3.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 233/1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 774/2010

(2010. gada 2. septembris),

ar ko nosaka pamatnostādnes par pārvades sistēmu operatoru savstarpējām kompensācijām un kopējo regulatīvo pieeju pārvades maksu noteikšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1228/2003 (2003. gada 26 jūnijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (1) un jo īpaši tā 8. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1228/2003 paredzēts izveidot mehānismu kompensācijām starp pārvades sistēmu operatoriem. Saskaņā ar minēto regulu Komisijai jānosaka pamatnostādnes, kurās precizē, kāda procedūra un metodika jāizmanto kompensācijas mehānismā starp pārvades sistēmu operatoriem, kā arī atbilstoši noteikumi, lai pakāpeniski harmonizētu maksu noteikšanu saskaņā ar nacionālajām tarifu sistēmām.

(2)	Kopš tika atzīts, ka kompensācijas mehānisms starp pārvades sistēmu operatoriem ir vajadzīgs, gūta vērtīga pieredze, jo īpaši no pārvades sistēmu operatoru brīvprātīgiem mehānismiem. Taču pārvades sistēmu operatoriem vienoties par šādiem brīvprātīgiem mehānismiem kļūst arvien sarežģītāk.

(3)

Pieņemot saistošas pamatnostādnes, ar kurām izveido kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem, vajadzētu rasties stabilam pamatam pārvades sistēmu operatoru kompensācijas mehānisma darbībai un godīgai kompensācijai pārvades sistēmu operatoriem par izmaksām, kas rodas no elektroenerģijas pārrobežu plūsmām to tīklos.

(4)

Pārvades sistēmu operatoriem no trešām valstīm vai no teritorijām, kas ar Eiropas Savienību noslēgušas nolīgumus, ar kuriem pieņem un piemēro Eiropas Savienības elektroenerģijas jomas tiesību aktus, jābūt tiesīgiem piedalīties pārvades sistēmu operatoru kompensācijas mehānismā līdzvērtīgi dalībvalstu pārvades sistēmu operatoriem.

(5)

Pārvades sistēmu operatoriem no trešām valstīm, kas ar Eiropas Savienību nav noslēgušas nolīgumus, ar kuriem pieņem un piemēro Eiropas Savienības elektroenerģijas jomas tiesību aktus, jādod iespēja noslēgt daudzpusējus nolīgumus ar pārvades sistēmu operatoriem dalībvalstīs, lai visas puses varētu saņemt taisnīgu un līdzvērtīgu kompensāciju par izmaksām, kas rodas no pārrobežu elektroenerģijas plūsmu pārvades to tīklos.

(6)	Pārvades sistēmu operatoriem jākompensē enerģijas zudumi, ka rodas, pārvadot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas to tīklos. Šādas kompensācijas pamatā jābūt aprēķinam, kādi zudumi rastos gadījumā, kad šāds elektroenerģijas tranzīts nenotiktu.

(7)	Lai kompensētu pārvades sistēmu operatoriem izmaksas par to tīklu izmantošanu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, jāizveido fonds. Fonda vērtības pamatā jābūt Eiropas Savienības mēroga aprēķinam par ilgtermiņa vidējām papildizmaksām, kas rodas, izmantojot tīklus pārrobežu elektroenerģijas plūsmām.

(8)	Trešo valstu pārvades sistēmu operatoriem jāsedz tādas pašas izmaksas par Eiropas Savienības pārvades sistēmu izmantošanu kā dalībvalstu pārvades sistēmu operatoriem.

(9)	Dažādās maksas, ko elektroenerģijas ražotāji maksā par piekļuvi pārvades sistēmai, nedrīkst likt šķēršļus iekšējam tirgum. Tāpēc vidējās maksas par piekļuvi tīkliem dalībvalstīs jāsaglabā tādās robežās, kas ļauj panākt harmonizācijas priekšrocību izmantošanu.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1228/2003 13. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pārvades sistēmu operatori, pamatojoties uz pielikuma A daļā noteiktajām pamatnostādnēm, saņem kompensāciju par izmaksām, kas rodas no to tīklu izmantošanas pārrobežu elektroenerģijas plūsmām.

2. pants

Tīkla operatori, piemērojot maksas par piekļuvi pārvades sistēmai, ievēro pielikuma B daļā izklāstītās pamatnostādnes.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas spēkā esības termiņš beidzas 2011. gada 2. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 2. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 176, 15.7.2003., 1. lpp.

PIELIKUMS

A DAĻA

PAMATNOSTĀDNES KOMPENSĀCIJAS MEHĀNISMA IZVEIDEI STARP PĀRVADES SISTĒMU OPERATORIEM

1. Vispārīgi noteikumi

1.1.	Pārvades sistēmu operatoru kompensācijas (Inter-Transmission System Operator Compensation jeb ITC) mehānisms paredz kompensēt izmaksas, kas rodas, tīklus izmantojot pārrobežu elektroenerģijas plūsmai, tostarp nodrošinot pārrobežu piekļuvi savstarpēji savienotai sistēmai.

1.2.

Pārvades sistēmu operatori izveido ITC fondu, lai kompensētu pārvades sistēmu operatoriem izmaksas, kas rodas, to tīklus izmantojot pārrobežu elektroenerģijas plūsmām.

ITC fonds ir paredzēts, lai kompensētu:

1)	izmaksas, ko veido zudumi, kuri rodas nacionālajās pārvades sistēmās, izmantojot tīklu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām; un

2)	izmaksas, ko veido infrastruktūras pieejamības nodrošināšana pārrobežu elektroenerģijas plūsmām.

1.3.

Iemaksas ITC fondā aprēķina saskaņā ar 6. punktu.

Izmaksas no ITC fonda aprēķina saskaņā ar 4. punktu un 5. punktu.

Par visu ar ITC saistīto maksājumu iekasēšanas un izmaksas kārtības izveidi, kā arī par maksājumu termiņu noteikšanu atbild pārvades sistēmu operatori. Visas iemaksas un izmaksas veic pēc iespējas ātrāk un vēlākais sešu mēnešu laikā pēc tā perioda beigām, uz ko tās attiecas.

1.4.

Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupa (ERGEG), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2003/796/EK (1), katru gadu ziņo Komisijai par ITC mehānisma īstenošanu un ITC fonda pārvaldi.

Pārvades sistēmu operatori, veicot šo uzdevumu, sadarbojas ar ERGEG un sniedz ERGEG un Komisijai visu šajā nolūkā vajadzīgo informāciju.

1.5.

Elektroenerģijas tranzītu aprēķina parasti par stundu, ņemot zemāko absolūto elektroenerģijas importa daudzumu un absolūto elektroenerģijas eksporta daudzumu starpsavienojumos starp nacionālajām pārvades sistēmām.

Lai aprēķinātu elektroenerģijas tranzītu, importa daudzumu un eksporta daudzumu katrā starpsavienojumā starp nacionālajām pārvades sistēmām samazina proporcionāli tās jaudas daļai, kas nav piešķirta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1228/2003 pielikumā izklāstīto sastrēgumu pārvaldības pamatnostādņu 2. punktam.

Neatkarīgi no šā punkta otrās daļas noteikumiem elektroenerģijas tranzīta aprēķinos ietver elektroenerģijas importu un eksportu starpsavienojumos ar trešām valstīm, uz kurām attiecas 7.1. punkta noteikumi.

1.6.

Šajā pielikuma daļā tīrā elektroenerģijas plūsma ir absolūtā vērtība starpībai starp kopējo elektroenerģijas eksportu no attiecīgās nacionālās pārvades sistēmas uz valstīm, kuru PSO piedalās ITC mehānismā, un kopējo elektroenerģijas importu no valstīm, kuru PSO piedalās ITC mehānismā, uz to pašu pārvades sistēmu.

ITC mehānisma dalībniekiem, kam ir kopēja robeža vismaz ar vienu trešo valsti, uz kuru attiecas 7.1. punkta noteikumi, tīrās plūsmas aprēķiniem piemēro šādu korekciju:

ja elektroenerģijas kopējais eksports uz valstīm, kuru PSO piedalās ITC mehānismā, ir lielāks par elektroenerģijas kopējo importu no valstīm, kuru PSO piedalās ITC mehānismā, tīrās plūsmas samazina par zemāko no šādām vērtībām:

a)	tīrās importa plūsmas no šīm trešām valstīm; vai

b)	tīrās eksporta plūsmas uz valstīm, kuru pārvades sistēmas operators piedalās ITC mehānismā;

ja elektroenerģijas kopējais imports no valstīm, kuru PSO piedalās ITC mehānismā, ir lielāks par elektroenerģijas kopējo eksportu uz valstīm, kuru PSO piedalās ITC mehānismā, tīrās plūsmas samazina par zemāko no šādām vērtībām:

a)	tīrās eksporta plūsmas no šīm trešām valstīm; vai

b)	tīrās importa plūsmas no valstīm, kuru pārvades sistēmas operators piedalās ITC mehānismā.

1.7.	Šajā pielikumā slodze ir kopējais elektroenerģijas daudzums, kas no nacionālajām pārvades sistēmām tiek novadīts pieslēgtajās sadales sistēmās, pie pārvades sistēmai pieslēgtajiem patērētājiem un elektroenerģijas ražotājiem patēriņam elektroenerģijas ražošanā.

2. Līdzdalība ITC mehānismā

2.1.

Visi regulatori (pārvaldes iestādes) nodrošina, lai to kompetencē ietilpstošie pārvades sistēmu operatori piedalītos ITC mehānismā un lai nekādas papildu maksas par tīklu izmantošanu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām netiktu ietvertas maksās, ko pārvades sistēmu operatori iekasē par piekļuvi tīkliem.

2.2.

ITC mehānismā var piedalīties pārvades sistēmu operatori no trešām valstīm, kas ar Eiropas Savienību noslēgušas nolīgumus, ar kuriem pieņem un piemēro Eiropas Savienības elektroenerģijas jomas tiesību aktus.

Jo īpaši ITC mehānismā var piedalīties pārvades sistēmu operatori, kas darbojas Enerģētikas kopienas līguma (2) 9. pantā noteiktajās teritorijās.

Pārvades sistēmu operatori no trešām valstīm, kas piedalās ITC mehānismā, kā dalībnieki ir līdzvērtīgi dalībvalstu pārvades sistēmu operatoriem.

3. Daudzpusēji nolīgumi

3.1.

Pārvades sistēmu operatori saistībā ar kompensāciju par izmaksām, kas rodas, tīklus izmantojot pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, var slēgt daudzpusējus nolīgumus starp pārvades sistēmu operatoriem, kuri piedalās ITC mehānismā, un pārvades sistēmu operatoriem no trešām valstīm, kas ar Eiropas Savienību nav noslēgušas nolīgumus, ar kuriem pieņem un piemēro Eiropas Savienības elektroenerģijas jomas tiesību aktus, un kas 2009. gada 16. decembrī parakstīja brīvprātīgu vienošanos starp pārvades sistēmu operatoriem par pārvades sistēmu operatoru savstarpējo kompensāciju.

3.2.	Šādu daudzpusēju nolīgumu mērķis ir panākt, lai trešo valstu pārvades sistēmu operatoriem tiktu piemēroti līdzvērtīgi noteikumi kā pārvades sistēmu operatoriem no valsts, kas piedalās ITC mehānismā.

3.3.	Vajadzības gadījumā šādos daudzpusējos nolīgumos var ieteikt atbilstīgi koriģēt kopējo kompensāciju, lai atlīdzinātu infrastruktūras pieejamības nodrošināšanu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, ko nosaka atbilstoši 5. punktam. Visas šāda veida korekcijas apstiprina Komisija.

3.4.	Trešo valstu pārvades sistēmu operatoriem nedrīkst piemērot labvēlīgākus noteikumus nekā pārvades sistēmu operatoriem, kas piedalās ITC mehānismā.

3.5.

Visus minētos daudzpusējos nolīgumus iesniedz Komisijai, kas sniedz atzinumu, vai daudzpusējā nolīguma darbība sekmē iekšējā elektroenerģijas tirgus izveidi un funkcionēšanu un pārrobežu tirdzniecību. Komisija atzinumā jo īpaši norāda, vai:

1)	nolīgums attiecas tikai uz kompensāciju starp pārvades sistēmu operatoriem attiecībā uz izmaksām, kas rodas, izmantojot tīklu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām;

2)	ir ievērotas 3.2. un 3.4. punkta prasības.

3.6.	Gatavojot 3.5. punktā minēto atzinumu, Komisija apspriežas ar visām dalībvalstīm, jo īpaši ņemot vērā to dalībvalstu viedokli, kam ir kopēja robeža ar attiecīgo trešo valsti.

4. Kompensācija par zudumiem

4.1.	Kompensāciju par zudumiem, kas rodas nacionālajās pārvades sistēmās, tīklus izmantojot pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, aprēķina atsevišķi no kompensācijas par izmaksām, kas rodas saistībā ar infrastruktūras pieejamības nodrošināšanu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām.

4.2.

Nacionālajā pārvades sistēmā radušos zudumus nosaka, aprēķinot starpību starp:

1)	zudumiem, kas faktiski attiecīgajā periodā radušies pārvades sistēmā; un

2)	zudumiem pārvades sistēmā, kas pēc aprēķiniem attiecīgajā periodā būtu radušies sistēmā, ja nenotiktu elektroenerģijas tranzīts.

4.3.	Par 4.2. punktā minētajiem aprēķiniem atbild pārvades sistēmu operatori un pienācīgā formātā publicē aprēķinus un aprēķina metodi. Aprēķinu var atvasināt no aplēsēm par vairākiem laika brīžiem attiecīgajā periodā.

4.4.

Zudumus nacionālajā pārvades sistēmā, kas rodas, tīklus izmantojot pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, aprēķina pēc tādas pašas kārtības, kādu regulatīvā iestāde apstiprinājusi attiecībā uz visiem zudumiem nacionālajās pārvades sistēmās. ERGEG pārbauda kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu zudumus valsts līmenī, un īpašu uzmanību pievērš tam, lai zudumu novērtēšana būtu taisnīga un nediskriminējoša.

Ja attiecīgā regulatīvā iestāde nav apstiprinājusi kārtību, kā aprēķina zudumus laika periodam, uz kuru attiecas ITC mehānisms, zudumu vērtību ITC mehānismā nosaka pēc aprēķiniem, ko pārskata visi pārvades sistēmu operatori.

5. Kompensācija par infrastruktūras nodrošināšanu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām

5.1.	Pārrobežu infrastruktūras kompensācijas summu gadā proporcionāli sadala starp pārvades sistēmu operatoriem, kuri atbild par nacionālajām pārvades sistēmām, kā kompensāciju par izmaksām, kas rodas, nodrošinot infrastruktūras pieejamību pārrobežu elektroenerģijas plūsmām.

5.2.

Ikgadējo pārrobežu infrastruktūras kompensācijas summu proporcionāli sadala starp pārvades sistēmu operatoriem, kuri atbild par nacionālajām pārvades sistēmām, samērā ar:

1)	tranzīta koeficientu, kas izsaka attiecīgās nacionālās pārvades sistēmas tranzīta daļu visu nacionālo pārvades sistēmu kopējā tranzītā;

2)	slodzes koeficientu, kas izsaka elektroenerģijas tranzīta kvadrātu kā attiecīgās nacionālās pārvades sistēmas slodzes plus tranzīta daļu attiecībā pret elektroenerģijas tranzīta kvadrātu kā visu nacionālo pārvades sistēmu slodzes plus tranzīta daļu.

Tranzīta koeficienta svērums ir 75 %, bet slodzes koeficienta svērums ir 25 %.

5.3.	Pārrobežu infrastruktūras kompensācijas summa ir EUR 100 000 000 gadā.

6. Iemaksas ITC fondā

6.1.

Pārvades sistēmu operatoru iemaksas ITC fondā ir proporcionāli atkarīgas no to tīro plūsmu absolūtās vērtības, kas ieplūst to nacionālajā pārvades sistēmā un izplūst no tās, izsakot to kā daļu no to tīro plūsmu absolūtās vērtības summas, kas ieplūst visās nacionālajās pārvades sistēmās un izplūst no tām.

7. Pārvades sistēmas izmantošanas maksa par trešo valstu elektroenerģijas importu un eksportu

7.1.

Pārvades sistēmas izmantošanas maksu iekasē par visu plānoto trešo valstu elektroenerģijas importu un eksportu, ja:

1)	attiecīgā valsts ar Eiropas Savienību nav noslēgusi nolīgumu, ar kuru pieņem un piemēro Eiropas Savienības elektroenerģijas jomas tiesību aktus; vai

2)	pārvades sistēmas operators, kas atbild par sistēmu, no kuras importē elektroenerģiju vai uz kuru eksportē elektroenerģiju, nav noslēdzis 3. punktā minēto daudzpusējo nolīgumu.

Maksu nosaka euro par megavatstundu.

7.2.	Katrs ITC mehānisma dalībnieks iekasē pārvades sistēmas izmantošanas maksu par plānotu elektroenerģijas importu un eksportu starp nacionālo pārvades sistēmu un trešās valsts pārvades sistēmu.

7.3.	Pārvades sistēmas izmantošanas maksu katram gadam pirms perioda sākuma aprēķina pārvades sistēmu operatori. Tā atbilst līdzdalīgās valsts pārvades sistēmu operatoru aplēstajai iemaksai ITC fondā par megavatstundu, pamatojoties uz prognozētajām pārrobežu elektroenerģijas plūsmām attiecīgajā gadā.

B DAĻA

PAMATNOSTĀDNES PAR KOPĒJO REGULATĪVO PIEEJU PĀRVADES MAKSU NOTEIKŠANĀ

1.	Vidējās pārvades maksas gadā, ko maksā ražotāji katrā dalībvalstī, nepārsniedz 3. punktā noteiktās robežas.

Vidējās pārvades maksas gadā, ko maksā ražotāji, ir kopējās pārvades maksas gadā, ko maksā ražotāji, dalītas ar kopējo uzskaitīto enerģiju, ko ražotāji gadā ievada dalībvalsts pārvades sistēmā.

3. punktā izklāstītajā aprēķinā par pārvades maksu neiekļauj:

1)	ražotāju maksas par fiziskiem aktīviem, kas nepieciešami savienojumam ar sistēmu vai sistēmas modernizācijai;

2)	ražotāju maksas saistībā ar papildpakalpojumiem;

3)	īpašas sistēmas zudumu maksas, ko maksā ražotāji.

Vidējās pārvades maksas vērtība gadā, ko maksā ražotāji, ir no 0 līdz 0,5 EUR/MWh, izņemot tās, ko piemēro Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Rumānijā, Īrijā, Lielbritānijā un Ziemeļīrijā.

Vidējās pārvades maksas vērtība gadā, ko maksā ražotāji Dānijā, Zviedrijā un Somijā, ir no 0 līdz 1,2 EUR/MWh.

Vidējās pārvades maksas vērtība gadā, ko maksā ražotāji Īrijā, Lielbritānijā un Ziemeļīrijā, ir no 0 līdz 2,5 EUR/MWh un Rumānijā no 0 līdz 2,0 EUR/MWh.

(1) OV L 296, 14.11.2003., 34. lpp.

(2) OV L 198, 20.7.2006., 18. lpp.

3.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 233/15

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 779/2010

(2010. gada 2. septembris),

ar ko apstiprina maznozīmīgus specifikācijas grozījumus attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Thüringer Rotwurst (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punkta otro teikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija izvērtēja Vācijas pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Thüringer Rotwurst, kas reģistrēta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2400/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2206/2003 (3).

(2)	Pieteikums iesniegts, lai grozītu specifikāciju, iekļaujot tajā papildu iepakojuma veidus, konkrētāk, lai atļautu izmantot plastmasas bundžas, bet ne mākslīgu apvalku. Šāda veida iepakojums vairāk atbilst faktiskajai tirgus situācijai un patērētāju izvēlei un ļauj izmantot esošo tirgus potenciālu.

(3)	Komisija izskatīja minētos grozījumus un nolēma, ka tie ir pamatoti. Tā kā grozījumi ir maznozīmīgi, Komisija tos var apstiprināt, nepiemērojot minētās regulas 6. un 7. pantā izklāstīto procedūru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Specifikācijas grozījumi attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Thüringer Rotwurst, kā norādīts I pielikumā, ir apstiprināti.

2. pants

Atjauninātais vienotais dokuments ir iekļauts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 2. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2) OV L 327, 18.12.1996., 11. lpp.

(3) OV L 330, 18.12.2003., 13. lpp.

I PIELIKUMS

Produkta ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Thüringer Rotwurst specifikācijā apstiprina šādus grozījumus:

1)	specifikācijas punktā “4.2. Apraksts” trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu: “Thüringer Rotwurst pārdod svaigas, pildītas cūku loku zarnu apvalkā vai urīnpūšļa apvalkā, vai konservētas stikla bundžās vai citā iepakojumā, izņemot mākslīgā apvalkā.”;

specifikācijas punktā “4.5. Ražošanas metode” septīto teikumu aizstāj ar šādu:

“Tad maisījumu ne pārāk blīvi iepilda cūkas loku zarnu apvalkā vai urīnpūšļa apvalkā un vāra verdošā ūdenī 80 minūtes 85 °C temperatūrā vai (izmantojot urīnpūšļa apvalkus) 105 minūtes 85 °C temperatūrā, vai konservē stikla bundžās vai citā iepakojumā, izņemot mākslīgā apvalkā.”

II PIELIKUMS

VIENOTS DOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

“THÜRINGER ROTWURST”

EK Nr.: DE-PGI-0105-0224-18.02.2009

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

Thüringer Rotwurst

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Vācija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.2. grupa.

Gaļas produkti

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Tā ir tradicionāla asinsdesa, kas izgatavota no augstvērtīgām izejvielām, un par tās augsto kvalitāti liecina jebkurā griezuma vietā viendabīgais desas saturs, koši sarkanā krāsa un pikantais aromāts. Īpaša iezīme ir desas masā iejaukti liesas gaļas kubveida gabaliņi (vismaz 35 %, daļu var aizstāt ar aknām, sirdi vai mēli) un ganaši (līdz pat 35 %), kam rūpīgi noņemta āda. Papildus asinīm/ādai desa satur arī aptuveni 5 % aknu. Thüringer Rotwurst pārdod svaigas, pildītas cūku loku zarnu apvalkā vai urīnpūšļa apvalkā, vai konservētas stikla bundžās vai citā iepakojumā, izņemot mākslīgā apvalkā.

Sastāvs:

uz 100 kg desas vajadzīgi 55 kg iepriekš novārītas cūkgaļas bez cīpslām un ar maksimāli 5 % redzamu tauku, 25 kg iepriekš novārītu ganašu bez ādas, 5 kg jēlu cūkas aknu, 7,5 kg recinātu cūkas asiņu, 7,5 kg novārītas ādas; nitrātsāls, garšvielu maisījums (jo īpaši malti pipari, Tīringenes majorāns un sīpoli).

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Viss asinsdesas ražošanas process tiek veikts norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Tīringenes federālā zeme

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Thüringer Rotwurst ražošana ir gadsimtiem sena tradīcija Tīringenē. Šis produkts ieņem nozīmīgu vietu Tīringenes miesnieku amata tradīcijās, un kopš neatminamiem laikiem to izgatavo un ēd populārajos cūku kaušanas svētkos. Mūsdienās šo desu ražo visā Tīringenes reģionā. Desu ražo arī vairāki rūpnieciskie ražotāji. Izcelsmes vietas nosaukums ir saglabāts, jo bijušās VDR laikā to izmantoja tikai kā vienīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

5.2. Produkta specifika

Tīringenes desas, tostarp Thüringer Rotwurst, kopš neatminamiem laikiem ir iecienītas visā Vācijā un vairāk nekā 200 gadu ārpus tās. Lieliskās garšas dēļ Thüringer Rotwurst ir plaši zināma un pieprasīta, un to dēvē arī par “asinsdesu karalieni”.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Thüringer Rotwurst reputācija ir balstīta uz Tīringenes miesnieku prasmēm un pieredzi, kā arī tradicionālajām receptēm.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Markenblatt, 20. sēj., 16.5.2008., 7a-bb daļa, 33365. lpp.

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/150

3.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 233/19

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 780/2010

(2010. gada 2. septembris),

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija izvērtēja Vācijas pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Thüringer Leberwurst, kas reģistrēta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2400/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2206/2003 (3).

(2)

Pieteikums iesniegts, lai grozītu specifikāciju, padarot dabīga apvalka izmantošanu par obligātu un iekļaujot tajā papildu iepakojuma veidus, konkrētāk, lai atļautu izmantot plastmasas bundžas, bet ne mākslīgu apvalku. Šāda veida iepakojums vairāk atbilst faktiskajai tirgus situācijai un patērētāju izvēlei un ļauj izmantot esošo tirgus potenciālu.

(3)	Komisija izskatīja minētos grozījumus un nolēma, ka tie ir pamatoti. Tā kā grozījumi ir maznozīmīgi, Komisija tos var apstiprināt, nepiemērojot minētās regulas 6. un 7. pantā izklāstīto procedūru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Specifikācijas grozījumi attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Thüringer Leberwurst, kā norādīts I pielikumā, ir apstiprināti.

2. pants

Atjauninātais vienotais dokuments ir pievienots šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 2. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2) OV L 327, 18.12.1996., 11. lpp.

(3) OV L 330, 18.12.2003., 13. lpp.

I PIELIKUMS

Produkta ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Thüringer Leberwurst specifikācijā apstiprina šādus grozījumus:

specifikācijas punktā “4.2. Apraksts” pirmās daļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Desas ir pildītas dabīgā apvalkā, piemēram, cūku loku zarnu apvalkā, urīnpūšļa apvalkā vai liellopu loku zarnu apvalkā, vai konservētas stikla bundžās vai citā iepakojumā, izņemot mākslīgā apvalkā.”

II PIELIKUMS

VIENOTS DOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

THÜRINGER LEBERWURST

EK Nr. DE-PGI-0105-0222-02.02.2009.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

Thüringer Leberwurst

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Vācija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.2. grupa.

Gaļas produkti

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Thüringer Leberwurst ir aknu desas, kas gatavotas pēc tradicionālām receptēm, ar pikantu garšu, un tās pārdod svaigas vai konservētas. Desu galvenā sastāvdaļa ir svaigas aknas. Tauku gabaliņi sastāv no šķiņķa, kam noņemta āda, un vēdera daļas taukiem. Desas ir pildītas dabīgā apvalkā, piemēram, cūku loku zarnu apvalkā, urīnpūšļa apvalkā vai liellopu loku zarnu apvalkā, vai konservētas stikla bundžās vai citā iepakojumā, izņemot mākslīgā apvalkā.

Sastāvs:

cūkgaļa, cūku aknas, nitrātsāls, sautēti sīpoli, garšvielu maisījums (jo īpaši malti pipari un Tīringenes majorāns), dūmu aromāts.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Viss ražošanas process tiek veikts norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Tīringene

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Thüringer Leberwurst ražošana ir gadsimtiem sena tradīcija Tīringenē. Iespējams, tā ir tikpat sena, cik pats miesnieka amats Tīringenē. Pat mūsdienās Thüringer Leberwurst izgatavo šajā reģionā ļoti populārajos “kaušanas svētkos” un ēd svaigi pagatavotu. Gandrīz visi Tīringenes gaļas izstrādājumu un desu ražotāji šo desu iekļauj savā produktu klāstā. Izcelsmes vietas nosaukums ir saglabāts, jo bijušajā VDR to izmantoja tikai kā vienīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

5.2. Produkta specifika

Tīringenes desas, tostarp Thüringer Leberwurst, kopš neatminamiem laikiem ir iecienītas visā Vācijā un vairāk nekā 200 gadus ārpus tās. Thüringer Leberwurst ir viena no vispopulārākajām desām Tīringenē.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Thüringer Leberwurst reputācija ir balstīta uz Tīringenes miesnieku prasmēm un pieredzi, kā arī no paaudzes paaudzē nodotajām receptēm.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Markenblatt, 20. sēj., 16.5.2008., 7a-bb daļa, 33363. lpp.

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/148

3.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 233/23

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 781/2010

(2010. gada 2. septembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 3. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 2. septembrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MK	36,4
0702 00 00	ZZ	36,4
0707 00 05	TR	145,1
0707 00 05	ZZ	145,1
0709 90 70	TR	115,2
0709 90 70	ZZ	115,2
0805 50 10	AR	113,9
	CL	161,7
	TR	151,9
	UY	143,8
	ZA	141,1
	ZZ	142,5
0806 10 10	BA	91,2
	EG	131,2
	IL	123,0
	TR	138,7
	ZA	147,0
	ZZ	126,2
0808 10 80	AR	122,3
	BR	68,6
	CL	108,7
	CN	65,6
	NZ	100,2
	US	96,1
	ZA	89,9
	ZZ	93,1
0808 20 50	AR	80,1
	CL	91,0
	CN	70,5
	TR	128,9
	ZA	95,7
	ZZ	93,2
0809 30	TR	141,8
0809 30	ZZ	141,8
0809 40 05	BA	52,8
	IL	161,0
	XS	52,3
	ZZ	88,7

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

3.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 233/25

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 782/2010

(2010. gada 2. septembris),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./10. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 767/2010 (4).

(2)	Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 877/2009 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 3. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 2. septembrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3) OV L 253, 25.9.2009., 3. lpp.

(4) OV L 226, 28.8.2010., 40. lpp.

PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2010. gada 3. septembra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	48,01	0,00
1701 11 90 (1)	48,01	0,50
1701 12 10 (1)	48,01	0,00
1701 12 90 (1)	48,01	0,20
1701 91 00 (2)	44,97	3,98
1701 99 10 (2)	44,97	0,85
1701 99 90 (2)	44,97	0,85
1702 90 95 (3)	0,45	0,24

(1) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3) Aprēķins uz 1 % saharozes satura.

3.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 233/27

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/61/ES

(2010. gada 2. septembris),

ar ko pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem pirmo reizi pielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīvu 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (1) un jo īpaši tās 8. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļa, II pielikuma II.1. iedaļa un III pielikuma III.1. iedaļa attiecas uz noteikumiem, kas ietverti starptautiskos nolīgumos par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem pa autoceļiem, dzelzceļiem un iekšzemes ūdensceļiem, kā definēts minētās direktīvas 2. pantā.

(2)	Šo starptautisko nolīgumu noteikumus atjaunina ik pēc diviem gadiem. Tādējādi šo nolīgumu grozītās versijas būs spēkā no 2011. gada 1. janvāra ar pārejas laiku līdz 2011. gada 30. jūnijam.

(3)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļa, II pielikuma II.1. iedaļa un III pielikuma III.1. iedaļa.

(4)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2008/68/EK grozījumi

Direktīvas 2008/68/EK pielikumus groza šādi.

1.	Direktīvas I pielikuma I.1. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu: “I.1. ADR ADR A un B pielikums, ko piemēro no 2011. gada 1. janvāra, saprotot, ka vārdus “Līgumslēdzēja puse” vajadzības gadījumā aizstāj ar vārdu “dalībvalsts”.”

2.	Direktīvas II pielikuma II.1. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu: “II.1. RID RID pielikums, kas ir COTIF C papildinājums, ko piemēro no 2011. gada 1. janvāra, saprotot, ka vārdus “RID līgumslēdzēja valsts” vajadzības gadījumā aizstāj ar vārdu “dalībvalsts”.”

Direktīvas III pielikuma III.1. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“III.1. ADN

ADN pievienotie noteikumi, ko piemēro no 2011. gada 1. janvāra, kā arī ADN 3. panta f) punkts, 3. panta h) punkts, 8. panta 1. punkts un 8. panta 3. punkts, saprotot, ka vārdus “Līgumslēdzēja puse” vajadzības gadījumā aizstāj ar vārdu “dalībvalsts”.”

2. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai ne vēlāk kā līdz 2011. gada 30. jūnijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto tiesību aktu noteikumu tekstu, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 2. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.233.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 233

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 3. septembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 774/2010 (2010. gada 2. septembris), ar ko nosaka pamatnostādnes par pārvades sistēmu operatoru savstarpējām kompensācijām un kopējo regulatīvo pieeju pārvades maksu noteikšanai ( 1 )	1
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 775/2010 (2010. gada 2. septembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Los Pedroches (ACVN))	7
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 776/2010 (2010. gada 2. septembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Génisse Fleur d’Aubrac (AĢIN))	9
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 777/2010 (2010. gada 2. septembris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Prosciutto Toscano (ACVN))	11
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 778/2010 (2010. gada 2. septembris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Mela Val di Non (ACVN))	13
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 779/2010 (2010. gada 2. septembris), ar ko apstiprina maznozīmīgus specifikācijas grozījumus attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Thüringer Rotwurst (AĢIN))	15
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 780/2010 (2010. gada 2. septembris), ar ko apstiprina maznozīmīgus specifikācijas grozījumus attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Thüringer Leberwurst (AĢIN))	19
		Komisijas Regula (ES) Nr. 781/2010 (2010. gada 2. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	23
		Komisijas Regula (ES) Nr. 782/2010 (2010. gada 2. septembris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	25
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva 2010/61/ES (2010. gada 2. septembris), ar ko pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem pirmo reizi pielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai ( 1 )	27


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ