ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.112.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 112 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
55. sējums |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
24.4.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 112/3 |
KOMISIJAS ATZINUMS
(2011. gada 12. oktobris)
par Horvātijas Republikas pieteikumu attiecībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 49. pantu,
tā kā:
(1) |
Ikviena Eiropas valsts, kas ievēro Eiropas Savienības vērtības un apņemas tās veicināt, var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. |
(2) |
Horvātijas Republika ir iesniegusi pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. |
(3) |
Komisija savā 2004. gada 20. aprīļa atzinumā par Horvātiju (1) jau izteica savu viedokli par noteiktiem svarīgiem aspektiem jautājumos, kuri ir saistīti ar minēto pieteikumu. |
(4) |
Eiropadome 1993. gada jūnija sanāksmē Kopenhāgenā noteica dalības kritērijus, kas ir pievienošanās procesa pamatā, un Komisijas regulāros novērtējumus par Horvātijas gatavību pievienoties. Saskaņā ar politiskajiem kritērijiem Horvātijai ir jāpanāk to iestāžu stabilitāte, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību, kā arī cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību. Patlaban šīs prasības ir ietvertas Līgumā par Eiropas Savienību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Ekonomiskie kritēriji prasa funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšanu, kā arī spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru Eiropas Savienībā. Acquis kritērijs attiecas uz spēju uzņemties dalības pienākumus, kas izriet no Līgumiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem, acquis, tostarp stingri ievērot politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķus. Eiropas Savienības spēja uzņemt jaunas dalībvalstis, vienlaikus saglabājot Eiropas integrācijas tempu, arī ir nozīmīgs apsvērums, kas ir gan Savienības, gan kandidātvalsts vispārējās interesēs. |
(5) |
Padome 1999. gada 31. maijā paredzēja Stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumus Rietumbalkānu valstīm, kuros ietverta sadarbība ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) un reģionālā sadarbība. |
(6) |
Eiropadome 2006. gada decembrī piekrita, ka atjaunotai vienprātībai par paplašināšanos pamatā ir uz konsolidāciju, nosacījumu izpildi un informēšanu balstīta paplašināšanās stratēģija, kas saistīta ar ES spēju integrēt jaunas dalībvalstis. |
(7) |
Par uzņemšanas nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos dalībvalstis un Horvātija vienojās konferencē. Šīs sarunas vadīja saskaņā ar sarunu programmu, kurā noteikti stingri nosacījumi sadaļu atvēršanas un slēgšanas posmos. Minētās sarunas pabeidza 2011. gada 30. jūnijā, un noteikumi, par kuriem panākta vienošanās, ir taisnīgi un atbilstīgi. |
(8) |
Horvātija, iestājoties Eiropas Savienībā, bez ierunām pieņem Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un visus to mērķus, kā arī visus lēmumus, kas pieņemti kopš dienas, kad tie stājās spēkā, un risinājumus attiecībā uz Eiropas Savienības un minētās Kopienas attīstību un stiprināšanu. |
(9) |
Tiesiskās kārtības būtiska pazīme, kas noteikta minētajos līgumos, ir tā, ka daži iestāžu pieņemti noteikumi un tiesību akti ir tieši piemērojami, un ka ES tiesību akti dominē pār jebkuriem pretrunā esošiem valsts tiesību aktiem, un ka pastāv kārtība, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktu vienādu interpretāciju. Pievienošanās Eiropas Savienībai paredz atzīt, ka šie noteikumi ir saistoši, to ievērošana ir obligāta, lai garantētu Eiropas Savienības likumu efektivitāti un vienotību. |
(10) |
Komisija uzskata, ka Horvātija atbilst politiskajiem kritērijiem, un sagaida, ka Horvātija izpildīs ekonomiskos un acquis kritērijus, lai tā sagatavotos dalībai līdz 2013. gada 1. jūlijam. Dalība ES pieprasa nepārtraukti cienīt vērtības, pamatojoties uz kurām ir veidota Eiropas Savienība, kā arī apņemšanos tās veicināt. |
(11) |
Horvātija ir sasniegusi augsta līmeņa sagatavotību dalībai ES. Komisija aicina Horvātiju turpināt centienus, lai saskaņotu valsts tiesību aktus ar acquis, kā arī turpmāk stiprināt savas administratīvās spējas, tostarp panākot valsts pārvaldes reformas ilgspējīgu progresu. Komisija turpinās cieši uzraudzīt, vai Horvātija pilda visas saistības, kuras tā uzņēmusies pievienošanās sarunās, tostarp tās, kuras jāizpilda pirms pievienošanās dienas, kā arī tās sagatavošanās darbus, lai uzņemtos ES dalībvalsts pienākumus pēc pievienošanās. Jo īpaši tiks uzraudzītas saistības, kuras Horvātija ir uzņēmusies tiesu iestāžu, korupcijas novēršanas un pamattiesību jomā, tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, tostarp robežu pārvaldībā, kā arī konkurences politikas jomā. Ja uzraudzības procesā tiks konstatēti problemātiski jautājumi, kurus Horvātija nerisinās, Komisija vajadzības gadījumā nosūtīs agrīnas brīdināšanas vēstules Horvātijas iestādēm un, iespējams, ierosinās Padomei veikt visus attiecīgos pasākumus jau pirms pievienošanās. Komisija arī patur tiesības atsaukties uz dažādām drošības klauzulām, kuras izklāstītas Pievienošanās līgumā, kā arī uz īpašu valsts atbalsta mehānismu Horvātijas kuģu būves un tērauda nozarei. |
(12) |
Komisija aicina Horvātijas iestādes līdz pievienošanās dienai pabeigt acquis tulkošanu un pārskatīšanu, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību ES tiesību aktu ieviešanā. |
(13) |
Viens no Eiropas Savienības mērķiem ir tautu solidaritātes stiprināšana, vienlaikus respektējot to vēsturi, kultūru un tradīcijas. |
(14) |
Eiropas Savienības paplašināšanās, pievienojoties Horvātijai, veicinās stabilitātes, brīvības un labklājības nostiprināšanu Eiropā. Paredzams, ka Horvātija turpinās aktīvi darboties reģionālajā sadarbībā Rietumbalkānu valstīs. Komisija atzinīgi vērtē Horvātijas deklarāciju par Eiropas vērtību veicināšanu Dienvidaustrumeiropā un jo īpaši Horvātijas apņemšanos attiecībā uz to, ka divpusējiem jautājumiem nebūtu jārada šķēršļi kandidātvalstu pievienošanās procesā. Horvātijas pievienošanās apstiprina ES saistības attiecībā uz Eiropas perspektīvu visām Rietumbalkānu valstīm, |
AR ŠO SNIEDZ LABVĒLĪGU ATZINUMU
par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.
Šis atzinums ir adresēts Padomei.
Briselē, 2011. gada 12. oktobrī
Komisijas vārdā –
paplašināšanās komisārs
Štefan FÜLE
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) COM(2004) 257 galīgā redakcija.
24.4.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 112/5 |
EIROPAS PARLAMENTA
(2011. gada 1. decembris)
normatīvā rezolūcija par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (14409/11 – C7-0252/2011 – 2011/0805(NLE))
(Piekrišana)
Eiropas Parlaments,
— |
ņemot vērā Horvātijas Republikas pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, |
— |
ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu (14409/2011 – C7–0252/2011), |
— |
ņemot vērā Komisijas atzinumu (COM(2011) 667), |
— |
ņemot vērā projektu Līgumam par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, Protokolu un Nobeiguma aktu, |
— |
ņemot vērā Reglamenta 74.c pantu un 81. pantu, |
— |
ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A7-0390/2011), |
A. |
tā kā projektā Līgumam par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai ir minēti pievienošanās nosacījumi kandidātvalstij un izmaiņas, kas ir saistītas ar tās pievienošanos, un tā kā ar Parlamentu ir jāapspriežas par visām būtiskām izmaiņām šajā līguma projektā; |
B. |
tā kā Komisijai ir jāturpina rūpīgi un objektīvi uzraudzīt turpmākos pasākumus, gatavojoties pievienošanās procesam, un jāpalīdz Horvātijas varas iestādēm pildīt saistības un pienākumus, par ko uzsāktas sarunas; tā kā Komisijas pienākums ir regulāri informēt Parlamentu par to, kā Horvātijas varas iestādes ievēro saistības, lai pilnībā uzņemtos dalībvalsts pienākumus, pievienojoties ES 2013. gada 1. jūlijā, |
1. |
sniedz piekrišanu tam, ka Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai; |
2. |
uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Horvātijas Republikas valdībai un parlamentam. |
24.4.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 112/6 |
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMES LĒMUMS
(2011. gada 5. decembris)
par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 49. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (2),
tā kā Horvātijas Republika ir iesniegusi pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
Vienīgais pants
Padome pieņem šo pievienošanās lūgumu; pievienošanās nosacījumus un šādas pievienošanās sakarā vajadzīgos pielāgojumus Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā paredz, savstarpēji vienojoties dalībvalstīm un Horvātijas Republikai.
Briselē, 2011. gada 5. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. DOWGIELEWICZ
(1) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 3. lpp.
(2) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 5. lpp.
SATURS
A. |
Līgums starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai |
B. |
Akts par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā |
Pirmā daļa. |
Principi |
Otrā daļa. |
Līgumu pielāgojumi |
I sadaļa. |
Organizatoriski noteikumi |
II sadaļa. |
Citi pielāgojumi |
Trešā daļa. |
Pastāvīgi noteikumi |
Ceturtā daļa. |
Pagaidu noteikumi |
I sadaļa. |
Pārejas posma pasākumi |
II sadaļa. |
Organizatoriski noteikumi |
III sadaļa. |
Finanšu noteikumi |
IV sadaļa. |
Citi noteikumi |
Piektā daļa. |
Noteikumi par šā Akta īstenošanu |
I sadaļa. |
Iestāžu reglamentu pielāgojumi un komiteju noteikumu un reglamentu pielāgojumi |
II sadaļa. |
Iestāžu pieņemto aktu piemērojamība |
III sadaļa. |
Nobeiguma noteikumi |
PIELIKUMI
I PIELIKUMS. |
To konvenciju un protokolu saraksts, kuriem Horvātijas Republika pievienojas līdz ar pievienošanos (kā minēts Pievienošanās akta 3. panta 4. punktā) |
II PIELIKUMS. |
Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi minētajam acquis vai kā citādi saistīti ar to, kuri no pievienošanās ir saistoši un piemērojami Horvātijas Republikai (kā minēts Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā) |
III PIELIKUMS. |
Pievienošanās akta 15. pantā minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu pielāgojumi |
1. |
Pakalpojumu sniegšanas brīvība |
2. |
Intelektuālā īpašuma tiesības |
I. |
Kopienas preču zīme |
II. |
Papildu aizsardzības sertifikāti |
III. |
Kopienas dizainparaugi |
3. |
Finanšu pakalpojumi |
4. |
Lauksaimniecība |
5. |
Zivsaimniecība |
6. |
Nodokļu sistēma |
7. |
Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija |
8. |
Vide |
IV PIELIKUMS. |
Pievienošanās akta 16. pantā minētais saraksts: citi pastāvīgi noteikumi |
1. |
Intelektuālā īpašuma tiesības |
2. |
Konkurences politika |
3. |
Lauksaimniecība |
4. |
Zivsaimniecība |
5. |
Muitas savienība |
IV pielikuma papildinājums
V PIELIKUMS. |
Pievienošanās akta 18. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi |
1. |
Brīva preču aprite |
2. |
Personu pārvietošanās brīvība |
3. |
Kapitāla brīva aprite |
4. |
Lauksaimniecība |
I. |
Pārejas posma pasākumi attiecībā uz Horvātiju |
II. |
Pārejas posma tarifa kvota rafinēšanai paredzētam cukurniedru jēlcukuram |
III. |
Pagaidu tiešā maksājuma noteikumi attiecībā uz Horvātiju |
5. |
Pārtikas nekaitīguma, veterinārā un fitosanitārā politika |
I. |
Dējējvistas |
II. |
Uzņēmumi (gaļas, piena, zivju un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nozare) |
III. |
Sēklu tirdzniecība |
IV. |
Neuma |
6. |
Zivsaimniecība |
7. |
Transporta politika |
8. |
Nodokļu sistēma |
9. |
Brīvība, drošība un tiesiskums |
10. |
Vide |
I. |
Horizontālie tiesību akti |
II. |
Gaisa kvalitāte |
III. |
Atkritumu apsaimniekošana |
IV. |
Ūdens kvalitāte |
V. |
Piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole (IPPC) |
VI. |
Ķīmiskas vielas |
V pielikuma papildinājums
VI PIELIKUMS. |
Lauku attīstība (kā minēts Pievienošanās akta 35. panta 2. punktā) |
VII PIELIKUMS. |
Konkrētas saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies pievienošanās sarunās (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta otrajā daļā) |
VIII PIELIKUMS. |
Saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies attiecībā uz kuģubūves nozares pārstrukturēšanu (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta trešajā daļā) |
IX PIELIKUMS. |
Saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies attiecībā uz tērauda nozares pārstrukturēšanu (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta trešajā daļā) |
PROTOKOLS
Protokols par dažiem pasākumiem, kas saistīti ar atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolam piešķirto noteiktā daudzuma vienību iespējamu vienreizēju pārskaitīšanu Horvātijas Republikai, kā arī par attiecīgu kompensēšanu
NOBEIGUMA AKTS
I. |
Nobeiguma akta teksts |
II. |
Deklarācijas |
A. |
Pašreizējo dalībvalstu kopīgā deklarācija |
Kopīgā deklarācija par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu
B. |
Dažādu pašreizējo dalībvalstu kopīgā deklarācija |
Vācijas Federatīvās Republikas un Austrijas Republikas kopīgā deklarācija par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos – Horvātija
C. |
Pašreizējo dalībvalstu un Horvātijas Republikas kopīgā deklarācija |
Kopīgā deklarācija par Eiropas Attīstības fondu
D. |
Horvātijas Republikas deklarācija |
Horvātijas Republikas deklarācija par pārejas posma pasākumiem attiecībā uz Horvātijas lauksaimniecības zemes tirgus liberalizāciju
III. |
Vēstuļu apmaiņa starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par informācijas apmaiņas un apspriešanās procedūru, lai pieņemtu noteiktus lēmumus un citus pasākumus, kas jāveic laikposmā pirms pievienošanās |
LĪGUMS
STARP
BEĻĢIJAS KARALISTI, BULGĀRIJAS REPUBLIKU, ČEHIJAS REPUBLIKU, DĀNIJAS KARALISTI, VĀCIJAS FEDERATĪVO REPUBLIKU, IGAUNIJAS REPUBLIKU, ĪRIJU, GRIEĶIJAS REPUBLIKU, SPĀNIJAS KARALISTI, FRANCIJAS REPUBLIKU, ITĀLIJAS REPUBLIKU, KIPRAS REPUBLIKU, LATVIJAS REPUBLIKU, LIETUVAS REPUBLIKU, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTI, UNGĀRIJAS REPUBLIKU, MALTAS REPUBLIKU, NĪDERLANDES KARALISTI, AUSTRIJAS REPUBLIKU, POLIJAS REPUBLIKU, PORTUGĀLES REPUBLIKU, RUMĀNIJU, SLOVĒNIJAS REPUBLIKU, SLOVĀKIJAS REPUBLIKU, SOMIJAS REPUBLIKU, ZVIEDRIJAS KARALISTI UN LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTO KARALISTI (EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM) UN HORVĀTIJAS REPUBLIKU PAR HORVĀTIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI
(EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM)
UN
HORVĀTIJAS REPUBLIKU
PAR HORVĀTIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI
VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,
BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
ĪRIJAS PREZIDENTS,
GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS,
FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
HORVĀTIJAS REPUBLIKA,
ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS,
LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,
VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,
UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MALTAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,
AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,
POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,
RUMĀNIJAS PREZIDENTS,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,
ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,
VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,
VIENOTI savā vēlmē turpināt sasniegt Eiropas Savienības mērķus,
APŅĒMUŠIES turpināt uz jau esošajiem pamatiem veidot arvien ciešāku savienību starp Eiropas tautām,
ŅEMOT VĒRĀ, ka Līguma par Eiropas Savienību 49. pantā ir paredzēta iespēja Eiropas valstīm kļūt par Savienības dalībvalstīm,
ŅEMOT VĒRĀ, ka Horvātijas Republika ir iesniegusi pieteikumu, lai kļūtu par Savienības dalībvalsti,
ŅEMOT VĒRĀ, ka Padome, iepriekš saņemot Komisijas atzinumu un Eiropas Parlamenta piekrišanu, ir atbalstījusi Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,
VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS:
premjerministru
Elio DI RUPO
BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministru
Boyko BORISSOV
ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministru
Petr NECAS
VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE:
premjerministri
Helle THORNING-SCHMIDT
VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
federālo kancleri
Dr. Angela MERKEL
IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministri
Andrus ANSIP
ĪRIJAS PREZIDENTS:
premjerministru (Taoiseach)
Enda KENNY
GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministru
Lucas PAPADEMOS
VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS:
valdības priekšsēdētāju
José Luis RODRIGUEZ ZAPATERO
FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
Eiropas lietu ministru
Jean LEONETTI
HORVĀTIJAS REPUBLIKA:
prezidentu
Ivo JOSIPOVIĆ
premjerministri
Jadranka KOSOR
ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
Ministru padomes priekšsēdētāju
Sen. Prof. Mario MONTI
KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
prezidentu
Demetris CHRISTOFIAS
LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS:
Ministru prezidentu
Valdi DOMBROVSKI
LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTE:
prezidenti
Dalia GRYBAUSKAITĖ
VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS:
premjerministru un valsts ministru
Jean-Claude JUNCKER
UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministru
Viktor ORBÁN
MALTAS PREZIDENTS:
premjerministru
Lawrence GONZI
VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE:
Ministru prezidentu, vispārējo lietu ministru
Mark RUTTE
AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS:
federālo kancleru
Werner FAYMANN
POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministru
Donald TUSK
PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministru
Pedro PASSOS COELHO
RUMĀNIJAS PREZIDENTS:
prezidentu
Traian BĂSESCU
SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
valdības priekšsēdētāju
Borut PAHOR
SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministri
Iveta RADICOVA
SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE:
premjerministru
Jyrki KATAINEN
ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA:
premjerministru
Fredrik REINFELDT
VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE:
premjerministru
The Rt. Hon. David CAMERON
IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.
1. pants
1. Ar šo Horvātijas Republika kļūst par Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas dalībvalsti.
2. Horvātijas Republika kļūst par Līguma par Eiropas Savienību, Līguma par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzēju pusi, ņemot vērā minēto Līgumu grozījumus un papildinājumus.
3. Pievienošanās nosacījumi un ar šo pievienošanos saistītie pielāgojumi 2. punktā minētajos Līgumos ir izklāstīti šim Līgumam pievienotajā aktā. Minētā akta noteikumi ir šā Līguma sastāvdaļa.
2. pants
Uz šo Līgumu attiecas noteikumi par dalībvalstu tiesībām un pienākumiem, kā arī noteikumi par Savienības iestāžu pilnvarām un kompetenci, kā tie izklāstīti Līgumos, par kuru līgumslēdzēju pusi Horvātijas Republika kļūst saskaņā ar 1. panta 2. punktu.
3. pants
1. Augstās līgumslēdzējas puses šo Līgumu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai līdz 2013. gada 30. jūnijam.
2. Tāpat tiek uzskatīts, ka, ratificējot šo Līgumu, Horvātijas Republika ir ratificējusi vai apstiprinājusi visus 1. panta 2. punktā minēto Līgumu grozījumus, kas brīdī, kad Horvātijas Republika ratificē šo Līgumu, ir atvērti dalībvalstīm ratifikācijai vai apstiprināšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 48. pantu, kā arī visus iestāžu aktus, kas pieņemti tajā brīdī vai pirms tam un kas stājas spēkā tikai pēc tam, kad dalībvalstis tos ir apstiprinājušas saskaņā ar attiecīgām konstitucionālām prasībām.
3. Šis Līgums stājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā, ja pirms minētās dienas ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti.
4. Neskarot 3. punktu, Savienības iestādes var pirms pievienošanās pieņemt pasākumus, kas minēti 1. panta 3. punktā minētā akta 3. panta 7. punktā, 6. panta 2. punkta otrajā daļā, 6. panta 3. punkta otrajā daļā, 6. panta 6. punkta otrajā un trešajā daļā, 6. panta 7. punkta otrajā daļā, 6. panta 8. punkta trešajā daļā, 17. pantā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 5. punktā, 31. panta 5. punktā, 35. panta 3. un 4. punktā, 38., 39., 41., 42., 43., 44., 49., 50. un 51. pantā un IV līdz VI pielikumā.
Minētie pasākumi stājas spēkā, vienīgi stājoties spēkā šim Līgumam, un to spēkā stāšanās diena ir šā Līguma spēkā stāšanās diena.
5. Neskarot šā panta 3. punktu, 1. panta 3. punktā minētā akta 36. pantu piemēro no šā Līguma parakstīšanas.
4. pants
Šā Līguma oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo parakstītājvalstu valdībām.
TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo Līgumu.
Съставено в Брюксел на девети декември две хиляди и единадесета година.
Hecho en Bruselas, el nueve de diciembre de dos mil once.
V Bruselu dne devátého prosince dva tisíce jedenáct.
Udfærdiget i Bruxelles den niende december to tusind og elleve.
Geschehen zu Brüssel am neunten Dezember zweitausendelf.
Kahe tuhande üheteistkümnenda aasta detsembrikuu üheksandal päeval Brüsselis.
Έγινε στις Βρυξέλλες, στις εννέα Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες έντεκα.
Done at Brussels on the ninth day of December in the year two thousand and eleven.
Fait à Bruxelles, le neuf décembre deux mille onze.
Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an naoú lá de mhí na Nollag an bhliain dhá mhíle agus a haon déag.
Sastavljeno u Bruxellesu dana devetog prosinca godine dvije tisuće jedanaeste.
Fatto a Bruxelles, addì nove dicembre duemilaundici.
Briselē, divtūkstoš vienpadsmitā gada devītajā decembrī.
Priimta du tūkstančiai vienuoliktų metų gruodžio devintą dieną Briuselyje.
Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenegyedik év december havának kilencedik napján.
Magħmul fi Brussell, fid-disa jum ta’ Diċembru tas-sena elfejn u ħdax.
Gedaan te Brussel, de negende december tweeduizend elf.
Sporządzono w Brukseli dnia dziewiątego grudnia roku dwa tysiące jedenastego.
Feito em Bruxelas, em nove de Dezembro de dois mil e onze.
Întocmit la Bruxelles la nouă decembrie două mii unsprezece.
V Bruseli dňa deviateho decembra dvetisícjedenásť.
V Bruslju, dne devetega decembra leta dva tisoč enajst.
Tehty Brysselissä yhdeksäntenä päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattayksitoista.
Som skedde i Bryssel den nionde december tjugohundraelva.
Voor Zijne Majesteit de Koning der Belgen
Pour Sa Majesté le Roi des Belges
Für Seine Majestät den König der Belgier
Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaams Gewest, het Waals Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.
Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.
Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.
За Република България
Za prezidenta České republiky
For Hendes Majestæt Danmarks Dronning
Für den Präsidenten der Bundesrepublik Deutschland
Eesti Vabariigi Presidendi nimel
Thar ceann Uachtarán na hÉireann
For the President of Ireland
Για τον Пρόεδρο της Еλληνικής Δημοκρατίας
Por Su Majestad el Rey de España
Pour le Président de la République française
Za Republiku Hrvatsku
Per il Presidente della Repubblica italiana
Για τον Пρόεδρο της Кνπριαкής Δημοκρατίας
Latvijas Republikas Valsts prezidenta vārdā –
Lietuvos Respublikos Prezidentės vardu
Pour Son Altesse Royale le Grand-Duc de Luxembourg
A Magyar Köztársaság Elnöke részéről
Għall-President ta' Malta
Voor Hare Majesteit de Koningin der Nederlanden
Für den Bundespräsidenten der Republik Österreich
Za Prezydenta Rzeczypospolitej Polskiej
Pelo Presidente da República Portuguesa
Pentru Președintele României
Za predsednika Republike Slovenije
Za prezidenta Slovenskej republiky
Suomen Tasavallan Presidentin puolesta
För Republiken Finlands President
För Konungariket Sveriges regering
For Her Majesty the Queen of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland
AKTS
par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā
PIRMĀ DAĻA
PRINCIPI
1. pants
Šajā aktā:
— |
termins “pamatlīgumi” nozīmē:
|
— |
termins “pašreizējās dalībvalstis” nozīmē Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, |
— |
termins “Savienība” nozīmē Eiropas Savienību, kuras pamatā ir LES un LESD, un/vai attiecīgā gadījumā Eiropas Atomenerģijas kopienu, |
— |
termins “iestādes” nozīmē iestādes, kas izveidotas ar LES. |
2. pants
Pamatlīgumi un akti, ko iestādes pieņēmušas pirms pievienošanās, no pievienošanās dienas ir saistoši Horvātijai un piemērojami tajā atbilstīgi minētajos Līgumos un šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem.
Ja pēc tam, kad Horvātija ratificējusi Pievienošanās līgumu, dalībvalstu valdību pārstāvji saskaņā ar LES 48. panta 4. punktu ir vienojušies par grozījumiem pamatlīgumos un ja šie grozījumi līdz pievienošanās dienai nav stājušies spēkā, Horvātija šos grozījumus ratificē saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.
3. pants
1. Horvātija pievienojas lēmumiem un nolīgumiem, ko pieņēmuši Padomē sanākušie dalībvalstu vai to valdību vadītāji.
2. Horvātija pievienojas lēmumiem un nolīgumiem, ko pieņēmuši Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji.
3. Attiecībā uz Eiropadomes vai Padomes deklarācijām un rezolūcijām vai citām nostājām, ko tās atbalstījušas, kā arī attiecībā uz deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, kas attiecas uz Savienību un kas pieņemtas, dalībvalstīm kopīgi vienojoties, Horvātijas statuss ir tāds pats kā pašreizējām dalībvalstīm. Horvātija atbilstīgi ievēros principus un pamatnostādnes, kas izriet no šīm deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, un veiks pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu.
4. Horvātija pievienojas I pielikumā uzskaitītajām konvencijām un protokoliem. Attiecībā uz Horvātiju šīs konvencijas un protokoli stājas spēkā dienā, ko Padome nosaka ar 5. punktā minētajiem lēmumiem.
5. Padome pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vienprātīgi lemj par visiem pielāgojumiem, kas sakarā ar pievienošanos jāveic 4. punktā minētajās konvencijās un protokolos, un pielāgotos tekstus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
6. Attiecībā uz 4. punktā minētajām konvencijām un protokoliem Horvātija apņemas ieviest administratīvus un citus pasākumus, piemēram, pasākumus, ko līdz pievienošanās dienai pieņēmušas pašreizējās dalībvalstis vai Padome, un sekmēt praktisku sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un organizācijām.
7. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var papildināt I pielikumu ar attiecīgām konvencijām, nolīgumiem un protokoliem, kas parakstīti pirms pievienošanās dienas.
4. pants
1. Šengenas acquis noteikumi, kuri Eiropas Savienības sistēmā iekļauti ar Protokolu par Šengenas acquis, kas pievienots LES un LESD (turpmāk “Šengenas protokols”), kā arī akti, kuri pieņemti atbilstīgi minētajam acquis vai kā citādi saistīti ar to un uzskaitīti II pielikumā, tāpat kā jebkādi turpmāki šādi akti, kuri pieņemti pirms pievienošanās dienas, ir saistoši Horvātijai un piemērojami tajā no pievienošanās dienas.
2. Tie Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi minētajam acquis vai kā citādi saistīti ar to un nav minēti šā panta 1. punktā, lai arī no pievienošanās dienas saistoši Horvātijai, tie Horvātijā ir piemērojami vienīgi saskaņā ar attiecīgu Padomes lēmumu, ko pieņem pēc tam, kad atbilstīgi spēkā esošajām Šengenas izvērtēšanas procedūrām ir konstatēts, ka Horvātijā ir izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi visu acquis attiecīgo daļu piemērošanai, tostarp, ka ir efektīvi piemērotas visas Šengenas normas saskaņā ar pieņemtiem kopējiem standartiem un pamatprincipiem. Padome minēto lēmumu pieņem saskaņā ar piemērojamajām Šengenas procedūrām un ņemot vērā Komisijas ziņojumu, kurā apstiprināts, ka Horvātija turpina izpildīt saistības, ko tā uzņēmusies pievienošanās sarunās un kas attiecas uz Šengenas acquis.
Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu ar to locekļu vienprātīgu balsojumu, kas pārstāv tādu dalībvalstu valdības, attiecībā uz kurām šajā punktā minētos noteikumus jau piemēro, un Horvātijas Republikas valdību. Padomes locekļi, kas pārstāv Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības, piedalās šāda lēmuma pieņemšanā vienīgi tiktāl, ciktāl lēmums attiecas uz šīm valstīm saistošiem Šengenas acquis noteikumiem vai šīm valstīm saistošiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to.
5. pants
Horvātija no pievienošanās dienas piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā kā dalībvalsts ar izņēmuma statusu LESD 139. panta nozīmē.
6. pants
1. Nolīgumi ar vienu vai vairākām trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai trešo valstu pilsoņiem, ko noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, ir saistoši Horvātijai atbilstīgi pamatlīgumos un šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem.
2. Horvātija apņemas atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties nolīgumiem, ko pašreizējās dalībvalstis un Savienība noslēgušas vai parakstījušas ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.
Ja vien šā punkta pirmajā daļā minētajos nolīgumos nav noteikts citādi, par Horvātijas pievienošanos šādiem nolīgumiem vienojas protokolos, kurus pievieno šādiem nolīgumiem un kurus noslēdz Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu un pārstāvot dalībvalstis, un attiecīgā trešā valsts vai trešās valstis, vai starptautiskā organizācija. Komisija vai – ja nolīgums pilnībā vai principā attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku – Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (Augstais pārstāvis) dalībvalstu vārdā piedalās sarunās par šādiem protokoliem, pamatojoties uz sarunu norādēm, ko vienprātīgi apstiprina Padome, un apspriežoties ar komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji. Noslēdzamo protokolu projektus Komisija vai, attiecīgi, Augstais pārstāvis iesniedz Padomei.
Šī procedūra neskar Savienības kompetenci un neiespaido kompetences sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm attiecībā uz šādu nolīgumu noslēgšanu nākotnē vai citiem grozījumiem, kas nav saistīti ar pievienošanos.
3. No pievienošanās dienas un līdz 2. punkta otrajā daļā minēto nepieciešamo protokolu spēkā stāšanās dienai Horvātija piemēro 2. punkta pirmajā daļā minētos nolīgumus, kas noslēgti vai ko provizoriski piemēro pirms pievienošanās dienas, izņemot Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (1).
Kamēr nav stājušies spēkā 2. punkta otrajā daļā minētie protokoli, Savienība un dalībvalstis kopīgi, vajadzības gadījumā ievērojot savu attiecīgo kompetenci, veic jebkādus atbilstīgus pasākumus.
4. Horvātija pievienojas 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītajam Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (2), kā arī diviem nolīgumiem, ar ko groza minēto nolīgumu un kas parakstīti un atvērti parakstīšanai, attiecīgi, 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā (3) un 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (4).
5. Horvātija apņemas atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu (5), kā noteikts minētā līguma 128. pantā.
6. No pievienošanās dienas Horvātija piemēro divpusējos nolīgumus un vienošanās par tekstilmateriāliem, kas noslēgtas starp Savienību un trešām valstīm.
Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Savienība piemēro attiecībā uz tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu importu, koriģē, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Savienībai. Šajā sakarā Savienība ir tiesīga pirms pievienošanās dienas risināt sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm par šā punkta pirmajā daļā minēto divpusējo nolīgumu un vienošanos par tekstilmateriāliem grozījumiem.
Ja divpusējo nolīgumu un vienošanos par tekstilmateriāliem grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, Savienība veic vajadzīgos pielāgojumus tās noteikumos par tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu importu no trešām valstīm, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos.
7. Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Savienība piemēro attiecībā uz tērauda un tērauda ražojumu importu, koriģē, pamatojoties uz to, cik lielā apjomā attiecīgo piegādātājvalstu izcelsmes tērauds un tērauda ražojumi pēdējos gados importēti Horvātijā.
Šajā sakarā pirms pievienošanās dienas risina sarunas par grozījumiem divpusējos nolīgumos un vienošanās par tērauda ražojumiem, kas noslēgtas starp Savienību un trešām valstīm.
Ja divpusējo nolīgumu un vienošanos par tēraudu grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, piemēro šā punkta pirmo daļu.
8. Zvejniecības nolīgumus, kas pirms pievienošanās dienas noslēgti starp Horvātiju un trešām valstīm, no minētās dienas pārvalda Savienība.
Laikā, kamēr minēto nolīgumu spēkā esamība provizoriski saglabājas, Horvātijas tiesības un pienākumi, kas izriet no šādiem nolīgumiem, nemainās.
Tiklīdz iespējams, un noteikti līdz laikam, kad spēku zaudē šā punkta pirmajā daļā minētie nolīgumi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu katrā konkrētajā gadījumā pieņem atbilstīgus lēmumus, lai minētajos nolīgumos paredzētās zvejas darbības varētu turpināties, un paredz iespēju dažus nolīgumus pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu.
9. Horvātija pārtrauc dalību jebkādos brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumā, ņemot vērā tā grozījumus.
Tiktāl, ciktāl nolīgumi starp Horvātiju, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, nav saderīgi ar pienākumiem, kas izriet no šā akta, Horvātija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu radušos nesaderību. Ja Horvātijai rodas grūtības, pielāgojot kādu nolīgumu, kas noslēgts ar vienu vai vairākām trešām valstīm, tad Horvātija atbilstīgi minētā nolīguma noteikumiem pārtrauc dalību tajā.
Horvātija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no pievienošanās dienas nodrošinātu šajā punktā paredzēto pienākumu izpildi.
10. Atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem Horvātija pievienojas starp pašreizējām dalībvalstīm noslēgtajiem iekšējiem nolīgumiem, kuru mērķis ir īstenot 2. un 4. punktā minētos nolīgumus.
11. Horvātija vajadzības gadījumā veic atbilstīgus pasākumus, lai savu nostāju attiecībā uz starptautiskajām organizācijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir arī Savienība vai citas dalībvalstis, pielāgotu tiesībām un pienākumiem, ko rada Horvātijas pievienošanās Savienībai.
Jo īpaši Horvātija pārtrauc savu dalību starptautiskos zvejniecības nolīgumos un organizācijās, kuru dalībniece ir arī Savienība, izņemot gadījumus, kad Horvātijas dalība ir saistīta ar jautājumiem, kas neattiecas uz zvejniecību.
Horvātija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no pievienošanās dienas nodrošinātu šajā punktā paredzēto pienākumu izpildi.
7. pants
1. Ja vien šis akts neparedz citādi, tā noteikumus nevar apturēt, grozīt vai atcelt citādi, kā vienīgi atbilstīgi pamatlīgumos paredzētajai procedūrai, ko piemēro minēto Līgumu pārskatīšanai.
2. Akti, ko pieņem iestādes, uz kurām attiecas šajā aktā paredzētie pārejas posma noteikumi, saglabā savu tiesību akta statusu; jo īpaši, minēto aktu grozīšanai paredzētās procedūras paliek spēkā.
3. Šā akta noteikumiem, kuru mērķis vai sekas ir iestāžu pieņemto aktu atcelšana vai grozīšana un kuri pēc būtības nav pārejas posma noteikumi, ir tāds pats tiesiskais statuss kā noteikumiem, ko tie atceļ vai groza, un uz tiem attiecas tādi paši noteikumi.
8. pants
Pārejas posmā pamatlīgumus un iestāžu pieņemtos aktus piemēro, ņemot vērā šajā aktā paredzētās atkāpes.
OTRĀ DAĻA
LĪGUMU PIELĀGOJUMI
I SADAĻA
ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI
9. pants
LES, LESD un EAEK līgumam pievienoto Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem groza šādi:
1) |
protokola 9. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, nomaina četrpadsmit tiesnešus.”; |
2) |
protokola 48. pantu aizstāj ar šādu pantu: “48. pants Vispārējā tiesā ir divdesmit astoņi tiesneši.” |
10. pants
LES un LESD pievienoto Protokolu par Eiropas Investīciju bankas statūtiem groza šādi:
1) |
protokola 4. panta 1. punkta pirmajā daļā:
|
2) |
protokola 9. panta 2. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām: “2. Direktoru padomē ir divdesmit deviņi direktori un deviņpadsmit direktoru aizstājēji. Direktorus uz pieciem gadiem ieceļ Valde; katra dalībvalsts un Komisija izvirza pa vienam kandidātam. Valde uz pieciem gadiem šādi ieceļ direktoru aizstājējus:
|
11. pants
EAEK līguma 134. panta 2. punkta pirmo daļu par Zinātnes un tehnikas komitejas sastāvu aizstāj ar šādu daļu:
“2. Komitejā ir četrdesmit divi locekļi, ko ieceļ Padome pēc apspriešanās ar Komisiju.”
II SADAĻA
CITI PIELĀGOJUMI
12. pants
LESD 64. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:
“Attiecībā uz ierobežojumiem, kas pastāv atbilstīgi Horvātijas tiesību aktiem, šis datums ir 2002. gada 31. decembris.”
13. pants
LES 52. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1. Līgumi attiecas uz Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti.”
14. pants
1. LES 55. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1. Šā Līguma oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo parakstītājvalstu valdībām.”
2. EAEK līguma 225. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Saskaņā ar Pievienošanās līgumiem autentiski ir arī šā Līguma teksti angļu, bulgāru, čehu, dāņu, grieķu, horvātu, igauņu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru un zviedru valodā.”
TREŠĀ DAĻA
PASTĀVĪGI NOTEIKUMI
15. pants
Šā akta III pielikumā uzskaitītos aktus pielāgo, kā paredzēts minētajā pielikumā.
16. pants
Šā akta IV pielikumā uzskaitītos pasākumus piemēro atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā.
17. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu var šajā aktā paredzētos noteikumus pielāgot attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku, ja šādi pielāgojumi būtu vajadzīgi sakarā ar Savienības noteikumu izmaiņām.
CETURTĀ DAĻA
PAGAIDU NOTEIKUMI
I SADAĻA
PĀREJAS POSMA PASĀKUMI
18. pants
Šā akta V pielikumā uzskaitītos pasākumus Horvātijā piemēro atbilstīgi minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.
II SADAĻA
ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI
19. pants
1. Atkāpjoties no 2. panta Protokolā par pārejas noteikumiem, kurš pievienots LES, LESD un EAEK līgumam, un atkāpjoties no Eiropas Parlamenta locekļu maksimālā skaita, kas noteikts LES 14. panta 2. punkta pirmajā daļā, laikposmā no pievienošanās dienas līdz Eiropas Parlamenta 2009.–2014. gada pilnvaru termiņa beigām Eiropas Parlamenta locekļu skaitu palielina, paredzot 12 locekļus no Horvātijas, lai ņemtu vērā tās pievienošanos.
2. Atkāpjoties no LES 14. panta 3. punkta, līdz pievienošanās dienai Horvātijā notiek ad hoc tiešas vispārējas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tautai ievēlot šā panta 1. punktā noteikto locekļu skaitu saskaņā ar Savienības acquis. Tomēr, ja pievienošanās diena ir mazāk nekā sešus mēnešus līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Horvātijas pilsoņu pārstāvjus Eiropas Parlamentā ieceļ Horvātijas valsts parlaments no saviem locekļiem, ar noteikumu, ka attiecīgās personas ir ievēlētas tiešās vispārējās vēlēšanās.
20. pants
LES, LESD un EAEK līgumam pievienotā Protokola par pārejas noteikumiem 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“3. Līdz 2014. gada 31. oktobrim spēkā ir turpmāk izklāstītie noteikumi, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 235. panta 1. punkta otro daļu.
Eiropadomes un Padomes lēmumiem, kam nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, locekļu balsis vērtē šādi:
Beļģija |
12 |
Bulgārija |
10 |
Čehijas Republika |
12 |
Dānija |
7 |
Vācija |
29 |
Igaunija |
4 |
Īrija |
7 |
Grieķija |
12 |
Spānija |
27 |
Francija |
29 |
Horvātija |
7 |
Itālija |
29 |
Kipra |
4 |
Latvija |
4 |
Lietuva |
7 |
Luksemburga |
4 |
Ungārija |
12 |
Malta |
3 |
Nīderlande |
13 |
Austrija |
10 |
Polija |
27 |
Portugāle |
12 |
Rumānija |
14 |
Slovēnija |
4 |
Slovākija |
7 |
Somija |
7 |
Zviedrija |
10 |
Apvienotā Karaliste |
29 |
Gadījumos, kad saskaņā ar Līgumiem akts ir jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, tas ir pieņemts, ja “par” ir vismaz 260 balsis, kas pārstāv locekļu vairākumu. Pārējos gadījumos lēmums ir pieņemts, ja “par” ir vismaz 260 balsis, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas locekļu.
Ja Eiropadome vai Padome pieņem aktu ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropadomes vai Padomes loceklis var lūgt veikt pārbaudi, lai pārliecinātos par to, ka dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, aptver vismaz 62 % no visiem Savienības iedzīvotājiem. Ja konstatē, ka tā nav, aktu nepieņem.”
21. pants
1. Komisijas locekli no Horvātijas ieceļ amatā laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2014. gada 31. oktobrim. Jauno Komisijas locekli ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, saskaņā ar LES 17. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētajiem kritērijiem.
2. Šādi ieceltā locekļa amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir Komisijas locekļi pievienošanās laikā.
22. pants
1. Tiesas tiesneša un Vispārējās tiesas tiesneša, kas atbilstīgi LES 19. panta 2. punkta trešajai daļai līdz ar pievienošanos ir iecelti no Horvātijas, amata pilnvaru termiņš beidzas, attiecīgi, 2015. gada 6. oktobrī un 2013. gada 31. augustā.
2. Lietas, kuras Tiesai un Vispārējai tiesai jāizskata no pievienošanās dienas un attiecībā uz kurām mutiskā lietas izskatīšanas daļa ir sākusies pirms minētās dienas, Tiesas un Vispārējās tiesas plēnums vai to palātas izlemj tādā pašā sastāvā kā pirms pievienošanās un piemēro reglamentu, kas ir bijis spēkā iepriekšējā dienā pirms pievienošanās.
23. pants
1. Atkāpjoties no LESD 301. panta pirmās daļas, ar ko noteikts Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu maksimālais skaits, LES, LESD un EAEK līgumam pievienotā Protokola par pārejas noteikumiem 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“7. pants
Kamēr nav stājies spēkā Līguma par Eiropas Savienības darbību 301. pantā minētais lēmums, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu sadalījums ir šāds:
Beļģija |
12 |
Bulgārija |
12 |
Čehijas Republika |
12 |
Dānija |
9 |
Vācija |
24 |
Igaunija |
7 |
Īrija |
9 |
Grieķija |
12 |
Spānija |
21 |
Francija |
24 |
Horvātija |
9 |
Itālija |
24 |
Kipra |
6 |
Latvija |
7 |
Lietuva |
9 |
Luksemburga |
6 |
Ungārija |
12 |
Malta |
5 |
Nīderlande |
12 |
Austrija |
12 |
Polija |
21 |
Portugāle |
12 |
Rumānija |
15 |
Slovēnija |
7 |
Slovākija |
9 |
Somija |
9 |
Zviedrija |
12 |
Apvienotā Karaliste |
24” |
2. Ekonomikas un sociālo lietu komiteju uz laiku paplašina līdz 353 locekļiem, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos, laikposmam no pievienošanās dienas līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā Horvātija pievienojas Savienībai, vai līdz LESD 301. panta otrajā daļā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienai atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.
3. Ja pievienošanās dienā jau ir pieņemts LESD 301. panta otrajā daļā minētais lēmums, atkāpjoties no LESD 301. panta pirmajā daļā noteiktā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu maksimālā skaita, Horvātijai uz laiku piešķir atbilstīgu locekļu skaitu līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā tā pievienojas Savienībai.
24. pants
1. Atkāpjoties no LESD 305. panta pirmās daļas, ar ko noteikts Reģionu komitejas locekļu maksimālais skaits, LES, LESD un EAEK līgumam pievienotā Protokola par pārejas noteikumiem 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“8. pants
Kamēr nav stājies spēkā Līguma par Eiropas Savienības darbību 305. punktā minētais lēmums, Reģionu komitejas locekļu sadalījums ir šāds:
Beļģija |
12 |
Bulgārija |
12 |
Čehijas Republika |
12 |
Dānija |
9 |
Vācija |
24 |
Igaunija |
7 |
Īrija |
9 |
Grieķija |
12 |
Spānija |
21 |
Francija |
24 |
Horvātija |
9 |
Itālija |
24 |
Kipra |
6 |
Latvija |
7 |
Lietuva |
9 |
Luksemburga |
6 |
Ungārija |
12 |
Malta |
5 |
Nīderlande |
12 |
Austrija |
12 |
Polija |
21 |
Portugāle |
12 |
Rumānija |
15 |
Slovēnija |
7 |
Slovākija |
9 |
Somija |
9 |
Zviedrija |
12 |
Apvienotā Karaliste |
24” |
2. Reģionu komiteju uz laiku paplašina līdz 353 locekļiem, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos, laikposmam no pievienošanās dienas līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā Horvātija pievienojas Savienībai, vai līdz LESD 305. panta otrajā daļā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienai atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.
3. Ja pievienošanās dienā jau ir pieņemts LESD 305. panta otrajā daļā minētais lēmums, atkāpjoties no LESD 305. panta pirmās daļas, ar ko noteikts Reģionu komitejas locekļu maksimālais skaits, Horvātijai uz laiku piešķir atbilstīgu locekļu skaitu līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā tā pievienojās Savienībai.
25. pants
Horvātijas izvirzītā un pēc pievienošanās saskaņā ar 9. panta 2. punkta otro daļu Protokolā par Eiropas Investīciju bankas Statūtiem amatā ieceltā Eiropas Investīciju bankas Direktoru padomes direktora pilnvaru termiņš beidzas tās Valdes ikgadējās sanāksmes beigās, kuras laikā izskata gada pārskatu par 2017. finanšu gadu.
26. pants
1. Ar pamatlīgumiem vai iestāžu aktiem izveidoto komiteju, grupu, aģentūru vai citu struktūru jaunos locekļus ieceļ atbilstīgi nosacījumiem un saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas attiecīgo komiteju, grupu, aģentūru vai citu struktūru locekļu iecelšanai. Šādi ieceltu jauno locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir attiecīgās komitejas, grupas vai citas struktūras locekļi pievienošanās laikā.
2. Tādu ar pamatlīgumiem vai iestāžu aktiem izveidoto komiteju, grupu, aģentūru vai citu struktūru sastāvu, kuru locekļu skaits ir nemainīgs neatkarīgi no dalībvalstu skaita, pilnībā atjauno, kad notiek pievienošanās, ja vien pašreizējo locekļu amata pilnvaru termiņš nebeidzas 12 mēnešos pēc pievienošanās.
III SADAĻA
FINANŠU NOTEIKUMI
27. pants
1. No pievienošanās dienas Horvātija maksā turpmāk norādīto summu, kas atbilst tās daļai apmaksātajā parakstītajā kapitālā, kā noteikts Eiropas Investīciju bankas statūtu 4. pantā:
Horvātija |
EUR 42 720 000 |
Šo iemaksu veic astoņos vienādos maksājumos, kuru termiņi ir 2013. gada 30. novembrī, 2014. gada 30. novembrī, 2015. gada 30. novembrī, 2016. gada 31. maijā, 2016. gada 30. novembrī, 2017. gada 31. maijā, 2017. gada 30. novembrī un 2018. gada 31. maijā.
2. Horvātija veic iemaksas – astoņos vienādos maksājumos, kuru termiņi paredzēti šā panta 1. punktā – rezervēs un uzkrājumos, kas pielīdzināmi rezervēm, kā arī līdzekļos, kas vēl jāieskaita rezervēs un uzkrājumos un kas ir peļņas un zaudējumu pārskata saldo tā mēneša beigās, kurš ir pirms pievienošanās, kā tas iegrāmatots Eiropas Investīciju bankas bilancē; iemaksas apjoms atbilst šādai procentuālajai daļai no rezervju un uzkrājumu apjoma:
Horvātija |
0,368 % |
3. Kapitālu un maksājumus, kas paredzēti 1. un 2. punktā, Horvātija iemaksā naudā euro valūtā, ja vien Eiropas Investīciju bankas Valde izņēmuma kārtā nav vienprātīgi nolēmusi citādi.
4. Horvātijai piemērojamās summas, kas minētas šā panta 1. punktā, kā arī 10. panta 1. punktā, var koriģēt ar Eiropas Investīciju bankas vadības struktūru lēmumu, kura pamatā ir Eurostat pirms pievienošanās publicētiem jaunākajiem galīgajiem datiem par IKP.
28. pants
1. Horvātija iemaksā turpmāk norādīto summu Ogļu un tērauda izpētes fondā, kā minēts Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumā 2002/234/EOTK (2002. gada 27. februāris) par EOTK līguma izbeigšanās finansiālām sekām un par Ogļu un tērauda izpētes fondu (6):
(EUR, pašreizējās cenās)
Horvātija |
494 000. |
2. Iemaksas Ogļu un tērauda izpētes fondā veic četros maksājumos, ko sāk veikt 2015. gadā un veic atbilstīgi turpmāk norādītajam grafikam visos gadījumos katra gada pirmā mēneša pirmajā darbadienā:
— |
2015.: 15 %, |
— |
2016.: 20 %, |
— |
2017.: 30 %, |
— |
2018.: 35 %. |
29. pants
1. No pievienošanās dienas Horvātijas īstenošanas aģentūras pārvalda iepirkumus, piešķirtās dotācijas un pirmspievienošanās finanšu palīdzības maksājumus atbilstīgi Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA), kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs) (7), Pārejas palīdzības un iestāžu veidošanas komponentam un Pārrobežu sadarbības komponentam attiecībā uz līdzekļiem, kas piešķirti pirms pievienošanās, izņemot Horvātijas–Ungārijas un Horvātijas–Slovēnijas pārrobežu programmas, un palīdzību saskaņā ar 30. pantā minēto pārejas līdzekļu programmu.
Pieņemot atbilstīgu Komisijas lēmumu, Komisija atsakās no ex ante kontroles attiecībā uz iepirkumiem un piešķirtajām dotācijām, ja tā ir pārliecinājusies par to, ka attiecīgā pārvaldes un kontroles sistēma darbojas efektīvi un atbilstīgi kritērijiem un nosacījumiem, kas paredzēti 56. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8), un 18. pantā Komisijas Regulā (EK) Nr. 718/2007 (2007. gada 12. jūnijs), ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (9).
Ja Komisijas lēmums atteikties no ex ante kontroles netiek pieņemts pirms pievienošanās dienas, tad jebkādi līgumi, ko paraksta laikposmā no pievienošanās dienas līdz Komisijas lēmuma pieņemšanas dienai, nav atbilstīgi saskaņā ar šā punkta pirmajā daļā minēto pirmspievienošanās finanšu palīdzību un pārejas līdzekļu programmu.
2. Budžeta saistības, kas attiecībā uz 1. punktā minēto pirmspievienošanās finanšu palīdzību un pārejas līdzekļu programmu radušās pirms pievienošanās, tostarp līgumu slēgšanu par turpmākām individuālām juridiskām saistībām un šo saistību reģistrāciju, kā arī pēc pievienošanās veiktos maksājumus turpina reglamentēt noteikumi par pirmspievienošanās finanšu instrumentiem, un līdz attiecīgo programmu un projektu pabeigšanai šādas saistības sedz no atbilstīgajām budžeta sadaļām.
3. Pēc pievienošanās dienas saistībā ar finansēšanas lēmumiem, kas pieņemti pirms pievienošanās, turpina piemērot noteikumus par to, kā īsteno budžeta saistības attiecībā uz finansēšanas nolīgumiem par pirmspievienošanās finanšu palīdzību, kas minēta 1. punkta pirmajā daļā, un attiecībā uz IPA Lauku attīstības komponentu. Tos reglamentē noteikumi, ko piemēro pirmspievienošanās finanšu instrumentiem. Neskarot iepriekš izklāstīto, publiskā iepirkuma procedūras, ko sāk pēc pievienošanās, īsteno saskaņā ar attiecīgajām Savienības direktīvām.
4. Pirmos divus gadus pēc pievienošanās no pirmspievienošanās līdzekļiem var uzņemties saistības attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem, kā minēts 44. pantā. Attiecībā uz revīzijas un izvērtēšanas izmaksām saistības no pirmspievienošanās līdzekļiem var uzņemties pirmos piecus gadus pēc pievienošanās.
30. pants
1. Pirmajā gadā pēc pievienošanās Savienība sniedz Horvātijai pagaidu finansiālu palīdzību (turpmāk “pārejas līdzekļu programma”), lai uzlabotu un stiprinātu valsts administratīvo iestāžu un tiesu iestāžu spēju Savienības tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā un lai sekmētu labākās pieredzes apmaiņu starp speciālistiem. No šīs palīdzības finansē iestāžu veidošanas projektus un veic konkrētus ar tiem saistītus nelielus ieguldījumus.
2. Palīdzība ir vērsta uz to, lai ar darbībām, ko nevar finansēt no struktūrfondiem vai lauku attīstības fondiem, stiprinātu nepieciešamo organizatorisko spēju dažās jomās.
3. Attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu divpusējās sadarbības projektiem, lai stiprinātu iestādes, turpina piemērot procedūru, saskaņā ar ko priekšlikumus iesniedz ar dalībvalstu kontaktpersonu tīkla starpniecību.
4. Horvātijas pārejas līdzekļu programmas saistību apropriāciju kopsumma, izteikta pašreizējās cenās, ir EUR 29 miljoni 2013. gadā, un tās paredzētas, lai risinātu ar valsts un horizontālā līmeņa prioritātēm saistītus jautājumus.
5. Palīdzības piešķiršanu no pārejas līdzekļu programmas paredz un īsteno saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006, vai arī saskaņā ar citiem tehniskiem noteikumiem, kuri vajadzīgi pārejas līdzekļu programmas darbībai un kurus pieņem Komisija.
6. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai minētā palīdzība un plānotais Eiropas Sociālā fonda atbalsts, kas paredzēts administratīvās reformas veikšanai un iestāžu rīcībspējas uzlabošanai, cits citu papildinātu.
31. pants
1. Ar šo tiek izveidota Šengenas līdzekļu programma (turpmāk “pagaidu Šengenas līdzekļu programma”), kas ir pagaidu instruments, lai Horvātijai laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2014. gada beigām palīdzētu finansēt darbības pie Savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām robežām.
2. Laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 31. decembrim saskaņā ar pagaidu Šengenas līdzekļu programmu Horvātijai kā vienreizēju piešķīruma maksājumu dara pieejamas turpmāk norādītās summas (pašreizējās cenās):
(miljonos EUR, pašreizējās cenās) |
||
|
2013. |
2014. |
Horvātija |
40 |
80 |
3. Visu 2013. gadam paredzēto summu Horvātijai izmaksā 2013. gada 1. jūlijā, un 2014. gadam paredzēto summu dara pieejamu pirmajā darbadienā pēc 2014. gada 1. janvāra.
4. Vienreizējos piešķīruma maksājumus izmanto trīs gados no pirmā maksājuma dienas. Vēlākais, sešus mēnešus pēc minētā trīs gadu termiņa beigām Horvātija iesniedz visaptverošu pārskatu par to, kāds ir finansiālais izlietojums piešķīruma maksājumiem saskaņā ar pagaidu Šengenas līdzekļu programmu, pārskatam pievienojot izdevumu pamatojumu. Komisija atgūst visus neizlietotos vai nepamatoti izlietotos līdzekļus.
5. Komisija var pieņemt jebkādus tehniskus noteikumus, kas vajadzīgi pagaidu Šengenas līdzekļu programmas darbībai.
32. pants
1. Ar šo tiek izveidots naudas plūsmas mehānisms (turpmāk “pagaidu naudas plūsmas mehānisms”), kas ir pagaidu instruments, lai Horvātijai laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2014. gada beigām palīdzētu uzlabot naudas plūsmu valsts budžetā.
2. Laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 31. decembrim saskaņā ar pagaidu naudas plūsmas mehānismu Horvātijai kā vienreizēju piešķīruma maksājumu dara pieejamas turpmāk norādītās summas (pašreizējās cenās):
(miljonos EUR, pašreizējās cenās) |
||
|
2013. |
2014. |
Horvātija |
75 |
28,6 |
3. Katra gada kopsummu sadala vienādos mēneša maksājumos, ko izmaksā katra mēneša pirmajā darbadienā.
33. pants
1. Struktūrfondos un Kohēzijas fondā 2013. gadā Horvātijai rezervē EUR 449,4 miljonu apjomā (pašreizējās cenās) saistību apropriācijās.
2. Vienu trešdaļu no 1. punktā minētā apjoma rezervē Kohēzijas fondam.
3. Nākamās finanšu shēmas periodā summas, ko Horvātijai saistību apropriācijās dara pieejamas no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda, aprēķina saskaņā ar tobrīd piemērojamo Savienības acquis. Minētās summas koriģē saskaņā ar šādu pakāpeniskas ieviešanas grafiku:
— |
70 % 2014. gadā, |
— |
90 % 2015. gadā, |
— |
100 % no 2016. gada. |
4. Ciktāl to ļauj jaunajā Savienības acquis noteiktās robežvērtības, veic korekciju, lai nodrošinātu finansējuma palielinājumu Horvātijai, kas 2014. gadā ir 2,33 reizes lielāks par 2013. gada apjomu un 2015. gadā – 3 reizes lielāks par 2013. gada apjomu.
34. pants
1. Kopējais apjoms, ko Horvātijai darīs pieejamu no Eiropas Zivsaimniecības fonda 2013. gadā, ir EUR 8,7 miljoni (pašreizējās cenās) saistību apropriācijās.
2. Priekšfinansējums no Eiropas Zivsaimniecības fonda ir 25 % no 1. punktā minētā kopējā apjoma, un to izmaksā vienā maksājumā.
3. Nākamās finanšu shēmas periodā summas, ko Horvātijai dara pieejamas saistību apropriācijās, aprēķina saskaņā ar tobrīd piemērojamo Savienības acquis. Minētās summas koriģē saskaņā ar šādu pakāpeniskas ieviešanas grafiku:
— |
70 % 2014. gadā, |
— |
90 % 2015. gadā, |
— |
100 % no 2016. gada. |
4. Ciktāl to ļauj jaunajā Savienības acquis noteiktās robežvērtības, veic korekciju, lai nodrošinātu finansējuma palielinājumu Horvātijai, kas 2014. gadā ir 2,33 reizes lielāks par 2013. gada apjomu un 2015. gadā – 3 reizes lielāks par 2013. gada apjomu.
35. pants
1. Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (10) Horvātijai nepiemēro visā 2007.–2013. gada plānošanas laikposmā.
2013. gadā Horvātijai piešķir EUR 27,7 miljonus (pašreizējās cenās) no Lauku attīstības komponenta, kas minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1085/2006 12. pantā.
2. Uz laiku noteiktie papildu lauku attīstības pasākumi attiecībā uz Horvātiju ir izklāstīti VI pielikumā.
3. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt noteikumus, kas vajadzīgi VI pielikuma piemērošanai. Tādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 90. panta 2. punktā saistībā ar 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (11), vai saskaņā ar atbilstīgo procedūru, kas noteikta spēkā esošajos tiesību aktos.
4. Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vajadzības gadījumā veic pielāgojumus VI pielikumā, lai nodrošinātu saskaņotību ar noteikumiem par lauku attīstību.
IV SADAĻA
CITI NOTEIKUMI
36. pants
1. Komisija rūpīgi pārrauga visas saistības, ko Horvātija ir uzņēmusies sarunu laikā, tostarp saistības, kuras jāizpilda pirms pievienošanās dienas vai pievienošanās dienā. Komisijas pārraudzības pasākumi ietver regulāri atjauninātas pārraudzības tabulas, dialogu saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienās un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses (12) (turpmāk “SAN”), savstarpējā salīdzinošā izvērtējuma veikšanai paredzētas misijas, pirmspievienošanās ekonomikas programmu, fiskālos paziņojumus un, vajadzības gadījumā, agrīnas brīdināšanas vēstules Horvātijas iestādēm. Komisija 2011. gada rudenī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojumu. 2012. gada rudenī tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispusīgu pārraudzības ziņojumu. Komisija visā pārraudzības procesā izmanto dalībvalstu sniegtu informāciju, kā arī attiecīgos gadījumos ņem vērā starptautisku un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegtu informāciju.
Veicot pārraudzību, Komisija īpaši pievēršas saistībām, ko Horvātija uzņēmusies tiesu iestāžu un pamattiesību jomā (VII pielikums), tostarp turpinot apkopot rezultātus saistībā ar tiesu iestāžu reformu un efektivitāti, kara noziegumu lietu objektīvu izskatīšanu un korupcijas apkarošanu.
Veicot pārraudzību, Komisija pievēršas arī brīvības, drošības un tiesiskuma telpai, tostarp tam, kā tiek īstenotas un pildītas Savienības prasības attiecībā uz ārējo robežu pārvaldību, policijas sadarbību, cīņu pret organizēto noziedzību, tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, kā arī saistībām konkurences politikas jomā, tostarp saistībā ar kuģubūves nozares pārstrukturēšanu (VIII pielikums) un tērauda nozares pārstrukturēšanu (IX pielikums).
Kā daļu no tās regulārajām pārraudzības tabulām un ziņojumiem Komisija līdz Horvātijas pievienošanās dienai sniedz sešu mēnešu izvērtējumus par saistībām, ko Horvātija ir uzņēmusies šajās jomās.
2. Ja pārraudzības procesā tiek konstatēti problemātiski jautājumi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atbilstīgus pasākumus. Pasākumi ir spēkā ne ilgāk, kā tas noteikti vajadzīgs, un Padome saskaņā ar to pašu procedūru tos noteikti atceļ tad, kad attiecīgie problemātiskie jautājumi ir patiešām atrisināti.
37. pants
1. Ja līdz tā laikposma beigām, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, rodas nopietnas grūtības, kas varētu ilgstoši ietekmēt kādu ekonomikas nozari vai kas varētu ievērojami pasliktināt ekonomikas stāvokli kādā reģionā, Horvātija var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus, lai uzlabotu stāvokli un attiecīgo nozari pielāgotu iekšējā tirgus ekonomikai.
Tādos pašos apstākļos ikviena pašreizējā dalībvalsts var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz Horvātiju.
2. Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma Komisija saskaņā ar steidzamības procedūru paredz aizsardzības pasākumus, kurus tā atzīst par vajadzīgiem, precizējot tiem piemērojamos nosacījumus un metodes.
Ja rodas nopietnas ekonomikas grūtības un ja attiecīgā dalībvalsts viennozīmīgi to lūdz, Komisija lēmumu pieņem piecās darbadienās pēc lūguma un atbilstīgas pamatojuma informācijas saņemšanas. Šādi paredzētus pasākumus piemēro nekavējoties, tajos ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses, un ar tiem neparedz robežkontroli.
3. Pasākumos, kas ir atļauti saskaņā ar šo pantu, ir pieļaujamas tikai tādas atkāpes no LES, LESD un šā akta noteikumiem un tikai uz tik ilgu laiku, kas noteikti vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgā aizsardzības pasākuma mērķus. Priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē iekšējā tirgus darbību.
38. pants
Ja Horvātija neizpilda saistības, ko tā uzņēmusies pievienošanās sarunās, tostarp jebkādas saistības attiecībā uz nozaru politiku, kas skar ekonomiskās darbības ar pārrobežu ietekmi, un tādējādi rada nopietnus traucējumus iekšējā tirgus darbībā vai apdraud Savienības finanšu intereses, vai rada to nopietnu iespējamību, Komisija var – pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes – līdz tā laikposma beigām, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, veikt atbilstīgus pasākumus.
Minētie pasākumi ir samērīgi, un priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē iekšējā tirgus darbību, un, attiecīgos gadījumos, tādu aizsardzības pasākumu piemērošanai, kas jau pastāv attiecīgajās nozarēs. Šajā pantā paredzētos aizsardzības pasākumus nedrīkst piemērot kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus attiecībā uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Uz drošības klauzulu var atsaukties arī pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem, un pieņemtie pasākumi stājas spēkā pievienošanās dienā, ja vien tajos nav paredzēta kāda vēlāka diena. Pasākumus īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti atceļ, tiklīdz ir izpildītas attiecīgās saistības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par šā panta pirmajā daļā minēto laikposmu, kamēr nav izpildītas attiecīgās saistības. Atkarībā no Horvātijas panākumiem saistību izpildē Komisija var pasākumus atbilstīgi pielāgot. Komisija iepriekš laikus informē Padomi par aizsardzības pasākumu atcelšanu un attiecīgi ņem vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā.
39. pants
Ja pastāv būtiskas nepilnības vai šādu nepilnību nopietna iespējamība attiecībā uz to, kā Horvātijā tiek transponēti vai īstenoti akti, ko iestādes ir pieņēmušas atbilstīgi LESD trešās daļas V sadaļai, kā arī akti, ko iestādes pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir pieņēmušas saskaņā ar LES VI sadaļu vai Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļu, Komisija drīkst – pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes, un iepriekš apspriežoties ar dalībvalstīm – līdz tā laikposma beigām, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, pieņemt atbilstīgus pasākumus, precizējot tiem piemērojamos nosacījumus un metodes.
Minētie pasākumi var būt attiecīgo noteikumu un lēmumu piemērošanas pagaidu apturēšana attiecībās starp Horvātiju un kādu citu dalībvalsti vai citām dalībvalstīm, neskarot turpmāku ciešu tiesu iestāžu sadarbību. Uz drošības klauzulu var atsaukties arī pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem, un pieņemtie pasākumi stājas spēkā pievienošanās dienā, ja vien tajos nav paredzēta kāda vēlāka diena. Pasākumus īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti atceļ, tiklīdz ir novērstas attiecīgās nepilnības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par šā panta pirmajā daļā minēto laikposmu, kamēr nav novērstas attiecīgās nepilnības. Atkarībā no Horvātijas panākumiem konstatēto nepilnību novēršanā Komisija, iepriekš apspriedusies ar dalībvalstīm, var pasākumus atbilstīgi pielāgot. Komisija iepriekš laikus informē Padomi par aizsardzības pasākumu atcelšanu un attiecīgi ņem vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā.
40. pants
Lai netraucētu iekšējā tirgus pareizu darbību, Horvātijas noteikumu īstenošana V pielikumā minētajos pārejas posmos neietver dalībvalstu savstarpēju robežkontroli.
41. pants
Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no Horvātijā pastāvošās sistēmas uz sistēmu, ko paredz kopējās lauksaimniecības politikas piemērošana atbilstīgi šajā aktā izklāstītajiem nosacījumiem, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad tādus pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta 195. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (13), saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (14) 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai saskaņā ar atbilstīgo procedūru, kas noteikta spēkā esošajos tiesību aktos. Tos var pieņemt trīs gados no pievienošanās dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā. Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu var pagarināt šo laikposmu.
Šā panta pirmajā daļā minētos pārejas posma pasākumus vajadzības gadījumā var pieņemt arī pirms pievienošanās dienas. Tādus pasākumus pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un pēc Komisijas priekšlikuma, vai arī – ja tie ietekmē kādus Komisijas iepriekš pieņemtus instrumentus – tos pieņem Komisija saskaņā ar procedūrām, kas vajadzīgas attiecīgo instrumentu pieņemšanai.
42. pants
Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no Horvātijā pastāvošās sistēmas uz sistēmu, ko paredz Savienības veterinārijas, fitosanitārijas un pārtikas nekaitīguma noteikumu piemērošana, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad tādus pieņem Komisija saskaņā ar attiecīgo procedūru, kas noteikta spēkā esošajos tiesību aktos. Šos pasākumus var pieņemt trīs gadu laikposmā no pievienošanās dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā.
43. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu paredz noteikumus par to, kā:
a) |
var atcelt prasību iesniegt izvešanas kopsavilkuma deklarāciju attiecībā uz LESD 28. panta 2. punktā minētajiem ražojumiem, ko izved no Horvātijas teritorijas, šķērsojot Bosnijas un Hercegovinas teritoriju Neumā (“Neumas koridors”); |
b) |
var atcelt prasību iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju attiecībā uz ražojumiem, uz ko attiecas a) apakšpunkts, kad tie tiek ievesti atpakaļ Horvātijas teritorijā pēc Bosnijas un Hercegovinas teritorijas šķērsošanas Neumā. |
44. pants
Komisija var veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ilgākais, 18 mēnešus pēc pievienošanās Horvātijā ir vajadzīgie štata darbinieki. Šajā laikposmā uz ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kas pirms pievienošanās iecelti amatos Horvātijā un kam jāpaliek darbā Horvātijā pēc pievienošanās dienas, attiecina tos pašus finanšu un materiālos nosacījumus, kādus pirms pievienošanās piemēroja saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā noteikts Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (15). Administratīvos izdevumus, tostarp izdevumus pārējo nepieciešamo darbinieku algām, sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.
PIEKTĀ DAĻA
NOTEIKUMI PAR ŠĀ AKTA ĪSTENOŠANU
I SADAĻA
IESTĀŽU REGLAMENTU PIELĀGOJUMI UN KOMITEJU NOTEIKUMU UN REGLAMENTU PIELĀGOJUMI
45. pants
Iestādes saskaņā ar attiecīgām procedūrām, kas paredzētas pamatlīgumos, veic tādus pielāgojumus savos reglamentos, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.
Ar pamatlīgumiem izveidoto komiteju noteikumu un šo komiteju reglamentu pielāgojumus, kas vajadzīgi pievienošanās sakarā, veic iespējami īsā laikā pēc pievienošanās.
II SADAĻA
IESTĀŽU PIEŅEMTO AKTU PIEMĒROJAMĪBA
46. pants
Pēc pievienošanās Horvātiju saskaņā ar pamatlīgumiem uzskata par direktīvu un lēmumu adresātu LESD 288. panta nozīmē. Uzskata, ka Horvātijai šādas direktīvas un šādi lēmumi ir paziņoti pievienojoties, šo noteikumu neattiecinot uz direktīvām un lēmumiem, kas stājušies spēkā atbilstīgi LESD 297. panta 1. punkta trešajai daļai un 297. panta 2. punkta otrajai daļai.
47. pants
1. Horvātija ievieš pasākumus, kas vajadzīgi, lai tā no pievienošanās dienas izpildītu noteikumus, kas ietverti direktīvās un lēmumos LESD 288. panta nozīmē, ja vien šajā aktā nav noteikts cits termiņš. Horvātija šos pasākumus dara zināmus Komisijai līdz pievienošanās dienai vai, ja vēlāk, šajā aktā noteiktajā termiņā.
2. Tiktāl, ciktāl šajā aktā paredzētie grozījumi direktīvās LESD 288. panta nozīmē rada vajadzību izdarīt grozījumus pašreizējo dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, pašreizējās dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai no Horvātijas pievienošanās dienas izpildītu grozīto direktīvu prasības, ja vien šajā aktā nav paredzēts cits termiņš. Tās šos pasākumus dara zināmus Komisijai līdz pievienošanās dienai vai, ja vēlāk, šajā aktā noteiktajā termiņā.
48. pants
Atbilstīgi EAEK līguma 33. pantam Horvātija trīs mēnešos no pievienošanās paziņo Komisijai normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kuru mērķis ir Horvātijā nodrošināt darba ņēmēju un plašas sabiedrības veselības aizsardzību pret jonizējošo starojumu radītiem apdraudējumiem.
49. pants
Pēc Horvātijas pienācīgi pamatota lūguma, kas iesniegts Komisijai ne vēlāk kā pievienošanās dienā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma vai Komisija, ja sākotnējo aktu ir pieņēmusi Komisija, var veikt pasākumus, ar kuriem pagaidu kārtā atkāpjas no iestāžu aktiem, kas pieņemti laikposmā no 2011. gada 1. jūlija līdz pievienošanās dienai. Pasākumus pieņem saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas reglamentē tā akta pieņemšanu, no kura tiek prasīta pagaidu atkāpe. Ja šādas atkāpes pieņem pēc pievienošanās, tās var piemērot no pievienošanās dienas.
50. pants
Ja pirms pievienošanās pieņemtajos iestāžu aktos ir vajadzīgi pielāgojumi sakarā ar pievienošanos un ja vajadzīgie pielāgojumi nav paredzēti šajā aktā vai tā pielikumos, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu vai Komisija, ja sākotnējo aktu ir pieņēmusi Komisija, pieņem šim nolūkam vajadzīgos aktus. Ja šādus aktus pieņem pēc pievienošanās, tos var piemērot no pievienošanās dienas.
51. pants
Ja vien šajā aktā nav noteikts citādi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šā akta noteikumus.
52. pants
Pirms pievienošanās pieņemtie iestāžu akti, ko šīs iestādes ir sagatavojušas horvātu valodā, no pievienošanās dienas ir autentiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā teksti pašreizējās oficiālajās valodās. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja tie tāpat ir publicēti pašreizējās oficiālajās valodās.
III SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
53. pants
Šim aktam pievienotais I līdz IX pielikums, pielikumu papildinājumi un Protokols ir šā akta sastāvdaļa.
54. pants
Itālijas Republikas valdība izsniedz Horvātijas Republikas valdībai Līguma par Eiropas Savienību, Līguma par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma apliecinātu kopiju, kā arī to Līgumu apliecinātas kopijas, ar kuriem groza vai papildina minētos Līgumus, tostarp Līguma par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos, Līguma par Grieķijas Republikas pievienošanos, Līguma par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos, Līguma par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos, Līguma par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos un Līguma par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos kopiju; tiek izsniegtas angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā sagatavoto tekstu kopijas.
Šā panta pirmajā daļā minēto Līgumu tekstus horvātu valodā pievieno šim aktam. Šie teksti ir autentiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā minēto Līgumu teksti pašreizējās oficiālajās valodās.
55. pants
Ģenerālsekretārs izsniedz Horvātijas Republikas valdībai to starptautisko nolīgumu apliecinātas kopijas, kuri deponēti Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā.
(1) OV L 114, 30.4.2002., 6. lpp.
(2) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(3) OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp., OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp. un OV L 168M, 21.6.2006., 33. lpp.
(4) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
(5) OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.
(6) OV L 79, 22.3.2002., 42. lpp.
(7) OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.
(8) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(9) OV L 170, 29.6.2007., 1. lpp.
(10) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. un OV L 286 M, 4.11.2010., 26. lpp.
(11) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(12) OV L 26, 28.1.2005., 3. lpp.
(13) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(14) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(15) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.
I PIELIKUMS
To konvenciju un protokolu saraksts, kuriem Horvātijas Republika pievienojas līdz ar pievienošanos (kā minēts Pievienošanās akta 3. panta 4. punktā)
1. |
1990. gada 23. jūlija Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (OV L 225, 20.8.1990., 10. lpp.)
|
2. |
1995. gada 26. jūlija Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp.)
|
3. |
1997. gada 26. maija Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta 2. punkta c) apakšpunktu, par cīņu pret korupciju, kurā iejauktas Eiropas Kopienu amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas (OV C 195, 25.6.1997., 2. lpp.) |
4. |
1997. gada 18. decembra Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par muitas pārvalžu savstarpēju palīdzību un sadarbību (OV C 24, 23.1.1998., 2. lpp.) |
5. |
1998. gada 17. jūnija Konvencija par vadītāja tiesību atņemšanu, kas sastādīta, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 216, 10.7.1998., 2. lpp.) |
6. |
2000. gada 29. maija Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 197, 12.7.2000., 3. lpp.)
|
II PIELIKUMS
Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi minētajam acquis vai kā citādi saistīti ar to, kuri no pievienošanās ir saistoši un piemērojami Horvātijas Republikai (kā minēts Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā)
1. |
Nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (1985. gada 14. jūnijs) (1) |
2. |
Turpmāk norādītie noteikumi 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, tās Nobeiguma akts un kopīgās deklarācijas (2), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar dažiem šā pielikuma 8. punktā uzskaitītajiem aktiem: konvencijas 1. pants, ciktāl tas attiecas uz šā punkta noteikumiem; 26. pants; 39. pants; 44. līdz 49. pants (izņemot 47. panta 4. punktu un 49. panta a) apakšpunktu), 51. pants, 54. līdz 58. pants; 62. panta 3. punkts; 67. līdz 69. pants; 71. un 72. pants; 75. un 76. pants; 82. pants; 91. pants; 126. līdz 130. pants, ciktāl tie attiecas uz šā punkta noteikumiem; un 136. pants; Nobeiguma akta 1. un 3. kopējā deklarācija. |
3. |
Turpmāk norādītie noteikumi nolīgumos par pievienošanos 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, to Nobeiguma akti un attiecīgās deklarācijas, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar dažiem šā pielikuma 8. punktā uzskaitītajiem aktiem:
|
4. |
Šādi nolīgumi un vienošanās, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to:
|
5. |
Noteikumi turpmāk norādītajos lēmumos (sk. OV L 239, 22.9.2000., 1. lpp.), ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar dažiem šā pielikuma 8. punktā uzskaitītajiem aktiem:
|
6. |
Turpmāk norādītās deklarācijas (sk. OV L 239, 22.9.2000., 1. lpp.), ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ciktāl šīs deklarācijas attiecas uz šā pielikuma 2. punktā norādītajiem noteikumiem:
|
7. |
Turpmāk norādītie lēmumi (sk. OV L 239, 22.9.2000., 1. lpp.), kurus pieņēmusi Centrālā grupa, kas izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ciktāl šie lēmumi attiecas uz šā pielikuma 2. punktā norādītajiem noteikumiem:
|
8. |
Šādi akti, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to:
|
(1) OV L 239, 22.9.2000., 13. lpp.
(2) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.
(3) Kamēr minētais nolīgums vēl nav noslēgts – vienīgi tiktāl, ciktāl to piemēro provizoriski.
III PIELIKUMS
Pievienošanās akta 15. pantā minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu pielāgojumi
1. PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA
32005 L 0036: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.)
a) |
Direktīvas 23. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. Neskarot 43.b pantu, ikviena dalībvalsts atzīst dalībvalstu pilsoņu ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, vecmātes, farmaceita un arhitekta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuri izsniegti bijušajā Dienvidslāvijā vai kuru apmācība:
ja minētās dalībvalsts iestādes apstiprina, ka – attiecībā uz ārsta ar pamatapmācību, specializēta ārsta, vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta un vecmātes profesionālās darbības, 45. panta 2. punktā minētās farmaceita profesionālās darbības un 48. pantā minētās arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu – tās teritorijā šiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks kā šīs dalībvalsts izsniegtajiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem un – attiecībā uz arhitektiem – kā kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, kas attiecībā uz šo dalībvalsti norādīti VI pielikuma 6. punktā. Šādam apstiprinājumam jāpievieno to pašu iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona šīs dalībvalsts teritorijā vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.” |
b) |
Iekļauj šādu pantu: “43.b pants Iegūtās tiesības uz vecmāšu kvalifikāciju neattiecas uz šādām kvalifikācijām, kas gūtas Horvātijā līdz 2013. gada 1. jūlijam: viša medicinska sestra ginekološko-opstetrièkog smjera (ginekoloģijas un dzemdniecības virsmāsa), medicinska sestra ginekološko-opstetrièkog smjera (ginekoloģijas un dzemdniecības māsa), viša medicinska sestra primaljskog smjera (virsmāsa ar vecmātes izglītību), medicinska sestra primaljskog smjera (medicīnas māsa ar vecmātes izglītību), ginekološko-opstetrička primalja (ginekoloģijas un dzemdniecības vecmāte) un primalja (vecmāte).” |
2. INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS
I. KOPIENAS PREČU ZĪME
32009 R 0207: Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.)
Regulas 165. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1. No Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Horvātijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk “jaunās dalībvalstis”) pievienošanās dienas Kopienas preču zīme, kas atbilstīgi šai regulai reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms attiecīgās valsts pievienošanās dienas, attiecas arī uz iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu tās vienādu darbību visā Kopienā.”
II. PAPILDU AIZSARDZĪBAS SERTIFIKĀTI
1. |
31996 R 1610: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1610/96 (1996. gada 23. jūlijs) par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 198, 8.8.1996., 30. lpp.)
|
2. |
32009 R 0469: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 469/2009 (2009. gada 6. maijs) par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152, 16.6.2009., 1. lpp.)
|
III. KOPIENAS DIZAINPARAUGI
32002 R 0006: Padomes Regula (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.)
Regulas 110.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1. No Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Horvātijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk “jaunās dalībvalstis”) pievienošanās dienas Kopienas dizainparaugi, kas atbilstīgi šai regulai aizsargāti vai pieteikti pirms attiecīgās valsts pievienošanās dienas, attiecas arī uz iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu tās vienādu darbību visā Kopienā.”
3. FINANŠU PAKALPOJUMI
32006 L 0048: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.)
Direktīvas 2. pantā pēc teksta, kas attiecas uz Franciju, iekļauj šādu tekstu:
“— |
Horvātijā “kreditne unije” un “Hrvatska banka za obnovu i razvitak”,”. |
4. LAUKSAIMNIECĪBA
1. |
31991 R 1601: Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.). Regulas II pielikumā aiz ģeogrāfiskā nosaukuma “Nürnberger Glühwein” iekļauj šādu tekstu: “Samoborski bermet”. |
2. |
32007 R 1234: Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).
|
3. |
32008 R 0110: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).
|
4. |
32009 R 0073: Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.).
|
5. ZIVSAIMNIECĪBA
1. |
32002 R 2371: Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.). Regulas I pielikumam pievieno šādas daļas: “11. HORVĀTIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI (2)
12. SLOVĒNIJAS PIEKRASTES ŪDEŅI (3)
|
2. |
32006 R 1198: Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.)
|
6. NODOKĻU POLITIKA
1. |
32006 L 0112: Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.). Direktīvas 287. pantam pievieno šādu punktu:
|
2. |
32008 L 0118: Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.). Direktīvas 46. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Neskarot 32. pantu, dalībvalstis, kas nav minētas Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 2. punkta trešajā un ceturtajā daļā, attiecībā uz cigaretēm, kuras var ievest to teritorijā bez papildu akcīzes nodokļa samaksas, var no 2014. gada 1. janvāra piemērot daudzuma ierobežojumu vismaz 300 vienību apjomā cigaretēm, kuras ieved no dalībvalsts, kas atbilstīgi minētās direktīvas 2. panta 2. punkta trešajai un ceturtajai daļai piemēro zemāku akcīzes nodokli nekā to, kas paredzēts tās 2. panta 2. punkta pirmajā daļā. Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 2. punkta trešajā un ceturtajā daļā minētās dalībvalstis, kuras neatkarīgi no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas uzliek akcīzes nodokli vismaz EUR 77 apjomā par 1 000 cigaretēm, no 2014. gada 1. janvāra var piemērot daudzuma ierobežojumu vismaz 300 vienību apjomā cigaretēm, kuras bez papildu akcīzes nodokļa samaksas ieved no dalībvalsts, kas atbilstīgi minētās direktīvas 2. panta 2. punkta trešajai daļai piemēro zemāku akcīzes nodokli. Dalībvalstis, kuras atbilstīgi šā punkta pirmajai un otrajai daļai piemēro daudzuma ierobežojumu, par to informē Komisiju. Tās var veikt vajadzīgās pārbaudes, ja šādas pārbaudes neietekmē iekšējā tirgus pienācīgu darbību.” |
7. REĢIONĀLĀ POLITIKA UN STRUKTURĀLO INSTRUMENTU KOORDINĀCIJA
1. |
32006 R 1083: Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.)
|
2. |
32006 R 1084: Padomes Regula (EK) Nr. 1084/2006 (2006. gada 11. jūlijs) par Kohēzijas fonda izveidi un Regulas (EK) Nr. 1164/94 atcelšanu (OV L 210, 31.7.2006., 79. lpp.) Iekļauj šādu pantu: “5.a pants Īpaši noteikumi pēc Horvātijas pievienošanās 1. Pasākumus, uz kuriem Horvātijas pievienošanās dienā attiecas Komisijas lēmumi par palīdzību atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1267/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmu (8), un kuru īstenošana līdz minētajai dienai vēl nav pabeigta, uzskata par pasākumiem, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi šai regulai. Neskarot 2. līdz 5. punktu, uz šā punkta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas noteikumi, kas reglamentē atbilstīgi šai regulai un Regulai (EK) Nr. 1083/2006 apstiprinātu darbību īstenošanu. 2. Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz 1. punktā minētajiem pasākumiem un saistībā ar kurām pievienošanās dienā jau izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, īsteno atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti šādā uzaicinājumā uz konkursu. Nepiemēro 165. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9) Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz 1. punktā minētajiem pasākumiem un saistībā ar kurām pievienošanās dienā vēl nav izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, īsteno saskaņā ar Līgumiem vai aktiem, kas pieņemti atbilstīgi Līgumiem, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 9. pantu. 3. Komisijas veiktus maksājumus saistībā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem uzskata par fonda ieguldījumu saskaņā ar šo regulu. Komisijas veiktus maksājumus saistībā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem attiecina uz visagrākajām pastāvošajām saistībām, kas radušās, pirmkārt, atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1267/1999 un, otrkārt, atbilstīgi šai regulai un Regulai (EK) Nr. 1083/2006. Noteikumi par starpposma maksājumiem un noslēguma maksājumu ir izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1164/94 II pielikuma D panta 2. punkta b) līdz d) apakšpunktā un 3. līdz 5. punktā. 4. Šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem turpina piemērot noteikumus par izdevumu atbilstību, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1267/1999 vai īpaši noteikti attiecīgos finansēšanas nolīgumos, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, par kuriem pēc Horvātijas pieprasījuma lemj Komisija. 5. Ja ir vajadzīgi kādi pasākumi, lai sekmētu Horvātijas pāreju no pirmspievienošanās režīma uz režīmu, kas izriet no šā panta piemērošanas, Komisija pieņem vajadzīgos pasākumus. |
8. VIDE
1. |
32003 L 0087: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.)
|
2. |
32009 D 0406: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.) Lēmuma II pielikumā pēc ieraksta attiecībā uz Franciju iekļauj šādu ierakstu:
|
(1) Maksimālais apjoms aprēķināts, ņemot vērā 121. pantā paredzēto pieaugumu shēmu.”
(2) Minēto režīmu piemēro no dienas, kad pilnībā tiek īstenots šķīrējtiesas nolēmums, kas izriet no Stokholmā 2009. gada 4. novembrī parakstītā Šķīrējtiesas nolīguma starp Slovēnijas Republikas valdību un Horvātijas Republikas valdību.
(3) Minēto režīmu piemēro no dienas, kad pilnībā tiek īstenots šķīrējtiesas nolēmums, kas izriet no Stokholmā 2009. gada 4. novembrī parakstītā Šķīrējtiesas nolīguma starp Slovēnijas Republikas valdību un Horvātijas Republikas valdību.”
(4) Attiecībā uz 25. panta 3. punktā minētajām darbībām 2. grupas (B) likmes palielina par 20 procentu punktiem. Atbilstīgi samazina (A) likmes.
(5) Attiecībā uz 26. panta 2. punktā minētajām darbībām (ieguldījumi piekrastes sīkzvejas kuģos 25. panta nozīmē) (B) likmes 2. grupai var samazināt par 20 procentu punktiem. Atbilstīgi palielina (A) likmes.
(6) Attiecībā uz 29. un 35. pantā minētajām darbībām, kuras veic uzņēmumi, uz ko neattiecas definīcija 3. panta f) punktā un kur strādā mazāk nekā 750 darbinieku, vai kura apgrozījums ir mazāks par EUR 200 miljoniem, reģionos, uz ko attiecas konverģences mērķis, izņemot nomaļus esošās Grieķijas salas un Horvātijas Dugi Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salas, (B) likmes ir palielinātas par 30 procentu punktiem un reģionos, uz ko neattiecas konverģences mērķis – par 20 procentu punktiem. Atbilstīgi samazina (A) likmes.”
(7) OV L 170, 29.6.2007., 1. lpp.”;
IV PIELIKUMS
Pievienošanās akta 16. pantā minētais saraksts: citi pastāvīgi noteikumi
1. INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS
Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešās daļas II sadaļa, Brīva preču aprite
ĪPAŠIE PASĀKUMI
Attiecībā uz Horvātiju tāda zāļu patenta vai papildu aizsardzības sertifikāta (PAS) īpašnieks vai labuma guvējs, kura saņemšanai pieteikums ir iesniegts kādā dalībvalstī laikā, kad šādu aizsardzību šīm zālēm nebija iespējams saņemt Horvātijā, var atsaukties uz tiesībām, ko piešķir šāds patents vai papildu aizsardzības sertifikāts, lai tādējādi novērstu attiecīgo zāļu importu un tirdzniecību dalībvalstī vai dalībvalstīs, kurās uz šīm zālēm attiecas patenta aizsardzība vai PAS aizsardzība; tas attiecas arī uz gadījumiem, kad attiecīgās zāles Horvātijā pirmo reizi laidis tirgū pats īpašnieks, vai arī tas noticis ar īpašnieka piekrišanu.
Ikviena persona, kas zāles, uz kurām attiecas iepriekšējā daļa, paredz importēt vai tirgot dalībvalstī, kurā zālēm ir patenta aizsardzība vai PAS aizsardzība, kompetentajām iestādēm iesniegtajā pieteikumā par šo importu pierāda, ka īpašnieks vai labuma guvējs, uz ko attiecas šāda aizsardzība, ir informēts vienu mēnesi iepriekš.
2. KONKURENCES POLITIKA
Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešās daļas VII sadaļas 1. nodaļa, Konkurences noteikumi
1. |
Turpmāk norādītās atbalsta sistēmas un individuālo atbalstu, ko Horvātijā ir sākts īstenot pirms pievienošanās dienas un ko joprojām īsteno pēc minētās dienas, pēc pievienošanās uzskata par pastāvošu atbalstu LESD 108. panta 1. punkta nozīmē:
Piemērojot LESD 108. panta 3. punktu, pēc pievienošanās par jaunu atbalstu uzskata visus pasākumus, ko turpina īstenot pēc pievienošanās dienas un kas ir valsts atbalsts, un neatbilst iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem. Iepriekš izklāstītie noteikumi neattiecas uz atbalstu darbībām, kas saistītas ar LES un LESD I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību. |
2. |
Ja Horvātija vēlas, lai Komisija atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai procedūrai pārbauda kādu atbalsta pasākumu, tā Komisijai regulāri iesniedz:
iepriekš norādīto informāciju iesniedz pārskata formā, ko nosaka Komisija. Ja Komisija – trīs mēnešos pēc pilnīgas informācijas saņemšanas par esošo atbalsta pasākumu vai pēc tāda Horvātijas paziņojuma saņemšanas, kurā tā informē Komisiju, ka uzskata sniegto informāciju par pilnīgu, jo pieprasītā papildu informācija nav pieejama vai ir jau sniegta – neiebilst pret to, pamatojoties uz nopietnām šaubām par pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, tad uzskata, ka Komisijai nav iebildumu pret to. Uz visiem atbalsta pasākumiem, kas pirms pievienošanās dienas iesniegti Komisijai atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunktā aprakstītajai procedūrai, attiecas minētā procedūra, neņemot vērā faktu, ka izskatīšanas laikā Horvātija jau kļuvusi par Savienības dalībvalsti. |
3. |
Komisijas lēmumu, ar kuru tā iebilst pret kādu pasākumu 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, uzskata par lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā tā definēta Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (1) (tagad LESD 108. pants). Ja šādu lēmumu pieņem pirms pievienošanās dienas, tad lēmums stājas spēkā tikai pievienošanās dienā. |
3. LAUKSAIMNIECĪBA
a) Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešās daļas III sadaļa, Lauksaimniecība un zivsaimniecība
1. |
Valsts rezerves, kas uz pievienošanās dienu ir izveidotas Horvātijā, pamatojoties uz tās tirgus atbalsta politiku, pārņem Savienība atbilstīgi vērtībai, kuru nosaka, piemērojot 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu un VIII pielikumu Komisijas Regulā (EK) Nr. 884/2006 (2006. gada 21. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz intervences krājumu glabāšanas pasākumu finansēšanu, ko veic Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), un intervences krājumu glabāšanas darbību iegrāmatošanu, ko īsteno dalībvalstu maksājumu aģentūras (2). Minētās rezerves pārņem vienīgi tad, ja valsts intervence attiecībā uz konkrētajiem produktiem tiek piemērota Savienībā un ja rezerves atbilst Savienības intervences prasībām. |
2. |
Attiecībā uz visām rezervēm – gan privātām, gan publiskām – kas pievienošanās dienā Horvātijā ir brīvā apgrozībā un kas pārsniedz daudzumu, kuru var uzskatīt par rezervju normālu pārņemšanu, Horvātija veic iemaksas Eiropas Savienības vispārējā budžetā. Maksājuma apjomu nosaka tādā līmenī, lai būtu ņemtas vērā izmaksas saistībā ar sekām, ko lauksaimniecības produktu tirgiem rada liekās rezerves. Lieko produktu rezervju līmeni nosaka katram atsevišķam produktam, ievērojot tā īpatnības un attiecīgos tirgus, kā arī Savienības tiesību aktus, kas uz to attiecas. |
3. |
Iepriekš 1. punktā minētās rezerves atskaita no daudzuma, kas pārsniedz normālās pārņemšanas rezerves. |
4. |
Komisija īsteno un piemēro 1. līdz 3. punktā izklāstītos pasākumus saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 41. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (3), vai attiecīgos gadījumos saskaņā ar procedūru, kas minēta 195. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007, vai ar attiecīgo komitejas procedūru, kā paredzēts piemērojamos tiesību aktos. |
b) Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešās daļas VII sadaļas 1. nodaļa, Konkurences noteikumi
Neskarot procedūras, kas attiecībā uz esošo atbalstu paredzētas LESD 108. pantā, tādas atbalsta sistēmas un piešķirto individuālo atbalstu darbībām saistībā ar LES un LESD I pielikumā uzskaitīto produktu – kas nav zivsaimniecības produkti un to pārstrādes produkti – ražošanu un tirdzniecību, kuru īstenošana Horvātijā sākta pirms pievienošanās dienas un kuri ir spēkā arī pēc minētās dienas, atbilstīgi turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem uzskata par esošo atbalstu LESD 108. panta 1. punkta nozīmē:
— |
atbalsta pasākumus paziņo Komisijai četros mēnešos no pievienošanās dienas. Šādā paziņojumā ir informācija par katra pasākuma tiesisko pamatojumu. Attiecībā uz esošajiem atbalsta pasākumiem un plāniem, kas paredz piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti pievienošanās dienā. Komisija publicē šādu atbalsta pasākumu sarakstu. |
Šādus atbalsta pasākumus trīs gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par “esošo” atbalstu LESD 108. panta 1. punkta nozīmē.
Trīs gados no pievienošanās dienas Horvātija vajadzības gadījumā groza šos atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu to atbilstību Komisijas piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc minētā termiņa beigām jebkādu atbalstu, ko atzīst par neatbilstīgu minētajām pamatnostādnēm, uzskata par jaunu atbalstu.
4. ZIVSAIMNIECĪBA
Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešā daļas VII sadaļas 1. nodaļa, Konkurences noteikumi
Neskarot procedūras, kas attiecībā uz esošo atbalstu paredzētas LESD 108. pantā, tādas atbalsta shēmas un piešķirto individuālo atbalstu darbībām saistībā ar LES un LESD I pielikumā uzskaitīto zivsaimniecības produktu un to pārstrādes produktu ražošanu un tirdzniecību, kuru īstenošana Horvātijā sākta pirms pievienošanās dienas un kuri ir spēkā arī pēc minētās dienas, atbilstīgi turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem uzskata par esošo atbalstu LESD 108. panta 1. punkta nozīmē:
— |
atbalsta pasākumus paziņo Komisijai četros mēnešos no pievienošanās dienas. Šādā paziņojumā ir informācija par katra pasākuma tiesisko pamatojumu. Attiecībā uz esošajiem atbalsta pasākumiem un plāniem, kas paredz piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti pievienošanās dienā. Komisija publicē šādu atbalsta pasākumu sarakstu. Šādus atbalsta pasākumus trīs gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par “esošo” atbalstu LESD 108. panta 1. punkta nozīmē. Trīs gados no pievienošanās dienas Horvātija vajadzības gadījumā groza šos atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu to atbilstību Komisijas piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc minētā termiņa beigām jebkādu atbalstu, ko atzīst par neatbilstīgu minētajām pamatnostādnēm, uzskata par jaunu atbalstu. |
5. MUITAS SAVIENĪBA
Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešās daļas II sadaļa – Brīva preču aprite, 1. nodaļa – Muitas savienība
31992 R 2913: Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.)
31993 R 2454: Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/1993 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.)
Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 un Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 attiecas uz Horvātiju, ievērojot šādus īpašos noteikumus.
SAVIENĪBAS STATUSA APLIECINĀJUMS (TIRDZNIECĪBA PAPLAŠINĀTĀ SAVIENĪBĀ)
1. |
Neskarot Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 20. pantu, tādas preces, kuras pievienošanās dienā paplašinātajā Savienībā atrodas pagaidu uzglabāšanā vai attiecībā uz kurām tiek īstenots kāds no muitas režīmiem vai procedūrām, kas paredzētas minētās regulas 4. panta 15. punkta b) apakšpunktā vai 16. punkta b) līdz h) apakšpunktā, vai kuras paplašinātajā Savienībā tiek transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau veiktas eksporta formalitātes, ir atbrīvotas no muitas nodokļiem un citiem muitas pasākumiem, laižot tās brīvā apgrozībā paplašinātā Savienībā, ja tiek uzrādīts kāds no turpmāk norādītajiem apliecinājumiem:
|
2. |
Izdodot 1. punkta b) apakšpunktā minētos apliecinājumus, ja atsaucas uz stāvokli pievienošanās dienā, un papildus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 7. punktam, “Kopienas preces” ir preces:
|
3. |
Pārbaudot 1. punkta a) apakšpunktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” definīciju un SAN paredzētās administratīvās sadarbības metodes. Pieprasījumus veikt šādu apliecinājumu turpmāku pārbaudi pašreizējo dalībvalstu un Horvātijas kompetentās muitas iestādes pieņem trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas vai sagatavošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā. |
PREFERENCIĀLAS IZCELSMES APLIECINĀJUMS (TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM, TOSTARP TURCIJU, ATBILSTĪGI PREFERENCIĀLIEM NOLĪGUMIEM PAR LAUKSAIMNIECĪBAS, OGĻU UN TĒRAUDA IZSTRĀDĀJUMIEM)
4. |
Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, Horvātijā pieņem izcelsmes apliecinājumus, kas trešās valstīs izdoti vai sagatavoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem, kurus Horvātija noslēgusi ar šīm trešām valstīm, ar nosacījumu, ka:
Ja preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā Horvātijā pirms pievienošanās dienas, Horvātijā var pieņemt arī izcelsmes apliecinājumus, kas retrospektīvi izdoti vai sagatavoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem, kas Horvātijā ir spēkā dienā, kad preces tiek laistas brīvā apgrozībā, ar nosacījumu, ka muitas iestādēm to iesniedz četros mēnešos no pievienošanās dienas. |
5. |
Horvātija ir tiesīga saglabāt atļaujas, ar kurām ir piešķirts “atzīta eksportētāja” statuss atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām valstīm, ja:
Vēlākais, vienu gadu pēc pievienošanās dienas Horvātija šīs atļaujas aizstāj ar jaunām atļaujām, kas izdotas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem. |
6. |
Pārbaudot 4. punktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” definīciju un administratīvās sadarbības metodes, ko paredz attiecīgie nolīgumi vai vienošanās. Pieprasījumus veikt šādu izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi pašreizējo dalībvalstu un Horvātijas kompetentās muitas iestādes pieņem trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas vai sagatavošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā. |
7. |
Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, tādus izcelsmes apliecinājumus, kuri trešās valstīs retrospektīvi izdoti vai sagatavoti, ievērojot preferenciālus nolīgumus vai vienošanās, ko Savienība noslēgusi ar šīm trešām valstīm vai pieņēmusi attiecībā uz tām, Horvātijā pieņem tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, kuras pievienošanās dienā tiek vai nu transportētas, vai atrodas pagaidu uzglabāšanā muitas noliktavā vai brīvajā zonā kādā no šīm trešām valstīm vai Horvātijā, ar nosacījumu, ka laikā, kad tika izdoti pārvadājuma dokumenti, Horvātijai ar trešo valsti nav bijis spēkā esoša brīvas tirdzniecības nolīguma par attiecīgajām precēm, un ja:
|
8. |
Pārbaudot 7. punktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” definīciju un administratīvās sadarbības metodes, ko paredz attiecīgie nolīgumi vai vienošanās. |
STATUSA APLIECINĀJUMS SASKAŅĀ AR NOTEIKUMIEM PAR RŪPNIECĪBAS IZSTRĀDĀJUMU BRĪVU APGROZĪBU ES UN TURCIJAS MUITAS SAVIENĪBĀ
9. |
Izcelsmes apliecinājumus, ko izdevusi vai sagatavojusi vai nu Turcija, vai Horvātija atbilstīgi preferenciāliem tirdzniecības nolīgumiem, kuri piemērojami starp tām, un kas saistībā ar attiecīgajām precēm aizliedz muitas nodokļu jebkādu atmaksāšanu vai atbrīvošanu no tiem, attiecīgajās valstīs pieņem kā statusa apliecinājumu saskaņā ar noteikumiem par rūpniecības izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā, kas paredzēti EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmumā Nr. 1/95 (1995. gada 22. decembris) par Muitas savienības pēdējā posma ieviešanu (4) (turpmāk “Lēmums Nr. 1/95”), ja:
Ja preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā Turcijā vai Horvātijā pirms pievienošanās dienas atbilstīgi šā punkta pirmajā daļā minētajiem preferenciālajiem nolīgumiem, var pieņemt arī izcelsmes apliecinājumus, kas retrospektīvi izdoti vai sagatavoti saskaņā ar šiem nolīgumiem, ar nosacījumu, ka muitas iestādēm tos iesniedz četros mēnešos no pievienošanās dienas. |
10. |
Pārbaudot 9. punktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kas noteiktas attiecīgajos preferenciālajos nolīgumos. Pieprasījumus veikt šādu apliecinājumu turpmāku pārbaudi pašreizējo dalībvalstu un Horvātijas kompetentās muitas iestādes pieņem trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas vai sagatavošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad pieņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā. |
11. |
Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, tādas A.TR preču pārvadājumu atļaujas, kas izdotas atbilstīgi noteikumiem par rūpniecības izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā, kuri izklāstīti Lēmumā Nr. 1/95, Horvātijā pieņem tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, kuras pievienošanās dienā tiek vai nu transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau veiktas eksporta formalitātes Savienībā vai Turcijā, vai arī Turcijā vai Horvātijā atrodas pagaidu uzglabāšanā vai tām piemēro kādu muitas procedūru, kas minēta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta b) līdz h) apakšpunktā, ja:
|
12. |
Pārbaudot 11. punktā minētās A.TR preču pārvadājumu atļaujas, piemēro noteikumus par A.TR preču pārvadājumu atļauju izdošanu un administratīvās sadarbības metodes, kas noteiktas EK un Turcijas Muitas sadarbības komitejas Lēmumā Nr. 1/2006 (2006. gada 26. jūlijs), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/95 īstenošanai (5). |
MUITAS PROCEDŪRAS
13. |
Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta b) līdz h) apakšpunktā minēto pagaidu uzglabāšanu un muitas procedūras, kas sāktas pirms pievienošanās, pabeidz vai izpilda saskaņā ar Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Ja, procedūru pabeidzot vai izpildot, rodas muitas parāds, maksājamā ievedmuitas summa ir tā, kas ir spēkā muitas parāda rašanās laikā saskaņā ar Kopējo muitas tarifu, un samaksāto summu uzskata par Savienības pašu resursiem. |
14. |
Procedūras attiecībā uz ievešanu muitas noliktavā, kuras paredzētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. un 98. līdz 113. pantā, kā arī Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 535. pantā, Horvātijā piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
|
15. |
Procedūras attiecībā uz ievešanu pārstrādei, kuras paredzētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. un 114. līdz 129. pantā, kā arī Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 523. un 536. līdz 550. pantā, Horvātijā piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
|
16. |
Procedūras attiecībā uz pagaidu ievešanu, kuras paredzētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. un 137. līdz 144. pantā, kā arī Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 523. un 553. līdz 584. pantā, Horvātijā piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
|
17. |
Procedūras attiecībā uz izvešanu pārstrādei, kuras paredzētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. un 145. līdz 160. pantā, kā arī Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 523. un 585. līdz 592. pantā, Horvātijā piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
|
CITI NOTEIKUMI
18. |
Atļaujas, ko pirms pievienošanās dienas Horvātija ir piešķīrusi Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta d), e) un g) apakšpunktā minēto muitas procedūru izmantošanai, vai 5.a panta 2. punktā minētais atzītā komersanta statuss ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām vai arī vienu gadu pēc pievienošanās dienas atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk. |
19. |
Procedūras, kas attiecas uz muitas parāda rašanos, tā iegrāmatošanu un atgūšanu pēc muitošanas un kas paredzētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 201. līdz 232. pantā un Komisijas Regulas (EEK) 2454/93 859. līdz 876.a pantā, Horvātijā piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
|
20. |
Procedūras attiecībā uz muitas nodokļa atmaksāšanu un atbrīvojumu, kuras paredzētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 235. līdz 242. pantā un Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 877. līdz 912. pantā, Horvātijā piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
|
(1) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.
(2) OV L 171, 23.6.2006., 35. lpp. un OV L 326M, 10.12.2010., 70. lpp.
(3) OV L 209, 11.08.2005., 1. lpp.
(4) OV L 35, 13.2.1996., 1. lpp.
(5) OV L 265, 26.9.2006., 18. lpp.
IV PIELIKUMA papildinājums
Esošo atbalsta pasākumu saraksts, kas minēts 2. sadaļā (“Konkurences politika”) paredzētās esošā atbalsta sistēmas 1. punkta b) apakšpunktā
Piezīme: |
Piemērojot esošā atbalsta sistēmu, kas izklāstīta 2. sadaļā, šajā pielikuma papildinājumā uzskaitītos atbalsta pasākumus uzskata par esošo atbalstu vienīgi tiktāl, ciktāl uz tiem attiecas minētās sistēmas pirmā daļa. |
Reģistrācijas Nr. |
Nosaukums (oriģinālvalodā) |
Horvātijas Konkurences aģentūras apstiprinājuma datums |
Ilgums |
||
DV |
Nr. |
Gads |
|||
HR |
1. |
2011. |
Zakon o slobodnim zonama (NN 44/96, 92/05 i 85/08) |
17.6.2008. |
31.12.2016. |
HR |
3. |
2011. |
Zakon o Hrvatskoj radioteleviziji (NN 137/10) |
21.10.2010. |
Nav noteikts |
HR |
4. |
2011. |
Odluka o otvorenosti Zračne luke Osijek d.o.o. u razdoblju od 2009. do 2013. godine, od 20. veljače 2009. i 24. travnja 2009 |
25.5.2009. |
31.12.2013. |
HR |
5. |
2011. |
Program financiranja nakladništva od 2011. do 2013 |
10.2.2011. |
31.12.2013. |
HR |
6. |
2011. |
Naknadno odobrenje državnih potpora poduzetniku Rockwool Adriatic d.o.o. |
30.12.2010. |
31.12.2015. |
HR |
9. |
2011. |
Zakon o znanstvenoj djelatnosti i visokom obrazovanju (NN 123/03, 198/03, 105/04, 174/04, 46/07) |
1.2.2007. |
31.12.2014. |
HR |
10. |
2011. |
Odluka o obvezi otvorenosti Zračne luke Rijeka d.o.o. za javni zračni promet u razdoblju od 2010. do 2014., od 25. siječnja 2010. i 3. studenoga 2010 |
10.3.2011. |
31.12.2014. |
V PIELIKUMS
Pievienošanās akta 18. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi
1. BRĪVA PREČU APRITE
32001 L 0083: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.)
Atkāpjoties no Direktīvā 2001/83/EK noteiktajām kvalitātes, drošības un efektivitātes prasībām, tādām zālēm, uz kurām neattiecas 3. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (1), un kuras ir iekļautas sarakstā (šā pielikuma papildinājumā, kā to iesniedza Horvātija), atbilstīgi Horvātijas tiesību aktiem pirms pievienošanās dienas izsniegtās tirdzniecības atļaujas paliek spēkā, līdz tās atjauno atbilstīgi Savienības acquis, vai četrus gadus pēc pievienošanās dienas atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.
Uz tirdzniecības atļaujām, ko aptver šī atkāpe, neattiecas savstarpēja atzīšana dalībvalstīs, pirms šīs zāles nav saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK.
Valsts tirdzniecības atļaujas, kas atbilstīgi valsts tiesību aktiem piešķirtas pirms pievienošanās un uz ko neattiecas šī atkāpe, un ikviena jauna tirdzniecības atļauja no pievienošanās dienas atbilst Direktīvai 2001/83/EK.
2. PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA
Līgums par Eiropas Savienības darbību
31996 L 0071: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.)
32004 L 0038: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.)
32011 R 0492: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.)
1. |
Attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, LESD 45. pantu un 56. panta pirmo daļu attiecībās starp Horvātiju, no vienas puses, un katru pašreizējo dalībvalsti, no otras puses, pilnībā piemēro, vienīgi ievērojot 2. līdz 13. punktā paredzētos pārejas posma noteikumus. |
2. |
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri reglamentē Horvātijas valstspiederīgo piekļuvi šo valstu darba tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu īstenošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas. Horvātijas valstspiederīgie, kas pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām dalībvalstīm un kam pēc pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir likumīga piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, saglabās piekļuvi attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus iekšējos pasākumus. Horvātijas valstspiederīgajiem, kam pēc pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir piekļuve kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, arī ir tādas pašas tiesības. Šā punkta otrajā un trešajā daļā minētie Horvātijas valstspiederīgie zaudē minētajās daļās minētās tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba tirgu. Šā punkta otrajā un trešajā daļā minēto tiesību nav Horvātijas valstspiederīgajiem, kas kādā no pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas īsāks par 12 mēnešiem. |
3. |
Pirms beidzas divu gadu laikposms no pievienošanās dienas, Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, pārskata 2. punktā paredzēto pārejas posma noteikumu darbību. Pēc minētās pārskatīšanas un ne vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam no pievienošanās dienas pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. pantu. |
4. |
Pēc Horvātijas lūguma var veikt vienu papildu pārskatīšanu. Piemēro 3. punktā izklāstīto procedūru, un pārskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Horvātijas lūguma saņemšanas. |
5. |
Dalībvalstis, kuras turpina īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma beigās var – ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai – turpināt piemērot minētos pasākumus septiņus gadus pēc pievienošanās dienas. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. pantu. |
6. |
Septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4. vai 5. punktu attiecībā uz Horvātijas valstspiederīgajiem piemēro Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā Horvātijas valstspiederīgajiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas, minētās atļaujas izsniegs automātiski. |
7. |
Dalībvalstis, kurās atbilstīgi 3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Horvātijas valstspiederīgajiem piemēro Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. pantu, līdz tā laikposma beigām, kas ir septiņi gadi no pievienošanās dienas, var izmantot šā punkta otrajā un trešajā daļā izklāstītās procedūras. Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni kādā konkrētā reģionā vai profesijā, tad šī dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj, vēlākais, divas nedēļas pēc šāda lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas lūgt Padomi atcelt vai grozīt attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu ex post paziņojumu. |
8. |
Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. panta piemērošana, Horvātijā attiecībā uz pašreizējo dalībvalstu valstspiederīgajiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz Horvātijas valstspiederīgajiem piemēro Direktīvas 2004/38/EK 23. pantu, ņemot vērā šādus nosacījumus, ciktāl tas attiecas uz darba ņēmēju ģimenes locekļu tiesībām strādāt algotu darbu:
Šie noteikumi neskar labvēlīgākus pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas izriet no divpusējiem nolīgumiem. |
9. |
Ja dažus Direktīvas 2004/38/EK noteikumus, ar ko pārņem noteikumus no Padomes Direktīvas 68/360/EEK (1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā (2), nav iespējams nošķirt no Regulas (ES) Nr. 492/2011 noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi 2. līdz 5. un 7. līdz 8. punktam, tad Horvātija un pašreizējās dalībvalstis drīkst atkāpties no minētajiem noteikumiem tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. līdz 5. un 7. līdz 8. punktu. |
10. |
Visos gadījumos, kad atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas posma noteikumiem pašreizējās dalībvalstis īsteno valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Horvātija var paturēt spēkā līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz konkrētās dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu valstspiederīgajiem. |
11. |
Pašreizējās dalībvalstis, kas atbilstīgi 2. līdz 5. un 7. līdz 9. punktam īsteno savas valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā, tostarp paredzēt pilnīgu piekļuvi darba tirgum. Sākot ar trešo gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts, kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. pantu. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju. |
12. |
Lai atsevišķās jutīgās pakalpojumu jomās Vācijas un Austrijas darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt starptautiska pakalpojumu sniegšana, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas posma noteikumiem attiecībā uz Horvātijas darba ņēmējiem īsteno savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var – iepriekš par to informējot Komisiju – atkāpties no LESD 56. panta, lai saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Horvātijā, ierobežotu tādu darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un Austrijā piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi. Pakalpojumu jomas, uz kurām var attiecināt minēto atkāpi, ir šādas:
Tiktāl, ciktāl Vācija vai Austrija saskaņā ar šā punkta pirmo un otro daļu atkāpjas no LESD 56. panta pirmās daļas, Horvātija var veikt līdzvērtīgus pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai. Šā punkta piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi saistībā ar pakalpojumu starptautisku sniegšanu Vācijā vai Austrijā un Horvātijā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā. |
13. |
Šīs sadaļas 2. līdz 5. punktā un 7. līdz 11. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi nosacījumi Horvātijas valstspiederīgo piekļuvei pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā. Neskarot 1. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanu, visos laikposmos, kad tiek piemēroti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar piekļuvi savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir dalībvalstu valstspiederīgie, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie. Režīms, ko piemēro Horvātijas migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā Horvātijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā, attiecīgi, konkrētajā dalībvalstī vai Horvātijā. Turklāt, piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Savienībai, režīms, ko piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas dzīvo un strādā Horvātijā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko piemēro Horvātijas valstspiederīgajiem. |
3. KAPITĀLA BRĪVA APRITE
Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību
Neskarot pienākumus, kuri noteikti Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, Horvātija septiņus gadus pēc pievienošanās dienas var paturēt spēkā ierobežojumus, kas paredzēti Lauksaimniecības zemes aktā (OG 152/08) (redakcijā, kura ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā), attiecībā uz to, kā lauksaimniecības zemi iegādājas citas dalībvalsts valstspiederīgie, Eiropas Ekonomikas zonas nolīguma (EEZN) līgumslēdzēju valstu valstspiederīgie un juridiskas personas, kas dibinātas saskaņā ar citas dalībvalsts vai EEZN valsts tiesību aktiem. Tomēr nekādā gadījumā pret kādas dalībvalsts valstspiederīgajiem vai juridiskām personām, kas ir dibinātas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, lauksaimniecības zemes iegādes jautājumā nevar izturēties mazāk labvēlīgi nekā pret attiecīgajām personām izturētos Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā – vai izturēties pret tām nelabvēlīgāk nekā pret trešo valstu valstspiederīgajiem vai juridiskām personām.
Pašnodarbinātiem zemniekiem, kas ir citas dalībvalsts valstspiederīgie un kas vēlas veikt uzņēmējdarbību un dzīvot Horvātijā, nepiemēro pirmo daļu vai noteikumus un procedūras, ko nepiemēro Horvātijas valstspiederīgajiem.
Minēto pārejas posma pasākumu vispārēju pārskatīšanu veic līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās dienas. Lai to nodrošinātu, Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu saīsināt vai pārtraukt iepriekš pirmajā daļā paredzēto pārejas posmu.
Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas posma beigās Horvātijas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai tam draudēs nopietni traucējumi, Komisija pēc Horvātijas lūguma lemj par pārejas posma pagarināšanu par trīs gadiem. Šādu pagarinājumu drīkst attiecināt arī tikai uz dažām īpaši skartām ģeogrāfiskajām teritorijām.
4. LAUKSAIMNIECĪBA
I. PĀREJAS POSMA PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ HORVĀTIJU
1. |
32001 L 0113: Padomes Direktīva 2001/113/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz cilvēku uzturam paredzētiem augļu džemiem, želejām un marmelādēm un saldinātu kastaņu biezeni (OV L 10, 12.1.2002., 67. lpp.) Atkāpjoties no 8. pantā paredzētā pienākuma, Horvātijas tirgū ir atļauts tirgot produktus, kas apzīmēti ar nosaukumu “domaća marmelada” un “ekstra domaća marmelada”, kamēr beidzas to krājumi, kas bija pieejami pievienošanās dienā. |
2. |
32006 R 0510: Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. un OV L 335M, 13.12.2008., 213. lpp.)
|
3. |
32007 R 1234: Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.)
|
4. |
32009 R 0073: Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.)
|
II. PĀREJAS POSMA TARIFA KVOTA RAFINĒŠANAI PAREDZĒTAM CUKURNIEDRU JĒLCUKURAM
Horvātijai rezervēs autonomu erga omnes gada importa kvotu 40 000 tonnu apjomā rafinēšanai paredzētam cukurniedru jēlcukuram uz laiku, kas nepārsniedz trīs tirdzniecības gadus pēc Horvātijas pievienošanās ES, nosakot importa nodevu EUR 98,00 apjomā par tonnu. Ja saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXIV.6 pantu risinātās sarunās ar citām Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm par kompensējošu korekciju pēc Horvātijas pievienošanās tiks panākta vienošanās atvērt kompensācijas cukura kvotas pirms pārejas perioda beigām, Horvātijai atvēlēto kvotu 40 000 tonnu apjomā pilnībā vai daļēji pārstās piemērot tad, kad tiks atvērtas kompensācijas cukura kvotas. Komisija pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus saskaņā ar procedūru, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā, saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
III. PAGAIDU TIEŠĀ MAKSĀJUMA NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ HORVĀTIJU
Lauksaimniekiem piešķirto tiešo maksājumu atmaksāšana par 2013. gadu notiks ar nosacījumu, ka Horvātija pirms pievienošanās piemēro noteikumus, kas ir identiski noteikumiem, kuri attiecībā uz šādiem tiešajiem maksājumiem ir paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, kā arī Komisijas Regulā (EK) Nr. 1120/2009 (2009. gada 29. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kas paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (5), Komisijas Regulā (EK) Nr. 1121/2009 (2009. gada 29. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV un V sadaļā paredzēto noteikumu piemērošanai atbalsta shēmām lauksaimniekiem (6), un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (7).
5. PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA, VETERINĀRĀ UN FITOSANITĀRĀ POLITIKA
I. DĒJĒJVISTAS
31999 L 0074: Padomes Direktīva 1999/74/EK (1999. gada 19. jūlijs), ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai (OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.)
Atkāpjoties no Padomes Direktīvas 1999/74/EK 6. panta, attiecībā uz Horvātiju dējējvistas, kas uz pievienošanās dienu tiek izmantotas olu ražošanai, var turēt būros, kas neatbilst minētajā pantā izklāstītajām strukturālajām prasībām. Horvātija nodrošina, lai šādus būrus vairs neizmanto, vēlākais, 12 mēnešus pēc pievienošanās.
Šādos neuzlabotos būros dētās olas laiž tikai Horvātijas valsts tirgū. Šādām olām un to iesaiņojumam ir skaidras norādes ar īpašu marķējumu, kas ļauj veikt vajadzīgās kontroles. Šāda īpašā marķējuma skaidru aprakstu paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu gadu pirms pievienošanās.
II. UZŅĒMUMI (GAĻAS, PIENA, ZIVJU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU NOZARE)
32004 R 0852: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.)
32004 R 0853: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.)
32009 R 1069: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.)
1. |
Strukturālās prasības, kas noteiktas:
Horvātijā nepiemēro konkrētiem gaļas, piena, zivju un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nozares uzņēmumiem līdz 2015. gada 31. decembrim saskaņā ar zemāk izklāstītajiem noteikumiem. |
2. |
Kamēr vien uz 1. punktā minētajiem uzņēmumiem attiecas minētais punkts, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, neatkarīgi no tirdzniecības dienas laiž tirgū tikai Horvātijas valsts tirgū vai trešo valstu tirgos saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem vai arī izmanto turpmākai pārstrādei Horvātijas uzņēmumos, uz kuriem arī attiecas 1. punkts. |
3. |
Pārtikai, ko ražo uzņēmumos, kas minēti 1. punktā, piešķir veselības vai identifikācijas marķējumu, kas atšķiras no tā, kurš noteikts Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. pantā. Šāda atšķirīga veselības vai identifikācijas marķējuma skaidru aprakstu paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu gadu pirms pievienošanās dienas. |
4. |
Šīs daļas 2. un 3. punkts attiecas arī uz visiem produktiem, kuru izcelsme ir integrētos gaļas, piena vai zivju produktu ražošanas uzņēmumos, ja uz kādu šāda uzņēmuma daļu attiecas 1. punkts. |
5. |
Horvātija nepārtraukti pārrauga valsts uzņēmumu modernizēšanas programmas īstenošanu un sniedz Komisijai progresa gada plānu šajā jomā. Horvātija nodrošina, ka katram no šiem uzņēmumiem tiek izstrādāts atsevišķs modernizēšanas plāns ar termiņu strukturālo prasību labošanai un ka tas pēc pieprasījuma tiek darīts pieejams Komisijai. |
6. |
Komisija laikus pirms pievienošanās sagatavo 1. punktā minēto uzņēmumu sarakstu. Šo sarakstu publisko, un tajā ietver katra uzņēmuma nosaukumu un adresi. |
7. |
Horvātija nodrošina to, ka darbību beidz uzņēmumi, kas līdz pievienošanās dienai nav panākuši pilnīgu atbilstību Savienības acquis pārtikas produktu drošības jomā, izņemot gadījumus, kad uz tiem attiecas noteikumi par šo pārejas posma pasākumu. |
8. |
Īstenošanas noteikumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu pārejas režīma sekmīgu piemērošanu saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 852/2004 un (EK) Nr. 853/2004, var pieņemt saskaņā ar, attiecīgi, 12. panta otro daļu un 9. panta otro daļu. |
9. |
Īstenošanas noteikumus, kas paredzēti, lai panāktu pārejas režīma sekmīgu piemērošanu saistībā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 52. panta 4. punktu. |
III. SĒKLU TIRDZNIECĪBA
32002 L 0053: Padomes Direktīva 2002/53/EK (2002. gada 13. jūnijs) par lauksaimniecības augu šķirņu kopējo katalogu (OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.)
32002 L 0055: Padomes Direktīva 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.)
Horvātija var līdz 2014. gada 31. decembrim atlikt Direktīvas 2002/53/EK 4. panta 1. punkta un Direktīvas 2002/55/EK 4. panta 1. punkta piemērošanu savā teritorijā attiecībā uz to šķirņu sēklu tirdzniecību savā teritorijā, kuras ir iekļautas Horvātijas attiecīgajos lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu augu sugu šķirņu valsts katalogos, kuri nav oficiāli apstiprināti saskaņā ar minētajām direktīvām. Minētajā laikposmā šādas sēklas nepārdod citu dalībvalstu teritorijā.
IV. NEUMA
31997 L 0078: Padomes Direktīva 97/78/EK (1997. gada 18. decembris), ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.)
Direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“1. pants
1. To produktu veterināro pārbaudi, kas no trešām valstīm ievesti kādā no I pielikumā minētajām teritorijām, dalībvalstis veic saskaņā ar šo direktīvu un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (9).
2. Atkāpjoties no 1. punkta, tādu produktu sūtījumus, kas tiek vesti no Horvātijas teritorijas un tranzītā tiek vesti caur Bosnijas un Hercegovinas teritoriju Neumā (“Neumas koridors”) pirms atkārtotas ievešanas Horvātijas teritorijā caur Klek vai Zaton Doli punktiem, var atbrīvot no veterinārajām pārbaudēm, ja vien tie atbilst šādām prasībām:
a) |
pievienošanās dienā vai pirms tam Horvātijas Neumas koridora ziemeļu un dienvidu iebraukšanas punktu aprīkojums, personāls un sagatavotība nodrošina šajā punktā minēto prasību īstenošanu; |
b) |
Horvātija nodrošina, ka:
|
c) |
Horvātija nodrošina, ka netiek atļauta sūtījuma atkārtota ievešana Horvātijas teritorijā, ja:
|
d) |
Horvātija regulāri un pēc vajadzības informē Komisiju par jebkādu neatbilstību b) apakšpunktā dotajām prasībām un pasākumiem, ko tā veikusi saskaņā ar c) apakšpunktu; |
e) |
vajadzības gadījumā saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru pieņem lēmumu apturēt vai atsaukt atkāpi no šā panta 1. punkta; |
f) |
vajadzības gadījumā saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā punkta piemērošanai. |
6. ZIVSAIMNIECĪBA
32006 R 1967: Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Regulu (EK) Nr. 973/2001, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.; labotā versija OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.)
a) |
Atkāpjoties no 13. panta 1. un 2. punkta, dziļumā, kas nepārsniedz 50 metrus, kuģiem, kuri reģistrēti un darbojas Rietumistrijas reģionā, pagaidu kārtā līdz 2014. gada 30. jūnijam ir atļauts izmantot grunts traļus tādā attālumā no krasta, kas nav mazāks par 1,5 jūras jūdzēm. Minētā atkāpe attiecas uz reģionu, kuru apzīmē kā Rietumistriju un definē no ģeogrāfisko koordinātu punkta φ=44.52135 un λ=14.29244 ar līniju uz ziemeļiem un līniju uz rietumiem. Kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 15 metriem, dziļumā, kas pārsniedz 50 metrus, Horvātijai pagaidu kārtā līdz 2014. gada 30. jūnijam atļauj izmantot grunts traļus tādā attālumā no krasta, kas ir vismaz 1 jūras jūdze, saglabājot visus pārējos teritoriālos un laika ierobežojumus, kurus piemēro pievienošanās dienā. |
b) |
Atkāpjoties no 17. panta 1. punkta, ierobežotam kuģu skaitam, kuri iekļauti īpašā nekomerciālas zvejas kategorijā “maza apjoma nerūpnieciska zveja personīgām vajadzībām” un kuru skaits nepārsniedz 2 000 kuģu, līdz 2014. gada 31. decembrim atļauj izmantot maksimums 200 metrus žaunu tīklu, ar nosacījumu, ka turpina ievērot visus pārējos ierobežojumus, ko piemēro pievienošanās dienā. Vēlākais, pievienošanās dienā Horvātija iesniedz Komisijai sarakstu ar kuģiem, uz kuriem attiecas šis pārejas periods, tostarp to parametrus un spējas, kas izteiktas bruto tonnāžā un kW. |
7. TRANSPORTA POLITIKA
1. |
31992 R 3577: Padomes Regula (EEK) Nr. 3577/92 (1992. gada 7. decembris), ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp.) Regulas 6. pantam pievieno šādus punktus: “4. Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta otrās daļas, sabiedrisko pakalpojumu līgumus, kas noslēgti pirms Horvātijas pievienošanās dienas, var piemērot līdz 2016. gada 31. decembrim. 5. Atkāpjoties no 1. panta 1. punkta, līdz 2014. gada 31. decembrim kruīzu pakalpojumus starp Horvātijas ostām ar kuģiem ar kravnesību, kas mazāka par 650 bruto tonnām, var veikt tikai kuģi, kuri ir reģistrēti Horvātijā un kuģo ar Horvātijas karogu, kurus izmanto kuģošanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību saskaņā ar Horvātijas tiesību aktiem un kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir un faktiskā kontrole tiek īstenota Horvātijā. 6. Atkāpjoties no 1. panta 1. punkta un uz pārejas laiku līdz 2014. gada 31. decembrim, Komisija pēc pamatota dalībvalsts lūguma var 30 darbadienās pēc attiecīgā lūguma saņemšanas pieņemt lēmumu, ka kuģi, kam piemēro šā panta 5. punktā aprakstīto atkāpi, nedrīkst sniegt kruīzu pakalpojumus starp ostām dažās teritorijās dalībvalstīs, kas nav Horvātija, ja izrādās, ka minētie pakalpojumi nopietni traucē vai draud nopietni traucēt attiecīgo teritoriju transporta iekšējo tirgu. Ja pēc 30 darbadienām Komisija nav pieņēmusi lēmumu, attiecīgajai dalībvalstij ir tiesības piemērot aizsardzības pasākumus līdz brīdim, kad Komisija pieņem lēmumu. Ārkārtas gadījumā dalībvalsts var vienpusēji noteikt atbilstīgus pagaidu pasākumus, kuri drīkst palikt spēkā ne ilgāk kā trīs mēnešus. Attiecīgā dalībvalsts par to nekavējoties informē Komisiju. Komisija var šos pasākumus atcelt vai tos apstiprināt līdz galīga lēmuma pieņemšanai. Par to tiek informētas dalībvalstis.” |
2. |
32009 R 1072: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (pārstrādāta versija) (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.) Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1072/2009 8. panta, piemēro šādus noteikumus:
Dalībvalstis, kas piemēro šā punkta pirmās daļas pirmajā un otrajā ievilkumā minēto pārejas posma pasākumu, var – pakāpeniski un saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti ar Horvātiju – savstarpēji apmainīties ar kabotāžas atļaujām. Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētie pārejas posma noteikumi nedrīkst Horvātijas autopārvadātāju piekļuvi kabotāžai citās dalībvalstīs ierobežot vairāk par tiem nosacījumiem, kas ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā. |
8. NODOKĻU POLITIKA
1. |
31992 L 0079: Padomes Direktīva 92/79/EEK (1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.). Direktīvas 2. panta 2. punktam pievieno šādu daļu: “Horvātijai piešķir pārejas posmu līdz 2017. gada 31. decembrim, lai izpildītu šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētās prasības. Tomēr no 2014. gada 1. janvāra akcīzes nodoklis nedrīkst būt mazāks par EUR 77 par 1 000 cigaretēm neatkarīgi no to vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas.” |
2. |
32006 L 0112: Padomes Direktīva 2006/112/EEK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.)
|
9. BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS
32006 R 0562: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).
Iekļauj šādu pantu:
“19.a pants
Atkāpjoties no tiem šīs regulas noteikumiem, kas attiecas uz robežšķērsošanas vietu izveidi, un līdz brīdim, kad stājas spēkā Padomes lēmums par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Horvātijā saskaņā ar Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu, vai līdz brīdim, kad tiek grozīta šī regula, lai iekļautu noteikumus par robežkontroli kopējās robežšķērsošanas vietās, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, Horvātija var saglabāt kopējās robežšķērsošanas vietas pie savām robežām ar Bosniju un Hercegovinu. Šajās kopējās robežšķērsošanas vietās vienas puses robežsardze veic ieceļošanas un izceļošanas pārbaudes otras puses teritorijā. Visām ieceļošanas un izceļošanas pārbaudēm, ko veic Horvātijas robežsardze, jānotiek saskaņā ar Savienības acquis, tostarp atbilstoši dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz starptautisko aizsardzību un neizraidīšanu. Šim nolūkam, ja vajadzīgs, groza attiecīgos divpusējos nolīgumus, ar ko izveido attiecīgās kopējās robežšķērsošanas vietas.”
10. VIDE
I. HORIZONTĀLIE TIESĪBU AKTI
1. |
32003 L 0087: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003, 32. lpp.).
|
2. |
32010 R 0920: Komisijas Regula (ES) Nr. 920/2010 (2010. gada 7. oktobris) par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK (OV L 270, 14.10.2010., 1. lpp.). Regulas 16., 29., 41., 46. un 54. pantu un VIII pielikumu attiecībā uz aviācijas darbībām Horvātijā piemēro no 2014. gada 1. janvāra. |
II. GAISA KVALITĀTE
32008 L 0050: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).
a) |
Atkāpjoties no XIV pielikuma, A punkta pirmās daļas atsauces gads ir otrais gads pēc Horvātijas pievienošanās gada beigām. Vidējās ekspozīcijas rādītājs šim atsauces gadam ir pievienošanās gadā un pirmajā un otrajā gadā pēc pievienošanās gada izmērītās koncentrācijas vidējā vērtība. |
b) |
Atkāpjoties no XIV pielikuma B punkta, ekspozīcijas samazināšanas mērķus aprēķina saistībā ar vidējo ekspozīcijas rādītāju atsauces gadā, kas ir otrais gads pēc Horvātijas pievienošanās gada beigām. |
III. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA
31999 L 0031: Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).
a) |
Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkta, prasības samazināt poligonos nonākušo bioloģiski sadalāmo atkritumu apjomu attiecīgi līdz 75 %, 50 % un 35 % no 1997. gadā saražoto bioloģiski sadalāmo sadzīves atkritumu kopapjoma (pēc svara) Horvātijā piemēro saskaņā ar turpmāk noteiktajiem termiņiem. Horvātija nodrošina poligonos apglabāto bioloģiski sadalāmo atkritumu apjoma pakāpenisku samazināšanu saskaņā ar šādu grafiku:
|
b) |
atkāpjoties no 14. panta c) apakšpunkta, visiem Horvātijā esošajiem poligoniem līdz 2018. gada 31. decembrim ir jāatbilst direktīvas prasībām, izņemot I pielikuma 1. punktā noteiktās prasības. Horvātija nodrošina atkritumu daudzuma, ko apglabā esošajos neatbilstīgajos poligonos, pakāpenisku samazināšanu saskaņā ar šādiem gada maksimāli pieļaujamiem daudzumiem:
Sākot ar pievienošanās gadu, Horvātija līdz katra gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par direktīvas pakāpenisku īstenošanu un starpposma mērķu sasniegšanu. |
IV. ŪDENS KVALITĀTE
1. |
31991 L 0271: Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.) Atkāpjoties no 3., 4., 5., 6. un 7. panta, prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu Horvātijā piemēro no 2024. gada 1. janvāra, ievērojot šādus starpposma mērķus:
|
2. |
31998 L 0083: Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.) Pieļaujot atkāpi, mikrobioloģiskos parametrus un rādītāju parametrus, kas noteikti attiecīgi I pielikuma A daļā un C daļā, Horvātijā piemēro no 2019. gada 1. janvāra šādām ūdens piegādes zonām:
|
V. PIESĀRŅOJUMA INTEGRĒTA NOVĒRŠANA UN KONTROLE (IPPC)
1. |
31999 L 0013: Padomes Direktīva 1999/13/EK (1999. gada 11. marts) par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās (OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp.).
|
2. |
32001 L 0080: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.). Atkāpjoties no 4. panta 1. un 3. punkta, emisijas robežvērtības sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem un putekļiem Horvātijā no 2018. gada 1. janvāra piemēro šādām iekārtām:
|
3. |
32008 L 0001: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/1/EK (2008. gada 15. janvāris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (kodificēta versija) (OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.). Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta un tiktāl, ciktāl tas saistīts ar pienākumu ekspluatēt iekārtas atbilstīgi emisijas robežvērtībām, līdzvērtīgiem parametriem vai tehniskajiem rādītājiem, ko nodrošina labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kā paredzēts 2. panta 12. punktā, prasības, kas noteiktas atļauju piešķiršanai esošajām iekārtām, Horvātijā no norādītās dienas piemēro šādām iekārtām:
|
VI. ĶIMIKĀLIJAS
32006 R 1907: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
a) |
Atkāpjoties no 23. panta 1. un 2. punkta un 28. panta, kuros noteikts termiņš regulā minēto vielu reģistrācijai un provizoriskai reģistrācijai, vielu ražotājiem un importētājiem, kas reģistrēti Horvātijā, esošo vielu provizoriskai reģistrācijai nosaka sešu mēnešu pielāgošanās laikposmu no pievienošanās dienas. Datums pirmās un otrās reģistrācijas termiņam, kas noteikts 23. panta 1. un 2. punktā, ir 12 mēneši pēc pievienošanās dienas. |
b) |
Regulas 6., 7., 9., 17., 18. un 33. pantu Horvātijā nepiemēro sešus mēnešus no pievienošanās dienas. |
c) |
Atkāpjoties no pārejas posma pasākumiem, kas paredzēti visām XIV pielikumā iekļautajām vielām, ja vēlākais pieteikumu iesniegšanas datums ir pirms pievienošanās dienas vai mazāk nekā sešus mēnešus pēc pievienošanās dienas, pieteikuma iesniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību Horvātijā, nosaka sešu mēnešu pielāgošanās laikposmu no pievienošanās dienas, līdz kura beigām ir jāsaņem licencēšanas pieteikumi. |
(1) OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.
(2) OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.), un tā atcelta no 2006. gada 30. aprīļa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).
(3) NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.),
(4) NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.).
(5) OV L 316, 2.12.2009., 1. lpp.
(6) OV L 316, 2.12.2009., 27. lpp.
(7) OV L 316, 2.12.2009., 65. lpp.
(8) OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.
(9) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.”
V PIELIKUMA papildinājums
Horvātijas iesniegtais to zāļu saraksts (1) , kurām atbilstīgi Horvātijas tiesību aktiem pirms pievienošanās dienas izsniegtās tirdzniecības atļaujas paliek spēkā, līdz tās atjauno atbilstīgi Savienības acquis, vai līdz 2017. gada 30. jūnijam, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.
Iekļaušana šajā sarakstā pati par sevi nenozīmē, ka attiecīgajām zālēm ir atbilstīgi Savienības acquis izsniegta tirdzniecības atļauja.
(1) Sk. OV C 119 E, 24.4.2012.
VI PIELIKUMS
Lauku attīstība (kā minēts Pievienošanās akta 35. panta 2. punktā)
PAGAIDU PAPILDU LAUKU ATTĪSTĪBAS PASĀKUMI HORVĀTIJAI
A. Atbalsts daļēji naturālām saimniecībām, kuras pārstrukturē
Lauku attīstības tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam attiecībā uz Horvātiju īpašu atbalstu daļēji naturālām lauku saimniecībām saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 34. pantā paredzētajiem principiem piešķir lauksaimniekiem par pieteikumiem, kas apstiprināti līdz 2017. gada 31. decembrim, ar nosacījumu, ka jaunajā lauku attīstības regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam nav paredzēti līdzīgi vispārīgi pasākumi un/vai atbalsts.
B. Ražotāju grupas
Lauku attīstības tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam attiecībā uz Horvātiju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 35. pantā paredzētajiem principiem piešķir īpašu atbalstu, ar ko veicina ražotāju grupu izveidi un administratīvo darbību, tādām ražotāju grupām, kuras Horvātijas kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi līdz 2017. gada 31. decembrim, ar nosacījumu, ka jaunajā lauku attīstības regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam nav paredzēti līdzīgi vispārīgi pasākumi un/vai atbalsts.
C. Leader
Lauku attīstības tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam attiecībā uz Horvātiju obligāto ELFLA finansiālo ieguldījumu lauku attīstības programmā Leader nosaka vidēji tādā līmenī, kas ir vismaz puse no tās budžeta procentu daļas, ko piemēro attiecībā uz citām dalībvalstīm, ja šādu prasību nosaka.
D. Papildinājumi tiešajiem maksājumiem
1. |
Atbalstu var piešķirt lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt valsts papildu tiešos maksājumus vai atbalstu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 132. pantam. |
2. |
Lauksaimniekiem piešķirtais pabalsts par 2014., 2015. un 2016. gadu nepārsniedz atšķirību starp:
|
3. |
Savienības ieguldījums atbalstā, ko Horvātijā piešķir saskaņā ar šo D apakšiedaļu par 2014., 2015. un 2016. gadu, nepārsniedz 20 % no kopapjoma, ko ES attiecīgā gadā ir piešķīrusi ELFLA. |
4. |
Savienības ieguldījuma likme tiešo maksājumu papildinājumos nepārsniedz 80 %. |
E. Pirmspievienošanās palīdzības instruments – Lauku attīstība
1. |
Horvātija var turpināt slēgt līgumus vai uzņemties saistības saskaņā ar IPARD programmu atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 718/2007 (2007. gada 12. jūnijs), ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (1), līdz brīdim, kad tā sāk slēgt līgumus vai uzņemties saistības saskaņā attiecīgo lauku attīstības regulu. Horvātija informē Komisiju par to, kurā dienā tā sāk slēgt līgumus vai uzņemties saistības saskaņā ar attiecīgo lauku attīstības regulu. |
2. |
Komisija pieņem šajā nolūkā vajadzīgos pasākumus saskaņā ar procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā. Šajā nolūkā Komisijai palīdz IPA komiteja, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1085/2006 14. panta 1. punktā. |
F. IPARD programmas ex post izvērtēšana
Lauku attīstības tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam saistībā ar IPARD programmas īstenošanu Horvātijā attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 718/2007 191. pantā paredzēto IPARD programmas ex post izvērtēšanu, var būt tiesības saņemt atbalstu no tehniskā atbalsta programmas.
G. Lauku saimniecību modernizācija
Lauku attīstības tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam attiecībā uz Horvātiju lauku saimniecību modernizācijai piešķirtā atbalsta maksimālā intensitāte ir 75 % no atbilstīgo investīciju apjoma, kuras paredzētas, lai īstenotu Padomes Direktīvu 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (2); to piemēro, ilgākais, četru gadu laikposmā pēc pievienošanās un atbilstīgi minētās direktīvas 3. panta 2. punktam un 5. panta 1. punktam.
H. Standartu ievērošana
Lauku attīstības tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam attiecībā uz Horvātiju likumā noteiktās pārvaldības prasības, kas minētas attiecīgajā plānošanas laikposmā piemērojamajā Padomes Regulas Nr. 73/2009 II pielikumā, izpilda saskaņā ar šādu grafiku: II pielikuma A punktā minētās prasības izpilda no 2014. gada janvāra; II pielikuma B punktā minētās prasības izpilda no 2018. gada janvāra; un II pielikuma C punktā minētās prasības izpilda no 2018. gada janvāra.
VII PIELIKUMS
Īpašas saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies pievienošanās sarunās (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta otrajā daļā)
1. |
Turpināt nodrošināt tiesu iestāžu reformas stratēģijas un rīcības plāna efektīvu īstenošanu. |
2. |
Turpināt stiprināt tiesu iestāžu neatkarību, pārskatatbildību, objektivitāti un profesionālismu. |
3. |
Turpināt uzlabot tiesu iestāžu efektivitāti. |
4. |
Turpināt uzlabot kara noziegumu lietu izskatīšanu valsts tiesās. |
5. |
Turpināt nodrošināt konkrētus panākumus, ko raksturo būtiski rezultāti, pamatojoties uz efektīvu un objektīvu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesu nolēmumiem organizētās noziedzības un korupcijas lietās visos līmeņos, tostarp attiecībā uz augsta līmeņa korupciju, un riskam pakļautās nozarēs, piemēram, publiskā iepirkuma jomā. |
6. |
Turpināt uzlabot rezultātus, stiprinot preventīvos pasākumus cīņā pret korupciju un interešu konfliktiem. |
7. |
Turpināt stiprināt minoritāšu aizsardzību, tostarp efektīvi īstenojot Nacionālo minoritāšu tiesību konstitucionālo likumu (CARNM). |
8. |
Turpināt risināt atlikušos jautājumus par bēgļu atgriešanos. |
9. |
Turpināt uzlabot cilvēktiesību aizsardzību. |
10. |
Turpināt pilnībā sadarboties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai. |
VIII PIELIKUMS
Saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies attiecībā uz kuģubūves nozares pārstrukturēšanu (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta trešajā daļā)
Kuģubūves uzņēmumi, kuri jāpārstrukturē, (turpmāk “uzņēmumi”) ir šādi:
— |
Brodograđevna industrija 3. MAJ dioničko društvo, Rijeka (turpmāk “3. MAJ”) |
— |
BRODOTROGIR d.d., Trogir (turpmāk “Brodotrogir”) |
— |
BRODOGRAĐEVNA INDUSTRIJA SPLIT, dioničko društvo, Split (turpmāk “Brodosplit”) |
— |
BRODOSPLIT-BRODOGRADILIŠTE SPECIJALNIH OBJEKATA društvo s ograničenom odgovornošću, Split (turpmāk “BSO”) |
— |
BRODOGRADILIŠTE KRALJEVICA dioničko društvo za izgradnju i popravak brodova, Kraljevica (turpmāk “Kraljevica”). |
Horvātija piekrita veikt šo uzņēmumu pārstrukturēšanu, tos privatizējot piedāvājumu konkursa kārtībā. Pretendenti ir iesnieguši šo uzņēmumu pārstrukturēšanas plānus un tos ir apstiprinājusi Horvātijas Konkurences aģentūra un Komisija. Pārstrukturēšanas plānus iestrādās attiecīgajos privatizācijas līgumos, kas noslēdzami starp Horvātiju un uzņēmumu pircējiem.
Pārstrukturēšanas plānos, kas iesniegti attiecībā uz katru no šiem uzņēmumiem, ir precizēti turpmāk uzskaitītie galvenie nosacījumi, kas jāievēro pārstrukturēšanas procesā.
— |
Viss valsts atbalsts, ko šie uzņēmumi saņēmuši kopš 2006. gada 1. marta, tiek uzskatīts par pārstrukturēšanas atbalstu. Uzņēmumi šiem pārstrukturēšanas plāniem sniedz ieguldījumu no pašu resursiem, un tam jābūt reālam, tas nedrīkst būt valsts atbalsts un ar to jāsedz vismaz 40 % no kopējām pārstrukturēšanas izmaksām. |
— |
Uzņēmumu kopējā ražošanas jauda tiek samazināta salīdzinājumā ar 2011. gada 1. jūnija līmeni no 471 324CGT uz 372 346CGT. Uzņēmumi samazina savu ražošanas jaudu ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc privatizācijas līguma parakstīšanas. Jaudas samazināšanu īsteno, pilnīgi slēdzot stāpeļus, nosakot tos stāpeļus, kuri paredzēti ražošanai vienīgi militāriem nolūkiem LESD 346. panta nozīmē, un/vai samazinot virsmas laukumu. CGT ir mērvienības ražošanas apjoma aprēķināšanai saskaņā ar spēkā esošiem ESAO noteikumiem. |
— |
Uzņēmumu kopējais ražošanas apjoms gadā nepārsniedz 323 600CGT desmit gadu laikposmā, sākot no 2011. gada 1. janvāra. Uzņēmumu ražošanas apjoms nepārsniedz šādus līmeņus (1):
Uzņēmumi var vienoties pārskatīt savus individuālos ražošanas ierobežojumus. Pamatojoties uz saistošiem nolīgumiem, tās var skaidri noteikt, kādu individuālās ražošanas kvotas daļu (izteiktu CGT) tās atdod cita citai. Tiek ievērots kopējais gada ražošanas ierobežojums – 323 600CGT. |
— |
Pārstrukturēšanas plānos arī ir precizēti vairāki citi pasākumi, ko katrs uzņēmums īstenos, lai nodrošinātu ilgtermiņa noturības atgūšanu. |
Visi vēlākie grozījumi šajos plānos ir saskaņā ar minētā pārstrukturēšanas procesa galvenajiem nosacījumiem, un tos iesniedz Komisijai apstiprināšanai.
Uzņēmumi nesaņem nekādu jaunu glābšanas vai pārstrukturēšanas palīdzību līdz brīdim, kamēr nav pagājuši vismaz desmit gadi kopš privatizācijas līguma parakstīšanas. Horvātijas pievienošanās brīdī Komisija izdod rīkojumu Horvātijai atgūt visu tādu glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu ar tam pieskaitītiem saliktiem procentiem, kas piešķirts, pārkāpjot šo noteikumu.
Pārstrukturēšanas plānus, kurus pieņēmusi Horvātijas Konkurences aģentūra un Komisija, iestrādās attiecīgajos privatizācijas līgumos, kas noslēdzami starp Horvātiju un uzņēmumu pircējiem. Privatizācijas līgumus iesniedz Komisijai apstiprināšanai, un tos paraksta pirms Horvātijas pievienošanās.
Komisija cieši pārrauga pārstrukturēšanas plānu īstenošanu un šajā pielikumā izklāstīto nosacījumu izpildi attiecībā uz valsts atbalsta līmeni, pašu ieguldījumiem, jaudas samazinājumiem, ražošanas ierobežojumiem un dzīvotspējas atgūšanai paredzētajiem pasākumiem.
Šo pārraudzību veic katru gadu visā pārstrukturēšanas laikposmā. Horvātija pilnībā sadarbojas saistībā ar visiem pārraudzības pasākumiem. Proti:
— |
vēlākais katra gada 15. janvārī un 15. jūlijā līdz pārstrukturēšanas laikposma beigām Horvātija iesniedz Komisijai 6 mēnešu ziņojumus par saņēmēju uzņēmumu pārstrukturēšanu; |
— |
ziņojumos iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai pārraudzītu pārstrukturēšanas procesu, pašu ieguldījumu, jaudas samazinājumu, ražošanas ierobežojumu un noturības atgūšanai paredzētos pasākumus, |
— |
Horvātija reizi gadā līdz 2020. gada beigām ne vēlāk kā katra gada 15. jūlijā iesniedz ziņojumus par pārstrukturēšanas procesā esošo uzņēmumu ražošanas apjomu gadā, |
— |
Horvātija uzņēmumiem uzliek par pienākumu sniegt visu attiecīgo informāciju, kas citos apstākļos būtu uzskatāma par konfidenciālu. Komisija nodrošina, lai uzņēmumu konfidenciālā informācija netiktu izpausta. |
Komisija jebkurā laikā var nolemt pilnvarot neatkarīgu ekspertu izvērtēt pārraudzības rezultātus, veikt vajadzīgo izpēti un ziņot Komisijai. Horvātija pilnīgi sadarbosies ar Komisijas iecelto neatkarīgo ekspertu un nodrošinās, ka šādam ekspertam tiek nodrošināta pilna piekļuve visai informācijai, kas vajadzīga, lai veiktu Komisijas uzticētos pienākumus.
Pēc Horvātijas pievienošanās Komisija prasa, lai Horvātija atgūst visu konkrētam uzņēmumam kopš 2006. gada 1. marta piešķirtu glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu, ja:
— |
šā uzņēmuma privatizācijas līgums vēl nav parakstīts vai tajā nav pilnīgi iestrādāti pārstrukturēšanas plānā izklāstītie nosacījumi, ko apstiprinājusi Horvātijas Konkurences aģentūra un Komisija; vai |
— |
uzņēmums nav nodrošinājis reālu, ar valsts atbalstu nesaistītu ieguldījumu no pašu resursiem, kas sedz vismaz 40 % no pārstrukturēšanas izmaksām; vai |
— |
kopējās ražošanas jaudas samazinājums nav īstenots divpadsmit mēnešos pēc privatizācijas līguma parakstīšanas. Tādā gadījumā atmaksāt atbalstu prasa vienīgi tiem uzņēmumiem, kas nav panākuši šādus individuālus jaudas samazinājumus:
|
— |
laikposmā no 2011. gada līdz 2020. gadam jebkurā atsevišķā kalendārajā gadā ir pārsniegts kopējais ražošanas apjoma ierobežojums uzņēmumiem (t. i., 323 600CGT). Tādā gadījumā atmaksāt atbalstu prasa vienīgi tiem uzņēmumiem, kuri pārsnieguši savus individuālos ražošanas ierobežojumus (kas attiecīgā gadījumā grozīti ar juridiski saistošu nolīgumu ar citiem kuģubūves uzņēmumiem). |
(1) Gada ražošanas apjomu katram uzņēmumam aprēķina šādi. Kuģa ražošanas sākums ir tērauda griešanas plānotais datums un ražošanas beigas ir kuģa piegādes paredzētais datums, kā norādīts līgumā ar pircēju (vai nepabeigta kuģa piegādes paredzamais datums, ja kuģa būvē piedalās divi uzņēmumi). Kuģim atbilstošo kompensēto bruto tonnāžu (CGT) sadala lineāri uz kalendārajiem gadiem, kas aptver ražošanas laikposmu. Kopējo uzņēmuma ražošanas apjomu attiecīgajam gadam aprēķina, saskaitot CGT, kas saražota minētajā gadā.
IX PIELIKUMS
Saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies attiecībā uz tērauda nozares pārstrukturēšanu (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta trešajā daļā)
Horvātija ar 2011. gada 23. maijā datētu vēstuli informēja Komisiju, ka tā ir saņēmusi parāda atzīšanu no tērauda ražotāja CMC Sisak d.o.o. par summu, kas atbilst pārstrukturēšanas atbalstam, kuru šis uzņēmums saņēmis laikposmā no 2002. gada 1. marta līdz 2007. gada 28. februārim, pieskaitot saliktos procentus (1). Saņemtais valsts atbalsts bez saliktiem procentiem ir HRK 19 117 572,36.
Ja Horvātijas pievienošanās brīdī CMC Sisak d.o.o. nav atmaksājis šā atbalsta kopējo summu, kam pieskaitīti saliktie procenti, Komisija izdod rīkojumu Horvātijai atgūt visu glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu, kas piešķirts šim uzņēmumam kopš 2006. gada 1. marta, pieskaitot saliktos procentus.
(1) Aprēķina saskaņā ar 9. līdz 11. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1125/2009 (OV L 308, 24.11.2009., 5. lpp.).
PROTOKOLS
par dažiem pasākumiem, kas saistīti ar atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolam piešķirto noteiktā daudzuma vienību iespējamu vienreizēju pārskaitīšanu Horvātijas Republikai, kā arī par attiecīgu kompensēšanu
AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,
NORĀDOT, ka, ņemot vērā īpašos vēsturiskos apstākļus, kas ir ietekmējuši Horvātiju, ir panākta vienošanās paust gatavību Horvātijai sniegt atbalstu, veicot atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolam (“Kioto protokols”) piešķirto noteiktā daudzuma vienību vienreizēju pārskaitījumu,
NORĀDOT, ka tāds pārskaitījums būtu tikai vienreizējs pasākums, neradītu precedentu un atbilstu Horvātijas īpašajam un ārkārtējam stāvoklim,
UZSVEROT, ka Horvātijai jebkāds šāds pārskaitījums būtu jākompensē, koriģējot savas saistības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (1), lai nodrošinātu vides integritāti, izvairoties no kopējā pieļaujamo emisiju apjoma pieauguma, kurš Savienībai un Horvātijai noteikts laikposmā līdz 2020. gadam,
IR VIENOJUŠĀS PAR ŠĀDIEM NOTEIKUMIEM.
I DAĻA
PĀRSKAITĪŠANA
1. pants
Šī daļa attiecas uz pasākumiem, kas saistīti ar atbilstīgi Kioto protokolam piešķirto noteiktā daudzuma vienību (NDV) apjoma iespējamu vienreizēju pārskaitīšanu Horvātijai.
2. pants
Pārskaitījums netiek veikts, ja līdz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Durbanas konferences sākumam (konference notiks no 2011. gada 28. novembra līdz 9. decembrim), Horvātija atbilstīgi visiem attiecīgiem noteikumiem un laika ierobežojumiem, kas pastāv attiecībā uz apelāciju atsaukšanu, nebūs atsaukusi savu apelāciju saistībā ar Kioto protokola Atbilstības komitejas Saistību izpildes nodaļas lēmumu.
Pārskaitījuma veikšana ir atkarīga no UNFCCC Ekspertu pārskata darba grupas lēmuma, kurš pieņemts pēc izpildes uzskaites (true-up) laikposma beigām un kurā konstatēts, ka Horvātija nav spējusi izpildīt saistības, ko tā uzņēmusies atbilstīgi Kioto protokola 3. pantam.
Pārskaitījums netiek veikts, ja Horvātija nav darījusi visu iespējamo, lai izpildītu savas saistības, kas noteiktas Kioto protokola 3. pantā, tostarp pilnībā izmantojusi piesaistes vienības, kas saistītas ar zemes izmantojumu, izmaiņām zemes izmantojumā un mežsaimniecību.
3. pants
Jebkuru lēmumu par NDV pārskaitīšanu pieņem atbilstīgi pārbaudes procedūrai, kas minēta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2). Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas izveidota ar 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 280/2004/EK (2004. gada 11. februāris) par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (3). Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Lēmumu nepieņem, ja nav sniegts atzinums.
NDV, kas jāpārskaita, ņem no NDV apjoma, kas noteikts 2. pantā Komisijas Lēmumā 2006/944/EK (2006. gada 14. decembris), ar ko Kopienai un katrai dalībvalstij nosaka atbilstīgos emisiju līmeņus saskaņā ar Kioto protokolu un atbilstoši Padomes Lēmumam 2002/358/EK (4).
Pārskaitījums nepārsniedz 7 000 000 NDV kopapjomu.
II DAĻA
KOMPENSĒŠANA
4. pants
Šī daļa attiecas uz kompensēšanu, kas Horvātijai jānodrošina, ja atbilstīgi I daļas noteikumiem ir veikta NDV pārskaitīšana.
5. pants
1. Horvātija kompensē ikvienu tai pārskaitīto NDV, atbilstīgi šim pantam koriģējot saistības, kas tai noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK.
Jo īpaši par katru pārskaitīto NDV no Horvātijas ikgadējiem emisiju sadales apjomiem – tiklīdz tie ir noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punktu – saskaņā ar šo pantu atskaita līdzvērtīgu, oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās izteiktu apjomu.
2. Komisija publicē skaitļus attiecībā uz Horvātijas ikgadējiem emisiju sadales apjomiem, kas izriet no atbilstīgi 1. punktam veiktās atskaitīšanas.
(1) OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3) OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.
(4) OV L 358, 16.12.2006., 87. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2010/778/ES (OV L 332, 16.12.2010., 41. lpp.).
NOBEIGUMA AKTS
I. NOBEIGUMA AKTA TEKSTS
1. |
Pilnvarotie, ko pilnvarojuši: VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS, BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ĪRIJAS PREZIDENTS, GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS, FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, HORVĀTIJAS REPUBLIKA, ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS, LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTE, VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, MALTAS PREZIDENTS, VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE, AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS, POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS, RUMĀNIJAS PREZIDENTS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE, ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA, VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE, sapulcējušies Briselē, divi tūkstoši vienpadsmitā gada devītajā decembrī, lai parakstītu Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, ir apliecinājuši to, ka turpmāk norādītie dokumenti ir izstrādāti un pieņemti Eiropas Savienības dalībvalstu un Horvātijas Republikas konferencē par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.
|
2. |
Augstās līgumslēdzējas puses ir panākušas politisku vienošanos par vairākiem iestāžu pieņemtiem aktu pielāgojumiem, kas vajadzīgi sakarā ar pievienošanos, un aicina Padomi un Komisiju pieņemt šos pielāgojumus pirms pievienošanās saskaņā ar Pievienošanās akta 50. pantu, kā minēts Pievienošanās līguma 3. panta 4. punktā, tos vajadzības gadījumā papildinot un atjaunojot, lai ņemtu vērā Savienības tiesību aktu attīstību. |
3. |
Augstās līgumslēdzējas puses apņemas paziņot Komisijai un viena otrai visu informāciju, kas vajadzīga Pievienošanās akta piemērošanai. Vajadzības gadījumā šo informāciju sniedz laikus pirms pievienošanās dienas, lai tādējādi nodrošinātu Pievienošanās akta pilnīgu piemērošanu no pievienošanās dienas, jo īpaši attiecībā uz iekšējā tirgus darbību. Šajā sakarā īpaši svarīgs ir agrīns paziņojums par Horvātijas Republikas pieņemtajiem pasākumiem saskaņā ar Pievienošanās akta 47. pantu. Komisija var informēt Horvātiju par termiņu, ko tā uzskata par pietiekamu, lai saņemtu vai nodotu konkrētu informāciju. Līdz šai parakstīšanas dienai Augstajām līgumslēdzējām pusēm ir darīts zināms saraksts, kurā izklāstīti pienākumi attiecībā uz informāciju veterinārijas jomā. |
4. |
Pilnvarotie ir ņēmuši vērā turpmāk norādītās deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:
|
5. |
Pilnvarotie ir ņēmuši vērā šim Nobeiguma aktam pievienoto Vēstuļu apmaiņu starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par informācijas apmaiņas un apspriešanās procedūru, lai pieņemtu dažus lēmumus un citus pasākumus, kas jāveic laikposmā pirms pievienošanās. |
Съставено в Брюксел на девети декември две хиляди и единадесета година.
Hecho en Bruselas, el nueve de diciembre de dos mil once.
V Bruselu dne devátého prosince dva tisíce jedenáct.
Udfærdiget i Bruxelles den niende december to tusind og elleve.
Geschehen zu Brüssel am neunten Dezember zweitausendelf.
Kahe tuhande üheteistkümnenda aasta detsembrikuu üheksandal päeval Brüsselis.
'Εγινε στις Βρυξέλλες, στις εννέα Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες έντεκα.
Done at Brussels on the ninth day of December in the year two thousand and eleven.
Fait à Bruxelles, le neuf décembre deux mille onze.
Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an naoú lá de mhí na Nollag an bhliain dhá mhíle agus a haon déag.
Sastavljeno u Bruxellesu dana devetog prosinca godine dvije tisuće jedanaeste.
Fatto a Bruxelles, addì nove dicembre duemilaundici.
Briselē, divtūkstoš vienpadsmitā gada devītajā decembrī.
Priimta du tūkstančiai vienuoliktų metų gruodžio devintą dieną Briuselyje.
Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenegyedik év december havának kilencedik napján.
Magħmul fi Brussell, fid-disa jum ta' Diċembru tas-sena elfejn u ħdax.
Gedaan te Brussel, de negende december tweeduizend elf.
Sporządzono w Brukseli dnia dziewiątego grudnia roku dwa tysiące jedenastego.
Feito em Bruxelas, em nove de Dezembro de dois mil e onze.
Întocmit la Bruxelles la nouă decembrie două mii unsprezece.
V Bruseli dňa deviateho decembra dvetisícjedenásť.
V Bruslju, dne devetega decembra leta dva tisoč enajst.
Tehty Brysselissä yhdeksäntenä päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattayksitoista.
Som skedde i Bryssel den nionde december tjugohundraelva.
Voor Zijne Majesteit de Koning der Belgen
Pour Sa Majesté le Roi des Belges
Für Seine Majestät den König der Belgier
Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.
Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.
Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.
За Република България
Za prezidenta České republiky
For Hendes Majestæt Danmarks Dronning
Für den Präsidenten der Bundesrepublik Deutschland
Eesti Vabariigi Presidendi nimel
Thar ceann Uachtarán na hÉireann
For the President of Ireland
Για τον Πρόεδρο της Ελληνικής Δημοκρατίας
Por Su Majestad el Rey de España
Pour le Président de la République française
Za Republiku Hrvatsku
Per il Presidente della Repubblica italiana
Για τον Πρόεδρο της Κυπριακής Δημοκρατίας
Latvijas Republikas Valsts prezidenta vārdā –
Lietuvos Respublikos Prezidentės vardu
Pour Son Altesse Royale le Grand-Duc de Luxembourg
A Magyar Köztársaság Elnöke részéről
Għall-President ta' Malta
Voor Hare Majesteit de Koningin der Nederlanden
Für den Bundespräsidenten der Republik Österreich
Za Prezydenta Rzeczypospolitej Polskiej
Pelo Presidente da República Portuguesa
Pentru Președintele României
Za predsednika Republike Slovenije
Za prezidenta Slovenskej republiky
Suomen Tasavallan Presidentin puolesta
För Republiken Finlands President
För Konungariket Sveriges regering
For Her Majesty the Queen of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland
II. DEKLARĀCIJAS
A. PAŠREIZĒJO DALĪBVALSTU KOPĒJĀS DEKLARĀCIJAS
Kopīgā deklarācija par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu
Pastāv izpratne, ka saskaņotās procedūras attiecībā uz to, kā Horvātijas Republika nākotnē pilnībā piemēros visus Šengenas acquis noteikumus – kā tās būs ietvertas Līgumā par Horvātijas pievienošanos Savienībai (“Horvātijas Pievienošanās līgums”) – neskar un neietekmē lēmumu, ko Padome pieņems par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā.
Padomes lēmumu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā pieņem, pamatojoties uz procedūru, kas šajā sakarā ir noteikta Līgumā par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Savienībai, un saskaņā ar Padomes 2011. gada 9. jūnija secinājumiem par to, ka pabeigts izvērtēt Bulgārijas un Rumānijas gatavību īstenot Šengenas acquis visus noteikumus.
Saskaņotās procedūras par to, kā Horvātija nākotnē pilnībā piemēros visus Šengenas acquis noteikumus – kā tās būs ietvertas Horvātijas Pievienošanās līgumā – nerada nekādas juridiskas saistības, izņemot tās, kas noteiktas Horvātijas Pievienošanās līguma kontekstā.
B. DAŽĀDU PAŠREIZĒJO DALĪBVALSTU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
Vācijas Federatīvās Republikas un Austrijas Republikas kopīgā deklarācija par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos – Horvātija
Vienojoties ar Komisiju, Vācijas Federatīvā Republika un Austrijas Republika uzskata, ka noteikumos par pārejas posma pasākumiem attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK, kuri iekļauti Pievienošanās akta V pielikuma 2. nodaļas 12. punktā vārdkopa “daži reģioni” attiecīgos gadījumos var nozīmēt arī visu valsts teritoriju.
C. PAŠREIZĒJO DALĪBVALSTU UN HORVĀTIJAS REPUBLIKAS KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
Kopīgā deklarācija par Eiropas Attīstības fondu
Horvātijas Republika Eiropas Attīstības fondam pievienosies, kad pēc tās pievienošanās Savienībai stāsies spēkā jaunā sadarbības daudzgadu finanšu shēma, un veiks ieguldījumu tajā no 1. janvāra otrajā kalendārajā gadā pēc tās pievienošanās dienas.
D. HORVĀTIJAS REPUBLIKAS DEKLARĀCIJA
Horvātijas Republikas deklarācija par pārejas posma pasākumiem attiecībā uz Horvātijas lauksaimniecības zemes tirgus liberalizāciju
Ņemot vērā Pievienošanās akta V pielikumā noteiktos pārejas posma pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, ko Horvātijas Republikā veic fiziskas un juridiskas personas no ES/EEZ,
ņemot vērā noteikumu, kurā paredzēts, ka Komisija pēc Horvātijas lūguma lemj par septiņu gadu pārejas posma pagarināšanu vēl par trīs gadiem, ja ir pietiekami pierādījumi, ka septiņu gadu pārejas posma beigās Horvātijas Republikas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai tam draudēs nopietni traucējumi,
Horvātijas Republika paziņo, ka – ja iepriekšminētais pārejas posma pagarinājums tiks piešķirts – tā centīsies veikt vajadzīgos pasākumus, lai līdz noteiktā trīs gadu laikposma beigām attiecīgajās teritorijās liberalizētu lauksaimniecības zemes iegādi.
III. VĒSTUĻU APMAIŅA
starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par informācijas apmaiņas un apspriešanās procedūru, lai pieņemtu dažus lēmumus un citus pasākumus, kas jāveic laikposmā pirms pievienošanās
Godātais kungs!
Man ir tas gods norādīt uz jautājumu, kurš attiecas uz informācijas apmaiņas un apspriešanās procedūru, lai pieņemtu dažus lēmumus un citus pasākumus, kas jāveic laikposmā pirms Jūsu valsts pievienošanās Eiropas Savienībai, un kurš tika ierosināts pievienošanās sarunu gaitā.
Ar šo es apstiprinu, ka Eiropas Savienība var piekrist šai procedūrai, ņemot vērā šīs vēstules pielikumā izklāstītos noteikumus, un šo procedūru attiecībā uz Horvātijas Republiku varētu piemērot no dienas, kad Pievienošanās konference paziņo, ka pievienošanās sarunas ir pilnīgi pabeigtas.
Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt šīs vēstules saturam.
Ar cieņu,
PIELIKUMS
Informācijas apmaiņas un apspriešanās procedūra, lai pieņemtu dažus lēmumus un citus pasākumus, kas jāveic laikposmā pirms pievienošanās
I.
1. |
Lai nodrošinātu to, ka Horvātijas Republika tiek atbilstīgi informēta, visus priekšlikumus, paziņojumus, ieteikumus vai iniciatīvas, kuru izstrādāšanas mērķis ir pieņemt kādu Eiropas Parlamenta un Padomes tiesību aktu, Padomes tiesību aktu vai Eiropadomes tiesību aktu, pēc to nosūtīšanas Padomei vai Eiropadomei dara zināmus Horvātijai. |
2. |
Apspriešanās notiek, pamatojoties uz Horvātijas pamatotu lūgumu, kurā skaidri izklāstītas Horvātijas kā Savienības nākamās dalībvalsts intereses un apsvērumi. |
3. |
Administratīvi lēmumi parasti nav pamats, lai veiktu apspriešanos. |
4. |
Apspriešanās notiek Pagaidu komitejā, kurā ir Savienības un Horvātijas pārstāvji. Izņemot gadījumus, kad pamatoti iebilst Savienība vai Horvātija, apspriešanās var notikt arī kā savstarpēja sarakste, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, jo īpaši kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. |
5. |
Savienības pārstāvji Pagaidu komitejā ir Pastāvīgo pārstāvju komitejas locekļi vai personas, ko viņi šim nolūkam norīkojuši. Attiecīgos gadījumos Pagaidu komitejas locekļi var būt Politikas un drošības komitejas locekļi. Komisija ir pienācīgi pārstāvēta. |
6. |
Pagaidu komitejai palīdz sekretariāts, kas ir Pievienošanās konferences sekretariāts, kurš šajā nolūkā turpina darbu. |
7. |
Apspriešanās notiek, tiklīdz Savienības līmenī notikušo 1. punktā minēto aktu pieņemšanas priekšdarbu iznākumā ir izstrādātas kopējas pamatnostādnes, tādējādi nodrošinot šādas apspriešanās lietderību. |
8. |
Ja pēc apspriešanās joprojām pastāv nopietnas grūtības, tad pēc Horvātijas lūguma var ierosināt attiecīgā jautājuma izskatīšanu ministru līmenī. |
9. |
Iepriekš izklāstītie noteikumi mutatis mutandis attiecas uz Eiropas Investīciju bankas Valdes lēmumiem. |
10. |
Iepriekšējos punktos izklāstītā procedūra attiecas arī uz visiem lēmumiem, kurus pieņem Horvātija un kuri varētu iespaidot saistības, kas izriet no tās kā Savienības nākamās dalībvalsts stāvokļa. |
II.
11. |
Savienība un Horvātija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka Horvātijas pievienošanās nolīgumiem vai konvencijām un protokoliem, kas minēti 3. panta 4. punktā, 6. panta 2. punktā un 6. panta 5. punktā Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, turpmāk “Pievienošanās akts”, notiek vienlaikus, ciktāl tas ir iespējams, ar Pievienošanās līguma stāšanos spēkā. |
12. |
Attiecībā uz sarunām ar pārējām pusēm, kas arī ir līgumslēdzējas puses protokoliem, kuri minēti Pievienošanās akta 6. panta 2. punkta otrajā daļā, Horvātijas pārstāvji šajā darbā līdzdarbojas kā novērotāji kopā ar pašreizējo dalībvalstu pārstāvjiem. |
13. |
Dažus nepreferenciālus nolīgumus, kurus noslēgusi Savienība un kuri paliek spēkā pēc pievienošanās dienas, var pielāgot vai koriģēt, lai ņemtu vērā Savienības paplašināšanos. Šos pielāgojumus vai korekcijas apspriedīs Savienība sadarbībā ar Horvātijas pārstāvjiem un saskaņā ar 12. punktā minēto procedūru. |
III.
14. |
Iestādes savlaicīgi sagatavo dokumentus, kas minēti Pievienošanās akta 52. pantā. Šim nolūkam Horvātija savlaicīgi nodrošina iestādēm šo tekstu tulkojumus. |
Godātais kungs!
Man ir tas gods apstiprināt, ka ir saņemta Jūsu vēstule, kuras teksts ir šāds:
“Man ir tas gods norādīt uz jautājumu, kurš attiecas uz informācijas apmaiņas un apspriešanās procedūru, lai pieņemtu dažus lēmumus un citus pasākumus, kas jāveic laikposmā pirms Jūsu valsts pievienošanās Eiropas Savienībai, un kurš tika ierosināts pievienošanās sarunu gaitā.
Ar šo es apstiprinu, ka Eiropas Savienība var piekrist šai procedūrai, ņemot vērā šīs vēstules pielikumā izklāstītos noteikumus, un šo procedūru attiecībā uz Horvātijas Republiku varētu piemērot no dienas, kad Pievienošanās konference paziņo, ka pievienošanās sarunas ir pilnīgi pabeigtas.
Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt šīs vēstules saturam.”
Man ir tas gods apstiprināt, ka mana valdība piekrīt šīs vēstules saturam.
Ar cieņu,