14.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/1

14.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/3

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1296/2008 (2) ir apstiprināti noteikumi, ar kādiem var iesniegt pieteikumus par tarifa kvotām kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē.

(2)

Saskaņā ar daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā noslēgtajiem nolīgumiem Kopiena ir apņēmusies no 1995./1996. tirdzniecības gada atvērt kvotas, lai nodrošinātu 500 000 tonnu kukurūzas importu Portugālē un 2 miljonu tonnu sorgo un 300 000 tonnu kukurūzas importu Spānijā, un, ja vajadzīgs, izsludināt konkursus importam par pazeminātu tarifu.

(3)

Ir jāparedz, ka šo kvotu atvēršanai konkurss nav jāizsludina.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1296/2008.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

14.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/4

(1)

Komisija ar 1997. gada 17. aprīļa vēstuli saņēma sūdzību no Austrijas uzņēmuma Lenzing AG, kas ir Kopienas galvenais viskozes šķiedras ražotājs, par virkni pasākumu, kas veikti tā Spānijas konkurenta Sociedad Nacional de Industrias y Aplicaciones de Celulosa Española SA (turpmāk tekstā “SNIACE”) labā.

(2)

Komisija 1997. gada 7. novembra vēstulē ziņoja Spānijas iestādēm par savu lēmumu sākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(3)

Komisija Lēmumā 1999/395/EK (2) (turpmāk tekstā “1998. gada lēmums”) uzskatīja par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu atbalsta veidus, ko piešķīra Fondo de Garantía Salarial (turpmāk tekstā “FOGASA”) un Tesorería General de la Seguridad Social (turpmāk tekstā “TGSS”) SNIACE labā, jo starp SNIACE un FOGASA noslēgtie līgumi par parādu atmaksu un starp SNIACE un TGSS noslēgtais līgums par atmaksas grafika pārskatīšanu neatbilda tirgus prasībām, jo līgumu rezultātā piemērotās procentu likmes bija zemākas nekā tirgus likmes. Ar minēto negatīvo lēmumu Spānijai tika uzdots pieprasīt no saņēmēja atmaksāt saņemto atbalstu.

(4)

Eiropas Kopienu Tiesas 1999. gada 29. aprīļa spriedumā lietā C-342/96 Spānija/Komisija (turpmāk tekstā “Tubacex”) (3) Tiesa uzskatīja, ka starp TGSS un FOGASA noslēgtie līgumi par parādu atmaksas grafika pārskatīšanu nav uzskatāmi par valsts atbalstu, jo minētās valsts iestādes rīkojās tā, kā būtu rīkojies privāts kreditors, kura mērķis būtu atgūt aizdotās summas, ja vien procentu likme nebūtu mazāka kā likme, ko būtu piemērojis privāts kreditors (4), un ka līgums par atmaksas grafika pārskatīšanu nenoveda pie jaunu parādu uzkrāšanās.

(5)

Pamatojoties uz spriedumu lietā Tubacex, Komisija nolēma atkārtoti izvērtēt 1998. gada lēmumu, jo uzskatīja, ka tās secinājumi varētu būt piemērojami SNIACE. Komisija 2000. gada 16. februāra vēstulē, kas adresēta Spānijas iestādēm, norādīja uz lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru (5), kura paredzēta Līguma 88. panta 2. punkta pirmajā daļā un kuras mērķis ir daļēji atcelt 1998. gada lēmumu (turpmāk tekstā “procedūras atkārtota sākšana”).

(6)

Spānijas iestādes 2000. gada 21. marta vēstulē nosūtīja Komisijai savas piezīmes par lēmumu par procedūras atkārtotu sākšanu.

(7)

Ņemot vērā Spānijas iestāžu un ieinteresēto personu izteiktās piezīmes par lēmumu par procedūras atkārtotu sākšanu, Komisija ar Lēmumu 2001/43/EK (6) (turpmāk tekstā “2000. gada lēmums”) 2000. gada 20. septembrī slēdza oficiālo izmeklēšanas procedūru un secināja, ka pasākumi attiecībā uz SNIACE nav uzskatāmi par valsts atbalstu saskaņā ar spriedumu lietā Tubacex. Pamatojoties uz 2000. gada lēmumu, daļēji tika grozīts 1998. gada lēmums, aizstājot 1. panta pirmo daļu un svītrojot 2. pantu.

(8)

Komisija 2000. gada lēmumā norādīja, ka publiskie kreditori, piemērojot oficiālās procentu likmes, vēlējās maksimāli nodrošināt savas iespējas atgūt parāda summas, neciešot finansiālus zaudējumus. Pēc Komisijas uzskatiem, “Spānija rīkojās tā, kā būtu rīkojies hipotētisks privāts kreditors, kas atrastos līdzīgā situācijā attiecībā pret SNIACE” (7).

(9)

Pēc 2000. gada lēmuma pieņemšanas uzņēmums Lenzing iesniedza Pirmās instances tiesā protestu pret 2000. gada lēmumu.

(10)

Ar 21. oktobra spriedumu lietā T-36/99 (8) Pirmās instances tiesa anulēja 2000. gada lēmumu sakarā ar kļūdu, izvērtējot piemēroto kritēriju par publiskā kreditora kā privāta kreditora rīcību. EK Tiesa atstāja negrozītu Pirmās instances tiesas spriedumu (9).

(11)

Anulēšanas rezultātā otrā oficiālā izmeklēšanas procedūra joprojām ir atklāta.

(12)

Komisija 2004. gada 3. decembra, 2005. gada 13. maija, 2005. gada 18. jūlija un 2008. gada 7. augusta vēstulē lūdza Spāniju sniegt papildu informāciju, kas tika nosūtīta 2005. gada 28. februāra, 2005. gada 4. jūlija, 2005. gada 29. septembra, 2008. gada 10. septembra un 2008. gada 15. septembra vēstulē.

(13)

Pasākumu saņēmējs ir uzņēmums SNIACE, kas dibināts 1939. gadā. Uzņēmums ražo celulozi, papīru, viskozes šķiedru, sintētiskās šķiedras un nātrija sulfātu. SNIACE kopējais darījumu apjoms 2007. gadā sasniedza 15 miljonus euro.

(14)

FOGASA un TGSS noslēdza ar SNIACE līgumus par parādu atmaksu un atmaksas grafika pārskatīšanu, kuri aprakstīti 15.–21. apsvērumā.

(15)

FOGASA ir neatkarīga organizācija, kas pakļauta Nodarbinātības un imigrācijas ministrijai, tiek finansēta no uzņēmumu iemaksām. Saskaņā ar Darbinieku statūtu 33. panta 1. punkta pirmo daļu tās galvenā misija ir izmaksāt “strādājošajiem neizmaksātās algas sakarā ar darba devēja bankrotu vai maksātnespēju”. Atbilstīgi 33. panta 4. punktam FOGASA uzdevums ir veikt darbinieku tiesību un darbību subrogāciju, lai panāktu iepriekš izmaksāto summu atmaksu.

(16)

Pamatojoties uz Karaļa 1985. gada 6. marta dekrētā 505/85 (10) minēto, FOGASA bija iespēja noslēgt līgumus par iepriekš izmaksāto summu attiecībā uz darbinieku algām un kompensācijām atmaksu, lai nodrošinātu parādu summu atgūšanu, kurām tika noteiktas spēkā esošās procentu likmes.

(17)

FOGASA1993. gada 5. novembrī un 1995. gada 31. oktobrī noslēdza līgumus par parādu atmaksu ar SNIACE. Pirmajā gadījumā parāda summa bija 1 362 708 700 pesetu (ieskaitot procentus) un otrajā gadījumā – 339 459 878 pesetas (ieskaitot procentus).

(18)

Pirmā līguma, kas noslēgts 1993. gada 5. novembrī (turpmāk tekstā “FOGASA I līgums”), priekšmets bija FOGASA izmaksātās summas saistībā ar algām un kompensācijām, ko SNIACE bija parādā saviem darbiniekiem. Parāds sasniedza 897 652 759 pesetas; summai bija jāpieskaita 465 055 911 pesetas kā procenti ar likmi 10 %, kopā veidojot 1 362 708 700 pesetu. Parāds bija saistīts ar hipotēku, kas uzlikta SNIACE aktīviem, un bija atmaksājams saskaņā ar atmaksas grafiku, ko pārskatīja 1999. gada 18. martā, summu pesetās (ESP) sadalot šādi:

1.   tabula

FOGASA I līgums

(19)

Otrā līguma, kas noslēgts 1995. gada 31. oktobrī (turpmāk tekstā “FOGASA II līgums”), priekšmets bija summas, ko FOGASA maksāja saskaņā ar 1993. gada 5. novembra līgumu saistībā ar SNIACE algu un kompensāciju parādiem savam personālam. Jaunā parāda summa sasniedza 229 424 860 pesetas, kurai bija jāpieskaita 110 035 018 pesetas kā procenti ar likmi 9 %, kopā veidojot 339 459 878 pesetas. Parāds bija saistīts ar hipotēku, kas uzlikta SNIACE aktīviem, un bija atmaksājams saskaņā ar atmaksas grafiku, ko pārskatīja 1999. gada 18. martā, summu pesetās (ESP) sadalot šādi:

2.   tabula

FOGASA II līgums

(20)

TGSS, pamatojoties uz Vispārīgā sociālās apdrošināšanas likuma 20. pantu (11), ir tiesīga piešķirt pagarinājumu vai sadalīt vairākos maksājumos kavētas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī procentus par šādām iemaksām. Šā likuma 27. pants paredz, ka procenti sakarā ar pagarinājumu jāpieskaita atliktajiem parādiem.

(21)

1996. gada 8. marta līguma, ko grozīja ar 1996. gada 7. maija un 1997. gada 30. septembra līgumu, priekšmets bija pārskatīt maksājumu grafiku parādiem, kuru kopējā summa bija 3 510 387 323 pesetas plus procenti, kuru summa bija 615 056 349 pesetas ar likmi 7,5 %. Pamatsummu veidoja kavētas sociālās apdrošināšanas iemaksas no 1991. gada februāra līdz 1997. gada februārim. Maksājumi būtu jāveic 120 ikmēneša maksājumos, pirmajos divos gados atmaksājot tikai procentus ar likmi 7,5 %, bet, sākot no trešā gada līdz desmitajam gadam, būtu jāatmaksā pamatsumma un procenti ar gada amortizācijas likmi 5 % (no 1999. gada oktobra līdz 2001. gada septembrim), 10 % (no 2001. gada oktobra līdz 2003. gada septembrim), 15 % (no 2003. gada oktobra līdz 2005. gada septembrim) un 20 % (no 2005. gada oktobra līdz 2007. gada septembrim).

(22)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka analīze, ko veica Tiesa lietā Tubacex, bija pilnībā piemērojama pasākumiem, kuri bija 1998. gada lēmuma priekšmets, tādējādi bija nepieciešams daļēji atcelt minēto lēmumu un atkārtoti izvērtēt noslēgtos līgumus starp SNIACE un publiskajiem kreditoriem.

(23)

Pamatojoties uz spriedumu lietā Tubacex, Komisija izteica šaubas par publisko kreditoru veiktajiem pasākumiem:

(24)

Ieinteresētās personas nav iesniegušas piezīmes.

(25)

Spānijas valdība ar 2000. gada 21. marta vēstuli iesniedza savas piezīmes.

(26)

Spānijas iestādes nepiekrita Komisijas lēmumam sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, jo, pēc to ieskatiem, šāda procedūra nebija nepieciešama, lai veiktu paredzēto 1998. gada lēmuma daļējo atcelšanu.

(27)

Attiecībā uz līgumu par atmaksas grafika pārskatīšanu, kas noslēgts starp SNIACE un TGSS, Spānijas iestādes nepiekrīt Komisijas viedoklim, saskaņā ar kuru “šķiet normāli, ka ārpustiesas līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir pārskatīt jau esošu parādu atmaksu, kreditors cenšas panākt, lai debitors maksātu lielākus procentus par atliktajiem maksājumiem, apmaiņā pret atteikšanos panākt parāda piedziņu tiesas ceļā”. Iestādes apgalvo, ka sakarā ar uzņēmuma finansiālo stāvokli un izmaksām, ilgumu un nenoteiktību, kas saistīta ar tiesas procesiem, ārpustiesas līgumi rada iespējas vienoties par zemākām procentu likmēm nekā oficiālās procentu likmes.

(28)

Šā iemesla dēļ Spānijas iestādes atkārto savu argumentu, ka, piešķirot pagarinājumu un piemērojot oficiālo procentu likmi, sociālās apdrošināšanas sistēmas intereses saistībā ar parādu piedziņu tika aizsargātas vairāk nekā ar jebkuru citu darbību, ko veiktu privāts kreditors.

(29)

Spānijas valdība atgādina, ka, kamēr privāts kreditors var vienoties par jebkādiem procentiem ar debitoru, sociālās apdrošināšanas amatpersonām jāievēro Vispārīgā sociālās apdrošināšanas likuma 20. pants, kurā noteikts, ka līgumos par parādu atmaksas grafika pārskatīšanu tiek piemērota oficiālā procentu likme.

(30)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka salīdzinājums starp termiņiem, kuri noteikti 1996. gada oktobra privāto kreditoru līgumā, un termiņiem, kuri noteikti atmaksas grafika pārskatīšanas līgumā starp Sociālo apdrošināšanu un SNIACE, varētu nebūt pareizākais veids, kā piemērot “privāta kreditora” kritēriju, kā to nosaka Tiesa. Šajā sakarā Spānijas iestādes apliecināja, ka valsts pārvaldes juridisko saistību dēļ publisko kreditoru stāvoklis nebija pielīdzināms privāto kreditoru stāvoklim. Tās uzsvēra, ka, neraugoties uz atšķirībām, termiņi un nosacījumi līgumā, kas noslēgts starp Sociālo apdrošināšanu un SNIACE, no vienas puses, un līgumā, kas noslēgts starp FOGASA un SNIACE, no otras puses, bija stingrāki nekā termiņi, kas bija noteikti līgumā ar privātajiem kreditoriem.

(31)

Visbeidzot, Spānijas iestādes atkārtoti izteica viedokļus, kas jau iepriekš bija izteikti procedūrā, kas beidzās ar 1998. gada lēmumu.

(32)

Spānijas iestādes apgalvo, ka jaunas oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšana nebija nepieciešama, lai izlemtu jautājumu, un ka ieinteresēto personu tiesību ievērošana nebija pietiekams iemesls to darīt.

(33)

Savukārt Komisija uzskata, ka spriedums lietā Tubacex ir pietiekams iemesls, lai šī informācija tiktu darīta zināma Spānijai un ieinteresētajām personām. Minētais spriedums varēja mainīt izvērtēšanas kritērijus, kā tika izklāstīts 1997. gada 7. novembra lēmumā par procedūras sākšanu.

(34)

Atkārtoti sākot procedūru, Komisija jautāja, vai līgums, kas noslēgts starp SNIACE un tās publiskajiem kreditoriem, ietvēra valsts atbalstu un – apstiprinošā gadījumā – vai to varētu uzskatīt par saderīgu.

(35)

Spriedums lietā Tubacex ļauj uzskatīt, ka valsts iejaukšanās parādu atmaksas grafika pārskatīšanā nav valsts atbalsts, ja tiek ievēroti kritēriji, kas nosaukti minētajā spriedumā (skatīt 4. apsvērumu).

(36)

Spriedumā lietā T-36/99, ar ko atcēla 2000. gada lēmumu, Pirmās instances tiesa neņēma vērā iemeslus, uz kuru pamata Komisija uzskatīja, ka TGSS un FOGASA rīkojās tā, kā būtu rīkojies privāts kreditors. Šā iemesla dēļ un ņemot vērā Pirmās instances tiesas spriedumu, jāpārbauda:

(37)

Kritēriji, kas minēti spriedumā lietā Tubacex un Pirmās instances tiesas spriedumā lietā T-36/99, ir summējoši. Sākot no brīža, kad publisko kreditoru noteiktās prasības neatbilst vismaz vienam no tiem, Komisijai jāizslēdz privāta kreditora princips.

(38)

Pretēji darbībām, kas bija pamats spriedumam lietā Tubacex, līgumi ar FOGASA tika noslēgti ar aptuveni divu gadu starpību un bija par dažādiem parādiem. Komisija uzskata, ka nav runa par vienu līgumu. FOGASA brīdī, kad tika noslēgts otrs līgums, arī nemēģināja tos apvienot, lai veidotu tikai vienu līgumu, kura priekšmets būtu visu parādu kopsumma. FOGASA apvienoja nenomaksātos parādus vienīgi 1999. gada 18. marta (12) līgumā, tas ir, četrus gadus pēc otra līguma starp FOGASA un SNIACE noslēgšanas.

(39)

Šīs izvērtēšanas ietvaros Komisija pirmo pārbaudīs FOGASA I līgumu, pēc tam FOGASA II līgumu, ņemot vērā privātam kreditoram piemērojamos kritērijus.

(40)

SNIACE un FOGASA noslēdza pirmo līgumu par parādu atmaksas grafika pārskatīšanu 1993. gada 5. novembrī par summu 1 362 708 700 pesetu (ieskaitot procentus). Līgums tika noslēgts pēc tam, kad FOGASA nomaksāja algas un kompensācijas, ko SNIACE bija parādā saviem darbiniekiem.

(41)

Pārbaudes ietvaros Komisijai jānošķir līguma noslēgšanas brīdis (pārbaude ex ante) no tā izpildes brīža (pārbaude ex post). Varētu gadīties, ka pēc līguma pārbaudes sakarā ar tā raksturu noslēgšanas brīdī tiks secināts, ka minētais līgums neietver atbalstu un ka tā izpilde apstākļos, kas atšķiras no sākotnēji paredzētajiem, maina šādu sākotnējo uzskatu un noved pie secinājuma, ka tā ietver atbalstu.

(42)

Komisija atzīmē, ka pirmais līgums ar FOGASA par parāda atmaksas grafika pārskatīšanu tika noslēgts 1993. gada 5. novembrī, tas ir, gandrīz astoņus mēnešus pēc paziņojuma par maksātnespēju, kuru sniedza pirmās instances tiesnesis 1993. gada 25. martā un saskaņā ar kuru FOGASA bija jāmaksā SNIACE darbiniekiem. Šajā brīdī FOGASA saistīja līgumu ar hipotēku, kas uzlikta SNIACE aktīviem, lai garantētu vismaz daļu no izsniegtā kredīta. FOGASA piemērotā likme bija 10 %, kā to paredzēja līguma noslēgšanas brīdī spēkā esošie tiesību akti.

(43)

Savukārt 1987. gadā un 1991. gadā, tas ir, ievērojami pirms FOGASA I līguma noslēgšanas, Banesto bija piešķīrusi hipotekārā kredīta līnijas SNIACE ar likmi attiecīgi 16 % un 18 % (tā brīža tirgus situācija).

(44)

Tādējādi jāatzīmē, ka, 1992. gadā kļūstot maksātnespējīgai, SNIACE bija vismaz divi kreditori – FOGASA, kuram tā bija parādā algas, ko SNIACE nespēja izmaksāt saviem darbiniekiem, un Banesto par piešķirtajiem kredītiem, kurus tā nebija pilnībā atmaksājusi.

(45)

Sākot no paziņojuma brīža par maksātnespēju, Banesto varēja pieprasīt savas tiesības kā SNIACE privileģēts hipotekārais kreditors. Neraugoties uz to, vienīgi sakarā ar 1996. gada 26. septembra līgumu, tas ir, trīs gadus pēc FOGASA I līguma noslēgšanas, SNIACE cedēja Banesto kā daļu no parāda atmaksas akcijas, kuras tai piederēja uzņēmumā Inquitex, un zemes gabalus, kas bija iekļauti hipotēkā.

(46)

Savukārt FOGASA bija juridiski atbildīgs par algu izmaksu maksātnespējas gadījumā. Sākot no brīža, kad FOGASA bija jāizmaksā algas SNIACE darbiniekiem, tas sāka sarunas par līgumu par atmaksas grafika pārskatīšanu, lai atgūtu izsniegto kredītu. Tas, ka Banesto neizpildīja hipotekāros kredītus pret SNIACE, vairāk liek domāt, ka FOGASA atšķirībā no privātā kreditora Banesto rīkojās piesardzīgi un saprātīgi, noslēdzot līgumu par atmaksas grafika pārskatīšanu un iegūstot garantijas no brīža, kad tika paziņota maksātnespēja.

(47)

Tādējādi FOGASA un SNIACE steidzamā kārtā noslēdza sarunas, kuras pauda pušu labo gribu nonākt pie bezstrīdus risinājuma.

(48)

Pēc tam, kad tika atzīta SNIACE darbinieku prasība, kurā tika pieprasīta algu un kompensāciju izmaksa, kas bija iekavēta sakarā ar tiesas procesu, lai noteiktu maksātnespēju, FOGASA noslēdza līgumu par parādu atmaksas grafika pārskatīšanu ar mērķi atgūt no SNIACE piešķirtās summas. FOGASA piemēroja oficiālo procentu likmi, kas bija paredzēta Spānijas tiesību aktos, tas ir, 10 % brīdī, kad puses noslēdza līgumu.

(49)

Komisija uzskata, ka, vienojoties ar SNIACE par parāda atmaksas grafika pārskatīšanu, FOGASA piemēroja sprieduma lietā Tubacex principu, saskaņā ar kuru “kreditors nevēlas gūt pārmērīgu peļņu no aizdotās naudas, vienīgi vēlas pilnībā atgūt izmaksātās summas, neciešot finansiālus zaudējumus. Šim mērķim piešķirot pagarinājumu kredītam, lai panāktu tā atmaksu, tiek pieprasīti papildu procenti, lai kompensētu naudas vērtības zudumus, kas rodas termiņa pagarināšanas dēļ.” (13)

(50)

Brīdī, kad tika noslēgts līgums, FOGASA bija zināma krīze, kas skārusi SNIACE; šā iemesla dēļ tas bija iejaucies darbinieku labā, lai tie varētu saņemt algas un kompensācijas, ko SNIACE nevarēja izmaksāt maksātnespējas stāvokļa iestāšanās dēļ.

(51)

Ir skaidrs, ka notikumu brīdī vienīgais SNIACE glābšanas plāns, kurš bija apspriešanas vērts, kas piedāvāts FOGASA, bija parādu atmaksas grafika pārskatīšana. Neraugoties uz to, pēc nopietnā sociālā konflikta, ko uzņēmums piedzīvoja 1992. gadā, tā darbība pamazām sāka uzlaboties, ļaujot saskatīt rentabilitātes izredzes nākotnē, lai gan uzņēmuma stāvoklis joprojām bija nestabils.

(52)

Līguma ar privātajiem kreditoriem neesamība, kā arī tas, ka tie nebija pieprasījuši parādu atmaksu kopš 1993. gada, liecina, ka izredzes attiecībā uz uzņēmuma uzņemto virzienu bija pamatotas un ka līdz ar to nedrīkstēja radīt risku, ka uzņēmums pārtrauks darbību.

(53)

Komisija uzskata, ka noslēgšanas brīdī FOGASA I līgums nebija valsts atbalsts.

(54)

No 1993. gada 5. novembra līdz 1999. gada 18. martam, kad FOGASA noslēdza jaunu līgumu par atmaksas grafika pārskatīšanu, ar ko par diviem gadiem tika pagarināts parāda atmaksas termiņš, SNIACE bija atmaksājusi tikai aptuveni 50 % no parāda.

(55)

Pirms garantiju un hipotēku izpildes, kas bija uzliktas tā labā saskaņā ar 1993. gada līgumu, FOGASA izvēlējās grozīt līgumu par atmaksas grafika pārskatīšanu, lai maksimāli palielinātu izredzes atgūt izsniegto kredītu. Komisija atzīmē, ka 1996. gada 26. septembrīBanesto piekrita pārņemt kā daļu no SNIACE parāda atmaksas zemes gabalus, kas bija uzņēmuma īpašumā, kā arī akcijas, kuras SNIACE piederēja uzņēmumā Inquitex.

(56)

Komisija uzskata, ka FOGASA rīcība nav salīdzināma ar Banesto rīcību, kura mēģināja aizsargāt daļu no izsniegtā kredīta, noslēdzot 1996. gada līgumu, atšķirībā no FOGASA rīcības, kurš nevienā brīdī nemēģināja pieprasīt kredīta atmaksu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar SNIACE.

(57)

Komisija atzīmē, ka brīdī, kad notika sarunas par līguma grozīšanu, FOGASA nepieprasīja papildu procentu maksu, jo kopsumma nemainījās, kaut arī galīgais termiņš tika pagarināts par diviem gadiem (14). Līdz ar to Komisija uzskata, ka jānoraida Spānijas arguments (15), ka tā vēlējās aizsargāt ieguldījumus pret valūtas vērtības zudumu.

(58)

Saskaņā ar turpmāk minēto 3. tabulu Komisija pārliecinās, ka brīdī, kad tika noslēgts 1999. gada 18. marta līgums, ar kuru grozīja 1993. gada 5. novembra līgumu, uzņēmumam bija pieaugoši parādi, atkārtoti zaudējumi un negatīvi pašu līdzekļu rādītāji, kas radīja šaubas par kredīta atmaksas izredzēm.

3.   tabula

(59)

Kaut arī uzņēmumam bija nelieli pozitīvi rādītāji 1995. gadā, jāatzīst, ka tā finansiālais stāvoklis norādīja uz to, ka rentabilitātes izredzes bija neskaidras.

(60)

Komisija secina, ka FOGASA nerīkojās tā, kā būtu rīkojies privāts kreditors:

(61)

SNIACE un FOGASA1995. gada 31. oktobrī noslēdza otru līgumu par parādu atmaksas termiņu pārskatīšanu par summu 339 459 878 pesetas (ieskaitot procentus). Šis līgums tika noslēgts pēc tam, kad FOGASA bija atkārtoti nomaksājis SNIACE algu un kompensāciju parādus saviem darbiniekiem.

(62)

Līdzīgi kā attiecībā uz FOGASA I līguma izpildi Komisija uzskata, ka FOGASA rīcība nav salīdzināma ar Banesto, kuras mērķis, noslēdzot 1996. gada līgumu, bija aizsargāt daļu no sava kredīta, kamēr FOGASA, kurš vienīgi pieprasīja atmaksāt daļu no 1993. gada līgumā ietvertās parāda summas, 1995. gadā noslēdza jaunu līgumu saistībā ar jauniem parādiem.

(63)

Jaunais līgums tika noslēgts, neraugoties uz to, ka:

(64)

Turklāt ir skaidrs, ka FOGASA nav izskatījis iespēju veikt parāda piespiedu piedziņu, izpildot tās labā noteikto hipotēku. Piespiedu piedziņa nepārprotami varētu nozīmēt uzņēmuma slēgšanu, bet nav ne mazāko šaubu, ka SNIACE likvidācijas gadījumā FOGASA būtu varējis piedzīt visu parādu vai tā daļu pēc uzņēmuma aktīvu cedēšanas.

(65)

Šīs nianses dēļ Komisija atzīmē, ka Spānijas iestādes atkārtoti ir norādījušas, ka uzņēmuma vērtības aplēses, kas ļautu aprēķināt summas, ko būtu iespējams atgūt, nebija iespējamas un ka jebkuros apstākļos likvidācijas gadījumā uzņēmuma aktīvu vērtība varētu ciest lielu samazinājumu (16). Ir skaidrs, ka šā iemesla dēļ FOGASA izslēdza SNIACE likvidācijas iespēju, bet izvēlējās pārskatīt atmaksas grafikus.

(66)

Spānijas iestādes 2005. gada 29. septembra atbildes vēstulē norādīja, ka, “ja jebkurā laikā tas [FOGASA] būtu atteicies noslēgt līgumu par piedziņu, nepamatojot šādu atteikumu, tas būtu pārkāpis organizācijai saistošos tiesību aktus un būtu rīkojies patvaļīgi”. Komisija no Spānijas iestāžu teiktā secina, ka FOGASA nemēģināja pamatot iespējamo parāda atmaksas grafika pārskatīšanas noraidīšanu. Spānijas iestāžu skatījumā vēlme pilnībā atgūt parādu, tostarp izmantojot SNIACE slēgšanu, ir nepietiekama (17).

(67)

Komisija secina, ka FOGASA nerīkojās, kā būtu rīkojies privāts kreditors:

(68)

Kā minēts 21. apsvērumā, TGSS noslēdza līgumu ar SNIACE1996. gada 8. martā; līgumu grozīja 1996. gada 7. maijā un 1997. gada 30. septembrī. Neraugoties uz to, ka tas noslēgts aptuveni 18 mēnešus pēc pirmā līguma noslēgšanas, galīgais līgums attiecās uz tiem pašiem parādiem. Līdz ar to Komisija uzskata, ka ir runa par vienu līgumu, kas grozīts vairākas reizes.

(69)

1996. gada 8. martā, kad tika noslēgts pirmais līgums starp TGSS un SNIACE, kā arī 1996. gada 7. maijā, kad tika veikti pirmie grozījumi, privātie kreditori vēl nebija panākuši vienošanos. Tikai pēc līguma otrreizējās grozīšanas 1997. gada 30. septembrīTGSS stāvokli varēja salīdzināt ar privāto kreditoru stāvokli.

(70)

Šajā posmā jāatzīst, ka TGSS rīkojās plašāk nekā privātie kreditori, noslēdzot līgumu, lai maksimāli palielinātu izredzes atgūt izsniegtos kredītus.

(71)

Saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem TGSS ir tiesīga noslēgt līgumu par parādu atmaksas grafiku pārskatīšanu, ja līguma noslēgšanas brīdī tiek piemērota spēkā esošā oficiālā procentu likme.

(72)

Šādi TGSS cerēja aizsargāt izsniegto kredītu, neciešot finansiālus zaudējumus un pamatojoties uz spriedumu lietā Tubacex.

(73)

Brīdī, kad tika noslēgts šis līgums, kā jau minēts 63. apsvēruma iii) punktā, SNIACE pārdzīvoja krīzi sakarā ar atkārtotiem zaudējumiem vairāku gadu garumā, negatīviem pašu līdzekļu rādītājiem un ievērojamu parādu.

(74)

Turklāt Spānijas iestādes nevarēja pienācīgi atbildēt uz Komisijas pieprasījumu (2008. gada 7. augusta vēstule D/53117) – nosūtīt to sanāksmju protokolus, kas notikušas starp TGSS un SNIACE 1994. gadā (18). Šādi protokoli ļautu Komisijai iepazīt sarunu saturu un izvērtēt TGSS viedokli attiecībā uz SNIACE reālajām izredzēm pildīt savas iepriekšējās un turpmākās saistības. Spānijas iestādes 2008. gada 10. septembra atbildē apgalvoja, ka to rīcībā nav šādu dokumentu.

(75)

Rezultātā ir skaidrs, ka TGSS bija zināms SNIACE finansiālais stāvoklis, jo īpaši saistību nepildīšana attiecībā uz FOGASA. Ņemot vērā to, ka līgums tika noslēgts 1996. gadā, TGSS, pamatojoties uz uzņēmuma grāmatvedības dokumentiem, būtu varējusi pārliecināties, ka SNIACE tikai daļēji bija pildījis 1993. gada līguma saistības un ka 1995. gadā bija noslēgts jauns līgums ar FOGASA (aptuveni sešus mēnešus pirms līguma ar TGSS), kura priekšmets bija jauni parādi.

(76)

Komisija secināja, ka TGSS nerīkojās tā, kā būtu rīkojies privāts kreditors:

(77)

Komisija secina, ka tikai pasākums, kas noveda pie 1993. gada 5. novembra līguma starp FOGASA un SNIACE, atbilst privāta kreditora kritērijam. Līdz ar to minētais pasākums nepiešķir priekšrocības SNIACE.

(78)

No otras puses, Komisija uzskata, ka, FOGASA I līguma, kas grozīts 1999. gada 18. martā, FOGASA II līguma un TGSS līguma izpilde, pamatojoties uz Līguma 87. panta 1. punktu, piešķir priekšrocības SNIACE iepriekš minēto iemeslu dēļ. Šādi pasākumi piešķir priekšrocības SNIACE, ļaujot pārskatīt termiņus savām juridiskajām saistībām attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un parādiem, kas aizgūti no FOGASA, kuras SNIACE citkārt būtu bijis jāievēro, ja šie kreditori būtu privāti kreditori.

(79)

Attiecībā uz pārējiem kritērijiem Komisija uzskata, ka, pirmkārt, pasākumi tika finansēti no valsts līdzekļiem, jo FOGASA un TGSS ir valsts iestādes, kuru budžetu veido obligātas iemaksas.

(80)

Otrkārt, apstrīdētie pasākumi ir selektīvi, jo tiek piemēroti tikai SNIACE.

(81)

Treškārt, tirgos, kuros darbojas SNIACE, ir raksturīgi ievērojami tirdzniecības sakari starp dalībvalstīm. SNIACE tirgo daļu no savas produkcijas Eiropā, kur ir konkurence ar citiem uzņēmumiem. Līdz ar to atbalsts, ko saņēma SNIACE, var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tādējādi šie pasākumi rada draudus konkurencei starp tekstilizstrādājumu ražotājiem.

(82)

Komisija uzskata, ka pasākumi saistībā ar FOGASA I līguma, FOGASA II līguma un TGSS līguma izpildi saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu ir uzskatāmi par valsts atbalstu.

(83)

Izvērtējot to pasākumu saderību, kas saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu uzskatāmi par valsts atbalstu, jāizvērtē izņēmumi, kas paredzēti minētā panta 2. un 3. punktā.

(84)

Izņēmumi, kas paredzēti 87. panta 2. punktā un 87. panta 3. punkta b), d) un e) apakšpunktā, nepārprotami nav piemērojami, jo pasākumi nav paredzēti Eiropas kopējas intereses projekta realizēšanas veicināšanai, smagas finansiālas problēmas risināšanai kādā dalībvalstī vai kultūras un mantojuma saglabāšanas veicināšanai. Nav runa arī par cita veida atbalstu, ko, balsojot kvalificētam vairākumam, nosaka Padome ar savu lēmumu, kas pieņemts pēc Komisijas ierosinājuma.

(85)

Līdz ar to ir lietderīgi izvērtēt izņēmumus, kas saistīti ar noteiktu reģionu vai nozaru attīstību, kas paredzēti 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā.

(86)

Izskatot jautājumus par atbalstu, kas paredzēts noteiktu nozaru attīstības veicināšanai, ņemot vērā attiecīgo pasākumu raksturu, vienīgie piemērojamie kritēriji ir saistībā ar atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.

(87)

Izskatot jautājumus par atbalstu, kas paredzēts noteiktu reģionu attīstības veicināšanai, Komisija norāda, ka reģions, kurā atrodas SNIACE, var saņemt reģionālo atbalstu kopš 1995. gada septembra, pamatojoties uz 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un ka pirms šā datuma tas varēja saņemt reģionālu atbalstu, pamatojoties uz 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(88)

Komisijai jāpārbauda pasākumi saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai un pamatnostādnēm par reģionālo atbalstu. Sakarā ar Komisijas paziņojumu par tādu noteikumu noteikšanu, ko piemēro nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (19), pasākumi jāizvērtē saskaņā ar atbalsta piešķiršanas brīdī spēkā esošām pamatnostādnēm.

(89)

Attiecībā uz normām saistībā ar atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai nav šaubu, ka kopš 1979. gada Astotā ziņojuma par konkurences politiku izsludināšanas un visās no tā izrietošajās pamatnostādnēs Komisija pieprasa pārstrukturēšanas plānu, kas ļauj atjaunot grūtībās nonākušu uzņēmumu dzīvotspēju (20).

(90)

Šajā gadījumā Spānijas iestādes nekad nav argumentējušas, ka pasākumi bija glābšanas un pārstrukturēšanas pasākumi. Nav arī mēģinājušas pierādīt, ka bija runa par pārstrukturēšanas plānu saskaņā ar apstrīdētā atbalsta piešķiršanas brīdī spēkā esošajām normām. Šāda rakstura plānā starp citiem jautājumiem jāietver iekšējās pārstrukturēšanas pasākumi un kompensēšanas pasākumi, kā pieprasīts 1979. gada Astotajā ziņojumā par konkurences politiku (227. un 228. punkts) un pamatnostādnēs, kas pieņemtas, sākot no 1994. gada (21). Pārstrukturēšanas plāna neesamība apstiprina, ka atbalsta vienīgais mērķis bija saglabāt uzņēmuma darbību, pretī nepieprasot nekādu darbību tā pārstrukturēšanai.

(91)

Attiecībā uz dzīvotspējas plānu, ko prasītājs iesniedza Komisijai pirms procedūras sākšanas, Spānijas iestādes vienīgi norādīja, jo īpaši 1997. gada 30. jūnija atbildes vēstulē uz Komisijas 1997. gada 16. maija vēstuli, ka eksperta slēdziens, uz kura pamata “SNIACE dzīvotspēju var garantēt vienīgi tad, ja tiek piešķirtas subsīdijas, kas tai ļautu veikt ieguldījumu projektus un pārskatīt parādus”, bija nepārprotami personīgs viedoklis, kas izteikts privātā pētījumā un, iespējams, neatspoguļoja Spānijas iestāžu viedokli (22).

(92)

Tādējādi sakarā ar pārstrukturēšanas plāna neesamību pasākumi, kas veikti FOGASA II un TGSS līguma ietvaros, kā arī FOGASA I līguma izpilde nav pamatota ar Eiropas Komisijas 1979. gada Astoto ziņojumu par konkurences politiku vai 1994., 1999. un 2004. gada Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu.

(93)

Attiecībā uz izņēmumiem, kas paredzēti 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā saistībā ar atbalstu, lai veicinātu vai nodrošinātu noteiktu reģionu attīstību, Komisija norāda, ka reģions, kurā atrodas SNIACE, var saņemt reģionālo atbalstu kopš 1995. gada septembra, pamatojoties uz 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un ka pirms šā datuma varēja saņemt reģionālu atbalstu, pamatojoties uz 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(94)

Neraugoties uz to, atbalstam, kas piešķirts SNIACE, nav nepieciešamo īpašību, lai nodrošinātu noteiktu reģionu attīstību saskaņā ar minēto pantu, jo tas piešķirts kā atbalsts darbībai, tas ir, nebija pakļauts nekādiem nosacījumiem par ieguldījumiem vai darba vietu izveidošanu.

(95)

Kopš 1979. gada (23) Komisija atļauj tikai tādu atbalstu, uz kuru neattiecas prasība par sākotnējiem ieguldījumiem vai darba vietu radīšanu reģionos, kas var saņemt reģionālo atbalstu, ja dalībvalsts var pierādīt, ka pastāv trūkumi, un nosaka to svarīgumu, kas nav noticis šajā gadījumā.

(96)

Rezultātā pasākumi, kas veikti FOGASA II un TGSS līgumu ietvaros, kā arī FOGASA I līguma izpilde nav attaisnojama, pamatojoties uz Komisijas 1979. gada paziņojumu vai uz 1998. gada pamatnostādnēm attiecībā uz reģionālo atbalstu.

(97)

Saistībā ar noteikumiem attiecībā uz tekstilšķiedru nozari, kas bija piemērojami līgumu noslēgšanas brīdī (24), Komisija uzskata, ka vienīgais atbalsta veids, kas bija pieejams, bija ieguldījumu atbalsts. Neraugoties uz to, apstrīdētajiem pasākumiem nav nevienas ieguldījumu atbalsta īpašības. Pasākumi, kas tika veikti FOGASA II un TGSS līgumu ietvaros, kā arī FOGASA I līguma izpilde nav pamatojama ar 1992. gada vai 1996. gada pamatnostādnēm.

(98)

Komisija uzskata, ka īstenošanas noteikumi FOGASA I līgumā, kas grozīts 1999. gada 18. martā, kā arī FOGASA II un TGSS līgumu noslēgšana nav uzskatāmi par saderīgiem.

(99)

Ņemot vērā to, ka Komisija uzskata, ka FOGASA I līguma, kas grozīts 1999. gada 18. martā, kā arī FOGASA II un TGSS līgumu izpilde nav saderīga ar Līgumu, saņēmējam jāatmaksā saņemtās summas.

(100)

Nesaderīgā, nelikumīgā atbalsta summu atgūšanas veidi tika noteikti Komisijas paziņojumā “Ceļā uz Komisijas lēmumu efektīvu izpildi, kuros dalībvalstīm tiek uzdots atgūt nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu” (turpmāk tekstā “2007. gada paziņojums”) (25). Tiesas prakse, kā arī 2007. gada paziņojuma 37. punkts norāda, ka Komisijai nav jānosaka precīza atmaksājamā summa. Neraugoties uz to, lēmumā jāietver informācija, kas ļauj Spānijai noteikt šo summu.

(101)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 (26), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999 (27), noteikts, ka atbalsts, kas atgūstams saskaņā ar lēmumu par atgūšanu, ietver procentus, kas aprēķināti pēc atbilstošas likmes, ko nosaka Komisija. Procenti maksājami, sākot no brīža, kad šāds nelikumīgs atbalsts kļuva pieejams saņēmējam, līdz atgūšanas brīdim. Jāpiemēro salikto procentu likme līdz atbalsta atgūšanas brīdim.

(102)

Neraugoties uz to, attiecībā uz procentu aprēķina metodi Eiropas Kopienu Tiesa 2008. gada 11. decembra spriedumā lietā C-295/07, Komisija pret Département du Loiret un Scout, SA  (28), paziņoja, ka nelikumīga atbalsta pašreizējās vērtības aprēķināšanas metode ir materiāls jautājums, nevis procesuāls jautājums (29). 2000. gada lēmums un lēmums attiecībā uz atkārtotu procedūras sākšanu tika pieņemts ilgu laiku pirms Regulas (EK) Nr. 794/2004.

(103)

Tādējādi Komisija uzskata, ka metodei, lai aprēķinātu nelikumīgā atbalsta atgūšanu, jābūt tai, kas tika pielietota anulētā lēmuma brīdī, līdz ar to dalībvalstij jāpielieto metode, kas zināma kā “vienkāršie procenti”, lai aprēķinātu atmaksājamo summu.

(104)

Šajā gadījumā Komisija nošķir, no vienas puses, FOGASA I līguma daļēju izpildi un, no otras puses, nesaderīgus pasākumus FOGASA II un TGSS līgumu ietvaros.

(105)

Kā norādīts 77. apsvērumā, Komisija uzskata, ka līgums, kas 1993. gada 5. novembrī noslēgts starp FOGASA un SNIACE, atbilst privāta kreditora kritērijam un līdz ar to nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(106)

Neraugoties uz to un ņemot vērā, ka minētais līgums tika ievērots tikai daļēji, Komisija uzskata, ka FOGASA I līgums, kas grozīts 1999. gada 18. martā, ir uzskatāms par nesaderīgu un nelikumīgu atbalstu, kas jāatgūst. Nesaderība, no vienas puses, skar summas, kas nav izmaksātās saskaņā ar līgumu līdz 1999. gada 18. martam, un, no otras puses, atbalsta atlikušo daļu, sākot no šā datuma.

(107)

Atgūstamajai atbalsta summai jāietver procenti, kas aprēķināti saskaņā ar vienkāršo procentu metodi (skatīt 101. apsvērumu). Summas, kas atmaksātas saskaņā ar FOGASA I līgumu pirms tā grozīšanas, ņemot vērā arī to, ka procentu likme bija zemāka par Komisijas atsauces likmi, nav uzskatāmas par valsts atbalstu, līdz ar to tās nav jāatgūst. Veiktos maksājumus, kas nav saskaņā ar līgumiem maksātās summas, var atskaitīt no summām, kuras jāatgūst kā nelikumīgs un nesaderīgs atbalsts.

(108)

Kā norādīts iepriekš, Komisija uzskata, ka Spānija piešķīra nelikumīgu atbalstu kā atmaksas līgumu, kas 1995. gada 30. oktobrī noslēgts ar FOGASA, un atmaksas grafika pārskatīšanas līgumu, kas 1996. gada 8. martā noslēgts ar TGSS; atbalsts ir pretrunā Līguma 88. panta 3. punktam, un šāds atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību.

(109)

Ņemot vērā to, ka atbalsts nav likumīgs un saderīgs, tas pilnībā jāatmaksā un jāanulē tā radītā ekonomiskā ietekme. Atmaksājamās summas atbilst visai parāda summai, kas bija FOGASA otrā līguma priekšmets un līguma ar TGSS priekšmets. Šīm summām jāpieskaita procenti, kas aprēķināti saskaņā ar Komisijas atsauces likmi. Veiktos maksājumus var atskaitīt no atmaksājamām summām.

(110)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir pamats grozīt Lēmumu 1999/395/EK.

(111)

Pirmais līgums par atmaksu, kas noslēgts starp FOGASA un SNIACE, nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(112)

Atmaksas līguma, kas 1993. gada 3. novembrī noslēgts ar FOGASA, atmaksas līguma, kas 1995. gada 30. oktobrī arī noslēgts ar FOGASA, un atmaksas grafiku pārskatīšanas līguma, kas noslēgts ar TGSS, atkārtota izvērtēšana noved pie secinājuma, ka Spānija piešķīra nelikumīgu atbalstu, kas ir pretrunā Līguma 88. panta 3. punktam, un ka šāds atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību.

(113)

Ņemot vērā to, ka piešķirtais atbalsts nav likumīgs un saderīgs ar kopējo tirgu, jāpanāk tā atmaksa saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 659/1999 un jāanulē tā radītā ekonomiskā ietekme,

1.

Lēmuma 1. pantu izsaka šādā redakcijā:

2.

Lēmuma 2. un 3. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“2. pants

1.   Spānijai jāpanāk no saņēmēja tā atbalsta atmaksa, kas minēts 1. panta otrajā daļā.

2.   Summas, kas jāatgūst, ietver procentus, sākot no datuma, kad tās kļuva pieejamas saņēmējam, līdz to pilnīgas atmaksas datumam.

3.   Lēmuma 1. panta otrajā daļā minētā atbalsta atgūšana ir tūlītēja un efektīva.

4.   Spānija nodrošina, ka šis lēmums tiek izpildīts četru mēnešu laikā no tā paziņošanas brīža.

3. pants

1.   Divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas brīža Spānija iesniedz Komisijai šādu informāciju:

2.   Spānija regulāri informē Komisiju par to valsts pasākumu gaitu, kas pieņemti atbilstoši šim lēmumam, līdz tiks pabeigta 1. panta otrajā daļā minētā atbalsta atgūšana. Pēc Komisijas pieprasījuma Spānija nekavējoties iesniedz informāciju par jau veiktiem un paredzētiem pasākumiem, lai izpildītu šo lēmumu. Spānija sniedz arī sīku informāciju par atbalsta summām un procentiem, kas jau atgūti no saņēmēja.”

14.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/16

(1)

Deutsche Post AG (turpmāk – DP) 2002. gada 3. decembrī iesniedza sūdzību par iespējamām šķērssubsīdijām, kas piešķirtas Royal Mail Group plc (Royal Mail jeb RM) darbībai paku pakalpojumu jomā.

(2)

Atbildot uz Komisijas informācijas pieprasījumiem, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (Apvienotā Karaliste) iestādes 2003. gada 25. februāra un 2004. gada 13. februāra vēstulē un 2003. gada 17. decembra elektroniskajā vēstulē sniedza informāciju attiecībā uz sūdzībā izklāstītajiem jautājumiem. Šajā informācijā ietilpa ziņas par citiem valsts pasākumiem attiecībā uz RM.

(3)

Komisija 2003. gada 27. maijā apstiprināja virkni pasākumu RM meitasuzņēmuma Post Office Limited (POL) atbalstam (lieta N 784/02) (2). Saskaņā ar šiem pasākumiem POL tika piešķirta kompensācija no rezervēm (“pasta rezerves”), ko veido RM radītais naudas līdzekļu pārpalikums. Komisija 2006. gada 22. februārī neiebilda, ka tiek turpināts viens no šiem pasākumiem (atbalsts lauku teritoriju tīklam) (lieta N 166/05) (3).

(4)

DP2003. gada 8. oktobrī iesniedza prasību (T-343/03) atzīt par spēkā neesošu Komisijas lēmumu N 784/02, uzskatot, ka ar šo lēmumu ir netieši noraidīta tā sūdzība CP 206/02. Pirmās instances tiesa 2005. gada 16. novembrī noraidīja DP prasību, norādot, ka Lēmums N 708/02 nenozīmē sūdzības noraidīšanu un ka Komisija turpināja izmeklēšanu (ko apliecina tiesai iesniegtā sarakste).

(5)

DP2006. gada 10. augustā nosūtīja Komisijai vēstuli, aicinot divu mēnešu laikā pieņemt nostāju attiecībā uz tā 2002. gada sūdzību, pamatojoties uz Līguma 232. pantu. Šajā vēstulē tika sniegta arī informācija par virkni iespējamu jaunu valsts atbalsta pasākumu. Šie pasākumi nebija norādīti 2002. gada sūdzībā, tāpēc tie tika iekļauti atsevišķā sūdzībā, kurai tika piešķirts numurs CP 221/06, pēc tam – NN 83/06. Iespējamā valsts atbalsta pasākumi bija šādi:

(6)

Atbildot uz Komisijas informācijas pieprasījumiem, Apvienotās Karalistes iestādes 2006. gada 6. oktobra un 31. oktobra vēstulēs sniedza informāciju attiecībā uz abās sūdzībās izklāstītajiem jautājumiem. Ar 2006. gada 5. decembra vēstuli šī informācija tika papildināta attiecībā uz 3. apsvērumā minētajiem pasākumiem POL atbalstam.

(7)

Organizācija, kas Apvienotajā Karalistē pārstāv ienācējus pasta pakalpojumu tirgū – Mail Competition Forum (MCF) –, ar 2006. gada 27. oktobra vēstuli iesniedza sūdzību par īpašu kontu, kas paredzēts RM pensiju finansēšanai un ko savā otrajā sūdzībā bija minējis arī DP. MCF sūdzībai tika piešķirts numurs CP 164/06, pēc tam – NN 82/06. Sūdzības nekonfidenciāla versija tika nosūtīta Apvienotās Karalistes iestādēm 2006. gada 20. novembrī. Apvienotās Karalistes iestādes savus apsvērumus attiecībā uz sūdzību izklāstīja 2006. gada 19. decembra vēstulē.

(8)

Komisija ar 2006. gada 7. decembra vēstuli informēja DP, ka saistībā ar sūdzību CP 206/02 tā nav konstatējusi pietiekamu pamatojumu izmeklēšanas turpināšanai un ka sūdzība tiks uzskatīta par atsauktu, ja DP nesniegs atbildi 20 darba dienu laikā. Norādītajā termiņā atbilde netika saņemta. Tādēļ sūdzība tika uzskatīta par atsauktu.

(9)

Apvienotā Karaliste 2006. gada 7. decembrī paziņoja par priekšlikumu pagarināt termiņu citam POL atbalsta pasākumam (parādu atmaksas finansēšana), uz kuru attiecās Lēmums N 784/02 un kura termiņš iepriekš bija noteikts līdz 2007. gadam. Komisija atļāva šo atbalstu ar numuru N 822/06 lēmumā 2007. gada 7. martā (4).

(10)

Apvienotā Karaliste 2007. gada 8. februārī darīja zināmus Komisijai paziņojuma noteikumus attiecībā uz “pensiju pasākumu”, 900 miljonu sterliņu mārciņu aizdevuma mehānismu, un arī jaunu aizdevumu Royal Mail 300 miljonu sterliņu mārciņu apmērā.

(11)

Komisija 2007. gada 21. februārī sāka izmeklēšanas procedūru attiecībā uz šādiem pasākumiem:

(12)

Ar lēmumu, kas tika pieņemts 21. februārī, apstiprināja sūdzības CP 206/02 atsaukšanu, kā arī to, ka Komisijai nav iebildumu pret POL atļauto pasākumu finansēšanu no valsts budžeta nevis no pasta rezervēm.

(13)

Komisija 2007. gada 22. februāra vēstulē paziņoja Apvienotajai Karalistei savu lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz 11. apsvērumā minētajiem pasākumiem.

(14)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5). Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt apsvērumus par šiem pasākumiem.

(15)

Iespējamā valsts atbalsta saņēmējs ir Royal Mail Group plc, pēc tam – Royal Mail Group Ltd (RM), kurš ar kontrolakciju sabiedrības Royal Mail Holdings plc starpniecību ir 100 % valsts uzņēmums. RM ir Apvienotās Karalistes galvenais pasta operators, un līdz 2005. gada beigām tam bija likumīgs monopols uz vēstuļu pamatpakalpojumu lielākās daļas sniegšanu. Pasta nodaļu tīklu pārvalda POL, kas ir RM meitas uzņēmums.

(16)

Līdz 2001. gadam pasta pakalpojumus Apvienotajā Karalistē nodrošināja Post Office Corporation, kas bija ar 1969. gada Pasta likumu izveidota statūtsabiedrība. Post Office Corporation aktīvi un pasīvi tika nodoti Consignia Holdings, kas tagad ir pārdēvēts par Royal Mail Holdings plc, un tā meitas uzņēmumam Consignia plc (tagadējam RM) 2001. gada 26. martā saskaņā ar noteikumiem 2000. gada Likumā par pasta pakalpojumiem.

(17)

RM struktūrā ietilpst atsevišķa paku sūtījumu apstrādes nodaļa Parcelforce, kas DP 2002. gada sūdzībā tika minēta kā saņēmējs. Parcelforce ir savs mezgls un starveida infrastruktūra. Daļu no paku pakalpojumiem (tostarp universālo pakalpojumu attiecībā uz pasta nodaļās iesniegtajām pakām) Parcelforce 2003. gadā nodeva RM vēstuļu nodaļai, un pašlaik šie pakalpojumi tiek nodrošināti, izmantojot minēto infrastruktūru. Pašlaik Parcelforce apstrādā tikai tos paku sūtījumus, kuri ir jāpiegādā steidzami.

(18)

Saskaņā ar režīmu, kas pastāvēja pirms uzņēmuma dibināšanas un nodošanas 2001. gadā, Post Office Corporation nebija jāmaksā Apvienotās Karalistes iestādēm dividendes, un tas arī netika darīts. Tomēr tam bija jāiegulda gada peļņas noteikta daļa valsts vērtspapīros vai Valsts aizdevumu fondā (NFL). Pēc nodošanas 2001. gadā RM paturēja šos ieguldījumus, klasificētus kā apgrozāmos līdzekļus un bieži dēvētus par “gilts” [apzīmējums pirmklasīgiem, tostarp valsts, vērtspapīriem Apvienotajā Karalistē], un 2002. gada 31. martā to summa bija 1,8 miljardi sterliņu mārciņu. Atbilstīgi Apvienotās Karalistes iestāžu norādījumiem, ko tās sniedza 2003. gada 30. janvārī saskaņā ar 2000. gada Pasta likuma 72. daļu, RM noguldīja šos līdzekļus īpašās rezervēs (“pasta rezervēs”), lai tos izmantotu īpašu pasākumu finansēšanai saskaņā ar norādījumiem.

(19)

Apvienotās Karalistes iestādes 2001. gadā izsniedza RM aizdevumu 500 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, lai finansētu uzņēmumu iegādi ārvalstīs pasta un paku sūtījumu uzņēmējdarbības nolūkos. Aizdevums ir jāatmaksā laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam, un tā vidējā procentu likme ir aptuveni 5,8 %. Apvienotās Karalistes iestādes sarakstē ar Komisiju norādīja, ka šis aizdevums izsniegts saskaņā ar komerciāliem nosacījumiem un ka tās ņēma vērā konsultantu padomus, kas tika vērsti uz to, lai nodrošinātu šādus nosacījumus. Aizdevuma nodrošināšanai tika izmantota RM akciju pakete General Logistics Systems International Holdings BV un daži citi RM aktīvi. Komisija netika informēta par šo aizdevumu.

(20)

Apvienotās Karalistes iestādes 2003. gadā darīja pieejamus RM dažādus aizdevuma mehānismus, lai finansētu RM“atjaunošanas plānu” (tostarp arī Parcelforce pārstrukturēšanu). Par šiem mehānismiem, ko Apvienotās Karalistes iestādes raksturoja kā komerciālu paketi, tika panākta vienošanās starp RM un Apvienotās Karalistes iestādēm, un tajos ietilpa aizdevuma mehānisms 544 miljonu sterliņu mārciņu apmērā no Valsts aizdevuma fonda (NFL), kas tika nodrošināts ar RM uzkrātajiem naudas līdzekļu pārpalikumiem (jo īpaši – ar pasta rezervēm piešķirtajiem līdzekļiem) un ar divām RM izdotajām obligācijām (viena – 300 miljonu sterliņu mārciņu, bet otra – 200 miljonu sterliņu mārciņu apmērā), kuras iegādājās valsts. Arī šoreiz Apvienotās Karalistes iestādes sarakstē ar Komisiju norādīja, ka šie aizdevumi tika izsniegti saskaņā ar komerciāliem nosacījumiem un ka tās ņēma vērā konsultantu padomus, kas bija vērsti uz to, lai nodrošinātu šādus nosacījumus. Tās informēja Komisiju arī par to, ka līdz 2006. gada oktobrim šie aizdevumi netika izmantoti, izņemot 50 miljonus sterliņu mārciņu procesa pārbaudei, kuri tika atmaksāti 7 dienu laikā, un to, ka šajā laikā jau bija beidzies 200 miljonu sterliņu mārciņu aizdevuma mehānisma darbības termiņš. RM tomēr samaksāja saistību maksu aptuveni 2,5 miljonu sterliņu mārciņu apmērā. Komisija par šiem aizdevuma mehānismiem netika informēta.

(21)

Apvienotās Karalistes iestādes 2006. gada maijā paziņoja par nodomu pagarināt atlikušo aizdevuma mehānismu termiņu un palielināt to apjomu no 844 miljoniem sterliņu mārciņu līdz 900 miljoniem sterliņu mārciņu. Apvienotās Karalistes iestādes 2006. gada 31. oktobrī norādīja, ka šā pagarinājuma precīzi nosacījumi joprojām tiek izstrādāti, bet ir paredzēts, ka tas tiks piešķirts saskaņā ar komerciāliem nosacījumiem un ka aizdevums nebūs valsts atbalsts.

(22)

Apvienotās Karalistes iestādes 2006. gadā nolēma atļaut izmantot RM pasta rezervēs esošo naudas līdzekļu atlikumu – 850 miljonus sterliņu mārciņu – “darījumu konta” izveidošanai, ko noteiktos apstākļos varētu izmantot Karaliskā Pasta pensiju plānam (RMPP), ja RM uzņēmējdarbība būtu nesekmīga. Šā pasākuma pamatā bija tas, ka dažādi RM pensiju plāni, no kuriem vislielākais ir RMPP, uzrādīja kopējo deficītu (vērtējot saskaņā ar dažiem piesardzīgiem pieņēmumiem, plānotie pasīvi pārsniedza aktīvus) 5,6 miljardu sterliņu mārciņu apmērā 2005./2006. gada uzskaitē, kad šis deficīts pirmo reizi tika iekļauts RM bilancē. Tāpat kā citi Apvienotās Karalistes uzņēmumu pensiju plāni, arī RMPP ir finansēts pensiju plāns, kurā pasīviem ir jānodrošina aktīvu segums. Kā norādījušas Apvienotās Karalistes iestādes, tad, ņemot vērā plānoto naudas plūsmu, RM nespētu ātri dzēst šo deficītu un vienlaikus modernizēt uzņēmējdarbību. Tāpēc konts ļauj RM vienoties ar RMPP pilnvarotajiem par ilgāku laiku deficīta jautājuma risināšanai, tādējādi samazinot RM pensiju iemaksas pirmajos gados. Apvienotās Karalistes iestādes ir paziņojušas, ka, viņuprāt, pasta rezervju izmantošana šim nolūkam nāk par labu RM komercinteresēm un ka, ļaujot RM izpildīt tā stratēģisko plānu, tiks paaugstināta Apvienotās Karalistes iestādēm piederošo akciju vērtība. Apvienotās Karalistes iestādes uzskata, ka, ja netiek izveidots darījuma konts un pagarināts aizdevuma mehānismu termiņš, pastāv iespēja, ka tiks grauta un netiks palielināta akcionāru vērtība, un tāpēc varot uzskatīt, ka tās darbojas saskaņā ar komercdarbības principiem.

(23)

Apvienotās Karalistes iestādes 2007. gada 8. februārī paziņoja par akcionāru aizdevuma piešķiršanu RM 300 miljonu sterliņu mārciņu apmērā. Komisija netika informēta par šo aizdevumu. Paziņojuma nosacījumi liecina par to, ka šis aizdevums ir daļa no pasākumu kopuma attiecībā uz pensiju darījumu kontu un aizdevuma mehānismu.

(24)

Lēmumā par izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija apšaubīja Apvienotās Karalistes iestāžu pausto viedokli, ka minētie pasākumi nav uzskatāmi par valsts atbalstu, jo tika īstenoti saskaņā ar komerciāliem noteikumiem un tādējādi neradīja priekšrocības Royal Mail. Vēstuļu un paku piegāde ir starptautiska darbības nozare, un Komisija uzskata, ka selektīvas priekšrocības RM vai Parcelforce traucētu konkurenci un ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm. Visi pasākumi tika finansēti no līdzekļiem, kas atrodas valsts tiešā kontrolē, tāpēc tie ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Visi pasākumi bija piedēvējami valstij un selektīvi pēc to rakstura, jo tos attiecināja tikai uz RM. Ja šie pasākumi ir nodrošinājuši priekšrocības Royal Mail, tie atbilst valsts atbalsta kritērijiem. Jautājumu par priekšrocībām Komisija novērtēja attiecībā uz tiem pasākumiem, par kuriem tā bija uzsākusi procedūru.

(25)

Kā norādīts 19. apsvērumā, aizdevums ir jāatmaksā laikā no 2021. līdz 2025. gadam, un tā vidējā procentu likme ir aptuveni 5,8 %. Šī likme ir ievērojami zemāka par atsauces likmi (7,06 %), kas tika piemērota Apvienotajā Karalistē 2001. gadā, kad Apvienotā Karaliste iepriekš informēja Komisiju par aizdevuma piešķiršanu. Apvienotās Karalistes iestādes sniedza konkrētu pierādījumu, ka tobrīd Apvienotās Karalistes ienākumu līkne piedzīvoja kritumu un ka tāpēc procentu likmes šādam ilgtermiņa aizdevumam varēja būt zemākas par atsauces likmi (kura tolaik tika noteikta, pamatojoties uz piecu gadu procentu likmēm), nepārkāpjot tirgus ekonomikas ieguldītāja principu. Tomēr šis pierādījums liecināja arī par to, ka daļa no aizdevuma tika piešķirta 1999. un 2000. gadā. Tas ne tikai bija pretrunā iepriekšējai informācijai, bet arī attiecās uz laika posmu, kad atsauces likme bija vēl augstāka (7,64 % 2000. gadā). Komisija arī norādīja, ka Royal Mail finanšu stāvoklis sāka pasliktināties vēlākais 2001. gadā. Parasti tas tiek atspoguļots aizdevuma noteikumos. Tāpēc, novērtējot aizdevumu uzņēmumam, kurš atrodas finansiālās grūtībās, Komisija salīdzināšanai var izmantot likmi, kas ir augstāka par atsauces likmi.

(26)

Apvienotās Karalistes iestādes bija informējušas Komisiju, ka līdz 2006. gada oktobrim 2003. gada aizdevuma mehānismi netika izmantoti. Taču no tā vien nevar secināt, ka aizdevuma mehānismi neradīja priekšrocības, jo uzņēmumam aizdevuma mehānismu pieejamība ir “izvēles vērtība”. To, ka šie aizdevuma mehānismi netiks izmantoti, 2003. gadā nebija iespējams paredzēt. Tāpēc aizdevuma mehānismu noteikumi ir jānovērtē tāpat, kā tiek novērtēts 2001. gada aizdevums. Jāpiemin, ka šie aizdevuma mehānismi bija saistīti ar RM atjaunošanas plānu.

(27)

NFL aizdevums 544 miljonu sterliņu mārciņu apmērā tika piešķirts ar likmi, kas par “25 bāzes punktiem pārsniedz LIBOR vai attiecīgā valsts vērtspapīra likmi” (6). Jānorāda, ka atsauces likme ir noteikta par 75 bāzes punktiem augstāka nekā starpbanku mijmaiņas darījumu likme. Apvienotās Karalistes iestādes pamatoja zemo starpību, atsaucoties uz sniegto nodrošinājumu, proti, RM naudas līdzekļu rezervēm. Tomēr Komisija norādīja, ka šīs rezerves ir uzskatāmas par valsts līdzekļiem, kurus Apvienotās Karalistes iestādes kontrolē ar konkrētu tiesību aktu starpniecību. Tāpēc Komisija šaubījās, vai tas, ka rezerves tiek izmantotas kā nodrošinājums, spēj kliedēt tās aizdomas par pasākuma atbalsta raksturu. Tā norādīja, ka gadījumā, ja aizdevums tiktu izmantots, ietaupītie 50 bāzes punkti pārsniegtu RM maksātās saistību maksas vērtību.

(28)

Obligācijas 300 miljonu sterliņu mārciņu un 200 miljonu sterliņu mārciņu apmērā tika izsniegtas ar likmēm, kas par 50 un 200 bāzes punktiem pārsniedza “attiecīgo valsts vērtspapīru”. Lielākā obligācija tika nodrošināta ar mainīgo maksu, kurā ietilpa visi RM aktīvi, savukārt mazākai obligācijai bija zemāks nodrošinājums. Tas, ka starpība ir 50 bāzes punkti virs likmes, kas balstīta uz valsts vērtspapīriem (kas parasti ir zemākas par starpbanku likmēm), nozīmē, ka 300 miljonu sterliņu mārciņu aizdevumam noteiktā likme varēja būt zemāka par Komisijas atsauces likmi.

(29)

Apvienotās Karalistes iestādes 2006. gada 31. oktobrī informēja Komisiju, ka joprojām tiek izstrādāti termiņa pagarināšanas noteikumi 2003. gada aizdevuma mehānismiem (proti, Valsts aizdevuma fonda aizdevumam 544 miljonu sterliņu mārciņu apmērā un obligācijai 300 miljonu sterliņu mārciņu apmērā), kuri 2006. gada oktobrī vēl bija spēkā, un ka tās apspriežas ar konsultantiem, lai nodrošinātu noteikumu atbilstību komercdarbības principiem.

(30)

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes iestāžu sniegto informāciju viens no darījumu konta izveidošanas nolūkiem bija samazināt pensiju iemaksas, kas RM ir jāmaksā RMPP, lai risinātu tā deficīta jautājumu pirmajos gados. Komisija norādīja, ka tas liecina, ka šis pasākums var radīt priekšrocības RM un tāpēc ir uzskatāms par valsts atbalstu. Komisija apšaubīja argumentu, ka pasākumu var pamatot kā tirgus ekonomikas ieguldītāja intervenci, kas netika apstiprināts ar atbilstošām prognozēm vai finanšu analīzi.

(31)

Komisija noteica izskatīšanai trīs jautājumus. Tā kā Royal Mail jau pārvaldīja rezervju līdzekļus un tie ietilpa Royal Mail bilancē, pirmais jautājums bija par to, vai darījumu konta izveide ir uzskatāma par RM komerciālu lēmumu, kurš radies noteiktā piemērojamā tiesiskajā režīmā, kaut arī tā pieņemšanā ir iesaistītas Apvienotās Karalistes iestādes. Ņemot vērā Apvienotās Karalistes iestāžu pilnvaras attiecībā uz šīm rezervēm, otrais jautājums bija par to, vai akcionārs, kurš darbojas saskaņā ar komercdarbības principiem, piekristu šādai pašu kapitāla izmantošanai. Tā kā iestādēm ir jāfinansē POL pasākumi no valsts budžeta, lai rezerves varētu izmantot pensiju pasākumam, trešais jautājums bija par to, vai akcionārs piekristu ieguldīt jaunu pašu kapitālu, lai finansētu šāda veida darījumu kontu.

(32)

Izmeklēšanas uzsākšanas brīdī aizdevuma nosacījumi Komisijai nebija paziņoti. Tāpēc Komisija nevarēja novērtēt, vai aizdevuma nosacījumi ietver atbalstu. Tā kā aizdevums bija daļa no pasākumu kopuma, par kuru Komisija nebija kliedējusi savas šaubas par valsts atbalsta izmantošanu, tad jebkurā gadījumā aizdevuma nosacījumus nebūtu iespējams novērtēt atsevišķi.

(33)

Komisija arī pauda šaubas par to, vai pasākumi būtu saderīgi ar kopējo tirgu, ja tiktu atzīts, ka tie ir uzskatāmi par valsts atbalstu. Tā norādīja, ka Līguma 86. panta 2. punkta tiesiskais pamats nešķiet piemērojams, lai gan RM sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus. Apvienotās Karalistes iestādes bija nepārprotami saistījušas aizdevumu un aizdevuma mehānismus ar citiem projektiem, kas nebija saistīti ar minēto pakalpojumu sniegšanu, proti, ar RM veiktām uzņēmumu iegādēm ārvalstīs un 2003. gadā pieņemto atjaunošanas plānu. Tāpat arī pensiju darījumu konts nebija saistīts ar kādu no RM sniegtajiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem.

(34)

Ja tiktu konstatēts, ka šie pasākumi ietver valsts atbalstu, vienīgais šķietamais pamatojums to saderībai varētu būt Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts. Tomēr pasākumi neatbilda nevienam no šīs daļas piemērošanas noteikumiem, ko Komisija līdz tam bija izsludinājusi. Tāpēc, ja pasākumi ietvertu valsts atbalstu, Komisija apšaubītu to saderību ar kopējo tirgu.

(35)

Deutsche Post uzskatīja, ka izmeklēšana ir aptvērusi tikai daļu no atbalsta, kas Royal Mail ir piešķirts pēdējos gados. Komisija bija apstiprinājusi virkni Apvienotās Karalistes atbalsta pasākumu, un tādējādi Royal Mail bija kļuvis par lielāko atbalsta saņēmēju pasta nozarē (pēc Poste Italiane) pēdējos gados. DPAG norādīja, ka par spīti visiem šiem pasākumiem Royal Mail liberalizētais paku piegādes pakalpojumu sniedzējs Parcelforce daudzus gadus ir darbojies ar lieliem zaudējumiem. Tā kā Royal Mail vienlaikus nav guvis pietiekamus ienākumus no citiem darbības veidiem, lai segtu šos zaudējumus, tie neizbēgami ir jāsedz no valsts līdzekļiem. Saskaņā ar Komisijas 2002. gada 19. jūnija lēmumu (lieta C 61/99, Deutsche Post AG  (7) šāds kompensācijas zaudējums ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu. DPAG pauda nožēlu, ka lietas izskatīšanā Komisija nav ņēmusi vērā šo faktu, kuru DPAG bija uzsvēris savā 2002. gada 3. decembra sūdzībā.

(36)

Attiecībā uz 2001. gada aizdevumu DP norādīja, ka Royal Mail 1999. gada janvārī iegādājās Vācijas paku sūtījumu pakalpojumu sniedzēju German Parcel GmbH (German Parcel) par 424 miljoniem euro. German Parcel GmbH 1999. gada rudenī kļuva par daļu no jaundibinātā General Logistics System (GLS). GLS veica daudzas iegādes Eiropas tirgū. Laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam Royal Mail neguva gandrīz nekādus ienākumus, no kuriem tas varētu finansēt šīs iegādes. Ja aizdevums šo iegāžu finansēšanai tiku piešķirts saskaņā ar noteikumiem, kuri tolaik nebūtu pieejami tirgū, tad tas būtu saistīts ar nelikumīgu valsts atbalstu, kas būtu jāatmaksā.

(37)

Attiecībā uz aizdevuma mehānismiem DPAG pauda neizpratni par to, kādēļ Royal Mail nefinansēja savas pasta infrastruktūras atjaunošanu no saviem pēdējo gadu ieņēmumiem (saskaņā ar Royal Mail datiem 2005./2006. finanšu gadā tas bija reģistrējis 355 miljonus sterliņu mārciņu lielu pamatdarbības peļņu). Veicot tarifu apstiprināšanu, regulators Postcomm jau bija plaši ņēmis vērā uzņēmuma universālā pakalpojuma saistības. Tāpēc pastāvēja bažas, ka lielais atbalsta pasākumu skaits – tiešie valsts maksājumi, aizdevumi, apstiprinātie cenu noteikšanas pasākumi – kopā pārsniegtu universālā pakalpojuma izmaksu kompensācijas līmeni, tādējādi pārkāpjot valsts atbalsta noteikumus. Tas varētu būtiski ietekmēt konkurenci vēstuļu, paku un ekspreskurjeru pakalpojumu tirgū Apvienotajā Karalistē, kur DPAG 2006. gadā bija sasniedzis apgrozījumu virs 1 miljarda euro.

(38)

DPAG mudināja Komisiju kritiski vērtēt, vai lielais skaits pasākumu, ko valsts bija apstiprinājusi Royal Mail atbalstam, neatbilst procedūras uzsākšanas lēmumā minētajiem atbalsta pasākumiem.

(39)

Sākotnēji reaģējot uz procedūras uzsākšanu, TNT Post UK Ltd (TNT) pilnīgi atbalstīja izmeklēšanu kā dalībnieks Pasta konkurences forumā, kas bija iesniedzis sūdzību par pensiju pasākumu. To kā ienācēju tirgū tieši ietekmēja jebkura veida finansēšana, kas netiek veikta saskaņā ar vienlīdzības principu, pamatojoties uz komerciāliem noteikumiem. Šāds finansējums nozīmētu, ka Royal Mail spēj nodrošināt mākslīgi zemas cenas, tādējādi samazinot TNT konkurētspēju.

(40)

TNT norādīja, ka, spriežot pēc Royal Mail Group Limited (iepriekš – plc [akciju sabiedrības]) starpposma pārskatiem, “Royal Mail Group plc nespēj pildīt savas saistības pret valsti attiecībā uz tā aizdevuma mehānismiem, taču ir saņēmis oficiālus atbrīvojumus no aizdevēja – Tirdzniecības un rūpniecības departamenta”. TNT uzskatīja, ka neviens komerciāls aizdevējs šādos apstākļos nevēlētos piešķirt turpmākus aizdevumus, ja vien aizdevuma nosacījumos netiktu pienācīgi atspoguļots paaugstinātais procentu nesamaksāšanas vai kapitāla neatmaksāšanas risks. TNT arī norādīja, ka 2007. gada marta dokumentā “Royal Mail viedoklis par starpposma pārskatīšanu”Royal Mail apstiprināja, ka ir pastāvējusi savstarpēja saistība starp refinansēšanu un cenu kontroles jautājuma atrisināšanu un pensiju deficīta finansēšanu 17 gadus ilgā laikposmā. TNT vērtējumā tas bija neatbilstoši ilgs laiks, un ja tiktu konstatēts, ka finansējums ir piešķirts saskaņā ar nekomerciāla ieguldītāja vai aizdevēja noteikumiem, tas norādītu, ka šis ir pārāk ilgs atgūšanas laika posms. Attiecīgi, pasta regulatora Postcomm noteiktais cenu griestu līmenis būtu pārāk zems. TNT norādīja, ka to kā konkurentu tieši ietekmē uzņēmuma pasta sūtījumu cenu griesti, kas tika noteikti, ievērojot valsts piešķirto finansējumu, un neatbilstoši ilgais atgūšanas laikposms pensiju fonda deficīta dzēšanai.

(41)

TNT iesniedza vēl vienu dokumentu, kuru Komisija ņēma vērā neatkarīgi no tā, ka šis dokuments tika saņemts pēc apsvērumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām. TNT bija analizējusi divus valsts finansējuma avotus, kas bija pieejami Royal Mail, proti, i) aizdevuma finansējumu un ii) valsts kontrolēto rezervju piešķīrumu darījumu kontam, kas pieejams Royal Mail pensiju fonda pilnvarotajiem. TNT secināja, ka neviens no abiem minētajiem finansējuma avotiem nebūtu pieejams, komerciāla ieguldītāja gadījumā.

(42)

Aizdevumi, kas tika piešķirti 2001. gada februārī, bija nenodrošināti aizdevumi, izsniegti vidēji uz 21 gadu ilgu termiņu ar vidējo fiksēto procentu likmi 5,84 %. Aizdevumu izsniegšanas mēnesī mijmaiņas darījumu likme (pret sterliņu mārciņu LIBOR) 20 gadu termiņam bija 5,87–6,12 %. Tas nozīmē, ka valsts aizdevumi tika piešķirti ar likmēm, kas bija zemākas par dominējošajām starpbanku likmēm, turpretī parastos apstākļos nenodrošinātām uzņēmuma parādsaistībām noteiktā kredīta starpība ir augstāka par starpbanku likmēm. To, ka iepriekš minētais attiecas arī uz Royal Mail, apstiprina fakts, ka kredīta starpība, kuru komercbankas noteica Royal Mail attiecībā uz aizdevumiem ar ievērojami īsāku termiņu, bija 0,25 % virs LIBOR. TNT arī norādīja, ka kredīta starpības ir ievērojami lielākas garāku parāda atmaksāšanas termiņu gadījumā. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika secināts, ka komercsabiedrība nebūtu piešķīrusi Royal Mail aizdevumus 500 miljonu sterliņu mārciņu apmērā saskaņā ar publicētajiem nosacījumiem. Ja aizdevumu piešķirtu saskaņā ar vienlīdzīgiem tirgus noteikumiem, tam tiktu noteikta ievērojami augstāka procentu likme.

(43)

TNT uzskatīja, ka atšķirīga situācija pastāv attiecībā uz 2003. gadā izsniegtajām obligācijām (proti, aizdevuma mehānismiem), jo obligāciju nodrošinājumam tika izmantoti Royal Mail aktīvi. Atkarībā no šādu aktīvu lieluma (pamatojoties uz pieejamo informāciju, šis rādītājs bija salīdzinoši augsts) starpībai virs LIBOR būtu jāsamazinās. Jautājums būtu tikai par šāda samazinājuma summu, bet tā kā TNT nebija zināma Royal Mail faktiski maksātā likme, bija grūti noteikt, vai Royal Mail un Apvienotās Karalistes valdība to spētu pamatot no komercdarbības viedokļa.

(44)

Attiecībā uz 2007. gadā izsniegtajiem aizdevumiem TNT norādīja, ka nav iespējams noteikt šo aizdevumu noteikumu atbilstību komercdarbības principiem, jo tie netika paziņoti plašākai sabiedrībai un aizdevumi bija saistīti ar darījumu kontu un pastāvošo aizdevuma mehānismu. Tomēr komercsabiedrība parastos apstākļos nebūtu piešķīrusi atbrīvojumu no saistību izpildes, kas tika piešķirts pastāvošajos mehānismos (atbilstīgi tam, kā apstiprināts Royal Mail reglamentējošā pusgada pārskata (8) 3. piezīmē 18. lappusē: “Royal Mail Group plc2006. gada 24. septembrī ir tīrās saistības, kuras galvenokārt radījis pensiju deficīts galvenajā pensiju plānā – Royal Mail Pension Plan. Tādējādi Royal Mail ir pārkāpis valdības noteiktos aizdevuma mehānismu noteikumus, taču ir saņēmis oficiālu atbrīvojumu no aizdevēja – Tirdzniecības un rūpniecības departamenta.”), un nebūtu piešķīrusi papildu aizdevuma finansējumu.

(45)

Attiecībā uz pensiju pasākumu TNT šaubījās vai, Royal Mail dibināšanas laikā 2001. gada martā nekomerciālo aktīvu un saistītā pašu kapitāla (“pasta rezervju”) nodošana tika veikta, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem. TNT uzskatīja, ka saskaņā ar komercdarbības principiem akcionārs, visticamāk, nebūtu dibinājis uzņēmumu, kuram bija aizdevuma aktīvs (šim pašam akcionāram arī esot aizņēmējam), un tad veicis līdzīgu ieguldījumu pašu kapitālā. TNT norādīja, ka līdzīgs pasākums tika īstenots Nīderlandes uzņēmuma KPN“privatizācijā” 1989. gadā, taču KPN kā Nīderlandes akciju sabiedrības sākuma bilancē 1989. gadā nebija ne saistīto aktīvu, ne arī rezervju.

(46)

TNT uzskata, ka Apvienotās Karalistes iestāžu veiktais pārvedums darījumu kontā ir kā garantija pensiju trastam, kas atvēl Royal Mail ilgāku finansēšanas periodu deficīta dzēšanai un ļauj izmantot pašu līdzekļus uzņēmējdarbības stiprināšanai. Ja atkarībā no tā, kādā apjomā pensiju saistības bilancē jau būtu atspoguļojušas šādu deficītu, Royal Mail būtu jāsedz deficīts nekavējoties, tas nestu būtiskus zaudējumus, akciju kapitāla samazinājumu un, kas, iespējams, vēl būtiskāk – līdzekļu samazinājumu. Parastos tirgus apstākļos, ja uzņēmumam ir vajadzīgi līdzekļi, tos var aizņemties aizdevumu tirgū, vai arī uzņēmums kapitāla tirgos var piesaistīt papildu kapitālu. Taču šķiet, ka Royal Mail gadījumā pastāvēja arī trešā iespēja – vienoties ar regulatoru par saudzīgākiem cenu griestiem cenu kontrolē. Cenas varēja būtiski paaugstināt, nesasniedzot nepieļaujami augstu cenu līmeni. Tā kā bija jāsaņem Royal Mail piekrišana, lai cenu kontrole stātos spēkā, tad šis bija jautājums, ko Royal Mail varēja ietekmēt, un iespēja, kas bija zināma Royal Mail akcionāram.

(47)

TNT norādīja, ka, lai piesaistītu naudu aizdevumu tirgū, aizņēmējam ir jāspēj pārliecināt, ka viņš spēs atmaksāt parādu no turpmākām naudas plūsmām. Lai piesaistītu naudu kapitāla tirgū, uzņēmumam jāspēj vēl pārliecinošāk pierādīt, ka tas spēs radīt akcionāram būtisku peļņu no kopējā kapitālieguldījuma. Apvienotās Karalistes valdībai kā vienīgajam Royal Mail akcionāram būtu jāveic visas nepieciešamās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka Royal Mail finanšu stāvoklis uzlabotos, ja tam ļautu pabeigt stratēģiskā plāna īstenošanu. Būtisks bija jautājums par to, vai turpmāku ieguldījumu veikšana, piešķirot līdzekļus no rezervēm, ir komerciāli pamatota darbība vai arī “zelta bēršana caurā cepurē”. Lai pieņemtu šādus lēmumus, ir jāveic ļoti precīza analīze attiecībā uz peļņu no šāda papildu ieguldījuma. TNT uzskatīja, ka tad, ja trūkst pārliecinošu pierādījumu, ka pārstrukturēšanas plāns, kura īstenošana kļuva iespējama, pateicoties līdzekļiem, kas piešķirti no rezervēm, sniegs akcionāram komerciālu peļņu no šā ieguldījuma, tad var uzskatīt, ka šis lēmums tika pieņemts saskaņā ar nekomerciāliem noteikumiem.

(48)

Attiecībā uz aizdevumu 2001. gadā Apvienotā Karaliste paskaidroja, ka iecere par aizdevumu radās 1999. gadā, kad valdība apstiprināja Royal Mail stratēģiju attiecībā uz konkrētām iegādēm, lai uzlabotu Royal Mail pamatdarbības konkurētspēju. Apstiprinot šo stratēģiju, iestādes jo īpaši ņēma vērā prognozēto peļņu, ko Royal Mail plānoja gūt, īstenojot stratēģisko mērķi. Royal Mail prognozēja, ka kopējās iegādes stratēģijas īstenošanas piektajā gadā apgrozījums pieaugs par 40 %, bet peļņa - par 210 %. Apspriedēs par iegādes finansēšanu un jo īpaši par German Parcel iegādi, kas bija pirmais lielais Royal Mail pirkums ārvalstīs, Apvienotās Karalistes iestādes pauda vēlmi, lai Royal Mail šo darījumu (un arī turpmākos darījumus) finansē, izmantojot NLF aizdevumu ar tirgus likmi. Tas atspoguļoja valdības vēlmi noteikt Royal Mail komercdarbības principiem atbilstošus nosacījumus un arī nodrošināt, ka tas godīgi konkurē ar citiem pasta pakalpojumu sniedzējiem nozarē, ņemot vērā, ka šis tirgus pakāpeniski tika atvērts konkurencei.

(49)

Tā kā NLF 1999. gadā nebija gatavs piešķirt aizdevumus, Apvienotās Karalistes valdība piekrita, ka Royal Mail uz laiku finansē darījumus, izmantojot naudas līdzekļu rezerves no savas bilances, ņemot vērā Apvienotajā Karalistē pastāvošo noteikumu, ka valstij piederoši uzņēmumi parasti nedrīkst aizņemties līdzekļus privātos kapitāla tirgos. NLF aizdevuma procenti tiktu piemēroti no datumiem, kad Royal Mail izņēma līdzekļus no savām naudas līdzekļu rezervēm tā it kā šo līdzekļu vietā būtu izmantots aizdevums (kā sākotnēji bija plānots), (9) lai uzņēmums varētu saglabāt neitralitāti starpposma finansēšanā. Apvienotā Karaliste nosūtīja Komisijai 1999. gada 12. janvāra vēstuli, ar kuru tā sniedza Royal Mail atļauju iegādāties German Parcel un kurā bija izklāstīta finansējuma sniegšanas kārtība.

(50)

Lai noteiktu, vai Royal Mail piedāvātās iegādes ir pietiekami pārdomātas no stratēģiskā un komerciālā viedokļa, Apvienotās Karalistes iestādes lūdza neatkarīga konsultanta palīdzību attiecībā uz German Parcel iegādi. Attiecībā uz turpmākajām iegādēm, kuras arī bija plānots finansēt no 500 miljonu sterliņu mārciņu aizdevuma un par kurām bija jāsaņem Apvienotās Karalistes iestāžu piekrišana, Apvienotās Karalistes iestādes, pirms sniegt piekrišanu konkrētās iegādes veikšanai, konsultējās ar Deloitte & Touche LLP (“Deloitte”), kas novērtēja katru iegādi atsevišķi. Nevienai no plānotajām iegādēm Deloitte nesniedza negatīvu vērtējumu.

(51)

Deloitte pakalpojumi tika izmantoti arī, lai noteiktu tirgus procentu likmes NLF izsniegtajiem aizdevumiem Royal Mail un jo īpaši Royal Mail kredītvērtējumam, balstoties uz Royal Mail kā savrupa, no valsts neatkarīga uzņēmuma kredītspējas novērtējuma. Deloitte novērtēja RM kredītrisku, ņemot vērā uzņēmējdarbības un finanšu riskus, un, izmantojot salīdzinošos rādītājus un finanšu koeficientus, kredītvērtējumu noteica starp AA un AA-.Deloitte ieteica procentu likmi Royal Mail noteikt atbilstoši likmēm, kas noteiktas līdzīgi novērtētiem emitentiem, pamatojoties uz cenas noteikšanas “indeksu” attiecīgā kredītvērtējuma attiecību pret valsts obligāciju etalonu. Pamatojoties uz to, attiecīgā starpība Royal Mail tika noteikta diapazonā no 76 līdz 165 bāzes punktiem.

(52)

Royal Mail vēlējās saņemt ilgtermiņa aizdevumu, jo, lai īstenotu savu stratēģiju, tas bija plānojis ilgstoši pārvaldīt iegādātos uzņēmumus. Pamatojoties uz tolaik pieejamajām tirgus procentu likmēm (ilgtermiņa procentu likmes bija ievērojami zemākas nekā īstermiņa procentu likmes), Royal Mail attiecībā uz ilgtermiņa iegādēm pieprasīja aizdevumu uz 20–25 gadiem, laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam katru gadu atmaksājot 100 miljonus sterliņu mārciņu no kopējās aizdotās summas, nevis atmaksājot visus 500 miljonus sterliņu mārciņu vienā gadā. Aizdevuma izlaidumiem tika noteikti dažādi atmaksas termiņi diapazonā no 20 līdz 25 gadiem, kas nebija neierasti, ņemot vērā ilgtermiņa procentu likmju salīdzinošo pievilcīgumu tajā laikā. Aizdevuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz likmēm līdzīgi nenodrošinātām parādsaistībām, kas novērtētas ar AA kredītvērtējumu un attiecībā uz kurām noteikts 20 un 25 gadu atmaksas termiņš, un tad gada likmes tika interpolētas, lai iegūtu Royal Mail aizdevumam piemērotu likmi.

(53)

Apvienotā Karaliste uzskatīja, ka Komisijas izvēlētās atsauces likmes nevar izmantot salīdzināšanai ar 2001. gada aizdevuma likmēm jo īpaši tāpēc, ka Komisijas likmes ir noteiktas 5 gadu parāda atmaksas termiņam, savukārt konkrētais aizdevums paredzēja ilgtermiņa saistības ar 20–25 gadu parāda atmaksas termiņu, jo aizdevumam, kas tika izsniegts Royal Mail, tika noteikta likme, kas atbilda līdzīgiem ilgtermiņa aizņēmējiem noteiktajām tirgus likmēm, un Apvienotās Karalistes ienākumu līkne 1999.–2000. gadā piedzīvoja kritumu, samazinot uzņēmuma aizņēmumu cenas.

(54)

Tika uzskatīts, ka aizdevuma nodrošinājums nav vajadzīgs, jo Royal Mail attiecībā uz parādsaistībām līdz 1 miljardam sterliņu mārciņu ir saņēmis kredītvērtējumu AA. Prasītais aizdevums neietekmētu minēto Royal Mail ilgtermiņa parādsaistību kredītvērtējuma līmeni un veidotu lielāko daļu no Royal Mail parāda ar atmaksas termiņu virs viena gada. Tomēr laikā, kad tika izstrādāta vienošanās par 2003. gada aizdevuma mehānismiem, Apvienotās Karalistes iestādes nolēma pārformulēt 500 miljonu sterliņu mārciņu vērtos aizdevumus, kas tika piešķirti 2001. gadā, atbilstīgi tam, kā noteikts dokumentā par 2003. gada aizdevuma mehānismiem. Šajā jaunajā dokumentā netika grozīta aizdevumu summa, termiņš vai piemērojamās procentu likmes, taču, ņemot vērā uzņēmuma kopējo parādsaistību pieaugumu, jauno aizdevuma mehānismu nodrošinājums – GLS akcijas – tika attiecināts arī uz 2001. gada aizdevumu. Vienlaikus atsevišķi Royal Mail aktīvi tika noteikti kā aizdevuma fiksētais un mainīgais nodrošinājums.

(55)

Apvienotā Karaliste sniedza sīkāku informāciju par 2003. gadā piešķirtajiem aizdevuma mehānismiem. Noteikumi paredzēja, ka aizdevumu nodrošinājumam ir jāizmanto atsevišķi naudas līdzekļu noguldījumi Royal Mail bilancē, un tāpēc tās bija īpaši zema riska parādsaistības, kas pamato […] (10) starpību. Atbildot uz Komisijas piezīmi, ka šie naudas līdzekļu noguldījumi bija valsts līdzekļi, kurus Apvienotās Karalistes iestādes kontrolēja ar attiecīgu tiesību aktu starpniecību, un ka tādēļ to izmantošana nodrošinājumam nespēj kliedēt bažas par pasākuma atbalsta raksturu, Apvienotās Karalistes iestādes norādīja, ka tās centās nodrošināt naudas līdzekļu noguldījumu un citu uzņēmuma aktīvu izmantošanu atbilstoši komercdarbības principiem, lai attiecībā uz aizdevuma mehānismiem uzņēmumam tiktu piemērota efektīva disciplīna. Izmantojot 2000. gada Likuma par pasta pakalpojumiem 72. daļā piešķirtās tiesības, iestādes uzdeva Royal Mail ieskaitīt tās naudas līdzekļu noguldījumus NLF, ko radījusi uzkrātā uzņēmējdarbības peļņa (kopā aptuveni 1,8 miljardi sterliņu mārciņu), īpašās rezervēs Royal Mail bilancē (pasta rezerves). Atsevišķā vienošanās vēstulē tika atļauts izmantot rezervē esošos 549 miljonus sterliņu mārciņu kā nodrošinājumu 544 miljonus sterliņu mārciņu vērtajiem NLF aizdevuma mehānismiem.

(56)

Atbildot uz Komisijas jautājumiem par saistību maksu, ko Royal Mail samaksāja par NFL aizdevuma mehānismiem, Apvienotā Karaliste paskaidroja, ka gada saistību maksa šajā gadījumā bija […] bāzes punkti no aizdevuma vērtības, tas ir […] % no […] bāzes punktu starpības virs LIBOR. Apvienotā Karaliste norādīja, ka saskaņā ar tirgus vienošanos saistību maksa parasti ir 50 % vai mazāka daļa no starpības, kas pārsniedz LIBOR, un minēja piemērus, kas apstiprināja šo informāciju. Salīdzinoši zemas starpības – aptuveni 50 bāzes punkti vai mazāk – šajā laikposmā bija pieejamas prioritārajam parādam. Tā kā citu mehānismu (obligāciju) pieejamība bija atkarīga no tā, vai Parlaments apstiprinās līdzekļu piešķiršanu attiecīgajai valdības struktūrai tad, kad tai šie līdzekļi būs vajadzīgi Royal Mail izdoto obligāciju iegādei, saistību maksa par šiem mehānismiem nebija piemērota, jo tie nekad netika faktiski nodoti Royal Mail. Atbilstoši tirgus praksei privāto aizdevumu jomā saistību maksa tiek maksāta tikai tad, kad aizdevējs ir saņēmis visus iekšējos apstiprinājumus naudas formālai nodošanai (un beznosacījumu pieejamības nodrošināšanai) aizņēmējam.

(57)

Apvienotā Karaliste arī informēja par analīzi, kas tika veikta attiecībā uz ierosinātajiem aizdevuma mehānismiem pirms to piešķiršanas, tostarp par neto pašreizējās vērtības (NPV) aprēķināšanu naudas plūsmas peļņai no ierosinātās refinansēšanas, kā arī par dažām alternatīvām iespējām. Tika aprēķināts, ka, izvēloties ierosināto iespēju, tiktu atgūti […] sterliņu mārciņu, savukārt citas iespējas – labākajā gadījumā […] sterliņu mārciņu. Apvienotā Karaliste arī apstiprināja, ka 2003. gadā piešķirtie aizdevuma mehānismi līdz to termiņa beigām vai pārveidošanas aizdevuma mehānismos, kas tika piešķirti 2007. gadā, netika izmantoti, ja neņem vērā izmantošanu pārbaudes nolūkā, atbilstoši veicot izņemto līdzekļu atmaksu nedēļas laikā.

(58)

Apvienotā Karaliste paskaidroja, ka 2007. gadā piešķirtie aizdevuma mehānismi bija prioritārais aizdevums 900 miljonu sterliņu mārciņu apmērā. Tas ir daļa no finansēšanas pasākumu kopuma, kurā ietilpst pensiju pasākums un subordinētais aizdevums 300 miljonu sterliņu mārciņu apmērā. Aizdevuma mehānismi ir paredzēti Royal Mail pārveidošanas un ieguldījumu programmas, tostarp štatu samazināšanas izmaksu, finansēšanai. Subordinētais aizdevums 900 miljonu sterliņu mārciņu apmērā aizstāj un pagarina 2003. gadā piešķirto aizdevuma mehānismu 844 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, un tas sastāv no diviem izlaidumiem – izlaiduma […] sterliņu mārciņu apmērā, ko drīkst izmantot tikai pārveidošanas finansēšanai, un […] sterliņu mārciņu, kas ir paredzēti vispārējā apgrozāmā kapitāla vajadzībām uzņēmējdarbībā (izņemot Post Office Limited). Pasākums stājās spēkā 2007. gada 19. martā, un tā termiņš ir […] gadi no šā datuma. Tā starpība ir […] bāzes punkti virs attiecīgā LIBOR  (11) pirmajos […] mēnešos. Pēc tam starpība ir atkarīga no fiksētās maksas seguma līmeņa (ienesīgums kā procentu maksājumu reizinājums), taču ne mazāka par […] bāzes punktiem. Kā nodrošinājums 900 miljonu sterliņu mārciņu aizdevumam tiek izmantotas akcijas jaunajā meitasuzņēmumā Royal Mail Estates Limited, ko nodibinājis Royal Mail un kurš faktiski ir visu Royal Mail īpašuma aktīvu (izņemot Post Office Limited aktīvu) turētājs un kura tirgus vērtība saskaņā ar Atis Real aplēsēm 2006. gada septembrī bija […] sterliņu mārciņu.

(59)

Apvienotā Karaliste sniedza informāciju par pasākumiem, kas tiek veikti, lai nodrošinātu atbilstību tirgus ekonomikas ieguldītāja principa prasībām, vienlaikus norādot, ka atbilstība komercdarbības principiem ir jānovērtē attiecībā uz visu 2007. gada finanšu pasākumu kopumu kā vienotu veselumu (sk. turpmāk 64. un 64. apsvērumu). Gan Credit Suisse, gan Deloitte ir ieteicis, ka aizdevuma mehānismam ir jāatbilst komerciāliem noteikumiem un maksājamie procenti jānosaka saskaņā ar tirgus likmēm, tostarp veicot salīdzināšanu ar tirgū izsniegtajiem aizdevumiem. Lai gan šajā analīzē tika norādīts, ka septiņu gadu termiņš ir viens no ilgākajiem termiņiem, kāds tirgū tiek piešķirts, apkalpošanas maksa, saistību maksa un izņemšanas un saistību neizpildes pārbaudes tika atzītas par atbilstošām noteikumiem, kas tirgū pastāv attiecībā uz aizdevumiem, kuri piešķirti, pamatojoties uz tādu pašu nodrošinājumu kā Royal Mail aizdevumi (šajā gadījumā – galvenokārt uz nekustamo īpašumu). Nodrošinājuma pasākumi atšķīrās no tirgus prakses (akciju ķīla nevis īpašuma ķīla), taču Apvienotā Karaliste uzskatīja, ka tas ir izdevīgāk aizdevējam no izmaksu, laika un administratīvo apsvērumu viedokļa.

(60)

Attiecībā uz TNT iesniegumu par to, ka RM ir pārkāpis valdības aizdevuma mehānismu noteikumus un saņēmis oficiālu atbrīvojumu, ko tam sniedzis Tirdzniecības un rūpniecības departaments, Apvienotā Karaliste paskaidroja, ka atbrīvojums bija jāpiešķir tehniska iemesla dēļ saistībā ar jaunu grāmatvedības prasību noteikšanu pensijām (FRS17) un ka atbrīvojuma piešķiršanas iemesls nebija uzņēmējdarbības rādītāju pasliktināšanās. Apvienotā Karaliste arī norādīja, ka 2007. gada aizdevuma mehānismi aizstāj 2003. gada aizdevuma mehānismus, nevis ir “papildu” aizdevuma mehānismi, kā tās bija nodēvējis TNT.

(61)

Apvienotā Karaliste sniedza informāciju par darījumu konta izveides procesu, tostarp arī par pensiju fonda pilnvarotajiem piešķirto summas nodrošinājumu. Rezultātā no 796 miljonus sterliņu mārciņu vērtajām pasta rezervēm, piesaistot kapitāla ieguldījumus 54 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, tika izveidots darījumu konts 850 miljonu sterliņu mārciņu apmērā. Pilnvarotie ir tiesīgi īstenot darījumu kontu nodrošinājumu atsevišķos ierobežotos saistību neizpildes gadījumos, kas galvenokārt ir saistīti ar situācijām, kad attiecīgais uzņēmums (Royal Mail Holding plc vai Royal Mail Group Limited) tiek likvidēts saistībā ar maksātnespēju vai kad darījumu kontu sniegtais nodrošinājums sāk kļūt neīstenojams. Nodrošinājuma līgumos ir arī minēti apstākļi, kuros kontu līdzekļus var atbrīvot no noteiktā nodrošinājuma, proti – ja pensiju fonda maksātspējas līmenis sasniedz 75 %. Puses ir apstiprinājušas, ka pēc līdzekļu atbrīvošanas no nodrošinājuma, kurš tika noteikts saskaņā ar Royal Mail Holdings nodrošinājuma līgumu, akcionārs var nolemt, ka darījumu konta līdzekļi 850 miljonu sterliņu mārciņu apmērā (un uzkrātie procenti), kas ir atbrīvoti no Royal Mail Holdings nodrošinājuma līgumā noteiktā nodrošinājuma, var tikt nodoti akcionāram, izmantojot pilnvaras, kas piešķirtas 2000. gada Likumā par pasta pakalpojumiem, vai izmantojot citas piemērojamās tiesības vai pilnvaras.

(62)

Darījumu konta izveides rezultātā ar pilnvarotajiem tika panākta vienošanās par 17 gadus ilgu atgūšanas laikposmu pensiju deficīta dzēšanai. Apvienotās Karalistes iestādes norādīja uz pensiju fonda regulatora atzinumu, ka atgūšanas laikposmi, kas pārsniedz desmit gadus, ir jāpārbauda īpaši rūpīgi, tostarp pārbaudot arī to, vai pilnvarotie ir izmantojuši “iespējamo aktīvu” (piemēram, darījumu kontu), lai samazinātu ar atgūšanas plāna īstenošanu saistītos riskus. Apvienotā Karaliste nepiekrita Komisijas viedoklim, ka darījumu konta izveide ļauj Royal Mail samazināt tā pensiju iemaksas, norādot, ka, ja darījumu konts nepastāvētu, būtu jāvienojas par citu risinājumu, un nav iespējams prognozēt, kāds šis risinājums būtu. Nespēja vienoties apdraudētu līdzekļu pieejamību ieguldīšanai uzņēmējdarbībā.

(63)

Apvienotā Karaliste apstiprināja, ka tā ir piešķīrusi Royal Mail akcionāru aizdevumu kā 300 miljonu sterliņu mārciņu subordinēto aizdevumu ar […] % likmi, procentiem uzkrājoties līdz aizdevuma atmaksāšanas termiņam. Aizdevuma mehānisms bija pieejams divus gadus, un tika noteikts, ka atmaksāšanas termiņš ir prioritārā parāda atmaksas galīgais datums […] vai pensiju darījumu konta līdzekļu atbrīvošanas datums atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir vēlāk. Pakārtotā Subordinētā aizdevuma noteikumi tika apspriesti kā daļa no kopējā pasākumu kopuma, nevis kā atsevišķa aizdevuma mehānisma noteikumi. Apvienotā Karaliste norādīja, ka iemesls nosacījumam par to, ka atmaksāšanu var uzsākt tikai pēc pensiju darījumu konta līdzekļu atbrīvošanas, bija aizdevuma subordinētais raksturs. Tas savukārt atspoguļojās kā augsta procentu likme, kas, ņemot vērā uzņēmējdarbības riskus, bija augstāka nekā valdības konsultantu noteiktais diapazons atbilstošām pašu kapitāla alternatīvajām izmaksām. Šo pasākumu valdības konsultanti apstiprināja kā “pilnīgi atbilstošu komercdarbības principiem”.

(64)

Apvienotā Karaliste norādīja, ka 2007. gada finanšu pasākumu kopuma komponentes tika apspriestas kā vienota veseluma sastāvdaļas, un katras komponentes atbilstību komercdarbības principiem nevar vērtēt atsevišķi no pārējā kopuma, lai gan katras komponentes noteikumi tika samēroti ar to komerciālo ekvivalentu noteikumiem. Pasākumu kopuma un jo īpaši darījumu konta izveides komerciālo raksturu analizēja Deloitte un Credit Suisse, un valdība paļāvās uz to ieteikumiem.

(65)

Deloitte pieeja bija novērtēt uzņēmuma uzņēmējdarbības vērtību saskaņā ar stratēģisko plānu, pieņemot, ka darījumu kontā tiek veikts ieguldījums 1 miljarda sterliņu mārciņu apmērā. Šā uzņēmuma vērtība tika aprēķināta, samazinot prognozētās iepriekšēja finansējuma naudas plūsmas par vidējo svērto uzņēmējdarbības kapitāla cenu. Pēc Apvienotās Karalistes domām ieguldījums darījumu kontā ir pieņemams racionālam pašu kapitāla ieguldītājam tirgus apstākļos, ja:

Deloitte arī aprēķināja saistīto iekšējās iekšējo peļņas normu, kas ir diskonta likme par turpmākajām naudas plūsmām, kuras samazinājušas uzņēmuma pašu kapitāla vērtību līdz […]. Deloitte veiktā analīzē tika norādīts, ka pašu kapitāla vērtība pēc ieguldījumiem pārsniedz […] sterliņu mārciņu un iekšējās peļņas norma – […] un ka šīs peļņas normas tiek apstiprinātas arī dažādās jutīguma analīzēs. Izskatot arī divus alternatīvus scenārijus, kuros ieguldījumi darījumu kontā netiek veikti, Deloitte secināja, ka akcionāra pašu kapitāla vērtība šajos gadījumos varētu ievērojami samazināties. Turpretī tika paredzēts, ka, veicot plānotos ieguldījumu, ieguldījuma vērtība ar laiku ievērojami palielinātos.

(66)

Kā norādīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, jautājums par to, vai katrs no izskatāmajiem pasākumiem ir uzskatāms par valsts atbalstu, ir atkarīgs no tā, vai Royal Mail ir radītas priekšrocības Līguma 87. panta nozīmē, jo šie pasākumi precīzi atbilst citiem atbalsta kritērijiem. Lai noskaidrotu, vai pasākumi ir radījuši priekšrocības RM, Komisija pārbauda, vai privāts ieguldītājs tirgus ekonomikas apstākļos būtu gatavs piešķirt finansējumu saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem.

(67)

Apvienotas Karalistes iestādes paskaidroja iemeslu, kāpēc aizdevumu izlaidumiem tika noteikta ilgtermiņa (20 gadu) vidējā procentu likme 5,8 %, kas bija zemāka par tobrīd dominējošo Komisijas atsauces likmi īsākam termiņam (12). Vēstulē, kas minēta 49. apsvērumā, tās arī paskaidroja, ka iecere par aizdevumu radās 1999. gadā, un aprakstīja, kā tika izstrādāti aizdevuma nosacījumi. Apvienotās Karalistes iestādes atspēkoja TNT iebildumus (sk. 42. apsvērumu), norādot, ka TNT ir veicis salīdzināšanu ar aizdevumu likmēm, kas pastāvēja 2001. gadā, savukārt konkrētā aizdevuma likmes netika noteiktas 2001. gadā. Tās arī paskaidroja iemeslu, kāpēc aizdevumam netika piemērots nodrošinājums (šī kārtība vēlāk tika grozīta, un aizdevumam tika piemērots nodrošinājums tad, kad tika izsniegts 2003. gada aizdevums). Visbeidzot tās atbildēja uz Komisijas piezīmi lēmumā par procedūras uzsākšanu, ka Royal Mail finanšu stāvokļa pasliktināšanās ir sākusies vēlākais 2001. gadā. Proti, Royal Mail finanšu stāvoklis nebija sācis pasliktināties 1999. gadā, kad tika nolemts piešķirt aizdevumu, un laikposmā no 1999. līdz 2000. gadam, kad tika noteiktas procentu likmes.

(68)

Laikā, kad tika panākta vienošanās par aizdevumu piešķiršanu, Komisijas atsauces likmes bija noteiktas saskaņā ar Komisijas 1997. gada paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (1997. gada paziņojums par atsauces likmēm) (13). Kā norādīts šajā paziņojumā, Komisija likmes noteica, pamatojoties uz starpbanku mijmaiņas darījumu piecu gadu likmi, pieskaitot tai prēmiju, vienlaikus paturot tiesības izmantot īsāka termiņa pamatlikmi (piemēram, LIBOR viena gada likmi) vai ilgāka termiņa pamatlikmi (piemēram, likmi, ko piemēro desmit gadu obligācijām) nekā starpbanku mijmaiņas darījumu piecu gadu likme. Tā kā aizdevumiem tika noteikts ilgāks termiņš, Komisija uzskata, ka šādas ilgtermiņa likmes izmantošana šajā gadījumā ir pamatota.

(69)

Komisija ir ievērojusi, ka piemērotās likmes tika noteiktas, salīdzinot informāciju par komercaizdevumu darījumiem ar attiecīgo valsts obligāciju (14). Starpība virs valsts obligācijām bija diapazonā no 76 līdz 165 bāzes punktiem, kas ir uzskatāms par pietiekamu rādītāju salīdzinājumā ar 75 bāzes punktiem, kas ir noteikti paziņojumā par atsauces likmēm. Komisija piemērotās likmes salīdzināja arī ar starpbanku mijmaiņas darījumu 20 gadu likmēm attiecīgajos datumos. Piemērotās likmes ir ļoti tuvu šīm likmēm (vairumā gadījumu neatšķiroties vairāk nekā par 10 bāzes punktiem). Komisija norāda, ka Apvienotā Karaliste un tās konsultanti nebalstījās uz attiecīgo starpbanku mijmaiņas likmi vai citu publicētu likmi, bet gan uz komerciāliem salīdzinošajiem rādītājiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija atzīst, ka konkrētais pasākums nav radījis priekšrocības Royal Mail un nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(70)

Kā norādīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, šie aizdevuma mehānismi tā arī netika izmantoti līdz to termiņu pagarināšanai vai grozīšanai 2007. gadā. Tāpēc Komisija neuzsāka procedūru attiecībā uz aizdevuma noteikumiem, un šajā lēmumā netiek vērtēta noteiktās likmes atbilstība. Tomēr Komisija vēlējās noskaidrot, vai aizdevuma mehānismi bija pieejami uzņēmumam kā izvēles vērtība, kuras saistība ar valsts atbalstu būtu jāpārbauda. Komisija ir noskaidrojusi, ka, lai gan aizdevuma mehānismi netika izmantoti, attiecībā uz tiem aizdevuma mehānismiem, kas tika īstenoti, tomēr tika piemērota saistību maksa […] gadā. Komisija ir noskaidrojusi, ka tā bija tirgus likme, kas noteikta kā procentuāla daļa no attiecīgā aizdevuma starpības virs LIBOR, kas atbilst tirgus praksei, un ir tirgus praksei atbilstošā līmenī ([…]) (Komisija minējusi piemērus diapazonā no 16 % līdz 50 %). Citi aizdevuma mehānismi netika īstenoti, jo Parlaments tos neapstiprināja, un par šādiem aizdevuma mehānismiem maksa parasti netiek noteikta. Tādējādi Komisija ir pārliecinājusies, ka 2003. gadā piešķirtie aizdevuma mehānismi praksē nav uzskatāmi par valsts atbalstu Royal Mail.

(71)

Atlikušie 2003. gada aizdevuma mehānismi (15) 2007. gadā saskaņā ar pārskatītiem noteikumiem tika aizstāti ar “prioritāro parāda mehānismu” 900 miljonu sterliņu mārciņu apmērā. Komisija ir izskatījusi šā aizdevuma mehānisma noteikumus. Piemērotā procentu likme ir […] bāzes punktus virs attiecīgā LIBOR pirmajos 12 mēnešos, pēc tam likmei mainoties atkarībā no fiksētās maksas seguma, taču neesot zemākai par […] bāzes punktiem virs attiecīgā LIBOR. Aizdevums ir nodrošināts ar Royal Mail aktīviem kā mainīgo maksu (16), akcijām jaunajā meitasuzņēmumā Royal Mail Estates Ltd (kurš ir RM īpašuma portfeļa turētājs) kā nemainīgo maksu un šā uzņēmuma aktīviem kā mainīgo maksu. Tika novērtēts, ka RM Estates pārvaldītā īpašuma tirgus vērtība ir […] GB. Komisija ir novērtējusi šos noteikumus saskaņā ar 1997. gada paziņojumu par atsauces likmēm, kurš bija spēkā šo noteikumu izstrādāšanas laikā. Tā kā aizdevumu nodrošinājumam izmantoto aktīvu vērtība pārsniedz aizdevumu vērtību gandrīz par 50 %, nodrošinājums tika novērtēts kā “augsts”. Tāpēc starpība virs LIBOR diapazonā no […] līdz […] ir pietiekama saskaņā ar minēto paziņojumu, kurā ir noteikta starpība 75 bāzes punkti (kā norādīts 68. apsvērumā; Komisija 1997. gada paziņojumā par atsauces likmēm paredzēja, ka novērtēšanu var veikt, pamatojoties uz LIBOR). Turklāt Komisija ir ņēmusi vērā Apvienotās Karalistes iestāžu sniegto informāciju, kas apkopota saistībā ar citiem darījumiem, kuri ir nodrošināti īpašuma sabiedrībās, un kas apliecina, ka šo aizdevuma mehānismu noteikumi ir “samēroti” ar salīdzināmu komercdarījumu noteikumiem. Pamatojoties uz atsauces likmes analīzi, Komisija ir konstatējusi, ka šie aizdevuma mehānismi paši par sevi nav uzskatāmi par valsts atbalstu.

(72)

Ņemot vērā, ka 2007. gada aizdevuma mehānismi tika piešķirti kopā ar citiem pasākumiem kā daļa no pasākumu kopuma un, Apvienotajai Karalistei uzstājot, ka 2007. gada finanšu pasākumu kopuma komponentes nedrīkst vērtēt atsevišķi, Komisijai būtu jānoskaidro, vai secinājums, kas iegūts 71. apsvērumā izklāstītajā atsevišķajā novērtējumā, atbilst kopējai lietas būtībai. Šis jautājums ir izskatīts turpmāk 5.5. iedaļā

(73)

Lai izprastu ar pensiju pasākumu saistīto mehānismu, Komisija izmantoja Apvienotās Karalistes iestāžu sniegtos apsvērumus un paskaidrojumus. Kā izklāstīts iepriekš 22. apsvērumā, Royal Mail ir jāuzņemas atbildība par pensiju lielo deficītu tā bilancē, un saskaņā ar Apvienotās Karalistes pensiju likumu Royal Mail ir jāvienojas ar pilnvarotajiem par plānu un jo īpaši par laikposmu šā deficīta dzēšanai, veicot deficīta iemaksas pensiju fondā. Šis pasākums ļāva Royal Mail pagarināt šo laikposmu, attiecīgi ietekmējot arī maksājumus, kas tam ir jāveic. Komisija sākumā norādīja, ka pasākuma tiesiskais raksturs (kas saistīts ar valsts faktiskā kontrolē esošu rezervju piešķiršanu ar īpašu tiesību aktu, lai izveidotu darījumu kontu par labu pensiju fondam) neatbilst parastiem komerciāliem darījumiem, lai gan līdzekļu ieguldīšanu darījumu kontā var izmantot kā paņēmienu privātajā sektorā (17). Lai novērtētu Apvienotās Karalistes apgalvojumu, ka pasākums tika izstrādāts, pamatojoties uz komerciāliem noteikumiem, Komisijai bija jāizvēlas atbilstošs standarts salīdzināšanai ar šo pasākumu.

(74)

Ar pasākumu akcionāra pilnīgā kontrolē esošus līdzekļus piešķir izmantošanai RM, lai mainītu deficīta maksājumus, kas tam ir jāveic savā pensiju plānā, ievietojot šos līdzekļus darījumu kontā (lai gan formāli pasta rezerves ietilpa RM bilancē, RM nebija tiesīgs izmantot rezerves un saistītos aktīvus bez valdības apstiprinājuma). Lai gan šī līdzekļu piešķiršana nav pilnībā uzskatāma par pašu kapitāla ieguldījumu, tomēr, ņemot vērā tās ietekmi, to vislabāk var pielīdzināt tieši šādam pasākumam. Ja līdzekļi netiktu piešķirti, Royal Mail nespētu izveidot darījumu kontu, nepiesaistot kapitālu no citiem avotiem vai neizmantojot citas rezerves. Pasākums patiešām paredzēja, ka pēc darījumu konta līdzekļu atbrīvošanas tie nonāktu atpakaļ valsts kontrolē. Tomēr, ņemot vērā prognozēto laiku, kad varētu notikt darījumu konta līdzekļu atbrīvošana (17 gadi), neskaidrību jautājumā par to, vai līdzekļus būs praktiski iespējams nodot atpakaļ akcionāram, ja RM finansiālais stāvoklis šajā laikposmā pasliktinātos, un to, ka trūkst garantēto procentu ienākumu, Komisija atteicās no iespējas šo darījumu pielīdzināt aizdevuma piešķiršanai. Komisija nosprieda, ka šis ir pamatotākais secinājums, ņemot vērā, ka tad, kad pasta rezervju vērtība 2007. gada 31. martā bija tikai 796 miljoni sterliņu mārciņu, Apvienotās Karalistes iestādes ieguldīja 54 miljonus sterliņu mārciņu kā jaunu pašu kapitālu, lai pirms darījumu konta izveides nodrošinātu noteikto pasta rezervju līmeni – 850 miljonus sterliņu mārciņu. Ievērojot iepriekš minēto un lai noteiktu atbilstību tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, akcionāra pilnīgā kontrolē esošo līdzekļu piešķiršanu izmantošanai RM Komisija ir analizējusi kā pašu kapitāla ieguldīšanu.

(75)

Pašu kapitāla ieguldījumu atbilstību tirgus principiem Komisija nosaka, salīdzinot valsts iestāžu pašu kapitāla neto pašreizējo vērtību ieguldījuma gadījumā ar neto pašreizējo vērtību ieguldījuma neveikšanas gadījumā (18). Ja atšķirība ir lielāka par ieguldīto kapitālu, var uzskatīt, ka ieguldījums atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Šī “inkrementālā” pieeja ir jāpiemēro, jo citādi nebūtu skaidrs, kura akcionāra peļņas (dividendes vai pārdošanas cena akciju pārdošanas gadījumā) daļa rodas ieguldījuma dēļ, bet kura – neatkarīgi no veiktā ieguldījuma. Lai aprēķinātu pašu kapitāla vērtību noteiktā laikposmā gadījumos, kad ieguldījums ir veikts un kad ieguldījums nav veikts, vērtības pieaugumam šajā laikposmā pieskaita to nākotnes naudas plūsmu diskontēto vērtību, kuras iegūtas no šā pašu kapitāla minētajā laikposmā (parasti tās ir dividendes, bet var būt arī kapitāla samazināšana).

(76)

Apvienotās Karalistes sākotnējai atbildei bija pievienots Deloitte konsultantu sagatavots ziņojums ar mērķi demonstrēt iekšējo peļņas normu […] plānotajiem ieguldījumiem. Tomēr izmeklēšanā atklājās vairākas problēmas saistībā ar izmantoto metodi.

(77)

Pirmkārt, aplēses bija attiecinātas tikai uz gadījumu, kad ieguldījums tiek veikts, un ieguldījuma scenārijs netika salīdzināts ar scenāriju, kad ieguldījums netiek veikts. Atbildot uz šo kritiku, Apvienotā Karaliste norādīja, ka ieguldījuma neveikšanas scenārijam tika pieņemta pašu kapitāla vērtība […]. Tomēr tas, ka ieguldījuma neveikšanas gadījumā pašu kapitāla vērtība ir […], Deloitte ziņojumā nebija norādīts, un ziņojums par to neliecināja. Tāpēc Komisija nevarēja uzskatīt, ka Deloitte sākotnējais ziņojums ir sagatavots, pamatojoties uz Komisijas atzītu atbilstošu metodiku, proti, pamatojoties uz prognožu salīdzinājumu starp diviem gadījumiem – kad ieguldījums tiek veikts un kad ieguldījums netiek veikts.

(78)

Otrkārt, lai novērtētu pašu kapitālu, tika aprēķināta uzņēmuma vērtība (tas ir, parādzīmju turētāju un arī akcionāru prasījumu summa), izmantojot uzņēmuma līmeņa naudas plūsmas un gala vērtību un pēc tam no tās tika atskaitot parādsaistību vērtību. Lai gan šī metode nav nepareiza, tā skaidri neatspoguļo brīvās naudas plūsmas, kas ir pieejamas tikai akcionāriem un ir viens no rādītājiem (lai arī ne vienīgais noteicošais faktors) tam, vai ieguldījumi pašu kapitālā atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Tāpēc Komisija priekšroku dod metodei, kas paredz akcionāram tieši izmaksāto naudas plūsmu (dividenžu) diskontēšanu un gala vērtības izmantošanu, kas atspoguļo nevis uzņēmuma vērtību, bet gan pašu kapitāla vērtību. Saskaņā ar šo metodi kā diskonta likme tiek izmantota pašu kapitāla cena, nevis vidējā svērtā kapitāla cena. Šī metode tika izmantota iepriekš minētajās Landesbanken lietās (sk. 17. zemsvītras piezīmi).

(79)

Treškārt, 71. apsvērumā apspriestā prioritārā aizdevuma mehānisma un pasta rezervju piešķiršana šajā aplēsē tika novērtēti kopā, lai gan šie procesi ir jāvērtē atsevišķi, jo parasti aizdevumam un ieguldījumam pašu kapitālā piemēro atšķirīgas pārbaudes (privātā ieguldītāja pārbaude un privātā aizdevēja pārbaude) (19). Lai gan lielās grupās akcionārs var darboties arī kā aizdevējs, Komisija uzskata, ka ir sarežģīti novērtēt abus pasākumus vienā satvarā, ņemot vērā to atšķirīgo raksturu. Tomēr tas nenozīmē, ka nav jāņem vērā šo divu pasākumu savstarpējā ietekme. Gluži pretēji, analīze attiecībā uz akcionāra pilnīgā kontrolē esošo līdzekļu piešķiršanu izmantošanai RM tiek veikta, pamatojoties uz naudas plūsmām, kas atspoguļo pieņēmumu, ka šajā lēmumā apspriestie aizdevumi tiek piešķirti RM.

(80)

Tāpēc Komisija lūdza Apvienotajai Karalistei veikt inkrementālu pašu kapitāla novērtējumu labākajam reāli iespējamajam “ieguldījuma neveikšanas” gadījumam. Attiecībā uz alternatīva gadījuma identificēšanu, RM prognozes ieguldījuma neveikšanas gadījumam (“manage for cash gadījums” jeb MFCC) bija […]. Tāpēc Deloitte ieskicēja atšķirīgu “alternatīvu gadījumu” (AC), saskaņā ar kuru […], un aplūkoja tā pensiju deficītu 12 gadu nevis 17 gadu laikposmā. Tomēr Deloitte veiktais šā gadījuma novērtējums attiecās uz situāciju, kad pensiju jautājums tiek efektīvi risināts īstermiņā […]. Komisija nevar būt pārliecināta, ka šī alternatīva ir “labākais pieejamais” ieguldījuma neveikšanas gadījums, kurš, protams, būtu tirgus ekonomikas ieguldītāja novērtēšanas pamatā. Tomēr var apgalvot, ka jebkuras šaubas attiecībā uz ieguldījuma gadījumu pastiprinātu jebkura “labāka alternatīva”, ko ir iespējams iedomāties.

(81)

Pēc Komisijas pieprasījuma Apvienotā Karaliste sniedza skaitliskos rādītājus, kas ļāva novērtēt ieguldījuma gadījumu salīdzinājumā ar abām alternatīvām. Ņemot vērā 78. apsvērumā izklāstītos apsvērumus, Komisija noteica, ka prognozēs ir jāizmanto pašu kapitāla turētājiem pieejamās brīvās naudas plūsmas, pašu kapitāla vērtība kā gala vērtība un pašu kapitāla cena kā diskonta likme.

(82)

Turpmāk izklāstītas Apvienotās Karalistes prognozes (20). Tabulā ir norādīta valsts pašu kapitāla aplēse, ja ieguldījums tiek veikts (ieguldījuma gadījums), un tāda pati aplēse alternatīvā gadījumā. Pamatojoties uz šiem skaitļiem, valsts pašu kapitāla vērtība ieguldījuma gadījumā ir […] sterliņu mārciņu, savukārt alternatīvā gadījumā, kad ieguldījums netiek veikts, vērtība ir […] sterliņu mārciņu.

(83)

Apvienotā Karaliste uzskata, ka ieguldījumu veikšanu saskaņā ar komercdarbības principiem apliecina tas, ka […] sterliņu mārciņu starpība ir lielāka nekā ieguldītā summa. Tomēr Komisija noteica, ka šis apgalvojums ir jāpārbauda sīkāk.

(84)

Saskaņā ar tabulā norādīto:

(85)

Turklāt Komisija apstiprināja, ka arī pēc pirmajiem […] gadiem nav skaidrs, vai skaitliskie rādītāji […] gadā faktiski ir akcionāram izmaksājamas dividendes. Tas ir tāpēc, ka RM pensiju deficīta iekļaušana bilancē (saskaņā ar jaunajiem grāmatvedības noteikumiem) rada negatīvu uzņēmuma vērtību saskaņā ar grāmatvedības datiem, būtiski ierobežojot jebkādu naudas līdzekļu izsniegšanu dividendēs pat no […]. Deloitte sākotnējā ziņojumā, ko iesniedza Apvienotā Karaliste, – […].

(86)

Ņemot vērā akcionāra peļņas struktūru (praktiski visa peļņa tiek gūta no gala vērtības, un dividendes praktiski nedod peļņu), Komisija uzskata, ka privāts ieguldītājs plānotu saņemt noteiktu peļņu naudas līdzekļos […] gados pēc ieguldījuma veikšanas un nebūtu apmierināts, ka visa peļņa vai peļņas lielākā daļa no ieguldījuma tiek saņemta no gala vērtības […] gadā. Tā kā gala vērtība ir nauda plūsmas vērtības pamatā no […] gada un tiek diskontēta līdz […] gadam, privāts ieguldītājs tiek lūgts noticēt, ka neatkarīgi no tā, ka ieguldījums nedod peļņu […] gados, tas tomēr ir labs ieguldījums, ņemot vērā prognozes laikposmam pēc […] gada. Tā kā šādas ilgtermiņa prognozes ietekmē daudzi iepriekš neparedzēti mainīgie lielumi, šo prognožu ticamība ir ierobežota, un Komisija uzskata, ka privāts ieguldītājs nepiekristu veikt ieguldījumu saskaņā ar šādiem noteikumiem, jo īpaši pasta pakalpojumu nozarē, kuras ilgtermiņa attīstības perspektīva ir neskaidra. Komisija arī apšauba to, vai šāds ieguldītājs būtu gatavs tik lielā mērā pakārtot savas akcionāra intereses darbinieku/pensionāru interesēm un parāda atmaksai.

(87)

Ne tikai ieguldījuma gadījums ir lielā mērā pamatots ar gala vērtību, kas aprēķināta 2016./2017. gadam; gala vērtību var apšaubīt arī aprēķināšanas metodikas un tās pamatā esošo skaitlisko rādītāju dēļ. Attiecībā uz metodiku gala vērtība tika noteikta, izmantojot EBITDA rādītāju pēdējā gadā, reizinot to ar koeficientu, kas atspoguļo uzņēmuma vērtības un EBIDTA attiecību pret nozares ekvivalentiem. Šim nolūkam tika izraudzīti TNT un Deutsche Post/DHL, pamatojoties uz to, ka, lai gan pašlaik Royal Mail nav vienā līmenī ar šiem uzņēmumiem, saskaņā ar ieguldījumu plānu tas šo līmeni sasniegs pēc […] gadiem. Izmantojot šo pieeju, tiek noteikta uzņēmuma vērtība (ko pamatā veido parāds kopā ar pašu kapitālu), un tas neatbilst 81. apsvērumā izklāstītajai pieejai, kura kā gala vērtību paredz izmantot pašu kapitāla vērtību. Ja izmanto atbilstošu pašu kapitāla vērtību, gala vērtība ievērojami mainās – tā kļūst zemāka. Attiecībā uz gala vērtības pamatā esošajiem skaitliskajiem rādītājiem Komisija jo īpaši pievērsa uzmanību prognozei, ka plānotajā laikposmā RM ienākumi pirms procentu samaksas, nodokļiem un nolietojuma atskaitījumiem (EBITDA) katru gadu pieaugs par vairāk nekā […]. Komisija uzskatīja, ka šī prognoze ir pārāk optimistiska nesen liberalizētas, regulētas un attīstītas nozares apstākļos.

(88)

Komisija pakļāva Apvienotās Karalistes iesniegtās aplēses dažādām pārbaudēm, jo īpaši gala vērtības noteikšanai piemērojot dažādus pieņēmumus un aprēķināšanas metodes. Tā konstatēja, ka, ņemot vērā gala vērtības nozīmi iesniegtajos skaitliskajos rādītājos, pat nelielas atšķirības gala vērtības aprēķināšanas metodikā un mazāk optimistiska ienākumu pieauguma prognozēšana būtiski mainītu ieguldījuma novērtējumu.

(89)

Komisija secina, ka tā nav guvusi apstiprinājumu tam, ka akcionāra pilnīgā kontrolē esošu līdzekļu piešķiršana izmantošanai RM, lai mainītu tā deficīta maksājumus, kuri tam ir jāveic pensiju plānā, ievietojot šos līdzekļus darījumu kontā, atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam.

(90)

Tāpēc Komisija veica šajā pasākumā ietilpstošā atbalsta atbilstības pārbaudi (sk. 6. iedaļu).

(91)

Pasākums ietekmē Royal Mail veiktos maksājumus pensiju plānā pensiju deficīta dzēšanai, kurus pasākuma rezultātā ir iespējams veikt ilgākā laikposmā nekā tad, ja šāda pasākuma nebūtu. Tāpēc pirmajos gados šie maksājumi ir mazāki (bez šā pasākuma RM būtu jārisina deficīta jautājums ātrāk un tāpēc jāveic lielākas iemaksas deficīta dzēšanai), turpretī lielāki pēdējos gados, kad deficīta dzēšanu vairs nebūtu iespējams atlikt.

(92)

Lai novērtētu šo priekšrocību, aprēķinot mainīto naudas plūsmas maksājumu neto pašreizējo vērtību, ir jāizmanto daži pieņēmumi, jo īpaši pieņēmums par deficīta dzēšanas termiņu, ja netiktu piemērots šis pasākums, un jānosaka diskonta likme. Komisija pieņēma divpadsmit gadu termiņu deficīta dzēšanai, kas tika izmantots arī 80. apsvērumā izskatītajā “alternatīvajā gadījumā” un ko Royal Mail ierosināja Apvienotās Karalistes pasta regulatoram saistībā ar cenu pārskatīšanu. Skaitliski tas nedaudz pārsniedz desmit gadu termiņu, ko salīdzināšanai izmanto Apvienotās Karalistes pensiju regulators (21). Tomēr, ņemot vērā, ka divpadsmit gadu termiņš tiek izmantots citiem nolūkiem, un uzņēmuma lielo deficīta apmēru, kura dzēšanai ir vajadzīgs ilgāks laikposms, Komisija uzskata, ka divpadsmit gadu termiņš ir atbilstošs pieņēmums. Komisija ir piemērojusi 12 % diskonta likmi, kas atspoguļo pašu kapitāla izmaksas. Pamatojoties uz šiem rādītājiem, tika novērtēts, ka Royal Mail ieguvums no pasākuma radītajām izmaiņām pensiju iemaksās ir […] sterliņu mārciņu.

(93)

Kā tika minēts iepriekš, akcionāru aizdevums ir pakārtots gan citām RM parādsaistībām, gan pensionāru interesēm (to nav iespējams atmaksāt pirms darījumu konta atbrīvošanas). Tādēļ Komisijai bija jāapsver, vai šis pasākums nebūtu jāpielīdzina ieguldījumam pašu kapitālā (sk. arī 19. zemsvītras piezīmi).

(94)

Tomēr Komisija ir noteikusi (22), ka aizdevuma subordinēšana nenozīmē, ka valsts atbalsta esību šajos aizdevumos nevar novērtēt tāpat, kā tas tiek novērtēts aizdevumos, kuri nav subordinēti. Tāpēc šādus aizdevumus var novērtēt saskaņā ar paziņojuma par atsauces likmi (23) noteikumiem, piemērojot zemāku vērtējuma līmeni nekā to nesubordinētajiem ekvivalentiem.

(95)

Komisijas 1997. gada paziņojumā par atsauces likmēm, kas bija spēkā līdz 2007. gadam, likmes tika noteiktas, pamatojoties uz likmēm noteiktam laikposmam, proti, pieciem gadiem. Taču novērtējamā pasākuma termiņš ir vienāds ar darījumu konta termiņu, kurš saskaņā ar prognozēm ir 17 gadi. Aizdevuma izsniegšanas laikā tāpat kā 1999. gadā Apvienotās Karalistes ienākumu līkne piedzīvoja kritumu. Lai gan atsauces likme bija 5,9 %, 15 gadu likme procentu mijmaiņas darījumiem sterliņu mārciņās 2007. gada martā bija 5,2 %. Salīdzinājumam 1997. gada paziņojumā par atsauces likmēm tika izmantotas starpbankas mijmaiņas darījumu piecu gadu likmes, tāpēc Komisija uzskata, ka atbilstošā 15 gadu likme ir šim pasākumam piemērota atsauces likme. Šai likmei ir jāpieskaita 75 bāzes punkti, kas ir paziņojumā noteiktā standarta prēmija, un tādējādi tā ir 5,95 %.

(96)

Šādi noteikta likme ir arī attiecīgi jākoriģē, lai ņemtu vērā nodrošinājuma un pakārtotības pakāpi.

(97)

Akcionāru aizdevums nav nodrošināts, un tāpēc ir jāuzskata, ka tā nodrošinājuma līmenis ir zemāks par līmeni, kādu parasti pieprasītu bankas. Šādos gadījumos 1997. gada paziņojums par atsauces likmēm paredz 400 bāzes punktus virs attiecīgās atsauces likmes vai lielāku starpību, ja neviena privātbanka nepiekristu piešķirt attiecīgo aizdevumu. Pamatojoties uz iepriekšējiem Komisijas lēmumiem (24), kas tika pieņemti saskaņā ar 1997. gada paziņojumu par atsauces likmēm, Komisija uzskata, ka likmei ir jāpieskaita 400 bāzes punktus liela prēmija, ņemot vērā nodrošinājuma trūkumu, un 200 bāzes punkti par aizdevuma mehānisma subordinēto raksturu.

(98)

Tā kā aizdevuma likme […] % ir augstāka par 5,95 % un 600 bāzes punktu summu, Komisija var pieņemt, ka, vērtējot šo pasākumu atsevišķi, tas nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(99)

Ņemot vērā, ka 2007. gada mehānismi tika piešķirti kā daļa no pasākumu kopuma līdz ar citiem pasākumiem, Komisijai būtu jānosaka, vai šādā atsevišķā novērtējumā iegūtais secinājums atbilst vispārējai lietas būtībai. Šis jautājums ir izskatīts turpmāk 5.5. iedaļā.

(100)

Komisija ir noteikusi, ka atsevišķi neviens no diviem 2007. gada pasākumiem (2007. gada aizdevuma mehānisms un akcionāru aizdevums 300 miljonu sterliņu mārciņu apmērā) nav uzskatāms par valsts atbalstu, taču nevar to apgalvot attiecībā uz pensiju pasākumu. Tā kā pasākumi tika izsludināti vienlaikus, Komisijai ir jānovērtē, vai tā var apstiprināt tās konstatējumus par atbalsta neesību saskaņā ar Tiesas praksi (25).

(101)

Komisija ir norādījusi, ka aizdevuma mehānismi, kuru termiņi tika pagarināti 2007. gadā, patiesībā turpināja 2003. gadā piešķirtos pasākumus atbilstīgi pārskatītiem noteikumiem. Tas nozīmē, ka laikā, kad pasākums tika piešķirts pirmo reizi, pensiju pasākums nepastāvēja. Arī aizdevuma mehānismu mērķus ir iespējams nošķirt no pensiju pasākuma mērķa – ar aizdevuma mehānismu starpniecību Royal Mail pārveidošanas plānam tika piešķirts ārējs finansējuma avots, turpretī pensiju pasākums sniedza nodrošinājumu deficīta atmaksāšanai 17 gadu laikā. Kā norādīts iepriekš, RM aktīvu izmantošana aizdevuma mehānismu nodrošinājumam atbilda tirgus praksei. Visi trīs tiesas noteiktie kritēriji (hronoloģija, mērķis un stāvoklis, uzsākot pasākumu) liecināja par atsevišķi novērtēto aizdevuma mehānismu atbalsta raksturu.

(102)

Lēmums par akcionāru aizdevuma piešķiršanu tika pieņemts vēlāk nekā lēmumi par citu 2007. gada pasākumu piešķiršanu. Šis aizdevums tika pievienots iepriekš izsludinātajai finanšu shēmai, kas tika izveidota ar mērķi nodrošināt pietiekamu finansējumu Royal Mail pārveidošanas plāna īstenošanai pēc prognozēto rezultātu krituma plānošanas periodā. Šā pasākuma mērķi ir iespējams nošķirt no pensiju pasākuma mērķa tāpat, kā tiek nošķirts aizdevuma mehānismu mērķis. Visbeidzot, RM stāvoklis aizdevuma piešķiršanas brīdī neapgāž konstatējumu, ka aizdevums nav saistīts ar atbalstu, jo šis stāvoklis jau tika ņemts vērā, novērtējot procentu likmes atbilstību.

(103)

Tāpēc Komisija secina, ka pensiju pasākums ir vienīgais pasākums, kura saistību ar atbalstu nevar noliegt, un tādēļ ir jānovērtē tā saderība ar kopējo tirgu. Šis novērtējums ir veikts nākošajā iedaļā.

(104)

Pensiju pasākuma saderību Komisija var apstiprināt vienīgi saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kas nosaka, ka atbalstu atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstības veicināšanai var atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm (26). Papildus pastāv arī tiesu prakse attiecībā uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta piemērošanu konkrētiem pensiju pasākumu gadījumiem, un turpmākajā analīzē pasākuma novērtējums veikts, ņemot vērā šo tiesu praksi. Tas nozīmē, ka šis lēmums nav uzskatāms par pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai piemērošanu Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (27) 3.3. iedaļas nolūkā.

(105)

Lai novērtētu pensiju pasākuma saderību, vispirms ir jāaplūko Royal Mail un tā pensiju sistēmas vēsture.

(106)

Royal Mail (tad vēl dēvēts par Post Office) 1969. gadā no valsts iestādes kļuva par “statūtsabiedrību” saskaņā ar 1969. gada Pasta likumu. Saskaņā ar šā likuma 43. iedaļas 1. punktu Post Office darbinieku pensiju sistēmu apstiprināja pasta un telekomunikāciju ministrs. Darbinieki oficiāli vairs nebija valsts ierēdņi, tomēr tie saglabāja savas pensiju tiesības un turpināja saņemt tiesības saskaņā ar praktiski tādiem pašiem noteikumiem kā valsts ierēdņi. Šie noteikumi paredzēja, ka galīgo pensiju nosaka, pamatojoties uz darba stāžu un galīgo algu. Tādējādi tas bija “definētu pabalstu” pensiju plāns, jo pensiju līmenis tika noteikts saskaņā ar pensiju plāna noteikumiem. Pensiju plāns tika nošķirts no civildienesta pensiju plāna un kļuva par fondēto plānu ar aktīviem pret nākotnes saistībām (tāpat kā citi uzņēmumu pensiju plāni Apvienotajā Karalistē).

(107)

Būtiska pensiju sistēmas pārskatīšana notika 1987. un 2008. gadā (pēdējā reizē šie pasākumi jau bija izstrādes procesā, kad tika pieņemts pensiju pasākums). Pārskatīšanā, kas tika veikta 1987. gadā, “definētu pabalstu” noteikumi joprojām tika saglabāti, proti, pensijas tika noteiktas, pamatojoties uz galīgo algu, un proporcionāli darba stāžam. Savukārt 2008. gada pārskatīšanā tika noteikts, ka turpmāk jaunie dalībnieki pensiju plānam pievienosies saskaņā ar “definētu iemaksu” sistēmu, un galīgās pensijas līmenis būs atkarīgs no fonda aktīvu rādītājiem. Abos gadījumos jaunajiem darbiniekiem bija jāpievienojas pensiju plānam saskaņā ar pārskatītajiem noteikumiem, savukārt uz pārējiem darbiniekiem turpināja attiekties iepriekšējie noteikumi vai tiem līdzīgi noteikumi.

(108)

Savā 2003. gada 16. decembra lēmumā par valsts atbalstu, ko Francija piešķīrusi EDF un elektrības un gāzes rūpniecības nozarei (28) Komisija paziņoja, ka ar kopējo tirgu ir saderīgs tāds valsts atbalsts, kas atbrīvo uzņēmumus konkrētā nozarē no īpašajām pensiju saistībām, kuras pārsniedz vispārējā pensiju režīma saistības un tika noteiktas laikā, kad uzņēmumam bija monopolstāvoklis. Komisija arī pauda viedokli, ka daļēja tādu izmaksu atvieglošana, kuras rada pirms reformas datuma iegūto īpašo pensiju tiesību finansēšanai paredzēts mehānisms, ir tāds valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, kuru var atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Analizējot uzskaiti, Komisija secināja, ka EDF situācija būtiski neatšķīrās no “balasta izmaksu” situācijas enerģētikas nozarē.

(109)

Savā 2007. gada 10. oktobra lēmumā par valsts atbalstu, ko Francija piešķīrusi La Poste piesaistīto valsts ierēdņu pensiju finansēšanas veida reformas veikšanai (29), Komisija pauda viedokli, ka izskatāmie atbalsta pasākumi atbrīvoja La Poste no īpašajām pensiju saistībām, kas pārsniedza vispārējā pensiju režīma saistības un kas bija noteiktas laikā, kad uzņēmumam bija monopolstāvoklis. Šīs saistības izrietēja, pirmkārt, no lielākām pensiju iemaksām, kas tika veiktas par darbiniekiem, kuriem bija ierēdņa statuss, un, otrkārt, no noteiktās prasības nodrošināt pensiju plāna līdzsvaru attiecībā pret šiem darbiniekiem.

(110)

Komisija secināja, ka šie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Turklāt Komisija norādīja, ka tika veikti tikai tādi pasākumi, kas bija noteikti nepieciešami, lai izveidotu vienlīdzīgus nosacījumus attiecībā uz obligātajām sociālajām iemaksām un nodokļiem, un tādējādi tie veicina konkurences attīstību un pasta pakalpojumu nozares turpmāku liberalizāciju. Velkot paralēles ar EDF lēmumu, Komisija papildus norādīja, ka La Poste vairs nenodarbināja valsts ierēdņus, ka La Poste turpmākās pensiju iemaksas pielīdzināja La Poste stāvokli tās konkurentu stāvoklim obligāto sociālo iemaksu un nodokļu maksājumu jomā un ka pienākumi, kas bija noteikti La Poste pirms pasta pakalpojumu nozares liberalizācijas pieņemtajā 1990. gada likumā, būtu ietekmējuši La Poste konkurētspēju liberalizācijas posmā.

(111)

Francijā uzņēmumu pensiju plāni (2. pensiju līmenis) ir obligāti, un tie tiek finansēti saskaņā ar paaudžu solidaritātes shēmas finansēšanas principu. Tas nozīmē, ka darba devēja veiktās iemaksas atbrīvo to no turpmākas atbildības par pensiju tiesību finansēšanu. 1990. gada likumā noteiktā prasība La Poste nodrošināt pensiju plāna līdzsvaru attiecībā pret ierēdņiem uzlika šim uzņēmumam pienākumu, kas nebija saistošs citiem uzņēmumiem.

(112)

Apvienotajā Karalistē pensiju režīmi atšķiras no pensiju režīmiem Francijā. Vairums uzņēmuma pensiju plānu, kas pildāmi darba devējiem, izriet no valsts noteiktā pensionēšanas režīma, dēvēta par Valsts nodarbinātības pensiju plānu [State Earnings Related Pension Scheme]. Lielākajai daļai lielo darba devēju ir savs pensiju plāns. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes pensiju likumu šiem plāniem ir jānodrošina noteiktiem standartiem atbilstošas pensiju tiesības, un darba devējiem ir pienākums nodrošināt pienācīgu finansējumu šiem plāniem. Pašlaik spēkā esošie grāmatvedības standarti (IFRS) nosaka darba devējiem pienākumu savā bilancē reģistrēt pensiju plānu deficītus. Tādējādi prasība Royal Mail atskaitīties par tās deficītu tiek piemērota arī attiecībā uz citiem uzņēmumiem. Tomēr šā deficīta līmeni nosaka noteikumi un nosacījumi, kas tika izvirzīti pastāvošo valsts īpašumtiesību dēļ.

(113)

Tāpēc Royal Mail faktiskais un tiesiskais konteksts bija atšķirīgs no konteksta, kurā tika pieņemti EDF un La Poste lēmumi. Tomēr Komisija uzskata, ka atsevišķi šo gadījumu aspekti atbilst Royal Mail gadījumam. Proti, minētie gadījumi liecina, ka paaugstinātās pensiju iemaksas, ko nosaka īpašais statuss (un jo īpaši valsts ierēdņa statuss) un kas tiek noteiktas laikā, kad uzņēmumam ir monopolstāvoklis, var uzskatīt par ārkārtas izmaksām, kuru segšana no valsts puses var būt saderīga ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(114)

Royal Mail gadījumā pensiju tiesības, ko ieguva darbinieki, kas pievienojās pensiju plānam līdz 1987. gadam, bija tieši saistītas ar valsts ierēdņu tiesībām. Pensiju plānā 2007. gada 31. martā bija 153 125 pensionēti dalībnieki, kuri saņēma pensiju un bija pievienojušies pensiju plānam saskaņā ar minētajiem noteikumiem. Šie ir bijušie darbinieki, kuri jau bija devušies pensijā un kuru darbība vairs nedeva labumu uzņēmumam. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes iestāžu sniegto informāciju noteikumus, kas tika piemēroti dalībniekiem, kuri pievienojās pensiju plānam pēc 1987. gada, nevar uzskatīt ne par noteikumiem, kas tiek piemēroti attiecībā uz valsts ierēdņiem, ne par privātā sektora noteikumiem, ko piemēro RM konkurenti nesen liberalizētajā pasta pakalpojumu tirgū. Kā norādīts iepriekš, šie noteikumi vairs netika piemēroti jaunajiem dalībniekiem, kas pievienojās pensiju plānam pēc 2008. gada. Kopumā saistības attiecībā uz personām, kuras pievienojās pensiju plānam līdz 1987. gadam, ievērojami pārsniedza saistības attiecībā uz dalībniekiem, kuri saskaņā ar 1987. gada reformā izstrādātajiem noteikumiem pievienojās plānam līdz 2008. gada reformai. Tika aprēķināts, ka šo papildu saistību vērtība vienam darbiniekam ir […] sterliņu mārciņu.

(115)

Tas nozīmē, ka Royal Mail pensiju plānam joprojām ir ievērojamas saistības, kas radušās tikai tāpēc, ka darbinieki tika nodarbināti saskaņā ar civildienesta noteikumiem, un laika posmā, kad Royal Mail bija monopols parasto vēstuļu sūtījumu jomā. Šie apstākļi atbilst apstākļiem, kas pastāvēja La Poste gadījumā. Pamatojoties uz Apvienotās Karalistes sniegto informāciju, Komisija ir noskaidrojusi, ka šo papildu saistību summa ir […] sterliņu mārciņu (153 125 un […] sterliņu mārciņu reizinājums), kas tādējādi par ievērojamu summu pārsniedz iespējamā atbalsta summu pasākumā – […] sterliņu mārciņu. Veicot šo analīzi, Komisija neuzskatīja par vajadzīgu noskaidrot, vai šīs pensiju plāna saistības veido visu to plāna saistību summu, kas ir uzskatāmas par ārkārtas saistībām, jo tā bija noskaidrojusi, ka šīs saistības jebkurā gadījumā pārsniedz iespējamo atbalsta apjomu pasākumā.

(116)

Komisija arī ir noskaidrojusi, ka, tāpat kā La Poste pasākumos, kas izklāstīti 107. apsvērumā, papildu izmaksas radošie noteikumi jaunajiem darbiniekiem vairs nav pieejami un nav bijuši pieejami kopš 1987. gada, un ka pienākumi, kas radās saistībā ar šiem noteikumiem pirms pasta pakalpojumu nozares liberalizācijas, būtu ietekmējuši efektīvu konkurētspēju liberalizācijas posmā. Royal Mail gadījumā šis pasākums neietekmē par pašreizējiem darbiniekiem veiktās obligātās sociālās iemaksas un nodokļu maksājumus, tāpēc šajā ziņā tas nerada RM priekšrocības salīdzinājumā ar tā konkurentiem.

(117)

Komisija arī ir noskaidrojusi, ka pasākuma veids nav ietekmējis Royal Mail pensiju saistības un ir vienīgi pagarinājis uzņēmuma rīcībā esošo laikposmu deficīta dzēšanai, nevis pilnīgi atbrīvojis to no šīm saistībām. Šāds pasākums tika piemērots La Poste gadījumā, pilnīgi atbrīvojot uzņēmumu no saistībām, kas citādi tam būtu jāpilda, un rezultātā atbrīvojot to no prasības norādīt šīs saistības uzņēmuma bilancē. Royal Mail gadījumā pasākums neietekmē pensiju deficīta summu, kura uzņēmumam ir jāiekļauj tā bilancē saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības noteikumiem. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes pensiju likumu uzņēmumam joprojām ir jāveic šā deficīta dzēšana. Pasākums vienīgi pagarina deficīta dzēšanas laikposmu. Lai gan iepriekš analīzē jau ir norādīts, ka atbalsta novērtētā summa bija […] sterliņu mārciņu nevis 850 miljoni sterliņu mārciņu, Komisija uzskata, ka kopumā pasākums, kas uzliek par pienākumu uzņēmumam dzēst savas saistības, konkurenci ietekmē mazāk nekā pasākums, kurš atbrīvo uzņēmumu no šīm saistībām.

(118)

Attiecībā uz pasākuma ietekmi uz konkurenci var norādīt, ka deficīta maksājumi, kas Royal Mail ir jāveic pensiju plānā, pēc to noteikšanas sarunās starp uzņēmumu un pensiju plāna pilnvarotajiem nemainās atkarībā no izmaksu vai iemaksu līmeņa. Tāpēc šo maksājumu samazināšana pirmajos gados ar pasākuma starpniecību neietekmē robežizmaksas, kā arī tā neietekmē Royal Mail komerciālos lēmumus un jo īpaši tā lēmumus attiecībā uz turpmākajiem ieguldījumiem (30). Tāpēc Komisijas vērtējumā pasākuma ietekmei uz konkurenci nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(119)

Pamatojoties uz to, Komisija ir secinājusi, ka, ciktāl pensiju pasākums ir saistīts ar atbalsta sniegšanu, šis atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(120)

Komisija konstatē, ka, ciktāl pensiju pasākums ir saistīts ar atbalsta sniegšanu, Apvienotā Karaliste to ir īstenojusi nelikumīgi, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu. Tomēr Komisija atzīst šo atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu. Komisijā konstatē, ka pārējie pasākumi nav uzskatāmi par valsts atbalstu,

14.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/36

(1)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta pēc fonda darbības sākšanas, ir lietderīgi pagarināt gada programmu atbilstības laikposmu, lai dalībvalstis varētu efektīvi īstenot fondu, un pielāgot noslēguma ziņojuma par gada programmu īstenošanu iesniegšanas grafiku.

(2)

Turklāt ir lietderīgi pieņemt procedūru, ar kādu dalībvalstis iesniedz pārskatītās gada programmas.

(3)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotajai Karalistei ir saistošs pamatdokuments un tādējādi arī šis lēmums.

(4)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrijai ir saistošs pamatdokuments un tādējādi arī šis lēmums.

(5)

Saskaņā ar 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, šis lēmums nav Dānijai saistošs un nav jāpiemēro.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi kopējā komiteja “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”,

1.

Lēmuma 23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Lai pārskatītu gada programmu, ko Komisija apstiprinājusi saskaņā ar pamatdokumenta 21. panta 5. punktu, attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītu gada programmas projektu vēlākais trīs mēnešus pirms atbilstības perioda beigām. Komisija izskata un pēc iespējas drīzāk apstiprina pārskatīto programmu saskaņā ar procedūru, kas paredzēta pamatdokumenta 21. panta 5. punktā.”

2.

Lēmuma V pielikuma A daļas 4.1. punktā vārdus “Saraksts ar maksājumiem, kurus paredzēts atgūt, kāds tas ir (N + 2). gada 30. jūnijā (N = šīs gada programmas gads)” aizstāj ar vārdiem “Saraksts ar maksājumiem, kurus paredzēts atgūt sešu mēnešu laikā pēc izdevumu atbilstības termiņa beigām”.

3.

Lēmuma XI pielikuma I.4. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

4.

Lēmuma XI pielikumā V. punkta 3. apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

14.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/38

(1)

Padome 2006. gada 27. aprīlī pieņēma Kopējo nostāju 2006/318/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu (1).

(2)

Ar Padomes Kopējo nostāju 2009/351/KĀDP (2) (2009. gada 27. aprīlis) līdz 2010. gada 30. aprīlim pagarināja ar Kopējo nostāju 2006/318/KĀDP noteikto ierobežojošo pasākumu termiņu.

(3)

Eiropas Savienība 2009. gada 11. augustā nosodīja spriedumu pret Daw Aung San Suu Kyi un paziņoja, ka reaģēs, papildus pieņemot mērķtiecīgus ierobežojošus pasākumus.

(4)

Ņemot vērā to, cik smags ir Daw Aung San Suu Kyi pamattiesību pārkāpums, Padome uzskata, ka ir pareizi Kopējās nostājas 2006/318/KĀDP II pielikumā ietvertajā fizisku un juridisku personu sarakstā, uz kurām attiecas ceļošanas aizliegums un līdzekļu iesaldēšana, iekļaut par spriedumu atbildīgos tiesnešus.

(5)

Turklāt Padome uzskata, ka ir jāizdara grozījumi fizisku un juridisku personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi, lai attiecinātu līdzekļu iesaldēšanu uz uzņēmumiem, kas pieder Birmas/Mjanmas režīma locekļiem vai ko viņi kontrolē, kā arī uz fiziskām un juridiskām personām, kuras ir saistītas ar tādiem uzņēmumiem,