19.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 406/2009

(2009. gada 18. maijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 19. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 18. maijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	JO	73,9
	MA	44,2
	MK	80,5
	TN	115,0
	TR	95,0
	ZZ	81,7
0707 00 05	EG	131,0
	JO	155,5
	MA	32,7
	TR	135,1
	ZZ	113,6
0709 90 70	JO	216,7
	TR	120,7
	ZZ	168,7
0805 10 20	EG	44,0
	IL	55,5
	MA	48,4
	TN	49,2
	TR	107,8
	US	49,3
	ZA	56,7
	ZZ	58,7
0805 50 10	AR	50,9
	TR	50,7
	ZA	51,7
	ZZ	51,1
0808 10 80	AR	81,5
	BR	77,9
	CL	82,4
	CN	91,5
	MK	42,0
	NZ	101,5
	US	125,7
	UY	71,7
	ZA	83,4
	ZZ	84,2

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

19.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 407/2009

(2009. gada 14. maijs),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (1), un jo īpaši tās 19. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 338/97 uzskaitītas tās dzīvnieku un augu sugas, kuru īpatņu tirdzniecība ir ierobežota vai tiek kontrolēta. Minētais uzskaitījums ietver Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (turpmāk “CITES konvencija”) papildinājumos iekļautos sarakstus.

(2)	Pēc Ķīnas pieprasījuma CITES konvencijas III papildinājumā iekļautas šādas sugas: Corallium elatius, Corallium japonicum, Corallium konjoi un Corallium secundum.

(3)

Sugu Crax daubentoni, Crax globulosa, Crax rubra, Ortalis vetula, Pauxi pauxi, Penelopina nigra, Arborophila campbelli, Arborophila charltonii, Lophura erythrophthalma, Lophura ignita, Semnornis ramphastinus, Baillonius bailloni, Pteroglossus castanotis, Ramphastos dicolorus un Selenidera maculirostris (patlaban tās minētas Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikuma B pielikumā) īpatņu starptautiskā tirdzniecība nav sasniegusi tādu apjomu, kas var apdraudēt šo sugu izdzīvošanu, tomēr pēc Kolumbijas, Kostarikas, Gvatemalas, Hondurasas, Malaizijas un Argentīnas pieprasījuma šīs sugas ir iekļautas CITES konvencijas III papildinājumā, un tāpēc Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikumā tās jāpārnes no B pielikuma uz C pielikumu.

(4)

Sugu Phyllomedusa sauvagii, Leptodactylus laticeps, Limnonectes macrodon, Rana shqiperica, Ranodon sibiricus, Bolitoglossa dofleini, Cynops ensicauda, Echinotriton andersoni, Pachytriton labiatus, Paramesotriton spp., Salamandra algira un Tylototriton spp. (patlaban tās nav minētas Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikumā) īpatņus Kopienā ieved tādos daudzumos, ka šis process būtu jāuzrauga. Minētās sugas tādēļ jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikuma D pielikumā.

(5)

CITES Līgumslēdzēju pušu konferences četrpadsmitajā sesijā 2007. gada jūnijā pieņēma jaunas dzīvnieku nomenklatūras norādes. Attiecībā uz dažu sugu (Asarcornis scutulata, Pezoporus occidentalis), dzimtu (Rheobatrachidae, Phasianidae) un kārtu (Scandentia) nosaukumiem atklājās neatbilstības starp CITES papildinājumiem un zinātniskajiem nosaukumiem jaunajās nomenklatūras norādēs. Tā kā šīs neatbilstības parādās arī Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikumā, tas ir attiecīgi jākoriģē.

(6)	Ņemot vērā grozījumu apmēru, skaidrības labad ir lietderīgi pilnībā aizstāt Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikumu.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības komiteja, kura izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 338/97 18. pantam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 14. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Skaidrojošās norādes A, B, C un D pielikumam

Sugām, kas iekļautas A, B, C un D pielikumā, norāda:

a)	sugas nosaukumu; vai

b)	to, ka tās veido sugu kopumu, kas ietilpst augstākā taksonā vai tā daļā.

2.	Saīsinājumu “spp.” lieto visu augstākā taksonā ietilpstošo sugu apzīmēšanai.

3.	Pārējos taksonus, kas ir augstāki par sugu, piemin tikai informācijas vai klasifikācijas nolūkā.

4.	Treknrakstā norādītās sugas A pielikumā minētas atbilstīgi to aizsargājamības pakāpei, kas paredzēta Padomes Direktīvā 79/409/EEK (“Putnu direktīva”) vai Padomes Direktīvā 92/43/EEK (“Biotopu direktīva”).

Augu taksoniem, kas ir zemāki par sugu, izmanto šādus saīsinājumus:

a)	ar “ssp” apzīmē pasugu;

b)	ar “var” vai “vars” apzīmē varietāti (varietātes);

c)	ar “fa” apzīmē paveidu.

6.	Apzīmējums “(I)”, “(II)” vai “(III)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam ir norāde uz Konvencijas papildinājumiem, kuros attiecīgā suga iekļauta atbilstīgi 7. līdz 9. norādei. Ja šādu apzīmējumu nav, tas nozīmē, ka attiecīgā suga Konvencijas papildinājumos nav iekļauta.

7.	Apzīmējums “(I)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka attiecīgā suga vai augstākais taksons ir iekļauts Konvencijas I papildinājumā.

8.	Apzīmējums “(II)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka attiecīgā suga vai augstākais taksons ir iekļauts Konvencijas II papildinājumā.

9.	Apzīmējums “(III)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka tas ir iekļauts Konvencijas III papildinājumā. Šajā gadījumā norāda arī valsti, saistībā ar kuru attiecīgā suga vai augstākais taksons ir iekļauts III papildinājumā.

10.

Hibrīdus papildinājumos atsevišķi iekļauj tikai tad, ja šie hibrīdi veido atšķirīgas un noturīgas populācijas savvaļā. Uz hibrīddzīvniekiem, kam četrās iepriekšējās tiešo priekšteču paaudzēs viens vai vairāki īpatņi pieder pie A vai B pielikumā iekļautas sugas, šīs regulas noteikumus attiecina tāpat kā uz tīrsugas dzīvniekiem, pat ja attiecīgais hibrīds nav atsevišķi iekļauts minētajos pielikumos.

11.

Ja suga ir iekļauta A, B vai C pielikumā, tajā pašā pielikumā iekļauj arī visas attiecīgo eksemplāru daļas vai no tām iegūtus produktus, ja vien par konkrēto sugu nav īpaši norādīts, ka iekļaujamas ir tikai noteiktas daļas un no tām iegūti produkti. Saskaņā ar Regulas 2. panta t) punktu apzīmējums “#”, kam pievienots cipars, blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam B vai C pielikumā apzīmē attiecīgo eksemplāru daļas vai no tām iegūtus produktus, uz kuriem attiecas šī regula.

Apzīmē visas daļas un no tām iegūtos produktus, izņemot:

a)	sēklas, sporas un ziedputekšņus (arī putekšņlapas);

b)	cietā vai šķidrā barotnē in vitro iegūtus sējeņus vai audu kultūras, ko pārvadā sterilā iepakojumā;

c)	grieztos ziedus, kas iegūti no mākslīgi pavairotiem augiem;

d)	mākslīgi pavairotu Vanilla ģints augu augļus, to daļas un no tām iegūtus produktus.

Apzīmē visas daļas un no tām iegūtos produktus, izņemot:

a)	sēklas un ziedputekšņus;

b)	gatavo produkciju, kas ir iepakota un derīga mazumtirdzniecībai.

Apzīmē veselas un sagrieztas saknes un sakņu daļas.

Apzīmē visas daļas un no tām iegūtos produktus, izņemot:

a)	sēklas (atskaitot Meksikas izcelsmes Meksikas kaktusu sēklas) un ziedputekšņus;

b)	cietā vai šķidrā barotnē in vitro iegūtus sējeņus vai audu kultūras, ko pārvadā sterilā iepakojumā;

c)	grieztos ziedus, kas iegūti no mākslīgi pavairotiem augiem;

d)	introducētu vai mākslīgi pavairotu augu augļus un to daļas vai no tām iegūtus produktus;

e)	no introducētiem vai mākslīgi pavairotiem Opuntia ģints Opuntia apakšģints augiem atdalītus stumbra posmus (ripas), to daļas un no tām iegūtus produktus.

Apzīmē apaļkokus, dēļus un finiera loksnes.

Apzīmē apaļkokus, dēļus, finiera loksnes un saplāksni.

Apzīmē apaļkokus, kokskaidas, koksnes pulveri un ekstraktus.

Apzīmē auga apakšzemes daļas (t.i., saknes, sakneņus) – veselas un sadalītā vai pulvera veidā.

Apzīmē visas daļas un no tām iegūtos produktus, izņemot tos, kuriem ir marķējums “Ražots no kontrolēti ievākta un pārstrādāta Hoodia spp. materiāla sadarbībā ar CITES pārvaldības iestādēm Botsvānā/Namībijā/Dienvidāfrikā atbilstīgi nolīgumam Nr. BW/NA/ZA xxxxxx”.

#10

Apzīmē apaļkokus, dēļus un finiera loksnes, arī nepabeigtus koksnes izstrādājumus, kas lietoti stīgu mūzikas instrumentiem paredzēto lociņu izgatavošanai.

#11

Apzīmē apaļkokus, dēļus, finiera loksnes, saplāksni, koksnes pulveri un ekstraktus.

12.

Tā kā ne par vienu A pielikumā iekļautu augu sugu vai augstāko taksonu nav norādīts, ka uz to hibrīdiem attiecas šīs regulas 4. panta 1. punkta noteikumi, tas nozīmē, ka mākslīgi pavairotus hibrīdus, kuri iegūti no vienas vai vairāku šādu sugu vai taksonu augiem, drīkst tirgot, ja ir mākslīgo pavairošanu apliecinošs dokuments, un ka uz minēto hibrīdu sēklām un ziedputekšņiem (arī putekšņlapām), grieztajiem ziediem, cietā vai šķidrā barotnē in vitro iegūtiem sējeņiem vai audu kultūrām, ko pārvadā sterilā iepakojumā, šīs regulas noteikumi neattiecas.

13.	Regulas noteikumi neattiecas uz urīnu, izkārnījumiem un ambru, ja šie atkritumprodukti ir iegūti, nekādi neiedarbojoties uz attiecīgajiem dzīvniekiem.

14.

Attiecībā uz D pielikumā minētajām dzīvnieku sugām noteikumus piemēro tikai dzīviem īpatņiem un nesadalītiem vai praktiski nesadalītiem nedzīviem īpatņiem, ja vien tie nepieder taksoniem, par kuriem izdarītas turpmāk minētās norādes, šādi ietverot arī citas daļas un no tām iegūtos produktus.

§ 1	Neapstrādātas vai miecētas veselas vai praktiski veselas ādas.
§ 2	Spalvas vai ar spalvām klāta āda vai citas daļas.

15.

Attiecībā uz D pielikumā minētajām augu sugām noteikumus piemēro tikai dzīviem eksemplāriem, ja vien tie nepieder taksoniem, par kuriem izdarītas turpmāk minētās norādes, šādi ietverot arī citas daļas un no tām iegūtos produktus.

§ 3	Kaltēti un svaigi augi, attiecīgā gadījumā arī lapas, saknes/sakneņi, stumbri, sēklas/sporas, miza un augļi.
§ 4	Apaļkoki, dēļi un finiera loksnes.

	A pielikums	B pielikums	C pielikums	Vispārpieņemtais nosaukums
FAUNA
CHORDATA (HORDAIŅI)
MAMMALIA				Zīdītāji
ARTIODACTYLA
Antilocapridae				Antilokapras
Antilocapridae	Antilocapra americana (I) (tikai Meksikas populācija; uz pārējām populācijām šīs regulas pielikumi neattiecas)			Ziemeļamerikas antilokapra
Bovidae				Antilopes, govis, dukeri, gazeles, kazas, aitas u. c.
	Addax nasomaculatus (I)			Sahāras zobenragantilope
		Ammotragus lervia (II)		Krēpjaita
			Antilope cervicapra (III Nepāla)	Indijas antilope garna
		Bison bison athabascae (II)		Amerikas bizons
	Bos gaurus (I) (izņemot domesticēto paveidu Bos frontalis, uz kuru šīs regulas noteikumi neattiecas)			Gaurs
	Bos mutus (I) (izņemot domesticēto paveidu Bos grunniens, uz kuru šīs regulas noteikumi neattiecas)			Jaks
	Bos sauveli (I)			Indoķīnas pelēkais vērsis
			Bubalus arnee (III Nepāla) (izņemot domesticēto paveidu Bubalus bubalis, uz kuru šīs regulas noteikumi neattiecas)	Indijas bifelis
	Bubalus depressicornis (I)			Sulavesi bifelis
	Bubalus mindorensis (I)			Mindoras bifelis
	Bubalus quarlesi (I)			Kalnu bifelis
		Budorcas taxicolor (II)		Takins
	Capra falconeri (I)			Vītņragu kaza
	Capricornis milneedwardsii (I)			Ķīnas gorals
	Capricornis rubidus (I)			Sarkanais gorals
	Capricornis sumatraensis (I)			Sumatras gorals
	Capricornis thar (I)			Himalaju gorals
		Cephalophus brookei (II)		Brūka dukers
		Cephalophus dorsalis (II)		Melnmuguras dukers
	Cephalophus jentinki (I)			Džentinka dukers
		Cephalophus ogilbyi (II)		Ogilbija dukers
		Cephalophus silvicultor (II)		Meža dukers
		Cephalophus zebra (II)		Zebrdukers
		Damaliscus pygargus pygargus (II)		Bontboks
	Gazella cuvieri (I)			Parastā gazele
			Gazella dorcas (III Alžīrija/Tunisija)	Dorkas gazele
	Gazella leptoceros (I)			Smiltāju gazele
	Hippotragus niger variani (I)			Melnā zobenradze
		Kobus leche (II)		Ūdensāzis
	Naemorhedus baileyi (I)			Gorals
	Naemorhedus caudatus (I)			Gorals
	Naemorhedus goral (I)			Gorals
	Naemorhedus griseus (I)			Tumšais gorals
	Nanger dama (I)			Gazele
	Oryx dammah (I)			Zobenragu orikss
	Oryx leucoryx (I)			Baltais orikss
		Ovis ammon (II) (izņemot A pielikumā iekļautās pasugas)		Eirāzijas kalnu aita
	Ovis ammon hodgsonii (I)			Himalaju kalnu aita
	Ovis ammon nigrimontana (I)			Karatau kalnu aita
		Ovis canadensis (II) (tikai Meksikas populācija; uz pārējām populācijām šīs regulas pielikumi neattiecas)		Kanādas aita
	Ovis orientalis ophion (I)			Kipras kalnu aita
		Ovis vignei (II) (izņemot A pielikumā iekļautās pasugas)		Stepes aita
	Ovis vignei vignei (I)			Stepes aita
	Pantholops hodgsonii (I)			Tibetas antilope
		Philantomba monticola (II)		Kalnu dukers
	Pseudoryx nghetinhensis (I)			Vjetnamas vērsis
	Rupicapra pyrenaica ornata (I)			Ģemze
		Saiga borealis (II)		Ziemeļu saiga
		Saiga tatarica (II)		Saiga
			Tetracerus quadricornis (III Nepāla)	Indijas četrradze
Camelidae				Kamieļi, lamas, vikuņas
		Lama glama guanicoe (II)		Guanako lama
	Vicugna vicugna (I) (izņemot populācijas Argentīnā (Huhujas un Katamarkas provinces populācija un daļējā nebrīvē turētās populācijas Huhujas, Saltas, Katamarkas, Larjohas un Sanhuanas provincē), Bolīvijā (visa populācija), Čīlē (Primeras reģiona populācija) un Peru (visa populācija), kas ir iekļautas B pielikumā)	Vicugna vicugna (II) (tikai populācijas Argentīnā (1) (Huhujas un Katamarkas provinces populācija un daļējā nebrīvē turētās populācijas Huhujas, Saltas, Katamarkas, Larjohas un Sanhuanas provincē), Bolīvijā (2) (visa populācija), Čīlē (3) (Primeras reģiona populācija) un Peru (4) (visa populācija); pārējās populācijas ir iekļautas A pielikumā)		Vikuņa
Cervidae				Brieži, Andu brieži, muntjaki, pudubrieži
	Axis calamianensis (I)			Cūku aksisbriedis
	Axis kuhlii (I)			Kūla aksisbriedis
	Axis porcinus annamiticus (I)			Indoķīnas aksisbriedis
	Blastocerus dichotomus (I)			Purva briedis
		Cervus elaphus bactrianus (II)		Buhāras staltbriedis
			Cervus elaphus barbarus (III Alžīrija/ Tunisija)	Berberu staltbriedis
	Cervus elaphus hanglu (I)			Kašmiras staltbriedis
	Dama dama mesopotamica (I)			Irānas dambriedis
	Hippocamelus spp. (I)			Andu brieži
			Mazama temama cerasina (III Gvatemala)	Amerikas sarkanā mazama
	Muntiacus crinifrons (I)			Melnais muntjaks
	Muntiacus vuquangensis (I)			Milzu muntjaks
			Odocoileus virginianus mayensis (III Gvatemala)	Vidusamerikas baltastes briedis
	Ozotoceros bezoarticus (I)			Pampu briedis
		Pudu mephistophiles (II)		Ziemeļpudubriedis
	Pudu puda (I)			Dienvidpudubriedis
	Rucervus duvaucelii (I)			Barasinga
	Rucervus eldii (I)			Līrragu briedis
Hippopotamidae				Nīlzirgi
		Hexaprotodon liberiensis (II)		Pundurnīlzirgs
		Hippopotamus amphibius (II)		Nīlzirgs
Moschidae				Muskusbrieži
Moschidae	Moschus spp. (I) (tikai Afganistānas, Butānas, Indijas, Mjanmas, Nepālas un Pakistānas populācijas; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)	Moschus spp. (II) (izņemot Afganistānas, Butānas, Indijas, Mjanmas, Nepālas un Pakistānas populācijas, kas ir iekļautas A pielikumā)		Muskusbrieži
Suidae				Babirusa, cūkas
	Babyrousa babyrussa (I)			Babirusa
	Babyrousa bolabatuensis (I)			Bola-batu babirusa
	Babyrousa celebensis (I)			Ziemeļu Sulavesi babirusa
	Babyrousa togeanensis (I)			Todži babirusa
	Sus salvanius (I)			Pundurcūka
Tayassuidae				Pekari
		Tayassuidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas un šīs regulas pielikumos neiekļautās Pecari tajacu populācijas Meksikā un Amerikas Savienotajās Valstīs)		Pekari
	Catagonus wagneri (I)			Dienvidamerikas pekars
CARNIVORA
Ailuridae				Mazās pandas
	Ailurus fulgens (I)			Mazā panda
Canidae				Suņi, lapsas, vilki
			Canis aureus (III Indija)	Zeltainais šakālis
	Canis lupus (I/II) (visas populācijas, izņemot populācijas Spānijā uz ziemeļiem no Dvero upes un Grieķijā uz ziemeļiem no 39. paralēles. Butānas, Indijas, Nepālas un Pakistānas populācijas ir minētas I papildinājumā; pārējās populācijas ir minētas II papildinājumā)	Canis lupus (II) (populācijas Spānijā uz ziemeļiem no Dvero upes un Grieķijā uz ziemeļiem no 39. paralēles)		Vilks
	Canis simensis			Etiopijas šakālis
		Cerdocyon thous (II)		Krabjlapsa
		Chrysocyon brachyurus (II)		Krēpjvilks
		Cuon alpinus (II)		Sarkanvilks
		Lycalopex culpaeus (II)		Andu lapsa
		Lycalopex fulvipes (II)		Darvina lapsa
		Lycalopex griseus (II)		Dienvidamerikas lapsa
		Lycalopex gymnocercus (II)		Pampas lapsa
	Speothos venaticus (I)			Krūmu suns
			Vulpes bengalensis (III Indija)	Bengālijas lapsa
		Vulpes cana (II)		Afganistānas lapsa
		Vulpes zerda (II)		Feneks
Eupleridae				Eupleri
		Cryptoprocta ferox (II)		Sumatras fosa
		Eupleres goudotii (II)		Falanuks
		Fossa fossana (II)		Madagaskaras fosa
Felidae				Kaķi, gepardi, leopardi, lauvas, tīģeri u. c.
		Felidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas. Šīs regulas noteikumi neattiecas uz domesticētā paveida īpatņiem)		Kaķi
	Acinonyx jubatus (I) (dzīviem īpatņiem un medību trofejām noteiktas šādas gada eksporta kvotas: Botsvānai 5; Namībijai 150; Zimbabvei 50. Tirdzniecībā ar minētajiem īpatņiem piemēro šīs regulas 4. panta 1. punkta noteikumus)			Gepards
	Caracal caracal (I) (tikai Āzijas populācija; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)			Karakals
	Catopuma temminckii (I)			Zeltainais Āzijas kaķis
	Felis nigripes (I)			Melnkājainais kaķis
	Felis silvestris (II)			Meža kaķis
	Leopardus geoffroyi (I)			Žofruā kaķis
	Leopardus jacobitus (I)			Andu kaķis
	Leopardus pardalis (I)			Tīģerkaķis
	Leopardus wiedii (I)			Plankumainais kaķis
	Lynx lynx (II)			Eirāzijas lūsis
	Lynx pardinus (I)			Ibērijas lūsis
	Neofelis nebulosa (I)			Dūmakainais leopards
	Panthera leo persica (I)			Āzijas lauva
	Panthera onca (I)			Jaguārs
	Panthera pardus (I)			Leopards
	Panthera tigris (I)			Tīģeris
	Pardofelis marmorata (I)			Marmorkaķis
	Prionailurus bengalensis bengalensis (I) (tikai Bangladešas, Indijas un Taizemes populācijas; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)			Indijas kalnu kaķis
	Prionailurus iriomotensis (II)			Bengālijas leopardkaķis
	Prionailurus planiceps (I)			Plakangalvas kaķis
	Prionailurus rubiginosus (I) (tikai Indijas populācija; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)			Rūsganais kaķis
	Puma concolor coryi (I)			Floridas puma
	Puma concolor costaricensis (I)			Vidusamerikas puma
	Puma concolor couguar (I)			Ziemeļamerikas austrumu puma
	Puma yagouaroundi (I) (tikai Vidusamerikas un Ziemeļamerikas populācijas; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)			Jaguarunds
	Uncia uncia (I)			Sniega leopards
Herpestidae				Mangusti
			Herpestes fuscus (III Indija)	Īsastes tumšais mangusts
			Herpestes edwardsi (III Indija)	Indijas mangusts
			Herpestes javanicus auropunctatus (III Indija)	Mazais Indijas mangusts
			Herpestes smithii (III Indija)	Smita mangusts
			Herpestes urva (III Indija)	Krabjmangusts
			Herpestes vitticollis (III Indija)	Svītrkakla mangusts
Hyaenidae				Zemesvilki, hiēnas
Hyaenidae			Proteles cristata (III Botsvāna)	Zemesvilks
Mephitidae				Skunksi
Mephitidae		Conepatus humboldtii (II)		Patagonijas skunkss
Mustelidae				Āpši, caunas, zebiekstes u. c.
Lutrinae				Ūdri
		Lutrinae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Ūdri
	Aonyx capensis microdon (I) (tikai Kamerūnas un Nigērijas populācijas; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)			Kamerūnas beznagu ūdrs
	Enhydra lutris nereis (I)			Pacifika jūrasūdrs
	Lontra felina (I)			Jūrasūdrs
	Lontra longicaudis (I)			Garastes upesūdrs
	Lontra provocax (I)			Dienvidu upesūdrs
	Lutra lutra (I)			Ūdrs
	Lutra nippon (I)			Japānas ūdrs
	Pteronura brasiliensis (I)			Brazīlijas dižūdrs
Mustelinae				Grizoni, caunas, tairas, zebiekstes
			Eira barbara (III Hondurasa)	Taira
			Galictis vittata (III Kostarika)	Lielais grizons
			Martes flavigula (III Indija)	Dzeltenkakla cauna
			Martes foina intermedia (III Indija)	Akmens cauna
			Martes gwatkinsii (III Indija)	Gvatkinsa cauna
			Mellivora capensis (III Botsvāna)	Medusāpsis
	Mustela nigripes (I)			Amerikas sesks
Odobenidae				Valzirgs
Odobenidae		Odobenus rosmarus (III Kanāda)		Valzirgs
Otariidae				Kotiki, jūras lauvas
		Arctocephalus spp (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Dienvidu kotiki
	Arctocephalus philippii (II)			Čīles dienvidu kotiks
	Arctocephalus townsendi (I)			Gvadelupas dienvidu kotiks
Phocidae				Roņi
		Mirounga leonina (II)		Dienvidu jūraszilonis
	Monachus spp. (I)			Mūku roņi
Procyonidae				Degunlācīši, olingi
			Bassaricyon gabbii (III Kostarika)	Kuplastes olings
			Bassariscus sumichrasti (III Kostarika)	Vidusamerikas kakomiclijs
			Nasua narica (III Hondurasa)	Baltpurna degunlācītis
			Nasua nasua solitaria (III Urugvaja)	Dienvidamerikas degunlācītis
			Potos flavus (III Hondurasa)	Kinkažu
Ursidae				Lāči
		Ursidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Lāči
	Ailuropoda melanoleuca (I)			Lielā panda
	Helarctos malayanus (I)			Garlūpu lācis
	Melursus ursinus (I)			Garlūpu lācis
	Tremarctos ornatus (I)			Briļļainais lācis
	Ursus arctos (I/II) (I papildinājumā minētas tikai Butānas, Ķīnas, Meksikas un Mongolijas populācijas, kā arī pasuga Ursus arctos isabellinus; pārējās populācijas un pasugas ir minētas II papildinājumā)			Brūnais lācis
	Ursus thibetanus (I)			Tibetas lācis
Viverridae				Viveru dzimta
			Arctictis binturong (III Indija)	Binturongs
			Civettictis civetta (III Botsvāna)	Āfrikas civeta
		Cynogale bennettii (II)		Ūdrciveta
		Hemigalus derbyanus (II)		Svītrainā civeta
			Paguma larvata (III Indija)	Himalaju palmciveta
			Paradoxurus hermaphroditus (III Indija)	Parastā palmciveta
			Paradoxurus jerdoni (III Indija)	Dienvidindijas palmciveta
		Prionodon linsang (II)		Svītrainais linsangs
	Prionodon pardicolor (I)			Plankumainais linsangs
			Viverra civettina (III Indija)	Lielplankumainā civeta
			Viverra zibetha (III Indija)	Lielā Indijas civeta
			Viverricula indica (III Indija)	Mazā Indijas civeta
CETACEA				Vaļveidīgie (delfīni, cūkdelfīni, vaļi)
CETACEA	CETACEA spp. (I/II) (5)			Vaļveidīgie
CHIROPTERA
Phyllostomidae				Lapdeguņi
Phyllostomidae			Platyrrhinus lineatus (III Urugvaja)	Platdegunsikspārnis
Pteropodidae				Augļsikspārņi
		Acerodon spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Augļsikspārņi
	Acerodon jubatus (I)			Augļsikspārnis
		Pteropus spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Dižsikspārņi
	Pteropus insularis (I)			Truku dižsikspārnis
	Pteropus livingstonii (II)			Livingstona dižsikspārnis
	Pteropus loochoensis (I)			Japānas dižsikspārnis
	Pteropus mariannus (I)			Mariānu dižsikspārnis
	Pteropus molossinus (I)			Ponapes dižsikspārnis
	Pteropus pelewensis (I)			Pelevas dižsikspārnis
	Pteropus pilosus (I)			Dižsikspārnis
	Pteropus rodricensis (II)			Rodrigesa dižsikspārnis
	Pteropus samoensis (I)			Samoa dižsikspārnis
	Pteropus tonganus (I)			Tongas dižsikspārnis
	Pteropus ualanus (I)			Kosraes dižsikspārnis
	Pteropus voeltzkowi (II)			Pembas dižsikspārnis
	Pteropus yapensis (I)			Japas dižsikspārnis
CINGULATA
Dasypodidae				Bruņneši
			Cabassous centralis (III Kostarika)	Vidusamerikas bruņnesis
			Cabassous tatouay (III Urugvaja)	Kailastes bruņnesis
		Chaetophractus nationi (II) (gada eksporta kvota ir nulle. Visus īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem, un attiecīgi regulē to tirdzniecību)		Matainais bruņnesis
	Priodontes maximus (I)			Milzu bruņnesis
DASYUROMORPHIA
Dasyuridae				Plēsējsomaiņi
	Sminthopsis longicaudata (I)			Garastes šaurpēdainis
	Sminthopsis psammophila (I)			Lielais tuksneša šaurpēdainis
Thylacinidae				Vilksomaiņi
Thylacinidae	Thylacinus cynocephalus (iespējams, suga izmirusi) (I)			Tasmānijas vilksomainis
DIPROTODONTIA
Macropodidae				Ķenguri, valabiji
		Dendrolagus inustus (II)		Pelēkais kokķengurs
		Dendrolagus ursinus (II)		Melnais kokķengurs
	Lagorchestes hirsutus (I)			Rietumu zaķķengurs
	Lagostrophus fasciatus (I)			Svītrainais zaķķengurs
	Onychogalea fraenata (I)			Īsnagu valabijs
	Onychogalea lunata (I)			Mēnessnagu valabijs
Phalangeridae				Posumi jeb kuskusi
		Phalanger intercastellanus (II)		Austrumu posums
		Phalanger mimicus (II)		Dienvidu posums
		Phalanger orientalis (II)		Ziemeļu posums
		Spilocuscus kraemeri (II)		Plankumainais posums
		Spilocuscus maculatus (II)		Plankumainais posums
		Spilocuscus papuensis (II)		Plankumainais posums
Potoroidae				Žurkķenguri
	Bettongia spp. (I)			Tasmānijas žurkķenguri
	Caloprymnus campestris (iespējams, suga izmirusi) (I)			Kailkrūšu žurkķengurs
Vombatidae				Vombati
Vombatidae	Lasiorhinus krefftii (I)			Krefta vombats
LAGOMORPHA
Leporidae				Zaķi, truši
	Caprolagus hispidus (I)			Āzijas zaķis
	Romerolagus diazi (I)			Bezastes trusis
MONOTREMATA
Tachyglossidae				Ehidnas
Tachyglossidae		Zaglossus spp. (II)		Garpurna ehidnas
PERAMELEMORPHIA
Chaeropodidae				Cūkkājbandikuti
Chaeropodidae	Chaeropus ecaudatus (iespējams, suga izmirusi) (I)			Cūkkājbandikuts
Peramelidae				Bandikuti
	Perameles bougainville (I)			Bugenvila bandikuts
Thylacomyidae				Trušbandikuti
	Macrotis lagotis (I)			Lielais trušbandikuts
	Macrotis leucura (I)			Mazais trušbandikuts
PERISSODACTYLA
Equidae				Zirgi, savvaļas ēzeļi, zebras
	Equus africanus (I) (izņemot domesticēto paveidu Equus asinus, uz kuru šīs regulas noteikumi neattiecas)			Āfrikas savvaļas ēzelis
	Equus grevyi (I)			Tuksneša zebra
	Equus hemionus (I/II) (šī suga ir minēta II papildinājumā, bet pasugas Equus hemionus hemionus un Equus hemionus khur ir minētas I papildinājumā)			Kulans
	Equus kiang (II)			Kiangs
	Equus przewalskii (I)			Prževaļska zirgs
		Equus zebra hartmannae (II)		Hartmaņa kalnu zebra
	Equus zebra zebra (I)			Kāpas kalnu zebra
Rhinocerotidae				Degunradži
	Rhinocerotidae spp. (I) (izņemot B pielikumā iekļautās pasugas)			Degunradži
		Ceratotherium simum simum (II) (tikai Dienvidāfrikas un Svazilendas populācijas; pārējās populācijas ir iekļautas A pielikumā. Tikai starptautiskā tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem, kurus nogādā piemērotā un pieņemamā galamērķī, un medību trofeju tirdzniecībā. Visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību)		Baltais degunradzis
Tapiridae				Tapīri
	Tapiridae spp. (I) (izņemot B pielikumā iekļautās sugas)			Tapīri
		Tapirus terrestris (II)		Līdzenumu tapīrs
PHOLIDOTA
Manidae				Zvīņneši
Manidae		Manis spp. (II) (Sugu Manis crassicaudata, Manis culionensis, Manis javanica un Manis pentadactyla īpatņiem, kuri notverti savvaļā un kurus pārdod galvenokārt komerciālā nolūkā, gada eksporta kvota ir nulle)		Zvīņneši
PILOSA
Bradypodidae				Trīspirkstsliņķi
Bradypodidae		Bradypus variegatus (II)		Brūnkaklsliņķis
Megalonychidae				Divpirkstsliņķi
Megalonychidae			Choloepus hoffmanni (III Kostarika)	Hofmana divpirkstsliņķis
Myrmecophagidae				Skudrlāči
		Myrmecophaga tridactyla (II)		Lielais skudrlācis
			Tamandua mexicana (III Gvatemala)	Meksikas skudrlācis
PRIMATES				Primāti (pērtiķi)
PRIMATES		PRIMATES spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Primāti
Atelidae				Bļauri, zirnekļpērtiķi
	Alouatta coibensis (I)			Koivas bļauris
	Alouatta palliata (I)			Mēteļbļauris
	Alouatta pigra (I)			Gvatemalas bļauris
	Ateles geoffroyi frontatus (I)			Ziemeļu atels
	Ateles geoffroyi panamensis (I)			Panamas ziemeļu atels
	Brachyteles arachnoides (I)			Brazīlijas zirnekļpērtiķis
	Brachyteles hypoxanthus (I)			Pūkainais zirnekļpērtiķis
	Oreonax flavicauda (I)			Peru pūkpērtiķis
Cebidae				Marmozetes, tamarīni, tinējastpērtiķi
	Callimico goeldii (I)			Goelda marmozete
	Callithrix aurita (I)			Baltausu marmozete
	Callithrix flaviceps (I)			Zeltgalvas marmozete
	Leontopithecus spp. (I)			Lauvtamarīni
	Saguinus bicolor (I)			Divkrāsainais tamarīns
	Saguinus geoffroyi (I)			Žofruā tamarīns
	Saguinus leucopus (I)			Baltpēdu tamarīns
	Saguinus martinsi (I)			Tamarīns
	Saguinus oedipus (I)			Tamarīns
	Saimiri oerstedii (I)			Vidusamerikas saimirs
Cercopithecidae				Mērkaķi
	Cercocebus galeritus (I)			Tanas upes mangabs
	Cercopithecus diana (I)			Diānmērkaķis
	Cercopithecus roloway (I)			Roloveja mērkaķis
	Cercopithecus solatus (II)			Saulesastes mērkaķis
	Colobus satanas (II)			Melnā gvereca
	Macaca silenus (I)			Garastes makaks
	Mandrillus leucophaeus (I)			Drils
	Mandrillus sphinx (I)			Mandrils
	Nasalis larvatus (I)			Degunpērtiķis
	Piliocolobus foai (II)			Sarkanā gvereca
	Piliocolobus gordonorum (II)			Sarkanā gvereca
	Piliocolobus kirkii (I)			Sarkanā gvereca
	Piliocolobus pennantii (II)			Sarkanā gvereca
	Piliocolobus preussi (II)			Sarkanā gvereca
	Piliocolobus rufomitratus (I)			Sarkanā gvereca
	Piliocolobus tephrosceles (II)			Sarkanā gvereca
	Piliocolobus tholloni (II)			Sarkanā gvereca
	Presbytis potenziani (I)			Mentavaju salu langurs
	Pygathrix spp. (I)			Strupdegunlanguri
	Rhinopithecus spp. (I)			Strupdegunpērtiķi
	Semnopithecus ajax (I)			Kašmiras hanumans
	Semnopithecus dussumieri (I)			Dienvidlīdzenumu hanumans
	Semnopithecus entellus (I)			Hulmana hanumans
	Semnopithecus hector (I)			Tarajas hanumans
	Semnopithecus hypoleucos (I)			Melnpēdu hanumans
	Semnopithecus priam (I)			Spalvotais hanumans
	Semnopithecus schistaceus (I)			Nepalas hanumans
	Simias concolor (I)			Vienkrāsainais simijs
	Trachypithecus delacouri (II)			Delakura cekullangurs
	Trachypithecus francoisi (II)			Fransuā cekullangurs
	Trachypithecus geei (I)			Zeltainais cekullangurs
	Trachypithecus hatinhensis (II)			Hatinha cekullangurs
	Trachypithecus johnii (II)			Nilgiri cekullangurs
	Trachypithecus laotum (II)			Laotijas cekullangurs
	Trachypithecus pileatus (I)			Kapuclangurs
	Trachypithecus poliocephalus (II)			Baltgalvas cekullangurs
	Trachypithecus shortridgei (I)			Šortridža cekullangurs
Cheirogaleidae				Pundurlemūri
Cheirogaleidae	Cheirogaleidae spp. (I)			Pundurlemūri
Daubentoniidae				Madagaskaras slaidpirkstaiņi
Daubentoniidae	Daubentonia madagascariensis (I)			Madagaskaras slaidpirkstainis
Hominidae				Šimpanzes, gorillas, orangutani
	Gorilla beringei (I)			Kalnu gorilla
	Gorilla gorilla (I)			Rietumu gorilla
	Pan spp. (I)			Šimpanzes
	Pongo abelii (I)			Sumatras orangutans
	Pongo pygmaeus (I)			Borneo orangutans
Hylobatidae				Giboni
Hylobatidae	Hylobatidae spp. (I)			Giboni
Indriidae				Indri
Indriidae	Indriidae spp. (I)			Indri
Lemuridae				Lemūri
Lemuridae	Lemuridae spp. (I)			Lemūri
Lepilemuridae				Slaidlemūri
Lepilemuridae	Lepilemuridae spp. (I)			Slaidlemūri
Lorisidae				Lori
Lorisidae	Nycticebus spp. (I)			Lori
Pitheciidae				Uakari, titi, saki jeb kuplastpērtiķi
	Cacajao spp. (I)			Uakari
	Callicebus barbarabrownae (II)			Titi
	Callicebus melanochir (II)			Titi
	Callicebus nigrifrons (II)			Titi
	Callicebus personatus (II)			Titi
	Chiropotes albinasus (I)			Baltdeguna kuplastpērtiķis
Tarsiidae				Tarsiji
Tarsiidae	Tarsius spp. (II)			Tarsiji
PROBOSCIDEA
Elephantidae				Ziloņi
	Elephas maximus (I)			Indijas zilonis
	Loxodonta africana (I) (izņemot Botsvānas, Namībijas, Dienvidāfrikas un Zimbabves populācijas, kas ir iekļautas B pielikumā)	Loxodonta africana (II) (tikai Botsvānas, Namībijas, Dienvidāfrikas un Zimbabves populācijas (6); visas pārējās populācijas ir iekļautas A pielikumā)		Āfrikas zilonis
RODENTIA
Chinchillidae				Sinšillas
Chinchillidae	Chinchilla spp. (I) (šīs regulas noteikumi neattiecas uz domesticētā paveida īpatņiem)			Sinšillas
Cuniculidae				Pakas
Cuniculidae			Cuniculus paca (III Hondurasa)	Paka
Dasyproctidae				Aguti
Dasyproctidae			Dasyprocta punctata (III Hondurasa)	Punktainais agutis
Erethizontidae				Amerikas dzeloņcūkas
			Sphiggurus mexicanus (III Hondurasa)	Meksikas kokdzeloņcūka
			Sphiggurus spinosus (III Urugvaja)	Adatainā kokdzeloņcūka
Hystricidae				Dzeloņcūkas
Hystricidae	Hystrix cristata			Ziemeļāfrikas dzeloņcūka
Muridae				Peles, žurkas
	Leporillus conditor (I)			Austrālijas būvētājžurka
	Pseudomys fieldi praeconis (I)			Austrālijas neīstā pele
	Xeromys myoides (I)			Neīstā ūdensžurka
	Zyzomys pedunculatus (I)			Makdonela grēdas resnastes žurka
Sciuridae				Vāveres
	Cynomys mexicanus (I)			Meksikas prērijsuns
			Marmota caudata (III Indija)	Garastes murkšķis
			Marmota himalayana (III Indija)	Himalaju murkšķis
		Ratufa spp. (II)		Dižvāveres
			Sciurus deppei (III Kostarika)	Depes vāvere
SCANDENTIA
		SCANDENTIA spp. (II)		Ciršļpērtiķi
SIRENIA
Dugongidae				Jūras govs
Dugongidae	Dugong dugon (I)			Jūras govs
Trichechidae				Lamantīni
Trichechidae	Trichechidae spp. (I/II) (sugas Trichechus inunguis un Trichechus manatus ir iekļautas I papildinājumā. Suga Trichechus senegalensis ir iekļauta II papildinājumā)			Lamantīni
AVES				Putni
ANSERIFORMES
Anatidae				Pīļu dzimta
	Anas aucklandica (I)			Brūnais krīklis
		Anas bernieri (II)		Madagaskaras krīklis
	Anas chlorotis (I)			Jaunzēlandes brūnais krīklis
		Anas formosa (II)		Baikāla krīklis
	Anas laysanensis (I)			Leisanas pīle
	Anas nesiotis (I)			Kempbela krīklis
	Anas oustaleti (I)			Mariannu pīle
	Anas querquedula			Prīkšķe
	Asarcornis scutulata (I)			Baltspārnu pīle
	Aythya innotata			Madagaskaras baltacis
	Aythya nyroca			Baltacis
	Branta canadensis leucopareia (I)			Aleutu zoss
	Branta ruficollis (II)			Sarkankakla zoss
	Branta sandvicensis (I)			Havaju zoss
			Cairina moschata (III Hondurasa)	Muskusa pīle
		Coscoroba coscoroba (II)		Pundurgulbis
		Cygnus melancoryphus (II)		Melnkakla gulbis
		Dendrocygna arborea (II)		Kubas svilpējzoss
			Dendrocygna autumnalis (III Hondurasa)	Sarkanknābja svilpējzoss
			Dendrocygna bicolor (III Hondurasa)	Rūsganā svilpējzoss
	Mergus octosetaceus			Brazīlijas gaura
		Oxyura jamaicensis		Jamaikas zilknābis
	Oxyura leucocephala (II)			Baltgalvas zilknābis
	Rhodonessa caryophyllacea (iespējams, suga izmirusi) (I)			Sārtgalvas pīle
		Sarkidiornis melanotos (II)		Paugurknābja pīle
	Tadorna cristata			Cekulainā dižpīle
APODIFORMES
Trochilidae				Kolibri
		Trochilidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Kolibri
	Glaucis dohrnii (I)			Āķknābja kolibri
CHARADRIIFORMES
Burhinidae				Lielači
Burhinidae			Burhinus bistriatus (III Gvatemala)	Amerikas lielacis
Laridae				Kaijas, zīriņi
Laridae	Larus relictus (I)			Mongolijas kaija
Scolopacidae				Kuitalas, tilbītes
	Numenius borealis (I)			Eskimosu kuitala
	Numenius tenuirostris (I)			Tievknābja kuitala
	Tringa guttifer (I)			Lāsainā tilbīte
CICONIIFORMES
Ardeidae				Gārņi
	Ardea alba			Baltais gārnis
	Bubulcus ibis			Lopu gārnis
	Egretta garzetta			Zīda gārnis
Balaenicipitidae				Tupeļknābji
Balaenicipitidae		Balaeniceps rex (II)		Tupeļknābis
Ciconiidae				Stārķi
	Ciconia boyciana (I)			Melnknābja stārķis
	Ciconia nigra (II)			Melnais stārķis
	Ciconia stormi			Džungļu stārķis
	Jabiru mycteria (I)			Jabiru
	Leptoptilos dubius			Lielais adjutants
	Mycteria cinerea (I)			Pelēkais stārķis
Phoenicopteridae				Flamingi
		Phoenicopteridae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Flamingi
	Phoenicopterus ruber (II)			Sarkanais flamings
Threskiornithidae				Ibisi, karošknābji
		Eudocimus ruber (II)		Sarkanais ibiss
	Geronticus calvus (II)			Kapzemes ibiss
	Geronticus eremita (I)			Klinšu ibiss
	Nipponia nippon (I)			Japānas ibiss
	Platalea leucorodia (II)			Karošknābis
	Pseudibis gigantea			Milzu ibiss
COLUMBIFORMES
Columbidae				Ūbeles, baloži
	Caloenas nicobarica (I)			Nikobaru balodis
	Claravis godefrida			Pupurspārnu zemesūbele
	Columba livia			Klinšu balodis
	Ducula mindorensis (I)			Mindoro dižbalodis
		Gallicolumba luzonica (II)		Luzonas zemesbalodis
		Goura spp. (II)		Vainagbaloži
	Leptotila wellsi			Grenādas ūbele
			Nesoenas mayeri (III Maurīcija)	Sārtais balodis
	Streptopelia turtur			Ūbele
CORACIIFORMES
Bucerotidae				Degunragputni
		Aceros spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Degunragputni
	Aceros nipalensis (I)			Rudkakla degunragputns
		Anorrhinus spp. (II)		Degunragputni
		Anthracoceros spp. (II)		Degunragputni
		Berenicornis spp. (II)		Degunragputni
		Buceros spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Hornbills
	Buceros bicornis (I)			Lielais degunragputns
		Penelopides spp. (II)		Hornbills
	Rhinoplax vigil (I)			Bruņcepures degunragputns
		Rhyticeros spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Degunragputni
	Rhyticeros subruficollis (I)			Blīsa degunragputns
CUCULIFORMES
Musophagidae				Turako
		Tauraco spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Turako
	Tauraco bannermani (II)			Bannermaņa turako
FALCONIFORMES				Piekūnveidīgie (ērgļi, piekūni, vanagi, lijas)
FALCONIFORMES		FALCONIFORMES spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas un vienu C pielikumā iekļauto Cathartidae dzimtas sugu; pārējās minētās dzimtas sugas šīs regulas pielikumos nav iekļautas)		Piekūnveidīgie
Accipitridae				Vanagi, ērgļi
	Accipiter brevipes (II)			Īskāju vanags
	Accipiter gentilis (II)			Vistu vanags
	Accipiter nisus (II)			Zvirbuļvanags
	Aegypius monachus (II)			Melnais grifs
	Aquila adalberti (I)			Spānijas ērglis
	Aquila chrysaetos (II)			Klinšu ērglis
	Aquila clanga (II)			Vidējais ērglis
	Aquila heliaca (I)			Karaliskais ērglis
	Aquila pomarina (II)			Mazais ērglis
	Buteo buteo (II)			Peļu klijāns
	Buteo lagopus (II)			Bikšainais klijāns
	Buteo rufinus (II)			Garkāju klijāns
	Chondrohierax uncinatus wilsonii (I)			Kubas klija
	Circaetus gallicus (II)			Parastais čūskērglis
	Circus aeruginosus (II)			Niedru lija
	Circus cyaneus (II)			Lauku lija
	Circus macrourus (II)			Stepes lija
	Circus pygargus (II)			Pļavas lija
	Elanus caeruleus (II)			Melnplecu klija
	Eutriorchis astur (II)			Madagaskaras čūskērglis
	Gypaetus barbatus (II)			Bārdainais grifs
	Gyps fulvus (II)			Baltgalvas grifs
	Haliaeetus spp. (I/II) (suga Haliaeetus albicilla ir iekļauta I papildinājumā; pārējās sugas iekļautas II papildinājumā)			Jūras ērgļi
	Harpia harpyja (I)			Harpija
	Hieraaetus fasciatus (II)			Svītrainais ērglis
	Hieraaetus pennatus (II)			Pundurērglis
	Leucopternis occidentalis (II)			Pelēkmuguras klijāns
	Milvus migrans (II)			Melnā klija
	Milvus milvus (II)			Sarkanā klija
	Neophron percnopterus (II)			Baltais grifs
	Pernis apivorus (II)			Ķīķis
	Pithecophaga jefferyi (I)			Filipīnu ērglis
Cathartidae				Amerikas grifi
	Gymnogyps californianus (I)			Kalifornijas kondors
			Sarcoramphus papa (III Hondurasa)	Karaliskais kondors
	Vultur gryphus (I)			Andu kondors
Falconidae				Piekūni
	Falco araeus (I)			Seišelu piekūns
	Falco biarmicus (II)			Rudgalvas piekūns
	Falco cherrug (II)			Stepes piekūns
	Falco columbarius (II)			Purva piekūns
	Falco eleonorae (II)			Eleonoras piekūns
	Falco jugger (I)			Indijas piekūns
	Falco naumanni (II)			Naumaņa piekūns
	Falco newtoni (I) (tikai Seišelu salu populācija)			Madagaskaras piekūns
	Falco pelegrinoides (I)			Tuksneša piekūns
	Falco peregrinus (I)			Lielais piekūns
	Falco punctatus (I)			Maurīcijas piekūns
	Falco rusticolus (I)			Medību piekūns
	Falco subbuteo (II)			Bezdelīgu piekūns
	Falco tinnunculus (II)			Lauka piekūns
	Falco vespertinus (II)			Kukaiņu piekūns
Pandionidae				Zivjērgļi
Pandionidae	Pandion haliaetus (II)			Zivjērglis
GALLIFORMES
Cracidae				Kokuvistas
		Crax fasciolata		Kailsejas kokuvista
	Crax alberti (III Kolumbija)			Alberta kokuvista
	Crax blumenbachii (I)			Blūmenbaha kokuvista
			Crax daubentoni (III Kolumbija)	Kokuvista
			Crax globulosa (III Kolumbija)	Kokuvista
			Crax rubra (III Kolumbija, Kostarika, Gvatemala un Hondurasa)	Kokuvista
	Mitu mitu (I)			Alagoas kokuvista
	Oreophasis derbianus (I)			Kokuvista
			Ortalis vetula (III Gvatemala/Hondurasa)	Pelēkā čačalaka
			Pauxi pauxi (III Kolumbija)	Bruņcepures kokuvista
	Penelope albipennis (I)			Baltspārnu guana
			Penelope purpurascens (III Hondurasa)	Cekulainā guana
			Penelopina nigra (III Gvatemala)	Augstieņu guana
	Pipile jacutinga (I)			Melnpieres svilpējguana
	Pipile pipile (I)			Trinidadas svilpējguana
Megapodiidae				Lielkājvistas
Megapodiidae	Macrocephalon maleo (I)			Sulavesi racējvista
Phasianidae				Rubeņi, pērļu vistiņas, irbes, fazāni, tragopāni
			Arborophila campbelli (III Malaizija)	Malaizijas mežirbīte
			Arborophila charltonii (III Malaizija)	Kaklarotas mežapaipala
		Argusianus argus (II)		Lielais arguss
			Caloperdix oculeus (III Malaizija)	Rudā mežapaipala
	Catreus wallichii (I)			Raibais cekulfazāns
	Colinus virginianus ridgwayi (I)			Virdžīnijas paipala
	Crossoptilon crossoptilon (I)			Baltais ausfazāns
	Crossoptilon mantchuricum (I)			Brūnais ausfazāns
		Gallus sonneratii (II)		Indijas vista
		Ithaginis cruentus (II)		Fazāns
	Lophophorus impejanus (I)			Himalaju monals
	Lophophorus lhuysii (I)			Ķīnas monals
	Lophophorus sclateri (I)			Baltastes monals
	Lophura edwardsi (I)			Edvardsa fazāns
			Lophura erythrophthalma (III Malaizija)	Zeltastes fazāns
		Lophura hatinhensis		Vjetnamas fazāns
			Lophura ignita (III Malaizija)	Greznais vainagfazāns
	Lophura imperialis (I)			Imperatora fazāns
	Lophura swinhoii (I)			Taivānas fazāns
			Melanoperdix niger (III Malaizija)	Melnā irbe
			Meleagris ocellata (III Gvatemala)	Briļļainais tītars
	Odontophorus strophium			Apkakles cekulpaipala
	Ophrysia superciliosa			Himalaju paipala
		Pavo muticus (II)		Zaļais pāvs
		Polyplectron bicalcaratum (II)		Pelēkais pāvfazāns
		Polyplectron germaini (II)		Brūnais pāvfazāns
			Polyplectron inopinatum (III Malaizija)	Rotšilda pāvfazāns
		Polyplectron malacense (II)		Malajas pāvfazāns
	Polyplectron napoleonis (I)			Palavanas pāvfazāns
		Polyplectron schleiermacheri (II)		Borneo pāvfazāns
	Rheinardia ocellata (I)			Cekulainais arguss
			Rhizothera dulitensis (III Malaizija)	Baltvēdera irbe
			Rhizothera longirostris (III Malaizija)	Garknābja irbe
			Rollulus rouloul (III Malaizija)	Cekulainā mežapaipala
	Syrmaticus ellioti (I)			Eliota fazāns
	Syrmaticus humiae (I)			Birmas fazāns
	Syrmaticus mikado (I)			Mikado fazāns
	Tetraogallus caspius (I)			Kaspijas sniegirbe
	Tetraogallus tibetanus (I)			Tibetas sniegirbe
	Tragopan blythii (I)			Pelēkvēdera tragopāns
	Tragopan caboti (I)			Ķīnas tragopāns
	Tragopan melanocephalus (I)			Melngalvas tragopāns
			Tragopan satyra (III Nepāla)	Satīra tragopāns
	Tympanuchus cupido attwateri (I)			Prēriju rubenis
GRUIFORMES
Gruidae				Dzērves
		Gruidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Dzērves
	Grus americana (I)			Amerikas dzērve
	Grus canadensis (I/II) (suga iekļauta II papildinājumā, bet pasugas Grus canadensis nesiotes un Grus canadensis pulla iekļautas I papildinājumā)			Kanādas dzērve
	Grus grus (II)			Dzērve
	Grus japonensis (I)			Japānas dzērve
	Grus leucogeranus (I)			Baltā dzērve
	Grus monacha (I)			Melnā dzērve
	Grus nigricollis (I)			Melnkakla dzērve
	Grus vipio (I)			Baltkakla dzērve
Otididae				Sīgas
		Otididae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Sīgas
	Ardeotis nigriceps (I)			Indijas melngalvas sīga
	Chlamydotis macqueenii (I)			Apkakles sīga
	Chlamydotis undulata (I)			Sahāras sīga
	Houbaropsis bengalensis (I)			Bengālijas sīga
	Otis tarda (II)			Lielā sīga
	Sypheotides indicus (II)			Cekulainā sīga
	Tetrax tetrax (II)			Mazā sīga
Rallidae				Dumbrvistiņas
Rallidae	Gallirallus sylvestris (I)			Meža dumbrvistiņa
Rhynochetidae				Kagu
Rhynochetidae	Rhynochetos jubatus (I)			Kagu
PASSERIFORMES
Atrichornithidae				Gludastes
Atrichornithidae	Atrichornis clamosus (I)			Rietumu gludaste
Cotingidae				Kotingi
			Cephalopterus ornatus (III Kolumbija)	Amazones lietussargputns
			Cephalopterus penduliger (III Kolumbija)	Garsekstes lietussargputns
	Cotinga maculata (I)			Ziljostas kotings
		Rupicola spp. (II)		Klinšugailīši
	Xipholena atropurpurea (I)			Baltspārnu kotings
Emberizidae				Stērstes
		Gubernatrix cristata (II)		Dzeltenais kardināls
		Paroaria capitata (II)		Dzeltenknābja kardināls
		Paroaria coronata (II)		Sarkancekula kardināls
		Tangara fastuosa (II)		Septiņkrāsu tanagra
Estrildidae				Punduržubītes
		Amandava formosa (II)		Zaļā punduržubīte
		Lonchura fuscata		Punduržubīte
		Lonchura oryzivora (II)		Rīsu žubīte
		Poephila cincta cincta (II)		Melnrīkles žubīte
Fringillidae				Žubītes
	Carduelis cucullata (I)			Sarkanais ķivulis
		Carduelis yarrellii (II)		Dzeltensejas ķivulis
Hirundinidae				Bezdelīgas
Hirundinidae	Pseudochelidon sirintarae (I)			Baltacu čurkste
Icteridae				Amerikas vālodzes
Icteridae	Xanthopsar flavus (I)			Dzeltenkapuces strazds
Meliphagidae				Medusputni
Meliphagidae	Lichenostomus melanops cassidix (I)			Dzeltencekula medusputns
Muscicapidae				Mušķērāji
	Acrocephalus rodericanus (III Maurīcija)			Rodrigesas ķauķis
		Cyornis ruckii (II)		Ruka mušķērājs
	Dasyornis broadbenti litoralis (iespējams, pasuga izmirusi) (I)			Rūsganais sarknābis (rietumu pasuga)
	Dasyornis longirostris (I)			Sarknābis
		Garrulax canorus (II)		Hvameja
		Leiothrix argentauris (II)		Sudrabausu mesija
		Leiothrix lutea (II)		Mandarīnrīklīte
		Liocichla omeiensis (II)		Omei-šana tarkšķis
	Picathartes gymnocephalus (I)			Baltkakla klinšuvārna
	Picathartes oreas (I)			Pelēkkakla klinšuvārna
			Terpsiphone bourbonnensis (III Maurīcija)	Maskarēnu paradīzes mušķērājs
Paradisaeidae				Paradīzes putni
Paradisaeidae		Paradisaeidae spp. (II)		Paradīzes putni
Pittidae				Pitas
		Pitta guajana (II)		Raibā pita
	Pitta gurneyi (I)			Gurnejas pita
	Pitta kochi (I)			Koha pita
		Pitta nympha (II)		Burvīgā pita
Pycnonotidae				Bulbuli
Pycnonotidae		Pycnonotus zeylanicus (II)		Zeltgalvas bulbuls
Sturnidae				Strazdi
		Gracula religiosa (II)		Pakalnu maina
	Leucopsar rothschildi (I)			Bali strazds
Zosteropidae				Briļļuputni
Zosteropidae	Zosterops albogularis (I)			Baltkrūšu baltactiņa
PELECANIFORMES
Fregatidae				Fregatputni
Fregatidae	Fregata andrewsi (I)			Ziemsvētku salas fregatputns
Pelecanidae				Pelikāni
Pelecanidae	Pelecanus crispus (I)			Cirtainais pelikāns
Sulidae				Sullas
Sulidae	Papasula abbotti (I)			Abota sulla
PICIFORMES
Capitonidae				Bārdaiņi
Capitonidae			Semnornis ramphastinus (III Kolumbija)	Tukānu bārdainis
Picidae				Dzeņi
	Campephilus imperialis (I)			Karaliskā dzilna
	Dryocopus javensis richardsi (I)			Korejas baltvēdera dzilna
Ramphastidae				Tukāni
			Baillonius bailloni (III Argentīna)	Safrāna tukāns
		Pteroglossus aracari (II)		Melnkakla arakari
			Pteroglossus castanotis (III Argentīna)	Brūnausu arakari
		Pteroglossus viridis (II)		Zaļais arakari
			Ramphastos dicolorus (III Argentīna)	Zaļknābja tukāns
		Ramphastos sulfuratus (II)		Raibknābja tukāns
		Ramphastos toco (II)		Lielais tukāns jeb toko
		Ramphastos tucanus (II)		Sarkanknābja tukāns
		Ramphastos vitellinus (II)		Rievknābja tukāns
			Selenidera maculirostris (III Argentīna)	Raibknābja tukāniņš
PODICIPEDIFORMES
Podicipedidae				Dūkuri
Podicipedidae	Podilymbus gigas (I)			Atitlana dūkuris
PROCELLARIIFORMES
Diomedeidae				Albatrosi
Diomedeidae	Phoebastria albatrus (I)			Īsastes albatross
PSITTACIFORMES				Kakadū, lori, aras, papagaiļi u. c.
PSITTACIFORMES		PSITTACIFORMES spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas, kā arī Agapornis roseicollis, Melopsittacus undulatus, Nymphicus hollandicus un Psittacula krameri, kuras šīs regulas pielikumos nav iekļautas)		Dažādi papagaiļveidīgie
Cacatuidae				Kakadu
	Cacatua goffini (I)			Tanimbāras kakadu
	Cacatua haematuropygia (I)			Filipīnu kakadu
	Cacatua moluccensis (I)			Moluku kakadu
	Cacatua sulphurea (I)			Dzeltencekula kakadu
	Probosciger aterrimus (I)			Palmu kakadu
Loriidae				Lori papagaiļi
	Eos histrio (I)			Sarkanzilais lori papagailis
	Vini spp. (I/II) (suga Vini ultramarina ir iekļauta I papildinājumā, bet pārējās sugas – II papildinājumā)			Lori papagaiļi
Psittacidae				Amazones, aras, papagaiļi
	Amazona arausiaca (I)			Sarkankakla amazone
	Amazona auropalliata (I)			Dzeltenpakauša amazone
	Amazona barbadensis (I)			Dzeltenplecu amazone
	Amazona brasiliensis (I)			Sarkanastes amazone
	Amazona finschi (I)			Lilijvainaga amazone
	Amazona guildingii (I)			Gildinga amazone
	Amazona imperialis (I)			Karaliskā amazone
	Amazona leucocephala (I)			Baltgalvas amazone
	Amazona oratrix (I)			Dzeltengalvas amazone
	Amazona pretrei (I)			Sarkansejas amazone
	Amazona rhodocorytha (I)			Sarkanvainaga amazone
	Amazona tucumana (I)			Tukumanas amazone
	Amazona versicolor (I)			Zaigojošā amazone
	Amazona vinacea (I)			Vīnkrūšu amazone
	Amazona viridigenalis (I)			Zaļvaigu amazone
	Amazona vittata (I)			Sarkanpieres amazone
	Anodorhynchus spp. (I)			Aras
	Ara ambiguus (I)			Zaļā ara
	Ara glaucogularis (I)			Zilkakla ara
	Ara macao (I)			Sarkanā ara
	Ara militaris (I)			Zaļplecu ara
	Ara rubrogenys (I)			Sarkanausu ara
	Cyanopsitta spixii (I)			Spiksa ara
	Cyanoramphus cookii (I)
	Cyanoramphus forbesi (I)			Četemas papagailis
	Cyanoramphus novaezelandiae (I)			Sarkanpieres papagailis
	Cyanoramphus saisseti (I)
	Cyclopsitta diophthalma coxeni (I)			Koksena dubultacu papagailis
	Eunymphicus cornutus (I)			Ragainais papagailis
	Guarouba guarouba (I)			Zeltainā aratinga
	Neophema chrysogaster (I)			Oranžvēdera papagailis
	Ognorhynchus icterotis (I)			Dzeltenausu papagailis
	Pezoporus occidentalis (iespējams, suga izmirusi) (I)			Nakts papagailis
	Pezoporus wallicus (I)			Zemes papagailis
	Pionopsitta pileata (I)			Sarkansejas papagailis
	Primolius couloni (I)			Zilgalvas ara
	Primolius maracana (I)			Sarkanmuguras ara
	Psephotus chrysopterygius (I)			Dzeltenplecu papagailis
	Psephotus dissimilis (I)			Kapuces papagailis
	Psephotus pulcherrimus (iespējams, suga izmirusi) (I)			Paradīzes papagailis
	Psittacula echo (I)			Maurīcijas papagailis
	Pyrrhura cruentata (I)			Zilkrūšu papagailis
	Rhynchopsitta spp. (I)			Papagaiļi
	Strigops habroptilus (I)			Jaunzēlandes pūčpapagailis
RHEIFORMES
Rheidae				Nandu
	Pterocnemia pennata (I) (izņemot pasugu Pterocnemia pennata pennata, kas iekļauta B pielikumā)			Darvina nandu
		Pterocnemia pennata pennata (II)		Darvina nandu
		Rhea americana (II)		Lielais nandu
SPHENISCIFORMES
Spheniscidae				Pingvīni
		Spheniscus demersus (II)		Kapzemes pingvīns
	Spheniscus humboldti (I)			Humbolta pingvīns
STRIGIFORMES				Pūces
STRIGIFORMES		STRIGIFORMES spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Pūces
Strigidae				Pūces
	Aegolius funereus (II)			Bikšainais apogs
	Asio flammeus (II)			Purva pūce
	Asio otus (II)			Ausainā pūce
	Athene noctua (II)			Mājas apogs
	Bubo bubo (II)			Ūpis
	Glaucidium passerinum (II)			Apodziņš
	Heteroglaux blewitti (I)			Džungļu apogs
	Mimizuku gurneyi (I)			Lielā auspūcīte
	Ninox natalis (I)			Ziemsvētku salas vanagpūce
	Ninox novaeseelandiae undulata (I)			Norfolku vanagpūce
	Nyctea scandiaca (II)			Baltā pūce
	Otus ireneae (II)			Sokokes pūcīte
	Otus scops (II)			Mazā pūcīte
	Strix aluco (II)			Meža pūce
	Strix nebulosa (II)			Ziemeļu pūce
	Strix uralensis (II)			Urālu pūce
	Surnia ulula (II)			Svītrainā pūce
Tytonidae				Plīvurpūces
	Tyto alba (II)			Plīvurpūce
	Tyto soumagnei (I)			Madagaskaras plīvurpūce
STRUTHIONIFORMES
Struthionidae				Āfrikas strauss
Struthionidae	Struthio camelus (I) (tikai Alžīrijas, Burkinafaso, Kamerūnas, Centrālāfrikas Republikas, Čadas, Mali, Mauritānijas, Marokas, Nigēras, Nigērijas, Senegālas un Sudānas populācijas; pārējās populācijas šīs regulas pielikumos nav iekļautas)			Āfrikas strauss
TINAMIFORMES
Tinamidae				Tinamu
Tinamidae	Tinamus solitarius (I)			Vientuļais tinamu
TROGONIFORMES
Trogonidae				Trogoni
Trogonidae	Pharomachrus mocinno (I)			Greznais kvecals
REPTILIA				Rāpuļi
CROCODYLIA				Aligatori, kaimani, krokodili
CROCODYLIA		CROCODYLIA spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Aligatori, kaimani, krokodili
Alligatoridae				Aligatori, kaimani
	Alligator sinensis (I)			Ķīnas aligators
	Caiman crocodilus apaporiensis (I)			Apaporas kaimans
	Caiman latirostris (I) (izņemot Argentīnas populāciju, kas ir iekļauta B pielikumā)			Platpurna kaimans
	Melanosuchus niger (I) (izņemot B pielikumā iekļauto Brazīlijas populāciju un B pielikumā iekļauto Ekvadoras populāciju, kurai noteiktā gada eksporta kvota ir nulle tik ilgi, kamēr CITES Sekretariāts un IUCN/SSC specializētā krokodilu izpētes grupa nav apstiprinājuši gada kvotu)			Melnais kaimans
Crocodylidae				Krokodili
	Crocodylus acutus (I) (izņemot Kubas populāciju, kas ir iekļauta B pielikumā)			Smailpurna krokodils
	Crocodylus cataphractus (I)			Garpurna krokodils
	Crocodylus intermedius (I)			Orinoko krokodils
	Crocodylus mindorensis (I)			Mindoro krokodils
	Crocodylus moreletii (I)			Morlē krokodils
	Crocodylus niloticus (I) (izņemot populācijas Botsvānā, Etiopijā, Kenijā, Madagaskarā, Malāvijā, Mozambikā, Namībijā, Dienvidāfrikā, Ugandā, Tanzānijas Savienotajā Republikā [gada eksporta kvota papildus audzētavu īpatņiem nepārsniedz 1600 savvaļas īpatņu, un tas ietver arī medību trofejas], Zambijā un Zimbabvē; šīs populācijas ir iekļautas B pielikumā)			Nīlas krokodils
	Crocodylus palustris (I)			Purva krokodils
	Crocodylus porosus (I) (izņemot Austrālijas, Indonēzijas un Papua-Jaungvinejas populācijas, kas ir iekļautas B pielikumā)			Sāļūdeņu krokodils
	Crocodylus rhombifer (I)			Kubas krokodils
	Crocodylus siamensis (I)			Siāmas krokodils
	Osteolaemus tetraspis (I)			Struppurna krokodils
	Tomistoma schlegelii (I)			Gaviālkrokodils
Gavialidae				Gaviāls
Gavialidae	Gavialis gangeticus (I)			Gangas gaviāls
RHYNCHOCEPHALIA
Sphenodontidae				Tuataras
Sphenodontidae	Sphenodon spp. (I)			Tuataras
SAURIA
Agamidae				Dzelkņastes (agāmas u. c.)
Agamidae		Uromastyx spp. (II)		Dzelkņastes
Chamaeleonidae				Hameleoni
		Bradypodion spp. (II)		Pundurhameleoni
		Brookesia spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Pundurhameleoni
	Brookesia perarmata (I)			Adatainais pundurhameleons
		Calumma spp. (II)		Madagaskaras hameleoni
		Chamaeleo spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Hameleoni
	Chamaeleo chamaeleon (II)			Vidusjūras hameleons
		Furcifer spp. (II)		Madagaskaras hameleoni
Cordylidae				Dzelkņastes
Cordylidae		Cordylus spp. (II)		Joslastes
Gekkonidae				Gekoni
		Cyrtodactylus serpensinsula (II)		Serpentas gekons
			Hoplodactylus spp. (III Jaunzēlande)	Jaunzēlandes gekoni
			Naultinus spp. (III Jaunzēlande)	Jaunzēlandes koku gekoni
		Phelsuma spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Dienasgekoni
	Phelsuma guentheri (II)			Gintera dienasgekons
		Uroplatus spp. (II)		Plakanastes gekoni
Helodermatidae				Indesķirzakas
		Heloderma spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļauto pasugu)		Indesķirzakas
	Heloderma horridum charlesbogerti (I)			Indesķirzaka
Iguanidae				Iguanas
		Amblyrhynchus cristatus (II)		Jūras iguāna
	Brachylophus spp. (I)			Fidži iguānas
		Conolophus spp. (II)		Galapagu iguānas
	Cyclura spp. (I)			Zemes iguānas
		Iguana spp. (II)		Zaļās iguānas
		Phrynosoma coronatum (II)		Piekrastes krupjķirzaka
	Sauromalus varius (I)			Sanestebanas čakvala
Lacertidae				Īstās ķirzakas
	Gallotia simonyi (I)			Hierro ķirzaka
	Podarcis lilfordi (II)			Lilfordas mūru ķirzaka
	Podarcis pityusensis (II)			Pitiusas mūru ķirzaka
Scincidae				Scinki
Scincidae		Corucia zebrata (II)		Tvērējastes scinks
Teiidae				Kaimanu ķirzakas, tegu ķirzakas
		Crocodilurus amazonicus (II)		Krokodilastes ķirzaka
		Dracaena spp. (II)		Kaimanu ķirzakas
		Tupinambis spp. (II)		Tegus
Varanidae				Varāni
		Varanus spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Monitor lizards
	Varanus bengalensis (I)			Bengālijas varāns
	Varanus flavescens (I)			Dzeltenīgais varāns
	Varanus griseus (I)			Pelēkais varāns
	Varanus komodoensis (I)			Komodo varāns
	Varanus nebulosus (I)			Varāns
	Varanus olivaceus (II)			Olīvzaļais varāns
Xenosauridae				Ķīnas krokodilķirzaka
Xenosauridae		Shinisaurus crocodilurus (II)		Ķīnas krokodilķirzaka
SERPENTES				Čūskas
Boidae				Žņaudzējčūskas
		Boidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Žņaudzējčūskas
	Acrantophis spp. (I)			Madagaskaras žņaudzējčūskas
	Boa constrictor occidentalis (I)			Argentīnas parastā žņaudzējčūska
	Epicrates inornatus (I)			Puertoriko gludlūpu žņaudzējčūska
	Epicrates monensis (I)			Monas gludlūpu žņaudzējčūska
	Epicrates subflavus (I)			Jamaikas gludlūpu žņaudzējčūska
	Eryx jaculus (II)			Rietumu smilšu žņaudzējčūska
	Sanzinia madagascariensis (I)			Madagaskaras koku žņaudzējčūska
Bolyeriidae				Raundas žņaudzējčūskas
		Bolyeriidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Raundas žņaudzējčūskas
	Bolyeria multocarinata (I)			Raundas zemes žņaudzējčūska
	Casarea dussumieri (I)			Raundas koku žņaudzējčūska
Colubridae				Zalkši, ūdensčūskas
			Atretium schistosum (III Indija)	Olīvkrāsas ķīļmuguras zalktis
			Cerberus rynchops (III Indija)	Suņgalvas ūdensčūska
		Clelia clelia (II)		Musurana
		Cyclagras gigas (II)		Brazīlijas milzu zalktis
		Elachistodon westermanni (II)		Indijas olēdējčūska
		Ptyas mucosus (II)		Indijas žurku čūska
			Xenochrophis piscator (III Indija)	Zivju zalktis
Elapidae				Kobras, koraļļčūskas
		Hoplocephalus bungaroides (II)		Dzeltenplankumu platgalvas čūska
			Micrurus diastema (III Honduras)	Atlantijas koraļļčūska
			Micrurus nigrocinctus (III Honduras)	Melnjoslu koraļļčūska
		Naja atra (II)		Kobra
		Naja kaouthia (II)		Kobra
		Naja mandalayensis (II)		Kobra
		Naja naja (II)		Indijas kobra
		Naja oxiana (II)		Vidusāzijas kobra
		Naja philippinensis (II)		Filipīnu kobra
		Naja sagittifera (II)		Kobra
		Naja samarensis (II)		Kobra
		Naja siamensis (II)		Kobra
		Naja sputatrix (II)		Kobra
		Naja sumatrana (II)		Kobra
		Ophiophagus hannah (II)		Karaļkobra
Loxocemidae				Meksikas pitoni
Loxocemidae		Loxocemidae spp. (II)		Meksikas pitoni
Pythonidae				Pitoni
		Pythonidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļauto pasugu)		Pitoni
	Python molurus molurus (I)			Tīģerpitons
Tropidophiidae				Zemes žņaudzējčūskas
Tropidophiidae		Tropidophiidae spp. (II)		Zemes žņaudzējčūskas
Viperidae				Odzes
			Crotalus durissus (III Hondurasa)	Dienvidu klaburčūska
		Crotalus durissus unicolor		Arubas klaburčūska
			Daboia russelii (III Indija)	Rasela odze
	Vipera latifii			Latifa odze
	Vipera ursinii (I) (tikai Eiropas populācija, izņemot bijušās PSRS teritoriju; minētās teritorijas populācijas šīs regulas pielikumos nav iekļautas)			Stepes odze
		Vipera wagneri (II)		Vāgnera odze
TESTUDINES
Carettochelyidae				Jaungvinejas mīkstbruņrupuči
Carettochelyidae		Carettochelys insculpta (II)		Jaungvinejas mīkstbruņrupucis
Chelidae				Čūskkakla bruņrupuči
		Chelodina mccordi (II)		Čūskkakla bruņrupucis
	Pseudemydura umbrina (I)			Rietumaustrālijas īskakla bruņrupucis
Cheloniidae				Jūras bruņrupuči
Cheloniidae	Cheloniidae spp. (I)			Jūras bruņrupuči
Chelydridae				Aligatorbruņrupuči
Chelydridae			Macrochelys temminckii (III Amerikas Savienotās Valstis)	Aligatorbruņrupucis
Dermatemydidae				Tabasku bruņrupucis
Dermatemydidae		Dermatemys mawii (II)		Tabasku bruņrupucis
Dermochelyidae				Ādainais bruņrupucis
Dermochelyidae	Dermochelys coriacea (I)			Ādainais bruņrupucis
Emydidae				Amerikas kārbbruņrupuči, purva bruņrupuči
		Chrysemys picta		Izgreznotais bruņrupucis
		Glyptemys insculpta (II)		Meža bruņrupucis
	Glyptemys muhlenbergii (I)			Mīlenberga bruņrupucis
			Graptemys spp. (III Amerikas Savienotās Valstis)	Zāģmuguras bruņrupuči
		Terrapene spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Amerikas kārbbruņrupuči
	Terrapene coahuila (I)			Koahuila kārbbruņrupucis
		Trachemys scripta elegans		Floridas sarkanais bruņrupucis
Geoemydidae
	Batagur baska (I)			Batagurs
		Callagur borneoensis (II)		Borneo purva bruņrupucis
		Cuora spp. (II)		Āzijas kārbbruņrupuči
	Geoclemys hamiltonii (I)			Melnais purva bruņrupucis
			Geoemyda spengleri (III Ķīna)	Melnkrūšu bruņrupucis
		Heosemys annandalii (II)		Tempļa bruņrupucis
		Heosemys depressa (II)		Plakanais purva bruņrupucis
		Heosemys grandis (II)		Lielais Āzijas bruņrupucis
		Heosemys spinosa (II)		Adatainais bruņrupucis
		Kachuga spp. (II)		Jumtmuguras bruņrupuči
		Leucocephalon yuwonoi (II)		Purva bruņrupucis
		Malayemys macrocephala (II)		Gliemežēdājbruņrupucis
		Malayemys subtrijuga (II)		Purva bruņrupucis
		Mauremys annamensis (II)		Annamas purva bruņrupucis
			Mauremys iversoni (III Ķīna)	Fudži bruņrupucis
			Mauremys megalocephala (III Ķīna)	Lielgalvas bruņrupucis
		Mauremys mutica (II)		Dzeltenais purva bruņrupucis
			Mauremys nigricans (III Ķīna)	Sarkankakla bruņrupucis
			Mauremys pritchardi (III Ķīna)	Pričarda bruņrupucis
			Mauremys reevesii (III Ķīna)	Rīvsa bruņrupucis
			Mauremys sinensis (III Ķīna)	Ķīnas svītrkakla bruņrupucis
	Melanochelys tricarinata (I)			Trīsķīļu bruņrupucis
	Morenia ocellata (I)			Acotais bruņrupucis
		Notochelys platynota (II)		Malajas bruņrupucis
			Ocadia glyphistoma (III Ķīna)	Zobainais svītrkakla bruņrupucis
			Ocadia philippeni (III Ķīna)	Filipēna svītrkakla bruņrupucis
		Orlitia borneensis (II)		Malajas milzu bruņrupucis
		Pangshura spp. (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Jumtmuguras bruņrupuči
	Pangshura tecta (I)			Jumtainie bruņrupuči
			Sacalia bealei (III Ķīna)	Bīla bruņrupucis
			Sacalia pseudocellata (III Ķīna)	Ķīnas viltusacu bruņrupucis
			Sacalia quadriocellata (III Ķīna)	Četracu bruņrupucis
		Siebenrockiella crassicollis (II)		Purva bruņrupucis
		Siebenrockiella leytensis (II)		Filipīnu bruņrupucis
Platysternidae				Lielgalvas bruņrupucis
Platysternidae		Platysternon megacephalum (II)		Lielgalvas bruņrupucis
Podocnemididae				Āfrikas un Dienvidamerikas upju bruņrupuči
		Erymnochelys madagascariensis (II)		Madagaskaras sānkakla bruņrupucis
		Peltocephalus dumerilianus (II)		Dumerila sānkakla bruņrupucis
		Podocnemis spp. (II)		Dienvidamerikas upju bruņrupuči
Testudinidae				Sauszemes bruņrupuči
		Testudinidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas; sugas Geochelone sulcata īpatņiem, kas notverti savvaļā un ko pārdod galvenokārt komerciālā nolūkā, gada eksporta kvota ir nulle)		Sauszemes bruņrupuči
	Astrochelys radiata (I)			Starainais bruņrupucis
	Astrochelys yniphora (I)			Stūrainais bruņrupucis
	Chelonoidis nigra (I)			Galapagu bruņrupucis
	Gopherus flavomarginatus (I)			Meksikas goferbruņrupucis
	Malacochersus tornieri (II)			Pankūkbruņrupucis
	Psammobates geometricus (I)			Ģeometriskais bruņrupucis
	Pyxis arachnoides (I)			Zirnekļbruņrupucis
	Pyxis planicauda (I)			Zirnekļbruņrupucis
	Testudo graeca (II)			Vidusjūras bruņrupucis
	Testudo hermanni (II)			Hermaņa bruņrupucis
	Testudo kleinmanni (I)			Kleinmaņa bruņrupucis
	Testudo marginata (II)			Apmalotais bruņrupucis
Trionychidae				Mīkstbruņrupuči
		Amyda cartilaginea (II)		Dienvidaustrumāzijas mīkstbruņrupucis
	Apalone spinifera atra (I)			Melnais mīkstbruņrupucis
	Aspideretes gangeticus (I)			Gangas mīkstbruņrupucis
	Aspideretes hurum (I)			Pāvacu mīkstbruņrupucis
	Aspideretes nigricans (I)			Melnais mīkstbruņrupucis
		Chitra spp. (II)		Šaurgalvas mīkstbruņrupuči
		Lissemys punctata (II)		Indijas punktainais mīkstbruņrupucis
		Lissemys scutata (II)		Birmas punktainais mīkstbruņrupucis
			Palea steindachneri (III Ķīna)	Pasekstes mīkstbruņrupucis
		Pelochelys spp. (II)		Milzu mīkstbruņrupuči
			Pelodiscus axenaria (III Ķīna)	Hunanas mīkstbruņrupucis
			Pelodiscus maackii (III Ķīna)	Amūras mīkstbruņrupucis
			Pelodiscus parviformis (III Ķīna)	Ķīnas mīkstbruņrupucis
			Rafetus swinhoei (III Ķīna)	Jandzi mīkstbruņrupucis
AMPHIBIA				Abinieki
ANURA
Bufonidae				Vardes un krupji Krupji
	Altiphrynoides spp. (I)			Krupji
	Atelopus zeteki (I)			Zatekas arlekīnvarde
	Bufo periglenes (I)			Oranžzeltainais krupis
	Bufo superciliaris (I)			Kamerūnas krupis
	Nectophrynoides spp. (I)			Āfrikas dzīvdzemdētājkrupji
	Nimbaphrynoides spp. (I)			Krupji
	Spinophrynoides spp. (I)			Krupji
Dendrobatidae				Raibvardes
		Allobates femoralis (II)		Indiāņu bultu varde
		Allobates zaparo (II)		Indiāņu bultu varde
		Cryptophyllobates azureiventris (II)		Sky-blue poison frog
		Dendrobates spp. (II)		Indiāņu bultu vardes
		Epipedobates spp. (II)		Indiāņu bultu vardes
		Phyllobates spp. (II)		Indiāņu bultu vardes
Mantellidae				Mantellas vardes
Mantellidae		Mantella spp. (II)		Mantellas vardes
Microhylidae				Tomātvardes
	Dyscophus antongilii (I)			Tomātvarde
		Scaphiophryne gottlebei (II)		Gotlība šaurmutvarde
Ranidae				Vardes
		Conraua goliath		Goliātvarde
		Euphlyctis hexadactylus (II)		Sešpirkstu varde
		Hoplobatrachus tigerinus (II)		Tīģervarde
		Rana catesbeiana		Vērša varde
Rheobatrachidae				Dienvidvardes
		Rheobatrachus spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Dienvidvardes
	Rheobatrachus silus (II)			Dienvidvarde
CAUDATA
Ambystomatidae				Ambistomas
		Ambystoma dumerilii (II)		Pacuaro ambistoma
		Ambystoma mexicanum (II)		Meksikas ambistoma
Cryptobranchidae				Milzu salamandras
Cryptobranchidae	Andrias spp. (I)			Milzu salamandras
ELASMOBRANCHII				Haizivis un rajas
LAMNIFORMES
Cetorhinidae				Milzu haizivis
Cetorhinidae		Cetorhinus maximus (II)		Milzu haizivs
Lamnidae				Baltās haizivis
Lamnidae		Carcharodon carcharias (II)		Baltā haizivs
ORECTOLOBIFORMES
Rhincodontidae				Vaļu haizivis
Rhincodontidae		Rhincodon typus (II)		Vaļu haizivs
RAJIFORMES
Pristidae				Zāģzivis
	Pristidae spp. (I) (izņemot B pielikumā iekļautās sugas)			Zāģzivis
		Pristis microdon (II) (tikai starptautiskā tirdzniecībā ar dzīviem īpatņiem, kurus galvenokārt saglabāšanas nolūkos nosūta uz piemērotiem un pieņemamiem akvārijiem. Visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību)		Saldūdens zāģzivs
ACTINOPTERYGII				Starspurzivis
ACIPENSERIFORMES
		ACIPENSERIFORMES spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Storveidīgie
Acipenseridae				Stores
	Acipenser brevirostrum (I)			Strupdeguna store
	Acipenser sturio (I)			Atlantijas store
ANGUILLIFORMES
Anguillidae				Zuši
Anguillidae		Anguilla anguilla (II) (ieraksts spēkā no 2009. gada 13. marta)		Eiropas zutis
CYPRINIFORMES
Catostomidae				Čukučani
Catostomidae	Chasmistes cujus (I)			Čukučana
Cyprinidae				Karpas
		Caecobarbus geertsi (II)		Karpa
	Probarbus jullieni (I)			Karpa
OSTEOGLOSSIFORMES
Osteoglossidae				Arapaimas, kaulmēļzivis
		Arapaima gigas (II)		Arapaima
	Scleropages formosus (I)			Āzijas kaulmēļzivs
PERCIFORMES
Labridae				Napoleonzivis
Labridae		Cheilinus undulatus (II)		Napoleonzivs
Sciaenidae				Totoabas
Sciaenidae	Totoaba macdonaldi (I)			Makdonalda totoaba
SILURIFORMES
Pangasiidae				Sami
Pangasiidae	Pangasianodon gigas (I)			Milzu sams
SYNGNATHIFORMES
Syngnathidae				Jūrasadatas, jūraszirdziņi
Syngnathidae		Hippocampus spp. (II)		Jūraszirdziņi
SARCOPTERYGII				Plaušzivis
CERATODONTIFORMES
Ceratodontidae				Vienplaušzivis
Ceratodontidae		Neoceratodus forsteri (II)		Austrālijas vienplaušzivs
COELACANTHIFORMES
Latimeriidae				Latimērijas
Latimeriidae	Latimeria spp. (I)			Latimērijas
ECHINODERMATA (JŪRASZVAIGZNES, JŪRASEŽI UN JŪRASGURĶI)
HOLOTHUROIDEA				Jūrasgurķi
ASPIDOCHIROTIDA
Stichopodidae				Jūrasgurķi
Stichopodidae			Isostichopus fuscus (III Ekvadora)	Jūrasgurķis
ARTHROPODA (POSMKĀJI)
ARACHNIDA				Zirnekļi un skorpioni
ARANEAE
Theraphosidae				Sarkankāju zirnekļi, tarantuli
		Aphonopelma albiceps (II)		Tarantuls
		Aphonopelma pallidum (II)		Tarantuls
		Brachypelma spp. (II)		Tarantuli
SCORPIONES
Scorpionidae				Skorpioni
		Pandinus dictator (II)
		Pandinus gambiensis (II)		Skorpions
		Pandinus imperator (II)		Skorpions
INSECTA				Kukaiņi
COLEOPTERA				Vaboles
Lucanidae				Briežvaboles
Lucanidae			Colophon spp. (III Dienvidāfrika)	Briežvaboles
LEPIDOPTERA				Tauriņi
Papilionidae				Dižtauriņi
		Atrophaneura jophon (II)		Dižtauriņš
		Atrophaneura palu		Dižtauriņš
		Atrophaneura pandiyana (II)		Dižtauriņš
		Bhutanitis spp. (II)		Dižtauriņi
		Graphium sandawanum		Dižtauriņš
		Graphium stresemanni		Dižtauriņš
		Ornithoptera spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)		Dižtauriņi
	Ornithoptera alexandrae (I)			Dižtauriņš
		Papilio benguetanus
	Papilio chikae (I)			Dižtauriņš
		Papilio esperanza
	Papilio homerus (I)			Dižtauriņš
	Papilio hospiton (I)			Dižtauriņš
		Papilio morondavana		Dižtauriņš
		Papilio neumoegeni
		Parides ascanius		Dižtauriņš
		Parides hahneli		Dižtauriņš
	Parnassius apollo (II)			Laimiņu dižtauriņš
		Teinopalpus spp. (II)		Dižtauriņi
		Trogonoptera spp. (II)		Dižtauriņi
		Troides spp. (II)		Dižtauriņi
ANNELIDA (POSMTĀRPI UN DĒLES)
HIRUDINOIDEA				Dēles
ARHYNCHOBDELLIDA
Hirudinidae				Žokļdēles
Hirudinidae		Hirudo medicinalis (II)		Medicīnas dēle
MOLLUSCA (GLIEMJI)
BIVALVIA				Gliemenes, ēdamgliemenes
MYTILOIDA
Mytilidae				Sāļūdens gliemenes
Mytilidae		Lithophaga lithophaga (II)		Sāļūdens gliemene
UNIONOIDA
Unionidae				Saldūdens gliemenes, perlamutrenes
	Conradilla caelata (I)			Perlamutrene
		Cyprogenia aberti (II)		Perlamutrene
	Dromus dromas (I)			Perlamutrene
	Epioblasma curtisii (I)			Perlamutrene
	Epioblasma florentina (I)			Perlamutrene
	Epioblasma sampsonii (I)			Perlamutrene
	Epioblasma sulcata perobliqua (I)			Perlamutrene
	Epioblasma torulosa gubernaculum (I)			Perlamutrene
		Epioblasma torulosa rangiana (II)		Perlamutrene
	Epioblasma torulosa torulosa (I)			Perlamutrene
	Epioblasma turgidula (I)			Perlamutrene
	Epioblasma walkeri (I)			Perlamutrene
	Fusconaia cuneolus (I)			Perlamutrene
	Fusconaia edgariana (I)			Perlamutrene
	Lampsilis higginsii (I)			Perlamutrene
	Lampsilis orbiculata orbiculata (I)			Perlamutrene
	Lampsilis satur (I)			Perlamutrene
	Lampsilis virescens (I)			Perlamutrene
	Plethobasus cicatricosus (I)			Perlamutrene
	Plethobasus cooperianus (I)			Perlamutrene
		Pleurobema clava (II)		Perlamutrene
	Pleurobema plenum (I)			Perlamutrene
	Potamilus capax (I)			Perlamutrene
	Quadrula intermedia (I)			Perlamutrene
	Quadrula sparsa (I)			Perlamutrene
	Toxolasma cylindrellus (I)			Perlamutrene
	Unio nickliniana (I)			Perlamutrene
	Unio tampicoensis tecomatensis (I)			Perlamutrene
	Villosa trabalis (I)			Perlamutrene
VENEROIDA
Tridacnidae				Milzgliemenes
Tridacnidae		Tridacnidae spp. (II)		Milzgliemenes
GASTROPODA				Gliemji un gliemeži
ARCHAEOGASTROPODA
Haliotidae				Abalones
Haliotidae			Haliotis midae (III Dienvidāfrika)	Jūrasauss
MESOGASTROPODA
Strombidae				Spārngliemeži
Strombidae		Strombus gigas (II)		Spārngliemezis
STYLOMMATOPHORA
Achatinellidae				Gliemeži
Achatinellidae	Achatinella spp. (I)			Gliemeži
Camaenidae				Gliemeži
Camaenidae		Papustyla pulcherrima (II)		Gliemeži
CNIDARIA (KORAĻĻI, UGUNSKORAĻĻI, AKTĪNIJAS)
ANTHOZOA				Koraļļi, aktīnijas
ANTIPATHARIA
		ANTIPATHARIA spp. (II)		Melnie koraļļi
GORGONACEAE
Coralliidae			Corallium elatius (III China)
			Corallium japonicum (III Ķīna)
			Corallium konjoi (III Ķīna)
			Corallium secundum (III Ķīna)
HELIOPORACEA
Helioporidae				Zilie koraļļi
Helioporidae		Helioporidae spp. (II) (tikai suga Heliopora coerulea) (7)		Zilie koraļļi
SCLERACTINIA
		SCLERACTINIA spp. (II) (7)		Akmenskoraļļi
STOLONIFERA
Tubiporidae				Ērģeļkoraļļi
Tubiporidae		Tubiporidae spp. (II) (7)		Ērģeļkoraļļi
HYDROZOA				Jūras papardes, ugunskoraļļi
MILLEPORINA
Milleporidae				Ugunskoraļļi
Milleporidae		Milleporidae spp. (II) (7)		Ugunskoraļļi
STYLASTERINA
Stylasteridae				Mežģīņkoraļļi
Stylasteridae		Stylasteridae spp. (II) (7)		Mežģīņkoraļļi
FLORA
AGAVACEAE				Agaves
	Agave parviflora (I)			Sīkziedu agave
		Agave victoriae-reginae (II) #1		Karalienes Viktorijas agave
		Nolina interrata (II)		Dehesas lāčzāle
AMARYLLIDACEAE				Amariļļi
		Galanthus spp. (II) #1		Sniegpulkstenītes
		Sternbergia spp. (II) #1		Šternbergijas
APOCYNACEAE				Oleandri
		Hoodia spp. (II) #9		Hūdijas
		Pachypodium spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas) #1		Pahipodijas
	Pachypodium ambongense (I)			Pahipodija
	Pachypodium baronii (I)			Pahipodija
	Pachypodium decaryi (I)			Pahipodija
		Rauvolfia serpentina (II) #2		Čūskveida rauvolfija
ARALIACEAE				Arālijas
		Panax ginseng (II) (tikai Krievijas Federācijas populācija; pārējās populācijas šīs regulas pielikumos nav iekļautas) #3		Žeņšeņs
		Panax quinquefolius (II) #3		Pieclapu žeņšeņs
ARAUCARIACEAE				Araukārijas
ARAUCARIACEAE	Araucaria araucana (I)			Čīles araukārija
BERBERIDACEAE				Bārbeles
BERBERIDACEAE		Podophyllum hexandrum (II) #2		Himalaju podofils
BROMELIACEAE				Bromēlijas
		Tillandsia harrisii (II) #1		Harisa tilandsija
		Tillandsia kammii (II) #1		Kamma tilandsija
		Tillandsia kautskyi (II) #1		Kautska tilandsija
		Tillandsia mauryana (II) #1		Maurija tilandsija
		Tillandsia sprengeliana (II) #1		Šprengeļa tilandsija
		Tillandsia sucrei (II) #1		Sukres tilandsija
		Tillandsia xerographica (II) #1		Kserogrāfiskā tilandsija
CACTACEAE				Kaktusi
		CACTACEAE spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas un Pereskia spp., Pereskiopsis spp. un Quiabentia spp.) (8) #4		Kaktusi
	Ariocarpus spp. (I)			Ariokarpi
	Astrophytum asterias (I)			Zvaigžņu astrofits
	Aztekium ritteri (I)			Acteku kaktuss
	Coryphantha werdermannii (I)			Verdermaņa kaktuss
	Discocactus spp. (I)			Diskokaktusi
	Echinocereus ferreirianus ssp. lindsayi (I)			Kaktuss
	Echinocereus schmollii (I)			Kaktuss
	Escobaria minima (I)			Kaktuss
	Escobaria sneedii (I)			Kaktuss
	Mammillaria pectinifera (I)			Kaktuss
	Mammillaria solisioides (I)			Kaktuss
	Melocactus conoideus (I)			Kaktuss
	Melocactus deinacanthus (I)			Kaktuss
	Melocactus glaucescens (I)			Kaktuss
	Melocactus paucispinus (I)			Kaktuss
	Obregonia denegrii (I)			Kaktuss
	Pachycereus militaris (I)			Kaktuss
	Pediocactus bradyi (I)			Kaktuss
	Pediocactus knowltonii (I)			Kaktuss
	Pediocactus paradinei (I)			Kaktuss
	Pediocactus peeblesianus (I)			Kaktuss
	Pediocactus sileri (I)			Kaktuss
	Pelecyphora spp. (I)			Kaktuss
	Sclerocactus brevihamatus ssp. tobuschii (I)			Kaktuss
	Sclerocactus erectocentrus (I)			Kaktuss
	Sclerocactus glaucus (I)			Kaktuss
	Sclerocactus mariposensis (I)			Kaktuss
	Sclerocactus mesae-verdae (I)			Kaktuss
	Sclerocactus nyensis (I)			Kaktuss
	Sclerocactus papyracanthus (I)			Kaktuss
	Sclerocactus pubispinus (I)			Kaktuss
	Sclerocactus wrightiae (I)			Kaktuss
	Strombocactus spp. (I)			Kaktuss
	Turbinicarpus spp. (I)			Kaktuss
	Uebelmannia spp. (I)			Kaktuss
CARYOCARACEAE				Kariokāri
CARYOCARACEAE		Caryocar costaricense (II) #1		Kostarikas kariokārs
COMPOSITAE (ASTERACEAE)				Asteres, margrietiņas
COMPOSITAE (ASTERACEAE)	Saussurea costus (I) ((jeb S. lappa, jeb Aucklandia costus)			Kostu rūgtlape
CRASSULACEAE				Biezlapes
		Dudleya stolonifera (II)		Lagūnas līča dudleja
		Dudleya traskiae (II)		Santabarbaras salas dudleja
CUPRESSACEAE				Cipreses
	Fitzroya cupressoides (I)			Cipresveida ficroja
	Pilgerodendron uviferum (I)			Četršķautņu pilgerodendrs
CYATHEACEAE				Kokpapardes
CYATHEACEAE		Cyathea spp. (II) #1		Kokpapardes
CYCADACEAE				Palmpapardes
		CYCADACEAE spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas) #1		Palmpapardes
	Cycas beddomei (I)			Cika
DICKSONIACEAE				Kokpapardes
		Cibotium barometz (II) #1		Auna cibotija
		Dicksonia spp. (II) (tikai Amerikas kontinenta populācijas; pārējās populācijas šīs regulas pielikumos nav iekļautas: ietver Dicksonia berteriana, D. externa, D. sellowiana un D. stuebelii) #1		Diksonijas
DIDIEREACEAE				Didjerijas
DIDIEREACEAE		DIDIEREACEAE spp. (II) #1		Aluaudijas, didjerijas
DIOSCOREACEAE				Diskorejas
DIOSCOREACEAE		Dioscorea deltoidea (II) #1		Deltveida diskoreja
DROSERACEAE				Rasenes
DROSERACEAE		Dionaea muscipula (II) #1		Mušu dioneja
EUPHORBIACEAE				Eiforbijas
		Euphorbia spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas; tikai sukulentu sugas; šīs regulas noteikumi neattiecas uz mākslīgi pavairotiem šķirnes Euphorbia trigona eksemplāriem, mākslīgi pavairotiem pušķveida, vēdekļveida vai krāsainiem Euphorbia lactea mutantiem, kas uzpotēti uz mākslīgi pavairotiem Euphorbia neriifolia potcelmiem, un mākslīgi pavairotiem šķirnes Euphorbia“Milii” eksemplāriem, ja tos pārdošanai nosūta partijās pa 100 un vairāk augiem un ja tos ir viegli pazīt kā mākslīgi pavairotus eksemplārus) #1		Eiforbijas
	Euphorbia ambovombensis (I)
	Euphorbia capsaintemariensis (I)
	Euphorbia cremersii (I)
	Euphorbia cylindrifolia (I)
	Euphorbia decaryi (I)
	Euphorbia francoisii (I)
	Euphorbia handiensis (II)
	Euphorbia lambii (II)
	Euphorbia moratii (I)
	Euphorbia parvicyathophora (I)
	Euphorbia quartziticola (I)
	Euphorbia stygiana (II)
	Euphorbia tulearensis (I)
FOUQUIERIACEAE				Fukjerijas
		Fouquieria columnaris (II) #1		Kolonnveida fukjerija
	Fouquieria fasciculata (I)			Kūlīšu fukjerija
	Fouquieria purpusii (I)
GNETACEAE				Gnetumi
GNETACEAE			Gnetum montanum (III Nepāla) #1	Kalnu gnetums
JUGLANDACEAE				Riekstaugi
JUGLANDACEAE		Oreomunnea pterocarpa (II) #1		Spārnaugļu oreomunneja
LEGUMINOSAE (FABACEAE)				Pākšaugi
		Caesalpinia echinata (II) #10		Ežadatu cezalpīnija
	Dalbergia nigra (I)			Melnā dalbergija
			Dalbergia retusa (III Gvatemalas populācija) #5	Iespiestā dalbergija
			Dalbergia stevensonii (III Gvatemalas populācija) #5	Hondurasas dalbergija
			Dipteryx panamensis (III Kostarika/Nikaragva)	Panamas dipterikss
		Pericopsis elata (II) #5		Augstais perikopsis
		Platymiscium pleiostachyum (II) #1		Makakauba
		Pterocarpus santalinus (II) #7		Sandalkoka pterokarps
LILIACEAE				Lilijas
		Aloe spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas un sugu Aloe vera jeb Aloe barbadensis, kura šīs regulas pielikumos nav ietverta) #1		Alvejas jeb alojes
	Aloe albida (I)			Bālganā alveja
	Aloe albiflora (I)			Baltziedainā alveja
	Aloe alfredii (I)			Alfrēda alveja
	Aloe bakeri (I)			Beikera alveja
	Aloe bellatula (I)			Alveja
	Aloe calcairophila (I)			Alveja
	Aloe compressa (I)			Saspiestā alveja
	Aloe delphinensis (I)			Alveja
	Aloe descoingsii (I)			Alveja
	Aloe fragilis (I)			Trauslā alveja
	Aloe haworthioides (I)			Alveja
	Aloe helenae (I)			Helēnas alveja
	Aloe laeta (I)			Alveja
	Aloe parallelifolia (I)			Paralēllapu alveja
	Aloe parvula (I)			Alveja
	Aloe pillansii (I)			Pilansa alveja
	Aloe polyphylla (I)			Daudzlapainā alveja
	Aloe rauhii (I)			Alveja
	Aloe suzannae (I)			Suzannas alveja
	Aloe versicolor (I)			Daudzkrāsainā alveja
	Aloe vossii (I)			Vosa alveja
MAGNOLIACEAE				Magnolias
MAGNOLIACEAE			Magnolia liliifera var. obovata (III Nepāla) #1	Olu magnolija
MELIACEAE				Mahagoni
			Cedrela odorata (III Kolumbijas populācija, Gvatemalas populācija, Peru populācija) #5	Smaržīgā cedrela
		Swietenia humilis (II) #1		Zemais mahagons
		Swietenia macrophylla (II) (dienvidu populācija – aptver Vidusameriku un Dienvidameriku, un Karību jūras salas) #6		Amerikas mahagons
		Swietenia mahagoni (II) #5		Īstais mahagons
NEPENTHACEAE				Nepentas
		Nepenthes spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas) #1		Tropiskās nepentas
	Nepenthes khasiana (I)			Nepenta
	Nepenthes rajah (I)			Nepenta
ORCHIDACEAE				Orhidejas
		ORCHIDACEAE spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas) (9) #1		Orhidejas
	(attiecībā uz šeit minētajām A pielikuma sugām šīs regulas noteikumus nepiemēro sējeņiem vai cietā vai šķidrā barotnē in vitro iegūtām audu kultūrām, ko pārvadā sterilos konteineros)
	Aerangis ellisii (I)
	Cephalanthera cucullata (II)			Cepurainā cefalantēra
	Cypripedium calceolus (II)			Dzeltenā dzegužkurpīte
	Dendrobium cruentum (I)			Asinssarkanā dendrobija
	Goodyera macrophylla (II)			Liellapainā saulenīte
	Laelia jongheana (I)			Lēlija
	Laelia lobata (I)			Lēverainā lēlija
	Liparis loeselii (II)			Lēzeļa lipare
	Ophrys argolica (II)			Argosas ofrīda
	Ophrys lunulata (II)			Pusmēness ofrīda
	Orchis scopulorum (II)			Dzegužpuķe
	Paphiopedilum spp. (I)			Pafiopēdijas
	Peristeria elata (I)			Augstā peristērija
	Phragmipedium spp. (I)			Fragmipēdijas
	Renanthera imschootiana (I)			Imšota renantēra
	Spiranthes aestivalis (II)			Vasaras spirante
OROBANCHACEAE				Brūnkātes
OROBANCHACEAE		Cistanche deserticola (II) #1		Tuksneša cistanha
PALMAE (ARECACEAE)				Palmas
		Beccariophoenix madagascariensis (II) #1		Palma
	Chrysalidocarpus decipiens (I)			Mānīgais hrizalidokarps
		Lemurophoenix halleuxii (II)		Lemurpalma
		Marojejya darianii (II)		Palma
		Neodypsis decaryi (II) #1		Dekarī neodipsis
		Ravenea louvelii(II)		Luvela raveneja
		Ravenea rivularis (II)		Strautmalu raveneja
		Satranala decussilvae (II)		Satranalas palma
		Voanioala gerardii (II)		Meža kokospalma
PAPAVERACEAE				Magones
PAPAVERACEAE			Meconopsis regia (III Nepāla) #1	Karaliskais mekonopsis
PINACEAE				Priežu dzimta
PINACEAE	Abies guatemalensis (I)			Gvatemalas baltegle
PODOCARPACEAE				Podokarpi
			Podocarpus neriifolius (III Nepāla) #1	Oleandrlapu podokarps
	Podocarpus parlatorei (I)			Parlatores podokarps
PORTULACACEAE				Portulakas, anakampserijas
		Anacampseros spp. (II) #1		Anakampseras
		Avonia spp. #1		Avonijas
		Lewisia serrata (II) #1		Zāģzobainā luīsija
PRIMULACEAE				Prīmulas, ciklamenas
PRIMULACEAE		Cyclamen spp. (II) (10) #1		Ciklamenas
PROTEACEAE				Protejas
		Orothamnus zeyheri (II) #1		Ceihera orotamns
		Protea odorata (II) #1		Smaržīgā proteja
RANUNCULACEAE				Gundegas
		Adonis vernalis (II) #2		Pavasara adoniss
		Hydrastis canadensis (II) #8		Kanādas zeltsakne
ROSACEAE				Rozes, ķirši
ROSACEAE		Prunus africana (II) #1		Āfrikas ķirsis
RUBIACEAE				Rubijas
RUBIACEAE	Balmea stormiae (I)			Rubija
SARRACENIACEAE				Saracēnijas
		Sarracenia spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas) #1		Saracēnijas
	Sarracenia oreophila (I)			Kalnu saracēnija
	Sarracenia rubra ssp. alabamensis (I)			Alabamas saracēnija
	Sarracenia rubra ssp. jonesii (I)			Saracēnija
SCROPHULARIACEAE				Cūknātres
SCROPHULARIACEAE		Picrorhiza kurrooa (II) (Picrorhiza scrophulariiflora šeit neietilpst) #2		Cūknātre
STANGERIACEAE				Stangērijas
		Bowenia spp. (II) #1		Bovēnijas
	Stangeria eriopus (I)			Stangērija
TAXACEAE				Īves
		Taxus chinensis (II) #2		Ķīnas īve
		Taxus cuspidata (II) (11) #2		Japānas īve
		Taxus fuana (II) #2		Tibetas īve
		Taxus sumatrana (II) #2		Sumatras īve
		Taxus wallichiana (II) #2		Himalaju īve
THYMELEACEAE (AQUILARIACEAE)				Akvilārijas, ramīni
		Aquilaria spp. (II) #1		Akvilārijas
		Gonystylus spp. (II) #1		Gonistīli
		Gyrinops spp. (II) #1		Akvilārijas
TROCHODENDRACEAE (TETRACENTRACEAE)				Tetracentroni
TROCHODENDRACEAE (TETRACENTRACEAE)			Tetracentron sinense (III Nepāla) #1	Ķīnas tetracentrons
VALERIANACEAE				Baldriāni
VALERIANACEAE		Nardostachys grandiflora #2		Lielziedu nardostahe
WELWITSCHIACEAE				Velvīčijas
WELWITSCHIACEAE		Welwitschia mirabilis (II) #1		Brīnumainā velvīčija
ZAMIACEAE				Zamijas
		ZAMIACEAE spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas) #1		Zamijas
	Ceratozamia spp. (I)			Ceratozamijas
	Chigua spp. (I)
	Encephalartos spp. (I)			Encefalartijas
	Microcycas calocoma (I)			Krāšņmatu mikrocika
ZINGIBERACEAE				Ingveraugi
ZINGIBERACEAE		Hedychium philippinense (II) #1		Filipīnu hedīcija
ZYGOPHYLLACEAE				Pārlapji
		Guaiacum spp. (II) #2		Gvajaki
			Bulnesia sarmientoi (III Argentīna) #11	Bulnēzija

	D pielikums	Vispārpieņemtais nosaukums
FAUNA
CHORDATA (HORDAIŅI)
MAMMALIA		Zīdītāji
CARNIVORA
Canidae		Suņi, lapsas, vilki
	Vulpes vulpes griffithi (III Indija) §1	Eirāzijas lapsa
	Vulpes vulpes montana (III Indija) §1	Eirāzijas lapsa
	Vulpes vulpes pusilla (III Indija) §1	Eirāzijas lapsa
Mustelidae		Āpši, caunas, zebiekstes u. c.
	Mustela altaica (III India) §1	Altaja solongoja
	Mustela erminea ferghanae (III India) §1	Holarktikas sermulis
	Mustela kathiah (III India) §1	Zebiekste
	Mustela sibirica (III India) §1	Sibīrijas kolonoks
DIPROTODONTIA
Macropodidae		Ķenguri, valabiji
	Dendrolagus dorianus	Dorijas kokķengurs
	Dendrolagus goodfellowi	Gudfelova kokķengurs
	Dendrolagus matschiei	Matšija kokķengurs
	Dendrolagus pulcherrimus	Kokķengurs
	Dendrolagus stellarum	Kokķengurs
AVES		Putni
ANSERIFORMES
Anatidae		Pīles, zosis, gulbji
Anatidae	Anas melleri	Mellera peldpīle
COLUMBIFORMES
Columbidae		Ūbeles, baloži
	Columba oenops	Balodis
	Didunculus strigirostris	Zobainais balodis
	Ducula pickeringii	Balodis
	Gallicolumba crinigera	Balodis
	Ptilinopus marchei	Ūbele
	Turacoena modesta	Ūbele
GALLIFORMES
Cracidae		Kokuvistas, cekulvistas, gvano
	Crax alector	Gludknābja cekulvista
	Pauxi unicornis	Dienvidu ķivervista
	Penelope pileata	Gvano
Megapodiidae		Lielkājvistas
Megapodiidae	Eulipoa wallacei	Lielkājvista
Phasianidae		Rubeņi, pērļu vistiņas, irbes, fazāni, tragopāni
	Arborophila gingica	Irbe
	Lophura bulweri	Baltastes fazāns
	Lophura diardi	Siāmas fazāns
	Lophura inornata	Salvadori fazāns
	Lophura leucomelanos	Melnais fazāns
	Syrmaticus reevesii §2	Karaliskais fazāns
PASSERIFORMES
Bombycillidae		Zīdastes
Bombycillidae	Bombycilla japonica	Japānas zīdaste
Corvidae		Vārnas, žagatas, sīļi
	Cyanocorax caeruleus	Debesszilais sīlis
	Cyanocorax dickeyi	Cekulsīlis
Cotingidae		Kotingi
Cotingidae	Procnias nudicollis	Kotings
Emberizidae		Stērstes
	Dacnis nigripes	Stērste
	Sporophila falcirostris	Stērste
	Sporophila frontalis	Stērste
	Sporophila hypochroma	Stērste
	Sporophila palustris	Stērste
Estrildidae		Punduržubītes
	Amandava amandava	Punduržubīte
	Cryptospiza reichenovii	Punduržubīte
	Erythrura coloria	Punduržubīte
	Erythrura viridifacies	Punduržubīte
	Estrilda quartinia (tirdzniecībā bieži kā Estrilda melanotis)	Punduržubīte
	Hypargos niveoguttatus	Punduržubīte
	Lonchura griseicapilla	Punduržubīte
	Lonchura punctulata	Punduržubīte
	Lonchura stygia	Punduržubīte
Fringillidae		Žubītes
	Carduelis ambigua	Žubīte
	Carduelis atrata	Žubīte
	Kozlowia roborowskii	Žubīte
	Pyrrhula erythaca	Svilpis
	Serinus canicollis	Žubīte
	Serinus citrinelloides hypostictus (tirdzniecībā bieži kā Serinus citrinelloides)	Žubīte
Icteridae		Amerikas vālodzes
Icteridae	Sturnella militaris	Trupiāls
Muscicapidae		Mušķērāji
	Cochoa azurea	Mušķērājs
	Cochoa purpurea	Mušķērājs
	Garrulax formosus	Mušķērājs
	Garrulax galbanus	Mušķērājs
	Garrulax milnei	Mušķērājs
	Niltava davidi	Mušķērājs
	Stachyris whiteheadi	Mušķērājs
	Swynnertonia swynnertoni (jeb Pogonicichla swynnertoni)	Mušķērājs
	Turdus dissimilis	Mežastrazds
Pittidae		Pitas
	Pitta nipalensis	Pita
	Pitta steerii	Pita
Sittidae		Dzilnīši
	Sitta magna	Lielais dzilnītis
	Sitta yunnanensis	Juņnaņas dzilnītis
Sturnidae		Strazdi
	Cosmopsarus regius	Strazds
	Mino dumontii	Strazds
	Sturnus erythropygius	Strazds
REPTILIA		Rāpuļi
TESTUDINES
Geoemydidae		Saldūdens bruņrupuči
Geoemydidae	Melanochelys trijuga	Indijas purva bruņrupucis
SAURIA
Cordylidae		Dzelkņastes
	Zonosaurus karsteni	Kordilija
	Zonosaurus quadrilineatus	Kordilija
Gekkonidae		Gekoni
	Rhacodactylus auriculatus	Jaunkaledonijas ausainais gekons
	Rhacodactylus ciliatus	Gekons
	Rhacodactylus leachianus	Gekons
	Teratoscincus microlepis	Gekons
	Teratoscincus scincus	Gekons
Scincidae		Scinki
	Tribolonotus gracilis	Scinks
	Tribolonotus novaeguineae	Scinks
SERPENTES
Colubridae		Zalkši, ūdensčūskas
	Elaphe carinata §1	Zalktis
	Elaphe radiata §1	Zalktis
	Elaphe taeniura §1	Tievastes kāpelētājzalktis
	Enhydris bocourti §1	Zalktis
	Homalopsis buccata §1	Ūdenszalktis
	Langaha nasuta	Zalktis
	Leioheterodon madagascariensis	Zalktis
	Ptyas korros §1	Lielacis
	Rhabdophis subminiatus §1	Zalktis
Hydrophiidae		Jūrasčūskas
Hydrophiidae	Lapemis curtus (šeit ietilpst arī Lapemis hardwickii) §1	Jūrasčūska
Viperidae		Odzes
Viperidae	Calloselasma rhodostoma §1	Odze
AMPHIBIA
ANURA		Krupji un vardes
Hylidae		Kokuvardes
Hylidae	Phyllomedusa sauvagii	Lapuvarde
Leptodactylidae		Centrālamerikas un Dienvidamerikas vardes
Leptodactylidae	Leptodactylus laticeps	Vēršvarde
Ranidae		Vardes
	Limnonectes macrodon
	Rana shqiperica	Varde
CAUDATA
Hynobiidae		Āzijas salamandras
Hynobiidae	Ranodon sibiricus	Sibīrijas salamandra
Plethodontidae		Bezplaušu salamandras
Plethodontidae	Bolitoglossa dofleini	Salamandra
Salamandridae		Tritoni un salamandras
	Cynops ensicauda	Zobenastes tritons
	Echinotriton andersoni	Andersona salamandra
	Pachytriton labiatus	Tritons
	Paramesotriton spp.	Tritoni
	Salamandra algira	Salamandra
	Tylototriton spp.	Krokodiltritoni
ACTINOPTERYGII		Starspurzivis
PERCIFORMES
Apogonidae
	Pterapogon kauderni	Bangajas kardinālzivs
ARTHROPODA (POSMKĀJI)
INSECTA		Kukaiņi
LEPIDOPTERA		Tauriņi
Papilionidae		Dižtauriņi
	Baronia brevicornis	Dižtauriņš
	Papilio grosesmithi
	Papilio maraho	Dižtauriņš
FLORA
AGAVACEAE		Agaves
	Calibanus hookeri
	Dasylirion longissimum	Visgarā dazilīrija
ARACEAE		Ārumas
	Arisaema dracontium	Arizema
	Arisaema erubescens	Iesārtā arizema
	Arisaema galeatum	Arizema
	Arisaema nepenthoides	Nepetveida arizema
	Arisaema sikokianum	Arizema
	Arisaema thunbergii var. urashima	Tunberga arizema
	Arisaema tortuosum	Savītā arizema
	Biarum davisii ssp. marmarisense
	Biarum ditschianum
COMPOSITAE (ASTERACEAE)		Asteres, margrietiņas
	Arnica montana §3	Kalnu arnika
	Othonna cacalioides
	Othonna clavifolia
	Othonna hallii
	Othonna herrei
	Othonna lepidocaulis
	Othonna retrorsa
ERICACEAE		Virši, rododendri
ERICACEAE	Arctostaphylos uva-ursi §3	Parastā miltene
GENTIANACEAE		Genciānas
GENTIANACEAE	Gentiana lutea §3	Dzeltenā drudzene
LEGUMINOSAE (FABACEAE)		Pākšaugi
	Dalbergia granadillo §4	Granadillo dalbergija
	Dalbergia retusa (izņemot populācijas, kuras ir iekļautas C pielikumā) §4	Iespiestā dalbergija
	Dalbergia stevensonii (izņemot populācijas, kuras ir iekļautas C pielikumā) §4	Hondurasas dalbergija
LYCOPODIACEAE		Staipekņi
LYCOPODIACEAE	Lycopodium clavatum §3	Vālīšu staipeknis
MELIACEAE		Mahagoni
	Cedrela fissilis §4	Cedrela
	Cedrela lilloi (C. angustifolia) §4	Cedrela
	Cedrela montana §4	Kalnu cedrela
	Cedrela oaxacensis §4	Cedrela
	Cedrela odorata (izņemot populācijas, kuras ir iekļautas C pielikumā) §4	Smaržīgā cedrela
	Cedrela salvadorensis §4	Salvadoras cedrela
	Cedrela tonduzii §4	Cedrela
MENYANTHACEAE		Puplakši
MENYANTHACEAE	Menyanthes trifoliata §3	Trejlapu puplaksis
PARMELIACEAE		Parmēlijas
PARMELIACEAE	Cetraria islandica §3	Īslandes ķērpis
PASSIFLORACEAE		Kvēlziedes
	Adenia glauca	Zilganzaļā adēnija
	Adenia pechuelli	Adēnija
PORTULACACEAE		Portulakas, anakampserijas
	Ceraria carrissoana	Karrisa cerārija
	Ceraria fruticulosa	Auglīšu cerārija
LILIACEAE		Lilijas
	Trillium pusillum	Sīkā trillija
	Trillium rugelii	Trillija
	Trillium sessile	Sēdošā trillija
PEDALIACEAE		Sezams
PEDALIACEAE	Harpagophytum spp. §3	Harpagofīti
SELAGINELLACEAE		Selaginellas
SELAGINELLACEAE	Selaginella lepidophylla	Zvīņlapu selaginella”

(1) Argentīnas populācija (minēta B pielikumā)

Tikai starptautiskā tirdzniecībā ar vilnu, kas nocirpta dzīvām vikuņām no B pielikumā iekļautajām populācijām, kā arī tirdzniecībā ar audumu un no tā izgatavotiem priekšmetiem un citiem amatniecības darinājumiem. Auduma kreisajā pusē jābūt logotipam, kas apstiprināts sugas areāla valstīs, kuras parakstījušas Convenio para la Conservación y Manejo de la Vicuña [Konvencija par vikuņu saglabāšanu un audzēšanu], un eģēs jābūt norādei “VICUÑA – ARGENTINA”. Pārējo ražojumu marķējumā jāietver minētais logotips un uzraksts “VICUÑA – ARGENTINA – ARTESANÍA”. Visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību.

(2) Bolīvijas populācija (minēta B pielikumā)

Tikai starptautiskā tirdzniecībā ar vilnu, kas nocirpta dzīvām vikuņām, kā arī tirdzniecībā ar audumu un no tā izgatavotiem priekšmetiem, tostarp grezniem amatniecības darinājumiem un adījumiem. Auduma kreisajā pusē jābūt logotipam, kas apstiprināts sugas areāla valstīs, kuras parakstījušas Convenio para la Conservación y Manejo de la Vicuña, un eģēs jābūt norādei “VICUÑA – BOLIVIA”. Pārējo ražojumu marķējumā jāietver minētais logotips un uzraksts “VICUÑA – BOLIVIA – ARTESANÍA”. Visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību.

(3) Čīles populācija (minēta B pielikumā)

Tikai starptautiskā tirdzniecībā ar vilnu, kas nocirpta dzīvām vikuņām no B pielikumā iekļautajām populācijām, kā arī tirdzniecībā ar audumu un no tā izgatavotiem priekšmetiem, tostarp grezniem amatniecības darinājumiem un adījumiem. Auduma kreisajā pusē jābūt logotipam, kas apstiprināts sugas areāla valstīs, kuras parakstījušas Convenio para la Conservación y Manejo de la Vicuña, un eģēs jābūt norādei “VICUÑA – CHILE”. Pārējo ražojumu marķējumā jāietver minētais logotips un uzraksts “VICUÑA – CHILE – ARTESANÍA”. Visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību.

(4) Peru populācija (minēta B pielikumā)

Tikai starptautiskā tirdzniecībā ar vilnu, kas nocirpta dzīvām vikuņām un ir no 3 249 kg lielajiem vilnas uzkrājumiem, kādi bija Dalībvalstu konferences devītās sesijas laikā (1994. gada novembrī), kā arī tirdzniecībā ar audumu un no tā izgatavotiem priekšmetiem, tostarp grezniem amatniecības darinājumiem un adījumiem. Auduma kreisajā pusē jābūt logotipam, kas apstiprināts sugas areāla valstīs, kuras parakstījušas Convenio para la Conservación y Manejo de la Vicuña, un eģēs jābūt norādei “VICUÑA – PERU”. Pārējo ražojumu marķējumā jāietver minētais logotips un uzraksts “VICUÑA – PERU – ARTESANÍA”. Visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību.

(5) Konvencijas II papildinājumā minētas visas sugas, izņemot Balaena mysticetus, Eubalaena spp., Balaenoptera acutorostrata (izņemot Rietumgrenlandes populāciju), Balaenoptera bonaerensis, Balaenoptera borealis, Balaenoptera edeni, Balaenoptera musculus, Balaenoptera physalus, Megaptera novaeangliae, Orcaella brevirostris, Sotalia spp, Sousa spp, Eschrichtius robustus, Lipotes vexillifer, Caperea marginata, Neophocaena phocaenoides, Phocoena sinus, Physeter catodon, Platanista spp., Berardius spp., Hyperoodon spp., kas ir minētas I papildinājumā. Konvencijas II papildinājumā minēto sugu īpatņus, tostarp to produktus un pārstrādes produktus, kas nav komerciālam nolūkam paredzēti gaļas produkti un ko Grenlandes iedzīvotāji iegūst, kā noteikts attiecīgās kompetentās iestādes izdotā licencē, uzskata par iekļautiem B pielikumā. Savvaļā notvertiem dzīviem Tursiops truncatus Melnās jūras populācijas īpatņiem, ko pārdod galvenokārt komerciālā nolūkā, gada eksporta kvota ir nulle.

(6) Botsvānas, Namībijas, Dienvidāfrikas un Zimbabves populācijas (minētas B pielikumā)

Atļauta ir tikai a) medību trofeju tirdzniecība nekomerciālā nolūkā; b) dzīvu dzīvnieku tirdzniecība, ja dzīvniekus izved uz piemērotiem un pieņemamiem galamērķiem, kā definēts Dalībvalstu konferences 11.20. rezolūcijā (Botsvāna un Zimbabve), vai ja tirdzniecība notiek saskaņā ar vietējām sugas aizsardzības programmām (Namībija un Dienvidāfrika); c) ādu tirdzniecība; d) apmatojuma tirdzniecība; e) ādas izstrādājumu tirdzniecība komerciālā un nekomerciālā nolūkā (Botsvāna, Namībija un Dienvidāfrika) un nekomerciālā nolūkā (Zimbabve); f) individuāli marķētu, sertificētu un gatavos juvelierizstrādājumos iestrādātu ziloņkaula rotu jeb ekipu tirdzniecība nekomerciālā nolūkā (Namībija) un ziloņkaula grebumu tirdzniecība nekomerciālā nolūkā (Zimbabve); g) tirdzniecība ar reģistrētu neapstrādātu ziloņkaulu (Botsvāna, Namībija, Dienvidāfrika un Zimbabve; veseli triekņi un to gabali), ja ievēro šādus nosacījumus: i) tirgo vienīgi no reģistrētiem valdības krājumiem, kuru izcelsme ir konkrētajā valstī (izņemot atsavinātu vai nezināmas izcelsmes ziloņkaulu), ii) pārdod tikai tirdzniecības partneriem, kurus pārbaudījis Sekretariāts pēc apspriešanās ar Pastāvīgo komiteju, šādi nodrošinot pietiekamu regulējumu ar valsts tiesību aktiem un iekšzemes tirdzniecības uzraudzību, lai nepieļautu ievestā ziloņkaula atkalizvešanu un lai tiktu ievērotas visas Dalībvalstu konferences 10.10. rezolūcijas (pārskatīta Dalībvalstu konferences 14. sesijā) prasības par vietējo ražošanu un tirdzniecību, iii) netirgo, pirms Sekretariāts nav pārbaudījis datus par potenciālajām importētājvalstīm un reģistrētajiem valdības krājumiem, iv) tirgo neapstrādātu ziloņkaulu, ievērojot nosacījumus pārdošanai no reģistrētiem valdības ziloņkaula krājumiem, kuru apmērs saskaņots Dalībvalstu konferences 12. sesijā un ir 20 000 kg (Botsvāna), 10 000 kg (Namībija) un 30 000 kg (Dienvidāfrika), v) papildus Dalībvalstu konferences 12. sesijā saskaņotajiem daudzumiem valdības īpašumā esošu ziloņkaulu, kura izcelsme ir Botsvānā, Zimbabvē, Namībijā un Dienvidāfrikā, kurš reģistrēts līdz 2007. gada 31. janvārim un kuru Sekretariāts ir pārbaudījis, drīkst pārdot un nosūtīt kopā ar g) iv) punktā minēto ziloņkaulu (tikai viens pārdevums uz katru galamērķi) stingrā Sekretariāta uzraudzībā, vi) tirdzniecības ieņēmumus novirza vienīgi sugas saglabāšanas pasākumiem un ģimeņu grupu saglabāšanas un attīstības programmām, kuras īsteno sugas areālā vai tā tuvumā, vii) no papildu daudzumiem, kas minēti g) v) punktā, tirgo vienīgi pēc tam, kad Pastāvīgā komiteja ir atzinusi, ka iepriekš minētie nosacījumi ir izpildīti; h) no Dalībvalstu konferences 14. sesijas līdz laikam, kad apritēs deviņi gadi, kopš noticis minētais viens ziloņkaula pārdevums uz vienu galamērķi, kurš jāveic saskaņā ar g) i), g) ii), g) iii), g) vi) un g) vii) punkta noteikumiem, Dalībvalstu konference nepieņems turpmākus priekšlikumus par tāda ziloņkaula tirdzniecību, kura izcelsme ir no populācijām, kas jau ir iekļautas B pielikumā. Pēc tam šādus turpmākus priekšlikumus izskatīs saskaņā ar 14.77 un 14.78. lēmumu. Pēc Sekretariāta ierosinājuma Pastāvīgā komiteja var nolemt daļēji vai pilnībā pārtraukt minēto tirdzniecību, ja eksportētājas vai importētājas valstis neievēro noteikumus vai ja ir pierādīts, ka šī tirdzniecība nelabvēlīgi ietekmē citas ziloņu populācijas. Visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību.

(7) Šīs regulas noteikumi neattiecas uz:

fosilijām,

koraļļu smiltīm, t.i., uz materiālu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no smalki sadrupinātiem nedzīvu koraļļu fragmentiem, kuru diametrs nepārsniedz 2 mm, un kas var ietvert arī foraminīferu, gliemju un vēžveidīgo čaulu un koraļļaļģu atliekas,

koraļļu fragmentiem (tostarp ar granti un šķembām), t.i., uz atsevišķiem nolūzušiem nedzīvu koraļļu pirkstveida fragmentiem un citu materiālu, kura diametrs ir no 2 līdz 30 mm.

(8) Šīs regulas noteikumi neattiecas uz šādiem mākslīgi pavairotiem hibrīdu un/vai šķirņu eksemplāriem:

Hatiora x graeseri

Schlumbergera x buckleyi

Schlumbergera russelliana x Schlumbergera truncata

Schlumbergera orssichiana x Schlumbergera truncata

Schlumbergera opuntioides x Schlumbergera truncata

Schlumbergera truncata (šķirne)

Cactaceae spp. krāsainie bezhlorofila mutanti, kas uzpotēti uz šādiem potcelmiem: Harrisia“Jusbertii”, Hylocereus trigonus vai Hylocereus undatus

Opuntia microdasys (šķirne).

(9) Šīs regulas noteikumi neattiecas uz mākslīgi pavairotiem ģinšu Cymbidium, Dendrobium, Phalaenopsis un Vanda hibrīdiem, ja ir ievēroti turpmāk a) un b) punktā minētie nosacījumi:

eksemplārus ir viegli pazīt kā mākslīgi pavairotus, un tiem nav savvaļā ievāktu augu pazīmju (vākšanas radīti mehāniski bojājumi vai izteikta dehidratācija, manāma nevienādu augšanas apstākļu ietekme, atšķirīgs viena taksona augu izmērs un forma vienā sūtījumā, uz lapām atrodamas aļģes vai citi epifīti, kukaiņu vai kaitēkļu nodarīti bojājumi u. c.);

ja augi sūtījumā nezied, šie eksemplāri jātirgo sūtījumu veidā, un sūtījums ir individuāli konteineri (kartona, dēļu, vai redeļu kastes vai atsevišķi plaukti no īpaši dārzkopībai paredzētajiem CC konteineriem), kuros katrā ir vismaz 20 viena veida hibrīdaugu; vienā konteinerā esošajiem augiem jābūt praktiski vienādiem un veselīgiem; sūtījumam jāpievieno dokumenti (piemēram, rēķins), kuros skaidri norādīts katra veida hibdrīdaugu skaits,

ii)

ja augi sūtījumā zied un katram eksemplāram pilnībā izplaucis ir vismaz viens zieds, nav īpašu prasību par eksemplāru minimālo skaitu sūtījumā, toties tiem jābūt profesionāli apstrādātiem pārdošanai mazumtirdzniecībā, t.i., marķētiem ar drukātām etiķetēm vai iepakotiem apdrukātā iepakojumā, uz kura norādīts hibrīda nosaukums un galīgās apstrādes valsts. Norādēm jābūt skaidri redzamām un viegli pārbaudāmām.

Ja iepriekš aprakstītā atbrīvojuma piemērošana konkrētajiem augiem nav neapšaubāma, jāpievieno attiecīgi CITES dokumenti.

(10) Šīs regulas noteikumi neattiecas uz mākslīgi pavairotiem Cyclamen persicum šķirņu eksemplāriem. Šis atbrīvojums tomēr neattiecas uz eksemplāriem, ko pārdod kā neizdīgušus gumus.

(11) Šīs regulas noteikumus nepiemēro dzīviem, mākslīgi pavairotiem Taxus cuspidata hibrīdiem un šķirnes augiem podiņos vai citos mazizmēra konteineros, ja katram sūtījumam pievieno etiķeti vai dokumentu ar taksona vai taksonu nosaukumu un norādi “mākslīgi pavairots”.

19.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/62

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 408/2009

(2009. gada 18. maijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 793/2006, ar kuru paredz atsevišķus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulu (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (1), un jo īpaši tās 19. panta 4. punkta otro daļu, 20. panta 2. punktu un 25. pantu,

tā kā:

(1)	Ir jāpielāgo daži Komisijas Regulas (EK) Nr. 793/2006 (2) noteikumi, ņemot vērā regulas piemērošanas gaitā gūto pieredzi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 247/2006 19. panta 4. punkta pirmo daļu Madeirā ir atļauts ražot pašu patēriņam ultrasterilizētu pienu, atjaunojot to no Kopienas izcelsmes piena pulvera, tādā apmērā, lai nodrošinātu pašu vajadzības, ar nosacījumu, ka šā pasākuma ietvaros tiek garantēta vietējā piena savākšana un noiets. Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi minētā nosacījuma piemērošanai.

(3)	Jāprecizē Madeirā ražota svaiga govs piena noieta vietas un minimālais tilpums, kas jāiestrādā vietējam patēriņam paredzētā atjaunotā ultrasterilizētā pienā. Pieredze liecina, ka minimālais iestrādājamais tilpums 15 % apmērā ir pietiekams, lai nodrošinātu vietējā ražojuma piena savākšanu un noietu.

(4)	Lai pienācīgi informētu patērētājus un, ņemot vērā, ka šāda atkāpe tiek piešķirta īpašos gadījumos, uz marķējuma jānorāda produkta ieguves metode.

(5)	Regulas (EK) Nr. 247/2006 19. panta 4. punkta pirmajā daļā paredzētā atļauja attiecināma tikai uz vietējam patēriņam paredzēta ultrasterilizēta piena ražošanu, līdz ar to atjaunota piena eksportēšana ir aizliegta.

(6)

Ar Regulas (EK) Nr. 247/2006 20. panta 1. punktu Francijas aizjūras departamentos (FAD) un Madeirā ir atļauts ievest liellopus no trešām valstīm, nepiemērojot muitas nodokļus, lopu uzbarošanai un vietējam patēriņam tikmēr, kamēr vietējās izcelsmes vīriešu kārtas liellopu skaits sasniedz pietiekamu līmeni, lai nodrošinātu vietējo liellopu un jaunlopu ražošanu un attīstību. Šīs piegādes ierobežo, nosakot, ka tās attiecina tikai uz vīriešu kārtas jaunlopiem uzbarošanai.

(7)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 247/2006 20. panta 2. punktu, jāveic tās konkrētas vietas faktiska pārbaude, kurp nogādāti importētie dzīvnieki, jo īpaši pārbaude par to, vai tiek ievērotas prasības par obligāto dzīvnieku nobarošanas periodu. Tāpēc jāiekļauj nosacījums par nodrošinājumu, lai garantētu, ka dzīvnieki tiek nobaroti attiecīgajā ražošanas periodā speciālās vietās, kas paredzētas konkrētajam mērķim.

(8)	Ņemot vērā, ka piemērošanas nosacījumi ir ļoti tehniski, šo nosacījumu piemērošanai ir jāparedz pārejas periods.

(9)

Regulas (EK) Nr. 793/2006 47. panta 1. punkta pirmā daļa paredz, ka kompetentā iestāde par piegādes procedūru Komisijai iesniedz datus par iepriekšējiem mēnešiem ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā katra ceturkšņa beigās. Tomēr regulas 47. panta 1. punkta otrā daļa nosaka, ka pirmajā punktā prasītie dati ir jāiesniedz, pamatojoties uz izmantotajām atļaujām un sertifikātiem. Vienlaikus tās pašas regulas 10. panta 2. punkts nosaka, ka ir jāprecizē atļauju un sertifikātu derīguma termiņš, pamatojoties uz transportēšanas laiku, un ka transportēšanu nedrīkst veikt vēlāk kā divus mēnešus pēc atļaujas vai sertifikāta izdošanas datuma. Visbeidzot, saskaņā ar tās pašas regulas 7. pantu atbalsta sertifikāts ir jāiesniedz trīsdesmit dienu laikā no atbalsta sertifikāta piešķiršanas dienas. Tā kā operatori nedrīkst pieprasīt izmantoto daudzumu nosūtīšanu īsākā termiņā par to, kas noteikts saskaņā ar noteikumiem un kas varētu būt pat trīs mēneši no sertifikāta izdošanas datuma, ikmēneša dati par ceturksni, kas jānosūta piecpadsmitajā dienā pēc katra ceturkšņa beigām, var būt pat ļoti nepilnīgi. Tādēļ šo datu nosūtīšanas termiņš ir jāpagarina līdz tā mēneša pēdējai diena, kas ir pēc attiecīgā ceturkšņa beigām un ir jānorāda, ka tad arī jābūt pieejamiem datiem, kuri jāpaziņo. Pagaidu dati tiks aizstāti ar galīgajiem datiem turpmākajos paziņojumos.

(10)	Lai garantētu Komisijai regulāri nosūtāmo datu par piegādes nosacījumiem standartizētu un vienotu pārvaldību, attiecīgajām iestādēm ir jāizmanto vienota veidlapa. Veidlapas paraugs ir iekļauts pielikumā šai regulai.

(11)

Ir jāprecizē Regulas (EK) Nr. 793/2006 49. pantā paredzētās programmu grozījumu procedūras. Lai nepieļautu kavējumus apstiprinājuma lēmumu pieņemšanā, ir jāpārceļ uz agrāku laiku galīgais termiņš, kurā jāiesniedz ikgadējie vispārīgo programmu grozījuma pieprasījumi. Ņemot vērā budžeta noteikumus, apstiprinātie grozījumi ir jāpiemēro no tā gada 1. janvāra, kas ir pēc attiecīgā grozījuma pieprasījuma iesniegšanas. Turklāt ir sīkāk jāprecizē daži noteikumi attiecībā uz nelieliem grozījumiem, kurus Komisijai paziņo tikai informācijas nolūkā.

(12)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 793/2006.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 793/2006 groza šādi.

IV sadaļas III nodaļu papildina ar šādu tekstu:

“III NODALA

Dzīvnieku valsts produkti

46.a pants

Piens

1. Regulas (EK) Nr. 247/2006 19. panta 4. punktā norādītā atjaunotā ultrasterilizētā piena daudzumā iekļauj vismaz 15 % vietējā ražojuma svaiga govs piena.

Atjaunota ultrasterilizēta piena ieguves veids ir skaidri jānorāda uz iepakojuma marķējuma.

2. Pirmajā punktā minēto pienu nedrīkst eksportēt ārpus Madeiras arhipelāga.

46.b pants

Lopkopība

1. Tādu trešo valstu izcelsmes vīriešu kārtas jaunlopu importam, kuri atbilst KN kodiem 0102 90 05, 0102 90 29 vai 0102 90 49 un paredzēti nobarošanai Francijas aizjūras departamentos vai Madeirā, nepiemēro importa nodokļus tikmēr, tikmēr, kamēr vietējās izcelsmes vīriešu kārtas liellopu skaits sasniedz pietiekamu līmeni, lai nodrošinātu vietējo liellopu un jaunlopu ražošanu un attīstību.

2. Pirmajā punktā noteikto atkāpi par importa nodokļu atcelšanu piemēro tikai ar nosacījumu, ka importētie dzīvnieki tiek nobaroti vismaz simtu divdesmit dienas visattālākajā reģionā, kur ir izsniegta importēšanas atļauja.

3. Importa nodokli atceļ tikai tad, ja tiek iesniegti šādi dokumenti:

a)	importētāja vai pretendenta rakstisks paziņojums, kas sastādīts brīdī, kad dzīvnieki tiek nogādāti FAD vai Madeirā, par to, ka liellopi ir paredzēti nobarošanai attiecīgajā FAD vai Madeirā simtu divdesmit dienu ilgā periodā no faktiskā dzīvnieku piegādes dienas un ka pēc tam tie tiks patērēti;

b)	rakstiska importētāja vai pretendenta apņemšanās, kas sastādīta liellopu piegādes dienā, lai informētu kompetentās iestādes viena mēneša laikā no dzīvnieku piegādes, par to, kurā saimniecībā vai saimniecībās dzīvniekus paredzēts nobarot;

apliecinājums, ka ir iemaksāts nodrošinājums dalībvalsts kompetentajā iestādē tādā apjomā, kā noteikts attiecībā uz katru KN kodu šīs regulas VIIIa pielikumā. Importēto dzīvnieku nobarošana FAD vai Madeirā vismaz simtu divdesmit dienas no tās dienas, kad pieņemta muitas deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, ir galvenā prasība saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punktu (3).

4. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, 3. punkta c) apakšpunktā minēto nodrošinājumu atmaksā tikai tad, ja dalībvalsts kompetentajai iestādei ir iesniegts apliecinājums, ka jaunlopi:

a)	ir nobaroti lauku saimniecībā vai saimniecībās, kas norādītas atbilstīgi 3. punkta b) apakšpunktam;

b)	nav nokauti, pirms pagājušas simtu divdesmit dienas no ievešanas dienas; vai

c)	ir nokauti veselības apsvērumu dēļ vai ir miruši no slimības vai nelaimes gadījumā pirms šā laikposma beigām;

d)	nodrošinājumu atmaksā uzreiz pēc šāda apliecinājuma uzrādīšanas.

Regulas 47. panta 1. punktu groza šādi:

pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Attiecībā uz īpašā piegādes režīma nosacījumiem kompetentās iestādes vēlākais nākamā mēneša pēdējā dienā pēc katra ceturkšņa beigām Komisijai par atsauces kalendārā gada iepriekšējiem mēnešiem paziņo šādus datus, kas tajā dienā ir pieejami, sadalot tos pa produktiem un KN kodiem un attiecīgā gadījumā pēc konkrētās piegādes vietas:”

otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Pirmajā daļā minētos datus sniedz, pamatojoties uz izmantotajām atļaujām un sertifikātiem. Šo informāciju Komisijai paziņo elektroniski, izmantojot VIIIb pielikuma veidlapu. Ja paziņotie dati par iepriekšējo kalendāra gadu janvāra pēdējā dienā ir tikai provizoriski, tos nākošajā paziņojumā, ko attiecīgā iestāde nosūta Komisijai vēlākais līdz 31. martam, aizstāj ar galīgajiem datiem.”

Direktīvas 49. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“49. pants

Grozījumi programmās

1. Grozījumus vispārīgajās programmās, kas apstiprinātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 247/2006 24. panta 2. punkta noteikumiem, iesniedz Komisijai apstiprināšanai, pienācīgi pamato, jo īpaši precizējot šādu informāciju:

a)	iemesli un problēmas programmas īstenošanā, kas pamato programmas grozījumus kopumā;

b)	paredzamie grozījuma rezultāti;

c)	ietekme uz finansējumu un saistību pārbaudi.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai ārkārtas apstākļus, dalībvalstis var iesniegt programmu grozījuma pieprasījumus par vienu programmu vienu reizi kalendārajā gadā. Komisijai šie grozījuma pieprasījumi jāsaņem vēlākais 1. augustā.

Ja Komisijai nav iebildumu pret pieprasītajiem grozījumiem, tos piemēro no nākošā gada 1. janvāra (pēc tā gada, kurā grozījumi pieprasīti).

Šos grozījumus var piemērot agrāk, ja Komisija līdz trešajā daļā minētajam datumam dalībvalstij rakstiski apstiprina, ka paziņotie grozījumi atbilst Kopienas tiesību aktiem.

Ja paziņotie grozījumi neatbilst Kopienas tiesību aktiem, Komisija par to paziņo dalībvalstij, un grozījumi stājas spēkā tikai tad, kad Komisija saņem attiecīgajām prasībām atbilstošus grozījumus.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija novērtē dalībvalstu priekšlikumus un vēlākais četru mēnešu laikā kopš to iesniegšanas pieņem lēmumu par apstiprināšanu saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 247/2006 26. panta 2. punktā attiecībā uz šādiem grozījumiem:

a)	vispārīgajā programmā iekļaut jaunus pasākumus, darbības, produktus vai atbalsta shēmas; un

b)	katram spēkā esošajam pasākumam, darbībai, produktam vai atbalsta shēmai jau apstiprināto atbalsta vienības līmeni palielināt par vairāk nekā 50 % salīdzinājumā ar summu, kas bijusi spēkā grozījuma pieprasījuma iesniegšanas dienā.

Šādi apstiprinātos grozījumus piemēro no tā gada 1. janvāra, kas ir pēc šo grozījumu pieprasījuma iesniegšanas gada.

3. Dalībvalstis var izdarīt turpmāk minētos grozījumus, nepiemērojot 1. punktā noteikto procedūru, ja vien šie grozījumi ir paziņoti Komisijai:

a)	prognozētajās piegādes bilancēs līdz 20 % mainīt atsevišķa atbalsta apmēru vai to produktu daudzumu, uz kuriem attiecas piegādes režīms, un līdz ar to kopējo katrai produktu līnijai piešķirtā atbalsta lielumu;

b)	attiecībā uz atbalstu vietējai ražošanai – grozījumi (20 % robežās) finansiālajā atbalstā, ko piešķir par katru pasākumu, un

c)	grozījumi, kuri izriet no grozījumiem, kas izdarīti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (4) uzskaitītajos kodos un nosaukumos, un kuru mērķis ir identificēt produktus, uz kuriem attiecas atbalsts; šie grozījumi nedrīkst ietvert izmaiņas pašos produktos.

Pirmajā daļā minētie grozījumi stājas spēkā dienā, kurā Komisija tos saņem. Grozījumi ir pienācīgi jāpaskaidro un jāpamato, turklāt tos var ieviest tikai vienreiz gadā, izņemot šādus gadījumus:

a)	nepārvaramas varas gadījumi vai ārkārtas apstākļi;

b)	grozījums tādu produktu daudzumos, kuri iekļauti piegādes shēmā;

c)	grozījums statistikas nomenklatūrā un kopējā muitas tarifa kodos saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87;

d)	budžeta līdzekļu pārcelšana ražošanas atbalsta pasākumu budžeta ietvaros. Tomēr šie pēdējie grozījumi ir jāpaziņo vēlākais tā gada 30. aprīlī, kas ir pēc kalendārā gada, uz kuru atsaucas attiecīgais finansiālā atbalsta grozījums.

4)	Regulai pievieno VIIIa un VIIIb pielikumu, kuri iekļauti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. panta 1. punktu piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 18. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp.

(2) OV L 145, 31.5.2006., 1. lpp.

(3) OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.”;

(4) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.”

PIELIKUMS

“

VIIIa PIELIKUMS

NODROŠINĀJUMA SUMMAS

Vīriešu kārtas liellopi nobarošanai (KN kods)	Summa (EUR) par dzīvnieku
0102 90 05	28
0102 90 29	56
0102 90 49	105

VIIIb PIELIKUMS

DATI, KURUS IESNIEDZ IK CETURKSNI PAR KONKRĒTIEM PIEGĀDES NOSACĪJUMIEM – PARAUGS

REGULAS (EK) Nr. 793/2006

47. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS

Daudzumi sadalīti pēc izcelsmes (no kādas trešās valsts tie importēti vai no kādas Kopienas dalībvalsts tie piegādāti)

REĢIONS

PERIODS – NO DD/MM/GGGG LĪDZ DD/MM/GGGG

Produkta nosaukums

KN kods

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Dzīvnieku izcelsme

Piegādātais daudzums

(tonnās)

Dzīvnieku izcelsme

Piegādātais daudzums

(tonnās)

Dzīvnieku izcelsme

Piegādātais daudzums

(tonnās)

Dzīvnieku izcelsme

Piegādātais daudzums

(tonnās)

Dzīvnieku izcelsme

Piegādātais daudzums

(tonnās)

Dzīvnieku izcelsme

Piegādātais daudzums

(tonnās)

Produkta nosaukums

KN kods

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Gadā kopā

Dzīvnieku izcelsme

Piegādātais daudzums

(tonnās)

Dzīvnieku izcelsme

Piegādātais daudzums

(tonnās)

Dzīvnieku izcelsme

Piegādātais daudzums

(tonnās)

Dzīvnieku izcelsme

Piegādātais daudzums

(tonnās)

Dzīvnieku izcelsme

Piegādātais daudzums

(tonnās)

Dzīvnieku izcelsme

Piegādātais daudzums

(tonnās)

Dzīvnieku izcelsme

Piegādātais daudzums

(tonnās)

REGULAS (EK) Nr. 793/2006

47. PANTA 1. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS

Atbalsta apjoms un faktiski radušies izdevumi, sadalot pēc produktiem un, attiecīgā gadījumā, pēc konkrētā galamērķa

REĢIONS

PERIODS – NO DD/MM/GGGG LĪDZ DD/MM/GGGG

Produkta nosaukums (1)

KN kods

Atbalsta apjoms

(euro par tonnu)

Samaksātā summa

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Gadā kopā

REGULAS (EK) Nr. 793/2006

47. PANTA 1. PUNKTA C) APAKŠPUNKTS

Daudzumi, par kuriem nav izmantotas atļaujas vai sertifikāti, sadalot pa kategorijām (atbalsts vai tiesības nemaksāt importa nodokļus)

REĢIONS

PERIODS – NO DD/MM/GGGG LĪDZ DD/MM/GGGG

Produkta nosaukums

KN kods

Sertifikāta kategorija

Neizmantotais daudzums

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Gadā kopā

REGULAS (EK) Nr. 793/2006

47. PANTA 1. PUNKTA D) APAKŠPUNKTS

Visi daudzumi, kas atkārtoti eksportēti vai atkārtoti nosūtīti saskaņā ar 16. pantu, vienību skaits un atgūtā atbalsta kopsumma

REĢIONS

PERIODS – NO DD/MM/GGGG LĪDZ DD/MM/GGGG

Produkta nosaukums

KN kods

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Atkārtoti eksportētie vai nosūtītie daudzumi

(tonnās)

Summa par vienību

Atgūtās summas

Atkārtoti eksportētie vai nosūtītie daudzumi

(tonnās)

Summa par vienību

Atgūtās summas

Atkārtoti eksportētie vai nosūtītie daudzumi

(tonnās)

Summa par vienību

Atgūtās summas

Atkārtoti eksportētie vai nosūtītie daudzumi

(tonnās)

Summa par vienību

Atgūtās summas

Produkta nosaukums

KN kods

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Atkārtoti eksportētie vai nosūtītie daudzumi

(tonnās)

Summa par vienību

Atgūtās summas

Atkārtoti eksportētie vai nosūtītie daudzumi

(tonnās)

Summa par vienību

Atgūtās summas

Atkārtoti eksportētie vai nosūtītie daudzumi

(tonnās)

Summa par vienību

Atgūtās summas

Atkārtoti eksportētie vai nosūtītie daudzumi

(tonnās)

Summa par vienību

Atgūtās summas

Produkta nosaukums

KN kods

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Gadā kopā

Atkārtoti eksportētie vai nosūtītie daudzumi

(tonnās)

Summa par vienību

Atgūtās summas

Atkārtoti eksportētie vai nosūtītie daudzumi

(tonnās)

Summa par vienību

Atgūtās summas

Atkārtoti eksportētie vai nosūtītie daudzumi

(tonnās)

Summa par vienību

Atgūtās summas

Atkārtoti eksportētie vai nosūtītie daudzumi

(tonnās)

Summa par vienību

Atgūtās summas

Atkārtoti eksportētie vai nosūtītie daudzumi

(tonnās)

Atgūtās summas

REGULAS (EK) Nr. 793/2006

47. PANTA 1. PUNKTA E) APAKŠPUNKTS

Visi daudzumi, kas atkārtoti eksportēti vai nosūtīti pēc to pārstrādes saskaņā ar 18. panta noteikumiem

REĢIONS

PERIODS – NO DD/MM/GGGG LĪDZ DD/MM/GGGG

Produkta nosaukums

KN kods

Atkārtoti eksportētie vai nosūtītie daudzumi (tonnās)

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Gadā kopā

REGULAS (EK) Nr. 793/2006

47. PANTA 1. PUNKTA F) APAKŠPUNKTS

Produktu kategoriju pārdalījumi, nepārsniedzot kopējo daudzumu, un piegādes bilances prognožu grozījumi attiecīgajā laikposmā

REĢIONS

PERIODS – NO DD/MM/GGGG LĪDZ DD/MM/GGGG

Produkta nosaukums

KN kods

Pirmais ceturksnis

Otrais ceturksnis

Trešais ceturksnis

Ceturtais ceturksnis

Gadā kopā

Provizoriskā bilance

(tonnās)

Nosūtītais daudzums

Grozītā bilance

Provizoriskā bilance

(tonnās)

Nosūtītais daudzums

Grozītā bilance

Provizoriskā bilance

(tonnās)

Nosūtītais daudzums

Grozītā bilance

Provizoriskā bilance

(tonnās)

Nosūtītais daudzums

Grozītā bilance

Provizoriskā bilance

(tonnās)

Nosūtītais daudzums

Grozītā bilance

REGULAS (EK) Nr. 793/2006

47. PANTA 1. PUNKTA G) APAKŠPUNKTS

Pieejamais atlikums un izmatotais daudzums (%)

REĢIONS

PERIODS – NO DD/MM/GGGG LĪDZ DD/MM/GGGG

Produkta nosaukums

KN kods

Provizoriskā bilance (tonnās)

Izmantotie daudzumi

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

18. PANTS

Produkta nosaukums

KN kods

Provizoriskā bilance (tonnās)

Izmantotie daudzumi

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Izmantotie daudzumi

Atlikums

Izmantotā daļa (%)

”

(1) Norādīt, vai tiešam vai ražošanas patēriņam

19.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/78

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 409/2009

(2009. gada 18. maijs),

ar ko nosaka Kopienas pārrēķina koeficientus un sagatavošanas veidu kodus, kuri izmantojami apstrādātu zivju svara pārrēķināšanai zivju dzīvsvarā, un groza Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (1), un jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

(1)

Īstenojot Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2807/83, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (2), ir atklājušās vairākas atšķirības, kuras rada problēmas Kopienas tiesību aktu piemērošanā un noteikumu izpildē un kuras jānovērš, saskaņojot svaigu zivju svara pārrēķina koeficientus ES dalībvalstīs.

(2)	Lai novērstu nenoteiktību reģistrēto datu interpretācijā un varētu efektīvāk kontrolēt dalībvalstu gūtās nozvejas, jāparedz sagatavošanas veidu kodi apstrādātām zivīm.

(3)	Saskaņoti Kopienas pārrēķina koeficienti nodrošinās attiecīgās valsts kvotu apguves aprēķinu saskanīgumu, ziņošanas pienākumu izpildes efektīvāku uzraudzību un standartizētus pielaides robežas aprēķinus.

(4)	Zivju svara pārrēķina koeficientu pareizas piemērošanas labad jāizmanto tikai FAO noteiktie zivju sugu trīsburtu kodi. Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 2807/83.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka apstrādātām zivīm piemērojamos Kopienas pārrēķina koeficientus un sagatavošanas veidu kodus, lai apstrādātu zivju svaru nozveju uzraudzības nolūkos pārrēķinātu zivju dzīvsvarā.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro zvejas produktiem, kuri paturēti uz Kopienas zvejas kuģiem un Eiropas Savienības ūdeņos zvejojošiem trešo valstu kuģiem vai kurus šādi kuģi izkrāvuši vai pārkrāvuši citā kuģī.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“Kopienas zvejas kuģis” ir zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Kopienā;

b)	“zivis” ir visi jūras organismi, kuru nozvejai ir noteikti limiti;

c)	“sagatavošanas veids” ir veids, kādā zivis ir apstrādātas uz kuģa pirms izkraušanas, atbilstīgi aprakstam I pielikumā;

d)	“kombinēts sagatavošanas veids” nozīmē, ka sagatavotais produkts sastāv no divām vai vairākām daļām, kas iegūtas no vienas sugas zivīm;

e)	“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt un izkraut no katra krājuma;

f)	“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Kopienai vai dalībvalstīm;

g)	“apstrādes pakāpe” ir stāvoklis, kādā zivis tiek uzglabātas (svaigas un svaigi sālītas).

4. pants

Vispārējie principi

1. Apstrādātu zivju svara pārrēķināšanai zivju dzīvsvarā piemēro Kopienas pārrēķina koeficientus, kas noteikti II pielikumā un III pielikumā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās, kurās Eiropas Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse, vai reģionos vai piekrastes apgabalos, par kuriem Eiropas Kopiena ir noslēgusi nolīgumu par zveju trešās valsts ūdeņos, ir noteikti reģionāli pārrēķina koeficienti, piemēro šos reģionālos koeficientus.

3. Ja konkrētai sugai un sagatavošanas veidam nav noteikts ne Kopienas, ne reģionāls pārrēķina koeficients, piemēro karoga valsts pieņemto pārrēķina koeficientu.

5. pants

Aprēķina metode

1. Zivju dzīvsvaru aprēķina, apstrādāto zivju svaru reizinot ar 4. pantā minēto pārrēķina koeficientu katrai sugai un sagatavošanas veidam.

2. Kombinēta sagatavošanas veida gadījumā izmanto tikai vienu pārrēķina koeficientu, kas piemērojams vienai no sagatavotā produkta daļām.

6. pants

Gadījumi, kuros pārrēķina koeficientus izmanto kuģa kapteinis

1. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi 4. pantā minētos pārrēķina koeficientus izmanto, lai Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. pantā minētajā zvejas žurnālā reģistrētu:

a)	uz zvejas kuģa paturēto zivju aptuveno dzīvsvaru un

b)	aprēķināto zivju dzīvsvaru izkraušanas laikā.

2. Ja zvejas kuģa kapteinis uzskata, ka Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. pantā minētajā izkraušanas deklarācijā vai Regulas (EEK) Nr. 2807/83 2. pantā minētajā pārkraušanas deklarācijā jānorāda sagatavošanas veida kods “OTH” (cits), kapteinis skaidri norāda, ko nozīmē “cits” sagatavošanas veids.

7. pants

Gadījumi, kādos pārrēķina koeficientus izmanto dalībvalstu iestādes

Dalībvalstu iestādes 4. pantā minētos Kopienas pārrēķina koeficientus izmanto izkrāvumu dzīvsvara aprēķināšanai, lai uzraudzītu kvotu apguvi.

8. pants

Grozījumi Regulā (EEK) Nr. 2807/83

Regulas (EEK) Nr. 2807/83 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Šīs regulas VI pielikumā norādītos kodus un FAO noteiktos zivju sugu trīsburtu kodus izmanto, lai attiecīgajās kuģa žurnāla [zvejas žurnāla] ailēs norādītu izmantotos zvejas rīkus un nozvejoto zivju sugas.”

9. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 18. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joe BORG

(1) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(2) OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp.

I PIELIKUMS

SAGATAVOŠANAS VEIDU TRISBURTU KODI

Sagatavošanas veida trīsburtu kods	Sagatavošanas veids	Apraksts
FIL	Filejas	Atdalīta galva, kaula daļas un spuras, izņemti iekšējie orgāni. No katras zivs iegūst divas filejas, kas nav savstarpēji savienotas
FIS	Filejas bez ādas	Atdalīta galva, kaula daļas, spuras un āda, izņemti iekšējie orgāni. No katras zivs iegūst divas filejas, kas nav savstarpēji savienotas
GHT	Ķidātas, bez galvas un astes	Izņemti iekšējie orgāni, atdalīta galva un aste
GUG	Ķidātas, bez žaunām	Izņemti iekšējie orgāni un žaunas
GUH	Ķidātas, bez galvas	Izņemti iekšējie orgāni un atdalīta galva
GUL	Ķidātas, ar aknām	Izņemti iekšējie orgāni, izņemot aknas
GUS	Ķidātas, bez galvas un ādas	Izņemti iekšējie orgāni, atdalīta galva un āda
GUT	Ķidātas	Izņemti visi iekšējie orgāni
HEA	Bez galvas	Atdalīta galva
LVR	Aknas	Tikai aknas. Kombinētu sagatavošanas veidu apzīmē ar kodu LVR-C
OTH	Cits	Jebkurš cits sagatavošanas veids
ROE	Ikri	Tikai ikri. Kombinētu sagatavošanas veidu apzīmē ar kodu ROE-C
SGT	Ķidātas, sālītas	Zivīm izņemti iekšējie orgāni, un tās iesālītas
TAL	Aste	Tikai astes
TNG	Mēle	Tikai mēle. Kombinētu sagatavošanas veidu apzīmē ar kodu TNG-C
WHL	Nesadalītas	Apstrāde nav veikta
WNG	Spārnveida spuras	Tikai spārnveida spuras

II PIELIKUMS

KOPIENAS PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI SVAIGĀM ZIVĪM

Suga: garspuru tunzivs

Thunnus alalunga

ALB

WHL

1,00

GUT

1,11

Suga: beriksas

Beryx spp.

ALF

WHL

1,00

Suga: Eiropas anšovs

Engraulis encrasicholus

ANE

WHL

1,00

Suga: jūrasvelni Lophiidae	ANF
WHL	1,00
GUT	1,22
GUH	3,00
TAL	3,00

Suga: Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

ANI

WHL

1,00

Suga: Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

ARU

WHL

1,00

Suga: lielacu tunzivs Thunnus obesus	BET
WHL	1,00
GUT	1,10
GUH	1,29

Suga: zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

BLI

WHL

1,00

GUT

1,17

Suga: gludais rombs

Scophthalmus rhombus

BLL

WHL

1,00

GUT

1,09

Suga: ogļzivs Aphanopus carbo	BSF
WHL	1,00
GUT	1,24
HEA	1,40

Suga: Atlantijas zilais marlīns

Makaira nigricans

BUM

WHL

1,00

Suga: moiva

Mallotus villosus

CAP

WHL

1,00

Suga: menca Gadus morhua	COD
WHL	1,00
GUT	1,17
GUH	1,70
HEA	1,38
FIL	2,60
FIS	2,60

Suga: limanda Limanda limanda	DAB
WHL	1,00
GUT	1,11
GUH	1,39

Suga: dzelkņu haizivs Squalus acanthias	DGS
WHL	1,00
GUT	1,35
GUS	2,52

Suga: plekste Platichthys flesus	FLE
WHL	1,00
GUT	1,08
GUS	1,39

Suga: lielacu jeb lielā diegspuru vēdzele Phycis blennoides	GFB
WHL	1,00
GUT	1,11
GUH	1,40

Suga: melnais paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

GHL

WHL

1,00

GUT

1,08

Suga: pikša Melanogrammus aeglefinus	HAD
WHL	1,00
GUT	1,17
GUH	1,46

Suga: Atlantijas paltuss

Hippoglossus hippoglossus

HAL

WHL

1,00

Suga: siļķe Clupea harengus	HER
WHL	1,00
GUT	1,12
GUH	1,19

Suga: heks Merluccius merluccius	HKE
WHL	1,00
GUT	1,11
GUH	1,40

Suga: baltā Amerikas jūrasvēdzele

Urophycis tenuis

HKW

WHL

1,00

Suga: stavridas

Trachurus spp.

JAX

WHL

1,00

GUT

1,08

Suga: krils

Euphausia superba

KRI

WHL

1,00

Suga: mazmutes plekste

Microstomus kitt

LEM

WHL

1,00

GUT

1,05

Suga: megrimi Lepidorhombus spp.	LEZ
WHL	1,00
GUT	1,06
FIL	2,50

Suga: vienraga leduszivs

Channichthys rhinoceratus

LIC

WHL

1,00

Suga: jūras līdaka Molva molva	LIN
WHL	1,00
GUT	1,14
GUH	1,32
FIL	2,64

Suga: makrele

Scomber scombrus

MAC

WHL

1,00

GUT

1,09

Suga: Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

NEP

WHL

1,00

TAL

3,00

Suga: zaļā nototēnija

Notothenia gibberifrons

NOG

WHL

1,00

Suga: Esmarka menca

Trisopterus esmarkii

NOP

WHL

1,00

Suga: marmora nototēnija

Notothenia rossii

NOR

WHL

1,00

Suga: Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

ORY

WHL

1,00

Suga: karaliskie krabji

Chionoecetes spp.

PCR

WHL

1,00

Suga: Penaeus garneles

Penaeus spp.

PEN

WHL

1,00

Suga: jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	PLE
WHL	1,00
GUT	1,05
GUH	1,39
FIL	2,40

Suga: saida

Pollachius virens

POK

WHL

1,00

GUT

1,19

Suga: pollaks

Pollachius pollachius

POL

WHL

1,00

GUT

1,17

Suga: ziemeļu garnele

Pandalus borealis

PRA

WHL

1,00

Suga: sarkanasari

Sebastes spp.

RED

WHL

1,00

GUT

1,19

Suga: makrūrzivs

Macrourus berglax

RHG

WHL

1,00

Suga: strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris	RNG
WHL	1,00
GUT	1,11
GUH	1,92
GHT	3,20

Suga: tūbītes

Ammodytes spp.

SAN

WHL

1,00

Suga: sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

SBR

WHL

1,00

GUT

1,11

Suga: lielrīkles dzelkņhaizivs

Deania histricosa

SDH

WHL

1,00

Suga: lielrīkles dzelkņhaizivs

Deania profundorum

SDU

WHL

1,00

Suga: melnā leduszivs

Pseudochaenichthys georgianus

SGI

WHL

1,00

Suga: jūrasmēle

Solea solea

SOL

WHL

1,00

GUT

1,04

Suga: brētliņa

Sprattus sprattus

SPR

WHL

1,00

Suga: īsspuru kalmārs

Illex illecebrosus

SQI

WHL

1,00

Suga: kalmārs

Martialia hyadesi

SQS

WHL

1,00

Suga: rajas Rajidae	SRX
WHL	1,00
GUT	1,13
WNG	2,09

Suga: zobenzivs Xiphias gladius	SWO
WHL	1,00
GUT	1,11
GUH	1,31

Suga: Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

TOP

WHL

1,00

Suga: akmeņplekste

Psetta maxima

TUR

WHL

1,00

GUT

1,09

Suga: brosme

Brosme brosme

USK

WHL

1,00

GUT

1,14

Suga: putasu

Micromesistius poutassou

WHB

WHL

1,00

GUT

1,15

Suga: merlangs

Merlangius merlangus

WHG

WHL

1,00

GUT

1,18

Suga: baltais marlīns

Tetrapturus albidus

WHM

WHL

1,00

Suga: sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

WIT

WHL

1,00

GUT

1,06

Suga: dzeltenastes plekste

Limanda ferruginea

YEL

WHL

1,00

III PIELIKUMS

KOPIENAS PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI SVAIGI SĀLĪTĀM ZIVĪM

Suga: jūras līdaka

Molva molva

LIN

SGT

2,80

19.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/86

PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 11. maijs),

ar ko ieceļ un aizvieto Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekļus

(2009/388/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75 (1975. gada 10. februāris), ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru, un jo īpaši tās 4. pantu (1),

ņemot vērā LATVIJAS valdības izvirzītās kandidatūras,

tā kā:

(1)	Ar 2006. gada 18. septembra Lēmumu (2) Padome iecēla Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekļus uz laikposmu no 2006. gada 18. septembra līdz 2009. gada 17. septembrim.

(2)	Centra valdē ir atbrīvojusies locekļa vieta valdības pārstāvju kategorijā, Gunāram KRUSTA kungam atkāpjoties no amata.

(3)	Minētā centra valdes locekli no Latvijas vajadzētu iecelt uz atlikušo pilnvaru laiku, kas beidzas 2009. gada 17. septembrī,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Ar šo turpmāk minētā persona ir iecelta par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekli uz atlikušo pilnvaru laiku līdz 2009. gada 17. septembrim:

VALDĪBAS PĀRSTĀVIS

LATVIJA

Jānis GAIGALS kungs.

Briselē, 2009. gada 11. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. KOPICOVÁ

(1) OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.

(2) OV C 240, 5.10.2006., 1. lpp.

19.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/87

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 16. jūlijs)

par valsts atbalstu, ko Itālija ierosina piešķirt metalurģijas uzņēmumam Lucchini Siderurgica SpA (C 25/2000 (ex N 149/99))

(izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 3515)

(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/389/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

uzaicinājusi ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar šiem noteikumiem (1) un ņemot vērā viņu apsvērumus,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)	Komisija 2000. gada 21. decembrī pieņēma negatīvu galīgo lēmumu lietā C 25/2000 Lucchini (ex N 145/99) par atbalstu vides jomā, ko Itālija bija paredzējusi piešķirt metalurģijas uzņēmumam Lucchini SpA (“Lucchini”) (2).

(2)

Adresāts apstrīdēja lēmumu Pirmās instances tiesā. Tiesa 2006. gada 19. septembrī anulēja savu lēmumu tādā ziņā, ka tā noskaidroja, ka daļa no atbalsta ITL 2,7 miljardu (1 396 000 euro) apmērā ieguldījumiem koksa rūpnīcā un ITL 1,38 miljardu (713 550 euro) apmērā ieguldījumiem ūdens un kanalizācijas sistēmu izbūvē bija nesaderīgi ar kopējo tirgu. Tiesa paturēja spēkā Komisijas lēmumu attiecībā uz tēraudlietuvēm, domnām un tvaika izvades sistēmu (3).

(3)

Komisija 2007. gada 9. augustā nosūtīja Itālijai pieprasījumu sniegt informāciju, uz ko Itālija atbildēja 2007. gada 5. septembrī. Papildu informācija tika iegūta, apmeklējot 2007. gada 10. septembrī ražošanas uzņēmumu Pjombino, Toskānā (4). Uz pēdējo pieprasījumu sniegt informāciju 2007. gada 3. oktobrī atbilde tika saņemta 2007. gada 7. novembrī.

2. APRAKSTS

2.1. Uzņēmums un konkrētās iekārtas

(4)	Lucchini metalurģijas rūpnīca atrodas Pjombino, Toskānā, pie Vidusjūras. Tā atrodas pilsētas zonā tikai pārsimts metru no ūdens, kurā cilvēki peldas un makšķerē, tāpēc vietējie iedzīvotāji atbalstīs tās būvniecību tikai tad, ja pienācīga uzmanība tiks veltīta vides ietekmējuma līmenim.

(5)

Koksa rūpnīca dedzina ogles temperatūrā no 1 240 °C līdz 1 250 °C, lai iegūtu koksu, kas ir nepieciešams čuguna ražošanai. Koksa krāšņu akumulators sastāv no vairākām šaurām, augstām un dziļām krāsnīm, kas atrodas viena pie otras. Krāsnis atdala degšanas kameras sienas, kurā tiek dedzināta gāze krāšņu kurināšanai. Krāsnīs no virspuses pilda ogles. Lai iztukšotu koksa krāsni, abās pusēs atver durvis un ar grūšanas mehānisma palīdzību koksu izgrūž no krāsns.

(6)	Koksēšanas process ilgst apmēram 24 stundas. Jebkāda veida procesa paātrināšana pirms koksa ražošanas procesa beigām vai tā laikā nepaātrinās kopējo procesu un nepalielinās konkrētā laikposmā saražotā koksa daudzumu.

(7)

Akumulators, kuram bija paredzēti minētie ieguldījumi, tika izbūvēts 1971. gadā. Tajā laikā Lucchini uzņēmumam Pjombino bija trīs koksa krāsns akumulatori, no kuriem vienam bija 27 krāsnis, otram 43, bet trešajam 45. Koksa ražošana tika apturēta 1992. gada novembrī, jo nebija valdības lēmuma par turpmāko koksa ražošanu rūpnīcā. 1993. gada martā tika pieņemts lēmums turpināt koksa ražošanu, un koksa krāsns akumulatori tika atkal iedarbināti.

(8)	Procesa pārtraukuma laikā koksa krāsnis tika rūpīgi iztukšotas un lēni atdzesētas no 900 °C līdz 950 °C. Itālija ir paskaidrojusi, ka, pat rūpīgi kontrolējot pārtraukšanas procesu, nevar izvairīties no inventāra bojājumiem.

(9)

1996. gadā tika pieņemts lēmums veikt ieguldījumus koksa rūpnīcas modernizācijā. Viens no akumulatoriem bija salīdzinoši labas kvalitātes un salīdzinoši labā stāvoklī, un tika nolemts, ka pēc pienācīgas modernizācijas tas varētu kalpot vēl turpmākos 10 gadus. Ieguldījumi tika sākti 1998. gadā. Pārējie divi koksa akumulatori tika slēgti un nojaukti.

(10)	Šī sistēma ir slēgta ķēde, kurā lieto ūdeni, lai atdzesētu dažādas rūpnīcas iekārtas netiešā veidā. Ūdenim nav tiešas fiziskas saskares ar dažādajām iekārtām, un tāpēc tā ķīmiskais sastāvs netiek izmainīts.

(11)

Ūdens tiek ņemts no tādiem avotiem kā jūra un pazemes ūdeņi un pēc izmantošanas tiek novirzīts turpat atpakaļ. Svarīgs dzesēšanas ūdens avots Lucchini rūpnīcā ir Vidusjūra. Ūdens tiek iesūknēts no jūras, izmantots dzesēšanai un siltāks novirzīts jūrā. Paaugstinātā temperatūra rada problēmu jūras faunai un florai, pat ja temperatūra ir zemāka par pieļaujamo maksimālo robežu 35 °C.

2.2. Atbalsta pasākumi

(12)	Lielākā daļa šeit novērtēto pasākumu attiecas uz ražošanas posmiem koksēšanas rūpnīcā. Tie ir sīkāk aprakstīti turpmākajā vērtējumā. Kopējais ieguldījumu apmērs bija ITL 38,45 miljardi (aptuveni 19 200 000 euro).

(13)

Ieguldījumi ūdens un kanalizācijas sistēmas izbūvei bija paredzēti, lai daļu ūdens, kas tika ņemts no jūras un novirzīts tajā atpakaļ, novadītu caur vietējām ūdens attīrīšanas iekārtām. Pat, ja ieguldījumi netika paredzēti ūdens temperatūras paaugstināšanai, atgriežamā uzsildītā ūdens apjomi tika ievērojami samazināti. Ieguldījumu izmaksas ūdens un kanalizācijas sistēmai bija ITL 19,7 miljardi (aptuveni 9 850 000 euro).

3. PIRMĀS INSTANCES TIESAS LĒMUMS

(14)	Pirmās instances tiesa būtībā konstatēja, ka Komisijas lēmums nav pienācīgi pamatots vairākās vietās, kuras tiesa anulēja (5).

(15)

Tiesa apstiprināja, ka konkrētie noteikumi metalurģijas nozarei attiecībā uz atbalstu vides aizsardzībai ir izklāstīti Sestā atbalsta kodeksa metalurģijas nozarei (“Kodekss”) pielikumā (6) un Kopienas vispārējās pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai (“Pamatnostādnes”) (7), kas ir piemērojamas atbalsta piešķiršanas laikā (8). Konkrētāk, uz pašreizējo lietu attiecās noteikumi, kas izklāstīti Pamatnostādņu 3.2.1. un 3.2.3.B punktā un skaidroti Kodeksa pielikuma otrajā daļā, un piemēroti EOTK metalurģijas nozarei.

(16)

Pamatnostādņu 3.2.1. punktā teikts, ka “šīs vadlīnijas neattiecas uz atbalstu, kas šķietami paredzēts vides aizsardzības pasākumiem, bet faktiski – vispārīgiem ieguldījumiem”. Tādējādi vēlreiz ir uzsvērts Kodeksa pielikumā izklāstītais princips, ka “Visos gadījumos, kad tiek piešķirts valsts atbalsts vides aizsardzībai, Komisija attiecīgi ievieš stingrus noteikumus un aizsardzības pasākumus, lai vides aizsardzības aizsegā nepieļautu vispārīgus ieguldījumus jaunām rūpnīcām vai iekārtām”. Ja šādi gadījumi tomēr notiek, tad atbalsta nepieciešamības izvērtējums sākas, pasakot, ka būtībā atbalsts nekādā gadījumā netikts sniegts. Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka, ja dalībvalsts var uzskatāmi parādīt, ka atbalsta mērķis ir vides aizsardzība, atbalstu nevar atzīt par neatbilstīgu tikai tāpēc vien, ka tam varētu būt ietekme uz ražošanu. Vienīgā prasība bija, ka jebkāda priekšrocība, kas ir saistīta ar ražošanas izmaksu samazināšanos, ir jāatskaita (9).

(17)

Kas attiecas uz atbilstību, Kodeksā ir teikts, ka “jauni ieguldījumi, kas būtu bijuši nepieciešami vai nu ekonomisku iemeslu dēļ, vai esošās rūpnīcas vai iekārtu nolietojuma dēļ, nekādā gadījumā nav atbilstīgi atbalstam. Esošās rūpnīcas nolietojumam jābūt ievērojamam (vismaz 25 %), lai atbalstam tiktu piešķirti ieguldījumi” (10). Iepriekšējā gadījumā tiesa nolēma, ka Komisija nav nodrošinājusi pienācīgu pamatojumu iemesliem, kāpēc tā nav apstiprinājusi eksperta ziņojumu, ko iesniedza Itālija, kura konstatēja, ka minēto iekārtu nolietojums tiešām bija augstāks par 25 % (11). No otras puses, tiesa piekrita, ka ieguldījumi, kas veicami tehnisku un ražošanas vajadzību dēļ, būtu veikti “jebkurā gadījumā” (12).

(18)

Gan Komisija, gan tiesa piekrita, ka pirms ieguldījumu veikšanas Lucchini rūpnīca Pjombino atbilda obligātajiem standartiem. Vadlīniju 3.2.3.B punktā ir minēti noteikumi “atbalstam, lai mudinātu firmas uzlabot obligātos standartus vides jomā”. Tiesa konstatēja, ka ieguldījumi koksa rūpnīcā “uzlaboja obligātos vides standartus”: abi projekti, kas tika pieteikti atsevišķi, būtu jāuzskata par vienu kopīgu projektu (13). Komisija nav pienācīgi paskaidrojusi, kāpēc tā nav pieņēmusi Itālijas argumentus.

(19)

Nosacījums šī noteikuma piemērošanai bija, ka ieguldītājs uzskatāmi parāda, “ka bija pieņemts skaidrs lēmums izvēlēties augstākus standartus, kam bija nepieciešami papildu ieguldījumi, tas ir, pastāv zemāku izmaksu risinājums, kas atbilstu jaunajiem standartiem vides jomā.” (14). Ņemot vērā Itālijas iesniegtos dokumentus un pierādījumus, tiesa nolēma, ka Komisija nav pierādījusi veco vides aizsardzības iekārtu nespēju darboties (15).

4. NOVĒRTĒJUMS

(20)	Itālijas plānotās dotācijas, lai atbalstītu ieguldījumus metalurģijas rūpnīcai, ir sabiedriskie fondi, kas nodrošina īpašas priekšrocības Lucchini un draud kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tāpēc tās atbilst Valsts atbalstam EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(21)	Komisija ir vēlreiz izvērtējusi abas ieguldījumu grupas, izanalizējot katru pasākumu atsevišķi, lai konkrēti noteiktu, vai to vajadzētu veikt jebkurā gadījumā vai nu ekonomisku iemeslu, vai attiecīgās rūpnīcas nolietojuma dēļ.

4.1. Koksa rūpnīca

4.1.1. Bažas par kaitējumu videi, ko rada koksa rūpnīca

(22)

Koksa rūpnīcai nepieciešamo ieguldījumu klasifikācijā Komisija ir vadījusies no sava 2001. gada decembrī izstrādātā dokumenta “Atsauces dokuments par labākajām pieejamām metodēm dzelzs un tērauda ražošanā” (16). Šajā dokumentā teikts, ka izmešu izplūdes gaisā ir ļoti nozīmīgas koksa krāšņu rūpnīcās. Daudz ir gaistošu izmešu no dažādiem avotiem, piemēram, noplūdes no vākiem, krāšņu durvīm un nivelieru durvīm, izplūdes caurulēm, kā arī izmeši, kas rodas tādu darbību rezultātā kā ogļu uzpilde, koksa ielādēšana un koksa rūdīšana. Turklāt gaistoši izmeši rodas arī no koksa krāšņu gāzu attīrīšanas iekārtām. Galvenais izmešu avots gaisā ir gāzes, kas izdalījušās no neizdedzināta koksa sistēmām. Tātad metodes, kas jāapsver, lai noteiktu vispiemērotākās, galvenokārt attiecas uz izmešu samazināšanu gaisā. Uzsvars tiek likts uz vienmērīgi un netraucēti ritošu darbību, kā arī uz koksa krāšņu ekspluatāciju, kas, šķiet, ir būtiski. Turklāt koksa krāšņu gāzu atsērošana ir augstas prioritātes operācija, lai samazinātu SO2 emisijas ne tikai pašās koksa krāšņu rūpnīcās, bet arī citās, kur kā kurināmais tiek lietota koksa krāšņu gāze.

4.1.2. Atbilstīgie pasākumi

(23)

Šī novērtējuma rezultātā Komisija secināja, ka Itālija ir pierādījusi, ka ieguldījumu, kuru kopējā summa bija ITL 29,93 miljardi, mērķis ir patiesa vides aizsardzība. Šo pasākumu dēļ Komisija uzskata, ka Itālija ir parādījusi, ka ir pieņemts skaidrs lēmums izvēlēties augstākus vides aizsardzības standartus. Visiem objektiem rūpnīcā, kuriem ir paredzēts novirzīt šos ieguldījumus, nolietojums sasniedz vismaz 25 %. Šajā nolūkā Itālijas iesniegtos dokumentus Komisija apstiprināja ar savu vērtējumu. Turklāt tiek pieņemts, ka nav cita veida zemu izmaksu risinājuma, kā vienīgi turpināt izmantot veco aprīkojumu, jo turpmāk minētie ieguldījumi attiecās tikai uz pasākumiem vides aizsardzības jomā.

(24)	Turpmāk tekstā ir raksturoti šie ieguldījumi.

(25)

Lucchini nolēma ieguldīt ITL 3 miljardus (apmēram 1 500 000 euro) jaunas konveijera lentes iegādei. Līdzšinējā atklātā konveijera lente, pa kuru tika transportētas ogles no ostas uz koksa rūpnīcas teritoriju, bija ievērojams putekļu emisijas avots. Tāpēc Lucchini nolēma to nomainīt ar jaunu ekoloģisku konveijera lenti, t. i., lenti, kura slīd cilindriskā struktūrā.

(26)	Kā nākošo pasākumu putekļu emisiju samazināšanai Lucchini uz konveijera lentes uzstādīja mitrināšanas sistēmu. Ieguldījumu apmērs bija ITL 269 miljoni (apmēram 135 000 euro).

(27)	Mitrināšanas rezultātā oglēm ir tendence lipt kopā, un tas savukārt var traucēt ogļu iepildīšanu krāsns kamerās. Lai to aizkavētu, ogļu glabātuves torņos tika uzstādītas ventilācijas ierīces. Šo ieguldījumu apmērs bija ITL 295 miljoni (apmēram 150 000 euro).

(28)	Šie pasākumi neietekmē koksa iekārtu vai metalurģijas rūpnīcas vispārējo darbību.

(29)	Lucchini nolēma ieguldīt kopumā ITL 14,3 miljardus (apmēram 5 900 000 euro) pasākumiem, kuru mērķis bija samazināt emisijas, kas rodas krāšņu kameru uzpildes laikā.

(30)

Krāšņu kameras uzpilda caur akumulatora jumtu no ogļu uzpildes vagoniem. Uzpildes vagonus piepilda ar oglēm no glabāšanas torņa, un šīs darbības laikā vagoni tiek novietoti zem torņa. Uzpildes vagoni transportē ogļu maisījumu pa sliedēm, kas ierīkotas uz akumulatoru jumta, un izlādē tās krāsns kamerā caur speciālām atverēm katras krāsns jumtā.

(31)

Pirms ieguldījumu piešķiršanas ogles tika izbērtas krāsnī bez turpmākas aizsardzības, kā rezultātā radās nozīmīgas gāzu emisijas. Ieguldījumu mērķis bija panākt, lai savienojums starp ielādēšanas piltuvi un krāsns jumta atveri būtu nevainojams, tādējādi nodrošinot to, ka iekraušanas procesā nav emisiju. Ieguldījumi tika sadalīti trīs daļās: 1) ielādes vagonu nomaiņai, ITL 5 miljardi (apmēram 2 500 000 euro); 2) jumta atveru nomaiņai un jumta izlīdzināšanai (piemēram, visa jumta rekonstrukcijai), ITL 7,7 miljardi (apmēram 3 300 000 euro); un 3) sliežu sistēmas nomaiņai, ITL 1,5 miljardi (apmēram 750 000 euro).

(32)

Komisija jo īpaši pārbaudīja, lai pirmo divu pasākumu lielie izdevumi būtu attaisnoti. Ielādes vagonu nomaiņas nepieciešamība tika pierādīta, jo jaunās uzlabotās piltuves ir augstākas nekā parastās, kas tika lietotas sākotnēji. Ja tās tiktu uzstādītas zem pašreizējiem lādēšanas vagoniem, ar jaunajām piltuvēm vagoni būtu pārāk augstu, lai ievietotos zem uzpildes torņiem. Jumta nomaiņas augstās izmaksas veido īpaša ugunsizturīga materiāla izmantošana.

(33)	Pasākumi neietekmē ražošanas līmeni.

(34)

Tika veikti vairāki pasākumi, lai samazinātu emisijas no koksa krāšņu durvīm, kopējie ieguldījumi ITL 5 miljardi (apmēram 2 130 000 euro). Vecās durvis nebija hermētiski noslēgtas, tāpēc izplūda gāzes. Katras ielādēšanas laikā uz krāsns durvīm un durvju rāmjiem uzkrājās darva, kas traucēja durvis cieši noslēgt. Esošās parastās un cietās krāsns durvis nebija iespējams pietiekami uzlabot, tāpēc visas 54 durvis bija jānomaina, kas izmaksāja ITL 2,5 miljardus (apmēram 1 120 000 euro).

(35)

Otrkārt, durvis un durvju rāmji ir regulāri jātīra, lai nepieļautu darvas sajaukšanos ar tādām bīstamām vielām kā sērs, fosfors utt. Agrāk to darīja ar rokām katru nedēļu. Tīrīšanas procesa mehanizācija, kas izmaksāja ITL 2,1 miljardu (apmēram 1 000 000 euro), ļāva Lucchini veikt tīrīšanu pēc katras uzpildes, t. i., katru dienu, nevis reizi nedēļā. Tas turpmāk samazināja vispārējo piesārņojumu un ļāva ciešāk aizvērt krāsns durvis.

(36)

Visbeidzot, jauno durvju svars bija par 1,5 tonnām lielāks nekā oriģinālajām durvīm, un koksa rūpnīcas strādniekiem kļuva pārāk bīstami ar tām manipulēt, izmantojot iepriekšējo ķēdes mehānismu. Tika uzstādīts cits mehānisms, kas izmaksāja ITL 356 miljonus (apmēram 175 000 euro), tā uzlabojot šīs operācijas drošību. Pašam pasākumam nebija nekādas ietekmes uz vidi, bet, tā kā tas kļuva nepieciešams tikai tāpēc, ka tika uzstādītas jaunas durvis, Komisija uzskata to par papildu pasākumu, kas nepieciešams vides aizsardzībai, tāpēc piekrīt, ka šie abi pasākumi jāuzskata par pasākumu paketi.

(37)	Pasākumi neietekmē kopējo ražošanas procesu.

(38)

Lucchini ieguldīja ITL vienu miljardu (apmēram 500 000 euro) krāšņu gāzu vilkmes sistēmas pārveidošanai. Jaunās sistēmas mērķis bija gāzu vilkmes mehānisma ātruma smalkregulēšana. Spiediens caurulēs mainās, un, kad tas ir pārāk augsts, vārsti atveras un izlaiž gāzu attiecīgo daudzumu gaisā. Ieguldījuma mērķis bija gāzu plūsmas regulēšana, tādējādi samazinot vārstu atvēršanos biežumu.

(39)

Turklāt pilnībā tika nomainītas centrālā savācošā caurule, augšupejošās caurules un pie ventilācijas sistēmas pieslēgtās caurules, veicot ieguldījumus ITL 1,5 miljardu (apmēram 750 000 euro) apmērā. Vecā sistēma strādāja, izmantojot tvaiku, savienojošās caurulēs bija noplūdes, kas ļāva gāzēm izplūst, bet augšupejošās caurules nebija nostiprinātas ar hidrauliskiem ventiļiem. Jaunā sistēma pamatojās uz dzesēšanu ar augstspiediena amonjaku, kas kopā ar dzesēšanu samazina piesārņojumu gāzēs.

(40)	Turpmākie ieguldījumi tika novirzīti gāzu attīrīšanas iekārtu atjaunošanai. Barošanas līnijas tika pilnībā nomainītas, tika uzstādīta jauna iekārta naftalīna likvidācijai, kā arī IT kontrolsistēma gāzu attīrīšanas sistēmai. Ieguldījumu apmērs bija ITL 1,5 miljardi (apmēram 750 000 euro).

(41)	Elektrostatiskā filtru sistēma gāzu gaistošo komponentu filtrēšanai tika pilnībā kapitāli izremontēta, lai palielinātu tās efektivitāti darvas likvidēšanā. Plānotās izmaksas bija ITL 1,5 miljardi (apmēram 750 000 euro).

(42)

Koksa ražošanas procesa laikā radītā darva tiek uzglabāta 70 °C temperatūrā. Karsta darva izdala kancerogēnas vielas. Lucchini nolēma ieguldīt ITL 1,427 miljardus (apmēram 700 000 euro), lai uzstādītu iekārtas šo kancerogēno gāzu emisiju savākšanai un sadedzināšanai. Ieguldījumiem nebija ietekmes uz ražošanu.

(43)	Ieguldījumu rezultātā gāzu attīrīšanas sistēmā nedaudz ir pieaudzis ekstrahēto un pārdoto ķīmisko vielu daudzums un vērtība. No otras puses, jaunajai sistēmai nepieciešamā pastāvīgā uzraudzības sistēma prasa daudz lielākus izdevumus. Tāpēc nav kopēja ražošanas ieguvuma, ko vajadzētu atskaitīt.

(44)	Lai uzraudzītu SO2 emisijas gaisā, bija jāuzstāda SO2 mērījumu sistēma. Ieguldījumi tika veikti tikai un vienīgi vides aizsardzības iemeslu dēļ, un to apmērs bija ITL 138 miljoni (apmēram 70 000 euro). Šis pasākums neietekmēja ražošanu.

4.1.3. Pasākumi, kas būtu veikti jebkurā gadījumā

(45)	Komisija secināja, ka turpmāk aprakstītie pasākumi būtu veikti jebkurā gadījumā, un tāpēc tie nav uzskatāmi par vides atbalsta pasākumiem. Kopējos ieguldījumus ITL 8,52 miljardu apmērā nevar atzīt par atbalstu vides jomā, jo tiem nebija progresīvas iedarbības.

(46)

Lucchini nolēma ieguldīt ITL 4,241 miljardus (apmēram 2 100 000 euro) krāsns kameru remontā, nomainot to slēgšanas mehānismu vai daļēji vai pilnībā nomainot ķieģeļus. Komisija uzskata, ka šis ieguldījums ir veikts ar ražošanu saistītu iemeslu dēļ. Komisija, pirmkārt, gribētu uzvērt, ka akumulators pats par sevi nav vides iekārtas daļa, bet ir pati galvenā iekārtas daļa.

(47)	Otrkārt, remonts, izveidojot ķieģeļu pārklājumu, ir koksa baterijas pašreizējā remonta daļa.

(48)

Turklāt Itālija ir informējusi Komisiju, ka koksa akumulatora darbības pārtraukums 1992.–1993. gadā paātrināja tās nolietošanos. Tādējādi tika samazināts akumulatora kalpošanas laiks. Kad uzņēmums 1999. gadā nolēma atjaunot akumulatoru, mērķis bija nodrošināt, lai tas turpinātu darboties vēl vismaz 10 gadus. Ja par nepieciešamu tika atzīta ķieģeļu nomaiņa, nevis vienkārša sienu apmešana, jāpieņem, ka sienu bojāšanās bija gājusi uz priekšu. Ja krāsns sienas ir sliktā stāvoklī, pastāv risks, piemēram, ka tās var iekšpusē saliekties un lādēšanas mehānisms vairs nespēj izlādēt koksu no krāsns kameras. Kameru vairs nebūtu iespējams izmantot. Šāds ieliekums apdraudētu arī jumta stabilitāti.

(49)	Itālija paskaidroja, ka krāsns ķieģeļu nomaiņai bija ar vides aizsardzību saistīts mērķis. Tur, kur gāze var cirkulēt starp krāsns kameru un dedzināšanas kameru, tajā ieplūstošā gāze maina degošās gāzes sastāvu, un pa skursteni izplūst melni dūmi.

(50)

Komisija pieņem Itālijas paskaidrojumus par hermētiska saslēguma starp abām kamerām nepieciešamību. Bet Komisija neuzskata, ka tas liecina par to, ka ieguldītājs ir pieņēmis skaidru lēmumu izvēlēties augstākus standartus. Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka ieguldījumi tiktu veikti jebkurā gadījumā. Savā 2007. gada 3. oktobra paziņojumā Komisija deva Itālijai iespēju atspēkot Komisijas novērojumus, bet Itālija to nedarīja. Tāpēc Komisija uzskata, ka krāsns sienu ķieģeļu nomaiņa būtu īstenota jebkurā gadījumā ekonomisku iemeslu dēļ, lai nodrošinātu koksa ražošanas turpināšanu rūpnīcā.

(51)

Tas ir tiesa, ka enerģijas padeves pārtraukumi negatīvi ietekmē vidi, bet Komisija uzskata, ka rezerves ģenerators tika uzstādīts, pirmkārt, ar ražošanu saistītu iemeslu dēļ. Enerģijas padeves pārtraukumi ievērojami ietekmē ražošanu, un rezerves ģenerators tiktu uzstādīts jebkurā gadījumā. Ieguldījumu izmaksas bija ITL 1,8 miljardi (apmēram 900 000 euro).

(52)

Lucchini ieguldīja ITL 220 miljonus (apmēram 110 000 euro) jaunu filtru iegādei, lai filtrētu tvaikus, kas rodas karstā koksa dzesēšanas procesā pēc izlādēšanas no krāsnīm. Komisija uzskata, ka filtri būtu nomainīti jebkurā gadījumā, jo to kalpošanas laiks (20 gadi) bija beidzies, kā to Itālija apstiprināja vizītes laikā rūpnīcā.

(53)

Ogļu izlīdzināšanai krāsns kamerās ir pozitīva ietekme uz vidi. Tomēr šeit ieguldījumi sedza tikai tā procesa automatizēšanu, kas iepriekš tika veikts ar rokām. Automatizācija praktiski neietekmē emisijas. Šis pasākums tiktu veikts jebkurā gadījumā ekonomisku iemeslu dēļ. Uzrādīto ieguldījumu apmērs bija ITL 1,5 miljardi (apmēram 750 000 euro).

(54)

Caurule, pa kuru gāzes plūst uz kamerām, kurās tā tiek dedzināta, lai apsildītu krāsnis, bija izdilusi, tāpēc bija gāzu noplūdes. Tā būtu nomainīta jebkurā gadījumā, jo gāze ir viegli uzliesmojoša viela, un tās noplūdes nopietni apdraudēja strādniekus. Šī ieguldījuma apmērs bija ITL 761 miljoni (apmēram 380 000 euro).

4.2. Ūdens un kanalizācijas sistēma

(55)	Pirms ieguldījumiem rūpnīcas ūdens un kanalizācijas sistēma atbilda spēkā esošajiem obligātajiem standartiem.

(56)

Pirms ieguldījumiem no jūras ņemtā un turpat atgrieztā ūdens daudzums bija 36 800 000 m3, bet pēc ieguldījumiem – 26 000 000 m3. Ieguldījumi galvenokārt tika paredzēti, lai pieslēgtu vietējās ūdens attīrīšanas iekārtas un nomainītu cauruļu sistēmu, tādējādi samazinot nepieciešamo ūdens daudzumu. Komisija uzskata, ka šā pasākuma mērķis pilnībā ir vides aizsardzība.

(57)

Ieguldījumi samazināja sūknēšanas izdevumus par 206 712 euro gadā. No otras puses, par ūdeni no vietējām attīrīšanas ierīcēm ir jāmaksā 0,15 euro par m3, gadā tas veido papildu izmaksas 226 200 euro apmērā. Tātad jaunā sistēma Lucchini izmaksā par 19 488 euro vairāk nekā vecā. Tāpēc nav ražošanas ieguvuma, ko varētu atskaitīt.

5. NOSLĒGUMS

(58)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija secināja, ka koksa rūpnīcā veikto ieguldījumu ITL 29,93 miljardu apmērā mērķis patiesi ir vides aizsardzība (72 % no kopējās summas, kas ieguldīta koksa rūpnīcā), un tāpēc tās tika apstiprinātas saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajām Vadlīnijām (sk. iepriekš 15. apsvērumu) (17). Ražošanas ieguvumu nav. Itālija uzrādīja atbalsta intensitāti par 7 %. Tāpēc par samērīgu var tikt uzskatīta attiecīgā atbalsta summa – ITL 2,095 miljardi (atbilst 1 081 977,2 euro).

(59)

Komisija ir nolēmusi, ka pārējie ieguldījumi koksa rūpnīcā ITL 8,52 miljardu (4 300 000 euro) apmērā būtu veikti jebkurā gadījumā ekonomisku iemeslu dēļ vai rūpnīcas inventāra nolietojuma dēļ. Tā kā reģionālais atbalsts ieguldījumiem metalurģijas nozarei nav atļauts, netiek apstiprināts atbalsts šiem ieguldījumiem ITL 0,596 miljardu (307 808,31 euro) apmērā.

(60)	Visi pasākumi attiecībā uz ūdens un kanalizācijas sistēmu var tikt uzskatīti par īstenotiem ar patiesu vides aizsardzības mērķi. Tā kā nav ražošanas ieguvumu, var apstiprināt visu atbalsta summu: ITL 1,379 miljardi (712 184,06 euro) ar atbalsta intensitāti 7 % apmērā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, ko Itālija paredz piešķirt metalurģijas uzņēmumam Lucchini Siderurgica SpA1 081 977,2 euro (ITL 2,095 miljardi) apmērā vides aizsardzības ieguldījumiem koksa rūpnīcas iekārtās un 712 184,06 euro (ITL 1,379 miljardi) apmērā vides aizsardzības ieguldījumiem ūdens un kanalizācijas sistēmā, ir saderīgs ar kopējo tirgu.

2. pants

Valsts atbalsts, ko Itālija paredz piešķirt metalurģijas uzņēmumam Lucchini Siderurgica SpA307 808,31 euro (ITL 0,596 miljardi) apmērā ieguldījumiem koksa rūpnīcā citiem mērķiem, nekā noteikts 1. pantā, ir nesaderīgs ar kopējo tirgu.

Tāpēc šis atbalsts netiek piešķirts.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2008. gada 16. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Neelie KROES

(1) OV C 248, 23.10.2007., 25. lpp.

(2) OV L 163, 20.6.2001., 24. lpp.

(3) Lieta T-166/01 Lucchini/Komisija [2006.], Krājums II–2875. lpp.

(4) Uzņēmumu apmeklēja divi ierēdņi no Konkurences ģenerāldirektorāta un viens tēraudrūpniecības eksperts no Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta.

(5) Spriedums, 112. punkts un turpmākie punkti.

(6) Komisijas 1996. gada 18. decembra Lēmums Nr. 2496/96/EOTK, ar ko nosaka Kopienas noteikumus valsts atbalstam tērauda rūpniecībai (OV L 338, 28.12.1996., 42. lpp.).

(7) OV C 72, 10.3.1994., 3. lpp.

(8) Spriedums, 59. punkts.

(9) Spriedums, 92. punkts.

(10) Turpat.

(11) Spriedums, 103. punkts.

(12) Piemēram, tiesa atbalstīja Komisijas lēmumu attiecībā uz ieguldījumiem, kas paredzēti ventilācijas kurtuvei. Komisija secināja, ka kurtuves modernizācijas rezultātā sākotnējās vides aizsardzības iekārtas ir kļuvušas liekas, tāpēc tās būtu jānomaina jebkurā gadījumā ar ražošanu saistītu iemeslu dēļ.

(13) Spriedums, 107. punkts un turpmākie punkti.

(14) Kodeksa pielikuma otrā daļa, a) punkts: “Tām firmām, kas nolēmušas ievērojami uzlabot obligātos standartus, papildus iepriekš minētā b) punkta ii) daļā noteikto kritēriju ievērošanai ieguldītājam jāpierāda, ka ir pieņemts skaidrs lēmums izvēlēties augstākus standartus, kas prasa papildu ieguldījumus, tas ir, ka ir risinājums ar zemākām izmaksām, kas atbilstu jaunajiem standartiem vides jomā. Jebkurā gadījumā augstāks atbalsta līmenis (30 %, salīdzinājumā ar 15 %, ko varētu piešķirt šajā laikā vai, ja tiek ievēroti obligātie standarti) tiks piemērots, ja ir sasniegti papildu standarti vides aizsardzības jomā.”

(15) Spriedums, 104. punkts un turpmākie punkti.

(16) http://www.envir.ee/ippc/docs/iron%20and%20steel.doc

(17) Neatkarīgi no tā, vai tās uzlabos labākās pieejamās metodes, kā to nosaka prasība saskaņā ar pašreizējām Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (OV C 82, 1.4.2008., 1. lpp.).

19.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/94

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2009. gada 7. maijs),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2007/2 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2)

(ECB/2009/9)

(2009/390/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 105. panta 2. punkta pirmo un ceturto ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. pantu, kā arī 17., 18. un 22. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome pieņēma 2007. gada 26. aprīļa Pamatnostādni par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (1), kas regulē TARGET2, kam raksturīga vienota tehniskā platforma – Vienotā platforma (SSP – Single Shared Platform).

(2)

Jāveic grozījumi Pamatnostādnē ECB/2007/2, lai: a) ņemtu vērā jauno SSP versiju un vajadzību definēt jaunos starpsistēmu norēķinus, un b) TARGET2 varētu piekļūt publiskā īpašumā esošas kredītiestādes, uz kurām, ņemot vērā to īpašo statusu Kopienas tiesībās, attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetento valsts iestāžu veiktajai uzraudzībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Pamatnostādnes ECB/2007/2 II, III un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī pamatnostādne stājas spēkā 2009. gada 8. maijā.

2. Pamatnostādnes 1. pants piemērojams, sākot ar 2009. gada 11. maiju.

3. pants

Adresāti un īstenošanas pasākumi

1. Šo pamatnostādni piemēro visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

2. Dalībvalstu, kas ieviesušas euro, nacionālās centrālās bankas līdz 2009. gada 11. maijam nosūta ECB pasākumus, ar kuru palīdzību tās gatavojas nodrošināt atbilstību šai pamatnostādnei.

Frankfurtē pie Mainas, 2009. gada 7. maijā

ECB Padomes vārdā —

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) OV L 237, 8.9.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2007/2 II pielikumu.

Ar šādu definīciju aizstāj “kredītiestādes” definīciju 1. pantā:

“—

kredītiestāde (credit institution) ir: a) kredītiestāde [iekļaut nacionālā tiesību akta normas, kas īsteno banku direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un, ja attiecināms, 2. pantu] izpratnē, ko uzrauga kompetentā iestāde; vai b) cita kredītiestāde Līguma 101. panta 2. punkta izpratnē, uz kuru attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetentās iestādes veiktajai uzraudzībai,”.

Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2007/2 III pielikumu.

Ar šādu definīciju aizstāj “kredītiestādes” definīciju šā pielikuma definīciju sarakstā:

“—

kredītiestāde (credit institution) ir: a) kredītiestāde Banku direktīvas 2. panta un 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta, kā tie īstenoti nacionālajās tiesībās, izpratnē, kura atrodas kompetentās iestādes uzraudzībā; vai b) cita kredītiestāde Līguma 101. panta 2. punkta izpratnē, uz kuru attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetentās iestādes veiktajai uzraudzībai,”.

Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2007/2 IV pielikumu:

pielikuma 1. punktā tiek iekļautas šādas definīcijas:

“—	starpsistēmu norēķini (cross-system settlement) ir debeta norādījumu reālā laika norēķini, kuros maksājumi tiek veikti no PS, kas izmanto 6. norēķinu procedūru, norēķinu bankas uz citas PS, kas izmanto 6. norēķinu procedūru, norēķinu banku,

—	statisko datu (pārvaldības) modulis (Static Data (Management) Module) ir SSP modulis, kurā tiek vākti un reģistrēti statiskie dati.”;

pievieno šādu 3. punkta 7) apakšpunktu:

“7)

PS centrālās bankas nodrošina, ka papildsistēmas, ar kurām tām ir divpusējas vienošanās, iesniedz tās PS nosaukumu un BIC, ar kuru tās vēlas veikt starpsistēmu norēķinus, kā arī norāda dienu, kurā tiek sākti vai beigti starpsistēmu norēķini ar konkrētu PS. Šo informāciju reģistrē Statisko datu (pārvaldības) modulī.”;

ar šādu apakšpunktu aizstāj 4. punkta 3) apakšpunktu:

“3)

Maksājuma norādījumu uzskata par pieņemtu, ja:

a)	maksājuma norādījums atbilst noteikumiem, ko noteicis tīkla pakalpojumu sniedzējs;

b)	maksājuma norādījums atbilst PSCB TARGET2 komponentsistēmas noformējuma noteikumiem un nosacījumiem;

c)	norēķinu banka ir 3. punkta 1) apakšpunktā minētajā norēķinu banku sarakstā;

d)	starpsistēmu norēķinu gadījumā attiecīgā PS ir to PS sarakstā, ar kurām var veikt starpsistēmu norēķinus;

e)	ja norēķinu bankas dalība TARGET2 ir bloķēta, saņemta nepārprotama piekrišana no norēķinu bankas, kuras dalība bloķēta, norēķinu centrālās bankas.”;

ar šādu punktu aizstāj 6. punkta 1) apakšpunkta f) punktu:

“f)	6. norēķinu procedūra (nodalītā likviditāte un starpsistēmu norēķini).”;

ar šādu apakšpunktu aizstāj 8. punkta 5) apakšpunktu:

“5)

Ja PSCB interfeisa modeļiem piedāvā 6. norēķinu procedūru, norēķinu centrālās bankas savās TARGET2 komponentsistēmās norēķinu bankām atver vienu vai vairākus subkontus, kurus izmanto nodalītajai likviditātei un, attiecīgos gadījumos, starpsistēmu norēķiniem. Subkontus identificē pēc tā MM konta BIC, ar kuru tie ir saistīti, kopā ar attiecīgā subkonta konta numuru. Konta numurs sastāv no valsts koda un ne vairāk kā 32 citām zīmēm (atkarībā no attiecīgās nacionālās banku kontu struktūras).”;

ar šādu punktu aizstāj 14. punktu:

“14. 6. norēķinu procedūra. Nodalītā likviditāte un starpsistēmu norēķini

6. norēķinu procedūru var izmantot gan interfeisa, gan integrētajiem modeļiem, kas attiecīgi aprakstīti 4)–13) un 14)–18) apakšpunktā. Integrētā modeļa gadījumā attiecīgā PS izmanto atbilstošo kontu, lai saņemtu vajadzīgo likviditāti, ko nodalījušas tās norēķinu bankas. Interfeisa modeļa gadījumā norēķinu bankai jāatver vismaz viens subkonts, kas saistīts ar konkrētu PS.

2)	Ja norēķinu bankas to lūgušas, tām par to MM kontu vai, ja piemērojams, to subkontu kreditēšanu vai debetēšanu paziņo, izmantojot SWIFT MT 900 vai MT 910 ziņojumu.

Piedāvājot starpsistēmu norēķinus saskaņā ar 6. procedūru, PSCB un norēķinu centrālā banka atbalsta starpsistēmu norēķinu maksājumus, kurus iniciējušas attiecīgās PS. PS starpsistēmu norēķinus var iniciēt tikai sava apstrādes cikla laikā, un papildsistēmā, kura saņem maksājumu, ir jānotiek apstrādei saskaņā ar 6. norēķinu procedūru. Starpsistēmu norēķinus piedāvā gan dienas, gan nakts apstrādei saskaņā ar 6. procedūru. Iespēju veikt starpsistēmu norēķinus divu konkrētu PS starpā reģistrē Statisko datu (pārvaldības) modulī.

A) Interfeisa modelis

Piedāvājot 6. norēķinu procedūru, PSCB un norēķinu centrālās bankas šādi atbalsta PS darījumu skaidrās naudas divpusējo vai daudzpusējo atlikumu norēķinus:

a)	pirms PS apstrādes ļauj norēķinu bankai iepriekš nodrošināt līdzekļus tās paredzamajām norēķinu saistībām, izmantojot likviditātes pārvedumus no tās MM konta uz tās subkontu (tālāk – nodalītā likviditāte); un

pēc PS apstrādes pabeigšanas PS maksājuma norādījumus attiecībā uz norēķinu bankām ar īso pozīciju izpilda, debetējot to subkontus (ņemot vērā šādā kontā pieejamo līdzekļu limitus) un kreditējot PS tehnisko kontu, bet attiecībā uz norēķinu bankām ar garo pozīciju izpilda, kreditējot to subkontus un debetējot PS tehnisko kontu.

Piedāvājot 6. norēķinu procedūru:

a)	norēķinu centrālā banka katrai norēķinu bankai atver vismaz vienu subkontu saistībā ar vienu PS; un

b)	PSCB atver PS tehnisko kontu, lai i) kreditētu līdzekļus, kas saņemti no norēķinu banku ar īso pozīciju subkontiem, un lai ii) debetētu līdzekļus, kreditējot norēķinu banku ar garo pozīciju nodalītos subkontus.

6)	6. norēķinu procedūra tiek piedāvāta gan dienas apstrādei, gan PS nakts operācijām. Pēdējā gadījumā jauna darbadiena sākas tūlīt pēc obligāto rezervju prasību izpildes un jebkura attiecīgajos kontos veiktā debetēšana vai kreditēšana attiecas uz jauno darbadienu.

Saskaņā ar 6. norēķinu procedūru attiecībā uz nodalīto likviditāti PSCB un norēķinu centrālās bankas piedāvā šādus likviditātes pārveduma pakalpojumus uz subkontiem un no tiem:

regulārie maksājumi, ko norēķinu bankas var iesniegt vai grozīt jebkurā darbadienas laikā, izmantojot IKM (kad tas pieejams). Regulārie maksājumi, kas iesniegti pēc “procedūras sākuma” ziņojuma nosūtīšanas attiecīgajā darba dienā, ir spēkā tikai nākošajā darbadienā. Ja ir vairāki regulārie maksājumi par dažādu subkontu kreditēšanu, tos izpilda to summas secībā, sākot ar lielāko. Ja PS nakts operāciju laikā ir regulārie maksājumi, kuriem nepietiek līdzekļu MM kontā, šādus maksājumus izpilda pēc tam, kad proporcionāli samazināti visi rīkojumi.

kārtējie rīkojumi, kurus var iesniegt norēķinu banka (izmantojot IKM) vai attiecīgā PS, izmantojot XML ziņojumu, 6. norēķinu procedūras darbības laikā (kas ir laiks starp “procedūras sākuma” ziņojumu un “procedūras beigu” ziņojumu) un kurus izpilda, kamēr vēl nav sācies PS apstrādes cikls. Ja PS iesniegusi kārtējo rīkojumu, kuram nepietiek līdzekļu MM kontā, šādu rīkojumu izpilda daļēji;

c)	SWIFT rīkojumi, izmantojot MT 202 ziņojumu, kurus var iesniegt 6. norēķinu procedūras darbības laikā vienīgi dienas apstrādes posmā. Šādus rīkojumus izpilda nekavējoties. Cikla darbības laikā to dara, neziņojot PS.

6. norēķinu procedūra sākas ar “procedūras sākuma” ziņojumu un beidzas ar “procedūras beigu” ziņojumu, kurus nosūta PS. Tomēr attiecībā uz papildsistēmas nakts operācijām “procedūras sākuma” ziņojumu nosūta PSCB. Ar “procedūras sākuma” ziņojumu sākas regulāro maksājumu izpilde likviditātes pārvešanai uz subkontiem. Ar “procedūras beigu” ziņojumu sākas likviditātes automātiska pārvešana atpakaļ no subkonta uz MM kontu.

6. norēķinu procedūrā nodalītā likviditāte subkontos tiek iesaldēta uz laiku, kamēr norit PS apstrādes cikls (kas sākas ar “cikla sākuma” ziņojumu un “cikla beigu” ziņojumu, kurus nosūta PS), un atbrīvota pēc tā beigām. Iesaldētais atlikums apstrādes cikla laikā var tikt grozīts atbilstoši starpsistēmu norēķinu maksājumiem.

10)	Katra PS apstrādes cikla ietvaros maksājuma norādījumus izpilda no nodalītās likviditātes, parasti izmantojot 5. algoritmu (kas minēts II pielikuma I papildinājumā).

11)

Katra PS apstrādes cikla ietvaros norēķinu bankas nodalīto likviditāti var palielināt, dažus ienākošos maksājumus kreditējot tieši tās subkontos (t. i., kupona un vērtspapīru dzēšanas maksājumus). Šādos gadījumos likviditāti vispirms kreditē tehniskajā kontā un tad pirms likviditātes kreditēšanas subkontā (vai MM kontā) to debetē no šā tehniskā konta.

12)

Starpsistēmu norēķinus divu tādu PS starpā, kas izmanto interfeisa modeli, var iniciēt tikai PS (vai PS vārdā – tās PSCB), kuras dalībnieka subkonts tiek debetēts. Maksājuma norādījumu izpilda, maksājuma norādījumā minēto summu debetējot no tās PS dalībnieka subkonta, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, un kreditējot šādu summu uz otras PS dalībnieka subkontu.

Gan PS, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, gan otra PS saņem paziņojumu par norēķinu izpildi.

13)

Starpsistēmu norēķinus no PS, kas izmanto interfeisa modeli, uz PS, kas izmanto integrēto modeli, var iniciēt PS, kas izmanto interfeisa modeli (vai PS vārdā – tās PSCB). Maksājuma norādījumu izpilda, maksājuma norādījumā minēto summu debetējot no tās PS dalībnieka subkonta, kura izmanto interfeisa modeli, un kreditējot šādu summu uz atbilstošo kontu, kuru izmanto PS, kas piemēro integrēto modeli. Maksājuma norādījumu nevar iniciēt PS, kura izmanto integrēto modeli un kuras atbilstošais konts tiks kreditēts.

Gan PS, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, gan otra PS saņem paziņojumu par norēķinu izpildi.

B) Integrētais modelis

14)	PSCB un norēķinu centrālās bankas atbalsta šādus norēķinus, piedāvājot 6. norēķinu procedūru integrētajiem modeļiem. Ja 6. norēķinu procedūra tiek izmantota integrētajam modelim dienas apstrādes laikā, tiek piedāvātas ierobežotas funkcijas.

15)

Saskaņā ar 6. norēķinu procedūru attiecībā uz integrēto modeli PSCB un norēķinu centrālās bankas piedāvā šādus likviditātes pārveduma pakalpojumus uz atbilstošo kontu:

regulārie maksājumi (dienas apstrādei un PS nakts operācijām), ko norēķinu bankas var iesniegt vai grozīt jebkurā darbadienas laikā, izmantojot IKM (kad tas pieejams). Regulārie maksājumi, kas iesniegti pēc “procedūras sākuma” ziņojuma nosūtīšanas attiecīgajā darba dienā, ir spēkā tikai nākošajā darbadienā. Ja ir vairāki regulārie maksājumi, tos izpilda to summas secībā, sākot ar lielāko. Ja regulārais maksājums dienas apstrādei nav nodrošināts, to noraida. Ja PS nakts operāciju laikā ir regulārie maksājumi, kuriem nepietiek līdzekļu MM kontā, šādus maksājumus izpilda pēc tam, kad proporcionāli samazināti visi rīkojumi;

kārtējos rīkojumus, kurus var iesniegt norēķinu banka (izmantojot IKM) vai attiecīgā PS, izmantojot XML ziņojumu, 6. norēķinu procedūras darbības laikā (kas ir laiks starp “procedūras sākuma” ziņojumu un “procedūras beigu” ziņojumu) un kurus izpilda, kamēr vēl nav sācies PS apstrādes cikls. Ja iesniegts kārtējais rīkojums, kuram nepietiek līdzekļu MM kontā, šādu rīkojumu izpilda daļēji;

c)	SWIFT rīkojumus, izmantojot MT 202 ziņojumu, kurus var iesniegt vienīgi dienas apstrādes laikā. Šādus rīkojumus izpilda nekavējoties.

16)	Interfeisa modeļa noteikumus par “procedūras sākuma” un “procedūras beigu” ziņojumiem, kā arī par cikla sākumu un beigām piemēro mutatis mutandis.

17)

Starpsistēmu norēķinus divu tādu PS starpā, kas izmanto integrēto modeli, var iniciēt tikai PS (vai PS vārdā – tās PSCB), kuras atbilstošais konts tiek debetēts. Maksājuma norādījumu izpilda, maksājuma norādījumā minēto summu debetējot no atbilstošā konta, kuru izmanto tā PS, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, un kreditējot šādu summu uz otras PS izmantoto atbilstošo kontu. Maksājuma norādījumu nevar iniciēt PS, kuras atbilstošais konts tiks kreditēts.

Gan PS, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, gan otra PS saņem paziņojumu par norēķinu izpildi.

18)

Starpsistēmu norēķinus no PS, kas izmanto integrēto modeli, uz PS, kas izmanto interfeisa modeli, var iniciēt PS, kas izmanto integrēto modeli (vai PS vārdā – tās PSCB). Maksājuma norādījumu izpilda, maksājuma norādījumā minēto summu debetējot no atbilstošā konta, kuru izmanto PS, kas piemēro integrēto modeli, un kreditējot šādu summu uz otras PS dalībnieka subkontu. Maksājuma norādījumu nevar iniciēt PS, kura izmanto interfeisa modeli un kuras dalībnieka subkonts tiks kreditēts.

Gan PS, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, gan otra PS saņem paziņojumu par norēķinu izpildi.”

19.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/99

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2009. gada 7. maijs),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām

(ECB/2009/10)

(2009/391/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 105. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.1. pantu un 14.3. pantu saistībā ar 3.1. panta pirmo ievilkumu, 18. pantu un 20. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Vienotas monetārās politikas īstenošanai jānosaka instrumenti un procedūras, kas jāizmanto Eurosistēmai, ko veido to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas (NCB), kas ieviesušas euro (turpmāk – “iesaistītās dalībvalstis”), lai visā euro zonā šādu politiku īstenotu vienoti.

(2)

Ir jāveic grozījumi 2000. gada 31. augusta Pamatnostādnē ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (1), lai Eurosistēmas atklātā tirgus operācijām un pastāvīgajām iespējām varētu piekļūt kredītiestādes, uz kurām, ņemot vērā to īpašo statusu Kopienas tiesībās, attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetento valsts iestāžu veiktajai uzraudzībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Grozījums Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumā

Ar šādu teikumu aizstāj 2.1. nodaļas pirmās daļas otrā ievilkuma trešo teikumu:

“Ņemot vērā to īpašo statusu Kopienas tiesībās, kā darījuma partneres var pieņemt finansiāli stabilas iestādes Līguma 101. panta 2. punkta izpratnē, uz kurām attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetento valsts iestāžu veiktajai uzraudzībai. Kā darījuma partneres var pieņemt arī finansiāli stabilas iestādes, uz kurām attiecas nesaskaņota valsts iestāžu uzraudzība, kuras līmenis ir līdzvērtīgs ES/EEZ saskaņotajai uzraudzībai, piemēram, euro zonā reģistrētas tādu iestāžu filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus EEZ.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī pamatnostādne stājas spēkā 2009. gada 11. maijā.

3. pants

Adresāti un īstenošanas pasākumi

1. Šī pamatnostādne ir adresēta iesaistīto dalībvalstu NCB.

2. Šī panta 1. punktā norādītās NCB līdz 2009. gada 11. maijam nosūta ECB īstenošanas pasākumus, ar kuru palīdzību tās gatavojas nodrošināt atbilstību šai pamatnostādnei.

Frankfurtē pie Mainas, 2009. gada 7. maijā

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) OV L 310, 11.12.2000., 1. lpp.

19.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/100

Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 275/2009 (2009. gada 2. aprīlis), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 872/2004 par turpmākiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Libēriju

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 91, 2009. gada 3. aprīlis )

19. lappusē 2. punkta c) apakšpunktā:

tekstu:

“Ali Ramadan Kleilat Al-Delby”,

lasīt šādi:

“Ali Ramadhan Kleilat Al-Delbi”.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.123.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 123

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 19. maijs

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 406/2009 (2009. gada 18. maijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 407/2009 (2009. gada 14. maijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 408/2009 (2009. gada 18. maijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 793/2006, ar kuru paredz atsevišķus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem	62
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 409/2009 (2009. gada 18. maijs), ar ko nosaka Kopienas pārrēķina koeficientus un sagatavošanas veidu kodus, kuri izmantojami apstrādātu zivju svara pārrēķināšanai zivju dzīvsvarā, un groza Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83	78

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2009/388/EK
*	Padomes Lēmums (2009. gada 11. maijs), ar ko ieceļ un aizvieto Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekļus	86
	Komisija
	2009/389/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 16. jūlijs) par valsts atbalstu, ko Itālija ierosina piešķirt metalurģijas uzņēmumam Lucchini Siderurgica SpA (C 25/2000 (ex N 149/99)) (izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 3515) ( 1 )	87
	PAMATNOSTĀDNES
	Eiropas Centrālā banka
	2009/390/EK
*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2009. gada 7. maijs), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2007/2 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (ECB/2009/9)	94
	2009/391/EK
*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2009. gada 7. maijs), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (ECB/2009/10)	99

		Labojums
	*	Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 275/2009 (2009. gada 2. aprīlis), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 872/2004 par turpmākiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Libēriju (OV L 91, 3.4.2009.)	100


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ