ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2012.327.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 327

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

55. sējums
2012. gada 27. novembris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/33/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 1099/2012 (2012. gada 26. novembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē

14

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 1100/2012 (2012. gada 26. novembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā

16

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1101/2012 (2012. gada 26. novembris), ar kuru izdara grozījumus Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi ( 1 )

18

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1102/2012 (2012. gada 26. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

20

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1103/2012 (2012. gada 26. novembris), ar ko groza ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 892/2012 2012./2013. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

22

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Direktīva 2012/39/ES (2012. gada 26. novembris), ar ko groza Direktīvu 2006/17/EK par noteiktām tehniskajām prasībām cilvēka audu un šūnu testēšanai ( 1 )

24

 

*

Komisijas Direktīva 2012/40/ES (2012. gada 26. novembris), ar ko labo I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū ( 1 )

26

 

*

Komisijas Direktīva 2012/41/ES (2012. gada 26. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai paplašinātu aktīvās vielas nonānskābes iekļaušanu tās I pielikumā kā 2. produktu veidu ( 1 )

28

 

*

Komisijas Direktīva 2012/42/ES (2012. gada 26. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu ciānūdeņradi ( 1 )

31

 

*

Komisijas Direktīva 2012/43/ES (2012. gada 26. novembris), ar ko groza dažus tabulas aiļu nosaukumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK I pielikumā ( 1 )

34

 

*

Komisijas Īstenošanas direktīva 2012/44/ES (2012. gada 26. novembris), ar ko groza Direktīvu 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem, un Direktīvu 2003/91/EK, kurā izklāstīti īstenošanas noteikumi, ar ko piemēro 7. pantu Padomes Direktīvā 2002/55/EK attiecībā uz raksturīgajām pazīmēm, kas obligāti jāaptver pārbaudē, un obligātajiem nosacījumiem dažādu dārzeņu sugu šķirņu pārbaudei ( 1 )

37

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums 2012/723/KĀDP (2012. gada 26. novembris), ar kuru groza Lēmumu 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē

44

 

*

Padomes Lēmums 2012/724/KĀDP (2012. gada 26. novembris), ar ko groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā

45

 

 

2012/725/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 22. novembris), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū liellopu izcelsmes laktoferīnu kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu (uzņēmums Morinaga) (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8390)

46

 

 

2012/726/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 22. novembris), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū dihidrokapsiātu kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8391)

49

 

 

2012/727/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 22. novembris), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū liellopu izcelsmes laktoferīnu kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu (uzņēmums FrieslandCampina) (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8404)

52

 

 

2012/728/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2012. gada 23. novembris) par 18. veida produktos izmantojamā bifentrīna neiekļaušanu I, IA vai IB pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8442)  ( 1 )

55

 

 

2012/729/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 23. novembris), ar ko attiecībā uz piemērošanas termiņu groza Lēmumu 2008/866/EK par neatliekamajiem pasākumiem, ar ko pārtrauc lietošanai pārtikā paredzētu konkrētu gliemeņu importu no Peru (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8459)  ( 1 )

56

 

 

Labojumi

 

 

Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1095/2012 (2012. gada 22. novembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1484/95 attiecībā uz reprezentatīvajām cenām mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam (OV L 325, 23.11.2012.)

57

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

DIREKTĪVAS

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2012/33/ES

(2012. gada 21. novembris),

ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Viens no Savienības vides politikas mērķiem, kā noteikts vides rīcības programmās, un jo īpaši Sestajā Kopienas vides rīcības programmā, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (3), ir panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas nerada būtisku nevēlamu ietekmi un risku cilvēka veselībai un videi.

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības.

(3)

Ar Padomes Direktīvu 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (4), nosaka maksimāli pieļaujamo sēra saturu smagajā degvieleļļā, gāzeļļā, flotes gāzeļļā un flotes dīzeļdegvielā, ko izmanto Savienībā.

(4)

Kuģošanas radītā emisija, ko rada augsta sēra satura flotes degvielas izmantošana, palielina gaisa piesārņojumu ar sēra dioksīdu un cietajām daļiņām, kas ir kaitīgi cilvēka veselībai un videi un veicina skābos nosēdumus. Ja netiktu veikti šajā direktīvā izklāstītie pasākumi, kuģošanas radītās emisijas līmenis drīz pārsniegtu visu sauszemes avotu kopējo emisijas līmeni.

(5)

Gaisa piesārņojums no piestātnēs esošajiem kuģiem daudzām ostu pilsētām rada būtiskas problēmas saistībā ar to centieniem sasniegt Savienības gaisa kvalitātes robežlielumus.

(6)

Dalībvalstīm būtu jāveicina krasta elektroenerģijas pieslēgumu izmantošana, jo patlaban kuģiem elektrību parasti nodrošina ar papildu dzinējiem.

(7)

Saskaņā ar Direktīvu 1999/32/EK Komisijai ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par minētās direktīvas īstenošanu un kopā ar ziņojumu tā var iesniegt priekšlikumus minētās direktīvas grozījumiem, jo īpaši attiecībā uz sēra satura robežvērtību samazināšanu flotes degvielai SOx emisijas kontroles zonās (SECA), ievērojot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) veikto darbu.

(8)

2008. gadā SJO pieņēma rezolūciju par 1997. gada Protokola VI pielikuma grozījumiem, lai grozītu 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņošanas novēršanu no kuģiem, kas grozīta, izmantojot ar to saistīto 1978. gada protokolu (MARPOL), kurā ir reglamentēta gaisa piesārņojuma novēršana no kuģiem. Pārskatītais MARPOL VI pielikums stājās spēkā 2010. gada 1. jūlijā.

(9)

Ar pārskatīto MARPOL VI pielikumu inter alia ievieš stingrākus flotes degvielas sēra satura ierobežojumus gan SECA (1,00 % no 2010. gada 1. jūlija un 0,10 % no 2015. gada 1. janvāra), gan jūras teritorijās ārpus tām (3,50 % no 2012. gada 1. janvāra un principā 0,50 % no 2020. gada 1. janvāra). Lielākajai daļai dalībvalstu saskaņā ar to starptautiskajām saistībām ir jāpieprasa, lai uz kuģiem SECA no 2010. gada 1. jūlija izmanto degvielu, kuras maksimālais sēra saturs ir 1,00 %. Lai nodrošinātu saskaņotību ar starptautisko tiesību aktiem un Savienībā garantētu jauno vispārēji noteikto sēra satura standartu pienācīgu ievērošanu, Direktīvas 1999/32/EK noteikumi būtu jāsaskaņo ar pārskatīto MARPOL VI pielikumu. Lai nodrošinātu tādas degvielas kvalitātes minimumu, kuru izmanto uz kuģiem, lai ievērotu degvielai noteiktās prasības vai tehnoloģiskās prasības, Savienībā nevajadzētu atļaut lietot flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par vispārējo standartu 3,50 % (masas), izņemot attiecībā uz degvielu, ko piegādā kuģiem, kuri izmanto emisijas samazināšanas paņēmienus slēgtā sistēmā.

(10)

Grozījumus MARPOL VI pielikumā attiecībā uz SECA ir iespējams veikt saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) procedūrām. Ja attiecībā uz SECA ierobežojumu piemērošanu MARPOL VI pielikumā tiks ieviestas papildu izmaiņas, tostarp atbrīvojumi, Komisijai būtu jāapsver visas minētās izmaiņas un attiecīgā gadījumā nekavējoties jāiesniedz vajadzīgais priekšlikums saskaņā ar LESD, lai Direktīvu 1999/32/EK pilnībā pielāgotu SJO noteikumiem par SECA.

(11)

Ikviena jauna emisijas kontroles zona būtu jāveido saskaņā ar SJO procedūru atbilstīgi MARPOL VI pielikuma noteikumiem un balstoties uz rūpīgi sagatavotu vides un ekonomikas pamatojumu un zinātniskajiem datiem.

(12)

Saskaņā ar pārskatītā MARPOL VI pielikuma 18. noteikumu dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt šīs direktīvas prasībām atbilstošas flotes degvielas pieejamību.

(13)

Ņemot vērā vides politikas un kuģošanas radītās emisijas pasaules mēroga ietekmi, būtu jānosaka vērienīgi pasaules mēroga emisijas standarti.

(14)

Pasažieru kuģi galvenokārt kuģo ostās vai tuvu piekrastes teritorijām, un tiem ir būtiska ietekme uz cilvēka veselību un vidi. Lai uzlabotu gaisa kvalitāti ostu un piekrastes teritorijās, minētajiem kuģiem ir jāizmanto flotes degviela, kuras maksimālais sēra saturs ir 1,50 %, līdz visiem kuģiem dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās tiks piemēroti stingrāki sēra satura standarti.

(15)

Saskaņā ar LESD 193. pantu ar šo direktīvu nevienai dalībvalstij nevajadzētu liegt arī turpmāk piemērot vai ieviest stingrākus aizsardzības pasākumus, lai veicinātu to agrīnu īstenošanu attiecībā uz maksimālo sēra saturu flotes degvielā, piemēram, izmantojot emisijas samazināšanas metodes ārpus SECA.

(16)

Lai atvieglotu pāreju uz jaunām dzinēju tehnoloģijām, kas varētu vēl vairāk samazināt emisiju jūrniecības nozarē, Komisijai būtu jāturpina pētīt iespējas, kā nodrošināt un veicināt ar gāzi darbināmu dzinēju izmantošanu kuģos.

(17)

Lai sasniegtu Direktīvas 1999/32/EK mērķus, ir vajadzīga pienācīga saistību izpilde attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā. Direktīvas 1999/32/EK ieviešanas pieredze liecina, ka minētās direktīvas pienācīgai ieviešanai vajadzīgs stingrāks monitoringa un izpildes režīms. Tādēļ dalībvalstīm jānodrošina pietiekami bieža un pareiza tirgū laistās vai uz kuģa izmantojamās flotes degvielas paraugu ņemšana, kuģu žurnālu un degvielas piegādes pavaddokumentu regulāra paraugu ņemšana. Dalībvalstīm arī jāizveido sistēma efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām par Direktīvas 1999/32/EK noteikumu neievērošanu. Lai nodrošinātu informācijas labāku pārredzamību, ir lietderīgi arī noteikt, ka flotes degvielas vietējo piegādātāju reģistram jābūt publiski pieejamam.

(18)

Dalībvalstu ziņojumi saskaņā ar Direktīvu 1999/32/EK ir izrādījušies nepietiekami, lai varētu pārbaudīt atbilstību minētajai direktīvai, jo nebija saskaņotu un pietiekami precīzu noteikumu par dalībvalstu ziņojumu saturu un formātu. Tāpēc saskaņotāku ziņojumu nodrošināšanai vajadzīgi sīkāki norādījumi par šo ziņojumu saturu un formātu.

(19)

Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (5), ar kuru tiek pārstrādāti Savienības tiesību akti par rūpnieciskajām emisijām, attiecīgi jāgroza Direktīvas 1999/32/EK noteikumi par smagās degvieleļļas maksimālo sēra saturu.

(20)

Ievērojot zemas sēra satura robežvērtības flotes degvielai, jo īpaši SECA, vismaz īstermiņā var ievērojami palielināt šādas degvielas cenas un negatīvi ietekmēt tuvsatiksmes kuģošanas konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem, kā arī nozaru konkurētspēju valstīs, kas robežojas ar SECA. Ir jārod piemēroti risinājumi, lai samazinātu ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas skartajās nozarēs, piemēram, jāparedz, ka var izmantot citus, rentablākus atbilstības panākšanas paņēmienus kā ar degvielu saistītas metodes un ka vajadzības gadījumā var sniegt atbalstu. Komisija, pamatojoties inter alia uz dalībvalstu ziņojumiem, uzmanīgi uzraudzīs ietekmi, ko radīs kuģniecības nozares atbilstība jaunajiem degvielas kvalitātes standartiem, jo īpaši attiecībā uz iespējamo kravu novirzīšanu no jūras uz sauszemes transportu, kā arī vajadzības gadījumā ierosinās attiecīgus pasākumus, lai novērstu šādu tendenci.

(21)

Svarīgi ir ierobežot kravu novirzīšanu no jūras uz sauszemes transportu, ņemot vērā, ka arvien lielāks ar sauszemes transportu pārvadājamo preču īpatsvars būtu pretrunā Savienības mērķiem klimata pārmaiņu jomā un palielinātu sastrēgumus.

(22)

Ar jaunajām prasībām par sēra dioksīda emisijas samazināšanu saistītās izmaksas varētu izraisīt kravu novirzīšanu no jūras uz sauszemes transportu un negatīvi ietekmēt nozaru konkurētspēju. Nolūkā sniegt mērķtiecīgu palīdzību Komisijai būtu pilnībā jāizmanto instrumenti, piemēram, programma Marko Polo un Eiropas transporta tīkls, lai sniegtu mērķtiecīgu palīdzību, piemēram samazinot kravu novirzīšanas risku. Dalībvalstis var uzskatīt par nepieciešamu sniegt atbalstu operatoriem, uz kuriem attiecas šī direktīva, saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par valsts atbalstu.

(23)

Saskaņā ar pašreizējām pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un neskarot turpmākās izmaiņas tajās, dalībvalstis var paredzēt valsts atbalstu operatoriem, uz kuriem attiecas šī direktīva, tostarp atbalstu esošo kuģu pārbūvei, ja šādus atbalsta pasākumus uzskata par saderīgiem ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu, jo īpaši saistībā ar piemērojamajām pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai. Saistībā ar šo Komisija var ņemt vērā, ka dažu emisiju samazināšanas paņēmienu izmantošana pārsniedz šīs direktīvas prasības, paredzot ne tikai sēra dioksīda emisiju, bet arī cita veida emisiju samazināšanu.

(24)

Būtu jāveicina emisijas samazināšanas paņēmienu pieejamība. Minēto paņēmienu izmantošana var nodrošināt emisijas samazinājumu, kas ir vismaz līdzvērtīgs vai pat lielāks nekā ar zema sēra satura degvielas izmantošanu sasniedzamais samazinājums, ja tiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi, piemēram, jūras ekosistēmām, un tie tiek izstrādāti, izmantojot atbilstošus apstiprināšanas un kontroles mehānismus. Savienībā būtu jāatzīst jau zināmie alternatīvie paņēmieni, piemēram, kuģos uzstādītas izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas, degvielas maisījumi ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG) vai biodegvielas izmantošana. Svarīgi ir veicināt jaunu piesārņojuma samazināšanas paņēmienu izmēģinājumus un izstrādāšanu, lai papildus citiem iemesliem izvairītos arī no kravu novirzīšanas no jūras uz sauszemes transportu.

(25)

Emisiju samazināšanas paņēmieniem ir nozīmīgs potenciāls samazināt emisiju. Tādēļ Komisijai būtu jāveicina šo tehnoloģiju izmēģināšana un izstrāde, inter alia apsverot tādas kopīgas ar nozari līdzfinansētas programmas ieviešanu kā programma Clean Sky.

(26)

Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būtu jāpilnveido pasākumi, kas noteikti Komisijas 2011. gada 16. septembra darba dokumentā “Jūras transporta radīto piesārņojošo vielu emisijas samazināšana un ilgtspējīga ūdenstransporta pasākumu kopums”.

(27)

Alternatīvi emisiju samazināšanas paņēmieni, piemēram, daži skruberu veidi, varētu radīt atkritumus, kuri būtu pienācīgi jāapsaimnieko un nebūtu novadāmi jūrā. Līdz brīdim, kad tiks pārskatīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (6), dalībvalstīm saskaņā ar to starptautiskajām saistībām būtu jānodrošina atbilstīga ostu uzņemšanas iekārtu pieejamība, lai nodrošinātu to kuģu vajadzības, kas izmanto izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas. Pārskatot Direktīvu 2000/59/EK, Komisijai būtu jāapsver iespēja uz izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu atkritumiem attiecināt minētajā direktīvā noteikto principu, saskaņā ar kuru ostas maksā par kuģu atkritumiem neparedz īpašu maksu.

(28)

Komisijai, veicot gaisa kvalitātes politikas pārskatīšanu 2013. gadā, būtu jāapsver iespēja samazināt gaisa piesārņojumu, tostarp dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos.

(29)

Lai īstenotu Direktīvu 1999/32/EK, ir svarīgi noteikt efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas. Minētajās sankcijās dalībvalstīm būtu jāparedz naudas sodi, kurus aprēķina tā, lai nodrošinātu, ka tie vainīgajiem vismaz liedz gūt saimniecisku labumu, kas izriet no to pārkāpuma, un ka minēto naudas sodu apmērs par atkārtotiem pārkāpumiem pakāpeniski pieaug. Dalībvalstīm šie noteikumi par sankcijām būtu jāpaziņo Komisijai.

(30)

Lai Direktīvas 1999/32/EK noteikumus pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai un tā, lai nodrošinātu stingru atbilstību attiecīgajiem SJO instrumentiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu grozījumus attiecībā uz emisijas samazināšanas paņēmienu līdzvērtīgām emisiju vērtībām un kritērijiem šo paņēmienu izmantošanai, kā arī grozītu Direktīvas 1999/32/EK 2. panta 1., 2., 3., 3.a, 3.b un 4. punktu, 6. panta 1.a punkta b) apakšpunktu un 6. panta 2. punktu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(31)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 1999/32/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (7).

(32)

Ir lietderīgi, ka Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) (8), palīdz Komisijai apstiprināt emisijas samazināšanas metodes, uz kurām neattiecas Padomes 1996. gada 20. decembra Direktīva 96/98/EK par kuģu aprīkojumu (9).

(33)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (10) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas daļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(34)

Tāpēc Direktīva 1999/32/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 1999/32/EK grozījumi

Direktīvu 1999/32/EK groza šādi:

1)

direktīvas 1. panta 2. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h)

degvielu, ko izmanto kuģiem, kuri lieto emisijas samazināšanas paņēmienus saskaņā ar 4.c un 4.e pantu, neskarot 3.a pantu.”;

2)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1)   smagā degvieleļļa ir:

tāds no naftas produktiem iegūts visu veidu šķidrais kurināmais, izņemot flotes degvielu, uz ko attiecas KN kodi 2710 19 51 līdz 2710 19 68, 2710 20 31, 2710 20 35, 2710 20 39, vai

tāds no naftas produktiem iegūts visu veidu šķidrais kurināmais, izņemot 2. un 3. punktā definēto gāzeļļu, kas pēc destilācijas rādītājiem ietilpst smago degvieleļļu grupā, ko izmanto par kurināmo un kas 250 °C temperatūrā, izmantojot ASTM D86 metodi, pārtvaicējas mazāk par 65 tilpuma procentiem (ieskaitot zudumus). Ja destilācijas rādītājus nevar noteikt ar ASTM D86 metodi, naftas produktu arī pieskaita smagajai degvieleļļai;

2)   gāzeļļa ir:

tāds no naftas produktiem iegūts visu veidu šķidrais kurināmais, izņemot flotes degvielu, uz ko attiecas KN kodi 2710 19 25, 2710 19 29, 2710 19 47, 2710 19 48, 2710 20 17 vai 2710 20 19, vai

tāds no naftas produktiem iegūts visu veidu šķidrais kurināmais, izņemot flotes degvielu, kas 250 °C temperatūrā, izmantojot ASTM D86 metodi, pārtvaicējas mazāk par 65 tilpuma procentiem (ieskaitot zudumus), bet 350 °C temperatūrā – vismaz par 85 tilpuma procentiem (ieskaitot zudumus).

Šī definīcija neattiecas uz dīzeļdegvielu, kas definēta 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti (11). Šī definīcija neattiecas arī uz degvielu, ko izmanto visurgājējā tehnikā un lauksaimniecības traktoros;

b)

panta 3.a) un 3.b) punktu aizstāj ar šādiem:

“3.a)

flotes dīzeļdegviela ir visu veidu flotes degviela, kā tā noteikta DMB pakāpei ISO 8217 I tabulā, izņemot atsauci uz sēra saturu;

3.b)

flotes gāzeļļa ir visu veidu flotes degviela, kā tā noteikta DMX, DMA un DMZ pakāpei ISO 8217 I tabulā, izņemot atsauci uz sēra saturu;”;

c)

panta 3.m) punktu aizstāj ar šādu:

“3.m)

emisiju samazināšanas paņēmiens ir jebkurš aprīkojums, materiāls, ierīce vai aparatūra, ar ko paredzēts aprīkot kuģi, vai citāda procedūra, alternatīva degviela vai atbilstības metode, ko izmanto kā alternatīvu šajā direktīvā noteiktajām prasībām atbilstīgai flotes degvielai ar samazinātu sēra saturu un kas ir pārbaudāma, kvantificējama un īstenojama;”;

3)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā neizmanto smagās degvieleļļas, ja to sēra saturs pārsniedz 1 % (masas).

2.   Ja kompetentās iestādes pienācīgi pārrauga emisijas, līdz 2015. gada 31. decembrim 1. punkts neattiecas uz smagajām degvieleļļām, ko izmanto:

a)

sadedzināšanas iekārtās, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (12) darbības jomā un uz kurām attiecas minētās direktīvas 4. panta 1. punkts, 2. punkts vai 4. panta 3. punkta a) apakšpunkts, un kuras atbilst sēra dioksīda emisijas ierobežojumiem, kas šādām iekārtām noteikti minētajā direktīvā;

b)

sadedzināšanas iekārtās, kas ietilpst Direktīvas 2001/80/EK darbības jomā un uz kurām attiecas minētās direktīvas 4. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 4. panta 6. punkts, un kuru mēneša vidējā sēra dioksīda emisija nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs;

c)

sadedzināšanas iekārtās, uz kurām neattiecas a) vai b) apakšpunkts un kuru mēneša vidējā sēra dioksīda emisija nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs;

d)

sadedzināšanai naftas pārstrādes rūpnīcās, ja mēneša vidējā sēra dioksīda emisija no visām attiecīgās naftas pārstrādes rūpnīcas sadedzināšanas iekārtām, neatkarīgi no izmantotās degvielas vai degvielas maisījuma veida, izņemot iekārtas, uz kurām attiecas a) un b) apakšpunkts, gāzturbīnas un gāzes dzinējus, nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs.

3.   Ja kompetentas iestādes pienācīgi pārrauga emisijas, no 2016. gada 1. janvāra 1. punkts neattiecas uz smagajām degvieleļļām, ko izmanto:

a)

sadedzināšanas iekārtās, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (13) III nodaļas darbības jomā un kuras atbilst minētās direktīvas V pielikumā šādām iekārtām noteiktiem sēra dioksīda emisiju ierobežojumiem, bet – ja saskaņā ar minēto direktīvu attiecīgās emisiju robežvērtības nav piemērojamas – kuru mēneša vidējā sēra dioksīda emisija nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs;

b)

sadedzināšanas iekārtās, uz kurām neattiecas a) apakšpunkts un kuru mēneša vidējā sēra dioksīda emisija nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs;

c)

sadedzināšanai naftas pārstrādes rūpnīcās, ja mēneša vidējā sēra dioksīda emisija no visām attiecīgās naftas pārstrādes rūpnīcas sadedzināšanas iekārtām, neatkarīgi no izmantotās degvielas vai degvielas maisījuma veida, izņemot iekārtas, uz kurām attiecas a) apakšpunkts, gāzturbīnas un gāzes dzinējus, nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviena sadedzināšanas iekārta, kurā izmanto smago degvieleļļu, kuras sēra saturs ir lielāks par 1. punktā minēto, netiek izmantotas bez kompetentu iestāžu piešķirtas atļaujas, kurā noteikti emisiju ierobežojumi.

b)

svītro 3. punktu;

4)

iekļauj šādu pantu:

“3.a pants

Maksimālais sēra saturs flotes degvielā

Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā neizmanto flotes degvielu, ja tās sēra saturs pārsniedz 3,50 % (masas), izņemot degvielu, ko piegādā kuģiem, kas, ievērojot 4.c pantu, izmanto emisijas samazināšanas paņēmienus slēgtā sistēmā.”;

5)

direktīvas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā neizmanto gāzeļļas, ja to sēra saturs pārsniedz 0,10 % (masas).”;

6)

direktīvas 4.a pantu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Maksimālais sēra saturs flotes degvielā, ko izmanto dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās, tostarp SOx emisijas kontroles zonās, un ko izmanto pasažieru kuģi, kuri veic regulārus pārvadājumus uz Savienības ostām vai no tām”;

b)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās, kas ietilpst SOx emisijas kontroles zonās, neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par:

a)

1,00 % (masas) līdz 2014. gada 31. decembrim;

b)

0,10 % (masas) no 2015. gada 1. janvāra.

Šis punkts attiecas uz visu valstu kuģiem, tostarp kuģiem, kuru reisa sākums ir ārpus Savienības. Komisija pienācīgi ņem vērā visas turpmākās izmaiņas prasībās atbilstīgi MARPOL VI pielikumam, ko piemēro SOx emisijas kontroles zonās, un attiecīgā gadījumā bez nepamatotas kavēšanās ierosina atbilstīgus priekšlikumus, lai attiecīgi grozītu šo direktīvu.”;

c)

iekļauj šādu punktu:

“1.a   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par:

a)

3,50 % (masas) no 2014. gada 18. jūnija

b)

0,50 % (masas) no 2020. gada 1. janvāra.

Neskarot šā panta 1. un 4. punktu, kā arī 4.b pantu, šis punkts attiecas uz visu valstu kuģiem, tostarp kuģiem, kuru reisa sākums ir ārpus Savienības.”;

d)

panta 4., 5., 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās, kas atrodas ārpus SOx emisijas kontroles zonām, pasažieru kuģiem, kas veic regulārus reisus no jebkuras Savienības ostas vai uz to, līdz 2020. gada 1. janvārim neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par 1,50 % (masas).

Dalībvalstis atbild par šīs prasības izpildi vismaz attiecībā uz to valstu kuģiem, kā arī visu valstu kuģiem, kamēr tie atrodas to ostās.

5.   Dalībvalstis pieprasa pareizi aizpildīt kuģu žurnālus, tostarp attiecībā uz degvielas nomaiņas operācijām.

5.a   Dalībvalstis cenšas nodrošināt šai direktīvai atbilstīgas flotes degvielas pieejamību un informē Komisiju par šādas flotes degvielas pieejamību tās ostās un termināļos.

5.b   Ja dalībvalsts konstatē, ka kuģis neatbilst tādas flotes degvielas standartiem, kas atbilst šai direktīvai, dalībvalsts kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt, lai kuģis:

a)

sniedz pārskatu par darbībām, kas veiktas, lai censtos nodrošināt atbilstību; un

b)

sniedz apliecinājumu, ka tas ir centies iegādāties flotes degvielu, kas atbilst šai direktīvai, saskaņā ar tā reisa plānu un – ja tā nav bijusi pieejama paredzētajā vietā – ir īstenoti centieni, lai rastu alternatīvus šādas flotes degvielas avotus, un ka, neraugoties uz maksimāliem pūliņiem iegūt flotes degvielu, kas atbilst šai direktīvai, tā nav bijusi pieejama iegādei.

Kuģim netiek pieprasīts novirzīties no plānotā maršruta vai nepamatoti kavēt paredzēto reisu, lai nodrošinātu atbilstību.

Ja kuģis sniedz pirmajā daļā minēto informāciju, konkrētā dalībvalsts ņem vērā visus attiecīgos apstākļus un sniegtos pierādījumus, lai noteiktu piemērotāko rīcību, tostarp kontroles pasākumu neveikšanu.

Kuģis informē savu karoga valsti un attiecīgās galamērķa ostas kompetento iestādi, ja tas nevar iegādāties flotes degvielu, kas atbilst šai direktīvai.

Ja kuģis ir iesniedzis pierādījumu tam, ka flotes degviela, kas atbilst šai direktīvai, nav pieejama, ostas valsts informē Komisiju.

6.   Saskaņā ar MARPOL VI pielikuma 18. noteikumu dalībvalstis:

a)

uztur publiski pieejamu vietējo flotes degvielas piegādātāju reģistru;

b)

nodrošina, ka visas to teritorijās pārdotās flotes degvielas sēra saturu piegādātājs dokumentē degvielas piegādes pavaddokumentā, kam pievienots aizzīmogots paraugs, kuru paraksta saņēmēja kuģa pārstāvis;

c)

veic pasākumus pret flotes degvielas piegādātājiem, ja konstatēts, ka tie piegādājuši degvielu, kas neatbilst degvielas piegādes pavaddokumentos norādītajai specifikācijai;

d)

nodrošina, ka tiek veikta koriģējoša darbība, lai konstatēto neatbilstīgo flotes degvielu piemērotu prasībām.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā netiek laistas tirgū flotes dīzeļdegvielas, ja sēra saturs šajās flotes dīzeļdegvielās pārsniedz 1,50 % (masas);”;

e)

svītro 8. punktu;

7)

direktīvas 4.b un 4.c pantu aizstāj ar šādiem:

“4.b pants

Maksimālais sēra saturs flotes degvielā, ko izmanto kuģi, piestājot Savienības ostās

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģiem, kas noenkuroti Savienības ostās, neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs pārsniedz 0,10 % (masas), dodot pietiekami laiku apkalpei, lai vajadzības gadījumā tā iespējami drīzāk pēc ierašanās enkurvietā un pēc iespējas īsāku laikposmu pirms atiešanas veiktu degvielas nomaiņas operācijas.

Dalībvalstis pieprasa, lai kuģa žurnālā tiktu reģistrēts jebkuras degvielas nomaiņas operācijas laiks.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz:

a)

visiem gadījumiem, kad kuģiem saskaņā ar publicētiem grafikiem paredzēts atrasties enkurvietā mazāk par divām stundām;

b)

kuģiem, kuriem izslēdz visus dzinējus un izmanto krasta elektroenerģijas pieslēgumu, kamēr tie atrodas noenkuroti ostās.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā netiek laistas tirgū flotes gāzeļļas, ja sēra saturs šajās flotes gāzeļļās pārsniedz 0,10 % (masas).

4.c pants

Emisijas samazināšanas paņēmieni

1.   Kā alternatīvu tādu flotes degvielu izmantošanai, kuras atbilst 4.a un 4.b pantā noteiktajām prasībām, ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, visu valstu kuģiem dalībvalstis savās ostās, teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās atļauj izmantot emisijas samazināšanas paņēmienus.

2.   Kuģi, kas izmanto 1. punktā minētos emisiju samazināšanas paņēmienus, pastāvīgi nodrošina tādu sēra dioksīda emisijas samazinājumu, kas ir vismaz līdzvērtīgs samazinājumam, kas būtu panākts, izmantojot flotes degvielas, kuras atbilst 4.a un 4.b pantā noteiktajām prasībām. Līdzvērtīgas emisijas vērtības nosaka saskaņā ar I pielikumu.

2.a   Kā alternatīvu risinājumu emisijas samazināšanai dalībvalstis veicina to, lai piestātnēs esošie kuģi izmanto krasta elektroapgādes sistēmas.

3.   Emisiju samazināšanas paņēmieni, kas minēti 1. punktā, atbilst kritērijiem, kas noteikti II pielikumā minētajos dokumentos.

4.   Pamatotos gadījumos, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību alternatīvu emisijas samazināšanas paņēmienu jomā un nodrošinot stingru atbilstību attiecīgajiem SJO pieņemtajiem instrumentiem un standartiem, Komisija:

a)

ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu, lai grozītu I un II pielikumu;

b)

attiecīgā gadījumā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātas emisijas uzraudzības prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

8)

iekļauj šādus pantus:

“4.d pants

Uz dalībvalsts karoga kuģiem izmantojamo emisijas samazināšanas paņēmienu apstiprināšana

1.   Emisijas samazināšanas paņēmienus, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 96/98/EK (14), apstiprina saskaņā ar minēto direktīvu.

2.   Emisijas samazināšanas paņēmienus, uz kuriem neattiecas šā panta 1. punkts, apstiprina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un piesārņojuma no kuģiem novēršanas komiteju (COSS) (15), 3. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā:

a)

SJO izstrādātās pamatnostādnes;

b)

visu saskaņā ar 4.e pantu veikto izmēģinājumu rezultātus;

c)

ietekmi uz vidi, tostarp sasniedzamo emisijas samazinājumu, un ietekmi uz ekosistēmām ostu teritorijās, ostu akvatorijā un estuāros; un

d)

monitoringa un verifikācijas iespējas.

4.e pants

Jaunu emisijas samazināšanas paņēmienu izmēģinājumi

Dalībvalstis attiecīgā gadījumā sadarbībā ar citām dalībvalstīm var apstiprināt kuģu radītās emisijas samazināšanas paņēmienu izmēģinājumu rezultātus uz kuģiem ar to karogu vai jūras teritorijās, kas ir to jurisdikcijā. Šajos izmēģinājumos nav obligāti jāizmanto flotes degvielas, kas atbilst 4.a un 4.b panta prasībām, ja tiek ievēroti visi šādi nosacījumi:

a)

Komisiju un ikvienu attiecīgo ostas valsti rakstiski informē vismaz sešus mēnešus pirms izmēģinājumu sākuma;

b)

izmēģinājumu atļauju derīguma termiņš nepārsniedz 18 mēnešus;

c)

visi iesaistītie kuģi uzstāda viltojumdrošu aprīkojumu nepārtrauktam dūmgāzu emisijas monitoringam un to izmanto visu izmēģinājumu laiku;

d)

visi iesaistītie kuģi panāk emisijas samazinājumu, kas ir vismaz ekvivalents tam, ko varētu panākt ar šajā direktīvā precizētajiem degvielas sēra satura ierobežojumiem;

e)

visā izmēģinājumu laikā tiek izmantotas attiecīgā emisijas samazināšanas paņēmiena radītajiem atkritumiem atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas;

f)

visā izmēģinājumu laikā tiek novērtēta ietekme uz jūras vidi, jo īpaši uz ekosistēmām ostu teritorijās, ostu akvatorijā un estuāros; un

g)

sešu mēnešu laikā pēc izmēģinājumu beigām Komisijai tiek sniegti visi rezultāti, un tie ir publiski pieejami.

4.f pants

Finanšu pasākumi

Dalībvalstis var pieņemt finanšu pasākumus, kas ir labvēlīgi operatoriem, kurus skar šī direktīva, ja šādi finanšu pasākumi ir saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, kas piemērojami un jāpieņem šajā jomā.

9)

direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Paraugu ņemšana un analīze

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, izmantojot paraugu ņemšanu, pārbaudītu, vai izmantoto degvielu sēra saturs atbilst 3., 3.a, 4., 4.a un 4.b panta noteikumiem. Paraugu ņemšanu sāk dienā, kad stājas spēkā sēra maksimālā satura attiecīgā robežvērtība. Paraugu ņemšanu veic periodiski, pietiekami bieži un tādā apmērā, lai paraugs būtu pārbaudāmajai degvielai reprezentatīvs, un – attiecībā uz flotes degvielu – lai paraugs būtu reprezentatīvs degvielai, ko kuģiem izmanto laikā, kad tie atrodas attiecīgajās jūras teritorijās un ostās. Paraugus analizē bez nepamatotas kavēšanās.

1.a   Izmanto turpmāk minēto paraugu ņemšanas, analīžu un inspekcijas līdzekli:

a)

kuģa žurnālu un degvielas piegādes pavaddokumentu inspekcija;

un – attiecīgā gadījumā – šādus paraugu ņemšanas un analīzes līdzekļus:

b)

kuģī izmantojamās flotes degvielas paraugu ņemšana tās piegādes laikā kuģiem, ievērojot norādījumus par degvieleļļas paraugu ņemšanu, lai noteiktu atbilstību pārskatītajam MARPOL VI pielikumam, kas pieņemts 2009. gada 17. jūlijā ar SJO Jūras vides aizsardzības komitejas (MEPC) rezolūciju 182(59), un tās sēra satura analīzi; vai

c)

kuģa izmantojamās flotes degvielas paraugu ņemšana no degvielas tvertnēm un – ja tehniski un ekonomiski iespējams – no noplombētu bunkuru paraugiem uz kuģa, un to sēra satura analīze.

1.b   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par:

a)

paraugu ņemšanas biežumu;

b)

paraugu ņemšanas metodēm;

c)

pārbaudāmajai degvielai reprezentatīva parauga definīciju.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Standartmetode, kas pieņemta sēra satura noteikšanai, ir ISO metode 8754 (2003) vai PrEN ISO 14596 (2007).

Lai noteiktu, vai kuģim piegādātā un tā izmantotā flotes degviela atbilst 3.a, 4., 4.a un 4.b pantā noteiktajiem sēra satura ierobežojumiem, izmanto degvielas verifikācijas procedūru, kas noteikta MARPOL VI pielikuma VI papildinājumā.”;

10)

direktīvas 7. pantu groza šādi:

a)

1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis, pamatojoties uz paraugu ņemšanas, analīžu un inspekciju rezultātiem, kas veicamas saskaņā ar 6. pantu, katru gadu līdz 30. jūnijam attiecībā uz iepriekšējo gadu iesniedz Komisijai ziņojumu par atbilstību šajā direktīvā noteiktajiem sēra satura standartiem.

Pamatojoties uz ziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, un paziņojumiem, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 4.a panta 5.b punkta piekto daļu, par to, ka flotes degviela, kas atbilst šai direktīvai, nav pieejama, Komisija 12 mēnešu laikā no šā punkta pirmajā daļā minētā datuma sagatavo un publicē ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Komisija izvērtē nepieciešamību papildus uzlabot šīs direktīvas attiecīgos noteikumus un tālab sagatavo visus attiecīgos likumdošanas priekšlikumus.”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“1.a   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz minētajā ziņojumā iekļaujamo informāciju un ziņojuma formāta noteikšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

c)

2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Komisija līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kuram vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus. Komisija savā ziņojumā apsver iespēju samazināt gaisa piesārņojumu, ņemot vērā inter alia: gada ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar 1. un 1.a punktu, konstatēto gaisa kvalitāti un paskābināšanos, degvielas izmaksas, iespējamo ekonomisko ietekmi un konstatēto kravu novirzīšanos uz citiem transporta veidiem, kā arī sasniegumus kuģu radītās emisijas samazināšanā.

3.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām līdz 2012. gada 31. decembrim izstrādā atbilstīgus pasākumus, tostarp pasākumus, kas noteikti Komisijas dienestu 2011. gada 16. septembra darba dokumentā “Jūras transporta radīto piesārņojošo vielu emisijas samazināšana un ilgtspējīga ūdenstransporta pasākumu kopums”, kurš veicina atbilstību šīs direktīvas vides standartiem un samazina iespējamo negatīvo ietekmi.”;

d)

4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Saskaņā ar 9.a pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 2. panta 1., 2., 3., 3.a, 3.b un 4. punkta, 6. panta 1.a punkta b) apakšpunkta un 6. panta 2. punkta pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai. Šādi pielāgojumi nerada nekādas tiešas izmaiņas šīs direktīvas piemērošanas jomā vai degvielas sēra satura ierobežojumos, kas precizēti šajā direktīvā.”;

11)

svītro 8. pantu;

12)

direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (16), nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

13)

iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 4.c panta 4. punktā un 7. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2012. gada 17. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4.c panta 4. punktā un 7. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 4.c panta 4. punktu un 7. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Minēto termiņu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas pagarina par trim mēnešiem.”;

14)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas tad, ja ir pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai.

2.   Noteiktajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām, un tās var ietvert naudas sodus, kurus aprēķina tā, lai nodrošinātu, ka tie vainīgajiem vismaz liedz gūt saimniecisku labumu, kas izriet no to pārkāpuma, un minēto naudas sodu apmērs atkārtotu pārkāpumu gadījumā pakāpeniski pieaug.”;

15)

direktīvas 1999/32/EK pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2014. gada 18. jūnijam. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2012. gada 21. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. D. MAVROYIANNIS


(1)  OV C 68, 6.3.2012., 70. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 11. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 29. oktobra lēmums.

(3)  OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.

(5)  OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.

(6)  OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.

(7)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(8)  OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.

(9)  OV L 46, 17.2.1997., 25. lpp.

(10)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(11)  OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.”;

(12)  OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.

(13)  OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.”;

(14)  OV L 46, 17.2.1997., 25. lpp.

(15)  OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.”;

(16)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.”;


PIELIKUMS

I PIELIKUMS

LĪDZVĒRTĪGAS EMISIJAS VĒRTĪBAS 4.c PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTAJIEM EMISIJAS SAMAZINĀŠANAS PAŅĒMIENIEM

Flotes degvielas sēra satura ierobežojumi, kas minēti 4.a un 4.b pantā un MARPOL VI pielikuma 14.1 un 14.4 noteikumos, un 4.c panta 2. punktā minētās attiecīgās emisijas vērtības

Flotes degvielas sēra saturs (masas %)

Emisijas rādītājs SO2(ppm)/CO2(tilp.%)

3,50

151,7

1,50

65,0

1,00

43,3

0,50

21,7

0,10

4,3

Piezīme

Emisijas attiecības rādītāju robežvērtības piemēro tikai gadījumos, kad izmanto naftas destilātus vai naftas produktu atlikumus pēc pārstrādes naftas pārstrādes uzņēmumos.

Pamatotos gadījumos, ja CO2 koncentrāciju samazina ar izplūdes gāzu attīrīšanas (IGA) iekārtu, CO2 koncentrāciju var izmērīt iekārtas ieejā, ja var skaidri apliecināt šādas metodes pareizību.

II PIELIKUMS

4.c PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO EMISIJAS SAMAZINĀŠANAS PAŅĒMIENU IZMANTOŠANAS KRITĒRIJI

Emisijas samazināšanas paņēmieni, kas minēti 4.c pantā, atbilst vismaz kritērijiem, kas attiecīgi norādīti šādos instrumentos:

Emisijas samazināšanas paņēmiens

Izmantošanas kritēriji

Flotes degvielas un iztvaikojušās sašķidrinātās gāzes maisījums

Komisijas 2010. gada 13. decembra Lēmums 2010/769/ES par kritēriju noteikšanu, kā sašķidrinātas dabasgāzes tankkuģos izmantojami tehnoloģiski paņēmieni kā alternatīva zema sēra satura flotes degvielu izmantošanai, izpildot prasības, kas noteiktas 4.b pantā Padomes Direktīvā 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/33/EK par sēra saturu flotes degvielā (1).

Izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas

Rezolūcija MEPC.184(59), kas pieņemta 2009. gada 17. jūlijā

"Skalošanas ūdeņi no izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām, kurās izmanto ķimikālijas, piedevas, preparātus un attiecīgas uz vietas radītas ķimikālijas", kas minētas Rezolūcijas MEPC.184(59) 10.1.6.1. punktā, netiek novadīti jūrā, tostarp noslēgtos ostu kompleksos, ostās un estuāros, ja kuģa operators neapliecina, ka šāda skalošanas ūdeņu novadīšana nerada būtisku negatīvu ietekmi un risku cilvēka veselībai un videi. Ja izmantotā ķimikālija ir kaustiskā soda, ir pietiekami, ja skalošanas ūdeņi atbilst Rezolūcijā MEPC.184(59) noteiktajiem kritērijiem un to pH nepārsniedz 8,0.

Biodegvielas

Tādu biodegvielu izmantošana, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (2), un atbilst attiecīgajiem CEN un ISO standartiem.

Biodegvielu un flotes degvielu maisījumi atbilst sēra standartiem, kas izklāstīti šīs direktīvas 3.a pantā, 4.a panta 1., 1.a un 4. punktā un 4.b pantā.


(1)  OV L 328, 14.12.2010., 15. lpp.

(2)  OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/14


PADOMES REGULA (ES) Nr. 1099/2012

(2012. gada 26. novembris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/172/KĀDP (2011. gada 21. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 270/2011 (2) tiek īstenoti pasākumi, kas paredzēti Lēmumā 2011/172/KĀDP.

(2)

Padomes Lēmums 2012/723/KĀDP (3) paredz veikt grozījumus Lēmumā 2011/172/KĀDP, lai ļautu atbrīvot konkrētus iesaldētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ja tie ir vajadzīgi, lai izpildītu Savienībā pieņemtu tiesas vai administratīvu nolēmumu vai dalībvalstī izpildāmu tiesas nolēmumu.

(3)

Regulas (ES) Nr. 270/2011 9. pants attiecas uz informāciju, ko personas, vienības un struktūras sniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas ir jānosūta Komisijai, lai veicinātu minētās regulas ievērošanu. Saskaņā ar 9. panta 2. punktu visa informācija, ko sniedz vai saņem, ir jāizmanto tikai tiem nolūkiem, kādiem tā sniegta vai saņemta. Tam tomēr nebūtu jāliedz dalībvalstīm vajadzības gadījumā saskaņā ar to valsts tiesībām apmainīties ar šādu informāciju ar Ēģiptes un citu dalībvalstu atbilstīgajām iestādēm, lai palīdzētu atgūt nelikumīgi piesavinātos aktīvus.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 270/2011,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 270/2011 groza šādi:

1)

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

1.   Atkāpjoties no 2. panta, II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut noteiktu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas ir pieņemts pirms dienas, kad 2. pantā minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta I pielikumā, vai pirms vai pēc minētās dienas Savienībā taisīts tiesas vai administratīvs nolēmums, vai attiecīgajā dalībvalstī pirms vai pēc minētās dienas izpildāms tiesas nolēmums;

b)

līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi, lai apmierinātu prasījumus, kas izriet no šāda nolēmuma vai kas atzīti par spēkā esošiem ar šādu nolēmumu, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti piemērojamajos normatīvajos aktos, kuri reglamentē tiesības, kas ir personām, kurām ir šādi prasījumi;

c)

nolēmums nav pieņemts kādas I pielikumā minētas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras interesēs; un

d)

nolēmuma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai.

2.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo pantu.”;

2)

regulas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Regulas 2. panta 2. punktu nepiemēro šādiem iesaldētu kontu papildinājumiem:

a)

procentiem vai citiem ienākumiem no minētajiem kontiem; vai

b)

maksājumiem, kuri paredzēti līgumos, nolīgumos vai saistībās, kas noslēgtas vai radušās pirms dienas, kad 2. pantā minētās fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras ir iekļautas I pielikumā; vai

c)

maksājumiem, kas ir jāmaksā saskaņā ar Savienībā pieņemtiem vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāmiem tiesas, administratīviem vai šķīrējtiesas nolēmumiem,

ar noteikumu, ka šādi procenti, citi ienākumi un maksājumi ir iesaldēti saskaņā ar 2. panta 1. punktu.”;

3)

regulas 9. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Šā panta 2. punkts neliedz dalībvalstīm vajadzības gadījumā saskaņā ar to valsts tiesībām dalīties šajā informācijā ar atbilstīgajām Ēģiptes un citu dalībvalstu iestādēm, lai palīdzētu atgūt nelikumīgi piesavinātos aktīvus.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 26. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. DEMOSTHENOUS


(1)  OV L 76, 22.3.2011., 63. lpp.

(2)  OV L 76, 22.3.2011., 4. lpp.

(3)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 44 lpp.


27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/16


PADOMES REGULA (ES) Nr. 1100/2012

(2012. gada 26. novembris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/72/KĀDP (2011. gada 31. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 101/2011 (2) tiek īstenoti pasākumi, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2011/72/KĀDP.

(2)

Padomes Lēmums 2012/724/KĀDP (3) paredz veikt grozījumus Lēmumā 2011/72/KĀDP, lai ļautu atbrīvot konkrētus iesaldētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ja tie ir vajadzīgi, lai izpildītu Savienībā pieņemtu tiesas vai administratīvu nolēmumu vai dalībvalstī izpildāmu tiesas nolēmumu.

(3)

Regulas (ES) Nr. 101/2011 9. pants attiecas uz informāciju, ko personas, vienības un struktūras sniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas ir jānosūta Komisijai, lai veicinātu minētās regulas ievērošanu. Saskaņā ar 9. panta 2. punktu visa informācija, ko sniedz vai saņem, ir jāizmanto tikai tiem nolūkiem, kādiem tā sniegta vai saņemta. Tam tomēr nebūtu jāliedz dalībvalstīm vajadzības gadījumā saskaņā ar to valsts tiesībām dalīties šajā informācijā ar Tunisijas un citu dalībvalstu atbilstīgajām iestādēm, lai palīdzētu atgūt nelikumīgi piesavinātos aktīvus.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 101/2011,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 101/2011 groza šādi:

1)

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

1.   Atkāpjoties no 2. panta, II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas ir pieņemts pirms dienas, kad 2. pantā minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta I pielikumā, vai pirms vai pēc minētās dienas Savienībā pieņemts tiesas vai administratīvs nolēmums, vai attiecīgajā dalībvalstī pirms vai pēc minētās dienas izpildāms tiesas nolēmums;

b)

līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi, lai apmierinātu prasījumus, kas izriet no šāda nolēmuma vai kas atzīti par spēkā esošiem ar šādu nolēmumu, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti piemērojamajos normatīvajos aktos, kuri reglamentē tiesības, kas ir personām, kurām ir šādi prasījumi;

c)

nolēmums nav pieņemts kādas I pielikumā minētas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras interesēs; un

d)

nolēmuma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai.

2.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo pantu.”;

2)

regulas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Regulas 2. panta 2. punktu nepiemēro šādiem iesaldētu kontu papildinājumiem:

a)

procentiem vai citiem ienākumiem no minētajiem kontiem; vai

b)

maksājumiem, kuri paredzēti līgumos, nolīgumos vai saistībās, kas noslēgtas vai radušās pirms dienas, kad 2. pantā minētās fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras ir iekļautas I pielikumā; vai

c)

maksājumiem, kas ir jāmaksā saskaņā ar Savienībā pieņemtiem vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāmiem tiesas, administratīviem vai šķīrējtiesas nolēmumiem,

ar noteikumu, ka šādi procenti, citi ienākumi un maksājumi ir iesaldēti saskaņā ar 2. panta 1. punktu.”;

3)

regulas 9. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Šā panta 2. punkts neliedz dalībvalstīm vajadzības gadījumā saskaņā ar to valsts tiesībām dalīties šajā informācijā ar atbilstīgajām Tunisijas un citu dalībvalstu iestādēm, lai palīdzētu atgūt nelikumīgi piesavinātos aktīvus.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 26. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. DEMOSTHENOUS


(1)  OV L 28, 2.2.2011., 62. lpp.

(2)  OV L 31, 5.2.2011., 1. lpp.

(3)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 45 lpp.


27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/18


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1101/2012

(2012. gada 26. novembris),

ar kuru izdara grozījumus Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1) un jo īpaši tās 247. pantu,

tā kā:

(1)

Stājoties spēkā Komisijas 2011. gada 27. septembra Regulai (ES) Nr. 1006/2011, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (2), uz gāzeļļām un degvieleļļām, kas satur biodīzeli, attiecas jauni KN kodi. Šīs izmaiņas var ietekmēt minerāleļļas nozari, jo dažas no jaukšanas darbībām saskaņā ar muitas noliktavas procedūru un brīvajās zonās vairs nav atļautas kā “parastie apstrādes veidi”, jo rezultātā jāmaina astoņciparu KN kods.

(2)

Būtu jāatrod risinājums, lai tādu gāzeļļu vai degvieleļļu, kas nesatur biodīzeli, sajaukšanu ar gāzeļļu vai degvieleļļu, kas satur biodīzeli, ko klasificē KN 27. nodaļā, varētu atļaut turpināt saskaņā ar muitas noliktavas procedūru un brīvajās zonās tāpat, kā tas tika darīts, pirms 2012. gada 1. janvārī stājās spēkā Regula (ES) Nr. 1006/2011.

(3)

Gāzeļļu vai degvieleļļu sajaukšana ar biodīzeli būtu jāatļauj, lai nebūtu vajadzīga abu veidu preču atsevišķa uzglabāšana. Tomēr, ņemot vērā Kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas 2. papildu piezīmi, iegūtajam maisījumam būtu jāsatur attiecīgi biodīzelis vai gāzeļļa, vai degvieleļļa mazāk nekā 0,5 % tilpuma.

(4)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (3) 72. pielikums.

(5)

Grozījumam būtu jāstājas spēkā ar atpakaļejošu spēku, lai nodrošinātu tādu muitas parādu segšanu, kas kopš 2012. gada 1. janvāra radušies sakarā ar jaunajiem KN kodiem.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 72. pielikumu groza, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(2)  OV L 282, 28.10.2011., 1. lpp.

(3)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.


PIELIKUMS

Regulas 72. pielikuma otrajā daļā pēc 14. punkta iekļauj šādu 14.a un 14.b punktu:

“14a)

gāzeļļu vai degvieleļļu, kas nesatur biodīzeli, sajaukšana ar gāzeļļām vai degvieleļļām, kas satur biodīzeli, ko klasificē KN 27. nodaļā, nolūkā iegūt stabilu kvalitāti vai kvalitāti, kādu pieprasa patērētājs, nemainot preču veidu, pat ja tādēļ mainās astoņciparu KN kods;

14b)

gāzeļļu vai degvieleļļu sajaukšana ar biodīzeli tā, ka iegūtais maisījums satur biodīzeli mazāk nekā 0,5 % tilpuma, un biodīzeļa sajaukšana ar gāzeļļām vai degvieleļļām tā, ka iegūtais maisījums satur gāzeļļas vai degvieleļļas mazāk nekā 0,5 % tilpuma;”.


27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/20


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1102/2012

(2012. gada 26. novembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 26. novembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

AL

44,1

MA

45,9

MK

37,4

TN

73,5

TR

80,9

ZZ

56,4

0707 00 05

AL

64,5

MA

141,4

MK

58,4

TR

117,0

ZZ

95,3

0709 93 10

MA

88,1

TR

111,2

ZZ

99,7

0805 20 10

MA

138,7

ZZ

138,7

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

65,5

HR

35,6

TR

85,9

ZZ

62,3

0805 50 10

AR

68,7

TR

85,4

ZA

49,1

ZZ

67,7

0808 10 80

CN

79,8

MK

33,9

NZ

138,3

US

125,6

ZA

137,2

ZZ

103,0

0808 30 90

CN

56,6

TR

116,3

US

136,8

ZZ

103,2


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/22


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1103/2012

(2012. gada 26. novembris),

ar ko groza ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 892/2012 2012./2013. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2012./2013. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 892/2012 (3). Jaunākie grozījumi šajās cenās un nodokļos izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1092/2012 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantam.

(3)

Tā kā šī pasākuma piemērošana jānodrošina iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 892/2012 2012./2013. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 26. novembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 263, 28.9.2012., 37. lpp.

(4)  OV L 323, 22.11.2012., 15. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2012. gada 27. novembra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 12 10 (1)

34,63

0,76

1701 12 90 (1)

34,63

4,22

1701 13 10 (1)

34,63

0,90

1701 13 90 (1)

34,63

4,52

1701 14 10 (1)

34,63

0,90

1701 14 90 (1)

34,63

4,52

1701 91 00 (2)

39,67

5,57

1701 99 10 (2)

39,67

2,44

1701 99 90 (2)

39,67

2,44

1702 90 95 (3)

0,40

0,28


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


DIREKTĪVAS

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/24


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2012/39/ES

(2012. gada 26. novembris),

ar ko groza Direktīvu 2006/17/EK par noteiktām tehniskajām prasībām cilvēka audu un šūnu testēšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/23/EK par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (1) un jo īpaši tās 28. panta e) punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2006. gada 8. februāra Direktīvā 2006/17/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par noteiktām tehniskajām prasībām cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai (2), paredz, ka HTLV-I antivielu testēšana jāveic donoriem, kas dzīvo vai ir dzīvojuši vietās, kur ir liela saslimstība, kuru seksuālie partneri vai arī kuru vecāki ir dzīvojuši šādās vietās. Minētā testēšana jāveic kā reproduktīvo šūnu donoriem saskaņā ar Direktīvas 2006/17/EK III pielikumu, tā citiem donoriem saskaņā ar minētās direktīvas II pielikumu.

(2)

Saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem, ko iesniedzis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), un praktisko izmēģinājumu pieredzi, ņemot vērā pašreizējās zinātnes atziņas, ir ļoti grūti noteikt, kas ir vieta, kur ir liela saslimstība ar HTLV-I vīrusu. Līdz ar to šī testēšanas prasība nav īstenota vienoti.

(3)

“Saslimstība” nosaka jaunu slimības gadījumu vai veselības stāvokļu daudzumu, bet “izplatība” ir attiecīgajā laikā ar minēto slimību inficējušos iedzīvotāju īpatsvars. Praksē par izplatību ir vairāk datu nekā par saslimstību. Turklāt dati par izplatību ir precīzāki nekā par saslimstību, lai noteiktu hroniskas slimības ietekmi kopienā un lai noteiktu turpmākās vajadzības. Līdz ar to ir lietderīgi aizstāt atsauces attiecībā uz lielu saslimstību ar atsaucēm par lielu izplatību, lai nodrošinātu vienotāku HTLV-I testēšanas prasību īstenošanu dalībvalstīs.

(4)

Direktīvas 2006/17/EK III pielikuma 4.2. punkts paredz, ka asins paraugus ņem katras ziedošanas laikā, kad reproduktīvās šūnas ziedo partneris (nav paredzēts tiešai izmantošanai) un persona, kas nav partneris.

(5)

Ciktāl tas attiecas uz partnera reproduktīvo šūnu ziedošanu, jaunākie zinātniskie dati liecina, ka prasītā testēšana noteiktā laika intervālā, kas nepārsniedz 24 mēnešus, nemazinātu attiecīgo šūnu drošību, kamēr vien audu centros, kuros veic medicīnisko apaugļošanu, ir drošības un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas saskaņā ar Direktīvas 2004/23/EK 16. pantu. Var paļauties uz iepriekšējā testa rezultātiem, kas veikts tam pašam donoram minētajos laika intervālos.

(6)

Tā kā katras ziedošanas laikā veiktā testēšana nevairo partneru ziedoto reproduktīvo šūnu drošību, balstoties uz praktisko izmēģinājumu pieredzi, šī prasība saistīta ar augstām izmaksām un ir apgrūtinoša gan pacientiem, gan veselības aprūpes sistēmām. Lai rīkotos saskaņotāk attiecībā uz sasniedzamo drošības mērķi, ir lietderīgi dalībvalstīm ļaut pieprasīt testēšanu noteiktos laika intervālos, ko tās var noteikt līdz 24 mēnešiem, nevis ikreiz, kad tiek veikts ziedojums.

(7)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstoši Direktīvas 2004/23/EK 29. pantam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2006/17/EK II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2014. gada 17. jūnijam. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 102, 7.4.2004., 48. lpp.

(2)  OV L 38, 9.2.2006., 40. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 2006/17/EK II un III pielikumu groza šādi:

1)

direktīvas II pielikuma 1.2. punktu aizstāj ar šādu:

“1.2.

HTLV-I antivielu testēšana jāveic donoriem, kas dzīvo vai ir dzīvojuši vietās, kur vīrusa izplatība ir liela, kuru seksuālie partneri ir dzīvojuši šādās vietās vai arī kuru vecāki ir dzīvojuši šādās vietās.”;

2)

direktīvas III pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 2.4. punktu aizstāj ar šādu:

“2.4.

HTLV-I antivielu testēšana jāveic donoriem, kas dzīvo vai ir dzīvojuši vietās, kur vīrusa izplatība ir liela, kuru seksuālie partneri ir dzīvojuši šādās vietās vai arī kuru vecāki ir dzīvojuši šādās vietās.”;

b)

pielikuma 3.3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.3.

HTLV-I antivielu testēšana jāveic donoriem, kas dzīvo vai ir dzīvojuši vietās, kur vīrusa izplatība ir liela, kuru seksuālie partneri ir dzīvojuši šādās vietās vai arī kuru vecāki ir dzīvojuši šādās vietās.”;

c)

pielikuma 4.2. punktu aizstāj ar šādu:

“4.2.

Asins paraugi jāņem katras ziedošanas laikā, ko veic citas personas, nevis partneri.

Partnera ziedojumam (nav paredzēts tiešai izmantošanai) asins paraugus ņem trīs mēnešu laikā pirms pirmā ziedojuma. Turpmākiem tā paša partnera ziedojumiem asins paraugus ņem atbilstīgi valsts likumdošanai, bet ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc pēdējās parauga ņemšanas.”


27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/26


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2012/40/ES

(2012. gada 26. novembris),

ar ko labo I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2009. gada 31. jūlija Direktīvā 2009/91/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu dinātrija tetraborātu (2), dinātrija tetraborāts ir definēts ar trīs CAS numuriem šīs vielas trīs dažādām formām. CAS numuri ir ņemti no ziņojuma, kuru 2006. gada 7. jūlijā Komisijai iesniedza Nīderlande un 2009. gada 20. februārī apstiprināja Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja.

(2)

Nīderlande informēja Komisiju, ka pentahidrāta formas CAS numurs sākotnējā ziņojumā bija nepareizs, un iesniedza Komisijai pārskatītu ziņojumu, saskaņā ar kuru pareizais šīs formas CAS numurs ir 12179-04-3. Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja pārskatīto ziņojumu apstiprināja 2012. gada 25. maijā.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 98/8/EK I pielikums.

(4)

Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 98/8/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2013. gada 31. martam. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(2)  OV L 201, 1.8.2009., 39. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 98/8/EK I pielikumā 24. ieraksta trešo aili aizstāj ar šādu:

IUPAC nosaukums

Identifikācijas numuri

“dinātrija tetraborāts

EK Nr.: 215-540-4

CAS Nr. (bezūdens): 1330-43-4

CAS Nr. (pentahidrāts): 12179-04-3

CAS Nr. (dekahidrāts): 1303-96-4”


27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/28


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2012/41/ES

(2012. gada 26. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai paplašinātu aktīvās vielas nonānskābes iekļaušanu tās I pielikumā kā 2. produktu veidu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā. Minētajā sarakstā ir nonānskābe.

(2)

Ar Komisijas 2011. gada 8. februāra Direktīvu 2011/13/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu nonānskābi (3), nonānskābe kā aktīvā viela ir iekļauta Direktīvas 98/8/EK I pielikumā izmantošanai repelentos un atraktantos, kas ir Direktīvas 98/8/EK V pielikumā definētais 19. produktu veids.

(3)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 nonānskābe tagad ir novērtēta atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai privātā sektora un sabiedrības veselības sektora dezinfekcijas līdzekļos un citos biocīdos produktos, kas ir minētās direktīvas V pielikumā definētais 2. produktu veids.

(4)

Par ziņotājvalsti tika izraudzīta Austrija, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2010. gada 6. augustā iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(5)

Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Izskatīšanas konstatējumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja 2012. gada 25. maijā ir iekļāvusi novērtējuma ziņojumā.

(6)

Veikto novērtējumu rezultāti liecina, ka biocīdie produkti, kurus izmanto kā privātā sektora un sabiedrības veselības sektora dezinfekcijas līdzekļus un citus biocīdos produktus atbilstoši Direktīvas 98/8/EK V pielikumam un kuri satur nonānskābi, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Tāpēc ir lietderīgi paplašināt aktīvās vielas nonānskābes iekļaušanu minētās direktīvas I pielikumā kā 2. produktu veidu.

(7)

Savienības mērogā nav novērtēti visi iespējamie lietojumi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka dalībvalstis izvērtē tos lietojumus vai iedarbības scenārijus un tos riskus attiecībā uz cilvēku populācijām un vides segmentiem, kuri nav pārstāvēti Savienības līmenī veiktajā riska novērtējumā, un atļauju piešķiršanas procesā nodrošina to, ka tiek veikti pienācīgi pasākumi vai paredzēti īpaši nosacījumi, lai identificētos riskus samazinātu līdz pieņemamam līmenim.

(8)

Ņemot vērā vielas kairinošās īpašības, ir lietderīgi prasīt, lai ar attiecīgu iepakojuma noformējumu līdz minimumam tiktu samazināts apdraudējums, kas rodas lietošanā sadzīves vajadzībām, ja vien produkta atļaujas pieteikumā iespējams pierādīt, ka cilvēka veselības apdraudējumu līdz pieņemamam līmenim var samazināt ar citiem līdzekļiem.

(9)

Šīs direktīvas noteikumi būtu jāpiemēro vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret Savienības tirgū esošajiem 2. produktu veida biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur nonānskābi, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību.

(10)

Pirms aktīvās vielas iekļaušanas Direktīvas 98/8/EK I pielikumā būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā dalībvalstis un citas ieinteresētās personas varētu sagatavoties attiecīgo jauno prasību ievērošanai un nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzējiem, kas sagatavojuši dokumentāciju, ir iespējams pilnībā izmantot datu aizsardzībai noteikto 10 gadu termiņu, kurš saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu sākas no iekļaušanas dienas.

(11)

Pēc iekļaušanas būtu jādod dalībvalstīm pietiekams laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai.

(12)

Tādēļ atbilstīgi būtu jāgroza Direktīva 98/8/EK.

(13)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra Kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (4) dalībvalstis apņemas gadījumos, kad tas nepieciešams, paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp attiecīgajām direktīvas un nacionālo transponēšanas instrumentu daļām.

(14)

Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 98/8/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2013. gada 30. septembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Dalībvalstis piemēro minētos tiesību aktus no 2014. gada 1. oktobra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(2)  OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.

(3)  OV L 34,, 9.2.2011., 52. lpp.

(4)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 98/8/EK I pielikumā pievieno šādu 41. ierakstu:

Nr.

Vispārpieņemtais nosaukums

IUPAC nosaukums

Identifikācijas numuri

Aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe tirgū laižamā biocīdā produktā

Iekļaušanas datums

Termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punkta prasībām (izņemot produktus, kas satur vairākas aktīvās vielas, kuriem termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, nosaka pēc pēdējā iekļaušanas lēmuma, kas attiecas uz aktīvajām vielām to sastāvā)

Iekļaušanas termiņa beigu datums

Produkta veids

Īpaši noteikumi (1)

 

 

 

 

“2014. gada 1. oktobris

2016. gada 30. septembris

2024. gada 30. septembris

2

Novērtējot pieteikumu par atļauju izmantot produktu saskaņā ar 5. pantu un VI pielikumu, dalībvalstis – ja tas nepieciešams attiecībā uz konkrēto produktu – izvērtē tos lietojumus vai iedarbības scenārijus un tos riskus attiecībā uz cilvēku populācijām un vides segmentiem, kas nav pārstāvēti Savienības līmenī veiktajā riska novērtējumā.

Dalībvalstis nodrošina to, ka sadzīves lietojumiem paredzētiem produktiem atļaujas izdod ar nosacījumu, ka iepakojums ir noformēts tā, lai līdz minimumam samazinātu lietotāja apdraudējumu, ja vien produkta atļaujas pieteikumā nevar pierādīt, ka cilvēka veselības apdraudējumu līdz pieņemamam līmenim var samazināt ar citiem līdzekļiem.”


(1)  Par VI pielikuma vienoto principu īstenošanu, novērtēšanas ziņojumu saturu un to secinājumiem sk. Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/environment/biocides/index.htm.


27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/31


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2012/42/ES

(2012. gada 26. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu ciānūdeņradi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā. Ciānūdeņradis ir minētajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 ciānūdeņradis ir novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai šādu veidu produktos, kas definēti minētās direktīvas V pielikumā: koksnes konservanti (8. produktu veids), rodenticīdi (14. produktu veids) un insekticīdi, akaricīdi un produkti citu posmkāju apkarošanai (18. produktu veids).

(3)

Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Čehija, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2008. gada 24. janvārī ir iesniegusi Komisijai trīs kompetentās iestādes sagatavotus ziņojumus un attiecīgus ieteikumus.

(4)

Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumus. Izskatīšanas konstatējumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja 2012. gada 25. maijā ir iekļāvusi trijos novērtējuma ziņojumos.

(5)

Veikto novērtējumu rezultāti liecina, ka biocīdie produkti, kurus izmanto kā koksnes konservantus, rodenticīdus un insekticīdus, akaricīdus un produktus citu posmkāju apkarošanai un kuri satur ciānūdeņradi, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Tāpēc ir lietderīgi ciānūdeņradi iekļaut minētās direktīvas I pielikumā.

(6)

Savienības līmenī nav izvērtēti visi potenciālie lietojumi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka dalībvalstis izvērtē tos lietojumus vai iedarbības scenārijus un tos riskus attiecībā uz cilvēku populācijām un vides segmentiem, kuri nav pārstāvēti Savienības līmenī veiktajā riska novērtējumā, un atļauju piešķiršanas procesā nodrošina to, ka tiek veikti pienācīgi pasākumi vai paredzēti īpaši nosacījumi, lai identificētos riskus samazinātu līdz pieņemamam līmenim.

(7)

Ņemot vērā to, ka attiecīgā aktīvā viela ir ļoti toksiska un uzliesmojoša, un pieņēmumus, uz kuriem pamatots riska novērtējums, ir lietderīgi prasīt, lai produktus būtu atļauts izmantot tikai profesionāļiem, kuri ir pienācīgi apmācīti to lietošanā, un lai produktu lietotājiem un citām personām attiecībā uz fumigāciju un ventilāciju būtu noteiktas drošas darba metodes, tostarp šādas prasības: strādājot ar produktiem, jālieto piemēroti individuālās aizsardzības līdzekļi, attiecīgā gadījumā arī autonoms elpošanas aparāts un gāzu necaurlaidīgs apģērbs; atgriešanās fumigētajās telpās ir aizliegta tik ilgi, kamēr ventilējot ir sasniegta tāda aktīvās vielas koncentrācija gaisā, kas neapdraud produktu lietotājus un citas personas; nosakot uzraudzītu slēgto zonu, ventilēšanas laikā un pēc tās netiek pieļauta tāda iedarbība uz produktu lietotājiem un citām personām, kas pārsniedz drošu līmeni; pirms fumigēšanas visi pārtikas produkti un porainie materiāli, kas potenciāli varētu absorbēt aktīvo vielu, izņemot apstrādei paredzēto koksni, vai nu tiek aizvākti no fumigējamās telpas, vai arī ar piemērotiem līdzekļiem tiek nodrošināta to aizsardzība pret vielas absorbēšanu, un tiek nodrošināta fumigējamās telpas aizsardzība pret nejaušu aizdegšanos.

(8)

Šīs direktīvas noteikumi būtu jāpiemēro vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret Savienības tirgū esošajiem 8., 14. un 18. produktu veida biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur ciānūdeņradi, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību.

(9)

Pirms aktīvās vielas iekļaušanas Direktīvas 98/8/EK I pielikumā būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā dalībvalstis un citas ieinteresētās personas varētu sagatavoties attiecīgo jauno prasību ievērošanai un nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzējiem, kas sagatavojuši dokumentāciju, ir iespējams pilnībā izmantot datu aizsardzībai noteikto 10 gadu termiņu, kurš saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu sākas no iekļaušanas dienas.

(10)

Pēc iekļaušanas būtu jādod dalībvalstīm pietiekams laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai.

(11)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK.

(12)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (3) dalībvalstis ir apņēmušās gadījumos, kad tas nepieciešams, paziņojumiem par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp attiecīgajām direktīvas un nacionālo transponēšanas instrumentu daļām.

(13)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 98/8/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2013. gada 30. septembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Dalībvalstis tos piemēro no 2014. gada 1. oktobra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(2)  OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.

(3)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 98/8/EK I pielikumā pievieno šādu ierakstu:

Nr.

Vispārpieņemtais nosaukums

IUPAC nosaukums

Identifikācijas numuri

Aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe tirgū laižamā biocīdā produktā

Iekļaušanas datums

Termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punkta prasībām (izņemot produktus, kas satur vairākas aktīvās vielas, kuriem termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, nosaka pēc pēdējā iekļaušanas lēmuma, kas attiecas uz aktīvajām vielām to sastāvā)

Iekļaušanas termiņa beigu datums

Produkta veids

Īpaši noteikumi (1)

“60

Ciānūdeņradis

Ciānūdeņradis

EK Nr.: 200-821-6

CAS Nr.: 74-90-8

976 g/kg

2014. gada 1. oktobris

2016. gada 30. septembris

2024. gada 30. septembris

8, 14, 18

Novērtējot pieteikumu atļaujai izmantot produktu saskaņā ar 5. pantu un VI pielikumu, dalībvalstis – ja tas nepieciešams attiecībā uz konkrēto produktu – izvērtē tos lietojumus vai iedarbības scenārijus un tos riskus attiecībā uz cilvēku populācijām un vides segmentiem, kas nav pārstāvēti Savienības līmenī veiktajā riska novērtējumā.

Dalībvalstis nodrošina, ka produktiem, ko paredzēts lietot kā fumigantus, atļaujas piešķir ar šādiem nosacījumiem:

1)

produktu piegādā un atļauj izmantot tikai profesionāļiem, kas attiecīgi apmācīti to lietošanā;

2)

attiecībā uz fumigāciju un ventilāciju paredz drošas darba metodes produktu lietotājiem un citām personām;

3)

strādājot ar produktiem, lieto piemērotus individuālās aizsardzības līdzekļus, attiecīgā gadījumā arī autonomu elpošanas aparātu un gāzu necaurlaidīgu apģērbu;

4)

atgriešanās fumigētajās telpās ir aizliegta tik ilgi, kamēr ventilējot ir sasniegta tāda aktīvās vielas koncentrācija gaisā, kas neapdraud produktu lietotājus un citas personas;

5)

nosakot uzraudzītu slēgto zonu, ventilēšanas laikā un pēc tās netiek pieļauta tāda iedarbība uz produktu lietotājiem un citām personām, kas pārsniedz drošu līmeni;

6)

pirms fumigēšanas visi pārtikas produkti un porainie materiāli, kas potenciāli varētu absorbēt aktīvo vielu, izņemot apstrādei paredzēto koksni, vai nu tiek aizvākti no fumigējamās telpas, vai arī ar piemērotiem līdzekļiem tiek nodrošināta to aizsardzība pret vielas absorbēšanu, un tiek nodrošināta fumigējamās telpas aizsardzība pret nejaušu aizdegšanos.”


(1)  Par VI pielikuma vienoto principu īstenošanu, novērtēšanas ziņojumu saturu un to secinājumiem sk. Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/environment/biocides/index.htm.


27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/34


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2012/43/ES

(2012. gada 26. novembris),

ar ko groza dažus tabulas aiļu nosaukumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK I pielikumā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu un 16. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regula (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), paredz sīki izstrādātus noteikumus par esošo aktīvo vielu novērtēšanu. Regulas 15. panta 2. punkts paredz, ka, pirms Komisija pieņem lēmumus par iekļaušanu I pielikumā, dalībvalstu ekspertiem jāsagatavo salīdzinoši pārskati.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 10. panta 2. punkta i) apakšpunktu uz aktīvās vielas iekļaušanu I pielikumā vajadzības gadījumā attiecas prasības par aktīvās vielas minimālo tīrības pakāpi un konkrētu piemaisījumu īpašībām un maksimālo saturu.

(3)

Pirmoreiz par iekļaušanu I pielikumā tika nolemts saskaņā ar Komisijas 2006. gada 20. decembra Direktīvu 2006/140/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu sulfurilfluorīdu (3). Minētajā direktīvā ir noteikti Direktīvas 98/8/EK I pielikuma tabulas aiļu nosaukumi. Viens no tiem ir “Aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe tirgū laižamajā biocīdajā produktā”.

(4)

Saistībā ar salīdzinošo pārskatīšanu, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 2. punktā, dalībvalstu eksperti ir izstrādājuši metodi, lai noteiktu to vielu ķīmisko sastāvu līdzību un bīstamību (zināma kā “tehniskā ekvivalence”), uz kurām attiecas viena un tā pati definīcija, bet kas tiek iegūtas no dažādiem avotiem vai dažādos ražošanas procesos. Šajā noteikšanā tīrības pakāpe ir tikai viens no faktoriem, kas var būt izšķirošs. Turklāt zemāka aktīvās vielas tīrības pakāpe ne vienmēr nozīmē tās bīstamību.

(5)

Tādēļ ir lietderīgi esošo atsauci uz minimālo tīrību Direktīvas 98/8/EK I pielikuma tabulas aiļu nosaukumos aizstāt ar atsauci uz tās aktīvās vielas minimālo tīrības pakāpi, kuru izmanto novērtēšanā, ko veic saskaņā ar direktīvas 11. pantu, un norādīt, ka tirgū laistā produktā aktīvās vielas tīrības pakāpe var būt citāda, ja ir pierādīts, ka tā ir tehniski līdzvērtīga novērtētajai vielai.

(6)

Direktīvas 98/8/EK I pielikuma tabulas pirmajā rindā, kas noteikta ar Direktīvu 2006/140/EK, ir arī nosaukums “Termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punkta prasībām (izņemot produktus, kas satur vairākas aktīvās vielas, kuriem termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, nosaka pēc pēdējā iekļaušanas lēmuma, kas attiecas uz to sastāvā esošajām aktīvajām vielām)”.

(7)

Saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 4. panta 1. punktu dalībvalsts, kas saņem pieteikumu spēkā esošas atļaujas savstarpējai atzīšanai, 120 dienu laikā piešķir atļauju produktam savstarpējas atzīšanas procedūrā. Tomēr, ja produkta pirmā atļauja ir piešķirta mazāk nekā 120 dienas pirms termiņa, līdz kuram jānodrošina atbilstība direktīvas 16. panta 3. punktam attiecībā uz šo produktu, dalībvalsts, kas saņem minētās atļaujas pilnīgu savstarpējās atzīšanas pieteikumu, nevar ievērot termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība direktīvas 16. panta 3. punktam, ja tā izmanto 120 dienu periodu, kas paredzēts direktīvas 4. panta 1. punktā, pat tad, ja pilnīgais savstarpējas atzīšanas pieteikums tika iesniegts tūlīt pēc pirmās atļaujas piešķiršanas.

(8)

Tādēļ attiecībā uz produktiem, par kuriem pirmā atļauja ir piešķirta vēlāk nekā 120 dienas pirms sākotnējā termiņa, līdz kuram jānodrošina atbilstība Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punktam, termiņu, līdz kuram dalībvalstīm jānodrošina atbilstība direktīvas 16. panta 3. punktam, izmantojot pirmās atļaujas savstarpējas atzīšanas procedūru, ir lietderīgi pagarināt līdz 120 dienām pēc pilnīga savstarpējas atzīšanas pieteikuma iesniegšanas ar nosacījumu, ka pilnīgais savstarpējās atzīšanas pieteikums ir iesniegts 60 dienu laikā pēc pirmās atļaujas piešķiršanas.

(9)

Turklāt, kad dalībvalsts termiņā, līdz kuram jānodrošina atbilstība Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punktam, ierosina atkāpties no atļaujas savstarpējas atzīšanas saskaņā ar direktīvas 4. panta 4. punktu, minētajai dalībvalstij var būt neiespējami minētajā termiņā nodrošināt atbilstību direktīvas 16. panta 3. punktam, un tas būs atkarīgs no dienas, kurā Komisija pieņem attiecīgo lēmumu saskaņā ar direktīvas 4. panta 4. punkta otro daļu. Tāpēc šādos gadījumos vajadzētu apturēt termiņu, līdz ir noteikts pieņemams laikposms pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu.

(10)

Tādēļ attiecībā uz produktiem, par kuriem viena vai vairākas dalībvalstis ir ierosinājušas atkāpties no savstarpējas atzīšanas saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 4. panta 4. punktu, termiņu, līdz kuram dalībvalstīm jānodrošina atbilstība direktīvas 16. panta 3. punktam, izmantojot pirmās atļaujas savstarpējas atzīšanas procedūru, ir lietderīgi pagarināt līdz trīsdesmit dienām pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas.

(11)

Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 98/8/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2013. gada 31. martam. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(2)  OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.

(3)  OV L 414, 30.12.2006., 78. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 98/8/EK I pielikumā pirmā rinda, kurā norādīti visu tabulas aiļu nosaukumi, ir šāda:

“Nr.

Vispārpieņemtais nosaukums

IUPAC nosaukums

Identifikācijas numuri

Aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe (1)

Iekļaušanas datums

Termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, izņemot gadījumus, kad piemēro vienu no izņēmumiem, kas norādīti šā nosaukuma zemsvītras piezīmē (2)

Iekļaušanas termiņa beigu datums

Produkta veids

Īpaši noteikumi (3)


(1)  Tīrība, kas norādīta šajā slejā, bija tās aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe, kuru izmanto novērtēšanai, ko veic saskaņā ar 11. pantu. Aktīvās vielas tīrības pakāpe tirgū laistajā produktā var būt tāda pati vai citāda, ja ir pierādīts, ka tā ir tehniski līdzvērtīga novērtētajai vielai.

(2)  Produktiem, kas satur vairākas aktīvās vielas, uz kurām attiecas 16. panta 2. punkts, termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, ir produkta pēdējās šajā pielikumā iekļaujamās aktīvās vielas termiņš. Produktiem, kuriem pirmā atļauja ir piešķirta vēlāk nekā 120 dienas pirms termiņa, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, un pilnīgs savstarpējas atzīšanas pieteikums saskaņā ar 4. panta 1. punktu ir iesniegts 60 dienu laikā pēc pirmās atļaujas piešķiršanas, termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, saistībā ar minēto pieteikumu pagarina līdz 120 dienām pēc pilnīga savstarpējas atzīšanas pieteikuma saņemšanas. Produktiem, par kuriem dalībvalsts ir ierosinājusi atkāpties no savstarpējas atzīšanas saskaņā ar 4. panta 4. punktu, termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, pagarina līdz trīsdesmit dienām pēc Komisijas lēmuma datuma, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 4. punkta otro daļu.

(3)  Par VI pielikuma vienoto principu īstenošanu, novērtēšanas ziņojumu saturu un to secinājumiem sk. Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/environment/biocides/index.htm.”


27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/37


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA 2012/44/ES

(2012. gada 26. novembris),

ar ko groza Direktīvu 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem, un Direktīvu 2003/91/EK, kurā izklāstīti īstenošanas noteikumi, ar ko piemēro 7. pantu Padomes Direktīvā 2002/55/EK attiecībā uz raksturīgajām pazīmēm, kas obligāti jāaptver pārbaudē, un obligātajiem nosacījumiem dažādu dārzeņu sugu šķirņu pārbaudei

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (1) un jo īpaši tās 7. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību (2) un jo īpaši tās 7. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Direktīvu 2003/90/EK (3) un Komisijas Direktīvu 2003/91/EK (4) pieņēma, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu katalogos iekļautās šķirnes atbilstu Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) noteiktajām vadlīnijām par pārbaudāmo pazīmju minimumu, kas jāņem vērā, veicot dažādu sugu pārbaudes, un par nosacījumu minimumu, kas jāņem vērā, veicot šķirņu pārbaudes, ja šādas vadlīnijas ir noteiktas. Minētajās direktīvās paredzēts, ka citām šķirnēm piemērojamas Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) vadlīnijas.

(2)

Kopš tā laika CPVO un UPOV ir noteikuši turpmākas vadlīnijas vienai citai sugai un atjauninājuši spēkā esošās vadlīnijas.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2003/90/EK un Direktīva 2003/91/EK.

(4)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairojamā materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2003/90/EK I un II pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas pielikuma A daļas tekstu.

2. pants

Direktīvas 2003/91/EK pielikumus aizstāj ar šīs direktīvas pielikuma B daļas tekstu.

3. pants

Attiecībā uz pārbaudēm, kuras sāktas pirms 2014. gada 1. janvāra, dalībvalstis var pieņemt lēmumu piemērot Direktīvu 2003/90/EK un Direktīvu 2003/91/EK tajā redakcijā, ko piemēroja, pirms tika izdarīti grozījumi ar šo direktīvu.

4. pants

Dalībvalstis vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis minēto noteikumu tekstu uzreiz paziņo Komisijai.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2014. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.

(3)  OV L 254, 8.10.2003., 7. lpp.

(4)  OV L 254, 8.10.2003., 11. lpp.


PIELIKUMS

A   DAĻA

I PIELIKUMS

Direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto to sugu saraksts, kurām jāatbilst CPVO pārbaužu protokoliem

Zinātniskais nosaukums

Vispārpieņemtais nosaukums

CPVO protokols

Festuca filiformis Pourr.

Šaurlapu aitu auzene

TP 67/1, 23.6.2011.

Festuca ovina L.

Aitu auzene

TP 67/1, 23.6.2011.

Festuca rubra L.

Sarkanā auzene

TP 67/1, 23.6.2011.

Festuca trachyphylla (Hack.) Krajina

Asā auzene

TP 67/1, 23.6.2011.

Lolium multiflorum Lam.

Daudzziedu airene

TP 4/1, 23.6.2011.

Lolium perenne L.

Ganību airene

TP 4/1, 23.6.2011.

Lolium x boucheanum Kunth

Hibrīdā airene

TP 4/1, 23.6.2011.

Pisum sativum L.

Sējas zirņi

TP 7/2, 11.3.2010.

Brassica napus L.

Rapsis

TP 36/2, 16.11.2011.

Helianthus annuus L.

Saulespuķes

TP 81/1, 31.10.2002.

Linum usitatissimum L.

Šķiedras lini, eļļas lini

TP 57/1, 21.3.2007.

Avena nuda L.

Kailgraudu auzas

TP 20/1, 6.11.2003.

Avena sativa L. (arī A. byzantina K. Koch)

Auzas (arī Bizantijas auzas)

TP 20/1, 6.11.2003.

Hordeum vulgare L.

Mieži

TP 19/3, 21.3.2012.

Oryza sativa L.

Rīsi

TP 16/2, 21.3.2012.

Secale cereale L.

Rudzi

TP 58/1, 31.10.2002.

xTriticosecale Wittm. ex A. Camus

Hibrīdi, kas radušies, krustojot Triticum ģints sugas ar Secale ģints sugām

TP 121/2 rev. 1, 16.2.2011.

Triticum aestivum L.

Kvieši

TP 3/4 rev. 2, 16.2.2011.

Triticum durum Desf.

Cietie kvieši

TP 120/2, 6.11.2003.

Zea mays L.

Kukurūza

TP 2/3, 11.3.2010.

Solanum tuberosum L.

Kartupeļi

TP 23/2, 1.12.2005.

Šie protokoli ir pieejami CPVO tīmekļa vietnē (www.cpvo.europa.eu).

II PIELIKUMS

Direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto to sugu saraksts, kurām jāatbilst UPOV pārbaužu vadlīnijām

Zinātniskais nosaukums

Vispārpieņemtais nosaukums

UPOV vadlīnijas

Beta vulgaris L.

Lopbarības bietes

TG/150/3, 4.11.1994.

Agrostis canina L.

Suņu smilga

TG/30/6, 12.10.1990.

Agrostis gigantea Roth.

Baltā smilga

TG/30/6, 12.10.1990.

Agrostis stolonifera L.

Ložņu smilga

TG/30/6, 12.10.1990.

Agrostis capillaris L.

Parastā smilga

TG/30/6, 12.10.1990.

Bromus catharticus Vahl

Akotu lāčauza

TG/180/3, 4.4.2001.

Bromus sitchensis Trin.

Sitkas lāčauza

TG/180/3, 4.4.2001.

Dactylis glomerata L.

Kamolzāle

TG/31/8, 17.4.2002.

Festuca arundinacea Schreber

Niedru auzene

TG/39/8, 17.4.2002.

Festuca pratensis Huds.

Pļavas auzene

TG/39/8, 17.4.2002.

xFestulolium Asch. et Graebn.

Hibrīdi, kas radušies, krustojot Festuca ģints sugas ar Lolium ģints sugām

TG/243/1, 9.4.2008.

Phleum nodosum L.

Gumainais timotiņš

TG/34/6, 7.11.1984.

Phleum pratense L.

Pļavas timotiņš

TG/34/6, 7.11.1984.

Poa pratensis L.

Pļavas skarene

TG/33/6, 12.10.1990.

Lupinus albus L.

Baltā lupīna

TG/66/4, 31.3.2004.

Lupinus angustifolius L.

Šaurlapu lupīna

TG/66/4, 31.3.2004.

Lupinus luteus L.

Dzeltenā lupīna

TG/66/4, 31.3.2004.

Medicago sativa L.

Sējas lucerna

TG/6/5, 6.4.2005.

Medicago x varia T. Martyn

Hibrīdā lucerna

TG/6/5, 6.4.2005.

Trifolium pratense L.

Sarkanais āboliņš

TG/5/7, 4.4.2001.

Trifolium repens L.

Baltais āboliņš

TG/38/7, 9.4.2003.

Vicia faba L.

Lauka pupas

TG/8/6, 17.4.2002.

Vicia sativa L.

Vasaras vīķi

TG/32/6, 21.10.1988.

Brassica napus L. var. napobrassica (L.) Rchb.

Lopbarības kāļi

TG/89/6 rev., 4.4.2001. un 1.4.2009.

Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.

Eļļas rutki

TG/178/3, 4.4.2001.

Arachis hypogea L.

Zemesrieksti

TG/93/3, 13.11.1985.

Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs

Ripsis

TG/185/3, 17.4.2002.

Cannabis sativa L.

Kaņepes

TG/276/1, 28.3.2012.

Carthamus tinctorius L.

Saflors

TG/134/3, 12.10.1990.

Gossypium spp.

Kokvilna

TG/88/6, 4.4.2001.

Papaver somniferum L.

Miega magones

TG/166/3, 24.3.1999.

Sinapis alba L.

Baltās sinepes

TG/179/3, 4.4.2001.

Glycine max (L.) Merrill

Soja

TG/80/6, 1.4.1998.

Sorghum bicolor (L.) Moench

Sorgo

TG/122/3, 6.10.1989.

Šo vadlīniju teksts ir pieejams UPOV tīmekļa vietnē (www.upov.int).

B   DAĻA

I PIELIKUMS

Direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto to sugu saraksts, kurām jāatbilst CPVO pārbaužu protokoliem

Zinātniskais nosaukums

Vispārpieņemtais nosaukums

CPVO protokols

Allium cepa L. (Cepa grupa)

Sīpoli un dārza sīpoli

TP 46/2, 1.4.2009.

Allium cepa L. (Aggregatum grupa)

Šalotes

TP 46/2, 1.4.2009.

Allium fistulosum L.

Lielloku sīpoli

TP 161/1, 11.3.2010.

Allium porrum L.

Puravi

TP 85/2, 1.4.2009.

Allium sativum L.

Ķiploki

TP 162/1, 25.3.2004.

Allium schoenoprasum L.

Maurloki

TP 198/1, 1.4.2009.

Apium graveolens L.

Selerijas

TP 82/1, 13.3.2008.

Apium graveolens L.

Sakņu selerijas

TP 74/1, 13.3.2008.

Asparagus officinalis L.

Sparģeļi

TP 130/2, 16.2.2011.

Beta vulgaris L.

Bietes, ieskaitot Cheltenham bietes

TP 60/1, 1.4.2009.

Brassica oleracea L.

Virziņkāposti

TP 90/1, 16.2.2011.

Brassica oleracea L.

Ziedkāposti

TP 45/2, 11.3.2010.

Brassica oleracea L.

Sparģeļkāposti jeb brokoļi

TP 151/2, 21.3.2007.

Brassica oleracea L.

Briseles kāposti

TP 54/2, 1.12.2005.

Brassica oleracea L.

Kolrābji

TP 65/1, 25.3.2004.

Brassica oleracea L.

Savojas kāposti, baltie galviņkāposti un sarkanie galviņkāposti

TP 48/3, 16.2.2011.

Brassica rapa L.

Ķīnas kāposti

TP 105/1, 13.3.2008.

Capsicum annuum L.

Sīvie dārzeņpipari vai dārzeņpipari

TP 76/2, 21.3.2007.

Cichorium endivia L.

Krokainās endīvijas un platlapu endīvijas

TP 118/2, 1.12.2005.

Cichorium intybus L.

Sakņu cigoriņi

TP 172/2, 1.12.2005.

Cichorium intybus L.

Parastie cigoriņi

TP 173/1, 25.3.2004.

Citrullus lanatus (Thumb.) Matsum. et Nakai

Arbūzi

TP 142/1, 21.3.2007.

Cucumis melo L.

Melones

TP 104/2, 21.3.2007.

Cucumis sativus L.

Gurķi un īsaugļu gurķi

TP 61/2, 13.3.2008.

Cucurbita pepo L.

Kabači vai tumšzaļie kabači

TP 119/1, 25.3.2004.

Cynara cardunculus L.

Artišoki un lapu artišoki

TP 184/1, 25.3.2004.

Daucus carota L.

Galda burkāni un lopbarības burkāni

TP 49/3, 13.3.2008.

Foeniculum vulgare Mill.

Fenheļi

TP 183/1, 25.3.2004.

Lactuca sativa L.

Salāti

TP 13/5, 16.2.2011.

Lycopersicon esculentum Mill.

Tomāti

TP 44/4, 21.3.2012.

Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill

Pētersīļi

TP 136/1, 21.3.2007.

Phaseolus coccineus L.

Daudzziedu pupiņas

TP 9/1, 21.3.2007.

Phaseolus vulgaris L.

Krūmu pupiņas un kāršu pupiņas

TP 12/3, 1.4.2009.

Pisum sativum L. (partim)

Šķautņainie zirņi, lobāmie zirņi un cukurzirņi

TP 7/2, 11.3.2010.

Raphanus sativus L.

Redīsi

TP 64/1, 27.3.2002.

Solanum melongena L.

Baklažāni

TP 117/1, 13.3.2008.

Spinacia oleracea L.

Spināti

TP 55/4, 21.3.2012.

Valerianella locusta (L.) Laterr.

Lauka salāti

TP 75/2, 21.3.2007.

Vicia faba L. (partim)

Dārza pupas

TP Broadbean/1, 25.3.2004.

Zea mays L. (partim)

Cukurkukurūza un uzplīstošā kukurūza

TP 2/3, 11.3.2010.

Šo protokolu teksts ir pieejams CPVO tīmekļa vietnē (www.cpvo.europa.eu).

II PIELIKUMS

Direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto to sugu saraksts, kurām jāatbilst UPOV pārbaužu vadlīnijām

Zinātniskais nosaukums

Vispārpieņemtais nosaukums

UPOV vadlīnijas

Beta vulgaris L.

Mangoldi vai lapu bietes

TG/106/4, 31.3.2004.

Brassica rapa L.

Rāceņi

TG/37/10, 4.4.2001.

Cichorium intybus L.

Liellapu cigoriņi vai itāļu cigoriņi

TG/154/3, 18.10.1996.

Cucurbita maxima Duchesne

Lielaugļu ķirbji

TG/155/4 rev., 28.3.2007. un 1.4.2009.

Raphanus sativus L.

Rutki

TG/63/7, 28.3.2012.

Rheum rhabarbarum L.

Rabarberi

TG/62/6, 24.3.1999.

Scorzonera hispanica L.

Melnsakne

TG/116/4, 24.3.2010.

Šo vadlīniju teksts ir pieejams UPOV tīmekļa vietnē (www.upov.int).


LĒMUMI

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/44


PADOMES LĒMUMS 2012/723/KĀDP

(2012. gada 26. novembris),

ar kuru groza Lēmumu 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 21. martā pieņēma Lēmumu 2011/172/KĀDP (1).

(2)

Lai veicinātu nelikumīgi piesavināto līdzekļu atdošanu atpakaļ Ēģiptes valstij, būtu jāgroza atkāpes, kas paredzētas Lēmumā 2011/172/KĀDP, lai atļautu dažu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja tas ir vajadzīgs, lai īstenotu Savienībā pieņemtu tiesas vai administratīvu nolēmumu, vai tiesas nolēmumu, kas ir izpildāms kādā dalībvalstī, pirms vai pēc dienas, kad attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras iekļautas sarakstā.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2011/172/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2011/172/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut atsevišķu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas ir pieņemts pirms dienas, kad 1. punktā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru iekļāva pielikumā minētajā sarakstā, vai pirms vai pēc minētās dienas Savienībā pieņemts tiesas vai administratīvs nolēmums vai tiesas nolēmums, kas ir izpildāms attiecīgajā dalībvalstī;

b)

līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi, lai izpildītu prasījumus, kas izriet no šāda nolēmuma vai kas atzīti par spēkā esošiem šādā nolēmumā, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti piemērojamajos tiesību aktos un noteikumos, kuri reglamentē tiesības, kas ir personām, kurām ir šādi prasījumi;

c)

nolēmums nav pieņemts pielikumā minētas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras interesēs; kā arī

d)

šāda nolēmuma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai.

Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, ko tā piešķir saskaņā ar šo punktu.”;

2)

lēmuma 1. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Šā panta 2. punktu nepiemēro iesaldētu kontu papildinājumiem:

a)

procentiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem; vai

b)

maksājumiem, kuri paredzēti līgumos, nolīgumos vai saistībās, kas noslēgtas vai radušās pirms dienas, no kuras uz minētajiem kontiem attiecas 1. un 2. punktā noteiktie pasākumi; vai

c)

maksājumiem, kas ir jāmaksā saskaņā ar Savienībā taisītiem vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāmiem tiesas, administratīviem vai šķīrējtiesas nolēmumiem,

ar noteikumu, ka šādiem procentiem, citiem ienākumiem un maksājumiem turpina piemērot 1. punktā noteiktos pasākumus.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2012. gada 26. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. DEMOSTHENOUS


(1)  OV L 76, 22.3.2011., 63. lpp.


27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/45


PADOMES LĒMUMS 2012/724/KĀDP

(2012. gada 26. novembris),

ar ko groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 31. janvārī pieņēma Lēmumu 2011/72/KĀDP (1).

(2)

Lai veicinātu nelikumīgi piesavināto līdzekļu atdošanu atpakaļ Tunisijas valstij, būtu jāgroza atkāpes, kas paredzētas Lēmumā 2011/72/KĀDP, lai atļautu dažu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja tas ir vajadzīgs, lai īstenotu Savienībā pieņemtu tiesas vai administratīvu nolēmumu, vai tiesas nolēmumu, kas ir izpildāms kādā dalībvalstī, pirms vai pēc dienas, kad attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras iekļautas sarakstā.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2011/72/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2011/72/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut atsevišķu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas ir pieņemts pirms dienas, kad 1. punktā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru iekļāva pielikumā minētajā sarakstā, vai pirms vai pēc minētās dienas Savienībā pieņemts tiesas vai administratīvs nolēmums, vai tiesas nolēmums, kas ir izpildāms attiecīgajā dalībvalstī;

b)

līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi, lai izpildītu prasījumus, kas izriet no šāda nolēmuma vai kas atzīti par spēkā esošiem attiecīgajā nolēmumā, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti piemērojamajos tiesību aktos un noteikumos, kuri reglamentē tiesības, kas ir personām, kurām ir šādi prasījumi;

c)

nolēmums nav pieņemts pielikumā minētas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras interesēs; kā arī

d)

šāda nolēmuma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai.

Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, ko tā piešķir saskaņā ar šo punktu.”;

2)

1. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Šā panta 2. punktu nepiemēro iesaldētu kontu papildinājumiem:

a)

procentiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem; vai

b)

maksājumiem, kuri paredzēti līgumos, nolīgumos vai saistībās, kas noslēgtas vai radušās pirms dienas, no kuras uz minētajiem kontiem attiecas šis lēmums; vai

c)

maksājumiem, kas ir jāmaksā saskaņā ar Savienībā taisītiem vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāmiem tiesas, administratīviem vai šķīrējtiesas nolēmumiem,

ar noteikumu, ka šādiem procentiem, citiem ienākumiem un maksājumiem turpina piemērot 1. punktā noteiktos pasākumus.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2012. gada 26. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. DEMOSTHENOUS


(1)  OV L 28, 2.2.2011., 62. lpp.


27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/46


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 22. novembris),

ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū liellopu izcelsmes laktoferīnu kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu (uzņēmums Morinaga)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8390)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2012/725/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulu (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)

Uzņēmums Morinaga Milk Industry Co., Ltd2011. gada 2. martā Īrijas kompetentajām iestādēm iesniedza pieprasījumu par liellopu izcelsmes laktoferīna kā jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas laišanu tirgū. Liellopu izcelsmes laktoferīns ir dzelzi saistoša olbaltumviela, ko iegūst no piena un kas paredzēta pievienošanai pārtikas produktiem.

(2)

Īrijas kompetentā pārtikas novērtēšanas iestāde 2011. gada 22. jūnijā sniedza sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Šajā ziņojumā tā ieteica, ka sākotnējā novērtējuma vietā vajadzīgs papildu novērtējums, jo EFSA jau ir iesniegts cits pieteikums par liellopu izcelsmes laktoferīnu.

(3)

Komisija 2011. gada 20. jūlijā nosūtīja sākotnējo novērtējuma ziņojumu visām dalībvalstīm.

(4)

2011. gada 22. augustā notika apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA).

(5)

EFSA2012. gada 28. jūnijā zinātniskajā atzinumā par liellopu izcelsmes laktoferīnu (2) secināja, ka liellopu izcelsmes laktoferīns ir nekaitīgs, to lietojot ierosinātajos veidos un līmeņos.

(6)

EFSA2012. gada 27. aprīlī citā zinātniskajā atzinumā par liellopu izcelsmes laktoferīnu (3) jau bija nonākusi pie secinājuma, ka laktoferīns ir nekaitīgs, to lietojot ierosinātajos veidos un līmeņos. Tādēļ attiecībā uz abiem pieteikumiem ir lietderīgi atļaut vienādus lietojumus.

(7)

Liellopu izcelsmes laktoferīns atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atbilstoši šā lēmuma I pielikumam liellopu izcelsmes laktoferīnu var laist tirgū kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu, to lietojot tādā veidā un tādos maksimālajos līmeņos, kā noteikts II pielikumā, un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1925/2006 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/39/EK (5) noteikumus.

2. pants

Ar šo lēmumu atļautā liellopu izcelsmes laktoferīna nosaukums uz to saturošu pārtikas produktu etiķetēm ir “Laktoferīns no govs piena”.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts uzņēmumam Morinaga Milk Industry Co., Ltd, 33-1, Shiba 3-chome, Minato-ku, Tokyo 108-8384, Japānā.

Briselē, 2012. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Maroš ŠEFČOVIČ


(1)  OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.

(2)  EFSA Journal 2012; 10(7):2811.

(3)  EFSA Journal 2012; 10(5):2701.

(4)  OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.

(5)  OV L 124, 20.5.2009., 21. lpp.


I PIELIKUMS

LIELLOPU IZCELSMES LAKTOFERĪNA SPECIFIKĀCIJAS

Definīcija

Liellopu izcelsmes laktoferīns (bLF) ir olbaltumviela, kas dabiski rodas govs pienā. Tas ir dzelzi saistošs glikoproteīns (aptuveni 77 kDa), kas sastāv no vienas polipeptīdu virknes ar 689 aminoskābēm.

bLF ir izdalīts no vājpiena, izmantojot jonu apmaiņas procesu un pēc tam vairākos posmos veicot ultrafiltrāciju. Nobeigumā šādi iegūto produktu žāvē izsmidzinot un no tā izsijā lielās daļiņas.

Apraksts: praktiski bez smaržas, gaiši iesārts pulveris.

Liellopu izcelsmes laktoferīna fizikāli ķīmiskās īpašības

Mitrums

mazāk par 4,5 %

Pelni

mazāk par 1,5 %

Arsēns

mazāk par 2 mg/kg

Dzelzs

mazāk par 350 mg/kg

Olbaltumvielas

vairāk par 93,0 %

no kurām liellopu izcelsmes laktoferīns

vairāk par 95,0 %

no kurām citas olbaltumvielas

mazāk par 5,0 %

pH (2 % šķīdums, 20 °C)

5,2–7,2

Šķīdība (2 % šķīdums, 20 °C)

pilnīga


II PIELIKUMS

LIELLOPU IZCELSMES LAKTOFERĪNA (bLF) LIETOJUMI

Pārtikas kategorija

Maksimālie bLF lietošanas līmeņi

Mākslīgie maisījumi zīdaiņiem un mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem (gatavi dzeršanai)

100 mg/100 ml

Pārtikas produkti uz piena bāzes, kas paredzēti maziem bērniem (gatavi lietošanai uzturā)

200 mg/100 g

Apstrādāta graudaugu pārtika (cietā veidā)

670 mg/100 g

Diētiska pārtika ar īpašu medicīnisku nolūku

Atkarībā no individuālām vajadzībām līdz 3 g dienā

Dzērieni uz piena bāzes

200 mg/100 g

Pulverveida dzērienu maisījumi uz piena bāzes (gatavi dzeršanai)

330 mg/100 g

Dzērieni uz raudzēta piena bāzes (tostarp jogurta dzērieni)

50 mg/100 g

Bezalkoholiskie dzērieni

120 mg/100 g

Produkti uz jogurta bāzes

80 mg/100 g

Produkti uz siera bāzes

2 000 mg/100 g

Saldējums

130 mg/100 g

Konditorejas izstrādājumi

1 000 mg/100 g

Konfektes

750 mg/100 g

Košļājamā gumija

3 000 mg/100 g


27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/49


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 22. novembris),

ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū dihidrokapsiātu kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8391)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2012/726/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulu (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)

Uzņēmums Ajinomoto Co. Inc., Japan2010. gada 6. augustā Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm iesniedza pieteikumu par dihidrokapsiāta kā jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas laišanu tirgū.

(2)

Apvienotās Karalistes kompetentā pārtikas novērtēšanas iestāde 2011. gada 10. martā sniedza sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Šajā ziņojumā tā secināja, ka dihidrokapsiāts neradīs risku patērētāju veselībai.

(3)

Komisija 2011. gada 13. aprīlī nosūtīja sākotnējo novērtējuma ziņojumu visām dalībvalstīm.

(4)

Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 4. punktā noteiktajā 60 dienu laikposmā saskaņā ar minēto regulas pantu tika saņemti pamatoti iebildumi.

(5)

Tādēļ 2011. gada 9. novembrī notika apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA).

(6)

EFSA2012. gada 28. jūnijā zinātniskajā atzinumā par dihidrokapsiātu (2) secināja, ka dihidrokapsiāts ir nekaitīgs, to lietojot ierosinātajos veidos un līmeņos.

(7)

Dihidrokapsiāts atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atbilstoši šā lēmuma I pielikumam dihidrokapsiātu var laist tirgū kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu, to lietojot tādā veidā un tādos maksimālajos līmeņos, kā noteikts II pielikumā, un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1925/2006 (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/39/EK (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/54/EK (5) noteikumus.

2. pants

Ar šo lēmumu atļautā dihidrokapsiāta nosaukums uz to saturošu pārtikas produktu etiķetēm ir “dihidrokapsiāts”.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts uzņēmumam Ajinomoto Co. Inc., 15-1, Kyobashi, Chuo-ku, 1-choume, 104-8315, Tokyo, Japānā.

Briselē, 2012. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Maroš ŠEFČOVIČ


(1)  OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.

(2)  EFSA Journal 2012; 10(7):2812.

(3)  OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.

(4)  OV L 124, 20.5.2009., 21. lpp.

(5)  OV L 164, 26.6.2009., 45. lpp.


I PIELIKUMS

DIHIDROKAPSIĀTA SPECIFIKĀCIJAS

Definīcija

Dihidrokapsiāts ir sintezēts, izmantojot vanililspirta un 8-metilnonānskābes esterifikāciju fermentīvās katalīzes procesā. Pēc esterifikācijas dihidrokapsiātu ekstrahē ar n-heksānu.

Fermentu Lipozyme 435 apstiprinājusi Dānijas Veterinārā un pārtikas pārvalde.

Apraksts: viskozs bezkrāsains līdz dzeltens šķidrums.

Ķīmiskā formula: C18H28O4

Struktūrformula:

Image

CAS Nr.: 205687-03-2

Dihidrokapsiāta fizikāli ķīmiskās īpašības

Dihidrokapsiāts

vairāk par 94 %

8-metilnonānskābe

mazāk par 6 %

Vanililspirts

mazāk par 1 %

Vielas, kas saistītas ar sintēzi

mazāk par 2 %


II PIELIKUMS

DIHIDROKAPSIĀTA LIETOJUMI

Pārtikas kategorija

Maksimālie lietošanas līmeņi

Graudu batoniņi

9 mg/100 g

Biskvīti, cepumi un krekeri

9 mg/100 g

Uzkodas uz rīsu bāzes

12 mg/100 g

Gāzēti dzērieni, atšķaidāmie dzērieni, dzērieni uz augļu sulas bāzes

1,5 mg/100 ml

Dārzeņu dzērieni

2 mg/100 ml

Dzērieni uz kafijas bāzes, dzērieni uz tējas bāzes

1,5 mg/100 ml

Negāzēts aromatizēts ūdens

1 mg/100 ml

Iepriekš termiski apstrādātas auzu pārslas

2,5 mg/100 g

Citi graudaugi

4,5 mg/100 g

Saldējums, piena deserti

4 mg/100 g

Deserta krēmi (gatavi lietošanai uzturā)

2 mg/100 g

Produkti uz jogurta bāzes

2 mg/100 g

Šokolādes konfektes

7,5 mg/100 g

Cietās konfektes

27 mg/100 g

Bezcukura košļājamā gumija

115 mg/100 g

Kafijas piens/krējums

40 mg/100 g

Saldinātāji

200 mg/100 g

Zupas (gatavas lietošanai uzturā)

1,1 mg/100 g

Salātu mērces

16 mg/100 g

Augu izcelsmes olbaltumvielas

5 mg/100 g

Lietošanai gatavi ēdieni

Ēdienreizes aizstājēji

3 mg/porcijā

Ēdienreizes aizstājēji dzērieni

1 mg/100 ml


27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/52


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 22. novembris),

ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū liellopu izcelsmes laktoferīnu kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu (uzņēmums FrieslandCampina)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8404)

(Autentisks ir tikai teksts nīderlandiešu valodā)

(2012/727/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulu (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)

Uzņēmums FrieslandCampina (iepriekš DMV International) 2009. gada 2. martā Nīderlandes kompetentajām iestādēm iesniedza pieprasījumu par laktoferīna kā jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas laišanu tirgū. Laktoferīns ir dzelzi saistoša olbaltumviela, ko iegūst no piena un kas paredzēta pievienošanai pārtikas produktiem.

(2)

Nīderlandes kompetentā pārtikas novērtēšanas iestāde 2010. gada 31. martā sniedza sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Ziņojumā tā secināja, ka nav pamata bažām par laktoferīnu, tādēļ to kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu var laist tirgū.

(3)

Komisija 2010. gada 13. aprīlī nosūtīja sākotnējo novērtējuma ziņojumu visām dalībvalstīm.

(4)

Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 4. punktā noteiktajā 60 dienu laikposmā saskaņā ar minēto regulas pantu tika saņemti pamatoti iebildumi.

(5)

Tādēļ 2010. gada 9. novembrī notika apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA).

(6)

EFSA2012. gada 27. aprīlī zinātniskajā atzinumā par liellopu izcelsmes laktoferīnu (2) secināja, ka liellopu izcelsmes laktoferīns ir nekaitīgs, to lietojot ierosinātajos veidos un līmeņos.

(7)

EFSA2012. gada 28. jūnijā zinātniskajā atzinumā par liellopu izcelsmes laktoferīnu (3) arī bija nonākusi pie secinājuma, ka liellopu izcelsmes laktoferīns ir nekaitīgs, to lietojot ierosinātajos veidos un līmeņos. Tādēļ attiecībā uz abiem pieteikumiem ir lietderīgi atļaut vienādus lietojumus.

(8)

Liellopu izcelsmes laktoferīns atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atbilstoši šā lēmuma I pielikumam liellopu izcelsmes laktoferīnu var laist tirgū kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu, to lietojot tādā veidā un tādos maksimālajos līmeņos, kā noteikts II pielikumā, un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1925/2006 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/39/EK (5) noteikumus.

2. pants

Ar šo lēmumu atļautā liellopu izcelsmes laktoferīna nosaukums uz to saturošu pārtikas produktu etiķetēm ir “Laktoferīns no govs piena”.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts uzņēmumam FrieslandCampina, Nieuwe Kanaal 7R, 6709 PA Wageningen, Nīderlandē.

Briselē, 2012. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Maroš ŠEFČOVIČ


(1)  OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.

(2)  EFSA Journal 2012; (5):2701.

(3)  EFSA Journal 2012; 10(7):2811.

(4)  OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.

(5)  OV L 124, 20.5.2009., 21. lpp.


I PIELIKUMS

LIELLOPU IZCELSMES LAKTOFERĪNA SPECIFIKĀCIJAS

Definīcija

Liellopu izcelsmes laktoferīns (bLF) ir olbaltumviela, kas dabiski rodas govs pienā. Tas ir dzelzi saistošs glikoproteīns (aptuveni 77 kDa) kas sastāv no vienas polipeptīdu virknes ar 689 aminoskābēm.

bLF ir izdalīts no vājpiena, izmantojot jonu apmaiņas procesu un pēc tam vairākos posmos veicot ultrafiltrāciju. Nobeigumā šādi iegūto produktu žāvē izsmidzinot un no tā izsijā lielās daļiņas.

Apraksts: praktiski bez smaržas, gaiši iesārts pulveris.

Liellopu izcelsmes laktoferīna fizikāli ķīmiskās īpašības

Mitrums

mazāk par 4,5 %

Pelni

mazāk par 1,5 %

Arsēns

mazāk par 2 mg/kg

Dzelzs

mazāk par 350 mg/kg

Olbaltumvielas

vairāk par 93 %

no kurām liellopu izcelsmes laktoferīns

vairāk par 95 %

no kurām citas olbaltumvielas

mazāk par 5 %

pH (2 % šķīdums, 20 °C)

5,2–7,2

Šķīdība (2 % šķīdums, 20 °C)

pilnīga


II PIELIKUMS

LIELLOPU IZCELSMES LAKTOFERĪNA (bLF) LIETOJUMI

Pārtikas kategorija

Maksimālie bLF lietošanas līmeņi

Mākslīgie maisījumi zīdaiņiem un mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem (gatavi dzeršanai)

100 mg/100 ml

Pārtikas produkti uz piena bāzes, kas paredzēti maziem bērniem (gatavi lietošanai uzturā)

200 mg/100 g

Apstrādāta graudaugu pārtika (cietā veidā)

670 mg/100 g

Diētiska pārtika ar īpašu medicīnisku nolūku

Atkarībā no individuālām vajadzībām līdz 3 g dienā

Dzērieni uz piena bāzes

200 mg/100 g

Pulverveida dzērienu maisījumi uz piena bāzes (gatavi dzeršanai)

330 mg/100 g

Dzērieni uz raudzēta piena bāzes (tostarp jogurta dzērieni)

50 mg/100 g

Bezalkoholiskie dzērieni

120 mg/100 g

Produkti uz jogurta bāzes

80 mg/100 g

Produkti uz siera bāzes

2 000 mg/100 g

Saldējums

130 mg/100 g

Konditorejas izstrādājumi

1 000 mg/100 g

Konfektes

750 mg/100 g

Košļājamā gumija

3 000 mg/100 g


27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/55


KOMISIJAS LĒMUMS

(2012. gada 23. novembris)

par 18. veida produktos izmantojamā bifentrīna neiekļaušanu I, IA vai IB pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8442)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/728/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā. Bifentrīns ir minētajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 bifentrīns ir novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai insekticīdos, akaricīdos un produktos citu posmkāju apkarošanai, kas ir minētās direktīvas V pielikumā definētais 18. produktu veids.

(3)

Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Francija, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2009. gada 2. novembrī iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(4)

Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Izskatīšanas konstatējumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja 2012. gada 25. maijā ir iekļāvusi novērtējuma ziņojumā.

(5)

Veiktā novērtējuma rezultāti liecina, ka biocīdie produkti, kurus izmanto kā insekticīdus, akaricīdus un produktus citu posmkāju apkarošanai un kuri satur bifentrīnu, nevarētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Vides riska novērtējumā izvērtētie scenāriji liecina par nepieņemamu risku ūdens videi. Tāpēc izmantošanai 18. veida produktos paredzēto bifentrīnu ir lietderīgi neiekļaut Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā.

(6)

Tiesiskās noteiktības labad būtu jānosaka datums, no kura 18. produktu veida biocīdos produktus, kas satur bifentrīnu, vairs nelaiž tirgū, un jāņem vērā gan šo produktu nepieņemamā ietekme, gan šo produktu ražotāju tiesiskā paļāvība.

(7)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Bifentrīnu (CAS Nr. 82657-04-3), kas paredzēts izmantošanai 18. veida produktos, neiekļauj Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1451/2007 4. panta 2. punkta nolūkā bifentrīnu (CAS Nr. 82657-04-3) saturošus produktus, kas ir 18. produktu veida biocīdie produkti, vairs nelaiž tirgū, sākot no 2013. gada 1. maija.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 23. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK


(1)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(2)  OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.


27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/56


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 23. novembris),

ar ko attiecībā uz piemērošanas termiņu groza Lēmumu 2008/866/EK par neatliekamajiem pasākumiem, ar ko pārtrauc lietošanai pārtikā paredzētu konkrētu gliemeņu importu no Peru

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8459)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteikti vispārīgi principi, kas Savienības un valstu līmenī reglamentē pārtiku un barību kopumā, un jo īpaši pārtikas un barības nekaitīgumu. Tajā noteikts, ka gadījumos, kad ir pierādījumi tam, ka no kādas trešās valsts importēta pārtika vai barība var radīt nopietnu risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi un ka šo risku nevar apmierinoši novērst ar attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) veiktajiem pasākumiem, ir jāīsteno ārkārtas pasākumi.

(2)

Komisijas 2008. gada 12. novembra Lēmumu 2008/866/EK par neatliekamajiem pasākumiem, ar ko pārtrauc lietošanai pārtikā paredzētu konkrētu gliemeņu importu no Peru (2), pieņēma pēc A hepatīta uzliesmojuma cilvēkiem, kuri bija pārtikā lietojuši ar A hepatīta vīrusu inficētas gliemenes, kas ievestas no Peru. Sākotnēji lēmumu piemēroja līdz 2009. gada 31. martam, taču tā piemērošanas termiņu ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/723/ES (3) pagarināja līdz 2012. gada 30. novembrim.

(3)

Komisijas revīzija tika veikta 2011. gada jūnijā. Inspektori secināja, ka labi tiek īstenota kontroles sistēma un ir izstrādāts uzraudzības plāns, un tika konstatēts, ka situācija pēc iepriekšējās pārbaudes vizītes 2009. gadā ir uzlabojusies.

(4)

Atsaucoties uz iepriekš minētās revīzijas galaziņojumā iekļautajiem ieteikumiem, Peru kompetentās iestādes iesniedza rīcības plānu. Tomēr uzraudzības sistēma vīrusa noteikšanai dzīvās gliemenēs vēl nav pilnībā ieviesta, tāpēc dzīvu gliemeņu iespējamu inficēšanos ar A hepatīta vīrusu (HAV) nevar izslēgt. Turklāt HAV testēšanas metode joprojām tiek izvērtēta.

(5)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmuma 2008/866/EK piemērošanas termiņš.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2008/866/EK 5. pantā datumu “2012. gada 30. novembris” aizstāj ar datumu “2013. gada 30. novembrim”.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 23. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Maroš ŠEFČOVIČ


(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 307, 18.11.2008., 9. lpp.

(3)  OV L 288, 5.11.2011., 26. lpp.


Labojumi

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/57


Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1095/2012 (2012. gada 22. novembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1484/95 attiecībā uz reprezentatīvajām cenām mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 325, 2012. gada 23. novembris )

12. lappusē pielikumu aizstāj ar šādu:

PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

KN kods

Preču apraksts

Reprezentatīvā cena

(EUR/100 kg)

Regulas 3. panta 3. punktā minētais nodrošinājums

(EUR/100 kg)

Izcelsme (1)

0207 12 10

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”

126,4

0

AR

119,7

0

BR

0207 12 90

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”

123,7

0

AR

130,4

0

BR

0207 14 10

Atkauloti, saldēti gaiļu vai vistu gabali

259,0

12

AR

211,0

27

BR

335,9

0

CL

223,2

23

TH

0207 25 10

Nesadalīti, saldēti tītari, t. s. “80 % cāļi”

193,1

0

BR

0207 27 10

Atkauloti, saldēti tītaru gabali

307,8

0

BR

302,7

0

CL

0408 91 80

Žāvētas olas bez čaumalām

468,8

0

AR

1602 32 11

Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi

262,5

7

BR

312,6

0

CL

3502 11 90

Žāvēts olu albumīns

594,9

0

AR


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.”.