ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.311.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 311

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 26. novembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1134/2009 (2009. gada 25. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1135/2009 (2009. gada 25. novembris), ar ko paredz īpašus nosacījumus atsevišķu tādu produktu importam, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas valsts ir Ķīna, un ar ko atceļ Lēmumu 2008/798/EK ( 1 )

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1136/2009 (2009. gada 25. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 attiecībā uz 1. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) ( 1 )

6

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1137/2009 (2009. gada 25. novembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Insalata di Lusia (AĢIN))

21

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1138/2009 (2009. gada 25. novembris), ar ko apstiprina grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Bitto (ACVN))

23

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2009/849/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 13. maijs) par pasākumiem C 20/07 (ex NN 31/07), ko Spānija īstenojusi Pickman labā (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 3541)  ( 1 )

25

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

26.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1134/2009

(2009. gada 25. novembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 26. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 25. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

33,9

MK

37,7

TR

61,4

ZZ

44,3

0707 00 05

MA

52,9

TR

77,9

ZZ

65,4

0709 90 70

MA

42,1

TR

117,5

ZZ

79,8

0805 20 10

MA

65,9

ZZ

65,9

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

48,6

HR

68,1

MA

68,9

TR

72,2

ZZ

64,5

0805 50 10

AR

64,7

TR

72,5

ZA

61,6

ZZ

66,3

0808 10 80

AU

177,7

CN

90,7

MK

20,3

US

97,5

XS

24,5

ZA

111,4

ZZ

87,0

0808 20 50

CN

50,4

TR

85,0

US

131,0

ZZ

88,8


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


26.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1135/2009

(2009. gada 25. novembris),

ar ko paredz īpašus nosacījumus atsevišķu tādu produktu importam, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas valsts ir Ķīna, un ar ko atceļ Lēmumu 2008/798/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantā paredzēta iespēja pieņemt atbilstošus Kopienas ārkārtas pasākumus attiecībā uz pārtiku un barību, kas importēta no trešās valsts, lai aizsargātu cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi, ja šo risku nevar apmierinoši novērst ar dalībvalstu atsevišķi veiktajiem pasākumiem.

(2)

Komisija 2008. gada septembrī saņēma informāciju, ka zīdaiņiem paredzētā pienā un citos piena produktos Ķīnā ir konstatēts augsts melamīna līmenis. Lai novērstu veselības apdraudējumu, ko var izraisīt augsts melamīna līmenis barībā un pārtikā, ar Komisijas 2008. gada 14. oktobra Lēmumu 2008/798/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus tādu piena produktu vai pienu saturošu produktu importam, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas valsts ir Ķīna, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/757/EK (2), ir noteikts aizliegums Kopienā importēt produktus, kas satur pienu vai piena produktus, soju vai sojas produktus un kas paredzēti zīdaiņu un mazu bērnu īpašai diētai, un ir noteikta prasība dalībvalstīm sistemātiski pārbaudīt visus Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītos tādas barības un pārtikas sūtījumus, kas satur pienu, piena produktus, soju vai sojas produktus, kā arī pārbaudīt pārtikai un barībai paredzēta amonija bikarbonāta sūtījumus. Minētajā lēmumā 2,5 mg/kg tika atzīta par atbilstošu robežu starp nenovēršamu melamīna fona klātbūtni un kaitīgu piejaukumu.

(3)

Kopš 2009. gada janvāra ir būtiski samazinājies saskaņā ar Lēmuma 2008/798/EK 2. panta 4. punktu ātrās reaģēšanas sistēmā attiecībā uz pārtiku un barību (RASFF) iesūtīto paziņojumu skaits par pārāk augstu melamīna līmeni no Ķīnas ievestajos pārtikas produktos un barībā, un Ķīnas varas iestādes ir sniegušas garantijas attiecībā uz melamīna līmeņa kontroli šādos uz Kopienu eksportējamos produktos. Tādēļ ir lietderīgi pārskatīt Lēmumā 2008/798/EK paredzētos pasākumus.

(4)

Ņemot vērā to, ka zīdaiņu un mazu bērnu īpašai diētai paredzētie produkti, kas satur pienu vai piena produktus, soju vai sojas produktus, ir galvenais un atsevišķos gadījumos vienīgais zīdaiņu un mazu bērnu barības avots, ir lietderīgi saglabāt aizliegumu importēt Kopienā šādus produktus, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visi šāda veida produkti, kas ir nonākuši tirgū, nekavējoties tiek iznīcināti.

(5)

Tā kā ir būtiski samazinājies ātrās reaģēšanas sistēmā attiecībā uz pārtiku un barību (RASFF) saņemto paziņojumu skaits, visi Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītie tādas barības un pārtikas sūtījumi, kas satur pienu, piena produktus, soju vai sojas produktus, kā arī pārtikai un barībai paredzēta amonija bikarbonāta sūtījumi vairs nav sistemātiski jāpārbauda, tādējādi samazinot fizisko pārbaužu intensitāti. Tā kā 2,5 mg/kg joprojām uzskata par atbilstošu robežu starp nenovēršamu melamīna fona klātbūtni un kaitīgu piejaukumu, produkti, kuros melamīna līmenis ir augstāks, nedrīkst nonākt pārtikas un barības apritē un, ievērojot drošības noteikumus, ir jāiznīcina.

(6)

Tāpēc Lēmums 2008/798/EK ir attiecīgi jāgroza. Tomēr, ņemot vērā šo grozījumu noteikumu būtību, minēto lēmumu ir lietderīgi aizstāt ar regulu, kuru vēlāk varētu pārskatīt, pamatojoties uz dalībvalstīs veikto pārbaužu rezultātiem.

(7)

Šajā regulā minētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šajā regulā atsauces uz Ķīnu ir atsauces uz Ķīnas Tautas Republiku.

2. pants

Importa aizliegumi

1.   Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu produktu, kas satur pienu vai piena produktus, soju vai sojas produktus un kas ir paredzēti zīdaiņu un mazu bērnu īpašai diētai, importēšana Kopienā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvas 2009/39/EK par īpašas diētas pārtikas produktiem (3) nozīmē ir aizliegta.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai visi šāda veida produkti, kas ir nonākuši tirgū, nekavējoties tiktu izņemti no aprites un iznīcināti.

3. pants

Iepriekšēja paziņošana

Pārtikas un barības apritē iesaistītie tirgus dalībnieki vai to pārstāvji 4. panta 3. punktā minētajam kontroles punktam iepriekš paziņo paredzēto dienu un laiku, kad tiks saņemti visi Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtīti pārtikai un barībai paredzēti amonija bikarbonāta sūtījumi, kā arī tādas barības un pārtikas sūtījumi, kas satur pienu, piena produktus, soju vai sojas produktus.

4. pants

Kontroles pasākumi

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes veic dokumentu, identitātes un fiziskas pārbaudes, tostarp laboratorijas analīzes, Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītiem un Kopienā importējamiem tāda amonija bikarbonāta sūtījumiem, ko paredzēts izmantot barībā un pārtikā, kā arī tādas barības un pārtikas sūtījumiem, kas satur pienu, piena produktus, soju vai sojas produktus un nav minēti 2. panta 1. punktā.

Identitātes un fiziskās pārbaudes, tostarp paraugu ņemšana un melamīna līmeņa kontroles analīzes, ir jāveic apmēram 20 % šādu sūtījumu.

Dalībvalstis var veikt tādu citu Kopienā importējamu Ķīnas izcelsmes barības un pārtikas produktu izlases veida fiziskās pārbaudes, kuri satur daudz olbaltumvielu.

Šajā punktā minēto fizisko pārbaužu mērķis galvenokārt ir noteikt produktos melamīna līmeni, ja tāds ir konstatēts. Sūtījumi atrodas oficiālā kontrolē, līdz ir pieejami laboratorijas analīžu rezultāti.

2.   Ja pēc pārbaudēm, kas ir veiktas saskaņā ar 1. punktu, konstatē, ka kāds no produktiem satur vairāk nekā 2,5 mg/kg melamīna, tas nedrīkst nonākt barības un pārtikas apritē un, ievērojot drošības noteikumus, ir nekavējoties jāiznīcina.

3.   Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes veic kontroles punktos, kurus īpaši šim nolūkam izraudzījušās dalībvalstis.

Dalībvalstis izveido sabiedrībai pieejamo kontroles punktu sarakstu un dara to zināmu Komisijai.

4.   Lai sūtījumus laistu brīvā apgrozībā, barības un pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks vai tā pārstāvis uzrāda muitas dienestiem apliecinājumu, ka ir veiktas visas 1. punktā minētās oficiālās pārbaudes un ka veikto fizisko pārbaužu, ja tādas ir nepieciešamas, rezultāti ir pozitīvi.

5. pants

Ziņojumi

Dalībvalstis reizi trijos mēnešos iesniedz Komisijai ziņojumu par visu 4. panta 1. punktā minēto pārbaužu analīžu rezultātiem. Šos ziņojumus iesniedz mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

6. pants

Izmaksas

Visas izmaksas, kas rodas, veicot 4. panta 1. punktā minētās oficiālās pārbaudes, tostarp paraugu ņemšanu, analīzes, uzglabāšanu un visus saistībā ar neatbilstību veiktos pasākumus, sedz pārtikas un barības apritē iesaistītais tirgus dalībnieks.

7. pants

Atcelšana

Komisijas Lēmumu 2008/798/EK atceļ.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 25. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 273, 15.10.2008., 18. lpp.

(3)  OV L 124, 20.5.2009., 21. lpp.


26.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/6


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1136/2009

(2009. gada 25. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 attiecībā uz 1. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (IASB) 2008. gada 27. novembrī publicēja 1. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā pieņemšana, turpmāk “pārstrukturētais 1. SFPS”. Ar pārstrukturēto 1. SFPS aizstāj spēkā esošo 1. SFPS, lai 1. SFPS varētu vieglāk izmantot un turpmāk tajā veikt grozījumus. Pārstrukturētajā 1. SFPS no standarta arī izņemtas dažas novecojušas pārejas norādes un ietverti daži nebūtiski redakcionāli labojumi. Spēkā esošās prasības nav mainītas.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka pārstrukturētais 1. SFPS atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) atzinumu objektivitāti un neitralitāti (3), Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un Komisijai ziņoja, ka tas ir līdzsvarots un objektīvs.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā Regulai (EK) Nr. 1126/2008 tekstu 1. starptautiskais finanšu pārskatu standarts (SFPS) Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā pieņemšana aizstāj ar tekstu 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā pieņemšana (pārstrukturēts 2008. gadā), kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Uzņēmums piemēro SFPS 1. interpretāciju, kas iekļauta šīs regulas pielikumā, vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads pēc 2009. gada 31. decembra.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 25. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 199, 21.7.2006., 33. lpp.


PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

SFPS Nr. 1

Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā pieņemšana

“Pavairošana atļauta Eiropas Ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no IASB tīmekļa vietnē: www.iasb.org”.

1. STARPTAUTISKAIS FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja lietošana

MĒRĶIS

1.

Šī SFPS mērķis ir nodrošināt, lai uzņēmuma pirmie atbilstoši SFPS sagatavotie finanšu pārskati un starpperioda finanšu pārskati par attiecīgo perioda daļu ietvertu kvalitatīvu informāciju, kas:

(a)

ir izprotama lietotājiem un salīdzināma visos uzrādītājos periodos;

(b)

dod atbilstošu sākumpunktu uzskaitei saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un

(c)

ir sagatavota ar izmaksām, kas nepārsniedz gūto labumu.

DARBĪBAS JOMA

2.

Uzņēmums piemēro šo SFPS:

(a)

savos pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos un

(b)

katrā starpperioda finanšu pārskatā, ja tāds ir, ko tas saskaņā ar 34. SGS Starpperioda finanšu pārskati sniedz par attiecīgo pirmo atbilstoši SFPS sagatavoto finanšu pārskatu aptvertā perioda daļu.

3.

Uzņēmuma pirmie atbilstoši SFPS sagatavotie finanšu pārskati ir pirmie gada finanšu pārskati, kuros uzņēmums pieņem SFPS, skaidri un nepārprotami apliecinot, ka šie finanšu pārskati atbilst SFPS. Finanšu pārskati atbilstoši SFPS ir uzņēmuma pirmie atbilstoši SFPS sagatavotie finanšu pārskati, ja, piemēram, uzņēmums:

(a)

sniedzis savus pēdējos iepriekšējos finanšu pārskatus:

(i)

atbilstoši savas valsts prasībām, kas neatbilst SFPS visos aspektos;

(ii)

visos aspektos atbilstīgi SFPS, taču finanšu pārskatos nav skaidra un nepārprotama paziņojuma, ka tie atbilst SFPS;

(iii)

kuros ietverts skaidrs paziņojums par atbilstību dažiem, bet ne visiem SFPS;

(iv)

atbilstoši savas valsts prasībām, kas neatbilst SFPS, izmantojot dažus atsevišķus SFPS, lai uzskaitītu posteņus, uz kuriem neattiecas šīs valsts prasības vai

(v)

atbilstoši savas valsts prasībām, dažas summas salīdzinot ar summām, kas noteiktas saskaņā ar SFPS;

(b)

sagatavojis finanšu pārskatus atbilstoši SFPS tikai izmantošanai iekšējām vajadzībām, nepadarot tos pieejamus uzņēmuma īpašniekiem vai citiem ārējiem lietotājiem;

(c)

sagatavojis pārskatu komplektu saskaņā ar SFPS konsolidācijas nolūkā, nesagatavojot pilnu finanšu pārskatu komplektu, kā noteikts 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārskatīts 2007. gadā) vai

(d)

nav sniedzis finanšu pārskatus par iepriekšējiem periodiem.

4.

Šo SFPS piemēro, kad uzņēmums pirmo reizi pieņem SFPS. To nepiemēro, ja, piemēram, uzņēmums:

(a)

pārtrauc sniegt finanšu pārskatus saskaņā ar valsts prasībām, bet iepriekš ir sniedzis gan tos, gan arī citu finanšu pārskatu komplektu ar skaidru un nepārprotamu paziņojumu par atbilstību SFPS;

(b)

sniedzis finanšu pārskatus iepriekšējā gadā saskaņā ar valsts prasībām, un šajos finanšu pārskatos bijis ietverts skaidrs un nepārprotams paziņojums par atbilstību SFPS vai

(c)

iepriekšējā gadā sniedzis finanšu pārskatus, kuros bijis ietverts skaidrs un nepārprotams paziņojums par atbilstību SFPS, pat ja revidentu sagatavotajā revīzijas ziņojumā bijušas iebildes saistībā ar šiem finanšu pārskatiem.

5.

Šo SFPS nepiemēro grāmatvedības politiku izmaiņām uzņēmumā, kas jau piemēro SFPS. Uz šīm izmaiņām attiecas:

(a)

prasības par grāmatvedības politiku izmaiņām 8. SGS Perioda neto peļņa vai zaudējumi, fundamentālas kļūdas un grāmatvedības politiku izmaiņas un

(b)

īpašās pārejas prasības citos SFPS.

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

Atbilstoši SFPS sagatavots sākuma finanšu stāvokļa pārskats

6.

Uzņēmums datumā, kad notiek pāreja uz SFPS, sagatavo un sniedz sākuma finanšu stāvokļa pārskatu atbilstoši SFPS. Tas ir sākumpunkts tā uzskaitei atbilstoši SFPS.

Grāmatvedības politikas

7.

Uzņēmums izmanto tādas pašas grāmatvedības politikas savā atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā un visos periodos, kas ietverti saskaņā ar SFPS sagatavotajos pirmajos finanšu pārskatos. Šīs grāmatvedības politikas atbilst katram SFPS, kas ir spēkā pirmā SFPS pārskata perioda beigās, izņemot gadījumus, kas noteikti 13.-19. punktā un B-E pielikumā.

8.

Uzņēmums nepiemēro atšķirīgos SFPS variantus, kas bijuši spēkā agrāk. Uzņēmums var piemērot jaunu SFPS, kas vēl nav obligāts, ja tas atļauj agrāku piemērošanu.

Piemērs. Pēdējā SFPS varianta konsekventa piemērošana

Papildu informācija

A uzņēmuma pirmais SFPS pārskata periods beidzas 20X5. gada 31. decembrī. A uzņēmums nolemj sniegt salīdzināmu informāciju šajos finanšu pārskatos tikai par vienu gadu (sk. 21. punktu). Tādējādi tā pārejas datums SFPS ieviešanā ir uzņēmējdarbības sākums 20X4. gada 1. janvārī (vai attiecīgi uzņēmējdarbības beigšana 20X3. gada 31. decembrī). A uzņēmums iesniedza finanšu pārskatus katru gadu līdz 31. decembrim saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem līdz pat 20X4. gada 31. decembrim ieskaitot.

Prasību piemērošana

A uzņēmumam jāpiemēro SFPS, kas ir spēkā periodos, kas beidzas 20X5. gada 31. decembrī:

(a)

sagatavojot un sniedzot SFPS atbilstošu sākuma pārskatu par finanšu stāvokli 20X4. gada 1. janvārī;

(b)

sagatavojot un sniedzot savu finanšu stāvokļa pārskatu uz 2005. gada 31. decembri (ietverot salīdzināmās summas par 20X4. gadu), apvienoto ienākumu pārskatu, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un naudas plūsmas pārskatu par periodu līdz 20X5. gada 31. decembrim (ietverot salīdzināmās summas par 20X4. gadu) un atklājot informāciju (ietverot salīdzināmo informāciju par 20X4. gadu).

Ja jauns SFPS vēl nav obligāts, bet atļauj agrāku piemērošanu, A uzņēmums drīkst piemērot šo SFPS savos pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos, bet tas nav nepieciešams.

9.

Pārejas noteikumus citiem SFPS piemēro grāmatvedības politiku izmaiņām uzņēmumā, kas jau izmanto SFPS; tos nepiemēro pirmreizēja piemērotāja pārejai uz SFPS, izņemot gadījumus, kas noteikti B–E pielikumā.

10.

Izņemot gadījumus, kas aprakstīti 13.–19. punktā un B-E pielikumā, uzņēmums savā atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā:

(a)

atzīst visus aktīvus un saistības, kuru atzīšanu pieprasa SFPS;

(b)

neatzīst posteņus par aktīviem vai saistībām, ja SFPS neatļauj šo atzīšanu;

(c)

pārklasificē posteņus, ko tas ir atzinis saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem par viena veida aktīvu, saistībām vai pašu kapitāla sastāvdaļu, bet kas ir cita veida aktīvs, saistības vai pašu kapitāla sastāvdaļa saskaņā ar SFPS un

(d)

piemēro SFPS, novērtējot visus atzītos aktīvus un saistības.

11.

Grāmatvedības politikas, kuras uzņēmums izmanto savā atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā, var atšķirties no tām, ko tas izmantojis tajā pašā datumā, lietojot iepriekšējos vispārpieņemtos grāmatvedības principus. Tādējādi korekcijas izriet no notikumiem un darījumiem, kas bijuši pirms pārejas uz SFPS. Tādēļ uzņēmums atzīst šīs korekcijas tieši nesadalītajā peļņā (vai attiecīgi citā pašu kapitāla kategorijā) pārejas datumā SFPS ieviešanā.

12.

Šis SFPS nosaka divu kategoriju izņēmumus no principa, ka uzņēmuma atbilstoši SFPS sagatavotajam sākuma finanšu stāvokļa pārskatam jāatbilst katram SFPS:

(a)

B pielikums aizliedz dažu citu SFPS aspektu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu;

(b)

C–E pielikumi piešķir atbrīvojumus no dažām citu SFPS prasībām.

Izņēmumi attiecībā uz citu SFPS piemērošanu ar atpakaļejošu spēku

13.

Šis SFPS aizliedz dažu citu SFPS aspektu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu. Šie izņēmumi ir minēti 14.–17. punktā un B pielikumā.

Aplēses

14.

Atbilstoši SFPS veiktās uzņēmuma aplēses SFPS ieviešanas pārejas datumā atbilst aplēsēm, kas veiktas tam pašam datumam saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem (pēc korekcijām, lai atspoguļotu jebkuras grāmatvedības politiku atšķirības), ja vien nav objektīvu pierādījumu, ka šīs aplēses bija kļūdainas.

15.

Pēc pārejas datuma uz SFPS uzņēmums var saņemt informāciju par aplēsēm, ko tas ir veicis saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Saskaņā ar 14. punktu uzņēmumam pret šādas informācijas saņemšanu jāizturas tāpat kā pret nekoriģējošiem notikumiem pēc pārskata perioda saskaņā ar 10. SGS Notikumi pēc pārskata perioda. Piemēram, pieņemsim, ka uzņēmums uz SFPS pāriet 20X4. gada 1. janvārī un jauna informācija 20X4. gada 15. jūlijā pieprasa saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem 20X3. gada 31. decembrī veiktas aplēses pārskatīšanu. Uzņēmums neatspoguļo šo jauno informāciju savā atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā (ja vien aplēsēs nav jāveic korekcija par jebkurām grāmatvedības politiku atšķirībām vai nav objektīvu pierādījumu, ka aplēses bijušas kļūdainas). Tā vietā uzņēmumam jāatspoguļo šī jaunā informācija peļņā vai zaudējumos (vai attiecīgi citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā) gadam, kas beidzas 20X4. gada 31. decembrī.

16.

Uzņēmumam var būt jāveic aplēses atbilstoši SFPS pārejas datumā uz SFPS, kas šajā datumā nebija nepieciešamas saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Lai nepārkāptu 10. SGS nosacījumus, šīs aplēses atbilstoši SFPS atspoguļo apstākļus, kas bija spēkā pārejas datumā SFPS ieviešanā. Īpaši tirgus cenu, procentu likmju vai ārvalstu valūtas maiņas kursu aplēses pārejas datumā SFPS ieviešanā atspoguļo tirgus nosacījumus šajā datumā.

17.

14.–16. punkts attiecas uz atbilstoši SFPS sagatavotu sākuma finanšu stāvokļa pārskatu. Tos piemēro arī salīdzināmam periodam, kas uzrādīts uzņēmuma pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos, un tādā gadījumā atsauces uz pārejas datumu SFPS ieviešanā aizstāj ar atsaucēm uz šā salīdzināmā perioda beigām.

Atbrīvojumi no citiem SFPS

18.

Uzņēmums var izlemt izmantot vienu vai vairākus C-E pielikumā minētos atbrīvojumus. Uzņēmums nepiemēro šos atbrīvojumus analoģiski citiem posteņiem.

19.

Daži izņēmumi C-E pielikumos atsaucas uz patieso vērtību. Lai noteiktu patieso vērtību saskaņā ar šo SFPS, uzņēmums piemēro A pielikumā sniegto patiesās vērtības definīciju un citu SFPS norādītās vadlīnijas par konkrētā aktīva vai saistību patiesās vērtības noteikšanu. Šīs patiesās vērtības atspoguļo apstākļus, kas bijuši spēkā datumā, kurā tās tika noteiktas.

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA UN ATKLĀŠANA

20.

Šis SFPS neparedz atbrīvojumus no informācijas sniegšanas un atklāšanas prasībām citos SFPS.

Salīdzināmā informācija

21.

Saskaņā ar 1. SGS prasībām uzņēmuma pirmajos SFPS prasībām atbilstošajos finanšu pārskatos jāiekļauj vismaz trīs finanšu stāvokļa pārskati, divi peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu pārskati, divi atsevišķi peļņas vai zaudējumu aprēķini (ja tādi tiek sniegti), divi naudas plūsmu pārskati un divi pārskati par pašu kapitāla izmaiņām, kā arī attiecīgas piezīmes ar salīdzināmiem datiem.

Uz SFPS neattiecināmā salīdzināmā informācija un vēsturiskie kopsavilkumi

22.

Daži uzņēmumi uzrāda izvēlētu datu vēsturiskus kopsavilkumus par periodiem pirms pirmā perioda, par kuru tie uzrāda pilnīgu salīdzināmu informāciju saskaņā ar SFPS. Šis SFPS nepieprasa šādus kopsavilkumus, lai ievērotu SFPS atzīšanas un novērtēšanas prasības. Turklāt daži uzņēmumi uzrāda salīdzināmo informāciju saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, kā arī 1. SGS pieprasīto salīdzināmo informāciju. Jebkurā finanšu pārskatā, kas satur vēsturiskos kopsavilkumus vai salīdzināmu informāciju saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, uzņēmums:

(a)

skaidri apzīmē iepriekšējo saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem sagatavoto informāciju kā to informāciju, kas nav sagatavota atbilstoši SFPS un

(b)

atklāj to galveno korekciju būtību, kas to padarītu atbilstīgu SFPS. Uzņēmumam nav jānosaka šo korekciju apjoms.

Pārejas uz SFPS skaidrojums

23.

Uzņēmums skaidro, kā pāreja no iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem uz SFPS ietekmējusi tā uzrādīto finansiālo stāvokli, finansiālos rezultātus un naudas plūsmas.

Salīdzinājumi

24.

Lai izpildītu 23. punktu, uzņēmuma pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos ietver:

(a)

tā saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem uzrādītā pašu kapitāla saskaņošanu ar tā pašu kapitālu atbilstoši SFPS šādos datumos:

(i)

pārejas datumā SFPS ieviešanā un

(ii)

pēdējā perioda beigās, kas uzrādīts uzņēmuma pēdējos gada finanšu pārskatos, kuri sagatavoti saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

(b)

atbilstoši SFPS noteikto kopējo ienākumu salīdzinājumu ar kopējiem ienākumiem par pēdējo periodu uzņēmuma visjaunākajos gada finanšu pārskatos. Salīdzinājumu sāk ar kopējiem ienākumiem tajā pašā periodā saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem vai, ja uzņēmums šādu kopējo summu nav uzrādījis, ar peļņu vai zaudējumiem saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

(c)

ja uzņēmums pirmo reizi atzinis vai apvērsis zaudējumus no vērtības samazināšanās, sagatavojot sākuma finanšu stāvokļa pārskatu atbilstoši SFPS, – informāciju, kas būtu pieprasīta 36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās, ja uzņēmums būtu atzinis šos zaudējumus no vērtības samazināšanās vai apvērses periodā, kurš sākas ar pārejas datumu SFPS ieviešanā.

25.

Šā standarta 24. punkta a) un b) apakšpunktā pieprasītie salīdzinājumi sniedz pietiekamu informāciju, lai lietotāji varētu izprast būtiskās korekcijas finanšu stāvokļa pārskatā un apvienotajā ienākumu pārskatā. Ja uzņēmums sniedzis naudas plūsmas pārskatu saskaņā ar saviem iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, tas skaidro arī būtiskās korekcijas naudas plūsmas pārskatā.

26.

Ja uzņēmums uzzina par kļūdām, kas radušās, piemērojot iepriekšējos vispārpieņemtos grāmatvedības principus, 24. punkta a) un b) apakšpunktā pieprasītie saskaņojumi nodala šo kļūdu labojumu no grāmatvedības politiku izmaiņām.

27.

8. SGS neaplūko izmaiņas grāmatvedības politikā, kas rodas, uzņēmumam pirmo reizi piemērojot SFPS. Tādēļ 8. SGS informācijas atklāšanas prasības par grāmatvedības politiku izmaiņām nepiemēro uzņēmuma pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos.

28.

Ja uzņēmums nav sniedzis finanšu pārskatus par iepriekšējiem periodiem, tas jānorāda tā pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos.

Finanšu aktīvu vai finanšu saistību noteikšana

29.

Uzņēmumam atļauts noteikt iepriekš atzītu finanšu aktīvu vai finanšu saistības kā finanšu aktīvu vai finanšu saistības patiesā vērtībā, izmantojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu,, vai kā pieejamu pārdošanai saskaņā ar D19. punktu. Uzņēmums atklāj katrā kategorijā noteikto finanšu aktīvu vai finanšu saistību posteņu patiesās vērtības noteikšanas datumā un to klasifikāciju un uzskaites vērtības iepriekšējos finanšu pārskatos.

Patiesās vērtības izmantošana par domātajām izmaksām

30.

Ja uzņēmums izmanto patieso vērtību savā atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā par pamatlīdzekļu objekta, ieguldījuma īpašuma vai nemateriālā aktīva domātajām izmaksām (sk. D5. un D7. punktu), uzņēmuma pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos par katru posteni atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā atklāj:

(a)

šo patieso vērtību kopsummu un

(b)

to uzskaites vērtību kopējo korekciju, kas uzrādītas saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

Domāto izmaksu izmantošana ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopīgi kontrolētos uzņēmumos un asociētos uzņēmumos

31.

Līdzīgi, ja uzņēmums izmanto domātās izmaksas ieguldījumiem meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā atbilstoši SFPS sagatavotā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā atsevišķajos finanšu pārskatos (sk. D15. punktu), uzņēmums pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos atklāj:

(a)

kopējās domātās izmaksas tiem ieguldījumiem, kuriem domātās izmaksas ir to saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem iepriekš noteiktās uzskaites vērtības,

(b)

kopējās domātās izmaksas tiem ieguldījumiem, kuriem domātās izmaksas ir to patiesās vērtības un

(c)

uzskaites vērtību, kas uzrādītas saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem kopējo korekciju.

Starpperioda finanšu pārskati

32.

Lai izpildītu 23. punkta prasības, ja uzņēmums sniedz starpperioda finanšu pārskatu saskaņā ar 34. SGS par perioda daļu, kas ietverts tā pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos, uzņēmums papildus 34. SGS prasībām izpilda šādas prasības:

(a)

Katrs šāds starpperioda finanšu pārskats, ja uzņēmums sniedzis starpperioda finanšu pārskatu par iepriekšējā finanšu gada salīdzināmu starpperiodu, ietver:

(i)

pašu kapitāla atbilstoši iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem šā salīdzināmā starpperioda beigās salīdzinājumu ar pašu kapitālu saskaņā ar SFPS šajā datumā;

(ii)

salīdzinājumu ar kopējiem ienākumiem par salīdzināmu starpperiodu (pašreizējo un no gada sākuma līdz šim brīdim) atbilstoši SFPS. Salīdzinājumu sāk ar kopējiem ienākumiem šajā periodā saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem vai, ja uzņēmums šādu kopējo summu nav uzrādījis, ar peļņu vai zaudējumiem saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

(b)

papildus a) apakšpunktā pieprasītajiem salīdzinājumiem uzņēmuma pirmais starpperioda finanšu pārskats saskaņā ar 34. SGS par perioda daļu, kas ietilpst tā pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos, ietver salīdzinājumus, kas aprakstīti 24. punkta a) un b) apakšpunktā (kas papildināti ar 25. un 26. punktā prasīto informāciju), vai attiecīgu norādi uz citu publicētu dokumentu, kurā ietverti šie salīdzinājumi.

33.

34. SGS prasa minimālu atklāšanu, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka starpperioda finanšu pārskata lietotājiem ir pieejami arī pēdējie gada finanšu pārskati. Tomēr 34. SGS prasa uzņēmumam atklāt arī “notikumus vai darījumus, kas ir būtiski, lai izprastu kārtējo starpperiodu”. Tādēļ, ja pirmreizējs piemērotājs savos pēdējos gada finanšu pārskatos saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem nav atklājis informāciju, kas ir būtiska kārtējā starpperioda izpratnei, tam starpperioda finanšu pārskatā jāatklāj šī informācija vai jāietver attiecīga norāde uz citu publicētu dokumentu, kurā tā ietverta.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

34.

Uzņēmums piemēro šo SFPS, ja tā pirmie atbilstoši SFPS sagatavotie finanšu pārskati ir par periodu, kurš sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana.

35.

Uzņēmums piemēro D1.(n) un D23. punkta labojumus ikgadējiem periodiem, kuri sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 23. SGS Aizņēmumu izmaksas (pārskatīts 2007. gadā) agrākam periodam, labojumus piemēro šim agrākajam periodam.

36.

3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana (pārskatīts 2008. gadā) veikti labojumi 19. un C1. punktā, un C4. punkta f) un g) apakšpunktā. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) agrākam periodam, labojumus piemēro šim agrākajam periodam.

37.

27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (labots 2008. gadā) labots 13. un B7. punkts. Ja uzņēmums piemēro 27. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) agrākam periodam, labojumus piemēro šim agrākajam periodam.

38.

Ieguldījumu izmaksas meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā (1. SFPS un 27. SGS labojumi), kas izdoti 2008. gada maijā, pievienoti 31. punkts, D1. punkta g) apakšpunkts, D14. un D15. punkts. Uzņēmumam jāpiemēro šie punkti ikgadējiem periodiem ar 2009. gada 1. jūliju vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos punktus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

39.

B7. punkts labots ar SFPS uzlabojumi, kas izdoti 2008. gada maijā. Uzņēmumam šie labojumi jāpiemēro ikgadējiem periodiem, kuri sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 27. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) agrākam periodam, labojumus piemēro šim agrākajam periodam.

1. SFPS ATSAUKŠANA (PUBLICĒTS 2003. GADĀ)

40.

Šis SFPS aizstāj 1. SFPS (izdots 2003. gadā un grozīts 2008. gada maijā).

A papildinājums

Definētie termini

Šis pielikums ir SFPS neatņemama sastāvdaļa.

pārejas datums SFPS ieviešanā

Agrākā perioda sākums, par kuru uzņēmums sniedz pilnīgu salīdzināmu SFPS atbilstošu informāciju savos pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos.

domātās izmaksas

Summa, ko izmanto par izmaksu vai amortizēto izmaksu aizvietotāju noteiktā datumā. Turpmākais nolietojums vai amortizācija balstīti uz pieņēmuma, ka uzņēmums sākotnēji ir atzinis aktīvu vai saistības noteiktā datumā un ka izmaksas bijušas vienādas ar domātajām izmaksām.

patiesā vērtība

Summa, pret kuru varētu apmainīt aktīvu vai nokārtot saistības starp informētām, ieinteresētām pusēm nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā darījumā.

atbilstoši SFPS sagatavotie pirmie finanšu pārskati

Pirmie gada finanšu pārskati, kuros uzņēmums pieņem starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS) ar skaidru un nepārprotamu paziņojumu par atbilstību SFPS.

pirmais SFPS atskaites periods

Pēdējais pārskata periods, kas iekļauts uzņēmuma pirmajos SFPS finanšu pārskatos.

pirmreizējs piemērotājs

Uzņēmums, kas sniedz savus pirmos atbilstoši SFPS sagatavotos finanšu pārskatus.

starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS)

Standarti un interpretācijas, ko pieņēmusi Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (SGSP). Tie ietver:

(a)

starptautiskos finanšu pārskatu standartus;

(b)

starptautiskos grāmatvedības standartus; un

(c)

starptautiskās finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) vai bijušās Pastāvīgās interpretācijas komitejas (PIK) sniegtās interpretācijas.

atbilstoši SFPS sagatavots sākuma finanšu stāvokļa pārskats

Uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskats uz datumu, kad notiek pāreja uz SFPS.

iepriekšējie vispārpieņemtie grāmatvedības principi

Uzskaites pamats, kuru pirmreizējs piemērotājs izmantoja tieši pirms SFPS pieņemšanas.

B pielikums

Izņēmumi citu SFPS piemērošanai ar atpakaļejošu spēku

Šis pielikums ir SFPS neatņemama sastāvdaļa.

B1.

Uzņēmumam jāpiemēro šādi izņēmumi:

(a)

finanšu aktīvu un finanšu saistību atzīšanas pārtraukšana (B2. un B3. punkts),

(b)

riska ierobežošanas uzskaite (B4.-B6. punkts) un

(c)

nekontrolējoša līdzdalība (B7. punkts).

Finanšu aktīvu un finanšu saistību atzīšanas pārtraukšana

B2.

Ja vien B3. punktā tas ir atļauts, pirmreizējs piemērotājs piemēro atzīšanas pārtraukšanas prasības, ko paredz 39. SGS Finanšu instrumenti: tādu darījumu perspektīva atzīšana un novērtēšana, kas notikuši 2004. gada 1. janvārī vai pēc tam. Citiem vārdiem, ja pirmreizējs piemērotājs pārtrauc neatvasinātu finanšu aktīvu vai neatvasinātu finanšu saistību atzīšanu saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem pirms 2004. gada 1. janvāra notikušu darījumu rezultātā, tam nav jāatzīst šie aktīvi un saistības saskaņā ar SFPS (ja vien tie neatbilst atzīšanai vēlāka darījuma vai notikuma rezultātā).

B3.

Neskatoties uz B2. punktā izteiktajām prasībām, uzņēmums drīkst piemērot 39. SGS atzīšanas pārtraukšanas prasības attiecībā uz iepriekšējiem periodiem no tās dienas, kad uzņēmums izdara šo izvēli, ar noteikumu, ka informācija, kas nepieciešama, piemērojot 39. SGS tiem aktīvu un saistību posteņiem, kuru atzīšana tikusi pārtraukta iepriekšēju darījumu rezultātā, tika iegūta sākotnējās šo darījumu uzskaites reizē.

Riska ierobežošanas uzskaite

B4.

Saskaņā ar 39. SGS prasībām pārejas datumā SFPS ieviešanā uzņēmums:

(a)

novērtē visus atvasinātus instrumentus patiesajā vērtībā un

(b)

izslēdz visus atliktos zaudējumus un guvumus attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kas saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem tikuši uzrādīti, it kā tie būtu aktīvi vai saistības.

B5.

Uzņēmums neatspoguļo savā atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā tāda veida riska ierobežošanas attiecības, kas neatbilst riska ierobežošanas uzskaitei saskaņā ar 39. SGS (piemēram, daudzas riska ierobežošanas attiecības, ja riska ierobežošanas instruments ir naudas instruments vai rakstisks iespēju līgums, ja nodrošinātais postenis ir tīrā pozīcija vai ja riska ierobežošana sedz procentu risku līdz termiņa beigām turētā ieguldījumā). Tomēr, ja uzņēmums izraudzījies tīro pozīciju par nodrošinātu posteni saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, tas var izraudzīties atsevišķu posteni šīs tīrās pozīcijas ietvaros par nodrošinātu posteni atbilstoši SFPS ar nosacījumu, ka tas izdarīts ne vēlāk par pārejas datumu SFPS ieviešanā.

B6.

Ja pirms dienas, kad notikusi pāreja uz SFPS, uzņēmums noteicis darījumu kā apdrošinātu darījumu, bet apdrošināšana neatbilst 39. SGS riska apdrošināšanas uzskaites prasībām, uzņēmums piemēro 39. SGS 91. un 101. punkta nosacījumus, lai pārtrauktu riska ierobežošanas uzskaiti. Darījumus, kuri noslēgti pirms pārejas dienas SFPS ieviešanā, nedrīkst attiecībā uz iepriekšējiem periodiem noteikt kā apdrošinātus.

Nekontrolējoša līdzdalība

B7.

Pirmreizējs piemērotājs perspektīvi no pārejas datuma SFPS ieviešanā piemēro šādas 27. SGS (labots 2008. gadā) prasības:

(a)

28. punkta prasību, ka kopējie ienākumi ir attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem un nekontrolējošu līdzdalību pat tad, ja tāpēc nekontrolējošai līdzdalībai ir negatīvs atlikums,

(b)

30. un 31. punkta prasības, kas attiecināmas uz mātesuzņēmuma līdzdalības daļas apjoma izmaiņu uzskaitīšanu meitasuzņēmumā, kā rezultātā nenotiek kontroles zaudēšana un

(c)

34.–37. punkta prasības, uzskaitot kontroles zaudēšanu pār meitasuzņēmumu, un ar to saistītās 5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības 8A. punkta prasības.

Tomēr, ja pirmreizējs piemērotājs izvēlas retrospektīvi piemērot 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) iepriekšējai uzņēmējdarbības apvienošanai, tam saskaņā ar šī SFPS C1. punktu jāpiemēro arī 27. SGS (pārstrādāts 2008. gadā).

C papildinājums

Atbrīvojums uzņēmējdarbības apvienošanai

Šis pielikums ir SFPS neatņemama sastāvdaļa. Uzņēmums piemēro šīs prasības tādas uzņēmējdarbības apvienošanai, ko uzņēmums atzinis pirms pārejas datuma uz SFPS.

C1.

Pirmreizējs piemērotājs var izlemt nepiemērot 3. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) retrospektīvi iepriekšējai uzņēmējdarbības apvienošanai (uzņēmējdarbības apvienošana, kas notika pirms pārejas datuma SFPS ieviešanā). Taču, ja pirmreizējs piemērotājs pārveido kādas uzņēmējdarbības apvienošanas uzskaiti atbilstīgi 3. SFPS (pārskatīts 2008. gadā), tas pārveido visu vēlāko uzņēmējdarbības apvienošanu uzskaiti un piemēro arī 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) no tā paša datuma. Piemēram, ja pirmreizējs piemērotājs nolemj mainīt uzņēmējdarbības apvienošanas, kas veikta 20X6. gada 30. jūnijā, uzskaiti, tam jāmaina visu uzņēmējdarbības apvienošanu, kas veiktas starp 20X6. gada 30. jūniju un pārejas datumu uz SFPS, uzskaiti un tam arī jāpiemēro 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem), sākot ar 20X6. gada 30. jūniju.

C2.

Uzņēmumam nav nepieciešams piemērot 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme retrospektīvi patiesās vērtības korekcijām un nemateriālai vērtībai, kas veidojušās saistībā ar uzņēmējdarbības apvienošanos, kas notikusi pirms pārejas datuma uz SFPS. Ja uzņēmums nepiemēro 21. SGS retrospektīvi šīm patiesās vērtības korekcijām un nemateriālai vērtībai, tam jāaplūko tie kā uzņēmuma aktīvi un saistības nevis kā iegādātā uzņēmuma aktīvi un saistības. Tāpēc šīs nemateriālās vērtības un patiesās vērtības korekcijas ir vai nu jau izteiktas uzņēmuma pārskata valūtā, vai nemonetāri ārvalstu valūtas posteņi, kurus uzrāda, lietojot valūtas kursu, kas piemērots saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

C3.

Uzņēmums var piemērot 21. SGS retrospektīvi patiesās vērtības korekcijām un nemateriālai vērtībai, kas radusies:

(a)

no visām uzņēmējdarbības apvienošanām, kas notikušas pirms pārejas datuma SFPS ieviešanā, vai

(b)

no visām uzņēmējdarbības apvienošanām, kuru uzskaiti uzņēmums nolēmis mainīt, lai izpildītu 3. SGS prasības, kā atļauts augstāk C1. punktā.

C4.

Ja pirmreizējs piemērotājs retrospektīvi nepiemēro 3. SGS iepriekšējai uzņēmējdarbības apvienošanai, tas šo uzņēmējdarbības apvienošanu ietekmē šādi:

(a)

Pirmreizējais piemērotājs saglabā tādu pašu klasifikāciju (kā likumīgā iegādātāja veiktā iegāde, likumīgā iegādātā uzņēmuma veiktā apvērstā iegāde vai līdzdalības apvienošana) kā savos saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem sagatavotajos finanšu pārskatos.

(b)

Pirmreizējais piemērotājs atzīst visus uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā iegūtos aktīvus un saistības pārejas datumā SFPS ieviešanā, kas nav:

(i)

daži finanšu aktīvi un finanšu saistības, kuru atzīšana pārtraukta saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem (sk. B2. punktu) un

(ii)

aktīvi, to skaitā, nemateriālā vērtība, un saistības, kas nebija atzītas pircēja konsolidētajā finanšu stāvokļa pārskatā saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem un arī saistībā ar SFPS neatbilstu atzīšanai iegādātā uzņēmuma atsevišķā finanšu stāvokļa pārskatā (sk. f)–i) apakšpunktu).

Pirmreizējais piemērotājs atzīst jebkuras izrietošas izmaiņas, koriģējot nesadalīto peļņu (vai, vajadzības gadījumā, citu pašu kapitāla kategoriju), ja vien izmaiņas nerodas nemateriāla aktīva atzīšanas rezultātā, kurš iepriekš bija iekļauts nemateriālo aktīvu vērtībā (sk. g) un i) apakšpunktu).

(c)

Pirmreizējais piemērotājs izslēdz no sava atbilstoši SFPS sagatavotā sākuma finanšu stāvokļa pārskata jebkuru saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem atzīto posteni, kas neatbilst atzīšanai par aktīvu vai saistībām atbilstoši SFPS. Pirmreizējais piemērotājs izrietošās izmaiņas uzskaita šādi:

(i)

pirmreizējais piemērotājs var būt klasificējis pagātnes uzņēmējdarbības apvienošanu kā iegādi un tās rezultātā atzinis kā nemateriālu aktīvu tādu posteni, kas nav atzīstams par aktīvu saskaņā ar 38. SGS Nemateriālie aktīvi. Tas pārklasificē šo posteni (un saistīto atlikto nodokli un mazākuma līdzdalību, ja tādi ir) par nemateriālās vērtības daļu (ja vien tas nav atskaitījis nemateriālo vērtību tieši no pašu kapitāla saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, sk. g) un i) apakšpunktu);

(ii)

pirmreizējais piemērotājs atzīst visas pārējās izrietošās izmaiņas nesadalītajā peļņā (1);

(d)

SFPS pieprasa dažu aktīvu un saistību vēlāku novērtēšanu pēc metodes, kas nav balstīta uz sākotnējo vērtību, kā, piemēram, novērtēšanu patiesajā vērtībā. Pirmreizējais piemērotājs šādi novērtē šos aktīvus un saistības savā atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā pat tad, ja tos iegādājies vai uzņēmies iepriekšējā uzņēmējdarbības apvienošanā. Tas atzīst jebkuras izrietošās izmaiņas uzskaites vērtībā, koriģējot nesadalīto peļņu (vai, vajadzības gadījumā, citu pašu kapitāla kategoriju) nevis nemateriālo vērtību;

(e)

Tūlīt pēc uzņēmējdarbības apvienošanas šajā uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāto aktīvu un uzņemto saistību uzskaites vērtība saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem ir to domātās izmaksas atbilstoši SFPS attiecīgajā datumā. Ja SFPS prasa šo aktīvu un saistību uz izmaksām balstītu novērtēšanu vēlākā datumā, šīs domātās izmaksas ir pamats uz izmaksām balstītam nolietojumam vai amortizācijai no uzņēmējdarbības apvienošanas datuma;

(f)

Ja pagātnē notikušā uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāts aktīvs vai uzņemtas saistības nav atzītas saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, aktīvu vai saistību domātās izmaksas nav pielīdzināmas nullei atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā. Tā vietā iegādātājs atzīst un novērtē aktīvu vai saistības savā konsolidētajā finanšu stāvokļa pārskatā pēc metodes, ko SFPS prasītu iegādātā uzņēmuma atsevišķajā finanšu stāvokļa pārskatā. Piemēram: ja iegādātājs saskaņā ar saviem iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem nav kapitalizējis iepriekšējā uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātu finanšu nomu, tas kapitalizē šo nomu savos konsolidētajos finanšu pārskatos, kā to 17. SGS Noma pieprasītu iegādātajam uzņēmumam veikt savā atsevišķajā atbilstoši SFPS sagatavotajā finanšu stāvokļa pārskatā. Līdzīgi, ja iegādātājs saskaņā ar saviem iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem nav atzinis nosacītās saistības, kas joprojām ir spēkā pārejas datumā SFPS ieviešanā, tam šajā datumā saistības ir jāatzīst, ja vien 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi neaizliedz to atzīšanu iegādātā uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā. Un otrādi, ja aktīvs vai saistības ir iekļauti nemateriālajā vērtībā saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, bet būtu jāatzīst atsevišķi saskaņā ar 3. SGS, šis aktīvs vai saistības paliek nemateriālajā vērtībā, ja vien SFPS neprasa aktīva vai saistību atzīšanu iegādātā uzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos;

(g)

Nemateriālās vērtības uzskaites vērtība atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā ir tās uzskaites vērtība saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem pārejas datumā SFPS ieviešanā pēc šādām divām korekcijām:

(i)

Ja tas prasīts minētajā c) apakšpunkta i) daļā, pirmreizējais piemērotājs palielina nemateriālās vērtības uzskaites vērtību, kad tas pārklasificē posteni, ko tas atzinis par nemateriālu aktīvu saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Līdzīgi, ja B2. punkta f) apakšpunktā prasīts, lai pirmreizējais piemērotājs atzītu nemateriālu aktīvu, kas bija iekļauts atzītajā nemateriālā vērtībā saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, pirmreizējais piemērotājs attiecīgi samazina nemateriālās vērtības uzskaites vērtību (un vajadzības gadījumā koriģē atlikto nodokli un mazākuma līdzdalību);

(ii)

neatkarīgi no tā, vai ir kāda norāde par to, ka nemateriālā vērtība var būt samazinājusies, pirmreizējais piemērotājs piemēro 36. SGS, pārbaudot nemateriālās vērtības samazināšanos pārejas datumā SFPS ieviešanā un atzīstot jebkurus vērtības samazināšanās radītus zaudējumus nesadalītajā peļņā (vai, ja to pieprasa 36. SGS, – pārvērtēšanas pārsniegumā). Vērtības samazināšanās pārbaudi pamato ar apstākļiem pārejas datumā SFPS ieviešanā;

(h)

Nemateriālo aktīvu vērtības uzskaites vērtībai neveic citas korekcijas pārejas datumā SFPS ieviešanā. Piemēram, pirmreizējais piemērotājs nemaina nemateriālo aktīvu vērtības uzskaites vērtību:

(i)

lai izslēgtu šajā uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātu nepabeigtu pētniecības un attīstības pasākumu izmaksas (ja vien attiecīgais nemateriālais aktīvs neatbilst atzīšanai saskaņā ar 38. SGS iegādātā uzņēmuma atsevišķā finanšu stāvokļa pārskatā);

(ii)

lai koriģētu nemateriālās vērtības iepriekšējo amortizāciju;

(iii)

lai apvērstu nemateriālās vērtības korekcijas, kuras neatļautu 3. SFPS, bet kuras tika veiktas saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem sakarā ar aktīvu un saistību korekcijām no uzņēmējdarbības apvienošanas datuma līdz pārejas datumam uz SFPS;

(i)

Ja pirmreizējais lietotājs atzina nemateriālo vērtību saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem kā pašu kapitāla samazinājumu:

(i)

šī nemateriālā vērtība nav jāatzīst atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā. Bez tam tas nepārklasificē šo nemateriālo vērtību uz peļņu vai zaudējumiem, ja tas atsavina meitasuzņēmumu vai ja samazinās meitasuzņēmumā veiktā ieguldījuma vērtība;

(ii)

korekcijas, kas izriet no pirkuma atlīdzību ietekmējošu iespējamu apstākļu iznākuma, atzīst nesadalītajā peļņā;

(j)

Saskaņā ar saviem iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem pirmreizējais piemērotājs var nebūt konsolidējis iepriekšējā uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātu meitasuzņēmumu (piemēram, tāpēc, ka mātesuzņēmums to neuzskatīja par meitasuzņēmumu saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem vai nesagatavoja konsolidētos finanšu pārskatus). Pirmreizējais piemērotājs koriģē meitasuzņēmuma aktīvu un saistību uzskaites vērtības pēc vērtībām, kuras SFPS pieprasītu atsevišķā meitasuzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā. Nemateriālās vērtības domātās izmaksas pārejas datumā SFPS ieviešanā ir vienādas ar starpību starp:

(i)

mātesuzņēmuma līdzdalību šajās koriģētajās uzskaites vērtībās un

(ii)

tā meitasuzņēmumā veiktā ieguldījuma izmaksām mātesuzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos.

(k)

Mazākuma līdzdalības un atliktā nodokļa novērtēšana izriet no pārējo aktīvu un saistību novērtēšanas. Tādēļ iepriekš minētās atzīto aktīvu un saistību korekcijas ietekmē nekontrolējošo līdzdalību un atlikto nodokli.

C5.

Atbrīvojumus attiecībā uz pagātnes uzņēmējdarbības apvienošanas gadījumiem piemēro arī pagātnes ieguldījumu asociētos uzņēmumos iegādei un līdzdalības iegūšanai kopuzņēmumos. Bez tam, C1. punktam izvēlēto datumu piemēro arī visām šīm iegādēm.


(1)  Šīs izmaiņas ietver pārklasifikācijas no vai uz nemateriāliem aktīviem, ja nemateriālā vērtība nav atzīta par aktīvu saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Tas notiek, ja saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem uzņēmums a) atskaitīja nemateriālo vērtību tieši no pašu kapitāla vai b) neuzskatīja uzņēmējdarbības apvienošanu par iegādi.

D pielikums

Atbrīvojumi no citiem SFPS

Šis pielikums ir SFPS neatņemama sastāvdaļa.

D1.

Uzņēmums var izlemt izmantot vienu vai vairākus šādus atbrīvojumus:

(a)

maksājumi ar akcijām (D2. un D3. punkts),

(b)

apdrošināšanas līgumi (D4. punkts),

(c)

patiesā vērtība vai pārvērtēšana par domātām izmaksām (D5.– D8. punkts),

(d)

noma (D9. punkts),

(e)

darbinieku pabalsti (D10. un D11. punkts),

(f)

kumulatīvās pārrēķināšanas starpības (D12. un D13. punkts),

(g)

ieguldījumi meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos un kopīgi kontrolētajos uzņēmumos (D14. un D15. punkts),

(h)

meitasuzņēmumu, asociēto uzņēmumu un kopuzņēmumu aktīvi un saistības (D16. un D17. punkts),

(i)

salikti finanšu instrumenti (D18. punkts),

(j)

iepriekš atzītu finanšu instrumentu noteikšana (D19. punkts),

(k)

finanšu aktīvu vai finanšu saistību novērtēšana patiesajā vērtībā to sākotnējās atzīšanas brīdī (D20. punkts),

(l)

pamatlīdzekļu izmaksās iekļautās likvidācijas saistības (D21. punkts),

(m)

finanšu aktīvu vai nemateriālo aktīvu uzskaite saskaņā ar 12. SFPIK Vienošanās par pakalpojumu koncesiju (D22. punkts) un

(n)

aizņēmumu izmaksas (D23. punkts).

Uzņēmums nepiemēro šos atbrīvojumus analoģiski citiem posteņiem.

Maksājumi ar akcijām

D2.

Pirmreizējam piemērotājam ir ieteicams, bet nav obligāti piemērot 2. SFPS Maksājums ar akcijām pašu kapitāla instrumentiem, kas piešķirti pēc 2002. gada 7. novembra. Pirmreizējam piemērotājam ir ieteicams, bet nav obligāti, piemērot 2. SFPS pašu kapitāla instrumentiem, kas piešķirti pēc 2002. gada 7. novembra un garantēti pirms pēdējā no a) pārejas datuma SFPS ieviešanā un b) 2005. gada 1. janvāra. Tomēr, ja pirmreizējais pielietotājs izvēlas piemērot 2. SFPS šādiem pašu kapitāla instrumentiem, tas var to darīt tikai tad, ja uzņēmums ir publiskojis šo pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, kas noteikta novērtēšanas datumā, kā noteikts 2. SFPS. Saistībā ar visiem piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem, kuriem šis 2. SFPS netiek piemērots (piemēram, 2002. gada 7. novembrī vai pirms tam piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem), pirmreizējam pielietotājam tomēr jāatklāj 2. SFPS 44. un 45. punktā pieprasītā informācija. Ja pirmreizējais piemērotājs pārveido piešķiršanas nosacījumus pašu kapitāla instrumentiem, kuriem 2.SFPS nav bijis piemērots, uzņēmumam netiek pieprasīts piemērot 2. SFPS 26.– 29. punktu, ja pārveidošana ir notikusi pirms pārejas datuma SFPS ieviešanā.

D3.

Pirmreizējam piemērotājam ir ieteicams, bet nav obligāti piemērot 2. SFPS saistībām, kuras rada maksājumi ar akcijām, kas tika apmaksāti pirms pārejas datuma SFPS ieviešanā. Pirmreizējam pielietotājam ir arī ieteicams, bet nav obligāti piemērot 2. SFPS attiecībā uz saistībām, kas apmaksātas pirms 2005. gada 1. janvāra. Par saistībām, kurām piemēro 2. SFPS, pirmreizējam piemērotājam netiek pieprasīts pārveidot salīdzinošo informāciju, ja šī informācija attiecas uz periodu vai datumu pirms 2002. gada 7. novembra.

Apdrošināšanas līgumi

D4.

Pirmreizējs piemērotājs var pielietot pārejas noteikumus, kas aprakstīti 4. SFPS Apdrošināšanas līgumi. 4. SFPS ierobežo apdrošināšanas līgumu grāmatvedības politiku maiņu, ieskaitot pirmreizēja piemērotāja veiktas izmaiņas.

Patiesā vērtība vai pārvērtēšana kā domātās izmaksas

D5.

Uzņēmums var izlemt novērtēt pamatlīdzekļu objektu pārejas datumā SFPS ieviešanā patiesajā vērtībā un izmantot šo patieso vērtību kā tā domātās izmaksas šajā datumā.

D6.

Pirmreizējs piemērotājs var izlemt izmantot pamatlīdzekļu objekta iepriekšējo pārvērtēšanu saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem pārejas datumā SFPS ieviešanā vai pirms tam kā domātās izmaksas pārvērtēšanas datumā, ja pārvērtēšanas datumā pārvērtēšana bijusi visumā salīdzināma ar:

(a)

patieso vērtību vai

(b)

izmaksām vai amortizētajām izmaksām atbilstoši SFPS, kas koriģētas, lai atspoguļotu, piemēram, vispārējo vai specifisko cenu indeksa izmaiņas.

D7.

Izvēles, kuras iekļautas D5. un D6. punktā, ir pieejamas arī:

(a)

ieguldījuma īpašumam, ja uzņēmums izlemj izmantot 40. SGS Ieguldījuma īpašums norādīto izmaksu modeli un

(b)

nemateriāliem aktīviem, kas atbilst:

(i)

38. SGS minētajiem atzīšanas kritērijiem (to skaitā, ticamam sākotnējo izmaksu novērtējumam) un

(ii)

38. SGS minētajiem pārvērtēšanas kritērijiem (to skaitā, aktīva tirgus esamībai).

Uzņēmums neizmanto šīs izvēles citiem aktīviem vai saistībām.

D8.

Pirmreizējs piemērotājs var būt noteicis domātās izmaksas saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem dažiem vai visiem saviem aktīviem un saistībām, novērtējot aktīvus un saistības to patiesajā vērtībā vienā konkrētā datumā sakarā ar kādu notikumu, piemēram, privatizāciju vai sākotnējo publisko piedāvājumu. Šos notikuma izraisītos patiesās vērtības novērtējumus var saistībā ar SFPS izmantot kā domātās izmaksas šīs novērtēšanas datumā.

Noma

D9.

Pirmreizējs piemērotājs var piemērot pārejas noteikumus saistībā ar 4. SFPIK Noteikšana, vai vienošanās ietver nomu. Tādējādi pirmreizējs piemērotājs, pamatojoties uz faktiem un tajā laikā esošajiem apstākļiem, var noteikt, vai līgums, kas pastāvēja pārejas datumā SFPS ieviešanā, iekļauj nomu.

Darbinieku pabalsti

D10.

Saskaņā ar 19. SGS Darbinieku pabalsti uzņēmums var izlemt izmantot “koridora” metodi, kas atstāj neatzītus dažus aktuāros guvumus un zaudējumus. Šīs metodes retrospektīva piemērošana prasa, lai uzņēmums sadalītu atzītā daļā un neatzītā daļā kumulatīvos aktuāros guvumus un zaudējumus no plāna sākuma līdz pārejas datumam SFPS ieviešanā. Tomēr pirmreizējs piemērotājs var izlemt atzīt visus kumulatīvos aktuāros guvumus un zaudējumus pārejas datumā SFPS ieviešanā pat tad, ja tas izmanto “koridora” metodi saistībā ar vēlākiem aktuāriem guvumiem un zaudējumiem. Ja pirmreizējs piemērotājs izmanto šo izvēli, tas to piemēro visiem plāniem.

D11.

Uzņēmums var atklāt 19. SGS 120A. punkta p) apakšpunktā prasītās summas kā tādas, ko katrā uzskaites periodā nosaka perspektīvi no pārejas datuma SFPS ieviešanā.

Kumulatīvas pārrēķināšanas starpības

D12.

Saskaņā ar 21. SGS uzņēmums:

(a)

atzīst dažas pārrēķināšanas starpības kā citus peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotos ienākumus un uzkrāj tās kā atsevišķu pašu kapitāla sastāvdaļu un

(b)

atsavinot darbību ārvalstīs, pārklasificē kumulatīvo pārrēķina starpību par šo darbību ārvalstīs (vajadzības gadījumā ieskaitot guvumus un zaudējumus par saistītiem riska ierobežojumiem) no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā daļu no atsavināšanas guvumiem vai zaudējumiem.

D13.

Tomēr pirmreizējam piemērotājam nav jāpilda šīs prasības attiecībā uz kumulatīvām pārrēķināšanas starpībām, kas pastāvēja pārejas datumā SFPS ieviešanā. Ja pirmreizējs piemērotājs izmanto šo atbrīvojumu:

(a)

kumulatīvās pārrēķināšanas starpības visām darbībām ārvalstīs tiek pielīdzinātas nullei pārejas datumā SFPS ieviešanā un

(b)

guvumos vai zaudējumos saistībā ar darbības ārvalstīs turpmāku atsavināšanu neietilpst pārrēķināšanas starpības, kas radušās pirms pārejas datuma SFPS ieviešanā, un ietilpst vēlākas pārrēķināšanas starpības.

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopīgi kontrolētos uzņēmumos un asociētos uzņēmumos

D14.

Ja uzņēmums gatavo atsevišķus finanšu pārskatus, 27. SGS (labots 2008. gadā) prasa uzskaitīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopīgi kontrolētos uzņēmumos un asociētos uzņēmumos vai nu:

(a)

pēc izmaksām vai

(b)

saskaņā ar 39. SGS.

D15.

Ja pirmreizējs piemērotājs novērtē šādu ieguldījumu pēc izmaksām saskaņā ar D14. punktu, tas savā atsevišķajā atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā novērtē šo ieguldījumu kā vienu no šādām summām:

(a)

izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar 27. SGS vai

(b)

domātām izmaksām. Šāda ieguldījuma domātās izmaksas ir tā:

(i)

patiesā vērtība (noteikta saskaņā ar 39. SGS) uzņēmuma pārejas datumā SFPS ieviešanā atsevišķos finanšu pārskatos vai

(ii)

pēc iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem novērtēta uzskaites vērtība šajā datumā.

Pirmreizējs piemērotājs var izvēlēties vai nu augšminēto (i), vai (ii) punktu, lai novērtētu savu ieguldījumu katrā meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā, ko tas izvēlas novērtēt ar domāto izmaksu palīdzību.

Meitasuzņēmumu, asociēto uzņēmumu un kopuzņēmumu aktīvi un saistības

D16.

Ja meitasuzņēmums kļūst par pirmreizēju piemērotāju vēlāk nekā tā mātesuzņēmums, tad meitasuzņēmums savos finanšu pārskatos novērtē savus aktīvus un saistības:

(a)

uzskaites vērtībās, kas tiktu iekļautas mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, pamatojoties uz mātesuzņēmuma pārejas datumu SFPS ieviešanā, ja nebūtu notikušas korekcijas konsolidācijas procedūrās un tādas uzņēmējdarbības apvienošanas ietekmei, kurā mātesuzņēmums iegādājās meitasuzņēmumu vai

(b)

uzskaites vērtībās, ko prasa pārējie SFPS, pamatojoties uz meitasuzņēmuma pārejas datumu SFPS ieviešanā. Šīs uzskaites vērtības varētu atšķirties no a) apakšpunktā minētajām uzskaites vērtībām:

(i)

ja atbrīvojumi šajā SFPS noved pie novērtējumiem, kas ir atkarīgi no pārejas datuma SFPS ieviešanā,

(ii)

ja meitasuzņēmuma finanšu pārskatos izmantotās grāmatvedības politikas atšķiras no konsolidētajos finanšu pārskatos izmantotajām grāmatvedības politikām. Piemēram, meitasuzņēmums var izmantot 16. SGS Pamatlīdzekļi norādīto izmaksu modeli kā savu grāmatvedības politiku, turpretim grupa var izmantot pārvērtēšanas modeli.

Līdzīga izvēle ir pieejama asociētam uzņēmumam vai kopuzņēmumam, kas kļūst par pirmreizēju piemērotāju vēlāk nekā uzņēmums, kuram ir būtiska ietekme vai kopīga kontrole pār to.

D17.

Tomēr, ja uzņēmums kļūst par pirmreizēju piemērotāju vēlāk nekā tā meitasuzņēmums (vai asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums), tad uzņēmums savos konsolidētajos finanšu pārskatos novērtē meitasuzņēmuma (vai asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma) aktīvus un saistības tādās pašās uzskaites vērtībās kā meitasuzņēmuma (vai asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma) finanšu pārskatos pēc konsolidācijas koriģēšanas un pašu kapitāla uzskaites korekcijām, kā arī tādas uzņēmējdarbības apvienošanas ietekmes koriģēšanas, kurā uzņēmums iegādājies meitasuzņēmumu. Līdzīgi, ja mātesuzņēmums kļūst par pirmreizēju piemērotāju saviem atsevišķajiem finanšu pārskatiem agrāk vai vēlāk nekā saviem konsolidētajiem finanšu pārskatiem, tas novērtē aktīvus un saistības tajās pašās vērtībās abos finanšu pārskatos, izņemot konsolidācijas korekcijas.

Salikti finanšu instrumenti

D18.

32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana prasa uzņēmumam sākumā sadalīt saliktu finanšu instrumentu atsevišķās saistību un pašu kapitāla sastāvdaļās. Ja saistību sastāvdaļa ir izpildīta, 32. SGS piemērošana retrospektīvi ietver divu pašu kapitāla daļu atdalīšanu. Pirmā daļa ir nesadalītajā peļņā un atspoguļo kumulatīvos procentus, kas pieauguši par saistību sastāvdaļu. Otra daļa atspoguļo sākotnējo pašu kapitāla sastāvdaļu. Tomēr saskaņā ar šo SFPS pirmreizējam piemērotājam šīs abas daļas nav jāatdala, ja saistību sastāvdaļa vairs nepastāv pārejas datumā SFPS ieviešanā.

Iepriekš atzītu finanšu instrumentu noteikšana

D19.

39. SGS pieļauj finanšu instrumenta noteikšanu sākotnējās atzīšanas brīdī kā pieejamu pārdošanai vai (ja tas atbilst noteiktiem kritērijiem) kā finanšu aktīvu vai finanšu saistības patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus. Neskatoties uz šo prasību, šādos apstākļos piemērojami izņēmumi:

(a)

uzņēmumam ļauts noteikt instrumentu kā pieejamu pārdošanai pārejas datumā SFPS ieviešanā,

(b)

pārejas datumā SFPS ieviešanā uzņēmumam ļauts noteikt finanšu instrumentu kā finanšu aktīvu vai finanšu saistības patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus, ja aktīvs vai saistības šajā datumā atbilst 39. SGS 9 b) punkta i) apakšpunkta, 9 b) punkta ii) apakšpunkta vai 11A. punkta prasībām.

Finanšu aktīvu vai finanšu saistību novērtēšana patiesajā vērtībā to sākotnējās atzīšanas brīdī

D20.

Neskatoties uz 7. un 9. punkta prasībām, uzņēmums drīkst piemērot 39. SGS AG76. punkta pēdējā teikuma un AG76.A punkta prasības vienā no šādiem veidiem:

(a)

perspektīvi darījumiem, kas veikti pēc 2002. gada 25. oktobra vai

(b)

perspektīvi darījumiem, kas veikti pēc 2004. gada 1. janvāra.

Pamatlīdzekļu izmaksās iekļautās likvidācijas saistības

D21.

1. SFPIK Izmaiņas esošajās likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgās saistībās prasa izdarīt noteiktus grozījumus esošajās likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgās saistībās, kuras jāpieskaita vai jāatskaita no attiecīgā aktīva izmaksām; koriģētā nolietojamā aktīva summa turpmāk tiek norakstīta tā lietderīgās lietošanas laikā. Tomēr pirmreizējam pielietotājam nav jāpilda šīs prasības attiecībā uz saistībām, kas radušās pirms pārejas datuma SFPS ieviešanā. Ja pirmreizējs pielietotājs izmanto šo atbrīvojumu, tam:

(a)

jānovērtē saistības pārejas datumā SFPS ieviešanā saskaņā ar 37. SGS

(b)

pieņemot, ka ir attiecināma 1. SFPIK, jāaplēš summa, kura būtu bijusi iekļauta attiecīgā aktīva izmaksās saistību rašanās brīdī, diskontējot saistību summu līdz šai dienai, izmantojot tās pagātnes ar risku koriģētas diskonta likmes (likmju) optimālo aplēsi, kādu tas būtu piemērojis šādām saistībām attiecīgajā periodā

(c)

jāaprēķina uzkrātais nolietojums par šo summu uz dienu, kad notikusi pāreja uz SFPS, pamatojoties uz esošo aktīva lietderīgā lietošanas laika aplēsi un izmantojot pieņemto nolietojuma politiku saskaņā ar SFPS.

Finanšu aktīvi vai nemateriālie aktīvi, ko uzskaita saskaņā ar 12. SFPIK

D22.

Pirmreizējs piemērotājs var pielietot pārejas noteikumus, kas aprakstīti 12. SFPIK.

Aizņēmumu izmaksas

D23.

Pirmreizējs piemērotājs drīkst piemērot pārejas noteikumus, kas aprakstīti 23. SGS 27. un 28. punktā (pārstrādāts 2007. gadā). Šajos punktos atsauces uz spēkā stāšanās datumu interpretējamas kā uz 2009. gada 1. jūliju vai pārejas datumu SFPS ieviešanā, izvēloties vēlāko datumu.

E papildinājums

Īstermiņa atbrīvojumi no SFPS

Šis pielikums ir SFPS neatņemama sastāvdaļa.

[Šis pielikums ir rezervēts nākotnē iespējamiem īstermiņa atbrīvojumiem].


26.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/21


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1137/2009

(2009. gada 25. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Insalata di Lusia (AĢIN))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot minētās regulas 17. panta 2. punktu, Itālijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Insalata di Lusia” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 25. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV C 89, 18.4.2009., 13. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa.   Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

ITĀLIJA

Insalata di Lusia (AĢIN)


26.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/23


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1138/2009

(2009. gada 25. novembris),

ar ko apstiprina grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Bitto (ACVN))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam “Bitto”, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1263/96 (3).

(2)

Attiecīgie grozījumi nav maznozīmīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē, un Komisija, piemērojot minētās regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja grozījumu pieteikumu (4). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šie grozījumi ir jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo apstiprina šīs regulas pielikumā minētā nosaukuma specifikācijas grozījumus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 25. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.

(3)  OV L 163, 2.7.1996., 19. lpp.

(4)  OV C 87, 16.4.2009., 20. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.3. grupa.   Siers

ITĀLIJA

Bitto (ACVN)


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

26.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/25


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 13. maijs)

par pasākumiem C 20/07 (ex NN 31/07), ko Spānija īstenojusi Pickman labā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 3541)

(Autentisks ir tikai teksts spāņu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/849/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punktu,

pēc aicinājuma ieinteresētajām personām iesniegt savas piezīmes (1) saskaņā ar iepriekš citēto pantu un ņemot vērā to piezīmes,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Pēc sūdzībām, kas izteiktas 2006. gada 5. aprīlī reģistrētajā vēstulē, par to, ka Spānijas iestādes sniegušas valsts atbalstu uzņēmumam Pickman – La Cartuja de Sevilla S.A. (turpmāk tekstā – “Pickman” vai “uzņēmums”), Eiropas Komisija (turpmāk tekstā – “Komisija”) vēstulēs, kas datētas ar 2006. gada 12. aprīli un 2007. gada 12. februāri, pieprasīja Spānijas iestādēm informāciju, un Spānijas iestādes uz tām atbildēja ar vēstulēm, kas reģistrētas 2006. gada 7. jūnijā, 2006. gada 30. augustā un 2007. gada 18. aprīlī.

(2)

Komisija 2007. gada 27. jūnijā informēja Spānijas iestādes par to, ka tā nolēmusi sākt procedūras un saņēmusi Spānijas iestāžu 2007. gada 15. septembra un 2007. gada 26. novembra vēstules ar piezīmēm.

(3)

Pēc tam, kad 2007. gada 10. oktobrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī bija publicēts lēmums par procedūru sākšanu atbilstīgi Līguma 88. panta 2. punktam (turpmāk tekstā – “lēmums par procedūru sākšanu”), kurā Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes, tā saņēma 2007. gada 26. novembrī un 2008. gada 7. aprīlī reģistrētās atbalsta saņēmēja vēstules ar piezīmēm. Šīs piezīmes 2008. gada 12. februārī un 2008. gada 11. aprīlī pārsūtīja Spānijas iestādēm, kas atbildēja 2008. gada 2. aprīlī. Apsvērumi no trešām personām netika saņemti.

2.   ATBALSTA SAŅĒMĒJS

(4)

Pickman ir 1841. gadā Seviļā reģistrēts trauku un porcelāna ražotājs. Uzņēmums galvenokārt ražojis augstas klases amatnieciskus izstrādājumus un tiešās pārdošanas ceļā tos piegādājis viesnīcām, restorāniem un ēdināšanas uzņēmumiem, kā arī tirgojis tos ar mazumtirdzniecības veikalu starpniecību. Nesen tas dažādojis savu piedāvājumu un ienācis arī korporatīvo dāvanu un hosteļu uzņēmējdarbības tirgū. Pickman šobrīd nodarbina ap 140 darbinieku, un 2005. gadā tā apgrozījums bija 4,28 miljoni euro. Tāpēc tas jāuzskata par vidēju uzņēmumu (2).

(5)

Pickman darbojas keramikas tirgū, kura kopējais pārdošanas apjoms ir aptuveni 26 miljardi euro, kas saskaņā ar aprēķiniem atbilst vienai trešdaļai pasaules ražošanas kopapjoma, un kurā nodarbināti 222 000 cilvēku. Konkrētākam šī tirgus segmentam, proti, galda un dekoratīvo preču segmentam, ir noteiktas tam raksturīgas iezīmes, proti, tas ir ļoti darbietilpīgs, cieši saistīts ar galapatērētājiem un tajā vērojama liela konkurence dizaina un kvalitātes ziņā. Šis tirgus ir atvērts Kopienas iekšējai tirdzniecībai, un Apvienotā Karaliste un Vācija ir tā galvenās ražotājvalstis un patērētājvalstis, savukārt Spānijas daļa šajā tirgū ir mazāka par 5 % un pastāv konkurence ražotāju starpā. Valsts līmenī Spānijā aktīvi darbojas 11 uzņēmumi, nodarbinot aptuveni 3 000 darbinieku, un to kopējais gada pārdošanas apjoms sasniedz 60 miljonus izstrādājumu, kuru kopējā vērtība gadā ir 84 miljoni euro (3).

3.   PASĀKUMI

(6)

Pasākumi, kas veido lēmuma par procedūru sākšanu priekšmetu, ir šādi (4):

2. pasākums: Pickman sociālās apdrošināšanas parāda 3,29 miljonu euro apmērā atcelšana ar īpašu līgumu, kas noslēgts 2000. gada 11. aprīlī un atšķiras no vispārīgā kreditoru līguma;

3. līdz 6. pasākums: virkne aizdevumu ar līdzdalību, kuru kopējā summa sasniedz 1,87 miljonus euro, un subsīdijas materiāliem un nemateriāliem ieguldījumiem, kuru kopējais apmērs ir 2,59 miljoni euro, kas paredzētas pārstrukturēšanas plānā, ko Pickman iesniedzis Junta de Andalucía [Andalūzijas reģiona pašvaldībai], kas to apstiprināja 2004. gada 2. martā, kā norādīts lēmuma par procedūru sākšanu 50., 51. un 52. punktā;

7. pasākums: garantija, ko piešķīrusi Agencia de Innovación y Desarrollo de Andalucía [Andalūzijas Inovāciju un attīstības aģentūra] (turpmāk tekstā – “IDEA”), 1,3 miljonu euro apmērā, t. i., 80 % no 1,65 miljonu euro aizdevuma, par kuru Pickman risināja sarunas ar banku un par kuru puses vienojās 2005. gada 28. decembrī. Garantija nav piemērota.

4.   PROCEDŪRAS SĀKŠANAS IEMESLI

(7)

Lēmumā par procedūru sākšanu Komisijas pagaidu secinājumā norādīts, ka 2. līdz 7. pasākums varētu būt uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(8)

Tā kā pasākumu primārais mērķis, iespējams, bija palīdzēt grūtībās nonākušam uzņēmumam, Komisija uzskatīja, ka piemērojamas Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (5) (turpmāk tekstā – “2004. gada pamatnostādnes”), jo 7. pasākums, ja tas ietvertu valsts atbalstu, bija pieņemts pēc šo pamatnostādņu stāšanās spēkā.

(9)

Komisija savā provizoriskajā novērtējumā jo īpaši norādīja, ka:

pasākumi, ņemot vērā to veidu un ilgumu, nav uzskatāmi par atbalstu glābšanas nolūkā,

Pickman varētu gūt labumu no pārstrukturēšanas atbalsta, taču pārstrukturēšanas plāna trūkuma dēļ nebūtu iespējams izvērtēt, vai šis pasākums atjaunotu uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju.

(10)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija nolēma sākt formālu izmeklēšanas procedūru, lai kliedētu savas šaubas gan attiecībā uz apspriežamo pasākumu atbilstību valsts atbalstam, gan attiecībā uz to saderību ar kopējo tirgu.

5.   SPĀNIJAS IESTĀŽU APSVĒRUMI

(11)

Pēc tam, kad Spānijas iestādes saņēma informāciju par lēmumu par procedūru sākšanu, tās iesniedza šādus apsvērumus par atsevišķiem apspriežamajiem pasākumiem.

2. pasākums:   parāda Tesorería de la Seguridad Social [Sociālās apdrošināšanas kasei anulēšana].

(12)

Attiecībā uz 2. pasākumu Spānijas iestādes norāda, ka Sociālās apdrošināšanas kasei, kurai ir priviliģēta kreditora statuss, bija priekšrocības pār parastajiem kreditoriem un tā pēc prioritātes ierindojās uzreiz pēc kreditoriem ar garantijām un parādiem uzņēmuma darbiniekiem. Tāpēc šī priviliģētā statusa priekšrocība nav absolūtā prioritāte, bet gan tas, ka šis statuss ļauj kreditoram izvairīties no vispārīgā kreditoru līguma parakstīšanas un izvēlēties noslēgt īpašu līgumu, lai nodrošinātu nosacījumus, kuriem, pamatojoties uz piemērojamajiem dalībvalsts tiesību aktiem, jābūt labvēlīgākiem par vispārīgajā kreditoru līgumā paredzētajiem. Spānijas iestādes arī sīki apraksta tikai divas iespējamās alternatīvas, proti, noteiktu materiālu un nemateriālu aktīvu apķīlāšanu. Tomēr tām nav prioritātes pār citām iepriekš reģistrētām ķīlām vai darbiniekiem paredzētiem maksājumiem, un tāpēc, ļoti iespējams, to rezultātā Pickman parādi tiktu atmaksāti mazākā apmērā.

(13)

Spānijas iestādes labo lēmuma par procedūru sākšanu 16. punktā izteikto apgalvojumu, norādot, ka saskaņā ar vispārīgo kreditoru līgumu ir bijušas divas alternatīvas, nevis tikai divas kumulatīvas iespējas: piedzīt vai nu 5 % prasību 75 dienu laikā, vai 20 % prasību 17 gados bez procentiem.

(14)

Tomēr, izmantojot tās priviliģēto stāvokli, Sociālās apdrošināšanas kase neparakstīja vispārīgo kreditoru līgumu un izvēlējās noslēgt īpašu līgumu, kas, pēc tās domām, nodrošināja labākas piedziņas izredzes nekā vispārīgais kreditoru līgums. Attiecīgi Pickman, kurš Sociālās apdrošināšanas kasei bija parādā 4 miljonus euro, piekrita samaksāt 18 % no šīs summas astoņu gadu laikā, kā arī procentus ar gada likmi 3,25 %. Turklāt īpašajā līgumā bija iekļauta garantija, ka līguma darbību automātiski izbeigs, ja kāds cits kreditors saņems labvēlīgākus nosacījumus. Faktiski pēc tam, kad bija izmaksāti EUR 595 676,89 darbiniekiem, Pickman2004. gada 27. maijā samaksāja EUR 2 012 786,39.

(15)

Visbeidzot, Spānijas iestādes apgalvo, ka “vispārējie procenti”, kas minēti lēmuma par procedūru sākšanu 18. punktā, ir daļa no vispārīgas formulas, ko izmanto visos saistībā ar parādu piedziņas procedūrām noslēgtajos līgumos. Faktiski Sociālās apdrošināšanas kase mēģināja piedzīt no debitora maksimālo iespējamo summu, tādējādi rīkojoties atbilstīgi tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, un tā noliedz, ka tai būtu bijuši citi nodomi, izņemot panākt maksimālo iespējamo piedziņu.

7. pasākums:   valsts garantija aizdevumam

(16)

Spānijas iestādes apgalvo, ka atbilstīgi Komisijas paziņojumam par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (6) (turpmāk tekstā – “paziņojums par garantijām”) pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu. Pirmkārt, Pickman nav uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu, un šāds statuss ir nepieciešams, lai saņemtu aizdevumu bez valsts iejaukšanās, jo uzņēmuma situācija 2005. gadā tik ievērojami uzlabojās, ka tā darbības rezultāti 2006. gadā bija pozitīvi un tas baudīja banku uzticību, kuras tam faktiski piešķīra aizdevumu ar parastajiem tirgus noteikumiem, t. i., ar Euribor likmi, kas tajā laikā bija 2,783. punkti, plus 1,25. punkti.

(17)

Turklāt Spānijas iestādes apgalvo, ka valsts atbalsts netika piesaistīts, jo garantija attiecās tikai uz vienu noteiktu finanšu darījumu, proti, segumu 80 % (1,3 miljonu euro) apmērā no kopējās aizdevuma summas uz ierobežotu laiku – 10 gadiem. Papildus tam Spānijas iestādes norāda, ka Pickman par garantiju maksājis atbilstīgi tirgus cenai, jo tas veicis ikgadējo piemaksu 1,5 % apmērā un arī par labu IDEA reģistrējis ķīlu, kas pati par sevi atbildusi 13 % no nekustamā īpašuma vērtības EUR 10 950 000.

3. līdz 6. pasākums:   aizdevumi ar līdzdalību un subsīdijas

(18)

Spānijas iestādes nenoliedz, ka 3. līdz 6. pasākums ietvēra atbalstu, taču apgalvo, ka tās par tiem neziņoja, jo uzskatīja, ka pasākumi bija daļa no atbalsta shēmas ieguldījumu, darbavietu radīšanas un MVU atbalstam Andalūzijā, kurā bija paredzēta arī iespēja sniegt glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu grūtībās nonākušiem MVU, un šo shēmu Komisija jau bija apstiprinājusi (7) (turpmāk tekstā – “apstiprinātā shēma”).

(19)

Šajā sakarā Spānijas iestādes apgalvo, ka nodrošināta atbilstība visiem apstiprinātajā shēmā paredzētajiem nosacījumiem. Tās pieļauj, ka netika precīzi ievērots noteikums, kas paredz maksimālo atļauto vienam atbalsta saņēmējam piešķiramo kopsummu 4 miljonu euro apmērā, jo 3. līdz 6. pasākumā piešķirtā kopējā summa bija 4,46 miljoni euro. Tomēr tās uzskata, ka neziņošana Komisijai par nelielo summas pārsniegumu 0,46 miljonu euro apmērā vai pat par kopējo atbalsta apmēru ir administratīvs pārkāpums, kas būtībā neietekmē pasākuma atbilstību apstiprinātajai shēmai, un tas ir fakts, kurš Komisijai būtu pamatoti jāatzīst.

(20)

No otras puses, Spānijas iestādes norāda, ka būtu jāizvērtē 3. līdz 6. pasākuma atbilstība 1999. gadā pieņemtajām Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (8) (turpmāk tekstā – “1999. gada pamatnostādnes”), jo tās bija vienīgās spēkā esošās pamatnostādnes laikā, kad piešķīra atbalstu, kas bija vienreizējs darījums atbilstīgi pārstrukturēšanas plānam, ko nosūtīja Spānijas iestādēm apstiprinātās shēmas kontekstā. Faktiski, pretēji Komisijas veiktajam provizoriskajam novērtējumam lēmumā par procedūru sākšanu, Spānijas iestādes uzskata, ka 7. pasākums nebūtu jāuzskata par valsts atbalstu (sk. iepriekš 15. un 16. apsvērumu), jo pēc 2004. gada pamatnostādņu publicēšanas pārstrukturēšanas atbalsts netika piešķirts.

(21)

Turklāt Spānijas iestādes norāda uz to, ka saskaņā gan ar 1999., gan ar 2004. gada pamatnostādnēm atbalsts būtu uzskatāms par saderīgu pārstrukturēšanas atbalstu. Faktiski 2003. gadā Pickman nodarbināja 128 cilvēkus un uzņēmuma apgrozījums bija 2,35 miljoni euro, tāpēc tas uzskatāms par MVU, t. i., tāda veida uzņēmumu, kura gadījumā Komisijas apstiprinājums plānam nav nepieciešams. Jebkurā gadījumā pārstrukturēšanas plāns atbilst Komisijas prasībām, ņemot vērā to, ka tā termiņš ir seši gadi, tas aprobežojas ar minimālo apmēru, kas nepieciešams, lai atjaunotu Pickman dzīvotspēju atbilstīgi pievienotajam tirgus pētījumam, un tas paredz, ka uzņēmumam Pickman jāsniedz ievērojams ieguldījums savas dzīvotspējas nodrošināšanā. Šajā sakarā Spānijas iestādes min lēmumu, kurā Komisija apstiprinājusi neizziņotu pārstrukturēšanas atbalstu citam Spānijas MVU, kas darbojas vienā nozarē ar Pickman, Porcelanas del Principado  (9), pamatojoties uz atbilstību pēc būtības 1999. gada pamatnostādņu nosacījumiem un uz ierobežoto konkurences izkropļojumu, ko radījis šis atbalsts.

(22)

Visbeidzot, Spānijas iestādes uzsver Pickman nozīmīgumu Andalūzijas un Spānijas vietējai rūpniecībai, pretnostatot tās senās vēsturiskās un kultūras tradīcijas ierobežotajam konkurences izkropļojumam, ko radījis atbalsts, kas piešķirts MVU ar ļoti ierobežotu tirgus daļu.

6.   TREŠO PERSONU APSVĒRUMI

(23)

Pēc lēmuma par procedūru sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Komisija saņēma tikai atbalsta saņēmēja Pickman apsvērumus par dažādiem apspriežamajiem pasākumiem. Šie apsvērumi ir apkopoti 24. līdz 32. punktā.

2. pasākums:   parāda Sociālās apdrošināšanas kasei anulēšana

(24)

Pickman apstrīd Komisijas veiktās provizoriskās analīzes slēdzienu par to, ka 2. pasākums ietver valsts atbalstu, un piekrīt Spānijas iestāžu argumentiem, ka īpašais līgums, ko noslēdza ar Sociālās apdrošināšanas kasi, bija priviliģēts un garantēja īsāko iespējamo piedziņas termiņu, kas atbilst rīcības modelim, ko tirgus ekonomikā izvēlētos privāts kreditors. Atbalsta saņēmējs arī norāda, ka kopš tā laika visi Pickman parādi Sociālās apdrošināšanas kasei ir piedzīti un pēc tam regulāri veiktas iemaksas.

7. pasākums:   valsts garantija aizdevumam

(25)

Pickman apgalvo, ka 7. pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu, jo tas atbilst visiem četriem paziņojumā par garantijām paredzētajiem nosacījumiem.

(26)

Faktiski 2005. gada decembrī Pickman atguvās no krīzes, un tā zaudējumi bija samazinājušies no vairāk nekā 2 miljoniem euro 2004. gadā līdz aptuveni 0.15 miljoniem euro 2005. gadā. Turklāt uzņēmumam izdevās iegūt aizdevumu ar parastajiem tirgus noteikumiem un tas, vēl grūtībās esot, faktiski saņēma aizdevumu 3,3 miljonu euro apmērā no Monte de Piedad y Caja de Ahorros de Huelva y Sevilla, nodrošinot šī aizdevuma kopējo summu ar ķīlu. Valsts garantija aizdevumam 1,6 miljonu euro apmērā sedza ne vairāk par 80 % no šī aizdevuma, un tās termiņš bija tikai desmit gadu. Visbeidzot, uzņēmums par šo aizdevumu samaksāja tirgus cenu: Pickman maksāja gada piemaksu 1,5 % apmērā un pilnībā nodrošināja garantiju ar daļu no sava nekustamā īpašuma kā ķīlu par labu IDEA.

(27)

Atbildot uz Komisijas pieprasījumu aprēķināt Pickman nekustamā īpašuma vērtību pēdējos gados, Pickman nosūtīja divus neatkarīgus aprēķinus, kas datēti ar 2005. gada 31. maiju (EUR 10 962 598,56) un 2007. gada 4. oktobri (EUR 12 512 066,27). 2004. gada 20. maijā nekustamais īpašums nebija ieķīlāts, savukārt 2007. gada 8. maijā tam bija reģistrētas divas ķīlas, no kurām pirmā bija par labu Monte de Piedad y Caja de Ahorros de Huelva y Sevilla, bet otrā – par labu IDEA, un to apmēri bija attiecīgi EUR 3 300 000 plus procenti un izmaksas un EUR 1 300 000 plus EUR 104 000 izmaksās. Pickman apgalvo, ka abu ķīlu kopējā summa joprojām bija ievērojami mazāka par nekustamā īpašuma aprēķināto vērtību un tādējādi ļoti ierobežotajam riskam, ko uzņēmās IDEA, bija pienācīgs segums, pamatojoties uz parasti maksājamo vispārējo tirgus cenu. Tāpēc Pickman uzskata, ka ir nodrošināta atbilstība četriem nosacījumiem un tam netika sniegts valsts atbalsts.

3. līdz 6. pasākums:   aizdevumi ar līdzdalību un subsīdijas

(28)

Pickman neatsaucas uz Komisijas sākotnējo novērtējumu, kurā secināts, ka pasākumi ietver valsts atbalstu, tomēr uzņēmums apgalvo, ka tie ir saderīgi ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu un ir iekļauti apstiprinātajā shēmā, kas paredz iespēju nodrošināt grūtībās nonākušu MVU glābšanu un pārstrukturēšanu.

(29)

Pickman norāda, ka pasākumi atbilst prasībai, kas paredzēta apstiprinātajā shēmā, un tie pārsniedz 4 miljonu euro griestus tikai par 0,46 miljoniem euro, kas ir ievērojami mazāk par 10 miljoniem euro – slieksni, kas noteikts 1999. gada pamatnostādņu par MVU atbalsta shēmām 68. punktā.

(30)

Apstiprinātā shēma tāpat kā 1999. gada pamatnostādnes paredz to, ka atbalstam jāaprobežojas ar nepieciešamo minimumu un atbalsta saņēmējam jāsniedz ievērojams ieguldījums plānā, lai atjaunotu savu ilgtermiņa dzīvotspēju, tomēr tā neparedz kompensējošus pasākumus. Vienīgais atbalsta saņēmējam saistošais pienākums ir nepalielināt ražošanas jaudu.

(31)

Pickman apgalvo, ka pārstrukturēšanas plāns, kas atļauj 3. līdz 6. pasākumu un kuru 2003. gada oktobrī izstrādāja neatkarīgs vērtētājs Auditoria y Consulta S.A., un kuru 2004. gada martā apstiprinājušas Spānijas iestādes, pilnībā atbilst iepriekš minētajām prasībām attiecībā uz “vienreiz, pēdējoreiz” principu, nepieciešamību, savu līdzdalību, aizliegumu palielināt ražošanas jaudu un ilgtermiņa dzīvotspējas perspektīvām dažādu scenāriju gadījumā.

(32)

Visbeidzot, Pickman uzsver, ka pasākumi nav radījuši nesamērīgu tirgus izkropļojumu un ir snieguši labumu vidējam uzņēmumam, kas atrodas 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā reģionā un kuram ir ļoti ierobežota tirgus daļa kopējā tirdzniecības apjoma izteiksmē, un kas ir pilnībā ievērojis apstiprinātā pārstrukturēšanas plāna grafiku un kopš 2006. gada ir pienācīgi uzlabojis savu finanšu situāciju, kā rezultātā nav bijis vajadzības īstenot kompensējošus pasākumus.

(33)

Attiecībā uz Pickman apsvērumiem Spānijas iestādes pilnībā piekrīt izteiktajiem argumentiem, kā arī secinājumam, ka 2. un 7. pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu, savukārt 3. līdz 6. pasākums ietver atbalstu, kas jebkurā gadījumā ir saderīgs ar kopējo tirgu.

7.   NOVĒRTĒJUMS

(34)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(35)

Pamatojoties uz Spānijas iestāžu un atbalsta saņēmēja iesniegto apsvērumu secību, Komisija provizoriski izvērtēs 7. pasākumu pēc tam, kad tā būs izvērtējusi 2. pasākumu. Lēmumā par procedūru sākšanu paredzēts un šajā lēmumā noteikts, ka 7. pasākuma klasifikācija faktiski ietekmē noteikumu kopumu, kas jāpiemēro atlikušajam 3. līdz 6. pasākumam.

2. pasākums:   parāda Sociālās apdrošināšanas kasei anulēšana

(36)

Attiecībā uz 2. pasākumu Komisija lēmumā par procedūru sākšanu pauda bažas par to, vai Sociālās apdrošināšanas kase sarunās par Pickman parādu rīkojusies kā privāts kreditors.

(37)

Pirmkārt, atbilstīgi Spānijas tiesību aktiem kredīti attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām ir izskatāmi priviliģētā kārtā, ciktāl kreditoram ir iespēja noslēgt īpašu līgumu, nevis piedalīties nepriviliģētajiem kreditoriem pieejamajos procesos (10).

(38)

Šajā sakarā informācija, ko iesniegušas Spānijas iestādes un kuru apstiprina abu līgumu kopijas, liecina par to, ka Sociālās apdrošināšanas kases un Pickman noslēgtais īpašais līgums paredz labvēlīgākus nosacījumus nekā līgums, kuru uzņēmums noslēdzis ar parastajiem kreditoriem. Faktiski ar parastajiem kreditoriem noslēgtais līgums sniedza tiem tikai divas izvēles iespējas – piedzīt 5 % prasību 75 dienās vai 20 % prasību 17 gados bez procentiem, savukārt īpašais līgums ļāva valstij piedzīt 18 % tās kredīta 8 gados ar gada procentu likmi 3,25 % un parādu attiecīgi piedzina pilnā apmērā un atbilstīgi paredzētajam grafikam.

(39)

Komisija arī atzīst, ka Pickman (iespējamās) likvidācijas gadījumā vienīgā Sociālās apdrošināšanas kasei pieejamā alternatīva būtu mēģināt piedzīt tās kredītu, apķīlājot noteiktus materiālos un nemateriālos aktīvus. Tomēr Spānijas iestādes uzskatāmi apliecinājušas, ka šī nebūtu rezultatīva alternatīva: materiālo aktīvu apķīlāšanai nebija reālas vērtības, ņemot vērā iepriekš par labu valsts iestādei RUMASA reģistrētās ķīlas priviliģēto statusu, un ir pamats piekrist Spānijas iestāžu viedoklim, ka jebkāda nemateriālo aktīvu apķīlāšana būtu apšaubāma, ņemot vērā Spānijas tiesību aktos paredzēto atkarību no potenciālajiem pircējiem, attiecībā uz kuriem šiem aktīviem, ja tos nodalītu no uzņēmuma nosaukuma, būtu ļoti ierobežota vērtība vai vispār nebūtu vērtības. Tāpēc šķiet, ka likvidācijas scenārijs nebūtu bijis tik labvēlīgs kā tas, kuru patiesībā apsvēra Spānijas iestādes, kuru priviliģēto stāvokli skaidri paredzēja īpašais līgums, kura 10. pantā īpaši noteikts, ka līgums zaudētu spēku, ja ar kādu citu no kreditoriem vēlāk tiktu noslēgta vienošanās par izdevīgākiem nosacījumiem.

(40)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija uzskata, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka Sociālās apdrošināšanas kase rīkojusies atbilstīgi tirgus ekonomikas kreditora principam, atbilstīgi spriedumam Tubacex  (11) lietā, kurš meklē alternatīvu, kas faktiski garantētu lielākās iespējamās summas piedziņu ar visefektīvākajiem nosacījumiem. Tāpēc Komisija secina, ka pasākums, kas ietver Pickman sociālās apdrošināšanas parādu anulēšanu, nav uzskatāms par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

7. pasākums:   valsts garantija aizdevumam

(41)

Attiecībā uz 7. pasākumu Komisija lēmumā par procedūru sākšanu paudusi bažas par to, ka Pickman būtu varējis saņemt aizdevumu 1,6 miljonu euro apmērā no bankas Caja Provincial San Fernando de Sevilla y Jerez bez IDEA garantijas, kas segtu 1,3 miljonus euro.

(42)

Komisija ir izvērtējusi pasākumu paziņojuma par garantijām kontekstā. Faktiski, kā norādīts 4. sadaļā, atsevišķa garantija nav uzskatāma par valsts atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu, ja: i) aizņēmējs nav nonācis finanšu grūtībās; ii) aizņēmējs principā ir spējīgs iegūt aizdevumu ar tirgus noteikumiem bez valsts iejaukšanās; iii) garantija ir saistīta ar specifisku finanšu darījumu, ir paredzēta fiksētai summai, attiecas uz ne vairāk kā 80 % no aizdevuma summas un tiek sniegta uz ierobežotu termiņu; un iv) par garantiju ir maksāts atbilstīgi tirgus cenai, kas atspoguļo dažādus faktorus, piemēram, garantijas termiņu un sniegto nodrošinājumu.

(43)

Pamatojoties uz paziņojumu par garantijām un Komisijas saistīto praksi, ir izpildīts iii) nosacījums, jo neīstenotā garantija ir saistīta ar noteiktu aizdevumu, tai ir 10 gadu termiņš un tā sedz tikai 80 % no šī aizdevuma, t. i., fiksētu summu 1,3 miljonus euro.

(44)

Attiecībā uz i) nosacījumu Komisija uzskata, ka 2005. gada 28. decembrī, kad tika sniegts aizdevums un garantija, pārstrukturēšanas periods nebija beidzies. Tomēr ir taisnība, ka 2005. gada decembrī Pickman finanšu situācija bija ievērojami uzlabojusies un pārstrukturēšanas plānā bija sasniegts konsolidācijas posms, un 2006. gadā tika reģistrēta peļņa 0,7 miljonu euro apmērā. Šo iemeslu dēļ nedrīkst izslēgt iespēju, ka garantijas piešķiršanas brīdī Pickman vairs nebija grūtībās nonācis uzņēmums. Tomēr, tā kā pārstrukturēšanas periods nebija beidzies, nedrīkst izslēgt iespēju, ka Pickman nebija nonācis grūtībās. Tādējādi Komisija nedrīkst izslēgt iespēju, ka garantija nav izvērtēta atbilstīgi tirgus noteikumiem.

(45)

Attiecībā uz ii) nosacījumu jānorāda, ka 2004. gadā, kad Pickman noteikti bija uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu, tas saņēma 3,3 miljonu euro aizdevumu no Monte de Piedad y Caja de Ahorros de Huelva y Sevilla, jo uzņēmums spēja šo aizdevumu pilnībā nodrošināt, ieķīlājot daļu savu aktīvu.

(46)

A fortiori nevar apgalvot, ka Pickman nebūtu varējis iegūt aizdevumu bez valsts iejaukšanās 2005. gada beigās. Atšķirībā no 2004. gada, kad uzņēmumam neizdevās iegūt aizdevumu bez valsts iejaukšanās, pārstrukturēšanas procesa pirmā daļa bija pabeigta un plāns bija konsolidēts, pamatojoties uz finanšu situācijas uzlabošanos. Papildus tam Pickman 2004. gadā nodrošināja garantiju aizdevumam tieši bankā, nevis ar IDEA starpniecību. Turklāt šo slēdzienu apstiprina fakts, ka Caja Provincial San Fernando de Sevilla y Jerez piekrita sniegt uzņēmumam Pickman aizdevumu ar tirgus noteikumiem un uzņēmās risku, kas atbilda 20 % no šī aizdevuma, bez jebkādas papildu garantijas vai nodrošinājuma attiecībā uz šo daļu.

(47)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, kaut arī Komisija nevar izslēgt iespēju, ka 2005. gada 28. decembrīPickman joprojām bija uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu, tā tomēr uzskata, ka Pickman principā būtu varējis iegūt aizdevumu ar tirgus noteikumiem bez valsts iejaukšanās. Tāpēc atbalsta summa neatbilst aizdevuma kopējai summai, bet drīzāk iespējamajām ekonomiskajām priekšrocībām, kas iegūtas ar valsts garantijas palīdzību.

(48)

Visbeidzot, attiecībā uz iv) nosacījumu Komisija atzīst, ka aizdevums izsniegts uz 10 gadu termiņu par tirgus cenu, t. i., par Euribor procentu likmi, kas tobrīd bija 2,783. punkti plus 1,25 % un bija līdzvērtīga to aizdevumu cenām, ko Spānijas tirgū izsniedza uzņēmumiem ar stabiliem rādītājiem. Attiecībā uz maksu par garantiju, kā norādīts iepriekš, tā kā nevar izslēgt iespēju, ka Pickman bija grūtībās nonācis uzņēmums, ir jānoskaidro, vai šī piemaksa atbilda tirgus cenām. Šajā gadījumā, ņemot vērā uzņēmuma situāciju, nevar izslēgt iespēju, ka šī piemaksa ietvēra atbalsta elementu. Tomēr ir arī jāuzsver, ka Komisijas tālaika prakses kontekstā atbalsta elements šķiet relatīvi ierobežots. Pirmkārt, Komisija piekrīt, ka garantijas maksājums 1,5 % apmērā neietver valsts atbalstu atbilstīgi tās praksei atļaut maksājumus 0,5 % apmērā tādu garantijas shēmu gadījumā, ko piemēro uzņēmumiem ar stabiliem rādītājiem bez garantijas depozīta (12). Šajā gadījumā maksājums ir trīs reizes lielāks. Otrkārt, garantiju šajā gadījumā nodrošināja ar ķīlu par labu valstij, un ķīlas vērtība 2005. gada 31. maijā bija EUR 10 962 598,56, savukārt 2007. gada 4. oktobrī – EUR 12 512 066,27.

(49)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija secina, ka Pickman būtu varējis iegūt aizdevumu bez valsts iejaukšanās, pamatojoties uz augstās kvalitātes nodrošinājumu un uzņēmuma finanšu situācijas uzlabošanos. Tāpēc atbalsts nav aprēķināms, par pamatu ņemot aizdevuma kopējo apmēru. Atbalsts sastāv no starpības, ko veido Pickman segtais maksājums un maksājums, kāds būtu jāsedz uzņēmumam līdzīgā situācijā, ņemot vērā iegūto pilno finanšu garantiju. Ņemot vērā 1,6 miljonu euro aizdevuma nelielo vērtību, garantijas augsto kvalitāti un faktu, ka tika iekasēts maksājums 1,5 % apmērā, Komisija uzskata, ka atbalsta elements nepārsniegs EUR 100 000, proti, tolaik piemērojamo de minimis slieksni (13).

3. līdz 6. pasākums:   aizdevumi ar līdzdalību un subsīdijas

(50)

Attiecībā uz 3. līdz 6. pasākumu Komisija lēmumā par procedūru sākšanu pauda bažas par to, ka tajos varētu nekonstatēt atbalstu, pamatojoties uz tirgus ekonomikas ieguldītāja principu.

(51)

Šīs bažas ir apstiprinātas šajā lēmumā: subsīdijas bija neatlīdzināmas un aizdevumus ar līdzdalību vajadzēja atmaksāt ik gadu, pārskaitot 10 % no ar procentiem neapliekamās peļņas. Tāpēc ir skaidrs, ka Andalūzijas reģiona pašvaldība nerīkojās tā, kā to būtu darījis tirgus ekonomikas ieguldītājs, jo tā negaidīja ieguldījumu atdevi. Turklāt šos pasākumus, kurus atļāva pārstrukturēšanas plāna kontekstā laika posmam no 2004. līdz 2009. gadam, apstiprināja Andalūzijas reģiona pašvaldība, tāpēc tie attiecināmi uz valsti vai valsts iestādi. Pasākumi piešķīra vienam atbalsta saņēmējam, Pickman, selektīvas priekšrocības prioritāru aizdevumu un tiešo subsīdiju veidā, kas parasti nav pieejamas citiem uzņēmumiem. Pickman darbojas trauku, keramikas izstrādājumu un porcelāna tirgus segmentā. Tā kā šos izstrādājumus pārdod Kopienas teritorijā, apspriežamie pasākumi draud radīt konkurences izkropļojumus starp dalībvalstīm. Spānija neapstrīd šo pasākumu piederību valsts atbalsta kategorijai.

(52)

Tāpēc 3. līdz 6. pasākums uzskatāms par valsts atbalstu EK löīguma 87. panta 1. punkta nozīmē un ir attiecīgi jāizvērtē šo pasākumu iespējamā saderība ar kopējo tirgu. Fakts, ka atbalsts jau piešķirts, pārkāpjot dalībvalstu pienākumu iepriekš par to paziņot, kas paredzēts EK līguma 88. panta 3. punktā, nozīmē, ka atbalsts ir nelikumīgs.

(53)

Līguma 87. panta 2. un 3. punkts paredz izņēmumus šī panta 1. punktā aprakstītajai vispārīgajai nesaderībai. Jo īpaši saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(54)

Tā kā 7. pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu (sk. iepriekš 41. līdz 50. apsvērumu), pretēji provizoriskajam novērtējumam lēmumā par procedūru sākšanu Komisija uzskata, ka 3. līdz 6. pasākuma saderība ar kopējo tirgu nav jāizvērtē, pamatojoties uz 2004. gada pamatnostādnēm.

(55)

Faktiski 2004. gada pamatnostādņu 104. punktā skaidri norādīts, ka, “pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, ja atbalsta daļa vai viss atbalsts ir piešķirts pēc pamatnostādņu publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija izskata, vai ir saderīgs ar kopējo tirgu jebkāds glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts, kas piešķirts bez tās atļaujas un tādēļ ir pretrunā ar Līguma 88. panta 3. punktu”.

(56)

Šajā sakarā Komisija atzīst, ka 3. līdz 6. pasākums, vienreizēja operācija atbilstīgi pārstrukturēšanas plānam, atļauts datumā, kad Spānijas iestādes apstiprināja plānu – 2004. gada 2. martā –, un neviena atbalsta daļa nav piešķirta pēc 2004. gada pamatnostādņu publicēšanas. Tāpēc piemērojamas 1999. gada pamatnostādnes.

(57)

1999. gada pamatnostādņu 3.2.2. sadaļā paredzēti nosacījumi pārstrukturēšanas atbalsta atļaušanai, kas pakļauti 55. punkta īpašajiem noteikumiem, kas MVU gadījumā paredz, ka apspriežamos nosacījumus nepiemēro tik stingri un jo īpaši kompensējošie pasākumi parasti nav nepieciešami. Komisija veikusi šo specifisko novērtējumu inter alia gadījumā, kas līdzīgi attiecās uz MVU, kurš darbojās keramisko trauku un porcelāna ražošanas nozarē, proti, uzņēmumu Porcelanas del Principado  (14).

(58)

Pirmkārt, uzņēmums jāuzskata par grūtībās nonākušu uzņēmumu pamatnostādņu nozīmē. Kā atzina Spānijas iestādes, līdz 2004. gadam Pickman bija šādā situācijā, un to pierāda fakts, ka tam bija negatīva pašu līdzekļu bilance un pieauga zaudējumi, savukārt attiecībā uz ķīlu, kas bija piemērota dažiem no uzņēmuma aktīviem, kas bija izņemti par labu uzņēmumam RUMASA, bija atņemtas izpirkšanas tiesības, kā rezultātā bija gandrīz droši sagaidāms, ka uzņēmums pēc īsa laika pārtrauks uzņēmējdarbību.

(59)

Otrkārt, atbalsta piešķiršana ir atkarīga no pārstrukturēšanas plāna īstenošanas, kura ilgumam jābūt pēc iespējas mazākam un kuram pieņemamā laika posmā jāatjauno uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēja, pamatojoties uz reālistiskiem pieņēmumiem attiecībā uz turpmākajiem darbības nosacījumiem. Ciktāl runa ir par MVU, atbilstīgi Komisijas praksei 55. punkta noteikumus skaidroja tādā nozīmē, ka pašai Komisijai MVU shēmu gadījumā nav jāapstiprina šāds plāns.

(60)

Kā norādīja Spānijas iestādes, Pickman nosūtīja valsts iestādēm pārstrukturēšanas plānu, ko sagatavojuši neatkarīgi speciālisti no uzņēmuma Auditoría y Consulta S.A., un šajā plānā:

aprakstīti apstākļi, kuru dēļ uzņēmums nonāca grūtībās: nestabilā un nepietiekamā īpašnieku un vadītāju darbība, motivācijas trūkums, ko radīja darbinieku nesamērīgā un nelīdzsvarotā izvietošana, lielais neveiksmju skaits un augstās vienotās izmaksas, salīdzinot ar konkurentiem, pārlieku lielie krājumi, sliktie izmantošanas rādītāji, jebkādas vidēja termiņa vai ilgtermiņa stratēģijas vai pārdošanas politikas neesamība,

analizēta Pickman ekonomiskā un finanšu situācija, pamatojoties uz datiem par 2000.–2003. gadu: negatīvā pašu līdzekļu bilance, noteiktu aktīvu apķīlāšana, parāda lielā proporcija un nopietnas likviditātes problēmas, rentabilitātes un pārdošanas vērtības kritums, kā arī izrietošais personāla izmaksu ietekmes relatīvais pieaugums,

noteikta Pickman konkurētspēja konkrētajā tirgū un konstatēts, ka uzņēmumam ir ļoti mazas tirgus daļas, salīdzinot ar tā konkurentiem, uzņēmums pietiekami nenovērtē savus trūkumus un priekšrocības, galvenokārt tā lielisko reputāciju augstās kvalitātes dēļ un vēsturiskās un kultūras vērtības dēļ, kas izriet no spāņu tradīcijām.

(61)

Turklāt pārstrukturēšanas plāns bija sadalīts divos atšķirīgos posmos: pirmajā bija plānots vairums intervences pasākumu 2004. gadam, savukārt otrais posms sastāvēja no Pickman vispārējās situācijas pakāpeniskas nostiprināšanas 2005.–2009. gadā (sk. tālāk 2. tabulu). Intervences pasākumi, kuru mērķis bija uzņēmuma strukturālo trūkumu novēršana un tā ilgtermiņa dzīvotspējas garantēšana, bija saistīti ar jaunas vadības struktūras izveidi, tādas organizatoriskās sistēmas plānošanu, kas atbilstu ražošanas procesam, darbinieku skaita samazināšanu un atkārtotu izvietošanu, sarunām par jaunu koplīgumu, ražotņu darbības reorganizāciju ar mērķi tās optimizēt, ievērojamu tehnisko un IT modernizāciju, ieguldījumiem tirdzniecības nodaļā personāla un mārketinga kampaņu ziņā, jaunu izplatīšanas kanālu izveidi, jauna līdzsvara rašanu starp pašu līdzekļiem un reģistrēto kapitālu, parādu proporcijas koriģēšanu un likviditātes minimālā līmeņa sasniegšanu.

(62)

Plānā iepriekš minētie intervences pasākumi paredz atšķirīgus scenārijus, atspoguļojot labākā iznākuma, ļaunākā iznākuma un vidusceļa iespējas, un starpposma pieņēmumu izdarīšana par 75 % produktivitātes un pārdošanas līmeņiem, atspoguļojot uzņēmuma 2002. gadā reģistrētos līmeņus, šķiet, veido reālistiskas finanšu prognozes, kuru galvenie rādītāji redzami turpmāk 1. tabulā un līdz šim faktiski ir sasniegti.

1.   tabula

(miljoni EUR)

 

2004.

2005.

2006.

2007.

2008.

2009.

Apgrozījums

2,7

4,4

6,5

7,5

9,3

10,6

Pašu līdzekļi

–7,1

–7,9

–7,2

–5,8

–2,9

0,9

Pamatdarbības izmaksas

–5,5

–5,4

–5,5

–5,2

–5,3

–5,6

Personāla izmaksas

–3,2

–3,2

–3,2

–3,1

–3,2

–3,3

Finanšu aktīvi

0,4

0,01

0,1

0,07

0,1

0,2

Darbības rezultāti

–1,9

–0,2

1,4

2,0

3,5

4,6

(63)

Treškārt, jāizvairās no jebkādas nesamērīgas konkurences izkropļošanas. Tā kā “atbalsts, ko sniedz maziem un vidējiem uzņēmumiem, ir tendēts mazāk ietekmēt tirgus apstākļus nekā atbalsts, ko piešķir lieliem uzņēmumiem”, “pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanu MVU parasti nesaista ar kompensācijas pasākumiem” (1999. gada pamatnostādņu 55. punkts). Šajā sakarā jānorāda, ka Pickman ir vidējs uzņēmums ar 137 darbiniekiem, tā pārdošanas apjoms 2003. gadā bija 2 miljoni euro un tā tirgus daļa Kopienas līmenī ir ierobežota. Turklāt jāuzsver, ka Porcelanas del Principado, vidēja uzņēmuma, kas darbojas tajā pašā tirgus sektorā, gadījumā Komisija nenoteica nekādus kompensējošus pasākumus. Atbilstīgi tai pašai praksei ierobežotā konkurences izkropļojuma dēļ, ko varētu radīt uzņēmumam Pickman piešķirtais atbalsts, nav nepieciešams pieņemt jebkādus kompensējošus pasākumus.

(64)

Turklāt Pickman gadījumā, šķiet: i) nav sagaidāms, ka pārstrukturēšanas plāns varētu radīt ražošanas jaudas pieaugumu; ii) uzņēmuma darbaspēku reorganizēs, noteiktās ražotnēs samazinās darbinieku skaitu un veiks ieguldījumus tirdzniecības un IT jomā; iii) Pickman ir neliels uzņēmums, kas nozīmē, ka tas var pats gūt labumu no atbalsta; iv) uzņēmuma iespējamā klātbūtne tirgū ir ļoti ierobežota, un, salīdzinot ar konkurentiem (sk. tirgus pētījumu, uz kuru iepriekš sniegta atsauce), tā bija vēl ierobežotāka 2003. gadā; un v) saskaņā ar Spānijas reģionālā atbalsta karti laika posmam no 2000.–2006. gadam (15) Andalūzija bija NUTS II reģionā un, pamatojoties uz tās IKP/PSL uz iedzīvotāju, kas bija par 60 % mazāks nekā Kopienas vidējais, tika klasificēta atbilstīgi EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktam.

(65)

Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, jo īpaši Pickman apņemšanos nepalielināt tā ražošanas jaudu, faktu, ka atbalsta saņēmējs atbilst MVU definīcijai, tam ir ierobežota konkurētspēja un tas atrodas reģionā, kuram tiek sniegts atbalsts, Komisija atbilstīgi tās standarta praksei uzskata, ka ir nodrošināta atbilstība trešajam nosacījumam, jo pasākumu radītais konkurences izkropļojums ir ierobežots un noteikti nesasniedz apmērus, kādos tas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(66)

Ceturtkārt, atbalsta apmēram un intensitātei stingri jāaprobežojas ar minimumu, kas nepieciešams, lai varētu veikt pārstrukturēšanu veidā, kas ir samērīgs ar uzņēmuma rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem. No atbalsta saņēmēja tiek sagaidīts, ka tas sniegs ievērojamu ieguldījumu pārstrukturēšanas plānā no saviem resursiem, jo tas tiek uzskatīts par zīmi, ka tirgi uzskata dzīvotspējas atjaunošanu par iespējamu.

(67)

Turklāt atbalsta apmērs, ko Spānijas iestādes sniedza uzņēmumam Pickman, sasniedza 4,46 miljonus euro. Ievērojamu daļu atbalsta nācās izmantot, lai norēķinātos ar īstermiņa kreditoriem (Inversiones Jara S.A. un Faïencerie de Bouskoura), savukārt subsīdijas izmantoja darbaspēka izmaksu segšanai un galvenokārt ieguldījumiem, kas jāveic vairāku gadu laikā, kā norādīts 2. tabulā.

2.   tabula

(miljoni EUR)

 

2004.

2005.

2006.

2007.

2008.

2009.

Materiālie un nemateriālie ieguldījumi (16)

1,3

0,06

0,06

0,06

0,06

0,06

(68)

Turklāt Pickman sniedza ieguldījumu savas dzīvotspējas atjaunošanā 6,24 miljonu euro apmērā, un tas sastāvēja no privātajiem aizdevumiem, kurus ar tirgus noteikumiem un bez jebkāda veida valsts atbalsta ieguvis jaunais īpašnieks. Šī summa veido 58,3 % no kopējā finansējuma, kas nozīmē, ka Pickman tādējādi veicis “ievērojamu ieguldījumu”, kas pilnībā atbilst 1999. gada pamatnostādņu noteikumiem. Turklāt uzņēmuma finanšu aktīvi, kā norādīts 1. tabulā, nepārprotami liecina par to, ka plāns nevarētu izraisīt pārmērīgu likviditāti. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsts aprobežojas ar minimumu, kas nepieciešams uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai.

(69)

Noslēgumā, pēc Komisijas domām, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, 3. līdz 6. pasākums, kas paredzēts Pickman pārstrukturēšanas plānā, atbilst nosacījumiem, ko MVU paredz 1999. gada pamatnostādnes, un ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

8.   SECINĀJUMS

(70)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija secina, ka:

a)

2. pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu, jo Sociālās apdrošināšanas kase rīkojusies atbilstīgi godprātīgumam, kas sagaidāms no hipotētiska tirgus ekonomikas kreditora;

b)

3. līdz 6. pasākums uzskatāms par valsts atbalstu, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu, atbilstīgi 1999. gada pamatnostādnēm;

c)

7. pasākumā ir valsts atbalsta elements, taču tas nepārsniedza tā brīža de minimis slieksni, kad pasākums tika īstenots,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atbalsts, ko Spānija piešķīrusi 2. pasākuma ietvaros, kas paredz sociālās apdrošināšanas parādu anulēšanu atbilstīgi īpašam līgumam, kas noslēgts atsevišķi no parasto kreditoru līguma, nav uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, jo tas atbilst tirgus ekonomikas privāta kreditora principam.

Atbalsts, ko Spānija sniegusi 3., 4., 5. un 6. pasākuma ietvaros attiecībā uz aizdevumiem ar līdzdalību un subsīdijām, ko piešķīrusi Andalūzijas reģiona pašvaldība tikai valsts līmenī iesniegta pārstrukturēšanas plāna kontekstā, uzskatāms par nelikumīgu valsts atbalstu, kas, pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ir saderīgs ar kopējo tirgu.

Atbalsts, ko Spānija sniegusi 7. pasākuma ietvaros, t. i., Andalūzijas reģiona pašvaldības garantija 1,3 miljonu euro apmērā 1,6 miljonu euro aizdevumam, ir de minimis atbalsts, kas neietilpst EK līguma 87. panta 1. punkta darbības jomā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Spānijas Karalistei.

Briselē, 2009. gada 13. maijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 239, 11.10.2007., 12. lpp.

(2)  Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.) nozīmē.

(3)  Dati no Eiropas keramikas nozares tīmekļa vietnes www.cerameunie.eu un Eurostat: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page?_pageid=1073,46587259&_dad=portal&_schema=PORTAL&p_product_code=KS-BW-07-001.

(4)  Skaidrības labad šajā lēmumā izmantota tā pati numerācija, kas lēmumā par procedūru sākšanu.

(5)  OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(6)  OV C 71, 11.3.2000., 14. lpp.

(7)  N 507/2000 – Reģionālā atbalsta shēma ieguldījumu, ar to saistītās nodarbinātības un MVU atbalstam.

(8)  OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.

(9)  Komisijas Lēmums 2004/32/EK (OV L 11, 16.1.2004., 1. lpp.).

(10)  Sk. 1994. gada 20. jūnija Karaļa normatīvo dekrētu Nr. 1/1994, ar ko apstiprina Ley General de la Seguridad Social [Vispārējā sociālās apdrošināšanas likuma] grozīto tekstu, kas atsaucas uz Código Civil [Civilkodeksa] 1924. panta 1. punktu un Código de Comercio [Komerckodeksa] 913. panta 1. punkta D) apakšpunktu.

(11)  Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-342/96 Spānija pret Komisiju (Tubacex) [1996.] ECR I-2459.

(12)  Sk., piemēram, lietu N 512/07 (OV C 12, 17.1.2009., 1. lpp.).

(13)  Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 69/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.).

(14)  Sk. Komisijas Lēmumu 2004/32/EK (OV L 11, 16.1.2004., 1. lpp.).

(15)  Sk. Kopienas lēmumu lietā N 773/1999, Reģionālā atbalsta karte laika posmam no 2000.–2006. gadam (OV C 184, 1.7.2000., 22. lpp.).

(16)  Ieguldījumi tiek atvēlēti IT aprīkojuma un programmatūras izmaksām (45 %), būvniecībai (1,5 %), tehniskajam aprīkojumam (12 %) un citām iekārtām (3 %).