15.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/1

(1)

Eiropas Komisija ("Komisija") ar Regulu (ES) Nr. 845/2012 (2) ("pagaidu regula") noteica pagaidu antidempinga maksājumu ("pagaidu pasākumi") konkrētu Ķīnas Tautas Republikas ("ĶTR") izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu ("OTI") importam.

(2)

Procedūru ierosināja pēc tam, kad 2011. gada 7. novembrīEurofer ("sūdzības iesniedzējs") iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 70 %, no kopējā Savienībā saražotā OTI daudzuma. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par OTI dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras ierosināšanu.

(3)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, kuri bija pamatā lēmumam noteikt pagaidu antidempinga pasākumus ("pagaidu informācijas izpaušana"), vairākas ieinteresētās personas rakstiski sniedza informāciju, darot zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(4)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Papildu pārbaudes apmeklējumi tika veikti uzņēmumā

(5)

Pēc tam visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots ieteikt galīga antidempinga maksājuma noteikšanu konkrētu ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam un ar pagaidu maksājumu nodrošināto summu galīgu iekasēšanu (turpmāk "galīgā informācijas izpaušana" jeb "galīgi izpaustā informācija"). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgi izpausto informāciju.

(6)

Visas ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un vajadzības gadījumā ņemtas vērā.

(7)

Kā minēts pagaidu regulas 12. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim ("izmeklēšanas periods" jeb "IP"). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2008. gada janvāra līdz IP beigām ("attiecīgais periods").

(8)

Pagaidu regulas 19. un 20. apsvērumā norādīts, ka Komisija saņēmusi vairākus pieprasījumus par izstrādājumu izslēgšanu un ka laikā, kad tika publicēta pagaidu regula, nav izdarīti nekādi secinājumi.

(9)

Pēc pagaidu secinājumu izpaušanas tika saņemti vēl citi pieprasījumi, un tie tika analizēti šādi.

(10)

Kāds OTI lietotājs iesniedza pieprasījumu no ražojuma definīcijas izslēgt OTI, kuru pamatnei ir metālisks hroma vai alvas pārklājums. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka metāliskā hroma vai alvas pārklājuma dēļ šā izstrādājuma veida fizikālās un ķīmiskās īpašības ir citādas nekā OTI, uz kuriem attiecas izmeklēšana. OTI, kuru pamatnei ir metālisks hroma vai alvas pārklājums, tiek izmantoti gandrīz vienīgi pārtikas iepakošanai un kabeļu ražošanai. Arī Savienības ražošanas nozare paskaidroja, ka nav paredzējusi uz šo izstrādājumu attiecināt ražojuma definīciju. Šo iemeslu dēļ OTI, kuru pamatnei ir metālisks hroma vai alvas pārklājums, tika izslēgti no izmeklējamā ražojuma definīcijas.

(11)

Ķīnas dzelzs un tērauda apvienība (CISA), divi importētāji un viens lietotājs ierosināja izslēgt vēl četrus citus izstrādājumu veidus. Šie pieprasījumi tika analizēti un noraidīti atbilstīgi turpmāk minētajam.

(12)

Pieprasījums tika noraidīts, jo šie izstrādājumi neatbilst KN kodiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Krāsojums vai pārklājums ir paredzēts tikai aizsardzībai pret rūsu, tāpēc šādi izstrādājumi atbilst KN pozīcijai 7208, nevis KN pozīcijai 7210. Ražojuma definīcija neaptver karsti velmētas plātnes ar organiskas vai neorganiskas vielas aizsargkārtu, tādēļ tās nav iespējams izslēgt no definīcijas.

(13)

Norādot, ka tieša konkurence starp Ķīnas eksportu un Savienības saražoto produkciju skar tikai OTI ar 0,25–0,6 mm biezu pamatni, CISA un divi importētāji pieprasīja izslēgt OTI ar 0,6–2,0 mm biezu pamatni (5–10 % importa apjoma no Ķīnas).

(14)

Šis pieprasījums tika noraidīts, jo gan Ķīnas eksportētāji, gan Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod OTI ar 0,6–2,0 mm biezu pamatni un tāpēc šie izstrādājumi nepārprotami konkurē savā starpā. Netika sniegti pierādījumi, ka OTI ar vairāk nekā 0,6 mm biezu pamatni un OTI ar mazāk nekā 0,6 mm biezu pamatni nekonkurētu savā starpā un ka tāpēc tie būtu atšķirīgi izstrādājuma veidi. OTI ar mazāk nekā 0,6 mm biezu pamatni un OTI ar vairāk nekā 0,6 mm biezu pamatni ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galalietojumi, tāpēc tas ir viens un tas pats izstrādājums.

(15)

Divi importētāji apgalvoja, ka tikai četriem Savienības ražotājiem ir šā izstrādājuma veida ražošanas licence, bet to faktiski ražo tikai viens uzņēmums. Tie arī apgalvoja, ka šim izstrādājumam ir citādas īpašības nekā OTI, kas pārklāts ar cinku.

(16)

Šis pieprasījums tika noraidīts, jo abi izstrādājumu veidi ir savstarpēji aizstājami, to lietojumi pārklājas un vismaz divi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā ražoja šo izstrādājuma veidu. Būtu jāpiebilst, ka izmeklēšanas periodā tikai viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, eksportēja šāda veida ražojuma uz Savienību.

(17)

Šis pieprasījums tika noraidīts, jo pretēji viena lietotāja apgalvojumam šo izstrādājumu ievērojamos daudzumos ražo un pārdod vairāki Savienības ražotāji un tam ir tādas pašas fizikālās un tehniskās īpašības un galalietojumi kā citiem OTI veidiem.

(18)

Pēc pagaidu konstatējumu izpaušanas viena apvienība pieprasīja ražojuma definīciju attiecināt uz tiem OTI ar metālisku hroma vai alvas pārklājumu, kurus klasificē ar TARIC kodiem 7210122010 un 7210500010. Šis pieprasījums tika noraidīts, jo minētie kodi nebija iekļauti sākotnējā sūdzībā un produktiem, uz kuriem attiecas šie kodi, ir citādas fizikālās un tehniskās īpašības nekā sūdzībā norādītajiem izstrādājumiem.

(19)

Ņemot vērā, ka OTI ar metālisku hroma vai alvas pārklājumu tika izslēgts no definīcijas, pagaidu regulas 13. un 14. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi par attiecīgo izstrādājumu tiek grozīti atbilstīgi minētajai izslēgšanai.

(20)

Tāpēc attiecīgais ražojums ir konkrēti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklāti tērauda izstrādājumi ("OTI") — proti, neleģēta un leģēta tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) plakani velmējumi, kuri ir krāsoti, lakoti vai pārklāti ar plastmasu vismaz no vienas puses, izņemot tā sauktos daudzslāņu paneļus, ko izmanto būvniecībā un kas sastāv no divām ārējām metāla loksnēm ar izolācijas materiāla stabilizējošo vidējo slāni, kas iestiprināts starp tām, izņemot izstrādājumus ar cinka putekļu virsējo pārklājumu (krāsa ar augstu cinka koncentrāciju, kurā cinka ir ne mazāk kā 70 % no masas) un izstrādājumus, kuru pamatnei ir metālisks hroma vai alvas pārklājums —, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7210 70 80, ex 7212 40 80, ex 7225 99 00, ex 7226 99 70 ("attiecīgais ražojums").

(21)

Par pagaidu regulas 15.–18. apsvērumā izklāstītajiem secinājumiem nav saņemtas piezīmes, tādēļ ar šo tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi par līdzīgo ražojumu.

(22)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un Komisijas pagaidu secinājumu izpaušanas Ķīnas ražotājiem-eksportētājiem vairāki Ķīnas ražotāji-eksportētāji iesniedza piezīmes par dempingu.

(23)

Par TER nav saņemtas piezīmes, tādēļ ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 21.–38. apsvērums. Neviena no abām to ĶTR eksportētāju grupām, kuri sadarbojās un bija pieprasījuši TER, nevarēja pierādīt, ka atbilst TER piešķiršanas kritērijiem.

(24)

Divi ĶTR ražotāji-eksportētāji atbilst kritērijiem IR piešķiršanai (pagaidu regulas 40. apsvērums). Kāda cita persona atkārtoja prasību tai piešķir IR un individuālu pārbaudi. Šī persona atsauca savu TER prasību, bet saglabāja pieprasījumu tai piešķirt IR un individuālu pārbaudi. Tā tika uzskatīta par prasību veikt individuālu pārbaudi un tāpēc tika iekļauta pagaidu regulas 41. apsvērumā minētajos pieprasījumos. Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu un 9. panta 6. punktu atsevišķus maksājumus piemēro importam, ko veicis ikviens eksportētājs vai ražotājs, kuram paredzēts piešķirt individuālu pārbaudi, kā paredzēts pamatregulas 17. panta 3. punktā. Kā paskaidrots 26.–31. apsvērumā, prasība piemērot individuālu maksājumu šai personai tika noraidīta.

(25)

Par IR nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 39. un 40. apsvērums.

(26)

Astoņi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, iesniedza pieprasījumus veikt individuālu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Kā paskaidrots pagaidu regulas 41. un 42. apsvērumā, kas apstiprināti ar šo regulu, viens ražotājs-eksportētājs Union Steel China, kurš pieprasīja TER, tika pārbaudīts saistībā ar tā iesniegto TER pieprasījumu.

(27)

Attiecībā uz visām citām prasībām veikt individuālu pārbaudi tika secināts, ka individuālas pārbaudes būtu nepienācīgi apgrūtinošas un neļautu laikus pabeigt izmeklēšanu. Tāpēc šīs prasības netika pieņemtas.

(28)

Viena persona apgalvoja, ka tās pieprasījumu nevar uzskatīt par administratīvi apgrūtinošu, jo pēc pagaidu noteikšanas Komisijas dienestiem vēl ir seši mēneši līdz galīgajai noteikšanai. Turklāt nesenās procedūrās Komisijas dienesti pēc pagaidu noteikšanas ir piešķīruši individuālu pārbaudi.

(29)

Cita persona, kas jau minēta 24. apsvērumā, apgalvoja, ka tai piešķirama individuāla pārbaude, jo noteiktajā termiņā tā iesniegusi vajadzīgo informāciju un citam ražotājam eksportētājam, proti, Union Steel China, individuāla pārbaude jau piešķirta.

(30)

Lēmumi piešķirt vai noraidīt individuālas pārbaudes tiek pieņemti katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā iesniegto prasību skaitu un laiku, kas atvēlēts šo pieprasījumu novērtēšanai. Šajā lietā, ņemot vērā daudzos iesniegtos pieprasījumus un ierobežoto laiku, kas bija palicis pēc atlasīto ražotāju eksportētāju pārbaudes un neatlasītā ražotāja eksportētāja TER pieprasījuma izskatīšanas, un ievērojamos procesuālos termiņus, tika nolemts, ka šos pieprasījumus, kā izklāstīts 27. apsvērumā, nav iespējams pieņemt.

(31)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 41. apsvērumā, Union Steel China apstākļi bija citādi, jo šis uzņēmums jau bija pārbaudīts saistībā ar tā iesniegto TER pieprasījumu.

(32)

Par analogās valsts – Kanādas izvēli nav saņemtas papildu piezīmes. Tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 43.–49. apsvērums.

(33)

Normālā vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz datiem, ko sniedza vienīgais analogās valsts (t. i., Kanādas) ražotājs, kurš sadarbojās. Tādējādi, kā paskaidrots pagaidu regulas 50.–55. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām iekšzemes tirgū un viena Kanādas ražotāja līdzīgā ražojuma salikto normālo vērtību.

(34)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas divi Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi nepieciešamo informāciju par normālo vērtību analogajā valstī, jo īpaši attiecībā uz dažādiem izstrādājumu veidiem, izstrādājumu salīdzināmību, reprezentativitāti un korekcijām.

(35)

Šie apgalvojumi tika daļēji pieņemti. Komisija sniedza Ķīnas ražotājiem eksportētājiem visu attiecīgo informāciju par datiem, kas tika izmantoti, lai aprēķinātu normālo vērtību, kuru varētu atklāt, nepārkāpjot pamatregulas 19. panta noteikumus, t. i., vienlaikus garantējot, ka pret konfidenciālajiem datiem, ko sniedzis vienīgais Kanādas ražotājs, izturas, ievērojot konfidencialitāti, un tie netiek izpausti citām personām. Informācija, ko sniedza ražotāji eksportētāji, ļāva izprast metodiku, kas izmantota saskaņā ar pamatregulas 2. panta noteikumiem. Tomēr tika konstatēts, ka ir iespējams sniegt detalizētākus datus par katru izstrādājumu veidu, konfidencialitātes labad izmantojot intervālus. Šādi dati tika sniegti galīgajā informācijas izpaušanā. Turklāt tika sniegta detalizētāka informācija, kāpēc daži izstrādājumu veidi netika uzskatīti par reprezentatīviem un kāds bija korekciju apjoms attiecībā uz normālo vērtību.

(36)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena persona atzina, ka detalizētāki dati tiešām sniegti, bet apgalvoja, ka dažu datu joprojām trūkst, jo īpaši datu par ražošanas izmaksu līmeni, kas izmantoti, lai noteiktu normālo vērtību tiem izstrādājuma veidiem, kas netika pārdoti iekšzemes tirgū.

(37)

Tiem izstrādājuma veidiem, kurus nepārdeva iekšzemes tirgū, par pamatu tika izmantotas tuvākā līdzīgā izstrādājuma ražošanas izmaksas, kas pēc vajadzības tika koriģētas. Kaut arī tie nebija identiski izstrādājumiem, ko eksportēja Ķīnas ražotāji eksportētāji, tie tomēr bija ļoti līdzīgi izstrādājumu veidiem, ko pārdeva Ķīnas ražotāji eksportētāji, jo parasti atšķīrās tikai organiskā pārklājuma biezums. Tādējādi tika secināts, ka ražošanas izmaksu atšķirības bija niecīgas.

(38)

Kā iesniegtajos dokumentos atzinusi minētā persona, galīgajā informācijas izpaušanā Komisija sniedza detalizētākus datus, noformētus intervālos, ieskaitot tos datus par ražošanas izmaksām, pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām un peļņu analogajā valstī, kuri tika izmantoti, lai noteiktu normālo vērtību, datus par kopējo korekciju apjomu attiecībā uz normālo vērtību, datus par galīgo normālo vērtību pa izstrādājumu veidu grupām, datus par to korekciju reprezentativitāti, raksturu un ietekmi, kuras attiecas uz normālo vērtību.

(39)

Kā izriet no iepriekš minētā, galīgā informācijas izpaušana, kas notika saskaņā ar pamatregulas 20. panta prasībām, ļāva ieinteresētajām personām precīzi izprast metodiku, kas izmantota saskaņā ar pamatregulas 2. panta noteikumiem, un visām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par galīgo informācijas izpaušanu. Tāpēc tiek secināts, ka informācijas izpaušana bijusi pilnīga un ka pilnībā ievērotas ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību.

(40)

Viena persona apgalvoja, ka pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas avots palicis neizskaidrots attiecībā uz gadījumiem, kad tika noteikta saliktā normālā vērtība. Tomēr pagaidu regulas 55. apsvēruma ir izskaidrots, ka gadījumos, kad bija jānosaka saliktā normālā vērtība, attiecībā uz izstrādājumu veidiem, kas tika atzīti par rentabliem, tika izmantotas Kanādas ražotāja pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un Kanādas ražotāja pelņas norma. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu nosaka, pamatojoties uz pārbaudītām analogās valsts ražotāja izmaksām un pārbaudītiem pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(41)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo apstiprina pagaidu regulas 50.–55. apsvērumu.

(42)

Piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 56. apsvērums.

(43)

Divas personas apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pietiekamu informāciju par izstrādājuma veidu salīdzināmību un reprezentativitāti izstrādājuma veida līmenī.

(44)

Kā paskaidrots 35. apsvērumā, Komisija Ķīnas ražotājiem eksportētājiem sniedza visus būtiskos datus, kurus varēja sniegt, ievērojot pamatregulas konfidencialitātes noteikumus. Kad pēc informācijas pagaidu izpaušanas tika pausts šis apgalvojums, par katru izstrādājuma veidu tika sniegta detalizētāka informācija, tostarp pamatojums, kāpēc daži izstrādājumu veidi tika atzīti par nereprezentatīviem, kā dēļ bija jānosaka saliktā normālā vērtība.

(45)

Pēc pārbaudes apmeklējuma pie analogās valsts Kanādas ražotāja dažu izstrādājuma veidu normālās vērtības saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu tika koriģētas uz leju, jo tiem bija citādas fizikālās īpašības, galvenokārt tāpēc, ka tika konstatēts, ka dažiem izstrādājuma veidiem Kanādas ražotājs izmanto citādas kvalitātes organisko pārklājumu nekā Ķīnas ražotāji-eksportētāji. Šo korekciju dēļ attiecīgajiem izstrādājuma veidiem tika noteikta mazāka normālā vērtība.

(46)

Viena persona pieprasīja izpaust katras normālās vērtības noteikšanai veiktās korekcijas apjomu. Lai ievērotu Kanādas ražotāja sniegto datu konfidencialitāti, šos datus sniegt nebija iespējams. Tomēr korekciju kopējā procentuālā daļa tika atklāta galīgajā informācijas izpaušanā, parādot, ka korekciju ietekme bija niecīga.

(47)

Kā izklāstīts 37. apsvērumā, pat ja konstatētas atšķirības, izstrādājuma veidi, kuri tika pārdoti iekšzemes tirgū, tomēr bija ļoti līdzīgi Ķīnas ražotāju-eksportētāju pārdotajiem izstrādājuma veidiem. Tika konstatēts, ka šie izstrādājuma veidi ir līdzīgi tērauda kvalitātes, izmantotā pamatnes platuma un biezuma ziņā un izmantotā metāliska pārklājuma veida un masas ziņā.

(48)

Kā izklāstīts 45. apsvērumā, vajadzības gadījumā tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā fizikālo īpašību atšķirības, proti, tā organiskā pārklājuma kvalitātes atšķirības, kuru izmanto dažiem izstrādājuma veidiem. Lai novērtētu atšķirību tirgus vērtību, tika ņemta vērā starpība ar vislīdzīgākā izstrādājuma veida vidējām izmaksām, kā arī starptautiskās tirgus cenas.

(49)

Tā pati persona jautāja, vai pārdošanas, vispārējās un administratīvajās izmaksās iekļautas pārvadāšanas izmaksas. Būtu jānorāda, ka šīs izmaksas nav iekļautas, jo salīdzināšana notika EXW līmenī.

(50)

Viena persona apgalvoja, ka būtu jāņem vērā tās prasība izdarīt korekcijas saistībā ar triju rēķinu vērtību, kā arī viens konkrēts pārdošanas darījums, kas netika ņemts vērā. Šī prasība bija saistīta ar kompensāciju, kas izmaksāta pircējam saistībā ar pārdošanas darījumiem, kas notikuši pirms izmeklēšanas perioda, bet kas tika uzskatīta par atlaidi attiecībā uz šo triju rēķinu vērtību, kas sagatavoti izmeklēšanas periodā, tādējādi mākslīgi samazinot šo triju rēķinu vērtību. Uzņēmuma prasība tika pieņemta. Pieprasītā korekcija tika izdarīta, un pārdošanas darījums, kas kļūdas pēc nebija ņemts vērā, tika izmantots eksporta cenas aprēķinos.

(51)

Citas piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 57. apsvērums.

(52)

Par šo jautājumu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināta pagaidu regulas 58. un 59. apsvērumā izklāstītā metodika.

(53)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija tika informēta, ka regulas rezolutīvajā daļā ir minēti daži tirdzniecības uzņēmumi, kas neražo attiecīgo izstrādājumu. Šie tirdzniecības uzņēmumi tagad ir svītroti no rezolutīvās daļas un tur minēti tikai ražotāji-eksportētāji.

(54)

Ņemot vērā 45. un 50. apsvērumā minēto normālās vērtības korekciju un ļoti niecīgo eksporta cenu korekciju, un to, ka nav saņemtas papildu piezīmes, galīgās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(55)

Pamatojoties uz faktiem, kas minēti pagaidu regulas 60. apsvērumā, valsts mēroga galīgā dempinga starpība ĶTR tika noteikta, izmantojot lielāko dempinga starpību, kas noteikta reprezentatīviem ražotāju-eksportētāju izstrādājuma veidiem. Ņemot vērā 45. apsvērumā izklāstīto normālās vērtības korekciju, kompensācijas maksājumus, kuri eksporta subsīdiju dēļ noteikti šim pašam izstrādājumam paralēlajā antisubsidēšanas procedūrā, un to, ka nav saņemtas citas piezīmes, tiek noteikts, ka valsts mēroga dempinga līmenis ir 68,1 % no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(56)

Par Savienības ražošanas apjomu nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 63. un 64. apsvērums.

(57)

Par Savienības tirgu nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 65.–69. apsvērums.

(58)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas dažas ieinteresētās personas norādīja, ka publicētajos datos par kaitējumu ir dažas neatbilstības. Komisija atkārtoti pārbaudīja datus par Savienības ražošanas nozari un Savienības tirgu un pēc vajadzības tos pārskatīja. Kaut arī pēc šīs pārbaudes par dažiem gadiem mainījās daži skaitļi, tendences un tādēļ arī secinājumi par šiem datiem kopumā palika nemainīgi.

(59)

Pēc pārskatīšanas, kas izskaidrota iepriekš, kopējā patēriņa Savienībā dinamika ir šāda.

(60)

Attiecīgajā periodā kopējais patēriņš Savienības tirgū samazinājās par 7 %. Pasaules ekonomikas krīzes negatīvā ietekme – jo īpaši būvniecības nozarē no 2008. līdz 2009. gadam – izraisīja apmēram 25 % samazinājumu. Pēc tam no 2009. gada līdz IP patēriņš sāka pieaugt, palielinoties par 18 procentu punktiem, taču tas nesasniedza sākotnējo līmeni, kāds bija 2008. gadā.

(61)

Par Savienības patēriņu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 70.–72. apsvērums.

(62)

Imports no ĶTR Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi. Tirgus daļa procentuālā izteiksmē ir mainījusies, jo mainījušies patēriņa skaitliskie rādītāji.

(63)

Izmaiņas iepriekš norādītajos patēriņa datos izraisījušas to, ka salīdzinājumā ar pagaidu regulā publicētajiem datiem citāda ir arī ĶTR importa procentuālā daļa tirgū. Tomēr tendence nav mainījusies. ĶTR importa tirgus daļa būtiski pieauga no 9,1 % attiecīgā perioda sākumā līdz 14,6 % beigās. Pēc 2009. gada samazinājuma, kas atspoguļo ekonomikas krīzes izraisīto ievērojamo patēriņa kritumu, imports ļoti ātri atkal pieauga, tā tirgus daļa gada laikā sasniedza 2008. gada līmeni, proti, pirmskrīzes līmeni, un pēc IP beigām to ievērojami pārsniedza.

(64)

Pēc informācijas izpaušanas viens ražotājs eksportētājs pieprasīja papildu informāciju par cenu samazinājuma aprēķinu, jo nebija precīzas atbilstības starp izstrādājuma veidu, kas eksportēts no ĶTR, un izstrādājuma veidu, ko Savienības ražošanas nozare pārdod Savienības tirgū. Tas arī pieprasīja informāciju par to, vai izdarīta korekcija attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām gadījumos, kad tika konstatēts, ka nav precīzas atbilstības.

(65)

Ja starp eksportēto izstrādājuma veidu un Savienības ražošanas nozares pārdoto izstrādājuma veidu nebija precīzas atbilstības, Komisija eksportēto izstrādājuma veidu salīdzināja ar vislīdzīgāko izstrādājuma veidu, ko pārdeva Savienības ražošanas nozare. Šajos gadījumos salīdzināšana notika ar vislīdzīgāko izstrādājuma veidu, kuram citāds bija tikai pamatnes biezums.

(66)

Ja bija vairāk nekā viens ļoti līdzīgs izstrādājuma veids, Komisija eksportēto izstrādājuma veidu salīdzināja ar lētāko izstrādājuma veidu, kas tika pārdots Savienības tirgū, neatkarīgi no tā, vai lētākam izstrādājumam bija biezāka vai plānāka pamatne. Tāpēc korekcija attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām netika uzskatīta par vajadzīgu.

(67)

Par importa cenām un cenu samazinājumu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 78.–81. apsvērums.

(68)

Attiecībā uz ievadinformāciju par Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli nav saņemtas piezīmes, tāpēc 82.–85. apsvēruma secinājumi netiek mainīti.

(69)

Pēc 86.–92. apsvēruma pagaidu konstatējumu izpaušanas Komisija atjaunināja datu avotus, uz kuriem tika balstīti šie konstatējumi. Atjaunināto datu dēļ pagaidu regulā publicētie rādītāji nav ievērojami mainījušies un nav arī mainījušās tendences, uz kuru pamata balstīta Komisijas veiktā kaitējuma analīze. Atjauninātie dati ir šādi.

(70)

Kaut arī dati nedaudz mainījušies, 87. un 88. apsvērumā izklāstītās tendences un secinājumi netiek mainīti, tāpēc tie tiek apstiprināti. 2009. gadā ražošanas apjoms strauji samazinājās, 2010. gadā tas atsāka pieaugt, IP saglabājās nemainīgs, tomēr nesasniedza 2008. gada līmeni. Atbilstīgi ražošanas apjoma tendencei ražošanas jauda attiecīgajā periodā nemainījās, kaut arī jaudas izmantojums samazinājās.

(71)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem 2009. gadā strauji samazinājās par 23 %. 2010. gadā pārdošanas apjoms palielinājās par trīspadsmit procentu punktiem, bet pēc tam IP laikā tas samazinājās par diviem procentu punktiem. Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 90. un 91. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(72)

Kaut arī dati nedaudz mainījušies, tiek apstiprināti pagaidu regulas 92. apsvērumā izklāstītie secinājumi par nodarbinātību.

(73)

Pēc 93.–108. apsvēruma pagaidu konstatējumu izpaušanas Komisija atjaunināja datu avotus, uz kuriem tika balstīti šie konstatējumi. Atjaunināto datu dēļ pagaidu regulā publicētie rādītāji nav ievērojami mainījušies un nav arī mainījušās tendences, uz kuru pamata balstīta Komisijas veiktā kaitējuma analīze. Atjauninātie dati ir šādi.

(74)

2009. gadā vienas vienības cena nesaistītiem pircējiem bija samazinājusies par 21 % un bija radušies zaudējumi, taču pēc tam šī cena sāka pieaugt. 2010. gadā un IP Savienības ražošanas nozarē bija vērojams izmaksu pieaugums, kura segšanai tā varēja nedaudz palielināt cenas — tikai tik daudz, lai saglabātu nemainīgu rentabilitāti 2010. gadā un IP. Tomēr rezultātā tika zaudēta vēl lielāka tirgus daļa, jo Ķīnas importa cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(75)

Tabula šeit tiek iekļauta uzskatāmības labad — dati un tāpēc arī secinājumi, kas no tiem izdarīti, nav mainījušies.

(76)

Uzskatāmības labad tabula tiek publicēta vēlreiz — dati un tāpēc arī secinājumi, kas no tiem izdarīti, nav mainījušies.

(77)

Uzskatāmības labad tabula tiek publicēta vēlreiz — dati un tāpēc arī secinājumi, kas no tiem izdarīti, nav mainījušies.

(78)

Kaut arī pagaidu regulā publicētie dati ir laboti, konstatējumi par izmantošanu un pārdošanu pašu vajadzībām netiek mainīti. Attiecīgajā periodā vidējā tonnas pārdošanas vērtība pašu vajadzībām saglabājās nemainīga un bija par 3 % mazāka nekā pārdošanas cena atlasīto Savienības ražotāju nesaistītiem pircējiem IP laikā.

(79)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 110. –113. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi.

(80)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas pieteicās divas personas un apgalvoja, ka kaitējuma noteikšanai daudz noderīgāki būtu bijuši jaunāki dati un ka Komisijai kaitējuma analīzē par izejas punktu bija jāizvēlas nevis 2008. gads, bet gan 2009. gads. Tās apgalvoja, ka PTO judikatūrā jau esot norādīts, ka kaitējuma noteikšanā ir daudz pareizāk izmantot jaunākus, nevis vēsturiskus datus un ka sākumpunkta un beigu punkta salīdzināšanas rezultāts ļoti lielā mērā atkarīgs no tā, par kuriem gadiem izmantota informācija, jo pat novirze par vienu gadu var izraisīt citādu rezultātu. Salīdzinājums par laikposmu no 2009. gada līdz IP beigām tāpēc rāda citādu tendenci nekā salīdzinājums par laikposmu no attiecīgā perioda sākuma līdz IP beigām.

(81)

Šis apgalvojums netika pieņemts. Attiecīgais periods tika noteikts atbilstīgi ierastajai praksei un PTO ieteikumiem, proti, objektīvi tika izraudzīts triju līdz četru gadu periods, kas beidzas vienlaikus ar izmeklēšanas periodu, kurš ir 12 mēnešus ilgs un beidzas pēc iespējas neilgi pirms iespējamās procedūras sākuma dienas.

(82)

Pat ja attiecīgais periods būtu sācies 2009. gadā, konstatējumi par būtisko kaitējumu būtu palikuši tādi paši. Savienības ražošanas nozare šajā periodā neguva plānoto peļņu, kaut arī palielinājās ražošanas un pārdošanas apjoms, kā arī ražīgums. Pēc 2009. gada pieauga patēriņš, bet to apmierināja imports no Ķīnas, nevis Savienības ražošanas nozare, kura no 2009. gada līdz IP beigām zaudēja tirgus daļu.

(83)

Piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 115.–119. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi.

(84)

Nelielās izmaiņas datos, kas saņemti no Savienības ražošanas nozares, arī nedaudz ietekmē datus par trešo valstu importa tirgus daļu.

(85)

Dažas ieinteresētās personas apstrīdēja Komisijas lēmumu sākt izmeklēšanu tikai pret Ķīnu un nevis pret Indiju un Dienvidkoreju, lai gan importa apjoms un cenu tendences atbilst ĶTR importa apjomam un cenu tendencēm.

(86)

Pagaidu regulas 120.–122. apsvērumā izklāstīts, ka importa apjoms no Indijas attiecīgajā periodā samazinājās, bet imports no Dienvidkorejas palielinājās tikai par 4 %. Indijas cenas samazinājās par 12 %, un Dienvidkorejas cenas saglabājās nemainīgas, bet visu laiku tās bija lielākas nekā Ķīnas cenas. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts, jo Komisija nav saņēmusi pierādījumus vai apgalvojumus par to, ka imports no šīm valstīm notiktu par dempinga cenām un tas radītu kaitējumu.

(87)

Tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 120.–122. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

(88)

Par Savienības ražošanas nozares eksporta rezultātiem nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti 123. un 124. apsvēruma konstatējumi.

(89)

Dažas personas turpināja apgalvot, ka pretēji tam, kas minēts pagaidu regulas 125. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares importa apjoms no ĶTR bija līdz 40 % no kopējā importa no ĶTR. Netika sniegti pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu, un to nevarēja apstiprināt. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(90)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens importētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare no Ķīnas importē lielus attiecīgā izstrādājuma daudzumus un, lai to parādītu, izmantoja savus tālākpārdošanas datus.

(91)

Tas, ka Savienības ražošanas nozare importēja attiecīgā izstrādājuma daudzumus no ĶTR, netiek apstrīdēts. Tomēr, pat izmantojot importētāja paša datus, apjoms, uz kuru attiecas minētais apgalvojums, nepārsniedz 1 % no kopējā ĶTR importa apjoma un tāpēc ir niecīgs. Kā minēts pagaidu regulas 125. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares veiktais imports no ĶTR izmeklēšanas periodā bija 2–3 % no kopējā importa.

(92)

Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 125. apsvēruma konstatējumi.

(93)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CISA atkal apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare darot pieejamus OTI saviem saistītajiem pakārtotās nozares uzņēmumiem par "subsidētu" cenu un tādējādi pakārtotajā segmentā pārdodot tos par mazāku cenu nekā konkurenti. Tomēr netika sniegti pierādījumi, kas mainītu Komisijas secinājumu pagaidu regulas 127. apsvērumā, proti, ka saistītās un nesaistītās pārdošanas cenu atšķirība bija neliela (2 %) un ka tas nebija pašrocīgi radīts kaitējums.

(94)

CISA arī apšaubīja datus par OTI ražošanas izmaksām un plašākā nozīmē OTI cenas saistītajām personām. Tā apgalvo, ka, ņemot vērā karsti cinkotu slokšņu ruļļu, OTI ražošanas izejmateriāla, pārdošanas cenu, OTI ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā nevarēja pārsniegt 900 EUR/t.

(95)

Komisija neapstrīd CISA sniegtos datus par karsti cinkotu slokšņu ruļļu ražošanas izmaksām, taču OTI ražošanas izmaksas tika pārbaudītas visiem atlasītajiem Savienības ražotājiem. Komisija ir pārliecināta, ka pilnās ražošanas izmaksas (izejvielas, pārstrāde, pārklāšana, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, finanšu izmaksas utt.) ir tādas, kā izklāstīts šīs regulas 74. apsvērumā.

(96)

Bez tam CISA apgalvoja, ka OTI saistītām personām tiek pārdoti ar zaudējumiem un tāpēc ir Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma iemesls. Tas pamatots ar kopējo ražošanas izmaksu (978 EUR/t) un saistītās pārdošanas vidējo cenu (965 EUR/t) salīdzinājumu.

(97)

Kaut arī vienkāršs matemātisks salīdzinājums tiešām liecina, ka saistītā pārdošana notikusi ar zaudējumiem, tas nozīmētu arī to, ka Savienības ražošanas nozarei pārdošanā pašu vajadzībām un nesaistītā pārdošanā būtu bijis vienāds pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un citu pieskaitāmo tirdzniecības izmaksu apmērs. Kā norādīts pagaidu regulas 105. apsvērumā, pārdošana saistītajām personām notika pēc pieskaitīto izmaksu principa, tādēļ Savienības ražošanas nozare atguva šīs pārdošanas izmaksas.

(98)

Par šo jautājumu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 126. un 127. apsvēruma konstatējumi.

(99)

Kad bija beidzies termiņš, kurā varēja iesniegt piezīmes par galīgi izpausto informāciju, ieinteresētā persona norādīja, ka paziņots par ražotnes slēgšanu Beļģijā, un ka nepārvarama vara apgrūtina normālu ražošanu un ir iemesls produkcijas nosūtīšanai no citām ražotnēm Beļģijā. Ieinteresētā persona apgalvoja, ka tādējādi Eiropas Savienībā nav nodrošināta OTI piegādes drošība un tas ir iemesls, lai importētāji un lietotāji brīvi iegādātos OTI no ES un Ķīnas.

(100)

Šie argumenti tiek noraidīti. Ņemot vērā, ka jaudas izmantojums ES ir zems, jautājums nav par vienu no piegādes problēmām, jo Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama pieejamā jauda. Katrā ziņā ražotne, ko slēdza Beļģijā, neražoja OTI. Piegādes drošība, protams, ir svarīga, bet ierosinātie maksājumi šajā gadījumā nav paredzēti, lai pārtrauktu OTI piegādi no Ķīnas, bet tikai lai novērstu to, ka piegādāto produkciju Savienības tirgū pārdod par dempinga cenām.

(101)

Par šo jautājumu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 128. un 129. apsvēruma konstatējumi.

(102)

Dažas personas nāca klajā ar apgalvojumiem, ka Savienības ražotājiem nav bijis strukturāls jaudas pārpalikums, kas pārsniegtu kopējo patēriņu Savienībā. Šāds apgalvojums tika sniegs jau agrāk, un tas aplūkots pagaidu regulas 130.–132. apsvērumā. Par šo jautājumu jaunu pierādījumu nav, tāpēc tiek apstiprināts secinājums, kas izdarīts minētajos apsvērumos.

(103)

Dažas personas apgalvoja, ka kaitējumu Savienības ražotājiem izraisījis ražošanas izmaksu pieaugums attiecīgajā periodā. Iepriekš norādītie dati liecina, ka ražošanas izmaksas vidēji palielinājās tikai par 6 %. Ja nebūtu importa par dempinga cenām no ĶTR, Savienības ražošanas nozare būtu spējusi pārnest šo pieaugumu uz pircējiem, taču cenas samazinājās par 3 %. Apgalvojums, ka kaitējuma cēlonis ir ražošanas izmaksas, tāpēc tiek noraidīts.

(104)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek paturēti spēkā pagaidu regulas 133.–136. apsvēruma pagaidu konstatējumi par to, ka ĶRT imports par dempinga cenām Savienības ražošanas nozarei radījis būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē. Tika apstiprināti arī pagaidu konstatējumi par citu tādu zināmu faktoru ietekmi, kas būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei: minētie faktori neizjauc cēloņsakarību, kas noteikta starp ĶTR importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(105)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas netika saņemtas jaunas piezīmes par Savienības ražotāju interesēm. Tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 138.–143. apsvērums par šo ieinteresēto personu interesēm.

(106)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas tika saņemtas piezīmes no importētājiem un citām ieinteresētajām personām, tomēr netika saņemtas jaunas piezīmes vai informācija par importētāju, tirgotāju un lietotāju interesēm. Tādēļ ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 144.–152. apsvēruma konstatējumi par minēto personu interesēm.

(107)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi par Savienības interesēm, proti, nav pārliecinošu iemeslu pret galīgo pasākumu noteikšanu ĶTR izcelsmes OTI importam.

(108)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka sniegtie dati nav nodrošinājuši pietiekamu informāciju un izskaidrojumu par cenu samazinājuma starpību un mērķa cenas starpību. Kā izskaidrots izpaustajā pagaidu informācijā, dažas vērtības konfidencialitātes dēļ netika izpaustas, jo konkrētu modeli ražoja viens vai divi Savienības ražotāji. Galīgi izpaustajā informācijā par šo modeli tika norādīti intervāli.

(109)

Ieinteresētās personas arī apstrīdēja kaitējuma starpības aprēķinos izmantoto 6,7 % Savienības ražošanas nozares mērķa peļņu. Tās apgalvoja, ka pašreizējā ekonomikas vidē šāda peļņa ir par augstu un nereāla un ka 2008. gads nav reprezentatīvs rentabilitātes ziņā, jo tērauda ražošanas nozarē tas bijis ārkārtējs gads.

(110)

Apgalvojums tiek noraidīts. Pirmkārt, OTI rentabilitāte pirms 2008. gada faktiski bija augstāka nekā 2008. gadā, bet tas ir pretrunā apgalvojumam, ka 2008. gads esot bijis ārkārtējs. Otrkārt, mērķa peļņa ir peļņa, ko varētu gūt, ja nebūtu importa par dempinga cenām. 2008. gads bija pēdējais gads, kad importa par dempinga cenām ietekmi Savienības ražošanas nozare pilnībā vēl neizjuta, tāpēc tas ir piemērots pamats mērķa peļņas noteikšanai.

(111)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ieinteresētās personas atkal apstrīdēja izmantoto 6,7 % Savienības ražošanas nozares mērķa peļņu un to, ka 2008. gads ir reprezentatīvs rentabilitātes ziņā. Šis arguments tiek noraidīts, jo netika sniegti pierādījumi par to, kāda būtu Savienības ražošanas nozares peļņa 2008. gadā, ja nebūtu finanšu krīzes. Turklāt no argumenta, ka Savienības ražošanas nozares 2008. gadā gūto peļņu skārusi finanšu krīze un tādēļ 2008. gads esot ārkārtējs, šķiet, izriet arguments, ka 2008. gada peļņa ir zemāka par peļņu, ko ražošanas nozare varētu gaidīt parastā gadā.

(112)

Ieinteresētās personas norādīja arī, ka importa apjomi no ĶTR faktiski bijuši vismazākie 2009., nevis 2008. gadā. Tomēr, ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozare 2009. gadā nebija rentabla, Savienības ražošanas nozares mērķa peļņas noteikšanai nav iespējams izmantot 2009. gada datus.

(113)

CISA arī apgalvoja, ka peļņu nesaistītiem pircējiem 2008. gadā nevar izmantot par mērķa peļņu, jo minētajā gadā redzama vislielākā cenu starpība starp saistīto un nesaistīto pārdošanu. Šis arguments tika noraidīts, jo šī cenu starpība nav būtiska, lai aprēķinātu peļņu, kas gūta pārdošanā nesaistītiem pircējiem.

(114)

CISA tad ierosināja mērķa peļņu no OTI pārdošanas nesaistītām personām Savienībā balstīt uz multinacionālā uzņēmuma ArcelorMittal vidējo kopējo peļņu 2010. un 2011. gadā. Tas netika atzīts par uzticamu avotu, pēc kura noteikt ar OTI saistīto peļņu Savienībā situācijā, kad nebūtu importa par dempinga cenām, jo ir skaidrs, ka peļņa, ko gūst visa ArcelorMittal grupa, kura darbojas visā pasaulē, nav reprezentatīva, lai noteiktu peļņu, kas tiek gūta, Savienībā pārdodot OTI.

(115)

Ieinteresētās personas apstrīdēja arī pēcimportēšanas izmaksas, kas tika izmantotas pagaidu maksājumu aprēķiniem, jo tās pamatotas ar datiem, kas saņemti tikai no viena importētāja. Vēlāk Komisija pārbaudīja otru importētāju, un tagad pēcimportēšanas izmaksu aprēķiniem izmantoti tā dati. Tika izmantota divu uzņēmumu izmaksu vidējā vērtība, un tagad tā ir nedaudz mazāka, tāpēc attiecīgi palielinājušās kaitējuma starpības.

(116)

Viena ieinteresētā persona apstrīdēja metodiku, ko Komisija izmantojusi mērķa cenu samazinājuma starpības aprēķiniem. Tomēr tās argumentu pamatā bija kļūdains pieņēmums, ka Komisija aprēķinājusi mērķa cenu samazinājuma starpību, atņemot no tirgus cenas vidējo peļņu, ko Savienības ražošanas nozare guva IP laikā (2,6 %), lai iegūtu "bezpeļņas/bezzaudējumu robežvērtību" (t. i., cenu, ar kuru tiktu gūta nulles peļņa), un tad "bezpeļņas/bezzaudējumu robežvērtībai" pieskaitot mērķa peļņu.

(117)

Komisija aprēķināja mērķa cenu samazinājuma starpību, katra izstrādājuma veida ražošanas izmaksām pieskaitot mērķa peļņu. Ieinteresētās personas ierosinātā metodika ir kļūdaina, jo 2,6 % vidējā peļņa nav iegūta automātiski no katra modeļa katras pārdošanas, ko veikuši visi uzņēmumi, kuru dati tika izmantoti.

(118)

Viena ieinteresētā persona apstrīdēja arī Komisijas veiktos kaitējuma aprēķinus. Ņemot vērā, ka minētā persona nevarēja pilnībā iepazīties ar datiem, ko Komisija lietoja, lai aprēķinātu kaitējuma starpību, tā mēģināja to aprēķināt pati, pamatojoties uz savu izpratni par cenu starpību tirgū starp ražojumiem, kuru pamatne pārklāta ar alumīnija un cinka sakausējumu, un ražojumiem, kuru pamatne pārklāta ar cinku, un saskaņā ar šīs personas aprēķiniem minētā starpība ir USD 50/t. Šajā "pārrēķinā", kas balstīts uz nepilnīgiem datiem, iegūta zemāka kaitējuma starpība.

(119)

Šīs personas argumenti tika noraidīti, jo, izanalizējot visus datus, kas tika iegūti no ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražošanas nozares, norādīto cenu starpību iegūt nevarēja. Tādēļ būtu jāuzsver, ka ieinteresētās personas lietotie dati bija nepilnīgi un tādēļ uz tiem nevarēja paļauties, atkārtojot Komisijas veiktos kaitējuma aprēķinus.

(120)

Ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 154.–158. apsvērums.

(121)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, ĶTR izcelsmes OTI importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu būtu jāpiemēro galīgais antidempinga maksājums mazākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības apmērā. Šajā lietā maksājuma likme būtu attiecīgi jānosaka konstatētā kaitējuma apmērā.

(122)

Septiņi uzņēmumi, kas nebija iekļauti izlasē, sadarbojās antidempinga izmeklēšanā, bet paralēlajā antisubsidēšanas izmeklēšanā ne. Šiem uzņēmumiem antidempinga maksājuma likme ir nulle. Antisubsidēšanas izmeklēšanā šiem uzņēmumiem piemēros atlikušo maksājumu.

(123)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem jaunajiem ražotājiem eksportētājiem un izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, būtu jāparedz, ka pēdējiem minētajiem uzņēmumiem noteiktais vidējais svērtais maksājums piemērojams visiem jaunajiem ražotājiem, kuriem citādi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu nebūtu tiesību uz pārskatīšanu, jo 11. panta 4. punktu nepiemēro, ja ir izmantota atlase.

(124)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek noteikta šāda maksājumu likme.

(125)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības lielumu, Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni un to, ka paralēlajā antisubsidēšanas izmeklēšanā netika noteikti pagaidu pasākumi, tiek uzskatīts, ka summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, noteiktā pagaidu maksājuma apmērā būtu jāiekasē galīgi. Šajos apstākļos būtu galīgi jāiekasē pagaidu maksājums, kura likme noteikta pagaidu regulas 1. panta 2. punktā. Taču summas, kas provizoriski nodrošinātas ražojumiem, kuru pamatnei ir metālisks hroma vai alvas pārklājums, būtu jāatmaksā,

15.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/16

(1)

Eiropas Komisija ("Komisija") 2012. gada 22. februārī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) ("paziņojums par procedūras sākšanu"), informēja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas ("ĶTR" jeb "attiecīgā valsts") izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importu Savienībā.

(2)

Antisubsidēšanas procedūra tika sākta pēc EUROFER ("sūdzības iesniedzējs") 2012. gada 9. janvārī iesniegtas sūdzības to ražotāju vārdā, kuri šajā gadījumā ražo vairāk par 70 % no tādu konkrētu tērauda izstrādājumu kopējās produkcijas Savienībā, kas pārklāti ar organisku pārklājumu. Sūdzībā bija ietverti prima facie pierādījumi par minētā ražojuma subsidēšanu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, ko uzskatīja par pietiekamu, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Pirms procedūras sākšanas un saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu Komisija paziņoja ĶTR valdībai ("ĶV"), ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka subsidētais konkrētu ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu imports rada būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. ĶV tika uzaicināta apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un panāktu abpusēju vienošanos par risinājumu. ĶV pieņēma piedāvājumu apspriesties, un apspriedes notika. Apspriežu laikā neizdevās panākt abpusēju vienošanos par risinājumu. Tomēr tika pienācīgi ņemtas vērā ĶV iestāžu piezīmes attiecībā uz sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem par to, ka shēmas nav kompensējamas. Pēc apspriedēm no ĶV tika saņemta informācija.

(4)

Eiropas Komisija 2011. gada 21. decembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importu Savienībā.

(5)

Komisija 2012. gada 20. septembrī ar Regulu (ES) Nr. 845/2012 (4) piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam.

(6)

Kaitējuma analīze, kas veikta šajā antisubsidēšanas izmeklēšanā un vienlaikus notiekošajā antidempinga izmeklēšanā, ir identiska, jo Savienības ražošanas nozares definīcija, nozari pārstāvošie Savienības ražotāji un izmeklēšanas periods abās izmeklēšanās ir vienādi. Tāpēc piezīmes par kaitējuma aspektiem, kas izteiktas kādā no minētajām procedūrām, tika ņemtas vērā abās procedūrās.

(7)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējiem, citiem zināmajiem Savienības ražotājiem, zināmajiem ražotājiem-eksportētājiem ĶTR, importētājiem, tirgotājiem, lietotājiem, piegādātājiem un attiecīgajām zināmajām apvienībām, kā arī ĶTR pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(8)

Ņemot vērā ražotāju-eksportētāju, Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, visi zināmie ražotāji-eksportētāji un nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību, kas no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim veikta saistībā ar attiecīgo ražojumu. Minētā informācija tika pieprasīta saskaņā ar pamatregulas 27. pantu, lai Komisija varētu nolemt, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi. Notika arī apspriešanās ar ĶTR iestādēm.

(9)

Sākotnēji 19 ražotāji-eksportētāji/ražotāju-eksportētāju grupas no Ķīnas sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ražotājiem-eksportētājiem, un saskaņā ar pamatregulas 27. pantu Komisija sākotnēji ierosināja izveidot izlasi no trim ražotājiem-eksportētājiem/ražotāju-eksportētāju grupām. Tomēr viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem atteicās sadarboties. Vēlāk to aizstāja ar ražotāju-eksportētāju, kas nodrošināja nākamo lielāko eksporta pārdevumu apjomu uz Savienību. Pēc paziņojuma arī šis ražotājs-eksportētājs atteicās sadarboties.

(10)

Lai turpmāk nekavētu izmeklēšanu, tika nolemts izlasē iekļaut tikai divas ražotāju-eksportētāju grupas ar vislielāko eksporta apjomu uz Savienību, t. i., Zhangjiagang Panhua Steel Strip Co., Ltd. un ar to saistītos uzņēmumus un Zhejiang Huadong Light Steel Building Material Co., Ltd. un ar to saistītos uzņēmumus. Šo divu ražotāju-eksportētāju grupu izlase ir pamats subsidēšanas līmeņa noteikšanai šīm grupām un visiem ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, kā noteikts pamatregulas 15. panta 2. un 3. punktā.

(11)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Minētajā izlasē bija iekļauti seši Savienības ražotāji, par kuriem Komisijai bija zināms, ka tie ražo līdzīgu ražojumu, un kuri bija atlasīti pēc tādiem kritērijiem kā pārdošana, produkcijas apjoms, lielums un ģeogrāfiskā atrašanās vieta Savienībā. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju saražotā produkcija veidoja 46 % no Savienības produkcijas un 38 % no Savienības pārdošanas apjoma. Turklāt ieinteresētās personas paziņojumā par procedūras sākšanu bija aicinātas darīt zināmu savu viedokli par provizorisko izlasi. Viens no Savienības ražotājiem paziņoja, ka nevēlas tikt iekļauts izlasē, un to izlasē aizstāja ar nākamo lielāko ražotāju.

(12)

Pieci nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tā kā to importētāju skaits, kuri sadarbojās, bija neliels, atlasi vairs neuzskatīja par nepieciešamu.

(13)

Komisija nosūtīja anketas ĶTR pārstāvjiem, abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem ĶTR, 14 citiem ražotājiem-eksportētājiem ĶTR, kuri to pieprasīja, sešiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pieciem importētājiem Savienībā, kuri sadarbojās, un zināmajiem lietotājiem.

(14)

Atbildes tika saņemtas no ĶTR pārstāvjiem, deviņiem ražotājiem-eksportētājiem un ar tiem saistītiem uzņēmumiem ĶTR, sešiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, diviem nesaistītiem importētājiem un desmit lietotājiem.

(15)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādas valsts iestādes un uzņēmumu telpās:

(16)

Pēc tam visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata gatavojas ieteikt noteikt galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam ("galīgie konstatējumi"). Tika noteikts termiņš, kurā visas personas varēja sniegt piezīmes par galīgajiem konstatējumiem.

(17)

Piezīmes, ko iesniedza ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(18)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim ("izmeklēšanas periods" jeb "IP"). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz periodu no 2008. gada 1. janvāra līdz IP beigām ("attiecīgais periods").

(19)

Paziņojumā par procedūras sākšanu minētais ražojums, uz ko attiecas izmeklēšana, ir konkrēti ar organisku pārklājumu pārklāti tērauda izstrādājumi (OTI), t. i., neleģēta un leģēta tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) plakani velmējumi, kas ir krāsoti, lakoti vai pārklāti ar plastmasu vismaz no vienas puses, izņemot tā dēvētos daudzslāņu paneļus, ko izmanto būvniecībā un kas sastāv no divām ārējām metāla loksnēm ar izolācijas materiāla stabilizējošo vidējo slāni, kurš iestiprināts starp tām, un izņemot izstrādājumus ar cinka putekļu galīgo pārklājumu (krāsa ar augstu cinka koncentrāciju, kurā cinka ir ne mazāk kā 70 % no masas).

(20)

Ķīnas Dzelzs un tērauda apvienība, divi importētāji un divi lietotāji ierosināja izslēgt piecus izstrādājumu veidus. Šie pieprasījumi tika saņemti un analizēti:

(21)

Viens OTI lietotājs iesniedza prasību izslēgt no attiecīgā izstrādājumu klāsta OTI ar substrātu ar metālisku hroma vai alvas pārklājumu. Izmeklēšanā ir secināts, ka metāliskais hroma vai alvas pārklājums padara šā veida izstrādājumus fizikāli un tehniski atšķirīgus no OTI, uz ko attiecas izmeklēšana. Turklāt OTI ar substrātu ar metālisku hroma vai alvas pārklājumu izmanto gandrīz tikai pārtikas iepakojuma ražošanā un kabeļu rūpniecībā. Visbeidzot, Savienības ražošanas nozares pārstāvji paskaidroja, ka nav paredzējuši minēto ražojuma veidu iekļaut šajā izmeklēšanā. Šo iemeslu dēļ OTI ar substrātu ar metālisku hroma vai alvas pārklājumu nav iekļauts attiecīgajā izstrādājumu klāstā.

(22)

Šo pieprasījumu noraidīja, jo minētos izstrādājumus šajā izmeklēšanā neklasificē ar KN kodiem. Krāsojums vai pārklājums kalpo tikai aizsardzībai pret rūsu, tādēļ to klasificē ar KN kodu 7208 nevis ar KN kodu 7210. Organiskās un neorganiskās karsti velmētas plāksnes ar aizsarggruntējumu nav iekļautas izstrādājumu klāstā un attiecīgi nevar tikt svītrotas no tā.

(23)

CISA un divi importētāji pieprasīja izslēgt OTI ar substrāta biezumu no 0,6 mm līdz 2,0 mm, kas veido 5–10 % importa no Ķīnas, apgalvojot, ka tiešā konkurence ir tikai starp Ķīnas eksportu un Savienības ražošanas nozares OTI produkciju ar substrāta biezumu no 0,25 mm līdz 0,6 mm.

(24)

Pieprasījumu noraidīja, jo abi Ķīnas eksportētāji un Savienības ražošanas nozare ražo un tirgo OTI ar substrāta biezumu no 0,6 mm līdz 2,0 mm, tādējādi šie ražojumi viennozīmīgi konkurē savā starpā. Pierādījumi, ka OTI ar substrāta biezumu no 0,6 mm līdz 2,0 mm nekonkurē ar OTI ar substrāta biezumu mazāk par 0,6 mm un ka tādējādi tas būtu atšķirīgs ražojuma veids, netika sniegti. OTI ar substrāta biezumu mazāk vai vairāk par 0,6 mm ir tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tas pats lietojuma pamatveids, tādējādi tie ir vienādi ražojumi.

(25)

Šie divi importētāji apgalvoja, ka tikai četriem Savienības ražotājiem ir licence ražot šo izstrādājuma veidu un ka tikai viens uzņēmums to faktiski ražoja. Turklāt tie apgalvoja, ka šis izstrādājums ražojuma īpašību ziņā atšķiras no OTI ar cinka pārklājumu.

(26)

Pieprasījums tika noraidīts, jo abi ražojuma veidi ir savstarpēji aizstājami un to lietojumi pārklājas; turklāt vismaz divi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā ražoja šo izstrādājuma veidu. Jānorāda, ka viens Ķīnas ražotājs-eksportētājs, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā eksportēja šo ražojuma veidu uz Savienību.

(27)

Šis pieprasījums tika noraidīts, jo pretēji viena lietotāja apgalvojumam vairāki Savienības ražotāji šo izstrādājumu ir ražojuši un pārdevuši nozīmīgos daudzumos, un tam ir tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tas pats lietojuma pamatveids kā citiem OTI veidiem.

(28)

Viena apvienība pieprasīja, lai OTI ar metālisku hroma vai alvas pārklājumu, ko klasificē saskaņā ar TARIC kodiem 7210122010 un 7210500010, iekļautu izstrādājumu klāstā. Šo pieprasījumu noraidīja, jo minētie kodi netika iekļauti sākotnējā sūdzībā, un ražojumiem, uz kuriem attiecas šie kodi, ir atšķirīgas fizikālās un tehniskās īpašības no ražojumiem, uz kuriem attiecas sūdzība.

(29)

Tā kā tika apstiprināts izslēgšanas pieprasījums attiecībā uz OTI ar metālisku hroma vai alvas pārklājumu (skat. 21. apsvērumu), attiecīgo ražojumu klāstu groza, ievērojot šo izslēgšanu.

(30)

Tāpēc attiecīgais ražojums ir konkrēti ar organisku pārklājumu pārklāti tērauda izstrādājumi (turpmāk "OTI"), t. i., neleģēta un leģēta tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) plakani velmējumi, kuri ir krāsoti, lakoti vai pārklāti ar plastmasu vismaz no vienas puses, izņemot tā dēvētos daudzslāņu paneļus, ko izmanto būvniecībā un kas sastāv no divām ārējām metāla loksnēm ar izolācijas materiāla stabilizējošo vidējo slāni, kurš iestiprināts starp tām, un izņemot ražojumus ar cinka putekļu galīgo pārklājumu (krāsa ar augstu cinka koncentrāciju, kurā cinka ir ne mazāk kā 70 % no masas), kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7210 70 80, ex 7212 40 80, ex 7225 99 00, ex 7226 99 70 un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (turpmāk "attiecīgais ražojums").

(31)

Izmeklēšanā ir pierādīts, ka OTI, ko ražo un Savienībā pārdod Savienības ražošanas nozare, OTI, ko ražo ĶTR un pārdod ĶTR vietējā tirgū, un OTI, ko no ĶTR importē Savienībā, piemīt vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un tam ir viens un tas pats tiešā lietojuma pamatveids. Tāpēc šos ražojumus uzskata par līdzīgiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(32)

Gan ĶV, gan izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji-eksportētāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem un piekrita apmeklējumiem uz vietas, ko veic, lai pārbaudītu atbildes.

(33)

Izanalizējusi ĶV atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija nosūtīja tai vēstuli par nepilnībām un divas pirmspārbaudes vēstules. Komisija atvēlēja ĶV pietiekamu laiku argumentu sagatavošanai un iesniegšanai, kad tas tika prasīts pamatoti. ĶV tika piešķirti ievērojami termiņu pagarinājumi, t. i., 20 dienu pagarinājums atbilžu sniegšanai uz anketas jautājumiem, un tādējādi galīgais termiņš atbilžu sniegšanai uz anketas jautājumiem bija 57 dienas un atbildes sniegšanai uz vēstuli par nepilnībām — 25 dienas.

(34)

Atbildēs uz anketas jautājumiem, vēstulēm par nepilnībām un dažādos citos argumentos ĶV sniedza atbildi tikai par shēmām, ko izmanto izlasē iekļautie ražotāji-eksportētāji, un apgalvoja, ka neesot pamata pieprasījumiem atbildēt uz jautājumiem par iespējamajām subsīdiju shēmām, kas pieejamas arī izlasē neiekļautiem ražotājiem vai ražotājiem, kas nav pieteikušies.

(35)

Komisija cieņpilni nepiekrita šai pieejai un paskaidroja ĶV, ka anketas mērķis, kas nosūtīta ĶV, ir nodrošināt Komisijai iespēju iegūt informāciju par tērauda, kas pārklāts ar organisku pārklājumu, rūpniecības nozares subsidēšanu Ķīnā un noskaidrot, ciktāl tiek subsidēts attiecīgā izstrādājuma imports Savienībā. Komisija informēja ĶV, ka ir vajadzīga plašāka informācija par subsidēšanas apjomu, lai novērstu sekas, ko rada jebkāda tādu eksportētāju nozīmīga nesadarbošanās, par kuriem tiek apgalvots, ka tie saņēma ieguvumu no konkrētām subsīdiju shēmām, ko neizmanto izlasē iekļautie uzņēmumi vai uzņēmumi, kuri sadarbojas, un lai atbildētu uz iespējamiem individuālas pārbaudes pieprasījumiem, ko iesniedz ražotāji-eksportētāji, kuri sadarbojas. Tomēr ĶV nemainīja savu nostāju un nesniedza informāciju par lielāko daļu no pārējām subsīdiju shēmām, kas norādītas sūdzībā, bet ko neizmanto izlasē iekļautie uzņēmumi.

(36)

Pirms pārbaudes apmeklējumiem uz vietas ĶV lūdza Komisiju rakstiski sniegt papildinformāciju un jo īpaši iesniegt visu to jautājumu sarakstu, kurus iecerēts uzdot pārbaudes apmeklējuma laikā, un to valdības iestāžu sarakstu, kas iecerējušas piedalīties apmeklējumā uz vietas. Tā kā tas netika izdarīts, tika apgalvots, ka ĶV "ir atstāta neziņā par to, kas bija jāsagatavo vai ko varētu gaidīt pārbaudes laikā" un ka pirmspārbaudes vēstulē "noteikti nav nekādas norādes par to, ko Komisija ir faktiski iecerējusi pārbaudīt [. .]".

(37)

Komisija nevarēja izpildīt ĶV lūgumu. Šajā saistībā jānorāda, ka Komisija ir izpildījusi visus pamatregulas 26. panta būtiskos nosacījumus. ĶV tika nosūtīta sīki izstrādāta pirmspārbaudes vēstule, kurā apstiprināta pārbaudes darba kārtība (dienas un katrā pārbaudes dienā apspriežamo shēmu grupas) un prasīta par attiecīgajām shēmām atbildīgo iestāžu un ĶV argumentu sagatavošanā iesaistīto amatpersonu klātbūtne. Pirms pārbaudes apmeklējuma uz vietas Komisija arī paskaidroja, ka tikai ĶV var norādīt iestādes, kas atbild par shēmām, uz kurām attiecas izmeklēšana, un amatpersonas, kas ir vispiemērotākās, lai piedalītos pārbaudē un atbildētu uz jautājumiem. Attiecībā uz konkrēto jautājumu sarakstu Komisija paskaidroja, ka ES tiesību akti (un arī PTO prasības) šādu sarakstu neparedz un ka šīs izmeklēšanas mērķis ir pārbaudīt ĶV atbildes uz anketas jautājumiem un attiecīgos papildargumentus, tāpēc pārbaude notiks atbilstoši šo dokumentu struktūrai. Komisija norādīja, ka tā arī centīsies iegūt un precizēt papildinformāciju, kas vajadzīga notiekošajai procedūrai, bet precīzi jautājumi šajā saistībā būs atkarīgi no ĶV atbildēm par tās sniegto atbilžu sākotnējo pārbaudi. Pirms pārbaudes apmeklējuma uz vietas ĶV tika arī paskaidrots, ka atteikšanās sniegt vajadzīgo informāciju vai palīdzēt izmeklēšanas iestādei pārbaudīt informāciju un datus, ko uzskata par vajadzīgiem procedūrai, var būtiski kaitēt izmeklēšanas procesam. ĶV tika arī atgādināts par pamatregulas 28. panta noteikumu sekām.

(38)

Veicot pārbaudes apmeklējumu uz vietas Ķīnas Tirdzniecības ministrijā Pekinā, Komisija atbilstoši pamatregulas 11. un 26. panta noteikumiem centās pārbaudīt sniegto informāciju, pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, kas tika izmantoti ĶV atbildes sagatavošanai. To darot, Komisija sākotnēji secināja, ka informācijas trūkums un pieejamie apliecinošie dokumenti neļauj pienācīgi pārbaudīt uz anketas jautājumiem sniegtās atbildes. Turklāt atsevišķa informācija vispār netika sniegta, lai gan tā tika īpaši prasīta, un uz dažiem jautājumiem vienkārši netika atbildēts. Attiecīgi ĶV tika informēta par nesadarbošanās sekām saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. un 6. punktu.

(39)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisija uzliek tai nepamatotu slogu un anketā un vēlāk nosūtītajā vēstulē par nepilnībām ir pieprasījusi nebūtisku un nevajadzīgu informāciju.

(40)

Jānorāda, ka Komisija prasīja tikai to informāciju par sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem, ko uzskata par nepieciešamu reprezentatīva konstatējuma izdarīšanai, un arī turpmāk izmeklēšanas procesā konsekventi prasīja tos pašus datus un informāciju un aicināja ĶV izskaidrot iesniegto informāciju un tās ietekmi uz shēmām, uz kurām attiecas izmeklēšana. Citiem vārdiem sakot, Komisija pieprasīja vien informāciju, kas bija vajadzīga, lai novērtētu subsidēšanas esamību un tās līmeni, kas nodrošināts attiecīgajam ražojumam saskaņā ar pārējām subsīdiju shēmām, par kurām apgalvots sūdzībā. Šāda veida informācija ļautu pienācīgi novērtēt subsidēšanas apmēru, kas nodrošināts atbilstoši pārējām izmeklēšanā ietvertajām subsīdiju shēmām, kas pieejamas ražotājiem-eksportētājiem, kas nesadarbojās. Tā kā ne ĶTR pārstāvji, ne ražotāju-eksportētāju pārstāvji, kas nesadarbojās, nesniedza informāciju, kas bija vajadzīga, lai noteiktu, vai pārējās subsīdiju shēmas bija pieejamas ražotājiem-eksportētājiem, kas nesadarbojās, Komisija, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem faktiem, secināja, ka pārējās iespējamās subsīdiju shēmas tik tiešām bija pieejamas citiem ražotājiem-eksportētājiem, kas nesadarbojās, un, izmantojot labākos pieejamos faktus, aprēķināja tādu ieguvumu summas, kas izriet no šīm shēmām.

(41)

Individuālas pārbaudes pieprasījumus atbilstoši pamatregulas 27. panta 3. punktam iesniedza divi ražotāji-eksportētāji, kas sadarbojās, t. i., Union Steel China (Union Steel) un Shenzhen Sino Master Steel Co. Ltd. Nebija iespējams izpildīt abu uzņēmumu individuālas pārbaudes pieprasījumus, jo, ņemot vērā iespējamo subsīdiju shēmu lielo skaitu un to, ka antisubsidēšanas izmeklēšana ir laikietilpīgs process, tas būtu pārlieku apgrūtinoši un varētu traucēt izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu.

(42)

Tomēr Union Steel jau bija individuāli pārbaudīts vienlaicīgi notiekošajā antidempinga izmeklēšanā, un attiecīgi šim uzņēmumam tika aprēķināts individuāls kaitējuma apmērs.

(43)

Tā kā ĶV sniedza atbildes tikai par shēmām, ko izmantoja izlasē iekļautie ražotāji-eksportētāji, kā paskaidrots iepriekš 34. apsvērumā, bija praktiski neiespējami analizēt dažas no subsīdiju shēmām, ko Union Steel, iespējams, izmantoja. Tādējādi, pamatojoties uz pieejamiem faktiem atbilstoši pamatregulas 28. pantam, uz šo uzņēmumu tika attiecināta vidējā subsīdijas likme, kas piemērojama citiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās.

(44)

Pamatojoties uz sūdzībā ietverto informāciju, Komisija pieprasīja informāciju par šādām shēmām, par kurām tika apgalvots, ka valsts iestāde ar tām piešķir subsīdijas.

(45)

Sūdzībā bija apgalvots, ka ĶV kontrolē konkrētas iepriekšējā posma nozares un produktus, lai nodrošinātu OTI ražotājiem izejvielas par izdevīgām cenām. Tādējādi OTI ražotāji saņem kompensējamas subsīdijas, iepērkot no valstij piederošiem uzņēmumiem (VPU) valsts ražojuma KVT un AVT par cenu, kas zemāka par tirgus cenu, tātad par tādu atlīdzību VPU, kas ir zemāka par pienācīgo.

(46)

Komisija no ĶV pieprasīja sīku informāciju par VPU, kas Ķīnas OTI ražotājiem-eksportētājiem piegādā KVT un AVT, lai pārbaudītu sūdzībā ietvertos apgalvojumus un noskaidrotu, vai minētie VPU ir valsts iestādes. Komisija sagatavoja ĶV anketas B papildinājumu, kas bija paredzēts VPU, un aicināja ĶV sniegt anketā prasīto informāciju. Vēstulē par nepilnībām Komisija atkārtoti prasīja, lai ĶV sniedz B papildinājumā prasīto informāciju, un aicināja ĶV saskaņot atbildes ar attiecīgajiem VPU.

(47)

Tomēr ĶV nesniedza atbildi ne uz vienu no B papildinājuma jautājumiem un arī nesniedza attiecīgo pamatanketā prasīto informāciju (piemēram, par Ķīnas valdības izmantošanas tiesībām uz VPU un kontroli pār tiem tērauda rūpniecībā un par tās iesaistīšanos Ķīnas tērauda rūpniecības reorganizēšanā). Tā vietā, lai sniegtu prasīto informāciju, ĶV atbildēs uz anketas jautājumiem norādīja, ka sūdzības iesniedzēji nav pierādījuši, ka KVT un AVT ražotāji ir valsts iestādes.

(48)

Tā kā ĶV nesadarbojās, Komisijai bija jāizmanto cita vislabākā pieejamā informācija. Komisija informēja ĶV par šādu rīcību. Novērtējot, vai VPU, kas Ķīnas OTI ražotājiem-eksportētājiem piegādā KVT un AVT, ir valsts iestādes, Komisija ņēma vērā ĶV sniegto ierobežoto informāciju, sūdzībā ietverto informāciju, publiski pieejamo informāciju par faktiem no citām līdzīgām procedūrām, ko veikušas citas izmeklēšanas iestādes, kā arī citu publiski pieejamo informāciju, un pamatoja savus konstatējumus ar visu lietas materiālos pieejamo informāciju.

(49)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka VPU Ķīnā ir valsts iestādes pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē, kuras piegādā preces (KVT un AVT) OTI ražotājiem par cenām, kas zemākas par tirgus cenām, un tādējādi piešķir tiem ieguvumu.

(50)

PTO Apelācijas iestāde (AI) savā ziņojumā "Amerikas Savienotās Valstis — Galīgie antidempinga un kompensācijas maksājumi par atsevišķiem Ķīnas izcelsmes ražojumiem" (5) (AI ziņojums) valsts iestādi definēja kā struktūru, "kam ir, kas īsteno vai kam tiek piešķirtas valdības pilnvaras" (6). AI arī uzskatīja, ka valsts iestādēm ir raksturīga arī "valdības funkciju veikšana" (7), ko "attiecīgās dalībvalsts tiesiskajā kārtībā parasti uzskatītu par daļu no valdības prakses" (8).

(51)

Ņemot vērā PTO AI secinājumus, ir jāanalizē divi jautājumi, t. i., a) vai attiecīgie VPU veic funkcijas, ko parasti uzskata par daļu no Ķīnas valdības prakses, un b) ja jā, vai tie tādējādi īsteno valdības pilnvaras.

(52)

Attiecībā uz OTI ir daudz pierādījumu, ka valdība ir aktīvi iesaistījusies ekonomikas pārvaldībā. Ķīnas valdības galveno ietekmi ekonomikā garantē Ķīnas Tautas Republikas Konstitūcija. Konstitūcijas 7. pantā ir noteikts: "Valsts ekonomika ir sociālistiskās ekonomikas nozare, kas pieder visai tautai; tā ir tautsaimniecības virzītājspēks. Valsts nodrošina valsts ekonomikas konsolidāciju un izaugsmi." Līdzīgi Konstitūcijas 15. pantā ir noteikts: "Valsts veic ekonomikas plānošanu, pamatojoties uz sociālistiskām valsts īpašumtiesībām." Arī Ķīnas Komunistiskās partijas Konstitūcija nosaka valsts īpašumtiesību galveno lomu, piemēram, ĶKP Konstitūcijas preambulā ir noteikts: "Partijai ir jāuztur un jāuzlabo ekonomikas pamatsistēma, kurā galvenā loma ir valsts īpašumtiesībām [. .]." Arī dažādajos piecgadu plānos, ko pasludinājusi Valsts Attīstības un reformu komisija (NDRC) un pieņēmusi Ķīnas augstākā juridiskās varas iestāde, proti, Valsts padome, ir norādīts uz Ķīnas valdības īpaši spēcīgo ietekmi ekonomikā.

(53)

Attiecībā uz tērauda nozari lietas materiālos ietvertā informācija liecina, ka VPU, kas ražo KVT un AVT Ķīnā, bieži veic valdības funkcijas, kas cita starpā ir aprakstītas dzelzs un tērauda rūpniecības nozares plānos. Minētie plāni apliecina, ka ĶV ir izvēlējusies būt cieši iesaistīta Ķīnas tērauda rūpniecības pārvaldībā un attīstībā, un tāpēc var uzskatīt, ka to īstenošana, ko veic VPU, ir daļa no valdības prakses. Plānos ir noteikti mērķi visiem uzņēmumiem, kas darbojas dzelzs un tērauda rūpniecībā, un sniegti norādījumi visai šai nozarei sasniegt konkrētus rezultātus. Faktiski ĶV izmanto dzelzs un tērauda VPU kā valsts varas atzaru, lai sasniegtu plānos noteiktos mērķus.

(54)

NDRC Rīkojumā Nr. 35 "Dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politika" cita starpā ir izklāstīta politika dzelzs un tērauda kausēšanas uzņēmumu skaita samazināšanai un noteikti produkcijas mērķa apjomi 10 vadošajām tērauda ražošanas uzņēmumu grupām vietējā tirgū (3. pants), attiecībā uz ražošanas jaudu — aizliegts nodibināt jaunus ar dzelzs un tērauda ražošanu saistītus uzņēmumus (10. pants), paredzēti nosacījumi piekļuvei dzelzs un tērauda rūpniecības iekārtām un arī tehniskie un ekonomiskie indeksi, kas jāievēro tērauda un dzelzs ražošanas uzņēmumiem (12. pants), paredzēti noteikumi attiecībā uz izmaiņām tērauda ražošanas uzņēmumu organizatoriskajā struktūrā (20. pants), noteikta ieguldījumu pārvaldība (22. un 23. pants), paredzēti nosacījumi finanšu līdzekļu pieejamībai (25. un 26. pants) un valstij piešķirtas tiesības iejaukties izejvielu iepirkumā (30. pants).

(55)

Divpadsmitajā tērauda rūpniecības attīstības piecgadu plānā ir sniegts kopsavilkums par iepriekšējā plānā noteikto mērķu sasniegšanu, aplūkota attīstības stratēģija un noteikti mērķi visai tērauda rūpniecībai. Līdzīgi kā Rīkojumā Nr. 35 tajā ir noteikti ļoti konkrēti mērķi rūpniecisko kopu veidošanas līmenī (III(III)6. sadaļa), atbalstīti konkrēti projekti, noraidot citus (IV(IV) sadaļa), diskriminētas citas nozares par labu dzelzs un tērauda rūpniecībai dažādās provincēs (IV(V) sadaļa), paredzēts atbalsts lieliem tērauda ražošanas uzņēmumiem un piešķirta galvenā ietekme vislielākajiem valstij piederošiem Ķīnas tērauda ražotājiem, piemēram, Bao Steel, Anshan Iron and Steel, Wuhan Iron and Steel  (9) u. c. Plānā ir arī paredzēts nostiprināt esošo tērauda rūpniecības uzņēmumu ražošanas regulējumu un pārvaldību (V(IV) sadaļa).

(56)

Arī Ķīnas Tautas Republikas Likums par valstij piederošiem uzņēmumu aktīviem nosaka VPU (vai valsts ieguldījumu uzņēmumiem (VIU), kā tie dēvēti minētajā likumā) pienākumu ievērot valsts rūpniecības politiku (10). Līdzīgi arī dokumentā Pagaidu pasākumi centrālo uzņēmumu ieguldījumu uzraudzībai un pārvaldībai VPU (VIU) noteikts pienākums ievērot valsts attīstības plānus un rūpniecības politiku (11). Saskaņā ar dokumentu Pasākumi centrālo uzņēmumu attīstības stratēģiju un plānu pārvaldībai visi VIU izstrādā attīstības un stratēģijas plānu, kas jāpārbauda un jāapstiprina Valsts padomes Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un pārvaldības komisijai (SASAC). Veicot šādu pārbaudīšanu un pirms apstiprināšanas SASAC cita starpā jāizvērtē, vai konkrētais plāns atbilst valsts attīstības plānošanas un rūpniecības politikai un valstij piederošās ekonomikas plānojuma un struktūras stratēģiskajam pielāgojumam (12).

(57)

Konkrētie plānos aprakstīto pasākumu, piemēram, Capital Steel Corporation  (13) pārvietošanas vai daudzo tērauda ražošanas uzņēmumu apvienošanas (14), īstenošanas piemēri liecina, ka plāni ne tikai ir indikatīvi dokumenti, ko izmanto kā pamatnostādnes, bet to rezultāts ir arī konkrētas valstij piederošu tērauda ražošanas uzņēmumu darbības, ko kontrolē valdība (kuru pārstāv NDRC un Valsts padome).

(58)

Visas konkrētās darbības, kas aprakstītas iepriekšējos apsvērumos, ir jāievēro un jāveic uzņēmumiem, uz kuriem attiecas plāni. Tiek secināts, ka ar šādu valdības tiešu iesaistīšanos tērauda ražošanas uzņēmumu komerciālajā darbībā valstij piederošie tērauda ražošanas uzņēmumi darbojas kā valdības atzars valdības funkciju veikšanā, tādējādi galu galā izpildot plānos noteiktos mērķus.

(59)

Pēc tam, kad ir konstatēts, ka VPU veic valdības funkcijas, vēl ir jāatbild uz jautājumu, vai tie šādu funkciju veikšanā arī īsteno valdības pilnvaras. Šajā saistībā galvenais jautājums ir par to, vai minētos uzņēmumus faktiski kontrolē valdība (15). Ja tā ir, tad, ņemot vērā visus attiecīgos pierādījumus, ir pamatoti secināt, ka VPU darbojas kā valdības atzars un efektīvi īsteno minētajos plānos izklāstīto politiku.

(60)

Iepriekš aprakstītā valdības kontrole norāda uz to, ka VPU ir, tie īsteno vai tiem tiek piešķirtas valdības pilnvaras. Kontroli cita starpā var īstenot ar valdības īpašumtiesību, administratīva regulējuma un SASAC, direktoru padomju iesaistīšanās starpniecību un valdības plānu starpniecību.

(61)

Kā jau minēts iepriekšējā sadaļā par nesadarbošanos (46.–48. apsvērums), ĶV nesniedza prasīto informāciju par to, kā ir strukturētas īpašumtiesības uz KVT un AVT ražotājiem Ķīnā. Atbildot uz anketas jautājumiem, ĶV iesniedza sarakstu ar 54 uzņēmumiem, kurā lielākais akcionārs ir ĶV, tomēr pārbaudes apmeklējuma laikā tā apgalvoja, ka saraksts nav pareizs un ietver arī privātuzņēmumus. ĶV neizlaboja sarakstu un arī nenorādīja, kuri uzņēmumi ir privātuzņēmumi un kuri pieder ĶV. Tā kā ĶV nesadarbojās, Komisijai bija jāizmanto citi lietā esoši pierādījumi un publiski pieejama informācija.

(62)

Sūdzības iesniedzējs nodrošināja pierādījumus, ka lielākie KVT un AVT ražotāji pieder valstij, un šajā saistībā sūdzības 10 pielikumā tas iekļāva sīki sagatavotu informāciju (16). Arī cita publiski pieejama informācija (17) apstiprina, ka ĶV pieder īpašumtiesību daļas daudzos KVT un AVT ražošanas uzņēmumos.

(63)

Ņemot vērā visu lietas materiālos ietverto informāciju, ir pamatoti secināt, ka ĶV pieder ievērojamas īpašumtiesību daļas daudzos Ķīnas KVT un AVT ražošanas uzņēmumos.

(64)

SASAC veic valsts kā ieguldītājas pienākumus un pārvalda tās uzraudzībā esošos valstij piederošos aktīvus. Jānorāda, ka, lai gan ĶV atbildēs uz anketas jautājumiem un vēlāk iesniegtajā informācijā apgalvoja, ka SASAC nav iesaistīta VPU komercdarbībā, un pamatoja šo apgalvojumu, atsaucoties uz 7. pantu dokumentā "Pagaidu pasākumi valstij piederošo uzņēmumu aktīvu uzraudzībai un pārvaldībai" (18), citi panti minētajā tiesību aktā un arī citi lietas materiālos pieejamie pierādījumi (19) liecina par pretējo.

(65)

Faktiski ĶV atbilde uz anketas jautājumiem par antisubsidēšanu liecina, ka SASAC, ko pilnvaro Valsts padome, ieceļ un atsauc uzraudzīto uzņēmumu galvenās izpildpersonas un novērtē viņu darbības rezultātus, izmantojot juridiskas procedūras. Tā ir arī atbildīga par uzraudzīto uzņēmumu mudināšanu īstenot pamatprincipus un politiku, kā arī par valstij piederošo uzņēmumu aktīvu galveno pārvaldību, un tā arī virza un uzrauga vietējo valstij piederošo aktīvu pārvaldības darbu saskaņā ar tiesību aktiem.

(66)

SASAC arī atbild par VPU vadītāju atalgošanu un viņu novērtēšanu; turklāt tā ieceļ VPU vadītājus (20) un lemj par atlīdzības piešķiršanu un sodu piemērošanu viņiem. Faktiski visi pierādījumi liecina, ka VPU vadītāju karjera ir atkarīga no SASAC. Šie apstākļi liecina, ka SASAC acīm redzami ir uzticētas valdības pilnvaras.

(67)

Arī VPU padomju sastāvs liecina par augstu ĶV kontroles līmeni pār VPU. Lietas materiālos pieejamie pierādījumi (21) liecina, ka daudzi no direktoru padomju un uzraudzības padomju locekļiem ieņem vai iepriekš ir ieņēmuši amatus valdībā un/vai partijās un ka viņu atlasi ir ļoti ietekmējušas valsts iestādes, piemēram, SASAC vai Ķīnas Komunistiskā partija (ĶKP).

(68)

ĶV politika, intereses un mērķi attiecībā uz tērauda rūpniecību ir noteikti dažādos valdības plānos centrālajā un arī apakšcentrālajā līmenī. VPU tiek aicināti ievērot minēto politiku (uzņēmumiem, kas to neievēro, pat piemēro sankcijas), un, spriežot pēc dažu Ķīnas lielāko tēraudu ražojošo VPU darbībām pēdējā laikā, ir skaidrs, ka šī politika tiek ievērota un ka tēraudu ražojošie VPU dara visu iespējamo, lai sasniegtu plānos noteiktos mērķus.

(69)

Saskaņā ar Divpadsmitās tērauda rūpniecības piecgadu programmas attīstības plānu tikai "tiem uzņēmumiem, kas ievēro valsts politiku attiecībā uz dzelzs un tērauda rūpniecību un standartus un nosacījumus dzelzs un tērauda rūpniecības ražošanai un darbībai, ir galvenā loma apvienošanā un reorganizācijā" (22).

(70)

Arī vairākos provinču un vietēja līmeņa plānos ir minēti konkrēti VPU un noteikti mērķi, kas tiem jāsasniedz. Sūdzības iesniedzējs iesniedza šādu plānu izrakstus (23). Visi šie plāni tika pieprasīti no ĶV anketā un vēstulē par nepilnībām, lai tos pārbaudītu un precizētu, tomēr ĶV nolēma tos neiesniegt. Tomēr jānorāda, ka ĶV procedūras laikā neapstrīdēja šo citātu pareizību. Turklāt provinču un vietējos plānos minētie uzņēmumi atzīst savu sadarbību ar iestādēm un apraksta, kā tie rīkojas vai ir iepriekš rīkojušies atbilstoši šiem plāniem (24).

(71)

Lai gan ĶV apgalvo, ka daži no minētajiem plāniem ir tikai orientējoši, nav saistoši un ir paredzēti tikai kā nostādnes, šo apgalvojumu neapstiprina citi lietas materiālos esošie pierādījumi. Gluži pretēji — daudzi tiesību akti un noteikumi, kas katrā ziņā ir juridiski saistoši (25), paredz, ka VPU ir obligāti jāievēro valsts attīstības plāni un rūpniecības politika.

(72)

ĶV formulē mērķus dzelzs un tērauda rūpniecībai, pieņemot piecgadu plānus un citus attiecīgus oficiālus dokumentus, un sasniedz šos mērķus, īstenojot minētajos plānos un dokumentos aprakstītās funkcijas un darbības. Tā kā minētos plānus un dokumentus izstrādā Ķīnas valdības departamenti, piemēram, Valsts padome vai NDRC, tajos minētās funkcijas un darbības ir uzskatāmas par valstiskām. Kā aprakstīts iepriekš, tēraudu ražojošo VPU pienākums ir ievērot šos plānus un politiku, līdz ar to tie darbojas kā valdības atzars, un, tā kā valdībai ir faktiska kontrole pār šiem uzņēmumiem, tie patiesībā īsteno valdības pilnvaras.

(73)

Tā kā ĶV nesadarbojās, to struktūru darbības joma, kuras uzskata par "valsts iestādēm", netika definēta pilnībā. Katrā ziņā ikviens VPU, kurā valdībai pieder akciju kontrolpakete vai lielākā akciju daļa, ir valsts iestāde. Struktūras, kurās valdībai nepieder akciju daļas, ir privātas iestādes. Tāpēc šajā gadījumā nav vajadzības noteikt skaidru atšķirību starp valsts un privātām iestādēm, jo 85.–98. apsvērumā ir pierādīts, ka visas privātās iestādes tērauda rūpniecībā pilnvaro un norīko valsts, un līdz ar to tās visos šajā lietā būtiskajos aspektos darbojas tāpat kā valsts iestādes.

(74)

Lai novērtētu, vai pastāv ieguvums atbilstoši pamatregulas 3. panta 2. punktam, ir nepieciešams KVT un AVT cenas, ko maksā attiecīgie ražotāji-eksportētāji, salīdzināt ar attiecīgo standartu. AI ziņojumā ir apstiprināts, ka tad, ja nodrošināšanas valsts tirgus darbību kropļo valdības ietekme, ir atļauts izmantot ārējus standartus. Tajā ir arī norādīts, ka "ja valdība ir dominējošais piegādātājs, ir iespējams, ka privātās cenas tiks izkropļotas, tomēr joprojām ir vajadzīga katra atsevišķa gadījuma analīze" (26). AI ir arī norādījusi: "[. .] mēs nesakām, ka pastāv slieksnis, kuru pārsniedzot fakts, ka valdība ir dominējošais piegādātājs tirgū, ir pietiekams iemesls, lai konstatētu cenu izkropļošanu, tomēr ir skaidrs, ka jo dominējošāka ir valdības loma tirgū, jo lielāka ir iespēja, ka tas izraisīs privāto cenu izkropļošanu" (27). Tāpat AI ir arī norādījusi: "ja valdība ir "ievērojams" piegādātājs, ir vajadzīgi pierādījumi arī par citiem faktoriem, kas nav valdības tirgus daļa, jo ar to vien, ka valdība ir ievērojams piegādātājs, nevar pierādīt privāto cenu izkropļošanu". Tāpēc pirmais jautājums, uz kuru jāatbild, ir par to, vai valdības daļa KVT un AVT ražošanā Ķīnā ir dominējoša vai tikai ievērojama.

(75)

Komisija pieprasīja no ĶV informāciju par KVT un AVT tirgu attiecībā uz VPU un privāto uzņēmumu produkcijas īpatsvaru kopējā KVT un AVT izlaidē, bet ĶV neiesniedza attiecīgo informāciju šajā saistībā (28).

(76)

Komisija izmantoja citu pieejamo informāciju (29) par šo jautājumu, un, pamatojoties uz to, tika secināts, ka vismaz 63 % KVT Ķīnā saražo VPU. Ir svarīgi norādīt, ka šis PVU saražotā KPT īpatsvars, proti, 63 %, tika noteikts, veicot ļoti pieticīgu analīzi, un ir absolūtais minimālais rādītājs. Tā kā daudzi no (kā tika apgalvots) privātajiem piegādātājiem, par kuriem ziņoja eksportētāji, šķiet, ir tirdzniecības uzņēmumi (kuri, iespējams, ir arī iepirkuši izstrādājumu no VPU), ĶV nesadarbošanās (skat. 46.–48. apsvērumu) un citu izmeklēšanas iestāžu konstatējumi (skat. 32. zemsvītras piezīmi) liek secināt, ka VPU faktiskā AVT tirgus daļa ir daudz lielāka. Arī ĶV aktīvā iejaukšanās šajā KVT nozares tirgū (skat. 85.–94. apsvērumu) ierobežo privāto uzņēmēju darbības iespējas.

(77)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika secināts, ka VPU dominē Ķīnas KVT tirgū. Šis VPU dominējošais stāvoklis KVT tirgū ir tik ievērojams, ka privātajiem ražotājiem nav citas izvēles kā vien pielāgot savas cenas VPU, kā izklāstīts turpmāk.

(78)

Attiecībā uz AVT paziņotais VPU īpatsvars attiecībā pret Ķīnas ražotājiem-eksportētājiem (18 %) bija daudz zemāks nekā KVT gadījumā, tomēr tas bija pretrunā citai informācijai (skat. 79. apsvērumu). Ņemot vērā to, ka ĶV nesadarbojās, un to, ka daudzi no (kā tika apgalvots) privātajiem piegādātājiem, par kuriem ziņoja eksportētāji, šķiet, ir tirdzniecības uzņēmumi (kuri, iespējams, ir arī iepirkuši izstrādājumu no VPU), kā arī privāto uzņēmēju komercdarbības ierobežojumus, ko rada ĶV aktīvā iejaukšanās šajā nozarē (skat. 85.–94. apsvērumu), tiek secināts (daļēji pamatojoties uz pieejamiem faktiem (skat. 79. apsvērumu) pamatregulas 28. panta nozīmē), ka VPU ir dominējošs stāvoklis arī Ķīnas AVT tirgū.

(79)

Šo secinājumu apstiprina arī Pasaules tērauda ražošanas jaudas reģistra dati, kuri neatbilst Ķīnas eksportētāju norādītajai 18 % tirgus daļai, bet kuri liecina, ka vairāk nekā 70 % no visas AVT ražošanas jaudas Ķīnā pieder valstij (30).

(80)

Komisija pieprasīja no ĶV informāciju par valstij un privātpersonām piederošu uzņēmumu saražotā un Ķīnas tirgū pārdotā KVT un AVT cenām. Atbildēs uz anketas jautājumiem ĶV nesniedza šādu informāciju. Veicot izmeklēšanu OTI eksporta uzņēmumos, tika konstatēts, ka cenas, ko IP laikā četri minētie ražotāji-eksportētāji/to grupas maksāja par KVT un AVT, kurš iegādāts no privātajiem KVT un AVT ražotājiem vai no tirgotājiem, pastāvīgi bija ļoti līdzīgas VPU cenām (31). Tādējādi novērotie dati apvienojumā ar VPU dominējošo stāvokli šajā nozarē liecina, ka privāto piegādātāju cena faktiski ir atkarīga no VPU cenām. Turklāt līgumā, ko iesniedza viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem, par KVT nodrošināšanu, ko veic privātpersonai piederošs piegādātājs, pat ir nosacījums, ka cenai jābūt saistītai ar piegādātāja VPU cenu.

(81)

Pamatojoties uz visu lietas materiālos pieejamo informāciju, tiek konstatēts, ka VPU Ķīnā pārdotā KVT un AVT cenas izkropļo VPU stabilais dominējošais stāvoklis KVT un AVT tirgū Ķīnā. Privāto piegādātāju KVT un AVT cenas tiek pielāgotas VPU cenām. Ņemot to vērā, tiek secināts, ka Ķīnā nepastāv uzticamas KVT un AVT tirgus cenas. Tā kā nav arī "dominējošu tirgus noteikumu un nosacījumu" par KVT un AVT tirgu Ķīnā, Komisijai saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punktu bija jāmeklē alternatīvs standarts. Ņemot vērā, ka viss Ķīnas tirgus ir izkropļots, uzskata, ka nav lietderīgi jebkādā jēgpilnā veidā koriģēt izmaksas un cenas Ķīnā, jo izrādītos, ka VPU dominējošais stāvoklis līdzīgi ir izkropļojis arī importa cenas. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu tika meklēts ārējais standarts.

(82)

Šķiet, ka visatbilstošākais būtu standarts, kas strukturēts, pamatojoties uz KVT un AVT tirgus cenām pasaulē, kuras regulāri publicē dažādos specializētos tērauda rūpniecības žurnālos, piemēram, "Steel Business Briefing", "MEPS" un "CRU".

(83)

Salīdzinot VPU cenas ar "ārpusvalsts" standartu (kas strukturēts, kā paskaidrots 103. apsvērumā), kļuva skaidrs, ka šīs cenas ir daudz zemākas par standarta cenām un attiecīgi rada ieguvumu Ķīnas OTI ražotājiem-eksportētājiem pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē.

(84)

Šī subsīdiju programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka tikai ierobežots nozaru un uzņēmumu skaits Ķīnā savā ražošanas procesā izmanto KVT un AVT.

(85)

Nākamais jautājums ir par to, vai ĶV uztic pienākumu privātajiem KVT un AVT ražotājiem un norīko privātos KVT un AVT ražotājus, kas nav valsts iestādes, nodrošināt OTI ražotājiem KVT un AVT pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(86)

Vispirms jānorāda, ka ir jau konstatēts, ka ĶV ir izstrādājusi politiku OTI nozares nodrošināšanai ar KVT un AVT, jo valsts iestādes, kuras ir daļa no valdības, tiek iesaistītas šādā nodrošināšanā un ieņem dominējošu stāvokli tirgū, kas ļauj tām piedāvāt cenas, kuras ir zemākas par tirgus cenām. Katrā ziņā neatkarīgi no tā, vai šīs iestādes ir uzskatāmas par "valsts" iestādēm, minētie pierādījumi arī liecina par politiku, saskaņā ar kuru notiek aktīva valdības iejaukšanās šajā nozarē. Tagad ir jānoskaidro, vai šī politika attiecas arī uz privātiem piegādātājiem.

(87)

Vairākos valdības plānos un politikas dokumentos ir norādes, ka tērauda ražotājus (gan VPU, gan privātpersonām piederošos) Ķīnā iedrošina un atbalsta ĶV. Atsevišķās minēto dokumentu sadaļās ir minēts, ka pastāv tieša saikne starp valdību un privāto tērauda ražošanas uzņēmumu rīcību, un vairākos gadījumos var novērot, ka šādas "virzīšanas" rezultātā tērauda ražošanas uzņēmumi ir rīkojušies, kā ieteikts plānos.

(88)

Piemēram, NDRC Rīkojumā Nr. 35 "Dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politika" tērauda ražošanas uzņēmumi ir aicināti konkrēti rīkoties (32), un tas arī paredz ieguldīšanas nosacījumus un nosaka, ka ieguldījumi jāapstiprina iestādēm (33), kā arī ietekmē konkurenci attiecībā uz resursiem (34) un pat paredz sankcijas uzņēmumiem, kas šos nosacījumus neievēro (35). Arī Divpadsmitais piecgadu plāns tērauda rūpniecības attīstībai ietekmē tērauda ražošanas uzņēmumu darījumu lēmumus, kas pēc tam var ietekmēt izmaksu struktūru un cenas (36).

(89)

Papildus minētajam sūdzības iesniedzējs sūdzības 24. pielikumā iekļāva apkopojumu ar izrakstiem no dažādu valdības organizāciju dažādiem politikas dokumentiem, kuros uzsvērts ĶV atbalsts tērauda rūpniecībai kopumā vai konkrēti ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda rūpniecībai (37).

(90)

Turklāt ir publiski pieejama informācija, kas pierāda, ka privātpersonām piederoši uzņēmumi darbojas atbilstoši dažādiem valdības plāniem un politikas dokumentiem (38).

(91)

ĶV ir veikusi pasākumus, lai vājinātu KVT un AVT eksportu, ieviešot eksporta ierobežojumus ar sarežģītās PVN atmaksas sistēmas starpniecību. Konkrētāk — KVT un AVT tiek piemērota PVN maksājuma likme, kas ir 17 %. Atmaksājamā PVN likme vietēji pārdotam OTI, ko izgatavo no AVT (kuru izgatavo no KVT), ir 13 %, savukārt, ja uzņēmums izvēlas KVT vai AVT eksportēt, PVN neatmaksā vispār. Šī sistēma nozīmē, ka privātpersonām piederoši KVT un AVT ražotāji nevar savā darbībā īstenot parasto komerciālo brīvību, kā rezultātā palielinās KVT un AVT vietējais pieprasījums un nenovēršami pazeminās tā cena Ķīnas tirgū. Tādējādi privātpersonām piederoši KVT un AVT ražotāji (tāpat kā VPU) nevar rīkoties neatkarīgi no ĶV politikas.

(92)

Iepriekšējā sadaļā par ieguvuma piešķiršanu valsts iestādēm tika konstatēts, ka tēraudu ražojošo VPU dominējošā stāvokļa dēļ KVT un AVT tirgū privātiem KVT un AVT ražotājiem nav citas izvēles kā vien pielāgot savas cenas VPU cenām. Citiem vārdiem sakot, tie nevis nosaka cenas, bet drīzāk tās pārņem. Tas ir vēl viens apliecinājums, ka privāti KVT un AVT ražotāji nevar rīkoties neatkarīgi no ĶV un citu valsts iestāžu darbībām.

(93)

To pašu liecina arī informācija, ko sniedza Ķīnas ražotāji-eksportētāji, kuri sniedza atbildes uz anketas jautājumiem par antisubsidēšanu, un kas pierāda, ka privātu KVT un AVT piegādātāju cenas ir gandrīz tādas pašas kā VPU cenas. Turklāt līgumā, ko iesniedza viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem, par KVT nodrošināšanu, ko veic privātpersonai piederošs piegādātājs, pat ir nosacījums, ka cenai jābūt saistītai ar piegādātāja VPU cenu.

(94)

Ņemot vērā iepriekš izdarīto konstatējumu, ka VPU cenas ir zemākas par tirgus cenu, ir skaidrs, ka arī privātpersonām piederošu piegādātāju cenas, kas ir pielāgotas VPU cenām, ir zemākas par tirgus cenu.

(95)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta otro ievilkumu finansiāls ieguldījums ir tad, ja valdība "uztic privātai organizācijai vai norīko privātu organizāciju pildīt vienu vai vairākas funkcijas, kas minētas i), ii) un iii) punktā, kam parasti vajadzētu atrasties valdības kompetencē, un minētā darbība pēc būtības neatšķiras no darbības, ko parasti veic valdības". PTO Apelācijas iestāde "norīkošanu" ir interpretējusi kā situācijas, kurās valdība īsteno savas pilnvaras pār privātu iestādi, zināmā mērā arī piespiedu kārtā, un "uzticēšanu" kā situācijas, kurās valdība uztic atbildību privātai iestādei (39). Turklāt PTO ASV eksporta ierobežojumu padome (40) izstrādāja trīsvirzienu testu, lai konstatētu uzticēšanu un norīkošanu, kas pastāv, ja tiek īstenota a) valdības darbība, kura ir b) adresēta konkrētai personai un c) kuras mērķis ir konkrēts uzdevums vai pienākums (41).

(96)

Pamatojoties uz minēto, privātu piegādātāju iekļaušana ĶV KVT un AVT piegādes politikā ir uzskatāma par "uzticēšanu" privātajiem piegādātājiem un privātu piegādātāju "norīkošanu", ko veic ĶV, šādu iemeslu dēļ.

(97)

Ņemot vērā visus minētos faktorus, var secināt, ka ĶV eksporta ierobežojums, valdības plāni un VPU dominējošais stāvoklis ierobežo privāto KVT un AVT piegādātāju brīvību, uzliekot tiem pienākumu rīkoties nekomerciāli un noteikt ekonomiski neizdevīgas cenas (kas ir zemākas par tirgus cenām), ko tie nedarītu brīvā un atvērtā tirgū. Tas apstiprina, ka valdības politika attiecībā uz KVT un AVT piegādi (tostarp ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda rūpniecībai) attiecas uz privātajiem piegādātājiem.

(98)

Turklāt, ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Komisija, pamatojoties uz lietas materiālos esošajiem pierādījumiem un citu publiski pieejamo informāciju, secināja, ka ĶV uztic privātajiem KVT un AVT ražotājiem Ķīnā un norīko minētos ražotājus nodrošināt preces atbilstoši pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) un iv) punktam un rīkoties tāpat kā tēraudu ražojošie VPU.

(99)

Komisija konstatēja, ka privātie KVT un AVT piegādātāji rīkojas tā, kā ĶV ir uzticējusi un norīkojusi, un izmeklēšanā tika pierādīts, ka privātpersonām piederošo KVT un AVT piegādātāju cenas tiek pielāgotas VPU cenām (skat. iepriekšējo sadaļu).

(100)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka konstatējumi par VPU ieguvumu un īpašas iezīmes no KVT un AVT nodrošināšanas par cenām, kas zemākas par tirgus cenām, attiecas arī uz KVT un AVT nodrošināšanu, ko veic privātpersonām piederoši piegādātāji.

(101)

Šī programma ir radījusi ieguvumu diviem izlasē iekļautiem ražotājiem-eksportētājiem. Vienam ražotājam-eksportētājam (Panhua Steel Group) ieguvumu radījusi KVT nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo, un otram ražotājam-eksportētājam (Huadong Steel Group) ieguvumu radīja AVT nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo.

(102)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējam piešķirto ieguvumu IP laikā. Šādu ieguvumu aprēķina, summējot atšķirības starp faktiskajām KVT un AVT iepirkuma vērtībām un attiecīgajām standarta vērtībām. Rezultātā iegūtā summa tad tika sadalīta uz ražotāju-eksportētāju, kas sadarbojās, kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(103)

Tā kā Ķīnas KVT un AVT tirgus ir izkropļots, par atbilstošu pamatu KVT un AVT standarta cenu noteikšanai tika uzskatītas KVT un AVT cenas pasaules tirgū. Pamatojoties uz dažādiem tērauda rūpniecības tematiskajiem žurnāliem ("SBB" un "MEPS"), tika atlasītas vietējās cenas, atskaitot nodokļus, piecās valstīs/reģionos (t. i., Eiropā, ASV, Turcijā, Japānā un Brazīlijā). Lai aprēķinātu reprezentatīvu standartu, Komisija izvēlējās lielākos tirgus katrā ģeogrāfiskajā reģionā, proti, ES Eiropā, ASV Ziemeļamerikā, Brazīliju Latīņamerikā, Japānu Āzijā un Turciju Tuvajos Austrumos/Ziemeļāfrikā. Lai iegūtu mēneša standarta cenas, tika noteikta aritmētiskā vidējā vērtība vidējām mēneša cenām IP laikā katrā no piecām valstīm/reģioniem. Piecās atlasītajās valstīs/reģionos IP laikā nebija visaugstākās cenas, tās ir PTO locekles, tajās atrodas desmit pasaulē lielākie tērauda ražotāji, un tās atrodas dažādos kontinentos. Tāpēc šādi noteiktās standarta cenas uzskata par pamatotām un atbilstīgām.

(104)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem ir 23,02 % Huadong grupai un 27,63 % Panhua grupai.

(105)

Vidējā svērtā subsīdijas likme uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir 25,37 %.

(106)

Tā kā sadarbība bija vāja, noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, atbilst visaugstākajai subsīdijas likmei, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta struktūrai, kura saistīta ar vienu no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, t. i., 32,44 %.

(107)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnā nav funkcionējoša zemes tirgus un ka summa, ko uzņēmumi maksā par zemes izmantošanu, ir zemāka par normālo tirgus likmi. Atbildot uz anketas jautājumiem par antisubsidēšanu, ĶV norādīja: "Saskaņā ar ĶTR Zemes pārvaldības likumu zeme pilsētu teritorijās pieder valstij, bet zeme lauku un piepilsētu teritorijās, ja vien valsts nav skaidri noteikusi citādi, ir kopīgs zemnieku īpašums". ĶV apgalvoja, ka Ķīnā ir standartizēts un pienācīgi konkurētspējīgs zemes tirgus un ka zemes izmantošanas tiesībām jābūt publiskā apgrozībā saskaņā ar zemes tirgū piemērojamiem tiesību aktiem. ĶV arī norādīja, ka rūpnieciskajai un komerciālajai zemei jābūt iegādātai apmaiņā pret kompensāciju par izmantošanu atvērtā tirgū cenu piedāvāšanas, izsoles un konkursa procedūrā. ĶV neiesniedza datus par faktiskajām zemes izmantošanas tiesību cenām un minimālajām valdības noteiktajām zemes cenām, kas bija minētas atbildē uz anketas jautājumiem par antisubsidēšanu un pārbaudes apmeklējuma laikā.

(108)

Pārbaudes laikā Komisija pieprasīja no ĶV pierādījumus, lai pamatotu tās apgalvojumu, ka visa rūpnieciskā zeme Ķīnā tiek piešķirta ar piedāvājuma, kotācijas vai izsoļu starpniecību. ĶV nevarēja iesniegt šādus pierādījumus pārbaudes apmeklējuma laikā, bet iesniedza dažus datus šajā saistībā pēc pārbaudes apmeklējuma. Tomēr visi šie pierādījumi liecina, ka no trīspadsmit zemes izmantošanas tiesību piešķiršanas darījumiem, kuros iesaistīti izlasē iekļautie ražotāji-eksportētāji, tikai seši notika ar piedāvājuma vai izsoļu starpniecību. Netika iesniegta informācija par izsoles/ cenu piedāvāšanas procesu dalībniekiem, ko prasīja Komisija, un faktiski visos gadījumos uzņēmuma samaksātā galīgā cena bija tāda pati kā pašvaldību patvaļīgi noteiktā cena.

(109)

Komisija, pieņemot, ka ĶTR nepastāv noteikta zemes tirgus cena, arī prasīja no ĶV tās viedokli par iespējamiem standartiem. Lai gan laikā, kad anketa tika nosūtīta ĶV, tas bija tikai pieņēmums, bet nekādā ziņā konstatējums vai secinājums, ĶV izteica viedokli, ka pieņēmums ir kļūdains, un nenorādīja iespējamos standartus. ĶV arī norādīja uz iespējamo nepilnību sūdzībā, proti, ka sūdzības iesniedzējs, no vienas puses, apgalvo, ka Ķīnā nepastāv zemes tirgus un tāpēc ir jāizmanto "ārpusvalsts standarts", bet, no otras puses, ka VPU saņem zemi no valdības ar labvēlīgiem nosacījumiem atšķirībā no privātās nozares, un ierosināja, ka gadījumā, ja tiek izmantots jebkāds cenu standarts, tām jābūt cenām, ko maksā "neatbalstāmās" Ķīnas nozares, bet neiesniedza informāciju par šīm cenām. Šajā saistībā jānorāda, ka sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka zemes izmantošanas tiesību tirgus Ķīnā ir izkropļots kopumā un ka gan valstij piederošie, gan privātie OTI ražotāji ir saņēmuši zemes izmantošanas tiesības par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo.

(110)

Zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu Ķīnā reglamentē Ķīnas Tautas Republikas Zemes pārvaldības likums un Ķīnas Tautas Republikas Nekustamā īpašuma tiesību likums.

(111)

Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 2. pantu visa zeme pieder valstij, jo atbilstoši Ķīnas Konstitūcijai un piemērojamām tiesību normām zeme kopīgi pieder Ķīnas tautai. Zemi nedrīkst pārdot, bet var piešķirt zemes izmantošanas tiesības saskaņā ar likumu. Valsts iestādes tās var piešķirt ar publisku piedāvājumu, kotācijas vai izsoļu starpniecību.

(112)

Ražotāji-eksportētāji, kas sadarbojās, ir informējuši par to turējumā esošo zemi, kā arī par lielāko daļu no attiecīgajiem zemes izmantošanas tiesību līgumiem/apliecībām, bet ĶV sniedza tikai ļoti ierobežotu informāciju par zemes izmantošanas tiesību cenu noteikšanu.

(113)

Kā minēts iepriekš, ĶV apgalvoja, ka zemes izmantošanas tiesības Ķīnā piešķir ar piedāvājumu, izsoļu un konkursu starpniecību. Tas ir arī paredzēts Ķīnas Tautas Republikas Nekustamā īpašuma tiesību likuma (42) 137. pantā.

(114)

Tomēr, veicot pārbaudes pie ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, tika konstatēts, ka šī sistēma, ko aprakstījusi ĶV, praksē ne vienmēr darbojas šādi. Piemēram, no sešiem zemes izmantošanas tiesību iegādes darījumiem, ko veica Chongqing Wanda Steel Strip Co. Ltd. (daļa no Panhua Group Co. Ltd.), četros, kā to apstiprināja uzņēmuma amatpersonas, cenu piedāvājumu procedūra nenotika. Chongqing Wanda bija vienīgais dalībnieks, un šī uzņēmuma samaksātā darījuma galīgā cena faktiski bija tieši tāda pati kā sākotnējā cena, ko patvaļīgi bija noteicis vietējais Zemes resursu birojs. Attiecībā uz pārējiem diviem zemes izmantošanas tiesību iegādes darījumiem notika cenu piedāvājumu procedūra, tomēr ne attiecīgais uzņēmums, ne ĶV nav iesnieguši pierādījumus par to. Faktiski pēc dokumentiem, ko iesniedza ĶV pēc pārbaudes apmeklējuma, var spriest, ka arī šajos abos darījumos zemes izmantošanas tiesības tika iegādātas par cenu, kas bija identiska vietējā Zemes resursu biroja noteiktajai. Zhangjiagang Panhua Steel Strip Co., Ltd (arī daļa no Panhua Group Co. Ltd.) veica trīs zemes izmantošanas tiesību iegūšanas darījumus, kuros tiesības tika pārņemtas no privātiem uzņēmumiem apmaiņā par akciju daļu uzņēmumā Panhua Group Co. Ltd.

(115)

Zhejiang Huadong Light Steel Building Material Co., Ltd. divos gadījumos savas zemes izmantošanas tiesības ieguva no vietējā Zemes resursu biroja Sjaošaņas apgabalā, un vienā — no privāta uzņēmuma. Pierādījumus par piedāvājumiem vai izsolēm nevarēja iesniegt, jo saskaņā ar ĶV sniegto informāciju attiecībā uz zemes izmantošanas tiesībām, kas iegādātas pirms 2006. gada 1. septembra, nav apstiprinājumu par zemes izmantošanas tiesību iegādes darījumiem, un faktiski ĶV nedz apstiprināja, nedz noliedza, ka šie darījumi notikuši piedāvājumu vai izsoles procedūrā.

(116)

Konstatējumi par procedūru apstiprina, ka situācija attiecībā uz zemes piešķiršanu un iegādi Ķīnā ir neskaidra un nepārredzama un ka iestādes bieži vien nosaka cenas patvaļīgi. Iestādes nosaka cenas atbilstoši Pilsētu zemes novērtēšanas sistēmai, kas paredz, ka iestādēm, nosakot rūpnieciskās zemes cenu, citu kritēriju starpā ir jāņem vērā arī rūpniecības politika. Arī vismaz tērauda rūpniecībā piekļuve rūpnieciskajai zemei ar likumu ir paredzēta tikai uzņēmumiem, kas ievēro valsts noteikto rūpniecības politiku (43).

(117)

Arī sūdzības iesniedzēja iesniegtā neatkarīgā informācija liecina, ka zeme Ķīnā tiek piešķirta par cenām, kas zemākas par parastajām tirgus likmēm (44).

(118)

Zemes izmantošanas tiesību piešķiršana, ko veic ĶV, būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē preču nodrošināšanas veidā, kas rada ieguvumu saņēmējuzņēmumiem. Kā paskaidrots 114. un 115. apsvērumā, Ķīnā nav funkcionējoša zemes tirgus, un ārēja standarta izmantošana pierāda, ka summa, ko par zemes izmantošanas tiesībām maksā eksportētāji, kuri sadarbojās, ir daudz zemāka nekā parastā tirgus likme. Šī subsīdija ir īpaša saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, jo atbilstoši tiesību aktiem piekļuve rūpnieciskajai zemei ir paredzēta tikai uzņēmumiem, kas ievēro valsts noteikto rūpniecības politiku, tikai daži darījumi notikuši cenu piedāvāšanas procesā, cenas bieži vien neskaidri un nepārredzami noteica iestādes un valdības prakse attiecīgajā teritorijā.

(119)

Tādējādi šo subsīdiju uzskata par kompensējamu.

(120)

Tā kā tika secināts, ka situācija Ķīnā attiecībā uz zemes izmantošanas tiesībām nav orientēta uz tirgu, nav pieejami vispār nekādi privāti cenu standarti Ķīnā. Tāpēc nav praktiski iespējams veikt Ķīnas izmaksu vai cenu pielāgošanu. Šajos apstākļos tiek uzskatīts, ka Ķīnā nav tirgus, un saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu ir pamatota ārēja standarta izmantošana ieguvuma apjoma noteikšanai. Ņemot vērā, kas ĶV nesadarbojās un neiesniedza priekšlikumu par ārēju standartu, Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti, lai noteiktu atbilstošu ārējo standartu. Šajā saistībā uzskata, ka ir atbilstoši kā attiecīgu standartu izmantot informāciju no Taivānas atsevišķās muitas teritorijas.

(121)

Komisija uzskata, ka zemes cenas Taivānā visprecīzāk atspoguļo zemes cenas Ķīnas teritorijās, kurās izvietoti to ražotāju-eksportētāju uzņēmumi, kas sadarbojās. Lielākā daļa minēto ražotāju-eksportētāju darbojas Ķīnas austrumu daļā, attīstītās teritorijās ar augstu IKP, provincēs ar augstu iedzīvotāju blīvumu.

(122)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Saņēmējiem piešķirto ieguvumu aprēķina, ņemot vērā starpību starp summu, ko katrs uzņēmums samaksājis par zemes izmantošanas tiesībām, un summu, kas parasti būtu bijusi jāmaksā, pamatojoties uz Taivānas standartu.

(123)

Veicot šo aprēķinu, Komisija izmantoja Taivānā noteikto vidējo zemes cenu par vienu kvadrātmetru, kas koriģēta, ņemot vērā valūtas vērtības samazināšanos un IKP attīstību kopš attiecīgo zemes izmantošanas tiesību līgumu noslēgšanas. Informācija par rūpnieciskās zemes cenām tika iegūta no Taivānas Ekonomikas ministrijas Rūpniecības biroja tīmekļa vietnes. Valūtas vērtības samazināšanos un IKP Taivānai aprēķināja, pamatojoties uz inflācijas rādītājiem un IKP uz vienu iedzīvotāju attīstību pašreizējās cenās USD Taivānai, ko SVF publicējis savā World Economic Outlook 2011. gada izdevumā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) tika pieskaitīta IP, izmantojot parasto rūpnieciskā lietojuma zemes tiesību izmantošanas termiņu Ķīnā (t. i., 50 gadi). Šī summa tad tika pieskaitīta ražotāju-eksportētāju, kas sadarbojās, kopējam tirdzniecības apgrozījumam IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(124)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, ir 0,34 % Huadong grupai un 1,12 % Panhua grupai.

(125)

Vidējā svērtā subsīdijas likme uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir 0,73 %.

(126)

Tā kā sadarbība bija vāja, noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, atbilst visaugstākajai subsīdijas likmei, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta struktūrai, kura saistīta ar vienu no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, t. i., 1,36 %.

(127)

Sūdzībā bija apgalvots, ka ūdens cenas Ķīnā ekskluzīvi nosaka valsts iestādes un ka cenu struktūra tiek noteikta atbilstoši rūpniecības makropolitikai. Tiek arī ziņots, ka ūdens cenas atšķīrās dažādās vietējās teritorijās un ka arī likmes katram uzņēmumam tika noteiktas atšķirīgi. Sūdzībā bija apgalvots, ka ir iespējams, ka OTI ražotājiem ir nodrošināts ieguvums no ūdens cenām, kas ir mazākas par pienācīgo atlīdzību, saskaņā ar augstas pievienotās vērtības tērauda izstrādājumu veicināšanas politiku.

(128)

Ūdensapgādi un tirgu Ķīnā pārvalda NDRC, Ūdens resursu ministrija un Vides ministrija. Ūdensapgādes tirgū joprojām lielā mērā dominē vietējie valstij piederošie uzņēmumi, lai gan valsts piegādātāju monopolu ir sagrāvusi ārvalstu ieguldījumu uzņēmumu iesaistīšanās dažos atsevišķu pilsētu ūdensapgādes projektos. Tomēr ĶV nevarēja iesniegt sīki izstrādātu ūdens piegādātāju sarakstu, kurā būtu norādītas arī to apkalpotās teritorijas un piegādātie daudzumi (skat. 129. apsvērumu), bet atbildot uzrādīja tikai sarakstu ar ūdens piegādātājiem, kas apkalpo izlasē iekļauto ražotāju-eksportētāju teritorijas.

(129)

Attiecībā uz cenām jānorāda, ka NDRC izstrādā galveno cenu politiku, un pašvaldības vietējo ūdens cenu nosaka pēc uzklausīšanas procedūras, lai nodrošinātu ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Cenas atspoguļo izmaksas kopā ar pamatotu peļņu, ko gūst vietējie ūdens piegādātāji. ĶV iesniedza attiecīgos cenrāžus, kas piemērojami pašvaldībās, kuru teritorijā atradās izlasē iekļautie OTI ražotāji. Tika precizēts, ka dažādās pašvaldību cenas uz visiem rūpnieciskajiem lietotājiem attiecas vienādi un neatšķiras atkarībā no uzņēmumiem vai lietotājiem.

(130)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka NDRC nosaka ūdens bāzes cenu un pašvaldību cenu pārvaldības iestādes nosaka cenu katrai pašvaldībai, pamatojoties uz vairākiem parametriem (piemēram, sadales izmaksas, peļņa un pamatots pārpalikums). Ūdens cenai ir pieskaitīta "notekūdeņu attīrīšanas" maksa, ko arī nosaka pašvaldību līmenī.

(131)

Lai gan ūdens bāzes cena, notekūdeņu attīrīšanas maksa un citi iespējamie vietējie uzcenojumi ir vienlīdz piemērojami visiem lietotājiem, kas ietverti vienās un tajās pašās kategorijās, tika konstatēts, ka viens no abiem izlasē iekļautajiem eksportētājiem, proti, Zhejiang Huadong grupa, nemaksāja notekūdeņu attīrīšanas maksu.

(132)

Attiecīgais eksportētājs apgalvoja, ka tas ir samaksājis šo maksu kā vienreizēju summu Vides aizsardzības dienestam. Tomēr netiek uzskatīts, ka šis maksājums tika veikts notekūdeņu attīrīšanas maksas vietā, jo 1) oficiālajā dokumentā ir minēta "notekūdeņu emisijas" maksa, nevis "notekūdeņu attīrīšanas" maksa; 2) maksājums nav proporcionāls faktiskajam ūdens patēriņam; 3) kopējā samaksātā summa ir diezgan maza salīdzinājumā ar faktisko summu, kas būtu bijusi maksājama, ja tiktu piemērota notekūdeņu attīrīšanas maksa par faktisko ūdens patēriņu.

(133)

Zhejiang Huadong grupa saņēma finansiālu ieguldījumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nozīmē, jo valdība nodrošināja ūdeni ar vietējā valsts ūdensapgādes uzņēmuma (t. i., Hangzhou Xiaoshan Water Supply Co. Ltd.) starpniecību. Tas ir finansiāls valsts ieguldījums pamatregulas nozīmē tādu preču nodrošināšanas veidā, kas nav daļa no vispārējās infrastruktūras. Alternatīvi to varētu uzskatīt par ieņēmumiem, no kuriem valdība atteikusies, jo valsts iestāde neguva ieņēmumus, ko tā citādi būtu guvusi, 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.

(134)

Huadong Steel grupa saņēma ieguvumu pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē, ciktāl valdība nodrošināja ūdeni par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Ir konstatēts, ka šis eksportētājs nav maksājis par ūdensapgādi pilnu cenu, kas parasti piemērojama tai lietotāju kategorijai, pie kuras tas pieder, jo ūdens cenas "notekūdeņu attīrīšanas maksas" komponents nav samaksāts.

(135)

Subsīdija ūdens nodrošināšanas veidā vienam no eksportētājiem, kas sadarbojās, ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, jo ne visi uzņēmumi ir atbrīvoti no notekūdeņu attīrīšanas maksas. Neatkarīgi no tā, ka nav tiesību aktu, kas šo subsīdiju paredz tikai konkrētiem uzņēmumiem, iespēja konkrētam uzņēmumam, kas izgatavo attiecīgo ražojumu, saņemt ūdeni par atlīdzību, kas ir zemāka par pienācīgo, apvienojumā ar acīmredzamo pašvaldībām piešķirto rīcības brīvību nepiemērot daļu no cenas, ko parasti maksā par ūdeni, faktiski padara subsīdiju par īpašu. Tāpēc Komisija nevarēja savākt papildu pierādījumus par to, uz kāda pamata tika piešķirts atbrīvojums no šīs maksas, jo ražotājs-eksportētājs tos nevarēja iesniegt.

(136)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par šādu ieguvumu uzskata notekūdeņu attīrīšanas maksas summu, kas netika samaksāta par ūdens patēriņu IP laikā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) tika sadalīta uz ražotāju-eksportētāju, kas sadarbojās, kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(137)

Zhejiang Huadong grupai ir radīts ieguvums no notekūdeņu attīrīšanas maksas nemaksāšanas. Tai noteiktā subsīdijas likme ir 0,01 %.

(138)

Vidējā svērtā subsīdijas likme uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir 0,01 %.

(139)

Tā kā sadarbība bija vāja, subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir noteikta visaugstākās subsīdijas likmes līmenī, kurš noteikts attiecībā uz šo shēmu izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, t. i., 0,01 %.

(140)

Sūdzībā ir norādīts, ka ĶV, nosakot preferenciālas likmes, ir nodrošinājusi elektroenerģiju par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Sūdzībā jo īpaši ir apgalvots, ka elektroenerģijas maksa dažādās provincēs tika noteikta atšķirīgi un ka preferenciālās likmes tika izmantotas kā rūpniecības politikas instruments, lai dotu priekšroku tērauda ražojumiem ar augstu pievienoto vērtību, nevis novecojušai ražošanas jaudai.

(141)

Par elektroenerģijas tirgus regulēšanu un cenu noteikšanu Ķīnā atbild NDRC. Starpprovinču un provinču tīklus uztur divi valstij piederoši piegādātāji — Ķīnas Valsts elektrotīklu korporācija un Ķīnas Dienvidu elektrotīklu korporācija. Elektroenerģijas piegādātāji pašvaldību līmenī ir šo uzņēmumu meitasuzņēmumi. Pašlaik ar dažu izmēģinājuma projektu starpniecību Ķīnā tiek ieviests konkurences mehānisms, tomēr tā ietekme šajā procesa posmā joprojām ir neliela.

(142)

NDRC elektroenerģijas cenas nosaka, pamatojoties uz procedūru, kas ietver izmaksu izpēti, ekspertu novērtējumu, atklātu izskatīšanu un galīgās cenas noteikšanu un publicēšanu. NDRC publicē katrai provincei piemērojamās cenas paziņojumos, un tad vietējie cenu biroji publicē attiecīgu paziņojumu vietējā līmenī, tādējādi īstenojot centrālās NDRC noteiktās cenas. Galīgā cena atspoguļo iepirkuma izmaksas, pārvades izmaksas un zaudējumus un valdības uzcenojumus. Cenas katrai provincei atšķiras atkarībā no vietējās situācijas un politikas mērķiem, ko īsteno dažādajās provincēs. Tās nosaka atšķirīgām tiešo lietotāju kategorijām (piemēram, mājsaimniecību lietotāji, rūpnieciskie lietotāji). Papildu cenu atšķirības pastāv attiecībā uz dažādiem rūpnieciskajiem lietotājiem, lai īstenotu rūpniecības politiku, ko noteikusi ĶV un kas atspoguļota katalogā, kurš iekļauts NDRC Lēmumā Nr. 40 (2005. gads) (skat. papildu paskaidrojumu 182. apsvērumā). Lietotāji, kas saskaņā ar NDRC katalogu ietilpst "atbalstāmo" uzņēmumu kategorijā, maksā elektroenerģijas maksas bāzes likmi, savukārt lietotāji, kas ietilpst "novecojušo" vai "aizliegto" uzņēmumu kategorijā, maksā uzcenojumu papildus bāzes likmei. Lietotāji, kas nepieder ne pie vienas no katalogā uzskaitītajām kategorijām, ir iekļauti "atļauto" uzņēmumu noklusējuma kategorijā un arī maksā bāzes likmi bez uzcenojuma. OTI ražotāji parasti būtu iekļaujami "atbalstāmu" uzņēmumu kategorijā saskaņā ar NDRC Lēmumu Nr. 40.

(143)

Komisija pieprasīja no ĶV informāciju par elektroenerģijas tirgus tiesisko regulējumu un cenu noteikšanu, kā arī par visu attiecīgo iestāžu vai struktūru lomu. ĶV neiesniedza visus attiecīgos cenu noteikšanas lēmumus, ko izdevusi NDRC un vietējie cenu biroji, ne par ražotājiem-eksportētājiem, kas nav iekļauti izlasē, ne arī par izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem. ĶV arī nesniedza precīzu aprakstu par NDRC un vietējo cenu biroju lomu cenu noteikšanā. Komisija informēja ĶV par šīm nepilnībām attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem savā 2012. gada 12. augusta vēstulē. Pēc pārbaudes apmeklējumiem tika arī atklāts, ka ĶV ir norādījusi nepareizu elektroenerģijas maksu, kas piemērojama vienam no izlasē iekļautajiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(144)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka tieši NDRC nosaka elektroenerģijas cenas, kas piemērojamas dažādajās provincēs. Tika gūti pierādījumi, ka vietējais cenu birojs darbojas tikai kā atzars NDRC centrālajā līmenī pieņemtā lēmuma izpildei. To apstiprina arī fakts, ka NDRC izdod paziņojumus, kuros tā nosaka faktiskās cenas katrai provincei, un tad šādi paziņojumi tiek oficiāli transponēti vietējos paziņojumos, ko pieņem vietējie cenu biroji un ko īsteno vietējā līmenī. Izmeklēšanā arī tika konstatēts, ka atšķirīgās elektroenerģijas cenas, kas piemērojamas konkrētām nozarēm un/vai provinču vai vietējā līmenī, nosaka atbilstoši konkrētiem faktoriem, tostarp jo īpaši to rūpniecības politikas mērķu īstenošanai, kurus noteikušas centrālās un pašvaldības iestādes savos piecgadu plānos un nozaru plānos.

(145)

Izmeklēšanā attiecībā uz izlasē iekļautajiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika pierādīts, ka vienam no tiem, t. i., Chongqing Wanda Steel Strip (CWSS), tika radīts ieguvums no elektroenerģijas cenas, kas zemāka par lieliem rūpnieciskiem lietotājiem vispārpiemērojamo cenu. Tika konstatēts, ka konkrētajā teritorijā, kurā atradās minētā eksportētāja uzņēmums, atsevišķu rūpniecisko lietotāju apakškategorijai, tostarp attiecīgā ražojuma ražotājiem, bija tiesības uz šo pazemināto cenu.

(146)

Viens no izlasē iekļautajiem eksportētājiem, kas sadarbojās (CWSS), saņēma finansiālu ieguldījumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nozīmē, jo valdība nodrošināja elektroenerģiju ar vietējā valsts elektroapgādes uzņēmuma starpniecību. Tas ir valsts ieguldījums pamatregulas nozīmē tādu preču nodrošināšanas veidā, kas nav daļa no vispārējās infrastruktūras.

(147)

CWSS saņēma ieguvumu pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē, ciktāl valdība nodrošināja elektroenerģiju par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Ir konstatēts, ka šis eksportētājs bija tiesīgs uz zemāku cenu nekā tā, kas bija piemērojama citiem lieliem rūpnieciskiem lietotājiem.

(148)

Subsīdija elektroenerģijas nodrošināšanas veidā vienam no eksportētājiem, kas sadarbojās, ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē. Zemākā elektroenerģijas cena tiek noteikta attiecīgajā NDRC paziņojumā un iekļauta vietējā cenu biroja izdotajā paziņojumā, t. i., to apstiprina centrālā iestāde un pārvalda vietējā līmenī. Šādu zemāko cenu var izmantot tikai konkrēti uzņēmumi konkrētās norādītās nozarēs (galvenokārt ferosakausējumu ražotāji elektronisko krāšņu un mēslošanas līdzekļu ražošanas uzņēmumos), kas iekļauti lielu rūpniecisko lietotāju apakškategorijā. Tāpēc šī zemākā cena ir de jure paredzēta tikai tiem uzņēmumiem, kas iekļauti šajās kategorijās, pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(149)

Arī subsīdija ir paredzēta tikai konkrētam reģionam, jo tā ir piemērojama tikai ierobežotā noteiktā ģeogrāfiskā reģionā, kurā atrodas attiecīgā ražotāja-eksportētāja uzņēmums. Šī teritorija tiek atbalstīta saskaņā ar centrālās valdības izdotu tiesību aktu, t. i., Valsts padomes Apkārtrakstu par vairākiem politikas virzieniem Ķīnas plašo rietumu reģionu attīstības īstenošanai (sīkāku informāciju skat. 233. apsvērumā). Minētajā apkārtrakstā elektroenerģijas pārvades un piegādes cenu mehānisms ir skaidri norādīts kā viens no instrumentiem konkrētu nozaru attīstīšanai. Tā kā minētajā teritorijā piemērojamās elektroenerģijas cenas nosaka centrālā iestāde, šī subsīdija ir arī reģionāla pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē.

(150)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Ražotājiem-eksportētājiem piešķirtais ieguvums ir aprēķināts, ņemot vērā starpību starp faktisko samaksāto elektroenerģijas cenu par Kwh un cenu par Kwh, ko lieliem rūpnieciskiem lietotājiem būtu vajadzējis maksāt, un to reizinot ar IP laikā patērēto elektroenerģijas daudzumu. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.punktu šī summa (skaitītājs) tad tika sadalīta uz ražotāju-eksportētāju, kas sadarbojās, kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(151)

Ieguvumu no šīs zemākās elektroenerģijas cenas ir saņēmis viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās un kas pieder pie Panhua uzņēmumu grupas (t. i., CWSS). Panhua grupai noteiktā subsīdijas likme ir 0,14 %.

(152)

Vidējā svērtā subsīdijas likme uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir 0,07 %.

(153)

Tā kā sadarbība bija vāja, subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir noteikta visaugstākās subsīdijas likmes līmenī, kurš noteikts attiecībā uz šo shēmu struktūrai, kas saistīta ar vienu no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, t. i., 0,17 %.

(154)

Sūdzības iesniedzējs norādīja uz vairākām citām precēm, ko ĶV nodrošinājusi OTI ražotājiem ar savu VPU starpniecību. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši uzskaitīja vairākus konkrētus darījumus saistībā ar vairāku VPU izgatavotu tērauda izstrādājumu, tostarp dzelzsrūdas koncentrāta, lodīšu, kausētas rūdas, metāllūžņu, stieņu, sakausējumu un daudzu citu, nodrošināšanu. Sūdzībā bija pierādīts, ka cena par šo preču nodrošināšanu tika noteikta, ņemot vērā dažādus aspektus un/vai standartus, un ka tika noteikti maksimālie cenu ierobežojumi vai veiktas cenu korekcijas atkarībā no dažādajām precēm un no tā, vai darījums attiecās uz saistītām pusēm.

(155)

ĶV atbildēja, ka IP laikā tā neīstenoja šo programmu attiecībā uz tērauda ražotājiem. Ņemot vērā, ka ĶV nesniedza vairāk informācijas par šo programmu, Komisijas konstatējumi tika pamatoti ar lietas materiālos pieejamo informāciju saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(156)

Ciktāl dažādo iepriekš minēto preču cenas neatspoguļo pienācīgu atlīdzību, šī programma ir kompensējama saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu un 6. panta d) punktu. Tomēr, ņemot vērā to, cik sarežģīti bija dažādie šo preču nodrošināšanas darījumi un tiem pamatā esošie līgumi, kas nebija pieejami procedūras pierakstos, Komisija nevarēja izdarīt pārliecinošu secinājumu par šo programmu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi neizvērtēt šo programmu sīkāk.

(157)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka OTI ražotājiem ieguvumu rada zemās (subsidētās) procentu likmes, ko piemēro valstij piederošu komercbanku un valdības banku aizdevumiem saskaņā ar ĶV politiku, kura paredz atbalstīt un attīstīt Ķīnas tērauda rūpniecības paplašināšanu atbilstoši piecgadu plāniem.

(158)

Komisija pieprasīja no ĶV informāciju par to, cik lielu procentuālo daļu no aizdevumiem gan rūpniecībai kopumā, gan rūpniecības nozarēm, uz ko attiecas šī izmeklēšana, piešķīrušas bankas, kuru lielākais vai vienīgais akcionārs ir ĶV, bankas, kurās ĶV pieder akciju daļas, bet kurās tā nav lielākais akcionārs, bankas, kurās ĶV nepieder akciju daļas, un ārvalstu bankas. ĶV atbildēja, ka tā neglabā uzskaites datus par to aizdevumu summām un procentuālo daļu, kurus piešķir valstij piederošas bankas, ne arī uzskaites datus par aizdevumiem tērauda rūpniecībai. ĶV neieteica alternatīvus šādas informācijas avotus.

(159)

Komisija arī prasīja informāciju par valsts īpašumtiesībām uz minētajām bankām un finanšu iestādēm, bet ĶV nesniedza šādu informāciju, norādot, ka tā neglabā šādus uzskaites datus. Lai gan ir maz ticams, ka ĶV nepārzina sev piederošos aktīvus, jānorāda, ka saskaņā ar publiski pieejamo informāciju (45)  (46) ĶV pieder akciju kontrolpakete daudzās no Ķīnā nodibinātajām lielākajām bankām, un tāpēc, kā tas ir attiecībā uz VPU, kas ražo KVT un AVT, tai ir pieejami banku statūti, kuros jābūt sīki aprakstītai informācijai par akciju turējumu. Šajā saistībā arī jānorāda, ka saskaņā ar Komercbanku likuma [2003. gads] 61. pantu bankas "paziņo bilances, peļņas pārskatus un citus finanšu pārskatus un statistikas ziņojumus un dokumentus Valsts padomes banku regulatoram un Ķīnas Tautas bankai".

(160)

Komisija (nosūtot īpašu anketu — A pielikums) arī pieprasīja informāciju par valdības īstenotās kontroles struktūru attiecīgajās Ķīnas bankās un par valdības politikas vai interešu īstenošanu attiecībā uz tērauda rūpniecību (t. i., direktoru padome un akcionāru padome, akcionāru/direktoru sanāksmju protokoli, akcionāru/direktoru valstspiederība, aizdevumu politika un riska novērtēšana attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti ražotājiem-eksportētājiem, kuri sadarbojās). Tomēr, atbildot uz anketas jautājumiem, ĶV iesniedza tikai vienu pielikumu — A pielikumu —, kurā bija ietverta vispārīga informācija (galvenokārt apkopota no banku tīmekļa vietnēm). Lielākā daļa A pielikumā prasītās informācijas netika sniegta. Uz dažiem jautājumiem ĶV atbildēja, ka tai attiecīgajā brīdī nav šādas informācijas, bet uz citiem tā atbildēja, iesniedzot tikai informāciju par atlasītām bankām (piemēram, tika iesniegti tikai astoņu banku statūti). Vēstulē par nepilnībām Komisija atkārtoja savu prasību un aicināja ĶV sniegt visu anketā sākotnēji prasīto informāciju. Atbildot uz vēstuli par nepilnībām, ĶV iesniedza nedaudz papildu informācijas. Tomēr atbilde joprojām bija ļoti nepilnīga, un liela daļa prasītās informācijas (piemēram, valdības akciju turējuma procentuālā daļa valstij piederošās bankās, dažu anketā uzskaitīto banku statūti, pilnīgas atbildes uz jautājumiem A pielikumā) netika sniegta.

(161)

Anketā, vēstulē par nepilnībām un arī pārbaudes apmeklējumā uz vietas Komisija pieprasīja Ķīnas Tautas bankas (ĶTB) apkārtrakstus par finanšu iestāžu aizdevumu procentu likmju politikas paplašināšanu (YinFa [2003. gads] Nr. 250 un YinFa [2004. gads] Nr. 251). Komisija par minētajiem apkārtrakstiem uzzināja iepriekšējās izmeklēšanas gaitā. Tomēr tā vietā, lai iesniegtu minētos apkārtrakstus, ĶV ieteica Komisijai aplūkot ĶTB tīmekļa vietni, lai uzzinātu informāciju par finanšu iestāžu aizdevumu procentu likmju politiku. Pārbaudes laikā šajā saistībā tika iesniegti divi dokumenti, bet tie bija tikai izdrukas no tīmekļa vietnes. Jānorāda, ka ĶTB tīmekļa vietnē nav atrodams pilns minēto apkārtrakstu saturs.

(162)

Komisija uz vietas veiktas pārbaudes laikā arī pieprasīja iesniegt ĶTB apkārtrakstu par izmaiņām, kas veiktas 2012. gada 8. jūnijā. ĶV neiesniedza apkārtrakstu, bet sniedza tikai vispārīgu no ĶTB tīmekļa vietnes izdrukātu informāciju par standarta procentu likmju korekcijām.

(163)

Komisija arī prasīja ĶV noorganizēt tikšanās ar konkrētām bankām, lai pārbaudītu informāciju par preferenciāliem aizdevumiem OTI rūpniecībai. Tomēr ĶV šādas tikšanās nenoorganizēja un norādīja, ka tā nevar iejaukties valstij piederošo banku darbībā, lai noorganizētu šādas tikšanās. Jānorāda arī, ka 2012. gada 7. jūnija pirmspārbaudes vēstulē Komisija paskaidroja, ka tā būtu gatava sākt pārbaudi vienu dienu agrāk un faktiski atvēlēt vairāk laika pārbaudei gadījumā, ja ĶV uzskata, ka bankas ir piemērotākas, lai sniegtu precizējumus un paskaidrojumus par preferenciālajiem aizdevumiem. Tāpēc Komisija prasīja ĶV apstiprināt banku klātbūtni pirms pārbaudes, lai pārbaudes grupa varētu veikt vajadzīgos sagatavošanās darbus. 2012. gada 15. jūnija vēstulē ĶV norādīja, ka tā turpinās pieprasīt, lai bankas sadarbojas, bet nevar tās piespiest to darīt. Galu galā tikai pirmajā pārbaudes dienā Komisijas grupa tika informēta, ka tās rīcībā ir Ķīnas Būvniecības bankas pārstāvis, kurš atbildēs uz jautājumiem un sniegs skaidrojumus. Tā kā Komisija nebija par to informēta (lai gan tā to konkrēti prasīja pirmspārbaudes vēstulē), nebija iespējams apspriest konkrētus jautājumus par līgumiem un aizdevumu nosacījumiem, bet varēja tikai uzdot vispārīgus jautājumus. Katrā ziņā netika iesniegti nekādi dokumenti, kas apliecinātu Ķīnas Būvniecības bankas pārstāvja izteikumus, paskaidrojot, ka visa Komisijas prasītā dokumentācija ir konfidenciāla un iekšēja.

(164)

Saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. un 6. punktu ĶV tika darītas zināmas nesadarbošanās sekas. Tā kā ĶV nesadarbojās, papildus attiecīgiem ĶV dokumentiem, ko iesniedza citas personas, vajadzēja izmantot informāciju no sekundāriem avotiem, tostarp sūdzībā sniegto un internetā iegūto publiski pieejamo informāciju.

(165)

Izmeklēšanā ir konstatēts, ka Ķīnas finanšu tirgum ir raksturīga valsts iejaukšanās, jo vairums lielāko banku pieder valstij. Ķīnas iestādes ir sniegušas tikai ļoti ierobežotu informāciju par Ķīnas banku akciju/īpašumtiesību daļām. Tomēr, kā plašāk izklāstīts turpmāk, Komisija apkopoja pieejamo informāciju, lai izdarītu reprezentatīvu konstatējumu. Analizējot, vai bankas ir struktūras, kam ir uzticētas vai kas īsteno valdības pilnvaras (valsts iestādes), Komisija arī prasīja informāciju ne vien attiecībā uz bankām kā valsts īpašumu, bet arī par citām pazīmēm, piemēram, valsts pārstāvju klātbūtni direktoru padomē, valdības kontroli pār banku darbību, valdības politikas vai interešu īstenošanu un to, vai minētās struktūras tika izveidotas ar likumdošanas aktu.

(166)

No pieejamās informācijas tā secināja, ka valstij piederošajām bankām Ķīnā ir vislielākā tirgus daļa un dominējošs stāvoklis Ķīnas finanšu tirgū. Saskaņā ar Deutsche Bank 2006. gada Pētījumu par Ķīnas banku nozari (47) valstij piederošo banku daļa Ķīnas tirgū var būt vairāk nekā 2/3. Tajā pašā jautājumā PTO Ķīnas tirdzniecības politikas pārskatā ir norādīts, ka "vēl viena vērā ņemama Ķīnas finanšu nozares īpašība ir valsts īpašumtiesību augstais īpatsvars" (48) un ka "ir notikušas niecīgas izmaiņas Ķīnas banku nozares tirgus struktūrā, kurā dominē valstij piederošas bankas" (49). Ir pamatoti norādīt, ka piecas lielākās valstij piederošās komercbankas (Lauksaimniecības banka, Ķīnas Banka, Ķīnas Būvniecības banka, Komunikāciju banka un Rūpniecības un tirdzniecības banka) pārstāv vairāk nekā pusi no Ķīnas banku nozares (50).

(167)

Komisija arī pieprasīja informāciju par valdības īstenotās kontroles struktūru attiecīgajās Ķīnas bankās un par valdības politikas vai interešu īstenošanu attiecībā uz tērauda rūpniecību (t. i., direktoru padome un akcionāru padome, akcionāru/direktoru sanāksmju protokoli, akcionāru/direktoru valstspiederība, aizdevumu politika un riska novērtēšana attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti ražotājiem-eksportētājiem, kuri sadarbojās). Tomēr, kā norādīts 160. apsvērumā, ĶV par to iesniedza tikai ļoti ierobežotu informāciju. Tātad Komisijai bija jāizmanto pieejamā informācija. Pamatojoties uz pieejamiem datiem, Komisija secināja, ka valdība kontrolē minētās bankas un ka tās īsteno valdības pilnvaras tā, ka to darbības var tikt attiecinātas uz valsti. Attiecīgie dati, kas izmantoti, lai izdarītu minētos konstatējumus, ir atvasināti no ĶV sniegtās informācijas, Ķīnas banku gada pārskatiem, kurus iesniedza ĶV vai kuri bija publiski pieejami, no informācijas, kas izgūta no Deutsche Bank 2006. gada Pētījuma par Ķīnas banku nozari, PTO politikas pārskata par Ķīnu (2010. un 2012. gads), Pasaules Bankas ziņojuma "Ķīna 2030", kā arī no informācijas, ko sniedza ražotāji-eksportētāji, kuri sadarbojās, un sūdzībā ietvertās informācijas. Attiecībā uz ārvalstu bankām neatkarīgos avotos ir lēsts, ka tās pārstāv nelielu daļu no Ķīnas banku nozares un tāpēc tām ir nenozīmīga loma aizdevumu politikā; attiecīga informācija liecina, ka tas var būt pat tikai 1 % no Ķīnas tirgus (51). Arī attiecīgā publiski pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankas, jo īpaši lielās komercbankas, joprojām paļaujas uz valstij piederošiem akcionāriem un valdību, lai papildinātu kapitālu gadījumos, kad tā nepietiek kredīta ekspansijas dēļ (52).

(168)

No bankām, kas piešķīra aizdevumus ražotājiem-eksportētājiem, kuri sadarbojās, lielākā daļa ir valstij piederošas bankas. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, patiešām tika konstatēts, ka vismaz 14 no 17 paziņotajām bankām, tostarp Ķīnas lielākās komercbankas, piemēram, Ķīnas Banka, Ķīnas Būvniecības banka un Ķīnas Rūpniecības un tirdzniecības banka, pieder valstij. Arī attiecībā uz pārējām valstij piederošajām bankām Komisija pieprasīja to pašu informāciju, kas minēta iepriekš — par valsts kontroli un valsts politikas vai interešu īstenošanu saistībā ar tērauda rūpniecību. Šāda sīka informācija netika sniegta. Tāpēc tiek secināts, ka valdība kontrolē minētās bankas un ka tās īsteno valdības pilnvaras tā, ka to darbības var tikt attiecinātas uz valsti. Tāpēc valstij piederošās komercbankas Ķīnā jāuzskata par valsts iestādēm.

(169)

Vēl viena pazīme, kas liecina par ĶV iesaistīšanos Ķīnas finanšu tirgū, ir ĶTB loma konkrētu ierobežojumu noteikšanā attiecībā uz procentu likmju noteikšanas veidu un svārstībām. Izmeklēšanā patiešām tika konstatēts, ka ĶTB ir izstrādājusi īpašus noteikumus, kas reglamentē procentu likmju svārstības Ķīnā. Saskaņā ar pieejamo informāciju šie noteikumi ir izklāstīti ĶTB Apkārtrakstā par jautājumiem saistībā ar noguldījumiem un aizdevumiem piemērojamo procentu likmju pielāgošanu — YinFa (2004. gads), Nr. 251 ("Apkārtraksts Nr. 251"). Finanšu iestādēm tiek prasīts noteikt aizdevumu likmes, kas atbilstu konkrētam ĶTB standarta aizdevumu procentu likmju diapazonam. Komercbanku aizdevumiem un komerciāli pārvaldītiem politikas banku aizdevumiem nepiemēro augstāko ierobežojumu diapazonu, bet piemēro vienīgi zemāko ierobežojumu diapazonu. Pilsētu kredītu kooperatīviem un lauku kredītu kooperatīviem piemēro gan augstāko, gan zemāko ierobežojumu diapazonu. Preferenciāliem aizdevumiem un aizdevumiem, par kuriem Valsts padome pieņēmusi īpašus noteikumus, nenotiek procentu likmju augšupējas svārstības. Komisija pieprasīja no ĶV precizējumus par Apkārtrakstā Nr. 251 lietoto definīciju un formulējumu un par iepriekšējiem tiesību aktiem (ĶTB Apkārtraksts par finanšu iestāžu aizdevumu procentu likmju svārstību diapazona paplašināšanu — YinFa [2003. gads] Nr. 250). Tomēr, kā izklāstīts 161. un 162. apsvērumā, ĶV atteicās iesniegt minētos apkārtrakstus, tāpēc Komisija nevarēja pārbaudīt to saturu un prasīt paskaidrojumus. Tā kā ĶV šajā saistībā neiesniedza attiecīgu informāciju, kas liecinātu, ka situācija ir mainījusies kopš 2011. gada maija, kad Komisija pabeidza antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz krītotu papīru (53), tiek konstatēts, ka ĶTB ir iesaistīta procentu likmju noteikšanā, ko veic valstij piederošās komercbankas, un ietekmē šādu likmju noteikšanu.

ĶV neiesniedza pierādījumus, ka situācija, kas konstatēta izmeklēšanā par krītotu papīru, ir mainījusies, tāpēc, pamatojoties uz pieejamiem faktiem un citiem iepriekš minētajiem pierādījumiem, tika secināts, ka situācijai attiecībā uz procentu likmju noteikšanas metodēm jāpaliek tādai, kāda tā ir, visā IP laikā.

(170)

Komisija arī mēģināja analizēt, vai ĶV uztic privātpersonām piederošām komercbankām vai norīko šādas komercbankas Ķīnā piešķirt preferenciālus (subsidētus) aizdevumus ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda ražotājiem pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(171)

No sadaļas, kas attiecas uz valsts iesaistīšanos banku nozarē (165.–169. apsvērums), ir skaidrs, ka ĶV ir izstrādājusi politiku, lai nodrošinātu preferenciālus aizdevumus ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda rūpniecībai, jo valsts iestādes (valstij piederošās komercbankas) (54) tiek iesaistītas šādā nodrošināšanā un ieņem dominējošu stāvokli tirgū, kas ļauj tām piedāvāt cenas, kuras ir zemākas par tirgus cenām. Tagad ir jānoskaidro, vai šī politika attiecas arī uz privātiem piegādātājiem.

(172)

Komercbanku likums [2003. gads] ir vienlīdz piemērojams gan valstij piederošām komercbankām, gan privātpersonām piederošām komercbankām. Piemēram, minētā likuma 38. pantā ir paredzēts pienākums visām komercbankām (t. i., arī privātpersonām piederošām komercbankām) "noteikt aizdevuma likmi saskaņā ar ĶTB noteiktās aizdevuma likmes augstāko un zemāko ierobežojumu", bet likuma 34. pantā komercbankām ir noteikts pienākums "veikt aizdevumu darījumus, ņemot vērā tautsaimniecības vajadzības un sociālo attīstību un atbilstoši valsts rūpniecības politikas garam."

(173)

Arī Rīkojuma Nr. 35 "Dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politika" 24. un 25. pantā, kuros noteikts, ka aizdevumus nodrošina tikai tiem uzņēmumiem, kas ievēro valsts dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politiku, valstij piederošās komercbankas nav nošķirtas no privātpersonām piederošajām komercbankām.

(174)

Turklāt iepriekšminētie ĶTB apkārtraksti (161. un 162. apsvērums) ir saistoši arī privātpersonām piederošajām komercbankām.

(175)

Minētie citāti no likumiem un noteikumiem, kas attiecas uz banku nozari, liecina, ka ĶV politika preferenciālu aizdevumu nodrošināšanai ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda ražotājiem attiecas arī uz privātpersonām piederošām komercbankām, un faktiski ĶV tās norīko "veikt aizdevumu darījumus, ņemot vērā tautsaimniecības vajadzības un sociālo attīstību un atbilstoši valsts rūpniecības politikas garam" (55).

(176)

Komisija pieprasīja no ĶV attiecīgu informāciju, lai novērtētu, kā bankas Ķīnā veic OTI ražošanas uzņēmumu kredītriska novērtējumu, pirms tās izlemj, vai tiem piešķirt aizdevumus un kādi būs piešķiramo aizdevumu nosacījumi. Anketas A pielikumā Komisija pieprasīja informāciju par to, kā bankas aizdevumu piešķiršanā ņem vērā risku, kā tiek novērtēta aizņēmēja kredītspēja, kādas ir riska prēmijas, ko banka nosaka dažādiem uzņēmumiem/nozarēm Ķīnā, kādus faktorus banka ņem vērā, novērtējot aizdevuma pieteikumu, kā arī aizdevuma pieteikumu un apstiprināšanas procesa aprakstu utt. Tomēr ne ĶV, ne konkrētās anketā norādītās bankas neiesniedza pierādījumus šajā saistībā. ĶV sniedza tikai vispārīgas atbildes, kas nebija pamatotas ar pierādījumiem, ka tiek faktiski veikts jebkāda veida kredītriska novērtējums.

(177)

Komisija arī pieprasīja līdzīgu informāciju no ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, un centās to pārbaudīt, kad tika veikti pārbaudes apmeklējumi uz vietas izlasē iekļauto ražotāju-eksportētāju telpās. Abas izlasē iekļauto ražotāju-eksportētāju grupas atbildēja, ka bankas pirms aizdevumu piešķiršanas pieprasa konkrētus dokumentus un veic dažāda veida kredītriska analīzi. Tomēr tās nevarēja šos apgalvojumus pamatot ar pierādījumiem. Veicot pārbaudi uz vietas, Komisija prasīja pierādījumus, ka bankas pieprasa šādus dokumentus vai ka uzņēmumi ir iesnieguši tām šādus dokumentus, vai jebkādu banku izdotu ziņojumu, kas pierādītu, ka šāda kredītriska analīze ir veikta. Tomēr izlasē iekļautās ražotāju-eksportētāju grupas nevarēja iesniegt ne šos, ne arī citus pierādījumus, lai pamatotu savus apgalvojumus. Jānorāda arī, ka nevienai no izlasē iekļautajām ražotāju-eksportētāju grupām vai individuāliem šo grupu uzņēmumiem nav piešķirts kredītreitings.

(178)

Informācija par kredītriska novērtējumu tika pieprasīta atkārtoti no ieinteresētajām personām, jo to uzskata par ļoti svarīgu, cita starpā ņemot vērā i) SVF 2006. gada ziņojumā iekļauto konstatējumu, ka banku liberalizācija Ķīnā ir nepilnīga un kredītrisks nav pienācīgi atspoguļots (56), ii) SVF 2009. gada ziņojumu, kurā ir uzsvērta procentu likmju liberalizācijas neesamība Ķīnā (57), iii) SVF 2010. gada ziņojumu par valsti, kurā norādīts, ka kapitāla izmaksas Ķīnā ir salīdzinoši zemas, ka kredītu piešķiršanu dažreiz nosaka, ņemot vērā apsvērumus, kas nav saistīti ar cenu, un ka lielie uzņēmumu ietaupījumi ir daļēji saistīti ar dažādu ražošanas faktoru (tostarp kapitāla un zemes) (58) zemajām izmaksām, un iv) ESAO 2010. gada Ķīnas ekonomikas pārskatu (59) un ESAO Ekonomikas departamenta Darba dokumentu Nr. 747 par reformām Ķīnas finanšu nozarē (60), kuros norādīts, ka finanšu iestādes joprojām lielākoties pieder valstij un ka tas rada bažas par to, ciktāl banku lēmumi par aizdevumiem ir pamatoti vienīgi ar komerciāliem apsvērumiem, jo banku tradicionālais uzdevums, šķiet, ir būt par valsts aģentūrām, kas saistītas ar valdību.

(179)

Ņemot vērā pierādījumu kopumu, tiek secināts, ka lielāko daļu aizdevumu abām izlasē iekļautajām ražotāju-eksportētāju grupām ir piešķīrušas valstij piederošas bankas, ko uzskata par valsts iestādēm, jo tām ir uzticētas valdības pilnvaras un tās īsteno valdības funkcijas. Ir arī papildu pierādījumi, ka šīs bankas faktiski īsteno valdības pilnvaras, jo, kā paskaidrots 169. apsvērumā, valsts (t. i., ĶTB) acīm redzami iejaucas komercbanku lēmumu pieņemšanā par procentu likmēm, ko piemēro Ķīnas uzņēmumiem piešķirtajiem aizdevumiem. Šajos apstākļos šo struktūru aizdevumu piešķiršanas prakse ir tieši saistāma ar valdību. Faktu, ka bankas īsteno valdības pilnvaras, apstiprina arī tas, kā notiek NDRC Rīkojuma Nr. 35 "Dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politika"  (61), Lēmuma Nr. 40 un Komercbanku likuma 34. panta piemērošana attiecībā uz valdības rūpniecības politikas īstenošanu. Ir daudz ar objektīviem pētījumiem un ziņojumiem pamatotu detalizētu pierādījumu par to, ka joprojām notiek plaša apjoma valdības iejaukšanās Ķīnas finanšu sistēmā, kā jau paskaidrots 178. apsvērumā. Visbeidzot, ĶV nesniedza informāciju, kas būtu ļāvusi labāk izprast valstij piederošo banku attiecības ar valdību, kā paskaidrots 159.–164. apsvērumā.

Tādējādi attiecībā uz aizdevumiem, ko piešķir valstij piederošās komercbankas Ķīnā, Komisija secina, ka ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda ražotājiem tiek piešķirts finansiāls ieguldījums, kas izpaužas kā valdības naudas līdzekļu tieša nodošana pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Turklāt tie paši pierādījumi liecina, ka valdība uztic un norīko VPKB (kā arī uztic privātpersonām piederošām bankām un norīko tās) veikt konkrētus uzdevumus, un tāpēc tas nozīmē, ka pastāv finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(180)

Ņemot vērā 170.–175. apsvērumā izklāstīto analīzi, tiek arī secināts, ka ĶV uztic privātpersonām piederošām bankām uzdevumu un norīko tās piešķirt aizdevumus OTI ražotājiem un ka pastāv finansiāls ieguldījums saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un iv) punktu.

(181)

Tiek piešķirts ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta un 6. panta b) punkta nozīmē, ciktāl valdības aizdevumi tiek piešķirti ar labvēlīgākiem nosacījumiem nekā tie, ko saņēmējs varētu faktiski iegūt tirgū. Tā kā ir konstatēts, ka nevalstisko iestāžu aizdevumi Ķīnā nenodrošina atbilstošu tirgus standartu (privātpersonām piederošas bankas, kam ĶV uztic pienākumus un ko norīko veikt šos pienākumus), tas ir veidots, izmantojot 191. un 192. apsvērumā izklāstīto metodi.

(182)

Tērauda rūpniecība pieder pie atbalstāmās kategorijas saskaņā ar Lēmumu Nr. 40. Lēmums Nr. 40 ir rīkojums, ko izdevusi Valsts padome — visaugstākā administratīvā iestāde ĶTR, un šajā ziņā minētais lēmums ir juridiski saistošs citām valsts iestādēm un uzņēmējiem. Tajā rūpniecības nozares ir klasificētas "atbalstāmos, ierobežojamos un likvidējamos projektos". Minētais tiesību akts ir rūpniecības politikas pamatnostādne, kas kopā ar Direktoriju katalogu pierāda, kā ĶV uztur politiku tādu uzņēmumu vai nozaru grupu veicināšanai un atbalstīšanai kā, piemēram, tērauda/OTI rūpniecība, kas Direktoriju katalogā klasificēta kā "atbalstāma rūpniecības nozare". Attiecībā uz to rūpniecības nozaru skaitu, kas klasificētas kā "atbalstāmas", jānorāda, ka tās pārstāv tikai nelielu Ķīnas ekonomikas daļu. Turklāt tikai konkrētām darbībām minētajās atbalstāmajās nozarēs ir piešķirts statuss "atbalstāmas". Lēmuma Nr. 40 17. pantā ir arī noteikts, ka "atbalstāmiem ieguldījumu projektiem" piešķir īpašas privilēģijas un stimulus un, cita starpā, finansiālu atbalstu. Savukārt attiecībā uz "ierobežojamiem un likvidējamiem projektiem" Lēmumā Nr. 40 valsts iestādes tiek pilnvarotas tieši iejaukties, lai regulētu tirgu. Faktiski 18. un 19. pants paredz, ka attiecīgā iestāde liedz finanšu iestādēm nodrošināt aizdevumus šādiem "ierobežojamiem un likvidējamiem projektiem". No iepriekšminētā ir saprotams, ka Lēmumā Nr. 40 ir paredzēti visām ekonomikas iestādēm saistoši noteikumi, kas pieņemti kā direktīvas par atbalstāmo rūpniecības nozaru, no kurām viena ir OTI rūpniecība, veicināšanu un atbalstīšanu.

(183)

Turklāt NDRC Rīkojumā Nr. 35 "Dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politika", jo īpaši tā 24. un 25. pantā, ir noteikts, ka aizdevumus nodrošina tikai tiem tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas pilnībā ievēro dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politiku.

(184)

Sūdzības iesniedzējs arī iesniedza pierādījumus, ka dažos citos valdības plānos un dokumentos ir mudinājumi un norādījumi sniegt finansiālu atbalstu tērauda rūpniecībai kopumā un arī konkrētos Ķīnas ģeogrāfiskajos reģionos (62)  (63).

(185)

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, kļūst skaidrs, ka iestādes ļauj finanšu iestādēm nodrošināt preferenciālus aizdevumus tikai ierobežotam tādu rūpniecības nozaru/uzņēmumu skaitam, kas ievēro ĶV attīstības politiku. Pamatojoties uz lietas materiālos esošajiem pierādījumiem un tā kā ĶV nesadarbojās šajā jautājumā, tiek secināts, ka subsīdijas preferenciālu aizdevumu veidā nav vispārpieejamas un tāpēc ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Turklāt neviena no ieinteresētajām personām neiesniedza pierādījumus, ka subsīdijas ir pamatotas ar objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem atbilstoši pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktam.

(186)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka izmeklēšanas periodā preferenciālie aizdevumi radīja ieguvumu abām izlasē iekļauto ražotāju-eksportētāju grupām.

(187)

Tādējādi ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda rūpniecības finansēšana būtu jāuzskata par subsīdiju.

(188)

Ņemot vērā finansiāla ieguldījuma esamību, ieguvumu ražotājiem-eksportētājiem un īpašās iezīmes, šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(189)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata atšķirību starp summu, ko uzņēmums, kas saņem valsts aizdevumu, maksā par šo valsts aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu tirgū saņemamu komerciālu aizņēmumu.

(190)

Kā paskaidrots iepriekš (165.–178. apsvērums), tā kā Ķīnas banku piešķirtie aizdevumi liecina par ievērojamu valdības iejaukšanos banku nozarē un neatspoguļo likmes, kādas tiktu konstatētas funkcionējošā tirgū, atbilstošs tirgus standarts veidots, izmantojot turpmāk izklāstīto metodi. Turklāt ĶV nesadarbošanās dēļ Komisija arī izmantoja pieejamos faktus, lai noteiktu atbilstošu standarta procentu likmi.

(191)

Veidojot atbilstošu standartu, uzskata par pamatotu piemērot Ķīnas procentu likmes, kas koriģētas, lai atspoguļotu parasto tirgus risku. Patiešām, situācijā, kad eksportētāju pašreizējais finansiālais stāvoklis noteikts izkropļotā tirgū un nav pieejamas uzticamas informācijas no Ķīnas bankām par riska novērtējumu un kredītreitingu noteikšanu, uzskata par nepieciešamu nevis izmantot Ķīnas eksportētāju kredītspējas nominālvērtību, bet piemērot uzcenojumu, lai atspoguļotu izkropļotā Ķīnas tirgus iespējamo ietekmi uz eksportētāju finanšu stāvokli.

(192)

Attiecībā uz minēto, kā paskaidrots 160., 163. un 164. apsvērumā, gan ĶV, gan ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, tika prasīts sniegt informāciju par Ķīnas banku aizdevumu politiku un to, kā šie aizdevumi tika saistīti ar ražotājiem-eksportētājiem. Attiecīgās personas neiesniedza šādu informāciju, lai gan tām tika vairākkārt prasīts to darīt, un atteica piekļuvi valstij piederošajām bankām. Attiecīgi, ņemot vērā šo nesadarbošanos un pieejamo faktu kopumu, kā arī saskaņā ar pamatregulas 28. panta 6. punktu, tiek atzīts par atbilstošu uzskatīt, ka visiem uzņēmumiem Ķīnā tiks piemērota tikai visaugstākā "ar ieguldījumiem nesaistītā" pakāpe ("BB" līmenis pēc Bloomberg), un atbilstošo prēmiju, ko paredzēts saņemt par vērstpapīriem, kurus emitējuši uzņēmumi ar šo reitingu, piemērot Ķīnas Tautas bankas standarta aizdevumu likmei. Ieguvums ražotājiem-eksportētājiem ir aprēķināts, ņemot vērā procentu likmes diferenciāli, kas izteikts procentos, un to reizinot ar neatmaksāto aizdevuma summu, t. i., procentiem, kas nav samaksāti IP laikā. Šī summa tad tika sadalīta uz to ražotāju-eksportētāju kopējo apgrozījumu, kuri sadarbojās.

(193)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem ir 0,25 % Huadong uzņēmumu grupai un 0,89 % Panhua uzņēmumu grupai.

(194)

Vidējā svērtā subsīdijas likme uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir 0,58 %.

(195)

Tā kā sadarbība bija vāja, noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, atbilst visaugstākajai subsīdijas likmei, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta struktūrai, kura saistīta ar vienu no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, t. i., 0,97 %.

(196)

Sūdzībā bija sīki aprakstītas vairākas iespējamās ar pašu kapitālu saistītas programmas attiecībā uz ražotājiem-eksportētājiem, kas nebija iekļauti izlasē un/vai nesadarbojās izmeklēšanā. Komisija gan sākotnējās, gan papildu anketās prasīja, lai ĶV iesniedz informāciju par šīm programmām, un arī vēlāk atvēlēja ĶV plašas iespējas sniegt atbildes par šīm programmām. ĶV pauda uzskatu, ka tā sniegs atbildes tikai par iespējamām subsīdiju programmām, kas attiecas uz abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem, un pastāvēja uz šo uzskatu visā procedūras laikā.

(197)

Ievērojamais sadarbības trūkums šajā procedūrā liedza Komisijai iegūt informāciju un pierādījumus par šīm programmām, kas minētas sūdzībā. Komisija pārliecinājās, ka izlasē iekļautie ražotāji-eksportētāji neizmantoja šīs programmas. Tāpēc Komisijai bija jānoskaidro subsīdiju programmu esamība un atlikušais maksājums attiecībā uz visām pārējām programmām, par kurām ĶV nesniedza informāciju un kuras izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem nebija pieejamas vai kuras tie neizmantoja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamiem pierādījumiem saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumiem.

(198)

Sūdzībā bija ietverti pierādījumi, ka vairāki tērauda ražotāji 2000. gadā bija iesaistīti "parāds pret pašu kapitālu" mijmaiņas darījumos, kuros kopējā parādu summa bija 62,5 miljardi renminbi. Tiek apgalvots, ka valstij piederošo tērauda ražotāju nesamaksātais parāds valstij piederošajām komercbankām (VPKB) tika dzēsts apmaiņā pret pašu kapitālu, iesaistot četrus Ķīnas aktīvu pārvaldības uzņēmumus (APU), pamatojoties uz apsvērumiem, kas nebija tirgus apsvērumi. Sūdzībā bija arī apgalvots, ka APU tika izveidoti tieši tādēļ, lai izmantotu lielo ienākumus nenesošo aizdevumu apjomu galvenajās rūpniecības nozarēs, tostarp tērauda nozarē, un pārstrukturētu VPU parādus, tostarp ar "parāds pret pašu kapitālu" mijmaiņas darījumu starpniecību. Ņemot vērā, ka ĶV nesniedza informāciju par šo programmu, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar lietas materiālos pieejamo informāciju saskaņā ar pamatregulas 28. pantu (skat. 33.–35. apsvērumu). Tā paša iemesla dēļ pamatregulas 28. pants tika piemērots attiecībā uz pašu kapitāla ieguldījumu un nesamaksāto dividenžu programmām, kas aprakstītas 204.–215. apsvērumā.

(199)

Konstatējumi par šo programmu ir pamatoti ar sūdzībā ietverto informāciju. "Parāds pret pašu kapitālu" mijmaiņas darījumi ir finansiāls ieguldījums pašu kapitāla ieguldījumu un/vai aizdevumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē vai neiekasētu ieņēmumu veidā, kas izriet no dzēsta vai neatmaksāta parāda, pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šo finansiālo ieguldījumu nodrošināja valdība ar šajos darījumos iesaistīto valsts iestāžu, t. i., četru APU un dažādu VPKB, starpniecību (skat. 168. apsvērumu). Tā kā ĶV nesadarbojās, lietas materiālos esošie pierādījumi liecina, ka APU ir valsts iestādes, jo ĶV tās izveidoja tieši tādēļ, lai izmantotu lielo ienākumus nenesošo aizdevumu apjomu galvenajās rūpniecības nozarēs, tostarp tērauda nozarē, un pārstrukturētu VPU parādus. Attiecīgi uzskata, ka tās īsteno valdības pilnvaras.

(200)

Turklāt sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis prima facie pierādījumus, ka lielo parāda summu dzēšana nenotika, ievērojot parastus komerciālus apsvērumus, jo ĶV neveica novērtējumu, ko veiktu parasts privāts ieguldītājs attiecībā uz paredzamo peļņas normu, kuru šie "parāds pret pašu kapitālu" mijmaiņas darījumi radītu laika gaitā. Sūdzībā bija apgalvots, ka tā vietā ĶV dzēsa lielas parādu summas apmaiņā pret pašu kapitālu, lai samazinātu tērauda ražotāju saistību un aktīvu attiecību un tādējādi palielinātu to konkurētspēju, nemaz nerunājot par komerciāliem apsvērumiem, ko ņemtu vērā privāts ieguldītājs. Tāpēc Komisija, rūpīgi izanalizējusi sūdzībā ietverto informāciju un ņemot vērā, ka lietas materiālos nav citas informācijas, secināja, ka pasākumi jāuzskata par tādiem, kas piešķir ieguvumu pamatregulas 6. panta a) punkta nozīmē.

(201)

Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta nozīmē, jo tā ir paredzēta tikai atlasītām struktūrām, kurās valsts ir akciju turētāja, un šāda finansējuma piešķiršana ir diskrecionāra, kā arī nepastāv objektīvi kritēriji. Tāpēc tiek secināts, ka šī programma ir kompensējama subsīdija attiecīgā ražojuma ražotājiem-eksportētājiem.

(202)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienreizējs, un uzskata, ka tas atbilst pilnai parāda summai attiecībā uz "parāds pret pašu kapitālu" mijmaiņas darījumiem, t. i., dzēstā parāda summai. Tā kā nebija citas ĶV sniegtas informācijas šā ieguvuma novērtēšanai, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar sūdzībā ietverto informāciju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu šādi aprēķinātā subsīdijas summa tika sadalīta par IP, pamatojoties uz saņēmējuzņēmumu aktīvu parastā nolietojuma periodu. Summa ir koriģēta, pieskaitot minētajā periodā saņemtos procentus, lai atspoguļotu ieguvuma vērtību laika gaitā un tādējādi noteiktu, kāds ir bijis šīs shēmas pilns ieguvums saņēmējiem. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa tika sadalīta uz attiecīgā ražojuma ražošanas līmeni IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(203)

Tādējādi aprēķinātā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,05 %. Subsīdijas likmi izlasē iekļautajiem un citiem ražotājiem, kas sadarbojās, nebija nepieciešams aprēķināt 196. un 197. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

(204)

Sūdzībā ir apgalvots, ka ĶV gadu gaitā tērauda ražotājiem ir piešķīrusi ievērojamas skaidras naudas summas ar pašu kapitāla ieguldījumu starpniecību. Tajā ir arī norādīts, ka ĶV (ar dažādu valstij piederošu struktūru starpniecību) iegādājās akcijas uzņēmumos, kuros tai jau piederēja akciju kontrolpakete, neiegūstot papildu akcionāra tiesības. Sūdzībā ir arī sīki aprakstīti darījumi, kuros bija iesaistītas valsts kontrolētas struktūras, tostarp China International Capital Corporation (CICC) un SASAC.

(205)

Tā kā ĶV nesniedza informāciju par šo programmu (skat. 196. un 197. apsvērumu), konstatējumi par šo programmu ir pamatoti ar sūdzībā ietverto informāciju, ko apliecina attiecīgi avoti. Pašu kapitāla ieguldījumi ir tieša naudas līdzekļu nodošana pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Šo finansiālo ieguldījumu valdība nodrošināja ar minētajos darījumos iesaistīto valsts iestāžu, tostarp CICC un SASAC, starpniecību. Sūdzībā ir ietverti konkrēti pierādījumi par pašu kapitāla ieguldījumiem saistībā ar tēraudu ražojošiem VPU, CICC darbojoties kā akciju emisijas galvenajam parakstītājam un pārvaldītājam. Saskaņā ar sūdzībā ietverto informāciju 51 % CICC akciju pieder valstij, un to pilnībā kontrolē SASAC, kas konkrētajos sūdzībā dokumentētajos darījumos darbojās arī kā ĶV struktūra, kura kontrolēja tēraudu ražojošos VPU (SASAC funkciju analīzi skat. 64.–66. apsvērumā). Tas nozīmē, ka ĶV šos darījumus veica ar valsts iestāžu starpniecību pamatregulas 2. panta b) punkta un attiecīgās PTO judikatūras nozīmē.

(206)

Uzskata, ka minētie pašu kapitāla ieguldījumi arī piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem pamatregulas 6. panta a) punkta nozīmē, jo tie nav saderīgi ar privāto ieguldītāju ierasto ieguldījumu praksi. Šo pašu kapitāla ieguldījumu neatbilstība privāto ieguldītāju praksei ir sīki pierādīta sūdzībā. Attiecībā uz šiem konkrētajiem darījumiem sūdzībā vispirms ir pierādīts, ka tēraudu ražojošais VPU maksāja pārmērīgi augstu cenu par savu daļu jauno akciju emisijā, kas ir pretrunā godīgiem tirgus nosacījumiem, un arī ka tas izmantoja piesaistītos līdzekļus, lai iegādātos valstij piederošos aktīvus un pašu kapitāla ieguldījumus par cenām, kas zemākas par tirgus cenām. Sūdzībā ir arī pierādīts, ka ĶV maksāja tādu pašu cenu kā citi ieguldītāji, lai gan tās akciju vērtība bija mazāka, jo to nodrošinātās tiesības un iespējas atšķīrās no tām, ko nodrošināja citiem akcionāriem pārdotās akcijas.

(207)

Šīs subsīdijas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, jo tās tika piešķirtas ierobežotam tādu atlasītu struktūru skaitam, kurās valdībai piederēja akcijas. Tāpēc tiek secināts, ka šī programma ir kompensējama subsīdija attiecīgā ražojuma ražotājiem-eksportētājiem.

(208)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Uzskata, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar pašu kapitāla ieguldījumu summu. Tā kā nebija citas ĶV sniegtas informācijas šā ieguvuma novērtēšanai, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar sūdzībā ietverto informāciju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu šādi aprēķinātā subsīdijas summa tika sadalīta par IP, pamatojoties uz saņēmējuzņēmumu aktīvu parastā nolietojuma periodu. Summa ir koriģēta, pieskaitot minētajā periodā saņemtos procentus, lai atspoguļotu ieguvuma vērtību laika gaitā un tādējādi noteiktu, kāds ir bijis šīs shēmas pilns ieguvums saņēmējiem. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā atbilstīgu saucēju sadalīja uz saņēmēju kopējo ražošanas līmeni IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(209)

Tādējādi aprēķinātā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,08 %. Subsīdijas likmi izlasē iekļautajiem un citiem ražotājiem, kas sadarbojās, nebija nepieciešams aprēķināt 196. un 197. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

(210)

Sūdzībā bija apgalvots, ka saskaņā ar ĶV politiku valstij piederošiem uzņēmumiem, tostarp tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas ražo OTI, nav jāmaksā dividendes valdībai kā to īpašniekam, pat ja tie gūst peļņu. Tādējādi tēraudu ražojošie VPU var finansēt apjomīgus ieguldījumus, izmantojot nesadalīto peļņu, kas nav sadalīta kā dividendes atbilstoši šai programmai.

(211)

Tā kā ĶV nesniedza informāciju par šo tēraudu ražojošo VPU dividenžu sadalījumu (skat. 196. un 197. apsvērumu), konstatējumi par šo programmu ir pamatoti ar sūdzībā ietverto informāciju, ko apliecina attiecīgi avoti. Nesamaksātās dividendes jāuzskata par slēptu dotāciju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē vai par neiekasētiem ieņēmumiem pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo ĶV neiekasē dividendes, ko parasti maksā privātiem ieguldītājiem par to akcijām. Šīs slēptās dotācijas valdība nodrošināja ar tādas struktūras starpniecību, kurai tieši pieder akcijas tēraudu ražojošos VPU, principā ar SASAC starpniecību. Analīzē attiecībā uz SASAC ir pierādīts, ka tā veic valdības funkcijas (sīkāku informāciju skat. 64.–66. apsvērumā).

(212)

Uzskata, ka pilna nesamaksāto dividenžu summa rada ieguvumu tēraudu ražojošiem VPU, kas to saņēma, pamatregulas 6. panta a) punkta nozīmē, jo tas nav saskaņā ar privāto ieguldītāju ierasto ieguldījumu praksi, kas nosaka, ka ir jāveic dividenžu sadale, kas parasti ir piesaistīta to akcijām. Attiecībā uz VPU, kas daļēji pieder privātiem ieguldītājiem, ieguvumu summa ir vienāda ar nesamaksāto dividenžu summu, kas proporcionāli sadalīta uz tiem.

(213)

Šīs subsīdijas ir īpašas atbilstoši pamatregulas 4. panta 2. punktam, jo tās tika piešķirtas ierobežotam tādu atlasītu struktūru skaitam, kurās valdībai piederēja akcijas. Tāpēc tiek secināts, ka šī programma ir kompensējama subsīdija attiecīgā ražojuma ražotājiem-eksportētājiem.

(214)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Uzskata, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar nesamaksāto dividenžu summu. Tā kā nebija citas ĶV sniegtas informācijas šā ieguvuma novērtēšanai, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar publiski pieejamo finanšu informāciju par saņēmējiem. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šādi aprēķinātu subsīdijas summu kā atbilstīgu saucēju sadalīja uz saņēmēju kopējo apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(215)

Tādējādi aprēķinātā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 1,36 %. Subsīdijas likmi izlasē iekļautajiem un citiem ražotājiem, kas sadarbojās, nebija nepieciešams aprēķināt 196. un 197. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

(216)

Šī shēma nodrošina ieguvumu uzņēmumiem, kas savā ražošanā ievieš jaunas tehnoloģijas, jaunus produktus vai jaunas metodes. Atbilstīgie uzņēmumi apstiprinātos projektos var samazināt savu uzņēmumu ienākuma nodokli par 50 % no faktiskajām izmaksām.

(217)

Jānorāda, ka, lai gan ĶV savas atbildes uz anketas jautājumiem un vēstuli par nepilnībām sniedza tikai par shēmām, ko izmanto izlasē iekļautie uzņēmumi, tā nesniedza nekādu informāciju par šo shēmu, kaut arī faktiski viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem atbildēs uz anketas jautājumiem ziņoja par ieguvumiem atbilstoši šai shēmai. Pēc tam, kad pārbaudē uz vietas tika atkārtoti pieprasīts sniegt vajadzīgo informāciju, ĶV sniedza daļēju papildinošu atbildi par šo programmu. Neraugoties uz to, ka šī informācija tika sniegta novēloti, pārbaudes grupa prasīja paskaidrojumus par vairākiem jautājumiem (skat. 219. apsvērumu), tomēr tie netika sniegti. Tāpēc Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar pieejamiem faktiem.

(218)

Šī shēma tiek nodrošināta kā preferenciāls nodokļu režīms saskaņā ar ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 30. panta 1. punktu (Ķīnas Tautas Republikas prezidenta Rīkojums Nr. 63, kas ir spēkā no 2008. gada 1. janvāra), 95. pantu Noteikumos par ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanu (ĶTR Valsts padomes Dekrēts Nr. 512) un Pamatnostādnēm par galvenajām jomām (Paziņojums Nr. 6, 2007. gads). ĶV šajā procedūrā neiesniedza Dekrētu Nr. 512 un Paziņojumu Nr. 6.

(219)

Kā norādīts iepriekš, ĶV atbildēs uz anketas jautājumiem un vēstuli par nepilnībām nesniedza attiecīgu informāciju par šo shēmu. Dokumentā, kas iesniegts uz vietas veiktās pārbaudes laikā, ĶV norādīja, ka ar nodokli apliekamajos ienākumos atskaitīšanas nolūkā var ierēķināt tikai "pētniecības un izstrādes izmaksas, kas rodas uzņēmumiem jaunas tehnoloģijas, jaunu produktu un jaunu prasmju attīstīšanā". Tomēr ĶV nepaskaidroja sīkāk, ko nozīmē "jauna tehnoloģija", "jauns produkts" un "jaunas prasmes". Komisija pārbaudes laikā Zhejiang Huadong uzņēmumā arī centās noskaidrot šo jēdzienu precīzo nozīmi, bet tas nevarēja sniegt konkrētu skaidrojumu un atbildēja, ka šie jēdzieni ir tikai vispārīgi.

(220)

Tomēr izmeklēšanā par krītoto papīru tika konstatēts, ka šai shēmai atbilst tikai to jauno un augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumu pētniecības un izstrādes projekti, kuri saņem primāro atbalstu no valsts, un projekti, kas uzskaitīti Pamatnostādnēs par augsto tehnoloģiju industrializācijas galvenajām jomām saskaņā ar NDRC noteikto pašreizējo attīstības prioritāti (64). Ņemot vērā, ka šajā procedūrā netika sniegta jauna būtiska informācija, kas atspēkotu šo secinājumu, tiek konstatēts, ka shēma nav vispārpieejama, jo tai atbilst tikai atlasītas rūpniecības nozares/uzņēmumi/projekti.

(221)

Saskaņā ar ĶV atbildi uzņēmumi, kas plāno pieteikties šim nodokļu atvieglojumam, iesniedz nodokļu iestādei savu ienākuma nodokļa deklarāciju un "citus attiecīgus dokumentus", taču nav norādīts, kas ir šie citi attiecīgie dokumenti. Izmeklēšanā par krītoto papīru tika konstatēts, ka ikvienam uzņēmumam, kas plāno pieteikties ieguvuma saņemšanai no šīs shēmas, ir jāiesniedz vietējam Zinātnes un tehnoloģijas birojam sīka informācija par pētniecības un izstrādes projektiem un ka tikai pēc pārbaudes nodokļu birojs izdod apstiprinājuma paziņojumu. Apstiprinātiem projektiem summu, kam piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli, samazina par 50 % no faktiskajām izmaksām (65).

(222)

Šo shēmu IP laikā izmantoja viens no ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, proti, Zhejiang Huadong Light Steel Building Material Co. Ltd. Tā kā ĶV nesadarbojās un tās atbilde par šo shēmu bija novēlota un nepilnīga, nebija iespējams noteikt pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas procedūru, kas jāīsteno uzņēmumiem, kuri saņem ieguvumu no šīs shēmas. Kā norādīts iepriekš, Komisijai bija daļēji jāpaļaujas uz faktiem, kas konstatēti izmeklēšanā par krītoto papīru.

(223)

Šī shēma būtu jāuzskata par subsīdiju tādu ieņēmumu veidā, no kuriem valdība atteikusies, un tā piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem, pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē.

(224)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem ieguvumu saņemšanai no šīs shēmas un par subsīdijas izmantošanu, lai varētu noteikt, ciktāl piekļuve subsīdijai ir paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. Ne atbildēs uz anketas jautājumiem, ne atbildēs uz vēstuli par nepilnībām ĶV nesniedza šādu informāciju. Turklāt informācija, kas šajā saistībā sniegta pārbaudes apmeklējumā uz vietas, ir nepilnīga, ņemot vērā konstatējumus par to pašu shēmu, ko, kā tika konstatēts, izmanto uzņēmumi, uz kuriem attiecas izmeklēšana par krītoto papīru. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punktā noteikto prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu "skaidri pamatot" ar tiešiem pierādījumiem, savi konstatējumi bija jāpamato ar pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu. Starp pieejamiem faktiem bija izmeklēšanā par krītoto papīru izdarītie konstatējumi.

(225)

Šī subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai tika paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un rūpniecības nozarēm, kas klasificētas kā atbalstāmas, piemēram, tām, kas ir daļa no OTI rūpniecības. Turklāt, šķiet, nav objektīvu kritēriju atbilstības ierobežošanai un pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka tiesības uz subsīdiju ir automātiskas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Jānorāda, ka ĶV iestāžu nesadarbošanās liedz Komisijai novērtēt šādu objektīvu kritēriju esamību.

(226)

Tādējādi šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(227)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata kopējā nodokļa summu, kura maksājama atbilstoši parastajai nodokļa likmei un no kuras atskaitīti maksājumi, kas veikti, piemērojot papildu samazinājumu par 50 % no faktiskajiem apstiprināto projektu pētniecības un izstrādes izdevumiem. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) tika sadalīta uz ražotāju-eksportētāju, kas sadarbojās, kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(228)

Ieguvumu no šīs shēmas ir saņēmis viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, proti, Huadong uzņēmumu grupa. Huadong grupai noteiktā subsīdijas likme ir 0,19 %.

(229)

Vidējā svērtā subsīdijas likme uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir 0,09 %.

(230)

Tā kā sadarbība bija vāja, subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir noteikta visaugstākās subsīdijas likmes līmenī, kurš noteikts attiecībā uz šo shēmu izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, t. i., 0,19 %.

(231)

Šī shēma nodrošina ieguvumu uzņēmumiem centrālajos un rietumu reģionos. Atbilstīgajiem uzņēmumiem piemēro preferenciālu ienākuma nodokļa likmi 15 % apmērā, nevis parasto Ķīnā piemērojamo ienākuma nodokļa likmi, kas ir 25 %.

(232)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par šo shēmu gan anketā, gan vēstulē par nepilnībām, gan arī uz vietas veiktās pārbaudes apmeklējuma laikā. ĶV neatbildēja ne uz vienu no jautājumiem, kas bija ietverti anketā un vēstulē par nepilnībām, un norādīja, ka šī programma vairs nav spēkā, jo tā beidzās 2010. gada 31. decembrī, un arī apgalvoja, ka IP laikā neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem nesaņēma ieguvumu atbilstoši šai shēmai. Tomēr šis apgalvojums ir pretrunā atbildēm, ko sniedza viens no ražotājiem-eksportētājiem (Chongqing Wanda Steel Strip Co., Ltd.), un arī pierādījumiem, kas savākti, veicot pārbaudi uz vietas minētajā uzņēmumā.

(233)

Šī shēma ir paredzēta kā preferenciāls nodokļu režīms atbilstoši Paziņojumam par labvēlīgu nodokļu politiku rietumu reģiona attīstībai (izdevusi Finanšu ministrija, Vispārējais nodokļu birojs un Vispārējā muitas iestāde, spēkā no 2001. gada 1. janvāra), kas tika atjaunināts ar Paziņojumu par rietumu attīstības stratēģijas nodokļu politikas turpmāku īstenošanu (izdevusi Finanšu ministrija, Vispārējais nodokļu birojs un Vispārējā muitas iestāde, spēkā no 2011. gada 1. janvāra), kurš aptver šīs programmas spēkā esamības laikposmu līdz 2020. gada 31. decembrim.

(234)

Jānorāda, ka ĶV ne savās atbildēs uz anketas jautājumiem un vēstuli par nepilnībām, ne uz vietas veiktās pārbaudes apmeklējuma laikā neatbildēja ne uz vienu no jautājumiem par šo shēmu. Tomēr, kā norādīts Paziņojumā par labvēlīgu nodokļu politiku rietumu reģiona attīstībai, šis preferenciālais nodokļu režīms ir pieejams atbalstāmiem uzņēmumiem rietumu reģionā ("atbalstāmie" attiecas uz uzņēmumiem ar plašu darbības vērienu, kas veido 70 % vai vairāk no kopējiem ieņēmumiem, kā aprakstīts Valsts atbalstāmo rūpniecības nozaru, produktu un tehnoloģiju katalogā). Kad tika veikta pārbaude uz vietas uzņēmumā Chongqing Wanda, tas apstiprināja, ka preferenciāla nodokļu likme tiek piemērota tāpēc, ka tas pieder pie atbalstāmo rūpniecības nozaru kategorijas rietumu un centrālajā reģionā.

(235)

Ne ĶV, ne Chongqing Wanda Steel Strip Co., Ltd. nesniedza informāciju par šīs programmas darbību un pārvaldību. Kā norādīts Valsts padomes Apkārtrakstā par vairākiem politikas virzieniem Ķīnas plašo rietumu reģionu attīstībai, lai parasto nodokļa likmi, kas ir 25 %, samazinātu līdz preferenciālai nodokļa likmei 15 % apmērā, ir vajadzīgs tautas valdību apstiprinājums provinces līmenī. Uzņēmuma gada ienākuma nodokļa deklarācijas veidlapā atskaitītā (dzēstā) ienākuma nodokļa summa ir ierakstīta 28. pozīcijā "Atskaitītais nodoklis".

(236)

Šo shēmu IP laikā izmantoja viens no ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, proti, Chongqing Wanda Steel Strip Co., Ltd. Tā kā ĶV nesadarbojās, ir grūti izprast pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas procedūru, kas jāīsteno uzņēmumiem, kuri saņem ieguvumu no šīs shēmas. Komisijai savi secinājumi bija jāizdara, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, kas veido šīs shēmas juridisko pamatu, bez iespējas prasīt paskaidrojumus no ĶV.

(237)

Šī shēma būtu jāuzskata par subsīdiju tādu ieņēmumu veidā, no kuriem valdība atteikusies, un tā piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem, pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē.

(238)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem ieguvumu saņemšanai no šīs shēmas un par subsīdijas izmantošanu, lai varētu noteikt, ciktāl piekļuve subsīdijai ir paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. ĶV šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punktā noteikto prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu "skaidri pamatot" ar tiešiem pierādījumiem, savi konstatējumi bija jāpamato ar pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(239)

Šī subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai tika paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un rūpniecības nozarēm, kas klasificētas kā atbalstāmas, piemēram, tām, kas ir daļa no OTI rūpniecības un kas izvietotas konkrētos Ķīnas reģionos. Turklāt, šķiet, nav objektīvu kritēriju atbilstības ierobežošanai un pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka tiesības uz subsīdiju ir automātiskas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Jānorāda, ka ĶV iestāžu nesadarbošanās liedz Komisijai novērtēt šādu objektīvu kritēriju esamību.

(240)

Tādējādi šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(241)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata nodokļa summu, kura maksājama atbilstoši parastajai ienākuma nodokļa likmei un no kuras atskaitīta nodokļa summa, kas samaksāta atbilstoši preferenciālajai nodokļa likmei. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) ir sadalīta uz ražotāju-eksportētāju, kas sadarbojās, kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(242)

Panhua grupai noteiktā subsīdijas likme ir 0,03 %.

(243)

Vidējā svērtā subsīdijas likme uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir 0,02 %.

(244)

Tā kā sadarbība bija vāja, subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir noteikta visaugstākās subsīdijas likmes līmenī, kurš noteikts attiecībā uz šo shēmu, kura noteikta sturktūrai, kas saistīta vienu no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, t. i., 0,04 %.

(245)

Sūdzībā bija sīki aprakstītas vairākas iespējamās subsīdiju programmas attiecībā uz ražotājiem -eksportētājiem, kas nebija iekļauti izlasē un/vai nesadarbojās izmeklēšanā. Komisija gan sākotnējās, gan papildu anketās prasīja, lai ĶV iesniedz informāciju par šīm programmām, un arī vēlāk atvēlēja ĶV plašas iespējas sniegt atbildes par šīm programmām. ĶV pauda uzskatu, ka tā sniegs atbildes tikai par iespējamām subsīdiju programmām, kas attiecas uz abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem, un pastāvēja uz šo uzskatu visā procedūras laikā. Tomēr ĶV par dažām no šīm programmām iesniedza informāciju un pierādījumus, kas liecina, ka tās ir izbeigtas un IP laikā nebija spēkā. Komisija šos ĶV iesniegtos pierādījumus ņēma vērā savos konstatējumos.

(246)

Par visām pārējām programmām ĶV neiesniedza nekādu informāciju vai pierādījumus. Ievērojamais sadarbības trūkums šajā procedūrā liedza Komisijai iegūt informāciju un pierādījumus par šīm programmām, ko ražotāji-eksportētāji bija iekļāvuši sūdzībā. Komisija pārliecinājās, ka izlasē iekļautie ražotāji-eksportētāji nebija tiesīgi pretendēt uz minētajām programmām vai tās neizmantoja (galvenokārt tāpēc, ka tie ir privātpersonām piederoši uzņēmumi vai atrodas ārpus programmas piemērošanas teritorijas, vai arī to salīdzinoši ierobežotā lieluma dēļ). Tāpēc Komisijai bija jānoskaidro šīs programmas esamība un atlikušais maksājums attiecībā uz visām pārējām programmām, par kurām ĶV nesniedza informāciju un kuras izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem nebija pieejamas vai kuras tie neizmantoja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamiem pierādījumiem saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumiem.

(247)

Šī programma ļauj uzņēmumam pieprasīt nodokļa atlaidi vietēji izgatavota aprīkojuma iegādei, ja projekts atbilst ĶV rūpniecības politikai. Pakāpeniskajam to nodokļa saistību palielinājumam, kuras pārnestas no iepriekšējā gada, var tikt piemērota nodokļa atlaide līdz pat 40 % apmērā no vietēji izgatavotā aprīkojuma iegādes cenas.

(248)

Šīs programmas juridiskais pamats ir 1999. gada 1. jūlija dokuments Pagaidu pasākumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi ieguldījumiem vietēji izgatavota aprīkojuma iegādē tehnoloģijas atjaunošanas projektiem un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums Nr. 52 [2008. gads], ar ko beidz īstenot Valsts nodokļu administrācijas Uzņēmumu ienākuma nodokļa atskaitījumu un atbrīvojumu politiku attiecībā uz uzņēmumu ieguldījumiem vietēji izgatavota aprīkojuma iegādē, kas ir spēkā no 2008. gada 1. janvāra.

(249)

ĶV atbildēja, ka šī programma ir izbeigta kopš 2008. gada janvāra atbilstoši minētajam Paziņojumam Nr. 52 un, ciktāl tai zināms, nav aizstāta ar citu programmu. Komisija prasīja, lai ĶV iesniedz attiecīgu papildinformāciju, proti, sīkākus datus par grafiku ieguvumu piešķiršanas pakāpeniskai izbeigšanai. ĶV nesniedza šādu informāciju un, runājot par faktiskajiem ieguvumiem, ko uzkrājuši visi OTI ražotāji, vienkārši ieteica skatīt izlasē iekļauto ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija jau ir izskaidrojusi iemeslus, kāpēc ĶV tika prasīts sniegt informāciju par visiem OTI ražotājiem, nevis tikai izlasē iekļautajiem (skat. 34. un 35. apsvērumu). Turklāt ĶV arī nesniedza informāciju par izlasē iekļautajiem ražotājiem, jo tā vienkārši ieteica skatīt to atbildes. Komisija uzskata, ka nepietiek ar to vien, ka ir iesniegti pierādījumi par programmas izbeigšanu, neiesniedzot papildu pierādījumus par programmas faktisko ieguvumu piešķiršanas pakāpenisku izbeigšanu un iespējamām aizstājējprogrammām. Attiecībā uz šo programmu nodokļa atvieglojumu (t. i., nodokļa atlaidi), kas uzkrāts konkrētā gadā, var faktiski izmantot citā taksācijas gadā, un tādējādi ieguvumi var tikt gūti arī pēc programmas spēkā esamības laikposma, pat ja tā pa to laiku ir izbeigta. Ir pierādījies, ka citas "izbeigtas" nodokļu programmas turpina radīt ieguvumus dažus gadus pēc to oficiālā izbeigšanas datuma. Tāpat ir arī iespējams, ka laika gaitā tiek piešķirtas neparasti lielas ieguvuma summas. Tā kā ĶV nesniedza informāciju šajā saistībā, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar lietas materiālos pieejamo informāciju (šajā gadījumā — sūdzību) saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(250)

Šī programma ir subsīdija, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu. Šī programma nodrošina saņēmējiem ieguvumu, kura apjoms ir vienāds ar nodokļa ietaupījumu, pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo nodokļa ietaupījums ir atkarīgs no vietēji izgatavotu, nevis importētu preču izmantošanas.

(251)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tā kā Savienības iestādes šo programmu vēl nav pārbaudījušas antisubsidēšanas procedūrā un tā kā arī citos avotos nav pieejami precīzi skaitliski dati, kā visatbilstošākais informācijas avots, lai novērtētu ražotājiem-eksportētājiem piešķirto ieguvumu, tika izmantots līdzīgs ASV iestāžu pieņemts lēmums. Nosakot subsīdiju summas, pamatojoties uz citā izmeklēšanā izdarītiem konstatējumiem, visā šajā regulā cita starpā ņem vērā, vai attiecīgajā shēmā ir notikušas būtiskas izmaiņas un vai subsīdijas summa laika gaitā var būt mazinājusies. Jānorāda, ka parasti atkārtotu subsīdiju summa šādi nemazinās. Tā kā šādu izmaiņu un subsīdijas summas samazināšanās nav bijis, kā subsīdijas summa šajā gadījumā tiek izmantota attiecīgajā izmeklēšanā noteiktā sākotnējā likme.

(252)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme attiecībā uz šo shēmu IP laikā visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,38 %, kas ir likme, kura šai shēmai noteikta ASV 2008. gada 17. novembra Lēmuma memorandā par apļveidā metinātiem oglekļa kvalitātes tērauda cauruļvadiem (26. lpp.) (Federālais reģistrs, 73. sējums, Nr. 227, 70961. lpp., 2008. gada 24. novembris). Attiecībā uz ASV iestāžu veikto izmeklēšanu jānorāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai aprēķinātu nodokļu programmu radītā ieguvuma summu, būtībā ir tāda pati kā Savienības izmantotā (66).

(253)

Šī programma ļauj uzņēmumam, kas piesakās Augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmuma apliecības saņemšanai, iegūt ienākuma nodokļa samazinājumu un maksāt 15 %, salīdzinot ar parasto likmi – 25 %. Gan Savienība izmeklēšanā, kas attiecas uz krītoto papīru, gan ASV iestādes šo programmu ir atzinušas par kompensējamu (67).

(254)

Šīs programmas juridiskais pamats ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (Nr. 63, izsludināts 2007. gada 16. martā) 28. pants un Administratīvie pasākumi augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu noteikšanai, kā arī Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu, kuru veic augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi (Guo Shui Han [2008. gads] Nr. 985).

(255)

ĶV atbildēja, ka neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem IP laikā neizmantoja šo programmu, un saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, tā atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz iepriekš izklāstītajiem argumentiem saistībā ar prasību ĶV sniegt pilnas atbildes, kas neattiecas tikai uz izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem (34. un 35. apsvērums). Tāpēc Komisijas konstatējumi par šo programmu ir pamatoti ar lietas materiālos pieejamo informāciju (konstatējumiem izmeklēšanā par krītoto papīru un šīs lietas sūdzību) saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(256)

Šī programma ir subsīdija, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu. Saņēmējam piešķirtais ieguvums ir vienāds ar nodokļa ietaupījumu, kas gūts ar šīs programmas starpniecību, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu. Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tā paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un rūpniecības nozarēm, kas klasificētas kā atbalstāmas, piemēram, tām, kas ir daļa no tērauda rūpniecības. Turklāt nav tiesību aktos vai piešķīrējas iestādes noteiktu objektīvu kritēriju attiecībā uz tiesībām saņemt ieguvumu no šīs shēmas, un šādas tiesības nav automātiskas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(257)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata kopējā nodokļa summu, kura maksājama atbilstoši parastajai nodokļa likmei un no kuras atskaitīti maksājumi, kas veikti atbilstoši samazinātajai preferenciālajai nodokļa likmei. Tā kā nav informācijas šī ieguvuma novērtēšanai un tā kā Savienības iestādes šo programmu jau ir pārbaudījušas vienā no iepriekšējām antisubsidēšanas procedūrām, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots novērtējums, kurš attiecībā uz šo programmu veikts Padomes 2011. gada 6. maija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 452/2011, ar ko nosaka galīgo antisubsidēšanas nodokli Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importam (68), vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas, kā minēts iepriekš 252. apsvērumā.

(258)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,9 %, kas ir to likmju vidējā aritmētiskā vērtība, kuras šai programmai noteiktas iepriekšējā apsvērumā minētajā regulā.

(259)

Šī nodokļu programma ļauj uzņēmumiem, kas kādu no izejvielām, kuras uzskaitītas Katalogā par ienākuma nodokļa atvieglojumiem uzņēmumiem, kas iesaistīti visaptverošā līdzekļu izmantošanā, izmanto kā savu galveno izejvielu un kas izgatavo minētajā katalogā uzskaitītos izstrādājumus atbilstoši attiecīgajiem valsts un rūpniecības standartiem, iekļaut ieņēmumus, ko tie šādi gūst, kopējos ieņēmumos pēc samazinātas likmes, kas ir 90 %. Tādējādi, kad uzņēmumi aprēķina ienākuma nodokli, no tā var atskaitīt 10 % ieņēmumu. Šis atbrīvojums tiek piešķirts uz pieciem gadiem.

(260)

Šīs programmas juridiskais pamats ir ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 33. pants, 99. pants Noteikumos par ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanu, ko veic Valsts padome, un Katalogs par ienākuma nodokļa atvieglojumiem uzņēmumiem, kas iesaistīti visaptverošā līdzekļu izmantošanā.

(261)

ĶV norādīja, ka neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem IP laikā neizmantoja šo programmu, un saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, tā atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz iepriekš izklāstītajiem argumentiem saistībā ar prasību ĶV sniegt pilnas atbildes, kas attiecas ne tikai uz izlasē iekļautajiem eksportētājiem (34. un 35. apsvērums). Tāpēc Komisijas konstatējumi par šo programmu ir pamatoti ar lietas materiālos pieejamo informāciju (šajā gadījumā — sūdzību) saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(262)

Šī programma ir subsīdija, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā atbilstoši pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta noteikumiem. Shēma piešķir saņēmējam ieguvumu, kura apjoms ir vienāds ar nodokļa ietaupījumu, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu. Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tā paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem, kas kā galvenās izejvielas izmanto resursus, kuri uzskatīti iepriekš minētajā Nodokļa atvieglojumu katalogā, lai izgatavotu katalogā uzskaitītos izstrādājumus.

(263)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata kopējā nodokļa summu, kura maksājama atbilstoši parastajai nodokļa likmei un no kuras atskaitīti maksājumi, kas veikti atbilstoši samazinātajai preferenciālajai nodokļa likmei. Tā kā nebija citas informācijas šā ieguvuma novērtēšanai, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar sūdzībā ietverto informāciju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdiju summu kā atbilstīgu saucēju sadalīja uz saņēmēju kopējo apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(264)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,01 %.

(265)

Šī programma ļauj uzņēmumiem 10 % no tāda īpaša aprīkojuma iegādes izmaksām, ko izmanto vides aizsardzības, enerģijas un ūdens taupīšanas un ražošanas drošības mērķiem, kompensēt ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kas maksājams iegādes gadā. Atlikušo 10 % daļu no ieguldītās summas var pārnest uz nākamajiem pieciem gadiem.

(266)

Šīs programmas juridiskais pamats ir ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 34. pants un 100. pants Noteikumos par ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanu, ko veic Valsts padome.

(267)

ĶV atbildēja, ka neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem IP laikā neizmantoja šo programmu, un saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, tā atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz iepriekš izklāstītajiem argumentiem saistībā ar prasību ĶV sniegt pilnas atbildes, kas attiecas ne tikai uz izlasē iekļautajiem eksportētājiem (34. un 35. apsvērums). Tāpēc Komisijas konstatējumi par šo programmu ir pamatoti ar pieejamo informāciju saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(268)

Šī programma piešķir subsīdiju, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā atbilstoši pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta noteikumiem. Shēma nodrošina saņēmējam ieguvumu, kura apjoms ir vienāds ar nodokļa ietaupījumu, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu.

(269)

Attiecībā uz šīs programmas īpašām iezīmēm uzskata, ka lietas materiālos nav pietiekamas informācijas, lai Komisija varētu izdarīt papildu konstatējumus un vēlāk nonākt pie galīga secinājuma par programmas īpašajām iezīmēm. Tāpēc Komisija nevarēja novērtēt šo programmu sīkāk.

(270)

Šī programma ļauj uzņēmumiem, kas atrodas ziemeļaustrumu reģionā (tostarp Liaoninas, Dzjiliņas un Heilundzjanas provincēs un Daliaņas pašvaldībā), pirmkārt, saīsināt pamatlīdzekļu nolietojuma periodu par līdz pat 40 % nodokļu nolūkos, tādējādi palielinot gada nolietojuma summu, kas atskaitāma no ienākuma nodokļa, un, otrkārt, saīsināt nemateriālo aktīvu nolietojuma periodu par līdz pat 40 % nodokļu nolūkos, tādējādi iegūstot lielāku gada atskaitījumu. Saskaņā ar Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas izdotu dokumentu uzņēmumu nodokļa maksātāji konkrētās norādītās nozarēs, tostarp metalurģijas nozarē, var arī izmantot ieguvumus no citām PVN, resursu nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa priekšrocībām, t. i., saistībā ar pamatlīdzekļu iegādi.

(271)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Preferenciālā politika attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmumu vecās rūpnieciskās bāzes atjaunošanai ziemeļaustrumos (Caishui, Nr. 153, 2004. gada 20. septembris) un Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums par līdzekļu nolietojumu un amortizācijas politikas īstenošanas vērienu ziemeļaustrumu vecajā rūpnieciskajā bāzē (Caishui, Nr. 17, 2005. gada 2. februāris). ĶV iesniedza juridisko pamatu, kas apliecināja šīs programmas izbeigšanu 2008. gada 1. janvārī, proti, Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojumu par vairākiem preferenciālās politikas virzieniem attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli (Nr. 1 [2008. gads]).

(272)

Papildus minētajam juridiskajam pamatam, ko ĶV iesniedza, lai apliecinātu programmas izbeigšanu, un saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, tā atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz iepriekš izklāstītajiem argumentiem saistībā ar prasību ĶV sniegt pilnas atbildes, kas attiecas ne tikai uz izlasē iekļautajiem eksportētājiem (iepriekš 34. un 35. apsvērums). Turklāt Komisija norāda, ka, tā kā šī programma paredz subsīdijas, kas ir saistītas ar tādu pamatlīdzekļu iegādi, kuri var tikt amortizēti vairāku gadu laikā, un tā kā ĶV nav iesniegusi informāciju par programmas piešķirto ieguvumu pakāpenisku izbeigšanu vai par atlikušajiem ieguvumiem, kas vēl nav pilnībā amortizēti, Komisija ir nolēmusi savus konstatējumus par šo programmu pamatot ar lietas materiālos pieejamo informāciju (šajā gadījumā — sūdzību un attiecīgajiem ASV konstatējumiem) saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(273)

Šī programma piešķir subsīdiju ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Ieguvums atbilstoši pamatregulas 3. panta 2. punktam ir nodokļa ietaupījumi, kas radīti atbilstīgajiem uzņēmumiem, atskaitot paātrinātā nolietojuma un amortizācijas izdevumus, kas saistīti ar pamatlīdzekļu iegādi. Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē, jo tā paredzēta tikai uzņēmumiem, kas atrodas noteiktā ģeogrāfiskā reģionā, t. i., ziemeļaustrumu reģionā.

(274)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata starpību starp nodokļa summu, kas būtu bijusi samaksāta IP laikā atbilstoši attiecīgo līdzekļu parastā nolietojuma grafikam, un summu, kas faktiski samaksāta atbilstoši paātrinātam nolietojumam. Tā kā Savienības iestādes šo programmu vēl nav pārbaudījušas antisubsidēšanas procedūrā un tā kā arī citos avotos nav pieejami precīzi skaitliski dati, kā visatbilstošākais informācijas avots, lai novērtētu ražotājiem-eksportētājiem piešķirto ieguvumu, tika izmantots līdzīgs ASV iestāžu pieņemts lēmums (pamatojoties uz programmas līdzību (69)). Kā minēts iepriekš 252. pasvērumā, nosakot subsīdiju summas, pamatojoties uz citā izmeklēšanā izdarītiem konstatējumiem, visā šajā regulā cita starpā ņem vērā, vai attiecīgajā shēmā ir notikušas būtiskas izmaiņas un vai subsīdijas summa laika gaitā var būt mazinājusies. Jānorāda, ka parasti atkārtotu subsīdiju summa šādi nemazinās. Tā kā šādu izmaiņu un subsīdijas summas samazināšanās nav bijis, kā subsīdijas summa šajā gadījumā tiek izmantota attiecīgajā izmeklēšanā noteiktā sākotnējā likme.

(275)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme attiecībā uz šo shēmu IP laikā visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,08 %, kas ir likme, kura noteikta shēmai "Atbrīvojums no ienākuma nodokļa ieguldītājiem konkrētos ģeogrāfiskos reģionos Liaoninas provincē" ASV 2010. gada 3. jūnija Lēmuma memorandā par stiepļu segumiem (25. lpp.) (Federālais reģistrs, 75. sējums, Nr. 111, 32902. lpp., 2010. gada 10. jūnijs). Attiecībā uz ASV iestāžu veikto izmeklēšanu jānorāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai aprēķinātu nodokļu programmu radītā ieguvuma summu, būtībā ir tāda pati kā Savienības izmantotā (70).

(276)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Valsts nodokļu administrācijas pieņemtais 2000. gada 17. janvāra dokuments Nr. 13 "Vietējā aprīkojuma iegādes ieguldījumu kredītu pārvaldības tehnoloģiskā pārveidošana uzņēmumu ienākuma nodokļa revīzijas kontekstā" un Paziņojums par valsts galveno tehnoloģijas atjaunošanas projektu pārvaldības pasākumu izsludināšanu un izplatīšanu.

(277)

ĶV atbildēja, ka šī programma ir izbeigta kopš 2008. gada 1. janvāra ar Valsts nodokļu administrācijas Paziņojumu Nr. 52 [2008. gads], ar ko beidz īstenot Valsts nodokļu administrācijas Uzņēmumu ienākuma nodokļa atskaitījumu un atbrīvojumu politiku attiecībā uz uzņēmumu ieguldījumiem vietēji izgatavota aprīkojuma iegādē. Tā kā šī programma paredz regulārus nodokļa atvieglojumus, kas izbeigti kopš 2008. gada, un nav pierādījumu par atlikušiem atvieglojumiem, kas IP laikā vēl tika amortizēti, Komisija secina, ka šī programma nav kompensējama.

(278)

Sūdzībā ir uzskaitītas vairākas nodokļu atlaides, kas pieejamas vairākās provincēs (t. i., Šaņdunā, Čuncjinas pašvaldībā, Guansji Džuanu reģionā, centrālajos un rietumu reģionos) un izpaužas kā līdz 15 % samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme salīdzinājumā ar vispārpiemērojamo 25 % likmi.

(279)

Sūdzībā ir norādīts Šaņdunas piemērojamās nodokļa atlaides juridiskais pamats, proti, "Samazināti ienākuma nodokļi, pamatojoties uz ģeogrāfisko atrašanās vietu (Džedzjanas un Šaņdunas provinces)": ĶTR Likums par ienākuma nodokli uzņēmumiem ar ārvalstu ieguldījumiem un ārvalstu uzņēmumiem, 7. pants, pieņemts 1991. gada 9. aprīlī, Nr. 45.

(280)

ĶV tikai norādīja, ka neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem IP laikā neizmantoja šo programmu, un saistībā ar informāciju par ieguvumiem, ko tie var būt saņēmuši, tā atsaucās uz izlasē iekļauto uzņēmumu atbildēm. Papildus argumentiem par ĶV pienākumu sniegt pilnas atbildes (skat. 34. un 35. apsvērumu) Komisija arī norāda, ka vismaz viena no zemākajām nodokļa likmēm, kas uzskaitītas šajā sadaļā, radīja ieguvumu vienam no eksportētājiem, kas sadarbojās (skat. 231. un nākamos apsvērumus). Tāpēc Komisija šīs programmas novērtēšanai izmanto lietas materiālos pieejamo informāciju (šajā gadījumā — sūdzību un attiecīgos ASV konstatējumus) saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(281)

Šī programma piešķir subsīdiju ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šis regulārais ieguvums ir vienāds ar summu, ko veido zemākās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes radītie nodokļa ietaupījumi, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu. Programma ir īpaša, jo tā paredzēta tikai uzņēmumiem, kas atrodas noteiktā ģeogrāfiskā reģionā pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē.

(282)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata kopējā nodokļa summu, kura maksājama atbilstoši parastajai nodokļa likmei un no kuras atskaitīta summa, kas samaksāta atbilstoši preferenciālajai nodokļa likmei. Tā kā Savienības iestādes šo programmu vēl nav pārbaudījušas antisubsidēšanas procedūrā un tā kā arī citos avotos nav pieejami precīzi skaitliski dati, kā visatbilstošākais informācijas avots, lai novērtētu ražotājiem-eksportētājiem piešķirto ieguvumu, tika izmantots līdzīgs ASV iestāžu pieņemts lēmums (pamatojoties uz programmas līdzību). Kā minēts iepriekš, nosakot subsīdiju summas, pamatojoties uz citā izmeklēšanā izdarītiem konstatējumiem, visā šajā regulā cita starpā ņem vērā, vai attiecīgajā shēmā ir notikušas būtiskas izmaiņas un vai subsīdijas summa laika gaitā var būt mazinājusies. Jānorāda, ka parasti atkārtotu subsīdiju summa šādi nemazinās. Tā kā šādu izmaiņu un subsīdijas summas samazināšanās nav bijis, kā subsīdijas summa šajā gadījumā tiek izmantota attiecīgajā izmeklēšanā noteiktā sākotnējā likme.

(283)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme attiecībā uz šo shēmu IP laikā visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,66 %, kas ir likme, kura noteikta shēmai "Samazināti ienākuma nodokļi, pamatojoties uz ģeogrāfisko atrašanās vietu" ASV 2009. gada 12. jūnija Lēmuma memorandā par konkrētām velkamām zāliena kopšanas ierīcēm un atsevišķām to detaļām (11. lpp.) (Federālais reģistrs, 74. sējums, Nr. 117, 29180. lpp., 2009. gada 19. jūnijs). Attiecībā uz ASV iestāžu veikto izmeklēšanu jānorāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai aprēķinātu nodokļu programmu radītā ieguvuma summu, būtībā ir tāda pati kā Savienības izmantotā (71).

(284)

Šī programma paredz preferenciālu nodokļu režīmu Ķīnas rezidentuzņēmumiem, kas ir akcionāri citos Ķīnas rezidentuzņēmumos, tāda nodokļa atbrīvojuma veidā, ko piešķir rezidējošiem mātesuzņēmumiem par ieņēmumiem no konkrētām dividendēm, piemaksām un citiem pašu kapitāla ieguldījumiem. Antisubsidēšanas procedūrā attiecībā uz krītoto papīru Savienība šo programmu atzina par kompensējamu (72).

(285)

Juridiskais pamats ir ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 26. pants, 83. pants Noteikumos par ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanu un Valsts padomes Dekrēts Nr. 512, kas izsludināts 2007. gada 6. decembrī.

(286)

ĶV atbildēja, ka neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem IP laikā neizmantoja šo programmu, un saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, tā atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz saviem argumentiem par prasību ĶV sniegt pilnas atbildes (34. un 35. apsvērums). Tāpēc tā ir nolēmusi saskaņā ar pamatregulas 28. pantu savus konstatējumus par šo programmu pamatot ar lietas materiālos pieejamo informāciju, proti, konstatējumiem, kas ietverti lēmumā par krītoto papīru.

(287)

Šī programma piešķir subsīdiju neiekasētu ieņēmumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šis ieguvums ir vienāds ar summu, ko veido nodokļa ietaupījumi, kurus radījusi nodokļa atbrīvojuma piešķiršana Ķīnas rezidentuzņēmumiem par dividendēm, piemaksām un citiem pašu kapitāla ieguldījumiem saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu. Šī programma ir de jure īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai programmai ir paredzēta tikai Ķīnas rezidentuzņēmumiem, kas saņem dividendes no citiem rezidentuzņēmumiem, pretstatā uzņēmumiem, kas iegulda nerezidējošos uzņēmumos. Šī programma ir īpaša arī atbilstoši pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktam, jo tā ir rezervēta vienīgi svarīgām rūpniecības nozarēm un projektiem, ko atbalsta valsts, piemēram, tērauda rūpniecībai (skat., piemēram, 182. apsvērumu), un arī tāpēc, ka nav objektīvu kritēriju, lai ierobežotu tiesības pretendēt uz šo programmu, un pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka tiesības uz to ir automātiskas.

(288)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata maksājamo kopējā nodokļa summu, kurā iekļauti ieņēmumi par dividendēm no citiem Ķīnas rezidentuzņēmumiem un no kuras atskaitītas summas, kas faktiski samaksātas, piemērojot dividenžu nodokļa atbrīvojumu. Tā kā nav informācijas šī ieguvuma novērtēšanai un tā kā Savienības iestādes šo programmu jau ir pārbaudījušas vienā no iepriekšējām antisubsidēšanas procedūrām, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots novērtējums, kas attiecībā uz šo programmu veikts procedūrā par krītoto papīru, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas, kā minēts iepriekš 252. apsvērumā.

(289)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,77 %, kas ir to likmju vidējā aritmētiskā vērtība, kuras šai programmai noteiktas procedūrā par krītoto papīru.

(290)

Sūdzībā ir uzskaitītas šādas preferenciālas ienākuma nodokļa shēmas par labu ĀIU:

(291)

ĶV iesniedza attiecīgo juridisko pamatu, lai pierādītu, ka programmas attiecībā uz ĀIU tika izbeigtas, 2007. gada 16. martā 10. Ķīnas Tautas Republikas Nacionālā tautas kongresa piektajā sesijā pieņemot 2008. gada Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, un tajā ir šādi divi paziņojumi:

(292)

Minētie noteikumi apliecina, ka ienākuma nodokļa atvieglojumi ĀIU tika pakāpeniski izbeigti līdz 2011. gada beigām. ĶV ir arī norādījusi, ka nepastāv ĀIU paredzēta aizstājējprogramma un ka nodokļu režīms, kas piemērojams ĀIU, tagad ir tāds pats kā tas, kuru piemēro citiem uzņēmumu nodokļa maksātājiem. Komisija norāda, ka minētās preferenciālās ienākuma nodokļa programmas attiecībā uz ĀIU joprojām ir kompensējamas, jo iespējams, ka OTI ražotāji joprojām izmanto tās radītos ieguvumus, vismaz daļu IP laika līdz 2011. gada beigām, un nevar izslēgt, ka kopš 2012. gada pastāv aizstājējprogramma, kas paredzēta ĀIU. Tomēr Komisija ir nolēmusi nenovērtēt tās sīkāk, ņemot vērā vajadzību samazināt administratīvo slogu visām iesaistītajām personām un arī to, ka tuvojas pakāpeniskās izbeigšanas perioda beigas un ka nav liecību par iespējamu aizstājējprogrammu.

(293)

Šī programma paredz atbrīvojumu no PVN un importa tarifiem par labu ĀIU vai vietējiem uzņēmumiem tāda kapitāla aprīkojuma importam, ko tie izmanto savā ražošanas procesā. Lai varētu saņemt šādu atbrīvojumu, aprīkojums nedrīkst būt iekļauts neatbilstīgā aprīkojuma sarakstā un uzņēmumam, kas šo atbrīvojumu pieprasa, ir jāsaņem valsts atbalstāmo projektu sertifikāts, ko izsniedz Ķīnas iestādes vai NDRC saskaņā ar attiecīgajiem ieguldījumu, nodokļu un muitas tiesību aktiem. Antisubsidēšanas procedūrā attiecībā uz krītoto papīru Savienība šo programmu atzina par kompensējamu (73).

(294)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Valsts padomes Apkārtraksts par importētam aprīkojumam piemērojamās nodokļu politikas pielāgošanu, Guo Fa Nr. 37/1997, Finanšu ministrijas, Vispārējās muitas administrācijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums [2008. gads] Nr. 43, NDRC2006. gada 22. februāra Paziņojums Nr. 316 2006, par attiecīgajiem jautājumiem saistībā ar to, kā rīkoties ar apstiprinājuma vēstuli par vietējiem vai ārvalstu finansētiem projektiem, kurus atbalsta valsts, un Katalogs par importa precēm, kas nav atbrīvojamas no nodokļa un ir paredzētas vai nu ĀIU, vai vietējiem uzņēmumiem — 2008. gads.

(295)

ĶV apgalvoja, ka neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem IP laikā nesaņēma ieguvumu no šīs programmas, un saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, tā atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz saviem argumentiem par tās prasību ĶV sniegt pilnas atbildes (34. un nākamie apsvērumi), un tāpēc tās konstatējumi par šo programmu būs pamatoti ar lietas materiālos pieejamo informāciju, proti, tās konstatējumiem procedūrā par krītoto papīru, saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(296)

Šo programmu uzskata par subsīdiju ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo ĀIU un citi atbilstīgie vietējie uzņēmumi ir atbrīvoti no PVN un/vai tarifu maksājumiem, kas citos gadījumos būtu jāveic, ja tie nebūtu saņēmuši attiecīgo NDRC izsniegto valsts atbalstāma projekta sertifikātu. Tāpēc tā piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai programmai ir paredzēta tikai uzņēmumiem, kas iegulda konkrētu kategoriju uzņēmumos, kuri plaši definēti likumā, un ir saņēmuši valsts atbalstāmo projektu sertifikātu. Turklāt nav objektīvu kritēriju, lai ierobežotu tiesības uz šo programmu, un pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka tiesības uz to ir automātiskas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(297)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Uzskata, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar importētam aprīkojumam piemērojamā PVN un nodokļu atbrīvojuma summu. Tā kā nav informācijas šī ieguvuma novērtēšanai un tā kā Savienība šo programmu jau ir pārbaudījusi vienā no iepriekšējām kompensācijas maksājuma procedūrām, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots novērtējums, kas attiecībā uz šo programmu veikts izmeklēšanā par krītoto papīru, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas, kā minēts iepriekš 252. apsvērumā

(298)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,89 %, kas ir to likmju vidējā aritmētiskā vērtība, kuras šai programmai noteiktas izmeklēšanā par krītoto papīru.

(299)

Šī programma nodrošina ieguvumu PVN atmaksas veidā ĀIU par vietēji izgatavota aprīkojuma iegādi. Aprīkojums nedrīkst būt iekļauts Katalogā par precēm, kas nav atbrīvojamas no nodokļa, un aprīkojuma vērtība nedrīkst pārsniegt kopējo ieguldījumu ierobežojumu, ko piemēro ĀIU, saskaņā ar izmēģinājuma administratīvajiem pasākumiem attiecībā uz vietēji izgatavota aprīkojuma iegādi. Šo programmu par kompensējamu Savienība atzina antisubsidēšanas procedūrā, kas attiecās uz krītoto papīru (74), un ASV iestādes — kompensācijas maksājuma procedūrā, kas attiecās uz mehānisko celulozi nesaturošu krītoto papīru no ĶTR (75).

(300)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Valsts nodokļu administrācijas 1999. gada 20. septembra Apkārtraksts Nr. 171, 199 par pagaidu pasākumu īstenošanu, lai pārvaldītu nodokļa atmaksāšanu par vietēji izgatavota aprīkojuma iegādi, ko veic ĀIU, un Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums Nr. 176 [2008. gads], ar ko beidz īstenot Finanšu ministrijas politiku nodokļa atmaksai ārvalstu finansētiem uzņēmumiem par vietēji izgatavota aprīkojuma iegādi.

(301)

ĶV apgalvoja, ka šī programma tika izbeigta 2009. gada 1. janvārī ar iepriekš minēto Paziņojumu Nr. 176 [2008. gads]. Komisija pieprasīja, lai ĶV sniedz informāciju par to ieguvumu faktisko izbeigšanu, kuri būtu bijuši jāpiešķir ilgākā laikposmā, jo šī programma ir saistīta ar vietēji izgatavotu aktīvu iegādi. Saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, ĶV tikai atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz saviem argumentiem par prasību ĶV sniegt pilnas atbildes (34. un nākamie apsvērumi). Komisija arī norāda, ka Paziņojums Nr. 176 paredz pārejas periodu līdz 2009. gada 30. jūnijam atbilstīgo pamatlīdzekļu iegādei un pieteikuma iesniegšanai, lai saņemtu ieguvumus. Tā kā ĶV nesniedza informāciju par ieguvumu piešķiršanas pakāpenisku izbeigšanu un tā kā šādi ieguvumi, kas ir saistīti ar pamatlīdzekļiem, var būt piešķirti laika gaitā un turpināties pat IP laikā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 28. pantu savus konstatējumus par šo programmu pamato ar pieejamo informāciju, proti, konstatējumiem procedūrā par krītoto papīru.

(302)

Šo programmu uzskata par subsīdiju ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, un tādējādi tā piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai programmai ir paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem (ĀIU) par tāda aprīkojuma iegādi, uz kuru neattiecas Katalogs par aprīkojumu, kas nav atbrīvojams no nodokļa. Nav pazīmju, kas liecinātu, ka tā nav īpaša saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu, jo nav objektīvu kritēriju, lai ierobežotu tiesības uz šo programmu, un pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka tiesības uz to ir automātiskas. Turklāt programma ir īpaša arī pamatregulas 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo subsīdija ir atkarīga no vietēju, nevis importētu preču izmantošanas.

(303)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Uzskata, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar PVN summu, kas atmaksāta par vietēji izgatavota aprīkojuma iegādi. Tā kā nav informācijas šī ieguvuma novērtēšanai un tā kā Savienība šo programmu jau ir pārbaudījusi vienā no iepriekšējām kompensācijas maksājuma procedūrām, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots novērtējums, kas attiecībā uz šo programmu veikts procedūrā par krītoto papīru, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas, kā minēts iepriekš 252. apsvērumā.

(304)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,04 %, kas ir to likmju vidējā aritmētiskā vērtība, kuras šai programmai noteiktas procedūrā par krītoto papīru.

(305)

Šī programma attiecas uz PVN nodokļa maksātājiem, kas aktīvi darbojas galvenokārt konkrētās uzskaitītās rūpniecības nozarēs, tostarp metalurģijas rūpniecībā. Programma paredz, ka atbilstīgie PVN maksātāji, kas atrodas centrālā reģiona veco rūpniecisko bāzu 26 pilsētās un iegulda konkrētos pamatlīdzekļos, var no savas kopējās maksājamās PVN summas atskaitīt par pamatlīdzekļiem samaksāto PVN summu.

(306)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums Nr. 75, ar ko pieņem pagaidu pasākumus pievienotās vērtības nodokļa kompensācijas apjoma palielināšanai centrālajā reģionā [2007. gads], un Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums Nr. 170 par vairākiem jautājumiem saistībā ar valsts īstenoto Finanšu ministrijas pievienotās vērtības nodokļa reformu [2008. gads].

(307)

ĶV apgalvoja, ka šīs programma tika izbeigta 2009. gada 1. janvārī ar Paziņojumu Nr. 170 [2008. gads], un saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, tā tikai atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz saviem argumentiem par prasību ĶV sniegt pilnas atbildes (34. un nākamie apsvērumi). Komisija norāda, ka Paziņojumā Nr. 170 nav minēts, ka ar PVN saistītie ieguvumi uzņēmumiem, kas atrodas centrālajā reģionā, tiek izbeigti 2008. gada beigās un ka tos var pārcelt uz priekšu tikai līdz 2009. gada janvārim. Tomēr šādi ieguvumi, kas ir saistīti ar pamatlīdzekļiem, var būt piešķirti laika gaitā un turpināties pat IP laikā, turklāt minētajā paziņojumā ir ietverta arī cita preferenciāla PVN sistēma, ko no 2009. gada janvāra attiecina uz šiem uzņēmumiem, kuri atrodas centrālajā reģionā, un kas paredz maksāt tikai pusi no piemērojamām PVN likmēm. Tā kā ĶV neiesniedza precizējumus par atlikušo atbilstoši šai programmai piešķirto ieguvumu pakāpenisku izbeigšanu vai sīkāku informāciju par jebkādu aizstājējprogrammu, Komisijas konstatējumi par šo programmu ir pamatoti ar lietas materiālos pieejamiem pierādījumiem atbilstoši pamatregulas 28. pantam.

(308)

Šo programmu uzskata par subsīdiju ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, un tādējādi tā piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē, kas ir vienāds ar PVN ietaupījuma summu, kura gūta, veicot atskaitījumu no pamatlīdzekļu iegādes cenas. Šī programma ir īpaša saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, jo atbilstoši tiesību aktiem piekļuve tai ir paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem, t. i., rūpniecības nozarēm, kas darbojas uzskaitītajās nozarēs. Šī programma ir īpaša arī atbilstoši pamatregulas 4. panta 3. punktam, jo tā ir paredzēta tikai noteiktiem reģioniem, t. i., centrālā reģiona veco rūpniecisko bāzu pilsētām.

(309)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Uzskata, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar PVN ietaupījuma summu, kas gūta, veicot atskaitījumu no pamatlīdzekļu iegādes. Tā kā nav informācijas šī ieguvuma novērtēšanai un tā kā līdzīga PVN programma jau tika pārbaudīta šajā procedūrā, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots novērtējums, kas veikts 297. un 298. apsvērumā.

(310)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,89 %.

(311)

Sūdzībā ir uzskaitītas dažādas nodokļu privilēģijas, ko no 2008. līdz 2010. gadam izmantoja OTI ražotāji Maaņšaņā un Uhaņā, tostarp atbrīvojumi no pilsētu uzturēšanas un būvniecības nodokļa, kā arī papildu maksājumi par izglītības līdzekļiem. Komisija prasīja, lai ĶV sniedz informāciju par šiem nodokļa atbrīvojumiem. ĶV atbildēja, ka prasītā informācija nav būtiska izmeklēšanai, jo neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem neatrodas Maaņšaņā. Komisija atsaucas uz savu skaidrojumu, ka ĶV tika prasīts arī sniegt informāciju saistībā ar apgalvojumiem par subsīdiju, kuri attiecas uz izlasē neiekļautiem uzņēmumiem (34. un 35. apsvērums).

(312)

Tā kā ĶV informāciju nesniedza, Komisija secina, ka Maaņšaņā un Uhaņā pieejamās nodokļu privilēģijas ir jāuzskata par subsīdiju ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu. Tās piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē, jo tās nodrošina nodokļa ietaupījumu, kas ir vienāds ar starpību starp samaksāto nodokli un nodokļa summu, kas parasti ir maksājama, ja nav šādas programmas. Programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē, jo tā ir paredzēta tikai uzņēmumiem, kas atrodas konkrētos ģeogrāfiskos reģionos vai Maaņšaņas pašvaldībās.

(313)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tā kā nebija citas informācijas šā ieguvuma novērtēšanai, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar sūdzībā ietverto informāciju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šādi aprēķinātu subsīdijas summu kā atbilstīgu saucēju sadalīja uz saņēmēju kopējo apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(314)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,08 %.

(315)

Sūdzībā bija apgalvots, ka no 2005. gada līdz nesenam laikam (ieskaitot 2009. gadu) uzņēmumi, kas ražoja attiecīgo ražojumu, saņēma ieguvumus atbilstoši dotāciju programmām un apakšprogrammām. Nevar izslēgt, ka maksājumi atbilstoši šai programmai joprojām tiek veikti vai ir veikti vienreiz saistībā ar kapitāla ieguldījumiem, un tādējādi joprojām tiek piešķirti ieguvumi, kas nav pilnībā amortizēti izvēlētajā 15 gadu amortizācijas periodā. ĶV tika prasīts sniegt informāciju par šīm programmām, bet tā nav sniegusi jēgpilnu atbildi ne par vienu no šīm programmām. Tā kā ĶV nesniedza atbildes par visiem šiem aspektiem, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar pieejamiem pierādījumiem atbilstoši pamatregulas 28. pantam.

(316)

Šīs programmas juridiskais pamats, kas norādīts sūdzībā, ir šāds: