30.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/1

30.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/3

(1)

Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2009. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2009. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

30.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/5

(1)

Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2009. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2009. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

30.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/7

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka dzīvnieku barības piedevu izmantošanai jāsaņem atļauja, un izklāstīts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Šajā regulā atļauja tiek piešķirta jaunam Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 preparāta izmantošanas veidam kā zirgu barības piedevai.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam, kas minēts šīs regulas pielikumā. Pieteikumam pievienotas vajadzīgās ziņas un dokumenti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punkta prasībām.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 8. panta 3. punktu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) veica riska novērtējumu.

(5)

Pieteikums attiecas uz jaunu Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 preparāta izmantošanas veidu kā zirgu barības piedevu, kas klasificējama barības piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(6)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 226/2007 (2) minētā preparāta izmantošana desmit gadus tika atļauta kazām un aitām, kuras tur piena ražošanai, un ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1293/2008 (3) – desmit gadus jēriem.

(7)

Iesniedza jaunus datus, lai pamatotu atļauju par preparāta izmantošanu zirgiem. Iestāde 2006. gada 12. septembra atzinumā (4) un 2009. gada 1. aprīļa atzinumā (5) secināja, ka Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 preparāts nerada kaitīgu ietekmi uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka šā preparāta izmantošana var ievērojami uzlabot šķiedrvielu sagremošanu. Iestāde neuzskatīja, ka būtu vajadzīgas īpašas prasības veikt uzraudzību pēc preparāta laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par dzīvnieku barībā lietotās piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(8)

Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi preparātu jāļauj izmantot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

30.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/10

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka dzīvnieku barības piedevu izmantošanai jāsaņem atļauja, un izklāstīts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam, kas minēts šīs regulas pielikumā. Pieteikumam pievienotas vajadzīgās ziņas un dokumenti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punkta prasībām.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļaujas saņemšanu, lai jaunā veidā izmantotu Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M preparātu kā lašu dzimtas zivju un garneļu barības piedevu, kas klasificējama barības piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1200/2005 (2) minētā mikroorganismu preparāta izmantošana bija atļauta gaļas cāļiem un ar Regulu (EK) Nr. 2036/2005 (3) – gaļas cūkām.

(5)

Iesniedza jaunus datus, lai pamatotu atļaujas pieteikumu par preparāta lietošanu lašu dzimtas zivīm un garnelēm. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2009. gada 1. aprīļa atzinumos (4) secināja, ka Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M preparāts nerada kaitīgu ietekmi uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka šā preparāta lietošanai var būt pozitīva ietekme, jo tas palielina labi attīstītu lašu dzimtas zivju skaitu un uzlabo garneļu dzīvotspēju un augšanu. Iestāde neuzskata, ka būtu vajadzīga īpaša prasība veikt uzraudzību pēc preparāta laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietotās piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(6)

Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi preparātu jāļauj izmantot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

30.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/12

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007–2013) (3) (“Septītā pamatprogramma”) ir paredzēta Kopienas līdzdalība pētniecības un attīstības (“P&A”) programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis, tostarp līdzdalība minēto programmu īstenošanai izveidotās struktūrās Līguma 169. panta nozīmē.

(2)

Septītajā pamatprogrammā ir noteikti vairāki kritēriji, lai apzinātu jomas, kurās uzsākamas šādas 169. panta ierosmes: saistība ar Kopienas mērķiem, sasniedzamā mērķa skaidra definīcija un tā atbilstība pamatprogrammas mērķiem, iepriekšējas bāzes esība (esošas vai paredzētas valstu pētniecības programmas), Eiropas pievienotā vērtība, kritiskā masa attiecībā uz iekļauto programmu apjomu un skaitu, kā arī programmu aptverto pasākumu līdzību un 169. panta kā visatbilstīgākā līdzekļa efektivitāte mērķu sasniegšanai.

(3)

Padomes Lēmums 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007–2013) (4) (“īpašā programma “Sadarbība” ”), veicina starptematisku pieeju pētniecības tematiem, kas attiecas uz vienu vai vairākām Septītās pamatprogrammas tēmām, un šajā sakarā 169. panta ierosme metroloģijas jomā tika atzīta par vienu no piemērotām iniciatīvām Kopienas līdzdalībai valstu pētniecības programmās, ko kopīgi īsteno, pamatojoties uz Līguma 169. pantu.

(4)

Metroloģija ir starpdisciplināra zinātnes joma, kas ir modernas zināšanu sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Uzticami un salīdzināmi mērījumu standarti, atbilstīgas validētas mērīšanas un testa metodes ir zinātniskā progresa un tehnoloģisko jauninājumu pamatā, un tādēļ tiem ir nozīmīga ietekme uz ekonomiku un dzīves kvalitāti Eiropā.

(5)

Patlaban daudzas P&A programmas vai pasākumi, ko atsevišķas dalībvalstis veic valsts mērogā, lai atbalstītu metroloģijas pētniecību un attīstību, netiek pietiekami koordinēti Eiropas līmenī un neļauj sakopot kritisko masu, kas vajadzīga stratēģiskās P&A jomās.

(6)

Vēloties Eiropā panākt saskaņotu pieeju metroloģijas jomā un darboties efektīvi, vairākas dalībvalstis ir uzņēmušās iniciatīvu izveidot kopīgu P&A programmu ar nosaukumu “Eiropas metroloģijas pētniecības programma” (“EMPP”), kas būtu jauninājumu un zinātniskās pētniecības instruments un atbalsts politikas veidošanai, lai tādējādi reaģētu uz Eiropā pieaugošo pieprasījumu pēc progresīvas metroloģijas, jo īpaši jaunās tehnoloģijas jomās.

(7)

Komisija savā 2007. gada 11. jūnija Darba programmā 2007.–2008. gadam īpašās programmas “Sadarbība” īstenošanai paredzēja finansiālu atbalstu ERA-NET Plus metroloģijas jomā, lai atvieglotu pāreju no “iMERA”ERA-NET projekta uz kopīgu metroloģijas P&A programmu, kura jāīsteno, pamatojoties uz Līguma 169. pantu. Tādējādi tika izstrādāta EMPP, kurā noteikti šīs kopīgās programmas galvenie uzdevumi un darbības.

(8)

EMPP mērķis ir atbalstīt zinātnes attīstību un jauninājumus, nodrošinot vajadzīgo tiesisko un organizatorisko struktūru plašai dalībvalstu sadarbībai Eiropā metroloģijas pētniecībā jebkurā tehnoloģijas vai rūpniecības jomā. Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija, kā arī Norvēģija, Šveice un Turcija (“iesaistītās valstis”) ir piekritušas koordinēt un īstenot kopīgus pasākumus, kuru mērķis ir dot ieguldījumu EMPP. Ierosinātajā septiņu gadu laikposmā šo valstu līdzdalības kopējā vērtība tiek lēsta vismaz EUR 200 miljonu apmērā un iespējamais rezerves finansējums – EUR 100 miljonu apmērā.

(9)

Lai palielinātu EMPP ietekmi, iesaistītās valstis ir piekritušas Kopienas līdzdalībai EMPP. Kopienai tajā būtu jāpiedalās, EMPP darbības laikā veicot finansiālu ieguldījumu, kas ir atbilstīgs iesaistīto valstu ieguldījumam līdz EUR 200 miljoniem. Ņemot vērā to, ka EMPP atbilst Septītās pamatprogrammas zinātniskajiem mērķiem, un to, ka metroloģijas jomā veiktajām darbībām ir horizontāls raksturs vai arī tās nav tieši saistītas ar 10 tēmām, EMPP būtu jāatbalsta kopīgi visās attiecīgajās tēmās.

(10)

Papildu finansēšanas iespējas inter alia var piedāvāt Eiropas Investīciju banka (EIB), jo īpaši – izmantojot Riska dalīšanas finanšu mehānismu, kas izstrādāts kopīgi ar EIB un Komisiju saskaņā ar īpašās programmas “Sadarbība” III pielikumu.

(11)

Kopienas finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir, ja ir noteikts finansēšanas plāns, kura pamatā ir kompetento valsts iestāžu oficiālas saistības kopīgi īstenot P&A programmas un pasākumus, kas uzsākti valsts mērogā, un dot ieguldījumu EMPP kopīgas izpildes finansēšanā.

(12)

Valstu pētniecības programmu kopīgai īstenošanai ir vajadzīga jau esoša vai jaunizveidota īstenošanas struktūra, kā paredzēts īpašajā programmā “Sadarbība”. Iesaistītās valstis ir vienojušās par šādu īpaši izveidotu EMPP īstenošanas struktūru. Īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai būtu jāsaņem Kopienas finansiālais ieguldījums un būtu jānodrošina EMPP efektīva izpilde.

(13)

Kā nosacījums Kopienas finansiālā ieguldījuma piešķiršanai būtu jāparedz iesaistīto valstu saistības atvēlēt resursus, kā arī faktiska finansiālo ieguldījumu maksājumu veikšana.

(14)

Lai gan Kopīgais pētniecības centrs ir Komisijas struktūrvienība, tomēr tā institūtiem ir pētniecības iespējas, kas ir noderīgas EMPP un būtu jāaktivizē tās īstenošanā. Tādēļ ir lietderīgi noteikt Kopīgā pētniecības centra statusu attiecībā uz tā tiesībām iesaistīties programmā un pretendēt uz finansējumu, kā arī piedalīties EMPP pārvaldībā.

(15)

Kā nosacījums Kopienas finansiālā ieguldījuma piešķiršanai būtu jāparedz vispārējs nolīgums, ko noslēdz starp Komisiju Eiropas Kopienas vārdā un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, kas ietver sīki izstrādātus noteikumus Kopienas ieguldījuma izmantošanai. Minētajam vispārējam nolīgumam būtu jāsatur vajadzīgie noteikumi, lai nodrošinātu Kopienas finanšu interešu aizsardzību.

(16)

Procenti, kas radušies no Kopienas finansiālā ieguldījuma, būtu jāuzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar 18. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5) (“Finanšu regula”). Komisijai būtu jāvar attiecīgi palielināt šajā lēmumā norādīto Kopienas maksimālo ieguldījumu.

(17)

Kopienai vajadzētu būt tiesībām samazināt, apturēt vai pārtraukt savu finansiālo ieguldījumu, ievērojot noteikumus, kas izklāstīti starp Kopienu un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru noslēdzamajā vispārējā nolīgumā, ja EMPP netiek īstenota vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu EMPP finansēšanā vai arī veic to daļēji vai novēloti.

(18)

Lai efektīvi īstenotu EMPP, finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir EMPP projektu dalībniekiem, kas īpaši izveidotās īstenošanas struktūras pārraudzībā centralizēti izvēlēti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Šādam finansiālajam atbalstam un tā maksājumam vajadzētu būt pārredzamam un efektīvam.

(19)

Priekšlikumi centralizēti būtu jānovērtē neatkarīgiem ekspertiem īpaši izveidotās īstenošanas struktūras pārraudzībā. Īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai būtu jāapstiprina sarindojums prioritārā secībā, kam vajadzētu būt saistošam attiecībā uz finansējuma piešķiršanu no Kopienas finansiālā ieguldījuma un no līdzekļiem, kas valstu budžetā atvēlēti EMPP projektiem.

(20)

Saskaņā ar Finanšu regulu un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6) (“īstenošanas noteikumi”), Kopienas finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda netieši un centralizēti atbilstīgi Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktam un 56. pantam un īstenošanas noteikumu 35. pantam, 38. panta 2. punktam un 41. pantam.

(21)

Ikvienai dalībvalstij un ikvienai Septītās pamatprogrammas asociētajai valstij vajadzētu būt tiesīgai iesaistīties EMPP.

(22)

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas mērķiem jebkuras citas valsts līdzdalībai EMPP vajadzētu būt iespējamai, ja šāda līdzdalība ir paredzēta attiecīgā starptautiskā nolīgumā un ja tam piekrīt gan Komisija Kopienas vārdā, gan iesaistītās dalībvalstis. Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu un ievērojot šajā lēmumā izklāstītos noteikumus un nosacījumus, Kopienai vajadzētu būt tiesībām pieņemt nosacījumus par tās finansiālo ieguldījumu EMPP attiecībā uz šādu citu valstu līdzdalību.

(23)

Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, un būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus, ņemot vērā Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (7), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (8), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (9).

(24)

Ir būtiski, lai pētniecības darbības, ko veic saskaņā ar EMPP, atbilstu ētikas pamatprincipiem, tostarp tiem, kas atspoguļoti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī ievērotu dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas un dzimumu līdztiesības principus.

(25)

Komisijai būtu jāveic gan starpposma novērtējums, lai novērtētu EMPP īstenošanas kvalitāti un efektivitāti un panākumus izvirzīto mērķu sasniegšanā, gan arī nobeiguma novērtējums.

(26)

Īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai būtu jārosina izraudzīto EMPP projektu dalībnieki paziņot un izplatīt to rezultātus un darīt šo informāciju publiski pieejamu,

a)

iesaistītās valstis sniedz pierādījumu, ka ir faktiski izstrādāta EMPP, kā aprakstīts I pielikumā;

b)

oficiāli ir izveidota īpaša īstenošanas struktūra, kam ir juridiskas personas statuss un kas atbild par EMPP īstenošanu un Kopienas finansiālā ieguldījuma saņemšanu, sadali un uzraudzību saskaņā ar netiešu centralizēto pārvaldību, ievērojot Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu, kā arī īstenošanas noteikumu 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu;

c)

ir izveidots pienācīgs un efektīvs EMPP vadības modelis saskaņā ar II pielikumu;

d)

īpaši izveidotā īstenošanas struktūra efektīvi veic EMPP paredzētos pasākumus, kas izklāstīti I pielikumā, tostarp izsludina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus;

e)

katra iesaistītā valsts uzņemas saistības ieguldīt EMPP savu finansējuma daļu un palielināt minēto ieguldījumu ar iespējamo rezerves finansējumu 50 % apjomā, lai segtu tās dalībnieku sekmīgu dalību EMPP projektos un faktiski izmaksātu finansiālo ieguldījumu saņēmējiem;

f)

ir panākta atbilstība Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu un jo īpaši Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (10);

g)

ir nodrošināta augsta līmeņa zinātniskā izcilība un ētikas principu ievērošana saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārīgajiem principiem, kā arī dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas un dzimumu līdztiesības principiem, un ilgtspējīga attīstība;

h)

ir izstrādāti noteikumi, kas reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radīts saskaņā ar EMPP veiktajos pasākumos, un to P&A programmu un pasākumu īstenošanu un koordinēšanu, ko iesaistītās valstis veic valsts mērogā, ar mērķi veicināt zināšanu radīšanu un atbalstīt šādu zināšanu plašu izmantošanu un izplatīšanu. Izmantotā pieeja atbilst modelim, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (11) (“noteikumi līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā”).

1)

uzticēto uzdevumu definīcija;

2)

nosacījumi un sīki izstrādāti noteikumi uzdevumu izpildei, tostarp attiecīgi noteikumi par atbildības norobežošanu un veicamo kontroļu organizēšanu;

3)

noteikumi par ziņošanu Komisijai par uzdevumu pildīšanu;

4)

nosacījumi, saskaņā ar kuriem uzdevumu izpilde beidzas;

5)

sīki izstrādāti noteikumi par Komisijas veiktu izpēti;

6)

nosacījumi par atsevišķu bankas kontu izmantošanu un nopelnīto procentu izmantošanu;

7)

noteikumi, kas garantē Kopienas darbības uzskatāmību salīdzinājumā ar citām īpaši izveidotās īstenošanas struktūras darbībām;

8)

apņemšanās atturēties no jebkuras darbības, kas var radīt interešu konfliktu Finanšu regulas 52. panta 2. punkta nozīmē;

9)

noteikumi, kuri reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radies saskaņā ar EMPP veiktos pasākumos, kā minēts 2. pantā;

10)

kritēriju saraksts, kuri jāizmanto, veicot starpposma un nobeiguma novērtējumus, tostarp tos, kas minēti 13. pantā.

a)

projektu un piešķirto dotāciju zinātnes izcilību, ko nosaka pēc publikāciju, patentu un citu zinātniski nozīmīgu rezultātu skaita;

b)

šajā programmā iesaistīto ārējo pētnieku un pētniecības iestāžu līmeni;

c)

ar Septīto pamatprogrammu saistīto to dalībvalstu un valstu metroloģijas spēju palielināšanos, kuru metroloģijas programmas ir izstrādes sākumstadijā;

d)

apmācības pasākumu skaitu un kvalitāti;

e)

ar metroloģijas datu paziņošanu un izplatīšanu saistīto pasākumu skaitu un kvalitāti.

30.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/26

(1)

Regulas (EK) Nr. 1104/2008 11. panta 2. punktā paredzēta to dalībvalstu, kas piedalās SIS 1+, migrēšana no N.SIS uz N.SIS II, izmantojot migrēšanas pagaidu arhitektūru, saņemot atbalstu no Francijas un Komisijas, vēlākais līdz 2009. gada 30. septembrim. Vajadzības gadījumā šo datumu var mainīt saskaņā ar procedūru, kas noteikta minētās regulas 17. panta 2. punktā.

(2)

SIS II testēšanas laikā konstatēto problēmu rezultātā aizkavējās Regulā (EK) Nr. 1104/2008 noteikto darbību īstenošana. Padomes 2009. gada 26 un 27. februāra secinājumos teikts, ka, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams neatrisināto problēmu novēršanai, migrēšanai no SIS 1+ uz SIS II noteiktais termiņš 2009. gada septembrī vairs nav reāli izpildāms.

(3)

Ņemot vērā migrēšanas no SIS 1+ uz SIS II aizkavēšanos, jaunais datums migrēšanas pabeigšanai būtu jānosaka tā, lai tas sakristu ar Regulas (EK) Nr. 1104/2008 darbības beigu galīgo termiņu, ļaujot līdz minētajam datumam turpināt darbības, kuru rezultātā SIS II uzsāktu darbību.

(4)

Saskaņā ar 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un EK līgumam, Dānija nepiedalījās Regulas (EK) Nr. 1104/2008 pieņemšanā, un tādējādi šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. Tomēr, ņemot vērā to, ka Regulas (EK) Nr. 1104/2008 pamatā ir Šengenas acquis saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem, Dānija atbilstoši protokola 5. pantam paziņoja par šā acquis transponēšanu savos tiesību aktos. Tādējādi saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem Dānijai šis lēmums ir saistošs.

(5)

Šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kurā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (2). Tādējādi Apvienotā Karaliste nepiedalās lēmuma pieņemšanā, un lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro. Tāpēc šis lēmums Apvienotajai Karalistei nav jāadresē.

(6)

Šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kurā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (3). Tādējādi Īrija nepiedalās lēmuma pieņemšanā, un lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro. Tāpēc šis lēmums Īrijai nav jāadresē.

(7)

Attiecībā uz Īslandi un Norvēģiju – saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes un Īslandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (4) – šis lēmums pilnveido tos Šengenas acquis noteikumus, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (5) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(8)

Attiecībā uz Šveici šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā tajā jomā, kura norādīta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK (6) par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā.

(9)

Attiecībā uz Lihtenšteinu šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā protokola izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā jomā, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes 2008. gada 28. februāra Lēmumā 2008/261/EK par Protokola parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (7).

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir atbilstīgi atzinumam, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1987/2006 (8) 51. pantu un minēta Regulas (EK) Nr. 1104/2008 17. panta 1. punktā,

30.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/28

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktu un Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. pantu Komisijai jāveic vajadzīgās pārbaudes, jāpaziņo dalībvalstīm šo pārbaužu rezultāti, jāņem vērā dalībvalstu apsvērumi, jāsasauc divpusējas apspriedes, lai panāktu vienošanos ar attiecīgajām dalībvalstīm, un oficiāli jāpaziņo tām savi secinājumi.

(2)

Dalībvalstīm ir bijusi iespēja pieprasīt saskaņošanas procedūras uzsākšanu. Atsevišķos gadījumos šī iespēja ir izmantota, un Komisija ir izskatījusi procedūras rezultātā sagatavoto ziņojumu.

(3)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1258/1999 un Regulu (EK) Nr. 1290/2005 finansēt drīkst vienīgi lauksaimniecības izdevumus, kas veikti, nepārkāpjot Kopienas noteikumus.

(4)

Ņemot vērā veiktās pārbaudes, divpusējo apspriežu rezultātus un saskaņošanas procedūras, atklājās, ka daļa no dalībvalstu deklarētajiem izdevumiem neatbilst šai prasībai, un tāpēc tos nevar finansēt no ELVGF Garantiju nodaļas, no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, turpmāk tekstā “ELGF”, un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, turpmāk tekstā “ELFLA”.

(5)

Ir jānorāda summas, kuras nevar finansēt no ELVGF Garantiju nodaļas, ELGF un no ELFLA. Šīs summas nav saistītas ar izdevumiem, kas radušies vairāk nekā divdesmit četrus mēnešus pirms Komisijas rakstveida ziņojuma dalībvalstīm par veikto pārbaužu rezultātiem.

(6)

Šajā lēmumā paredzētajos gadījumos to summu novērtējumu, kuras paredzēts izslēgt no finansējuma sakarā ar to neatbilstību Kopienas noteikumiem, Komisija dalībvalstīm darīja zināmu attiecīgajā kopsavilkuma ziņojumā.

(7)

Šis lēmums neskar finansiāla rakstura secinājumus, ko Komisija varētu izdarīt saistībā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem tādās lietās par šā lēmuma tematu, kuru izskatīšana 2009. gada 6. janvārī vēl nebija pabeigta,

30.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/38

(1)

Regulas (EK) Nr. 1774/2002 22. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts aizliegums dzīvniekus barot ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvniekiem. Pēc apspriešanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju var atļaut atkāpes no šā noteikuma attiecībā uz kažokzvēriem.

(2)

Komisijas 2003. gada 12. maija Lēmumā 2003/324/EK attiecībā uz atkāpi no pārstrādāšanas aizlieguma vienas sugas ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (2) minētas dalībvalstis, kurās ir atļauts izmantot šo atkāpi, sugas, kuras drīkst barot ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvniekiem, un tajā ir izklāstīti noteikumi, saskaņā ar kuriem barošana var notikt.

(3)

Latvija ir iesniegusi pieprasījumu par atkāpi no pārstrādāšanas aizlieguma vienas sugas ietvaros kažokzvēriem un ir iesniegusi pietiekamu informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu riska kontroli sabiedrības un dzīvnieku veselībai.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2003/324/EK.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.

Lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Atkāpes Igaunijai, Latvijai un Somijai

1.   Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1774/2002 22. panta 2. punktu, Igaunijai, Latvijai un Somijai ir piešķirta atkāpe attiecībā uz šādu kažokzvēru barošanu ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvnieku liemeņiem vai liemeņu daļām:

2.   Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1774/2002 22. panta 2. punktu, Igaunijai un Latvijai ir piešķirta atkāpe attiecībā uz Amerikas ūdeles (Mustela vison) barošanu ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvnieku liemeņiem vai liemeņu daļām.”

2.

Lēmuma 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“5. pants

Atbilstība šim lēmumam

Igaunija, Latvija un Somija nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai pildītu šo lēmumu, un šos pasākumus publicē. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.”

3.

Lēmuma 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts Igaunijas Republikai, Latvijas Republikai un Somijas Republikai.”

30.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/40

(1)

Saskaņā ar Vienotās rīcības 2009/709/KĀDP 8. pantu Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt turpmākus lēmumus par misijas vadītāja iecelšanu amatā.

(2)

Jean-Paul MICHEL2008. gada 24. jūnijā tika iecelts par EUSEC RD Congo misijas vadītāju.

(3)

Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis ierosinājis Jean-Paul MICHEL atkārtoti iecelt par misijas vadītāju EUSEC RD Congo,

30.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/41

(1)

Lēmuma 2008/839/TI 11. panta 2. punktā paredzēta to dalībvalstu, kas piedalās SIS 1+, migrēšana no N.SIS uz N.SIS II, izmantojot migrēšanas pagaidu arhitektūru, saņemot atbalstu no Francijas un Komisijas, vēlākais līdz 2009. gada 30. septembrim. Vajadzības gadījumā šo datumu var mainīt saskaņā ar procedūru, kas noteikta minētā lēmuma 17. panta 2. punktā.

(2)

SIS II testēšanas laikā konstatēto problēmu rezultātā aizkavējās Lēmumā 2008/839/TI noteikto darbību īstenošana. Padomes 2009. gada 26. un 27. februāra secinājumos teikts, ka, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams neatrisināto problēmu novēršanai, migrēšanai no SIS 1+ uz SIS II noteiktais termiņš 2009. gada septembrī vairs nav reāli izpildāms.

(3)

Ņemot vērā migrēšanas no SIS 1+ uz SIS II aizkavēšanos, jaunais datums migrēšanas pabeigšanai būtu jānosaka tā, lai tas sakristu ar Lēmuma 2008/839/TI darbības beigu galīgo termiņu, ļaujot līdz minētajam datumam turpināt darbības, kuru rezultātā SIS II uzsāktu darbību.

(4)

Apvienotā Karaliste piedalās šajā lēmumā saskaņā ar 5. pantu Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā un 8. panta 2. punktu Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumā 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (2).

(5)

Saskaņā ar 5. pantu Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā un 6. panta 2. punktu Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumā 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā Īrija piedalās šajā lēmumā (3).

(6)

Attiecībā uz Īslandi un Norvēģiju – saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes un Īslandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (4) – šis lēmums pilnveido tos Šengenas acquis noteikumus, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (5) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(7)

Attiecībā uz Šveici šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā tajā jomā, kura norādīta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/149/TI (6) par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā.

(8)

Attiecībā uz Lihtenšteinu šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā protokola izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā jomā, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes 2008. gada 28. februāra Lēmumā 2008/262/TI par Protokola parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (7).

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir atbilstīgi atzinumam, ko sniegusi Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Lēmuma 2007/533/TI (8) 67. panta 1. punktu un minēta Lēmuma 2008/839/TI 17. panta 1. punktā,