ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.341.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 341

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 22. decembris


Saturs

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

Lappuse

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2009/965/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 30. novembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā 27. panta 4. punktā minēto atsauces dokumentu (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 8680)  ( 1 )

1

 

 

2009/966/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 30. novembris) par Kopienas importa lēmumu pieņemšanu attiecībā uz dažām ķīmiskām vielām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 689/2008 un par Komisijas Lēmumu 2000/657/EK, 2001/852/EK, 2003/508/EK, 2004/382/EK un 2005/416/EK grozījumiem

14

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

22.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/1


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 30. novembris)

par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā 27. panta 4. punktā minēto atsauces dokumentu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 8680)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/965/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (1) un jo īpaši tās 27. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. gada 17. aprīļa rekomendāciju (Nr. ERA/REC/XA/01-2009),

tā kā:

(1)

Direktīvas 2008/57/EK 27. panta 3. punktā paredzēts, ka aģentūra izstrādā ieteikumu atsauces dokumentam, atsaucoties uz visiem valstu noteikumiem, ko dalībvalstis piemēro ritekļu nodošanai ekspluatācijā. Šajā dokumentā jāiekļauj visu dalībvalstu noteikumi par katru Direktīvas 2008/57/EK VII pielikumā minēto parametru un jānorāda grupa saskaņā ar šā pielikuma 2. iedaļu, pie kuras pieder šie noteikumi. Šie noteikumi ir visi noteikumi, kas paziņoti saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 17. panta 3. punktu, kā arī noteikumi, kas paziņoti pēc SITS pieņemšanas (īpaši gadījumi, atklātie jautājumi, izņēmumi), un noteikumi, kas paziņoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK (2) 8. pantu. Dokuments pirmajā versijā jāiesniedz Komisijai vēlākais līdz 2010. gada 1. janvārim.

(2)

Lai dotu iespēju konkrētam parametram ar SITS noteiktās prasības salīdzināt ar attiecīgajos valsts noteikumos ietvertajām prasībām un izveidot savstarpējas norādes, to parametru sarakstā, kuri jāpārbauda saistībā ar tādu ritekļu nodošanu ekspluatācijā, kas neatbilst SITS noteiktajām prasībām, no vienas puses, jāsaglabā un jāievēro spēkā esošās vienošanās, kas pamatojas uz valsts noteikumiem, un, no otras puses, jāatspoguļo SITS. Tāpēc ir nepieciešams parametru saraksts, kas salīdzinājumā ar Direktīvas 2008/57/EK VII pielikuma 1. iedaļā noteikto parametru sarakstu ir daudz precīzāks un sīkāk izstrādāts. Kā pamatu Direktīvas 2008/57/EK 27. panta 4. punktā minētajam atsauces dokumentam ir lietderīgi pieņemt sīki izstrādātu parametru sarakstu, kas noteikts šā lēmuma pielikumā.

(3)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 2008/57/EK 27. panta 4. punktā minētais atsauces dokuments jāsagatavo saskaņā ar parametru sarakstu, kas noteikts šā lēmuma pielikumā.

Tajā par katru dalībvalsti sniedz arī svarīgāko informāciju par valstu galvenajiem tiesību noteikumiem, kas attiecas uz dzelzceļa transporta līdzekļu laišanu ekspluatācijā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm un Eiropas Dzelzceļa aģentūrai tās izpilddirektora personā.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI


(1)  OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.


PIELIKUMS

Parametri, kas jāizmanto valstu noteikumu klasificēšanai Direktīvas 2008/57/EK 27. pantā minētajā atsauces dokumentā

Nr.

Parametrs

Paskaidrojumi

1.0.

Vispārēja dokumentācija

Vispārēja dokumentācija (tostarp informācija par jaunu, renovētu vai modernizētu ritekli un tā paredzēto lietojumu, konstrukciju, remontu, ekspluatāciju un tehnisko apkopi, tehniskā dokumentācija u. c.)

1.1.

Vispārēja dokumentācija

Vispārēja dokumentācija; ritekļa tehniskais apraksts, tā konstrukcija, attiecīgajam satiksmes veidam paredzētais lietojums (tālsatiksmes vilciens, piepilsētas vilciens, ikdienas svārstmigrācijas satiksme u. c.), norādot paredzēto ekspluatācijas ātrumu un maksimālo konstruktīvo ātrumu, tostarp ģenerālplāni, diagrammas un reģistriem nepieciešamie dati, piemēram, ritekļa garums, asu novietojums, attālums starp asīm, vienības masa u. c.

1.2.

Tehniskās apkopes instrukcijas un prasības

 

1.2.1.

Tehniskās apkopes instrukcijas

Tehniskās apkopes rokasgrāmatas un kartes, tostarp ritekļa paredzētā drošuma līmeņa uzturēšanai nepieciešamās prasības

Atbilstošā profesionālā kvalifikācija, t. i., iekārtas tehniskajai apkopei nepieciešamās prasmes

1.2.2.

Tehniskās apkopes plāna pamatojuma dokumentācija

 

1.3.

Ekspluatācijas instrukcijas un dokumentācija

 

1.3.1.

Ritekļa ekspluatācijas instrukcijas normālos apstākļos un avārijas ekspluatācijas apstākļos

 

1.4.

Ritekļa testi uz līnijas

 

2.0.

Konstrukcija un mehāniskās daļas

Ritekļu mehāniskā integritāte un saskarnes (tostarp vilces iekārta un buferu iekārta, pārejas tiltiņi), ritekļa konstrukcijas un aprīkojuma (piemēram, sēdekļu) stiprība, pieļaujamā slodze, pasīvais drošums (tostarp iekšējais un ārējais drošums, notiekot avārijai)

2.1.

Konstrukcija

 

2.1.1.

Mehāniskā stiprība un integritāte

Šis parametrs attiecas, piemēram, uz prasībām par vagona korpusa, rāmja, piekares sistēmu, sakabes, balasta tīrīšanas birstes vai sniegtīra arkla mehānisko stiprību. Atsevišķi tiks definētas mehāniskās stiprības prasības par tādiem atsevišķiem elementiem kā ratiņi/gaitas daļa, bukses, asis, riteņi un pantogrāfi

2.1.2.

Pieļaujamā slodze

 

2.1.2.1.

Slodzes režīmi un pārslodze

 

2.1.2.2.

Ass slodze un riteņa slodze

Atsevišķiem riteņiem/asīm saskaņā ar slodzes režīmiem, kas norādīti 2.1.2.1. punktā

2.1.3.

Savienošanas tehnoloģija

 

2.1.4.

Celšana un pacelšana uz domkratiem

 

2.1.5.

Ierīču stiprināšana pie vagona korpusa konstrukcijas

 

2.1.7.

Ritekļa daļu savienošanai izmantotie stiprinājumi

Piemēram, vagona korpusa un ratiņu savienojums/piekare

2.2.

Gala sakabes vai iekšējās sakabes mehāniskās saskarnes

 

2.2.1.

Automātiskā sakabe

 

2.2.2.

Avārijas sakabes raksturlielumi

Par ekspluatācijas prasībām palīgvilcieniem sk. arī 13.1. un 13.3. punktu

2.2.3.

Skrūvveida sakabe

 

2.2.4.

Triecienvilces ierīču komponenti

Tostarp konstrukcija, funkcionalitāte un raksturlielumi, piemēram, buferu elastība

2.2.5.

Buferu marķējums

 

2.2.6.

Sakabes āķis

 

2.2.7.

Pārejas tiltiņi

 

2.3.

Pasīvais drošums

Piemēram, šķēršļu bīdītāja plāksne, palēninājuma ierobežotājs, drošības attālums, aizņemto zonu konstrukcijas integritāte, aprīkojums, kas mazina risku nobraukt no sliedēm vai aizķeršanās risku, aprīkojums, kas ierobežo sekas, kuras rada sadursme ar šķērsli uz sliežu ceļa, iekšējie stiprinājumi pasīvā drošuma vajadzībām

3.

Savstarpējā mijiedarbība ar sliežu ceļu un gabarītu noteikšana

Mehāniskās saskarnes ar infrastruktūru (tostarp statiskās un dinamiskās īpašības, klīrensi un gabarīti, sliežu platums, gaitas daļa u. c.)

3.1.

Ritekļu gabarīts

Ritekļa profila savietojamība ar infrastruktūru un citiem ritekļiem (statiskais un dinamiskais gabarīts), pamatojoties uz references statisko un dinamisko gabarītu

3.1.1.

Īpašs gadījums

Īpašs gadījums (piemēram, ritekļi, ko ved ar prāmi)

3.2.

Ritekļa dinamiskās īpašības

Ritošā sastāva dinamiskās īpašības, tostarp ekvivalentais koniskums, stabilitātes kritērijs, sānsvere, drošums pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumotiem ceļa iecirkņiem, slodze uz sliežu ceļu u. c.

3.2.1.

Drošums pret nobraukšanu no sliedēm

Tostarp ritekļa nejutība pret sliežu ceļa sašķiebumu, braukšanu pa sliežu ceļa lokveida vai līkumotiem iecirkņiem, droša braukšana pāri pārmijām un krusteņiem u. c.

3.2.2.

Ekvivalentais koniskums, riteņa profils un robežas

 

3.2.3.

Sliežu ceļa noslodzes savietojamības parametri

Piemēram, riteņa dinamiskā slodze, riteņpāra radītā slodze uz sliežu ceļu (riteņu kvazistatiskā slodze, maksimālā kopējā dinamiskā sānslodze, kvazistatiskais dzenošā riteņa vilces spēks)

3.2.4.

Vertikālais paātrinājums

Piemēram, dinamiskā iedarbība uz tilta klājumu, tostarp rezonanse ar tiltiem

3.3.

Ratiņi/gaitas daļa

 

3.3.1.

Ratiņi

 

3.3.2.

Riteņpāris (ass + riteņi)

Tostarp riteņpāri ar pārstatāmu attālumu starp riteņiem, asīm u. c.

3.3.3.

Riteņi

 

3.3.4.

Riteņa un sliedes saskarne (tostarp riteņa uzmalas lubrikācija un smilšu padeve)

Riteņa un sliedes saskarne (tostarp prasības par riteņa uzmalas lubrikāciju, svārstkustību/dilstošās rites virsmas mijiedarbību ar riteni, smilšu padevi, kas saistītas ar vilci, bremzēšanu un vilciena detektēšanu)

3.3.5.

Riteņpāra gultņi

 

3.3.6.

Minimālais līknes rādiuss, par ko jāvienojas

Vērtības un nosacījumi (piemēram, ar piekabinātiem/atkabinātiem pasažieru vagoniem)

3.3.7.

Sliežu aizsargs

“Riteņu aizsardzība pret šķēršļiem uz sliedēm”

3.4.

Maksimālā pozitīvā un negatīvā paātrinājuma robeža garenvirzienā

 

4.

Bremzēšana

Bremžu iekārtas darbība (tostarp izslīdēšanas aizsardzība, bremzēšanas ierīces un bremzēšana dienesta bremzēšanas režīmā, pēkšņās avārijas bremzēšanas režīmā un bremzēšanas režīmā stāvot)

4.1.

Funkcionālās prasības par bremzēšanu vilciena līmenī

Piemēram, automātiskums, nepārtrauktība, neizsīkstamība …

4.2.

Drošuma prasības par bremzēšanu vilciena līmenī

 

4.2.1.

Vilces un bremzēšanas centralizācija

Piemēram, vilces pārtraukšana

4.3.

Bremžu sistēma

Atzītā arhitektūra un attiecīgie standarti

Norāde uz esošajiem risinājumiem, piemēram, UIC

4.4.

Bremžu vadība

Prasības par bremžu vadības ierīcēm pa bremzēšanas veidiem, piemēram, iekārtu skaits un veids, bremžu pieļaujamais sagatavošanas laiks …

4.4.1.

Avārijas bremzēšana

 

4.4.2.

Dienesta bremzēšana

 

4.4.3.

Tiešā bremzēšana

 

4.4.4.

Dinamiskā bremzēšana

 

4.4.5.

Bremzēšana ar stāvbremzi

 

4.5.

Bremzēšanas raksturojums

 

4.5.1.

Avārijas bremzēšana

 

4.5.2.

Dienesta bremzēšana

 

4.5.3.

Siltumefekta aprēķini

 

4.5.4.

Bremzēšana ar stāvbremzi

 

4.6.

Bremzēšanas saķeres spēka vadība

 

4.6.1.

Riteņa un sliedes saķeres profils

 

4.6.2.

Riteņu izslīdēšanas aizsardzības sistēma

 

4.7.

Bremzēšanas spēka radīšana

Prasības par iekārtām, kas rada bremzēšanas spēku; pa bremžu veidiem

4.7.1.

Berzes bremzēšana

Arī materiālu īpašības, piemēram, bremžu kluču kompozītmateriāliem

4.7.1.1.

Bremžu kluči

 

4.7.1.2.

Bremžu diski

 

4.7.1.3.

Bremžu berzes uzliktņi

 

4.7.2.

Ar vilci saistītās dinamiskās bremzes

 

4.7.3.

Magnētiskās bremzes

 

4.7.4.

Virpuļstrāvu bremzes

 

4.7.5.

Stāvbremzes

 

4.8.

Bremžu stāvokļa un defektu indikācija

 

4.9.

Prasības par avārijas bremzēšanu

 

5.0.

Pasažieriem paredzētais aprīkojums

Pasažieriem un pasažieru ērtībām paredzētais aprīkojums, tostarp pasažieriem paredzētie logi un durvis, vajadzības personām ar kustību traucējumiem u. c.

5.1.

Piekļuve

Funkcionālās un tehniskās specifikācijas, piemēram, personām ar kustību traucējumiem

5.1.1.

Ārdurvis

 

5.1.2.

Iekšdurvis

 

5.1.3.

Ejas

 

5.1.4.

Pakāpieni un apgaismojums

 

5.1.5.

Grīdas augstuma izmaiņas

 

5.1.6.

Margas

 

5.1.7.

Iekāpšanas palīglīdzekļi

 

5.2.

Logi

Piemēram, logu un stiklu mehāniskie raksturlielumi, prasības par avāriju gadījumiem

Par mehāniskiem raksturlielumiem vējstikliem sk. 9.1.3.1. punktu

5.3.

Tualetes

Par emisijām no tualetēm sk. 6.2.1.1. punktu

5.4.

Informācija pasažieriem

 

5.4.1.

Publiskā adresācijas sistēma

 

5.4.2.

Zīmes un informācija

Tostarp pasažieriem paredzētos drošības norādījumus un avārijas marķējumu

5.5.

Sēdekļi un vajadzības personām ar kustību traucējumiem

Izņemot piekļuvi (attiecas 5.1. punkts)

5.6.

Īpašs pasažieriem paredzēts aprīkojums

 

5.6.1.

Liftu sistēmas

Atbilstība EK vai valstu noteikumiem, ja ir

5.6.2.

Apkures, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmas

Piemēram, gaisa kvalitāte iekštelpās, prasības ugunsgrēka gadījumā (izslēgšana)

5.6.3.

Citas

Piemēram, dzērienu pārdošanas iekārtas

6.0.

Vides apstākļi un aerodinamiskie efekti

Vides ietekme uz ritekli un ritekļa ietekme uz vidi (tostarp aerodinamiskie apstākļi, kā arī ritekļa saskarne ar dzelzceļa sistēmas sliežu ceļu lauka iekārtām un saskarne ar ārējo vidi)

6.1.

Vides ietekme uz ritekli

 

6.1.1.

Vides apstākļi, kam ir ietekme uz ritekli

 

6.1.1.1.

Augstums v. j. l.

 

6.1.1.2.

Temperatūra

 

6.1.1.3.

Mitrums

Piemēram, pasākumi mitruma kondensācijas un apledojuma novēršanai

6.1.1.4.

Lietus

 

6.1.1.5.

Sniegs, ledus un krusa

Piemēram, sniega tīrāmās ierīces, sniega arkli, sildītāji ledus kausēšanai u. c.

6.1.1.6.

Saules radiācija

 

6.1.1.7.

Ķīmiskās vielas un cietās daļiņas

Ķīmisko vielu un gaisā esošu cieto daļiņu (piemēram, no balasta) ietekme uz ritekļa iekārtām un to funkcijām

6.1.2.

Aerodinamiskā iedarbība uz ritekli

Aerodinamiskā iedarbība uz ritekļa iekārtām un to funkcijām

6.1.2.1.

Vēja slodzes iedarbība

Vēja radītās slodzes uz ritekļa iekārtām un to funkcijām

6.1.2.2.

Spiediena maksimālā starpība tuneļos

Atmosfēras spiediena strauju izmaiņu radītās slodzes ietekme uz ritekļa iekārtām un to funkcijām

6.2.

Ritekļa ietekme uz vidi

 

6.2.1.

Ķīmisko vielu un cieto daļiņu emisijas

Ritekļa radīto ķīmisko vielu un cieto daļiņu emisiju robežas

6.2.1.1.

Emisijas no tualetēm

Tualešu izplūžu emisijas ārējā vidē

6.2.1.2.

Izplūdes gāzu emisijas

Izplūdes gāzu emisijas ārējā vidē

6.2.2.

Trokšņa emisiju robežas

Ritekļa radītā trokšņa emisijas ārējā vidē

6.2.2.1.

Ārējā trokšņa ietekme

Ritekļa radītā ārējā trokšņa ietekme uz vidi ārpus dzelzceļa sistēmas

6.2.2.2.

Pastāvīgā trokšņa ietekme

Ritekļa radītā pastāvīgā trokšņa ietekme uz vidi ārpus dzelzceļa sistēmas

6.2.2.3.

Palaišanas trokšņa ietekme

Ritekļa radītā palaišanas trokšņa ietekme uz vidi ārpus dzelzceļa sistēmas

6.2.2.4.

Garāmbraukšanas trokšņa ietekme

Ritekļa radītā garāmbraukšanas trokšņa ietekme uz vidi ārpus dzelzceļa sistēmas

6.2.3.

Aerodinamiskās slodzes ietekmes robežas

Robežas ritekļa radītās aerodinamiskās slodzes ietekmei uz citām dzelzceļa sistēmas daļām un uz vidi

6.2.3.1.

Priekšgala radītās spiediena svārstības

Vilciena priekšgala radīto spiediena svārstību ietekme uz lauka iekārtām

6.2.3.2.

Aerodinamiskā ietekme uz pasažieriem un materiāliem uz perona

Aerodinamiskās slodzes ietekme uz pasažieriem un materiāliem uz perona, kā arī tās noteikšanas metodes un slodzes nosacījumi ekspluatācijas apstākļos

6.2.3.3.

Aerodinamiskā ietekme uz ceļu darbiniekiem

Aerodinamiskā ietekme uz ceļu darbiniekiem

6.2.3.4.

Balasta pacelšana un izsviešana uz blakus esošo īpašumu

 

7.0.

Prasības par ārējām brīdinājuma ierīcēm, uzrakstiem, programmatūras funkcijām un integritāti

Ārējās brīdinājuma ierīces, uzraksti, programmatūras funkcijas un integritāte, piemēram, ar drošību saistītas funkcijas, kurām ir ietekme uz vilciena un vilciena vagonu kustību

7.1.

Ar drošību saistītajām funkcijām izmantojamās programmatūras integritāte

Piemēram, vilciena vagonu programmatūras integritāte

7.2.

Ritekļa identifikācijas un brīdināšanas vizuālie un skaņas signāli

 

7.2.1.

Ritekļa marķējums

 

7.2.2.

Ārējās gaismas

 

7.2.2.1.

Gaismas vilciena priekšgalā

 

7.2.2.2.

Pazīšanas gaismas

 

7.2.2.3.

Vilciena astes daļas gaismas

 

7.2.2.4.

Lampu signāli

 

7.2.3.

Signāltaure

 

7.2.3.1.

Signāltaures signāli

 

7.2.3.2.

Signāltaures skaņas spiediena līmeņi

Kabīnes ārpusē; par līmeni iekšienē sk. 9.2.1.2. punktu

7.2.3.3.

Signāltaures signāli, aizsardzības

 

7.2.3.4.

Signāltaures signāli, vadības

 

7.2.3.5.

Signāltaures skaņas spiediena verifikācija

 

7.2.4.

Konsoles

Piemēram, prasības par vilciena astes daļas signāliem: lampām, karodziņiem u. c.

8.0.

Borta spēka un vadības iekārtas

Borta vilces, elektriskā un vadības sistēmas, plus ritekļa saskarne ar elektroapgādes infrastruktūru, plus elektromagnētiskā savietojamība (visi aspekti)

8.1.

Vilces raksturlielumu prasības

 

8.1.1.

Paliekošais paātrinājums pie maksimālā ātruma

 

8.1.2.

Paliekošā vilces spēja avārijas režīmā

 

8.1.3.

Piedziņas riteņa un sliedes saķeres spēka prasības

 

8.2.

Funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas saistītas ar ritekļa un energoapgādes apakšsistēmas saskarni

 

8.2.1.

Funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas saistītas ar elektroenerģijas apgādi

 

8.2.1.1.

Elektroenerģijas apgāde

 

8.2.1.2.

Pilna pretestība starp pantogrāfu un riteņiem

 

8.2.1.3.

Elektriskā gaisvadu kontakttīkla spriegums un frekvence

 

8.2.1.4.

Enerģijas rekuperācija

 

8.2.1.5.

Maksimālā jauda un maksimālā strāva, ko pieļaujams noņemt no gaisvadu kontakttīkla

Tostarp maksimālā strāva stāvlaikā

8.2.1.6.

Jaudas koeficients

 

8.2.1.7.

Sistēmas energoapgādes traucējumi

 

8.2.1.7.1.

Nelineārie kropļojumi un ar tiem saistītais pārspriegums gaisvadu kontakttīklā

 

8.2.1.7.2.

Tīkla maiņstrāvā esošās līdzstrāvas satura ietekme

 

8.2.1.8.

Elektriskā aizsardzība

Piemēram, borta aizsardzības iekārtu un apakšstacijas aizsardzības sistēmas selektivitāte

8.2.2.

Pantogrāfa funkcionālie un konstrukcijas parametri

 

8.2.2.1.

Pantogrāfa vispārīga uzbūve

 

8.2.2.2.

Pantogrāfa strāvas noņēmēja ģeometrija

 

8.2.2.3.

Pantogrāfa statiskais kontaktspēks

 

8.2.2.4.

Pantogrāfa kontaktspēks (tostarp dinamiskās īpašības un aerodinamiskie efekti)

Tostarp strāvas noņemšanas kvalitāte

8.2.2.5.

Pantogrāfu izmantošanas robežas

 

8.2.2.6.

Strāvas jauda

 

8.2.2.7.

Pantogrāfu novietojums

 

8.2.2.8.

Pantogrāfa izolācija no ritekļa

 

8.2.2.9.

Pantogrāfa pacelšanas un nolaišanas mehānisms

 

8.2.2.10.

Braukšana caur fāzu atdalīšanas sekcijām

 

8.2.2.11.

Braukšana caur sistēmas sadalīšanas sekcijām

 

8.2.3.

Slīdkontakta funkcionālie un konstrukcijas parametri

 

8.2.3.1.

Slīdkontakta ģeometrija

 

8.2.3.2.

Slīdkontakta materiāls

 

8.2.3.3.

Slīdkontakta novērtējums

 

8.2.3.4.

Slīdkontakta lūzuma detektēšana

 

8.2.3.5.

Strāvas stiprums

 

8.3.

Elektroapgādes un vilces sistēma

 

8.3.1.

Elektroenerģijas patēriņa mērīšana

 

8.3.2.

Galvenās elektriskās ķēdes konfigurācija

 

8.3.3.

Augstsprieguma komponenti

 

8.3.4.

Zemējums

 

8.4.

Elektromagnētiskā saderība

Borta spēka un vadības iekārtu elektromagnētiskā saderība ar:

citām tā paša ritekļa borta spēka un vadības sistēmas daļām,

citiem ritekļiem,

dzelzceļa sistēmas lauka iekārtām,

ārējo vidi

8.4.1.

Borta spēka un vadības iekārtu savstarpējā elektromagnētiskā saderība

Borta spēka un vadības iekārtu savstarpējā elektromagnētiskā saderība

8.4.2.

Elektromagnētiskā saderība ar signalizācijas un telesakaru tīklu

Borta spēka un vadības iekārtu elektromagnētiskā saderība ar signalizācijas un telesakaru tīkla lauka iekārtām

8.4.3.

Elektromagnētiskā saderība ar citiem ritekļiem un ar dzelzceļa sistēmas lauka iekārtām

Borta spēka un vadības iekārtu elektromagnētiskā saderība ar citiem ritekļiem un ar dzelzceļa sistēmas lauka iekārtām, izņemot signalizācijas un telesakaru tīkla lauka iekārtas

8.4.4.

Elektromagnētiskā saderība ar vidi

Borta spēka un vadības iekārtu elektromagnētiskā saderība ar vidi ārpus dzelzceļa sistēmas (tostarp tuvumā vai uz perona esošiem cilvēkiem, pasažieriem, vadītājiem/personālu)

8.5.

Aizsardzība pret elektriskās strāvas triecieniem

 

8.6.

Prasības par dīzeļdzinēju un citām vilces sistēmām, kurās izmanto siltumenerģiju

 

8.7

Sistēmas, kurām nepieciešami īpaši uzraudzības un aizsardzības pasākumi

 

8.7.1.

Tvertnes un cauruļvadi uzliesmojošiem šķidrumiem

Īpašas prasības par tvertnēm un cauruļvadiem uzliesmojošiem šķidrumiem (arī degvielai)

8.7.2.

Spiediena iekārtu sistēmas/spiediena iekārtas

 

8.7.3.

Tvaika katlu iekārtas

 

8.7.4.

Tehniskās sistēmas potenciāli sprādzienbīstamā vidē

Īpašas prasības par tehniskām sistēmām potenciāli sprādzienbīstamā vidē (piemēram, sašķidrinātas gāzes, dabasgāzes sistēmas un sistēmas ar akumulatoru piedziņu, tostarp transformatora tvertnes aizsardzība)

8.7.5.

Jonizācijas detektori

 

8.7.6.

Hidrauliskās/pneimatiskās spēka un vadības sistēmas

Funkcionālās un tehniskās specifikācijas, piemēram, saspiestā gaisa padeve, jauda, tips, temperatūras intervāls, gaisa žāvētāji (torņi), rasas punkta indikatori, izolācija, gaisa ievada raksturlielumi, defektu indikatori u. c.

9.0.

Personālam paredzētais aprīkojums, saskarnes un vide

Personālam paredzētās borta iekārtas, saskarnes, darba apstākļi un vide (tostarp vadītāju kabīnes un vadītāja un mašīnas saskarnes)

9.1.

Vadītāja kabīnes konstrukcija

 

9.1.1.

Kabīnes konstrukcija

 

9.1.1.1.

Iekšējais plānojums

Piemēram, telpas pieejamība, kabīnes izveidojums un ergonomikas prasības

9.1.1.2.

Vadības pults ergonomika

 

9.1.1.3.

Vadītāja sēdeklis

 

9.1.1.4.

Vadītājam paredzētie līdzekļi dokumentu apmaiņai

 

9.1.1.5.

Citi vilcienu vadības līdzekļi

 

9.1.2.

Piekļuve vadītāja kabīnei

 

9.1.2.1.

Piekļuve, izeja un durvis

 

9.1.2.2.

Vadītāja kabīnes avārijas izejas

 

9.1.3.

Vadītāja kabīnes vējstikls

 

9.1.3.1.

Mehāniskās īpašības

 

9.1.3.2.

Optiskās īpašības

 

9.1.3.3.

Aprīkojums

Piemēram, pretapledošanas, pretaprasošanas, tīrīšanas ierīces no ārpuses u. c.

9.1.3.4.

Priekšējā redzamība

 

9.2.

Darba apstākļi

 

9.2.1.

Vides apstākļi

 

9.2.1.1.

Vadītāja kabīnes apkures, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmas

 

9.2.1.2.

Troksnis vadītāja kabīnē

Tostarp signāltaures skaņas līmenis kabīnē

9.2.1.3.

Vadītāja kabīnes apgaismojums

 

9.2.2.

Citi

 

9.3.

Vadītāja un mašīnas saskarne

Vilciena ekspluatācijas drošības uzraudzības un kontroles ierīces vadītāja kabīnē

9.3.1.

Vadītāja un mašīnas saskarne

 

9.3.1.1.

Ātruma rādītājs

Uz ātruma reģistrāciju attiecas 9.6. punkts

9.3.1.2.

Vadītāja displejs un ekrāni

 

9.3.1.3.

Vadības ierīces un indikatori

 

9.3.2.

Vadītāja uzraudzība

Vadītāja darbības uzraudzības funkcija, piemēram, modrības poga

9.3.3.

Aizmugurējais un sānskats

 

9.4.

Marķējums un apzīmējumi vadītāja kabīnē

Vadītājam domātas pamatinformācijas statisks displejs

9.5.

Citas personālam paredzētas borta ierīces un aprīkojums

 

9.5.1.

Personālam paredzēts borta aprīkojums

 

9.5.1.1.

Personāla piekļuve sakabināšanai/atkabināšanai

 

9.5.1.2.

Ārējie pakāpieni un margas manevrēšanas personālam

 

9.5.1.3.

Personālam paredzētās glabāšanas ierīces

 

9.5.1.4.

Citas ierīces

 

9.5.2.

Piekļuves durvis personālam un kravai

Ar drošības ierīci aprīkotas durvis, kuras var atvērt tikai personāls, tostarp apkalpošanas darbinieki

9.5.3.

Borta instrumenti un portatīvās iekārtas

Piemēram, iekārtas, kas vadītājam vai personālam ir vajadzīgas avārijas situācijās

9.5.4.

Balss skaņas sakaru sistēma

Piemēram, saziņai starp:

vilciena apkalpi,

vilciena apkalpi un cilvēkiem vilciena iekšienē/ārpusē

9.6.

Reģistrācijas ierīce

Vadītāja un vilciena darbību uzraudzībai

9.8.

Tālvadības funkcija

 

10.

Ugunsdrošība un evakuācija

 

10.1.

Ugunsdrošība

 

10.1.1.

Ugunsaizsardzības princips

 

10.1.1.1.

Ritekļa klasifikācija/ugunsdrošības kategorijas

 

10.1.2.

Ugunsdrošības pasākumi

 

10.1.2.1.

Ritekļu aizsardzības vispārējie pasākumi

 

10.1.2.2.

Ugunsdrošības pasākumi konkrētiem ritekļu veidiem

Piemēram, prasības par kravu vai pasažieru vilcienu kustības turpināšanu, vadītāja aizsardzību u. c.

10.1.2.3.

Vadītāja kabīnes aizsardzība

 

10.1.2.4.

Ugunsdrošības šķērssienas

 

10.1.2.5.

Materiālu īpašības

 

10.1.2.6.

Ugunsdrošības detektori

 

10.1.2.7.

Ugunsdzēšanas iekārta

 

10.2.

Avārijas

 

10.2.1.

Avārijas izejas pasažieriem

 

10.2.2.

Glābšanas dienestu informācija, iekārtas un piekļuve

 

10.2.3.

Pasažieru avārijas bremzēšanas krāns

 

10.2.4.

Avārijas apgaismojums

 

10.3.

Papildu pasākumi

 

11.

Apkalpošana

Apkalpošanai paredzētās borta iekārtas un saskarnes

11.1.

Vilciena tīrīšanas iekārtas

 

11.1.1.

Vilciena ārējās tīrīšanas iekārtas

Piemēram, ārpuses mazgāšana mazgāšanas iekārtā

11.1.2.

Vilciena iekšējās tīrīšanas iekārtas

 

11.2.

Vilciena degvielas uzpildes iekārtas

 

11.2.1.

Notekūdeņu novadīšanas sistēma

Tostarp saskarne ar tualešu tīrīšanas sistēmu

11.2.2

Ūdensapgādes sistēma

Atbilstība higiēnas noteikumiem

11.2.3.

Citas apgādes iekārtas

Piemēram, īpaši noteikumi par vilcienu stāvēšanu depo

11.2.4.

Neelektriskā ritošā sastāva saskarne ar degvielas uzpildes iekārtām

Piemēram, izplūdes ierīces, ko izmanto dīzeļdegvielām, u. c.

12.0.

Borta kontroles, vadības un signalizācijas iekārtas

Visas borta iekārtas, kas nepieciešamas kustības drošības garantēšanai, kā arī to vilcienu kustības vadībai, kuriem atļauts izmantot konkrēto tīklu, un to ietekme uz dzelzceļa sistēmas sliežu ceļu lauka iekārtām

12.1.

Borta radiosakaru sistēma

 

12.1.1.

NON GSM-R radiosakaru sistēma

 

12.1.2.

GSM-R atbilstoša radiosakaru sistēma

 

12.1.2.1.

Teksta ziņojumi

Īpašas prasības par teksta ziņojumiem (piemēram, avāriju gadījumos)

12.1.2.2.

Zvanu pāradresācija

Prasības un nosacījumi par zvanu pāradresāciju

12.1.2.3.

Cirkulārie sakari

Prasības un nosacījumi par cirkulārajiem sakariem

12.1.2.4.

Ar kabīnes radiosakariem saistītās prasības

Piemēram, citas obligātas ar kabīnes radiosakariem saistītas valsts prasības, kas nav obligātas saskaņā ar SITS

12.1.2.5.

Tīkla izvēle ar ārēju sinhronizāciju

 

12.1.2.6.

Vispārējas nozīmes ar radiosakariem saistītas funkcijas

Piemēram, citas obligātas ar vispārējas nozīmes radiosakariem saistītas valsts prasības, kas nav obligātas saskaņā ar SITS

12.1.2.7.

Primārā kontrollera vadības paneļa funkcionalitāte

Prasības, kas eksportētas uz kabīnes mobilajiem sakariem un izriet no kontrollera vadības paneļa funkcionalitātes

12.1.2.8.

Portatīvo ierīču izmantošana kabīnes mobilajiem radiosakariem

Kā primārie vai pēcavārijas radiosakari

12.1.2.9.

Borta GSMR kapacitāte

Piemēram, prasība par pakešu komutācijas spēju

12.1.2.10.

GSM-R un ETCS saskarne

Piemēram, vilciena ID sinhronizācija

12.1.2.11.

GSM-R tīklu starpsavienojums un viesabonēšana tajos

Spēkā līdz jaunajam Eirene mērķim 2010. gadā

12.1.2.12.

Robežu šķērsošana

Spēkā līdz jaunajam Eirene mērķim 2010. gadā

12.1.2.13.

GPRS un ASCI

Attiecas izmaiņu pieprasījums; valstu noteikumi nav gaidāmi

12.1.2.14.

Ritošā sastāva vadītāja drošības ierīces, vadītāja uzraudzības ierīces un GSM-R borta ierīces saskarne

Spēkā līdz jaunajam Eirene mērķim 2010. gadā

12.1.2.15.

GSM-R mobilās iekārtas testa specifikācija

Jāslēdz ar Eirene specifikāciju papildinājumiem

12.1.2.16.

Virzīta/automātiska tīkla izraudzīšanās

 

12.1.2.17.

Reģistrācija un dereģistrācija

 

12.1.2.18.

GSM-R versiju pārvaldība

Vairs nav neatrisināts jautājums – attiecas aģentūras procedūra – jāsvītro no SITS neatrisinātajiem jautājumiem. Valstu noteikumi nav gaidāmi

12.2.

Borta signalizācija

 

12.2.1.

Valstu borta signalizācijas sistēmas

Vadības un brīdināšanas sistēmas, tostarp, piemēram, “zonas avārijas bremzēšanas funkcija”, un citas valstu prasības par vilcienu aizsardzību

12.2.2.

Signalizācijas sistēmas saderība ar pārējo vilcienu

Borta signalizācijas sistēmas saderība ar pārējām vilciena borta sistēmām, piemēram, bremzēm, vilci u. c.

12.2.3.

Ritošā sastāva saderība ar sliežu ceļa infrastruktūru

Saderība ar, piemēram, detektēšanas lauka iekārtu sistēmām vai sakarsušo bukšu atklāšanas ierīcēm, par elektromagnētisko saderību sk. 8.4.2. punktu

12.2.3.1.

Asu attāluma un riteņu diametra attiecība

 

12.2.3.2.

No metāliem brīva telpa ap riteņiem

 

12.2.3.3.

Ritekļa metāla masa

 

12.2.4.

ETCS kabīnes signalizācijas sistēma

 

12.2.4.1.

Modrība

Tiks atrisināts ar Baseline 3

12.2.4.2.

Vilcienu kategorijas

Tiks atrisināts ar Baseline 3

12.2.4.3.

Ar pakalpojumu kvalitāti saistītās prasības par borta GSM-R iekārtu darbības raksturlielumiem

ETCS nepieciešamā GSM-R pakalpojumu kvalitāte

12.2.4.4.

ETCS režīmu izmantošana

Prasības par ETCS režīmu izmantošanu, kas ietekmē ritekļu autorizāciju un kuras pārsniedz vai ir stingrākas par SITS noteiktajām prasībām

12.2.4.5.

ETCS prasības par ritekļa vadību no kabīnes ārienes

Prasības par vadību no kabīnes ārienes, kas pārsniedz, ir stingrākas vai arī ir pretrunā SITS noteiktajām prasībām, piemēram, manevru personāla īstenotā radiovadība manevru laikā

12.2.4.6.

Pārbrauktuvju funkcionalitāte

Tiks atrisināts ar Baseline 3

12.2.4.7.

Bremzēšanas drošuma pielaides

Tiks atrisināts ar Baseline 3

12.2.4.8.

Drošums – Ekspluatācijas gatavība – Drošības prasības

Tiks atrisināts, pārskatot SITS

12.2.4.9.

Signālplāksnes

Prasības pārvietotas uz ritekli, lai nodrošinātu plākšņu redzamību (piemēram, signāls vilciena priekšgalā, redzamība no kabīnes), daļēji atrisinātas 2.3.0.d, pilnībā tiks atrisinātas ar Baseline 3

12.2.4.10.

Vadītāja un mašīnas saskarnes ergonomiskie aspekti

Tiks atrisināts ar Baseline 3

12.2.4.11.

ETCS mainīgo lielumu vērtības, kuras regulē ārpus UNISIG – Rokasgrāmata

Tiks atrisināts ar Baseline 3

12.2.4.12.

KM atbilstības prasības

Tiks atrisināts ar Baseline 3

12.2.4.13.

Prasības par ETCS iepriekšēju uzstādīšanu borta iekārtām

Vairs nav neatrisināts jautājums – attiecas RISC 2009. gada martā apstiprinātā 7. nodaļa – SITS nākamajā versijā tiks svītrota. Valstu noteikumi nav gaidāmi

12.2.4.14.

ETCS versiju pārvaldība

Vairs nav neatrisināts jautājums – attiecas aģentūras procedūra – jāsvītro no SITS neatrisinātajiem jautājumiem. Valstu noteikumi nav gaidāmi

12.2.4.15.

ETCS mainīgo lielumu specifikācija

Tiks atrisināts ar Baseline 3

12.2.4.16.

RBCRBC saskarne

Tiks iekļauta 2.3.0.d, testa specifikācija RISC jārekomendē 2009. gada jūnijā

12.2.4.17.

Papildu prasības par lokomotīvēm un motorvagoniem

 

12.2.4.18.

Personāla aizsardzības sistēmu funkcionalitāte un saskarnes ar signalizācijas sistēmu

Tiks atrisināts ar Baseline 3

12.2.4.19.

Saskarne ar dienesta bremzēšanu

Tiks atrisināts, pārskatot kontroles, vadības un signalizācijas SITS

13.

Īpašas ekspluatācijas prasības

Īpašas ekspluatācijas prasības par ritekļiem (tostarp avārijas ekspluatāciju, ritekļa darba spējas atjaunošanu u. c.)

13.1.

Īpašas borta iekārtas

 

13.2.

Arodveselība un darba drošība

 

13.3.

Pacelšanas diagramma un glābšanas instrukcijas

Glābšana, pacelšana un uzcelšana uz sliedēm

14.

Kravu pārvadājumu aprīkojums

Īpašas prasības par kravu pārvadājumiem un vidi (tostarp īpašas iekārtas bīstamo kravu pārvadājumiem)

14.1.

Konstrukcijas, ekspluatācijas un tehniskās apkopes ierobežojumi bīstamu kravu pārvadājumiem

Piemēram, prasības, kas izriet no RID, valstu noteikumiem vai citām prasībām par bīstamu kravu pārvadājumiem

14.2.

Kravu pārvadājumiem specifisks aprīkojums

 

14.3.

Durvis un kraušanas ierīces

 


22.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/14


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 30. novembris)

par Kopienas importa lēmumu pieņemšanu attiecībā uz dažām ķīmiskām vielām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 689/2008 un par Komisijas Lēmumu 2000/657/EK, 2001/852/EK, 2003/508/EK, 2004/382/EK un 2005/416/EK grozījumiem

(2009/966/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 689/2008 par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu (1) un jo īpaši tās 12. panta 1. punkta otro daļu,

apspriedusies ar komiteju, kas izveidota saskaņā ar 133. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 689/2008 Komisijai Kopienas vārdā jāpieņem lēmums par to, vai atļaut vai neatļaut importēt katru no ķīmiskajām vielām, uz kurām attiecas iepriekš norunātas piekrišanas procedūra (PIC procedūra).

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmai (UNEP) un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai (FAO) ir uzdots nodrošināt sekretariāta pakalpojumus attiecībā uz iepriekš norunātas piekrišanas procedūru, kas izveidota ar Roterdamas konvenciju, kuru Kopiena apstiprinājusi ar Padomes 2006. gada 25. septembra Lēmumu 2006/730/EK, ar ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprina Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (3).

(3)

Komisijai, darbojoties kā kopīgi izraudzītai iestādei, Kopienas un tās dalībvalstu vārdā Roterdamas konvencijas sekretariātam ir jānosūta paziņojumi par pieņemtajiem importa lēmumiem par ķīmiskajām vielām, uz kurām attiecas iepriekš norunātas piekrišanas procedūra.

(4)

Lai atspoguļotu 2007. gada 1. janvārī notikušo Kopienas paplašināšanos un ņemtu vērā normatīvo procesu attīstību Kopienā laikā pēc šo lēmumu pieņemšanas, jāpārskata iepriekš pieņemtie importa lēmumi par šādām ķīmiskām vielām un preparātiem: etilēnoksīds, fluoracetamīds, HCH (izomēru maisījums), lindāns, metamidofoss, pentahlorfenols, tā sāļi un esteri, polibrombifenili (PBB), polihlorterpenili (PCT), kombinētie preparāti izputināma pulvera veidā, kas satur benomilu, karbofurānu un tiramu, un dzīvsudraba savienojumi.

(5)

Etilēnoksīda laišanai tirgū un lietošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (4) ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1451/2007 (5) par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Direktīvā 98/8/EK, ir paredzēti ierobežojumi, to atļaujot tikai dažās konkrēti noteiktās jomās. Tādējādi imports ir atļauts tikai šiem atļautajiem lietojumiem. Dalībvalstis var noteikt, kurus saskaņā ar Direktīvu 98/8/EK atļautos lietojumus tās atļauj izmantot savā teritorijā.

(6)

Fluoracetamīds, kā arī pentahlorfenols un tā sāļi un esteri kā aktīvās vielas nav iekļautas ne I pielikumā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (6), ne Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā tāpēc, ka ir aizliegta šo vielu lietošana par pesticīdiem. Tādējādi ir aizliegts fluoracetamīda, pentahlorfenola un tā sāļu un esteru imports lietošanai par pesticīdiem.

(7)

No 2008. gada 1. jūlija metamidofoss vairs nav iekļauts Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, jo dalībvalstīm bija jāanulē atļaujas par visiem metamidofosu saturošajiem augu aizsardzības līdzekļiem, un ir aizliegts laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur metamidofosu. Turklāt metamidofoss nav identificēts vai par to nav ziņots atbilstīgi esošo vielu novērtēšanas Kopienas programmai saskaņā ar Direktīvu 98/8/EK, un tāpēc to nav atļauts laist tirgū lietošanai par biocīdu produktu.

(8)

Lindāna un HCH (izomēru maisījums) ražošana, laišana tirgū un lietošana aizliegta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (7), un minētajā regulā paredzētie izņēmumi bija spēkā līdz 2007. gada 31. decembrim. Tādējādi šo ķīmisko vielu imports no minētā datuma ir aizliegts.

(9)

Aizliegta heksabrom-1,1'-bifenila ražošana, laišana tirgū un lietošana. Šī viela turklāt pieder pie PBB grupas, kura ir iekļauta Roterdamas konvencijas III pielikumā un uz kuru attiecas iepriekš norunātas piekrišanas procedūra.

(10)

Bulgārija un Rumānija no 2007. gada 1. janvāra ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Tā kā Regulā (EK) Nr.1907/2006 paredzēts, ka dalībvalstis savā teritorijā var atļaut PCT izmantošanu dažiem noteiktiem lietojumiem, importa lēmums jāpārskata, ņemot vērā abu šo jauno dalībvalstu tiesību normas.

(11)

Tāpēc ir lietderīgi mainīt importa lēmumus par etilēnoksīdu, fluoracetamīdu, HCH (izomēru maisījums), lindānu, metamidofosu, pentahlorfenolu un tā sāļiem un esteriem, PBB un PCT, kas pieņemti ar Komisijas 2000. gada 16. oktobra Lēmumu 2000/657/EK, ar ko pieņem Kopienas importa lēmumus par dažām ķīmiskām vielām saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2455/92 par dažu bīstamu ķīmisko vielu eksportu un importu (8), Komisijas 2001. gada 19. novembra Lēmumu 2001/852/EK, ar ko pieņem Kopienas importa lēmumus par dažām ķīmiskām vielām saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2455/92 par dažu bīstamu ķīmisko vielu eksportu un importu un ar ko groza Lēmumu 2000/657/EK (9), Komisijas 2003. gada 7. jūlija Lēmumu 2003/508/EK, ar ko pieņem Kopienas importa lēmumus par dažām ķīmiskām vielām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 304/2003 un ar ko groza Lēmumu 2000/657/EK un 2001/852/EK (10), un Komisijas 2005. gada 19. maija Lēmumu 2005/416/EK, ar ko pieņem Kopienas importa lēmumus par dažām ķīmiskām vielām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 304/2003 un ar ko groza Lēmumus 2000/657/EK, 2001/852/EK un 2003/508/EK (11).

(12)

Benomils kā aktīvā viela nav iekļauts ne Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, ne Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā tāpēc, ka ir aizliegta šīs aktīvās vielas lietošana par pesticīdu. Tāpēc par kombinētajiem pesticīdu preparātiem izputināma pulvera veidā, kas satur benomilu, karbofurānu un tiramu, ir noteikts aizliegums tos laist tirgū un lietot par pesticīdu. Importa lēmums attiecībā uz kombinētiem pesticīdu preparātiem izputināma pulvera veidā, kas satur benomilu, karbofurānu un tiramu, ir pieņemts ar Komisijas 2004. gada 26. aprīļa Lēmumu 2004/382/EK, ar ko pieņem lēmumus par dažu ķīmisku vielu importu Kopienā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 304/2003 (12), un tāpēc tas ir jāaizstāj.

(13)

Tādu augu aizsardzības līdzekļu tirgū laišana un lietošana, kuri kā aktīvās vielas satur dzīvsudraba savienojumus, ir aizliegta saskaņā ar Padomes 1978. gada 21. decembra Direktīvu 79/117/EEK, kas aizliedz laist tirgū un izmantot augu aizsardzības produktus, kuri satur noteiktas aktīvās vielas (13). Turklāt saskaņā ar Direktīvu 98/8/EK nav atļauts laist tirgū un lietot dzīvsudraba savienojumus saturošus biocīdos produktus. Tāpēc jāmaina PIC X apkārtrakstā publicētais importa lēmums par dzīvsudraba savienojumiem.

(14)

Attiecīgi jāizdara Lēmumu 2000/657/EK, 2001/852/EK, 2003/508/EK, 2004/382/EK un 2005/416/EK grozījumi,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Lēmumus par lindāna, metamidofosa, pentahlorfenola un tā sāļu un esteru importu, kas noteikti Lēmuma 2000/657/EK pielikumā, aizstāj ar importa lēmumiem, kas noteikti importa paziņojumu veidlapās šā lēmuma I pielikumā.

2. pants

Lēmumu par etilēnoksīda importu, kā norādīts Lēmuma 2001/852/EK I pielikumā, aizstāj ar importa lēmumu, kas noteikts importa paziņojumu veidlapā šā lēmuma II pielikumā.

3. pants

Lēmumu par polibrombifenilu (PBB) importu, kā norādīts Lēmuma 2003/508/EK III pielikumā, aizstāj ar importa lēmumu, kas noteikts importa paziņojumu veidlapā šā lēmuma III pielikumā.

4. pants

Lēmumus par fluoracetamīda, HCH (izomēru maisījums) un polihlorterfenilu (PCT) importu, kā norādīts Lēmuma 2005/416/EK I pielikumā, aizstāj ar importa lēmumiem, kas noteikti importa paziņojumu veidlapās šā lēmuma IV pielikumā.

5. pants

Pagaidu lēmumu par kombinētu pesticīdu preparātu importu, kas ir izputināma pulvera veidā un kas satur benomilu, karbofurānu un tiramu, kā norādīts Lēmuma 2004/382/EK III pielikumā, aizstāj ar importa lēmumu, kas noteikts importa paziņojumu veidlapā šā lēmuma V pielikumā.

6. pants

Lēmumu par dzīvsudraba savienojumu importu, kas publicēts PIC X apkārtrakstā, aizstāj ar importa lēmumu, kas noteikts importa paziņojumu veidlapā šā lēmuma VI pielikumā.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 204, 31.7.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(3)  OV L 299, 28.10.2006., 23. lpp.

(4)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(5)  OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.

(6)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(7)  OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.

(8)  OV L 275, 27.10.2000., 44. lpp.

(9)  OV L 318, 4.12.2001., 28. lpp.

(10)  OV L 174, 12.7.2003., 10. lpp.

(11)  OV L 147, 10.6.2005., 1. lpp.

(12)  OV L 144, 30.4.2004., 11. lpp.

(13)  OV L 33, 8.2.1979., 36. lpp.


I PIELIKUMS

Paziņojumi par pārskatītajiem importa lēmumiem par lindānu, metadimofosu, pentahlorfenolu un tā sāļiem un esteriem, ar ko aizstāj importa lēmumus, kas noteikti ar Lēmumu 2000/657/EK

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image


II PIELIKUMS

Pārskatītais importa lēmums par etilēnoksīdu, ar ko aizstāj importa lēmumu, kas noteikts ar Lēmumu 2001/852/EK

Image

Image

Image


III PIELIKUMS

Pārskatītais importa lēmums par polibrombifeniliem (PBB), ar ko aizstāj importa lēmumu, kas noteikts ar Lēmumu 2003/508/EK

Image

Image

Image


IV PIELIKUMS

Pārskatītie importa lēmumi par fluoracetamīdu, HCH (izomēru maisījums) un polihlorterfeniliem (PCT), ar ko aizstāj importa lēmumus, kas noteikti ar Lēmumu 2005/416/EK

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image


V PIELIKUMS

Pārskatītais importa lēmums par kombinētiem preparātiem izputināma pulvera veidā, kas satur benomilu, karbofurānu un tiramu, ar ko aizstāj importa lēmumu, kas noteikts ar Lēmumu 2004/382/EK

Image

Image

Image


VI PIELIKUMS

Pārskatītais importa lēmums par dzīvsudraba savienojumiem, ar ko aizstāj importa lēmumu, kas noteikts ar PIC X apkārtrakstu

Image

Image

Image