I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

31.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 87/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 216/2009

(2009. gada 11. marts)

par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 2597/95 (1995. gada 23. oktobris) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (2), ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Tā kā minētajā regulā ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības dēļ tā būtu jāpārstrādā.

(2)	Eiropas Kopiena ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) dalībnieci.

(3)	Protokols, ko parakstījušas Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija, paredz, ka Komisijai ir jāsniedz FAO tās lūgtā statistika.

(4)

Saskaņā ar subsidiaritātes principu ierosinātās darbības mērķus var sasniegt, tikai pamatojoties uz kādu Kopienas tiesību aktu, jo tikai Komisija var koordinēt statistikas informācijas vajadzīgo saskaņošanu visā Kopienā, taču nozvejas statistikas vākšana un infrastruktūra, kas vajadzīga, lai apstrādātu šo statistiku un pārraudzītu tās ticamību, pirmkārt un galvenokārt ir dalībvalstu pienākums.

(5)	Vairākas dalībvalstis ir lūgušas iespēju datus iesniegt citādā formā vai izmantojot citu datu nesēju, nevis to, kas paredzēts V pielikumā (Statlant anketu ekvivalents).

(6)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(7)	Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot zvejas statistikas apgabalu vai to daļu sarakstus, kā arī sugu sarakstus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai datus par nominālo nozveju, kāda ir kuģiem, kas reģistrēti attiecīgā dalībvalstī vai kuģo ar tās karogu un zvejo apgabalos, kas nav Ziemeļatlantijas apgabals, ievērojot Padomes Regulu (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 (1990. gada 11. jūnijs) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (5).

Nominālās nozvejas datos iekļauj visus zvejniecības produktus, kas jebkādā formā ir izkrauti krastā vai pārkrauti jūrā, taču neiekļauj daudzumus, ko pēc nozvejošanas palaiž atpakaļ jūrā, patērē uz kuģa vai izmanto par ēsmu. Datus reģistrē kā krastā izkrautā vai jūrā pārkrautā loma dzīvsvara ekvivalentu, noapaļojot līdz tuvākajai tonnai.

2. pants

1. Datus iesniedz par nominālo nozveju galvenajos zvejas apgabalos un to daļās, kas uzskaitīti I pielikumā, sīkāk aprakstīti II pielikumā un parādīti III pielikumā. IV pielikumā ir uzskaitītas sugas, par kurām jāsniedz dati attiecībā uz katru galveno zvejas apgabalu.

2. Datus par katru kalendāro gadu iesniedz sešos mēnešos pēc attiecīgā gada beigām.

3. Ja dalībvalsts kuģi attiecīgajā kalendārajā gadā saskaņā ar 1. pantu nav zvejojuši kādā no galvenajiem zvejas apgabaliem, dalībvalsts par to informē Komisiju. Tomēr, ja zveja ir notikusi kādā no galvenajiem zvejas apgabaliem, dati ir jāiesniedz tikai par sugām vai apgabaliem, kuros nozveja reģistrēta gadā, par kuru datus sniedz.

4. Dati par nenozīmīgām sugām, ko zvejojuši kādas dalībvalsts kuģi, nav iesniegumā jānorāda atsevišķi, taču tos var iekļaut kopējā postenī, ar noteikumu, ka šie produkti nepārsniedz 5 % no šīs dalībvalsts kopējās nozvejas attiecīgajā lielajā zvejas apgabalā.

5. Komisija var grozīt zvejas statistikas apgabalu vai to daļu sarakstus, kā arī sugu sarakstus.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. pants

Ja vien saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku pieņemtie noteikumi nenosaka citādi, dalībvalstīm ir atļauts izmantot izlašu veidošanas metodes, lai iegūtu nozvejas datus par tām flotes daļām, attiecībā uz kurām pilnīga datu sniegšana uzliktu pārmērīgu administratīvo procedūru slogu. Precīzas ziņas par izlašu veidošanas procedūru, kā arī precīzas ziņas par kopējiem datiem, ko iegūst ar šādām metodēm, dalībvalstīm ir jāiekļauj ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

4. pants

Dalībvalstis pilda savas saistības saskaņā ar 1. un 2. pantu, iesniedzot datus magnētiskos datu nesējos, kuru formāts ir norādīts V pielikumā.

Dalībvalstis var iesniegt datus formātā, kas izklāstīts VI pielikumā.

Pēc Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma dalībvalstis var iesniegt datus citā formātā vai izmantojot citu datu nesēju.

5. pants

1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 72/279/EEK (6) (turpmāk “Komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

6. pants

1. Dalībvalstis līdz 1996. gada 14. novembrim iesniedz Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu, izklāstot, kā iegūti nozvejas dati, un sīkāk norādot šo datu pilnību un ticamību. Komisija sagatavo šo ziņojumu kopsavilkumu apspriešanai Komitejas kompetentajā darbagrupā.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, trīs mēnešos pēc izmaiņu ieviešanas.

3. Metodoloģiskus ziņojumus, datu pieejamību un datu ticamību, kā minēts 1. punktā, kā arī citus attiecīgus jautājumus, kas ir saistīti ar šīs regulas piemērošanu, reizi gadā pārbauda Komitejas kompetentā darbagrupa.

7. pants

1. Ar šo Regula (EK) Nr. 2597/95 tiek atcelta.

2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VIII pielikumā.

8. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2009. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. VONDRA

(1) Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 26. februāra Lēmums.

(2) OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp.

(3) Sk. VII pielikumu.

(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(5) OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp.

(6) OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.

I PIELIKUMS

FAO GALVENO ZVEJAS APGABALU UN APAKŠRAJONU SARAKSTS, PAR KURIEM IR JĀIESNIEDZ DATI

(Šo apgabalu un apakšrajonu apraksti ir II pielikumā)

VIDUSATLANTIJAS AUSTRUMDAĻA (34. galvenais zvejas apgabals)

34.1.1.	Marokas piekrastes rajons
34.1.2.	Kanāriju salu un Madeiras rajons
34.1.3.	Sahāras piekrastes rajons
34.2.	Okeāna ziemeļu apakšapgabals
34.3.1.	Zaļā raga piekrastes rajons
34.3.2.	Zaļā raga salu rajons
34.3.3.	Šerbro rajons
34.3.4.	Gvinejas līča rietumu rajons
34.3.5.	Gvinejas līča vidusdaļa
34.3.6.	Gvinejas līča dienvidu rajons
34.4.1.	Gvinejas līča dienvidrietumu rajons
34.4.2.	Okeāna dienvidrietumu rajons

VIDUSJŪRA UN MELNĀ JŪRA (37. galvenais zvejas apgabals)

37.1.1.	Baleāru salu rajons
37.1.2.	Lionas līča rajons
37.1.3.	Sardīnijas rajons
37.2.1.	Adrijas jūras rajons
37.2.2.	Jonijas jūras rajons
37.3.1.	Egejas jūras rajons
37.3.2.	Kipras jūras rajons
37.4.1.	Marmora jūras rajons
37.4.2.	Melnās jūras rajons
37.4.3.	Azovas jūras rajons

ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDRIETUMU DAĻA (41. galvenais zvejas apgabals)

41.1.1.	Amazones rajons
41.1.2.	Natalas rajons
41.1.3.	Salvadoras rajons
41.1.4.	Okeāna ziemeļu rajons
41.2.1.	Santusas rajons
41.2.2.	Riugrandi rajons
41.2.3.	Laplatas rajons
41.2.4.	Okeāna vidus rajons
41.3.1.	Ziemeļpatagonijas rajons
41.3.2.	Dienvidpatagonijas rajons
41.3.3.	Okeāna dienvidu rajons

ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA (47. galvenais zvejas apgabals)

47.1.1.	Palmeiriņjas raga rajons
47.1.2.	Salinas raga rajons
47.1.3.	Kunenes rajons
47.1.4.	Krusta raga rajons
47.1.5.	Oranžas upes rajons
47.1.6.	Labās Cerības raga rajons
47.2.1.	Aguļaša vidusdaļas rajons
47.2.2.	Aguļaša austrumdaļas rajons
47.3.	Okeāna dienvidu apakšapgabals
47.4.	Tristana da Kuņjas salas apakšapgabals
47.5.	Sv. Helēnas salas un Debesbraukšanas salas apakšapgabals

INDIJAS OKEĀNA RIETUMDAĻA (51. galvenais zvejas apgabals)

51.1.	Sarkanās jūras apakšapgabals
51.2.	Persijas līča apakšapgabals
51.3.	Arābu jūras rietumu apakšapgabals
51.4.	Arābu jūras austrumdaļa, Lakadivu salu un Šrilankas apakšapgabals
51.5.	Somālijas, Kenijas un Tanzānijas apakšapgabals
51.6.	Madagaskaras un Mozambikas šauruma apakšapgabals
51.7.	Okeāna (Indijas okeāna rietumu) apakšapgabals
51.8.1.	Merionas un Prinča Edvarda salas rajons
51.8.2.	Zambezi rajons

II PIELIKUMS

VIDUSATLANTIJAS AUSTRUMDAĻA (34. galvenais zvejas apgabals)

III A pielikumā ir parādītas Vidusatlantijas austrumdaļas robežas un apakšapgabali, rajoni un apakšrajoni (34. galvenais zvejas apgabals (Vidusatlantijas austrumdaļa)). Turpmāk – šā apgabala un tā apakšapgabalu, rajonu un apakšrajonu apraksts. Vidusatlantijas austrumdaļā ietilpst visi Atlantijas okeāna ūdeņi, ko ierobežo šāda līnija:

no Ziemeļāfrikas paisuma līnijas punkta 5o36′ rietumu garuma dienvidrietumu virzienā pa paisuma līniju gar šo krastu līdz punktam Padra ragā (6o04′36′′ dienvidu platuma un 12o19′48′′ austrumu garuma); no turienes pa loksodromu ziemeļrietumu virzienā līdz punktam 6o00′ dienvidu platuma un 12o00′ austrumu garuma; tad uz rietumiem pa 6o00′ dienvidu platuma līdz 20o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz ekvatoram; no turienes uz rietumiem līdz 30o00′ rietumu garuma; no turienes uz ziemeļiem līdz 5o00′ ziemeļu platuma; no turienes uz rietumiem līdz 40o00′ rietumu garuma, tad uz ziemeļiem līdz 36o00′ ziemeļu platuma; no turienes uz austrumiem līdz Marroki ragam, kas atrodas 5o36′ rietumu garuma; no turienes uz dienvidiem uz sākuma punktu Āfrikas krastā.

Vidusatlantijas austrumdaļu sīkāk iedala šādi.

Ziemeļu piekrastes apakšapgabals (34.1. apakšapgabals)

a) Marokas piekrastes rajons (34.1.1. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp 36o00′ ziemeļu platuma un 26o00′ ziemeļu platuma, uz austrumiem no līnijas, kas novilkta uz dienvidiem no 36o00′ ziemeļu platuma gar 13o00′ rietumu garuma līdz 29o00′ ziemeļu platuma un no turienes dienvidrietumu virzienā pa loksodromu uz punktu, kas atrodas 26o00′ ziemeļu platuma un 16o00′ rietumu garuma.

b) Kanāriju salu un Madeiras rajons (34.1.2. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp 36o00′ ziemeļu platuma un 26o00′ ziemeļu platuma, un starp 20o00′ rietumu garuma un līniju, kas novilkta no 36o00′ ziemeļu platuma gar 13o00′ rietumu garuma līdz 29o00′ ziemeļu platuma un no turienes pa loksodromu uz punktu, kas atrodas 26o00′ ziemeļu platuma un 16o00′ rietumu garuma.

c) Sahāras piekrastes rajons (34.1.3. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp 26o00′ ziemeļu platuma un 19o00′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 20o00′ rietumu garuma.

Okeāna ziemeļu apakšapgabals (34.2. apakšapgabals)

Ūdeņi, kas atrodas starp 36o00′ ziemeļu platuma un 20o00′ ziemeļu platuma un starp 40o00′ rietumu garuma un 20o00′ rietumu garuma.

Dienvidu piekrastes apakšapgabals (34.3. apakšapgabals)

a) Zaļā raga piekrastes rajons (34.3.1. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp 19o00′ un 9o00′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 20o00′ rietumu garuma.

b) Zaļā raga salu rajons (34.3.2. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp 20o00′ ziemeļu platuma un 10o00′ ziemeļu platuma un starp 30o00′ rietumu garuma un 20o00′ rietumu garuma.

c) Šerbro rajons (34.3.3. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp 9o00′ ziemeļu platuma un ekvatoru un starp 20o00′ rietumu garuma un 8o00′ rietumu garuma.

d) Gvinejas līča rietumu rajons (34.3.4. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas uz ziemeļiem no ekvatora un starp 8o00′ rietumu garuma un 3o00′ austrumu garuma.

e) Gvinejas līča vidusdaļa (34.3.5. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas uz ziemeļiem no ekvatora un uz austrumiem no 3o00′ austrumu garuma.

f) Gvinejas līča dienvidu rajons (34.3.6. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp ekvatoru un 6o00′ dienvidu platuma un uz austrumiem no 3o00′ austrumu garuma. Šajā rajonā ietilpst arī Kongo grīvas ūdeņi, kas atrodas uz dienvidiem no 6o00′ dienvidu platuma un ko ietver līnija no punkta Padra ragā (6o04′36′′ dienvidu platuma un 12o19′48′′ austrumu garuma) pa loksodromu ziemeļrietumu virzienā līdz punktam 6o00′ dienvidu platuma un 12o00′ austrumu garuma, no turienes uz austrumiem pa 6o00′ dienvidu platuma līdz Āfrikas krastam un no turienes pa Āfrikas krastu uz sākuma punktu Padra ragā.

Okeāna dienvidu apakšapgabals (34.4. apakšapgabals)

a) Gvinejas līča dienvidrietumu rajons (34.4.1. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp ekvatoru un 6o00′ dienvidu platuma, kā arī starp 20o00′ rietumu garuma un 3o00′ austrumu garuma.

b) Okeāna dienvidrietumu rajons (34.4.2. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp 20o00′ ziemeļu platuma un 5o00′ ziemeļu platuma un starp 40o00′ rietumu garuma un 30o00′ rietumu garuma; ūdeņi, kas atrodas starp 10o00′ ziemeļu platuma un ekvatoru un starp 30o00′ rietumu garuma un 20o00′ rietumu garuma.

VIDUSJŪRA UN MELNĀ JŪRA (37. galvenais zvejas apgabals)

III B pielikumā ir parādītas Vidusjūras un Melnās jūras robežas, apakšapgabali un rajoni (37. galvenais zvejas apgabals). Turpmāk – šā apgabala un tā daļu apraksts.

Vidusjūras un Melnās jūras statistikas apgabalā ietilpst visi jūras ūdeņi a) Vidusjūrā; b) Marmora jūrā; c) Melnajā jūrā un d) Azovas jūrā. Jūras ūdeņi ir arī sālsūdens lagūnas un visas citas platības, kuras apdzīvo zivis un citi jūras organismi. Rietumu un dienvidaustrumu robežas ir noteiktas šādi:

a)	rietumu robeža: līnija, kas stiepjas uz dienvidiem pa 5o36′ rietumu garuma no Marroki raga uz Āfrikas krastu;

b)	dienvidaustrumu robeža: ziemeļu (Vidusjūras) ieeja Suecas kanālā.

VIDUSJŪRAS STATISTIKAS APGABALA APAKŠAPGABALI UN RAJONI

Vidusjūras rietumdaļā (37.1. apakšapgabals) ir šādi rajoni:

a) Baleāru salas (37.1.1. rajons)

Vidusjūras rietumdaļas ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas Āfrikas krastā pie Alžīrijas un Tunisijas robežas un virzās uz ziemeļiem līdz 38o00′ ziemeļu platuma; no turienes uz rietumiem līdz 8o00′ austrumu garuma; no turienes uz ziemeļiem līdz 41o20′ ziemeļu platuma; no turienes rietumu virzienā pa loksodromu uz cietzemes krastu Francijas un Spānijas robežas austrumu galā; no turienes gar Spānijas piekrasti un Marroki ragu; no turienes uz dienvidiem pa 5o36′ rietumu garuma uz Āfrikas krastu; no turienes gar Āfrikas krastu austrumu virzienā uz sākuma punktu.

b) Lionas līcis (37.1.2. rajons)

Vidusjūras ziemeļrietumu ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas cietzemes krastā Francijas un Spānijas robežas austrumu punktā un virzās austrumu virzienā pa loksodromu līdz 8o00′ austrumu garuma 41o20′ ziemeļu platuma; no turienes ziemeļu virzienā pa loksodromu uz cietzemes krastu pie Francijas un Itālijas robežas; no turienes dienvidrietumu virzienā pa Francijas krastu uz sākuma punktu.

c) Sardīnija (37.1.3. rajons)

Tirēnu jūras ūdeņi un tai piegulošie ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas Āfrikas krastā pie Alžīrijas un Tunisijas robežas un virzās uz ziemeļiem līdz 38o00′ ziemeļu platuma; no turienes uz rietumiem līdz 8o00′ austrumu garuma; no turienes uz ziemeļiem līdz 41o20′ ziemeļu platuma; no turienes ziemeļu virzienā pa loksodromu uz cietzemes krastu pie Francijas un Itālijas robežas; no turienes gar Itālijas krastu līdz 38o00′ ziemeļu platuma; no turienes uz rietumiem pa 38o00′ ziemeļu platuma uz Sicīlijas krastu; no turienes gar Sicīlijas ziemeļu krastu uz Trapāni; no turienes pa loksodromu uz Boni ragu; no turienes rietumu virzienā gar Tunisijas krastu uz sākuma punktu.

Vidusjūras vidusdaļā (37.2. apakšapgabals) ir šādi rajoni:

a) Adrijas jūra (37.2.1. rajons)

Adrijas jūras ūdeņi uz ziemeļiem no līnijas, kas virzās no Albānijas un Melnkalnes robežas Adrijas jūras austrumu krastā uz rietumiem uz Gargano pussalu Itālijas krastā.

b) Jonijas jūra (37.2.2. rajons)

Vidusjūras vidusdaļas ūdeņi un tai piegulošie ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas Ziemeļāfrikas krastā 25o00′ austrumu garuma un virzās uz ziemeļiem līdz 34o00′ ziemeļu platuma; no turienes uz rietumiem līdz 23o00′ austrumu garuma; no turienes uz ziemeļiem uz Grieķijas krastu; no turienes gar Grieķijas rietumu krastu un Albānijas krastu uz Albānijas un Melnkalnes robežu; no turienes uz rietumiem uz Gargāno pussalu Itālijas piekrastē; no turienes gar Itālijas krastu līdz 38o00′ ziemeļu platuma; no turienes uz rietumiem pa 38o00′ ziemeļu platuma uz Sicīlijas krastu; no turienes gar Sicīlijas ziemeļu krastu uz Trapāni; no turienes pa loksodromu no Trapāni uz Boni ragu; no turienes austrumu virzienā gar Ziemeļāfrikas krastu uz sākuma punktu.

Vidusjūras austrumdaļā (37.3. apakšapgabals) ir šādi rajoni:

a) Egejas jūra (37.3.1. rajons)

Egejas jūras ūdeņi un tai piegulošie ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas Grieķijas dienvidu krastā 23o00′ austrumu garuma un virzās uz dienvidiem līdz 34o00′ ziemeļu platuma; no turienes uz austrumiem līdz 29o00′ austrumu garuma; no turienes uz ziemeļiem uz Turcijas krastu; no turienes pa Turcijas rietumu krastu uz Kumkali; no turienes pa loksodromu no Kumkales uz Hellādas ragu; no turienes pa Turcijas un Grieķijas krastu uz sākuma punktu.

b) Kipras jūra (37.3.2. rajons)

Vidusjūras ūdeņi uz austrumiem no līnijas, kas sākas Ziemeļāfrikas krastā 25o00′ austrumu garuma un virzās uz ziemeļiem līdz 34o00′ ziemeļu platuma; no turienes uz austrumiem līdz 29o00′ austrumu garuma; no turienes uz ziemeļiem uz Turcijas krastu; no turienes pa Turcijas un pārējo Vidusjūras austrumdaļas valstu krastu uz sākuma punktu.

Melnās jūras apakšapgabalā (37.4. apakšapgabals) ir šādi rajoni:

a) Marmora jūra (37.4.1. rajons)

Marmora jūras ūdeņi, ko rietumos ierobežo līnija no Hellādas raga uz Kumkali pie ieejas Dardaneļos; un austrumos līnija pāri Bosforam no Kumderes.

b) Melnā jūra (37.4.2. rajons)

Melnās jūras ūdeņi un tai piegulošie ūdeņi, ko dienvidrietumos ierobežo līnija, kas virzās pāri Bosforam no Kumderes, bet ziemeļaustrumos ierobežo līnija no Takilas raga Kerčas pussalā uz Pana ragu Tamaņas pussalā.

c) Azovas jūra (37.4.3. rajons)

Azovas jūras ūdeņi uz ziemeļiem no līnijas, kas virzās pa dienvidu ieeju Kerčas šaurumā, sākoties no Takilas raga 45o06′ ziemeļu platuma un 36o27′ austrumu garuma Kerčas pussalā un virzās pāri Panagijas ragam 45o08′ ziemeļu platuma un 36o38′ austrumu garuma Tamaņas pussalā.

ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDRIETUMU DAĻA (41. galvenais zvejas apgabals)

III C pielikums parāda Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļas robežas un sīkāku dalījumu (41. galvenais zvejas apgabals).

Turpmāk – šo apgabalu apraksts.

Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļu (41. galvenais zvejas apgabals) definē kā ūdeņus, ko ierobežo līnija, kas sākas Dienvidamerikas piekrastē pa 5o00′ ziemeļu platuma paralēli uz meridiānu 30o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz ekvatoram; no turienes uz austrumiem līdz 20o00′ rietumu garuma; no turienes uz dienvidiem līdz paralēlei 50o00′ dienvidu platuma; no turienes uz rietumiem līdz 50o00′ rietumu garuma; no turienes uz dienvidiem līdz paralēlei 60o00′ dienvidu platuma; no turienes uz rietumiem līdz meridiānam 67o16′ rietumu garuma; no turienes uz ziemeļiem uz punktu, kas atrodas 56o22′ dienvidu platuma, 67o16′ rietumu garuma; no turienes uz austrumiem pa līniju, kas virzās pa 56o22′ dienvidu platuma uz punktu 65o43′ rietumu garuma; šāda līnija, kas savieno punktus 55o22′ dienvidu platuma un 65o43′ rietumu garuma, 55o11′ dienvidu platuma un 66o04′ rietumu garuma, 55o07′ dienvidu platuma un 66o25′ rietumu garuma; no turienes ziemeļu virzienā gar Dienvidamerikas krastu uz sākuma punktu.

Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļu iedala šādos rajonos.

Amazones rajons (41.1.1. rajons)

Visi ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas Dienvidamerikas krastā 5o00′ ziemeļu platuma un pa šo paralēli virzās līdz vietai, kur tā krustojas ar meridiānu 40o00′ rietuma garuma; no turienes uz dienvidiem līdz punktam, kurā šis meridiāns šķērso Brazīlijas krastu; no turienes ziemeļrietumu virzienā gar Dienvidamerikas krastu uz sākuma punktu.

Natalas rajons (41.1.2. rajons)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija uz ziemeļiem no Brazīlijas krasta pa 40o00′ rietumu garuma meridiānu līdz vietai, kur tā šķērso ekvatoru; no turienes uz austrumiem pa ekvatoru līdz 32o00′ rietumu garuma; no turienes uz dienvidiem līdz paralēlei 10o00′ dienvidu platuma; no turienes uz dienvidiem līdz vietai, kurā paralēle 10o00′ dienvidu platuma saskaras ar Dienvidamerikas krastu; no turienes ziemeļu virzienā gar Dienvidamerikas krastu uz sākuma punktu.

Salvadoras rajons (41.1.3. rajons)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija uz austrumiem no Dienvidamerikas krasta 10o00′ dienvidu platuma līdz vietai, kur tā šķērso meridiānu 35o00′ rietumu garuma; no turienes uz dienvidiem līdz paralēlei 20o00′ dienvidu platuma; no turienes uz rietumiem pa šo paralēli uz Dienvidamerikas krastu; no turienes ziemeļu virzienā gar Dienvidamerikas krastu uz sākuma punktu.

Okeāna ziemeļu rajons (41.1.4. rajons)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija uz dienvidiem no 5o00′ ziemeļu platuma, 40o00′ rietumu garuma līdz meridiānam 30o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz ekvatoram; no turienes uz austrumiem līdz meridiānam 20o00′ rietumu garuma; no turienes uz dienvidiem līdz paralēlei 20o00′ dienvidu platuma; no turienes uz rietumiem līdz meridiānam 35o00′ rietumu garuma; no turienes uz ziemeļiem līdz paralēlei 10o00′ dienvidu platuma; no turienes uz austrumiem līdz meridiānam 32o00′ rietumu garuma; no turienes uz ziemeļiem līdz ekvatoram; no turienes uz rietumiem līdz meridiānam 40o00′ rietumu garuma; no turienes uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

Santusas rajons (41.2.1. rajons)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija uz austrumiem no Dienvidamerikas krasta 20o00′ dienvidu platuma līdz vietai, kur tās šķērso meridiānu 39o00′ rietumu garuma; no turienes uz dienvidiem līdz paralēlei 29o00′ dienvidu platuma; no turienes uz rietumiem pa šo paralēli uz Dienvidamerikas krastu; no turienes ziemeļu virzienā gar Dienvidamerikas krastu uz sākuma punktu.

Riugrandi rajons (41.2.2. rajons)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija uz austrumiem no Dienvidamerikas krasta 29o00′ dienvidu platuma līdz vietai, kur tā šķērso meridiānu 45o00′ rietumu garuma; no turienes uz dienvidiem līdz paralēlei 34o00′ dienvidu platuma; no turienes uz rietumiem pa šo paralēli uz Dienvidamerikas krastu; no turienes ziemeļu virzienā gar Dienvidamerikas krastu uz sākuma punktu.

Laplatas rajons (41.2.3. rajons)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija uz austrumiem no Dienvidamerikas krasta 34o00′ dienvidu platuma līdz vietai, kur tā šķērso meridiānu 50o00′ rietumu garuma; no turienes uz dienvidiem līdz paralēlei 40o00′ dienvidu platuma; no turienes uz rietumiem pa šo paralēli uz Dienvidamerikas krastu; no turienes ziemeļu virzienā gar Dienvidamerikas krastu uz sākuma punktu.

Okeāna vidusdaļas rajons (41.2.4. rajons)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija uz austrumiem no 20o00′ dienvidu platuma, 39o00′ rietumu garuma līdz meridiānam 20o00′ rietumu garuma; no turienes uz dienvidiem līdz paralēlei 40o00′ dienvidu platuma; no turienes uz rietumiem līdz meridiānam 50o00′ rietumu garuma; no turienes uz ziemeļiem līdz paralēlei 34o00′ dienvidu platuma; no turienes uz austrumiem līdz meridiānam 45o00′ rietumu garuma; no turienes uz ziemeļiem līdz paralēlei 29o00′ dienvidu platuma; no turienes uz austrumiem līdz meridiānam 39o00′ rietumu garuma; no turienes uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

Ziemeļpatagonijas rajons (41.3.1. rajons)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija uz austrumiem no Dienvidamerikas krasta 40o00′ dienvidu platuma līdz vietai, kur tā šķērso meridiānu 50o00′ rietumu garuma; no turienes uz dienvidiem līdz paralēlei 48o00′ dienvidu platuma; no turienes uz rietumiem pa šo paralēli uz Dienvidamerikas krastu; no turienes ziemeļu virzienā gar Dienvidamerikas krastu uz sākuma punktu.

Dienvidpatagonijas rajons (41.3.2. rajons)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija uz austrumiem no Dienvidamerikas krasta 48o00′ dienvidu platuma līdz vietai, kur tā šķērso meridiānu 50o00′ rietumu garuma; no turienes uz dienvidiem līdz paralēlei 60o00′ dienvidu platuma; no turienes uz rietumiem pa šo paralēli līdz meridiānam 67o16′ rietumu garuma; no turienes uz ziemeļiem uz punktu, kas atrodas 56o22′ dienvidu platuma, 67o16′ rietumu garuma; no turienes pa loksodromu, kas savieno punktus 56o22′ dienvidu platuma un 65o43′ rietumu garuma; 55o22′ dienvidu platuma un 65o43′ rietumu garuma; 55o11′ dienvidu platuma un 66o04′ rietumu garuma; 55o07′ dienvidu platuma un 66o25′ rietumu garuma; no turienes ziemeļu virzienā gar Dienvidamerikas krastu uz sākuma punktu.

Okeāna dienvidu rajons (41.3.3. rajons)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija uz austrumiem no 40o00′ dienvidu platuma, 50o00′ rietumu garuma līdz meridiānam 20o00′ rietumu garuma; no turienes uz dienvidiem līdz paralēlei 50o00′ dienvidu platuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA (47. galvenais zvejas apgabals)

III D pielikumā ir norādītas Atlantijas okeāna dienvidaustrumu rajona robežas un daļas. Turpmāk – ICSEAF Konvencijas apgabala apraksts.

Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļu (47. galvenais zvejas apgabals) veido ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā, kas ir 6o04′36′′ dienvidu platuma un 12o19′48′′ austrumu garuma; no turienes ziemeļrietumu virzienā pa loksodromu līdz 12o austrumu meridiāna saskares punktam ar 6o dienvidu paralēli; no turienes uz rietumiem pa šo paralēli līdz 20o rietumu meridiānam; no turienes uz dienvidiem pa šo meridiānu līdz 50o dienvidu paralēlei, no turienes uz austrumiem pa šo paralēli līdz meridiānam austrumu 30o garuma; no turienes uz ziemeļiem pa šo meridiānu uz Āfrikas kontinentu; no turienes rietumu virzienā pa šo krastu uz sākuma punktu.

Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļu (47. galvenais zvejas apgabals) iedala šādi.

Rietumu piekrastes apakšapgabals (47.1. apakšapgabals)

a) Palmeiriņjas raga rajons (47.1.1. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp 6o00′ dienvidu platuma un 10o00′ dienvidu platuma un uz austrumiem no 10o00′ austrumu garuma. Šajā rajonā nav iekļauti Kongo grīvas ūdeņi, t. i., ūdeņi, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kas novilkta no Padra raga (6o04′36′′ dienvidu platuma un 12o19′48′′ austrumu garuma) uz punktu 6o00′ dienvidu platuma un 12o00′ austrumu garuma.

b) Salinas raga rajons (47.1.2. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp 10o00′ dienvidu platuma un 15o00′ dienvidu platuma un uz austrumiem no 10o00′ austrumu garuma.

c) Kunenes rajons (47.1.3. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp 15o00′ dienvidu platuma un 20o00′ dienvidu platuma un uz austrumiem no 10o00′ austrumu garuma.

d) Krusta raga rajons (47.1.4. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp 20o00′ dienvidu platuma un 25o00′ dienvidu platuma un uz austrumiem no 10o00′ austrumu garuma.

e) Oranžas upes rajons (47.1.5. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp 25o00′ dienvidu platuma un 30o00′ dienvidu platuma un uz austrumiem no 10o00′ austrumu garuma.

f) Labās Cerības raga rajons (47.1.6. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp 30o00′ dienvidu platuma un 40o00′ dienvidu platuma un starp 10o00′ austrumu garuma un 20o00′ austrumu garuma.

Aguļaša piekrastes apakšapgabals (47.2. apakšapgabals)

a) Aguļaša vidusdaļas rajons (47.2.1. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas uz ziemeļiem no 40o00′ dienvidu platuma un starp 20o00′ austrumu garuma un 25o00′ austrumu garuma.

b) Aguļaša austrumdaļas rajons (47.2.2. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas uz ziemeļiem no 40o00′ dienvidu platuma un starp 25o00′ austrumu garuma un 30o00′ austrumu garuma.

Okeāna dienvidu apakšapgabals (47.3. apakšapgabals)

Ūdeņi, kas atrodas starp 40o00′ dienvidu platuma un 50o00′ dienvidu platuma un starp 10o00′ austrumu garuma un 30o00′ austrumu garuma.

Tristana da Kuņjas salas apakšapgabals (47.4. apakšapgabals)

Ūdeņi, kas atrodas starp 20o00′ dienvidu platuma un 50o00′ dienvidu platuma un starp 20o00′ rietumu garuma un 10o00′ rietumu garuma.

Sv. Helēnas salas un Debesbraukšanas salas apakšapgabals (47.5. apakšapgabals)

Ūdeņi, kas atrodas starp 6o00′ dienvidu platuma un 20o00′ dienvidu platuma un starp 20o00′ rietumu garuma un 10o00′ rietumu garuma.

INDIJAS OKEĀNA RIETUMDAĻA (51. galvenais zvejas apgabals)

Indijas okeāna rietumdaļā ietilpst:

a)	Sarkanā jūra;

b)	Adenas līcis;

c)	līcis starp Irānas un Arābijas pussalas krastu;

d)	Arābu jūra;

e)	Indijas okeāna daļa, ieskaitot Mozambikas šaurumu, kas atrodas starp meridiāniem 30o00′ austrumu garuma un 80o00′ austrumu garuma un uz ziemeļiem no Antarktikas saplūšanas līnijas, ieskaitot ūdeņus ap Šrilanku.

III E pielikumā parādītas Indijas okeāna rietumdaļas robežas un daļas (51. galvenais zvejas apgabals).

Indijas okeāna rietumdaļai nosaka šādas robežas:

—	robeža ar Vidusjūru: ziemeļu ieeja Suecas kanālā,

—	jūras rietumu robeža: līnija, kas sākas Āfrikas austrumu krastā 30o00′ austrumu garuma un stiepjas uz dienvidiem līdz 45o00′ dienvidu platuma,

—

jūras austrumu robeža: loksodroma, kas sākas Indijas dienvidaustrumu krastā (Kalimeras rags) un stiepjas ziemeļaustrumu virzienā līdz punktam 82o00′ austrumu garuma un 11o00′ ziemeļu platuma, no turienes uz austrumiem līdz meridiānam 85o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz paralēlei 3o00′ ziemeļu garuma; no turienes uz rietumiem līdz meridiānam 80o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz paralēlei 45o00′ dienvidu garuma,

—	dienvidu robeža: līnija, kas virzās pa paralēli 45o00′ dienvidu platuma no 30o00′ austrumu garuma līdz 80o00′ austrumu garuma.

Indijas okeāna rietumdaļu sīkāk iedala šādi.

Sarkanās jūras apakšapgabals (51.1. apakšapgabals)

—	Ziemeļu robeža: ziemeļu ieeja Suecas kanālā,

—	dienvidu robeža: loksodroma no Etiopijas un Džibutijas Republikas robežas Āfrikas krastā pāri ieejai Sarkanajā jūrā līdz bijušās Jemenas Arābu Republikas un bijušās Jemenas Tautas Demokrātiskās Republikas robežai Arābijas pussalā.

Persijas līča apakšapgabals (51.2. apakšapgabals)

Ieeju Persijas līcī noslēdz līnija, kas sākas Musandama raga ziemeļu galā un stiepjas uz austrumiem līdz Irānas krastam.

Arābu jūras rietumu apakšapgabals (51.3. apakšapgabals)

Austrumu un dienvidu robežas ir līnija no Irānas un Pakistānas robežas Āzijas piekrastē uz dienvidiem līdz paralēlei 20o00′ ziemeļu platuma; no turienes uz austrumiem līdz meridiānam 65o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz paralēlei 10o00′ ziemeļu garuma; no turienes uz rietumiem uz Āfrikas krastu; pārējās jūras robežas ir kopīgas ar 51.1. un 51.2. apakšapgabalu (sk. iepriekš).

Arābu jūras austrumdaļa, Lakadivu salu un Šrilankas apakšapgabals (51.4. apakšapgabals)

Jūras robeža ir līnija, kas sākas pie Irānas un Pakistānas robežas Āzijas piekrastē un stiepjas uz dienvidiem līdz paralēlei 20o00′ ziemeļu platuma; no turienes uz austrumiem līdz meridiānam 65o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz paralēlei 10o00′ dienvidu platuma; no turienes uz austrumiem līdz meridiānam 80o00′ austrumu garuma; no turienes uz ziemeļiem līdz paralēlei 3o00′ ziemeļu platuma; no turienes uz austrumiem līdz meridiānam 85o00′ austrumu garuma; no turienes uz ziemeļiem līdz paralēlei 11o00′ ziemeļu garuma; no turienes uz rietumiem līdz meridiānam 82o00′ austrumu garuma; no turienes pa loksodromu dienvidrietumu virzienā uz Indijas dienvidaustrumu krastu.

Somālijas, Kenijas un Tanzānijas apakšapgabals (51.5. apakšapgabals)

Līnija, kas sākas Somālijas krastā 10o00′ ziemeļu platuma uz austrumiem līdz meridiānam 65o00′ austrumu garuma; no turienes uz dienvidiem līdz paralēlei 10o00′ dienvidu platuma; no turienes uz rietumiem līdz meridiānam 45o00′ austrumu garuma; no turienes uz dienvidiem līdz paralēlei 10o28′ dienvidu platuma; no turienes uz rietumiem līdz Āfrikas piekrastei starp Mvambo ragu (uz ziemeļiem) un Mvambo ciemu (uz dienvidiem).

Madagaskaras un Mozambikas šauruma apakšapgabals (51.6. apakšapgabals)

Līnija, kas sākas Āfrikas austrumu piekrastē starp Mvambo ragu (uz ziemeļiem) un Mvambo ciemu (uz dienvidiem) 10o28′ dienvidu platuma un stiepjas uz austrumiem līdz meridiānam 45o00′ austrumu garuma; no turienes uz ziemeļiem līdz paralēlei 10o00′ dienvidu platuma; no turienes uz austrumiem līdz meridiānam 55o00′ austrumu garuma; no turienes uz dienvidiem līdz paralēlei 30o00′ dienvidu platuma; no turienes uz rietumiem līdz meridiānam 40o00′ austrumu garuma; no turienes uz ziemeļiem uz Mozambikas krastu.

Okeāna (Indijas okeāna rietumu) apakšapgabals (51.7. apakšapgabals)

Līnija, kas sākas 10o00′ dienvidu platuma un 55o00′ austrumu garuma un stiepjas uz austrumiem līdz meridiānam 80o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz paralēlei 45o00′ dienvidu platuma; no turienes uz rietumiem līdz meridiānam 40o00′ austrumu garuma; no turienes uz ziemeļiem līdz paralēlei 30o00′ dienvidu platuma; no turienes uz austrumiem līdz meridiānam 55o00′ austrumu garuma; no turienes uz ziemeļiem līdz sākuma punktam uz paralēles 10o00′ dienvidu platuma.

Mozambikas apakšapgabals (51.8. apakšapgabals)

Šajā apakšapgabalā ietilpst ūdeņi, kas atrodas uz ziemeļiem no 45o00′ dienvidu platuma paralēles un starp 30o00′ austrumu garuma un 40o00′ austrumu garuma meridiānu. To sīkāk iedala divos rajonos.

Merionas un Prinča Edvarda salas rajons (51.8.1. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas starp 40o00′ dienvidu platuma un 50o00′ dienvidu platuma paralēli un 30o00′ austrumu garuma un 40o00′ austrumu garuma meridiānu.

Zambezi rajons (51.8.2. rajons)

Ūdeņi, kas atrodas uz ziemeļiem no 40o00′ dienvidu platuma paralēles un starp 30o00′ austrumu garuma un 40o00′ austrumu garuma meridiānu.

III PIELIKUMS

A: VIDUSATLANTIJAS AUSTRUMDAĻA (34. galvenais zvejas apgabals)

B: VIDUSJŪRA UN MELNĀ JŪRA (37. galvenais zvejas rajons)

C: ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDRIETUMU DAĻA (41. galvenais zvejas apgabals)

D: ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA (47. galvenais zvejas apgabals)

E: INDIJAS OKEĀNA RIETUMDAĻA (51. galvenais zvejas apgabals)

IV PIELIKUMS

TO SUGU SARAKSTS, PAR KURĀM DATI IR JĀSNIEDZ ATTIECĪBĀ UZ KATRU GALVENO ZVEJAS APGABALU

Turpmāk minēto sugu nozveja ir reģistrēta oficiālajā statistikā. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz dati par katru norādīto sugu, ja tādi ir pieejami. Ja atsevišķas sugas nav identificējamas, dati būtu jāapkopo un jāsniedz par to pozīciju, par kuru iespējama visprecīzākā informācija.

Piezīme:

n.n.c.

nav norādīts citur.

CENTRĀLATLANTIJAS AUSTRUMU DAĻA (34. galvenais zvejas apgabals)

Nosaukums	Trīsburtu apzīmējums	Zinātniskais nosaukums	Angliskais nosaukums
Zutis	ELE	Anguilla anguilla	European eel
Alozas un paledes (lapreņģes), n.n.c.	SHZ	Alosa spp.	Shads n.e.i.
West African ilisha	ILI	Ilisha africana	West African ilisha
Plekstveidīgās zivis, n.n.c.	FLX	Pleuronectiformes	Flatfishes n.e.i.
Plekstes	LEF	Bothidae	Lefteye flounders
Jūras mēle	SOL	Solea solea	Common sole
Īsspuru (= Senegālas) jūrasmēle	CET	Dicologlossa cuneata	Wedge (= Senegal) sole
Jūras mēles, n.n.c.	SOX	Soleidae	Soles n.e.i.
Tonguefishes, n.n.c.	TOX	Cynoglossidae	Tonguefishes n.e.i.
Megrims	MEG	Lepidorhombus whiffiagonis	Megrim
Megrimi, n.n.c.	LEZ	Lepidorhombus spp.	Megrims n.e.i.
Lielā diegspuru vēdzele	GFB	Phycis blennoides	Greater forkbeard
Franču menca	BIB	Trisopterus luscus	Pouting (= Bib)
Putasū	WHB	Micromesistius poutassou	Blue whiting (= Poutassou)
Merlūza	HKE	Merluccius merluccius	European hake
Senegālas merlūza	HKM	Merluccius senegalensis	Senegalese hake
Merlūzas, n.n.c.	HKX	Merluccius spp.	Hakes n.e.i.
Mencveidīgās zivis, n.n.c.	GAD	Gadiformes	Gadiformes n.e.i.
Vilkzivis, n.n.c.	CAX	Ariidee	Sea catfishes n.e.i.
Jūraszutis	COE	Conger conger	European conger
Jūraszuši, n.n.c.	COX	Congridae	Congereels n.e.i.
Slender snipefish	SNS	Macroramphosus scolopax	Slender snipefish
Beriksas	ALF	Beryx spp.	Alfonsinos
Parastā dorija	JOD	Zeus faber	John dory
Sudrabotā dorija	JOS	Zenopsis conchifer	Silvery John dory
Boar fishes	BOR	Caproidae	Boar fishes
Bentiskās asarveidīgās zivis, n.n.c.	DPX	Perciformes	Demersal percomorphs n.e.i.
Melnais asaris	GPD	Epinephelus marginatus	Dusky grouper
Baltais asaris	GPW	Epinephelus aeneus	White grouper
Jūras asari, n.n.c.	GPX	Epinephelus spp.	Groupers n.e.i.
Poliprions	WRF	Polyprion americanus	Wreckfish
Jūras asari, labraki, n.n.c.	BSX	Serranidae	Groupers, seabasses n.e.i.
Plankumainais labraks	SPU	Dicentrarchus punctatus	Spotted seabass
Labraks	BSS	Dicentrarchus labrax	Seabass
Lielaces, n.n.c.	BIG	Priacanthus spp.	Bigeyes n.e.i.
Kardinālzivis, n.n.c.	APO	Apogonidae	Cardinal fishes n.e.i.
Cekulzivis	TIS	Branchiostegidae	Tilefishes
Bonnetmouths, rubyfishes u.c.	EMT	Emmelichthyidae	Bonnetmouths, rubyfishes, etc.
Lutjānzivis, n.n.c.	SNA	Lutjanus spp.	Snappers n.e.i.
Lutjānzivis, n.n.c.	SNX	Lutjanidae	Snappers, iobfishes, n.e.i.
Pomadasīda	GBR	Plectorhinchus mediterraneus	Rubberlip grunt
Neīstā pomadasīda	BGR	Pomadasys incisus	Bastard grunt
Pomadasīda	BUR	Pomadasys jubelini	Sompat grunt
Angolas lielacu jūrasbreksis	GRB	Brachydeuterus auritus	Bigeye grunt
Pomadasīdas, n.n.c.	GRX	Haemulidae (= Pomedasyidae)	Grunts, sweetlips, n.e.i.
Bungzivis	DRU	Sciaena spp.	Drums
Shi drum (= Corb)	COB	Umbrina cirrosa	Shi drum (= Corb)
Ērgļzivs	MGR	Argyrosomus regius	Meagre
Boe drum	DRS	Pteroscion peli	Boe drum
Law croaker	CKL	Pseudotolithus brachygnatus	Law croaker
Cassava croaker	PSS	Pseudotolithus senegalensis	Cassava croaker
Bobo croaker	PSE	Pseudotolithus elongatus	Bobo croaker
West African croakers	CKW	Pseudotolithus spp.	West African croakers
Croakers, bungzivis, n.n.c.	CDX	Sciaenidae	Croakers, drums n.e.i.
Sarkanā (= melnraibā) zobaine	SBR	Pagellus bogaraveo	Red (= Blackspot) seabream
Pagele	PAC	Pagellus erythrinus	Common pandora
Pagele	SBA	Pagellus acarne	Axillary seabream
Sarkanā pagele	PAR	Pagellus bellottii	Red pandora
Pageles, n.n.c.	PAX	Pagellus spp.	Pandoras n.e.i.
Jūras brekši, n.n.c.	SRG	Diplodus spp.	Sargo breams, n.e.i.
Lielacu zobaine	DEL	Dentex macrophthalmus	Large-eye dentex
Zobaine	DEC	Dentex dentex	Common dentex
Angolas zobaine	DEA	Dentex angolensis	Angolan dentex
Kongo zobaine	DNC	Dentex congoensis	Congo dentex
Zobaines, n.n.c.	DEX	Dentex spp.	Dentex n.e.i.
Melnā sparīda	BRB	Spondyliosoma cantharus	Black seabream
Mugurainā sparīda	SBS	Oblada melanura	Saddled seabream
Zilplankumainā sparīda	BSC	Pagrus caeruleostictus	Bluespotted seabream
Sarkanā jūras karūsa	RPG	Pagrus pagrus	Red porgy
Zeltainā jūraskarūsa, dorada	SBG	Sparus aurata	Gilthead seabream
Jūraskarūsas, n.n.c.	SBP	Pagrus spp.	Pargo breams n.e.i.
Bopsa	BOG	Boops boops	Bogue
Sparīdas, jūras karūsas, n.n.c.	SBX	Sparidae	Porgies, seabreams n.e.i.
Smarīdas	PIC	Spicara spp.	Picarels
Jūras barbes	MUX	Mullus spp.	Surmullets (= Red mullets)
Safjānzivs	GOA	Pseudopeneus prayensis	West African goatfish
Safjānzivis, jūras barbes, n.n.c.	MUM	Mullidae	Goatfishes, red mullets n.e.i.
Āfrikas sirpjzivs	SIC	Drepane africana	African sicklefish
Spadefishes	SPA	Ephippidae	Spadefishes
Asarveidīgās zivis, n.n.c.	PRC	Percoidei	Percoids n.e.i.
Bearded brotula	BRD	Brotula barbata	Bearded brotula
Ķirurgzivis	SUR	Acanthuridae	Surgeonfishes
Jūras gailīši, n.n.c.	GUX	Triglidae	Gurnards, searobins n.e.i.
Triggerfishes, durgons	TRI	Balistidae	Triggerfishes, durgons
Jūrasvelns	MON	Lophius piscatorius	Angler (= Monk)
Jūrasvelni, n.n.c.	ANF	Lophiidae	Anglerfishes n.e.i.
Vējzivis, n.n.c.	BEN	Belonidae	Needlefishes n.e.i.
Lidzivis, n.n.c.	FLY	Exocoetidae	Flying fishes n.e.i.
Barakudas	BAR	Sphyraena spp.	Barracudas
Kefale	MUF	Mugil cephalus	Flathead grey mullet
Giant African threadfin	TGA	Polydactylus quadrifilis	Giant African threadfin
Lesser African threadfin	GAL	Galeoides decadactylus	Lesser African threadfin
Royal threadfin	PET	Pentanemus quinquarius	Royal threadfin
Threadfins, tasselfishes, n.n.c.	THF	Polynemidae	Threadfins, tasselfishes n.e.i.
Pelaģiskās asarveidīgās zivis, n.n.c.	PPX	Perciformes	Pelagic percomorphs n.e.i.
Lufārs	BLU	Pomatomus saltatrix	Bluefish
Kobija	CBA	Rachycentron canadum	Cobia
Stavrida	HOM	Trachurus trachurus	Atlantic horse mackerel
Stavridas, n.n.c.	JAX	Trachurus spp.	Jack and horse mackerels n.e.i.
Stavridas	SDX	Decapterus spp.	Scads
Karanga	CVJ	Caranx hippos	Crevalle jack
Neīstā stavrida	HMY	Caranx rhonchus	False scad
Karangas, n.n.c.	TRE	Caranx spp.	Jacks, crevalles n.e.i.
Lookdown fish	LUK	Selene dorsalis	Lookdown fish
Pampano	POX	Trachinotus spp.	Pompanos
Seriolas (dzeltenastes), n.n.c.	AMX	Seriola spp.	Amberjacks n.e.i.
Lihija	LEE	Lichia amia	Leerfish (= Garrick)
Atlantic bumper	BUA	Chloroscombrus chrysurus	Atlantic bumper
Delfīnzivs	DOL	Coryphaena hippurus	Common dolphinfish
Atlantijas sviestzivs	BLB	Stromateus fiatola	Blue butterfish
Sviestzivis	BUX	Stromateidae	Butterfishes, silver pomfrets
Bonefish	BOF	Albula vulpes	Bonefish
Zeltainā sardinella	SAA	Sardinella aurita	Round sardinella
Plakanā sardinella	SAE	Sardinella maderensis	Madeiran sardinella
Sardinellas	SIX	Sardinella spp.	Sardinellas
Bonga shad	BOA	Ethmalosa fimbriata	Bonga shad
Sardīne	PIL	Sardina pilchardus	European pilchard (sardine)
Anšovi	ANE	Engraulis encrasicolus	European anchovy
Siļķu dzimtas zivis, n.n.c.	CLU	Clupeoidei	Clupeoids n.e.i.
Pelamīda	BON	Sarda sarda	Atlantic bonito
Vienkrāsas pelamīda	BOP	Orcynopsis unicolor	Plain bonito
Vahū	WAH	Acanthocybium solandri	Wahoo
Rietumāfrikas austrumu makrele	MAW	Scomberomorus tritor	West African Spanish mackerel
Makreļtunzivis	FRZ	Auxis thazard, A. rochei	Frigate and bullet tunas
Ziemeļu tunzivs	BFT	Thunnus thynnus	Northern bluefin tuna
Garspuru tunzivs	ALB	Thunnus alalunga	Albacore
Dzeltenspuru tunzivs	YFT	Thunnus albacares	Yellowfin tuna
Lielaces	BET	Thunnus obesus	Bigeye tuna
Tunzivis, n.n.c.	TUN	Thunnini	Tunas n.e.i.
Zāģzivis	SAW	Pristidae	Sawfishes
Atlantijas buruzivs	SAI	Istiophorus albicans	Atlantic sailfish
Zilā marlīne	BUM	Makaira nigricans	Atlantic blue marlin
Baltā marlīne	WHM	Tetrapturus albidus	Atlantic white marlin
Marlīnes, buruzivis	BIL	Istiophoridae	Marlins, sailfishes, spearfishes
Zobenzivs	SWO	Xiphias gladius	Swordfish
Tunzivjveidīgās zivis, n.n.c.	TUX	Scombroidei	Tuna-like fishes n.e.i.
Mataste	LHT	Trichiurus lepturus	Largehead hairtail
Lepidops	SFS	Lepidopus caudatus	Silver scabbardfish
Melnā mataste	BSF	Aphanopus carbo	Black scabbardfish
Matastes, n.n.c.	CUT	Trichiuridae	Hairtails, cutlassfishes n.e.i.
Austrumu makrele	MAS	Scomber japonicus	Chub mackerel
Atlantijas makrele	MAC	Scomber scombrus	Atlantic mackerel
Makreles, n.n.c.	MAZ	Scomber spp.	“Scomber” mackerels n.e.i.
Skumbrijveidīgās zivis, n.n.c.	MKX	Scombroidei	Mackerel-like fishes n.e.i.
Thresher shark	ALV	Alopias vulpinus	Thresher shark
Jūras lapsa	BTH	Alopias superciliosus	Bigeye thresher
Mako haizivis	MAK	Isurus spp.	Mako sharks
Zilā haizivs	BSH	Prionace glauca	Blue shark
Silky shark	FAL	Carcharhinus falciformis	Silky shark
Gludā āmurzivs	SPZ	Sphyrna zygaena	Smooth hammerhead
Robainā āmurzivs	SPL	Sphyrna lewini	Scalloped hammerhead
Āmurzivis u.c., n.n.c.	SPY	Sphyrnidae	Hammerhead sharks, etc. n.e.i.
Lidojošā haizivs	SCK	Dalatias licha	Kitefin shark
Guitarfishes u.c., n.n.c.	GTF	Rhinobatidae	Guitarfishes, etc. n.e.i.
Smoothhounds	SDV	Mustelus spp.	Smoothhounds
Raju dzimtas zivis, n.n.c.	SRX	Rajiformes	Skates and rays n.e.i.
Plātņžauņi, n.n.c.	SKX	Elasmobranchii	Sharks, rays, skates n.e.i.
Jūras zivis, n.n.c.	MZZ	Osteichthyes	Marine fishes n.e.i.
Jūras krabji, n.n.c.	CRA	Brachyura	Marine crabs n.e.i.
Tropu omāri, n.n.c.	SLV	Panulirus spp.	Tropical spiny lobsters n.e.i.
Omāri, n.n.c.	CRW	Palinurus spp.	Palinurid spiny lobsters n.e.i.
Norvēģijas omārs	NEP	Nephrops norvegicus	Norway lobster
Omārs	LBE	Homarus gammarus	European lobster
Karamote	TGS	Melicertus kerathurus	Caramote prawn
Tīģergarnele	SOP	Farfantepenaeus notialis	Southern pink shrimp
Tīģergarneles, n.n.c.	PEN	Penaeus spp.	Penaeus shrimps n.e.i.
Dziļūdens rozā garnele	DPS	Parapenaeus longirostris	Deepwater rose shrimp
Atlantijas garnele	GUS	Parapenaeopsis atlantica	Guinea shrimp
Purpurgarnele	SSH	Aristaeopsis edwardsiana	Scarlet shrimp
Palaemonidae garneles	PAL	Palaemonidae	Palaemonid shrimps
Peldvēži, n.n.c.	DCP	Natantia	Natantian decapods n.e.i.
Jūras vēžveidīgie, n.n.c.	CRU	Crustacea	Marine crustaceans n.e.i.
Gliemeži, n.n.c.	GAS	Gastropoda	Gastropods n.e.i.
Austeres, n.n.c.	OYC	Crassostrea spp.	Cupped oysters n.e.i.
Ēdamgliemenes, n.n.c.	MSX	Mytilidae	Sea mussels n.e.i.
Galvkāji, n.n.c.	CEP	Cephalopoda	Cephalopods n.e.i.
Sēpija	CTC	Sepia officinalis	Common cuttlefish
Sēpijas	CTL	Sepiidae, Sepiolidae	Cuttlefishes, bobtail squids
Kalmāri	SQC	Loligo spp.	Common squids
Astoņķājis	OCC	Octopus vulgaris	Common octopus
Astoņķāji	OCT	Octopodidae	Octopuses
Kalmāri, n.n.c.	SQU	Loliginidae, Ommastrephidae	Squids n.e.i.
Jūras gliemji, n.n.c.	MOL	Mollusca	Marine molluscs n.e.i.
Jūras bruņurupuči, n.n.c.	TTX	Testudinata	Marine turtles n.e.i.

VIDUSJŪRA UN MELNĀ JŪRA (37. galvenais zvejas apgabals)

Nosaukums	Trīsburtu apzīmējums	Zinātniskais nosaukums	Angliskais nosaukums
Storu dzimtas zivis, n.n.c.	STU	Acipenseridae	Sturgeons n.e.i.
Zutis	ELE	Anguilla anguilla	European eel
Palede	SHC	Alosa immaculata	Pontic shad
Alozas un paledes (lapreņģes), n.n.c.	SHD	Alosa spp.	Shads n.e.i.
Azovas brētliņa	CLA	Clupeonella cultriventris	Azov tyulka
Plekstveidīgās zivis, n.n.c.	FLX	Pleuronectiformes	Flatfishes n.e.i.
Jūras zeltplekste	PLE	Pleuronectes platessa	European plaice
Plekste	FLE	Platichthys flesus	European flounder
Jūras mēle	SOL	Solea solea	Common sole
Jūras mēles, n.n.c.	SOX	Solea spp.	Soles n.e.i.
Megrims	MEG	Lepidorhombus whiffiagonis	Megrim
Megrimi, n.n.c.	LEZ	Lepidorhombus spp.	Megrims n.e.i.
Akmeņplekste	TUR	Psetta maxima	Turbot
Melnās jūras akmeņplekste	TUB	Psetta maeotica	Black Sea turbot
Lielā diegspuru vēdzele	GFB	Phycis blennoides	Greater forkbeard
Mazā menca	POD	Trisopterus minutus	Poor cod
Franču menca	BIB	Trisopterus luscus	Pouting (= Bib)
Putasū	WHB	Micromesistius poutassou	Blue whiting (= Poutassou)
Merlangs	WHG	Merlangius merlangus	Whiting
Merlūza	HKE	Merluccius merluccius	European hake
Mencveidīgās zivis, n.n.c.	GAD	Gadiformes	Gadiformes n.e.i.
Argentīnas	ARG	Argentina spp.	Argentines
Brushtooth lizardfish	LIB	Saurida undosquamis	Brushtooth lizardfish
Lizardfishes, n.n.c.	LIX	Synodontidae	Lizardfishes n.e.i.
Jūraszutis	COE	Conger conger	European conger
Jūras zuši, n.n.c.	COX	Congridae	Conger eels n.e.i.
Parastā dorija	JOD	Zeus faber	John Dory
Bentiskās asarveidīgās zivis, n.n.c.	DPX	Perciformes	Demersal percomorphs n.e.i.
Melnais asaris	GPD	Epinephelus marginatus	Dusky grouper
Baltais asaris	GPW	Epinephelus aeneus	White grouper
Jūras asari, n.n.c.	GPX	Epinephelus spp.	Groupers n.e.i.
Poliprions	WRF	Polyprion americanus	Wreckfish
Comber	CBR	Serranus cabrilla	Comber
Jūras asari, labraki, n.n.c.	BSX	Serranidae	Groupers, seabasses n.e.i.
Labraks	BSS	Dicentrarchus labrax	Seabass
Labraki	BSE	Dicentrarchus spp.	Seabasses
Pomadasīda	GBR	Plectorhinchus mediterraneus	Rubberlip grunt
Bungzivis	DRU	Sciaena spp.	Drums
Shi drum (= Corb)	COB	Umbrina cirrosa	Shi drum (= Corb)
Ērgļzivs	MGR	Argyrosomus regius	Meagre
Croakers, bungzivis, n.n.c.	CDX	Sciaenidae	Croakers, drums n.e.i.
Sarkanā (= melnraibā) zobaine	SBR	Pagellus bogaraveo	Red (= Blackspot) seabream
Pagele	PAC	Pagellus erythrinus	Common pandora
Zobaine	SBA	Pagellus acarne	Axillary seabream
Pageles, n.n.c.	PAX	Pagellus spp.	Pandoras n.e.i.
White seabream	SWA	Diplodus sargus	White seabream
Jūras brekši, n.n.c.	SRG	Diplodus spp.	Sargo breams n.e.i.
Lielacu zobaine	DEL	Dentex macrophthalmus	Large-eye dentex
Zobaine	DEC	Dentex dentex	Common dentex
Zobaines, n.n.c.	DEX	Dentex spp.	Dentex n.e.i.
Melnā sparīda	BRB	Spondyliosoma cantharus	Black seabream
Mugurainā sparīda	SBS	Oblada melanura	Saddled sea bream
Sarkanā jūras karūsa	RPG	Pagrus pagrus	Red porgy
Zeltainā jūraskarūsa, dorada	SBG	Sparus aurata	Gilthead seabream
Jūraskarūsas, n.n.c.	SBP	Pagrus spp.	Pargo breams n.e.i.
Bopsa	BOG	Boops boops	Bogue
Sand steenbras	SSB	Lithognathus mormyrus	Sand steenbras
Salema (= Strepie)	SLM	Sarpa salpa	Salema (= Strepie)
Sparīdas, jūras karūsas, n.n.c.	SBX	Sparidae	Porgies, seabreams n.e.i.
Vidusjūras smarīda	BPI	Spicara maena	Blotched picarel
Smarīdas	PIC	Spicara spp.	Picarels
Jūras barbe	MUR	Mullus surmuletus	Red mullet
Svītrainā jūras barbe	MUT	Mullus barbatus	Striped mullet
Jūras barbes	MUX	Mullus spp.	Surmullets (= red mullets)
Lielā drakonzivs	WEG	Trachinus draco	Greater weever
Asarveidīgās zivis, n.n.c.	PRC	Percoidei	Percoids n.e.i.
Tūbītes	SAN	Ammodytes spp.	Sandeels (= Sandlances)
Himeras	SPI	Siganus spp.	Spinefeet (= Rabbitfishes)
Jūrasgrunduļi	GOB	Gobius spp.	Atlantic gobies
Jūrasgrunduļu dzimtas zivis, n.n.c.	GPA	Gobiidae	Gobies n.e.i.
Skorpionzivis, n.n.c.	SCO	Scorpaenidae	Scorpionfishes n.e.i.
Piper gurnard	GUN	Trigla lyra	Piper gurnard
Jūras gailīši, n.n.c.	GUX	Triglidae	Gurnards, searobins n.e.i.
Jūrasvelns	MON	Lophius piscatorius	Angler (= Monk)
Jūrasvelni, n.n.c.	ANF	Lophiidae	Anglerfishes n.e.i.
Vējzivs	GAR	Belone belone	Garfish
Barakudas	BAR	Sphyraena spp.	Barracudas
Kefale	MUF	Mugil cephalus	Flathead grey mullet
Aterīnas	SIL	Atherinidae	Silversides (Sandsmelts)
Pelaģiskās asarveidīgās zivis, n.n.c.	PPX	Perciformes	Pelagic percomorphs n.e.i.
Lufārs	BLU	Pomatomus saltatrix	Bluefish
Stavrida	HOM	Trachurus trachurus	Atlantic horse mackerel
Vidusjūras stavrida	HMM	Trachurus mediterraneus	Mediterranean horse mackerel
Stavridas, n.n.c.	JAX	Trachurus spp.	Jack and horse mackerels n.e.i.
Karangas, n.n.c.	TRE	Caranx spp.	Jacks, crevalles n.e.i.
Lielā seriola	AMB	Seriola dumerili	Greater amberjack
Seriolas (dzeltenastes), n.n.c.	AMX	Seriola spp.	Amberjacks n.e.i.
Lihija	LEE	Lichia amia	Leerfish (= Garrick)
Stavridu dzimtas zivis, n.n.c.	CGX	Carangidae	Carangids n.e.i.
Jūras plaudis	POA	Brama brama	Atlantic pomfret
Delfīnzivs	DOL	Coryphaena hippurus	Common dolphinfish
Sardinellas, n.n.c.	SIX	Sardinella spp.	Sardinellas n.e.i.
Sardīne	PIL	Sardina pilchardus	European pilchard (= Sardine)
Brētliņa	SPR	Sprattus sprattus	European sprat
Anšovi	ANE	Engraulis encrasicolus	European anchovy
Siļķu dzimtas zivis, n.n.c.	CLU	Clupeoidei	Clupeoids n.e.i.
Pelamīda	BON	Sarda sarda	Atlantic bonito
Vienkrāsas pelamīda	BOP	Orcynopsis unicolor	Plain bonito
Makreļtunzivis	FRZ	Auxis thazard A. rochei	Frigate and bullet tunas
Mazā tunzivs	LTA	Euthynnus alletteratus	Atlantic black skipjack
Svītrainā tunzivs	SKJ	Katsuwonus pelamis	Skipjack tuna
Ziemeļu tunzivs	BFT	Thunnus thynnus	Northern bluefin tuna
Garspuru tunzivs	ALB	Thunnus alalunga	Albacore
Lielace	BET	Thunnus obesus	Bigeye tuna
Tunzivis, n.n.c.	TUN	Thunnini	Tunas n.e.i.
Atlantijas buruzivs	SAI	Istiophorus albicans	Atlantic sailfish
Marlīnes, buruzivis	BIL	Istiophoridae	Marlins, sailfishes, spearfishes
Zobenzivis	SWO	Xiphias gladius	Swordfishes
Tunzivjveidīgās zivis, n.n.c.	TUX	Scombroidei	Tuna-like fishes n.e.i.
Lepidops	SFS	Lepidopus caudatus	Silver scabbardfish
Austrumu makrele	MAS	Scomber japonicus	Chub mackerel
Atlantijas makrele	MAC	Scomber scombrus	Atlantic mackerel
Makreles, n.n.c.	MAZ	Scomber spp.	Scomber mackerels n.e.i.
Skumbrijveidīgās zivis, n.n.c.	MKX	Scombroidei	Mackerel-like fishes n.e.i.
Milzu haizivs	BSK	Cetorhinus maximus	Basking shark
Jūras lapsa	ALV	Alopias vulpinus	Thresher
Īsspuru mako	SMA	Isurus oxyrinchus	Shortfin mako
Melnpurna kaķhaizivs	SHO	Galeus melastomus	Blackmouth catshark
Zilā haizivs	BSH	Prionace glauca	Blue shark
Sandbar shark	CCP	Carcharhinus plumbeus	Sandbar shark
Gludā āmurzivs	SPZ	Sphyrna zygaena	Smooth hammerhead
Robainā āmurzivs	SPL	Sphyrna lewini	Scalloped hammerhead
Garpurna dzeloņu haizivs	QUB	Squalus blainville	Longnose spurdog
Gulper shark	GUP	Centrophorus granulosus	Gulper shark
Lidojošā haizivs	SCK	Dalatias licha	Kitefin shark
Laternhaizivs	ETX	Etmopterus spinax	Velvet belly
Trejadatu raja	RJC	Raja clavata	Thornback ray
Common stingray	JDP	Dasyatis pastinaca	Common stingray
Siļķu haizivs	POR	Lamna nasus	Porbeagle
Kaķu haizivis	SCL	Scyliorhinus spp.	Catsharks, nursehound
Smoothhounds	SDV	Mustelus spp.	Smoothhounds
Dzeloņu haizivs	DGS	Squalus acanthias	Picked (= Spiny) dogfish
Dzeloņu haizivis, n.n.c.	DGX	Squalidae	Dogfish sharks n.e.i.
Angelshark	AGN	Squatina squatina	Angelshark
Angelsharks, sand devils	ASK	Squatinidae	Angelsharks, sand devils
Lielās haizivis, n.n.c.	SHX	Squaliformes	Large sharks n.e.i.
Guitarfishes	GTF	Rhinobatidae	Guitarfishes
Rajas	SKA	Raja spp.	Skates
Raju dzimtas zivis, n.n.c.	SRX	Rajiformes	Skates and rays n.e.i.
Plātņžauņi	SKX	Elasmobranchii	Sharks, rays and skates etc.
Jūras zivis, n.n.c.	MZZ	Osteichthyes	Marine fishes n.e.i.
Ēdamais krabis	CRE	Cancer pagurus	Edible crab
Vidusjūras krabis	CMR	Carcinus aestuarii	Mediterranean shore crab
Eiropas zirnekļkrabis	SCR	Maja squinado	Spinous spider crab
Jūras krabji, n.n.c.	CRA	Brachyura	Marine crabs n.e.i.
Rozā omārs	PSL	Palinurus mauritanicus	Pink spiny lobster
Parastais omārs	SLO	Palinurus elephas	Common spiny lobster
Omāri, n.n.c.	CRW	Palinurus spp.	Palinurid spiny lobsters n.e.i.
Norvēģijas omārs	NEP	Nephrops norvegicus	Norway lobster
Omārs	LBE	Homarus gammarus	European lobster
Karamote	TGS	Melicertus kerathurus	Caramote prawn
Dziļūdens rozā garnele	DPS	Parapenaeus Iongirostris	Deepwater rose shrimp
Purpurgarnele	SSH	Aristaeopsis edwardsiana	Scarlet shrimp
Zilās un sarkanās garneles	ARA	Aristeus antennatus	Blue and red shrimp
Klinšu garnele	CPR	Palaemon serratus	Common prawn
Parastā garnele	CSH	Crangon crangon	Common shrimp
Peldvēži, n.n.c.	DCP	Natantia	Natantian decapods n.e.i.
Mantis squillid	MTS	Squilla mantis	Mantis squillid
Jūras vēžveidīgie, n.n.c.	CRU	Crustacea	Marine crustaceans n.e.i.
Gliemeži, n.n.c.	GAS	Gastropoda	Gastropods n.e.i.
Ēdamais jūras gliemezis	PEE	Littorina littorea	Periwinkle
Ēdamā austere	OYF	Ostrea edulis	European flat oyster
Lielā austere	OYG	Crassostrea gigas	Pacific cupped oyster
Vidusjūras ēdamgliemene	MSM	Mytilus galloprovincialis	Mediterranean mussel
Lielā ķemmīšgliemene	SJA	Pecten jacobaeus	Great scallop
Murex	MUE	Murex spp.	Murex
Ēdamā sirsniņgliemene	COC	Cerastoderma edule	Common cockle
Svītrotā venera	SVE	Chamelea gallina	Striped Venus
Eiropas cietgliemene	CTG	Ruditapes decussatus	Grooved carpetshell
Cietgliemene	CTS	Venerupispullastra	Carpetshell
Cietgliemenes, n.n.c.	TPS	Tapes spp.	Carpetshells n.e.i.
Donax ģints gliemenes	DON	Donax spp.	Donax clams
Makstgliemenes	RAZ	Solen spp.	Razor clams
Gliemenes, n.n.c.	CLX	Bivalvia	Clams n.e.i.
Galvkāji, n.n.c.	CEP	Cephalopoda	Cephalopods n.e.i.
Sēpija	CTC	Sepia officinalis	Common cuttlefish
Sēpijas	CTL	Sepiidae, Sepiolidae	Cuttlefishes, bobtail squids
Kalmāri	SQC	Loligo spp.	Common squids
Šautras kalmārs	SQE	Todarodes sagittatus	European flying squid
Astoņķājis	OCC	Octopus vulgaris	Common octopus
Horned and musky octopuses	OCM	Eledone spp.	Horned and musky octopuses
Astoņķāji, n.n.c.	OCT	Octopodidae	Octopuses
Kalmāri, n.n.c.	SQU	Loliginidae, Ommastrephidae	Squids n.e.i.
Jūras gliemji, n.n.c.	MOL	Mollusca	Marine molluscs n.e.i.
Jūras bruņurupuči, n.n.c.	TTX	Testudinata	Marine turtles n.e.i.
Ascīdija	SSG	Microcosmus sulcatus	Grooved sea-squirt
Jūras ezis	URM	Paracentrotus lividus	Stony sea-urchin
Medūzas	JEL	Rhopilema spp.	Jellyfishes

DIENVIDRIETUMU ATLANTIJA (41. galvenais zvejas apgabals)

Nosaukums	Trīsburtu apzīmējums	Zinātniskais nosaukums	Angliskais nosaukums
Alozas un paledes (lapreņģes), n.n.c.	SHZ	Alosa spp.	Shads n.e.i.
Plekstveidīgās zivis, n.n.c.	FLX	Pleuronectiformes	Flatfishes n.e.i.
Paltusi	BAX	Paralichthys spp.	Bastard halibuts
Tonguefishes, n.n.c.	TOX	Cynoglossidae	Tonguefishes n.e.i.
Salilota australis zivis	SAO	Salilota australis	Tadpole codling
Mora ģints mencas	MOR	Moridae	Moras
Brazīlijas sīkmenca	HKU	Urophycis brasiliensis	Brazilian codling
Dienvidu putasū	POS	Micromesistius australis	Southern blue whiting
Argentīnas merlūza	HKP	Merluccius hubbsi	Argentine hake
Patagonijas merlūza	HKN	Merluccius australis	Patagonian hake
Merlūzas, n.n.c.	HKX	Merluccius spp.	Hakes n.e.i.
Argentīnas makrurons	GRM	Macruronus magellanicus	Patagonian grenadier
Makruroni	GRS	Macruronus spp.	Blue grenadiers
Makrūrzivis	GRV	Macrourus spp.	Grenadiers
Mencveidīgās zivis, n.n.c.	GAD	Gadiformes	Gadiformes n.e.i.
Vilkzivis, n.n.c.	CAX	Ariidae	Sea catfishes n.e.i.
Greater lizardfish	LIG	Saurida tumbil	Greater lizardfish
Argentīnas jūraszutis	COS	Conger orbignyanus	Argentine conger
Bentiskās asarveidīgās zivis, n.n.c.	DPX	Perciformes	Demersal percomorphs n.e.i.
Snooks (= Robalos), n.n.c.	ROB	Centropomus spp.	Snooks (= Robalos) n.e.i.
Jūras asari	GPB	Mycteroperca spp.	Brazilian groupers
Sarkanais jūras asaris	GPR	Epinephelus mario	Red grouper
Jūras asari, n.n.c.	GPX	Epinephelus spp.	Groupers n.e.i.
Argentīnas labraks	BSZ	Acanthistius brasilianus	Argentine seabass
Jūras asari, n.n.c.	BSX	Serranidae	Groupers, seabasses n.e.i.
Purpura lutjānzivs	SNC	Lutjanus purpureus	Southern red snapper
Dzeltenastes lutjānzivs	SNY	Ocyurus chrysurus	Yellowtail snapper
Lutjānzivis, n.n.c.	SNX	Lutjanidae	Snappers, jobfishes n.e.i.
Barred grunt	BRG	Conodon nobilis	Barred grunt
Pomadasīdas, n.n.c.	GRX	Haemulidae (= Pomadasyidae)	Grunts, sweetlips n.e.i.
Striped weakfish	WKS	Cynoscion striatus	Striped weakfish
Weakfishes, n.n.c.	WKX	Cynoscion spp.	Weakfishes n.e.i.
Atlantijas bungzivs	CKA	Micropogonias undulatus	Atlantic croaker
Southern kingcroaker	KGB	Menticirrhus americanus	Southern kingcroaker
Argentine croaker	CKY	Urnbrina canasai	Argentine croaker
King weakfish	WKK	Macrodon ancylodon	King weakfish
Bungzivs	BDM	Pogonias cromis	Black drum
Croakers, bungzivis, n.n.c.	CDX	Sciaenidae	Croakers, drums n.e.i.
Jūras brekši, n.n.c.	SRG	Diplodus spp.	Sargo breams n.e.i.
Zobaines, n.n.c.	DEX	Dentex spp.	Dentex n.e.i.
Sarkanā jūras karūsa	RPG	Pagrus pagrus	Red porgy
Sparīdas, jūras karūsas, n.n.c.	SBX	Sparidae	Porgies, seabreams n.e.i.
Jūras barbes	MUX	Mullus spp.	Surmullets (= Red mullets)
Castaneta	CTA	Nemadactylus bergi	Castaneta
Brazilian sandperches	SPB	Pinguipes spp.	Brazilian sandperches
Brazilian flathead	FLA	Percophis brasiliensis	Brazilian flathead
Patagonian blennie	BLP	Eleginops maclovinus	Patagonian blennie
Patagonijas ilkņzivs	TOP	Dissostichus eleginoides	Patagonian toothfish
Kuprainā nototēnija	NOG	Gobiotothen gibberifrons	Humped rockcod
Pelēkā nototēnija	NOS	Lepidonotothen squamifrons	Grey rockcod
Patagonijas nototēnija	NOT	Patagonotothen brevicauda	Patagonian rockcod
Cod icefish	PAT	Patagonotothen ramsayi	Cod icefish
Nototēnijas, n.n.c.	NOX	Nototheniidae	Antarctic rockcods, noties n.e.i.
Melnspuru leduszivs	SSI	Chaenocephalus aceratus	Blackfin icefish
Leduszivs	ANI	Champsocephalus gunnari	Mackerel icefish
Leduszivis, n.n.c.	ICX	Channichthyidae	Icefishes n.e.i.
Asarveidīgās zivis, n.n.c.	PRC	Percoidei	Percoids n.e.i.
Melnais kongrijs	CUS	Genypterus blacodes	Pink cusk-eel
Ruffs, barrelfishes, n.n.c.	CEN	Centrolophidae	Ruffs, barrelfishes n.e.i.
Zilmute	BRF	Helicolenus dactylopterus	Blackbelly rosefish
Skorpionzivis, n.n.c.	SCO	Scorpaenidae	Scorpionfishes n.e.i.
Atlantijas jūrasgailīši	SRA	Prionotus spp.	Atlantic searobins
Ballyhoo halfbeak	BAL	Hemiramphus brasiliensis	Ballyhoo halfbeak
Lidzivis, n.n.c.	FLY	Exocoetidae	Flying fishes n.e.i.
Barakudas	BAR	Sphyraena spp.	Barracudas
Kefales, n.n.c.	MUL	Mugilidae	Mullets n.e.i.
Aterīnas	SIL	Atherinidae	Silversides (= Sandsmelts)
Pelaģiskās asarveidīgās zivis, n.n.c.	PPX	Perciformes	Pelagic percomorphs n.e.i.
Lufārs	BLU	Pometomus saltatrix	Bluefish
Stavrida	JAA	Trachurus picturatus	Blue jack mackerel
Stavridas, n.n.c.	JAX	Trachurus spp.	Jack and horse mackerels n.e.i.
Karangas, n.n.c.	TRE	Caranx spp.	Jacks, crevalles n.e.i.
Seriolas (dzeltenastes), n.n.c.	AMX	Seriola spp.	Amberjacks n.e.i.
Parona leatherjack	PAO	Parona signata	Parona leatherjack
Stavridu dzimtas zivis, n.n.c.	CGX	Carangidae	Carangids n.e.i.
Delfīnzivs	DOL	Coryphaena hippurus	Common dolphinfish
Sviestzivis	BTG	Peprilus spp.	Gulf butterfish, harvestfishes
Atlantijas sviestzivis	BUX	Stromateidae	Butterfishes silver pomfrets
Ladyfish	LAD	Elops saurus	Ladyfish
Atlantijas tarpūna	TAR	Megalops atlanticus	Tarpon
Brazīlijas sardinella	BSR	Sardinella janeiro	Brazilian sardinella
Sardinellas, n.n.c.	SIX	Sardinella spp.	Sardinellas n.e.i.
Brazilian menhaden	MHS	Brevoortia aurea	Brazilian menhaden
Argentine menhaden	MHP	Brevoortia pectinata	Argentine menhaden
Scaled sardines	SAS	Harengula spp.	Scaled sardines
Folklendu brētliņa	FAS	Sprattus fuegensis	Falkland sprat
Argentīnas anšovs	ANA	Engraulis anchoita	Argentine anchoita
Anšovi, n.n.c.	ANX	Engraulidae	Anchovies n.e.i.
Siļķu dzimtas zivis, n.n.c.	CLU	Clupeoidei	Clupeoids n.e.i.
Pelamīda	BON	Sarda sarda	Atlantic bonito
Vahū	WAH	Acanthocybium solandri	Wahoo
Karaliskā makrele	KGM	Scomberomorus cavalla	King mackerel
Atlantijas austrumu makrele	SSM	Scomberomorus maculatus	Atlantic Spanish mackerel
Seerfishes, n.n.c.	KGX	Scomberomorus spp.	Seerfishes n.e.i.
Makreļtunzivis	FRZ	Auxis thazard, A. rochei	Frigate and bullet tunas
Mazā tunzivs	LTA	Euthynnus alletteratus	Atlantic black skipjack
Svītrainā tunzivs	SKJ	Katsuwonus pelamis	Skipjack tuna
Ziemeļu tunzivs	BFT	Thunnus thynnus	Northern bluefin tuna
Melnspuru tunzivs	BLF	Thunnus atlanticus	Blackfin tuna
Garspuru tunzivs	ALB	Thunnus alalunga	Albacore
Dienvidu zilspurtunzivs	SBF	Thunnus maccoyii	Southern bluefin tuna
Dzeltenspuru tunzivs	YFT	Thunnus albacares	Yellowfin tuna
Lielace	BET	Thunnus obesus	Bigeye tuna
Tunzivis, n.n.c.	TUN	Thunnini	Tunas n.e.i.
Atlantijas buruzivs	SAI	Istiophorus albicans	Atlantic sailfish
Zilā marlīne	BUM	Makaira nigricans	Atlantic blue marlin
Baltā marlīne	WHM	Tetrapturus albidus	Atlantic white marlin
Marlīnes, buruzivis	BIL	Istiophoridae	Marlins, sailfishes, spearfishes
Zobenzivs	SWO	Xiphias gladius	Swordfish
Tunzivjveidīgās zivis, n.n.c.	TUX	Scombroidei	Tuna-like fishes n.e.i.
White snake mackerel	WSM	Thyrsitops lepidopiodes	White snake mackerel
Mataste	LHT	Trichiurus lepturus	Largehead hairtail
Austrumu makrele	MAS	Scomber japonicus	Chub mackerel
Jūras lapsa	BTH	Alopias superciliosus	Bigeye thresher
Īsspuru mako	SMA	Isurus oxyrinchus	Shortfin mako
Zilā haizivs	BSH	Prionace glauca	Blue shark
Silky shark	FAL	Carcharhinus falciformis	Silky shark
Copper shark	BRO	Carcharhinus brachyurus	Copper shark
Gludā āmurzivs	SPZ	Sphyrna zygaena	Smooth hammerhead
Robainā āmurzivs	SPL	Sphyrna lewini	Scalloped hammerhead
Tope shark	GAG	Galeorhinus galeus	Tope shark
Dzeloņu haizivs	DGS	Squalus acanthias	Picked dogfish
Angel sharks, sand devils, n.n.c.	ASK	Squatinidae	Angel sharks, sand devils n.e.i.
Chola guitarfish	GUD	Rhinobatos percellens	Chola guitarfish
Zāģzivis	SAW	Pristidae	Sawfishes
Elephantfishes, n.n.c.	CAH	Callorhinchidae	Elephantfishes n.e.i.
Patagonian smoothhound	SDP	Mustelus schmitti	Patagonian smoothhound
Smoothhounds	SDV	Mustelus spp.	Smoothhounds
Liveroil sharks	LSK	Galeorhinus spp.	Liveroil sharks
Raju dzimtas zivis, n.n.c.	SRX	Rajiformes	Skates and rays n.e.i.
Plātņžauņi, n.n.c.	SKX	Elasmobranchii	Sharks, rays, skates, etc.
Jūras zivis, n.n.c.	MZZ	Osteichthyes	Marine fishes n.e.i.
Dana swimcrab	CRZ	Callinectes danae	Dana swimcrab
Southern kingcrab	KCR	Lithodes santolla	Southern kingcrab
Softshell red crab	PAG	Paralomis granulosa	Softshell red crab
Dziļjūras krabji, n.n.c.	GER	Geryon spp.	Geryons n.e.i.
Jūras krabji, n.n.c.	CRA	Brachyura	Marine crabs n.e.i.
Karību omārs	SLC	Panulirus argus	Caribbean spiny lobster
Tropu omāri, n.n.c.	SLV	Panulirus spp.	Tropical spiny lobsters n.e.i.
Brūnā ziemeļgarnele	ABS	Penaeus aztecus	Northern brown shrimp
Brazīlijas tīģergarnele	PNB	Penaeus brasiliensis	Redspotted shrimp
Tīģergarneles, n.n.c.	PEN	Penaeus spp.	Penaeus shrimps n.e.i.
Atlantic seabob	BOB	Xiphopenaeus kroyeri	Atlantic seabob
Argentine stiletto shrimp	ASH	Artemesia longinaris	Argentine stiletto shrimp
Argentīnas sarkanā garnele	LAA	Pleoticus muelleri	Argentine red shrimp
Peldvēži, n.n.c.	DCP	Natantia	Natantian decapods n.e.i.
Krils, n.n.c.	KRI	Euphausia spp.	Antarctic krill
Jūras vēžveidīgie, n.n.c.	CRU	Crustacea	Marine crustaceans n.e.i.
Gliemeži, n.n.c.	GAS	Gastropoda	Gastropods n.e.i.
Austeres, n.n.c.	OYC	Crassostrea spp.	Cupped oysters n.e.i.
Laplatas ēdamgliemene	MSR	Mytilus platensis	River Plata mussel
Magelāna ēdamgliemene	MSC	Aulacomya ater	Magellan mussel
Ķemmīšgliemenes, n.n.c.	SCX	Pectinidae	Scallops n.e.i.
Donax ģints gliemenes	DON	Donax spp.	Donax clams
Gliemenes, n.n.c.	CLX	Bivalvia	Clams n.e.i.
Sēpijas	CTL	Sepiidae, Sepiolidae	Cuttlefishes, bobtail squids
Argentīnas kalmārs	SQP	Loligo gahi	Patagonian squid
Kalmāri	SQC	Loligo spp.	Common squids
Argentīnas īsspuru kalmārs	SQA	Illex argentinus	Argentine shortfin squid
Sevenstar flying squid	SQS	Martialia hyadesii	Sevenstar flying squid
Astoņķāji	OCT	Octopodidae	Octopuses
Kalmāri, n.n.c.	SQU	Loliginidae, Ommastrephidae	Squids n.e.i.
Jūras mīkstmieši, n.n.c.	MOL	Mollusca	Marine molluscs n.e.i.
Jūras bruņurupuči, n.n.c.	TTX	Testudinata	Marine turtles n.e.i.

DIENVIDAUSTRUMU ATLANTIJA (47. galvenais zvejas apgabals)

Nosaukums	Trīsburtu apzīmējums	Zinātniskais nosaukums	Angliskais nosaukums
Plekstveidīgās zivis, n.n.c.	FLX	Pleuronectiformes	Flatfishes n.e.i.
West coast sole	SOW	Austroglossus microlepis	West coast sole
Mud sole	SOE	Austroglossus pectoralis	Mud sole
Dienvidaustrumu Atlantijas jūras mēles, n.n.c.	SOA	Austroglossus spp.	Southeast Atlantic soles n.e.i.
Tonguefishes, n.n.c.	TOX	Cynoglossidae	Tonguefishes n.e.i.
Benguela hake	HKB	Merluccius polli	Benguela hake
Shallow-water Cape hake	HKK	Merluccius capensis	Shallow-water Cape hake
Deepwater Cape hake	HKO	Merluccius paradoxus	Deepwater Cape hake
Cape hakes	HKC	Merluccius capensis, M. paradoxus	Cape hakes
Merlūzas	HKZ	Merlucciidae	Merluccid hakes
Mencveidīgās zivis, n.n.c.	GAD	Gadiformes	Gadiforms n.e.i.
Hatchetfishes	HAF	Sternoptychidae	Hatchetfishes
Lightfishes, n.n.c.	MAU	Maurolicus spp.	Lightfishes n.e.i.
Silver lightfish	MAV	Maurolicus muelleri	Silver lightfish
Greeneyes	GRE	Chlorophthalmidae	Greeneyes
White barbel	GAT	Galeichthyes feliceps	White barbel
Smoothmouth sea catfish	SMC	Arius heudelotii	Smoothmouth sea catfish
Jūras vilkzivis, n.n.c.	CAX	Ariildae	Sea catfishes n.e.i.
Greater lizardfish	LIG	Saurida tumbil	Greater lizardfish
Lizardfishes, n.n.c.	LIX	Synodontidae	Lizardfishes n.e.i.
Jūras zuši, n.n.c.	COX	Congridae	Conger eels n.e.i.
Slender snipefish	SNS	Macroramphosus scolopax	Slender snipefish
Snipefishes	SNI	Macroramphosidae	Snipefishes
Beriksas	ALF	Beryx spp.	Alfonsinos
Beriksas, n.n.c.	BRX	Berycidae	Alfonsinos n.e.i.
Parastā dorija	JOD	Zeus faber	John Dory
Sudrabotā dorija	JOS	Zenopsis conchifer	Silvery John Dory
Dorijas, n.n.c.	ZEX	Zeidae	Dories n.e.i.
Boarfishes	BOR	Caproidae	Boarfishes
Boarfish	BOC	Capros aper	Boarfish
Bentiskās asarveidīgās zivis, n.n.c.	DPX	Perciformes	Demersal percomorphs n.e.i.
Jūras asari, n.n.c.	GPX	Epinephelus spp.	Groupers n.e.i.
Poliprions	WRF	Polyprion americanus	Wreckfish
Jūras asari, labraki, n.n.c.	BSX	Serranidae	Groupers, seabasses n.e.i.
Teleskopzivis, n.n.c.	BIG	Priacanthus spp.	Bigeyes n.e.i.
Teleskopzivis	PRI	Priacanthidae	Bigeyes, glasseyes, bulleyes
Kardinālzivis, n.n.c.	APO	Apogonidae	Cardinalfishes n.e.i.
Glow-bellies, splitfins	ACR	Acropomatidae	Glow-bellies, splitfins
Blackmouth splitfin	SYN	Synagrops japonicus	Blackmouth splitfin
Splitfins, n.n.c.	SYS	Synagrops spp.	Splitfins n.e.i.
Cape bonnetmouth	EMM	Emmelichthys nitidus	Cape bonnetmouth
Bonnetmouths, rubyfishes u.c.	EMT	Emmelichthyidae	Bonnetmouths, rubyfishes, etc.
Lutjānzivis, n.n.c.	SNX	Lutjanidae	Snappers, jobfishes, n.e.i.
Threadfin breams	THB	Nemipterus spp.	Threadfin breams
Threadfin, monocle, dwarf breams	THD	Nemipteridae	Threadfin, monocle, dwarf breams
Angolas lielacu jūrasbreksis	GRB	Brachydeuterus auritus	Bigeye grunt
Pomadasīda	GBR	Plectorhinchus mediterraneus	Rubberlip grunt
Pomadasīda	BUR	Pomadasys jubelini	Sompat grunt
Pomadasīdas, n.n.c.	GRX	Haemulidae (= Pomadasyidae)	Grunts, sweetlips n.e.i.
Dienvidu ērgļzivs	KOB	Argyrosomus hololepidotus	Southern meagre (= kob)
Geelbek croaker	AWE	Atractoscion aequidens	Geelbek croaker
Tigertooth croaker	LKR	Otolithes ruber	Tigertooth croaker
West African croakers	CKW	Pseudotolithus spp.	West African croakers
Croakers, bungzivis, n.n.c.	CDX	Sciaenidae	Croakers, drums n.e.i.
Kanāriju bungzivs (= baardman)	UCA	Umbrina canariensis	Canary drum (= baardman)
Weakfishes, n.n.c.	WKX	Cynoscion spp.	Weakfishes n.e.i.
Natalas pagele	TJO	Pagellus natalensis	Natal pandora
Sparīdas, jūras karūsas, n.n.c.	SBX	Sparidae	Porgies, seabreams n.e.i.
Pageles, n.n.c.	PAX	Pagellus spp.	Pandoras n.e.i.
Jūras brekši, n.n.c.	SRG	Diplodus spp.	Sargo breams n.e.i.
Lielacu zobaine	DEL	Dentex macrophthalmus	Large-eye dentex
Angolas zobaine	DEA	Dentex angolensis	Angolan dentex
Kanāriju zobaine	DEN	Dentex canariensis	Canary dentex
Zobaines, n.n.c.	DEX	Dentex spp.	Dentex n.e.i.
Melnā sparīda	BRB	Spondyliosoma cantharus	Black seabream
Carpenter seabream	SLF	Argyrozona argyrozona	Carpenter seabream
Santer seabream	SLD	Cheimerius nufar	Santer seabream
Red steenbras	RER	Petrus rupestris	Red steenbras
Panga seabream	PGA	Pterogymnus laniarius	Panga seabream
White stumpnose	WSN	Rhabdosargus globiceps	White stumpnose
Jūraskarūsas, n.n.c.	SBP	Pagrus spp.	Pargo breams n.e.i.
Bopsa	BOG	Boops boops	Bogue
Stumpnose, dageraadbreams, n.n.c.	RSX	Chrysoblephus spp.	Stumpnose, dageraadbreams n.e.i.
Whitesteenbras	SNW	Lithognathus lithognathus	Whitesteenbras
Steenbrasses, n.n.c.	STW	Lithognathus spp.	Steenbrasses n.e.i.
Sand steenbras	SSB	Lithognathus mormyrus	Sand steenbras
Copper breams	CPP	Pachymetopon spp.	Copper breams
Salema (= Strepie)	SLM	Sarpa salpa	Salema (= Strepie)
Polystegan seabreams, n.n.c.	PLY	Polysteganus spp.	Polystegan seabreams n.e.i.
Scotsman seabream	SCM	Polysteganus praeorbitalis	Scotsman seabream
Seventyfour seabream	SEV	Polysteganus undulosus	Seventyfour seabream
Blueskin seabream	SBU	Polysteganus coeruleopunctatus	Blueskin seabream
Sparīdas, jūras karūsas, n.n.c.	SBX	Sparidae	Porgies, seabreams, n.e.i.
Smarīdas	PIC	Spicara spp.	Picarels
Safjānzivis, jūras barbes, n.n.c.	MUM	Mullidae	Goatfishes, red mullets n.e.i.
Jūras barbes	MUX	Mullus spp.	Surmullets (= Red mullets)
Galjoens, n.n.c.	COT	Dichistiidae	Galjoens n.e.i.
Galjoen	GAJ	Dichistius capensis	Galjoen
Spadefishes	SPA	Ephippidae	Spadefishes
Āfrikas sirpjzivs	SIC	Drepane africana	African sicklefish
Cuskeels, brotulas, n.n.c.	OPH	Ophidiidae	Cuskeels, brotulas n.e.i.
Kingclip	KCP	Genypterus capensis	Kingclip
Jūrasgrunduļu dzimtas zivis, n.n.c.	GPA	Gobiidae	Gobies n.e.i.
Cape redfish	REC	Sebastes capensis	Cape redfish
Sarkanasari, n.n.c.	ROK	Helicolenus spp.	Rosefishes n.e.i.
Zilmutes sarkanasaris	BRF	Helicolenus dactylopterus	Blackbelly rosefish
Skorpionzivis, n.n.c.	SCO	Scorpaenidae	Scorpionfishes n.e.i.
Piper gurnard	GUN	Trigla lyra	Piper gurnard
Cape gurnard	GUC	Chelidonichthys capensis	Cape gurnard
Jūras gailīši, n.n.c.	GUX	Triglidae	Gurnards, searobins n.e.i.
Jūras gailīši	GUY	Trigla spp.	Gurnards
Triggerfishes, durgons	TRI	Balistidae	Triggerfishes, durgons
Kapzemes jūrasvelns	MOK	Lophius upsicephalus	Cape monk
Jūrasvelni, n.n.c.	ANF	Lophiidae	Anglerfishes n.e.i.
Lukturzivs	LAN	Lampanyctodes hectoris	Lanternfish
Lukturzivis	LXX	Myctophidae	Lanternfishes
Vējzivis, n.n.c.	BEN	Belonidae	Needlefishes n.e.i.
Vējzivis	NED	Tylosuru spp.	Needlefishes
Sairas, n.n.c.	SAX	Scomberesocidae	Sauries n.e.i.
Atlantijas saira	SAU	Scomberesox saurus	Atlantic saury
Barakudas	BAR	Sphyraena spp.	Barracudas
Barakudas	BAZ	Sphyraenidae	Barracudas
Kefales, n.n.c.	MUL	Mugilidae	Mullets n.e.i.
Threadfins, tasselfishes, n.n.c.	THF	Polynemidae	Threadfins, tasselfishes n.e.i.
Lesser African threadfin	GAL	Galeoides decadactylus	Lesser African threadfin
Pelaģiskās asarveidīgās zivis, n.n.c.	PPX	Perciformes	Pelagic percomorphs n.e.i.
Lufārs	BLU	Pomatomus saltatrix	Bluefish
Lufāri, n.n.c.	POT	Pomatomidae	Bluefishes n.e.i.
Kobija	CBA	Rachycentron canadum	Cobia
Kobijas, n.n.c.	CBX	Rachycentridae	Cobias n.e.i.
Kapzemes stavrida	HMC	Trachurus capensis	Cape horse mackerel
Cunene horse mackerel	HMZ	Trachurus trecae	Cunene horse mackerel
Stavridas, n.n.c.	JAX	Trachurus spp.	Jack and horse mackerels n.e.i.
Stavridas	SDX	Decapterus spp.	Scads
Karanga	CVJ	Caranx hippos	Crevalle jack
Neīstā stavrida	HMY	Caranx rhonchus	False scad
Karangas, n.n.c.	TRE	Caranx spp.	Jacks, crevalles n.e.i.
Sudrabkupris	LUK	Selene dorsalis	Lookdown fish
Pampano	POX	Trachinotus spp.	Pompanos
Dzeltenastes seriola	YTC	Seriola lalandi	Yellowtail amberjack
Seriolas (dzeltenastes), n.n.c.	AMX	Seriola spp.	Amberjacks n.e.i.
Lihija	LEE	Lichia amia	Leerfish (= Garrick)
Atlantic bumper	BUA	Chloroscombrus chrysurus	Atlantic bumper
Stavridu dzimtas zivis, n.n.c.	CGX	Carangidae	Carangids n.e.i.
Jūras plauži, n.n.c.	BRZ	Bramidae	Pomfrets, ocean breams n.e.i.
Jūras plaudis jeb jūras breksis	POA	Brama brama	Atlantic pomfret
Delfīnzivs	DOL	Coryphaena hippurus	Common dolphinfish
Delfīnzivis, n.n.c.	DOX	Coryphaenidae	Dolphinfishes n.e.i.
Atlantijas taukzivs	BLB	Stromateus fiatola	Blue butterfish
Taukzivis	BUX	Stromateidae	Butterfishes, silverpomfrets
Bonefishes	ALU	Albulidae	Bonefishes
Longfin bonefish	BNF	Pterothrissus belloci	Longfin bonefish
Apaļā sardinella	SAA	Sardinella aurita	Round sardinella
Plakanā sardinella	SAE	Sardinella maderensis	Madeiran sardinella
Dienvidāfrikas sardīne	PIA	Sardinops ocellatus	Southern African pilchard
Whitehead's round herring	WRR	Etrumeus whiteheadi	Whitehead's round herring
Dienvidāfrikas anšovs	ANC	Engraulis capensis	Southern African anchovy
Anšovi, n.n.c.	ANX	Engraulidae	Anchovies n.e.i.
Siļķes, sardīnes, n.n.c.	CLP	Clupeidae	Herrings, sardines n.e.i.
Sardinellas, n.n.c.	SIX	Sardinella spp.	Sardinellas n.e.i.
Siļķu dzimtas zivis, n.n.c.	CLU	Clupeoidei	Clupeoids n.e.i.
Pelamīda	BON	Sarda sarda	Atlantic bonito
Vahū	WAH	Acanthocybium solandri	Wahoo
Fregates makreļtunzivs	FRI	Auxis thazard	Frigate tuna
Makreļtunzivis	FRZ	Auxis thazard, A. rochei	Frigate and bullet tunas
Narrow-barred Spanish mackerel	COM	Scomberomorus commerson	Narrow-banded Spanish mackerel
Ķēniņmakrele	SSM	Scomberomorus maculatus	King mackerel
Rietumāfrikas austrumu makrele	MAW	Scomberomorus tritor	West African Spanish mackerel
Kanadi kingfish	KAK	Scomberomorus plurilineatus	Kanadi kingfish
Seerfishes, n.n.c.	KGX	Scomberomorus spp.	Seerfishes n.e.i.
Mazā tunzivs	LTA	Euthynnus alletteratus	Atlantic black skipjack
Kawakawa	KAW	Euthynnus affinis	Kawakawa
Svītrainā tunzivs	SKJ	Katsuwonus pelamis	Skipjack tuna
Ziemeļu tunzivs	BFT	Thunnus thynnus	Northern bluefin tuna
Garspuru tunzivs	ALB	Thunnus alalunga	Albacore
Dienvidu zilā tunzivs	SBF	Thunnus maccoyji	Southern bluefin tuna
Dzeltenspuru tunzivs	YFT	Thunnus albacares	Yellowfin tuna
Lielace	BET	Thunnus obesus	Bigeye tuna
Atlantijas buruzivs	SAI	Istiophorus albicans	Atlantic sailfish
Zilā marlīne	BUM	Makaira nigricans	Atlantic blue marlin
Melnā marlīne	BLM	Makaira indica	Black marlin
Baltā marlīne	WHM	Tetrapturus albidus	Atlantic white marlin
Marlīnes, buruzivis	BIL	Istiophoridae	Marlins, sailfishes, spearfishes
Zobenzivs	SWO	Xiphias gladius	Swordfish
Zobenzivis	XIP	Xiphiidae	Swordfishes
Tunzivjveidīgās zivis, n.n.c.	TUX	Scombroidei	Tuna-like fishes n.e.i.
Snake mackerels, escolars, n.n.c.	GEP	Gempylidae	Snake mackerels, escolars n.e.i.
Snoek	SNK	Thyrsites atun	Snoek
Mataste	LHT	Trichiurus lepturus	Largehead hairtail
Matastes, n.n.c.	CUT	Trichiuridae	Hairtails, cutlassfishes n.e.i.
Lepidops	SFS	Lepidopus caudatus	Silver scabbardfish
Austrumu makrele	MAS	Scomber japonicus	Chub mackerel
Skumbriju dzimtas zivis, n.n.c.	MAX	Scombridae	Mackerels n.e.i.
Skumbrijveidīgās zivis, n.n.c.	MKX	Scombroidei	Mackerel-like fishes n.e.i.
Īsspuru mako	SMA	Isurus oxyrinchus	Shortfin mako
Zilā haizivs	BSH	Prionace glauca	Blue shark
Gludā āmurzivs	SPZ	Sphyrna zygaena	Smooth hammerhead
Smooth-hounds, n.n.c.	SDV	Mustelus spp.	Smooth-hounds n.e.i.
Tope shark	GAG	Galeorhinus galeus	Tope shark
Angelsharks, sand devils, n.n.c.	ASK	Squatinidae	Angel sharks, sand devils n.e.i.
Rajas, n.n.c.	SKA	Raja spp.	Raja rays n.e.i.
Raju dzimtas zivis, n.n.c.	SRX	Rajiformes	Rays, stingrays, mantas n.e.i.
Cape elephantfish	CHM	Callorhinchus capensis	Cape elephantfish
Plātņžauņi, n.n.c.	SKX	Elasmobranchii	Sharks, rays, skates, etc. n.e.i.
Vaļu haizivis, siļķu haizivis	MSK	Lamnidae	Mackerel sharks, porbeagles
Kaķu haizivis	SYX	Scyliorhinidae	Catsharks
Requiem sharks	RSK	Cercharhinidae	Requiem sharks
Bonnethead, hammerhead sharks	SPY	Sphyrnidae	Bonnethead, hammerhead sharks
Smoothhound	SMD	Mustelus mustelus	Smoothhound
Dzeloņu haizivis, n.n.c.	DGX	Squalidae	Dogfish sharks n.e.i.
Dzeloņu haizivs	DGS	Squalus acanthias	Picked (= Spiny) dogfish
Īspurna dzeloņhaizivs	DOP	Squalus megalops	Shortnose dogfish
Guitarfishes	GTF	Rhinobatidae	Guitarfishes
Zāģzivis	SAW	Pristidae	Sawfishes
Rajas, n.n.c.	RAJ	Rajidae	Skates n.e.i.
Rajas	SKA	Raja spp.	Skates
Stingrays, butterfly rays	STT	Dasyaididae (= Trygonidae)	Stingrays, butterfly rays
Eagle rays	EAG	Myliobatidae	Eagle rays
Mantas	MAN	Mobulidae	Mantas
Elektriskās rajas	TOD	Torpedinidae	Torpedo (= Electric) rays
Elephantfishes, n.n.c.	CAH	Callorhinchidae	Elephantfishes n.e.i.
Raju dzimtas zivis, n.n.c.	BAI	Batoidimorpha (Hypotremata)	Rays, skates, mantas n.e.i.
Dažādas haizivis, n.n.c.	SKH	Selachimorpha (Pleurotremata)	Various sharks n.e.i.
Plātņžauņi, n.n.c.	SKX	Elasmobranchii	Sharks, rays, skates etc.
Skrimšļzivis, n.n.c.	CAR	Chondrichthyes	Cartilaginous fishes n.e.i.
Himeras, n.n.c.	HOL	Chimaeriformes	Chimaeras n.e.i.
Jūras zivis, n.n.c.	MZZ	Osteichthyes	Marine fishes n.e.i.
Ēdamais krabis	CRE	Cancer pagurus	Edible crab
Krabji	CAD	Cancridae	Jonah crabs, rock crabs
Peldošie krabji, n.n.c.	SWM	Portunidae	Swimming crabs n.e.i.
Šķēpastes krabji, n.n.c.	KCX	Lithodidae	King crabs n.e.i.
Southern king crabs	KCR	Lithodes santolla	Southern king crabs
Šķēpastes krabis	KCA	Lithodes ferox	King crab
Rietumāfrikas dziļjūras krabis	CGE	Chaceon maritae	West African geryon
Dziļjūras krabji, n.n.c.	GER	Geryon spp.	Geryons n.e.i.
Dziļjūras krabji	GEY	Geryonidae	Deep-sea crabs, geryons
Jūras krabji, n.n.c.	CRA	Brachyura	Marine crabs n.e.i.
Tropu omāri, n.n.c.	SLV	Panulirus spp.	Tropical spiny lobsters n.e.i.
Karaliskais omārs	LOY	Panulirus regius	Royal spiny lobster
Robainais omārs	LOK	Panulirus homarus	Scalloped spiny lobster
Cape rock lobster	LBC	Jasus lalandii	Cape rock lobster
Tristan da Cunha rock lobster	LBT	Jasus tristani	Tristan da Cunha rock lobster
Natālas omārs	SLN	Palinurus delagoae	Natal spiny lobster
South coast spiny lobster	SLS	Palinurus gilchristi	South coast spiny lobster
Omāri, n.n.c.	VLO	Palinuridae	Spiny lobsters n.e.i.
Slipper lobsters	LOS	Scyllaridae	Slipper lobsters
Indian Ocean lobsterette	NES	Nephropsis stewarti	Indian Ocean lobsterette
Omāri	NEX	Nephropidae	True lobsters, lobsterettes
Karamote	TGS	Melicertus kerathurus	Caramote prawn
Indian white prawn	PNI	Penaeus indicus	Indian white prawn
Tīģergarnele	SOP	Penaeus notiatis	Southern pink shrimp
Tīģergarneles, n.n.c.	PEN	Penaeus spp.	Penaeus shrimps n.e.i.
Dziļūdens rozā garnele	DPS	Parapenaeus longirostris	Deepwater rose shrimp
Tīģergarneles	PEZ	Penaeidae	Penaeid shrimps
Svītrainā sarkanā garnele	ARV	Aristeus varidens	Striped red shrimp
Aristeid shrimps	ARI	Aristeidae	Aristeid shrimps
Klinšu garnele	CPR	Palaemon serratus	Common prawn
Solenocerid shrimps	SOZ	Solenoceridae	Solenocerid shrimps
Knife shrimps	KNI	Haliporoides spp.	Knife shrimps
Knife shrimp	KNS	Haliporoides triarthrus	Knife shrimp
Jack-knife shrimp	JAQ	Haliporoides sibogae	Jack-knife shrimp
Peldvēži, n.n.c.	DCP	Natantia	Natantian decapods n.e.i.
Jūras vēžveidīgie, n.n.c.	CRU	Crustacea	Marine crustaceans n.e.i.
Jūras auss	ABP	Haliotis midae	Perlemoen abalone
Ēdamais milzu jūras gliemezis	GIW	Turbo sarmaticus	Giant periwinkle
Austeres, n.n.c.	OYX	Ostrea spp.	Flat oysters n.e.i.
Denticulate rock oyster	ODE	Ostrea denticulata	Denticulate rock oyster
Lielā austere	OYG	Crassostrea gigas	Pacific cupped oyster
Austeres, n.n.c.	OYC	Crassostrea spp.	Cupped oysters n.e.i.
Rock mussel	MSL	Perna perna	Rock mussel
Ēdamgliemenes, n.n.c.	MSX	Mytilidae	Sea mussels n.e.i.
…	PSU	Pecten sulcicostatus	…
Ķemmīšgliemenes, n.n.c.	SCX	Pectinidae	Scallops n.e.i.
Smooth mactra	MAG	Mactra glabrata	Smooth mactra
Mactra surf clams	MAT	Mactridae	Mactra surf clams
Cietgliemeņu dzimta	CLV	Veneridae	Venus clams
…	DOR	Dosinia orbignyi	…
Donax ģints gliemenes	DON	Donax spp.	Donax clams
Kapzemes makstgliemenes	RAC	Solen capensis	Cape razor clams
Makstgliemenes	SOI	Solenidae	Razor clams, knife clams
Gliemenes, n.n.c.	CLX	Bivalvia	Clams n.e.i.
Sēpijas	CTL	Sepiidae, Sepiolidae	Cuttlefishes, bobtail squids
Chokker squid	CHO	Loligo reynaudi	Chokker squid
Angolas šautras kalmārs	SQG	Todarodes angolensis	Angolan flying squid
Kalmāri	SQC	Loligo spp.	Common squids
Astoņķāji	OCT	Octopodidae	Octopuses
Kalmāri, n.n.c.	SQU	Loliginidae, Ommastrephidae	Squids n.e.i.
Jūras gliemji, n.n.c.	MOL	Mollusca	Marine molluscs n.e.i.
Dienvidāfrikas kotiks	SEK	Arctocephalus pusillus	South African fur seal
Red bait	SSR	Pyura stolonifera	Red bait
…	URR	Parechinus angulosus	…
Jūras gurķi, n.n.c.	CUX	Holothuroidea	Sea-cucumbers n.e.i.
Ūdens bezmugurkaulnieki, n.n.c.	INV	Invertebrata	Aquatic invertebrates n.e.i.

INDIJAS OKEĀNA RIETUMDAĻA (51. galvenais zvejas apgabals)

Nosaukums	Trīsburtu apzīmējums	Zinātniskais nosaukums	Angliskais nosaukums
Kelee shad	HIX	Hilsa kelee	Kelee shad
Hilsa shad	HIL	Tenualosa ilisha	Hilsa shad
Milkfish	MIL	Chanos chanos	Milkfish
Giant seaperch (= Barramundi)	GIP	Lates calcarifer	Giant seaperch (= Barramundi)
Plekstveidīgās zivis, n.n.c.	FLX	Pleuronectiformes	Flatfishes n.e.i.
Paltuss	HAI	Psettodes erumei	Indian halibut
Tonguefishes, n.n.c.	TOX	Cynoglossidae	Tonguefishes n.e.i.
Unicorn cod	UNC	Bregmaceros mcclellandi	Unicorn cod
Mencveidīgās zivis, n.n.c.	GAD	Gadiformes	Gadiformes n.e.i.
Bombay duck	BUC	Harpadon nehereus	Bombay duck
Jūras vilkzivis, n.n.c.	CAX	Ariidae	Seacatfishes n.e.i.
Greater lizardfish	LIG	Saurida tumbil	Greater lizardfish
Brushtooth lizardfish	LIB	Saurida undosquamis	Brushtooth lizardfish
Lizardfishes, n.n.c.	LIX	Synodontidae	Lizardfishes n.e.i.
Pike congers, n.n.c.	PCX	Muraenesox spp.	Pike congers n.e.i.
Jūras zuši, n.n.c.	COX	Congridae	Conger eels n.e.i.
Beriksas	ALF	Beryx spp.	Alfonsinos
Japānas dorija	JOD	Zeus faber	Japanese John Dory
Bentiskās asarveidīgās zivis, n.n.c.	DPX	Perciformes	Demersal percomorphs n.e.i.
Jūras asari, n.n.c.	GPX	Epinephelus spp.	Groupers n.e.i.
Jūras asari, labraki, n.n.c.	BSX	Serranidae	Groupers, seabasses n.e.i.
Lielaces, n.n.c.	BIG	Priacanthus spp.	Bigeyes n.e.i.
Sillago whitings	WHS	Sillaginidae	Sillago whitings
False trevally	TRF	Lactarius lactarius	False trevally
Bonnetmouths, rubyfishes u.c.	EMT	Emmelichthyidae	Bonnetmouths, rubyfishes, etc.
Mangrove red snapper	RES	Lutjanus argentimaculatus	Mangrove red snapper
Lutjānzivis, n.n.c.	SNA	Lutjanus spp.	Snappers n.e.i.
Lutjānzivis, n.n.c.	SNX	Lutjanidae	Snappers, jobfishes, n.e.i.
Threadfin breams	THB	Nemipterus spp.	Threadfin breams
Threadfin, monocle, dwarf breams	THD	Nemipteridae	Threadfin, monocle dwarf breams
Ponyfishes (= Slipmouths), n.n.c.	POY	Leiognathus spp.	Ponyfishes (= Slipmouths) n.e.i.
Pomadasīdas, n.n.c.	GRX	Haemulidae (= Pomadasyidae)	Grunts, sweetlips, n.e.i.
Dienvidu ērgļzivs	KOB	Argyrosomus hololepidotus	Southern meagre (= Kob)
Geelbek croaker	AWE	Atractoscion aequidens	Geelbek croaker
Croakers, bungzivis, n.n.c.	CDX	Sciaenidae	Croakers, drums n.e.i.
Imperatorzivis (letrinīdas)	EMP	Lethrinidae	Emperors (Scavengers)
Pageles, n.n.c.	PAX	Pagellus spp.	Pandoras n.e.i.
Zobaines, n.n.c.	DEX	Dentex spp.	Dentex n.e.i.
King soldier bream	KBR	Argyrops spinifer	King soldier bream
Santer seabream	SLD	Cheimerius nufar	Santer seabream
Red steenbras	RER	Petrus rupestris	Red steenbras
Stumpnose, dageraad breams, n.n.c.	RSX	Chrysoblephus spp.	Stumpnose, dageraad breams, n.e.i.
Sparīdas, jūras karūsas, n.n.c.	SBX	Sparidae	Porgies, seabreams, n.e.i.
Jūras barbes	MUX	Mullus spp.	Surmullets (= Red mullets)
Safjānzivis	GOX	Upeneus spp.	Goatfishes
Safjānzivis, jūras barbes, n.n.c.	MUM	Mullidae	Goatfishes, red mullets n.e.i.
Plankumainā sirpjzivs	SPS	Drepane punctata	Spotted sicklefish
Wrasses, hogfishes u.c.	WRA	Labridae	Wrasses, hogfishes, etc.
Mojarras (= Silver-biddies)	MOJ	Gerres spp.	Mojarras (= Silver-biddies)
Asarveidīgās zivis, n.n.c.	PRC	Percoidei	Percoids n.e.i.
Himeras	SPI	Siganus spp.	Spinefeet (= Rabbitfishes)
Skorpionzivis, n.n.c.	SCO	Scorpaenidae	Scorpionfishes, n.e.i.
Flatheads	FLH	Platycephalidae	Flatheads
Triggerfishes, durgons	TRI	Balistidae	Triggerfishes, durgons
Lukturzivis	LXX	Myctophidae	Lanternfishes
Vējzivis	NED	Tylosurus spp.	Needlefishes
Halfbeaks, n.n.c.	HAX	Hemiramphus spp.	Halfbeaks n.e.i.
Lidzivis, n.n.c.	FLY	Exocoetidae	Flyingfishes n.e.i.
Barakudas	BAR	Sphyraena spp.	Barracudas
Parastā kefale	MUF	Mugil cephalus	Flathead grey mullet
Kefales, n.n.c.	MUL	Mugilidae	Mullets n.e.i.
Fourfinger threadfin	FOT	Eleutheronema tetradactylum	Fourfinger threadfin
Threadfins, tasselfishes, n.n.c.	THF	Polynemidae	Threadfins, tasselfishes n.e.i.
Pelaģiskās asarveidīgās zivis, n.n.c.	PPX	Perciformes	Pelagic percomorphs n.e.i.
Lufārs	BLU	Pomatomus saltatrix	Bluefish
Kobija	CBA	Rachycentron canadum	Cobia
Kobijas, n.n.c.	CBX	Rachycentridae	Cobias n.e.i.
Stavridas, n.n.c.	JAX	Trachurus spp.	Jack and horse mackerels n.e.i.
Indian scad	RUS	Decapterus russelli	Indian scad
Stavridas	SDX	Decapterus spp.	Scads
Karangas, n.n.c.	TRE	Caranx spp.	Jacks, crevalles n.e.i.
Pampano	POX	Trachinotus spp.	Pompanos
Dzeltenastes seriola	YTC	Seriola lalandi	Yellowtail amberjack
Seriolas (dzeltenastes), n.n.c.	AMX	Seriola spp.	Amberjacks n.e.i.
Rainbow runner	RRU	Elagatis bipinnulata	Rainbow runner
Golden trevally	GLT	Gnathanodon speciosus	Golden trevally
Torpedo scad	HAS	Megalaspis cordyla	Torpedo scad
Queenfishes	QUE	Scomberoides (= Chorinemus) spp.	Queenfishes
Lielacu stavrida	BIS	Selar crumenophthalmus	Bigeye scad
Dzeltensvītru stavrida	TRY	Selaroides leptolepis	Yellowstripe scad
Stavridu dzimtas zivis, n.n.c.	CGX	Carangidae	Carangids n.e.i.
Black pomfret	POB	Parastromateus niger	Black pomfret
Delfīnzivs	DOL	Coryphaena hippurus	Common dolphinfish
Silver pomfret	SIP	Pampus argenteus	Silver pomfret
Sviestzivis	BUX	Stromateidae	Butterfishes, silver pomfrets
Goldstripe sardinella	SAG	Sardinella gibbosa	Goldstripe sardinella
Indian oil sardine	IOS	Sardinella longiceps	Indian oil sardine
Sardinellas, n.n.c.	SIX	Sardinella spp.	Sardinellas n.e.i.
Dienvidāfrikas sardīne	PIA	Sardinops ocellatus	Southern African pilchard
Redeye round herring	RRH	Etrumeus teres	Redeye round herring
Stolephorus anšovi	STO	Stolephorus spp.	Stolephorus anchovies
Anšovi, n.n.c.	ANX	Engraulidae	Anchovies n.e.i.
Siļķu dzimtas zivis, n.n.c.	CLU	Clupeoidei	Clupeoids n.e.i.
Dorab wolf-herring	DOB	Chirocentrus dorab	Dorab wolf-herring
Wolf-herrings	DOS	Chirocentrus spp.	Wolf-herrings
Vahū	WAH	Acanthocybium solandri	Wahoo
Narrow-barred Spanish mackerel	COM	Scomberomorus commerson	Narrow-barred Spanish mackerel
Indo-Pacific king mackerel	GUT	Scomberomorus guttatus	Indo-Pacific king mackerel
Streaked seerfish	STS	Scomberomorus lineolatus	Streaked seerfish
Seerfishes, n.n.c.	KGX	Scomberomorus spp.	Seerfishes n.e.i.
Makreļtunzivis	FRZ	Auxis thazard, A. rochei	Frigate and bullet tunas
Kawakawa	KAW	Euthynnus affinis	Kawakawa
Svītrainā tunzivs	SKJ	Katsuwonus pelamis	Skipjack tuna
Garastes tunzivs	LOT	Thunnus tonggol	Longtail tuna
Garspuru tunzivs	ALB	Thunnus alalunga	Albacore
Dienvidu zilā tunzivs	SBF	Thunnus maccoyii	Southern bluefin tuna
Dzeltenspuru tunzivs	YFT	Thunnus albacares	Yellowfin tuna
Lielace	BET	Thunnus obesus	Bigeye tuna
Klusā okeāna buruzivs	SFA	Istiophorus platypterus	Indo-Pacific sailfish
Klusā okeāna zilā marlīne	BLZ	Makaira mazara	Indo-Pacific blue marlin
Melnā marlīne	BLM	Makaira indica	Black marlin
Svītraina marlīne	MLS	Tetrapturus audax	Striped marlin
Marlīnes, buruzivis	BIL	Istiophoridae	Marlins, sailfishes, spearfishes
Tunzivjveidīgās zivis, n.n.c.	TUX	Scombroidei	Tuna-like fishes n.e.i.
Snoek	SNK	Thyrsites atun	Snoek
Mataste	LHT	Trichiurus lepturus	Largehead hairtail
Lepidops	SFS	Lepidopus caudatus	Silver scabbardfish
Matastes, n.n.c.	CUT	Trichiuridae	Hairtails, cutlassfishes, n.e.i.
Austrumu makrele	MAS	Scomber japonicus	Chub mackerel
Indian mackerel	RAG	Rastrelliger kanagurta	Indian mackerel
Indian mackerels, n.n.c.	RAX	Rastrelliger spp.	Indian mackerels n.e.i.
Skumbrijveidīgās zivis, n.n.c.	MKX	Scombroidei	Mackerel-like fishes n.e.i.
Zobenzivs	SWO	Xiphias gladius	Swordfish
Īsspuru mako	SMA	Isurus oxyrinchus	Shortfin mako
Zilā haizivs	BSH	Prionace glauca	Blue shark
Oceanic whitetip shark	OCS	Carcharhinus longimanus	Oceanic whitetip shark
Spot-tail shark	CCQ	Carcharhinus sorrah	Spot-tail shark
Dusky shark	DUS	Carcharhinus obscurus	Dusky shark
Silky shark	FAL	Carcharhinus falciformis	Silky shark
Milk shark	RHA	Rhizoprionodon acutus	Milk shark
Requiem sharks, n.n.c.	RSK	Carcharhinidae	Requiem sharks n.e.i.
Āmurzivis u. c., n.n.c.	SPY	Sphyrnidae	Hammerhead sharks, etc. n.e.i.
Guitarfishes u. c., n.n.c.	GTF	Rhinobatidae	Guitarfishes, etc. n.e.i.
Zāģzivis	SAW	Pristidae	Sawfishes
Raju dzimtas zivis, n.n.c.	SRX	Rajiformes	Rays, stingrays, mantas n.e.i.
Plātņžauņi, n.n.c.	SKX	Elasmobranchii	Sharks, rays, skates, etc. n.e.i.
Jūras zivis, n.n.c.	MZZ	Osteichthyes	Marine fishes n.e.i.
Swimcrabs	CRS	Portunus spp.	Swimcrabs
Mud crab	MUD	Scylla serrata	Mud crab
Dziļjūras krabji, n.n.c.	GER	Geryon spp.	Geryons n.e.i.
Jūras krabji, n.n.c.	CRA	Brachyura	Marine crabs n.e.i.
Tropu omāri, n.n.c.	SLV	Panulirus spp.	Tropical spiny lobsters n.e.i.
Natālas omārs	SLN	Palinurus delagoae	Natal spiny lobster
Slipper lobsters	LOS	Scyllaridae	Slipper lobsters
Andaman lobster	NEA	Metanephrops andamanicus	Andaman lobster
Tīģergarnele	GIT	Penaeus monodon	Giant tiger prawn
Green tiger prawn	TIP	Penaeus semisulcatus	Green tiger prawn
Indijas baltā garnele	PNI	Penaeus indicus	Indian white prawn
Tīģergarneles, n.n.c.	PEN	Penaeus spp.	Penaeus shrimps n.e.i.
Knife shrimp	KNS	Haliporoides triarthrus	Knife shrimp
Jack-knife shrimp	JAQ	Haliporoides sibogae	Jack-knife shrimp
Knife shrimps	KNI	Haliporoides spp.	Knife shrimps
Peldvēži, n.n.c.	DCP	Natantia	Natantian decapods n.e.i.
Jūras vēžveidīgie, n.n.c.	CRU	Crustacea	Marine crustaceans n.e.i.
Jūras ausis, n.n.c.	ABX	Haliotis spp.	Abalones n.e.i.
Klinšu austere	CSC	Crassostrea cucullata	Rock-cupped oyster
Austeres, n.n.c.	OYC	Saccostrea spp.	Cupped oysters n.e.i.
Galvkāji, n.n.c.	CEP	Cephalopoda	Cephalopods n.e.i.
Sēpijas	CTL	Sepiidae, Sepiolidae	Cuttlefishes, bobtail squids
Kalmāri	SQC	Loligo spp.	Common squids
Astoņķāji	OCT	Octopodidae	Octopuses
Kalmāri, n.n.c.	SQU	Loliginidae, Ommastrephidae	Squids n.e.i.
Jūras gliemji, n.n.c.	MOL	Mollusca	Marine molluscs n.e.i.
Zaļais jūras bruņurupucis	TUG	Chelonia mydas	Green turtle
Jūras bruņurupuči, n.n.c.	TTX	Testudinata	Marine turtles n.e.i.
Jūras gurķi, n.n.c.	CUX	Holothuroidea	Sea cucumbers n.e.i.
Ūdens bezmugurkaulnieki, n.n.c.	INV	Invertebrata	Aquatic invertebrates n.e.i.

V PIELIKUMS

FORMĀTS, KĀDĀ JĀIESNIEDZ DATI PAR NOZVEJU REĢIONOS ĀRPUS ZIEMEĻATLANTIJAS

Magnētiskie datu nesēji

Datorlentes: Deviņceliņu ar 1 600 vai 6 250 BPI blīvumu un EBCDIC vai ASCII kodu, vēlams nemarķētas. Ja tās ir marķētas, ir jāpievieno datnes beigu kods.

Disketes: MS-DOS formatētas 3,5 collu 720 K vai 1,4 MB, vai 5,25 collu 360 K vai 1,2 MB diski.

Reģistrācijas formāts

Baitu nr.	Postenis	Piezīmes
1 līdz 4	Valsts (ISO 3 burtu un ciparu kods)	piem., FRA = Francija
5 līdz 6	Gads	piem., 93 = 1993
7 līdz 8	Galvenais zvejas apgabals	34 = Vidusatlantijas austrumu daļa
9 līdz 15	Rajons	3.3. = 3.3. rajons
16 līdz 18	Sugas	3 burtu norāde
19 līdz 26	Nozveja	Tonnas

Piezīmes

a)	Nozvejas lauciņš (19 līdz 26 baiti) būtu jāpielīdzina pie labās malas ar tukšu vietu pirms ieraksta. Visi pārējie lauciņi būtu jāpielīdzina pie kreisās malas ar noslēgumiezīmi pirms ieraksta.

b)	Nozveja būtu jāreģistrē ar krastā izkrautā loma dzīvsvara ekvivalentu, noapaļojot līdz tuvākajai tonnai.

c)	Daudzumus (19 līdz 26 baiti), kas ir mazāki par pusi vienības, reģistrē kā “–1”.

d)	Nezināmu daudzumu (19 līdz 26 baiti) reģistrē kā “–2”.

VI PIELIKUMS

FORMĀTS, KĀDĀ AR MAGNĒTISKO DATU NESĒJU PALĪDZĪBU JĀIESNIEDZ DATI PAR NOZVEJU, IZŅEMOT ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻU

A. KODĒŠANAS FORMA

Dati būtu jāiesniedz dažāda garuma ierakstu veidā, ieraksta ailes atdalot ar kolu (:). Katrā ierakstā būtu jāiekļauj šādas ailes:

Aile	Piezīmes
Valsts	trīsburtu kods (piemēram, FRA = Francija)
Gads	piem., 2001 vai 01
Galvenais zvejas apgabals	piem., 34 = Vidusatlantijas austrumu daļa
Rajons	piem., 3.3 = 3.3. rajons
Sugas	3 burtu apzīmējums
Nozveja	Tonnas

a)	Nozveja jāreģistrē ar krastā izkrautā loma dzīvsvara ekvivalentu, noapaļojot līdz tuvākajai tonnai.

b)	Daudzumi, kas mazāki par pusi vienības, būtu jāreģistrē kā “–1”.

Valstu kodi:

Austrija	AUT
Beļģija	BEL
Bulgārija	BGR
Kipra	CYP
Čehijas Republika	CZE
Vācija	DEU
Dānija	DNK
Spānija	ESP
Igaunija	EST
Somija	FIN
Francija	FRA
Apvienotā Karaliste	GBR
Anglija un Velsa	GBRA
Skotija	GBRB
Ziemeļīrija	GBRC
Grieķija	GRC
Ungārija	HUN
Īrija	IRL
Islande	ISL
Itālija	ITA
Lietuva	LTU
Luksemburga	LUX
Latvija	LVA
Malta	MLT
Nīderlande	NLD
Norvēģija	NOR
Polija	POL
Portugāle	PRT
Rumānija	ROU
Slovākija	SVK
Slovēnija	SVN
Zviedrija	SWE
Turcija	TUR

B. METODE DATU PĀRRAIDĪŠANAI EIROPAS KOMISIJAI

Ciktāl iespējams, datus vajadzētu pārraidīt elektroniskā formā (piemēram, kā elektroniskās vēstules pielikumu). Ja tas nav iespejams, tiek pieļauts iesniegt datni ar 3,5 collu disketes palīdzību.

VII PIELIKUMS

Atceltā regula ar tās turpmāko grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EK) Nr. 2597/95

(OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp.)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1638/2001

(OV L 222, 17.8.2001., 29. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003

(OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.)

Tikai III pielikuma 57. punkts

VIII PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 2597/95	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. pants	3. pants
4. panta pirmā daļa	4. panta pirmā daļa
___	4. panta otrā daļa
4. panta otrā daļa	4. panta trešā daļa
5. panta 1. un 2. punkts	5. panta 1. un 2. punkts
5. panta 3. punkts	—
6. panta 1. punkts	6. panta 1. punkts
6. panta 2. punkts	6. panta 2. punkts
6. panta 3. punkts	—
6. panta 4. punkts	6. pantaa 3. punkts
—	7. pants
7. pants	8. pants
1. pielikums	I pielikums
2. pielikums	II pielikums
3. pielikums	III pielikums
4. pielikums	IV pielikums
5. pielikums	V pielikums
—	VI pielikums
—	VII pielikums
—	VIII pielikums

31.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 87/42

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 217/2009

(2009. gada 11. marts)

par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2018/93 (1993. gada 30. jūnijs) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (2), ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Tā kā minētajā regulā ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības dēļ tā būtu jāpārstrādā.

(2)

Saskaņā ar Konvencijas par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejā, kas apstiprināta ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3179/78 (4) un ar ko izveido Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizāciju (NAFO), prasībām Kopienai jāsniedz NAFO Zinātniskajai padomei visi pieejamie statistikas un zinātnes dati, ko Zinātniskā padome pieprasījusi sava darba gaitā.

(3)	NAFO Zinātniskā padome savlaicīgi sniegtu statistiku attiecībā uz nozveju un zvejas darbībām ir atzinusi par būtisku savā darbā, izvērtējot zivju krājumu stāvokli Ziemeļrietumu Atlantijā.

(4)	Vairākas dalībvalstis ir pieprasījušas datu iesniegšanu citā formā vai izmantojot citu datu nesēju, nekā izklāstīts V pielikumā (ekvivalents iepriekš minētajām aptaujas lapām Statlant).

(5)	Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(6)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot sugu un statistikas zvejas rajonu sarakstu, šo zvejas rajonu aprakstus, kā arī attiecībā uz zvejas darbību, zvejas rīkiem, kuģu izmēriem un zvejas metodēm piemērotus mērus, kodus un definīcijas. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Katra dalībvalsts, pienācīgi ņemot vērā Padomes Regulu (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 (1990. gada 11. jūnijs) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (6), iesniedz Komisijai datus par tādu kuģu nozveju, kuri ir reģistrēti šajā dalībvalstī un kuri zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā vai kuģo ar šīs dalībvalsts karogu.

Nominālās nozvejas datos iekļauj visus zvejniecības produktus, kas jebkādā formā ir izkrauti krastā vai pārkrauti jūrā, taču neiekļauj daudzumus, ko pēc nozvejošanas palaiž atpakaļ jūrā, patērē uz klāja vai izmanto par ēsmu. Neiekļauj akvakultūras produktus. Datus reģistrē kā krastā izkrautā vai jūrā pārkrautā loma dzīvsvara ekvivalentu, noapaļojot līdz tuvākajai tonnai.

2. pants

1. Iesniedzami divu veidu dati:

a)	katras no I pielikumā uzskaitītajām sugām gada nominālās nozvejas, izteiktas dzīvsvara tonnās, kas vienādas ar izkrautajiem daudzumiem, katrā no II pielikumā uzskaitītajiem un III pielikumā definētajiem Ziemeļrietumu Atlantijas statistikas zvejas rajoniem;

b)	šā punkta a) apakšpunktā noteiktās nozvejas un atbilstošā zvejas darbība, iedalot pa kalendārajiem nozvejošanas mēnešiem, pēc zvejas rīkiem, kuģa izmēra un galvenajām sugām, kas tiek zvejotas.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus iesniedz līdz tā gada 31. maijam, kurš ir pēc pārskata gada, un tie var būt provizoriski. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos datus iesniedz līdz tā gada 31. augustam, kurš ir pēc pārskata gada, un tie ir galīgie dati.

Datiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā un iesniegti kā provizoriski dati, vajadzētu būt skaidri identificētiem kā tādiem.

Attiecībā uz sugu/zvejas rajonu kombinācijām, kur pārskata periodā netika iegrāmatota nekāda nozveja, netiek pieprasīts iesniegt datus.

Ja attiecīgā dalībvalsts iepriekšējā kalendārajā gadā nav zvejojusi Ziemeļrietumu Atlantijā, tā līdz nākamā gada 31. maijam informē par to Komisiju.

3. Šīs regulas IV pielikumā sniegtas definīcijas un kodi, kas lietojami, iesniedzot informāciju par zvejas darbībām, zvejas rīkiem, zvejas metodi un kuģa izmēru.

4. Komisija var grozīt sugu un statistikas zvejas rajonu sarakstu, šo zvejas rajonu aprakstus, kā arī attiecībā uz zvejas darbību, zvejas rīkiem, kuģu izmēriem un zvejas metodēm piemērotus mērus, kodus un definīcijas.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. pants

Ja vien saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku pieņemtie noteikumi nenosaka citādi, dalībvalstīm ir atļauts izmantot izlašu veidošanas metodes, lai iegūtu nozvejas datus par tām zvejas flotes daļām, attiecībā uz kurām pilnīga datu sniegšana uzliktu pārmērīgu administratīvo procedūru slogu. Precīzas ziņas par izlašu veidošanas procedūru, kā arī precīzas ziņas par kopējiem datiem, ko iegūst ar šādām metodēm, dalībvalstīm ir jāiekļauj ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar 7. panta 1. punktu.

4. pants

Dalībvalstis pilda savas saistības attiecībā pret Komisiju atbilstoši 1. un 2. panta prasībām, iesniedzot datus V pielikumā norādītajā formātā.

Dalībvalstis var iesniegt datus formātā, kas izklāstīts VI pielikumā.

Pēc iepriekšēja Komisijas apstiprinājuma dalībvalstis var iesniegt datus citā formātā vai uz citiem datu nesējiem.

5. pants

Ja iespējams, 24 stundās no ziņojumu saņemšanas Komisija nosūta tajos ietverto informāciju administratīvajam sekretāram.

6. pants

1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 72/279/EEK (7) (turpmāk “Komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

7. pants

1. Dalībvalstis līdz 1994. gada 28. jūlijam iesniedz Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu, izklāstot, kā iegūti dati attiecībā uz nozveju un zvejas darbībām, un sīkāk norādot šo datu pilnību un ticamību. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā šo ziņojumu kopsavilkumu.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, trīs mēnešos pēc izmaiņu ieviešanas.

8. pants

1. Ar šo Regula (EEK) Nr. 2018/93 tiek atcelta.

2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.

9. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2009. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. VONDRA

(1) Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 26. februāra Lēmums.

(2) OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp.

(3) Sk. VI pielikumu.

(4) OV L 378, 30.12.1978., 1. lpp.

(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(6) OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp.

(7) OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.

I PIELIKUMS

TO SUGU SARAKSTS, PAR KURĀM ZIŅOTS KOMERCIĀLAJĀ NOZVEJAS STATISTIKĀ PAR ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻU

Dalībvalstīm ir jāpaziņo par to sugu nominālo nozveju, kas ir apzīmētas ar zvaigznīti (*). Ziņojot par atlikušo sugu nominālo nozveju, nav obligāti jānorāda atsevišķas sugas. Tomēr, ja dati par atsevišķām sugām nav iesniegti, tie ir jāiekļauj kopējās kategorijās. Dalībvalstis var iesniegt datus par sugām, kas nav sarakstā, ar noteikumu, ka sugas ir skaidri norādītas.

Piezīme

n.t.p. saīsinājums nozīmē “netiek tuvāk precizēts”.

Nosaukums	Trīsburtu apzīmējums	Zinātniskais nosaukums	Angliskais nosaukums
BENTISKĀS ZIVIS
Menca	COD (*)	Gadus morhua	Atlantic cod
Pikša	HAD (*)	Melanogrammus aeglefinus	Haddock
Sarkanasari, n.t.p.	RED (*)	Sebastes spp.	Atlantic redfishes n.e.i.
Sudrabotā merlūza	HKS (*)	Merluccius bilinearis	Silver hake
Merlūza Urophycis chuss	HKR (*)	Urophycis chuss	Red hake
Saida	POK (*)	Pollachius virens	Saithe (= pollock)
Sarkanasaris Sebastes marinus	REG (*)	Sebastes marinus	Golden redfish
Sarkanasaris Sebastes mentella	REB (*)	Sebastes mentella	Beaked redfish
Hippoglossoides platessoides paltuss	PLA (*)	Hippoglossoides platessoides	American plaice (L. R. dab)
Sarkanā plekste	WIT	Glyptocephalus cynoglossus	Witch flounder
Dzeltenspuru plekste	YEL (*)	Limanda ferruginea	Yellowtail flounder
Melnais paltuss	GHL (*)	Reinhardtius hippoglossoides	Greenland halibut
Parastais paltuss	HAL (*)	Hippoglossus hippoglossus	Atlantic halibut
Ziemas plekste	FLW (*)	Pseudopleuronectes americanus	Winter flounder
Vasaras plekste	FLS (*)	Paralichythys dentatus	Summer flounder
Rūts plekste	FLD (*)	Scophthalmus aquosus	Windowpane flounder
Plekstveidīgās zivis, n.t.p.	FLX	Pleuronectiformes	Flatfishes n.e.i.
Amerikāņu jūrasvelns	ANG (*)	Lophius americanus	American angler
Atlantijas jūrasgaiļi	SRA	Prionotus spp.	Atlantic searobins
Atlantijas tomkods	TOM	Microgadus tomcod	Atlantic tomcod
Zilā antimora	ANT	Antimora rostrata	Blue antimora
Putasū	WHB	Micromesistius puotassou	Blue whiting (= poutassou)
Amerikas tautoga	CUN	Tautogolabrus adspersus	Cunner
Vēdzele	USK	Brosme brosme	Cusk (= tusk)
Grenlandes menca	GRC	Gadus ogac	Greenland cod
Zilā jūras līdaka	BLI	Molva dypterygia	Blue ling
Jūras līdaka	LIN (*)	Molva molva	Ling
Jūras zaķis	LUM (*)	Cyclopterus lumpus	Lumpfish (= lumpsucker)
Karaļzivs	KGF	Menticirrhus saxatilis	Northern kingfish
Raibā lodeszivs	PUF	Sphoeroides maculatus	Northern puffer
Lucīši, n.t.p.	ELZ	Lycodes spp.	Eelpouts n.e.i.
Amerikas lucītis	OPT	Zoarces americanus	Ocean pout
Polārmenca	POC	Boreogadus saida	Polar cod
Strupdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris	Roundnose grenadier
Makrūrzivs	RHG	Macrourus berglax	Roughhead grenadier
Tūbītes	SAN	Ammodytes spp.	Sandeels (= sand lances)
Jūrasbuļļi, n.t.p.	SCU	Myoxocephalus spp.	Sculpins n.e.i.
Skapa	SCP	Stenotomus chrysops	Scup
Tautoga	TAU	Tautoga onitis	Tautog
Tailzivs	TIL	Lopholatilus chamaeleonticeps	Tilefish
Baltā merlūza	HKW (*)	Urophycis tenuis	White hake
Vilkzivis, n.t.p.	CAT (*)	Anarhichas spp.	Wolf-fishes n.e.i.
Vilkzivs	CAA (*)	Anarhichas lupus	Atlantic wolf-fish
Raibā vilkzivs	CAS (*)	Anarhichas minor	Spotted wolf-fish
Bentiskās zivis, n.t.p.	GRO	Osteichthyes	Groundfishes n.e.i.
PELAĢISKĀS ZIVIS
Siļķe	HER (*)	Clupea harengus	Atlantic herring
Makrele	MAC (*)	Scomber scombrus	Atlantic mackerel
Sviestzivs	BUT	Peprilus triachanthus	Atlantic butterfish
Brevortija	MHA (*)	Brevoortia tyrannus	Atlantic menhaden
Atlantijas skumbrijlīdaka	SAU	Scomberesox saurus	Atlantic saury
Rietumatlantijas anšovs	ANB	Anchoa mitchilli	Bay anchovy
Lufārs	BLU	Pomatomus saltatrix	Bluefish
Zirgkaranga	CVJ	Caranx hippos	Crevalle Jack
Fregates tunzivs	FRI	Auxis thazard	Frigate tuna
Ķēniņmakrele	KGM	Scomberomorus cavalla	King mackerel
Lāsumainā makrele	SSM (*)	Scomberomorus maculatus	Atlantic Spanish mackerel
Buriniekzivs	SAI	Istiophorus albicans	Sailfish
Svītrainā marlīne	WHM	Tetrapturus albidus	White marlin
Zilā marlīne	BUM	Makaira nigricans	Blue marlin
Zobenzivs	SWO	Xipias gladius	Swordfish
Garspuru tunzivs	ALB	Thunnus alalunga	Albacore tuna
Pelamīda	BON	Sarda sarda	Atlantic bonito
Mazā tunzivs	LTA	Euthynnus alletteratus	Little tunny
Lielacu tunzivs	BET	Thunnus obesus	Bigeye tuna
Ziemeļu tunzivs	BFT	Thunnus thynnus	Northern bluefish tuna
Svītrainā tunzivs	SKJ	Katsuwonus pelamis	Skipjack tuna
Dzeltenspuru tunzivs	YFT	Thunnus albacares	Yellowfin tuna
Tunzivis, n.t.p.	TUN	Thunnini	Tunas n.e.i.
Pelaģiskās zivis, n.t.p.	PEL	Osteichthyes	Pelagic fishes n.e.i.
PĀRĒJĀS ZIVIS
Vēderainā siļķe	ALE	Alosa pseudoharengus	Alewife
Seriolas, n.t.p.	AMX	Seriola spp.	Amberjacks n.e.i.
Amerikas jūraszutis	COA	Conger oceanicus	American conger
Amerikas zutis	ELA	Anguilla rostrata	American eel
Amerikas palede	SHA	Alosa sapidissima	American shad
Argentīnas, n.t.p.	ARG	Argentina spp.	Argentines n.e.i.
Atlantijas bungzivs	CKA	Micropogonias undulatus	Atlantic croaker
Atlantijas adatzivs	NFA	Strongylura marina	Atlantic needlefish
Atlantijas diegsiļķe	THA	Opisthonema oglinum	Atlantic thread herring
Gludgalve	ALC	Alepocephalus bairdii	Baird's slickhead
Lielā bungzivs	BDM	Pogonias cromis	Black drum
Melnais jūras asaris	BSB	Centropristis striata	Black sea bass
Vasaras palede	BBH	Alosa aestivalis	Blueback herring
Moiva	CAP (*)	Mallotus villosus	Capelin
Palijas, n.t.p.	CHR	Salvelinus spp.	Char n.e.i.
Kobija	CBA	Rachycentron canadum	Cobia
Pampano	POM	Trachinotus carolinus	Common (= Florida) pompano
Diegspuru palede	SHG	Dorosoma cepedianum	Gizzard shad
Pomadasīdas, n.t.p.	GRX	Haemulidae	Grunts n.e.i.
Cigoriņu palede	SHH	Alosa mediocris	Hickory shad
Lākturzivs	LAX	Notoscopelus spp.	Lanternfish
Kefales, n.t.p.	MUL	Mugilidae	Mullets n.e.i.
Ziemeļatlantijas sviestzivs	HVF	Peprilus alepidotus	North Atlantic harvestfish
Cūkzivs	PIG	Orthopristis chrysoptera	Pigfish
Varavīksnes stinte	SMR	Osmerus mordax	Rainbow smelt
Sarkanā bungzivs	RDM	Sciaenops ocellatus	Red drum
Parastā jūraskarūsa	RPG	Pagrus pagrus	Red porgy
Raupjā stavrida	RSC	Trachurus lathami	Rough shad
Smilšu asaris	PES	Diplectrum formosum	Sand perch
Aitgalve	SPH	Archosargus probatocephalus	Sheepshead
Punktotā bungzivs	SPT	Leiostomus xanthurus	Spot croaker
Lāsainā bungzivs	SWF	Cynoscion nebulosus	Spotted weakfish
Cynoscion regalis sugas zivs	STG	Cynoscion regalis	Squeteague
Svītrainais asaris	STB	Morone saxatilis	Striped bass
Stores, n.t.p.	STU	Acipenseridae	Sturgeons n.e.i.
Atlantijas tarpūna	TAR	Megalops atlanticus	Tarpon
Forele, n.t.p.	TRO	Salmo spp.	Trout n.e.i.
Amerikas svītrainais asaris	PEW	Morone americana	White perch
Beriksas, n.t.p.	ALF	Beryx spp.	Alfonsinos
Katrāns	DGS (*)	Squalus acanthias	Spiny (= picked) dogfish
Dzeloņzivis, n.t.p.	DGX (*)	Squalidae	Dogfishes n.e.i.
Siļķu haizivs	POR (*)	Lamna nasus	Porbeagle
Lielās haizivis, n.t.p.	SHX	Squaliformes	Large sharks n.e.i.
Haizivs Isurus oxyrinchus	SMA	Isurus oxyrinchus	Shortfin mako shark
Atlantijas aspurna haizivs	RHT	Rhizoprionodon terraenovae	Atlantic sharpnose shark
Melnā haizivs	CFB	Centroscyllium fabricii	Black dogfish
Grenlandes haizivs	GSK	Somniosus microcephalus	Boreal (Greenland) shark
Milzu haizivs	BSK	Cetorhinus maximus	Basking shark
Ežu raja	RJD	Leucoraja erinacea	Little skate
Haizivs Dipturus laevis	RJL	Dipturus laevis	Barndoor skate
Acainā raja	RJT	Leucoraja ocellata	Winter skate
Ērkšķu raja	RJR	Amblyraja radiata	Thorny skate
Gludā raja	RJS	Malacoraja senta	Smooth skate
Raja Bathyraja spinicauda	RJQ	Bathyraja spinicauda	Spinytail (spinetail) skate
Ziemeļu raja	RJG	Amblyraja hyperborea	Arctic skate
Rajas, n.t.p.	SKA (*)	Raja spp.	Skates n.e.i.
Zivis, n.t.p.	FIN	Osteichthyes	Finfishes n.e.i.
BEZMUGURKAULNIEKI
Kalmārs Loligo pealei	SQL (*)	Loligo pealeii	Long-finned squid
Kalmārs Illex illecebrosus	SQI (*)	Illex illecebrosus	Short-finned squid
Kalmāri, n.t.p.	SQU (*)	Loliginidae, Ommastrephidae	Squids n.e.i.
Taisnā makstgliemene	CLR	Ensis directus	Atlantic razor clam
Cietgliemene	CLH	Mercenaria mercenaria	Hard clam
Gliemene Arctica islandica	CLQ	Arctica islandica	Ocean quahog
Lielā smilšgliemene	CLS	Mya arenaria	Soft clam
Atlantijas maktra	CLB	Spisula solidissima	Surf clam
Gliemenes, n.t.p.	CLX	Bivalvia	Clams n.e.i.
Karību ķemmīšgliemene	SCB	Argopecten irradians	Bay scallop
Raibā ķemmīšgliemene	SCC	Argopecten gibbus	Calico scallop
Islandes ķemmīšgliemene	ISC	Chlamys islandica	Icelandic scallop
Amerikas ķemmīšgliemene	SCA	Placopecten magellanicus	Sea scallop
Ķemmīšgliemenes, n.t.p.	SCX	Pectinidae	Scallops n.e.i.
Klusā okeāna austere	OYA	Crassostrea virginica	American cupped oyster
Vidusjūras ēdamgliemene	MUS	Mytilus edulis	Blue mussel
Kroņgliemeži, n.t.p.	WHX	Busycon spp.	Whelks n.e.i.
Litorīnas, n.t.p.	PER	Littorina spp.	Periwinkles n.e.i.
Jūras mīkstmieši, n.t.p.	MOL	Mollusca	Marine molluscs n.e.i.
Parastais krabis	CRK	Cancer irroratus	Atlantic rock crab
Zilais krabis	CRB	Callinectes sapidus	Blue crab
Zaļais krabis	CRG	Carcinus maenas	Green crab
Ziemeļu krabis	CRJ	Cancer borealis	Jonah crab
Baltais krabis	CRQ	Chionoecetes opilio	Queen crab
Sarkanais krabis	CRR	Geryon quinquedens	Red crab
Karaliskais krabis	KCT	Lithodes maja	Stone king crab
Jūras krabji, n.t.p.	CRA	Brachyura	Marine crabs n.e.i.
Amerikas omārs	LBA	Homarus americanus	American lobster
Parastā ziemeļgarnele	PRA (*)	Pandalus borealis	Northern prawn
Aukstūdens ziemeļgarnele	AES	Pandalus montagui	Aesop shrimp
Tīģergarneles, n.t.p.	PEN (*)	Penaeus spp.	Penaeus shrimps n.e.i.
Ziemeļgarneles	PAN (*)	Pandalus spp.	Pink (= pandalid) shrimps
Jūras vēžveidīgie, n.t.p.	CRU	Crustacea	Marine crustaceans n.e.i.
Jūrasezis	URC	Strongylocentrotus spp.	Sea urchin
Daudzsaru tārpi, n.t.p.	WOR	Polychaeta	Marine worms n.e.i.
Atlantijas zobenastis	HSC	Limulus polyphemus	Horseshoe crab
Jūras bezmugurkaulnieki, n.t.p.	INV	Invertebrata	Marine invertebrates n.e.i.
JŪRAS AĻĢES
Brūnaļģes	SWB	Phaenophyceae	Brown seaweeds
Sārtaļģes	SWR	Rhodophyceae	Red seaweeds
Jūras aļģes, n.t.p.	SWX	Algae	Seaweeds n.e.i.
ROŅI
Grenlandes ronis	SEH	Pagophilus groenlandicus	Harp seal
Pūšļdeguna ronis	SEZ	Cystophora cristata	Hooded seal

II PIELIKUMS

ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJAS STATISTIKAS ZVEJAS RAJONI, PAR KURIEM JĀIESNIEDZ DATI

0. apakšzona:

Rajons 0 A

Rajons 0 B

1. apakšzona:

Rajons 1 A

Rajons 1 B

Rajons 1 C

Rajons 1 D

Rajons 1 E

Rajons 1 F

Rajons 1 NK (nav zināms)

2. apakšzona:

Rajons 2 G

Rajons 2 H

Rajons 2 J

Rajons 2 NK (nav zināms)

3. apakšzona:

Rajons 3 K

Rajons 3 L

Rajons 3 M

Rajons 3 N

Rajons 3 O

Rajons 3 P

Apakšrajons 3 P n

Apakšrajons 3 P s

Rajons 3 NK (nav zināms)

4. apakšzona:

Rajons 4 R

Rajons 4 S

Rajons 4 T

Rajons 4 V

Apakšrajons 4 V n

Apakšrajons 4 V s

Rajons 4 W

Rajons 4 X

Rajons 4 NK (nav zināms)

5. apakšzona:

Rajons 5 Y

Rajons 5 Z

Apakšrajons 5 Z e

Apakšvienība 5 Z c

Apakšvienība 5 Zu

Apakšrajons 5 Zw

Rajons 5 NK (nav zināms)

6. apakšzona:

Rajons 6 A

Rajons 6 B

Rajons 6 C

Rajons 6 D

Rajons 6 E

Rajons 6 F

Rajons 6 G

Rajons 6 H

Rajons 6 NK (nav zināms)

Ziemeļrietumu Atlantijas statistikas zvejas rajoni

III PIELIKUMS

NAFO APAKŠZONU UN RAJONU APRAKSTS, KO IZMANTO ZIVSAIMNIECĪBAS STATISTIKĀ UN NOTEIKUMOS ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻĀ

Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas konvencijas XX pantā noteiktās zinātnes un statistikas apakšzonas, rajoni un apakšrajoni ir šādi:

0. apakšzona

Tāda konvencijas apgabala daļa, ko dienvidos ierobežo līnija, kas stiepjas austrumu virzienā no punkta 61o00′ ziemeļu platuma un 65o00′ rietumu garuma uz punktu 61o00′ ziemeļu platuma un 59o00′ rietumu garuma, no turienes dienvidaustrumu virzienā pa loksodromu uz punktu 60o12′ ziemeļu platuma un 57o13′ rietumu garuma; tad to austrumos ierobežo virkne ģeodēzisko līniju, kas savieno šādus punktus:

Punkta nr.	Platums	Garums
1	60o12′0	57o13′0
2	61o00′0	57o13′1
3	62o00′5	57o21′1
4	62o02′3	57o21′8
5	62o03′5	57o22′2
6	62o11′5	57o25′4
7	62o47′2	57o41′0
8	63o22′8	57o57′4
9	63o28′6	57o59′7
10	63o35′0	58o02′0
11	63o37′2	58o01′2
12	63o44′1	57o58′8
13	63o50′1	57o57′2
14	63o52′6	57o56′6
15	63o57′4	57o53′5
16	64o04′3	57o49′1
17	64o12′2	57o48′2
18	65o06′0	57o44′1
19	65o08′9	57o43′9
20	65o11′6	57o44′4
21	65o14′5	57o45′1
22	65o18′1	57o45′8
23	65o23′3	57o44′9
24	65o34′8	57o42′3
25	65o37′7	57o41′9
26	65o50′9	57o40′7
27	65o51′7	57o40′6
28	65o57′6	57o40′1
29	66o03′5	57o39′6
30	66o12′9	57o38′2
31	66o18′8	57o37′8
32	66o24′6	57o37′8
33	66o30′3	57o38′3
34	66o36′1	57o39′2
35	66o37′9	57o39′6
36	66o41′8	57o40′6
37	66o49′5	57o43′0
38	67o21′6	57o52′7
39	67o27′3	57o54′9
40	67o28′3	57o55′3
41	67o29′1	57o56′1
42	67o30′7	57o57′8
43	67o35′3	58o02′2
44	67o39′7	58o06′2
45	67o44′2	58o09′9
46	67o56′9	58o19′8
47	68o01′8	58o23′3
48	68o04′3	58o25′0
49	68o06′8	58o26′7
50	68o07′5	58o27′2
51	68o16′1	58o34′1
52	68o21′7	58o39′0
53	68o25′3	58o42′4
54	68o32′9	59o01′8
55	68o34′0	59o04′6
56	68o37′9	59o14′3
57	68o38′0	59o14′6
58	68o56′8	60o02′4
59	69o00′8	60o09′0
60	69o06′8	60o18′5
61	69o10′3	60o23′8
62	69o12′8	60o27′5
63	69o29′4	60o51′6
64	69o49′8	60o58′2
65	69o55′3	60o59′6
66	69o55′8	61o00′0
67	70o01′6	61o04′2
68	70o07′5	61o08′1
69	70o08′8	61o08′8
70	70o13′4	61o10′6
71	70o33′1	61o17′4
72	70o35′6	61o20′6
73	70o48′2	61o37′9
74	70o51′8	61o42′7
75	71o12′1	62o09′1
76	71o18′9	62o17′5
77	71o25′9	62o25′5
78	71o29′4	62o29′3
79	71o31′8	62o32′0
80	71o32′9	62o33′5
81	71o44′7	62o49′6
82	71o47′3	62o53′1
83	71o52′9	63o03′9
84	72o01′7	63o21′1
85	72o06′4	63o30′9
86	72o11′0	63o41′0
87	72o24′8	64o13′2
88	72o30′5	64o26′1
89	72o36′3	64o38′8
90	72o43′7	64o54′3
91	72o45′7	64o58′4
92	72o47′7	65o00′9
93	72o50′8	65o07′6
94	73o18′5	66o08′3
95	73o25′9	66o25′3
96	73o31′1	67o15′1
97	73o36′5	68o05′5
98	73o37′9	68o12′3
99	73o41′7	68o29′4
100	73o46′1	68o48′5
101	73o46′7	68o51′1
102	73o52′3	69o11′3
103	73o57′6	69o31′5
104	74o02′2	69o50′3
105	74o02′6	69o52′0
106	74o06′1	70o06′6
107	74o07′5	70o12′5
108	74o10′0	70o23′1
109	74o12′5	70o33′7
110	74o24′0	71o25′7
111	74o28′6	71o45′8
112	74o44′2	72o53′0
113	74o50′6	73o02′8
114	75o00′0	73o16′3
115	75o05	73o30

un no turienes ziemeļu virzienā līdz paralēlei 78 o 10′ ziemeļu platuma; un rietumos to ierobežo līnija, kas sākas 61o00′ ziemeļu platuma un 65o00′ rietumu garuma un stiepjas ziemeļrietumu virzienā pa loksodromu uz Bafina zemi pie Austrumblafas (61o55′ ziemeļu platuma un 66o20′ rietumu garuma), un no turienes ziemeļu virzienā gar Bafina zemi, Bailota salu, Devonas salu un Elsmīra salu un tālāk pa 80 o rietumu garuma meridiānu ūdeņos starp šīm salām līdz 78o10′ ziemeļu platuma; un ziemeļos to ierobežo 78o10′ ziemeļu platuma paralēle.

0. apakšzona sastāv no diviem rajoniem

Rajons 0 A

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 66o15′ ziemeļu platuma paralēles.

Rajons 0 B

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 66o15′ ziemeļu platuma paralēles.

1. apakšzona

Konvencijas apgabala daļa uz austrumiem no 0. apakšzonas un uz ziemeļiem un austrumiem no loksodromas, kas savieno punktu 60o12′ ziemeļu platuma un 57o13′ rietumu garuma ar punktu 52o15′ ziemeļu platuma un 42o00′ rietumu garuma.

1. apakšzona sastāv no sešiem rajoniem

Rajons 1 A

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 68o50′ ziemeļu platuma paralēles (Christianshaab).

Rajons 1 B

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp 66o15' ziemeļu platuma paralēli (5 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Umanarsugssuak) un 68 o 50′ ziemelu platuma paralēli (Christianshaab).

Rajons 1 C

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp 64o15′ ziemeļu platuma paralēli (4 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Godthaab) un 66 o 15′ ziemeļu platuma paralēli (5 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Umanarsugssuak).

Rajons 1 D

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp 62o30′ ziemeļu platuma paralēli (Frederikshaab šļūdonis) un 64o15′ ziemeļu platuma paralēli (4 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Godthaab).

Rajons 1 E

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp 60o45′ ziemeļu platuma paralēli (Desolation zemesrags) un 62 o 30′ ziemeļu platuma paralēli (Frederikshaab šļūdonis).

Rajons 1 F

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 60o45′ ziemeļu platuma paralēles (Desolation zemesrags).

2. apakšzona

Konvencijas apgabala daļa uz austrumiem no 64o30′ rietumu garuma meridiāna Hudzona šauruma rajonā, uz dienvidiem no 0. apakšzonas, uz dienvidiem un rietumiem no 1. apakšzonas un uz ziemeļiem no 52o15′ ziemeļu platuma paralēles.

2. apakšzona sastāv no trim rajoniem

Rajons 2 G

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 57o40′ ziemeļu platuma paralēles (Mugford zemesrags).

Rajons 2 H

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp 55o20′ ziemeļu platuma paralēli (Hopedale) un 57 o 40′ ziemeļu platuma paralēli (Mugford zemesrags).

Rajons 2 J

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 55o20′ ziemeļu platuma paralēles (Hopedale).

3. apakšzona

Tāda Konvencijas apgabala daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 52o15′ ziemeļu platuma paralēles un uz austrumiem no līnijas, kas stiepjas ziemeļu virzienā no Bauld zemesraga Ņūfaundlendas ziemeļu krastā līdz 52o15′ ziemeļu platuma; uz ziemeļiem no 39o00′ ziemeļu platuma paralēles; un uz austrumiem un ziemeļiem no loksodromas, kas sākas uz 39o00′ ziemeļu platuma, 50o00′ rietumu garuma un stiepjas ziemeļrietumu virzienā, šķērsojot punktu uz 43o30′ ziemeļu platuma, 55o00′ rietumu garuma, virzoties uz punktu uz 47o50′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, līdz tā šķērso taisnu līniju, kas savieno Ray zemesragu 47 o 37,0′ ziemeļu platuma; 59 o 18,0′ rietumu garuma pie Nūfaundlendas krasta ar Ziemeļu zemesragu 47o02,0′ ziemeļu platuma; 60 o 25,0′ rietumu platuma Cape Breton salā; tad ziemeļaustrumu virzienā pa minēto līniju līdz Ray zemesragam, 47 o 37,0′ ziemeļu platuma, 59 o 18,0′ rietumu garuma.

3. apakšzona sastāv no sešiem rajoniem

Rajons 3 K

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 49o15′ ziemeļu platuma paralēles (Freels zemesrags, Ņūfaundlenda).

Rajons 3 L

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp Ņūfaundlendas krastu no Freels zemesraga līdz St Mary zemesragam un šādi aprakstītu līniju: sākoties pie Freels zemesraga, no turienes uz austrumiem virzienā uz 46o30′ rietumu garuma meridiānu, tad uz dienvidiem virzienā uz 46o00′ ziemeļu platuma paralēli, tad uz rietumiem virzienā uz 54 o 30′ rietumu garuma meridiānu, tad pa loksodromu līdz St Mary zemesragam Ņūfaundlendā.

Rajons 3 M

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 49o15′ ziemeļu platuma paralēles un uz austrumiem no 46o30′ rietumu garuma meridiāna.

Rajons 3 N

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 46o00′ ziemeļu platuma paralēles un starp 46o30′ rietumu garuma meridiānu un 51o00′ rietumu garuma meridiānu.

Rajons 3 O

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 46o00′ ziemeļu platuma paralēles un starp 51o00′ rietumu garuma meridiānu un 54o30′ rietumu garuma meridiānu.

Rajons 3 P

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no Ņūfaundlendas krasta un uz rietumiem no līnijas no St Mary zemesraga, Ņūfaundlendā, līdz punktam uz 46o00′ ziemeļu platuma, 54o30′ rietumu garuma, no šejienes uz dienvidiem līdz apakšzonas robežai.

Rajons 3 P sadalās divos apakšrajonos:

3 Pn – ziemeļrietumu apakšrajons – tāda rajona 3 P daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no līnijas, kas stiepjas no 47 o 30,7′ ziemeļu platuma; 57 o 43,2′ rietumu garuma, apmēram uz dienvidrietumiem līdz punktam uz 46o50,7′ ziemeļu platuma un 58o49,0′ rietumu garuma;

3 Ps – dienvidaustrumu apakšrajons – tāda rajona 3 P daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no līnijas, kas noteikta apakšrajonam 3 Pn.

4. apakšzona

Tāda Konvencijas apgabala daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 39o00′ ziemeļu platuma paralēles, rietumos no 3. apakšzonas un austrumos no šādi aprakstītas līnijas:

tā sākas starptautiskās robežas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu beigās Grand Manan šaurumā, punktā uz 44o46′35,346′′ ziemeļu platuma; 66 o 54′11,253′′ rietumu garuma; no šejienes uz dienvidiem līdz 43o50′ ziemeļu platuma paralēlei; tad uz rietumiem līdz 67o24'27,24′′ rietumu garuma meridiānam; tad pa ģeodēzisku līniju dienvidrietumu virzienā līdz punktam uz 42o53′14′′ ziemeļu platuma un 67o44′35′′ rietumu garuma; tad pa ģeodēzisku līniju dienvidrietumu virzienā līdz punktam uz 42o31′08′′ ziemeļu platuma un 67o28′05′ rietumu garuma; tad pa ģeodēzisku līniju līdz punktam uz 42o20′ ziemeļu platuma un 67o18′13,15′′ rietumu garuma;

tad uz austrumiem līdz punktam 66o00′ rietumu garuma; tad pa loksodromu dienvidrietumu virzienā līdz punktam uz 42o00′ ziemeļu platuma un 65o40′ rietumu garuma un no turienes uz dienvidiem līdz 39o00′ ziemeļu platuma paralēlei.

4. apakšzona sastāv no sešiem rajoniem

Rajons 4 R

Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Ņūfaundlendas krastu no Bauld zemesraga līdz Ray zemesragam un šādi aprakstītu līniju: sākoties pie Bauld zemesraga, tā iet uz ziemeļiem līdz 52o15′ ziemeļu platuma paralēlei, tad uz rietumiem līdz Labradora krastam, tad gar Labradoras krastu līdz Labradoras un Kvebekas robežas beigām, tad pa loksodromu dienvidrietumu virzienā līdz punktam uz 49 o 25′ ziemeļu platuma, 60 o 00′ rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz punktam uz 47 o 50′ ziemeļu platuma, 60 o 00′ rietumu garuma, tad pa loksodromu dienvidaustrumu virziena līdz punktam, kur 3. apakšzonas robeža šķērso taisnu līniju, kura savieno Jaunskotijas Ziemeļu zemesragu ar Ņūfaundlendas Ray zemesragu, tad līdz Ņūfaundlendas Ray zemesragam.

Rajons 4 S

Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Kvebekas dienvidu krastu no Labradoras un Kvebekas robežas beigām līdz Pointe des Monts un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Pointe des Monts, tad ved uz austrumiem līdz punktam uz 49o25′ ziemeļu platuma, 64o40′ rietumu garuma, tad pa loksodromu austrumdienvidaustrumu virzienā līdz punktam uz 47o50′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, tad uz ziemeļiem līdz punktam uz 49 o 25′ ziemeļu platuma, 60 o 00′ rietumu garuma, tad pa loksodromu ziemeļaustrumu virzienā līdz Labradoras un Kvebekas robežas beigām.

Rajons 4 T

Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Jaunskotijas krastiem, Ņūbrunsviku un Kvebeku no Ziemeļu zemesraga līdz Pointe des Monts un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Pointe des Monts, tad ved uz austrumiem līdz punktam uz 49o25′ ziemeļu platuma, 64o40′ rietumu garuma, tad pa loksodromu dienvidaustrumu virzienā līdz punktam uz 47o50′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, tad pa loksodromu dienvidu virzienā līdz Jaunskotijas Ziemeļu zemesragam.

Rajons 4 V

Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Jaunskotijas krastu starp Ziemeļu zemesragu un Fourchu un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Fourchu, tad ved pa loksodromu austrumu virzienā līdz punktam uz 45o40′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, tad uz dienvidiem pa 60o00′ rietumu garuma meridiānu līdz 44o10′ ziemeļu platuma paralēlei, tad uz austrumiem līdz 59o00′ rietumu garuma meridiānam, tad uz dienvidiem līdz 39o00′ ziemeļu platuma paralēlei, tad uz austrumiem līdz punktam, kur 3. un 4. apakšzonas robeža sastop 39o00′ ziemeļu platuma paralēli, tad pa robežu starp 3. un 4. apakšzonu un pa līniju, kas turpinās ziemeļrietumu virzienā līdz punktam uz 47o50′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, un tad pa loksodromu dienvidu virziena līdz Ziemeļu zemesragam Jaunskotijā.

Rajons 4 V sadalās divos apakšrajonos:

4 Vn – ziemeļu apakšrajons – rajona 4 V daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 45o40′ ziemeļu platuma paralēles;

4 Vs – dienvidu apakšrajons – rajona 4 V daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 45o40′ ziemeļu platuma paralēles.

Rajons 4 W

Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Jaunskotijas krastu no Halifaksas līdz Fourchu un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Fourchu, tad ved pa loksodromu austrumu virzienā līdz punktam uz 45o40′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, tad uz dienvidiem pa 60 o 00′ rietumu garuma meridiānu līdz 44o10′ ziemeļu platuma paralēlei, tad uz austrumiem līdz 59o00′ rietumu garuma meridiānam, tad uz dienvidiem līdz 39o00′ ziemeļu platuma paralēlei, tad uz rietumiem līdz 63o20′ rietumu garuma meridiānam, tad uz ziemeļiem līdz punktam uz šā meridiāna pie 44o20′ ziemeļu platuma, tad pa loksodromu ziemeļrietumu virzienā līdz Halifaksai Jaunskotijā.

Rajons 4 X

Apakšzonas daļa, kas atrodas starp 4. apakšzonas rietumu robežu un Ņūbrunsvikas un Jaunskotijas krastiem no robežas starp Ņūbrunsviku un Menu beigām līdz Halifaksai un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Halifaksas, ved pa loksodromu dienvidaustrumu virzienā līdz punktam uz 44o20′ ziemeļu platuma, 63o20′ rietumu garuma, no turienes uz dienvidiem līdz 39o00′ ziemeļu platuma paralēlei un no turienes uz rietumiem līdz 65o40′ rietumu garuma meridiānam.

5. apakšzona

Tāda Konvencijas apgabala daļa, kas atrodas uz rietumiem no 4. apakšzonas rietumu robežas, uz ziemeļiem no 39o00′ ziemeļu platuma paralēles un uz austrumiem no 71o40′ rietumu garuma meridiāna.

5. apakšzona sastāv no diviem rajoniem

Rajons 5 Y

Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Menas, Ņūhempšīras un Masačūsetsas krastiem no robežas starp Menu un Ņūbrunsviku līdz 70o00′ rietumu platumam Keipkodā (apmēram pie 42 o ziemeļu platuma) un šādi aprakstītu līniju: tā sākas Keipkodā punktā uz 70 o rietumu garuma (apmēram 42 o ziemeļu platuma), tad ved uz ziemeļiem līdz 42o20′ ziemeļu platuma, tad uz austrumiem līdz 67o18′13,15′′ rietumu garuma pie robežas starp 4. un 5. apakšzonu un tad pa šo robežu līdz robežai starp Kanādu un Savienotajām Valstīm.

Rajons 5 Z

Apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem un austrumiem no rajona 5 Y.

Rajons 5 Z sadalās divos apakšrajonos: austrumu apakšrajonā un rietumu apakšrajonā, ko definē šādi:

5 Ze – austrumu apakšrajons – rajona 5 Z daļa, kas atrodas uz austrumiem no 70o00′ rietumu garuma meridiāna.

Apakšrajons 5 Ze sīkāk sadalās divās apakšvienībās (1):

5 Zu (Savienoto Valstu ūdeņi) ir apakšrajona 5 Ze daļa uz rietumiem no ģeodēziskajām līnijām, kas savieno šādu koordināšu punkti:

Ziemeļu platums		Rietumu garums
A	44o11′12′′	67o16′46′′
B	42o53′14′′	67o44′35′′
C	42o31′08′′	67o28′05′′
D	40o27′05′′	65o41′59′′

5 Zc (Kanādas ūdeņi) ir apakšrajona 5 Z e daļa uz austrumiem no iepriekš minētajām ģeodēziskajām līnijām;

5 Zw – rietumu apakšrajons – rajona 5 Z daļa, kas atrodas uz rietumiem no 70o00′ rietumu garuma meridiāna.

6. apakšzona

Tāda Konvencijas apgabala daļa, ko ierobežo līnija, kura sākas no punkta Rodailendas krastā uz 71o40′ rietumu garuma, tad virzās uz dienvidiem līdz 39o00′ ziemeļu platuma, tad uz austrumiem līdz 42o00′ rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz 35o00′ ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz Ziemeļamerikas krastam, tad ziemeļu virzienā gar Ziemeļamerikas krastu līdz Rodailendas punktam uz 71o40′ rietumu garuma.

6. apakšzona sastāv no astoņiem rajoniem

Rajons 6 A

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 39o00′ ziemeļu platuma paralēles un uz rietumiem no 5. apakšzonas.

Rajons 6 B

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz rietumiem no 70o00′ rietumu garuma, uz dienvidiem no 39o00′ ziemeļu platuma paralēles un uz ziemeļiem un rietumiem no līnijas, kas ved rietumu virzienā pa 37o00′ ziemeļu platuma paralēli līdz 76o00′ rietumu garumam un tad uz dienvidiem līdz Henry zemesragam Virdžīnijā.

Rajons 6 C

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz rietumiem no 70 o 00′ rietumu garuma un uz dienvidiem no rajona 6 B.

Rajons 6 D

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 B un 6 C un uz rietumiem no 65o00′ rietumu garuma.

Rajons 6 E

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 D un uz rietumiem no 60o00′ rietumu garuma.

Rajons 6 F

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 E un uz rietumiem no 55 o 00′ rietumu garuma.

Rajons 6 G

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 F un uz rietumiem no 50 o 00′ rietumu garuma.

Rajons 6 H

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 G un uz rietumiem no 42 o 00′ rietumu garuma.

(1) Šīs divas apakšvienības nav minētas Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas (NAFO) sestajā publikācijā (2000. gada maijs). Tomēr, ņemot vērā NAFO Zinātniskās padomes priekšlikumu, NAFO Ģenerālā padome tās apstiprināja atbilstīgi NAFO Konvencijas XX panta 2. punktam.

IV PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS UN KODI, KAS LIETOJAMI, IESNIEDZOT DATUS PAR NOZVEJU

A. ZVEJAS RĪKU/ZVEJAS KUĢU KATEGORIJU SARAKSTS

(no Starptautiskās standarta statistikas zvejas rīku klasifikācijas (ISSCFG))

Kategorija

Saīsinājums

Traļi

Grunts traļi

—	rāmja traļi

TBB

—	otertraļi (neprecizējot, vai sānu vai gala stiprinājuma)

OTB

—	otertraļi (sānu)

OTB1

—	otertraļi (gala)

OTB2

—	pāra traļi (divi kuģi)

PTB

—	garneļu traļi

TBS

—	omāru traļi

TBN

—	grunts traļi (netiek precizēts)

Pelaģiskie traļi

—	otertraļi (neprecizējot, vai sānu vai gala stiprinājuma)

OTM

—	otertraļi (sānu)

OTM1

—	otertraļi (gala)

OTM2

—	pāra traļi (divi kuģi)

PTM

—	garneļu traļi

TMS

—	pelaģiskie traļi (netiek precizēts)

Dvīņu tralis

OTS

Dvīņu otertraļi

OTT

Pāra traļi (divi kuģi) (netiek precizēts)

Otertraļi (netiek precizēts)

Cita veida traļi (netiek precizēts)

Zvejas vadi

Brideņi

Laivas vai kuģa vadi

—

bugurvadi

SDN

—	skotu vadi

SSC

—	dubultvadi (divi kuģi)

SPR

Zvejas vadi (netiek precizēts)

Apņemošie tīkli

Ar riņķa vadiem (riņķvads)

—	ko ekspluatē viens kuģis

PS1

—	ko ekspluatē divi kuģi

PS2

Bez riņķa vadiem (ēsmas zivtiņu vads)

Žaunu tīkli un iepinējtīkli

Noenkurotie žaunu tīkli

GNS

Dreifējošie žaunu tīkli

GND

Aptveroši žaunu tīkli

GNC

Nostiprinātie žaunu tīkli (uz balstiem)

GNF

Rāmju tīkli

GTR

Žaunu tīkla un rāmju tīkla apvienojums

GTN

Žaunu tīkli un iepinējtīkli (netiek precizēts)

GEN

Žaunu tīkli (netiek precizēts)

Āķi un jedas

Peilētas āķu jedas

LLS

Dreifējošas āķu jedas

LLD

Āķu jedas (netiek precizēts)

Gruntsmakšķeres un ūdas (manuāli darbināmas)

LHP

Gruntsmakšķeres un ūdas (mehāniskas)

LTM

Velkamas āķu jedas

LTL

Āķi un jedas (netiek precizēts)

Lamatu tipa zvejas rīki

Stāvvadi

FPN

Murdi

FPO

Venteri

FYK

Iežogojumi, zivju tači, aizsprosti

FWR

Stacionārie zvejas krātiņi

FSN

Gaisa tīkli

FAR

Lamatu tipa zvejas rīki (netiek precizēts)

FIX

Apklājoši zvejas rīki

Metamie tīkli

FCN

Apklājoši zvejas rīki (netiek precizēts)

Dragas

Laivu draga

DRB

Ar rokām darbināma draga

DRH

Aizķeršana ar žebērkli

Harpūna

HAR

Ceļamie tīkli

Pārnēsājami ceļamie tīkli

LNP

No laivas darbināmi ceļamie tīkli

LNB

No krasta darbināmi stacionāri ceļamie tīkli

LNS

Ceļamie tīkli (netiek precizēts)

Savākšanas mašīnas

Sūkņi

HMP

Izcelšanas mašīnas

HMD

Savākšanas mašīnas (netiek precizēts)

HMX

Dažādi zvejas rīki

MIS

Nepazīstami zvejas rīki

B. ZVEJAS INTENSITĀTES MĒRU DEFINĪCIJAS ZVEJAS RĪKU KATEGORIJĀM

Pēc iespējas būtu jāparedz trīs precizitātes līmeņi zvejas intensitātes noteikšanai.

A kategorija

Zvejas rīki	Intensitātes mērs	Definīcijas
Apņemošie tīkli (riņķvadi)	Izlikšanas reižu skaits	Tīklu izmešanas vai izšaušanas reižu skaits neatkarīgi no tā, vai ticis nozvejots loms. Šis mērs ir lietderīgs, ja zivju bara lielums un konsistence ir saistīta ar krājumu pārpilnību vai ja tīklus izmet nenoteiktā kārtībā
Brideņi	Izlikšanas reižu skaits	Zvejas rīku izlikšanas vai izšaušanas reižu skaits neatkarīgi no tā, vai ticis nozvejots loms
Laivas vadi	Zvejas stundu skaits	Zvejas rīku izlikšanas vai izšaušanas reižu skaits, reizināts ar vidējo aprēķināto izlikšanas vai izšaušanas ilgumu
Traļi	Stundu skaits	Stundu skaits, kuru laikā tralis atradies ūdenī (pelaģiskais tralis) vai uz grunts (grunts tralis) un bijis nodarbināts zvejā
Laivu dragas	Zvejas stundu skaits	Stundu skaits, kuru laikā draga atradusies uz grunts un bijusi nodarbināta zvejā
Žaunu tīkli (noenkuroti vai dreifējoši)	Intensitātes vienību skaits	Tīklu garums izteikts 100 metru vienībās, reizinātās ar izlikšanas reižu skaitu (= summētais noteiktā laika posmā lietotā tīkla kopējais garums metros, dalīts ar 100)
Žaunu tīkli (nostiprināti)	Intensitātes vienību skaits	Tīkla garums, izteikts 100 metru vienībās, reizinātās ar tīklu atbrīvošanas reižu skaitu
Lamatu tipa zvejas rīki (stāvvadi)	Intensitātes vienību skaits	Zvejas dienu skaits, reizināts ar izvilkto vienību skaitu
Murdi un venteru tīkli	Intensitātes vienību skaits	Izcelšanu skaits, reizināts ar vienību skaitu (= kopējais noteiktā laika posmā zvejoto vienību skaits)
Āķu jedas (peilētas vai dreifējošas)	Āķi tūkstošos gabalu	Āķu skaits, ar kuriem zvejots noteiktā laika posmā, dalīts ar 1 000
Makšķerrīki (ūdas, ar spoli, žibulējamas utt.)	Makšķerrīku dienu skaits	Kopējais makšķerrīku skaits, kas izmantots noteiktā laika posmā
Harpūnas		(Ziņo vienīgi par B un C līmeņa intensitāti)

B kategorija

Zvejas dienu skaits: dienu skaits, kurās veikta zveja. Tādām zivsaimniecībām, kur meklēšana ir būtiska zvejas darbības daļa, tās dienas, kad notika meklēšana, bet ne pati zveja, būtu jāiekļauj datos par zvejas dienām.

C kategorija

Attiecībā uz dienu skaitu uz grunts papildus zvejas dienām un dienām, kurās noritēja meklēšana, jāiekļauj arī visas pārējās dienas, kuru laikā kuģis atradās uz grunts.

Aprēķinātās intensitātes attiecība (proporcionāli noteiktā intensitāte)

Tā kā var nebūt pieejami atbilstoši mēri kopējās nozvejas noteikšanai, būtu jānorāda uz aprēķināto intensitātes procentu. To aprēķina šādi:

(((Kopējā nozveja) – (Nozveja, kuras intensitāte tikusi iegrāmatota)) × 100)/(Kopējā nozveja)

C. KUĢU IZMĒRA KATEGORIJAS

(no Starptautiskās standarta statistikas zvejas kuģu klasifikācijas (ISSCFV))

Tonnāžas klases

Bruto tilpības kategorija	Kods
0–49,9	02
50–149,9	03
150–499,9	04
500–999,9	05
1 000—1 999,9	06
2 000—99 999,9	07
Nav zināms	00

D. GALVENĀS ZVEJOTĀS SUGAS

Tās ir sugas, uz kurām galvenokārt vērsta zveja. Tomēr tās var neatbilst sugām, kas veido nozvejas lielāko daļu. Sugas būtu jāidentificē, lietojot trīsburtu apzīmējumu (sk. I pielikumu).

V PIELIKUMS

FORMA, KĀDĀ DATI IESNIEDZAMI MAGNĒTISKOS DATU NESĒJOS

A. MAGNĒTISKIE DATU NESĒJI

Datora lentes:	Deviņu celiņu lentes ar blīvumu 1600 vai 6250 BPI un EBCDIC vai ASCII kodu, vēlams ar marķējumu. Ja tās ir ar marķējumu, būtu jāiekļauj atzīme par datnes beigām.
Disketes:	MS-DOS formatētas, 3,5'' 720 kilobaitu vai 1,4 megabaitu disketes, vai 5,25'' 360 kilobaitu vai 1,2 megabaitu disketes.

B. KODĒŠANAS FORMA

Iesniegšanai saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām

Pozīcijas nr.	Postenis	Piezīmes
1 līdz 4	Valsts (ISO 3 burtu kods)	Piem., FRA = Francija
5 līdz 6	Gads	Piem., 90 = 1990
7 līdz 8	FAO zvejas zona	21 = Ziemeļrietumu Atlantija
9 līdz 15	Zvejas rajons	Piem., 3 Pn = NAFO zvejas apakšrajons 3 Pn
16 līdz 18	Suga	3 burtu identifikators
19 līdz 26	Nozveja	Tonnās

Iesniegšanai saskaņā ar 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām

Pozīcijas nr.	Postenis	Piezīmes
1 līdz 4	Valsts	ISO 3 burtu kods (piem., FRA = Francija)
5 līdz 6	Gads	Piem., 94 = 1994
7 līdz 8	Mēnesis	Piem., 01 = janvāris
9 līdz 10	FAO zvejas zona	21 = Ziemeļrietumu Atlantija
11 līdz 18	Zvejas rajons	Piem., 3 Pn = NAFO zvejas apakšrajons 3 Pn: burtu un ciparu
19 līdz 21	Galvenās zvejojamās sugas	3 burtu identifikators
22 līdz 26	Kuģa/zvejas rīka kategorija	ISSCFG kods (piem., OTB2 = grunts otertralis): burtu un ciparu kods
27 līdz 28	Kuģa klase pēc tā izmēra	ISSCFV kods (piem., 04 = 150–499.9 GT): burtu un ciparu kods
29 līdz 34	Vidējā bruto tonnāža	Tonnas: cipariem
35 līdz 43	Vidējā dzinēja jauda	Kilovati: cipariem
44 līdz 45	Aplēstā intensitāte procentuālā izteiksmē	Cipariem
46 līdz 48	Vienība	Sugu 3 burtu identifikators vai intensitātes identifikators (piem., COD = menca A- = zvejas intensitātes mērs A)
49 līdz 56	Dati	Nozvejas (tonnās) vai intensitātes vienība

Piezīmes

a)	Visas ciparu pozīcijas ir līdzinātas pa labi, neaizpildītās pozīcijas atrodas pirms aizpildītajām. Visas burtciparu pozīcijas ir līdzinātas pa kreisi, neaizpildītās pozīcijas atrodas pēc aizpildītajām.

b)	Nozvejas datus iegrāmato kā dzīvsvaru, kas vienāds ar izkrautajiem vai pārkrautajiem daudzumiem, noapaļojot līdz tonnai.

c)	Daudzumus (49. līdz 56. pozīcija), kas mazāki par pusi vienības, iegrāmato kā “–1”.

d)	Nezināmus daudzumus (49. līdz 56. pozīcija) iegrāmato kā “–2”.

Valstu (un zemju) kodi (ISO kodi):

Austrija	AUT
Beļģija	BEL
Bulgārija	BGR
Kipra	CYP
Čehija	CZE
Vācija	DEU
Dānija	DNK
Spānija	ESP
Igaunija	EST
Somija	FIN
Francija	FRA
Apvienotā Karaliste	GBR
Anglija un Velsa	GBRA
Skotija	GBRB
Ziemeļīrija	GBRC
Grieķija	GRC
Ungārija	HUN
Īrija	IRL
Islande	ISL
Itālija	ITA
Lietuva	LTU
Luksemburga	LUX
Latvija	LVA
Malta	MLT
Nīderlande	NLD
Norvēģija	NOR
Polija	POL
Portugāle	PRT
Rumānija	ROU
Slovākija	SVK
Slovēnija	SVN
Zviedrija	SWE
Turcija	TUR

VI PIELIKUMS

FORMĀTS, KĀDĀ IESNIEDZAMI DATI UZ MAGNĒTISKIEM NESĒJIEM

A. KODĒŠANAS FORMA

Datu iesniegšanai, piemērojot 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu

Dati būtu jāiesniedz dažāda garuma ierakstu veidā, ieraksta ailes atdalot ar kolu (:). Katrā ierakstā būtu jāiekļauj šādas ailes:

Aile	Piezīmes
Valsts	ISO trīsburtu kods (piem., FRA = Francija)
Gads	Piem., 2001 vai 01
FAO galvenais zvejas apgabals	21 = Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa
Zona	Piem., 3 Pn = NAFO apakšrajons 3 Pn
Suga	Trīsburtu apzīmējums
Nozveja	Tonnas

Datu iesniegšanai, piemērojot 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Dati būtu jāiesniedz dažāda garuma ierakstu veidā, ieraksta ailes atdalot ar kolu (:). Katrā ierakstā būtu jāiekļauj šādas ailes:

Aile	Piezīmes
Valsts	ISO trīsburtu kods (piem., FRA = Francija)
Gads	Piem., 0001 vai 2001 attiecībā uz 2001. gadu
Mēnesis	Ppiem., 01 = janvāris
FAO galvenais zvejas apgabals	21 = Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa
Zona	Piem., 3 Pn = NAFO apakšrajons 3 Pn
Galvenā zvejotā suga	Trīsburtu apzīmējums
Kuģa/zvejas rīku kategorija	ISSCFG kods (piem., 0TB2 – grunts otertralis)
Kuģa lieluma klase	ISSCFV kods (piem., 04 = 150–499,9 GT):
Vidējā bruto tilpība	Tonnas
Vidējā dzinēja jauda	Kilovati
Aprēķinātās intensitātes procentuāla daļa	Cipariem
Vienība	Sugas trīsburtu apzīmējums vai intensitātes apzīmējums (piem., COD = menca, vai A = intensitātes mērs A)
Datums	Nozveja (tonnās) vai intensitātes vienība

a)	Nozveja jāreģistrē ar krastā izkrauto lomu dzīvsvara ekvivalentu.

Valstu kodi:

Austrija	AUT
Beļģija	BEL
Bulgārija	BGR
Kipra	CYP
Čehija	CZE
Vācija	DEU
Dānija	DNK
Spānija	ESP
Igaunija	EST
Somija	FIN
Francija	FRA
Apvienotā Karaliste	GBR
Anglija un Velsa	GBRA
Skotija	GBRB
Ziemeļīrija	GBRC
Grieķija	GRC
Ungārija	HUN
Īrija	IRL
Islande	ISL
Itālija	ITA
Lietuva	LTU
Luksemburga	LUX
Latvija	LVA
Malta	MLT
Nīderlande	NLD
Norvēģija	NOR
Polija	POL
Portugāle	PRT
Rumānija	ROU
Slovākija	SVK
Slovēnija	SVN
Zviedrija	SWE
Turcija	TUR

B. METODE DATU PĀRRAIDĪŠANAI KOMISIJAI

Ciktāl iespējams, datus vajadzētu pārraidīt elektroniskā formā (piemēram, kā elektroniskās vēstules pielikumu).

Ja tas nav iespējams, tiek pieļauts iesniegt datni ar 3,5 collu disketes palīdzību.

VII PIELIKUMS

Atceltā regula ar tās sekojošo grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EEK) Nr. 2018/93 (OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp.)
1994. gada Pievienošanās akts, I pielikuma X.6. punkts (OV C 241, 29.8.1994., 189. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 1636/2001 (OV L 222, 17.8.2001., 1. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.)	vienīgi 3. pants un III pielikuma 44. punkts
2003. gada Pievienošanās akts, II pielikuma 10.9. punkts (OV L 236, 23.9.2003., 571. lpp.)

VIII PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EEK) Nr. 2018/93	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. pants	3. pants
4. pants	4. pants
5. pants	5. pants
6. panta 1. un 2. punkts	6. panta 1. un 2. punkts
6. panta 3. punkts	_
7. panta 1. punkts	7. panta 1. punkts
7. panta 2. punkts	7. panta 2. punkts
7. panta 3. punkts	_
7. panta 4. punkts	7. panta 3. punkts
8. pants	_
_	8. pants
9. pants	9. pants
I pielikums	I pielikums
II pielikums	II pielikums
III pielikums	III pielikums
IV pielikums	IV pielikums
V pielikums	V pielikums
_	VI pielikums
_	VII pielikums
_	VIII pielikums

31.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 87/70

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 218/2009

(2009. gada 11. marts)

par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Statistikas programmu komitejas atzinumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 3880/91 (1991. gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (2), ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Tā kā minētajā regulā ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības dēļ tā būtu jāpārstrādā.

(2)	Kopienas zivsaimniecības resursu pārvaldībai ir vajadzīga precīza un laikus apkopota statistika par nozveju, kāda ir dalībvalstu kuģiem, kas zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos.

(3)

Konvencija par turpmāku daudzpusēju sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 81/608/EEK (4), kā arī Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas zvejniecības komisijas izveide prasa, lai Kopiena sniedz šai komisijai visu pieejamo statistiku, ko tā ir lūgusi.

(4)	Ieteikumi, kas saņemti no Starptautiskās jūras izpētes padomes saskaņā ar šīs organizācijas un Kopienas sadarbības nolīgumu (5), būs jo vērtīgāki, ja būs pieejama statistika par Kopienas zvejas flotes darbību.

(5)	Konvencija par lašu saudzēšanu Ziemeļatlantijā, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 82/886/EEK (6) un Ziemeļatlantijas Lašu saudzēšanas organizācijas (Nasco) izveide prasa, lai Kopiena sniedz Nasco pieejamo statistiku, ko tā ir lūgusi.

(6)	Vairākas dalībvalstis ir lūgušas iespēju datus iesniegt citādā formā vai izmantojot citu datu nesēju, nevis to, kas paredzēts IV pielikumā (Statlant anketu ekvivalents).

(7)	Ir vajadzīgas pilnīgākas definīcijas un apraksti, ko izmantot zvejniecības statistikā un zvejniecības pārvaldībā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

(8)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(9)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot sugu un zvejas statistikas reģionu sarakstus, šo zvejas reģionu aprakstus un pieļaujamo datu apvienošanas pakāpi. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai datus par ikgadējo nominālo nozveju, kāda ir kuģiem, kas ir reģistrēti attiecīgajā dalībvalstī vai kuģo ar šīs dalībvalsts karogu un zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

Nominālās nozvejas datos iekļauj visus zvejniecības produktus, kas jebkādā formā ir izkrauti krastā vai pārkrauti jūrā, taču neiekļauj daudzumus, ko pēc nozvejošanas palaiž atpakaļ jūrā, patērē uz kuģa vai izmanto par ēsmu. Neiekļauj akvakultūras produktus. Datus reģistrē kā krastā izkrautā vai jūrā pārkrautā loma dzīvsvara ekvivalentu, noapaļojot līdz tuvākajai tonnai.

2. pants

1. Datus iesniedz par katras I pielikumā uzskaitītās sugas nominālo nozveju katrā zvejas statistikas reģionā, kas minēts II pielikumā un definēts III pielikumā.

2. Datus par katru kalendāro gadu iesniedz sešos mēnešos pēc attiecīgā gada beigām. Datus nesniedz par sugām, ko zvejo zvejas reģionos, par kuriem nozveja nav reģistrēta gadā, par ko iesniedz datus. Dati par nenozīmīgām sugām kādā dalībvalstī nav jāiesniedz atsevišķi, taču tos var iekļaut kopējā postenī, ar noteikumu, ka šādi reģistrētu produktu svars nepārsniedz 10 % no šīs dalībvalsts kopējās nozvejas attiecīgajā mēnesī.

3. Komisija var grozīt sugu un zvejas statistikas reģionu sarakstus, šo zvejas reģionu aprakstus un pieļaujamo datu apvienošanas pakāpi.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. pants

Ja vien saskaņā ar kopējo zvejniecības politiku pieņemtie noteikumi nenosaka citādi, dalībvalstīm ir atļauts izmantot izlašu veidošanas metodes, lai iegūtu nozvejas datus par tām flotes daļām, attiecībā uz kurām pilnīga datu sniegšana uzliktu pārmērīgu administratīvo procedūru slogu. Precīzas ziņas par izlašu veidošanas procedūru, kā arī precīzas ziņas par kopējiem datiem, ko iegūst ar šādām metodēm, dalībvalstīm ir jāiekļauj ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

4. pants

Dalībvalstis pilda savas saistības pret Komisiju saskaņā ar 1. un 2. pantu, iesniedzot datus magnētiskos datu nesējos, kuru formāts ir norādīts IV pielikumā.

Dalībvalstis var iesniegt datus formātā, kas izklāstīts V pielikumā.

Pēc Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma dalībvalstis var iesniegt datus citā formātā vai izmantojot citu datu nesēju.

5. pants

1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja (turpmāk “Komiteja”), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 72/279/EEK (8).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

6. pants

1. Dalībvalstis līdz 1993. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu, izklāstot, kā iegūti nozvejas dati, un sīkāk norādot šo datu pilnību un ticamību. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo šo ziņojumu kopsavilkumu.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, trīs mēnešos pēc izmaiņu ieviešanas.

3. Metodoloģiskus ziņojumus, datu pieejamību un datu ticamību, kā minēts 1. punktā, kā arī citus attiecīgus jautājumus, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, reizi gadā pārbauda Komitejas kompetentā darbagrupa.

7. pants

1. Ar šo Regula (EEK) Nr. 3880/91 tiek atcelta.

2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.

8. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2009. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. VONDRA

(1) Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 26. februāra Lēmums.

(2) OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp.

(3) Sk. VI pielikumu.

(4) OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.

(5) Sadarbības Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Starptautisko Jūras pētniecības padomi (OV L 149, 10.6.1987., 14. lpp.).

(6) OV L 378, 31.12.1982., 24. lpp.

(7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8) OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.

I PIELIKUMS

To sugu saraksts, par kurām ziņots komerciālajā nozvejas statistikā par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu

Piezīme

“n.t.p.” saīsinājums nozīmē “netiek tuvāk precizēts”.

Nosaukums	Trīsburtu apzīmējums	Zinātniskais nosaukums	Nosaukums angļu valodā
Plauži	FBR	Abramis spp.	Freshwater breams n.e.i.
Ālants	FID	Leuciscus (= Idus) idus	Ide (Orfe)
Rauda	FRO	Rutilus rutilus	Roach
Karpa (sazāns)	FCP	Cyprinus carpio	Common carp
Zeltainā karūsa	FCC	Carassius carassius	Crucian carp
Līnis	FTE	Tinca tinca	Tench
Karpu dzimtas zivis n.t.p.	FCY	Cyprinidae	Cyprinids n.e.i.
Līdaka	FPI	Esox lucius	Northern pike
Zandarts	FPP	Sander lucioperca	Pike-perch
Asaris	FPE	Perca fluviatilis	European perch
Saldūdens vēdzele	FBU	Lota lota	Burbot
Saldūdens zivis n.t.p.	FRF	ex Osteichthyes	Freshwater fishes n.e.i.
Stores n.t.p.	STU	Acipenseridae	Sturgeons n.e.i.
Zutis	ELE (*)	Anguilla anguilla	European eel
Repsis	FVE	Coregonus albula	Vendace
Sīgas n.t.p.	WHF	Coregonus spp.	Whitefishes n.e.i.
Lasis	SAL (*)	Salmo salar	Atlantic salmon
Taimiņš	TRS	Salmo trutta trutta	Sea trout
Foreles n.t.p.	TRO	Salmo spp.	Trouts n.e.i.
Palijas n.t.p.	CHR	Salvelinus spp.	Chars n.e.i.
Salaka	SME	Osmerus eperlanus	European smelt
Lašu dzimtas zivis n.t.p.	SLZ	Salmonidae	Salmonids n.e.i.
Sīga	PLN	Coregonus lavaretus	European whitefish
Smaildeguna sīga	HOU	Coregonus oxyrinchus	Houting
Nēģi	LAM	Petromyzon spp.	Lampreys
Lapreņģes un paledes n.t.p.	SHD	Alosa alosa, A. fallax	Allis and twaite shads
Diadromās siļķu dzimtas zivis n.t.p.	DCX	Clupeoidei	Diadromous clupeoids n.e.i.
Diadromās zivis n.t.p.	DIA	ex Osteichthyes	Diadromous fishes n.e.i.
Megrims n.t.p.	MEG (*)	Lepidorhombus whiffiagonis	Megrim n.e.i.
Četracu megrims	LDB	Lepidorhombus boscii	Fourspot megrim
Megrimi n.t.p.	LEZ (*)	Lepidorhombus spp.	Megrims n.e.i.
Akmeņplekste	TUR (*)	Psetta maxima	Turbot
Gludais rombs	BLL (*)	Scophthalmus rhombus	Brill
Paltuss	HAL (*)	Hippoglossus hippoglossus	Atlantic halibut
Jūras zeltplekste	PLE (*)	Pleuronectes platessa	European plaice
Melnais paltuss	GHL (*)	Reinhardtius hippoglossoides	Greenland halibut
Sarkanā plekste	WIT (*)	Glyptocephalus cynoglossus	Witch flounder
Neīstais paltuss	PLA (*)	Hippoglossoides platessoides	Long-rough dab
Gludā plekste	DAB (*)	Limanda limanda	Common dab
Mazmutes plekste	LEM (*)	Microstomus kitt	Lemon sole
Baltijas plekste	FLE (*)	Platichthys flesus	European flounder
Jūrasmēle	SOL (*)	Solea solea	Common sole
Smilšu jūrasmēle	SOS	Pegusa lascaris	Sand sole
Senegālas jūrasmēle	OAL	Solea senegalensis	Senegalese sole
Jūrasmēles n.t.p.	SOO (*)	Solea spp.	SOO Soles spp.
Plekstveidīgās zivis n.t.p.	FLX	Pleuronectiformes	Flatfishes n.e.i.
Brosme	USK (*)	Brosme brosme	Tusk (= cusk)
Menca	COD (*)	Gadus morhua	Atlantic cod
Heks	HKE (*)	Merluccius merluccius	European hake
Jūras līdaka	LIN (*)	Molva molva	Ling
Zilā jūras līdaka	BLI (*)	Molva dypterygia (= byrkelange)	Blue ling
Lielais bārdainais heks	GFB	Phycis blennoides	Greater forkbeard
Pikša	HAD (*)	Melanogrammus aeglefinus	Haddock
Navaga	COW	Eleginus nawaga	Wachna cod (= navaga)
Saida	POK (*)	Pollachius virens	Saithe (= pollock = coalfish)
Pollaks	POL (*)	Pollachius pollachius	Pollack
Polārmenca	POC	Boreogadus saida	Polar cod
Esmarka menca	NOP (*)	Trisopterus esmarkii	Norway pout
Franču menca	BIB	Trisopterus luscus	Pouting (= bib)
Putasū	WHB (*)	Micromesistius poutassou	Blue whiting (= poutassou)
Merlangs	WHG (*)	Merlangius merlangus	Whiting
Strupdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris	Roundnose grenadier
Moridae mencas	MOR	Moridae	Morid cods
Mazā menca	POD	Trisopterus minutus	Poor cod
Grenlandes menca	GRC	Gadus ogac	Greenland cod
Arktiskā ledus menca	ATG	Arctogadus glacialis	Arctic cod
Mencveidīgās zivis n.t.p.	GAD	Gadiformes	Gadiformes n.e.i.
Strupdeguna argentīna	ARU	Argentina silus	Greater argentine
Argentīna	ARY	Argentina sphyraena	Argentine
Argentīnas	ARG	Argentina spp.	Argentines
Jūras zutis	COE	Conger conger	European conger
Dorija	JOD	Zeus faber	Atlantic John Dory
Jūras asaris (labraks)	BSS	Dicentrarchus labrax	Sea bass
Milzu zobainais asaris	GPD	Epinephelus marginatus	Dusky grouper
Poliprions	WRF	Polyprion americanus	Wreckfish
Akmensasari	BSX	Serranidae	Sea basses, sea perches
Pomadasīdas n.t.p.	GRX	Haemulidae (= Pomadasyidae)	Grunts n.e.i.
Sudrabainā kuprzivs	MRG	Argyrosomus regius	Meagre
Sarkanā (parastā) zobaine	SBR	Pagellus bogaraveo	Red (= common) sea bream
Pandora	PAC	Pagellus erythrinus	Common pandora
Lielacu zobaine	DEL	Dentex macrophthalmus	Large-eye dentex
Zobaines n.t.p.	DEX	Dentex spp.	Dentex n.e.i.
Jūras karūsa	RPG	Pagrus pagrus	Red porgy
Dorada	SBG	Sparus aurata	Gilthead sea bream
Bopsa	BOG	Boops boops	Bogue
Sparīdas n.t.p.	SBX	Sparidae	Porgies, sea breams n.e.i.
Jūras barbe	MUR	Mullus surmuletus	Red mullet
Lielā drakonzivs	WEG	Trachinus draco	Greater weaver
Vilkzivs	CAA (*)	Anarhichas lupus	Atlantic wolf-fish (= catfish)
Raibā vilkzivs	CAS (*)	Anarhichas minor	Spotted wolf-fish
Lucītis	ELP	Zoarces viviparus	Eel-pout
Tūbīšu dzimtas zivis	SAN (*)	Ammodytes spp.	Sand eels (= sand lances)
Gobijas	GOB	Gobius spp.	Atlantic gobies
Sarkanasari	RED (*)	Sebastes spp.	Atlantic redfishes
Skorpēnas n.t.p.	SCO	Scorpaenidae	Scorpion fishes n.e.i.
Jūras gaiļi n.t.p.	GUX (*)	Triglidae	Gurnards n.e.i.
Jūras zaķis	LUM	Cyclopterus lumpus	Lumpfish (= lumpsucker)
Jūrasvelns	MON (*)	Lophius piscatorius	Monk (= anglerfish)
Melnais jūrasvelns	ANK	Lophius budegassa	Blackbellied angler
Jūrasvelni n.t.p.	MNZ (*)	Lophius spp.	Monkfishes n.e.i.
Stagari	SKB	Gasterosteus spp.	Sticklebacks
Pagele	SBA	Pagellus acarne	Axillary (= Spanish) seabream
Zobaine	DEC	Dentex dentex	Common dentex
Slocenes	SNI	Macroramphosidae	Snipe fishes
Svītrainais asaris	STB	Morone saxatilis	Striped bass
Vilkzivis n.t.p.	CAT (*)	Anarchichas spp.	Wolf-fishes (= catfishes) n.e.i.
Knābja sarkanasaris	REB (*)	Sebastes mentella	Beaked redfish
Zeltainais sarkanasaris	REG (*)	Sebastes marinus	Golden redfish
Jūras dzeguze	GUR (*)	Aspitrigla (= Trigla) cuculus	Red gurnard
Parastais jūras gailītis	GUG (*)	Eutrigla (= Trigla) gurnardus	Grey gurnard
Garspuru jūras gailītis	GUM	Chelidonichthys obscurus	Long-finned gurnard
Svītrainais jūras gailītis	CTZ	Trigloporus lastoviza	Streaked gurnard
Cepola	CBC	Cepola macrophthalma	Red bandfish
Acantholatris monodactylus sugas zivis	TDL	Nemadactylus monodactylus	St Paul's fingerfin
Sicyopterus lagocephalus zivis	IYL	Sicyopterus lagocephalus	Bichique
Melnā kardinālzivs	EPI	Epigonus telescopus	Black cardinal fish
Vidusjūras ķeizarasaris	HPR	Hoplostethus mediterraneus	Mediterranean slimehead
Trachyscorpia echinata zivis	TZY	Trachyscorpia cristulata	Spiny scorpionfish
Plankumainā lūpzivs	USB	Labrus bergylta	Ballan wrasse
Brūnā lūpzivs	WRM	Labrus merula	Brown wrasse
Spīdīgā beriksa	BYS	Beryx splendens	Splendid alfonsino
Piegrunts asarveidīgās zivis n.t.p.	DPX	Perciformes	Demersal percomorphs n.e.i.
Moiva	CAP (*)	Mallotus villosus	Capelin
Vējzivs	GAR	Belone belone	Garfish
Makreļlīdaka	SAU	Scomberesox saurus	Atlantic saury
Kefales n.t.p.	MUL	Mugilidae	Mullets n.e.i.
Lufārs	BLU	Pomatomus saltatrix	Bluefish
Stavrida	HOM (*)	Trachurus trachurus	Atlantic horse mackerel
Zilā stavrida	JAA	Trachurus picturatus	Blue jack mackerel
Vidusjūras stvarida	HMM	Trachurus mediterraneus	Mediterranean horse mackerel
Stavridas n.t.p.	JAX (*)	Trachurus spp.	Jack and horse mackerels n.e.i.
Lihija	LEE	Lichia amia	Leerfish
Jūras plaudis	POA	Brama brama	Atlantic pomfret
Aterīnas	SIL	Atherinidae	Silversides (= sandsmelt)
Pelaģiskās asarveidīgās zivis n.t.p.	PPX	Perciformes	Pelagic percomorphs n.e.i.
Siļķe	HER (*)	Clupea harengus	Atlantic herring
Sardinellas n.t.p.	SIX	Sardinella spp.	Sardinellas n.e.i.
Sardīne	PIL (*)	Sardina pilchardus	European sardine (= pilchard)
Brētliņa	SPR (*)	Sprattus sprattus	Sprat
Anšovs	ANE (*)	Engraulis encrasicolus	European anchovy
Siļķu dzimtas zivis n.t.p.	CLU	Clupeoidei	Clupeoids n.e.i.
Pelamīda	BON	Sarda sarda	Atlantic bonito
Zobenzivs	SWO	Xipias gladius	Swordfish
Fregates makreļtunzivs	FRI	Auxis thazard	Frigate tuna
Ziemeļu tunzivs	BFT	Thunnus thynnus	Northern bluefin tuna
Garspuru tunzivs	ALB	Thunnus alalunga	Albacore
Dzeltenspuru tunzivs	YFT	Thunnus albacares	Yellowfin tuna
Svītrainā tunzivs	SKJ	Katsuwonus pelamis	Skipjack tuna
Lielacu tunzivs	BET	Thunnus obesus	Bigeye tuna
Tunzivjveidīgās zivis n.t.p.	TUX	Scombroidei	Tuna-like fishes n.e.i.
Austrumu makrele	MAS (*)	Scomber japonicus	Chub mackerel
Makrele	MAC (*)	Scomber scombrus	Atlantic mackerel
Skumbriju dzimtas zivis n.t.p.	MAX	Scombridae	Mackerels n.e.i.
Lepidops	SFS	Lepidopus caudatus	Silver scabbardfish
Mataste	BSF	Aphanopus carbo	Black scabbardfish
Skumbrijveidīgās zivis n.t.p.	MKX	Scombroidei	Mackerel-like fishes n.e.i.
Siļķu haizivs	POR (*)	Lamna nasus	Porbeagle
Milzu haizivs	BSK	Cetorhinus maximus	Basking shark
Katrāns	DGS (*)	Squalus acanthias	Picked (= spiny) dogfish
Grenlandes haizivs	GSK	Somniosus microcephalus	Greenland shark
Dzeloņzivis n.t.p.	DGX (*)	Squalidae	Dogfish sharks n.e.i.
Rajas n.t.p.	SKA (*)	Raja spp.	Skates n.e.i.
Dzeloņzivis un haizivis	DGH (*)	Squalidae, Scyliorhinidae	Dogfishes and hounds
Dažādas haizivis n.t.p.	SKH	Selachimorpha (Pleurotremata)	Various sharks n.e.i.
Kuplastes kaķu haizivis n.t.p.	GAU	Galeus spp.	Crest-tail catsharks n.e.i.
Melnpurna kaķu haizivs	SHO	Galeus melastomus	Blackmouth catshark
Mazā kaķu haizivs	SYC	Scyliorhinus canicula	Small-spotted catshark
Dziļūdens kaķu haizivis	API	Apristurus spp.	Deep-water catsharks
Neīstā kaķu haizivs	PTM	Pseudotriakis microdon	False catshark
Miegainā haizivs	SOR	Somniosus rostratus	Little sleeper shark
Haizivs Centrophorus granulosus	GUP	Centrophorus granulosus	Gulper shark
Haizivs Centrophorus uyato	CPU	Squalus uyato	Little gulper shark
Haizivs Centrophorus squamosus	GUQ	Centrophorus squamosus	Leafscale gulper shark
Haizivs Centrophorus lusitanicus	CPL	Centrophorus lusitanicus	Lowfin gulper shark
Laternhaizivs	ETX	Etmopterus spinax	Velvet belly
Lielā laternhaizivs	ETR	Etmopterus princeps	Great lanternshark
Gludā laternhaizivs	ETP	Etmopterus pusillus	Smooth lanternshark
Laternhaizivis n.t.p.	SHL	Etmopterus spp.	Lantern sharks n.e.i.
Deania haizivis n.t.p.	DNA	Deania spp.	Deania dogfishes n.e.i.
Putnknābja dzeloņzivs	DCA	Deania calcea	Birdbeak dogfish
Portugāļu dzeloņzivs	CYO	Centroscymnus coelolepis	Portuguese dogfish
Gardeguna samtainā dzeloņzivs	CYP	Centroselachus crepidater	Longnose velvet dogfish
Īspurna samtainā dzeloņzivs	CYY	Centroscymnus cryptacanthus	Shortnose velvet dogfish
Mazmutes aszobe	SYO	Scymnodon obscurus	Smallmouth knifetooth dogfish
Aszobe	SYR	Scymnodon ringens	Knifetooth dogfish
Haizivs Dalatias licha	SCK	Dalatias licha	Kitefin shark
Melnā dzeloņzivs	CFB	Centroscyllium fabricii	Black dogfish
Cūku haizivs	OXY	Oxynotus centrina	Angular roughshark
Buru haizivs	OXN	Oxynotus paradoxus	Sailfin roughshark
Ežu haizivs	SHB	Echinorhinus brucus	Bramble shark
Raju dzimtas zivis n.t.p.	RAJ	Rajidae	Rays and skates n.e.i.
Starainā raja	RJR	Amblyraja radiata	Starry ray
Blondā raja	RJH	Raja brachyura	Blonde ray
Smilšu raja	RJI	Leucoraja circularis	Sandy ray
Sīkacu raja	RJE	Raja microocellata	Small-eyed ray
Cirtainā raja	RJU	Raja undulata	Undulate ray
Baltā raja	RJA	Rostroraja alba	White skate
Apaļā raja	RJY	Rajella fyllae	Round ray
Eiropas himera	CMO	Chimaera monstrosa	Rabbit fish
Himeras n.t.p.	HYD	Hydrolagus spp.	Ratfishes n.e.i.
Asdeguna himeras	RHC	Rhinochimaera spp.	Knife-nosed chimaeras
Gardeguna himeras	HAR	Hariotta spp.	Longnose chimaeras
Skrimšļzivis n.t.p.	CAR	Chondrichthyes	Cartilaginous fishes n.e.i.
Bentiskās zivis n.t.p.	GRO	ex Osteichthyes	Groundfishes n.e.i.
Pelaģiskās zivis n.t.p.	PEL	ex Osteichthyes	Pelagic fishes n.e.i.
Jūras zivis n.t.p.	MZZ	ex Osteichthyes	Marine fishes n.e.i.
Zivis n.t.p.	FIN	ex Osteichthyes	Finfishes n.e.i.
Ēdamais krabis	CRE (*)	Cancer pagurus	Edible crab
Zaļais krabis	CRG	Carcinus maenas	Green crab
Eiropas zirnekļkrabis	SCR	Maja squinado	Spinous spider crab
Jūras krabji n.t.p.	CRA	Brachyura	Marine crabs n.e.i.
Portunus ģints krabji n.t.p.	CRS	Portunus spp.	Swimcrabs n.e.i.
Palinurus ģints omāri n.t.p.	CRW (*)	Palinurus spp.	Palinurid spiny lobsters n.e.i.
Omārs	LBE (*)	Homarus gammarus	European lobster
Norvēģijas omārs	NEP (*)	Nephrops norvegicus	Norway lobster
Klinšu garnele	CPR (*)	Palaemon serratus	Common prawn
Parastā ziemeļgarnele	PRA (*)	Pandalus borealis	Northern prawn
Parastā garnele	CSH (*)	Crangon crangon	Common shrimp
Tīģergarneles n.t.p.	PEN (*)	Penaeus spp.	Penaeus shrimps n.e.i.
Palaemonidae garneles	PAL (*)	Palaemonidae	Palaemonid shrimps
Ziemeļgarneles	PAN (*)	Pandalus spp.	Pink (= pandalid) shrimps
Crangonidae garneles	CRN (*)	Crangonidae	Crangonid shrimps
Peldvēži n.t.p.	DCP	Natantia	Natantian decapods n.e.i.
Bezmugurkaulnieki Lepas spp.	GOO	Lepas spp.	Goose barnacles
Palaemon elegens garneles	PNQ	Palaemon elegans	Rockpool prawn
Palaemon longirostris garneles	PIQ	Palaemon longirostris	Delta prawn
Jasus paulensis langusts	JSP	Jasus paulensis	St Paul rock lobster
Omāri n.t.p.	LOX	Reptantia	Lobsters n.e.i.
Vēži, omāri n.t.p.	LOQ	Galatheidae	Craylets, squat lobsters n.e.i.
Jūras vēžveidīgie n.t.p.	CRU	ex Crustacea	Marine crustaceans n.e.i.
Parastā bukcīnija	WHE	Buccinum undatum	Whelk
Ēdamais jūras gliemezis	PEE	Littorina littorea	Periwinkle
Litorīnas n.t.p.	PER	Littorina spp.	Periwinkles n.e.i.
Ēdamā austere	OYF (*)	Ostrea edulis	European flat oyster
Lielā austere	OYG	Crassostrea gigas	Pacific cupped oyster
Austeres n.t.p.	OYC (*)	Crassostrea spp.	Cupped oyster n.e.i.
Ziemeļu ēdamgliemene	MUS (*)	Mytilus edulis	Blue mussel
Ēdamgliemenes n.t.p.	MSX	Mytilidae	Sea mussels n.e.i.
Svētceļnieku ķemmīšgliemene	SCE (*)	Pecten maximus	Common scallop
Karaliskā vēdekļgliemene	QSC (*)	Aequipecten opercularis	Queen scallop
Ķemmīšgliemenes n.t.p.	SCX (*)	Pectinidae	Scallops n.e.i.
Ēdamā sirsniņgliemene	COC	Cerastoderma edule	Common cockle
Eiropas cietgliemene	CTG	Ruditapes decussatus	Grooved carpet shell
Islandes gliemene	CLQ	Arctica islandica	Ocean quahog
Gliemenes n.t.p.	CLX	Bivalvia	Clams n.e.i.
Makstgliemenes	RAZ	Solen spp.	Razor clams
Cietgliemene Tapes pullastra	CTS	Venerupis pullastra	Carpet shell
Svītrotais venuss	SVE	Chamelea gallina	Striped venus
Cietgliemenes n.t.p.	CLV	Veneridae	Venus clams n.e.i.
Maktras n.t.p.	MAT	Mactridae	Mactra surf clams n.e.i.
Gliemene Circomphalus casinus	KFA	Circomphalus casina	Chamber venus
Jūras mandele	GKL	Glycymeris glycymeris	Common European bittersweet
Donax ģints gliemenes	DON	Daonax spp.	Donax clams
Sirsniņgliemenes n.t.p.	COZ	Cardiidae	Cockles n.e.i.
Gliemene Laevicardum crassum	LVC	Laevicardium crassum	Norwegian egg cockle
Šķīvīši n.t.p.	LPZ	Patella spp.	Limpets n.e.i.
Jūras ausis n.t.p.	ABX	Haliotis spp.	Abalones n.e.i.
Vēderkāji n.t.p.	GAS	Gastropoda	Gastropods n.e.i.
Garenā maktra	ULV	Spisula ovalis	Oval surf clam
Plānčaulgliemenes n.t.p.	TWL	Tellina spp.	Tellins n.e.i.
Sēpija	CTC (*)	Sepia officinalis	Common cuttlefish
Kalmāri	SQC (*)	Loligo spp.	Common squids
Īsspuru kalmārs	SQI (*)	Illex ellecebrosus	Short-finned squid
Astoņkāji n.t.p.	OCT	Octopodidae	Octopuses n.e.i.
Kalmāri n.t.p.	SQU (*)	Loliginidae, Ommastrephidae	Squids n.e.i.
Sēpijas n.t.p.	CTL (*)	Sepiidae, Sepiolidae	Cuttlefishes n.e.i.
Šautras kalmārs	SQE (*)	Todarodes sagittatus	European flying squid
Galvkāji n.t.p.	CEP	Cephalopoda	Cephalopods n.e.i.
Jūras mīkstmieši n.t.p.	MOL	ex Mollusca	Marine molluscs n.e.i.
Jūras zvaigzne	STH	Asterias rubens	Starfish
Jūras zvaigznes n.t.p.	STF	Asteroidea	Starfishes n.e.i.
Jūras ezis	URS	Echinus esculentus	Sea urchin
Violetais jūras ezis	URM	Paracentrotus lividus	Stony sea urchin
Jūras eži n.t.p.	URX	Echinoidea	Sea urchins n.e.i.
Jūras gurķi n.t.p.	CUX	Holothuroidea	Sea cucumbers n.e.i.
Adatādaiņi n.t.p.	ECH	Echinodermata	Echinoderms n.e.i.
Ascīdija Microcosmus sulcatus	SSG	Microcosmus sulcatus	Grooved sea squirt
Ascīdijas n.t.p.	SSX	Ascidiacea	Sea squirts n.e.i.
Krabis Limulus polyphemus	HSC	Limulus polyphemus	Horseshoe crab
Ūdens bezmugurkaulnieki n.t.p.	INV	ex Invertebrata	Aquatic invertebrates n.e.i.
Brūnaļģes	SWB	Phaeophyceae	Brown seaweeds
Īru ķērpis	IMS	Chondurus crispus	Carragheen
Gelidium spp. aļģes	GEL	Gelidium spp.	Gelidium spp.
Gigartīnas	GIG	Gigartina spp.	Gigartina spp.
Lithothamnium spp.	LIT	Lithothamnium spp.	Lithothamnion spp.
Sārtaļģes	SWR	Rhodophyceae	Red seaweeds
Fuki n.t.p.	UCU	Fucus spp.	Red seaweeds
Aļģe Ascophyllum nodosum	ASN	Ascophyllum nodosum	North Atlantic rockweed
Fuks Fucus serratus	FUU	Fucus serratus	Toothed wrack
Salātu ulva	UVU	Ulva lactuca	Sea lettuce
Jūras aļģes n.t.p.	SWX	ex Algae	Seaweeds n.e.i.

II PIELIKUMS

Zvejas statistikas reģioni Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, par kuriem ir jāiesniedz dati

ICES I a rajons

ICES I b rajons

ICES II a 1 apakšrajons

ICES II a 2 apakšrajons

ICES II b 1 apakšrajons

ICES II b 2 apakšrajons

ICES III a rajons

ICES III b un c rajons

ICES IV a rajons

ICES IV b rajons

ICES IV c rajons

ICES V a 1 apakšrajons

ICES V a 2 apakšrajons

ICES V b 1 a apakšrajons

ICES V b 1 b apakšrajons

ICES V b 2 apakšrajons

ICES VI a rajons

ICES VI b 1 apakšrajons

ICES VI b 2 apakšrajons

ICES VII a rajons

ICES VII b rajons

ICES VII c 1 apakšrajons

ICES VII c 2 apakšrajons

ICES VII d rajons

ICES VII e rajons

ICES VII f rajons

ICES VII g rajons

ICES VII h rajons

ICES VII j 1 apakšrajons

ICES VII j 2 apakšrajons

ICES VII k 1 apakšrajons

ICES VII k 2 apakšrajons

ICES VIII a rajons

ICES VIII b rajons

ICES VIII c rajons

ICES VIII d 1 apakšrajons

ICES VIII d 2 apakšrajons

ICES VIII e 1 apakšrajons

ICES VIII e 2 apakšrajons

ICES IX a rajons

ICES IX b 1 apakšrajons

ICES IX b 2 apakšrajons

ICES X a 1 apakšrajons

ICES X a 2 apakšrajons

ICES X b rajons

ICES XII a 1 apakšrajons

ICES XII a 2 apakšrajons

ICES XII a 3 apakšrajons

ICES XII a 4 apakšrajons

ICES XII b rajons

ICES XII c rajons

ICES XIV a rajons

ICES XIV b 1 apakšrajons

ICES XIV b 2 apakšrajons

BAL 22

BAL 23

BAL 24

BAL 25

BAL 26

BAL 27

BAL 28-1

BAL 28-2

BAL 29

BAL 30

BAL 31

BAL 32

Piezīmes

1.	Zvejas statistikas reģionus, kas sākas ar “ICES”, ir identificējusi un definējusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome.

2.	Zvejas statistikas reģionus, kas sākas ar “BAL”, ir identificējusi un definējusi Starptautiskā Baltijas jūras Zvejniecības komisija.

3.	Iesniedz iespējami sīki izstrādātus datus. Apzīmējums “nav zināms” un kopējie reģioni jāizmanto tikai tad, ja nav pieejama sīkāka informācija. Ja iesniedz sīki izstrādātu informāciju, kopējās kategorijas nav jāizmanto.

Zvejas statistikas reģioni Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā

III PIELIKUMS

To ICES apakšapgabalu un rajonu apraksts, ko izmanto zvejniecības statistikā, un noteikumi attiecībā uz Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu

ICES statistikas apgabals (Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa)

Visi Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna un ar tiem saistīto jūru ūdeņi, ko savieno līnija no ģeogrāfiskā Ziemeļpola pa 40o00′ rietumu garuma meridiānu uz Grenlandes ziemeļu krastu; tad austrumu un dienvidu virzienā gar Grenlandes krastu uz punktu, kas atrodas 44o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 59o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 42o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 36o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz punktam Spānijas krastā (Marroki rags) 5o36′ rietumu garuma; tad ziemeļrietumu un ziemeļu virzienā gar Spānijas dienvidrietumu krastu, Portugāles krastu, Spānijas ziemeļrietumu un ziemeļu krastu, Francijas, Beļģijas, Nīderlandes un Vācijas krastiem līdz galējam rietumu robežpunktam ar Dāniju; tad gar Jitlandes rietumu krastu uz Tīborenu; tad dienvidu un austrumu virzienā gar Limfjordas dienvidu krastu uz Egensklosteres ragu; tad dienvidu virzienā gar Jitlandes austrumu krastu uz Dānijas un Vācijas robežas galējo austrumu punktu; tad gar Vācijas, Polijas, Krievijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas krastu un Krievijas ziemeļu krastu līdz Haborovai; tad pāri rietumu ieejai Jugorskijšarā; tad rietumu un ziemeļu virzienā gar Vaigača salas krastu; tad pāri rietumu ieejai šaurumā prom no Karas Vārtiem; tad uz rietumiem un ziemeļiem gar Novaja Zemļas dienvidu salas krastu; tad pāri rietumu ieejai Matočkinšarā; tad gar Novaja Zemļas ziemeļu salas rietumu krastu uz punktu 68o30′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz ģeogrāfisko Ziemeļpolu.

Šis apgabals veido 27. statistikas apgabalu (Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu statistikas apgabals) FAO Zvejas apgabalu starptautiskajā standarta statistikas klasifikācijā.

ICES I statistikas apakšapgabals

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no ģeogrāfiskā Ziemeļpola pa 30o00′ austrumu garuma meridiānu līdz 72o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 26o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Norvēģijas krastu; tad austrumu virzienā gar Norvēģijas un Krievijas krastu uz Haborovu; tad pāri rietumu ieejai Jugorskijšarā; tad rietumu un ziemeļu virzienā gar Vaigača salas krastu; tad pāri rietumu ieejai šaurumā prom no Karas Vārtiem; tad uz rietumiem un ziemeļiem gar Novaja Zemļas dienvidu salas krastu; tad pāri rietumu ieejai Matočkinšarā; tad gar Novaja Zemļas ziemeļu salas rietumu krastu uz punktu 68o30′ eaustrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz ģeogrāfisko Ziemeļpolu.

—

ICES I a statistikas rajons

Tā I apakšapgabala daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
73,98 N	33,70 E
74,18 N	34,55 E
74,36 N	35,28 E
74,71 N	36,38 E
75,14 N	37,57 E
75,45 N	38,31 E
75,84 N	39,05 E
76,26 N	39,61 E
76,61 N	41,24 E
76,96 N	42,81 E
76,90 N	43,06 E
76,75 N	44,48 E
75,99 N	43,51 E
75,39 N	43,18 E
74,82 N	41,73 E
73,98 N	41,56 E
73,17 N	40,66 E
72,20 N	40,51 E
72,26 N	39,76 E
72,62 N	38,96 E
73,04 N	37,74 E
73,37 N	36,61 E
73,56 N	35,70 E
73,98 N	33,70 E

—	ICES I b statistikas rajons Tā I apakšapgabala daļa, kas ir ārpus I a rajona.

ICES II statistikas apakšapgabals

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no ģeogrāfiskā Ziemeļpola pa 30o00′ austrumu garuma meridiānu līdz 72o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 26o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Norvēģijas krastu; tad rietumu un dienvidrietumu virzienā gar Norvēģijas krastu līdz 62o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 4o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 63o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 11o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz ģeogrāfisko Ziemeļpolu.

—

ICES II a statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Norvēģijas krastā 62o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 4o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 63o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 11o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 72o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 30o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 72o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 26o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Norvēģijas krastu; tad rietumu un dienvidrietumu virzienā gar Norvēģijas krastu uz sākuma punktu.

—

ICES II a 1 statistikas apakšrajons

Tā II a rajona daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
73,50 N	00,20 W
73,50 N	07,21 E
73,45 N	07,28 E
73,14 N	07,83 E
72,76 N	08,65 E
72,49 N	09,33 E
72,31 N	09,83 E
72,18 N	10,29 E
71,98 N	09,94 E
71,91 N	09,70 E
71,64 N	08,75 E
71,36 N	07,93 E
71,13 N	07,42 E
70,79 N	06,73 E
70,17 N	05,64 E
69,79 N	05,01 E
69,56 N	04,74 E
69,32 N	04,32 E
69,10 N	04,00 E
68,86 N	03,73 E
68,69 N	03,57 E
68,46 N	03,40 E
68,23 N	03,27 E
67,98 N	03,19 E
67,77 N	03,16 E
67,57 N	03,15 E
67,37 N	03,18 E
67,18 N	03,24 E
67,01 N	03,31 E
66,84 N	03,42 E
66,43 N	03,27 E
66,39 N	03,18 E
66,23 N	02,79 E
65,95 N	02,24 E
65,64 N	01,79 E
65,38 N	01,44 E
65,32 N	01,26 E
65,08 N	00,72 E
64,72 N	00,04 E
64,43 N	00,49 W
64,84 N	01,31 W
64,92 N	01,56 W
65,13 N	02,17 W
65,22 N	02,54 W
65,39 N	03,19 W
65,47 N	03,73 W
65,55 N	04,19 W
65,59 N	04,56 W
65,69 N	05,58 W
65,96 N	05,60 W
66,22 N	05,67 W
66,47 N	05,78 W
67,09 N	06,25 W
67,61 N	06,62 W
67,77 N	05,33 W
67,96 N	04,19 W
68,10 N	03,42 W
68,33 N	02,39 W
68,55 N	01,56 W
68,86 N	00,61 W
69,14 N	00,08 E
69,44 N	00,68 E
69,76 N	01,18 E
69,97 N	01,46 E
70,21 N	01,72 E
70,43 N	01,94 E
70,63 N	02,09 E
70,89 N	02,25 E
71,14 N	02,35 E
71,35 N	02,39 E
71,61 N	02,38 E
71,83 N	02,31 E
72,01 N	02,22 E
72,24 N	02,06 E
72,43 N	01,89 E
72,60 N	01,68 E
72,75 N	01,48 E
72,99 N	01,08 E
73,31 N	00,34 E
73,50 N	00,20 W

—	ICES II a 2 statistikas apakšrajons Tā II a rajona daļa, kas neietilpst II a 1 apakšrajonā.

—

ICES II b statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no ģeogrāfiskā Ziemeļpola pa 30o00′austrumu garuma meridiānu līdz 73o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 11o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz ģeogrāfisko Ziemeļpolu.

—

ICES II b 1 statistikas apakšrajons

Tā II b rajona daļa, ko ierobežo šādas koordinātas:

Platums	Garums
73,50 N	07,21 E
73,50 N	00,20 W
73,60 N	00,48 W
73,94 N	01,88 W
74,09 N	02,70 W
74,21 N	05,00 W
74,50 N	04,38 W
75,00 N	04,29 W
75,30 N	04,19 W
76,05 N	04,30 W
76,18 N	04,09 W
76,57 N	02,52 W
76,67 N	02,10 W
76,56 N	01,60 W
76,00 N	00,80 E
75,87 N	01,12 E
75,64 N	01,71 E
75,21 N	03,06 E
74,96 N	04,07 E
74,86 N	04,55 E
74,69 N	05,19 E
74,34 N	06,39 E
74,13 N	06,51 E
73,89 N	06,74 E
73,60 N	07,06 E
73,50 N	07,21 E

—	ICES II b 2 statistikas apakšrajons Tā II b rajona daļa, kas neietilpst II b 1 apakšrajonā.

ICES III statistikas apakšapgabals

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Norvēģijas krastā 7o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 57o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 8o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 57o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Dānijas krastu; tad gar Jitlandes ziemeļrietumu un austrumu krastu uz Halsu; tad pāri austrumu ieejai Limfjordā uz Egensklosteres ragu; tad dienvidu virzienā gar Jitlandes krastu uz Dānijas un Vācijas robežas galējo austrumu punktu; tad gar Vācijas, Polijas, Krievijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas krastu uz sākuma punktu.

—

ICES III a statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Norvēģijas krastā 7o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 57o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 8o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 57o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Dānijas krastu; tad gar Jitlandes ziemeļrietumu un austrumu krastu uz Halsu; tad pāri austrumu ieejai Limfjordā uz Egensklosteres ragu; tad dienvidu virzienā gar Jitlandes krastu uz Hāzenēres ragu; tad pāri Lielajam Beltam uz Gnībena ragu; tad gar Zēlandes ziemeļu krastu uz Gilbjerga ragu; tad pāri ziemeļu pieejai Ēresunnam uz Killenu Zviedrijas krastā; tad austrumu un ziemeļu virzienā gar Zviedrijas rietumu krastu un Norvēģijas dienvidu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES III b un c statistikas rajoni

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Hāzenēres raga Jitlandes austrumu krastā uz Gnībena ragu Zēlandes rietumu krastā un uz Gilbjerga ragu; tad pāri ziemeļu pieejai Ēresunnam uz Killenu Zviedrijas krastā; tad dienvidu virzienā gar Zviedrijas krastu uz Falsterbo bāku; tad pāri dienvidu ieejai Ēresunnā uz Steunas bāku; tad gar Zēlandes dienvidaustrumu krastu; tad pāri austrumu ieejai Storstremas Zundā; tad gar Falsteras salas austrumu krastu uz Geseru; tad uz Darserortu Vācijas krastā; tad dienvidrietumu virzienā gar Vācijas krastu un Jitlandes austrumu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES 22. statistikas apakšrajons (BAL 22)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Hāzenēras raga (56o09′ ziemeļu platuma, 10o44′ austrumu garuma) Jitlandes austrumu krastā līdz Gnībena ragam (56o01′ ziemeļu platuma, 11o18′ austrumu garuma) Zēlandes rietumu krastā; tad gar Zēlandes rietumu un dienvidu krastu uz punktu 12o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Falsteras salu; tad gar Falsteras salas austrumu krastu uz Geseras ragu (54o34′ ziemeļu platuma, 11o58′ austrumu garuma); tad uz austrumiem līdz 12o00′austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Vācijas krastu; tad dienvidrietumu virzienā gar Vācijas krastu un Jitlandes austrumu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES 23. statistikas apakšrajons (BAL 23)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Gilbjerga raga (56o08′ ziemeļu platuma, 12o18′ austrumu garuma) Zēlandes ziemeļu krasta līdz Killenai (56o18′ ziemeļu platuma, 12o28′ austrumu garuma) Zviedrijas krastā; tad dienvidu virzienā gar Zviedrijas krastu uz Falsterbo bāku (55o23′ ziemeļu platuma, 12o50′ austrumu garuma), tad caur Zunda dienvidu vārtiem uz Steunas bāku (55o19′ ziemeļu platuma, 12o29′ austrumu garuma) Zēlandes krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zēlandes austrumu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES 24. statistikas apakšrajons (BAL 24)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Steunas bākas (55o19′ ziemeļu platuma, 12o29′ austrumu garuma) Zēlandes austrumu krastā caur dienvidu ieeju Zundā un uz Falsterbo bāku (55o23′ ziemeļu platuma, 12o50′austrumu garuma) Zviedrijas krastā; tad gar Zviedrijas dienvidu krastu uz Sandhamaras bāku (55o24′ ziemeļu platuma, 14o12′ austrumu garuma); tad uz Hameras raga bāku (55o18′ ziemeļu platuma, 14o47′ austrumu garuma) Bornholmas ziemeļu krastā; tad gar Bornholmas rietumu un dienvidu krastu uz punktu 15o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Polijas krastu; tad rietumu virzienā gar Polijas un Vācijas krastu uz punktu 12o00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz punktu 54o34′ ziemeļu platuma, 12o00′ austrumu garuma; tad uz rietumiem uz Geseras ragu (54o34′ ziemeļu platuma, 11o58′ austrumu garuma); tad gar Falsteras salas austrumu un ziemeļu krastu uz punktu 12o00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem un Zēlandes dienvidu krastu; tad rietumu un ziemeļu virzienā gar Zēlandes rietumu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES 25. statistikas apakšrajons (BAL 25)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Zviedrijas austrumu krastā 56o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Ēlandes salas rietumu krastu; tad, garām Ēlandes salas dienvidiem, uz punktu austrumu krastā 56o30′ ziemeļu platuma, uz austrumiem uz 18o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Polijas krastu; tad rietumu virzienā gar Polijas krastu uz punktu 15o00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz Bornholmas salu; tad gar Bornholmas dienvidu un rietumu krastu uz Hameras raga bāku (55o18′ ziemeļu platuma, 14o47′ austrumu garuma); tad uz Sandhamaras bāku (55o24′ ziemeļu platuma, 14o12′ austrumu garuma) Zviedrijas dienvidu krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas austrumu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES 26. statistikas apakšrajons (BAL 26)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā 56o30′ ziemeļu platuma, 18o00′ austrumu garuma; tad uz austrumiem uz Latvijas rietumu krastu; tad dienvidu virzienā gar Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Polijas krastu uz punktu Polijas krastā 18o00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

—

ICES 27. statistikas apakšrajons (BAL 27)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Zviedrijas cietzemes austrumu krastā 59o41′ ziemeļu platuma, 19o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Gotlandes salas ziemeļu krastu; tad dienvidu virzienā gar Gotlandes rietumu krastu uz punktu 57o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 56o30′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 56o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem, uz Ēlandes salas austrumu krastu; tad, garām Ēlandes salas dienvidiem, uz punktu tās rietumu krastā 56o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Zviedrijas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas austrumu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES 28. statistikas apakšrajons (BAL 28)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā 58o30′ ziemeļu platuma, 19o00′ austrumu garuma; tad uz austrumiem uz Sāmsalas rietumu krastu; tad, pabraucot garām Sāmsalas ziemeļiem, uz punktu tās austrumu krastā 58o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Igaunijas krastu; tad dienvidu virzienā gar Igaunijas un Latvijas rietumu krastu uz punktu 56o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 18o00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 57o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Gotlandes salas rietumu krastu; tad ziemeļu virzienā uz punktu 19o00′ austrumu garuma Gotlandes ziemeļu krastā; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

—

ICES 28.-1. statistikas apakšrajons (BAL28,1)

Ūdeņi, ko rietumos ierobežo iedomāta līnija no Ovīšu bākas (57o34.1234′ N, 21o42.9574′ E) Latvijas rietumu krastā līdz Lodes raga dienvidu klintij (57o57.4760′ N, 21o58.2789′ E) Sāmsalā, kura turpinās dienvidu virzienā līdz Serves pussalas tālākajam dienvidu punktam un tad ziemeļaustrumu virzienā gar Sāmsalas austrumu krastu, bet ziemeļos – iedomāta līnija, kas savieno punktus, kuru koordinātas ir 58o30.0′ N, 23o13.2′ E to 58o30′N, 23o41.1′ E.

—	ICES 28.-2. statistikas apakšrajons (BAL28,2) Tā 28. apakšrajona daļa, kas atrodas ārpus 28.-1. apakšrajona.

—

ICES 29. statistikas apakšrajons (BAL 29)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas Zviedrijas cietzemes austrumu krasta punktā 60o30′ ziemeļu platuma, tad virzās uz austrumiem līdz Somijas cietzemes krastam; tad dienvidu virzienā gar Somijas rietumu un dienvidu krastu uz punktu cietzemes dienvidu krastā 23o00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 59o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Igaunijas cietzemes krastu; tad dienvidu virzienā gar Igaunijas rietumu krastu uz punktu 58o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Sāmsalas austrumu krastu; tad, pabraucot garām Sāmsalas ziemeļiem, uz punktu tās rietumu krastā 58o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 19o00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz punktu Zviedrijas cietzemes austrumu krastā 59o41′ ziemeļu platuma; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas austrumu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES 30. statistikas apakšrajons (BAL 30)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas Zviedrijas austrumu krasta punktā 63o30′ ziemeļu platuma, tad virzās uz austrumiem līdz Somijas cietzemes krastam; tad dienvidu virzienā gar Somijas krastu uz punktu 60o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Zviedrijas cietzemes krastu; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas austrumu krastu uz sākuma punktu.

—	ICES 31. statistikas apakšrajons (BAL 31) Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Zviedrijas austrumu krastā 63o30′ ziemeļu platuma; tad, pabraucot garām uz ziemeļiem no Botnijas līča, uz punktu Somijas cietzemes rietumu krastā 63o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz sākuma punktu.

—

ICES 32. statistikas apakšrajons (BAL 32)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Somijas dienvidu krastā 23o00′ austrumu garuma; tad, pabraucot garām uz austrumiem no Somu līča, uz punktu Igaunijas rietumu krastā 59o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 23o00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES IV statistikas apakšapgabals

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Norvēģijas krastā 62o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 4o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz Skotijas krastu; tad austrumu un dienvidu virzienā gar Skotijas un Anglijas krastu uz punktu, kas atrodas 51o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Francijas krastu; tad ziemeļaustrumu virzienā gar Francijas, Beļģijas, Nīderlandes un Vācijas krastu uz robežas galējo rietumu punktu robežai ar Dāniju; tad gar Jitlandes rietumu krastu uz Tīborenu; tad dienvidu un austrumu virzienā gar Limfjordas dienvidu krastu uz Egensklosteres ragu; tad pāri austrumu ieejai Limfjordā uz Halsu; tad rietumu virzienā gar Limfjordas ziemeļu krastu uz Agertanges tālāko dienvidu punktu; tad ziemeļu virzienā gar Jitlandes rietumu krastu uz punktu 57o00′ ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz 8o00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 57o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 7o00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz Norvēģijas krastu; tad ziemeļrietumu virzienā gar Norvēģijas krastu uz sākuma punktu.

—

ICES IV a statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Norvēģijas krastā 62o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 3o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz Skotijas krastu; tad austrumu un dienvidu virzienā gar Skotijas krastu; uz punktu, kas atrodas 57o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 7o00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz Norvēģijas krastu; tad ziemeļrietumu virzienā gar Norvēģijas krastu uz sākuma punktu.

—

ICES IV b statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Dānijas rietumu krastā 57o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 8o00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 57o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Skotijas krastu; tad dienvidu virzienā gar Skotijas un Anglijas krastu uz punktu 53o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Vācijas krastu; tad ziemeļaustrumu virzienā gar Jitlandes krastu uz Tīborenu; tad dienvidu un austrumu virzienā gar Limfjordas dienvidu krastu uz Egensklosteres ragu; tad pāri austrumu ieejai Limfjordā uz Halsu; tad rietumu virzienā gar Limfjordas ziemeļu krastu uz Agertanges tālāko dienvidu punktu; tad ziemeļu virzienā gar Jitlandes rietumu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES IV c statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Vācijas rietumu krastā 53o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Anglijas krastu; tad dienvidu virzienā uz punktu, kas atrodas 51o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Francijas krastu; tad ziemeļaustrumu virzienā gar Francijas, Beļģijas, Nīderlandes un Vācijas krastu uz sākuma punktu.

ICES V statistikas apakšapgabals

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā 68o00′ ziemeļu platuma, 11o00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 27o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 62o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 15o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 5o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 60o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 4o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 63o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 11o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

—

ICES V a statistikas rajons

—

ICES V a 1 statistikas apakšrajons

Platība tā taisnstūra iekšpusē, ko norobežo šādas koordinātas:

Platums	Garums
63,00 N	24,00 W
62,00 N	24,00 W
62,00 N	27,00 W
63,00 N	27,00 W
63,00 N	24,00 W

—	ICES V a 2 statistikas apakšrajons Tā Va rajona daļa, kas neietilpst V a 1 apakšrajonā.

—

ICES V b statistikas rajons

—

ICES V b 1 statistikas apakšrajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā 63o00′ ziemeļu platuma, 4o00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 15o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 10o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 61o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 8o00′ rietumu garuma; tad gar loksodromu uz punktu, kas atrodas 61o15′ ziemeļu platuma, 7o30′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 8o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 5o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 60o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 4o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

—

ICES V b 1 a statistikas apakšrajons

Tā V b 1 apakšrajona daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
60,49 N	15,00 W
60,71 N	13,99 W
60,15 N	13,29 W
60,00 N	13,50 W
60,00 N	15,00 W
60,49 N	15,00 W

—	ICES V b 1 b statistikas apakšrajons Tā V b 1 apakšrajona daļa, kas neietilpst V b 1 a apakšrajonā.

—

ICES V b 2 statistikas apakšrajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā 60o00′ ziemeļu platuma, 10o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 61o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 8o00′ rietumu garuma; tad gar loksodromu uz punktu, kas atrodas 61o15′ ziemeļu platuma, 7o30′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 8o00′rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz sākuma punktu.

ICES VI statistikas apakšapgabals

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Skotijas ziemeļu krastā 4o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 60o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 5o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60o00′ ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz 18o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 54o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Īrijas krastu; tad ziemeļu un austrumu virzienā gar Īrijas un Ziemeļīrijas krastu uz punktu, kas atrodas Ziemeļīrijas austrumu krastā 55o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Skotijas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Skotijas rietumu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES VI a statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Skotijas ziemeļu krastā 4o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 60o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 5o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60o00′ ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz 12o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 54o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Īrijas krastu; tad ziemeļu un austrumu virzienā gar Īrijas un Ziemeļīrijas krastu uz punktu, kas atrodas Ziemeļīrijas austrumu krastā 55o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Skotijas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Skotijas rietumu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES VI b statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā 60o00′ ziemeļu platuma, 12o00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 18o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 54o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 12o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

—

ICES VI b 1 statistikas apakšrajons

Tā VI b rajona daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
54,50 N	18,00 W
60,00 N	18,00 W
60,00 N	13,50 W
60,15 N	13,29 W
59,65 N	13,99 W
59,01 N	14,57 W
58,51 N	14,79 W
57,87 N	14,88 W
57,01 N	14,63 W
56,57 N	14,34 W
56,50 N	14,44 W
56,44 N	14,54 W
56,37 N	14,62 W
56,31 N	14,72 W
56,24 N	14,80 W
56,17 N	14,89 W
56,09 N	14,97 W
56,02 N	15,04 W
55,95 N	15,11 W
55,88 N	15,19 W
55,80 N	15,27 W
55,73 N	15,34 W
55,65 N	15,41 W
55,57 N	15,47 W
55,50 N	15,54 W
55,42 N	15,60 W
55,34 N	15,65 W
55,26 N	15,70 W
55,18 N	15,75 W
55,09 N	15,79 W
55,01 N	15,83 W
54,93 N	15,87 W
54,84 N	15,90 W
54,76 N	15,92 W
54,68 N	15,95 W
54,59 N	15,97 W
54,51 N	15,99 W
54,50 N	15,99 W
54,50 N	18,00 W

—	ICES VI b 2 statistikas apakšrajons VI b rajona daļa, kas neietilpst VI b 1 apakšrajonā.

ICES VII statistikas apakšapgabals

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Īrijas rietumu krastā 54o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 18o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 48o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Francijas krastu; tad ziemeļu un ziemeļaustrumu virzienā gar Francijas krastu uz punktu 51o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Anglijas dienvidaustrumu krastu; tad rietumu un ziemeļu virzienā gar Anglijas, Velsas un Skotijas krastu uz punktu, kas atrodas Skotijas rietumu krastā 55o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Ziemeļīrijas krastu; tad ziemeļu un rietumu virzienā gar Ziemeļīrijas un Īrijas krastu uz sākuma punktu.

—

ICES VII a statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Skotijas rietumu krastā 55o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Ziemeļīrijas krastu; tad dienvidu virzienā gar Ziemeļīrijas un Īrijas krastu uz punktu, kas atrodas Īrijas dienvidaustrumu krastā 52o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Velsas krastu; tad ziemeļaustrumu un ziemeļu virzienā gar Velsas, Anglijas un Skotijas krastu uz sākuma punktu.

—

ICES VII b statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Īrijas rietumu krastā 54o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 12o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 52o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Īrijas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Īrijas rietumu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES VII c statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā 54o30′ ziemeļu platuma, 12o00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 18o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 52o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 12o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

—

ICES VII c 1 statistikas apakšrajons

Tā VII c rajona daļa, ko ierobežo šādas koordinātas:

Platums	Garums
54,50 N	15,99 W
54,42 N	15,99 W
54,34 N	16,00 W
54,25 N	16,01 W
54,17 N	16,01 W
54,08 N	16,01 W
53,99 N	16,00 W
53,91 N	15,99 W
53,82 N	15,97 W
53,74 N	15,96 W
53,66 N	15,94 W
53,57 N	15,91 W
53,49 N	15,90 W
53,42 N	15,89 W
53,34 N	15,88 W
53,26 N	15,86 W
53,18 N	15,84 W
53,10 N	15,88 W
53,02 N	15,92 W
52,94 N	15,95 W
52,86 N	15,98 W
52,77 N	16,00 W
52,69 N	16,02 W
52,61 N	16,04 W
52,52 N	16,06 W
52,50 N	16,06 W
52,50 N	18,00 W
54,50 N	18,00 W
54,50 N	15,99 W

—	ICES VII c 2 statistikas apakšrajons Tā VII c rajona daļa, kas neietilpst VII c 1 apakšrajonā.

—

ICES VII d statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Francijas rietumu krastā 51o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Anglijas krastu; tad rietumu virzienā gar Anglijas dienvidu krastu uz 2o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem no Francijas krastiem pie Hāgas raga; tad ziemeļaustrumu virzienā gar Francijas krastu uz sākuma punktu.

—

ICES VII e statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Anglijas dienvidu krastā 2o00′ rietumu garuma; tad dienvidu un rietumu virzienā gar Anglijas krastu uz punktu dienvidrietumu krastā 50o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 7o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 49o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 5o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 48o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Francijas krastu; tad ziemeļu un ziemeļaustrumu virzienā gar Francijas krastu uz Hāgas ragu; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

—

ICES VII f statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Velsas dienvidu krastā 5o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 51o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 6o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 50o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 7o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 50o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Anglijas krastu; tad gar Anglijas dienvidrietumu krastu un Velsas dienvidu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES VII g statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Velsas rietumu krastā 52o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Īrijas dienvidaustrumu krastu; tad dienvidrietumu virzienā gar Īrijas krastu uz punktu 9o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 50o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 7o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 50o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 6o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 51o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 5o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz Velsas dienvidu krastu; tad ziemeļrietumu virzienā gar Velsas krastu uz sākuma punktu.

—

ICES VII h statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā 50o00′ ziemeļu platuma, 7o00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 9o00′ rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz 48o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 5o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 49o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 7o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

—

ICES VII j statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Īrijas rietumu krastā 52o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 12o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 48o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 9o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz Īrijas dienvidu krastu; tad ziemeļu virzienā gar Īrijas krastu uz sākuma punktu.

—

ICES VII j 1 statistikas apakšrajons

Tā VII j rajona daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
48,43 N	12,00 W
48,42 N	11,99 W
48,39 N	11,87 W
48,36 N	11,75 W
48,33 N	11,64 W
48,30 N	11,52 W
48,27 N	11,39 W
48,25 N	11,27 W
48,23 N	11,14 W
48,21 N	11,02 W
48,19 N	10,89 W
48,17 N	10,77 W
48,03 N	10,68 W
48,00 N	10,64 W
48,00 N	12,00 W
48,43 N	12,00 W

—	ICES VII j 2 statistikas apakšrajons Tā VII j rajona daļa, kas neietilpst VII j 1 apakšrajonā.

—

ICES VII k statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā 52o30′ ziemeļu platuma, 12o00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 18o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 48o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 12o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

—

ICES VII k 1 statistikas apakšrajons

Tā VII k rajona daļa, ko ierobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
48,00 N	18,00 W
52,50 N	18,00 W
52,50 N	16,06 W
52,44 N	16,07 W
52,36 N	16,08 W
52,27 N	16,09 W
52,19 N	16,09 W
52,11 N	16,09 W
52,02 N	16,08 W
51,94 N	16,07 W
51,85 N	16,07 W
51,77 N	16,05 W
51,68 N	16,04 W
51,60 N	16,02 W
51,52 N	15,99 W
51,43 N	15,96 W
51,34 N	15,93 W
51,27 N	15,90 W
51,18 N	15,86 W
51,10 N	15,82 W
51,02 N	15,77 W
50,94 N	15,73 W
50,86 N	15,68 W
50,78 N	15,63 W
50,70 N	15,57 W
50,62 N	15,52 W
50,54 N	15,47 W
50,47 N	15,42 W
50,39 N	15,36 W
50,32 N	15,30 W
50,24 N	15,24 W
50,17 N	15,17 W
50,10 N	15,11 W
50,03 N	15,04 W
49,96 N	14,97 W
49,89 N	14,89 W
49,82 N	14,82 W
49,75 N	14,74 W
49,69 N	14,65 W
49,62 N	14,57 W
49,56 N	14,48 W
49,50 N	14,39 W
49,44 N	14,30 W
49,38 N	14,22 W
49,32 N	14,13 W
49,27 N	14,04 W
49,21 N	13,95 W
49,15 N	13,86 W
49,10 N	13,77 W
49,05 N	13,67 W
49,00 N	13,57 W
48,95 N	13,47 W
48,90 N	13,37 W
48,86 N	13,27 W
48,81 N	13,17 W
48,77 N	13,07 W
48,73 N	12,96 W
48,69 N	12,85 W
48,65 N	12,74 W
48,62 N	12,64 W
48,58 N	12,54 W
48,55 N	12,43 W
48,52 N	12,32 W
48,49 N	12,22 W
48,46 N	12,11 W
48,43 N	12,00 W
48,00 N	18,00 W

—	ICES VII k 2 statistikas apakšrajons Tā VII k rajona daļa, kas neietilpst VII k 1 apakšrajonā.

ICES VIII statistikas apakšapgabals

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Francijas rietumu krastā 48o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 18o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 43o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Spānijas rietumu krastu; tad ziemeļu virzienā gar Spānijas un Francijas krastu uz sākuma punktu.

—

ICES VIII a statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Francijas rietumu krastā 48o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 8o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 47o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 6o00′ tumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 47o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 5o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 46o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Francijas krastu; tad ziemeļrietumu virzienā gar Francijas krastu uz sākuma punktu.

—

ICES VIII b statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Francijas rietumu krastā 46o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 4o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 45o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 3o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 44o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 2o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz Spānijas ziemeļu krastu; tad gar Spānijas ziemeļu krastu un Francijas rietumu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES VIII c statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Spānijas ziemeļu krastā 2o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 44o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 11o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 43o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Spānijas rietumu krastu; tad ziemeļu un austrumu virzienā gar Spānijas krastu uz sākuma punktu.

—

ICES VIII d statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā 48o00′ ziemeļu platuma, 8o00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 11o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 44o30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 3o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 45o30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 4o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 46o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 5o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 47o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 6o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 47o30′ ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz 8o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

—

ICES VIII d 1 statistikas apakšrajons

Tā VIII d rajona daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
48,00 N	11,00 W
48,00 N	10,64 W
47,77 N	10,37 W
47,45 N	09,89 W
46,88 N	09,62 W
46,34 N	10,95 W
46,32 N	11,00 W
48,00 N	11,00 W

—	ICES VIII d 2 statistikas apakšrajons Tā VIII d rajona daļa, kas atrodas ārpus VIII d 1 apakšrajona.

—

ICES VIII e statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā 48o00′ ziemeļu platuma, 11o00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 18o00′rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 43o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 11o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

—

ICES VIII e 1 statistikas apakšrajons

Tā VIII e rajona daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
43,00 N	18,00 W
48,00 N	18,00 W
48,00 N	11,00 W
46,32 N	11,00 W
44,72 N	13,31 W
44,07 N	13,49 W
43,00 N	13,80 W

—	ICES VIII e 2 statistikas apakšrajons Tā VIII e rajona daļa, kas neietilpst VIII e 1 apakšrajonā.

ICES IX statistikas apakšapgabals

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas Spānijas ziemeļrietumu krastā 43o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 18o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 36o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz vietai Spānijas dienvidu krastā (Marroki rags) 5o36′ rietumu garuma; tad ziemeļrietumu virzienā gar Spānijas dienvidrietumu krastu, Portugāles krastu un Spānijas ziemeļrietumu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES IX a statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas Spānijas ziemeļrietumu krasta punktā 43o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 11o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 36o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz vietai Spānijas dienvidu krastā (Marroki rags) 5o36′ rietumu garuma; tad ziemeļrietumu virzienā gar Spānijas dienvidrietumu krastu, Portugāles krastu un Spānijas ziemeļrietumu krastu uz sākuma punktu.

—

ICES IX b statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā 43o00′ ziemeļu platuma, 11o00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 18o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 36o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 11o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

—

ICES IX b 1 statistikas apakšrajons

Tā IX b rajona daļa, ko ierobežo līnijas, kuras savieno šādus punktus:

Platums	Garums
43,00 N	18,00 W
43,00 N	13,80 W
42,88 N	13,84 W
42,04 N	13,64 W
41,38 N	13,27 W
41,13 N	13,27 W
40,06 N	13,49 W
38,75 N	13,78 W
38,17 N	13,69 W
36,03 N	12,73 W
36,04 N	15,30 W
36,02 N	17,90 W
36,00 N	18,00 W
43,00 N	18,00 W

—	ICES IX b 2 statistikas apakšrajons Tā IX b rajona daļa, kas neietilpst IX b 1 apakšrajonā.

ICES X statistikas apakšapgabals

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā 48o00′ ziemeļu platuma, 18o00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 42o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 36o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 18o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

—

ICES X a statistikas rajons

Tā X apakšapgabala daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 43o ziemeļu platuma.

—

ICES X a 1 statistikas apakšrajons

Tā X a rajona daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
36,00 N	18,00 W
36,00 N	22,25 W
37,58 N	20,62 W
39,16 N	21,32 W
40,97 N	23,91 W
41,35 N	24,65 W
41,91 N	25,79 W
42,34 N	28,45 W
42,05 N	29,95 W
41,02 N	35,11 W
40,04 N	35,26 W
38,74 N	35,48 W
36,03 N	31,76 W
36,00 N	32,03 W
36,00 N	42,00 W
43,00 N	42,00 W
43,00 N	18,00 W
36,00 N	18,00 W

—	ICES X a 2 statistikas apakšrajons Tā X a rajona daļa, kas neietilpst X a 1 apakšrajonā.

—	ICES X b statistikas rajons Tā X apakšapgabala daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 43o ziemeļu platuma.

ICES XII statistikas apakšapgabals

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā 62o00′ ziemeļu platuma, 15o00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 17o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 59o00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 42o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 48o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 18o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 60o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 15o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

—

ICES XII a statistikas rajons

Tā XII apakšapgabala daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
62,00 N	15,00 W
62,00 N	27,00 W
59,00 N	27,00 W
59,00 N	42,00 W
52,50 N	42,00 W
52,50 N	18,00 W
54,50 N	18,00 W
54,50 N	24,00 W
60,00 N	24,00 W
60,00 N	18,00 W
60,00 N	15,00 W
62,00 N	15,00 W

—

ICES XIIa 1 statistikas apakšrajons

Tā XIIa rajona daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
52,50 N	42,00 W
56,55 N	42,00 W
56,64 N	41,50 W
56,75 N	41,00 W
56,88 N	40,50 W
57,03 N	40,00 W
57,20 N	39,50 W
57,37 N	39,00 W
57,62 N	38,50 W
57,78 N	38,25 W
57,97 N	38,00 W
58,26 N	37,50 W
58,50 N	37,20 W
58,63 N	37,00 W
59,00 N	36,77 W
59,00 N	27,00 W
60,85 N	27,00 W
60,69 N	26,46 W
60,45 N	25,09 W
60,37 N	23,96 W
60,22 N	23,27 W
60,02 N	21,76 W
60,00 N	20,55 W
60,05 N	18,65 W
60,08 N	18,00 W
60,00 N	18,00 W
60,00 N	24,00 W
54,50 N	24,00 W
54,50 N	18,00 W
52,50 N	18,00 W
52,50 N	42,00 W

—

ICES XII a 2 statistikas apakšrajons

Tā XII a rajona daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas

Platums	Garums
60,00 N	20,55 W
60,00 N	15,00 W
60,49 N	15,00 W
60,44 N	15,22 W
60,11 N	17,32 W
60,05 N	18,65 W
60,00 N	20,55 W

—

ICES XII a 3 statistikas apakšrajons

Tā XII a rajona daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
59,00 N	42,00 W
56,55 N	42,00 W
56,64 N	41,50 W
56,75 N	41,00 W
56,88 N	40,50 W
57,03 N	40,00 W
57,20 N	39,50 W
57,37 N	39,00 W
57,62 N	38,50 W
57,78 N	38,25 W
57,97 N	38,00 W
58,26 N	37,50 W
58,63 N	37,00 W
59,00 N	36,77 W
59,00 N	42,00 W

—

ICES XII a 4 statistikas apakšrajons

Tā XII a rajona daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
62,00 N	27,00 W
60,85 N	27,00 W
60,69 N	26,46 W
60,45 N	25,09 W
60,37 N	23,96 W
60,22 N	23,27 W
60,02 N	21,76 W
60,00 N	20,55 W
60,05 N	18,65 W
60,11 N	17,32 W
60,44 N	15,22 W
60,49 N	15,00 W
62,00 N	15,00 W
62,00 N	27,00 W

—

ICES XII b statistikas rajons

Tā XII apakšapgabala daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
60,00 N	18,00 W
54,50 N	18,00 W
54,50 N	24,00 W
60,00 N	24,00 W
60,00 N	18,00 W

—

ICES XII c statistikas rajons

Tā XII apakšapgabala daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
52,50 N	42,00 W
48,00 N	42,00 W
48,00 N	18,00 W
52,50 N	18,00 W
52,50 N	42,00 W

ICES XIV statistikas apakšapgabals

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no ģeogrāfiskā Ziemeļpola pa 40o00′ rietumu garuma meridiānu līdz Grenlandes ziemeļu krastam; tad austrumu un dienvidu virzienā gar Grenlandes krastu uz punktu, kas atrodas 44o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 59o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 27o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 68o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 11o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz ģeogrāfisko Ziemeļpolu.

—

ICES XIV a statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no ģeogrāfiskā Ziemeļpola pa 40o00′ rietumu garuma meridiānu līdz Grenlandes ziemeļu krastam; tad austrumu un dienvidu virzienā gar Grenlandes krastu uz punktu, kas atrodas pie Savari raga 68o30′ ziemeļu garuma; tad uz dienvidiem pa 27o00′ rietumu garuma meridiānu līdz 68o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 11o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz ģeogrāfisko Ziemeļpolu.

—

ICES XIV b statistikas rajons

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kura sākas punktā Grenlandes dienvidu krastā 44o00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 59o00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 27o00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz punktu pie Savari raga 68o30′ ziemeļu platuma; tad dienvidrietumu virzienā gar Grenlandes krastu uz sākuma punktu.

—

ICES XIV b 1 statistikas apakšrajons

Tā XIV b rajona daļa, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

Platums	Garums
59,00 N	27,00 W
59,00 N	36,77 W
59,35 N	36,50 W
59,50 N	36,35 W
59,75 N	36,16 W
60,00 N	35,96 W
60,25 N	35,76 W
60,55 N	35,50 W
60,75 N	35,37 W
61,00 N	35,15 W
61,25 N	34,97 W
61,50 N	34,65 W
61,60 N	34,50 W
61,75 N	34,31 W
61,98 N	34,00 W
62,25 N	33,70 W
62,45 N	33,53 W
62,50 N	33,27 W
62,56 N	33,00 W
62,69 N	32,50 W
62,75 N	32,30 W
62,87 N	32,00 W
63,03 N	31,50 W
63,25 N	31,00 W
63,31 N	30,86 W
63,00 N	30,61 W
62,23 N	29,87 W
61,79 N	29,25 W
61,44 N	28,61 W
61,06 N	27,69 W
60,85 N	27,00 W
59,00 N	27,00 W

—	ICES XIV b 2 statistikas apakšrajons Tā XIV b rajona daļa, kas neietilpst XIV b 1 apakšrajonā.

IV PIELIKUMS

Formāts, kādā jāiesniedz dati par nozveju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā

Magnētiskie datu nesēji

Datoru lentes: deviņceliņu ar 1 600 vai 6 250 BPI blīvumu un EBCDIC vai ASCII kodu, vēlams nemarķētas. Ja tās ir marķētas, ir jāpievieno faila beigu kods.

Lokanie diski: MS-DOS formatēti 3,5” 720 K vai 1,4 MB, vai 5,25” 360 K vai 1,2 MB diski.

Reģistrācijas formāts

Baitu Nr.	Postenis	Piezīmes
1 līdz 4	Valsts (ISO 3 burtu un ciparu kods)	piem., FRA = Francija
5 līdz 6	Gads	piem., 90 = 1990
7 līdz 8	FAO galvenie zvejas apgabali	27 = Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa
9 līdz 15	Apgabals	piem., IV a = IVES apgabals IV a
16 līdz 18	Sugas	3 burtu norāde
19 līdz 26	Nozveja	tonnas

Piezīmes:

a)	visus skaitļu lauciņus būtu jāpielīdzina pie labās malas ar tukšu vietu pirms ieraksta. Visus skaitļu un ciparu lauciņus būtu jāpielīdzina pie kreisās malas ar noslēgumiezīmi pirms ieraksta;

b)	nozveju reģistrē ar krastā izkrautā loma dzīvsvara ekvivalentu, noapaļojot līdz tuvākajai tonnai;

c)	daudzumus (19 līdz 26 baiti), kas ir mazāki par pusi vienības, reģistrē kā “–1”;

d)	nezināmu daudzumu (19 līdz 26 baiti) reģistrē kā “–2”.

V PIELIKUMS

FORMĀTS, KĀDĀ AR MAGNĒTISKO DATU NESĒJU PALĪDZĪBU JĀIESNIEDZ DATI PAR NOZVEJU ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻĀ

A. Kodēšanas forma

Dati būtu jāiesniedz dažāda garuma ierakstu veidā, ieraksta ailes atdalot ar kolu (:). Katrā ierakstā būtu jāiekļauj šādas ailes:

Aile	Piezīmes
Valsts	trīsburtu kods (piemēram, FRA = Francija)
Gads	piem., 2001 vai 01
FAO galvenais zvejas apgabals	27 = Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa
Zona	piem., IV a = ICES 4.a apakšrajons
Sugas	3 burtu apzīmējums
Nozveja	Tonnas

a)	Nozveja jāreģistrē ar krastā izkrautā loma dzīvsvara ekvivalentu, noapaļojot līdz tuvākajai tonnai.

b)	Daudzumi, kas mazāki par pusi vienības, būtu jāreģistrē kā “–1”.

Valstu kodi:

Austrija	AUT
Beļģija	BEL
Bulgārija	BGR
Kipra	CYP
Čehijas Republika	CZE
Vācija	DEU
Dānija	DNK
Spānija	ESP
Igaunija	EST
Somija	FIN
Francija	FRA
Apvienotā Karaliste	GBR
Anglija un Velsa	GBRA
Skotija	GBRB
Ziemeļīrija	GBRC
Grieķija	GRC
Ungārija	HUN
Īrija	IRL
Islande	ISL
Itālija	ITA
Lietuva	LTU
Luksemburga	LUX
Latvija	LVA
Malta	MLT
Nīderlande	NLD
Norvēģija	NOR
Polija	POL
Portugāle	PRT
Rumānija	ROU
Slovākija	SVK
Slovēnija	SVN
Zviedrija	SWE
Turcija	TUR

B. Metode datu pārraidīšanai Eiropas Komisijai

Ciktāl iespējams, datus vajadzētu pārraidīt elektroniskā formā (piemēram, kā elektroniskās vēstules pielikumu).

Ja tas nav iespējams, tiek pieļauts iesniegt datni ar 3,5 collu disketes palīdzību.

VI PIELIKUMS

Atceltā regula ar tās turpmāko grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EEK) Nr. 3880/91 (OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 1637/2001 (OV L 221, 17.8.2001., 20. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).	tikai I pielikuma 4. punkts
Komisijas Regula (EK) Nr. 448/2005 (OV L 74, 19.3.2005., 5. lpp.).

VII PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EEK) Nr. 3880/91	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. pants	3. pants
4. panta pirmā daļa	4. panta pirmā daļa
––	4. panta otrā daļa
4. panta otrā daļa	4. panta trešā daļa
5. panta 1. un 2. punkts	5. panta 1. un 2. punkts
5. panta 3. punkts	––
6. panta 1. un 2. punkts	6. panta 1. un 2. punkts
6. panta 3. punkts	––
6. panta 4. punkts	6. panta 3. punkts
––	7. pants
7. pants	8. pants
I pielikums	I pielikums
II pielikums	II pielikums
III pielikums	III pielikums
IV pielikums	IV pielikums
––	V pielikums
––	VI pielikums
––	VII pielikums

31.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 87/109

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 219/2009

(2009. gada 11. marts),

ar ko, ievērojot Līguma 251. pantā minēto procedūru, vairākus instrumentus pielāgo Padomes Lēmumam 1999/468/EK attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru

Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai – otrā daļa

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu, 44. panta 1. punktu 71. pantu, 80. panta 2. punktu, 95. pantu, 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu, 175. panta 1. punktu un 179. un 285. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4), tika grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK (5), kas ieviesa regulatīvo kontroles procedūru attiecībā uz vispārēju pasākumu pieņemšanu, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus pamataktā, kurš pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, inter alia svītrojot dažus šādus elementus, vai papildināt aktu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus.

(2)	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas deklarāciju (6) par Lēmumu 2006/512/EK ir noteikts, ka regulatīvo kontroles procedūru piemērot jau spēkā esošiem un saskaņā ar Līguma 251. pantu pieņemtiem tiesību aktiem var tad, ja tos pielāgo atbilstīgi piemērotajām procedūrām.

(3)	Tā kā šajos aktos veicamie grozījumi ir tehniska rakstura un attiecas vienīgi uz komitejas procedūrām, tie – attiecībā uz direktīvām – dalībvalstīm nav jātransponē,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā uzskaitītos tiesību aktus atbilstīgi minētajam pielikumam pielāgo Lēmumam 1999/468/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK.

2. pants

Atsauces uz to tiesību aktu noteikumiem, kas minēti pielikumā, uzskata par atsaucēm uz noteikumiem, kas pielāgoti ar šo regulu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2009. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. VONDRA

(1) OV C 224, 30.8.2008., 35. lpp.

(2) OV C 117, 14.5.2008., 1. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 16. februāra Lēmums.

(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(5) OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.

(6) OV L 255, 21.10.2006., 1. lpp.

PIELIKUMS

1. HUMĀNĀ PALĪDZĪBA

Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (1)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1257/96 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt šīs regulas īstenošanas pasākumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 1257/96 ar šo groza šādi:

1)	regulas 13. panta ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu: “Komisija pieņem lēmumus turpināt pasākumus, kas noteikti saskaņā ar ārkārtas procedūru, rīkojoties saskaņā ar 17. panta 2. punktā izklāstīto vadības procedūru un 15. panta 2. punkta otrajā ievilkumā noteiktajās robežās.”;

regulas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“15. pants

1. Komisija pieņem šīs regulas īstenošanas pasākumus. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 17. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Komisija, rīkojoties saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru:

—	lemj par Kopienas finansējumu 2. panta c) punktā minētajiem humānās palīdzības aizsardzības pasākumiem,

—	nolemj uzsākt tiešu Komisijas rīcību vai finansēt dalībvalstu specializēto iestāžu darbības.

3. Komisija saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru:

—

apstiprina vispārējus plānus, kas paredzēti, lai nodrošinātu pasākumus konkrētā valstī vai reģionā, ja humānā krīze sasniegusi tādus mērogus un sarežģītību, ka tā var ieilgt, kā arī šādu plānu budžetus. Šajā sakarā Komisija un dalībvalstis nosaka prioritātes, kas jāievēro, īstenojot minētos globālos plānus,

—	neskarot 13. pantu, lemj par projektiem, kas pārsniedz divus miljonus ECU.”;

regulas 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“17. pants

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

2. UZŅĒMUMI

2.1. Padomes Direktīva 75/324/EEK (1975. gada 20. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz aerosola izsmidzinātājiem (2)

Attiecībā uz Direktīvu 75/324/EEK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt nepieciešamos šīs direktīvas tehniskos pielāgojumus un nepieciešamos grozījumus, lai pielāgotu pielikumu zinātnes un tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 75/324/EEK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 75/324/EEK ar šo groza šādi:

direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“5. pants

Komisija pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu šīs direktīvas pielikumu tehnikas attīstībai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 7. pantu ar šo groza šādi:

a)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

b)	svītro 3. punktu;

10. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Komisija var pieņemt vajadzīgos šīs direktīvas tehniskos pielāgojumus. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Šajā gadījumā dalībvalsts, kura jau ir pieņēmusi drošības pasākumus, var tos saglabāt līdz pielāgojumu spēkā stāšanās brīdim.”

2.2. Padomes Direktīva 93/15/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību (3)

Attiecībā uz Direktīvu 93/15/EEK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielāgot minēto direktīvu, lai ņemtu vērā visus turpmākos grozījumus Apvienoto Nāciju Organizācijas ieteikumos un izveidotu nosacījumus 14. panta otrās daļas piemērošanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 93/15/EEK elementus, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 93/15/EEK ar šo groza šādi:

direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“13. pants

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Komiteja izskata jebkuru jautājumu, kas attiecas uz šīs direktīvas piemērošanu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

5. Komisija saskaņā ar 3. punktā minēto vadības procedūru pieņem īstenošanas pasākumus, jo īpaši – lai ņemtu vērā visus turpmākos grozījumus Apvienoto Nāciju Organizācijas ieteikumos.”;

direktīvas 14. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Dalībvalstis noskaidro, vai šādiem uzņēmumiem ir sprāgstvielu uzraudzības sistēma, lai pēc tās jebkurā laikā varētu noteikt sprāgstvielas īpašnieku. Komisija var pieņemt pasākumus, ar kuriem izveido nosacījumus šā punkta piemērošanai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

2.3. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/14/EK (2000. gada 8. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām (4)

Attiecībā uz Direktīvu 2000/14/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas nosacījumus, lai pielāgotu tehnikas attīstībai III pielikumu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2000/14/EK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2000/14/EK ar šo groza šādi:

direktīvas 18. pantu ar šo groza šādi:

a)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

b)	svītro 3. punktu;

iekļauj šādu pantu:

“18.a pants

Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, lai tehnikas attīstībai pielāgotu III pielikumu, ja tie tieši neietekmē 12. pantā uzskaitīto iekārtu izmērīto skaņas intensitātes līmeni, jo īpaši iekļaujot atsauces uz attiecīgiem Eiropas standartiem.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 19. panta b) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“b)	palīdz Komisijai pielāgot tehnikas attīstībai III pielikumu;”.

2.4. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2003/2003 (2003. gada 13. oktobris) par mēslošanas līdzekļiem (5)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 2003/2003 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielāgot minētās regulas pielikumus tehnikas attīstībai, pielāgot mērīšanas, paraugu ņemšanas un analīzes metodes, pieņemt noteikumus par kontroles pasākumiem un iekļaut jaunus EK mēslošanas līdzekļu veidus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 ar šo groza šādi:

regulas 29. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Komisija pielāgo un modernizē mērīšanas, paraugu ņemšanas un analīzes metodes un, ja vien iespējams, izmanto Eiropas standartus. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. To pašu procedūru piemēro, lai pieņemtu īstenošanas noteikumus, kas vajadzīgi, lai precizētu šajā pantā un 8., 26. un 27. pantā noteiktos kontroles pasākumus. Šādi noteikumi īpaši attiecas uz testu atkārtošanas biežumu, kā arī uz pasākumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka tirgū laistais mēslošanas līdzeklis ir identisks ar testēto mēslošanas līdzekli.”;

regulas 31. pantu ar šo groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Komisija pielāgo I pielikumu, lai iekļautu jaunus mēslošanas līdzekļu tipus.”;

b)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Komisija pielāgo pielikumus, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību.”;

c)	pievieno šādu punktu: “4. Panta 1. un 3. punktā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 32. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“32. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

2.5. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/9/EK (2004. gada 11. februāris) par labas laboratorijas prakses (LLP) pārbaudi un apstiprināšanu (kodificētā redakcija) (6)

Attiecībā uz Direktīvu 2004/9/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielāgot tehnikas attīstībai I pielikumu un mainīt 2. panta 2. punktā noteikto formulu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2004/9/EK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2004/9/EK ar šo groza šādi:

direktīvas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Ja Komisija uzskata, ka šai direktīvai ir vajadzīgi grozījumi, lai atrisinātu 1. punktā minētos jautājumus, tad tā pieņem šādus grozījumus.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 67/548/EEK (7) 29. panta 1. punktu, turpmāk “Komiteja”.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

direktīvas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Komisija pieņem īstenošanas pasākumus attiecībā uz:

a)	direktīvas 2. panta 2. punktā minētās formulas koriģēšanu;

b)	I pielikuma pielāgošanu, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

2.6. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/10/EK (2004. gada 11. februāris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu (kodificēta versija) (8)

Attiecībā uz Direktīvu 2004/10/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielāgot I pielikumu tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2004/10/EK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2004/10/EK ar šo groza šādi:

1)	iekļauj šādu pantu: “3.a pants Komisija var pielāgot I pielikumu tehnikas attīstībai saistībā ar LLP principiem. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

2)	direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu: “4. pants 1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 67/548/EEK (9) 29. panta 1. punktu. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

direktīvas 5. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

“Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, lai ieviestu vajadzīgos šīs direktīvas tehniskos pielāgojumus.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Trešajā daļā minētajā gadījumā dalībvalsts, kas noteikusi drošības pasākumus, var tos turpināt piemērot līdz laikam, kamēr stājas spēkā pielāgojumi.”

2.7. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 273/2004 (2004. gada 11. februāris) par narkotisko vielu prekursoriem (10)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 273/2004 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt šīs regulas īstenošanas pasākumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 273/2004 elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 273/2004 ar šo groza šādi:

regulas 14. pantu ar šo groza šādi:

a)	ievadteikumu aizstāj ar šādu tekstu: “Vajadzības gadījumā Komisija pieņem šādus īstenošanas pasākumus:”;

pievieno šādas daļas:

“Pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pirmās daļas f) apakšpunktā minētos pasākumus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.”;

regulas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“15. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 111/2005 (11) 30. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

2.8. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 648/2004 (2004. gada 31. marts) par mazgāšanas līdzekļiem (12)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 648/2004 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielāgot minētās regulas pielikumus un, ja vajadzīgs, pieņemt visus grozījumus vai papildinājumus, kas vajadzīgi, lai šīs regulas noteikumus piemērotu šķīdinātājus saturošiem mazgāšanas līdzekļiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 648/2004 elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 648/2004 ar šo groza šādi:

1)	svītro 27. apsvērumu;

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“13. pants

Pielikumu pielāgošana

1. Komisija pieņem visus grozījumus, kas nepieciešami pielikumu pielāgošanai, un, ja vien iespējams, izmanto Eiropas standartus.

2. Komisija pieņem visus grozījumus vai papildinājumus, kas vajadzīgi šīs regulas normu piemērošanai šķīdinātājus saturošiem mazgāšanas līdzekļiem.

3. Panta 1. un 2. punktā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas VII pielikuma A punkta sesto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja SCCNFP, pamatojoties uz riska apsvērumiem, turpmāk noteiks individuālu robežkoncentrāciju alerģiju izraisošām smaržvielām, Komisija ierosinās apstiprināt šīs robežvērtības, aizstājot ar tām iepriekš minēto 0,01 % robežkoncentrāciju. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

2.9. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (13)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 726/2004 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielāgot konkrētus noteikumus un pielikumus, pieņemt jaunus noteikumus, kā arī noteikt īpašus piemērošanas nosacījumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 726/2004 elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 726/2004 ar šo groza šādi:

regulas 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Pēc apspriešanās ar Aģentūras kompetento komiteju Komisija var pielāgot pielikumu, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, un var pieņemt visus nepieciešamos grozījumus, nepaplašinot centralizētās procedūras darbības jomu.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 87. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 14. panta 7. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Komisija pieņem regulu, kurā nosaka noteikumus šādas atļaujas piešķiršanai. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 87. panta 2.a punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 16. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Komisija, apspriedusies ar Aģentūru, tirdzniecības atļauju modifikāciju izskatīšanai pieņem attiecīgus noteikumus regulas veidā. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 87. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 24. pantu ar šo groza šādi:

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Cilvēkiem paredzēto zāļu tirdzniecības atļaujas turētājs nodrošina, ka par visām domājamām nopietnām un negaidītām blakusparādībām un jebkuru domājamo infekcijas izraisītāja pārnešanas gadījumu ar zālēm, kas noticis trešās valsts teritorijā, tūlīt un ne vēlāk kā 15 dienas pēc informācijas saņemšanas ziņo dalībvalstīm un Aģentūrai. Komisija pieņem noteikumus par ziņošanu saistībā ar domājamām negaidītām blakusparādībām, kuras nav nopietnas un kuras konstatētas Kopienā vai trešā valstī. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 87. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Komisija var paredzēt noteikumus, lai izdarītu grozījumus 3. punktā, ņemot vērā darbības laikā iegūto pieredzi. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 87. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 29. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“29. pants

Komisija var pieņemt visus grozījumus, kas varētu būt vajadzīgi šīs nodaļas noteikumu atjaunināšanai, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 87. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 41. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6. Komisija, apspriedusies ar Aģentūru, tirdzniecības atļauju modifikāciju izskatīšanai pieņem attiecīgus noteikumus regulas veidā. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 87. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 49. pantu ar šo groza šādi:

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas turētājs nodrošina to, ka par visām domājamām nopietnām negaidītām blakusparādībām un cilvēkiem novērotām blakusparādībām, un jebkuru domājamu infekcijas izraisītāju pārnešanas gadījumu ar zālēm, kas noticis trešās valsts teritorijā, tūlīt un ne vēlāk kā 15 dienas pēc informācijas saņemšanas ziņo dalībvalstīm un Aģentūrai. Komisija pieņem noteikumus par ziņošanu saistībā ar domājamām negaidītām blakusparādībām, kuras nav nopietnas un kuras konstatētas Kopienā vai trešā valstī. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 87. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

regulas 54. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“54. pants

regulas 70. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Tomēr Komisija pieņem noteikumus, ar kuriem nosaka apstākļus, kādos mazie un vidējie uzņēmumi var maksāt samazinātas maksas, atlikt maksājumus vai saņemt administratīvo palīdzību. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 87. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

10)

regulas 84. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Pēc Aģentūras pieprasījuma Komisija var uzlikt finansiālus sodus saskaņā ar šo regulu piešķirto tirdzniecības atļauju turētājiem, ja tie nepilda dažus pienākumus, kas noteikti saistībā ar atļaujām. Maksimālās summas, kā arī minēto sodanaudu iekasēšanas nosacījumus un metodes nosaka Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 87. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

11)

regulas 87. pantu ar šo groza šādi:

a)	iekļauj šādu punktu: “2.a Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

b)	svītro 4. punktu.

3. VIDE

3.1. Padomes Direktīva 82/883/EEK (1982. gada 3. decembris) par procedūrām tādas vides uzraudzībai un kontrolei, kuru ietekmē titāna dioksīda ražošanas atkritumi (14)

Attiecībā uz Direktīvu 82/883/EEK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielāgot pielikumu saturu zinātnes un tehnikas sasniegumiem attiecībā uz parametriem, kuri uzskaitīti ailē “jānosaka obligāti”, un uz mērījumu standartmetodēm. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 82/883/EEK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 82/883/EEK ar šo groza šādi:

direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

Komisija pieņem grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu pielikumu saturu zinātnes un tehnikas sasniegumiem attiecībā uz parametriem, kuri uzskaitīti ailē “jānosaka obligāti” un uz mērījumu standartmetodēm.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

2)	direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu: “11. pants 1. Komisijai palīdz komiteja. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

3.2. Padomes Direktīva 86/278/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (15)

Attiecībā uz Direktīvu 86/278/EEK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielāgot pielikumos ietvertos noteikumus tehnikas un zinātnes attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 86/278/EEK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 86/278/EEK ar šo groza šādi:

direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“13. pants

Komisija pielāgo tehnikas un zinātnes attīstībai direktīvas pielikumos ietvertos noteikumus, izņemot I A, I B un I C pielikumā uzskaitītos parametrus un lielumus, kā arī faktorus, kas var ietekmēt lielumu novērtēšanu, un analīzes parametrus, kas minēti II A un II B pielikumā.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

2)	direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu: “15. pants 1. Komisijai palīdz komiteja. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

3.3. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem (16)

Attiecībā uz Direktīvu 94/62/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro izskatīt un, ja nepieciešams, pārskatīt piemērus, kas ilustrē iepakojuma definīciju, un noteikt nosacījumus, ar kādiem smago metālu koncentrācijas līmeņi iepakojumā vai iepakojuma komponentos neattiecas uz dažiem materiāliem un produktu apriti, iepakojuma veidus, uz kuriem neattiecas prasības par koncentrācijas līmeņiem, kā arī tehniskos pasākumus, kas nepieciešami, lai risinātu grūtības, ar kādām saskaras minētās direktīvas noteikumu īstenošanā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 94/62/EK elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 94/62/EK ar šo groza šādi:

direktīvas 3. panta 1. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Komisija attiecīgi izvērtē un vajadzības gadījumā pārskata I pielikumā ietvertos piemērus, kas ilustrē iepakojuma definīciju. Pirmām kārtām to dara attiecībā uz šādiem priekšmetiem: CD un videokasešu apvalki, puķu podi, ar elastīgu materiālu aptītas tūbiņas un cilindri, pašlīmējošo etiķešu aizsargpapīrs un iesaiņojamais papīrs. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 11. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Komisija paredz nosacījumus, kuriem iestājoties 1. punktā minētie koncentrācijas līmeņi neattiecas uz pārstrādātajiem materiāliem un uz produktu apriti kontrolētas slēgtās ķēdes ietvaros, kā arī iepakojuma veidus, uz kuriem neattiecas 1. punkta trešajā ievilkumā paredzētās prasības.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Lai saskaņotu iegūto datu raksturlielumus un noformējumu, kā arī padarītu dalībvalstu datus salīdzināmus, dalībvalstis Komisijai iesniedz pieejamos datus formātos, kurus paredz, pamatojoties uz III pielikumu, un saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”;

direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“19. pants

Pielāgošana zinātnes un tehnikas attīstībai

1. Tādus grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai identifikācijas sistēmu (kā paredzēts 8. panta 2. punktā un 10. panta otrās daļas pēdējā ievilkumā), kā arī datubāzes sistēmas formātus (kā paredzēts 12. panta 3. punktā un III pielikumā), paredz saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

2. Komisija pieņem grozījumus, kas nepieciešami, lai pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai piemērus, kas ilustrē iepakojuma definīciju (kas minēti I pielikumā). Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 20. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Komisija nosaka tehniskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārvarētu grūtības, kas rodas, piemērojot šīs direktīvas noteikumus, jo īpaši attiecībā uz inertiem iepakojuma materiāliem, kas Eiropas Savienībā laisti tirgū ļoti nelielos apjomos (t. i., apmēram 0,1 svara %), medicīnas ierīču un farmaceitisko produktu primāro iepakojumu, maziem iepakojumiem un luksusa iepakojumu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

6)	direktīvas 21. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

3.4. Padomes Direktīva 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (17)

Attiecībā uz Direktīvu 1999/32/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro noteikt kritērijus emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmantošanai visu valstu kuģiem slēgtās ostās, ostās un grīvās Kopienā un pieņemt grozījumus, kas nepieciešami, lai tehniski pielāgotu dažus noteikumus, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 1999/32/EK elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 1999/32/EK ar šo groza šādi:

direktīvas 4.c panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Komisija nosaka kritērijus emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmantošanai visu valstu kuģiem slēgtās ostās, ostās un grīvās Kopienā. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Komisija šos kritērijus paziņo SJO.”;

direktīvas 7. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Komisija pieņem visus grozījumus, kas nepieciešami, lai tehniski pielāgotu 2. panta 1., 2., 3., 3.a, 3.b un 4. punktu vai 6. panta 2. punktu, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šādi pielāgojumi nedrīkst radīt tiešas izmaiņas šīs direktīvas piemērošanas jomā vai degvielas sēra normatīvos, kas precizēti šajā direktīvā.”;

3)	direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu: “9. pants Komitejas procedūra 1. Komisijai palīdz komiteja. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

3.5. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK (2001. gada 23. oktobris) par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (18)

Attiecībā uz Direktīvu 2001/81/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro atjaunināt III pielikumā noteikto izmantojamo metodoloģiju. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2001/81/EK elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2001/81/EK ar šo groza šādi:

direktīvas 7. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Saskaņā ar III pielikumu izmantojamās metodoloģijas atjauninājumus pieņem Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

2)	direktīvas 13. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

3.6. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (19)

Attiecībā uz Direktīvu 2003/87/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt noteikumus, kas nepieciešami, lai īstenotu 11.b panta 5. punktu, pieņemt pamatnostādnes emisiju kontrolēšanai un ziņošanai par tām, pieņemt regulu par standartizētu un drošu reģistru sistēmu, ietverot noteikumus par SES un ESV izmantošanu un identifikāciju Kopienas sistēmā un šādas izmantošanas līmeņa monitoringu, grozīt III pielikumu, kā noteikts 22. pantā, apstiprināt I pielikumā neuzskaitīto pasākumu un siltumnīcefekta gāzu iekļaušanu, izstrādāt nepieciešamos noteikumus attiecībā uz nolīgumos ar trešām valstīm iekļauto kvotu savstarpēju atzīšanu, kā arī pieņemt standartizētas vai pieņemtas metodes citu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2003/87/EK elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2003/87/EK ar šo groza šādi:

direktīvas 11.b panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7. Noteikumus 3. un 4. punkta īstenošanai, īpaši attiecībā uz dubultas uzskaites novēršanu, pieņem Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Komisija pieņem šā panta 5. punkta īstenošanai vajadzīgos noteikumus, ja projekta norises valsts atbilst visām tiesību piešķiršanas prasībām dalībai KĪ projekta aktivitātēs. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 14. panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Komisija pieņem pamatnostādnes attiecībā uz monitoringu un ziņošanu par emisiju, kas rodas no I pielikumā uzskaitīto darbību radītajām siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 19. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Lai īstenotu šo direktīvu, Komisija pieņem regulu par standartizētu un drošu reģistru sistēmu standartizētas elektroniskas datubāzes formā, kurā ietverti vispārīgi dati, kas ļauj apzināt kvotu piešķiršanu, turēšanu, pārskaitīšanu un anulēšanu, nodrošināt sabiedrības piekļuvi un attiecīgu konfidencialitāti un garantēt to, ka nenotiek kvotu pārdalīšana pretrunā saistībām, kas izriet no Kioto protokola. Minētā regula arī ietver noteikumus par SES un ESV izmantošanu un identifikāciju Kopienas sistēmā un šādas izmantošanas apjoma uzraudzību. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 22. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“22. pants

III pielikuma grozījumi

Komisija var grozīt III pielikumu, izņemot 1., 5. un 7. kritēriju, periodam no 2008. gada līdz 2012. gadam, ņemot vērā 21. pantā noteiktos ziņojumus un pieredzi šīs direktīvas piemērošanā. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

5)	direktīvas 23. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

direktīvas 24. pantu ar šo groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Ņemot vērā visus būtiskos kritērijus, jo īpaši ietekmi uz iekšējo tirgu, potenciālos konkurences izkropļojumus, sistēmas vides integritāti un plānotās monitoringa un ziņošanas sistēmas uzticamību, sākot no 2008. gada, dalībvalstis var saskaņā ar šo direktīvu piemērot emisijas kvotu tirdzniecību:

a)	iekārtām, kuras nav uzskaitītas I pielikumā, ja šādu iekārtu iekļaušanu apstiprina Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru; un

darbībām un siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm, kuras nav uzskaitītas I pielikumā, ja šādu iekārtu iekļaušanu apstiprina Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

No 2005. gada dalībvalstis ar tādiem pašiem nosacījumiem var attiecināt emisijas kvotu tirdzniecību uz iekārtām, kas veic I pielikumā uzskaitītās darbības, bet zem šajā pielikumā minētās jaudas robežas.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Komisija pēc savas iniciatīvas var pieņemt vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma tā pieņem monitoringa un ziņošanas pamatnostādnes attiecībā uz emisiju no darbībām, iekārtām un siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm, kuras nav minētas I pielikumā, ja šīs emisijas monitorings un attiecīgā ziņošana var notikt pietiekami precīzi.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 25. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Ja ir noslēgts līgums, kāds minēts 1. punktā, tad Komisija pieņem visus nepieciešamos noteikumus attiecībā uz kvotu savstarpēju atzīšanu atbilstīgi šim līgumam. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

IV pielikumā virsrakstam “Citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas monitorings” sekojošo tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Emisijas monitoringam izmanto standartizētas vai vispāratzītas metodes, kuras izstrādājusi Komisija sadarbībā ar ieinteresētām personām. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

3.7. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (20)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 850/2004 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielikumos noteikt dažas koncentrācijas robežas, grozīt pielikumus, kad viela tiek uzskaitīta konvencijā vai protokolā, grozīt esošos ierakstus un pielāgot pielikumus zinātnes un tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 850/2004 elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 850/2004 ar šo groza šādi:

regulas 7. pantu ar šo groza šādi:

panta 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

atkritumus, kas satur IV pielikumā uzskaitītas vielas vai ir ar tām piesārņoti, var likvidēt citādi vai reģenerēt saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem ar nosacījumu, ka uzskaitīto vielu saturs atkritumos ir mazāks par koncentrāciju robežām, kas ir jānorāda IV pielikumā. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Līdz laikam, kad koncentrāciju robežas nosaka saskaņā ar tādu procedūru, dalībvalsts kompetentā iestāde var pieņemt vai piemērot koncentrāciju robežas vai īpašas tehniskās prasības attiecībā uz atkritumu, uz kuriem attiecas šis punkts, likvidēšanu vai reģenerāciju;”;

panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Šā panta 4. punkta b) apakšpunkta mērķiem koncentrāciju robežas V pielikuma 2. daļā nosaka Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“14. pants

Pielikumu grozījumi

1. Ja viela ir uzskaitīta konvencijā vai protokolā, Komisija attiecīgā gadījumā atbilstīgi groza I, II un III pielikumu.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Ja viela ir uzskaitīta konvencijā vai protokolā, Komisija attiecīgā gadījumā atbilstīgi groza IV pielikumu.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Komisija pieņem labojumus I, II un III pielikumā esošajos ierakstos, iekļaujot to pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. Komisija pieņem grozījumus IV pielikumā esošajos ierakstos un labojumus V pielikumā, iekļaujot to pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

3)	regulas 16. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

4)	regulas 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

3.8. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/107/EK (2004. gada 15. decembris) par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā (21)

Attiecībā uz Direktīvu 2004/107/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielāgot konkrētus noteikumus un pielikumus zinātnes un tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2004/107/EK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2004/107/EK ar šo groza šādi:

direktīvas 4. pantu ar šo groza šādi:

panta 9. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“9. Neatkarīgi no koncentrāciju līmeņa vienu fona paraugu ņemšanas vietu ierīko katros 100 000 km2, lai veiktu indikatīvus arsēna, kadmija, niķeļa, kopējā gāzveida dzīvsudraba, benzo(a)pirēna un citu 8. punktā minēto policiklisko aromātisko ogļūdeņražu mērījumus apkārtējā gaisā, kā arī lai noteiktu arsēna, kadmija, dzīvsudraba, niķeļa, benzo(a)pirēna un citu 8. punktā minēto policiklisko aromātisko ogļūdeņražu kopējo uzkrāšanos. Katra dalībvalsts ierīko vismaz vienu mērījumu staciju. Tomēr dalībvalstis, lai nodrošinātu vajadzīgo telpisko izšķirtspēju, saskaņā ar 6. panta 2. punktā minētās regulatīvās procedūras pamatnostādnēm var pēc vienošanās izveidot vienu vai vairākas kopīgas mērījumu stacijas, sedzot kaimiņu zonas dalībvalstīs, kas atrodas blakus. Ieteicams mērīt arī daļiņveida un gāzveida divvērtīgo dzīvsudrabu. Vajadzības gadījumā pārraudzību saskaņo ar Eiropas Piesārņotājvielu monitoringa un novērtēšanas (EMEP) pārraudzības stratēģiju un mērījumu programmu palīdzību. Šo piesārņotājvielu paraugu ņemšanas vietas būtu jāizrauga, ievērojot ģeogrāfisko daudzveidību un ilgtermiņa tendences. Piemēro III pielikuma I, II un III iedaļu.”;

panta 15. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“15. Visus grozījumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu šā panta noteikumus, kā arī II pielikuma II iedaļas un III, IV un V pielikuma noteikumus zinātnes un tehnikas attīstībai, pieņem Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 6. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Tie nedrīkst izraisīt jebkādas tiešas vai netiešas pārmaiņas mērķvērtībās.”;

2)	direktīvas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “4. Saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem jebkurus sīki izstrādātus pasākumus informācijas pārsūtīšanai, kas jāsniedz saskaņā ar šā panta 1. punktu.”;

3)	direktīvas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

direktīvas V pielikuma V punktu aizstāj ar šādu punktu:

“V. Modeļu paņēmiens standarta gaisa kvalitātei

Pašlaik nevar izstrādāt modeļu paņēmienu standarta gaisa kvalitātes noteikšanai. Komisija var izdarīt grozījumus, lai pielāgotu šo punktu zinātnes un tehnikas attīstībai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 6. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

3.9. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (22)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1013/2006 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro grozīt pielikumus, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1013/2006 58. pantā, un pieņemt dažus papildu pasākumus, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1013/2006 59. pantā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 1013/2006 elementus, inter alia to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 1013/2006 ar šo groza šādi:

1)	regulas 11. panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Gadījumā, ja netiek rasts apmierinošs risinājums, katra dalībvalsts var nodot jautājumu Komisijas izskatīšanai. Lēmumu par šo jautājumu pieņem saskaņā ar 59.a panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”;

regulas 58. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“58. pants

Grozījumu izdarīšana pielikumos

1. Komisija var pielāgot pielikumus, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 59.a panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Turklāt:

a)	I, II, III, IIIA, IV un V pielikumu groza, lai ņemtu vērā grozījumus, par ko vienojas saskaņā ar Bāzeles konvenciju un ESAO lēmumu;

b)	neklasificētus atkritumu veidus var iekļaut IIIB, IV vai V pielikumā provizoriski, gaidot lēmumu par to ietveršanu attiecīgajos pielikumos Bāzeles konvencijai vai ESAO lēmumam;

saņemot pieprasījumu no dalībvalsts, var izskatīt jautājumu par divu vai vairāk veidu atkritumu, kas uzskaitīti III pielikumā, maisījumu provizorisku iekļaušanu IIIA pielikumā gadījumos, kas aprakstīti 3. panta 2. punktā, gaidot lēmumu par to ietveršanu attiecīgajos pielikumos Bāzeles konvencijai vai ESAO lēmumam. IIIA pielikumā var ietvert noteikumu, ka viena vai vairākas tajā ietvertas pozīcijas neattiecas uz eksportu uz valstīm, kurās nepiemēro ESAO lēmumu;

d)	nosaka izņēmuma gadījumus, kas minēti 3. panta 3. punktā, un, ja nepieciešams, šādus atkritumus iekļauj IVA un V pielikumā, svītrojot tos no III pielikuma;

e)	V pielikumu groza, lai atspoguļotu izmaiņas, par kurām vienojas attiecībā uz bīstamo atkritumu sarakstu, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 91/689/EEK 1. panta 4. punktu;

f)	VIII pielikumu groza, lai atspoguļotu attiecīgas starptautiskās konvencijas un nolīgumus.

2. Grozot IX pielikumu, apspriedēs pilnībā iesaista komiteju, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/692/EEK (1991. gada 23. decembris), ar ko standartizē un racionalizē ziņojumus par to, kā īsteno dažas direktīvas, kas attiecas uz vidi (23).

regulas 59. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“59. pants

Papildu pasākumi

1. Komisija saskaņā ar 59.a panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var paredzēt šādus papildu pasākumus, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu:

a)	pamatnostādnes par 12. panta 1. punkta g) apakšpunkta piemērošanu;

b)	pamatnostādnes par 15. panta piemērošanu attiecībā uz to atkritumu identificēšanu un izsekošanu, kas būtiski mainās pagaidu reģenerācijas vai apglabāšanas darbībās;

c)	pamatnostādnes par kompetento iestāžu sadarbību nelikumīgu sūtījumu jautājumos, kā minēts 24. pantā;

d)	tehniskas un organizatoriskas prasības, lai praktiski ieviestu elektroniskās informācijas apmaiņu saistībā ar dokumentu un informācijas iesniegšanu saskaņā ar 26. panta 4. punktu;

e)	papildu norādījumus attiecībā uz valodu izmantošanu, kā minēts 27. pantā;

f)	turpmākus paskaidrojumus par procedūras prasībām II sadaļā attiecībā uz to piemērošanu atkritumu eksportam no Kopienas, importam Kopienā un tranzītam caur to;

g)	papildu ieteikumus attiecībā uz nedefinētiem juridiskajiem terminiem.

2. Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz:

a)	metodi, lai aprēķinātu finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, kā paredzēts 6. pantā;

b)	turpmākus nosacījumus un prasības attiecībā uz reģenerācijas uzņēmumiem, par kuriem sniegta iepriekšēja piekrišana, kā minēts 14. pantā.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 59.a panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

iekļauj šādu pantu:

“59.a pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2006/12/EK 18. panta 1. punktu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

regulas 63. pantu ar šo groza šādi:

a)	panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Izņemot stikla atkritumus, papīra atkritumus un pneimatisko riepu atkritumus, šo laikposmu var pagarināt līdz vēlākais 2012. gada 31. decembrim saskaņā ar 59.a panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”;

b)	panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Šo laikposmu var pagarināt līdz vēlākais 2012. gada 31. decembrim saskaņā ar 59.a panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”;

panta 5. punktu ar šo groza šādi:

i)	punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Šo laikposmu var pagarināt līdz vēlākais 2015. gada 31. decembrim saskaņā ar 59.a panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”;

ii)	punkta piekto daļu aizstāj ar šādu daļu: “Šo laikposmu var pagarināt līdz vēlākais 2015. gada 31. decembrim saskaņā ar 59.a panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

4. EUROSTAT

4.1. Padomes Regula (EEK) Nr. 3924/91 (1991. gada 19. decembris) par rūpnieciskās ražošanas Kopienas apsekojuma izveidi (24)

Attiecībā uz Regulu (EEK) Nr. 3924/91 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro atjaunināt izstrādājumu sarakstu, uz kuriem attiecas minētā regula. Tā arī būtu jāpilnvaro pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par konkrētu izstrādājumu reprezentativitāti un periodiskumu un noteikt kārtību attiecībā uz pārskatu saturu un īstenošanas pasākumiem, tostarp pasākumiem, kas paredzēti, lai pielāgotos tehnikas attīstībai datu vākšanas un rezultātu apstrādes jomā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EEK) Nr. 3924/91 elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EEK) Nr. 3924/91 ar šo groza šādi:

regulas 2. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6. Prodcom sarakstu un par katru pozīciju faktiski savākto informāciju atjaunina Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 3. pantu ar šo groza šādi:

a)	panta 2. punktā vārdus “saskaņā ar 10. pantā minēto procedūru” aizstāj ar vārdiem “saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto vadības procedūru”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5. Sīki izstrādātus noteikumus 3. punkta piemērošanai, tostarp pasākumus, lai pielāgotos tehnikas attīstībai, vajadzības gadījumā pieņem Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Apsekojuma laikposmi

Apsekojums attiecas uz gadu ilgu laikposmu, kas sakrīt ar vienu kalendāro gadu.

Tomēr attiecībā uz dažām Prodcom saraksta pozīcijām Komisija var izlemt, ka apsekojumi jāveic katru mēnesi vai katru ceturksni. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Vajadzīgo informāciju vāc dalībvalstis, izmantojot apsekojuma aptaujas lapas, kuru saturs atbilst pasākumiem, kurus nosaka Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

Rezultātu apstrāde

Aizpildītas 5. panta 1. punktā minētās aptaujas lapas vai 5. panta 3. punktā minēto informāciju no citiem avotiem dalībvalstis apstrādā saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko pieņēmusi Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

6)	regulas 7. panta 2. punktā vārdus “saskaņā ar 10. pantā minēto procedūru” aizstāj ar vārdiem “saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto vadības procedūru”;

7)	regulas 9. pantu svītro;

regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (25).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.2. Padomes Direktīva 96/16/EK (1996. gada 19. marts) par statistiskajiem apsekojumiem attiecībā uz pienu un piena produktiem (26)

Attiecībā uz Direktīvu 96/16/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt definīcijas lauku saimniecībām, kurās dalībvalstīm jāveic ikgadēji apsekojumi attiecībā uz piena ražošanu un izmantošanu, pieņemt to piena produktu sarakstu, kurus aptver apsekojumi, un izveidot standarta definīcijas, kuras jāizmanto, kad paziņo rezultātus Komisijai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas 96/16/EK elementus, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 96/16/EK ar šo groza šādi:

direktīvas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2) veic ikgadējus apsekojumus attiecībā uz piena ražošanu un izmantošanu lauku saimniecībās, kā noteikusi Komisija. Šos pasākumus, kuros definētas lauku saimniecības un kuri ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru;”;

direktīvas 3. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“2. To piena produktu sarakstu, kurus aptver apsekojumi, pieņem Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Standarta definīcijas, kas jāizmanto, kad paziņo rezultātus, izveido Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, nosaka saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

3)	direktīvas 5. panta 2. punktā un 6. panta 1. punktā vārdus “saskaņā ar 7. pantā minēto procedūru” aizstāj ar vārdiem “saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru”;

direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 72/279/EEK.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantu 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

4.3. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/109/EK (2001. gada 19. decembris) par dalībvalstīm veicamajiem statistiskajiem apsekojumiem nolūkā noteikt dažu augļu koku sugu stādījumu ražošanas potenciālu (27)

Attiecībā uz Direktīvu 2001/109/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro grozīt augļu koku sugu sarakstu, kā arī dažādās dalībvalstīs apsekojamo sugu sarakstu, pieņemt dažu pantu piemērošanas kārtību un noteikt ražošanas platību robežas, kas dalībvalstīm jāpieņem. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2001/109/EK elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2001/109/EK ar šo groza šādi:

1)	direktīvas 1. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Komisija var grozīt minēto sugu sarakstu un minēto tabulu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Sīki izstrādātus noteikumus tādu apsekojumu organizēšanai, kuri sniedz attiecīgus rezultātus, pieņem Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Sīki izstrādātus noteikumus par pasākumiem paraugu ņemšanai izlases kārtā pieņem Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Šā panta 1. punktā minētos rezultātus iesniedz par katru ražošanas platību. Ražošanas platību robežas, kas dalībvalstīm jāpieņem, nosaka Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 72/279/EEK (28).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 5. punkta a) apakšpunktu, kā arī 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.4. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 91/2003 (2002. gada 16. decembris) par dzelzceļa transporta statistiku (29)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 91/2003 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielāgot definīcijas un pieņemt papildu noteikumus, pielāgot pielikumu saturu un precizēt ziņojumos iekļaujamo informāciju par rezultātu kvalitāti un salīdzināmību. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 91/2003 elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 91/2003 ar šo groza šādi:

regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Komisija var pielāgot definīcijas, kas minētas 1. punktā, un pieņemt papildu definīcijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu statistikas saskaņošanu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 4. pantu ar šo groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Šīs regulas B un D pielikums norāda to vienkāršoto ziņojumu prasības, kurus dalībvalstis var izmantot kā alternatīvas parastajām sīki izstrādātajām ziņojumu prasībām, kas noteiktas A un C pielikumā, attiecībā uz uzņēmumiem, kuru kopējais kravu vai pasažieru pārvadājumu apjoms ir mazāks nekā 500 miljoni tonnkilometru vai 200 miljoni pasažierkilometru. Šīs robežvērtības var pielāgot Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

b)	panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. Komisija var pielāgot pielikumu saturu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Datu nosūtīšanas kārtību Eurostat nosaka saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

2. Komisija veic šādus īstenošanas pasākumus:

a)	robežvērtību pielāgošanu attiecībā uz vienkāršotu ziņojumu (4. pants);

b)	definīciju pielāgošanu un papildu definīciju pieņemšanu (3. panta 2. punkts);

c)	pielikumu satura pielāgošanu (4. pants);

d)	tās informācijas specifikāciju, kas jāsniedz attiecībā uz ziņojumiem par rezultātu kvalitāti un salīdzināmību (8. panta 2. punkts).

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia to papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 89/382/EEK, Euratom.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

5)	H pielikuma 5. punktā vārdus “saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru” aizstāj ar vārdiem “saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru”.

4.5. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 437/2003 (2003. gada 27. februāris) par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumiem (30)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 437/2003 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro noteikt precizitātes standartus, datu datnes un pieņemt konkrētus īstenošanas pasākumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 437/2003 elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 437/2003 ar šo groza šādi:

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“5. pants

Statistikas precizitāte

Datu vākšana notiek, pamatojoties uz pilnīgiem pārskatiem, ja vien Komisija nav noteikusi citus precizitātes standartus. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Rezultātus nosūta saskaņā ar datu datnēm, kas norādītas I pielikumā. Datnes un nosūtīšanai izmantojamos līdzekļus nosaka Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Nosūtīšanai izmantojamos līdzekļus nosaka Komisija saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”;

regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

Īstenošanas nosacījumi

1. Saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem šādus īstenošanas pasākumus:

—	to Kopienas lidostu sarakstu, uz kurām attiecas 3. panta 2. punkts,

—	to kodu un līdzekļu aprakstu, ko lieto rezultātu nosūtīšanai Komisijai (7. pants),

—	statistikas rezultātu izplatīšanu (8. pants).

2. Komisija pieņem šādus īstenošanas pasākumus:

—	šīs regulas pielikumā iekļauto specifikāciju pielāgošanu,

—	datu vākšanas raksturīgo pazīmju pielāgošanu (3. pants),

—	statistikas precizitāti (5. pants),

—	datu datņu aprakstu (7. pants).

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 89/382/EEK, Euratom.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

4.6. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 48/2004 (2003. gada 5. decembris) par ikgadējo Kopienas statistikas apkopošanu par tērauda rūpniecību 2003. līdz 2009. pārskata gadā (31)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 48/2004 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro atjaunināt raksturlielumu sarakstu, uz kuriem attiecas minētā regula. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 48/2004 elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 48/2004 ar šo groza šādi:

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai attiecībā uz pārraides formātiem un pirmās datu pārraides termiņu, pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

2. Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai attiecībā uz raksturlielumu saraksta atjaunināšanu un kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia to papildinot, pieņem saskaņā 8. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru, ja tas dalībvalstīm neuzliek būtisku papildu apgrūtinājumu.”;

2)	regulas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

5. IEKŠĒJAIS TIRGUS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (32)

Attiecībā uz Direktīvu 2004/25/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt noteikumus par 6. panta 3. punkta piemērošanu piedāvājuma dokumenta saturam. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2004/25/EK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Direktīvā 2004/25/EK ir paredzēts laika ierobežojums attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām. Deklarācijā par Lēmumu 2006/512/EK, ar kuru groza Lēmumu 1999/468/EK, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija paziņoja, ka Lēmumā 2006/512/EK ir piedāvāts pietiekams un uz visām jomām attiecināms risinājums Eiropas Parlamenta vēlmei kontrolēt koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu īstenošanu un tāpēc ieviešanas pilnvaras Komisijai būtu jāpiešķir bez laika ierobežojuma. Pēc regulatīvās kontroles procedūras ieviešanas noteikumi, ar kuriem nosaka minēto ierobežojumu Direktīvā 2004/25/EK, ir jāsvītro.

Tādēļ Direktīvu 2004/25/EK ar šo groza šādi:

1)	direktīvas 6. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “4. Komisija var pieņemt noteikumus 3. punktā iekļautā saraksta modificēšanai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 18. pantu ar šo groza šādi:

a)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

b)	svītro 3. punktu.

6. VESELĪBAS UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA

6.1. Padomes Direktīva 79/373/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par barības maisījumu apriti (33)

Attiecībā uz Direktīvu 79/373/EEK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt izņēmumus no prasībām barības iepakojumam, kā arī pielāgot pielikumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 79/373/EEK elementus, inter alia to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 79/373/EEK ar šo groza šādi:

direktīvas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Komisija pieņem izņēmumus no 1. punkta principa, kas jāapstiprina Kopienas līmenī. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta attiecīgā barības maisījuma identitāte un kvalitāte.”;

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

Ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, Komisija:

a)	nosaka kategorijas barības izejvielu grupēšanai;

b)	nosaka barības maisījumu enerģētiskās vērtības aprēķināšanas metodes;

c)	pieņem pielikumā izdarāmos grozījumus.

Visus iepriekš minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

3)	direktīvas 13. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

6.2. Padomes Direktīva 82/471/EEK (1982. gada 30. jūnijs) par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā (34)

Attiecībā uz Direktīvu 82/471/EEK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt grozījumus un noteikt kritērijus, kas nepieciešami, lai raksturotu šajā direktīvā minētos produktus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 82/471/EEK elementus, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Steidzamu iemeslu dēļ jāpiemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzētā steidzamības procedūra, lai pieņemtu grozījumus direktīvā.

Tādēļ Direktīvu 82/471/EEK ar šo groza šādi:

direktīvas 6. pantu ar šo groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Grozījumus, kas zinātnes un tehnikas atziņu attīstības rezultātā jāveic pielikumā, pieņem Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Attiecībā uz produktiem, kas minēti pielikuma 1.1. un 1.2. punktā, Komisija apspriežas ar Dzīvnieku ēdināšanas zinātnisko komiteju un Pārtikas zinātnisko komiteju.

Tomēr par produktiem, kas iegūti no “Candida” šķirnes raugiem un audzēti uz n-alkāniem un kas minēti 4. panta 1. punktā, lēmumu pieņem Komisija divu gadu laikā pēc šīs direktīvas izziņošanas un pēc apspriešanās ar Dzīvnieku ēdināšanas zinātnisko komiteju un Pārtikas zinātnisko komiteju.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Kritērijus, kas ļauj definēt šajā direktīvā iekļautos produktus, jo īpaši sastāva un tīrības kritērijus, kā arī fizikālķīmiskās un bioloģiskās īpašības var noteikt Komisija, ievērojot zinātnes un tehnikas atziņas. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

2)	direktīvas 7. panta 2. punkta otrajā daļā vārdus “13. pantā minētā procedūra” aizstāj ar vārdiem “13. panta 2. punktā minētā regulatīvā kontroles procedūra”;

direktīvas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Ja Komisija uzskata, ka, lai atrisinātu 1. punktā minētās grūtības un aizsargātu cilvēku vai dzīvnieku veselību, vajadzīgi šīs direktīvas grozījumi, tā pieņem šādus pasākumus. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 13. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Dalībvalsts, kura ir pieņēmusi aizsardzības pasākumus, var tādā gadījumā tos saglabāt līdz brīdim, kamēr stājas spēkā šie grozījumi.”;

direktīvas 13. pantu ar šo groza šādi:

a)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

b)	pantu papildina ar šādu punktu: “4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu, kā arī 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

5)	svītro 14. pantu.

6.3. Padomes Direktīva 96/25/EK (1996. gada 29. aprīlis) par barības sastāvdaļu apriti un izmantošanu (35)

Attiecībā uz Direktīvu 96/25/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro noteikt un grozīt to vielu sarakstu, kuru aprite vai izmantošana dzīvnieku barībā ir aizliegta vai ierobežota, un grozīt sarakstu, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 96/25/EK elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās procedūras parastos termiņus nevar precīzi ievērot, Komisijai būtu jāvar izmantot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai grozītu to vielu sarakstu, kuru aprite vai izmantošana dzīvnieku barībā ir ierobežota vai aizliegta.

Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai pieņemtu grozījumus pielikumos, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas.

Tādēļ Direktīvu 96/25/EK ar šo groza šādi:

direktīvas 5. panta 1. punkta g) apakšpunkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—	Kopienas pasākumiem, kas iekļauti sarakstā, ko sastāda Komisija. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru;”;

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

1. Uzskaitītajām barības sastāvdaļām saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru drīkst pieņemt skaitlisku kodēšanas sistēmu, pamatojoties uz glosārijiem par barības sastāvdaļu izcelsmi, izmantotā produkta vai blakusprodukta daļu, pārstrādi un gatavību/kvalitāti, ļaujot identificēt dzīvnieku barību starptautiskā līmenī, jo īpaši pēc nosaukuma un apraksta.

2. Komisija nosaka to vielu sarakstu, kuru aprite vai izmantošana dzīvnieku barībā ir aizliegta vai ierobežota, lai nodrošinātu to atbilstību 3. pantam. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Šā panta 2. punktā minēto sarakstu groza Komisija, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 13. panta 5. punktā minēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu minētos pasākumus.

4. Grozījumus, kas, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, jāveic pielikumā, pieņem Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 13. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 13. pantu ar šo groza šādi:

a)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

pievieno šādus punktus:

“4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 5. punkta b) apakšpunktu, kā arī 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 4. punkta e) apakšpunktā paredzētie termiņi ir attiecīgi divi mēneši, viens mēnesis un divi mēneši.

5. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu, kā arī 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

6.4. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/32/EK (2002. gada 7. maijs) par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (36)

Attiecībā uz Direktīvu 2002/32/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro grozīt I un II pielikumu un tos pielāgot, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, kā arī noteikt papildu kritērijus detoksifikācijas procesiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2002/32/EK elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar piemērot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pielāgotu I un II pielikumu, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas.

Tādēļ Direktīvu 2002/32/EK ar šo groza šādi:

1)	direktīvas 7. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: “2. Lēmumu par to, vai jāgroza I un II pielikums, pieņem nekavējoties. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 11. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.”;

direktīvas 8. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1. Komisija, ņemot vērā zinātnes un tehnikas sasniegumus, pielāgo I un II pielikumu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 11. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu minētos grozījumus.

2. Turklāt Komisija:

—	saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru regulāri pieņem I un II pielikuma konsolidētas versijas, kurās ir iekļauti visi pielāgojumi, kas veikti saskaņā ar 1. punktu,

—

var noteikt pieņemamības kritērijus detoksikācijas procesiem, papildinot kritērijus, kas noteikti dzīvnieku barībai paredzētiem produktiem, kuriem veikti šādi procesi. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

1. Komisijai palīdz Barības pastāvīgā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Lēmuma 70/372/EEK (37) 1. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4)	svītro 12. pantu.

6.5. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 998/2003 (2003. gada 26. maijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai (38)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 998/2003 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro grozīt I pielikuma C daļā iekļauto dzīvnieku sugu sarakstu un II pielikuma B un C daļā iekļautos valstu un teritoriju sarakstus, kā arī noteikt īpašas prasības attiecībā uz dalībvalstīm un teritorijām, kas uzskaitītas II pielikuma B daļas 2. iedaļā saistībā ar slimībām, kas nav trakumsērga, pieņemt nosacījumus, kas piemērojami to dzīvnieku pārvietošanai no trešām valstīm, kuru suga uzskaitīta I pielikuma C daļā, un pieņemt tehniska rakstura prasības I pielikuma A un B daļā uzskaitīto sugu dzīvnieku pārvietošanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai pieņemtu konkrētu trešo valstu sarakstu.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 998/2003 ar šo groza šādi:

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

“Uz I pielikuma C daļā uzskaitīto sugu dzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm vai no II pielikuma B daļas 2. iedaļā minētās teritorijas neattiecas prasības attiecībā uz trakumsērgu. Vajadzības gadījumā attiecībā uz citām slimībām Komisija nosaka īpašas prasības, tostarp iespējamu dzīvnieku skaita ierobežojumu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 24. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Apliecības paraugu par šiem dzīvniekiem var sagatavot saskaņā ar 24. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru.”;

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

“Nosacījumus, kas piemērojami to dzīvnieku pārvietošanai no trešām valstīm, kuru suga uzskaitīta I pielikuma C daļā, pieņem Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 24. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Apliecības paraugu, kam ir jābūt klāt šo dzīvnieku pārvietošanas laikā, sagatavo saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”;

regulas 10. pantu ar šo groza šādi:

a)	ievadteikumu aizstāj ar šādu tekstu: “II pielikuma C daļā paredzēto trešo valstu sarakstu sastāda Komisija. Lai trešo valsti iekļautu šajā sarakstā, tai vispirms jāpierāda tās statuss attiecībā uz trakumsērgu un tas, ka:”;

b)	pievieno šādu daļu: “Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 24. panta 5. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 17. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Tehniska rakstura prasības, kas nav noteiktas šajā regulā, I pielikuma A un B daļā uzskaitīto sugu dzīvnieku pārvietošanai pieņem Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 24. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 19. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“19. pants

Komisija var grozīt I pielikuma C daļu un II pielikuma B un C daļu, ņemot vērā situācijas attīstību Kopienā vai dalībvalstīs attiecībā uz slimībām, kuras skar šajā regulā aplūkotās dzīvnieku sugas, jo īpaši trakumsērgu, un vajadzības gadījumā šīs regulas nolūkā ierobežot dzīvnieku skaitu, ko var pārvietot. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 24. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 21. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“21. pants

Komisija var pieņemt jebkādus pagaidu pasākumus, lai ļautu veikt pāreju no pašreizējās kārtības uz šajā regulā noteikto kārtību. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 24. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 24. pantu ar šo groza šādi:

a)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

pievieno šādu punktu:

“5. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 4. punkta e) apakšpunktā paredzētie termiņi ir attiecīgi divi mēneši, viens mēnesis un divi mēneši.”

6.6. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/99/EK (2003. gada 17. novembris) par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību (39)

Attiecībā uz Direktīvu 2003/99/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro izveidot koordinētas uzraudzības programmas attiecībā uz zoonozi un zoonožu ierosinātājiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Steidzamības dēļ jāpiemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzētā steidzamības procedūra, lai pieņemtu grozījumus Direktīvas 2003/99/EK I pielikumā, lai tajā iekļautajam sarakstam pievienotu vai no tā svītrotu zoonozes un zoonožu ierosinātājus.

Tādēļ Direktīvu 2003/99/EK ar šo groza šādi:

direktīvas 4. panta 4. punktu ar šo groza šādi:

a)	punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu tekstu: “Komisija var grozīt I pielikumu, lai tajā dotajiem sarakstiem pievienotu zoonozes vai zoonožu ierosinātājus vai svītrotu tos, ņemot vērā jo īpaši šādus kritērijus:”;

b)	pievieno šādu daļu: “Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.”;

direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Ja dati, kas savākti ar regulārās uzraudzības starpniecību saskaņā ar 4. pantu, nav pietiekami, Komisija var paredzēt koordinētas uzraudzības programmas attiecībā uz vienu vai vairākām zoonozēm un/vai zoonožu ierosinātājiem, jo īpaši tad, ja ir identificētas īpašas vajadzības, lai izvērtētu riskus un lai noteiktu nulles līnijas lielumus saistībā ar zoonozēm vai zoonožu ierosinātājiem dalībvalstu līmenī vai Kopienas līmenī. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Pielikumu grozījumi un pārejas un īstenošanas pasākumi

Komisija var grozīt II, III un IV pielikumu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Vispārīgus pārejas pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jo īpaši šajā direktīvā paredzēto prasību turpmākus precizējumus, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var tikt pieņemti citi vajadzīgie īstenošanas un pārejas pasākumi.”;

direktīvas 12. pantu ar šo groza šādi:

a)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

b)	pievieno šādu punktu: “4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā lēmuma 8. pantu.”

6.7. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (40)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 852/2004 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt noteikumus par īpašiem higiēnas pasākumiem un apstiprināt uzņēmumus, kā arī ar konkrētiem nosacījumiem atļaut atkāpes no I un II pielikuma. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus minētās regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 852/2004 ar šo groza šādi:

regulas 4. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Kritērijus, prasības un mērķus, kas minēti 3. punktā, kā arī saistītās paraugu ņemšanas un analīžu metodes nosaka Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 6. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“c)	ar Komisijas pieņemtu lēmumu. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Vispārīgus pārejas pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jo īpaši šajā regulā paredzēto prasību turpmākus precizējumus, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var tikt pieņemti citi īstenošanas un pārejas pasākumi.”;

regulas 13. pantu ar šo groza šādi:

panta 1. punktu ar šo groza šādi:

i)	ievadteikumu aizstāj ar šādu tekstu: “Komisija var pielāgot vai atjaunināt I un II pielikumu, ņemot vērā:”;

ii)	pievieno šādu daļu: “Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Komisija var atļaut atkāpes no I un II pielikuma, jo īpaši – lai atvieglotu 5. panta īstenošanu mazajiem uzņēmumiem, ņemot vērā attiecīgos riska faktorus, ar nosacījumu, ka minētās atkāpes neietekmēs šīs regulas mērķu sasniegšanu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

5)	regulas 14. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

6.8. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (41)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 853/2004 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt noteikumus attiecībā uz pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un īpašās garantijas pārtikas tirdzniecībai Zviedrijā un Somijā, kā arī ar konkrētiem nosacījumiem piešķirt atkāpes no pielikumiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 853/2004 elementus, inter alia to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 853/2004 ar šo groza šādi:

regulas 3. panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jāizmanto tikai dzeramais ūdens vai, ja Regula (EK) Nr. 852/2004 vai šī regula ļauj, tīrs ūdens dzīvnieku izcelsmes produktu attīrīšanai no virsmas piesārņojuma, ja vien Komisija nav apstiprinājusi kādas vielas izmantošanu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.

Komisija var atjaunināt 1. un 2. punkta prasības, lai ņemtu vērā jo īpaši izmaiņas dalībvalstu kontroles programmās vai mikrobioloģisku kritēriju pieņemšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru 2. punktā paredzēto noteikumu piemērošanu šā panta 1. punktā minētajiem pārtikas produktiem var daļēji vai pilnībā paplašināt, attiecinot tos uz ikvienu dalībvalsti vai dalībvalsts reģionu, kurā īsteno kontroles programmu, kas ir atzīta par līdzvērtīgu Zviedrijai un Somijai apstiprinātajai kontroles programmai attiecīgajai dzīvnieku izcelsmes pārtikai.”;

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

Vispārīgus pārejas pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jo īpaši šajā regulā paredzēto prasību turpmākus precizējumus, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var tikt pieņemti citi īstenošanas un pārejas pasākumi.”;

regulas 10. pantu ar šo groza šādi:

panta 1. punktu ar šo groza šādi:

i)	ievadfrāzi aizstāj ar šādu tekstu: “Komisija var pielāgot vai atjaunināt II un III pielikumu, ņemot vērā:”;

ii)	pievieno šādu daļu: “Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Komisija var piešķirt atkāpes no II un III pielikuma, ja vien tās neietekmē šīs regulas mērķu sasniegšanu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 11. panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu tekstu:

“Neskarot 9. panta un 10. panta 1. punkta vispārīgo piemērošanu, īstenošanas pasākumus var pieņemt saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru un grozījumus II vai III pielikumā kā pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, var pieņemt saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru:”;

6)	regulas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

6.9. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (42)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 854/2004 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro grozīt vai pielāgot šā akta pielikumus un pieņemt pārejas pasākumus, jo īpaši minētajā regulā noteikto prasību turpmākus precizējumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 854/2004 elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 854/2004 ar šo groza šādi:

16. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“16. pants

Vispārīgus pārejas pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jo īpaši šajā regulā paredzēto prasību turpmākus precizējumus, pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var tikt pieņemti citi īstenošanas un pārejas pasākumi.”;

regulas 17. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1. Komisija var grozīt vai papildināt šīs regulas I, II, III, IV, V un VI pielikumu, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia to papildinot, pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Komisija var piešķirt atbrīvojumus no I, II, III, IV, V un VI pielikuma, ja tiem nav nelabvēlīgas ietekmes uz šīs regulas mērķu sasniegšanu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 18. panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu tekstu:

“Neskarot 16. panta un 17. panta 1. punkta vispārīgo piemērošanu, īstenošanas pasākumus var noteikt saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru un grozījumus I, II, III, IV, V vai VI pielikumā kā pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, var pieņemt saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru, lai norādītu:”;

4)	regulas 19. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

6.10. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 183/2005 (2005. gada 12. janvāris), ar ko paredz barības higiēnas prasības (43)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 183/2005 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro izstrādāt mikrobioloģiskos kritērijus un īpašos mērķus, kas jāievēro barības nozares komersantiem, pieņemt pasākumus attiecībā uz uzņēmumu apstiprināšanu, grozīt I, II un III pielikumu un piešķirt atkāpes no minētajiem pielikumiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 183/2005 elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 183/2005 ar šo groza šādi:

regulas 5. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Kritērijus un mērķus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, nosaka Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 31. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 10. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3) apstiprinājums ir vajadzīgs saskaņā ar regulu, ko pieņēmusi Komisija. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 31. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 27. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“27. pants

Grozījumi I, II un III pielikumā

Šīs regulas I, II un III pielikumu var grozīt, lai ņemtu vērā:

a)	labas prakses rokasgrāmatu izstrādi;

b)	pieredzi, kas gūta, saskaņā ar 6. pantu īstenojot sistēmas, kas pamatojas uz HACCP;

c)	tehnoloģisko attīstību;

d)	zinātniskos ieteikumus, jo īpaši jaunākās riska novērtēšanas metodes;

e)	barības nekaitīguma mērķu noteikšanu un

f)	to prasību attīstību, kuras attiecas uz konkrētām darbībām.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 31. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 28. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“28. pants

Atkāpes no I, II un III pielikuma

Īpašu iemeslu gadījumā Komisija var piešķirt atkāpes no I, II un III pielikuma ar nosacījumu, ka šādas atkāpes neietekmē šīs regulas mērķu sasniegšanu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 31. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

5)	regulas 31. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

7. ENERĢĒTIKA UN TRANSPORTS

7.1. Padomes Regula (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (44)

Attiecībā uz Regulu (EEK) Nr. 3821/85 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro izdarīt grozījumus, kas ir nepieciešami, lai minētās regulas pielikumus pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EEK) Nr. 3821/85 elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EEK) Nr. 3821/85 ar šo groza šādi:

regulas 5. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Sistēmas drošībai jāatbilst IB pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām. Komisija, pieņemot lēmumu, nodrošina, lai minētajā pielikumā būtu noteikts, ka reģistrācijas kontrolierīcei var nepiešķirt EK komponenta tipa apstiprinājumu tikmēr, kamēr nav pierādītas visas sistēmas (pašas reģistrācijas kontrolierīces, vadītāja kartes un pārnesumkārbas elektrisko pieslēgumu) iespējas nepieļaut viltot vai sagrozīt datus par transportlīdzekļa vadīšanas ilgumu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šim nolūkam vajadzīgās pārbaudes veic speciālisti, kuri pārzina jaunākos datu viltošanas paņēmienus.”;

2)	regulas 17. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Grozījumus, kas ir nepieciešami, lai pielikumus pielāgotu tehnikas attīstībai, kā pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

3)	regulas 18. pantu aizstāj ar šādu pantu: “18. pants 1. Komisijai palīdz komiteja. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

7.2. Padomes Direktīva 97/70/EK (1997. gada 11. decembris), ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks (45)

Attiecībā uz Direktīvu 97/70/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt noteikumus par dažu Torremolinas protokola pielikuma noteikumu saskaņotu interpretāciju un par direktīvas īstenošanu. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro grozīt dažus direktīvas noteikumus un pielikumus, lai direktīvas mērķiem piemērotu Torremolinas protokola grozījumus, kas stājušusies spēkā pēc direktīvas pieņemšanas. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 97/70/EK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 97/70/EK ar šo groza šādi:

1)	direktīvas 4. panta 4. punkta b) apakšpunktā vārdus “saskaņā ar 9. pantā minēto procedūru” aizstāj ar vārdiem “saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru”;

direktīvas 8. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem šādus pielāgojumus kā pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus:

var pieņemt un noformēt noteikumus, kas domāti:

—	Torremolinas protokola pielikuma noteikumu saskaņotai interpretācijai, kuri ir dažu līgumslēdzēju pušu pārziņā, ciktāl ir vajadzīgs, lai nodrošinātu to saskanīgu ieviešanu Kopienā,

—	šīs direktīvas īstenošanai, nepaplašinot tās darbības jomu;

b)	var pielāgot šīs direktīvas 2., 3., 4., 6. un 7. pantu un grozīt tās pielikumus, lai šīs direktīvas mērķiem piemērotu Torremolinas protokola turpmākus grozījumus, kas stājušies spēkā pēc šīs direktīvas pieņemšanas.”;

direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 (46) 3. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (47), 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

7.3. Padomes Direktīva 1999/35/EK (1999. gada 29. aprīlis) par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai (48)

Attiecībā uz Direktīvu 1999/35/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro grozīt pielikumus, definīciju, kā arī norādes uz Kopienas un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) tiesību instrumentiem, lai tos pielāgotu Kopienas vai SJO pasākumiem, kas stājušies spēkā pēc tam. Komisija arī būtu jāpilnvaro grozīt pielikumus, lai uzlabotu ar direktīvu izveidoto kārtību. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 1999/35/EK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 1999/35/EK ar šo groza šādi:

1)	direktīvas 4. panta 1. punkta d) apakšpunkta pēdējā teikumā, 11. panta 6. un 8. punktā un 13. panta 3. punkta otrajā un pēdējā teikumā vārdus “procedūru, kas noteikta 16. pantā” aizstāj ar vārdiem “regulatīvo procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā”;

direktīvas 16. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“16. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 (49) 3. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

direktīvas 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“17. pants

Izmaiņu izdarīšanas procedūra

Šīs direktīvas pielikumus, definīcijas, atsauces uz Kopienas dokumentiem un atsauces uz SJO dokumentiem var pielāgot tā, lai tās saskaņotu ar Kopienas vai SJO pasākumiem, kas stājušies spēkā, tomēr nepaplašinot šīs direktīvas darbības jomu.

Pielikumus arī var pielāgot, kad tas ir vajadzīgs, lai pilnveidotu šīs direktīvas noteikto kārtību, tomēr nepaplašinot tās darbības jomu.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 5. pantu šo direktīvu var neattiecināt uz grozījumiem starptautisko tiesību instrumentos, kas minēti 2. pantā.”

7.4. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 417/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem (50)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 417/2002 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro grozīt norādes uz attiecīgiem MARPOL 73/78 noteikumiem un uz Rezolūcijām MEPC 111(50) un MEPC 94(46), lai šīs norādes saskaņotu ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) pieņemtajiem minēto noteikumu un rezolūciju grozījumiem, tiktāl, cik tādi grozījumi nepaplašina minētās regulas darbības jomu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 417/2002 elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 417/2002 ar šo groza šādi:

regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 (51) 3. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

regulas 11. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Komisija var grozīt norādes šajā regulā uz MARPOL 73/78 I pielikuma noteikumiem, uz Rezolūciju MEPC 111(50), kā arī Rezolūciju MEPC 94(46), kurā grozījumi izdarīti ar Rezolūcijām MEPC 99(48) un MEPC 112(50), lai šīs norādes saskaņotu ar SJO pieņemtajiem minēto noteikumu un rezolūciju grozījumiem, tiktāl, cik tādi grozījumi nepaplašina šīs regulas darbības jomu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

7.5. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 782/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem (52)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 782/2003 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro noteikt šiem kuģiem saskaņotu apsekošanas un sertifikācijas režīmu, veikt noteiktus pasākumus attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu, noteikt procedūras ostas valsts veiktajai kontrolei, kā arī grozīt dažas norādes un pielikumus, lai ņemtu vērā situācijas attīstību starptautiskā līmenī, jo īpaši SJO, vai lai palielinātu minētās regulas efektivitāti, ņemot vērā gūto pieredzi. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 782/2003 elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 782/2003 ar šo groza šādi:

regulas 6. pantu groza šādi:

panta 1. punkta b) apakšpunkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja vajadzīgs, Komisija var noteikt šiem kuģiem saskaņotu apsekošanas un sertifikācijas režīmu. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Ja AFS konvencija nav stājusies spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, Komisija pieņem attiecīgus pasākumus, lai ļautu kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu, pierādīt atbilstību 5. panta prasībām. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 7. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja AFS konvencija nav stājusies spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, Komisija nosaka attiecīgus pasākumus attiecībā uz šīm pārbaudēm. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

Lai ņemtu vērā attīstību starptautiskā līmenī, un jo īpaši Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (SJO), vai arī, ņemot vērā pieredzi, uzlabotu šīs regulas efektivitāti, Komisija var grozīt norādes uz AFS konvenciju, AFS sertifikātu, AFS deklarāciju un AFS paziņojumu par atbilstību un šīs regulas pielikumus, tostarp attiecīgās SJO pamatnostādnes saistībā ar AFS konvencijas 11. pantu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 (53) 3. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

7.6. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/8/EK (2004. gada 11. februāris) par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū (54)

Attiecībā uz Direktīvu 2004/8/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pārbaudīt saskaņotās efektivitātes atskaites vērtības dažai elektroenerģijas un siltuma ražošanai, pielāgot tehnikas attīstībai 13. pantā noteiktās robežvērtības un izveidot un pielāgot tehnikas attīstībai sīki izstrādātas pamatnostādnes minētās direktīvas II pielikuma īstenošanai un piemērošanai, skaita attiecības noteikšanai starp elektroenerģiju un siltumu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2004/8/EK elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2004/8/EK ar šo groza šādi:

direktīvas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Komisija 1. punktā minētās saskaņotās efektivitātes atskaites vērtības dažai elektroenerģijas un siltuma ražošanai pirmo reizi pārbauda 2011. gada 21. februārī un pēc tam ik pēc četriem gadiem, lai tās atbilstu tehnoloģijas attīstībai un izmaiņām enerģijas avotu sadalījumā. Šos pasākumus, ko veic šīs pārbaudes rezultātā un kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“13. pants

Pielāgošana tehnikas attīstībai

1. Komisija pielāgo tehnikas attīstībai robežvērtības, ko izmanto II pielikuma a) punktā minētajos koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas aprēķinos. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Komisija pielāgo tehnikas attīstībai robežvērtības, ko izmanto III pielikuma a) punktā minētajos koģenerācijas efektivitātes un primārās enerģijas ietaupījuma aprēķinos. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Komisija pielāgo tehnikas attīstībai pamatnostādnes II pielikuma d) punktā minētajai attiecības noteikšanai starp elektroenerģiju un siltumu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

3)	direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu pantu: “14. pants Komitejas procedūra 1. Komisijai palīdz komiteja. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

direktīvas II pielikuma e) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“e)

Komisija nosaka sīki izstrādātas pamatnostādnes II pielikuma īstenošanai un piemērošanai, to skaitā attiecības noteikšanai starp elektroenerģiju un siltumu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

7.7. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/52/EK (2004. gada 29. aprīlis) par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā (55)

Attiecībā uz Direktīvu 2004/52/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielāgot pielikumu un pieņemt lēmumus par Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma definīciju. Komisija būt arī jāpilnvaro pieņemt tehniskus lēmumus par Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma īstenošanu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2004/52/EK elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2004/52/EK ar šo groza šādi:

direktīvas 4. pantu groza šādi:

a)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Vajadzības gadījumā šo pielikumu tehnisku iemeslu dēļ var pielāgot. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

panta 4., 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“4. Komisija pieņem lēmumus, kas attiecas uz Eiropas elektroniskās iekasēšanas sistēmas īstenošanu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šādus lēmumus pieņem tikai tad, ja ir ievēroti visi nosacījumi, kas novērtēti, pamatojoties uz attiecīgiem pētījumiem, lai savstarpējā izmantojamība funkcionētu visos aspektos, to skaitā tehniskie, tiesiskie un komerciālie nosacījumi.

5. Komisija pieņem tehniskos lēmumus, kas attiecas uz Eiropas elektroniskās iekasēšanas sistēmas īstenošanu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

2)	direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu: “5. pants Komitejas procedūra 1. Komisijai palīdz Elektroniskās iekasēšanas komiteja. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

7.8. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (56)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 725/2004 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro lemt, vai grozījumi pielikumos, kuri attiecas uz Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu drošības kodeksa īpašajiem pasākumiem jūras satiksmes drošības pastiprināšanai, kas automātiski attiecas uz starptautisko satiksmi, jāattiecina arī uz kuģiem, kas veic vietējos reisus, un uz ostu iekārtām, kas tos apkalpo. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 725/2004 elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Regula (EK) Nr. 725/2004 nosaka drošības prasības un pasākumus, un tā balstās uz starptautiskiem instrumentiem, uz kuriem attiecas grozījumi. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar piemērot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 725/2004 ar šo groza šādi:

regulas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Komisija lemj par grozījumu iestrādāšanu 2. pantā norādītajos starptautiskajos dokumentos attiecībā uz kuģiem, kas veic vietējos reisus, un ostas iekārtām, kas tos apkalpo, ja uz tiem attiecas šī regula un ja grozījumi izpaužas kā SOLAS Konvencijas un ISPS Kodeksa noteikumu tehniska atjaunināšana. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 11. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru; nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 11. panta 5. punktā minēto steidzamības procedūru. Šādā gadījumā nepiemēro atbilstības pārbaudes procedūru, ko paredz šā panta 5. punkts.”;

regulas 10. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Komisija var pieņemt noteikumus, lai paredzētu saskaņotas procedūras ISPS Kodeksa obligāto nosacījumu piemērošanai, nepaplašinot šīs regulas darbības jomu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 11. panta 5. punktā minēto steidzamības procedūru.”;

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir viens mēnesis.

3. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 6. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 6. panta b) un c) apakšpunktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

5. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

7.9. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 789/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par kravas un pasažieru kuģu nodošanu Kopienā no viena reģistra citā (57)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 789/2004 Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro grozīt dažas definīcijas, lai ņemtu vērā attīstību starptautiskā līmenī, jo īpaši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) satvarā, un lai palielinātu regulas efektivitāti, ņemot vērā gūto pieredzi un tehnikas attīstību. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 789/2004 elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 789/2004 ar šo groza šādi:

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 (58) 3. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Komisija var grozīt šīs regulas 2. pantā noteiktās definīcijas, lai ņemtu vērā jaunākās atziņas starptautiskā mērogā, jo īpaši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) satvarā, un, ņemot vērā gūto pieredzi un tehnisko progresu, uzlabotu šīs regulas efektivitāti, ciktāl šādi grozījumi nepaplašina regulas darbības jomu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

7.10. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/44/EK (2005. gada 7. septembris) par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (59)

Attiecībā uz Direktīvu 2005/44/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielāgot tehnikas attīstībai pielikumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2005/44/EK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Tādēļ Direktīvu 2005/44/EK ar šo groza šādi:

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

Izmaiņu izdarīšanas procedūra

Šīs direktīvas I un II pielikumu var grozīt, ņemot vērā pieredzi, kas gūta šīs direktīvas piemērošanā, un tos pielāgot tehnikas attīstībai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 11. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota ar Padomes Direktīvas 91/672/EEK (1991. gada 16. decembris) par iekšzemes kuģu vadīšanas apliecību savstarpēju atzīšanu attiecībā uz preču un pasažieru pārvadāšanu pa iekšzemes ūdensceļiem (60) 7. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

5. Komisija regulāri apspriežas ar nozares pārstāvjiem.

7.11. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/65/EK (2005. gada 26. oktobris) par ostu aizsardzības pastiprināšanu (61)

Attiecībā uz Direktīvu 2005/65/EK Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pielāgot tās pielikumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2005/65/EK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Direktīva 2005/65/EK nosaka drošības prasības un pasākumus, un tā balstās uz starptautiskiem instrumentiem, uz kuriem attiecas grozījumi. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar piemērot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā minēto steidzamības procedūru, lai pielāgotu direktīvas pielikumus.

Tādēļ Direktīvas 2005/65/EK 14. un 15. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“14. pants

Pielāgojumi

Komisija var pielāgot I līdz IV pielikumu, nepaplašinot šīs direktīvas darbības jomu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 15. panta 3. punktā minēto steidzamības procedūru.

15. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 725/2004.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

(1) OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.

(2) OV L 147, 9.6.1975., 40. lpp.

(3) OV L 121, 15.5.1993., 20. lpp.

(4) OV L 162, 3.7.2000., 1. lpp.

(5) OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.

(6) OV L 50, 20.2.2004., 28. lpp.

(7) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.”;

(8) OV L 50, 20.2.2004., 44. lpp.

(9) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.”;

(10) OV L 47, 18.2.2004., 1. lpp.

(11) OV L 22, 26.1.2005., 1. lpp.”

(12) OV L 104, 8.4.2004., 1. lpp.

(13) OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

(14) OV L 378, 31.12.1982., 1. lpp.

(15) OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.

(16) OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.

(17) OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.

(18) OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.

(19) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(20) OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp.

(21) OV L 23, 26.1.2005., 3. lpp.

(22) OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.

(23) OV L 377, 31.12.1991.,48. lpp.”;

(24) OV L 374, 31.12.1991., 1. lpp.

(25) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.”

(26) OV L 78, 28.3.1996., 27. lpp.

(27) OV L 13, 16.1.2002., 21. lpp.

(28) OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.”

(29) OV L 14, 21.1.2003., 1. lpp.

(30) OV L 66, 11.3.2003., 1. lpp.

(31) OV L 7, 13.1.2004., 1. lpp.

(32) OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.

(33) OV L 86, 6.4.1979., 30. lpp.

(34) OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp.

(35) OV L 125, 23.5.1996., 35. lpp.

(36) OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.

(37) OV L 170, 3.8.1970., 1. lpp.”;

(38) OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.

(39) OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.

(40) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(41) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(42) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

(43) OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.

(44) OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.

(45) OV L 34, 9.2.1998., 1. lpp.

(46) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.

(47) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.”

(48) OV L 138, 1.6.1999., 1. lpp.

(49) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.”;

(50) OV L 64, 7.3.2002., 1. lpp.

(51) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.”;

(52) OV L 115, 9.5.2003., 1. lpp.

(53) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.”

(54) OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.

(55) OV L 166, 30.4.2004., 124. lpp.

(56) OV L 129, 29.4.2004., 6. lpp.

(57) OV L 138, 30.4.2004., 19. lpp.

(58) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.”;

(59) OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp.

(60) OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp.”

(61) OV L 310, 25.11.2005., 28. lpp.

Hronoloģiskais rādītājs

1.	Padomes Direktīva 75/324/EEK (1975. gada 20. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz aerosola izsmidzinātājiem

2.	Padomes Direktīva 79/373/EK (1979. gada 2. aprīlis) par barības maisījumu apriti

3.	Padomes Direktīva 82/471/EEK (1982. gada 30. jūnijs) par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā

4.	Padomes Direktīva 82/883/EEK (1982. gada 3. decembris) par procedūrām tādas vides uzraudzībai un kontrolei, kuru ietekmē titāna dioksīda ražošanas atkritumi

5.	Padomes Regula (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā

6.	Padomes Direktīva 86/278/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas

7.	Padomes Regula (EEK) Nr. 3924/91 (1991. gada 19. decembris) par rūpnieciskās ražošanas Kopienas apsekojuma izveidi

8.	Padomes Direktīva 93/15/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību

9.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem

10.	Padomes Direktīva 96/16/EK (1996. gada 19. marts) par statistiskajiem apsekojumiem attiecībā uz pienu un piena produktiem

11.	Padomes Direktīva 96/25/EK (1996. gada 29. aprīlis) par barības sastāvdaļu apriti un izmantošanu

12.	Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību

13.	Padomes Direktīva 97/70/EK (1997. gada 11. decembris), ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks

14.	Padomes Direktīva 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem

15.	Padomes Direktīva 1999/35/EK (1999. gada 29. aprīlis) par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai

16.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/14/EK (2000. gada 8. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām

17.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK (2001. gada 23. oktobris) par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām

18.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/109/EK (2001. gada 19. decembris) par dalībvalstīm veicamajiem statistiskajiem apsekojumiem nolūkā noteikt daļu augļu koku sugu stādījumu ražošanas potenciālu

19.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 417/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem

20.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/32/EK (2002. gada 7. maijs) par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā

21.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK)Nr. 91/2003 (2002. gada 16. decembris) par dzelzceļa transporta statistiku

22.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 437/2003 (2003. gada 27. februāris) par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumiem

23.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 782/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem

24.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 998/2003 (2003. gada 26. maijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai

25.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2003/2003 (2003. gada 13. oktobris) par mēslošanas līdzekļiem

26.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā

27.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/99/EK (2003. gada 17. novembris) par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību

28.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 48/2004 (2003. gada 5. decembris) par ikgadējo Kopienas statistikas apkopošanu par tērauda rūpniecību 2003. līdz 2009. pārskata gadā

29.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 273/2004 (2004. gada 11. februāris) par narkotisko vielu prekursoriem

30.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/8/EK (2004. gada 11. februāris) par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū

31.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/9/EK (2004. gada 11. februāris) par labas laboratorijas prakses (LLP) pārbaudi un apstiprināšanu (kodificētā redakcija)

32.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/10/EK (2004. gada 11. februāris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu (kodificēta versija)

33.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 648/2004 (2004. gada 31. marts) par mazgāšanas līdzekļiem

34.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu.

35.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru

36.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 789/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par kravas un pasažieru kuģu nodošanu Kopienā no viena reģistra citā

37.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem

38.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem

39.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu

40.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku

41.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu

42.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/52/EK (2004. gada 29. aprīlis) par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā

43.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/107/EK (2004. gada 15. decembris) par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā

44.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 183/2005 (2005. gada 12. janvāris), ar ko paredz barības higiēnas prasības

45.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/44/EK (2005. gada 7. septembris) par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem

46.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/65/EK (2005. gada 26. oktobris) par ostu aizsardzības pastiprināšanu

47.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (pārstrādāta versija) ( 1 )	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (pārstrādāta versija) ( 1 )	42
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (pārstrādāta versija) ( 1 )	70
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 219/2009 (2009. gada 11. marts), ar ko, ievērojot Līguma 251. pantā minēto procedūru, vairākus instrumentus pielāgo Padomes Lēmumam 1999/468/EK attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru – Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai – otrā daļa	109
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 220/2009 (2009. gada 11. marts), ar kuru Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām	155
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 221/2009 (2009. gada 11. marts), ar ko Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām ( 1 )	157
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 222/2009 (2009. gada 11. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā	160
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts), par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju ( 2 )	164

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 87

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 31. marts

		Labojumi
	*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1394/2007 (2007. gada 13. novembris) par uzlabotas terapijas zālēm, un ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK un Regulu (EK) Nr. 726/2004 (OV L 324, 10.12.2007.)	174


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ
	(2) Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici