ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.313.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 313 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
56. sējums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI |
|
|
|
2013/671/ES |
|
|
* |
||
|
|
2013/672/ES |
|
|
* |
||
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1187/2013 (2013. gada 21. novembris), ar ko apstiprina darbīgo vielu pentiopirādu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 ) |
|
|
* |
||
|
|
||
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
22.11.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 313/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2013. gada 15. novembris)
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Francijas Republiku par Savienības tiesību aktu par nodokļu uzlikšanu uzkrājumu radītiem ienākumiem un administratīvo sadarbību nodokļu jomā piemērošanu Senbertelemī kopienai
(2013/671/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. un 115. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2010/718/ES (1) paredzēts, ka no 2012. gada 1. janvāra Senbertelemī sala vairs nav viens no Eiropas Savienības tālākajiem reģioniem un no minētās dienas iegūst aizjūras zemes vai teritorijas statusu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) ceturtajā daļā. Francijas Republika ir apņēmusies noslēgt vajadzīgos nolīgumus, lai, stājoties spēkā maiņai, nodrošinātu Savienības interešu sagalabāšanu un lai inter alia nodrošinātu, ka mehānismi, kas paredzēti Padomes Direktīvā 2011/16/ES (2) un Padomes Direktīvā 2003/48/EK (3), tiktu attiecināti uz Senbertelemī arī pēc statusa maiņas. |
(2) |
Saņemot Padomes 2011. gada 20. oktobrī piešķirto pilnvarojumu, Komisija risināja sarunas ar Francijas Republiku par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Francijas Republiku par Savienības tiesību aktu par nodokļu uzlikšanu uzkrājumu radītiem ienākumiem un administratīvo sadarbību nodokļu jomā piemērošanu Senbertelemī kopienai (turpmāk “nolīgums”). |
(3) |
Nolīguma mērķis ir nodrošināt to, ka Direktīvu 2011/16/ES un 2003/48/EK mehānismi, kuri ir izstrādāti, lai jo īpaši apkarotu krāpšanu un pārrobežu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, arī turpmāk tiktu attiecināti uz Senbertelemī, neraugoties uz tās statusa maiņu. |
(4) |
Nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Francijas Republiku par Savienības tiesību aktu par nodokļu uzlikšanu uzkrājumu radītiem ienākumiem un administratīvo sadarbību nodokļu jomā piemērošanu Senbertelemī kopienai, ņemot vērā tā noslēgšanu.
Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam (4).
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2013. gada 15. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
R. ŠADŽIUS
(1) Eiropadomes Lēmums 2010/718/ES (2010. gada 29. oktobris), ar ko groza statusu, kas Senbertelemī salai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību (OV L 325, 9.12.2010., 4. lpp.).
(2) Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).
(3) Padomes Direktīva 2003/48/EK (2003. gada 3. jūnijs) par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp.).
(4) Nolīguma tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.
22.11.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 313/3 |
PADOMES LĒMUMS
(2013. gada 15. novembris)
par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru uz diviem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku
(2013/672/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,
tā kā:
(1) |
Padome 2006. gada 30. novembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1801/2006, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku (1) (turpmāk “partnerattiecību nolīgums”). |
(2) |
Savienība risināja sarunas ar Mauritānijas Islāma Republiku par jaunu protokolu (turpmāk “jaunais protokols”), ar kuru ES kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Mauritānijas suverenitātē vai jurisdikcijā. |
(3) |
Pamatojoties uz Padomes Lēmumu 2012/827/ES (2), šis jaunais protokols ir parakstīts un tiek provizoriski piemērots no tā parakstīšanas dienas. |
(4) |
Jaunais protokols būtu jāapstiprina, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts protokols, ar kuru uz diviem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku (turpmāk “protokols”) (3).
2. pants
Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz protokola 11. pantā paredzēto paziņojumu (4).
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2013. gada 15. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
R. ŠADŽIUS
(1) OV L 343, 8.12.2006., 1. lpp.
(2) OV L 361, 31.12.2012., 43. lpp.
(3) Protokola teksts ir publicēts OV L 361, 31.12.2012., 44. lpp., kopā ar lēmumu par tā parakstīšanu.
(4) Protokola spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
REGULAS
22.11.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 313/4 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 1180/2013
(2013. gada 19. novembris),
ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (1) paredzēts, ka jānosaka pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, jo īpaši Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) sagatavoto ziņojumu, kā arī ņemot vērā visus ieteikumus, kas saņemti no reģionālajām konsultatīvajām padomēm. |
(2) |
Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām un attiecīgā gadījumā jāparedz ar tām funkcionāli saistīti konkrēti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tā, lai katrai dalībvalstij nodrošinātu zvejas darbību relatīvu stabilitāti katrā krājumā vai zvejniecībā, pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 2371/2002. |
(3) |
Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, ko ieinteresētās personas paudušas apspriešanās gaitā, jo īpaši sanāksmēs ar attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm. |
(4) |
Krājumiem, kuriem izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc mencas krājumu nozvejas limiti un zvejas piepūles limiti Baltijas jūrā būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1098/2007 (2) (turpmāk “Baltijas jūras mencu plāns”). |
(5) |
Ņemot vērā zinātniskos ieteikumus, ir iespējams uzsākt elastīgu Baltijas jūras mencu krājumu zvejas piepūles pārvaldību, neapdraudot Baltijas jūras mencu plāna mērķus un neradot lielāku zvejas izraisītu zivju mirstību. Tāds elastīgums ļautu efektīvāk pārvaldīt zvejas piepūli gadījumos, kad kvotas dalībvalsts flotē nav vienlīdzīgi sadalītas, un veicinātu ātru reakciju uz kvotu apmaiņu. Tāpēc būtu jāatļauj dalībvalstij sava karoga kuģiem iedalīt papildu dienas, ko kuģis drīkst pavadīt ārpus ostas, ja vienlīdzīgs dienu skaits ir noņemts citiem tās karoga kuģiem. |
(6) |
Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu būtu jāattiecina Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (3) un jo īpaši noteikumi par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un informāciju par zvejas iespēju pilnīgas izmantošanas datiem. Tādēļ ir jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, sūtot Komisijai datus. |
(7) |
Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (4) ir jānosaka krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi. |
(8) |
Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi zvejniecībās, uz kurām attiecas šī regula, zveju sākt no 2014. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĒJI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Baltijas jūrā 2014. gadā.
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro Savienības kuģiem, kas darbojas Baltijas jūrā.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas definēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2187/2005 (5) I pielikumā; |
b) |
“Baltijas jūra” ir ICES 22.–32. apakšrajons; |
c) |
“Savienības kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā; |
d) |
“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu drīkst iegūt no katra krājuma; |
e) |
“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij; |
f) |
“diena ārpus ostas” ir ikviens nepārtraukts 24 stundu laikposms vai tā daļa, kad kuģis neatrodas ostā. |
II NODAĻA
ZVEJAS IESPĒJAS
4. pants
KPN un sadalījums
KPN, kvotas un attiecīgā gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi ir izklāstīti I pielikumā.
5. pants
Īpaši noteikumi par sadalījumu
1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:
a) |
zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu; |
b) |
zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu; |
c) |
papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu; |
d) |
daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu; |
e) |
atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu. |
2. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro tiem krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.
6. pants
Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi
Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja nozveju un piezveju guvuši tādas dalībvalsts kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta.
7. pants
Zvejas piepūles limiti
1. Zvejas piepūles limiti ir noteikti II pielikumā.
2. Šā panta 1. punktā minētos limitus piemēro arī ICES 27. un 28.2. apakšrajonā, ja vien Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta 2. punktu nav pieņēmusi lēmumu minētajos apakšrajonos nepiemērot minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 8. panta 3., 4. un 5. punktā un 13. pantā paredzētos ierobežojumus.
3. Šā panta 1. punktā minētos limitus nepiemēro ICES 28.1. apakšrajonā, ja vien Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta 4. punktu nav pieņēmusi lēmumu minētajā apakšrajonā piemērot Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 8. panta 3., 4. un 5. punktā paredzētos ierobežojumus.
III NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
8. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.
9. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 19. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
L. LINKEVIČIUS
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.).
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1098/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
KPN, KO PIEMĒRO SAVIENĪBAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS SUGĀM UN APGABALIEM IR PAREDZĒTA KPN
Turpmāk tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un – attiecīgā gadījumā – ar tām funkcionāli saistītie nosacījumi.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja nav norādīts citādi.
Zivju krājumi nosaukti sugas latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā.
Šīs regulas vajadzībām turpmāk sniegta atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
Clupea harengus |
HER |
Reņģe |
Gadus morhua |
COD |
Menca |
Pleuronectes platessa |
PLE |
Jūras zeltplekste |
Salmo salar |
SAL |
Lasis |
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
|
|
|||||||
Somija |
112 977 |
Analītiskā KPN |
||||||
Zviedrija |
24 823 |
|||||||
Savienība |
137 800 |
|||||||
KPN |
137 800 |
|
|
|||||||
Dānija |
2 769 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
10 900 |
|||||||
Somija |
1 |
|||||||
Polija |
2 570 |
|||||||
Zviedrija |
3 514 |
|||||||
Savienība |
19 754 |
|||||||
KPN |
19 754 |
|
|
|||||||
Dānija |
2 480 |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
658 |
|||||||
Igaunija |
12 664 |
|||||||
Somija |
24 721 |
|||||||
Latvija |
3 125 |
|||||||
Lietuva |
3 291 |
|||||||
Polija |
28 085 |
|||||||
Zviedrija |
37 701 |
|||||||
Savienība |
112 725 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Igaunija |
14 186 |
Analītiskā KPN |
||||||
Latvija |
16 534 |
|||||||
Savienība |
30 720 |
|||||||
KPN |
30 720 |
|
|
|||||||
Dānija |
15 147 |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
6 025 |
|||||||
Igaunija |
1 476 |
|||||||
Somija |
1 159 |
|||||||
Latvija |
5 632 |
|||||||
Lietuva |
3 710 |
|||||||
Polija |
17 440 |
|||||||
Zviedrija |
15 345 |
|||||||
Savienība |
65 934 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
7 436 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
3 636 |
|||||||
Igaunija |
165 |
|||||||
Somija |
146 |
|||||||
Latvija |
615 |
|||||||
Lietuva |
399 |
|||||||
Polija |
1 990 |
|||||||
Zviedrija |
2 650 |
|||||||
Savienība |
17 037 |
|||||||
KPN |
17 037 |
|
|
|||||||
Dānija |
2 443 |
Piesardzības KPN |
||||||
Vācija |
271 |
|||||||
Polija |
511 |
|||||||
Zviedrija |
184 |
|||||||
Savienība |
3 409 |
|||||||
KPN |
3 409 |
|
|
|||||||
Dānija |
22 087 (1) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Vācija |
2 457 (1) |
|||||||
Igaunija |
2 245 (1) |
|||||||
Somija |
27 541 (1) |
|||||||
Latvija |
14 049 (1) |
|||||||
Lietuva |
1 651 (1) |
|||||||
Polija |
6 700 (1) |
|||||||
Zviedrija |
29 857 (1) |
|||||||
Savienība |
106 587 (1) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Igaunija |
1 344 (2) |
Piesardzības KPN |
||||||
Somija |
11 762 (2) |
|||||||
Savienība |
13 106 (2) |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|||||||
Dānija |
23 672 (3) |
Analītiskā KPN |
||||||
Vācija |
14 997 (3) |
|||||||
Igaunija |
27 489 (3) |
|||||||
Somija |
12 392 (3) |
|||||||
Latvija |
33 200 (3) |
|||||||
Lietuva |
12 010 (3) |
|||||||
Polija |
70 456 (3) |
|||||||
Zviedrija |
45 763 (3) |
|||||||
Savienība |
239 979 |
|||||||
KPN |
Nepiemēro |
(1) Zivju skaits.
(2) Zivju skaits.
(3) Vismaz 92 % no izkrāvumiem, kurus uzskaita attiecībā pret kvotu, ir jābūt brētliņām. Reņģu piezveja jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem kvotas 8 % (HER/*3BCDC).
II PIELIKUMS
ZVEJAS PIEPŪLES LIMITI
1. |
Dalībvalstis sava karoga kuģiem, kas zvejo ar traļiem, dāņu vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 90 mm, žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 90 mm, ar gruntī nostiprinātām āķu rindām, āķu jedām, izņemot peldošas āķu jedas, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu, piešķir tiesības pavadīt līdz:
|
2. |
Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gada laikā drīkst pavadīt ārpus ostas un atrasties abos 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos apgabalos, zvejojot ar zvejas rīkiem, kas precizēti 1. punktā, nedrīkst pārsniegt maksimālo dienu skaitu, kas noteikts zvejai kādā no šiem abiem apgabaliem. |
3. |
Atkāpjoties no 1. un 2. punkta un ja tas vajadzīgs efektīvai zvejas iespēju pārvaldībai, dalībvalstis var iedalīt sava karoga kuģiem papildu dienas ārpus ostas, ja līdzvērtīgs ārpus ostas pavadāmu dienu skaits ir noņemts citiem to karoga kuģiem, uz kuriem attiecas piepūles ierobežojumi tajā pašā apgabalā, un ja katra tāda kuģa jauda (kW), kuram dienas ir noņemtas, ir vienāda ar saņēmēja kuģa jaudu vai lielāka par to. Saņēmēju kuģu skaits nevar pārsniegt 15 % no kopējā attiecīgās dalībvalsts kuģu skaita, kā norādīts 1. punktā. |
22.11.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 313/13 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 1181/2013
(2013. gada 19. novembris),
ar ko nosaka Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009 paredzēto tiešo maksājumu korekcijas likmi attiecībā uz 2013. kalendāro gadu un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 964/2013
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Komisija 2013. gada 25. martā pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009 (1) paredzētās tiešo maksājumu korekcijas likmes noteikšanu attiecībā uz 2013. kalendāro gadu. Tā kā Eiropas Parlaments un Padome Regulas (EK) Nr. 73/2009 11. panta 2. punktā paredzētajā termiņā – līdz 30. jūnijam – nebija noteikuši minēto korekciju, Komisija saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (2) 18. panta 4. punktu ir pati noteikusi šo korekciju Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 964/2013 (3). |
(2) |
Prognozes attiecībā uz tiešajiem maksājumiem un ar tirgu saistītiem izdevumiem Komisijas 2014. gada budžeta projekta grozījumu vēstulē Nr. 2 liecina, ka nepieciešams pielāgot finanšu disciplīnas summu, kas tika ņemta vērā 2014. gada budžeta projektā. Minētā vēstule ir izveidota, ņemot vērā finanšu disciplīnas summu EUR 902,9 miljonu apmērā, kas ietver rezerves summu krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē. |
(3) |
Komisija 2013. gada 16. oktobrī pieņēma priekšlikumu Padomes regulai par citas tiešo maksājumu korekcijas likmes noteikšanu attiecībā uz 2013. kalendāro gadu, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1290/2005 18. panta 4. un 5. punktu. |
(4) |
Regulas (EK) Nr. 1290/2005 18. panta 4. punkts pilnvaro Komisiju noteikt minētās korekcijas, un Komisija izmantoja to par pamatu Īstenošanas regulai (ES) Nr. 964/2013. |
(5) |
Regulas (EK) Nr. 1290/2005 18. panta 5. punkts paredz, ka Padome līdz 1. decembrim, pamatojoties uz tās rīcībā esošu jaunu informāciju, var pielāgot tiešo maksājumu korekcijas likmi. Tomēr, ņemot vērā Tiesas 2008. gada 6. maija spriedumu lietā C-133/06 (4), atvasinātu juridisko pamatu likumīgi vairs nevar izmantot. |
(6) |
LESD 43. panta 3. punkts dod iespēju Padomei pieņemt pasākumus par atbalsta noteikšanu. Tādēļ finanšu disciplīnas ietvaros korekcijas likmi tiešajiem maksājumiem, kas piešķirami lauksaimniekiem attiecībā uz atbalsta pieteikumu, būtu jānosaka, pamatojoties uz minēto juridisko pamatu. |
(7) |
Lauksaimnieki, kuri iesniedz atbalsta pieteikumu tiešajiem maksājumiem vienam kalendārajam gadam (N), maksājumu parasti saņem noteikta maksājumu perioda laikā finanšu gadā (N + 1). Tomēr dalībvalstīm ir iespēja zināmās robežās veikt novēlotus maksājumus lauksaimniekiem pēc šā maksājumu perioda bez jebkāda ierobežojuma laikā. Šādi novēloti maksājumi var notikt vēlākā finanšu gadā. Piemērojot finanšu disciplīnu konkrētam kalendārajam gadam, korekcijas likme nebūtu jāpiemēro maksājumiem, par kuriem atbalsta pieteikumi ir iesniegti nevis tajā kalendārajā gadā, kuram piemēro finanšu disciplīnu, bet citos kalendārajos gados. Tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem, ir piemēroti noteikt, ka korekcijas likme būtu piemērojama maksājumiem, kuru atbalsta pieteikumi ir iesniegti tajā kalendārajā gadā, kuram piemēro finanšu disciplīnu, neatkarīgi no tā, kad maksājumi lauksaimniekiem tiek veikti. |
(8) |
Politiskā vienošanās par kopējās lauksaimniecības politikas reformu, kas panākta 2013. gada 26. jūnijā, paredz, ka tiešajiem maksājumiem, kuru apmērs pārsniedz EUR 2 000, piemēros finanšu disciplīnu. Turklāt ir arī vienošanās, ka attiecīgā finanšu gada beigās vēl neizlietotās apropriācijas (ja tādas ir) tiks izmaksātas lauksaimniekiem nākamajā gadā, piemērojot finanšu disciplīnu. Konsekvences nodrošināšanai ir lietderīgi noteikt vienu un to pašu robežvērtību attiecīgajiem gadiem. Lai nodrošinātu atbilstību tam, kāda vienošanās ir panākta attiecībā uz piemērošanu nākotnē, finanšu disciplīna līdzīgi būtu jāpiemēro 2013. kalendārajā gadā; tāpēc ir piemēroti noteikt, ka korekcijas likmi piemēro tikai summām, kas pārsniedz EUR 2 000. |
(9) |
Regulas (EK) Nr. 73/2009 11. panta 3. punktā noteikts, ka saskaņā ar minētās regulas 121. pantā paredzēto palielinājumu grafika piemērošanu visiem tiešajiem maksājumiem, kas piešķirti jaunajās dalībvalstīs minētās regulas 2. panta g) punkta nozīmē, finanšu disciplīna jaunajām dalībvalstīm nebūtu jāpiemēro līdz tā kalendārā gada sākumam, attiecībā uz kuru jaunajās dalībvalstīs piemērojamais tiešo maksājumu līmenis ir vismaz vienāds ar šādu tajā laikā piemērojamo maksājumu līmeni pārējās dalībvalstīs. Tiešajiem maksājumiem 2013. kalendārajā gadā Bulgārijā un Rumānijā joprojām piemēro palielinājumu grafiku, tāpēc ar šo regulu nosakāmā korekcijas likme nebūtu jāpiemēro maksājumiem lauksaimniekiem minētajās dalībvalstīs. |
(10) |
Regula (EK) Nr. 73/2009 ir grozīta ar Horvātijas Pievienošanās aktu. Horvātijai 2013. kalendārajā gadā piemēro Regulas (EK) Nr. 73/2009 121. pantā paredzēto palielinājumu grafiku, tāpēc ar šo regulu nosakāmā korekcijas likme nebūtu jāpiemēro maksājumiem Horvātijas lauksaimniekiem. |
(11) |
Lai nodrošinātu, ka pielāgotā likme ir piemērojama no dienas, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 73/2009, kad maksājumi lauksaimniekiem būtu jāsāk, šī regula būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. decembra. |
(12) |
Jaunā korekcijas likme būtu jāņem vērā, aprēķinot visus maksājumus, kas piešķirami lauksaimniekam attiecībā uz atbalsta pieteikumu, kas iesniegts par 2013. kalendāro gadu. Tāpēc skaidrības labad Īstenošanas regula (ES) Nr. 964/2013 būtu jāatceļ, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Tās lauksaimniekiem piešķiramās tiešo maksājumu summas Regulas (EK) Nr. 73/2009 2. panta d) punkta nozīmē, kas attiecībā uz 2013. kalendāro gadu iesniegtiem atbalsta pieteikumiem pārsniedz EUR 2 000, samazina par 2,453658 %.
2. Šā panta 1. punktā minēto samazinājumu nepiemēro Bulgārijai, Rumānijai un Horvātijai.
2. pants
Īstenošanas regulu (ES) Nr. 964/2013 atceļ.
3. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2013. gada 1. decembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 19. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
L. LINKEVIČIUS
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.).
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 964/2013 (2013. gada 9. oktobris) par Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009 paredzētās tiešo maksājumu korekcijas likmes noteikšanu attiecībā uz 2013. kalendāro gadu (OV L 268, 10.10.2013., 5. lpp.).
(4) Lieta C-133/06 Eiropas Parlaments/Padome (Krājums 2008, I-3189. lpp.).
22.11.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 313/15 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 1182/2013
(2013. gada 19. novembris),
ar ko groza Regulas (EK) Nr. 754/2009, (ES) Nr. 1262/2012, (ES) Nr. 39/2013 un (ES) Nr. 40/2013 attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (1) paredzēts, ka ir jāpieņem Savienības mēroga pasākumi, kuri reglamentē pieeju ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī ieteikumus, kas saņemti no reģionālajām konsultatīvajām padomēm. |
(2) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (2) Padome konkrētas kuģu grupas ir izslēgusi no Padomes Regulas (EK) Nr. 1342/2008 (3) III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma. Minētajā režīmā iekļauto kuģu pieļaujamā zvejas piepūle patlaban ir noteikta Padomes Regulas (ES) Nr. 39/2013 (4) IIA pielikumā un Padomes Regulas (ES) Nr. 40/2013 (5) IIA pielikumā. |
(3) |
Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2013. gada jūnijā publicēja savus ieteikumus par ziemeļu heku 2014. gadā. Šajos ieteikumos ICES norāda, ka krājuma biomasa 2013. gadā ir rekordaugstā līmenī, un turklāt zvejas izraisīta zivju mirstība pēdējos gados ir būtiski samazinājusies. ICES norādīja, ka 2014. gadā KPN var paaugstināt par 49 %, proti, līdz 81 846 tonnām. Ņemot vērā šo ieteikumu, Īrija un Spānija lūdza attiecībā uz šo krājumu spēkā esošo šā gada KPN paaugstināt no 55 105 tonnām uz 69 440 tonnām, lai nodrošinātu tādu izkrāvumu līmeni, ko ICES uzskata par atbilstīgu pašreizējai zvejas izraisītas zivju mirstības pakāpei, kura, savukārt, atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam. Minētais lūgums tiek uzskatīts par pieņemamu, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu apņemšanos ar stingru zvejniecības kontroli nodrošināt, lai zvejas piepūles un tādējādi arī zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi saglabātos nemainīgi. |
(4) |
Spānijas karoga kuģu grupa, kas zvejo ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, patlaban ir izslēgta no Regulā (EK) Nr. 1342/2008 noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas. Pamatojoties uz Spānijas 2013. gadā sniegto informāciju, ZZTEK nevarēja izvērtēt, vai Regulā (EK) Nr. 1342/2008 paredzētie nosacījumi ir izpildīti arī 2012. gada pārvaldības periodā. Tāpēc ir lietderīgi šo Spānijas kuģu grupu atkal iekļaut minētajā zvejas piepūles režīmā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 754/2009 un Regulas (ES) Nr. 39/2013 IIA pielikums. |
(5) |
Francijas karoga kuģu grupa, kas zvejo Ziemeļjūrā, patlaban ir izslēgta no Regulā (EK) Nr. 1342/2008 noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas. Pamatojoties uz Francijas 2013. gadā sniegto informāciju, ZZTEK novērtēja, ka minēto kuģu nozveja ir pārsniegusi noteikto robežu. Tāpēc ir lietderīgi šo Francijas kuģu grupu atkal iekļaut minētajā zvejas piepūles režīmā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 754/2009 un Regulas (ES) Nr. 40/2013 IIA pielikums. |
(6) |
Apvienotās Karalistes karoga kuģu grupa, kas ūdeņos ap Menas salu un Īrijas jūrā zvejo karaliskās vēdekļgliemenes (Aequipecten opercularis), patlaban ir izslēgta no Regulā (EK) Nr. 1342/2008 noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas. Tomēr matemātiskas kļūdas dēļ Regulas (ES) Nr. 39/2013 IIA pielikumā paredzētā maksimālā piepūle neatspoguļo šo izslēgšanu. Tādēļ būtu attiecīgi jālabo Regula (ES) Nr. 39/2013. |
(7) |
Padomes Regulā (ES) Nr. 1262/2012 (6) ir noteikti 2013. un 2014. gada nozvejas limiti attiecībā uz sarakstā iekļautām dziļūdens haizivīm. Komisija prasīja ICES konsultēt par to vai ir lietderīgi pārskatīt minēto sarakstu. ICES secināja, ka ir pietiekami daudz zinātniskās informācijas, kas pamato melnmutes kaķhaizivs (Galeus melastomus) izslēgšanu no minētā dziļūdens haizivju saraksta un visu Centrophorus ģints (Centrophorus spp.) haizivju sugu iekļaušanu tajā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1262/2012. |
(8) |
Saskaņā ar piekrastes valstu apspriežu rezultātiem par makreļu, putasu, Atlantijas okeāna Skandināvijas krājuma siļķu un Ziemeļjūras pikšu pārvaldību Savienība var Savienības kuģiem atļaut nozvejot līdz 10 % vairāk minēto zivju nekā paredzēts Savienībai pieejamajā kvotā, ar noteikumu, ka viss izmantotais daudzums, kas pārsniedz Savienībai pieejamo kvotu, tiks atskaitīts no Savienības 2014. gada kvotas. Līdzīgi Savienība 2014. gadā var izmantot 2013. gadā neizmantotos nozvejas daudzumus, nepārsniedzot 10 % no Savienībai 2013. gadā pieejamās kvotas. Ir lietderīgi dot iespēju izmantot šādu elastīgumu minēto zvejas iespēju noteikšanā, lai Savienības kuģiem nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, ļaujot attiecīgajām dalībvalstīm izvēlēties iespēju izmantot elastīguma kvotu. Ja dalībvalsts attiecībā uz konkrētu krājumu nav izvēlējusies izmantot elastīguma kvotu, ir lietderīgi turpināt piemērot Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 40/2013 10. panta 2. punktu. |
(9) |
Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā pieņēma rezolūciju, kura piemērojama zvejas kuģiem, kas iekļauti IOTC zvejottiesīgo kuģu reģistrā, un kuras mērķis ir aizsargāt okeāna baltspuru haizivis, kā pagaidu izmēģinājuma pasākumu nosakot aizliegumu paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt okeāna baltspuru haizivs liemeņa daļu vai visu liemeni. Rezolūcijā paredzēts izņēmums attiecībā uz nerūpniecisko zveju, proti, zvejas kuģiem, kas iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ). Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 40/2013. |
(10) |
Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) gadskārtējā sanāksmē 2010. gadā pieņēma ieteikumu, ar kuru ierobežo to kuģu skaitu, kas aktīvi zvejo garspuru tunzivis no Klusā okeāna dienvidu krājuma konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma. Attiecīgi būtu jānodrošina tas, ka Savienības kuģi turpina darboties, taču neveic minētās sugas specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 40/2013. |
(11) |
Savienības kuģu zvejas iespējas Norvēģijas ūdeņos un Norvēģijas kuģu zvejas iespējas Savienības ūdeņos katru gadu tiek noteiktas, ņemot vērā apspriešanos par zvejas tiesībām saskaņā ar divpusējo nolīgumu zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (7). Kamēr minētās apspriedes par vienošanos attiecībā uz 2013. gadu nebija noslēgušās, Regulā (ES) Nr. 40/2013 tika noteiktas provizoriskas attiecīgo krājumu zvejas iespējas. 2013. gada 18. janvārī apspriešanās ar Norvēģiju tika pabeigta, un ar Padomes Regulu (ES) Nr. 297/2013 (8) tika grozīti attiecīgie Regulas (ES) Nr. 40/2013 noteikumi. Tomēr brosmes krājums Norvēģijas ūdeņos IV zonā tika kļūdaini izslēgts no Regulas (ES) Nr. 297/2013. Turklāt putasu apjoms, ko Norvēģija var nozvejot Savienības ūdeņos II, IVa, V zonā, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W, nebija atbilstošs protokolam, kas saskaņots pēc apspriešanās ar minēto valsti. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 40/2013 IA pielikums. |
(12) |
Ir atklāta kļūda kuģu skaitā un kapacitātē, kas iedalīta Savienībai attiecībā uz kuģiem, kuriem atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis IOTC konvencijas apgabalā. Tādēļ attiecīgi būtu jālabo Regulas (ES) Nr. 40/2013 VI pielikums. |
(13) |
Saskaņā ar 2012. gada Pievienošanās aktu un pēc Horvātijas pievienošanās ES 2013. gada 1. jūlijā attiecīgos Savienības instrumentos būtu jāiekļauj noteikumi par to, kā piešķir Savienības līmenī Horvātijai 2013. gadā piešķirtās zvejas iespējas. Dati par zilās tunzivis zveju un audzēšanas spējām Horvātijā, kurus pievieno ar šo regulu, atbilst Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) laikposmam līdz 2013. gadam Horvātijai noteiktā zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plāna noteikumiem. Turklāt saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 302/2009 (9) 5. pantu katrai dalībvalstij ir jānodrošina, lai tās zvejas kapacitāte atbilstu tās kvotai. |
(14) |
Šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz zvejas piepūles limitiem, būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. februāra. Noteikumi par nozvejas limitiem un iedalītajām zvejas iespējām būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. janvāra, izņemot jaunos noteikumus, kuri attiecas uz WCPFC un IOTC un kuri būtu jāpiemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Noteikumi, kas iekļauti sakarā ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai būtu jāpiemēro no minētās pievienošanās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības principu, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav pilnībā apgūtas. Tā kā zvejas piepūles režīma izmaiņām ir tieša ietekme uz attiecīgo flotu saimniecisko darbību, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 754/2009
Regulas (EK) Nr. 754/2009 1. panta b) un j) punktu svītro.
2. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1262/2012
Padomes Regulas (ES) Nr. 1262/2012 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumā izklāstīto tekstu.
3. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 39/2013
1. Regulas (ES) Nr. 39/2013 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumā izklāstīto tekstu.
2. Regulas (ES) Nr. 39/2013 IIA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumā izklāstīto tekstu.
4. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 40/2013
Regulu (ES) Nr. 40/2013 groza šādi:
1) |
iekļauj šādu pantu: “6.a pants Dažu krājumu zvejas iespēju noteikšanas elastīgums 1. Šo pantu piemēro šādiem krājumiem:
2. Attiecībā uz jebkuriem 1. punktā noteiktajiem krājumiem dalībvalsts var izvēlēties I pielikumā noteikto sākotnējo kvotu palielināt par ne vairāk kā 10 %. Attiecīgā dalībvalsts par savu lēmumu rakstiski informē Komisiju. Pēc šādas informācijas saņemšanas tiek uzskatīts, ka palielinātā kvota ir konkrētajai dalībvalstij 2013. gadam piešķirtā kvota. 3. Visus nozvejas apjomus, kas 2013. gadā izmantoti saskaņā ar šādi palielināto kvotu un kas pārsniedz sākotnējo kvotu, ņemot vērā katru atsevišķu tonnu, atskaita, aprēķinot konkrētajai dalībvalstij pieejamo attiecīgā krājuma kvotu 2014. gadam. 4. Nozvejas apjomu, kas nav izmantots 2013. gadā saskaņā ar sākotnējo kvotu un kas ir mazāks par 10 % no šīs kvotas, pieskaita, aprēķinot konkrētajai dalībvalstij pieejamo attiecīgā krājuma kvotu 2014. gadam. 5. Jebkurus daudzumus, kas nosūtīti citām valstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, kā arī jebkurus daudzumus, kas atskaitīti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105. un 107. pantu, ņem vērā, nosakot izmantotos un neizmantotos daudzumus saskaņā ar šī panta 3. un 4. punktu. 6. Ja dalībvalsts attiecībā uz konkrētu krājumu ir izmantojusi šā panta 2. punktā minēto iespēju, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro attiecībā uz konkrēto dalībvalsti un minētajam krājumam.”; |
2) |
regulas 10. panta 2. punktā vārdus “šīs regulas I pielikumā” aizstāj ar vārdiem “šajā regulā”; |
3) |
regulas 23. pantu aizstāj ar šādu: “23. pants Haizivis 1. Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju īpatņu liemeņa daļu vai visu liemeni. 2. Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuri ir iesaistījušies tikai zvejas darbībās savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar nosacījumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam patēriņam. 3. Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.”; |
4) |
regulas 29. pantu aizstāj ar šādu: “29. pants Lielacu tunzivju, dzeltenspuru tunzivju, svītraino tunzivju un garspuru tunzivju Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi 1. Dalībvalstis nodrošina, ka nepalielinās to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivis (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. 2. ES kuģi neveic garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.”; |
5) |
IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā iekļauto tekstu; |
6) |
ID pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumā iekļauto tekstu; |
7) |
IIA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VI pielikumā iekļauto tekstu; |
8) |
IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VII pielikumā iekļauto tekstu; |
9) |
VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumā iekļauto tekstu. |
5. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tomēr regulas 3. panta 1. punktu, 4. panta 1., 2., 5. un 9. punktu piemēro no 2013. gada 1. janvāra. Regulas 1. pantu, 3. panta 2. punktu un 4. panta 7. punktu piemēro no 2013. gada 1. februāra un 4. panta 6. un 8. punktu piemēro no 2013. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 19. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
L. LINKEVIČIUS
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.).
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.).
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).
(4) Padomes Regula (ES) Nr. 39/2013 (2013. gada 21. janvāris), ar ko 2013. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (OV L 23, 25.1.2013., 1. lpp.).
(5) Padomes Regula (ES) Nr. 40/2013 (2013. gada 21. janvāris), ar ko 2013. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (OV L 23, 25.1.2013., 54. lpp.).
(6) Padomes Regula (ES) Nr. 1262/2012 (2012. gada 20. decembris), ar ko nosaka konkrētu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas ES kuģiem 2013. un 2014. gadā (OV L 356, 22.12.2012., 22. lpp.).
(7) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).
(8) Padomes Regula (ES) Nr. 297/2013 (2013. gada 27. marts), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 44/2012, (ES) Nr. 39/2013 un (ES) Nr. 40/2013 attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām (OV L 90, 28.3.2013., 10. lpp.).
(9) Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 1262/2012 pielikuma 1. daļas 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. |
Šajā regulā “dziļūdens haizivis” ir šajā sarakstā minētās sugas.
|
II PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 39/2013 I pielikuma B daļā četrus ierakstus par heka krājumu ziemeļu komponenti aizstāj ar šādu:
|
|
|||||||
Dānija |
1 929 (2) |
Analītiskā KPN. |
||||||
Zviedrija |
164 (2) |
|||||||
Savienība |
2 093 |
|||||||
KPN |
2 093 (1) |
|
|
|||||||
Beļģija |
35 |
Analītiskā KPN |
||||||
Dānija |
1 409 |
|||||||
Vācija |
162 |
|||||||
Francija |
312 |
|||||||
Nīderlande |
81 |
|||||||
Apvienotā Karaliste |
439 |
|||||||
Savienība |
2 438 |
|||||||
KPN |
2 438 (3) |
|
|
|||||||||||||||||
Beļģija |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|||||||||||||||||
Spānija |
11 478 (6) |
|||||||||||||||||
Francija |
||||||||||||||||||
Īrija |
2 148 (6) |
|||||||||||||||||
Nīderlande |
||||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
||||||||||||||||||
Savienība |
38 939 |
|||||||||||||||||
KPN |
38 939 (5) |
|||||||||||||||||
Īpašs nosacījums – ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||||||||
Beļģija |
12 (7) |
Analītiskā KPN |
||||||||||||
Spānija |
7 991 |
|||||||||||||
Francija |
17 944 |
|||||||||||||
Nīderlande |
23 (7) |
|||||||||||||
Savienība |
25 970 |
|||||||||||||
KPN |
25 970 (8) |
|||||||||||||
Īpašs nosacījums – ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
(1) Ar šādu vispārējo KPN attiecībā uz heka ziemeļu krājumiem:
69 440
(2) Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai.
(3) Ar šādu vispārējo KPN attiecībā uz heka ziemeļu krājumiem:
69 440
(4) Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai
(5) Ar šādu vispārējo KPN attiecībā uz heka ziemeļu krājumiem:
69 440
(6) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
Īpašs nosacījums –
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE) |
Beļģija |
46 |
Spānija |
1 852 |
Francija |
1 852 |
Īrija |
231 |
Nīderlande |
23 |
Apvienotā Karaliste |
1 042 |
Savienība |
5 046 |
(7) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un ES ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai.
(8) Ar šādu vispārējo KPN attiecībā uz heka ziemeļu krājumiem:
69 440
Īpašs nosacījums –
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
VI un VII zona; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14) |
Beļģija |
2 |
Spānija |
2 315 |
Francija |
4 166 |
Nīderlande |
7 |
Savienība |
6 490” |
III PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 39/2013 IIA pielikumu groza šādi:
a) |
1. papildinājuma c) tabulas aili attiecībā uz Apvienoto Karalisti (UK) aizstāj ar šādu:
|
b) |
1. papildinājuma d) tabulā aili, kas attiecas uz Spāniju (ES), aizstāj ar šādu:
|
IV PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 40/2013 IA pielikumu groza šādi:
a) |
ierakstu par brosmi Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu:
|
b) |
ierakstu par putasu ES ūdeņos II, IVa, V zonā, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W aizstāj ar šādu:
|
(1) Jāuzskaita attiecībā pret Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.
(2) Īpašs nosacījums – nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt 24 852 tonnas, t. i., 25 % no Norvēģijas piekļuves kvotas.”
V PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 40/2013 ID pielikumā ierakstu par zilo tunzivi Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45°W un Vidusjūrā aizstāj ar šādu:
|
|
|||||||
Kipra |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
Grieķija |
129,07 (7) |
|||||||
Spānija |
||||||||
Francija |
||||||||
Itālija |
||||||||
Horvātija |
||||||||
Malta |
||||||||
Portugāle |
235,50 (7) |
|||||||
Citas dalībvalstis |
||||||||
Savienība |
||||||||
KPN |
13 400 |
(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.
(2) Īpašs nosacījums – šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to iedalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8301):
Spānija |
364,09 |
Francija |
164,27 |
Savienība |
528,36 |
(3) Īpašs nosacījums – šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*641):
Francija |
100 |
Savienība |
100 |
(4) Īpašs nosacījums – šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8302):
Spānija |
50,09 |
Francija |
49,42 |
Itālija |
39,01 |
Kipra |
3,20 |
Malta |
4,71 |
Savienība |
146,43 |
(5) Īpašs nosacījums – šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*643):
Itālija |
39,01 |
Savienība |
39,01 |
(6) Īpašs nosacījums – šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras audzēšanas nolūkos ir guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to iedalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8303F):
Horvātija |
351,53 |
Savienība |
351,53 |
(7) Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 302/2009 7. panta 2. punkta, no 2013. gada 26. maija līdz 24. jūnijam (ieskaitot) Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauts zvejot zilās tunzivis, izmantojot riņķvadus.”
VI PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 40/2013 IIA pielikuma 1. papildinājumā aili, kas attiecas uz Franciju (FR), aizstāj ar šādu:
“Reglamentētie zvejas rīki |
FR |
TR1 |
1 505 354 |
TR2 |
6 496 811 |
TR3 |
101 316 |
BT1 |
0 |
BT2 |
1 202 818 |
GN |
342 579 |
GT |
4 338 315 |
LL |
125 141” |
VII PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 40/2013 IV pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:
“IV PIELIKUMS
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS (1)
1. |
Maksimālais ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaits, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
2. |
Maksimālais ES piekrastes sīkzvejniecības kuģu skaits, kuriem atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis ar izmēru no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
3. |
Maksimālais ES kuģu skaits, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
4. |
To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var atļaut zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā A tabula
B tabula
|
5. |
Maksimālais zivju krātiņveida lamatu skaits, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts
|
6. |
Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā A tabula
B tabula
|
(1) Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.
(2) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.
(3) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).
(4) Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.
VIII PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 40/2013 VI pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. |
Maksimālais ES kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis
|
22.11.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 313/30 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1183/2013
(2013. gada 12. novembris)
par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Slovenski med (AĢIN))
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Slovēnijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Slovenski med ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
(2) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis nosaukums būtu jāreģistrē, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 12. novembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Algirdas ŠEMETA
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) OV C 157, 4.6.2013., 12. lpp.
PIELIKUMS
Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:
1.4. grupa. Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
SLOVĒNIJA
Slovenski med (AĢIN)
22.11.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 313/32 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1184/2013
(2013. gada 12. novembris)
par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Prés-salés du Mont-Saint-Michel (ACVN))
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Prés-salés du Mont-Saint-Michel, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
(2) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Prés-salés du Mont-Saint-Michel būtu jāreģistrē, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas pielikumā minētais nosaukums ar šo tiek ierakstīts reģistrā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 12. novembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Algirdas ŠEMETA
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) OV C 57, 27.2.2013., 19. lpp.
PIELIKUMS
Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:
1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)
FRANCIJA
Prés-salés du Mont-Saint-Michel (ACVN)
22.11.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 313/34 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1185/2013
(2013. gada 21. novembris)
par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Pâté de Campagne Breton (AĢIN))
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 ir atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2). |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu Francijas iesniegtais pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Pâté de Campagne Breton, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). |
(3) |
Nīderlande saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 1. punktu iesniedza iebildumus pret šādu reģistrāciju. Iebildumu paziņojums tika uzskatīts par pieņemamu saskaņā ar minētās regulas 7. panta 3. punktu. |
(4) |
Šie iebildumi galvenokārt attiecās uz to, ka nav tikuši ievēroti Regulas (EK) Nr. 510/2006 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie nosacījumi, konkrēti par to, ka izejvielai, proti, cūkgaļas izcelsmei, jābūt no Francijā atzītām cūku šķirnēm un ka attiecībā uz to nav ievēroti objektīvi kvalitātes kritēriji. |
(5) |
Ar 2012. gada 24. oktobra vēstuli Komisija aicināja ieinteresētās puses uzsākt apspriedes par šo tematu. |
(6) |
Francija un Nīderlande ir panākušas vienošanos noteikto sešu mēnešu laikā. Saskaņā ar šo vienošanos specifikācijā un vienotajā dokumentā tika izdarītas nenozīmīgas izmaiņas, svītrojot tos punktus, kuri attiecas uz cūku ģenētiku, un tos aizstājot ar objektīviem kritērijiem, ieviešot saikni starp cūkgaļas kvalitāti un galaproduktu. |
(7) |
Tāpēc nosaukums Pâté de Campagne Breton būtu jāieraksta Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā; būtu jāpielāgo vienotais dokuments un jāpublicē tā grozītā versija, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas I pielikumā minētais nosaukums ar šo tiek ierakstīts reģistrā.
2. pants
Šīs regulas II pielikumā sniegts konsolidēts vienotais dokuments, kurā izklāstīti specifikācijas galvenie elementi.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 21. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.
(3) OV C 91, 28.3.2012., 4. lpp.
I PIELIKUMS
Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:
1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)
FRANCIJA
Pâté de Campagne Breton (AĢIN)
II PIELIKUMS
Vienots konsolidētais dokuments
Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1)
PÂTÉ DE CAMPAGNE BRETON
EK Nr. FR-PGI-0005-0879-23.5.2011.
AĢIN (X) ACVN ( )
1. Nosaukums
Pâté de Campagne Breton
2. Dalībvalsts vai trešā valsts
Francija
3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts
3.1. Produkta veids
1.2. grupa. |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.) |
3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums
Pâté de Campagne Breton ir tikai no cūkgaļas un cūkas iekšām gatavots produkts. Tajā kā izejvielas noteikti ietilpst šādas gaļas sastāvdaļas – kakla daļa bez ādas (≥ 25 %), aknas (≥ 20 %), vārītas ādas (≥ 5 %) –, gan arī svaigi sīpoli (≥ 5 %). Gan gaļas sastāvdaļām, gan arī sīpoliem jābūt svaigiem.
Bretaņas lauku pastēti veido rupji kapāti izejvielu gabaliņi; sagrieztā pastētē šķēlēs redzams, ka tie vienmērīgi izvietoti pa visu masu. Pastētes krāsa ir samērā tumša, konsistence stingra, un pastētei ir izteikta gaļas, aknu un sīpolu garša.
Līdztekus obligātajām sastāvdaļām Bretaņas lauku pastētē ir arī citas izejvielas, kuras nav gaļa vai sīpoli un kuru saturs masas sagatavošanas gaitā nepārsniedz 15 %, un tās ir šādas: ūdens (visādos veidos), buljons ≤ 5 %, cukuri (saharoze, dekstroze, laktoze) ≤ 1 %, veselas svaigas olas, svaigi olu baltumi ≤ 2 % sausnā/maisījumā, milti, pārslas, ciete ≤ 3 %, askorbīnskābe un nātrija askorbāts (nepārsniedzot 0,03 % masas sagatavošanas laikā), želeja un cūkas G želatīns, sāls ≤ 2 %, pipari ≤ 0,3 %, citas garšvielas (muskatrieksts, ķiploki, šalote, pētersīļi, mārsils, lauru lapas), sidri un no āboliem pagatavotie alkoholiskie dzērieni (degvīns, Lambika alus u. c.), šušens, nātrija vai kālija nitrīts, parastā karamele, lai iegūtu zeltainu krāsu.
Sastāvdaļas, kas masas gatavošanas laikā nedrīkst kopumā pārsniegt 1,7 %, ir šādas: želeja un cūkas G želatīns, muskatrieksts, ķiploki, šalote, pētersīļi, mārsils, lauru lapas, sidri un no āboliem pagatavoti alkoholiskie dzērieni (degvīns, Lambika alus u. c.), šušens, nātrija vai kālija nitrīts.
Pagatavošanas laikā sastāvdaļu gabaliņu izmēru pielāgo pastētes iepakojuma formātam, lai izskats būtu apmierinošs, neatkarīgi no šķēles lieluma:
— |
iepakojumiem ≥ 200 g => gabaliņu diametrs ≥ 8 mm, |
— |
iepakojumiem ≤ 200 g => gabaliņu diametrs ≥ 6 mm. |
Pēc tam gabaliņus sajauc ar smalko pildījumu, kas iegūts, sakapājot gan gaļas sastāvdaļas, gan arī tās, kas nav iegūtas no gaļas. Taukus var uzkarsēt un karstus sajaukt ar pastētes maisījumu. Tad maisījumu iepilda fasējumā, lai ceptu cepeškrāsnī vai termiski apstrādātu, sterilizējot ar apertizācijas paņēmienu (hermētiski noslēgtā fasējumā – metāla kārbā, stikla traukā vai burkā).
Pastētei, ko piedāvā svaigu, maisījumu sagatavojot, to pārklāj ar svaigu cūkas taukplēvi, tad cep cepeškrāsnī; tā rodas raksturīgā garoziņa. Pastēti fasējot konservos, to apcep cepeškrāsnī, lai izveidotos brūna garoziņa, tad aizkonservē un sterilizē.
3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)
Lai samazinātu tādu dzīvnieku klātbūtni, kuriem ir ģenētiski nelabvēlīgas īpašības, cūkām jābūt bez Rn- alēles.
Bretaņas lauku pastētes ražošanai jāizmanto gaļa, kas iegūta no cūku liemeņiem, kuri pārsniedz 80 kilogramus. Pārāk maza svara liemeņi ar zemu uzturvērtību un nepietiekamu tehnoloģisko kvalitāti nav pieļaujami.
Lai samazinātu stresu, kas kaitē gaļas un tauku kvalitātei, dzīvniekiem jābūt bez alēles, kas jutīga pret halotānu, un ievēro vismaz divu stundu starplaiku no dzīvnieku iedzīšanas lopkautuvē līdz to nokaušanai.
3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)
Specifikācijā īpašas prasības nav minētas.
3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Pâté de Campagne Breton ražošana norisinās noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.
Pâté de Campagne Breton ir:
— |
vai nu svaiga un fasēta attiecīgā traukā, plēvē vai modificētā atmosfērā, vai vakuumiepakojumā, |
— |
vai svaiga un sagriežama pašā ražošanas vietā, |
— |
vai svaiga, sagriezta un iesaiņota plēvē vai modificētā atmosfērā, vai vakuumiepakojumā pārdošanai pašapkalpošanās veikalā, |
— |
vai arī apstrādāta ar apertizācijas paņēmienu un fasēta stikla traukā vai metāla kārbā, vai burkā. |
Iepakojuma satura svars – no 40 g līdz 10 kg.
3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai
Uz marķējuma norāda šādu informāciju: nosaukums (AĢIN) Pâté de Campagne Breton, sertifikācijas iestādes nosaukums un adrese, vajadzības gadījumā arī tās kolektīvā sertifikācijas zīme, kas atbilst noteiktajiem lietošanas noteikumiem, kā arī Eiropas Savienības AĢIN logotips.
4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija
Ģeogrāfiskais apgabals ir šā produkta ražošanas tradicionālais apgabals. Tajā ietilpst visa šādu departamentu teritorija: Côtes-d’Armor, Finistère, Ille-et-Vilaine, Loire-Atlantique un Morbihan.
5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu
5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika
Vēsturiskā Bretaņa atbilst Pâté de Campagne Breton ražošanas tradicionālajam apgabalam. Bretaņas tradicionālos gaļas izstrādājumus ražo jau kopš vairākiem gadsimtiem. Bretaņas hercogistes laikos 16. gadsimtā Bretaņas ģimenes kāva savas cūkas un pašas gatavoja savus sālītos gaļas produktus.
Bretaņieši šo īpatnību izmantoja saimnieciski izdevīgi, ražojot dažādus gaļas produktus, un jo īpaši Bretaņas lauku pastēti, kuru gatavojot nevajadzēja izšķiest cūkas kautķermeņa sadalīšanā iegūtās iekšas un gaļas atlikumus.
5.2. Produkta specifika
Bretaņas lauku pastētes specifikas pamatā ir noteikta kvalitāte un īpaša zinātība, kā arī reputācija.
A.
Bretaņas lauku pastētes sastāvdaļas ir cūkas aknas, kakls, āda un, ja vajadzīgs, arī galvas ēdamās daļas vai sirds. Aknas, ko uzskata par augstvērtīgu izejvielu, piešķir pastētei tām raksturīgo aromātu, krāsu, taukainumu un īpašo garšu. Bretaņas lauku pastētei nepieciešamas vēl trīs tradicionālas sastāvdaļas – kakla daļas gaļa, vārītas ādas un sīpoli –, kas arī veido produkta specifiskās organoleptiskās īpašības. Sīpolus, kas ietilpst lielākajā daļā Bretaņas tradicionālo ēdienu recepšu, izmanto garšas buķetes veidošanai.
Aknu, liesuma un treknuma kapājumam jābūt rupjam. Lieliem gaļas gabaliņiem ir saistība ar kādreizējo ražošanas metodi. Mūsdienās, lai šo īpatnību saglabātu, gaļas izstrādājumu ražotājiem šis kapāšanas paņēmiens jāpārvalda, lai iegūtu samērā liela izmēra gabaliņus.
Taukplēvi, kas klāj pastēti, sākotnēji izmantoja, lai veidotu maisījuma formu un pasargātu produktu, un šodien tā joprojām ir obligāta Bretaņas lauku pastētei, ko piedāvā svaigā veidā, lai saglabātu tādu izskatu, kāds tai bija tolaik.
Tas ļauj iegūt specifiskas organoleptiskās īpašības: produktam ir stingra konsistence, un ēdot pastēte ir kraukšķīga, tai ir izteikta ceptas cūkgaļas, aknu un sīpolu garša.
B.
Senajā pastētes gatavošanas praksē izmantoja gaļu uzreiz pēc cūkas kautķermeņa sadalīšanas. Senāk ar cūkas liemeņa izciršanai un gaļas sagriešanai izmantotajiem mehāniskajiem līdzekļiem (cirvji, naži) ieguva lielus gabalus, un rezultātā izgatavoja rupja kapājuma pastēti.
Tolaik Bretaņas lauku pastēti cepa maiznieka vai ciema cepeškrāsnī vai nu vaļējos traukos, ko sauca par “tupeļšķīvjiem” jeb “pastētpannām”, vai arī īpašās veidnēs. Cepšana sausā cepeškrāsnī vaļējos šķīvjveida traukos rada cukuru karamelizēšanos un izraisa reakcijas, kam ir sava nozīme brūnas garoziņas veidošanai. Pirms cepšanas pastēte bijusi klāta arī ar cūkas taukplēvi virsmas nolīdzināšanai, formas veidošanai un izstrādājuma aizsardzībai. Tas ļāva gan nodrošināt to, ka maisījums neiet pāri malām, gan arī novērst produkta sažūšanu. Tādējādi Bretaņas lauku pastētes ražošanas metode, kuru līdz mūsdienām saglabājuši visi cūkgaļas izstrādājumu ražotāji kopumā, piešķir produktam tā specifiskās īpašības, un tā ir atzīta metode, jo īpaša tās definīcija atrodama Gaļas izstrādājumu gatavošanas, sālīšanas un konservēšanas kodeksā Pâté de campagne supérieur (“augstākās kvalitātes lauku pastēte”) kategorijā.
C.
Turpinot ģimeniskās ražošanas tradīciju, Bretaņas lauku pastētes mājamatnieciskā pagatavošana gadsimtu gaitā ir saglabājusies. Sendienās šo mājas ēdienu pagatavoja pēc Fest an oc’h svētkiem, kam par iemeslu bija cūku “upurēšana”.
Uzticīgi glabājot Bretaņas lauku pastētes slavu, tai ir ievērojama vieta Francijas gastronomiskajā mantojumā.
Kopš vairāk nekā 30 gadiem nozares pārtikas rūpniecības uzņēmēji Bretaņā apvienojušies, lai līdz mūsdienām saglabātu Bretaņas lauku pastētes reputāciju un specifiskumu. Šo produktu augstu vērtē izplatītāji un patērētāji.
19. gadsimta beigās Bretaņā strauji attīstījās zivju konservu rūpniecība. Šie uzņēmumi drīz vien ar apertizācijas paņēmienu sāka konservēt arī citus pārtikas produktus. Tā nu Bretaņas lauku pastēti apertizētā veidā ražo jau vairākus desmitus gadu. Mūsdienās patērētāji vienlīdz labi vērtē gan svaigu, gan apertizētu Bretaņas lauku pastēti.
5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)
Bretaņas lauku pastēte ir produkts, kas radies ilgā tradīcijā – cūku audzēšanā un cūkgaļas pārstrādē uz vietas saimniecībā. Bretaņas lauksaimniecības sistēma jau agri attīstījās lopkopības, it īpaši cūkkopības, virzienā – cūkas audzēja katrā fermā.
Tādējādi ražotāji iemācījās pārstrādāt visus gaļas gabalus, kas tiem bija. Gaļas pārstrādāšana produktu ražošanai uzreiz pēc kautķermeņa sadalīšanas nodrošināja to, ka produkts bija pilnīgi svaigs laikā, kad gaļas konservēšanas līdzekļu daudzums bija ierobežots.
Tradicionāli izmantotas tika visas cūkgaļas ēdamās daļas, tādējādi piešķirot produktam īpašu konsistenci un garšu. Aknu klātiene, ko uzskatīja par augstvērtīgu cūkgaļas sastāvdaļu, 20. gadsimtā strauji vien izvērtās par vienu no galvenajām Bretaņas lauku pastētes īpašībām, piešķirot produktam savu sārto krāsu un īpašo garšu.
Ražotāji izmantoja plaši pieejamo vietējo dārzeņu klāstu, lai Bretaņas lauku pastētes sastāvam pievienotu sīpolus. Sīpoli pastiprina produkta īpašo garšu, jo cepšanā to augļainā garša izceļas un lieliski apvienojas ar gaļas garšu.
Bretaņas lauku pastēti radījuši prasmīgie ražotāji, kas izkopuši tās raksturīgās īpašības. Līdztekus sastāvdaļām gaļas gabalu rupjais kapājums ļauj viegli identificēt produktu, kad to sagriež. Brūnā garoziņa ir neatņemama produkta īpašība, ko tam piešķir tradicionālā cepšana ciema cepeškrāsnīs.
Reputācijas ziņā Bretaņas lauku pastēte vairākos darbos ierindota starp Bretaņas tradicionālajiem produktiem; bieži vien tajos sniegta arī šīs pastētes gatavošanas recepte. Daudzas Bretaņas pavārgrāmatas, tostarp “Le Finistère gourmand 1997/1998”, sniedz atsauces uz vairākiem Bretaņas pārtikas produktiem un slavē jo īpaši Bretaņas lauku pastēti. Līdzīgā kārtā arī darbā “Terroir de Bretagne” tiek slavēta Bretaņas gaļas izstrādājumu tradīcija: “(..) Četrdesmit, pat piecdesmit Bretaņas lauku pastētes kilogrami katru nedēļu tiek saražoti lauku gaļas izstrādājumu ražotnēs. Katra rūpīgi glabā savu recepti, taču sastāvdaļu pamatattiecības ievēro visi – 1/3 iekšu un 2/3 kakla gaļas (..).” Daudz ir gan senu, gan mūsdienīgu pavārgrāmatu, kuros minēta Bretaņas lauku pastēte:
— |
Gastronomie bretonne d’hier et d’aujourd’hui (S. Morand, 1965), |
— |
Les cuisines de France – Bretagne (M. Raffael et D. Lozambard, 1990), |
— |
Tout est bon dans le cochon (J. C. Frentz, C. Vence, 1988), |
— |
L’inventaire du patrimoine culinaire de la France, Bretagne – Produits du terroir et recettes traditionnelles (CNAC, 1994), |
— |
Le bottin gourmand, 1996, |
— |
La France des saveurs, Gallimard, 1997, |
— |
Vivre ici, hors Bretagne, 1994. |
Pastētes reputācija tāpēc saistīta ar tās nosaukumu un ģeogrāfisko apgabalu.
Visu šo faktoru kopums ļauj Bretaņas lauku pastēti ļoti viegli atšķirt no pārējām pastētēm un nodrošina ar izcelsmes reģionu cieši saistītā produkta tipiskumu.
Atsauce uz specifikācijas publikāciju
(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)
https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCIGPPateDeCampagneBretonV2.pdf
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).
22.11.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 313/40 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1186/2013
(2013. gada 21. novembris)
par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Orkney Scottish Island Cheddar (AĢIN))
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 ir atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2). |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu Apvienotās Karalistes iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Orkney Scottish Island Cheddar ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). |
(3) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu apvienības Dairy Australia, Dairy Companies Association of New Zealand, kā arī Consortium for Common Food Names iesniedza iebildumus pret šā nosaukuma reģistrāciju. Šie iebildumi saskaņā ar minētās regulas 7. panta 3. punktu ir atzīti par pieņemamiem. |
(4) |
Minētajos iebildumos jo īpaši tiek uzsvērts, ka šā nosaukuma reģistrācija apdraudētu tādu nosaukumu, preču zīmju vai produktu pastāvēšanu, kuri likumīgi bijuši tirgū vismaz piecus gadus pirms publikācijas dienas, kas paredzēta 6. panta 2. punktā, un ka nosaukums, par kuru iesniegts pieteikums reģistrācijai, ir vispārīgs. |
(5) |
Ar 2013. gada 20. marta vēstuli Komisija aicināja ieinteresētās puses uzsākt apspriedes par šo tematu. |
(6) |
Starp Apvienoto Karalisti un iebildumu cēlājiem norādītajā trīs mēnešu termiņā tika panākta vienošanās, un 2013. gada 8. jūlijā Komisija tika par to informēta. |
(7) |
Iepriekšminētajās apspriedēs noskaidrojās, ka iebildumu cēlāji galvenokārt neatzina tikai terminu Cheddar, kas ir daļa no saliktā nosaukuma Orkney Scottish Island Cheddar. Tomēr ražotāja iesniegtais aizsargātā nosaukuma pieprasījums attiecas uz pilno nosaukumu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta pēdējo daļu nosaukumu Cheddar var turpināt izmantot Savienības teritorijā, ja tiek ievēroti tās tiesību sistēmā piemērojamie principi un noteikumi. |
(8) |
Tāpēc nosaukums Orkney Scottish Island Cheddar būtu jāieraksta Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas pielikumā minētais nosaukums ar šo tiek ierakstīts reģistrā.
Neskarot pirmajā daļā izklāstīto, nosaukumu Cheddar var turpināt izmantot Savienības teritorijā, ja tiek ievēroti tās tiesību sistēmā piemērojamie principi un noteikumi.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 21. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.
(3) OV C 239, 9.8.2012., 5. lpp.
PIELIKUMS
Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:
1.3. grupa. Siers
APVIENOTĀ KARALISTE
Orkney Scottish Island Cheddar (AĢIN)
22.11.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 313/42 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1187/2013
(2013. gada 21. novembris),
ar ko apstiprina darbīgo vielu pentiopirādu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu un 78. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes Direktīvu 91/414/EEK (2) piemēro tām darbīgajām vielām, par kurām saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 3. punktu pirms 2011. gada 14. jūnija pieņemts lēmums attiecībā uz apstiprinājuma procedūru un nosacījumiem. Attiecībā uz pentiopirādu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi ir izpildīti ar Komisijas Lēmumu 2010/466/ES (3). |
(2) |
Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Apvienotā Karaliste 2009. gada 10. decembrī saņēma pieteikumu no uzņēmuma LKC UK Ltd par darbīgās vielas pentiopirāda iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Lēmumu 2010/466/ES tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga, proti, to principā to var uzskatīt par atbilstošu Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikuma prasībām attiecībā uz datiem un informāciju. |
(3) |
Šīs darbīgās vielas iedarbība uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja ierosinātajiem lietojuma veidiem. Izraudzītā ziņotāja dalībvalsts 2012. gada 31. janvārī iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu. |
(4) |
Šo novērtējuma ziņojuma projektu izskatīja dalībvalstis un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “iestāde”). Iestāde 2013. gada 7. februārī iesniedza Komisijai secinājumu par darbīgās vielas pentiopirāda pesticīdu riska novērtējumu (4). Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2013. gada 3. oktobrī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par pentiopirādu. |
(5) |
Dažādajās veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka pentiopirādu saturoši augu aizsardzības līdzekļi kopumā ir uzskatāmi par atbilstošiem Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tāpēc ir lietderīgi apstiprināt pentiopirādu. |
(6) |
Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, tomēr ir jāparedz atsevišķi nosacījumi un ierobežojumi. Īpaši lietderīgi ir pieprasīt papildu apstiprinošu informāciju. |
(7) |
Pirms apstiprināšanas būtu jāatvēl pietiekami ilgs periods, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties no apstiprinājuma izrietošo jauno prasību izpildei. |
(8) |
Neskarot saistības, kas apstiprināšanas rezultātā noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un ņemot vērā īpašo situāciju, ko radījusi pāreja no Direktīvas 91/414/EEK uz Regulu (EK) Nr. 1107/2009, tomēr būtu jāpiemēro turpmāk minētie nosacījumi. Pēc apstiprināšanas dalībvalstīm būtu jāatvēl seši mēneši atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur pentiopirādu. Dalībvalstīm attiecīgi būtu jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš minētā termiņa, būtu jāparedz ilgāks laiks, lai iesniegtu un novērtētu visus III pielikumā minētos dokumentus par katru augu aizsardzības līdzekli katram paredzētajam lietojuma veidam un saskaņā ar vienotajiem principiem, kā noteikts Direktīvā 91/414/EEK. |
(9) |
Kā liecina pieredze, kas gūta, Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3600/92 (5), var rasties grūtības, interpretējot spēkā esošo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem, jāprecizē dalībvalstu pienākumi, jo īpaši pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdz šim pieņemtajām direktīvām par grozījumiem minētās direktīvas I pielikumā vai regulās, ar ko apstiprina darbīgās vielas, neparedz jaunus pienākumus ne dalībvalstīm, ne atļauju turētājiem. |
(10) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (6) pielikums. |
(11) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Darbīgās vielas apstiprināšana
Darbīgo vielu pentiopirādu, kā norādīts I pielikumā, apstiprina atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
2. pants
Augu aizsardzības līdzekļu atkārtota novērtēšana
1. Dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecīgā gadījumā līdz 2014. gada 31. oktobrim groza vai atsauc spēkā esošās atļaujas darbīgo vielu pentiopirādu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem.
Tās līdz minētajai dienai īpaši pārbauda, vai ir izpildīti šīs regulas I pielikuma nosacījumi, izņemot tos, kas norādīti minētā pielikuma īpašo noteikumu ailē, un vai atļaujas turētājam saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 13. panta 1. līdz 4. punkta un Regulas (EK) Nr. 1107/2009 62. panta nosacījumiem ir tāda dokumentācija vai piekļuve tādai dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur pentiopirādu kā vienīgo darbīgo vielu vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras visas vēlākais līdz 2014. gada 30. aprīlim ir iekļautas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā, dalībvalstis atkārtoti novērtē saskaņā ar vienotajiem principiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma prasībām, un ņemot vērā šīs regulas I pielikuma aili “Īpaši noteikumi”. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
Pēc tam, kad tas ir noteikts, dalībvalstis rīkojas šādi:
a) |
ja pentiopirāds līdzeklī ir vienīgā darbīgā viela, tad vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2015. gada 31. oktobrim, vai |
b) |
ja līdzeklis satur pentiopirādu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, atļauju vajadzības gadījumā groza vai atsauc līdz 2015. gada 31. oktobrim vai līdz datumam, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā tiesību aktā vai aktos, ar kuriem attiecīgā viela vai vielas tika iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vai ar kuriem minētā viela vai vielas ir apstiprinātas, izvēloties vēlāko no šiem datumiem. |
3. pants
Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.
4. pants
Stāšanās spēkā un piemērošanas diena
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. maija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 21. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(2) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2010. gada 24. augusta Lēmums 2010/466/ES, ar ko principā atzīst tās dokumentācijas pilnīgumu, kura iesniegta sīkākai izskatīšanai saistībā ar iespējamo pentiopirāda iekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā (OV L 224, 26.8.2010., 6. lpp.).
(4) EFSA Journal 2013; 11(2):3111. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu
(5) Komisijas 1992. gada 11. decembra Regula (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp.).
(6) Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Parastais nosaukums, identifikācijas numuri |
IUPAC nosaukums |
Tīrība (1) |
Apstiprinājuma datums |
Apstiprināšanas termiņa beigas |
Īpaši noteikumi |
||||||||||||||
Pentiopirāds CAS Nr. 183675-82-3 CIPAC Nr. 824 |
(RS)-N-[2-(1,3-dimetilbutil)-3-tienil]-1-metil-3-(trifluormetil)pirazol-4-karboksamīds |
≥ 980 g/kg (50:50 racēmisks maisījums) |
2014. gada 1. maijs |
2024. gada 30. aprīlis |
Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par pentiopirādu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2013. gada 3. oktobrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:
Lietošanas nosacījumos attiecīgā gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz apstiprinošu informāciju par:
Pieteikuma iesniedzējs 1. un 2. punktā minēto informāciju iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un iestādei līdz 2016. gada 30. aprīlim un 3. punktā minēto informāciju – sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad paziņots lēmums par pentiopirāda klasificēšanu. |
(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.
II PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma B daļā pievieno šādu ierakstu:
Numurs |
Parastais nosaukums, identifikācijas numuri |
IUPAC nosaukums |
Tīrība (1) |
Apstiprinājuma datums |
Apstiprināšanas termiņa beigas |
Īpaši noteikumi |
||||||||||||||
“57 |
Pentiopirāds CAS Nr. 183675-82-3 CIPAC Nr. 824 |
(RS)-N-[2-(1,3-dimetilbutil)-3-tienil]-1-metil-3-(trifluormetil)pirazol-4-karboksamīds |
≥ 980 g/kg (50:50 racēmisks maisījums) |
2014. gada 1. maijs |
2024. gada 30. aprīlis |
Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par pentiopirādu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2013. gada 3. oktobrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:
Lietošanas nosacījumos attiecīgā gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz apstiprinošu informāciju par:
Pieteikuma iesniedzējs 1. un 2. punktā minēto informāciju iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un iestādei līdz 2016. gada 30. aprīlim un 3. punktā minēto informāciju – sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad paziņots lēmums par pentiopirāda klasificēšanu.” |
(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.
22.11.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 313/47 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1188/2013
(2013. gada 21. novembris),
ar ko paredz samazinātu paziņošanas laikposmu pirms ierašanās ostā tādiem Savienības kuģiem, kas veic zvejas darbības attiecībā uz dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumiem Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un izkrauj nozveju Spānijas ostās
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 17. panta 6. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punktu tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu kopējais garums ir 12 metri vai vairāk, kuri zvejo krājumus, kas ietverti daudzgadu plānā, un kuriem piemēro pienākumu elektroniski reģistrēt datus zvejas žurnālā, vismaz četras stundas pirms paredzamās ierašanās ostā par to ir jāpaziņo sava kuģa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm. |
(2) |
Ja Savienības zvejas kuģiem plānots ienākt tādas dalībvalsts ostā, kas nav šā kuģa karoga dalībvalsts, tad atbilstīgi 17. panta 2. punktam karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir pienākums pēc iepriekšēja paziņojuma saņemšanas to nekavējoties elektroniski pārsūtīt piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm. |
(3) |
Saskaņā ar 17. panta 6. punktu Komisija var paredzēt citu paziņošanas laikposmu, ņemot vērā, cita starpā, zvejas produktu veidu, attālumu starp zvejas vietām, izkraušanas vietām un ostām, kurās attiecīgie kuģi reģistrēti. |
(4) |
Spānija 2012. gada 28. septembrī pieprasīja, lai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punktā paredzētais paziņošanas laikposms tiktu samazināts vismaz līdz divarpus stundām Spānijas karoga kuģiem, kuri veic zvejas darbības attiecībā uz dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumiem Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē. Saskaņā ar plānu strādā dažādas flotes, taču pieprasījums attiecas uz zvejas darbībām, ko Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē veic ar grunts zvejas traleriem, ar kuģiem, kas paredzēti zvejai ar tīkliem, un kuģiem grunts zvejai ar āķu jedām, kā arī uz zvejas darbībām, ko Portugāles ūdeņos veic ar grunts zvejas traleriem. |
(5) |
Uz dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumiem Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē attiecas daudzgadu plāns, kas izstrādāts ar Padomes 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2166/2005, ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (2). |
(6) |
Spānijas iesniegtie teritoriālie dati liecina, ka 4. apsvērumā minētās konkrētās Spānijas karoga flotes parasti strādā zvejas vietās, kas atrodas mazāk nekā četru stundu attālumā no izkraušanas ostām. No otras puses, šīs izkraušanas ostas vienmēr atrodas mazāk nekā divarpus stundu attālumā no Spānijas kontroles iestāžu birojiem. Tādējādi, ja attiecīgās kontroles iestādes nolemtu veikt inspekciju minētajos kuģos, divarpus stundas ilgs iepriekšējās paziņošanas laikposms ļautu tām īstenot atbilstošo inspekciju. Tāpēc ir lietderīgi samazināt iepriekšējās paziņošanas laikposmu vismaz līdz divarpus stundām. |
(7) |
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, šāds samazināts iepriekšējās paziņošanas laikposms būtu jāpiemēro arī citu dalībvalstu kuģiem, kuri plāno izkraut nozveju Spānijas ostās. |
(8) |
Vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā Spānijai būtu jānovērtē samazinātās paziņošanas laikposma ietekme uz attiecīgo izkrauto kuģu kontroli un jāsniedz Komisijai ziņojums. Komisija pārraudzīs samazinātā iepriekšējās paziņošanas laikposma piemērošanu saistībā ar valsts kontroles iestāžu faktiski veiktajām attiecīgo kuģu inspekcijām. Ja, pamatojoties uz Spānijas iesniegtā ziņojuma konstatējumiem vai verifikācijām, inspekcijām un revīzijām, ko Komisija veic Regulas (EK) Nr. 1224/2009 X sadaļas ietvaros, var secināt, ka samazinātais paziņošanas laikposms ir nepietiekams, lai nodrošinātu Spānijā izkrauto kuģu nozvejas kontroli, Komisija šo laikposmu attiecīgi pārskatīs. |
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem, kuri veic zvejas darbības saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2166/2005 paredzēto daudzgadu plānu, izkrauj nozveju Spānijas ostās un ir no 2. punktā minētajām flotēm, minimālo četru stundu paziņošanas laikposmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punktā, samazina līdz divarpus stundām.
2. Panta 1. punkts attiecas tikai uz šādiem zvejas kuģiem:
a) |
grunts zvejas traleriem (TR), kuģiem, kas paredzēti zvejai ar tīkliem (GN), un kuģiem grunts zvejai ar āķu jedām (LL), kuri Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē (ICES rajoni VIIIc un IXa) veic zvejas darbības attiecībā uz dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumiem saskaņā ar daudzgadu plānu, kas pieņemts ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005; |
b) |
grunts zvejas traleriem (TR), kuri Portugāles ūdeņos (ICES rajons IXa) veic zvejas darbības attiecībā uz dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumiem saskaņā ar daudzgadu plānu, kas pieņemts ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005. |
2. pants
Vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā Spānija iesniedz Komisijai ziņojumu par samazinātā paziņošanas laikposma ietekmi uz 1. pantā minēto kuģu izkrautās nozvejas kontroli.
3. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 21. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(2) OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.
22.11.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 313/49 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1189/2013
(2013. gada 21. novembris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 21. novembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
AL |
46,6 |
MA |
41,5 |
|
MK |
36,9 |
|
TR |
116,2 |
|
ZZ |
60,3 |
|
0707 00 05 |
AL |
32,3 |
MK |
57,9 |
|
TR |
96,7 |
|
ZZ |
62,3 |
|
0709 93 10 |
MA |
114,0 |
TR |
105,7 |
|
ZZ |
109,9 |
|
0805 20 10 |
MA |
73,6 |
TR |
76,1 |
|
ZA |
87,1 |
|
ZZ |
78,9 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
IL |
78,7 |
TR |
80,1 |
|
UY |
56,3 |
|
ZA |
155,9 |
|
ZZ |
92,8 |
|
0805 50 10 |
TR |
71,2 |
ZZ |
71,2 |
|
0808 10 80 |
BA |
54,0 |
BR |
93,9 |
|
CL |
102,3 |
|
MK |
47,7 |
|
NZ |
93,9 |
|
US |
113,5 |
|
ZA |
204,1 |
|
ZZ |
101,3 |
|
0808 30 90 |
CN |
57,5 |
TR |
116,3 |
|
ZZ |
86,9 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
22.11.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 313/51 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1190/2013
(2013. gada 21. novembris),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1484/95 attiecībā uz reprezentatīvajām cenām mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 143. pantu saistībā ar tās 4. pantu,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 614/2009 par vienotu sistēmu tirdzniecībai ar ovalbumīnu un laktalbumīnu (2) un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam. |
(2) |
Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. |
(3) |
Tāpēc Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza. |
(4) |
Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīzāk pēc laboto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 21. novembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 181, 14.7.2009., 8. lpp.
(3) OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.
PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
KN kods |
Preču apraksts |
Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg) |
Regulas 3. panta 3. punktā minētais nodrošinājums (EUR/100 kg) |
Izcelsme (1) |
0207 12 10 |
Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi” |
128,4 |
0 |
AR |
0207 12 90 |
Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi” |
130,3 |
0 |
AR |
157,2 |
0 |
BR |
||
0207 14 10 |
Atkauloti, saldēti gaiļu vai vistu gabali |
299,9 |
0 |
AR |
228,9 |
21 |
BR |
||
319,9 |
0 |
CL |
||
253,8 |
14 |
TH |
||
0207 27 10 |
Atkauloti, saldēti tītaru gabali |
298,5 |
0 |
BR |
312,6 |
0 |
CL |
||
0408 91 80 |
Žāvētas olas bez čaumalām |
488,5 |
0 |
AR |
1602 32 11 |
Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi |
251,3 |
11 |
BR |
312,2 |
0 |
CL |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.”