30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (3) (“Septītā pamatprogramma”) ir paredzēta Kopienas dalība pētniecības un attīstības programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis, tostarp dalība struktūrās, kas izveidotas šo programmu izpildei Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (“EK līgums”) 169. panta izpratnē.

(2)

Padomes Lēmumā 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007–2013) (4), ir pausts atbalsts starptematiskai pieejai pētījumos, kas aptver vienu vai vairākas Septītās pamatprogrammas tēmas, un šajā sakarā kā viena no jomām, kur Kopiena var piedalīties valstu kopīgi īstenotās pētniecības programmās, ir izvirzīta EK līguma 169. panta ierosme Baltijas jūras kopīgas pētniecības jomā.

(3)

Baltijas jūras ekosistēma, kas ir daļēji noslēgta Eiropas iekšējā jūra, ir viena no lielākajām iesāļajām ūdenstilpēm pasaulē, un to nopietni ietekmējuši daudzi dabīgi faktori un antropogēni faktori – tādi kā Otrā pasaules kara laikā jūrā nogremdētu ķīmisko ieroču, piemēram, gāzu, piesārņojums un smago metālu savienojumu, organisko vielu, radioaktīvu vielu, kurināmās dīzeļdegvielas un petrolejas noplūžu piesārņojums. Arī lauksaimniecības attīstība Baltijas jūras sateces baseinā ir radījusi pārmērīgu mēslojuma un organisko vielu ieplūdi, kas veicina eitrofikāciju, un neendēmisku svešzemju organismu ieviešanu vidē. Zivju krājumu noplicināšana un klimata pārmaiņas izraisa sākotnējās bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Minētie faktori, kā arī nepārtrauktā antropogēnā darbība, tostarp infrastruktūru projekti tieši Baltijas jūras krastā un tās sateces baseinā vai to tiešā tuvumā, un tūrisms, kas nodara kaitējumu videi, posta dabisko vidi. Minētie faktori ievērojami samazina Baltijas jūras spēju ilgtspējīgi nodrošināt produktus un pakalpojumus, no kuriem gan tieši, gan netieši ir atkarīga cilvēku labklājība sociālajā, kultūras un ekonomikas aspektā.

(4)

Eiropadome 2007. gada 14. decembrī pauda bažas par Baltijas jūras vides stāvokli, kā atspoguļots Komisijas 2009. gada 10. jūnija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Turklāt Padome aicināja Komisiju attiecībā uz Baltijas jūras reģionu iesniegt priekšlikumu iniciatīvai saskaņā ar EK līguma 169. pantu.

(5)

Zinātnei būtu jāpievēršas šādiem jautājumiem un jāpalīdz rast risinājumus neatliekamām Baltijas jūras vides problēmām. Taču pašreizējās situācijas nopietnība prasa kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā palielināt Baltijas reģionā veikto pētījumu apmēru, izstrādājot un ieviešot pilnībā integrētu pieeju, kas ļauj racionalizēt un mērķtiecīgi orientēt visu robežvalstu attiecīgās pētniecības programmas, lai koordinēti, efektīvi un lietpratīgi risinātu sarežģītos un steidzamos jautājumus.

(6)

Patlaban vairākas valsts mēroga pētniecības un attīstības programmas vai pasākumi, ko dalībvalstis individuāli īsteno pētniecības un attīstības atbalstam Baltijas jūras reģionā, nav pietiekami koordinētas Savienības līmenī, lai sasniegtu kritisko masu, kas vajadzīga stratēģiskās pētniecības un attīstības jomās.

(7)

Turklāt esošās nozarspecifiskās pētniecības struktūras, kas veidojušās ilgā un vēsturiskā valstu politikas attīstības gaitā, ir dziļi iesakņojušās valstu pārvaldības sistēmā un neļauj izstrādāt un finansēt tādus daudzdisciplīnu, starpdisciplīnu un pārdisciplīnu vides pētījumus, kādi vajadzīgi, lai risinātu ar Baltijas jūru saistītās problēmas.

(8)

Kaut gan Baltijas jūras pētniecībā pastāv ilgas Baltijas jūras reģiona valstu un citu reģionu valstu sadarbības tradīcijas, līdz šim sadarbībai, lai optimāli izmantotu pētniecības potenciālu, ir trūcis pietiekamu finanšu resursu minēto valstu nevienlīdzīgās ekonomiskās situācijas un attīstības dēļ, kā arī valstu ļoti dažādo pētniecības programmu, pētījumu tematu un prioritāšu dēļ.

(9)

Komisija 2007. gada 11. jūnijā pieņemtajā darba programmā 2007.–2008. gadam īpašās programmas “Sadarbība” īstenošanai paredzēja finansiālu atbalstu BONUS ERA-NET un ERA-NET PLUS Baltijas jūras vides pētniecības jomā, lai stiprinātu Baltijas reģiona vides pētniecības finansēšanas aģentūru sadarbību un sekmētu pāreju uz kopīgas pētniecības un attīstības programmas īstenošanu Baltijas jūrā reģionā, pamatojoties uz EK līguma 169. pantu.

(10)

Kopumā BONUS ERA-NET un ERA-NET PLUS ir darbojušies labi, un tāpēc tagad ir svarīgi nodrošināt pētījumu nepārtrauktību, lai pievērstos samilzušajām vides problēmām.

(11)

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas pieeju un atziņām, kas gūtas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām BONUS ERA-NET projekta satvarā, Baltijas reģionā ir vajadzīgas politikas virzītas pētniecības programmas.

(12)

Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija (“iesaistītās valstis”) ir vienojušās kopīgi īstenot kopējo Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmu BONUS (“BONUS”). BONUS mērķis ir atbalstīt zinātnes attīstību un inovāciju, nodrošinot juridisko un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga Baltijas jūras piekrastes valstu starptautiskai sadarbībai vides pētījumos Baltijas jūras reģionā.

(13)

Kaut gan BONUS lielākā uzmanība ir pievērsta vides pētniecībai, tā aptver vairākas saistītas Savienības pētniecības programmas par tādu antropogēnu darbību klāstu, kurām ir kopīga ietekme uz ekosistēmām, piemēram, zvejniecību, akvakultūru, lauksaimniecību, infrastruktūru (tostarp enerģētikas jomā), transportu, pētnieku sagatavošanu un mobilitāti, kā arī sociālekonomiskiem jautājumiem. BONUS ir būtiski svarīga vairākām Savienības politikas nostādnēm un direktīvām, tostarp Savienības stratēģijai Baltijas jūras reģionam; kopējai zivsaimniecības politikai; kopējai lauksaimniecības politikai; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (5); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (6), kā arī Savienības starptautiskajām saistībām, piemēram, HELCOM Baltijas jūras rīcības plānam. Tādējādi no BONUS iegūs daudzas citas Savienības politikas jomas.

(14)

Lai palielinātu BONUS ietekmi, iesaistītās valstis ir piekritušas Savienības dalībai tajā.

(15)

BONUS būtu jāiekļauj stratēģiskais posms, kuram seko īstenošanas posms, lai nodrošinātu iespēju veikt plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām par stratēģiski virzītu pētniecības programmu, kas varētu apmierināt arī tās pētniecības vajadzības, kuras radīsies programmas īstenošanas gaitā. BONUS stratēģiskajā posmā papildus būtu jācenšas iesaistīt uz nozarēm orientētas finansēšanas aģentūras, lai vēl vairāk integrētu pētījumus, kuri vērsti uz galalietotāju vajadzībām vairākās nozarēs, un lai nodrošinātu rezultātu efektīvu izmantošanu dažādu ekonomikas nozaru politikā un resursu pārvaldības pasākumos.

(16)

Stratēģiskā posma beigās Komisijai būtu jāpārbauda, vai stratēģiskās pētniecības programma, ieinteresēto personu apspriešanās platformas un īstenošanas veidi ir izstrādāti, lai varētu veikt BONUS īstenošanas posmu. Komisija var attiecīgā gadījumā iesniegt ieteikumus stratēģiskās pētniecības programmas uzlabošanai. Pārejai uz īstenošanas posmu vajadzētu būt nemanāmai un bez kavēšanās.

(17)

Iesaistītās valstis ir vienojušās ieguldīt BONUS EUR 50 miljonus. Būtu jāatļauj veikt ieguldījumus natūrā, kas izpaužas kā infrastruktūras pieejamība un izmantošana (“infrastruktūras ieguldījums natūrā”), ar nosacījumu, ka tie neveido nozīmīgu daļu no kopējā ieguldījuma. Būtu jānovērtē to vērtība un lietderīgums BONUS projektu īstenošanā.

(18)

Savienības dalība BONUS visā tās darbības laikā nedrīkstētu pārsniegt EUR 50 miljonus, un tai būtu jāatbilst iesaistīto valstu ieguldījumam, lai palielinātu to ieinteresētību BONUS kopīgā īstenošanā. Savienības finansiālā ieguldījuma lielākā daļa būtu jāpiešķir īstenošanas posmā. Būtu jānosaka maksimālais ieguldījumu apjoms katram posmam. Īstenošanas posma maksimālais apjoms būtu jāpalielina par summu, kas atlikusi pēc stratēģiskā posma īstenošanas.

(19)

Lai kopīgi īstenotu BONUS, ir vajadzīga īpaši izveidota īstenošanas struktūra, kā paredzēts Lēmumā 2006/971/EK. Iesaistītās valstis ir vienojušās par šādu īpaši izveidotu īstenošanas struktūru un izveidojušas Baltijas jūras valstu zinātni finansējošo organizāciju tīklu (“BONUS EEIG”), lai tas īstenotu BONUS. BONUS EEIG vajadzētu būt Savienības finansiālā ieguldījuma saņēmējam. Lai gan iesaistītajām valstīm tiek atgādināts, cik būtisks ir reāla kopējā fonda princips, katra iesaistītā valsts saskaņā ar BONUS kopīgajiem finansēšanas noteikumiem un procedūrām pieņems lēmumu par to, vai tā pati pārvaldīs savu ieguldījumu vai arī tās ieguldījumu pārvaldīs BONUS EEIG. BONUS EEIG būtu jānodrošina arī tas, lai BONUS īstenošanā tiktu ievērots pareizas finanšu pārvaldības princips.

(20)

Savienības finansiālā ieguldījuma piešķiršanas priekšnosacījumam vajadzētu būt iesaistīto valstu kompetento valsts iestāžu oficiālām saistībām un tām noteikto finansiālo ieguldījumu veikšanai.

(21)

Kā nosacījums stratēģiskajam posmam atvēlētā Savienības ieguldījuma izmaksāšanai būtu jāparedz dotāciju nolīgums, kuru noslēdz starp Komisiju, kas pārstāv Savienību, un BONUS EEIG un kurš būtu jāreglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (7), lai sekmētu un vienkāršotu tā pārvaldību.

(22)

Kā nosacījums īstenošanas posmam atvēlētā Savienības ieguldījuma izmaksāšanai būtu jāparedz īstenošanas nolīgums, kuru noslēdz starp Komisiju, kas pārstāv Savienību, un BONUS EEIG un kurā ietver sīki izstrādātus Savienības finansiālā ieguldījuma izmantošanas noteikumus. Šai Savienības finansiālā ieguldījuma daļai būtu jāparedz netieša centralizēta pārvaldība saskaņā ar 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8) (“Finanšu regula”), un 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9).

(23)

Visi procenti, kas uzkrājas no ieguldījumiem BONUS EEIG, būtu jāuzskata par tās ieņēmumiem un jānovirza BONUS īstenošanai.

(24)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, tai vajadzētu būt tiesībām samazināt, apturēt vai izbeigt savu finansiālo ieguldījumu, ievērojot noteikumus, kas izklāstīti nolīgumos, ko paredzēts slēgt starp Savienību un BONUS EEIG, ja BONUS netiek īstenota vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu BONUS finansēšanā vai arī veic to daļēji vai novēloti.

(25)

Lai faktiski īstenotu BONUS, īstenošanas posmā būtu jāpiešķir finansiāls atbalsts BONUS projektu dalībniekiem, kas īpaši izveidotās īstenošanas struktūras pārraudzībā centralizēti izvēlēti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Šā finanšu atbalsta piešķiršanai un izmaksāšanai BONUS dalībniekiem vajadzētu būt pārredzamai, nebirokrātiskai un būtu jāatbilst vispārējiem noteikumiem saskaņā ar Septīto pamatprogrammu.

(26)

Kaut gan Kopīgais pētniecības centrs ir Komisijas struktūrvienība, tā institūtiem tomēr ir pētniecības resursi, kas ir saistīti ar BONUS un varētu veicināt tās īstenošanu. Tāpēc ir lietderīgi definēt Kopīgā pētniecības centra lomu attiecībā uz tā tiesībām saņemt finansējumu.

(27)

Lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi, priekšlikumu izvērtēšanā būtu jāievēro tie paši principi, kas piemērojami saskaņā ar Septīto pamatprogrammu iesniegtajiem priekšlikumiem. Tāpēc priekšlikumu izvērtēšana būtu jāveic centralizēti BONUS EEIG atbildībā, un tas būtu jādara neatkarīgiem ekspertiem, kas labi pārzina vietējos apstākļus, pamatojoties uz pārskatāmiem un kopējiem kritērijiem, un finansējums būtu jāpiešķir atbilstīgi centralizēti apstiprinātam sarindojuma sarakstam. Sarindojums un prioritārā secība būtu jāapstiprina BONUS EEIG, stingri ievērojot neatkarīgās izvērtēšanas rezultātus, kam vajadzētu būt saistošiem.

(28)

Ikvienai dalībvalstij un ikvienai Septītās pamatprogrammas asociētajai valstij vajadzētu būt tiesīgai iesaistīties BONUS.

(29)

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas mērķiem jebkurām citām valstīm, jo īpaši Baltijas jūras piekrastes vai sateces baseina valstīm, vajadzētu būt iespējai piedalīties BONUS, ja šādu dalību paredz attiecīgais starptautiskais nolīgums un ja tai piekrīt gan Komisija, gan iesaistītās valstis. Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu Savienībai vajadzētu būt tiesībām saskaņā ar šo lēmumu vienoties par nosacījumiem, ar kādiem veic tās finansiālo ieguldījumu BONUS attiecībā uz citu valstu dalību minētajā programmā.

(30)

Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nepieļautu nelikumības un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (10), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (11), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (12).

(31)

Saskaņā ar BONUS veiktajās pētniecības darbībās būtu jāievēro ētikas principi saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārīgajiem principiem, kā arī jāievēro dzimumu līdztiesības integrētās pieejas un dzimumu līdztiesības principi un ilgtspējīgas attīstības princips.

(32)

Ņemot vērā starpposma izvērtēšanu, ko veic Komisija, kurai palīdz neatkarīgi eksperti ar labām zināšanām par vietējiem apstākļiem, Komisijai būtu jānovērtē BONUS īstenošanas kvalitāte un efektivitāte un panākumi izvirzīto mērķu sasniegšanā un jāveic nobeiguma izvērtēšana.

(33)

BONUS dalībniekiem būtu jāpaziņo un jāizplata pētījumu rezultāti, jo īpaši citiem līdzīgiem reģionāliem jūras pētniecības projektiem, un jādara informācija publiski pieejama.

(34)

Sekmīgā to projektu īstenošana, kuri jau ir veikti BONUS ERA-NET un BONUS ERA-NET PLUS, atklāja Baltijas jūras katastrofālo stāvokli. Tāpēc būtu jāturpina Baltijas jūras vides stāvokļa pētniecība,

a)

stratēģiskās pētniecības programmas sagatavošana – BONUS zinātniskā satura izstrāde atbilstīgi Septītajā pamatprogrammā izklāstītajiem mērķiem, pievēršot uzmanību uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

b)

ieinteresēto personu apspriešanās platformu izveide ar mērķi stiprināt un institucionalizēt visas attiecīgās nozares pārstāvošo ieinteresēto personu iesaistīšanos;

c)

īstenošanas kārtības sagatavošana, tostarp juridisko un finanšu noteikumu un procedūru izstrāde, kā arī to noteikumu sagatavošana, kas reglamentē no BONUS darbībām izrietošā intelektuālā īpašuma tiesības, cilvēkresursus un saziņas aspektus.

a)

iesaistītās valstis ir izstrādājušas stratēģiskās pētniecības programmu, ieinteresēto personu apspriešanās platformas un īstenošanas veidus, kas minēti 2. panta 3. punktā, kā arī guvušas panākumus I pielikuma 2. iedaļā izvirzīto mērķu sasniegšanā. Komisija var attiecīgā gadījumā iesniegt ieteikumus stratēģiskās pētniecības programmas uzlabošanai;

b)

BONUS EEIG ir pierādījis spēju īstenot BONUS, tostarp veikt Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanu, sadali un uzraudzību ar netiešu centralizētu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;

c)

saskaņā ar II pielikumu tiek izveidots un īstenots piemērots un efektīvs BONUS pārvaldības modelis;

d)

BONUS EEIG ir faktiski izpildījis ar BONUS īstenošanas posmu saistītos pasākumus, kas izklāstīti I pielikumā, tostarp izsludinājis uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai;

e)

visas iesaistītās valstis ir uzņēmušās saistības dot savu ieguldījumu programmas BONUS finansēšanā un veikt efektīvu sava finanšu ieguldījuma maksājumu, īpaši to BONUS projektu dalībnieku finansēšanu, kurus izvēlējās saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

f)

ir panākta atbilstība Savienībā spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem, un jo īpaši Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (13);

g)

ir nodrošināta augsta līmeņa zinātniskā izcilība un ētikas principu ievērošana saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārīgajiem principiem, kā arī dzimumu līdztiesības integrētās pieejas un dzimumu līdztiesības principu un ilgtspējīgas attīstības principa ievērošana.

a)

deleģēto uzdevumu definēšana;

b)

noteikums Savienības līdzekļu aizsardzībai;

c)

nosacījumi un sīki izstrādāti noteikumi uzdevumu izpildei, tostarp BONUS projektu finansēšanas noteikumi un maksimālais finansējuma apjoms, attiecīgi noteikumi par atbildības norobežošanu un kontroles īstenošanu;

d)

noteikumi par ziņošanu Komisijai par to, kā tiek pildīti uzdevumi;

e)

nosacījumi, saskaņā ar kuriem uzdevumu izpilde beidzas;

f)

sīki izstrādāti noteikumi par Komisijas veiktu pārbaudi;

g)

nosacījumi par atsevišķu bankas kontu izmantošanu un iegūto procentu izmantošanu;

h)

noteikumi, kas nodrošina Savienības darbības pamanāmību saistībā ar citām BONUS EEIG darbībām;

i)

pienākumi atturēties no jebkuras darbības, kas var radīt interešu konfliktu Finanšu regulas 52. panta 2. punkta nozīmē;

j)

noteikumi, kuri reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radies BONUS īstenošanas gaitā, kā minēts 2. pantā;

k)

kritēriji, kas jāizmanto, veicot starpposma un nobeiguma izvērtēšanu, tostarp 13. pantā minēto izvērtēšanu.

30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/15

(1)

Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 967/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz cukura produkciju, kura pārsniedz kvotu (2), noteikti eksporta un maksājumu termiņi, kas piemērojami ārpuskvotas cukuram.

(2)

Regulas (EK) Nr. 967/2006 19. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka, eksportējot produkciju, kas pārsniedz kvotu, ražotāji līdz 1. aprīlim pēc tā tirdzniecības gada, kurā pārpalikums tika saražots, iesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei pieprasītos eksporta apliecinājumus.

(3)

Ja uz dažiem galamērķiem nav tiesību eksportēt cukuru un/vai izoglikozi, kas saražoti, pārsniedzot kvotu, ražotājiem ir prasīts iesniegt apliecinājumu, ka preces nogādātas galamērķī, saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 951/2006 (3) 4.c pantu. Pieredze liecina, ka attiecībā uz dažiem galamērķiem visu nepieciešamo dokumentu iegūšana var prasīt ilgāku laiku. Tāpēc ir lietderīgi šādos gadījumos paredzēt iespēju pagarināt termiņu.

(4)

Ja termiņš, kad dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedzami eksporta apliecinājumi, tiek pagarināts, attiecīgi jāpielāgo arī termiņš, kad dalībvalsts paziņo ražotājiem maksājuma kopsummu, kas tiem jāmaksā, un termiņu, kad ražotājiem jānokārto maksājums. Tāpat jāgroza arī termiņš, kas dalībvalstīm noteikts, lai konstatētu un paziņotu Komisijai pārpalikuma daudzumus.

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 967/2006 3., 4. un 19. pants.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

1.

Regulas 3. panta 2. punktam pievieno šādu otro daļu:

“Ja dalībvalsts izmanto 19. panta 3. punktā paredzēto iespēju, pirmajā daļā noteiktie termiņi ir attiecīgi 1. novembris un 1. decembris.”

2.

Regulas 4. panta 3. punktam pievieno šādu otro daļu:

“Ja dalībvalsts izmanto 19. panta 3. punktā paredzēto iespēju, pirmajā daļā noteiktais termiņš ir 31. decembris.”

3.

Regulas 19. pantu groza šādi:

30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/17

30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/19

(1)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 446/2010 (2) ir uzsākta konkursa procedūra sviesta pārdošanai saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti Komisijas 2009. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1272/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē (3).

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc individuālajiem uzaicinājumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1272/2009 46. panta 1. punktu Komisijai ir jānosaka minimālā pārdošanas cena vai jānolemj minimālo pārdošanas cenu nenoteikt.

(3)

Pamatojoties uz piedāvājumiem, kas saņemti septītajā individuālajā uzaicinājumā uz konkursu, ir jānosaka minimālā pārdošanas cena Francijā uzglabātam sviestam, kas šajā dalībvalstī tiek uzglabāts ļoti nelielā daudzumā. Pārējās dalībvalstīs, bet ne Francijā, uzglabātam sviestam minimālo pārdošanas cenu nenosaka.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/20

(1)

Vācijas Federatīvā Republika un Luksemburgas Lielhercogiste vēstulēs, kas attiecīgi 2009. gada 15. oktobrī un 18. novembrī reģistrētas Komisijas Ģenerālsekretariātā, lūdza atļauju ieviest pasākumu, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK noteikumiem, attiecībā uz pierobežas tilta atjaunošanu un uzturēšanu.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu Komisija ar 2010. gada 25. februāra vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Vācijas Federatīvās Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes pieprasījumiem. Komisija 2010. gada 2. marta vēstulē paziņoja Vācijas Federatīvajai Republikai un Luksemburgas Lielhercogistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas nepieciešama pieprasījumu izvērtēšanai.

(3)

Pasākuma mērķis ir pierobežas tilta būvlaukumu un pašu tiltu pār Mozeli attiecībā uz atjaunošanai un uzturēšanai paredzēto preču piegādēm, pakalpojumu sniegšanu, preču iegādi Kopienas iekšienē un preču importēšanu uzskatīt par pilnīgi Luksemburgas Lielhercogistes teritorijā esošu saskaņā ar nolīgumu starp abām valstīm.

(4)

Ja šāds pasākums netiktu pieņemts, tad būtu jānosaka, vai nodokļa uzlikšanas vieta ir Vācijas Federatīvā Republika vai Luksemburgas Lielhercogiste. Vācijas teritorijā veiktie pierobežas tilta būvniecības darbi būtu jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli Vācijā, bet Luksemburgas Lielhercogistes teritorijā veiktie darbi – ar Luksemburgas pievienotās vērtības nodokli. Turklāt tilts šķērso kopīgi pārvaldīto teritoriju (kondominātu), un darbs šajā zonā nav ekskluzīvi attiecināms uz vienas vai otras dalībvalsts teritoriju, lai noteiktu vienu piegādes vietu.

(5)

Tādējādi pasākuma mērķis ir vienkāršot pievienotās vērtības nodokļu iekasēšanas procedūru par minētā tilta atjaunošanu un uzturēšanu.

(6)

Šai atkāpei nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, kas gūti no pievienotās vērtības nodokļa,

30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/22

(1)

Vēstulē, kas 2010. gada 29. janvārī reģistrēta Komisijas Ģenerālsekretariātā, Nīderlandes Karaliste lūdza atļauju gatavu apģērbu ražošanas nozarē piemērot īpašus nodokļu pasākumus, kas saskaņā ar Lēmumu 2007/740/EK tika atļauti iepriekš uz ierobežotu laiku (2).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu Komisija 2010. gada 25. februāra vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Nīderlandes Karalistes lūgumu. Komisija 2010. gada 2. marta vēstulē paziņoja Nīderlandes Karalistei, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija pieprasījuma izvērtēšanai.

(3)

Ar šo pasākumu Nīderlandes Karalistei tiktu atļauts gatavu apģērbu ražošanas nozarē piemērot shēmu, ar kuru apakšuzņēmēja saistības maksāt PVN nodokļu iestādēm tiek nodotas apģērbu ražošanas uzņēmumam (darbuzņēmējam). Šī shēma būtu apgrieztās maksāšanas procedūra, kas attiektos vienīgi uz tirdzniecības ķēdes augšupējām darbībām, un tādēļ tā neattiektos uz uzņēmējiem, kas veic pārdošanu galapatērētājiem. Šīs procedūras mērķis ir vietējā ražošanas tirgū novērst specifisku krāpšanu.

(4)

Šādi pasākumi jau agrāk izrādījušies efektīvi profilakses pasākumi nozarē, kurā PVN iekasēšanu apgrūtina problēmas identificēt un pārraudzīt apakšuzņēmēju darbības. Tāpēc pieprasītais pasākums jāuzskata par pasākumu noteikta veida nodokļa nemaksāšanas novēršanai gatavu apģērbu ražošanas nozarē.

(5)

Gatavu apģērbu ražotāja atrašanās vietu ietekmē zemas darbaspēka izmaksas, un apakšuzņēmēji viegli pārvietojas no vienas valsts uz citu. Tāpēc ar Lēmumu 2007/740/EK tika prasīts, lai Nīderlandes Karaliste uzrauga un izvērtē šo faktoru ietekmi uz atkāpes efektivitāti un līdz 2009. gada 31. jūlijam iesniedz ziņojumu Komisijai.

(6)

Minētajā ziņojumā bija norādīts, ka atkāpes pasākuma un starptautiskā tirgus attīstības rezultātā krāpšanas biežums ir ievērojami samazinājies un ka gatavu apģērbu ražošanas uzņēmumu skaits, uz kuriem attiecināma Lēmumā 2007/740/EK atļautā apgrieztās maksāšanas procedūra, ir vienmērīgi samazinājies. Tādējādi Nīderlandes Karalistes gatavo apģērbu ražošanas nozarē pakāpeniski atgriežas stabilitāte.

(7)

Lai šo procesu pabeigtu, Nīderlandes Karaliste ir lūgusi atkārtoti pagarināt pasākumu uz ierobežotu laiku un vienlaikus paziņojusi, ka galīgais lēmums par iespējamo pasākuma izbeigšanu tiktu pieņemts 2011. gadā. Līdz ar to ir lietderīgi, ka atkāpi turpina piemērot līdz 2012. gada 31. decembrim.

(8)

Ja Nīderlandes Karaliste apsvērtu jaunu atkāpes pasākuma pagarinājumu pēc 2012. gada, tai ne vēlāk kā līdz 2012. gada 1. aprīlim būtu jāiesniedz Komisijai jauns novērtējuma ziņojums un pieprasījums par pagarinājumu.

(9)

Atkāpe neradīs nelabvēlīgu ietekmi nedz uz Eiropas Savienības pašu resursiem, ko veido pievienotās vērtības nodoklis, nedz arī ietekmēs PVN summu, ko iekasē galapatēriņa posmā,

30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/24

(1)

Vēstulē, kas 2009. gada 16. novembrī reģistrēta Komisijas Ģenerālsekretariātā, Polija lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK noteikumiem par tiesībām atskaitīt priekšnodokli (“īpašais pasākums”).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija 2009. gada 14. decembra vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Polijas pieprasījumu. Komisija 2009. gada 17. decembra vēstulē paziņoja Polijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Polija piemēro PVN atskaitīšanas ierobežojumu pasažieru automobiļiem. Daži mehāniskie transportlīdzekļi, izņemot pasažieru automobiļus, pēc konstrukcijas ir vienlīdz piemēroti izmantošanai privātām vajadzībām un darījumdarbības vajadzībām.

(4)

Pašlaik, ja nodokļu maksātājs vēlas izmantot privātām vajadzībām transportlīdzekli, kas nav pasažieru automobilis, par kura pirkšanu, iegādi Kopienā, importu, nomu vai īri priekšnodoklis ir atskaitīts pilnā apjomā vai daļēji, tam jāatskaita aprēķinātais PVN (no realizācijas) par tādu izmantošanu. Tomēr nodokļu maksātājam ir grūti precīzi noteikt izmantošanu privātām vajadzībām, un nodokļu iestādēm – to uzraudzīt.

(5)

Lai vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanas procedūru un novērstu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, Polija lūdz atkāpi, lai līdz 60 % ierobežotu tiesības atskaitīt PVN par tādu mehānisko transportlīdzekļu pirkšanu, iegādi Kopienā, importu, nomu vai īri, kuri nav pasažieru automobiļi un kurus var izmantot gan darījumdarbībām, gan privātām vajadzībām, nepārsniedzot PLN 6 000, kas ir paredzēts, lai novērstu pārmērīgu PVN atskaitīšanu par luksusa automašīnām, kuras, visticamāk, izmantos privātām vajadzībām. Pēc tam nodokļa maksātājam vairs nebūs jāatskaita aprēķinātais PVN (no realizācijas) par transportlīdzekļa izmantošanu privātām vajadzībām.

(6)

Īpašais pasākums būtu jāpiemēro tikai mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot pasažieru automobiļus, kuru maksimālā kravnesība pārsniedz 500 kg un maksimālais svars ir 3,5 tonnas. Atkāpe neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas paredzēti īpašu funkciju veikšanai, piemēram, transportlīdzekļiem, kas nodrošina palīdzību uz ceļiem, katafalkiem un iekraušanas transportlīdzekļiem, kā arī atkārtotai pārdošanai vai nomai paredzētiem transportlīdzekļiem.

(7)

Atļaujai vajadzētu būt spēkā ierobežotu laikposmu, un tāpēc tai būtu jāzaudē spēks 2013. gada 31. decembrī. Ņemot vērā līdz minētajam datumam gūto pieredzi, var novērtēt, vai atkāpe joprojām ir pamatota.

(8)

Atkāpe neatstāj negatīvu ietekmi uz Savienības pašu resursiem, ko veido pievienotās vērtības nodoklis,

a)

atkārtotai pārdošanai, nomai vai īrei paredzētiem transportlīdzekļiem;

b)

transportlīdzekļiem, kurus saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti fiskālajos noteikumos, var uzskatīt par kravu pārvadāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem;

c)

īpašu funkciju veikšanai paredzētiem transportlīdzekļiem;

d)

vismaz 10 personu pārvadāšanai, ieskaitot vadītāju, paredzētiem transportlīdzekļiem.

30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/26

(1)

Itālija un Francija vēstulēs, kas attiecīgi 2009. gada 19. jūnijā un 2009. gada 19. novembrī reģistrētas Komisijas Ģenerālsekretariātā, lūdza atļauju ieviest īpašu nodokļa pasākumu saistībā ar pašreizējā Col de Tende tuneļa ekspluatāciju, apkalpi un drošību, kā arī jauna tuneļa celtniecību blakus pašreizējam tunelim, tā ekspluatāciju, apkalpi un drošību (“pasākums”).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2009. gada 14. decembri datētā vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Francijas un Itālijas lūgumu. Komisija ar 2009. gada 17. decembri datētā vēstulē paziņoja Francijai un Itālijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Col de Tende tunelis ir pastāvīgs ceļa posms starp Franciju un Itāliju. Ar 2007. gada 12. marta vienošanos starp abām dalībvalstīm Itālija ir atbildīga par pašreizējā tuneļa ekspluatāciju, apkalpi un drošību, kā arī par jauna tuneļa celtniecību, ekspluatāciju, apkalpi un drošību, kas pēc pabeigšanas nodrošinās satiksmi pašreizējam tunelim pretējā virzienā.

(4)

Ar šo pasākumu visu pašreizējā tuneļa atrašanās vietu un perimetru, kā arī jaunā tuneļa celtniecības vietu uzskatīs par Itālijas teritoriju, lai varētu piegādāt preces, pakalpojumus, preču iegādes Kopienas iekšienē un importu, kas paredzēti abu tuneļu celtniecības, ekspluatācijas, apkalpes un drošības darbiem. Ja nebūtu šāda pasākuma, saskaņā ar teritoriālo principu būtu nepieciešams precīzi apliecināt par katru piegādi, vai nodokļa uzlikšana notiek Francijā vai Itālijā.

(5)

Tāpēc pasākuma mērķis ir vienkāršot procedūru pievienotās vērtības nodokļa uzlikšanai saistībā ar pašreizējā tuneļa ekspluatāciju, apkalpi un drošību, kā arī attiecībā uz jauna tuneļa celtniecību, ekspluatāciju, apkalpi un drošību.

(6)

Atkāpe neatstāj negatīvu ietekmi uz Savienības pašu resursiem, ko veido pievienotās vērtības nodoklis,

30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/27

(1)

Rumānija vēstulē, kas 2009. gada 23. septembrī reģistrēta Komisijas Ģenerālsekretariātā, lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EEK 193. panta.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2009. gada 14. decembri datētā vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Rumānijas lūgumu. Komisija ar 2009. gada 17. decembri datētā vēstulē paziņoja Rumānijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Direktīvas 2006/112/EK 193. pantā paredzēts, ka parasti nodokļa maksātājs, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, atbild par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu nodokļu iestādēm. Rumānijas pieprasītās atkāpes mērķis ir noteikt, ka preču vai pakalpojumu saņēmējs ir atbildīgs par PVN nomaksu divos konkrētos gadījumos. Pirmais gadījums attiecas uz kokmateriālu piegādēm, ko veic nodokļa maksātāji, kā noteikts valsts tiesību aktos. Otrs gadījums attiecas uz preču piegādi un/vai pakalpojumu sniegšanu, ko veikuši nodokļa maksātāji, izņemot mazumtirgotājus, kuriem uzsākts maksātnespējas process.

(4)

Finansiālu grūtību dēļ maksātnespējīgi uzņēmumi par to piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem bieži vien nespēj samaksāt PVN kompetentajām iestādēm. Tomēr šādu preču vai pakalpojumu saņēmējs principā var atskaitīt PVN, pat ja piegādātājs to kompetentajām iestādēm nav samaksājis.

(5)

Mazumtirgotājiem pārdošanas punktā būtu grūti noskaidrot savu klientu nodokļa maksātāja statusu, tāpēc apgrieztā nodokļa iekasēšana nebūtu jāpiemēro mazumtirgotājiem, kuriem ierosināts maksātnespējas process.

(6)

Rumānijas kokmateriālu tirgus būtība un iesaistīto uzņēmumu rīcība arī rada dažas problēmas. Tirgū ir daudz mazu uzņēmumu, kurus Rumānijas iestādēm ir grūti kontrolēt. Visbiežāk sastopamais nodokļu nemaksāšanas veids ir tāds, ka piegādātājs izraksta rēķinu par piegādēm un pēc tam pazūd, nesamaksājot nodokli kompetentajām iestādēm, bet klients saņem derīgu rēķinu, uz kura pamata var atskaitīt nodokli.

(7)

Nosakot saņēmēju kā personu, kas atbildīga par PVN samaksu attiecībā uz kokmateriālu piegādēm, kuras veikuši nodokļa maksātāji, un attiecībā uz preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu, kurus veikuši nodokļa maksātāji, izņemot mazumtirgotājus, kam uzsākts maksātnespējas process, atkāpe novērš radušos sarežģījumus, neietekmējot maksājamā nodokļa summu. Tas ļauj novērst dažu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no tiem.

(8)

Šis pasākums ir samērīgs ar vēlamo mērķi, jo to nav paredzēts piemērot vispārēji, bet tikai attiecībā uz konkrētām darbībām un nozarēm, kurās ir vērā ņemamas problēmas attiecībā uz nodokļa iekasēšanu, nodokļa nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļa maksāšanas.

(9)

Atļauja ir derīga ierobežotu laikposmu, un tādēļ tās darbības laikam būtu jābeidzas 2013. gada 31. decembrī. Ņemot vērā līdz minētajai dienai gūto pieredzi, var veikt novērtējumu par to, vai atkāpe joprojām ir pamatota vai nav pamatota.

(10)

Atkāpei nav nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

a)

kokmateriālu, to skaitā augoša meža, apaļi vai saskaldītu kokmateriālu, malka, koka izstrādājumu, kā arī apmalotu zāģmateriālu vai šķeldētu kokmateriālu un neapstrādātu kokmateriālu, apstrādātu kokmateriālu vai kokmateriālu sagatavju piegādēm, ko veic nodokļa maksātāji;

b)

preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu, ko veic nodokļa maksātāji, izņemot mazumtirgotājus, kuriem uzsākts maksātnespējas process.

30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/29

(1)

Ar vēstuli, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2010. gada 17. februārī, Latvija lūdza atļauju pasākumam, atkāpjoties no PVN direktīvas 287. panta 10. punkta, lai piemērotu atbrīvojumu no nodokļa nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 50 000 (“pasākums”). Pasākums atbrīvotu minētos nodokļa maksātājus no dažām vai visām pievienotās vērtības nodokļa (“PVN”) saistībām, kas minētas PVN direktīvas XI sadaļas 2. līdz 6. nodaļā.

(2)

Saskaņā ar PVN direktīvas 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2010. gada 4. maija vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Latvijas lūgumu. Ar 2010. gada 7. maija vēstuli Komisija paziņoja Latvijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Īpaša shēma mazajiem uzņēmumiem ir izvēle, kas jau ir pieejama dalībvalstīm saskaņā ar PVN direktīvas XII sadaļu. Pasākums ir atkāpe no PVN direktīvas XII sadaļas tiktāl, ciktāl īpašajā shēmā nodokļa maksātāja gada apgrozījuma robežvērtība ir lielāka par robežvērtību EUR 17 200, kas Latvijai pašreiz ir atļauta saskaņā ar PVN direktīvas 287. panta 10. punktu.

(4)

Augstāka robežvērtība īpašajā shēmā var ievērojami samazināt PVN saistības mazākiem uzņēmumiem, vienlaikus īpašā shēma nodokļa maksātājiem ir fakultatīva, un tā ļauj uzņēmumiem izvēlēties parasto PVN režīmu.

(5)

Komisija 2004. gada 29. oktobra priekšlikumā direktīvai par pievienotās vērtības nodokļa saistību vienkāršošanu (2) iekļāva noteikumus, kuru mērķis ir atļaut dalībvalstīm palielināt PVN atvieglojumam paredzēto gada apgrozījuma robežvērtību līdz EUR 100 000 vai līdz šīs summas ekvivalentam valsts valūtā, un noteica, ka šo robežvērtību katru gadu var atjaunināt. Latvijas Republikas lūgums atbilst šim priekšlikumam.

(6)

Atkāpe neietekmēs Eiropas Savienības pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodoklis,

30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/30