(1)

Eiropas satelītu navigācijas politikas mērķis ir Savienībai nodrošināt divas satelītu navigācijas sistēmas — ar Galileo programmu izveidoto sistēmu un EGNOS sistēmu ("sistēmas"). Šīs sistēmas ir izveidotas saskaņā ar programmām Galileo un EGNOS. Katra infrastruktūra sastāv no satelītiem un zemes staciju tīkla.

(2)

Galileo programmas mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie dalībnieki Eiropā un visā pasaulē. Ar Galileo programmu izveidotā sistēma darbojas neatkarīgi no citām jau esošām vai nākotnē veidojamām sistēmām, tādējādi cita starpā sekmējot Savienības stratēģisko autonomiju, kā to uzsvēra Eiropas Parlaments un Padome.

(3)

EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu ("GNSS") doto brīvi pieejamu signālu kvalitāti, kā arī to brīvi pieejamu pakalpojumu signālu kvalitāti, kurus piedāvā saskaņā ar Galileo programmu izveidotā sistēma, kad tie kļūst pieejami. EGNOS programmas piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru.

(4)

Eiropas Parlaments, Padome, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja ir pastāvīgi sniegusi visu iespējamo atbalstu Galileo un EGNOS programmām.

(5)

Tā kā Galileo un EGNOS programmas šobrīd jau ir ievērojami attīstījušās un tiks uzsākts sistēmu ekspluatācijas posms, ir nepieciešams īpašs juridisks instruments, kas atbilstu programmu vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un drošību, un kas atbilstu labas finanšu pārvaldības prasībām, kā arī veicinātu sistēmu izmantošanu.

(6)

Sistēmas ietver infrastruktūras, kuras izveidotas kā Eiropas komunikāciju tīkli un kuru izmantojums sniedzas pāri dalībvalstu robežām. Turklāt šo sistēmu piedāvātie pakalpojumi veicina plašas ekonomiskās un sociālās darbības, tostarp Eiropas tīklu attīstību transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru jomā.

(7)

Galileo un EGNOS programmas ir rūpnieciskās politikas instruments un atbilst stratēģijai "Eiropa 2020", kā norādīts Komisijas 2010. gada 17. novembra paziņojumā "Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai". Tās ir minētas arī Komisijas 2011. gada 4. aprīļa paziņojumā "Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs". Minētās programmas sniedz virkni ieguvumu Savienības ekonomikai un pilsoņiem, un to kopējā vērtība laika posmā no 2014. gada līdz 2034. gadam tiek lēsta apmēram EUR 130 miljardu apjomā.

(8)

Aizvien vairāk ekonomikas nozaru un jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien vairāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas. Valsts iestādes, piemēram, avārijas dienesti, policija, krīžu pārvarēšanas vai robežu pārvaldības struktūras, arī var gūt priekšrocības no šādām sistēmām dažādās jomās. Attīstot satelītu navigācijas izmantošanu, tiek nodrošinātas milzīgas priekšrocības ekonomikai, sabiedrībai un videi. Šādas sociāli ekonomiskas priekšrocības ir sadalītas trīs galvenajās kategorijās: tiešie ieguvumi no tirgus izaugsmes kosmosa jomā, tiešie ieguvumi no lietojumu un pakalpojumu pakārtotā tirgus izaugsmes, kuru pamatā ir GNSS, un netiešie ieguvumi, kuri rodas jaunu lietojumu izstrādes rezultātā citās nozarēs vai nododot tehnoloģijas citām nozarēm, kas gan nodrošina citām nozarēm jaunas iespējas tirgū, ražošanas pieaugumu nozarē un ieguvumu visai sabiedrībai, kas izpaužas piesārņojuma samazinājumā, vai drošuma un drošības līmeņa uzlabojumā.

(9)

Tādēļ ir svarīgi, ka Savienība atbalsta lietojumu un pakalpojumu izstrādi, kuru pamatā ir šīs sistēmas. Tas ļaus Savienības pilsoņiem gūt priekšrocības, kas izriet no sistēmām, un nodrošināt, ka tiek saglabāta sabiedrības uzticēšanās Galileo un EGNOS programmām. Vispiemērotākais instruments ar lietojumiem saistītās pētniecības un inovāciju, kuru pamatā ir GNSS, finansēšanai ir Pētniecības un inovācijas pamatprogramma "Apvārsnis 2020" ("Apvārsnis 2020"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (2). Tomēr ļoti specifiskas pētniecības un izstrādes darbības sagatavošanās posmā būtu jāfinansē no budžeta dotācijām, kas paredzētas šajā regulā norādītajām Galileo un EGNOS programmām, ja šādas darbības attiecas uz būtiski svarīgiem elementiem, piemēram, ar Galileo programmu savietojamām mikroshēmām un uztvērējiem, kas sekmēs lietojumu izstrādi dažādās ekonomikas nozarēs. Tomēr šādam finansējumam nevajadzētu pakļaut riskam to infrastruktūru izvēršanu vai ekspluatāciju, kuras izveidotas saskaņā ar programmām.

(10)

Ņemot vērā satelītu navigācijas aizvien pieaugošo izmantojumu dažādās jomās, pakalpojumu sniegšanas pārtraukums varētu radīt lielu kaitējumu mūsdienu sabiedrībai un izraisīt zaudējumus daudziem uzņēmējiem. Turklāt, ievērojot to stratēģisko lomu, satelītu navigācijas sistēmas ir kritiska infrastruktūra, ko var izmantot ļaunprātīgi. Minētie faktori varētu ietekmēt Savienības un tās dalībvalstu un pilsoņu drošību. Tādēļ izstrādājot, attīstot, izvēršot un ekspluatējot infrastruktūras, kas izveidotas saskaņā ar Galileo un EGNOS programmām, būtu jāņem vērā drošības prasības saskaņā ar standarta praksi.

(11)

Programmā Galileo ir formulēšanas posms, kas ir noslēdzies, attīstības un apstiprināšanas posms, kam vajadzētu beigties līdz 2013. gadam, izvēršanas posms, ko uzsāka 2008. gadā un kam vajadzētu noslēgties 2020. gadā, un ekspluatācijas posms, kam vajadzētu pakāpeniski sākties no 2014.–2015. gada, lai iegūtu pilnībā darbspējīgu sistēmu 2020. gadā. Pirmie četri funkcionējošie satelīti tika uzbūvēti, kā arī to darbība tika uzsāka attīstības un apstiprināšanas posmā, kamēr satelītu pilnīga konstelācija būtu jāpabeidz izvēršanas posmā, bet papildināšanai būtu jānotiek ekspluatācijas posmā. Atbilstīgi būtu jāattīsta uz zemes esošā infrastruktūra, kā arī jānodrošina tās darbība.

(12)

EGNOS programma patlaban atrodas ekspluatācijas posmā, kopš attiecīgi 2009. gada oktobrī un 2011. gada martā tika paziņots par tās brīvi pieejamā pakalpojuma darbības uzsākšanu un par dzīvības aizsardzības pakalpojuma darbības uzsākšanu. Ievērojot tehniskus un finansiālus ierobežojumus un balstoties uz starptautiskiem nolīgumiem, EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus, jo īpaši kandidātvalstu un trešo valstu teritorijas, kuras ir asociētas ar Eiropas vienoto gaisa telpu, un Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītās valstis. Tomēr šādu paplašināšanu, ietverot citus pasaules reģionus, nevajadzētu finansēt no budžeta apropriācijām, kas piešķirtas Galileo un EGNOS programmām saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3), un tai nevajadzētu kavēt pārklājuma paplašināšanu to dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.

(13)

Galileo programmas dzīves drošuma pakalpojumu sākotnējais projekts, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 683/2008 (4), ir pārstrādāta tās savstarpējas izmantojamības nodrošināšanai ar citiem GNSS, lai efektīvi reaģētu uz dzīvības aizsardzības pakalpojumu izmantotāju vajadzībām, kā arī mazinātu nepieciešamās infrastruktūras sarežģītību, riskus un izmaksas.

(14)

Lai maksimizētu EGNOS dzīvības aizsardzības pakalpojumu izmantošanu, tie būtu jāsniedz, tieši neprasot maksu no lietotājiem. Galileo programmas publiski regulēts pakalpojums (PRP) arī būtu jāpiedāvā bez maksas šādiem PRP dalībniekiem Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1104/2011/ES (5) nozīmē: dalībvalstīm, Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam ("EĀDD") un pienācīgi pilnvarotām Savienības aģentūrām. No maksas nepiemērošanas neizriet, ka tiek skarti noteikumi attiecībā uz kompetentās PRP iestādes darbības izmaksām, kā noteikts Lēmumā Nr. 1104/2011/ES.

(15)

Lai optimizētu sniegto pakalpojumu lietošanu, ar Galileo un EGNOS programmām izveidotajām sistēmām, tīkliem un pakalpojumiem vajadzētu būt savienojamiem un savietojamiem savstarpēji un cik vien iespējams arī ar citām satelītu navigācijas sistēmām, kā arī ar konvencionālajiem radionavigācijas līdzekļiem, ja šāda savienojamība un savietojamība ir noteikta kādā starptautiskā nolīgumā, neskarot stratēģiskās autonomijas mērķi.

(16)

Tā kā Galileo un EGNOS programmas principā pilnībā finansē Savienība, būtu jāparedz, ka Savienība ir īpašniece visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem, kas izveidoti vai ieviesti saistībā ar minētajām programmām. Lai tiktu pilnībā ievērotas pamattiesības īpašuma jomā, būtu jāizveido nepieciešamās attiecības ar esošajiem īpašniekiem, īpaši attiecībā uz infrastruktūru un to drošības būtiski svarīgajām sastāvdaļām. Būtu jāsaprot, ka noteikumā par nemateriālu aktīvu īpašumtiesībām, kā noteikts šajā regulā, netiek iekļautas nemateriālas tiesības, kuras atbilstīgi attiecīgiem valstu tiesību aktiem nav nododamas. Saskaņā ar šo regulu un ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, šādām Savienības īpašumtiesībām nebūtu jāskar Savienības iespējas, pamatojoties uz katra konkrēta gadījuma izvērtējumu, minētos aktīvus darīt pieejamus trešām personām vai citādi ar tiem rīkoties. Jo īpaši Savienība trešām personām var nodot intelektuālā īpašuma tiesības vai piešķirt licences attiecībā uz šīm tiesībām, kas izriet no veiktā darba saskaņā ar Galileo un EGNOS programmām. Lai atvieglinātu satelītu navigācijas ieviešanu tirgū, ir jānodrošina, lai trešās personas varētu optimāli izmantot jo īpaši Savienībai piederošās intelektuālā īpašuma tiesības saistībā ar Galileo un EGNOS programmām, tostarp sociāli ekonomiskajā līmenī.

(17)

Ārpus Galileo un EGNOS programmām izveidotos vai izstrādātos aktīvus neskar šīs regulas īpašumtiesību noteikumi. Tomēr šādi aktīvi reizēm varētu attiekties uz programmu izpildi. Lai veicinātu jaunu tehnoloģiju izstrādi ārpus Galileo un EGNOS programmām, Komisijai būtu jāmudina trešās personas pievērst uzmanību attiecīgiem nemateriāliem aktīviem un būtu jāorganizē sarunas par šādu aktīvu atbilstīgas izmantošanas noteikumiem, ja tas nodrošinātu ieguvumus programmām.

(18)

Galileo programmas izvēršanas un ekspluatācijas posmus un EGNOS programmas ekspluatācijas posmu būtu pilnībā jāfinansē Savienībai. Tomēr saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6), dalībvalstīm jābūt iespējai, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, ieguldīt Galileo un EGNOS programmās papildu līdzekļus vai dot ieguldījumu natūrā, lai finansētu programmu papildu elementus, kas attiecas uz to iespējamiem konkrētiem attiecīgo dalībvalstu mērķiem. Arī trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jāspēj dot ieguldījumu šajās programmās.

(19)

Lai nodrošinātu Galileo un EGNOS programmu nepārtrauktību un stabilitāti un ņemot vērā šo programmu Eiropas dimensiju, kā arī tām raksturīgo Eiropas pievienoto vērtību, ir nepieciešams pietiekams un atbilstīgs finansējums turpmākajos finanšu plānošanas laikposmos. Tāpat jānorāda summa laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, kas vajadzīga, lai finansētu Galileo programmas izvēršanas posma pabeigšanu un Galileo un EGNOS programmu ekspluatācijas posmus.

(20)

Ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 piešķir maksimāli EUR [7 071,73] miljonus faktiskajās cenās ar Galileo un EGNOS programmām saistītu darbību finansēšanai laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Skaidrības labad un lai veicinātu izmaksu kontroli, šī kopējā summa būtu jāsadala dažādās kategorijās. Tomēr, lai sekmētu elastību un nodrošinātu programmu netraucētu norisi, Komisijai būtu jānodrošina iespēja pārvietot finansējumu starp kategorijām. Programmu darbībām būtu jāietver arī sistēmu un to darbības aizsardzību arī satelītu palaišanas laikā. Tādējādi līdzdalību izmaksu segšanā par pakalpojumiem, lai nodrošinātu šādu aizsardzību, tostarp par tiem pakalpojumiem, kurus nodrošina sistēmas par informētību par situāciju kosmosā, varētu finansēt no Galileo un EGNOS programmām piešķirtā budžeta iespēju robežās, ja šāda iespēja rodas, stingri ierobežojot izmaksas un pilnīgi ievērojot iepriekš minēto maksimālo summu, kas noteikta Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013. Šāds ieguldījums būtu jāizmanto vienīgi datu un pakalpojumu sniegšanai un nevis infrastruktūras iegādei. Ar šo regulu Galileo un EGNOS programmu norisei tiek noteikts finansējums, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa 2013. gada 2. decembrim Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7) 17. punkta nozīmē.

(21)

Šajā regulā būtu jānorāda darbības, kurām jāpiešķir ar šo regulu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam Galileo un EGNOS programmām piešķirtās Savienības budžeta apropriācijas. Šādas apropriācijas būtu jāpiešķir galvenokārt darbībām, kas saistītas ar programmas Galileo izvēršanas posmu, tostarp minētā posma pārvaldības un uzraudzības pasākumiem, un darbībām, kas saistītas ar sistēmas, kura izveidota ar programmu Galileo, ekspluatāciju, tostarp priekšdarbiem un minētās programmas ekspluatācijas posma sagatavošanas darbībām, kā arī darbībām, kas saistītas ar EGNOS sistēmas ekspluatāciju. Tās būtu jāpiešķir arī dažu citu tādu darbību finansēšanai, kuras nepieciešamas Galileo un EGNOS programmu pārvaldībai un to mērķu sasniegšanai, jo īpaši svarīgu elementu, piemēram, ar Galileo programmu savietojamo mikroshēmu un uztvērēju, pētniecības un izstrādes atbalstam, attiecīgā gadījumā ietverot arī atrašanās vietas noteikšanas un integritātes novērošanas programmatūras moduļus. Minētie elementi veido saskarni starp infrastruktūru piedāvātajiem pakalpojumiem un pakārtotajiem lietojumiem, kā arī veicina lietojumu attīstību dažādās ekonomikas nozarēs. To attīstība stimulē sociāli ekonomisko priekšrocību maksimizēšanu, jo tie sekmē piedāvāto pakalpojumu ieviešanu tirgū. Komisijai ik gadus būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par izmaksu pārvaldībai izmatoto stratēģiju.

(22)

Ir svarīgi norādīt, ka sistēmu ieguldījumu un ekspluatācijas izmaksu tāmes laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam neietver neparedzētas finansiālās saistības, kas Savienībai varētu būt jāuzņemas, jo īpaši attiecībā uz saistībām, kuras izriet no pakalpojumu sniegšanas vai no tā, ka šīs sistēmas ir Savienības īpašums, īpaši attiecībā uz sistēmu jebkādu nepareizu darbību. Komisija veic īpašu minēto saistību analīzi.

(23)

Tāpat būtu jāatzīmē, ka šajā regulā paredzētie budžeta līdzekļi neaptver darbu, ko finansē no "Apvāršņa 2020" līdzekļiem, piemēram, saistībā ar sistēmu atvasinātu lietojumprogrammu attīstību. Šāds darbs ļaus uzlabot Galileo un EGNOS programmu sniegto pakalpojumu izmantošanu, nodrošināt pienācīgu atdevi no Savienības ieguldījumiem sociālo un ekonomisko ieguvumu ziņā un palielināt Savienības uzņēmumu zinātību saistībā ar satelītu navigācijas tehnoloģiju. Komisijai būtu jānodrošina pārredzamība un skaidrība attiecībā uz dažādiem finansējuma avotiem dažādos programmu aspektos.

(24)

Tāpat būtu jānodrošina, ka Savienība saņem ieņēmumus no sistēmu darbības, kuri jo īpaši rodas saskaņā ar Galileo programmu izveidotās sistēmas sniegto komercpakalpojumu rezultātā, lai nodrošinātu iepriekš ieguldīto investīciju daļēju atgūšanu, un minētie ieņēmumi būtu jāizmanto Galileo un EGNOS programmu mērķu atbalstīšanai. Ar privātā sektora vienībām noslēgtos līgumos vajadzētu būt noteiktam arī ieņēmumu sadales mehānismam.

(25)

Lai izvairītos no izmaksu pārsniegšanas un kavēšanās, kas pagātnē ir skārusi Galileo un EGNOS programmas, ir jāpalielina centieni mazināt riskus, kuri var izraisīt izmaksu pārsniegšanu un/vai kavēšanos, kā to pieprasa Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par Eiropas satelītu navigācijas programmu termiņa vidusposma pārskatu: īstenošanas novērtējums, nākotnes uzdevumi un finansēšanas perspektīvas (8) un Padome 2011. gada 31. marta secinājumos un kā izriet no Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojuma "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020" ".

(26)

Lai nodrošinātu Galileo un EGNOS programmu labu publisko pārvaldību, strikti jāsadala kompetences un uzdevumi starp Komisiju, Eiropas GNSS aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), un pārvaldība pakāpeniski jāpielāgo sistēmu ekspluatācijas vajadzībām.

(27)

Tā kā Komisija pārstāv Savienību, kura principā vienīgā finansē Galileo un EGNOS programmas un kurai sistēmas pieder, Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par minēto programmu norisi un tai būtu jāuzņemas to vispārējā pārraudzība. Tai būtu jāpārvalda programmām ar šo regulu piešķirtie līdzekļi, jāuzrauga visu programmas darbību īstenošana un jānodrošina skaidrs kompetenču un uzdevumu sadalījums, jo īpaši starp Eiropas GNSS aģentūru un EKA. Šim nolūkam Komisijai papildus uzdevumiem, kas saistīti ar tās vispārējiem pienākumiem, un citiem uzdevumiem, kuri tai jāveic saskaņā ar šo regulu, būtu jānosaka daži īpaši uzdevumi. Lai optimizētu dažādo iesaistīto pušu resursus un kompetences, Komisijai būtu jāspēj ar deleģēšanas nolīgumiem deleģēt dažus uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(28)

Ņemot vērā sistēmu uz zemes esošās infrastruktūras svarīgumu Galileo un EGNOS programmām un tās ietekmi uz sistēmu drošību, šīs infrastruktūras atrašanās vietas noteikšanai vajadzētu būt vienam no īpašajiem uzdevumiem, kas jāveic Komisijai. Sistēmu uz zemes esošās infrastruktūras izvietošanā vajadzētu arī turpmāk ievērot brīvi pieejamu un pārskatāmu procedūru. Šādas infrastruktūras atrašanās vietu vajadzētu noteikt, ņemot vērā ģeogrāfiskos un tehniskos ierobežojumus, kas ir saistīti ar uz zemes esošās infrastruktūras optimālu ģeogrāfisku izvietojumu, un ņemot vērā jau, iespējams, uz vietas esošas ierīces un iekārtas, kuras var izmantot attiecīgo funkciju veikšanai, kā arī nodrošinot katrai uz zemes esošai stacijai raksturīgo drošības prasību un katras dalībvalsts nacionālo drošības prasību ievērošanu.

(29)

Eiropas GNSS aģentūra tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 912/2010 (9), lai sasniegtu Galileo un EGNOS programmu mērķus un veiktu konkrētus uzdevumus saistībā ar minēto programmu norisi. Tā ir Savienības aģentūra, uz kuru kā uz struktūru Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 nozīmē attiecas Savienības aģentūrām noteiktie pienākumi. Tai būtu jānosaka konkrēti uzdevumi saistībā ar programmu drošību un ar tās iespējamo noteikšanu par atbildīgo PRS iestādi. Tai arī būtu jāsekmē sistēmu piedāvāšana un komercializēšana, tostarp izveidojot saziņu ar pakalpojumu lietotājiem un potenciālajiem lietotājiem saskaņā ar Galileo un EGNOS programmām, un tai būtu jāapkopo informācija par šo lietotāju prasībām un attīstību satelītu navigācijas tirgū. Turklāt tai būtu jāuzņemas uzdevumi, ko Komisijai tai piešķir ar vienu vai vairākiem deleģēšanas nolīgumiem, kas attiecas uz dažādiem citiem ar programmām saistītiem uzdevumiem, jo īpaši uzdevumi saistībā ar sistēmu ekspluatācijas posmiem, tostarp programmu operatīvā vadība, lietojumu un pakalpojumu veicināšana satelītu navigācijas tirgū un ar programmām saistītu būtiski svarīgu elementu izstrādes veicināšana. Lai Komisija kā Savienības pārstāve varētu pilnībā īstenot kontroles pilnvaras, minētajos deleģēšanas nolīgumos būtu jāiekļauj vispārēji nosacījumi par Eiropas GNSS aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldīšanu.

Kompetences nodošanai Eiropas GNSS aģentūrai attiecībā uz uzdevumiem, kas ir saistīti ar Galileo un EGNOS programmu operatīvo vadību un to ekspluatāciju, vajadzētu būt pakāpeniskai un atkarīgai no attiecīga nodošanas pārskata veiksmīgas pabeigšanas, kā arī no Eiropas GNSS aģentūras gatavības pārņemt šādus uzdevumus, lai nodrošinātu minēto programmu nepārtrauktību. Attiecībā uz EGNOS šai nodošanai būtu jānotiek 2014. gada 1. janvārī. Attiecībā uz Galileo ir paredzēts, ka tā notiks 2016. gadā.

(30)

Saistībā ar Galileo programmas izvēršanas posmu Savienībai būtu jānoslēdz deleģēšanas nolīgums ar EKA, nosakot EKA uzdevumus šajā posmā. Komisijai, pārstāvot Savienību, jācenšas noslēgt minēto deleģēšanas nolīgumu sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas piemērošanas datuma. Lai Komisija varētu pilnībā īstenot kontroles pilnvaras, deleģēšanas nolīgumā būtu jāiekļauj vispārēji nosacījumi par EKA uzticēto līdzekļu pārvaldīšanu. Attiecībā uz darbībām, ko finansē vienīgi Savienība, šādiem nosacījumiem vajadzētu garantēt tādu kontroles līmeni, kas ir salīdzināms ar to, kāds tiktu pieprasīts, ja EKA būtu Savienības aģentūra.

(31)

Saistībā ar Galileo un EGNOS programmu ekspluatācijas posmu Eiropas GNSS aģentūrai būtu jānoslēdz darba vienošanās ar EKA, nosakot tās uzdevumus saistībā ar sistēmu nākamās paaudzes izstrādi un tehniskā atbalsta sniegšanu pašreizējās paaudzes sistēmām. Minētajiem vienošanās pasākumiem būtu jāatbilst Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Minētajās vienošanās nebūtu jāietver EKA loma saistībā ar darbībām, kas attiecas uz pētniecību un tehnoloģijām vai agrīniem attīstības un pētniecības darbību posmiem saistībā ar infrastruktūrām, kas izveidotas saskaņā ar Galileo un EGNOS programmām. Šādas darbības būtu jāfinansē nevis no programmām piešķirta budžeta, bet no līdzekļiem, ko piešķir "Apvārsnim 2020".

(32)

Atbildība par Galileo un EGNOS programmu norisi nozīmē atbildību par to drošību, par sistēmām un par sistēmu ekspluatāciju. Ja vien nepiemēro Padomes Vienoto Rīcību 2004/552/KĀDP (10), kura ir jāpārskata, lai ņemtu vērā izmaiņas Galileo un EGNOS programmās, to pārvaldību un izmaiņas Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kas izriet no Lisabonas līguma, Komisija ir atbildīga par drošību, pat ja daži ar drošību saistīti uzdevumi ir uzticēti Eiropas GNSS aģentūrai. Komisijai jāizveido attiecīgi mehānismi, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju starp dažādajām par drošību atbildīgajām struktūrām.

(33)

Piemērojot šo regulu saistībā ar jautājumiem, kas skar drošību, Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajiem dalībvalstu drošības ekspertiem.

(34)

Tā kā EĀDD ir speciālas zināšanas un regulāri sakari ar trešo valstu pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām, tā ir struktūra, kas var palīdzēt Komisijai veikt dažus uzdevumus saistībā ar sistēmu un Galileo un EGNOS programmu drošību ārējo attiecību jomā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (11). Komisijai būtu jānodrošina, lai EĀDD pilnībā iesaistītos tās darbībās, īstenojot ar drošību saistītus uzdevumus ārējo attiecību jomā. Šajā nolūkā EĀDD būtu jāsniedz viss nepieciešamais tehniskais nodrošinājums.

(35)

Lai šīs regulas piemērošanas jomā panāktu drošu informācijas apriti, ar attiecīgajiem drošības noteikumiem jāpanāk ES klasificētās informācijas aizsardzība vismaz tādā pašā pakāpē, kādu garantē drošības noteikumi, kuri izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (12) pielikumā, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Padomes Lēmuma 2013/488/ES (13) pielikumos. Visas dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmeņa drošības noteikumus piemēro visām fiziskām personām, kas uzturas to teritorijā, un visām juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā un kas strādā ar klasificētu ES informāciju saistībā ar Galileo un EGNOS programmām. Būtu jāuzskata, ka EKA noteikumi un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 15. jūnija lēmums (14) ir līdzvērtīgi noteikumiem, kuri paredzēti Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā un drošības noteikumiem, kas izklāstīti Lēmuma 2013/488/ES pielikumos.

(36)

Šī regula neskar tādus spēkā esošos vai iespējamos noteikumus par piekļuvi dokumentiem, kurus pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. panta 3. punktu. Tāpat būtu jāsaprot, ka ar šo regulu neparedz prasību dalībvalstīm neņemt vērā to valsts tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz piekļuvi dokumentiem.

(37)

Lai izmaksātu Galileo un EGNOS programmām piešķirtos Savienības līdzekļus, kuru kopējo summu Komisija nevajadzētu pārsniegt, būtu jāpiemēro efektīvas publiskā iepirkuma procedūras un jo īpaši slēgt līgumus tā, lai nodrošinātu līdzekļu optimālu izmantošanu, apmierinošu pakalpojumu saņemšanu, programmu saskaņotu virzību, atbilstīgu risku pārvaldību un noteiktā laika grafika ievērošanu. Attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei būtu jācenšas izpildīt minētās prasības.

(38)

Tā kā Galileo un EGNOS programmas principā finansēs Savienība, publiskā iepirkuma procedūrās saistībā ar minētajām programmām būtu jāievēro Savienības noteikumi par publisko iepirkumu un vispirms jātiecas optimizēt resursus, kontrolēt izmaksas un mazināt riskus, kā arī uzlabot efektivitāti un mazināt atkarību no viena piegādātāja. Jānodrošina brīva un godīga konkurence visā nozares piegādātāju ķēdē, piedāvājot vienlīdzīgu dalību nozares visu līmeņu pārstāvjiem, tostarp jo īpaši jauniem tirgus dalībniekiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Būtu jāizvairās no iespējamas dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas vai ilgstošas atkarības no viena piegādātāja. Pēc vajadzības būtu jāizmanto vairāki piegādes avoti, lai mazinātu ar programmu saistīto risku, izvairītos no atkarības no viena piegādātāja un nodrošinātu labāku visas programmas, tās izmaksu un norises grafika kontroli. Turklāt būtu jāsaglabā un jāveicina Eiropas rūpniecības attīstība visās ar satelītu navigāciju saistītajās jomās atbilstīgi starptautiskajiem nolīgumiem, kuros Savienība ir puse. Cik vien iespējams būtu jātiecas mazināt līgumu sliktu izpildi vai līgumu noteikumu nepildīšanu. Šajā sakarā, līgumslēdzējiem būtu jāpierāda līgumattiecību izpildes noturība attiecībā uz saistībām, ko tie ir uzņēmušies, un līguma ilgumu. Tādēļ līgumslēdzējām iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāprecizē prasības, kas saistītas ar piegāžu un pakalpojumu sniegšanas drošību.

Papildus minētajam, iepērkot preces un pakalpojumus, attiecībā uz kurām jāievēro īpaša piesardzība, līgumslēdzējas iestādes var uz šādiem iepirkumiem attiecināt konkrētas prasības, jo īpaši, lai nodrošinātu informācijas drošību. Savienības nozarēm attiecībā uz noteiktiem komponentiem un pakalpojumiem būtu jādod iespēja izmantot avotus ārpus Savienības, ja var pierādīt, ka tiem ir būtiskas priekšrocības kvalitātes un izmaksu ziņā, tomēr ievērojot programmu stratēģisko nozīmi un Savienības drošības un eksporta kontroles prasības. Būtu jāizmanto ražošanas nozares ieguldījumi, pieredze un zināšanas, tostarp tās, kas iegūtas programmu definēšanas, izstrādes un apstiprināšanas posmos, vienlaikus nodrošinot, ka netiek pārkāpti noteikumi par piedāvājumu konkursu.

(39)

Lai labāk izvērtētu iepērkamā produkta, pakalpojuma vai darba kopējās izmaksas, tostarp tā ilgtermiņa darbības izmaksas, iepirkuma laikā, izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksas, ja vien iespējams, būtu jāņem vērā kopējās izmaksas iepērkamā produkta, pakalpojuma vai darba lietderīgās aprites ciklā, ja tiek veikts iepirkums, kā pamatā ir kritērijs, ar ko līgumtiesības piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Minētajā nolūkā līgumslēdzējai iestādei būtu jāpārliecinās, ka metodika, ar ko paredzēts aprēķināt produkta, pakalpojuma vai darba lietderīgās aprites cikla izmaksas, ir skaidri minēta līguma dokumentos vai paziņojumā par līgumu un ka ar to ir iespējams pārliecināties, ka kandidātu sniegtā informācija ir pareiza.

(40)

Satelītu navigācija ir sarežģīta tehnoloģija, kas pastāvīgi attīstās. Tādēļ pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu Galileo un EGNOS programmām, ciktāl šāds iepirkums var attiekties uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Tādēļ jāparedz īpaši pasākumi publiskā iepirkuma jomā, kurus piemēro papildus Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteikumiem. Līgumslēdzējai iestādei būtu jāspēj atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ja kādam no uzņēmumiem pirms konkursa izsludināšanas jau ir privileģēta informācija par darbībām saistībā ar šo konkursu. Tāpat tai jāspēj arī piešķirt līgumslēgšanas tiesības pa atsevišķām daļām ar konkrētiem nosacījumiem, zināmos apstākļos slēgt papildu vienošanās jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apakšuzņēmējiem nododamo apjomu. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo Galileo un EGNOS programmas, publiskā iepirkuma cenas vienmēr nevar aplēst precīzi, tādēļ būtu lietderīgi slēgt īpaša veida līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena un ir iekļauti punkti par Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(41)

Būtu jāatzīmē, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktu dalībvalstīm vajadzētu atturēties no pasākumiem, kas varētu kaitēt Galileo un EGNOS programmām vai pakalpojumiem. Tāpat skaidri jānosaka, ka attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu to teritorijā izveidoto uz zemes esošo staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu radiofrekvenču spektra pieejamību un to aizsargātu saskaņā ar Galileo programmu izveidotajām sistēmām, ļaujot pilnībā izstrādāt un ieviest lietojumus, kuru pamatā ir minētā sistēma, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 243/2012/ES (15).

(42)

Ņemot vērā to, ka šīs ir pasaules mēroga sistēmas, ir ļoti svarīgi, ka Savienība slēdz nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām saistībā ar Galileo un EGNOS programmām saskaņā ar LESD 218. pantu, jo īpaši, lai nodrošinātu netraucētu programmu norisi, risinātu ar drošību un maksas iekasēšanu saistītos jautājumus, optimizētu Savienības iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus, kā arī apmierinātu trešo valstu un starptautisko organizāciju vajadzības. Tāpat ir nepieciešams vajadzības gadījumā pielāgot esošos nolīgumus atbilstīgi Galileo un EGNOS programmu attīstībai. Sagatavojot un īstenojot šos nolīgumus, Komisija var saņemt palīdzību no EĀDD, EKA un Eiropas GNSS aģentūras saskaņā ar uzdevumiem, kas šīm struktūrām noteikti ar šo regulu.

(43)

Jāapliecina, ka Komisija dažu savu neregulatīvo uzdevumu veikšanai vajadzības gadījumā un ciktāl tas nepieciešams var vērsties pēc tehniskas palīdzības pie konkrētām ārējām struktūrām. Arī citas Galileo un EGNOS programmu publiskajā pārvaldībā iesaistītās vienības var saņemt tādu pašu tehnisko palīdzību, veicot uzdevumus, kuri tām uzdoti saskaņā ar šo regulu.

(44)

Viens no Savienības vadošajiem principiem ir pamattiesību ievērošana, un īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā ir nepārprotami atzītas pamattiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību. Saistībā ar Galileo un EGNOS programmām būtu jānodrošina personas datu un privātās dzīves aizsardzība.

(45)

Visā izdevumu ciklā Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un vajadzības gadījumā — saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteiktus administratīvus un finansiālus sodus.

(46)

Ir jānodrošina, ka Eiropas Parlamentu un Padomi regulāri informē par Galileo un EGNOS programmu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz riska pārvaldību, izmaksām, norises grafiku un izpildi. Turklāt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji saskaņā ar tiksies Iestāžu Galileo komiteju saskaņā ar Kopīgo deklarāciju par Iestāžu Galileo komiteju, kas publicēta kopā ar šo regulu.

(47)

Komisijai būtu jāveic novērtējumi, kas pamatojas uz saskaņotiem rādītājiem, lai varētu spriest par Galileo un EGNOS programmas mērķu sasniegšanai veikto pasākumu efektivitāti.

(48)

Lai nodrošinātu sistēmu un to darbības drošību, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz augsta līmeņa mērķiem, kas nepieciešami sistēmu un to darbības drošības panākšanai, būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(49)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (16).

(50)

Tā kā labai publiskai pārvaldībai ir vajadzīga viendabīga Galileo un EGNOS programmu vadība, ātrāka lēmumu pieņemšana un vienāda piekļuve informācijai, Eiropas GNSS aģentūras un EKA var iesaistīties darbā, ko veic Eiropas GNSS programmu komiteja ("komiteja"), kuru izveido nolūkā palīdzēt Komisijai, kā novērotāji. Šim pašam nolūkam tādu trešo valstu un starptautisko organizāciju pārstāvjiem, kuras ar Savienību noslēgušas starptautisku nolīgumu, vajadzētu būt iespējai piedalīties komitejā, ievērojot drošības prasības un kā paredzēts šāda nolīguma noteikumos. Šie Eiropas GNSS aģentūras, EKA, trešo valstu un starptautisko organizāciju pārstāvji nav tiesīgi piedalīties komitejas balsošanā.

(51)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot un ekspluatēt satelītu navigācijas sistēmas, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas pārsniedz ikvienas atsevišķas dalībvalsts finansiālās un tehniskās iespējas, un to, ka šo programmu mēroga un ietekmes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(52)

Kopuzņēmums Galileo, kurš tika izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 (17), ir beidzis darbību 2006. gada 31. decembrī. Tādēļ Regula (EK) Nr. 876/2002 būtu jāatceļ.

(53)

Ņemot vērā vajadzību novērtēt Galileo un EGNOS programmas, izmaiņu apjomu, kas jāizdara Regulā (EK) Nr. 683/2008, un skaidrības un juridiskās noteiktības labad Regula (EK) Nr. 683/2008 būtu jāatceļ,

(1)

Nodokļu jomas daudzgadu rīcības programma, kura bija spēkā līdz 2014. gadam, ir devusi ievērojamu ieguldījumu nodokļu iestāžu sadarbības veicināšanā un uzlabošanā Savienībā. Minētās programmas pievienoto vērtību, tostarp Savienības dalībvalstu un nodokļu maksātāju finanšu interešu aizsargāšanā, ir atzinušas iesaistīto valstu nodokļu pārvaldes. Uzdevumus, kas būs aktuāli nākamajā desmitgadē, nav iespējams risināt, ja dalībvalstis nelūkojas tālāk par savu administratīvo teritoriju robežām vai cieši nesadarbojas ar saviem partneriem. Ar programmu "Fiscalis", ko, sadarbojoties ar iesaistītajām dalībvalstīm, īsteno Komisija, minēto sadarbības pasākumu attīstīšanai dalībvalstīm tiek nodrošināts Savienības satvars, un tas ir rentablāk, nekā katrai dalībvalstij veidot savus individuālos sadarbības satvarus uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt minētās programmas turpināšanu, izveidojot jaunu programmu šajā pašā jomā.

(2)

Ar šo regulu izveidotā programma "Fiscalis 2020" un tās sekmīga darbība ir ļoti svarīga pašreizējā ekonomiskajā situācijā, un tai vajadzētu atbalstīt sadarbību fiskālos jautājumos.

(3)

Paredzams, ka darbības saskaņā ar Fiscalis 2020 t. i., Eiropas informācijas sistēmas, kā noteikts šajā regulā (Eiropas informācijas sistēmas), kopīgas darbības nodokļu iestāžu ierēdņiem un kopīgas apmācību iniciatīvas, veicinās Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanu, stiprinot iekšējā tirgus darbību, nodrošinot regulējumu, kurā atbalstīt darbības, kas uzlabo publiskā sektora ražīgumu, un veicinot tehnisko progresu un inovāciju. Nodrošinot regulējumu darbībām, kuru mērķis ir padarīt efektīvākas nodokļu iestādes, stiprināt uzņēmumu konkurētspēju, sekmēt nodarbinātību un veicināt Savienības dalībvalstu un nodokļu maksātāju finanšu un ekonomisko interešu aizsardzību, Fiscalis 2020 aktīvi stiprinās nodokļu sistēmu darbību iekšējā tirgū, vienlaikus pakāpeniski izskaužot pašreizējos šķēršļus un izkropļojumus iekšējā tirgū.

(4)

Fiscalis 2020 darbības joma būtu jāpielāgo atbilstīgi aktuālajām vajadzībām tā, lai koncentrētos uz visiem nodokļiem, kas saskaņoti Savienības līmenī, un citiem nodokļiem, ciktāl tie attiecas uz iekšējo tirgu un dalībvalstu administratīvo sadarbību.

(5)

Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, iespēja piedalīties Fiscalis 2020 būtu jānodrošina valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, un potenciālajām kandidātvalstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi un to piedalīšanās ietver atbalstu vienīgi tām darbībām saskaņā ar Fiscalis 2020, kuru mērķis ir cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un pret nodokļu agresīvu plānošanu. Ņemot vērā aizvien pieaugošo pasaules ekonomikas savstarpējās savienojamības līmeni, ar Fiscalis 2020 arī turpmāk būtu jānodrošina iespēja uzaicināt ārējos ekspertus, lai sekmētu darbības saskaņā ar Fiscalis 2020. Ārējie eksperti, piemēram, valdības iestāžu pārstāvji, ekonomikas dalībnieki un to organizācijas vai starptautisko organizāciju pārstāvji būtu jāuzaicina tikai tad, ja viņu ieguldījumu uzskata par būtisku Fiscalis 2020 mērķu sasniegšanā.

(6)

Fiscalis 2020 mērķos un prioritātēs ir ņemtas vērā problēmas un uzdevumi, kas nodokļu nozarei būs aktuāli nākamajā desmitgadē. Fiscalis 2020 būtu jāturpina darboties tādās svarīgās jomās kā Savienības tiesību aktu saskaņota īstenošana nodokļu jomā, informācijas apmaiņas nodrošināšana un administratīvās sadarbības atbalstīšana, un nodokļu iestāžu administratīvo spēju uzlabošana. Ņemot vērā jauno uzdevumu dinamiku, papildu uzsvars būtu jāliek uz atbalstu cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu agresīvu plānošanu. Uzsvars būtu jāliek arī uz tādiem jautājumiem kā administratīvā sloga samazināšana nodokļu iestādēm un atbilstības nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu samazināšana nodokļu maksātājiem un nodokļu dubultas uzlikšanas gadījumu novēršana.

(7)

Operatīvā līmenī ar Fiscalis 2020 vajadzētu īstenot, uzturēt un atbalstīt Eiropas informācijas sistēmas un administratīvo sadarbību, stiprināt nodokļu jomā strādājošu ierēdņu prasmes un kompetences, vairot izpratni par Savienības tiesību aktiem nodokļu jomā un sekmēt to īstenošanu, kā arī atbalstīt administratīvo procedūru uzlabošanu un administratīvās paraugprakses izplatīšanu un apmaiņu ar to. Īstenojot minētos mērķus, uzsvars būtu jāliek uz atbalstu cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu agresīvu plānošanu.

(8)

Pirms Fiscalis 2020 izmantotos programmas rīkus vajadzētu papildināt, lai atbilstīgi risinātu problēmas, ar ko nodokļu iestādes saskarsies nākamajā desmitgadē, un saglabātu atbilstību Savienības tiesību aktiem to izstrādes gaitā. Fiscalis 2020 vajadzētu aptvert šādas jomas: divpusējas vai daudzpusējas kontroles un citi attiecīgajos Savienības tiesību aktos par administratīvo sadarbību paredzēti administratīvās sadarbības veidi; ekspertu grupas; valsts pārvaldes administratīvo spēju veidošanas pasākumi, ar ko nodokļu jomā nodrošinātu konkrētu un specializētu palīdzību tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpašiem ārkārtas apstākļiem, kas attaisno šādas mērķtiecīgas darbības; un vajadzības gadījumā – pētījumi un kopīgi saziņas pasākumi, lai sekmētu Savienības tiesību aktu īstenošanu nodokļu jomā.

(9)

Eiropas informācijas sistēmām ir svarīga loma nodokļu iestāžu savstarpējā savienojamībā un līdz ar to – nodokļu sistēmu stiprināšanā Savienībā, un tādēļ tās arī turpmāk vajadzētu finansēt no Fiscalis 2020 un uzlabot ar tās palīdzību. Turklāt vajadzētu pastāvēt iespējai Fiscalis 2020 iekļaut jaunas ar nodokļiem saistītas informācijas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Eiropas informācijas sistēmām attiecīgajā gadījumā vajadzētu būt veidotām, balstoties uz kopīgiem attīstības modeļiem un vienotu IT arhitektūru.

(10)

Saistībā ar administratīvās sadarbības uzlabošanu plašākā mērogā un ar atbalstu cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu agresīvu plānošanu Savienībai var būt lietderīgi noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, lai ļautu šīm valstīm izmantot Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementus nolūkā atbalstīt drošu informācijas apmaiņu starp minētajām valstīm un dalībvalstīm attiecībā uz divpusējiem nodokļu nolīgumiem.

(11)

Arī kopīgi apmācību pasākumi būtu jāīsteno ar Fiscalis 2020 starpniecību. Ar Fiscalis 2020 arī turpmāk vajadzētu atbalstīt iesaistītās valstis, lai ar kopīgi izstrādātu uzlabotu mācību saturu, kas paredzēts nodokļu jomā strādājošiem ierēdņiem un ekonomikas dalībniekiem, stiprinātu profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz nodokļiem. Minētajā nolūkā Fiscalis 2020 pašreizējā kopīgā apmācību pieeja, kuras pamatā galvenokārt bija centrālās e-mācīšanās attīstība, būtu jāattīsta par daudzšķautņainu Savienības apmācības atbalsta programmu.

(12)

Fiscalis 2020 darbības laiks būtu jānosaka uz septiņiem gadiem, lai tās ilgumu pielāgotu daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, kas noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar kuru nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (2).

(13)

Šajā regulā ir paredzēts finansējums visam Fiscalis 2020 laikam, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembris iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (3).

(14)

Atbilstīgi Komisijas apņēmībai, kas pausta tās paziņojumā par 2010. gada budžeta pārskatīšanu, saskaņot un vienkāršot finansēšanas programmas, resursi būtu jāizmanto kopā ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja paredzētās darbības saskaņā ar Fiscalis 2020 atbilst mērķiem, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, tomēr nepieļaujot divkāršu finansēšanu.

(15)

Pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas finansiālai īstenošanai, pieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (4), un ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (5).

(16)

Iesaistītajām valstīm būtu jāsedz Fiscalis 2020 valsts elementu izmaksas, kuros inter alia tiktu iekļauti Eiropas informācijas sistēmu ārpussavienības elementi un jebkāda apmācība, kas nav kopīgo apmācību iniciatīvu daļa.

(17)

Ņemot vērā to, cik būtiska ir iesaistīto dalībvalstu pilnīga iesaistīšanās vienotās rīcībās, līdzfinansējuma likme dotācijām ir iespējama 100 % apmērā no attiecināmajām izmaksām attiecībā uz ceļa un uzturēšanās izdevumiem, izdevumiem, kas saistīti ar pasākumu organizēšanu, un dienas naudām, lai pilnībā sasniegtu Fiscalis 2020 mērķus.

(18)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizstāv, izmantojot atbilstīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp īstenojot pārkāpumu novēršanu, noteikšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un nepieciešamības gadījumā piemērojot sankcijas.

(19)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz ikgadējo darba programmu izveidi būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(20)

Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot daudzgadu programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tās nespēj efektīvi nodrošināt minētā mērķa sasniegšanai nepieciešamo sadarbību un saskaņošanu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21)

Programmas īstenošanā Komisijai palīdz Fiscalis 2020 komiteja.

(22)

Lai atvieglotu Fiscalis 2020 izvērtēšanu, jau pašā sākumā būtu jāizveido pienācīga sistēma Fiscalis 2020 sasniegto rezultātu pārraudzīšanai. Lai pārraudzītu gūtos rezultātus darbībām saskaņā ar Fiscalis 2020, Komisijai kopā ar iesaistītajām valstīm būtu jānosaka pielāgojami rādītāji un jāvienojas par iepriekš definētiem bāzes datiem. Būtu jāveic starpposma izvērtēšana, analizējot Fiscalis 2020 mērķu īstenošanu, tās efektivitāti un pievienoto vērtību, ko tā sniedz Eiropas mērogā. Noslēguma izvērtējumā papildus būtu jāiekļauj tādi jautājumi kā Fiscalis 2020 ilgtermiņa ietekme un ilgtspēja. Būtu jānodrošina pilnīga pārredzamība, tostarp regulāru pārraudzības ziņojumu sagatavošana un izvērtējuma ziņojumu iesniegšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(23)

Personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstīs šīs regulas kontekstā un dalībvalstu kompetento iestāžu, jo īpaši dalībvalstu izraudzītu publisku neatkarīgu iestāžu, pārraudzībā, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (7). Personas datu apstrādi, ko veic Komisija saskaņā ar šo regulu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārraudzībā, regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (8). Jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Direktīvā 95/46/EK, un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic Komisija, būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 45/2001.

(24)

Ar šo regulu aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1482/2007/EK (9). Tāpēc minētais lēmums būtu jāatceļ,

(1)

Komisija 2010. gada martā pieņēma paziņojumu ar nosaukumu "Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei" ("stratēģija "Eiropa 2020" "). Eiropadome 2010. gada jūnijā šo paziņojumu apstiprināja. Stratēģija "Eiropa 2020" ir izstrādāta, reaģējot uz ekonomikas krīzi, un paredzēta tam, lai sagatavotu Savienību nākamajai desmitgadei. Tajā ir izvirzīti pieci vērienīgi mērķi, kas klimata un enerģētikas, nodarbinātības, inovācijas, izglītības un sociālās integrācijas jomā ir jāsasniedz līdz 2020. gadam, un ir apzināti svarīgākie izaugsmi rosinošie faktori, kam ir jāuzlabo Savienības dinamisms un konkurētspēja. Tajā ir uzsvērts arī tas, cik svarīgi ir pastiprināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, vienlaikus sasniedzot augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot energoefektīvu, resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām un panākot sociālo kohēziju. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būtu jāuzņemas izšķiroša loma stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā. To apliecina fakts, ka MVU ir minēti sešās no septiņām stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvām.

(2)

Lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir galvenā nozīme Savienības ekonomikas izaugsmes sasniegšanā, kas ir svarīgākā prioritāte, Komisija 2010. gada oktobrī pieņēma paziņojumu "Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam – prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai", ko Padome apstiprināja 2010. gada decembrī. Tā ir stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva. Paziņojumā ir izklāstīta stratēģija, kuras mērķis ir ievērojami paātrināt izaugsmi un palielināt nodarbinātību, saglabājot un atbalstot spēcīgu, daudzveidīgu un konkurētspējīgu rūpniecības bāzi Eiropā, īpaši uzlabojot pamatnosacījumus uzņēmumiem un stiprinot vairākus iekšējā tirgus aspektus, tostarp ar uzņēmējdarbību saistītos pakalpojumus.

(3)

Komisija 2008. gada jūnijā pieņēma paziņojumu ar nosaukumu "Vispirms domāt par mazākajiem" – Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts "Small Business Act", par ko Padome pauda gandarījumu 2008. gada decembrī. Mazās uzņēmējdarbības akts (SBA) paredz visaptverošu politikas sistēmu MVU, veicina uzņēmējdarbību un tiesiski un politiski nostiprina principu "vispirms domāt par mazākajiem", lai stiprinātu MVU konkurētspēju. Mazās uzņēmējdarbības aktā ir noteikti desmit principi un izklāstīti politikas un likumdošanas pasākumi, lai veicinātu MVU izaugsmes un darbvietu izveides potenciālu. Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošana palīdz sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus. Pamatiniciatīvās jau ir ietverti vairāki MVU paredzēti pasākumi.

(4)

Pēc tam tika sagatavots pārskats par mazās uzņēmējdarbības aktu, kuru publicēja 2011. februārī un pamatojoties uz kuru Padome 2011. gada 30. un 31. maijā pieņēma secinājumus. Minētajā pārskatā ir apskatīta mazās uzņēmējdarbības akta īstenošana un izvērtētas vajadzības, kas MVU radušās pašreizējā ekonomikas vidē, kurā tiem ir arvien grūtāk iegūt finansējumu un piekļūt tirgiem. Tajā ir aplūkots pirmajos divos mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanas gados sasniegtais, ir izklāstīti jauni pasākumi, kā reaģēt uz problēmām, ko radījusi ekonomikas krīze un par ko informējušas ieinteresētās personas, un ir ierosināti veidi, kā uzlabot atbalstu mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanai un tā īstenošanu, skaidri paredzot ieinteresēto personu lomu un priekšplānā izvirzot uzņēmēju organizācijas. Konkrētajiem Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmas mērķiem būtu jāatspoguļo prioritātes, kas izklāstītas minētajā pārskatā. Ir svarīgi nodrošināt, lai šādas programmas īstenošana tiktu saskaņota ar mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu. Darbībām, ko veic saskaņā ar konkrētiem mērķiem, jo īpaši būtu jāpalīdz ievērot minētos desmit principus un īstenot jaunas darbības, kas noteiktas mazās uzņēmējdarbības akta pārskatīšanas procesā.

(5)

Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Minētajā daudzgadu finanšu shēmā ir izklāstīts, kā tiks sasniegti politikas mērķi – palielināt izaugsmi un izveidot vairāk darbvietu Eiropā, izveidot zemu oglekļa emisiju un videi saudzīgāku ekonomiku un stiprināt Savienības nozīmi pasaulē.

(6)

Lai palīdzētu nostiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju, atbalstītu esošos MVU, veicinātu uzņēmējdarbības kultūru un sekmētu MVU izaugsmi, zināšanu sabiedrības attīstību un uz līdzsvarotu uz ekonomikas izaugsmi balstītu attīstību, būtu jāizveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma ("programma COSME").

(7)

Programmā COSME augsta prioritāte būtu jāpiešķir vienkāršošanas programmai saskaņā ar Komisijas 2012. gada 8. februāra paziņojumu "Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vienkāršošanas programma". Savienības un dalībvalstu līdzekļu izlietojums uzņēmumu un MVU konkurētspējas veicināšanai būtu jākoordinē labāk, lai nodrošinātu papildināmību un lielāku efektivitāti un atpazīstamību, kā arī lai panāktu labāku sinerģiju starp budžetiem.

(8)

Komisija pati ir apņēmusies klimata pārmaiņu pasākumus integrēt Savienības izdevumu programmās un vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīt ar klimatu saistītiem mērķiem. Ir svarīgi nodrošināt, lai, gatavojot, izstrādājot un īstenojot programmu COSME, tiktu sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī risku novēršana. Šajā regulā paredzētajiem pasākumiem būtu jāveicina pāreja uz sabiedrību un ekonomiku, kam raksturīgas zemas oglekļa emisijas un kas spēj pielāgoties klimata pārmaiņām.

(9)

No Padomes Lēmuma 2001/822/EK (4) izriet, ka aizjūras zemju un teritoriju organizācijas un struktūras ir tiesīgas piedalīties programmā COSME.

(10)

Ar Savienības konkurētspējas politiku ir iecerēts ieviest tādu iestāžu un politikas režīmu, kas radīs apstākļus uzņēmumu, jo īpaši MVU, ilgtspējīgai izaugsmei. Konkurētspējas un ilgtspējības nodrošināšana nozīmē prasmi sasniegt un saglabāt uzņēmumu ekonomisko konkurētspēju un izaugsmi saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Paaugstināts darba ražīgums, tostarp resursu un enerģijas ražīgums, ir galvenais noturīga ienākumu pieauguma avots. Konkurētspēja ir atkarīga arī no uzņēmumu spējas pilnībā izmantot iespējas, piemēram, iekšējo tirgu. Tas ir īpaši svarīgi MVU, kuri veido 99 % Savienības uzņēmumu, nodrošina divas no trim esošajām darbvietām privātajā sektorā un 80 % no jaunizveidotajām darbvietām un nodrošina vairāk nekā pusi uzņēmumu radītās kopējās pievienotās vērtības Savienībā. MVU ir nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un sociālās integrācijas virzītājs.

(11)

Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumā ar nosaukumu "Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām" ir izteikts viedoklis, ka ar rīcībpolitiku, kas veicina pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku, piemēram, resursu efektivitātes, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu politiku, līdz 2020. gadam varētu radīt vairāk nekā piecus miljonus darbvietu, jo īpaši MVU nozarē. Paturot to prātā, programmā COSME paredzētās konkrētās darbības varētu ietvert ilgtspējīgu ražojumu, pakalpojumu, tehnoloģiju un procesu izstrādes veicināšanu, kā arī resursu efektivitātes, energoefektivitātes un uzņēmumu sociālās atbildības veicināšanu.

(12)

Tirgus, politikas un institucionālo nepilnību dēļ, kuras vājina Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, pēdējos gados Savienības politikas veidošanā aktuāls ir kļuvis konkurētspējas jautājums.

(13)

Tāpēc programmai COSME būtu jānovērš tās tirgus nepilnības, kas ietekmē Savienības ekonomikas konkurētspēju globālā mērogā un kas vājina uzņēmumu, jo īpaši MVU, spēju konkurēt ar citiem uzņēmumiem citur pasaulē.

(14)

Programmā COSME īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (5). Piemērojot šo regulu, Komisijai būtu jāapspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp organizācijām, kas pārstāv MVU. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mikrouzņēmumiem, uzņēmumiem, kas nodarbojas ar amatniecību, pašnodarbinātajiem, brīvo profesiju pārstāvjiem un sociāliem uzņēmumiem. Uzmanība būtu jāvelta arī potenciālajiem uzņēmējiem, jaunpienācējiem uzņēmējiem, gados jauniem uzņēmējiem un sievietēm uzņēmējām, kā arī citām konkrētām mērķa grupām, piemēram, veciem cilvēkiem, migrantiem vai uzņēmējiem, kas pieder pie sociāli nelabvēlīgākā stāvoklī esošām vai neaizsargātām grupām, piemēram, personām ar invaliditāti, un tam, lai veicinātu uzņēmumu nodošanu, jaunu uzņēmumu izdalīšanu/atdalīšanu no jau esošiem uzņēmumiem (spin-offs, spin-outs) un otrās iespējas došanu uzņēmējiem.

(15)

Daudzas Savienības konkurētspējas problēmas ir saistītas ar MVU grūtībām iegūt finansējumu, jo tie ne vienmēr var pierādīt savu kredītspēju, un tiem ir apgrūtināta piekļuve riska kapitālam. Minētās grūtības negatīvi ietekmē jaunizveidoto uzņēmumu skaitu un kvalitāti un uzņēmumu izaugsmes un dzīvotspējas rādītājus, kā arī jaunpienācēju uzņēmēju gatavību pārņemt ekonomiski dzīvotspējīgus uzņēmumus situācijā, kad uzņēmumi tiek nodoti citam īpašniekam, vai uzņēmumu mantošanas gadījumā. Savienības finanšu instrumenti, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (6), ir pierādījuši, ka tiem ir pievienotā vērtība, un tiem ir bijusi pozitīva ietekme uz vismaz 220 000 MVU. Ierosināto finanšu instrumentu palielinātā pievienotā vērtība Savienībai cita starpā ir riska kapitāla iekšējā tirgus stiprināšana, Eiropas mēroga MVU finansējuma tirgus attīstība, kā arī to tirgus nepilnību novēršana, ar kurām netiek galā dalībvalstis. Savienības darbībām vajadzētu būt saskaņotām un konsekventām, un tām būtu jāpapildina dalībvalstu finanšu instrumenti, kas paredzēti MVU, būtu jānodrošina sviras efekts un jānovērš tirgus traucējumu rašanās iespēja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7). Vienībām, kurām uzticēta darbību īstenošana, izmantojot Savienības resursus, būtu jānodrošina finansējuma papildināmība un jānovērš divkārša finansēšana.

(16)

Komisijai būtu jāpievērš uzmanība šīs regulas finanšu instrumentu sniegtā finansējuma atpazīstamībai, lai nodrošinātu to, ka Savienības atbalsta pieejamība ir zināma un ka sniegtais atbalsts ir atzīts tirgū. Tālab būtu arī jāparedz finanšu starpnieku pienākums skaidri uzsvērt finansējuma galasaņēmējiem, ka finansējums bija iespējams, pateicoties šīs regulas finanšu instrumentu atbalstam. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, tostarp jāizmanto lietotājdraudzīgas tiešsaistes sistēmas, lai MVU un starpniekiem izplatītu informāciju par pieejamajiem finanšu instrumentiem. Šīm sistēmām, kurām varētu būt vienots portāls, nevajadzētu dublēt jau esošās sistēmas.

(17)

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls ("Tīkls") ir apliecinājis savu pievienoto vērtību, ko tas kā vienas pieturas uzņēmējdarbības atbalsta aģentūra sniedz Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai uzlabotu to konkurētspēju un apzinātu uzņēmējdarbības iespējas iekšējā tirgū un ārpus tā. Metodiku un darba metožu racionalizāciju un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus regulējošus Eiropas mēroga noteikumus var nodrošināt tikai Savienības līmenī. Tīkls jo īpaši ir palīdzējis MVU atrast sadarbības vai tehnoloģiju nodošanas partnerus iekšējā tirgū un trešās valstīs, saņemt konsultācijas par Savienības finansējuma ieguves avotiem, Savienības tiesībām un intelektuālo īpašumu, kā arī par Savienības programmām ekoinovāciju un ilgtspējīgas ražošanas sekmēšanai. Tas ir arī saņēmis atsauksmes par Savienības tiesībām un standartiem. Tā ārkārtīgi vērtīgās speciālās zināšanas ir īpaši svarīgas, lai pārvarētu informācijas asimetriju un lai atvieglotu ar pārrobežu darījumiem saistīto darījumu izmaksu slogu.

(18)

Ir jāturpina optimizēt pakalpojumu kvalitāti un Tīkla darbību, īpaši attiecībā uz MVU informētību un ierosināto pakalpojumu turpmāku izmantošanu, turpinot integrēt internacionalizācijas un inovāciju pakalpojumus, uzlabojot sadarbību starp Tīklu un reģionālo un vietējo MVU ieinteresētajām personām, apspriežoties ar uzņēmējorganizācijām un labāk iesaistot tās, mazinot birokrātiju, uzlabojot IT atbalstu un veicinot Tīkla un tā pakalpojumu atpazīstamību attiecīgajos ģeogrāfiskajos reģionos.

(19)

Konkurētspēju ietekmē MVU ierobežotā internacionalizācija gan Eiropā, gan ārpus tās. Saskaņā ar dažām aplēsēm pašlaik 25 % no Savienības MVU eksportē vai pēdējo triju gadu laikā zināmā mērā ir eksportējuši, kamēr tikai 13 % no Savienības MVU regulāri eksportē ārpus Savienības un tikai 2 % ir ieguldījuši līdzekļus ārpus savas piederības valsts. Papildus tam Eirobarometra 2012. gadā veiktais apsekojums liecina par MVU neizmantoto izaugsmes potenciālu videi draudzīgos tirgos gan Savienībā, gan ārpus tās, ņemot vērā internacionalizāciju un iespēju piedalīties publiskajā iepirkumā. Saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, kurā Savienība un dalībvalstis tiek aicinātas atbalstīt MVU un mudināt tos izmantot izaugsmi tirgos ārpus Savienības, Savienība sniedz finansiālu atbalstu vairākām iniciatīvām, piemēram, ES un Japānas Rūpniecības sadarbības centram un MVU palīdzības dienestam intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos Ķīnā. Savienībā pievienotā vērtība tiek radīta, veicinot sadarbību un Eiropas līmenī piedāvājot pakalpojumus, kas papildina, bet nedublē dalībvalstu pamattirdzniecības veicināšanas pakalpojumus un stiprina publiskā un privātā sektora pakalpojumu sniedzēju apvienotos centienus šajā jomā. Šādu pakalpojumu klāstā vajadzētu būt arī informācijai par intelektuālā īpašuma tiesībām, standartiem un publiskā iepirkuma noteikumiem un iespējām. Pilnībā būtu jāņem vērā II daļa Padomes 2011. gada 6. decembra secinājumos ar nosaukumu "Rūpniecības politikas pamatiniciatīva – rūpniecības politikas īstenošanas pastiprināšana visā ES" par Komisijas paziņojumu ar nosaukumu "Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam: prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai". Šajā ziņā labi izstrādātai Eiropas uzņēmumu kopu stratēģijai būtu jāpapildina valstu un reģionu centieni veicināt uzņēmumu kopas, lai panāktu izcilību un starptautisku sadarbību, ņemot vērā to, ka MVU apvienošanās grupās var būt galvenais līdzeklis, kā nostiprināt šo uzņēmumu spēju ieviest inovācijas un uzsākt darbību ārvalstu tirgos.

(20)

Lai uzlabotu Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, dalībvalstīm un Komisijai jārada uzņēmējdarbībai labvēlīga vide. Īpaša uzmanība ir jāpievērš MVU interesēm un nozarēm, kurās tie visaktīvāk darbojas. Ir vajadzīgas arī Savienības līmeņa iniciatīvas, lai Eiropas mērogā apmainītos ar informāciju un zināšanām, un šajā jomā īpaši rentabli var būt digitālie pakalpojumi. Šādas darbības var palīdzēt izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(21)

Nepilnības, sadrumstalotība un nevajadzīga birokrātija iekšējā tirgū liedz iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, pilnībā izmantot tā priekšrocības. Tāpēc ļoti nepieciešami ir saskaņoti dalībvalstu, Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas centieni, lai novērstu trūkumus īstenošanā, likumdošanā un informācijas sniegšanā. Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai arī būtu jāsadarbojas, lai mazinātu un novērstu nevajadzīgu administratīvo un regulatīvo slogu MVU. Darbībām, kas iekļautas programmā COSME – kura ir vienīgā Savienības programma, kas paredzēta galvenokārt MVU –, būtu jāveicina minēto mērķu īstenošana, tostarp jāpalīdz uzlabot pamatnosacījumus uzņēmumiem. Īstenojot šos centienus, būtu jāizmanto atbilstības pārbaudes un ietekmes novērtējumi, ko finansē saskaņā ar programmu COSME.

(22)

Vēl viens konkurenci ietekmējošs faktors ir Savienības iedzīvotāju salīdzinoši zemais uzņēmējdarbības gars. Tikai 45 % Savienības iedzīvotāju (un mazāk nekā 40 % sieviešu) vēlētos būt pašnodarbinātie salīdzinājumā ar 55 % Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju un 71 % Ķīnas iedzīvotāju (saskaņā ar Eirobarometra 2009. gada apsekojumu par uzņēmējdarbību). Saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu uzmanība būtu jāpievērš visām situācijām, ar kurām uzņēmēji saskaras, tostarp uzņēmuma darbības sākšanas, izaugsmes, nodošanas un bankrota (otrās iespējas) posmā. Savienībā lielu pievienoto vērtību sniedz uzņēmējdarbības izglītības veicināšana, kā arī saskaņotības un konsekvences veicināšanas pasākumi, piemēram, salīdzinošo rādītāju noteikšana un apmaiņa ar paraugprakses piemēriem.

(23)

Lai jaunpienācēji uzņēmēji vai mērķtiecīgi topošie uzņēmēji varētu iegūt uzņēmējdarbības pieredzi dalībvalstī, kas nav to piederības dalībvalsts, un lai tādējādi dotu tiem iespēju nostiprināt savas uzņēmējdarbības spējas, tika sākta programma "Erasmus jaunajiem uzņēmējiem". Saistībā ar mērķi uzlabot pamatnosacījumus uzņēmējdarbības un uzņēmējdarbības kultūras veicināšanai Komisijai vajadzētu būt iespējai veikt pasākumus, kuru mērķis ir palīdzēt jaunpienācējiem uzņēmējiem uzlabot savu spēju attīstīt uzņēmējdarbības prasmes, iemaņas un attieksmi un uzlabot savas tehnoloģiskās iespējas un uzņēmumu pārvaldību.

(24)

Globālā konkurence, demogrāfiskās pārmaiņas, ierobežoti resursi un jaunās sociālās tendences rada problēmas un iespējas dažādām nozarēm, kas saskaras ar globāla mēroga problēmām un kurās ir liels MVU īpatsvars. Piemēram, ar dizainu saistītajām nozarēm ir jāpielāgojas, lai gūtu labumu no vēl neizmantotā potenciāla, ko sniedz lielais pieprasījums pēc personalizētiem, radošiem un kompleksiem produktiem. Tā kā Savienībā šīs problēmas attiecas uz visiem MVU, kuri darbojas šajās nozarēs, ir vajadzīga saskaņota rīcība Savienības līmenī, lai ar iniciatīvām, kas paātrina jaunu ražojumu un pakalpojumu parādīšanos, radītu papildu izaugsmi.

(25)

Atbalstot dalībvalstīs veiktos pasākumus, programma COSME var sniegt atbalstu iniciatīvām gan nozaru, gan starpnozaru jomās ar nozīmīgu izaugsmes un uzņēmējdarbības potenciālu, īpaši tajās, kurām ir raksturīgs liels MVU īpatsvars, tādējādi paātrinot konkurētspējīgu un ilgtspējīgu ražošanas uzņēmumu izveidi, pamatojoties uz konkurētspējīgākajiem uzņēmējdarbības modeļiem, uzlabotiem produktiem un procesiem, organizatoriskajām struktūrām vai izmainītām vērtību ķēdēm. Kā izklāstīts Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumā "Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē – jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes", par kuru Padome pauda gandarījumu 2010. gada oktobrī, tūrisms ir svarīga Savienības ekonomikas nozare. Minētās nozares uzņēmumu tiešs ieguldījums Savienības iekšzemes kopproduktā (IKP) ir 5 %. Līgumā par Eiropas Savienības darbību ("LESD") ir atzīts tūrisma nozīmīgums un ir izklāstītas Savienības kompetences šajā jomā. Eiropas tūrisma iniciatīva var papildināt dalībvalstu darbības, mudinot radīt labvēlīgu vidi un veicinot dalībvalstu sadarbību, īpaši ar paraugprakses apmaiņu. Darbības var ietvert zināšanu bāzes uzlabošanu tūrisma jomā, nodrošinot datus un analīzi un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādājot transnacionālās sadarbības projektus, vienlaikus izvairoties no obligātām prasībām Savienības uzņēmumiem.

(26)

Programmā COSME norādītas mērķu sasniegšanai veicamās darbības, minēto mērķu īstenošanai paredzētais kopējais finansējums, finanšu instrumentiem paredzētais minimālais finansējums, dažāda veida īstenošanas pasākumi, kā arī pārredzami mehānismi Savienības finansiālo interešu pārraudzībai, izvērtēšanai un aizsardzībai.

(27)

Programma COSME papildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar konkrēti tam noteiktajām procedūrām. Tādēļ vienas un tās pašas attiecināmās izmaksas nebūtu jāfinansē divkārši. Lai Savienības finansējums sniegtu pievienoto vērtību un tam būtu būtiska ietekme, programmai COSME būtu jāveido cieša sinerģija ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (8) ("programma Apvārsnis 2020"), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (9) ("struktūrfondi") un citām Savienības programmām.

(28)

Visās attiecīgajās programmā COSME paredzētajās iniciatīvās un darbībās būtu jāņem vērā pārredzamības un dzimumu līdztiesības princips. Minētajās iniciatīvās un darbībās būtu jāņem vērā arī visu iedzīvotāju cilvēktiesības un pamatbrīvības.

(29)

Procesam, ko īsteno pirms dotāciju piešķiršanas MVU, vajadzētu būt pārredzamam. Dotāciju piešķiršanai un izmaksai vajadzētu būt pārredzamai, bez birokrātiskiem šķēršļiem un saskaņā ar vienotiem noteikumiem.

(30)

Šajā regulā visam programmas COSME darbības laikam paredz finansējumu, kam jāveido Eiropas Parlamentam un Padomei galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par sadarbību budžeta jautājumos, budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (10).

(31)

Lai nodrošinātu, ka finansējums tiek piešķirts tikai tirgus, politikas un institucionālo nepilnību novēršanai, un lai izvairītos no tirgus traucējumiem, programmas COSME finansējumam būtu jāatbilst Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

(32)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu un asociācijas nolīgumu protokoli paredz attiecīgo valstu dalību Savienības programmās. Citu trešo valstu dalībai vajadzētu būt iespējamai, ja tas attiecīgi norādīts nolīgumos un procedūrās.

(33)

Ir svarīgi nodrošināt pareizu programmas COSME finanšu pārvaldību un tās īstenošanu efektīvākajā un lietotājdraudzīgākajā veidā, vienlaikus nodrošinot arī tiesisko noteiktību un programmas COSME pieejamību visiem dalībniekiem.

(34)

Programma COSME būtu jāpārrauga un jāizvērtē, lai varētu veikt attiecīgus pielāgojumus. Reizi gadā būtu jāsagatavo ziņojums par programmas īstenošanu, izklāstot tajā gūtos panākumus un plānotās darbības.

(35)

Programmas COSME īstenošana būtu jāpārrauga ik gadu, izmantojot pamatrādītājus, ar kuriem novērtē rezultātus un ietekmi. Šiem rādītājiem, tostarp attiecīgajiem atskaites punktiem, būtu jānodrošina minimālais pamats, pēc kura tiek vērtēts, kādā apjomā ir sasniegti programmas COSME mērķi.

(36)

Komisijas sagatavotajā starpposma ziņojumā par visu saskaņā ar programmu COSME atbalstīto darbību mērķu sasniegšanu būtu jāietver arī izvērtējums par zemajiem MVU līdzdalības rādītājiem, ja tādi ir konstatēti daudzās dalībvalstīs. Vajadzības gadījumā dalībvalstis starpposma ziņojuma rezultātus var ņemt vērā, izstrādājot savu attiecīgo rīcībpolitiku.

(37)

Visā izdevumu ciklā Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp novēršot, atklājot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētos, nepareizi izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un vajadzības gadījumā piemērojot administratīvas un finansiālas sankcijas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(38)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt gada darba programmas COSME īstenošanas nolūkiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11). Dažas gada darba programmā iekļautās darbības ietver darbību saskaņošanu valsts līmenī. Šajā sakarā būtu jāpiemēro minētās regulas 5. panta 4. punkts.

(39)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz rādītāju papildinājumiem, izmaiņām dažos konkrētos elementos saistībā ar finanšu instrumentiem un izmaiņām indikatīvajās summās, kas pārsniegtu minētās summas par vairāk nekā 5 % no finansējuma vērtības katrā atsevišķā gadījumā. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, attiecīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(40)

Tiesiskās noteiktības un skaidrības labad Lēmums Nr. 1639/2006/EK būtu jāatceļ,

(1)

Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020" " ir prasīts izveidot vienotu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmu, kas ietvertu augstākās izglītības starptautiskos aspektus, apvienotu rīcības programmu mūžizglītības jomā ("Mūžizglītība"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1720/2006/EK (4), un programmu Jaunatne darbībā ("Jaunatne darbībā"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1719/2006/EK" (5), rīcības programmu Erasmus Mundus ("Erasmus Mundus"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1298/2008/EK (6), ALFA III programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1905/2006/EK (7), un programmas Tempus un Edulink, ar mērķi nodrošināt lielāku efektivitāti, spēcīgāku stratēģisko uzsvaru un labāk izmantot dažādu vienotās programmas aspektu sinerģijas. Turklāt ir ierosināts vienotajā programmā ("Programma") iekļaut sportu.

(2)

Esošās Mūžizglītības programmas, programmas "Jaunatne darbībā" un programmas Erasmus Mundus starpposma novērtējuma ziņojumos un sabiedriskajā apspriešanā par turpmāko Savienības rīcību izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, kā arī augstākās izglītības jomā atklājās, ka pastāv spēcīga un zināmā mērā pieaugoša vajadzība minētajās jomās turpināt sadarbību un mobilitāti Eiropas līmenī. Novērtējuma ziņojumos ir uzsvērts, ka ir svarīgi izveidot ciešāku saikni starp Savienības programmām un politiskajiem notikumiem izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, pausta vēlme strukturēt Savienības rīcību tā, lai labāk reaģētu uz mūžizglītības paradigmu, un pieprasīts izstrādāt vienkāršāku, lietotājiem draudzīgāku un elastīgāku pieeju šādas rīcības īstenošanā un izbeigt starptautisko augstākās izglītības sadarbības programmu fragmentāciju.

(3)

Programmā galvenā uzmanība būtu jāpievērš finansējuma pieejamībai un administratīvo un finanšu procedūru pārredzamībai, tostarp izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un digitalizāciju. Programmas organizācijas un pārvaldības racionalizēšana un vienkāršošana un pastāvīga koncentrēšanās uz administratīvo izdevumu samazināšanu arī ir ļoti svarīgi Programmas sekmīgas īstenošanas priekšnosacījumi.

(4)

Sabiedriskā apspriešana par Savienības stratēģiskajām izvēlēm jaunās Savienības kompetences īstenošanai sportā un Komisijas novērtējuma ziņojums par sagatavošanas darbībām sporta jomā sniedza vērtīgas norādes attiecībā uz Savienības rīcības prioritārajām jomām un ilustrēja pievienoto vērtību, ko Savienība var dot, atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir iegūt, koplietot un izplatīt pieredzi un zināšanas par dažādiem jautājumiem, kas attiecas uz sportu visā Eiropā, ar noteikumu, ka uzsvars tiek likts galvenokārt uz tautas sportu.

(5)

Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "Eiropa 2020" nosaka Savienības izaugsmes stratēģiju turpmākajiem desmit gadiem, lai atbalstītu šādu izaugsmi, nospraužot piecus ambiciozus mērķus, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, jo īpaši izglītības jomā, kur mērķis ir samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu līdz līmenim, kas ir zemāks par 10 %, un nodrošināt, ka vismaz 40 % no pieaugušajiem vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši terciāro vai tai līdzvērtīgu izglītību. Tas pats attiecas arī uz tās pamatiniciatīvām, jo īpaši uz Jaunatne darbībā un Jaunu prasmju un darba vietu programmu.

(6)

Tās 2009. gada 12. maija secinājumos Padome aicināja izveidot stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020), nosakot četrus stratēģiskus mērķus, lai risinātu problēmas, kas joprojām pastāv, veidojot uz zināšanām balstītu Eiropu un nodrošinot, lai mūžizglītība būtu pieejama visiem.

(7)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. un 10. pantu, kā arī ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu Programma veicina inter alia vīriešu un sieviešu līdztiesību un pasākumus dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas diskriminācijas apkarošanai. Programmas īstenošanā nepieciešams uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošu un mazaizsargātu grupu locekļu iespējas piedalīties un aktīvi risināt īpašās mācīšanās vajadzības personām ar invaliditāti.

(8)

Programmā būtu jāietver izteikta starptautiskā dimensija, jo īpaši augstākās izglītības jomā, ne tikai lai uzlabotu Eiropas augstākās izglītības kvalitāti saskaņā ar vispārīgajiem "ET 2020" mērķiem un vairotu Savienības kā studiju vietas pievilcību, bet arī lai veicinātu cilvēku savstarpēju sapratni un atbalstītu ilgtspējīgas augstākās izglītības attīstību partnervalstīs, kā arī sekmētu to plašāku sociālekonomisko attīstību, cita starpā stimulējot intelektuālā darbaspēka apriti ar tādu mobilitātes pasākumu palīdzību, kuros iesaistīti partnervalstu valstspiederīgie. Minētajam nolūkam būtu jādara pieejams finansējums no Attīstības sadarbības instrumenta (DCI), Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta (ENI), Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) un no Partnerības instrumenta sadarbībai ar trešām valstīm (PI). Saskaņā ar attiecīgajām procedūrām varētu darīt pieejamus arī Eiropas Attīstības fonda (EDF) līdzekļus. Šo līdzekļu izmantošanai būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi, vienlaikus nodrošinot atbilstību attiecīgajām regulām, ar kurām izveido minētos instrumentus un minēto fondu.

(9)

Tās 2009. gada 27. novembra rezolūcijā par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010.–2018. gadam) Padome uzsvēra nepieciešamību uzskatīt, ka visi jaunieši ir sabiedrības resurss, un ar šo regulējumu centās atvieglot viņu līdzdalību to politikas nostādņu izstrādē, kas attiecas uz viņiem, izmantojot nepārtrauktu strukturētu dialogu starp lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem un jaunatnes organizācijām visos līmeņos.

(10)

Apvienojot formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos vienotā programmā, būtu jārada sinerģija un jāsekmē starpnozaru sadarbība starp dažādām izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomām. Programmas īstenošanas gaitā būtu pienācīgi jāņem vērā atšķirīgo jomu īpašās vajadzības un attiecīgā gadījumā vietējo pašvaldību un reģionālo iestāžu loma.

(11)

Lai atbalstītu mobilitāti, vienlīdzību un mācību izcilību, Savienībai izmēģinājuma veidā būtu jāizveido studentu aizdevumu garantijas instruments, lai ļautu studentiem, neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes, studēt maģistrantūrā citā valstī, kura var piedalīties Programmā ("Programmas valsts"). Studentu aizdevumu garantijas instrumentam vajadzētu būt pieejamam finanšu iestādēm, kuras ir ar mieru ar izdevīgiem nosacījumiem piedāvāt studentiem aizdevumus maģistra grāda iegūšanai citās Programmas valstīs. Ar šo inovatīvo papildu instrumentu mobilitātei mācību nolūkos nebūtu ne jāaizstāj kāda esošā sistēma, ne arī jātraucē kādu dotāciju vai aizdevumu sistēmu izveide nākotnē, kuras atbalsta studentu mobilitāti vietējā, valsts vai Savienības līmenī. Studentu aizdevumu garantijas instruments būtu pienācīgi jāpārrauga un jānovērtē, jo īpaši saistībā ar tā iekļaušanos tirgū dažādās valstīs. Atbilstīgi 21. panta 2. un 3. punktam ne vēlāk kā līdz 2017. gada beigām būtu jāiesniedz starpposma novērtējuma ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, lai saņemtu politiskās pamatnostādnes, kas ļautu turpināt studentu aizdevumu garantijas instrumenta darbību.

(12)

Dalībvalstīm būtu jācenšas noteikt visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai Programmas darbībai. Vajadzības gadījumā tas saistīts ar to administratīvo jautājumu risināšanu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu. Saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/114/EK (8) dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras.

(13)

Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumā "Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma" ir izklāstīta sistēma, kādā Savienība, dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes var sadarboties, lai palielinātu augstskolu absolventu skaitu, uzlabotu izglītības kvalitāti un maksimāli palielinātu ieguldījumu, ko augstākā izglītība un pētniecība var sniegt, lai palīdzētu dalībvalstu ekonomikai un sabiedrībai pēc globālās ekonomiskās krīzes kļūt stiprākai.

(14)

Jauniešu bezdarba problēmas labākai risināšanai Savienībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš starpvalstu sadarbībai starp augstākās un profesionālās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, lai uzlabotu studentu nodarbināmību un attīstītu uzņēmējdarbības prasmes.

(15)

Ar Boloņas deklarāciju, ko 1999. gada 19. jūnijā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri, izveidoja starpvaldību procesu, kura mērķis ir radīt Eiropas augstākās izglītības telpu, kam ir nepieciešams pastāvīgs atbalsts Savienības līmenī.

(16)

Profesionālās izglītības un apmācības (PIA) būtiskā nozīme vairāku Eiropa 2020 stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanā ir plaši atzīta un definēta atjaunotajā Kopenhāgenas procesā (2011.–2020. gadam), jo īpaši ņemot vērā tās iespējamo ieguldījumu augstā bezdarba līmeņa, sevišķi jauniešu bezdarba un ilgstoša bezdarba, samazināšanā Eiropā, mūžizglītības kultūras sekmēšanā, sociālās atstumtības novēršanā un aktīva pilsoniskuma veicināšanā. Ir nepieciešama kvalitatīva stažēšanās un mācekļa prakse, tostarp mikrouzņēmumos un mazos un vidējos uzņēmumos, lai novērstu plaisu starp izglītības un apmācības procesā iegūtajām zināšanām un tām spējām un prasmēm, kuras tiek pieprasītas darba vidē, kā arī lai veicinātu jauniešu nodarbināmību.

(17)

Ir jāstiprina Eiropas skolu sadarbības intensitāte un apmērs un gan skolu darbinieku, gan skolēnu mobilitāte, lai ievērotu prioritātes, kas noteiktas programmā Eiropas sadarbībai skolu jomā 21. gadsimtam, proti, lai uzlabotu skolu izglītības kvalitāti Savienībā prasmju pilnveidošanas jomā, lai uzlabotu vienlīdzību un iekļaušanu skolu sistēmās un iestādēs, kā arī stiprinātu un atbalstītu skolotāja profesiju un skolu vadību. Šajā saistībā prioritāte būtu jāpiešķir stratēģiskajiem mērķiem nolūkā samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu, uzlabot pamatiemaņas un veicināt dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē un uzlabot tās kvalitāti, kā arī mērķiem nolūkā pastiprināt skolotāju un skolu vadītāju profesionālo kompetenci un uzlabot izglītības iespējas migrantu bērniem un bērniem no sociālekonomiski nelabvēlīgām ģimenēm.

(18)

Padomes 2011. gada 28. novembra rezolūcijā iekļautās atjaunotās Eiropas Pieaugušo mācību programmas mērķis ir nodrošināt visiem pieaugušajiem iespējas attīstīt un uzlabot visu pieaugušo spējas un prasmes visas dzīves laikā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mācīšanās iespēju uzlabošanai lielajam zemi kvalificēto eiropiešu skaitam, it sevišķi uzlabojot lasītprasmi, rakstītprasmi un rēķinātprasmi un sekmējot elastīgus mācīšanās veidus un pasākumus, ar kuriem atbalsta otrās iespējas izglītību.

(19)

Programmas mērķu sasniegšanai būtiski svarīgs ir Eiropas Jaunatnes forums, Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centri (NARIC), Eurydice, Euroguidance un Eurodesk tīkli, eTwinning valsts atbalsta dienesti, Europass tīkla valsts centri un valsts informācijas biroji kaimiņattiecību politikas valstīs, jo īpaši regulāri nodrošinot Komisijai atjauninātus datus par to dažādām darbības jomām un informējot par Programmas rezultātiem Savienībā un Programmas partnervalstīs.

(20)

Programmā būtu jāstiprina sadarbība ar starptautiskajām organizācijām izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, jo īpaši sadarbība ar Eiropas Padomi.

(21)

Lai veicinātu izcilības attīstību Eiropas integrācijas studijās visā pasaulē un reaģētu uz pieaugošo vajadzību pēc zināšanām un dialoga par Eiropas integrācijas procesu un tā attīstību, ir svarīgi sekmēt izcilību mācīšanā, pētniecībā un analīzē šajā jomā ar Jean Monnet programmas starpniecību, atbalstot akadēmiskās iestādes, asociācijas, kuras darbojas Eiropas integrācijas jomā, un asociācijas, kuras darbojas Eiropas interesēs.

(22)

Lai radītu plašas līdzdalības iespējas saistībā ar mūžizglītības stratēģijām un politiku un ņemtu vērā visu līmeņu ieinteresēto personu viedokļus un bažas, svarīga nozīme ir sadarbībai starp Programmas dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā valsts un Savienības mērogā.

(23)

Komisijas 2011. gada 18. janvāra paziņojumā "Attīstīt Eiropas dimensiju sportā" ir izklāstītas Komisijas idejas Savienības mēroga rīcībai sporta jomā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā un ierosināti konkrēti pasākumi, ko jāveic Komisijai un dalībvalstīm, lai uzlabotu kopējo Eiropas sporta identitāti trijās vispārīgās nodaļās: sporta sociālā loma, sporta ekonomiskā dimensija un sporta organizācija. Ir arī nepieciešams ņemt vērā sporta, tostarp tautas sporta, pievienoto vērtību un tā devumu Savienības kultūras un vēstures mantojumā.

(24)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tautas sportam un brīvprātīgo kustībai sportā, jo tam ir svarīga nozīme, sekmējot sociālo iekļaušanu, vienlīdzīgas iespējas un veselību veicinošas fiziskās aktivitātes.

(25)

Lielākai kvalifikāciju un prasmju pārredzamībai un atzīšanai, kā arī plašākai Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu akceptēšanai būtu jāsekmē kvalitatīvas izglītības un apmācības attīstība un mobilitāte gan mūžizglītības, gan darba nolūkos starp valstīm un nozarēm visā Eiropā. Nodrošinot piekļuvi metodēm, praksei un tehnoloģijām, kuras izmanto citās valstīs, būs iespējams uzlabot nodarbināmību.

(26)

Šajā nolūkā ir ieteicams plašāk izmantot vienoto Savienības sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2241/2004/EK (9), Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistru (EQAR) un Eiropas asociāciju kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA), kas izveidota, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu 2006/143/EK (10), Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI), kas izveidota, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa ieteikumu (11), Eiropas kredītpunktu sistēmai profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET), kas izveidota, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija ieteikumu (12), Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūrai profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET), kas izveidota, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija ieteikumu (13) un Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

(27)

Lai saziņā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp saziņas darbībām, kas veiktas pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu saziņas darbībām piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz šīs regulas vispārējo mērķi.

(28)

Ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība visiem pasākumiem, ko veic saistībā ar šo Programmu, un to papildināmība pasākumiem, ko dalībvalstis uzņēmušās atbilstoši LESD 167. panta 4. punktam un citiem pasākumiem, jo īpaši kultūras un plašsaziņas līdzekļu, nodarbinātības, pētniecības un inovācijas, rūpniecības un uzņēmējdarbības, kohēzijas politikas un attīstības politikas jomā, kā arī saistībā ar paplašināšanās politiku un iniciatīvām, instrumentiem un stratēģijām reģionālās politikas jomā un ārējo attiecību jomā.

(29)

Programma ir izstrādāta ar mērķi panākt labvēlīgu un noturīgu ietekmi uz izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta politiku un praksi. Minētā sistēmiskā ietekme būtu jāsasniedz, veicot dažādas Programmā paredzētās darbības un pasākumus, kuru mērķis ir veicināt pārmaiņas institucionālā līmenī un attiecīgā gadījumā ieviest inovācijas sistēmas līmenī. Individuāliem projektiem, kuriem meklē Programmas finansiālo atbalstu, netiek prasīts, lai tiem būtu sistēmiska ietekme kā tāda. Minēto projektu kumulatīvajam rezultātam būtu jāsekmē sistēmiskās ietekmes sasniegšana.

(30)

Efektīvai sasniegumu pārvaldībai, tostarp novērtēšanai un pārraudzībai, ir jāizstrādā īpaši, mērāmi un reālistiski darbības rādītāji, kurus iespējams izmērīt laika gaitā un kuri atspoguļo intervences loģiku.

(31)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāoptimizē IKT un jauno tehnoloģiju izmantošana, lai veicinātu piekļuvi ar izglītību, apmācību, jaunatnes lietām un sportu saistītām darbībām. Tajā varētu iekļaut virtuālo mobilitāti, ar kuru būtu jāpapildina, nevis jāaizstāj mobilitāte mācību nolūkos.

(32)

Šī regula nosaka visam Programmas laikam finansējumu … EUR apmērā, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (14) 17. pantam.

(33)

Lai nodrošinātu Programmas sniegtā finansiālā atbalsta organizāciju darbībai nepārtrauktību, Komisijai Programmas sākumposmā par finansējumam atbilstīgām izmaksām būtu jāspēj uzskatīt izmaksas, kas tieši saistītas ar atbalstīto pasākumu īstenošanu, pat ja atbalsta saņēmējam tās ir radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(34)

Nepieciešams noteikt darbības novērtēšanas kritērijus, uz kuriem jāpamato budžeta fondu sadalījums dalībvalstīm valstu aģentūru vadīto pasākumu veikšanai.

(35)

Savienības kandidātvalstis un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) daļa, var piedalīties Savienības programmās, pamatojoties uz pamatnolīgumiem, Asociācijas padomes lēmumiem vai tamlīdzīgiem nolīgumiem.

(36)

Šveices Konfederācija var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar nolīgumu, kas parakstāms starp Savienību un šo valsti.

(37)

Fiziskās personas no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), kā arī AZT kompetentās valsts un/vai privātās struktūras un iestādes var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/822/EK (15). Programmas īstenošanas gaitā būtu jāņem vērā ierobežojumi, ar kuriem saskaras Savienības tālākie reģioni un AZT to attāluma dēļ.

(38)

Komisija un Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgajā 2011. gada 25. maija paziņojumā "Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs" inter alia norādīja, ka mērķis ir arī turpmāk atvieglot kaimiņvalstu dalību Savienības mobilitātes un kapacitātes stiprināšanas pasākumos augstākās izglītības jomā un nākotnē atklāt izglītības programmu kaimiņvalstīm.

(39)

Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā arī sodus. Lai gan nepieciešamā finansējuma apjoms Savienības ārējās palīdzības jomā pieaug, Savienības ekonomiskā un budžeta stāvokļa dēļ šādas palīdzības sniegšanai pieejamie līdzekļi ir ierobežoti. Tādēļ Komisijai būtu jāatrod visracionālākais un ilgtspējīgākais veids pieejamo līdzekļu tērēšanai, jo īpaši izmantojot tādus finanšu instrumentus, kas sniedz iespējas palielināt šī finansējuma ietekmi.

(40)

Lai sekmētu Programmas pieejamību, personu mobilitātes atbalstam piešķirtās dotācijas būtu jāpielāgo atbilstīgi galamērķa valsts iztikas minimumam un uzturēšanās izdevumiem. Atbilstīgi valsts tiesību aktiem būtu jāmudina dalībvalstis neaplikt minētās dotācijas ar nodokļiem un neatvilkt no tām sociālās iemaksas. Šādam atbrīvojumam būtu jāattiecas arī uz publiskām vai privātām struktūrām, kas šāda veida atbalstu piešķir attiecīgajām personām.

(41)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (16) brīvprātīgajā darbā ieguldīto laiku var atzīt kā līdzfinansējumu, kas ir ieguldījums natūrā.

(42)

Tās 2011. gada 29. jūnija paziņojumā "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020" " Komisija uzsvēra savu apņemšanos vienkāršot Savienības finansējumu. Vienotās izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmas izveidei būtu jānodrošina iespējas būtiskai vienkāršošanai, racionalizācijai un sinerģijām Programmas pārvaldībā. Turklāt Programmas īstenošana būtu jāatvieglo, izmantojot vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas vai vienotas likmes finansējumu un samazinātu formālās un birokrātiskās prasības finansējuma saņēmējiem un dalībvalstīm.

(43)

Programmas mērķu sasniegšanas pamatprincipiem vajadzētu būt īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu.

(44)

Ir svarīgi nodrošināt Programmas pareizu finanšu pārvaldību un īstenošanu iespējami efektīvākajā un lietotājam draudzīgākajā veidā, vienlaikus nodrošinot arī juridisko noteiktību un Programmas pieejamību visiem dalībniekiem.

(45)

Lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz mainīgajām vajadzībām visā Programmas darbības laikā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem saistībā ar valstu aģentūru īstenotajiem Programmas papildu pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(46)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(47)

Programmai būtu jāaptver trīs dažādas jomas, un komitejai, kas izveidota saskaņā ar šo regulu, būtu jārisina gan horizontāli, gan nozaru jautājumi. Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt attiecīgo pārstāvju nosūtīšanu dalībai minētās komitejas sanāksmēs atbilstoši darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, un komitejas priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt, lai sanāksmju darba kārtībā būtu skaidri norādīta iesaistītā nozare vai nozares un attiecīgās nozares jautājumi, kas apspriežami katras sanāksmes laikā. Attiecīgā gadījumā un saskaņā ar komitejas reglamentu, un uz ad hoc pamata, vajadzētu būtu iespējai uzaicināt ārējos ekspertus, tostarp sociālo partneru pārstāvjus, piedalīties sanāksmēs kā novērotājus,

(48)

Ir lietderīgi nodrošināt pareizu Programmas slēgšanu, jo īpaši attiecībā uz daudzgadu vienošanās par tās pārvaldību turpinājumu, piemēram, par tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu. Sākot no 2014. gada 1. janvāra, tehniskajai un administratīvajai palīdzībai vajadzības gadījumā būtu jānodrošina to iepriekšējo programmu pasākumu pārvaldība, kas vēl nebūs pabeigti līdz 2013. gada beigām.

(49)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot Programmu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(50)

Lēmumi Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK tāpēc būtu jāatceļ.

(51)

Lai nodrošinātu Programmas sniegtā finansiālā atbalsta nepārtrauktību, šai regulai būtu jābūt piemērojamai no 2014. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā cik ātri vien iespējams pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,