18.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/1

(1)

Šīs regulas mērķis ir izveidot vienotu režīmu attiecībā uz paziņojumiem un informāciju, ko ieguldītāji sniedz valstu kompetentajām iestādēm vai šīs kompetentās iestādes sniedz Eiropas vērtspapīru tirgu iestādei (turpmāk tekstā – “EVTI”). Tā kā apgrozījuma aprēķināšana, lai noteiktu atbrīvotās akcijas arī ir cieši saistīta ar informācijas sniegšanu par akcijām, ja to galvenā tirdzniecības vieta ir Savienībā, uz to arī būtu jāattiecas šai regulai. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaicīgi, un sekmētu to, ka personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir iespējams to visaptverošs pārskats un viegla piekļuvi tiem, ir vēlams visus Regulā (ES) Nr. 236/2012 paredzētos tehniskos standartus iekļaut vienā regulā.

(2)

Attiecībā uz paziņojumiem par akciju, valsts parāda instrumentu un nesegtu valsts riska mijmaiņas darījumu neto īsajām pozīcijām un informācijas publiskošanu par būtiskām akciju, valsts parāda instrumentu un nesegtu valsts riska mijmaiņas darījumu neto īsajām pozīcijām, būtu jāprecizē vienoti noteikumi par informāciju, tostarp vienotu standartu, kas izmantojams informācijas sniegšanai, ar mērķi nodrošināt konsekvenci paziņošanas prasību piemērošanā visā Savienībā, sekmēt efektivitāti ziņojumu iesniegšanas procesā un nodrošināt sabiedrībai informāciju, kas ir salīdzināma.

(3)

Lai garantētu pozīciju turētāju pienācīgu identifikāciju, paziņojumā būtu jāiekļauj kods, ja tas ir pieejams, kas papildina pozīcijas turētāja nosaukumu. Kamēr nav pieejams vienots, uzticams un sabiedriski atzīts juridiskās personas identifikators pasaules mērogā, jāpaļaujas uz atsevišķu pozīciju turētājiem jau piešķirtajiem kodiem, piemēram, bankas identifikācijas kodu.

(4)

Lai EVTI spētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (2), kompetentajām iestādēm katru ceturksni jāinformē EVTI par saņemto akciju, valsts parāda vērtspapīru un nesegto valsts kredītriska mijmaiņas darījumu neto īso pozīciju informāciju, kā arī jāsniedz EVTI prasītā papildu informācija par neto īsajām pozīcijām.

(5)

Lai šo informāciju efektīvi izmantotu, proti, sasniegtu mērķi nodrošināt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti, ka arī Savienības finansiālās sistēmas stabilitāti, ceturkšņa informācijai vajadzētu būt standartizētai, nemainīgai laika gaitā un pietiekami detalizētai, ikdienas apkopoto datu formātā, kas ļautu EVTI šo informāciju apstrādāt, pētīt un analizēt.

(6)

EVTI nevar iepriekš konkrēti paredzēt, kāda informācija tai var būt nepieciešama no kompetentajām iestādēm, jo šo informāciju iespējams noteikt tikai katrā konkrētā gadījumā un tā var ietvert gan individuālus, gan apkopotus datus par neto īsajām pozīcijām vai kredītriska mijmaiņas darījumu nesegtajām pozīcijām. Neraugoties uz to, ir būtiski noteikt vispārīgo informāciju, kas iesniedzama minētajiem mērķiem.

(7)

Apgrozījuma aprēķināšanai gan attiecībā uz tirdzniecības vietām Savienībā, gan ārpus Savienības, lai varētu noteikt galveno akciju tirdzniecības vietu, katrai attiecīgajai kompetentajai iestādei jānosaka atbilstošie informācijas avoti, kurus izmanto, lai konstatētu un izmērītu konkrētas akcijas tirdzniecību. Pašlaik nav ne harmonizētu Savienības prasību ziņojumu sniegšanai par darījumiem ar akcijām, kuras atļauts tirgot tikai daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, ne starptautisku standartu attiecībā uz individuālu akciju tirdzniecības statistiku tirdzniecības vietās, kas var būt atšķirīga. Tādēļ kompetentajām iestādēm ir vajadzīga lielāka elastīgas rīcības iespēja šo aprēķinu veikšanā.

(8)

Lai nodrošinātu konsekvenci, šīs regulas piemērošanas datumam būtu jābūt tādam pašam kā Regulai (ES) Nr. 236/2012. Tomēr, lai fiziskām un juridiskām personām būtu pietiekami ilgs laiks atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 236/2012 16. pantam atbrīvoto akciju saraksta apstrādei, šā saraksta sagatavošanai un tai sekojošai publikācijai EVTI tīmekļa vietnē būtu jānotiek pietiekami ilgu laiku pirms Regulas (ES) Nr. 236/2012 piemērošanas dienas. Tāpēc apgrozījuma aprēķina metode, lai noteiktu akciju galveno tirdzniecības vietu būtu jāpiemēro no dienas, kad stājas spēkā šī regula.

(9)

Kā atzīts Regulā (ES) Nr. 236/2012, pirms minēto regulu var sākt lietderīgi piemērot, būtu jāpieņem saistoši tehniskie standarti, jo ir svarīgi pirms 2012. gada 1. novembra noteikt prasītos nebūtiskos elementus, lai atvieglotu tirgus dalībniekiem minētās regulas prasību izpildi un kompetentajām iestādēm – tās izpildes nodrošināšanu, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(10)

Šī regula balstās uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko EVTI iesniegusi Komisijai.

(11)

EVTI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanās par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izanalizējusi iespējamās attiecīgās izmaksas un ieguvumus un lūgusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas viedokli,

a)

informāciju par neto īsajām pozīcijām, kas fiziskām vai juridiskām personām jāsniedz kompetentajām iestādēm vai jāpublisko atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 236/2012 9. panta 5. punktam;

b)

informāciju, kas kompetentajām iestādēm jāsniedz Eiropas vērtspapīru tirgu iestādei (turpmāk tekstā – “EVTI”) atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 236/2012 11. panta 3. punktam;

c)

apgrozījuma aprēķina metodi, lai noteiktu akciju galveno tirdzniecības vietu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 236/2012 16. panta 3. punktam.

a)

dienas apkopoto neto īso pozīciju katrai atsevišķai akcijai valsts galvenajā kapitāla vērtspapīru indeksā, ko noteikusi attiecīgā kompetenta iestāde;

b)

ceturkšņa beigu apkopoto neto īso pozīciju katrai atsevišķai akcijai, kas nav iekļauta a) punktā minētajā indeksā;

c)

dienas apkopoto neto īso pozīciju katram valsts parāda instrumentu emitentam atsevišķi;

d)

atbilstošā gadījumā – dienas apkopoto valsts kredītriska mijmaiņas darījumu nesegto pozīciju.

a)

publiski pieejamu informāciju;

b)

darījumu datus, kas iegūti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (3) 25. panta 3. punktu;

c)

informāciju no tirdzniecības vietām, kurās tirgo attiecīgās akcijas;

d)

informāciju, kuru sniegusi cita kompetentā iestāde, tostarp trešās valsts kompetentā iestāde;

e)

informāciju, kuru sniedzis attiecīgo akciju emitents;

f)

informāciju no citam trešām pusēm, tostarp datu sniedzējiem.

a)

tā dod priekšroku publiski pieejamai informācijai, nevis citiem informācijas avotiem;

b)

informācija attiecas uz visām tirdzniecības sesijām atbilstošajā laikposmā, neatkarīgi no tā, vai konkrētās akcijas tirgotas visās sesijās;

c)

darījumi, par kuriem saņemta informācija, aprēķinos iekļauti tikai vienu reizi;

d)

darījumi, par kuriem ziņots ar tirdzniecības vietas starpniecību, bet tie īstenoti ārpus tirdzniecības vietas, netiek uzskaitīti.

18.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/11

(1)

Šīs regulas mērķis ir noteikt atbrīvoto akciju sarakstu kā nepieciešamu pasākumu visu neatbrīvoto akciju īso pozīciju publiskošanai un nosacījumus, ar kādiem šī informācija nosūtāma Eiropas vērtspapīru tirgu iestādei (turpmāk tekstā – “EVTI”). Tādēļ ir svarīgi, ka tiek pieņemti noteikumi par mehānismiem un pasākumiem, kas jāīsteno saistībā ar šīm atbrīvotajām akcijām. Lai nodrošinātu saskaņotību starp tiem noteikumiem par īso pārdošanu, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaicīgi, un sekmētu to, ka personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir to visaptverošs pārskats un viegla piekļuve tiem, ir lietderīgi visus Regulā (ES) Nr. 236/2012 paredzētos īstenošanas tehniskos standartus iekļaut vienā regulā.

(2)

Lai nodrošinātu vienotu Regulas (ES) 236/2012 piemērošanu attiecībā uz informāciju, kas kompetentajām iestādēm jāiesniedz EVTI, un lai panāktu šīs informācijas efektīvu apstrādi, informācijas apmaiņai būtu jānotiek elektroniski, drošā veidā, izmantojot standarta veidni.

(3)

Ir svarīgi nodrošināt vieglu piekļuvi un atkārtotu izmantošanu datiem par neto īsajām pozīcijām, kas tirgū publiskotas ar kompetento iestāžu uzturētu un uzraudzītu centrālo tīmekļa vietņu starpniecību. Lai to panāktu, minētie dati būtu jāiesniedz formātā, kas ļauj šos datus izmantot elastīgi un kas nepiedāvā tikai statisku faksimila dokumentu iespēju. Kad vien tas tehniski iespējams, būtu jāizmanto mašīnlasāmi formāti, lai informācijas lietotājiem būtu iespējama strukturēta un rentabla informācijas apstrāde.

(4)

Lai nodrošinātu šīs informācijas pieejamību tirgum, papildus publiskošanai kompetentās iestādes uzturētā un uzraudzītā tīmekļa vietnē būtu jābūt iespējai ziņas par neto īsajām pozīcijām publiskot arī citos veidos.

(5)

Publiskojot atsevišķas akciju neto īsās pozīcijas, kas pārsniedz attiecīgo publiskošanas slieksni, lietotājiem ir būtiski norādīt divus galvenos rezultātus. Šiem rezultātiem būtu jāietver pārskatāms saraksts vai tabula ar tām neto īsajām pozīcijām, kas pārsniedz publiskošanas slieksni un ir atklātas centrālās tīmekļa vietnes aplūkošanas brīdī, ka arī saraksts vai tabula ar vēsturiskajiem datiem par visām publiskotajām atsevišķajām neto īsajām pozīcijām.

(6)

Ja akciju neto īsā pozīcija nokrītas zem attiecīgā publiskošanas sliekšņa, par to būtu jāpublicē atbilstošas ziņas, tostarp faktiskais pozīcijas apmērs. Lai izvairītos no neskaidrību radīšanas centrālo tīmekļa vietņu lietotājiem, tādu pozīciju publiskošanai, kas nokritušās zem 0,5 % no attiecīgā uzņēmuma emitētā akciju kapitāla, nevajadzētu pastāvīgi atrasties blakus aktuālajām pozīcijām, tās pēc tam, kad bijušas tur publicētas 24 stundas, pārvietojamas uz vēsturisko datu sadaļu.

(7)

Lai nodrošinātu konsekventu un skaidru sistēmu, kas vienlaikus ir arī elastīga, ir būtiski noteikt līgumu par aizņemšanos un citu izpildāmu prasījumu ar līdzīgu ietekmi veidus un vienošanās režīmus ar trešām pusēm, kas pienācīgi garantē, ka akcijas vai valsts parāda instrumenti būs pieejami norēķiniem, un precizēt arī kritērijus, atbilstība kuriem šiem līgumiem un vienošanām ir obligāta.

(8)

Tiesību izmantošana, lai parakstītos uz jaunām akcijām saistībā ar īso pārdošanu, var pienācīgi nodrošināt pieejamību norēķiniem tikai tad, ja vienošanās noteikumi ir tādi, saskaņā ar kuriem norēķini par īso pārdošanu ir garantēti norēķinu izpildes termiņā. Tāpēc ir svarīgi precizēt noteikumus, lai nodrošinātu, ka daļas, kas rodas no parakstīšanās tiesībām, ir pieejamas norēķina dienā vai pirms tās un tādā daudzumā, kas ir vismaz līdzvērtīgs to akciju skaitam, kurām paredzēts veikt īso pārdošanu.

(9)

Nosakot ierobežota laika apstiprinājuma vienošanos, ir svarīgi noteikt laikposmu īsās pārdošanas segšanai ar pirkumiem veidā, kas ir savietojams ar dažādiem norēķinu cikliem dažādās jurisdikcijās.

(10)

Lai pienācīgi nodrošinātu, ka norēķinam ir pieejami instrumenti, ja fiziskai vai juridiskai persona, kas iesaistījusies īsās pārdošanās darījumā, ir vienošanās ar trešo pusi, saskaņā ar kuru trešā puse ir apstiprinājusi, ka instruments ir rezervēts, ir svarīgi, lai būtu pārliecība, ka uz trešo pusi, ja tā darbojas trešā valstī, attiecas atbilstīga uzraudzība, turklāt ir pienācīgi noteikta kārtība informācijas apmaiņai starp uzraudzītājiem. Šāda pienācīga kārtība var būt Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) saprašanās memoranda parakstīšana.

(11)

Lai pienācīgi nodrošinātu īstenošanu prasībai noteikt, vai akciju galvenā tirdzniecības vieta ir ārpus Savienības, būtu jānosaka pārejas noteikumi, lai būtu iespējams pirmo reizi izveidot atbrīvoto akciju sarakstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 16. pantu. Turklāt, lai gan atbrīvoto akciju saraksts ir spēkā divus gadus, ir jāparedz zināma elastība, jo atsevišķos gadījumos šo divu gadu laikposmā varētu būt nepieciešama saraksta pārskatīšana.

(12)

Lai nodrošinātu konsekvenci, šīs regulas piemērošanas datumam būtu jābūt tādam pašam kā Regulai (ES) Nr. 236/2012. Tomēr, lai fiziskām un juridiskām personām būtu pietiekami ilgs laiks atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 236/2012 atbrīvoto akciju saraksta apstrādei, šā saraksta sagatavošanai un tai sekojošai publikācijai EVTI tīmekļa vietnē būtu jānotiek pietiekami ilgu laiku pirms Regulas (ES) Nr. 236/2012 piemērošanas dienas. Tādēļ noteikumi par galvenās tirdzniecības vietas aprēķinu datumu un laikposmu, EVTI sniedzamā paziņojuma par akcijām ar galveno tirdzniecības vietu ārpus Eiropas Savienības datumu un atbrīvoto akciju saraksta efektivitāti būtu jāpiemēro no dienas, kad stājas spēkā šī regula.

(13)

Kā atzīts Regulā (ES) Nr. 236/2012, pirms minēto regulu var sākt lietderīgi piemērot, būtu jāpieņem saistoši tehniskie standarti, jo ir svarīgi pirms 2012. gada 1. novembra noteikt prasītos nebūtiskos elementus, lai atvieglotu tirgus dalībniekiem minētās regulas prasību izpildi un kompetentajām iestādēm – tās izpildes nodrošināšanu, tāpēc šai regulai jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(14)

Šī regula balstās uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko EVTI iesniegusi Komisijai.

(15)

EVTI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanās par īstenošanas tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izanalizējusi iespējamās attiecīgās izmaksas un ieguvumus un lūgusi saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (2) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas,

a)

veidus, kuros fiziskas vai juridiskas personas var publiskot informāciju par neto īsajām pozīcijām, kā arī formātu informācijai, ko kompetentās iestādes iesniedz Eiropas vērtspapīru tirgu iestādei (turpmāk tekstā – “EVTI”) atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 236/2012 9. panta 6. punktam un 11. panta 4. punktam;

b)

līgumu, vienošanās un pasākumu veidus, kas pienācīgi nodrošina, ka akcijas ir pieejamas norēķiniem, kā arī līgumu vai vienošanās veidus, kas pienācīgi nodrošina, ka valsts parāda instrumenti ir pieejami norēķiniem atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 236/2012 12. panta 2. punktam un 13. panta 5. punktam;

c)

datumu un laikposmu galvenās tirdzniecības vietas aprēķiniem, EVTI sniedzamajam paziņojumam un attiecīgā saraksta stāšanos spēkā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 236/2012 16. panta 4. punktam.

a)

to publicētu I pielikumā noteiktajā formātā tā, ka, aplūkojot tīmekļa vietni, iespējams piekļūt vienai vai vairākām tabulām ar visu atbilstošo informāciju par pozīcijām katram akciju emitentam;

b)

ļautu lietotājiem konstatēt un atlasīt datus pēc kritērija, vai akciju emitenta neto īsās pozīcijas piekļuves brīdī tīmekļa vietnei sasniedz vai pārsniedz attiecīgo publiskošanas slieksni;

c)

nodrošinātu vēsturiskos datus par akciju emitenta publiskotajām neto īsajām pozīcijām;

d)

ietvertu, kad vien tas tehniski iespējams, lejuplādējamas datnes ar publiskotajām un vēsturiskajām neto īsajām pozīcijām mašīnlasāmā formātā, kas nozīmē, ka datnes ir pietiekami strukturētas, lai ar lietojumprogrammām varētu nepārprotami atpazīt atsevišķus faktus un to iekšējo struktūru;

e)

vienu dienu kopā ar b) punktā noteikto informāciju uzrādītu neto īsās pozīcijas, kas ir publiskotas tāpēc, ka tās nokritušās zem publiskošanas sliekšņa, kas ir 0,5 % no emitētā akciju kapitāla, pirms šī informācija tiek izņemta un pārvietota uz vēsturisko datu sadaļu.

a)

nākotnes līgumi un mijmaiņas darījumi: nākotnes un mijmaiņas darījumu līgumi, kuru rezultātā notiek fizisks norēķins par attiecīgajām akcijām vai valsts parāda instrumentiem un ar kuriem sedz vismaz attiecīgo akciju skaitu vai valsts parāda instrumentu apmēru, kuru īso pārdošanu ierosina fiziska vai juridiska persona, kuri noslēgti vienlaikus ar īso pārdošanu vai pirms tās un kuros noteikts piegādes vai beigu datums, kas nodrošina, ka norēķini par īso pārdošanu var notikt izpildes termiņā;

b)

iespēju līgumi: iespēju līgumi, kuru rezultātā notiek fizisks norēķins par attiecīgajām akcijām vai valsts parāda instrumentiem un ar kuriem sedz vismaz attiecīgo akciju skaitu vai valsts parāda instrumentu apmēru, kuru īso pārdošanu ierosina fiziska vai juridiska persona, kuri noslēgti vienlaikus ar īso pārdošanu vai pirms tās un kuros noteikts beigu datums, kas nodrošina, ka norēķini par īso pārdošanu var notikt izpildes termiņā;

c)

pārdošanas ar atpirkšanu līgumi: pārdošanas ar atpirkšanu līgumi, ar kuriem sedz vismaz attiecīgo akciju skaitu vai valsts parāda instrumentu apmēru, kuru īso pārdošanu ierosina fiziska vai juridiska persona, kuri noslēgti vienlaikus ar īso pārdošanu vai pirms tās un kuros noteikts atpirkuma datums, kas nodrošina, ka norēķini par īso pārdošanu var notikt izpildes termiņā;

d)

pastāvīgie līgumi vai automātiskā pagarinājuma instrumenti: līgumi vai instrumenti, kuros iesaistās īsās pārdošanas brīdī vai pirms tā, kuri attiecas uz noteiktu skaitu konkrētu akciju vai konkrētu valsts parāda instrumentu apmēru un kuri uz īsās pārdošanas laikposmu sedz vismaz attiecīgo akciju skaitu vai valsts parāda instrumentu apmēru, kuru īso pārdošanu ierosina fiziska vai juridiska persona un kuros noteikts piegādes vai izpildes datums, kas nodrošina, ka norēķini par īso pārdošanu var notikt izpildes termiņā;

e)

līgumi, kas attiecas uz parakstīšanās tiesībām: līgumi, kas attiecas uz parakstīšanās tiesībām, ja fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības parakstīties uz jaunām tā paša emitenta tās pašas kategorijas akcijām un kuri sedz vismaz attiecīgo akciju skaitu, kuru īsā pārdošana ir ierosināta, ja šai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības saņemt akcijas īsās pārdošanas norēķinu brīdī vai pirms tā;

f)

citi prasījumi vai līgumi, kas paredz akciju vai valsts parāda instrumentu piegādi: līgumi vai prasījumi, ar kuriem sedz vismaz attiecīgo akciju skaitu vai valsts parāda instrumentu apmēru, kuru īso pārdošanu ierosina fiziska vai juridiska persona, kuri noslēgti vienlaikus ar īso pārdošanu vai pirms tās un kuros noteikts piegādes vai izpildes datums, kas nodrošina, ka norēķini par īso pārdošanu var notikt izpildes termiņā.

a)

rezervēšanas apstiprinājums: apstiprinājums, ko pirms fiziskas vai juridiskas personas iesaistīšanās īsajā pārdošanā sniedz trešā puse, apliecinot, ka pēc tās uzskatiem, ņemot vērā iespējamo darījuma apjomu un tirgus situāciju, tā var izpildes termiņā darīt akcijas pieejamas norēķiniem, un kurā norāda laikposmu, cik ilgi akcijas ir rezervētas;

b)

bloķēšanas apstiprinājums: apstiprinājums, ko pirms fiziskas vai juridiskas personas iesaistīšanās īsajā pārdošanā sniedz trešā puse, apliecinot, ka tā šīs personas vajadzībām ir vismaz bloķējusi prasīto akciju skaitu.

a)

pieprasījums apstiprināt: fiziskas vai juridiskas personas pieprasījums trešai pusei apstiprināt, ka dienā, kurā notiks īsā pārdošana, to segs ar iegādēm;

b)

rezervēšanas apstiprinājums: apstiprinājums, ko pirms fiziskas vai juridiskas personas iesaistīšanās īsajā pārdošanā sniedz trešā puse, apliecinot, ka pēc tās uzskatiem, ņemot vērā iespējamo darījuma apjomu un tirgus situāciju, tā var izpildes termiņā darīt akcijas pieejamas norēķiniem, un kurā norāda laikposmu, cik ilgi akcijas ir rezervētas;

c)

vieglas aizņemšanās vai iegādes apstiprinājums: apstiprinājums, ko pirms fiziskas vai juridiskas personas iesaistīšanās īsajā pārdošanā sniedz trešā puse, apliecinot, ka, ņemot vērā tirgus situāciju un citu šai trešai pusei pieejamo informāciju par akciju piedāvājumu, attiecīgo akciju daudzumu ir viegli aizņemties vai iegādāties, vai, ja trešā puse nesniedz šādu apstiprinājumu, – apstiprinājums, ka tā šīs fiziskās vai juridiskās personas vajadzībām ir vismaz bloķējusi prasīto akciju skaitu;

d)

uzraudzība: fiziskās vai juridiskās personas apņemšanās uzraudzīt īsās pārdošanas daļu, kuru nesedz ar iegādēm;

e)

norādījumi nesegšanas gadījumā: fiziskās vai juridiskās personas apņemšanās, ka gadījumā, ja notikušo īso pārdošanu nesedz ar iegādēm tajā pašā dienā, šī fiziskā vai juridiskā persona nekavējoties nosūtīs norādījumus trešai pusei piegādāt akcijas, lai segtu īso pārdošanu ar mērķi nodrošināt norēķinu izpildes termiņā.

a)

rezervēšanas apstiprinājums: apstiprinājums, ko pirms fiziskas vai juridiskas personas iesaistīšanās īsajā pārdošanā sniedz trešā puse, apliecinot, ka pēc tās uzskatiem, ņemot vērā iespējamo darījuma apjomu un tirgus situāciju, tā var izpildes termiņā darīt akcijas pieejamas norēķiniem, un kurā norāda laikposmu, cik ilgi akcijas ir rezervētas;

b)

vieglas aizņemšanās vai iegādes apstiprinājums: apstiprinājums, ko pirms fiziskas vai juridiskas personas iesaistīšanās īsajā pārdošanā sniedz trešā puse, apliecinot, ka, ņemot vērā tirgus situāciju un citu šai trešai pusei pieejamo informāciju par akciju piedāvājumu, attiecīgo akciju daudzumu ir viegli aizņemties vai iegādāties, vai, ja trešā puse nesniedz šādu apstiprinājumu, – apstiprinājums, ka tā šīs fiziskās vai juridiskās personas vajadzībām ir vismaz bloķējusi prasīto akciju skaitu; un

c)

norādījumi segt: ja notikušo īso pārdošanu nesedz ar iegādēm vai aizņemšanos, – apņemšanās, ka fiziskā vai juridiskā persona nekavējoties nosūtīs norādījumus trešajai personai piegādāt akcijas, lai segtu īso pārdošanu ar mērķi nodrošināt norēķinus izpildes termiņā.

a)

ieguldījumu sabiedrības gadījumā: ieguldījumu sabiedrība, kas atbilst 2. punktā izklāstītajām prasībām;

b)

centrālā darījumu partnera gadījumā: centrālais darījumu partneris, kas veic attiecīgo akciju vai valsts parāda instrumentu tīrvērti;

c)

vērtspapīru norēķinu sistēmas gadījumā: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/26/EK (5) definēta vērtspapīru norēķinu sistēma, kas veic norēķinus par attiecīgajām akcijām vai valsts parāda instrumentiem;

d)

centrālā bankas gadījumā: centrālā banka, kas attiecīgās akcijas vai valsts parāda instrumentus pieņem kā nodrošinājumu vai atklātā tirgū veic repo darījumus saistībā ar attiecīgajām akcijām vai valsts parāda instrumentiem;

e)

valsts parāda pārvaldības struktūras gadījumā: attiecīgā valsts parāda instrumenta emitenta valsts parāda pārvaldības struktūra;

f)

jebkura cita persona, kura atbilst 2. punktā izklāstītajām prasībām un uz kuru saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecas prasības par licencēšanu vai reģistrāciju, ko veic Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas dalībnieks;

g)

licencēta vai reģistrēta persona, kas darbojas trešā valstī, uz kuru attiecas šīs trešās valsts kompetentās iestādes uzraudzība un kura atbilst 2. punktā izklāstītajām prasībām, ja šī trešās valsts iestāde ir noslēgusi sadarbības vienošanos par informācijas apmaiņu ar attiecīgo kompetento iestādi.

a)

tā piedalās attiecīgo akciju vai valsts parāda instrumentu aizņemšanās vai iegādes pārvaldībā;

b)

tā sniedz pierādījumus par šādu dalību;

c)

tā spēj pēc pieprasījuma nodrošināt pierādījumus, tostarp statistiskus pierādījumus, par to, ka tā var piegādāt akcijas vai valsts parāda instrumentus vai apstrādāt šīs piegādes datumos, kuros tā apņēmusies to izdarīt.

a)

visus aprēķinus, ar kuriem nosaka galveno tirdzniecības vietu, veic pēc iespējas ātrāk pēc attiecīgo nosacījumu iestāšanās un attiecībā uz divu gadu laikposmu pirms aprēķina datuma;

b)

par savu konstatējumu tā paziņo EVTI pēc iespējas ātrāk un atbilstošā gadījumā – pirms dienas, kad atļauj akciju tirdzniecību tirdzniecības vietā Savienībā.

a)

uzņēmuma akcijas pilnībā beidz tirgot galvenajā tirdzniecības vietā, kas ir ārpus Savienības;

b)

uzņēmuma akcijas pilnībā beidz tirgot galvenajā tirdzniecības vietā, kas ir Savienībā;

c)

uzņēmuma akcijas, kuras iepriekš bija atļauts tirgot tirdzniecības vietā ārpus Savienības, atļauj sākt tirgot tirdzniecības vietā Savienībā.

18.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/19

(1)

Padomes 2010. gada 13. decembra Regulā (ES) Nr. 1225/2010, ar ko 2011. un 2012. gadam ES kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (2), ir noteiktas kvotas 2012. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2012. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

18.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/21

(1)

Padomes 2010. gada 13. decembra Regulā (ES) Nr. 1225/2010, ar ko 2011. un 2012. gadam ES kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (2), ir noteiktas kvotas 2012. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2012. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

18.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/23

(1)

Padomes 2011. gada 30. novembra Regulā (ES) Nr. 1256/2011, ar ko 2012. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) Nr. 1124/2010 (2), ir noteiktas kvotas 2012. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2012. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

18.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/25

(1)

Padomes 2012. gada 17. janvāra Regulā (ES) Nr. 43/2012, ar ko 2012. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (2), ir noteiktas kvotas 2012. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2012. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

18.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/27

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 ir noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju izmantot amonija hlorīdu. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju izmantot pielikumā minēto preparātu “amonija hlorīds” kā barības piedevu nobarojamiem jēriem, kura jāklasificē barības piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) 2012. gada 31. janvāra atzinumā (2) secināja, ka ieteiktajos lietošanas apstākļos un ierobežotā barošanas periodā pielikumā minētajam preparātam “amonija hlorīds” nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka, izmantojot minēto preparātu, iespējams samazināt pH vērtību nobarojamu jēru urīnā. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Iestāde pārbaudīja arī ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā references laboratorija.

(5)

Pielikumā raksturotā preparāta “amonija hlorīds” novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

18.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/29

(1)

Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) 2011. gada 20. decembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētas Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes alumīnija folijas ruļļu importu Savienībā.

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad Eiropas Metālu apvienība (“Eurométaux”) (turpmāk “sūdzības iesniedzējs”) 2011. gada 9. novembrī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 50 % no konkrētas alumīnija folijas ruļļu kopējās Savienības produkcijas. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, kas tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, ĶTR ražotājus eksportētājus, ražotājus analogajā valstī, importētājus, izplatītājus, citas zināmās iesaistītās personas un ĶTR pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Sūdzības iesniedzējs, citi Savienības ražotāji, ĶTR ražotāji eksportētāji, importētāji un izplatītāji paziņoja savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(5)

Ņemot vērā Savienības ražotāju, importētāju un ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(6)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, importētāji un ražotāji eksportētāji tika lūgti pieteikties Komisijā un atbilstoši paziņojumam par procedūras sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu (kā noteikts turpmāk 3. punktā) laikposmā no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim.

(7)

Attiecībā uz Savienības ražotājiem paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi, pamatojoties uz informāciju, ko pirms izmeklēšanas sākšanas bija saņēmusi no Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās. Izlasē ietilpa četri lielākie zināmie uzņēmumi vai uzņēmumu grupas Savienībā.

(8)

Kā skaidrots 24. apsvērumā, tikai divi nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tāpēc, ņemot vērā, ka importētāju, kas sadarbojās, bija maz, tika uzskatīts, ka atlase vairs nav nepieciešama. Trešais uzņēmums importētājs iesniedza informāciju, bet neiekļāva atbildes uz anketas jautājumiem.

(9)

Kā skaidrots 26. apsvērumā, 14 ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Balstoties uz šo personu sniegto informāciju, Komisija izveidoja izlasi no četriem ražotājiem eksportētājiem ar vislielāko eksporta apjomu uz Savienību.

(10)

Lai ražotājiem eksportētājiem ļautu pēc vēlēšanās iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai individuālā režīma (“IR”) piešķiršanu, Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas visiem zināmajiem iesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un ĶTR iestādēm. Divi uzņēmumi pieteicās un pieprasīja TER, viens uzņēmums tika iekļauts izveidotajā izlasē, bet otrs ne. IR pieprasījumus tika saņemts no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem un no uzņēmuma, kas pieprasīja TER, bet nebija iekļauts izlasē.

(11)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā, proti, četriem atlasītajiem uzņēmumiem un visiem citiem uzņēmumiem, lai tie varētu pieprasīt individuālu pārbaudi. Aptaujas anketas tika nosūtītas arī visām citām zināmajām iesaistītajām personām, proti, četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem, tiem importētājiem Savienībā, kuri sadarbojās, un patērētāju apvienībai.

(12)

Tika saņemtas atbildes no trim atlasītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, no četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem un diviem nesaistītiem importētājiem. Uz lietotāja aptaujas anketu atbildēja arī seši mazumtirgotāji.

(13)

Komisija nesaņēma nevienu individuālās pārbaudes pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu.

(14)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(15)

Lai savāktu informāciju par alumīnija folijas ražošanas galvenās netiešās izejvielas izmaksām, t. i., primāro alumīniju, pieprasīja informāciju no Shanghai Futures Exchange (“SHFE” jeb “Exchange”), kas ir galvenā alumīnija tirdzniecības platforma Ķīnā. Informāciju par pasaules tirgiem un cenām pieprasīja no London Metal Exchange (“LME”), kuru informatīvā nolūkā arī apmeklēja. SHFE pēc Komisijas pieprasījuma sniedza rakstisku informāciju. Komisija ierosināja apmeklēt SHFE informatīvā nolūkā, uzņēmums tam sākotnēji piekrita. Tomēr vēlāk SHFE uzskatīja, ka šādam apmeklējumam jāsaņem atļauja no Ķīnas valdības. No otras puses, Ķīnas iestādes noliedza, ka šāda atļauja būtu vajadzīga. Visbeidzot SHFE atsauca sākotnējo piekrišanu un nolēma apmeklējumu nepieņemt.

(16)

Informatīvā nolūkā tika apmeklēts Shanghai Metals Markets (“SMM”), izdevējs Šanhajā, kurš sniedza informāciju par cenu.

(17)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2008. gada janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(18)

Attiecīgais ražojums ir alumīnija folija, kuras biezums ir no 0,007 mm līdz 0,021 mm, bez pamatnes, kas nav tālāk citādi apstrādāta kā vien velmēta, gofrēta vai negofrēta, vieglos ruļļos, kuru vienības svars nav lielāks par 10 kg (“attiecīgais ražojums” jeb “alumīnija folija ruļļi” jeb “AHF”). Uz attiecīgo ražojumu pašlaik attiecas KN kodi ex 7607 11 11 un ex 7607 19 10.

(19)

Attiecīgo ražojumu parasti izmanto kā patēriņa preci iepakošanai un citam lietojumam mājsaimniecībā / sabiedriskajā ēdināšanā. Ražojuma definīcija netika apstrīdēta.

(20)

Izmeklēšanā atklāja, ka alumīnija folijai ruļļos, kuru ražo ĶTR un eksportē no ĶTR, alumīnija folijai ruļļos, kuru Savienības ražotāji izgatavo un pārdod Savienībā, un alumīnija folijai ruļļos, kuru Turcijas ražotājs, kas sadarbojās, ražo un pārdod Turcijā (analogā valsts), ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tāds pats pamatlietojums, tāpēc tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(21)

Ņemot vērā Savienības ražotāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu kaitējuma noteikšanai tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(22)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Šajā izlasē ietilpa 4 lielākie uzņēmumi (uzņēmumu grupas) no vairāk nekā 30 Savienības ražotājiem, par kuriem bija zināms, ka tie ražojuši līdzīgo ražojumu pirms izmeklēšanas sākšanas. Izlasi izveidoja, pamatojoties uz ražotāju pārdošanas apjomu, to lielumu un ģeogrāfisko atrašanās vietu Savienībā, un ierosinātā izlase bija 44 % no kopējās lestās Savienības produkcijas IP laikā. Ieinteresētās personas 15 dienu laikā no šī paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas tika aicinātas iepazīties ar šiem dokumentiem, kuri pieejami ieinteresētajām personām, un izteikt apsvērumus par šīs izvēles atbilstību. Pēc tam, kad bija beidzies termiņš, kurā varēja sniegt piezīmes, viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka izlasē būtu jāiekļauj ražotājs no Apvienotās Karalistes. Tāpēc tiek norādīts, ka Apvienotās Karalistes ražošanas uzņēmums (daļa no Sphere Group) tika ieļauts izlasē. Neviena cita ieinteresētā persona neiebilda pret galīgo izlasi, un tāpēc izlase tika apstiprināta.

(23)

Ņemot vērā procedūrā iesaistīto importētāju iespējamo lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta importētāju atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(24)

Tikai divi nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita sadarboties. Tāpēc atlase vairs netika uzskatīta par nepieciešamu.

(25)

Ņemot vērā Savienības ražotāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu dempinga noteikšanai tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(26)

Kopā 14 ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Šie uzņēmumi IP laikā eksportēja apmēram 7 800 tonnas, t. i., apmēram 60 % no Ķīnas eksporta uz ES tirgu. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no šīm personām, Komisija izveidoja izlasi, kurā ietilpa četri ražotāji eksportētāji ar vislielāko produkcijas, pārdošanas un eksporta reprezentatīvo apjomu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Pēc tam viens no atlasītajiem uzņēmumiem atteicās sadarboties un cits uzņēmums paziņoja Komisijai, ka informācija, ko tas sniedzis Komisijai atlases veidlapā, bijusi kļūdaina. Pamatojoties uz jauno informāciju, tika nolemts šo uzņēmumu izslēgt no uzņēmumu izlases. Komisija piedāvāja vēl diviem uzņēmumiem tikt iekļautiem izlasē. Par galīgo izlases sastāvu notika apspriešanās ar ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, ĶTR pārstāvniecību ES un sūdzības iesniedzēju. Neviena ieinteresētā persona neiebilda pret šo izlasi. Viens no jaunatlasītajiem uzņēmumiem vēlāk pārtrauca sadarbību. Tādējādi galīgajā izlasē bija trīs ĶTR ražotāji eksportētāji, kas aptvēra apmēram 30 % no attiecīgā ražojuma importa uz Savienību IP laikā un bija 50 % no to 14 ražotāju eksportētāju pārdošanas apjoma, kuri sniedza datus atlases vajadzībām.

(27)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu ražotājiem eksportētājiem, par kuriem konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu.

(28)

Divi uzņēmumi, CeDo Shanghai Co. Ltd. (“CeDo Shanghai”) un Shanghai Blue Diamond Co. Ltd. (“Blue Diamond”), pieteicās un pieprasīja TER. Kā skaidrots iepriekš, izlasē tika iekļauts tikai CeDo Shanghai; otrs uzņēmums netika iekļauts. Tomēr pēc Tiesas sprieduma lietā C-249/10 Ρ Brosmann Footwear (HK) un citi pret Eiropas Savienības Padomi tika nolemts pārbaudīt visas TER pieprasījuma veidlapas, kuras tika saņemtas termiņā, t. i., divu iepriekš minēto uzņēmumu pieprasījumus.

(29)

TER pieprasījumus analizēja, izmantojot piecus pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktos kritērijus. Īsumā un vienīgi ērtāka pārskata labad — TER kritēriju kopsavilkums:

(30)

Šo uzņēmumu telpās saistībā ar TER pieprasījumu tika veikta izmeklēšana uz vietas.

(31)

Saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritēriju, pamatojoties uz pierādījumiem, ka sākotnējās pamatizejvielas, t. i., alumīnija, cena bija izkropļota, abu uzņēmumu TER pieprasījumi tika noraidīti. Kā turpmāk aprakstīts, šos izkropļojumus konstatēja arī starpizejvielas, t. i., alumīnija folijas lielajos ruļļos, cenā. Uzņēmumi neatbilda arī iepriekš izklāstītajiem kritērijiem.

(32)

Alumīnija folijas mazos ruļļos ražošana ir vienkāršs process — alumīnija folija lielos ruļļos tiek pārtīta, sagriezta un iepakota mazākos ruļļos. Alumīnija folijas galvenā izejviela ir primārais alumīnijs. Primārais alumīnijs ir apmēram 60–70 % no šīs izmeklēšanas attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, un tāpēc tas ir galvenais šīs ražošanas izmaksu avots. Tas parādās visas ražošanas nozares praksē, kotējot alumīnija folijas iepirkuma un pārdošanas cenu, pamatojoties uz primārā alumīnija (alumīnija stieņa) references cenu, kurai pieskaitīta ražošanas/pārrēķina maksa. Uzņēmumi, kuri pieprasīja TER, iepirka alumīnija foliju lielos ruļļos atbilstīgi iepirkuma līgumiem, kuros alumīnija folijas lielos ruļļos cenu noteica, atsaucoties uz primārā alumīnija cenām, ko publicējis SMM, kas sniedz cenu informāciju par dažādiem metāliem un kotē šīs cenas, pamatojoties uz dienas cenām biržā Šanhajā. SMM publikācija ir ļoti reprezentatīva attiecībā uz iekšzemes alumīnija cenām. Šīs cenas ir ļoti līdzīgas cenām, ko kotē SHFE, kur vairums šo darījumu notiek Ķīnā.

(33)

Ja jānosaka tādas preces kā primārā alumīnija cena, pasaulē izmanto atsauci uz LME kotāciju. Alumīnija cena Ķīnas iekšzemes tirgū ievērojami atšķiras no LME cenas. Kā parādīts nākamajā diagrammā, LME/SHFE cenu atšķirība IP laikā svārstījās no + 500 līdz – 90 USD par tonnu. Izmeklēšanas periodā LME cenu kotācija ir bijusi vidēji mēnesī vairāk nekā par 9 % augstāka nekā SHFE (neto cena), atšķirībai perioda vidū sasniedzot pat + 23 %. Tāpat jāpiemin, ka izmeklēšanas perioda pēdējās daļas laikā, kad cenas pasaulē samazinājās tirgus pieprasījuma krituma dēļ, attiecībā uz SHFE cenām (pat par 3 % pārsniedzot LME cenas) varēja vērot pretēju tendenci, kura parāda šajā tirgū dominējošos cenu izkropļojumus.

(34)

Tiek uzskatīts, ka primārā alumīnija iepriekš parādītā ievērojamā cenu novirze salīdzinājumā ar pārējo pasauli radusies tāpēc, ka virkne ar valsti saistītu faktoru tika kombinēta ar nozīmīgu valsts iejaukšanos iekšzemes tirgū, izmantojot vairākus rīkus. Valsts ietekmes dēļ radies diezgan norobežots primārā alumīnija Ķīnas iekšzemes tirgus, kurā nedarbojās tirgus spēki.

(35)

Pirmkārt, Ķīnas Vērtspapīrus regulējošā komisija (“CSRC”) kontrolē SHFE. SHFE veic savas funkcijas saskaņā ar nākotnes darījumu tirdzniecības pārvaldes noteikumiem, nākotnes darījumu biržas pārvaldes pasākumiem un to statūtiem. Vairāki no šiem valsts noteikumiem, kuri regulē biržas darbību, rada zemu svārstīgumu, izkropļo SHFE cenas un cenu tendences: ikdienas cenu svārstības tiek noteiktas 4 % robežās virs vai zem iepriekšējās tirdzniecības dienas norēķina cenas, tirdzniecība notiek reti (līdz katra mēneša 15. datumam), nākotnes darījumu līgumu termiņš ir ierobežots līdz 12 mēnešiem, brokeru atvērto darījumu līgumu skaits nedrīkst pārsniegt konkrētu skaitu, spekulācijas ar cenām ir aizliegtas.

(36)

Ar likumu noteikts, ka piekļuve SHFE ir atļauta tikai Ķīnas brokeriem, kuriem jāsaņem atļauja no CSRC tur tirgoties. SHFE brokeru tirgus pārstāvji var veikt darījumus tikai pēc SHFE brokeru pieprasījuma, nevar pieņemt pasūtījumus no citām organizācijām un nevar tirgoties uz sava rēķina. Fiziskas piegādes drīkst notikt tikai uz apstiprinātu noliktavu ĶTR atšķirībā no starptautiskām biržām, no kurām piegādi drīkst veikt uz jebkuru vietu pasaulē. Turklāt, tā kā šī platforma paredzēta tikai fiziskai apmaiņai (netiek pārdoti atvasinājumi), Ķīnas alumīnija tirgus tiek pilnībā izolēts. Tāpēc šķīrējtiesa ar LME vai citiem tirgiem praktiski nav iespējama, un SHFE strādā izolēti no pasaules tirgiem. Tādējādi izlīdzināšana ar šiem tirgiem nevar notikt.

(37)

Otrkārt, valsts iejaucas SHFE cenu noteikšanas mehānismos, ņemot vērā, ka tā ir gan primārā alumīnija pārdevēja, gan pircēja ar Valsts rezerves biroja un valsts iestāžu starpniecību. Piemēram, Ķīnas valdība ieviesa stimulēšanas pasākumus, kuru mērķis bija ierobežot ekonomikas krīzes ietekmi 2008. gada beigās, un šajos pasākumos ietilpa Valsts rezerves biroja shēma, kurā bija paredzēts pirkt alumīniju no metāllietuvēm, lai atbalstītu to darbību, mākslīgi palielinot iekšzemes pieprasījumu, jo pasaules finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā samazinājās globālais pieprasījums. Šie valsts organizētie iepirkumi ievērojami izkropļoja cenas 2009. gada pirmajā pusē. Tāpēc jāatzīmē, ka izmeklēšanas perioda beigās Ķīnas iekšzemes tirgus cenas mainījās pretējā virzienā nekā pasaules tirgus cenas.

(38)

Ķīnas valsts aprakstījusi savu iejaukšanās politiku alumīnija nozarē savā Divpadsmitajā alumīnija nozares attīstības piecgadu plānā (2011–2015). Plānā paredzēts “koriģēt nodokli un eksporta nodokļu atlaides un citas ekonomiskās sviras, kā arī stingri kontrolēt paplašināšanās kopējo apjomu un primāro ražojumu eksportu”. Praksē tas nozīmē, ka tiek iedarbinātas specifisku nodokļu shēmas, lai veicinātu alumīnija ražošanas nozari. Šie rīki laupa drosmi eksportēt primāro alumīniju no ĶTR, vienlaicīgi iekšzemes un eksporta tirgos veicinot tādu pakārtoto ražojumu (kā attiecīgais ražojums) importu un ražošanu, kuros izmanto alumīniju.

(39)

Ar šo plānu turpina īstenot daudzu gadu politiku, kura bija paredzēta jau iepriekšējos plānos. Turklāt šie plāni ir īstenoti daudzu gadu gaitā, un IP laikā tika veikti vairāki īstenošanas pasākumi, kuri aprakstīti turpmāk šajā regulā. Minētās shēmas ir šādas:

(40)

Valsts izmanto šo pasākumu kombināciju, lai ierobežotu primārā alumīnija eksportu, kas savukārt palielina iekšzemes piedāvājumu un rada cenas samazinājumu iekšzemes tirgū.

(41)

Lielākā daļa Ķīnas alumīnija metāllietuvju pieder valstij. Dažādos rūpniecības plānos, kuri nepārprotami ietekmē alumīnija ražošanas jaudu un izlaidi, īpaši Divpadsmitajā alumīnija nozares attīstības piecgadu plānā (2011–2015), paredzēts stratēģiski attīstīt “alumīnija padziļinātas apstrādes ražojumus un veicināt alumīnija ražošanas nozari, lai turpinātu paplašināt rūpniecisko ķēdi”.

(42)

Iepriekš aprakstītie Ķīnas valsts veiktie pasākumi tika uzskatīti par pierādījumu, kas liecināja par valsts iejaukšanos uzņēmumu lēmumos par izejvielu iegādi un ražošanas izmaksām. Pašreizējā Ķīnas augsto eksporta maksājumu sistēma un PVN neatmaksāšana par primārā alumīnija eksportu kopā ar to, ka nav eksporta nodokļu un daļēji atmaksā PVN par tādu pakārtoto alumīnija ražojumu eksportu kā attiecīgais ražojums, un valsts iejaukšanās SHFE cenu noteikšanā ir radījusi situāciju, ka Ķīnas primārā alumīnija cenas un pakārtoto alumīnija ražojumu (kurus izmanto arī kā izejvielu citu alumīnija ražojumu izgatavošanā) cenas veidojas valsts iejaukšanās rezultātā, neatkarīgi no cenu svārstībām starptautiskajos tirgos. Tam ir tieša ietekme uz uzņēmuma lēmumiem, iegādājoties pakārtotas alumīnija izejvielas. Alumīnija cenas ir vienmēr tikušas izkropļotas, izņemot ļoti nelielu laikposmu, kad, kā iepriekš minēts, valstij bija citas kropļojošas prioritātes, un tas ir radījis netaisnīgu priekšrocību Ķīnas alumīnija folijas ražotājiem.

(43)

Paturot prātā, ka primārais alumīnijs ir apmēram 60 % no alumīnija folijas mazos ruļļos ražošanas izmaksām, šī atšķirība rada ievērojamu netaisnīgu izmaksu priekšrocību Ķīnas ražotājiem, kura tādai patēriņa precei kā alumīnija folija mazos ruļļos ir izšķiroša.

(44)

CeDo Shanghai apstrīdēja Komisijas konstatējumus pēc to izpaušanas šim uzņēmumam. Pirmkārt, tas apgalvoja, ka daži Komisijas konstatējumi ir kļūdaini un nekonsekventi, kas nelabvēlīgi ietekmē kopējo konstatējumu par ĶTR uzņēmumu lēmumiem uzņēmējdarbības jomā. Tas īpaši norādīja, ka piekļuve SHFE ir atļauta ne tikai Ķīnas valstspiederīgajiem, jo var atvērt rēķinu pie brokeriem, kuriem ir atļauja tirgoties SHFE. Kopumā, uzņēmums neapstrīdēja faktu, ka Ķīnas valsts veic kontrolētus pasākumus, bet, kā uzskata šis uzņēmums, šo pasākumu mērķis ir nevis izkropļot cenas un nodrošināt zemu svārstīgumu tirgū, bet gan novērst spekulāciju un iespējamās kļūdas darījumos. Otrkārt, uzņēmums apgalvoja, ka atšķirības un starpības starp SHFE un LME cenām IP laikā bija diezgan nelielas, ietverot periodu, kad ĶTR cenas bija pat augstākās pasaulē. Tāpēc Ķīnas ražotāju izmaksu priekšrocības, kuras varētu veidoties zemāku cenu dēļ, ir nelielas, ja tādas vispār ir. Turpinājumā uzņēmums skaidro pretējās cenu tendences IP beigās, kuras radās, tāpēc ka 2011. gada beigās Ķīnas ekonomika turpināja attīstīties, nevis tādēļ, ka valsts radījusi izkropļojumus. Visbeidzot, tas apgalvoja, ka iepriekš minētie mehānismi vai procedūras būtiski neietekmē uzņēmuma lēmumus attiecībā uz izmaksu un cenu noteikšanas politiku.

(45)

Uzņēmuma apgalvojumi nav pretrunā Komisijas konstatējumiem, ka SHFE drīkst tirgoties tikai Ķīnas brokeri. Uzņēmuma apgalvojumi par valsts pasākumu mērķiem un nolūku ir spekulatīvi, un pagaidām par tiem nav sniegti pierādījumi. Nav svarīgi, kāpēc tika ieviesti šie noteikumi un ierobežojumi. Būtiska ir to vispārējā ietekme radīt izolētu alumīnija iekšzemes tirgu, kurā cenu tendences neatbilst pasaules tirgu cenu tendencēm. Tāpēc tiek norādīts, ka pēc izpaušanas Ķīnas iestādes nesniedza piezīmes par šo punktu. Kā iepriekš secināts 43. apsvērumā, Ķīnas alumīnija tirgus izkropļojums (no kura atņemta cenu atšķirība 9 % apmērā IP laikā) ir pietiekami liels, lai radītu ievērojamu netaisnīgu cenu priekšrocību Ķīnas ražotājiem attiecībā uz tādu patēriņa preci kā attiecīgais ražojums. Šo izmaksu priekšrocību nevar izskaidrot ar jebkuru salīdzinošu Ķīnas alumīnija ražotāju priekšrocību. Visbeidzot visi uzņēmumi, kas sadarbojās, pirka izejvielas Ķīnas iekšzemes tirgū, pamatojoties uz līgumiem, kuri tika indeksēti saskaņā ar vietējo alumīnija cenu indeksiem. Tādējādi valsts pasākumi, kuri rada izkropļotu alumīnija tirgu, nepārprotami ietekmē atsevišķu uzņēmumu lēmumus.

(46)

Blue Diamond skaidroja, ka SMM cenas nav valsts regulētas cenas un SMM ir līdzīgs LME, jo abi ir publiski informācijas avoti. Komisija nekonstatēja, ka valsts tieši nosaka cenas, tāpēc šī piezīme ir neatbilstoša. Otrkārt, fakts, ka cenas ir publiski pieejamas, automātiski nenodrošina, ka tās radušās tirgus spēku ietekmes rezultātā.

(47)

Komisija konstatēja, ka CeDo Shanghai neatbilst 3. kritērijam, jo aizdevuma atmaksai ārvalstu valūtā tam bija jāsaņem atļauja no Valūtas maiņas pārvaldes, kurai, kā tiek uzskatīts, ir kropļojoša ietekme uz uzņēmuma lēmumiem par aizņēmumiem un tāpēc arī uz tā finansiālo stāvokli.

(48)

CeDo Shanghai apstrīdēja Komisijas konstatējumus attiecībā uz 3. kritēriju. Tas apgalvoja, ka reģistrēšanās Valūtas maiņas pārvaldē ir visas valsts prakse, kuru piemēro katram uzņēmumam, kas atmaksā aizņēmumus no ārzemēm, un tā ir tikai Ķīnas finanšu iestāžu laba pārvaldība, kas palīdz nodrošināt, ka netiek veikta finanšu līdzekļu aizpludināšana no Ķīnas. Uzņēmums apgalvoja, ka ne ražošanas izmaksas, ne vispārīgais finansiālais stāvoklis nav atkarīgs no minētās atļaujas. Tāpēc CeDo apgalvoja, ka Komisijas 3. kritērija definīcija šajā sakarā ir kļūdaina.

(49)

Finansēšanas lēmumi uzņēmumiem ir vieni no svarīgākajiem lēmumiem. CeDo sniegtajos ārējā parāda noteikumos skaidri noteikta apstiprināšanas procedūra, kas attiecas uz ārpus Ķīnas izdarītiem aizņēmumiem. Tāpēc, ja uzņēmums pieņem lēmumu saņemt finansējumu no ārzemēm, tam jāsaņem valsts atļauja, kas rada finansiālā stāvokļa izkropļojumu. Tāpēc uzņēmuma prasības noraidīja.

(50)

Blue Diamond neatbilda 1. kritērijam, tāpēc ka izmantoja priekšrocības, ko sniedza pagarinājums atbrīvojumam no ienākuma nodokļa. Tas neatbilda arī 2. kritērijam, jo tam nebija vienas skaidri saprotamas grāmatvedības pamatuzskaites, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidētu neatkarīgs revidents un kuru izmantotu visiem nolūkiem. Visbeidzot uzņēmums nevarēja pierādīt, ka atbilst 3. kritērijam, jo tas izmanto rūpniecības telpas bez maksas, kas kropļo tā izmaksas un finansiālo situāciju.

(51)

Uzņēmums iebilda pret dažiem konstatējumiem. Tas apgalvoja, ka atbrīvojums no nodokļiem neietekmē eksporta cenas, kuras tika aplūkotas antidempinga izmeklēšanā. Tas arī apgalvoja, ka savā grāmatvedībā ievērojis Ķīnas PVN noteikumus, un atšķirīgo pārdošanas un grāmatvedības uzskaiti skaidroja ar līguma nosacījumiem, kas nav uzņēmuma pastāvīga prakse. Uzņēmums apstiprināja, ka izmanto ievērojamu rūpniecisko platību bez maksas, pamatojoties uz vienošanos.

(52)

Piezīmes par dubultu rēķinu izrakstīšanu bija pretrunā skaidrojumam un pierādījumiem, kas tika saņemti izmeklēšanā uz vietas. Citi pierādījumi attiecībā uz dubultu rēķinu izrakstīšanu un to, kā uzņēmuma nolietojuma uzskaitē tika ievēroti Ķīnas PVN noteikumi, kā apgalvoja uzņēmums, netika sniegti. Visbeidzot, uzņēmums apstiprināja konstatējumus attiecībā uz atbrīvojumiem no nodokļiem un bezmaksas rūpniecības telpām. Šajā sakarā tiek norādīts, ka visi TER pieprasījumu novērtēšanai izmantotie kritēriji neattiecas tikai uz eksporta cenu, bet paredzēti, lai noteiktu, vai ražotājs attiecībā uz līdzīga ražojuma ražošanu un pārdošanu darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos. Turklāt, tā kā uzņēmums nepieprasīja individuālu pārbaudi un netika iekļauts izlasē, informācija par tā eksporta cenu netika pieprasīta.

(53)

Tāpēc abu uzņēmumu TER pieprasījums tika noraidīts.

(54)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad turpmāk sniegts šo kritēriju izklāsts:

(55)

Visi atlasītie uzņēmumi un Blue Diamond pieprasīja IR. Šīs prasības tika pārbaudītas. Izmeklēšanā tika atklāts, kas visi atlasītie uzņēmumi un Blue Diamond atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punkta nosacījumiem.

(56)

Tāpēc visiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem un Blue Diamond piešķīra IR.

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz iekšzemes cenām vai salikto normālo vērtību analogā valstī.

(58)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu pauda nodomu ĶTR normālās vērtības noteikšanai izmantot Amerikas Savienotās Valstis kā piemērotu analogo valsti un aicināja ieinteresētās personas izteikt piezīmes par šo jautājumu.

(59)

Par Amerikas Savienotajām Valstīm (“ASV”) kā ierosināto analogo valsti netika saņemtas pamatotas piezīmes. Neviena ieinteresētā persona neieteica alternatīvu analogo valsti, kurā ražo līdzīgo ražojumu.

(60)

Arī ASV ražotāji nesadarbojās, lai gan izmeklēšanas laikā ar visiem zināmajiem ražotājiem ASV notika sazināšanās. Komisija lūdza sadarboties ražotājus no citām trešām valstīm, kuras bija minētas sūdzībā, piemēram, Meksikā un Dienvidāfrikā, tomēr arī šīs valstis nesadarbojās.

(61)

Komisija, izmantojot savus resursus, centās noteikt papildu ražotājus trešās valstīs. Tādēļ visiem zināmajiem ražotājiem trešās valstīs (Turcijā, Indijā, Dienvidkorejā) tika nosūtītas vēstules un aptaujas anketas.

(62)

Divi Turcijas ražotāji pieteicās, izrādot vēlmi sadarboties. Pēc tam viens ražotājs iesniedza visas atbildes uz anketas jautājumiem un piekrita pārbaudes apmeklējumam savās telpās.

(63)

Komisija novērtējumu par Turcijas kā analogās valsts piemērotību iekļāva nekonfidenciālajā informācijā, kas pieejama ieinteresētajām personām. Neviena ieinteresētā persona nenāca klajā ar piezīmēm par to, ka šajā lietā Turcija tiek izvelēta par analogo valsti.

(64)

Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka Turcija ir piemērota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(65)

Tā kā neviens no uzņēmumiem, kas pieprasīja TER, nevarēja pierādīt atbilstību TER kritērijiem un pārējie divi uzņēmumi, kurus iekļāva izlasē, nepieprasīja TER, normālo vērtību visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem noteica, kā iepriekš skaidrots 57. apsvērumā, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām par līdzīgo ražojumu vai tā salikto normālo vērtību Turcijā. Pēc tam, kad tika izvēlētas samaksātās vai maksājamās cenas Savienībā, normālā vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz 14. apsvērumā minētā Turcijas ražotāja, kas sadarbojās, uzņēmumā pārbaudītajiem datiem.

(66)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem bijis reprezentatīvs. Tika konstatēts, ka Turcijas ražotāja, kas sadarbojās, līdzīga ražojuma pārdošanas apjoms bijis reprezentatīvs salīdzinājumā ar attiecīgo ražojumu, ko uz Savienību eksportēja atlasītie ražotāji eksportētāji.

(67)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka šī pārdošana ir veikta parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, nosakot rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem klientiem. Pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām. Tāpēc tika noteiktas ražošanas izmaksas, kādas bija Turcijas tirgū izmeklēšanas periodā.

(68)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no minētā ražojuma veida pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un šā veida vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, ražojuma veida normālo vērtību aprēķināja kā visa attiecīgā veida pārdošanas apjoma faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai minētie pārdevumi ir vai nav bijuši rentabli.

(69)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no šā veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida rentablo pārdošanas apjomu vidējo svērto cenu IP laikā.

(70)

Ja Turcijas ražotājs, kas sadarbojās, nebija pārdevis konkrēto ražojuma veidu iekšzemes tirgū, normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(71)

Ražojumu veidiem, kurus Turcijas ražotājs, kas sadarbojās, pārdeva nevis iekšzemes tirgū, bet citos tirgos, normālo vērtību noteica, tā paša ražojuma veida, ko pārdeva citos tirgos, ražošanas izmaksām pieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu. Ražojumu veidiem, kurus Turcijas ražotājs, kas sadarbojās, nepārdeva vispār, normālo vērtību noteica, visu ražojuma veidu ražošanas izmaksām pieskaitot PVA un peļņu.

(72)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6. punktam PVA un peļņas summas noteica, pamatojoties uz faktiskiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis Turcijas ražotājs.

(73)

Ražotāji eksportētāji veica eksportu uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem vai arī izmantojot saistītus uzņēmumus Savienībā.

(74)

Ja eksports uz Savienību tika veikts tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(75)

Ja eksportu uz Savienību veica, izmantojot saistītus uzņēmumus Savienībā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz pirmajām tālākpārdošanas cenām, kuras šie saistītie uzņēmumi noteica neatkarīgiem klientiem Savienībā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Tika koriģētas visas izmaksas, kas radušās starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņa. Attiecībā uz peļņas normu tika izmantota divu nesaistīto importētāju saņemtā peļņa par attiecīgo ražojumu, jo saistītā importētāja faktiskā peļņa netika uzskatīta par ticamu sakarā ar saistību starp ražotāju eksportētāju un saistīto importētāju.

(76)

Tā kā Ķīnas importā ietilpa privāto zīmolu darījumi, salīdzināšana notika, tikai pamatojoties uz privāta zīmola ražojumu pārdošanu, ko veica Turcijas uzņēmums, kas sadarbojās.

(77)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Visos gadījumos, kad to atzina par pieņemamu, pareizu un pamatotu ar pārbaudītiem pierādījumiem, izdarīja atbilstošas netiešo nodokļu, transportēšanas, apdrošināšanas, pārkraušanas, galvojuma un kredītizmaksu korekcijas. Iepakojuma svaru salīdzinājumā neņēma vērā.

(78)

Izmantojot PCN sistēmu ražojumu veidu klasificēšanai, visiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem bija zems atbilstības līmenis. Ja nevarēja noteikt tiešu atbilstību, tika salīdzināti līdzīgi veidi un attiecībā uz atšķirībām, piemēram, iepakojuma veidu, veica korekcijas. Ja izmantoja paņēmienu, kas balstās uz līdzībām, iesaistītajai personai tika sniegta sīka informācija.

(79)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpība atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem tika noteikta, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas.

(80)

Minēto trīs dempinga starpību vidējais svērtais lielums tika aprēķināts neatlasītajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās.

(81)

Ņemot vērā, ka ĶTR sadarbības līmenis bija zems (apmēram 60 %), uzskata, ka valsts mēroga dempinga starpība, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, būtu jāaprēķina, pamatojoties uz eksportētāju, kas sadarbojās, darījumiem ar vislielāko dempingu.

(82)

Šādi noteiktās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

1.   tabula

Dempinga starpības

(83)

Savienībā ir 31 līdzīgā ražojuma ražotājs vai ražotāju grupas, un vairums ir relatīvi nelieli. Šeit turpmāk tie tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzības iesniedzējs Eurométaux darbojās septiņu ražotāju vārdā, kuru kopīgais ražošanas apjoms IP laikā bija apmēram 50 % no Savienības kopējās konkrētu alumīnija foliju ruļļos produkcijas. Tomēr būtu jānorada, ka sūdzības iesniedzēja sniegtie dati, kas salīdzināti ar citiem pieejamajiem avotiem, aptvēra visus zināmos uzņēmumus, kuri ražo un pārdod attiecīgo ražojumu Savienības tirgū. Pamatojoties uz to, tika noteikts, ka Savienības kopējā līdzīgā ražojuma produkcija IP laikā bija 91 000 tonnu. Ar sūdzības iesniedzēja starpniecību informācija tika iegūta vai bija pieejama no visiem zināmajiem uzņēmumiem, kuri ražoja un pārdeva attiecīgo ražojumu Savienības tirgū, tāpēc šajā izmeklēšanā šī informācija tiks izmantota ka makroekonomiskie rādītāji.

(84)

Savienības patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, kam pieskaitīts imports uz Savienības tirgu. Šos datus sniedza sūdzības iesniedzējs, un tos darīja pieejamus visām ieinteresētajām personām. Datus par Savienības ražotājiem salīdzināja ar datiem, ko Komisija ieguva uzdevuma aprakstā un izlases izveidē. Datus par attiecīgā ražojuma importu gan uz attiecīgo valsti, gan uz trešām valstīm salīdzināja ar Eurostat pieejamajiem COMEXT datiem. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka šie skaitļi par pārdošanu Savienības tirgū ietver konkrētus ĶTR saražotos apjomus, kas jau iekļauti datos par importu. Tāpēc tika atskaitīts konkrētu to ES neatlasīto ražotāju pārdošanas apjoms, kuri arī importēja no ĶTR. Šī darbība novērsa dubultu šo pārdošanas apjomu iekļaušanu kopējā patēriņā.

(85)

Pamatojoties uz šo informāciju, tika konstatēts, ka patēriņš Savienībā mainījies šādi:

1.   tabula

Patēriņš Eiropas Savienībā (tonnās)

(86)

Kopējais patēriņš ES tirgū attiecīgajā periodā piedzīvoja tikai nelielas svārstības. Šīs stabilitātes iemesls ir tas, ka ES attiecīgā ražojuma tirgus ir nobriedis, un to neietekmē ekonomikas krīzes radītās svārstības, jo šo ražojumu parasti izmanto mājsaimniecības vajadzībām.

(87)

Informāciju par importa apjomiem sniedza sūdzības iesniedzējs, kurš koriģēja Eurostat statistikas datus, pamatojoties uz savām zināšanām par tirgu. Šī korekcija bija vajadzīga, jo statistika par KN kodu ietver ne vien attiecīgā ražojuma, bet arī citu ražojumu importu. Korekcijas tika pamatotas ar zināšanām par eksportu uz ES tirgu no dažādam eksportētājam valstīm un par importa cenu, kas norāda, vai importēts attiecīgais ražojums vai ne. Sūdzības 3. pielikumā ieinteresētajam personām pieejami detalizēti skaitliskie rādītāji un metodika. ĶTR imports Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

2.   tabula

Imports no ĶTR

(88)

Pēc antidempinga izmeklēšanas par galveno izejvielu un pakārtoto ražojumu (alumīnija folija lielos ruļļos), kuras rezultātā 2009. gadā Ķīnas ražotājiem piemēroja maksājumus, ievērojami palielinājās ĶTR importa apjomi. Attiecīgā ražojuma importa apjoms visā attiecīgajā periodā palielinājās par vairāk nekā 200 %.

(89)

Attiecīgajā periodā Ķīnas ražotāju eksportētāju tirgus daļa uzrādīja tādu pašu importa pieauguma tendenci — no 4,5 % 2008. gadā līdz 13,4 % IP laikā.

(90)

ĶTR importa vidējās cenas mainījās šādi.

3.   tabula

ĶTR importa cenas

(91)

Jānorāda, ka Ķīnas importa cenas lielā mērā tiek noteiktas atbilstīgi Ķīnas izejvielu cenām (galvenokārt alumīnija sakausējumi). Tomēr importa cenas samazinājās par 3 % IP laikā salīdzinājumā ar 2010. gadu, kad izejvielu cenas palielinājās par apmēram 4 % (skatīt turpmāko tabulu).

4.   tabula

Ķīnas vidējo alumīnija cenu izmaiņas

(92)

Tā kā visu zināmo Ķīnas importu veidoja privāto zīmolu darījumi, cenu samazinājuma (un tirdzniecības par zemāku cenu) salīdzinājumus veica tikai, pamatojoties uz privāto zīmolu ražojumu pārdošanu, ko veica Savienības ražošanas nozare.

(93)

Lai noteiktu cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, atlasīto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū pa ražojuma veidiem, koriģējot tās EXW līmenī, tika salīdzinātas ar importa no Ķīnas atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, veicot atbilstīgas korekcijas saistībā ar spēkā esošajiem muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām.

(94)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts, kurš izteikts kā atlasīto Savienības ražotāju apgrozījuma procentuālā attiecība IP laikā, liecināja, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējā svērtā samazinājuma starpība bija 10,0 %.

(95)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskie faktori un rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(96)

Makroekonomiskos rādītājus (ražošanas apjoms, jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms un tirgus daļa) vērtēja visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, kuru salīdzināja ar Savienības ražotāju, kas sadarbojās, sniegtajiem datiem.

(97)

Mikroekonomisko rādītāju (vidējās vienības cenas, nodarbinātība, algas, ražīgums, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu) analīzi veica atlasīto Savienības ražotāju līmenī. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz šo ražotāju sniegto informāciju, kuru pienācīgi pārbaudīja.

(98)

Iepriekšējā tabulā parādīts, ka attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās, neraugoties uz to, ka patēriņš tajā pašā periodā joprojām bija stabils. Lai gan ražošanas jauda attiecīgajā periodā joprojām bija mēreni stabila, jaudas izmantojums uzrādīja tādu pašu samazinājuma tendenci kā ražošanas apjoms.

(99)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 9 %, un tās tirgus daļa nepārtraukti saruka no 95,2 % 2008. gadā līdz 85,2 % IP laikā.

(100)

ES pārdošanas apjomu un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās attiecīgajā periodā būtu jāaplūko stabila patēriņa kontekstā tajā pašā periodā, kā aprakstīts 85. apsvērumā.

(101)

Vidējo pārdošanas cenu tendence (tostarp zīmolu ražojumi un ražojumi bez zīmola) uzrāda 2 % samazinājumu attiecīgajā periodā. Tomēr pārdošanas cenas neuzskatīja par ticamu kaitējuma rādītāju, jo tās ievērojami ietekmēja izejvielu (galvenokārt alumīnija) cenas, kuras attiecīgajā periodā uzrādīja līdzīgu tendenci. Kopumā 2010. gadā un IP laikā cenas negatīvi ietekmēja 94. apsvērumā aprakstītais samazinājums.

(102)

Attiecīgajā periodā nodarbināto skaits samazinājās par 6 %, lai gan alga uz vienu darba ņēmēju nedaudz palielinājās. Turklāt nodarbināto skaita samazinājums neradīja ražīguma pieaugumu, jo pārdošanas apjomu samazinājums, kā aprakstīts 99. apsvērumā, bija lielāks. Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi uz vienu darbinieku gadā, attiecīgajā periodā mazliet samazinājās. Viszemāko līmeni tas sasniedza 2009. gadā, pēc tam sākot pieaugt 2010. gadā, tomēr nesasniedzot sākotnējo līmeni. IP laikā ražīgums atgriezās viszemākajā 2009. gada līmenī.

(103)

Lai gan atlasītie Savienības ražošanas nozares uzņēmumi uzturēja nelielus krājumus, izmantojot sistēmu „ražošana pēc pasūtījuma”, tomēr dažus ražojumus glabāja krājumā. Krājumu līmenis ievērojami palielinājās gan absolūtos skaitļos, gan procentos no produkcijas. Attiecīgajā periodā gada beigās krājumu līmenis palielinājās no 6,7 % līdz 9,1 %.

(104)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Tādējādi 2009. gadā galvenās izejvielas (t. i., alumīnija) iepirkuma izmaksu samazinājuma dēļ aprēķinātā rentabilitāte sasniedza savu augstāko līmeni. Sākot no 2009. gada, samazinājās peļņa, IP laikā sasniedzot 0,7 %. Šie rentabilitātes rādītāji ietver visus tirgus segmentus, tostarp relatīvi rentablo zīmolu ražojumu segmentu, kuru konkurence ar Ķīnas importu par zemām cenām ietekmēja daudz mazākā mērā. Tikai privāto zīmolu segments vien IP laikā radīja ievērojamus zaudējumus.

(105)

Spēju piesaistīt kapitālu neminēja kā ievērojamu Savienības ražošanas nozares problēmu.

11.   tabula

Naudas plūsma, ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem (“INI”)

(106)

Naudas plūsmas tendence, kas nozīmē ražošanas nozares spēju pašai finansēt savas darbības, kā arī ienākumi no ieguldījumiem uzrādīja līdzīgu negatīvu tendenci kā ienākumi no apgrozījuma.

(107)

ES ražotājs 2008. gadā veica ieguldījumu papildu glabāšanas telpās. Citos attiecīgā perioda gados atlasītie Savienības ražošanas nozares uzņēmumi neveica lielus ieguldījumus.

(108)

Dempinga starpības ir norādītas iepriekš sadaļā par dempingu. Visas noteiktās starpības ievērojami pārsniedz de minimis līmeni. Turklāt, ņemot vērā ĶTR importa par dempinga cenām apjomu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz ES tirgu nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(109)

Izmeklēšanā atklāja, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju, kas skar Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, pasliktinājās vai arī tie nemainījās atbilstoši patēriņam attiecīgajā periodā. Šis novērojums īpaši attiecas uz periodu no 2010. gada līdz IP beigām.

(110)

Stabila patēriņa kontekstā ĶTR importa apjoms attiecīgajā periodā pakāpeniski un ievērojami palielinājās. Vienlaicīgi Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms kopumā samazinājās par 9 % un tās tirgus daļa saruka par apmēram 10 procentpunktiem. Arī Savienības ražošanas nozares krājumu apjoms ievērojami palielinājās, tādējādi parādot tās nespēju pārdot ražojumu. Imports par zemām dempinga cenām attiecīgajā periodā pakāpeniski palielinājās un ievērojami samazināja Savienības ražošanas nozares cenas IP laikā.

(111)

Turklāt 2010. gadā un IP laikā tika ievērojami ietekmēti tie kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finansiālo sniegumu, piemēram, naudas plūsma un rentabilitāte.

(112)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(113)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, lai to varētu uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, tomēr Savienības ražošanas nozarei varētu būt nodarījuši kaitējumu, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori.

(114)

ĶTR izcelsmes alumīnija folijai lielos ruļļos piemēroja antidempinga maksājumu 2009. gada beigās. No tā brīža attiecīgā ražojuma (pakārtotais ražojums) imports strauji palielinājās. Pieaugums notika vienlaicīgi ar Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos.

(115)

Izmeklēšanā atklājās, ka attiecīgajā periodā Savienības patēriņš joprojām bija stabils, bet ĶTR importa apjoms par dempinga cenām ievērojami palielinājās 200 % apmērā. Arī šā importa tirgus daļa palielinājās no 4,5 % 2008. gadā līdz 13,4 % IP laikā (t. i., par apmēram 9 procentpunktiem). Vienlaicīgi Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 9 % un arī tirgus daļa saruka par 9 procentpunktiem, no 95,2 % 2008. gadā līdz 85,2 % IP laikā.

(116)

Ņemot vērā spiedienu uz cenām, jānorāda, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji veicināja Savienības ražošanas nozares samazināšanos IP laikā. Liela apjoma spiediens uz cenām ļāva Ķīnas ražotājiem eksportētājiem iegūt līgumus ar galvenajiem klientiem (mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem). Lai saglabātu līgumus, Savienības ražošanas nozarei bija jāatsakās no cenu paaugstināšanas, ko tā veica, lai kompensētu alumīnija cenu pieaugumu. Samazinājums IP laikā bija apmēram 10 %, un šajā gadā Savienības ražošanas nozare vidējās cenas pacēla par 3 %, lai ietvertu izejvielu izmaksu pieaugumu, bet Ķīnas ražotāji eksportētāji savas cenas ES tirgū samazināja par apmēram 3 % (skatīt 3. tabulu). Tā rezultātā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte ievērojami pasliktinājās.

(117)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secina, ka ievērojamam ĶTR importa pieaugumam par dempinga cenām, kuras ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, bija noteicošā loma, nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei; par to liecina tās sliktais finansiālais stāvoklis, ievērojams pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazinājums, kā arī gandrīz visu kaitējuma rādītāju pasliktināšanās.

(118)

Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā ir parādīts turpmākajā tabulā. Tendences attiecībā uz daudzumiem un cenām ir iegūtas no sūdzības iesniedzēja, izmantojot Eurostat datus.

12.   tabula

Imports no trešām valstīm

(119)

Attiecīgajā periodā imports no trešām valstīm (galvenokārt Indijas, Krievijas, Taivānas un Turcijas) palielinājās par 300 %. Tomēr šā importa kopējā ES tirgus daļa joprojām ir neliela. Tāpēc tas nevarēja veicināt būtisko kaitējumu, kas tika nodarīts Savienības ražošanas nozarei IP laikā.

(120)

Atlasīto Savienības ražotāju eksporta apjoms attiecīgajā periodā ir parādīts turpmākajā tabulā. Tendences attiecībā uz daudzumiem un cenām ir pārbaudīti skaitļi, kas saņemti no atlasītajiem ražotājiem.

13.   tabula

Atlasīto Savienības ražotāju eksports

(121)

Atlasīto ražotāju eksporta apjomi attiecīgajā periodā nebija lieli un nekad nepārsniedza 2 % no saražotā apjoma. Tie uzrādīja līdzīgu tendenci kā pārdošanas apjomi Eiropas tirgos. Ņemot vērā nelielos apjomus, Savienības ražošanas nozares eksporta attīstība neveicināja būtisko kaitējumu, kas tika nodarīts.

(122)

Ekonomikas krīze neradīja Savienības patēriņa samazināšanos attiecīgajā periodā. Kā varēja paredzēt attiecībā uz mājsaimniecības ražojumiem, kas nav greznuma priekšmeti, finanšu krīze neietekmēja AHF patēriņu — šis ražojums joprojām ieņem stabilu vietu pārtikas apstrādes un iepakošanas nozarē. Tādējādi ekonomikas krīze nav veicinājusi kaitējumu, kas IP laikā nodarīts Savienības ražošanas nozarei.

(123)

Konkurence Savienības tirgū ir liela, paturot prātā, ka Savienības ražošanas nozare ir diezgan atšķirīga (tajā ir vairāk nekā 30 ražotāju) un ka viens no tās galvenajiem klientiem ir spēcīga mazumtirdzniecības nozare.

(124)

Daudzu gadu gaitā galvenie Eiropas Savienības mazumtirgotāji ir pilnveidojuši savus zīmolus (privātus zīmolus), un tā ietekmē pašu ražotāju zīmolu AHF pārdošanas apjomi ir pakāpeniski samazinājušies. Tas ir bijis neizdevīgi Savienības ražošanas nozares ražotājiem, kas piedzīvoja pārdošanas apjomu kritumus rentablajā zīmolu segmentā, un tiem nācās piedalīties lielākā savstarpējā konkurencē augošajā privāto zīmolu segmentā.

(125)

Tomēr šīs norises ir bijušas pakāpeniskas daudzu gadu gaitā, un izmeklēšanā atklājās, ka privāto zīmolu darījumu apjoms laikposmā no 2010. gada līdz IP ir palielinājies tikai no 83 % līdz 84 %. Lai gan šim pieaugumam būs bijusi neliela ietekme uz ES ražotājiem, ar to nevar skaidrot piedzīvoto kaitējošo tendenču lielumu.

(126)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka ražošanas izmaksu, galvenokārt alumīnija cenas, svārstības veicināja kaitējumu.

(127)

AHF ražošanas izmaksas ir cieši saistītas ar alumīnija (kas ir galvenā šā ražojuma izgatavošanā izmantotā izejviela) cenu izmaiņas. LME ir noteicošais alumīnija cenu kritērijs pasaulē.

14.   tabula

LME vidējās alumīnija cenas izmaiņas

(128)

Iepriekš minētā attīstība notika finanšu krīzes rezultātā, kas sākās apmēram 2008. gada oktobrī. Alumīnija cenas samazinājās pieprasījuma krituma dēļ un IP beigās zināmā mērā atgriezās iepriekšējā līmenī. Tomēr AHF ražošanas nozare savas cenas parasti nosaka saskaņā ar LME kritērijiem, pieskaitot starpību, kas ietver pārveidošanas izmaksas un peļņu. Tas nozīmē, ka normālos apstākļos LME kritēriju svārstībām nav lielas ietekmes uzAHF ražošanas nozares stāvokli, jo gatavo ražojumu cenas attīstās saskaņā ar LME cenām. Faktiski Savienības ražošanas nozare ir vienmēr darbojusies vidē, kur alumīnija cenas svārstās.

(129)

Tika arī apgalvots, ka Savienības ražošanas nozarei ir neefektīvas iekārtas, kas veicina kaitējumu. Jānorāda, ka izmeklēšanā šis viedoklis netika atbalstīts un ka pārveidošanas izmaksas ES un Ķīnā kopumā ir diezgan līdzīgas. Turklāt jebkura šāda neefektivitāte nozīmētu, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte būtu bijusi zema ilgus gadus, un tāpēc šāda veida apgalvojums nepaskaidro tirgus daļas, pārdošanas apjoma un rentabilitātes zudumu laikposmā no 2009. gada līdz IP.

(130)

Ņemot vērā iepriekš minēto, svārstīgās alumīnija cenas vai iespējamo ražošanas efektivitātes trūkumu nevar uzskatīt par Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēloni.

(131)

Kā iepriekš minēts, Eiropas ražotāju jaudas izmantojums attiecīgā perioda laikā bija relatīvi zems. Tomēr, tā kā Savienības ražotāji tās pašas iekārtas var izmantot citu ražojumu (piemēram, iesaiņojamās plēves) pārtīšanai, jaudas izmantojuma skaitļus nevar uzskatīt par galveno cēloņsakarības faktoru. Arī 2008. un 2009. gadā jaudas izmantojuma skaitļi jau bija diezgan zemi, kad rentabilitātes rādītāji un vispārējais ražošanas nozares stāvoklis bija apmierinošs.

(132)

Tāpēc tika secināts, ka jaudas pārpalikums nebija būtisks Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis.

(133)

Iepriekš veiktajā analīzē tika parādīts, ka tieši 2010. gadā un IP laikā bija ievērojams ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām apjoma un tirgus daļas pieaugums. Konstatēja, ka šī importa ietekmē IP laikā samazinājās Savienības ražošanas nozares cenas Savienības tirgū.

(134)

ĶTR importa par zemām dempinga cenām apjoma un tirgus daļas pieaugums notika vienlaicīgi ar Savienības ražošanas nozares nelabvēlīgu ekonomiskā stāvokļa attīstību. Šī situācija pasliktinājās IP laikā, kad Savienības ražošanas nozare joprojām zaudēja tirgus daļu un rentabilitāti un pārējie finanšu rādītāji, piemēram, naudas plūsma un ienākumi no ieguldījumiem, sasniedza zemāko punktu.

(135)

Pārējo zināmo faktoru, tostarp ekonomikas krīzes, analīze atklāja, ka minēto faktoru negatīvā ietekme nevar būt tāda, kas pārtrauktu konstatēto cēloņsakarību starp ĶTR importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(136)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, kas piemita eksportam par dempinga cenām, tiek provizoriski secināts, ka ĶTR eksports par dempinga cenām ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(137)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai, neraugoties uz provizorisku secinājumu par kaitējumu nodarošu dempingu, pastāv pārliecinoši iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Savienības interešu analīzes pamatā bija visu dažādo iesaistīto personu, tostarp Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju/vairumtirgotāju un mazumtirgotāju, interešu novērtējums.

(138)

Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko radījis ĶTR imports par dempinga cenām. Jāatgādina, ka vairāki kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā uzrādīja negatīvu tendenci. Ja pasākumi netiks veikti, iespējams, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktināsies vēl vairāk. Savienības ražošanas nozares stāvoklis strauji pasliktinājās pēc antidempinga pasākumu noteikšanas pakārtotajiem ražojumiem (alumīnija folija lielos ruļļos) 2009. gadā. Tā kā tirgū turpinājās tās pašas strukturālās problēmas Ķīnas alumīnija nozarē, kuras jau tika novērotas minētās izmeklēšanas laikā, Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka tā jāaizsargā no negodīgas konkurences.

(139)

Paredzams, ka pagaidu antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos efektīvas tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, ļaujot Savienības ražošanas nozarei pielāgot izmeklēšanā iesaistītā ražojuma cenas tā, lai tās atspoguļotu dažādos komponentus un tirgus apstākļus. Paredzams arī, ka šo pagaidu pasākumu noteikšana ļaus Savienības ražošanas nozarei vismaz daļēji atgūt attiecīgajā periodā zaudēto tirgus daļu, nākotnē labvēlīgi ietekmējot tās rentabilitāti un vispārējo finansiālo stāvokli.

(140)

Ja pasākumi netiktu noteikti, būtu sagaidāma turpmāka tirgus daļas samazināšanās un Savienības ražošanas nozare turpinātu darboties ar zaudējumiem, īpaši privāto zīmolu sektorā. Šāds stāvoklis nevarētu turpināties vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ņemot vērā rentabilitātes un citu finanšu rādītāju, piemēram, naudas plūsmas un ienākumu no ieguldījumiem, samazinājuma tendenci, paredzams, ka lielākā daļa Savienības ražotāju nevarētu saglabāt konkurētspēju tirgū, ja pasākumi netiktu piemēroti.

(141)

Turklāt Savienības ražošanas nozare saviem klientiem (galvenokārt mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem) piegādā citus pārtikas apstrādāšanas un iepakošanas ražojumus, piemēram, iesaiņojamo plēvi un papīra ražojumus. Daži minētie ražojumi tiek izgatavoti uz tām pašām pārtīšanas iekārtām, kuras izmanto attiecīgajam ražojumam. Attiecīgais ražojums ir galvenais ražojumu portfeļa segments, un dažādos Savienības ražošanas nozares uzņēmumos minētā ražojuma pārdošanas apjomi veido pat vairāk nekā 50 % no apgrozījuma. Ja attiecīgā ražojuma stāvoklis turpinātu pasliktināties, briesmām tiktu pakļauta arī citu Savienības ražojumu izgatavošana.

(142)

Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(143)

Attiecībā uz importētājiem lielu attiecīgā ražojuma importa daļu — apmēram 50 % IP laikā — nodrošināja divi lieli uzņēmumi Eiropas tirgū, kuri saņēma ražojumus no ĶTR.

(144)

Viens no šiem importētājiem ir saistīts ar atlasīto ražotāju eksportētāju (CeDo Shanghai), kas sadarbojās. CeDo Group ir izstrādājis divkāršo ieguves stratēģiju — folija, kuru tas pārdod Savienības tirgū, tiek ražota gan ĶTR, gan Savienībā. CeDo Group norādīja, ka antidempinga pasākumi apdraudētu šo stratēģiju un samazinātu tā rentabilitāti. Tomēr ierosinātie pasākumi ir nevis paredzēti kādam konkrētam uzņēmumam, bet izstrādāti, lai atjaunotu taisnīgu tirdzniecību Savienības tirgū.

(145)

Izmeklēšanā nav kļuvis zināms, vai otrs lielākais importētājs (Quickpack) ir saistīts ar kādu no saviem Ķīnas piegādātājiem. Tas ir tāpēc, ka šis uzņēmums izvēlējās nesadarboties, lai gan to aicināja piedalīties izmeklēšanā. Nav skaidrs, kādā mērā ierosinātie maksājumi ietekmē šā uzņēmuma darbību.

(146)

No pārējiem importētājiem tikai divi sadarbojās šajā izmeklēšanā, atbildot uz aptaujas anketu. To atbildes attiecās uz apmēram 6 % ĶTR kopējā importa. Šie uzņēmumi apgalvoja, ka tie var būt spiesti pamest folijas tirgu, ja tiktu piemēroti antidempinga maksājumi, tomēr citi ražojumi veidoja vairāk nekā 80 % no to apgrozījuma, jo šie divi uzņēmumi importēja daudzus citus ražojumus pārtikas un mājsaimniecības preču nozarē.

(147)

Importētājs/ražotājs Terinex Ltd. neatbildēja uz aptaujas anketas jautājumiem, bet sniedza atzinumu par Apvienotās Karalistes tirgu. Terinex Ltd. skaidroja, ka ieguve no ĶTR samazināja tā ražošanas apjomu, bet, tā kā tas ir neliels tirgus dalībnieks, nav iespējams, ka tā imports varētu nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tomēr, ja tiek ņemts vērā viss ĶTR imports (87. apsvērums), tad, kā skaidrots, sākot ar 114. apsvērumu, ir skaidrs, ka ĶTR imports ir galvenais Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis. Tā kā attiecīgā ražojuma apgrozījums ir relatīvi neliels salīdzinājumā ar uzņēmumu kopējo darbību, pasākumu noteikšana nevarētu nopietni ietekmēt kopējo peļņu.

(148)

Attiecībā uz visu (saistīto vai nesaistīto) importēšanas nozari nevar izslēgt, ka pasākumu noteikšana nelabvēlīgi ietekmētu šo nozari, jo iespējams, ka maksājums mazina importa pievilcību un Savienības ražošanas nozare varētu atgūt dažus pasūtījumus/līgumus, kaitējot importēšanas nozarei. Neraugoties uz to, minētie pasākumi būtu godīgas konkurences atjaunošanas pamats un ietekme uz importēšanas nozari visumā nebūtu nesamērīga.

(149)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka ietekme uz importētājiem nebūtu tāda, ka pasākumi būtu jāuzskata par pretējiem Savienības vispārējām interesēm.

(150)

Izmeklēšanā sadarbojās seši mazumtirgotāji. Šos mazumtirgotājus var uzskatīt par reprezentatīviem, ņemot vērā to ģeogrāfisko atrašanās vietu plašo aptvērumu Eiropas Savienībā, kā arī to dažādo apgrozījuma apjomu. Visi minētie mazumtirgotāji iebilst pret jebkādu pasākumu noteikšanu, pamatojot, ka tādējādi to uzņēmumiem radīsies papildu izmaksas un ka pasākumi ierobežotu piegādātāju izvēles brīvību.

(151)

Tomēr, no atbildēm ir skaidrs, ka ražojums šajā izmeklēšanā ir ļoti neliela šo mazumtirgotāju apgrozījuma daļa (jebkurā gadījumā mazāka par 1 %) un jebkuri antidempinga pasākumi tikai nedaudz ietekmētu vai vispār neietekmētu to apgrozījumu vai peļņu.

(152)

Komisija sazinājās ar vienu patērētāju asociāciju, kura atbildēja, ka tā nav ieinteresēta sadarboties izmeklēšanā. Citas patērētāju asociācijas nav pieteikušās.

(153)

Antidempinga maksājumu ietekme uz patērētājiem varētu būt ļoti neliela, jo AHF veido ļoti nelielu procentuālo daļu no patērētāju iknedēļas budžeta. Turklāt paredzams, ka jebkurš maksājumu noteikšanas radīts AHF cenas pieaugums mazumtirdzniecības līmenī būtu ļoti neliels vai tā vispār nebūtu.

(154)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai attiecībā uz ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importu nenoteiktu pagaidu pasākumus.

(155)

Ņemot vērā secinājumus, kas gūti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko imports par dempinga cenām rada Savienības ražošanas nozarei.

(156)

Šo pasākumu līmeņa noteikšanai tika ņemtas vērā konstatētās dempinga starpības un maksājuma apjoms, kāds vajadzīgs Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai, nepārsniedzot konstatētās dempinga starpības.

(157)

Aprēķinot maksājuma summu, kas vajadzīga kaitējumu nodarošā dempinga ietekmes novēršanai, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Savienības ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kādu šāda veida nozare attiecīgajā segmentā varētu pamatoti gūt normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām, pārdodot līdzīgu ražojumu Savienībā.

(158)

Iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz AHF (lielos ruļļos) normālas peļņas norma, pamatojoties uz iepriekš minēto, tika noteikta 5 % apmērā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka 6 % būtu pamatota peļņas norma ražošanas nozarei, ja nebūtu bijis kaitējumu nodarošā dempinga. Tomēr tas pienācīgi nepamatoja savu apgalvojumu un tāpēc, nesaņemot citas piezīmes par šo jautājumu, par piemērotu tiek uzskatīts atgriezties pie iepriekšējā izmeklēšanā noteiktās peļņas normas 5 % apmērā. Tāpēc tiek provizoriski uzskatīts, ka peļņas norma 5 % apmērā no apgrozījuma būtu piemērots minimums, ko Savienības ražošanas nozarē varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu nodarošā dempinga. Tādējādi tika aprēķināta Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas cena, kas nerada kaitējumu. Līdzīgā ražojuma cena, kas nerada kaitējumu, tika iegūta, no ES pārdošanas cenas atņemot faktisko peļņu, kas gūta IP laikā, un to aizstājot ar iepriekš minēto peļņas normu.

(159)

Tad tika noteikts vajadzīgais cenu palielinājums, pamatojoties uz salīdzinājumu starp ĶTR ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, un Savienības ražošanas nozares IP laikā Savienības tirgū pārdoto ražojumu cenu, kas nerada kaitējumu. Minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās kopējās CIF importa vērtības.

(160)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu pagaidu antidempinga pasākumi ĶTR izcelsmes importam jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem — dempinga un kaitējuma starpībām — saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(161)

Tāpēc antidempinga maksājuma likmes ir noteiktas, kaitējuma novēršanas starpības salīdzinot ar dempinga starpībām. Tādējādi ierosinātās antidempinga maksājuma likmes ir šādas.

Ierosinātie pagaidu antidempinga maksājumi

(162)

Individuāla uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes, kas minētas šajā regulā, noteica, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretstatā valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi tādu ĶTR izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi — konkrētās minētās juridiskās personas. Importētajiem ražojumiem, kurus ražojis cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā īpaši nenosaukts uzņēmums, tostarp uzņēmumi, kas ir saistīti ar īpaši nosauktajiem uzņēmumiem, nevar izmantot šīs likmes, un uz tiem attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(163)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc ražotnes nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības vietu darbības sākšanas) jāadresē Komisijai (4), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū vai eksportam, kas saistīta, piemēram, ar nosaukuma maiņu vai izmaiņām, kas saistītas ar ražošanas un tirdzniecības vietām. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālās maksājuma likmes.

(164)

Labas pārvaldības labad būtu jānosaka periods, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka konstatējumi par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir provizoriski un pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var izskatīt atkārtoti,

18.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/47

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

18.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/49

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (1) nodrošina Eiropas statistikas tiesisko pamatregulējumu. Minētajā regulā ir atsauce uz Komisiju (Eurostat) kā Savienības statistikas iestādi, kura ir atbildīga par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu.

(2)

Eurostat būtu jāizstrādā, jāsagatavo un jāizplata Eiropas statistika saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Regulā (EK) Nr. 223/2009 izklāstītajiem statistikas principiem, kuri detalizētāk izstrādāti Eiropas Statistikas prakses kodeksā, ko 2011. gada 28. septembrī pārskatīja un atjaunināja Eiropas Statistikas sistēmas komiteja.

(3)

Regulā (EK) Nr. 223/2009 arī paredzēta tādu konfidenciālu datu aizsardzība, kuri izmantojami tikai statistiskiem mērķiem.

(4)

Komisija ir apņēmusies stiprināt statistikas pārvaldību Savienībā un ievērot iepriekš minētos statistikas principus (2). Šī apņemšanās tika apstiprināta un papildināta 2011. gada 15. aprīļa paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Uzticama kvalitātes pārvaldība Eiropas statistikā” (3). Šis lēmums būtu jāuzskata par atjaunotu Komisijas apņemšanos nostiprināt uzticēšanos Eiropas statistikai, ko izstrādā, sagatavo un izplata Eurostat.

(5)

Jaunākās norises Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmā ir ietekmējušas statistikas jomu, un tās būtu jāņem vērā. Tas jo īpaši attiecas uz statistikas neatkarību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulā (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (4).

(6)

Saistībā ar iepriekš minēto Komisijas kā iecēlējinstitūcijas pilnvaras attiecībā uz Eurostat ģenerāldirektora pieņemšanu darbā, pārcelšanu un atlaišanu būtu jāīsteno saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, pienācīgi ņemot vērā vajadzību garantēt neatkarību, objektivitāti un efektivitāti viņa pienākumu veikšanā un ievērojot tikai uz profesionāliem kritērijiem balstītu pārredzamu procedūru.

(7)

Turklāt ar Padomes 2009. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (5), Eurostat ir noteikti īpaši uzdevumi.

(8)

Turklāt saskaņā ar Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ES statistikas sagatavošanas metodi: nākamās desmitgades redzējums (6) Eurostat būtu jāsniedz ļoti kvalitatīvi statistikas pakalpojumi, kas būtu panākams, uzlabojot attiecības ar Savienības iestādēm, lai prognozētu statistikas vajadzības un paplašinātu esošās statistikas izmantošanu. Tas nozīmē, ka jāveido ciešākas attiecības ar citiem Komisijas dienestiem.

(9)

Definējot statistiku, būtu jāatsaucas uz Regulu (EK) Nr. 223/2009. Turklāt šajā lēmumā Eiropas statistika būtu jānodala no citas statistikas.

(10)

Politikas mērķu izvirzīšana un to sasniegšanai nepieciešamās informācijas noteikšana ir politikas veidotāju ziņā. Tāpēc attiecīgajiem Komisijas dienestiem būtu jābūt pilnvarotiem veikt šādas darbības un jābūt atbildīgiem par šādu darbību veikšanu, savukārt Eurostat būtu jānodrošina ar Eiropas statistiku saistīto darbību iekļaušana programmā, ņemot vērā lietotāju vajadzības, attiecīgās politikas norises un ierobežotos resursus.

(11)

Komisijas darbības, kas saistītas ar citu statistiku, būtu jāplāno un jākoordinē ar mērķi nodrošināt konsolidētu informāciju par tām. Šis darbs būtu jāvada Eurostat, un tas aptvertu tikai tos jautājumus, par kuriem panākta savstarpēja vienošanās starp attiecīgajiem Komisijas dienestiem un Eurostat.

(12)

Eiropas statistika ir noteikta Eiropas Statistikas programmā un atbilstīgajā gada darba programmā.

(13)

Lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos Eiropas statistikai un lai sekmētu to, ka Eurostat izstrādā, sagatavo un izplata ļoti kvalitatīvu statistiku, būtu jāizveido un jāizmanto Eiropas statistikas marķēšanas process.

(14)

Eurostat ģenerāldirektoram – galvenajam statistiķim – būtu jānodrošina, lai tiktu izstrādāta, sagatavota un izplatīta ļoti kvalitatīva Eiropas statistika. Turklāt viņam būtu uzdots koordinēt Komisijas statistikas darbības ar mērķi nodrošināt statistikas datu kvalitāti un līdz minimumam samazināt slogu saistībā ar šādu datu sniegšanu. Tāpēc ar galveno statistiķi būtu jāapspriežas arī saistībā ar citas statistikas izstrādi un sagatavošanu.

(15)

Eurostat cieši sadarbojoties ar citiem Komisijas dienestiem saistībā ar statistikas darbībām un galvenajam statistiķim tās pienācīgi koordinējot, būtu jāpanāk Eiropas statistikas saskaņotība un salīdzināmība, kas palīdzētu labāk reaģēt uz pārmaiņām nākotnē, jo īpaši uz vajadzību pēc iespējas samazināt informācijas sniegšanas slogu un administratīvo slogu. Šā iemesla dēļ būtu jānodrošina, lai administratīvo datu avoti Komisijā būtu pieejami tādā mērā, kādā tas nepieciešams Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, ievērojot izmaksu lietderības principu.

(16)

Personas datiem, kurus apstrādā Eurostat, ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7). Turklāt Eiropas statistika, kas tiek sagatavota, balstoties uz personas datiem, attiecīgā gadījumā būtu jāsagatavo dzimumu dalījumā.

(17)

Tāpēc ir sīkāk jānosaka un jāprecizē Eurostat loma un pienākumi Komisijā.

(18)

Būtu jāatceļ Komisijas 1997. gada 21. aprīļa Lēmums 97/281/EK par Eurostat lomu saistībā ar Kopienas statistikas apkopošanu (8),

1.

“Statistika” ir statistika, kā definēts Regulas (EK) Nr. 223/2009 3. panta 1. punktā. Tā ir Eiropas statistika vai cita statistika.

2.

“Eiropas statistika” ir statistika, kā minēts Regulas (EK) Nr. 223/2009 1. pantā un kā noteikts Eiropas statistikas gada darba programmā.

3.

“Cita statistika” ir statistika, kas nav Eiropas statistika, bet kas ir noteikta 5. panta 2. punktā minētajā plānošanas un koordinēšanas darbā.

a)

vāc un apkopo statistikas informāciju, kas vajadzīga Eiropas statistikas sagatavošanai;

b)

izstrādā un veicina statistikas standartus, metodes un procedūras;

c)

vada Eiropas statistikas sistēmu, stiprina tās partneru savstarpējo sadarbību un nodrošina tās vadošo lomu oficiālās statistikas sagatavošanā visā pasaulē;

d)

sadarbojas ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm nolūkā veicināt Eiropas statistikas salīdzināmību ar citās statistikas sistēmās sagatavoto statistiku un vajadzības gadījumā atbalsta trešās valstis to statistikas sistēmu uzlabošanā.

a)

optimāli izmanto esošo informāciju, kas izmantojama statistiskiem mērķiem, lai nodrošinātu datu kvalitāti un pēc iespējas samazinātu respondentu slogu. Eurostat aicina visus attiecīgos Komisijas dienestus sniegt savu ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā;

b)

saņem informāciju no visiem Komisijas dienestiem par to sagatavoto statistikas datu apjomu un kvalitāti, par būtiskām pārmaiņām statistikas sagatavošanas metodikā un par jaunām plānotām datu vākšanas darbībām;

c)

nodrošina tādu apmācību, kā arī sniedz tādus norādījumus un ekspertu pakalpojumus citiem Komisijas dienestiem, kas vajadzīgi citas statistikas izstrādei un sagatavošanai, ņemot vērā pieejamos resursus.

a)

ir atbildīgs par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu Komisijā;

b)

ir atbildīgs par citas statistikas izstrādes un sagatavošanas koordinēšanu, kā minēts 5. panta 2. punktā un 6. panta 4. punktā;

c)

pārstāv Komisiju starptautiskos forumos statistikas jomā, jo īpaši ar mērķi koordinēt Savienības iestāžu un struktūru statistikas darbības, kā minēts Regulas (EK) Nr. 223/2009 6. panta 3. punktā;

d)

vada Regulas (EK) Nr. 223/2009 7. pantā minēto Eiropas Statistikas sistēmas komiteju;

e)

sagatavo šā lēmuma 5. panta 1. punktā minētās programmas, visaptveroši apspriežoties ar citiem Komisijas dienestiem un pēc iespējas ņemot vērā lietotāju vajadzības un citas attiecīgās norises;

f)

darbojas kā vidutājs starp Eiropas Statistikas sistēmu un Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvo padomi visos jautājumos, kas skar Eiropas Statistikas prakses kodeksa īstenošanu Eiropas Statistikas sistēmā kopumā.

a)

uzrauga un novērtē savākto vai saņemto datu kvalitāti un ziņo par izplatītās Eiropas statistikas kvalitāti;

b)

veicina un piemēro Eiropas statistikas marķēšanas procesu;

c)

pārbauda datus, par kuriem tas atbildīgs saistībā ar pastiprinātu Savienības ekonomikas pārvaldību, un izmanto visas pilnvaras, kuras tam attiecīgajās procedūrās ir īpaši piešķirtas.