25.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 253/1

25.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 253/3

(1)

Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), ir paredzēts, ka baltā cukura un jēlcukura CIF importa cenu uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Šīs cenas uzskata par noteiktām standarta kvalitātei, kas attiecīgi norādīta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II un III punktā.

(2)

Nosakot reprezentatīvās cenas, ir jāņem vērā visa informācija, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 951/2006 23. pantā, izņemot gadījumus, kuri uzskaitīti minētās regulas 24. pantā.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, attiecībā uz balto cukuru atlasītajiem piedāvājumiem jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 951/2006 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie palielinājumi vai samazinājumi. Attiecībā uz jēlcukuru jāpiemēro minētā punkta b) apakšpunktā noteiktie korekcijas koeficienti.

(4)

Ja starp attiecīgā produkta sprūda cenu un reprezentatīvo cenu ir starpība, jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 951/2006 39. pantā paredzētie nosacījumi.

(5)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantam ir jānosaka attiecīgo produktu reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

25.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 253/5

(1)

Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), ir paredzēts, ka melases CIF importa cenu uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Šo cenu uzskata par noteiktu Regulas (EK) Nr. 951/2006 27. pantā norādītajai standarta kvalitātei.

(2)

Nosakot reprezentatīvās cenas, ir jāņem vērā visa informācija, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 951/2006 29. pantā, izņemot gadījumus, kuri uzskaitīti minētās regulas 30. pantā, un vajadzības gadījumā šo aprēķinu var veikt, izmantojot Regulas (EK) Nr. 951/2006 33. pantā norādīto metodi.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, tās ir jāpalielina vai jāsamazina atbilstoši piedāvātās melases kvalitātei, piemērojot Regulas (EK) Nr. 951/2006 32. pantu.

(4)

Ja starp attiecīgā produkta sprūda cenu un reprezentatīvo cenu ir starpība, jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 951/2006 39. pantā minētos nosacījumus. Ja aptur ievedmuitas nodokļa piemērošanu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 40. pantam, ir jānosaka šo nodokļu summas.

(5)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 34. pantam ir jānosaka attiecīgo produktu reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

25.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 253/7

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 676/2009 (2) tika izsludināts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu trešo valstu izcelsmes kukurūzas importam Spānijā.

(2)

Saskaņā ar 8. pantu Komisijas 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1296/2008, kas apstiprina noteikumus, ar kādiem var iesniegt pieteikumus par tarifa kvotām kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (3), Komisija atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minētajai procedūrai var pieņemt lēmumu par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. Nosakot šo maksimālo nodokļa samazinājumu, jo īpaši jāņem vērā kritēriji, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1296/2008 7. un 8. pantā.

(3)

Par konkursa uzvarētājiem tiek pasludināti visi pretendenti, kuru piedāvātais samazinājums atbilst ievedmuitas nodokļa maksimālajam samazinājumam vai ir mazāks par to.

(4)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

25.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 253/8

(1)

Finanšu pakalpojumu nozare ir viens no svarīgākajiem iekšējā tirgus komponentiem, kam ir būtiska nozīme Eiropas ekonomikas sekmīgā darbībā un globālajā konkurētspējā. Labi attīstītai un dinamiskai finanšu nozarei ir vajadzīga stabila regulēšanas un uzraudzības sistēma, kas spēj atbilst aizvien integrētāku Kopienas finanšu tirgu prasībām.

(2)

Ņemot vērā krīzi finanšu tirgos, kas kopš 2007. gada kļuvusi aizvien plašāka, finanšu iestāžu un finanšu pārskatu un revīzijas uzraudzība ir kļuvusi par Kopienas politiskās darba kārtības centrālo jautājumu, attiecībā uz kuru ir jānodrošina iekšējā tirgus sekmīgi funkcionējošs kopējs regulējums.

(3)

Arī globālajā ekonomikā ir vajadzība pēc standartu tuvināšanas starp dažādām jurisdikcijām un pēc starptautisku standartu izveides, izmantojot pārredzamu un demokrātiski atbildīgu procesu. Tādēļ ir svarīgi, lai Kopienai būtu zināma nozīme starptautisko finanšu tirgu standartu izveides procesā. Lai nodrošinātu Kopienas interešu ievērošanu un augstu globālo standartu kvalitāti un atbilstību Kopienas tiesību aktiem, ļoti svarīga ir Kopienas interešu pienācīga pārstāvība minētajā starptautisko standartu izveides procesā.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (3) (SGS regula) starptautiskos finanšu pārskatu standartus (IFRS) vajadzētu iekļaut Kopienas tiesību aktos, lai tos piemērotu uzņēmumi, kuru vērtspapīri tiek kotēti regulētā Kopienas tirgū, ar nosacījumu, ka IFRS atbilst minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Tādēļ IFRS ir viens no nozīmīgākajiem elementiem iekšējā tirgus darbībā, un tādējādi Kopiena ir tieši ieinteresēta nodrošināt, lai IFRS izstrādes un apstiprināšanas procesa rezultātā tiktu izveidoti tādi standarti, kas atbilst iekšējā tirgus tiesiskā regulējuma prasībām.

(5)

IFRS izstrādā Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB), un ar tiem saistītās interpretācijas sagatavo Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komiteja (SFPIK) – divas Starptautisko grāmatvedības standartu komitejas fonda (IASCF) struktūras. Tādēļ ir svarīgi izstrādāt piemērotus IASCF finansēšanas pasākumus.

(6)

Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu (EFRAG) 2001. gadā izveidoja finanšu pārskatu procesā iesaistīto emitentu, ieguldītāju un grāmatvedības speciālistu Eiropas organizāciju pārstāvji. Saskaņā ar SGS regulu EFRAG sniedz Komisijai atzinumus par to, vai IASB izstrādātais grāmatvedības standarts vai apstiprināmā SFPIK sagatavotā interpretācija atbilst Kopienas tiesību aktiem. Turklāt EFRAG aizvien vairāk tiek izmantota kā platforma, lai nodrošinātu augšupēju, tehnisku atbalstu saistībā ar grāmatvedības standartu projektu izstrādi.

(7)

Ņemot vērā EFRAG svarīgo nozīmi attiecībā uz iekšējā tirgus tiesību un politikas virzienu nostiprināšanu un Eiropas interešu pārstāvību standartu izveides procesā starptautiskā mērogā, Kopienai ir jāveic ieguldījums EFRAG finansēšanā.

(8)

Obligātās revīzijas jomā Uzraudzības grupa – starptautiska struktūra, kas atbildīga par Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) pārvaldības reformas uzraudzību – 2005. gadā izveidoja Sabiedrības interešu uzraudzības padomi (PIOB). PIOB uzdevums ir pārraudzīt procesu, kura rezultātā tiek pieņemti starptautiskie revīzijas standarti (SRS), kā arī citas sabiedrisko interešu jomas darbības, ko veic IFAC. SRS var pieņemt piemērošanai Kopienā jo īpaši ar nosacījumu, ka tie ir izstrādāti atbilstošā procesā, publiskā pārraudzībā un atklāti, kā noteikts 26. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas (4).

(9)

SRS iekļaušana Kopienas tiesību aktos un PIOB svarīgais uzdevums nodrošināt šo standartu atbilstību Direktīvas 2006/43/EK prasībām nozīmē, ka Kopiena ir tieši ieinteresēta nodrošināt, lai šādu standartu izstrādes un apstiprināšanas procesa rezultātā tiktu izveidoti tādi standarti, kas atbilst iekšējā tirgus tiesiskajam regulējumam. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt piemērotus PIOB finansēšanas pasākumus.

(10)

Tādēļ piemērots risinājums ir Kopienas programmas (turpmāk “Programma”) izveide, ļaujot līdzfinansēt EFRAG, IASCF un PIOB darbību, kuras mērķis saskaņā ar 162. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (5), atbilst Eiropas vispārējām interesēm, izstrādājot un apstiprinot standartus vai uzraugot standartu izveides procesus finanšu pārskatu un revīzijas jomā.

(11)

Lietderīgi ir arī nodrošināt dotācijas trīs juridiskajām atbalsta struktūrām, kuru vienīgais uzdevums ir sniegt administratīvu atbalstu Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (6), Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (7), un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejai, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (8) (turpmāk kopā “uzraudzītāju komitejas”), savu pilnvaru un tādu projektu īstenošanai, kas, inter alia, saistīti ar uzraudzības konverģenci, jo īpaši valstu uzraudzības iestāžu personāla apmācību un informācijas tehnoloģiju projektu pārvaldību.

(12)

Finanšu krīze ir pierādījusi, ka steidzami ir vajadzīga attīstība uzraudzības konverģences un sadarbības jomā. Tādēļ ir lietderīgi, ka Kopiena sniedz finansiālu ieguldījumu uzraudzītāju komiteju konkrētās darbībās, kas jāveic, lai panāktu šādu attīstību.

(13)

Finanšu pakalpojumu jomu reglamentējošo Kopienas tiesību aktu vienādai ieviešanai un piemērošanai attiecībā uz uzraudzību ir būtiska nozīme, lai novērstu atlikušos šķēršļus, kuri kavē iekšējā tirgus netraucētu darbību. Uzraudzītāju komiteju nodrošināta valstu uzraudzības iestāžu personāla labāka vispārēja apmācība un kopīgu informācijas tehnoloģijas rīku izstrāde ir vieni no efektīvākajiem un piemērotākajiem līdzekļiem šā mērķa sasniegšanai.

(14)

Struktūras, kas darbojas uzraudzības, grāmatvedības un revīziju jomā, ir lielā mērā atkarīgas no finansējuma, un, kaut arī to funkcijas Kopienai ir ļoti svarīgas, neviens no ierosinātajiem Programmas līdzekļu saņēmējiem negūst nekādu finansiālu atbalstu no Kopienas budžeta, kas savukārt var ietekmēt šo struktūru spēju pildīt savus uzdevumus, kuriem ir būtiska nozīme iekšējā tirgus darbībā.

(15)

Kopienas līdzfinansējums nodrošina līdzekļu saņēmējiem skaidru, stabilu, daudzveidīgu, pienācīgu un atbilstīgu finansējumu, ļaujot tiem neatkarīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar Kopienas sabiedriskajām interesēm.

(16)

Būtu jānodrošina pietiekams finansējums, paredzot Kopienas ieguldījumu uzraudzītāju komiteju darbībā, kā arī starptautisko grāmatvedības un revīzijas standartu izstrādē un jo īpaši IASCF, tostarp EFRAG un PIOB, darbībā.

(17)

Kopienas finansējuma piešķiršana, jo īpaši IASCF konkrētajā gadījumā, būtu jāpakārto nosacījumam, ka praksē ir īstenotas Kopienas pieprasītās reformas pārvaldības jomā.

(18)

Katru gadu iesniedzot Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai savu darba programmu projektus, kā prasīts Eiropas Parlamenta 2008. gada 9. oktobra Rezolūcijā (9) un Padomes 2008. gada 14. maija Secinājumos, uzraudzītāju komitejām šajās darba programmās vajadzētu iekļaut sadaļu, kurā sīki izklāstīti darba programmu iesniegšanas gadā saskaņā ar Programmu finansētie pasākumi, jo īpaši norādot finansējuma summas un finansēto pasākumu rezultātus, kā arī izklāstīt pasākumus, ko Programmas finansējuma saņemšanai uzraudzītāju komitejas plāno iesniegt Komisijai nākamā gada laikā.

(19)

Vienlaikus ar IASCF un EFRAG finansējuma modeļa maiņu patlaban šajās struktūrās notiek pārvaldības reforma, kuras nepieciešamību ir akcentējusi finanšu krīze, lai nodrošinātu, ka to struktūra un procedūras ļauj tām neatkarīgi, efektīvi, pārredzami un demokrātiski atbildīgi pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar sabiedriskajām interesēm. Šo reformu nozīmi uzsvēra Finanšu uzraudzības jautājumu augsta līmeņa darba grupa, kuras vadītājs ir Jacques de Larosière, (Larosière grupa) savā 2009. gada 25. februāra ziņojumā, Komisija 2009. gada 4. marta paziņojumā Eiropadomes pavasara sanāksmei “Impulsi Eiropas atveseļošanai”, kā arī Divdesmit valstu grupa (G20) 2009. gada 2. aprīļa sanāksmē. Šīm reformām būtu jāstājas spēkā līdz Kopienas līdzfinansējuma sākšanai. Attiecībā uz IASCF šīm reformām būtu jāietver tas, inter alia, ka tiek īstenotas ieceres, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta 2008. gada 24. aprīļa Rezolūcijā par Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS) un Starptautisko grāmatvedības standartu padomes (IASB) pārvaldi un Padomes 2008. gada 8. jūlija Secinājumos, jo īpaši attiecībā uz uzraudzības padomes izveidi ar attiecīgām pilnvarām un atbilstīgu sastāvu, lielāku pārredzamību un leģitimitāti IASCF standartu un darba kārtības izstrādes procedūrās, Standartu konsultatīvās padomes efektīvāku darbību, kā arī oficiālas nozīmes piešķiršanu ietekmes novērtējumiem kā atbilstošas IASB procedūras elementiem.

(20)

Līdzekļu saņēmējiem, kuri veic starptautiskas darbības trešās valstīs, piemēram, PIOB un IASCF, Kopienas līdzfinansējumu vairs nevajadzētu piešķirt, ja pēc pirmajiem diviem līdzfinansējuma gadiem šie līdzekļu saņēmēji nav panākuši vērā ņemamu progresu, lai nodrošinātu, ka neitrālā finansējuma daļa ir lielākā to kopējā, tostarp trešo valstu dalībnieku nodrošinātā, finansējuma daļa.

(21)

Direktīvā 2006/43/EK ir noteikts, ka dalībvalstis izveido neatkarīgas pārraudzības struktūras revīzijas jomā. Neseno tirgus notikumu rezultātā tomēr ir atklājušies trūkumi daudzās jomās, tostarp revīzijas jomā. Lai turpinātu uzlabot revīzijas kvalitāti Eiropas Savienībā, Komisijai līdz 2010. gada 1. jūlijam vajadzētu iesniegt ziņojumu par Eiropas līmeņa sadarbības veicināšanu starp revīzijas uzņēmumu uzraudzības iestādēm.

(22)

Finanšu krīzes dēļ var tikt izveidotas jaunas struktūras Kopienas vai starptautiskā līmenī, kuru pilnvaras ietver Kopienas mērķus, kas ir līdzīgi Programmas līdzekļu saņēmēju mērķiem.

(23)

Būtu jārod iespēja šādas struktūras ietvert Programmā kā jaunus līdzekļu saņēmējus, ja tās atbilst šajā lēmumā izklāstītajiem atbilstības kritērijiem.

(24)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(25)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro izvēlēties jaunus Programmas līdzekļu saņēmējus un attiecīgi grozīt pielikumu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šā lēmuma elementus, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(26)

Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (11) (Finanšu regula), un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, kuras aizsargā Kopienas finansiālās intereses, piemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, ierobežojumu to gadījumu skaitam, kad Komisija saglabā tiešo atbildību par ieviešanu un pārvaldību, un vajadzīgo proporcionalitāti starp resursu līmeni un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(27)

Finanšu krīze ir akcentējusi nepieciešamību veikt Eiropas Savienības finanšu nozares regulēšanas un uzraudzības modeļu reformu. Komisija paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” ir apliecinājusi, ka plāno iesniegt vajadzīgos likumdošanas priekšlikumus, pienācīgi ņemot vērā Larosière grupas iesniegtos secinājumus. Eiropadomes 2009. gada 19. un 20. marta sanāksmē tika panākta vienošanās, ka ir jāuzlabo finanšu iestāžu regulēšana un uzraudzība Eiropas Savienībā, par pamatu rīcībai izmantojot Larosière grupas ziņojumu. Komisijai iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 2010. gada 1. jūlijā vajadzētu iesniegt attiecīgus priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

(28)

Ar šo lēmumu būtu jāparedz iespēja līdzfinansēt konkrētas struktūras, kuru darbības mērķi atbilst Kopienas vispārējām interesēm un kuras Kopienas mērogā darbojas finanšu pakalpojumu jomā, kā arī izstrādā un apstiprina standartus vai uzrauga standartu izveides procesus finanšu pārskatu un revīzijas jomā.

(29)

Kopienas finansējums ir paredzēts skaidri noteiktam un ierobežotam svarīgāko struktūru skaitam finanšu pakalpojumu jomā. Pašreizējā institucionālajā struktūrā jaunā finansēšanas sistēma nodrošinās stabilu, daudzveidīgu, pienācīgu un atbilstīgu finansējumu, ļaujot attiecīgajām struktūrām neatkarīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar Kopienu vai tās sabiedriskajām interesēm. Finanšu atbalstu piešķirs saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Finanšu regulā un Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

(30)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķu mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

a)

Kopienas politikas virzienu īstenošanas darbības, kuru mērķis ir uzraudzības konverģence, jo īpaši izmantojot valstu uzraudzības iestāžu personāla apmācību un informācijas tehnoloģiju projektu pārvaldību finanšu pakalpojumu jomā; un

b)

standartu izstrādes vai tās veicināšanas darbības, standartu piemērošanas, izvērtēšanas vai uzraudzības darbības vai standartu izveides procesa kontroles darbības, veicinot Kopienas politikas virzienu īstenošanu finanšu pārskatu un revīzijas jomā.

a)

tas ir bezpeļņas juridiska persona, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības interešu ievērošanu un darboties Eiropas vispārējās interesēs, kā norādīts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 162. pantā; un

b)

dotāciju piešķiršanas laikā tas nedrīkst atrasties nevienā no situācijām, kas minētas Finanšu regulas 93. panta 1. punktā, 94. pantā vai 96. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

a)

pielikuma A sadaļā norādītajiem līdzekļu saņēmējiem Kopienas finansējumu piešķir kā pamatdarbības izmaksu subsīdijas; un

b)

pielikuma B sadaļā norādītie līdzekļu saņēmēji:

a)

to ekskluzīvajam mērķim jābūt, lai pielikuma B sadaļā norādītie līdzekļu saņēmēji varētu sniegt administratīvu atbalstu uzraudzītāju komitejām lēmumos par darbības dotācijām noteikto projektu īstenošanai; un

b)

pielikuma B sadaļā norādīto līdzekļu saņēmēju administratīvā atbalsta funkcijai jābūt skaidri izklāstītai to attiecīgajos statūtos.

a)

informācijas tehnoloģijas projekti;

b)

valstu uzraudzības iestāžu personāla apmācības programmas un personāla apmaiņas shēmas;

c)

konferenču, semināru, kursu un ekspertu sanāksmju rīkošana;

d)

publikāciju sagatavošana un izdošana, citu informatīvu pasākumu sagatavošana un organizēšana;

e)

pētījumu veikšana un izpētes materiālu sagatavošana; un

f)

citi konkrēti atbalsta pasākumi, kas attiecas uz Kopienas tiesību aktiem vai politiku grāmatvedības un revīzijas jomā vai uz uzraudzības konverģenci vai sadarbību.

a)

tai tieši jāpārņem tiesības no kāda no pielikumā uzskaitītajiem līdzekļu saņēmējiem;

b)

tai jāveic Kopienas politikas virzienu īstenošanas darbības, kuru mērķis ir uzraudzības konverģence un sadarbība finanšu pakalpojumu jomā; vai

c)

tai jābūt tieši iesaistītai starptautisku standartu izstrādes vai šādas izstrādes veicināšanas procesā, šo standartu piemērošanas, izvērtēšanas vai uzraudzības procesā vai standartu izveides kontroles procesos, veicinot Kopienas politikas virzienu īstenošanu finanšu pārskatu un revīzijas jomā.

a)

atbilst kritērijiem, kas noteikti šā panta 2. punkta a) apakšpunktā, tai var piešķirt pielikumā norādītā tās priekšteča dotācijas ar nosacījumu, ka darbības dotāciju gadījumā šāda struktūra atbilst arī 6. pantā noteiktajiem atbilstīgo pasākumu kritērijiem; vai

b)

atbilst 6. pantā noteiktajiem atbilstīgo pasākumu kritērijiem un kritērijiem, kas noteikti šā panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā, tai var piešķirt darbības dotācijas.

a)

par jebkuru ar darbības dotācijām Programmas finansēto darbību līdzekļu saņēmējs iesniedz tehnisko un finanšu pārskatu attiecībā uz darba rezultātiem un nobeiguma ziņojumu pēc darbības pabeigšanas; un

b)

par jebkuru ar pamatdarbības izmaksu subsīdijām Programmas finansēto darba programmu līdzekļu saņēmējs reizi gadā iesniedz darbības un finanšu pārskatu par darba programmas īstenošanu un nobeiguma ziņojumu pēc tam, kad ir beidzies atbilstības termiņš Kopienas finansējuma saņemšanai.

25.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 253/17

(1)

Padome 2004. gada 11. oktobrī pieņēma Kopējo nostāju 2004/694/KĀDP (1), kuras mērķis ir iesaldēt visus līdzekļus un ekonomiskos resursus, kas pieder visām personām, kuras ICTY ir atzinis par vainīgām kara noziegumos, bet kuras tribunāls nav apcietinājis.

(2)

Kopējo nostāju 2004/694/KĀDP piemēro līdz 2009. gada 10. oktobrim.

(3)

Kopējās nostājas 2004/694/KĀDP darbības termiņš būtu jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(4)

Kopienas īstenošanas noteikumi ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 1763/2004 (2004. gada 11. oktobris), ar ko nosaka dažus ierobežojošus pasākumus, atbalstot Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) pilnvaru sekmīgu īstenošanu (2),