3.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/1

3.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/3

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā vajadzīga atļauja, kā arī izklāstīts tās piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam, kas minēts šīs regulas pielikumā. Pieteikumam pievienotas vajadzīgās ziņas un dokumenti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punkta prasībām.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju fermentu preparātam 6-fitāze, ko iegūst no Aspergillus oryzae (DSM 17594), lai to lietotu kā dzīvnieku barības piedevu gaļas cāļiem un klasificētu piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“iestāde”) 2008. gada 18. novembra un 2008. gada 29. oktobra atzinumu (2), pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, fermentu preparātam 6-fitāzei, ko iegūst no Aspergillus oryzae (DSM 17594) un ko ražo pieteikuma iesniedzējs DSM Nutritional Products Ltd, kuru pārstāv DSM Nutritional products Sp. Z o.o., nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku un cilvēku veselību vai vidi, un tas ir efektīvs līdzeklis, lai uzlabotu fosfora fitāta savienojumu izmantošanu. Iestāde neuzskata, ka jāparedz īpaša prasība veikt uzraudzību pēc pārdošanas. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietotās piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(5)

Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi preparātu jāļauj izmantot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/5

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku barībā vajadzīga atļauja, kā arī izklāstīts tās piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam, kas minēts šīs regulas pielikumā. Pieteikumam pievienotas vajadzīgās ziņas un dokumenti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punkta prasībām.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju fermentu preparātam endo-1,4-beta-ksilanāze, ko iegūst no Aspergillus niger (CBS 109.713) un endo-1,4-beta-glikanāze, ko iegūst no Aspergillus niger (DSM 18404), lai lietotu to kā barības piedevu atšķirtiem sivēniem, gaļas cāļiem, dējējvistām, gaļas tītariem un gaļas pīlēm un klasificētu piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“iestāde”) 2008. gada 3. decembra un 2008. gada 9. decembra atzinumu (2) fermentu preparāts endo-1,4-beta-ksilanāze, ko iegūst no Aspergillus niger (CBS 109.713), un endo-1,4-beta-glikanāze, ko iegūst no Aspergillus niger (DSM 18404), un ko ražo pieteikuma iesniedzējs BASF SE, nelabvēlīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēku veselību un vidi, un tas ir efektīvs līdzeklis, lai veicinātu sivēnu un gaļas cāļu augtspēju un uzlabotu barības pārstrādi gaļas tītariem un dējējvistām. Pamatojoties uz datiem, kas sniegti par gaļas cāļiem, uzskatīja, ka šis preparāts ir efektīvs arī gaļas pīlēm. Turklāt secināja, ka ražojums var sensibilizēt ādu un elpošanas ceļus. Iestāde neuzskata, ka jāparedz īpaša prasība veikt uzraudzību pēc pārdošanas. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietotās piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(5)

Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi preparātu jāļauj izmantot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/7

(1)

Regulas (EK) Nr. 300/2008 4. panta 2. punktā ir noteikts, ka Komisijai ir jāpieņem vispārēji pasākumi, lai grozītu minētās Regulas pielikumā norādīto pamatstandartu nebūtiskus elementus attiecībā uz civilās aviācijas drošību, tos papildinot.

(2)

Turklāt Regulas (EK) Nr. 300/2008 4. panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisijai jāpieņem sīki izstrādāti pasākumi, lai īstenotu civilās aviācijas drošības kopīgos pamatstandartus, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 300/2008 pielikumā, papildinot tos ar Komisijas pieņemtajiem vispārējiem pasākumiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

(3)

Tādēļ papildus civilās aviācijas drošības kopīgajiem pamatstandartiem pieņem vispārējos pasākumus attiecībā uz pārbaudēm, iekļuves kontroli un citām drošības kontrolēm, kā arī aizliegtajiem priekšmetiem, trešo valstu standartu līdzvērtības atzīšanu, darbinieku pieņemšanu, apmācību, īpašām drošības procedūrām un atbrīvojumiem no drošības kontrolēm.

(4)

Šie vispārējie pasākumi ir vajadzīgi, lai Eiropas Savienībā panāktu tādu aviācijas drošības pakāpi, kas atbilstu Regulā (EK) Nr. 2320/2002 (2), ko atcēla ar Regulu (EK) Nr. 300/2008, noteiktajiem standartiem.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 24. pantu minētās regulas pielikums stājas spēkā no dienas, kas minēta īstenošanas noteikumos, bet ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc tam, kad spēkā stājusies Regula (EK) Nr. 300/2008. Tādēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 4. panta 2. punktu pieņemto vispārējo pasākumu piemērošanu novilcina, līdz tiek pieņemti 4. panta 3. punktā minētie īstenošanas noteikumi, bet ne vēlāk kā līdz 2010. gada 29. aprīlim.

(6)

Metodes, cita starpā tehnoloģijas, šķidro sprāgstvielu atklāšanai jāsāk izmantot visās ES lidostās, cik vien drīz iespējams, un katrā gadījumā ne vēlāk kā 2010. gada 29. aprīlī, tādējādi dodot iespēju pasažieriem bez ierobežojumiem pārvadāt šķidrumus, kuri nav bīstami. Ja šīs minētās metodes, tostarp tehnoloģijas, šķidro sprāgstvielu noteikšanai, nebūs iespējams sākt izmantot laikus visā ES teritorijā, Komisija izstrādās priekšlikumu tam, kādi priekšmeti vēl būtu jāiekļauj aizliedzamo priekšmetu kategorijās (pielikuma B daļa). Ja metožu, tostarp tehnoloģiju, izmantošana objektīvu iemeslu dēļ atsevišķās lidostās nav iespējama, Komisija īstenošanas pasākumos precizēs, kāda būs kārtība, lai atļautu pārvadāt šķidrumus tā, lai netiktu ignorētas attiecībā uz drošību izvirzītās prasības.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Civilās aviācijas drošības komitejas atzinumu,

a)

nodrošinātu pārbaudes metodes, kā izklāstīts pielikuma A daļā;

b)

aizliegtu priekšmetu kategorijas, kā izklāstīts pielikuma B daļā;

c)

nodrošinātu pamatojumu, lai atļautu piekļūt kontrolējamai teritorijai un ierobežotas iekļuves drošības zonām, kā izklāstīts pielikuma C daļā;

d)

nodrošinātu metodes transportlīdzekļu pārbaudēm, gaisa kuģu drošības pārbaudēm un gaisa kuģu pārmeklēšanai, kā izklāstīts pielikuma D daļā;

e)

noteiktu kritērijus trešo valstu drošības standartu līdzvērtības atzīšanai, kā noteikts pielikuma E daļā;

f)

izstrādātu nosacījumus, saskaņā ar kuriem pārbauda kravu un pastu vai veic tiem cita veida drošības kontroles, kā arī lai izstrādātu procedūru pilnvaroto pārstāvju, zināmo nosūtītāju un pazīstamo nosūtītāju apstiprināšanai vai iecelšanai, kā izklāstīts pielikuma F daļā;

g)

izstrādātu nosacījumus, saskaņā ar kuriem pārbauda gaisa pārvadātāja pastu un gaisa pārvadātāja materiālus vai veic ar tiem cita veida drošības kontroli, kā noteikts pielikuma G daļā;

h)

izstrādātu nosacījumus, saskaņā ar kuriem pārbauda krājumus patērēšanai lidojuma laikā un lidostu krājumus vai veic tiem cita veida drošības kontroles, kā arī lai izstrādātu procedūru pilnvaroto piegādātāju un zināmo piegādātāju apstiprināšanai vai iecelšanai, kā izklāstīts pielikuma H daļā;

i)

noteiktu kritērijus kritisko daļu noteikšanai ierobežotas iekļuves drošības zonās, kā izklāstīts pielikuma I daļā,

j)

noteiktu kritērijus, kas piemērojami tādu darbinieku pieņemšanai, kuri īstenos pārbaudes, iekļuves kontroli vai cita veida drošības kontroli vai atbildēs par to, un kritērijus, kas piemērojami minēto personu, kā arī personu, kam izsniegs lidostas vai apkalpes identifikācijas kartīti, instruktoriem un apmācības metodēm, kā izklāstīts pielikuma J daļā;

k)

izstrādātu nosacījumus, saskaņā ar kuriem var piemērot īpašas drošības procedūras vai noteikt atbrīvojumu no drošības kontroles, kā noteikts pielikuma K daļā.

1.

“Lidostu krājumi” ir visas preces, ko paredzēts tirgot, lietot vai padarīt pieejamas ierobežotas iekļuves zonās lidostās.

2.

“Krājumi patērēšanai lidojuma laikā” ir visas preces, kas nav

un ko paredzēts uzņemt gaisa kuģa salonā, lai tās lidojuma laikā izmantotu, patērētu, vai lai tās iegādātos pasažieri vai apkalpe.

3.

“Lidojuma laikā patērējamo krājumu pilnvarotais piegādātājs” ir piegādātājs, kura procedūras atbilst tādiem kopīgajiem drošības noteikumiem un standartiem, kas ļauj lidojuma laikā patērējamos krājumus nepastarpināti piegādāt uz gaisa kuģi.

4.

“Lidojuma laikā patērējamo krājumu zināmais piegādātājs” ir piegādātājs, kura procedūras atbilst tādiem kopīgajiem drošības noteikumiem un standartiem, kas ļauj lidojuma laikā patērējamos krājumus piegādāt pilnvarotajam piegādātājam, bet ne nepastarpināti uz gaisa kuģi.

5.

“Lidostas krājumu zināmais piegādātājs” ir piegādātājs, kura procedūras atbilst tādiem kopīgajiem drošības noteikumiem un standartiem, kas ļauj piegādāt lidostas krājumus ierobežotas iekļuves drošības zonās.

3.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/14

(1)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2), ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1875/2006 (3) noteica saistības komersantiem sniegt ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas elektroniskā veidā muitas iestādēm par precēm, kuras ieved Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās, lai minētās iestādes, pamatojoties uz šo informāciju, varētu veikt datorizētu riska analīzi, pirms preces tiek ievestas Kopienas muitas teritorijā vai izvestas no tās. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1875/2006 3. panta 3. punktu šāda informācija būs jāsniedz no 2009. gada 1. jūlija.

(2)

Tā kā ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju ieviešanas process elektroniskā veidā ir sarežģīts, īstenošanas procesā ir radusies neparedzēta aizkavēšanās, tāpēc visi komersanti nevarēs izmantot informācijas tehnoloģijas un datortīklus paredzētajiem mērķiem no 2009. gada 1. jūlija. Lai gan informāciju tehnoloģijas un datortīkli veicina starptautisko tirdzniecību, tiem arī ir vajadzīgas investīcijas automātiskām datu pārraides sistēmām, kas komersantiem īstermiņā var radīt grūtības. Līdz ar to ir lietderīgi ņemt vērā šādas situācijas, nodrošinot to, ka pārejas periodā komersanti varēs brīvprātīgi iesniegt ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas elektroniskā veidā, lai ļautu viņiem pielāgot to sistēmas jaunajām tiesiskajām prasībām.

(3)

Pārejas perioda noteikšanu izvešanas kopsavilkuma deklarāciju ieviešanai elektroniskā veidā pamato tas, ka šajā periodā piemēro arī atvieglojumus, ko saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 285.a panta 2. punktu var piešķirt apstiprinātiem eksportētājiem, kuriem ir priekšrocības vietējās muitošanas procedūrā, ar nosacījumu, ka izvešanas muitas iestāde atrodas tajās pašās dalībvalstīs, kurās eksporta muitas iestāde, un tā saņem vajadzīgos datus preču izvešanai.

(4)

Gadījumos, kad komersanti neiesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas elektroniskā veidā vai vietējā muitošanas procedūra tiek izmantota atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2454/93 285.a panta 2. punktam, muitas iestādes nevarēs veikt riska analīzi drošības un drošuma apsvērumu dēļ, pamatojoties uz datiem, kas norādīti ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijām Regulas (EEK) Nr. 2454/93 30.A pielikumā. Šādos gadījumos muitas iestādēm jāizmanto riska analīzei pieejamā informācija, kas vēlākais tiek iesniegta, preces ievedot Kopienas muitas teritorijā vai tās izvedot no Kopienas muitas teritorijas.

(5)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, var uzskatīt, ka pārejas periods – 18 mēneši – ir pietiekami ilgs, lai komersanti varētu izpildīt visas saistības, kas noteiktas Regulā (EEK) Nr. 2454/93. Līdz ar to šajā regulā paredzētās atkāpes no 2010. gada 31. decembra vairs nebūs spēkā. Tādējādi pēc 2010. gada 31. decembra ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas elektroniskā veidā ar datiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2454/93 30.A pielikumā, ir jāiesniedz norādītajā termiņā par precēm, kuras ieved Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās, un atvieglojumi, kas paredzēti Regulas (EEK) Nr. 2454/93 285.a panta 2. punktā, vairs netiks piemēroti.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

3.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/16

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 61. panta pirmās daļas d) punktu saražoto cukura vai izoglikozes daudzumu, kas pārsniedz minētās regulas 56. pantā paredzēto kvotu, var eksportēt tikai tad, ja ir ievērots noteiktais kvantitatīvais ierobežojums.

(2)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 951/2006 (2) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi ārpuskvotas eksportam, jo īpaši attiecībā uz eksporta licenču izdošanu. Tomēr, ņemot vērā varbūtējās iespējas eksporta tirgū, kvantitatīvais ierobežojums ir jānosaka katram tirdzniecības gadam.

(3)

Dažiem Kopienas ražotājiem cukura un izoglikozes eksports ārpus Kopienas robežām veido būtisku saimnieciskās darbības daļu, un šie ražotāji ir izveidojuši tradicionālus tirgus ārpus Kopienas. Cukura un izoglikozes eksports uz šiem tirgiem varētu būt ekonomiski izdevīgs arī bez eksporta kompensāciju piešķiršanas. Tāpēc jānosaka kvantitatīvais ierobežojums ārpuskvotas cukura un izoglikozes eksportam, lai attiecīgie Kopienas ražotāji varētu turpināt piegādes tradicionālajos tirgos.

(4)

Attiecībā uz 2009./2010. tirdzniecības gadu ir aplēsts, ka tirgus pieprasījumam atbilstu ārpuskvotas cukura eksporta kvantitatīvais ierobežojums 650 000 tonnu apmērā, kas izteikts baltā cukura ekvivalentā, un ārpuskvotas izoglikozes eksporta kvantitatīvais ierobežojums 50 000 tonnu apmērā, kas izteikts sausnas ekvivalentā.

(5)

Kopienas cukura eksportam uz dažiem tuviem galamērķiem un uz trešām valstīm, kurās Kopienas produktiem piemēro preferenciālu importa režīmu, pašlaik ir īpaši labvēlīgi konkurences apstākļi. Apstākļos, kad nav piemērota regulējuma savstarpējai sadarbībai pārkāpumu novēršanā, kā arī lai samazinātu krāpniecības risku un novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, kas var rasties, atkārtoti importējot vai laižot Kopienas tirgū ārpuskvotas cukuru, no pieļaujamo ārpuskvotas galamērķu saraksta jāizslēdz daži tuvi galamērķi.

(6)

Savukārt krāpniecības risks attiecībā uz izoglikozi produkta īpatnību dēļ ir zemāks, tāpēc nav vajadzības ierobežot pieļaujamo galamērķu sarakstu ārpuskvotas izoglikozes eksportam.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

trešās valstis – Andora, Lihtenšteina, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts), Sanmarīno, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Serbija (3), Melnkalne, Albānija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika;

b)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautās ES dalībvalstu teritorijas – Fēru salas, Grenlande, Helgolande, Seūta, Meliļa, Livinjo un Kampioni pašvaldības Itālijā un Kipras Republikas apgabali, kurus Kipras Republikas valdība faktiski nekontrolē;

c)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautās Eiropas teritorijas, kuru ārējās attiecības ir dalībvalsts kompetencē – Gibraltārs.

3.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/18

(1)

Regulas (EK) Nr. 872/2004 I pielikumā ir uzskaitītas fiziskas un juridiskas personas, iestādes un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2008. gada 4., 15. un 18. decembrī un 2009. gada 3. februārī nolēma grozīt to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kam piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tālab attiecīgi jāgroza I pielikums.

(3)

Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pasākumu efektivitāti, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties,

3.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/20

(1)

Ar Komisijas Direktīvu 2004/30/EK (2) piraklostrobīnu iekļāva Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā kā darbīgo vielu.

(2)

Pieprasot piraklostrobīna iekļaušanu, šīs vielas ražotājs BASF SE (turpmāk “pieteikuma iesniedzējs”) iesniedza datus par pielietojumu dažu sēņu kontrolei, kuri apstiprināja vispārīgo secinājumu, ka var paredzēt to, ka augu aizsardzības līdzekļi, kas satur piraklostrobīnu, atbildīs Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajām nekaitīguma prasībām. Tāpēc piraklostrobīnu iekļāva minētās direktīvas I pielikumā, paredzot īpašus noteikumus, ka dalībvalstis drīkst atļaut lietot minēto vielu tikai kā fungicīdu.

(3)

Tagad pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pieteikumu, lai grozītu minētos īpašos noteikumus, paredzot piraklostrobīnu lietot par augu augšanas regulatoru papildus sēņu kontrolei konkrētos lauksaimniecības pielietojuma veidos. Pamatojot šādu plašāku pielietojumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedza papildu informāciju.

(4)

Vācija novērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegto informāciju un datus. Vācija 2008. gada oktobrī informēja Komisiju par secinājumu, ka prasītais plašākais pielietojums nerada papildu risku tam, kas jau ir ņemts vērā Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā paredzētajos īpašajos noteikumos attiecībā uz piraklostrobīnu un Komisijas pārskata ziņojumā par šo vielu. Plašākais pielietojums nav saistīts ar pielietošanas parametru grozījumiem, kas izklāstīti Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā paredzētajos īpašajos noteikumos.

(5)

Tāpēc īpašo noteikumu grozījumi attiecībā uz piraklostrobīnu ir pamatoti.

(6)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 91/414/EKK.

(7)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/23

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1100/2007 nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai Kopienas ūdeņos, piekrastes lagūnās, estuāros, upēs un savstarpēji saistītos dalībvalstu iekšzemes ūdeņos.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. pantā paredzēts, ka dalībvalstis noskaidro un nosaka konkrētus to teritorijā esošos upju baseinus, kuri ir dabīgi Eiropas zušu biotopi. Katram zušu upju baseinam dalībvalstis izstrādā zušu krājumu pārvaldības plānu.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1100/2007 3. panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalsti var atbrīvot no pienākuma sagatavot zušu krājumu pārvaldības plānu, ja ir sniegts atbilstīgs pamatojums, ka tās teritorijā esoši upju baseini vai jūras ūdeņi nav dabīgi Eiropas zušu biotopi. Dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai atbrīvojuma pieprasījums. Komisijai pieprasījums jāapstiprina, pamatojoties uz ZZTEK vai citas atbilstīgas zinātniskas struktūras veiktu tehnisku un zinātnisku izvērtējumu.

(4)

Kipra, Malta, Austrija, Rumānija un Slovākija iesniedza Komisijai pieprasījumu atbrīvot tās no pienākuma sagatavot zušu krājumu pārvaldības plānu, sniedzot atbilstīgu pamatojumu.

(5)

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) sagatavoja Komisijai pieprasījumu tehnisku un zinātnisku izvērtējumu.

(6)

Saskaņā ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) veikto izvērtējumu upju baseinus un jūras ūdeņus, uz ko attiecas iepriekš minētie atbrīvojuma pieprasījumi, nevar identificēt un noteikt par dabīgiem Eiropas zušu biotopiem Regulas (EK) Nr. 1100/2007 piemērošanas nolūkos.

(7)

Tāpēc, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1100/2007 3. panta 1. punktu, ir lietderīgi piešķirt attiecīgajām dalībvalstīm atbrīvojumu no pienākuma sagatavot zušu krājumu pārvaldības plānu.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

a)

Kipra;

b)

Malta;

c)

Austrija;

d)

Rumānija;

e)

Slovākija.

3.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/25

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Francija 2003. gada maijā saņēma pieteikumu no BASF AG par darbīgās vielas topramezona iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Komisijas Lēmumu 2003/850/EK (2) tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(2)

Apvienotā Karaliste 2002. gada jūlijā no Dow AgroSciences Ltd saņēma pieteikumu par sulfurilfluorīdu. Ar Komisijas Lēmumu 2003/305/EK (3) tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(3)

Apvienotā Karaliste 2005. gada martā saņēma pieprasījumu no Central Science Laboratory par cukīni dzeltenās mozaīkas vīrusa novājināto celmu. Ar Komisijas Lēmumu 2006/586/EK (4) tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(4)

Apstiprinājums par to, ka dokumentācija ir pilnīga, bija nepieciešams, lai dokumentus varētu rūpīgi pārbaudīt un lai atbilstoši Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 1. punkta nosacījumiem un īpaši nosacījumam par darbīgo vielu un augu aizsardzības līdzekļa detalizētu novērtējumu, ņemot vērā minētajā direktīvā noteiktās prasības, dalībvalstis uz laikposmu līdz trim gadiem varētu piešķirt pagaidu atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir attiecīgās darbīgās vielas.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem tika novērtēts, kā minētās darbīgās vielas ietekmē cilvēku veselību un vidi, ja tās izmanto tā, kā ierosina pieteikuma iesniedzēji. Ziņotāja dalībvalsts Komisijai 2006. gada 21. jūlijā iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu par topramezonu, 2004. gada 29. oktobrī – par sulfurilfluorīdu un 2006. gada 30. jūnijā – par cukīni dzeltenās mozaīkas vīrusa novājināto celmu.

(6)

Kad ziņotāja dalībvalsts bija iesniegusi novērtējuma ziņojuma projektu, tika konstatēts, ka no pieteikuma iesniedzēja jāpieprasa papildu informācija un ziņotājai dalībvalstij šī informācija jāpārbauda un jāiesniedz savs novērtējums. Tāpēc dokumentācija joprojām tiek pārbaudīta, un šo novērtēšanu Direktīvā 91/414/EEK paredzētajā termiņā pabeigt nebūs iespējams.

(7)

Novērtēšanas gaitā līdz šim nav bijis iemesla bažām un neatliekamai rīcībai, tāpēc, lai dokumentācijas izskatīšanu varētu turpināt, jādod dalībvalstīm iespēja saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 8. pantu par 24 mēnešiem pagarināt termiņu pagaidu atļaujām, kas piešķirtas augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir minētās darbīgās vielas. Paredzams, ka novērtēšana un lēmuma pieņemšanas process attiecībā uz iespējamo topramezona, sulfurilfluorīda un cukīni dzeltenās mozaīkas vīrusa novājinātā celma iekļaušanu I pielikumā tiks pabeigts 24 mēnešu laikā.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/27

(1)

Ar Komisijas 1999. gada 22. decembra Lēmumu 2000/96/EK par infekcijas slimībām, uz kurām pakāpeniski attiecinās Kopienas tīklu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK (2), izveido to infekcijas slimību un īpašo veselības jautājumu sarakstu, uz kuriem attiecas epidemioloģiskā uzraudzība. Izveidojot šādu infekcijas slimību uzraudzības un kontroles tīklu Kopienas līmenī, galvenais mērķis bija savākt un koordinēt informāciju no dalībvalstu uzraudzības tīkliem attiecībā uz sabiedrības veselību.

(2)

Lēmuma 2000/96/EK pieņemšanas laikā Kopienas tīklu nevarēja attiecināt uz visām infekcijas slimībām vai īpašiem veselības jautājumiem, kas izvēlēti epidemioloģiskai uzraudzībai, tāpēc tika noteikti daži specializēti uzraudzības tīkli, kurus jau varēja ieviest.

(3)

Komisijas 2003. gada 17. jūlija Lēmumā 2003/542/EK, ar ko groza Lēmumu 2000/96/EK attiecībā uz specializēto uzraudzības tīklu darbību (3), cita starpā precizē infekcijas slimības un īpašos veselības jautājumus, uz kuriem tajā laikā jau attiecās specializētais uzraudzības tīkls.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (4) (ECDC), specializētus uzraudzības tīklus definē kā epidemioloģiskai uzraudzībai izraudzītus slimībām vai īpašiem veselības jautājumiem veltītus īpašus tīklus starp akreditētām dalībvalstu struktūrām un iestādēm.

(5)

Ar Regulas (EK) Nr. 851/2004 3. panta 2. punkta d) apakšpunktu ECDC dots uzdevums koordinēt Eiropas tīkla sadarbību ar struktūrām, kas darbojas ECDC kompetencei atbilstošajās jomās, ieskaitot tīklus, ko izveido, veicot sabiedrības veselības aizsardzības darbības, kuras atbalsta Komisija, un izmantojot specializētos uzraudzības tīklus.

(6)

ECDC pašlaik uzrauga slimību un īpašo veselības jautājumu relatīvo nozīmi un, kad tas nepieciešams epidemioloģiskās situācijas dēļ, iesaka grozījumus infekcijas slimību sarakstā, uz ko pakāpeniski attiecina Kopienas tīklu; turklāt uz visām jaunajām slimībām, kas iekļautas ar Lēmumu 2000/96/EK, nekavējoties attiecas ECDC epidemioloģiskā uzraudzība.

(7)

Tā kā ECDC darbība tagad attiecas uz lielāko daļu slimību un veselības jautājumu, kas uzskaitīti Lēmuma 2000/96/EK I pielikumā, vairs nav nepieciešams pielikumā ar zvaigznīti atzīmēt tos tīklus, kas jau ir izveidoti.

(8)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2000/96/EK.

(9)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Lēmuma Nr. 2119/98/EK 7. pantu,

1)

Lēmuma 4. panta 2. punkta pirmo daļu svītro.

2)

Lēmuma I pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

3.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/31

—

virsrakstu lasīt šādi: