23.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 160/1

23.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 160/3

(1)

1. panta 1. punkta otrajā daļā Komisijas 2008. gada 30. jūlija Regulā (EK) Nr. 748/2008, ar ko atver un paredz pārvaldīt importa tarifu kvotu saldētai liellopu plānajai diafragmai, kura atbilst KN kodam 0206 29 91 (2), un 1. panta 1. punkta pirmajā daļā Komisijas 2008. gada 11. augusta Regulā (EK) Nr. 810/2008, ar ko atver tarifu kvotas augstas kvalitātes svaigai, atdzesētai un saldētai liellopu gaļai un saldētai bifeļu gaļai un ar ko nosaka šo kvotu pārvaldību (3), minētajām kvotām tiek piešķirti kārtas numuri.

(2)

No vienas puses, Regulas (EK) Nr. 748/2008 1. panta 3. punktā piešķir minētās regulas 1. panta 1. punktā norādīto kvotu noteiktiem gaļas daudzumiem, kuru izcelsme ir Argentīnā un kuru no tās ieved, un, no otras puses, gaļai, kuras izcelsme ir citā trešā valstī un no kuras to ieved.

(3)

Regulas (EK) Nr. 810/2008 2. pantā piešķir kvotu, kas norādīta minētās regulas 1. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, vairākām daudzuma daļām, uz kurām attiecas vairāki KN kodi un kuras atbilst precīzām definīcijām. Uz visām šīm daudzuma daļām attiecas viens kārtas numurs.

(4)

Lai nodrošinātu šo kvotu pareizu pārvaldību, jāpiešķir īpaši kārtas numuri dažādām saldētās liellopu plānās diafragmas tarifu kvotas daudzuma daļām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 748/2008 un svaigai, atdzesētai un saldētai liellopu gaļai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 810/2008.

(5)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 748/2008 un Regula (EK) Nr. 810/2008.

(6)

Tarifu kvotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 748/2008 un Regulu (EK) Nr. 810/2008 atver katru gadu laikposmam no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam. Lai novērstu sajaukšanu un iespējamus tirgus darbības traucējumus importa tarifu kvotas periodā, šī regula jāpiemēro tikai no nākamā importa tarifu kvotas perioda 2009. gada 1. jūlijā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 1. panta 1) punkta otro daļu svītro.

2)

Regulas 1. panta 3. punktu groza šādi:

3)

Regulas IV, V un VI pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

1)

Regulas 1. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā svītro otro teikumu.

2)

Regulas 2. pantu groza šādi:

3)

Regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

4)

Regulas IV, V un VI pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

23.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 160/8

(1)

Komisijas 2004. gada 13. augusta Regulā (EK) Nr. 1450/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par Kopienas jauninājumu statistikas izstrādāšanu un pilnveidošanu (2), sniegta sīka informācija par vajadzīgo statistiku, tās dalījumiem, periodiskumu, laicīgumu, kā arī metodiskie ieteikumi, lai sagatavotu saskaņotus Kopienas datus.

(2)

Nepieciešams grozīt un atjaunināt pasākumus, lai uzraudzītu jauninājumus un ņemtu vērā augošās un strauji mainīgās prasības vides jomā.

(3)

Nepieciešams iespējami samazināt uzņēmumu slogu, vienlaikus nodrošinot, ka savāktajiem datiem ir laba kvalitāte un tie atbilst vajadzībām pēc informācijas.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas programmu komitejas atzinumu,

1)

Iedaļas 7. kodā ieraksta “Nosaukums” tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“To jauninājumu jomā aktīvo uzņēmumu skaits, kas ir norādījuši ļoti svarīgus jauninājumu mērķus”.

2)

Iedaļas 9. kodā ierakstu “Komentāri” papildina ar šādu tekstu:

23.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 160/9

(1)

Papildprotokols Nolīgumam par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk “papildprotokols”), tika parakstīts Kopienas un dalībvalstu vārdā 2007. gada 10. oktobrī saskaņā ar Padomes 2007. gada 9. oktobra Lēmumu 2008/74/EK, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Papildprotokolu Nolīgumam par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (2).

(2)

Papildprotokols būtu jāapstiprina,

23.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 160/11

(1)

Francija ar 2007. gada 6. augusta vēstuli paziņoja Komisijai par pārstrukturēšanas atbalstu grupai FagorBrandt.

(2)

Komisija ar 2007. gada 10. oktobra vēstuli informēja Franciju par savu lēmumu attiecībā uz šo atbalstu sākt procedūru, kas paredzēta EK līguma 88. panta 2. punktā.

(3)

Komisijas lēmums sākt procedūru (turpmāk tekstā – “lēmums par procedūras uzsākšanu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus saistībā ar izskatāmo atbalstu.

(4)

Komisija saņēma apsvērumus no trim ieinteresētajām personām, proti, diviem konkurentiem un atbalsta saņēmēja. Electrolux iesniedza apsvērumus ar 2007. gada 14. decembra vēstuli. Pēc sanāksmes ar Komisijas dienestiem 2008. gada 20. februārī šis uzņēmums iesniedza papildu apsvērumus 2008. gada 26. februāra un 2008. gada 12. marta vēstulēs. Konkurents, kurš vēlējās palikt anonīms, iesniedza apsvērumus ar 2007. gada 17. decembra vēstuli (3). Uzņēmums FagorBrandt iesniedza apsvērumus 2007. gada 17. decembra vēstulē. Komisija ar 2008. gada 15. janvāra un 2008. gada 13. marta vēstulēm nosūtīja šos apsvērumus Francijai, dodot tai iespēju apsvērumus komentēt, un saņēma Francijas piezīmes attiecīgi ar 2008. gada 15. februāra vēstuli un dokumentu, kuru iesniedza 2008. gada 18. marta sanāksmē (skatīt turpmāk).

(5)

Francija 2007. gada 13. novembra vēstulē paziņoja Komisijai savus apsvērumus attiecībā uz lēmumu par procedūras uzsākšanu. Komisijas dienestu, Francijas iestāžu un uzņēmuma FagorBrandt sanāksme notika 2008. gada 18. martā. Pēc šīs sanāksmes Francijas iestādes iesniedza informāciju 2008. gada 24. aprīļa un 2008. gada 7. maija vēstulēs. Otra sanāksme, kurā piedalījās tie paši dalībnieki, notika 2008. gada 12. jūnijā. Pēc šīs sanāksmes Francijas iestādes iesniedza informāciju 2008. gada 9. jūlija vēstulē. Komisija 2008. gada 15. jūlijā pieprasīja papildu informāciju, kuru Francijas iestādes sniedza 2008. gada 16. jūlijā.

(6)

Izskatāmais atbalsts ir pārstrukturēšanas atbalsts. Paredzētā atbalsta summa ir 31 miljons euro. Šo dotāciju piešķir Francijas Ekonomikas, finanšu un nodarbinātības ministrija.

(7)

Atbalsta saņēmējs ir FagorBrandt S.A., kam pieder vairāki meitas uzņēmumi, kuri veic ražošanas un tirdzniecības darbības. Minētā grupa (turpmāk tekstā – “FagorBrandt”) pastarpināti pieder sabiedrībai Fagor Electrodomésticos S. Coop (turpmāk tekstā – “Fagor”), kas ir Spānijā reģistrēts kooperatīvs. Šīs kooperatīvās sabiedrības kapitāls ir sadalīts starp aptuveni 3 500 dalībniekiem (iesaistītie darbinieki), un tajā nevienam dalībniekam nedrīkst piederēt vairāk nekā 25 % kooperatīva kapitāla.

(8)

Pati sabiedrība Fagor ir daļa no kooperatīvu grupas Mondragón Corporación Cooperativa (turpmāk tekstā – “MCC”), kurā katrs kooperatīvs saglabā savu juridisko un finansiālo neatkarību. Fagor pieder pie MCC nozares grupas “Rūpniecība” nodaļas “Mājas”.

(9)

FagorBrandt 2007. gadā sasniedza 903 miljonu euro lielu apgrozījumu. Uzņēmums darbojas visās lielās sadzīves elektrotehnikas jomās, ietverot trīs lielas ražojumu grupas: mazgāšanas iekārtas (trauku mazgāšanas mašīnas, veļas mazgāšanas mašīnas, veļas žāvēšanas mašīnas, mazgāšanas un žāvēšanas mašīnas), aukstuma iekārtas (ledusskapji, kastveida un skapjveida saldētavas) un kulinārās apstrādes aprīkojumu (parastās krāsnis, mikroviļņu krāsnis, plītis, sildvirsmas, tvaika nosūcēji).

(10)

Lēmuma par procedūras uzsākšanu 2.1. iedaļā Komisija sniedza vairāk informācijas par saņēmēju un paskaidroja grūtību iemeslus.

(11)

Komisija izteica šaubas šādu piecu iemeslu dēļ: i) risks, ka var tikt apiets aizliegums piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu jaunizveidotiem uzņēmumiem; ii) risks, ka var tikt apiets ar kopējo tirgu nesaderīgā atbalsta atmaksāšanas pienākums; iii) šaubas par uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu; iv) kompensācijas pasākumu nepietiekamība; v) šaubas par atbalsta ierobežošanu līdz nepieciešamajam minimumam, un jo īpaši par saņēmēja ieguldījumu.

(12)

Ņemot vērā, ka uzņēmumu FagorBrandt izveidoja 2002. gada janvārī, tas Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (turpmāk tekstā – “pārstrukturēšanas pamatnostādnes”) (4) 12. punkta izpratnē līdz 2005. gada janvārim, t. i., trīs gadus pēc tā izveides, bija jaunizveidots uzņēmums. Tas nozīmē, ka gan laikā, kad uzņēmums saņēma nodokļu atbrīvojumu, kas paredzēts Vispārējā nodokļu kodeksa 44.f pantā (turpmāk tekstā – “44.f atbalsts”), gan laikā, kad 2003. gada decembrī Komisija paziņoja par to, ka šis atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, un noteica, ka tas ir jāatgūst (5), FagorBrandt bija jaunizveidots uzņēmums. Tādēļ saskaņā ar pārstrukturēšanas pamatnostādņu 12. punktu uzņēmums nebija tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu. Tādējādi Francijas kavēšanās atgūt atbalstu, kurš atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu 2003. gada decembrī, līdz brīdim, kad uzņēmums vairs nav jaunizveidots uzņēmums un tādējādi ir tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu, varētu būt mēģinājums apiet aizliegumu, kas paredzēts pārstrukturēšanas pamatnostādņu 12. punktā.

(13)

Norādot, ka paziņotais atbalsts lielā mērā varētu tikt izmantots, lai finansētu 44.f atbalsta atmaksu, Komisija izteica šaubas par to, vai paziņotais atbalsts nav mēģinājums apiet šī ar kopējo tirgu nesaderīgā atbalsta atmaksāšanas pienākumu un vai tas nemazina šī atbalsta atgūšanas jēgu un efektivitāti.

(14)

Attiecībā uz uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, Komisija izteica šaubas divos jautājumos. No vienas puses, Komisija, norādot, ka 2007. gadā gaidāmais apgrozījums palielinājies aptuveni par 20 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada apgrozījumu, pieprasīja pamatot, uz kā balstās šāda prognoze. No otras puses, Komisija atzīmēja, ka pārstrukturēšanas plānā nebija norādīts, kā uzņēmums FagorBrandt paredz atmaksāt ar kopējo tirgu nesaderīgo atbalstu, ko saņēma tās Itālijas meitas uzņēmums.

(15)

Komisija izteica šaubas arī par to, vai būtu pieņemami, ka netiek īstenoti citi kompensācijas pasākumi papildus pasākumiem, kas jau tiek veikti saistībā ar pārstrukturēšanas plānu. Komisija atgādināja, ka:

(16)

Visbeidzot Komisija izteica šaubas par to, ka ir ievēroti pārstrukturēšanas pamatnostādņu 43. un 44. panta nosacījumi. No vienas puses, Francijas iestādes nav iekļāvušas 44.f atbalsta atmaksu pārstrukturēšanas izmaksās un, no otras puses, nav paskaidrojušas atsevišķu summu izcelsmi, kuras ir paredzētas kā “paša saņēmēja ieguldījums”.

(17)

Uzņēmums Electrolux norāda, ka, lai risinātu vispārējas konkurences problēmas, tas īstenoja būtiskus un ļoti dārgus pārstrukturēšanas plānus. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmums bija spiests veikt tādus radikālus pasākumus kā astoņu rūpnīcu slēgšana Rietumeiropā, galvenokārt pārvietojot ražošanu uz citām jau esošām Eiropas rūpnīcām un uz jaunām rūpnīcām Polijā un Ungārijā. Vairums “lielās sadzīves elektrotehnikas” nozares uzņēmumu veica līdzīgu pārstrukturēšanu. Līdz ar to minētais uzņēmums kritizē to, ka FagorBrandt varētu saņemt subsīdijas, lai noturētos situācijā, kura pārējiem nozares uzņēmumiem jārisina, nesaņemot tamlīdzīgu palīdzību. Atbalsts izkropļotu konkurenci uz citu uzņēmumu rēķina.

(18)

Pirmkārt, minētais konkurents, kurš vēlējās palikt anonīms, uzskata, ka plānotais atbalsts neļaus uzņēmumam atjaunot tā ilgtermiņa dzīvotspēju. Viņš norāda, ka ir nepieciešama būtiska ražošanas reorganizācija, lai nodrošinātu uzņēmuma izdzīvošanu. Taču minētais konkurents uzskata, ka uzņēmuma FagorBrandt rīcībā nebūs līdzekļu, lai finansētu nepieciešamos ieguldījumus. Atbalsts tāpat arī neļaus FagorBrandt sasniegt to apjomu, kas nepieciešams, lai uzlabotu tā pozīciju sarunās ar lielajiem izplatītājiem, kuri dod priekšroku piegādātājiem ar nozīmīgāku pārstāvību Eiropas Savienībā.

(19)

Otrkārt, konkurents uzskata, ka atbalsts nav ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, jo FagorBrandt varētu iegūt tā pārstrukturēšanai vajadzīgo finansējumu no sava akcionāra vai kooperatīva (tas ir, no MCC, kurā ietilpst banka Caja Laboral), kuram tas pieder.

(20)

Treškārt, konkurents uzskata, ka atbalsts varētu ietekmēt konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. No vienas puses, vairums nozares uzņēmumu darbojas Eiropā un tādējādi tos var uzskatīt par Eiropas uzņēmumiem. Āzijas un Turcijas konkurentu pārstāvība ir būtiska tikai atsevišķās produktu grupās. No otras puses, Eiropas Savienības līmenī uzņēmums FagorBrandt ieņem piekto vietu tirgus dalībnieku vidū, un tam ir stabila vieta Francijas, Spānijas un Polijas tirgū. Līdz ar to konkurents uzskata, ka bez kompensācijas pasākumiem Komisija nedrīkstētu atbalstu atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(21)

Ceturtkārt, nelikumīgais atbalsts, ko iepriekš piešķīra Francija un Itālija, liek izdarīt divus secinājumus – no vienas puses, uzņēmuma FagorBrandt grūtības atkārtojas, uzdodot jautājumu par tā turpmāku dzīvotspēju; no otras puses, paziņotais atbalsts varētu tikt izmantots nelikumīgā atbalsta atmaksai, tādējādi apejot pienākumu to atmaksāt.

(22)

Uzņēmuma FagorBrandt apsvērumi ir līdzīgi Francijas iestāžu piezīmēm, kas ir apkopotas turpmāk.

(23)

Attiecībā uz mēģinājumu apiet aizliegumu piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu jaunizveidotiem uzņēmumiem Francijas iestādes neapstrīd to, ka, atbilstoši pārstrukturēšanas pamatnostādņu 12. punktam, uzņēmums FagorBrandt būtu jāuzskata par “jaunizveidotu uzņēmumu” trīs gadus pēc tā dibināšanas. Tomēr tās norāda, ka jautājums par pārstrukturēšanas atbalsta iespējamu piešķiršanu uzņēmumam FagorBrandt radās tikai 2006. gadā, proti, uzņēmuma pastāvēšanas piektajā gadā, pēc grūtībām, ar kurām uzņēmums saskārās, sākot no 2004. gada, un, ņemot vērā tā finansiālā stāvokļa pasliktināšanos no 2005. gada. Tādējādi uzņēmumam nebija iemeslu pieprasīt pārstrukturēšanas atbalstu, pirms tas nonāca situācijā, kurā šāds atbalsts ir pamatots, proti, 2006. gadā. Līdz ar to jautājumam, kas saistīts ar noteikuma par “trim gadiem” iespējamu apiešanu, nav pamatojuma.

(24)

Attiecībā uz iespēju, ka paziņotais atbalsts varētu padarīt neefektīvu atmaksāšanas pienākumu, Francija atgādina, ka uzņēmums nav nonācis grūtībās vienīgi atbalsta atmaksāšanas dēļ. Finansiālās grūtības faktiski sākās 2004. gadā, un situācija strauji pasliktinājās 2005. un 2006. gadā. Kā to secināja Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu, uzņēmums ir nonācis grūtībās pārstrukturēšanas pamatnostādņu izpratnē. Francija no tā secina, ka šajā ziņā uzņēmums ir tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu, ja turklāt ir izpildīti pārējie nosacījumi šāda atbalsta saņemšanai. Jautājumam, vai uzņēmums varētu vai nevarētu pārdzīvot 2007. un 2008. gadu, ja tam nevajadzētu atmaksāt atbalstu, nav pamatojuma, jo atbalsta atmaksa pēc Komisijas 2003. gada negatīvā lēmuma par 44.f pantā paredzēto shēmu ir obligāta. Tātad atbalsta pieprasījumu pamato finansiālo grūtību uzkrāšanās, un šīs grūtības saistītas ar pārstrukturēšanas izmaksām, kuras uzņēmums jau ir veicis, no tā, ka pārstrukturēšana nav pabeigta, un vēl no visiem pārējiem izdevumiem, kas uzņēmumam jāņem vērā, tostarp no atbalsta atmaksas.

(25)

Attiecībā uz ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu un šaubām par diviem jautājumiem, kuras paustas lēmumā par procedūras uzsākšanu, Francijas iestādes norāda uz šādiem aspektiem. Attiecībā uz prognozi saistībā ar 2007. gada apgrozījuma pieaugumu par 20 % salīdzinājumā ar 2006. gadu tā ir galvenokārt izskaidrojama ar 2006. gadā veiktajām izmaiņām uzņēmuma FagorBrandt darbības laukā. Attiecībā uz to, ka netiek ņemta vērā tā nelikumīgā atbalsta atmaksa, kuru saņēma Itālijas meitas uzņēmums (piešķirts saistībā ar Ocean Spa sadzīves elektrotehnikas darbību pārņemšanu, kuru īstenoja Brandt Italia), Francijas iestādes norāda, ka minētajai atmaksai nevajadzētu ietekmēt uzņēmuma dzīvotspēju, ņemot vērā, ka galīgajai summai, kura jāsedz uzņēmumam Brandt Italia, vajadzētu būt mazākai nekā [< 1 miljons] (8) euro, tā kā atlikumu sedz attiecīgās darbības pārdevējs.

(26)

Attiecībā uz to, ka netiek veikti kompensācijas pasākumi, Francija atgādina, ka uzņēmums jau 2004. gadā pārdeva sabiedrību Brandt Components (Nevēras ražotne). No otras puses, sabiedrība samazināja savu ražošanas jaudu, pārtraucot ražot kastveida saldētavas un brīvi stāvošās mikroviļņu krāsnis. Francijas iestādes arī atgādina, ka atbalsts praktiski neradīja būtisku tirgus izkropļojumu, kas samazina kompensācijas pasākumu nepieciešamību. Faktiski uzņēmuma FagorBrandt tirgus daļa Eiropas līmenī ir [0–5] %, kas ir ļoti maza salīdzinājumā ar tā galvenajiem konkurentiem. Turklāt Francijas iestādes uzskata, ka uzņēmuma pārstāvība tirgū ļauj izvairīties no oligopolām situācijām. Formālās izmeklēšanas procedūras laikā Francijas iestādes ierosināja veikt papildu kompensācijas pasākumus.

(27)

Attiecībā uz Komisijas šaubām par atbalsta ierobežošanu līdz minimumam un paša saņēmēja ieguldījumu Francijas iestādes norāda uz šādiem aspektiem. Attiecībā uz to, ka pārstrukturēšanas izmaksās nav ņemta vērā atbalsta atmaksa, tās norāda, ka nesaderīgā atbalsta atmaksu nevar a priori iekļaut pārstrukturēšanas izmaksās. Attiecībā uz “paša saņēmēja ieguldījumu”, kā tas minēts paziņojumā, Francijas iestādes paskaidro, ka tas attiecas uz aizņēmumiem no bankām.

(28)

Attiecībā uz uzņēmuma Electrolux piezīmēm Francija uzsver, ka Electrolux un pārējo konkurentu veikto pārstrukturēšanas pasākumu mērķis nebija risināt grūto ekonomisko situāciju, bet tieši nostiprināt pozīciju lielās sadzīves elektrotehnikas tirgū. Tādējādi Francija uzskata, ka uzņēmuma FagorBrandt situāciju nevar salīdzināt ar to konkurentu situāciju, kuru rīcībā ir ievērojami vairāk finanšu līdzekļu tāpēc, ka tie ir daudz lielāki uzņēmumi.

(29)

Attiecībā uz piezīmēm, kuras izteica uzņēmums, kas vēlējās palikt anonīms, un kuras saistītas ar FagorBrandt ilgtermiņa dzīvotspēju, Francijas iestādes uzsver, ka vispirms FagorBrandt veica pasākumus, kas sākotnēji paredzēti zaudējumu ierobežošanai un peļņas palielināšanai, lai nākotnē varētu iegūt labāku tirgus pozīciju, tai skaitā, attīstot […]. Turklāt Francijas iestādes uzskata, ka uzņēmuma FagorBrandt rīcībā vēl arvien būs reālas pētniecības un attīstības iespējas, “kas tam ļauj laist tirgū inovatīvus ražojumus un ražojumus ar augstu pievienoto vērtību”.

(30)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka atbalsts nav ierobežots līdz minimumam, jo FagorBrandt varētu finansēt tā akcionāri, Francijas iestādes uzsver, ka MCC ir kooperatīvu kustība, nevis holdinga sabiedrība. Kooperatīvu kustībā katrs kooperatīvs, arī Fagor vai banka Caja Laboral, ir autonoms un ir atkarīgs no savu pašu darbinieku – kooperatīvu biedru, kuri ir tā īpašnieki, lēmumiem. Tāpēc FagorBrandt var rēķināties tikai ar sabiedrības Fagor finansiālo atbalstu, un tās pašreizējās iespējas ir ierobežotas. FagorBrandt iegāde samazināja Fagor iespējas rīkoties ar naudas līdzekļiem, un pašlaik Fagor nevar piešķirt finansējumu, kas pārsniedz konkrētu maksimālo apmēru.

(31)

Treškārt, atbildot uz apgalvojumu par iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci, Francijas iestādes norāda uz pretrunām ieinteresētās personas, kura vēlējās palikt anonīma, apsvērumos. No vienas puses, šī persona apgalvo, ka atbalsts ietekmētu konkurences apstākļus Eiropas tirgū. No otras puses, tā norāda, ka FagorBrandt ir pārāk mazs uzņēmums salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem, un tas apdraud tā dzīvotspēju. Turklāt saistībā ar to, ka netiek veikti kompensācijas pasākumi, Francijas iestādes atgādina, ka tās jau ir īstenojušas atbilstošus kompensācijas pasākumus un ierosina veikt jaunus.

(32)

Ceturtkārt, atbildot uz apgalvojumiem, kuru pamatā ir Francijas un Itālijas iepriekš piešķirtais nelikumīgais atbalsts, Francija atgādina, ka šis nelikumīgais atbalsts nebija paredzēts uzņēmuma pārstrukturēšanas programmas īstenošanai, bet pasākumu sistēmai, kuras mērķis ir veicināt nodarbinātības saglabāšanu reģionā. Turklāt Francija, pamatojoties uz FagorBrandt2007. gada 17. decembrī sniegto informāciju Komisijai, uzsver, ka nepastāv reāla saikne starp piešķirtā atbalsta summu (atbalsta neto summa ir apmēram 20 miljoni euro pēc nodokļu nomaksas) un ar kopējo tirgu nesaderīgā atbalsta summu (apmēram [25–30] miljoni euro pēc procentu aprēķināšanas). Turklāt pārstrukturēšanas izmaksas tiek lēstas [50–90] miljonu euro apmērā, un tādējādi ievērojami pārsniedz prasītā pārstrukturēšanas atbalsta summu. Visbeidzot Francijas iestādes atgādina, ka izdevumi ir aizvietojami.

(33)

Attiecībā uz piezīmēm, kuras Komisijai iesniedza uzņēmums FagorBrandt, Francijas iestādes norāda, ka tās var vienīgi piekrist šiem paskaidrojumiem vēl jo vairāk tāpēc, ka tie papildina pašu Francijas iestāžu apsvērumus.

(34)

Lēmuma par procedūras uzsākšanu 3.1. iedaļā Komisija secināja, ka pasākums ir atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Neviena no pusēm neapstrīdēja šo secinājumu.

(35)

Līguma 87. panta 2. un 3. punktā ir paredzētas atkāpes no vispārējās nesaderības, kas noteikta minētā panta 1. punktā. Konkrētajā gadījumā izņēmumi, kas paredzēti Līguma 87. panta 2. punktā, acīmredzami nav piemērojami.

(36)

Attiecībā uz Līguma 87. panta 3. punktā paredzētajiem izņēmumiem Komisija norāda, ka, ņemot vērā to, ka atbalsta mērķis nav reģionāla rakstura un minētā punkta b) apakšpunktā paredzētais izņēmums acīmredzami nav piemērojams, var piemērot vienīgi c) apakšpunktā paredzēto izņēmumu. Minētajā punktā noteikts, ka var atļaut tādu valsts atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības nosacījumiem, kas ir pretrunā ar kopīgām interesēm. Šajā kontekstā ir skaidrs, ka atbalstu piešķīra, lai atjaunotu grūtībās nonākuša uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju. Kādā veidā Komisija izvērtē šāda atbalsta saderību ar kopējo tirgu, tā ir paskaidrojusi pārstrukturēšanas pamatnostādnēs. Tātad pārstrukturēšanas pamatnostādnes ir novērtējuma juridiskais pamats. Komisija uzskata, ka konkrētajā gadījumā nevar piemērot nevienu citu Kopienas regulējumu. Turklāt Francija nenorādīja nevienu citu Līguma izņēmumu. Arī ieinteresētās personas neapstrīdēja minētā juridiskā pamata izvēli, kurš jau ir paziņots lēmumā par procedūras uzsākšanu.

(37)

Lai saņemtu pārstrukturēšanas atbalstu, uzņēmumam vispirms ir jābūt grūtībās nonākušam uzņēmumam, kā tas definēts pārstrukturēšanas pamatnostādņu 2.1. iedaļā.

(38)

Lēmuma par procedūras uzsākšanu 24. punktā Komisija norādīja, ka uzņēmums, šķiet, ir grūtībās nonācis uzņēmums pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punkta izpratnē. Turklāt lēmuma par procedūras uzsākšanu 27. punktā Komisija norādīja, ka saskaņā ar pārstrukturēšanas pamatnostādņu 13. punktu uzņēmuma grūtības ir kļuvušas pārāk nopietnas, lai tās varētu finansēt tā Spānijas akcionārs. Pretēji šim iepriekšējam novērtējumam konkurents, kurš vēlējās palikt anonīms, uzskata, ka FagorBrandt finansiālu atbalstu, kas nepieciešams, lai cīnītos ar savām grūtībām, varētu saņemt no Fagor un MCC. Tādēļ ir jāanalizē, vai lēmumā par procedūras uzsākšanu veiktais iepriekšējais novērtējums ir jāmaina. Komisija atzīmē, ka konkurents pamato savu apgalvojumu ar rakstu presē (9), kas it kā norāda, ka Fagor var brīvi piesaistīt kapitālu finanšu tirgos. Tomēr Komisija norāda, ka šis raksts ir datēts ar 2005. gada aprīli un pēc tam Fagor finansiālais stāvoklis strauji pasliktinājās. Šajā sakarā Francijas iestādes atgādina, ka 2005. gadā sabiedrības Fagor finanšu parādi (bez FagorBrandt parādu konsolidācijas) […] (10), jo īpaši pēc FagorBrandt akciju iegādes un ievērojamiem ieguldījumiem ražošanas iekārtās sabiedrībā Fagor. Turklāt 2006. gadā Fagor ieguldīja 26,9 miljonus euro uzņēmuma FagorBrandt kapitālā. Visi šie faktori gandrīz pilnībā izsmēla kooperatīva spēju uzņemties jaunas kredītsaistības, jo tā parādu attiecība ievērojami pārsniedza pieļaujamo slieksni. Tāpēc Komisija uzskata, ka nav jāpārskata lēmumā par procedūras uzsākšanu veiktais novērtējums attiecībā uz uzņēmuma atbilstību, pamatojoties uz pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. un 13. punktu.

(39)

Attiecībā uz uzņēmuma atbilstību, pamatojoties uz pārstrukturēšanas pamatnostādņu 2.1. iedaļā definētajiem nosacījumiem, lēmumā par procedūras uzsākšanu ir izteiktas šaubas tikai vienā jautājumā, proti, iespējams, tiek apiets aizliegums piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu jaunizveidotiem uzņēmumiem (skatīt iepriekš 3. punktu “Procedūras uzsākšanas iemesli”).

(40)

Komisija ir izskatījusi uzņēmuma finansiālo stāvokli, kurš turpmāk atspoguļots 1. tabulā. Ir skaidrs, ka uzņēmums pirmo trīs gadu pastāvēšanas laikā pat tad, ja tas būtu atmaksājis 44.f atbalstu, neatbilda pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. un 11. punktā paredzētajiem kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu. Attiecībā uz pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punktu pat tad, ja uzņēmums būtu atmaksājis atbalstu 22,5 miljonu euro apmērā 2004. gadā (tas ir, nākamajos mēnešos pēc Komisijas galīgā negatīvā lēmumam), tas 2004. gadā vēl nebūtu zaudējis pusi no paša kapitāla. Attiecībā uz pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punktu pat gadījumā, ja uzņēmums 2004. gadā būtu atmaksājis atbalstu 22,5 miljonu euro apmērā, tas ciestu zaudējumus tikai vienu gadu (2004. gadā), kas, pamatojoties uz minēto punktu, nav pietiekami, lai uzņēmumu uzskatītu par grūtībās nonākušu uzņēmumu. Tādējādi ir jāatzīst, ka no 2005. gada grupas FagorBrandt finansiālās grūtības palielinājās tiktāl, ka no nākamā gada (ņemot vērā pienākumu atmaksāt 44.f atbalstu), iespējams, uzņēmumu varētu uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšanas pamatnostādņu izpratnē (tas ir, uzņēmumu, kas “bez valsts iestāžu ārējas iejaukšanās” būs spiests “īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti izbeigt savu darbību”) un 2007. gadā – noteikti.

1.   tabula

(41)

Turklāt Komisija atzīmē, ka 2005. gada pirmajā ceturksnī Fagor grupa pieņēma lēmumu iegādāties 90 % uzņēmuma akciju par [150–200] miljoniem euro. Tas liecina par to, ka tirgū netika uzskatīts, ka uzņēmums ir grūtībās nonācis uzņēmums pārstrukturēšanas pamatnostādņu izpratnē, t. i., uzņēmums, kas bez valsts iestāžu ārējas iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti būs spiests izbeigt savu darbību.

(42)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka uzņēmumu, kas izveidots 2002. gada janvārī, nevarēja uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu pirmos trīs tā pastāvēšanas gados pat tad, ja tas būtu atmaksājis 44.f atbalstu nekavējoties. Tādējādi Komisija norāda, ka ar šo Francijas kavēšanos atgūt 44.f atbalstu līdz 2005. gada janvārim – tas ir, trīs gadus pēc FagorBrandt izveides – netika mākslīgi pie dzīvības uzturēts uzņēmums, kas citādi būtu pametis tirgu. Komisija arī norāda, ka šajā laikposmā uzņēmumam nebija iemesla prasīt pārstrukturēšanas atbalstu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Francijas kavēšanās atgūt 44.f atbalstu līdz 2005. gada janvārim nav mēģinājums apiet aizliegumu piešķirt atbalstu jaunizveidotiem uzņēmumiem pārstrukturēšanas pamatnostādņu 12. punkta izpratnē.

(43)

Visbeidzot šaubas par uzņēmuma atbilstību ir izkliedētas, un Komisija uzskata, ka ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti pārstrukturēšanas pamatnostādņu 2.1. iedaļā.

(44)

Pamatojoties uz pārstrukturēšanas pamatnostādņu 23. punktu un to, ka paziņoto atbalstu varētu galvenokārt izmantot, lai finansētu 44.f atbalsta atmaksu, lēmuma par procedūras uzsākšanu 30. punktā paustas šaubas par to, ka paziņotais atbalsts varētu būt mēģinājums apiet atmaksāšanas pienākumu un mazināt šī atbalsta atgūšanas jēgu un efektivitāti.

(45)

Komisija savā novērtējumā, kas saistīts ar šo jautājumu, ņēma vērā šādus aspektus.

(46)

Pirmkārt, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar kopējo tirgu nesaderīgā atbalsta atmaksa kopā ar procentiem ļauj atjaunot situāciju, kāda tā bija pirms atbalsta piešķiršanas, un tādējādi novērst konkurences izkropļojumus, kurus atbalsts rada. Līdz ar to šajā gadījumā 44.f atbalsta atmaksa kopā ar procentiem, kas nosaka jauna atbalsta maksāšanu, ir paredzēta, lai atjaunotu situāciju, kas pastāvēja pirms atbalsta piešķiršanas.

(47)

Otrkārt, uzņēmums ir tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu. Patiešām, pirmkārt, uzņēmuma finansiālo grūtību pamatā nav ar kopējo tirgu nesaderīgā atbalsta atmaksa. Tās izraisīja citi cēloņi, kas ir par iemeslu uzņēmuma zaudējumiem, sākot ar 2004. gadu (skatīt iepriekš 1. tabulu). Ar kopējo tirgu nesaderīgā atbalsta atmaksa nākotnē tikai padziļinās šīs problēmas, līdz uzņēmums bez valsts atbalsta vairs nespēs ar tām cīnīties. Otrkārt, tika īstenots darbību pārstrukturēšanas plāns, kura izmaksas ir [50–90] miljoni euro. Tas liecina, ka darbības pārstrukturēšana, kas nepieciešama tās rentabilitātes atjaunošanai, ir saistīta ar ļoti būtiskām izmaksām, kas ir nozīmīgākas nekā 44.f atbalsta atmaksa 22,5 miljonu euro apmērā, neskaitot procentus. Minētie faktori pierāda, ka FagorBrandt ir grūtībās nonācis uzņēmums, kura pastāvēšana ir apdraudēta. Tādēļ tas, tāpat kā ikviens uzņēmums šādā situācijā, var saņemt pārstrukturēšanas atbalstu, ja ir ievēroti pārējie nosacījumi, kas paredzēti pārstrukturēšanas pamatnostādnēs.

(48)

Treškārt, Komisija savā 1991. gada lēmumā attiecībā uz Deggendorf lietu (11), norādot, ka “summējot nelikumīgi piešķirto atbalstu, kuru Deggendorf atsakās atmaksāt kopš 1986. gada, un jauno atbalstu, (…) šai sabiedrībai tiktu sniegtas pārmērīgas un nepamatotas priekšrocības, kas ietekmētu tirdzniecības apstākļus tiktāl, ka tas būtu pretrunā kopīgām interesēm”, izskatīja jaunu un ar kopējo tirgu saderīgu atbalstu ar nosacījumu, ka “iestādēm (…) ir jāpārtrauc atbalsta maksāšana sabiedrībai Deggendorf (…), kamēr tās nebūs atguvušas nesaderīgo atbalstu (…)”. Tiesa savā 1997. gada 15. maija spriedumā (12) apstiprināja Komisijas izmantoto pieeju. Kopš tā laika Komisija ir pieņēmusi vairākus lēmumus, kuros tā izmanto šo pašu pieeju, proti, izskata jaunu ar kopējo tirgu saderīgu atbalstu, vienlaikus nosakot tā maksāšanas apturēšanu, līdz tiek atmaksāts nelikumīgi piešķirtais atbalsts (13). Komisija norāda, ka, šķiet, šajā gadījumā no brīža, kad jaunais atbalsts atbilst pārstrukturēšanas pamatnostādnēs paredzētajiem nosacījumiem, nav faktoru, kas liedz piemērot Deggendorf pieeju, proti, izskatīt jaunu un ar kopējo tirgu saderīgu atbalstu ar nosacījumu, ka tā izmaksāšana tiek atlikta līdz 44.f atbalsta atgūšanai.

(49)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisijas šaubas ir izkliedētas.

(50)

Šajā sakarā Komisija vēlas sniegt šādu precizējumu. Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 23. punktā Komisijai ir noteikts pienākums, vērtējot jebkādu pārstrukturēšanas atbalstu, “ņemt vērā gan vecā un jaunā atbalsta kumulatīvo iedarbību, gan arī to, ka vecais atbalsts nav atmaksāts”. Kā ir norādīts pārstrukturēšanas pamatnostādņu attiecīgajā zemsvītras piezīmē, šis noteikums pamatojas uz iepriekš norādīto spriedumu Deggendorf lietā. Minētajā gadījumā Francija apņēmās atgūt 44.f atbalstu, pirms sākt jauna atbalsta izmaksāšanu. Šajā lēmumā Komisija uzskatīja, ka saskaņā ar iepriekš minēto Deggendorf lietas judikatūru ir jāmaina šīs saistības, nosakot paziņoto atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu. Šādā veidā Komisija nodrošinās, ka netiek summēts vecais un jaunais atbalsts un iepriekš piešķirtais atbalsts tiek atmaksāts. Līdz ar to jaunā atbalsta novērtējuma pārējā daļā vairs nebūs jāņem vērā ne atbalstu kumulatīvā iedarbība, ne tas, ka nav veikta atmaksa.

(51)

Lēmuma par procedūras uzsākšanu 2.2. iedaļā Komisija aprakstīja pārstrukturēšanas plāna galvenos pasākumus (14). Lēmuma par procedūras uzsākšanu 3.3.3. iedaļā Komisija norādīja, ka šis plāns, šķiet, atbilst pārstrukturēšanas pamatnostādņu 35. līdz 37. punktam. Tādējādi šķiet, ka pārstrukturēšanas plāns ļauj atjaunot uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju. Saistībā ar oficiālo izmeklēšanas procedūru, kas ar šo lēmumu tiek izbeigta, Komisija izanalizēja sīkāk būtiskos plāna elementus, lai varētu apstiprināt vai neapstiprināt sākotnējo novērtējumu.

(52)

Komisija novērtēja pārstrukturēšanas plānā ietvertās prognozes, jo īpaši saistībā ar izaugsmes perspektīvām. Komisija šīs prognozes salīdzināja ar jaunākajām tendencēm.

(53)

Saskaņā ar CECED  (15) sniegto informāciju no 2005. līdz 2007. gadam Eiropas tirgus attīstība apjoma ziņā liecina par mērenu pieaugumu Rietumeiropā (apmēram 2 % gadā) un dinamisku pieaugumu Austrumeiropā (apmēram 7 % gadā). Tomēr šis pēdējais pieauguma rādītājs ir apšaubāms, jo tas ir saistīts ar svārstībām ekonomikā, pastāvot iespējai, ka gan divos ciparos mērāms pieaugums, gan divos ciparos mērāms samazinājums var viegli pārmaiņus sekot cits citam.

(54)

Ja ilgtermiņā ir iespējama Austrumeiropas un Rietumeiropas iepirkšanās paradumu konverģence, Austrumeiropas valstu zemā pirktspēja rada pieprasījuma koncentrāciju attiecībā uz pirmās nepieciešamības precēm (veļas mazgāšanas mašīnām un ledusskapjiem) un zemākas kvalitātes ražojumiem. Tomēr tas ir tirgos, kur ir ienākuši konkurenti no Turcijas un Āzijas.

(55)

Tādēļ uzņēmuma FagorBrandt potenciālie tirgi ir Rietumeiropā, jo tie ir nozīmīgāki gan vērtības, gan apjoma ziņā, un tajos izrāda mazāku interesi par zemas kvalitātes ražojumiem, ar kuriem FagorBrandt vairs nevar būt konkurētspējīgs un kuri rada straujo pieaugumu Austrumeiropā.

(56)

Konkrētāk, uzņēmuma FagorBrandt pamattirgus ir Francijas tirgus, kur grupa realizē [50–80] % no saviem pārdošanas apjomiem, ražo [75–100] % no saviem ražošanas apjomiem un nodarbina [75–100] % grupas darba ņēmēju. Saskaņā ar GIFAM  (16) informāciju lielās sadzīves elektrotehnikas tirgus Francijā 2007. gadā gan apjoma, gan vērtības ziņā ir progresējis par 1 % attiecībā pret 2006. gadu. Konkrētāk, […] iekārtu tirgus, kuram FagorBrandt vēlas pievērsties, ir paplašinājies par […] %, salīdzinot ar 2006. gadu, tajā pašā laikā […] iekārtu pārdošanas apjomi ir samazinājušies par […]%.

(57)

Attīstības tendences pa ražojumu grupām liecina, ka potenciāli labvēlīgākie tirgi Eiropā, un jo īpaši Francijā galvenokārt ir […] iekārtu tirgi. […] iekārtu pieaugums ir nozīmīgs, lai gan attiecībā uz aukstuma iekārtām nav vērojama gandrīz nekāda attīstība, par ko liecina turpmākā tabula, kas ir izvilkums no GIFAM pētījuma:

(…)

(58)

Līdz ar to uzņēmuma FagorBrandt izvēle, no vienas puses, īpaši pievērsties […] un, no otras puses, izvēle attīstīt […] šķiet atbilstoša dažādu segmentu un ražojumu attīstības tendencēm.

(59)

Komisija, izanalizējot pārējos būtiskos pārstrukturēšanas plāna elementus, kuru mērķis ir pamatot prognožu atbilstību attiecībā uz FagorBrandt darbības rentabilitāti nākotnē, uzskata, ka minētās prognozes ir reālas. Tādējādi analīzes pārējā daļā paustas šaubas tikai par diviem pārstrukturēšanas plāna aspektiem, kuras izteiktas arī lēmumā par procedūras uzsākšanu, – tieši attiecībā uz to, vai pārstrukturēšanas plāns ir reāls un pietiekams.

(60)

Pirmkārt, Komisija pieprasīja paskaidrojumus attiecībā uz gaidāmo apgrozījuma pieaugumu par 20 % 2007. gadā. Francijas iestādes paskaidroja, ka 2006. gadā FagorBrandt darbības joma tika mainīta, sabiedrībai Fagor nododot uzņēmumam FagorBrandt preču zīmes Fagor izplatīšanu Anglijas un Francijas tirgū, kā arī visas Fagor Francijā veiktās darbības (17). Šo darbību apgrozījums 2007. gadā tika novērtēts [50–100] miljonu euro apmērā, un to iekļāva FagorBrandt 2007. gada apgrozījumā. Uzņēmuma plānotais organiskais apgrozījuma pieaugums bija tikai [5–10] %. Kopš tā laika Francija paziņoja 2007. gadā faktiski sasniegto apgrozījumu. Tas ir 903 miljoni euro attiecībā pret 779,7 miljoniem euro 2006. gadā, proti, apgrozījums ir pieaudzis par 16 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

(61)

Otrkārt, Komisija norādīja, ka pārstrukturēšanas plānā nav minēts, kā FagorBrandt plāno veikt ar kopējo tirgu nesaderīgā atbalsta, kuru saņēma tā Itālijas meitas uzņēmums, atmaksu, kas tādējādi apdraud uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanu. Francijas iestādes precizēja, ka ar kopējo tirgu nesaderīgā atbalsta atgūšanai, ko veic Itālijas iestādes, nevajadzētu ietekmēt grupas finansiālo stāvokli. Brandt Italia īstenotās Ocean SpA sadzīves elektrotehnikas darbības iegādes cena tika palielināta par iespējamo atbalsta summu, kas jāsaņem Brandt Italia, proti, par [5–10] miljoniem euro (attiecībā pret Brandt Italia faktiski saņemto atbalsta summu [5–10 miljonu] euro apmērā). Līdz ar to Francijas iestādes konstatē, ka ienākumi saistībā ar nelikumīgo atbalstu gandrīz pilnībā tika nodoti pārdevējam Ocean SpA (ar atlikumu [< 1 miljons] euro). Francijas iestādes piebilst, ka šo apgalvojumu ar 2004. gada 5. jūlija nolēmumu, kurā noteikts uzlikt arestu iegādes cenas pēdējai maksājumu daļai, proti, [5–10] miljoniem euro, kas jāmaksā Brandt Italia, apstiprināja Brešas Tiesa, kurā pēc Komisijas 2004. gada 30. marta negatīvā lēmuma saistībā ar Itālijas atbalsta shēmu vērsās Brandt Italia. Līdz ar to Itālijas atbalsta atmaksas apmēram, par kuru ir atbildīgs uzņēmums Brandt Italia, acīmredzami vajadzētu būt mazākam nekā [< 1 miljonam] euro.

(62)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija secina, ka šaubas par dzīvotspējas atjaunošanu, kas norādītas lēmumā par procedūras uzsākšanu, ir izkliedētas.

(63)

Kā norādīts iepriekš, konkurents, kurš vēlējās palikt anonīms, apšauba to, ka pārstrukturēšana varētu atjaunot uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju. Pirmkārt, viņš uzskata, ka uzņēmumam būtu jāpārvieto viena daļa ražošanas uz ražošanas zonām ar zemām izmaksām, kur tas var izmantot apjoma radītos ietaupījumus. Otrkārt, uzņēmums nevarēs veikt vajadzīgos ieguldījumus, lai uzlabotu savus ražojumus nozarē, kurā katru gadu nepieciešams veikt būtiskas investīcijas ražošanas līdzekļos, projektēšanā, pētniecībā un attīstībā. Visbeidzot viņš uzsver, ka uzņēmums vēl arvien ir pārāk mazs salīdzinājumā ar tā konkurentiem. Turpmākajos punktos Komisija mēģinās pārbaudīt, vai konkurenta, kurš vēlējās palikt anonīms, piezīmes liek apšaubīt Komisijas secinājumus par dzīvotspējas atjaunošanu.

(64)

Attiecībā uz nepieciešamību pārvietot daļu ražošanas uz valstīm ar mazākām izmaksām, Komisija norāda, ka Francijas iestādes ir precīzi atbildējušas uz šo jautājumu. Tās atgādina, ka uzņēmuma FagorBrandt izvēlētajai attīstībai (produkti ar augstu pievienoto vērtību un inovatīvi ražojumi), tāpat kā dažu tā Eiropas konkurentu attīstībai, nav piemērota to ražošanas pārvietošana uz valstīm ar zemākām izmaksām. […]. Lielākiem uzņēmumiem ražotņu izveide valstīs ar zemām izmaksām atbilst arī to vēlmei attīstīt šajās valstīs pārdošanu.

(65)

Attiecībā uz konkurenta, kurš vēlējās palikt anonīms, apgalvojumiem par FagorBrandt nespēju veikt būtiskus ieguldījumus, kas vajadzīgi konkurētspējas saglabāšanai, un par to, ka uzņēmums ir pārāk mazs salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem, Komisija atzīmē, ka tā pati lēmuma par procedūras uzsākšanu 8. punktā norādīja, ka šie aspekti ir veicinājuši uzņēmuma grūtības. Tomēr tā atzīmē, ka pārstrukturēšanas plāns, šķiet, risina šīs problēmas. Uzņēmums plāno […]. Turklāt Komisija norāda, ka dažiem nozares uzņēmumiem, neskatoties uz to, ka tie ir nelieli, salīdzinot ar lielākiem uzņēmumiem, un to nozīmīgo ražošanu Rietumeiropas valstīs, izdodas saglabāt konkurētspēju, koncentrējoties uz atsevišķiem produktiem un segmentiem. Turklāt Komisija norāda, ka FagorBrandt aizvien plašāka integrācija grupā Fagor arī veicinās ar uzņēmuma lielumu saistīto problēmu risināšanu. Kopumā Komisija atzīst, ka konkurenta izvirzītie jautājumi norāda uz uzņēmuma grūtībām, bet uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns var tās risināt un sniedz pietiekamas iespējas dzīvotspējas atjaunošanai.

(66)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka konkurenta, kurš vēlējās palikt anonīms, komentāri neliek apšaubīt Komisijas novērtējumu par to, ka pārstrukturēšanas plāns ļauj atjaunot FagorBrandt ilgtermiņa dzīvotspēju.

(67)

Visbeidzot attiecībā uz ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu Komisijai, kā norādīts pārstrukturēšanas pamatnostādņu 38. punkta pēdējā teikumā, tomēr ir jāpārbauda, vai paredzētie kompensācijas pasākumi neapdraud uzņēmuma dzīvotspēju. Kā tas tiks analizēts turpmāk, Francijas iestādes ierosināja papildu kompensācijas pasākumus pēc procedūras uzsākšanas, tāpēc tie nav iekļauti paziņojumam pievienotajās finanšu prognozēs. Komisija uzskata, ka šie papildu pasākumi ir vajadzīgi un tādējādi Francijas iestādēm tie būs jāīsteno. Attiecībā uz šiem pasākumiem, tas ir, preču zīmes Vedette aukstuma iekārtu, kulinārās apstrādes aprīkojuma, mazgāšanas iekārtu tirdzniecības pārtraukšana uz pieciem gadiem, kas pasliktina uzņēmuma finanšu rādītājus, ir jāpārliecinās, vai uzņēmums tos spēs izturēt.

(68)

Saskaņā ar Francijas iestāžu informāciju uzņēmuma finanšu rādītāji ir iekļauti divās turpmākajās tabulās, ņemot vērā iepriekš aprakstīto papildu kompensācijas pasākumu īstenošanu. Pirmajā tabulā ir aprakstīts optimistiskais scenārijs, un otrajā – pesimistiskais scenārijs.

(69)

Šī tabula ir balstīta uz pieņēmumiem par apgrozījuma samazināšanos, ko izraisīs vairāku tādu ražojumu grupu izņemšana, kuri tiek pārdoti ar preču zīmi Vedette. Šāda ražojumu izņemšana var radīt:

(70)

Optimistiskajā scenārijā ņemtas vērā tikai iepriekš minētās a) un b) sekas, un zaudējumi, kas saistīti tikai ar viena ražojuma tirdzniecības pārtraukšanu, būs [60–90] % no tā […] ražojuma līnijas apgrozījuma, kura tirdzniecība tiek pārtraukta, un [20–30] % no pārējo ar preču zīmi Vedette tirgoto ražojumu apgrozījuma. Pesimistiskajā scenārijā ņemts vērā iepriekš minētais c) elements, paredzot zaudējumu līmeni [110–140] % apmērā tā ražojuma līnijai, kura tirdzniecība tiek pārtraukta (zaudējumi var skart ne tikai […] un […]. Francijas iestādes paskaidro, ka šāds pesimistisks pieņēmums atbilst uzņēmumam jau zināmai pieredzei: tas 2003. gadā bija nolēmis atteikties no […] Francijā, lai visu uzmanību pievērstu […], kam bija īpaši augsti pārdošanas rezultāti. Šai pārtraukšanai bija ļoti negatīva ietekme, jo tika zaudēts ne tikai viss sasniegtais apgrozījums […], bet zaudējumi tika nodarīti arī […] (kopējais zaudējums, kas saistīts ar šo abu preču zīmju […] iekārtām, divos gados attiecībā pret […] vienību sākotnējiem pārdošanas apjomiem bija […] […], proti, zaudējums [120–140] % apmērā saistībā ar no apgrozības izņemtajiem apjomiem) (19).

(71)

Pamatojoties uz abās iepriekšējās tabulās iekļauto datu analīzi un pārējo Francijas iestāžu iesniegto datu analīzi, Komisija norāda, ka veiktie kompensācijas pasākumi novājinās uzņēmumu, jo tie no 2009. gada, pasākumu ieviešanas gada, izraisīs uzņēmuma rezultātu pasliktināšanos. Tomēr uzņēmums, sākot ar 2010. gadu, atkal sasniegs pozitīvu neto rezultātu, kas palielināsies turpmākajos gados. Tādējādi Komisija uzskata, ka kompensācijas pasākumi, lai arī tie novājinās uzņēmumu, nekavēs tā dzīvotspējas atjaunošanu.

(72)

Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 38. punktā ir paredzēts, ka, lai Komisija varētu atļaut pārstrukturēšanas atbalstu, ir jāveic kompensācijas pasākumi, lai mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem. Citādi atbalsts ir jāuzskata par tādu, kas ir “pretrunā kopīgām interesēm” un ir jāatzīst, ka tas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Šis nosacījums parasti izpaužas kā uzņēmuma pārstāvības tirgū vai tirgos ierobežošana pārstrukturēšanas laikposma beigās.

(73)

Francija savā paziņojumā apgalvoja, ka šajā gadījumā, šķiet, kompensācijas pasākumi nav vajadzīgi, jo īpaši tāpēc, ka atbalstam nav būtiska tirgu izkropļojoša ietekme. Lēmuma par procedūras uzsākšanu 37., 38., un 40. punktā Komisija īsi paskaidroja, kāpēc tā noraida minēto apgalvojumu.

(74)

Turpmākajos punktos Komisija sīkāk paskaidro, kāpēc tā uzskata, ka atbalsts rada izkropļojumus, un kāpēc kompensācijas pasākumu īstenošana, pretēji Francijas iestāžu apgalvojumiem, ir vajadzīga.

(75)

Kā jau ir izklāstīts, FagorBrandt nodarbojas ar lielās sadzīves elektrotehnikas iekārtas ražošanu un pārdošanu izplatītājiem (pretēji piegādei un pārdošanai privātpersonām). Attiecībā uz lielās sadzīves elektrotehnikas tirgus ģeogrāfisko dimensiju Komisija līdz šim uzskatīja, ka tas ir vismaz Kopienas tirgus jo īpaši tādēļ, ka nepastāv šķēršļi iekļūšanai tirgū, kā arī tehniskās saskaņotības un relatīvi zemo transporta izmaksu dēļ (20). FagorBrandt un abu konkurentu, kuri nosūtīja komentārus, iesniegtie dati apstiprina, ka tirgum ir Kopienas dimensija.

(76)

Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas atbalsts automātiski rada konkurences izkropļojumus, aizkavējot atbalsta saņēmēja aiziešanu no tirgus un tādējādi traucējot konkurentu uzņēmumu attīstību. Tāpēc atbalsts ir vērsts pret mazāk efektīvu uzņēmumu slēgšanu, kas ir “normāla tirgus darbības sastāvdaļa”, kā norādīts pārstrukturēšanas pamatnostādņu 4. punktā. Tādējādi paziņotais atbalsts uzņēmumam FagorBrandt rada iepriekš minētos konkurences izkropļojumus. Tomēr Komisija norāda, ka pastāv aspekti, kas veicina šo konkurences izkropļojumu negatīvo seku ierobežošanu, un tie ir šādi. Pirmkārt, Eiropas lielās sadzīves elektrotehnikas tirgū FagorBrandt tirgus daļa nepārsniedz 5 % (21). Otrkārt, šajā tirgū darbojas četri konkurenti, kuru tirgus daļa ir 10 % vai vairāk (Indesit, Whirlpool, BSH un Electrolux) (22). Turklāt konkurents, kurš vēlējās palikt anonīms, atzīst, ka Eiropas tirgū FagorBrandt ir relatīvi mazs tirgus dalībnieks (skatīt iepriekš minētā konkurenta izteiktās šaubas attiecībā uz uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanu tā lieluma dēļ), kura tirgus daļa samazinās (23). Treškārt, atbalsta summa ir ierobežota attiecībā pret FagorBrandt apgrozījumu Eiropā (atbalsts ir mazāk nekā 4 % no 2007. gada apgrozījuma) un vēl vairāk attiecībā pret četru galveno tirgus dalībnieku apgrozījumu, kurš ir lielāks par FagorBrandt apgrozījumu (24).

(77)

Lai gan iepriekšējā punktā analizēti atbalsta radītie konkurences izkropļojumi, kā norādīts pārstrukturēšanas pamatnostādņu 38. punktā, kas savukārt izriet no Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta, ir jāizvērtē arī “negatīvo seku” apmērs “uz tirdzniecības apstākļiem” starp dalībvalstīm. Kā jau tas minēts lēmuma par procedūras uzsākšanu 38. punktā, atbalsts rada izkropļojumus attiecībā uz saimniecisko darbību izvietojumu dalībvalstīs un tādējādi tirdzniecību starp tām. FagorBrandt ir uzņēmums, kurš lielāko daļu ražošanas darbību veic Francijā, kur tiek nodarbināta lielākā daļa darbinieku ([75-100] % no uzņēmuma saražotajiem apjomiem tiek ražoti Francijā). Bez Francijas valsts atbalsta FagorBrandt ātri aizietu no tirgus. Tomēr FagorBrandt rūpnīcās ražotie produkti galvenokārt konkurē ar ražojumiem, kurus konkurenti ražo citās dalībvalstīs (25). Tādējādi FagorBrandt darbības pārtraukšana būtu ļāvusi minētajiem Eiropas konkurentiem jūtami palielināt savus pārdošanas apjomus un līdz ar to savu ražošanu. Ar atbalstu tiek saglabātas ražošanas darbības Francijā, kas pretējā gadījumā tiktu daļēji pārvietotas uz citām dalībvalstīm. Tāpēc atbalstam ir negatīva ietekme uz tirdzniecības apstākļiem, samazinot konkurentu, kuri veic darbību citās dalībvalstīs, eksporta iespējas uz Franciju (26). Atbalsts arī samazina pārdošanas iespējas valstīs, uz kurām uzņēmums FagorBrandt turpinās eksportēt savus ražojumus. Ņemot vērā FagorBrandt pārdošanas apjomus un attiecīgo darba vietu skaitu, šīs negatīvās sekas uz tirdzniecības apstākļiem ir būtiskas.

(78)

Pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi, Komisija uzskata, ka ir vajadzīgi reāli (t. i., būtiski), bet tomēr ierobežoti kompensācijas pasākumi.

(79)

Lēmuma par procedūras uzsākšanu 39. punktā Komisija izteica šaubas par to, vai Francijas iestāžu paziņotos pasākumus var uzskatīt par kompensācijas pasākumiem, ņemot vērā, ka pārstrukturēšanas pamatnostādņu 40. punktā ir norādīts, ka “norakstīšana un zaudējumus nesošu darbību pārtraukšana, kas jebkurā gadījumā būtu vajadzīga dzīvotspējas atjaunošanai, kompensācijas pasākumu novērtēšanas nolūkos netiek uzskatīta par jaudas vai tirgus daļas samazinājumu”. Šķiet, ka uz visiem Francijas iestāžu aprakstītajiem pasākumiem attiecās šī izņēmuma piemērošanas joma. Saistībā ar oficiālo izmeklēšanas procedūru Francija atkārtoti norādīja, ka tā uzskata, ka kastveida saldētavu un brīvi stāvošo mikroviļņu krāšņu ražošanas pārtraukšana, kā arī Brandt Components pārdošana bija trīs vērā ņemami kompensācijas pasākumi. Tādēļ Komisija veica šo pasākumu detalizētu analīzi un sniedza šādus secinājumus.

(80)

Attiecībā uz kastveida saldētavu rūpnīcas darbības pārtraukšanu 2005. gadā (Lekēnas ražotne) Francija savā 2007. gada 6. augusta paziņojumā norādīja, ka šī rūpnīca, “kurā ražoja kastveida saldētavas un vīna skapjus visai FagorBrandt grupai, bija sasniegusi […] apmēru, kas tai vairs neļauj segt ne savas mainīgās, ne fiksētās izmaksas, un 2004. gadā tā bija radījusi saimnieciskās darbības zaudējumus [5–10] miljonu euro apmērā”. Tāpēc nav nekādu šaubu, ka konkrētajā gadījumā tā ir zaudējumus nesošas darbības pārtraukšana, kas vajadzīga dzīvotspējas atjaunošanai (27), un, piemērojot pārstrukturēšanas pamatnostādņu 40. punktu, šo pasākumu nevar uzskatīt par kompensācijas pasākumu.

(81)

Arī brīvi stāvošo mikroviļņu krāšņu ražošanas pārtraukšanu Azenē ir zaudējumus nesošas darbības pārtraukšana, kas ir vajadzīga dzīvotspējas atjaunošanai, kā to skaidri atzina arī Francijas iestādes savos pieteikumos (28). Tas, ka minētā darbība ir nerentabla, nav pārsteigums, ņemot vērā, ka brīvi stāvošās mikroviļņu krāsnis ir viens no tirgus segmentiem, kurā ražojumu no valstīm ar zemām izmaksām ir visvairāk (29). Turklāt Azenē rūpnīca bija zaudējusi nozīmīgus līgumus, kas saistīti ar mikroviļņu krāšņu ražošanu citām grupām (30). Visbeidzot, pamatojoties uz pārstrukturēšanas pamatnostādņu 40. punktu, šo pasākumu nevar uzskatīt par kompensācijas pasākumu.

(82)

Pretēji tam, 2004. gada martā uzņēmums pārdeva savu meitas uzņēmumu Brandt Components (Nevēras rūpnīca) Austrijas grupai ATB par [2–5] miljoniem euro. Šī pārdošana nav ne darbības norakstīšana (31), ne arī darbības pārtraukšana. Tātad šis pasākums nav izslēgts ar nosacījumu, kas minēts iepriekš pārstrukturēšanas pamatnostādņu 40. punktā. 2004. gada martā pārdotās darbības (32) apgrozījums 2003. gadā bija [25–45] miljoni euro, kas ir līdzvērtīgs [2–5] % uzņēmuma apgrozījuma 2003. gadā, un tajā strādāja [250–500] darba ņēmēji, kas ir [5–10] % no uzņēmuma darbiniekiem. Uzņēmums bija iesaistīts mazgāšanas mašīnu elektromotoru projektēšanā, attīstībā, ražošanu un tirdzniecībā. Tādējādi minētā pārdošana samazināja uzņēmuma pārstāvību veļas mazgāšanas mašīnu daļu tirgū.

(83)

Pieņemot, ka šis pasākums ir kompensācijas pasākums, Komisija uzskata, ka tas viens pats nevar kompensēt atbalsta iepriekš aprakstītās negatīvās sekas. Komisija jo īpaši norāda, ka šis pasākums nemazina uzņēmuma FagorBrandt pārstāvību lielās sadzīves elektrotehnikas tirgū (33), kas ir galvenais tirgus, kurā FagorBrandt turpinās darboties.

(84)

Lai izkliedētu lēmumā par procedūras uzsākšanu izteiktās šaubas attiecībā uz paziņoto kompensācijas pasākumu nepietiekamību, Francijas iestādes ierosina uz pieciem gadiem pārtraukt Vedette aukstuma iekārtu un kulinārās apstrādes aprīkojuma tirdzniecību. Turklāt tās ierosina vai nu trauku mazgāšanas mašīnas Vedette tirdzniecības pārtraukšanu, vai preču zīmes […] nodošanu.

(85)

Kā ir norādīts iepriekš, FagorBrandt [50–80] % no saviem pārdošanas apjomiem realizē Francijas tirgū, kurā uzņēmuma tirgus daļa 2006. gadā pēc vērtības bija [10–20] % un pēc apjoma [10–20] %. Tas liecina par to, ka tad, ja uzņēmums FagorBrandt būtu pārdevis savas darbības, no tā labumu galvenokārt būtu guvuši konkurenti, kas darbojas Francijas tirgū, palielinot savus pārdošanas apjomus. Tādējādi FagorBrandt izdzīvošana, ko ļauj īstenot atbalsts, visspēcīgāk ietekmē tieši šos uzņēmumus. Savukārt FagorBrandt pārdošanas apjomi Itālijas tirgū ir ļoti ierobežoti. Tādēļ Komisija kā kompensācijas pasākumam dod priekšroku preču zīmes Vedette trauku mazgāšanas mašīnu tirdzniecības pārtraukšanai salīdzinājumā ar preču zīmes […] nodošanu, ņemot vērā, ka preču zīmes Vedette  (34) ražojumus pārdod vienīgi Francijas tirgū, kamēr […] ražojumus galvenokārt pārdod […].

(86)

Tādēļ ir jāanalizē šo papildu kompensācijas pasākumu apjoms, lai noteiktu, vai tie ir pietiekami.

(87)

Preču zīmes Vedette aukstuma iekārtu (ledusskapji un saldētavas) pārdošanas apjoms 2007. gadā bija [10–20] miljoni euro, proti, [1–3] % no grupas FagorBrandt apgrozījuma.

(88)

Aukstuma iekārtu tirdzniecības pārtraukšana uz pieciem gadiem ļaus konkurentiem, kuri darbojas Francijas tirgū, nostiprināt savas pozīcijas aukstuma iekārtu segmentā. Saskaņā ar GfK 2007. gada pētījumu galvenie FagorBrand konkurenti, kuru tirgus daļa pēc vērtības ir […] %, ledusskapju tirgū Francijā ir Whirlpool ([…] %), Indesit ([…] %) un Electrolux ([…] %). Saldētavu tirgū galvenie FagorBrandt konkurenti ([…] %) ir Whirlpool ([…] %), Liebherr ([…] %) un Electrolux ([…] %).

(89)

Preču zīmes Vedette kulinārās apstrādes aprīkojuma pārdošanas apjoms 2007. gadā bija [5–10] miljoni euro, proti, [0,5–1,5] % no grupas FagorBrandt apgrozījuma.

(90)

Līdz ar to kulinārās apstrādes aprīkojuma tirdzniecības pārtraukšana uz pieciem gadiem ļaus konkurentiem nostiprināt savu pozīciju kulinārās apstrādes aprīkojuma tirgū. Saskaņā ar GfK 2007. gada pētījumu galvenie FagorBrandt konkurenti (kuru tirgus daļa ir […] % vērtības izteiksmē) kulinārās apstrādes aprīkojuma tirgū Francijā ir Indesit ([…] %), Electrolux ([…] %) un Candy ([…] %).

(91)

Preču zīmes Vedette trauku mazgāšanas mašīnu pārdošanas apjoms 2007. gadā bija [5–10] miljoni euro, proti, [0,5–1,5] % no grupas FagorBrandt apgrozījuma.

(92)

Saskaņā GfK 2007. gada pētījumu galvenie FagorBrandt konkurenti (kuru tirgus daļa pēc vērtības ir […] %) trauku mazgāšanas mašīnu tirgū Francijā ir BSH ([…] %), Whirlpool ([…] %) un Electrolux ([…] %). Līdz ar to preču zīmes Vedette trauku mazgāšanas mašīnu tirdzniecības pārtraukšana ļaus konkurentiem palielināt savu tirgus daļu.

(93)

Kopumā Vedette ražojumi, kuru tirdzniecība tiks pārtraukta, veido [3–5] % no grupas apgrozījuma (35). Francijas iestādes norāda, ka tāpēc būs jāveic būtiski pielāgojumi uzņēmuma līmenī […].

(94)

Kompensācijas pasākumi ir preču zīmes Vedette  (36) atsevišķu ražojumu (kulinārās apstrādes aprīkojuma, aukstuma iekārtu, trauku mazgāšanas mašīnu) tirdzniecības pārtraukšana uz pieciem gadiem un Brandt Components pārdošana. Tas attiecas uz faktiskas (t. i., būtiskas), bet ierobežotas tirgus daļas samazināšanu. Tādējādi, kā tas tika analizēts iepriekš, šis samazinājums ir proporcionāls konkurences un tirdzniecības izkropļojumu apjomam.

(95)

Līdz ar to Komisija uzskata, ka minētie pasākumi ļauj izvairīties no pārmērīgiem konkurences izkropļojumiem pārstrukturēšanas pamatnostādņu 38. līdz 40. punkta izpratnē.

(96)

Lai varētu atļaut atbalstu, piemērojot pārstrukturēšanas pamatnostādņu 43. līdz 45. punktu, atbalsta summa un intensitāte ir jāierobežo līdz stingram minimumam, kas vajadzīgs, lai veiktu pārstrukturēšanu, ņemot vērā uzņēmuma, tā akcionāru vai grupas, kurā tas ietilpst, esošos finanšu resursus. Atbalsta saņēmējiem jādod ievērojams ieguldījums pārstrukturēšanas plānā no saviem pašu resursiem, tostarp no to aktīvu pārdošanas, kas nav būtiski uzņēmuma izdzīvošanai, vai no ārējā finansējuma tirgus apstākļos.

(97)

Kā norādīts lēmuma par procedūras uzsākšanu 43. punktā, pārstrukturēšanas izmaksas, kas ir aprakstītas Francijas iestāžu paziņojumā, ir [50–90] miljoni euro. Tās tiek finansētas šādi (37):

(98)

Lēmuma par procedūras uzsākšanu 44. punktā Komisija izsaka divu veidu šaubas par šiem datiem. No vienas puses, Komisija pieprasa Francijas iestādēm pamatot, kāpēc tās nav iekļāvušas atbalsta atmaksu pārstrukturēšanas izmaksās. No otras puses, Komisija pieprasa paskaidrot “paša saņēmēja ieguldījuma” veidu.

(99)

Attiecībā uz šaubām par otro jautājumu Francijas iestādes norādīja, ka “paša saņēmēja ieguldījumu” veido banku aizdevumi, kurus uzņēmums FagorBrandt ir aizņēmies tirgū. Tās precizē, ka uzņēmums 2006. gadā saņēma banku aizdevumus [25–30] miljonu euro apmērā, sasniedzot [30–35] miljoni euro 2007. gadā (38). Tie tika nodrošināti ar galaproduktu uzkrājumiem. Komisija norāda, ka tas attiecas uz “ārējo finansējumu tirgus apstākļos”, kā norādīts pārstrukturēšanas pamatnostādņu 43. punktā, un tātad ir piemērots ieguldījums.

(100)

Attiecībā uz Komisijas šaubām par pirmo jautājumu Francijas iestādes norāda, ka ar kopējo tirgu nesaderīgā atbalsta atmaksu nevar a priori uzskatīt par pārstrukturēšanas izmaksām (ne arī par saņēmēja uzņēmuma paša ieguldījumu pārstrukturēšanas pamatnostādņu 43. un 44. punkta nozīmē). Šī iemesla dēļ Francijas iestādes to neiekļāva pārstrukturēšanas izmaksās. Tomēr tās norāda, ka šī atmaksa, kas novērtēta aptuveni [25–30] miljonu euro apmērā (ieskaitot procentus), kā jebkurš finanšu izdevums, protams, ir iekļauts paziņojumam pievienotajā biznesa plānā. Komisija uzskata, ka atbalsta atmaksa būtu jāiekļauj biznesa plānā, kā tas ir šajā gadījumā (39). Attiecībā uz uzdoto jautājumu, vai šī atbalsta atmaksa ir oficiāli jāuzskata par pārstrukturēšanas izmaksām pārstrukturēšanas pamatnostādņu 43. punkta nozīmē, Komisija norāda, ka pat tad, ja tā būtu, tas nesamazinātu saņēmēja paša ieguldījumu zem 50 %, kā prasīts pārstrukturēšanas pamatnostādņu 44. punktā. Pat tad, ja atbalsta atmaksa kopā ar procentiem tiktu iekļauta pārstrukturēšanas izmaksās, tādējādi tām palielinoties līdz aptuveni [75–100] miljoniem euro, rezultātā tiktu samazināta pārstrukturēšanas izmaksu daļa, kuru finansē ar atbalstu, un palielināta tā izmaksu daļa, kuru finansē saņēmējs (40) un akcionāri. Līdz ar to Komisijai nav jāizvērtē šis jautājums.

(101)

Tādējādi Komisijas šaubas, kas izteiktas lēmumā par procedūras uzsākšanu, ir izkliedētas, un Komisija secina, ka “saņēmēja paša ieguldījums” un tā akcionāra ieguldījums pārsniedz 50 % no pārstrukturēšanas izmaksām, kā tas attiecībā uz lieliem uzņēmumiem pieprasīts pārstrukturēšanas pamatnostādņu 44. punktā.

(102)

Attiecībā uz konkurenta, kurš vēlējās palikt anonīms, apgalvojumu par to, ka atbalsts nav ierobežots līdz minimumam, jo FagorBrandt var iegūt finansējumu no sava akcionāra vai grupas, kurā tas ietilpst, Komisija jau atbildēja iepriekš uzņēmuma atbilstības izvērtējumā.

(103)

Visbeidzot, bez pārbaudes attiecībā uz noteiktā kritērija par paša saņēmēja ieguldījumu, kas pārsniedz 50 %, ievērošanu, Komisija arī izvērtēja, vai atbalsts tika ierobežots līdz stingri noteiktam minimumam, jo īpaši pamatojoties uz pārstrukturēšanas pamatnostādņu 45. punktā definētajiem kritērijiem. Komisija uzskata, ka šajā gadījumā tā tas ir un atbalsta summa neļauj uzņēmumam rīkoties ar “likvīdo aktīvu pārpalikumu, ko varētu izmantot agresīvām, tirgu kropļojošām darbībām, kas nav saistītas ar pārstrukturēšanas procesu”. Komisija norāda, ka pēc atbalsta piešķiršanas un pēc pārstrukturēšanas grupai vēl arvien būs lielas parādsaistības.

(104)

Uzņēmuma FagorBrandt pārstrukturēšanas plāns, arī visas Francijas saistības, ir pilnībā jāizpilda (41). Komisija pieprasa, lai tā tiktu informēta par plāna īstenošanas gaitu un saistībām, kas no tā izriet.

(105)

Atbalstu var atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja ir izpildīti visi paredzētie nosacījumi,

23.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 160/27

(1)

Lēmumā 90/424/EEK ir noteikta procedūra, kas reglamentē Kopienas finansiālo ieguldījumu īpašiem veterināriem pasākumiem. Šie pasākumi ietver kampaņu pret mutes un nagu sērgu. Minētais lēmums paredz, ka Kopienas atbalstu var piešķirt, lai izveidotu Kopienas rezerves mutes un nagu sērgas vakcīnām, un pieprasa noteikt Kopienas līdzdalības līmeni un šādas līdzdalības nosacījumus.

(2)

Saskaņā ar Padomes 1991. gada 11. decembra Lēmumu 91/666/EEK, ar ko izveido Kopienas rezerves mutes un nagu sērgas vakcīnām (3), ir izveidoti antigēnu krājumi ātrai vakcīnu pagatavošanai pret mutes un nagu sērgu.

(3)

Saskaņā ar Direktīvu 2003/85/EK Komisijai ir jānodrošina, lai Kopienas koncentrētu inaktivētu antigēnu rezerves, kas paredzētas vakcīnu pagatavošanai pret mutes un nagu sērgu, tiktu glabātas Kopienas antigēnu un vakcīnu bankas telpās. Drošības apsvērumu dēļ rezerves tiek turētas izraudzītās vietās ražotāja telpās.

(4)

Devu skaitu un mutes un nagu sērgas vīrusa antigēnu celmu un serotipu daudzveidību, kas glabājas Kopienas antigēnu un vakcīnu bankā, lemj, ņemot vērā direktīvā norādītajos ārkārtas rīcības plānos paredzētās vajadzības un epidemioloģisko situāciju, vajadzības gadījumā apspriežoties ar mutes un nagu sērgas Kopienas references laboratoriju.

(5)

Stāvokļa pasliktināšanās mutes un nagu sērgas jomā dažās pasaules daļās nosaka, ka ir steidzami jāpapildina noteikti antigēnu krājumi atbilstoši riskam, kuru šīs norises rada Kopienas un kaimiņvalstu epidemioloģiskajai situācijai.

(6)

Lemjot par mutes un nagu sērgas vīrusu antigēnu papildu daudzumu un apakštipu iepirkšanu, ir jāņem vērā minēto antigēnu pašreizējais daudzums un atbilstība savienojamības prasībām polivalentās vakcīnās un tas, vai antigēnu ražotājam ir piešķirta tirdzniecības atļauja vismaz vienā no dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvai 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (4).

(7)

Jāņem vērā arī ziņojums, ko sniegusi Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Pasaules references laboratorija mutes un nagu sērgas noteikšanai, kas ir arī Kopienas references laboratorija mutes un nagu sērgas noteikšanai, kas norīkota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2006/393/EK (5), par prioritāro antigēnu sarakstu, kuri ieteicami antigēnu bankām, ko 2008. gada oktobrī apstiprinājusi Tehniskā komiteja (6), kā arī 2008. gada decembrī – FAO Eiropas Komisijas mutes un nagu sērgas kontrolei (EuFMD) izpildkomitejas 77. sanāksme (7).

(8)

Lemjot par iepirkuma procedūrām, jāņem vērā fakts, ka, ja tas ir Kopienas interesēs, vakcīnu var piegādāt valstīm ar endēmisku situāciju saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 12. pantu un Direktīvas 2003/85/EK 83. panta 3. punktu. Šā iemesla dēļ antigēniem jābūt no tā paša ražotāja, lai to varētu apvienot polivalentās vakcīnās ar dažādu sastāvu atbilstoši situācijai mērķa valstī. Tādēļ ir nepieciešams izmantot sarunu procedūru, kas paredzēta 126. panta 1. punkta b) apakšpunktā un g) apakšpunkta i) daļā Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8).

(9)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/85/EK 80. panta 4. punktu nosacījumus Kopienas antigēnu un atļauto vakcīnu rezervju izveidošanai un uzturēšanai ražošanas uzņēmumu telpās nosaka līgumos, kas tiek slēgti Komisijas un ražošanas uzņēmumu starpā.

(10)

Direktīva 2003/85/EK paredz, ka informācija par antigēnu vai atļauto vakcīnu daudzumiem un apakštipiem, kuri glabājas Kopienas antigēnu un vakcīnu bankā, ir jāuzskata par klasificētu informāciju. Tāpēc nepublicē to informāciju, kas izklāstīta šā lēmuma pielikumā, kura attiecas uz mutes un nagu sērgas vīrusa antigēnu daudzumiem un apakštipiem, kādus paredzēts iegādāties.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,