18.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/1

(1)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 1043/2011 (2) (turpmāk “pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Indijas un Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “ĶTR”) izcelsmes skābeņskābes importam. Pagaidu antidempinga maksājumi bija no 14,6 % līdz 52,2 %.

(2)

Procedūru sāka pēc tam, kad Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (turpmāk “CEFIC”) 2010. gada 13. decembrī iesniedza sūdzību Oxaquim S.A. (turpmāk “sūdzības iesniedzējs”) vārdā, kas saražo nozīmīgu daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 25 % – no Savienības skābeņskābes kopējās produkcijas.

(3)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 9. apsvērumā, dempinga un kaitējuma jeb zaudējumu izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim (turpmāk “izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika nolemts noteikt pagaidu antidempinga pasākumus (turpmāk “pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, izsakot viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Proti, viens ražotājs eksportētājs no Indijas, kas to lūdza, tika uzklausīts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē.

(5)

Komisija turpināja vākt informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem.

(6)

Pagaidu regulas 150. apsvērumā Ķīnas uzņēmumi, kas vēl nebija pieteikušies, bet uzskatīja, ka būtu nosakāma tiem individuāla maksājuma likme, ir aicināti pieteikties 10 dienās pēc publicēšanas. Neviens Ķīnas uzņēmums nepieteicās.

(7)

Pēc tam visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots ieteikt galīga antidempinga maksājuma noteikšanu Indijas un ĶTR izcelsmes skābeņskābes importam, un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (turpmāk “galīgā izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja izteikt piezīmes saistībā ar galīgo izpaušanu.

(8)

Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(9)

Par procedūrā iesaistītajām personām nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 3. līdz 8. apsvērumu.

(10)

Attiecīgais ražojums ir aprakstīts pagaidu regulas 10. un 11. apsvērumā, proti, tā ir Indijas un ĶTR izcelsmes skābeņskābe, kas var būt dihidrāta (CUS numurs 0028635-1 un CAS numurs 6153-56-6) vai bezūdens formā (CUS numurs 0021238-4 un CAS numurs 144-62-7), ūdens šķīdumā vai neizšķīdināta un ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2917 11 00.

(11)

Pastāv divi skābeņskābes veidi: nerafinēta skābeņskābe un rafinēta skābeņskābe. Rafinētu skābeņskābi, ko ražo ĶTR, bet ne Indijā, ražo nerafinētas skābeņskābes attīrīšanas procesā, kura mērķis ir atbrīvoties no dzelzs, hlorīdiem, metāla daļiņām un citiem piemaisījumiem.

(12)

Skābeņskābei ir plašs lietojums, piemēram, to izmanto kā reducētāju un balinātāju, lieto farmaceitiskajā sintēzē un ķīmisko vielu ražošanā.

(13)

Izmeklēšanā atklājās, ka skābeņskābei, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, skābeņskābei, ko ražo un pārdod Indijas un ĶTR iekšzemes tirgū, un skābeņskābei, ko importē Savienībā no Indijas un ĶTR, būtībā ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vieni un tie paši gala lietojumi.

(14)

Par attiecīgo ražojumu vai līdzīgo ražojumu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 10. līdz 13. apsvērumu.

(15)

Pagaidu regulas 14. apsvērumā Komisija konstatēja – nevar uzskatīt, ka viens Indijas ražotājs eksportētājs sadarbojies, tādēļ konstatējumi par šo uzņēmumu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(16)

Pēc pagaidu konstatējumu izpaušanas šim uzņēmumam, Star Oxochem Pvt. Ltd, tas sniedza papildu paskaidrojumus un precizējumus saistībā ar informāciju, ko bija iesniedzis agrāk izmeklēšanas gaitā. Tas arī lūdza iespēju tikt uzklausītam Komisijā un Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē. Uzņēmums apgalvoja – ņemot vērā, ka tas ir iesniedzis atbildes uz anketas jautājumiem, un paturot prātā, ka Komisijas dienesti bija apmeklējuši uzņēmumu, kā arī ņemot vērā tikko sniegtos papildu paskaidrojumus un precizējumus, nebūtu pareizi, ja uzņēmumu turpinātu uzskatīt par ražotāju eksportētāju, kas izmeklēšanā nekādā veidā nesadarbojās.

(17)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jo īpaši sniegtos papildu paskaidrojumus un precizējumus, Komisijas dienesti uzskata, ka tie var izmantot daļu no sākotnējās informācijas, proti, datus par eksporta cenām, jo tie tika atzīti par ticamiem. No iepriekšminētajiem apsvērumiem izriet, ka pagaidu konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 14. apsvērumā, paliek spēkā tikai daļēji un ka konstatējumi par šo uzņēmumu atbilstoši pamatregulas 18. panta 1. punktam un 18. panta 3. punktam daļēji balstās uz pieejamajiem faktiem un daļēji – uz tā eksporta cenām.

(18)

Attiecībā uz metodiku, kas izmantota, lai aprēķinātu normālo vērtību Indijai, nav sniegtas piezīmes. Tādējādi apstiprina pagaidu regulas 15. līdz 18. apsvērumā izklāstītos konstatējumus par uzņēmumu, kas sadarbojās.

(19)

Attiecībā uz Star Oxochem un ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus (16. un 17. apsvērums), normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tādējādi normālo vērtību šim uzņēmumam noteica, pamatojoties uz cita uzņēmuma, kas sadarbojās, proti, Punjab Chemicals, vidējo svērto reprezentatīvo pārdošanas apjomu vietējā tirgū.

(20)

Piezīmes nav saņemtas, tāpēc apstiprina pagaidu regulas 19. apsvērumā izklāstītā eksporta cenas noteikšana uzņēmumam Punjab Chemicals.

(21)

Ņemot vērā secinājumus, kas izklāstīti 16. un 17. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu Star Oxochem eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenu, ko faktiski maksājuši neatkarīgi pircēji vai kas tiem jāmaksā par attiecīgo ražojumu, kad to eksportē uz Savienību.

(22)

Par normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājumu nav saņemtas piezīmes, tāpēc apstiprina pagaidu regulas 20. un 21. apsvērumu attiecībā uz ražotāju, kas sadarbojās, Punjab Chemicals.

(23)

Attiecībā uz Star Oxochem tika izdarītas korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, pamatojoties uz pārbaudītu Punjab Chemicals sniegtu informāciju.

(24)

Attiecībā uz ražotāju, kas sadarbojās, nav iesniegtas piezīmes par Komisijas pagaidu konstatējumiem. Tāpēc apstiprina pagaidu regulas 22. un 23. apsvērumā minēto dempinga starpību.

(25)

Attiecībā uz Star Oxochem, ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, dempinga starpība, kas izteikta kā procentuālā daļa no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 31,5 %.

(26)

Indijas puses sadarbība bija neliela (mazāk par 80 %), tāpēc tika provizoriski uzskatīts, ka vispiemērotākā metode valsts mēroga dempinga starpības noteikšanai būtu izmantot darījumu, ko dempings skāris visvairāk un ko veikusi persona, kuras sadarbojās. Šis darījums nav izņēmums ne daudzuma, ne cenas ziņā, tāpēc to uzskata par reprezentatīvu izlasi, kas palīdz iegūt pamatotu un samērīgu rezultātu attiecībā uz dempinga starpību, kas noteikta ražotājam, kurš sadarbojās.

(27)

Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 24. un 25. apsvēruma konstatējumus.

(28)

Tādējādi galīgā dempinga starpība Indijā, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF cenas līdz Savienības robežai, pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(29)

Atbilstoši pagaidu regulai viena Ķīnas uzņēmumu grupa pieprasīja piemērot TER vai IR, ja TER netiek piemērots, bet cita Ķīnas uzņēmumu grupa pieprasīja piemērot vienīgi IR. Kā izklāstīts pagaidu regulas 26. līdz 32. apsvērumā, prasība piemērot TER tika noraidīta, bet abām uzņēmumu grupām provizoriski tika piemērots IR.

(30)

Par šiem pagaidu konstatējumiem piezīmes nav iesniegtas, un ar šo apstiprina pagaidu regulas 26. līdz 32. apsvērumu.

(31)

Nav saņemtas piezīmes par analogās valsts izvēli. Tādējādi ar šo apstiprina pagaidu regulas 33. un 34. apsvērumu.

(32)

Pagaidu regulā paskaidrots, ka Komisija noteica atsevišķu normālo vērtību gan nerafinētai, gan rafinētai skābeņskābei. Normālo vērtību nerafinētai skābeņskābei noteica, pamatojoties uz normālo vērtību, kas aprēķināta Indijai, savukārt normālo vērtību rafinētai skābeņskābei, ko Indijā neražo, aprēķināja, pamatojoties uz Indijas nerafinētas skābeņskābes ražošanas izmaksām un koriģējot tās ar 12 % palielinājumu, lai ņemtu vērā papildu ražošanas izmaksas, kā arī pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu.

(33)

Abi Ķīnas ražotāji, kas sadarbojās, apstrīdēja 12 % palielinājumu papildu ražošanas izmaksām, apgalvojot, ka Komisija nekad nav pārbaudījusi šīs papildu izmaksas un ka tās šķiet tikai aptuvenas aplēses, kas balstītas uz metodiku, kura netika viņiem atklāta pagaidu izpaušanas laikā. Viens no ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka pēc viņa aplēsēm papildu ražošanas izmaksas ir tikai 5 %, taču viņš šo apgalvojumu nepamatoja ar pierādījumiem.

(34)

Tiek norādīts, ka palielinājums noteikts, pamatojoties uz informāciju, ko snieguši paši Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Pirmkārt, jāatzīmē, ka tas pats uzņēmums, kas šobrīd apgalvo, ka papildu ražošanas izmaksas ir tikai 5 %, sākotnēji savā TER/IR pieprasījuma veidlapā skaidri norādīja, ka papildu izmaksas ir 10–15 %. Otrkārt, veicot pārbaudes apmeklējumus uzņēmumos, abi ražotāji, kas sadarbojās, apstiprināja, ka salīdzinājumā ar nerafinētas skābeņskābes ražošanas izmaksām rafinētas skābeņskābes ražošanā papildu izmaksas ir 10–12 %. Treškārt, šo pēdējo papildu ražošanas izmaksu līmeni 10–12 % apmērā apstiprināja arī Savienības ražošanas nozares aprēķini. Ņemot vērā informāciju, ko sniedza ražotāji, kuri sadarbojās, 12 % palielinājumu uzskatīja par atbilstošu.

(35)

Nav saņemta ne pamatota informācija, ne pierādījumi, kas pamatotu mazāku palielinājumu, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 35. līdz 37. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

(36)

Abiem ražotājiem eksportētājiem no ĶTR tika piešķirts IR, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu to eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz cenām, ko faktiski maksājis pirmais neatkarīgais pircējs Savienībā vai kas tam jāmaksā.

(37)

Par eksporta cenu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 38. apsvērumu.

(38)

Viens no ražotājiem, kas sadarbojās, apgalvoja, ka, izdarot korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, no eksporta cenas nevajadzētu izslēgt tā saistītā tirgotāja pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī komisijas maksas. Ražotājs paziņoja, ka tā saistītā tirgotāja tiešās pārdošanas izmaksas jau ir izslēgtas no eksporta cenas, lai iegūtu EXW cenu, ko, izmantojot tos pašus kritērijus, salīdzināt ar normālo vērtību.

(39)

Ražotājs apgalvoja, ka tā saistītais tirgotājs bija pilnībā piederošs meitasuzņēmums un, ņemot vērā eksporta peļņas sadales stratēģiju grupā, neņēma komisijas maksu. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka pārējās pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas ir uzņēmuma darbības apvienotās izmaksas un nav izmaksas, kas tieši saistītas ar pārdošanu, tādēļ tās nevajadzētu izslēgt no eksporta cenas.

(40)

Pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts nosaka, ka komisijas maksa ir arī uzcenojums, ko saņem tirgotājs, ja šāda tirgotāja funkcijas ir līdzīgas tā pārstāvja funkcijām, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu. Tāpēc nav būtiski, vai komisijas maksa tiešām tika samaksāta vai ne. Būtiski ir, vai tirgotājs tālāk pārdeva preces ar uzcenojumu un vai tirgotāja funkcijas bija līdzīgas pārstāvja funkcijām.

(41)

Pierādījumi, kas iegūti pirms tirdzniecības uzņēmuma pārbaudes un tās laikā, liecina, ka izmeklēšanas periodā tirgotājs pārdeva saistītā ražotāja ražoto skābeņskābi pircējam ES. Tajā pašā laikā ražotājs arī eksportēja ražojumu tieši tam pašam pircējam ES. Tādējādi saistītais tirgotājs dublēja ražotāja darbību ar citiem darbiniekiem citā birojā un citā pilsētā, šādi radot savas izmaksas, kas iekļautas eksporta cenā.

(42)

Pierādījumi liecina arī, ka tirdzniecības uzņēmums iegādājās eksportētās preces no saistītā ražotāja eksportētāja un pats pārdeva tās tālāk ar uzcenojumu pēc tam, kad bija noslēdzis sarunas par cenām ar galīgo neatkarīgo pircēju.

(43)

Pierādījumi tika savākti arī par tirdzniecības uzņēmumu, kas veic pārstāvja funkcijas. Pirmkārt, šie pierādījumi liecina, ka ražotājs pārdevis ievērojamus attiecīgā ražojuma apjomus tieši ES, kā arī eksportējis uz ES ar saistītā tirdzniecības uzņēmuma starpniecību. Tikai aptuveni viena trešdaļa no apjoma, kas pārdots ES, tika pārdota ar šā saistītā uzņēmuma starpniecību. Tirgotājs arī pārdeva tālāk skābeņskābi, kas bija iepirkta no citiem nesaistītiem ražotājiem. Pierādījumi liecina, ka vairāk nekā pusi no skābeņskābes apjoma tirgotājs pirka no nesaistītiem piegādātājiem un mazāk nekā pusi tas pirka no saistītā ražotāja.

(44)

Tādējādi tirgotāju nevar uzskatīt par ražotāja eksportētāja iekšējo eksporta nodaļu, kaut arī tas saistīts ar ražotāju eksportētāju.

(45)

Iesniegtie un pārbaudītie pierādījumi arī skaidri liecina, ka tirgotājs maksā par saistītā ražotāja eksportētāja piegādātajām precēm tikai pēc tam, kad pircējs ES ir samaksājis tirgotājam. Tāpēc finansiālo risku uzņemas ražotājs, nevis tirgotājs.

(46)

Tādēļ tika uzskatīts, ka tirgotājs veic funkcijas, kas ir līdzīgas tā pārstāvja funkcijām, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu. Tādējādi noraida apgalvojumu, ka attiecībā uz komisijas maksu nevajadzētu izdarīt korekcijas atbilstoši 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam.

(47)

Tāpat nevar pieņemt apgalvojumu, ka pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas nebūtu jāņem vērā, jo tās neietver tiešās pārdošanas izmaksas. Šādas pieskaitāmās izmaksas ietekmē uzņēmuma izmaksu struktūru un tātad ietekmē eksporta cenu. Tāpēc šo izmaksu daļu izslēdza no eksporta cenas, lai varētu taisnīgi salīdzināt normālo vērtību ar ražotāja eksporta cenu. Šo apgalvojumu noraida.

(48)

Komisijas maksa ir noteikta, pamatojoties uz nesaistītā ES importētāja peļņas normu, nevis uz tirgotāja faktisko uzcenojumu, kas bija ievērojami lielāks. Šī metodika tika uzskatīta par piemērotāku, jo citādi faktiskais uzcenojums būtu noteikts, balstoties uz iekšējām norēķinu cenām, kas neatspoguļo faktiskos tirgus apstākļus.

(49)

Par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 39. līdz 44. apsvērumu.

(50)

Viena ražotāju eksportētāju grupa apgalvoja, ka būtu jānosaka individuāla dempinga starpības atsevišķi gan nerafinētai, gan rafinētai skābeņskābei. Viņi apgalvoja – lai gan dempinga starpības tika noteiktas, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu pa attiecīgā ražojuma veidiem, abiem skābeņskābes veidiem tika aprēķināta viena kopīga dempinga starpība. Viņi apgalvoja, ka būtu pareizāk noteikt dempinga starpību katram skābeņskābes veidam, jo grupā ir divi ražošanas uzņēmumi, no kuriem viens ražo rafinētu skābeņskābi, bet otrs ražo nerafinētu skābeņskābi.

(51)

Nerafinētu skābeņskābi var aizstāt ar rafinētu skābeņskābi. Abus skābeņskābes veidus klasificē ar to pašu KN kodu, un abus veidus nevar viegli vienu no otra atšķirt. Skābeņskābes tīrība ir tāda pati, atšķiras citu produktu līmeņi palikušajā “atlieku” produktā. Abi veidi atbilst attiecīgā ražojuma definīcijai, tāpēc saskaņā ar ierasto praksi tika noteikta viena dempinga starpība. Ņemot vērā to, cik ievērojama ir cenu atšķirība starp abiem veidiem un cik grūti ir tos atšķirt vienu no otra, individuālas dempinga starpības rafinētai un nerafinētai skābeņskābei palielinātu pasākumu apiešanas risku. Apgalvojums par vajadzību noteikt individuālu dempinga starpību rafinētai un nerafinētai skābeņskābei noraida, un ar šo apstiprina dempinga starpības, kas noteiktas pagaidu regulas 45. un 46. apsvērumā.

(52)

Visbeidzot, tā pati ražotāju eksportētāju grupa apšaubīja atšķirīgās dempinga starpības, kas noteiktas abām ražotāju eksportētāju grupām no ĶTR, un lūdza izskaidrot aprēķināšanas metodiku un rafinētas un nerafinētas skābeņskābes klasifikāciju, ņemot vērā to, kā atšķiras dempinga starpība abām eksportētāju grupām.

(53)

Attiecībā uz abām ražotāju eksportētāju grupām no ĶTR izmantoja to pašu metodiku, un attiecīgā ražojuma vidējā svērtā eksporta cena ietver gan rafinētu, gan nerafinētu skābeņskābi. Tāpēc atšķirīgās dempinga starpības var tiek saglabātas, vienkārši balstoties uz attiecīgo veidu relatīvo eksporta apjomu un ņemot vērā, ka rafinētu skābeņskābi parasti pārdod dārgāk nekā nerafinētu.

(54)

Tādējādi galīgās dempinga starpības, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF cenas līdz Savienības robežai, pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(55)

Par dempinga starpībām nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 47. un 48. apsvērumu.

(56)

Tādējādi valsts mēroga dempinga starpību nosaka 52,2 % apmērā no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, un ar šo apstiprina pagaidu regulas 49. apsvērumu.

(57)

Kāds ražotājs eksportētājs pauda viedokli, ka atsauce uz diviem Savienības ražotājiem, kuri veido Savienības ražošanas nozari, pagaidu regulas 50. un 51. apsvērumā (sūdzības iesniedzējs un otrs ražotājs, kas nesadarbojās) pienācīgi neatspoguļoja situāciju attiecībā uz makroekonomiskajiem rādītājiem. Tāpat tika apgalvots, ka informāciju par ražotāju, kas nesadarbojās, kā arī par trešo Savienības ražotāju, kurš bija izbeidzis skābeņskābes ražošanu, nevajadzētu ņemt vērā un nevajadzētu iekļaut atsevišķos makroekonomiskajos rādītājos (sk. pagaidu regulas 72., 74. un 78. apsvērumu). Pirmkārt, ar šo apstiprina, ka pretēji tam, kas noradīts pagaidu regulas 50. un 51. apsvērumā, attiecīgajā periodā Savienībā faktiski bija trīs attiecīgā ražojuma ražotāji, kas veidoja Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē, tādējādi pārstāvot 100 % no Savienības produkcijas. Otrkārt, apgalvojumu, ka skaitļus, kas attiecas uz ražotāju, kurš nesadarbojās, un trešo Savienības ražotāju, kurš 2008. gadā izbeidza darbību, nevajadzētu ņemt vērā, noraida, jo, lai veiktu kaitējuma analīzi un iegūtu visprecīzāko pārskatu par ekonomisko stāvokli Savienības ražošanas nozarē, kā noteikts pamatregulas 4. panta 1. punktā, ir pareizi iekļaut visus zināmos skaitļus, kas attiecas uz attiecīgo periodu.

(58)

Tas pats ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka iemesli, kuru dēļ trešais ražotājs bija izbeidzis līdzīgā ražojuma ražošanu, izmeklēšanā netika pienācīgi pārbaudīti. Tomēr šo lietu izmeklēšanā izskatīja, un uzņēmums, nesniedzot papildu paskaidrojumus, vienkārši minēja faktu, ka “iekšēju iemeslu” dēļ ir izbeidzis līdzīgā ražojuma ražošanu. Turklāt viens ražotājs eksportētājs piekrita šim paskaidrojumam un apgalvoja, ka lēmums izbeigt ražošanu nebija saistīts ar apgalvojumu par Ķīnas ražotāju veikto dempingu, tādējādi nonākot pretrunā informācijai, ko sūdzības iesniedzējs darīja zināmu sūdzības nekonfidenciālajā versijā, kur ir teikts, ka “[uzņēmums] pilnībā izbeidza ražošanu, slēdzot rūpnīcu Ķīnas un Indijas agresīvā dempinga dēļ”. Taču ražotājs eksportētājs nesniedza citu informāciju saistībā ar apgalvojumu par ražošanas apjoma rādītājiem, kuri attiecās uz šo trešo Savienības ražotāju. Tādējādi šis jautājums neatspēko faktu, ka datus, kas attiecas uz šo trešo ES ražotāju, varētu izmantot šajā izmeklēšanā.

(59)

Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka minimālais slieksnis, lai piedalītos procedūras uzsākšanā, nebija pienācīgi izpausts un faktiski netika sasniegts. Kā minēts pagaidu regulas 2. apsvērumā, sūdzības iesniedzējs saražoja vairāk nekā 25 % no Savienības kopējās skābeņskābes produkcijas, un neviens ražotājs, izsakot iebildumus, nav pieteicies pirms izmeklēšanas sākšanas. Nekonfidenciālais dokuments iekļāva informatīvu paziņojumu, kas apkopoja pārbaudes rezultātus izmeklēšanas sākuma stadijā. Turklāt kaitējuma analīze, kas veikta saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu, aptvēra Savienības ražošanas nozares lielāko daļu.

(60)

Par Savienības produkcijas un Savienības ražošanas nozares definīciju nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 50. un 51. apsvērumu ar šīs regulas 57. apsvērumā iekļauto precizējumu.

(61)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka iekšējām vajadzībām izmantotā skābeņskābe nebūtu jāņem vērā, nosakot atsevišķus kaitējuma rādītājus, un katrā ziņā tāda pati konsekventa pieeja būtu jāpiemēro visiem kaitējuma rādītājiem. Taču iekšējām vajadzībām izmantotās skābeņskābes un brīvajam tirgum paredzētās skābeņskābes nodalīšana izskaidrota pagaidu regulas 52., 53. un 55. apsvērumā, un atbilstoši pamatregulai analīzē galvenā uzmanība tika pievērsta brīvajam tirgum paredzētajai produkcijai, kaut arī atsevišķu kaitējuma rādītāju noteikšanai tika iekļauta gan iekšējām vajadzībām, gan brīvajam tirgum paredzētā produkcija, kā norādīts 55. apsvērumā. Atsevišķus kaitējuma rādītājus patiesi var pārbaudīt tikai saistībā ar līdzīgā ražojuma izmantošanu brīvajā tirgū, jo, ņemot vērā to, kā notiek iekšējā pārdošana, pārdevēju un pircēju attiecības varētu sagrozīt šos rādītājus. Tāpēc šo apgalvojumu noraida.

(62)

Par attiecīgā Savienības tirgus noteikšanu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 52. līdz 55. apsvērumu.

(63)

Par patēriņu Savienībā nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 56. līdz 58. apsvērumu.

(64)

Par attiecīgā importa ietekmes kumulatīvo novērtējumu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 59. līdz 62. apsvērumu.

(65)

Par attiecīgo valstu importa apjomu un tirgus daļu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 63. un 64. apsvērumu.

(66)

Kā minēts pagaidu regulas 144. apsvērumā, veicot kaitējuma starpības aprēķinu, tika pienācīgi koriģētas ĶTR un Indijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējās importa cenas, ņemot vērā importa izmaksas un muitas nodokļus. Taču ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija kaitējuma starpības aprēķinā nav pilnībā iekļāvusi 6,5 %, kas atbilst parastajam muitas nodoklim. Šo apgalvojumu atzina par pamatotu un gan šim ražotājam eksportētājam, gan pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, attiecīgi koriģēja kaitējuma starpības aprēķinus. Tomēr tas neietekmēja ierosinātos galīgos pasākumus, kas norādīti šīs regulas 87. apsvērumā.

(67)

Par cenām importam par dempinga cenām un cenu samazinājumu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 65. līdz 68. apsvērumu.

(68)

Kā minēts 57. apsvērumā, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka skaitļus, kas attiecas uz trešo Savienības ražotāju, kurš izbeidza skābeņskābes ražošanu 2008. gadā, nevajadzēja iekļaut dažos makroekonomiskajos rādītājos (sk. pagaidu regulas 72., 74. un 78. apsvērumu). Taču faktiski Savienībā ir trīs līdzīgā ražojuma ražotāji, kas veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta izpratnē un pārstāvot 100 % no Savienības produkcijas visā attiecīgajā periodā, lai arī viens ražotājs pirms IP izbeidza skābeņskābes ražošanu. Apgalvojumu, ka skaitļus, kas attiecas uz trešo Savienības ražotāju, kurš 2008. gadā izbeidza darbību, nevajadzētu ņemt vērā, noraida, jo, lai noteiktu ekonomisko stāvokli Savienības ražošanas nozarē, ir pareizi iekļaut visus ar ražošanas apjomu saistītos skaitļus, kas attiecas uz attiecīgo periodu.

(69)

Tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, neraugoties uz 66. apsvērumā minēto apgalvojumu par kļūdu, skaitļi pagaidu regulas 6. tabulā attiecībā uz darbinieku skaitu, kopējām gada algām un vidējām darbaspēka izmaksām uz vienu darbinieku nesakrīt. Tomēr ražotājs eksportētājs, apgalvojot, ka vidējā alga pieaugusi par 21 %, nenorādīja pareizo skaiti, jo patiesībā tas ir 19 %.

(70)

Attiecībā uz ekonomisko krīzi pagaidu regulas 95. līdz 97. apsvērums skaidri parāda, ka imports no attiecīgajām valstīm turpināja iegūt tirgus daļu, kaut arī patēriņš samazinājās, un negatīvi ietekmēja dažādus kaitējuma rādītājus, piemēram, pārdošanas apjomus, nodarbinātību, ražošanas jaudu un tirgus daļu.

(71)

Par pagaidu regulas 69. līdz 94. apsvērumu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo apstiprina minētos apsvērumus.

(72)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pretēji pagaidu konstatējumiem Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums. Tika apgalvots, ka kopumā negatīvās tendences Savienības ražošanas nozarē bija saistītas ar 2008. gada ekonomisko krīzi un kļūdainu informācijas iekļaušanu par trešo Savienības ražotāju, kurš 2008. gadā izbeidza ražošanu, un tādēļ pārskats par kaitējumu ir sagrozīts. Tomēr, kā minēts iepriekš, trešā ražotāja iekļaušana tika uzskatīta par pareizu un attiecīgo valstu tirgus daļa turpināja palielināties pat krīzes apstākļos.

(73)

Tādējādi ar šo apstiprina pagaidu regulas 94. līdz 98. apsvērumu, kur secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(74)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, iekļaujot datus par trešo Savienības ražotāju, kurš 2008. gadā izbeidza skābeņskābes ražošanu, sagrozīti pagaidu secinājumi par cēloņsakarības analīzi, ko vajadzējis balstīt vienīgi uz toreizējiem ražotājiem. Līdzīgi kā attiecībā uz kaitējuma analīzi, kas minēta iepriekš, tika konstatēts, ka secinājumi par līdzīgo ražojumu tiktu sagrozīti tieši tad, ja trešais ražotājs netiktu iekļauts. Tomēr, kā minēts 57. apsvērumā iepriekš, attiecīgos datus par šo uzņēmumu būtu vajadzējis iekļaut arī analīzē par ekonomisko stāvokli Savienības ražošanas nozarē, tādējādi šo apgalvojumu noraida.

(75)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka imports par dempinga cenām nevar būt galvenais kaitējuma cēlonis, jo importa apjoms par dempinga cenām pieauga vienlaikus ar Savienības ražošanas nozares rentabilitātes uzlabošanos. Tomēr šis nelielais rentabilitātes uzlabojums neatspēko secinājumu, ka kopējā rentabilitāte saglabājās ļoti zema un zem 8 % peļņas normas. Bez tam, kaut arī 2008. gadā un atkal IP laikā ievērojami pieauga patēriņš, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 9 % salīdzinājumā ar importu no Ķīnas attiecīgajā periodā.

(76)

Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, Savienības ražošanas nozare IP laikā sasniedza peļņu, kas gandrīz atbilda mērķa peļņai 8 % apmērā. Informācija par peļņas apjomu attiecas tikai uz vienu Savienības ražotāju, tāpēc precīzus peļņas līmeņus nevar publicēt. Tomēr, kā izklāstīts pagaidu regulas 88. apsvērumā, pēc 2009. gadā piedzīvotajiem zaudējumiem sūdzības iesniedzējs guva nelielu peļņu IP laikā. Pieņēmumi, kurus ražotājs eksportētājs izmantoja, lai secinātu, ka IP laikā gūtā peļņa varētu atbilst mērķa peļņai, patiesībā nebija pareizi, jo tie neietvēra attiecīgos sūdzības iesniedzēja finanšu un ražošanas datus, kurus nevarēja izpaust konfidencialitātes dēļ. Sūdzības iesniedzēja peļņas līmenis tika rūpīgi pārbaudīts, tostarp pārbaudes apmeklējumā, tādēļ apgalvojums, ka IP laikā gūtā peļņa gandrīz atbilda mērķa peļņas apjomam, tika atzīts par nepareizu.

(77)

Par cēloņsakarību nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 99. līdz 122. apsvērumu.

(78)

Divi importētāji apgalvoja, ka pasākumu rezultātā ES varētu pietrūkt skābeņskābes. Tika apgalvots, ka Savienības ražošanas nozare nevar apmierināt ES pieprasījumu pēc skābeņskābes.

(79)

Izmeklēšanā atklājās, ka IP laikā sūdzības iesniedzējam bija neizmantota jauda. Turklāt sūdzības iesniedzējs norādīja, ka pašlaik palielina ražošanu, kaut arī jaudas izmantojuma palielināšana prasa zināmu laiku, jo attiecīgā ražojuma ražošanā izmanto ķīmiskās reakcijas. Tomēr, pamatojoties uz ES patēriņa datiem un kopējo ES jaudu, var uzskatīt, ka tad, kad sūdzības iesniedzējs sāks ražot ar gandrīz pilnu jaudu, tas spēs apmierināt kopējo Savienības pieprasījumu pēc nerafinētas skābeņskābes. Attiecībā uz rafinētu skābeņskābi tiek atgādināts, ka lielāko daļu rafinētās skābeņskābes izmanto tādu ražojumu ražošanā, kurus pēc tam eksportē, tāpēc klienti varētu izmantot režīmu “ievešana pārstrādei”. Turklāt galvenajam Ķīnas rafinētas skābeņskābes eksportētājam ir viena no zemākajām ierosinātajām maksājuma likmēm (14,6 %).

(80)

Bez tam sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka (nerafinētas) skābeņskābes pasaules tirgū dominē Ķīnas ražotāji, kas nosaka šā ražojuma cenu līmeni. Pašlaik Ķīnas ražotāji pārsvarā darbojas savā iekšzemes tirgū, un nevar izslēgt, ka gadījumā, ja nebūtu ieviesti pasākumi un vienīgais ES nerafinētas skābeņskābes ražotājs izbeigtu ražošanu, lietotājiem ES būtu jāsaskaras ar piegādes drošības problēmām, kā arī hronisku ražojuma trūkumu un oligopolistiskām cenām.

(81)

Cits importētājs/lietotājs, kas darbojas citā pakārtotā tirgus segmentā atšķirībā no iepriekšējā, apgalvoja, ka pagaidu pasākumi negatīvi ietekmējuši to viņa ražojumu ražošanas rentabilitāti, kuru ražošanā skābeņskābe ir galvenais izejmateriāls, tomēr nesniedza nekādu sīkāku informāciju. Uzņēmums tika aicināts piedalīties uzklausīšanā, lai pārspriestu šīs bažas un sniegtu pierādījumus, taču tas neizrādīja interesi. Tāpēc šos apgalvojumus nevarēja pārbaudīt.

(82)

Par Savienības interesēm nav saņemtas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 123. līdz 139. apsvērumu.

(83)

Kā minēts iepriekš 66. apsvērumā, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija kaitējuma starpības aprēķinā nav iekļāvusi 6,5 %, kas atbilst parastajam muitas nodoklim. Šis apgalvojums tika atzīts par daļēji pareizu, jo daļai importētās produkcijas, kuru piegādāja ES pircējam pēc nodokļu nomaksas, nodoklis bija novērtēts zemāks. Tāpēc attiecīgi koriģēja kaitējuma starpības, bet tas būtiski neietekmēja ierosinātos galīgos pasākumus (sk. šīs regulas 87. apsvērumu).

(84)

Ņemot vērā secinājumus par Star Oxochem, kaitējuma starpība arī šim ražotājam eksportētājam tika noteikta, pamatojoties uz to pašu aprēķinu metodiku, kas noteikta pagaidu regulas 142. līdz 144. apsvērumā.

(85)

Par kaitējuma novēršanas līmeni nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 145. līdz 148. apsvērumu.

(86)

Ņemot vērā iepriekšminēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgais antidempinga maksājums būtu jānosaka konstatētās dempinga starpības apmērā, jo visiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem kaitējuma apjoms tika konstatēts lielāks par dempinga starpību.

(87)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, dempinga un kaitējuma starpības ir šādas:

(88)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, tika noteiktas, balstoties uz šīs izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir Indija un ĶTR un kurus ražojuši šie uzņēmumi – tātad konkrētās minētās juridiskās personas. Minētās likmes nevar piemērot importētajiem ražojumiem, ko ražojis cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp subjekti, kas saistīti ar norādītajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(89)

Ikviena prasība piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc subjekta nosaukuma maiņas vai pēc jauna ražošanas vai tirdzniecības subjekta izveidošanas) būtu jāadresē Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības struktūrvienībās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālās maksājuma likmes.

(90)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots ieteikt galīgo antidempinga maksājumu noteikšanu ĶTR un Indijas izcelsmes skābeņskābes importam. Tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc galīgās izpaušanas varēja izteikt iebildumus.

(91)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika pienācīgi izskatītas. Nevienas no saņemtajām piezīmēm nespēja mainīt izmeklēšanas konstatējumus.

(92)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikušā maksājuma likme būtu jāpiemēro ne tikai eksportētājiem, kas nesadarbojās, bet arī tiem uzņēmumiem, kuri IP laikā neeksportēja. Tomēr aicinām uzņēmumus, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja, ja tie izpilda pamatregulas 11. panta 4. punkta otrās daļas prasības, iesniegt pieprasījumu veikt pārskatīšanu saskaņā ar minēto pantu, lai šo uzņēmumu stāvokli pārbaudītu atsevišķi.

(93)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka summas, kas iemaksātas kā nodrošinājums par pagaidu regulas noteiktajiem pagaidu maksājumiem, būtu jāiekasē galīgi apjomā, kas vienāds ar noteikto galīgo maksājumu lielumu. Ja galīgais maksājums ir mazāks par pagaidu maksājumu, būtu jāatmaksā tā summa, kas provizoriski iekasēta un pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu.

(94)

Viens Indijas ražotājs eksportētājs un divi Ķīnas Tautas Republikas ražotāji eksportētāji piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(95)

Attiecīgā ražojuma cenas pēdējos gados ir ievērojami svārstījušās, un tādējādi tas nav piemērots, lai uz to attiecinātu nemainīgas cenas saistības. Lai novērstu šo problēmu, Indijas ražotājs eksportētājs piedāvāja iekļaut punktu par indeksāciju, taču nenoteica attiecīgo minimālo cenu. Šajā sakarā tiek atzīmēts, ka nevarēja noteikt tiešu saikni starp cenu svārstībām un galveno izejmateriālu cenu svārstībām, tādējādi indeksācija netiek uzskatīta par piemērotu. Turklāt šā uzņēmuma sadarbošanās līmenis izmeklēšanā un tā sniegto datu precizitāte nebija izcila. Tādējādi Komisija nebija pārliecināta, ka šā uzņēmuma saistības varēs faktiski uzraudzīt.

(96)

Bez tam saistībā ar ĶTR ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāv dažādi attiecīgā ražojuma veidi, kurus nevar viegli atšķirt un kuru cenas ievērojami atšķiras. Tādējādi viena minimālā cena visiem ražojumu veidiem, ko piedāvā viens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, nenovērstu dempinga kaitīgo ietekmi. Turklāt abi attiecīgie ĶTR ražotāji eksportētāji ražo dažādus citus ķīmiskos produktus un var pārdot ražojumus visiem patērētājiem Eiropas Savienībā ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību. Tas radītu nopietnu šķērskompensācijas risku un ārkārtīgi apgrūtinātu saistību reālu uzraudzību. Atšķirīgās minimālās cenas, ko ierosināja citi Ķīnas ražotāji eksportētāji, arī padarītu uzraudzību par neiespējamu, jo būtu sarežģīti atšķirt dažādus ražojumu veidus. Balstoties uz iepriekšminēto, tika secināts, ka saistību piedāvājumus nevar pieņemt,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H, Office: N105 04/092

1049 Bruxelles/Brussel,

BELGIQUE/BELGIË

18.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/11

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 67. panta 2. punktā paredzēts, ka ražotājiem var būt viena vai divas individuālās kvotas – viena piegādēm un otra tiešai tirdzniecībai – un daudzumus no vienas kvotas otrajā var pārvērst tikai dalībvalsts kompetentā iestāde pēc ražotāja pienācīgi pamatota pieprasījuma.

(2)

Komisijas 2011. gada 16. maija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 471/2011 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IX pielikumā 2010./2011. gadam noteikto valsts piena kvotu sadalījumu “piegādēs” un “tiešajā tirdzniecībā” (2) visām dalībvalstīm ir noteikts sadalījums “piegādēs” un “tiešajā tirdzniecībā” laikposmā no 2010. gada 1. aprīļa līdz 2011. gada 31. martam.

(3)

Saskaņā ar 25. panta 2. punktu Komisijas 2004. gada 30. marta Regulā (EK) Nr. 595/2004, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (3), dalībvalstis ir paziņojušas daudzumus, kas pēc ražotāju pieprasījuma ir neatgriezeniski pārvērsti, sadalot tos piegādēm un tiešajai tirdzniecībai paredzētās individuālās kvotās.

(4)

No 2011. gada 1. aprīļa visām dalībvalstīm par 1 % tika palielināts valsts kvotu kopapjoms, kas noteikts IX pielikuma 1. punktā Regulā (EK) Nr. 1234/2007, kura grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 72/2009 (4), izņemot Itāliju, kuras kvota no 2009. gada 1. aprīļa jau tika palielināta par 5 %. Dalībvalstis, izņemot Itāliju, paziņoja Komisijai par papildu kvotu sadalījumu “piegādēs” un “tiešajā tirdzniecībā”.

(5)

Tāpēc ir lietderīgi noteikt Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IX pielikumā paredzēto valsts kvotu sadalījumu “piegādēs” un “tiešajā tirdzniecībā”, kas piemērojams laikposmā no 2011. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 31. martam.

(6)

Ņemot vērā to, ka dalījums tiešajā tirdzniecībā un piegādēs tiek izmantots kā kontroles atsauces punkts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 595/2004 19. līdz 21. pantu, kā arī minētās regulas I pielikumā norādītās ikgadējās anketas aizpildīšanai, ir lietderīgi noteikt, ka šī regula ir spēkā līdz minēto pārbaužu pēdējā iespējamā termiņa beigām.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

18.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/13

(1)

Komisijas 2009. gada 18. decembra Regulā (ES) Nr. 1291/2009 par to, kā lauku saimniecību ieņēmumu noteikšanai atlasīt saimniecības, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus (2), konkrēti, tās 2. pantā, ir noteikts lauku saimniecību ekonomiskā lieluma slieksnis, kas piemērojams 2010. pārskata gadā un turpmākos pārskata gados.

(2)

Notiekošās strukturālās pārmaiņas un labāka izpratne par lauksaimniecības struktūru Slovākijā liek secināt, ka būtu jāpielāgo Slovākijas atlases plāns, lai apsekojumi aptvertu lauksaimnieciskās darbības būtiskāko daļu. Lai sasniegtu šo mērķi, lauku saimniecību ekonomiskā lieluma slieksnis Slovākijai būtu jāpalielina no EUR 15 000 līdz EUR 25 000.

(3)

Regulas (ES) Nr. 1291/2009 pielikumā ir noteikts, ka to Slovākijas saimniecību kopējais skaits, kas iesniedz pārskatus, ir 523. Lai nodrošinātu labāku Slovākijas izlases reprezentativitāti, to saimniecību skaits, kuras iesniedz grāmatvedības pārskatus, attiecībā uz Slovākiju būtu jāpalielina par 39, šim skaitam tādējādi sasniedzot 562 saimniecības.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1291/2009.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kopienas Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komitejas atzinumu,

1)

regulas 2. panta ievilkumu, kas attiecas uz Slovākiju, aizstāj ar šādu:

“—   Slovākija: EUR 25 000”;

2)

pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

18.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/14

(1)

Komisija saņēmusi Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2011. gada 12. maija ieteikumu ERA/REC/06-2011/INT.

(2)

Katrā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā (SITS) būtu jānorāda SITS īstenošanas stratēģija un posmi, kas veicami, lai pakāpeniski pārietu no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu. Kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu (TAF) īstenošanas stratēģijai būtu jābalstās ne tikai uz apakšsistēmu atbilstību SITS, bet arī uz saskaņotu īstenošanu.

(3)

Komisijas 2005. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 62/2006 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu (2) attiecīgā gadījumā būtu jāsaskaņo ar 7. nodaļu Komisijas 2011. gada 5. maija Regulā (ES) Nr. 454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu (3).

(4)

Eiropas dzelzceļa nozares pārstāvniecības iestādes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 62/2006 3. pantu nosūtījušas Eiropas Komisijai kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu īstenošanas stratēģisko Eiropas izvēršanas plānu (SEIP). Šis darbs būtu jāņem vērā un tāpēc būtu jāveic attiecīgas izmaiņas pielikuma A pielikumā. Minētajā A pielikumā norādītas sīki izstrādātās specifikācijas, kas ir TAF sistēmas izveides pamatā. Uz šiem dokumentiem vajadzētu attiecināt izmaiņu pārvaldības procesu. Aģentūrai ar šā procesa palīdzību vajadzētu atjaunināt minētos dokumentus, lai precizētu īstenošanas bāzlīniju.

(5)

2007. gadā iesniegtā SEIP atsevišķie grafiki ir novecojuši. Tāpēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un vagonu turētājiem ar koordinācijas komitejas starpniecību būtu jāiesniedz Komisijai sīki izstrādāti grafiki, kuros norādīti atsevišķu TAF SITS funkciju īstenošanas starpposmi, rezultāti un datumi. Jebkura novirze no SEIP grafikiem būtu pienācīgi jāpamato, norādot pasākumus, kas veikti, lai mazinātu turpmāku kavēšanos. Šim darbam būtu jābalstās uz pieņēmuma, ka tiks apstiprināti izmaiņu pieprasījumi, kas apstrādāti saskaņā ar pielikuma 7.2.2. iedaļu.

(6)

Nepieciešams informēt visus adresātus par to pienākumiem saskaņā ar šo regulu, it sevišķi mazos kravas pārvadātājus, kuri nav Eiropas dzelzceļa nozares pārstāvniecības iestāžu biedri.

(7)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 62/2006.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

1)

pielikuma 7.1., 7.2. un 7.3. iedaļu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

2)

A pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

3)

pielikuma 2.3.1. iedaļas rindkopā, kas sākas ar “Daži specifiski pakalpojumu sniedzēji [..]” svītro tekstu “(sk. arī A pielikuma 6. indeksu)”;

4)

pielikuma 4.2., 4.2.3.1., 4.2.4.1. un 4.2.8.1. iedaļā atsauci “1. indeksā” aizstāj ar atsauci “F papildinājumā”;

5)

pielikuma 4.2.1.1. iedaļā teikumu:

“Šie dati, tostarp papildu dati, uzskaitīti (datu aprakstu sk. A pielikuma 3. indeksā) tabulā A pielikuma 3. indeksā ar norādi rindā “Dati pavadzīmē” par to, vai tie ir obligāti vai fakultatīvi un vai tie jāsniedz nosūtītājam vai jāpapildina GDPU.”

aizstāj ar šādu:

“Šie dati, tostarp papildu dati, uzskaitīti (datu aprakstu sk. A pielikuma A, B un F papildinājumā un B papildinājuma 1. pielikumā) A pielikuma B papildinājuma 1. pielikuma tabulā ar norādi rindā “Dati pavadzīmē” par to, vai tie ir obligāti vai fakultatīvi un vai tie jāsniedz nosūtītājam vai jāpapildina GDPU.”;

6)

pielikuma 4.2.1.2. iedaļā teikumus:

“Vagona pasūtījumu dati atbilstoši dažādajām DPU lomām sīki uzskaitīti A pielikuma 3. indeksā, un atzīmēts, vai tie ir obligāti vai fakultatīvi. Šo ziņojumu detalizēti formāti noteikti A pielikuma 1. indeksā.”

aizstāj ar šādiem:

“Vagona pasūtījumu dati atbilstoši dažādajām DPU lomām sīki uzskaitīti A pielikuma A un B papildinājumā un B papildinājuma 1. pielikumā un atzīmēts, vai tie ir obligāti vai fakultatīvi. Šo ziņojumu detalizēti formāti noteikti A pielikuma F papildinājumā.”;

7)

pielikuma 4.2.2.1. iedaļā “4. indeksā” aizstāj ar “F papildinājumā” un “1. indeksā” aizstāj ar “F papildinājumā”;

8)

pielikuma 4.2.11.2. iedaļā “2. indeksā” aizstāj ar “D un F papildinājumā”;

9)

pielikuma 4.2.11.3. iedaļā “2. indeksā” aizstāj ar “A, B un F papildinājumā un B papildinājuma 1. pielikumā”;

10)

pielikuma 6.2. iedaļā “1. indeksam” aizstāj ar “E un F papildinājumam”.

18.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/20

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

18.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/22

(1)

Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmumā 2009/821/EK, ar ko izveido apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, paredz konkrētus noteikumus par inspekcijām, kuras veic Komisijas veterinārijas eksperti, un nosaka Traces veterinārās vienības (4), ir noteikts to robežkontroles punktu saraksts, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 91/496/EEK un Direktīvu 97/78/EK. Šis saraksts ir izklāstīts minētā lēmuma I pielikumā.

(2)

Lēmuma 2009/821/EK I pielikuma īpašo atzīmju 15. piezīme attiecas uz Marseille Port ostas robežkontroles punkta pagaidu apstiprinājuma derīgumu līdz brīdim, kad tiks pabeigti modernizācijas darbi, kuru mērķis ir nodrošināt iekārtu pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām. Minētais pagaidu apstiprinājums bija spēkā līdz 2011. gada 31. jūlijam. Francija ir informējusi Komisiju, ka vairākkārtējas aizkavēšanās dēļ iekārtu modernizācija tiks pabeigta tikai 2012. gada 1. jūlijā. Tāpēc Marseille Port ostas robežkontroles punkta pagaidu apstiprinājuma termiņu ir lietderīgi pagarināt līdz iepriekš minētajai dienai. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza īpašo atzīmju 15. piezīme Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā. Tiesiskās noteiktības labad attiecīgais grozījums būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku.

(3)

Pamatojoties uz Beļģijas paziņojumu, pārbaudes centrs “Kaai 650” Antwerpen ostas robežkontroles punktā būtu jāsvītro no Lēmuma 2009/821/EK I pielikuma ierakstu saraksta par šo dalībvalsti.

(4)

Komisijas inspekcijas dienests (Pārtikas un veterinārais birojs, PVB) Bulgārijā veica revīziju, pēc kuras tas šai dalībvalstij sniedza vairākus ieteikumus. Bulgārija ir paziņojusi, ka Kapitan Andreevo ceļa robežkontroles punkta apstiprinājums būtu jāgroza, ņemot vērā minētos ieteikumus. Tāpēc Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļautajā ierakstu sarakstā par attiecīgo dalībvalsti būtu atbilstoši jāgroza ieraksts par minēto robežkontroles punktu.

(5)

PVB Grieķijā veica revīziju, pēc kuras tas šai dalībvalstij sniedza vairākus ieteikumus. Grieķija ir paziņojusi, ka Peplos ceļa robežkontroles punkta apstiprinājums attiecībā uz kategoriju “equidae” būtu uz laiku jāaptur, lai ņemtu vērā minētos ieteikumus. Tāpēc Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļautajā ierakstu sarakstā par attiecīgo dalībvalsti būtu atbilstoši jāgroza ieraksts par minēto robežkontroles punktu.

(6)

Pamatojoties uz Spānijas paziņojumu, Madrid lidostas robežkontroles punkta pārbaudes centra Flightcare apstiprinājums būtu jāsvītro attiecībā uz kategorijām “equidae” un “nagaiņi”. Tāpēc Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļautajā ierakstu sarakstā par attiecīgo dalībvalsti būtu atbilstoši jāgroza ieraksts par minēto robežkontroles punktu.

(7)

Itālija ir paziņojusi, ka Brescia Montichiari lidostas robežkontroles punkts būtu jāsvītro no ierakstu saraksta par attiecīgo dalībvalsti un jāmaina nosaukums vienam pārbaudes centram, kurš atrodas Roma-Fiumicino lidostas robežkontroles punktā. Turklāt Itālija ir prasījusi uz laiku apturēt sešu robežkontroles punktu darbību un uz laiku apturēt apstiprinājumu attiecībā uz kategorijām “equidae” un “nagaiņi”La Spezia ostas robežkontroles punktam. Itālija ir pieprasījusi uz laiku apturēt atļauju arī Milano-Linate lidostas robežkontroles punktam attiecībā uz visiem fasētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un fasētiem, saldētiem un atdzesētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, kā arī svītrot apstiprinājumu attiecībā uz kategoriju “citi dzīvnieki (ieskaitot zoodārza dzīvniekus)”. Tādēļ būtu atbilstoši jāgroza Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļautais ierakstu saraksts par attiecīgo dalībvalsti.

(8)

Nīderlande ir paziņojusi, ka Rotterdam ostas robežkontroles punktā mainīts viena pārbaudes centra nosaukums. Tāpēc Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļautajā ierakstu sarakstā par attiecīgo dalībvalsti būtu atbilstoši jāgroza ieraksts par minēto robežkontroles punktu.

(9)

Pamatojoties uz Rumānijas paziņojumu, būtu uz laiku jāaptur viena Bucharest Henri Coandă lidostas robežkontroles punkta pārbaudes centra apstiprinājums attiecībā uz kategoriju “dzīvi dzīvnieki”. Tāpēc Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļautajā ierakstu sarakstā par attiecīgo dalībvalsti būtu atbilstoši jāgroza ieraksts par minēto robežkontroles punktu.

(10)

Lēmuma 2009/821/EK II pielikumā ir noteikts centrālo, reģionālo un vietējo vienību saraksts integrētajā datorizētajā veterinārajā sistēmā (Traces).

(11)

Pamatojoties uz Vācijas, Igaunijas, Īrijas, Ungārijas un Austrijas paziņojumiem, Lēmuma 2009/821/EK II pielikumā minētajā centrālo, reģionālo un vietējo vienību sarakstā sistēmā Traces ir jāiekļauj dažas izmaiņas attiecībā uz šīm dalībvalstīm.

(12)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2009/821/EK.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

18.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/28

(1)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses (1), (turpmāk "nolīgums") 4. protokola (2) 15. panta 7. punkts ar konkrētiem nosacījumiem līdz 2009. gada 31. decembrim atļauj muitas nodokļu vai līdzvērtīgu nodevu atmaksu vai atbrīvojumu no tiem.

(2)

Lai uzņēmējiem nodrošinātu skaidrību, ekonomikas ilgtermiņa attīstības prognozējamību un juridisko noteiktību, nolīguma puses ir vienojušās nolīguma 4. protokola 15. panta 7. punkta piemērošanas termiņu pagarināt par trim gadiem no 2010. gada 1. janvāra.

(3)

Turklāt būtu jāpielāgo Tunisijā piemērojamās muitas nodokļu likmes, pielīdzinot tās Eiropas Savienībā spēkā esošajām likmēm.

(4)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza nolīguma 4. protokols.

(5)

Ņemot vērā to, ka nolīguma 4. protokola 15. panta 7. punkta piemērošanas periods beidzas 2009. gada 31. decembrī, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2010. gada 1. janvāra,