ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2010.039.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 39

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

53. sējums
2010. gada 12. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 124/2010 (2010. gada 11. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 125/2010 (2010. gada 11. februāris), ar ko nosaka ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 676/2009 minēto konkursu

3

 

 

LĒMUMI

 

 

2010/86/ES, Euratom

 

*

Eiropas Parlamenta Lēmums (2010. gada 20. janvāris) par Eiropas ombuda ievēlēšanu

4

 

 

2010/87/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2010. gada 5. februāris) par līguma standartklauzulām attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu trešās valstīs reģistrētiem apstrādātājiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 593)  ( 1 )

5

 

 

IV   Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, Līgumu par ES un Euratom līgumu

 

*

Padomes Lēmums 2010/88/KĀDP/TI (2009. gada 30. novembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās

19

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās

20

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

12.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 124/2010

(2010. gada 11. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 12. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 11. februārī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

IL

176,4

JO

82,9

MA

82,1

TN

124,7

TR

99,6

ZZ

113,1

0707 00 05

JO

150,4

MA

75,9

TR

140,4

ZZ

122,2

0709 90 70

IL

247,1

MA

123,7

TR

143,3

ZZ

171,4

0709 90 80

EG

69,8

MA

131,9

ZZ

100,9

0805 10 20

EG

49,7

IL

57,3

MA

47,1

TN

47,0

TR

52,0

ZZ

50,6

0805 20 10

IL

150,5

MA

89,1

ZZ

119,8

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

56,3

EG

57,3

IL

92,1

JM

109,6

MA

85,7

PK

45,0

TR

61,9

ZZ

72,6

0805 50 10

EG

76,3

IL

76,3

TR

70,0

ZZ

74,2

0808 10 80

CL

60,1

CN

68,1

MK

24,7

US

111,9

ZZ

66,2

0808 20 50

CN

52,8

US

100,1

ZA

110,3

ZZ

87,7


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


12.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/3


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 125/2010

(2010. gada 11. februāris),

ar ko nosaka ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 676/2009 minēto konkursu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 144. panta 1. punktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 676/2009 (2) tika izsludināts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu trešo valstu izcelsmes kukurūzas importam Spānijā.

(2)

Saskaņā ar 8. pantu Komisijas 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1296/2008, kas apstiprina noteikumus, ar kādiem var iesniegt pieteikumus par tarifa kvotām kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (3), Komisija atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minētajai procedūrai var pieņemt lēmumu par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. Nosakot šo maksimālo nodokļa samazinājumu, jo īpaši jāņem vērā kritēriji, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1296/2008 7. un 8. pantā.

(3)

Par konkursa uzvarētājiem tiek pasludināti visi pretendenti, kuru piedāvātais samazinājums atbilst ievedmuitas nodokļa maksimālajam samazinājumam vai ir mazāks par to.

(4)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz piedāvājumiem, kas iesniegti no 2010. gada 29. janvāra līdz 11. februārim saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 676/2009 minēto konkursu, ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kukurūzai nosaka 19,61 EUR/t par kopējo maksimālo daudzumu 8 000 tonnu apjomā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 12. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 11. februārī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 196, 28.7.2009., 6. lpp.

(3)  OV L 340, 19.12.2008., 57. lpp.


LĒMUMI

12.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/4


EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2010. gada 20. janvāris)

par Eiropas ombuda ievēlēšanu

(2010/86/ES, Euratom)

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 24. panta trešo daļu un 228. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par statūtiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (1),

ņemot vērā Reglamenta 204. pantu,

ņemot vērā uzaicinājumu iesniegt pieteikumus (2),

ņemot vērā 2010. gada 20. janvāra balsojumu,

IR PIEŅĒMIS ŠĀDU LĒMUMU:

ievēlēt Nikiforos DIAMANDOUROS par Eiropas ombudu.

Strasbūrā, 2010. gada 20. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK


(1)  OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp.

(2)  OV C 216, 10.9.2009., 7. lpp.


12.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/5


KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 5. februāris)

par līguma standartklauzulām attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu trešās valstīs reģistrētiem apstrādātājiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 593)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/87/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK dalībvalstīm jāparedz, ka personas datu pārsūtīšana trešai valstij var notikt tikai tad, ja attiecīgā trešā valsts nodrošina pienācīgu datu aizsardzības līmeni un ja pirms pārsūtīšanas ievēro tos dalībvalsts tiesību aktus, kas atbilst citiem minētās direktīvas noteikumiem.

(2)

Tomēr Direktīvas 95/46/EK 26. panta 2. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis, saņemot atbilstošas garantijas, var atļaut personas datu pārsūtīšanu vai pārsūtījumu kopumu uz trešām valstīm, kas nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni. Šādas garantijas jo īpaši var izrietēt no attiecīgām līguma klauzulām.

(3)

Atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK datu aizsardzības līmenis jānovērtē, ņemot vērā visus apstākļus vienā vai vairākās datu pārsūtīšanas darbībās. Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota ar minēto direktīvu, ir izdevusi pamatnostādnes, lai palīdzētu veikt šo novērtējumu.

(4)

Līguma standartklauzulas būtu jāattiecina tikai uz datu aizsardzību. Tādējādi datu nosūtītājs un datu saņēmējs drīkst brīvi iekļaut citas klauzulas, kas ir saistītas ar uzņēmējdarbību un kuras tie uzskata par līgumam atbilstīgām, ciktāl šādas klauzulas nav pretrunā līguma standartklauzulām.

(5)

Šis lēmums neskar valsts atļaujas, ko dalībvalstis var piešķirt saskaņā ar valsts tiesību aktiem, īstenojot Direktīvas 95/46/EK 26. panta 2. punktu. Šim lēmumam būtu vienīgi jāprasa dalībvalstīm neatteikties atzīt, ka tajā aprakstītās līguma standartklauzulas sniedz atbilstošas garantijas, un tādēļ tas neattiecas uz citām līguma klauzulām.

(6)

Komisijas 2001. gada 27. decembra Lēmums 2002/16/EK par līguma standartklauzulām attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu trešās valstīs reģistrētiem apstrādātājiem saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK (2) tika pieņemts, lai Eiropas Savienībā reģistrētiem atbildīgajiem par datu apstrādi atvieglotu personas datu nosūtīšanu apstrādātājiem, kas reģistrēti trešās valstīs, kuras nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni.

(7)

Kopš pieņemts Lēmums 2002/16/EK, ir gūta liela pieredze. Turklāt ziņojums par lēmumu īstenošanu par standartklauzulām attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu trešām valstīm (3) parādīja, ka pieaug ieinteresētība veicināt līguma standartklauzulu izmantošanu personas datu starptautiskā pārsūtīšanā trešām valstīm, kuras nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni. Turklāt ieinteresētās personas ir iesniegušas priekšlikumus Lēmumā 2002/16/EK paredzēto līgumu standartklauzulu atjaunināšanai, lai ņemtu vērā datu apstrādes pasākumu strauji augošo darbības jomu pasaulē, kā arī lai risinātu dažus jautājumus, kas nav ietverti minētajā lēmumā (4).

(8)

Šā lēmuma darbības jomai vajadzētu tikai noteikt, ka tajā paredzētās klauzulas var izmantot Eiropas Savienībā reģistrēti atbildīgie par datu apstrādi, lai, pārsūtot personas datus trešā valstī reģistrētam apstrādātājam, sniegtu atbilstošas garantijas Direktīvas 95/46/EK 26. panta 2. punkta nozīmē.

(9)

Šim lēmumam nevajadzētu attiekties uz gadījumiem, kad Eiropas Savienībā reģistrēti atbildīgie par datu apstrādi pārsūta datus tādiem atbildīgajiem, kuri ir reģistrēti ārpus Eiropas Savienības un uz kuriem attiecas Komisijas 2001. gada 15. jūnija Lēmums 2001/497/EK par līguma standartklauzulām attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu trešām valstīm saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK (5).

(10)

Ar šo lēmumu būtu jāīsteno Direktīvas 95/46/EK 17. panta 3. punktā noteiktais pienākums, un tam nevajadzētu ietekmēt saskaņā ar minēto noteikumu izstrādātu līgumu vai citu tiesību aktu saturu. Tomēr dažas no līguma standartklauzulām, jo īpaši attiecībā uz datu nosūtītāja pienākumiem, ir jāiekļauj, lai būtu lielāka skaidrība par noteikumiem, kas var būt līgumā starp atbildīgo par datu apstrādi un apstrādātāju.

(11)

Dalībvalstu uzraudzības iestādēm ir izšķiroša nozīme šajā līguma mehānismā, nodrošinot personas datu pienācīgu aizsardzību pēc pārsūtīšanas. Izņēmuma gadījumos, kad datu nosūtītāji atsakās dot datu saņēmējam pietiekamus norādījumus vai arī nespēj šādus norādījumus dot, tādējādi radot būtiska kaitējuma draudus datu subjektiem, līguma standartklauzulās uzraudzības iestādēm jāļauj veikt pārbaudes attiecībā uz datu saņēmējiem un apakšapstrādātājiem un attiecīgā gadījumā pieņemt lēmumus, kas datu saņēmējiem apakšapstrādātājiem ir saistoši. Uzraudzības iestādēm jābūt pilnvarotām aizliegt vai pārtraukt vienu vai vairākas datu pārsūtīšanas, balstoties uz līguma standartklauzulām tajos izņēmuma gadījumos, kad ir noteikts, ka pārsūtīšana, pamatojoties uz līgumu, iespējams, var ļoti negatīvi ietekmēt garantijas un pienākumus, kas datu subjektam sniedz pienācīgu aizsardzību.

(12)

Līguma standartklauzulās jāparedz tehniski un organizatoriski drošības pasākumi, kas jāpiemēro datu apstrādātājiem, kuri reģistrēti tādā trešā valstī, kur nenodrošina pienācīgu aizsardzību, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas atbilst ar apstrādi saistītajam riskam un aizsargājamo personas datu īpatnībām. Pusēm līgumā jāparedz šie tehniskie un organizatoriskie pasākumi, kādi, ņemot vērā piemērojamos tiesību aktus datu aizsardzības jomā, jaunākos sasniegumus un to īstenošanas izmaksas, ir vajadzīgi, lai personas datus aizsargātu pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu nozaudēšanu, izmainīšanu, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem vai citām nelikumīgām apstrādes formām.

(13)

Lai atvieglotu datu plūsmas no Eiropas Savienības, ir vēlams, lai datu apstrādātājiem, kas datu apstrādes pakalpojumus sniedz vairākiem Eiropas Savienības atbildīgajiem par datu apstrādi, atļautu piemērot vienādus tehniskos un organizatoriskos pasākumus neatkarīgi no dalībvalsts, no kuras datus sākotnēji pārsūta, jo īpaši gadījumos, kad datu saņēmējs datus turpmākai apstrādei saņem no Eiropas Savienības datu nosūtītāja dažādiem uzņēmumiem; šādā gadījumā jāpiemēro izraudzītās reģistrācijas dalībvalsts tiesību akti.

(14)

Ir lietderīgi noteikt informācijas minimumu, kas pusēm būtu jānorāda pārsūtīšanas līgumā. Dalībvalstīm jāsaglabā pilnvaras precizēt informāciju, kas pusēm ir jāsniedz. Šā lēmuma darbība jāpārskata, ņemot vērā pieredzi.

(15)

Datu saņēmējam pārsūtītie personas dati jāapstrādā tikai datu nosūtītāja uzdevumā un saskaņā ar tā norādījumiem, kā arī ievērojot klauzulās ietvertās saistības. Īpaši datu saņēmējs nedrīkst personas datus izpaust trešai personai bez datu nosūtītāja iepriekšējas rakstiskas piekrišanas. Datu nosūtītājam visā datu apstrādes pakalpojumu sniegšanas laikā jāinstruē datu saņēmējs, lai dati tiktu apstrādāti saskaņā ar tā norādījumiem, piemērojamiem tiesību aktiem datu aizsardzības jomā un ievērojot klauzulās minētās saistības.

(16)

Ziņojumā par lēmumu īstenošanu par līguma standartklauzulām attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu uz trešām valstīm tika ieteikts izveidot atbilstošas līguma standartklauzulas par turpmākām pārsūtīšanām, ko datu apstrādātājs, kas reģistrēts trešā valstī, veic citam datu apstrādātājam (apakšapstrāde), lai ņemtu vērā uzņēmējdarbības tendences un praksi arvien globalizētākā apstrādē.

(17)

Šajā lēmumā būtu jāiekļauj īpašas līguma standartklauzulas par apakšapstrādi, ko veic datu apstrādātājs, kas reģistrēts tā datu apstrādes pakalpojumu trešā valstī (datu saņēmējs) un kas sniedz šos pakalpojumus citiem datu apstrādātājiem (apakšapstrādātājiem), kas reģistrēti trešās valstīs. Turklāt šajā lēmumā būtu jāparedz nosacījumi, kas jāizpilda apakšapstrādē, lai nodrošinātu, ka pārsūtītos personas datus turpina aizsargāt, neraugoties uz to, ka pēc tam tos pārsūta apakšapstrādātājam.

(18)

Turklāt apakšapstrādē jāietver vienīgi tās darbības, kas paredzētas līgumā starp datu nosūtītāju un datu saņēmēju, iekļaujot līguma standartklauzulas, kas paredzētas šajā lēmumā, un tā nebūtu jāattiecina uz citām datu apstrādes darbībām vai mērķiem, lai tiktu ievērots mērķa ierobežošanas princips, kas paredzēts Direktīvā 95/46/EK. Turklāt gadījumā, ja apakšapstrādātājs nepilda savus līgumā paredzētos datu apstrādes pienākumus, datu saņēmējs saglabā atbildību pret datu nosūtītāju. Personas datu pārsūtīšanai apstrādātājiem, kas ir reģistrēti ārpus Eiropas Savienības, nevajadzētu ietekmēt to, ka apstrādes darbības jāreglamentē ar piemērojamiem tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

(19)

Jānodrošina, ka līguma standartklauzulas īsteno ne tikai organizācijas, kas ir līgumslēdzējas puses, bet arī datu subjekti, jo īpaši – ja datu subjektiem līguma laušanas dēļ ir nodarīts kaitējums.

(20)

Datu subjektiem jābūt tiesībām vērsties pret datu nosūtītāju, kas ir atbildīgs par pārsūtīto personas datu apstrādi, un attiecīgā gadījumā saņemt kompensāciju no tā. Izņēmuma gadījumā datu subjektiem jābūt tiesīgiem arī vērsties pret datu saņēmēju un attiecīgā gadījumā saņemt kompensāciju no datu saņēmēja, ja datu saņēmējs vai kāds tam padotais apakšapstrādātājs nav izpildījis kādu no 3. klauzulas 2. punktā minētajiem pienākumiem, ja datu nosūtītājs ir faktiski zudis vai juridiski beidzis pastāvēt, vai arī ir kļuvis maksātnespējīgs. Izņēmuma kārtā datu subjektam jābūt arī pilnvarotam rīkoties un attiecīgā gadījumā saņemt kompensāciju no apakšapstrādātāja situācijās, kad gan datu nosūtītājs, gan saņēmējs ir faktiski zudis vai juridiski beidzis pastāvēt, vai arī ir kļuvis maksātnespējīgs. Minētā apakšapstrādātāja civiltiesiskajai atbildībai būtu jāattiecas vienīgi uz tā paša apstrādes darbībām saskaņā ar līguma klauzulām.

(21)

Ja starp datu subjektu, kas piemēro ieinteresētās trešās personas klauzulu, un datu saņēmēju rodas strīds, kuru nevar atrisināt ar izlīgumu, tad datu saņēmējam būtu jāpiedāvā datu subjektam izvēlēties starp starpniecību vai valsts tiesu. Tas, cik lielā mērā datu subjekta izvēle būs efektīva, būs atkarīgs no uzticamu un atzītu starpniecības sistēmu pieejamības. Tās dalībvalsts datu aizsardzības uzraudzības iestāžu starpniecībai, kurā datu nosūtītājs ir reģistrēts, jebkurā gadījumā jābūt kā izvēlei, ja tās šādu pakalpojumu sniedz.

(22)

Līgumam piemērojamiem tiesību aktiem jābūt tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā datu nosūtītājs ir reģistrēts, ļaujot ieinteresētajai trešai personai līgumu izpildīt. Asociācijām vai citām struktūrām jāļauj pārstāvēt datu subjektus, ja tās to vēlas un ja to atļauj valsts tiesību akti. Ar tādiem pašiem tiesību aktiem jāreglamentē datu aizsardzības nosacījumi, kas paredzēti jebkurā līgumā ar apakšapstrādātāju par to personas datu apstrādes darbībām, kurus datu nosūtītājs pārsūtījis datu saņēmējam saskaņā ar līguma klauzulām.

(23)

Tā kā šis lēmums attiecas vienīgi uz apakšuzņēmuma līgumiem, ko slēdz datu apstrādātājs, kas reģistrēts tā datu apstrādes pakalpojumu trešā valstī, ar datu apakšapstrādātāju, kas reģistrēts trešā valstī, tas nebūtu jāattiecina uz situācijām, kad Eiropas Savienībā reģistrēts apstrādātājs, kas veic personas datu apstrādi Eiropas Savienībā reģistrēta atbildīgā par datu apstrādi uzdevumā, noslēdz apakšuzņēmuma līgumu par tā apstrādes darbībām ar apakšapstrādātāju, kas reģistrēts trešā valstī. Šādās situācijās dalībvalstis var izvēlēties, vai ņemt vērā to, ka šajā lēmumā paredzētie līguma standartklauzulu principi un tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izmantoti, lai noslēgtu apakšuzņēmuma līgumu ar apakšapstrādātāju, kas reģistrēts trešā valstī, nolūkā nodrošināt to datu subjektu tiesību pienācīgu aizsardzību, kuru personas datus pārsūta apakšapstrādes darbību veikšanai.

(24)

Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas ir izveidota ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu, ir sniegusi atzinumu par aizsardzības līmeni, kurš noteikts saskaņā ar šim lēmumam pievienotajām līguma standartklauzulām. Minētais atzinums ir ņemts vērā, sagatavojot šo lēmumu.

(25)

Lēmums 2002/16/EK būtu jāatceļ.

(26)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 31. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Uzskata, ka šā lēmuma pielikumā paredzētās līguma standartklauzulas sniedz pienācīgu nodrošinājumu attiecībā uz indivīdu privātās dzīves, pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību un attiecībā uz attiecīgo tiesību izmantošanu, kā noteikts Direktīvas 95/46/EK 26. panta 2. punktā.

2. pants

Šis lēmums attiecas tikai uz pienācīgu aizsardzību, kas paredzēta pielikumā izklāstītajās līguma standartklauzulās par personas datu pārsūtīšanu apstrādātājiem. Tas neattiecas uz citu tādu valsts tiesību aktu piemērošanu, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK un kuri attiecas uz personas datu apstrādi dalībvalstīs.

Šis lēmums attiecas uz personas datiem, ko Eiropas Savienībā reģistrēti atbildīgie par datu apstrādi pārsūta saņēmējiem, kuri ir reģistrēti ārpus Eiropas Savienības teritorijas un kuri darbojas tikai kā apstrādātāji.

3. pants

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“īpašas datu kategorijas” ir Direktīvas 95/46/EK 8. pantā minētie dati;

b)

“uzraudzības iestāde” ir iestāde, kas minēta Direktīvas 95/46/EK 28. pantā;

c)

“datu nosūtītājs” ir atbildīgais par datu apstrādi, kas pārsūta personas datus;

d)

“datu saņēmējs” ir trešā valstī reģistrēts atbildīgais par datu apstrādi, kas piekrīt personas datus saņemt no datu nosūtītāja, lai tos pēc pārsūtīšanas apstrādātu nosūtītāja uzdevumā saskaņā ar tā norādījumiem un šā lēmuma noteikumiem, un uz ko neattiecas trešās valsts sistēma, ar kuru nodrošina pienācīgu aizsardzību Direktīvas 95/46/EK 25. panta 1. punkta nozīmē;

e)

“apakšapstrādātājs” ir jebkurš datu apstrādātājs, ko nodarbina datu saņēmējs vai jebkurš cits datu saņēmēja apakšapstrādātājs un kas piekrīt saņemt no datu saņēmēja vai datu saņēmēja jebkura cita apakšapstrādātāja personas datus, kas paredzēti vienīgi apstrādes darbībām, ko pēc pārsūtīšanas veic datu nosūtītāja uzdevumā saskaņā ar tā norādījumiem, pielikumā paredzētajām līguma standartklauzulām un nosacījumiem, kas ietverti rakstiskajā apakšuzņēmuma līgumā par apstrādi;

f)

“piemērojamie tiesību akti datu aizsardzības jomā” ir tiesību akti, kas aizsargā personu pamattiesības un pamatbrīvības, un jo īpaši viņu tiesības uz privāto dzīvi attiecībā uz personas datu apstrādi, un kas attiecas uz atbildīgo par datu apstrādi dalībvalstī, kurā datu nosūtītājs ir reģistrēts;

g)

“tehniski un organizatoriski drošības pasākumi” ir pasākumi, kas ir paredzēti, lai personas datus aizsargātu pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu nozaudēšanu, izmainīšanu, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem, jo īpaši – ja apstrādē ir iekļauta datu nosūtīšana tīklā, kā arī pret citām nelikumīgām apstrādes formām.

4. pants

1.   Neskarot dalībvalstu kompetento iestāžu pilnvaras rīkoties, lai nodrošinātu to valsts tiesību aktu ievērošanu, kas ir pieņemti atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK II, III, V un VI nodaļai, tās var īstenot savas pašreizējās pilnvaras, lai aizliegtu vai apturētu datu plūsmu uz trešām valstīm, lai aizsargātu personas attiecībā uz viņu personas datu apstrādi, ja:

a)

konstatē, ka tiesību akti, kuri datu saņēmējam vai apakšapstrādātājam jāievēro, uzliek tam pienākumu atkāpties no piemērojamiem tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, kas pārsniedz ierobežojumus, kuri ir vajadzīgi demokrātiskā sabiedrībā, kā paredzēts Direktīvas 95/46/EK 13. pantā, ja ir iespējamība, ka šis pienākums var ļoti negatīvi ietekmēt garantijas, kas ir paredzētas piemērojamos tiesību aktos datu aizsardzības jomā un līguma standartklauzulās;

b)

kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka datu saņēmējs vai apakšapstrādātājs nav ievērojis pielikumā minētās līguma standartklauzulas; vai

c)

ir liela iespējamība, ka nav ievērotas vai netiks ievērotas pielikumā minētās līguma standartklauzulas, un pārsūtīšanas turpināšana datu subjektiem radītu būtiska kaitējuma draudus.

2.   Aizliegumu vai pārtraukšanu atbilstīgi 1. punktam atceļ, tiklīdz tam vairs nav iemesla.

3.   Ja dalībvalstis nosaka pasākumus atbilstīgi 1. un 2. punktam, tās nekavējoties informē Komisiju, kas nosūta informāciju pārējām dalībvalstīm.

5. pants

Komisija trīs gadus pēc tā pieņemšanas izvērtē šā lēmuma darbību, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Tā iesniedz ziņojumu par rezultātiem komitejai, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 31. pantu. Ziņojumā ietver pierādījumus, kas varētu ietekmēt novērtējumu par pielikumā minēto līguma standartklauzulu atbilstību, un pierādījumus, kas varētu liecināt, ka šo lēmumu piemēro diskriminējošā veidā.

6. pants

Šo lēmumu piemēro no 2010. gada 15. maija.

7. pants

1.   No 2010. gada 15. maija atceļ Lēmumu 2002/16/EK.

2.   Līgums, kas līdz 2010. gada 15. maijam noslēgts starp datu nosūtītāju un saņēmēju saskaņā ar Lēmumu 2002/16/EK, saglabājas pilnā spēkā tik ilgi un tam ir juridiskā iedarbība, kamēr paliek nemainīgas pārsūtīšanas un datu apstrādes darbības, kas ir līguma priekšmets, un turpinās personas datu, uz kuriem attiecas šis lēmums, pārsūtīšana starp pusēm. Ja līgumslēdzējas puses nolemj šajā sakarā izdarīt izmaiņas vai noslēgt apakšuzņēmuma līgumus par apstrādes darbībām, kas ir līguma priekšmets, tām ir jānoslēdz jauns līgums, kas atbilst pielikumā minētajām līguma standartklauzulām.

8. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 5. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT


(1)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2)  OV L 6, 10.1.2002., 52. lpp.

(3)  SEC(2006) 95, 20.1.2006.

(4)  Starptautiskā Tirdzniecības palāta (ICC), Japānas Uzņēmējdarbības padome Eiropā (JBCE), Amerikas Komercpalātas ES komiteja Beļģijā (Amcham) un Eiropas Tiešā mārketinga apvienību federācija (FEDMA).

(5)  OV L 181, 4.7.2001., 19. lpp.


PIELIKUMS

LĪGUMA STANDARTKLAUZULAS (APSTRĀDĀTĀJI)

Direktīvas 95/46/EK 26. panta 2. punkta nolūkā personas datu pārsūtīšanas mērķiem apstrādātājiem, kuri reģistrēti trešās valstīs, kas nenodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni

Datu nosūtītājas organizācijas nosaukums: …

Adrese: …

Tālr.: …; fakss: …; e-pasts: …

Cita informācija, kas vajadzīga organizācijas identificēšanai:

(datu nosūtītājs)

un

Datu saņēmējas organizācijas nosaukums: …

Adrese: …

Tālr.: …; fakss: …; e-pasts: …

Cita informācija, kas vajadzīga organizācijas identificēšanai:

(datu saņēmējs)

katrs atsevišķi saukts “puse”, abi kopā “puses”,

IR VIENOJUŠĀS par šādām līguma klauzulām (klauzulas), lai sniegtu pienācīgas garantijas attiecībā uz personu privātuma un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, datu nosūtītājam pārsūtot 1. papildinājumā norādītos personas datus datu saņēmējam.

1.   klauzula

Definīcijas

Šajās klauzulās:

a)

termini “personas dati”, “īpašas datu kategorijas”, “apstrādāt/apstrāde”, “atbildīgais par datu apstrādi”, “apstrādātājs”, “datu subjekts” un “uzraudzības iestāde” tiek lietoti tādā pašā nozīmē kā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1);

b)

“datu nosūtītājs” ir atbildīgais par datu apstrādi, kas pārsūta personas datus;

c)

“datu saņēmējs” ir apstrādātājs, kas piekrīt personas datus saņemt no datu nosūtītāja, lai tos pēc pārsūtīšanas apstrādātu nosūtītāja uzdevumā saskaņā ar tā norādījumiem un šo klauzulu noteikumiem, un uz ko neattiecas trešās valsts sistēma, ar kuru nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni Direktīvas 95/46/EK 25. panta 1. punkta nozīmē;

d)

“apakšapstrādātājs” ir jebkurš datu apstrādātājs, ko nodarbina datu saņēmējs vai jebkurš cits datu saņēmēja apakšapstrādātājs un kas piekrīt saņemt no datu saņēmēja vai datu saņēmēja jebkura cita apakšapstrādātāja personas datus, kas paredzēti vienīgi apstrādes darbībām, ko pēc pārsūtīšanas veic datu nosūtītāja uzdevumā saskaņā ar tā norādījumiem, šo klauzulu nosacījumiem un nosacījumiem, kas ietverti rakstiskajā apakšuzņēmuma līgumā par apstrādi;

e)

“piemērojamie tiesību akti datu aizsardzības jomā” ir tiesību akti, ar kuriem aizsargā personu pamattiesības un pamatbrīvības, un jo īpaši viņu tiesības uz privāto dzīvi attiecībā uz personas datu apstrādi, un kas attiecas uz atbildīgo par datu apstrādi dalībvalstī, kurā datu nosūtītājs ir reģistrēts;

f)

“tehniski un organizatoriski drošības pasākumi” ir pasākumi, kas ir paredzēti, lai personas datus aizsargātu pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu nozaudēšanu, izmainīšanu, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem, jo īpaši – ja apstrādē ir iekļauta datu nosūtīšana tīklā, kā arī pret citām nelikumīgām apstrādes formām.

2.   klauzula

Sīkas ziņas par pārsūtīšanu

Sīkas ziņas par pārsūtīšanu un, konkrēti, par personas datu īpašajām kategorijām attiecīgā gadījumā precizētas 1. papildinājumā, kas ir klauzulu neatņemama sastāvdaļa.

3.   klauzula

Ieinteresētās trešās personas klauzula

1.

Datu subjekts kā ieinteresētā trešā persona var piemērot pret datu nosūtītāju šo klauzulu, 4. klauzulas b)–i) punktu, 5. klauzulas a)–e) un g)–j) punktu, 6. klauzulas 1. un 2. punktu, 7. klauzulu, 8. klauzulas 2. punktu un 9.–12. klauzulu.

2.

Datu subjekts var piemērot pret datu saņēmēju šo klauzulu, 5. klauzulas a)–e) un g) punktu, 6. klauzulu, 7. klauzulu, 8. klauzulas 2. punktu un 9.–12. klauzulu gadījumos, kad datu nosūtītājs ir faktiski zudis vai juridiski beidzis pastāvēt, ja vien kāds tiesību pārņēmējs ar līgumu vai likumiskā kārtā nav uzņēmies visas datu nosūtītāja juridiskās saistības, kā rezultātā tas uzņemas datu nosūtītāja tiesības un pienākumus, un šādā gadījumā datu subjekts tos var piemērot pret minēto personu.

3.

Datu subjekts var piemērot pret datu apakšapstrādātāju šo klauzulu, 5. klauzulas a)–e) un g) punktu, 6. klauzulu, 7. klauzulu, 8. klauzulas 2. punktu un 9.–12. klauzulu gadījumos, kad gan datu nosūtītājs, gan datu saņēmējs ir faktiski zudis vai juridiski beidzis pastāvēt, vai arī kļuvis maksātnespējīgs, ja vien kāds tiesību pārņēmējs ar līgumu vai likumiskā kārtā nav uzņēmies visas datu nosūtītāja juridiskās saistības un pienākumus, kā rezultātā datu subjekts tos var piemērot pret minēto tiesību pārņēmēju. Minētā apakšapstrādātāja civiltiesiskā atbildība attiecas vienīgi uz tā paša apstrādes darbībām saskaņā ar šo klauzulu noteikumiem.

4.

Puses neiebilst, ka datu subjektu pārstāv apvienība vai cita struktūra, ja datu subjekts to nepārprotami vēlas un ja to pieļauj valsts tiesību akti.

4.   klauzula

Datu nosūtītāja pienākumi

Datu nosūtītājs piekrīt un garantē, ka:

a)

personas datu apstrāde, tostarp pati pārsūtīšana, tiek un arī turpmāk tiks veikta saskaņā ar datu aizsardzības jomā piemērojamiem tiesību aktiem (un attiecīgos gadījumos par to tiek ziņots attiecīgajām iestādēm dalībvalstī, kurā reģistrēts datu nosūtītājs) un netiek pārkāpti minētās valsts attiecīgie noteikumi;

b)

tas ir devis norādījumus un visā personas datu apstrādes pakalpojumu sniegšanas laikā turpinās dot norādījumus datu saņēmējam apstrādāt pārsūtītos personas datus vienīgi datu nosūtītāja uzdevumā un saskaņā ar datu aizsardzības jomā piemērojamiem tiesību aktiem un šīm klauzulām;

c)

datu saņēmējs sniegs pietiekamas garantijas attiecībā uz tehniskajiem un organizatoriskajiem drošības pasākumiem, kas minēti šā līguma 2. papildinājumā;

d)

pēc tam, kad tiks novērtētas datu aizsardzības jomā piemērojamo tiesību aktu prasības, drošības pasākumi būs piemēroti, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu nozaudēšanu, pārveidošanu, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem, īpaši – ja apstrāde ietver datu pārraidi elektronisko sakaru tīklā, un pret visām citām nelikumīgām apstrādes formām, un ka minētie pasākumi nodrošina raksturīgajiem apstrādes un aizsargājamo datu riskiem atbilstošu drošības pakāpi, ņemot vērā šo pasākumu pašreizējo līmeni un to īstenošanas izmaksas;

e)

tas nodrošinās drošības pasākumu ievērošanu;

f)

tad, ja pārsūtīšana ietver īpašas datu kategorijas, datu subjekts tiek vai tiks informēts iepriekš, ka tā dati varētu tikt pārraidīti uz trešo valsti, kas nesniedz pietiekamu aizsardzības līmeni Direktīvas 95/46/EK nozīmē, vai iespējami drīz pēc tam;

g)

saskaņā ar 5. klauzulas b) punktu un 8. klauzulas 3. punktu datu aizsardzības uzraudzības iestādei tiek pārsūtīti visi paziņojumi, kas saņemti no datu saņēmēja vai kāda apakšapstrādātāja, ja datu nosūtītājs nolemj turpināt pārsūtīšanu vai atcelt aizliegumu;

h)

izņemot 2. papildinājumā ietvertās klauzulas, datu subjektiem pēc pieprasījuma dara pieejamu šajā pielikumā ietverto klauzulu kopiju un drošības pasākumu rezumējošu aprakstu, kā arī visu apakšuzņēmuma līgumu par apakšapstrādes pakalpojumiem kopijas, kas jāsagatavo saskaņā ar šīm klauzulām, ja vien klauzulas vai līgums nesatur komerciālu informāciju, ko tādā gadījumā datu nosūtītājs var dzēst;

i)

apakšapstrādes gadījumā apstrādes darbības saskaņā ar 11. klauzulu veic apakšapstrādātājs, nodrošinot vismaz tādu pašu personas datu un datu subjekta tiesību aizsardzību kā datu nosūtītājs saskaņā ar šo klauzulu noteikumiem; kā arī

j)

ka tas nodrošinās atbilstību 4. klauzulas a)–i) punktam.

5.   klauzula

Datu saņēmēja pienākumi  (2)

Datu saņēmējs piekrīt un garantē, ka:

a)

tas apstrādās personas datus vienīgi datu nosūtītāja vārdā un saskaņā ar tā norādījumiem un klauzulām; gadījumā, ja datu saņēmējs kāda iemesla dēļ nevar nodrošināt norādījumu un klauzulu ievērošanu, tas piekrīt nekavējoties informēt par to datu nosūtītāju, un šādā gadījumā datu nosūtītājam ir tiesības apturēt datu pārsūtīšanu un/vai izbeigt līgumu;

b)

tam nav iemesla uzskatīt, ka datu saņēmējam piemērojamie tiesību akti neļauj tam izpildīt datu nosūtītāja norādījumus un līgumā paredzētos pienākumus, un ka gadījumā, ja tiek izdarītas tādas izmaiņas datu saņēmēja tiesību aktos, kas var negatīvi ietekmēt klauzulās noteiktās garantijas un pienākumus, tas nekavējoties paziņos par šīm izmaiņām datu nosūtītājam, tiklīdz tās kļūs zināmas, un šādā gadījumā datu nosūtītājam ir tiesības apturēt datu pārsūtīšanu un/vai izbeigt līgumu;

c)

pirms apstrādāt pārsūtītos personas datus, tas ir ieviesis tehniskos un organizatoriskos drošības pasākumus, kas norādīti 2. papildinājumā;

d)

tas nekavējoties paziņos datu nosūtītājam par:

i)

tiesībaizsardzības iestāžu jebkuru juridiski saistošu pieprasījumu atklāt personas datus, ja vien tas citādi nav aizliegts, piemēram, krimināltiesībās paredzētais aizliegums nolūkā saglabāt tiesībaizsardzības iestāžu veiktās izmeklēšanas konfidencialitāti;

ii)

jebkuru nejaušu vai neatļautu piekļuvi; kā arī

iii)

jebkuru pieprasījumu, kas tiešā veidā saņemts no datu subjektiem, neatbildot uz minēto pieprasījumu, ja vien tas nav citādi pilnvarots to darīt;

e)

nekavējoties un pienācīgi atbildēs uz visiem datu nosūtītāja pieprasījumiem, kas saistīti ar tā veikto pārsūtāmo personas datu apstrādi, un ievēros uzraudzības iestādes padomus attiecībā uz pārsūtīto datu apstrādi;

f)

pēc datu nosūtītāja pieprasījuma tas ļaus datu apstrādes telpās veikt revīziju par apstrādes darbībām, uz kurām attiecas klauzulas; revīziju veic datu nosūtītājs vai pārbaudes struktūra, kurā ir neatkarīgi locekļi un kurai ir vajadzīgā profesionālā kvalifikācija un konfidencialitātes saistības; šo struktūru izvēlas datu nosūtītājs, atbilstošā gadījumā vienojoties ar uzraudzības iestādi;

g)

tas pēc pieprasījuma darīs pieejamu datu subjektam šo klauzulu kopiju un visus spēkā esošos apakšuzņēmuma līgumus par apstrādi, ja vien klauzulās vai līgumā nav ietverta komerciāla informācija, ko tādā gadījumā datu nosūtītājs var dzēst; izņēmums ir 2. papildinājumā ietvertā informācija, ko gadījumos, kad datu subjekts nevar iegūt kopiju no datu nosūtītāja, aizstāj ar drošības pasākumu rezumējošu aprakstu;

h)

apakšapstrādes gadījumā tas ir iepriekš informējis datu nosūtītāju un saņēmis tā iepriekšēju rakstisku piekrišanu;

i)

apakšapstrādātājs veiks apstrādes pakalpojumus saskaņā ar 11. klauzulu;

j)

tas nekavējoties nosūtīs datu nosūtītājam sava saskaņā ar šo klauzulu noteikumiem noslēgtā apakšuzņēmuma līguma par apstrādi kopiju.

6.   klauzula

Atbildība

1.

Puses vienojas, ka datu subjektam, kam nodarīts kaitējums 3. vai 11. klauzulā minēto noteikumu pārkāpumu rezultātā, kurus izdarījusi kāda no pusēm vai apakšapstrādātājs, ir tiesības saņemt no datu nosūtītāja kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

2.

Ja datu subjekts pret datu nosūtītāju nevar vērsties ar 1. punktā minēto prasību par kompensāciju, kas izriet no tā, ka datu nosūtītājs vai tā apakšapstrādātājs nav izpildījis kādu no 3. vai 11. klauzulā minētajiem pienākumiem, sakarā ar to, ka datu nosūtītājs ir faktiski zudis vai juridiski beidzis pastāvēt, vai arī ir kļuvis maksātnespējīgs, datu saņēmējs piekrīt, ka datu subjekts var izvirzīt prasību pret datu saņēmēju tā, it kā tas būtu datu nosūtītājs, ja vien kāds tiesību pārņēmējs ar līgumu vai likumiskā kārtā nav uzņēmies visas datu nosūtītāja juridiskās saistības, kā rezultātā datu subjekts var piemērot savas tiesības pret minēto tiesību pārņēmēju.

Datu nosūtītājs nevar izmantot apakšapstrādātāja pienākumu neizpildi, lai izvairītos no savu saistību izpildes.

3.

Ja datu subjekts pret datu nosūtītāju vai datu saņēmēju nevar vērsties ar 1. un 2. punktā minēto prasību, kas izriet no tā, ka apakšapstrādātājs nav izpildījis kādu no 3. vai 11. klauzulā minētajiem pienākumiem, sakarā ar to, ka gan datu nosūtītājs, gan datu saņēmējs ir faktiski zuduši vai juridiski beiguši pastāvēt, vai arī ir kļuvuši maksātnespējīgi, apakšapstrādātājs piekrīt, ka datu subjekts var izvirzīt prasību pret apakšapstrādātāju par tā veiktajām apstrādes darbībām tā, it kā tas būtu datu nosūtītājs vai datu saņēmējs, ja vien kāds tiesību pārņēmējs ar līgumu vai likumiskā kārtā nav uzņēmies visas datu nosūtītāja vai datu saņēmēja juridiskās saistības, kā rezultātā datu subjekts var piemērot savas tiesības pret minēto tiesību pārņēmēju. Apakšapstrādātāja atbildība attiecas vienīgi uz tā paša apstrādes darbībām saskaņā ar šo klauzulu noteikumiem.

7.   klauzula

Starpniecība un jurisdikcija

1.

Datu saņēmējs piekrīt, ka gadījumā, ja datu subjekts attiecībā uz to piemēro ieinteresētās trešās personas tiesības un/vai saskaņā ar klauzulām pieprasa kompensāciju par kaitējumu, datu saņēmējs pieņems datu subjekta lēmumu:

a)

strīda izšķiršanai izmantot neatkarīgas personas vai attiecīgā gadījumā uzraudzības iestādes starpniecību;

b)

nodot strīdu izskatīšanai tās dalībvalsts tiesās, kurā datu nosūtītājs ir reģistrēts.

2.

Puses piekrīt, ka datu subjekta izvēle neskar tā materiālās vai procesuālās tiesības uz aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar citiem valsts vai starptautisko tiesību noteikumiem.

8.   klauzula

Sadarbība ar uzraudzības iestādēm

1.

Datu nosūtītājs piekrīt iesniegt šā līguma kopiju uzraudzības iestādei, ja tā to pieprasa vai ja tā ir jāiesniedz saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

2.

Puses piekrīt, ka uzraudzības iestādei ir tiesības veikt datu saņēmēja vai jebkura apakšapstrādātāja revīziju, kurai ir tāds pats apjoms un uz kuru attiecas tādi paši nosacījumi, kādi būtu piemērojami datu nosūtītāja revīzijai saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

3.

Datu saņēmējs nekavējoties informē datu nosūtītāju par tam vai jebkuram apakšapstrādātājam piemērojamiem tiesību aktiem, kas neļauj veikt datu saņēmēja vai jebkura apakšapstrādātāja revīziju saskaņā ar 2. punktu. Šādā gadījumā datu saņēmējam ir tiesības veikt 5. klauzulas b) punktā paredzētos pasākumus.

9.   klauzula

Piemērojamie tiesību akti

Klauzulas reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā datu nosūtītājs ir reģistrēts, proti, …

10.   klauzula

Izmaiņas līgumā

Puses apņemas nemainīt un negrozīt klauzulas. Tas neliedz pusēm vajadzības gadījumā pievienot klauzulas par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, ja vien tās nav pretrunā šai klauzulai.

11.   klauzula

Apakšapstrāde

1.

Datu saņēmējs bez datu nosūtītāja iepriekšējas rakstiskas piekrišanas neslēdz apakšuzņēmuma līgumus par savām apstrādes darbībām, ko saskaņā ar šo klauzulu noteikumiem tas veic datu nosūtītāja uzdevumā. Ja datu saņēmējs ar datu nosūtītāja piekrišanu noslēdz apakšuzņēmuma līgumu par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo klauzulu noteikumiem, to var darīt vienīgi, noslēdzot ar apakšapstrādātāju rakstisku līgumu, ar kuru apakšapstrādātājam tiek uzlikti tādi paši pienākumi kā datu saņēmējam saskaņā ar šīm klauzulām (3). Ja apakšapstrādātājs nepilda datu aizsardzības pienākumus saskaņā ar minēto rakstisko līgumu, datu saņēmējs ir pilnībā atbildīgs attiecībā pret datu nosūtītāju par apakšapstrādātāja pienākumu izpildi saskaņā ar minēto līgumu.

2.

Iepriekšējā rakstiskajā līgumā starp datu saņēmēju un apakšapstrādātāju tiek iekļauta arī ieinteresētās trešās personas klauzula, kā noteikts 3. klauzulā, attiecībā uz gadījumiem, kad datu subjekts nevar vērsties pret datu nosūtītāju vai datu saņēmēju ar 6. klauzulas 1. punktā minēto prasību par kompensāciju sakarā ar to, ka tie ir faktiski zuduši vai juridiski beiguši pastāvēt, vai arī ir kļuvuši maksātnespējīgi, un neviens tiesību pārņēmējs ar līgumu vai likumiskā kārtā nav uzņēmies visas datu nosūtītāja vai datu saņēmēja juridiskās saistības. Minētā apakšapstrādātāja civiltiesiskā atbildība attiecas vienīgi uz tā paša apstrādes darbībām saskaņā ar šo klauzulu noteikumiem.

3.

Līguma, kas minēts 1. punktā, noteikumus saistībā ar datu aizsardzības aspektiem, kuri attiecas uz apakšapstrādi, reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā datu nosūtītājs ir reģistrēts, proti, …

4.

Datu nosūtītājs izveido to apakšuzņēmuma līgumu par apstrādi sarakstu, kas noslēgti saskaņā ar šīm klauzulām un par kuriem paziņots datu saņēmējam atbilstoši 5. klauzulas j) punktam, un vismaz reizi gadā atjaunina šo sarakstu. Šim sarakstam ir jābūt pieejamam datu nosūtītāja datu uzraudzības iestādei.

12.   klauzula

Pienākumi pēc personas datu apstrādes pakalpojumu izbeigšanas

1.

Puses vienojas, ka, izbeidzot personas datu apstrādes pakalpojumu sniegšanu, datu saņēmējs un apakšapstrādātājs pēc datu nosūtītāja izvēles nodod atpakaļ datu nosūtītājam visus pārsūtītos personas datus un to kopijas vai iznīcina visus personas datus un apliecina datu nosūtītājam, ka tas ir izdarīts, ja vien datu saņēmējam piemērojamie tiesību akti neliedz tam nodot atpakaļ vai iznīcināt visus vai daļu no pārsūtītajiem personas datiem. Šādā gadījumā datu saņēmējs garantē, ka tas nodrošinās pārsūtīto personas datu konfidencialitāti un vairs aktīvi neapstrādās pārsūtītos personas datus.

2.

Datu saņēmējs un apakšapstrādātājs garantē, ka pēc datu nosūtītāja un/vai uzraudzības iestādes pieprasījuma tas ļaus datu apstrādes telpās veikt revīziju par 1. punktā minētajiem pasākumiem.

Datu nosūtītāja vārdā –

Vārds, uzvārds (norādot pilnībā): …

Ieņemamais amats: …

Adrese: …

Cita informācija, kas vajadzīga, lai līgums būtu saistošs (ja tāda būtu):

Image

Paraksts …

Datu saņēmēja vārdā –

Vārds, uzvārds (norādot pilnībā): …

Ieņemamais amats: …

Adrese: …

Cita informācija, kas vajadzīga, lai līgums būtu saistošs (ja tāda būtu):

Image

Paraksts …


(1)  Puses šajā klauzulā var atveidot Direktīvā 95/46/EK ietvertās definīcijas un nozīmes, ja tās uzskata, ka līgumā ir lietderīgāk tās lietot savrupināti.

(2)  Valsts tiesību aktu obligātās prasības, ko piemēro datu saņēmējam un kas nepārsniedz prasības, kuras ir vajadzīgas demokrātiskā sabiedrībā, pamatojoties uz vienu no Direktīvas 95/46/EK 13. panta 1. punktā minētajām interesēm, proti, ja tās ir nepieciešams aizsargpasākums valsts drošībai, aizsardzībai, sabiedrības drošībai, kriminālsodāmu noziedzīgu nodarījumu vai reglamentētu profesiju ētikas pārkāpumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāšanai, valsts svarīgās ekonomiskās vai finansiālās interesēs vai datu subjekta aizsardzībai vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai, nav pretrunā līguma standartklauzulām. Piemēri dažām tādām obligātajām prasībām, kas nepārsniedz prasības, kuras ir vajadzīgas demokrātiskā sabiedrībā, inter alia ir starptautiski atzītas sankcijas, nodokļu deklarēšanas prasības vai prasība ziņot par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

(3)  Šo prasību var apmierināt, apakšapstrādātājam parakstot līgumu, kas saskaņā ar šo lēmumu noslēgts starp datu nosūtītāju un datu saņēmēju.

1. Papildinājums

Līguma standartklauzulām

Šis papildinājums ir klauzulu sastāvdaļa, un tas ir jāaizpilda un jāparaksta pusēm.

Dalībvalstis atbilstoši to procedūrām var iekļaut un precizēt jebkuru citu vajadzīgo papildu informāciju, kas jāietver šajā papildinājumā.

Datu nosūtītājs

Datu nosūtītājs ir (lūdzu, īsi precizējiet savas darbības, kas saistītas ar datu pārsūtīšanu):

Datu saņēmējs

Datu saņēmējs ir (lūdzu, īsi precizējiet darbības, kas saistītas ar datu pārsūtīšanu):

Datu subjekts

Pārsūtītie personas dati attiecas uz šādām datu subjektu kategorijām (lūdzu, precizējiet):

Datu kategorijas

Pārsūtītie personas dati attiecas uz šādām datu kategorijām (lūdzu, precizējiet):

Īpašas datu kategorijas (ja tādas ir)

Pārsūtītie personas dati attiecas uz šādām īpašām datu kategorijām (lūdzu, precizējiet):

Apstrādes darbības

Attiecībā uz pārsūtītajiem personas datiem tiks veiktas šādas apstrādes pamatdarbības (lūdzu, precizējiet):

 

DATU NOSŪTĪTĀJS

Nosaukums: …

Pilnvarotās personas paraksts: …

 

DATU SAŅĒMĒJS

Nosaukums: …

Pilnvarotās personas paraksts: …

2. papildinājums

līguma standartklauzulām

Šis papildinājums ir klauzulu sastāvdaļa, un tas ir jāaizpilda un jāparaksta pusēm.

Tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu apraksts, kurus datu saņēmējs īstenojis saskaņā ar 4. klauzulas d) punktu un 5. klauzulas c) punktu (vai pievienotie dokumenti/tiesību akti):

KOMPENSĀCIJAS KLAUZULAS PARAUGS (PĒC IZVĒLES)

Atbildība

Puses vienojas, ka gadījumā, ja kāda no pusēm tiek saukta pie atbildības par klauzulu noteikumu pārkāpumu, ko izdarījusi otra puse, šī otra puse, ciktāl tā ir atbildīga par pārkāpumu, atlīdzina pirmajai pusei visas izmaksas, maksājumus, kaitējumu, izdevumus vai zaudējumus, kas tai radušies.

Kompensācija ir atkarīga no tā, vai:

a)

datu nosūtītājs ir pienācīgi paziņojis datu saņēmējam par prasību; un

b)

vai datu saņēmējam tika dota iespēja sadarboties ar datu nosūtītāju aizstāvībā un prasījuma apmierināšanā (1).


(1)  Punkts par atbildību nav obligāts.


IV Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, Līgumu par ES un Euratom līgumu

12.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/19


PADOMES LĒMUMS 2010/88/KĀDP/TI

(2009. gada 30. novembris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 24. un 38. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 26. un 27. februārī nolēma pilnvarot prezidentvalsti, kurai palīdz Komisija, sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās. Minētās sarunas ir bijušas sekmīgas, un nolīgums ir izstrādāts.

(2)

Tā kā starp dalībvalstīm un Japānu nav noslēgti divpusēji savstarpējas tiesiskās palīdzības nolīgumi, Eiropas Savienība vēlas nodrošināt efektīvāku sadarbību starp dalībvalstīm un Japānu attiecībā uz savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās.

(3)

Šis nolīgums būtu jāparaksta, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināta Nolīguma starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās parakstīšana Eiropas Savienības vārdā, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Eiropas Savienības vārdā parakstīt minēto nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

Briselē, 2010. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

B. ASK


TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās

EIROPAS SAVIENĪBA

un

JAPĀNA,

VĒLĒDAMĀS izveidot starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Japānu efektīvāku sadarbību attiecībā uz savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās;

VĒLĒDAMĀS, lai tāda sadarbība veicinātu noziedzības apkarošanu;

ATKĀRTOTI APLIECINĀDAMAS apņemšanos ievērot taisnīgumu, tiesiskuma un demokrātijas principus un tiesas iestāžu neatkarību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets un mērķis

1.   Lūguma saņēmēja valsts pēc lūguma iesniedzējas valsts lūguma saņemšanas sniedz savstarpēju tiesisko palīdzību (turpmāk “palīdzība”) attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un citiem procesiem, tostarp tiesvedības procesiem, krimināllietās saskaņā ar šo nolīgumu.

2.   Šo nolīgumu nepiemēro personu izdošanai, kriminālprocesu nodošanai un spriedumu izpildei, izņemot konfiskāciju saskaņā ar 25. pantu.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)

“Līgumslēdzējas puses” ir Eiropas Savienība un Japāna;

b)

“dalībvalsts” ir Eiropas Savienības dalībvalsts;

c)

“valsts” ir dalībvalsts vai Japāna;

d)

“materiāli” ir dokumenti, ieraksti un citi pierādījumu priekšmeti;

e)

“īpašums” ir jebkāda veida īpašums – ķermenisks vai bezķermenisks, kustams vai nekustams, materiāls vai nemateriāls, un juridiski dokumenti vai instrumenti, kas apliecina tiesības uz šo īpašumu vai uz daļu no tā;

f)

“nozieguma rīki” ir jebkāds īpašums, kas izmantots vai ko ir paredzēts jebkādā veidā pilnīgi vai daļēji izmantot, lai izdarītu noziedzīgu nodarījumu;

g)

“noziedzīgi iegūts līdzeklis” ir jebkāds īpašums, kas izriet vai kas iegūts, tieši vai netieši, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā;

h)

“iesaldēšana vai izņemšana” ir pagaidu aizliegums īpašumu nodot, pārveidot, izmantot vai pārvietot, vai īpašuma pagaidu uzraudzība vai kontrole, pamatojoties uz tiesas vai citas kompetentas iestādes izdotu rīkojumu; un

i)

“konfiskācija”, kas attiecīgā gadījumā iekļauj atsavināšanu, ir sankcija vai pasākums, ko procesa par noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgiem nodarījumiem rezultātā ir noteikusi tiesa un ar ko paredz mantas galīgu atsavināšanu.

3. pants

Palīdzības joma

Palīdzība attiecas uz šādām darbībām:

a)

uzklausīt liecību vai pierādījumus;

b)

dot iespēju uzklausīšanu veikt videokonferencē;

c)

iegūt materiālus, tostarp veicot kratīšanu un izņemšanu;

d)

iegūt bankas kontu reģistru datus, dokumentus vai pārskatus;

e)

pārbaudīt personas, materiālus vai vietas;

f)

noteikt personu, materiālu vai vietu atrašanos vai tos identificēt;

g)

izsniegt materiālus, kas ir lūguma saņēmējas valsts likumdošanas, administratīvo vai tiesas iestāžu, arī tās vietējo iestāžu, rīcībā;

h)

izsniegt dokumentus un informēt personu par uzaicinājumu ierasties lūguma iesniedzējā valstī;

i)

uz laiku pārsūtīt kādu ieslodzītu personu, lai sniegtu liecību vai citiem ar pierādījumiem saistītiem mērķiem;

j)

palīdzēt procesā, kas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai nozieguma rīku iesaldēšanu vai izņemšanu un konfiskāciju; un

k)

sniegt jebkādu citu palīdzību, kas atļauta saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem un par ko vienojusies attiecīgā dalībvalsts un Japāna.

4. pants

Centrālo iestāžu norīkošana un pienākumi

Katra valsts norīko centrālo iestādi, kas atbild par palīdzības lūgumu nosūtīšanu, saņemšanu un par atbildēm uz tiem, šo lūgumu izpildi vai to nodošanu iestādēm, kuru jurisdikcijā ir izpildīt tādus lūgumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Centrālās iestādes ir iestādes, kas uzskaitītas šā nolīguma I pielikumā.

5. pants

Centrālo iestāžu savstarpējā saziņa

1.   Palīdzības lūgumus, uz ko attiecas šis nolīgums, lūguma iesniedzējas valsts centrālā iestāde nosūta lūguma saņēmējas valsts centrālajai iestādei.

2.   Dalībvalstu un Japānas centrālās iestādes tieši sazinās savā starpā, lai sasniegtu šā nolīguma mērķi.

6. pants

Kompetentās iestādes, kas var iesniegt lūgumus

Iestādes, kas atbilstīgi attiecīgu valstu tiesību aktiem ir kompetentas iesniegt palīdzības lūgumus saskaņā ar šo nolīgumu, ir uzskaitītas šā nolīguma II pielikumā.

7. pants

Autentiskuma noteikšana

Dokumentiem, ko kāda no valstīm pārsūta saskaņā ar šo nolīgumu un kas ir apliecināti ar šīs valsts kompetentās iestādes vai centrālās iestādes parakstu vai zīmogu, nav jānosaka autentiskums.

8. pants

Palīdzības lūgumi

1.   Lūguma iesniedzēja valsts iesniedz lūgumu rakstiski.

2.   Lūguma iesniedzēja valsts var steidzamos gadījumos, ja tā ir sazinājusies ar lūguma saņēmēju valsti, iesniegt lūgumu, izmantojot citus uzticamus saziņas līdzekļus, tostarp faksu vai e-pastu. Tādos gadījumos lūguma iesniedzēja valsts pēc tam nekavējoties sniedz papildu rakstisku apstiprinājumu par lūgumu, ja lūguma saņēmēja valsts to prasa.

3.   Lūgumā iekļauj šādu informāciju:

a)

tās kompetentās iestādes nosaukums, kura vada izmeklēšanu, kriminālvajāšanu vai citu procesu, tostarp tiesvedības procesu;

b)

fakti, kas attiecas uz izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai cita procesa, tostarp tiesvedības procesa, subjektu;

c)

izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai cita procesa, tostarp tiesvedības procesa, veids un sasniegtais posms;

d)

atbilstīgu lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktu teksts vai apliecinājums, tostarp par piemērojamām sankcijām;

e)

lūgtās palīdzības apraksts; un

f)

lūgtās palīdzības mērķa apraksts.

4.   Lūgumā, cik vien iespējams un cik vien tas atbilst lūgtajai palīdzībai, iekļauj šādu informāciju:

a)

informācija par katras tādas personas identitāti un atrašanās vietu, no kuras cenšas iegūt liecību, pierādījumus vai materiālus;

b)

saraksts ar jautājumiem, kas jāuzdod personai, no kuras cenšas iegūt liecību vai pierādījumus;

c)

precīzs personu vai vietu, attiecībā uz kurām jāizdara kratīšana, un meklējamo materiālu apraksts;

d)

apraksts par to, kādēļ lūguma saņēmēja valsts uzskata, ka lūgtie bankas kontu reģistru dati, dokumenti vai pārskati ir atbilstīgi un vajadzīgi nodarījuma izmeklēšanas mērķim, un cita informācija, kas varētu atvieglot lūguma izpildi;

e)

informācija par personām, materiāliem vai vietām, kas jāpārbauda;

f)

informācija par personām, materiāliem vai vietām, kam jānosaka atrašanās vieta vai kas jāidentificē;

g)

informācija par personas, kam jāizsniedz dokuments vai kas jāinformē par uzaicinājumu, identitāti un atrašanās vietu, šīs personas saistību ar procesu un par kārtību, kādā jāsniedz minētais dokuments;

h)

informācija par kompensāciju un izdevumiem, kas pienāksies personai, kuru aicina ierasties lūguma iesniedzējas valsts kompetentajā iestādē; un

i)

noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai nozieguma rīku, to atrašanās vietas un to īpašnieka identitātes precīzs apraksts.

5.   Tiktāl, cik tas vajadzīgs, lūgumā iekļauj arī šādu informāciju:

a)

kādas īpašas kārtības vai procedūras apraksts, kas ir jāievēro, izpildot lūgumu;

b)

šā lūguma konfidencialitātes iemeslu apraksts; un

c)

jebkāda cita informācija, kas būtu jāzina lūguma saņēmējai valstij, lai atvieglotu lūguma izpildi.

6.   Ja lūguma saņēmēja valsts uzskata, ka palīdzības lūgumā iekļautā informācija nav pietiekama, lai ievērotu šā nolīguma prasības attiecībā uz iespēju izpildīt lūgumu, lūguma saņēmēja valsts var lūgt, lai tai sniedz papildu informāciju.

9. pants

Valoda

Lūgumam un visiem tam pievienotajiem dokumentiem pievieno tulkojumu lūguma saņēmējas valsts oficiālajā valodā vai arī visos vai steidzamos gadījumos – valodā, kas norādīta šā nolīguma III pielikumā.

10. pants

Lūguma izpilde

1.   Lūguma saņēmēja valsts nekavējoties izpilda lūgumu saskaņā ar attiecīgiem šā nolīguma noteikumiem. Lūguma saņēmējas valsts kompetentās iestādes veic visus to pilnvarās iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu lūguma izpildi.

2.   Lūgumu izpilda, izmantojot pasākumus, kas ir saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem. Lūgumā aprakstīto īpašo kārtību vai procedūru, kas minēta 8. panta 4. punkta g) apakšpunktā vai 5. punkta a) apakšpunktā, ievēro tiktāl, cik tas nav pretrunā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem un ja tas ir praktiski iespējams. Gadījumā, ja lūguma izpilde, izmantojot lūgumā aprakstīto īpašo kārtību vai procedūru, lūguma saņēmējai valstij rada praktisku problēmu, lūguma saņēmēja valsts konsultējas ar lūguma iesniedzēju valsti, lai atrisinātu praktisko problēmu.

3.   Ja uzskata, ka lūguma izpilde lūguma saņēmējā valstī var traucēt notiekošu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu vai citu procesu, tostarp tiesvedības procesu, lūguma saņēmēja valsts var atlikt lūguma izpildi uz vēlāku laiku. Lūguma saņēmēja valsts informē lūguma iesniedzēju valsti par šā kavējuma iemesliem un apspriežas par turpmāko procedūru. Tā vietā, lai atliktu izpildi uz vēlāku laiku, lūguma saņēmēja valsts pēc apspriedēm ar lūguma iesniedzēju valsti var lūgumu izpildīt, ievērojot nosacījumus, ko uzskata par vajadzīgiem. Ja lūguma iesniedzēja valsts pieņem tādus nosacījumus, tā tos ievēro.

4.   Lūguma saņēmēja valsts dara visu iespējamo, lai saglabātu konfidencialitāti par to, ka ir iesniegts lūgums, par lūguma saturu, tā izpildes rezultātu un citu attiecīgu informāciju par lūguma izpildi, ja lūguma iesniedzēja valsts prasa tādu konfidencialitāti. Ja lūgumu nevar izpildīt, neatklājot minēto informāciju, lūguma saņēmēja valsts par to informē lūguma iesniedzēju valsti, kas tādā gadījumā nolemj, vai lūgums tomēr būtu jāizpilda.

5.   Lūguma saņēmēja valsts atbild uz pamatotiem lūguma iesniedzējas valsts jautājumiem par lūguma izpildes statusu.

6.   Lūguma saņēmēja valsts nekavējoties informē lūguma iesniedzēju valsti par lūguma izpildes rezultātu un izsniedz lūguma iesniedzējai valstij liecību, pierādījumus vai materiālus, kas iegūti izpildes rezultātā, tostarp jebkādu prasību no personas, no kuras iegūst liecību, pierādījumus vai materiālus, attiecībā uz imunitāti, nespēju vai privilēģijām saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem. Lūguma saņēmēja valsts izsniedz dokumentu oriģinālus, vai, ja tam ir pamatots iemesls, ierakstu vai dokumentu apliecinātas kopijas. Ja lūgumu nevar izpildīt pilnīgi vai daļēji, lūguma saņēmēja valsts informē lūguma iesniedzēju valsti par iemesliem.

11. pants

Palīdzības atteikuma iemesli

1.   Palīdzību var atteikt, ja lūguma saņēmēja valsts uzskata, ka:

a)

lūgums attiecas uz politisku nodarījumu vai nodarījumu saistībā ar politisku nodarījumu;

b)

lūguma izpilde varētu skart lūguma saņēmējas valsts suverenitāti, drošību, sabiedrisko kārtību vai citas būtiskas intereses. Šajā apakšpunktā lūguma saņēmēja valsts var uzskatīt, ka lūguma izpilde attiecībā uz nodarījumiem, par ko soda ar nāvi saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem, vai (attiecībās starp vienu dalībvalsti, kas minēta šā nolīguma IV pielikumā, un Japānu) attiecībā uz nodarījumiem, par ko soda ar mūža ieslodzījumu saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem, var apdraudēt lūguma saņēmējas valsts būtiskas intereses, ja vien lūguma saņēmēja valsts un lūguma iesniedzēja valsts vienojas par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem lūgumu var izpildīt;

c)

ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka palīdzības lūgums ir iesniegts, lai veiktu personas kriminālvajāšanu vai sodīšanu rases, reliģijas, valstspiederības, etniskās izcelsmes, politisko uzskatu vai dzimuma dēļ, vai ka šīs personas stāvokli varētu pasliktināt kāda minētā iemesla dēļ;

d)

persona, uz ko lūguma iesniedzējā valstī attiecas kriminālizmeklēšana, kriminālvajāšana vai cits process, tostarp tiesvedības process, kurā tiek lūgta palīdzība, jau ir par tiem pašiem faktiem saņēmusi galīgo spriedumu vai attaisnojumu dalībvalstī vai Japānā; vai

e)

lūgums neatbilst šā nolīguma prasībām.

2.   Lūguma saņēmēja valsts var atteikt palīdzību, ja saskaņā ar tās tiesību aktiem šī palīdzība prasītu izmantot piespiedu līdzekļus, kā arī ja tā uzskata, ka rīcība, uz ko lūguma iesniedzējā valstī attiecas izmeklēšana, kriminālvajāšana vai cits process, tostarp tiesvedības process, nebūtu uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem. Attiecībās starp Japānu un divām dalībvalstīm, kas minētas šā nolīguma IV pielikumā, palīdzību var atteikt, ja lūguma saņēmēja valsts uzskata, ka rīcība, uz ko lūguma iesniedzējā valstī attiecas izmeklēšana, kriminālvajāšana vai cits process, tostarp tiesvedības process, nebūtu uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

3.   Palīdzību nevar atteikt, pamatojoties uz bankas noslēpuma saglabāšanu.

4.   Pirms atsaka palīdzību saskaņā ar šo pantu, lūguma saņēmēja valsts apspriežas ar lūguma iesniedzēju valsti, ja lūguma saņēmēja valsts uzskata, ka palīdzību var sniegt, ievērojot konkrētus nosacījumus. Ja lūguma iesniedzēja valsts pieņem tādus nosacījumus, tā tos ievēro.

5.   Ja palīdzību atsaka, lūguma saņēmēja valsts dara zināmus lūguma iesniedzējai valstij šā atteikuma iemeslus.

12. pants

Izmaksas

1.   Lūguma saņēmēja valsts sedz visas izmaksas saistībā ar lūguma izpildi, ja vien lūguma iesniedzēja valsts un lūguma saņēmēja valsts nav vienojušās citādi.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta lūguma iesniedzēja valsts sedz:

a)

maksu par eksperta liecību;

b)

rakstiskās un mutiskās tulkošanas un transkripcijas izmaksas;

c)

pabalstus un izdevumus saistībā ar personu pārvietošanos vai pārvešanu saskaņā ar 22. un 24. pantu;

d)

videosavienojuma izveides un videosavienojuma apkalpošanas izmaksas lūguma saņēmējā valstī; un

e)

ārkārtas izmaksas;

ja vien lūguma iesniedzēja valsts un lūguma saņēmēja valsts nav vienojušās citādi.

3.   Ja lūguma izpilde radītu ārkārtas izdevumus, lūguma iesniedzēja valsts un lūguma saņēmēja valsts apspriežas, lai noteiktu nosacījumus, saskaņā ar kuriem izpildīs lūgumu.

13. pants

Liecības, pierādījumu, materiālu vai informācijas izmantošanas ierobežojumi

1.   Lūguma iesniedzēja valsts neizmanto liecības, pierādījumus, materiālus vai citu informāciju, tostarp personas datus, kas sniegti vai citādi iegūti saskaņā ar šo nolīgumu, nekādos citos apstākļos ārpus lūgumā minētās izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai cita procesa, tostarp tiesvedības procesa, ja lūguma saņēmēja valsts tam nav devusi iepriekšēju piekrišanu. Sniedzot šādu iepriekšēju piekrišanu, lūguma saņēmēja valsts var piemērot tādus nosacījumus, kādus tā uzskata par vajadzīgiem.

2.   Lūguma saņēmēja valsts var prasīt, lai tiktu saglabāta liecību, pierādījumu, materiālu vai informācijas, tostarp personas datu, kas sniegti vai savādāk iegūti saskaņā ar šo nolīgumu, konfidencialitāte, vai lai tos izmantotu, tikai ievērojot citus nosacījumus, ko lūguma saņēmēja valsts var noteikt. Ja lūguma iesniedzēja valsts piekrīt tādai konfidencialitātei vai pieņem tādus nosacījumus, tā tos ievēro.

3.   Ārkārtas apstākļos valsts, iesniedzot liecību, pierādījumus, materiālus vai informāciju, tostarp personas datus, var lūguma iesniedzējai valstij lūgt sniegt informāciju par to izmantošanu.

14. pants

Materiālu transportēšana, uzglabāšana un atpakaļnogāde

1.   Lūguma saņēmēja valsts var prasīt, lai lūguma iesniedzēja valsts transportētu un uzglabātu saskaņā ar šo nolīgumu izsniegtos materiālus, ievērojot lūguma saņēmējas valsts nosacījumus, tostarp nosacījumus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu trešo personu intereses attiecībā uz materiāliem, ko paredz pārvest.

2.   Lūguma saņēmēja valsts var prasīt, lai pēc tam, kad saskaņā ar šo nolīgumu šādi materiāli ir izmantoti lūgumā minētajam mērķim, lūguma iesniedzēja valsts tos nogādātu atpakaļ, ievērojot lūguma saņēmējas valsts noteiktus nosacījumus.

3.   Lūguma iesniedzēja valsts ievēro 1. vai 2. punktā minēto lūgumu. Ja ir šāds lūgums, lūguma iesniedzēja valsts neizskata materiālus bez lūguma saņēmējas valsts iepriekšējas piekrišanas, ja apskate bojā vai varētu bojāt materiālu.

15. pants

Liecību vai paziņojumu iegūšana

1.   Lūguma saņēmēja valsts iegūst liecības vai paziņojumus. Lai to panāktu, lūguma saņēmēja valsts vajadzības gadījumā izmanto piespiedu līdzekļus, un lūguma iesniedzēja valsts sniedz lūguma saņēmējai valstij informāciju, kas pamato šo līdzekļu izmantošanu saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

2.   Lūguma saņēmēja valsts veic visu iespējamo, lai lūguma izpildes laikā liecību vai paziņojumu iegūšanā varētu piedalīties lūgumā minētās personas un lai šīm personām būtu ļauts nopratināt personu, no kuras cenšas iegūt liecību vai paziņojumus. Ja tāda tieša nopratināšana nav atļauta, šīm personām ļauj iesniegt jautājumus, kas uzdodami personai, no kuras cenšas iegūt liecību vai paziņojumus.

3.   Ja persona, no kuras cenšas iegūt liecību vai paziņojumus saskaņā ar šo punktu, iesniedz pieteikumu par imunitāti, nespēju vai privilēģijām saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem, liecību vai paziņojumus tomēr var pieprasīt, ja vien lūgumā nav ietverts lūguma saņēmējas valsts paziņojums, ka tad, kad pieprasa šādu imunitāti, nespēju vai privilēģijas, nevar pieprasīt liecību vai paziņojumus.

16. pants

Uzklausīšana videokonferencē

1.   Ja persona atrodas lūguma saņēmējā valstī un lūguma iesniedzējas valsts kompetentajām iestādēm viņa ir jāuzklausa kā liecinieks vai eksperts, lūguma saņēmēja valsts var atļaut šīm kompetentajām iestādēm no šīs personas iegūt liecību vai paziņojumu ar videokonferences palīdzību, ja šāda uzklausīšana ir nepieciešama lūguma iesniedzējas valsts procesam. Lūguma saņēmēja valsts un lūguma iesniedzēja valsts nepieciešamības gadījumā konsultējas, lai atvieglotu juridisku, tehnisku un loģistikas jautājumu risināšanu, kas varētu rasties lūguma izpildes laikā.

2.   Ja vien lūguma iesniedzēja valsts un lūguma saņēmēja valsts nav vienojušās citādi, piemēro šādus noteikumus attiecībā uz uzklausīšanu videokonferencē:

a)

lūguma saņēmējas valsts iestāde identificēs lūgumā norādīto uzklausāmo personu un aicinās minēto personu atvieglot savu ierašanos;

b)

lūguma iesniedzējas valsts kompetentā iestāde uzklausīšanu veiks tieši vai tā notiks tās vadībā saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem un lūguma saņēmējas valsts tiesību aktu pamatprincipiem;

c)

lūguma saņēmējas valsts iestāde piedalīsies uzklausīšanā, nepieciešamības gadījumā tai palīdzēs tulks, un novēros uzklausīšanu. Ja lūguma saņēmējas valsts iestāde uzskatīs, ka uzklausīšanā tiek pārkāpti lūguma saņēmējas valsts tiesību aktu pamatprincipi, tā tūlīt veiks vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzklausīšana turpinās saskaņā ar minētajiem principiem;

d)

lūguma saņēmēja valsts pēc lūguma iesniedzējas valsts vai uzklausāmās personas lūguma vajadzības gadījumā nodrošina uzklausāmai personai tulku; un

e)

uzklausāmā persona drīkst pieprasīt tiesības neliecināt, kas viņai pienāktos saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts vai lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem. Tiks veikti arī citi personas aizsardzībai nepieciešami pasākumi, kā par to vienojušās lūguma iesniedzējas valsts vai lūguma saņēmējas valsts iestādes.

17. pants

Materiālu iegūšana

1.   Lūguma saņēmēja valsts iegūst materiālus. Lai to panāktu, lūguma saņēmēja valsts vajadzības gadījumā izmanto piespiedu līdzekļus, tostarp kratīšanu un izņemšanu, un lūguma iesniedzēja valsts sniedz lūguma saņēmējai valstij informāciju, kas pamato šo līdzekļu izmantošanu saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

2.   Lūguma saņēmēja valsts veic visu iespējamo, lai lūguma izpildes laikā materiālu iegūšanā varētu piedalīties lūgumā minētās personas.

18. pants

Bankas konti

1.   Lūguma saņēmēja valsts apstiprina, vai fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru attiecas kriminālizmeklēšana, pieder vai tās kontrolē ir viens vai vairāki lūgumā norādīto banku konti.

2.   Lūguma saņēmēja valsts sniedz minēto kontu konkrētus ierakstus, dokumentus un ziņojumus, to banku operāciju ierakstus, kas veiktas norādītajā laikposmā, izmantojot lūgumā minētos kontus vai kontus, kuri noteikti saskaņā ar 1. punktu, kā arī precīzu informāciju, dokumentus vai ziņojumus par jebkuru sūtītāja vai saņēmēja kontu.

3.   Šajā pantā noteiktos pienākumus piemēro tikai tiktāl, ciktāl informācija ir tās bankas rīcībā, kura ir konta turētāja.

4.   Lūguma saņēmēja valsts var noteikt, ka 1. un 2. punktā minētā lūguma izpilde ir atkarīga no apstākļiem, kas attiecas uz materiālu iegūšanas lūgumu.

19. pants

Personu, materiālu vai vietu pārbaude

1.   Lūguma saņēmēja valsts veic personu, materiālu vai vietu pārbaudi. Lai to panāktu, lūguma saņēmēja valsts vajadzības gadījumā izmanto piespiedu līdzekļus, un lūguma iesniedzēja valsts sniedz lūguma saņēmējai valstij informāciju, kas pamato šo līdzekļu izmantošanu saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

2.   Lūguma saņēmēja valsts veic visu iespējamo, lai lūguma izpildes laikā personu, materiālu vai vietu pārbaudē varētu piedalīties lūgumā minētās personas.

20. pants

Personu, materiālu vai vietu atrašanās vietas noteikšana vai to identificēšana

Lūguma saņēmēja valsts veic visu iespējamo, lai noteiktu personu, materiālu vai vietu atrašanos vai tos identificētu.

21. pants

To materiālu izsniegšana, kas ir likumdošanas, administratīvo, tiesas vai vietējo iestāžu rīcībā

1.   Lūguma saņēmēja valsts izsniedz lūguma iesniedzējai valstij materiālus, kas ir lūguma saņēmējas valsts likumdošanas, administratīvo vai tiesas iestāžu, kā arī tās vietējo iestāžu rīcībā un ir pieejami plašai sabiedrībai.

2.   Lūguma saņēmēja valsts veic visu iespējamo, lai izsniegtu lūguma iesniedzējai valstij materiālus, tostarp sodu reģistrus, kas ir lūguma saņēmējas valsts likumdošanas, administratīvo vai tiesas iestāžu, kā arī tās vietējo iestāžu rīcībā un nav pieejami plašai sabiedrībai, tādā pašā apjomā un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja šie materiāli būtu pieejami tās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm.

22. pants

Dokumentu izsniegšana un personas informēšana par uzaicinājumu

1.   Lūguma saņēmēja valsts par lūguma saņēmējas valsts personām izsniedz dokumentus, tostarp pavēstes vai citus dokumentus, ar ko pieprasīta personas ierašanās lūguma iesniedzējas valsts kompetentā iestādē. Lūguma saņēmēja valsts informē personu lūguma saņēmējā valstī par uzaicinājumu ierasties lūguma iesniedzējas valsts kompetentajā iestādē.

2.   Ja lūgums attiecas uz tāda dokumenta izsniegšanu, kurā prasīta kādas personas ierašanās lūguma iesniedzējas valsts kompetentajā iestādē, šo lūgumu lūguma saņēmējas valsts centrālā iestāde saņem ne mazāk kā piecdesmit (50) dienu pirms plānotās ierašanās dienas. Steidzamos gadījumos lūguma saņēmēja valsts var šo prasību atcelt.

3.   Ja lūguma iesniedzēja valsts zina, ka saņēmējs nesaprot valodu, kādā saskaņā ar 1. punktu izsniegtie vai nosūtītie dokumenti ir sastādīti vai tulkoti, lūguma iesniedzēja valsts cenšas iztulkot dokumentus vai vismaz iztulko to svarīgākās daļas arī adresātam saprotamā valodā.

4.   Dokumentos, kas izsniegti saskaņā ar 1. punktu, iekļauj paziņojumu, ka saņēmējs var iegūt informāciju no tās kompetentās iestādes, kura ir izsniegusi dokumentu, vai no citām lūguma iesniedzējas valsts iestādēm par adresāta būtiskām tiesībām vai pienākumiem saistībā ar dokumentiem, ja tādas tiesības vai pienākumi pastāv.

5.   Sniedzot informāciju par dokumentu izsniegšanas rezultātiem saskaņā ar 10. panta 6. punktu, lūguma saņēmēja valsts sniedz pierādījumu par izsniegšanu, izmantojot kvīti, uz kuras norādīts datums un kuru parakstījusi dokumentu saņēmusī persona, vai lūguma saņēmējas valsts paziņojumu, ka dokumenta izsniegšana ir notikusi, kā arī norāda datumu, vietu un izsniegšanas veidu. Ja iespējams, lūguma saņēmēja valsts pēc lūguma iesniedzējas valsts lūguma ātri informē lūguma iesniedzēju valsti par tās personas atbildi, kas ir aicināta vai lūgta ierasties lūguma iesniedzējas valsts kompetentajā iestādē saskaņā ar 1. punktu.

6.   Personai, kura ir uzaicināta vai kurai ir pieprasīts ierasties lūguma iesniedzējas valsts kompetentajā iestādē saskaņā ar 1. punktu, bet kura neierodas šajā iestādē, par to nevar piemērot nekādu sankciju vai piespiedu pasākumu lūguma iesniedzējā valstī neatkarīgi no jebkura apgalvojuma par pretējo lūgumā vai izsniegtajos vai nosūtītajos dokumentos.

23. pants

Personas aizsardzība

1.   Personai, kura ir aicināta vai lūgta ierasties lūguma iesniedzējas valsts kompetentajā iestādē saskaņā ar 22. panta 1. punktu:

a)

nepiemēro apcietinājumu vai citu personiskās brīvības ierobežojumu lūguma iesniedzējas valsts teritorijā, pamatojoties uz kādu rīcību vai spriedumu laikā pirms personas izbraukšanas no lūguma saņēmējas valsts; vai

b)

nav pienākuma sniegt liecību vai palīdzēt izmeklēšanā, kriminālvajāšanā vai citos procesos, tostarp tiesvedības procesā, izņemot lūgumā noteiktajā procesā.

2.   Ja 1. punktā minēto personas aizsardzību nevar nodrošināt, lūguma iesniedzēja valsts to konkrēti norāda lūgumā vai izsniegtajos dokumentos, lai persona par to būtu attiecīgi informēta un varētu pieņemt lēmumu par to, vai ierasties lūguma iesniedzējas valsts kompetentajā iestādē.

3.   Personas aizsardzība, ko nodrošina saskaņā ar 1. punktu, zaudē spēku, ja:

a)

persona, kurai, sākot no dienas, kad kompetentā iestāde viņai ir paziņojusi, ka viņas klātbūtne vairs nav nepieciešama, vai sākot no dienas, kad viņa paredzētajā datumā šajā iestādē nav ieradusies, ir bijušas piecpadsmit dienas pēc kārtas, lai varētu izbraukt, tomēr viņa ir brīvprātīgi palikusi lūguma iesniedzējā valstī; vai

b)

persona, kura bija aizbraukusi no lūguma iesniedzējas valsts, tajā brīvprātīgi atgriežas.

4.   Ja lūguma iesniedzēja valsts zina, ka 1. punktā noteiktā personas aizsardzība ir zaudējusi spēku saskaņā ar 3. punkta a) un b) apakšpunktu, lūguma iesniedzēja valsts par to nekavējoties informē lūguma saņēmēju valsti, ja šādu informāciju pieprasa lūguma saņēmēja valsts un lūguma iesniedzēja valsts to uzskata par nepieciešamu.

24. pants

Ieslodzīto personu pagaidu pārvešana

1.   Personu, kura atrodas ieslodzījumā lūguma saņēmējā valstī un kuras klātbūtne ir vajadzīga lūguma iesniedzējā valstī, lai sniegtu liecību vai citā ar pierādījumiem saistītā nolūkā, uz laiku šajā nolūkā pārved uz lūguma iesniedzēja valsti, ja persona tam dod piekrišanu un ja lūguma iesniedzēja valsts un lūguma saņēmēja valsts tam piekrīt – gadījumos, kad tas ir atļauts saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

2.   Lūguma iesniedzēja valsts saskaņā ar 1. punktu pārvesto personu tur ieslodzījumā lūguma iesniedzējā valstī, ja vien lūguma saņēmēja valsts nav atļāvusi rīkoties citādi.

3.   Lūguma iesniedzēja valsts nekavējoties nogādā pārvesto personu atpakaļ uz lūguma saņēmēju valsti saskaņā ar iepriekš panāktu vienošanos vai saskaņā ar citu vienošanos starp lūguma iesniedzēju valsti un lūguma saņēmēju valsti.

4.   Pārvestajai personai no ieslodzījuma termiņa, kas piespriests lūguma saņēmējā valstī, atskaita ieslodzījuma laiku, kas pavadīts ieslodzījumā lūguma iesniedzējā valstī.

5.   Personai, kas saskaņā ar šo pantu pārvesta uz lūguma iesniedzēju valsti, ir tiesības uz 23. panta 1. punktā paredzēto personas aizsardzību lūguma iesniedzējā valstī līdz brīdim, kad tā atgriežas lūguma saņēmējā valstī, ja vien persona nav piekritusi sniegt liecību vai palīdzēt izmeklēšanā, kriminālvajāšanā vai citā procesā, tostarp tiesvedības procesā, kas nav lūgumā norādītais process, un lūguma iesniedzēja valsts un lūguma saņēmēja valsts tam piekrīt.

6.   Personai, kura nedod piekrišanu, ka viņu pārved saskaņā ar šo pantu, par to nevar piemērot nekādu sankciju vai piespiedu pasākumu lūguma iesniedzējā valstī neatkarīgi no jebkāda apgalvojuma lūgumā par pretējo.

25. pants

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai nozieguma rīku iesaldēšana vai izņemšana un konfiskācija

1.   Lūguma saņēmēja valsts tiktāl, cik to pieļauj tās tiesību akti, palīdz procesā attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai nozieguma rīku iesaldēšanu vai izņemšanu un konfiskāciju.

2.   Konfiskācijas lūgumam, kas aprakstīts 1. punktā, pievieno tiesas vai citas tiesu iestādes lēmumu piemērot konfiskāciju.

3.   Lūguma saņēmēja valsts, kuras uzraudzībā ir noziedzīgi iegūti līdzekļi vai nozieguma rīki, var tādus līdzekļus vai rīkus pilnīgi vai daļēji pārsūtīt lūguma iesniedzējai valstij – tiktāl, cik to atļauj lūguma saņēmējas valsts tiesību akti, un atbilstīgi nosacījumiem, ko tā uzskata par piemērotiem.

4.   Piemērojot šo pantu, bona fide trešo personu likumīgās tiesības un intereses ievēro saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

26. pants

Spontāna informācijas apmaiņa

1.   Dalībvalstis un Japāna drīkst bez iepriekšēja lūguma sniegt viena otrai informāciju par krimināllietām tiktāl, cik to atļauj informācijas sniedzējas valsts tiesību akti.

2.   Informācijas sniedzēja valsts var noteikt, ar kādiem nosacījumiem informācijas saņēmēja valsts drīkst šo informāciju izmantot. Tādā gadījumā informācijas sniedzēja valsts iepriekš paziņo informācijas saņēmējai valstij par sniedzamās informācijas veidu un piemērojamiem nosacījumiem. Ja informācijas saņēmēja valsts piekrīt tādiem nosacījumiem, tai ir pienākums tos ievērot.

27. pants

Saistība ar citiem instrumentiem

1.   Nekas šajā nolīgumā neliedz nevienai no valstīm lūgt palīdzību vai sniegt palīdzību saskaņā ar citiem piemērojamiem starptautiskiem nolīgumiem vai saskaņā ar tās tiesību aktiem, kas var būt piemērojami.

2.   Nekas šajā nolīgumā neliedz nevienai no dalībvalstīm un Japānai noslēgt starptautiskus nolīgumus, ar kuriem apstiprina, papildina, pagarina vai paplašina šā nolīguma noteikumus.

28. pants

Apspriešanās

1.   Dalībvalstu un Japānas centrālās iestādes vajadzības gadījumā apspriežas, lai risinātu jebkuras grūtības attiecībā uz lūguma izpildi un lai veicinātu ātru un efektīvu palīdzību saskaņā ar šo nolīgumu, un var pieņemt lēmumu par tādiem pasākumiem, kādi šim nolūkam var būt vajadzīgi.

2.   Attiecīgā gadījumā Līgumslēdzējas puses apspriežas par jebkuru jautājumu saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

29. pants

Teritoriālā piemērošana

1.   Šo nolīgumu piemēro Japānas teritorijā un attiecībā uz Eiropas Savienību:

a)

dalībvalstu teritorijās; un

b)

teritorijās, par kuru ārējām attiecībām ir atbildīga kāda dalībvalsts, vai valstīs, kas nav dalībvalstis, attiecībā uz kurām dalībvalstij ir citi pienākumi ārējo attiecību jomā, ja Līgumslēdzējas puses par to ir vienojušās, apmainoties ar diplomātiskām notām, un ja to ir apstiprinājusi attiecīgā dalībvalsts.

2.   Šā nolīguma piemērošanu teritorijā vai valstī, attiecībā uz kuru saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu ir paplašināta nolīguma darbības joma, var izbeigt kāda no Līgumslēdzējām pusēm, par to rakstiski sešus mēnešus iepriekš pa diplomātiskiem kanāliem paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei, ja par to vienojas attiecīgā dalībvalsts un Japāna.

30. pants

Pielikumu statuss

Šā nolīguma pielikumi ir šā nolīguma sastāvdaļa. Līgumslēdzējas puses pēc savstarpējas rakstiskas vienošanās var grozīt I, II un III pielikumu, neizdarot grozījumus šajā nolīgumā.

31. pants

Stāšanās spēkā un izbeigšana

1.   Šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kurā Līgumslēdzējas puses apmainās ar diplomātiskām notām, informējot viena otru, ka to attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā, ir pabeigtas.

2.   Šo nolīgumu piemēro palīdzības lūgumiem, kas iesniegti dienā, kad nolīgums stājas spēkā, vai vēlāk neatkarīgi no tā, vai ar attiecīgo lūgumu saistītā rīcība ir paveikta pirms minētās dienas, minētajā dienā vai vēlāk.

3.   Katra no Līgumslēdzējām pusēm var izbeigt šo nolīgumu jebkurā laikā, par to rakstiski paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei, un izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma iesniegšanas.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

DIVOS oriģināleksemplāros angļu un japāņu valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, parakstīts Briselē 2009. gada trīsdesmitajā novembrī un Tokijā 2009. gada piecpadsmitajā decembrī. Šo nolīgumu sagatavo arī bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un Līgumslēdzējas puses apstiprina teksta versijas šajās valodās, apmainoties ar diplomātiskām notām.

Eiropas Savienības vārdā –

Japānas vārdā –

I PIELIKUMS

CENTRĀLĀS IESTĀDES

Līgumslēdzēju pušu centrālās iestādes ir šādas iestādes:

 

Beļģijas Karaliste: Federālais valsts tieslietu dienests, Starptautiskās sadarbības krimināllietās departaments;

 

Bulgārijas Republika: Tieslietu ministrija;

 

Čehijas Republika:

pirms lietu iesniedz tiesai (t. i., pirmstiesas procedūra): Čehijas Republikas Ģenerālprokuratūra, un

pēc lietas iesniegšanas tiesā (t. i., kriminālprocesa tiesas procesa gaitā): Čehijas Republikas Tieslietu ministrija;

 

Dānijas Karaliste: Tieslietu ministrija;

 

Vācijas Federatīvā Republika: Federālā tieslietu ministrija;

 

Igaunijas Republika: Tieslietu ministrija;

 

Īrija: tieslietu, līdztiesības un tieslietu reformu ministrs vai ministra norīkota persona;

 

Grieķijas Republika: Tieslietu, pārskatāmības un cilvēktiesību ministrija;

 

Spānijas Karaliste: Tieslietu ministrija, Starptautiskās juridiskās sadarbības ģenerālais apakšdirektorāts;

 

Francijas Republika: Tieslietu ministrija, Starptautiskās savstarpējās palīdzības krimināllietās birojs, Krimināllietu un apžēlošanas direktorāts;

 

Itālijas Republika: Tieslietu ministrija, Tiesas lietu departamenta Krimināllietu ģenerāldirektorāts;

 

Kipras Republika: Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrija;

 

Latvijas Republika:

pirmstiesas izmeklēšanas laikā līdz lietas ierosināšanai: Valsts policija,

pirmstiesas izmeklēšanas laikā līdz lietas iesniegšanai tiesā: Ģenerālprokuratūra, un

tiesas laikā: Tieslietu ministrija;

 

Lietuvas Republika:

Lietuvas Republikas Tieslietu ministrija, un

Lietuvas Republikas Ģenerālprokuratūra;

 

Luksemburgas Lielhercogiste: ģenerālprokurors;

 

Ungārijas Republika:

Tieslietu un tiesībaizsardzības ministrija, un

Ģenerālprokuratūra;

 

Maltas Republika: Ģenerālprokurora birojs;

 

Nīderlandes Karaliste: Tieslietu ministrija Hāgā;

 

Austrijas Republika: Tieslietu ministrija;

 

Polijas Republika:

pirmstiesas posmā: Valsts Ģenerālprokuratūra,

tiesas laikā: Tieslietu ministrija;

 

Portugāles Republika: Ģenerālprokuratūra;

 

Rumānija: Tieslietu un pilsoņu brīvību ministrija, Sadarbības ģenerāldirektorāts, Starptautisko tiesību un līgumu direktorāts, Starptautiskās tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās nodaļa;

 

Slovēnijas Republika: Tieslietu ministrija, Starptautiskās sadarbības un starptautiskās tiesiskās palīdzības direktorāts;

 

Slovākijas Republika:

pirmstiesas procesa laikā: Ģenerālprokuratūra,

tiesas laikā: Tieslietu ministrija, un

lūgumu pieņemšanai: Tieslietu ministrija;

 

Somijas Republika: Tieslietu ministrija;

 

Zviedrijas Karaliste: Tieslietu ministrija;

 

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste: Iekšlietu ministrija (Apvienotās Karalistes Centrālā iestāde), Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas pārvalde un Procurator Fiscal Service;

 

Japāna: tieslietu ministrs un Valsts sabiedrības drošības komisija vai to norīkotās personas.

II PIELIKUMS

Attiecībā uz šā nolīguma 6. pantu iestādes, kas saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir kompetentas iesniegt palīdzības lūgumus saskaņā ar šo nolīgumu, ir turpmāk norādītās:

 

Beļģijas Karaliste: tiesu iestādes: jāsaprot kā tiesu iestāžu darbinieki, kas atbildīgi par tiesas spriešanu, miertiesneši un prokuratūras departamenta locekļi;

 

Bulgārijas Republika: kriminālprocesa pirmstiesas posmā Bulgārijas Republikas Augstākā kasācijas tiesa un kriminālprocesa tiesas posmā Bulgārijas Republikas tiesas;

 

Čehijas Republika: prokurori un Čehijas Republikas tiesas;

 

Dānijas Karaliste:

apgabaltiesas, Augstās tiesas un Augstākā tiesa,

Prokuratūras departaments, kurā ietilpst:

Tieslietu ministrija,

Prokuratūras direktors,

prokurors, un

policijas vadītāji;

 

Vācijas Federatīvā Republika:

Federālā Tieslietu ministrija,

Federālā tiesa, Karlsrūe,

Federālās tiesas ģenerālprokurors, Karlsrūe,

Federālais Tieslietu birojs,

Bādenes-Virtembergas Tieslietu ministrija, Štutgarte,

Bavārijas brīvvalsts Tieslietu un patērētāju tiesību aizsardzības ministrija, Minhene,

Senāta Tieslietu departaments, Berlīne,

Brandenburgas federālās zemes Tieslietu ministrija, Potsdama,

Brīvās Hanzas pilsētas Brēmenes tieslietu un konstitucionālo lietu senators, Brēmene,

Brīvās un Hanzas pilsētas Hamburgas Tieslietu iestāde, Hamburga,

Hesenes Tieslietu, integrācijas un Eiropas lietu ministrija, Vīsbādene,

Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Tieslietu ministrija, Šverīne,

Lejassaksijas Tieslietu ministrija, Hannovere,

Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Tieslietu ministrija, Diseldorfa,

Reinzemes-Pfalcas federālās zemes Tieslietu ministrija, Mainca,

Zāras federālās zemes Tieslietu ministrija, Zārbrikene,

Saksijas brīvvalsts Tieslietu ministrija, Drēzdene,

Saksijas-Anhaltes federālās zemes Tieslietu ministrija, Magdeburga,

Šlēsvigas-Holšteinas Tieslietu, iespēju vienlīdzības un integrācijas ministrija, Ķīle,

Tīringenes Tieslietu ministrija, Erfurte,

augstākās reģionālās tiesas,

reģionālās tiesas,

vietējās tiesas,

augstāko reģionālo tiesu galvenais prokurors,

augstāko reģionālo tiesu ģenerālprokurori,

federālo zemju tiesu administrāciju centrālie biroji nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanai, Lūdvigsburga,

Federālās kriminālpolicijas birojs,

Vācijas muitas izmeklēšanas dienesta centrālais birojs;

 

Igaunijas Republika: tiesneši un prokurori;

 

Īrija: Prokuratūras direktors;

 

Grieķijas Republika: Prokuratūra Apelācijas tiesā;

 

Spānijas Karaliste: krimināltiesas miertiesneši un tiesneši, kā arī prokurori;

 

Francijas Republika:

krimināltiesu priekšsēdētāji, vicepriekšsēdētāji, advokāti un tieneši,

miertiesneši šādās tiesās,

prokuratūras darbinieki šādās tiesās, konkrēti:

galvenie prokurori un ģenerāladvokāti,

galveno prokuroru vietnieki,

galveno prokuroru palīgi,

Republikas prokurori un viņu vietnieki,

prokuratūras pārstāvji policijas tiesā,

Republikas prokurori kara tribunālos;

 

Itālijas Republika:

 

prokurori:

Prokuratūras direktors,

prokurora palīgs,

Militārās prokuratūras direktors,

militārā prokurora palīgs,

ģenerālprokurors,

ģenerālprokurora palīgs,

militārais ģenerālprokurors,

militārā ģenerālprokurora palīgs,

 

tiesneši:

miertiesnesis,

izmeklēšanas tiesnesis,

sākotnējās uzklausīšanas tiesnesis,

Tiesa,

Militārā tiesa,

Zvērināto tiesa,

Apelācijas tiesa,

Zvērināto apelācijas tiesa,

Militārā apelācijas tiesa,

Kasācijas tiesa;

 

Kipras Republika:

Republikas ģenerālprokurors,

policijas vadītājs,

muitas un akcīzes direktors,

Nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas apkarošanas nodaļas locekļi,

jebkura cita iestāde vai persona, kas ir tiesīga Kipras Republikā veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

 

Latvijas Republika: izmeklētāji, prokurori un tiesneši;

 

Lietuvas Republika: tiesneši un prokurori;

 

Luksemburgas Lielhercogiste: tiesu iestādes: jāsaprot kā tiesu iestāžu darbinieki, kas atbildīgi par tiesas spriešanu, miertiesneši un prokuratūras departamenta locekļi;

 

Ungārijas Republika: prokuratūras un tiesas;

 

Maltas Republika:

Miertiesa,

Bērnu tiesa,

Krimināllietu tiesa un Kriminālo apelāciju tiesa,

ģenerālprokurors,

ģenerālprokurora vietnieks,

tiesas ierēdņi, kas strādā Ģenerālprokuratūrā, un

miertiesneši;

 

Nīderlandes Karaliste: tiesas locekļi, kas atbildīgi par tiesas spriešanu, miertiesneši un prokuratūras locekļi;

 

Austrijas Republika: tiesas un prokurori;

 

Polijas Republika: prokurori un tiesas;

 

Portugāles Republika: prokuratūras – izmeklēšanas posmā, izmeklēšanas tiesneši un tiesu tiesneši;

 

Rumānija: tiesas un tiesu prokuratūras;

 

Slovēnijas Republika:

vietējo tiesu tiesneši,

izmeklēšanas tiesneši,

rajona tiesu tiesneši,

augsto tiesu tiesneši,

augstākās tiesas tiesneši,

Konstitucionālās tiesas tiesneši,

rajona valsts prokurori,

augstie valsts prokurori,

augstākie valsts prokurori;

 

Slovākijas Republika: tiesneši un prokurori;

 

Somijas Republika:

Tieslietu ministrija,

Pirmās instances tiesas, Apelācijas tiesas un Augstākā tiesa,

prokurori,

policijas iestādes, muitas iestādes un robežapsardzes virsnieki atbilstīgi viņu kā sākotnējās kriminālizmeklēšanas iestādes pilnvarām, kas noteiktas Aktā par sākotnējo kriminālizmeklēšanu;

 

Zviedrijas Karaliste: tiesas un prokurori;

 

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste: tiesas un prokurori;

 

Japāna: tiesas, galvenie tiesneši, tiesneši, prokurori, prokuroru palīgi un tieslietu policijas darbinieki.

III PIELIKUMS

Attiecībā uz šā nolīguma 9. pantu dalībvalstis un Japāna pieņem šādas valodas:

 

Beļģijas Karaliste: holandiešu, franču un vācu – visos gadījumos un angļu – steidzamos gadījumos;

 

Bulgārijas Republika: bulgāru – visos gadījumos un angļu – steidzamos gadījumos;

 

Čehijas Republika: čehu – visos gadījumos un angļu – steidzamos gadījumos;

 

Dānijas Karaliste: dāņu – visos gadījumos un angļu – steidzamos gadījumos;

 

Vācijas Federatīvā Republika: vācu – visos gadījumos un angļu – steidzamos gadījumos;

 

Igaunijas Republika: igauņu un angļu – visos gadījumos;

 

Īrija: angļu un īru – visos gadījumos;

 

Grieķijas Republika: grieķu – visos gadījumos un angļu – steidzamos gadījumos;

 

Spānijas Karaliste: spāņu – visos gadījumos;

 

Francijas Republika: franču – visos gadījumos;

 

Itālijas Republika: itāļu – visos gadījumos un angļu – steidzamos gadījumos;

 

Kipras Republika: grieķu un angļu – visos gadījumos;

 

Latvijas Republika: latviešu – visos gadījumos un angļu – steidzamos gadījumos;

 

Lietuvas Republika: lietuviešu – visos gadījumos un angļu – steidzamos gadījumos;

 

Luksemburgas Lielhercogiste: franču un vācu – visos gadījumos un angļu – steidzamos gadījumos;

 

Ungārijas Republika: ungāru – visos gadījumos un angļu – steidzamos gadījumos;

 

Maltas Republika: maltiešu – visos gadījumos;

 

Nīderlandes Karaliste: holandiešu – visos gadījumos un angļu – steidzamos gadījumos;

 

Austrijas Republika: vācu – visos gadījumos un angļu – steidzamos gadījumos;

 

Polijas Republika: poļu – visos gadījumos;

 

Portugāles Republika: portugāļu – visos gadījumos un angļu vai franču – steidzamos gadījumos;

 

Rumānija: rumāņu, angļu vai franču – visos gadījumos. Attiecībā uz garākiem dokumentiem Rumānija patur tiesības katrā konkrētā gadījumā prasīt tulkojumu rumāņu valodā vai pasūtīt tulkojumu, kura izdevumus sedz lūguma iesniedzēja valsts;

 

Slovēnijas Republika: slovēņu un angļu – visos gadījumos;

 

Slovākijas Republika: slovāku – visos gadījumos;

 

Somijas Republika: somu, zviedru un angļu – visos gadījumos;

 

Zviedrijas Karaliste: zviedru, dāņu vai norvēģu – visos gadījumos, izņemot gadījumus, kad konkrētā gadījumā lūguma saņēmēja iestāde atļauj citādi;

 

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste: angļu – visos gadījumos;

 

Japāna: japāņu – visos gadījumos un angļu – steidzamos gadījumos. Tomēr Japāna patur tiesības katrā konkrētā steidzamā gadījumā pieprasīt tulkojumu japāņu valodā attiecībā uz lūguma iesniedzējas valsts lūgumu, kura nepieņem tulkojumu angliski saskaņā ar šo pielikumu.

IV PIELIKUMS

Attiecībā uz šā nolīguma 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu “viena dalībvalsts”, kas minēta šajā apakšpunktā, ir Portugāles Republika.

Attiecībā uz šā nolīguma 11. panta 2. punktu “divas dalībvalstis”, kas minētas šajā punktā, ir Austrijas Republika un Ungārijas Republika.