26.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/1

26.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/3

(1)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantā paredzēta iespēja pieņemt atbilstošus Kopienas ārkārtas pasākumus attiecībā uz pārtiku un barību, kas importēta no trešās valsts, lai aizsargātu cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi, ja šo risku nevar apmierinoši novērst ar dalībvalstu atsevišķi veiktajiem pasākumiem.

(2)

Komisija 2008. gada septembrī saņēma informāciju, ka zīdaiņiem paredzētā pienā un citos piena produktos Ķīnā ir konstatēts augsts melamīna līmenis. Lai novērstu veselības apdraudējumu, ko var izraisīt augsts melamīna līmenis barībā un pārtikā, ar Komisijas 2008. gada 14. oktobra Lēmumu 2008/798/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus tādu piena produktu vai pienu saturošu produktu importam, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas valsts ir Ķīna, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/757/EK (2), ir noteikts aizliegums Kopienā importēt produktus, kas satur pienu vai piena produktus, soju vai sojas produktus un kas paredzēti zīdaiņu un mazu bērnu īpašai diētai, un ir noteikta prasība dalībvalstīm sistemātiski pārbaudīt visus Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītos tādas barības un pārtikas sūtījumus, kas satur pienu, piena produktus, soju vai sojas produktus, kā arī pārbaudīt pārtikai un barībai paredzēta amonija bikarbonāta sūtījumus. Minētajā lēmumā 2,5 mg/kg tika atzīta par atbilstošu robežu starp nenovēršamu melamīna fona klātbūtni un kaitīgu piejaukumu.

(3)

Kopš 2009. gada janvāra ir būtiski samazinājies saskaņā ar Lēmuma 2008/798/EK 2. panta 4. punktu ātrās reaģēšanas sistēmā attiecībā uz pārtiku un barību (RASFF) iesūtīto paziņojumu skaits par pārāk augstu melamīna līmeni no Ķīnas ievestajos pārtikas produktos un barībā, un Ķīnas varas iestādes ir sniegušas garantijas attiecībā uz melamīna līmeņa kontroli šādos uz Kopienu eksportējamos produktos. Tādēļ ir lietderīgi pārskatīt Lēmumā 2008/798/EK paredzētos pasākumus.

(4)

Ņemot vērā to, ka zīdaiņu un mazu bērnu īpašai diētai paredzētie produkti, kas satur pienu vai piena produktus, soju vai sojas produktus, ir galvenais un atsevišķos gadījumos vienīgais zīdaiņu un mazu bērnu barības avots, ir lietderīgi saglabāt aizliegumu importēt Kopienā šādus produktus, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visi šāda veida produkti, kas ir nonākuši tirgū, nekavējoties tiek iznīcināti.

(5)

Tā kā ir būtiski samazinājies ātrās reaģēšanas sistēmā attiecībā uz pārtiku un barību (RASFF) saņemto paziņojumu skaits, visi Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītie tādas barības un pārtikas sūtījumi, kas satur pienu, piena produktus, soju vai sojas produktus, kā arī pārtikai un barībai paredzēta amonija bikarbonāta sūtījumi vairs nav sistemātiski jāpārbauda, tādējādi samazinot fizisko pārbaužu intensitāti. Tā kā 2,5 mg/kg joprojām uzskata par atbilstošu robežu starp nenovēršamu melamīna fona klātbūtni un kaitīgu piejaukumu, produkti, kuros melamīna līmenis ir augstāks, nedrīkst nonākt pārtikas un barības apritē un, ievērojot drošības noteikumus, ir jāiznīcina.

(6)

Tāpēc Lēmums 2008/798/EK ir attiecīgi jāgroza. Tomēr, ņemot vērā šo grozījumu noteikumu būtību, minēto lēmumu ir lietderīgi aizstāt ar regulu, kuru vēlāk varētu pārskatīt, pamatojoties uz dalībvalstīs veikto pārbaužu rezultātiem.

(7)

Šajā regulā minētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

26.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/6

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (IASB) 2008. gada 27. novembrī publicēja 1. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā pieņemšana, turpmāk “pārstrukturētais 1. SFPS”. Ar pārstrukturēto 1. SFPS aizstāj spēkā esošo 1. SFPS, lai 1. SFPS varētu vieglāk izmantot un turpmāk tajā veikt grozījumus. Pārstrukturētajā 1. SFPS no standarta arī izņemtas dažas novecojušas pārejas norādes un ietverti daži nebūtiski redakcionāli labojumi. Spēkā esošās prasības nav mainītas.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka pārstrukturētais 1. SFPS atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) atzinumu objektivitāti un neitralitāti (3), Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un Komisijai ziņoja, ka tas ir līdzsvarots un objektīvs.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

26.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/21

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot minētās regulas 17. panta 2. punktu, Itālijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Insalata di Lusia” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

26.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/23

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam “Bitto”, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1263/96 (3).

(2)

Attiecīgie grozījumi nav maznozīmīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē, un Komisija, piemērojot minētās regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja grozījumu pieteikumu (4). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šie grozījumi ir jāapstiprina,

26.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/25

(1)

Pēc sūdzībām, kas izteiktas 2006. gada 5. aprīlī reģistrētajā vēstulē, par to, ka Spānijas iestādes sniegušas valsts atbalstu uzņēmumam Pickman – La Cartuja de Sevilla S.A. (turpmāk tekstā – “Pickman” vai “uzņēmums”), Eiropas Komisija (turpmāk tekstā – “Komisija”) vēstulēs, kas datētas ar 2006. gada 12. aprīli un 2007. gada 12. februāri, pieprasīja Spānijas iestādēm informāciju, un Spānijas iestādes uz tām atbildēja ar vēstulēm, kas reģistrētas 2006. gada 7. jūnijā, 2006. gada 30. augustā un 2007. gada 18. aprīlī.

(2)

Komisija 2007. gada 27. jūnijā informēja Spānijas iestādes par to, ka tā nolēmusi sākt procedūras un saņēmusi Spānijas iestāžu 2007. gada 15. septembra un 2007. gada 26. novembra vēstules ar piezīmēm.

(3)

Pēc tam, kad 2007. gada 10. oktobrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī bija publicēts lēmums par procedūru sākšanu atbilstīgi Līguma 88. panta 2. punktam (turpmāk tekstā – “lēmums par procedūru sākšanu”), kurā Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes, tā saņēma 2007. gada 26. novembrī un 2008. gada 7. aprīlī reģistrētās atbalsta saņēmēja vēstules ar piezīmēm. Šīs piezīmes 2008. gada 12. februārī un 2008. gada 11. aprīlī pārsūtīja Spānijas iestādēm, kas atbildēja 2008. gada 2. aprīlī. Apsvērumi no trešām personām netika saņemti.

(4)

Pickman ir 1841. gadā Seviļā reģistrēts trauku un porcelāna ražotājs. Uzņēmums galvenokārt ražojis augstas klases amatnieciskus izstrādājumus un tiešās pārdošanas ceļā tos piegādājis viesnīcām, restorāniem un ēdināšanas uzņēmumiem, kā arī tirgojis tos ar mazumtirdzniecības veikalu starpniecību. Nesen tas dažādojis savu piedāvājumu un ienācis arī korporatīvo dāvanu un hosteļu uzņēmējdarbības tirgū. Pickman šobrīd nodarbina ap 140 darbinieku, un 2005. gadā tā apgrozījums bija 4,28 miljoni euro. Tāpēc tas jāuzskata par vidēju uzņēmumu (2).

(5)

Pickman darbojas keramikas tirgū, kura kopējais pārdošanas apjoms ir aptuveni 26 miljardi euro, kas saskaņā ar aprēķiniem atbilst vienai trešdaļai pasaules ražošanas kopapjoma, un kurā nodarbināti 222 000 cilvēku. Konkrētākam šī tirgus segmentam, proti, galda un dekoratīvo preču segmentam, ir noteiktas tam raksturīgas iezīmes, proti, tas ir ļoti darbietilpīgs, cieši saistīts ar galapatērētājiem un tajā vērojama liela konkurence dizaina un kvalitātes ziņā. Šis tirgus ir atvērts Kopienas iekšējai tirdzniecībai, un Apvienotā Karaliste un Vācija ir tā galvenās ražotājvalstis un patērētājvalstis, savukārt Spānijas daļa šajā tirgū ir mazāka par 5 % un pastāv konkurence ražotāju starpā. Valsts līmenī Spānijā aktīvi darbojas 11 uzņēmumi, nodarbinot aptuveni 3 000 darbinieku, un to kopējais gada pārdošanas apjoms sasniedz 60 miljonus izstrādājumu, kuru kopējā vērtība gadā ir 84 miljoni euro (3).

(6)

Pasākumi, kas veido lēmuma par procedūru sākšanu priekšmetu, ir šādi (4):

(7)

Lēmumā par procedūru sākšanu Komisijas pagaidu secinājumā norādīts, ka 2. līdz 7. pasākums varētu būt uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(8)

Tā kā pasākumu primārais mērķis, iespējams, bija palīdzēt grūtībās nonākušam uzņēmumam, Komisija uzskatīja, ka piemērojamas Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (5) (turpmāk tekstā – “2004. gada pamatnostādnes”), jo 7. pasākums, ja tas ietvertu valsts atbalstu, bija pieņemts pēc šo pamatnostādņu stāšanās spēkā.

(9)

Komisija savā provizoriskajā novērtējumā jo īpaši norādīja, ka:

(10)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija nolēma sākt formālu izmeklēšanas procedūru, lai kliedētu savas šaubas gan attiecībā uz apspriežamo pasākumu atbilstību valsts atbalstam, gan attiecībā uz to saderību ar kopējo tirgu.

(11)

Pēc tam, kad Spānijas iestādes saņēma informāciju par lēmumu par procedūru sākšanu, tās iesniedza šādus apsvērumus par atsevišķiem apspriežamajiem pasākumiem.

(12)

Attiecībā uz 2. pasākumu Spānijas iestādes norāda, ka Sociālās apdrošināšanas kasei, kurai ir priviliģēta kreditora statuss, bija priekšrocības pār parastajiem kreditoriem un tā pēc prioritātes ierindojās uzreiz pēc kreditoriem ar garantijām un parādiem uzņēmuma darbiniekiem. Tāpēc šī priviliģētā statusa priekšrocība nav absolūtā prioritāte, bet gan tas, ka šis statuss ļauj kreditoram izvairīties no vispārīgā kreditoru līguma parakstīšanas un izvēlēties noslēgt īpašu līgumu, lai nodrošinātu nosacījumus, kuriem, pamatojoties uz piemērojamajiem dalībvalsts tiesību aktiem, jābūt labvēlīgākiem par vispārīgajā kreditoru līgumā paredzētajiem. Spānijas iestādes arī sīki apraksta tikai divas iespējamās alternatīvas, proti, noteiktu materiālu un nemateriālu aktīvu apķīlāšanu. Tomēr tām nav prioritātes pār citām iepriekš reģistrētām ķīlām vai darbiniekiem paredzētiem maksājumiem, un tāpēc, ļoti iespējams, to rezultātā Pickman parādi tiktu atmaksāti mazākā apmērā.

(13)

Spānijas iestādes labo lēmuma par procedūru sākšanu 16. punktā izteikto apgalvojumu, norādot, ka saskaņā ar vispārīgo kreditoru līgumu ir bijušas divas alternatīvas, nevis tikai divas kumulatīvas iespējas: piedzīt vai nu 5 % prasību 75 dienu laikā, vai 20 % prasību 17 gados bez procentiem.

(14)

Tomēr, izmantojot tās priviliģēto stāvokli, Sociālās apdrošināšanas kase neparakstīja vispārīgo kreditoru līgumu un izvēlējās noslēgt īpašu līgumu, kas, pēc tās domām, nodrošināja labākas piedziņas izredzes nekā vispārīgais kreditoru līgums. Attiecīgi Pickman, kurš Sociālās apdrošināšanas kasei bija parādā 4 miljonus euro, piekrita samaksāt 18 % no šīs summas astoņu gadu laikā, kā arī procentus ar gada likmi 3,25 %. Turklāt īpašajā līgumā bija iekļauta garantija, ka līguma darbību automātiski izbeigs, ja kāds cits kreditors saņems labvēlīgākus nosacījumus. Faktiski pēc tam, kad bija izmaksāti EUR 595 676,89 darbiniekiem, Pickman2004. gada 27. maijā samaksāja EUR 2 012 786,39.

(15)

Visbeidzot, Spānijas iestādes apgalvo, ka “vispārējie procenti”, kas minēti lēmuma par procedūru sākšanu 18. punktā, ir daļa no vispārīgas formulas, ko izmanto visos saistībā ar parādu piedziņas procedūrām noslēgtajos līgumos. Faktiski Sociālās apdrošināšanas kase mēģināja piedzīt no debitora maksimālo iespējamo summu, tādējādi rīkojoties atbilstīgi tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, un tā noliedz, ka tai būtu bijuši citi nodomi, izņemot panākt maksimālo iespējamo piedziņu.

(16)

Spānijas iestādes apgalvo, ka atbilstīgi Komisijas paziņojumam par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (6) (turpmāk tekstā – “paziņojums par garantijām”) pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu. Pirmkārt, Pickman nav uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu, un šāds statuss ir nepieciešams, lai saņemtu aizdevumu bez valsts iejaukšanās, jo uzņēmuma situācija 2005. gadā tik ievērojami uzlabojās, ka tā darbības rezultāti 2006. gadā bija pozitīvi un tas baudīja banku uzticību, kuras tam faktiski piešķīra aizdevumu ar parastajiem tirgus noteikumiem, t. i., ar Euribor likmi, kas tajā laikā bija 2,783. punkti, plus 1,25. punkti.

(17)

Turklāt Spānijas iestādes apgalvo, ka valsts atbalsts netika piesaistīts, jo garantija attiecās tikai uz vienu noteiktu finanšu darījumu, proti, segumu 80 % (1,3 miljonu euro) apmērā no kopējās aizdevuma summas uz ierobežotu laiku – 10 gadiem. Papildus tam Spānijas iestādes norāda, ka Pickman par garantiju maksājis atbilstīgi tirgus cenai, jo tas veicis ikgadējo piemaksu 1,5 % apmērā un arī par labu IDEA reģistrējis ķīlu, kas pati par sevi atbildusi 13 % no nekustamā īpašuma vērtības EUR 10 950 000.

(18)

Spānijas iestādes nenoliedz, ka 3. līdz 6. pasākums ietvēra atbalstu, taču apgalvo, ka tās par tiem neziņoja, jo uzskatīja, ka pasākumi bija daļa no atbalsta shēmas ieguldījumu, darbavietu radīšanas un MVU atbalstam Andalūzijā, kurā bija paredzēta arī iespēja sniegt glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu grūtībās nonākušiem MVU, un šo shēmu Komisija jau bija apstiprinājusi (7) (turpmāk tekstā – “apstiprinātā shēma”).

(19)

Šajā sakarā Spānijas iestādes apgalvo, ka nodrošināta atbilstība visiem apstiprinātajā shēmā paredzētajiem nosacījumiem. Tās pieļauj, ka netika precīzi ievērots noteikums, kas paredz maksimālo atļauto vienam atbalsta saņēmējam piešķiramo kopsummu 4 miljonu euro apmērā, jo 3. līdz 6. pasākumā piešķirtā kopējā summa bija 4,46 miljoni euro. Tomēr tās uzskata, ka neziņošana Komisijai par nelielo summas pārsniegumu 0,46 miljonu euro apmērā vai pat par kopējo atbalsta apmēru ir administratīvs pārkāpums, kas būtībā neietekmē pasākuma atbilstību apstiprinātajai shēmai, un tas ir fakts, kurš Komisijai būtu pamatoti jāatzīst.

(20)

No otras puses, Spānijas iestādes norāda, ka būtu jāizvērtē 3. līdz 6. pasākuma atbilstība 1999. gadā pieņemtajām Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (8) (turpmāk tekstā – “1999. gada pamatnostādnes”), jo tās bija vienīgās spēkā esošās pamatnostādnes laikā, kad piešķīra atbalstu, kas bija vienreizējs darījums atbilstīgi pārstrukturēšanas plānam, ko nosūtīja Spānijas iestādēm apstiprinātās shēmas kontekstā. Faktiski, pretēji Komisijas veiktajam provizoriskajam novērtējumam lēmumā par procedūru sākšanu, Spānijas iestādes uzskata, ka 7. pasākums nebūtu jāuzskata par valsts atbalstu (sk. iepriekš 15. un 16. apsvērumu), jo pēc 2004. gada pamatnostādņu publicēšanas pārstrukturēšanas atbalsts netika piešķirts.

(21)

Turklāt Spānijas iestādes norāda uz to, ka saskaņā gan ar 1999., gan ar 2004. gada pamatnostādnēm atbalsts būtu uzskatāms par saderīgu pārstrukturēšanas atbalstu. Faktiski 2003. gadā Pickman nodarbināja 128 cilvēkus un uzņēmuma apgrozījums bija 2,35 miljoni euro, tāpēc tas uzskatāms par MVU, t. i., tāda veida uzņēmumu, kura gadījumā Komisijas apstiprinājums plānam nav nepieciešams. Jebkurā gadījumā pārstrukturēšanas plāns atbilst Komisijas prasībām, ņemot vērā to, ka tā termiņš ir seši gadi, tas aprobežojas ar minimālo apmēru, kas nepieciešams, lai atjaunotu Pickman dzīvotspēju atbilstīgi pievienotajam tirgus pētījumam, un tas paredz, ka uzņēmumam Pickman jāsniedz ievērojams ieguldījums savas dzīvotspējas nodrošināšanā. Šajā sakarā Spānijas iestādes min lēmumu, kurā Komisija apstiprinājusi neizziņotu pārstrukturēšanas atbalstu citam Spānijas MVU, kas darbojas vienā nozarē ar Pickman, Porcelanas del Principado  (9), pamatojoties uz atbilstību pēc būtības 1999. gada pamatnostādņu nosacījumiem un uz ierobežoto konkurences izkropļojumu, ko radījis šis atbalsts.

(22)

Visbeidzot, Spānijas iestādes uzsver Pickman nozīmīgumu Andalūzijas un Spānijas vietējai rūpniecībai, pretnostatot tās senās vēsturiskās un kultūras tradīcijas ierobežotajam konkurences izkropļojumam, ko radījis atbalsts, kas piešķirts MVU ar ļoti ierobežotu tirgus daļu.

(23)

Pēc lēmuma par procedūru sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Komisija saņēma tikai atbalsta saņēmēja Pickman apsvērumus par dažādiem apspriežamajiem pasākumiem. Šie apsvērumi ir apkopoti 24. līdz 32. punktā.

(24)

Pickman apstrīd Komisijas veiktās provizoriskās analīzes slēdzienu par to, ka 2. pasākums ietver valsts atbalstu, un piekrīt Spānijas iestāžu argumentiem, ka īpašais līgums, ko noslēdza ar Sociālās apdrošināšanas kasi, bija priviliģēts un garantēja īsāko iespējamo piedziņas termiņu, kas atbilst rīcības modelim, ko tirgus ekonomikā izvēlētos privāts kreditors. Atbalsta saņēmējs arī norāda, ka kopš tā laika visi Pickman parādi Sociālās apdrošināšanas kasei ir piedzīti un pēc tam regulāri veiktas iemaksas.

(25)

Pickman apgalvo, ka 7. pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu, jo tas atbilst visiem četriem paziņojumā par garantijām paredzētajiem nosacījumiem.

(26)

Faktiski 2005. gada decembrī Pickman atguvās no krīzes, un tā zaudējumi bija samazinājušies no vairāk nekā 2 miljoniem euro 2004. gadā līdz aptuveni 0.15 miljoniem euro 2005. gadā. Turklāt uzņēmumam izdevās iegūt aizdevumu ar parastajiem tirgus noteikumiem un tas, vēl grūtībās esot, faktiski saņēma aizdevumu 3,3 miljonu euro apmērā no Monte de Piedad y Caja de Ahorros de Huelva y Sevilla, nodrošinot šī aizdevuma kopējo summu ar ķīlu. Valsts garantija aizdevumam 1,6 miljonu euro apmērā sedza ne vairāk par 80 % no šī aizdevuma, un tās termiņš bija tikai desmit gadu. Visbeidzot, uzņēmums par šo aizdevumu samaksāja tirgus cenu: Pickman maksāja gada piemaksu 1,5 % apmērā un pilnībā nodrošināja garantiju ar daļu no sava nekustamā īpašuma kā ķīlu par labu IDEA.

(27)

Atbildot uz Komisijas pieprasījumu aprēķināt Pickman nekustamā īpašuma vērtību pēdējos gados, Pickman nosūtīja divus neatkarīgus aprēķinus, kas datēti ar 2005. gada 31. maiju (EUR 10 962 598,56) un 2007. gada 4. oktobri (EUR 12 512 066,27). 2004. gada 20. maijā nekustamais īpašums nebija ieķīlāts, savukārt 2007. gada 8. maijā tam bija reģistrētas divas ķīlas, no kurām pirmā bija par labu Monte de Piedad y Caja de Ahorros de Huelva y Sevilla, bet otrā – par labu IDEA, un to apmēri bija attiecīgi EUR 3 300 000 plus procenti un izmaksas un EUR 1 300 000 plus EUR 104 000 izmaksās. Pickman apgalvo, ka abu ķīlu kopējā summa joprojām bija ievērojami mazāka par nekustamā īpašuma aprēķināto vērtību un tādējādi ļoti ierobežotajam riskam, ko uzņēmās IDEA, bija pienācīgs segums, pamatojoties uz parasti maksājamo vispārējo tirgus cenu. Tāpēc Pickman uzskata, ka ir nodrošināta atbilstība četriem nosacījumiem un tam netika sniegts valsts atbalsts.

(28)

Pickman neatsaucas uz Komisijas sākotnējo novērtējumu, kurā secināts, ka pasākumi ietver valsts atbalstu, tomēr uzņēmums apgalvo, ka tie ir saderīgi ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu un ir iekļauti apstiprinātajā shēmā, kas paredz iespēju nodrošināt grūtībās nonākušu MVU glābšanu un pārstrukturēšanu.

(29)

Pickman norāda, ka pasākumi atbilst prasībai, kas paredzēta apstiprinātajā shēmā, un tie pārsniedz 4 miljonu euro griestus tikai par 0,46 miljoniem euro, kas ir ievērojami mazāk par 10 miljoniem euro – slieksni, kas noteikts 1999. gada pamatnostādņu par MVU atbalsta shēmām 68. punktā.

(30)

Apstiprinātā shēma tāpat kā 1999. gada pamatnostādnes paredz to, ka atbalstam jāaprobežojas ar nepieciešamo minimumu un atbalsta saņēmējam jāsniedz ievērojams ieguldījums plānā, lai atjaunotu savu ilgtermiņa dzīvotspēju, tomēr tā neparedz kompensējošus pasākumus. Vienīgais atbalsta saņēmējam saistošais pienākums ir nepalielināt ražošanas jaudu.

(31)

Pickman apgalvo, ka pārstrukturēšanas plāns, kas atļauj 3. līdz 6. pasākumu un kuru 2003. gada oktobrī izstrādāja neatkarīgs vērtētājs Auditoria y Consulta S.A., un kuru 2004. gada martā apstiprinājušas Spānijas iestādes, pilnībā atbilst iepriekš minētajām prasībām attiecībā uz “vienreiz, pēdējoreiz” principu, nepieciešamību, savu līdzdalību, aizliegumu palielināt ražošanas jaudu un ilgtermiņa dzīvotspējas perspektīvām dažādu scenāriju gadījumā.

(32)

Visbeidzot, Pickman uzsver, ka pasākumi nav radījuši nesamērīgu tirgus izkropļojumu un ir snieguši labumu vidējam uzņēmumam, kas atrodas 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā reģionā un kuram ir ļoti ierobežota tirgus daļa kopējā tirdzniecības apjoma izteiksmē, un kas ir pilnībā ievērojis apstiprinātā pārstrukturēšanas plāna grafiku un kopš 2006. gada ir pienācīgi uzlabojis savu finanšu situāciju, kā rezultātā nav bijis vajadzības īstenot kompensējošus pasākumus.

(33)

Attiecībā uz Pickman apsvērumiem Spānijas iestādes pilnībā piekrīt izteiktajiem argumentiem, kā arī secinājumam, ka 2. un 7. pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu, savukārt 3. līdz 6. pasākums ietver atbalstu, kas jebkurā gadījumā ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(34)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(35)

Pamatojoties uz Spānijas iestāžu un atbalsta saņēmēja iesniegto apsvērumu secību, Komisija provizoriski izvērtēs 7. pasākumu pēc tam, kad tā būs izvērtējusi 2. pasākumu. Lēmumā par procedūru sākšanu paredzēts un šajā lēmumā noteikts, ka 7. pasākuma klasifikācija faktiski ietekmē noteikumu kopumu, kas jāpiemēro atlikušajam 3. līdz 6. pasākumam.

(36)

Attiecībā uz 2. pasākumu Komisija lēmumā par procedūru sākšanu pauda bažas par to, vai Sociālās apdrošināšanas kase sarunās par Pickman parādu rīkojusies kā privāts kreditors.

(37)

Pirmkārt, atbilstīgi Spānijas tiesību aktiem kredīti attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām ir izskatāmi priviliģētā kārtā, ciktāl kreditoram ir iespēja noslēgt īpašu līgumu, nevis piedalīties nepriviliģētajiem kreditoriem pieejamajos procesos (10).

(38)

Šajā sakarā informācija, ko iesniegušas Spānijas iestādes un kuru apstiprina abu līgumu kopijas, liecina par to, ka Sociālās apdrošināšanas kases un Pickman noslēgtais īpašais līgums paredz labvēlīgākus nosacījumus nekā līgums, kuru uzņēmums noslēdzis ar parastajiem kreditoriem. Faktiski ar parastajiem kreditoriem noslēgtais līgums sniedza tiem tikai divas izvēles iespējas – piedzīt 5 % prasību 75 dienās vai 20 % prasību 17 gados bez procentiem, savukārt īpašais līgums ļāva valstij piedzīt 18 % tās kredīta 8 gados ar gada procentu likmi 3,25 % un parādu attiecīgi piedzina pilnā apmērā un atbilstīgi paredzētajam grafikam.

(39)

Komisija arī atzīst, ka Pickman (iespējamās) likvidācijas gadījumā vienīgā Sociālās apdrošināšanas kasei pieejamā alternatīva būtu mēģināt piedzīt tās kredītu, apķīlājot noteiktus materiālos un nemateriālos aktīvus. Tomēr Spānijas iestādes uzskatāmi apliecinājušas, ka šī nebūtu rezultatīva alternatīva: materiālo aktīvu apķīlāšanai nebija reālas vērtības, ņemot vērā iepriekš par labu valsts iestādei RUMASA reģistrētās ķīlas priviliģēto statusu, un ir pamats piekrist Spānijas iestāžu viedoklim, ka jebkāda nemateriālo aktīvu apķīlāšana būtu apšaubāma, ņemot vērā Spānijas tiesību aktos paredzēto atkarību no potenciālajiem pircējiem, attiecībā uz kuriem šiem aktīviem, ja tos nodalītu no uzņēmuma nosaukuma, būtu ļoti ierobežota vērtība vai vispār nebūtu vērtības. Tāpēc šķiet, ka likvidācijas scenārijs nebūtu bijis tik labvēlīgs kā tas, kuru patiesībā apsvēra Spānijas iestādes, kuru priviliģēto stāvokli skaidri paredzēja īpašais līgums, kura 10. pantā īpaši noteikts, ka līgums zaudētu spēku, ja ar kādu citu no kreditoriem vēlāk tiktu noslēgta vienošanās par izdevīgākiem nosacījumiem.

(40)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija uzskata, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka Sociālās apdrošināšanas kase rīkojusies atbilstīgi tirgus ekonomikas kreditora principam, atbilstīgi spriedumam Tubacex  (11) lietā, kurš meklē alternatīvu, kas faktiski garantētu lielākās iespējamās summas piedziņu ar visefektīvākajiem nosacījumiem. Tāpēc Komisija secina, ka pasākums, kas ietver Pickman sociālās apdrošināšanas parādu anulēšanu, nav uzskatāms par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(41)

Attiecībā uz 7. pasākumu Komisija lēmumā par procedūru sākšanu paudusi bažas par to, ka Pickman būtu varējis saņemt aizdevumu 1,6 miljonu euro apmērā no bankas Caja Provincial San Fernando de Sevilla y Jerez bez IDEA garantijas, kas segtu 1,3 miljonus euro.

(42)

Komisija ir izvērtējusi pasākumu paziņojuma par garantijām kontekstā. Faktiski, kā norādīts 4. sadaļā, atsevišķa garantija nav uzskatāma par valsts atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu, ja: i) aizņēmējs nav nonācis finanšu grūtībās; ii) aizņēmējs principā ir spējīgs iegūt aizdevumu ar tirgus noteikumiem bez valsts iejaukšanās; iii) garantija ir saistīta ar specifisku finanšu darījumu, ir paredzēta fiksētai summai, attiecas uz ne vairāk kā 80 % no aizdevuma summas un tiek sniegta uz ierobežotu termiņu; un iv) par garantiju ir maksāts atbilstīgi tirgus cenai, kas atspoguļo dažādus faktorus, piemēram, garantijas termiņu un sniegto nodrošinājumu.

(43)

Pamatojoties uz paziņojumu par garantijām un Komisijas saistīto praksi, ir izpildīts iii) nosacījums, jo neīstenotā garantija ir saistīta ar noteiktu aizdevumu, tai ir 10 gadu termiņš un tā sedz tikai 80 % no šī aizdevuma, t. i., fiksētu summu 1,3 miljonus euro.

(44)

Attiecībā uz i) nosacījumu Komisija uzskata, ka 2005. gada 28. decembrī, kad tika sniegts aizdevums un garantija, pārstrukturēšanas periods nebija beidzies. Tomēr ir taisnība, ka 2005. gada decembrī Pickman finanšu situācija bija ievērojami uzlabojusies un pārstrukturēšanas plānā bija sasniegts konsolidācijas posms, un 2006. gadā tika reģistrēta peļņa 0,7 miljonu euro apmērā. Šo iemeslu dēļ nedrīkst izslēgt iespēju, ka garantijas piešķiršanas brīdī Pickman vairs nebija grūtībās nonācis uzņēmums. Tomēr, tā kā pārstrukturēšanas periods nebija beidzies, nedrīkst izslēgt iespēju, ka Pickman nebija nonācis grūtībās. Tādējādi Komisija nedrīkst izslēgt iespēju, ka garantija nav izvērtēta atbilstīgi tirgus noteikumiem.

(45)

Attiecībā uz ii) nosacījumu jānorāda, ka 2004. gadā, kad Pickman noteikti bija uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu, tas saņēma 3,3 miljonu euro aizdevumu no Monte de Piedad y Caja de Ahorros de Huelva y Sevilla, jo uzņēmums spēja šo aizdevumu pilnībā nodrošināt, ieķīlājot daļu savu aktīvu.

(46)

A fortiori nevar apgalvot, ka Pickman nebūtu varējis iegūt aizdevumu bez valsts iejaukšanās 2005. gada beigās. Atšķirībā no 2004. gada, kad uzņēmumam neizdevās iegūt aizdevumu bez valsts iejaukšanās, pārstrukturēšanas procesa pirmā daļa bija pabeigta un plāns bija konsolidēts, pamatojoties uz finanšu situācijas uzlabošanos. Papildus tam Pickman 2004. gadā nodrošināja garantiju aizdevumam tieši bankā, nevis ar IDEA starpniecību. Turklāt šo slēdzienu apstiprina fakts, ka Caja Provincial San Fernando de Sevilla y Jerez piekrita sniegt uzņēmumam Pickman aizdevumu ar tirgus noteikumiem un uzņēmās risku, kas atbilda 20 % no šī aizdevuma, bez jebkādas papildu garantijas vai nodrošinājuma attiecībā uz šo daļu.

(47)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, kaut arī Komisija nevar izslēgt iespēju, ka 2005. gada 28. decembrīPickman joprojām bija uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu, tā tomēr uzskata, ka Pickman principā būtu varējis iegūt aizdevumu ar tirgus noteikumiem bez valsts iejaukšanās. Tāpēc atbalsta summa neatbilst aizdevuma kopējai summai, bet drīzāk iespējamajām ekonomiskajām priekšrocībām, kas iegūtas ar valsts garantijas palīdzību.

(48)

Visbeidzot, attiecībā uz iv) nosacījumu Komisija atzīst, ka aizdevums izsniegts uz 10 gadu termiņu par tirgus cenu, t. i., par Euribor procentu likmi, kas tobrīd bija 2,783. punkti plus 1,25 % un bija līdzvērtīga to aizdevumu cenām, ko Spānijas tirgū izsniedza uzņēmumiem ar stabiliem rādītājiem. Attiecībā uz maksu par garantiju, kā norādīts iepriekš, tā kā nevar izslēgt iespēju, ka Pickman bija grūtībās nonācis uzņēmums, ir jānoskaidro, vai šī piemaksa atbilda tirgus cenām. Šajā gadījumā, ņemot vērā uzņēmuma situāciju, nevar izslēgt iespēju, ka šī piemaksa ietvēra atbalsta elementu. Tomēr ir arī jāuzsver, ka Komisijas tālaika prakses kontekstā atbalsta elements šķiet relatīvi ierobežots. Pirmkārt, Komisija piekrīt, ka garantijas maksājums 1,5 % apmērā neietver valsts atbalstu atbilstīgi tās praksei atļaut maksājumus 0,5 % apmērā tādu garantijas shēmu gadījumā, ko piemēro uzņēmumiem ar stabiliem rādītājiem bez garantijas depozīta (12). Šajā gadījumā maksājums ir trīs reizes lielāks. Otrkārt, garantiju šajā gadījumā nodrošināja ar ķīlu par labu valstij, un ķīlas vērtība 2005. gada 31. maijā bija EUR 10 962 598,56, savukārt 2007. gada 4. oktobrī – EUR 12 512 066,27.

(49)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija secina, ka Pickman būtu varējis iegūt aizdevumu bez valsts iejaukšanās, pamatojoties uz augstās kvalitātes nodrošinājumu un uzņēmuma finanšu situācijas uzlabošanos. Tāpēc atbalsts nav aprēķināms, par pamatu ņemot aizdevuma kopējo apmēru. Atbalsts sastāv no starpības, ko veido Pickman segtais maksājums un maksājums, kāds būtu jāsedz uzņēmumam līdzīgā situācijā, ņemot vērā iegūto pilno finanšu garantiju. Ņemot vērā 1,6 miljonu euro aizdevuma nelielo vērtību, garantijas augsto kvalitāti un faktu, ka tika iekasēts maksājums 1,5 % apmērā, Komisija uzskata, ka atbalsta elements nepārsniegs EUR 100 000, proti, tolaik piemērojamo de minimis slieksni (13).

(50)

Attiecībā uz 3. līdz 6. pasākumu Komisija lēmumā par procedūru sākšanu pauda bažas par to, ka tajos varētu nekonstatēt atbalstu, pamatojoties uz tirgus ekonomikas ieguldītāja principu.

(51)

Šīs bažas ir apstiprinātas šajā lēmumā: subsīdijas bija neatlīdzināmas un aizdevumus ar līdzdalību vajadzēja atmaksāt ik gadu, pārskaitot 10 % no ar procentiem neapliekamās peļņas. Tāpēc ir skaidrs, ka Andalūzijas reģiona pašvaldība nerīkojās tā, kā to būtu darījis tirgus ekonomikas ieguldītājs, jo tā negaidīja ieguldījumu atdevi. Turklāt šos pasākumus, kurus atļāva pārstrukturēšanas plāna kontekstā laika posmam no 2004. līdz 2009. gadam, apstiprināja Andalūzijas reģiona pašvaldība, tāpēc tie attiecināmi uz valsti vai valsts iestādi. Pasākumi piešķīra vienam atbalsta saņēmējam, Pickman, selektīvas priekšrocības prioritāru aizdevumu un tiešo subsīdiju veidā, kas parasti nav pieejamas citiem uzņēmumiem. Pickman darbojas trauku, keramikas izstrādājumu un porcelāna tirgus segmentā. Tā kā šos izstrādājumus pārdod Kopienas teritorijā, apspriežamie pasākumi draud radīt konkurences izkropļojumus starp dalībvalstīm. Spānija neapstrīd šo pasākumu piederību valsts atbalsta kategorijai.

(52)

Tāpēc 3. līdz 6. pasākums uzskatāms par valsts atbalstu EK löīguma 87. panta 1. punkta nozīmē un ir attiecīgi jāizvērtē šo pasākumu iespējamā saderība ar kopējo tirgu. Fakts, ka atbalsts jau piešķirts, pārkāpjot dalībvalstu pienākumu iepriekš par to paziņot, kas paredzēts EK līguma 88. panta 3. punktā, nozīmē, ka atbalsts ir nelikumīgs.

(53)

Līguma 87. panta 2. un 3. punkts paredz izņēmumus šī panta 1. punktā aprakstītajai vispārīgajai nesaderībai. Jo īpaši saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(54)

Tā kā 7. pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu (sk. iepriekš 41. līdz 50. apsvērumu), pretēji provizoriskajam novērtējumam lēmumā par procedūru sākšanu Komisija uzskata, ka 3. līdz 6. pasākuma saderība ar kopējo tirgu nav jāizvērtē, pamatojoties uz 2004. gada pamatnostādnēm.

(55)

Faktiski 2004. gada pamatnostādņu 104. punktā skaidri norādīts, ka, “pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, ja atbalsta daļa vai viss atbalsts ir piešķirts pēc pamatnostādņu publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija izskata, vai ir saderīgs ar kopējo tirgu jebkāds glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts, kas piešķirts bez tās atļaujas un tādēļ ir pretrunā ar Līguma 88. panta 3. punktu”.

(56)

Šajā sakarā Komisija atzīst, ka 3. līdz 6. pasākums, vienreizēja operācija atbilstīgi pārstrukturēšanas plānam, atļauts datumā, kad Spānijas iestādes apstiprināja plānu – 2004. gada 2. martā –, un neviena atbalsta daļa nav piešķirta pēc 2004. gada pamatnostādņu publicēšanas. Tāpēc piemērojamas 1999. gada pamatnostādnes.

(57)

1999. gada pamatnostādņu 3.2.2. sadaļā paredzēti nosacījumi pārstrukturēšanas atbalsta atļaušanai, kas pakļauti 55. punkta īpašajiem noteikumiem, kas MVU gadījumā paredz, ka apspriežamos nosacījumus nepiemēro tik stingri un jo īpaši kompensējošie pasākumi parasti nav nepieciešami. Komisija veikusi šo specifisko novērtējumu inter alia gadījumā, kas līdzīgi attiecās uz MVU, kurš darbojās keramisko trauku un porcelāna ražošanas nozarē, proti, uzņēmumu Porcelanas del Principado  (14).

(58)

Pirmkārt, uzņēmums jāuzskata par grūtībās nonākušu uzņēmumu pamatnostādņu nozīmē. Kā atzina Spānijas iestādes, līdz 2004. gadam Pickman bija šādā situācijā, un to pierāda fakts, ka tam bija negatīva pašu līdzekļu bilance un pieauga zaudējumi, savukārt attiecībā uz ķīlu, kas bija piemērota dažiem no uzņēmuma aktīviem, kas bija izņemti par labu uzņēmumam RUMASA, bija atņemtas izpirkšanas tiesības, kā rezultātā bija gandrīz droši sagaidāms, ka uzņēmums pēc īsa laika pārtrauks uzņēmējdarbību.

(59)

Otrkārt, atbalsta piešķiršana ir atkarīga no pārstrukturēšanas plāna īstenošanas, kura ilgumam jābūt pēc iespējas mazākam un kuram pieņemamā laika posmā jāatjauno uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēja, pamatojoties uz reālistiskiem pieņēmumiem attiecībā uz turpmākajiem darbības nosacījumiem. Ciktāl runa ir par MVU, atbilstīgi Komisijas praksei 55. punkta noteikumus skaidroja tādā nozīmē, ka pašai Komisijai MVU shēmu gadījumā nav jāapstiprina šāds plāns.

(60)

Kā norādīja Spānijas iestādes, Pickman nosūtīja valsts iestādēm pārstrukturēšanas plānu, ko sagatavojuši neatkarīgi speciālisti no uzņēmuma Auditoría y Consulta S.A., un šajā plānā:

(61)

Turklāt pārstrukturēšanas plāns bija sadalīts divos atšķirīgos posmos: pirmajā bija plānots vairums intervences pasākumu 2004. gadam, savukārt otrais posms sastāvēja no Pickman vispārējās situācijas pakāpeniskas nostiprināšanas 2005.–2009. gadā (sk. tālāk 2. tabulu). Intervences pasākumi, kuru mērķis bija uzņēmuma strukturālo trūkumu novēršana un tā ilgtermiņa dzīvotspējas garantēšana, bija saistīti ar jaunas vadības struktūras izveidi, tādas organizatoriskās sistēmas plānošanu, kas atbilstu ražošanas procesam, darbinieku skaita samazināšanu un atkārtotu izvietošanu, sarunām par jaunu koplīgumu, ražotņu darbības reorganizāciju ar mērķi tās optimizēt, ievērojamu tehnisko un IT modernizāciju, ieguldījumiem tirdzniecības nodaļā personāla un mārketinga kampaņu ziņā, jaunu izplatīšanas kanālu izveidi, jauna līdzsvara rašanu starp pašu līdzekļiem un reģistrēto kapitālu, parādu proporcijas koriģēšanu un likviditātes minimālā līmeņa sasniegšanu.

(62)

Plānā iepriekš minētie intervences pasākumi paredz atšķirīgus scenārijus, atspoguļojot labākā iznākuma, ļaunākā iznākuma un vidusceļa iespējas, un starpposma pieņēmumu izdarīšana par 75 % produktivitātes un pārdošanas līmeņiem, atspoguļojot uzņēmuma 2002. gadā reģistrētos līmeņus, šķiet, veido reālistiskas finanšu prognozes, kuru galvenie rādītāji redzami turpmāk 1. tabulā un līdz šim faktiski ir sasniegti.

1.   tabula

(63)

Treškārt, jāizvairās no jebkādas nesamērīgas konkurences izkropļošanas. Tā kā “atbalsts, ko sniedz maziem un vidējiem uzņēmumiem, ir tendēts mazāk ietekmēt tirgus apstākļus nekā atbalsts, ko piešķir lieliem uzņēmumiem”, “pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanu MVU parasti nesaista ar kompensācijas pasākumiem” (1999. gada pamatnostādņu 55. punkts). Šajā sakarā jānorāda, ka Pickman ir vidējs uzņēmums ar 137 darbiniekiem, tā pārdošanas apjoms 2003. gadā bija 2 miljoni euro un tā tirgus daļa Kopienas līmenī ir ierobežota. Turklāt jāuzsver, ka Porcelanas del Principado, vidēja uzņēmuma, kas darbojas tajā pašā tirgus sektorā, gadījumā Komisija nenoteica nekādus kompensējošus pasākumus. Atbilstīgi tai pašai praksei ierobežotā konkurences izkropļojuma dēļ, ko varētu radīt uzņēmumam Pickman piešķirtais atbalsts, nav nepieciešams pieņemt jebkādus kompensējošus pasākumus.

(64)

Turklāt Pickman gadījumā, šķiet: i) nav sagaidāms, ka pārstrukturēšanas plāns varētu radīt ražošanas jaudas pieaugumu; ii) uzņēmuma darbaspēku reorganizēs, noteiktās ražotnēs samazinās darbinieku skaitu un veiks ieguldījumus tirdzniecības un IT jomā; iii) Pickman ir neliels uzņēmums, kas nozīmē, ka tas var pats gūt labumu no atbalsta; iv) uzņēmuma iespējamā klātbūtne tirgū ir ļoti ierobežota, un, salīdzinot ar konkurentiem (sk. tirgus pētījumu, uz kuru iepriekš sniegta atsauce), tā bija vēl ierobežotāka 2003. gadā; un v) saskaņā ar Spānijas reģionālā atbalsta karti laika posmam no 2000.–2006. gadam (15) Andalūzija bija NUTS II reģionā un, pamatojoties uz tās IKP/PSL uz iedzīvotāju, kas bija par 60 % mazāks nekā Kopienas vidējais, tika klasificēta atbilstīgi EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktam.

(65)

Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, jo īpaši Pickman apņemšanos nepalielināt tā ražošanas jaudu, faktu, ka atbalsta saņēmējs atbilst MVU definīcijai, tam ir ierobežota konkurētspēja un tas atrodas reģionā, kuram tiek sniegts atbalsts, Komisija atbilstīgi tās standarta praksei uzskata, ka ir nodrošināta atbilstība trešajam nosacījumam, jo pasākumu radītais konkurences izkropļojums ir ierobežots un noteikti nesasniedz apmērus, kādos tas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(66)

Ceturtkārt, atbalsta apmēram un intensitātei stingri jāaprobežojas ar minimumu, kas nepieciešams, lai varētu veikt pārstrukturēšanu veidā, kas ir samērīgs ar uzņēmuma rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem. No atbalsta saņēmēja tiek sagaidīts, ka tas sniegs ievērojamu ieguldījumu pārstrukturēšanas plānā no saviem resursiem, jo tas tiek uzskatīts par zīmi, ka tirgi uzskata dzīvotspējas atjaunošanu par iespējamu.

(67)

Turklāt atbalsta apmērs, ko Spānijas iestādes sniedza uzņēmumam Pickman, sasniedza 4,46 miljonus euro. Ievērojamu daļu atbalsta nācās izmantot, lai norēķinātos ar īstermiņa kreditoriem (Inversiones Jara S.A. un Faïencerie de Bouskoura), savukārt subsīdijas izmantoja darbaspēka izmaksu segšanai un galvenokārt ieguldījumiem, kas jāveic vairāku gadu laikā, kā norādīts 2. tabulā.

2.   tabula

(68)

Turklāt Pickman sniedza ieguldījumu savas dzīvotspējas atjaunošanā 6,24 miljonu euro apmērā, un tas sastāvēja no privātajiem aizdevumiem, kurus ar tirgus noteikumiem un bez jebkāda veida valsts atbalsta ieguvis jaunais īpašnieks. Šī summa veido 58,3 % no kopējā finansējuma, kas nozīmē, ka Pickman tādējādi veicis “ievērojamu ieguldījumu”, kas pilnībā atbilst 1999. gada pamatnostādņu noteikumiem. Turklāt uzņēmuma finanšu aktīvi, kā norādīts 1. tabulā, nepārprotami liecina par to, ka plāns nevarētu izraisīt pārmērīgu likviditāti. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsts aprobežojas ar minimumu, kas nepieciešams uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai.

(69)

Noslēgumā, pēc Komisijas domām, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, 3. līdz 6. pasākums, kas paredzēts Pickman pārstrukturēšanas plānā, atbilst nosacījumiem, ko MVU paredz 1999. gada pamatnostādnes, un ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(70)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija secina, ka: