I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

26.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 254/2009

(2009. gada 25 marts),

ar kuru attiecībā uz Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) interpretāciju Nr. 12 groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti noteikti starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komiteja (SFPIK) 2006. gada 30. novembrī publicēja SFPIK interpretāciju Nr. 12 “Vienošanās par pakalpojumu koncesiju”, turpmāk tekstā “SFPIK Nr. 12”. SFPIK interpretācija Nr. 12 ietver skaidrojumu par to, kā piemēro starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) noteikumus, kurus jau ir apstiprinājusi Komisija, lai vienotos par pakalpojumu koncesiju. SFPIK interpretācijā Nr. 12 izskaidrots, kā koncesionāra bilancē atzīt infrastruktūru, kurai piemēro vienošanos par pakalpojumu koncesiju. Tajā arī paskaidrota atšķirība starp dažādiem posmiem vienošanās par pakalpojumu koncesiju procesā (izveides/darbības posms) un tas, kā katrā posmā atzīt ienākumus un izdevumus. Tajā paredzēti divi veidi, kā atzīt infrastruktūru, kā arī ar to saistītos ienākumus un izdevumus (finanšu aktīvu un nemateriālo aktīvu “modeļi”), atkarībā no nedrošības pakāpes, kurai pakļauti koncesionāra nākotnes ieņēmumi.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka “SFPIK Nr. 12” atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) atzinumu objektivitāti un neitralitāti (3), Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un informēja Komisiju, ka tas ir līdzsvarots un objektīvs.

(4)	SFPIK Interpretācijas Nr. 12 pieņemšana nozīmē secīgus Starptautiskā finanšu pārskatu standarta (SFPS) Nr. 1, SFPIK Nr. 4, Pastāvīgās interpretācijas komitejas (PIK) interpretācijas Nr. 29 grozījumus, lai nodrošinātu starptautisko grāmatvedības standartu savstarpējo konsekvenci.

(5)	Uzskata, ka uzņēmumi var piemērot vai turpināt piemērot SFPIK interpretāciju Nr. 12.

(6)	Tādēļ būtu jāizdara attiecīgi grozījumi Regulā (EK) Nr. 1126/2008.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi.

1)	Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) interpretāciju Nr. 12. Vienošanās par pakalpojumu koncesiju iekļauj, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2)	Starptautiskā finanšu pārskatu standartā (SFPS) Nr. 1, SFPIK Nr. 4, Pastāvīgās interpretācijas komitejas (PIK) interpretācijā Nr. 29 veic grozījumus saskaņā ar SFPIK Nr. 12 B pielikumu, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Uzņēmums piemēro SFPIK 12. interpretāciju, kas iekļauta šīs regulas pielikumā, vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads, pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 25 martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 320, 29.11.2008, 1. lpp

(3) OV L 199, 21.7.2006., 33. lpp.

PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

SFPIK 12

SFPIK 12. interpretācija Vienošanās par pakalpojumu koncesiju

Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no IASB šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org

SFPIK 12. INTERPRETĀCIJA

Vienošanās par pakalpojumu koncesiju

ATSAUCES

—	Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas sistēma

—	1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā pieņemšana

—	7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana

—	8. SGS Grāmatvedības politikas, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas

—	11. SGS Būvlīgumi

—	16. SGS Pamatlīdzekļi

—	17. SGS Noma

—	18. SGS Ieņēmumi

—	20. SGS Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību

—	23. SGS Aizņēmumu izmaksas

—	32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana un sniegšana

—	36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās

—	37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

—	38. SGS Nemateriālie aktīvi

—	39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana

—	4. SFPIK Noteikšana, vai vienošanās ietver nomu

—	PIK-29 Informācijas atklāšana – vienošanās par pakalpojumu koncesiju

PRIEKŠVĒSTURE

1. Daudzās valstīs valsts pakalpojumu infrastruktūru, piemēram, ceļus, tiltus, tuneļus, cietumus, slimnīcas, lidostas, ūdens sadales iekārtas, energoapgādes un telekomunikāciju tīklus, tradicionāli ir būvējis, veicis tās ekspluatāciju un uzturējis valsts sektors, un tā ir finansēta ar valsts budžeta apropriāciju.

2. Dažās valstīs valdības ir ieviesušas līgumiskas vienošanās par pakalpojumiem, lai piesaistītu privātā sektora līdzdalību šīs infrastruktūras attīstībā, finansēšanā, ekspluatācijā un uzturēšanā. Infrastruktūra var jau pastāvēt vai var tikt būvēta vienošanās par pakalpojumu perioda laikā. Vienošanās šīs interpretācijas darbības jomā parasti ietver privātā sektora uzņēmumu (uzņēmējs), kas būvē infrastruktūru, ko izmanto valsts pakalpojumu sniegšanai, vai uzlabo to (piemēram, palielinot tās jaudu) un noteiktu laika periodu veic tās ekspluatāciju un uztur šo infrastruktūru. Uzņēmējam maksā par tā pakalpojumiem vienošanās perioda laikā. Vienošanos reglamentē līgums, kurā izklāstīti izpildes standarti, cenu koriģēšanas mehānismi un vienošanās par strīdu izšķiršanu. Šādu vienošanos bieži raksturo kā “būvēšanas—ekspluatācijas—nodošanas”, “atjaunošanas—ekspluatācijas—nodošanas” vienošanos vai “valsts sektora un privāta uzņēmēja” vienošanos par pakalpojumu koncesiju.

3. Šo vienošanos par pakalpojumiem iezīme ir to pienākumu valsts pakalpojumu raksturs, ko ir uzņēmies uzņēmējs. Valsts politika ir sniegt sabiedrībai ar infrastruktūru saistītos pakalpojumus, neatkarīgi no tās personas identitātes, kura nodrošina pakalpojumus. Vienošanās par pakalpojumu līgumiski uzliek par pienākumu uzņēmējam sniegt pakalpojumus sabiedrībai valsts sektora juridiskas vienības uzdevumā. Citas kopīgas iezīmes ir šādas:

a)	persona, kas piešķir vienošanos par pakalpojumu (piešķīrējs), ir valsts sektora juridiska vienība, tostarp valsts institūcija, vai privātā sektora uzņēmums, kuram ir nodota atbildība par pakalpojumu;

b)	uzņēmējs ir atbildīgs par infrastruktūras un saistīto pakalpojumu vismaz daļēju vadību un nedarbojas tikai kā pārstāvis piešķīrēja uzdevumā;

c)	līgumā nosaka sākotnējās cenas uzņēmējam, un regulē cenu pārskatīšanu vienošanās par pakalpojumu perioda laikā;

d)	uzņēmēja pienākums ir nodot infrastruktūru piešķīrējam noteiktā stāvoklī vienošanās perioda beigās par nelielu vai nepieaugošu atlīdzību neatkarīgi no tā, kura puse to sākotnēji finansēja.

DARBĪBAS JOMA

4. Šajā interpretācijā sniegti norādījumi par to, kā uzņēmējiem uzskaitīt valsts sektora un privāta uzņēmēja vienošanās par pakalpojumu koncesiju.

5. Šī interpretācija attiecas uz valsts sektora un privāta uzņēmēja vienošanos par pakalpojumu koncesiju, ja:

a)	piešķīrējs kontrolē vai regulē, kādi pakalpojumi uzņēmējam ir jāsniedz ar infrastruktūru, kam tie ir jāsniedz un par kādu cenu, un

b)	piešķīrējs kontrolē ar īpašumtiesībām, beneficiāra tiesībām vai citādi jebkuru būtisku atlikušo līdzdalību infrastruktūrā vienošanās termiņa beigās.

6. Infrastruktūra, ko izmanto valsts sektora un privāta uzņēmēja vienošanās par pakalpojumu koncesiju visā tās lietderīgās lietošanas laikā (visi darbmūža aktīvi), ietilpst šīs interpretācijas darbības jomā, ja ir izpildīti 5. punkta a) apakšpunkta nosacījumi. AG1. līdz AG8. punktā sniegti norādījumi par to, kā noteikt, vai un kādā mērā valsts sektora un privāta uzņēmēja vienošanās par pakalpojumu koncesiju ietilpst šīs interpretācijas darbības jomā.

7. Šī interpretācija attiecas uz:

a)	infrastruktūru, kuru uzņēmējs būvē vai iegādājas no trešās personas vienošanās par pakalpojumu nolūkā, un

b)	esošu infrastruktūru, attiecībā uz kuru piešķīrējs dod uzņēmējam piekļuvi vienošanās par pakalpojumu nolūkā.

8. Šajā interpretācijā nav noteikta tās infrastruktūras uzskaite, kuru uzņēmējs turēja un atzina par pamatlīdzekļiem pirms vienošanās par pakalpojumu noslēgšanas. Uz šo infrastruktūru attiecas SFPS prasības par atzīšanas pārtraukšanu (kas izklāstītas 16. SGS).

9. Šajā interpretācijā nav noteikta piešķīrēju veiktā uzskaite.

JAUTĀJUMI

10. Šajā interpretācijā izklāstīti vispārējie principi par pienākumu un saistīto tiesību atzīšanu un novērtēšanu vienošanos par pakalpojumu koncesiju gadījumā. Informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz vienošanos par pakalpojumu koncesiju ir dotas PIK–29 Vienošanās par pakalpojumu koncesiju: informācijas atklāšana. Šajā interpretācijā izskatīti šādi jautājumi:

a)	uzņēmēja tiesību uz infrastruktūru uzskaite;

b)	vienošanās atlīdzības atzīšana un novērtēšana;

c)	būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumi;

d)	ekspluatācijas pakalpojumi;

e)	aizņēmumu izmaksas;

f)	finanšu aktīva un nemateriāla aktīva turpmākā grāmatvedības uzskaite un

g)	elementi, kurus piešķīrējs sniedzis uzņēmējam.

VIENPRĀTĪBA

Uzņēmēja tiesību uz infrastruktūru uzskaite

11. Infrastruktūru šīs interpretācijas darbības jomā neatzīst par uzņēmēja pamatlīdzekļiem, jo līgumiska vienošanās par pakalpojumu nenodod uzņēmējam tiesības kontrolēt valsts pakalpojumu infrastruktūras lietošanu. Uzņēmējam ir piekļuve, lai veiktu infrastruktūras ekspluatāciju, lai sniegtu valsts pakalpojumu piešķīrēja uzdevumā saskaņā ar līgumā paredzētajiem noteikumiem.

Vienošanās atlīdzības atzīšana un novērtēšana

12. Saskaņā ar līgumisku vienošanos noteikumiem šīs interpretācijas darbības jomā uzņēmējs darbojas kā pakalpojumu sniedzējs. Uzņēmējs būvē vai uzlabo infrastruktūru (būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumi), ko izmanto, lai sniegtu valsts pakalpojumu, kā arī noteiktu laika periodu veic infrastruktūras ekspluatāciju un uztur to (ekspluatācijas pakalpojumi).

13. Uzņēmējs atzīst un novērtē ieņēmumus saskaņā ar 11. un 18. SGS par tā veiktajiem pakalpojumiem. Ja uzņēmējs veic vairāk nekā vienu pakalpojumu (t. i., būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumus un ekspluatācijas pakalpojumus) saskaņā ar vienu līgumu vai vienošanos, saņemto vai saņemamo atlīdzību sadala, atsaucoties uz sniegto pakalpojumu relatīvajām patiesajām vērtībām, ja summas ir atsevišķi identificējamas. Atlīdzības raksturs nosaka tās turpmāko grāmatvedības uzskaiti. Saņemtās atlīdzības kā finanšu aktīva un nemateriāla aktīva turpmākā uzskaite ir izklāstīta turpmāk 23. līdz 26. punktā.

Būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumi

14. Uzņēmējs uzskaita ieņēmumus un izmaksas saistībā ar būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumiem saskaņā ar 11. SGS.

Piešķīrēja atlīdzība uzņēmējam

15. Ja uzņēmējs sniedz būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumus, uzņēmēja saņemto vai saņemamo atlīdzību atzīst tās patiesajā vērtībā. Atlīdzība var būt tiesības uz:

a)	finanšu aktīvu vai

b)	nemateriālu aktīvu.

16. Uzņēmējs atzīst finanšu aktīvu, ja tam ir beznosacījumu līgumiskas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no piešķīrēja vai pēc piešķīrēja norādījuma par būvniecības pakalpojumiem; piešķīrējam ir neliela vai nav nekāda rīcības brīvība izvairīties no maksājuma, vienošanās parasti ir īstenojama ar likumu. Uzņēmējam ir beznosacījumu tiesības saņemt naudu, ja piešķīrējs līgumiski garantē samaksāt uzņēmējam a) noteiktas vai nosakāmas summas vai (b) iespējamu starpību starp summām, kas saņemtas no valsts pakalpojuma lietotājiem, un noteiktām vai nosakāmām summām pat tad, ja maksājums ir atkarīgs no tā, vai uzņēmējs ir nodrošinājis infrastruktūras atbilstību noteiktām kvalitātes vai efektivitātes prasībām.

17. Uzņēmējs atzīst nemateriālu aktīvu, ja tas saņem tiesības (licenci) ņemt maksu no valsts pakalpojuma lietotājiem. Tiesības ņemt maksu no valsts pakalpojuma lietotājiem nav beznosacījumu tiesības saņemt naudu, jo summas ir atkarīgas no apmēra, kādā sabiedrība lieto pakalpojumu.

18. Ja uzņēmējam maksā par būvniecības pakalpojumiem daļēji ar finanšu aktīvu un daļēji ar nemateriālu aktīvu, katrs uzņēmēja atlīdzības komponents ir jāuzskaita atsevišķi. Saņemto vai saņemamo atlīdzību par abiem komponentiem sākotnēji atzīst saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā.

19. Atlīdzības raksturu, ko piešķīrējs devis uzņēmējam, nosaka, atsaucoties uz līguma noteikumiem un attiecīgā gadījumā atbilstīgām līgumtiesībām.

Ekspluatācijas pakalpojumi

20. Uzņēmējs uzskaita ieņēmumus un izmaksas saistībā ar ekspluatācijas pakalpojumiem saskaņā ar 18. SGS.

Līgumiski pienākumi atjaunot infrastruktūru līdz noteiktam funkcionālās izmantojamības līmenim

21. Uzņēmējam var būt līgumiski pienākumi, kas tam ir jāpilda kā tā licences nosacījums, a) uzturēt infrastruktūru noteiktā funkcionālās izmantojamības līmenī vai b) atjaunot infrastruktūru līdz noteiktam stāvoklim, pirms tā tiek nodota piešķīrējam vienošanās par pakalpojumu beigās. Šos līgumiskos pienākumus uzturēt vai atjaunot infrastruktūru, izņemot uzlabošanas elementu (sk. 14. punktu), atzīst un novērtē saskaņā ar 37. SGS, t. i., pēc izdevumu vislabākās aplēses, kuri būtu nepieciešami, lai nokārtotu pašreizēju pienākumu bilances datumā.

Uzņēmējam radušās aizņēmumu izmaksas

22. Saskaņā ar 23. SGS uz vienošanos attiecināmās aizņēmumu izmaksas atzīst par izdevumiem periodā, kurā tās rodas, ja vien uzņēmējam nav līgumiskas tiesības saņemt nemateriālu aktīvu (tiesības ņemt maksu no valsts pakalpojuma lietotājiem). Šajā gadījumā uz vienošanos attiecināmās aizņēmumu izmaksas kapitalizē vienošanās būvniecības posmā atbilstīgi minētajam standartam.

Finanšu aktīvs

23. Saskaņā ar 16. un 18. punktu atzītam finanšu aktīvam piemēro 32. un 39. SGS un 7. SFPS.

24. Summu, kas pienākas no piešķīrēja vai pēc piešķīrēja norādījuma, uzskaita saskaņā ar 39. SGS kā:

a)	aizdevumu vai debitoru parādu;

b)	pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu vai,

c)	ja tas noteikts pēc sākotnējās atzīšanas, – finanšu aktīvu patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus, ja izpildīti minētās klasifikācijas nosacījumi.

25. Ja no piešķīrēja pienākošos summu uzskaita vai nu kā aizdevumu vai debitoru parādu, vai kā pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu, 39. SGS pieprasīts, ka procenti, kas aprēķināti, izmantojot faktisko procentu metodi, ir jāatzīst peļņā vai zaudējumos.

Nemateriāls aktīvs

26. Saskaņā ar 17. un 18. punktu atzītam nemateriālam aktīvam piemēro 38. SGS. 38. SGS 45. līdz 47. punktā sniegti norādījumi par to nemateriālo aktīvu novērtēšanu, kas iegādāti apmaiņā pret nemonetāru aktīvu vai aktīviem vai monetāru un nemonetāru aktīvu apvienojumu.

Elementi, kurus piešķīrējs sniedzis uzņēmējam

27 Saskaņā ar 11. punktu infrastruktūras elementus, attiecībā uz kuriem piešķīrējs ir devis uzņēmējam piekļuvi vienošanās par pakalpojumu nolūkā, neatzīst par uzņēmēja pamatlīdzekļiem. Piešķīrējs var sniegt uzņēmējam arī citus elementus, kurus uzņēmējs var turēt vai ar kuriem uzņēmējs var rīkoties tā, kā vēlas. Ja šādi aktīvi ir piešķīrēja maksājamās atlīdzības daļa par pakalpojumiem, tās nav valsts dotācijas, kā definēts 20. SGS. Tos atzīst par uzņēmēja aktīviem, novērtē patiesajā vērtībā sākotnējās atzīšanas brīdī. Uzņēmējs atzīst saistības attiecībā uz neizpildītiem pienākumiem, ko tas uzņēmies apmaiņā pret aktīviem.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

28. Uzņēmums piemēro šo interpretāciju gada periodiem, kuri sākas 2008. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju periodam, kurš sākas pirms 2008. gada 1. janvāra, tas atklāj šo faktu.

PĀREJA

29. Atbilstīgi 30. punktam grāmatvedības politiku izmaiņas uzskaita saskaņā ar 8. SGS, t. i., ar atpakaļejošu spēku.

30. Ja konkrētām vienošanām par pakalpojumiem uzņēmējs nevar piemērot šo interpretāciju ar atpakaļejošu spēku agrākā uzrādītā perioda sākumā, tas:

a)	atzīst finanšu aktīvus un nemateriālos aktīvus, kas pastāvēja agrākā uzrādītā perioda sākumā;

b)	izmanto šo finanšu un nemateriālo aktīvu iepriekšējās uzskaites vērtības (neatkarīgi no iepriekšējās klasifikācijas) par to uzskaites vērtībām tajā datumā, un

c)	pārbauda tajā datumā atzīto finanšu un nemateriālo aktīvu vērtības samazināšanos, ja vien tas nav neiespējams; tādā gadījumā pārbauda vērtības samazināšanos pārskata perioda sākumā.

A papildinājums

PIEMĒROŠANAS NORĀDĪJUMI

Šis papildinājums ir interpretācijas neatņemama sastāvdaļa.

DARBĪBAS JOMA (5. punkts)

AG1. Šīs interpretācijas 5. punktā noteikts, ka infrastruktūra ietilpst interpretācijas darbības jomā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a)	piešķīrējs kontrolē vai regulē, kādi pakalpojumi uzņēmējam ir jāsniedz ar infrastruktūru, kam tie ir jāsniedz un par kādu cenu, un

b)	piešķīrējs kontrolē ar īpašumtiesībām, beneficiāra tiesībām vai citādi jebkuru būtisku atlikušo līdzdalību infrastruktūrā vienošanās termiņa beigās.

AG2. Kontrole vai regulējums, kas minēts a) apakšpunkta nosacījumā, varētu būt ar līgumu vai citādi (piemēram, ar regulatora starpniecību) un ietver gadījumus, kuros piešķīrējs pērk visus pakalpojumus, kā arī tos, kuros citi lietotāji pērk dažus vai visus pakalpojumus. Piemērojot šo nosacījumu, piešķīrēju un jebkuras saistītās personas ņem vērā kopā. Ja piešķīrējs ir valsts sektora juridiska vienība, valsts sektoru kopumā kopā ar jebkuriem regulatoriem, kas darbojas valsts interesēs, uzskata par saistītiem ar piešķīrēju šīs interpretācijas nolūkā.

AG3. Nosacījuma a) apakšpunktā nolūkā piešķīrējam nav jābūt pilnīgai cenas kontrolei: pietiekams, ka cenu regulē piešķīrējs, līgums vai regulators, piemēram, ar ierobežošanas mehānismu. Tomēr nosacījumu piemēro vienošanās būtībai. Neņem vērā nebūtiskas iezīmes, piemēram, ierobežojums, ko piemēros tikai maznozīmīgos gadījumos. Un otrādi, ja, piemēram, līgumā paredzēts dot uzņēmējam brīvību noteikt cenas, bet jebkura pārpalikusī peļņa tiek atdota piešķīrējam, uzņēmēja ienākums tiek ierobežots, un kontroles pārbaudes cenas elements ir ievērots.

AG4. Nosacījuma b) apakšpunktā nolūkā piešķīrēja kontrolei pār būtisku atlikušo līdzdalību būtu jāierobežo gan uzņēmēja praktiskā iespēja pārdot vai ieķīlāt infrastruktūru, gan dot piešķīrējam pastāvīgas lietošanas tiesības visā vienošanās perioda laikā. Atlikusī līdzdalība infrastruktūrā ir aplēstā infrastruktūras pašreizējā vērtība, it kā tās vecums un stāvoklis jau būtu tāds, kāds sagaidāms vienošanās perioda beigās.

AG5. Kontrole jāatšķir no vadības. Ja piešķīrējs saglabā gan 5. punkta a) apakšpunktā aprakstīto noteiktas pakāpes kontroli, gan būtisku atlikušo līdzdalību infrastruktūrā, uzņēmējs tikai pārvalda infrastruktūru piešķīrēja uzdevumā, lai gan daudzos gadījumos tam varētu būt liela pārvaldīšanas rīcības brīvība.

AG6. Nosacījumi a) un b) apakšpunktā kopā nosaka, kādos gadījumos infrastruktūru, tostarp nepieciešamos aizvietotājus (sk. 21. punktu), kontrolē piešķīrējs visā tās saimnieciskās izmantošanas laikā. Piemēram, ja uzņēmējam ir jānomaina infrastruktūras elementa daļa vienošanās perioda laikā (piemēram, ceļa virskārta vai ēkas jumts), infrastruktūras elementu ņem vērā kopumā. Tādējādi b) apakšpunkta nosacījums ir izpildīts attiecībā uz visu infrastruktūru, tostarp daļu, ko nomaina, ja piešķīrējs kontrolē būtisku atlikušo līdzdalību šīs daļas galīgajā aizvietotājā.

AG7. Dažreiz infrastruktūras lietošanu daļēji regulē 5. punkta a) apakšpunktā aprakstītajā veidā un daļēji neregulē. Tomēr šīs vienošanās ir dažādu formu:

jebkuru infrastruktūru, kas ir fiziski atdalāma un ko var neatkarīgi lietot, un kas atbilst naudu ienesošās vienības definīcijai 36. SGS, analizē atsevišķi, ja to pilnībā lieto neregulētā nolūkā. Piemēram, tas varētu attiekties uz slimnīcas privātu piebūvi, kad atlikušo slimnīcas daļu piešķīrējs izmanto valsts pacientu ārstēšanai;

b)	kad neregulē tikai palīgdarbību (piemēram, slimnīcas veikalu), kontroles pārbaudes piemēro tā, it kā šie pakalpojumi nepastāvētu, jo gadījumos, kad piešķīrējs kontrolē pakalpojumus 5. punktā aprakstītajā veidā, palīgdarbības esamība nemazina piešķīrēja kontroli pār infrastruktūru.

AG8. Uzņēmējam var būt tiesības lietot AG7. punkta a) apakšpunktā aprakstīto atdalāmo infrastruktūru vai AG7. punkta b) apakšpunktā aprakstīto neregulēto palīgpakalpojumu sniegšanai izmantotās iekārtas. Jebkurā gadījumā būtībā tā var būt noma no piešķīrēja uzņēmējam; tādā gadījumā to uzskaita saskaņā ar 17. SGS.

B papildinājums

GROZĪJUMI 1. SFPS UN CITĀS INTERPRETĀCIJĀS

Šajā papildinājumā ietvertos grozījumus piemēro gada periodiem, kuri sākas 2008. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju agrākam periodam, šos grozījumus piemēro šim agrākajam periodam.

B1. 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā pieņemšana groza, kā aprakstīts turpmāk. Jaunais teksts ir pasvītrots, un svītrotais teksts ir pārsvītrots.

9. punktu groza šādi:

9.	Pārejas noteikumus citos SFPS piemēro grāmatvedības politiku izmaiņām, kuras veic uzņēmums, kas jau izmanto SFPS; tos nepiemēro pirmreizēja piemērotāja pārejai uz SFPS, izņemot gadījumus, kas noteikti 25.D, 25.H, 34.A un 34.B punktā.

12. punkta a) apakšpunktā atsauci uz 13. līdz 25.G punktu maina uz 13. līdz 25.H punktu.

13. punktā k) un l) apakšpunktus groza un pievieno m) apakšpunktu šādā redakcijā:

k)	nomas (25.F punkts); un

l)	finanšu aktīvu vai saistību patiesās vērtības novērtēšana sākotnējās atzīšanas mērķiem (25.G punkts). un

m)	finanšu aktīvs vai nemateriāls aktīvs, ko uzskaita saskaņā ar 12. SFPIK Vienošanās par pakalpojumu koncesiju (25.H punkts).

Pēc 25.G punkta pievieno jaunu virsrakstu un 25.H punktu šādā redakcijā:

Vienošanās par pakalpojumu koncesiju

25H. Pirmreizējs piemērotājs var piemērot pārejas noteikumus 12. SFPIK Vienošanās par pakalpojumu koncesiju.

B2. 4. SFPIK Noteikšana, vai vienošanās ietver nomu groza, kā aprakstīts turpmāk.

4. punktu groza šādi (jaunais teksts ir pasvītrots):

4. Šīs interpretācijas jomā neietilpst vienošanās, kas:

a)	ir vai ietver nomu, kas nav ietverti 17. SGS darbības jomā, vai

b)	ir valsts sektora un privāta uzņēmēja vienošanās par pakalpojumu koncesiju 12. SFPIK Vienošanās par pakalpojumu koncesiju darbības jomā.

B3. PIK-29 Informācijas atklāšana – vienošanās par pakalpojumu koncesiju groza, kā aprakstīts turpmāk (grozītajos punktos jaunais teksts ir pasvītrots).

Tā nosaukumu groza uz Vienošanās par pakalpojumu koncesiju: informācijas atklāšana.

1. līdz 6. punktā atsauces uz “koncesijas lietotājs” maina uz “uzņēmējs”, un atsauces uz “koncesijas sniedzējs” maina uz “piešķīrējs”.

6. punktā d) apakšpunktu groza un pievieno e) apakšpunktu šādā redakcijā:

d)	vienošanās izmaiņas, kas notiek attiecīgajā periodā. , un

e)	kā ir klasificēta vienošanās par pakalpojumu.

Pēc 6. punkta pievieno jaunu 6.A punktu šādā redakcijā:

6.A	Uzņēmējs uzrāda ieņēmumu un peļņas vai zaudējumu summu, kas atzīta periodā, kad veikta būvniecības pakalpojumu apmaiņa pret finanšu aktīvu vai nemateriālu aktīvu.

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

26.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/14

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 18. marts),

ar ko pielāgo korekcijas koeficientus, kurus no 2008. gada 1. februāra, 2008. gada 1. marta, 2008. gada 1. aprīļa, 2008. gada 1. maija un 2008. gada 1. jūnija piemēro trešās valstīs strādājošo Eiropas Kopienu ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam

(2009/295/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikti ar Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši tās X pielikuma 13. panta otro daļu,

tā kā:

(1)

Piemērojot Civildienesta noteikumu X pielikuma 13. panta pirmo daļu, Padomes Regulā (EK) Nr. 624/2008 (2) no 2007. gada 1. jūlija ir noteikti korekcijas koeficienti atalgojumam, ko izmaksā darba vietas valsts valūtā Eiropas Kopienu ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kuri strādā trešās valstīs.

(2)

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 13. panta otro daļu no 2008. gada 1. februāra, 2008. gada 1. marta, 2008. gada 1. aprīļa, 2008. gada 1. maija un 2008. gada 1. jūnija ir jāpielāgo daži korekcijas koeficienti tiem gadījumiem, kuros, pēc Komisijas rīcībā esošajiem statistikas datiem, dzīves dārdzība, ko aprēķina pēc attiecīga korekcijas koeficienta un valūtas maiņas kursa, dažās trešās valstīs ir izrādījusies par 5 % augstāka nekā iepriekšējā koeficientu noteikšanas vai pielāgošanas reizē,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Korekcijas koeficienti, ko piemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Kopienu ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku darba vietas valsts valūtā izmaksātam atalgojumam, tiek pielāgoti dažām valstīm, kā tas norādīts pielikumā. Pielikumā iekļautas tabulas sešiem mēnešiem, kurās precizēts, uz kurām valstīm pielāgojums attiecas un kādi ir piemērošanas datumi katrai valstij (2008. gada 1. februāris, 2008. gada 1. marts, 2008. gada 1. aprīlis, 2008. gada 1. maijs un 2008. gada 1. jūnijs).

Atalgojuma aprēķināšanā izmantoto valūtas maiņas kursu nosaka saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas noteikumiem, un tas atbilst maiņas kursiem, kas ir spēkā pirmajā daļā minētajos datumos.

Briselē, 2009. gada 18. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Benita FERRERO-WALDNER

(1) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(2) OV L 172, 2.7.2008., 1. lpp.

PIELIKUMS

2008. GADA FEBRUĀRIS

Darba vieta	Ekonomiskās paritātes 2008. gada februāris	Valūtas maiņas kurss 2008. gada februāris (1)	Korekcijas koeficienti 2008. gada februāris (2)
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (3)	41,78	61,451	68,0
Saūda Arābija	4,505	5,5288	81,5
Argentīna	2,504	4,6491	53,9
Kostarika	542,1	736,035	73,7
Indija	32,24	58,1618	55,4
Libāna	1 835	2 232,61	82,2
Nigērija	162,7	171,243	95,0
Serbija (Belgrada) (3)	56,74	81,476	69,6
Sjerraleone	3 222	4 380,09	73,6
Šrilanka (4)	87,73	159,65	55,0
Sīrija (3)	44,27	70,5	62,8
Tanzānija (5)	1 109	1 664,73	66,6
Ukraina	7,794	7,45128	104,6
Venecuēla (3)	2,186	3,18415	68,7

2008. GADA MARTS

Darba vieta	Ekonomiskās paritātes 2008. gada marts	Valūtas maiņas kurss 2008. gada marts (6)	Korekcijas koeficienti 2008. gada marts (7)
Baltkrievija	1 945	3 181,1	61,1
Bolīvija	5,432	11,4012	47,6
Bulgārija	1,688	1,9558	86,3
Zālamana salas (8)	9,905	11,4748	86,3
Kirgizstāna (8)	48	55,0253	87,2
Laosa	10 277	13 450	76,4
Šrilanka (9)	92,37	160,023	57,7
Tanzānija (10)	1 046	1 693,89	61,8

2008. GADA APRĪLIS

Darba vieta	Ekonomiskās paritātes 2008. gada aprīlis	Valūtas maiņas kurss 2008. gada aprīlis (11)	Korekcijas koeficienti 2008. gada aprīlis (12)
Kamerūna	713,8	655,957	108,8
Kanāda	1,234	1,608	76,7
Gambija (13)	21,26	30,75	69,1
Gvineja (Konakri)	3 799	6 851,17	55,5
Gvineja-Bisava	760,7	655,957	116,0
Indonēzija (Banda Ačeha)	6 925	14 540,2	47,6
Centrālāfrikas Republika	728,4	655,957	111,0
Vanuatu	155,8	148,98	104,6

2008. GADA MAIJS

Darba vieta	Ekonomiskās paritātes 2008. gada maijs	Valūtas maiņas kurss 2008. gada maijs (14)	Korekcijas koeficienti 2008. gada maijs (15)
Armēnija	331,6	482,2	68,8
Ēģipte (16)	2,708	8,60965	31,5
Haiti (16)	63,31	61,9632	102,2
Lesoto	6,059	11,8167	51,3
Madagaskara	2 125	2 621,33	81,1
Peru	3,132	4,34275	72,1
Filipīnas	42,21	65,686	64,3
Surinama	1,743	4,2939	40,6

2008. GADA JŪNIJS

Darba vieta	Ekonomiskās paritātes 2008. gada jūnijs	Valūtas maiņas kurss 2008. gada jūnijs (17)	Korekcijas koeficienti 2008. gada jūnijs (18)
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (19)	45,35	61,3871	73,9
Ēģipte (20)	2,913	8,44855	34,5
Etiopija	12,12	15,2245	79,6
Gambija (21)	22,41	32,7	68,5
Haiti (20)	66,63	62,9246	105,9
Fidži salas	1,695	2,33508	72,6
Zālamana salas (22)	10,81	12,0152	90,0
Jamaika	93,22	110,025	84,7
Kirgizstāna (22)	50,99	56,6834	90,0
Jaunkaledonija	172,6	119,332	144,6
Uganda	1 835	2 563,8	71,6
Pakistāna	44,72	107,615	41,6
Samoa	2,642	3,89332	67,9
Serbija (Belgrada) (19)	61,51	80,7545	76,2
Sudāna (Hartuma)	1,685	3,1984	52,7
Sīrija (19)	46,93	72,09	65,1
Tanzānija (23)	1 165	1 873,39	62,2
Turcija	1,567	1,9039	82,3
Venecuēla (19)	2,075	3,34347	62,1
Jemena	182,6	310,909	58,7

(1) EURO 1 = valsts valūta (Kuba, Salvadora, Ekvadora = USD).

(2) Brisele = 100 %.

(3) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: februārim un jūnijam.

(4) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: februārim un martam.

(5) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: februārim, martam un jūnijam.

(6) EURO 1 = valsts valūta (Kuba, Salvadora, Ekvadora = USD).

(7) Brisele = 100 %.

(8) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: martam un jūnijam.

(9) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: februārim un martam.

(10) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: februārim, martam un jūnijam.

(11) EURO 1 = valsts valūta (Kuba, Salvadora, Ekvadora = USD).

(12) Brisele = 100 %.

(13) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: aprīlim un jūnijam.

(14) EURO 1 = valsts valūta (Kuba, Salvadora, Ekvadora = USD).

(15) Brisele = 100 %.

(16) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: maijam un jūnijam.

(17) EURO 1 = valsts valūta (Kuba, Salvadora, Ekvadora = USD).

(18) Brisele = 100 %.

(19) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: februārim un jūnijam.

(20) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: maijam un jūnijam.

(21) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: aprīlim un jūnijam.

(22) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: martam un jūnijam.

(23) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: februārim, martam un jūnijam.

26.3.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/18

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 25. marts),

ar kuru izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu, kas saistīta ar zilo tunzivju krājumu atjaunošanu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 2032)

(2009/296/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (1), un jo īpaši tās 34.c panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 2006. gadā pieņēma daudzgadu plānu zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (Ieteikums 06-05), kas stājās spēkā 2007. gada 13. jūnijā. Šis plāns Eiropas Kopienas (EK) tiesību aktos uz noteiktu laiku tika transponēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 643/2007 (2) un pastāvīgai piemērošanai ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1559/2007 (3).

(2)

ICCAT2008. gada 24. novembrī pieņemtajā Ieteikumā 08-05, ar kuru groza Ieteikumu 06-05, lai izveidotu daudzgadu plānu zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ir ieviestas būtiskas izmaiņas. Šīs izmaiņas tika iekļautas priekšlikumā par Ieteikuma 08-05 transponēšanu Kopienas tiesību aktos, ko Komisija nosūtīja Padomei un Parlamentam.

(3)

Lai daudzgadu atjaunošanas plāna īstenošana noritētu sekmīgi, jāizveido īpaša kontroles un inspekcijas programma, kurā piedalās Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Malta un Portugāle un kuras mērķis ir garantēt pienācīgu to saglabāšanas un kontroles pasākumu īstenošanas līmeni, kurus piemēro ar zilo tunzivju krājumu atjaunošanu saistītajām zvejas darbībām.

(4)	Šī īpašā kontroles un inspekcijas programma jāizveido laikposmam no 2009. gada 15. marta līdz 2011. gada 15. martam. Rezultāti, kas gūti, piemērojot īpašo kontroles un inspekcijas programmu, sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm ir regulāri jāizvērtē.

(5)

Lai nodrošinātu zilo tunzivju zvejas kontroles un inspicēšanas saskaņotību Kopienas mērogā, ir lietderīgi izstrādāt kopīgus noteikumus par kontroles un inspicēšanas darbībām, kuru veicējas ir attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, un šīm dalībvalstīm pieņemt nacionālās kontroles programmas, lai panāktu atbilstību minētajiem kopīgajiem noteikumiem. Tādēļ jānosaka kontroles un inspicēšanas darbību intensitātes standarti, kā arī kontroles un inspicēšanas prioritātes un procedūras.

(6)

Lai nodrošinātu pēcpārkāpuma pasākumu veikšanu, kā paredzēts 25. pantā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (4), jāizveido sistēma, saskaņā ar kuru visas attiecīgās iestādes varēs lūgt cita citai palīdzību un apmainīties ar attiecīgu informāciju atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.a un 34.b pantam un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. pantam.

(7)	Kopīgas inspicēšanas un pārraudzības darbības jāveic saskaņā ar resursu kopīgās izmantošanas plāniem, kurus sagatavojusi ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005 (5) izveidotā Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (CFCA).

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņoti ar attiecīgajām dalībvalstīm.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Temats

Ar šo lēmumu izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu, lai saskaņoti ieviestu daudzgadu plānu zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, kuru ICCAT pieņēma 2008. gada 24. novembrī.

2. pants

Darbības joma

1. Īpašā kontroles un inspekciju programma, kas attiecas uz zilajām tunzivīm Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, aptver šādas darbības:

a)	visas zvejas darbības, ko veic ar zvejas kuģiem, murdiem un zivaudzētavās;

b)	nozveja, izkraušana, pārvietošana, pārkraušana citā kuģī un sprostā ievietošanas darbības;

c)	visas saistītās darbības zivaudzētavās un uzņēmumos, kas nodarbojas ar zilo tunzivju turēšanu sprostos, nobarošanu, audzēšanu vai apstrādi un/vai ar zilo tunzivju produktu tirdzniecību, tostarp imports, eksports un reeksports, transportēšana un uzglabāšana;

d)	gada zvejas plānu īstenošana;

e)	lidmašīnu un helikopteru izmantošanas aizliegums;

f)	atpūtas zveja un sporta zveja;

g)	ICCAT kopīgo starptautisko inspekciju shēmas īstenošana;

h)	kopīgu zvejas darbību uzraudzība un turpmāki pasākumi saistībā ar šīm darbībām;

i)	pasākumu īstenošana attiecībā uz zvejas un zivaudzēšanas jaudu;

j)	dalībvalstu novērotāju programmas un ICCAT reģionālo novērotāju programmas īstenošana;

k)	noteikumu īstenošana attiecībā uz atļauju saņēmušo nozvejotājkuģu un citu zvejas kuģu reģistrēšanu.

2. Īpašo kontroles un inspekcijas programmu piemēro no 2009. gada 15. marta līdz 2011. gada 15. martam.

3. pants

Nacionālās kontroles programmas

1. Attiecībā uz 2. pantā minētajām darbībām Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Malta un Portugāle izveido nacionālas kontroles programmas, ievērojot I pielikumā paredzētos kopējos noteikumus.

2. Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis līdz 2009. un 2010. gada 15. martam iesniedz Komisijai nacionālās kontroles programmas tekstu un gada īstenošanas grafiku.

3. Nacionālajā kontroles programmā ietver visus II pielikumā minētos datus. Gada īstenošanas grafikā iekļauj sīkas ziņas par atvēlētajiem cilvēkresursiem un materiālo bāzi, kā arī par to izmantošanas apgabaliem.

4. pants

Dalībvalstu sadarbība

Visas dalībvalstis sadarbojas ar 3. panta 1. punktā minētajām dalībvalstīm īpašās kontroles un inspekcijas programmas īstenošanā.

5. pants

Komisijas veiktās inspekcijas

1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 27. pantu Komisijas inspektori var veikt inspekcijas bez attiecīgo dalībvalstu inspektoru palīdzības.

2. Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina Komisijas inspektoriem palīdzību, kas vajadzīga, lai veiktu 1. punktā paredzētās inspekcijas.

3. Komisijas inspektori konstatētos faktus pārbauda kopā ar attiecīgās dalībvalsts inspektoriem. Tādēļ pēc katras inspicēšanas reizes viņi tiekas ar attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonām, lai informētu tās par konstatētajiem faktiem.

6. pants

Kopīgas inspicēšanas un pārraudzības darbības

1. Šā lēmuma 3. panta 1. punktā minētās dalībvalstis veic kopīgas inspicēšanas un pārraudzības darbības saskaņā ar resursu kopīgas izmantošanas plānu, ko Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra izstrādājusi, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 768/2005 12. pantu. Inspekciju veic saskaņā ar noteikumiem, kas minēti ICCAT Ieteikumā 08-05, ICCAT kopīgo starptautisko inspekciju shēmā un šā lēmuma I pielikumā.

2. Tālab attiecīgās dalībvalstis:

a)	nodrošina to, ka citu attiecīgo dalībvalstu inspektorus uzaicina piedalīties kopīgajās inspicēšanas un pārraudzības darbībās;

b)	nosaka kopējas operatīvās procedūras, ko piemēro pārraudzības kuģiem.

7. pants

Paziņojums par pārraudzības un inspicēšanas darbībām

Dalībvalsts, kas plāno veikt pārraudzību un inspicēt zvejas kuģus citas dalībvalsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos saskaņā ar resursu kopīgas izmantošanas plānu, kurš izveidots atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 768/2005 12. pantam, paziņo par saviem nolūkiem saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1042/2006 (6) 3. pantu izraudzītajam attiecīgās krasta dalībvalsts kontaktpunktam un Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai. Paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a)	inspekcijas kuģu un inspekcijas lidaparātu tips, nosaukums un izsaukuma signāls, pamatojoties uz sarakstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. panta 4. punktā;

b)	šā lēmuma 1. pantā minētie apgabali, kuros veiks pārraudzību un inspicēšanu;

c)	pārraudzības un inspicēšanas darbību ilgums.

8. pants

Pārkāpumi

1. Dalībvalstis, kuru inspektori, inspicējot 2. pantā minētās darbības, konstatē pārkāpumus, paziņo inspekcijas datumu un sniedz ziņas par pārkāpumu:

a)	attiecīgajai karoga dalībvalstij un/vai ICCAT Līgumslēdzējai pusei un, vajadzības gadījumā;

b)	dalībvalstij, kurā uzņēmējdarbību veic zivaudzētava vai uzņēmums, kas nodarbojas ar zilo tunzivju produktu apstrādi un/vai tirdzniecību.

2. Ja dalībvalsts, kuras inspektori konstatējuši pārkāpumu, neveic turpmāku darbību, lai saņemtu un izvērtētu pierādījumus par pārkāpumu, tūlīt atbilstoši rīkojas saskaņā ar 1. punktu informētās dalībvalstis. Tās veic visu turpmāko izmeklēšanu, kas vajadzīga saistībā ar pēcpārkāpuma pasākumiem.

3. Dalībvalstis, kuru inspektori ievēro darbību vai stāvokli, kas var būt nopietns pārkāpums, kā tas noteikts Ieteikumā 08-05, nekavējoties paziņo zvejas kuģa karoga valsts iestādēm tieši, kā arī ar ICCAT sekretariāta un Komisijas starpniecību.

4. Ja nopietns pārkāpums, kā tas noteikts Ieteikumā 08-05, tiek konstatēts uz Kopienas zvejas kuģa, karoga dalībvalsts nodrošina, ka pēc inspekcijas zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu, pārtrauc visas zvejas darbības. Karoga dalībvalsts pieprasa zvejas kuģim nekavējoties doties uz dalībvalsts apstiprinātu ostu, kurā uzsāk izmeklēšanu. Ja zvejas kuģim netiek pieprasīts doties uz ostu, karoga dalībvalsts Komisijai savlaicīgi sniedz pienācīgu pamatojumu. Komisija šo informāciju pārsūta ICCAT izpildsekretariātam, kas to dara pieejamu citām Līgumslēdzējām pusēm.

5. Dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu, ka tad, ja saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 31. panta 4. punktu pārkāpuma izmeklēšanu nodod tālāk reģistrācijas dalībvalstij, vienmēr tiek garantēts inspektoru sniegto pārkāpuma pierādījumu drošums un pastāvība.

9. pants

Informēšana

1. Dalībvalstis, kas minētas 3. panta 1. punktā, līdz kārtējā mēneša beigām sniedz Komisijai šādas ziņas par attiecīgo mēnesi:

a)	veiktās inspicēšanas un kontroles darbības;

visi konstatētie pārkāpumi, par katru pārkāpuma gadījumu norādot:

i)	konkrēto zvejas kuģi (kuģa vārds, karoga valsts un ārējais identifikācijas kods), tunzivju murdu, zivaudzētavu vai uzņēmumu, kas nodarbojas ar zilo tunzivju produktu apstrādi un/vai tirdzniecību;

ii)	inspekcijas veikšanas datumu, laiku un vietu;

iii)	pārkāpuma raksturu;

c)	pašreizējais stāvoklis attiecībā uz turpmākajām darbībām pēc konstatētajiem pārkāpumiem;

d)	attiecīgie dalībvalstu darbības koordinēšanas un sadarbības pasākumi.

2. Pārkāpumu norāda katrā nākamajā ziņojumā tik ilgi, līdz ir pabeigtas visas vajadzīgās darbības saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Katrā nākamajā ziņojumā:

a)	norāda lietas pašreizējo statusu (piemēram, izskatīšanā, iesniegta apelācijas sūdzība, turpinās izmeklēšana);

b)	konkrēti apraksta piemērotās sankcijas (piemēram, naudassoda apmērs, konfiscētās nozvejas un/vai zvejas rīku vērtība, rakstisks brīdinājums).

3. Ja pārkāpumu konstatē Kopienas inspektors uz zvejas kuģa, kas peld ar citas dalībvalsts karogu, karoga dalībvalsts iestādes bez kavēšanās informē šo Kopienas inspektoru par pasākumiem, kas veikti saistībā ar pārkāpumu.

4. Ja nav veiktas nekādas darbības, ziņojumā iekļauj attiecīgu paskaidrojumu.

10. pants

Novērtēšana

Ar nolūku sagatavot ziņojumu, kas Kopienai ir jāiesniedz ICCAT sekretariātam katra gada 15. oktobrī, vienu reizi gadā septembra sākumā Komisija sasauc Zvejniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai novērtētu īpašās kontroles un inspekcijas programmas prasību ievērošanu un rezultātus.

11. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 25. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joe BORG

(1) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(2) OV L 151, 13.6.2007., 1. lpp.

(3) OV L 340, 22.12.2007., 8. lpp.

(4) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(5) OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.

(6) OV L 187, 8.7.2006., 14. lpp.

I PIELIKUMS

KOPĪGI NOTEIKUMI 3. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO NACIONĀLO KONTROLES PROGRAMMU IZSTRĀDEI

Mērķi

Nacionālo kontroles programmu vispārīgais mērķis ir pārliecināties, vai tiek ievērotas piemērojamo tiesību aktu prasības šādās jomās:

a)	Kopienas ūdeņos veikto sprostā ievietošanas darbību pilnīga uzraudzība;

b)	pārvietošanas darbību pilnīga uzraudzība;

c)	kopīgu zvejas darbību pilnīga uzraudzība;

d)	kvantitatīvie nozvejas apjoma ierobežojumi un ar tiem saistītie konkrētie nosacījumi, arī kvotu apguves uzraudzība;

e)	gada zvejas plāni;

f)	visi dokumenti, kas vajadzīgi saskaņā ar tiesību aktiem, kurus piemēro zilajām tunzivīm, jo īpaši reģistrētās informācijas ticamības pārbaudīšana;

g)	Ieteikumā 08-05 paredzētie konkrētie zilo tunzivju zvejas tehniskie pasākumi un nosacījumi, konkrēti – minimālā izmēra noteikumu un saistīto nosacījumu piemērošana.

2.	Nacionālo kontroles programmu konkrētais mērķis ir panākt, lai tiktu saskanīgi piemērots viss to noteikumu kopums, kas paredzēti ar Ieteikumu 08-05 izveidotajā zilo tunzivju krājumu atjaunošanas plānā.

Stratēģija

Nacionālajās kontroles programmās galveno uzmanību pievērš tādas zvejas un visu ar to saistīto darbību kontrolei un inspekcijai, kuru veic ar zvejas kuģiem, murdiem, zivaudzētavās un uzņēmumos, kas nodarbojas ar zilo tunzivju produktu apstrādi un/vai tirdzniecību.

Zilo tunzivju transportēšanas un tirdzniecības inspicēšanu izmanto kā papildu kontrolpārbaudes mehānismu, lai pārbaudītu kontroles un inspicēšanas efektivitāti.

1.1. Prioritātes

Zvejas rīku kategorijas grupē dažādos prioritārajos līmeņos saskaņā ar gada zvejas plāna noteikumiem. Šā iemesla dēļ katra dalībvalsts nosaka konkrētas prioritātes.

1.2. Mērķstandarti

Līdz katra gada 15. martam dalībvalstis izveido inspekciju grafikus, ievērojot šādus inspicēšanas standartus:

Inspicēšanas veids vai objekts	Standarts
Ievietošana sprostā (arī zivju ieguve)	Lai varētu veikt zilo tunzivju pārvietošanu uz zivaudzētavu, jābūt nozvejotājkuģa karoga valsts izsniegtai atļaujai. Inspicē visas sprostā ievietošanas un zivju ieguves darbības. Visas sprostā ievietošanas darbības jāieraksta videoaparatūrā.
Inspekcija jūrā	Elastīgs standarts, kas nosakāms pēc zvejas darbības sīkas analīzes katrā apgabalā. Jūrai noteiktajos standartos norāda patrulēšanas dienu skaitu jūrā konkrētajā zilo tunzivju krājumu atjaunošanas apgabalā, kā arī patrulēšanas dienu skaitu, norādot zvejas sezonu un attiecīgo zvejas darbības veidu.
Pārvietošana	Lai veiktu pārvietošanas darbības, jābūt karoga valsts iepriekš izsniegtai atļaujai, kuras pamatā ir iepriekšējs paziņojums. Pēc katras veiktās pārvietošanas darbības jānosūta pārvietošanas deklarācija. Visas pārvietošanas darbības jāieraksta videoaparatūrā.
Pārkrāvumi citā kuģī	Kontrolē visus zvejas kuģus, kas ienāk apstiprinātā ostā, lai tajā veiktu zilo tunzivju pārkraušanu citā kuģī. Neapstiprinātās ostās veic izlases veida pārbaudes. Inspicē visus zivju apstrādes kuģus, tiem ierodoties ostā, pirms pārkraušanas darbību uzsākšanas, kā arī pirms došanās prom no ostas pēc tam, kad veiktas pārkraušanas darbības.
Kopīgas zvejas darbības	Lai veiktu kopīgas zvejas darbības, jābūt iepriekš izsniegtai karoga valsts atļaujai. Dalībvalstis pēc tam izveido un uztur reģistru par visām zvejas darbībām, ko tās ir atļāvušas veikt.
Novērošana no gaisa	Elastīgs standarts, kas nosakāms pēc zvejas darbības sīkas analīzes katrā apgabalā un ņemot vērā dalībvalsts rīcībā esošos resursus.
Izkrāvumi	Inspicē visus kuģus, kas ienāk apstiprinātā ostā, lai tajā izkrautu zilās tunzivis. Neapstiprinātās ostās veic izlases veida pārbaudes.
Tirdzniecība	Elastīgs standarts, kas nosakāms pēc veiktās tirdzniecības darbības sīkas analīzes.
Sporta un atpūtas zveja	Elastīgs standarts, kas nosakāms pēc veikto sporta un atpūtas zvejas darbību sīkas analīzes.

Inspicēšanas uzdevumi

1.3. Vispārīgie inspicēšanas uzdevumi

Par katru kontroles un inspicēšanas reizi sagatavo inspekcijas ziņojumu pēc parauga, kas iekļauts šajā pielikumā. Inspektori jebkurā gadījumā pārbauda un iekļauj savos ziņojumos šādu informāciju:

a)	sīkas ziņas par atbildīgajām personām, kā arī par inspicējamajās darbībās iesaistītajiem kuģiem, zivaudzētavu personālu u. c.;

b)	ziņas par attiecīgajām atļaujām, licencēm un īpašajām zvejas atļaujām;

c)	attiecīgā dokumentācija no kuģa, piemēram, zvejas žurnāli, pārvietošanas un citā kuģī pārkraušanas deklarācijas, T2M dokumenti, ICCAT zilo tunzivju nozvejas datu dokumenti, reeksporta sertifikāti un citi kontroles un inspekcijas gaitā pārbaudītie dokumenti;

d)	detalizēti vērojumi par nozvejoto, murdos notverto, pārvietoto, citā kuģī pārkrauto, izkrauto, transportēto, audzēto, apstrādāto vai tirgoto zilo tunzivju izmēru saistībā ar atjaunošanas plāna noteikumu ievērošanu;

e)	uz tiem kuģiem paturēto zilo tunzivju piezvejas daudzums procentos, kuri zilās tunzivis nezvejo aktīvi.

Inspekcijas ziņojumos iekļauj informāciju par visiem attiecīgajiem faktu konstatējumiem, kas izdarīti, veicot inspekciju jūrā, no gaisa, inspicējot ostas, tunzivju murdus, zivaudzētavas vai jebkādus citus iesaistītos uzņēmumus.

Konstatētos faktus salīdzina ar inspektoriem pieejamo informāciju, ko sniegušas citas kompetentās iestādes, tostarp ar kuģu satelītuzraudzības sistēmas (VMS) informāciju, un atļauju saņēmušo kuģu sarakstiem, novērotāju ziņojumiem un videoierakstiem.

1.4. No gaisa veicamās inspekcijas uzdevumi

Inspektori paziņo kontrolpārbaudēm vajadzīgos uzraudzības datus, un jo īpaši salīdzina pamanīto zvejas kuģu atrašanās vietu un vārdu ar VMS datiem un atļauju saņēmušo kuģu sarakstiem.

Inspektori novēro NNN zvejas darbības un ziņo par tām, kā arī par lidmašīnu vai helikopteru izmantošanu zivju meklēšanai.

Īpašu uzmanību velta zvejai slēgtajiem apgabaliem, zvejas sezonas periodiem un to flotu darbībai, uz kurām attiecas izņēmumi.

1.5. Inspekcijas uzdevumi jūrā

Ja uz nozvejotājkuģa tiek uzceltas nedzīvas zivis vai ja tādas atrodas uz apstrādes kuģa vai uz transportkuģa, inspektori vienmēr pārbauda uz kuģa paturēto zivju daudzumus un salīdzina tos ar attiecīgajā kuģa dokumentācijā reģistrētajiem daudzumiem.

Ja dzīvas zivis no nozvejotājkuģa tiek pārvietotas sprostus transportējošā kuģī/transportējošajā velkonī vai no sprostus transportējošā kuģa/transportējošā velkoņa – zivaudzētavas iekārtās, inspektoriem jāmēģina noskaidrot, kādus līdzekļus iesaistītās personas ir izmantojušas, lai novērtētu pārvietoto dzīvo zilo tunzivju daudzumus. Ja ir pieejams videomateriāls, inspektoriem tas jānoskatās un jāpārbauda, kādi daudzumi ir pārvietoti saskaņā ar videomateriālā redzamo.

Inspektori sistemātiski pārliecinās:

a)	ka zvejas kuģiem ir atļauts veikt zvejas darbības (marķējumi, identitāte, licences, īpašās atļaujas, atļaujas, ICCAT saraksts);

b)	ka attiecīgā informācija atrodas uz kuģa un ir pienācīgi aizpildīta un reģistrēta (zvejas žurnāli, ICCAT zilo tunzivju nozvejas datu dokumenti, ICCAT pārvietošanas un citā kuģī pārkraušanas deklarācijas);

c)	ka zvejas kuģi ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmu (VMS) un ka tā ir darba kārtībā;

d)	ka zvejas kuģi neveic darbības zvejai slēgtos apgabalos un ievēro zvejas sezonas liegumus;

e)	ka tiek ievērotas kvotas un piezvejas ierobežojumi;

f)	kāds ir uz kuģa esošo zilās tunzivs nozveju sastāvs zivju izmēra ziņā;

g)	kādi ir uz kuģa esošo zilo tunzivju faktiskie daudzumi un apstrādes veids;

h)	kādi zvejas rīki atrodas uz kuģa;

i)	ka vajadzības gadījumā uz kuģa atrodas novērotājs.

Inspektori novēro NNN zvejas darbības un ziņo par tām, kā arī par lidmašīnu vai helikopteru izmantošanu zivju meklēšanai.

1.6. Ar pārvietošanas darbībām saistītās inspekcijas uzdevumi

Inspektori sistemātiski pārliecinās:

a)	ka nozvejotājkuģa kapteinis karoga valsts iestādēm ir nosūtījis iepriekšēju paziņojumu, ko parakstījis ICCAT reģionālais novērotājs, kas atrodas uz kuģa;

b)	ka nozvejotājkuģa kapteinis no karoga valsts iestādēm ir saņēmis iepriekšēju atļauju;

c)	ka nozvejotājkuģu kapteiņi ir aizpildījuši un karoga valsts iestādēm nosūtījuši Ieteikumam 08-05 pievienoto ICCAT pārvietošanas deklarāciju (3. pielikums);

d)	ka pārvietošanas deklarāciju ir pārbaudījis ICCAT reģionālais novērotājs, kas atrodas uz nozvejotājkuģa, un ka tā nosūtīta velkoņa kapteinim;

e)	ka velkoņa kapteinis ir nodrošinājis visu pārvietošanas darbību uzraudzību ar ūdenī ievietotu videokameru.

1.7. Ar kopīgām zvejas darbībām saistītās inspekcijas uzdevumi

Inspektori sistemātiski pārliecinās:

a)	par to, ka vajadzīgā informācija attiecībā uz kopīgām zvejas darbībām ir pienācīgi reģistrēta zvejas žurnālos;

b)	par to, ka karoga valsts iestādes zvejas kuģiem ir nogādājušas atļauju kopīgu zvejas darbību veikšanai, izmantojot paraugu Ieteikuma 08-05 6. pielikumā;

c)	par novērotāja klātbūtni kopīgu zvejas darbību laikā.

1.8. Izkraušanas vietā veicamās inspekcijas uzdevumi

Inspektori sistemātiski pārliecinās:

a)	ka zvejas kuģiem ir atļauts veikt zvejas darbības (marķējumi, identitāte, licences, īpašās atļaujas, atļaujas, ICCAT saraksts);

b)	ka ir ticis nosūtīts iepriekšējs paziņojums par kuģa ierašanos, lai veiktu izkraušanu, un ka tajā norādītā informācija par nozveju, kas atrodas uz kuģa, ir pareiza;

c)	ka zvejas kuģi ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmu (VMS) un ka tā ir darba kārtībā;

d)	(zvejas kuģiem) ka vajadzīgā informācija atrodas uz kuģa un ir pienācīgi aizpildīta un reģistrēta (zvejas žurnāli, zilo tunzivju nozvejas datu dokumenti, reeksporta sertifikāts, ICCAT pārvietošanas un citā kuģī pārkraušanas deklarācijas);

e)	kādi ir uz kuģa esošo zilo tunzivju faktiskie daudzumi un apstrādes veids;

f)	kāds ir uz kuģa esošo zilās tunzivs nozveju sastāvs zivju izmēra ziņā (noteikumi par piezveju un minimālo izmēru);

g)	kādi zvejas rīki atrodas uz kuģa;

h)	(apstrādātu produktu izkraušanas gadījumā) vai, aprēķinot apstrādāto zilo tunzivju svaram atbilstošo neapstrādāto zivju svaru, ir izmantoti ICCAT pieņemtie pārrēķina koeficienti;

i)	vai zilās tunzivis, kuras no Atlantijas okeāna austrumu daļā zvejojušiem kuģiem tiek mazumtirdzniecībā piedāvātas galapatērētājam, ir pareizi marķētas vai iezīmētas;

j)	ka zilajām tunzivīm, kuras izkrautas no Atlantijas okeāna austrumu daļā zvejojušām laivām zvejai ar ēsmu, astes ir pareizi marķētas.

1.9. Ar pārkraušanu citā kuģī saistītās inspekcijas uzdevumi

Inspektori sistemātiski pārliecinās:

a)	ka zvejas kuģiem ir atļauts veikt zvejas darbības (marķējumi, identitāte, licences, īpašās atļaujas, atļaujas, ICCAT saraksts);

b)	ka ir ticis nosūtīts iepriekšējs paziņojums par kuģa ierašanos ostā un ka tajā norādītā informācija par plānoto pārkraušanu citā kuģī ir pareiza;

c)	ka nozvejotājkuģi, kuri gūto nozveju vēlas pārkraut citā kuģī, ir saņēmuši iepriekšēju atļauju no savas karoga valsts;

d)	ka daudzumi, par kuru pārkraušanu citā kuģī ir iepriekš paziņots, atbilst faktiskajiem daudzumiem;

e)	ka vajadzīgie dokumenti atrodas uz kuģa un ir pienācīgi aizpildīti, tostarp deklarācija par pārkraušanu citā kuģī, attiecīgie T2M dokumenti un ICCAT zilo tunzivju nozvejas datu dokumenti un reeksporta sertifikāti;

f)	(apstrādātu produktu gadījumā) vai, aprēķinot apstrādāto zilo tunzivju svaram atbilstošo neapstrādāto zivju svaru, ir izmantoti ICCAT pieņemtie pārrēķina koeficienti.

1.10. Ar zivaudzētavām saistītās inspekcijas uzdevumi

Inspektori sistemātiski pārliecinās:

a)	ka vajadzīgie dokumenti ir sagatavoti un pienācīgi aizpildīti un reģistrēti (zilo tunzivju nozvejas dokumenti un reeksporta sertifikāti, deklarācijas par pārvietošanu, ieguvi no sprosta, pārkraušanu citā kuģī);

b)	ka nozvejotājkuģa karoga valsts iestādes ir atļāvušas veikt pārvietošanas darbību;

c)	ka visu laiku, kamēr norisinās zilo tunzivju pārvietošana un ieguve no sprosta, ir nodrošināta novērotāja klātbūtne un ka novērotājs apstiprina deklarācijas par ievietošanu sprostā;

d)	ka, ja vien sprosti ir tieši piestiprināti pie pietauvošanās sistēmas, pārvietošana no sprostiem uz zivaudzētavu tiek uzraudzīta ar ūdenī ievietotu videokameru.

1.11. Inspekcijas uzdevumi attiecībā uz transportu un tirdzniecību

Inspektori sistemātiski pārliecinās:

a)	(attiecībā uz transportu) ka attiecīgie transportēšanas pavaddokumenti ir kārtībā, un salīdzina tos ar faktiski transportētajiem daudzumiem;

b)	(attiecībā uz tirdzniecību) ka vajadzīgie dokumenti ir sagatavoti un pienācīgi aizpildīti, tostarp attiecīgie zilo tunzivju nozvejas datu dokumenti un reeksporta sertifikāti.

Inspekcijas ziņojums

1. Inspektors

1.1.	Vārds, uzvārds …

1.2.	Valstspiederība …

1.3.	Inspektora identifikācijas kartes numurs/tips (ICCAT) …

2. Inspicēšanas veids

	Kuģis jūrā
	Pārkraušana
	Audzētava: zivju ievietošana/ieguve
	Murds
	Izkraušana
	Novērošana no gaisa
	Transportēšana krastā
	Tirdzniecība

3. Inspekcijas kuģis (attiecīgā gadījumā)

3.1.	Kuģa vārds un reģistrācijas numurs …

3.2.	Karoga valsts …

4. Inspicētais kuģis/zivaudzētava/murds

4.1.	Kuģa vārds un reģistrācijas numurs …

4.2.	Karoga valsts/dalībvalsts …

4.3.	Kapteinis/zivaudzētavas vadītājs (vārds, uzvārds) …

4.4.	Īpašnieks/sabiedrība (nosaukums, adrese) …

4.5.	ICCAT ieraksta numurs …

5. Atrašanās vieta

5.1.	Inspektora noteiktās koordinātas: ģeogr. plat. ģeogr. gar.

5.2.	Zvejas kuģa kapteiņa noteiktās koordinātas: ģeogr. plat. ģeogr. gar.

5.3.	Atrašanās vietas noteikšanas laiks (Griničas laiks)

6. Datums …

7. Laiks

7.1.	Ierodoties …

7.2.	Izbraucot …

8. Uz kuģa esošie zvejas rīki

Riņķvads	
Makšķere (laiva zvejai ar ēsmu)	
Āķu jeda	
Velkamās āķu jedas	
Citi (precizēt)	

9. Uz kuģa konstatētās sugas

10. Uzņemtie fotoattēli un tajos redzamo objektu apraksts

11. Inspicētie dokumenti un piezīmes par tiem

12. Uz kuģa esošās nozvejas inspicēšanas rezultāts

Suga
Kopējā nozveja (kg)
Produktu veids
Inspicētā parauga lielums
Neatbilst minimālajam izmēram (%)

13. Inspektora piezīmes

14. Novērotāja piezīmes

II PIELIKUMS

LĒMUMA 3. PANTĀ MINĒTO NACIONĀLO KONTROLES PROGRAMMU SATURS

Nacionālajās kontroles programmās citstarp iekļauj šādus datus.

Kontroles līdzekļi

— Cilvēkresursi

Krastā un jūrā strādājošo inspektoru skaits, kā arī laikposmi un apgabali, kuros viņus iespējams izvietot.

— Tehniskie līdzekļi

Patruļkuģu un lidaparātu skaits, kā arī laikposmi un apgabali, kuros tos iespējams izmantot.

— Finanšu līdzekļi

Cilvēkresursu izvietošanai un patruļkuģu un lidaparātu izmantošanai iedalītie budžeta līdzekļi.

Ostu apstiprināšana

Apstiprināto ostu un laiku saraksts atbilstīgi Ieteikumam 08-05.

Gada zvejas plāni

Sīkas ziņas par spēkā esošo kvotu sadales sistēmu un zvejas plāna izpildes uzraudzības un kontroles sistēmu.

Inspekcijas protokoli

Sīki izstrādāti protokoli par visām inspekcijas darbībām.

Vadlīnijas

Skaidrojošas vadlīnijas inspektoriem, ražotāju organizācijām un zvejniekiem.

Informācijas apmaiņas protokoli

Protokoli informācijas apmaiņai ar kompetentajām iestādēm, kuras citu dalībvalstu uzdevumā atbild par zilo tunzivju īpašo kontroles un inspekcijas programmu.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 252/2009 (2009. gada 25. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 253/2009 (2009. gada 25. marts), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 945/2008 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 254/2009 (2009. gada 25 marts), ar kuru attiecībā uz Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) interpretāciju Nr. 12 groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 1 )	5

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	82,5
	JO	73,2
	MA	62,5
	TN	134,4
	TR	103,9
	ZZ	91,3
0707 00 05	JO	167,2
	MA	69,5
	TR	170,8
	ZZ	135,8
0709 90 70	MA	52,1
	TR	96,8
	ZZ	74,5
0709 90 80	EG	60,4
0709 90 80	ZZ	60,4
0805 10 20	EG	41,1
	IL	55,3
	MA	47,0
	TN	59,0
	TR	73,6
	ZZ	55,2
0805 50 10	TR	56,6
0805 50 10	ZZ	56,6
0808 10 80	AR	87,1
	BR	75,0
	CA	63,9
	CL	81,9
	CN	67,5
	MK	21,2
	US	109,5
	UY	68,8
	ZA	79,1
	ZZ	72,7
0808 20 50	AR	76,7
	CL	90,6
	CN	48,8
	ZA	90,2
	ZZ	76,6

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	24,57	4,01
1701 11 90 (1)	24,57	9,25
1701 12 10 (1)	24,57	3,82
1701 12 90 (1)	24,57	8,82
1701 91 00 (2)	29,52	10,47
1701 99 10 (2)	29,52	5,95
1701 99 90 (2)	29,52	5,95
1702 90 95 (3)	0,30	0,35

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 80

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 26. marts

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2009/295/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 18. marts), ar ko pielāgo korekcijas koeficientus, kurus no 2008. gada 1. februāra, 2008. gada 1. marta, 2008. gada 1. aprīļa, 2008. gada 1. maija un 2008. gada 1. jūnija piemēro trešās valstīs strādājošo Eiropas Kopienu ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam	14
	2009/296/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 25. marts), ar kuru izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu, kas saistīta ar zilo tunzivju krājumu atjaunošanu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 2032)	18


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ