9.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/1

(1)

Direktīva 2010/30/ES paredz, ka Komisijai ir jāpieņem deleģētie akti attiecībā uz marķējumiem enerģiju patērējošiem ražojumiem, kuriem ir būtisks potenciāls ietaupīt enerģiju un kuriem ir būtiskas atšķirības energoefektivitātes rādītājos, bet ir līdzvērtīga funkcionalitāte.

(2)

Noteikumi par energomarķējumu mājsaimniecības veļas žāvētājiem tika noteikti Komisijas 1995. gada 23. maija Direktīvā 95/13/EK, ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajiem veļas žāvētājiem (2).

(3)

Mājsaimniecības veļas žāvētāju patērētā enerģija veido ievērojamu daļu no mājsaimniecību kopējā enerģijas patēriņa Savienībā. Papildus jau sasniegtajiem energoefektivitātes uzlabojumiem ir svarīgi panākt mājsaimniecības veļas žāvētāju enerģijas patēriņa turpmāku samazināšanos.

(4)

Direktīva 95/13/EK būtu jāatceļ, un ar šo regulu būtu jāparedz jauni noteikumi, lai nodrošinātu, ka energomarķējums piegādātājiem rada dinamisku stimulu turpmāk uzlabot mājsaimniecības veļas žāvētāju energoefektivitāti un paātrināt tirgus pielāgošanos energoefektīvām tehnoloģijām.

(5)

Uz mājsaimniecības kombinētajām veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnām attiecas Komisijas 1996. gada 19. septembra Direktīva 96/60/EK, ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības kombinētajām veļas mazgājamām un žāvējamām mašīnām (3). Tām ir konkrētas īpašības, un tāpēc tās būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(6)

Marķējumā norādītā informācija būtu jāiegūst, izmantojot procedūras, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami un kurās ņemtas vērā atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, tostarp, attiecīgā gadījumā, harmonizētie standarti, ko pieņēmušas Eiropas standartizācijas iestādes, kas minētas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu sfērā (4).

(7)

Šajā regulā būtu jānosaka mājsaimniecības veļas žāvētāju, tostarp ar gāzi darbināmo veļas žāvētāju, marķējuma vienots noformējums un saturs.

(8)

Turklāt šajā regulā būtu jānosaka prasības par mājsaimniecības veļas žāvētāju “tehnisko dokumentāciju” un “datu lapu”.

(9)

Šajā regulā būtu jānosaka prasības arī par informāciju, kas jāsniedz saistībā ar mājsaimniecības veļas žāvētāju jebkāda veida tālpārdošanu un reklamēšanu un jebkāda veida tehniskajiem reklāmizdevumiem šādām iekārtām.

(10)

Ir lietderīgi paredzēt šīs regulas pārskatīšanu, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību.

(11)

Lai atvieglotu pāreju no Direktīvas 95/13/EK uz šo regulu, mājsaimniecības veļas žāvētāji, kas marķēti atbilstīgi šai regulai, būtu jāuzskata par tādiem, kas atbilst Direktīvai 95/13/EK.

(12)

Tāpēc Direktīva 95/13/EK būtu jāatceļ,

1)

“mājsaimniecības veļas žāvētājs” ir iekārta, kurā žāvē tekstilizstrādājumus, tos griežot rotējošā cilindrā, caur kuru virzās silts gaiss un kuru galvenokārt paredzēts izmantot neprofesionālām vajadzībām;

2)

“iebūvēts mājsaimniecības veļas žāvētājs” ir mājsaimniecības veļas žāvētājs, kuru paredzēts iebūvēt mēbeļu korpusā, sienas nišā vai līdzīgā vietā, kam nepieciešama mēbeļu apdare;

3)

“mājsaimniecības kombinētā veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīna” ir mājsaimniecības veļas mazgāšanas mašīna, kurai ir gan centrifugēšanas funkcija, gan arī iespējas žāvēt tekstilizstrādājumus, parasti ar sildīšanas un griešanas palīdzību;

4)

“mājsaimniecības veļas izgriešanas mašīna”, komerciāli zināma arī kā “veļas centrifūga”, ir iekārta, kurā rotējošā cilindrā ar centrbēdzes palīdzību no tekstilizstrādājumiem tiek atdalīts ūdens, kas tiek novadīts pa automātisku sūkni, un kuru galvenokārt paredzēts izmantot neprofesionālām vajadzībām;

5)

“ventilācijas tipa veļas žāvētājs” ir veļas žāvētājs, kurā tiek ievadīts svaigs gaiss, ko pūš uz tekstilizstrādājumiem, un mitrais gaiss pēc tam tiek izvadīts telpās vai ārpus tām;

6)

“kondensācijas tipa veļas žāvētājs” ir veļas žāvētājs, kurā iekļauta ierīce (izmantojot kondensāciju vai citā veidā), lai atdalītu mitrumu no gaisa, ko izmanto žāvēšanas procesā;

7)

“automātisks veļas žāvētājs” ir veļas žāvētājs, kas pārtrauc žāvēšanas procesu, kad, piemēram, ar vadītspējas vai temperatūras sensoru, tiek detektēts konkrēts ieliktās veļas mitruma saturs;

8)

“neautomātisks veļas žāvētājs” ir veļas žāvētājs, kas pārtrauc žāvēšanas procesu pēc iepriekš iestatīta laikposma, parasti izmantojot taimeri, bet kura darbību var pārtraukt arī manuāli;

9)

“programma” ir iepriekš iestatītu darbību virkne, kuru piegādātājs ir noteicis kā piemērotu konkrētu tekstilizstrādājumu žāvēšanai;

10)

“cikls” ir pilns žāvēšanas process izvēlētajā programmā;

11)

“programmas laiks” ir laiks no programmas sākuma līdz tās beigām, izņemot tiešā lietotāja iestatītu darbības atlikšanu;

12)

“nominālā ietilpība” ir konkrētu sausu tekstilizstrādājumu maksimālā pieļaujamā masa kilogramos, ko piegādātājs ir norādījis 0,5 kg vienībās un ko ir iespējams apstrādāt izvēlētajā mājsaimniecības veļas žāvētāja programmā, ja veļa tiek ievietota saskaņā ar piegādātāja norādījumiem;

13)

“daļēja noslodze” ir puse no mājsaimniecības veļas žāvētāja nominālās ietilpības konkrētajā programmā;

14)

“kondensācijas efektivitāte” ir kondensācijas tipa veļas žāvētāja kondensētā mitruma masas attiecība pret mitruma masu, kas atdalīta no žāvētājā ieliktās veļas cikla beigās;

15)

“izslēgtais režīms” ir stāvoklis, kad mājsaimniecības veļas žāvētājs ir izslēgts, izmantojot iekārtas vadības ierīces vai slēdžus, kas ir pieejami un paredzēti izmantošanai tiešajam lietotājam parastas lietošanas apstākļos, lai nodrošinātu zemāko energopatēriņu, kas var pastāvēt nenoteiktu laiku, kamēr mājsaimniecības veļas žāvētājs ir pievienots enerģijas avotam un izmantots saskaņā ar piegādātāja norādījumiem; ja šādas vadības ierīces vai slēdži tiešajam lietotājam nav pieejami, “izslēgtais režīms” ir stāvoklis, kad mājsaimniecības veļas žāvētājs ir automātiski pārslēdzies uz stacionāra energopatēriņa režīmu;

16)

“ieslēgtais režīms” ir zemākā energopatēriņa režīms, kas bez tiešā lietotāja turpmākas iejaukšanās var saglabāties nenoteiktu laiku pēc programmas beigām un tekstilizstrādājumu izņemšanas no veļas žāvētāja;

17)

“līdzvērtīgs mājsaimniecības veļas žāvētājs” ir tirgū laists mājsaimniecības veļas žāvētāja modelis ar tādu pašu nominālo ietilpību, tehniskajiem un darbības rādītājiem, energopatēriņu, attiecīgā gadījumā kondensācijas efektivitāti, standarta kokvilnas programmas laiku un akustiskā trokšņa emisiju gaisā žāvēšanas laikā kā citam mājsaimniecības veļas žāvētāja modelim, ko tas pats piegādātājs laidis tirgū ar citu ražojuma numuru;

18)

“tiešais lietotājs” ir patērētājs, kurš iegādājas vai, iespējams, iegādāsies mājsaimniecības veļas žāvētāju;

19)

“tirdzniecības vieta” ir vieta, kurā mājsaimniecības veļas žāvētāji ir izstādīti vai kurā tos piedāvā pārdošanai, nomai vai izpirkumnomai;

20)

“standarta kokvilnas programma” ir cikls, kas žāvē kokvilnas veļu ar ieliktās veļas sākotnējo mitruma saturu 60 % līdz atlikušajam ieliktās veļas mitruma saturam 0 %.

a)

katram mājsaimniecības veļas žāvētājam ir drukāts marķējums, kas atbilst I pielikumā noteiktajam formātam un ietver I pielikumā norādīto informāciju;

b)

ir pieejama II pielikumā noteiktā datu lapa;

c)

pēc dalībvalstu iestāžu un Komisijas pieprasījuma tiek nodrošināta III pielikumā norādītās tehniskās dokumentācijas pieejamība;

d)

reklāmā, ja tajā ir sniegta informācija par konkrēta mājsaimniecības veļas žāvētāja modeļa energopatēriņu vai cenu, ir norādīta energoefektivitātes klase;

e)

konkrēta mājsaimniecības veļas žāvētāja modeļa tehniskajos reklāmizdevumos, kas raksturo tā tehniskos parametrus, ir norādīta minētā modeļa energoefektivitātes klase.

a)

pārdošanas vietā katram mājsaimniecības veļas žāvētājam uz tā priekšējās vai augšējās virsmas ir skaidri redzams marķējums, ko nodrošina piegādātājs saskaņā ar 3. panta a) punktu;

b)

mājsaimniecības veļas žāvētājus, kas ir pārdošanā, nomā vai izpirkumnomā, kur tiešajam lietotājam nav paredzēts apskatīt izstādīto mājsaimniecības veļas žāvētāju, kā norādīts Direktīvas 2010/30/ES 7. pantā, tirgo, norādot piegādātāja sniegto informāciju saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu;

c)

reklāmā, ja tajā ir sniegta informācija par konkrēta mājsaimniecības veļas žāvētāja modeļa energopatēriņu vai cenu, ir norādīta atsauce uz energoefektivitātes klasi;

d)

konkrēta mājsaimniecības veļas žāvētāja modeļa tehniskajos reklāmizdevumos, kas raksturo tā tehniskos parametrus, ir norādīta atsauce uz minētā modeļa energoefektivitātes klasi.

9.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/27

(1)

Komisijas 2008. gada 8. augusta Regula (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (2) paredz, ka preces, uz kurām attiecas minētā regula, var importēt Savienībā un tranzītā caur to pārvadāt tikai no trešām valstīm, teritorijām, zonām un nodalījumiem, kas iekļauti minētās regulas I pielikuma 1. daļā.

(2)

Patlaban Taizemes statuss Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas tabulā ir tāds, ka Savienībā no tās atļauts importēt bezpatogēnu noteikta veida olas un olu produktus. 2004. gadā notika augstas patogenitātes putnu gripas uzliesmojumi, tāpēc no tās Savienībā aizliedza importēt mājputnu, saimniecībās audzētu skrējējputnu un savvaļas medījamo putnu gaļu un olas, kā norādīts minētās regulas I pielikuma 1. daļas tabulas 6. un 6A. ailes ierakstos.

(3)

Turklāt Komisijas 2005. gada 6. oktobra Lēmumā 2005/692/EK par noteiktiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz putnu gripu vairākās trešās valstīs (3) paredzēts, ka dalībvalstīm jāpārtrauc importēt no Taizemes dažus produktus, tostarp mājputnu, saimniecībās audzētu skrējējputnu un savvaļas medījamo putnu gaļu un olas.

(4)

Kopš tā laika dzīvnieku veselības situācija Taizemē ir uzlabojusies, jo īpaši attiecībā uz augstas patogenitātes putnu gripas apkarošanu mājputniem. Komisijas eksperti ir apmeklējuši Taizemi vairākās pārbaudes vizītēs, lai novērtētu dzīvnieku veselības situāciju un minētajā trešā valstī spēkā esošās slimību apkarošanas sistēmas. Par pēdējo vizīti uz Taizemi izdarītais secinājums ir tāds, ka kopējā sistēma pietiekami garantē attiecīgo produktu atbilstību attiecīgajām Savienības prasībām.

(5)

Ņemot to vērā, Lēmums 2005/692/EK, kas grozīts ar Komisijas 2012. gada 7. maija Īstenošanas lēmumu 2012/248/ES, ar ko attiecībā uz putnu gripu groza Lēmumu 2005/692/EK, 2005/734/EK, 2007/25/EK un 2009/494/EK (4), vairs neaptur ar Lēmumu 2005/692/EK reglamentēto produktu, tostarp mājputnu, saimniecībās audzētu skrējējputnu un medījamo savvaļas putnu gaļu un olu, importu no Taizemes uz Savienību.

(6)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas ieraksts par Taizemi būtu jāgroza tā, lai būtu ņemts vērā, ka uz Savienību no Taizemes vairs nav aizliegts importēt un tranzītā caur Savienību pārvadāt mājputnu, saimniecībās audzētu skrējējputnu un savvaļas medījamo putnu gaļu un olas.

(7)

Tomēr olu importam no Taizemes par nosacījumu būtu jāizvirza, lai minētā trešā valsts būtu iesniegusi Salmonella apkarošanas programmu.

(8)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 798/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

9.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/30

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 61. panta pirmās daļas d) punktu saražoto cukura vai izoglikozes daudzumu, kas pārsniedz minētās regulas 56. pantā norādīto kvotu, var eksportēt tikai tad, ja ir ievērots noteiktais kvantitatīvais ierobežojums.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 951/2006 (2) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi par ārpuskvotas eksportu, jo īpaši attiecībā uz eksporta licenču izdošanu. Tomēr kvantitatīvais ierobežojums būtu jānosaka katram tirdzniecības gadam, ņemot vērā varbūtējās iespējas eksporta tirgos.

(3)

Dažiem Savienības cukura un izoglikozes ražotājiem eksports no Savienības veido būtisku saimnieciskās darbības daļu, un viņi ir izveidojuši tradicionālus tirgus ārpus Savienības. Cukura un izoglikozes eksports uz šiem tirgiem varētu būt ekonomiski izdevīgs arī bez eksporta kompensāciju piešķiršanas. Tāpēc jānosaka kvantitatīvais ierobežojums ārpuskvotas cukura un izoglikozes eksportam, lai attiecīgie ES ražotāji varētu turpināt piegādes tradicionālajos tirgos.

(4)

Attiecībā uz 2012./2013. tirdzniecības gadu ir aplēsts, ka tirgus pieprasījumam atbilstu ārpuskvotas cukura eksporta kvantitatīvais ierobežojums sākotnēji 650 000 tonnu apmērā, izsakot baltā cukura ekvivalentā, un ārpuskvotas izoglikozes eksporta kvantitatīvais ierobežojums 70 000 tonnu apmērā, izsakot sausnas ekvivalentā.

(5)

Cukura eksportam no Savienības uz atsevišķiem tuviem galamērķiem un trešām valstīm, kurās Savienības produktiem piemēro preferenciālu importa režīmu, pašlaik ir īpaši labvēlīgi konkurences apstākļi. Tā kā nav piemērota regulējuma savstarpējai sadarbībai cīņā pret pārkāpumiem, tad, lai samazinātu krāpšanas risku un novērstu ļaunprātības, kas izpaužas kā ārpuskvotas cukura reimports vai atkārtota laišana Savienības tirgū, no pieļaujamo galamērķu saraksta jāizslēdz atsevišķi tuvi galamērķi.

(6)

Attiecībā uz izoglikozi iespējamās krāpšanas risks produkta īpatnību dēļ ir zemāks, tāpēc nav vajadzības ierobežot pieļaujamo galamērķu sarakstu ārpuskvotas izoglikozes eksportam.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

trešās valstis – Andora, Lihtenšteina, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts), Sanmarīno, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Serbija (3), Melnkalne, Albānija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika;

b)

Savienības muitas teritorijā neiekļautās dalībvalstu teritorijas – Fēru salas, Grenlande, Helgolande, Seūta, Melilja, Livinjo un Campione d’Italia pašvaldības un Kipras Republikas apgabali, kurus Kipras Republikas valdība faktiski nepārvalda;

c)

Savienības muitas teritorijā neiekļautās Eiropas teritorijas, kuru ārējās attiecības ir dalībvalsts kompetencē, – Gibraltārs.

9.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/32

(1)

Lai nodrošinātu, ka Regulas (EK) Nr. 1234/2007 62. panta 2. punktā minēto produktu ražošanai vajadzīgie krājumi ir pieejami par cenu, kas atbilst cenai pasaules tirgū, Savienības interesēs ir 2012./2013. tirdzniecības gadā apturēt ievedmuitas nodokļa piemērošanu tādam daudzumam minēto produktu ražošanai paredzētā cukura, kas atbilstu pusei no vajadzīgā rūpnieciskā cukura daudzuma.

(2)

Komisijas 2009. gada 25. septembra Regula (EK) Nr. 891/2009, ar ko atver dažas Kopienas tarifu kvotas cukura nozarē un paredz to pārvaldību (2), nosaka tarifa kvotu administrēšanu cukura nozares produktu importam atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 142. pantam ar kārtas numuru 09.4390 (rūpniecisks importa cukurs). Taču saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 891/2009 11. pantu minēto produktu daudzumi, kuriem apturama ievedmuitas nodokļa piemērošana, ir jānosaka ar atsevišķu tiesību aktu.

(3)

Attiecīgi ir jānosaka rūpnieciskā cukura importējamie daudzumi, kuriem 2012./2013. tirdzniecības gadā nav piemērojami ievedmuitas nodokļi.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

9.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/33

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

9.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/35

(1)

Daudzumi, kas iekļauti no 2012. gada 1. maija līdz 2012. gada 2. maijam iesniegtajos pieteikumos sertifikātu saņemšanai par ārpuskvotas cukuru un paziņoti Komisijai 2012. gada 4. maijā, ir pārsnieguši Īstenošanas regulas (ES) Nr. 367/2012 1. pantā noteikto ierobežojumu.

(2)

Tāpēc saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 367/2012 5. pantu ir jānosaka piešķīruma koeficients, kuru dalībvalstis piemēro daudzumiem, kas iekļauti katrā paziņotajā pieteikumā sertifikātu saņemšanai, jānoraida pieteikumi, kas vēl nav paziņoti, un jāslēdz pieteikumu iesniegšanas periods.

(3)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

9.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/36

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, I A vai I B pielikumā. Minētajā sarakstā ir metilnonilketons.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 metilnonilketons ir novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai repelentos un atraktantos, kas ir minētās direktīvas V pielikumā definētais 19. produktu veids.

(3)

Par ziņotājvalsti tika izraudzīta Spānija, un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2009. gada 8. aprīlī tā ir iesniegusi Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(4)

Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Ziņojumā ietvertos konstatējumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja 2011. gada 9. decembrī ir iekļāvusi novērtējuma ziņojumā.

(5)

Veikto novērtējumu rezultāti liecina, ka biocīdie produkti, kurus izmanto par repelentiem un kuri satur metilnonilketonu, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Tāpēc ir lietderīgi metilnonilketonu iekļaut minētās direktīvas I pielikumā.

(6)

Ne visi iespējamie lietojumi ir novērtēti Savienības mērogā. Tāpēc ir lietderīgi dalībvalstīm izvērtēt tos lietojumus vai iedarbības scenārijus un tos riskus attiecībā uz cilvēku populācijām un vides segmentiem, kuri nebija pārstāvēti riska novērtējumā Savienības līmenī, un atļauju piešķiršanas procesā nodrošināt, ka tiek veikti pienācīgi pasākumi vai noteikti īpaši nosacījumi, lai identificētos riskus samazinātu līdz pieņemamam līmenim.

(7)

Šīs direktīvas noteikumi būtu jāpiemēro vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret Savienības tirgū esošajiem biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur metilnonilketonu, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību.

(8)

Pirms aktīvās vielas iekļaušanas Direktīvas 98/8/EK I pielikumā būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā dalībvalstis un citas ieinteresētās personas varētu sagatavoties attiecīgo jauno prasību ievērošanai un nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzējiem, kas sagatavojuši dokumentāciju, ir iespējams pilnībā izmantot datu aizsardzībai noteikto 10 gadu termiņu, kurš saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu sākas iekļaušanas dienā.

(9)

Pēc iekļaušanas būtu jādod pietiekams laiks dalībvalstīm Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai.

(10)

Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK.

(11)

Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

9.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/39

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, I A vai I B pielikumā. Margozas ekstrakts ir šajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 margozas ekstrakts ir novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai insekticīdos, akaricīdos un produktos citu posmkāju apkarošanai, kas ir minētās direktīvas V pielikumā definētais 18. produktu veids. Vērtēts tika margozas ekstrakts, kuru no Azadirachta indica sēklām iegūst, ekstrahējot ar ūdeni un pēc apstrādes ar organiskiem šķīdinātājiem. Neviena cita viela, kas atbilst margozas ekstrakta definīcijai un ir iekļauta izvērtējamo aktīvo vielu sarakstā Regulā (EK) Nr. 1451/2007, nav novērtēta un tāpēc nebūtu jāiekļauj Direktīvas 98/8/EK I pielikumā, balstoties uz šo novērtējumu.

(3)

Par ziņotājvalsti tika izraudzīta Vācija, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2009. gada 26. novembrī iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(4)

Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Izskatīšanas secinājumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas 2011. gada 9. decembra sanāksmē iekļauti novērtējuma ziņojumā.

(5)

Veikto novērtējumu rezultāti liecina, ka biocīdie produkti, kurus izmanto kā insekticīdus, akaricīdus un produktus citu posmkāju apkarošanai un kuri satur margozas ekstraktu, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Tādēļ ir piemēroti iekļaut margozas ekstraktu šīs direktīvas I pielikumā.

(6)

Ne visi iespējamie lietojumi ir novērtēti Savienības mērogā. Tāpēc ir lietderīgi dalībvalstīm izvērtēt tos lietojumus vai iedarbības scenārijus un tos riskus attiecībā uz cilvēku populācijām un vides segmentiem, kuri nebija pārstāvēti riska novērtējumā Savienības mērogā, un atļauju piešķiršanas procesā nodrošināt, ka tiek veikti pienācīgi pasākumi vai paredzēti īpaši nosacījumi, lai identificētos riskus samazinātu līdz pieņemamam līmenim.

(7)

Ņemot vērā riskus, kas noteikti attiecībā uz virszemes ūdeņiem, sedimentiem un pie mērķa grupas nepiederošiem posmkājiem, ir piemēroti noteikt, ka produkta atļaujas tiek izdotas ar nosacījumu, ka pastāv pienācīgi riska mazināšanas mehānismi.

(8)

Šīs direktīvas noteikumi jāpiemēro vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret Savienības tirgū esošajiem biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur margozas ekstraktu, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību.

(9)

Pirms aktīvās vielas iekļaušanas Direktīvas 98/8/EK I pielikumā būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā dalībvalstis un citas ieinteresētās personas varētu sagatavoties attiecīgo jauno prasību ievērošanai un nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzējiem, kas sagatavojuši dokumentāciju, ir iespējams pilnībā izmantot datu aizsardzībai noteikto 10 gadu termiņu, kurš saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu sākas iekļaušanas dienā.

(10)

Pēc iekļaušanas dalībvalstīm būtu jādod pietiekams laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai.

(11)

Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK.

(12)

Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

9.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/42

(1)

Komisija pieņēma vairākus aizsardzības pasākumus attiecībā uz putnu gripu pēc šīs slimības uzliesmojumiem Dienvidaustrumāzijā, kas sākās 2003. gada vidū un ko izraisīja īpaši patogēnais putnu gripas vīrusa H5N1 apakštips.

(2)

Šie pasākumi konkrētāk noteikti Komisijas 2005. gada 6. oktobra Lēmumā 2005/692/EK par noteiktiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz putnu gripu vairākās trešās valstīs (5), Komisijas 2005. gada 19. oktobra Lēmumā 2005/734/EK, ar ko nosaka biodrošības pasākumus, lai mazinātu risku, ka īpaši patogēno putnu gripu, ko izraisa A tipa H5N1 apakštipa gripas vīruss, no savvaļas putniem varētu pārnest uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, un ar ko paredz agrīnas konstatācijas sistēmu īpaši apdraudētos apgabalos (6), Komisijas 2006. gada 22. decembra Lēmumā 2007/25/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar īpaši patogēno putnu gripu un tādu lolojumputnu ievešanu Kopienā, kas ir kopā ar to īpašniekiem (7), un Komisijas 2009. gada 25. jūnija Lēmumā 2009/494/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar īpaši patogēno H5N1 apakštipa putnu gripu Horvātijā un Šveicē (8).

(3)

Minētajos lēmumos noteiktie pasākumi ir piemērojami līdz 2012. gada 30 jūnijam. Tomēr trešās valstīs aizvien turpinās īpaši patogēnās H5N1 apakštipa putnu gripas uzliesmojumi savvaļas putnu un mājputnu populācijās, tādējādi arī Savienībā radot apdraudējumu dzīvnieku un cilvēku veselībai.

(4)

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju attiecībā uz putnu gripu, arī turpmāk būtu lietderīgi ierobežot mājputnu, mājputnu izcelsmes produktu, lolojumputnu un citu šajos lēmumos minēto produktu importa radītu apdraudējumu, kā arī saglabāt biodrošības pasākumus, agrīnās konstatācijas sistēmas un dažus aizsardzības pasākumus saistībā ar īpaši patogēno H5N1 apakštipa putnu gripu.

(5)

Tādēļ Lēmuma 2005/692/EK, 2005/734/EK, 2007/25/EK un 2009/494/EK piemērošanas termiņš būtu jāpagarina līdz 2013. gada 31. decembrim.

(6)

Īpaši patogēnās putnu gripas uzliesmojumi 2004. gadā tika konstatēti Taizemē. Tāpēc Komisija pieņēma aizsardzības pasākumus attiecībā uz konkrētām Taizemes mājputnu un putnu izcelsmes precēm.

(7)

Attiecīgi Lēmuma 2005/692/EK 1. pants nosaka, ka dalībvalstīm būtu jāpārtrauc no Taizemes ievest konkrētus produktus, tajā skaitā mājputnu gaļu, saimniecībā audzētus skrējējputnus, savvaļas medījamos putnus un olas.

(8)

Taizeme ir īstenojusi bargu sistēmiskas iznīcināšanas politiku, lai novērstu īpaši patogēno putnu gripu valstī. 2008. gada novembrī tika saņemts pēdējais ziņojums par šīs gripas uzliesmojumu, un Taizeme paziņoja, ka no 2009. gada 11. februāra valsts ir brīva no īpaši patogēnās putnu gripas.

(9)

Komisijas speciālisti ir veikuši vairākus pārbaudes apmeklējumus Taizemē, lai novērtētu dzīvnieku veselības stāvokli un slimības kontroles sistēmas, kas ieviestas šajā trešā valstī. Pēc pēdējā pārbaudes apmeklējuma Taizemē secināts, ka kopumā sistēma nodrošina pietiekamas garantijas, ka attiecīgie produkti atbilst noteiktām Savienības prasībām.

(10)

Ņemot vērā dzīvnieku labvēlīgo veselības stāvokli, jo īpaši attiecībā uz īpaši patogēnās putnu gripas kontroli mājputnu populācijā un Taizemes garantijas, būtu jāatceļ aizliegums ievest preces, kas minētas Lēmuma 2005/692/EK 1. pantā.

(11)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2005/692/EK, 2005/734/EK, 2007/25/EK un 2009/494/EK.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 1. pantu svītro;

2)

lēmuma 7. pantā datumu “2012. gada 30. jūnijam” aizstāj ar datumu “2013. gada 31. decembrim”.

9.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/44

(1)

Direktīvā 2010/75/ES nav noteikti palaišanas un apturēšanas periodi, bet šie periodi attiecas uz vairākiem šīs direktīvas noteikumiem.

(2)

Attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES III nodaļa, ir nepieciešams noteikt palaišanas un apturēšanas periodus, lai novērtētu atbilstību emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Direktīvas 2010/75/ES V pielikumā, ņemot vērā minētā pielikuma 4. daļu, kā arī lai noteiktu sadedzināšanas iekārtu darba stundu skaitu gadījumā, ja tas ir būtisks šīs direktīvas īstenošanai.

(3)

Direktīvas 2010/75/ES 14. panta 1. punkta f) apakšpunktā prasīts atļaujā iekļaut pasākumus, kuri attiecas uz ekspluatācijas apstākļiem, kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi, piemēram, palaišanas un apturēšanas operācijas. Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 6. pantu šādus pasākumus var paredzēt vispārīgos saistošos noteikumos.

(4)

Emisijas no sadedzināšanas iekārtām palaišanas un apturēšanas periodos parasti ir paaugstinātā koncentrācijā salīdzinājumā ar parastajiem ekspluatācijas apstākļiem. Ņemot vērā Direktīvas 2010/75/ES mērķi novērst emisiju, šiem periodiem būtu jābūt pēc iespējas īsākiem.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2010/75/ES 75. pantu,

1)

“stabilas ražošanas palaišanas minimālā slodze” ir minimālā slodze, kas ir saderīga ar ražojošās sadedzināšanas iekārtas vienmērīgu darbību pēc palaišanas uzsākšanas, pēc kuras iekārta spēj droši un uzticami dot enerģiju tīklam, siltuma akumulatoram vai rūpnīcai;

2)

“stabilas ražošanas apturēšanas minimālā slodze” ir minimālā slodze, pie kuras iekārta vairs nevar droši un uzticami dot enerģiju tīklam, siltuma akumulatoram vai rūpnīcai, un tiek uzskatīts, ka tā tiek izslēgta.

1)

kritēriji vai parametri, ko izmanto, lai noteiktu palaišanas un apturēšanas periodus, ir pārredzami un ārēji pārbaudāmi;

2)

palaišanas un apturēšanas periodus nosaka, pamatojoties uz nosacījumiem, kas ļauj īstenot stabilu ražošanas procesu, ievērojot veselības aizsardzības un drošības prasības;

3)

periodus, kuros sadedzināšanas iekārta pēc palaišanas darbojas stabili un droši ar degvielas padevi, bet bez siltuma, elektrības vai mehāniskās enerģijas eksporta, neietver palaišanas un apturēšanas periodos.

a)

vismaz vienu no šiem:

b)

pasākumus, lai nodrošinātu, ka palaišanas un apturēšanas periodi tiek samazināti, cik vien iespējams;

c)

pasākumus, kas nodrošina, ka viss piesārņojuma mazināšanas aprīkojums sāk darboties, tiklīdz tas tehniski iespējams.

a)

vērtības, kas mērītas pirmās vienības palaišanas periodā un pēdējās vienības apturēšanas periodā, neņem vērā;

b)

vērtības, kas noteiktas atsevišķu vienību citu palaišanas un apturēšanas periodu laikā, neņem vērā tikai tad, ja tās tiek mērītas vai – gadījumā, ja mērīt ir tehniski vai ekonomiski neiespējami, – aprēķinātas atsevišķi katrai attiecīgajai vienībai.

1)

diskrētajiem procesiem, kas izklāstīti pielikumā, vai līdzvērtīgiem procesiem, kas atbilst iekārtas tehniskajiem parametriem;

2)

darbības parametru robežvērtībām, kas noteiktas pielikumā, vai līdzvērtīgiem darbības parametriem, kas atbilst iekārtas tehniskajiem raksturlielumiem.