ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2011.137.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 137 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
54. sējums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
25.5.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 137/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2011. gada 21. marts)
par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam
(2011/305/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) un v) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar 11. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 574/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (1), trešās valstis, kas ir iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, fondā piedalās saskaņā ar lēmuma noteikumiem, un būtu jānoslēdz vienošanās, lai precizētu šādai dalībai vajadzīgos papildu noteikumus, tostarp noteikumus, ar kuriem nodrošina Kopienas finanšu interešu aizsardzību un Revīzijas palātas revīzijas pilnvaras. |
(2) |
Saskaņā ar pilnvarām, kas 2007. gada 20. decembrī tika piešķirtas Komisijai, sarunas ar Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti tika noslēgtas 2009. gada 30. jūnijā. |
(3) |
Saskaņā ar Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2010/374/EK (2) un līdz tā noslēgšanai vēlāk Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam (turpmāk “nolīgums”) Savienības vārdā tika parakstīts 2010. gada 19. martā, un to piemēroja provizoriski. |
(4) |
Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, visas puses parakstīšanas laikā vienojās par Eiropas Savienības, Islandes Republikas, Norvēģijas Karalistes, Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes kopīgu deklarāciju par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem saistībā ar Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, un to pievienoja nolīgumam, paziņojot, ka Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece. |
(5) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un tas nav tai saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis lēmums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo lēmumu, izlemj, vai tā šo lēmumu ieviesīs savos tiesību aktos. |
(6) |
Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (3). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un tas nav Apvienotajai Karalistei saistošs un nav jāpiemēro. |
(7) |
Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (4). Tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un tas nav Īrijai saistošs un nav jāpiemēro. |
(8) |
Nolīgums būtu jānoslēdz, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā apstiprina Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem saistībā ar Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam (turpmāk “nolīgums”) (5) un tam pievienotās deklarācijas.
2. pants
Padomes priekšsēdētājs ar šo tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā deponēt nolīguma 13. panta 2. punktā paredzēto apstiprinājuma dokumentu, lai uzliktu Savienībai saistības.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
4. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2011. gada 21. martā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
MARTONYI J.
(1) OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.
(2) OV L 169, 3.7.2010., 22. lpp.
(3) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.
(4) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.
(5) Nolīgums ir publicēts OV L 169, 3.7.2010., 24. lpp., kopā ar lēmumu par parakstīšanu.
REGULAS
25.5.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 137/3 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 508/2011
(2011. gada 24. maijs)
par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikuma grozījumiem attiecībā uz abamektīna, acetamiprīda, ciprodinila, difenokonazola, dimetomorfa, fenheksamīda, prokvinazīda, protiokonazola, piraklostrobīna, spirotetramāta, tiakloprīda, tiametoksāma un trifloksistrobīna maksimāli pieļaujamo atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā un III pielikuma B daļā norādīti abamektīna, acetamiprīda, fenheksamīda, piraklostrobīna, tiakloprīda un trifloksistrobīna maksimāli pieļaujamo atlieku līmeņi (MAL). Ciprodinila, difenokonazola, dimetomorfa, prokvinazīda, protiokonazola, spirotetramāta un tiametoksāma MAL norādīti Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikuma A daļā. |
(2) |
Izmantojot procedūru saskaņā ar Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (2), saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. panta 1. punktu iesniegts pieteikums spēkā esošā MAL grozīšanai, lai augu aizsardzības līdzekli, kas satur darbīgo vielu fenheksamīdu, atļautu lietojumam sīpoliem. |
(3) |
Šāds pieteikums par abamektīna lietojumu iesniegts attiecībā uz lietojumu aprikozēm un persikiem. Par acetamiprīdu šāds pieteikums iesniegts attiecībā uz lietojumu barbarejām un melnajai sinepei. Par ciprodinilu šāds pieteikums iesniegts attiecībā uz lietojumu svaigām lēcām. Par difenokonazolu šāds pieteikums iesniegts attiecībā uz lietojumu pipariem un baklažāniem. Par dimetomorfu šāds pieteikums iesniegts attiecībā uz lietojumu ķiplokiem, sīpoliem, šalotēm, baklažāniem un artišokiem. Par prokvinazīdu šāds pieteikums iesniegts attiecībā uz lietojumu zemenēm. Par protiokonazolu šāds pieteikums iesniegts attiecībā uz lietojumu dažādiem sakņu dārzeņiem. Par piraklostrobīnu šāds pieteikums iesniegts attiecībā uz lietojumu tomātiem, baklažāniem, artišokiem un selerijām. Par spirotetramātu šāds pieteikums iesniegts attiecībā uz lietojumu dažādām kultūrām ārpus Eiropas Savienības. Par tiakloprīdu šāds pieteikums iesniegts attiecībā uz lietojumu kokvilnas sēklām un vīģēm. Par tiametoksāmu šāds pieteikums iesniegts attiecībā uz lietojumu zemenēm un pupām (ar pākstīm). Par trifloksistrobīnu šāds pieteikums iesniegts attiecībā uz lietojumu krustziežu dzimtas lapu dārzeņiem. |
(4) |
Attiecībā uz trifloksistrobīnu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”) pārskatījusi lietojumu krustziežu dzimtas lapu dārzeņiem un lopbarības kultūrām, un ir izdarījusi secinājumu, ka dzīvnieku izcelsmes produktiem jānosaka MAL un piemērošanas nolūkiem jāgroza atlieku definīcija, to nosakot kā noteikšanas robežu. |
(5) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. pantu attiecīgās dalībvalstis izvērtēja šos pieteikumus un iesniedza Komisijai novērtēšanas ziņojumus. |
(6) |
Iestāde novērtēja pieteikumus un novērtēšanas ziņojumus, īpaši pārbaudot riskus, kas apdraud patērētājus un attiecīgos gadījumos dzīvniekus, un sniedza motivētus atzinumus par ierosinātajiem MAL (3). Iestāde atzinumus nosūtīja Komisijai, dalībvalstīm un tos publiskoja. |
(7) |
Motivētajos atzinumos Iestāde secinājusi, ka visas prasības attiecībā uz datiem ir ievērotas un ka Iestādes rekomendētie MAL grozījumi, ņemot vērā iedarbības novērtējumu uz 27 konkrētām patērētāju grupām Eiropā, patērētāju drošības ziņā ir pieņemami. Tā ņēmusi vērā jaunāko informāciju par vielu toksikoloģiskajām īpašībām. Ne šo vielu ietekme, tās visa mūža laikā uzņemot ar visiem pārtikas produktiem, kuros varētu būt šīs vielas, ne īslaicīga ietekme, lielā daudzumā patērējot attiecīgo laukkopības produktu, neliecina par risku pārsniegt pieļaujamo dienas devu (ADI) vai akūtas iedarbības standartdevu (ARfD). |
(8) |
Pamatojoties uz šiem motivētajiem atzinumiem, Iestādes paziņojumu, un ņemot vērā ar aplūkojamo jautājumu saistītos faktorus, attiecīgie MAL grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām. |
(9) |
Tādēļ atbilstoši jāgroza Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikums. |
(10) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebildusi, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2011. gada 24. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.
(2) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.
(3) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) zinātniskie pārskati atrodami http://www.efsa.europa.eu
|
Motivētu EPNI atzinumu par esošo MAL grozījumiem attiecībā uz akibenzolar-S-metila atliekām persikos un aprikozēs sagatavojusi tās Pesticīdu nodaļa (PRAPeR), EFSA Journal 2010; 8(7):1683. publicēts 2010. gada 13. jūlijā, pieņemts 2010. gada 12. jūlijā. |
|
Motivētu EPNI atzinumu par esošo MAL grozījumiem attiecībā uz acetamipirīda atliekām barbarejās un melnajā sinepē sagatavojusi tās Pesticīdu nodaļa (PRAPeR), EFSA Journal 2010; 8(6):1643. publicēts 2010. gada 7. jūnijā, pieņemts 2010. gada 3. jūnijā. |
|
Motivēts EPNI atzinums par esošo MAL grozījumiem attiecībā uz ciprodinila atliekām svaigās lēcās, EFSA Journal 2010; 8(3):1529. publicēts 2010. gada 10. martā, pieņemts 2010. gada 8. martā |
|
Motivēts EPNI atzinums par esošo MAL grozījumiem attiecībā uz difenokonazola atliekām piparos un baklažānos, ko sagatavojusi tās Pesticīdu nodaļa (PRAPeR), EFSA Journal 2010; 8(6):1651. publicēts 2010. gada 25. jūnijā, pieņemts 2010. gada 24. jūnijā. |
|
Motivēts EPNI atzinums par esošo MAL grozījumiem attiecībā uz dimetomorfa atliekām dažādās kultūrās, ko sagatavojusi tās Pesticīdu nodaļa (PRAPeR), EFSA Journal 2010; 8(5):1622. publicēts 2010. gada 21. maijā, pieņemts 2010. gada 20. maijā. |
|
Motivēts EPNI atzinums par esošo MAL grozījumiem attiecībā uz fenheksamīda atliekām sīpolos, ko sagatavojusi tās Pesticīdu nodaļa (PRAPeR), EFSA Journal 2010; 8(7):1696. publicēts 2010. gada 13. jūlijā, pieņemts 2010. gada 12. jūlijā. |
|
Motivēts EPNI atzinums par esošo MAL grozījumiem attiecībā uz prokvinazīda atliekām zemenēs, ko sagatavojusi tās Pesticīdu nodaļa (PRAPeR), EFSA Journal 2010; 8(8):1712. publicēts 2010. gada 26. jūlijā, pieņemts 2010. gada 20. jūlijā. |
|
Motivēts EPNI atzinums par esošo MAL grozījumiem attiecībā uz protiokonazola atliekām dažādos sakņu dārzeņos, ko sagatavojusi tās Pesticīdu nodaļa (PRAPeR), EFSA Journal 2010; 8(7):1675. publicēts 2010. gada 8. jūlijā, pieņemts 2010. gada 7. jūlijā. |
|
Motivēts EPNI atzinums par esošo MAL grozījumiem attiecībā uz piraklostrobīna atliekām tomātos, baklažānos, artišokos un selerijās, ko sagatavojusi tās Pesticīdu nodaļa (PRAPeR), EFSA Journal 2010; 8(6):1630. publicēts 2010. gada 7. jūnijā, pieņemts 2010. gada 28. maijā. |
|
Motivēts EPNI atzinums par esošo MAL grozījumiem attiecībā uz spirotetramāta atliekām dažādās kultūrās, ko sagatavojusi tās Pesticīdu nodaļa (PRAPeR), EFSA Journal 2010; 8(7):1665. publicēts 2010. gada 1. jūlijā, pieņemts 2010. gada 29. jūnijā. |
|
Motivēts EPNI atzinums par esošo MAL grozījumiem attiecībā uz tiakloprīda atliekām vīģēs un dažādās kultūrās, ko sagatavojusi tās Pesticīdu nodaļa (PRAPeR), EFSA Journal 2010; 8(7):1668. publicēts 2010. gada 1. jūlijā, pieņemts 2010. gada 29. jūnijā. |
|
Motivēts EPNI atzinums par esošo MAL grozījumiem attiecībā uz tiakloprīda atliekām kokvilnas sēklās, ko sagatavojusi tās Pesticīdu nodaļa (PRAPeR), EFSA Journal 2010; 8(8):1713. publicēts 2010. gada 27. augustā, pieņemts 2010. gada 26. augustā. |
|
Motivēts EPNI atzinums par esošo MAL grozījumiem attiecībā uz tiametoksāma atliekām zemenēs un pupās (ar pākstīm), ko sagatavojusi tās Pesticīdu nodaļa (PRAPeR), EFSA Journal 2010; 8(6):1647. publicēts 2010. gada 24. jūnijā, pieņemts 2010. gada 22. jūnijā. |
|
Motivēts EPNI atzinums par esošo MAL grozījumiem attiecībā uz trifloksistrobīna atliekām lapu kāpostos, ko sagatavojusi tās Pesticīdu nodaļa (PRAPeR), EFSA Journal 2010; 8(6):1648. publicēts 2010. gada 28. jūnijā, pieņemts 2010. gada 23. jūnijā. |
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza šādi.
(1) |
Regulas II pielikumā ailes attiecībā uz abamektīnu, fenheksamīdu, piraklostrobīnu, tiakloprīdu un trifloksistrobīnu aizstāj šādi. “Pesticīdu atliekas un maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi (mg/kg)
|
(2) |
Regulas III pielikuma A daļā ailes attiecībā uz ciprodinilu, difenokonazolu, dimetomorfu, prokvinazīdu, protiokonazolu, spirotetramātu un tiametoksāmu aizstāj šādi. “Pesticīdu atliekas un maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi (mg/kg)
|
(3) |
Regulas III pielikuma B daļā ailes attiecībā uz abamektīnu, acetamiprīdu, fenheksamīdu, un trifloksistrobīnu aizstāj šādi. “Pesticīdu atliekas un maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi (mg/kg)
|
(1) Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.
(2) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.
(3) Pesticīdu kodu kombinācijas, uz kurām attiecas MAL, kas noteikti III pielikuma B daļā.
(F) |
= |
šķīst taukos. |
Trifloksistrobīna- kods 1000000 |
: |
trifloksistrobīna un tā metabolīta (E, E)-metoksimino- {2-[1-(3-trifluormetilfenil)-etilidēnaminooksimetil]-fenil}-etiķskābes (CGA 321113) summa” |
(4) Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.
(5) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.
(F)= šķīst taukos.
(R)= atliekvielas definīcija atšķiras šādām pesticīdu kodu kombinācijām:
Protiokonazols - kods 1000000: Protiokonazoldestio un tā glikuronīda konjugāta summa, izteikta kā protiokonazoldestio.
Spirotetramāts - kods 1000000: Spirotetramāts un tā metabolīts BYI08330-enols, izteikts kā spirotetramāts
ciprodinils - kods 1000000 (ciprodinila un metabolīta CGA 304075 summa)”
(6) Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.
(7) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.
(F)= šķīst taukos.
(R)= atliekvielas definīcija atšķiras šādām pesticīdu kodu kombinācijām:
Acetamiprīds - kods 1000000: Acetamiprīda un N-dezmetilacetamiprīda (IM-2-1) summa, kas izteikta kā acetamiprīds
Trifloksistrobīna- kods 1000000: trifloksistrobīna un tā metabolīta (E, E)-metoksimino- {2-[1-(3-trifluormetilfenil)-etilidēnaminooksimetil]-fenil}-etiķskābes (CGA 321113) summa”
25.5.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 137/53 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 509/2011
(2011. gada 24. maijs),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2011. gada 25. maijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2011. gada 24. maijā
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
José Manuel SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
JO |
50,2 |
MA |
35,3 |
|
TR |
112,0 |
|
ZZ |
65,8 |
|
0707 00 05 |
TR |
88,5 |
ZZ |
88,5 |
|
0709 90 70 |
AR |
34,9 |
MA |
86,8 |
|
TR |
124,0 |
|
ZZ |
81,9 |
|
0709 90 80 |
EC |
23,2 |
ZZ |
23,2 |
|
0805 10 20 |
EG |
54,6 |
IL |
62,7 |
|
MA |
50,4 |
|
TR |
74,4 |
|
ZZ |
60,5 |
|
0805 50 10 |
AR |
72,2 |
TR |
59,3 |
|
ZA |
101,0 |
|
ZZ |
77,5 |
|
0808 10 80 |
AR |
88,1 |
BR |
73,2 |
|
CA |
129,0 |
|
CL |
78,5 |
|
CN |
89,3 |
|
CR |
69,1 |
|
NZ |
109,5 |
|
US |
99,3 |
|
UY |
60,0 |
|
ZA |
85,5 |
|
ZZ |
88,2 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
LĒMUMI
25.5.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 137/55 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2011. gada 20. maijs),
ar kuru nosaka, ka 30. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, nav piemērojams bituminozo ogļu ieguvei Čehijas Republikā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 3406)
(Autentisks ir tikai teksts čehu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2011/306/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (1), un jo īpaši tās 30. panta 4. un 6. punktu,
tā kā:
I. FAKTI
(1) |
Komisija 2010. gada 22. novembrī pa e-pastu saņēma Čehijas pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 4. punktam, kurā lūgts atbrīvot bituminozo ogļu ieguvi Čehijā no Direktīvas 2004/17/EK noteikumu piemērošanas. Komisija ar 2011. gada 21. janvāra e-pasta vēstuli pieprasīja papildu informāciju. Atbildi uz šo informācijas pieprasījumu Čehijas iestādes nosūtīja pa e-pastu 2011. gada 9. februārī. |
(2) |
Pieprasījumam bija pievienota vēstule no neatkarīgas valsts iestādes (Úřad pro ochranu hospodářské soutěže – Čehijas Konkurences uzraudzības birojs) iepriekšēja atzinuma formā, kura datēta ar 2008. gada 7. novembri. Tajā Čehijas Konkurences uzraudzības birojs ir analizējis piekļuves nosacījumus attiecīgajam tirgum, konstatējot, ka piekļuve nav ierobežota. Tomēr atzinumā nav minēts, ka attiecībā uz bituminozo ogļu ieguvi Čehijā ir tikuši ievēroti pārējie nosacījumi saistībā ar tiešas konkurences esību. |
(3) |
Vienīgā organizācija, kura Čehijā nodarbojas ar bituminozo ogļu ieguvi, ir uzņēmums OKD a.s., kas ir privātuzņēmums, kurš 100 % pieder privātam Nīderlandes koncernam – New World Resources (NWR). |
II. TIESISKAIS PAMATS
(4) |
Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota. To, vai uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos ES tiesību aktus, atverot konkrēto nozari vai tās daļu. Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā. Tomēr attiecībā uz ogļu un citu cieto kurināmo izpēti un ieguvi XI pielikumā nav norādīts neviens attiecīgs tiesību akts, ar ko liberalizē šo nozari. Tāpēc nevar pieņemt, ka pastāv brīva piekļuve tirgum, un tas ir jāpierāda de facto un de jure. |
(5) |
To tiesību normu pārbaude, kuras piemērojamas licenču izsniegšanai ogļrūpniecībā Čehijā, liecina, ka licences pašlaik izsniedz bez diskriminācijas, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja profesionālās kvalifikācijas izvērtējumu un novērtējumu par pieprasījuma iesniedzēja tehniskajām un finansiālajām spējām veikt attiecīgos darbus. Šā lēmuma sakarā iespēju iegūt ogļrūpniecības licenci var uzskatīt de jure par brīvu. |
(6) |
Tas, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem pats par sevi izšķirīgs nav neviens. Attiecībā uz šajā lēmumā minētajiem tirgiem viens vērā ņemams kritērijs ir triju galveno dalībnieku kopējā tirgus daļa noteiktā tirgū (2). Otrs kritērijs ir šo tirgu koncentrācijas līmenis. Ņemot vērā attiecīgo tirgu pazīmes, ir jāizvērtē vēl arī citi kritēriji, piemēram, tas, cik daudz klientu maina piegādātāju. |
(7) |
Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu. |
III. NOVĒRTĒJUMS
(8) |
Čehijas iesniegtais pieprasījums attiecas uz bituminozo ogļu ieguvi Čehijā. |
(9) |
Čehijas pieprasījums attiecas uz “primāro bituminozo ogļu tirgu”, kas ietver bituminozo ogļu ieguvi un ogļu izplatīšanu vairumtirdzniecībā (3). Aplūkojot konkurenci bituminozo ogļu ražošanas tirgū, jāņem vērā saikne starp iegūto bituminozo ogļu ražošanu un pirmo pārdošanu/vairumtirdzniecības izplatīšanu. Šī definīcija saskan arī ar iepriekšējiem Komisijas lēmumiem (4) attiecībā uz citu kurināmā veidu izmantošanu. |
(10) |
Iegūtajām bituminozajām oglēm ir atšķirīgs ķīmiskais sastāvs un kvalitāte atkarībā no atsevišķu izstrādāto iegulu slāņu ģeoloģiskajiem apstākļiem. Bituminozās ogles var iedalīt koksēšanai piemērotās oglēs (coal suitable for coking – CSFC) un tvaika ģeneratoru oglēs (steam coal – SC). Kaut arī šos divus bituminozo ogļu veidus iegūst vienādi un ar vienādu tehnoloģiju, tiem tomēr ir pilnīgi atšķirīgs galaizmantojums un atšķirīga klientu bāze. Cenas ir atšķirīgas, un šie produkti nav savstarpēji aizstājami. |
(11) |
CSFC definē kā bituminozās ogles ar tādām īpašībām, kas ļauj no tām domnās ražot koksu, un tās neizmanto tieši apkurei vai enerģijas ražošanai. CSFC pērk tikai uzņēmumi, kas ražo koksu. CFSC ir vienīgā izejviela koksa ražošanai, un tās nav citādi izmantojamas. CSFC nevar aizstāt ar tvaika ģeneratoru oglēm (SC). |
(12) |
SC ir ogles, kas neatbilst koksa ogļu īpašībām. SC izmanto elektrostacijās par kurināmo elektrības, siltuma un tehnoloģiskā tvaika ražošanai, ražošanas procesā rūpniecības uzņēmumos, piemēram, cukurfabrikās, ķieģeļu cepļos, cementa rūpnīcās, kaļķu cepļos, papīrfabrikās utt. SC var aizstāt ar CSFC, bet tāda rīcība nebūtu ekonomiski pamatota. |
(13) |
CSFC var sīkāk iedalīt vairākās kategorijās atbilstoši to kvalitātei. CSFC, ko sauc par cietajām koksa oglēm, ir vislabākās kvalitātes, nākamās ir puscietās koksa ogles un pēc tam pusmīkstās koksa ogles. Atsevišķo CSFC veidu tirgus tomēr nav nodalīts, un šā lēmuma izvērtēšanai šīs atšķirības neievēros. |
(14) |
Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pieprasījumu, lai novērtētu Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā noteiktos apstākļus, uzskata, ka CSFC un SC veido atsevišķus produktu tirgus, un tāpēc tie jāizvērtē atsevišķi. |
(15) |
Čehijas pieprasījumā ir pausts uzskats, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus varētu būt plašāks par valsts teritoriju, CSFC gadījumā ietverot Čehijas, Slovākijas, Austrijas, Polijas un Ungārijas teritoriju. Attiecībā uz SC pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka ģeogrāfiskais tirgus būtu jānosaka, ietverot Čehiju, Slovākiju, Austriju, Poliju, Ungāriju un Vāciju. Galvenais arguments šādai tirgus definīcijai ir būtiskā savstarpējā pārrobežu piegāde, klientu īstenota piegādātāju maiņa un administratīvu šķēršļu (muitas ierobežojumu, kvotu utt.) neesamība. |
(16) |
Saskaņā ar pieprasījumu (5) Čehija ir gan CSFC, gan SC neto eksportētāja. Čehija 2009. gadā eksportēja 3 581 tūkstoti tonnu CSFC un 2 389 tūkstošus tonnu SC (6), kas attiecīgi veido aptuveni 61 % un 47 % no iekšzemes ražošanas apjoma. Šajā pašā gadā Čehijā importēja 771 tūkstoti tonnu CSFC un 954 tūkstošus tonnu SC, kas attiecīgi veido 13 % un 19 % no iekšzemes ražošanas apjoma (7), un šā importa avots galvenokārt bija Polija. Faktiski imports no Polijas veidoja aptuveni 90 % no kopējā importa apjoma CSFC gadījumā un 80 % SC gadījumā. |
(17) |
Kaut gan pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka ogles – gan CSFC, gan SC –, ko Čehijā ražo uzņēmums OKD, ir konkurētspējīgas 500 km rādiusā, ir konstatēts, ka OKD klienti atrodas aptuveni 350 km rādiusā no ogļu ražošanas vietas Ostravā. |
(18) |
Runājot par CSFC pārdošanu, uzņēmumam OKD ir viens liels klients Slovākijā, kas 2007. gadā nopirka aptuveni 26 % un 2009. gadā – aptuveni 30 % OKD produkcijas, un vēl viens liels klients Austrijā, kas 2007. gadā nopirka 13 % un 2009. gadā – 19 % OKD produkcijas. Pieprasījuma iesniedzējs savu galveno klientu skaitā ārpus Čehijas minējis arī vienu Polijas uzņēmumu, taču tas pērk tikai aptuveni 8 % OKD produkcijas. |
(19) |
Runājot par SC pārdošanu, neskaitot klientus Čehijā, uzņēmums OKD norāda vienu lielu klientu Austrijā, kas veidoja aptuveni 12 % no OKD pārdošanas apjoma 2007. gadā un 21 % 2009. gadā, un vienu klientu Vācijā, kas veidoja aptuveni 5 % no SC pārdošanas apjoma 2007. gadā un 3 % 2009. gadā. |
(20) |
Saskaņā ar pieprasījumu “trīs lielākie konkurenti ir ļoti koncentrēti” (8), un to tiešām var novērot visos valstu tirgos, aplūkojot tos atsevišķi, gan attiecībā uz SC, gan uz CSFC. Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvo, ka “absolūti lielāko daļu iegūto ogļu patērē vietējā tirgū” (9), un tas arī apstiprinās visās pieprasījumā ietvertā ģeogrāfiskā reģiona valstīs, kuras iegūst bituminozās ogles (Čehijā, Polijā, Vācijā). |
(21) |
Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju (10) konkrēto ģeogrāfisko tirgu veido teritorija, kurā konkurences apstākļi ir pietiekami viendabīgi un kuru no blakusesošajām teritorijām var nodalīt, jo tajās pastāv diezgan atšķirīgi konkurences apstākļi. Tāpēc jānorāda, ka Centrāleiropas piekrastes rajonos (jo īpaši Ziemeļvācijā un Ziemeļpolijā) ir pieejams ogļu eksports no jūras un, tā kā cita starpā jūras pārvadājumu izmaksas ir ievērojami zemākas par sauszemes transporta izmaksām, konkurences apstākļi šajos reģionos var būt atšķirīgi (11). |
(22) |
Pieprasījumā minēts, ka būtisks faktors, nosakot ogļu cenu, ir piegāžu stabilitāte un drošība un līguma ilgums (12) un ka parasti ogļu piegādes līgumi, attiecībā gan uz SC, gan uz CSFC, ir ilgtermiņa līgumi. |
(23) |
Bituminozo ogļu pircēji Čehijā pērk ogles no uzņēmuma OKD vai, ierobežotā daudzumā, no Polijas uzņēmumiem. Imports no citām valstīm, kaut arī palielinās, pašlaik vēl nav īpaši liels (13). |
(24) |
Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, lai novērtētu Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, uzskata, ka ģeogrāfiskais tirgus ietver tikai Čehiju un Poliju attiecībā gan uz SC, gan uz CSFC. Iepriekš minēto atšķirību dēļ starp tiem rajoniem, kurus var viegli apgādāt ar pa jūru pārvadātām oglēm, un tiem, kas varētu būt pārāk tālu no piekrastes, šis tirgus varētu būt vēl mazāks, ietverot tikai Čehiju un Polijas dienviddaļu. Šo jautājumu tomēr var atstāt atklātu, jo pieprasījuma iesniedzējam ir izdevīgāk, ja nosaka lielāku tirgu. Iznākums neatšķiras atkarībā no vienas vai otras tirgus definīcijas. |
(25) |
Uzskata, ka attiecībā uz bituminozo ogļu ieguvi viens konkurences pakāpes rādītājs valsts iekšējā tirgū ir triju lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa. |
(26) |
Uzņēmums OKD un divi Polijas CSFC piegādātāji ir lielākie piegādātāji konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū. Uzņēmums OKD ir lielākais CSFC piegādātājs Čehijā (tirgus daļa Čehijā 2008. gadā – 75,5 %). Divi Polijas CSFC piegādātāji ir lielākie piegādātāji Polijā (tirgus daļa Polijā 2008. gadā – 60,2 % un 19,3 %). Ģeogrāfiskajā tirgū, kas ietver Čehiju un Poliju, triju lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa 2008. gadā bija aptuveni 93 %. Jānorāda arī, ka lielākajam uzņēmuma OKD konkurentam vienam pašam tirgus daļa ir aptuveni 49 % no tirgus. |
(27) |
Pat aplūkojot lielāku tirgu, kas ietver Čehiju, Slovākiju, Austriju, Poliju un Ungāriju, kā to gribēja pieprasījuma iesniedzējs, triju lielāko konkurentu kopējā tirgus daļa tik un tā būtu ļoti liela (91,3 % 2005. gadā, 87,7 % 2006. gadā, 85 % 2007. gadā un 86,6 % 2008. gadā (14)), un tas neliecina par pietiekamu konkurenci CSFC tirgū. |
(28) |
Kā atgādināts 22. apsvērumā, līgumattiecībās piegāžu drošībai un stabilitātei ir liela loma. Pieteikuma iesniedzēja norādītā informācija par to, cik lielā mērā klienti maina CSFC piegādātājus, liecina, ka šā produkta klienti praktiski nemaina piegādātājus. CSFC piegādes līgumi ir ilgtermiņa līgumi, un nav sniegti pierādījumi, ka kāds uzņēmuma OKD klients būtu nomainījis OKD pret kādu citu piegādātāju. Tātad nav pamata pieņemt, ka CSFC pircējs gribētu vai tiešām spētu viegli pāriet pie cita piegādātāja, ja uzņēmums OKD nedaudz, tomēr jūtami paceltu cenu. |
(29) |
Uzņēmums OKD un divi Polijas SC piegādātāji ir lielākie SC ražotāji konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū. Uzņēmums OKD ir lielākais SC piegādātājs Čehijā (tirgus daļa Čehijā 2008. gadā – 61,6 %). Divi Polijas SC piegādātāji ir lielākie piegādātāji Polijā (tirgus daļas Polijā 2008. gadā – 52,5 % un 17,7 %). Ģeogrāfiskajā tirgū, kas ietver Čehiju un Poliju, triju lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa 2008. gadā bija aptuveni 72 %. Jāatceras arī, ka lielākajam uzņēmuma OKD konkurentam vienam pašam tirgus daļa bija aptuveni 50 % no ģeogrāfiskā tirgus, kas aptver Čehiju un Poliju. |
(30) |
Turklāt visos trijos SC ģeogrāfiskajos tirgos, kas minēti 29. apsvērumā (tikai Čehija, tikai Polija un ģeogrāfiskais tirgus, kas ietver abas valstis), ir uzņēmējs, kam vienam pašam ir tirgus daļa apmēram 50 % vai vairāk. Tātad šajā saistībā ir jāatgādina par konstantu tiesu praksi (15), saskaņā ar kuru “ļoti lielas tirgus daļas pašas par sevi, izņemot īpašos gadījumos, ir pierādījums par dominējošo stāvokli. Tas ir tad, ja tirgus daļa ir 50 %”. |
(31) |
Pat aplūkojot lielāku tirgu, kas ietver Čehiju, Slovākiju, Austriju, Poliju, Ungāriju un Vāciju, kā to gribēja pieprasījuma iesniedzējs, triju lielāko konkurentu kopējā tirgus daļa tik un tā būtu samērā liela (62,7 % 2005. gadā, 60,2 % 2006. gadā, 56,9 % 2007. gadā un 57,3 % 2008. gadā (16)). |
(32) |
Līdzīgi kā CSFC gadījumā, arī SC piegāžu drošībai un stabilitātei ir liela loma līgumattiecībās. Pieteikuma iesniedzēja norādītā informācija par to, cik lielā mērā klienti maina piegādātājus, liecina, ka atsevišķos gados vairāki uzņēmuma OKD SC pircēji pārtrauc ogļu iegādi no OKD vai ka daži viena gada līgumi vai vienreizēji līgumi netika pagarināti. Ņemot vērā to, ka pieprasījuma iesniedzējs nesniedza prasīto informāciju par šādu piegāžu apjomiem vai par to daļu uzņēmuma OKD ražošanas apjomā, būtu tomēr grūti secināt, ka OKD klients varētu viegli pāriet pie cita piegādātāja, ja OKD nedaudz, tomēr jūtami paceltu cenu. |
IV. SECINĀJUMI
(33) |
Attiecībā uz bituminozo ogļu ieguvi Čehijā situāciju tādējādi var rezumēt šādi: attiecībā gan uz SC, gan uz CSFC triju lielāko konkurentu kopējā tirgus daļa saskaņā ar šo lēmumu definētajā ģeogrāfiskajā tirgū ir augsta, un, vēl jo svarīgāk, lielākajam ražotājam vienam pašam ir gandrīz 50 % liela tirgus daļa, tāpēc tirgus jāuzskata par ļoti koncentrētu, un, kā minēts 20. apsvērumā, absolūti lielāko daļu iegūto ogļu patērē vietējā tirgū. Informācija par piegādātāju maiņas līmeni nepamato slēdzienu, ka bituminozo ogļu pircēji gribētu vai spētu viegli pāriet pie cita piegādātāja neliela, tomēr jūtama cenas pieauguma gadījumā. |
(34) |
Pieprasījuma iesniedzējs atzina arī to, ka, tā kā bituminozo ogļu ieguve ir rentabla tikai tajās vietās, kur jau notiek to ieguve (jo sevišķi vietās, kur ieguvi veic uzņēmums OKD), “cita uzņēmuma piekļuve Čehijas tirgum nav reāla un nav notikusi pēdējo piecu gadu laikā” (17). Tas pats attiecas uz ogļu piegādēm, par kurām pieprasījuma iesniedzējs liecina, ka tam nav ziņu par kādu būtisku piekļuvi Čehijas tirgum un vairums lielo vairumtirdzniecības klientu ir noslēguši ilgtermiņa līgumus (18). |
(35) |
Ņemot vērā 8.–34. apsvērumā izskatītos faktorus, jāsecina, ka uz bituminozo ogļu – gan CSFC, gan SC – ieguves tirgu Čehijā patlaban neattiecas tieša konkurence. Tāpēc Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt minētās darbības Čehijā. Tādējādi Direktīvu 2004/17/EK turpina piemērot gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Čehijā iegūt bituminozās ogles, kā arī – kad tās organizē projektu konkursus minēto darbību veikšanai Čehijā. |
(36) |
Šis lēmums ir pamatots ar juridisko un faktisko situāciju laikposmā no 2010. gada novembra līdz 2011. gada martam, kā tā ir atspoguļota Čehijas sniegtajā informācijā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas izmaiņas juridiskajā vai faktiskajā situācijā norādīs, ka nosacījumi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanai ir ievēroti. |
(37) |
Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Valsts līgumu padomdevējas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Bituminozo ogļu ieguvei Čehijā Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktu nepiemēro. Attiecīgi Direktīvu 2004/17/EK turpina piemērot līgumiem, ko piešķir līgumslēdzēji un kas paredzēti, lai dotu tiem tiesības veikt šādas darbības Čehijā.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Čehijas Republikai.
Briselē, 2011. gada 20. maijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Michel BARNIER
(1) OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.
(2) Saskaņā ar Komisijas nemainīgo praksi (piemēram, Komisijas Lēmums 2009/47/EK (OV L 19, 23.1.2009., 57. lpp.); Komisijas Lēmums 2010/192/ES (OV L 84, 31.3.2010., 52. lpp.) utt.).
(3) Skatīt pieprasījuma 21. lappusi: “(..) nepastāv bituminozo ogļu ieguves tirgus, tirgu konceptuāli var definēt tikai nākamajā etapā, kad ražotājs pārdod iegūtās ogles.”
(4) Skatīt cita starpā Komisijas 1999. gada 29. septembra lēmumu, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līgumu (lieta IV/M.1532 BP Amoco/Arco), 14. punkts.
(5) Skatīt 2. tabulu pieprasījuma 39. lpp.
(6) Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts, Ogļu un naftas tirgus novērošanas centrs – Cietā kurināmā piedāvājums un pieprasījums 2009. gadā.
(7) Turpat, 5. zemsvītras piezīme.
(8) Skatīt pieprasījumu – 23. lappuse, 6. punkts.
(9) Skatīt pieprasījumu – 23. lappuse, 6. punkts.
(10) Skatīt Komisijas paziņojumu par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Kopienas konkurences tiesību aktos (OV C 372, 9.12.1997., 5. lpp.)
(11) Skatīt pieprasījumu – 14. lappuse, 4. punkts.
(12) Skatīt pieprasījumu – 8. lappuse, 3. punkts.
(13) CSFC imports no ASV 2009. gadā veidoja aptuveni 1 % no patēriņa un SC imports no Krievijas veidoja aptuveni 6 % no patēriņa. Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja vēstulē (9.2.2011.) minētajiem provizoriskajiem datiem 2010. gadā CSFC importa daļa no ASV pieaugusi aptuveni līdz 3 % no patēriņa un SC importa daļa no Krievijas pieaugusi aptuveni līdz 12 % no iekšzemes patēriņa.
(14) Skatīt tabulu pieprasījuma 58. lappusē.
(15) Skatīt 328. punktu Pirmās instances tiesas (Trešā palāta) 2002. gada 28. februāra spriedumā. Atlantic Container Line AB un citi pret Eiropas Kopienu Komisiju. Lieta T-395/94. Eiropas Tiesas ziņojumi 2002, II-00875. lpp.
(16) Skatīt tabulu pieprasījuma 59. lappusē.
(17) Skatīt 5. punktu pieprasījuma 62. lappusē.
(18) Skatīt 6. punktu pieprasījuma 62. lappusē.