ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 45

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 14. februāris


Saturs

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

Lappuse

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2009/107/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 23. janvāris), ar ko groza Lēmumu 2006/861/EK un 2006/920/EK par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmām (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 38)  ( 1 )

1

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) noteikumi Nr. 100 – vienoti noteikumi par to, kā apstiprināmi ar bateriju darbināmi elektromobiļi attiecībā uz konkrētām prasībām konstrukcijai, funkcionālajai drošībai un ūdeņraža emisijām (2. redakcija)

17

 

 

 

*

Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)

s3

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

14.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 45/1


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 23. janvāris),

ar ko groza Lēmumu 2006/861/EK un 2006/920/EK par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmām

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 38)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/107/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (pārstrādāta) (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2008. gada 27. oktobra rekomendāciju par kravas vagona TSI (ERA/REC/INT/03-2008) starpposma pārskatīšanu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 881/2004 (2) 12. pantā noteikts, ka Eiropas Dzelzceļa aģentūra (turpmāk “aģentūra”) nodrošina, ka savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (“SITS”) tiek pielāgotas tehnikas attīstībai un tirgus tendencēm, un sociālajām prasībām, un ierosina Komisijai veikt grozījumus SITS, kurus tā uzskata par vajadzīgiem.

(2)

Ar 2007. gada 13. jūlija Lēmumu C(2007) 3371 Komisija piešķīra vispārējas pilnvaras aģentūrai noteiktu darbību veikšanai saskaņā ar Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (4). Saskaņā ar šī vispārējā pilnvarojuma nosacījumiem aģentūrai bija jāpārskata SITS “Ritošais sastāvs – kravas vagoni”, kas bija pieņemtas ar Komisijas 2006. gada 28. jūlija Lēmumu 2006/861/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” (5), kā arī jāiesniedz tehniski atzinumi par būtiskām kļūdām un jāpublicē konstatēto mazāk nozīmīgo kļūdu saraksts.

(3)

1999. gada Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) stāšanās spēkā 2006. gada 1. jūlijā ieviesa jaunus noteikumus, kas regulē vagoniem piemērojamās tehniskās specifikācijas. Iepriekšējo RIV nolīgumu starp dzelzceļa uzņēmumiem daļēji aizstāja jauns, privāts un brīvprātīgs nolīgums – vispārējais līgums par izmantošanu (GCU) (6) starp dzelzceļa uzņēmumiem un vagonu turētājiem, kā arī Lēmums 2006/861/EK.

(4)

Kamēr saskaņā ar RIV nolīgumu reģistrētajiem vagoniem bija nepieciešama tikai viena atļauja, ko izsniedzis reģistrējušais dzelzceļa uzņēmums, Direktīvā 2001/16/EK bija noteikts, ka ir nepieciešama atļauja katrai dalībvalstij. Šī problēma tika provizoriski atrisināta ar Lēmuma 2006/861/EK pielikuma 7.6. punktu, kurā norādīts, ka, tiklīdz tiek izdots drošības sertifikāts vai atļauja sagrupētus vagonus nodot ekspluatācijā vienā dalībvalstī, šo sertifikātu vai atļauju savstarpēji atzīst visas dalībvalstis, lai novērstu drošības iestāžu veiktu divkāršu drošības un savstarpējas izmantojamības pārbaudi. Tajā ir arī norādīts, ka sakarā ar to, ka Lēmumā 2006/861/EK ir ietverti atvērti punkti, atļauja nodot ekspluatācijā tiks savstarpēji atzīta, izņemot minētā lēmuma JJ pielikumā norādīto. Tomēr, tā kā JJ pielikumā nav skaidri noteikti nosacījumi, ar kādiem atļauja vagonu nodot ekspluatācijā vienā dalībvalstī būtu savstarpēji jāatzīst pārējām dalībvalstīm, Lēmuma 2006/861/EK pielikuma 7.6. punkta piemērošana ir tikusi interpretēta atšķirīgi. Tas ir novedis pie juridiskas nenoteiktības un nozares grūtībām, kā dēļ ir bijusi nepieciešama nekavējoša rīcība no Komisijas puses.

(5)

Šī problēma tagad var tikt atrisināta, jo Direktīvas 2008/57/EK 23. panta 1. punktā ir noteikts, ka ritekļiem, kas pilnībā atbilst SITS, kuras attiecas uz visiem attiecīgo apakšsistēmu aspektiem bez īpašiem gadījumiem un bez atvērtiem punktiem, kas ir cieši saistīti ar tehnisko savietojamību starp ritekli un tīklu, nav vajadzīga papildu atļauja nodošanai ekspluatācijā, ja vien tie pārvietojas pa SITS atbilstīgiem tīkliem citās dalībvalstīs vai saskaņā ar attiecīgajās SITS paredzētajiem nosacījumiem.

(6)

Lēmumā 2006/861/EK ir vairāki atvērti punkti un tehniskas kļūdas. Ja ar atvērtajiem punktiem saistīto būtisko prasību izpildei bija iespējams piemērot attiecīgās valsts tehniskos noteikumus, tad pastāv juridiska nenoteiktība, vai šādi atsevišķu valstu risinājumi būs pieņemami pārējām dalībvalstīm. Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 7. pantu atbilstīgā procedūra svarīgu vai būtisku kļūdu gadījumā ir nekavējoša attiecīgo SITS grozīšana.

(7)

Lai atjaunotu pilnīgu starptautiskajam transportam paredzēto kravas vagonu savstarpējo izmantojamību, ir nepieciešama nekavējoša Lēmuma 2006/861/EK pārskatīšana, lai precizētu nosacījumus, ar kādiem atļauja nodot ekspluatācijā kādu SITS atbilstošu vagonu būtu derīga visās pārējās dalībvalstīs.

(8)

Vagonus, kuri ir saņēmuši atļauju nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 22. panta 1. punktu un kuriem ir izsniegta atļauja, kas saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 23. panta 1. punktu ir derīga visās dalībvalstīs, būtu jāapzīmē ar skaidru un viegli atpazīstamu alfabētisku marķējumu. Tāpēc ir jāgroza P5. pielikums Komisijas Lēmumā 2006/920/EK (7) par SITS attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība”.

(9)

Tāpēc atbilstīgi jāgroza Lēmums 2006/861/EK un 2006/920/EK.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2006/861/EK grozījumi

Lēmumu 2006/861/EK groza šādi.

a)

Pievieno šādu pantu:

“1.a pants

Tehniskie dokumenti

1.   Eiropas Dzelzceļa aģentūra (ERA) savā tīmekļa vietnē kā ERA tehnisko dokumentu publicē LL pielikuma saturu.

2.   ERA savā tīmekļa vietnē kā ERA tehnisko dokumentu publicē P un JJ pielikumā norādīto starptautiskajam transportam pilnībā apstiprināto kompozīta bremžu kluču sarakstu.

3.   Aģentūra savā tīmekļa vietnē kā ERA tehnisko dokumentu publicē JJ pielikumā norādīto vilces iekārtu papildu specifikācijas.

4.   Aģentūra aktualizē 1. līdz 3. punktā norādītos tehniskos dokumentus un informē Komisiju par visām to pārskatītajām versijām. Komisija informē dalībvalstis ar tās komitejas starpniecību, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. pantu. Ja Komisija vai kāda no dalībvalstīm uzskata, ka kāds no tehniskajiem dokumentiem neatbilst Direktīvas 2008/57/EK vai cita Kopienas tiesību akta noteikumiem, šis jautājums tiek apspriests komitejā. Balstoties uz komitejas apspriežu rezultātiem un pēc Komisijas pieprasījuma aģentūra atsauc tehniskos dokumentus vai izdara tajos grozījumus.”

b)

Pielikumus groza tā, kā tas ir noteikts I pielikumā.

2. pants

Lēmuma 2006/920/EK grozījums

Lēmuma 2006/920/EK P5. pielikumu groza, kā tas ir noteikts II pielikumā.

3. pants

Ja “TEN” marķējums uz kravas vagoniem, kas nodoti ekspluatācijā pirms šā lēmuma stāšanās spēkā, nesaskan ar II pielikumā noteikto nozīmi, šis marķējums jānoņem ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim.

4. pants

Šo lēmumu piemēro no 2009. gada 1. jūlija.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 23. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI


(1)  OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp.

(4)  OV L 110, 20.4.2001., 1. lpp.

(5)  OV L 344, 8.12.2006., 1. lpp.

(6)  GCU tīmekļa vietne: http://www.gcubureau.org.

(7)  OV L 359, 18.12.2006., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Lēmuma 2006/861/EK pielikumus groza šādi.

1.

Pielikumu groza šādi.

a)

Pielikuma 4.2.3.3.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“Joprojām atvērts punkts, izņemot attiecībā uz vagoniem, kuri atbilst 7.6.4. punkta noteikumiem.”

b)

Pielikuma 4.2.3.4.2.1. punkta otro ievilkumu par Y/Q spēkiem aizstāj ar šādu:

“—

Y/Q spēki

Lai ierobežotu risku, ka riteņi varētu pacelties virs sliedēm, viena riteņa sānu spēka Y un vertikālās slodzes Q dalījums nedrīkst pārsniegt

(Y/Q)lim = 0,8 dinamiskos, uz sliežu ceļiem veiktos testos

(Y/Q)lim = 1,2 stacionāros testos”.

c)

Pielikuma 4.2.3.4.2.2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Vagoni ir spējīgi braukt pa līkumainu sliežu ceļu, ja (Y/Q) stacionārajiem testiem nepārsniedz limitu, kas norādīts 4.2.3.4.2.1. punktā, pagriezienā ar rādiusu R = 150 m un dotajā līkumainajā sliežu ceļā:”

d)

Pēc 6.2.3.2.1.3. punkta pievieno šādu punktu:

“6.2.3.2.1.4.   Izņēmumi stacionārajiem testiem

Kravas vagoni tiek atbrīvoti no 4.2.3.4.2.1. punktā minētajiem stacionārajiem testiem, ja tie atbilst UIC brošūrā 530-2 (2006. gada maijs) norādītajām prasībām.”

e)

Pielikuma 7.6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7.6.   ATĻAUJA SITS ATBILSTĪGU VAGONU NODOŠANAI EKSPLUATĀCIJĀ

7.6.1.

Atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 17. panta 1. punktam gadījumos, kad tiek panākta atbilstība SITS un viena dalībvalsts izdevusi EK verifikācijas deklarāciju kravas vagoniem, tā savstarpēji jāatzīst visām dalībvalstīm.

7.6.2.

Iesniedzot pieteikumus, lai saņemtu atļauju nodošanai ekspluatācijā atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 21. pantam, iesniedzēji var lūgt atļaujas sagrupētu vagonu nodošanai ekspluatācijā. Vagonus var sagrupēt pa sērijām, pie kam šajā gadījumā ir piemērojams Direktīvas 2008/57/EK 21. panta 13. punkts, vai pēc tipa, pie kam šajā gadījumā ir piemērojams minētās direktīvas 26. pants.

7.6.3.

Atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 21. panta 5. punktam vienas dalībvalsts piešķirta atļauja nodošanai ekspluatācijā ir derīga visās dalībvalstīs, ja vien netiek pieprasītas papildu atļaujas. Taču dalībvalstis drīkst izmantot šo iespēju tikai saskaņā ar minētās direktīvas 23. un 25. pantā noteiktajiem nosacījumiem. Atbilstīgi minētās direktīvas 23. panta 4. punktam viens no nosacījumiem, kas ļauj dalībvalstij pieprasīt šādas “papildu atļaujas” procedūras veikšanu, ir atvērti punkti, kas saistīti ar infrastruktūras un ritekļu tehnisko savietojamību. Šajā sakarībā JJ pielikumā ir iekļauts atvērto punktu saraksts, kā to nosaka minētās Direktīvas 5. panta 6. punkts, un minētajā pielikumā ir identificēti arī tie atvērtie punkti, kuri var prasīt papildu pārbaudes ar nolūku nodrošināt infrastruktūras un ritekļu tehnisko savietojamību.

7.6.4.

Vienas dalībvalsts izsniegta atļauja nodošanai ekspluatācijā ir derīga visās pārējās dalībvalstīs ar šādiem nosacījumiem:

a)

vagonam ir izsniegta atļauja atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 22. pantam, balstoties uz šo SITS, tostarp verifikācijām, kas attiecas uz JJ pielikuma 1. daļā norādītajiem atvērtajiem punktiem;

b)

vagons ir savietojams ar 1 435 mm sliežu ceļa platumu;

c)

vagona gabarīta kontūra ir G1, kā tas ir norādīts C3. pielikumā;

d)

vagona asu atstarpe nepārsniedz 17 500 mm starp blakus esošām asīm;

e)

vagons atbilst JJ pielikuma 2. daļas prasībām.

7.6.5.

Pat ja ir izsniegta atļauja vagona nodošanai ekspluatācijā, ir jānodrošina, ka vagoni tiek ekspluatēti savietojamā infrastruktūrā; to iespējams paveikt, izmantojot infrastruktūras un ritošā sastāva reģistrus.”

2.

B pielikumu groza šādi.

a)

Pielikuma B.3. punkta 4) piezīmi aizstāj ar šādu:

“4)

Ekspluatācijā esošie vagoni, kas var kustēties ar tādām pašām kravām kā “S” pārvadājumos ar ātrumu 120 km/h, jau ir marķēti ar atzīmi “**”, kas novietota pa labi no maksimālās kravas marķējuma; šai kategorijai netiek pievienoti nekādi papildu vagoni.”

b)

Pielikuma B.3. punktam pievieno šādu papildu piezīmi:

“5)

Jauniem vagoniem, kuru bremzēšanas raksturojums atbilst “S2” vagonu raksturojumam saskaņā ar tabulu 4.2.4.1.2.2. punktā un kas var kustēties ar tādām pašām kravām kā “S” pārvadājumos ar ātrumu 120 km/h, atbilstīgi Y pielikumā uzskaitītajām konkrētajām specifikācijām, ir jābūt atzīmei “***”, kas novietota pa labi no maksimālās kravas marķējuma.”

c)

Pielikuma B.32. punktu aizstāj ar šādu:

“B.32.   VAGONU KONTŪRU MARĶĒJUMS

1.

Vagoni, kas būvēti kontūrai G1, tiek marķēti šādi:

Image

2.

Vagoni, kas būvēti kontūrai GA, GB vai GC, tiek marķēti šādi:

Image

3.

L pielikuma L.1.4.2.1. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja vagoni, kam izmanto 100 % bandāžas bremzēšanu, tiek aprīkoti ar monobloka riteņiem, ir jāņem vērā šādi parametri.

Riteņa diametra diapazons

(mm)

1 000 līdz 920

un

920 līdz 840

840 līdz 760

760 līdz 680

Spēks

50 kW

42,5 kW

38 kW

Piemērošanas laiks

45 min

45 min

45 min

Braukšanas ātrums

60 km/h

60 km/h

60 km/h

Piezīme. Īpašos kravas pārvadājumu veidos spēka un/vai piemērošanas laika, un/vai braukšanas ātruma, un/vai asu noslodzes, un/vai riteņa diametra lielumi var tikt mainīti, lai pārbaudītu šo riteņu termomehāniskās īpašības kāda ierobežota izmantošanas veida kontekstā.”

4.

P pielikuma P.1.10. punktu “Bremžu kluči” aizstāj ar šādu:

“P.1.10.   Bremžu kluči

Pārbaudes procedūra savstarpējās izmantojamības komponenta “bremžu kluči” konstrukcijas novērtējumam jāveic atbilstoši I pielikuma I.10.2. nodaļā dotajai specifikācijai. Šī specifikācija vēl aizvien ir atvērts punkts kompozīta bremžu klučiem.

Kompozīta bremžu kluči, kas jau tiek izmantoti, ir saņēmuši pozitīvu novērtējumu atbilstoši P.2.10. punktam. Saraksts ar pilnībā apstiprinātajiem kompozīta bremžu klučiem starptautiskajam transportam ir iekļauts tehniskajā dokumentā, kas Eiropas Dzelzceļa aģentūrai jāpublicē savā tīmekļa vietnē.”

5.

JJ pielikumu aizstāj ar šādu:

“JJ PIELIKUMS

JJ.1.   ATVĒRTO PUNKTU SARAKSTS

Turpmāk redzamajā tabulā ir sniegts šīs SITS atvērto punktu kopsavilkums, kā arī to klasifikācija, norādot, vai konkrētais punkts ir saistīts (aile “JĀ”) vai nav saistīts (aile “NĒ”) ar infrastruktūras un ritekļu tehnisko savietojamību.

SITS atsauce

Nosaukums

4.2.3.3.2

Sakarsušo bukšu atklāšana

X

 

4.2.6.2

Aerodinamiskie efekti

 

X

4.2.6.3

Sānvēji

X

 

4.3.3

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma

 

X

6.1.2.2

Metināto šuvju novērtēšana notiek atbilstoši valstu noteikumiem

X

 

6.2.2.1

Metināto šuvju novērtēšana notiek atbilstoši valstu noteikumiem

X

 

6.2.2.3

Tehniskās apkopes novērtēšana

X

 

6.2.3.4.2

Aerodinamiskie efekti

 

X

6.2.3.4.3

Sānvēji

X

 

E pielikums

Riteņu velšanās virsmas paliek atvērts punkts līdz EN standarta publicēšanai

X

 

L pielikums

Specifikācija lietiem tērauda riteņiem ir atvērts punkts. Pieprasīts jauns EN standarts

X

 

P pielikums

 

 

 

P.1.1

Sadalītājs

 

X

P.1.2

Releja vārsts mainīgai slodzei un automātiskai “tukšs/piekrauts” pārslēgšanai

 

X

P.1.3

Riteņu pretslīdēšanas ierīce

 

X

P.1.7

Gala krāns

 

X

P.1.10

Bremžu kluči – konstrukcijas novērtējums

X

 

P.1.11

Paātrinātāja vārsts

 

X

P.1.12

Automātiskā mainīgās slodzes uztveršana un “tukšs/piekrauts” pārslēgšanas ierīce

 

X

P.2.10

Bremžu kluči – produkta novērtējums

X

 

JJ.2.   ATVĒRTO PUNKTU SLĒGŠANA UN PAPILDU SPECIFIKĀCIJAS 7.6.4. PUNKTĀ NORĀDĪTO VAGONU GADĪJUMĀ

1.   Atvērto punktu slēgšana

Šīs SITS 7.6. sadaļā norādītajiem vagoniem JJ.1. pielikuma ailē “JĀ” minētie atvērtie punkti ar šo sadaļu tiek slēgti.

1.1.   Sakarsušo bukšu atklāšana

Šīs SITS 4.2.3.3.2. punktā norādītais atvērtais punkts ir slēgts, ja vagons atbilst attiecīgā ERA tehniskā dokumenta specifikācijām.

1.2.   Sānvēji

Šīs SITS 4.2.6.3. un 6.2.3.4.3. punktā norādītais atvērtais punkts ir slēgts bez jebkādiem obligātiem noteikumiem attiecībā uz vagona konstrukciju. Var tikt piemēroti noteikti operatīva rakstura pasākumi.

1.3.   Metināto šuvju novērtēšana

Šīs SITS 6.1.2.2. un 6.2.21. punktā norādītais atvērtais punkts ir slēgts, piemērojot 2007. gada oktobra standartu EN 15085-5.

1.4.   Tehniskās apkopes novērtēšana

Šīs SITS D pielikumā norādītais atvērtais punkts tiek slēgts šādi - visa tehniskās apkopes dokumentācija,

a)

kuru RIV atcelšanas brīdī piemērojis jebkurš bijušais reģistrējošais dzelzceļa uzņēmums RIV dalībnieks vai

b)

kura apstiprināta atbilstīgi valsts vai starptautiskiem noteikumiem,

un kura atbilst arī šīs SITS prasībām, ir spēkā. Ekspluatācijas raksturlielumi tiek uzskatīti par apmierinošiem.

1.5.   Riteņu velšanās virsmas

Šīs SITS E pielikumā norādītais atvērtais punkts tiek slēgts šādi: riteņu velšanās virsmas defekti tiek noteikti tehniskās apkopes ietvaros.

1.6.   Lietie riteņi

Šīs SITS L pielikumā norādītais atvērtais punkts tiek slēgts šādi: lietie tērauda riteņi nav atļauti līdz Eiropas standarta publikācijai.

1.7.   Kompozīta bremžu kluču konstrukcija un novērtēšana

Šīs SITS P.1.10. un P.2.10. pielikumā norādītais atvērtais punkts tiek slēgts ar atbilstīgo tehnisko dokumentu, ko publicē ERA tīmekļa vietnē.

2.   Papildu specifikācijas

7.6.4. sadaļā norādītajiem vagoniem ir nepieciešamas arī šādas papildu specifikācijas.

2.1.   Buferi un vilces iekārtas

Papildus šīs SITS 4.2.2.1.2.1. punkta specifikācijām ir nepieciešams, lai vagonu buferi būtu aprīkoti ar virzuļa vadotni, kas neļautu virzulim brīvi griezties ap savu garenisko asi. Pieļaujamā pielaide jauniem buferiem ir ± 2o.

Papildus šīs SITS 4.2.2.1.2.2. punkta specifikācijām ir arī nepieciešams, lai:

a)

pastāvīgi sakabinātu vagonu (vai motorvagonu) grupu starpsavienojumu vilces iekārtu stiprības robeža velkot būtu lielāka nekā to galos esošajām vilces iekārtām;

b)

tiktu piemērots arī ERA tehniskais dokuments par “papildu specifikācijām, kas piemērojamas vilces iekārtām” saistībā ar šādiem jautājumiem (standarta prEN 15551 publikācija ir sagaidāma 2009. gada aprīlī):

dinamiskās enerģijas ietilpība,

stiprinājumi,

gājiens un antirotācijas ierīce,

mehāniskā pretestība,

elastīguma raksturlielumi,

marķējumi,

bufera bloķēšanas aprēķins un bufera plātnes materiāls,

vilces stieņa atveres izmēri;

c)

konstrukciju mehāniskās pretestības nodrošināšanai vilces iekārtu (izņemot elastīgo ierīci), vilces āķu un skrūvju savienojumu konstrukcijai būtu nodrošināts trīsdesmit gadus ilgs kalpošanas laiks. Pēc pasūtītāja pieprasījuma var tikt saskaņots divdesmit gadus ilgs kalpošanas laiks;

d)

turpmāk esošajā tabulā ir norādīts spēku diapazons un ciklu skaits, kas piemērojami dinamiskajos tipa testos.

Dinamisko tipa testu nosacījumi

Ekspluatācijas prasības

Piemērojamā spēka diapazons

Kalpošanas laiks

(gadi)

Ekspluatācijas spēju saglabāšanas varbūtība

( %)

Drošuma koeficients

(fN)

Apzīmējums

1. solis

2. solis

 

 

 

1 MN

ΔF1 = 200 kN

ΔF2 = 675 kN

 

 

 

1,2 MN

ΔF1 = 240 kN

ΔF2 = 810 kN

 

 

 

1,5 MN

ΔF1 = 300 kN

ΔF2 = 1015 kN

 

 

 

 

N1 ciklos

N2 ciklos

20

97,5

1,7

Visi

106

1,45 x 103

30

97,5

1,7

Visi

1,5 x 106

2,15 x 103

Dinamiskie tipa testi ir jāveic ar trim vilces iekārtām bez elastīgās ierīces. Visiem trim paraugiem ir jāiztur testi, neuzrādot nekādu bojājumu. Tajos nedrīkst parādīties nekādas plaisas, un stiepējspēks nedrīkst būt mazāks par 1 000 kN.

2.2.   Vagona galvenās konstrukcijas izturība

Papildus šīs SITS 4.2.2.3.1. punkta specifikācijām ir arī nepieciešams, lai:

tiktu akceptēti vienīgi tādi testi un aprēķini, kuri ir apstiprināti ar skaitlisko modelēšanu,

tehniskās apkopes dokumentācijā tiktu ņemts vērā šāds faktors: termomehānisko tērauda velmējumu izmantošanai ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz karstumu (apstrāde).

2.3.   Pacelšana

Papildus šīs SITS 4.2.2.3.2.4. punkta specifikācijām ir nepieciešams, lai pacelšana atbilstu šādai shēmai:

Attēls

Relevage sur la voie/Rerailing

Image

2.4.   Ass

Papildus šīs SITS 5.4.2.4. punkta un M.1.4. pielikuma specifikācijām maksimālā pieļaujamā sprieguma lielumiem ir piemērojami šādi standarti: EN 13103 7. sadaļa, EN 13260 3.2.2. sadaļa un EN 13261 3.2.3. sadaļa.

2.5.   Vagona dinamiskais raksturojums

Papildus šīs SITS 4.2.3.4. punkta specifikācijām ir nepieciešams, lai konkrētajos tādu ratiņu izmantošanas gadījumos, kuri nav norādīti Y pielikumā, tiktu piemērots standarts EN 14363 vai brošūra UIC 432.

Papildus šīs SITS 4.2.3.4.2.2. punkta specifikācijām par aizsardzību pret nobraukšanu no sliedēm, braucot pa līkumainu sliežu ceļu:

piemēro vienu no trim standartā EN 14363 norādītajām metodēm,

kravas vagoni ir atbrīvoti no šiem testiem, ja tie atbilst UIC brošūras 530-2 prasībām.

2.6.   Gareniskie saspiešanas spēki

Papildus šīs SITS 4.2.3.5. punkta un R pielikuma specifikācijām ir nepieciešama arī atbilstība UIC brošūras 530-2 3.2. sadaļai, izņemot prasību par sazināšanos ar UIC 2. izpētes grupu (SG) un tās piekrišanas saņemšanu.

2.7.   Bremzēšana

2.7.1.   Enerģijas saglabāšana

Papildus šīs SITS 4.2.4.1.2.4. punkta specifikācijām ir nepieciešams, lai enerģijas saglabāšana būtu izprojektēta tādā veidā, ka pēc bremzēšanas (pie maksimālā spiediena vagona bremžu cilindrā un maksimālā iespējamā cilindra izejas gājiena pie jebkuras noslogošanas pakāpes) spiediens papildu rezervuārā būtu vismaz par 0,3 bāriem augstāks nekā spiediens bremžu cilindrā bez jebkādas papildu enerģijas pievades.

2.8.   Divasu vagoni

Papildus šīs SITS 4.2.3.4.2.4. punkta specifikācijām divasu vagonu piekares aprēķiniem obligāti ir jāpiemēro UIC brošūra 517.

2.9.   Elektriskie vai elektromagnētiskie traucējumi

Vagoni, kas aprīkoti ar kādu enerģijas avotu, kas var izraisīt elektriskus traucējumus, ir jāpārbauda, salīdzinot ar brošūru UIC 550-2 un 550-3 prasībām. Jāapstiprina maksimālo vilciena sastāvu elektromagnētiskie raksturlielumi.

2.10.   Īpaši vagonu tipi

Katram no šādiem vagonu tipiem ir piemērojamas uz to attiecinātās papildu specifikācijas:

vagoniem, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinēju: UIC brošūra 538,

motorvagoniem un vagoniem ar krokveida savienojumu: UIC brošūra 572,

vagoniem, kas paredzēti konteineru, maināmo virsbūvju un horizontālas iekraušanas pārvietojamo vienību pārvadāšanai: UIC brošūra 571-4,

siltumizolācijas un refrižeratorvagoniem: UIC brošūra 554-2,

puspiekabēm uz ratiņiem: UIC brošūra 597.

2.11.   Vagoni, kas ierodas Apvienotajā Karalistē

Vagoniem, kas ierodas Apvienotajā Karalistē, ir jāatbilst arī UIC brošūras 503 prasībām saistībā ar konkrētajiem Apvienotās Karalistes apstākļiem.”

6.

Pēc KK pielikuma pievieno šādu jaunu pielikumu:

“LL PIELIKUMS

SAKARSUŠO BUKŠU ATKLĀŠANAS ATSAUCES DOKUMENTS

Piezīme. Šo pielikumu publicē arī kā Eiropas Dzelzceļa aģentūras tehnisko dokumentu un turpmāk atjaunina saskaņā ar 1.a panta 4. punktu.

1.   TERMINI UN DEFINĪCIJAS

Šī pielikuma nolūkos ir piemērojami šādi termini un definīcijas.

Ass gultnis: uz dzelzceļa ritekļa ass novietots gultnis vai gultņa mezgls, kas nodod kādu dzelzceļa ritekļa svara daļu tieši uz riteņpāri.

Bukse: konstrukcija, tostarp, piemēram, slēgta tipa gultņa adapteris, kas ietver vai atrodas saskarē ar ass kakliņa gultni un nodrošina saskarni ar ratiņu un/vai piekares konstrukciju.

Sakarsušo bukšu atklāšanas ierīce (HABD):

Mērķa zona: noteikta zona bukses apakšdaļā, kuras temperatūru ir paredzēts kontrolēt ar HABD palīdzību.

Kontrolējamā zona: mērķa zonas horizontālās projekcijas izmēri XY plaknē.

Aizlieguma zona: zona, kurā karstuma avoti, piemēram, izplūdes gāzes, kas varētu ietekmēt HABD darbību, nedrīkst atrasties vai tiem ir jābūt termiski ekranētiem.

Ritošā sastāva koordinātas: ritošā sastāva koordinātas (1. attēls) balstās uz labās rokas likuma ortogonālo koordinātu sistēmu, kurā pozitīvā X ass (gareniskā) iet gareniski riteklim tā braukšanas virzienā, Z ass ir vērsta vertikāli uz augšu un sākas riteņpāra ass centrā. Y ass ir sānu (laterālā) ass.

1. attēls

Ritošā sastāva koordinātas

Image

Riteņpāris: vienība, kas ietver asi, divus riteņus un to ass gultņus vai neatkarīgu riteņu pāri, kas atrodas vienā un tajā pašā gareniskajā pozīcijā, un to gultņus.

Karstuma avots: kāda ritošā sastāva daļa, kuras temperatūra var pārsniegt bukses apakšdaļas ekspluatācijas darba temperatūru, piemēram, karsta krava vai izplūdes gāzu caurule.

2.   SIMBOLI UN SAĪSINĀJUMI

Šī pielikuma nolūkos tiek piemēroti šādi simboli un saīsināti termini:

HABD

Sakarsušo bukšu atklāšanas ierīce

IM

Infrastruktūras pārvaldītājs (kā definēts SITS)

LPZ

Aizlieguma zonas garums garenvirzienā milimetros

LTA

Kontrolējamās zonas garums garenvirzienā milimetros

PZ

Aizlieguma zona

RST

Ritošais sastāvs (kā definēts SITS)

RU

Dzelzceļa uzņēmums (kā definēts SITS)

TA

Kontrolējamā zona

SITS

Savstarpējās izmantojamības tehniskā specifikācija

WPZ

Aizlieguma zonas platums šķērsvirzienā milimetros

WTA

Kontrolējamās zonas platums šķērsvirzienā milimetros

YPZ

Aizlieguma zonas centra laterālā pozīcija milimetros attiecībā pret ritekļa centra līniju

XTA

Kontrolējamās zonas centra garenvirziena pozīcija milimetros attiecībā pret ritekļa centra līniju

YTA

Kontrolējamās zonas centra laterālā pozīcija milimetros attiecībā pret ritekļa centra līniju

3.   PRASĪBAS RITOŠAJAM SASTĀVAM

Šī sadaļa satur prasības attiecībā uz HABD saskarnes ritošā sastāva pusi.

3.1.   Mērķa zona

Mērķa zona ir bukses apakšdaļas virsmas laukums, kuru veido bukses krustošanās līnijas ar virtuālu taisnstūra paralēlepipēdu, kura horizontālā šķērsgriezuma laukumu veido XTA un YTA lielumi, izmantojot ritošā sastāva koordinātas. Tādēļ virtuālā taisnstūra paralēlepipēda veidotā horizontālā šķērsgriezuma laukums sakrīt ar mērķa zonas horizontālās projekcijas (tas ir, XY plaknes) laukumu, turpmāk “kontrolējamā zona”.

3.2.   Kontrolējamā zona

Kontrolējamā zona tiek noteikta telpā attiecībā pret ass izmēriem, un tā veido laukumu, kurā HABD var fokusēt uz bukses temperatūras kontroli. 2. attēlā ir redzams kontrolējamās zonas novietojums un minimālie izmēri, izmantojot ritošā sastāva koordinātas.

2. attēls

Kontrolējamās zonas (TA) izmēri un novietojums XY plaknē (skats no apakšas)

Image

3.3.   Kontrolējamās zonas izmēri

Ņemot vērā mehāniskās pielaides, kontrolējamās zonas:

platumam šķērsvirzienā (WTA) jābūt lielākam par vai vienādam ar 50 mm,

garumam garenvirzienā (LTA) jābūt lielākam par vai vienādam ar 100 mm.

3.4.   Kontrolējamās zonas novietojums XY plaknē

XY plaknē kontrolējamās zonas centram ir jāatrodas tādā laterālā attālumā (YTA) attiecībā pret ass centru (vai riteņu pāra centru tajā pašā pozīcijā), kur 1 065 mm būtu mazāks par vai vienāds ar YTA un YTA būtu mazāks par vai vienāds ar 1 095 mm. Gareniskajā asī kontrolējamās zonas centram ir jāsakrīt ar ass vidus līniju.

3.5.   Prasības attiecībā uz kontrolējamās zonas redzamību

Ritošā sastāva konstrukcija nedrīkst radīt nekādus šķēršļus starp mērķa zonu un HABD, kas traucētu vai neļautu HABD fokusēt uz mērķa zonu un līdz ar to neļautu izmērīt tās siltuma starojumu.

Piezīme

:

Ritošā sastāva bukses konstrukcijai jābūt vērstai uz to, lai nodrošinātu vienmērīgu temperatūras sadalījumu mērķa zonā.

4.   CITAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MEHĀNISKO KONSTRUKCIJU

Lai līdz minimumam samazinātu iespēju HABD aprēķinos ņemt vērā temperatūru, ko rada citi karstuma avoti, nevis bukse, ritošā sastāva konstrukcijai ir jābūt tādai, lai citi karstuma avoti, piemēram, karsta komerckrava vai izplūdes gāzes, nebūtu tieši līdzās kontrolējamajai zonai vai tieši virs tās. Lai atvieglotu šīs prasības izpildi, nekāds cits karstuma avots nedrīkst atrasties šajā dokumentā norādītajā aizlieguma zonā.

1. piezīme

:

Ja ritošā sastāva konstrukcijas dēļ aizlieguma zonā līdztekus buksei var atrasties/neizbēgami atrodas kāds cits karstuma avots, tad šis karstuma avots termiskā ziņā ir jāekranē, lai nepieļautu kļūdainus temperatūras aprēķinus no HABD puses siltuma starojuma mērīšanas gaitā.

2. piezīme

:

Aizlieguma zona ir jāievieš visam ritošajam sastāvam, tostarp, piemēram, ritošajam sastāvam ar iebūvētiem gultņiem.

4.1.   Aizlieguma zona

Aizlieguma zonu veido taisnstūrveida laukums, kas ietver kontrolējamo zonu un tiek paplašināts vertikālā virzienā, veidojot virtuālu taisnstūra paralēlepipēdu. Šī taisnstūra paralēlepipēda izmēri XY plaknē atbilst LPZ un WPZ, bet vertikālajās asīs – HPZ. 3. attēlā ir parādīts iespējamais kontrolējamās zonas novietojums aizlieguma zonā, izmantojot ritošā sastāva koordinātas.

Aizlieguma zonu veidojošā taisnstūra paralēlepipēda izmēri, ņemot vērā mehāniskās pielaides, ir šādi:

platums šķērsvirzienā (WPZ) ir lielāks par vai vienāds ar 100 mm,

garums garenvirzienā (LPZ) ir lielāks par vai vienāds ar 500 mm,

vertikālā augstuma (HPZ) sākuma punkts ir kāds punkts XY plaknē tieši virs HABD, bet beigu punkts ir vai nu kontrolējamās zonas augstumā, termiskā ekrāna augstumā, vai arī ritekļa augstumā.

Aizlieguma zonas centra novietojums XY plaknē ir šāds:

šķērsvirzienā YPZ = 1080 mm ± 5 mm, kas tiek mērīts attiecībā pret ass centru (vai riteņu pāra centru tajā pašā pozīcijā),

garenvirzienā tam ir jāsakrīt ar ass vidus līniju ± 5 mm.

3. attēls

Aizlieguma zonas (PZ) izmēri XY plaknē (skats no apakšas), norādot arī kontrolējamās zonas iespējamo novietojumu

Image

5.   SAVSTARPĒJO ATSAUČU TABULA

Izsekojamības nolūkos ir iekļauta savstarpējo atsauču tabula starp šo dokumentu un oriģinālo prEN 15437.

Dokumenta sadaļa

prEN15437. sadaļa

1.

3.0.

2.

4.0.

3.

5.

3.1.

5.1.

3.2.

5.1.1.

3.3.

5.1.2.

3.4.

5.1.3.

3.5.

5.1.4.

4.

5.2.

4.1.

5.2.1.”


II PIELIKUMS

Lēmuma 2006/920/EK P5. pielikumu aizstāj ar šādu:

“P5. PIELIKUMS

ALFABĒTISKAIS MARĶĒJUMS, KAS NORĀDA SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS IESPĒJU

TEN

:

riteklis, kas atbilst šādiem noteikumiem:

tas atbilst visām attiecīgajām SITS, kuras ir spēkā ekspluatācijā nodošanas brīdī, un to ir atļauts nodot ekspluatācijā atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 22. panta 1. punktam,

tam ir piešķirta atļauja, kura ir derīga visās dalībvalstīs atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 23. panta 1. punktam, vai, alternatīvi, tas ir saņēmis visu dalībvalstu atsevišķas atļaujas.

PPV/PPW

:

vagons, kas atbilst PPV/PPW nolīgumam (OSJD valstīs) (oriģinālā: ППВ (Правила пользования вагонами в международном сообщении)).

Piezīmes.

a)

Ritekļi ar apzīmējumu TEN atbilst P6. pielikumā noteiktā ritekļa numura pirmā cipara kodam no 0 līdz 3.

b)

Ritekļi, kuri nav saņēmuši atļauju ekspluatācijai visās dalībvalstīs, ir jāmarķē, norādot dalībvalstis, kurās tie ir saņēmuši atļauju. Atļaujas piešķīrušo dalībvalstu nosaukumi ir jānorāda atbilstīgi kādam no tālāk redzamajiem attēliem, kuros D apzīmē dalībvalsti, kas ir piešķīrusi pirmo atļauju (šajā gadījumā Vāciju), bet F apzīmē otro atļauju piešķīrušo dalībvalsti (šajā gadījumā Franciju). Dalībvalstu kodi tiek piešķirti atbilstīgi P4. pielikumam. Tas var attiekties uz ritekļiem, kuri atbilst SITS vai kuri neatbilst SITS. Šie ritekļi atbilst P6. pielikumā noteiktā ritekļa numura pirmā cipara kodam 4 vai 8.

Image


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

14.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 45/17


Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām juridisks spēks ir tikai oriģinālajiem ANO/EEK dokumentiem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 pēdējā redakcijā, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē: http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) noteikumi Nr. 100 – vienoti noteikumi par to, kā apstiprināmi ar bateriju darbināmi elektromobiļi attiecībā uz konkrētām prasībām konstrukcijai, funkcionālajai drošībai un ūdeņraža emisijām

2. redakcija

Ar visiem grozījumiem līdz:

noteikumu sākotnējās redakcijas 1. papildinājumam, kas stājies spēkā 2002. gada 21. februārī

SATURS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Apstiprinājums

5.

Specifikācijas un testi

6.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pārveidojumi un attiecināšana uz citu tipu

7.

Ražojumu atbilstība

8.

Sankcijas par ražojumu neatbilstību

9.

Ražošanas galīga izbeigšana

10.

Par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un administratīvo struktūrvienību nosaukumi un adreses

PIELIKUMI

1. pielikums -

Paziņojums

2. pielikums -

Apstiprinājuma zīmju izvietojums

3. pielikums -

Aizsardzība pret tiešu pieskaršanos daļām zem sprieguma

4. pielikums -

Izolācijas pretestības mērījumi, izmantojot vilces bateriju

5. pielikums -

Simbols sprieguma norādīšanai

6. pielikums -

Transportlīdzekļa būtiskās īpašības

7. pielikums -

Ūdeņraža emisiju noteikšana vilces baterijas uzlādes procedūrās

 

 

1.   DARBĪBAS JOMA

Šos noteikumus piemēro drošības prasībām attiecībā uz visiem M un N kategorijas ar bateriju darbināmiem elektromobiļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajā priekšlikumā:

2.1.

“ar bateriju darbināms elektromobilis” ir tāds automobilis ar virsbūvi, kas paredzēts satiksmei uz ceļa un ko darbina tikai elektriskais motors, kura vilces enerģiju nodrošina tikai vilces baterija, kas ir iebūvēta automobilī;

2.2.

“transportlīdzekļa tips” ir ar baterijām darbināmi elektromobiļi, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem kā:

 

izmēri, struktūra, forma un izmantoto materiālu pamatīpašības;

 

energosistēmas komponentu uzbūve, baterija vai bateriju komplekti;

 

elektrisko un elektronisko komponentu pamatīpašības un tips;

2.3.

“ar bateriju darbināma elektromobiļa apstiprinājums” ir elektromobiļa tipa apstiprinājums attiecībā uz īpašām konstrukcijas un funkcionālās drošības prasībām, izmantojot elektroenerģiju;

2.4.

“vilces baterija” ir visu bateriju moduļu bloks, kas ir elektriski savienoti enerģijas piegādei elektriskajā ķēdē;

2.5.

“baterijas modulis” ir mazākā atsevišķa enerģijas akumulēšanas ierīce, kurā ir viens elements vai elementu bloks, kas ir elektriski savienoti (secīgi vai paralēli), izvietoti vienā tvertnē un ir mehāniski nostiprināti;

2.6.

“bateriju komplekts” ir atsevišķs mehānisks bloks, kas sastāv no bateriju moduļiem un saturošiem rāmjiem vai paliktņiem. Automobilim var būt viens, vairāki vai neviens bateriju komplekts;

2.7.

“palīgbaterija” ir baterijas vienība, kuras enerģijas rezerves tiek izmantotas tikai palīgelektrotīkla apgādei;

2.8.

“palīgelektrotīkls” ir elektriskā palīgaprīkojuma bloks ar līdzīgām funkcijām, kādas ir transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar iekšdedzes dzinēju;

2.9.

“iebūvēts lādētājs” ir enerģijas elektroniskais pārveidotājs, kas ir iebūvēts automobilī un ko izmanto vilces baterijas uzlādēšanai ar ārēja elektroenerģijas avota palīdzību (no zemsprieguma tīkla);

2.10.

“savienotājsistēma” ir visas daļas, kuras izmanto, lai savienotu automobili ar ārējo elektroenerģijas avotu (maiņstrāvas vai līdzstrāvas avots);

2.11.

“spēka piedziņas bloks” ir elektriskā ķēde, tostarp:

i)

vilces baterija;

ii)

elektroniskie pārveidotāji (iebūvēts lādētājs, vilces motora elektroniskā kontroles ierīce, līdzstrāvas/līdzstrāvas pārveidotājs utt.);

iii)

vilces motori, saistītā vadu un kabeļu instalācija un savienotāji utt.;

iv)

uzlādes ķēde;

v)

energosistēmas palīgaprīkojums (piemēram, apkure, atledošana, stūres iekārta ar pastiprinātāju);

2.12.

“piedziņas sistēma” ir konkrēti spēka piedziņas bloka komponenti, proti, vilces motori, vilces motoru elektroniskās kontroles ierīces, saistītā vadu un kabeļu instalācija un savienotāji;

2.13.

“elektroniskais pārveidotājs” ir ierīce elektroenerģijas kontrolei un/vai padevei;

2.14.

“pasažieru un kravas nodalījums” ir tāds nodalījums automobilī pasažieru uzņemšanai, kas ir ierobežots ar jumtu, grīdu, sānu sienām, ārējiem stikliem, priekšējo starpsienu, aizmugures sēdekļu atzveltnēm un dažkārt ar starpsienu starp to un nodalījumu(-iem), kas ir paredzēts(-i) baterijai vai bateriju moduļiem;

2.15.

“braukšanas virziena kontroles ierīce” ir īpaša ierīce, ko fiziski darbina vadītājs, lai izvēlētos braukšanas virzienu (uz priekšu vai atpakaļ), kurā automobilis pārvietosies, kad iedarbināts akselerators;

2.16.

“tieša pieskaršanās” ir personu vai dzīvnieku pieskaršanās aktīvajām daļām;

2.17.

“aktīvas daļas” ir visi vadītāji vai vadītājdaļas, kas ir paredzētas elektriskai uzlādei parastos lietošanas apstākļos;

2.18.

“netieša pieskaršanās” ir personu vai dzīvnieku pieskaršanās atklātām vadītājdaļām;

2.19.

“atklāta vadītājdaļa” ir ikviena vadītājdaļa, kurai var viegli pieskarties, tā parasti nav aktīva, bet, rodoties defektam, tā var elektriski uzlādēties;

2.20.

“elektriskā ķēde” ir aktīvo savienoto daļu kopums, ar kuru palīdzību parastos lietošanas apstākļos vada elektrisko strāvu;

2.21.

“braukšanas aktīvais režīms” ir automobiļa režīms, kurā piedziņas sistēma izraisa automobiļa pārvietošanos, nospiežot akseleratora pedāli (vai aktivējot līdzvērtīgu kontroles ierīci);

2.22.

“nominālais spriegums” ir ražotāja norādītā sprieguma vidējā kvadrātiskā vērtība, kurai ir paredzēta elektriskā ķēde un uz kuru attiecas tās īpašības;

2.23.

“darba spriegums” ir ražotāja norādītā lielākā elektriskās ķēdes sprieguma vidējā kvadrātiskā vērtība, kura var rasties jebkurā izolācijā atklātas ķēdes apstākļos vai parastos lietošanas apstākļos;

2.24.

“elektriskā šasija” ir vadītājdaļu komplekts, kas ir savstarpēji savienotas, un visas pārējās vadītājdaļas, kas ar minēto komplektu ir savienotas elektriski; komplekta potenciālu izmanto kā referenci;

2.25.

“atslēga” ir jebkura ierīce, kas projektēta un konstruēta, lai nodrošinātu tās bloķēšanas sistēmas darbības metodi, un kas projektēta un konstruēta izmantošanai tikai ar attiecīgo ierīci.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu ar bateriju darbināma elektromobiļa apstiprināšanai attiecībā uz konkrētām prasībām konstrukcijai un funkcionālai drošībai iesniedz automobiļa ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

3.2.

Apstiprinājuma pieteikumam pievieno turpmāk minētos dokumentus trijos eksemplāros un šādas papildu ziņas:

3.2.1.

ar bateriju darbināma elektromobiļa tipa detalizētu aprakstu par virsbūves formu, elektrisko piedziņas sistēmu (motori un kontroles ierīces), vilces bateriju (tips, jauda, baterijas vadība).

3.3.

Apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugu nodod tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par apstiprināšanas testu izpildi.

3.4.

Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās, vai ir pienācīgi veikti priekšdarbi produkcijas atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanai.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinājumam iesniegtais transportlīdzeklis atbilst visām 5. punkta un šo noteikumu 3., 4., 5. un 7. pielikuma prasībām, piešķir šā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

4.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 00 šiem noteikumiem to sākotnējā formā) norāda grozījumu sēriju, kas ietver pašus jaunākos šajos noteikumos līdz apstiprinājuma piešķiršanas brīdim izdarītos būtiskos tehniskos grozījumus. Nolīguma valsts nepiešķir vienu un to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

4.3.

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu vai noraidīšanu, attiecinājumu uz citu tipu vai anulēšanu, vai transportlīdzekļa tipa ražošanas galīgu izbeigšanu atbilstīgi šiem noteikumiem tiek iesniegts nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

4.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautiski atzītu apstiprinājuma zīmi, kuru veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (1);

4.4.2.

pa labi no 4.4.1. punktā minētā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, defise un apstiprinājuma numurs;

4.5.

Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem šim nolīgumam pievienotiem noteikumiem, valstī, kurā apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šiem noteikumiem, nav atkārtoti jānorāda 4.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numurus un visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, novieto vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā paredzētā simbola.

4.6.

Apstiprinājuma zīme ir skaidri salasāma un neizdzēšama.

4.7.

Apstiprinājuma zīmi piestiprina ražotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.

4.8.

Šo noteikumu 2. pielikumā ir pievienoti apstiprinājuma zīmes izkārtojuma paraugi.

5.   SPECIFIKĀCIJAS UN TESTI

5.1.

Transportlīdzekļa konstrukcijas prasības

5.1.1.

Vilces baterija

5.1.1.1.

Vilces baterija ir jāiebūvē elektromobilī tā, lai nebūtu iespējama bīstamo gāzes poru veidošanās.

5.1.1.2.

Bateriju nodalījums, kurā ir izvietoti bateriju moduļi, kas var veidot bīstamas gāzes, ir jāventilē piesardzīgi.

5.1.1.3.

Vilces baterija un spēka piedziņas bloks ir jāaizsargā ar pienācīgi kalibrētiem drošinātājiem vai strāvas slēdžiem. Ražotājam jāsniedz dati laboratorijai, ar kuras palīdzību veic pārbaudījumu, vai minēto ierīču kalibrēšana vajadzības gadījumā nodrošina elektriskās ķēdes pārtraukumu.

5.1.2.

Aizsardzība pret elektrošoku

5.1.2.1.

Aizsardzība pret tiešu pieskaršanos spēka piedziņas bloka aktīvajām daļām:

5.1.2.1.1.

ja elektriskās ķēdes darba spriegums ir mazāks par 60 voltiem (līdzstrāva) vai 25 voltiem (maiņstrāva), pasākumi nav vajadzīgi;

5.1.2.1.2.

tieša pieskaršanās spēka piedziņas bloka aktīvajām daļām, kuru maksimālais spriegums ir vismaz 60 volti (līdzstrāva) vai 25 volti (maiņstrāva), ir jānovērš vai nu ar izolāciju, vai ar aizsegiem, aizsargrestēm vai perforēta metāla sloksnēm. Minētās aizsardzības ierīces ir pienācīgi jāpiestiprina, un tām ir jābūt mehāniski izturīgām. Ierīcēm ir jābūt tādām, lai tās nevarētu atvērt, izjaukt vai noņemt, neizmantojot instrumentus;

5.1.2.1.3.

jebkurā gadījumā aktīvās daļas pasažieru un kravas nodalījumā ir jāaizsargā ar korpusiem, kuru aizsardzības līmenis ir vismaz IPXXD;

5.1.2.1.4.

korpusu aizsardzības līmenim citos transportlīdzekļa nodalījumos jābūt vismaz IPXXB;

5.1.2.1.5.

motora nodalījumā piekļuvei aktīvajām daļām jānotiek tikai apzināti.

5.1.2.1.6.

pēc aizsega atvēršanas piekļuve savienotājsistēmas daļām ir jānodrošina tā, lai tiktu ievērotas vismaz IPXXB aizsardzības līmeņa prasības.

5.1.2.1.7.

IPXXB un IPXXD aizsardzības līmenis atbilstoši attiecas uz pieskaršanos ar savienotu testēšanas pirkstu testēšanas vadam ar bīstamām daļām (3. pielikums);

5.1.2.1.8.

Transportlīdzekļa marķējums

Iepriekš 5.1.2.1.2. punktā minētie piecu aktīvo daļu aizsardzības aizsegi jāmarķē ar 5. pielikumā paredzēto simbolu.

5.1.2.2.

Aizsardzība pret netiešu pieskaršanos spēka piedziņas bloka atklātām vadītājdaļām:

5.1.2.2.1.

ja elektriskās ķēde darba spriegums ir mazāks par 60 voltiem (līdzstrāva) vai 25 voltiem (maiņstrāva), pasākumi nav vajadzīgi;

5.1.2.2.2.

elektriskās daļas jākonstruē, jāiebūvē un jāražo tā, lai izvairītos no izolācijas kļūdām;

5.1.2.2.3.

aizsardzība pret netiešu pieskaršanos jānodrošina ar izolācijas palīdzību, turklāt iebūvētā aprīkojuma atklātās vadītājdaļas ir jāsavieno kopā galvaniski. Šo iespējamo izlīdzinājumu panāk, savienojot atklātās vadītājdaļas kopā vai nu ar aizsargvadītāju, piemēram, vadu vai zemējuma vadu, vai tieši ar transportlīdzekļa metāla šasiju. Divas atklātās vadītājdaļas, kas ir sametinātas, uzskata par tādām, kurās nav pārrāvuma punktu. Ja pārrāvums tomēr ir, šo punktu novada uz iespējamo izlīdzinājumu.

5.1.2.3.

Izolācijas pretestība

5.1.2.3.1.

Izolācijas pretestības mērījumu veic pēc tam, kad transportlīdzekli kondicionē 8 stundas, ievērojot šādus nosacījumus:

 

temperatūra: 23 ± 5 oC,

 

mitrums: 90 % + 10/– 5 %.

5.1.2.3.2.

Izmantojot mērījuma spriegumu (līdzstrāva), kas atbilst vilces baterijas nominālajam spriegumam, izolācijas pretestībai starp visām atklātajām daļām un katru baterijas polaritāti jābūt vismaz 500 Ω/V no nominālā sprieguma (4. pielikumā ir ietverts piemērs, kā var veikt šo testu).

5.1.2.3.3.

Aizsargvadītāja pretestība

Iespējamajai izlīdzinājuma pretestībai visām atklātajām daļām jābūt mazākai par 0,1 Ω. Šis tests ir jāveic, nodrošinot strāvas stiprumu vismaz 0,2 A.

5.1.2.4.

Transportlīdzekļa savienojums ar zemsprieguma tīklu

5.1.2.4.1.

Transportlīdzeklis nekādā gadījumā nedrīkst pārvietoties, kad tas ir galvaniski savienots ar energoapgādes tīklu vai ārējo lādēšanas ierīci.

5.1.2.4.2.

Ar komponentiem, kurus izmanto, lādējot bateriju no ārējā strāvas avota, jāspēj pārtraukt lādēšanas procesu, ja notiek atvienošanās, neizraisot fizisku bojājumu.

5.1.2.4.3.

Savienotājsistēmas daļas, kas var būt aktīvas, ir jāaizsargā pret tiešu pieskaršanos visos darbības apstākļos.

5.1.2.4.4.

Visas atklātās vadītājdaļas, veicot lādēšanu, ir elektriski jāsavieno ar drošinātājvadu, kas ir iezemēts.

5.2.

Darbības drošības prasības

5.2.1.

Ieslēgšana

5.2.1.1.

Ieslēgšanu veic, izmantojot atslēgas slēdzi.

5.2.1.2.

Nedrīkst būt iespējai izņemt šo atslēgu tādā stāvoklī, kurā tiek darbināta piedziņas sistēma vai kurā tiek radīta iespēja aktīvai braukšanai.

5.2.2.

Braukšana un apstāšanās

5.2.2.1.

Vadītājam jāsniedz vismaz īslaicīgs rādījums

a)

kad transportlīdzeklis ir braukšanas aktīvajā režīmā, vai

b)

kad ir vajadzīga viena turpmāka darbība, lai transportlīdzeklis uzsāktu “braukšanas aktīvo režīmu”.

5.2.2.2.

Ja baterijas lādiņa līmenis sasniedz minimālo lādiņa vērtību, ko ir noteicis ražotājs, lietotājs ir jābrīdina, lai viņš savlaicīgi uztvertu šo situāciju un nogādātu transportlīdzekli (izmantojot paša jaudu) vismaz ārpus satiksmes zonas.

5.2.2.3.

Ir jānovērš piedziņas sistēmas nejaušs paātrinājums, ātruma samazinājums vai reverss. Īpaši kļūda (piemēram, spēka piedziņas blokā) nedrīkst izraisīt stāvoša nenobremzēta transportlīdzekļā kustību (vairāk par 0,1 m).

5.2.2.4.

Atstājot transportlīdzekli, vadītājs, izmantojot skaidru signālu (piemēram, optisku vai skaņas signālu), ir jāinformē, ja piedziņas sistēma ir braukšanas aktīvajā režīmā.

5.2.3.

Reverss

5.2.3.1.

Reverss drīkst būt iespējams tikai pēc īpašas kontrolierīces iedarbināšanas. Šai darbībai ir vajadzīga

a)

divu dažādu iedarbināšanu kombinācija; vai

b)

elektriskais slēdzis, kas ļauj iedarbināt reversu tikai tad, kad transportlīdzeklis virzās uz priekšu ātrumā, kas nepārsniedz 5 km/h. Ātrumā virs minētā, visas darbības, izmantojot šo ierīci, nav jāņem vērā. Ierīcei drīkst būt tikai viena noteikta pozīcija.

5.2.3.2.

Vadītājam ir skaidri jānorāda braukšanas virziena kontroles ierīces stāvoklis.

5.2.4.

Jaudas samazinājums avārijas gadījumā

5.2.4.1.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar ierīci, kura ierobežo sniegumu avārijas gadījumā (piemēram, komponenta pārkaršana), lietotājs, izmantojot skaidru signālu, ir jāinformē.

5.3.

Ūdeņraža emisiju noteikšana

5.3.1.

Minēto testu veic visiem šīs regulas 1. punktā minētajiem ar bateriju darbināmiem elektromobiļiem.

Uz automobiļiem, kas ir aprīkoti ar neūdens elektrolītiem vai gāzes necaurlaidošām “gāzu rekombinantām” baterijām, minētais neattiecas.

5.3.2.

Tests ir jāveic saskaņā ar šīs regulas 7. pielikumā aprakstīto metodi. Paraugu ņemšana un analīze ir jāveic saskaņā ar metodēm, kas ir paredzētas attiecībā uz ūdeņradi. Var apstiprināt citas analīzes metodes, ja ir pierādīts, ka tās sniedz ekvivalentus rezultātus.

5.3.3.

Normālā uzlādē saskaņā ar 7. pielikumā minētajiem nosacījumiem, ūdeņraža emisijām 5 stundu laikā ir jābūt mazākām par 125 g vai laikā t2 (stundās) mazākiem par 25 x t2 g.

5.3.4.

Uzlādē, ko veic ar iebūvēta lādētāja palīdzību, kurš uzrāda kļūdu (nosacījumi ir doti 7. pielikumā), ūdeņraža emisijām jābūt mazākam par 42 g. Turklāt iebūvētajam lādētājam jāierobežo iespējamā kļūda uz 30 minūtēm.

5.3.5.

Visas darbības saistībā ar baterijas uzlādēšanu tiek vadītas automātiski, tostarp uzlādes apturēšana.

5.3.6.

Nedrīkst būt iespēja manuāli vadīt uzlādes fāzes.

5.3.7.

Parastas darbības, veicot pievienošanu un atvienošanu zemsprieguma elektrotīklam vai, ja noticis enerģijas padeves pārtraukums, nedrīkst ietekmēt uzlādes fāžu vadības sistēmu.

5.3.8.

Par nozīmīgām uzlādes kļūdām ir pastāvīgi jāziņo vadītājam. Nozīmīga kļūda ir kļūda, kas var izrasīt iebūvētā lādētāja nepareizu darbību lādēšanas periodā.

5.3.9.

Lietošanas pamācībā ražotājam ir jānorāda, ka transportlīdzeklis atbilst minētajām prasībām.

5.3.10.

Transportlīdzekļa tipam piešķirto apstiprinājumu attiecībā uz ūdeņraža emisijām var attiecināt uz dažādiem transportlīdzekļu tipiem, kas ir no tās pašas transportlīdzekļu saimes, kas aprakstīta 7. pielikuma 2. papildinājuma saimes definīcijā.

6.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA APSTIPRINĀJUMA PĀRVEIDOJUMI UN ATTIECINĀŠANA UZ CITU TIPU

6.1.

Visus apstiprinātā tipa pārveidojumus paziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi šo tipu. Struktūrvienība minētajā gadījumā var rīkoties šādi:

6.1.1.

atzīt, ka izdarītie pārveidojumi nevar nelabvēlīgi ietekmēt darbību un ka jebkurā gadījumā transportlīdzeklis joprojām atbilst visām prasībām, vai arī

6.1.2.

pieprasīt ziņojumu par papildu testiem no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

6.2.

Par apstiprinājumu vai apstiprinājuma noraidīšanu, precizējot izmaiņas, saskaņā ar iepriekš 4.3. punktā noteikto procedūru paziņo nolīguma līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

6.3.

Kompetentā iestāde, kas izdod apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, piešķir attiecīgu apstiprinājuma sērijas numuru un informē par to pārējās 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot tam paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

7.   RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

7.1.

Katrs transportlīdzeklis, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam, izpildot prasības, kuras izklāstītas iepriekš minētajā 5. punktā.

7.2.

Lai pārbaudītu, vai 7.1. punkta prasības ir izpildītas, izdara piemērotu ražojumu pārbaudes.

7.3.

Apstiprinājuma turētājs jo īpaši:

7.3.1.

nodrošina procedūras transportlīdzekļa efektīvai kvalitātes kontrolei;

7.3.2.

var piekļūt testu iekārtām, kas nepieciešamas katra apstiprinātā tipa atbilstības pārbaudei;

7.3.3.

nodrošina testu rezultātu reģistrāciju un pievienoto dokumentu pieejamību laika periodā, ko nosaka, vienojoties ar administratīvo iestādi;

7.3.4.

analizē katra testa tipa rezultātu, lai pārbaudītu un nodrošinātu transportlīdzekļa parametru konsekvenci, ievērojot pieļaujamās variācijas rūpnieciskajā ražošanā;

7.3.5.

nodrošina, lai katram transportlīdzekļa tipam veiktu vismaz šo noteikumu 5. punktā paredzētos testus;

7.3.6.

nodrošina, ka jebkura paraugu vai pārbaužu komponentu kopa, kurā redzama neatbilstība attiecīgajam testa tipam, ir pamats turpmākai paraugu ņemšanai un testēšanai. Veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu attiecīgā ražojuma atbilstību.

7.4.

Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrā ražotnē izmantotās atbilstības kontroles metodes.

7.4.1.

Katrā pārbaudē inspektoram, kas to veic, uzrāda testu reģistrus un ražošanas uzskaites datus.

7.4.2.

Inspektors var izlases veidā izvēlēties paraugus testēšanai ražotāja laboratorijā. Obligāto paraugu skaitu var noteikt pēc paša ražotāja pārbaužu rezultātiem.

7.4.3.

Ja kvalitātes līmenis šķiet nepietiekams vai ja liekas, ka vajag pārbaudīt to pārbaužu ticamību, kas veiktas, piemērojot 7.4.2. punktu, inspektors atlasa paraugus, kas jānosūta tehniskajam dienestam, kurš ir veicis tipa apstiprinājuma pārbaudes.

7.4.4.

Kompetentā iestāde var veikt jebkuru no šajos noteikumos paredzētajām pārbaudēm.

7.4.5.

Parastais kompetentās iestādes inspekciju biežums ir viena reize gadā. Ja šo apskašu laikā konstatē neapmierinošus rezultātus, kompetentā iestāde nodrošina, lai, cik iespējams ātri, veiktu visus vajadzīgos pasākumus ražojuma atbilstības atjaunošanai.

8.   SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBILSTĪBU

8.1.

Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu var anulēt, ja konstatē neatbilstību 7. punktā minētajām prasībām vai ja transportlīdzeklis vai tā komponenti neiztur iepriekš 7.3.5. punktā paredzētos testus.

8.2.

Ja kāda no šā nolīguma līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, atsauc savu agrāk piešķirto apstiprinājumu, tai tūlīt par to jāpaziņo pārējām līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot tam paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

9.   RAŽOŠANAS GALĪGA IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnīgi izbeidz saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātā transportlīdzekļa tipa ražošanu, viņam par to jāinformē iestāde, kas ir piešķīrusi apstiprinājumu. Saņemot attiecīgo paziņojumu, atbildīgā iestāde par to informē citas 1958. gada Nolīguma līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma paraugam.

10.   PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU UN ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMI UN ADRESES

1958. gada Nolīguma līgumslēdzējas puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo ANO Sekretariātam par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu nosaukumus un adreses, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumus un adreses, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdota apstiprinājuma piešķiršanu, attiecinājumu uz citu tipu, noraidīšanu, anulēšanu vai ražošanas galīgu izbeigšanu.


(1)  1 Vācija, 2 Francija, 3 Itālija, 4 Nīderlande, 5 Zviedrija, 6 Beļģija, 7 Ungārija, 8 Čehija, 9 Spānija, 10 Dienvidslāvija, 11 Apvienotā Karaliste, 12 Austrija, 13 Luksemburga, 14 Šveice, 15 (brīvs), 16 Norvēģija, 17 Somija, 18 Dānija, 19 Rumānija, 20 Polija, 21 Portugāle, 22 Krievijas Federācija, 23 Grieķija, 24 Īrija, 25 Horvātija, 26 Slovēnija, 27 Slovākija, 28 Baltkrievija, 29 Igaunija, 30 (brīvs), 31 Bosnija un Hercegovina, 32 Latvija, 33 (brīvs), 34 Bulgārija, 35 (brīvs), 36 Lietuva, 37 Turcija, 38 (brīvs), 39 Azerbaidžāna, 40 Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, 41 (brīvs), 42 Eiropas Kopiena (apstiprinājumus izsniedz tās dalībvalstis, izmantojot attiecīgo ECE simbolu), 43 Japāna, 44 (brīvs), 45 Austrālija, 46 Ukraina, 47 Dienvidāfrika un 48 Jaunzēlande. Sekojošie numuri tiks piešķirti citām valstīm hronoloģiskā secībā pēc to pievienošanās Nolīgumam par vienotu tehnisko prasību apstiprināšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs paziņos šādā kārtā piešķirtos numurus Nolīguma līgumslēdzējām pusēm.


1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais lielums: A4 (210 x 297 mm))

Image


2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA ZĪMJU IZVIETOJUMS

A paraugs

(skatīt šo noteikumu 4.4. punktu)

Image

Šāds transportlīdzeklim piestiprināta apstiprinājuma zīme norāda, ka ar bateriju darbināms elektromobilis ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 100 ar apstiprinājuma numuru 002492. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumu Nr. 100 to sākotnējā redakcijā.

B paraugs

(skatīt šo noteikumu 4.5. punktu)

Image

Šāda transportlīdzeklim uzlikta apstiprinājuma zīme norāda, ka attiecīgais ar bateriju darbināmais elektromobilis ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 100 un Nr. 42 (1). Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka datumos, kad attiecīgie apstiprinājumi piešķirti, noteikumi Nr. 100 un Nr. 42 bija to sākotnējā redakcijā.


(1)  Pēdējais numurs ir tikai piemērs.


3. PIELIKUMS

AIZSARDZĪBA PRET TIEŠU PIESKARŠANOS DAĻĀM ZEM SPRIEGUMA

Izvilkums no standarta IEC 529 (1989. gads)

1.   DEFINĪCIJAS

Šajā standartā piemēro šādas definīcijas.

1.1.

Korpuss

Daļa, ar kuras palīdzību aizsargā aprīkojumu pret konkrētām ārējām parādībām, ar kuru nodrošina aizsardzību visos virzienos pret tiešu pieskaršanos (IEV 826-03-12).

Piezīme

:

Šī definīcija ir iegūta starptautiskajā elektrotehnikas vārdnīcā (International Electrotechnical Vocabulary (IEV)); ievērojot šā standarta darbības jomu, ir jāievieš šādi paskaidrojumi:

a)

korpusi aizsargā personas (vai mājdzīvniekus) pret pieskaršanos bīstamajām daļām;

b)

aizsegi, atvērumu forma un citi līdzekļi (pievienoti korpusam vai veidoti ar papildu aprīkojuma palīdzību), kas ir piemēroti, lai novērstu vai ierobežotu konkrētu testa paraugu iespiešanos, ir daļa no korpusa, izņemot gadījumus, kad tos, izmantojot atslēgu vai instrumentu, ir iespējams noņemt.

1.2.

Tieša pieskaršanās

Personu (vai mājdzīvnieku) pieskaršanās aktīvajām daļām (IEV 826-03-05).

Piezīme

:

Šī IEV definīcija ir sniegta informācijai. Šajā standartā “tiešo pieskaršanos” aizstāj ar “piekļuvi bīstamajām daļām”.

1.3.

Aizsardzības līmenis

Tāds aizsardzības līmenis ar korpusa palīdzību pret piekļuvi bīstamajām daļām, pret cieto ārējo objektu iekļūšanu un/vai pret ūdens iekļūšanu, kuru apstiprina standartizētas testēšanas metodes.

1.4.

IP kods

Apzīmējumu sistēma, lai norādītu aizsardzības līmeņus ar korpusa palīdzību pret piekļuvi bīstamajām daļām, pret cieto ārējo objektu iekļūšanu un/vai pret ūdens iekļūšanu un lai sniegtu papildu informāciju saistībā ar šādu aizsardzību.

1.5.

Bīstama daļa

Daļa, kurai ir bīstami tuvoties vai pieskarties.

1.5.1.

Bīstama aktīvā daļa

Aktīvā daļa, kura konkrētos ārējos apstākļos var izraisīt elektrošoku (sk. IEC 536, patlaban dokuments Nr. 64(CO)196).

1.5.2.

Bīstama mehāniskā daļa

Kustīgas daļas, kurām ir bīstami pieskarties (izņemot rotējošo vārpstu).

1.6.

Aizsardzība ar korpusa palīdzību pret piekļuvi bīstamajām daļām.

Personu aizsardzība pret:

a)

pieskaršanos bīstamajām zemsprieguma aktīvajām daļām;

b)

pieskaršanos bīstamajām mehāniskajām daļām;

c)

tuvošanos, neievērojot atbilstošu distanci, bīstamajām augstsprieguma aktīvajām daļām korpusā.

Piezīme

:

Minēto aizsardzību var nodrošināt:

a)

ar paša korpusa palīdzību;

b)

ar aizsegu palīdzību kā daļu no korpusa vai nodrošinot atbilstošas distances korpusā.

1.7.

Atbilstoša distance aizsardzībai pret piekļuvi bīstamajām daļām.

Distance, lai novērstu piekļuves parauga pieskaršanos vai tuvošanos bīstamajai daļai.

1.8.

Piekļuves paraugs

Testēšanas paraugs, ar kura palīdzību imitē personas ķermeņa daļu vai instrumenta daļu, vai tamlīdzīgi, kuru tur persona, lai pārbaudītu atbilstošu distanci no bīstamajām daļām.

1.9.

Objekta paraugs

Testēšanas paraugs, ar kura palīdzību imitē cieto ārējo objektu, lai pārbaudītu iekļūšanas iespēju korpusā.

1.10.

Atvērums

Šķēlums vai atvere korpusā, kura pastāv vai kura var izveidoties, noteiktā spēkā izmantojot testēšanas paraugu.

2.   TESTI AIZSARDZĪBAI PRET PIEKĻUVI BĪSTAMAJĀM DAĻĀM, KAS IR NORĀDĪTI AR PAPILDU BURTU

2.1.

Piekļuves paraugi

Piekļuves paraugi, lai pārbaudītu personu aizsardzības līmeni pret piekļuvi bīstamajām daļām, ir doti 1. tabulā.

2.2.

Testa apstākļi

Piekļuves paraugu, pielietojot spēku, kā norādīts 1. tabulā, spiež pret korpusa atvērumiem. Ja notiek daļēja vai pilnīga iekļūšana, to novieto visos iespējamajos stāvokļos; atbalsta virsma nekādā gadījumā nedrīkst pilnībā iekļūt caur atvērumu.

Iekšējos aizsegus uzskata par daļu no korpusa, kā definēts 1.1. punktā.

Testos ar zemsprieguma aprīkojumu barošanas zemspriegums (ne mazāk par 40 V un ne vairāk par 50 V) ir jāsavieno virknes slēgumā ar piemērotu spuldzi starp paraugu un bīstamajām daļām korpusā. Bīstamās aktīvās daļas, kuras ir aizsegtas vienīgi ar laku vai krāsu vai aizsargātas ar oksidācijas vai līdzīga procesa palīdzību, tiek aizsegtas ar metāla foliju, kas ir elektriski savienota ar šādām daļām, kas parasti ir aktīvas darbībā.

Signāla ķēdes metode ir jāpiemēro arī augstsprieguma aprīkojuma bīstamajām kustīgajām daļām.

Ja iespējams, ir pieļaujams darbināt iekšējās kustīgās daļas lēni.

2.3.

Pieņemšanas nosacījumi

Aizsardzība ir pietiekama, ja tiek nodrošināta atbilstoša distance starp piekļuves paraugu un bīstamajām daļām.

Veicot testu attiecībā uz papildu burtu B, dalītais testēšanas pirksts var iekļūt par 80 mm, tomēr atbalsta virsma (Ø 50 mm x 20 mm) nedrīkst iekļūt atvērumā. Uzsākot no taisnas pozīcijas, abas testēšanas pirksta daļas vienu pēc otras leņķī līdz 90o attiecībā pret piegulošo pirksta griezumu loka un novieto visās iespējamajās pozīcijās.

Veicot testu attiecībā uz papildu burtu D, piekļuves paraugs var iekļūt pilnā garumā, tomēr atbalsta virsma nedrīkst pilnībā iekļūt atvērumā. Sk. A pielikumu attiecībā uz turpmākiem paskaidrojumiem.

Nosacījumi atbilstošas distances pārbaudei ir vienādi ar nosacījumiem, kuri ir doti turpmāk 2.3.1. punktā.

2.3.1.

Zemsprieguma aprīkojumam (nominālais spriegums nepārsniedz 1 000 V AC un 1 500 V DC):

piekļuves paraugs nedrīkst skart bīstamās aktīvās daļas.

Ja ar signāla ķēdes palīdzību tiek pārbaudīta atbilstoša distance starp paraugu un bīstamajām daļām, spuldze nedrīkst iedegties.

1. tabula

Piekļuves zondes testiem, lai pārbaudītu personu aizsardzības līmeni pret piekļuvi bīstamajām daļām

Pirmais cipars

Papildu burts

Piekļuves zonde

Testēšanas spēks

2

B

Dalītais testēšanas pirksts

Pārējos izmērus skatīt 1. attēlā

Image

10 N ± 10 %

4, 5, 6

D

Testēšanas vads (diametrs 1,0 mm, garums 100 mm)

Image

1 N ± 10 %

1. zīmējums

Dalītais testēšanas pirksts

Image

Materiāls: metāls, ja nav norādīts citādi

Lineārie izmēri milimetros

Pielaides izmēros, nenorādot konkrēto pielaidi

 

Stūros 0/- 10o

 

lineārajos izmēros:

 

līdz 25 mm: 0/-0,05

 

virs 25 mm: ±0,2

Abām daļām jāspēj kustēties vienādā plaknē un vienādā virzienā cauri 90o leņķim (pielaide 0 līdz + 10o)


4. PIELIKUMS

IZOLĀCIJAS PRETESTĪBAS MĒRĪJUMI, IZMANTOJOT VILCES BATERIJU

1.   TESTA METODES APRAKSTS

Vilces baterija ir pilnībā jāuzlādē.

Šajā testā izmantotajam voltmetram ir jāmēra līdzstrāvas vērtības, un tā iekšējai pretestībai ir jābūt lielākai par 10 ΜΩ.

Mērījumu veic divās daļās.

Pirmā daļa:

Image

Otrā daļa:

Image

Trešā daļa:

Image

kur R0 ir 500 Ω/V pretestība

izolācijas pretestības vērtība Ri ir dota vienā no formulām:

Formula vai Formula


5. PIELIKUMS

SIMBOLS SPRIEGUMA NORĀDĪŠANAI

(atsauce uz ISO 3864 un IEC 417k standartu)

Image


6. PIELIKUMS

TRANSPORTLĪDZEKĻA BŪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

1.   TRANSPORTLĪDZEKĻA VISPĀRĪGS APRAKSTS

1.1.

Transportlīdzekļa tirdzniecības nosaukums vai preču zīme: …

1.2.

Transportlīdzekļa tips: …

1.3.

Ražotāja nosaukums un adrese: …

1.4.

Attiecīgā gadījumā ražotāja pārstāvja nosaukums un adrese: …

1.5.

Īss elektriskās ķēdes komponentu instalācijas apraksts vai rasējumi/attēli, kas ataino elektriskās ķēdes komponentu atrašanās vietu instalācijā: …

1.6.

Visu elektriskajā ķēdē ietverto elektrisko funkciju shematiska diagramma: …

1.7.

Darba spriegums: … V

1.8.

Transportlīdzekļa rasējums un/vai fotoattēls:

2.   MOTORA(-U) APRAKSTS

2.1.

Marka: …

2.2.

Tips: …

2.3.

Darbības princips: …

2.3.1.

Līdzstrāva/maiņstrāva/fāžu skaits (1)

2.3.2.

Barošana: atsevišķā/paralēlā/virknes/jauktā (1)

2.3.3.

Sinhronā/asinhronā mašīna (1)

2.3.4.

Dzesēšanas sistēma: gaisdzesēšana/šķidrumdzesēšana (1)

3.   TRANSMISIJAS APRAKSTS

3.1.

Tips: manuālā/automātiskā/nav/citas (precizēt): (1)

3.2.

Pārnesumskaitļi: …

3.3.

Riepu izmērs: …

4.   VILCES BATERIJA

4.1.

Baterijas tirdzniecības nosaukums un preču zīme:

4.2.

Visu izmantoto elektroķīmisko kombināciju tipa norāde

4.2.1.

Nominālais spriegums: …V

4.2.2.

Baterijas elementu skaits

4.2.3.

Baterijas moduļu skaits

Gāzu kombinācijas diapazons (procentos)

4.3.

Baterijas moduļa/komplekta ventilācijas tips(-i) (1): …

4.4.

Dzesēšanas sistēmas (ja ir) apraksts: …

4.5.

Īss apkopes procedūras (ja ir) apraksts: …

4.6.

Baterijas enerģija: …kW·h

4.7.

Spriegums izlādes beigās: …V

5.   SPĒKA PIEDZIŅAS BLOKA PĀRVEIDOTĀJI UN ENERGOSISTĒMAS PALĪGIERĪCES

5.1.

Katra elektroniskā pārveidotāja un palīgaprīkojuma īss apraksts: …

5.2.

Elektroniskā pārveidotāja bloka marka: …

5.3.

Elektroniskā pārveidotāja bloka marka: …

5.4.

Katras palīgierīces marka: …

5.5.

Katras palīgierīces tips: …

5.6.

Lādētājs: iebūvēts/ārējais (1)

5.6.1.

Dažādu lādētāja daļu marka un tips (2)

5.6.2.

Lādētāja rasējuma apraksts (2)

Nominālā jauda (kW) (2)

Uzlādes maksimālais spriegums (V) (2)

5.6.5.

Uzlādes maksimālā intensitāte (A) (2)

Kontroles vienības marka un tips (ja ir) (2)

5.6.7.

Darbības, kontroles un drošuma diagramma (2)

5.6.8.

Uzlādes periodu apraksts un īpašības (2)

5.7.

Elektrotīkla specifikācija:

5.7.1.

Elektrotīkla tips: vienas fāzes/triju fāzu (1)

5.7.2.

Spriegums: …V

6.   DROŠINĀTĀJS UN/VAI STRĀVAS SLĒDZIS

6.1.

Tips: …

6.2.

Diagramma, kas parāda darbības diapazonu: …

7.   ELEKTROINSTALĀCIJA

7.1.

Tips: …


(1)  

Lieko svītrot.

(2)  

Attiecas uz transportlīdzekļiem ar iebūvētu lādētāju.


7. PIELIKUMS

ŪDEŅRAŽA EMISIJU NOTEIKŠANA VILCES BATERIJAS UZLĀDES PROCEDŪRĀS

1.   IEVADS

Šajā pielikumā raksturota procedūra, kā saskaņā ar šo noteikumu 5.3. punktu noteikt ūdeņraža emisijas visu ar bateriju darbināmu elektromobiļu vilces baterijas uzlādes procedūrās.

2.   TESTA APRAKSTS

Ūdeņraža emisiju tests (7.1. attēls) tiek veikts, lai noteiktu ūdeņraža emisijas vilces baterijas uzlādes procedūrās ar iebūvētu lādētāju. Testā ir šādi posmi:

a)

transportlīdzekļa sagatavošana;

b)

vilces baterijas izlāde;

c)

ūdeņraža emisiju noteikšana normālā uzlādē;

d)

ūdeņraža emisiju noteikšana uzlādē ar iebūvēta lādētāja kļūdu.

3.   TRANSPORTLĪDZEKLIS

3.1.

Transportlīdzeklim jābūt labā mehāniskā stāvoklī, un septiņu dienu laikā pirms testa tam jābūt nobraukušam vismaz 300 km. Minētajā laikā transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar vilces bateriju, kam izdara ūdeņraža emisiju testu.

3.2.

Ja bateriju izmanto temperatūrā, kas pārsniedz apkārtējo temperatūru, operatoram jāievēro ražotāja noteiktā procedūra, lai vilces baterijas temperatūru saglabātu normālā darbības diapazonā.

Ražotāja pārstāvim jāspēj apliecināt, ka vilces baterijas temperatūras saglabāšanas sistēma nav bojāta un spēj darboties.

7.1. attēls

Ūdeņraža emisiju noteikšana vilces baterijas uzlādes procedūrās

Image

4.   TESTA APRĪKOJUMS ŪDEŅRAŽA EMISIJU TESTAM

4.1.   Šasijas dinamometrs

Šasijas dinamometram jāatbilst Noteikumu Nr. 83 05. grozījumu sērijas prasībām.

4.2.   Ūdeņraža emisiju mērījumu kamera

Ūdeņraža emisiju mērījumu kamerai ir jābūt hermētiskai mērījumu kamerai, kurā var ievietot testējamo transportlīdzekli. Transportlīdzeklim jābūt pieejamam no visām pusēm, un, kad kamera ir noslēgta, tai jābūt hermētiskai saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājumu. Kameras iekšējai virsmai jābūt necaurlaidīgai, un tā nedrīkst reaģēt ar ūdeņradi. Temperatūras saglabāšanas sistēmai jāspēj kontrolēt kameras iekšējā gaisa temperatūru, lai tā atbilstu noteiktajai temperatūrai visa testa laikā ar vidējo pielaidi ± 2 K visā testa laikā.

Lai aptvertu tilpuma izmaiņas kameras ūdeņraža emisiju dēļ, var izmantot maināma tilpuma vai citādu testa aprīkojumu. Maināma tilpuma kamera paplašinās un sašaurinās atbilstīgi ūdeņraža emisijām kamerā. Divi iespējamie iekšējā tilpuma izmaiņu aptveršanas veidi ir kustināmi paneļi vai tāda grīdas konstrukcija, kurā necaurlaidīgi maisi kamerā paplašinās vai sašaurinās atbilstīgi iekšējā spiediena izmaiņām, mainoties gaisam ar gaisu ārpus kameras. Visām tilpuma aptveršanas konstrukcijām jāsaglabā kameras integritāte, kā noteikts šā pielikuma 1. papildinājumā.

Visām tilpuma aptveršanas metodēm jāierobežo atšķirība starp kameras iekšējo spiedienu un barometra spiedienu līdz maksimālajai vērtībai ± 5 hPa.

Kamerai ir jābūt nostiprināmai noteiktā tilpumā. Maināma tilpuma kamerai jāspēj aptvert izmaiņas no tās “nominālā lieluma” (skatīt 7. pielikuma 1. papildinājuma 2.1.1. punktu), ņemot vērā ūdeņraža emisijas testa laikā.

4.3.   Analīzes sistēmas

4.3.1.

Ūdeņraža analizators

4.3.1.1.

Atmosfēru kamerā uzrauga, izmantojot ūdeņraža analizatoru (elektroķīmisku detektoru) vai hromatogrāfu ar īpatnējās siltumvadītspējas noteikšanu. Parauga gāze jāņem no kameras vienas sānu sienas vai jumta viduspunkta, un visas apvada plūsmas jānovirza atpakaļ kamerā, vēlams tieši zem sajaukšanas ventilatora.

4.3.1.2.

Ūdeņraža analizatora reakcijas laikam līdz 90 % no galīgā nolasījuma ir jābūt mazākam par 10 sekundēm. Tā stabilitātei jābūt labākai par 2 % no pilnas skalas pie nulles un 80 ± 20 % no pilnas skalas 15 minūšu laikā visiem darbības diapazoniem.

4.3.1.3.

Analizatora atkārtojamībai, kas izteikta kā viena standartnovirze, jābūt labākai par 1 % no pilnas skalas pie nulles un 80 ± 20 % no pilnas skalas visiem izmantotajiem diapazoniem.

4.3.1.4.

Analizatora darbības diapazoniem jābūt izvēlētiem tā, lai sniegtu labāko izšķirtspēju mērījuma kalibrēšanas un noplūdes testa procedūru laikā.

4.3.2.

Ūdeņraža analizatora datu reģistrēšanas sistēma

Ūdeņraža analizatoram jābūt ar ierīci, kas vismaz reizi minūtē reģistrē elektrisko signālu. Reģistrēšanas sistēmai jābūt darbības īpašībām, kas ir vismaz ekvivalentas signālam, ko reģistrē, un tai jānodrošina pastāvīga rezultātu reģistrēšana. Reģistrējumiem skaidri jāatspoguļo normālās uzlādes testa sākums un beigas un uzlādes kļūda.

4.4.   Temperatūras reģistrēšana

4.4.1.

Temperatūru kamerā reģistrē divos punktos ar temperatūras sensoriem, kas ir savienoti, lai rādītu vidējo vērtību. Mērījumu punkti kamerā atrodas apmēram 0,1 m no katras sānu sienas vertikālās centra līnijas 0,9 ±0,2 m augstumā.

4.4.2.

Baterijas moduļu temperatūru reģistrē sensori.

4.4.3.

Veicot ūdeņraža emisiju mērījumus, vismaz reizi minūtē jāreģistrē temperatūra.

4.4.4.

Temperatūras reģistrēšanas sistēmas precizitātei jābūt ±1,0 K, un temperatūras izšķirtspējai jābūt ±0,1 K.

4.4.5.

Reģistrēšanas vai datu apstrādes sistēmas laika izšķirtspējai jābūt ± 15 sekundēm.

4.5.   Spiediena reģistrēšana

4.5.1.

Atšķirība Δp starp barometra spiedienu testa zonā un kameras iekšējo spiedienu ūdeņraža emisiju mērīšanas laikā jāreģistrē vismaz reizi minūtē.

4.5.2.

Spiediena reģistrēšanas sistēmas precizitātei jābūt 2 ± hPa, un spiediena izšķirtspējai jābūt līdz ±0,2 hPa.

4.5.3.

Reģistrēšanas vai datu apstrādes sistēmas laika izšķirtspējai jābūt ± 15 sekundēm.

4.6.   Sprieguma un strāvas intensitātes reģistrēšana

4.6.1.

Veicot ūdeņraža emisiju mērījumus, vismaz reizi minūtē jāreģistrē iebūvētā lādētāja spriegums un (baterijas) strāvas intensitāte.

4.6.2.

Sprieguma reģistrēšanas sistēmas precizitātei jābūt ± 1 V un sprieguma izšķirtspējai jābūt ±0,1 V.

4.6.3.

Strāvas intensitātes reģistrēšanas sistēmas precizitātei jābūt ±0,5 A un strāvas intensitātes izšķirtspējai jābūt ±0,05 A.

4.6.4.

Reģistrēšanas vai datu apstrādes sistēmas laika izšķirtspējai jābūt ± 15 sekundēm.

4.7.   Ventilācijas iekārtas

Kamerai jābūt aprīkotai ar vienu vai vairākiem ventilatoriem vai pūtējiem ar jaudu 0,1 līdz 0,5 m3/s, ar kuru rūpīgi sajaukt atmosfēru telpā. Izdarot mērījumus, jāspēj kamerā sasniegt vienmērīgu temperatūru un ūdeņraža koncentrāciju. Uz transportlīdzekli kamerā nedrīkst iedarboties tieša gaisa plūsma no ventilatoriem vai pūtējiem.

4.8.   Gāzes

4.8.1.

Kalibrēšanai un darbībai ir jābūt pieejamām šādām tīrām gāzēm:

attīrīts sintētiskais gaiss (tīrība < 1 ppm C1 ekvivalents; < 1 ppm CO; < 400 ppm CO2; < 0,1 ppm NO); skābekļa saturs 18 līdz 21 tilpuma %,

ūdeņradis (H2), tīrība vismaz 99,5 %.

4.8.2.

Kalibrēšanas un rādījumu iestatīšanas gāzēm jāsatur ūdeņraža (H2) un attīrīta sintētiskā gaisa maisījumi. Kalibrēšanas gāzes faktiskajai koncentrācijai jābūt ± 2 % robežās no nominālās vērtības. Atšķaidīto gāzu precizitātei, kuras iegūtas, izmantojot gāzu atdalītāju, jābūt ± 2 % robežās no nominālās vērtības. Koncentrācijas, kas precizētas 1. papildinājumā, var iegūt arī ar gāzu atdalītāju, izmantojot sintētisko gaisu kā atšķaidīšanas gāzi.

5.   TESTA PROCEDŪRA

Testā ir šādi pieci posmi:

i)

transportlīdzekļa sagatavošana,

ii)

vilces baterijas izlāde,

iii)

ūdeņraža emisijas noteikšana normālā uzlādē,

iv)

vilces baterijas izlāde,

v)

ūdeņraža emisijas noteikšana uzlādē ar iebūvēta lādētāja kļūdu.

Ja transportlīdzeklis starp diviem posmiem jāpārvieto, uz nākamā testa vietu to aizstumj.

5.1.   Transportlīdzekļa sagatavošana

Pārliecinoties, ka transportlīdzeklis septiņu dienu laika pirms testa veicis vismaz 300 km, jāpārbauda vilces baterijas nolietojums. Minētajā laikā transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar vilces bateriju, kam izdara ūdeņraža emisijas testu. Ja to nevar pierādīt, tad piemēro šādu procedūru.

5.1.1.

Baterijas izlāde un sākotnējā uzlāde

Procedūru sāk, izlādējot transportlīdzekļa vilces bateriju, trīsdesmit minūtes braucot pa testa stendu, šasijas dinamometru ar vienmērīgu ātrumu, kas ir 70 % ± 5 % no transportlīdzekļa maksimālā ātruma.

 

Izlādi pārtrauc:

a)

kad transportlīdzeklis nespēj braukt ar 65 % no maksimālā trīsdesmit minūšu ātruma vai

b)

kad standarta iebūvēta kontrolaparatūra dod vadītājam norādījumu apturēt transportlīdzekli vai

c)

kad nobraukti 100 km.

5.1.2.

Baterijas sākotnējā uzlāde

Uzlādi veic:

a)

ar iebūvētu lādētāju,

b)

293 K līdz 303 K apkārtējā temperatūrā.

Procedūra izslēdz visu veidu ārējos lādētājus.

Vilces baterija ir uzlādēta, kad iebūvētais lādētājs automātiski izslēdzas.

Šī procedūra ietver visu veidu īpašo uzlādi, kuru var ierosināt automātiski vai manuāli, piemēram, izlīdzinājuma vai apkopes vajadzībām.

5.1.3.

Procedūra, kas raksturota 5.1.1. līdz 5.1.2. punktā, jāatkārto divreiz.

5.2.   Baterijas izlāde

Vilces bateriju izlādē, braucot pa testa stendu vai šasijas dinamometru ar vienmērīgu ātrumu, kas ir 70 % ± 5 % no transportlīdzekļa maksimālā trīsdesmit minūšu ātruma.

Izlādi pārtrauc:

a)

kad standarta iebūvēta kontrolaparatūra dod vadītājam norādījumu apturēt transportlīdzekli vai

b)

kad transportlīdzekļa maksimālais ātrums ir mazāks par 20 km/h.

5.3.   Samērcēšana

Piecpadsmit minūtes pēc baterijas izlādes, kas precizēta 5.2. punktā, transportlīdzekli novieto stāvēšanai mitrā vietā. Transportlīdzekli atstāj stāvam vismaz 12 stundu, bet ne vairāk kā 36 stundas laikā starp vilces baterijas izlādes beigām un ūdeņraža emisijas testu normālā uzlādē. Šajā laikā transportlīdzeklim jāpaliek mitrumā 293 K ± 2 K temperatūrā.

5.4.   Ūdeņraža emisijas tests normālā uzlādē

5.4.1.

Pirms pabeidz samērcēšanu, dažas minūtes jāvēdina mērījumu kamera, līdz iegūst stabilu ūdeņraža fonu. Arī kameras gaisa sajaukšanas ventilatoram(-iem) šajā laikā jābūt ieslēgtam(-iem).

5.4.2.

Ūdeņraža analizators tieši pirms testa jānoregulē uz nulli un vajadzības gadījumā tajā jāiestata rādījumi.

5.4.3.

Beidzot mērcēšanu, testa transportlīdzeklis ar izslēgtu motoru un atvērtiem logiem un bagāžas nodalījumu jāievieto mērījumu kamerā.

5.4.4.

Transportlīdzekli pieslēdz zemsprieguma elektrotīklam. Bateriju uzlādē normālā uzlādes procedūrā, kas precizēta iepriekš 5.4.7. punktā.

5.4.5.

Divu minūšu laikā pēc elektriskās blokādes normālās uzlādes posmā kameras durvis aizver un hermētiski noslēdz.

5.4.6.

Kad kamera ir noslēgta, sākas normālā uzlāde ūdeņraža emisijas testam. Lai iegūtu sākotnējos CH2i, Ti un Pi nolasījumus normālas uzlādes testam, izmēra ūdeņraža koncentrāciju, temperatūru un barometra spiedienu.

Šos skaitļus izmanto 6. punktā noteiktajiem ūdeņraža emisijas aprēķiniem. Normālās uzlādes posmā apkārtējā temperatūra kamerā nedrīkst būt mazāka par 291 K un lielāka par 295 K.

5.4.7.

Normālās uzlādes procedūra

Normālo uzlādi veic ar iebūvētu lādētāju, un tai ir šādi posmi:

a)

uzlāde t1 laikā ar nemainīgu strāvas stiprumu;

b)

pārlāde t1 laikā ar nemainīgu strāvas stiprumu. Pārlādes intensitāti nosaka ražotājs, un tā atbilst izlīdzinājuma uzlādē izmantotajai.

Vilces baterija ir uzlādēta, kad iebūvētais lādētājs automātiski izslēdzas, nepārsniedzot uzlādes laiku t1 + t2. Šis uzlādes laiks nepārsniedz t1 + 5 h, pat ja standarta mērinstruments vadītajam dod skaidru norādījumu, ka baterija vēl nav pilnībā uzlādēta.

5.4.8.

Ūdeņraža analizators tieši pirms testa beigām jānoregulē uz nulli, un tajā jāiestata rādījumi.

5.4.9.

Emisijas paraugu ņemšanas perioda beigas ir t1 + t2 vai t1 + 5 h pēc sākotnējo paraugu ņemšanas sākšanas, kā noteikts 5.4.6. punktā. Reģistrē dažādo pagājušo laiku. Lai normālās uzlādes testam iegūtu diennakts testa galīgos nolasījumus CH2f, Tf un Pf, ko izmanto 6. punktā noteiktajiem aprēķiniem, izmēra ūdeņraža koncentrāciju, temperatūru un barometra spiedienu.

5.5.   Ūdeņraža emisijas tests uzlādē ar iebūvēta lādētāja kļūdu

5.5.1.

Ilgākais septiņas dienas pēc tam, kad pabeigts iepriekšējais tests, sāk procedūru ar transportlīdzekļa vilces baterijas izlādi saskaņā ar 5.2. punktu.

5.5.2.

Jāatkārto 5.3. punktā noteiktās procedūras posmi.

5.5.3.

Pirms pabeidz samērcēšanu, dažas minūtes jāvēdina mērījumu kamera, līdz iegūst stabilu ūdeņraža fonu. Arī kameras gaisa sajaukšanas ventilatoram(-iem) šajā laikā jābūt ieslēgtam(-iem).

5.5.4.

Ūdeņraža analizators tieši pirms testa jānoregulē uz nulli, un vajadzības gadījumā tajā jāiestata rādījumi.

5.5.5.

Beidzot mērcēšanu, testa transportlīdzeklis ar izslēgtu motoru un atvērtiem logiem un bagāžas nodalījumu jāievieto mērījumu kamerā.

5.5.6.

Transportlīdzekli pieslēdz zemsprieguma elektrotīklam. Bateriju uzlādē uzlādes procedūrā ar kļūdu, kas precizēta tālāk 5.5.9. punktā.

5.5.7.

Divu minūšu laikā pēc elektriskās blokādes uzlādes posmā ar kļūdu kameras durvis aizver un hermētiski noslēdz.

5.5.8.

Kad kamera ir noslēgta, sākas uzlāde ar kļūdu ūdeņraža emisijas testam. Lai iegūtu sākotnējos CH2i, Ti un Pi nolasījumus uzlādes testam ar kļūdu, izmēra ūdeņraža koncentrāciju, temperatūru un barometra spiedienu.

Šos skaitļus izmanto 6. punktā noteiktajiem ūdeņraža emisijas aprēķiniem. Uzlādes posmā ar kļūdu apkārtējā temperatūra kamerā nedrīkst būt mazāka par 291 K un lielāka par 295 K.

5.5.9.

Uzlādes kļūdas procedūra

Uzlādi ar kļūdu veic ar iebūvētu lādētāju, un tai ir šādi posmi:

a)

uzlāde t1 laikā ar nemainīgu strāvas stiprumu;

b)

30 minūtes ilga uzlāde ar maksimālo strāvas stiprumu. Šajā posmā iebūvēto lādētāju nobloķē pie maksimālā strāvas stipruma.

5.5.10.

Ūdeņraža analizators tieši pirms testa beigām jānoregulē uz nulli, un tajā jāiestata rādījumi.

5.5.11.

Testa perioda beigas ir t’1 + 30 minūtes pēc sākotnējo paraugu ņemšanas sākšanas, kā noteikts 5.8.8. punktā. Reģistrē pagājušo laiku. Lai uzlādes kļūdas testam iegūtu diennakts galīgos nolasījumus CH2f, Tf un Pf, ko izmanto 6. punktā noteiktajiem aprēķiniem, izmēra ūdeņraža koncentrāciju, temperatūru un barometra spiedienu.

6.   APRĒĶINS

Pēc 5. punktā raksturotajiem ūdeņraža emisijas testiem var aprēķināt ūdeņraža emisijas normālas uzlādes posmā un uzlādes kļūdas posmā. Katra posma ūdeņraža emisijas aprēķina, izmantojot sākotnējo un galīgo ūdeņraža koncentrāciju, temperatūru un spiedienu kamerā, kā arī tīro kameras tilpumu.

Izmanto šādu formulu:

Formula

kur

MH2

=

ūdeņraža masa gramos,

CH2

=

izmērītā ūdeņraža koncentrācija kamerā, ppm tilpums,

V

=

tīrais kameras tilpums kubikmetros (m3), kas koriģēts attiecībā pret tāda transportlīdzekļa tilpumu, kuram ir atvērti logi un bagāžas nodalījums. Ja transportlīdzekļa tilpums nav noteikts, atņem tilpumu 1,42 m3,

Vout

=

kompensācijas tilpums kubikmetros (m3) testa temperatūrā un spiedienā,

T

=

apkārtējā temperatūra kamerā, K,

P

=

absolūtais spiediens kamerā, kPa,

k

=

2,42,

kur

:

i ir sākotnējais nolasījums,

f ir galīgais nolasījums.

6.2.   Testa rezultāti

Ūdeņraža masas emisijas transportlīdzeklim ir

MN

=

ūdeņraža masas emisijas normālas uzlādes testā gramos,

MD

=

ūdeņraža masas emisijas uzlādes kļūdas testam gramos.

1. papildinājums

IEKĀRTU KALIBRĒŠANA ŪDEŅRAŽA EMISIJU TESTIEM

1.   KALIBRĒŠANAS BIEŽUMS UN METODES

Visām iekārtām jābūt kalibrētām pirms sākotnējās izmantošanas un pēc tam, cik bieži ir nepieciešams, un katrā ziņā mēneša laikā pirms tipa apstiprināšanas testa. Izmantojamās kalibrēšanas metodes ir aprakstītas šajā papildinājumā.

2.   KAMERAS KALIBRĒŠANA

2.1.

Kameras iekšējā tilpuma sākotnējā noteikšana

2.1.1.

Pirms sākotnējās izmantošanas iekšējais kameras tilpums ir jānosaka šādi. Rūpīgi izdara kameras iekšējo izmēru mērījumus, ņemot vērā neregularitāti, piemēram, savienojumu balstus. Pēc šiem mērījumiem nosaka kameras iekšējo tilpumu.

Kad kameru uztur 293 K vides temperatūrā, tai jābūt nostiprinātai noteiktā tilpumā. Šim nominālajam tilpumam jābūt atkārtojamam ±0,5 % robežās no paziņotās vērtības.

2.1.2.

Tīro iekšējo tilpumu nosaka, atņemot 1,42 m3 no iekšējā kameras tilpuma. Lieluma 1,42 m3 vietā var izmantot testa transportlīdzekļa tilpumu ar atvērtu bagāžas nodalījumu un logiem.

2.1.3.

Kamera jāpārbauda, kā norādīts 2.3. punktā. Ja ūdeņraža masa neatbilst ievadītajai masai ± 2 % robežās, ir vajadzīga labošana.

2.2.

Kameras fona emisiju noteikšana

Šajā darbībā nosaka, vai kamerā nav materiālu, kas izdala ievērojamu daudzumu ūdeņraža. Pārbaude jāveic kameras ekspluatācijas sākumā, pēc katras darbības kamerā, kas var ietekmēt fona emisijas, un vismaz reizi gadā.

2.2.1.

Kameru ar maināmu tilpumu var izmantot vai nu ar nostiprināta, vai nenostiprināta tilpuma konfigurāciju, kā raksturots 2.1.1. punktā. Tālāk minētajā 4 stundu periodā jāuztur 293 K ± 2 K apkārtējā temperatūra.

2.2.2.

Kameru var noslēgt, un sajaukšanas ventilatoru var izmantot 12 stundu laikā pirms četru stundu fona paraugu ņemšanas sākšanas.

2.2.3.

Analizators (vajadzības gadījumā) ir jākalibrē, jānoregulē uz nulli, un tajā jāiestāda rādījumi.

2.2.4.

Kamera jāvēdina, līdz iegūst stabilu ūdeņraža nolasījumu, un jāieslēdz sajaukšanas ventilators, ja tas vēl nav izdarīts.

2.2.5.

Pēc tam kameru noslēdz un izmēra ūdeņraža fona koncentrāciju, temperatūru un barometra spiedienu. Tie ir sākotnējie nolasījumi CH2i, Ti un Pi, ko izmanto kameras fona aprēķinam.

2.2.6.

Kameru atstāj neskartu ar ieslēgtu sajaukšanas ventilatoru četras stundas.

2.2.7.

Beidzoties šim laikam, ar to pašu analizatoru izmēra ūdeņraža koncentrāciju kamerā. Izmēra arī temperatūru un barometra spiedienu. Tie ir galīgie nolasījumi CH2f, Tf un Pf.

2.2.8.

Saskaņā ar 2.4. punktu jāaprēķina ūdeņraža masas izmaiņas testa laikā kamerā, un tās nedrīkst pārsniegt 0,5 g.

2.3.

Kameras kalibrēšana un ūdeņraža izdalīšanās tests

Kalibrēšanas un ūdeņraža izdalīšanās tests kamerā paredz 2.1. punktā minētā aprēķinātā tilpuma pārbaudi un noplūdes ātruma mērījumus. Kameras noplūdes ātrums jānosaka kameras ekspluatācijas sākumā, pēc katras darbības kamerā, kas var ietekmēt kameras integritāti, un vismaz reizi mēnesī pēc tam. Ja sešas secīgas ikmēneša izdalīšanās pārbaudes ir veiktas veiksmīgi bez labošanas, pēc tam kameras noplūdes ātrumu var noteikt reizi ceturksnī, kamēr nav vajadzīga labošana.

2.3.1.

Kamera ir jāvēdina, līdz iegūst stabilu ūdeņraža koncentrāciju. Ieslēdz sajaukšanas ventilatoru, ja vien tas jau nav izdarīts. Analizatoru noregulē uz nulli, vajadzības gadījumā kalibrē, un tajā iestata rādījumus.

2.3.2.

Kamerai jābūt nostiprinātai nominālā tilpuma pozīcijā.

2.3.3.

Tad ieslēdz un sākotnējai temperatūrai 293 K noregulē apkārtējās temperatūras kontroles sistēmu, ja tas vēl nav izdarīts.

2.3.4.

Kad kamerā ir stabila 293 K ± 2 K temperatūra, kameru noslēdz un izmēra fona koncentrāciju, temperatūru un barometra spiedienu. Tie ir sākotnējie nolasījumi CH2i, Ti un Pi, ko izmanto kameras kalibrēšanā.

2.3.5.

Kamera nav nostiprināta nominālā tilpuma pozīcijā.

2.3.6.

Kamerā ievada apmēram 100 g ūdeņraža. Šī ūdeņraža masa jāmēra ar precizitāti ±0,2 % no izmērītās vērtības.

2.3.7.

Jāļauj kameras saturam piecas minūtes sajaukties, tad izmēra ūdeņraža koncentrāciju, temperatūru un barometra spiedienu. Tie ir galīgie nolasījumi CH2f, Tf un Pf, ko izmanto kameras kalibrēšanā, kā arī sākotnējie nolasījumi CH2i, Ti un Pi izdalīšanās pārbaudei.

2.3.8.

Pamatojoties uz 2.3.4. un 2.3.7. punktā minētajiem nolasījumiem un 2.4. iedaļā minēto formulu, aprēķina ūdeņraža masu kamerā. Tai jābūt ± 2 % no ūdeņraža masas, kas izmērīta saskaņā ar 2.3.6. punktu.

2.3.9.

Jāļauj kameras saturam sajaukties vismaz 10 stundas. Kad šis laiks pagājis, izmēra un reģistrē galīgo ūdeņraža koncentrāciju, temperatūru un barometra spiedienu. Tie ir galīgie nolasījumi CH2f, Tf un Pf ūdeņraža izdalīšanās pārbaudei.

2.3.10.

Izmantojot 2.4. punktā minēto formulu, aprēķina ūdeņraža masu no nolasījumiem, kas minēti 2.3.7. un 2.3.9. punktā. Masa nedrīkst atšķirties par vairāk kā 5 % no ūdeņraža masas, kas minēta 2.3.8. punktā.

2.4.

Aprēķins

Tīrās ūdeņraža masas izmaiņas aprēķinu kamerā izmanto, lai noteiktu kameras ogļūdeņraža fonu un noplūdes ātrumu. Lai aprēķinātu masas izmaiņas, sākotnējos un galīgos ūdeņraža koncentrācijas, temperatūras un barometra spiediena nolasījumus ievieto šādā formulā.

Formula

kur

MH2

=

ūdeņraža masa gramos,

CH2

=

izmērītā ūdeņraža koncentrācija kamerā, ppm tilpums,

V

=

kameras tilpums kubikmetros (m3), kas izmērīts saskaņā ar 2.1.1. punktu,

Vout

=

kompensācijas tilpums kubikmetros (m3) testa temperatūrā un spiedienā,

T

=

apkārtējā temperatūra kamerā, K,

P

=

absolūtais spiediens kamerā, kPa,

k

=

2,42,

kur

:

i ir sākotnējais nolasījums,

f ir galīgais nolasījums.

3.   ŪDEŅRAŽA ANALIZATORA KALIBRĒŠANA

Analizators jākalibrē, izmantojot ūdeņraža piedevu gaisā un attīrītu sintētisko gaisu. Sk. 7. pielikuma 4.8.2. punktu.

Katru parasti izmantoto darbības diapazonu kalibrē ar šādu procedūru.

3.1.

Analizatora kalibrēšanas līkni izveido vismaz pēc pieciem kalibrēšanas punktiem, kas ir izvietoti, cik iespējams vienmērīgi. Augstākās koncentrācijas kalibrēšanas gāzes nominālā koncentrācija nedrīkst būt mazāka par 80 % no pilnas skalas.

3.2.

Kalibrēšanas līkni aprēķina ar mazāko kvadrātu metodi. Ja iegūtā polinoma pakāpe ir lielāka par 3, kalibrēšanas punktu skaitam jābūt vismaz vienādam ar polinoma pakāpes skaitu plus 2.

3.3.

Kalibrēšanas līkne no katras kalibrēšanas gāzes nominālās vērtības nedrīkst atšķirties par vairāk nekā 2 %.

3.4.

Izmantojot polinomu vērtības, kas iegūtas saskaņā ar 3.2. punktu, sagatavo tabulu ar analizatora nolasījumu attiecību pret reālo koncentrāciju pa soļiem, kas nepārsniedz 1 % no pilnas skalas. Tas jāveic attiecībā uz katru kalibrēto analizatora diapazonu.

Tabulā ietver arī citus attiecīgus datus, proti, šādus:

kalibrēšanas datums,

rādījumu iestatīšanas un nulles potenciometra nolasījumi (vajadzības gadījumā),

nominālā skala,

uzziņas dati par katru izmantoto kalibrēšanas gāzi,

katras izmantotās kalibrēšanas gāzes reālā un norādītā vērtība kopā ar procentuālajām atšķirībām,

analizatora kalibrēšanas spiediens.

3.5.

Var izmantot alternatīvas metodes (piemēram, datorizētu elektroniski vadītu diapazona pārslēgšanu), ja tehniskajam dienestam pierādīts, ka šīs metodes nodrošina līdzvērtīgu precizitāti.

2. papildinājums

TRANSPORTLĪDZEKĻU SAIMES BŪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

1.   PARAMETRI, PĒC KURIEM DEFINĒ SAIMI ATKARĪBĀ NO ŪDEŅRAŽA EMISIJAS

Saimi var definēt ar konstrukcijas galvenajiem parametriem, kam ir jābūt kopīgiem visiem saimes transportlīdzekļiem. Reizēm parametri var mijiedarboties. Šī ietekme arī ir jāņem vērā, lai nodrošinātu, ka saimē ietver tikai transportlīdzekļus ar līdzīgām ūdeņraža emisijas pazīmēm.

2.

Tādēļ tie transportlīdzekļu tipi, kuru tālāk minētie parametri ir identiski, ir uzskatāmi par piederīgiem vienai un tai pašai ūdeņraža emisiju saimei.

Vilces baterija

Baterijas tirdzniecības nosaukums vai preču zīme

Izmantoto elektroķīmisko kombināciju tipa norāde

Baterijas elementu skaits

Baterijas moduļu skaits

Baterijas nominālais spriegums (V)

Baterijas enerģija (kWh)

Gāzu kombinācijas diapazons (procentos)

Baterijas moduļa(-u) vai komplekta tips(-i)

Dzesēšanas sistēmas tips (ja ir)

Iebūvētais lādētājs

Dažādu lādētāja daļu marka un tips

Nominālā jauda (kW)

Uzlādes maksimālais spriegums (V)

Uzlādes maksimālā intensitāte (A)

Kontroles vienības marka un tips (ja ir)

Darbības, kontroles un drošuma diagramma

Uzlādes periodu raksturojums


14.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 45/s3


PIEZĪME LASĪTĀJAMIestādes ir nolēmušas savos tekstos turpmāk nenorādīt jaunākos tiesību aktu grozījumus.Ja vien nav noteikts citādi, par tiesību aktiem, kuri ir norādīti šeit publicētajos tekstos, uzskatāmi tiesību akti to spēkā esošajā redakcijā.