9.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/1

(1)

Regulā (ES) Nr. 236/2012 ir noteikti konkrēti pasākumi saistībā ar īso pārdošanu un kredītriska mijmaiņas darījumiem. Regulas (ES) Nr. 236/2012 42. pantā Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu minētās regulas noteikumus. Ar šo deleģēto aktu tiek papildināti un grozīti daži nebūtiski elementi.

(2)

Šīs regulas noteikumi ir savstarpēji cieši saistīti, jo informēšanas un publiskošanas sliekšņi un nesegto kredītriska mijmaiņas darījumu noteikšana ir atkarīga no īso pozīciju definīcijas un aprēķināšanas metodēm, bet noteikumi par finanšu instrumentu vērtības ievērojamu kritumu un likviditātes kritumu valsts parāda vērtspapīru tirgos ir nesaraujami saistīti ar negatīvu notikumu definējumu. Lai nodrošinātu saskaņotību starp minētajiem noteikumiem par īso pārdošanu, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, ir lietderīgi visus Regulā (ES) Nr. 236/2012 prasītos noteikumus iekļaut vienā regulā.

(3)

Regulā (ES) Nr. 236/2012 ir ietvertas dažas definīcijas. Lielākas skaidrības un tiesiskās noteiktības labad ir lietderīgi paredzēt papildu noteikumus saistībā ar 2. panta 1. punktā iekļautajām definīcijām, jo īpaši to, kad īsās pārdošanas definēšanas nolūkos tiek uzskatīts, ka fiziskai vai juridiskai personai pieder finanšu instruments, un Regulas (ES) Nr. 236/2012 piemērošanai vajadzīgus turpmākus precizējumus par to, kad fiziska vai juridiska persona “tur” akciju vai parāda instrumentu. Šie precizējumi izvēlēti, lai konsekventi nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 236/2012 plānoto ietekmi, neraugoties uz atšķirīgajām pieejām dalībvalstu tiesību aktos. Jēdzieni “īpašums” un “turējums” attiecībā uz vērtspapīriem dalībvalstīs patlaban nav saskaņoti, taču ir plānots, ka Regulas (ES) Nr. 236/2012 noteikumus piemēro tikai īsajai pārdošanai un tie neskar turpmākas norises likumdošanas jomā, piemēram, tiesību aktu harmonizēšanu.

(4)

Regulā (ES) Nr. 236/2012 ir noteikti ierobežojumi un pienākumi, tādi kā informēšanas un publiskošanas prasības, ko piemēro fiziskām vai juridiskām personām, kuras tur neto īsās pozīcijas akcijās un valsts parāda vērtspapīros vai iesaistās akciju un valsts parāda vērtspapīru īsajā pārdošanā. Garās un īsās pozīcijas akcijās un valsts parāda vērtspapīros var turēt un to vērtību var noteikt dažādos veidos. Lai garantētu konsekventu pieeju un nodrošinātu to, ka pasākumi, kuri saistīti ar īsajām pozīcijām akcijās un valsts parāda vērtspapīros, sasniegtu iecerēto mērķi, ir nepieciešams precizēt, kā būtu jāaprēķina neto īsās pozīcijas. Īsā pārdošana var attiekties uz vienu instrumentu vai valsts parāda vērtspapīru grozu, un tāpēc ir nepieciešams precizēt, kā šajos aprēķinos iekļaujama vērtspapīru groza īsā pārdošana. Lai nodrošinātu stabilu pieeju neto īso pozīciju aprēķināšanā, garo pozīciju noteikšanā ir jāpiemēro restriktīvāka pieeja nekā īso pozīciju noteikšanā. Tā kā dažu finanšu instrumentu vērtība ir atkarīga no pamatā esošo instrumentu cenas izmaiņām, ir nepieciešams precizēt, kā tas jāņem vērā. Ir sīki izklāstīta metodika koriģēšanai ar delta koeficientu, jo tā ir vispārpieņemtā prakse.

(5)

Neto īsās pozīcijas aprēķina, pamatojoties uz fiziskas vai juridiskas personas turētajām garajām un īsajām pozīcijām. Tomēr garās un īsās pozīcijas var turēt dažādas grupā ietilpstošas vienības vai dažādi fondi, kurus pārvalda fondu pārvaldnieks. Lielas neto īsās pozīcijas var noslēpt, sadalot tās starp grupas vienībām vai starp dažādiem fondiem. Lai mazinātu noteikumu apiešanu un nodrošinātu to, ka informēšana un ziņošana par īsajām pozīcijām rada pareizu un reprezentatīvu ainu, vajadzīgi sīkāk izstrādāti noteikumi, kuri precizē, kā būtu jāaprēķina grupas vienību un fondu pārvaldnieku neto īsās pozīcijas. Lai šie noteikumi darbotos efektīvi, ir jānosaka ieguldījumu stratēģijas nozīme, lai precizētu, kuru grupas vienību īsās pozīcijas un kuru fondu īsās pozīcijas būtu jāsummē. Turklāt ir jādefinē pārvaldības darbības, lai skaidri noteiktu, kuru fondu īsās pozīcijas būtu jāsummē. Lai nodrošinātu to, ka tiek sniegti paziņojumi, ir jāprecizē, kurām grupas vienībām vai dažādu fondu vienībām ir jāveic aprēķini un jāsniedz paziņojumi.

(6)

Regulā (ES) Nr. 236/2012 ir uzlikti ierobežojumi attiecībā uz iesaistīšanos nesegtos valsts kredītriska mijmaiņas darījumos, bet ir atļauti segti valsts kredītriska mijmaiņas darījumi likumīgiem riska ierobežošanas mērķiem. Ar valsts kredītriska mijmaiņas darījumiem var ierobežot daudzu un dažādu aktīvu un saistību risku, taču daudzos gadījumos likumīgu riska ierobežošanu var būt grūti atšķirt no spekulācijas. Tāpēc būtu papildus detalizēti jāprecizē gadījumi, kad valsts kredītriska mijmaiņas darījumu var uzskatīt par segtu. Ja konsekventi jānosaka kvantitatīvs korelācijas rādītājs, būtu jāizmanto vienkāršs, plaši akceptēts un saprasts rādītājs, tāds kā Pīrsona korelācijas koeficients, kuru aprēķina kā divu mainīgo kovariāciju, dalītu ar to standartnoviržu reizinājumu. Praksē ir grūti salāgot aktīvus un saistības, lai panāktu optimālu riska ierobežojumu, jo dažādiem aktīviem un saistībām piemīt atšķirīgas iezīmes un vērtības svārstīgums. Regulā (ES) Nr. 236/2012 ir paredzēta samērīga pieeja pasākumu noteikšanā, un tāpēc, definējot nesegtu kredītriska mijmaiņas darījumu, ir jāprecizē, kādai vajadzētu būt samērīgai pieejai attiecībā uz aktīviem un saistībām, kuru risks ir ierobežots ar segtu kredītriska mijmaiņas darījumu. Tā kā Regulā (ES) Nr. 236/2012 nav noteikta konkrēta korelācijas pakāpe, kas vajadzīga, lai pozīcija valsts kredītriska mijmaiņas darījumā būtu segta, ir lietderīgi precizēt, ka šādai korelācijai vajadzētu būt nozīmīgai.

(7)

Regulā (ES) Nr. 236/2012 noteikts, ka fiziskai vai juridiskai personai, kas tur neto īso pozīciju valsts parāda vērtspapīros, kura pārsniedz noteiktu slieksni, par šo pozīciju būtu jāinformē attiecīgā kompetentā iestāde. Tāpēc nepieciešams attiecīgi precizēt šo slieksni. Nevajadzētu informēt par minimālām vērtībām, kas neradītu nozīmīgu ietekmi uz attiecīgo valsts parāda vērtspapīru tirgu, un sliekšņa noteikšanā cita starpā būtu jāņem vērā katra atsevišķa obligāciju tirgus likviditāte un neizpirkto valsts parāda vērtspapīru apjoms, kā arī šā pasākuma mērķi.

(8)

Šīs regulas spēkā stāšanās dienā nebūs pieejami dati, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu informēšanas sliekšņus, kurus piemēro neto īsajām pozīcijām, kas saistītas ar emitētiem valsts parāda vērtspapīriem. Tāpēc diviem kritērijiem, ko izmanto, lai noteiktu sākotnējos informēšanas sliekšņus publicēšanas dienā, pirmkārt, vajadzētu būt neizpirkto emitēto valsts parāda vērtspapīru kopējam apjomam un, otrkārt, attiecīgā valsts parāda vērtspapīra likvīda nākotnes līgumu tirgus pastāvēšanai. Kad būs pieejami attiecīgie dati par visiem kritērijiem, būtu jāpieņem pārskatīti sliekšņi.

(9)

Ja likviditāte valsts parāda vērtspapīru tirgū nokrītas zem konkrēta sliekšņa, ierobežojumus, kas uzlikti ieguldītājiem, kuri iesaistās valsts parāda vērtspapīru nesegtā īsajā pārdošanā, uz laiku var apturēt, lai veicinātu likviditāti attiecīgajā tirgū. Ja finanšu instrumenta vērtība tirdzniecības vietā ievērojami krītas, kompetentās iestādes var aizliegt vai ierobežot īso pārdošanu vai citādi ierobežot darījumus ar minēto instrumentu. Ir daudz dažādu instrumentu, tāpēc jāprecizē slieksnis katrai finanšu instrumentu kategorijai, ņemot vērā to atšķirības, piemēram, atšķirības starp instrumentiem un dažādo svārstīgumu to attiecīgajos tirgos.

(10)

Šajā regulā nav noteikts slieksnis biržas sarakstā iekļautu PVKIU, izņemot biržā tirgotus fondus, kas ir PVKIU, ieguldījumu apliecību cenas ievērojamam kritumam, jo, lai gan to cena tirdzniecības vietā var brīvi mainīties, uz to attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (2) noteikums, ka cena nevar būtiski atšķirties no PVKIU tīrās aktīvu vērtības. Papildus šajā regulā noteiktajiem sliekšņiem īpašs slieksnis atvasināto instrumentu vērtības ievērojamam kritumam nav noteikts.

(11)

Attiecībā uz negatīviem notikumiem vai negatīvu attīstību šajā regulā ir sīkāk izklāstītas iejaukšanās pilnvaras, kas piešķirtas gan attiecīgajām kompetentajām iestādēm, gan Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), kura izveidota un īsteno savas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (3). Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, vienlaikus atļaujot piemērotu rīcību, kas jāveic neparedzētu negatīvu notikumu vai negatīvas attīstības gadījumos, ir vajadzīgs šādu notikumu saraksts.

(12)

Tiesiskās noteiktības labad šai regulai jāstājas spēkā tajā pašā dienā, kad Komisijas Deleģētajai regulai (ES) Nr. 919/2012 (4),

—

Regulas (ES) Nr. 236/2012 2. panta 2. punktu, sīkāk precizējot jēdzienu “īpašums” un “īsā pārdošana” definīciju,

—

Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 7. punktu, sīkāk precizējot gadījumus, kādos ir neto īsā pozīcija, un šādas pozīcijas aprēķināšanas metodi, un jēdziena “turējums” definīciju,

—

Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 2. punktu, sīkāk precizējot nesegtas pozīcijas valsts kredītriska mijmaiņas darījumos un aprēķināšanas metodes, ko piemēro grupām un fondu pārvaldības darbībām,

—

Regulas (ES) Nr. 236/2012 7. panta 3. punktu, sīkāk precizējot informēšanas slieksni, ko piemēro nozīmīgām īsajām pozīcijām valsts parāda vērtspapīros,

—

Regulas (ES) Nr. 236/2012 13. panta 4. punktu, sīkāk precizējot likviditātes slieksni, ko piemēro, lai apturētu ierobežojumus attiecībā uz valsts parāda vērtspapīru īso pārdošanu,

—

Regulas (ES) Nr. 236/2012 23. panta 7. punktu, sīkāk precizējot, kas ir nozīmīgs vērtības kritums finanšu instrumentiem, kuri nav likvīdas akcijas,

—

Regulas (ES) Nr. 236/2012 30. pantu, sīkāk precizējot kritērijus un faktorus, kuri jāņem vērā, nosakot, kādos gadījumos rodas Regulas (ES) Nr. 236/2012 18.–21. pantā un 27. pantā minētie negatīvie notikumi vai negatīva attīstība un 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie apdraudējumi.

a)

“grupa” ir tādas juridiskas vienības, kas ir kontrolēti uzņēmumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (5) 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē, un vienīgā fiziskā vai juridiskā persona, kas kontrolē šādu uzņēmumu;

b)

“pārvalstisks emitents” ir emitents Regulas (ES) Nr. 236/2012 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta i), iv), v) un vi) punkta nozīmē.

a)

tādu finanšu instrumentu pārdošanu, kuru pārvedums veikts saskaņā ar vērtspapīru aizdevuma līgumu vai līgumu par vērtspapīru pārdošanu ar atpirkšanu, ja vērtspapīri tiek atdoti atpakaļ vai pārvedējs tos pieprasa atpakaļ, lai minēto norēķinu varētu veikt tā izpildes termiņā;

b)

finanšu instrumenta pārdošanu, ko veic fiziska vai juridiska persona, kura ir iegādājusies finanšu instrumentu pirms tā pārdošanas, bet pārdošanas brīdī minētais finanšu instruments nav piegādāts, ja minētais finanšu instruments tiks piegādāts tādā laikā, lai minēto norēķinu varētu veikt tā izpildes termiņā;

c)

finanšu instrumenta pārdošanu, ko veic fiziska vai juridiska persona, kura ir realizējusi iespēju līgumu vai līdzvērtīgu prasījumu attiecībā uz minēto finanšu instrumentu, ja minētais finanšu instruments tiks piegādāts tādā laikā, lai minēto norēķinu varētu veikt tā izpildes termiņā.

a)

fiziskajai vai juridiskajai personai pieder akcija vai parāda instruments saskaņā ar 3. panta 1. punktu;

b)

saskaņā ar attiecīgajai pārdošanai piemērojamajiem tiesību aktiem pastāv izpildāms prasījums nodot fiziskajai vai juridiskajai personai īpašumtiesības uz akciju vai parāda instrumentu.

a)

nav svarīgi, vai ir vienošanās par naudas norēķinu par pamatā esošajiem aktīviem vai to fizisku piegādi;

b)

īsās pozīcijas finanšu instrumentos, no kuriem izriet prasījums pēc neemitētām akcijām, un parakstīšanās tiesībās, konvertējamās obligācijās un citos salīdzināmos instrumentos neuzskata par īsajām pozīcijām, kad tiek aprēķināta neto īsā pozīcija.

a)

“ieguldījumu stratēģija” ir stratēģija, kuru pārvaldības struktūra ievēro attiecībā uz konkrētu emitentu un kuras mērķis ir neto īsā vai neto garā pozīcija, ko iegūst darījumos ar dažādiem finanšu instrumentiem, kurus emitējis minētais emitents vai kuri attiecas uz minēto emitentu;

b)

“pārvaldības darbības” ir fondu pārvaldīšana neatkarīgi no to juridiskās formas un portfeļu pārvaldīšana saskaņā ar klientu piešķirtu pilnvarojumu, ievērojot diskrecionāru un individuālu pieeju katram klientam, ja šādi portfeļi ietver vienu vai vairākus finanšu instrumentus;

c)

“pārvaldības struktūra” ir juridiska persona vai juridiska vienība, arī struktūrvienība, nodaļa vai departaments, kas diskrecionāri pārvalda fondus vai portfeļus saskaņā ar pilnvarojumu.

a)

ņem vērā pozīcijas fondos un portfeļos, kuru pārvaldību ir deleģējusi trešā persona;

b)

neņem vērā pozīcijas fondos un portfeļos, kuru pārvaldību tā ir deleģējusi trešai personai.

i)

neviena juridiskā vienība grupā nav sasniegusi vai pārsniegusi informēšanas vai publiskošanas slieksni;

ii)

pati grupa un jebkura juridiskā vienība minētajā grupā vienlaikus ir sasniegušas vai pārsniegušas informēšanas vai publiskošanas slieksni.

a)

attiecībā uz riska ierobežojumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, valsts kredītriska mijmaiņas darījumu neuzskata par nesegtu pozīciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu un izmanto, lai ierobežotu to aktīvu vai saistību vērtības pazemināšanās risku, kas korelē ar tā valsts parāda vērtspapīra vērtības samazināšanās risku, uz kuru atsaucas kredītriska mijmaiņas darījums, ja šie aktīvi vai saistības attiecas uz publiskā vai privātā sektora vienībām tajā pašā dalībvalstī;

b)

valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīciju, kurā aktīvi vai saistības attiecas uz publiskā vai privātā sektora vienībām tajā pašā dalībvalstī, uz kuru atsaucas kredītriska mijmaiņas darījums, neuzskata par nesegtu pozīciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu, ja tā:

c)

valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīciju, kur aktīvi vai saistības atsaucas uz valsts emitentu un kredītriska mijmaiņas darījuma atsauces valsts emitents ir galvotājs vai akcionārs, neuzskata par nesegtu pozīciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu, ja tā:

a)

ja mātesuzņēmums atrodas vienā dalībvalstī un meitasuzņēmums – citā dalībvalstī un aizdevums ir izsniegts meitasuzņēmumam. Ja mātesuzņēmums sniedz meitasuzņēmumam tiešu vai netiešu kredītatbalstu, valsts kredītriska mijmaiņas darījumu iegāde drīzāk ir pieļaujama mātesuzņēmuma nekā meitasuzņēmuma dalībvalstī;

b)

ja mātesuzņēmums ir kontrolakciju sabiedrība, kurai pieder vai kura kontrolē meitasuzņēmumu, kas veic darbības, citā dalībvalstī. Ja mātesuzņēmums ir obligācijas emitents, bet aktīvi un ieņēmumi, kuru risks tiek ierobežots, pieder meitasuzņēmumam, ir pieļaujams pirkt valsts kredītriska mijmaiņas darījumus, kas atsaucas uz meitasuzņēmuma dalībvalsti;

c)

lai ierobežotu risku saistībā ar uzņēmumu vienā dalībvalstī, kas ir ieguldījis otras dalībvalsts valsts parāda vērtspapīros tādā mērā, ka minētais uzņēmums tiktu būtiski ietekmēts otrās dalībvalsts valsts parāda vērtspapīru vērtības ievērojamas pazemināšanās gadījumā, ja minētais uzņēmums veic uzņēmējdarbību abās dalībvalstīs. Ja korelācija starp šo risku un otrās dalībvalsts parādu ir ciešāka nekā korelācija starp šo risku un tās dalībvalsts parādu, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, ir pieļaujams pirkt valsts kredītriska mijmaiņas darījumus, kas atsaucas uz otro dalībvalsti.

a)

ja aktīvu vai saistību, kuru risks tiek ierobežots, debitors vai tā darījumu partneris ir uzņēmums, kas veic operācijas visā Savienībā, vai ja risks, kas tiek ierobežots, ir saistīts ar Savienību vai dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, ir pieļaujams to ierobežot ar atbilstošu Eiropas vai eurozonas valsts obligāciju kredītriska mijmaiņas darījumu indeksu;

b)

ja aktīvu vai saistību, kuru risks tiek ierobežots, darījumu partneris ir pārvalstisks emitents, ir pieļaujams ierobežot darījumu partnera risku ar atbilstoši izvēlētu valsts kredītriska mijmaiņas darījumu grozu, kas atsaucas uz šīs vienības galvotājiem vai akcionāriem.

a)

pamato minētajai kompetentajai iestādei, kuri no 15. pantā minētajiem gadījumiem bija spēkā brīdī, kad tā iesaistījās attiecīgajā pozīcijā;

b)

pierāda minētajai kompetentajai iestādei to, ka ir panākta atbilstība 18. pantā minētā korelācijas testa kritērijiem un 19. pantā minētajām proporcionalitātes prasībām attiecībā uz minēto pozīciju valsts kredītriska mijmaiņas darījumā jebkurā laikā, kamēr tā tur minēto pozīciju valsts kredītriska mijmaiņas darījumā.

a)

garā pozīcija attiecīgā emitenta valsts parāda vērtspapīros;

b)

jebkura pozīcija vai portfelis, ko izmanto, lai ierobežotu risku saistībā ar valsts emitentu, uz kuru atsaucas kredītriska mijmaiņas darījumi;

c)

jebkuri aktīvi vai saistības, kas atsaucas uz publiskā sektora vienībām dalībvalstī, uz kuras valsts parāda vērtspapīru atsaucas kredītriska mijmaiņas darījums. Tas ietver riska darījumus saistībā ar centrālo, reģionālo un vietējo administrāciju, publiskā sektora vienībām vai jebkuru riska darījumu, ko garantē norādītā vienība, un var ietvert finanšu līgumus, aktīvu vai finanšu saistību portfeli, procentu likmju vai valūtas mijmaiņas darījumus, attiecībā uz kuriem valsts kredītriska mijmaiņas darījumu izmanto kā darījumu partnera riska pārvaldības instrumentu, lai ierobežotu finanšu līgumu vai ārējās tirdzniecības līgumu risku;

d)

riska darījumi saistībā ar privātā sektora vienībām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, uz kuru atsaucas valsts kredītriska mijmaiņas darījums. Minētie riska darījumi ietver ne tikai, bet arī aizdevumus, darījumu partnera kredītrisku (tostarp potenciālo risku gadījumā, kad šādam riska darījumam vajadzīgs pašu kapitāls), debitoru parādus un garantijas. Aktīvi un saistības ietver ne tikai, bet arī finanšu līgumus, aktīvu vai finanšu saistību portfeli, procentu likmju vai valūtas mijmaiņas darījumus, attiecībā uz kuriem valsts kredītriska mijmaiņas darījumu izmanto kā darījumu partnera riska pārvaldības instrumentu, lai ierobežotu finanšu līgumu vai ārējās tirdzniecības līgumu risku;

e)

jebkādi netieši riski, kas saistīti ar jebkuru no iepriekš minētajām vienībām un ko izraisījusi ietekme no indeksiem, fondiem vai īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām.

a)

atbilstība kvantitatīvās korelācijas testa kritērijiem ir panākta, ja Pīrsona korelācijas koeficients starp aktīvu vai saistību cenu un valsts parāda vērtspapīra cenu, kas aprēķināta uz vēsturiska pamata, izmantojot datus par tirdzniecības dienām vismaz 12 mēnešu periodā, kurš sākas tieši pirms dienas, kad izveidota valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcija, ir vismaz 70 %;

b)

atbilstība kvalitatīvās korelācijas testa kritērijiem ir panākta, ja ir pierādīta nozīmīga korelācija, t. i., korelācija, kas balstās uz atbilstošiem datiem un neliecina tikai par pārejošu sakarību. Korelāciju aprēķina uz vēsturiska pamata, izmantojot datus, kas svērti attiecībā pret jaunāko periodu, par tirdzniecības dienām 12 mēnešu periodā pirms dienas, kad izveidota valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcija. Izmanto citu laikposmu, ja ir pierādīts, ka attiecīgajā periodā dominējošie apstākļi ir bijuši līdzīgi apstākļiem laikā, kad jāizveido valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcija, vai apstākļiem, kas rastos riska ierobežošanas periodā. Aktīviem, kuriem nav cenas likvīdā tirgū vai nav pietiekami ilgas cenu vēstures, izmanto piemērotu tuvināto vērtību.

a)

ierobežotais risks ir saistīts ar uzņēmumu, kurš pieder valsts emitentam vai kura balsstiesīgā pamatkapitāla lielākā daļa pieder valsts emitentam, vai kura parādus garantē valsts emitents;

b)

ierobežotais risks ir saistīts ar dalībvalsts reģionālo, vietējo valdību vai pašvaldību;

c)

ierobežotais risks ir saistīts ar uzņēmumu, kura naudas plūsmas ir ievērojamā mērā atkarīgas no līgumiem ar valsts emitentu vai no projekta, kuru finansē vai ievērojamā mērā finansē vai ir parakstījis valsts emitents, piemēram, infrastruktūras projekta.

a)

nominālās pozīcijas lielums;

b)

jutīguma rādītājs attiecībā uz risku, kas izriet no valsts emitenta saistībām, kuras ietilpst kredītriska mijmaiņas darījuma darbības jomā;

c)

tas, vai attiecīgā riska ierobežošanas stratēģija ir dinamiska vai statiska.

a)

sliekšņi, kas noteikti tā, lai nebūtu jāinformē par tādām neto īsajām pozīcijām valsts emitenta vērtspapīros, kuru vērtība ir minimāla;

b)

valsts emitenta emitēto neizpirkto valsts parāda vērtspapīru kopējā vērtība un vidējais pozīciju apjoms, kādu tur tirgus dalībnieki saistībā ar šā valsts emitenta valsts parāda vērtspapīriem;

c)

katra valsts emitenta valsts parāda vērtspapīru tirgus likviditāte, attiecīgā gadījumā arī nākotnes līgumu tirgus likviditāte saistībā ar minētajiem valsts parāda vērtspapīriem.

a)

sākotnējais slieksnis 0,1 % apmērā, ko piemēro, ja neizpirkto emitēto valsts parāda vērtspapīru kopējā summa ir no 0 līdz 500 miljardiem euro;

b)

slieksnis 0,5 % apmērā, kuru piemēro, ja neizpirkto emitēto valsts parāda vērtspapīru kopējā summa pārsniedz 500 miljardus euro vai ja konkrētajiem valsts parāda vērtspapīriem ir likvīds nākotnes līgumu tirgus.

a)

katri 0,05 % virs sākotnējā informēšanas sliekšņa 0,1 % apmērā, sākot no 0,15 %;

b)

katri 0,25 % virs sākotnējā sliekšņa 0,5 % apmērā, sākot no 0,75 %.

a)

akcijas cenas pazemināšanās par 10 % vai vairāk, ja akcija ir iekļauta valsts galvenajā kapitāla vērtspapīru indeksā un tā ir pamatā esošais finanšu instruments atvasinātajam līgumam, kura tirdzniecība atļauta tirdzniecības vietā;

b)

akcijas cenas pazemināšanās par 20 % vai vairāk, ja akcijas cena ir EUR 0,50 vai augstāka vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā;

c)

akcijas cenas pazemināšanās par 40 % vai vairāk visos pārējos gadījumos.

a)

nopietnas finansiālas, monetāras vai budžeta problēmas, kuras var izraisīt nestabilitāti, kas skar dalībvalsti vai banku un citas finanšu iestādes, kuras uzskata par nozīmīgām pasaules finanšu sistēmai, piemēram, apdrošināšanas sabiedrības, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzējus un aktīvu pārvaldības sabiedrības, kas darbojas Savienībā, ja tas var apdraudēt finanšu tirgu pareizu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā;

b)

kredītreitinga noteikšanas darbība vai saistību nepildīšana, kas attiecas uz jebkuru dalībvalsti vai bankām un citām finanšu iestādēm, kuras uzskata par nozīmīgām pasaules finanšu sistēmai, piemēram, apdrošināšanas sabiedrībām, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem un aktīvu pārvaldības sabiedrībām, kas darbojas Savienībā, un kas izraisa vai par kuru ir pamats uzskatīt, ka tā varētu izraisīt lielu nedrošību par to maksātspēju;

c)

būtisks pārdošanas spiediens vai neparasts svārstīgums, kurš izraisa ievērojamas lejupejošas cenu spirāles jebkuram finanšu instrumentam, kas saistīts ar bankām un citām finanšu iestādēm, kuras uzskata par nozīmīgām pasaules finanšu sistēmai, piemēram, apdrošināšanas sabiedrībām, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem un aktīvu pārvaldības sabiedrībām, kas darbojas Savienībā, un, attiecīgā gadījumā, valsts emitentiem;

d)

jebkādi nozīmīgi kaitējumi ievērojamu finanšu emitentu, tirgus infrastruktūru, mijieskaita un norēķinu sistēmu un uzraudzības iestāžu fiziskajām struktūrām, kuri var negatīvi ietekmēt tirgus, jo īpaši tad, ja šie kaitējumi rodas dabas katastrofas vai teroristu uzbrukuma rezultātā;

e)

jebkādi nozīmīgi pārtraukumi maksāšanas sistēmā vai norēķinu procesā, jo īpaši tad, ja tie saistīti ar starpbanku operācijām, kuri izraisa vai var izraisīt ievērojamus maksāšanas vai norēķinu traucējumus vai kavējumus Savienības maksāšanas sistēmās, jo īpaši tad, ja tie var veicināt finansiālas vai ekonomiskas krīzes izplatīšanos bankā vai citās finanšu iestādēs, kuras uzskata par nozīmīgām pasaules finanšu sistēmai, piemēram, apdrošināšanas sabiedrībās, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzējos un aktīvu pārvaldības sabiedrībās, vai dalībvalstī.

a)

jebkādi būtiskas finansiālās, monetārās vai budžeta nestabilitātes draudi, kas attiecas uz dalībvalsti vai finanšu sistēmu dalībvalstī, ja tas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti;

b)

dalībvalsts vai pārvalstiska emitenta saistību neizpildes iespēja;

c)

būtisks kaitējums, kas nodarīts svarīgu finanšu emitentu, tirgus infrastruktūru, mijieskaita un norēķinu sistēmu un uzraudzības iestāžu fiziskajām struktūrām un kas var būtiski ietekmēt pārrobežu tirgus, jo īpaši tad, ja šāds kaitējums rodas dabas katastrofas vai teroristu uzbrukuma rezultātā un ja tas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti;

d)

nozīmīgs pārtraukums jebkurā maksāšanas sistēmā vai norēķinu procesā, jo īpaši tad, ja tas saistīts ar starpbanku operācijām, kurš izraisa vai var izraisīt nozīmīgus maksāšanas vai norēķinu traucējumus vai kavējumus Savienības pārrobežu maksāšanas sistēmās, jo īpaši tad, ja tie var veicināt finansiālas vai ekonomiskas krīzes izplatīšanos visā Savienības finanšu sistēmā vai tās daļā.

9.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/16

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (2), I pielikuma C iedaļā minēto finanšu instrumentu vērtības ievērojama krituma aprēķināšanas metode būtu jāpielāgo dažādiem veidiem, kā šāds vērtības kritums izpaužas atkarībā no attiecīgā finanšu instrumenta veida. Minētā metode var būt vērsta uz finanšu instrumenta cenas faktisko kritumu, korporatīvā emitenta emitēta parāda instrumenta ienesīguma pieaugumu vai valsts emitentu emitētu parāda instrumentu ienesīguma pieaugumu ienesīguma līknē.

(2)

Šī regula būtu jālasa saistībā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 918/2012 (3), kurā noteikti nelikvīdu akciju, valsts emitentu un korporatīvo emitentu emitētu parāda instrumentu, biržā tirgotu fondu, naudas tirgus instrumentu un tādu atvasināto finanšu instrumentu, kuru vienīgais bāzes finanšu instruments tiek tirgots tirdzniecības vietā, vērtības ievērojama krituma sliekšņi. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka tikai šo instrumentu vērtības ievērojama krituma aprēķināšanas metode.

(3)

Lai tirgus dalībniekiem un kompetentajām iestādēm nodrošinātu konsekvenci un tiesisko noteiktību, šīs regulas piemērošanas dienai vajadzētu būt tādai pašai kā Regulas (ES) Nr. 236/2012 un Deleģētās regulas (ES) Nr. 918/2012 piemērošanas dienai.

(4)

Kā atzīts Regulā (ES) Nr. 236/2012, pirms minēto regulu var sākt lietderīgi piemērot, būtu jāpieņem saistoši tehniskie standarti, jo ir svarīgi pirms 2012. gada 1. novembra noteikt prasītos nebūtiskos elementus, lai atvieglotu tirgus dalībniekiem minētās regulas prasību izpildi un kompetentajām iestādēm – tās izpildes nodrošināšanu, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(5)

Šī regula balstās uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) iesniegusi Komisijai.

(6)

EVTI ir rīkojusi atklātas sabiedriskas apspriešanās par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru balstās šī regula, izanalizējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar 37. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (4),

a)

nelikvīdas akcijas;

b)

šādi neatvasināti finanšu instrumenti:

c)

atvasināti finanšu instrumenti, kuru vienīgais bāzes instruments ir tirdzniecības vietā tirgots finanšu instruments.

9.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/18

(1)

Padomes 2012. gada 17. janvāra Regulā (ES) Nr. 44/2012, ar ko 2012. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (2), ir noteikts, kādu daudzumu zilo tunzivju Eiropas Savienības zvejas kuģi 2012. gadā drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā.

(2)

Padomes 2009. gada 6. aprīļa Regulā (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (3) ir noteikts, ka dalībvalstīm jāinformē Komisija par individuālajām kvotām, kas iedalītas to kuģiem, kuri garāki par 24 metriem, un attiecībā uz nozvejotājiem kuģiem, kuri īsāki par 24 metriem, jāinformē vismaz par kvotām, kas iedalītas ražotāju organizācijām vai kuģu grupām, kas zvejo ar līdzīgiem zvejas rīkiem.

(3)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt zvejniecības dzīvotspēju ilgtermiņā, saskaņā ar piesardzības pieeju ilgtspējīgā veidā izmantojot ūdeņu dzīvos resursus.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 36. panta 2. punktā noteikts, ka tad, ja Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju vai citu tās rīcībā esošu informāciju, konstatē, ka Eiropas Savienībai, dalībvalstij vai dalībvalstu grupai pieejamās zvejas iespējas var uzskatīt par pilnībā apgūtām attiecībā uz vienu vai vairākiem zvejas rīkiem vai flotēm, Komisija informē par to attiecīgās dalībvalstis un aizliedz zvejas darbības attiecībā uz konkrēto apgabalu, zvejas rīku, krājumu, krājumu grupu vai konkrētajās zvejas darbībās iesaistīto floti.

(5)

Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka zvejas iespējas, kas zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā iedalītas ar āķu jedām zvejojošiem Kipras karoga kuģiem vai kuģiem, kas reģistrēti Kiprā, ir pilnībā apgūtas.

(6)

Kipra 2012. gada 22. augustā informēja Komisiju par to, ka tā ir noteikusi zvejas darbību aizliegumu Kipras kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām un 2012. gadā aktīvi darbojas zilo tunzivju zvejniecībā. 5. septembrī Kipra informēja Komisiju, ka šis aizliegums ir stājies spēkā 2012. gada 22. augustā pulksten 09.39.

(7)

Neskarot iepriekš minēto Kipras rīcību, Komisijai ir jāapstiprina, ka no 2012. gada 22. augusta pulksten 09.39 ir aizliegts ar āķu jedām zvejojošiem Kipras karoga kuģiem vai kuģiem, kas reģistrēti Kiprā, zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā,

9.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/20

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2012. gada 27. septembrī nolēma svītrot vienu fizisku personu no to personu, grupu un organizāciju saraksta, uz kurām jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, pēc tam, kad tā bija izskatījusi šīs personas iesniegto pieprasījumu svītrot to no saraksta un Ombuda vispusīgu ziņojumu, kas sagatavots Ombuda birojā, kurš izveidots saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1904(2009).

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums,

9.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/22

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

9.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/24

(1)

Padomes Direktīvas 86/297/EEK (2) I pielikuma 4.2. iedaļā izklāstīti vispārīgie noteikumi attiecībā uz priekšējām jūgvārpstām (JV). Minētā pielikuma 2. tabulā paredzēts, ka ar priekšējo jūgvārpstu aprīkotu traktoru kategorijām jāpiemēro standarts ISO 8759-1:1998, kurā noteiktas arī priekšējās JV novietojuma dimensijas. Tomēr šīs prasības attiecībā uz novietojumu nav savietojamas ar lielu daļu lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru jaunu konstrukcijas prasību dēļ.

(2)

Direktīvā 86/297/EEK izklāstītās prasības priekšējām JV attiecas tikai uz drošības jautājumiem, t. i., JV novietojumu, aizsardzību un klīrensa zonu. Direktīvā 86/297/EEK noteiktais JV novietojums nav savietojams ar vairākām traktoru kategorijām, ko šobrīd pārdod, un tiem uzmontētiem agregātiem. Direktīvas 86/297/EEK I pielikuma 2. tabulā jau patlaban no novietojuma prasību ievērošanas atbrīvoti T4.1 un T4.3 kategorijas traktori.

(3)

Šīm prasībām nevar atbilst T1, T2, T3, T4.2 un T5 kategorijas traktori, kā arī T4.1 un T4.3 kategorijas traktori, kas šobrīd jau ir atbrīvoti no standarta ISO 8759-1:1998 4.2. punkta prasību piemērošanas.

(4)

Vairākus traktorus var aprīkot ar īpaša veida JV, kurām standartu ISO 8759-1:1998 nepiemēro.

(5)

T3 kategorijas traktoriem standartu piemēro tikai tad, ja tie ir aprīkoti ar minētajā standartā noteikto JV. Tomēr citu kategoriju transportlīdzekļus, piemēram, T2 un dažus mazākus T1 kategorijas traktorus, varētu aprīkot ar īpaša veida JV, uz kurām minētais standarts neattiecas. Tādējādi atbrīvojums no standarta ISO 8759-1:1998 prasību ievērošanas būtu jāpaplašina, attiecinot to arī uz T1 un T2 kategorijas traktoriem.

(6)

Tādas pašas grūtības vērojamas atbilstošajās C kategorijās.

(7)

Tā kā standarta ISO 8759-1:1998 specifikācijas, izņemot 4.2. punktu, ir jāpiemēro visu T un C kategoriju traktoriem, kas ir aprīkoti ar priekšējām JV, 2. tabula ir kļuvusi nevajadzīga un tā būtu jāsvītro.

(8)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 86/297/EEK.

(9)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi saskaņā ar Direktīvas 2003/37/EK 20. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

1)

pielikuma 4.2. punktu aizstāj ar šādu:

“4.2.   Noteikumi par priekšējām jūgvārpstām

ISO 8759-1:1998 specifikācijas, izņemot tā 4.2. punktu, piemēro visu T un C kategoriju traktoriem, kas ir aprīkoti ar priekšējām jūgvārpstām, kā noteikts minētajā standartā.”;

2)

svītro 2. tabulu.

9.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/26

(1)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2012. gada 3. februārī, Ungārija lūdza atļauju no 2012. gada 1. jūlija uz diviem gadiem atkāpties no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta, kurā paredzēta persona, kas ir atbildīga par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu nodokļu iestādēm. Minētajā vēstulē Ungārija norādīja, ka tā nepieprasīs atjaunot minēto atļauju.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2012. gada 26. aprīli datētā vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Ungārijas pieprasījumu un ar 2012. gada 2. maiju datētā vēstulē paziņoja Ungārijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu pieprasījuma izvērtēšanai. Komisija 2012. gada 29. jūnijā iesniedza Padomei tās priekšlikumu par atļauju atkāpei.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 193. pantu persona, kura ir atbildīga par PVN maksāšanu, parasti ir nodokļu maksātājs, kas piegādā preces. Ungārijas pieprasītās atkāpes mērķis ir uz ierobežotu laikposmu minēto atbildību uzlikt tam nodokļu maksātājam, kuram piegādā konkrētus neapstrādātus lauksaimniecības produktus graudaugu un eļļas augu sēklu sektoros.

(4)

Ungārija ir konstatējusi, ka minētajos sektoros vairāki tirgotāji ir iesaistījušies dažāda veida nodokļu nemaksāšanā gan valsts līmenī, gan Kopienas iekšējā tirdzniecībā, nodokļu iestādēm nemaksājot PVN, kas tām noteikts par produktu piegādi. Viņu klienti, ciktāl tie ir nodokļu maksātāji ar pilnām atskaitīšanas tiesībām, saglabā tiesības uz PVN atskaitīšanu.

(5)

Nodokļa maksātāja, kam piegādā preci, noteikšana par tādu, kas piegādātāja vietā atbildīgs par PVN nomaksu, būtu pagaidu ārkārtas pasākums, ar kuru tiktu novērsta iespēja minētā veida nodokļu nemaksāšanai. Lai pasākums būtu efektīvs, tam būtu jāattiecas uz 2012. gada ražu. Tam būtu jābeidzas pēc divu gadu laikposma, kam vajadzētu būt pietiekamam, lai Ungārija lauksaimniecības nozarē ieviestu galīgos pasākumus, kas ir saderīgi ar Direktīvu 2006/112/EK un ar kuru palīdzību novērstu un apkarotu šāda veida nodokļu nemaksāšanu.

(6)

Lai nepieļautu nodokļu nemaksāšanas pāreju uz produktu pārstrādes posmiem, citiem produktiem vai nozarēm, Ungārijai būtu jāievieš piemēroti kontroles pasākumi un ziņošanas pienākumi un par tiem jāpaziņo Komisijai.

(7)

Lai nodrošinātu, ka īpašo pasākumu piemēro tikai dažiem konkrētiem lauksaimniecības produktiem, un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, preces, uz kurām attiecas īpašais pasākums, būtu jānosaka, izmantojot kombinēto nomenklatūru, kas paredzēta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (2).

(8)

Īpašais pasākums ir samērīgs ar izvirzītajiem mērķiem, jo tas tiek noteikts uz ierobežotu laiku un to nav paredzēts piemērot vispārīgi, bet tikai vairākiem rūpīgi izraudzītiem produktiem, kas neizmainītā stāvoklī parasti nav paredzēti galapatēriņam un attiecībā uz kuriem nodokļu nemaksāšana ir radījusi ievērojamus PVN ieņēmumu zaudējumus.

(9)

Īpašajam pasākumam nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

9.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/28

(1)

Padome 2010. gada 13. septembrī pieņēma Lēmumu 2010/570/ES, Euratom, ar ko laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus (1).

(2)

Pēc Andreas LOUROUTZIATIS kunga amata pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa vieta,

9.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/29

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Decebal ARNĂUTU kunga, Veronica DIACONU kundzes, Edita Emőke LOKODI kundzes, Constantin OSTAFICIUC kunga, Vasile SAVA kunga un Gheorghe Bunea STANCU kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās sešas Reģionu komitejas locekļu vietas. Pēc Árpád Szabolcs CSEHI kunga, Gheorghe FLUTURE kunga, Mariana MIRCEA kundzes, Mircia MUNTEAN kunga un Ioana TRIFOI kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās piecas Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas,

a)

par locekļiem:

un

b)

par locekļu aizstājējiem:

9.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/30

(1)

Komisija 2009. gada 17. novembrī, lūdzot konsultāciju sakarā ar Austrālijas tiesiskās un uzraudzības sistēmas tehnisko novērtējumu attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, deva darba uzdevumu Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai (CESR), kuras uzdevumus ir uzņēmusies Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), kas izveidota 2011. gada 1. janvārī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (2).

(2)

EVTI 2012. gada 18. aprīlī sniegtajā novērtējumā ieteica uzskatīt, ka Austrālijas tiesiskā un uzraudzības sistēma attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām ir līdzvērtīga Regulā (EK) Nr. 1060/2009 noteiktajai.

(3)

Lai varētu uzskatīt, ka kādas trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma ir līdzvērtīga Regulā (EK) Nr. 1060/2009 noteiktajai, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 5. panta 6. punkta otro daļu ir jāizvērtē atbilstība trim nosacījumiem.

(4)

Saskaņā ar pirmo nosacījumu kredītreitingu aģentūras trešā valstī saņem atļauju vai reģistrējas, tām pastāvīgi piemēro uzraudzību un nodrošina prasību izpildi. Austrālijas tiesiskā un regulatīvā sistēma kredītreitingu aģentūrām tika ieviesta 2010. gada 1. janvārī. Visi attiecīgie tiesību akti un noteikumi, proti, Uzņēmējsabiedrību likums (2001. gads) un Likums par Austrālijas Vērtspapīru un ieguldījumu komisiju (ASIC) (2001. gads), ir stājušies spēkā. Saskaņā ar šo tiesisko regulējumu kredītreitingu aģentūras reģistrē un pastāvīgi uzrauga Austrālijas Vērtspapīru un ieguldījumu komisija. Austrālijas tiesiskā un uzraudzības sistēma piešķir ASIC pietiekamas pilnvaras, lai nodrošinātu kredītreitingu aģentūru efektīvu uzraudzību un tiesību aktu izpildi, tostarp pilnvaras noteikt kredītreitingu aģentūrām sankcijas, ja tās pārkāpj piemērojamos noteikumus. ASIC var tikt izsniegts orderis konfiscēt atskaites, ko kredītreitingu aģentūras nav iesniegušas. Pamatojoties uz kompetentas tiesu iestādes izsniegtu kratīšanas orderi, ASIC drīkst pārmeklēt kredītreitingu aģentūru telpas. Turklāt ar Uzņēmējsabiedrību likumu ASIC ir piešķirtas pilnvaras vērsties federālajā tiesā, lai tā pieņemtu nolēmumu par kredītreitingu aģentūras licences anulēšanu. Pēc šādas licences anulēšanas ASIC var vērsties tiesā, lai tā pieņemtu nolēmumu par pastāvīgu aizliegumu kredītvērtējumu aģentūrai noteikt kredītreitingus Austrālijā. Saskaņā ar Uzņēmējsabiedrību likumu ASIC var pieprasīt arī nolēmumus par kredītreitingu aģentūras nelikumīgas rīcības apturēšanu vai naudas sodu noteikšanu, ja tā pārkāpusi kādu no saviem pienākumiem saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā. Starp EVTI un ASIC noslēgtajā sadarbības nolīgumā paredzēta informācijas apmaiņa attiecībā uz piespiedu izpildes pasākumiem un uzraudzības pasākumiem, kuri veikti attiecībā uz pārrobežu kredītreitingu aģentūrām.

(5)

Saskaņā ar otro nosacījumu uz trešās valsts kredītreitingu aģentūrām attiecas juridiski saistoši noteikumi, kas ir līdzvērtīgi Regulas (EK) Nr. 1060/2009 6.–12. pantā un I pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Austrālijas tiesiskā un uzraudzības sistēma atbilst tiem mērķiem, kas ES tiesiskajā regulējumā par kredītreitingu aģentūrām noteikti attiecībā uz interešu konfliktu pārvaldību. Interešu konfliktu pārvaldība ir pieprasīta Austrālijas tiesību aktā (Likumā par ASIC), kurā noteikts arī interešu konfliktu pārvaldības pienākums un organizatoriskās prasības, jo īpaši attiecībā uz ārpakalpojumiem, uzskaiti un konfidencialitāti. ASIC licencēšanas nosacījumos attiecībā uz korporatīvo pārvaldību noteikts, ka kredītreitingu aģentūrai jābūt organizētai tādā veidā, kas nodrošina, ka tās uzņēmējdarbības intereses nemazina tās kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarību un precizitāti. Turklāt saskaņā ar Austrālijas regulējumu kredītreitingu aģentūrām ir jāizveido reitingu pamatā esošās metodoloģijas stingras pārskatīšanas funkcija, un attiecībā uz kredītreitingiem un kredītreitingu noteikšanas darbībām ir spēkā daudzas informācijas atklāšanas prasības. Tāpēc Austrālijas tiesiskā un uzraudzības sistēma atbilst Regulas (EK) Nr. 1060/2009 mērķiem saistībā ar interešu konfliktu pārvaldību, organizatoriskajiem procesiem un procedūrām, kam ir jābūt kredītreitingu aģentūrā, kredītreitingu un kredītreitinga noteikšanas metodoloģijas kvalitāti, kredītreitingu publiskošanu un kredītreitingu noteikšanas darbību vispārēju un regulāru publiskošanu. Tādējādi tā nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību integritātes, pārredzamības, kredītreitingu aģentūru pareizas vadīšanas un kredītreitingu noteikšanas darbību uzticamības ziņā.

(6)

Saskaņā ar trešo nosacījumu trešā valstī spēkā esošajam regulatīvajam režīmam ir jāliedz uzraudzības iestādēm un citām šīs trešās valsts iestādēm iespēja iejaukties attiecībā uz kredītreitingu saturu un kredītreitingu noteikšanas metodoloģiju. Jebkura šāda iejaukšanās attiecībā uz kredītreitingu saturu un kredītreitingu noteikšanas metodoloģiju būtu pretrunā Austrālijas 2001. gada Uzņēmējsabiedrību likuma 7. nodaļas mērķiem un ASIC mērķiem. Ne ASIC, ne kāda cita publiskā sektora iestāde nav tiesīgas iejaukties attiecībā uz kredītreitingu saturu un kredītreitingu noteikšanas metodoloģiju.

(7)

Ņemot vērā izvērtētos faktorus, var uzskatīt, ka Austrālijas kredītreitingu aģentūru tiesiskā un uzraudzības sistēma atbilst Regulas (EK) Nr. 1060/2009 5. panta 6. punkta otrās daļas nosacījumiem. Tāpēc Austrālijas kredītreitingu aģentūru tiesiskā un uzraudzības sistēma būtu jāuzskata par līdzvērtīgu Regulas (EK) Nr. 1060/2009 noteiktajai tiesiskajai un uzraudzības sistēmai. Komisija sadarbībā ar EVTI turpinās pārraudzīt, kā attīstās Austrālijas tiesiskā un uzraudzības sistēma attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām un kā tiek izpildīti nosacījumi, uz kuru pamata ir pieņemts šis lēmums.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

9.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/32

(1)

Komisija 2009. gada 12. jūnijā, lūdzot konsultāciju sakarā ar ASV tiesiskās un uzraudzības sistēmas tehnisko novērtējumu attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, deva darba uzdevumu Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai (CESR), kuras uzdevumus ir uzņēmusies Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), kas izveidota 2011. gada 1. janvārī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (2).

(2)

Savā pirmajā 2010. gada 21. maijā sniegtajā atzinumā CESR uzsvēra divas jomas (metodoloģijas un reitingu kvalitāte un informācijas atklāšana par reitingiem), kurās ir būtiskas atšķirības starp Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Savienības sistēmām. Pēc tam, kad 2010. gada 21. jūlijā bija stājies spēkā Doda-Franka [Dodd-Frank] Likums par Volstrītas reformu un patērētāju aizsardzību, EVTI aktualizēja Komisijai sniegtā atzinuma saturu, norādot uz to, ka ASV tiesisko un uzraudzības sistēmu attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām tagad varētu uzskatīt par līdzvērtīgu Regulas (EK) Nr. 1060/2009 noteikumiem.

(3)

Lai varētu uzskatīt, ka kādas trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma ir līdzvērtīga Regulā (EK) Nr. 1060/2009 noteiktajai, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 5. panta 6. punkta otro daļu ir jāizvērtē atbilstība trim nosacījumiem.

(4)

Saskaņā ar pirmo nosacījumu kredītreitingu aģentūras trešā valstī saņem atļauju vai reģistrējas, tām pastāvīgi piemēro uzraudzību un nodrošina prasību izpildi. ASV tiesisko un uzraudzības sistēmu attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām veido 2006. gada Likums par kredītreitingu aģentūru reformu (“Reitingu aģentūru likums”), kura mērķis ir uzlabot reitingu kvalitāti, lai aizsargātu ieguldītājus un sabiedrības intereses, palielinot atbildību un pārredzamību un veicinot konkurenci kredītreitingu nozarē, un Likuma par vērtspapīru biržu (“Biržas likums”) 15.E (3) un 17. (4) iedaļa un 21.B iedaļas a) punkts (5). Reitingu aģentūru likuma rezolutīvie noteikumi stājās spēkā pēc tam, kad Vērtspapīru un biržu komisija 2007. gada jūnijā pieņēma virkni noteikumu, īstenojot reitingu aģentūru reģistrācijas un uzraudzības programmu attiecībā uz tām kredītreitingu aģentūrām, kuras reģistrē kā valstī atzītas statistisko reitingu organizācijas (Nationally Recognized Statistical Ratings Organizations — NRSRO). Lai atļautu izmantot savus kredītreitingus regulatīviem mērķiem, kredītreitingu aģentūrām ir jāreģistrējas Vērtspapīru un biržu komisijā, kura tās pēc tam pastāvīgi uzrauga. Vērtspapīru un biržu komisijai ir piešķirtas visaptverošas uzraudzības pilnvaras, kas tai ļauj pārliecināties par to, vai kredītreitingu aģentūras izpilda savas juridiskās saistības. Šīs pilnvaras ietver tiesības piekļūt dokumentiem, veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas, kā arī tiesības pieprasīt piekļuvi tālruņa sarunu un elektroniskās saziņas dokumentācijai. Vērtspapīru un biržu komisija var īstenot šīs pilnvaras ne vien attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, bet arī citām kredītreitingu noteikšanas darbībās iesaistītām personām. Biržas likuma 15.E iedaļas p) punkta 3. apakšpunkta a) punktā noteikts, ka Vērtspapīru un biržu komisijai katra valstī atzīta statistisko reitingu organizācija jāpārbauda vismaz reizi gadā un jāziņo par šo pārbaužu rezultātiem (6). Ja Vērtspapīru un biržu komisija ir konstatējusi, ka kāda valstī atzīta statistisko reitingu organizācija nepilda kādas no attiecīgā tiesiskā regulējuma izrietošas saistības, tā var pieņemt dažādus uzraudzības pasākumus, lai izbeigtu pārkāpumus. Šie pasākumi ietver pilnvaras anulēt reģistrāciju, apturēt kredītreitingu izmantošanu regulatīviem mērķiem un pieprasīt kredītreitingu aģentūrām izbeigt pārkāpumus. Turklāt Vērtspapīru un biržu komisija var kredītreitingu aģentūrām noteikt stingras sankcijas par attiecīgo prasību pārkāpumiem. Tādējādi valstī atzītajām statistisko reitingu organizācijām pastāvīgi tiek piemērota efektīva uzraudzība un nodrošināta prasību izpilde. Starp EVTI un Vērtspapīru un biržu komisiju noslēgtajā sadarbības nolīgumā ir paredzēta informācijas apmaiņa attiecībā uz piespiedu izpildes un uzraudzības pasākumiem attiecībā uz pārrobežu kredītreitingu aģentūrām.

(5)

Saskaņā ar otro nosacījumu uz trešās valsts kredītreitingu aģentūrām attiecas juridiski saistoši noteikumi, kas ir līdzvērtīgi Regulas (EK) Nr. 1060/2009 6.–12. pantā un I pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. ASV tiesiskā un uzraudzības sistēma atbilst Regulas (EK) Nr. 1060/2009 mērķiem saistībā ar interešu konfliktu pārvaldību, organizatoriskajiem procesiem un procedūrām, kam ir jābūt kredītreitingu aģentūrā, kredītreitingu un kredītreitingu noteikšanas metodoloģijas kvalitāti, kredītreitingu publiskošanu un kredītreitingu noteikšanas darbību vispārēju un regulāru publiskošanu. Tādējādi ASV regulējums nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību integritātes, pārredzamības, kredītreitingu aģentūru pareizas vadīšanas un kredītreitingu noteikšanas darbību uzticamības ziņā.

(6)

Saskaņā ar trešo nosacījumu trešā valstī spēkā esošajam regulatīvajam režīmam ir jāliedz uzraudzības iestādēm un citām šīs trešās valsts iestādēm iespēja iejaukties attiecībā uz kredītreitingu saturu un kredītreitingu noteikšanas metodoloģiju. Vērtspapīru un biržu komisijai un jebkurai citai ASV valsts sektora iestādei ir ar likumu aizliegts iejaukties attiecībā uz kredītreitingu saturu un kredītreitingu noteikšanas metodoloģiju.

(7)

Ņemot vērā izvērtētos faktorus, var uzskatīt, ka ASV kredītreitingu aģentūru tiesiskā un uzraudzības sistēma atbilst Regulas (EK) Nr. 1060/2009 5. panta 6. punkta otrās daļas nosacījumiem. Tāpēc ASV kredītreitingu aģentūru tiesiskā un uzraudzības sistēma būtu jāuzskata par līdzvērtīgu Regulas (EK) Nr. 1060/2009 noteiktajai tiesiskajai un uzraudzības sistēmai. Komisija sadarbībā ar EVTI turpinās pārraudzīt, kā attīstās ASV tiesiskā un uzraudzības sistēma attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām un kā tiek izpildīti nosacījumi, uz kuru pamata ir pieņemts šis lēmums.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,