ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.194.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 194

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 25. jūlijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 665/2009 (2009. gada 24. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 666/2009 (2009. gada 24. jūlijs), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 945/2008 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 667/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Nocciola Romana (ACVN))

5

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 668/2009 (2009. gada 24. jūlijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1394/2007 attiecībā uz to kvalitātes un pirmsklīnisko datu novērtēšanu un sertificēšanu, kuri attiecas uz jaunieviestās terapijas zālēm, ko izstrādā mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi ( 1 )

7

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 669/2009 (2009. gada 24. jūlijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK ( 1 )

11

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 670/2009 (2009. gada 24. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz valsts intervenci cieto kviešu un nelobītu rīsu iepirkšanai konkursa kārtībā un groza Regulu (EK) Nr. 428/2008 un Regulu (EK) Nr. 687/2008

22

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 671/2009 (2009. gada 24. jūlijs), ar ko atklāj eksporta licenču piešķiršanas procedūru attiecībā uz sieru, kurš atbilstīgi dažām VVTT kvotām 2010. gadā eksportējams uz Amerikas Savienotajām Valstīm

47

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 672/2009 (2009. gada 24. jūlijs) par rīsu importa licenču izsniegšanu saskaņā ar tarifu kvotām, kas ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvērtas 2009. gada jūlija apakšperiodam

53

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2009/560/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 22. jūlijs), ar ko apstiprina dažas grozītās dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas un uzraudzības programmas 2009. gadam un groza Lēmumu 2008/897/EK par atsevišķām dalībvalstīm paredzēto Kopienas finansiālo ieguldījumu attiecībā uz programmām, kas apstiprinātas ar minēto lēmumu (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 5475)

56

 

 

2009/561/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 22. jūlijs) par grozījumiem Lēmumā 2006/679/EK, īstenojot savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 5607)  ( 1 )

60

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

25.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 665/2009

(2009. gada 24. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 25. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 24. jūlijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MK

23,3

ZZ

23,3

0707 00 05

TR

98,9

ZZ

98,9

0709 90 70

TR

97,5

ZZ

97,5

0805 50 10

AR

49,5

UY

48,0

ZA

61,6

ZZ

53,0

0806 10 10

EG

151,8

MA

152,8

TR

115,0

US

141,6

ZA

127,3

ZZ

137,7

0808 10 80

AR

84,8

BR

69,0

CL

89,1

CN

103,8

NZ

85,6

US

91,3

ZA

86,4

ZZ

87,1

0808 20 50

AR

95,7

CL

81,2

ZA

104,2

ZZ

93,7

0809 10 00

TR

159,1

ZZ

159,1

0809 20 95

CA

324,1

TR

287,2

US

393,4

ZZ

334,9

0809 30

TR

157,2

ZZ

157,2

0809 40 05

IL

167,2

ZZ

167,2


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


25.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 666/2009

(2009. gada 24. jūlijs),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 945/2008 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2008./2009. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 945/2008 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 630/2009 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 945/2008 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 25. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 24. jūlijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 258, 26.9.2008., 56. lpp.

(4)  OV L 187, 18.7.2009., 3. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2009. gada 25. jūlija piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

31,34

1,88

1701 11 90 (1)

31,34

5,86

1701 12 10 (1)

31,34

1,75

1701 12 90 (1)

31,34

5,43

1701 91 00 (2)

32,59

8,94

1701 99 10 (2)

32,59

4,56

1701 99 90 (2)

32,59

4,56

1702 90 95 (3)

0,33

0,33


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


25.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 667/2009

(2009. gada 22. jūlijs)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Nocciola Romana (ACVN))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu Itālijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Nocciola Romana ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāieraksta reģistrā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV C 308, 3.12.2008., 19. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa.   Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

ITĀLIJA

Nocciola Romana (ACVN)


25.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/7


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 668/2009

(2009. gada 24. jūlijs),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1394/2007 attiecībā uz to kvalitātes un pirmsklīnisko datu novērtēšanu un sertificēšanu, kuri attiecas uz jaunieviestās terapijas zālēm, ko izstrādā mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1394/2007 par jaunieviestās terapijas zālēm, un ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK un Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1), un jo īpaši tās 18. pantu,

tā kā:

(1)

Saistībā ar Regulu (EK) Nr. 1394/2007 ir lietderīgi paredzēt noteikumus par to kvalitātes un pirmsklīnisko datu novērtēšanu un sertificēšanu, kurus Eiropas Zāļu aģentūrai (turpmāk “Aģentūra”) iesniedz mazie un vidējie uzņēmumi, lai stimulētu šos uzņēmumus veikt kvalitātes un pirmsklīniskos pētījumus attiecībā uz jaunieviestās terapijas zālēm.

(2)

Konsekvences un pārskatāmības labad jāpiemēro mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīcija, kas iekļauta Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (2).

(3)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1394/2007 sertifikācijas procedūrai jābūt neatkarīgai no tirdzniecības atļaujas pieteikuma. Tomēr tās mērķim jābūt arī visu to nākamo klīnisko izmēģinājumu un tirdzniecības atļaujas pieteikumu novērtēšanas atvieglošanai, kuru pamatā ir vieni un tie paši dati. Šā iemesla dēļ sertifikācijas pieteikuma novērtēšana jāveic saskaņā ar tām pašām zinātniskās un tehniskās novērtēšanas prasībām, ko piemēro, novērtējot tirdzniecības atļaujas pieteikumu, kā noteikts I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvai 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (3).

(4)

Jāpanāk, lai sertifikācijas pieteikumu iesniedzēji varētu nodrošināt visus kvalitātes un pirmsklīniskos datus, kas prasīti Direktīvas 2001/83/EK I pielikumā, vai daļu no tiem. Tomēr, lai nodrošinātu sertifikācijas pievienoto vērtību, ir lietderīgi noteikt sertifikācijai vajadzīgo datu minimumu.

(5)

Pienācīgas speciālās zināšanas, kas vajadzīgas, lai novērtētu kvalitātes un pirmsklīniskos datus, kuri attiecas uz jaunieviestās terapijas zālēm, Aģentūrā ir Uzlabotās terapijas komitejā. Tāpēc tai jāuzņemas atbildība par sertifikācijas pieteikumu novērtēšanu.

(6)

Vajadzības gadījumā jārada iespēja Uzlabotās terapijas komitejai pabeigt novērtēšanu pēc to telpu apmeklējuma, kurās izstrādā jaunieviestās terapijas zāles.

(7)

Sertifikācijas pieteikumi var attiekties uz kombinētām jaunieviestās terapijas zālēm Regulas (EK) Nr. 1394/2007 nozīmē. Šādā gadījumā jāpiemēro papildu prasības, kas attiecas uz medicīnas ierīces vai aktīvās implantējamās medicīnas ierīces, kuras ietilpst kombinētās zālēs, atbilstību pamatprasībām, kas noteiktas attiecīgi Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (4) un Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīvā 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (5).

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cilvēkiem paredzēto zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē, kuri izstrādā jaunieviestās terapijas zāles un kuri ir reģistrēti Kopienā.

2. pants

Novērtēšanas un sertificēšanas procedūra

1.   Pieteikumus to kvalitātes un pirmsklīnisko datu zinātniskai novērtēšanai un sertificēšanai, kuri attiecas uz jaunieviestās terapijas zālēm, iesniedz Aģentūrai un tajos ir šāda informācija:

a)

visa informācija, kas nepieciešama, lai pierādītu, ka pieteikuma iesniedzējs ir šīs regulas darbības jomā, kas noteikta 1. pantā;

b)

norāde, vai pieteikums attiecas tikai uz kvalitātes datiem vai uz kvalitātes un pirmsklīniskajiem datiem;

c)

atsauce uz visiem citiem sertifikācijas pieteikumiem, kas iesniegti iepriekš par tām pašām jaunieviestās terapijas zālēm, norāde, vai sertifikāts ir piešķirts vai ne, un paskaidrojums par jaunā pieteikuma pievienoto vērtību un atšķirībām starp jauno pieteikumu un iepriekš iesniegto pieteikumu;

d)

atbilstīgā maksa, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 297/95 (6);

e)

Direktīvas 2001/83/EK I pielikuma I daļas 3. modulī minētie dati, ko iesniedz sertifikācijai saskaņā ar otro daļu, ņemot vērā minētā pielikuma IV daļā noteiktās īpašās prasības un 5. pantā minētās zinātniskās pamatnostādnes;

f)

ja pieteikums attiecas gan uz kvalitātes datiem, gan pirmsklīniskajiem datiem, – Direktīvas 2001/83/EK I pielikuma I daļas 4. modulī minētie dati, ko iesniedz sertifikācijai saskaņā ar trešo daļu, ņemot vērā minētā pielikuma IV daļā noteiktās īpašās prasības un 5. pantā minētās zinātniskās pamatnostādnes.

Lai sasniegtu šā panta pirmās daļas e) apakšpunkta mērķus, pieteikumā ir vismaz šādi dati:

a)

vispārīga informācija un informācija par izejvielām un jēlvielām;

b)

aktīvās(-o) vielas(-u) ražošanas process, izņemot datus par procesa validāciju;

c)

aktīvās(-o) vielas(-u) raksturojums, iekļaujot tikai tos datus, kas nepieciešami adekvātam aktīvās(-o) vielas(-u) aprakstam;

d)

aktīvās(-o) vielas(-u) kontrole, izņemot datus par testu validāciju;

e)

gatavā produkta apraksts un sastāvs.

Lai sasniegtu šā panta pirmās daļas f) apakšpunkta mērķus, pieteikumā ir vismaz šādi dati:

a)

primārās farmakodinamikas dati, kas pierāda ierosinātā terapeitiskā lietojuma pamatojumu;

b)

farmakokinētikas biosadalījuma dati, ja tie ir svarīgi, lai ar faktiem apstiprinātu primārās farmakodinamikas datus;

c)

vismaz viens toksiskuma pētījums.

2.   Ja pieteikums atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām, Aģentūra apliecina, ka saņēmusi derīgu pieteikumu.

3.   Uzlabotās terapijas komiteja derīgo pieteikumu novērtē 90 dienu laikā no dienas, kad apliecinājusi pieteikuma saņemšanu.

Novērtēšanas vajadzībām, lai jo īpaši varētu vēlāk novērtēt nākamos klīnisko izmēģinājumu un tirdzniecības atļaujas pieteikumus, Uzlabotās terapijas komiteja nosaka, vai:

a)

iesniegtie kvalitātes dati un kvalitātes testēšanas metodika, ko ievēro pieteikuma iesniedzējs, atbilst Direktīvas 2001/83/EK I pielikuma I daļas 2.3. un 3. punktā, IV daļā un, ja tas svarīgi kvalitātes datiem, ievadā un vispārīgajos principos noteiktajām zinātniskajām un tehniskajām prasībām;

b)

attiecīgā gadījumā pirmsklīniskie dati un pirmsklīniskās testēšanas metodika, ko ievēro pieteikuma iesniedzējs, atbilst Direktīvas 2001/83/EK I pielikuma I daļas 2.4. un 4. punktā, IV daļā un, ja tas svarīgi pirmsklīniskajiem datiem, ievadā un vispārīgajos principos noteiktajām zinātniskajām un tehniskajām prasībām.

4.   Uzlabotās terapijas komiteja 3. punktā minētajā laikposmā var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs noteiktā termiņā sniegtu papildu informāciju.

Tādā gadījumā 3. punktā minēto laikposmu aptur, līdz tiek iesniegta pieprasītā papildu informācija.

5.   Kad Uzlabotās terapijas komiteja pabeigusi novērtēšanu, Aģentūra attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju un nekavējoties izsniedz viņam šādus dokumentus:

a)

novērtējuma ziņojumu, kurā īpaši precizēti iemesli, kāpēc Uzlabotās terapijas komiteja par pieteikumu izdarījusi attiecīgus secinājumus;

b)

vajadzības gadījumā, pamatojoties uz šo novērtējumu, sertifikātu, kurā norādīti iesniegtie kvalitātes un attiecīgā gadījumā pirmsklīniskie dati un attiecīgā testēšanas metodika, ko ievērojis pieteikuma iesniedzējs un kas atbilst 3. punkta otrajā daļā minētajām zinātniskajām un tehniskajām prasībām;

c)

ja Uzlabotās terapijas komiteja uzskata par lietderīgu, to jautājumu sarakstu, kuri pieteikuma iesniedzējam izskatāmi nākotnē attiecībā uz atbilstību Direktīvas 2001/83/EK I pielikumā kvalitātei noteiktajām zinātniskajām un tehniskajām prasībām un attiecībā uz testēšanas metodiku, ko ievērojis pieteikuma iesniedzējs.

3. pants

Apmeklējumi

Uzlabotās terapijas komiteja var informēt pieteikuma iesniedzēju, ka jāveic to telpu apmeklējums, kur izstrādā attiecīgās jaunieviestās terapijas zāles, lai saskaņā ar 2. pantu pabeigtu novērtēšanu. Tā informē pieteikuma iesniedzēju, kādi ir telpu apmeklējuma mērķi. Ja pieteikuma iesniedzējs piekrīt, ka notiks apmeklējums, to veic dalībvalstu inspektori, kuriem ir pienācīga kvalifikācija.

Tādā gadījumā 2. panta 3. punktā noteikto termiņu aptur, līdz jaunieviestās terapijas komitejai un pieteikuma iesniedzējam ir pieejams apmeklējuma ziņojums.

4. pants

Kombinētas jaunieviestās terapijas zāles

1.   Ja sertifikācijas pieteikums attiecas uz kombinētām jaunieviestās terapijas zālēm, piemēro 2. un 3. punktā noteiktās papildu prasības.

2.   Kombinētu jaunieviestās terapijas zāļu datu sertifikācijas pieteikumā var ietvert pierādījumus par atbilstību Regulas (EK) Nr. 1394/2007 6. pantā minētajām pamatprasībām.

3.   Kombinēto jaunieviestās terapijas zāļu datu sertifikācijas pieteikumā iekļauj medicīnas ierīces daļas vai aktīvās implantējamās medicīnas ierīces daļas novērtēšanas rezultātus, ko veikusi pilnvarotā iestāde saskaņā ar Direktīvu 93/42/EEK vai Direktīvu 90/385/EEK, ja šādi rezultāti ir pieejami.

Aģentūra savā novērtējumā atzīst minētā attiecīgo zāļu datu vērtējuma rezultātus.

Aģentūra var pieprasīt, lai attiecīgā pilnvarotā iestāde tai nosūtītu jebkādu informāciju par tās vērtējuma rezultātiem. Pilnvarotā iestāde nosūta šo informāciju viena mēneša laikā. Tādā gadījumā 2. panta 3. punktā minēto laikposmu aptur, līdz tiek iesniegta pieprasītā informācija.

4.   Ja pieteikumā nav ietverti vērtējuma rezultāti, Aģentūra var:

a)

pieprasīt, lai pilnvarotā iestāde, kas noteikta saistībā ar pieteikuma iesniedzēju, sniegtu atzinumu par medicīnas ierīces atbilstību Direktīvas 93/42/EEK I pielikumam vai Direktīvas 90/385/EEK 1. pielikumam, ja vien Uzlabotās terapijas komiteja pēc konsultēšanās ar medicīnas ierīču speciālistiem nenolemj, ka pilnvarotās iestādes iesaistīšana nav nepieciešama, vai

b)

izslēgt no novērtējuma medicīnas ierīces pārbaudi attiecībā uz atbilstību Regulas (EK) Nr. 1394/2007 6. pantā minētajām pamatprasībām.

Gadījumā, kas minēts a) apakšpunktā, līdz tiek sniegts pieprasītais atzinums, 2. panta 3. punktā minēto laikposmu aptur.

Gadījumā, kas minēts b) apakšpunktā, novērtējuma ziņojumā un ikvienā sniegtajā sertifikātā reģistrē faktu, ka novērtēšanā nav pārbaudīta medicīnas ierīces atbilstība pamatprasībām. Novērtējuma ziņojumā un ikvienā sniegtajā sertifikātā var arī secināt, ka šūnu vai audu un medicīnas ierīču mijiedarbību un saderību nevar novērtēt, ja nav pilnvarotās iestādes vērtējuma rezultātu.

5. pants

Zinātniskās pamatnostādnes

Apkopojot sertifikācijas pieteikuma dokumentāciju, pieteikuma iesniedzējs ņem vērā zinātniskās pamatnostādnes, kas attiecas uz 2. panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā norādīto kvalitātes un pirmsklīnisko datu minimumu un ko jaunieviestās terapijas zāļu sertifikācijai publicējusi Aģentūra.

6. pants

Ziņojums

Aģentūra gada ziņojumā par savu darbību iekļauj nodaļu par pieredzi, kas gūta, piemērojot šo regulu. Minētajā nodaļā jo īpaši ietver statistikas informāciju par to pieteikumu veidu un skaitu, kuri iesniegti saskaņā ar šo regulu.

7. pants

Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 24. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 324, 10.12.2007., 121. lpp.

(2)  OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(3)  OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

(4)  OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.

(5)  OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.

(6)  OV L 35, 15.2.1995., 1. lpp.


25.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/11


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 669/2009

(2009. gada 24. jūlijs),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 5. punktu un 63. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (2), un jo īpaši tās 53. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 882/2004 paredz saskaņotu vispārējo noteikumu sistēmu oficiālās kontroles veikšanai Kopienas līmenī, ieskaitot oficiālās kontroles par pārtikas un barības ievešanu no trešām valstīm. Turklāt tā paredz, ka sagatavojams tādas pārtikas un barības saraksts, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un barība un par kuru ievešanas vietās šīs regulas I pielikumā (“saraksts”) minētajās teritorijās notiks pastiprinātas oficiālās kontroles, pamatojoties uz zināmu vai jaunu risku. Šāda pastiprināta kontrole ļautu, no vienas puses, efektīvāk novērst zināmo un jauno risku un, no otras puses, apkopot precīzus novērošanas datus par nelabvēlīgu laboratorisko analīžu rezultātu sastopamību un izplatību.

(2)

Lai izveidotu tādas barības un pārtikas sarakstu, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika un kurai jāpiemēro pastiprināta oficiālā kontrole, jāievēro konkrēti kritēriji, kas ļautu apzināt zināmu vai jaunu risku, kurš saistīts ar konkrētu barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika.

(3)

Kamēr nav pieņemta normatizēta metodika un kritēriji saraksta izveidošanai, ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, saraksta izveidošanai un papildināšanai jāņem vērā saņemtajos paziņojumos sniegtie dati, Pārtikas un veterinārā biroja ziņojumi, no trešām valstīm saņemtie ziņojumi, starp Komisiju, dalībvalstīm un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi apmainītā informācija un zinātniskie novērtējumi.

(4)

Regula (EK) Nr. 882/2004 paredz, ka pastiprinātu kontroļu organizēšanai dalībvalstis izraugās īpašas ievešanas vietas, kurās ir piemērotas dažāda veida pārtikas un barības kontroles telpas. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā izklāstīt minimālas prasības izraudzītajām ievešanas vietām, lai nodrošinātu, ka kontroles ir zināmā mērā vienlīdz efektīvas.

(5)

Regula (EK) Nr. 882/2004 paredz, ka pastiprinātu kontroļu organizēšanai dalībvalstis pieprasa, lai par sūtījumiem atbildīgie dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi iepriekš paziņo par sūtījumu saņemšanu un to veidu. Tādēļ, lai visā Kopienā pieeja būtu vienāda, jāizstrādā kopēja ievešanas dokumenta (KID) paraugforma, kas nepieciešama, importējot barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika un uz kuru attiecina šo regulu, KID jāuzrāda muitas dienestiem, kad sūtījumus deklarē laišanai brīvā apritē.

(6)

Turklāt, lai panāktu, ka Kopienā pastiprinātās oficiālās kontroles ir zināmā mērā vienādas, ir lietderīgi šajā regulā paredzēt, ka minētās kontroles aptver dokumentācijas, identitātes un fizisko kontroli.

(7)

Lai organizētu pastiprinātu oficiālo kontroli, jāatvēl pienācīgs finansējums. Tālab jābūt iespējamam, ka dalībvalstis vāc maksas, lai segtu minēto kontroļu dēļ radušos izdevumus. To aprēķināšanai jānotiek saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

(8)

Komisijas 2005. gada 23. maija Lēmums 2005/402/EK par ārkārtas pasākumiem attiecībā uz čilli, čilli produktiem, garo kurkumu un palmu eļļu (3) paredz, ka visiem šo produktu sūtījumiem ir klāt analītisks ziņojums, kurā pierādīts, ka produkts nesatur šādas vielas: Sudan I (CAS numurs 842-07-9), Sudan II (CAS numurs 3118-97-6), Sudan III (CAS numurs 85-86-9) vai Sudan IV (CAS numurs 85-83-6). Kopš pieņemti minētiec pasākumi,RASFF saņemts mazāk paziņojumu, un tas norāda uz to, ka situācija ir būtiski uzlabojusies saistībā ar krāsvielas Sudam saturu attiecīgajos produktos. Tādēļ ir lietderīgi atcelt prasību sniegt analītisko ziņojumu par katru Lēmumā 2005/402/EK minēto importēto produktu sūtījumu un tā vietā izveidot vienlīdzīgu, pastiprinātu minēto sūtījumu kontroli ievešanas vietā Kopienā. Tādēļ jāatceļ Lēmums 2005/402/EK.

(9)

Komisijas 2006. gada 12. jūlija Lēmums 2006/504/EK par īpašiem nosacījumiem, kas piemērojami dažiem pārtikas produktiem, ko ieved no konkrētām trešām valstīm, saistībā ar minēto pārtikas produktu piesārņojuma risku ar aflatoksīniem (4) paredz kontroles veikt biežāk (50 % visu sūtījumu), lai kontrolētu aflatoksīnu saturu Brazīlijas izcelsmes zemesriekstos. Kopš pieņemti minētie pasākumi, RASFF saņemts mazāk paziņojumu par aflatoksīniem Brazīlijas izcelsmes zemesriekstos. Tādēļ ir lietderīgi atcelt pasākumus, kas paredzēti Lēmumā 2006/504/EK saistībā ar minētajām precēm, kuras tā vietā jākontrolē tikpat stingri ievešanas vietā Kopienā. Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/504/EK.

(10)

Dalībvalstīm varētu rasties praktiskas grūtības, piemērojot prasību minimumu izraudzītajām ievešanas vietām. Tādēļ šajā regulā jāparedz noteikums par pārejas periodu, kad minētās prasības var īstenot pakāpeniski. Tāpēc jāatļauj, ka pārejas periodā dalībvalstu kompetentās iestādes veic nepieciešamo identitātes un fizisko kontroli kontroles punktos, kas nav izraudzītie ievešanas punkti. Minētajos gadījumos šim kontroles punktam jāatbilst prasību minimumam, kuras atbilstīgi šai regulai izvirzītas izraudzītajām ievešanas vietām.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par pastiprinātām oficiālajām kontrolēm, kas veicamas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 882/2004 15. panta 5. punktam ievešanas vietās šīs regulas I pielikumā minētajās teritorijās un kuras piemēro šīs regulas I pielikumā uzskaitītās dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, importam.

2. pants

Atjaunināta informācija I pielikumā

Lai I pielikumā izveidotu sarakstu un to regulāri grozītu, ievēro vismaz šādus informācijas avotus:

a)

RASFF saņemto paziņojumu datus;

b)

Pārtikas un veterinārā biroja darbības rezultātā sniegtos ziņojumus un informāciju;

c)

no trešām valstīm saņemtos ziņojumus un informāciju;

d)

starp Komisiju, dalībvalstīm un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi apmainīto informāciju;

e)

vajadzības gadījumā zinātniskos novērtējumus.

Regulas I pielikuma sarakstu pārskata regulāri un ne retāk kā reizi ceturksnī.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

a)

“kopējais ievešanas dokuments (KID)” ir dokuments, kura paraugs ir II pielikumā un kuru aizpilda barības un pārtikas uzņēmums vai tā pārstāvis, kā noteikts 6. pantā, un kompetentā iestāde, apstiprinot, ka oficiālā kontrole ir pabeigta;

b)

“izraudzītā ievešanas vieta (DPE)” ir Regulas (EK) Nr. 882/2004 17. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā paredzētā ievešanas vieta vienā no regulas I pielikumā minētajām teritorijām; gadījumos, kad pa jūras ceļu saņemtos sūtījumus izkrauj, lai pārkrautu citā kuģī turpmākai transportēšanai uz citu dalībvalsti, pēdējā osta ir izraudzītā ievešanas vieta;

c)

“sūtījums” ir šīs regulas I pielikumā minētās barības vai pārtikas daudzums, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība vai pārtika, kura atbilst vienai klasei vai aprakstam un kura norādīta vienā un tajā pašā dokumentā/tajos pašos dokumentos, un kuru sūta vienā transportlīdzeklī no vienas un tās pašas trešās valsts vai tās daļas.

4. pants

Izraudzītajām ievešanas vietām izvirzīto prasību minimums

1.Neskarot 19. pantu, izraudzītajās ievešanas vietās vismaz ir:

a)

pietiekams skaits kvalificēta un pieredzējuša personāla, kas veic paredzētās sūtījumu kontroles;

b)

piemērotas telpas, kur kompetentā iestāde var veikt nepieciešamās kontroles;

c)

sīki norādījumi par analizējamo paraugu ņemšanu un šādu paraugu sūtīšanu uz tādu laboratoriju, lai tos analizētu, kura izraudzīta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 882/2004 12. panta 1. punktam (“izraudzītā laboratorija”);

d)

telpas, kur piemērotos apstākļos glabāt sūtījumus (un sūtījumus konteineros) aizturēšanas laiku, ja vajadzīgs, kamēr tiek gaidīti c) apakšpunktā minētās analīzes rezultāti, un pietiekami daudz glabāšanas telpu, ieskaitot saldētavas, gadījumos, kad sūtījuma veida dēļ nepieciešams kontrolēt temperatūru;

e)

izkraušanas iekārtas un iekārtas, kas piemērotas analizējamo paraugu ņemšanai;

f)

iespējams izkraut un ņemt analizējamos paraugus vajadzības gadījumā aizsargātā vietā;

g)

izraudzīta laboratorija c) apakšpunktā minētās analīzes nolūkiem, kas atrodas vietā, kurp īsā laikā var nogādāt paraugus.

5. pants

Izraudzīto ievešanas vietu saraksts

Dalībvalstis internetā uztur un publisko izraudzītās ievešanas vietas pēc I pielikumā uzskaitīto produktu veidiem. Dalībvalstis nosūta Komisijai minēto sarakstu interneta adresi.

Informatīvos nolūkos Komisija savā tīmekļa vietnē ievieto saites uz minētajiem sarakstiem.

6. pants

Iepriekšējs paziņojums par sūtījumiem

Barības un pārtikas uzņēmumi vai to pārstāvji laikus sniedz iepriekšēju paziņojumu par aptuveno datumu un laiku, kad izraudzītajā ievešanas vietā tiks faktiski saņemts sūtījums, un par tā veidu.

Tālab uzņēmumi aizpilda kopējā ievešanas dokumenta I daļu un to iesniedz kompetentajai iestādei izraudzītajā ievešanas vietā vismaz vienu darbdienu pirms sūtījuma faktiskās saņemšanas.

7. pants

Kopējā ievešanas dokumenta valodas versija

Kopējos ievešanas dokumentus sagatavo tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kur atrodas izraudzītā ievešanas vieta.

Tomēr dalībvalsts var atļaut, ka kopējos ievešanas dokumentus sagatavo citā Kopienas oficiālajā valodā.

8. pants

Pastiprināta oficiālā kontrole izraudzītajā ievešanas vietā

1.   Kompetentā iestāde izraudzītajā ievešanas vietā nekavējoties veic:

a)

DPE dokumentu kontroli divu darbdienu laikā pēc visu sūtījumu saņemšanas, ja vien nav ārkārtas un nenovēršamu apstākļu;

b)

identitātes un fizisko kontroli, arī laboratoriskās analīzes, kuru biežums noteikts I pielikumā, un to veic tā, lai barības un pārtikas uzņēmumiem vai to pārstāvjiem nebūtu iespējams paredzēt, vai kāds konkrēts sūtījums tiks šādi kontrolēts; fiziskās kontroles rezultāti jāpublisko, tiklīdz tas ir tehniski iespējams.

2.   Kad ir pabeigta 1. punktā paredzētā kontrole, kompetentā iestāde:

a)

aizpilda attiecīgo kopējā ievešanas dokumenta II daļu; un kompetentās iestādes atbildīgā amatpersona apzīmogo un paraksta minētā dokumenta oriģinālu;

b)

sagatavo kopējā ievešanas dokumenta kopiju, kas ir parakstīta un apzīmogota, un to saglabā.

Kopējā ievešanas dokumenta oriģināls ir pievienots sūtījumam turpmākās transportēšanas gaitā, līdz tas sasniedz galamērķi, kas norādīts KID.

Kompetentā iestāde DPE var atļaut turpmāku sūtījuma transportēšanu, gaidot fiziskās kontroles rezultātus. Kad ir piešķirta atļauja, kompetentā iestāde DPE informē kompetento iestādi galamērķa punktā un tiek izveidota attiecīga kārtība, lai nodrošinātu, ka sūtījumu nepārtraukti uzrauga kompetentās iestādes un tas nekādā veidā nevar tikt izmainīts, gaidot fiziskās kontroles rezultātus.

Ja sūtījuma transportēšana kavējas, jo nav pieejami fiziskās kontroles rezultāti, šādam nolūkam izsniedz apstiprinātu KID oriģināla kopiju.

9. pants

Īpaši apstākļi

1.   Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija var pilnvarot kompetentās iestādes konkrētajā izraudzītajā ievešanas vietā, kas darbojas īpašos ģeogrāfiskos apstākļos, veikt fiziskās pārbaudes uzņēmuma telpās ar nosacījumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

DPE veikto kontroļu efektivitāte nav nelabvēlīgi ietekmēta;

b)

telpas atbilst 4. punktā izklāstītajām prasībām, un šim nolūkam tās ir apstiprinājusi dalībvalsts;

c)

ir atbilstīgi apstākļi, lai garantētu, ka DPE kompetentās iestādes nepārtraukti kontrolē sūtījumu un visu kontroļu laikā tas nekādā veidā nevar tikt izmainīts.

2.   Atkāpjoties no 8. panta 1. punkta, ārkārtas apstākļos lēmumā par jauna produkta iekļaušanu I pielikuma sarakstā var paredzēt, ka minētā produkta sūtījumu identitātes un fizisko kontroli var veikt kompetentā iestāde galamērķa vietā atbilstīgi KID pēc vajadzības barības un pārtikas uzņēmuma telpās, ja ir ievēroti 1. punkta b) un c) apakšpunkta nosacījumi, kā arī šādi nosacījumi:

a)

saistībā ar to, ka produkts ātri bojājas vai iepakojumam ir specifiskas īpašības, paraugu ņemšana DPE neizbēgami būtu saistīta ar nopietnu risku pārtikas nekaitīgumam vai produkts tiktu nepieļaujamā mērā bojāts;

b)

kompetentā iestāde ir izveidojusi atbilstīgus sadarbības apstākļus DPE, un kompetentās iestādes, kuras veic fizisko kontroli, nodrošina, ka:

i)

sūtījums visu kontroļu laikā nekādā veidā nevar tikt izmainīts;

ii)

ir pilnībā ievērotas ziņošanas prasības, kuras izklāstītas 15. pantā.

10. pants

Laišana brīvā apgrozībā

Lai sūtījumus laistu brīvā apgrozībā, barības un pārtikas uzņēmums vai to pārstāvis uzrāda muitas dienestiem kopējo ievešanas dokumentu vai tā elektronisko kopiju, ko pienācīgi aizpildījusi kompetentā iestāde, kad pabeigtas visas nepieciešamās kontroles saskaņā ar 8. panta 1. punktu un ir gūti fiziskās kontroles, ja tāda ir nepieciešama, pozitīvi rezultāti.

11. pants

Barības un pārtikas uzņēmumu pienākumi

Gadījumos, kad tas pamatots ar sūtījuma konkrētajām īpašībām, barības un pārtikas uzņēmumi, kas atbild par sūtījumu, vai to pārstāvji gādā, lai kompetentajai iestādei:

a)

būtu pietiekams skaits darbinieku un loģistika sūtījuma izkraušanai, lai varētu veikt oficiālās kontroles;

b)

būtu piemērots aprīkojums analizējamo paraugu ņemšanai, proti, speciāls transports un/vai īpašs iepakojums, ciktāl ar paraugu ņemšanas standartaprīkojumu nevar iegūt reprezentatīvus paraugus.

12. pants

Sūtījumu dalīšana

Sūtījumus nedala, iekams nav pabeigtas pastiprinātas oficiālās kontroles un kompetentā iestāde aizpildījusi kopējo ievešanas dokumentu, kā paredzēts 8. pantā.

Gadījumā, ja sūtījums pēc tam tiek sadalīts, katram sūtījumam pievieno apstiprinātu kopējā ievešanas dokumenta kopiju, kuru kompetentā iestāde ir atzinusi par autentisku, līdz brīdim, kad tas laists brīvā apgrozībā.

13. pants

Noteikumu neievērošana

Ja oficiālajā kontrolē konstatēts, ka noteikumi nav ievēroti, kompetentās iestādes atbildīgā amatpersona aizpilda kopējā ievešanas dokumenta III daļu un rīkojas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 882/2004 19., 20. un 21. pantam.

14. pants

Maksas

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek iekasētas maksas, kuras radušās pastiprināto oficiālo kontroļu dēļ, kā paredzēts šajā regulā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 27. panta 4. punktu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 VI pielikuma kritērijiem.

2.   Barības un pārtikas uzņēmumi, kas atbild par sūtījumu, vai to pārstāvji maksā 1. punktā minētās maksas.

15. pants

Ziņojumi Komisijai

1.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par sūtījumiem, lai notiktu nepārtraukta I pielikumā uzskaitīto barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, novērtēšana.

Minēto ziņojumu iesniedz līdz nākamā mēneša beigām pēc katra ceturkšņa.

2.   Ziņojums aptver vismaz šādu informāciju:

a)

sīka informācija par katru sūtījumu, ieskaitot:

i)

katra sūtījuma partijas tīrsvaru,

ii)

katra sūtījuma izcelsmes valsti;

b)

no cik sūtījumiem ņemti analizējamie paraugi;

c)

regulas 8. panta 1. punktā paredzētās kontroles rezultāti.

3.   Atbilstīgi 2. punktam Komisija apkopo saņemtos rezultātus un tos paziņo dalībvalstīm.

16. pants

Lēmuma 2006/504/EK grozījumi

Lēmumu 2006/504/EK groza šādi:

1)

svītro 1. panta a) punkta iii), iv) un v) apakšpunktu;

2)

5. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

katram pārtikas produktu sūtījumam no Brazīlijas;”;

3)

svītro 7. panta 3. punktu.

17. pants

Lēmuma 2005/402/EK atcelšana

Lēmumu 2005/402/EK atceļ.

18. pants

Piemērojamība

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 25. janvāra.

19. pants

Pārejas perioda pasākumi

1.   Piecus gadus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, ja izraudzītajā ievešanas vietā nav iekārtu, kas nepieciešamas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā prasītajai fiziskajai kontrolei, minēto kontroli var veikt citā tās pašas dalībvalsts kontroles punktā, kuru kompetentā iestāde tādēļ pilnvarojusi, pirms preces tiek laistas brīvā apgrozībā ar nosacījumu, ka šī kontrole atbilst 4. pantā noteikto prasību minimumam.

2.   Dalībvalstis savā tīmekļa vietnē elektroniskā veidā publisko to kontroles punktu sarakstu, kuri pilnvaroti saskaņā ar 1. punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 24. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(3)  OV L 135, 28.5.2005., 34. lpp.

(4)  OV L 199, 21.7.2006., 21. lpp.


I PIELIKUMS

A.   Barība un pārtika, kas nav dzīvnieku izcelsmes un kuru izraudzītajā ievešanas vietā pārbauda pastiprinātā oficiālajā kontrolē

Barība un pārtika

(paredzētais izmantojums)

KN kods

Izcelsmes valsts

Risks

Identitātes un fiziskās kontroles biežums (2)

(%)

Zemesrieksti un no tiem iegūtie produkti (barība un pārtika)

1202 10 90; 1202 20 00; 2008 11;

Argentīna

Aflatoksīni

10

Zemesrieksti un no tiem iegūtie produkti (barība un pārtika)

1202 10 90; 1202 20 00; 2008 11;

Brazīlija

Aflatoksīni

50

Mikroelementi (barība un pārtika) (3)  (4)

2817 00 00; 2820; 2821; 2825 50 00; 2833 25 00; 2833 29 20; 2833 29 80; 2836 99;

Ķīna

Kadmijs un svins

50

Zemesrieksti un no tiem iegūtie produkti (barība un pārtika), īpaši zemesriekstu sviests (pārtika)

1202 10; 1202 20 00; 2008 11;

Gana

Aflatoksīni

50

Garšvielas (pārtika)

Capsicum spp. (to žāvēti augļi, veseli vai malti, ieskaitot čilli, čilli pulveri, Kajennes piparus un papriku)

Myristica fragrans (muskatrieksts)

Zingiber officinale (ingvers)

Curcuma longa (garā kurkuma)

0904 20; 0908 10 00; 0908 20 00; 0910 10 00; 0910 30 00;

Indija

Aflatoksīni

50

Zemesrieksti un no tiem iegūtie produkti (barība un pārtika)

1202 10 90; 1202 20 00; 2008 11

Indija

Aflatoksīni

10

Melones sēklas un no tām iegūtie produkti (5) (pārtika)

ex 1207 99

Nigērija

Aflatoksīni

50

Žāvētas vīnogas (pārtika)

0806 20

Uzbekistāna

Ohratoksīns A

50

Čilli, čilli izstrādājumi, kurkuma un palmu eļļa (pārtika)

0904 20 90; 0910 99 60; 0910 30 00; 1511 10 90

Visas trešās valstis

Krāsvielas “Sudan”

20

Zemesrieksti un no tiem iegūtie produkti (barība un pārtika)

1202 10 90; 1202 20 00; 2008 11

Vjetnama

Aflatoksīni

10

Basmati rīsi, kas paredzēti tiešam patēriņam cilvēku uzturā (pārtika)

ex 1006 30

Pakistāna

Aflatoksīni

50

Basmati rīsi, kas paredzēti tiešam patēriņam cilvēku uzturā (pārtika)

ex 1006 30

Indija

Aflatoksīni

10

Mango, sparģeļpupiņas (Vigna sesquipedalis), balzambumbieris (Momordica charantia), trauku ķirbis (Lagenaria siceraria), pipari un baklažāni (pārtika)

ex 0804 50 00; 0708 20 00; 0807 11 00; 0707 00; 0709 60; 0709 30 00

Dominikānas Republika

Pesticīdu atliekas, kas analizētas pēc multimetodes pesticīdu atlieku noteikšanai, kas balstās uz CG-MS un LC-MS  (1)

50

Banāni

0803 00 11

Dominikānas Republika

Pesticīdu atliekas, kas analizētas pēc multimetodes pesticīdu atlieku noteikšanai, kas balstās uz CG-MS un LC-MS  (1)

10

Dārzeņi, svaigi, dzesēti vai saldēti (paprika, cukini un tomāti)

0709 60; 0709 90 70; 0702 00 00

Turcija

Pesticīdi: metomils un oksamils

10

Bumbieri

0808 20 10

Turcija

Pesticīds: amitrazs

10

Dārzeņi, svaigi, dzesēti vai saldēti (pārtika)

sparģeļpupiņas (Vigna sesquipedalis)

baklažāni

krustziežu dārzeņi

0708 20 00; 0709 30 00; 0704;

Taizeme

Organisko fosfora pesticīdu atliekas

50

B.   Definīcijas

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“čilli” ir jebkāda veida kaltēti un sasmalcināti vai samalti Capsicum ģints augļi ar KN kodu 0904 20 90, kas paredzēti lietošanai pārtikā;

b)

“čilli produkti” ir jebkāda veida karija pulveris ar KN kodu 0910 99 60, kas paredzēts lietošanai pārtikā;

c)

“garā kurkuma” ir jebkāda veida garā kurkuma – kaltēta, sasmalcināta vai malta – ar KN kodu 0910 30 00, kas paredzēta lietošanai pārtikā; un

d)

“palmu eļļa” ir palmu eļļa ar KN kodu 1511 10 90, kas paredzēta tiešam patēriņam cilvēku uzturā;

e)

krāsvielas Sudan dyes ir šādas ķīmiskās vielas:

i)

Sudan I (CAS numurs 842-07-9);

ii)

Sudan II (CAS numurs 3118-97-6);

iii)

Sudan III (CAS numurs 85-86-9);

iv)

Scarlet Red; vai Sudan IV (CAS numurs 85-83-6).


(1)  Sevišķi šādu vielu atliekas: amitrazs, acefāts, aldikarbs, benomils, karbendazims, hlorfenapirs, hlorpirifoss, CS2 (ditiokarbamāti), diafentiurons, diazinons, dihlorvoss, dikofols, dimetoāts, endosulfāns, fenamidons, imidakloprīds, malations, metamidofoss, metiokarbs, metomils, monokrotofoss, ometoāts, oksamils, profenofoss, propikonazols, tiabendazols, tiakloprīds.

(2)  Ja jāpārbauda tikai daži ar kādu kodu klasificēti produkti un preču nomenklatūrā šim kodam nav atsevišķas apakšnodaļas, tad kodu marķē ar “ex” (piemēram, ex 2007 99 97: iekļaujami tikai produkti, kas satur lazdu riekstus).

(3)  Šajā ierakstā minētie mikroelementi ir mikroelementu savienojumu funkcionālās grupas mikroelementi, kas minēti I pielikuma 3. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1831/2003 (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.).

(4)  Par references lielumu pasākumu veikšanai svinam un kadmijam ir noteiktais maksimālais līmenis mikroelementu savienojumu funkcionālās grupas piedevām I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK (OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.). Ja mikroelementi tiek marķēti kā pārtikas piedevas, kā definēts 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvā 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.), tad piemēro maksimālos līmeņus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1881/2006.

(5)  References lielums pasākumu veikšanai ir maksimālais līmenis, kas noteikts aflatoksīniem zemesriekstos un no tiem iegūtajos produktos pielikumā Regulai (EK) Nr. 1881/2006 (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).


II PIELIKUMS

KOPĒJAIS IEVEŠANAS DOKUMENTS (KID)

Image

Image

Kopējā ievešanas dokumenta aizpildīšanas norādījumi

Vispārīga informācija

:

dokumentu aizpildīt lieliem burtiem. Piezīmes ir sniegtas pie atbilstīgās ailes numura.

I daļa

Šo iedaļu aizpilda barības un pārtikas uzņēmums vai tā pārstāvis, ja vien nav norādīts citādi.

I.1. aile

Nosūtītājs: fiziskas vai juridiskas personas (barības vai pārtikas uzņēmums), kas sūta sūtījumu, nosaukums un adrese. Vēlams norādīt arī tālruņa un faksa numuru vai e-pasta adresi.

I.2. aile

Šo aili aizpilda izraudzītās ievešanas vietas (DPE) iestādes, kā noteikts 2. pantā.

I.3. aile

Saņēmējs: fiziskas vai juridiskas personas (barības vai pārtikas uzņēmums), kas ir sūtījuma adresāts, nosaukums un adrese. Vēlams norādīt arī tālruņa un faksa numuru vai e-pasta adresi.

I.4. aile

Par sūtījumu atbildīgā persona (arī aģents, deklarētājs vai barības un pārtikas uzņēmums): persona, kas atbildīga par sūtījumu, kad to uzrāda DPE, un kas importētāja vārdā kompetentajām iestādēm sniedz nepieciešamās deklarācijas. Norādīt nosaukumu un pilnu adresi. Vēlams norādīt arī tālruņa un faksa numuru vai e-pasta adresi.

I.5. aile

Izcelsmes valsts: valsts, no kurienes prece cēlusies, audzēta, vākta vai ražota.

I.6. aile

Nosūtītāja valsts: valsts, kur sūtījums iekrauts transportlīdzeklī sūtīšanai uz Kopienu.

I.7. aile

Importētājs: nosaukums un pilna adrese. Vēlams norādīt arī tālruņa un faksa numuru vai e-pasta adresi.

I.8. aile

Galamērķis: piegādes adrese Kopienā. Vēlams norādīt arī tālruņa un faksa numuru vai e-pasta adresi.

I.9. aile

Saņemšana DPE: norādīt aptuveno datumu, kad sūtījums nonāks DPE.

I.10. aile

Dokumenti: pēc vajadzības norādīt oficiālo dokumentu izsniegšanas datumu un numuru, kas pievienoti sūtījumam.

I.11. aile

Sniegt izsmeļošu informāciju par sūtījuma transportu: gaisa kuģim – lidojuma numurs, kuģim – kuģa nosaukums, sauszemes transportlīdzeklim – reģistrācijas numurs un vajadzības gadījumā piekabes numurs, dzelzceļam – vilciena identifikācijas numurs un vagona numurs.

Dokumentu atsauces: gaisa kravas pavadzīme, konosaments vai dzelzceļa vai autotransporta kravas pavadzīmes numurs.

I.12. aile

Preces apraksts: izsmeļoši aprakstīt preci (ieskaitot barības veidu).

I.13. aile

Prece vai Pasaules Muitas organizācijas kombinētās nomenklatūras HS kods.

I.14. aile

Bruto svars: kopsvars kilogramos. Tā ir produktu, to nepastarpinātās taras un visa iepakojuma kopējā masa, izņemot transporta konteinerus un pārējo transportēšanas aprīkojumu.

Tīrsvars: faktiskā produkta svars kilogramos, izņemot iepakojumu. To nosaka kā paša produkta masu bez nepastarpinātās taras vai iepakojuma.

I.15. aile

Iepakojumu skaits.

I.16. aile

Temperatūra: atzīmēt atbilstīgo transportēšanas/glabāšanas temperatūru.

I.17. aile

Iepakojuma veids: precizēt produktu iepakojuma veidu.

I.18. aile

Prece ir šādam nolūkam: atzīmēt aili atkarībā no tā, vai prece domāta patēriņam cilvēku uzturā bez iepriekšējas šķirošanas vai citas fizikālas apstrādes (šādā gadījumā atzīmēt “patēriņam cilvēku uzturā”) vai ir domāta patēriņam cilvēku uzturā pēc šādas apstrādes (tādā gadījumā atzīmēt “turpmākai pārstrādei”), vai tās izmantošanas nolūks ir “barība” (šādā gadījumā atzīmēt “barība”).

I.19. aile

Vajadzības gadījumā norādīt visu plombu un konteineru identifikācijas numurus.

I.20. aile

Pārsūtīšanai uz kontroles punktu: 17. pantā minēto pārejas periodu DPE atzīmē šo aili, lai būtu iespējams turpināt transportēšanu uz citu kontroles punktu.

I.21. aile

Nepiemēro.

I.22. aile

Attiecībā uz importu: atzīmēt šo aili gadījumā, ja sūtījumu ir paredzēts importēt (8. pants).

I.23. aile

Nepiemēro.

I.24. aile

Atzīmēt atbilstīgo transportlīdzekli.

II daļa

Šo iedaļu aizpilda kompetentā iestāde.

II.1. aile

Norādīt references numuru, kas sniegts I.2. ailē.

II.2. aile

Ja nepieciešams, aili aizpilda muitas dienests.

II.3. aile

Dokumentu pārbaude: aizpildāma attiecībā uz visiem sūtījumiem.

II.4. aile

DPE iestāde norāda, vai sūtījums atlasīts, lai veiktu tā fizisko kontroli, kuru 17. pantā minētajā pārejas periodā var veikt citā kontroles punktā.

II.5. aile

DPE iestāde norāda, uz kuru kontroles punktu fiziskajai kontrolei pārejas periodā, kas minēts 17. pantā, var transportēt sūtījumu, pēc tam, kad apmierinoši notikusi dokumentu/identitātes kontrole.

II.6. aile

Precizēt, kā jārīkojas gadījumā, ja sūtījums ticis noraidīts dokumentu vai identitātes kontroles neapmierinošo rezultātu dēļ. II.7. ailē jānorāda galamērķa uzņēmuma adrese, ja sūtījums paredzēts “pārsūtīšanai”, “iznīcināšanai”, “pārveidošanai” un “izmantošanai citam nolūkam”.

II.7. aile

Pēc vajadzības norādīt atzīšanas numuru un visu galamērķu adresi (vai kuģa nosaukumu un ostu), ja ir nepieciešama papildu sūtījuma kontrole, piemēram, II.6. ailē, “pārsūtīšanai”, “iznīcināšanai”, “pārveidošanai” un “izmantošanai citam nolūkam”.

II.8. aile

Šeit uzspiest DPE kompetentās iestādes oficiālo zīmogu.

II.9. aile

DPE kompetentās iestādes atbildīgās personas paraksts.

II.10. aile

Nepiemēro.

II.11. aile

Šeit DPE iestāde vai pārejas periodā, kas minēts 17. pantā, kontroles vietas kompetentā iestāde sniedz identitātes kontroles rezultātus.

II.12. aile

DPE iestāde vai 17. pantā minētajā pārejas periodā kontroles punkta kompetentā iestāde norāda fizisko kontroļu rezultātus.

II.13. aile

DPE iestāde vai 17. pantā minētajā pārejas periodā kontroles punkta kompetentā iestāde norāda laboratorisko analīžu rezultātus. Šajā ailē norāda vielas vai patogēna kategoriju, par kuru veiktas laboratoriskās analīzes.

II.14. aile

Šo aili aizpilda visu to sūtījumu gadījumā, kurus laiž brīvā apgrozībā Kopienā.

II.15. aile

Nepiemēro.

II.16. aile

Precizēt, kā jārīkojas gadījumā, ja sūtījums ticis noraidīts fizisko kontroļu neapmierinošo rezultātu dēļ. II.18. ailē jānorāda galamērķa uzņēmuma adrese, ja sūtījums paredzēts “pārsūtīšanai”, “iznīcināšanai”, “pārveidošanai” un “izmantošanai citam nolūkam”.

II.17. aile

Noraidījuma iemesls: aili aizpildi pēc vajadzības, lai sniegtu atbilstīgo informāciju. Atzīmēt atbilstīgo aili.

II.18. aile

Pēc vajadzības norādīt atzīšanas numuru un visu galamērķu adresi (vai kuģa nosaukumu un ostu), ja ir nepieciešama papildu sūtījuma kontrole, piemēram, II.6. ailē, “pārsūtīšanai”, “iznīcināšanai”, “pārveidošanai” un “izmantošanai citam nolūkam”.

II.19. aile

Šo aili aizpildīt, ja sūtījuma oriģinālā plomba ir bojāta, atverot konteineri. Jāsaglabā visu šādā nolūkā izmantoto plombu apkopotais saraksts.

II.20. aile

Šeit DPE iestāde vai 17. pantā minētajā pārejas periodā kontroles punkta kompetentā iestāde uzspiež savu oficiālo zīmogu.

II.21. aile

DPE iestādes vai 17. pantā minētajā pārejas periodā kontroles punkta kompetentās iestādes atbildīgās amatpersonas paraksts.

III daļa

Šo iedaļu aizpilda kompetentā iestāde.

III.1. aile

Ziņas par pārsūtīšanu: DPE iestāde vai 17. pantā minētajā pārejas periodā kontroles punkta kompetentā iestāde, tiklīdz zināms, norāda izmantotā transportlīdzekļa veidu, tā identifikācijas numuru, galamērķa valsti un pārsūtīšanas datumu.

III.2. aile

Turpmākie pasākumi: norādīt vietējo kompetentās iestādes nodaļu, kas attiecīgā gadījumā atbild par uzraudzību saistībā ar sūtījuma “iznīcināšanu”, “pārveidošanu” vai “izmantošanu citam nolūkam”. Šī kompetentā iestāde šeit norāda, vai sūtījums ir saņemts un vai tas ir atbilstīgs.

III.3. aile

“Pārsūtīšanas” gadījumā DPE iestādes vai 17. pantā minētajā pārejas periodā kontroles punkta atbildīgās amatpersonas paraksts. Vietējās kompetentās iestādes atbildīgās personas paraksts šādos gadījumos: “iznīcināšana”, “pārveidošana” vai “izmantošana citam nolūkam”.


25.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/22


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 670/2009

(2009. gada 24. jūlijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz valsts intervenci cieto kviešu un nelobītu rīsu iepirkšanai konkursa kārtībā un groza Regulu (EK) Nr. 428/2008 un Regulu (EK) Nr. 687/2008

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta a), c) un k) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 13. panta 3. punktu un 18. panta 2. punktu, kas grozīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 72/2009 (2), Komisija – no 2009. gada 1. jūlija attiecībā uz cietajiem kviešiem un no 2009. gada 1. septembra attiecībā uz nelobītiem rīsiem – var nolemt īstenot valsts intervenci, ja tas vajadzīgs, ņemot vērā tirgus situāciju un jo īpaši tirgus cenu attīstību. Ir jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem var īstenot valsts intervences pasākumus gadījumā, ja Komisija nolemj, ka šāda intervence ir vajadzīga, un jāatgādina, kuras attiecīgajā dalībvalstī ir kompetentās iestādes šajā jomā saskaņā ar Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 884/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz intervences krājumu glabāšanas pasākumu finansēšanu, ko veic Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), un intervences krājumu glabāšanas darbību iegrāmatošanu, ko īsteno dalībvalstu maksājumu aģentūras (3), precizējot, ka šīs iestādes šajā regulā paredzēto intervenci veic ar nosaukumu “intervences aģentūras”, tostarp tad, kad maksājumu aģentūras rīkojas nepastarpināti.

(2)

Lai valsts intervences shēmai nodrošinātu pēc iespējas vienkāršāku un efektīvāku darbību, ir jāprecizē noteikumi attiecībā uz intervences centru apstiprināšanu, ko veic dalībvalstu intervences aģentūras, un jāpieņem noteikumi attiecībā uz šo apstiprināšanu. Šim nolūkam ir jāprecizē nosacījumi, kuriem apstiprinājuma saņemšanai jāatbilst intervences centru glabāšanas telpām.

(3)

Nosacījumiem attiecībā uz intervences aģentūrām iesniedzamo cieto kviešu un nelobītu rīsu piedāvājumu pieņemamību un nosacījumiem attiecībā uz to, kā minētās aģentūras šos produktus pārņem, jābūt pēc iespējas vienādiem visā Kopienā. Tādēļ, lai pret visiem tirgus dalībniekiem nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, ir jānosaka procedūras, kas piemērojamas iepirkumiem un jo īpaši piedāvājumu pieņemšanai, pārņemšanām un attiecīgajām pārbaudēm.

(4)

Ja kāda apstiprināta intervences centra glabāšanas telpas, kas atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā tiek veikta tirgus dalībnieka galvenā darbība, dod tirgus dalībniekiem iespēju savus produktus piegādāt ar mazākām izmaksām, tad minētajiem tirgus dalībniekiem jāsaglabā iespēja savus piedāvājumus iesniegt attiecīgajā dalībvalstī. Šajā nolūkā, lai šiem tirgus dalībniekiem novērstu papildu administratīvus ierobežojumus, ar piedāvājumu saistītās formalitātes tiem būtu jāatļauj ar savu PVN maksātāja reģistrācijas numuru kārtot dalībvalstī, kurā tie veic savu galveno darbību, kā arī tiem būtu jāļauj par savu piedāvājumu iesniegt nodrošinājumu, kas saņemts minētajā dalībvalstī.

(5)

Lai nodrošinātu vienkāršotu un pietiekami labu intervences pārvaldību, ir jāparedz, ka piedāvātajai partijai jābūt viendabīgai un ka attiecībā uz rīsiem šādā partijā jābūt vienas un tas pašas šķirnes rīsiem. Ir arī jānosaka minimālais daudzums, mazāk par kuru intervences aģentūrai nav pienākuma pieņemt piedāvājumu, tomēr ievērojot to apstākli, ka var izrādīties vajadzīga lielāka minimālā tonnāža, lai ņemtu vērā dalībvalstī pastāvošos vairumtirdzniecības nosacījumus un paražas vai arī spēkā esošos vides noteikumus. Lai tirgus dalībniekus informētu par piemērojamajiem minimālajiem daudzumiem, ir jāparedz, ka intervences aģentūras minētos minimālos daudzumus precizē katrā paziņojumā par konkursu, ko tās publicē, un, ja vajadzīgs, tos nosaka virs augstākā līmeņa, kurš noteikts šajā regulā.

(6)

Cietos kviešus un nelobītus rīsus, kuru kvalitāte nepieļauj piemērotu tālāku izmantošanu un glabāšanu, nedrīkst pieņemt intervencei. Šajā sakarā ir jānosaka metodes, kas vajadzīgas cieto kviešu un nelobītu rīsu kvalitātes noteikšanai.

(7)

Cietie kvieši ir labība, kurai ir noteikti minimālie kvalitātes kritēriji izmantošanai cilvēku uzturā un kurai jāatbilst sanitārajām normām, kas noteiktas Padomes 1993. gada 8. februāra Regulā (EEK) Nr. 315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (4). Jāparedz, kas šīs normas piemērojamas tad, kad attiecīgos produktus pārņem saskaņā ar šo intervences shēmu.

(8)

Pamatojoties uz piedāvātāju iesniegto informāciju un viņu pašu veiktās analīzes kritērijiem, maksājumu aģentūras vai intervences aģentūras var noskaidrot risku, kas saistīts ar pieļaujamā piesārņotāju līmeņa pārsniegšanu. Lai samazinātu finansiālās izmaksas, analīžu pieprasīšana pirms produktu pārņemšanas ir aģentūru ziņā un tā ir attaisnojama, tikai pamatojoties uz tādu riska izvērtējumu, kas ļauj garantēt produkcijas kvalitāti laikā, kad tos pārņem saskaņā ar intervences shēmu. Kad dalībvalsts pieņemtais lēmums produktu iegādes laikā ir nepiemērots riska analīzei saskaņā ar šiem noteikumiem, tad, ja vēlāk izrādītos, ka produkcija neatbilst minimālajām normām, dalībvalstij pašai jāuzņemas par to atbildība. Un tas ir pamatoti, jo šāds lēmums nevarētu nodrošināt produkcijas kvalitāti un tātad arī produktu saglabāšanos. Tādēļ ir jāprecizē apstākļi, kādos šajā gadījumā iestājas dalībvalsts atbildība.

(9)

Lai noteiktu minimālās kvalitātes prasības nelobītiem rīsiem, ir jāņem vērā klimatiskie apstākļi Kopienas rīsu audzēšanas apgabalos.

(10)

Ir precīzi jānosaka veicamās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka piedāvātāja norīkotajās glabāšanas telpās tiešām atrodas piedāvātie produkti un ka tiek ievērotas noteiktās prasības gan attiecībā uz piedāvāto preču svaru, gan arī to kvalitāti. Ir jānodala, no vienas puses, piedāvāto preču pieņemšana pēc tam, kad ir pārbaudīts daudzums un atbilstība minimālajām kvalitātes prasībām, un, no otras puses, tās cenas noteikšana, ko maksā piedāvājuma iesniedzējam pēc tam, kad ir veiktas vajadzīgās analīzes, lai precīzi noteiktu katras partijas raksturlielumus, pamatojoties uz reprezentatīviem paraugiem.

(11)

Lai varētu nodrošināt šā intervences pasākuma labu pārvaldību, jāparedz, ka attiecībā uz cietajiem kviešiem un nelobītiem rīsiem iesniegtie piedāvājumi ir noteikti un galīgi. Tos tādēļ nedrīkst ne grozīt, ne atsaukt, un ir nepieciešams piedāvājumu iesniegšanu saistīt ar nodrošinājuma iemaksas nosacījumu un precizēt tā atbrīvošanas kārtību vai tā iespējamu pārskaitīšanu Kopienas budžetā gadījumā, ja netiek izpildīti konkrēti minēto piedāvājumu pieņemamības nosacījumi.

(12)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 18. panta 2. punktā un tā paša panta 4. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka intervences cenas cietajiem kviešiem nosaka Komisija konkursa kārtībā, neskarot cenas paaugstinājumus vai samazinājumus kvalitātes apsvērumu dēļ. Ir jāprecizē šīs cenu izmaiņas atkarībā no galvenajiem kritērijiem, kas attiecas uz cieto kviešu kvalitāti.

(13)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 18. panta 4. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka intervences cena ir noteikta konkrētas standarta kvalitātes nelobītiem rīsiem, kura definēta tās IV pielikuma A punktā, un ka tad, ja intervencei piedāvāto rīsu kvalitāte atšķiras no minētās standarta kvalitātes, intervences cenu pielāgo, piemērojot cenu paaugstinājumus vai samazinājumus. Cenu paaugstinājumiem un samazinājumiem ir jāatspoguļo intervencē cenu atšķirības, kas nelobītu rīsu tirgū konstatētas rīsu kvalitātes atšķirību dēļ. Šajā nolūkā ir jāņem vērā nelobītu rīsu galvenie raksturlielumi, lai varētu objektīvi novērtēt kvalitāti. Šo prasību pietiekami labi var izpildīt, ar vienkāršām un efektīvām metodēm novērtējot mitruma saturu, iznākumu pēc apstrādes un graudu bojājumus.

(14)

Lai nodrošinātu saskaņotību, intervences krājumu pārbaudes jāveic saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. pantā.

(15)

Sistēmas efektīvas pārvaldības nodrošināšanai ir jāparedz, ka Komisijas pieprasītā informācija ir jāsūta ar elektroniskiem līdzekļiem un ka Komisijas pieprasītā informācija jādara zināma, pamatojoties uz metodēm, ko Komisija nodevusi dalībvalstu rīcībā.

(16)

Ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz rīsu nozari aizstāj spēkā esošos noteikumus, kas paredzēti Komisijas 2005. gada 29. marta Regulā (EK) Nr. 489/2005, ar ko nosaka piemērošanas kārtību Padomes Regulai (EK) Nr. 1785/2003 attiecībā uz intervences centru noteikšanu un to, kā intervences aģentūras pārņem nelobītus rīsus (5). Tomēr, lai saskaņotu rīsiem un cietajiem kviešiem piemērojamos noteikumus, ir lietderīgi nepārņemt dažus no noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 489/2005.

(17)

Ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz cietajiem kviešiem aizstāj spēkā esošos noteikumus, kas paredzēti Komisijas 2008. gada 8. maija Regulā (EK) Nr. 428/2008, kas nosaka intervences centrus labībai (6). Tāpēc ir jāparedz, ka pēdējie no minētajiem noteikumiem cietajiem kviešiem no 2009. gada 1. jūlija vairs nav piemērojami.

(18)

Ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz cietajiem kviešiem aizstāj spēkā esošos noteikumus, kas paredzēti Komisijas 2008. gada 18. jūlija Regulā (EK) Nr. 687/2008, kas nosaka kārtību, kādā maksājumu aģentūras vai intervences aģentūras pārņem labību, un analīzes metodes labības kvalitātes noteikšanai (7). Tāpēc ir jāparedz, ka pēdējie no minētajiem noteikumiem cietajiem kviešiem no 2009. gada 1. jūlija vairs nav piemērojami.

(19)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 428/2008 un Regula (EK) Nr. 687/2008 un jāatceļ Regula (EK) Nr. 489/2005.

(20)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 72/2009 8. pantu jaunie noteikumi attiecībā uz valsts intervenci, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 1234/2004, no 2009. gada 1. jūlija ir piemērojami attiecībā uz cietajiem kviešiem un no 2009. gada 1. septembra – attiecībā uz rīsu nozari. Tādēļ ir nepieciešams, lai šo noteikumu piemērošanas kārtība stātos spēkā no minētajiem datumiem.

(21)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

KOPĒJIE NOTEIKUMI PAR INTERVENCES CENTRU APSTIPRINĀŠANU, IEPIRKUMIEM UN PIEDĀVĀJUMIEM

1. SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Piemērošanas joma un definīcijas

1.   Ar šo regulu cieto kviešu nozarē un rīsu nozarē tiek noteikti sīki izstrādāti noteikumi par valsts intervences iepirkumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 13. panta 3. punktā un 18. panta 2. punktā.

2.   Šā panta 1. punktā minētos iepirkumus veic maksājumu aģentūras un maksājumu aģentūru pilnvarotas aģentūras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. panta 1. punktu (turpmāk – intervences aģentūras).

2. pants

Intervences centru norīkošana un apstiprināšana

1.   Intervences centrus, kas Komisijai jānorīko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 41. pantu, pirms tam apstiprina intervences aģentūras saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, kā arī noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 884/2006, jo īpaši attiecībā uz atbildību un pārbaudēm saskaņā ar minētās regulas 2. pantu.

2.   Lai apstiprinātu intervences centru, intervences aģentūras pārliecinās, ka minētā centra glabāšanas telpas atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a)

visu minētā centra glabāšanas telpu kopējā kapacitāte ir vismaz 20 000 tonnu cietajiem kviešiem vai 10 000 tonnu rīsiem;

b)

katras glabāšanas telpas krājumu izvešanas minimālā kapacitāte ļauj darba dienā izvest vismaz 5 % no glabātā daudzuma jeb 1 000 tonnu cietajiem kviešiem un 500 tonnu rīsiem.

3.   Informāciju attiecībā uz sarakstu ar intervences centriem un to glabāšanas telpām, ko Komisija norīkojusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 41. pantu, groza un nodod dalībvalstu un sabiedrības rīcībā saskaņā ar šīs regulas 23. un 24. pantu.

2. SADAĻA

PROCEDŪRA CIETO KVIEŠU UN NELOBĪTU RĪSU IEPIRKŠANAI KONKURSA KĀRTĪBĀ

3. pants

Iepirkumi

1.   Intervences aģentūras ar paziņojumu par konkursu uzsāk cieto kviešu vai nelobītu rīsu iepirkšanu pēc tam, kad ar Komisijas pieņemtu regulu (turpmāk – “regula par konkursa procedūras uzsākšanu”) ir sākts konkurss, saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā.

2.   Regulā par konkursa procedūras uzsākšanu norāda:

a)

produkta nosaukumu ar tā KN kodu;

b)

konkursu datumus;

c)

piedāvājumu iesniegšanas termiņu, norādot dienu un laiku;

d)

konkursa slēgšanas datumu;

e)

attiecīgo(-ās) dalībvalsti(-is) vai reģionu(-us) gadījumā, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 1234/2007 18. panta 2. punkta otro daļu.

3.   Attiecībā uz nelobītiem rīsiem konkurss var attiekties tikai uz vienu vai vairākiem rīsu veidiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 III pielikuma I daļas I.2. punktā (“apaļgraudu rīsi”, “vidējgraudu rīsi”, “garengraudu rīsi A” vai “garengraudu rīsi B”).

4.   Starp datumu, kad stājas spēkā regula par konkursa procedūras uzsākšanu, un datumu, kas paredzēts kā pēdējā diena pirmajam piedāvājumu iesniegšanas termiņam, jāievēro vismaz sešu dienu laikposms.

5.   Intervences aģentūru publicētajos paziņojumos par konkursu cita starpā jānorāda minimālie daudzumi, uz kuriem jāattiecas piedāvājumiem. Šie daudzumi ir vismaz 10 tonnu cietajiem kviešiem un 20 tonnu rīsiem.

Tomēr tad, ja kādā dalībvalstī pastāvošie vairumtirdzniecības nosacījumi un paražas vai arī spēkā esošie vides noteikumi pamato lielāku minimālo daudzumu piemērošanu nekā pirmajā daļā noteiktie daudzumi, kompetentā intervences aģentūra šos daudzumus nosaka paziņojumā par konkursu.

6.   Pienākumi, kas izriet no konkursa procedūras, nav nododami tālāk.

4. pants

Piedāvājumu iesniegšanas un pieņemamības nosacījumi

1.   Šīs regulas 3. pantā minētos iepirkumus veic, pamatojoties uz piedāvājumiem, ko tirgus dalībnieki dalībvalstu intervences aģentūrām iesnieguši rakstiski vai elektroniskā veidā ar saņemšanas apstiprinājumu.

2.   Lai intervences aģentūra piedāvājumu varētu pieņemt, tajā jābūt iekļautai:

a)

veidlapai, ko tās rīcībā nodevušas dalībvalstis, pamatojoties uz saskaņotu paraugu, kuru Komisija izstrādājusi saskaņā ar 24. pantā minētajiem nosacījumiem, tajā iekļaujot vismaz šādas ziņas:

i)

pieteikuma iesniedzēja vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese un PVN maksātāja reģistrācijas numurs dalībvalstī, kurā tas veic savu galveno darbību vai, ja šāda numura nav, tā numurs lauksaimniecības reģistrā;

ii)

piedāvātais produkts, rīsiem norādot veidu un šķirni;

iii)

produkta glabāšanas vieta piedāvājuma iesniegšanas brīdī;

iv)

intervences centra glabāšanas telpas, par kurām piedāvājums tiek iesniegts par vismazākajām izmaksām;

v)

piedāvātais daudzums, piedāvātā produkta ražas gads, tā Kopienas izcelsmes un Kopienas ražošanas apgabala norāde;

vi)

cena tonnā, kas ierosināta par precēm, kuras atbilst minimālajai kvalitātei cietajiem kviešiem vai standarta kvalitātei rīsiem, ar piegādi norīkotā intervences centra glabāšanas telpās, bez izkraušanas, izteikta euro ar ne vairāk kā diviem cipariem aiz komata. Šī cena var būt ne lielāka par salīdzināmo cenu, kas attiecībā uz cietajiem kviešiem norādīta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 8. panta a) punktā, vai salīdzināmo cenu, kas attiecībā uz nelobītiem rīsiem norādīta minētās regulas 8. panta b) punktā;

vii)

attiecībā uz rīsiem – fitosanitārā apstrāde, kas veikta pēc novākšanas, norādot izmantotās dozas;

viii)

piedāvātā produkta galvenās īpašības;

b)

šādiem pievienotajiem dokumentiem:

i)

pierādījums, ka piedāvātājs pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām ir iemaksājis nodrošinājumu EUR 30 par tonnu attiecībā uz cietajiem kviešiem vai EUR 50 par tonnu attiecībā uz nelobītiem rīsiem; ja piedāvātājs savu piedāvājumu iesniedz citā dalībvalstī, šo nodrošinājumu var iemaksāt dalībvalstī, kurā tas veic savu galveno darbību;

ii)

piedāvātāja deklarācija, ar ko tas apliecina, ka piedāvātie daudzumi tiešām atrodas glabāšanas vietā, kura minēta šā punkta a) apakšpunkta iii) punktā;

iii)

piedāvātāja deklarācija, ar ko tas apliecina, ka piedāvājums attiecas uz viendabīgu partiju, ka – attiecībā uz rīsiem – šajā partijā ir vienas un tās pašas šķirnes nelobīti rīsi un ka minimālie daudzumi atbilst tiem, kas noteikti paziņojumā par konkursu, kuru publicējusi intervences aģentūra.

3.   Intervences aģentūra reģistrē saņemtos piedāvājumus, to saņemšanas datumu un attiecīgos daudzumus.

4.   Piedāvājumi ir noteikti un galīgi.

5. pants

Intervences aģentūras veiktā piedāvājumu pārbaude

1.   Intervences aģentūra pārbauda piedāvājumu pieņemamību atkarībā no iesniedzamajiem datiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

Gadījumā, ja piedāvājums nav pieņemams, intervences aģentūra par to nekavējoties paziņo attiecīgajam tirgus dalībniekam.

2.   Šīs regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punktā minēto dokumentu atbilstību var pārbaudīt pēc tam, kad intervences aģentūra konstatējusi piedāvājumu pieņemamību, vajadzības gadījumā izmantojot tās intervences aģentūras palīdzību, kuras kompetencē ir piedāvātāja norīkotā glabāšanas vieta, saskaņā ar 22. panta 3. punktu.

Ja kāds no pirmajā daļā minētajiem dokumentiem nav atbilstīgs, tad piedāvājumu anulē un piemēro 9. panta 2. punktu.

6. pants

Piedāvājumu paziņošana Komisijai

1.   Nākamajā dienā pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām ne vēlāk kā plkst. 14.00 (pēc Briseles laika) intervences aģentūra saskaņā ar 24. pantā paredzētajiem nosacījumiem paziņo Komisijai pieņemamos piedāvājumus. Konkursa pretendentu identitāti nedrīkst izpaust.

Ja nav iesniegts neviens pieņemams piedāvājums, tad attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju, ievērojot to pašu termiņu.

2.   Pieņemamie piedāvājumi, kas nav paziņoti Komisijai, tiek izslēgti no konkursa.

7. pants

Lēmums uz piedāvājumu pamata

Pamatojoties uz piedāvājumiem, kas paziņoti saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktu, Komisija nolemj neturpināt saņemto piedāvājumu izskatīšanu vai nosaka intervences iepirkuma maksimālo cenu saskaņā ar procedūru, kura minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā.

8. pants

Individuāli lēmumi par piedāvājumiem

1.   Ja Komisija saskaņā ar 7. pantu ir noteikusi intervences iepirkuma maksimālo cenu, tad intervences aģentūras pieņem tos pieņemamos piedāvājumus, kuri ir vienādi ar maksimālo summu vai zemāki. Visus pārējos piedāvājumus noraida.

2.   Ja nav noteikta nekāda intervences iepirkuma maksimālā cena, tad noraida visus piedāvājumus.

3.   Intervences aģentūras pēc tam, kad publicēta regula vai paziņots lēmums, ar ko nosaka intervences iepirkuma maksimālo cenu, kura minēta 7. pantā, vai ar ko tiek noteikts, ka piedāvājumu izskatīšana netiks turpināta, pieņem lēmumus, kas minēti 1. un 2. punktā.

4.   Ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc 3. punktā minētās publicēšanas vai paziņošanas kompetentā aģentūra katru pretendentu informē par rezultātiem tā dalībai konkursā.

9. pants

Nodrošinājumu atbrīvošana un pārskaitīšana budžetā

1.   Produktu faktiska atrašanās glabāšanas vietā, ko piedāvātājs norīkojis saskaņā ar 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu, viendabīgas partijas piedāvāšana, Komisijai paziņotā piedāvājuma saglabāšana un produkta pārņemšana, ko veic kompetentā aģentūra, ir primāras prasības Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 (8) 20. panta 2. punkta nozīmē.

2.   Šā panta 1. punktā minēto primāro prasību neievērošanas gadījumā nodrošinājumu pārskaita budžetā, izņemot nepārvaramas varas gadījumā, un to uzskaita kā piešķirtu ieņēmumu saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/2006 (9) 12. pantu.

3.   Lai piemērotu šo pantu, intervences aģentūras pārbauda glabāšanas vietās esošos daudzumus, mutatis mutandis piemērojot Regulā (EK) Nr. 884/2006 paredzētos noteikumus un nosacījumus attiecībā uz publiskās krājumu veidošanas nolūkā uzglabāto produktu fiziskās klātbūtnes pārbaudēm, un jo īpaši tos noteikumus un nosacījumus, kas paredzēti minētās regulas I pielikuma B. III punktā. Pamatojoties uz risku analīzi, pārbauda vismaz 5 % piedāvājumu skaita un vismaz 5 % piedāvāto daudzumu.

4.   Nodrošinājumu atbrīvo, kad tiek publicēts 8. panta 3. punktā minētais lēmums, ja piedāvājums tiek noraidīts.

5.   Nodrošinājumu par pieņemtajiem piedāvājumiem atbrīvo piecu darbdienu laikā pēc 18. panta 1. punkta trešajā daļā minētā pārņemšanas protokola sagatavošanas.

3. SADAĻA

PRODUKTU PIEGĀDES PROCEDŪRA

10. pants

Piegāde

1.   Datumu vai datumus piegādei piedāvātāja norīkotā apstiprinātā intervences centra glabāšanas telpā nosaka intervences aģentūra, un tos pēc iespējas ātrāk paziņo piedāvātājam.

Tomēr tad, ja produktu piegādi nevar veikt piedāvātāja norīkotā intervences centra glabāšanas telpās, intervences aģentūra norīko citas tā paša intervences centra glabāšanas telpas vai kāda cita apstiprināta intervences centra glabāšanas telpas, kurā ar vismazākajām izmaksām jāveic piegāde, un nosaka piegādes datumu vai datumus.

2.   Visi produkti apstiprinātā intervences centra glabāšanas telpā jāpiegādā ne vēlāk kā trešā mēneša beigās pēc piedāvājuma saņemšanas mēneša, taču ne vēlāk par 30. jūniju cieto kviešu gadījumā un ne vēlāk par 31. augustu nelobītu rīsu gadījumā.

3.   Piegādes pieņemšanu veic intervences aģentūras pārstāvis piedāvātāja vai tā attiecīgi pilnvarota pārstāvja klātbūtnē.

4.   Piegādātais daudzums jākonstatē ar svēršanu, klātesot piedāvātājam vai tā attiecīgi pilnvarotam pārstāvim un intervences aģentūras pārstāvim, kam jābūt no piedāvātāja neatkarīgai personai.

Tomēr intervences aģentūras pārstāvis var būt arī noliktavas turētājs. Šādos gadījumos:

a)

30 dienu laikā pēc pārņemšanas intervences aģentūra veic pārbaudi, kas ietver vismaz tilpuma pārbaudi, – starpība starp daudzumu, kas noteikts sverot, un daudzumu, ko aplēš saskaņā ar tilpuma metodi, nedrīkst pārsniegt 5 %;

b)

ja šī pielaide nav pārsniegta, noliktavas turētājs sedz visas izmaksas saistībā ar kādā vēlākā svara pārbaudē konstatētiem iespējamiem trūkstošiem daudzumiem, salīdzinot ar dokumentos reģistrēto svaru pārņemšanas brīdī;

c)

ja minētā pielaide ir pārsniegta, nekavējoties veic svēršanu. Svēršanas izmaksas sedz noliktavas turētājs, ja konstatētais svars ir mazāks par reģistrēto, vai dalībvalsts, ja svars ir lielāks par reģistrēto.

11. pants

Transportēšanas izmaksas

1.   Izmaksas par preču transportēšanu līdz piedāvātāja norīkotā intervences centra glabāšanas telpai par vismazākajām izmaksām, kā noteikts 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, sedz piedāvātājs par attālumu, kas vienāds ar 100 km vai mazāks. Par attālumu virs 100 km transportēšanas izmaksas sedz intervences aģentūra.

2.   Ja intervences aģentūra saskaņā ar 10. panta 1. punkta otro daļu nomaina piedāvātāja norīkotā intervences centra glabāšanas telpas, tad papildu transportēšanas izmaksas virs 20 km attāluma sedz intervences aģentūra. Taču transportēšanas izmaksas par attālumu virs 100 km pilnībā sedz intervences aģentūra.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās izmaksas, kas jāsedz intervences aģentūrai, atmaksā Komisija, pamatojoties uz nestandarta summām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 884/2006 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

II NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ CIETAJIEM KVIEŠIEM

12. pants

Piedāvāto cieto kviešu kvalitāte

1.   Lai cietos kviešus pieņemtu intervencei, to kvalitātei jābūt labai, atbilstošai un tirgum piemērotai.

2.   Lai noteiktu, vai cietajiem kviešiem ir laba, atbilstoša un tirgum piemērota kvalitāte, tiem jābūt nevainojamiem. Šajā ziņā tiem jāatbilst kvalitātes kritērijiem, kas pārbaudīti pēc raksturlielumiem, kuri noteikti I pielikuma A daļā, un cieto kviešu minimālās kvalitātes kritērijiem, kas iekļauti I pielikuma B daļā.

13. pants

Cieto kviešu piedāvājumu paraugu ņemšana un analīzes

1.   Lai noteiktu to kvalitātes raksturlielumus, no katras piedāvātās cieto kviešu partijas ņem reprezentatīvu paraugu, ko veido paraugi, kuri ņemti no katras piegādes un vismaz no katrām 60 tonnām.

2.   Intervences aģentūra raugās, lai ņemto paraugu raksturlielumi tiktu analizēti tās uzraudzībā 20 darbdienu laikā pēc reprezentatīvā parauga izveidošanas.

3.   Standartmetodes, kas izmantojamas intervencei piedāvāto cieto kviešu kvalitātes noteikšanai, ir šādi aprakstītas II pielikumā:

A daļa. Standartmetode, lai noteiktu sastāvdaļas, kas nav nevainojamas kvalitātes pamatlabība,

B daļa. Standartmetode cieto kviešu mitruma satura noteikšanai,

C daļa. Standartmetode cieto kviešu stiklainības zuduma pakāpes noteikšanai,

D daļa. Citas metodes, kas izmantojamas cieto kviešu kvalitātes noteikšanai.

4.   Dalībvalstis veic piesārņotāju, tostarp radioaktivitātes, līmeņu kontroli, balstoties uz riska analīzi, it īpaši ņemot vērā piedāvātāja sniegto informāciju un tā saistības prasīto normu ievērošanā, it sevišķi attiecībā uz tā iegūto analīžu rezultātiem. Ja vajadzīgs, kontroles pasākumu biežumu un apjomu nosaka saskaņā ar kārtību, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā, it īpaši – ja piesārņotāji ļoti nelabvēlīgi ietekmē tirgus situāciju.

5.   Piedāvātājs sedz izmaksas par:

a)

piesārņotāju analīzi;

b)

amilāzes aktivitātes (Hagberga) testu;

c)

proteīnu satura noteikšanu;

d)

produktu izvešanu, ja analīzes pierāda, ka piedāvātie cietie kvieši neatbilst minimālajai kvalitātei, kas noteikta intervencei.

6.   Analīžu rezultātus paziņo piedāvātājam, tam nododot 18. pantā paredzēto pārņemšanas protokolu.

7.   Strīda gadījumā intervences aģentūra atkārtoti veic nepieciešamās attiecīgo produktu pārbaudes, kuru izmaksas sedz zaudētāja puse.

8.   Gadījumā, ja analīzes un pārbaudes neļauj uzskatīt, ka piedāvātos cietos kviešus var pieņemt intervencei, piedāvātājs attiecīgo partiju var aizstāt – tas jādara ne vēlāk kā divdesmit dienu laikā pēc šāda konstatējuma, taču ievērojot piegādes galīgo termiņu, kas minēts 10. panta 2. punktā. Atkāpjoties no 11. panta, ar šādu aizstāšanu saistītās transportēšanas izmaksas ir pilnībā jāsedz pašam piedāvātājam.

14. pants

Cieto kviešu piedāvājumu pārņemšana

1.   Piedāvātos cietos kviešus intervences aģentūra pārņem tad, kad pēc preču piegādes intervences centrā tās pārstāvis ir visai partijai konstatējis daudzumu un 12. pantā minēto nosacījumu ievērošanu saskaņā ar 13. panta noteikumiem.

2.   Pārņemšanai jānotiek ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc pēdējās piegādes, kas minēta 10. panta 2. punktā, taču ne vēlāk par 31. jūliju.

Tomēr gadījumā, ja piemēro 13. panta 8. punkta noteikumus, pārņemšanai jānotiek ne vēlāk par 31. augustu.

III NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ RĪSIEM

15. pants

Piedāvāto nelobīto rīsu kvalitāte

1.   Lai nelobītus rīsus pieņemtu intervencei, to kvalitātei jābūt labai, atbilstošai un tirgum piemērotai.

2.   Nelobītu rīsu kvalitāti uzskata par labu, atbilstošu un piemērotu tirgum, ja:

a)

tie atbilst kritērijiem, kas III pielikuma A daļā noteikti attiecībā uz rīsu pārstrādes pamata guvumu un III pielikuma B daļā attiecībā uz bojātu rīsu pieļaujamo procentuālo daļu;

b)

to mitruma saturs nepārsniedz 14,5 %;

c)

tiem nav smakas un tajos nav dzīvu kukaiņu;

d)

to radioaktivitāte nepārsniedz Kopienas tiesību aktos noteiktos atļautos maksimālos līmeņus.

16. pants

Nelobītu rīsu piedāvājumu paraugu ņemšana un analīzes

1.   Lai pārbaudītu kvalitātes prasības, kas saskaņā ar 15. pantu noteiktas produktiem, lai tos pieņemtu intervencei, intervences aģentūra ņem paraugus piedāvātāja vai tā attiecīgi pilnvarota pārstāvja klātbūtnē.

Ir jāņem trīs reprezentatīvi paraugi, no kuriem katrs sver vienu kilogramu. Tie attiecīgi paredzēti:

a)

piedāvātājam;

b)

noliktavai, kurā notiek pārņemšana;

c)

intervences aģentūrai.

Lai sagatavotu reprezentatīvus paraugus, ņemamo paraugu skaitu iegūst, piedāvātās partijas daudzumu izdalot ar 10 tonnām. Visiem paraugiem ir vienāds svars. Reprezentatīvos paraugus iegūst, atsevišķo paraugu summu izdalot ar trīs.

Izvirzītās kvalitātes prasības pārbauda, izmantojot reprezentatīvo paraugu, kas paredzēts noliktavai, kurā notiek pārņemšana.

2.   Reprezentatīvus paraugus sagatavo par katru piegādes daļu (kas veikta ar kravas automašīnu, baržu, kravas vagonu) saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem.

Pirms partiju nogādā intervences noliktavā, katras piegādes daļas pārbaudi var ierobežot līdz mitruma satura un piemaisījumu līmeņa pārbaudei, kā arī pārbaudei, ka tajā nav dzīvu kukaiņu. Tomēr, ja pēc tam, kad ir veikta pārbaude, kļūst skaidrs, ka piegādes daļa neatbilst minimālajām kvalitātes prasībām, partijas pārņemšanu atsaka. Visa partija ir jāizved. Partiju izved uz piedāvātāja rēķina.

Ja intervences aģentūrai kādā dalībvalstī ir iespējas pārbaudīt visas minimālās kvalitātes prasības katrai piegādes daļai, pirms to ieved noliktavā, tā nedrīkst pieņemt piegādes daļu, kas neatbilst šīm prasībām.

3.   Radioaktīvā piesārņojuma līmeni rīsiem pārbauda tikai tad, ja tas ir vajadzīgs attiecīgajā situācijā, un tikai nepieciešamajā laikposmā. Vajadzības gadījumā pārbaužu ilgumu un darbības jomu nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

4.   Analīžu rezultātus paziņo piedāvātājam, tam nododot 18. pantā paredzēto pārņemšanas protokolu.

5.   Strīdus gadījumā intervences aģentūra atkārtoti veic nepieciešamās attiecīgo produktu pārbaudes, kuru izmaksas sedz zaudētāja puse.

Jaunu analīzi veic intervences aģentūras apstiprināta laboratorija, pamatojoties uz jaunu reprezentatīvu paraugu, ko vienādās daļās veido piedāvātāja un intervences aģentūras saglabātie reprezentatīvie paraugi. Ja piedāvāto partiju piegādā pa daļām, rezultāts ir vidējais svērtais, kas iegūts katras piegādes partijas jauno reprezentatīvo paraugu analīzēs.

6.   Gadījumā, ja analīzes neļauj uzskatīt, ka piedāvātos nelobītos rīsus var pieņemt intervencei, piedāvātājs attiecīgo partiju var aizstāt – tas jādara ne vēlāk kā divdesmit dienu laikā pēc šāda konstatējuma, taču ievērojot piegādes galīgo termiņu, kas minēts 10. panta 2. punktā. Atkāpjoties no 11. panta, ar šādu aizstāšanu saistītās transportēšanas izmaksas ir pilnībā jāsedz pašam piedāvātājam.

17. pants

Nelobītu rīsu piedāvājumu pārņemšana

1.   Piedāvātos nelobītos rīsus intervences aģentūra pārņem tad, kad pēc preču piegādes intervences centrā tās pārstāvis ir konstatējis daudzumu un 3. un 15. pantā minēto minimālo raksturlielumu ievērošanu saskaņā ar 16. panta noteikumiem.

2.   Pārņemšanai jānotiek ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc pēdējās piegādes, kas minēta 10. panta 2. punktā, taču ne vēlāk par 30. septembri.

Tomēr gadījumā, ja piemēro 16. panta 6. punkta noteikumus, pārņemšanai jānotiek ne vēlāk par 31. oktobri.

IV NODAĻA

KOPĒJIE NOTEIKUMI PAR PĀRŅEMŠANU, PĀRBAUDĒM UN PAZIŅOJUMIEM

18. pants

Pārņemšanas protokols

1.   Intervences aģentūra, kuras kompetencē ir apstiprināt glabāšanas telpas, attiecībā uz kurām tiek izdarīts piedāvājums par vismazākajām izmaksām, par katru piedāvājumu sagatavo pārņemšanas protokolu. Sagatavojot šo protokolu, ir atļauta pieteikuma iesniedzēja vai tā pārstāvja klātbūtne.

Protokolā norāda vismaz:

a)

paraugu skaitu, kas ņemti, lai sagatavotu reprezentatīvo paraugu;

b)

datumu, kurā tika pārbaudīts daudzums un obligātie raksturlielumi;

c)

piegādāto daudzumu, kā arī šķirni, ja piegādāti rīsi;

d)

partijas raksturlielumus, kas noteikti analīzēs;

e)

organizāciju, kura veikusi analīzes.

Protokolā norāda tā sagatavošanas datumu, un to paraksta intervences aģentūra un noliktavas turētājs.

2.   Pārņemšanas protokolu var sagatavot, sākot no brīža, kad ir pārņemti 95 % no piedāvātā daudzuma.

19. pants

Piedāvātājam maksājamās cenas noteikšana un samaksa

1.   Cena, kas maksājama piedāvātājam, ir šīs regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta vi) punktā minētā cena, neskarot tās 11. pantā minētos noteikumus un iespējamus cenas paaugstinājumus vai samazinājumus, kas IV pielikumā minēti attiecībā uz cietajiem kviešiem un V pielikumā attiecībā uz nelobītiem rīsiem vai kas noteikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 18. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

2.   Samaksu veic ne vēlāk kā trīsdesmit piektajā dienā pēc pārņemšanas dienas, kas katram attiecīgajam gadījumam noteikta 14. un 17. pantā.

Ja piemēro 13. panta 7. punktu attiecībā uz cietajiem kviešiem vai 16. panta 5. punktu attiecībā uz nelobītiem rīsiem, samaksu veic pēc iespējas drīzāk pēc tam, kad piedāvātājam ir paziņoti pēdējās analīzes rezultāti.

Ja pirms maksājuma veikšanas piedāvātājam jāiesniedz faktūrrēķins un ja šis faktūrrēķins nav iesniegts laikposmā, kas noteikts pirmajā daļā, samaksa jāveic piecu darbdienu laikā pēc faktūrrēķina iesniegšanas.

20. pants

Uzraudzības pasākumi

1.   Neskarot pārbaudes, kas saskaņā ar šo regulu nepieciešamas produktu pārņemšanai, intervences krājumu pārbaudes veic saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. pantā.

2.   Ja pārbaudes jāveic, pamatojoties uz šīs regulas 13. panta 4. punktā minēto risku analīzi, tad par finanšu sekām, ko rada piesārņotāju pieļaujamo līmeņu neievērošana, finansiāli atbildīga ir dalībvalsts saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. pantā.

Taču ohratoksīna A un aflatoksīna gadījumā, ja attiecīgā dalībvalsts var pārliecinoši pierādīt Komisijai, ka ir tikušas ievērotas gan ievešanas normas, gan arī normālas uzglabāšanas noteikumi, kā arī citas obligātas noliktavas turētāja saistības, finansiālos zaudējumus sedz no Kopienas budžeta.

3.   Ja glabāšanas vieta, kas norīkota saskaņā ar 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu, atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā iesniegts piedāvājums, un ja intervences aģentūra nolemj veikt pārbaudi uz vietas par produktu faktisku atrašanos attiecīgajā vietā, tā iesniedz lūgumu veikt kontroli intervences aģentūrai, kuras kompetencē ir minētā glabāšanas vieta, un lūgumam pievieno piedāvājuma kopiju. Pārbaudi uz vietas veic termiņā, kuru nosaka intervences aģentūra, kas saņēmusi piedāvājumu.

21. pants

Valsts noteikumi

Vajadzības gadījumā intervences aģentūras pieņem šai regulai atbilstīgu papildu kārtību un nosacījumus attiecībā uz pārņemšanu, lai ievērotu īpašus apstākļus, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī.

22. pants

Paziņojumi par pārņemšanu Komisijai un intervences aģentūrām

1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar 24. panta nosacījumiem ne vēlāk kā katru trešdienu plkst. 14.00 (pēc Briseles laika) par iepriekšējo nedēļu paziņo šādu informāciju par katru produktu un attiecīgā gadījumā par katru produktu veidu:

a)

kopējos daudzumus, kas atbilst piedāvājumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 8. pantu;

b)

kopējos daudzumus, kas atbilst piedāvājumiem, kuri anulēti saskaņā ar 5. panta 2. punkta otro daļu;

c)

kopējos daudzumus, kas pieņemti, bet nav piegādāti 10. pantā noteiktajā termiņā;

d)

kopējos daudzumus, kas neatbilst minimālajiem raksturlielumiem, kuri noteikti pārņemšanai;

e)

kopējos pārņemtos daudzumus.

2.   Katra dalībvalsts saskaņā ar 24. panta nosacījumiem ne vēlāk kā tā mēneša beigās, kas ir nākamais pēc šīs regulas 14. panta 2. punktā minētā pārņemšanas termiņa beigām, par reģioniem, kas noteikti III pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 837/90 par statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz graudaugu ražošanu (10), paziņo vidējos rezultātus attiecībā uz īpatsvaru, mitruma saturu, bojātiem graudiem un noteikto proteīna saturu pārņemtajām cieto kviešu partijām.

3.   Informācijas apmaiņu starp intervences aģentūrām par pārbaudi, kas paredzēta 20. panta 3. punktā, veic elektroniski saskaņā ar 24. panta nosacījumiem.

23. pants

Komisijas informēšana par intervences aģentūrām un apstiprinātiem intervences centriem

1.   Dalībvalstis saskaņā ar 24. panta nosacījumiem Komisijai paziņo informāciju:

a)

par 1. pantā minētajām intervences aģentūrām; un

b)

par 2. pantā minētajiem intervences centriem un to glabāšanas telpām.

2.   Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) publicē 1. panta 2. punktā minētās intervences aģentūras.

3.   Grozījumus, kas veikti intervences centru un to glabāšanas vietu sarakstā, kurš minēts 2. punkta 3. punktā, un intervences aģentūru sarakstā, kurš minēts šā panta 2. punktā, dalībvalstīm un sabiedrībai dara zināmus ar jebkādiem piemērotiem tehniskajiem līdzekļiem, izmantojot Komisijas ieviestās informācijas sistēmas, tostarp publicējot internetā.

24. pants

Saziņai izmantojamā metode

1.   Šajā regulā paredzētos paziņojumus un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju veic elektroniski, izmantojot informācijas sistēmas, ko kompetento iestāžu rīcībā nodevusi Komisija vai dalībvalstis.

2.   Attiecīgos dokumentus sagatavo un nosūta saskaņā ar šo informācijas sistēmu noteiktajām procedūrām.

3.   Dokumentu formu un saturu nosaka, pamatojoties uz paraugiem vai metodēm, kas lietotāju rīcībā nodotas ar informācijas sistēmu starpniecību. Šos paraugus un metodes pielāgo un aktualizē atbilstoši informācijai, kas saņemta no Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas.

4.   Datus attiecībā uz paziņojumiem iekļauj un aktualizē informācijas sistēmās attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pārraudzībā un saskaņā ar šo iestāžu piešķirtajām piekļuves tiesībām.

V NODAĻA

GROZĪJUMI, ATCELŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 428/2008

Regulas (EK) Nr. 428/2008 I pielikumā svītro sleju (4.), kas attiecas uz cietajiem kviešiem.

26. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 687/2008

Regulu (EK) Nr. 687/2008 groza šādi.

1)

Regulas 1. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Regulas (EK) Nr. 1234/2007 11. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajos termiņos katrs viendabīgas partijas īpašnieks ir tiesīgs to piedāvāt maksājumu aģentūrai vai intervences aģentūrai, abi turpmāk – “intervences aģentūra”, ja minētajā partijā ir ne mazāk kā 80 tonnu mīksto kviešu, miežu, kukurūzas vai sorgo, kas novākti Kopienas teritorijā.”

2)

Regulas 4. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a)

mīkstajiem kviešiem tas ir noteikts, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 315/93, ietverot tajā Komisijas Regulas (EK) Nr. 1881/2006 (11) pielikuma 2.4. līdz 2.7. punktā noteiktās prasības attiecībā uz Fusarium toksīnu līmeni mīkstajiem kviešiem;

3)

Regulas 5. pantā svītro h) punktu.

4)

Regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“c)

proteīnu satura noteikšanu mīkstajos kviešos;”.

5)

Regulas 10. pantu groza šādi:

a)

panta c) un d) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“c)

ja šķeltu graudu procentuālais daudzums pārsniedz 3 % mīkstajiem kviešiem un miežiem un 4 % – kukurūzai un sorgo, tad par katru papildu 0,1 % piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;

d)

ja graudu piemaisījumu procentuālais daudzums pārsniedz 4 % kukurūzai un sorgo un 5 % mīkstajiem kviešiem un miežiem, tad par katru papildu 0,1 % piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;”;

b)

panta f) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“f)

ja dažādu piemaisījumu (Schwarzbesatz) procentuālais daudzums pārsniedz 0,1 % mīkstajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai un sorgo, tad par katru papildu 0,1 % piemēro samazinājumu EUR 0,1 apmērā;”;

c)

panta g) punktu svītro.

6)

Regulas I pielikuma aili “Cietie kvieši” svītro.

7)

Regulas II pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1.2. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Graudi, kurus pēc tam, kad no parauga izņemtas visas pārējās šajā pielikumā minētās sastāvdaļas, var izsijāt caur sietu ar šāda izmēra caurumiem: 2,0 mm mīkstajiem kviešiem, 2,2 mm miežiem.”;

ii)

svītro d) apakšpunkta otro daļu;

b)

pielikuma 1.3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.3.   Sadīguši graudi

Sadīguši graudi ir tie, kuru saknīte vai dīgļpumpurs ir skaidri saskatāms ar neapbruņotu aci. Tomēr, novērtējot sadīgušo graudu daudzumu paraugā, jāņem vērā parauga kopskats. Dažiem labības veidiem dīglis ir izspiedies uz āru un, graudus sakratot, paveras dīgļapvalks. Šie graudi atgādina sadīgušus graudus, taču tos nedrīkst iekļaut šajā grupā. Sadīguši graudi ir tikai tie, ar kuru dīgli ir notikušas acīm redzamas pārmaiņas, kas ļauj viegli atšķirt sadīgušus graudus no parastiem graudiem.”;

c)

pielikuma 2.1. punktu svītro.

8)

Regulas III pielikuma 1. punktu groza šādi:

a)

pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Mīkstajiem kviešiem un miežiem vidēji 250 g smagu paraugu izsijā caur diviem sietiem (caur katru sietu sijājot pusminūti), no kuriem viens ir ar 3,5 mm lieliem gareniem caurumiem, bet otrs – ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem.”;

b)

septīto daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Daļas paraugu pusminūti sijā sietā ar 2,0 mm lieliem gareniem caurumiem – attiecībā uz mīkstajiem kviešiem, 2,2 mm lieliem gareniem caurumiem – attiecībā uz miežiem. Sastāvdaļas, ko var izsijāt caur šo sietu, uzskata par šķeltiem graudiem. Sala bojātie graudi un nenogatavojušies zaļie graudi pieder pie “sažuvušo graudu” grupas.”

9)

Regulas VI pielikumu svītro.

27. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 489/2005 atceļ no 2009. gada 1. septembra.

Atsauces uz atcelto regulu tiek uzskatītas par atsaucēm uz šo regulu un jālasa saskaņā ar atbilstību tabulu, kas norādīta VI pielikumā.

28. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. jūlija attiecībā uz cietajiem kviešiem un no 2009. gada 1. septembra – attiecībā uz rīsiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 24. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 30, 31.1.2009., 1. lpp.

(3)  OV L 171, 23.6.2006., 35. lpp.

(4)  OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.

(5)  OV L 81, 30.3.2005., 26. lpp.

(6)  OV L 129, 17.5.2008., 8. lpp.

(7)  OV L 192, 19.7.2008., 20. lpp.

(8)  OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.

(9)  OV L 171, 23.6.2006., 1. lpp.

(10)  OV L 88, 3.4.1990., 1. lpp.

(11)  OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp”.


I PIELIKUMS

(12. panta 2. punkts)

A   DAĻA

1.   DEFINĪCIJA PĀRBAUDĀMO ĪPAŠĪBU APRAKSTS PAMATLABĪBAS ATZĪŠANAI PAR NEVAINOJAMAS KVALITĀTES LABĪBU

1.1.   Šķelti graudi

Visus graudus, kuru endosperma ir daļēji atsegta, uzskata par šķeltiem graudiem. Pie šīs grupas pieder arī graudi, kas bojāti kulšanas laikā, un graudi, kam atdalīts dīglis.

1.2.   Graudu piemaisījumi

a)

Sažuvuši graudi:

Graudi, kurus pēc tam, kad no parauga izņemtas visas pārējās šajā pielikumā minētās sastāvdaļas, var izsijāt caur sietu ar šāda izmēra caurumiem: cietajiem kviešiem – 1,9 mm.

“Sažuvuši graudi” nozīmē graudus, kurus pēc tam, kad visas pārējās šajā pielikumā minētās sastāvdaļas ir atdalītas, var izsijāt caur sietu ar 2,0 mm lieliem caurumiem.

Turklāt pie šīs grupas pieder arī sala bojāti un nenogatavojušies (zaļi) graudi.

b)

Citāda labība:

“Citāda labība” ir visu veidu graudi, kas nepieder pie tām graudaugu sugām, no kurām ņemti paraugi.

c)

Kaitēkļu bojāti graudi:

Kaitēkļu bojāti graudi ir apgrauzti graudi. Pie šīs grupas pieder arī graudi ar kukaiņu veidotām ejām tajos.

d)

Graudi ar iekrāsojušos dīgļaizmetni, plankumaini graudi, ar fuzariozi inficēti graudi:

Graudi ar iekrāsojušos dīgļaizmetni ir tie, kuru apvalka krāsa ir no brūnas līdz melni brūnai, bet kuru dīglis ir parastas krāsas un nedīgst.

Cietajiem kviešiem:

graudus, kuru krāsa, izņemot dīgļa krāsu, ir mainījusies uz brūnu vai melni brūnu, uzskata par plankumainiem graudiem,

ar fuzariozi inficēti graudi ir graudi, kuru augļapvalkā ir Fusarium ģints sēnīšu micēlijs; šādi graudi izskatās nedaudz sažuvuši, sačokurojušies, un uz tiem ir izkaisīti sārti vai balti izkliedēti plankumi ar neskaidru robežlīniju.

e)

Graudi, kas pārkarsēti kaltēšanas laikā, ir tie, kam manāmas ārēja apdeguma pazīmes, bet kas nav bojāti.

1.3.   Sadīguši graudi

Sadīguši graudi ir tie, kuru dīgļsakne vai dīgļstumbrs ir skaidri saskatāms ar neapbruņotu aci. Tomēr, novērtējot sadīgušo graudu daudzumu paraugā, jāņem vērā parauga kopskats. Dažiem labības veidiem, piemēram, cietajiem kviešiem, dīglis ir izspiedies uz āru un, graudus sakratot, paveras dīgļapvalks. Šie graudi atgādina sadīgušus graudus, taču tos nedrīkst iekļaut šajā grupā. Sadīguši graudi ir tikai tie, ar kuru dīgli ir notikušas acīm redzamas pārmaiņas, kas ļauj viegli atšķirt sadīgušus graudus no parastiem graudiem.

1.4.   Dažādi piemaisījumi (Schwarzbesatz)

Pamatlabības graudus un citas labības graudus, kas ir bojāti, kam ir melnie graudi vai puve, klasificē kā “dažādus piemaisījumus” arī tad, ja tiem ir citā kategorijā ietilpstoši bojājumi.

a)

Svešas izcelsmes sēklas:

“Svešas izcelsmes sēklas” ir kultivētu vai nekultivētu to augu sēklas, kas nav labība. Tās ietver sēklas, kuras nav vērts izlasīt, sēklas, kas der lopbarībai, un kaitīgas sēklas.

“Kaitīgas sēklas” nozīmē sēklas, kas ir toksiskas cilvēkam un dzīvniekiem, sēklas, kas kavē vai sarežģī labības attīrīšanu un malšanu, un sēklas, kas ietekmē labības pārstrādes produktu kvalitāti.

b)

Bojāti graudi:

“Bojāti graudi” ir tie, kas padarīti nederīgi pārtikai, un attiecībā uz lopbarības graudiem – nederīgi izbarošanai lopiem pūšanas, miltrasas un bakteriālu vai citu iemeslu dēļ.

Bojāti graudi ir arī tādi graudi, kas bojāti, tos pēkšņi sakarsējot vai pārkarsējot kaltēšanas laikā; šie “pārkarsētie” vai “melnplaukas” graudi ir pilnībā nobrieduši graudi, kuru apvalka krāsa ir no pelēkbrūnas līdz melnai, bet kodola krāsa šķērsgriezumā – no dzeltenpelēkas līdz melni brūnai.

Graudus, kas cietuši no kviešu vārpu pangodiņa, uzskata par bojātiem graudiem tikai tad, ja vairāk nekā puse no grauda virsmas sekundāra kriptogamiska bojājuma rezultātā ir iekrāsojusies no pelēkas līdz melnai. Ja krāsas maiņa skārusi mazāk nekā pusi grauda virsmas, tos klasificē kā kaitēkļu bojātus graudus.

c)

Svešas izcelsmes sastāvdaļas:

Tās labības parauga sastāvdaļas, kas paliek sietā ar 3,5 mm lieliem caurumiem (izņemot citu labību graudus un sevišķi lielus pamatlabības graudus), un tās, ko var izsijāt caur sietu ar 1,0 mm lieliem caurumiem, uzskata par svešas izcelsmes sastāvdaļām. Svešas izcelsmes sastāvdaļas ir arī akmentiņi, smilts, salmu daļiņas un citi paraugā esoši piemaisījumi, ko var izsijāt caur sietu ar 3,5 mm lieliem caurumiem un kas paliek sietā ar 1,0 mm lieliem caurumiem.

d)

Sēnalas

e)

Melnie graudi

f)

Puvuši graudi

g)

Beigti kukaiņi un kukaiņu atliekas.

1.5.   Dzīvi kaitēkļi

1.6.   Graudi, kam zudusi stiklainība

Cieto kviešu graudi, kam zudusi stiklainība, ir graudi, kuru sēklas baltumam vairs nepiemīt viendabīga stiklainība.

1.7.   Labības graudu krāsa

Labības graudu krāsa ir attiecīgajai labībai piemītošā krāsa, kad graudi visos to attīstības posmos ir bez smakas un tajos nav dzīvu kaitēkļu (tostarp ērču).

1.8.   Kontaminanti

Kontaminantu, tostarp radioaktivitātes, pieļaujamo daudzumu, kas noteikts ar Kopienas tiesību aktiem, nedrīkst pārsniegt līmeņus, kādi noteikti, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 315/93, tostarp prasības, kas ietvertas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1881/2006 (1) pielikumā.

2.   ĪPAŠIE FAKTORI, KAS JĀŅEM VĒRĀ CIETO KVIEŠU PIEMAISĪJUMU DEFINĒŠANAI

“Graudu piemaisījumi” nozīmē sažuvušus graudus, citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus, graudus ar iekrāsojušos dīgļaizmetni, ar fuzariozi inficētos vai plankumainos graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.

Dažādi piemaisījumi nozīmē svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus, svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas, melnos graudus, puvušus graudus, beigtus kukaiņus un kukaiņu daļas.

B   DAĻA

Cieto kviešu minimālie kvalitātes kritēriji

A.

Pieļaujamais mitruma līmenis

14,5 %

B.

Maksimālais daudzums elementu, kas nav nevainojamas kvalitātes pamatlabība (%)

12 %

1.

Šķelti graudi

6 %

2.

Graudu piemaisījumi (citi, izņemot 3. punktā minētos),

5 %

tostarp:

 

a)

sažuvuši graudi

 

b)

citāda labība

3 %

c)

kaitēkļu bojāti graudi

 

d)

graudi ar iekrāsojušos dīgļaizmetni

 

e)

kaltēšanas laikā pārkarsēti graudi

0,50 %

3.

Plankumaini graudi un/vai ar fuzariozi inficēti graudi,

5 %

tostarp:

 

— ar fuzariozi inficēti graudi

1,5 %

4.

Sadīguši graudi

4 %

5.

Dažādi piemaisījumi (Schwarzbesatz),

3 %

tostarp:

 

a)

svešas izcelsmes sēklas

 

— kaitīgie graudi

0,10 %

— citi

 

b)

bojāti graudi

 

— graudi, kas bojāti, tos pēkšņi sakarsējot vai pārkarsējot kaltēšanas laikā

0,05 %

— citi

 

c)

svešas izcelsmes sastāvdaļas

 

d)

sēnalas

 

e)

melnie graudi

0,05 %

f)

puvuši graudi

 

g)

beigti kukaiņi un kukaiņu atliekas

 

C.

To graudu maksimālais procentuālais daudzums, kuri pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklainību

27 %

D.

Pieļaujamais tanīna daudzums (2)

E.

Minimālais īpatnējais svars (kg/hl)

78

F.

Minimālais proteīnu līmenis (2)

11,5 %

G.

Hagberga krišanas skaitlis (sekundēs)

220

H.

Zeleny indeksa minimālā vērtība (ml)

:

nepiemēro.


(1)  OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.

(2)  % no sausnas.


II PIELIKUMS

(13. panta 3. punkts)

A   DAĻA

1.   STANDARTMETODE, LAI NOTEIKTU SASTĀVDAĻAS, KAS NEPIEDER PIE NEVAINOJAMAS KVALITĀTES PAMATLABĪBAS

Standartmetodi, lai noteiktu sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes pamatabības, izklāstīta turpmāk.

1.1.   Cietajiem kviešiem vidēji 250 g smagu paraugu izsijā caur diviem sietiem, caur katru sietu sijājot pusminūti; viens no sietiem ir ar 3,5 mm lieliem gareniem caurumiem, bet otrs – ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem.

Lai nodrošinātu vienlaidus sijāšanu, ieteicams izmantot automātisku sijāšanas ierīci, piemēram, vibrējošu galdu, kam piestiprināti sieti.

Sastāvdaļas, kas palikušas sietā ar 3,5 mm lieliem gareniem caurumiem, un sastāvdaļas, kas izsijātas caur sietu ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem, nosver kopā un uzskata par svešas izcelsmes sastāvdaļām. Ja sastāvdaļas, kas palikušas sietā ar 3,5 mm gareniem caurumiem, ietver tādas daļas, kas pieder pie “citas labības” grupas, vai sevišķi lielus pamatlabības graudus, tad šīs daļas vai graudus ievieto atpakaļ izsijātajā paraugā. Sijāšanas gaitā rūpīgi jāseko, vai sietā ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem nav manāmi dzīvi kaitēkļi.

No izsijātā parauga ar separatoru ņem 50 līdz 100 g lielu paraugu. Šis daļas paraugs jānosver.

Daļas paraugu izlīdzina uz galda un ar knaiblītēm vai raga lāpstiņu izņem šķeltos graudus, citu labību, sadīgušos graudus, kaitēkļu bojātos graudus, sala bojātos graudus, graudus ar iekrāsojušos dīgļaizmetni, raibos graudus, svešas izcelsmes sēklas, melnos graudus, bojātos graudus, puvušos graudus, pelavas un dzīvus kaitēkļus, kā arī beigtus kukaiņus.

Ja daļas paraugā ir graudi vēl aizvien graudu apvalkos, tad tie jāattīra ar rokām, un šādi iegūtos apvalkus uzskata par pelavām. Akmentiņus, smilti un salmu gabaliņus uzskata par svešas izcelsmes sastāvdaļām.

Daļas paraugu pusminūti sijā sietā ar 1,9 mm lieliem gareniem caurumiem – attiecībā uz cietajiem kviešiem. Sastāvdaļas, ko var izsijāt caur šo sietu, uzskata par sažuvušiem graudiem. Sala bojātie graudi un nenogatavojušies zaļie graudi pieder pie “sažuvušo graudu” grupas.

1.2.   Sastāvdaļu grupas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes pamatlabības un kas noteiktas saskaņā ar 1. punktā minētajām metodēm, jāsver ļoti rūpīgi ar precizitāti līdz 0,01 g un jāaprēķina procentuāli no vidējā parauga. Datus analīzes slēdzienā raksta ar precizitāti līdz 0,1 %. Jāpārbauda dzīvu kaitēkļu esība.

Parasti katram paraugam jāveic divas analīzes. Tās nedrīkst atšķirties par vairāk kā 10 % attiecībā uz iepriekš minēto sastāvdaļu kopējo daudzumu.

1.3.   Aparatūra, kas jāizmanto 1. un 2. punktā minēto darbību veikšanai, ir šāda:

a)

paraugu separators, piemēram, koniska vai gropēta ierīce;

b)

analītiskie vai laboratorijas svari;

c)

sieti ar 1,0 mm, 1,8 mm, 1,9 mm, 2,0 mm, 2,2 mm un 3,5 mm lieliem gareniem caurumiem un sieti ar 1,8 mm un 4,5 mm lieliem apaļiem caurumiem. Sieti var būt piestiprināti pie vibrējoša galda.

B   DAĻA

2.   STANDARTMETODE MITRUMA SATURA NOTEIKŠANAI

Standartmetode mitruma noteikšanai cieto kviešu graudos ir izklāstīta turpmāk. Tomēr dalībvalstis var lietot arī citas metodes, kuru pamatā ir izklāstītais princips, ISO 712:1998 metodi vai metodi, kuras pamatā ir infrasarkano staru tehnoloģija. Strīda gadījumā ņem vērā tikai tos rezultātus, kas iegūti ar II pielikuma B daļā izklāstīto metodi.

2.1.   Princips

Produktu kaltē 130 līdz 133 °C temperatūrā normālā atmosfēras spiedienā daļiņu lielumam piemērotu laika posmu.

2.2.   Piemērošanas joma

Šī kaltēšanas metode attiecas uz labību, kas sasmalcināta tiktāl, ka vismaz 50 % daļiņu var izsijāt caur sietu ar 0,5 mm lieliem apaļiem caurumiem un ka ne vairāk kā 10 % daļiņu paliek sietā ar 1,0 mm lieliem apaļiem caurumiem. Šo metodi piemēro arī miltiem.

2.3.   Aparatūra

Analītiskie svari

Smalcinātājs, kas izgatavots no mitrumu neabsorbējoša materiāla, ir viegli tīrāms, nodrošina ātru un vienmērīgu smalcināšanu, pārmērīgi nesakarstot, līdz minimumam samazina saskari ar gaisu ārpusē un atbilst 2. punktā minētajām prasībām (piemēram, noņemams smalcināšanas elements).

Nerūsoša metāla vai stikla uztvērējs, kas aprīkots ar pietiekami cieši piegulošu vāku; uz darba virsmas viena kvadrātcentimetra var izlīdzināt 0,3 g analizējamā parauga.

Elektrisks izotermiskais žāvēšanas skapis, kas noregulēts uz 130–133 °C temperatūru (1) un kas aprīkots ar pietiekami labu ventilāciju (2).

Desikators ar biezu, caurumotu metāla (vai porcelāna, ja nav metāla) pamatni un piemērotu desikantu.

2.4.   Procedūra

Kaltēšana

Iepriekš nosvērtā uztvērējā ar precizitāti līdz 1 mg iesver nedaudz vairāk kā 5 g sasmalcinātas sīkgraudu labības vai 8 g sasmalcinātas kukurūzas. Uztvērēju ievieto žāvēšanas skapī, kas noregulēts no 130 līdz 133 °C temperatūrai. Lai novērstu temperatūras nokrišanos zemāk par pieļaujamo, uztvērēju ievietošanu veic iespējami īsākā laika sprīdī. Sīkgraudu labības paraugu atstāj kaltēties divas stundas, bet kukurūzas graudu paraugu – četras stundas, skaitot no brīža, kad žāvēšanas skapī atkal sasniegusi 130–133 °C temperatūru. Uztvērēju izņem no žāvēšanas skapja, ātri uzliek vāku, 30 līdz 45 minūtes atstāj desikatorā un nosver (līdz precizitātei aptuveni 1 mg).

2.5.   Aprēķina metode un formulas

E

=

analizējamā parauga sākotnējā masa gramos

M

=

analizējamā parauga masa gramos pēc parauga sagatavošanas

M′

=

analizējamā parauga masa gramos pēc parauga sasmalcināšanas

m

=

izkaltētā analizējamā parauga masa gramos

Mitruma saturs, izteikts procentos no produkta daudzuma, ir vienāds ar:

(E – m) × 100/E – bez iepriekšējas parauga sagatavošanas,

[(M′ – m)M/M′ + E – M] × 100/E = 100 (1 – Mm/EM′) – ar iepriekšēju parauga sagatavošanu.

Analīzes jāatkārto vismaz divas reizes.

2.6.   Atkārtošana

Atšķirība starp vērtībām, kas iegūtas divās vienlaicīgi vai ar niecīgu laika atstarpi veiktās analīzēs, ko veicis viens un tas pats laborants, nepārsniedz 0,15 g mitruma uz 100 g parauga. Ja tas pārsniedz, analīzes jāatkārto.

C   DAĻA

3.   STANDARTMETODE STIKLAINĪBAS ZUDUMA PAKĀPES NOTEIKŠANAI

Standartmetode stiklainības zuduma pakāpes noteikšanai cieto kviešu graudos ir izklāstīta turpmāk.

3.1.   Princips

Lai noteiktu to graudu procentuālo daudzumu, kas pilnīgi vai daļēji zaudējuši stiklainību, izmanto tikai daļu parauga. Graudus pārgriež ar Pola graudu smalcinātāju vai ar tam pielīdzināmu instrumentu.

3.2.   Ierīces un aparatūra

Pola graudu smalcinātājs vai tam pielīdzināms instruments,

knaiblītes, skalpelis,

paplāte vai bļoda.

3.3.   Procedūra

a)

Noteikšanu veic 100 g paraugam pēc tam, kad atdalītas visas sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes pamatlabības.

b)

Paraugu vienmērīgi izlīdzina uz paplātes.

c)

Paplāti ievieto graudu smalcinātājā un uz režģa izlīdzina sauju graudu. Stingri uzsit, lai pārliecinātos, ka katrā iedobē ir tikai viens grauds. Nolaiž zemāk aparāta kustīgo daļu, lai graudi neizkustētos no vietas, un pārgriež tos.

d)

Sagatavo tik daudz paplāšu, lai tiktu pārgriezti vismaz 600 graudi.

e)

Saskaita tos graudus, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklainību.

f)

Aprēķina to graudu procentuālo daudzumu, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklainību.

3.4.   Rezultātu izteikšana

I

=

to sastāvdaļu masa gramos, kuras nepieder pie nevainojamas kvalitātes pamatlabības

M

=

to iztīrīto analizējamo graudu procentuālais daudzums, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklainību

3.5.   Rezultāts

Analizējamā paraugā to graudu procentuālais daudzums, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklainību, ir vienāds ar

[M × (100 – I)]/100 = …

D   DAĻA

4.   CITAS METODES, KO LIETO CIETO KVIEŠU GRAUDU KVALITĀTES NOTEIŠANAI

4.1.   Standartmetodi Hagberga krišanas skaitļa noteikšanai (amilāzes aktivitātes tests) nosaka saskaņā ar ISO 3093:2004 metodi.

4.2.   Standartmetode īpatnējā svara noteikšanai ir ISO 7971/2:1995 metode.

4.3.   Paraugu ņemšanas metodes un analīzes standartmetodes mikotoksīnu līmeņa noteikšanai ir izklāstītas Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikumā un noteiktas Komisijas Regulas (EK) Nr. 401/2006 (3) I un II pielikumā.


(1)  Gaisa temperatūra žāvēšanas skapja iekšienē.

(2)  Žāvēšanas skapja jaudai vajadzētu būt tādai, lai, iekārtu noregulējot uz 130 līdz 133 °C temperatūru un tajā vienlaicīgai kaltēšanai ievietojot maksimālo skaitu analizējamo paraugu, šo temperatūru varētu atkal sasniegt ātrāk nekā 45 minūtēs. Ventilācijai jābūt tādai, lai, divas stundas kaltējot sīkgraudu labību (mīkstos kviešus, cietos kviešus, miežus un sorgo) un četras stundas kaltējot kukurūzu, maksimāla žāvēšanas skapja piepildījuma gadījumā ar visiem analizējamiem sīko graudu vai attiecīgi kukurūzas paraugiem iegūtie rezultāti atšķirtos mazāk nekā par 0,15 % no rezultātiem, kas iegūti, trīs stundas kaltējot sīkgraudu labību un piecas stundas kaltējot kukurūzu.

(3)  OV L 70, 9.3.2006., 12. lpp.


III PIELIKUMS

(15 panta 2. punkta a) apakšpunkts)

A DAĻA

RĪSU PĀRSTRĀDES PAMATIZNĀKUMS

Laba, atbilstīga un tirgus prasībām piemērota kvalitāte rīsu graudiem ir tad, ja to iznākums pēc pārstrādes nav mazāks par pieciem punktiem salīdzinājumā ar turpmāk norādīto pamatiznākumu.

Šķirnes apzīmējums

Veselo graudu iznākums

(%)

Kopējais iznākums

(%)

Argo, Selenio, Couachi

66

73

Alpe, Arco, Balilla, Balilla GG, Balilla Sollana, Bomba, Bombon, Colina, Elio, Flipper, Frances, Lido, Riso, Matusaka, Monticili, Pegonil, Sara, Strella, Thainato, Thaiperla, Ticinese, Veta, Leda, Mareny, Clot, Albada, Guadiamar

65

73

Ispaniki A, Makedonia

64

73

Bravo, Europa, Loto, Riva, Rosa Marchetti, Savio, Veneria

63

72

Tolima

63

71

Inca

63

70

Alfa, Ariete, Bahia, Carola, Cigalon, Corallo, Cripto, Cristal, Drago, Eolo, Girona, Gladio, Graldo, Indio, Italico, Jucar, Koral, Lago, Lemont, Mercurio, Miara, Molo, Navile, Niva, Onda, Padano, Panda, Pierina, Marchetti, Ribe, Ringo, Rio, S. Andrea, Saturno, Senia, Sequial, Smeraldo, Star, Stirpe, Vela, Vitro, Calca, Dion, Zeus

62

72

Strymonas

62

71

Anseatico, Baldo, Belgioioso, Betis, Euribe, Italpatna, Marathon, Redi, Ribello, Rizzotto, Rocca, Roma, Romanico, Romeo, Tebre, Volano

61

72

Bonnet Bell, Rita, Silla, Thaibonnet, L 202, Puntal

60

72

Evropi, Melas

60

70

Arborio, Blue Belle, Blue Belle “E”, Blue Bonnet, Calendal, Razza 82, Rea

58

72

Maratelli, Precoce Rossi

58

70

Carnaroli, Elba, Vialone Nano

57

72

Axios

57

67

Roxani

57

66

Pygmalion

52

71

Nenosauktas šķirnes

64

72

B DAĻA

BOJĀTO RĪSU GRAUDU MAKSIMĀLAIS PROCENTUĀLAIS DAUDZUMS

Laba, atbilstīga un tirgus prasībām piemērota kvalitāte rīsu graudiem ir tad, ja dažādu piemaisījumu procentuālais daudzums, citu šķirņu rīsu graudu procentuālais daudzums un tādu nevainojamas kvalitātes graudu procentuālais daudzums, kas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 III pielikumā noteiktajai standarta kvalitātei, nepārsniedz maksimālos procentuālos daudzumus, kas norādīti katram rīsu veidam turpmāk.

“Dažādi piemaisījumi” ir citi svešas izcelsmes piemaisījumi, izņemot rīsus.

Graudu bojājumu vai piemaisījuma veids

Apaļgraudu rīsi

KN kods 1006 10 92

Vidējgraudu un garengraudu A tipa rīsi

KN kods 1006 10 94 un 1006 10 96

Garengraudu B tipa rīsi

KN kods 1006 10 98

Krītaini graudi

6

4

4

Sarkansvītroti graudi

10

5

5

Iekrāsoti un plankumaini graudi

4

2,75

2,75

Dzintarkrāsas graudi

1

0,50

0,50

Dzelteni graudi

0,175

0,175

0,175

Dažādi piemaisījumi

1

1

1

Citu šķirņu rīsu graudi

5

5

5


IV PIELIKUMS

(19. panta 1. punkts)

CENU PAAUGSTINĀJUMI UN SAMAZINĀJUMI ATTIECĪBĀ UZ CIETAJIEM KVIEŠIEM

Cenu paaugstinājumus un samazinājumus attiecībā uz cietajiem kviešiem piemēro to kombinācijā, kā noteikts turpmāk:

a)

ja intervencei piedāvāto cieto kviešu mitruma saturs ir zemāks par 14 %, piemēro cenu paaugstinājumus, kas norādīti turpmāk ievietotajā I tabulā:

I.   tabula

Cenu paaugstinājumi par cieto kviešu mitruma saturu

Mitruma saturs

(%)

Cenu paaugstinājums

(EUR/t)

13,4

0,1

13,3

0,2

13,2

0,3

13,1

0,4

13,0

0,5

12,9

0,6

12,8

0,7

12,7

0,8

12,6

0,9

12,5

1,0

12,4

1,1

12,3

1,2

12,2

1,3

12,1

1,4

12,0

1,5

11,9

1,6

11,8

1,7

11,7

1,8

11,6

1,9

11,5

2,0

11,4

2,1

11,3

2,2

11,2

2,3

11,1

2,4

11,0

2,5

10,9

2,6

10,8

2,7

10,7

2,8

10,6

2,9

10,5

3,0

10,4

3,1

10,3

3,2

10,2

3,3

10,1

3,4

10,0

3,5

b)

ja mitruma saturs pārsniedz 14 %, piemēro turpmāk ievietotajā II tabulā norādītos cenu samazinājumus:

II.   tabula

Cenu samazinājumi par cieto kviešu mitruma saturu

Mitruma saturs

(%)

Cenu samazinājums

(EUR/t)

14,5

1,0

14,4

0,8

14,3

0,6

14,2

0,4

14,1

0,2

c)

ja sadīgušu šķeltu graudu procentuālais daudzums cietajiem kviešiem pārsniedz 3 %, tad par katru papildu 0,1 % piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;

d)

ja graudu piemaisījumu procentuālais daudzums cietajiem kviešiem pārsniedz 2 %, tad par katru papildu 0,1 % piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;

e)

ja sadīgušu graudu procentuālais daudzums pārsniedz 2,5 %, tad par katru papildu 0,1 % piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;

f)

ja dažādu piemaisījumu (Schwarzbesatz) procentuālais daudzums cietajiem kviešiem pārsniedz 0,5 %, tad par katru papildu 0,1 % piemēro samazinājumu EUR 0,1 apmērā;

g)

ja stiklainību zaudējušo graudu procentuālais daudzums cietajiem kviešiem pārsniedz 20 %, tad par katru papildu 1 % vai 1 % daļu piemēro samazinājumu EUR 0,2 apmērā.


V PIELIKUMS

(19.panta 1.punkts)

CENU PAAUGSTINĀJUMI UN SAMAZINĀJUMI ATTIECĪBĀ UZ RĪSIEM

1.

Intervencei piedāvātu nelobītu rīsu intervences cenai piemēro cenu paaugstinājumus un samazinājumus, intervences cenu reizinot ar to procentos izteikto samazinājumu un paaugstinājumu summu, kuri noteikti šādi:

a)

ja iznākums pēc pārstrādes atšķiras no pārstrādes pamatiznākuma attiecīgajai šķirnei, kas paredzēta šīs regulas III pielikuma A daļā, par katras šķirnes rīsiem piemērojamie paaugstinājumi un samazinājumi ir noteikti turpmāk ievietotajā I tabulā:

1.   tabula

Cenu paaugstinājumi un samazinājumi attiecībā uz rīsu iznākumu pēc pārstrādes

Nelobīto slīpēto rīsu veselo graudu iznākums

Palielinājumi un samazinājumi par iznākuma procentu

Lielāks par pamatiznākumu

Paaugstinājums 0,75 % apmērā

Mazāks par pamatiznākumu

Samazinājums 1 % apmērā


Nelobīto slīpēto rīsu kopējais iznākums

Palielinājumi un samazinājumi par iznākuma procentu

Lielāks par pamatiznākumu

Paaugstinājums 0,60 % apmērā

Mazāks par pamatiznākumu

Samazinājums 0,80 % apmērā

b)

ja graudu bojājumi nelobītiem rīsiem pārsniedz pielaides, kas atļautas standarta kvalitātes nelobītiem rīsiem, piemērojamais intervences cenas samazinājums procentos katram rīsu veidam ir noteikts turpmāk ievietotajā II tabulā:

2.   tabula

Cenu samazinājumi attiecībā uz bojātiem rīsu graudiem

Graudu bojājumu veids

Bojāto graudu procentuālais daudzums, par kādu piemēro intervences cenas pazeminājumu

Samazinājums procentos (1), ko piemēro par katru papildu novirzi salīdzinājumā ar zemāko robežu

Apaļgraudu rīsi

KN kods 1006 10 92

Vidējgraudu un garengraudu A tipa rīsi

KN kods 1006 10 94 un 1006 10 96

Garengraudu B tipa rīsi

KN kods 1006 10 98

Krītaini graudi

No 2 līdz 6 %

No 2 līdz 4 %

No 1,5 līdz 4 %

1 % par katru 0,5 % lielu papildu novirzi

Sarkansvītroti graudi

No 1 līdz 10 %

No 1 līdz 5 %

No 1 līdz 5 %

1 % par katru 1 % lielu papildu novirzi

Iekrāsoti un plankumaini graudi

No 0,50 līdz 4 %

No 0,50 līdz 2,75 %

No 0,50 līdz 2,75 %

0,8 % par katru 0,25 % lielu papildu novirzi

Dzintarkrāsas graudi

No 0,05 līdz 1 %

No 0,05 līdz 0,50 %

No 0,05 līdz 0,50 %

1,25 % par katru 0,25 % lielu papildu novirzi

Dzelteni graudi

No 0,02 līdz 0,175 %

No 0,02 līdz 0,175 %

No 0,02 līdz 0,175 %

6 % par katru 0,125 % lielu papildu novirzi

c)

ja nelobītu rīsu mitruma saturs pārsniedz 13 %, intervences cenas samazinājums procentos atbilst starpībai starp intervencei piedāvāto nelobīto rīsu mitruma saturu procentos, kas aprēķināts ar vienu zīmi aiz komata, un 13 %;

d)

ja nelobīti rīsi satur vairāk nekā 0,1 % dažādu piemaisījumu, šos rīsus iepērk ar intervences cenas samazinājumu 0,02 % apmērā par katru papildu 0,01 % novirzi;

e)

ja kādu noteiktas šķirnes nelobītu rīsu partiju piedāvā intervencei un ja šajā partijā citu šķirņu rīsu graudu daudzums pārsniedz 3 %, šo partiju iepērk ar intervences cenas samazinājumu 0,1 % apmērā par katru papildu 0,1 % novirzi.

2.

Pielikuma 1. punktā minētos paaugstinājumus un pazeminājumus nosaka par piedāvāto partiju, pamatojoties uz vidējo svērto, kas iegūts, veicot 16. pantā definēto reprezentatīvo paraugu analīzes.


(1)  Bojāto graudu daudzuma novirzi no pieļaujamās normas aprēķina līdz procenta simtdaļas precizitātei.


VI PIELIKUMS

(27. panta otrā daļa)

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 489/2005

Šī regula

1. pants

2. panta 1. punkts

4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

2. panta 2. punkts

3. panta 1. punkts

15. panta 1. punkts

3. panta 2. punkts

15. panta 2. punkts

3. panta 3. punkts

III pielikuma B daļa

4. pants

V pielikums

5. pants

6. panta 1. punkta pirmā daļa

4. panta 1. punkts

6. panta 1. punkta otrā daļa

6. panta 2. un 3. punkts

4. panta 2. punkta a) apakšpunkts

6. panta 4. punkts

4. panta 3. punkts

6. panta 5. punkts

5. panta 1. punkts

7. pants

8. panta 1. un 2. punkts

11. panta 1. punkts

8. panta 3. punkts

9. panta 1. punkts

10. panta 1. punkta pirmā daļa

9. panta 2. punkta pirmā daļa

10. panta 2. punkts

9. panta 2. punkta otrā daļa

9. panta 3. punkts

10. panta 3. punkts

10. panta 1. punkts

17. panta 1. punkts

10. panta 2. punkts

10. panta 4. punkta pirmā daļa

10. panta 3. punkts

10. panta 4. punkta otrā daļa

11. pants

12. panta 1. un 2. punkts

16. panta 1. un 2. punkts

12. panta 3. punkts

13. panta 1. punkta pirmā daļa

14. pants

13. panta 1. punkta otrā daļa

16. panta 4. punkts

13. panta 2. punkts

16. panta 5. punkts

14. pants

18. pants

15. panta 1. punkta pirmā daļa

19. panta 1. punkta pirmā daļa

15. panta 1. punkta otrā daļa

15. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa

19. panta 2. punkts

15. panta 2. punkta trešā daļa

19. panta 2. punkta trešā daļa

16. pants

17. pants

16. panta 3. punkts

18. pants

21. pants

I pielikums

II pielikuma A daļa

III pielikuma A daļa

II pielikuma B daļa

V pielikums

III pielikums

III pielikuma B daļa

IV pielikums

V pielikums

V pielikums

VI pielikums


25.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/47


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 671/2009

(2009. gada 24. jūlijs),

ar ko atklāj eksporta licenču piešķiršanas procedūru attiecībā uz sieru, kurš atbilstīgi dažām VVTT kvotām 2010. gadā eksportējams uz Amerikas Savienotajām Valstīm

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 171. panta 1. punktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi III nodaļas 2. iedaļai Komisijas 2006. gada 17. augusta Regulā (EK) Nr. 1282/2006, ar ko nosaka īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām (2), eksporta licences sieram, ko eksportē uz Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstīgi daudzpusējās tirdzniecības sarunās noslēgtajos nolīgumos paredzētajām kvotām, var piešķirt saskaņā ar īpašo procedūru, ar kuru var izraudzīties vēlamos importētājus ASV.

(2)

Šāda procedūra jāatklāj 2010. gada eksportam, un jānosaka ar to saistītie papildu noteikumi.

(3)

Importa pārvaldībai ASV kompetentās iestādes nošķir papildu kvotas, kas Eiropas Kopienai piešķirtas saskaņā ar Urugvajas sarunu kārtu, un kvotas, kuras piešķirtas Tokijas sarunu kārtā. Eksporta licences jāpiešķir, ņemot vērā šo produktu atbilstību attiecīgajai ASV kvotai, kura aprakstīta Amerikas Savienoto Valstu Saskaņoto tarifu plānā.

(4)

Lai eksportētu maksimālu daudzumu atbilstīgi kvotām, par kurām ir mērena interese, jāatļauj visu kvotas daudzumu aptveroši pieteikumi.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta licences produktiem, kuru KN kods ir 0406 un kuri uzskaitīti šīs regulas I pielikumā kā produkti, kas eksportējami uz Amerikas Savienotajām Valstīm 2010. gadā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1282/2006 23. pantā minētajām kvotām, izdod saskaņā ar minētās regulas III nodaļas 2. iedaļu un šīs regulas noteikumiem.

2. pants

1.   Pieteikumus Regulas (EK) Nr. 1282/2006 24. panta minētajām licencēm (turpmāk tekstā – “pieteikumi”) iesniedz kompetentajām iestādēm vēlākais no 2009. gada 1. līdz 10. septembrim.

2.   Pieteikumus nepieņem, ja tajos nav ietverta visa informācija, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1282/2006 24. pantā, un ja nav pievienoti tajā minētie dokumenti.

Ja vienai un tai pašai produktu grupai, kas minēta I pielikuma 2. slejā, paredzētais daudzums ir sadalīts Urugvajas sarunu kārtas kvotā un Tokijas sarunu kārtas kvotā, licences pieteikumi var attiekties tikai uz vienu no šīm kvotām un tajos attiecīgajai kvotai jābūt norādītai, precizējot minētā pielikuma 3. slejā norādītās kvotas un grupas identifikāciju.

Regulas (EK) Nr. 1282/2006 24. pantā minēto informāciju iesniedz atbilstīgi šīs regulas II pielikumā iekļautajam paraugam.

3.   Attiecībā uz I pielikuma 3. slejā ar “Tokija-22”, “Urugvaja-22”, “Tokija-25” un “Urugvaja-25” apzīmētajām kvotām pieteikums ir vismaz par 10 tonnām un nepārsniedz attiecīgās kvotas pieejamo daudzumu, kas norādīts minētā pielikuma 4. slejā.

Attiecībā uz citām I pielikumā 3. slejā norādītajām kvotām pieteikums ir vismaz par 10 tonnām un nepārsniedz 40 % no attiecīgo kvotu pieejamā daudzuma, kas norādīts minētā pielikuma 4. slejā.

4.   Pieteikumus pieņem tikai tad, ja pieteikuma iesniedzēji rakstveidā apliecina, ka nav iesnieguši citus pieteikumus attiecībā uz to pašu produktu grupu, to pašu kvotu un ka viņi apņemas to nedarīt.

Ja pretendents iesniedz vairākus pieteikumus attiecībā uz to pašu produktu grupu un to pašu kvotu vienā vai vairākās dalībvalstīs, visus pretendenta pieteikumus uzskata par nederīgiem.

3. pants

1.   Dalībvalstis piecu darbdienu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām paziņo Komisijai par katrā produktu grupā iesniegtajiem pieteikumiem un vajadzības gadījumā arī par I pielikumā norādītajām kvotām.

Visus paziņojumus, tostarp nulles paziņojumus, izdara, aizpildot III pielikumā iekļauto paraugveidlapu un nosūtot to pa faksu vai pa e-pastu.

2.   Paziņojumā par katru grupu un vajadzības gadījumā par katru kvotu ir:

a)

pieteikuma iesniedzēju saraksts;

b)

daudzumi, uz ko pieteicies katrs pieteikuma iesniedzējs un kas sadalīti pēc piena produktu kombinētās nomenklatūras kodiem un pēc to koda atbilstīgi Amerikas Savienoto Valstu Saskaņoto tarifu plānam (2009. gads);

c)

pieteikuma iesniedzēja izraudzītā importētāja nosaukums un adrese.

4. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1282/2006 25. pantu Komisija tūlīt paredz licenču piešķiršanu un par to nekavējoties informē dalībvalstis vēlākais līdz 2009. gada 31. oktobrim.

Dalībvalstis piecu darbdienu laikā pēc tam, kad ir publicēti katrai grupai un vajadzības gadījumā katrai kvotai noteiktie piešķīruma koeficienti, paziņo Komisijai daudzumus, kas piešķirti katram pieteikuma iesniedzējam atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1282/2006 25. pantam.

Šo paziņojumu izdara, aizpildot šīs regulas IV pielikumā iekļauto paraugveidlapu un nosūtot to pa faksu vai e-pastu.

5. pants

Pirms licenču izdošanas vēlākais līdz 2009. gada 15. decembrim dalībvalstis pārbauda informāciju, kas paziņota saskaņā ar šīs regulas 3. pantu un Regulas (EK) Nr. 1282/2006 24. pantu.

Ja atklāj, ka uzņēmējs, kam izsniegta licence, sniedzis nepareizu informāciju, licenci anulē un drošības naudu neatmaksā. Dalībvalstis par to nekavējoties paziņo Komisijai.

6. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 24. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 234, 29.8.2006., 4. lpp.


I PIELIKUMS

Sieri, kurus atbilstīgi dažām VVTT kvotām 2010. gadā paredzēts eksportēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm

Regulas (EK) Nr. 1282/2006 III nodaļas 2. iedaļa un Regula (EK) Nr. 671/2009

Grupas nosaukums saskaņā ar 4. nodaļas papildu piezīmēm Amerikas Savienoto Valstu Saskaņoto tarifu plānā

Grupas apzīmējums un kvota

Pieejamais daudzums 2010. gadam

Piezīme

Grupa

 

Tonnas

(1)

(2)

(3)

(4)

16

Bez konkrēta nosaukuma

Tokija-16

908,877

Urugvaja-16

3 446,000

17

Zilais siers (Blue Mould)

17

350,000

18

Čedaras siers

18

1 050,000

20

Edamas/Haudas siers

20

1 100,000

21

Itālijas tipa siers

21

2 025,000

22

Šveices vai Ementāles siers bez acojuma

Tokija-22

393,006

Urugvaja-22

380,000

25

Šveices vai Ementāles siers ar acojumu

Tokija-25

4 003,172

Urugvaja-25

2 420,000


II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1282/2006 24. pantā prasītā informācija

Grupa un kvota, kas minētas Regulas (EK) Nr. 671/2009 I pielikuma 3. slejā:

 

Grupa, kas minēta Regulas (EK) Nr. 671/2009 I pielikuma 2. slejā: …

Kvotas izcelsme:

Urugvajas kārta: 

Tokijas kārta: 


Pieteikuma iesniedzēja nosaukums/adrese

Produkta kombinētās nomenklatūras kods

Pieprasītais daudzums tonnās

ASV Saskaņoto

tarifu plāna kods

Izraudzītā importētāja nosaukums/adrese

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā:

 

 


III PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 671/2009 3. pantā prasītā informācija

Nosūtīt uz faksu + 32 2295 3310 vai e-pastu AGRI-MILK-USA@ec.europa.eu

Grupa un kvota, kas minētas Regulas (EK) Nr. 671/2009 I pielikuma 3. slejā:

 

Grupa, kas minēta Regulas (EK) Nr. 671/2009 I pielikuma 2. slejā: …

Kvotas izcelsme:

Urugvajas kārta: 

Tokijas kārta: 


Nr.

Pieteikuma iesniedzēja nosaukums/adrese

Produkta kombinētās nomenklatūras kods

Pieprasītais daudzums tonnās

ASV Saskaņoto tarifu plāna kods

Izraudzītā importētāja nosaukums/adrese

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā:

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā:

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā:

 

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā:

 

 

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā:

 

 


IV PIELIKUMS

Piešķirtās licences saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1282/2006 25. pantu

Nosūtīt uz faksu + 32 2 295 3310 vai e-pastu AGRI-MILK-USA@ec.europa.eu

Grupa un kvota, kas minētas Regulas (EK) Nr. 671/2009 I pielikuma 3. slejā

Kvotas izcelsme

Pieteikuma iesniedzēja nosaukums/adrese

Produkta kombinētās nomenklatūras kods

Pieprasītais daudzums

tonnās

Izraudzītā importētāja nosaukums/adrese

Piešķirtais daudzums (1)

tonnās

 

Urugvajas kārta

 

 

 

 

 

 

 

 

Tokijas kārta

 

 

 

Kopā:

 

Kopā:

 

 

Urugvajas kārta

 

 

 

 

 

 

 

 

Tokijas kārta

 

 

 

Kopā:

 

Kopā:

 

 

Urugvajas kārta

 

 

 

 

 

 

 

 

Tokijas kārta

 

 

 

Kopā:

 

Kopā:

 


(1)  Izlozes kārtā piešķirtos daudzumus sadala starp atsevišķiem KN kodiem proporcionāli pieprasītajiem attiecīgā KN koda produkta daudzumiem.


25.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/53


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 672/2009

(2009. gada 24. jūlijs)

par rīsu importa licenču izsniegšanu saskaņā ar tarifu kvotām, kas ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvērtas 2009. gada jūlija apakšperiodam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas 1998. gada 10. februāra Regulu (EK) Nr. 327/98, ar ko atver konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredz šo kvotu pārvaldību (3), un jo īpaši tās 5. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 327/98 atvēra konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredzēja šo kvotu pārvaldību atkarībā no izcelsmes valsts un kvotas apakšperioda saskaņā ar minētās regulas IX pielikumu.

(2)

Jūlija apakšperiods ir trešais apakšperiods Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītajai kvotai un otrais apakšperiods minētā punkta b), c) un d) apakšpunktā norādītajām kvotām.

(3)

No paziņojuma, kas sniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 327/98 8. panta a) punktu, izriet, ka atbilstīgi minētās regulas 4. panta 1. punktam 2009. gada jūlija pirmo desmit darbdienu laikā iesniegtajos pieteikumos par kvotām ar numuru 09.4154 – 09.4166 norādītais daudzums pārsniedz pieejamo daudzumu. Tāpēc ir jānosaka, cik lielā mērā importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro attiecīgo kvotu prasītajiem daudzumiem.

(4)

Turklāt no minētā paziņojuma izriet, ka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 4. panta 1. punktam 2009. gada jūlija pirmo desmit darbdienu laikā iesniegtajos pieteikumos par kvotām ar numuru 09.4127 – 09.4128 – 09.4129 – 09.4149 – 09.4150 – 09.4152 – 09.4153 norādītais daudzums ir mazāks par pieejamo daudzumu.

(5)

Tāpēc ir lietderīgi kvotām, kuru numurs ir 09.4127 – 09.4128 – 09.4129 – 09.4130 – 09.4148 – 09.4112 – 09.4116 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 – 09.4166, atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 5. panta pirmajai daļai noteikt kopējos daudzumus, kas būs pieejami nākamajā kvotas apakšperiodā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Izdodot rīsu importa licences atbilstoši pieteikumiem, kas 2009. gada jūlija pirmo desmit darbdienu laikā iesniegti par Regulā (EK) Nr. 327/98 minētajām kvotām ar numuru 09.4154 – 09.4166, pieprasītajiem daudzumiem piemēro šīs regulas pielikumā noteiktos piešķīruma koeficientus.

2.   Šīs regulas pielikumā ir noteikti kopējie daudzumi, kas būs pieejami saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 327/98 nākamajam kvotas apakšperiodam paredzētajām kvotām, kuru numurs ir 09.4127 – 09.4128 – 09.4129 – 09.4130 – 09.4148 – 09.4112 – 09.4116 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 – 09.4166.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 24. jūlijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.

(3)  OV L 37, 11.2.1998., 5. lpp.


PIELIKUMS

2009. gada jūlija apakšperiodā piešķiramie daudzumi un nākamajā apakšperiodā pieejamie daudzumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 327/98

a)   Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30

Izcelsme

Kvotas numurs

Piešķīruma koeficients 2009. gada jūlija kvotas apakšperiodā

Nākamajā kvotas apakšperiodā (2009. gada septembris) pieejamie kopējie daudzumi

(kg)

Amerikas Savienotās Valstis

09.4127

 (1)

13 879 202

Taizeme

09.4128

 (1)

1 315 205

Austrālija

09.4129

 (1)

385 000

Cita izcelsme

09.4130

 (2)

0


b)   Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā kvota lobītiem rīsiem ar KN kodu 1006 20

Izcelsme

Kvotas numurs

Piešķīruma koeficients 2009. gada jūlija kvotas apakšperiodā

2009. gada oktobra kvotas apakšperiodā pieejamie kopējie daudzumi

(kg)

Visas valstis

09.4148

 (2)

66 289


c)   Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā kvota šķeltiem rīsiem ar KN kodu 1006 40

Izcelsme

Kvotas numurs

Piešķīruma koeficients 2009. gada jūlija kvotas apakšperiodā

Taizeme

09.4149

 (1)

Austrālija

09.4150

 (3)

Gviāna

09.4152

 (3)

Amerikas Savienotās Valstis

09.4153

 (1)

Cita izcelsme

09.4154

1,561628 %


d)   Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30

Izcelsme

Kvotas numurs

Piešķīruma koeficients 2009. gada jūlija kvotas apakšperiodā

Nākamajā kvotas apakšperiodā (2009. gada septembris) pieejamie kopējie daudzumi

(kg)

Taizeme

09.4112

 (2)

0

Amerikas Savienotās Valstis

09.4116

 (2)

0

Indija

09.4117

 (2)

40 445

Pakistāna

09.4118

 (2)

0

Cita izcelsme

09.4119

 (2)

0

Visas valstis

09.4166

1,04385 %

0


(1)  Pieteikumos norādītie daudzumi ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem vai vienādi ar tiem, tātad visi pieteikumi ir jāpieņem.

(2)  Šim apakšperiodam pieejamais daudzums ir pilnībā izmantots.

(3)  Šim kvotas apakšperiodam nepiemēro piešķīruma koeficientu, jo Komisijai nav iesniegts neviens licences pieteikums.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

25.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/56


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 22. jūlijs),

ar ko apstiprina dažas grozītās dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas un uzraudzības programmas 2009. gadam un groza Lēmumu 2008/897/EK par atsevišķām dalībvalstīm paredzēto Kopienas finansiālo ieguldījumu attiecībā uz programmām, kas apstiprinātas ar minēto lēmumu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 5475)

(2009/560/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (1) un jo īpaši tā 24. panta 5. un 6. punktu, kā arī 25. panta 1. un 2. punktu,

tā kā:

(1)

Lēmumā 90/424/EEK paredzētas procedūras, kā tiek piešķirts Kopienas finansiālais ieguldījums programmām, kas paredzētas dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai.

(2)

Komisijas 2008. gada 28. novembra Lēmumā 2008/897/EK, ar ko apstiprina tās gada un daudzgadu valstu programmas un Kopienas finansiālo ieguldījumu atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, ko dalībvalstis iesniegušas 2009. gadam un turpmākajiem gadiem (2), apstiprinātas dažas valstu programmas un noteikta Kopienas finansiālā ieguldījuma likme un maksimālais apmērs katrai programmai, ko iesniegušas dalībvalstis.

(3)

Beļģija, Dānija, Īrija, Spānija, Francija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Portugāle un Somija ir iesniegušas grozītās programmas infekciozā katarālā drudža izskaušanai un uzraudzībai.

(4)

Komisija ir izvērtējusi minēto dalībvalstu grozītās programmas gan no veterinārā, gan finansiālā viedokļa. Tika atzīts, ka minētās programmas atbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem veterinārijas jomā un it īpaši kritērijiem, kas izklāstīti Komisijas 2008. gada 25. aprīļa Lēmumā 2008/341/EK, ar ko nosaka, kādiem Kopienas kritērijiem atbilst valsts programmas par atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu apkarošanu, kontroli un uzraudzību (3). Tādēļ minētās programmas ir jāapstiprina.

(5)

Dānija, Spānija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija un Apvienotā Karaliste ir iesniegušas grozītās programmas transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) uzraudzībai.

(6)

Komisija ir izvērtējusi minēto dalībvalstu grozītās programmas gan no veterinārā, gan finansiālā viedokļa. Tika atzīts, ka šīs programmas atbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem veterinārijas jomā un jo īpaši Lēmumā 2008/341/EK izklāstītajiem kritērijiem. Tādēļ minētās programmas ir jāapstiprina.

(7)

Ar Komisijas 2007. gada 30. novembra Lēmumu 2007/782/EK, ar ko apstiprina tās gada un daudzgadu valstu programmas un Kopienas finansiālo ieguldījumu atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, ko dalībvalstis iesniegušas 2008. gadam un turpmākajiem gadiem (4), Slovēnijai tika apstiprināta daudzgadīgā programma trakumsērgas apkarošanai. Ar Lēmumu 2008/897/EK minētā programma tika apstiprināta uz otru gadu.

(8)

Slovēnija ir iesniegusi daudzgadu programmas trakumsērgas apkarošanai otrā gada programmas grozīto redakciju. Komisija ir izvērtējusi minētās dalībvalsts grozīto programmu gan no veterinārā, gan finansiālā viedokļa. Tika atzīts, ka šī programma atbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem veterinārijas jomā un jo īpaši Lēmumā 2008/341/EK izklāstītajiem kritērijiem. Tādēļ minētā programma ir jāapstiprina.

(9)

Dalībvalstu programmās, kas apstiprinātas ar Lēmumu 2008/897/EK un attiecas uz infekciozā katarālā drudža izskaušanu un uzraudzību, bija ietverti vakcinācijas pasākumi pret minēto slimību 2009. gadā. Tomēr vakcinācijas izmaksas nebija ietvertas Kopienas finansiālā ieguldījuma attiecināmajās izmaksās.

(10)

Ievērojot epidemioloģisko situāciju attiecīgajās dalībvalstīs, ir lietderīgi vakcinācijas izmaksas iekļaut Kopienas finansiālā ieguldījuma attiecināmajās izmaksās. Tādēļ ir lietderīgi piešķirt papildu līdzekļus infekciozā katarālā drudža apkarošanas un uzraudzības finansēšanai minētajās dalībvalstīs, kas apstiprināti ar Lēmumu 2008/897/EK.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (5), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 103/2009 (6), nosaka stingrākas prasības, kas jāievēro gadījumos, kad pienlopu ganāmpulki inficēti ar klasisko skrepi slimību.

(12)

Kipra 2009. gada 18. martā iesniedza jaunu daudzgadu programmu skrepi slimības uzraudzībai un izskaušanai, kas atbilst pēdējiem Regulas (EK) Nr. 999/2001 grozījumiem. Ar minēto programmu paredzēts aizstāt dalībvalsts programmu skrepi slimības apkarošanai minētajā dalībvalstī 2009. gadā, kas apstiprināta ar Lēmumu 2008/897/EK.

(13)

Ievērojot šo ārkārtas situāciju, Kipra programmā pieprasīja finansiālu līdzdalību, kas pārsniedz 50 % no izmaksām par tādu dzīvnieku nokaušanu, kas inficēti ar skrepi slimību. Komisija ir izvērtējusi minētās dalībvalsts grozīto programmu gan no veterinārā, gan finansiālā viedokļa. Tika atzīts, ka šī programma atbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem veterinārijas jomā un jo īpaši Lēmumā 2008/341/EK izklāstītajiem kritērijiem. Tādēļ minētā programma ir jāapstiprina.

(14)

Tas, ka Kiprā ar skrepi slimību ir inficēta ļoti liela daļa aitu un kazu ganāmpulku, rada Kiprai pienākumu ļoti īsā laikā nokaut ārkārtīgi lielu dzīvnieku daudzumu, lai ievērotu attiecīgo Kopienas tiesību aktu prasības.

(15)

Ievērojot šo ārkārtas situāciju, ir lietderīgi piešķirt lielāku Kopienas finansiālo ieguldījumu programmai skrepi slimības uzraudzībai un apkarošanai minētajā dalībvalstī. Turklāt Kopienas finansiālā ieguldījuma attiecināmajās izmaksās attiecīgajai programmai būtu jāiekļauj tāda personāla izmaksas, kas pieņemts darbā, lai veiktu vienīgi programmā paredzētos uzdevumus, un izmaksas par liemeņu iznīcināšanu.

(16)

Grozīto programmu apstiprinājumam ar šo lēmumu ir ietekme uz summām, kas nepieciešamas to programmu īstenošanai, kas apstiprinātas ar Lēmumu 2008/897/EK. Attiecīgi jākoriģē maksimālais Kopienas finansiālā ieguldījuma apjoms dažām programmām.

(17)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2008/897/EK.

(18)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim apstiprina grozītās programmas infekciozā katarālā drudža uzraudzībai un izskaušanai, ko 2009. gada 29. janvārī iesniegusi Beļģija, 2009. gada 20. aprīlī – Dānija, 2009. gada 16. februārī – Īrija, 2009. gada 6. martā – Spānija, 2009. gada 2. februārī – Francija, 2009. gada 20. februārī – Latvija, 2009. gada 20. februārī – Lietuva, 2008. gada 8. decembrī – Nīderlande, 2009. gada 20. februārī – Portugāle un 2009. gada 7. janvārī – Somija.

2. pants

Ar šo laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim apstiprina grozītās programmas transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) uzraudzībai, ko 2009. gada 18. martā ir iesniegusi Dānija, 2009. gada 7. aprīlī – Spānija, 2009. gada 29. janvārī – Itālija, 2009. gada 16. martā – Luksemburga, 2009. gada 20. februārī – Nīderlande, 2009. gada 4. martā – Portugāle, 2009. gada 27. februārī – Somija un 2009. gada 26. janvārī – Apvienotā Karaliste.

3. pants

Ar šo laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim apstiprina Slovēnijas 2009. gada 23. aprīlī iesniegto trakumsērgas izskaušanas daudzgadu programmas otro gadu.

4. pants

Lēmumu 2008/897/EK groza šādi.

1)

Lēmuma 4. pantā 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“2.   Kopienas finansiālais ieguldījums ir 50 % no izmaksām, kas radušās katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm, lai veiktu vakcināciju, laboratorijas testus viroloģiskas, seroloģiskas un entomoloģiskas uzraudzības nodrošināšanai un iegādātos slazdus un vakcīnas, un minētais ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)

EUR 4 450 000 Beļģijai;

b)

EUR 5 000 Bulgārijai;

c)

EUR 2 350 000 Čehijai;

d)

EUR 50 000 Dānijai;

e)

EUR 15 700 000 Vācijai;

f)

EUR 180 000 Igaunijai;

g)

EUR 800 000 Īrijai;

h)

EUR 50 000 Grieķijai;

i)

EUR 21 000 000 Spānijai;

j)

EUR 57 000 000 Francijai;

k)

EUR 3 000 000 Itālijai;

l)

EUR 460 000 Latvijai;

m)

EUR 0 Lietuvai;

n)

EUR 510 000 Luksemburgai;

o)

EUR 1 400 000 Ungārijai;

p)

EUR 5 000 Maltai;

q)

EUR 50 000 Nīderlandei;

r)

EUR 3 350 000 Austrijai;

s)

EUR 500 000 Polijai;

t)

EUR 5 300 000 Portugālei;

u)

EUR 250 000 Rumānijai;

v)

EUR 910 000 Slovēnijai;

w)

EUR 820 000 Somijai;

x)

EUR 1 550 000 Zviedrijai.

3.   Izmaksu maksimālais apjoms, ko atmaksā dalībvalstīm par 1. punktā minētajām programmām, vidēji nepārsniedz:

a)

ELISA testam EUR 2,5 par testu;

b)

PCR testam EUR 10 par testu;

c)

monovalentu vakcīnu iepirkšana EUR 0,3 par devu;

d)

bivalentu vakcīnu iepirkšana EUR 0,45 par devu;

e)

liellopu vakcinācijai EUR 1,50 par liellopu neatkarīgi no izmantoto vakcīnu devu skaita un veida;

f)

aitu un kazu vakcinācijai EUR 0,75 par dzīvnieku neatkarīgi no izmantoto vakcīnu devu skaita un veida.”

2)

Lēmuma 9. panta 2. punkta 1. daļā summu “EUR 1 800 000” aizstāj ar “EUR 50 000”.

3)

Lēmuma 13. panta 2. punkta e) apakšpunktā summu “EUR 370 000” aizstāj ar “EUR 530 000”.

4)

Iekļauj šādu 15.a pantu:

“15.a pants

Skrepi slimība

1.   Ar šo laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim apstiprina Kipras 2009. gada 18. martā iesniegto daudzgadu programmu skrepi slimības uzraudzībai un izskaušanai.

2.   Kopienas finansiālā ieguldījuma apmērs ir šāds:

a)

100 % no izmaksām, kas Kiprai radušās, veicot ātrās noteikšanas testus un primāros molekulāros testus;

b)

75 % no izmaksām, kas Kiprai radušās, atlīdzinot īpašniekiem to dzīvnieku vērtību, kas nokauti vai iznīcināti saskaņā ar Kipras programmu skrepi slimības uzraudzībai un izskaušanai;

c)

50 % no izmaksām par:

i)

genotipu paraugu analīzi;

ii)

līdzekļu iegādi dzīvnieku eitanāzijai;

iii)

īpaša personāla, kura pienākums ir veikt programmā noteiktos uzdevumus, algošanu;

iv)

liemeņu iznīcināšanu.

3.   Izmaksu maksimālais apjoms, ko atmaksā Kiprai par 1. punktā minēto programmu, vidēji nepārsniedz:

a)

EUR 30 par testu tādiem aitu un kazu testiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļas II daļā;

b)

EUR 175 par testu attiecībā uz primārajiem molekulārajiem diferencējošajiem testiem, kurus veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunkta i) daļu;

c)

EUR 10 par genotipēšanas testu;

d)

EUR 100 par nokautu aitu vai kazu.

4.   Summa, par kuru jāuzņemas saistības 2009. gadā, ir EUR 5 400 000.

5.   Par saistību summu 2010. gadam lemj, ņemot vērā programmas izpildi 2009. gadā.”

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.

(2)  OV L 322, 2.12.2008., 39. lpp.

(3)  OV L 115, 29.4.2008., 44. lpp.

(4)  OV L 314, 1.12.2007., 29. lpp.

(5)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(6)  OV L 34, 4.2.2009., 11. lpp.


25.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/60


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 22. jūlijs)

par grozījumiem Lēmumā 2006/679/EK, īstenojot savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 5607)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/561/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (pārstrādāta) (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. gada 23. februāra ieteikumu par Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu (ERA-REC-02-2009-ERTMS),

tā kā:

(1)

Visās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās (SITS) jānorāda SITS īstenošanas stratēģija un posmi, kas veicami, lai pakāpeniski pārietu no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu.

(2)

Komisijas 2006. gada 28. marta Lēmumā 2006/679/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu (2) izklāstīta SITS attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu.

(3)

Saskaņā ar Lēmuma 2006/679/EK 3. pantu dalībvalstis ir izveidojušas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS valsts īstenošanas plānus un paziņojušas šos īstenošanas plānus Komisijai.

(4)

Pamatojoties uz šiem valstu plāniem, ir jāizstrādā ES ģenerālplāns, ievērojot Lēmuma 2006/679/EK pielikuma 7. nodaļā izklāstītos principus.

(5)

Lēmuma 2006/679/EK pielikuma 7. nodaļā noteikts, ka ES ģenerālplāns tiks pievienots SITS ar pārskatīšanas procedūras palīdzību un uz to atsauksies kā uz Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu.

(6)

Direktīvā 2008/57/EK noteikts, ka SITS var izveidot sistēmu, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai esošā apakšsistēma ir no jauna jāapstiprina, kā arī noteiktu attiecīgos termiņus.

(7)

Vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS īstenošanas stratēģija nebūtu jābalsta tikai uz apakšsistēmu atbilstību SITS laikā, kad tās nodod ekspluatācijā, modernizē vai atjaunina, bet šīs stratēģijas pamatā jābūt arī saskaņotai īstenošanai Eiropas transporta koridoros, kuri savieno galvenās Eiropas kravu pārvadājumu zonas. Savstarpēju izmantojamību iespējams panākt tikai tad, ja transporta koridori ir pilnībā aprīkoti, tāpēc Eiropas stratēģiskajā izvēršanas plānā jānosaka attiecīgi termiņi apakšsistēmas atjaunināšanai vai modernizēšanai.

(8)

Dalībvalstīm jāpieliek visas pūles, lai ārējais īpašais pārraides modulis kļūtu pieejams to mantotajām B klases sistēmām, kas uzskaitītas SITS B pielikumā.

(9)

Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēmas (ERTMS) projekti kopumā un Eiropas stratēģiskajā izvēršanas plānā iekļautās dzelzceļa līnijas it īpaši varētu gūt labumu no Kopienas atbalsta saskaņā ar TEN-T programmu vai citām Kopienas finansiālā atbalsta programmām.

(10)

Lai ERTMS izvērstu atbilstīgi Eiropas stratēģiskajā izvēršanas plānā noteiktajai jomai un termiņiem, ir nepieciešams attiecīgs finansiālais atbalsts. Tāpēc plānu var koriģēt, lai ņemtu vēra pieejamo finansējumu.

(11)

ERTMS borta iekārtu piegādātāji ir apstiprinājuši, ka tie spēs uzsākt jaunajam standartam (tā sauktajai 3. bāzlīnijai) atbilstošu borta iekārtu piegādi ne vēlāk kā 2015. gadā; tāpēc starptautiskajā satiksmē izmantojamām lokomotīvēm, ko piegādās pēc šā datuma, kopumā vajadzētu būt aprīkotām ar ERTMS.

(12)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/679/EK.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Dzelzceļa savstarpējas izmantojamības un drošības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2006/679/EK pielikumu groza šādi.

1)

Pielikuma 7.1., 7.2. un 7.3. sadaļu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2)

Pielikuma 7.4.2.3. sadaļā atsauci uz 7.2.2.5. sadaļu aizstāj ar atsauci uz 7.2. sadaļu.

2. pants

Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim izvērtēs Eiropas stratēģiskā izvēršanas plāna īstenošanu un, izanalizējusi tā īstenošanā līdz 2015. gadam panākto progresu, noteiks jaunajam standartam (3. bāzlīnijai) atbilstošu iekārtu pieejamību un ERTMS izvēršanas atbalstam pieejamā finansējuma avotus un apjomu, ja šajā lēmumā ir vajadzīgi grozījumi, it sevišķi attiecībā uz dzelzceļa līnijām, kurām jābūt aprīkotām līdz 2020. gadam. Šajā analīzē iesaistīs dalībvalstis.

3. pants

Šo lēmumu piemēro no 2009. gada 1. septembra.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI


(1)  OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 284, 16.10.2006., 1. lpp.


PIELIKUMS

Lēmuma 2006/679/EK pielikuma 7.1., 7.2. un 7.3. sadaļu aizstāj ar šādu:

"7.   VILCIENU VADĪBAS IEKĀRTU SITS ĪSTENOŠANA

Šajā nodaļā izklāstīta SITS īstenošanas stratēģija (ERTMS Eiropas stratēģiskais izvēršanas plāns) un norādīti posmi, kas veicami, lai pakāpeniski pārietu no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu.

ERTMS Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu nepiemēro dzelzceļa līnijām, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, ja tai ir savrups dzelzceļa tīkls vai to no Kopienas pārējā dzelzceļa tīkla šķir jūra, vai ja tas ir atdalīts īpašu ģeogrāfisku apstākļu dēļ. Šo stratēģiju nepiemēro lokomotīvēm, ko ekspluatē tikai uz šādām dzelzceļa līnijām.

7.1.    ERTMS lauka iekārtu ieviešana

ERTMS Eiropas stratēģiskā izvēršanas plāna mērķis ir nodrošināt to, lai lokomotīvēm, motorvagoniem un citiem dzelzceļa ritekļiem, kas aprīkoti ar ERTMS, pakāpeniski kļūtu pieejamas aizvien vairāk dzelzceļa līnijas, ostas, termināļi un šķirotavas, neizmantojot konkrētu valstu iekārtas papildus ERTMS.

Šādā nolūkā izvēršanas plānā nav ietverta prasība pašreizējās B klases sistēmas noņemt no plānā iekļautajām dzelzceļa līnijām. Tomēr līdz īstenošanas plānā norādītajai dienai neizvirza nosacījumu aprīkot ar B klases sistēmu lokomotīves, motorvagonus un citus dzelzceļa ritekļus, kas aprīkoti ar ERTMS, lai tie varētu piekļūt sliežu ceļam izvēršanas plānā iekļautajās dzelzceļa līnijās.

Ja termināļa zonas, piemēram, ostas vai atsevišķas dzelzceļa līnijas ostā, nav aprīkotas ar jebkādu B klases sistēmu, prasības saistībā ar šo termināļa zonu “savienojumu” ne vienmēr nozīmē to, ka šiem termināļiem vai šīm dzelzceļa līnijām jābūt aprīkotām ar ERTMS, ja vien aprīkošana ar B klases sistēmu nav pieprasīta kā sliežu ceļa pieejamības nosacījums.

Dzelzceļa līnijas, ko veido divi vai vairāki sliežu ceļi, uzskata par aprīkotām, tiklīdz ir aprīkoti divi sliežu ceļi. Ja transporta koridora iecirknī ir vairāk nekā viena dzelzceļa līnija, tad šajā iecirknī jāaprīko vismaz viena dzelzceļa līnija, un visu transporta koridoru uzskata par aprīkotu, tiklīdz visā koridora garumā ir aprīkota vismaz viena dzelzceļa līnija.

7.1.1.   Transporta koridori

Sešus transporta koridorus, kas raksturoti I papildinājumā, aprīko ar ERTMS saskaņā ar minētajā papildinājumā norādīto grafiku (1).

7.1.2.   Savienojums ar galvenajām Eiropas ostām, šķirotavām, kravu termināļiem un kravu pārvadājumu zonām

Šā pielikuma II papildinājumā uzskaitītās ostas, šķirotavas, kravu termināļus un kravu pārvadājumu zonas savieno ar vismaz vienu no sešiem I papildinājumā raksturotajiem transporta koridoriem, ievērojot datumu un nosacījumus, kas norādīti II papildinājumā.

7.1.3.   ES finansēti projekti

Neskarot 7.1.1. un 7.1.2. sadaļu, aprīkošana ar ERTMS/ETCS ir obligāta šādos gadījumos:

vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas kompleksa jaunas vilcienu aizsardzības daļas uzstādīšana vai

jau ekspluatācijā esošas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas kompleksa vilcienu aizsardzības daļas modernizācija, ja mainās apakšsistēmas funkcijas vai darbība,

dzelzceļa infrastruktūras projektiem, kam piešķirts finansiālais atbalsts no Eiropas reģionālās attīstības fondiem un/vai kohēzijas fondiem (Regula (EK) Nr. 1083/2006 (2)), un/vai TEN-T fondiem (Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1692/96/EK (3)).

Tomēr, ja signalizāciju atjaunina īsos (mazāk nekā 150 km) un pārtrauktos dzelzceļa līnijas iecirkņos, Komisija var atļaut atkāpi no šā noteikuma, ja ERTMS uzstāda pirms agrākā no šiem diviem datumiem:

5 gadi pēc projekta pabeigšanas,

diena, kad dzelzceļa līnijas iecirkni savieno ar citu dzelzceļa līniju, kas aprīkota ar ERTMS.

Šajā iecirknī agrāko no šiem diviem datumiem sauc par “vēlāku aprīkošanas dienu”.

Attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai dokumentāciju, kurā ietverta ekonomiskā analīze, kas apliecina, ka var gūt būtiskas ekonomiskas un/vai tehniskas priekšrocības, nododot ERTMS ekspluatācijā vēlākā aprīkošanas dienā, nevis ES finansētā projekta īstenošanas laikā.

Dalībvalsts var pamatot šādu klauzulu tikai tad, ja konkursā par vilcienu aizsardzības sistēmas atjaunināšanu vai modernizāciju skaidri iekļauta iespēja aprīkot dzelzceļa līniju ar ERTMS vai nu projekta īstenošanas laikā, vai vēlākā aprīkošanas dienā.

Komisija veic iesniegtās dokumentācijas un dalībvalsts ierosināto pasākumu analīzi un par šīs analīzes rezultātiem informē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/57/EK (4) 29. pantā minēto komiteju. Ja tiek atļauta atkāpe, dalībvalsts nodrošina, ka ERTMS ir uzstādīta pirms vēlākas aprīkošanas dienas.

7.1.4.   Nosacījumi, pie kuriem nepieciešamas izvēles funkcijas

Atbilstīgi vilcienu vadības iekārtu apakšsistēmas lauka iekārtu kompleksa raksturojumiem un tā saskarnēm ar citām apakšsistēmām dažas no lauka iekārtu funkcijām, kas nav klasificētas kā obligātas, var būt jāievieš atsevišķiem lietojumiem, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām.

Valstu vai izvēles funkciju ieviešana lauka iekārtu kompleksā nedrīkst traucēt iebraukt šajā infrastruktūrā vilcienam, kas atbilst tikai A klases borta iekārtu sistēmas obligātajām prasībām, izņemot to, kas vajadzīgs šādām borta iekārtu izvēles funkcijām:

ETCS 3. līmeņa lauka iekārtu lietojumam nepieciešama vilciena integritātes uzraudzība uz borta,

ETCS 1. līmeņa lauka iekārtu lietojumam ar papildu funkcionalitāti nepieciešama atbilstīga borta iekārtu papildu funkcionalitāte, ja palaišanas ātrums uzstādīts uz nulli drošības iemeslu dēļ (piemēram, aizsardzība bīstamos punktos),

ja ETCS nepieciešama datu pārraide pa radio, GSM-R datu pārraides pakalpojumiem jāatbilst ETCS datu pārraides prasībām,

borta iekārtu kompleksam, kas ietver KER STM, var būt nepieciešama K saskarnes ieviešana.

7.1.5.   Mantotās sistēmas

Dalībvalstis nodrošina, ka šīs SITS B pielikumā minēto mantoto sistēmu, kā arī to saskarņu funkcionalitāte paliek tāda, kā noteikts pašlaik, izņemot tādas modifikācijas, kuras varētu uzskatīt par nepieciešamām, lai mazinātu ar drošību saistītas nepilnības šajās sistēmās. Dalībvalstis dara pieejamu nepieciešamo informāciju par to mantotajām sistēmām, kas vajadzīga aparātu izstrādāšanas un sertifikācijas nolūkā, lai nodrošinātu A klases iekārtu savstarpējo izmantojamību ar to mantotajām B klases ierīcēm.

7.1.6.   Paziņošana

Dalībvalstis par katru I papildinājumā raksturoto transporta koridoru iecirkni vai nu paziņo Komisijai detalizētu grafiku, atbilstīgi kuram transporta koridora iecirkni aprīkos ar ERTMS, vai apstiprina, ka transporta koridora iecirknis jau ir aprīkots. Informāciju paziņo Komisijai vismaz trīs gadus pirms pēdējās dienas, kas paredzēta I papildinājumā raksturotā transporta koridora iecirkņa aprīkošanai.

Dalībvalstis par katru II papildinājumā uzskaitīto ostu, šķirotavu, kravu termināli un kravu pārvadājumu zonu paziņo konkrētas dzelzceļa līnijas, kas izmantojamas, lai nodrošinātu savienojumu ar vienu no I papildinājumā norādītajiem transporta koridoriem. Šo informāciju paziņo Komisijai vismaz trīs gadus pirms II papildinājumā minētās dienas, kas ir pēdējā diena šīs ostas, šķirotavas, kravu termināļa vai kravu pārvadājumu zonas aprīkošanai. Ja nepieciešams, Eiropas Komisija var prasīt pielāgojumus, it sevišķi, lai starp aprīkotajām dzelzceļa līnijām nodrošinātu saderību uz robežas. Dalībvalstis vai nu paziņo Komisijai detalizētu grafiku, atbilstīgi kuram šīs konkrētās dzelzceļa līnijas aprīkos ar ERTMS, vai apstiprina, ka šīs konkrētās dzelzceļa līnijas jau ir aprīkotas ar ERTMS. Šo informāciju paziņo Komisijai vismaz trīs gadus pirms II papildinājumā minētās dienas, kas ir pēdējā diena šīs ostas, šķirotavas, kravu termināļa vai kravu pārvadājumu zonas aprīkošanai.

Detalizētajos grafikos it sevišķi norāda dienu, kad tiks pabeigts konkurss dzelzceļa līnijas aprīkošanai, procedūru, ko īstenos savstarpējas izmantojamības nodrošināšanai ar kaimiņvalstīm attiecīgajā transporta koridorā, un galvenos projekta īstenošanas posmus. Dalībvalstis ik pēc divpadsmit mēnešiem ziņo Komisijai par īstenošanas gaitu šajās dzelzceļa līnijās, nosūtot atjauninātu grafiku.

7.1.7.   Kavējumi

Ja dalībvalstij ir pamats uzskatīt, ka šajā lēmumā noteiktie termiņi tiks kavēti, tā nekavējoties informē Komisiju. Dalībvalsts nosūta Komisijai dokumentāciju, kurā ietverts projekta tehniskais apraksts un atjaunināts grafiks. Dokumentācijā arī izskaidro kavējuma iemeslus un norāda dalībvalsts īstenotos koriģējošos pasākumus.

Dalībvalstij var piešķirt papildu termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus, ja kavējuma iemesli ir tādi, ko dalībvalsts nespēj pienācīgi kontrolēt, piemēram, ja piegādātājs nav izpildījis saistības vai ja radušās problēmas apstiprināšanas procesā, jo nav piemērotu testa ritekļu. Dalībvalsts var pamatot šādu klauzulu tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

šā pielikuma 7.1.6. sadaļā minētie paziņojumi saņemti savlaicīgi un ir pilnīgi,

šā pielikuma 7.1.7. sadaļas pirmajā daļā minētajā dokumentācijā ietverti nepārprotami pierādījumi par to, ka dalībvalsts nespēja pienācīgi kontrolēt kavējuma iemeslus,

kompetentā iestāde atbild par borta iekārtu un lauka iekārtu piegādātāju darbības koordināciju un produktu integrāciju un testēšanu,

ir pienācīgi izmantotas esošās laboratorijas,

ir sniegti pierādījumi par to, ka ir īstenoti attiecīgi pasākumi turpmāku kavējumu mazināšanai.

Komisija veic iesniegtās dokumentācijas un dalībvalsts ierosināto pasākumu analīzi un par šīs analīzes rezultātiem informē Direktīvas 2008/57/EK 29. pantā minēto komiteju.

7.2.    ETCS borta iekārtu ieviešana

Jaunas lokomotīves, jaunus motorvagonus un citus jaunus dzelzceļa ritekļus, kas spēj kustēties bez vilces un ir aprīkoti ar vadītāja kabīni un kas ir pasūtīti pēc 2012. gada 1. janvāra vai nodoti ekspluatācijā pēc 2015. gada 1. janvāra, aprīko ar ERTMS.

Šo prasību nepiemēro jaunām manevrēšanas lokomotīvēm un citām jaunām lokomotīvēm, jauniem motorvagoniem un citiem jauniem dzelzceļa ritekļiem, kas aprīkoti ar vadītāja kabīni, ja tie ir projektēti izmantošanai vienīgi valsts iekšējā satiksmē vai reģionālā pārrobežu satiksmē. Tomēr dalībvalsts var ieviest papildu prasības valsts mērogā, it sevišķi ar šādu mērķi:

ierobežot piekļuvi ar ERTMS aprīkotām dzelzceļa līnijām, atļaujot to tikai ar ERTMS aprīkotām lokomotīvēm, lai varētu izbeigt esošo valsts sistēmu ekspluatāciju,

pieprasīt, lai jaunas manevrēšanas lokomotīves un/vai citi jauni dzelzceļa ritekļi, kas aprīkoti ar vadītāja kabīni – pat ja tie ir projektēti izmantošanai vienīgi valsts iekšējā satiksmē vai reģionālā pārrobežu satiksmē –, būtu aprīkoti ar ERTMS.

7.3.    Īpaši GSM-R ieviešanas noteikumi

Šos noteikumus piemēro papildus 7.1. un 7.2. sadaļā izklāstītajiem noteikumiem.

7.3.1.   Lauka iekārtas

Aprīkošana ar GSM-R ir obligāta šādos gadījumos:

vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas kompleksa jaunas radio daļas uzstādīšana,

jau ekspluatācijā esošas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas kompleksa radio daļas modernizācija, ja mainās apakšsistēmas funkcijas vai darbība.

7.3.2.   Borta iekārtas

Ritošo sastāvu, kas paredzēts izmantošanai dzelzceļa līnijā, kurā ir vismaz ar A klases saskarnēm aprīkots iecirknis (pat tad, ja tas ir papildus B klases sistēmai), obligāti aprīko ar GSM-R šādos gadījumos:

vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas kompleksa jaunas radio daļas uzstādīšana,

jau ekspluatācijā esošas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas kompleksa radio daļas modernizācija, ja mainās apakšsistēmas funkcijas vai darbība.

7.3.3.   Mantotās sistēmas

Dalībvalstis nodrošina, ka šīs SITS B pielikumā minēto mantoto sistēmu, kā arī to saskarņu funkcionalitāte paliek tāda, kā noteikts pašlaik, izņemot tādas modifikācijas, kuras varētu uzskatīt par nepieciešamām, lai mazinātu ar drošību saistītas nepilnības šajās sistēmās. Dalībvalstis dara pieejamu nepieciešamo informāciju par to mantotajām sistēmām, kas vajadzīga aparātu izstrādāšanas un sertifikācijas nolūkā, lai nodrošinātu A klases iekārtu savstarpējo izmantojamību ar to mantotajām B klases ierīcēm.


(1)  Šā pielikuma I papildinājumā norādīta pēdējā diena aprīkošanai, lai pakāpeniski tiktu veidots saskaņots ERTMS tīkls. Vairākos gadījumos ir panākta brīvprātīga vienošanās par agrāku aprīkošanas dienu.

(2)  OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

(3)  OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.

(4)  OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

I papildinājums

Konkrētas dzelzceļa līnijas, kas veido transporta koridorus

A koridors – jāaprīko līdz 2015. gadam

Image

B koridors (1)

Image

C koridors (2)

Image

D koridors (3)

Image

E koridors

Image

F koridors

Image


(1)  Neskarot tiesību aktus, kas attiecas uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļa tīklu, savienojumus var nodrošināt, izmantojot ātrgaitas dzelzceļa līniju posmus, ja kravas vilcieniem ir piešķirti vilcienu ceļi. No 2020. gada tiks nodrošināts vismaz viens ar ERTMS aprīkots savienojums starp Dāniju un Vāciju (Flensburga–Hamburga vai Rēdbija–Putgardena), bet iespējams, ka netiks nodrošināti divi savienojumi. Brennera bāzes tuneli aprīkos ar ERTMS pēc infrastruktūras darbu pabeigšanas (plānotais termiņš – 2020. gads).

(2)  Savienojumu starp Nansī un Redingu nodrošinās no 2020. gada.

(3)  Līdz 2020. gadam aprīkos divus papildu atzarus Monmeljāna – Grenoble – Valansa un Liona – Valansa – Arla – Miramā (Ronas kreisais krasts).

II papildinājums

Galvenās Eiropas ostas, šķirotavas, kravu termināļi un kravu pārvadājumu zonas  (1)

Valsts

Kravu pārvadājumu zona

Datums

Piezīme

Beļģija

Antverpene

31.12.2015.

Arī savienojumu ar Roterdamu nodrošinās no 2020. gada

Ģente

31.12.2020.

 

Zēbrige

31.12.2020.

 

Bulgārija

Burgasa

31.12.2020.

Savienojums ar E koridoru paredz aprīkot iecirkni Burgasa–Sofija un Sofija–Vidina–Kalafata, un Kalafata–Kurtiči Rumānijā (PP22)

Čehija

Prāga

31.12.2015.

 

Lovosice

31.12.2020.

 

Dānija

Taulova

31.12.2020.

Savienojums ar šo termināli paredz, ka dzelzceļa līnija Flensburga–Padborga ir izvēlēta kā savienojums, kas aprīkots ar ERTMS – sk. pielikuma I papildinājuma 1. zemsvītras piezīmi

Vācija

Drēzdene (2)

31.12.2020.

No 2020. gada nodrošinās arī tiešu savienojumu starp E koridoru un F koridoru (no Drēzdenes uz Hanoveri)

Lībeka

31.12.2020.

 

Duisburga

31.12.2015.

 

Hamburga (3)

31.12.2020.

 

Ķelne

31.12.2015.

 

Minhene

31.12.2015.

 

Hannovere

31.12.2015.

 

Rostoka

31.12.2015.

 

Ludvigshāfene/Manheima

31.12.2015.

 

Nirnberga

31.12.2020.

 

Grieķija

Pireja

31.12.2020.

Savienojums ar E koridoru paredz aprīkot iecirkni Kulata–Sofija Bulgārijā

Spānija

Alhesirasa

31.12.2020.

 

Madride

31.12.2020.

 

Pamplona

31.12.2020.

Vajadzīgi trīs savienojumi. Savienojums ar Parīzi caur Hendaye, savienojums no Pamplonas uz Madridi un savienojums no Pamplonas uz D koridoru caur Saragosu

Saragosa

31.12.2020.

 

Taragona

31.12.2020.

 

Barselona

31.12.2015.

 

Valensija

31.12.2020.

 

Francija

Marseļa

31.12.2020.

 

Perpiņāna

31.12.2015.

 

Aviņona

31.12.2015.

 

Liona

31.12.2015.

 

Havra

31.12.2020.

 

Lille

31.12.2020.

 

Dinkerka

31.12.2020.

 

Parīze

31.12.2020.

No 2020. gada nodrošinās šādus savienojumus: i) Hendaye, ii) Lamanša tunelis, iii) Dižona, iv) Meca caur Epernē un Šampaņas Šalonu

Itālija

Spēcija

31.12.2020.

 

Dženova

31.12.2015.

 

Džoija Tauro

31.12.2020.

 

Verona

31.12.2015.

 

Milāna

31.12.2015.

 

Taranto

31.12.2020.

 

Bari

31.12.2020.

 

Paduja

31.12.2015.

 

Trieste

31.12.2015.

 

Novāra

31.12.2015.

 

Boloņa

31.12.2020.

 

Roma

31.12.2020.

 

Luksemburga

Betemburga

31.12.2015.

 

Ungārija

Budapešta

31.12.2015.

 

Nīderlande

Amsterdama

31.12.2020.

 

Roterdama

31.12.2015.

Arī savienojumu ar Antverpeni nodrošinās no 2020. gada

Austrija

Grāca

31.12.2020.

 

Vīne

31.12.2020.

 

Polija

Gdiņa

31.12.2015.

 

Katovice

31.12.2020.

 

Vroclava

31.12.2015.

No 2020. gada dzelzceļa līniju Vroclava–Legņica aprīkos, lai nodrošinātu tiešu savienojumu ar Vācijas robežu (Gerlica)

Glivice

31.12.2015.

 

Poznaņa

31.12.2015.

 

Varšava

31.12.2015.

 

Portugāle

Siniša

31.12.2020.

 

Lisabona

31.12.2020.

 

Rumānija

Konstanca

31.12.2015.

 

Slovēnija

Kopera

31.12.2015.

 

Ļubļana

31.12.2015.

 

Slovākija

Bratislava

31.12.2015.

 

Apvienotā Karaliste

Bristole

Savienojumu ar šo termināli nodrošinās, kad C koridoru pagarinās līdz Lamanša tunelim


(1)  Šajā papildinājumā iekļauto transporta mezglu sarakstu var pārskatīt, ja vien pārskatīšanas rezultātā nesamazinās kravu pārvadājumu apjoms vai netiek būtiski ietekmēti projekti citās dalībvalstīs."

(2)  Vācija darīs visu iespējamo, lai pēc iespējas drīzāk aprīkotu E koridora iecirkni Drēzdene–Čehijas robeža.

(3)  Vācija nodrošinās aprīkošanu dzelzceļa savienojumā ar Hamburgu, bet ostas teritorija 2020. gadā varētu būt tikai daļēji aprīkota.