv no prizmām, digitālas mikrospoguļa ierīces (DMD) mikroshēmām un elektroniskām vadības shēmām, lieto televīzijas projektoru iekārtu vai video projektoru ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 8529 90 92

Digitālas mikrospoguļa ierīces (DMD) mikroshēmas, izmantošanai videoprojektoru ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 8529 90 92

Alumīnija karstuma uztvērēji un atdzesēšanas stabilizatori, televizoru integrālo shēmu un tranzistoru darbības temperatūras uzturēšanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8529 90 92

Plazmas ekrāns, kurā ir tikai adreses un ekrāna elektrodi, ar draiveri vai bez tā un/vai vadības elektroniku vienīgi pikseļa adresei, ar strāvas padevi vai bez tās

0 %

31.12.2018

ex 8529 90 92

LCD moduļi, kas sastāv tikai no viena vai vairākām TFT stikla vai plastmasas šūnām, kuras nav apvienotas ar skārienjūtīga ekrāna aprīkojumu, ar apgaismošanas bloku vai bez tā, ar invertoriem vai bez tiem, un no vienas vai vairākām iespiedshēmas platēm ar elektronisku vadību tikai pikseļu adresācijai

0 %

31.12.2018

ex 8529 90 92

Integrālā shēma ar televīzijas signālu uztvērēja funkcijām, kurā ir kanālu dekodētāja matrica, tūnera matrica, jaudas vadības matrica, GSM filtri, diskrētie un iestrādātie pasīvie shēmas elementi DVB-T un DVB-H formāta ciparu apraides videosignālu uztveršanai

0 %

31.12.2018

ex 8529 90 92

Digitālajām videokamerām paredzēti laukuma attēlu sensori ("progressive scan" Interline CCD-Sensor vai CMOS-Sensor) analogo vai digitālo monolīto integrālshēmu veidā, ar pikseļu izmēru ne lielāku par 12 μm × 12 μm, monohromā versijā, kurā mikrolēcas uzmontētas katram atsevišķam pikselim (mikrolēcu matrica), vai polihromā versijā ar krāsu filtru, arī ar mikrolēcu matricu, kurā mikrolēca uzmontēta katram atsevišķam pikselim

0 %

31.12.2014

ex 8529 90 92

Zem spiediena lieti alumīnija radiatori, kas paredzēti tranzistoru un integrālo shēmu ekspluatācijas temperatūras uzturēšanai; paredzēti izmantošanai pozīcijas 8527 produktu ražošanai (1)

0 %

31.12.2014

ex 8529 90 92

ex 8536 69 90

Maiņstrāvas rozete ar traucējumu filtru, kas sastāv no:

—	maiņstrāvas rozetes (barošanas vada pievienošanai) 230 V spriegumam,

—	iebūvēta traucējumu filtra ar kondensatoriem un tinumiem ar induktivitāti,

—	kabeļa savienotāja maiņstrāvas rozetes savienošanai ar plazmas displeja paneļa (PDP) televizoru,

ar metāla balstu, kas savieno maiņstrāvas rozeti ar plazmas displeja paneļa (PDP) televizoru vai bez tā

0 %

31.12.2014

ex 8529 90 92

Krāsu LCD displeja panelis, kas paredzēts pozīcijas 8528 LCD monitoriem:

—	ar ekrāna diagonāli 14,48 cm vai vairāk, bet ne vairāk kā 31,24 cm,

—	ar fona apgaismojumu, mikroregulatoru,

—	ar CAN (Controller area network) regulatoru ar LVDS (Low-voltage differential signaling) saskarni un CAN/strāvas rozeti vai ar APIX (Automotive Pixel Link) regulatoru ar APIX saskarni,

—	iebūvēts korpusā ar vai bez radiatora korpusa aizmugurē,

—	bez signālapstrādes moduļa,

lietošanai 87. nodaļas transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2015

ex 8529 90 92

Taisnstūra rāmis stiprināšanai un nosegšanai:

—	no alumīnija sakausējuma, kas satur silīciju un magniju,

—	ar garumu no 900 mm līdz 1 500 mm,

—	ar platumu no 600 mm līdz 950 mm,

izmantošanai televizoru ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 8531 80 95

Elektroakustiskais devējs

0 %

31.12.2018

ex 8535 90 00

Drukātās shēmas plate plākšņu veidā, kas sastāv no izolācijas materiāla ar elektriskajiem savienojumiem un lodējuma punktiem, izmantošanai LCD moduļu aizmugurapgaismojuma bloku ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8535 90 00

ex 8536 50 80

Korpusā iebūvēts pusvadītāja moduļa slēdzis,

—	kas sastāv no IGBT tranzistora mikroshēmas un diožu mikroshēmas uz vienas vai vairākām svina skavām,

—	600 V vai 1 200 V spriegumam

0 %

31.12.2015

ex 8536 30 30

Termoelektriskais slēdzis ar atslēgšanas strāvu 50 A vai vairāk, ar ātras darbības slēdzi, tiešai montāžai uz elektromotora spoles, iebŪvēts hermētiski noblīvētā korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8536 49 00

Termoreleji, kas iebŪvēti hermētiski noblīvētā stikla kartridžā ar garumu, neskaitot vadus, ne vairāk kā 35 mm, ar maksimālo noplŪdes amplitŪdu 10-6 cm3 He/sek vienam elementam temperatŪru amplitŪdā no 0 °C līdz 160 °C, iebŪvēšanai saldēšanas iekārtu kompresoros (1)

0 %

31.12.2018

ex 8536 50 11

Montēta tipa iespiedshēmas slēdzis, kas darbojas pie spēka 4,9 N (± 0,9 N), iebŪvēts korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8536 50 11

Mehānisks takts pārslēdzējs, kas savieno elektroniskās shēmas, darbojas ar spriegumu, kas nepārsniedz 60V, un ar līdzstrāvas stiprumu, kas nepārsniedz 50 mA, lietošanai pozīcijā 8521 vai 8528 minēto izstrādājumu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 8536 50 19

Telpas iedarbības slēdzis, ar 1 magnētu, 1 telpas iedarbības sensoru un 2 kondensatoriem, iebūvēts korpusā ar 3 savienojumiem

0 %

31.12.2018

ex 8536 50 19

ex 8536 50 80

Mehānismi, kuriem ir regulējamas kontroles un izslēgšanas funkcijas, kas sastāv no vienas vai vairākām monolītām integrētām shēmām, savienoti vai nesavienoti ar pusvadītāja elementiem, uzstādīti kopā uz rāmja un kuriem ir plastikas pārvalks

0 %

31.12.2018

ex 8536 50 80

Mehāniskie griešanās frekvences regulatoru slēdži elektrisko ķēžu savienošanai:

—	spriegumam no 240 V līdz 250 V,

—	strāvas stiprumam no 4 A līdz 6 A;

paredzēti izmantošanai pozīcijas 8467 mašīnu ražošanai (1)

0 %

31.12.2014

ex 8536 50 80

Mehāniskie slēdži elektrisko ķēžu savienošanai:

—	spriegumam no 240 V līdz 300 V,

—	strāvas stiprumam no 3 A līdz 15 A;

paredzēti izmantošanai pozīcijas 8467 mašīnu ražošanai (1)

0 %

31.12.2014

ex 8536 50 80

Slēdža ierīce koaksiālam kabelim, ar 3 elektromagnētiskiem slēdžiem, ar slēgšanas laiku ne vairāk kā 50 ms un palaišanas strāvu ne vairāk kā 500 mA pie sprieguma 12 V

0 %

31.12.2018

ex 8536 50 80

0 %

31.12.2018

ex 8536 69 90

SCART tipa savienotāji, iestrādāti plastmasas vai metāla apvalkā, ar 21 tapām 2 rindās, izmantošanai pozīcijā 8521 un 8528 iekļauto produktu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 8536 69 90

Pieslēguma savienotājelements, kas paredzēts LCD televizoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2017

ex 8536 69 90

Modulāra kontaktligzda vai kontaktspraudnis bezvadulokālajiem tīkliem, apvienojumā ar citām kontaltligzdām vai nē, kurā ietilpst vismaz:

—	impulsu transformatora ar platjoslas ferīta serdeni,

—	sinfāzes spoles,

—	rezistora,

—	kondensatora;

izmantošanai 8521. vai 8528.pozīcijā iekļauto izstrādājumu ražošanā (1)

0 %

31.12.2014

ex 8536 69 90

Universālās seriālās kopnes (USB) kontaktligzda vai kontaktspraudnis vienā vai dažādās formās, paredzēti savienošanai ar citām USB ierīcēm, izmantošanai 8521. vai 8528.pozīcijā iekļauto izstrādājumu ražošanā (1)

0 %

31.12.2015

ex 8536 69 90

Kontaktligzda vai kontaktspraudnis, iestrādāti plastmasas vai metāla apvalkā, ar ne vairāk kā 8 tapām, izmantošanai pozīcijā 8521 vai 8528 iekļauto produktu ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 8536 69 90

Augstas izšķirtspējas multimediju saskarnes (HDMI) tipa kontaktligzda vai kontaktdakša, iestrādāta plastmasas vai metāla apvalkā, ar 19vai20 tapām 2 rindās, izmantošanai pozīcijā 8521vai8528 iekļauto izstrādājumu ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 8536 69 90

D-sub tipa kontaktligzda vai kontaktdakša, iestrādāta plastmasas vai metāla apvalkā, ar 15tapām 3rindās, izmantošanai pozīcijā 8521 vai 8528 iekļauto izstrādājumu ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 8536 69 90

Secure Digital(SD), CompactFlash, "Smart Card" un 64 kontakttapiņu PC kartes "sievišķie" savienotāji, ko izmanto lodēšanai uz iespiedshēmas platēm, lai savienotu elektrisko aparātu un mikroshēmas un komutētu vai aizsargātu elektriskās shēmas ar spriegumu ne vairāk kā 1 000 V

0 %

31.12.2017

ex 8536 70 00

Optiskā kontaktligzda vai spraudnis, izmantošanai pozīcijā 8521 vai 8528 iekļauto produktu ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 8536 70 00

Metāla kontaktspraudņi, ligzdas un savienotāji plastmasas vai metāla apvalkā optiskās šķiedras kabeļu mehāniskai savietošanai, ar:

—	ekspluatācijas temperatūru no - 20 °C līdz 70 °C,

—	signāla pārraides ātrumu līdz 25 Mbps,

—	ar barošanas spriegumu vismaz - 0,5 V, bet ne vairāk kā 7 V,

—	ar ieejas spriegumu vismaz - 0,5 V, bet ne vairāk kā 7,5 V,

—	bez integrālās shēmas,

izmantošanai pozīcijā 8521 un 8528 iekļauto produktu ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 8536 90 85

Metālisks marķēts rāmis ar savienojumiem

0 %

31.12.2018

ex 8536 90 85

ex 8544 49 93

Elastomērisks savienotājs, kas sastāv no viena vai vairākiem vadītāju elementiem, un ar gumijas vai silikona pamatni

0 %

31.12.2018

ex 8536 90 85

Secure Digital (SD) tipa atmiņas kartes ligzda, piespiešanas-piespiešanas vai piespiešanas-izvilkšanas tipa, izmantošanai pozīcijā 8521 vai 8528 iekļauto preču ražošanai (1)

0 %

31.12.2016

ex 8537 10 91

Datu apstrādes un novērtēšanas aparāta infopaneļa kontroles modulis, kas darbojas ar CAN palīdzību – kopnes protokols, kas satur vismaz:

—	mikroprocesora relejus,

—	soļdzinēju,

—	elektriski izdzēšamu programmējamu, tikai lasāmu (EEPROM) atmiņu un

—	citus pasīvus komponentus (piemēram, savienotājus, diodes, sprieguma stabilizatorus, rezistorus, kondensatorus, tranzistorus)

ar spriegumu 13,5 V

0 %

31.12.2017

ex 8537 10 99

Skārienjutīga ekrāna panelis, kas sastāv no vadītspējīga tīkla starp divām stikla vai plastmasas plāksnēm vai loksnēm, aprīkots ar elektriskajiem vadītājiem un savienotājiem

0 %

31.12.2018

ex 8537 10 99

Elektroniskās vadības ierīces 12 V spriegumam, izmantošanai uz transportlīdzekļiem montēto temperatŪras kontroles sistēmu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 8537 10 99

ex 8543 70 90

Vienība, kas sastāv no diviem savienojuma kanāltranzistoriem, kas ietverti dubultā svina aptveres korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8537 10 99

Elektroniska kontrolplate, kas paredzēta, lai aktivizētu un kontrolētu vienfāzes maiņstrāvas elektromotoru ar kolektoru izejas jauda ir lielāka par 750 W un patērētā jauda no 1 600 W līdz 2 700 W

0 %

31.12.2015

ex 8538 90 99

Elektrotermiskā drošinātāja daļa, kas sastāv no ar alvu pārklāta vara vada, kas piestiprināts cilindriskajam korpusam, kura ārējie izmēri nepārsniedz 5 mm × 48 mm

0 %

31.12.2018

ex 8538 90 99

Vara pamatplāksne, ko izmanto kā siltuma novadītāju 8535. vai 8536. pozīcijas IGBT bloku izgatavošanā 650 V vai lielākam, bet ne vairāk kā 1 200 V spriegumam (1)

0 %

31.12.2018

ex 8539 39 00

Aukstā katoda (CCFL) vai ārējā elektroda (EEFL) fluorescences lampas, kuru diametrs nepārsniedz 5 mm, un garums pārsniedz 120 mm, bet nepārsniedz 1 570 mm

0 %

31.12.2016

ex 8540 11 00

Krāsu elektronstaru lampas ar ēnu masku, kurai ir līniju struktŪra, aprīkotas ar elektronstaru lielgabaliem, kas izvietoti viens otram blakus (līnijas tehnoloģija), un ar ekrāna diagonāli 79 cm vai vairāk

0 %

31.12.2016

ex 8540 20 80

Fotoelektronu pavairotājs

0 %

31.12.2016

ex 8540 71 00

Nerimstošu svārstību magnetrons ar fiksētu frekvenci 2 460 MHz, ar pastāvīgu magnētu un zondes jaudu, izmantošanai 8516 50 00. apakšpozīcijā minēto preču ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8540 89 00

Displeji elektronlampu formā, kas sastāv no stikla korpusa, kas montēts uz pamatnes, kuras izmērs nepārsniedz 300 mm × 350 mm, izņemot pievadus. Elektronlampa ietver vienu vai vairākas simbolu vai svītru rindas, kur katrs simbols vai svītra sastāv no fluorescentiem vai fosforescentiem elementiem. Šie elementi ir montēti uz metalizētas pamatnes, kura ir pārklāta ar fluorescentām vielām vai fosfororescentiem sāļiem, kas izstaro gaismu, kad uz tiem iedarbojas elektroni

0 %

31.12.2018

ex 8540 89 00

Vakuuma fluorescentās displeja elektronlampas

0 %

31.12.2018

ex 8543 70 90

ex 9405 40 39

ex 9405 40 99

Pusvadītāju ierīce elektroenerģijas pārveidošanai redzamos, infrasarkanajos vai ultravioletajos staros,

—	arī aprīkota ar korpusu,

—	aprīkota ar elektriskiem savienojumiem,

—	satur vienu vai vairākas gaismu emitējošas pusvadītaju shēmas, kas var būt elektriski savstarpēji savienotas un to aizsardzības nolūkā var būt aprīkotas ar vienu vai vairākām aizsargdiodēm,

—	veidota kā nedalāms veselums,

—	vispārējas nozīmes apgaismojumam paredzētu lampu un apgaismes piederumu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8543 70 90

Pastiprinātājs, kas sastāv no aktīviem un pasīviem elementiem, kas montēti uz iespiedshēmas, iebūvēts korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8543 70 90

Radio frekvenču (RF) modulators, darbojas ar frekvences amplitŪdu 43 MHz vai vairāk, bet ne vairāk kā 870 MHz, var pārslēgt VHF un UHF signālus, sastāv no aktīviem un pasīviem elementiem, kas montēti uz iespiedshēmas, iebŪvēts korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8543 70 90

Uz metāla atloka piestiprināts un korpusā iebūvēts augstas frekvences pastiprinātājs, kas sastāv no vienas vai vairākām integrālshēmām un diskrētām kondensatora mikroshēmām

0 %

31.12.2015

ex 8543 70 90

Pjezoelektriskā kristāla pulksteņa oscilators ar fiksētu frekvenci, ar frekvences amplitūdu no 1,8 MHz līdz 67 MHz, iebūvēts korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8543 70 90

Optiska elektroniska shēma, ietver vienu vai vairākas gaismas diodes („LEDs”), ir aprīkota ar integrēto vadīšanas shēmu vai bez tās un vienu foto diodi ar pastiprinātāju, vai ar integrēto loģisko elementu masīvu shēmu vai bez tās, vai ar vienu vai vairākām gaismas diodēm un vismaz 2 foto diodēm ar pastiprinātāju, vai ar integrēto loģisko elementu masīvu shēmu vai bez tās, vai citam integrētām shēmām, kas ietvertas korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8543 70 90

Oscilators, ar centrālo frekvenci 20 GHz vai vairāk, bet ne vairāk kā 42 GHz, sastāv no aktīviem un pasīviem elementiem, nav montēts uz vienas pamatnes, iebūvēts korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8543 70 90

Skaņu ierakstīšanas un reproducēšanas shēma, kura spēj uzglabāt un vienlaicīgi ierakstīt un atskaņot stereofoniskos audiodatus, ietver 2 vai 3 monolītiskas integrētās shēmas, kas montētas uz iespiedshēmas vai vadības rāmja, iebūvēta korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8543 70 90

TemperatŪras kompensācijas oscilators, kas ietver iespiedshēmu, uz kuras ir montēts vismaz viens pjezoelektriskais kristāls un regulējams kondensators, iebŪvēts korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8543 70 90

Sprieguma vadības oscilators (VCO), izņemot temperatŪras kompensācijas oscilatorus, sastāv no aktīviem un pasīviem elementiem, kas montēti uz iespiedshēmas, iebŪvēts korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8543 70 90

Mobilā tālruņa apskates un kontroles modulis, kas sastāv no:

—	strāvas / CAN (Controller area network) izejas rozetes,

—	USB (Universal Serial Bus) un audio IEEJAS/IZEJAS pieslēgvietām un

—	ietver video pārslēgšanas ierīci viedo tālruņu darbības sistēmu saskarnei ar MOST (Media Orientated Systems Transport network) tīklu,

lietošanai 87. nodaļas transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2015

ex 8543 90 00

NerŪsējošā tērauda katods plāksnes formā ar kronšteina stieni, ar vai bez plastmasas sānu sloksnēm

0 %

31.12.2014

ex 8543 90 00

8541 vai 8542. pozīcijā minēto izstrādājumu bloki, kas montēti uz iespiedshēmas, iebŪvēti korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8543 90 00

Elektrolīzes ierīces daļa, kas sastāv no niķeļa plates ar niķeļa stiepļu sietu, kas nostiprināts ar niķeļa ribām, kā arī titāna plates ar titāna stiepļu sietu, kas nostiprināts ar titāna ribām, un abas plates ir tieši piestiprinātas viena otrai

0 %

31.12.2017

ex 8544 20 00

ex 8544 42 90

ex 8544 49 93

ex 8544 49 95

Elastīgs kabelis ar PET/PVC izolāciju:

—	spriegumam ne lielākam par 60 V,

—	strāvas stiprumam ne lielākam par 1 A,

—	siltumizturību ne lielāku par 105 °C,

—	atsevišķu stiepļu biezums nav lielāks par 0,1 mm (± 0,01 mm) un platums nav lielāks par 0,8 mm (± 0,03 mm),

—	attālumu starp vadītājiem ne lielāku par 0,5 mm un

—	šķērsgriezuma ass soli (attālumu starp līnijām, kas iet caur vadītāju centru) ne lielāku par 1,25 mm

0 %

31.12.2018

ex 8544 42 90

Datu pārraides kabelis, kurš nodrošina bitu pārraides ātrumu 600 MBit/s vai lielāku un kuram ir šādi raksturlielumi:

—	spriegums 1,25 V (± 0,25 V),

—	savienotāji abos kabeļa galos; vismaz vienam savienotājam ir kontakttapas ar soli1 mm,

—	ārējs ekranējums,

un kuru izmanto tikai datu apmaiņai starp LCD, PDP vai OLED paneli un videoapstrādes elektroniskajām ķēdēm

0 %

31.12.2018

ex 8544 42 90

Elektrības vadītājs ar PET izolāciju un:

—	10 vai 80 atsevišķām stieplēm,

—	ar garumu no 50 mm līdz 800 mm,

—	savienotāju(-iem) un/vai kontaktdakšu(-ām) vienā vai abos galos,

izmantošanai pozīcijā 8521 un 8528 iekļauto produktu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017

ex 8545 19 00

Oglekļa elektrodi izmantošanai cinka oglekļa bateriju ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 8545 90 90

Ogles šķiedras papīrs, ko izmanto gāzes difūzijas slāņos kurināmā elementu elektrodos

0 %

31.12.2015

ex 8547 10 00

Izolēts keramikas piederums, kura masa satur 90 % vai vairāk alumīnija oksīda, metalizēts, ar izdobta cilindra priekšmeta formu, kura ārējais diameters 20 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 250 mm, vakuuma pārtraucēju ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 8548 10 29

Izlietoti litija jonu vai niķeļa-metālhidrīda elektriskie akumulatori

0 %

31.12.2016

ex 8548 90 90

Ierīce, kas sastāv no rezonatora, kas darbojas frekvences amplitŪdā no 1,8 MHz vai vairāk, bet ne vairāk kā 40 MHz unkondensatora, iebŪvēta korpusā

0 %

31.12.2018

ex 8548 90 90

Attēla kontaktadapters

0 %

31.12.2018

ex 8548 90 90

Vienība, kas sastāv no divām vai vairāk gaismu izstarojošām diodēm, kuras darbojas tipiskajā viļņu garumā 440 nm vai vairāk, bet nepārsniedzot 660 nm, svina aptveres korpusā ar apļveida atveri, un kā ārējie izmēri bez savienotājelementiem nepārsniedz 12 mm × 12 mm

0 %

31.12.2018

ex 8548 90 90

Optiska vienība, kas sastāv vismaz no lāzerdiodes un fotodiodes un kas darbojas tipiskajā viļņu garumā 635 nm vai vairāk, bet nepārsniedzot 815 nm

0 %

31.12.2018

ex 8548 90 90

LCD moduļi, kas sastāv tikai no vienas vai vairākām TFT stikla vai plastmasas šūnām, kuras nav apvienotas ar skārienjūtīga ekrāna aprīkojumu, ar apgaismošanas bloku vai bez tā, ar invertoriem vai bez tiem, un no vienas vai vairākām iespiedshēmas platēm ar elektronisku vadību tikai pikseļu adresācijai

0 %

31.12.2018

ex 8548 90 90

Filtri ar feromagnētisku serdi, ko izmanto, lai slāpētu augstas frekvences skaņu elektroniskajās shēmās, 8528. pozīcijas televizoru un monitoru ražošanai (1)

0 %

31.12.2017

ex 8704 23 91

Pašgājēja šasija ar kabīni, vismaz 8 000 cm3 tilpuma kompresijas aizdedzes dzinēju, uz 3, 4 vai 5 riteņiem, ar riteņu bāzi vismaz 480 cm, bez darba iekārtām, paredzēta iebūvēšanai speciālas nozīmes transportlīdzekļos ar platumu vismaz 300 cm (1)

0 %

31.12.2017

ex 8708 30 91

Trumuļa stāvbremze:

—	integrēta rezerves bremžu diskā,

—	ar diametru no 170 mm līdz 175 mm,

lietošanai ar motoru darbināmu transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2015

ex 8708 99 97

Metāla apvalki, kas iemontēti svirās vai sfēriskajos gultņos, kurus izmanto mehānisko transportlīdzekļu priekšējo riteņu balstiekārtu sistēmās (1)

0 %

31.12.2016

ex 8803 30 00

Lepriekš sagatavotas helikopteru rotoru vārpstas

—	ar apļveida šķērsgriezumu,

—	ar garumu 1 249,68 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 496,06 mm,

—	ar ārējo diametru 81,356 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 82,2198 mm,

—	abos galos sašaurinātas līdz ārējam diametram 63,8683 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 66,802 mm,

—	termiski apstrādātas saskaņā ar standartu MIL-H-6088, AMS 2770 vai AMS 2772

0 %

31.12.2016

ex 9001 10 90

Attēla reverss, kas izgatavots no optisko šķiedru bloka

0 %

31.12.2018

ex 9001 10 90

Polimēra optiskā šķiedra

—	ar polimetilmetakrilāta dzīslu,

—	ar fluorpolimēra apvalku,

—	diametrā ne vairāk kā 3,0 mm un

—	garumā vairāk par 150 m,

izmantošanai polimēra šķiedras kabeļu izgatavošanā

0 %

31.12.2016

ex 9001 20 00

Materiāls, kas sastāv no polarizējošas plēves, satīts vai nav satīts ruļļos, no vienas vai abām pusēm nostiprināts ar caurspīdīgu materiālu, ar vai bez adhezīva slāņa, no vienas vai abām pusēm pārklāts ar aizsargslāni

0 %

31.12.2017

ex 9001 20 00

ex 9001 90 00

Optiskas, izkliedējošas, atstarojošas vai prizmas loksnes, neapdrukātas izkliedējošas plātnes ar polarizācijas īpašībām vai bez tām un īpašu profilu šķidro

0 %

31.12.2018

ex 9001 90 00

Multioptiskā ceļa (Multi-Optical-Path, MOP) plēve, ruļļos, uz poli(etilēntereftalāta) (PET) materiāla bāzes:

—	kuras kopējais biezums ir no 100 μm līdz 240 μm,

—	kopējā caurlaidība, kas noteikta pēc standarta metodes JIS K7105, kura atbilst ASTM D1003, ir lielāka par 55 %, bet ne lielāka par 65 %, un

—	blāvums, kas noteikts pēc standarta metodes JIS K7105, kura atbilst ASTM D1003, ir lielāks par 70 %, bet ne lielāks par 80 %

0 %

31.12.2014

ex 9001 90 00

Nesamontēti optiskie elementi, kas veidoti no lieta, infrasarkano staru caurlaidīga halkogenīdu stikla vai infrasarkano staru caurlaidīga halkogenīdu stikla un cita lēcu materiāla savienojuma

0 %

31.12.2017

ex 9001 90 00

Aizmugures projekcijas ekrāns, ar abpuseji izliektu plastmasas plāksni

0 %

31.12.2018

ex 9001 90 00

Stienis no neodīma itrijalumīnija granāta (YAG) materiāla, pulēts abos galos

0 %

31.12.2018

ex 9001 90 00

Atstarojošas vai izkliedējošas loksnes ruļļos

0 %

31.12.2018

ex 9001 90 00

Optiskā plēve, kas sastāv no vismaz 5 slāņiem, tostarp aizmugurējā atstarojošā slāņa, priekšpuses pārklājuma un kontrasta filtra ar biezumu ne lielāku par 0,65 μm, izmantošanai frontprojekcijas ekrānu ražošanai (1)

0 %

31.12.2014

ex 9001 90 00

Poli(etilēntereftalāta) plēve, kuras biezums, nosakot pēc ASTM D2103, ir 300 μm, un kurai vienā pusē ir akrilsveķu prizmas ar leņķi 90° un 50 μm attālumu

0 %

31.12.2016

ex 9001 90 00

Priekšējais filtrs, kas sastāv no stikla paneļa ar speciālu iespiedumu un plēves pārklājumu, kas paredzēts izmantošanai plazmas displeju moduļu ražošanā (1).

0 %

31.12.2017

ex 9001 90 00

Gaismavada panelis, kas izgatavots no poli(metil metakrilāta),

—	sagriezts vai nesagriezts,

—	drukāts vai nedrukāts,

izmantošanai plakanā ekrāna televizoru aizmugurapgaismojuma bloku ražošanā (1)

0 %

31.12.2015

ex 9002 11 00

Regulējama lēcas ierīce, ar fokusa attālumu 90 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 180 mm, satur kombināciju no 4 un 8 stikla vai metakrila lēcām ar diametru 120 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 180 mm, katra lēca vismaz vienā pusē pārklāta ar magnija fluorīda kārtu, izmantošanai videoprojektoru ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 9002 11 00

Objektīvi:

—	kuru izmēri nepārsniedz 80 mm × 55 mm × 50 mm,

—	ar izšķirtspēju 160 līnijas/mm un

—	ar astoņpadsmitkārtīgu palielinājumu,

izmantošanai dokumentu kameru ražošanā vai tiešai attēlu pārraidei paredzētu kameru ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 9002 11 00

Objektīvi:

—	kuru izmēri nepārsniedz 180 mm × 100 mm × 100 mm, ar maksimālo fokusa attālumu vairāk kā 200 mm,

—	ar izšķirtspēju vismaz 130 līnijas/mm un

—	ar astoņpadsmitkārtīgu palielinājumu,

izmantošanai dokumentu kameru ražošanā vai tiešai attēlu pārraidei paredzētu kameru ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 9002 11 00

Objektīvi:

—	kuru izmēri nepārsniedz 125 mm × 65 mm × 65 mm,

—	ar izšķirtspēju 125 līnijas/mm un

—	ar astoņpadsmitkārtīgu palielinājumu 16,

izmantošanai dokumentu kameru ražošanā vai tiešai attēlu pārraidei paredzētu kameru ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 9002 11 00

Lēcas ierīce, ar fokusa attālumu 25 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 150 mm, sastāv no stikla vai plastmasas lēcām, ar diametru 60 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 190 mm

0 %

31.12.2018

ex 9002 11 00

Objektīvi:

—	kuru izmēri nepārsniedz 180 mm×100 mm×100 mm, ar maksimālo fokusa attālumu vairāk kā 200 mm,

—	ar gaismas caurlaidību vismaz 7 steradiāni mm2 un

—	ar sešpadsmit kārtīgu palielinājumu,

izmantošanai dokumentu kameru ražošanā vai tiešai attēlu pārraidei paredzētu kameru ražošanā

0 %

31.12.2017

ex 9002 20 00

Filtrs, kas sastāv no plastmasas polarizācijas membrānas, stikla plāksnes un caurspīdīgas aizsargplēves, montēts uz metāla rāmja, izmantojams 8528. pozīcijā minēto izstrādājumu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 9002 90 00

Lēca, montēta, ar fiksētu fokusa attālumu 3,8 mm (± 0,19 mm) vai 8 mm (± 0,4 mm), ar relatīvo atvērumu F2.0 un diametru ne vairāk kā 33 mm, izmantošanai kameru ar lādiņu uzkrājošo ierīci (CCD) ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 9002 90 00

Optiskā ierīce, kas sastāv no 1 vai 2 rindas optisko stikla šķiedru lēcu formā, un ar diametru 0,85 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 1,15 mm, iestiprināta starp 2 plastmasas plāksnēm

0 %

31.12.2018

ex 9002 90 00

Samontētas lēcas, kas veidotas no infrasarkano staru caurlaidīga halkogenīdu stikla vai infrasarkano staru caurlaidīga halkogenīdu stikla un cita lēcu materiāla savienojuma

0 %

31.12.2017

ex 9012 90 90

Enerģijas filtri, uzstādīšanai elektronu mikroskopu statnī

0 %

31.12.2016

ex 9013 20 00

Oglekļa dioksīfa augstfrekvences lāzers, kura izejas jauda ir no 12 līdz 200 W

0 %

31.12.2018

ex 9013 20 00

Lāzera galviņas bloki, ko izmanto pusvadītāju plāksnēm vai ierīcēm paredzētu mērierīču un kontrolierīču ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 9013 20 00

Lāzers, ko izmanto pusvadītāju plāksnēm vai ierīcēm paredzētu mērierīču vai kontrolierīču ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 9022 90 00

Panelis rentgeniekārtām (rentgeniekārtas plakanā ekrāna sensori/rentgena sensori) ar aktīvās virsmas laukumu 409,6 mm2 × 409,6 mm2 un pikseļu izmēru 200 μm2 × 200 μm2, kas sastāv no stikla plāksnes ar plānkārtiņas tranzistoru (TFT) matrici, kura pārklāta ar amorfa silīcija plēvi, cēzija jodīda scintilatora slāni un metalizētu aizsargslāni

0 %

31.12.2018

ex 9025 80 40

Apvalkā esošs elektroniska barometriska pusvadītāja spiediena sensors, kuru galvenokārt veido:

—	vienas vai vairāku monolītisku lietojumam specifisku integrēto shēmu (ASIC) apvienojums un

—	vismaz viens vai vairāki mikroelektromehāniski sensora elementi (MEMS), kas izgatavoti ar pusvadītāju tehnoloģiju, ar mehāniskiem komponentiem, kas uz pusvadītāja materiāla izkārtoti trīsdimensionālās struktūrās

0 %

31.12.2018

ex 9027 10 90

Gāzes vai dŪmu analīzes sensora elements motorizētos transportlīdzekļos, sastāv pamatā no cirkonkeramiska elementa metāla korpusā

0 %

31.12.2018

ex 9029 10 00

Ierīce mehānisko transportlīdzekļu riteņu griešanās ātruma mērīšanai (pusvadītāju ierīce, riteņa griešanās ātruma devējs), kas sastāv no:

—	monolītās integrālās shēmas korpusā un

—	viena vai vairākiem integrālajai shēmai paralēli saslēgtiem diskrētiem SMD kondensatoriem,

—	arī ar integrētiem pastāvīgajiem magnētiem,

lai konstatētu impulsdevēja kustību

0 %

31.12.2018

ex 9031 80 34

Aparāti motorizēto transportlīdzekļu rotācijas leņķa un virziena mērīšanai, ietver vismaz vienu novirzes sensoru monokristāliska kvarca formā, apvienots vai neapvienots ar vienu vai vairākiem mērīšanas sensoriem, viss iebŪvēts korpusā

0 %

31.12.2018

ex 9031 80 38

Paātrinājuma mērīšanas ierīce izmantošanai autorŪpniecībā, ietver vienu vai vairākus aktīvus un/vai pasīvus elementus un vienu vai vairākus sensorus, viss iebŪvēts korpusā

0 %

31.12.2018

ex 9031 80 38

Apvalkā esošs elektronisks pusvdītāja akselerometrs, kuru galvenokārt veido:

—	vienas vai vairāku monolītisku lietojumam specifisku integrēto shēmu (ASIC) apvienojums un

—	viens vai vairāki mikroelektromehāniski sensora elementi (MEMS), kas izgatavoti ar pusvadītāju tehnoloģiju, ar mehāniskiem komponentiem, kas uz pusvadītāja materiāla izkārtoti trīsdimensionālās struktūrās,

montējams 84. - 90. nodaļas un 94. nodaļas izstrādājumos

0 %

31.12.2018

ex 9031 90 85

Bloks lāzera centrēšanas sensoram, iespiedshēmas formā, ietver optiskos filtrus un attēla sensoru ar lādiņu uzkrājošo ierīci (CCD), viss iebŪvēts korpusā

0 %

31.12.2018

ex 9032 89 00

Automobiļu gaisa spilvenu trieciena sensors, ietver kontaktu, kas spēj slēgt 12 A strāvu pie 30 V sprieguma, ar kontakta standartpretestību 80 mOhm

0 %

31.12.2018

ex 9032 89 00

Elektriskās jaudas vadības elektroniskais kontrolieris (EJV kontroliers)

0 %

31.12.2018

ex 9032 89 00

Digitālais vārsta regulators šķidrumu un gāzu padeves regulēšanai

0 %

31.12.2017

ex 9401 90 80

Sprūdrata diski, ko izmanto nolaižamu autosēdekļu ražošanā

0 %

31.12.2015

ex 9401 90 80

Garensija ar biezumu 0,8 mm vai lielāku, bet ne lielāku kā 3,0 mm, izmantojama nolaižamu automobiļu sēdekļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 9401 90 80

Sēdekļu drošības ietaišu montāžai paredzēta tērauda skava, kuras biezums ir 1 mm vai lielāks, bet ne lielāks kā 2,5 mm, izmantojama nolaižamu automobiļu sēdekļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 9401 90 80

Sēdekļa regulēšanas mehānisma vadībai paredzēti tērauda rokturi, izmantojami nolaižamu automobiļu sēdekļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2018

ex 9405 40 35

Elektriska apgaismošanas vienība no sintētiska materiāla, kas sastāv no 3 luminiscences spuldzēm (RBG), kā diametrs ir 3,0 mm (± 0,2 mm) un garums ir 420 mm (± 1 mm) vai vairāk, bet nepārsniedzot 600 mm (± 1 mm), tādu preču ražošanai, kas ietilpst pozīcijā 8528 (1)

0 %

31.12.2018

ex 9405 40 39

300 mm līdz 600 mm garš noskaņgaismas modulis, ko veido gaismas ierīce no 3 līdz 9 īpašām iespiedshēmas platē iemontētā mikroshēmā integrētām diodēm, kuras izstaro sarkanu, zaļu un zilu gaismu no plakanā ekrāna televizora priekšpuses un/vai aizmugures (1)

0 %

31.12.2018

ex 9405 40 39

Elektrisks balta silīcija gaismeklis, kura galvenās sastāvdaļas ir šādas:

—	LED matrices modulis, kura izmēri ir 38,6 mm × 20,6 mm(± 0,1 mm), aprīkots ar 128 sarkanas un zaļas krāsas LED mikroshēmām, un

—	elastīga iespiedshēmas plate, kas aprīkota ar negatīvas temperatūras koeficienta termistoru

0 %

31.12.2018

ex 9405 40 39

LED elementi, aprīkoti ar gaismas diodēm, ar

—	plastmasas korpusu

—	vienu vai vairākām gaismas diožu shēmām, pēc plānas plēves tehnoloģijas ražotas shēmas vai tā sauktās safīra emitējošās shēmas,

—	pēc izvēles ar vienu vai vairākām pusvadītāju shēmām, kas pilda elektroaizsardzības funkciju,

—	vispārējas nozīmes apgaismojumam paredzētu lampu un apgaismes piederumu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 9405 40 99

LED elementi, aprīkoti ar gaismas diodēm, ar

—	keramikas vai platīna korpusu

—	vienu vai vairākām gaismas diožu shēmām pēc plānas plēves tehnoloģijas ražotas shēmas vai tā sauktās safīra emitējošās shēmas

—	pēc izvēles ar vienu vai vairākām pusvadītāju shēmām, kas pilda elektroaizsardzības funkciju,

—	vispārējas nozīmes apgaismojumam paredzētu lampu un apgaismes piederumu ražošanai (1)

0 %

31.12.2018

ex 9503 00 75

ex 9503 00 95

Drukāšanai paredzēti plastmasas modeļi trošu vagonu mērogā, ar motoru vai bez tā (1)

0 %

31.12.2015

ex 9608 91 00

Nešķiedraini plastmasas pildspalvu uzgaļi ar iekšējo kanālu

0 %

31.12.2018

ex 9608 91 00

Flomāsteru uzgaļi un pārējie porainie uzgaļi flomāsteriem, bez iekšējā kanāla

0 %

31.12.2018

ex 9612 10 10

Plastmasas pogas ar dažādu krāsu segmentiem, nodrošina krāsu iespiešanos pamatnē siltuma iedarbībā (tā sauktā krāsas sublimācija)

0 %

31.12.2018

(1) Uz nodokļu piemērošanas apturēšanu attiecas 291.–300. pants Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253 11.10.1993., 1. lpp.).

(2) Pasākums tomēr nav atļauts, ja apstrādi veic mazumtirdzniecības vai pārtikas apgādes uzņēmumi.

(3) Piemēro īpašu nodokli.

(4) Uzraudzību produktiem, uz kuriem attiecas tarifu apturēšana, nosaka saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.d pantā paredzēto procedūru.

(5) Muitas savienības un statistikas numuru (MSS) piešķir katram ECICS ierakstam (produkts). ECICS (Eiropas Muitas ķīmisko vielu reģistrs) ir Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta pārvaldīts informācijas rīks. Plašāka informācija pieejama šādā saitē: http://ec.europa.eu/taxation_customs/common/databases/ecics/index_en.htm

II PIELIKUMS

KN kods	TARIC	Papildu mērvienība
ex 6909 19 00	15	Vienību skaits (p/st)
ex 7020 00 10	10	p/st
ex 7616 99 90	77	p/st
ex 6909 19 00	80	p/st
ex 7006 00 90	70	p/st
ex 7009 91 00	10	p/st
7011 20 00		p/st
ex 7320 90 10	91	p/st
ex 7325 99 10	20	p/st
ex 7604 21 00	10	p/st
ex 7604 29 90	30	p/st
ex 7613 00 00	20	p/st
ex 7616 99 90	15	p/st
ex 7616 99 90	70	p/st
ex 8482 80 00	10	p/st
ex 8803 30 00	40	p/st
ex 7616 99 90	75	p/st
ex 8108 90 90	20	p/st
ex 9003 90 00	10	p/st
ex 8207 30 10	10	p/st
ex 8301 60 00	10	p/st
ex 8413 91 00	20	p/st
ex 8419 90 85	20	p/st
ex 8438 90 00	10	p/st
ex 8468 90 00	10	p/st
ex 8476 90 00	10	p/st
ex 8479 90 80	87	p/st
ex 8481 90 00	20	p/st
ex 8503 00 99	45	p/st
ex 8515 90 00	20	p/st
ex 8531 90 85	20	p/st
ex 8536 90 85	96	p/st
ex 8543 90 00	50	p/st
ex 8708 91 99	10	p/st
ex 8708 99 97	30	p/st
ex 9031 90 85	30	p/st
ex 8309 90 90	10	p/st
ex 8405 90 00	10	p/st
ex 8409 91 00	10	p/st
ex 8409 99 00	20	p/st
ex 8409 99 00	10	p/st
ex 8479 90 80	85	p/st
ex 8411 99 00	30	p/st
ex 8414 90 00	20	p/st
ex 8414 90 00	30	p/st
ex 8414 90 00	40	p/st
ex 8415 90 00	20	p/st
ex 8418 99 10	50	p/st
ex 8418 99 10	60	p/st
ex 8421 99 00	91	p/st
ex 8421 99 00	93	p/st
ex 8422 30 00	10	p/st
ex 8479 89 97	30	p/st
ex 8431 20 00	30	p/st
ex 8439 99 00	10	p/st
ex 8467 99 00	10	p/st
ex 8536 50 11	35	p/st
ex 8477 80 99	10	p/st
ex 8479 89 97	40	p/st
ex 8479 89 97	50	p/st
ex 8479 90 80	80	p/st
ex 8481 30 91	91	p/st
ex 8481 80 59	10	p/st
ex 8481 80 69	60	p/st
ex 8481 80 79	20	p/st
ex 8481 80 99	50	p/st
ex 8481 80 99	60	p/st
ex 8483 30 38	30	p/st
ex 8483 40 29	50	p/st
ex 8483 40 51	20	p/st
ex 8483 40 59	20	p/st
ex 8483 40 90	80	p/st
ex 8503 00 91	31	p/st
ex 8503 00 99	32	p/st
ex 8503 00 99	31	p/st
ex 8503 00 99	33	p/st
ex 8503 00 99	34	p/st
ex 8503 00 99	35	p/st
ex 8503 00 99	40	p/st
ex 8504 40 82	40	p/st
ex 8504 40 82	50	p/st
ex 8504 40 90	20	p/st
ex 8504 40 90	30	p/st
ex 8504 40 90	40	p/st
ex 8504 50 95	20	p/st
ex 8504 50 95	40	p/st
ex 8504 50 95	50	p/st
ex 8504 90 11	10	p/st
ex 8505 11 00	31	p/st
ex 8505 11 00	33	p/st
ex 8505 11 00	35	p/st
ex 8505 11 00	50	p/st
ex 8505 20 00	30	p/st
ex 8505 90 20	91	p/st
ex 8507 90 80	70	p/st
ex 8508 70 00	10	p/st
ex 8508 70 00	96	p/st
ex 8516 90 00	60	p/st
ex 8516 90 00	70	p/st
ex 8518 30 95	20	p/st
ex 8518 90 00	91	p/st
ex 8522 90 49	50	p/st
ex 8522 90 49	60	p/st
ex 8529 90 65	25	p/st
ex 8522 90 49	65	p/st
ex 8529 90 65	40	p/st
ex 8522 90 49	70	p/st
ex 8522 90 80	15	p/st
ex 8522 90 80	30	p/st
ex 8529 90 92	30	p/st
ex 8522 90 80	65	p/st
ex 8522 90 80	70	p/st
ex 8522 90 80	75	p/st
ex 8522 90 80	80	p/st
ex 8522 90 80	81	p/st
ex 8522 90 80	83	p/st
ex 8522 90 80	84	p/st
ex 8522 90 80	85	p/st
ex 8522 90 80	96	p/st
ex 8522 90 80	97	p/st
ex 8529 90 65	50	p/st
ex 8529 10 80	20	p/st
ex 8529 10 80	50	p/st
ex 8529 10 80	60	p/st
ex 8529 90 65	30	p/st
ex 8548 90 90	44	p/st
ex 8529 90 65	45	p/st
ex 8529 90 65	55	p/st
ex 8529 90 65	60	p/st
ex 8529 90 65	65	p/st
ex 8529 90 65	70	p/st
ex 8529 90 65	75	p/st
ex 8529 90 92	25	p/st
ex 8529 90 92	32	p/st
ex 8529 90 92	40	p/st
ex 8529 90 92	41	p/st
ex 8529 90 92	42	p/st
ex 8529 90 92	43	p/st
ex 8529 90 92	44	p/st
ex 8529 90 92	45	p/st
ex 8529 90 92	47	p/st
ex 8529 90 92	48	p/st
ex 8529 90 92	49	p/st
ex 8536 69 90	83	p/st
ex 8529 90 92	50	p/st
ex 8529 90 92	70	p/st
ex 8531 80 95	40	p/st
ex 8535 90 00	20	p/st
ex 8535 90 00	30	p/st
ex 8536 50 80	83	p/st
ex 8536 30 30	11	p/st
ex 8536 49 00	91	p/st
ex 8536 50 11	31	p/st
ex 8536 50 11	32	p/st
ex 8536 50 19	91	p/st
ex 8536 50 19	93	p/st
ex 8536 50 80	97	p/st
ex 8536 50 80	81	p/st
ex 8536 50 80	82	p/st
ex 8536 50 80	93	p/st
ex 8536 50 80	98	p/st
ex 8536 69 90	51	p/st
ex 8536 69 90	81	p/st
ex 8536 69 90	82	p/st
ex 8536 69 90	84	p/st
ex 8536 69 90	85	p/st
ex 8536 69 90	86	p/st
ex 8536 69 90	87	p/st
ex 8536 69 90	88	p/st
ex 8536 70 00	10	p/st
ex 8536 70 00	20	p/st
ex 8536 90 85	92	p/st
ex 8536 90 85	94	p/st
ex 8544 49 93	10	p/st
ex 8536 90 85	97	p/st
ex 8537 10 91	30	p/st
ex 8537 10 99	92	p/st
ex 8537 10 99	93	p/st
ex 8537 10 99	94	p/st
ex 8543 70 90	20	p/st
ex 8537 10 99	97	p/st
ex 8538 90 99	92	p/st
ex 8543 70 90	30	p/st
ex 8543 70 90	35	p/st
ex 8543 70 90	40	p/st
ex 8543 70 90	45	p/st
ex 8543 70 90	55	p/st
ex 8543 70 90	60	p/st
ex 8543 70 90	65	p/st
ex 8543 70 90	80	p/st
ex 8543 70 90	85	p/st
ex 8543 70 90	95	p/st
ex 8543 90 00	20	p/st
ex 8543 90 00	30	p/st
ex 8543 90 00	40	p/st
ex 8544 42 90	10	p/st
ex 8545 19 00	20	p/st
ex 8547 10 00	10	p/st
ex 8548 90 90	41	p/st
ex 8548 90 90	43	p/st
ex 8548 90 90	47	p/st
ex 8548 90 90	48	p/st
ex 8548 90 90	49	p/st
ex 8548 90 90	50	p/st
ex 8708 30 91	10	p/st
ex 8708 99 97	20	p/st
ex 8803 30 00	50	p/st
ex 9001 90 00	75	p/st
ex 9002 90 00	20	p/st
ex 9002 90 00	30	p/st
ex 9002 90 00	40	p/st
ex 9012 90 90	10	p/st
ex 9013 20 00	10	p/st
ex 9013 20 00	20	p/st
ex 9013 20 00	30	p/st
ex 9022 90 00	10	p/st
ex 9031 80 34	30	p/st
ex 9031 80 38	10	p/st
ex 9031 90 85	20	p/st
ex 9032 89 00	20	p/st
ex 9032 89 00	30	p/st
ex 9032 89 00	40	p/st
ex 9401 90 80	10	p/st
ex 9405 40 35	10	p/st
ex 9405 40 39	10	p/st
ex 9405 40 39	20	p/st
ex 9503 00 75	10	p/st
ex 9503 00 95	10	p/st
ex 3919 90 00	36	Kvadrātmetrs (m2)
ex 3919 90 00	44	m2
ex 3920 49 10	95	m2
ex 3921 90 60	95	m2
ex 5603 11 10	10	m2
ex 5603 11 10	20	m2
ex 5603 11 90	10	m2
ex 5603 11 90	20	m2
ex 5603 12 10	10	m2
ex 5603 12 90	10	m2
ex 5603 12 90	50	m2
ex 5603 12 90	60	m2
ex 5603 12 90	70	m2
ex 5603 13 10	10	m2
ex 5603 13 10	20	m2
ex 5603 13 90	60	m2
ex 5603 13 90	70	m2
ex 5603 14 10	10	m2
ex 5603 91 10	10	m2
ex 5603 91 90	10	m2
ex 5603 92 10	10	m2
ex 5603 92 90	10	m2
ex 5603 92 90	40	m2
ex 5603 92 90	80	m2
ex 5603 93 90	10	m2
ex 5603 93 90	50	m2
ex 3824 90 97	90	Kubikmetrs (m3)
ex 3901 10 90	20	m3
ex 3901 20 90	10	m3
ex 3902 10 00	50	m3
ex 3903 11 00	10	m3
ex 3903 90 90	10	m3
ex 3907 40 00	50	m3
ex 3907 40 00	60	m3
ex 3907 60 80	40	m3
ex 3920 20 80	95	m3
ex 5402 49 00	70	Metrs (m)
ex 3215 19 00	20	Litrs (l)

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK	22
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu Tiesības, vienlīdzība un pilsonība laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam ( 1 )	62
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1382/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu Tiesiskums laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam ( 1 )	73
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1383/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam ( 2 )	84
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1384/2013 (2013. gada 17. decembris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai	85
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 1385/2013 (2013. gada 17. decembris), ar kuru groza Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 un (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009, (ES) Nr. 1379/2013 un (ES) Nr. 1380/2013 pēc Majotas statusa maiņas attiecībā uz Eiropas Savienību	86
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/53/ES (2013. gada 20. novembris) par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem un ar ko atceļ Direktīvu 94/25/EK ( 1 )	90
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/55/ES (2013. gada 20. novembris), ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regulu) ( 1 )	132
		LĒMUMI
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1386/2013/ES (2013. gada 20. novembris) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem ( 1 )	171

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Padomes Regula (ES) Nr. 1387/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem un atceļ Regulu (ES) Nr. 1344/2011	201
*	Padomes Regula (ES) Nr. 1388/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību, un atceļ Regulu (ES) Nr. 7/2010	319

KN kods		Preču apraksts
a)	0301	Dzīvas zivis
	0302	Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304
	0303	Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304
	0304	Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (malts vai nemalts)
b)	0305	Žāvētas [vītinātas] vai sālītas zivis vai zivis sālījumā; kūpinātas zivis, arī termiski apstrādātas pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā
c)	0306	Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti [vītināti], sālīti vai sālījumā vēžveidīgie, čaulā vai bez tās; vēžveidīgie čaulā, termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī dzesināti, saldēti, žāvēti [vītināti], sālīti vai sālījumā; vēžveidīgo milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā
c)	0307	Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti [vītināti], sālīti vai sālījumā mīkstmieši, čaulā vai bez tās; dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti [vītināti], sālīti vai sālījumā ūdens bezmugurkaulnieki, izņemot vēžveidīgos un mīkstmiešus; ūdens bezmugurkaulnieku, izņemot vēžveidīgos, milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā
d)		Dzīvnieku produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti; beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki, kas nav derīgi lietošanai pārtikā
		citādi
		zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku produkti; beigti 3. nodaļā minētie dzīvnieki:
	0511 91 10	zivju atlikumi
	0511 91 90	citādi
e)	1212 20 00	Jūras un citas aļģes
f)		Zivju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas:
	1504 10	zivju aknu eļļas un to frakcijas
	1504 20	zivju tauki un eļļas un to frakcijas, izņemot aknu eļļas
g)	1603 00	Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas
h)	1604	Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs un kaviāra aizvietotāji, kas gatavoti no zivju ikriem
i)	1605	Gatavi izstrādājumi vai konservi no vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem
j)		Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:
	1902 20	pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:
	1902 20 10	kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 % no svara zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku
k)		Milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, nederīgas lietošanai pārtikā; dradži (grības):
k)	2301 20 00	zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku milti un granulas
l)		Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā
	2309 90	citādi:
	ex 2309 90 10	zivju šķīstošās atliekas

KN kods	Preču apraksts
0302 22 00	Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)
ex 0302 29 90	Limanda (Limanda limanda)
0302 29 10	Megrimi (Lepidorhombus spp.)
ex 0302 29 90	Plekste (Platichthys flesus)
0302 31 10 un 0302 31 90	Garspuru tunzivs (Thunnus alalunga)
ex 0302 40	Clupea harengus sugas siļķe
0302 50 10	Gadus morhua sugas menca
0302 61 10	Sardina pilchardus sugas sardīne
ex 0302 61 80	Brētliņas (Sprattus sprattus)
0302 62 00	Pikša (Melanogrammus aeglefinus)
0302 63 00	Saida (Pollachius virens)
ex 0302 64	Scomber scombrus un Scomber japonicus sugas makreles
0302 65 20 un 0302 65 50	Dzelkņu haizivis un kaķu haizivis (Squalus acanthias un Scyliorhinus spp.)
0302 69 31 un 0302 69 33	Sarkanasari (Sebastes spp.)
0302 69 41	Merlangs (Merlangius merlangus)
0302 69 45	Jūras līdakas (Molva spp.)
0302 69 55	Anšovi (Engraulis spp.).
ex 0302 69 68	Merluccius merluccius sugas heks
0302 69 81	Jūrasvelni (Lophius spp.)
ex 0302 69 99	Korifēnas (Coryphaena hippurus)
ex 0307 41 10	Sēpijas (Sepia officinalis un Rossia macrosoma)
ex 0306 23 10 ex 0306 23 31 ex 0306 23 39	Crangon crangon sugas garneles un ziemeļgarneles (Pandalus borealis)
0302 23 00	Jūrasmēles (Solea spp.)
0306 24 30	Ēdamais krabis (Cancer pagurus)
0306 29 30	Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)
0303 31 10	Melnais jeb Grenlandes paltuss (Reinhardtius hippoglossoides)
0303 78 11 0303 78 12 0303 78 13 0303 78 19 un 0304 29 55 0304 29 56 0304 29 58	Merluccius ģints heki
0303 79 71	Parastā zobaine [un pageles] (Dentex dentex un Pagellus spp.)
0303 61 00 0304 21 00 0304 91 00	Zobenzivs (Xiphias gladius)
0306 13 40 0306 13 50 ex 0306 13 80	Penaeidae dzimtas garneles
0307 49 18 0307 49 01	Sepia officinalis, Rossia macrosoma un Sepiola rondeletti sugas sēpijas
0307 49 31 0307 49 33 0307 49 35 un 0307 49 38	Kalmāri (Loligo spp.)
0307 49 51	Kalmāri (Ommastrephes sagittatus)
0307 59 10	Astoņkāji (Octopus spp.)
0307 99 11	Illex spp.
0303 41 10	Garspuru tunzivs (Thunnus alalunga)
0302 32 10 0303 42 12 0303 42 18 0303 42 42 0303 42 48	Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares)
0302 33 10 0303 43 10	Svītrainā tunzivs (Katsuwomus pelamis)
0303 45 10	Zilā tunzivs (Thunnus thynnus)
0302 39 10 0302 69 21 0303 49 30 0303 79 20	Citas Thunnus un Euthynnus ģints sugas
ex 0302 29 90	Mazmutes plekste (Microstomus kitt)
0302 35 10 un 0302 35 90	Zilā tunzivs (Thunnus thynnus)
ex 0302 69 51	Pollaks (Pollachius pollachius)
0302 69 75	Jūras plauži (Brama spp.)
ex 0302 69 82	Putasu (Micromesistius poutassou)
ex 0302 69 99	Franču menciņa (Trisopterus luscus) un mazā menca (Trisopterus minutus)
ex 0302 69 99	Bopsa, svītraine (Boops boops)
ex 0302 69 99	Smarīda (Spicara smaris)
ex 0302 69 99	Jūraszutis (Conger conger)
ex 0302 69 99	Jūrasgaiļi (Trigla spp.)
ex 0302 69 91 ex 0302 69 99	Stavridas (Trachurus spp.)
ex 0302 69 99	Kefales (Mugil spp.)
ex 0302 69 99 un ex 0304 19 99	Rajas (Raja spp.)
ex 0302 69 99	Astainais lepidops un ogļzivs (Lepidopus caudatus un Aphanopus carbo)
ex 0307 21 00	Lielā ķemmīšgliemene (Pecten maximus)
ex 0307 91 00	Parastā bukcīnija (Buccinum undatum)
ex 0302 69 99	Svītrainā vai sarkansvītrainā jūras barbe (Mullus surmuletus, Mullus barbatus)
ex 0302 69 99	Melnā jūras karūsa (Spondyliosoma cantharus)

Obligāta informācija par zvejas rīku kategorijām	Sīkāka informācija par attiecīgiem rīkiem un kodiem saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 26/2004 (1) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (2)
Zvejas vadi	Brideņi	SB
	Dāņu vadi	SDN
	Skotu vadi	SSC
	Pāru vadi	SPR
Traļi	Rāmja traļi	TBB
	Grunts traļi ar traļu durvīm	OTB
	Pāru grunts tralis	PTB
	Pelaģiskais tralis ar traļu durvīm	OTM
	Pāru pelaģiskie traļi	PTM
	Dvīņu traļi ar traļu durvīm	OTT
Žaunu tīkli un līdzīgi tīkli	(Noenkurotie) žaunu tīkli	GNS
	Dreifējoši tīkli	GND
	Iepinošie žaunu tīkli	GNC
	Vairāksienu tīkli	GTR
	Kombinēti vairāksienu un žaunu tīkli	GTN
Apņemošie vadi un ceļamie tīkli	Riņķvadi	PS
	Lampara tipa vadi	LA
	No kuģa ceļamie tīkli	LNB
	Stacionāri no krasta ceļamie tīkli	LNS
Āķi un āķu rindas	Makšķeres un ūdas (ar roku darbināmas)	LHP
	Makšķeres un ūdas (mehanizētas)	LHM
	Peilētas āķu jedas	LLS
	Āķu jedas (peldošās)	LLD
	Velcējamas āķu rindas	LTL
Dragas	Kuģu dragas	DRB
	Rokas dragas, ko izmanto uz kuģa	DRH
	Mehanizētas dragas, tostarp mehāniskās dragas	HMD
Murdi un krātiņveida lamatas	Murdi (krātiņveida lamatas)	FPO

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.354.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 354

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	56. sējums 2013. gada 28. decembris


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ
	(2) Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici

Regula (EK) Nr. 104/2000	Šī regula
1. pants	1. līdz 5. pants
2. un 3. pants	33. un 34. pants
4. pants	35. līdz 39. pants
5. panta 1. punkts	6., 7., un 8. pants
5. panta 2. punkts, 5. panta 3. punkts, 5. panta 4. punkts un 6. pants	14., 18. līdz 21. pants
7. pants	22. un 24. līdz 27. pants
8. pants	—
9. līdz 12. pants	28. un 29. pants
13. pants	11., 12., 13., 16., 18., 20. un 21. pants
14. pants	41. panta 2. punkts
15. pants	23. pants
16. pants	24. līdz 27. pants
17. līdz 27. pants	30., 31. un 32. pants
33. pants	—
34. pants	20. panta 2. punkts, 21. un 32. pants
35. pants	—
36. pants	—
37. pants	43. pants
38. un 39. pants	43. pants
40. pants	—
41. pants	48. pants
42. pants	44., 45. un 46. pants
43. pants	49. pants
—	40. pants
—	41. panta 1. punkts
—	42. pants

Konkrētu mērķu grupas	Finansējuma daļa (izteikta %)
1. grupa	57 %

	Konkrētie mērķi	Finansējuma daļa (izteikta %)
a)	vienkāršot un atbalstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās –	30 %;
b)	atbalstīt un veicināt tiesisko apmācību, tostarp valodas apguvi attiecībā uz juridisko terminoloģiju, lai sekmētu vienotas juridiskās un tiesiskās kultūras attīstību –	35 %;
c)	sekmēt efektīvu tiesu iestāžu pieejamību visiem, tostarp veicināt un stiprināt noziedzīgos nodarījumos cietušo tiesības, vienlaikus ievērojot tiesības uz aizstāvību –	30 %;
d)	atbalstīt iniciatīvas narkomānijas apkarošanas politikas jomā attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību un noziedzības novēršanas aspektiem, kas ir cieši saistīti ar programmas vispārējo mērķi tiktāl, ciktāl tos jau neatbalsta no iekšējās drošības fonda, ar ko sniedz finansiālo atbalstu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, vai programmas "Veselība izaugsmei" līdzekļiem –	5 %.