PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	176,4
	JO	82,9
	MA	82,1
	TN	124,7
	TR	99,6
	ZZ	113,1
0707 00 05	JO	150,4
	MA	75,9
	TR	140,4
	ZZ	122,2
0709 90 70	IL	247,1
	MA	123,7
	TR	143,3
	ZZ	171,4
0709 90 80	EG	69,8
	MA	131,9
	ZZ	100,9
0805 10 20	EG	49,7
	IL	57,3
	MA	47,1
	TN	47,0
	TR	52,0
	ZZ	50,6
0805 20 10	IL	150,5
	MA	89,1
	ZZ	119,8
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	56,3
	EG	57,3
	IL	92,1
	JM	109,6
	MA	85,7
	PK	45,0
	TR	61,9
	ZZ	72,6
0805 50 10	EG	76,3
	IL	76,3
	TR	70,0
	ZZ	74,2
0808 10 80	CL	60,1
	CN	68,1
	MK	24,7
	US	111,9
	ZZ	66,2
0808 20 50	CN	52,8
	US	100,1
	ZA	110,3
	ZZ	87,7

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

PIELIKUMS

LĪGUMA STANDARTKLAUZULAS (APSTRĀDĀTĀJI)

Direktīvas 95/46/EK 26. panta 2. punkta nolūkā personas datu pārsūtīšanas mērķiem apstrādātājiem, kuri reģistrēti trešās valstīs, kas nenodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni

Datu nosūtītājas organizācijas nosaukums: …

Adrese: …

Tālr.: …; fakss: …; e-pasts: …

Cita informācija, kas vajadzīga organizācijas identificēšanai:

…

(datu nosūtītājs)

un

Datu saņēmējas organizācijas nosaukums: …

Adrese: …

Tālr.: …; fakss: …; e-pasts: …

Cita informācija, kas vajadzīga organizācijas identificēšanai:

…

(datu saņēmējs)

katrs atsevišķi saukts “puse”, abi kopā “puses”,

IR VIENOJUŠĀS par šādām līguma klauzulām (klauzulas), lai sniegtu pienācīgas garantijas attiecībā uz personu privātuma un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, datu nosūtītājam pārsūtot 1. papildinājumā norādītos personas datus datu saņēmējam.

1.   klauzula

Definīcijas

Šajās klauzulās:

a)

termini “personas dati”, “īpašas datu kategorijas”, “apstrādāt/apstrāde”, “atbildīgais par datu apstrādi”, “apstrādātājs”, “datu subjekts” un “uzraudzības iestāde” tiek lietoti tādā pašā nozīmē kā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1);

b)	“datu nosūtītājs” ir atbildīgais par datu apstrādi, kas pārsūta personas datus;

c)

“datu saņēmējs” ir apstrādātājs, kas piekrīt personas datus saņemt no datu nosūtītāja, lai tos pēc pārsūtīšanas apstrādātu nosūtītāja uzdevumā saskaņā ar tā norādījumiem un šo klauzulu noteikumiem, un uz ko neattiecas trešās valsts sistēma, ar kuru nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni Direktīvas 95/46/EK 25. panta 1. punkta nozīmē;

d)

“apakšapstrādātājs” ir jebkurš datu apstrādātājs, ko nodarbina datu saņēmējs vai jebkurš cits datu saņēmēja apakšapstrādātājs un kas piekrīt saņemt no datu saņēmēja vai datu saņēmēja jebkura cita apakšapstrādātāja personas datus, kas paredzēti vienīgi apstrādes darbībām, ko pēc pārsūtīšanas veic datu nosūtītāja uzdevumā saskaņā ar tā norādījumiem, šo klauzulu nosacījumiem un nosacījumiem, kas ietverti rakstiskajā apakšuzņēmuma līgumā par apstrādi;

e)

“piemērojamie tiesību akti datu aizsardzības jomā” ir tiesību akti, ar kuriem aizsargā personu pamattiesības un pamatbrīvības, un jo īpaši viņu tiesības uz privāto dzīvi attiecībā uz personas datu apstrādi, un kas attiecas uz atbildīgo par datu apstrādi dalībvalstī, kurā datu nosūtītājs ir reģistrēts;

f)

“tehniski un organizatoriski drošības pasākumi” ir pasākumi, kas ir paredzēti, lai personas datus aizsargātu pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu nozaudēšanu, izmainīšanu, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem, jo īpaši – ja apstrādē ir iekļauta datu nosūtīšana tīklā, kā arī pret citām nelikumīgām apstrādes formām.

2.   klauzula

Sīkas ziņas par pārsūtīšanu

Sīkas ziņas par pārsūtīšanu un, konkrēti, par personas datu īpašajām kategorijām attiecīgā gadījumā precizētas 1. papildinājumā, kas ir klauzulu neatņemama sastāvdaļa.

3.   klauzula

Ieinteresētās trešās personas klauzula

1.	Datu subjekts kā ieinteresētā trešā persona var piemērot pret datu nosūtītāju šo klauzulu, 4. klauzulas b)–i) punktu, 5. klauzulas a)–e) un g)–j) punktu, 6. klauzulas 1. un 2. punktu, 7. klauzulu, 8. klauzulas 2. punktu un 9.–12. klauzulu.

2.

Datu subjekts var piemērot pret datu saņēmēju šo klauzulu, 5. klauzulas a)–e) un g) punktu, 6. klauzulu, 7. klauzulu, 8. klauzulas 2. punktu un 9.–12. klauzulu gadījumos, kad datu nosūtītājs ir faktiski zudis vai juridiski beidzis pastāvēt, ja vien kāds tiesību pārņēmējs ar līgumu vai likumiskā kārtā nav uzņēmies visas datu nosūtītāja juridiskās saistības, kā rezultātā tas uzņemas datu nosūtītāja tiesības un pienākumus, un šādā gadījumā datu subjekts tos var piemērot pret minēto personu.

3.

Datu subjekts var piemērot pret datu apakšapstrādātāju šo klauzulu, 5. klauzulas a)–e) un g) punktu, 6. klauzulu, 7. klauzulu, 8. klauzulas 2. punktu un 9.–12. klauzulu gadījumos, kad gan datu nosūtītājs, gan datu saņēmējs ir faktiski zudis vai juridiski beidzis pastāvēt, vai arī kļuvis maksātnespējīgs, ja vien kāds tiesību pārņēmējs ar līgumu vai likumiskā kārtā nav uzņēmies visas datu nosūtītāja juridiskās saistības un pienākumus, kā rezultātā datu subjekts tos var piemērot pret minēto tiesību pārņēmēju. Minētā apakšapstrādātāja civiltiesiskā atbildība attiecas vienīgi uz tā paša apstrādes darbībām saskaņā ar šo klauzulu noteikumiem.

4.	Puses neiebilst, ka datu subjektu pārstāv apvienība vai cita struktūra, ja datu subjekts to nepārprotami vēlas un ja to pieļauj valsts tiesību akti.

4.   klauzula

Datu nosūtītāja pienākumi

Datu nosūtītājs piekrīt un garantē, ka:

a)

personas datu apstrāde, tostarp pati pārsūtīšana, tiek un arī turpmāk tiks veikta saskaņā ar datu aizsardzības jomā piemērojamiem tiesību aktiem (un attiecīgos gadījumos par to tiek ziņots attiecīgajām iestādēm dalībvalstī, kurā reģistrēts datu nosūtītājs) un netiek pārkāpti minētās valsts attiecīgie noteikumi;

b)	tas ir devis norādījumus un visā personas datu apstrādes pakalpojumu sniegšanas laikā turpinās dot norādījumus datu saņēmējam apstrādāt pārsūtītos personas datus vienīgi datu nosūtītāja uzdevumā un saskaņā ar datu aizsardzības jomā piemērojamiem tiesību aktiem un šīm klauzulām;

c)	datu saņēmējs sniegs pietiekamas garantijas attiecībā uz tehniskajiem un organizatoriskajiem drošības pasākumiem, kas minēti šā līguma 2. papildinājumā;

d)

pēc tam, kad tiks novērtētas datu aizsardzības jomā piemērojamo tiesību aktu prasības, drošības pasākumi būs piemēroti, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu nozaudēšanu, pārveidošanu, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem, īpaši – ja apstrāde ietver datu pārraidi elektronisko sakaru tīklā, un pret visām citām nelikumīgām apstrādes formām, un ka minētie pasākumi nodrošina raksturīgajiem apstrādes un aizsargājamo datu riskiem atbilstošu drošības pakāpi, ņemot vērā šo pasākumu pašreizējo līmeni un to īstenošanas izmaksas;

e)	tas nodrošinās drošības pasākumu ievērošanu;

f)	tad, ja pārsūtīšana ietver īpašas datu kategorijas, datu subjekts tiek vai tiks informēts iepriekš, ka tā dati varētu tikt pārraidīti uz trešo valsti, kas nesniedz pietiekamu aizsardzības līmeni Direktīvas 95/46/EK nozīmē, vai iespējami drīz pēc tam;

g)	saskaņā ar 5. klauzulas b) punktu un 8. klauzulas 3. punktu datu aizsardzības uzraudzības iestādei tiek pārsūtīti visi paziņojumi, kas saņemti no datu saņēmēja vai kāda apakšapstrādātāja, ja datu nosūtītājs nolemj turpināt pārsūtīšanu vai atcelt aizliegumu;

h)

izņemot 2. papildinājumā ietvertās klauzulas, datu subjektiem pēc pieprasījuma dara pieejamu šajā pielikumā ietverto klauzulu kopiju un drošības pasākumu rezumējošu aprakstu, kā arī visu apakšuzņēmuma līgumu par apakšapstrādes pakalpojumiem kopijas, kas jāsagatavo saskaņā ar šīm klauzulām, ja vien klauzulas vai līgums nesatur komerciālu informāciju, ko tādā gadījumā datu nosūtītājs var dzēst;

i)	apakšapstrādes gadījumā apstrādes darbības saskaņā ar 11. klauzulu veic apakšapstrādātājs, nodrošinot vismaz tādu pašu personas datu un datu subjekta tiesību aizsardzību kā datu nosūtītājs saskaņā ar šo klauzulu noteikumiem; kā arī

j)	ka tas nodrošinās atbilstību 4. klauzulas a)–i) punktam.

5.   klauzula

Datu saņēmēja pienākumi  (2)

Datu saņēmējs piekrīt un garantē, ka:

a)

tas apstrādās personas datus vienīgi datu nosūtītāja vārdā un saskaņā ar tā norādījumiem un klauzulām; gadījumā, ja datu saņēmējs kāda iemesla dēļ nevar nodrošināt norādījumu un klauzulu ievērošanu, tas piekrīt nekavējoties informēt par to datu nosūtītāju, un šādā gadījumā datu nosūtītājam ir tiesības apturēt datu pārsūtīšanu un/vai izbeigt līgumu;

b)

tam nav iemesla uzskatīt, ka datu saņēmējam piemērojamie tiesību akti neļauj tam izpildīt datu nosūtītāja norādījumus un līgumā paredzētos pienākumus, un ka gadījumā, ja tiek izdarītas tādas izmaiņas datu saņēmēja tiesību aktos, kas var negatīvi ietekmēt klauzulās noteiktās garantijas un pienākumus, tas nekavējoties paziņos par šīm izmaiņām datu nosūtītājam, tiklīdz tās kļūs zināmas, un šādā gadījumā datu nosūtītājam ir tiesības apturēt datu pārsūtīšanu un/vai izbeigt līgumu;

c)	pirms apstrādāt pārsūtītos personas datus, tas ir ieviesis tehniskos un organizatoriskos drošības pasākumus, kas norādīti 2. papildinājumā;

d)

tas nekavējoties paziņos datu nosūtītājam par: i) tiesībaizsardzības iestāžu jebkuru juridiski saistošu pieprasījumu atklāt personas datus, ja vien tas citādi nav aizliegts, piemēram, krimināltiesībās paredzētais aizliegums nolūkā saglabāt tiesībaizsardzības iestāžu veiktās izmeklēšanas konfidencialitāti; ii) jebkuru nejaušu vai neatļautu piekļuvi; kā arī iii) jebkuru pieprasījumu, kas tiešā veidā saņemts no datu subjektiem, neatbildot uz minēto pieprasījumu, ja vien tas nav citādi pilnvarots to darīt;

e)	nekavējoties un pienācīgi atbildēs uz visiem datu nosūtītāja pieprasījumiem, kas saistīti ar tā veikto pārsūtāmo personas datu apstrādi, un ievēros uzraudzības iestādes padomus attiecībā uz pārsūtīto datu apstrādi;

f)

pēc datu nosūtītāja pieprasījuma tas ļaus datu apstrādes telpās veikt revīziju par apstrādes darbībām, uz kurām attiecas klauzulas; revīziju veic datu nosūtītājs vai pārbaudes struktūra, kurā ir neatkarīgi locekļi un kurai ir vajadzīgā profesionālā kvalifikācija un konfidencialitātes saistības; šo struktūru izvēlas datu nosūtītājs, atbilstošā gadījumā vienojoties ar uzraudzības iestādi;

g)

tas pēc pieprasījuma darīs pieejamu datu subjektam šo klauzulu kopiju un visus spēkā esošos apakšuzņēmuma līgumus par apstrādi, ja vien klauzulās vai līgumā nav ietverta komerciāla informācija, ko tādā gadījumā datu nosūtītājs var dzēst; izņēmums ir 2. papildinājumā ietvertā informācija, ko gadījumos, kad datu subjekts nevar iegūt kopiju no datu nosūtītāja, aizstāj ar drošības pasākumu rezumējošu aprakstu;

h)	apakšapstrādes gadījumā tas ir iepriekš informējis datu nosūtītāju un saņēmis tā iepriekšēju rakstisku piekrišanu;

i)	apakšapstrādātājs veiks apstrādes pakalpojumus saskaņā ar 11. klauzulu;

j)	tas nekavējoties nosūtīs datu nosūtītājam sava saskaņā ar šo klauzulu noteikumiem noslēgtā apakšuzņēmuma līguma par apstrādi kopiju.

6.   klauzula

Atbildība

1.	Puses vienojas, ka datu subjektam, kam nodarīts kaitējums 3. vai 11. klauzulā minēto noteikumu pārkāpumu rezultātā, kurus izdarījusi kāda no pusēm vai apakšapstrādātājs, ir tiesības saņemt no datu nosūtītāja kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

2.

Ja datu subjekts pret datu nosūtītāju nevar vērsties ar 1. punktā minēto prasību par kompensāciju, kas izriet no tā, ka datu nosūtītājs vai tā apakšapstrādātājs nav izpildījis kādu no 3. vai 11. klauzulā minētajiem pienākumiem, sakarā ar to, ka datu nosūtītājs ir faktiski zudis vai juridiski beidzis pastāvēt, vai arī ir kļuvis maksātnespējīgs, datu saņēmējs piekrīt, ka datu subjekts var izvirzīt prasību pret datu saņēmēju tā, it kā tas būtu datu nosūtītājs, ja vien kāds tiesību pārņēmējs ar līgumu vai likumiskā kārtā nav uzņēmies visas datu nosūtītāja juridiskās saistības, kā rezultātā datu subjekts var piemērot savas tiesības pret minēto tiesību pārņēmēju. Datu nosūtītājs nevar izmantot apakšapstrādātāja pienākumu neizpildi, lai izvairītos no savu saistību izpildes.

3.

Ja datu subjekts pret datu nosūtītāju vai datu saņēmēju nevar vērsties ar 1. un 2. punktā minēto prasību, kas izriet no tā, ka apakšapstrādātājs nav izpildījis kādu no 3. vai 11. klauzulā minētajiem pienākumiem, sakarā ar to, ka gan datu nosūtītājs, gan datu saņēmējs ir faktiski zuduši vai juridiski beiguši pastāvēt, vai arī ir kļuvuši maksātnespējīgi, apakšapstrādātājs piekrīt, ka datu subjekts var izvirzīt prasību pret apakšapstrādātāju par tā veiktajām apstrādes darbībām tā, it kā tas būtu datu nosūtītājs vai datu saņēmējs, ja vien kāds tiesību pārņēmējs ar līgumu vai likumiskā kārtā nav uzņēmies visas datu nosūtītāja vai datu saņēmēja juridiskās saistības, kā rezultātā datu subjekts var piemērot savas tiesības pret minēto tiesību pārņēmēju. Apakšapstrādātāja atbildība attiecas vienīgi uz tā paša apstrādes darbībām saskaņā ar šo klauzulu noteikumiem.

7.   klauzula

Starpniecība un jurisdikcija

1.

Datu saņēmējs piekrīt, ka gadījumā, ja datu subjekts attiecībā uz to piemēro ieinteresētās trešās personas tiesības un/vai saskaņā ar klauzulām pieprasa kompensāciju par kaitējumu, datu saņēmējs pieņems datu subjekta lēmumu: a) strīda izšķiršanai izmantot neatkarīgas personas vai attiecīgā gadījumā uzraudzības iestādes starpniecību; b) nodot strīdu izskatīšanai tās dalībvalsts tiesās, kurā datu nosūtītājs ir reģistrēts.

2.	Puses piekrīt, ka datu subjekta izvēle neskar tā materiālās vai procesuālās tiesības uz aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar citiem valsts vai starptautisko tiesību noteikumiem.

8.   klauzula

Sadarbība ar uzraudzības iestādēm

1.	Datu nosūtītājs piekrīt iesniegt šā līguma kopiju uzraudzības iestādei, ja tā to pieprasa vai ja tā ir jāiesniedz saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

2.	Puses piekrīt, ka uzraudzības iestādei ir tiesības veikt datu saņēmēja vai jebkura apakšapstrādātāja revīziju, kurai ir tāds pats apjoms un uz kuru attiecas tādi paši nosacījumi, kādi būtu piemērojami datu nosūtītāja revīzijai saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

3.

Datu saņēmējs nekavējoties informē datu nosūtītāju par tam vai jebkuram apakšapstrādātājam piemērojamiem tiesību aktiem, kas neļauj veikt datu saņēmēja vai jebkura apakšapstrādātāja revīziju saskaņā ar 2. punktu. Šādā gadījumā datu saņēmējam ir tiesības veikt 5. klauzulas b) punktā paredzētos pasākumus.

9.   klauzula

Piemērojamie tiesību akti

Klauzulas reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā datu nosūtītājs ir reģistrēts, proti, …

10.   klauzula

Izmaiņas līgumā

Puses apņemas nemainīt un negrozīt klauzulas. Tas neliedz pusēm vajadzības gadījumā pievienot klauzulas par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, ja vien tās nav pretrunā šai klauzulai.

11.   klauzula

Apakšapstrāde

1.

Datu saņēmējs bez datu nosūtītāja iepriekšējas rakstiskas piekrišanas neslēdz apakšuzņēmuma līgumus par savām apstrādes darbībām, ko saskaņā ar šo klauzulu noteikumiem tas veic datu nosūtītāja uzdevumā. Ja datu saņēmējs ar datu nosūtītāja piekrišanu noslēdz apakšuzņēmuma līgumu par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo klauzulu noteikumiem, to var darīt vienīgi, noslēdzot ar apakšapstrādātāju rakstisku līgumu, ar kuru apakšapstrādātājam tiek uzlikti tādi paši pienākumi kā datu saņēmējam saskaņā ar šīm klauzulām (3). Ja apakšapstrādātājs nepilda datu aizsardzības pienākumus saskaņā ar minēto rakstisko līgumu, datu saņēmējs ir pilnībā atbildīgs attiecībā pret datu nosūtītāju par apakšapstrādātāja pienākumu izpildi saskaņā ar minēto līgumu.

2.

Iepriekšējā rakstiskajā līgumā starp datu saņēmēju un apakšapstrādātāju tiek iekļauta arī ieinteresētās trešās personas klauzula, kā noteikts 3. klauzulā, attiecībā uz gadījumiem, kad datu subjekts nevar vērsties pret datu nosūtītāju vai datu saņēmēju ar 6. klauzulas 1. punktā minēto prasību par kompensāciju sakarā ar to, ka tie ir faktiski zuduši vai juridiski beiguši pastāvēt, vai arī ir kļuvuši maksātnespējīgi, un neviens tiesību pārņēmējs ar līgumu vai likumiskā kārtā nav uzņēmies visas datu nosūtītāja vai datu saņēmēja juridiskās saistības. Minētā apakšapstrādātāja civiltiesiskā atbildība attiecas vienīgi uz tā paša apstrādes darbībām saskaņā ar šo klauzulu noteikumiem.

3.	Līguma, kas minēts 1. punktā, noteikumus saistībā ar datu aizsardzības aspektiem, kuri attiecas uz apakšapstrādi, reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā datu nosūtītājs ir reģistrēts, proti, …

4.

Datu nosūtītājs izveido to apakšuzņēmuma līgumu par apstrādi sarakstu, kas noslēgti saskaņā ar šīm klauzulām un par kuriem paziņots datu saņēmējam atbilstoši 5. klauzulas j) punktam, un vismaz reizi gadā atjaunina šo sarakstu. Šim sarakstam ir jābūt pieejamam datu nosūtītāja datu uzraudzības iestādei.

12.   klauzula

Pienākumi pēc personas datu apstrādes pakalpojumu izbeigšanas

1.

Puses vienojas, ka, izbeidzot personas datu apstrādes pakalpojumu sniegšanu, datu saņēmējs un apakšapstrādātājs pēc datu nosūtītāja izvēles nodod atpakaļ datu nosūtītājam visus pārsūtītos personas datus un to kopijas vai iznīcina visus personas datus un apliecina datu nosūtītājam, ka tas ir izdarīts, ja vien datu saņēmējam piemērojamie tiesību akti neliedz tam nodot atpakaļ vai iznīcināt visus vai daļu no pārsūtītajiem personas datiem. Šādā gadījumā datu saņēmējs garantē, ka tas nodrošinās pārsūtīto personas datu konfidencialitāti un vairs aktīvi neapstrādās pārsūtītos personas datus.

2.	Datu saņēmējs un apakšapstrādātājs garantē, ka pēc datu nosūtītāja un/vai uzraudzības iestādes pieprasījuma tas ļaus datu apstrādes telpās veikt revīziju par 1. punktā minētajiem pasākumiem.

Datu nosūtītāja vārdā –

Vārds, uzvārds (norādot pilnībā): …

Ieņemamais amats: …

Adrese: …

Cita informācija, kas vajadzīga, lai līgums būtu saistošs (ja tāda būtu):

Paraksts …

Datu saņēmēja vārdā –

Vārds, uzvārds (norādot pilnībā): …

Ieņemamais amats: …

Adrese: …

Cita informācija, kas vajadzīga, lai līgums būtu saistošs (ja tāda būtu):

Paraksts …

---

(1)  Puses šajā klauzulā var atveidot Direktīvā 95/46/EK ietvertās definīcijas un nozīmes, ja tās uzskata, ka līgumā ir lietderīgāk tās lietot savrupināti.

(2)  Valsts tiesību aktu obligātās prasības, ko piemēro datu saņēmējam un kas nepārsniedz prasības, kuras ir vajadzīgas demokrātiskā sabiedrībā, pamatojoties uz vienu no Direktīvas 95/46/EK 13. panta 1. punktā minētajām interesēm, proti, ja tās ir nepieciešams aizsargpasākums valsts drošībai, aizsardzībai, sabiedrības drošībai, kriminālsodāmu noziedzīgu nodarījumu vai reglamentētu profesiju ētikas pārkāpumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāšanai, valsts svarīgās ekonomiskās vai finansiālās interesēs vai datu subjekta aizsardzībai vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai, nav pretrunā līguma standartklauzulām. Piemēri dažām tādām obligātajām prasībām, kas nepārsniedz prasības, kuras ir vajadzīgas demokrātiskā sabiedrībā, inter alia ir starptautiski atzītas sankcijas, nodokļu deklarēšanas prasības vai prasība ziņot par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

(3)  Šo prasību var apmierināt, apakšapstrādātājam parakstot līgumu, kas saskaņā ar šo lēmumu noslēgts starp datu nosūtītāju un datu saņēmēju.

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās

EIROPAS SAVIENĪBA

un

JAPĀNA,

VĒLĒDAMĀS izveidot starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Japānu efektīvāku sadarbību attiecībā uz savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās;

VĒLĒDAMĀS, lai tāda sadarbība veicinātu noziedzības apkarošanu;

ATKĀRTOTI APLIECINĀDAMAS apņemšanos ievērot taisnīgumu, tiesiskuma un demokrātijas principus un tiesas iestāžu neatkarību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets un mērķis

1.   Lūguma saņēmēja valsts pēc lūguma iesniedzējas valsts lūguma saņemšanas sniedz savstarpēju tiesisko palīdzību (turpmāk “palīdzība”) attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un citiem procesiem, tostarp tiesvedības procesiem, krimināllietās saskaņā ar šo nolīgumu.

2.   Šo nolīgumu nepiemēro personu izdošanai, kriminālprocesu nodošanai un spriedumu izpildei, izņemot konfiskāciju saskaņā ar 25. pantu.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)	“Līgumslēdzējas puses” ir Eiropas Savienība un Japāna;

b)	“dalībvalsts” ir Eiropas Savienības dalībvalsts;

c)	“valsts” ir dalībvalsts vai Japāna;

d)	“materiāli” ir dokumenti, ieraksti un citi pierādījumu priekšmeti;

e)	“īpašums” ir jebkāda veida īpašums – ķermenisks vai bezķermenisks, kustams vai nekustams, materiāls vai nemateriāls, un juridiski dokumenti vai instrumenti, kas apliecina tiesības uz šo īpašumu vai uz daļu no tā;

f)	“nozieguma rīki” ir jebkāds īpašums, kas izmantots vai ko ir paredzēts jebkādā veidā pilnīgi vai daļēji izmantot, lai izdarītu noziedzīgu nodarījumu;

g)	“noziedzīgi iegūts līdzeklis” ir jebkāds īpašums, kas izriet vai kas iegūts, tieši vai netieši, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā;

h)	“iesaldēšana vai izņemšana” ir pagaidu aizliegums īpašumu nodot, pārveidot, izmantot vai pārvietot, vai īpašuma pagaidu uzraudzība vai kontrole, pamatojoties uz tiesas vai citas kompetentas iestādes izdotu rīkojumu; un

i)	“konfiskācija”, kas attiecīgā gadījumā iekļauj atsavināšanu, ir sankcija vai pasākums, ko procesa par noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgiem nodarījumiem rezultātā ir noteikusi tiesa un ar ko paredz mantas galīgu atsavināšanu.

3. pants

Palīdzības joma

Palīdzība attiecas uz šādām darbībām:

a)	uzklausīt liecību vai pierādījumus;

b)	dot iespēju uzklausīšanu veikt videokonferencē;

c)	iegūt materiālus, tostarp veicot kratīšanu un izņemšanu;

d)	iegūt bankas kontu reģistru datus, dokumentus vai pārskatus;

e)	pārbaudīt personas, materiālus vai vietas;

f)	noteikt personu, materiālu vai vietu atrašanos vai tos identificēt;

g)	izsniegt materiālus, kas ir lūguma saņēmējas valsts likumdošanas, administratīvo vai tiesas iestāžu, arī tās vietējo iestāžu, rīcībā;

h)	izsniegt dokumentus un informēt personu par uzaicinājumu ierasties lūguma iesniedzējā valstī;

i)	uz laiku pārsūtīt kādu ieslodzītu personu, lai sniegtu liecību vai citiem ar pierādījumiem saistītiem mērķiem;

j)	palīdzēt procesā, kas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai nozieguma rīku iesaldēšanu vai izņemšanu un konfiskāciju; un

k)	sniegt jebkādu citu palīdzību, kas atļauta saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem un par ko vienojusies attiecīgā dalībvalsts un Japāna.

4. pants

Centrālo iestāžu norīkošana un pienākumi

Katra valsts norīko centrālo iestādi, kas atbild par palīdzības lūgumu nosūtīšanu, saņemšanu un par atbildēm uz tiem, šo lūgumu izpildi vai to nodošanu iestādēm, kuru jurisdikcijā ir izpildīt tādus lūgumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Centrālās iestādes ir iestādes, kas uzskaitītas šā nolīguma I pielikumā.

5. pants

Centrālo iestāžu savstarpējā saziņa

1.   Palīdzības lūgumus, uz ko attiecas šis nolīgums, lūguma iesniedzējas valsts centrālā iestāde nosūta lūguma saņēmējas valsts centrālajai iestādei.

2.   Dalībvalstu un Japānas centrālās iestādes tieši sazinās savā starpā, lai sasniegtu šā nolīguma mērķi.

6. pants

Kompetentās iestādes, kas var iesniegt lūgumus

Iestādes, kas atbilstīgi attiecīgu valstu tiesību aktiem ir kompetentas iesniegt palīdzības lūgumus saskaņā ar šo nolīgumu, ir uzskaitītas šā nolīguma II pielikumā.

7. pants

Autentiskuma noteikšana

Dokumentiem, ko kāda no valstīm pārsūta saskaņā ar šo nolīgumu un kas ir apliecināti ar šīs valsts kompetentās iestādes vai centrālās iestādes parakstu vai zīmogu, nav jānosaka autentiskums.

8. pants

Palīdzības lūgumi

1.   Lūguma iesniedzēja valsts iesniedz lūgumu rakstiski.

2.   Lūguma iesniedzēja valsts var steidzamos gadījumos, ja tā ir sazinājusies ar lūguma saņēmēju valsti, iesniegt lūgumu, izmantojot citus uzticamus saziņas līdzekļus, tostarp faksu vai e-pastu. Tādos gadījumos lūguma iesniedzēja valsts pēc tam nekavējoties sniedz papildu rakstisku apstiprinājumu par lūgumu, ja lūguma saņēmēja valsts to prasa.

3.   Lūgumā iekļauj šādu informāciju:

a)	tās kompetentās iestādes nosaukums, kura vada izmeklēšanu, kriminālvajāšanu vai citu procesu, tostarp tiesvedības procesu;

b)	fakti, kas attiecas uz izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai cita procesa, tostarp tiesvedības procesa, subjektu;

c)	izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai cita procesa, tostarp tiesvedības procesa, veids un sasniegtais posms;

d)	atbilstīgu lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktu teksts vai apliecinājums, tostarp par piemērojamām sankcijām;

e)	lūgtās palīdzības apraksts; un

f)	lūgtās palīdzības mērķa apraksts.

4.   Lūgumā, cik vien iespējams un cik vien tas atbilst lūgtajai palīdzībai, iekļauj šādu informāciju:

a)	informācija par katras tādas personas identitāti un atrašanās vietu, no kuras cenšas iegūt liecību, pierādījumus vai materiālus;

b)	saraksts ar jautājumiem, kas jāuzdod personai, no kuras cenšas iegūt liecību vai pierādījumus;

c)	precīzs personu vai vietu, attiecībā uz kurām jāizdara kratīšana, un meklējamo materiālu apraksts;

d)	apraksts par to, kādēļ lūguma saņēmēja valsts uzskata, ka lūgtie bankas kontu reģistru dati, dokumenti vai pārskati ir atbilstīgi un vajadzīgi nodarījuma izmeklēšanas mērķim, un cita informācija, kas varētu atvieglot lūguma izpildi;

e)	informācija par personām, materiāliem vai vietām, kas jāpārbauda;

f)	informācija par personām, materiāliem vai vietām, kam jānosaka atrašanās vieta vai kas jāidentificē;

g)	informācija par personas, kam jāizsniedz dokuments vai kas jāinformē par uzaicinājumu, identitāti un atrašanās vietu, šīs personas saistību ar procesu un par kārtību, kādā jāsniedz minētais dokuments;

h)	informācija par kompensāciju un izdevumiem, kas pienāksies personai, kuru aicina ierasties lūguma iesniedzējas valsts kompetentajā iestādē; un

i)	noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai nozieguma rīku, to atrašanās vietas un to īpašnieka identitātes precīzs apraksts.

5.   Tiktāl, cik tas vajadzīgs, lūgumā iekļauj arī šādu informāciju:

a)	kādas īpašas kārtības vai procedūras apraksts, kas ir jāievēro, izpildot lūgumu;

b)	šā lūguma konfidencialitātes iemeslu apraksts; un

c)	jebkāda cita informācija, kas būtu jāzina lūguma saņēmējai valstij, lai atvieglotu lūguma izpildi.

6.   Ja lūguma saņēmēja valsts uzskata, ka palīdzības lūgumā iekļautā informācija nav pietiekama, lai ievērotu šā nolīguma prasības attiecībā uz iespēju izpildīt lūgumu, lūguma saņēmēja valsts var lūgt, lai tai sniedz papildu informāciju.

9. pants

Valoda

Lūgumam un visiem tam pievienotajiem dokumentiem pievieno tulkojumu lūguma saņēmējas valsts oficiālajā valodā vai arī visos vai steidzamos gadījumos – valodā, kas norādīta šā nolīguma III pielikumā.

10. pants

Lūguma izpilde

1.   Lūguma saņēmēja valsts nekavējoties izpilda lūgumu saskaņā ar attiecīgiem šā nolīguma noteikumiem. Lūguma saņēmējas valsts kompetentās iestādes veic visus to pilnvarās iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu lūguma izpildi.

2.   Lūgumu izpilda, izmantojot pasākumus, kas ir saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem. Lūgumā aprakstīto īpašo kārtību vai procedūru, kas minēta 8. panta 4. punkta g) apakšpunktā vai 5. punkta a) apakšpunktā, ievēro tiktāl, cik tas nav pretrunā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem un ja tas ir praktiski iespējams. Gadījumā, ja lūguma izpilde, izmantojot lūgumā aprakstīto īpašo kārtību vai procedūru, lūguma saņēmējai valstij rada praktisku problēmu, lūguma saņēmēja valsts konsultējas ar lūguma iesniedzēju valsti, lai atrisinātu praktisko problēmu.

3.   Ja uzskata, ka lūguma izpilde lūguma saņēmējā valstī var traucēt notiekošu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu vai citu procesu, tostarp tiesvedības procesu, lūguma saņēmēja valsts var atlikt lūguma izpildi uz vēlāku laiku. Lūguma saņēmēja valsts informē lūguma iesniedzēju valsti par šā kavējuma iemesliem un apspriežas par turpmāko procedūru. Tā vietā, lai atliktu izpildi uz vēlāku laiku, lūguma saņēmēja valsts pēc apspriedēm ar lūguma iesniedzēju valsti var lūgumu izpildīt, ievērojot nosacījumus, ko uzskata par vajadzīgiem. Ja lūguma iesniedzēja valsts pieņem tādus nosacījumus, tā tos ievēro.

4.   Lūguma saņēmēja valsts dara visu iespējamo, lai saglabātu konfidencialitāti par to, ka ir iesniegts lūgums, par lūguma saturu, tā izpildes rezultātu un citu attiecīgu informāciju par lūguma izpildi, ja lūguma iesniedzēja valsts prasa tādu konfidencialitāti. Ja lūgumu nevar izpildīt, neatklājot minēto informāciju, lūguma saņēmēja valsts par to informē lūguma iesniedzēju valsti, kas tādā gadījumā nolemj, vai lūgums tomēr būtu jāizpilda.

5.   Lūguma saņēmēja valsts atbild uz pamatotiem lūguma iesniedzējas valsts jautājumiem par lūguma izpildes statusu.

6.   Lūguma saņēmēja valsts nekavējoties informē lūguma iesniedzēju valsti par lūguma izpildes rezultātu un izsniedz lūguma iesniedzējai valstij liecību, pierādījumus vai materiālus, kas iegūti izpildes rezultātā, tostarp jebkādu prasību no personas, no kuras iegūst liecību, pierādījumus vai materiālus, attiecībā uz imunitāti, nespēju vai privilēģijām saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem. Lūguma saņēmēja valsts izsniedz dokumentu oriģinālus, vai, ja tam ir pamatots iemesls, ierakstu vai dokumentu apliecinātas kopijas. Ja lūgumu nevar izpildīt pilnīgi vai daļēji, lūguma saņēmēja valsts informē lūguma iesniedzēju valsti par iemesliem.

11. pants

Palīdzības atteikuma iemesli

1.   Palīdzību var atteikt, ja lūguma saņēmēja valsts uzskata, ka:

a)	lūgums attiecas uz politisku nodarījumu vai nodarījumu saistībā ar politisku nodarījumu;

b)

lūguma izpilde varētu skart lūguma saņēmējas valsts suverenitāti, drošību, sabiedrisko kārtību vai citas būtiskas intereses. Šajā apakšpunktā lūguma saņēmēja valsts var uzskatīt, ka lūguma izpilde attiecībā uz nodarījumiem, par ko soda ar nāvi saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem, vai (attiecībās starp vienu dalībvalsti, kas minēta šā nolīguma IV pielikumā, un Japānu) attiecībā uz nodarījumiem, par ko soda ar mūža ieslodzījumu saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem, var apdraudēt lūguma saņēmējas valsts būtiskas intereses, ja vien lūguma saņēmēja valsts un lūguma iesniedzēja valsts vienojas par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem lūgumu var izpildīt;

c)	ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka palīdzības lūgums ir iesniegts, lai veiktu personas kriminālvajāšanu vai sodīšanu rases, reliģijas, valstspiederības, etniskās izcelsmes, politisko uzskatu vai dzimuma dēļ, vai ka šīs personas stāvokli varētu pasliktināt kāda minētā iemesla dēļ;

d)	persona, uz ko lūguma iesniedzējā valstī attiecas kriminālizmeklēšana, kriminālvajāšana vai cits process, tostarp tiesvedības process, kurā tiek lūgta palīdzība, jau ir par tiem pašiem faktiem saņēmusi galīgo spriedumu vai attaisnojumu dalībvalstī vai Japānā; vai

e)	lūgums neatbilst šā nolīguma prasībām.

2.   Lūguma saņēmēja valsts var atteikt palīdzību, ja saskaņā ar tās tiesību aktiem šī palīdzība prasītu izmantot piespiedu līdzekļus, kā arī ja tā uzskata, ka rīcība, uz ko lūguma iesniedzējā valstī attiecas izmeklēšana, kriminālvajāšana vai cits process, tostarp tiesvedības process, nebūtu uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem. Attiecībās starp Japānu un divām dalībvalstīm, kas minētas šā nolīguma IV pielikumā, palīdzību var atteikt, ja lūguma saņēmēja valsts uzskata, ka rīcība, uz ko lūguma iesniedzējā valstī attiecas izmeklēšana, kriminālvajāšana vai cits process, tostarp tiesvedības process, nebūtu uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

3.   Palīdzību nevar atteikt, pamatojoties uz bankas noslēpuma saglabāšanu.

4.   Pirms atsaka palīdzību saskaņā ar šo pantu, lūguma saņēmēja valsts apspriežas ar lūguma iesniedzēju valsti, ja lūguma saņēmēja valsts uzskata, ka palīdzību var sniegt, ievērojot konkrētus nosacījumus. Ja lūguma iesniedzēja valsts pieņem tādus nosacījumus, tā tos ievēro.

5.   Ja palīdzību atsaka, lūguma saņēmēja valsts dara zināmus lūguma iesniedzējai valstij šā atteikuma iemeslus.

12. pants

Izmaksas

1.   Lūguma saņēmēja valsts sedz visas izmaksas saistībā ar lūguma izpildi, ja vien lūguma iesniedzēja valsts un lūguma saņēmēja valsts nav vienojušās citādi.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta lūguma iesniedzēja valsts sedz:

a)	maksu par eksperta liecību;

b)	rakstiskās un mutiskās tulkošanas un transkripcijas izmaksas;

c)	pabalstus un izdevumus saistībā ar personu pārvietošanos vai pārvešanu saskaņā ar 22. un 24. pantu;

d)	videosavienojuma izveides un videosavienojuma apkalpošanas izmaksas lūguma saņēmējā valstī; un

e)	ārkārtas izmaksas;

ja vien lūguma iesniedzēja valsts un lūguma saņēmēja valsts nav vienojušās citādi.

3.   Ja lūguma izpilde radītu ārkārtas izdevumus, lūguma iesniedzēja valsts un lūguma saņēmēja valsts apspriežas, lai noteiktu nosacījumus, saskaņā ar kuriem izpildīs lūgumu.

13. pants

Liecības, pierādījumu, materiālu vai informācijas izmantošanas ierobežojumi

1.   Lūguma iesniedzēja valsts neizmanto liecības, pierādījumus, materiālus vai citu informāciju, tostarp personas datus, kas sniegti vai citādi iegūti saskaņā ar šo nolīgumu, nekādos citos apstākļos ārpus lūgumā minētās izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai cita procesa, tostarp tiesvedības procesa, ja lūguma saņēmēja valsts tam nav devusi iepriekšēju piekrišanu. Sniedzot šādu iepriekšēju piekrišanu, lūguma saņēmēja valsts var piemērot tādus nosacījumus, kādus tā uzskata par vajadzīgiem.

2.   Lūguma saņēmēja valsts var prasīt, lai tiktu saglabāta liecību, pierādījumu, materiālu vai informācijas, tostarp personas datu, kas sniegti vai savādāk iegūti saskaņā ar šo nolīgumu, konfidencialitāte, vai lai tos izmantotu, tikai ievērojot citus nosacījumus, ko lūguma saņēmēja valsts var noteikt. Ja lūguma iesniedzēja valsts piekrīt tādai konfidencialitātei vai pieņem tādus nosacījumus, tā tos ievēro.

3.   Ārkārtas apstākļos valsts, iesniedzot liecību, pierādījumus, materiālus vai informāciju, tostarp personas datus, var lūguma iesniedzējai valstij lūgt sniegt informāciju par to izmantošanu.

14. pants

Materiālu transportēšana, uzglabāšana un atpakaļnogāde

1.   Lūguma saņēmēja valsts var prasīt, lai lūguma iesniedzēja valsts transportētu un uzglabātu saskaņā ar šo nolīgumu izsniegtos materiālus, ievērojot lūguma saņēmējas valsts nosacījumus, tostarp nosacījumus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu trešo personu intereses attiecībā uz materiāliem, ko paredz pārvest.

2.   Lūguma saņēmēja valsts var prasīt, lai pēc tam, kad saskaņā ar šo nolīgumu šādi materiāli ir izmantoti lūgumā minētajam mērķim, lūguma iesniedzēja valsts tos nogādātu atpakaļ, ievērojot lūguma saņēmējas valsts noteiktus nosacījumus.

3.   Lūguma iesniedzēja valsts ievēro 1. vai 2. punktā minēto lūgumu. Ja ir šāds lūgums, lūguma iesniedzēja valsts neizskata materiālus bez lūguma saņēmējas valsts iepriekšējas piekrišanas, ja apskate bojā vai varētu bojāt materiālu.

15. pants

Liecību vai paziņojumu iegūšana

1.   Lūguma saņēmēja valsts iegūst liecības vai paziņojumus. Lai to panāktu, lūguma saņēmēja valsts vajadzības gadījumā izmanto piespiedu līdzekļus, un lūguma iesniedzēja valsts sniedz lūguma saņēmējai valstij informāciju, kas pamato šo līdzekļu izmantošanu saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

2.   Lūguma saņēmēja valsts veic visu iespējamo, lai lūguma izpildes laikā liecību vai paziņojumu iegūšanā varētu piedalīties lūgumā minētās personas un lai šīm personām būtu ļauts nopratināt personu, no kuras cenšas iegūt liecību vai paziņojumus. Ja tāda tieša nopratināšana nav atļauta, šīm personām ļauj iesniegt jautājumus, kas uzdodami personai, no kuras cenšas iegūt liecību vai paziņojumus.

3.   Ja persona, no kuras cenšas iegūt liecību vai paziņojumus saskaņā ar šo punktu, iesniedz pieteikumu par imunitāti, nespēju vai privilēģijām saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem, liecību vai paziņojumus tomēr var pieprasīt, ja vien lūgumā nav ietverts lūguma saņēmējas valsts paziņojums, ka tad, kad pieprasa šādu imunitāti, nespēju vai privilēģijas, nevar pieprasīt liecību vai paziņojumus.

16. pants

Uzklausīšana videokonferencē

1.   Ja persona atrodas lūguma saņēmējā valstī un lūguma iesniedzējas valsts kompetentajām iestādēm viņa ir jāuzklausa kā liecinieks vai eksperts, lūguma saņēmēja valsts var atļaut šīm kompetentajām iestādēm no šīs personas iegūt liecību vai paziņojumu ar videokonferences palīdzību, ja šāda uzklausīšana ir nepieciešama lūguma iesniedzējas valsts procesam. Lūguma saņēmēja valsts un lūguma iesniedzēja valsts nepieciešamības gadījumā konsultējas, lai atvieglotu juridisku, tehnisku un loģistikas jautājumu risināšanu, kas varētu rasties lūguma izpildes laikā.

2.   Ja vien lūguma iesniedzēja valsts un lūguma saņēmēja valsts nav vienojušās citādi, piemēro šādus noteikumus attiecībā uz uzklausīšanu videokonferencē:

a)	lūguma saņēmējas valsts iestāde identificēs lūgumā norādīto uzklausāmo personu un aicinās minēto personu atvieglot savu ierašanos;

b)	lūguma iesniedzējas valsts kompetentā iestāde uzklausīšanu veiks tieši vai tā notiks tās vadībā saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem un lūguma saņēmējas valsts tiesību aktu pamatprincipiem;

c)

lūguma saņēmējas valsts iestāde piedalīsies uzklausīšanā, nepieciešamības gadījumā tai palīdzēs tulks, un novēros uzklausīšanu. Ja lūguma saņēmējas valsts iestāde uzskatīs, ka uzklausīšanā tiek pārkāpti lūguma saņēmējas valsts tiesību aktu pamatprincipi, tā tūlīt veiks vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzklausīšana turpinās saskaņā ar minētajiem principiem;

d)	lūguma saņēmēja valsts pēc lūguma iesniedzējas valsts vai uzklausāmās personas lūguma vajadzības gadījumā nodrošina uzklausāmai personai tulku; un

e)

uzklausāmā persona drīkst pieprasīt tiesības neliecināt, kas viņai pienāktos saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts vai lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem. Tiks veikti arī citi personas aizsardzībai nepieciešami pasākumi, kā par to vienojušās lūguma iesniedzējas valsts vai lūguma saņēmējas valsts iestādes.

17. pants

Materiālu iegūšana

1.   Lūguma saņēmēja valsts iegūst materiālus. Lai to panāktu, lūguma saņēmēja valsts vajadzības gadījumā izmanto piespiedu līdzekļus, tostarp kratīšanu un izņemšanu, un lūguma iesniedzēja valsts sniedz lūguma saņēmējai valstij informāciju, kas pamato šo līdzekļu izmantošanu saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

2.   Lūguma saņēmēja valsts veic visu iespējamo, lai lūguma izpildes laikā materiālu iegūšanā varētu piedalīties lūgumā minētās personas.

18. pants

Bankas konti

1.   Lūguma saņēmēja valsts apstiprina, vai fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru attiecas kriminālizmeklēšana, pieder vai tās kontrolē ir viens vai vairāki lūgumā norādīto banku konti.

2.   Lūguma saņēmēja valsts sniedz minēto kontu konkrētus ierakstus, dokumentus un ziņojumus, to banku operāciju ierakstus, kas veiktas norādītajā laikposmā, izmantojot lūgumā minētos kontus vai kontus, kuri noteikti saskaņā ar 1. punktu, kā arī precīzu informāciju, dokumentus vai ziņojumus par jebkuru sūtītāja vai saņēmēja kontu.

3.   Šajā pantā noteiktos pienākumus piemēro tikai tiktāl, ciktāl informācija ir tās bankas rīcībā, kura ir konta turētāja.

4.   Lūguma saņēmēja valsts var noteikt, ka 1. un 2. punktā minētā lūguma izpilde ir atkarīga no apstākļiem, kas attiecas uz materiālu iegūšanas lūgumu.

19. pants

Personu, materiālu vai vietu pārbaude

1.   Lūguma saņēmēja valsts veic personu, materiālu vai vietu pārbaudi. Lai to panāktu, lūguma saņēmēja valsts vajadzības gadījumā izmanto piespiedu līdzekļus, un lūguma iesniedzēja valsts sniedz lūguma saņēmējai valstij informāciju, kas pamato šo līdzekļu izmantošanu saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

2.   Lūguma saņēmēja valsts veic visu iespējamo, lai lūguma izpildes laikā personu, materiālu vai vietu pārbaudē varētu piedalīties lūgumā minētās personas.

20. pants

Personu, materiālu vai vietu atrašanās vietas noteikšana vai to identificēšana

Lūguma saņēmēja valsts veic visu iespējamo, lai noteiktu personu, materiālu vai vietu atrašanos vai tos identificētu.

21. pants

To materiālu izsniegšana, kas ir likumdošanas, administratīvo, tiesas vai vietējo iestāžu rīcībā

1.   Lūguma saņēmēja valsts izsniedz lūguma iesniedzējai valstij materiālus, kas ir lūguma saņēmējas valsts likumdošanas, administratīvo vai tiesas iestāžu, kā arī tās vietējo iestāžu rīcībā un ir pieejami plašai sabiedrībai.

2.   Lūguma saņēmēja valsts veic visu iespējamo, lai izsniegtu lūguma iesniedzējai valstij materiālus, tostarp sodu reģistrus, kas ir lūguma saņēmējas valsts likumdošanas, administratīvo vai tiesas iestāžu, kā arī tās vietējo iestāžu rīcībā un nav pieejami plašai sabiedrībai, tādā pašā apjomā un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja šie materiāli būtu pieejami tās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm.

22. pants

Dokumentu izsniegšana un personas informēšana par uzaicinājumu

1.   Lūguma saņēmēja valsts par lūguma saņēmējas valsts personām izsniedz dokumentus, tostarp pavēstes vai citus dokumentus, ar ko pieprasīta personas ierašanās lūguma iesniedzējas valsts kompetentā iestādē. Lūguma saņēmēja valsts informē personu lūguma saņēmējā valstī par uzaicinājumu ierasties lūguma iesniedzējas valsts kompetentajā iestādē.

2.   Ja lūgums attiecas uz tāda dokumenta izsniegšanu, kurā prasīta kādas personas ierašanās lūguma iesniedzējas valsts kompetentajā iestādē, šo lūgumu lūguma saņēmējas valsts centrālā iestāde saņem ne mazāk kā piecdesmit (50) dienu pirms plānotās ierašanās dienas. Steidzamos gadījumos lūguma saņēmēja valsts var šo prasību atcelt.

3.   Ja lūguma iesniedzēja valsts zina, ka saņēmējs nesaprot valodu, kādā saskaņā ar 1. punktu izsniegtie vai nosūtītie dokumenti ir sastādīti vai tulkoti, lūguma iesniedzēja valsts cenšas iztulkot dokumentus vai vismaz iztulko to svarīgākās daļas arī adresātam saprotamā valodā.

4.   Dokumentos, kas izsniegti saskaņā ar 1. punktu, iekļauj paziņojumu, ka saņēmējs var iegūt informāciju no tās kompetentās iestādes, kura ir izsniegusi dokumentu, vai no citām lūguma iesniedzējas valsts iestādēm par adresāta būtiskām tiesībām vai pienākumiem saistībā ar dokumentiem, ja tādas tiesības vai pienākumi pastāv.

5.   Sniedzot informāciju par dokumentu izsniegšanas rezultātiem saskaņā ar 10. panta 6. punktu, lūguma saņēmēja valsts sniedz pierādījumu par izsniegšanu, izmantojot kvīti, uz kuras norādīts datums un kuru parakstījusi dokumentu saņēmusī persona, vai lūguma saņēmējas valsts paziņojumu, ka dokumenta izsniegšana ir notikusi, kā arī norāda datumu, vietu un izsniegšanas veidu. Ja iespējams, lūguma saņēmēja valsts pēc lūguma iesniedzējas valsts lūguma ātri informē lūguma iesniedzēju valsti par tās personas atbildi, kas ir aicināta vai lūgta ierasties lūguma iesniedzējas valsts kompetentajā iestādē saskaņā ar 1. punktu.

6.   Personai, kura ir uzaicināta vai kurai ir pieprasīts ierasties lūguma iesniedzējas valsts kompetentajā iestādē saskaņā ar 1. punktu, bet kura neierodas šajā iestādē, par to nevar piemērot nekādu sankciju vai piespiedu pasākumu lūguma iesniedzējā valstī neatkarīgi no jebkura apgalvojuma par pretējo lūgumā vai izsniegtajos vai nosūtītajos dokumentos.

23. pants

Personas aizsardzība

1.   Personai, kura ir aicināta vai lūgta ierasties lūguma iesniedzējas valsts kompetentajā iestādē saskaņā ar 22. panta 1. punktu:

a)	nepiemēro apcietinājumu vai citu personiskās brīvības ierobežojumu lūguma iesniedzējas valsts teritorijā, pamatojoties uz kādu rīcību vai spriedumu laikā pirms personas izbraukšanas no lūguma saņēmējas valsts; vai

b)	nav pienākuma sniegt liecību vai palīdzēt izmeklēšanā, kriminālvajāšanā vai citos procesos, tostarp tiesvedības procesā, izņemot lūgumā noteiktajā procesā.

2.   Ja 1. punktā minēto personas aizsardzību nevar nodrošināt, lūguma iesniedzēja valsts to konkrēti norāda lūgumā vai izsniegtajos dokumentos, lai persona par to būtu attiecīgi informēta un varētu pieņemt lēmumu par to, vai ierasties lūguma iesniedzējas valsts kompetentajā iestādē.

3.   Personas aizsardzība, ko nodrošina saskaņā ar 1. punktu, zaudē spēku, ja:

a)

persona, kurai, sākot no dienas, kad kompetentā iestāde viņai ir paziņojusi, ka viņas klātbūtne vairs nav nepieciešama, vai sākot no dienas, kad viņa paredzētajā datumā šajā iestādē nav ieradusies, ir bijušas piecpadsmit dienas pēc kārtas, lai varētu izbraukt, tomēr viņa ir brīvprātīgi palikusi lūguma iesniedzējā valstī; vai

b)	persona, kura bija aizbraukusi no lūguma iesniedzējas valsts, tajā brīvprātīgi atgriežas.

4.   Ja lūguma iesniedzēja valsts zina, ka 1. punktā noteiktā personas aizsardzība ir zaudējusi spēku saskaņā ar 3. punkta a) un b) apakšpunktu, lūguma iesniedzēja valsts par to nekavējoties informē lūguma saņēmēju valsti, ja šādu informāciju pieprasa lūguma saņēmēja valsts un lūguma iesniedzēja valsts to uzskata par nepieciešamu.

24. pants

Ieslodzīto personu pagaidu pārvešana

1.   Personu, kura atrodas ieslodzījumā lūguma saņēmējā valstī un kuras klātbūtne ir vajadzīga lūguma iesniedzējā valstī, lai sniegtu liecību vai citā ar pierādījumiem saistītā nolūkā, uz laiku šajā nolūkā pārved uz lūguma iesniedzēja valsti, ja persona tam dod piekrišanu un ja lūguma iesniedzēja valsts un lūguma saņēmēja valsts tam piekrīt – gadījumos, kad tas ir atļauts saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

2.   Lūguma iesniedzēja valsts saskaņā ar 1. punktu pārvesto personu tur ieslodzījumā lūguma iesniedzējā valstī, ja vien lūguma saņēmēja valsts nav atļāvusi rīkoties citādi.

3.   Lūguma iesniedzēja valsts nekavējoties nogādā pārvesto personu atpakaļ uz lūguma saņēmēju valsti saskaņā ar iepriekš panāktu vienošanos vai saskaņā ar citu vienošanos starp lūguma iesniedzēju valsti un lūguma saņēmēju valsti.

4.   Pārvestajai personai no ieslodzījuma termiņa, kas piespriests lūguma saņēmējā valstī, atskaita ieslodzījuma laiku, kas pavadīts ieslodzījumā lūguma iesniedzējā valstī.

5.   Personai, kas saskaņā ar šo pantu pārvesta uz lūguma iesniedzēju valsti, ir tiesības uz 23. panta 1. punktā paredzēto personas aizsardzību lūguma iesniedzējā valstī līdz brīdim, kad tā atgriežas lūguma saņēmējā valstī, ja vien persona nav piekritusi sniegt liecību vai palīdzēt izmeklēšanā, kriminālvajāšanā vai citā procesā, tostarp tiesvedības procesā, kas nav lūgumā norādītais process, un lūguma iesniedzēja valsts un lūguma saņēmēja valsts tam piekrīt.

6.   Personai, kura nedod piekrišanu, ka viņu pārved saskaņā ar šo pantu, par to nevar piemērot nekādu sankciju vai piespiedu pasākumu lūguma iesniedzējā valstī neatkarīgi no jebkāda apgalvojuma lūgumā par pretējo.

25. pants

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai nozieguma rīku iesaldēšana vai izņemšana un konfiskācija

1.   Lūguma saņēmēja valsts tiktāl, cik to pieļauj tās tiesību akti, palīdz procesā attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai nozieguma rīku iesaldēšanu vai izņemšanu un konfiskāciju.

2.   Konfiskācijas lūgumam, kas aprakstīts 1. punktā, pievieno tiesas vai citas tiesu iestādes lēmumu piemērot konfiskāciju.

3.   Lūguma saņēmēja valsts, kuras uzraudzībā ir noziedzīgi iegūti līdzekļi vai nozieguma rīki, var tādus līdzekļus vai rīkus pilnīgi vai daļēji pārsūtīt lūguma iesniedzējai valstij – tiktāl, cik to atļauj lūguma saņēmējas valsts tiesību akti, un atbilstīgi nosacījumiem, ko tā uzskata par piemērotiem.

4.   Piemērojot šo pantu, bona fide trešo personu likumīgās tiesības un intereses ievēro saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

26. pants

Spontāna informācijas apmaiņa

1.   Dalībvalstis un Japāna drīkst bez iepriekšēja lūguma sniegt viena otrai informāciju par krimināllietām tiktāl, cik to atļauj informācijas sniedzējas valsts tiesību akti.

2.   Informācijas sniedzēja valsts var noteikt, ar kādiem nosacījumiem informācijas saņēmēja valsts drīkst šo informāciju izmantot. Tādā gadījumā informācijas sniedzēja valsts iepriekš paziņo informācijas saņēmējai valstij par sniedzamās informācijas veidu un piemērojamiem nosacījumiem. Ja informācijas saņēmēja valsts piekrīt tādiem nosacījumiem, tai ir pienākums tos ievērot.

27. pants

Saistība ar citiem instrumentiem

1.   Nekas šajā nolīgumā neliedz nevienai no valstīm lūgt palīdzību vai sniegt palīdzību saskaņā ar citiem piemērojamiem starptautiskiem nolīgumiem vai saskaņā ar tās tiesību aktiem, kas var būt piemērojami.

2.   Nekas šajā nolīgumā neliedz nevienai no dalībvalstīm un Japānai noslēgt starptautiskus nolīgumus, ar kuriem apstiprina, papildina, pagarina vai paplašina šā nolīguma noteikumus.

28. pants

Apspriešanās

1.   Dalībvalstu un Japānas centrālās iestādes vajadzības gadījumā apspriežas, lai risinātu jebkuras grūtības attiecībā uz lūguma izpildi un lai veicinātu ātru un efektīvu palīdzību saskaņā ar šo nolīgumu, un var pieņemt lēmumu par tādiem pasākumiem, kādi šim nolūkam var būt vajadzīgi.

2.   Attiecīgā gadījumā Līgumslēdzējas puses apspriežas par jebkuru jautājumu saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

29. pants

Teritoriālā piemērošana

1.   Šo nolīgumu piemēro Japānas teritorijā un attiecībā uz Eiropas Savienību:

a)	dalībvalstu teritorijās; un

b)

teritorijās, par kuru ārējām attiecībām ir atbildīga kāda dalībvalsts, vai valstīs, kas nav dalībvalstis, attiecībā uz kurām dalībvalstij ir citi pienākumi ārējo attiecību jomā, ja Līgumslēdzējas puses par to ir vienojušās, apmainoties ar diplomātiskām notām, un ja to ir apstiprinājusi attiecīgā dalībvalsts.

2.   Šā nolīguma piemērošanu teritorijā vai valstī, attiecībā uz kuru saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu ir paplašināta nolīguma darbības joma, var izbeigt kāda no Līgumslēdzējām pusēm, par to rakstiski sešus mēnešus iepriekš pa diplomātiskiem kanāliem paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei, ja par to vienojas attiecīgā dalībvalsts un Japāna.

30. pants

Pielikumu statuss

Šā nolīguma pielikumi ir šā nolīguma sastāvdaļa. Līgumslēdzējas puses pēc savstarpējas rakstiskas vienošanās var grozīt I, II un III pielikumu, neizdarot grozījumus šajā nolīgumā.

31. pants

Stāšanās spēkā un izbeigšana

1.   Šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kurā Līgumslēdzējas puses apmainās ar diplomātiskām notām, informējot viena otru, ka to attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā, ir pabeigtas.

2.   Šo nolīgumu piemēro palīdzības lūgumiem, kas iesniegti dienā, kad nolīgums stājas spēkā, vai vēlāk neatkarīgi no tā, vai ar attiecīgo lūgumu saistītā rīcība ir paveikta pirms minētās dienas, minētajā dienā vai vēlāk.

3.   Katra no Līgumslēdzējām pusēm var izbeigt šo nolīgumu jebkurā laikā, par to rakstiski paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei, un izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma iesniegšanas.