16.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/1

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 174/2005 (2005. gada 31. janvāris), ar ko nosaka ierobežojumus tādas tehniskās palīdzības sniegšanai Kotdivuārai, kas ir saistīta ar militārām darbībām (2), paredzēts aizliegt eksportēt aprīkojumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un sniegt konkrētu tehnisko palīdzību, finansējumu un finansiālu palīdzību. Minētie ierobežojumi tika ieviesti saskaņā ar Padomes Kopējo nostāju 2004/852/KĀDP (2004. gada 13. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Kotdivuāru (3).

(2)

Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2010. gada 15. oktobra Rezolūciju 1946 (2010) un Lēmumu 2010/656/KĀDP, ir jāgroza Regulu (EK) Nr. 174/2005, lai atļautu eksportēt nenāvējošu aprīkojumu, kā arī nenāvējošu aprīkojumu, ko iespējams izmantot iekšējām represijām - kurš paredzēts vienīgi tam, lai Kotdivuāras drošības spēki, uzturot sabiedrisko kārtību, spētu pielietot spēku tikai piemērotā un samērīgā veidā, kā arī sniegt saistīto tehnisko palīdzību, finansējumu vai finansiālu palīdzību.

(3)

Tāda aprīkojuma saraksts, ko varētu izmantot iekšējām represijām, būtu jāatjaunina saskaņā ar ekspertu ieteikumiem, ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 (2005. gada 27. jūnijs) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (4).

(4)

Ņemot vērā neseno dokumentu izstrādes praksi, ir lietderīgi atjaunināt pantu par Savienības jurisdikciju.

(5)

Regula (EK) Nr. 174/2005 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Atkāpjoties no 2. panta, tajā minētie aizliegumi neattiecas uz:

2)

iekļauj šādu pantu:

“4.a pants

1.   Atkāpjoties no 3. panta, II pielikumā minētā tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs vai pakalpojuma sniedzējs veic uzņēmējdarbību, ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par atbilstīgiem, var atļaut pārdot, piegādāt, pārsūtīt vai eksportēt I pielikumā minēto nenāvējošo aprīkojumu vai sniegt tehnisko palīdzību, finansējumu vai finansiālu palīdzību saistībā ar šādu nenāvējošo aprīkojumu, ja tā iepriekš pārliecinājusies, ka šāds nenāvējošais aprīkojums ir paredzēts vienīgi tam, lai Kotdivuāras drošības spēki, uzturot sabiedrisko kārtību, spētu pielietot spēku tikai piemērotā un samērīgā veidā.

2.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 1. punktu.

3.   Atļaujas nepiešķir jau notikušām darbībām.”;

3)

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

Šo regulu piemēro:

4)

regulas I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu;

5)

regulas II pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

16.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/5

(1)

Komisijas 2006. gada 11. oktobra Regulā (EK) Nr. 1505/2006, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 attiecībā uz pārbaudēm, kas obligāti jāveic saistībā ar aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu (2), noteikts, ka dalībvalstīm jāveic pārbaudes, lai apstiprinātu, ka dzīvnieku turētāji ievēro Regulas (EK) Nr. 21/2004 prasības.

(2)

Turklāt Regulā (EK) Nr. 1505/2006 paredzēts, ka dalībvalstīm katru gadu jāiesniedz Komisijai gada pārskats atbilstoši minētās regulas pielikumā iekļautajam paraugam par iepriekšējā pārbaudes periodā veikto pārbaužu rezultātiem.

(3)

Datu vākšanai ziņošanas procesā jābūt piemērotai un samērīgai ar īstenojamo mērķi. Lai ziņošana būtu konkrētajiem mērķiem atbilstošāka, dažas Regulas (EK) Nr. 1505/2006 prasības un tās pielikumā iekļautais pārskata paraugs ir jāvienkāršo, lai labāk atspoguļotu ar pārbaužu īstenošanu saistīto informāciju un lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1505/2006.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.

Regulas 7. panta b) punktu aizstāj ar šādu punktu:

2.

Pielikumā izdara grozījumus saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

16.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/7

(1)

Komisijas 2003. gada 23. jūnija Regulā (EK) Nr. 1082/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 īstenošanai attiecībā uz minimālo līmeni pārbaudēm, kas jāveic saskaņā ar liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu (2), noteiktas šādu pārbaužu obligātās prasības.

(2)

Īstenojot Regulā (EK) Nr. 1082/2003 paredzētās pārbaudes uz vietas, gūtā pieredze, kas izklāstīta gada ziņojumos, un pieredze, kas gūta, īstenojot Komisijas Regulā (EK) Nr. 1505/2006 (3) noteiktās aitu un kazu pārbaudes uz vietas, pamato to, ka tiek samazināts gadā pārbaudāmo saimniecību un pārbaudāmo dzīvnieku skaits. Parasti ir jāpārbauda visi dzīvnieki saimniecībā. Tomēr kompetentajai iestādei jābūt pilnvarotai samazināt pārbaudāmo dzīvnieku skaitu saimniecībās, kurās ir vairāk nekā 20 dzīvnieku, pārbaudot atbilstošu šo dzīvnieku reprezentatīvu paraugu.

(3)

Turklāt Regulā (EK) Nr. 1082/2003 paredzēts, ka dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai gada ziņojums atbilstoši minētās regulas I pielikumā iekļautajam paraugam, norādot sīku informāciju par minēto pārbaužu īstenošanu.

(4)

Gada ziņojumā iekļaujamo datu savākšanai jābūt piemērotai un samērīgai ar īstenojamo mērķi. Lai ziņojumu sniegšanu padarītu konkrētajiem mērķiem atbilstošāku un proporcionālāku, dažas Regulas (EK) Nr. 1082/2003 prasības un tās I pielikumā iekļautais paraugs ir jāvienkāršo, lai labāk atspoguļotu ar pārbaužu īstenošanu saistīto informāciju.

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1082/2003.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

1.

Regulas 2. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.   Kompetentā iestāde katru gadu veic pārbaudes vismaz 3 % saimniecību.

2.   Ja 1. punktā minētajās pārbaudēs atklājas būtiski Regulas (EK) Nr. 1760/2000 pārkāpumi, minimālo pārbaužu skaitu nākamajā ikgadējas pārbaudes periodā palielina.”

2.

Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

Kompetentā iestāde pārbauda visu saimniecībā esošo dzīvnieku identifikāciju.

Tomēr, ja dzīvnieku skaits saimniecībā pārsniedz divdesmit, kompetentā iestāde var nolemt pārbaudīt identifikācijas līdzekļus attiecībā uz šo dzīvnieku reprezentatīvu paraugu saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem ar nosacījumu, ka pārbaudīto dzīvnieku skaits ir pietiekams, lai ar 95 % ticamības līmeni konstatētu 5 % no gadījumiem, kad šādu dzīvnieku īpašnieki nav ievērojuši Regulu (EK) Nr. 1760/2000.”

3.

Regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

4.

Minētās regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

16.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/10

(1)

Komisija 2010. gada 4. janvārī par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importu saņēma sūdzību, ko saskaņā ar pamatregulas 5. pantu iesniedza uzņēmums Borealis Agrolinz Melamine GmbH, DSM Melamine B.V. un Zakłady Azotowe Puławy (“sūdzības iesniedzēji”) to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no kopējās melamīna produkcijas Savienībā.

(2)

Šajā sūdzībā bija sniegti pirmšķietami pierādījumi par dempingu un būtisku kaitējumu, un tos atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Komisija 2010. gada 17. februārī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“procedūras sākšanas paziņojums”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes melamīna importu Savienībā.

(4)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējiem, ražotājiem eksportētājiem ĶTR, importētājiem, tirgotājiem, lietotājiem, piegādātājiem, attiecīgajām zināmajām apvienībām un ĶTR pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā lūgt, lai tās tiktu uzklausītas.

(5)

Ievērojot ĶTR ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, procedūras sākšanas paziņojumā dempinga un kaitējuma noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu bija paredzēta atlase. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visus ĶTR ražotājus eksportētājus aicināja pieteikties Komisijā un, kā norādīts procedūras sākšanas paziņojumā, sniegt pamatinformāciju par izmeklēšanas periodā (no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim) veiktajām darbībām saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(6)

Atbildot uz minēto aicinājumu, tika saņemtas septiņas atbildes no ražotājiem eksportētājiem vai to grupām ĶTR. Tomēr divi uzņēmumi jau sākumā atteicās no turpmākas sadarbības izmeklēšanā. Tāpēc atlase vairs nebija vajadzīga, un visas iesaistītās personas tika informētas, ka izlase netiks veidota.

(7)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai atsevišķā režīma (“AR”) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas zināmajiem iesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, Ķīnas iestādēm un citiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri bija pieteikušies procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā. Trīs ražotāju eksportētāju grupas un viens individuāls ražotājs eksportētājs pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu vai AR, ja izmeklēšanā tiktu konstatēts, ka tie neatbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Savukārt viena grupa pieprasīja tikai AR.

(8)

Visām zināmajām ieinteresētajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri bija pieteikušies procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, tika nosūtītas anketas. Atbildes iesniedza pieci ĶTR ražotāji eksportētāji un to saistītie uzņēmumi, viens ražotājs no Amerikas Savienotajām Valstīm, kuru procedūras sākšanas paziņojumā bija ierosināts izmantot par analogo valsti, un viens ražotājs no Indonēzijas, ko arī varētu izmantot par analogo valsti. Aizpildītās anketas iesniedza trīs Savienības ražotāji, un septiņi ražojuma lietotāji arī sadarbojās, iesniedzot aizpildītas anketas. Šīs izmeklēšanas gaitā nebija tādu importētāju, kuri būtu snieguši Komisijai kādu informāciju vai paziņojuši par sevi.

(9)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses, un veica pārbaudes šādos uzņēmumos:

(10)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ražotājam eksportētājam, kurš pieprasīja tikai AR, un ražotājiem eksportētājiem, kuriem varētu nepiešķirt TER, un lai, pamatojoties uz datiem no Indonēzijas kā analogās valsts, noteiktu normālo vērtību, pārbaudes apmeklējums notika šādā uzņēmumā:

(11)

Dempinga un kaitējumu izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(12)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīns, kuru pašlaik klasificē ar KN kodu 2933 61 00.

(13)

Melamīns ir balts kristālisks pulveris, ko iegūst no urīnvielas. Melamīnu galvenokārt izmanto grīdas laminātā, prespulveros, koksnes plātnēs un sveķu pārklājumos.

(14)

Izmeklēšana parādīja, ka melamīnam, ko Savienības ražošanas nozare ir saražojusi un pārdod Savienībā, melamīnam, kas ražots un pārdots ĶTR iekšzemes tirgū, un melamīnam, ko ĶTR importēja Savienībā, tāpat kā melamīnam, kas ražots un pārdots Indonēzijā, ko izmantoja par analogo valsti, būtībā ir vienas un tās pašas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats galalietojums.

(15)

Tāpēc šos ražojumus pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē provizoriski uzskata par līdzīgiem.

(16)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga pārbaudēs saistībā ar ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem tika konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad turpmāk sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

(17)

Trīs ĶTR ražotāju eksportētāju grupas un viens ĶTR ražotājs eksportētājs pieprasīja TER un norādītajā termiņā iesniedza aizpildītu TER pieprasījuma veidlapu.

(18)

Visiem šiem sadarbībā iesaistītajiem ĶTR uzņēmumiem Komisija pieprasīja sniegt visu nepieciešamo informāciju un pārbaudīja TER pieprasījuma veidlapā sniegto informāciju attiecīgajos uzņēmumos.

(19)

Tika konstatēts, ka neviens no sadarbībā iesaistītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un neviena no sadarbībā iesaistītajām ĶTR ražotāju eksportētāju grupām neatbilda TER piešķiršanas kritērijiem. Visi uzņēmumi, kuri bija iesaistīti melamīna ražošanā vai tirdzniecībā un kuri bija izvietoti ĶTR, tika aicināti pieprasīt TER. Ja TER piešķiršana tiktu noraidīta vienam kādas grupas uzņēmumam, tad tā tiktu noraidīta visai grupai kopumā.

(20)

Tiem uzņēmumiem, kuri no dabasgāzes ražo urīnvielu, ko pēc tam izmanto melamīna ražošanai, šo noraidījumu pamatoja ar to, ka galvenās izejvielas – dabasgāzes – izmaksas pietiekami neatspoguļojot tirgus vērtības, kā prasīts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā. TER izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas bija saistīts ar valsts iejaukšanos ĶTR dabasgāzes tirgū.

(21)

ĶTR dabasgāzes tirgu galvenokārt pārvalda trīs valstij piederoši uzņēmumi. Uzņēmumi, kuri ražo urīnvielu, no kuras pēc tam iegūst melamīnu, urīnvielas ražošanā gūst labumu no zemām gāzes cenām, ko noteikusi valdība. Uzņēmums, kurš ražo urīnvielu, kas kā mēslošanas līdzeklis ir nozīmīga Ķīnas lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, maksā ievērojami zemāku cenu par gāzi, salīdzinot ar uzņēmumiem, kuriem gāze nepieciešama izmantošanai citās rūpnieciskās darbībās. Līdztekus šim divējādam cenu noteikšanas mehānismam dabasgāzes cena rūpnieciskam lietojumam neatspoguļo patieso situāciju valsts iejaukšanās dēļ un ir ievērojami zemāka nekā dabasgāzes cena pasaules tirgū.

(22)

Šāda zemā gāzes cena ļauj šiem melamīna ražotājiem to ražot par neparasti zemām cenām, izmantojot priekšrocības, ko sniedz izkropļotā zemā dabasgāzes cena. Tā kā dabasgāze veido lielu daļu (aptuveni 80 %) no urīnvielas izmaksām un urīnviela veido 50–60 % no melamīna ražošanas izmaksām, var uzskatīt, ka tie ĶTR uzņēmumi, kuri urīnvielu ražo no dabasgāzes, neatbilst 1. kritērija prasībām.

(23)

Daži uzņēmumi nevis paši ražo urīnvielu, bet gan to iepērk no nesaistītiem piegādātājiem. Neraugoties uz to, urīnvielas tirgus ir izkropļots, jo tajā novērojami trīs galvenie valsts iejaukšanās veidi. Pirmkārt, valstī pastāv stingri noteiktas urīnvielas importa kvotas un eksporta nodokļi 110 % apmērā sezonas vidū un 10 % apmērā ārpus sezonas IP. Otrkārt, Ķīnas valdība ir noteikusi, ka no 2005. gada 1. jūlija, pārdodot urīnvielu iekšzemes tirgū, nav jāmaksā PVN. Treškārt, Ķīnas valdība ir tieši iesaistījusies tirgū, izmantojot valsts mēslošanas līdzekļu iepirkuma sistēmu, kas ir spēkā no 2004. gada un saskaņā ar kuru valsts iepērk urīnvielu tieši no ražotājiem, lai saglabātu stratēģiski noteikto rezervi, un var arī izlaist noteiktus urīnvielas daudzumus iekšzemes tirgū. Turklāt urīnvielas ražotāji gūst labumu no preferenciāliem elektroenerģijas tarifiem, preferenciāliem dzelzceļa pārvadājumu tarifiem un, kā minēts iepriekš, arī preferenciālām dabasgāzes cenām.

(24)

Eksporta ierobežojumi kopā ar priekšrocībām, ko rada urīnvielu pārdošana iekšzemes tirgū, samazina urīnvielas eksporta apjomus, tādējādi novirzot urīnvielas piegādes uz iekšzemes tirgu un radot lejupēju spiedienu uz cenu iekšzemes tirgū. Galvenais šīs zemās iekšzemes tirgus cenas iemesls ir valsts iejaukšanās urīnvielas tirgū ĶTR. Attiecīgi jāuzskata, ka tie ĶTR uzņēmumi, kuri urīnvielu neražo, bet iepērk no trešām personām, neatbilst 1. kritērija prasībām.

(25)

Papildus iepriekš aprakstītajai vispārējai situācijai viena uzņēmumu grupa neatbilda arī pārējām 1. kritērija prasībām, jo kontrolakciju sabiedrība pilnībā pieder valstij un atsevišķos šīs grupas uzņēmumos akciju kontrolpakete arī pieder valstij. Tādējādi uz šo grupu attiecas būtiska valsts iejaukšanās svarīgu, ar uzņēmējdarbību saistītu lēmumu pieņemšanā.

(26)

Divi uzņēmumi neatbilda ne 2., ne 3. kritērija prasībām. Viens no tiem nevarēja uzrādīt pilnīgu grāmatvedības dokumentāciju un bez maksas izmantoja kādas valsts iestādes piedāvātās biroja telpas. Otra uzņēmuma grāmatvedības pārskati neatbilda starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tas pārņēmis valstij piederošo uzņēmumu tā patiesajā vērtībā.

(27)

Viens uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tas atbilst 3. kritērijam, jo nebija samaksāti procenti par parādu, kas bija radies no privatizācijas procesā veiktās akciju pārdošanas. Precīzāk, privatizācijas procesa sākumposmā akcionāram tika aizdoti līdzekļi no kapitāla, ko tas bija ieguldījis. Pēc tam veicot akciju pārvedumus, kā maksājums tika izmantotas parādsaistības. Aizdevums tika atmaksāts tikai pēc 10 gadiem, un to veica privātam uzņēmumam piederošs akciju turētājs, turklāt bez jebkādiem procentmaksājumiem par aizdevuma summu.

(28)

Vienam uzņēmumam tika atteikts TER, jo tā saistītais pārdošanas uzņēmums, kas arī bija iesaistīts darījumos ar attiecīgo ražojumu, nebija aizpildījis TER pieprasījuma veidlapu.

(29)

Komisija oficiāli paziņoja konstatējumus par TER attiecīgajiem ĶTR uzņēmumiem, ĶTR iestādēm un sūdzības iesniedzējiem. Tiem tika dota arī iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu, ja būtu īpaši iemesli tikt uzklausītiem.

(30)

Tika sniegti vairāki rakstiski dokumenti, un daži ražotāji eksportētāji tika uzklausīti. Ražotāji eksportētāji iebilda, ka ĶTR apmēram 70 % no urīnvielas galvenokārt tiek ražoti, kā galveno izejvielu izmantojot ogles, un tikai kādi 30 % no urīnvielas tiek ražoti no dabasgāzes. Tomēr, tā kā valsts iejaucas urīnvielas tirgū, kā izklāstīts 23. un 24. apsvērumā, tas nemaina secinājumu par to, ka melamīna ražošanas izmaksas ir ievērojami izkropļotas. Tāpēc šis apgalvojums ir noraidīts.

(31)

Arī citi rakstiskajā izklāstā un pēc informācijas izpaušanas veiktajā uzklausīšanā izvirzītie argumenti nebija tādi, lai grozītu priekšlikumu noraidīt TER piešķiršanu visiem uzņēmumiem, kuri to bija pieprasījuši.

(32)

Ņemot vērā iepriekš minēto, neviens no sadarbībā iesaistītajiem ĶTR uzņēmumiem, kuri bija pieprasījuši TER, nevarēja pierādīt, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem. Tāpēc tika uzskatīts, ka visu šo uzņēmumu TER pieprasījumi būtu jānoraida. Notika apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, kura neiebilda pret šiem secinājumiem.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valsts mēroga maksājumu, ja tāds ir, nosaka tām valstīm, uz kurām attiecas pamatregulas 2. panta 7. punkts, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi spēj pierādīt, ka tie atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

(34)

Turklāt visi uzņēmumi un grupas, kuri pieprasīja TER, pieprasīja arī AR gadījumā, ja tiem netiktu piešķirts TER. Turklāt viena grupa pieprasīja tikai AR. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, provizoriski tika konstatēts, ka trīs no pieciem ĶTR uzņēmumiem – ražotājiem eksportētājiem vai to grupām atbilst visām AR piešķiršanas prasībām. Vienai ĶTR uzņēmumu grupai tika noraidīta AR piešķiršana, jo minētā sabiedrība pilnībā pieder valstij un atsevišķu tās uzņēmumu kontrolpakete arī pieder valstij. Tika noraidīta AR piešķiršana vēl vienam uzņēmumam, jo tā saistītais pārdošanas uzņēmums nebija aizpildījis TER/AR pieprasījuma veidlapu. Tāpēc nebija iespējams novērtēt kritērijus AR piešķiršanai.

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, normālā vērtība jānosaka, izmantojot cenas iekšzemes tirgū vai saliktā normālā vērtība kādā analogā valstī.

(36)

Procedūras sākšanas paziņojumā Komisija pauda nodomu normālās vērtības noteikšanai par piemērotu analogo valsti izmantot Amerikas Savienotās Valstis, un ieinteresētās personas tika aicinātas par to izteikt piezīmes.

(37)

Komisija pārbaudīja, vai par analogo valsti varētu izvēlēties citas valstis, un nosūtīja anketas melamīna ražotājiem Indijā, Irānā, Indonēzijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Tikai ASV un Indonēzijas melamīna ražotāji atbildēja uz anketas jautājumiem.

(38)

Pārbaudot sniegtās atbildes, par analogo valsti tika izvēlēta Indonēzija, kurā ir atvērts tirgus un zema ievedmuita, kā arī ievērojami melamīna apjomi, kas tiek importēti no vairākām trešām valstīm. Turklāt tika konstatēts, ka Indonēzijas ražotāju izmaksu struktūra vairāk līdzinās Ķīnas, nevis ASV ražotāju izmaksu struktūrai, tāpēc tiks iegūta patiesāka normālā vērtība. Izmeklēšanā netika konstatēti iemesli, kāpēc Indonēzija nebūtu piemērota normālās vērtības noteikšanai.

(39)

Visbeidzot, neviena ieinteresētā persona, arī sūdzības iesniedzēji, neuzstāja, ka ASV būtu jāizmanto par piemērotu analogo valsti šajā izmeklēšanā.

(40)

Ziņas, kuras aizpildītajā anketā bija sniedzis Indonēzijas ražotājs, kurš sadarbojās, tika pārbaudītas uz vietas un atzītas par ticamu informāciju, ar ko var pamatot normālo vērtību.

(41)

Tādēļ tiek provizoriski secināts, ka Indonēzija ir piemērota un pamatota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(42)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas bija saņemta no analogās valsts ražotāja.

(43)

Attiecīgais ražojums tika pārdots reprezentatīvos daudzumos Indonēzijas iekšzemes tirgū.

(44)

Tomēr, ja izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū veiktie pārdevumi nesaistītiem pircējiem nebija rentabli, normālo vērtību aprēķināja, izmantojot Indonēzijas ražotāja izgatavošanas izmaksas, PVA izmaksas, kā arī iekšzemes tirgū gūtu samērīgu peļņu

(45)

PVA izmaksas un peļņu noteica atbilstoši 2. panta 6. punkta c) apakšpunktam, pamatojoties uz citu saprātīgu metodi, saskaņā ar kuru PVA izmaksas tika salīdzinātas ar Savienības ražošanas nozares peļņu. Izmantotās PVA izmaksas tika uzskatītas par samērīgām, jo tās atbilda Savienības ražošanas nozares PVA. Peļņas summa daudz neatpalika no Savienības ražošanas nozares rentablajos gados gūtās peļņas. Nav sniegta informācija par to, vai šis peļņas lielums pārsniedz citu eksportētāju vai ražotāju parasto peļņu, ko tie gūst, pārdodot tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus attiecīgās valsts iekšzemes tirgū.

(46)

Tā kā visi sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji, kuriem piešķirts AR, pārdeva attiecīgo ražojumu eksportam uz Savienību tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz cenām, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu faktiski samaksātas vai jāmaksā par attiecīgo ražojumu.

(47)

Normālo vērtību un eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas korekcijas, kas attiecās uz cenām un to salīdzināmību. Visos gadījumos, kad pieprasījumi bija pieņemami, precīzi un pamatoti ar pierādījumiem, vajadzības gadījumā izdarīja korekcijas attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakojuma, kredīta izmaksām un maksājumiem par banku pakalpojumiem un komisijas maksām.

(48)

Tiek norādīts, ka normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja tādā pašā līmenī kā piemērotos netiešos nodokļus, proti, ieskaitot PVN.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts AR, dempinga starpības noteica, pamatojoties uz analogās valsts vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar katra uzņēmuma vidējo svērto eksporta cenu, attiecīgo ražojumu eksportējot uz Savienību, kā noteikts iepriekš.

(50)

Uz šā pamata provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

(51)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, vispirms noteica sadarbības līmeni, salīdzinot sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju paziņoto eksporta apjomu uz Savienību un līdzvērtīgus Eurostat datus.

(52)

Tā kā sadarbība no ĶTR bija zema, proti, 30 %, valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, noteica, salīdzinot Indonēzijai noteikto normālo vērtību ar eksporta cenu, ko norādīja sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji, kuriem netika piešķirts ne TER, ne AR.

(53)

Pamatojoties uz šo, valsts mēroga dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 65,6 % apmērā no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas.

(54)

Sūdzību iesniedza trīs galvenie Savienības melamīna ražotāji, kuru ražotnes atrodas Austrijā, Vācijā un Itālijā (Borealis), Nīderlandē (DSM) un Polijā (Puławy) un kuru produkcija IP kopā veidoja vairāk nekā 90 % no kopējās produkcijas Savienībā. Divi citi ražotāji, kuri ražo mazākus melamīna apjomus, neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu.

(55)

Lai noteiktu Savienības kopējo ražošanas apjomu, izmantoja visu pieejamo informāciju par Savienības ražotājiem, tostarp informāciju, kas sniegta sūdzībā, un datus, kuri savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas.

(56)

Pamatojoties uz to, tika aprēķināts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms IP laikā bija apmēram 340 000 tonnu. Šajā apjomā ir iekļauti visu to Savienības ražotāju ražošanas apjomi, kas paziņoja par sevi, kā arī to ražotāju aptuveni aprēķinātie ražošanas apjomi, kuri procedūrā bija pasīvi (“pasīvie ražotāji”). Tā kā nebija citas informācijas, lai noteiktu Savienības kopējo saražoto un patērēto apjomu, izmantoja sūdzībā par pasīvajiem ražotājiem norādītās ziņas.

(57)

Patēriņu noteica, pamatojoties uz kopējo importa apjomu pēc Eurostat datiem, Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienības tirgū, tostarp pasīvo ražotāju pārdošanas apjoma aptuveno aprēķinu. Aptuveno aprēķinu pamatā bija sūdzībā norādītās ziņas.

1.   tabula

(58)

Patēriņš laikā no 2006. līdz 2007. gadam pieauga par 5 %, no 2007. līdz 2008. gadam samazinājās par 17 % un IP saruka vēl par 16 %. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 28 %.

(59)

Melamīna patēriņa sarukums skaidrojams ar tirgus apstākļiem un īpaši ar to, ka uz laiku sašaurinājās mājokļu un celtniecības tirgus, kuri ir galvenie melamīna noieta tirgi. Melamīns ir nozīmīgs šīs nozares izejmateriāls, un nav sagaidāms, ka tas tiks aizstāts ar kādiem citiem materiāliem. Tomēr paredzams, ka līdz ar kopējo ekonomikas atveseļošanos pieprasījums pēc melamīna atkal atjaunosies.

(60)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka melamīna imports no ĶTR bija attīstījies šādi:

2.   tabula

(61)

Laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam palielinājās Ķīnas imports Savienības tirgū. Lai gan kopējais patēriņš ES tirgū šai pašā periodā samazinājās par 12 %, Ķīnas eksportētāju pārdevumu apjoms Savienības tirgū palielinājās par 30 %. Kā redzams tabulā turpmāk, minētajā periodā pieauga arī tirgus daļa.

(62)

IP situācija mainījās. Patēriņš saruka par 18 %, bet Ķīnas ražotāju eksporta apjoms samazinājās vēl vairāk. IP samazinājās ne vien eksporta apjoms, bet arī importa apjomi no Ķīnas.

3.   tabula

Saskaņā ar Eurostat datiem importa cena no Ķīnas attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 10 %.

4.   tabula

(63)

Tomēr daudzi Ķīnas eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās, un tajā tika noskaidrots, ka vidējā importa cena sadarbībā iesaistītajiem Ķīnas eksportētājiem, kuru produkcija veidoja apmēram 30 % no Ķīnas importa kopapjoma, bija daudz zemāka nekā Eurostat norādītā cena, zemāka nekā Savienības ražošanas nozares cena un izmeklēšanas periodā bija vidēji EUR 806 par tonnu.

(64)

Tādējādi šajā izmeklēšanas posmā tiek uzskatīts, ka, analizējot kaitējumu un cēloņsakarību, būtu jāņem vērā cena, kas konstatēta, veicot pārbaudi sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju telpās Ķīnā.

(65)

Izmeklēšanā dažas personas apgalvoja, ka no Ķīnas importētā melamīna kvalitāte ir sliktāka nekā Savienības ražošanas nozares ražotā melamīna kvalitāte un ka to nevar izmantot dažos lietojumos, piemēram, virsmas pārklājuma materiālu izgatavošanā. Tā kā šo apgalvojumu nevarēja pamatot, šajā izmeklēšanas posmā to neņēma vērā.

(66)

Lai analizētu cenu samazinājumu, tās Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, kas koriģētas, ņemot vērā transporta un pārkraušanas izmaksas, atbilstīgi EXW cenām, tika salīdzinātas ar attiecīgajām sadarbībā iesaistīto ĶTR eksportētāju vidējām svērtajām CIF cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū.

(67)

Salīdzinājums liecināja, ka IP Savienībā pārdotā attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma dempinga cenas bija aptuveni par 10,3% zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(68)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturoja Savienības ražošanas nozares stāvokli no 2006. gada līdz IP beigām.

(69)

Kā redzams tabulā iepriekš, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms saruka par 20 %. Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %.

(70)

2008. gadā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda samazinājās apmēram līdz 396 200 tonnām. Taču sakarā ar to, ka pārdošanas apjomi palika nemainīgi un ražošanas apjomi samazinājās, pieejamās ražošanas jaudas izmantojums samazinājās no 86 % 2006. gadā līdz 77 % IP. Lielākais samazinājums notika laikā no 2008. gada līdz IP.

(71)

Pārdošanas apjoma rādītāji turpmāk tabulā attiecas uz apjomu, kas pārdots pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū.

6.   tabula

(72)

Lai gan patēriņš Savienībā 2006. gadā un IP samazinājās par 28 %, Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem Savienības tirgū saruka tikai par 15 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare spēja palielināt savu tirgus daļu no 74 % 2006. gadā līdz 86 % IP.

(73)

Vidējās Savienības ražošanas nozares EXW pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %. Laikposmā no 2008. gada līdz IP būtiski, proti, par 26 %, samazinājās pārdošanas cena.

7.a   tabula

(74)

Tika konstatēts, ka no 2006. gada līdz IP Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas samazinājās par 2 %. Taču tajā pašā laikposmā Savienības ražošanas nozare bija spiesta saglabāt zemas pārdošanas cenas, lai konkurētu ar lēto importu par dempinga cenām. Tādējādi Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas IP bija ievērojami zemākas nekā ražošanas izmaksas.

(75)

Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu attīstības dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7.b   tabula

(76)

Izmeklēšanas periodā krājumi veidoja apmēram 5 % no ražošanas apjoma. Attiecīgajā periodā, jo īpaši laikā no 2008. gada līdz IP, Savienības ražošanas nozare samazināja savu krājumu līmeni par 68 %. Taču šis krājumu apjoma samazinājums jāanalizē, ņemot vērā aktivitātes līmeņa samazinājumu pēc Savienības ražošanas nozares pārstrukturēšanas.

8.   tabula

(77)

Savienības ražošanas nozares apjoma samazināšanas pasākumu dēļ 2008. gadā darbinieku skaits samazinājās par 13 %, bet IP vēl par 1 %. Ražīguma samazināšanās jāaplūko, ņemot vērā apjoma samazināšanas pasākumu vispārīgo raksturu, kur darbinieku skaita samazināšanās seko ražošanas apjoma kritumam tikai pēc zināma laika. Darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās – par 6 %.

(78)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte ievērojami kritās – no 9,9 % zaudējumiem 2006. gadā līdz 18 % zaudējumiem IP. Šāda situācija bija vērojama, neraugoties uz to, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas no 2008. gada līdz IP samazinājās par 14 %, kā parādīts 7.b tabulā iepriekš.

(79)

Tendence, kas bija raksturīga naudas plūsmai, proti, ražošanas nozares spējai pašfinansēt savu darbību, lielā mērā atspoguļo rentabilitātes dinamiku. Tā rezultātā naudas plūsma attiecīgajā periodā būtiski samazinājās. Līdzīgus secinājumus var izdarīt par ienākumu no ieguldījumiem, kam bija vērojama līdzīga tendence, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares negatīvos rezultātus attiecīgajā periodā.

(80)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienības ražošanas nozares spēja ieguldīt līdzekļus tika ierobežota, jo attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās naudas plūsma. Tādējādi ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās par 26,2 %.

(81)

Patēriņš Savienībā no 2006. gada līdz IP saruka par 28 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 15 %. Analizējot tendences attiecīgajā periodā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma kritums par 15% bija mazāk izteikts nekā Savienības patēriņa samazinājums par 28 %. Tādējādi tajā pašā periodā ievērojami samazinājās arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa – par 12 procentu punktiem.

(82)

Iepriekš iedaļā par dempingu noteiktās dempinga starpības ĶTR ir ievērojami virs de minimis līmeņa. Ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenu, faktisko dempinga starpību ietekmi nevar uzskatīt par niecīgu.

(83)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka vairāki ar Savienības ražošanas nozares ekonomisko situāciju saistītie rādītāji attiecīgajā periodā ievērojami pasliktinājās.

(84)

Pārdošanas apjoms samazinājās par 15 %, ražošanas apjoms – par 20 %, ražošanas iekārtu izmantojums saruka no 86 % līdz 77 %, nodarbinātība – par 14 %. Tajā pašā periodā cenas samazinājās par 5 %. No 2008. gada līdz IP pārdošanas cena pazeminājās par 26 %, ārkārtīgi zema bija arī rentabilitāte, kas negatīvi ietekmēja ieguldījumus un tādus finanšu rādītājus kā naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem.

(85)

Pat tad, kad patēriņš samazinājās, Savienības ražošanas nozare spēja palielināt tirgus daļu Savienības tirgū par 12 procentu punktiem, taču zemais cenu līmenis Savienības tirgū būtiski pasliktināja Savienības ražošanas nozares finansiālo situāciju īpaši IP. Cenas nesedza ražošanas izmaksas, un radušies zaudējumi bija 18 % no apgrozījuma.

(86)

Balstoties uz šo informāciju, tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozarei IP tika nodarīts būtisks kaitējums.

(87)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu ir izraisījis importa dempings no attiecīgās valsts. Turklāt tika pārbaudīti arī citi zināmie faktori, ne tikai imports par dempinga cenām, kuri būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, lai pārliecinātos, ka šo faktoru izraisītais kaitējums nav saistīts ar importu par dempinga cenām.

(88)

Jāatgādina, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbība šajā izmeklēšanā bija ļoti zema. Sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju importa apjoms veidoja apmēram 29 % no melamīna importa kopapjoma IP.

(89)

Eurostat statistikas dati par importu liecināja, ka kopumā importa apjoms no Ķīnas attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās par 34 %. Citiem vārdiem sakot, imports minētajā periodā samazinājās ievērojami vairāk nekā patēriņš (– 28 %).

(90)

Attiecībā uz cenām saskaņā ar Eurostat datiem Ķīnas melamīna importa cena attiecīgajā periodā palielinājās par 10 %. Savukārt no 2008. gada līdz IP tā būtiski samazinājās – par 31 %. Tomēr informācija, kas tika iegūta, pārbaudot Ķīnas sadarbībā iesaistītos eksportētājus, kuri veido apmēram 30 % no importa kopējā apjoma no Ķīnas, liecināja, ka vidējā cena Ķīnas importam bija daudz zemāka nekā Eurostat norādītā cena. Tika konstatēts, ka sadarbībā iesaistīto ražotāju cena bija vidēji par 10,3 % zemāka nekā Savienības ražošanas nozares cena IP.

(91)

Ņemot vērā lielo nesadarbošanās pakāpi no ĶTR, tiek uzskatīts, ka jāņem vērā nevis Eurostat norādītās cenas, bet gan pārbaudītā cena, kas tika iegūta sadarbībā iesaistīto ražotāju uzņēmumos.

(92)

Analizējot melamīna importa apjomu pa mēnešiem, tika noskaidrots, ka IP pirmajā semestrī, kad krīze nozarē bija visdziļākā, Savienības tirgū bija liels Ķīnas importa apjoms, kas bija pārņēmis līdz pat 15 % no Savienības tirgus. Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares struktūru un ražošanas procesu, tai nebija citas izejas kā vien pazemināt pārdošanas cenu, lai saglabātu tirgus daļu. Lai gan Ķīnas eksportētāji ievērojami samazināja eksporta apjomus uz Savienību IP otrajā semestrī, tomēr negatīvā ietekme, ko IP sākumposmā bija radījis apjomīgais Ķīnas imports, un pārdošanas cenu zemais līmenis turpināja ietekmēt Savienības tirgu un Savienības ražošanas nozari līdz izmeklēšanas perioda beigām.

(93)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā būtiski samazinājās ražošana, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms un nodarbinātība. Savienības ražošanas nozares struktūra un iepriekš minēto kaitējuma faktoru attīstība liecina, ka ekonomiskā situācija zināmā mērā pasliktinājās krīzes un tirgū vērojamā zemā pieprasījuma dēļ, kā paskaidrots 97.–100. apsvērumā turpmāk. Taču tas izskaidrojams arī ar zemo cenu līmeni un Ķīnas eksporta radīto spiedienu īpaši laikā no 2008. gada līdz IP, kas neļāva tai nosegt izmaksas. Tādējādi IP zaudējumi uzkrājās un sasniedza 18 % no apgrozījuma.

(94)

Ņemot vērā izkropļoto situāciju, kas tika konstatēta TER izmeklēšanā, un augsto dempinga līmeni, kā arī konstatējumus, kas īpaši izklāstīti 92. apsvērumā, tiek uzskatīts, ka apstākļos, kad samazinājās tirgus daļa, importam par zemām dempinga cenām, kas Savienības tirgū samazināja Savienības ražošanas nozares cenu vairāk nekā par 10 %, bija zināma nozīme, jo tas vēl vairāk pazemināja pārdošanas cenas Savienības tirgū visā IP.

(95)

Uz šā pamata var noteikt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(96)

Citi faktori, kas tika pārbaudīti saistībā ar cēloņsakarību, ir pieprasījuma attīstība Savienības tirgū, ekonomikas krīze, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas, Savienības ražošanas nozares eksporta darbība un melamīna imports no citām trešām valstīm.

(97)

Jāatgādina, ka melamīnu galvenokārt izmanto būvniecības un mājokļu tirgū. Ekonomikas krīzes rezultātā sašaurinājās būvniecības un mājokļu tirgus, tādējādi patēriņš samazinājās ne vien Savienības, bet arī pasaules tirgū. Tā kā ES ir lielākais melamīna noieta tirgus pasaulē, krīze negatīvi ietekmēja šo tirgu. To apstiprināja patēriņa samazinājums 28 % apmērā, darbības pārtraukumi Savienības ražošanas nozarē, kā arī pārdošanas cenu samazinājums.

(98)

Tādējādi iepriekš minētie fakti un apsvērumi liecina, ka daļēji Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums varētu būt radies ekonomikas krīzes dēļ.

(99)

Tomēr, kā paskaidrots 88.–95. apsvērumā, jāievēro tas, ka Ķīnas melamīna tirgū bija vērojami acīmredzami izkropļojumi. Turklāt imports par dempinga cenām no ĶTR vidēji par 10 % samazināja Savienības ražošanas nozares cenu IP, tādējādi vēl vairāk pastiprinot negatīvo ietekmi uz cenu līmeni, jo īpaši IP.

(100)

Ņemot vērā Ķīnas eksportētāju piemēroto cenu samazinājumu un selektīvo klātbūtnes palielinājumu IP, kā izklāstīts 92. apsvērumā iepriekš, pat tad, ja tiek uzskatīts, ka daļēji Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums var būt radies ekonomikas krīzes dēļ, tas nepārtrauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(101)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka melamīna ražošana ir kapitālietilpīga darbība ar lielām pastāvīgajām izmaksām. Savienības ražošanas nozares melamīna ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā nemainījās, taču laikā no 2008. gada līdz IP tās samazinājās par 14 %, kā redzams 7.b tabulā iepriekš. Tas būtu ļāvis zināmā mērā uzlabot Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, taču zemais cenu līmenis Savienības tirgū un cenu samazinājums, ko radīja imports par zemām dempinga cenām no ĶTR, novērsa šo situāciju.

(102)

Tādējādi tiek secināts, ka ražošanas izmaksas nav Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis.

(103)

Lai gan kaitējuma un cēloņsakarības analīzē uzmanība tika pievērsta Savienības ražošanas nozares stāvoklim Savienības tirgū, tika pārbaudīta tās eksporta darbība kā cits iespējamais faktors, ar kuru var izskaidrot konstatēto kaitējumu.

11.   tabula

(104)

Analīze parādīja, ka Savienības ražošanas nozares veiktie eksporta pārdevumi nesaistītām personām attiecīgajā periodā saglabājās stabili, apmēram 85 000 tonnu jeb 28 % apmērā no ražošanas. Tādējādi pat krīzes laikā sūdzības iesniedzēju eksporta darbība ir bijusi ļoti aktīva. Tādējādi Savienības ražošanas nozares stāvokli, kad tai nodarīts kaitējums, nevar izskaidrot vai saistīt ar eksportu.

(105)

No citām trešām valstīm veiktā importa apjomi un cenas no 2006. gada līdz IP bija šādas:

12.   tabula

(106)

Izņemot importu no Irānas un Saūda Arābijas, imports no atsevišķām trešām valstīm bija zem de minimis sliekšņa 1 % no Savienības tirgus daļas IP. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka importa apjoms no trešām valstīm attiecīgajā periodā ir samazinājies. Lai gan imports no Irānas un Saūda Arābijas attiecīgi veidoja 4,4 % un 1,4 % no ES patēriņa IP, tika konstatēts, ka šo valstu noteiktās cenas ir augstākas nekā sadarbībā iesaistīto Ķīnas eksportētāju cenas. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šādiem daudzumiem un cenām būtu neliela ietekme, ja vien tāda vispār būtu, uz ES tirgu.

(107)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika provizoriski secināts, ka imports no šīm trešām valstīm ievērojami neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(108)

Iepriekš minētā analīze parādīja, ka ĶTR izcelsmes importa par zemām dempinga cenām apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā būtiski samazinājās. Neraugoties uz to, šis imports tika pārdots par zemām dempinga cenām, kas par 10 % pazemināja Savienības ražošanas nozares cenas Savienības tirgū IP. Šī tendence, kas negatīvi ietekmēja pārdošanas cenu Savienības tirgū, saglabājās visu IP. Pamatojoties uz visiem faktiem un apsvērumiem, tika uzskatīts, ka pastāv cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu IP.

(109)

Pārbaudot pārējos zināmos faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, konstatēja, ka neviens no tiem nav varējis pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(110)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisīja imports par dempinga cenām, provizoriski secināja, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(111)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz provizorisko secinājumu par kaitējumu radošo dempingu, pastāv pārliecinoši iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pagaidu antidempinga pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Analizējot Savienības intereses, ņēma vērā visas attiecīgās dažādās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju un lietotāju intereses.

(112)

Savienības ražošanas nozari veido trīs ražotāji ar rūpnīcām dažādās Savienības dalībvalstīs, kas saistībā ar līdzīgo ražojumu tieši nodarbina vairāk nekā 600 cilvēku.

(113)

Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no ĶTR. Tiek atgādināts, ka būtiskākie kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Nopietni bija skarti jo īpaši tādi kaitējuma rādītāji saistībā ar Savienības ražošanas nozares finanšu darbību kā rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem. Tiek uzskatīts, ka pat tad, ja pasākumi netiks noteikti, melamīna nozares atgūšanās nebūs tik ievērojama, lai ievērojami uzlabotos Savienības ražošanas nozares finansiālā situācija.

(114)

Paredzams, ka pagaidu antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos reālus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū un ka melamīna cenas būs atbilstīgas dažādo sastāvdaļu izmaksām un tirgus apstākļiem. Var sagaidīt, ka pagaidu pasākumu piemērošana un nozares atgūšanās ļautu Savienības ražošanas nozarei gūt apjomradītus ietaupījumus un saglabāt savu tirgus daļu, kas turklāt pozitīvi ietekmētu tās ekonomisko situāciju un rentabilitāti.

(115)

Tāpēc tika secināts, ka pagaidu antidempinga pasākumu piemērošana ĶTR izcelsmes melamīna importam būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(116)

Šajā procedūrā sadarbībā iesaistījās pavisam nedaudzi lietotāji. Tika nosūtītas anketas 44 zināmajiem lietotājiem Savienības tirgū, un tikai septiņas atbildes varēja uzskatīt par pietiekami pārliecinošām, lai novērtētu šo lietotāju ekonomisko situāciju un antidempinga pasākumu iespējamo ietekmi uz to darbību. Lietotāji, kuri iesaistījās sadarbībā, patērēja apmēram 10 % no melamīna patēriņa ES.

(117)

Saskaņā ar Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem melamīna izmaksas veidoja vidēji 2 % un ne vairāk kā 3 % no lietotāju ražošanas izmaksām. Ja tas apstiprināsies turpmākajos pārbaudes apmeklējumos, kas turpmākajā izmeklēšanas gaitā tiks veiktas lietotāju uzņēmumos, ierosinātie antidempinga pasākumi pavisam nedaudz ietekmēs lietotāju nozari.

(118)

Pamatojoties uz nedaudzajām izsmeļošajām lietotāju atbildēm, šķiet, ka melamīna izmaksu īpatsvars varētu būt ap 10 % no lietotāju ražošanas izmaksām. Tāpēc pasākumiem varētu būt negatīva ietekme atkarībā no lietotāju rentabilitātes līmeņa, par kuru tie nesniedza skaidru informāciju. Kā minēts iepriekš, pārbaudes apmeklējumi notiks galveno lietotāju uzņēmumos līdz izmeklēšanas beigām. Turklāt Komisija centīsies panākt plašāku sadarbību no lietotājiem.

(119)

Dažas personas arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir ļoti liela, tāpēc, piemērojot antidempinga pasākumus, tas varētu radīt cenu palielinājumu, ko Savienības ražošanas nozare piemēros melamīnam pēc tam, kad pasākumi būs piemēroti.

(120)

Tomēr tiek uzskatīts, ka tad, ja Ķīnas importam par dempinga cenām pasākumi netiks piemēroti, tas var izraisīt turpmāku dažu Savienības ražotāju ražošanas apjoma samazinājumu un, iespējams, arī piegādes traucējumus Savienības tirgū, kas ir lielākais melamīna tirgus pasaulē.

(121)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktiem un apsvērumiem, tiek uzskatīts, ka šajā posmā nav pamatotas informācijas par to, ka pagaidu pasākumu noteikšana nesamērīgi ietekmētu lietotāju nozares darbību. Tādējādi tiek uzskatīts, ka nav pārliecinošu iemeslu nepiemērot pagaidu pasākumus.

(122)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika provizoriski secināts, ka kopumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai ĶTR izcelsmes melamīna importam nenoteiktu pagaidu pasākumus.

(123)

Ņemot vērā secinājumus, kas gūti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, jānosaka antidempinga pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko imports par dempinga cenām rada Savienības ražošanas nozarei.

(124)

Šo pasākumu līmeņa noteikšanai ir ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai.

(125)

Aprēķinot kaitējumu nodarošā dempinga ietekmes novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Savienības ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kādu šāda veida ražošanas nozarei šajā nozarē pamatoti iespējams gūt līdzīgā ražojuma pārdošanā Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām. Uzskata, ka peļņai, ko varētu gūt, ja nebūtu importa par dempinga cenām, jābūt pamatotai uz 2003. gada rādītājiem, jo tikai šajā gadā Savienības ražošanas nozare guva peļņu un Savienības tirgū bija mazāks Ķīnas importa īpatsvars. Tāpēc tiek uzskatīts, ka peļņas normu 5 % no apgrozījuma var uzskatīt par piemērotu minimumu, ko Savienības ražošanas nozarē varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga.

(126)

Tādējādi tika aprēķināta Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas cena, kas nerada kaitējumu. Minētā cena tika iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekš minēto peļņas normu 5 % apmērā.

(127)

Tad tika noteikts vajadzīgais cenu palielinājums, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta sadarbībā iesaistītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un kas koriģēta, ņemot vērā importa izmaksas un muitas nodokļus, salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares cenu, kas nerada kaitējumu un kas noteikta Savienības tirgū IP. Starpību, kas rodas no minētā salīdzinājuma, izsaka kā procentuālo daļu no salīdzināto ražojuma veidu vidējās CIF importa vērtības.

(128)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu pagaidu antidempinga pasākumi ĶTR izcelsmes importam jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpība vai kaitējuma novēršanas līmenis saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(129)

Antidempinga maksājuma likmes, kas šajā regulā norādītas atsevišķiem uzņēmumiem, tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo minētās izmeklēšanas gaitā konstatēto situāciju šajos uzņēmumos. Šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kurus saražojuši attiecīgie uzņēmumi – minētie konkrētie tiesību subjekti. Importētie ražojumi, kurus ražojis cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā īpaši nenosaukts uzņēmums, tostarp uzņēmumi, kas ir saistīti ar īpaši nosauktajiem uzņēmumiem, nevar izmantot šīs likmes, jo uz tiem attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(130)

Visas prasības piemērot uzņēmumam atsevišķas antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc izmaiņām uzņēmuma nosaukumā vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (3), sniedzot visu būtisko informāciju, jo īpaši par jebkurām pārmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdevumiem iekšzemes tirgū un eksportam, kas saistītas, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai minētajām pārmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(131)

Lai pienācīgi piemērotu antidempinga maksājumu, atlikušais maksājums jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā ražojumu neeksportēja uz Savienību.

(132)

Konstatētās dempinga un kaitējuma starpības ir šādas:

(133)

Iepriekš minētie provizoriskie konstatējumi tiks darīti zināmi visām ieinteresētajām personām, un tās tiks aicinātas rakstiski paust viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. To piezīmes tiks analizētas un ņemtas vērā (ja tās būs pamatotas) pirms galīgo lēmumu pieņemšanas. Turklāt jānorāda, ka šajā regulā izdarītie konstatējumi attiecībā uz antidempinga maksājumu noteikšanu ir provizoriski un tos var pārskatīt, lai izdarītu galīgus konstatējumus,

16.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/27

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2010. gada 17. februārī, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Bosnijas un Hercegovinas (“BiH”) izcelsmes ceolīta A pulvera importu Savienībā.

(2)

Procedūru sāka pēc tam, kad Industrias Quimicas del Ebro SA, MAL Magyar Aluminium, PQ Silicas BV, Silkem d.o.o. un Zeolite Mira Srl Unipersonale (“sūdzības iesniedzēji”), kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no kopējā ceolīta A pulvera ražošanas apjoma Savienībā, 2010. gada 4. janvārī iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, ko uzskatīja par pietiekamu, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, ražotāju eksportētāju grupu BiH, importētājus, lietotājus, citas zināmās attiecīgās personas un BiH pārstāvjus. Ieinteresētajām personām termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Sūdzības iesniedzēji, Savienības ražotāji, ražotāju eksportētāju grupa BiH, importētāji un lietotāji paziņoja savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(5)

Ņemot vērā acīmredzami lielo Savienības ražotāju un importētāju skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta izlases veidošana saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu izlemt, vai būtu nepieciešams veidot izlasi, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, visi zināmie Savienības ražotāji un importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un atbilstoši paziņojumam par procedūras sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu (saskaņā ar turpmāk 2.1. iedaļā sniegto definīciju) laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim.

(6)

Kā paskaidrots 16. apsvērumā turpmāk, astoņi Savienības ražotāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tā saņēma no sadarbībā iesaistītajiem Savienības ražotājiem, izveidoja izlasi, izvēloties četrus Savienības ražotājus, kuriem ir vislielākais ražošanas/pārdošanas apjoms Savienībā.

(7)

Kā paskaidrots 20. apsvērumā turpmāk, tikai trīs nesaistītie importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tomēr viens no šiem importētājiem neimportēja/neiepirka attiecīgo ražojumu. Tāpēc, ņemot vērā importētāju ierobežoto skaitu, izlases veidošanu vairs neuzskatīja par nepieciešamu.

(8)

Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām iesaistītajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā, proti, BiH ražotāju eksportētāju grupai, četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kā arī trim nesaistītiem importētājiem/lietotājiem.

(9)

Atbildes saņēma no BiH ražotāju eksportētāju grupas, tostarp no tās saistītajiem uzņēmumiem, četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kā arī trim nesaistītiem Savienības importētājiem/lietotājiem.

(10)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos.

(11)

Izmeklēšana par dempingu un tā radīto kaitējumu aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2005. gada janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(12)

Attiecīgais ražojums ir ceolīta A pulveris, pazīstams arī ar nosaukumu ceolīta NaA pulveris un ceolīta 4A pulveris (“attiecīgais ražojums”), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2842 10 00.

(13)

Galīgajā lietojumā attiecīgo ražojumu paredzēts izmantot kā ūdens mīkstināšanas līdzekli sauso mazgāšanas līdzekļu un ūdens mīkstinātāju ražošanā.

(14)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam, ko pārdod BiH iekšzemes tirgū, kā arī ražojumam, kuru Savienības ražotāji izgatavo un pārdod Savienībā, ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tāds pats pamatlietojums, tāpēc tos uzskata par līdzīgiem produktiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(15)

Bosnijas ražotāju eksportētāju grupa sniedza informāciju, ka attiecīgajam ražojumam, ko eksportē gan Fabrika Glinice Birac AD, gan tā saistītais uzņēmums Alumina d.o.o. (“Birac grupa”), ir atšķirīgas ražošanas izmaksas, ražošanas procesi un kvalitāte salīdzinājumā ar dažu Savienības ražotāju ražoto līdzīgo ražojumu. Tika arī apgalvots, ka Birac grupas ražošanas procesa pamatā ir alumīnija oksīda ražošanas procesā iegūts alumīnija hidroksīds, nevis alumīnija trihidrāts, bet Savienībā ražošanas pamatā parasti ir hidrāta kristāli, kurus, karsējot un pievienojot kodīgo nātriju, atkal izkausē līdz šķidram stāvoklim, lai ražotu ceolīta suspensiju. Attiecībā uz iepriekš minētajiem argumentiem jānorāda, ka Birac grupas sniegtā informācija neapstrīd vispārnoteiktos faktus, ka, neraugoties uz apgalvojumiem par ražošanas procesu, izmaksu vai kvalitātes atšķirībām, attiecīgajam ražojumam ir tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un pielietojums kā līdzīgajam ražojumam.

(16)

Astoņi Savienības ražotāji, kuru produkcija veido aptuveni 50 % no Savienības ražotāju pārdošanas apjoma tirgū, atsaucās paziņojumā par procedūras sākšanu izteiktajam aicinājumam iesniegt datus izlases veidošanai. Sākumā iekļaušanai izlasē izvēlējās piecus lielākos Savienības ražotājus. Tomēr viens uzņēmums nolēma pārtraukt sadarbību. Tāpēc šajā izmeklēšanā izlasē iekļāva atlikušos četrus Savienības ražotājus.

(17)

Šie četri ražotāji IP veidoja aptuveni 37 % no Savienības ražotāju kopējā pārdošanas apjoma Savienības tirgū un vairāk kā 75 % no to astoņu ražotāju pārdošanas apjoma, kuri iesniedza datus izlases veidošanai. Uzskatīja, ka šie četri izlasē iekļautie ražotāji kopumā pārstāv Savienības ražotājus.

(18)

Bosnijas ražotāju eksportētāju grupa iebilda, ka trīs Savienības ražotāji (MAL Magyar Aluminium, Silkem d.o.o. un Industrias Quimicas del Ebro SA) jāuzskata par tādiem, kas nesadarbojās izmeklēšanā. Tika apgalvots, ka šie uzņēmumi iesniedza nekonfidenciālas atbildes uz vēstulēm par trūkumiem dažas dienas pēc noteiktā termiņa. Attiecībā uz iepriekš teikto jānorāda, ka minēto personu sniegtā informācija tika iesniegta laikus un nekādā veidā nekavēja izmeklēšanas gaitu vai iesaistīto personu tiesības uz aizstāvību.

(19)

Tika arī apgalvots, ka viens Savienības ražotājs (MAL Magyar Aluminium) savā atbildē, sniedzot datus izlases veidošanai, nepieminēja, ka tas ir saistīts ar citu Savienības ražotāju (Silkem d.o.o.). Pēdējais uzņēmums nebija iekļauts izlasē un netika minēts MAL Magyar Aluminium atbildēs uz anketas jautājumiem. Tāpēc tika apgalvots, ka jāuzskata, ka šie abi Savienības ražotāji nav sadarbojušies izmeklēšanā. Atbildot uz to, jānorāda, ka attiecības starp šīm abām iesaistītajām personām Komisijas dienestiem bija zināmas jau sūdzības iesniegšanas posmā, un viena no abām personām šīs attiecības minēja, sniedzot atbildes izlases veidošanā. Turklāt attiecības tika atklātas MAL Magyar Aluminium atbildēs uz anketas jautājumiem. Visbeidzot, jābūt absolūtai skaidrībai par to, ka Silkem d.o.o. un MAL Magyar Aluminium ir pilnībā sadarbojušies izmeklēšanā. Silkem d.o.o. iesniedza datus izlases veidošanai, bet netika iekļauts izlasē, tāpēc tam nebija jāsniedz atbildes uz anketas jautājumiem. MAL Magyar Aluminium nebija vajadzības iesniegt konsolidētu atbildi, iekļaujot Silkem d.o.o., jo Silkem d.o.o. ir atsevišķa juridiska persona.

(20)

Tikai trīs nesaistīti importētāji atsaucās paziņojumā par procedūras sākšanu izteiktajam uzaicinājumam sniegt informāciju izlases veidošanai. Pēc tam atklājās, ka viens no šiem uzņēmumiem neimportē un neiepērk attiecīgo ražojumu. Tādējādi nolēma, ka nav nepieciešama nesaistīto importētāju izlases veidošana.

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai katra no abiem Birac grupas ražotājiem eksportētājiem nodrošinātie līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir reprezentatīvi, t. i., vai šādas pārdošanas kopējais apjoms ir vienāds ar vai lielāks par 5 % no attiecīgā eksporta pārdošanas kopējā apjoma uz Savienību. Tika konstatēts, ka šis pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū nav reprezentatīvs.

(22)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katra ražotāja eksportētāja pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Tas tika darīts, nosakot rentablo pārdevumu īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū.

(23)

Iekšzemes tirgū veiktus pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai pārsniedza tās. Tāpēc tika noteiktas ražošanas izmaksas iekšzemes tirgū IP.

(24)

Iepriekš minētā analīze parādīja, ka abu ražotāju eksportētāju pārdevumi iekšzemes tirgū ir rentabli, ņemot vērā to, ka vienības tīrā pārdošanas cena pārsniedza aprēķinātās vienības ražošanas izmaksas.

(25)

Tā kā pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvs, bija jānosaka normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(26)

Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, radušās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas un vidējo svērto peļņu, ko katrs no sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem guvis no līdzīgā ražojuma pārdošanas iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, izmantojot parasto tirdzniecības apriti, pieskaitīja pašu vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā. Ražošanas izmaksas un PVA izmaksas pirms izmantošanas parastās tirdzniecības aprites pārbaudē un normālo vērtību noteikšanā vajadzības gadījumā tika koriģētas.

(27)

Tā kā visu eksportu uz Savienību veica, izmantojot vienu saistīto importētāju, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenu neatkarīgiem pircējiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā koriģēja par visām izmaksām, tostarp nodokļiem un nodevām, kas radušās posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, un pieņemamu uzcenojumu, lai ņemtu vērā PVA un peļņu. Attiecībā uz PVA izmantoja saistītā importētāja PVA izmaksas. Tā kā nesaistītie importētāji izmeklēšanā nesadarbojās, izmantoja pieņemamu peļņas normu 5 % apmērā, pamatojoties uz informāciju, ko ieguva no lietotājiem, kas arī importēja attiecīgo ražojumu IP.

(28)

Birac grupa apgalvoja, ka tās saistītā importētāja funkcijas līdzinās nevis importētāja, bet drīzāk eksporta nodaļas funkcijām, tāpēc eksporta cena būtu jānosaka nevis atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam, bet gan saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski maksātajām vai maksājamām eksporta cenām. Šajā sakarā jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cena tiek noteikta, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenu neatkarīgiem pircējiem, ja attiecīgā ražojuma tālākpārdošanu neatkarīgiem pircējiem veic uzņēmumi, kas saistīti ar eksportētāju attiecīgajā eksportētājā valstī. Izmeklēšana parādīja, ka saistītais uzņēmums atrodas Savienībā. Cita starpā tas apstrādā pircēju pasūtījumus un rēķinus attiecībā uz attiecīgo ražojumu, ko ražo Birac grupa. Turpmāk konstatēja, ka Birac grupa pārdod attiecīgo ražojumu saistītajam uzņēmumam Savienībā tālākpārdošanai neatkarīgiem ES pircējiem. Tāpēc šis iebildums bija jānoraida. Jānorāda, ka tas, ka saistītais uzņēmums pirms importēšanas veic noteiktas darbības, nenozīmē, ka eksporta cenu nedrīkst noteikt, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam, piemērojot nepieciešamās atlaides saskaņā ar 2. panta 9. punktu.

(29)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, izmantojot ražotāja noteiktās cenas. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu veica atbilstošu korekciju, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas attiecībā uz transportēšanas izmaksām, pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, banku komisijas maksām, iepakošanas izmaksām un kredīta izmaksām tika veiktas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par pieņemamām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību abiem ražotājiem eksportētājiem noteica, vidējo svērto normālo vērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu.

(31)

Abu ražotāju eksportētāju atsevišķās dempinga starpības tika svērtas, pamatojoties uz eksporta apjomiem uz Savienību, iegūstot dempinga starpību, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, un Birac grupai tā bija 28,1 %.

(32)

Pamatojoties uz sūdzībā norādīto un sadarbībā iesaistītās BiH ražotāju eksportētāju grupas sniegto informāciju, BiH nav zināmi citi attiecīgā ražojuma ražotāji. Tāpēc BiH nosakāmajai valsts mēroga dempinga starpībai jābūt vienādai ar dempinga starpību, kas noteikta vienīgajai sadarbībā iesaistītajai BiH ražotāju eksportētāju grupai.

(33)

Jāatgādina, ka šajā gadījumā ir tikai viens Bosnijas ražotājs eksportētājs (Birac grupa). Tāpēc, lai aizsargātu uzņēmumu konfidenciālo informāciju, nav iespējams sniegt precīzus datus par importa apjomu, importa cenām, tirgus daļām un Savienības ražošanas nozari, kā arī pārdošanas apjomiem. Šajos apstākļos rādītāji ir doti indeksētā vai diapazona veidā.

(34)

Saskaņā ar 3.1 iedaļu četri izlasē iekļautie Savienības ražotāji veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē un turpmāk tekstā tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(35)

Izmeklēšanas provizoriskajā posmā Savienības patēriņa aprēķina pamatā bija sūdzībā iekļautie dati, ko papildināja no izmeklēšanā iesaistītajiem ražotājiem un importētāja/lietotājiem iegūtie pārbaudītie dati. Šos datus nosūtīja visām ieinteresētajām personām piezīmju sniegšanai. Netika iesniegtas piezīmes, kas apstrīdētu datus par patēriņu Savienībā.

(36)

Tādējādi patēriņu Savienībā noteica, izmantojot Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu Savienībā, citu zināmo Savienības ražotāju līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu Savienībā un attiecīgā ražojuma importa apjomu no trešām valstīm.

(37)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi.

(38)

Attiecīgajā periodā attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma patēriņš Savienībā samazinājās par 7 %. Tas atspoguļo lietotāju ražotajos galvenajos ražojumos, piemēram, veļas mazgāšanas līdzekļos, iekļautā attiecīgā ražojuma daudzuma pakāpenisku samazināšanos. Tas atspoguļo arī to, ka arvien vairāk lietotāja ražošanas nozares ražojumos neizmanto ceolītu.

(39)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 359 %.

(40)

Laikā no 2005. līdz 2008. gadam vidējā importa cena bija stabila, bet IP palielinājās par aptuveni 10 %. To galvenokārt noteica situācijas uzlabošanās ES tirgū, kas ļāva visiem attiecīgā ražojuma ražotājiem paaugstināt cenas.

(41)

Attiecīgās valsts importa tirgus daļa attiecīgajā periodā pieauga gandrīz četrkārtīgi un IP bija 10–15 %.

(42)

Lai analizētu cenu samazinājumu, Bosnijas ražotāja eksportētāja importa cenas salīdzināja ar Savienības ražošanas nozares cenām IP, izmantojot vidējās cenas. Savienības ražošanas nozares cenas koriģēja atbilstoši ražotāja tīro cenu līmenim un salīdzināja ar CIF importa cenām. Muitas nodokļi netika ņemti vērā, jo IP Bosnijas ražotājam eksportētājam bija noteikta preferenciālā likme 0 % apmērā.

(43)

Konstatētā vidējā svērtā cenas starpība, kas izteikta procentos no Savienības ražošanas nozares cenām, ir 20–25 %.

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(45)

Uz makroekonomiskajiem elementiem attiecināmo rādītāju, piemēram, ražošanas, jaudas, pārdošanas apjoma, tirgus daļas u. c., pamatā ir Komisijas dienestu noteiktie dati, kas izsūtīti ieinteresētajām personām piezīmju izteikšanai, kā minēts iepriekš 35. apsvērumā. Dati par šiem rādītājiem raksturo visus Savienības ražotājus. Ja tiek izmantoti dati par Savienības ražotājiem kopumā, turpmāk sniegtajās tabulās kā avotu min makrodatus. Pārējo rādītāju pamatā ir apstiprināti dati, kas iegūti no izlasē iekļautajiem ražotājiem. Šos datus sauc par mikrodatiem. Attiecībā uz makrodatiem Bosnijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, pastāvot pretrunai attiecībā uz piemēroto KN kodu, ko lieto ražojuma klasificēšanai, šie dati, visticamāk, nav ticami. Šajā sakarā jānorāda, ka kaitējuma rādītājus nekādā ziņā neietekmē iespējamās KN kodu pretrunas. Jāatgādina, ka publicētajā paziņojumā par procedūras sākšanu bija sniegta attiecīgā ražojuma definīcija. Šī definīcija ir skaidra, un nav nekādu kļūdainas interpretācijas iespēju. Ieinteresētās personas bija uzaicinātas sniegt informāciju, pamatojoties uz ražojuma definīciju, neņemot vērā KN kodus, jo paziņojumā par procedūras sākšanu teikts, ka KN kods ir sniegts tikai informatīvā nolūkā. Turklāt jāatgādina, ka Bosnijas ražotājs eksportētājs nav apstrīdējis informāciju, kas attiecas uz patēriņu Savienībā. Informāciju par importu pārsvarā ieguva tiešā veidā no Bosnijas ražotāja eksportētāja datiem, bet atlikusī daļa attiecās uz nelielu importa apjomu no citām valstīm. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka netika sniegti konkrēti pierādījumi, kas apstiprina apgalvojumu par to, ka dati nav ticami, šis apgalvojums bija jānoraida.

(46)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 14 %. No 2008. līdz 2009. gadam darbību pilnībā pārtrauca Savienības ražotājs (Sasol Italy SpA). Turklāt Henkel AG pārtrauca ražot ceolīta suspensiju (tas nav attiecīgais ražojums, bet gan šķidrs variants, ko izmanto kā aizvietotāju). Zināmā mērā šīs norises uzlaboja atlikušo ražotāju situāciju.

(47)

Neraugoties uz iepriekš minētajām norisēm, jauda attiecīgajā periodā saskaņā ar šajā ražošanas nozarē parasti izmantoto aprēķina metodi ir bijusi samērā nemainīga. Tomēr izlasē iekļauto ražotāju pārbaude parādīja, ka šīs nozares jaudas aprēķins var svārstīties atkarībā no tā, cik salīdzinoši labi klājas attiecīgā ražojuma tirgum un citu tādu ražojumu tirgum, kurus iespējams ražot, izmantojot tās pašas iekārtas.

(48)

Iepriekš minētie jaudas izmantošanas dati norāda uz samazinājumu par 14 %. Turklāt šis līmenis nevienā punktā nesasniedza 80 %, kas liecina par zināmu jaudas pārpalikumu. Šis jautājums sīkāk izskatīts, aplūkojot cēloņsakarības.

Krājumi

(49)

Savienības ražošanas nozares krājumu līmenis visā attiecīgajā periodā bija zems un stabils. Līdzīgā ražojuma ražošanu plānoja tā, lai izpildītu pasūtījumus, un krājumu apjoms vienmēr bija minimāls. Tāpēc šis faktors nebija nozīmīgs dotajā izmeklēšanā.

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(50)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 18 %.

(51)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā saruka par 11 %.

Pārdošanas cenas

(52)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas nesaistītām personām ES attiecīgajā periodā palielinājās par 21 %. Tas galvenokārt atspoguļoja pieaugušās izejvielu un enerģijas cenas, tāpēc tas atsevišķi nav uzskatāms par nozīmīgu rādītāju.

Rentabilitāte

(53)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte visā attiecīgajā periodā bija zema. Šādu situāciju radīja nozares nespēja paaugstināt cenas iedaļā “Cēloņsakarība” aprakstīto iemeslu dēļ un jo īpaši – arvien augošs importa apjoms par dempinga cenām. To izraisīja arī zemais jaudas izmantošanas līmenis, kā paskaidrots 47. apsvērumā.

(54)

No 2005. līdz 2008. gadam Savienības ražošanas nozares rentabilitāte būtiski samazinājās, un 2008. gadā nozare sāka ciest zaudējumus. IP tā atguvās, pārbaudes periodā sasniedzot augstāko līmeni, tomēr tā joprojām nespēja sasniegt peļņas rādītāju, kādu šī nozare varētu sasniegt, ja nebūtu importa par dempinga cenām, – 5,9 % (skatīt 67. apsvērumu).

(55)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražotāju rentabilitāte 2009. gadā bija pietiekama. Šo pieņēmumu nepamatoja nekādi apstiprinoši pierādījumi, un apgalvojums atsaucas uz nekonkrētu “publiski pieejamu informāciju”. Izlasē iekļautie ražotāji apgalvoja, ka 2009. gadā sasniegtais rentabilitātes līmenis bija vienreizējs notikums un nebija ilgtspējīgs, ņemot vērā Bosnijas ražotāju eksportētāju enerģisko ienākšanu tirgū ar lieliem daudzumiem un zemām dempinga cenām. Izlasē iekļautie ražotāji apgalvoja, ka rentabilitāte 2010. gadā, visticamāk, atgriezīsies 2008. gada līmenī.

(56)

Komisijas dienesti pārbaudīja iepriekš minētos apgalvojumus. Pārbaude konkrēti skāra izejvielu un pārdošanas izmaksu dinamiku, cenas, ko atspoguļo attiecīgie līgumi. Tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozari 2009. gadā labvēlīgi ietekmēja noteikti īslaicīgi faktori, kas palielināja tās rentabilitāti, neraugoties uz ievērojamu importa par dempinga cenām apjomu:

(57)

Pamatojoties uz šo, peļņas normas dinamika joprojām liecināja par kaitējumu, jo, ja nebūtu importa par dempinga cenām, peļņa būtu bijusi ievērojami lielāka.

Ieguldījumi, ieguldījumu ienesīgums, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

(58)

Bosnijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ieguldījumi attiecīgajā periodā bija nelieli, bet Savienības ražošanas nozare paskaidroja, ka arī ieguldījumu ienesīgums bija pārāk neliels, lai pamatotu būtiskus ieguldījumus attiecīgajā ražojumā.

(59)

Ieguldījumu ienesīgums, ko izsaka Savienības ražošanas nozares tīrā peļņā un tās veikto ieguldījumu tīrā uzskaites vērtībā, attīstījās tāpat kā iepriekš aprakstītā rentabilitāte. Jānorāda, ka attiecīgie neto aktīvi jau lielā mērā amortizēti.

(60)

Arī naudas plūsmai Savienības ražošanas nozarē ir raksturīga tāda pati tendence kā iepriekš aprakstītajai rentabilitātei. Situācija naudas plūsmas ziņā bija nopietna 2008. gadā, kad pārdošanas apjoma samazināšanos papildināja tas, ka ražotājiem nācās turpināt pildīt līgumsaistības attiecībā uz izejvielu iepirkšanu.

(61)

Savienības ražošanas nozare nenorādīja, ka spēja piesaistīt kapitālu ir problemātiska.

Nodarbinātība, produktivitāte un algas

(62)

Attiecīgajā periodā visu Savienības ražotāju darbinieku skaits, kas iesaistīti līdzīgā ražojuma ražošanā, samazinājās atbilstoši ražošanas un pārdošanas apjoma kritumam. Vidējās darbaspēja izmaksas uz vienu strādājošo palielinājās, atspoguļojot inflācijas kāpumu.

(63)

Produktivitāte, ko raksturo produkcijas izlaide uz vienu strādājošo, attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %, jo pārdošanas apjoms saruka straujāk nekā nodarbinātība. Šī negatīvā norise, visticamāk, noteiks turpmāku darbavietu skaita samazināšanos nākotnē.

(64)

Ņemot vērā attiecīgās valsts importa par dempinga cenām apjomu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz ES tirgu nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(65)

Savienības ražotājiem attiecīgajā periodā tika nodarīts ievērojams kaitējums, ko skaidri parāda iepriekš sniegtā analīze par to ražošanas apjomu, jaudas izmantošanu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, nodarbinātību un produktivitātes tendencēm.

(66)

Arī cenu un rentabilitātes ziņā kaitējums ir acīmredzams. Tomēr šī analīze ir sarežģīta, jo palielinājās izejvielu un enerģijas cenas, ietekmējot attiecīgā ražojuma cenas. Rentabilitāte, naudas plūsma un ieguldījumu ienesīgums laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam pasliktinājās. Īpaši nopietns gads nozarei bija 2008. gads galvenokārt tāpēc, ka uzņēmumi bija spiesti pildīt izejvielu iepirkšanas līgumus, bet zaudēja vairāk nekā 20 % no pārdošanas apjoma.

(67)

Tirgus situācija uzlabojās 2009. gadā, un cenu pieaugums ļāva uzlabot situāciju rentabilitātes ziņā, tomēr, kā skaidrots 56. apsvērumā iepriekš, bija skaidrs, ka uzlabojums ir īslaicīgs un ka 2009. gada tirgus situācija, visticamāk, neatkārtosies. Tomēr jānorāda, ka pat 2009. gadā rentabilitāte nesasniedza 5,9 %, kas šai nozarei uzskatāma par normālu peļņu.

(68)

Kaitējumu novērtēja Savienības ražošanas nozarei kopumā (makroekonomiskie rādītāji), lai gan dažiem rādītājiem novērtēja tikai izlasē iekļautos ražotājus (mikroekonomiskie rādītāji). Starp mikroekonomiskajiem un makroekonomiskajiem rādītājiem netika konstatētas būtiskas atšķirības.

(69)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski jāsecina, ka Savienības ražošanas nozares lielākajai daļai ir nodarīts kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(70)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir Savienības ražošanas nozarei nodarījis kaitējumu tādā mērā, ka to var uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu kaitējumu, kas nav imports par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika izvērtēti arī šādi zināmie faktori.

(71)

Imports no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā palielinājās par gandrīz 400 % un ieguva nozīmīgu tirgus daļu, t. i., tā pieauga no mazāk par 5 % līdz 10–15 %. Vienlaikus tiešā un salīdzināmā veidā pasliktinājās ekonomiskā situācija Savienības ražošanas nozarē, kas bija vienīgais cits būtiskais dalībnieks ES tirgū, tā kā importa apjoms no citiem avotiem ir neliels.

(72)

Importa par dempinga cenām tirgus daļas palielināšanās notika apstākļos, kad ES patēriņš attiecīgajā periodā saruka par 7 %.

(73)

Arvien lielāks importa par dempinga cenām apjoms IP tika veikts par cenām, kas bija par aptuveni 20–25 % zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Var pamatoti secināt, ka šāds importa kāpums sarūkošā tirgū noteica cenu samazināšanos 2008. un 2009. gadā. Šo importa par dempinga cenām ietekmi uz cenām pastiprināja tas, ka vairākums pārdošanas darījumu notika, pamatojoties uz līgumiem, kas slēgti uz gadu. Tādējādi Bosnijas importu par dempinga cenām varēja izmantot, lai bremzētu cenu kāpumu lielam pārdošanas apjomam, neraugoties uz izejvielu cenu pieaugumu. Šī ietekme mazinājās 2009. gadā, tomēr tas nebija pietiekami, lai nozare kopumā varētu sasniegt normālo peļņas līmeni 5,9 %.

(74)

Ņemot vērā skaidri noteikto laika sakritību starp straujo importa par dempinga cenām apjoma pieaugumu, kas samazināja Savienības ražošanas nozares cenas, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas un ražošanas apjoma samazināšanos, tirgus daļas un cenu samazināšanos, no otras puses, provizoriski jāsecina, ka imports par dempinga cenām izšķiroši ietekmēja to, ka Savienības ražošanas nozarei ir radīts kaitējums.

(75)

Visu Savienības ražotāju eksporta apjoms attiecīgajā periodā palielinājās, bet vidēji veidoja tikai aptuveni 10 % no ražošanas apjoma. Izlasē iekļauto ražotāju eksporta apjoms palielinājās un daļēji kompensēja zaudēto ES pārdošanas apjomu.

(76)

Tāpēc Savienības ražotāju eksporta rādītāji palīdzēja saglabāt tās uzņēmējdarbību un neveicināja būtisko kaitējumu.

(77)

Imports no trešām valstīm attiecīgajā periodā bija niecīgs un nevarēja veicināt Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Bosnijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražotāju tirgus daļa tika zaudēta Ķīnas un Korejas importa dēļ, tomēr šo apgalvojumu nepamato reāli fakti, jo importa apjoms no šīm valstīm bija neliels.

(78)

Attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par aptuveni 24 000 tonnu (7 %), atspoguļojot to, ka veļas mazgāšanas līdzekļu ražošanas nozare formulās pakāpeniski izmanto vairāk alternatīvus ražojumus, lai aizstātu attiecīgo ražojumu. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tādējādi “krājumi palielinājās, pasūtījumi tika atcelti un peļņa samazinājās”.

(79)

Jānorāda, ka divi ražotāji ES tirgū pārtrauca ražošanu attiecīgā perioda beigās, tāpēc ir veikta jaudas korekcija, lai ņemtu vērā patēriņa samazināšanos. Turklāt, kā paskaidrots 49. apsvērumā, krājumu līmenis joprojām bija neliels un nemainīgs, kas nozīmēja to, ka ražošana bija pielāgojusies zemākam patēriņa līmenim.

(80)

Tāpēc, lai gan nevar izslēgt iespēju, ka patēriņa kritums ietekmējis Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu, šķiet, ka šī ietekme ir nebūtiska.

(81)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka kaitējumu nodarīja REACH tiesību aktu ievērošana. Tomēr, kā paskaidrots 58. apsvērumā, ņemot vērā ieguldījumu apjomu attiecīgajā ražojumā visā attiecīgajā periodā, tas nevarētu būt nozīmīgā mērā veicinājis kaitējumu. Turklāt ar REACH saistītās izmaksas ir bijušas mērenas.

(82)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējumu veicināja izejvielu un enerģijas izmaksu kāpums. Šo izmaksu pieaugums patiešām bija būtisks un notika galvenokārt 2008. gadā. Tas neapšaubāmi zināmā mērā ietekmēja rentabilitāti minētajā gadā, jo notika vienlaikus ar pārdošanas apjoma samazināšanos. Tomēr zināmā mērā enerģijas izmaksu pieaugumu atspoguļoja pārdošanas cenu kāpums, kā parādīts 52. apsvērumā, lai gan importa par dempinga cenām samazinošā ietekme uz cenām nav ļāvusi tām palielināties pietiekamā apmērā.

(83)

Tāpēc uzskatāms, ka izejvielu un enerģijas izmaksu kāpums nav veicinājis nodarīto kaitējumu.

(84)

Jautājumi par jaudas pārpalikumu un zemu jaudas izmantojuma līmeni tika aplūkoti 46. apsvērumā. Jaudas jautājumu ietekme uz rentabilitāti jāaplūko, ņemot vērā gan šīs nozares strukturālo raksturojumu, gan importu par dempinga cenām. Ietekme uz rentabilitāti ir vērojama tāpēc, ka pastāv ievērojama fiksēto izmaksu daļa, kas tiktu atgūtas, ja izmantošanas līmenis būtu augstāks.

(85)

Tomēr ar jaudas pārpalikumu un zemu jaudas izmantojuma līmeni var daļēji skaidrot dažus negatīvos Savienības ražotājiem nodarītā kaitējuma rādītājus, tomēr nevar skaidrot lielo ražošanas apjoma, pārdošanas apjoma un tirgus daļas sarukumu 2009. gadā. Tāpēc šie jautājumi noteikti neizjauc cēloņsakarību starp importa par dempinga cenām kraso pieaugumu un Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(86)

Noteiktas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējumu veicināja globālā kredītu krīze un vispārējā ekonomikas krīze. Patiesībā attiecīgā ražojuma patēriņš tiešām saruka 2008./2009. gadā, kad notika šīs krīzes.

(87)

Tomēr ar šiem jautājumiem nevar skaidrot to, kāpēc Savienības ražotāju tirgus daļa 2009. gadā būtiski saruka, bet Bosnijas importa tirgus daļa palielinājās, un tā cenas bija vairāk nekā par 20 % zemākas par ES cenām. Tāpēc, lai gan patēriņa kritums 2008./2009. gadā ietekmēja Savienības ražošanas nozari, BiH importa ievērojamajam pieaugumam bija daudz būtiskāka ietekme uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu, kā arī, pateicoties mazākām cenām, – uz nozares cenām. Tādējādi krīze neizjauca cēloņsakarību starp importa par dempinga cenām kraso pieaugumu un Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(88)

Lai gan IP attiecīgo ražojumu ražoja vairāk kā desmit uzņēmumi, galveno lietotāja nozari (veļas mazgāšanas līdzekļu un ūdens mīkstinātāju ražotāji) pamatā veidoja četras lielas grupas (Reckitt Benckiser, Henkel, Proctor & Gamble un Unilever). Divi galvenie sadarbībā iesaistītie lietotāji faktiski noteica gandrīz 40 % attiecīgā ražojuma pirkumu ES. Izmantojot centralizētos iepirkumus, šīs četras grupas tiešām spēja noturēt attiecīgā ražojuma cenas zemā līmenī.

(89)

Tomēr šis jautājums nav nekas jauns, bet ir pastāvējis daudzus gadus. Tāpēc ar to nevar skaidrot ražošanas apjoma, pārdošanas apjoma un tirgus daļas kraso samazināšanos 2009. gadā. Tādējādi tas nekādā ziņā neizjauc cēloņsakarību starp importa par dempinga cenām kraso pieaugumu un Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(90)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski jāsecina, ka attiecīgais imports par dempinga cenām bija nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(91)

Tika pārbaudīti vairāki citi faktori, kas nav imports par dempinga cenām, tomēr ne ar vienu no tiem nevarēja skaidrot tirgus daļas, ražošanas un pārdošanas apjoma kraso sarukumu 2008. un 2009. gadā, kas sakrīt ar importa par dempinga cenām apjoma palielināšanos.

(92)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisīja imports par dempinga cenām, provizoriski jāsecina, ka imports no BiH ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(93)

Komisija izvērtēja, vai ir bijuši neapstrīdami iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs, lai arī bija provizoriski secināts, ka pastāv dempings, kas rada kaitējumu. Šajā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu iespējamo pasākumu ietekmi uz visām procedūrā iesaistītajām personām un arī pasākumu nepieņemšanas sekas apsvēra, pamatojoties uz visiem iesniegtajiem pierādījumiem.

(94)

Kaitējuma analīze skaidri parādīja, ka Savienības ražošanas nozare ir cietusi no importa par dempinga cenām. Importa par dempinga cenām palielināšanās pēdējos gados izraisīja pārdošanas apjomu samazinājumu Savienības tirgū un sašaurināja Savienības ražošanas nozares tirgus daļu. Tas neļāva Savienības ražošanas nozarei sasniegt rentabilitātes līmeni, kas līdzīgs līmenim, kāds panākts attiecībā uz citiem ražojumiem.

(95)

Izmeklēšana parādīja, ka tirgus daļas pieaugums importam par dempinga cenām no attiecīgās valsts panākts tieši uz Savienības ražošanas nozares rēķina. Neraugoties uz restrukturizāciju, kas notika attiecībā uz Savienības ražotājiem (divi uzņēmumi pārtrauca ražošanu), situācija nav uzlabojusies. Šajā sakarā jānorāda, ka ceolīta A pulveris ir svarīgs ražojums izlasē iekļauto uzņēmumu apgrozījuma ziņā, un tas veido līdz 30 % minēto uzņēmumu pārdošanas apgrozījuma. Nenosakot pasākumus, situācija Savienības ražošanas nozarē nepārprotami turpinās pasliktināties. Pasākumu noteikšana atjaunos importa cenu tādā līmenī, kas nenodara kaitējumu, ļaujot Savienības ražošanas nozarei konkurēt godīgas tirdzniecības apstākļos.

(96)

Tāpēc provizoriski jāsecina, ka pasākumu noteikšana nepārprotami būs Savienības ražošanas nozares interesēs.

(97)

Pasākumu gaidāmo ietekmi uz importētājiem aplūkoja saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu. Šajā ziņā jānorāda, ka nesaistītie importētāji, kuri pieteicās, vienlaikus bija arī lietotāji. Tādējādi uz tiem attiecināmā analīze sniegta attiecīgajā iedaļā par lietotāju interesēm.

(98)

Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, netika saņemtas patērētāju organizāciju piezīmes. Tāpēc analīzē tiek pētīta tikai pasākumu ietekmi uz lietotājiem.

(99)

Anketas tika nosūtītas astoņiem zināmiem lietotājiem. Tomēr tikai no diviem tika saņemts vērā ņemamas piezīmes. Tāpēc Savienības interešu analīzes pamatā ir piezīmes, kas saņemtas no diviem samērā lieliem lietotājiem, kuri kopā veido gandrīz 40 % no patēriņa Savienībā.

(100)

Divi sadarbībā iesaistītie Savienības lietotāji pārstāv lielus uzņēmumus Savienības veļas mazgāšanas līdzekļu un ūdens mīkstinātāju ražošanas nozarē. Tie abi iebilda pret pasākumu noteikšanu.

(101)

Izmeklēšana noteica, ka mazāk kā 1/3 no sadarbībā iesaistīto Savienības lietotāju patēriņa veido imports no Bosnijas ražotāja eksportētāja. Atlikušo daļu sedz iepirkums no Savienības ražotājiem, kuri joprojām ir galvenais sadarbībā iesaistīto lietotāju piegādes avots. Ņemot vērā Savienības ražotāju zemo jaudas izmantošanas līmeni, kā aprakstīts iepriekš 47. un 48. apsvērumā, ir skaidrs, ka nav gaidāms, ka pasākumu noteikšana izraisīs piedāvājuma deficītu vai tam sekojošu cenu paaugstināšanos.

(102)

Papildus iepriekš minētajam šķiet, ka Savienības lietotāju nozare jau ir sākusi pētīt iespējas veikt importu no Ķīnas. Tas, ka šāda izvēles iespēja pastāv un tiek uzskatīta par drošu, parāda, ka pasākumu noteikšana nekādā ziņā neizraisīs attiecīgā ražojuma deficītu.

(103)

Tika aplūkots arī tādu galaproduktu apgrozījuma īpatsvars, kuros iestrādāts attiecīgais ražojums. Šajā sakarā jānorāda, ka abos gadījumos attiecīgie ražojumi veido mazāk kā 10 % no to apgrozījuma.

(104)

Turklāt tika aplūkots, cik daudz no attiecīgā ražojuma ir iestrādāts galaproduktos. Izmeklēšana noteica, ka kopumā šis rādītājs ir ārkārtīgi mazs (vidēji mazāk par 5 % no kopējām izmaksām), un tāpēc attiecīgais ražojums nav ļoti nozīmīgs gatavo produktu izmaksu elements.

(105)

Komisija pārbaudīja arī, vai pasākumu noteikšanai būtu nozīmīga negatīva finansiāla ietekme uz šo divu lietotāju situāciju. Tā noteica divus scenārijus, t. i., sliktāko scenāriju un reālistiskāko scenāriju.

(106)

Sliktākajā scenārijā pieņemts, ka gan imports, gan Savienības cenas palielinājās maksājuma apmērā. Tas vidēji palielinātu lietotāju izmaksas par mazāk nekā 2 %.

(107)

Iepriekš minētā situācija jāsalīdzina ar sadarbībā iesaistīto Savienības lietotāju rentabilitātes līmeni. Lietotāju rentabilitāte attiecībā uz ražojumiem, kuros iestrādāts attiecīgais ražojums, ir aptuveni 11 %, un visiem to ražojumiem tā pārsniedza 20 %. Ņemot vērā šādu rentabilitātes līmeni, pat ja pasākumi pilnībā ietekmētu gan importu, gan Savienības cenas, tiem nebūtu nesamērīga ietekme uz šo ieinteresēto personu finansiālo situāciju.

(108)

Patiesībā daudz reālāks būtu scenārijs, ka pasākumu noteikšana izraisītu situāciju, kurā palielinātos tikai BiH importa cenas, bet Savienības ražošanas nozarei izveidotos priekšrocības, ko noteiktu apjomradītu ietaupījumu pieaugums. Kā skaidrots iepriekš, situācija attiecīgā ražojuma piedāvājuma ziņā ES tiešām ir pilnībā pietiekama, jo vairākums Savienības ražotāju darbībā nebūt nesasniedz pilnu jaudu.

(109)

Turklāt izmeklēšanā konstatēja, ka ir ražojumi, kurus varētu aizstāt ar attiecīgo ražojumu. Ir skaidrs, ka gan sadarbībā iesaistītie, gan sadarbībā neiesaistītie lietotāji ražo arī veļas mazgāšanas līdzekļus, kuros neizmanto attiecīgo ražojumu. Šajā reālākajā scenārijā sadarbībā iesaistīto lietotāju izmaksas palielināsies tikai par viena procenta daļu. Citiem vārdiem, ņemot vērā rentabilitātes līmeni, pasākumu noteikšana vien nenozīmīgi ietekmēs lietotājus.

(110)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir skaidrs, ka pasākumu noteikšanai nebūtu nozīmīgas ietekmes uz lietotājiem, tādējādi ir pavisam maz ticams, ka patērētāju cenas vispār varētu palielināties.

(111)

Kopumā gaidāms, ka pasākumi nepārprotami nāks par labu Savienības ražošanas nozarei. Vispirms jau nozare varētu iegūt, palielinot apjomradītos ietaupījumus, pateicoties augstākai jaudas izmantošanai, ko noteiks ražošanas un pārdošanas apjoma kāpums.

(112)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski jāsecina, ka pasākumu noteikšanai attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu par dempinga cenām no Bosnijas un Hercegovinas nebūs nozīmīgas ietekmes uz Savienības lietotājiem un ka kopumā tas ir Savienības interesēs.

(113)

Ņemot vērā minētos secinājumus par dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības interesēm, jānosaka pagaidu pasākumi attiecīgā ražojuma importam no Bosnijas un Hercegovinas, lai nepieļautu, ka imports par dempinga cenām arī turpmāk rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(114)

Pagaidu antidempinga pasākumi jānosaka tādā līmenī, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību.

(115)

Aprēķinot kaitējumu izraisošā dempinga novēršanai nepieciešamā maksājuma apjomu, tika uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu segt radušās izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, ko būtu iespējams pamatoti panākt normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām. Peļņas norma pirms nodokļu samaksas, ko izmantoja šim aprēķinam, bija 5,9 % no apgrozījuma. Tas bija peļņas līmenis, ko Savienības ražošanas nozare sasniedza IP attiecībā uz visiem tās ražojumiem, tostarp attiecīgo ražojumu. Ņemot vērā, ka attiecīgā ražojuma rentabilitāti ietekmēja imports par dempinga cenām, ir skaidrs, ka šāds peļņas līmenis ir pietiekams un nav pārmērīgs. Tika izskatīts arī, vai būtu jāizmanto peļņas līmenis, ko Savienības ražošanas nozare sasniedza 2005.–2007. gadā, bet šis peļņas līmenis bija zems, salīdzinot ar rentabilitāti, ko uzņēmumi sasniedza līdzīgiem ražojumiem, un netika uzskatīts par reprezentatīvu dzīvotspējīgai ražošanas nozarei. Tas ir tāpēc, ka Bosnijas imports šajos trijos gados bija par cenām, kas ir 10–20 % zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un šādām atšķirībām būtu nozīmīga loma sarunās par gada līgumu nosacījumiem. Tādējādi šīs peļņas normas nevarēja uzskatīt par tādām, kas atspoguļo normālo situāciju ES tirgū. Uz šā pamata Savienības ražošanas nozarei aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu. Šādu cenu ieguva, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekš minēto peļņas normu.

(116)

Salīdzinot vidējo svērto importa cenu, ko noteica cenu samazinājuma aprēķiniem, ar vidējo kaitējumu neizraisošo cenu ražojumiem, kurus ES tirgū pārdeva Savienības ražošanas nozare, tika noteikts vajadzīgais cenas pieaugums. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību tad izteica procentos no vidējās importa CIF vērtības. Tādējādi aprēķinātā cenu samazinājuma starpība bija 31,5 %.

(117)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu tiek uzskatīts, ka pagaidu antidempinga pasākumi Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes importam jānosaka atbilstoši konstatētajai dempinga starpībai.

(118)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, antidempinga pagaidu maksājuma likme attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu ir 28,1 %.

(119)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka periods, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka konstatējumi attiecībā uz maksājuma noteikšanu, kas izdarīti šajā regulā, ir provizoriski un, nosakot galīgo maksājumu, tos iespējams pārskatīt,

16.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/44

16.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/46

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 5. pantā paredzētās metodes.

(4)

Laikposmam no 2010. gada 16. novembra jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

16.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/49

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1029/2010 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

16.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/51

(1)

Polijas iestādes 2008. gada 27. vēstulē paziņoja par PZL Hydral S.A. (turpmāk —PZL Hydral) pārstrukturēšanas plānu. Komisija 2008. gada 6. maija vēstulē pieprasīja papildu informāciju. Ar 2008. gada 4. jūnija vēstuli Polijas iestādes pieprasīja pagarināt atbildes sniegšanas termiņu līdz 2008. gada 27. jūnijam; Komisija tam piekrita 2008. gada 10. jūnijā. Polijas iestādes 2008. gada 7. jūlijā sniedza papildu informāciju par pārstrukturēšanas plānu.

(2)

Procedūru, ko paredz Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punkts (oficiāla izmeklēšanas procedūra), uzsāka 2008. gada 10. septembrī. Vēlāk ar 2008. gada 12. novembra lēmumu oficiālo izmeklēšanas procedūru paplašināja.

(3)

Polijas iestādes iesniedza savus apsvērumus 2008. gada 14. oktobrī un 22. decembrī, savukārt papildu informāciju — 2009. gada 7. aprīlī. Komisija nesaņēma trešo personu apsvērumus.

(4)

Ar Polijas iestādēm organizēja tikšanās 2009. gada 27. aprīlī un 14. oktobrī, kā arī 2010. gada 12. februārī. Komisija 2009. gada 18. decembrī pieprasīja papildu informāciju. Starp Komisiju un Polijas iestādēm notika dažāda e-pastu apmaiņa, un Polijas iestādes sniedza papildu informāciju e-pastos, kas izsūtīti šādos datumos: 2009. gada 20. oktobrī, 2009. gada 23. novembrī, 2009. gada 15. decembrī, 2010. gada 13. janvārī, 2010. gada 16. janvārī, 2010. gada 9. februārī, 2010. gada 10. februārī, 2010. gada 26. februārī, 2010. gada 1. martā, 2010. gada 3. martā, 2010. gada 4. martā, 2010. gada 19. martā, 2010. gada 5. maijā, 2010. gada 12. maijā, 2010. gada 20. maijā, 2010. gada 28. maijā, 2010. gada 3. jūnijā, 2010. gada 4. jūnijā, 2010. gada 7. jūnijā, 2010. gada 8. jūnijā, 2010. gada 9. jūnijā, 2010. gada 17. jūnijā, 2010. gada 23. jūnijā, 2010. gada 24. jūnijā, 2010. gada 28. jūnijā, 2010. gada 7. jūlijā, 2010. gada 8. jūlijā, 2010. gada 9. jūlijā, 2010. gada 12. jūlijā un 2010. gada 13. jūlijā.

(5)

Uzņēmums PZL Hydral dibināts 1946. gadā kā valsts uzņēmums. Tagad tas ir liels uzņēmums, kas līdz 2008. gadam specializējās civilo un militāro rūpniecisko hidraulisko sistēmu ražošanā, visa veida aviācijas dzinēju elektronisko un hidromehānisko degvielas regulēšanas sistēmu, gaisa kuģu hidraulisko kontroles sistēmu un helikopteru spēka hidraulikas sistēmu projektēšanā, ražošanā un apkopē. Kopš 2008. gada, PZL Hydral darbojas kā grupas mātesuzņēmums un vairs neveic pats savas rūpnieciskās darbības.

(6)

Valstij piederošā Rūpniecības attīstības aģentūra (turpmāk — RAA) 2003. gadā no Finanšu ministrijas ieguva 80,94 % PZL Hydral akciju (1 284 686 akcijas). Turpmāka akciju pārvietošana no Finanšu ministrijas uz RAA tika veikta 2005. gadā (499 103 akcijas), kas RAA akciju paketi palielināja līdz 87,39 %, 2007. gadā (64 374 akcijas), kas akciju paketi palielināja līdz 90,54 %, un 2010. gada 12. janvārī (38 399 akcijas), kas akciju paketi palielināja līdz 92,42 %. Katru no šiem darījumiem veica par simbolisku cenu PLN 1 apmērā. Kopš 2010. gada 12. janvāra RAA pieder 18 886 562 akcijas, kuru nominālcena ir PLN 18 865 620. Pārējās akcijas (7,58 %), kuru nominālcena ir PLN 1 547 210, pašlaik pieder darbiniekiem.

(7)

PZL Hydral 2007. gadā kontrolēja šādus meitasuzņēmumus: Zakład Odlewniczy “Hydral” Sp. z o.o., kura galvenā darbības joma ir tērauda daļu lējumi, liešana, apstrāde un karsēšana; Zakład Cieplowniczy Term “Hydral” Sp. z o.o., kas ražo un pārdod siltumenerģiju; Przedsiębiorstwo Usługowo Handlowe Zakład Produkcji Hydrauliki “Hydral” Sp. z o.o., kas ražo vārstus un hidrauliskos sadalītājus, apstrādā metāla aprīkojumu un sniedz remonta pakalpojumus hidrauliskām mašīnām un aprīkojumam; un PZL Wrocław Sp. z o.o. (turpmāk — PZL Wrocław). Turklāt PZL Hydral kontrolēja divus citus uzņēmumus, kam pašlaik rit likvidācijas process. Grupai kopumā 2006. gada beigās bija 795 darbinieki.

(8)

PZL Wrocław dibināja 2004. gadā kā PZL Hydral pilnībā piederošu meitasuzņēmumu, lai izveidotu operatīvu uzņēmumu, kas pārņemtu PZL Hydral darbības, tādējādi ļaujot PZL Hydral darboties kā mātesuzņēmumam un vadīt PZL Hydral grupas pārstrukturēšanas procesu.

(9)

Daļa PZL Wrocław aktīvu no PZL Hydral tika nodoti PZL Wrocław, vai nu tos iemaksājot natūrā PZL Wrocław kapitālā, vai pārdodot par bilances vērtību PZL Hydral grāmatojumos kopš 2004. gada, kā parādīts 1. tabulā.

1.   tabula

Aktīvu nodošana, iemaksājot natūrā vai pārdodot (PLN)

(10)

Materiālie pamatlīdzekļi, ko PZL Wrocław ieguva no PZL Hydral, tika nodoti, vai nu tos iemaksājot natūrā PZL Wrocław kapitālā, vai pārdodot, kā norādīts 2. tabulā. Abos gadījumos darījuma vērtības pamatā bija neatkarīga eksperta novērtējums. Kad šie pamatlīdzekļi tika nodoti, tie jau bija apgrūtināti ar hipotēkām, kas piemērotas nekustamajam īpašumam šādu publisko kreditoru labā: Sociālās apdrošināšanas birojs, Lejassilēzijas reģiona nodokļu pārvalde un Vroclavas pilsētas dome par summu PLN 142,558 miljonu apmērā.

2.   tabula

Nekustamā īpašuma nodošana (PLN)

(11)

PZL Hydral2007. gada 31. decembrīPZL Wrocław nodeva līdzekļus ar nominālvērtību PLN 918 900 apmērā, veicot iemaksu natūrā PZL Wrocław kapitālā.

(12)

Pārējos aktīvus, ko PZL Hydral nodeva PZL Wrocław laikposmā no 2006. gada 17. janvāra līdz 2010. gada 27. aprīlim, pārdeva par to bilances vērtību un tie veidoja vairākas tādu nepabeigtu aktīvu nodošanas, kam nebija piemērotas ķīlas vai hipotēkas.

(13)

No PZL Hydral uz PZL Wrocław nodoto aktīvu kopējā vērtība laikposmā no 2004. līdz 2010. gadam bija PLN 44 708 791,02.

(14)

No PZL Hydral uz PZL Wrocław 2008. gadā pārvietoja 559 darbiniekus, savukārt 2009. gadā — 37 darbiniekus.

(15)

PZL Wrocław ražo gaisa kuģu sastāvdaļas, ko izmanto Polijas bruņotie spēki, (līdz 2007. gada beigām šo ražošanu veica PZL Hydral) un sniedz Polijas armijā izmantotā aprīkojuma apkopes un remonta pakalpojumus. Militārajiem ražojumiem piemēro sertifikāciju, ko pielāgo ražojuma tipam saskaņā ar Polijas bruņoto spēku tehniskajām prasībām. Katrā posmā nodrošina atsevišķu dokumentāciju, un šos ražojumus (un saistītos apkopes pakalpojumus) uzrauga rezidējošs armijas pārstāvis.

(16)

PZL Wrocław pašlaik darbojas, pamatojoties uz atļauju Nr. B-007/2007, ko 2007. gada 17. janvārī ir izdevis iekšlietu un pārvaldes ministrs, par uzņēmējdarbības veikšanu šādā jomā:

(17)

PZL Wrocław ir šādi sertifikāti:

(18)

Polijas iestādes informēja Komisiju, ka PZL Hydral (tagad PZL Wrocław) ražojumu līnija veido svarīgu daļu Polijas valdības 1995. gadā sāktā ekonomikas attīstības plānā 1996.–2000. gadam un 2000. gadā sāktā ekonomikas attīstības plānā 2001.–2006. gadam.

(19)

Turklāt ir skaidra atsauce uz PZL Hydral vai tā uzņēmējdarbību vairākos ekonomikas attīstības plāna īstenošanas pasākumos un valdības pamatnostādnēs, piemēram:

(20)

Šādā sarakstā iekļautiem uzņēmumiem ir jāiesniedz detalizēti gada ziņojumi par savu aizsardzības ražojumu ražošanas jaudu (daudzumi, profils, vērtības), lai ministrija varētu nodrošināt, ka tiek pildīti militārie uzdevumi.

(21)

Polijas iestādes informēja Komisiju, ka attiecīgās atļaujas un sertifikāti (16. un 17. punkts) nodrošina iespēju īpašiem klientiem (valsts aizsardzībai un Aizsardzības ministrijai īpaši svarīgi uzņēmumi) piegādāt īpašas kvalitātes preces un pakalpojumus. PZL Wrocław (bijušais PZL Hydral) piegādā ne tikai hidraulisko sistēmu, degvielas sistēmu un kontroles sistēmu sastāvdaļas; uzstādīto mezglu remontdarbi ir ārkārtīgi svarīgi, lai funkcionētu Polijas bruņoto spēku izmantotie gaisa kuģi (W-3, Mi-2, M28 Bryza un PZL 130 Orlik); Polijas iestādes arī uzsvēra, ka W-3 un Mi-2 ir Polijas armijas galvenokārt izmantotie helikopteri.

(22)

PZL Hydral bruņoto spēku izmantošanai ražotajām precēm ir atbilstošs NATO kods saskaņā ar NATO Standartizācijas līgumu, un arī uzņēmumam pašam ir savs NATO kods.

(23)

Kā paskaidrots iepriekš 9. punktā un turpmākajos punktos, kopš 2004. gada decembra PZL Hydral nodeva savus aktīvus PZL Wrocław. Tikai 2007. gada 30. decembrī nodotie aktīvi (nekustamais īpašums) bija apgrūtināti ar hipotēkām publisko kreditoru labā.

(24)

Polijas iestādes apstiprināja, ka kopš savas darbības sākuma PZL Wrocław ir laikus nokārtojis visas savas saistītas attiecībā pret publiskajiem kreditoriem, tai skaitā sociālā nodrošinājuma iemaksas un nodokļus par saviem darbiniekiem.

(25)

PZL Hydral sāka saskarties ar saistību atmaksāšanas grūtībām gan privātajiem, gan publiskajiem kreditoriem 1998. gadā.

(26)

PZL Hydral privātās saistības attiecībā pret bankām un piegādātājiem 1998. gada beigās bija PLN 90,4 miljonu apmērā. Lielākā daļa šo parādu bija attiecībā pret divām bankām: […] banku (8) un […] banku.

(27)

PZL Hydral bija parādā […] bankai PLN 54 miljonus 1998. gada beigās un PLN 86,4 miljonus 2006. gada novembrī, kad tika parakstīta izlīguma vienošanās, un bankas prasība visbeidzot tika apmierināta 2007. gadā. PZL Hydral bija parādā […] bankai PLN 23 miljonus 1998. gada beigās un PLN 55,6 miljonus 2003. gada oktobrī, un bankas prasība visbeidzot tika apmierināta 2004. gadā.

3.   tabula

Izmaiņas kopējā summā, ko PZL Hydral bija parādā […] bankai (PLN, tūkstoši)