14.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 45/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 881/2004 (2) 12. pantā noteikts, ka Eiropas Dzelzceļa aģentūra (turpmāk “aģentūra”) nodrošina, ka savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (“SITS”) tiek pielāgotas tehnikas attīstībai un tirgus tendencēm, un sociālajām prasībām, un ierosina Komisijai veikt grozījumus SITS, kurus tā uzskata par vajadzīgiem.

(2)

Ar 2007. gada 13. jūlija Lēmumu C(2007) 3371 Komisija piešķīra vispārējas pilnvaras aģentūrai noteiktu darbību veikšanai saskaņā ar Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (4). Saskaņā ar šī vispārējā pilnvarojuma nosacījumiem aģentūrai bija jāpārskata SITS “Ritošais sastāvs – kravas vagoni”, kas bija pieņemtas ar Komisijas 2006. gada 28. jūlija Lēmumu 2006/861/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” (5), kā arī jāiesniedz tehniski atzinumi par būtiskām kļūdām un jāpublicē konstatēto mazāk nozīmīgo kļūdu saraksts.

(3)

1999. gada Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) stāšanās spēkā 2006. gada 1. jūlijā ieviesa jaunus noteikumus, kas regulē vagoniem piemērojamās tehniskās specifikācijas. Iepriekšējo RIV nolīgumu starp dzelzceļa uzņēmumiem daļēji aizstāja jauns, privāts un brīvprātīgs nolīgums – vispārējais līgums par izmantošanu (GCU) (6) starp dzelzceļa uzņēmumiem un vagonu turētājiem, kā arī Lēmums 2006/861/EK.

(4)

Kamēr saskaņā ar RIV nolīgumu reģistrētajiem vagoniem bija nepieciešama tikai viena atļauja, ko izsniedzis reģistrējušais dzelzceļa uzņēmums, Direktīvā 2001/16/EK bija noteikts, ka ir nepieciešama atļauja katrai dalībvalstij. Šī problēma tika provizoriski atrisināta ar Lēmuma 2006/861/EK pielikuma 7.6. punktu, kurā norādīts, ka, tiklīdz tiek izdots drošības sertifikāts vai atļauja sagrupētus vagonus nodot ekspluatācijā vienā dalībvalstī, šo sertifikātu vai atļauju savstarpēji atzīst visas dalībvalstis, lai novērstu drošības iestāžu veiktu divkāršu drošības un savstarpējas izmantojamības pārbaudi. Tajā ir arī norādīts, ka sakarā ar to, ka Lēmumā 2006/861/EK ir ietverti atvērti punkti, atļauja nodot ekspluatācijā tiks savstarpēji atzīta, izņemot minētā lēmuma JJ pielikumā norādīto. Tomēr, tā kā JJ pielikumā nav skaidri noteikti nosacījumi, ar kādiem atļauja vagonu nodot ekspluatācijā vienā dalībvalstī būtu savstarpēji jāatzīst pārējām dalībvalstīm, Lēmuma 2006/861/EK pielikuma 7.6. punkta piemērošana ir tikusi interpretēta atšķirīgi. Tas ir novedis pie juridiskas nenoteiktības un nozares grūtībām, kā dēļ ir bijusi nepieciešama nekavējoša rīcība no Komisijas puses.

(5)

Šī problēma tagad var tikt atrisināta, jo Direktīvas 2008/57/EK 23. panta 1. punktā ir noteikts, ka ritekļiem, kas pilnībā atbilst SITS, kuras attiecas uz visiem attiecīgo apakšsistēmu aspektiem bez īpašiem gadījumiem un bez atvērtiem punktiem, kas ir cieši saistīti ar tehnisko savietojamību starp ritekli un tīklu, nav vajadzīga papildu atļauja nodošanai ekspluatācijā, ja vien tie pārvietojas pa SITS atbilstīgiem tīkliem citās dalībvalstīs vai saskaņā ar attiecīgajās SITS paredzētajiem nosacījumiem.

(6)

Lēmumā 2006/861/EK ir vairāki atvērti punkti un tehniskas kļūdas. Ja ar atvērtajiem punktiem saistīto būtisko prasību izpildei bija iespējams piemērot attiecīgās valsts tehniskos noteikumus, tad pastāv juridiska nenoteiktība, vai šādi atsevišķu valstu risinājumi būs pieņemami pārējām dalībvalstīm. Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 7. pantu atbilstīgā procedūra svarīgu vai būtisku kļūdu gadījumā ir nekavējoša attiecīgo SITS grozīšana.

(7)

Lai atjaunotu pilnīgu starptautiskajam transportam paredzēto kravas vagonu savstarpējo izmantojamību, ir nepieciešama nekavējoša Lēmuma 2006/861/EK pārskatīšana, lai precizētu nosacījumus, ar kādiem atļauja nodot ekspluatācijā kādu SITS atbilstošu vagonu būtu derīga visās pārējās dalībvalstīs.

(8)

Vagonus, kuri ir saņēmuši atļauju nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 22. panta 1. punktu un kuriem ir izsniegta atļauja, kas saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 23. panta 1. punktu ir derīga visās dalībvalstīs, būtu jāapzīmē ar skaidru un viegli atpazīstamu alfabētisku marķējumu. Tāpēc ir jāgroza P5. pielikums Komisijas Lēmumā 2006/920/EK (7) par SITS attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība”.

(9)

Tāpēc atbilstīgi jāgroza Lēmums 2006/861/EK un 2006/920/EK.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktu,

a)

Pievieno šādu pantu:

“1.a pants

Tehniskie dokumenti

1.   Eiropas Dzelzceļa aģentūra (ERA) savā tīmekļa vietnē kā ERA tehnisko dokumentu publicē LL pielikuma saturu.

2.   ERA savā tīmekļa vietnē kā ERA tehnisko dokumentu publicē P un JJ pielikumā norādīto starptautiskajam transportam pilnībā apstiprināto kompozīta bremžu kluču sarakstu.

3.   Aģentūra savā tīmekļa vietnē kā ERA tehnisko dokumentu publicē JJ pielikumā norādīto vilces iekārtu papildu specifikācijas.

4.   Aģentūra aktualizē 1. līdz 3. punktā norādītos tehniskos dokumentus un informē Komisiju par visām to pārskatītajām versijām. Komisija informē dalībvalstis ar tās komitejas starpniecību, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. pantu. Ja Komisija vai kāda no dalībvalstīm uzskata, ka kāds no tehniskajiem dokumentiem neatbilst Direktīvas 2008/57/EK vai cita Kopienas tiesību akta noteikumiem, šis jautājums tiek apspriests komitejā. Balstoties uz komitejas apspriežu rezultātiem un pēc Komisijas pieprasījuma aģentūra atsauc tehniskos dokumentus vai izdara tajos grozījumus.”

b)

Pielikumus groza tā, kā tas ir noteikts I pielikumā.

14.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 45/17

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

1. pielikums -

2. pielikums -

3. pielikums -

4. pielikums -

5. pielikums -

6. pielikums -

7. pielikums -

2.1.

“ar bateriju darbināms elektromobilis” ir tāds automobilis ar virsbūvi, kas paredzēts satiksmei uz ceļa un ko darbina tikai elektriskais motors, kura vilces enerģiju nodrošina tikai vilces baterija, kas ir iebūvēta automobilī;

2.2.

“transportlīdzekļa tips” ir ar baterijām darbināmi elektromobiļi, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem kā:

2.3.

“ar bateriju darbināma elektromobiļa apstiprinājums” ir elektromobiļa tipa apstiprinājums attiecībā uz īpašām konstrukcijas un funkcionālās drošības prasībām, izmantojot elektroenerģiju;

2.4.

“vilces baterija” ir visu bateriju moduļu bloks, kas ir elektriski savienoti enerģijas piegādei elektriskajā ķēdē;

2.5.

“baterijas modulis” ir mazākā atsevišķa enerģijas akumulēšanas ierīce, kurā ir viens elements vai elementu bloks, kas ir elektriski savienoti (secīgi vai paralēli), izvietoti vienā tvertnē un ir mehāniski nostiprināti;

2.6.

“bateriju komplekts” ir atsevišķs mehānisks bloks, kas sastāv no bateriju moduļiem un saturošiem rāmjiem vai paliktņiem. Automobilim var būt viens, vairāki vai neviens bateriju komplekts;

2.7.

“palīgbaterija” ir baterijas vienība, kuras enerģijas rezerves tiek izmantotas tikai palīgelektrotīkla apgādei;

2.8.

“palīgelektrotīkls” ir elektriskā palīgaprīkojuma bloks ar līdzīgām funkcijām, kādas ir transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar iekšdedzes dzinēju;

2.9.

“iebūvēts lādētājs” ir enerģijas elektroniskais pārveidotājs, kas ir iebūvēts automobilī un ko izmanto vilces baterijas uzlādēšanai ar ārēja elektroenerģijas avota palīdzību (no zemsprieguma tīkla);

2.10.

“savienotājsistēma” ir visas daļas, kuras izmanto, lai savienotu automobili ar ārējo elektroenerģijas avotu (maiņstrāvas vai līdzstrāvas avots);

2.11.

“spēka piedziņas bloks” ir elektriskā ķēde, tostarp:

2.12.

“piedziņas sistēma” ir konkrēti spēka piedziņas bloka komponenti, proti, vilces motori, vilces motoru elektroniskās kontroles ierīces, saistītā vadu un kabeļu instalācija un savienotāji;

2.13.

“elektroniskais pārveidotājs” ir ierīce elektroenerģijas kontrolei un/vai padevei;

2.14.

“pasažieru un kravas nodalījums” ir tāds nodalījums automobilī pasažieru uzņemšanai, kas ir ierobežots ar jumtu, grīdu, sānu sienām, ārējiem stikliem, priekšējo starpsienu, aizmugures sēdekļu atzveltnēm un dažkārt ar starpsienu starp to un nodalījumu(-iem), kas ir paredzēts(-i) baterijai vai bateriju moduļiem;

2.15.

“braukšanas virziena kontroles ierīce” ir īpaša ierīce, ko fiziski darbina vadītājs, lai izvēlētos braukšanas virzienu (uz priekšu vai atpakaļ), kurā automobilis pārvietosies, kad iedarbināts akselerators;

2.16.

“tieša pieskaršanās” ir personu vai dzīvnieku pieskaršanās aktīvajām daļām;

2.17.

“aktīvas daļas” ir visi vadītāji vai vadītājdaļas, kas ir paredzētas elektriskai uzlādei parastos lietošanas apstākļos;

2.18.

“netieša pieskaršanās” ir personu vai dzīvnieku pieskaršanās atklātām vadītājdaļām;

2.19.

“atklāta vadītājdaļa” ir ikviena vadītājdaļa, kurai var viegli pieskarties, tā parasti nav aktīva, bet, rodoties defektam, tā var elektriski uzlādēties;

2.20.

“elektriskā ķēde” ir aktīvo savienoto daļu kopums, ar kuru palīdzību parastos lietošanas apstākļos vada elektrisko strāvu;

2.21.

“braukšanas aktīvais režīms” ir automobiļa režīms, kurā piedziņas sistēma izraisa automobiļa pārvietošanos, nospiežot akseleratora pedāli (vai aktivējot līdzvērtīgu kontroles ierīci);

2.22.

“nominālais spriegums” ir ražotāja norādītā sprieguma vidējā kvadrātiskā vērtība, kurai ir paredzēta elektriskā ķēde un uz kuru attiecas tās īpašības;

2.23.

“darba spriegums” ir ražotāja norādītā lielākā elektriskās ķēdes sprieguma vidējā kvadrātiskā vērtība, kura var rasties jebkurā izolācijā atklātas ķēdes apstākļos vai parastos lietošanas apstākļos;

2.24.

“elektriskā šasija” ir vadītājdaļu komplekts, kas ir savstarpēji savienotas, un visas pārējās vadītājdaļas, kas ar minēto komplektu ir savienotas elektriski; komplekta potenciālu izmanto kā referenci;

2.25.

“atslēga” ir jebkura ierīce, kas projektēta un konstruēta, lai nodrošinātu tās bloķēšanas sistēmas darbības metodi, un kas projektēta un konstruēta izmantošanai tikai ar attiecīgo ierīci.

3.1.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu ar bateriju darbināma elektromobiļa apstiprināšanai attiecībā uz konkrētām prasībām konstrukcijai un funkcionālai drošībai iesniedz automobiļa ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

3.2.

Apstiprinājuma pieteikumam pievieno turpmāk minētos dokumentus trijos eksemplāros un šādas papildu ziņas:

3.2.1.

ar bateriju darbināma elektromobiļa tipa detalizētu aprakstu par virsbūves formu, elektrisko piedziņas sistēmu (motori un kontroles ierīces), vilces bateriju (tips, jauda, baterijas vadība).

3.3.

Apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugu nodod tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par apstiprināšanas testu izpildi.

3.4.

Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās, vai ir pienācīgi veikti priekšdarbi produkcijas atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanai.

4.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinājumam iesniegtais transportlīdzeklis atbilst visām 5. punkta un šo noteikumu 3., 4., 5. un 7. pielikuma prasībām, piešķir šā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

4.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 00 šiem noteikumiem to sākotnējā formā) norāda grozījumu sēriju, kas ietver pašus jaunākos šajos noteikumos līdz apstiprinājuma piešķiršanas brīdim izdarītos būtiskos tehniskos grozījumus. Nolīguma valsts nepiešķir vienu un to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

4.3.

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu vai noraidīšanu, attiecinājumu uz citu tipu vai anulēšanu, vai transportlīdzekļa tipa ražošanas galīgu izbeigšanu atbilstīgi šiem noteikumiem tiek iesniegts nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

4.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautiski atzītu apstiprinājuma zīmi, kuru veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (1);

4.4.2.

pa labi no 4.4.1. punktā minētā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, defise un apstiprinājuma numurs;

4.5.

Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem šim nolīgumam pievienotiem noteikumiem, valstī, kurā apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šiem noteikumiem, nav atkārtoti jānorāda 4.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numurus un visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, novieto vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā paredzētā simbola.

4.6.

Apstiprinājuma zīme ir skaidri salasāma un neizdzēšama.

4.7.

Apstiprinājuma zīmi piestiprina ražotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.

4.8.

Šo noteikumu 2. pielikumā ir pievienoti apstiprinājuma zīmes izkārtojuma paraugi.

5.1.

Transportlīdzekļa konstrukcijas prasības

5.1.1.

Vilces baterija

5.1.1.1.

Vilces baterija ir jāiebūvē elektromobilī tā, lai nebūtu iespējama bīstamo gāzes poru veidošanās.

5.1.1.2.

Bateriju nodalījums, kurā ir izvietoti bateriju moduļi, kas var veidot bīstamas gāzes, ir jāventilē piesardzīgi.

5.1.1.3.

Vilces baterija un spēka piedziņas bloks ir jāaizsargā ar pienācīgi kalibrētiem drošinātājiem vai strāvas slēdžiem. Ražotājam jāsniedz dati laboratorijai, ar kuras palīdzību veic pārbaudījumu, vai minēto ierīču kalibrēšana vajadzības gadījumā nodrošina elektriskās ķēdes pārtraukumu.

5.1.2.

Aizsardzība pret elektrošoku

5.1.2.1.

Aizsardzība pret tiešu pieskaršanos spēka piedziņas bloka aktīvajām daļām:

5.1.2.1.1.

ja elektriskās ķēdes darba spriegums ir mazāks par 60 voltiem (līdzstrāva) vai 25 voltiem (maiņstrāva), pasākumi nav vajadzīgi;

5.1.2.1.2.

tieša pieskaršanās spēka piedziņas bloka aktīvajām daļām, kuru maksimālais spriegums ir vismaz 60 volti (līdzstrāva) vai 25 volti (maiņstrāva), ir jānovērš vai nu ar izolāciju, vai ar aizsegiem, aizsargrestēm vai perforēta metāla sloksnēm. Minētās aizsardzības ierīces ir pienācīgi jāpiestiprina, un tām ir jābūt mehāniski izturīgām. Ierīcēm ir jābūt tādām, lai tās nevarētu atvērt, izjaukt vai noņemt, neizmantojot instrumentus;

5.1.2.1.3.

jebkurā gadījumā aktīvās daļas pasažieru un kravas nodalījumā ir jāaizsargā ar korpusiem, kuru aizsardzības līmenis ir vismaz IPXXD;

5.1.2.1.4.

korpusu aizsardzības līmenim citos transportlīdzekļa nodalījumos jābūt vismaz IPXXB;

5.1.2.1.5.

motora nodalījumā piekļuvei aktīvajām daļām jānotiek tikai apzināti.

5.1.2.1.6.

pēc aizsega atvēršanas piekļuve savienotājsistēmas daļām ir jānodrošina tā, lai tiktu ievērotas vismaz IPXXB aizsardzības līmeņa prasības.

5.1.2.1.7.

IPXXB un IPXXD aizsardzības līmenis atbilstoši attiecas uz pieskaršanos ar savienotu testēšanas pirkstu testēšanas vadam ar bīstamām daļām (3. pielikums);

5.1.2.1.8.

Transportlīdzekļa marķējums

Iepriekš 5.1.2.1.2. punktā minētie piecu aktīvo daļu aizsardzības aizsegi jāmarķē ar 5. pielikumā paredzēto simbolu.

5.1.2.2.

Aizsardzība pret netiešu pieskaršanos spēka piedziņas bloka atklātām vadītājdaļām:

5.1.2.2.1.

ja elektriskās ķēde darba spriegums ir mazāks par 60 voltiem (līdzstrāva) vai 25 voltiem (maiņstrāva), pasākumi nav vajadzīgi;

5.1.2.2.2.

elektriskās daļas jākonstruē, jāiebūvē un jāražo tā, lai izvairītos no izolācijas kļūdām;

5.1.2.2.3.

aizsardzība pret netiešu pieskaršanos jānodrošina ar izolācijas palīdzību, turklāt iebūvētā aprīkojuma atklātās vadītājdaļas ir jāsavieno kopā galvaniski. Šo iespējamo izlīdzinājumu panāk, savienojot atklātās vadītājdaļas kopā vai nu ar aizsargvadītāju, piemēram, vadu vai zemējuma vadu, vai tieši ar transportlīdzekļa metāla šasiju. Divas atklātās vadītājdaļas, kas ir sametinātas, uzskata par tādām, kurās nav pārrāvuma punktu. Ja pārrāvums tomēr ir, šo punktu novada uz iespējamo izlīdzinājumu.

5.1.2.3.

Izolācijas pretestība

5.1.2.3.1.

Izolācijas pretestības mērījumu veic pēc tam, kad transportlīdzekli kondicionē 8 stundas, ievērojot šādus nosacījumus:

5.1.2.3.2.

Izmantojot mērījuma spriegumu (līdzstrāva), kas atbilst vilces baterijas nominālajam spriegumam, izolācijas pretestībai starp visām atklātajām daļām un katru baterijas polaritāti jābūt vismaz 500 Ω/V no nominālā sprieguma (4. pielikumā ir ietverts piemērs, kā var veikt šo testu).

5.1.2.3.3.

Aizsargvadītāja pretestība

Iespējamajai izlīdzinājuma pretestībai visām atklātajām daļām jābūt mazākai par 0,1 Ω. Šis tests ir jāveic, nodrošinot strāvas stiprumu vismaz 0,2 A.

5.1.2.4.

Transportlīdzekļa savienojums ar zemsprieguma tīklu

5.1.2.4.1.

Transportlīdzeklis nekādā gadījumā nedrīkst pārvietoties, kad tas ir galvaniski savienots ar energoapgādes tīklu vai ārējo lādēšanas ierīci.

5.1.2.4.2.

Ar komponentiem, kurus izmanto, lādējot bateriju no ārējā strāvas avota, jāspēj pārtraukt lādēšanas procesu, ja notiek atvienošanās, neizraisot fizisku bojājumu.

5.1.2.4.3.

Savienotājsistēmas daļas, kas var būt aktīvas, ir jāaizsargā pret tiešu pieskaršanos visos darbības apstākļos.

5.1.2.4.4.

Visas atklātās vadītājdaļas, veicot lādēšanu, ir elektriski jāsavieno ar drošinātājvadu, kas ir iezemēts.

5.2.

Darbības drošības prasības

5.2.1.

Ieslēgšana

5.2.1.1.

Ieslēgšanu veic, izmantojot atslēgas slēdzi.

5.2.1.2.

Nedrīkst būt iespējai izņemt šo atslēgu tādā stāvoklī, kurā tiek darbināta piedziņas sistēma vai kurā tiek radīta iespēja aktīvai braukšanai.

5.2.2.

Braukšana un apstāšanās

5.2.2.1.

Vadītājam jāsniedz vismaz īslaicīgs rādījums

5.2.2.2.

Ja baterijas lādiņa līmenis sasniedz minimālo lādiņa vērtību, ko ir noteicis ražotājs, lietotājs ir jābrīdina, lai viņš savlaicīgi uztvertu šo situāciju un nogādātu transportlīdzekli (izmantojot paša jaudu) vismaz ārpus satiksmes zonas.

5.2.2.3.

Ir jānovērš piedziņas sistēmas nejaušs paātrinājums, ātruma samazinājums vai reverss. Īpaši kļūda (piemēram, spēka piedziņas blokā) nedrīkst izraisīt stāvoša nenobremzēta transportlīdzekļā kustību (vairāk par 0,1 m).

5.2.2.4.

Atstājot transportlīdzekli, vadītājs, izmantojot skaidru signālu (piemēram, optisku vai skaņas signālu), ir jāinformē, ja piedziņas sistēma ir braukšanas aktīvajā režīmā.

5.2.3.

Reverss

5.2.3.1.

Reverss drīkst būt iespējams tikai pēc īpašas kontrolierīces iedarbināšanas. Šai darbībai ir vajadzīga

5.2.3.2.

Vadītājam ir skaidri jānorāda braukšanas virziena kontroles ierīces stāvoklis.

5.2.4.

Jaudas samazinājums avārijas gadījumā

5.2.4.1.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar ierīci, kura ierobežo sniegumu avārijas gadījumā (piemēram, komponenta pārkaršana), lietotājs, izmantojot skaidru signālu, ir jāinformē.

5.3.

Ūdeņraža emisiju noteikšana

5.3.1.

Minēto testu veic visiem šīs regulas 1. punktā minētajiem ar bateriju darbināmiem elektromobiļiem.

Uz automobiļiem, kas ir aprīkoti ar neūdens elektrolītiem vai gāzes necaurlaidošām “gāzu rekombinantām” baterijām, minētais neattiecas.

5.3.2.

Tests ir jāveic saskaņā ar šīs regulas 7. pielikumā aprakstīto metodi. Paraugu ņemšana un analīze ir jāveic saskaņā ar metodēm, kas ir paredzētas attiecībā uz ūdeņradi. Var apstiprināt citas analīzes metodes, ja ir pierādīts, ka tās sniedz ekvivalentus rezultātus.

5.3.3.

Normālā uzlādē saskaņā ar 7. pielikumā minētajiem nosacījumiem, ūdeņraža emisijām 5 stundu laikā ir jābūt mazākām par 125 g vai laikā t2 (stundās) mazākiem par 25 x t2 g.

5.3.4.

Uzlādē, ko veic ar iebūvēta lādētāja palīdzību, kurš uzrāda kļūdu (nosacījumi ir doti 7. pielikumā), ūdeņraža emisijām jābūt mazākam par 42 g. Turklāt iebūvētajam lādētājam jāierobežo iespējamā kļūda uz 30 minūtēm.

5.3.5.

Visas darbības saistībā ar baterijas uzlādēšanu tiek vadītas automātiski, tostarp uzlādes apturēšana.

5.3.6.

Nedrīkst būt iespēja manuāli vadīt uzlādes fāzes.

5.3.7.

Parastas darbības, veicot pievienošanu un atvienošanu zemsprieguma elektrotīklam vai, ja noticis enerģijas padeves pārtraukums, nedrīkst ietekmēt uzlādes fāžu vadības sistēmu.

5.3.8.

Par nozīmīgām uzlādes kļūdām ir pastāvīgi jāziņo vadītājam. Nozīmīga kļūda ir kļūda, kas var izrasīt iebūvētā lādētāja nepareizu darbību lādēšanas periodā.

5.3.9.

Lietošanas pamācībā ražotājam ir jānorāda, ka transportlīdzeklis atbilst minētajām prasībām.

5.3.10.

Transportlīdzekļa tipam piešķirto apstiprinājumu attiecībā uz ūdeņraža emisijām var attiecināt uz dažādiem transportlīdzekļu tipiem, kas ir no tās pašas transportlīdzekļu saimes, kas aprakstīta 7. pielikuma 2. papildinājuma saimes definīcijā.

6.1.

Visus apstiprinātā tipa pārveidojumus paziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi šo tipu. Struktūrvienība minētajā gadījumā var rīkoties šādi:

6.1.1.

atzīt, ka izdarītie pārveidojumi nevar nelabvēlīgi ietekmēt darbību un ka jebkurā gadījumā transportlīdzeklis joprojām atbilst visām prasībām, vai arī

6.1.2.

pieprasīt ziņojumu par papildu testiem no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

6.2.

Par apstiprinājumu vai apstiprinājuma noraidīšanu, precizējot izmaiņas, saskaņā ar iepriekš 4.3. punktā noteikto procedūru paziņo nolīguma līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

6.3.

Kompetentā iestāde, kas izdod apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, piešķir attiecīgu apstiprinājuma sērijas numuru un informē par to pārējās 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot tam paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

7.1.

Katrs transportlīdzeklis, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam, izpildot prasības, kuras izklāstītas iepriekš minētajā 5. punktā.

7.2.

Lai pārbaudītu, vai 7.1. punkta prasības ir izpildītas, izdara piemērotu ražojumu pārbaudes.

7.3.

Apstiprinājuma turētājs jo īpaši:

7.3.1.

nodrošina procedūras transportlīdzekļa efektīvai kvalitātes kontrolei;

7.3.2.

var piekļūt testu iekārtām, kas nepieciešamas katra apstiprinātā tipa atbilstības pārbaudei;

7.3.3.

nodrošina testu rezultātu reģistrāciju un pievienoto dokumentu pieejamību laika periodā, ko nosaka, vienojoties ar administratīvo iestādi;

7.3.4.

analizē katra testa tipa rezultātu, lai pārbaudītu un nodrošinātu transportlīdzekļa parametru konsekvenci, ievērojot pieļaujamās variācijas rūpnieciskajā ražošanā;

7.3.5.

nodrošina, lai katram transportlīdzekļa tipam veiktu vismaz šo noteikumu 5. punktā paredzētos testus;

7.3.6.

nodrošina, ka jebkura paraugu vai pārbaužu komponentu kopa, kurā redzama neatbilstība attiecīgajam testa tipam, ir pamats turpmākai paraugu ņemšanai un testēšanai. Veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu attiecīgā ražojuma atbilstību.

7.4.

Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrā ražotnē izmantotās atbilstības kontroles metodes.

7.4.1.

Katrā pārbaudē inspektoram, kas to veic, uzrāda testu reģistrus un ražošanas uzskaites datus.

7.4.2.

Inspektors var izlases veidā izvēlēties paraugus testēšanai ražotāja laboratorijā. Obligāto paraugu skaitu var noteikt pēc paša ražotāja pārbaužu rezultātiem.

7.4.3.

Ja kvalitātes līmenis šķiet nepietiekams vai ja liekas, ka vajag pārbaudīt to pārbaužu ticamību, kas veiktas, piemērojot 7.4.2. punktu, inspektors atlasa paraugus, kas jānosūta tehniskajam dienestam, kurš ir veicis tipa apstiprinājuma pārbaudes.

7.4.4.

Kompetentā iestāde var veikt jebkuru no šajos noteikumos paredzētajām pārbaudēm.

7.4.5.

Parastais kompetentās iestādes inspekciju biežums ir viena reize gadā. Ja šo apskašu laikā konstatē neapmierinošus rezultātus, kompetentā iestāde nodrošina, lai, cik iespējams ātri, veiktu visus vajadzīgos pasākumus ražojuma atbilstības atjaunošanai.

8.1.

Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu var anulēt, ja konstatē neatbilstību 7. punktā minētajām prasībām vai ja transportlīdzeklis vai tā komponenti neiztur iepriekš 7.3.5. punktā paredzētos testus.

8.2.

Ja kāda no šā nolīguma līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, atsauc savu agrāk piešķirto apstiprinājumu, tai tūlīt par to jāpaziņo pārējām līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot tam paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

14.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 45/s3