4.11.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1104/2011/ES

(2011. gada 25. oktobris)

par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 683/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu (3) pielikumā ir paredzēts, ka Galileo programmas īpašie mērķi ir nodrošināt, lai sistēmas, kas izveidota saskaņā ar šo programmu, raidītos signālus jo īpaši varētu izmantot publiska regulēta pakalpojuma ("PRP") piedāvāšanai, kas pieejams vienīgi attiecīgo valdību pilnvarotiem lietotājiem, diskrētiem lietojumiem, kuri prasa efektīvu piekļuves kontroli un lielu pakalpojumu stabilitāti.

(2)

Lai gan Regulas (EK) Nr. 683/2008 attiecīgie noteikumi attiecas arī uz pakalpojumiem, tostarp uz PRP, kuri uzskaitīti minētās regulas pielikumā, ņemot vērā savstarpējo saikni starp sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, un PRP no juridiskā, tehniskā, operatīvā, finansiālā un īpašumtiesību viedokļa, ir lietderīgi šajā lēmumā vēlreiz iekļaut būtiskos noteikumus par drošības noteikumu piemērošanu.

(3)	Eiropas Parlaments un Padome ir vairākkārt atgādinājuši, ka sistēma, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, ir civila sistēma, kas atrodas civilā kontrolē, t. i., tās īstenošana notiek saskaņā ar civilajiem standartiem, kuru pamatā ir civilas prasības, un Savienības iestāžu kontrolē.

(4)	Galileo programma ir stratēģiski nozīmīga, lai nodrošinātu Savienības neatkarību satelītu navigācijas, izvietošanas un laika sinhronizācijas pakalpojumu jomā, un šī programma piedāvā nozīmīgu ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

(5)

Dažādo Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu piedāvāto pakalpojumu vidū PRP ir vienlaikus visaizsargātākais un jutīgākais pakalpojums, un tādēļ tas ir piemērots pakalpojumos, kuros ir jānodrošina robustums un pilnīga uzticamība. Tam dalībniekiem ir jānodrošina pakalpojuma nepārtrauktība pat viskritiskākajās krīzes situācijās. Sekas, ko izraisa drošības noteikumu pārkāpšana minētā pakalpojuma lietošanas laikā, skar ne tikai konkrēto lietotāju, bet var ietekmēt arī citus lietotājus. Tāpēc, lietojot un pārvaldot PRP, dalībvalstīm ir jāuzņemas kopēja atbildība, lai aizsargātu Savienības un pašu dalībvalstu drošību. Tātad piekļuve PRP ir jāpieļauj tikai noteiktām lietotāju grupām, kas tiek pastāvīgi uzraudzītas.

(6)	Tāpēc ir jānosaka piekļuves PRP noteikumi un tā pārvaldības noteikumi, jo īpaši precizējot vispārējos principus attiecībā uz piekļuvi, dažādo pārvaldības un kontroles struktūru funkcijas, ar uztvērēju ražošanu un drošību saistītos nosacījumus un eksporta kontroles sistēmu.

(7)

Attiecībā uz vispārējiem piekļuves PRP principiem, ņemot vērā minētā pakalpojuma mērķi un tā raksturīgās iezīmes, tā lietojums ir stingri jāierobežo, nodrošinot dalībvalstīm, Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam ("EĀDD") diskrētas, neierobežotas un nepārtrauktas piekļuves iespējas jebkurā pasaules vietā. Turklāt katrai dalībvalstij ir jābūt iespējai neatkarīgi izlemt, kuri būs pilnvarotie PRP lietotāji un kuri būs PRP lietojuma veidi, tostarp ar drošību saistīti lietojumi, saskaņā ar kopējiem minimālajiem standartiem.

(8)

Lai veicinātu Eiropas tehnoloģiju lietošanu visā pasaulē, vajadzētu būt iespējai, ka dažas trešās valstis un starptautiskās organizācijas var kļūt par PRP dalībniecēm ar atsevišķu nolīgumu palīdzību, kas noslēgti ar tām. Attiecībā uz aizsargātiem valdības lietojumiem satelītu radionavigācijas jomā ar starptautiskiem nolīgumiem būtu jāparedz noteikumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem trešās valstis un starptautiskas organizācijas var izmantot PRP, saprotot, ka drošības prasību ievērošana vienmēr ir obligāta. Saistībā ar minētajiem nolīgumiem būtu jābūt iespējai atļaut PRP uztvērēju ražošanu atbilstīgi konkrētiem nosacījumiem un prasībām ar noteikumu, ka tās ir tādā līmenī, kas ir vismaz līdzvērtīgs tiem nosacījumiem un prasībām, ko piemēro dalībvalstīm. Tomēr šādos nolīgumos nevajadzētu iekļaut īpaši jutīgus drošības jautājumus, piemēram, drošības moduļu ražošanu.

(9)

Saruna par nolīgumiem ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām būtu jārisina, pilnībā ievērojot to, cik svarīgi ir nodrošināt, ka tiek ievērota demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība un domu, pārliecības un ticības brīvība, kā arī vārda un informācijas brīvība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes principi un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību aktu principi.

(10)

Eiropas Kosmosa aģentūras drošības noteikumiem būtu jānodrošina aizsardzības līmenis, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, ko garantē drošības noteikumi, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (4) pielikumā un Padomes Lēmumā 2011/292/ES (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (5).

(11)

Savienībai un dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu sistēmas, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, un PRP tehnoloģijas un iekārtu drošumu un drošību, lai nepieļautu, ka PRP raidīto signālu izmanto nepilnvarotas fiziskas vai juridiskas personas, un lai kavētu ļaunprātīgu PRP izmantošanu pret Savienību un dalībvalstīm.

(12)	Šajā sakarā dalībvalstīm ir jānosaka piemērojamo sodu sistēma gadījumā, ja netiek ievēroti no šā lēmuma izrietošie pienākumi, un tām ir jānodrošina minēto sodu piemērošana. Sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(13)

Attiecībā uz pārvaldības un kontroles struktūrām labākais risinājums, lai nodrošinātu efektīvu PRP lietošanas pārvaldību, šķiet tas, ka PRP dalībnieki norīko "PRP kompetento iestādi" lietotāju pārvaldībai un kontrolei, tādējādi veicinot attiecības starp dažādām par drošību atbildīgajām personām un garantējot pastāvīgu lietotāju, īpaši valsts lietotāju, kopējo minimālo standartu ievērošanas kontroli. Tomēr būtu jābūt zināmai rīcības brīvībai, lai dalībvalstis šos pienākumus varētu organizēt efektīvi.

(14)

Īstenojot šo lēmumu, jebkāda personas datu apstrāde būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā paredzēts jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (7).

(15)	Turklāt Galileo drošības centra ("Galileo Drošības uzraudzības centrs" jeb "GSMC"), kas minēts Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. panta a) punkta ii) apakšpunktā, vienam no uzdevumiem vajadzētu būt nodrošināt ekspluatācijas saskarni starp dažādām par PRP drošību atbildīgajām personām.

(16)

Padomei un Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos būtu jāiesaistās PRP pārvaldībā, piemērojot Padomes Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību (8). Padomei būtu jāapstiprina starptautiskie nolīgumi, ar kuriem trešai valstij vai starptautiskai organizācijai atļauj izmantot PRP.

(17)

Attiecībā uz uztvērēju ražošanu un drošību saskaņā ar drošības prasībām šo uzdevumu var būt nepieciešams uzticēt tikai dalībvalstij, kas norīkojusi PRP kompetento iestādi, vai uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kas norīkojusi PRP kompetento iestādi. Turklāt uztvērēju ražotājam iepriekš ir jāsaņem attiecīga atļauja no Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padomes, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 912/2010 (9) ("Drošības akreditācijas padome"), un jāievēro tās lēmumi. PRP kompetento iestāžu pienākums ir pastāvīgi pārraudzīt, vai tiek ievērotas gan minētās atļaujas prasības un minētie lēmumi, gan īpašas tehniskās prasības, kas izriet no kopējiem minimālajiem standartiem.

(18)

Dalībvalstij, kura nav norīkojusi PRP kompetento iestādi, jebkurā gadījumā būtu jānorīko kontaktpunkts, kas risinās jautājumus saistībā ar jebkādiem atklātiem kaitīgiem elektromagnētiskiem traucējumiem, kuri ietekmē PRP. Kontaktpunktam būtu jābūt fiziskai vai juridiskai personai, kam ir ziņošanas punkta uzdevumi, vai adresei, ar ko Komisija var sazināties iespējami kaitīgu elektromagnētisko traucējumu gadījumā, lai tos novērstu.

(19)

Attiecībā uz eksporta ierobežojumiem – ar PRP lietošanu saistīto iekārtu vai tehnoloģijas un programmatūras eksports ārpus Savienības un saistībā ar PRP izstrādi un ražošanu neatkarīgi no tā, vai minētās iekārtas, programmatūra vai tehnoloģija ir vai nav minētas sarakstā, kas iekļauts I pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (10), ir jāatļauj tikai tām trešām valstīm, kurām ir atbilstīga atļauja piekļuvei PRP saskaņā ar starptautisku nolīgumu ar Savienību. Trešā valsts, kuras teritorijā ir uzstādīta atbalsta stacija, kurā atrodas PRP iekārtas un kura ir sistēmas, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, daļa, nav uzskatāma par PRP dalībnieci tikai šā iemesla dēļ.

(20)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz kopējiem minimālajiem standartiem pielikumā minētajās jomās un vajadzības gadījumā, lai atjauninātu un grozītu pielikumu, ņemot vērā Galileo programmas attīstību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(21)

Ņemot vērā to, ka kopējie noteikumi par piekļuvi PRP un par PRP uztvērēju un drošības moduļu ražošanu var ietekmēt sistēmas, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, Savienības un tās dalībvalstu drošību gan atsevišķi, gan kopumā, ir būtiska to vienāda piemērošana katrā dalībvalstī. Tādēļ nepieciešams Komisiju pilnvarot pieņemt sīki izstrādātas prasības, norādes un citus pasākumus, lai īstenotu kopējos minimālos standartus. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (11).

(22)	Revīzijas un pārbaudes, kuras Komisijai jāveic ar dalībvalstu atbalstu, attiecīgā gadījumā būtu jāveic tādā pašā veidā, kas līdzīgs tam, kas paredzēts Lēmuma 2011/292/ES III pielikuma VII daļā.

(23)

Noteikumi par piekļuvi PRP, kurus sniedz sistēma, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, ir priekšnoteikums PRP īstenošanai. Komisijai būtu jāanalizē, vai būtu jāievieš nodevu politika par PRP izmantošanu, tostarp attiecībā uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, un jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par minētās analīzes rezultātiem.

(24)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm, Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Savienības aģentūrām, trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām tiek nodrošināta piekļuve PRP, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka paredzētās rīcības mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(25)	Tiklīdz tiks paziņots, ka PRP darbojas, būtu jāizveido ziņošanas un pārskatīšanas mehānisms,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis, Padome, Komisija, EĀDD, Savienības aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas var piekļūt publiskam regulētam pakalpojumam ("PRP"), ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	"PRP dalībnieki" ir dalībvalstis, Padome, Komisija un EĀDD, kā arī Savienības aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas, ja minētās aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas ir attiecīgi pilnvarotas;

b)	"PRP lietotāji" ir fiziskas vai juridiskas personas, kuras PRP dalībnieki ir attiecīgi pilnvarojuši PRP uztvērēja turēšanai īpašumā vai lietošanai.

3. pants

Vispārējie principi attiecībā uz piekļuvi PRP

1. Dalībvalstīm, Padomei, Komisijai un EĀDD ir tiesības uz neierobežotu un nepārtrauktu piekļuvi PRP jebkurā pasaules vietā.

2. Katra atsevišķa dalībvalsts, Padome, Komisija un EĀDD pieņem lēmumu par to, vai tā izmanto PRP atbilstīgi savai kompetencei.

3. Katra dalībvalsts, kas izmanto PRP, neatkarīgi pieņem lēmumu par fizisko personu, kas uzturas tās teritorijā vai veic oficiālas darbības ārvalstīs minētās dalībvalsts vārdā, un juridisko personu, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, kategorijām, kuras ir pilnvarotas būt par PRP lietotājiem, kā arī pieņem lēmumu par to, kādiem nolūkiem PRP var izmantot saskaņā ar 8. pantu un pielikuma 1. punkta i) un ii) apakšpunktu. Šādi lietojumi var ietvert ar drošību saistītus lietojumus.

Padome, Komisija un EĀDD pieņem lēmumu par to savu pārstāvju kategorijām, kuri ir pilnvaroti būt par PRP lietotājiem saskaņā ar 8. pantu un pielikuma 1. punkta i) un ii) apakšpunktu.

4. Savienības aģentūras drīkst kļūt par PRP dalībniecēm tikai tad, ja tas ir nepieciešams to uzdevumu pildīšanai un saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri paredzēti administratīvā nolīgumā, kas noslēgts starp Komisiju un attiecīgo aģentūru.

5. Saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā, trešās valstis vai starptautiskas organizācijas var kļūt par PRP dalībniecēm tikai gadījumos, kad tās starp Savienību un trešo valsti vai attiecīgo starptautisko organizāciju noslēdz abus šādus nolīgumus:

a)	nolīgums par informācijas drošību, kurā noteikta klasificētas informācijas apmaiņas un aizsardzības sistēma un kurš nodrošina aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs dalībvalstu nodrošinātajam;

b)	nolīgums, kurā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par trešās valsts vai starptautiskās organizācijas piekļuvi PRP; šādā nolīgumā varētu iekļaut PRP uztvērēju ražošanu saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, neietverot drošības moduļus.

4. pants

Drošības noteikumu piemērošana

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts drošības noteikumi sniedz tādu klasificētas informācijas aizsardzības pakāpi, kas ir vismaz līdzvērtīga drošības noteikumiem, kuri izklāstīti Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā un Lēmumā 2011/292/ES, un ka tā minētos drošības noteikumus piemēro saviem PRP lietotājiem un visām fiziskajām personām, kuras uzturas tās teritorijā, un visām juridiskajām personām, kuras veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, kuras strādā ar klasificētu ES informāciju saistībā ar PRP.

2. Dalībvalstis, pieņemot valstu drošības noteikumus, kā minēts 1. pantā, nekavējoties par tiem informē Komisiju.

3. Ja rodas aizdomas, ka ar PRP saistīta ES klasificēta informācija izpausta kādai personai, kura nav pilnvarota to saņemt, Komisija, pilnībā apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti:

a)	informē klasificēto PRP datu sagatavotāju;

b)	novērtē iespējamo kaitējumu, kas nodarīts Savienības vai dalībvalstu interesēm;

paziņo attiecīgajām iestādēm par minētā novērtējuma rezultātiem, kam pievienots ieteikums, kā situāciju novērst, tādā gadījumā attiecīgās iestādes nekavējoties informē Komisiju par pasākumiem, ko tās paredzējušas veikt vai jau veikušas, tostarp pasākumiem, kuru mērķis ir atkārtošanās novēršana, kā arī par šādu pasākumu rezultātiem; un

d)	atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minēto pasākumu rezultātiem.

5. pants

PRP kompetentā iestāde

1. PRP kompetento iestādi norīko:

a)	katra dalībvalsts, kas izmanto PRP, un katra dalībvalsts, kuras teritorijā uzņēmējdarbību veic jebkura no 7. panta 1. punktā minētajām struktūrām; šādos gadījumos PRP kompetentā iestāde tiek izveidota attiecīgās dalībvalsts teritorijā, un tā nekavējoties paziņo Komisijai par norīkošanu;

b)	Padome, Komisija un EĀDD, ja tie izmanto PRP. Šādā gadījumā Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ("Eiropas GNSS aģentūra"), var norīkot par PRP kompetento iestādi, ievērojot attiecīgas vienošanās;

c)	Savienības aģentūras un starptautiskās organizācijas saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 3. panta 4. un 5. punktā minētajos nolīgumos; šādos gadījumos Eiropas GNSS aģentūru var norīkot par PRP kompetento iestādi;

d)	trešās valstis saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 3. panta 5. punktā minētajos nolīgumos.

2. PRP kompetentās iestādes darbības izmaksas sedz PRP dalībnieki, kas to norīkojuši.

3. Dalībvalsts, kura nav norīkojusi PRP kompetento iestādi saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, jebkurā gadījumā norīko kontaktpunktu, lai vajadzības gadījumā palīdzētu ziņošanā par atklātiem iespējami kaitīgiem elektromagnētiskiem traucējumiem, kas ietekmē PRP. Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par šo norīkošanu.

4. PRP kompetentā iestāde nodrošina, ka PRP izmantošana notiek saskaņā ar 8. pantu un pielikuma 1. punktu, un to, ka:

a)	PRP pārvaldības nolūkā PRP lietotāji ir apvienoti grupās ar GSMC;

b)	katrai grupai vai lietotājam tiek noteiktas piekļuves PRP tiesības un tās tiek pārvaldītas;

c)	piekļuves PRP kodi un cita saistīta klasificēta informācija tiek saņemta no GSMC;

d)	piekļuves PRP kodi un cita saistīta klasificēta informācija tiek izplatīta lietotājiem;

e)	tiek pārvaldīta uztvērēju un saistītu klasificēto tehnoloģiju un informācijas drošība un veikts risku novērtējums;

f)	tiek izveidots kontaktpunkts, lai vajadzības gadījumā palīdzētu ziņošanā par atklātiem iespējami kaitīgiem elektromagnētiskiem traucējumiem, kas ietekmē PRP.

5. Dalībvalsts PRP kompetentā iestāde nodrošina, ka struktūra, kas veic uzņēmējdarbību minētās dalībvalsts teritorijā, drīkst izstrādāt vai ražot PRP uztvērējus vai drošības moduļus tikai tad, ja šāds uzņēmums:

a)	ir saņēmis atbilstīgu atļauju no Drošības akreditācijas padomes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 912/2010 11. panta 2. punktu; un

b)	ievēro Drošības akreditācijas padomes lēmumus un 8. pantu un pielikuma 2. punktu par PRP uztvērēju vai drošības moduļu izstrādi un ražošanu, ciktāl tie attiecas uz uzņēmuma darbību.

Jebkādu ar iekārtu ražošanu saistītu atļauju, kas paredzēta šajā punktā, pārskata vismaz reizi piecos gados.

6. Saistībā ar šā panta 5. punktā minēto izstrādi vai ražošanu vai saistībā ar eksportu ārpus Savienības attiecīgās dalībvalsts PRP kompetentā iestāde darbojas kā saskarne ar iestādēm, kas ir kompetentas attiecīgo iekārtu, tehnoloģiju un programmatūras eksporta ierobežojumiem attiecībā uz PRP lietošanu, izstrādi un ražošanu, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti 9. panta noteikumi.

7. PRP kompetentā iestāde ir savienota ar GSMC saskaņā ar 8. pantu un pielikuma 4. punktu.

8. Panta 4. un 7. punkts neskar to, ka dalībvalstīm ir iespēja ar abpusēju piekrišanu deleģēt dažus īpašus to attiecīgo PRP kompetento iestāžu uzdevumus citai dalībvalstij, izņemot jebkādus uzdevumus, kas ir saistīti ar valsts suverenitātes īstenošanu to attiecīgajā teritorijā. Uzdevumus, kas minēti 4. un 7. punktā, kā arī 5. punktā paredzētos uzdevumus dalībvalstis var veikt kopīgi. Attiecīgās dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par šādiem pasākumiem.

9. Lai pildītu savus uzdevumus, PRP kompetentā iestāde var lūgt Eiropas GNSS aģentūras tehnisko palīdzību, ievērojot īpašas vienošanās. Attiecīgās dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par šādu vienošanos.

10. Kompetentās PRP iestādes reizi trijos gados ziņo Komisijai un Eiropas GNSS aģentūrai par atbilstību kopējiem minimālajiem standartiem.

11. Komisija ar Eiropas GNSS aģentūras palīdzību reizi trijos gados ziņo Parlamentam un Padomei par PRP kompetento iestāžu atbilstību kopējiem minimālajiem standartiem, kā arī informē par visiem gadījumiem, kad minētie standarti ir būtiski pārkāpti.

12. Ja PRP kompetentā iestāde neievēro kopējos minimālos standartus, kas izklāstīti 8. pantā, Komisija, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu un apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, un vajadzības gadījumā ievācot konkrētu papildinformāciju, var sniegt ieteikumu. Attiecīgā PRP kompetentā iestāde triju mēnešu laikā pēc ieteikuma sniegšanas vai nu izpilda Komisijas ieteikumu vai pieprasa, vai arī ierosina izmaiņas, lai nodrošinātu atbilstību kopējiem minimālajiem standartiem, un īsteno tās ar Komisijas piekrišanu.

Ja, beidzoties minētajam triju mēnešu termiņam, attiecīgā PRP kompetentā iestāde joprojām neievēro kopējos minimālos standartus, Komisija par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei un ierosina atbilstīgus veicamos pasākumus.

6. pants

GSMC loma

GSMC nodrošina darbības saskarni starp PRP kompetentajām iestādēm, Padomi un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas darbojas saskaņā ar Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP, un kontroles centriem. Tas informē Komisiju par jebkuru notikumu, kas var ietekmēt labu PRP darbību.

7. pants

Uztvērēju un drošības moduļu ražošana un drošība

1. Dalībvalsts var, ievērojot 5. panta 5. punktā noteiktās prasības, uzticēt PRP uztvērēju vai saistīto drošības moduļu ražošanu struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā vai kādas citas dalībvalsts teritorijā. Padome, Komisija vai EĀDD var uzticēt PRP uztvērēju vai ar tiem saistīto drošības moduļu ražošanu izmantošanai pašu vajadzībām struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību kādas dalībvalsts teritorijā.

2. Drošības akreditācijas padome var jebkurā brīdī atsaukt atļauju PRP uztvērēju vai ar tiem saistīto drošības moduļu ražošanai, ko tā piešķīrusi šā panta 1. punktā minētajai struktūrai, ja netiek ievēroti 5. panta 5. punkta b) apakšpunktā paredzētie pasākumi.

8. pants

Kopējie minimālie standarti

1. Kopējie minimālie standarti, kas jāievēro 5. pantā minētajām PRP kompetentajām iestādēm, attiecas uz visām pielikumā norādītajām jomām.

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu attiecībā uz kopējo minimālo standartu pieņemšanu pielikumā norādītajās jomās un vajadzības gadījumā grozījumus, ar ko atjaunina pielikumu, lai ņemtu vērā Galileo programmas attīstību, jo īpaši tehnoloģiju jomā un izmaiņām drošības prasībās.

3. Pamatojoties uz šā panta 2. punktā minētajiem kopējiem minimālajiem standartiem, Komisija var pieņemt vajadzīgās tehniskās prasības, vadlīnijas un citus pasākumus. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

4. Komisija nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai ievērotu 2. un 3. punktā minētos pasākumus, un to, ka tiek ievērotas prasības saistībā ar PRP un tā lietotāju, un saistītās tehnoloģijas drošību, pilnībā ņemot vērā ekspertu ieteikumus.

5. Lai palīdzētu panākt šā panta izpildi, Komisija veicina visu PRP kompetento iestāžu tikšanos sanāksmē vismaz reizi gadā.

6. Komisija ar dalībvalstu un Eiropas GNSS aģentūras palīdzību nodrošina, ka PRP kompetentās iestādes ievēro kopējos minimālos standartus, jo īpaši veicot revīzijas vai pārbaudes.

9. pants

Eksporta ierobežojumi

Ar PRP lietošanu un izstrādi, un ražošanu saistīto iekārtu, tehnoloģijas un programmatūras eksports ārpus Savienības ir atļauts tikai atbilstīgi 8. pantam un pielikuma 3. punktam un saskaņā ar 3. panta 5. punktā minētajiem nolīgumiem vai nolīgumiem attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem atbalsta staciju izvietošanai un darbībai.

10. pants

Vienotās rīcības 2004/552/KĀDP piemērošana

Šo lēmumu piemēro, neskarot pasākumus, pa kuriem pieņemts lēmums saskaņā ar Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP.

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2011. gada 5. novembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 8. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

12. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 683/2008. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

13. pants

Pārskatīšana un ziņojums

Vēlākais divus gadus pēc tam, kad deklarēts, ka PRP darbojas, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par izstrādāto piekļuves PRP noteikumu atbilstošu darbību un atbilstību un vajadzības gadījumā attiecīgi ierosina šā lēmuma grozījumus.

14. pants

Īpaši noteikumi Galileo programmas īstenošanai

Neskarot pārējos šā lēmuma noteikumus, lai nodrošinātu sistēmas, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, raitu darbību, piekļuve PRP tehnoloģijai un atļauja turēt īpašumā vai lietot PRP uztvērējus tiek dota ar nosacījumu, ka ir ievēroti 8. pantā un pielikumā noteiktie principi attiecībā uz:

a)	Komisiju, ja tā darbojas kā Galileo programmas pārvaldītāja;

b)	sistēmas, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, operatoriem tikai un vienīgi nolūkā ievērot viņu uzdevumu kopumu, kas noteikts īpašā vienošanās ar Komisiju;

c)	Eiropas GNSS aģentūru, lai tā varētu pildīt tai uzticētos uzdevumus, kā noteikts īpašā vienošanās ar Komisiju;

d)	Eiropas Kosmosa aģentūru tikai pētniecības, izstrādes un infrastruktūras paplašināšanas vajadzībām, kā noteikts īpašā vienošanās ar Komisiju.

15. pants

Sodi

Dalībvalstis nosaka sodus, ko piemēro, ja tiek pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar šo lēmumu. Minētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

16. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Dalībvalstis 5. pantu piemēro ne vēlāk kā 2013. gada 6. novembrī.

17. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2011. gada 25. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. DOWGIELEWICZ

(1) OV C 54, 19.2.2011., 36. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 10. oktobra lēmums.

(3) OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

(4) OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

(5) OV L 141, 27.5.2011., 17. lpp.

(6) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(7) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(8) OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.

(9) OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.

(10) OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.

(11) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

PIELIKUMS

Kopējie minimālie standarti

Saistībā ar 5. panta 4. punktu kopējie minimālie standarti PRP izmantošanai attiecas uz šādām jomām:

i)	PRP lietotāju grupu organizācija;

ii)	piekļuves tiesību definīcija un pārvaldība attiecībā uz PRP lietotājiem un PRP dalībnieku lietotāju grupām;

iii)	piekļuves PRP kods un saistītas klasificētas informācijas sadalījums starp GSMC un PRP kompetentajām iestādēm;

iv)	piekļuves PRP kods un saistītas klasificētas informācijas sadalījums lietotājiem;

v)	drošības, tostarp drošības starpgadījumu, pārvaldība un riska novērtēšana attiecībā uz PRP uztvērējiem un saistītu klasificētu tehnoloģiju un informāciju;

vi)	ziņošana par atklātiem iespējami kaitīgiem elektromagnētiskiem traucējumiem, kas ietekmē PRP;

vii)	operatīvas koncepcijas un procedūras PRP uztvērējiem.

Saistībā ar 5. panta 5. punktu kopējie minimālie standarti PRP uztvērēju vai drošības moduļu izstrādei un ražošanai attiecas uz šādām jomām:

i)	PRP lietotāju segmentu atļauja;

ii)	PRP uztvērēju un PRP tehnoloģijas drošība izpētes, izstrādes un ražošanas stadijā;

iii)	PRP uztvērēju un PRP tehnoloģijas integrācija;

iv)	PRP uztvērēju, drošības moduļu un materiālu, kuros izmanto PRP tehnoloģiju, aizsardzības profils.

Saistībā ar 5. panta 6. punktu un 9. pantu kopējie minimālie standarti eksporta ierobežojumiem attiecas uz šādām jomām:

i)	pilnvaroti PRP dalībnieki;

ii)	ar PRP saistītu materiālu un tehnoloģijas eksports.

4.	Saistībā ar 5. panta 7. punktu kopējie minimālie standarti saiknēm starp GSMC un PRP kompetentajām iestādēm attiecas uz datu un balss pārraides ierīcēm.

4.11.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/9

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1105/2011/ES

(2011. gada 25. oktobris)

par to ceļošanas dokumentu sarakstu, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu, un par mehānisma izveidi šāda saraksta sagatavošanai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Pamatojoties uz 17. panta 3. punkta a) apakšpunktu 1985. gada 14. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Līgumu (2), ar Lēmumu SCH/Com-ex (98) 56 (3) un Lēmumu SCH/Com-ex (99)14 (4) ir izveidota rokasgrāmata par ceļošanas dokumentiem, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu. Minētie lēmumi būtu jāpielāgo Savienības institucionālajai sistēmai un tiesiskajam regulējumam.

(2)

Trešo valstu izdoto ceļošanas dokumentu saraksti būtu sistemātiski jāuzrauga, lai nodrošinātu, ka to dalībvalstu iestāžu rīcībā, kas nodarbojas ar vīzu pieteikumu apstrādi un robežkontroli, ir precīza informācija par trešo valstu valstspiederīgo uzrādītajiem ceļošanas dokumentiem. Apmaiņa ar informāciju starp dalībvalstīm par izdotajiem ceļošanas dokumentiem un par to, vai dalībvalstis minētos ceļošanas dokumentus atzīst, kā arī visa saraksta pieejamība sabiedrībai, būtu jāmodernizē un jāpadara efektīvāka.

(3)

Ceļošanas dokumentu sarakstam ir divkāršs mērķis, proti, pirmkārt, tas ļauj robežkontroles iestādēm pārbaudīt, vai attiecīgais ceļošanas dokuments ir atzīts par tādu, kas ļauj šķērsot ārējās robežas, kā noteikts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (5), un, otrkārt, tas ļauj konsulārajiem darbiniekiem pārbaudīt, vai dalībvalstis atzīst attiecīgo ceļošanas dokumentu par tādu, kurā drīkst ielīmēt vīzas uzlīmi.

(4)

Saskaņā ar 48. panta 1. punkta c) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (6), saistībā ar vietējo Šengenas sadarbību būtu jāizveido pilnīgs to ceļošanas dokumentu saraksts, ko izdod uzņēmējvalsts.

(5)	Būtu jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu, ka ceļošanas dokumentu saraksts tiek pastāvīgi atjaunināts.

(6)	Ņemot vērā ceļošanas dokumentu drošības nozīmi saistībā ar to iespējamu atzīšanu, Komisijai ar dalībvalstu ekspertu palīdzību attiecīgā gadījumā būtu jāsniedz tehnisks novērtējums.

(7)	Ceļošanas dokumentu atzīšana, lai to turētāji varētu šķērsot ārējās robežas un tajos drīkstētu ielīmēt vīzu uzlīmi, ir dalībvalstu kompetencē, un tā tam vajadzētu būt arī turpmāk.

(8)

Dalībvalstīm būtu jāpaziņo sava nostāja attiecībā uz visiem ceļošanas dokumentiem un būtu jācenšas saskaņot savu nostāju par dažādiem ceļošanas dokumentu veidiem. Tā kā gadījumos, kad dalībvalsts nav paziņojusi savu nostāju par kādu ceļošanas dokumentu, tas var radīt problēmas attiecīgā ceļošanas dokumenta turētājam, būtu jāizveido mehānisms, lai noteiktu, ka dalībvalstu pienākums ir paziņot savu nostāju par šādu dokumentu atzīšanu vai neatzīšanu. Šis mehānisms nedrīkstētu liegt dalībvalstīm jebkurā brīdī paziņot par nostājas maiņu.

(9)

Ilgtermiņā būtu jāizveido tiešsaistē pieejama datubāze, kurā būtu visu ceļošanas dokumentu paraugi, lai robežkontroles iestādēm un konsulāriem darbiniekiem atvieglotu attiecīgā ceļošanas dokumenta pārbaudi. Šī datubāze būtu jāatjaunina atbilstīgi visām izmaiņām dalībvalsts iepriekš sniegtā informācijā par noteikta ceļošanas dokumenta atzīšanu vai neatzīšanu.

(10)

Komisijai informatīvā nolūkā būtu jāsagatavo neizsmeļošs saraksts ar zināmajām fantāzijas un maskētajām pasēm, par kurām dalībvalstis tai ir paziņojušas. Uz sarakstā iekļautajām fantāzijas un maskētajām pasēm nebūtu jāattiecina atzīšana vai neatzīšana. Šādām pasēm to turētājam nebūtu jādod tiesības šķērsot ārējās robežas, un tajās nebūtu jāielīmē vīza.

(11)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus ceļošanas dokumentu saraksta apkopošanai un atjaunināšanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (7).

(12)	Ceļošanas dokumentu saraksta sagatavošanai un atjaunināšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā, ka šīs darbības ir tikai izdoto ceļošanas dokumentu apkopošana.

(13)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8), attiecībā uz jomu, kura minēta 1. panta A, B un C punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem minētā nolīguma piemērošanas pasākumiem (9).

(14)

Attiecībā uz Šveici šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (10), attiecībā uz jomu, kura minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A, B un C punktā, tos lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (11) 3. pantu.

(15)

Attiecībā uz Lihtenšteinu šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā protokola nozīmē, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, attiecībā uz jomu, kura minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A, B un C punktā, tos lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (12) 3. pantu.

(16)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, tas nav tai saistošs un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šis lēmums papildina Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo lēmumu, izlemj, vai tā šo lēmumu transponēs savos valsts tiesību aktos.

(17)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (13), tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(18)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (14), tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(19)	Attiecībā uz Kipru šis lēmums ir akts, kura pamatā ir Šengenas acquis vai kurš citādi uz to attiecas 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta nozīmē.

(20)	Šis lēmums ir akts, kura pamatā ir Šengenas acquis vai kurš citādi uz to attiecas 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta nozīmē,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo lēmumu izveido to ceļošanas dokumentu sarakstu, kuri to turētājiem dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu (turpmāk “ceļošanas dokumentu saraksts”), un mehānismu šāda saraksta apkopošanai.

2. Šis lēmums attiecas uz tādiem ceļošanas dokumentiem kā valsts pase (parastā, diplomātiskā, dienesta/oficiālā vai speciālā pase), pagaidu ceļošanas dokuments, bēgļa vai bezvalstnieka ceļošanas dokuments, starptautisku organizāciju izdots ceļošanas dokuments vai laissez-passer.

3. Šis lēmums neietekmē dalībvalstu kompetenci attiecībā uz ceļošanas dokumentu atzīšanu.

2. pants

Ceļošanas dokumentu saraksta apkopošana

1. Komisija ceļošanas dokumentu sarakstu izveido ar dalībvalstu palīdzību, balstoties uz informāciju, kas iegūta vietējā Šengenas sadarbībā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 810/2009 48. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2. Ceļošanas dokumentu sarakstu sagatavo saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3. pants

Ceļošanas dokumentu saraksta struktūra

1. Ceļošanas dokumentu sarakstu sadala trijās daļās.

2. Saraksta I daļā ir ceļošanas dokumenti, ko izdevušas trešās valstis un teritoriālās vienības, kas uzskaitītas I un II pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 539/2001(2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (15).

3. Saraksta II daļā ir šādi dalībvalstu izdoti ceļošanas dokumenti, tostarp ceļošanas dokumenti, ko izdevušas Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Eiropas Savienības dalībvalstis, kas Šengenas acquis noteikumus vēl nepiemēro pilnībā:

a)	trešo valstu pilsoņiem izdoti ceļošanas dokumenti;

b)	ceļošanas dokumenti, kas izdoti bēgļiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951. gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļu statusu;

c)	ceļošanas dokumenti, kas izdoti bezvalstniekiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1954. gada 28. septembra Konvenciju par bezvalstnieku statusu;

d)	ceļošanas dokumenti, kas izdoti personām, kurām nav nevienas valsts pilsonības un kuras dzīvo kādā dalībvalstī;

e)	ceļošanas dokumenti, ko Apvienotā Karaliste izdevusi Lielbritānijas pilsoņiem, kuri, piemērojot Savienības tiesības, nav Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valstspiederīgie.

4. Saraksta III daļā ir starptautisku organizāciju izdoti ceļošanas dokumenti.

5. Parasti attiecīgā ceļošanas dokumenta iekļaušana sarakstā attiecas uz visām vēl spēkā esošajām minētā ceļošanas dokumenta sērijām.

6. Ja trešā valsts neizdod konkrēta veida ceļošanas dokumentu, tas jānorāda, ceļošanas dokumentu sarakstā ierakstot “netiek izdots”.

4. pants

Paziņošana par sarakstā iekļauto ceļošanas dokumentu atzīšanu vai neatzīšanu

1. Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir paziņots ceļošanas dokumentu saraksts, dalībvalstis paziņo Komisijai savu nostāju attiecībā uz tajā iekļauto ceļošanas dokumentu atzīšanu vai neatzīšanu.

2. Ja dalībvalsts 1. punktā minētajā termiņā nepaziņo savu nostāju, uzskata, ka attiecīgais ceļošanas dokuments ir atzīts līdz brīdim, kad dalībvalsts paziņo par tā neatzīšanu.

3. Dalībvalstis 8. panta 1. punktā minētajā komitejā apmainās ar informāciju par konkrētu ceļošanas dokumentu atzīšanas vai neatzīšanas iemesliem nolūkā panākt saskaņotu nostāju.

4. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visām izmaiņām attiecībā uz iepriekš paziņotu attiecīgā ceļošanas dokumenta atzīšanu vai neatzīšanu.

5. pants

Jauni izdotie ceļošanas dokumenti

1. Dalībvalstis paziņo Komisijai par jauniem ceļošanas dokumentiem, kas minēti 3. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par jauniem ceļošanas dokumentiem, ko izdod trešās valstis, dalībvalstis un starptautiskās organizācijas un kas minēti 3. panta 2. punktā, 3. panta 3. punkta e) apakšpunktā un 3. panta 4. punktā. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm cenšas iegūt jaunu ceļošanas dokumentu paraugus, lai ar tiem dalītos.

3. Komisija ceļošanas dokumentu sarakstu atjaunina saskaņā ar saņemtajiem paziņojumiem un saņemto informāciju un prasa dalībvalstīm darīt zināmu savu nostāju attiecībā uz atzīšanu vai neatzīšanu saskaņā ar 4. pantu.

4. Atjauninātu ceļošanas dokumentu sarakstu sagatavo saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

6. pants

Informācija par zināmajām fantāzijas un maskētajām pasēm

Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tā saņēmusi no dalībvalstīm, sagatavo arī neizsmeļošu sarakstu ar zināmajām fantāzijas un maskētajām pasēm.

7. pants

Ceļošanas dokumentu novērtēšana

1. Lai dalībvalstīm būtu vieglāk veikt ceļošanas dokumentu tehnisko novērtēšanu, Komisija ar dalībvalstu ekspertu palīdzību var paredzēt šādu ceļošanas dokumentu tehnisku analīzi, jo īpaši ņemot vērā attiecīgos Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas standartus un ieteikumus.

2. Attiecīgā gadījumā šajā saistībā var izvērtēt arī ceļošanas dokumentu izdošanas nosacījumus un kārtību.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto novērtējumu rezultātus dara zināmus dalībvalstīm.

8. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja (Ceļošanas dokumentu komiteja). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

9. pants

Sarakstu publicēšana

Komisija ceļošanas dokumentu sarakstu, tostarp saskaņā ar 4. pantu paziņoto informāciju, un 6. pantā minēto sarakstu dalībvalstīm un sabiedrībai dara pieejamu elektroniskas publikācijas veidā, ko pastāvīgi atjaunina.

10. pants

Atcelšana

Lēmumu SCH/Com-ex (98) 56 un Lēmumu SCH/Com-ex (99) 14 atceļ.

11. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Šo lēmumu piemēro no dienas, kad tas stājas spēkā, izņemot 10. pantu, ko piemēro no dienas, kad Komisija pirmo reizi publicē ceļošanas dokumentu sarakstu.

12. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2011. gada 25. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. DOWGIELEWICZ

(1) Eiropas Parlamenta 2011. gada 6. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 23. septembra lēmums.

(2) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(3) OV L 239, 22.9.2000., 207. lpp.

(4) OV L 239, 22.9.2000., 298. lpp.

(5) OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(6) OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.

(7) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(8) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(9) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(10) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(11) OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(12) OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.

(13) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(14) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(15) OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.

4.11.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/13

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1106/2011

(2011. gada 20. oktobris),

ar ko groza Regulas (ES) Nr. 57/2011 un (EK) Nr. 754/2009 attiecībā uz siļķu haizivs aizsardzību, dažām KPN un konkrētiem zvejas piepūles limitiem, kuri noteikti Vācijai un Īrijai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padomes Regulā (ES) Nr. 57/2011 (1) 2011. gadam ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi.

(2)	Būtu jāizlabo neatbilstība starp formulējumu Regulā (ES) Nr. 57/2011 un tās IA pielikumā ietvertā ieraksta formulējumu attiecībā uz Esmarka mencu.

(3)

Regulā (ES) Nr. 57/2011 ir aizliegts zvejot siļķu haizivis starptautiskos ūdeņos (pienākums tūlīt atlaist ūdenī nejauši nozvejotus īpatņus). Minētās regulas IA pielikumā siļķu haizivju kopējā pieļaujamā nozveja konkrētās ICES zonās noteikta 0 tonnu apmērā (bez noteikuma par nejaušām nozvejām). Attiecīgi dažos apgabalos ES ūdeņos siļķu haizivju nozvejas nav ierobežotas, lai gan citos (Atlantijas okeānā) dažas zonas (ICES zonas) tiek pārvaldītas ar kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), bet citas (CECAF zonas) ne. Ņemot vērā šīs sugas stāvokli un notiekošās diskusijas par tās iespējamu iekļaušanu Konvencijā par apdraudēto sugu savvaļas dzīvnieku un augu starptautisko tirdzniecību (CITES konvencijā) (III papildinājumā), ir lietderīgi paredzēt siļķu haizivs pastiprinātu aizsardzību visos apgabalos un aptvert gan ES kuģus, gan trešo valstu kuģus, kas zvejo ES ūdeņos.

(4)

Zinātniskais novērtējums par mencām Ķeltu jūrā ir uzlabojies, un tas apliecina, ka ieteikumā, uz kura pamatojas pašreizējā KPN, netika pienācīgi novērtēta 2009. gada spēcīgā vecuma grupa un šā krājuma biomasas dinamiskais pieaugums. Ņemot vērā jaunos selektivitātes pasākumus, kurus plāno Ziemeļrietumu ūdeņu reģionālā konsultatīvā padome (NWWRAC) un kuri mazinātu pikšu un merlangu izmetumu risku šajā mencu zvejniecībā, ir lietderīgi mencu KPN Ķeltu jūrā 2011. gada atlikušajā daļā pielāgot jaunajam zinātniskajam ieteikumam.

(5)

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 2011. gada 29. jūlijā visas Līgumslēdzējas puses informēja par to, ka ir pieņemta un tūlīt stājas spēkā 2011. gada NAFO KPN pārskatīšana attiecībā uz sarkanasariem 2. apakšapgabalā, 1F un 3K rajonā. Komisija 2011. gada 1. augustā šo pašu informāciju sniedza visām dalībvalstīm, kuru interešu lokā ir šī zvejniecība. Šī pārskatīšana būtu jāievieš Savienības tiesību aktos, un no 2011. gada 2. augusta tai būtu jāattiecas uz ES kuģiem.

(6)

Saistībā ar zvejas iespēju noteikšanu un saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (2), Padome, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kā arī dalībvalstu sniegto informāciju un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumu, var izslēgt konkrētas kuģu grupas no zvejas piepūles režīma piemērošanas, ja ir pieejami attiecīgi dati par mencas nozveju un izmetumiem konkrētajās kuģu grupās, ja mencas nozveja procentos nepārsniedz 1,5 % no katras attiecīgās kuģu grupas gūtās kopējās nozvejas un ja šo grupu iekļaušana zvejas piepūles režīmā radītu šīs iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem neatbilstīgu administratīvu slogu.

(7)	Pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1342/2008, Regulu (EK) Nr. 754/2009 (3) konkrētas kuģu grupas tika izslēgtas no Regulā (EK) Nr. 1342/2008 noteiktā zvejas piepūles režīma.

(8)

Īrija ir sniegusi informāciju par mencu nozvejām, kuras guvusi kuģu grupa, kas darbojas ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Padomes Regulas (EK) Nr. 43/2009 (2009. gada 16 janvāris), ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (4), III pielikuma 6.1. punktā minētajā apgabalā izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks un kuriem ir kvadrātveida acu linuma plāksnes, un citos apgabalos ūdeņos uz rietumiem no Skotijas – grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm. Pamatojoties uz minēto informāciju, ko izvērtējusi ZZTEK, var secināt, ka minētās kuģu grupas gūtās mencu nozvejas, ieskaitot izmetumus, nepārsniedz 1,5 % no tās kopējās nozvejas. Turklāt ieviestie kontroles un uzraudzības pasākumi nodrošina minētās kuģu grupas zvejas darbību kontroli un uzraudzību. Visbeidzot, minētās kuģu grupas iekļaušana zvejas piepūles režīmā rada tās vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem neatbilstīgu administratīvu slogu. Tāpēc ir lietderīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 754/2009, lai minēto kuģu grupu izslēgtu no Regulā (EK) Nr. 1342/2008 noteiktā zvejas piepūles režīma. Attiecīgi būtu jāgroza zvejas piepūles limiti, kas Īrijai noteikti Regulā (ES) Nr. 57/2011.

(9)

No Regulā (EK) Nr. 1342/2008 noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas patlaban ir izslēgta Vācijas kuģu grupa. Pamatojoties uz Vācijas 2011. gadā sniegto informāciju, ZZTEK nevarēja novērtēt, vai Regulā (EK) Nr. 1342/2008 paredzētie nosacījumi ir izpildīti arī 2010. gada pārvaldības periodā. Tāpēc ir lietderīgi šo Vācijas kuģu grupu atkal iekļaut minētajā zvejas piepūles režīmā. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 754/2009.

(10)

Regulu (ES) Nr. 57/2011 vispārēji piemēro no 2011. gada 1. janvāra. Tomēr Regulā (ES) Nr. 57/2011 noteiktos zvejas piepūles limitus piemēro vienu gadu, sākot no 2011. gada 1. februāra. Tāpēc šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz nozvejas limitiem un sadalījumu, būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. janvāra, izņemot jaunos noteikumus par sarkanasariem 2. apakšapgabalā, 1F un 3K rajonā, kas būtu jāpiemēro no 2011. gada 2. augusta. Šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz zvejas piepūles limitiem, būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. februāra. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās noteiktības principu, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav apgūtas. Tā kā zvejas piepūles režīma izmaiņām ir tieša ietekme uz attiecīgo flotu saimniecisko darbību, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 57/2011

Ar šo Regulu (ES) Nr. 57/2011 groza šādi:

regulas 5. panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b)	Esmarka mencas krājumam un ar to saistītai piezvejai ICES IIIa apakšapgabalā un ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā un brētliņas krājumam ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā.";

regulas 8. panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"e)	siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos, izņemot, ja 1A pielikumā paredzēts citādi; un";

regulas 37. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)	milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ES ūdeņos;

b)	eņģeļhaizivs (Squatina squatina) visos ES ūdeņos;

c)	parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

d)	cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e)	siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ES ūdeņos; un

f)	ģitārraja (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā.";

IA pielikumā ierakstu par mencu VIIb, VIIc, VIIe–k, VIII, IX un X zonā; ES ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

VIIb, VIIc, VIIe-k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(COD/7XAD34)

Beļģija

233

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 12. pantu.

Francija

3 811

Īrija

923

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

411

5 379

KPN

5 379”

IA pielikumā ierakstu par siļķu haizivi ES un starptautiskos ūdeņos III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII zonā aizstāj ar šādu:

“Suga

Siļķu haizivs

Lamna nasus

Zona

Francijas Gviānas ūdeņi, Kategats; ES ūdeņi Skagerakā, I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā; ES ūdeņi CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā

(POR/3-1234)

Dānija

0 (5)

Analītiskā KPN

Francija

0 (5)

Vācija

0 (5)

Īrija

0 (5)

Spānija

0 (5)

Apvienotā Karaliste

0 (5)

KPN

0 (5)

IA pielikumā ierakstu par Norvēģijas omāru VII zonā aizstāj ar šādu:

“Suga

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

VII

(NEP/07.)

Spānija

1 306 (6)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 13. pantu.

Francija

5 291 (6)

Īrija

8 025 (6)

Apvienotā Karaliste

7 137 (6)

21 759 (6)

KPN

21 759 (6)

IC pielikumā ierakstu par sarkanasari NAFO 2. apakšapgabalā, 1F un 3K rajonā, aizstāj ar šādu:

“Suga

Sarkanasaris

Sebastes spp.

Zona

NAFO 2. apakšapgabals, IF un 3K rajons

(RED/N1F3K.)

Latvija

Lietuva

KPN

0”

IIA pielikuma 1. papildinājumu groza šādi:

papildinājuma b) tabulā sleju, kas attiecas uz Vāciju (DE), aizstāj ar šādu:

Reglamentēti zvejas rīki	"DE
TR1	1 166 735
TR2	436 666
TR3	257
BT1	29 271
BT2	1 525 679
GN	224 484
GT	467
LL	0"

papildinājuma d) tabulā slejas, kas attiecas uz Vāciju (DE) un Īriju (IE), aizstāj ar šādām:

Reglamentēti zvejas rīki	"DE	IE
TR1	12 427	107 088
TR2	0	479 043
TR3	0	273
BT1	0	0
BT2	0	3 801
GN	35 442	5 697
GT	0	1 953
LL	0	4 250"

2. pants

Grozījums Regulā (EK) Nr. 754/2009

Ar šo Regulas (EK) Nr. 754/2009 1. pantu groza šādi:

a)	minētā panta f) punktu svītro;

pievieno šādu punktu:

"h)

kuģu grupa, kuras kuģi peld ar Īrijas karogu, piedalās zvejniecībā, kas minēta Īrijas 2011. gada 11. marta pieteikumā, un darbojas ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Padomes Regulas (EK) Nr. 43/2009 III pielikuma 6.1. punktā minētajā apgabalā izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks un kuriem ir kvadrātveida acu linuma plāksnes, un citos apgabalos ūdeņos uz rietumiem no Skotijas – grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm."

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tās 1. panta 1. līdz 6. punktu piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

Tās 1. panta 7. punktu piemēro no 2011. gada 2. augusta.

Tās 1. panta 8. punktu un 2. pantu piemēro no 2011. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2011. gada 20. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. SAWICKI

(1) OV L 24, 27.1.2011., 1. lpp.

(2) OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

(3) OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.

(4) OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.

(5) Nozvejotos šīs sugas īpatņus neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams.”

(6) No tām VII zonā (Porkupīnas sēklis – 16. vienība (NEP/*07U16)) drīkst zvejot, nepārsniedzot šādas kvotas:

Spānija	377
Francija	241
Īrija	454
Apvienotā Karaliste	188
ES	1 260”

4.11.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/19

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1108/2011

(2011. gada 28. oktobris),

ar ko atkāpjas no Regulām (EK) Nr. 2058/96, (EK) Nr. 2305/2003, (EK) Nr. 969/2006, (EK) Nr. 1918/2006, (EK) Nr. 1964/2006, (EK) Nr. 1067/2008 un (EK) Nr. 828/2009, attiecībā uz datumiem, kad jāiesniedz importa licenču pieprasījumi un jāizdod importa licences 2012. gadam saskaņā ar tarifa kvotām par labību, rīsiem, cukuru un olīveļļu, un ar ko atkāpjas no Regulām (EK) Nr. 382/2008, (EK) Nr. 1518/2003, (ES) Nr. 1178/2010, (ES) Nr. 90/2011 un (EK) Nr. 951/2006 attiecībā uz datumiem, kad jāizdod eksporta licences 2012. gadam liellopu gaļas, cūkgaļas, olu, mājputnu gaļas un cukura un izoklikozes nozarē ārpus kvotām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1095/96 par koncesiju īstenošanu, kas ietvertas sarakstā CXL, kurš izveidots pēc GATT XXIV 6. sarunām (1), un jo īpaši tās 1. pantu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (2), un jo īpaši tās 61. pantu, 144. panta 1. punktu, 148. pantu, 156. pantu un 161. panta 3. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (3) vai kuru rezultātā notiek to izveide, un jo īpaši tās 9. panta 5. punktu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 22. jūlija Regulu (EK) Nr. 732/2008 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu, sākot no 2009. gada 1. janvāra, un par grozījumiem Regulās (EK) Nr. 552/97, (EK) Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulās (EK) Nr. 1100/2006 un (EK) Nr. 964/2007 (4) un jo īpaši tās 11. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2008. gada 30. oktobra Regulā (EK) Nr. 1067/2008 par Kopienas tarifa kvotas atklāšanu un pārvaldīšanu parastajiem kviešiem, izņemot augstākā labuma parastos kviešus, no trešām valstīm un izņēmumiem no Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (5), Komisijas 2003. gada 29. decembra Regulā (EK) Nr. 2305/2003, ar ko atklāj un nosaka Kopienas tarifa kvotu pārvaldīšanu miežu importam no trešajām valstīm (6), un Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 969/2006 par Kopienas tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldīšanu attiecībā uz trešo valstu izcelsmes kukurūzas ievedumiem (7) paredzēti īpaši noteikumi par importa licenču pieprasījumu iesniegšanu un licenču izdošanu attiecībā uz tādiem parastajiem kviešiem saskaņā ar tarifa kvotām 09.4123, 09.4124 un 09.4125, kuri nav augstākā labuma parastie kvieši, attiecībā uz miežiem saskaņā ar tarifa kvotu 09.4126 un attiecībā uz kukurūzu saskaņā ar tarifa kvotu 09.4131.

(2)

Komisijas 1996. gada 28. oktobra Regulā (EK) Nr. 2058/96, ar ko atver tarifu kvotu KN koda 1006 40 00 šķeltajiem rīsiem, kas paredzēti KN koda 1901 10 pārtikas izstrādājumu ražošanai, un paredz šīs kvotas pārvaldi (8), un Komisijas 2006. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 1964/2006, ar ko, piemērojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 3491/90, atver Kopienas tarifa kvotu rīsiem, kuru izcelsme ir Bangladešā, un paredz šīs kvotas pārvaldību (9), paredzēti īpaši noteikumi par importa licenču pieprasījumu iesniegšanu un licenču izdošanu attiecībā uz šķeltajiem rīsiem saskaņā ar kvotu 09.4079 un attiecībā uz Bangladešas izcelsmes rīsiem saskaņā ar kvotu 09.4517.

(3)

Komisijas 2009. gada 10. septembra Regulā (EK) Nr. 828/2009, ar ko laikposmam no 2009./2010. tirdzniecības gada līdz 2014./2015. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus attiecībā uz tarifa pozīcijai 1701 atbilstīgu cukura produktu importu un rafinēšanu saskaņā ar preferenču nolīgumiem (10), paredzēti īpaši noteikumi par importa licenču pieprasījumu iesniegšanu un licenču izdošanu saskaņā ar tarifa kvotām 09.4221, 09.4231 un no 09.4241 līdz 09.4247.

(4)	Komisijas 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1918/2006 par tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldīšanu Tunisijas izcelsmes olīveļļai (11) paredzēti īpaši noteikumi par importa licenču pieprasījumu iesniegšanu un licenču izdošanu attiecībā uz olīveļļu saskaņā ar kvotu 09.4032.

(5)

Ņemot vērā svētku dienas 2012. gadā, noteiktos laikposmos jāizdara atkāpes no Regulām (EK) Nr. 2058/96, (EK) Nr. 2305/2003, (EK) Nr. 969/2006, (EK) Nr. 1918/2006, (EK) Nr. 1964/2006, (EK) Nr. 1067/2008 un (EK) Nr. 828/2009 attiecībā uz importa licenču pieprasījumu iesniegšanas un šo licenču izdošanas datumiem, lai nodrošinātu attiecīgo kvotu apjomu ievērošanu.

(6)

Ar 12. panta 1. punkta otro daļu Komisijas 2008. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 382/2008 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu [un teļa] gaļas nozarē (12), ar 3. panta 3. punktu Komisijas 2003. gada 28. augusta Regulā (EK) Nr. 1518/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus izvešanas atļauju sistēmas īstenošanai cūkgaļas nozarē (13), ar 3. panta 3. punktu Komisijas 2010. gada 13. decembra Regulā (ES) Nr. 1178/2010, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus izvešanas atļauju sistēmas ieviešanai olu nozarē (14), un ar 3. panta 3. punktu Komisijas 2011. gada 3. februāra Regulā (ES) Nr. 90/2011, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus izvešanas atļauju sistēmas īstenošanai mājputnu gaļas nozarē (15), noteikts, ka eksporta licences izdod trešdienā, nākamajā nedēļā pēc pieprasījuma iesniegšanas, ar nosacījumu, ka Komisija šajā laikposmā nav pieņēmusi nevienu īpašu pasākumu.

(7)

Ar 7.d panta 1. punktu Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (16), noteikts, ka ārpuskvotas cukura un izoglikozes eksporta licences izdod no piektdienas nākamajā nedēļā pēc pieprasījuma iesniegšanas, ar nosacījumu, ka Komisija šajā laikposmā nav pieņēmusi nevienu īpašu pasākumu.

(8)	Ņemot vērā 2012. gada svētku dienas un to, ka Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis šo svētku laikā iznāks neregulāri, laikposms starp pieprasījumu iesniegšanas dienu un licenču izdošanas dienu būs pārāk īss, lai nodrošinātu pienācīgu tirgus pārvaldību. Tāpēc šis laikposms ir jāpagarina.

(9)	Tādēļ ir jāatceļ Komisijas Regula (ES) Nr. 1000/2010 (17), ar ko atkāpjas no dažām regulām attiecībā uz datumiem, kad jāiesniedz importa licenču pieprasījumi un jāizdod importa licences un eksporta licences 2011. gadam.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas sniegto atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Labība

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1067/2008 4. panta 1. punkta otrās daļas, pēc 2012. gada 14. decembra, piektdienas, plkst. 13.00 (pēc Briseles laika) vairs nevar iesniegt importa licenču pieprasījumus par 2012. gadu attiecībā uz tādiem parastajiem kviešiem saskaņā ar tarifa kvotām 09.4123, 09.4124 un 09.4125, kuri nav augstākā labuma parastie kvieši.

2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2305/2003 3. panta 1. punkta otrās daļas, pēc 2012. gada 14. decembra, piektdienas, plkst. 13.00 (pēc Briseles laika) vairs nevar iesniegt importa licenču pieprasījumus par 2012. gadu attiecībā uz miežiem saskaņā ar tarifa kvotu 09.4126.

3. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 969/2006 4. panta 1. punkta otrās daļas, pēc 2012. gada 14. decembra, piektdienas, plkst. 13.00 (pēc Briseles laika) vairs nevar iesniegt importa licenču pieprasījumus par 2012. gadu attiecībā uz kukurūzu saskaņā ar tarifa kvotu 09.4131.

2. pants

Rīsi

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2058/96 2. panta 1. punkta trešās daļas, pēc 2012. gada 7. decembra, piektdienas, plkst. 13.00 (pēc Briseles laika) vairs nevar iesniegt importa licenču pieprasījumus par 2012. gadu attiecībā uz šķeltajiem rīsiem saskaņā ar tarifa kvotu 09.4079.

2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1964/2006 4. panta 3. punkta pirmās daļas, pēc 2012. gada 7. decembra, piektdienas, plkst. 13.00 (pēc Briseles laika) vairs nevar iesniegt importa licenču pieprasījumus par 2012. gadu attiecībā uz Bangladešas izcelsmes rīsiem saskaņā ar tarifa kvotu 09.4517.

3. pants

Cukurs

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 828/2009 4. panta 1. punkta, importa licenču pieprasījumu cukura nozares produktiem saskaņā ar kvotām 09.4221, 09.4231 un no 09.4241 līdz 09.4247 vairs nevar iesniegt pēc 2012. gada 14. decembra, piektdienas, plkst. 13.00 (pēc Briseles laika) un līdz 2012. gada 28. decembrim, piektdienai, plkst. 13.00 (pēc Briseles laika).

4. pants

Olīveļļa

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1918/2006 3. panta 3. punkta, olīveļļas importa licences, kuru pieprasījumi iesniegti šīs regulas I pielikumā minētajos laikposmos, izdod attiecīgajos tajā norādītajos datumos, ievērojot pasākumus, kas pieņemti, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktu.

5. pants

Eksporta licences ar kompensāciju liellopu gaļas, cūkgaļas, olu un mājputnu gaļas nozarē

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 382/2008 12. panta 1. punkta otrās daļās, Regulas (EK) Nr. 1518/2003 3. panta 3. punkta, Regulas (ES) Nr. 1178/2010 3. panta 3. punkta un Regulas (ES) Nr. 90/2011 3. panta 3. punkta, eksporta licences, pēc kurām ir iesniegti pieprasījumi šīs regulas II pielikumā minētajos periodos, tiks izdotas attiecīgajos pielikumā minētajos datumos, vajadzības gadījumā ņemot vērā īpašos pasākumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 382/2008 12. panta 2. un 3. punktā, Regulas (EK) Nr. 1518/2003 3. panta 4. un 4.a punktā, Regulas (ES) Nr. 1178/2010 3. panta 4. un 5. punktā un Regulas (ES) Nr. 90/2011 3. panta 4. un 5. punktā un kas veikti pirms minētajiem izdošanas datumiem.

6. pants

Ārpuskvotas cukurs un izoglikoze

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 951/2006 7.d panta 1. punkta, ārpuskvotas cukura un izoglikozes eksporta licences, kuru pieprasījumi iesniegti šīs regulas III pielikumā minētajos laikposmos, izdod attiecīgajos tajā norādītajos datumos, vajadzības gadījumā ņemot vērā īpašos pasākumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 951/2006 9. panta 1. un 2. punktā un kas veikti pirms minētajiem izdošanas datumiem.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā zaudē spēku 2012. gada 31. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 28. oktobrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 146, 20.6.1996., 1. lpp.

(2) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(3) OV L 348, 31.12.2007., 1. lpp.

(4) OV L 211, 6.8.2008., 1. lpp.

(5) OV L 290, 31.10.2008., 3. lpp.

(6) OV L 342, 30.12.2003., 7. lpp.

(7) OV L 176, 30.6.2006., 44. lpp.

(8) OV L 276, 29.10.1996., 7. lpp.

(9) OV L 408, 30.12.2006., 19. lpp.

(10) OV L 240, 11.9.2009., 14. lpp.

(11) OV L 365, 21.12.2006., 84. lpp.

(12) OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp.

(13) OV L 217, 29.8.2003., 35. lpp.

(14) OV L 328, 14.12.2010., 1. lpp.

(15) OV L 30, 4.2.2011., 1. lpp.

(16) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(17) OV L 290, 6.11.2010., 26. lpp.

I PIELIKUMS

Laikposmi olīveļļas importa licenču pieprasījumu iesniegšanai	Izdošanas datums
Pirmdien, 2012. gada 2. aprīlī, vai otrdien, 3. aprīlī	Piektdien, 2012. gada 13. aprīlī
Pirmdien, 2012. gada 14. maijā, vai otrdien, 15. maijā	Trešdien, 2012. gada 23. maijā
Pirmdien, 2012. gada 21. maijā, vai otrdien, 22. maijā	Trešdien, 2012. gada 30. maijā
Pirmdien, 2012. gada 29. oktobrī, vai otrdien, 30. oktobrī	Ceturtdien, 2012. gada 8. novembrī

II PIELIKUMS

Laikposmi eksporta licenču pieprasījumu iesniegšanai liellopu gaļas, cūkgaļas, olu un putnu gaļas nozarē	Izdošanas datums
No 2012. gada 2. līdz 6. aprīlim	2012. gada 12. aprīlī
No 2012. gada 23. līdz 27. aprīlim	2012. gada 3. maijā
No 2012. gada 21. līdz 25. maijam	2012. gada 31. maijā
No 2012. gada 17. līdz 28. decembrim	2013. gada 7. janvārī

III PIELIKUMS

Laikposmi ārpuskvotas cukura un izoglikozes eksporta licenču pieprasījumu iesniegšanai	Izdošanas datums
No 2012. gada 23. līdz 27. aprīlim	2012. gada 7. maijā
No 2012. gada 6. augusta līdz 10. augustam	2012. gada 20. augustā
No 2012. gada 17. līdz 28. decembrim	2013. gada 7. janvārī

4.11.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/23

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1109/2011

(2011. gada 3. novembris),

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikumu attiecībā uz līdzvērtīgām Trichinella pārbaudes metodēm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (1), un jo īpaši tās 18. panta ievadteikuma pirmo daļu un šā panta 8., 9. un 10. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2005. gada 5. decembra Regulā (EK) Nr. 2075/2005, ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā (2), paredzētas metodes, lai noteiktu Trichinella liemeņu paraugos. Standartmetode ir noteikta minētās regulas I pielikuma I nodaļā. Minētās regulas I pielikuma II nodaļā ir izklāstītas trīs noteikšanas metodes, kuras ir līdzvērtīgas standartmetodei.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 2075/2005, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1245/2007 (3), tiek atļauts izmantot šķidru pepsīnu Trichinella noteikšanai gaļā un izstrādātas prasības attiecībā uz tā izmantošanu kā reaģentu noteikšanas metodēs. Tādēļ ir lietderīgi arī paredzēt tādas pašas prasības līdzvērtīgajām noteikšanas metodēm, ja vajadzīgs. Tāpēc attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikuma II nodaļas C daļa.

(3)

Turklāt privāti uzņēmumi ir sākuši ražot jaunus aparātus Trichinella pārbaudei, izmantojot hidrolīzes metodi, kas ir līdzvērtīga standartmetodei. Ņemot vērā šādu notikumu attīstību, Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2008. gada 16. decembra sanāksmē vienprātīgi pieņēma pamatnostādnes jaunu Trichinella pārbaudes aparātu ar hidrolīzes metodi apstiprināšanai.

(4)	Saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm 2010. gadā jauna aparāta metodi Trichinella pārbaudei mājas cūkām apstiprināja ES references laboratorija attiecībā uz parazītiem.

(5)

Apstiprināšanas rezultāti liecina, ka jaunais aparāts un ar to saistītā Trichinella noteikšanas metode, kas apstiprināta ar ES references laboratorijas kodu Nr. EURLP_D_001/2011 (4), ir līdzvērtīga standartmetodei, kura izklāstīta Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikuma I nodaļā. Tādēļ tā jāietver Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikuma II nodaļā esošajā līdzvērtīgo noteikšanas metožu sarakstā.

(6)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikuma II nodaļa.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 3. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

(2) OV L 338, 22.12.2005., 60. lpp.

(3) OV L 281, 25.10.2007., 19. lpp.

(4) http://www.iss.it/crlp/index.php

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikuma II nodaļu groza šādi:

C daļas 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)	pepsīns, koncentrācija 1:10 000 NF (ASV Nacionālais formulārs), kas atbilst 1:12 500 BP (Britu farmakopeja) un 2 000 FIP (Starptautiskā Farmaceitiskā federācija), vai stabilizēts šķidrs pepsīns vismaz ar 660 Eiropas farmakopejas vienībām/ml;”;

pievieno šādu D daļu:

“D. Metode, kas ietver apvienoto paraugu hidrolīzi ar magnētiska maisītāja izmantošanu / izolācijas metode ar filtra palīdzību un kūniņu noteikšana ar lateksa aglutinācjas testu

Šo metodi uzskata par līdzvērtīgu tikai mājas cūku gaļas pārbaudei.

1. Aparatūra un reaģenti:

a)	nazis vai šķēres un pincete paraugu ņemšanai;

b)	50 laukumiņos sadalītas planšetes, lai katrā varētu novietot apmēram 2 g gaļas, vai citi rīki, kas nodrošina līdzvērtīgu iespēju izsekot konkrētajam paraugam;

c)	homogenizators ar asu griešanas asmeni. Ja paraugi ir lielāki par 3 g, jāizmanto gaļas mašīna ar 2 līdz 4 mm caurumiem vai šķēres. Ja gaļa vai mēle ir saldēta (pēc virsējās kārtas atdalīšanas, kuru nevar hidrolizēt), ir nepieciešama gaļasmašīna un parauga lielums ir ievērojami jāpalielina;

d)	magnētiskie maisītāji ar termostatiski kontrolētu sildīšanas plati un ar teflonu pārklātām, aptuveni 5 cm garām maisīšanas nūjiņām;

e)	stikla vārglāzes, ietilpība 3 litri;

f)	sieti ar acu izmēru 180 mikroni un ar ārējo diametru 11 cm, ar nerūsējoša tērauda tīklu;

g)	tērauda filtrēšanas aparāts 20 μm tīkla filtriem ar tērauda piltuvi;

h)	vakuumsūknis;

i)	metāla vai plastmasas tvertnes ar tilpumu no 10 līdz 15 litriem hidrolizāta savākšanai;

j)	3D paraugu maisītājs;

k)	alumīnija folija;

l)	25 % sālsskābe;

m)	pepsīns, koncentrācija 1:10 000 NF (ASV Nacionālais formulārs), kas atbilst 1:12 500 BP (Britu farmakopeja) un 2 000 FIP (Starptautiskā Farmaceitiskā federācija), vai stabilizēts šķidrs pepsīns vismaz ar 660 Eiropas farmakopejas vienībām/ml;

n)	krāna ūdens, kas uzsildīts līdz 46–48 °C;

o)	svari ar precizitāti līdz 0,1 g;

p)	dažādu izmēru pipetes (1, 10 un 25 ml), mikropipetes saskaņā ar lateksa aglutinācijas ražotāja norādēm un pipešu turētāji;

q)	20 mikronu neilona tīkla filtri ar tādu diametru, kas der filtrēšanas sistēmai;

r)	plastmasas vai tērauda knaibles 10–15 cm;

s)	konusveida kolbas, 15 ml;

t)	piesta ar teflona vai tērauda konusveida galu, lai ieietu konusveida kolbās;

u)	termometrs ar precizitāti līdz 0,5 °C diapazonā no 1 līdz 100 °C;

v)	Trichin-L antigēna testa komplekta, kas apstiprināts ar kodu Nr. EURLP_D_001/2011, lateksa aglutinācijas plāksnītes;

w)	Trichin-L antigēna testa komplekta, kas apstiprināts ar kodu Nr. EURLP_D_001/2011, buferšķīdums ar konservantu (parauga šķīdinātājs);

x)	Trichin-L antigēna testa komplekta, kas apstiprināts ar kodu Nr. EURLP_D_001/2011, buferšķīdums, papildināts ar konservantu (negatīvai kontrolei);

y)	Trichin-L antigēna testa komplekta, kas apstiprināts ar kodu Nr. EURLP_D_001/2011, buferšķīdums, papildināts ar Trichinella spiralis antigēniem un konservantu (pozitīvai kontrolei);

z)	Trichin-L antigēna testa komplekta, kas apstiprināts ar kodu Nr. EURLP_D_001/2011, buferšķīdums ar polistirola daļiņām, kuras noklātas ar antivielām, papildināts ar konservantu (lateksa pērlītes);

aa)	vienreizējai lietošanai paredzēti kociņi.

2. Paraugu ņemšana

Saskaņā ar I nodaļas 2. punktu.

3. Procedūra

I. Attiecībā uz pilniem kopējiem paraugiem (100 g parauga vienlaicīgi) jāievēro I nodaļas 3. punkta I daļas a)–i) apakšpunktā noteiktā procedūra. Papildus jāpiemēro šāda procedūra:

20 mikronu neilona tīkla filtru novieto uz filtrēšanas turekļa. Konusveida filtrēšanas tērauda piltuvi piestiprina tureklim ar bloku sistēmu un uz piltuves uzliek tērauda sietu ar acu izmēru 180 mikroni. Filtrēšanas tureklim un metāla vai plastmasas tvertnei pievieno vakuumsūkni hidrolizāta savākšanai;

b)	pārtrauc maisīt un caur sietu ielej hidrolizātu filtrēšanas piltuvē. Vārglāzi skalo ar 250 ml silta ūdens. Pēc tam, kad hidrolizāts ir sekmīgi izfiltrēts, skaloto šķidrumu ielej filtrēšanas ierīcē;

c)	ar knaiblēm paņem filtra membrānu, turot to aiz maliņas. Filtra membrānu saloka vismaz četrās daļās un ievieto 15 ml konusveida kolbā;

d)	filtra membrānu ar piestu iestumj līdz galam 15 ml konusveida kolbā un spēcīgi piespiež, ar piestu veicot secīgas kustības uz priekšu un atpakaļ, piestu ievietojot filtra membrānas locījumā saskaņā ar ražotāja norādēm;

e)	ar pipeti 15 ml konusveida kolbā pievieno parauga šķīdinātāju un filtra membrānu ar piestu izlīdzina vienādi, veicot secīgas zemas amplitūdas kustības uz priekšu un atpakaļ, izvairoties no pēkšņām kustībām, lai ierobežotu šķidruma izšļakstīšanos saskaņā ar ražotāja norādēm;

f)	katru paraugu, negatīvo kontroli un pozitīvo kontroli ar pipetēm uzliek uz aglutinācijas plāksnes dažādos laukos saskaņā ar ražotāja norādēm;

g)	katrā aglutinācijas plāksnes laukā ar pipeti saskaņā ar ražotāja norādēm pievieno lateksa pērlītes tā, lai tās nenonāktu saskarē ar paraugu(-iem) un kontroli. Tad katrā laukā lateksa pērlītes ar vienreizējai lietošanai paredzētu kociņu viegli samaisa, kamēr visu lauku klāj viendabīgs šķidrums;

h)	aglutinācijas plāksni uzliek uz 3D paraugu maisītāja un sajauc saskaņā ar ražotāja norādēm;

i)	pēc ražotāja norādēs noteiktā laika sajaukšanu pārtrauc, aglutinācijas plāksni novieto uz līdzenas virsmas un nolasa reakcijas rezultātus. Pozitīva parauga gadījumā jāparādās pērlītēm. Negatīva parauga gadījumā suspensija paliek viendabīga, bez pērlītēm;

starp visiem mēģinājumiem visu aprīkojumu, kas bijis saskarē ar gaļu, rūpīgi dezinficē, uz dažām sekundēm iegremdējot siltā ūdenī (60–90 °C). Virsmas, uz kurām paliek gaļas atliekas vai neaktivētas kūniņas, var notīrīt ar tīru sūkli un krāna ūdeni. Kad šī procedūra pabeigta, aprīkojuma attaukošanai var pievienot dažus pilienus mazgāšanas līdzekļa. Tad katru vienību rūpīgi vairākas reizes noskalo, lai likvidētu mazgāšanas līdzekļa paliekas;

piestu starp visiem mēģinājumiem rūpīgi dezinficē, iegremdējot to uz dažām sekundēm vismaz 250 ml silta ūdens (60–90 °C). Gaļas atliekas vai neaktivētas kūniņas, kas varētu palikt uz tās virsmas, notīra ar tīru sūkli un krāna ūdeni. Kad šī procedūra pabeigta, piestas attaukošanai var pievienot dažus pilienus mazgāšanas līdzekļa. Tad piestu rūpīgi vairākas reizes noskalo, lai likvidētu mazgāšanas līdzekļa paliekas.

II. Kopējie paraugi ar mazāk nekā 100 g, kā noteikts I nodaļas 3. punkta II daļā.

Attiecībā uz kopējiem paraugiem ar mazāk nekā 100 g ievēro I nodaļas 3. punkta II daļā izklāstīto procedūru.

III. Pozitīvs vai nenoteikts rezultāts

Ja kopējā parauga lateksa aglutinācijas testa rezultāts ir pozitīvs vai nenoteikts, no katras cūkas ņem nākamos 20 g parauga saskaņā ar I nodaļas 2. punkta a) apakšpunktu. Šos 20 g paraugus no katras cūkas liek kopējā paraugā un pārbauda ar I punktā aprakstīto metodi. Šādi pārbauda paraugus no 20 grupām pa piecām cūkām katrā grupā.

Ja no piecu cūku grupas iegūst pozitīvu lateksta aglutinācijas testa rezultātu, no šīs grupas īpatņiem noņem nākamos 20 g paraugus un katru no tiem pārbauda atsevišķi, izmantojot vienu no I nodaļā aprakstītajām metodēm.

Parazītu paraugus tur 90 % etilspirtā konservācijai un sugas identifikācijai ES vai valsts references laboratorijā.

Pēc parazītu savākšanas pozitīvos šķīdumus dezinficē, uzkarsējot vismaz līdz 60 °C.”

4.11.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/27

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1110/2011

(2011. gada 3. novembris)

par atļaujas piešķiršanu no Trichoderma reesei (CBS 114044) iegūtam endo-1,4-beta-ksilanāzes fermentu preparātam kā barības piedevai, kas paredzēta dējējvistām, retāk audzētu sugu mājputniem un nobarojamām cūkām (atļaujas turētājs Roal Oy)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu izmantošanai dzīvnieku barībā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju no Trichoderma reesei (CBS 114044) iegūta endo-1,4-beta-ksilanāzes fermentu preparāta izmantošanai. Pieteikumam bija pievienotas ziņas un dokumenti, kas prasīti Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā.

(3)	Pieteikums attiecas uz atļauju izmantot no Trichoderma reesei (CBS 114044) iegūto endo-1,4-beta-ksilanāzes fermentu preparātu kā barības piedevu dējējvistām, retāk audzētu sugu mājputniem un nobarojamām cūkām, iekļaujot šo preparātu piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 902/2009 (2) šā preparāta izmantošana uz desmit gadiem atļauta gaļas cāļiem, cāļiem dējējvistu audzēšanai, gaļas tītariem, vaislas tītariem un atšķirtiem sivēniem.

(5)

Tika iesniegti jauni dati, lai pamatotu pieteikumu atļaujas piešķiršanai no Trichoderma reesei (CBS 114044) iegūtā endo-1,4-beta-ksilanāzes fermentu preparāta izmantošanai dējējvistām, retāk audzētu sugu mājputniem un nobarojamām cūkām. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) savā 2011. gada 14. jūnija atzinumā (3) secināja, ka ieteiktajos lietošanas apstākļos no Trichoderma reesei (CBS 114044) iegūtai endo-1,4-beta-ksilanāzei nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka preparāta izmantošana var paaugstināt dējējvistu produktivitāti un augšanas rādītājus citiem retāk audzētu sugu mājputniem un nobarojamām cūkām. Iestāde uzskata, ka nav vajadzīgs noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(6)	No Trichoderma reesei (CBS 114044) iegūtās endo-1,4-beta-ksilanāzes novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie nosacījumi atļaujas piešķiršanai ir izpildīti. Tādēļ šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā norādīto preparātu, kas ietilpst piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”, ir atļauts lietot kā dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 3. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) OV L 256, 29.9.2009., 23. lpp.

(3) EFSA Journal 2011; 9(6):2277.

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieka suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Kompleksās barības ar 12 % mitrumu aktivitātes vienības/kg

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji

4a8

Roal Oy

Endo-1,4-beta-ksilanāze EC 3.2.1.8.

Piedevas sastāvs

No Trichoderma reesei (CBS 114044) iegūts endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāts ar vismaz šādu aktivitāti:

cietā veidā: 4 × 106 BXU (1)/g

šķidrā veidā: 4 × 105 BXU/g

Aktīvās vielas raksturojums

No Trichoderma reesei (CBS 114044) iegūta endo-1,4-beta-ksilanāze

Analīzes metode (2)

Piedevā un premiksā: endo-1,4-beta-ksilanāzes reducējošo cukuru nosaka ar dinitrosalicilskābes reaģentu kolometrisko reakciju uz reducējošo cukuru daudzumu, ja pH ir 5,3 un temperatūra ir 50 °C.

Barībā: kolorimetriskā metode, ar ko nosaka ūdenī šķīstošas krāsvielas daudzumu, ko no ar azurīnu saistīta kviešu arabinoksilāna substrāta izdala enzīms.

Retāk audzētu sugu mājputni, izņemot šo sugu dējējputnus

—

8 000 BXU

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda uzglabāšanas temperatūru, uzglabāšanas laiku un noturību pret granulēšanos.

2.	Drošības apsvērumi: darba laikā jāizmanto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

2021. gada 24. novembris

Dējējvistas un retāk audzētu sugu dējējputni

24 000 BXU

Nobarojamās cūkas

24 000 BXU

(1) 1 BXU ir fermenta daudzums, kas no bērza ksilāna 1 sekundē 50 °C temperatūrā, ja pH ir 5,3, atbrīvo 1 nmol reducējošo cukuru kā ksilozi.

(2) Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama references laboratorijas tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/Pages/index.aspx

4.11.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/36

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2011. gada 3. novembris)

par to, lai Itālijai attiecībā uz Emīlijas Romanjas, Lombardijas, Pjemontas un Veneto reģionu piešķirtu atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 7770)

(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)

(2011/721/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (1), un jo īpaši tās III pielikuma 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Ja kūtsmēslu daudzums, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un minētās daļas a) apakšpunktā norādītā daudzuma, tas jānosaka tā, lai nekavētu attiecīgās direktīvas 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un jāpamato ar objektīviem kritērijiem, kas šajā gadījumā ir ilgi veģetācijas periodi un kultūraugi, kam vajadzīgs daudz slāpekļa.

(2)	Itālija Komisijai iesniedza prasību piešķirt atkāpi attiecībā uz Emīlijas Romanjas, Lombardijas, Pjemontas un Veneto reģionu atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai.

(3)

Pieprasītā atkāpe ir saistīta ar Itālijas nodomu atļaut izmantot Emīlijas Romanjas, Lombardijas, Pjemontas un Veneto reģionā līdz 250 kg slāpekļa no liellopu kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem uz vienu hektāru gadā saimniecībās, kurās audzē vismaz 70 % kultūraugu ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu. Aprēķināts, ka atkāpe attiecas aptuveni uz 10 313 liellopu fermām un 1 241 cūku fermu Emīlijas Romanjas, Lombardijas, Pjemontas un Veneto reģionā, kas atbilst attiecīgi 15,9 % un 9,7 % no kopējā liellopu fermu un kopējā cūku fermu skaita minētajos reģionos, 10,7 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 29,1 % no kopējā piena lopu skaita, un 49,3 % no kopējā cūku skaita minētajos reģionos. Turklāt atkāpi var pieprasīt arī augkopības uzņēmumi.

(4)

Ir pieņemti tiesību akti, ar kuriem īsteno Direktīvu 91/676/EEK un izveido rīcības programmas Emīlijas Romanjas (Lēmums Nr. 1273/2011, 5.9.2011.), Lombardijas (Lēmums Nr. IX/2208, 14.9.2011.), Pjemontas (Lēmums Nr. 18-2612, 19.9.2011.) un Veneto (Lēmums Nr. 1150, 26.7.2011.) reģionā, un tos piemēro saistībā ar šo lēmumu 2012.–2015. gada periodam.

(5)	Noteiktās jutīgās zonas, uz kurām attiecas rīcības programmas, veido 63 % no Emīlijas Romanjas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 82 % no Lombardijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 38 % no Pjemontas lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 87 % no Veneto lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

(6)

Iesniegtie dati par ūdens kvalitāti liecina, ka attiecībā uz gruntsūdeņiem Emīlijas Romanjas, Lombardijas, Pjemontas un Veneto reģionā 89 % gruntsūdens tilpju vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 50 mg/l nitrātu un 63 % gruntsūdens tilpju vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 25 mg/l nitrātu. Attiecībā uz virszemes ūdeņiem vairāk nekā 98 % monitoringa vietu vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 25 mg/l un nevienā monitoringa vietā nitrātu koncentrācija nav lielāka par 50 mg/l.

(7)

Itālijā Emīlijas Romanjas, Lombardijas, Pjemontas un Veneto reģionā audzē 70 % lauksaimniecības dzīvnieku, konkrētāk, 67,1 % piena lopu, 60,6 % citu liellopu, 81 % cūku un 79,4 % mājputnu. Laikā no 1982. līdz 2007. gadam lauksaimniecības dzīvnieku skaitam bija tendence samazināties (samazinājums vidēji par 20 % šajos četros reģionos).

(8)	Laikā no 1979. līdz 2008. gadam samazinājās ķīmiskā slāpekļa patēriņš, kā arī fosforu saturošu mēslošanas līdzekļu lietošanas apmēri; fosforu saturošu mēslošanas līdzekļu lietošana samazinājusies par 70 %.

(9)	Zālāji, kukurūza (graudiem), kukurūza (skābbarībai) un ziemāji aizņem aptuveni 53 % lauksaimniecības zemes Emīlijas Romanjas, Lombardijas, Pjemontas un Veneto reģionā.

(10)

Kopā ar atkāpes pieprasījumu iesniegtie dokumenti liecina, ka pieprasītais daudzums – 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā no liellopu kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem – ir pamatots ar objektīviem kritērijiem, piemēram, liels neto nokrišņu daudzums, ilgs veģetācijas periods un lieli to kultūraugu ražas apjomi, kas uzņem daudz slāpekļa.

(11)	Pārbaudījusi iesniegumu, Komisija uzskata, ka pieprasītais daudzums 250 kg slāpekļa no liellopu kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem uz vienu hektāru gadā neietekmēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiks ievēroti daži stingri nosacījumi.

(12)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 91/676/EEK 9. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Itālijas 2011. gada 10. marta un 2011. gada 28. jūlija vēstulēs Emīlijas Romanjas, Lombardijas, Pjemontas un Veneto reģionam pieprasīto atkāpi, kas atļauj izmantot vairāk kūtsmēslu, nekā paredzēts Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un tās a) apakšpunktā, piešķir, ja ir ievēroti šajā lēmumā paredzētie nosacījumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:

a)	“saimniecības” ir lauku saimniecības, kas audzē vai neaudzē lauksaimniecības dzīvniekus;

b)	“zemesgabals” ir atsevišķs lauks vai lauku grupa, kas audzēto kultūraugu, augsnes tipa un mēslošanas paņēmienu ziņā ir viendabīga;

c)	“zālāji” ir pastāvīgas vai pagaidu zālaugu platības (pagaidu platības parasti ierīko uz laiku līdz četriem gadiem);

d)	“vēlā kukurūza” ir FAO 600.–700. kategorijas kukurūza, kuru sēj no marta vidus līdz aprīļa sākumam un kuras augšanas cikls ir vismaz 145–150 dienas;

e)	“kukurūza vai sorgo, pēc kura sēj lopbarības ziemājus” ir vidēji vēlā vai agrā kukurūza vai sorgo, pēc kura sēj lopbarības ziemājus, piemēram, daudzziedu aireni, miežus, tritikāli vai ziemas rudzus;

f)	“ziemāji, pēc kuriem sēj lopbarības vasarājus” ir ziemas kvieši, ziemas mieži vai tritikāle, pēc kuras sēj lopbarības vasarājus, piemēram, kukurūzu, sorgo, Setaria vai Panicum sp.;

g)	“kultūraugi ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu” ir zālaugi, vēlā kukurūza, kukurūza vai sorgo, pēc kura sēj lopbarības ziemājus, un ziemāji, pēc kuriem sēj lopbarības vasarājus;

h)	“liellopu kūtsmēsli” ir mēsli, ko izdala liellopi, tostarp arī ganībās, vai kūtsmēsli pārstrādātā veidā;

i)	“kūtsmēslu apstrāde” ir cūku mēslu sadalīšana divās frakcijās (cietā un šķidrā frakcijā), ko veic, lai uzlabotu iestrādāšanu augsnē un slāpekļa un fosfora absorbciju;

j)	“apstrādāti kūtsmēsli” ir šķidrā frakcija, ko iegūst pēc cūku mēslu apstrādes, ar minimālo slāpekļa un fosfāta attiecību (N/P2O5) 2,5;

k)	“apstrādāti kūtsmēsli ar samazinātu slāpekļa saturu” ir apstrādāti kūtsmēsli ar slāpekļa saturu, kas ir mazāks par 30 % salīdzinājumā ar slāpekļa saturu neapstrādātos cūku mēslos;

l)	“augsne ar nelielu organisko vielu saturu” ir augsne ar organiskā oglekļa saturu, kas ir mazāks par 2 % augsnes virskārtā 30 cm dziļumā;

“nesāļaina un vāji sāļaina augsne” ir augsne ar elektrovadītspēju piesātinātas augsnes masas paraugā ECe < 4 mS/cm vai elektrovadītspēju ūdeni saturošā paraugā (augsnes un ūdens attiecība 1:2) EC 1:2 < 1 ms/cm vai platības, kas noteiktas par tādām, kurās noteikti nepastāv salinizācijas risks, kā norādīts reģionālā augsnes kartē;

n)	“slāpekļa izmantošanas efektivitāte” ir kopējā slāpekļa procentuālais daudzums, ko izmanto kūtsmēslu veidā un kas ir pieejams kultūraugiem kūtsmēslu lietošanas gadā.

3. pants

Darbības joma

Šo lēmumu piemēro individuāli saimniecībām, kurās vismaz 70 % zemes platību audzē kultūraugus ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu un ja ir ievēroti 4.–7. pantā paredzētie nosacījumi.

4. pants

Ikgadējs pieteikums un saistības

1. Lauksaimnieki, kas vēlas izmantot atkāpi saskaņā ar šo lēmumu, ik gadu līdz 15. februārim iesniedz pieteikumu kompetentajām iestādēm.

2. Vienlaikus ar 1. punktā minētā ikgadējā pieteikuma iesniegšanu viņi rakstiski uzņemas 5., 6. un 7. pantā paredzēto nosacījumu izpildi.

5. pants

Kūtsmēslu apstrāde

1. Lauksaimnieki, kas izmanto atkāpi apstrādātu cūku mēslu izmantošanas nolūkā, katru gadu kompetentajām iestādēm paziņo šādu informāciju:

a)	kūtsmēslu apstrādes veids;

b)	apstrādes iekārtas jauda un galvenās īpašības, tostarp tās efektivitāte;

c)	apstrādei nosūtīto kūtsmēslu daudzums;

d)	cietās frakcijas daudzums, sastāvs, tostarp specifikācija par tās slāpekļa un fosfora saturu, un galamērķis;

e)	apstrādāto kūtsmēslu daudzums, sastāvs, tostarp specifikācija par to slāpekļa un fosfora saturu, un galamērķis;

f)	aplēse par gāzveida vielu zudumiem apstrādes laikā.

2. Kūtsmēslu apstrādē iegūto cieto frakciju stabilizē, lai mazinātu smakas un citas emisijas, uzlabotu agronomiskās un higiēnas īpašības, atvieglotu pārvietošanu un uzlabotu slāpekļa un fosfora pieejamību kultūraugiem. Iegūto produktu neizmanto atkāpi saņēmušajās saimniecībās. Kompetentās iestādes pieņem pasākumus, lai veicinātu stabilizētas cietās frakcijas izmantošanu augsnēs ar nelielu organisko vielu saturu. Šīs augsnes ir norādītas kartēs, kas izveidotas reģionālā līmenī un pieejamas lauksaimniekiem.

3. Par katru saimniecību, kas izmanto individuālo atkāpi, kompetentās iestādes nosaka metodes apstrādātu kūtsmēslu, to sastāva atšķirību un apstrādes efektivitātes novērtēšanai.

4. Kūtsmēslu apstrādē radušos amonjaka un cita veida emisiju monitoringu veic kompetentās iestādes reprezentatīvās vietās par katru apstrādes metodi. Balstoties uz monitoringa rezultātiem, kompetentās iestādes izveido emisiju reģistru.

6. pants

Kūtsmēslu un citu mēslošanas līdzekļu izmantošana

1. Liellopu kūtsmēslu daudzums, tostarp to mēslu daudzums, ko uz lauka atstājuši paši dzīvnieki, un apstrādāto kūtsmēslu daudzums, ko ik gadu iestrādā zemē atkāpi saņēmušajās saimniecībās, ņemot vērā 2.–12. punktā paredzētos nosacījumus, nepārsniedz kūtsmēslu daudzumu, kas satur 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru.

2. Kopējais slāpekļa ienesas daudzums nepārsniedz paredzamo barības vielu daudzumu, kas vajadzīgs attiecīgajiem kultūraugiem. Tajā ņem vērā uzņemšanu no augsnes un palielinātu kūtsmēslu slāpekļa pieejamību kūtsmēslu apstrādes rezultātā. Tas nepārsniedz maksimālos izmantošanas standartus, kā noteikts rīcības programmās, kas piemērojamas saimniecībai.

3. Kopējais fosfora ienesas daudzums nepārsniedz attiecīgajiem kultūraugiem paredzamo nepieciešamo barības vielu daudzumu, ņemot vērā arī fosfora uzņemšanu no augsnes. Fosforu no ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem neizmanto atkāpi saņēmušajās saimniecībās.

4. Katrai saimniecībai vēlākais līdz 15. februārim jāsagatavo mēslošanas plāns, kurā aprakstīta lauksaimniecības zemes augseka un plānotā kūtsmēslu un minerālmēslu izmantošana.

Mēslošanas plānā iekļauj šādus datus:

a)	lauksaimniecības dzīvnieku skaits, dzīvnieku turēšanas un kūtsmēslu uzkrāšanas sistēmas apraksts, norādot arī datus par pieejamās kūtsmēslu krātuves tilpumu un veidu;

b)	saimniecībā saražotā kūtsmēslu slāpekļa un fosfora aprēķins;

c)	kūtsmēslu apstrādes apraksts un apstrādāto kūtsmēslu īpašības (vajadzības gadījumā);

d)	ārpus saimniecības izvesto vai tajā piegādāto kūtsmēslu daudzums, veids un īpašības;

e)	to zemesgabalu augseka un platība, kuros audzē kultūraugus ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu, un to zemesgabalu augseka un platība, kuros audzē citus kultūraugus;

f)	katra audzētā kultūrauga paredzamā raža atkarībā no barības vielu un ūdens pieejamības, kā arī vietējiem apstākļiem, piemēram, klimata, augsnes tipa u. c.;

g)	aplēstais kultūraugiem vajadzīgais slāpekļa un fosfora daudzums katrā zemesgabalā;

h)	aprēķins par kūtsmēslu slāpekļa un fosfora daudzumu, kas jāizmanto katrā zemesgabalā;

i)	aprēķins par ķīmisko mēslošanas līdzekļu slāpekļa daudzumu, kas jāizmanto katrā zemesgabalā;

aplēses par apūdeņošanai vajadzīgo ūdens daudzumu un precīzas norādes par ūdens avotu; plānā ietver atļauju ūdens ieguvei vai līgumu ar attiecīgo ūdensapgādes uzņēmumu par ūdens izmantošanu, vai karti, kurā norādīts, ka saimniecība atrodas teritorijās, kurās augšējie gruntsūdeņi nonāk saskarē ar sakņu zonu.

Lai nodrošinātu saskaņotību starp plāniem un faktiskajām lauksaimniecības metodēm, plānus pārskata ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tam, kad lauksaimniecības metodēs ir ieviestas izmaiņas.

5. Katra saimniecība sagatavo mēslošanas pārskatu, ņemot vērā zemesgabalus. Tajā ietver kūtsmēslu un ķīmisko mēslošanas līdzekļu izmantošanas daudzumus un datumus.

6. Saimniecībā ir pieejama atļauja ūdens ieguvei vai līgums ar attiecīgo ūdensapgādes uzņēmumu par ūdens izmantošanu, vai karte, kurā norādīts, ka saimniecība atrodas teritorijās, kurās augšējie gruntsūdeņi nonāk saskarē ar sakņu zonu. Ūdens daudzums, kuru atļauts izmantot vai par kuru noslēgts līgums, attiecīgajā gadījumā ir pietiekams, lai nodrošinātu tādas kultūraugu ražas, ko iegūst apstākļos bez ūdens patēriņa ierobežojumiem.

7. Analīžu rezultāti par slāpekļa un fosfora saturu augsnē ir pieejami katrai saimniecībai, kas izmanto atkāpi. Attiecībā uz fosforu un slāpekli paraugu ņemšanu un analīzes veic līdz 1. jūnijam vismaz reizi četros gados visos lauksaimniecības zemesgabalos, kuri ir viendabīgi augsekas un augsnes īpašību ziņā. Uz katriem pieciem lauksaimniecības zemes hektāriem jāveic vismaz viena analīze.

8. Kūtsmēslu slāpekļa izmantošanas efektivitāte atkāpi saņēmušajās saimniecībās ir vismaz 65 % vircai un 50 % cietajiem kūtsmēsliem.

9. Kūtsmēslus un ķīmiskos mēslošanas līdzekļus, ko izmanto atkāpi saņēmušajās saimniecībās, nevar izkliedēt pēc 1. novembra.

10. Vismaz divas trešdaļas kūtsmēslu slāpekļa, izņemot slāpekli no ganību dzīvnieku mēsliem, izmanto līdz katra gada 30. jūnijam. Šajā nolūkā saimniecībām, kas izmanto atkāpi, ir pienācīgas kūtsmēslu glabāšanas iespējas, kas var aptvert vismaz tos periodus, kuru laikā kūtsmēslu izmantošana nav atļauta.

11. Šķidrmēslus, tostarp apstrādātus kūtsmēslus un vircu, lieto, izmantojot metodes, kuru emisiju apjomi ir nelieli. Cietos kūtsmēslus iestrādā 24 stundu laikā.

12. Lai aizsargātu augsnes no salinizācijas riska, apstrādātus kūtsmēslus ar samazinātu slāpekļa saturu atļauj izmantot tikai nesāļainās un vāji sāļainās augsnēs. Šajā nolūkā lauksaimnieki, kas iecerējuši izmantot kūtsmēslus ar samazinātu slāpekļa saturu, mēra elektrovadītspēju zemesgabalos, kuros jāizmanto kūtsmēsli, vismaz reizi četros gados un rezultātus ietver 4. panta 1. punktā minētajā pieteikumā. Kompetentās iestādes nosaka protokolu, kas lauksaimniekiem jāizmanto, lai mērītu elektrovadītspēju. Kompetentās iestādes izveido kartes, kurās norādītas teritorijas, kurās pastāv salinizācijas risks.

7. pants

Zemes apsaimniekošana

Lauksaimnieki, kas izmanto atkāpi, nodrošina, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)	vismaz 70 % saimniecības zemes platību audzē kultūraugus ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu;

b)	pagaidu zālājus uzar pavasarī;

c)	pagaidu un pastāvīgi zālāji neietver vairāk par 50 % pākšaugu vai citu augu, kas saista slāpekli no atmosfēras;

d)	novāc vēlo kukurūzu (visu augu);

e)	lopbarības ziemājus, piemēram, daudzziedu aireni, miežus, tritikāli vai ziemas rudzus, sēj divu nedēļu laikā pēc kukurūzas/sorgo novākšanas un novāc ne ātrāk kā divas nedēļas pirms kukurūzas/sorgo sēšanas;

f)	lopbarības vasarājus, piemēram, kukurūzu, sorgo, Setaria vai Panicum sp., sēj divu nedēļu laikā pēc ziemāju novākšanas un novāc ne ātrāk kā divas nedēļas pirms ziemāju sēšanas;

g)	kultūraugus ar lielu slāpekļa patēriņu sēj divu nedēļu laikā pēc zālāju uzaršanas un mēslošanas līdzekļus pastāvīgo zālāju uzaršanas gadā neizmanto.

8. pants

Citi pasākumi

1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka atkāpes, kas piešķirtas apstrādātu kūtsmēslu izmantošanai, ir saderīgas ar kūtsmēslu apstrādes iekārtu jaudu.

2. Kompetentās iestādes nodrošina, ka katra piešķirtā atkāpe ir saderīga ar atļauto ūdens patēriņu saimniecībā, kas izmanto atkāpi.

9. pants

Pasākumi kūtsmēslu transportēšanas jomā

1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka kūtsmēslu transportēšana uz saimniecībām un no saimniecībām, kas izmanto atkāpi, reģistrē ar ģeogrāfiskās pozicionēšanas sistēmām vai reģistrē pavaddokumentos, norādot izcelsmes vietu un galamērķi. Reģistrēšana ar ģeogrāfiskās pozicionēšanas sistēmām ir obligāta, ja transportēšanu veic vismaz 30 km attālumā.

2. Kompetentās iestādes nodrošina, ka transportēšanas laikā ir pieejams dokuments, kurā norādīts transportēto kūtsmēslu daudzums un to slāpekļa un fosfora saturs.

3. Kompetentās iestādes nodrošina, ka apstrādātos kūtsmēslus un cietās frakcijas, ko iegūst kūtsmēslu apstrādes rezultātā, analizē attiecībā uz slāpekļa un fosfora saturu. Analīzi veic atzītas laboratorijas. Analīžu rezultātus paziņo kompetentajām iestādēm un saņēmējam lauksaimniekam. Katras transportēšanas laikā ir pieejams analīžu sertifikāts.

10. pants

Monitorings

1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka tiek izveidotas un ik gadu atjauninātas kartes, kurās redzama saimniecību procentuālā daļa, lauksaimniecības dzīvnieku procentuālā daļa un lauksaimniecības zemes procentuālā daļa, uz kuru attiecas individuālās atkāpes, un kartes, kurās redzams vietējais zemes izmantojums katrā administratīvajā rajonā. Apkopo un katru gadu atjaunina datus par augseku un lauksaimniecības metodēm saimniecībās, kas izmanto atkāpes.

2. Virszemes ūdens un augšējo gruntsūdens paraugu ņemšanai izveido un uztur monitoringa tīklu, lai novērtētu atkāpes piemērošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti. Monitoringa tīkla projektu iesniedz Komisijai. Šā lēmuma piemērošanas periodā nedrīkst samazināt sākotnējo monitoringa vietu skaitu un nedrīkst mainīt to atrašanās vietu.

3. Pastiprinātu ūdens monitoringu veic lauksaimnieciskās noteces baseinos, kas atrodas visvairāk apdraudētu ūdenstilpju tuvumā, kas jānosaka kompetentajām iestādēm.

4. Izveido monitoringa vietas, lai nodrošinātu informāciju par slāpekļa un fosfora koncentrāciju augsnes ūdenī, par slāpekli augsnes profilā un attiecīgajiem slāpekļa un fosfora zudumiem caur sakņu zonu gruntsūdeņos, kā arī par slāpekļa un fosfora zudumiem ar virszemes un pazemes noteci gan tad, ja atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad to nepiemēro. Monitoringa vietas ietver galvenos augsnes tipus, mēslošanas paņēmienus un kultūraugus. Monitoringa tīkla projektu iesniedz Komisijai. Šā lēmuma piemērošanas periodā nedrīkst samazināt sākotnējo monitoringa vietu skaitu un nedrīkst mainīt to atrašanās vietu.

11. pants

Pārbaude

1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka visiem atkāpes pieteikumiem piemēro administratīvo kontroli. Ja kontroles rezultāti liecina, ka 5., 6. un 7. pantā paredzētie nosacījumi nav ievēroti, par to informē pieteikuma iesniedzēju. Šajā gadījumā pieteikumu uzskata par noraidītu.

2. Pamatojoties uz riska analīzi, iepriekšējo gadu kontroļu rezultātiem un to tiesību aktu piemērošanas vispārējo izlases veida kontroļu rezultātiem, ar ko īsteno Direktīvu 91/676/EEK, izveido lauka apskates programmu. Lauka apskati veic vismaz 5 % saimniecību, kas izmanto atkāpi, lai pārbaudītu, vai tiek izpildīti šā lēmuma 5., 6. un 7. pantā minētie nosacījumi.

3. Pamatojoties uz riska novērtējumu un 1. punktā minētās administratīvās kontroles rezultātiem, kompetentās iestādes nodrošina, ka uz vietas pārbauda vismaz 1 % kūtsmēslu transportēšanas darbību. Kontroles ietver vismaz pavaddokumentu vērtēšanu, kūtsmēslu izcelsmes un galamērķa pārbaudi un transportēto kūtsmēslu paraugu ņemšanu.

4. Kompetentajām iestādēm piešķir vajadzīgās pilnvaras un līdzekļus, lai pārbaudītu atbilstību šim lēmumam. Ja pārbaudes rezultāti liecina par neatbilstību šim lēmumam, kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus tiesiskās aizsardzības jomā. Konkrētāk, lauksaimniekus, kas neievēro 5., 6. un 7. pantu, izslēdz no atkāpes saņemšanas nākamajā gadā.

12. pants

Ziņošana

Kompetentās iestādes katru gadu līdz decembrim un 2015. gadā līdz septembrim Komisijai iesniedz ziņojumu, kurā ir šāda informācija:

a)	novērtējums par atkāpes nosacījumu īstenošanu, balstoties uz saimniecību pārbaudēm, kā arī kūtsmēslu transportēšanas kontroli un informāciju par saimniecībām, kas nav ievērojušas nosacījumus, pamatojoties uz administratīvo pārbaužu un lauka apskates rezultātiem;

b)	informācija par kūtsmēslu apstrādi, ieskaitot turpmāku apstrādi un cieto frakciju izmantojumu, un sīkākas ziņas par apstrādes sistēmu īpašībām, to efektivitāti un apstrādāto kūtsmēslu sastāvu, kā arī cieto frakciju galamērķi;

c)	kartes, kurās attēlotas teritorijas ar nelielu organisko vielu saturu, kā arī pasākumi, kas veikti, lai veicinātu stabilizētās cietās frakcijas izmantošanu augsnēs ar nelielu organisko vielu saturu, kā minēts 5. panta 2. punktā;

d)	metodika, lai novērtētu apstrādāto kūtsmēslu sastāvu, sastāva izmaiņas un apstrādes efektivitāti katrai saimniecībai, kas izmanto individuālo atkāpi, kas minēta 5. panta 3. punktā;

e)	reģistrs par amonjaka un citām emisijām, kas radušās kūtsmēslu apstrādes rezultātā, kā minēts 5. panta 4. punktā;

f)	noteiktais protokols, lai mērītu elektrovadītspēju, un kartes, kurās redzamas teritorijas, kuras ietekmē salinizācija, kā minēts 6. panta 12. punktā;

g)	metodika, lai pārbaudītu piešķirto atkāpju saderību ar kūtsmēslu apstrādes iekārtu jaudu, kā minēts 8. panta 1. punktā;

h)	metodika, lai pārbaudītu katras piešķirtās atkāpes saderību ar atļauto ūdens patēriņu saimniecībā, kas izmanto atkāpi, kā minēts 8. panta 2. punktā;

kartes, kurās redzama saimniecību procentuālā daļa, lauksaimniecības dzīvnieku procentuālā daļa un lauksaimniecības zemes procentuālā daļa, uz kuru attiecas individuālā atkāpe, un kartes, kurās redzams vietējais zemes izmantojums, kā arī dati par augseku un lauksaimniecības metodēm atkāpi saņēmušajās saimniecībās, kā minēts 10. panta 1. punktā;

j)	ūdens monitoringa rezultāti, tostarp informācija par ūdens kvalitātes tendencēm gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos, kā arī atkāpes piemērošanas ietekme uz ūdens kvalitāti, kā minēts 10. panta 2. punktā;

k)	visapdraudētāko ūdenstilpju saraksts, kā minēts 10. panta 3. punktā;

l)	kopsavilkums un novērtējums par datiem, kuri iegūti no monitoringa vietām, kas minētas 10. panta 4. punktā.

13. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro saistībā ar noteikumiem, ar kuriem īsteno rīcības programmu Emīlijā Romanjā (Lēmums Nr. 1273/2011, 5.9.2011.), Lombardijā (Lēmums Nr. IX/2208, 14.9.2011.), Pjemontā (Lēmums Nr. 18-2612, 19.9.2011.) un Veneto (Lēmums Nr. 1150, 26.7.2011.).

Šo lēmumu piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Tas zaudē spēku 2015. gada 31. decembrī.

14. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2011. gada 3. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK

(1) OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2011.287.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 287

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	54. sējums 2011. gada 4. novembris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		LĒMUMI
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1104/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1105/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par to ceļošanas dokumentu sarakstu, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu, un par mehānisma izveidi šāda saraksta sagatavošanai	9

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Padomes Regula (ES) Nr. 1106/2011 (2011. gada 20. oktobris), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 57/2011 un (EK) Nr. 754/2009 attiecībā uz siļķu haizivs aizsardzību, dažām KPN un konkrētiem zvejas piepūles limitiem, kuri noteikti Vācijai un Īrijai	13
*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1107/2011 (2011. gada 28. oktobris), ar ko nosaka aizliegumu Latvijas karoga kuģiem zvejot ziemeļu garneles NAFO 3L zonā	17
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1108/2011 (2011. gada 28. oktobris), ar ko atkāpjas no Regulām (EK) Nr. 2058/96, (EK) Nr. 2305/2003, (EK) Nr. 969/2006, (EK) Nr. 1918/2006, (EK) Nr. 1964/2006, (EK) Nr. 1067/2008 un (EK) Nr. 828/2009, attiecībā uz datumiem, kad jāiesniedz importa licenču pieprasījumi un jāizdod importa licences 2012. gadam saskaņā ar tarifa kvotām par labību, rīsiem, cukuru un olīveļļu, un ar ko atkāpjas no Regulām (EK) Nr. 382/2008, (EK) Nr. 1518/2003, (ES) Nr. 1178/2010, (ES) Nr. 90/2011 un (EK) Nr. 951/2006 attiecībā uz datumiem, kad jāizdod eksporta licences 2012. gadam liellopu gaļas, cūkgaļas, olu, mājputnu gaļas un cukura un izoklikozes nozarē ārpus kvotām	19
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1109/2011 (2011. gada 3. novembris), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikumu attiecībā uz līdzvērtīgām Trichinella pārbaudes metodēm ( 1 )	23
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1110/2011 (2011. gada 3. novembris) par atļaujas piešķiršanu no Trichoderma reesei (CBS 114044) iegūtam endo-1,4-beta-ksilanāzes fermentu preparātam kā barības piedevai, kas paredzēta dējējvistām, retāk audzētu sugu mājputniem un nobarojamām cūkām (atļaujas turētājs Roal Oy) ( 1 )	27
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1111/2011 (2011. gada 3. novembris) par atļauju izmantot Lactobacillus plantarum (NCIMB 30236) kā barības piedevu visām dzīvnieku sugām ( 1 )	30
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1112/2011 (2011. gada 3. novembris), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikumu attiecībā uz ierakstu par Paragvaju trešo valstu, to teritoriju un daļu sarakstā, no kurām Savienībā atļauts ievest konkrētu veidu svaigu gaļu ( 1 )	32
	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1113/2011 (2011. gada 3. novembris), ar ko nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	34
	LĒMUMI
	2011/721/ES
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2011. gada 3. novembris) par to, lai Itālijai attiecībā uz Emīlijas Romanjas, Lombardijas, Pjemontas un Veneto reģionu piešķirtu atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 7770)	36

Nr.	60/T&Q
Dalībvalsts	Latvija
Krājums	PRA/N3L.
Suga	Ziemeļu garnele (Pandalus borealis)
Zona	NAFO 3L
Datums	28.9.2011.

“PY – Paragvaja	PY-0	Visa valsts	EQU
“PY – Paragvaja	PY-1	Visa valsts, izņemot norādīto paaugstinātās uzraudzības zonu 15 km platumā gar valsts ārējo robežu	BOV	A	1	2011. gada 18. septembris	2008. gada 1. augusts”

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	AL	69,9
	MA	44,1
	MK	61,4
	TR	88,3
	ZZ	65,9
0707 00 05	AL	73,2
	TR	140,5
	ZZ	106,9
0709 90 70	MA	107,9
	TR	105,2
	ZZ	106,6
0805 20 10	MA	155,4
0805 20 10	ZZ	155,4
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	AR	54,5
	HR	61,5
	MA	62,4
	TR	66,7
	UY	66,3
	ZZ	62,3
0805 50 10	AR	79,2
	CL	76,1
	TR	61,5
	ZA	72,1
	ZZ	72,2
0806 10 10	BR	246,3
	LB	291,0
	TR	135,7
	US	252,5
	ZA	80,8
	ZZ	201,3
0808 10 80	CA	92,8
	NZ	127,6
	US	86,2
	ZA	127,4
	ZZ	108,5
0808 20 50	CN	51,8
	TR	130,3
	ZZ	91,1


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ