ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 8 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
52. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
|
||
|
|
DIREKTĪVAS |
|
|
* |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/101/EK (2008. gada 19. novembris), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ( 1 ) |
|
|
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
Komisija |
|
|
|
2009/14/EK |
|
|
* |
||
|
|
2009/15/EK |
|
|
* |
||
|
|
2009/16/EK |
|
|
* |
||
|
|
2009/17/EK |
|
|
* |
||
|
|
2009/18/EK |
|
|
* |
Komisijas Lēmums (2008. gada 22. decembris) par bērnu staigāšanas palīgierīču-rāmju standarta EN 1273:2005 atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK vispārējām drošuma prasībām un par atsauces uz šo standartu publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8616) ( 1 ) |
|
|
|
2009/19/EK |
|
|
* |
|
|
Labojums |
|
|
* |
|
|
||
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta
REGULAS
13.1.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 8/1 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 17/2009
(2009. gada 12. janvāris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2009. gada 13. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 12. janvārī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
MA |
52,1 |
TN |
134,4 |
|
TR |
125,7 |
|
ZZ |
104,1 |
|
0707 00 05 |
JO |
167,2 |
MA |
110,0 |
|
TR |
151,4 |
|
ZZ |
142,9 |
|
0709 90 70 |
MA |
87,6 |
TR |
113,3 |
|
ZZ |
100,5 |
|
0805 10 20 |
EG |
53,0 |
IL |
55,0 |
|
MA |
62,8 |
|
TR |
77,9 |
|
ZA |
44,1 |
|
ZZ |
58,6 |
|
0805 20 10 |
MA |
65,7 |
ZZ |
65,7 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
CN |
55,3 |
IL |
70,0 |
|
TR |
52,7 |
|
ZZ |
59,3 |
|
0805 50 10 |
EG |
47,1 |
MA |
57,3 |
|
TR |
56,4 |
|
ZZ |
53,6 |
|
0808 10 80 |
CA |
87,4 |
CN |
95,7 |
|
MK |
35,0 |
|
US |
114,6 |
|
ZZ |
83,2 |
|
0808 20 50 |
CN |
57,4 |
US |
115,7 |
|
ZZ |
86,6 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
DIREKTĪVAS
13.1.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 8/3 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/101/EK
(2008. gada 19. novembris),
ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (4), izveidoja Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, lai veicinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu rentablu un saimnieciski efektīvu samazinājumu. |
(2) |
Pamatmērķis ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC), ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprināja ar Padomes Lēmumu 94/69/EK (5), ir stabilizēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā apjomā, kas novērstu bīstamu antropogēnisku iejaukšanos klimata sistēmā. |
(3) |
Eiropadomes Briseles sanāksmē 2007. gada 8. un 9. martā tika uzsvērts, ka ir būtiski svarīgi sasniegt stratēģisko mērķi – panākt, lai pasaules vidējā temperatūra nepaaugstinātos vairāk par 2 °C, salīdzinot ar rādījumiem pirms industrializācijas. Jaunākie zinātnes atzinumi, kas ietverti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) Ceturtajā novērtējuma ziņojumā, vēl skaidrāk rāda, ka klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme aizvien nopietnāk apdraud ekosistēmas, pārtikas ražošanu, ilgstpējīgu attīstību un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī cilvēku veselību un drošību. Lai mērķis – proti, 2 °C – joprojām būtu sasniedzams, ir jāstabilizē siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrācija atmosfērā tādā apjomā, kas līdzinās aptuveni 450 tilpuma vienības miljonajām daļām CO2; tas nozīmē, ka nākamajos 10 līdz 15 gados siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām pasaulē ir jāsasniedz augstākais punkts un līdz 2050. gadam emisiju apjoms ir būtiski jāsamazina vismaz līdz 50 % no 1990. gada apjoma. |
(4) |
Eiropadome uzsvēra, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies Eiropas ekonomiku padarīt par tādu, kam ir ļoti liela energoefektivitāte un kas rada maz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, un tā ir stingri un neatkarīgi apņēmusies, ka tikmēr, kamēr nav panākta vispārēja pasaules mēroga vienošanās par to, kā rīkoties pēc 2012. gada, ES līdz 2020. gadam samazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu līdz apjomam, kas ir vismaz par 20 % mazāks nekā 1990. gadā. Ņemot vērā šo apņemšanos, būtiski svarīgs ieguldījums šā mērķa sasniegšanā ir aviācijas radītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu ierobežošana. |
(5) |
Eiropadome uzsvēra, ka ES ir apņēmības pilna vienoties par vispārēju pasaules mēroga nolīgumu, lai mazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pēc 2012. gada, kas dotu lietišķu, efektīvu un taisnīgu reakciju tādā mērogā, kas vajadzīgs, lai stātos pretī klimata pārmaiņu radītām grūtībām. Lai pasaules mērogā sekmētu vispārēju vienprātību par laikposmu pēc 2012. gada, tā ir apstiprinājusi ieceri – līdz 2020. gadam samazināt ES radītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu līdz apjomam, kas ir par 30 % mazāks nekā 1990. gadā, ja vien citas attīstītās valstis apņemas mazināt emisijas līdzīgā apjomā un saimnieciski vairāk attīstītās jaunattīstības valstis dod ieguldījumu, kas atbilst to saistībām un spējām. ES joprojām ir vadošā pozīcijā, risinot sarunas par vērienīgu starptautisku nolīgumu, lai sasniegtu iecerēto mērķi – panākt, lai temperatūras paaugstinājums pasaules mērogā nebūtu vairāk kā 2 °C –, un to iedrošina tas, kas šā mērķa sasniegšanā paveikts Bali 2007. gada decembrī notikušajā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzēju pušu 13. konferencē. ES centīsies nodrošināt, lai tādā pasaules mēroga nolīgumā būtu ietverti aviācijas radītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjoma samazināšanas pasākumi, un tādā gadījumā Komisijai būtu jāapsver, kuri grozījumi šajā direktīvā – ciktāl tā attiecas uz gaisakuģu operatoriem – ir vajadzīgi. |
(6) |
Eiropas Parlaments 2007. gada 14. februārī pieņēma rezolūciju par klimata pārmaiņām (6), kurā norādīja, ka viens no mērķiem ir panākt, lai pasaules vidējā temperatūra nepaaugstinātos vairāk par 2 °C, salīdzinot ar rādījumiem pirms industrializācijas, un kurā mudināja ES saglabāt vadošo pozīciju sarunās par starptautisko saistību noteikšanu klimata pārmaiņu ierobežošanai laikposmam pēc 2012. gada un arī turpmākajās apspriedēs ar starptautiskajiem partneriem saglabāt tikpat augstus mērķus, un tas uzsvēra nepieciešamību līdz 2020. gadam visās rūpnieciski attīstītajās valstīs panākt kopējo emisiju samazinājuma apjomu par 30 %, salīdzinot ar emisiju apjomu 1990. gadā, lai līdz 2050. gadam panāktu 60–80 % samazinājumu. |
(7) |
UNFCCC prasīts visām pusēm formulēt un īstenot valsts un vajadzības gadījumā reģiona mēroga klimata pārmaiņu mazināšanas programmas. |
(8) |
UNFCCC pievienotajā Kioto protokolā, ko apstiprināja ar Padomes Lēmumu 2002/358/EK (7), prasīts attīstītajām valstīm, darbojoties Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO), ierobežot vai samazināt tādu aviācijas radītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu, ko nekontrolē saskaņā ar Monreālas protokolu. |
(9) |
Lai gan Kopiena nav 1944. gada Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”) līgumslēdzēja puse, visas dalībvalstis ir minētās konvencijas līgumslēdzējas puses un ICAO locekles. Dalībvalstis joprojām atbalsta darbu ar citām valstīm ICAO, lai izstrādātu pasākumus, ar ko pievērsties aviācijas radītai ietekmei uz klimata pārmaiņām, tostarp tirgus instrumentus. ICAO Aviācijas vides aizsardzības komitejas sestajā sanāksmē 2004. gadā vienojās par to, ka emisiju kvotu tirdzniecības sistēma, kas paredzēta īpaši aviācijai un pamatota uz jaunu juridisku instrumentu ICAO aizgādnībā, šķita pietiekami nepievilcīga, lai to tobrīd neizvērstu. Tādēļ 2004. gada septembrī notikušās ICAO 35. asamblejas Rezolūcijā A35-5 nav ierosināts jauns juridisks instruments, bet tā vietā ir atbalstīta atvērta emisiju kvotu tirdzniecība un iespēja valstīm iekļaut starptautiskās aviācijas radītas emisijas savās emisiju kvotu tirdzniecības sistēmās. 2007. gada septembrī notikušās ICAO 36. asamblejas Rezolūcijas A36-22 L pielikumā līgumslēdzējas valstis ir mudinātas nepiemērot emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu citu līgumslēdzēju valstu gaisakuģu operatoriem, izņemot tad, ja to dara, attiecīgajām valstīm savstarpēji vienojoties. Atsaucoties uz to, ka Čikāgas konvencijā skaidri atzītas katras līgumslēdzējas puses tiesības bez diskriminācijas piemērot savus aviācijas jomā piemērojamos normatīvos aktus visu valstu gaisakuģiem, Eiropas Kopienas dalībvalstis un piecpadsmit citas Eiropas valstis iesniedza atrunu par minēto rezolūciju un saskaņā ar Čikāgas konvenciju paturēja tiesības bez diskriminācijas ieviest un piemērot tirgus pasākumus visu valstu visiem gaisakuģu operatoriem, kuri sniedz pakalpojumus uz to teritoriju, no to teritorijas vai to teritorijā. |
(10) |
Sestajā Kopienas vides rīcības programmā, ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (8), bija paredzēts, ka Kopiena nosaka un veic konkrētas darbības, lai samazinātu aviācijas radītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu, ja ICAO līdz 2002. gadam nav panākta vienošanās par tādām darbībām. Padome 2002. gada oktobra, 2003. gada decembra un 2004. oktobra secinājumos atkārtoti aicināja Komisiju ierosināt darbības, lai mazinātu starptautiskā gaisa transporta radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām. |
(11) |
Lai sasniegtu vajadzīgo būtisko samazinājumu, dalībvalstu un Kopienas mērogā būtu jāīsteno attiecīga politika un pasākumi visās Kopienas ekonomikas nozarēs. Ja aviācijas nozares ietekme uz klimata pārmaiņām turpinātu palielināties pašreizējā apjomā, tas ļoti nelabvēlīgi ietekmētu citu nozaru doto ieguldījumu klimata pārmaiņu apkarošanā. |
(12) |
Komisija 2005. gada 27. septembra Paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kā samazināt aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām” iezīmēja stratēģiju, ar ko paredzēts samazināt aviācijas radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām. Kā daļu no vispārēja pasākumu kopuma stratēģijā ierosināja iekļaut aviāciju Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā un kā daļu no Eiropas Klimata pārmaiņu programmas otrā posma paredzēja izveidot aviācijas nozares jautājumu darba grupu, kurā piedalītos dažādas ieinteresētas personas, lai apsvērtu, kā aviāciju iekļaut Kopienas sistēmā. Padome 2005. gada 2. decembra secinājumos atzina, ka no ekonomikas un vides viedokļa aviācijas nozares iekļaušana Kopienas sistēmā šķiet pareizākā rīcība, un aicināja Komisiju līdz 2006. gada beigām ierosināt attiecīgu tiesību aktu. Eiropas Parlaments 2006. gada 4. jūlija Rezolūcijā par to, kā samazināt aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām (9), atzina, ka emisiju kvotu tirdzniecībai – ja tā ir atbilstīgi izstrādāta – ir iespēja būt par daļu no vispārēja pasākumu kopuma, ar ko mazināt aviācijas radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām. |
(13) |
Vispārējā pasākumu kopumā vajadzētu būt iekļautiem arī operatīviem un tehniskiem pasākumiem. Gaisa satiksmes pārvaldības uzlabošana ar Eiropas vienotās gaisa telpas un SESAR programmām varētu palielināt vispārējo energoefektivitāti pat par 12 %. Pētījumi jauno tehnoloģiju jomā, tostarp attiecībā uz gaisakuģu energoefektivitātes uzlabošanas metodēm, varētu vēl vairāk samazināt aviācijas radītās emisijas. |
(14) |
To grozījumu mērķis, ko ar šo direktīvu izdara Direktīvā 2003/87/EK, ir mazināt aviācijas radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām, iekļaujot aviācijas radītās emisijas Kopienas sistēmā. |
(15) |
Gaisakuģu operatori vistiešāk kontrolē izmantotos gaisakuģu tipus un to, kā tos izmanto, un tāpēc viņiem būtu jāatbild par šīs direktīvas uzlikto saistību izpildi, tostarp pārraudzības plāna sagatavošanu, kā arī būtu jāpārrauga emisijas un jāziņo par tām saskaņā ar to plānu. Gaisakuģa operatoru var identificēt, izmantojot ICAO apzīmējumu vai jebkuru citu atzītu apzīmējumu, ko izmanto reisu identificēšanai. Ja gaisakuģa operatora identitāte nav zināma, par operatoru būtu jāuzskata gaisakuģa īpašnieks, ja vien viņš nenorāda, kura cita persona ir bijusi gaisakuģa operators. |
(16) |
Lai nepieļautu konkurences traucējumus un uzlabotu vides aizsardzības efektivitāti, Kopienas sistēmā no 2012. gada būtu jāiekļauj emisijas no visiem reisiem, kas nolaižas Kopienas lidlaukos un no tiem izlido. |
(17) |
Kopienai un tās dalībvalstīm būtu jāturpina centieni panākt vienošanos par pasaules mēroga pasākumiem, lai samazinātu aviācijas radīto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu. Kopienas sistēma varētu būt emisiju kvotu tirdzniecības paraugs visai pasaulei. Kopienai un dalībvalstīm šīs direktīvas īstenošanas laikā vajadzētu kontaktēties ar trešām personām un mudināt tās pieņemt līdzvērtīgus pasākumus. Ja kāda trešā valsts nolūkā mazināt ietekmi, ko uz klimatu atstāj reisi uz Kopienu, pieņem pasākumus, kuru ietekme uz vidi ir vismaz līdzvērtīga šīs direktīvas pasākumiem, Komisijai pēc apspriedēm ar attiecīgo valsti būtu jāapsver iespējas, kā nodrošināt optimālu Kopienas sistēmas un attiecīgās valsts pasākumu mijiedarbību. Trešās valstīs izstrādātās emisiju tirdzniecības sistēmas sāk nodrošināt optimālu mijiedarbību ar Kopienas sistēmu attiecībā uz to izplatību aviācijas jomā. Solis ceļā uz vispārēju nolīgumu varētu būt divpusējas vienošanās par Kopienas sistēmas mijiedarbību ar citām tirdzniecības sistēmām, lai izveidotu kopīgu sistēmu vai ņemtu vērā līdzvērtīgus pasākumus ar mērķi nepieļaut noteikumu dublēšanos. Slēdzot šādas divpusējās vienošanās, Komisija var grozīt Kopienas sistēmā iekļautos aviācijas darbību veidus, tostarp atbilstīgi pielāgot kopējo gaisakuģu operatoriem piešķiramo emisiju kvotu daudzumu. |
(18) |
Saskaņā ar labāka regulējuma principu uz dažiem reisiem Kopienas sistēmu nevajadzētu attiecināt. Lai izvairītos no nesamērīga administratīva sloga, Kopienas sistēmu nevajadzētu attiecināt uz komerciāla gaisa transporta operatoriem, kas trīs secīgos četru mēnešu laikposmos katrā no tiem veic mazāk par 243 reisiem. Tas būtu ieguvums aviosabiedrībām, kas Kopienas sistēmā nesniedz pilnīgu pakalpojumu klāstu, tostarp aviosabiedrībām no attīstības valstīm. |
(19) |
Aviācija ietekmē pasaules klimatu, emitējot oglekļa dioksīdu, slāpekļa oksīdus, ūdens tvaikus, kā arī sulfātu un kvēpu daļiņas. IPCC ir aprēķinājusi, ka aviācijas kopējā ietekme uz klimatu pašreiz ir divas līdz četras reizes lielāka par ietekmi, ko radījušas tās iepriekšējās oglekļa dioksīda emisijas vienas pašas. Jaunākie Kopienas veiktie pētījumi rāda, ka aviācijas kopējā ietekme uz klimatu varētu būt aptuveni divas reizes lielāka nekā vienīgi oglekļa dioksīda ietekme. Tomēr nevienā no šiem aprēķiniem nav ņemta vērā ļoti neskaidrā spalvu mākoņu ietekme. Saskaņā ar Līguma 174. panta 2. punktu Kopienas vides politikai jāpamatojas uz piesardzības principa. Gaidot zinātnes attīstību, būtu pēc iespējas jāpievēršas visām aviācijas radītajām sekām. Slāpekļa oksīdu emisiju jautājums būs jārisina ar citiem tiesību aktiem, ko Komisija ierosinās 2008. gadā. Būtu jāveicina pētījumi izplūdes grīstu un spalvu mākoņu veidošanās jomā, kā arī efektīvi pārmaiņu mazināšanas pasākumi, tostarp operatīvie un tehniskie pasākumi. |
(20) |
Lai nepieļautu konkurences izkropļojumus, būtu jāparedz saskaņota kvotu sadalīšanas metode, lai noteiktu piešķiramo kvotu kopējo daudzumu un lai kvotas sadalītu gaisakuģu operatoriem. Daļu no kvotām sadalīs izsolēs atbilstīgi noteikumiem, ko paredzēts izstrādāt Komisijai. Būtu jāizveido īpaša kvotu rezerve, lai jauniem gaisakuģu operatoriem nodrošinātu piekļuvi tirgum un palīdzētu gaisakuģu operatoriem, kas strauji palielina veikto reisu tonnkilometru skaitu. Gaisakuģu operatoriem, kas pārtrauc darbību, turpina piešķirt kvotas līdz tā laikposma beigām, par kuru bezmaksas kvotas jau ir sadalītas. |
(21) |
Lai gaisakuģu operatoriem nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus, ir pareizi pilnībā saskaņot to kvotu daļu, kuru visiem Kopienas sistēmā iesaistītajiem gaisakuģu operatoriem piešķir bez maksas, ņemot vērā, ka katra gaisakuģa operatora darbību reisos uz ES, no tās un tās teritorijā reglamentēs konkrēta dalībvalsts, kā arī ievērojot noteikumus par diskriminācijas aizliegšanu, kas ietverti divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos ar trešām valstīm. |
(22) |
Aviācija sekmē cilvēku darbību izraisīto kopējo ietekmi uz klimata pārmaiņām, un aviācijas radītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju ietekmi uz vidi var mazināt ar klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumiem ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, kā arī finansējot pētniecību un izstrādi pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā. Saskaņā ar subsidiaritātes principu lēmumi par attiecīgu valstu publiskajiem izdevumiem ir dalībvalstu kompetencē. Neskarot šo nostāju, ieņēmumi no kvotu izsoles vai līdzvērtīga summa, ja to prasa sevišķi svarīgi dalībvalstu budžeta principi, piemēram, vienotības princips un universāluma princips, būtu jāizmanto, lai mazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņu ietekmei ES un trešās valstīs, finansētu pētniecību un attīstību pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā un segtu Kopienas sistēmas administrēšanas izdevumus. Ieņēmumi no izsolēm būtu jāiegulda zema emisiju līmeņa transporta jomā. Ieņēmumi no izsolēm jo īpaši būtu jāizmanto, lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamu energoresursu fondā, un pasākumiem, lai izvairītos no mežu izciršanas un atvieglotu pielāgošanos jaunattīstības valstīs. Šīs direktīvas noteikumiem, kas attiecas uz ieņēmumu izmantojumu, nevajadzētu skart lēmumus par to, kā izmantot kvotu izsolēs gūtus ieņēmumus plašākā Direktīvas 2003/87/EK vispārējas pārskatīšanas sakarā. |
(23) |
Noteikumi par izsolēs iegūto līdzekļu izmantošanu būtu jādara zināmi Komisijai. Šāds paziņojums neatbrīvo dalībvalstis no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā pienākuma darīt zināmus konkrētus valsts pasākumus. Šai direktīvai nebūtu jāietekmē tādu turpmāku valsts atbalsta procedūru rezultāti, kuras var veikt atbilstīgi Līguma 87. un 88. pantam. |
(24) |
Lai palielinātu Kopienas sistēmas rentabilitāti, gaisakuģu operatoriem vajadzētu būt iespējai izmantot sertificētus emisijas samazinājumus (“SES”) un emisijas samazināšanas vienības (“ESV”) no projekta darbībām, lai izpildītu saistības nodot kvotas līdz saskaņotajai robežvērtībai. SES un ESV būtu jāizmanto saskaņā ar kritērijiem, kas jāievēro, lai tos varētu izmantot šajā direktīvā izklāstītajā tirdzniecības sistēmā. Vidējais procentuālais apjoms, ko dalībvalstis noteikušas SES un ESV izmantošanai Kioto protokola pirmajā saistību laikposmā, ir aptuveni 15 %. |
(25) |
Eiropadome, kas sanāca Briselē 2008. gada 13. un 14. martā, savos secinājumos atzina, ka pasaules konkurējošu tirgu apstākļos oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes draudi ir problēma, kas ir steidzami jāizskata un jārisina jaunajā Emisiju tirdzniecības sistēmu direktīvā, lai varētu pieņemt atbilstīgus pasākumus gadījumā, ja starptautiskās sarunās netiek gūti panākumi. Starptautisks nolīgums joprojām ir vislabākais veids, kā risināt šo jautājumu. |
(26) |
Lai samazinātu gaisakuģu operatoru administratīvo slogu, par katru gaisakuģa operatoru būtu jāatbild vienai dalībvalstij. Dalībvalstīm būtu jāprasa nodrošināt, lai gaisakuģu operatori, kuriem ir izdota darbības licence šajā dalībvalstī, vai gaisakuģu operatori bez darbības licences, vai gaisakuģu operatori no trešām valstīm, kuru emisijas bāzes gadā ir bijušas galvenokārt šajā dalībvalstī, atbilstu šīs direktīvas prasībām. Ja gaisakuģa operators nepilda šīs direktīvas uzliktās saistības un ja ar citiem administrējošās dalībvalsts izpildes pasākumiem nav izdevies panākt to izpildi, dalībvalstīm būtu jārīkojas solidāri. Administrējošajai dalībvalstij tādēļ vajadzētu būt iespējai lūgt Komisiju vissliktākajā gadījumā pieņemt lēmumu Kopienas mērogā aizliegt attiecīgajam gaisakuģa operatoram darboties. |
(27) |
Lai saglabātu Kopienas sistēmas uzskaites viengabalainību, ņemot vērā to, ka uz starptautiskās aviācijas radītajām emisijām nav attiecinātas dalībvalstu saistības saskaņā ar Kioto protokolu, aviācijas nozarei sadalītās kvotas būtu jāizmanto vienīgi tam, lai nodrošinātu atbilstību saistībām, kas uzliktas gaisakuģu operatoriem, lai nodotu kvotas saskaņā ar šo direktīvu. |
(28) |
Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visiem gaisakuģu operatoriem, dalībvalstīm būtu jāpilda saskaņoti noteikumi to gaisakuģu operatoru pārvaldībai, par kuru darbību tās ir atbildīgas, atbilstīgi īpašām nostādnēm, ko paredzēts izstrādāt Komisijai. |
(29) |
Lai Kopienas sistēma patiesi veicinātu vides aizsardzību, gaisakuģu operatoru nodotās vienības būtu jāizmanto, lai sasniegtu vienīgi tos siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju mazināšanas mērķus, kuru sasniegšanā tādas emisijas ņem vērā. |
(30) |
Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) rīcībā var būt informācija, kas varētu palīdzēt dalībvalstīm vai Komisijai pildīt savus šajā direktīvā noteiktos pienākumus. |
(31) |
Kopienas sistēmas noteikumi par emisiju pārraudzību, atskaitīšanos par tām un pārbaudīšanu, kā arī par sankcijām, kas piemērojamas uzņēmējiem, būtu jāattiecina arī uz gaisakuģu operatoriem. |
(32) |
Komisijai būtu jāpārskata, cik labi Direktīva 2003/87/EK darbojas attiecībā uz aviācijas darbībām, ņemot vērā pieredzi, kas gūta direktīvas piemērošanā, un tad jāiesniedz pārskats Eiropas Parlamentam un Padomei. |
(33) |
Pārskatot Direktīvas 2003/87/EK darbību attiecībā uz aviācijas darbībām, būtu jāņem vērā to valstu strukturālā atkarība no aviācijas, kurās nav piemērotu un salīdzināmu alternatīvu transportlīdzekļu un kuras tādēļ ir ļoti atkarīgas no gaisa transporta, un kuru iekšzemes kopproduktā lielu ieguldījumu dod tūrisma nozare. Būtu jāpievērš īpaša uzmanība Kopienas attālāko reģionu, kā noteikts Līguma 299. panta 2. punktā, pieejamības un konkurētspējas problēmu mazināšanai vai pat likvidēšanai, kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas problēmām, kas saistītas ar šīs direktīvas īstenošanu. |
(34) |
Ministru deklarācija par Gibraltāra lidostu, par kuru panākta vienošanās Kordovā 2006. gada 18. septembrī Gibraltāra dialoga foruma pirmajā ministru sanāksmē, aizstās Kopīgo deklarāciju par lidostu, ar ko nāca klajā Londonā 1987. gada 2. decembrī, un pilnīgu tās ievērošanu uzskatīs par pilnīgu 1987. gada deklarācijas ievērošanu. |
(35) |
Pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10). |
(36) |
Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus to kvotu izsolei, kuras nav jāpiešķir par brīvu, pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par to, kā apsaimniekot dažu gaisakuģu operatoriem paredzēto īpašo rezervi, kā arī noteikumus par procedūrām, kas attiecas uz lūgumiem pieņemt lēmumu, ar ko gaisakuģa operatoram aizliedz darboties, un grozīt I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības, ja trešā valsts ievieš pasākumus, lai mazinātu aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia papildinot šo direktīvu ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. |
(37) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka ierosinātās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(38) |
Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas. |
(39) |
Tādēļ Direktīva 2003/87/EK būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Grozījumi Direktīvā 2003/87/EK
Direktīvu 2003/87/EK groza šādi:
1) |
pirms 1. panta iekļauj šādu virsrakstu: |
2) |
direktīvas 2. pantam pievieno šādu punktu: “3. Šīs direktīvas piemērošanu Gibraltāra lidostai saprot kā tādu, kas neskar Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes attiecīgās juridiskās nostājas attiecībā uz konfliktu par tās teritorijas suverenitāti, kurā atrodas šī lidosta.”; |
3) |
direktīvas 3. pantu groza šādi:
|
4) |
pēc 3. panta iekļauj šādu nodaļu: “II NODAĻA AVIĀCIJA 3.a pants Darbības joma Šī nodaļa attiecas uz kvotu sadali un piešķiršanu I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām. 3.b pants Aviācijas darbības Komisija līdz 2009. gada 2. augustam saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru izstrādā pamatnostādnes, lai sīki interpretētu I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības. 3.c pants Kopējais kvotu daudzums aviācijai 1. Laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim kopējais gaisakuģu operatoriem sadalāmo emisiju kvotu daudzums atbilst 97 % aviācijas vēsturisko emisiju. 2. Laikposmam, kas minēts 11. panta 2. punktā, sākot no 2013. gada 1. janvāra un, ja pēc 30. panta 4. punktā minētās pārskatīšanas neizdara nekādus grozījumus, – katrā nākamajā laikposmā kopējais gaisakuģu operatoriem sadalāmo emisiju kvotu daudzums atbilst 95 % aviācijas vēsturisko emisiju, reizinot ar laikposma gadu skaitu. Šo procentuālo apjomu var pārskatīt, kad veic šīs direktīvas vispārējo pārskatīšanu. 3. Komisija pārskata kopējo gaisakuģu operatoriem sadalāmo emisiju kvotu daudzumu saskaņā ar 30. panta 4. punktu. 4. Komisija līdz 2009. gada 2. augustam pieņem lēmumu par aviācijas vēsturiskajām emisijām, pamatojoties uz labākajiem pieejamiem datiem, tostarp aprēķiniem, kuru pamatā ir esošā informācija par satiksmi. Minēto lēmumu izskata 23. panta 1. punktā minētā komiteja. 3.d pants Kvotu sadale aviācijai, izmantojot izsoles 1. Šīs direktīvas 3.c panta 1. punktā minētajā laikposmā izsola 15 % kvotu. 2. No 2013. gada 1. janvāra izsola 15 % kvotu. Šo procentuālo apjomu var palielināt, kad veic vispārējo šīs direktīvas pārskatīšanu. 3. Pieņem regulu, kurā ir sīki izstrādāti noteikumi par to, kā dalībvalstis izsola kvotas, kas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu vai 3.f panta 8. punktu nav jāpiešķir bez maksas. Kvotu skaits, kuru katrā laikposmā izsola katra valsts, ir proporcionāls attiecīgās valsts daļai no kopējā visām dalībvalstīm atskaites gadā pieļautā par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju daudzuma, par ko ziņots saskaņā ar 14. panta 3. punktu un kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu. Šīs direktīvas 3.c panta 1. punktā minētajam laikposmam atskaites gads ir 2010. gads, un katram turpmākajam 3.c pantā minētajam laikposmam atskaites gads ir kalendārais gads, kas beidzas 24 mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas izsole. Minēto regulu, kas ir paredzēta, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. 4. Dalībvalstis nosaka kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu. Šie ieņēmumi būtu jāizmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā un trešās valstīs, lai inter alia samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā, samazinātu emisijas ar zemu emisiju transporta palīdzību un segtu Kopienas sistēmas administratīvos izdevumus. Ieņēmumi no izsolēm jo īpaši būtu jāizmanto arī, lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu fondā, un pasākumiem, lai izvairītos no mežu izciršanas. Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstīgi šim punktam veiktajiem pasākumiem. 5. Informācija, kas saskaņā ar šo direktīvu sniegta Komisijai, neatbrīvo dalībvalstis no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas pienākuma. 3.e pants Kvotu sadale un piešķiršana gaisakuģu operatoriem 1. Katrā 3.c pantā minētajā laikposmā ikviens gaisakuģa operators var pieteikties uz to kvotu sadali, kuras sadala bez maksas. Pieteikties var, administrējošās dalībvalsts kompetentajai iestādei darot zināmus pārbaudītus datus par I pielikumā uzskaitīto aviācijas darbību tonnkilometriem, kuras attiecīgais gaisakuģa operators veicis pārraudzības gadā. Šajā pantā pārraudzības gads ir kalendārais gads, kas beidzas 24 mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz ko pieteikums attiecas saskaņā ar IV un V pielikumu, vai – saistībā ar 3.c panta 1. punktā minēto laikposmu – 2010. gads. Pieteikumu iesniedz vismaz 21 mēnesi pirms tā laikposma sākuma, uz ko tas attiecas, vai – saistībā ar 3.c panta 1. punktā minēto laikposmu – līdz 2011. gada 31. martam. 2. Vismaz 18 mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz ko attiecas pieteikums, vai – saistībā ar 3.c panta 1. punktā minēto laikposmu – līdz 2011. gada 30. jūnijam dalībvalstis Komisijai iesniedz saskaņā ar 1. punktu saņemtos pieteikumus. 3. Vismaz 15 mēnešus pirms katra 3.c panta 2. punktā minētā laikposma sākuma vai – saistībā ar 3.c panta 1. punktā minēto laikposmu – līdz 2011. gada 30. septembrim Komisija aprēķina un pieņem lēmumu, kurā nosaka:
Šā punkta e) apakšpunktā minēto līmeņatzīmi, kas izteikta kā kvotas uz tonnkilometru, aprēķina, d) apakšpunktā minēto kvotu skaitu dalot ar to tonnkilometru summu, kura ir iekļauta pieteikumos, kas iesniegti Komisijai saskaņā ar 2. punktu. 4. Trijos mēnešos no dienas, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 3. punktu, katra administrējošā dalībvalsts aprēķina un publicē:
5. Līdz 2012. gada 28. februārim un līdz katra nākamā gada 28. februārim administrējošās dalībvalsts kompetentā iestāde katram gaisakuģa operatoram piešķir kvotu skaitu, kas viņam attiecīgā gadā ir sadalītas saskaņā ar šo pantu vai 3.f pantu. 3.f pants Īpaša rezerve dažiem gaisakuģu operatoriem 1. Katrā no 3.c panta 2. punktā minētajiem laikposmiem 3 % no sadalāmo kvotu kopējā daudzuma atliek īpašā rezervē gaisakuģu operatoriem:
un kuru darbības saskaņā ar a) apakšpunktu vai papildu darbības saskaņā ar b) apakšpunktu pilnīgi vai daļēji neturpina cita gaisakuģa operatora iepriekš veiktas aviācijas darbības. 2. Gaisakuģa operators, kas atbilst 1. punkta prasībām, var pieteikties uz bezmaksas kvotu sadali no īpašās rezerves, iesniedzot pieteikumu administrējošās dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pieteikumu iesniedz līdz 3.c panta 2. punktā paredzētā laikposma trešā gada 30. jūnijam, uz ko tas attiecas. Gaisakuģa operatoram saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu nedrīkst piešķirt vairāk par 1 000 000 kvotām. 3. Pieteikumā saskaņā ar 2. punktu:
4. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām saskaņā ar 2. punktu dalībvalstis iesniedz Komisijai saskaņā ar minēto punktu saņemtos pieteikumus. 5. Ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa saskaņā ar 2. punktu Komisija pieņem lēmumu par līmeņatzīmi, kas jāizmanto, lai sadalītu bezmaksas kvotas tiem gaisakuģu operatoriem, kuru pieteikumi ir iesniegti Komisijai saskaņā ar 4. punktu. Ievērojot 6. punktu, līmeņatzīmi aprēķina, īpašajā rezervē esošo kvotu skaitu dalot ar šādu divu skaitļu summu:
6. Šā panta 5. punktā minētā līmeņatzīme neļauj gadā sadalīt tādu kvotu daudzumu par tonnkilometru, kurš pārsniedz kvotu daudzumu, ko gaisakuģu operatoriem gadā sadala par tonnkilometru saskaņā ar 3.e panta 4. punktu. 7. Trīs mēnešos no dienas, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 5. punktu, katra administrējošā dalībvalsts aprēķina un publicē:
8. Dalībvalstis izsola visas nesadalītās īpašās rezerves kvotas. 9. Komisija var ieviest sīki izstrādātus noteikumus par īpašās rezerves izmantošanu saskaņā ar šo pantu, tostarp izvērtējumu par to atbilstības kritēriju ievērošanu, kuri paredzēti saskaņā ar 1. punktu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. 3.g pants Pārraudzības un ziņošanas plāni Administrējošā dalībvalsts nodrošina, ka visi gaisakuģu operatori iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei pārraudzības plānu, kurā izklāstīti pasākumi, lai pārraudzītu un ziņotu par emisijām un tonnkilometru datiem saskaņā ar 3.e pantu tā piemērošanas nolūkos, kā arī to, ka kompetentā iestāde tādus plānus apstiprina saskaņā ar pamatnostādnēm, kas pieņemtas saskaņā ar 14. pantu.”; |
5) |
iekļauj šādu virsrakstu un pantu: “III NODAĻA STACIONĀRAS IEKĀRTAS 3.h pants Darbības joma Šo nodaļu piemēro siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju atļaujām, kā arī kvotu sadalei un piešķiršanai par I pielikumā uzskaitītajām darbībām, kas nav aviācijas darbības.”; |
6) |
direktīvas 6. panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
|
7) |
pēc 11. panta iekļauj šādu virsrakstu: |
8) |
direktīvas 11.a pantā iekļauj šādu punktu: “1.a Laikposmā, kas minēts 3.c panta 1. punktā, gaisakuģu operatori var izmantot SES un ESV līdz 15 % no tā kvotu skaita, kas tiem ir jānodod saskaņā ar 12. panta 2.a punktu. Turpmākos laikposmos SES un ESV procentuālo apjomu, ko var izmantot aviācijas darbībām, pārskata, kad veic šīs direktīvas vispārējo pārskatīšanu, kā arī – ņemot vērā starptautiskā klimata pārmaiņu režīma attīstību. Komisija publicē attiecīgo procentuālo apjomu vismaz sešus mēnešus pirms katra 3.c pantā minētā laikposma sākuma.”; |
9) |
direktīvas 11.b panta 2. punktā vārdu “iekārtas” aizstāj ar vārdu “darbības”; |
10) |
direktīvas 12. pantu groza šādi:
|
11) |
direktīvas 13. panta 3. punktā vārdus “12. panta 3. punktu” aizstāj ar vārdiem “12. panta 2.a vai 3. punktu”; |
12) |
direktīvas 14. pantu groza šādi:
|
13) |
direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu: “15. pants Pārbaude Dalībvalstis nodrošina to, ka ziņojumus, ko operatori un gaisakuģu operatori iesniedz saskaņā ar 14. panta 3. punktu, pārbauda saskaņā ar V pielikumā noteiktajiem kritērijiem un jebkādiem sīki izstrādātiem noteikumiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar šo pantu, un ka par tiem informē kompetento iestādi. Dalībvalstis nodrošina to, ka operators vai gaisakuģa operators, kura ziņojums līdz katra gada 31. martam attiecībā uz iepriekšējā gada emisiju nav atzīts par apmierinošu saskaņā ar V pielikuma kritērijiem un sīki izstrādātiem noteikumiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar šo pantu, nevar turpmāk pārskaitīt kvotas, kamēr attiecīgā operatora vai gaisakuģa operatora ziņojums nav pārbaudīts un atzīts par apmierinošu. Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par to, kā pārbaudīt ziņojumus, ko gaisakuģu operatori iesniedz saskaņā ar 14. panta 3. punktu, kā arī saskaņā ar 3.e un 3.f pantu iesniegtos pieteikumus, tostarp pārbaudes procedūras, kas pārbaudītājiem jāizmanto.”; |
14) |
direktīvas 16. pantu groza šādi:
|
15) |
iekļauj šādus pantus: “18.a pants Administrējošā dalībvalsts 1. Administrējošā dalībvalsts gaisakuģa operatoram ir:
2. Ja jebkura 3.c pantā minētā laikposma pirmajos divos gados neviens par aviācijas emisijām uzskatāmu emisiju daudzums lidojumos, ko veicis gaisakuģa operators, uz kuru attiecas šā panta 1. punkta b) apakšpunkts, nav attiecināts uz tā administrējošo dalībvalsti, konkrēto gaisakuģa operatoru nākamajā laikposmā nodod citai administrējošajai dalībvalstij. Jaunā administrējošā dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurai ir lielākais aprēķinātais par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju daudzums lidojumos, ko attiecīgais gaisakuģa operators ir veicis iepriekšējā laikposma divos pirmajos gados. 3. Pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, Komisija:
4. Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var izstrādāt pamatnostādnes par gaisakuģu operatoru pārvaldību, ko saskaņā ar šo direktīvu veic administrējošās dalībvalstis. 5. Šā panta 1. punktā bāzes gads ir darbības pirmais kalendārais gads tādiem gaisakuģu operatoriem, kas Kopienā ir sākuši darbību pēc 2006. gada 1. janvāra, un visos pārējos gadījumos – kalendārais gads, kas sākas 2006. gada 1. janvārī. 18.b pants Eurocontrol sniegts atbalsts Lai Komisija varētu veikt pienākumus saskaņā ar 3.c panta 4. punktu un 18.a pantu, tā var lūgt Eurocontrol vai citas atbilstīgas organizācijas atbalstu un šajā nolūkā slēgt attiecīgus nolīgumus ar minētajām organizācijām. |
16) |
direktīvas 19. panta 3. punktu groza šādi:
|
17) |
direktīvas 23. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”; |
18) |
iekļauj šādu pantu: “25.a pants Trešo valstu veikti pasākumi, lai mazinātu aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām 1. Ja kāda trešā valsts paredz pasākumus, lai mazinātu to lidojumu ietekmi uz klimata pārmaiņām, kuri izlido no attiecīgās valsts un nolaižas Kopienā, Komisija, apspriedusies ar attiecīgo trešo valsti un dalībvalstīm, kas ir 23. panta 1. punktā minētajā komitejā, apsver pieejamās iespējas, lai nodrošinātu Kopienas sistēmas un šīs valsts pasākumu optimālu mijiedarbību. Vajadzības gadījumā Komisija var pieņemt grozījumus, lai paredzētu noteikumus, ka lidojumus, kas veikti no attiecīgās trešās valsts, svītro no I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām, vai lai attiecībā uz aviācijas darbībām, kuras uzskaitītas I pielikumā, noteiktu jebkurus citus grozījumus, kas prasīti nolīgumā saskaņā ar šā punkta ceturto daļu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Komisija var ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei jebkādus citus grozījumus šajā direktīvā. Komisija vajadzības gadījumā var arī ieteikt Padomei sākt sarunas saskaņā ar Līguma 300. panta 1. punktu, lai ar attiecīgo trešo valsti slēgtu nolīgumu. 2. Kopiena un tās dalībvalstis turpina centienus panākt vienošanos par pasaules mēroga pasākumiem, lai samazinātu aviācijas radīto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu. Ņemot vērā jebkādu tādu vienošanos, Komisija izvērtē, vai ir jāveic grozījumi šajā direktīvā, ciktāl tā attiecas uz gaisakuģu operatoriem.”; |
19) |
direktīvas 28. pantu groza šādi:
|
20) |
direktīvas 30. pantam pievieno šādu punktu: “4. Komisija līdz 2014. gada 1. decembrim, pamatojoties uz šīs direktīvas īstenošanas pārraudzību un pieredzi, pārskata šīs direktīvas darbību saistībā ar I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām un vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Līguma 251. pantu. Komisija jo īpaši izvērtē:
Komisija attiecīgi iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. |
21) |
pēc 30. panta iekļauj šādu virsrakstu: |
22) |
I, IV un V pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu. |
2. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2010. gada 2. februārim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. Komisija par to informē dalībvalstis.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2008. gada 19. novembrī
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
H.-G. PÖTTERING
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
J.-P. JOUYET
(1) OV C 175, 27.7.2007., 47. lpp.
(2) OV C 305, 15.12.2007., 15. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2008. gada 18. aprīļa Kopējā nostāja (OV C 122 E, 20.5.2008., 19. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2008. gada 8. jūlija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes 2008. gada 24. oktobra Lēmums.
(4) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.
(5) OV L 33, 7.2.1994., 11. lpp.
(6) OV C 287 E, 29.11.2007., 344. lpp.
(7) OV L 130, 15.5.2002., 1. lpp.
(8) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
(9) OV C 303 E, 13.12.2006., 119. lpp.
(10) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(11) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
(12) OV L 240, 24.8.1992., 1. lpp.”;
(13) OV L 240, 24.8.1992., 8. lpp.”;
PIELIKUMS
Direktīvas 2003/87/EK I, IV un V pielikumu groza šādi:
1) |
I pielikumu groza šādi:
|
2) |
IV pielikumu groza šādi:
|
3) |
V pielikumu groza šādi:
|
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
LĒMUMI
Komisija
13.1.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 8/22 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2008. gada 17. decembris),
ar kuru groza Lēmumu 2006/636/EK, ar ko nosaka Kopienas atbalsta lauku attīstībai apjoma sadalījumu dalībvalstīm pa gadiem laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim
(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8370)
(2009/14/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (1) un jo īpaši tās 69. panta 4. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas 2006. gada 24. maija Lēmums 2006/410/EK, ar ko saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10. panta 2. punktu, 143.d un 143.e pantu nosaka summas, kuras piešķir ELFLA, un summas ELGF izmaksu finansēšanai (2) un ar ko 2007.–2013. finanšu gadam nosaka kopējo pārskaitījuma apjomu no ELGF uz ELFLA atbilstīgi minētajiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (3) pantiem un 4. panta 1. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 378/2007 (4), ar ko paredz noteikumus par brīvprātīgu modulāciju tiešajiem maksājumiem, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ir grozīts ar Komisijas Lēmumu 2008/955/EK (5). |
(2) |
Pēc Lēmuma 2008/955/EK pieņemšanas ir jāpielāgo summas, kuras piešķir ELFLA, un jāpieskaita tās Kopienas atbalsta lauku attīstībai gada sadalījuma summām. |
(3) |
Tāpēc Komisijas Lēmums 2006/636/EK (6) ir attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2006/636/EK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.
2. pants
Šis lēmums ir spēkā no 2009. budžeta gada.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2008. gada 17. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.
(2) OV L 163, 15.6.2006., 10. lpp.
(3) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.
(4) OV L 95, 5.4.2007., 1. lpp.
(5) OV L 338, 17.12.2008., 67. lpp.
(6) OV L 261, 22.9.2006., 32. lpp.
PIELIKUMS
Kopienas atbalsta lauku attīstībai sadalījums pa dalībvalstīm laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam
(pašreizējās cenas, EUR) |
|||||||||
|
2007 |
2008 |
2009 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2007.–2013. gada kopējā summa |
no kuras atbalsts reģioniem, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi (kopā) |
Beļģija |
63 991 299 |
63 957 784 |
60 238 083 |
59 783 509 |
59 367 519 |
57 095 480 |
54 576 632 |
419 010 306 |
40 744 223 |
Bulgārija (1) |
244 055 793 |
337 144 772 |
437 343 751 |
399 098 664 |
398 058 913 |
397 696 922 |
395 699 781 |
2 609 098 596 |
692 192 783 |
Čehija |
396 623 321 |
392 638 892 |
388 036 387 |
400 932 774 |
406 640 636 |
412 672 094 |
417 962 250 |
2 815 506 354 |
1 635 417 906 |
Dānija |
62 592 573 |
66 344 571 |
65 671 254 |
66 234 762 |
65 331 467 |
64 497 618 |
63 488 551 |
454 160 796 |
0 |
Vācija |
1 184 995 564 |
1 186 941 705 |
1 152 525 574 |
1 161 018 553 |
1 164 459 200 |
1 151 761 509 |
1 136 214 950 |
8 137 917 055 |
3 174 037 771 |
Igaunija |
95 608 462 |
95 569 377 |
95 696 594 |
100 929 353 |
104 639 066 |
108 913 401 |
113 302 602 |
714 658 855 |
387 221 654 |
Īrija |
373 683 516 |
355 014 220 |
331 071 422 |
335 372 252 |
326 098 528 |
318 171 063 |
308 803 589 |
2 348 214 590 |
0 |
Grieķija |
461 376 206 |
463 470 078 |
457 393 090 |
456 018 509 |
636 568 186 |
630 830 398 |
624 447 957 |
3 730 104 424 |
1 905 697 195 |
Spānija |
286 654 092 |
1 277 647 305 |
1 275 950 901 |
1 298 574 047 |
1 120 313 000 |
1 114 078 191 |
1 105 464 263 |
7 478 681 799 |
3 178 127 204 |
Francija |
931 041 833 |
942 359 146 |
911 821 939 |
934 088 155 |
971 090 147 |
958 717 557 |
943 394 332 |
6 592 513 109 |
568 263 981 |
Itālija |
1 142 143 461 |
1 135 428 298 |
1 127 350 921 |
1 155 713 236 |
1 325 406 589 |
1 320 949 382 |
1 313 305 996 |
8 520 297 883 |
3 341 091 825 |
Kipra |
26 704 860 |
24 772 842 |
22 749 762 |
23 071 507 |
22 402 714 |
21 783 947 |
21 037 942 |
162 523 574 |
0 |
Latvija |
152 867 493 |
147 768 241 |
142 542 483 |
147 766 381 |
148 781 700 |
150 188 774 |
151 198 432 |
1 041 113 504 |
327 682 815 |
Lietuva |
260 974 835 |
248 836 020 |
236 928 998 |
244 741 536 |
248 002 433 |
250 278 098 |
253 598 173 |
1 743 360 093 |
679 189 192 |
Luksemburga |
14 421 997 |
13 661 411 |
12 655 487 |
12 818 190 |
12 487 289 |
12 181 368 |
11 812 084 |
90 037 826 |
0 |
Ungārija |
570 811 818 |
537 525 661 |
498 635 432 |
509 252 494 |
547 603 625 |
563 304 619 |
578 709 743 |
3 805 843 392 |
2 496 094 593 |
Malta |
12 434 359 |
11 527 788 |
10 656 597 |
10 544 212 |
10 347 884 |
10 459 190 |
10 663 325 |
76 633 355 |
18 077 067 |
Nīderlande |
70 536 869 |
72 638 338 |
71 391 337 |
72 215 293 |
70 606 648 |
69 682 449 |
68 550 233 |
495 621 167 |
0 |
Austrija |
628 154 610 |
594 709 669 |
553 552 057 |
560 657 505 |
545 170 574 |
531 468 629 |
514 856 948 |
3 928 569 992 |
31 938 190 |
Polija |
1 989 717 841 |
1 932 933 351 |
1 872 739 817 |
1 866 782 838 |
1 860 573 543 |
1 857 244 519 |
1 850 046 247 |
13 230 038 156 |
6 997 976 121 |
Portugāle |
560 524 173 |
562 491 944 |
557 240 154 |
606 561 895 |
611 642 601 |
611 692 105 |
610 872 156 |
4 121 025 028 |
2 180 735 857 |
Rumānija (2) |
0 |
1 146 687 683 |
1 442 871 530 |
1 359 770 651 |
1 357 854 634 |
1 359 146 997 |
1 356 173 250 |
8 022 504 745 |
1 995 991 720 |
Slovēnija |
149 549 387 |
139 868 094 |
129 728 049 |
129 354 946 |
124 076 091 |
118 858 866 |
113 031 296 |
904 466 729 |
287 815 759 |
Slovākija |
303 163 265 |
286 531 906 |
268 049 256 |
256 310 239 |
263 028 387 |
275 025 447 |
317 309 578 |
1 969 418 078 |
1 106 011 592 |
Somija |
335 121 543 |
316 143 440 |
293 685 407 |
297 667 134 |
289 390 092 |
282 108 238 |
273 317 053 |
2 087 432 907 |
0 |
Zviedrija |
292 133 703 |
277 225 207 |
258 396 031 |
261 797 463 |
254 575 513 |
248 360 755 |
240 859 282 |
1 833 347 954 |
0 |
Apvienotā Karaliste |
263 996 373 |
645 001 582 |
698 742 271 |
741 160 084 |
748 994 332 |
752 455 626 |
749 224 152 |
4 599 574 420 |
188 337 515 |
Kopā |
10 873 879 246 |
13 274 839 325 |
13 373 664 584 |
13 468 236 182 |
13 693 511 311 |
13 649 623 242 |
13 597 920 797 |
91 931 674 687 |
31 232 644 963 |
(1) 2007., 2008. un 2009. gadam apropriācijas apjoms no ELVGF Garantiju nodaļas ir attiecīgi līdz EUR 193 715 561, EUR 263 453 163 un EUR 337 004 104.
(2) 2007., 2008. un 2009. gadam apropriācijas apjoms no ELVGF Garantiju nodaļas ir attiecīgi līdz EUR 610 786 223, EUR 831 389 081 un EUR 1 058 369 098.
13.1.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 8/24 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2008. gada 19. decembris),
par noraidījumu reģistrācijas pieteikumam “Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā”, kas paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 (Džiugas) (AĢIN)
(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8423)
(Autentisks ir tikai teksts lietuviešu valodā)
(2009/15/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 6. panta 2. punkta otro daļu,
tā kā:
(1) |
Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 1. punktu un saskaņā ar minētās regulas 17. panta 2. punktu Komisija izskatīja pieteikumu reģistrēt nosaukumu Džiugas kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi sieram. Reģistrācijas pieteikumu iesniedza Lietuva, un tas tika saņemts 2005. gada 15. jūnijā. |
(2) |
Pēc Komisijas lūguma Lietuva iesniedza jaunu specifikācijas versiju, tās kopsavilkumu un papildu informāciju, kas tika saņemti 2006. gada 3. jūlijā, 2006. gada 5. decembrī un 2008. gada 3. septembrī. |
(3) |
Cita starpā Komisija lūdza paskaidrojumus attiecībā uz sakarību starp produkta, kura reģistrācija ir pieprasīta, raksturīgajām pazīmēm un specifisko ģeogrāfisko izcelsmi. |
(4) |
Izskatījusi materiālus, kurus Lietuva iesniedza savā pieteikumā, Komisija konstatēja, ka šā siera specifiskā kvalitāte vai raksturīgās pazīmes izriet no tā ražošanas metodes un nav attiecināmas uz ģeogrāfisko izcelsmi. Specifikācijā norādīts, ka sakarība starp sieru Džiugas un tā izcelsmes apgabalu ir izteikta ar tā īpašo ražošanas metodi, kura piešķir fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības, kas nepiemīt citiem sieriem. Specifikācijā turklāt norādīts, ka siera Džiugas ražošanas metode nosaka, ka tajā ir augstāka magnija un kalcija koncentrācija un ka specifiskās siera Džiugas organoleptiskās īpašības – bāli dzeltenā krāsa ar pelēcīgu nokrāsu un svaigā garša – ir šā siera ražošanas metodes rezultāts. Tā kā nav sakarības starp šīm īpatnībām un ģeogrāfisko izcelsmi, pieteikums neatbilst galvenajiem kritērijiem, lai reģistrētu šo nosaukumu kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. |
(5) |
Tāpēc nav uzrādīta sakarība Regulas (EK) Nr. 510/2006 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē. |
(6) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, pieteikums, lai reģistrētu nosaukumu Džiugas kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir jānoraida. |
(7) |
Šajā lēmumā paredzētais pasākums ir saskaņā ar Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Iesniegums, lai reģistrētu nosaukumu Džiugas, ir noraidīts.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Lietuvas Republikai.
Briselē, 2008. gada 19. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.
13.1.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 8/25 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2008. gada 19. decembris),
par noraidījumu reģistrācijas pieteikumam “Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā”, kas paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 (Germantas) (AĢIN)
(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8430)
(Autentisks ir tikai teksts lietuviešu valodā)
(2009/16/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 6. panta 2. punkta otro daļu,
tā kā:
(1) |
Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 1. punktu un saskaņā ar minētās regulas 17. panta 2. punktu Komisija izskatīja pieteikumu reģistrēt nosaukumu Germantas kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi sieram. Reģistrācijas pieteikumu iesniedza Lietuva, un tas tika saņemts 2005. gada 15. jūnijā. |
(2) |
Pēc Komisijas lūguma Lietuva iesniedza jaunu specifikācijas versiju, tās kopsavilkumu un papildu informāciju, kas tika saņemti 2006. gada 3. jūlijā, 2006. gada 5. decembrī un 2008. gada 3. septembrī. |
(3) |
Cita starpā Komisija lūdza paskaidrojumus attiecībā uz sakarību starp produkta, kura reģistrācija ir pieprasīta, raksturīgajām pazīmēm un specifisko ģeogrāfisko izcelsmi. |
(4) |
Izskatījusi materiālus, kurus Lietuva iesniedza savā pieteikumā, Komisija konstatēja, ka šā siera specifiskā kvalitāte vai raksturīgās pazīmes izriet no ražošanas metodes un nav attiecināmas uz ģeogrāfisko izcelsmi. Specifikācijā norādīts, ka sakarība starp sieru Germantas un tā izcelsmes apgabalu ir izteikta ar tā īpašo ražošanas metodi, kura piešķir fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības, kas nepiemīt citiem sieriem. Specifikācijā no jauna apstiprināts, ka sieram Germantas piemītošās organoleptiskās īpašības – tā bāli dzeltenīgā krāsa ar zaļganīgu nokrāsu līdz pat pelēcīgai nokrāsai, viegls skābpiena, sūkalu un pasterizēta piena aromāts un nedaudz skābena pasterizēta piena garša augstā temperatūrā – ir saistītas ar šā siera ražošanas metodi. Specifikācijā turklāt norādīts, ka siera Germantas raksturīgā krāsa izskaidrojama ar to, ka šis siers tiek nogatavināts caurspīdīgā vai krāsainā plēvē, kas samazina gaismjutīgo savienojumu noārdīšanos gaismas ietekmē. Tā kā nav sakarības starp šīm īpatnībām un ģeogrāfisko izcelsmi, pieteikums neatbilst galvenajiem kritērijiem, lai reģistrētu šo nosaukumu kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. |
(5) |
Tāpēc nav uzrādīta sakarība Regulas (EK) Nr. 510/2006 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē. |
(6) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, pieteikums, lai reģistrētu nosaukumu Germantas kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir jānoraida. |
(7) |
Šajā lēmumā paredzētais pasākums ir saskaņā ar Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Iesniegums, lai reģistrētu nosaukumu Germantas, ir noraidīts.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Lietuvas Republikai.
Briselē, 2008. gada 19. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.
13.1.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 8/26 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2008. gada 19. decembris),
ar ko izveido Ekspertu komiteju par darba ņēmēju norīkošanu darbā
(2009/17/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (1) un īpaši tās 4. pantā noteikti skaidri pienākumi attiecībā uz sadarbību starp valstu iestādēm un paredzēta dalībvalstu atbildība, lai radītu šādai sadarbībai nepieciešamos priekšnosacījumus. Turklāt šajā direktīvā ir paredzēts viennozīmīgs dalībvalstu pienākums veikt attiecīgus pasākumus, lai informāciju par nodarbinātības noteikumiem darītu plaši pieejamu ne tikai ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī attiecīgajiem darbā norīkotajiem darba ņēmējiem. |
(2) |
Komisija 2007. gada 13. jūnija paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Darba ņēmēju norīkošana darbā pakalpojumu sniegšanas jomā – izmantojot priekšrocības un iespējas un nodrošinot darba ņēmēju aizsardzību” (2) pauda nodomu izveidot augsta līmeņa komiteju, lai atbalstītu dalībvalstis un palīdzētu tām noteikt labu praksi un apmainīties ar to, institucionalizētu pašreizējo valdību ekspertu neformālo grupu un formāli un regulāri iesaistītu sociālos partnerus. |
(3) |
Komisija 2008. gada 3. aprīļa ieteikumā par uzlabotu administratīvo sadarbību saistībā ar darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (3) norādīja, ka dalībvalstīm aktīvi jāpiedalās sistemātiskā un formālā labas prakses noteikšanas un apmaiņas procesā saistībā ar darba ņēmēju norīkošanu darbā, izmantojot visus Komisijas šim nolūkam izveidotos sadarbības forumus. |
(4) |
Padomes 2008. gada 9. jūnija secinājumos Komisija tika aicināta institucionalizēt neformālo grupu par darba ņēmēju norīkošanu darbā, izveidojot ekspertu komiteju. |
(5) |
Saskaņā ar šiem secinājumiem veidojamajai komitejai jāsadarbojas ar publiskajām iestādēm, kas atbildīgas par kontroli, piemēram, darba inspekcijām, kā arī attiecīgā līmenī un saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi formāli un regulāri jāiesaista sociālie partneri, īpaši sociālo partneru pārstāvji nozarēs, kurās ir liels norīkoto darba ņēmēju īpatsvars. |
(6) |
Tāpēc jāizveido Ekspertu komiteja par darba ņēmēju norīkošanu darbā un jānosaka tās uzdevumi, atbildība un struktūra. |
(7) |
Ekspertu komitejai inter alia jāatbalsta dalībvalstis un jāsniedz tām palīdzība, nosakot pieredzi un labu praksi un apmainoties ar to, veicinot attiecīgās informācijas apmaiņu, izskatot visus jautājumus un problēmas, kas varētu rasties, piemērojot tiesību aktus par darba ņēmēju norīkošanu darbā, kā arī ar to izpildi praksē, rūpīgi vērojot rezultātus, kas panākti, gan uzlabojot piekļuvi informācijai, gan administratīvo sadarbību, ieskaitot iespējamu elektronisku informācijas apmaiņas sistēmas izstrādi. |
(8) |
Komitejā jāiekļauj eksperti, kuri pārstāv valstu iestādes, kas katrā dalībvalstī ir atbildīgas vai iesaistītas to noteikumu īstenošanā, piemērošanā un uzraudzībā, kuri piemērojami darba ņēmēju norīkošanai darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Šādiem ekspertiem jābūt ar plaša spektra zināšanām, kompetenci un pieredzi attiecīgajās dažādajās politikas jomās. Saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi komitejā varētu būt pārstāvētas specializējušās iestādes, kas atbild par tiesību aktu kontroli, piemēram, darba inspekcijas, kā arī sociālie partneri. |
(9) |
Turklāt komitejā formāli un regulāri jāiesaista sociālie partneri Eiropas līmenī, īpaši tie, kuri pārstāv nozares ar lielu norīkoto darba ņēmēju īpatsvaru, piemēram, būvniecība, pagaidu nodarbinātības aģentūru darbs, ēdināšana, lauksaimniecība un transports. Tai jāvar paļauties uz profesionāļiem ar īpašām kompetencēm konkrētā jautājumā, kas iekļauts tās darba kārtībā. |
(10) |
EEZ/EBTA valstu, EBTA uzraudzības iestādes, pievienošanās un kandidātvalstu, kā arī Šveices pārstāvjiem jādod iespēja piedalīties kā novērotājiem. |
(11) |
Neskarot Komisijas drošības noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (4) pielikumā, ir jāparedz noteikumi par to, kā locekļi drīkst izpaust informāciju. |
(12) |
Komitejas locekļu personas dati jāapstrādā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (5). |
(13) |
Radušās izmaksas jāfinansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1672/2006/EK, ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu – Progress (6), |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Ar šo tiek izveidota ekspertu komiteja, ko sauc par “Ekspertu komiteju par darba ņēmēju norīkošanu darbā”, turpmāk – “komiteja”.
2. pants
Uzdevumi
Komitejai ir šādi uzdevumi:
1) |
atbalstīt dalībvalstis un palīdzēt tām noteikt pieredzi un labu praksi un veicināt apmaiņu ar tām; |
2) |
veicināt attiecīgas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un/vai sociālajiem partneriem, tostarp informācijas par pašreizējiem (divpusējās) administratīvās sadarbības veidiem starp dalībvalstīm un/vai sociālajiem partneriem; |
3) |
izskatīt visus jautājumus, apzināt grūtības un īpašas problēmas, kas varētu rasties saistībā ar Direktīvas 96/71/EK īstenošanu un piemērošanu praksē vai valstu īstenošanas pasākumiem, kā arī to praktisku izpildi; |
4) |
apzināt visas grūtības, kas varētu rasties, piemērojot Direktīvas 96/71/EK 3. panta 10. punktu; |
5) |
uzraudzīt panākto progresu, uzlabojot gan piekļuvi informācijai, gan administratīvo sadarbību, un minētajā kontekstā inter alia novērtēt dažādās iespējas attiecībā uz piemērotu tādas informācijas apmaiņas tehnisko atbalstu, kas vajadzīga, lai uzlabotu administratīvo sadarbību, tostarp elektronisku informācijas apmaiņas sistēmu; |
6) |
izskatīt iespējas uzlabot darba ņēmēja tiesību faktisku ievērošanu un piemērošanu un attiecīgā gadījumā to tiesiskā stāvokļa aizsardzību; |
7) |
nodarboties ar padziļinātu praktisku izpildes problēmu izskatīšanu pārrobežu jautājumos, lai atrisinātu esošās problēmas, uzlabotu praktisku spēkā esošo juridisko instrumentu piemērošanu, kā arī vajadzības gadījumā uzlabotu dalībvalstu savstarpējo palīdzību. |
3. pants
Locekļi un to iecelšana
1. Katra dalībvalsts izraugās divus pārstāvjus komitejā. Tās var iecelt arī divus vietniekus.
Izraugoties pārstāvjus, dalībvalstīm jāiesaista publiskās iestādes, piemēram, darba inspekcijas, kas atbild par norīkotajiem darba ņēmējiem piemērojamo tiesību aktu kontroli. Turklāt tās var saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi iesaistīt sociālos partnerus.
2. Divu pušu rūpniecības pārstāvji Kopienas mērogā, kā arī sociālo partneru pārstāvji nozarēs, kurās ir liels norīkoto darba ņēmēju īpatsvars, var kā novērotāji apmeklēt komitejas sanāksmes saskaņā ar procedūrām, ko noteikušas to organizācijas un Komisija.
Komisija izraugās pārstāvjus pēc attiecīgo Kopienas vai nozares mēroga sociālo partneru priekšlikuma.
Šajā novērotāju grupā ir ne vairāk kā 20 locekļi šādā sastāvā:
— |
pieci locekļi, kuri Kopienas mērogā pārstāv darba devēju organizācijas, |
— |
pieci locekļi, kuri Kopienas mērogā pārstāv darba ņēmēju organizācijas, |
— |
ne vairāk kā 10 sociālo partneru pārstāvju (vienādi sadalot darba devēju un ņēmēju organizācijas) nozarēs, kurās ir liels norīkoto darba ņēmēju īpatsvars. |
3. EEZ/EBTA valstu, EBTA uzraudzības iestādes, pievienošanās un kandidātvalstu, kā arī Šveices pārstāvji var kā novērotāji līdztiesīgi apmeklēt sanāksmes.
4. Datus par darba grupas locekļu vārdiem iegūst, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem.
4. pants
Darbība
1. Komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.
2. Vienojoties ar Komisiju, var izveidot apakšgrupas īpašu jautājumu izskatīšanai atbilstoši komitejas noteiktajām pilnvarām. Šādas apakšgrupas izformē, tiklīdz to uzdevums ir izpildīts.
3. Vienojoties ar Komisiju, atsevišķos gadījumos var uzaicināt ekspertus, kuru vidū var būt starptautisku organizāciju pārstāvji ar īpašu kompetenci diskutējamajā jautājumā, piedalīties komitejas vai apakšgrupu apspriedēs, ja tas ir lietderīgi un/vai nepieciešams.
4. Komitejas un tās apakšgrupu sanāksmes parasti notiek Komisijas telpās, ievērojot Komisijas noteiktās procedūras un termiņus. Sanāksmes var notikt arī citās vietās, īpaši – ja to ierosina dalībvalsts, kas vēlas rīkot komitejas sanāksmi, vai apakšgrupa saistībā ar kādu notikumu, kas varētu būt svarīgs komitejai, tās apakšgrupai(-ām) vai minētajai dalībvalstij.
Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Komisija. Komitejas un tās apakšgrupu sanāksmēs var piedalīties procesos īpaši ieinteresēti Komisijas ierēdņi.
5. Komiteja pieņem savu reglamentu, pamatojoties uz Komisijā pieņemto standarta reglamentu.
6. Ja Komisija uzskata, ka informācija, kas iegūta, piedaloties komitejas vai tās apakšgrupas darbā, attiecas uz konfidenciāliem jautājumiem, šo informāciju nedrīkst izpaust.
7. Komisija var publicēt internetā komitejas izstrādātu kopsavilkumu, secinājumu, secinājuma daļu vai darba dokumentu attiecīgā dokumenta oriģinālvalodā.
5. pants
Izdevumu atlīdzināšana
Komisija komitejas locekļiem, novērotājiem un uzaicinātajiem ekspertiem atlīdzina ceļa izdevumus un attiecīgā gadījumā uzturēšanās izdevumus, kas ir saistīti ar komitejas darbu, atbilstīgi Komisijas noteikumiem par kompensācijām neatkarīgajiem ekspertiem.
Komitejas locekļiem, novērotājiem un uzaicinātajiem ekspertiem netiek maksāta atlīdzība par veiktajiem uzdevumiem.
Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības sedz ar finansējumu, ko var piešķirt vadošajam ģenerāldirektorātam saskaņā ar ikgadējo resursu sadalīšanas procedūru, ievērojot budžeta ierobežojumus.
6. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2008. gada 19. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Vladimír ŠPIDLA
(1) OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.
(2) COM(2007) 304, galīgā redakcija.
(3) OV C 85, 4.4.2008., 1. lpp.
(4) OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.
(5) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
(6) OV L 315, 15.11.2006., 1. lpp.
13.1.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 8/29 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2008. gada 22. decembris)
par bērnu staigāšanas palīgierīču-rāmju standarta EN 1273:2005 atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK vispārējām drošuma prasībām un par atsauces uz šo standartu publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī
(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8616)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/18/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (1) un jo īpaši tās 4. panta 2. punkta pirmo daļu,
pēc apspriešanās ar pastāvīgo komiteju, kas izveidota saskaņā ar 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (2),
tā kā:
(1) |
Direktīvas 2001/95/EK 3. panta 1. punktā noteikts, ka ražotājiem ir pienākums laist tirgū vienīgi drošas preces. |
(2) |
Atbilstīgi Direktīvas 2001/95/EK 3. panta 2. punktam preci uzskata par drošu attiecībā uz atbilstošos valsts standartos ietvertajiem riskiem un riska kategorijām, ja tas atbilst brīvprātīgi pieņemtiem valsts standartiem, ar kuriem transponēti Eiropas standarti un atsauces uz kuriem Komisija ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 2. punktu. |
(3) |
Atbilstīgi minētās direktīvas 4. panta 1. punktam saskaņā ar Komisijas noteikto pilnvarojumu, Eiropas standartizācijas iestādēm jāizstrādā Eiropas standarti. Komisija publicē atsauces uz šādiem standartiem. |
(4) |
Direktīvas 4. panta 2. punktā noteikta procedūra, kā publicēt atsauces uz standartiem, ko Eiropas standartizācijas iestādes pieņēmušas pirms šī direktīva stājās spēkā. Ja minētie standarti nodrošina atbilstību vispārējām drošuma prasībām, Komisija pieņem lēmumu par atsauču publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šādos gadījumos Komisija pēc savas ierosmes vai pēc dalībvalsts pieprasījuma, ievērojot minētās direktīvas 15. panta 2. punktā noteikto procedūru, lemj, vai attiecīgais standarts atbilst vispārējām drošuma prasībām. Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu, Komisija pieņem lēmumu publicēt atsauci uz standartu. Savu lēmumu Komisija paziņo dalībvalstīm. |
(5) |
Staigāšanas palīgierīces-rāmji bērniem (staiguļi) ir ierīces, kas palīdz patstāvīgi pārvietoties bērniem, kas vēl neprot staigāt. Tomēr gan Eiropas, gan ASV slimnīcu dati par 20 pēdējo gadu laikā sniegto neatliekamo palīdzību nepārprotami liecina, ka staiguļi rada kritiena risku, jo tie palielina bērna, kurš vēl neprot pats stāvēt kājās un staigāt, kustīgumu un ātrumu. |
(6) |
Negadījumi lietojot bērnu staiguļus notiek galvenokārt, ja staigulis nokrīt pa kāpnēm vai apgāžas, jo īpaši tad, ja bērni mēģina šķērsot nelīdzenas virsmas, piemēram, durvju sliekšņus vai paklāju malas. Šādos negadījumos gūtās traumas ir ļoti smagas, jo pārsvarā tās skar bērna galvu. |
(7) |
Komisija 1997. gada septembrī izdeva pilnvarojumu (3) ESK (Eiropas Standartizācijas komitejai), lai tā attiecīgajā standartā, ko tajā laikā izstrādāja, risinātu konkrētus drošuma riskus, ko bērniem, kas vēl neprot staigāt, rada staiguļu veicinātā paaugstinātā mobilitāte un ātrums. |
(8) |
Komisija uzskatīja standarta EN 1273 pirmo redakciju, ko ESK pieņēma 2001. gadā, par neapmierinošu, jo tajā netika skarti konkrētie riski, kas norādīti pilnvarojumā. |
(9) |
Atbilstoši Komisijas pilnvarojumam, 2005. gada maijā pieņemtā standarta EN 1273 pārskatītajā redakcijā tomēr ir ietverti stabilitātes testi un konstrukcijas prasības, kas vērsti uz tādu traumu samazināšanu, ko izraisa kritieni pa kāpnēm un apgāšanās. |
(10) |
Standartu EN 1273:2005 plaši lieto tirgus uzraudzības iestādes dalībvalstīs, par ko liecina vairākos RAPEX paziņojumos sniegtā atsauce uz šo standartu. Turklāt dažas dalībvalstis atsaucas uz šo standartu savos tiesību aktos par bērnu aprūpes piederumu drošumu (4). |
(11) |
Uzlabotā drošība pret krišanu no kāpnēm un apgāšanos, ko nodrošina standarts EN 1273:2005, palielina pasīvo aizsardzību pret negadījumiem, kas iespējami, lietojot staiguļus. |
(12) |
Komisija uzskata, ka EN 1273:2005 atbilst vispārējām drošuma prasībām. Tā kā standartu pieņēma saskaņā ar pilnvarojumu, kas tika izdots pirms Direktīva 2001/95/EK stājās spēkā, atsauce uz standartu EN 1273:2005 ir jāpublicē atbilstīgi 4. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētajai procedūrai. |
(13) |
Šis lēmums par standarta EN 1273:2005 atbilstību vispārējām drošuma prasībām ir pieņemts pēc Komisijas ierosinājuma. |
(14) |
Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Standarts EN 1273:2005 “Bērnu aprūpes priekšmeti – Staigāšanas palīgierīces-rāmji bērniem – Drošības prasības un testa metodes” atbilst Direktīvas 2001/95/EK vispārējām drošuma prasībām attiecībā uz risku, ko tas aptver.
2. pants
Atsauci uz standartu EN 1273:2005 publicēs Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C daļā.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2008. gada 22. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Meglena KUNEVA
(1) OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.
(2) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.
(3) 1997. gada 14. septembra pilnvarojums M/253.
(4) Francija: Avis relatif à l’application du décret no 91-1292 du 20 décembre 1991 relatif à la prévention des risques résultant de l’usage des articles de puériculture (2008. gada 8. aprīļaOficiālais Vēstnesis).
Austrija: Kinderlaufhilfenverordnung 2007, 2008. gada 7. augusta“Austrijas Oficiālais Vēstnesis”.
13.1.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 8/31 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2009. gada 9. janvāris),
ar kuru groza Lēmumu 2008/655/EK, ar ko apstiprina ārkārtas vakcinācijas plānus pret infekciozo katarālo drudzi dažās dalībvalstīs un nosaka Kopienas finansiālā ieguldījuma līmeni 2007. un 2008. gadā
(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8966)
(Autentisks ir tikai teksts čehu, dāņu, franču, holandiešu, itāļu, portugāļu, spāņu, vācu un zviedru valodā)
(2009/19/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (2) un jo īpaši tā 3. panta 3., 4. punktu un 5. punkta otro ievilkumu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas 2008. gada 24. jūlija Lēmumu 2008/655/EK, ar ko apstiprina ārkārtas vakcinācijas plānus pret infekciozo katarālo drudzi dažās dalībvalstīs un nosaka Kopienas finansiālā ieguldījuma līmeni 2007. un 2008. gadā (3), apstiprināja Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Portugāles iesniegtos vakcinācijas plānus un noteica Kopienas finansiālā ieguldījuma maksimālo apmēru. |
(2) |
2008. gada otrajā pusgadā vairākās dalībvalstīs tika konstatēti infekciozā katarālā drudža uzliesmojumi. Jo īpaši infekciozā katarālā drudža 8. serotips tika pirmoreiz konstatēts Austrijā un Zviedrijā. Dānijā un Spānijā tika noteikti infekciozā katarālā drudža 8. serotipa jauni uzliesmojumi. Turklāt infekciozā katarālā drudža 1. serotips turpināja izplatīties Francijā, Spānijā un Portugālē. |
(3) |
Tā kā uzliesmojumi Austrijā un Zviedrijā konstatēti pēc Lēmuma 2008/655/EK publicēšanas, šīs divas minētās dalībvalstis iesniedza vakcinācijas plānus pārāk vēlu, lai ievērotu minētā lēmuma 4. panta 2. punktā noteikto termiņu. Tādēļ noteikumi, kas saistīti ar starpposma ziņojumiem, tostarp noteikumi, kas attiecas uz Kopienas ieguldījuma samazināšanu, nav jāpiemēro šīm dalībvalstīm. |
(4) |
Attiecīgās dalībvalstis ir informējušas Komisiju un citas dalībvalstis par slimības gadījumiem. Minētās dalībvalstis ir iesniegušas jaunus vai grozītus ārkārtas vakcinācijas plānus, norādot aptuveno vakcīnu devu skaitu, ko izmantos 2007. un 2008. gadā, un šo vakcināciju veikšanas paredzamās izmaksas. Komisija novērtēja Austrijas un Zviedrijas iesniegtos jaunos plānus un Dānijas, Spānijas, Francijas, Nīderlandes un Portugāles iesniegtos grozītos plānus gan no veterinārā, gan no finansiālā aspekta, un atzina, ka plāni atbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem veterinārijas jomā. Tāpēc jāapstiprina dzīvnieku vakcinācija pret infekciozo katarālo drudzi attiecīgajās dalībvalstīs saskaņā ar Direktīvas 2000/75/EK 9. panta 2. punktu. |
(5) |
Patlaban izdevumi, par kuriem var saņemt atbalstu, ir izmaksas, kas radušās laikposmā no 2007. gada 1. novembra līdz 2008. gada 31. decembrim. Tomēr ārkārtas vakcinācijas plāni ir spēkā līdz 2008. gada beigām. Tādēļ izdevumu atbilstība jānosaka pēc faktiskās vakcinācijas veikšanas dienas. Līdzfinansējumu ir tiesības saņemt par pasākumiem, kuri ir veikti minētajā laikposmā. |
(6) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2008/655/EK. |
(7) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1 pants
Lēmumu 2008/655/EK groza šādi.
1) |
1. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Ar šo laikposmam no 2007. gada 1. novembra līdz 2008. gada 31. decembrim tiek apstiprināti vakcinācijas plāni, kas ietver tehniskos un finansiālos nosacījumus, kurus iesniegusi Beļģija, Čehija, Dānija, Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle un Zviedrija.” |
2) |
2. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Saistībā ar infekciozā katarālā drudža apkarošanas 2007. un 2008. gada ārkārtas pasākumiem Beļģijai, Čehijai, Dānijai, Vācijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Luksemburgai, Nīderlandei, Austrijai, Portugālei un Zviedrijai ir tiesības uz 1. pantā minēto Kopienas īpašo ieguldījumu ārkārtas vakcinācijas plāniem pret infekciozo katarālo drudzi šādā apjomā:”. |
3) |
4. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:
|
4) |
Regulas 4. panta 1. punktam pievieno šādu daļu: “Tomēr 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 2. punktu nepiemēro Austrijas un Zviedrijas iesniegtajiem plāniem.” |
2. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Čehijas Republikai, Dānijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Nīderlandes Karalistei, Austrijas Republikai, Portugāles Republikai un Zviedrijas Karalistei.
Briselē, 2009. gada 9. janvārī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Androulla VASSILIOU
(1) OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.
(2) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.
(3) OV L 214, 9.8.2008., 66. lpp.
Labojums
13.1.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 8/33 |
Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 543/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem
( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 157, 2008. gada 17. jūnijs )
— |
66. un 67. lappusē IV pielikuma tabulas tekstu aizstāj ar šādu: |
“IV PIELIKUMS
11. panta 1. punkts – Audzēšanas veidi
|
bg |
es |
cs |
da |
de |
et |
el |
en |
fr |
it |
lv |
a) |
Хранен с … % … гъска, хранена с овес |
Alimentado con … % de … Oca engordada con avena |
Krmena z … % (čím) … Husa krmená ovsem |
Fodret med … % … Havrefodret gås |
Gefüttert mit … % … Hafermastgans |
Söödetud …, mis sisaldab … % … Kaeraga toidetud hani |
Έχει τραφεί με … % … Χήνα που παχαίνεται με βρώμη |
Fed with … % of … Oats fed goose |
Alimenté avec … % de … Oie nourrie à l'avoine |
Alimentato con il … % di … Oca ingrassata con avena |
Baroti ar … % … ar auzām barotas zosis |
b) |
Екстензивно закрито (отгледан на закрито) |
Sistema extensivo en gallinero |
Extenzivní v hale |
Ekstensivt staldopdræt (skrabe …) |
Extensive Bodenhaltung |
Ekstensiivne seespidamine (lindlas pidamine) |
Εκτατικής εκτροφής |
Extensive indoor (barnreared) |
Élevé à l'intérieur: système extensif |
Estensivo al coperto |
Turēšana galvenokārt telpās (“Audzēti kūtī”) |
c) |
Свободен начин на отглеждане |
Gallinero con salida libre |
Volný výběh |
Fritgående |
Freilandhaltung |
Vabapidamine |
Ελεύθερης βοσκής |
Free range |
Sortant à l'extérieur |
All'aperto |
Brīvā turēšana |
d) |
Традиционен свободен начин на отглеждане |
Granja al aire libre |
Tradiční volný výběh |
Frilands … |
Bäuerliche Freilandhaltung |
Traditsiooniline vabapidamine |
Παραδοσιακής ελεύθερης βοσκής |
Traditional free range |
Fermier-élevé en plein air |
Rurale all'aperto |
Tradicionālā brīvā turēšana |
e) |
Свободен начин на отглеждане – пълна свобода |
Granja de cría en libertad |
Volný výběh – úplná volnost |
Frilands … opdrættet i fuld frihed |
Bäuerliche Freilandhaltung Unbegrenzter Auslauf |
Täieliku liikumisvabadusega traditsiooniline vabapidamine |
Απεριόριστης ελεύθερης βοσκής |
Free-range — total freedom |
Fermier-élevé en liberté |
Rurale in libertà |
Brīvā turēšana – pilnīgā brīvībā |
|
lt |
hu |
mt |
nl |
pl |
pt |
ro |
sk |
sl |
fi |
sv |
a) |
Lesinta … % … Avižomis penėtos žąsys |
… %-ban …-val/vel etetve Zabbal etetett liba |
Mitmugħa bi … % ta’ … Wiżża mitmugħa bilħafur |
Gevoed met … % … Met haver vetgemeste gans |
Żywione z udziałem … % … tucz owsiany (gęsi) |
Alimentado com … % de … Ganso engordado com aveia |
Furajate cu … % de … Gâște furajate cu ovăz |
Kŕmené … % … husi kŕmené ovsom |
Krmljeno z … % gos, krmljena z ovsom |
Ruokittu rehulla, joka sisältää … % Kauralla ruokittu hanhi |
Utfodrad med … % … Havreutfodrad gås |
b) |
Ekstensyvus paukščių auginimas patalpose (tvartuose) |
Istállóban külterjesen tartott |
Imrobbija ġewwa: sistema estensiva |
Scharrel … binnengehouden |
Ekstensywny chów ściółkowy |
Produção extensiva em interior |
Crescute în spații închise – sistem extensiv |
Chované na hlbokej podstielke (chov v hale) |
Ekstenzivna zaprta reja |
Laajaperäinen sisäkasvatus |
Extensivt uppfödd inomhus |
c) |
Laisvai auginami paukščiai |
Szabadtartás |
Trobbija fil-beraħ (free range) |
Scharrel … met uitloop |
Chów wybiegowy |
Produção em semiliberdade |
Creștere liberă |
Výbehový chov (chov v exteriéri) |
Prosta reja |
Vapaa laidun |
Tillgång till utomhusvistelse |
d) |
Tradiciškai laisvai auginami paukščiai |
Hagyományos szabadtartás |
Trobbija fil-beraħ tradizzjonali |
Boerenscharrel … met uitloop Hoeve … met uitloop |
Tradycyjny chów wybiegowy |
Produção ao ar livre |
Creștere liberă tradițională |
Chované navol'no |
Tradicionalna prosta reja |
Vapaa laidun – perinteinen kasvatustapa |
Traditionell utomhusvistelse |
e) |
Visiškoje laisvėje auginami paukščiai |
Teljes szabadtartás |
Trobbija fil-beraħ – libertà totali |
Boerenscharrel … met vrije uitloop Hoeve … met vrije uitloop |
Chów wybiegowy bez ograniczeń |
Produção em liberdade |
Creștere liberă totală |
Úplne vol'ný chov |
Prosta reja – neomejen izpust |
Vapaa laidun – täydellinen liikkumavapaus |
Uppfödd i full frihet” |
— |
68. lappusē V pielikumā: |
tekstu:
“a) |
Barošana ar … % …” |
lasīt šādi:
“a) |
Baroti ar … % …”. |
— |
69. lappusē V pielikumā: |
tekstu:
“c) |
Daļēji brīvās turēšanas apstākļi” |
lasīt šādi:
“c) |
Brīvā turēšana”; |
tekstu:
“d) |
Brīvās turēšanas apstākļi” |
lasīt šādi:
“d) |
Tradicionālā brīvā turēšana”. |
— |
71. lappusē V pielikumā: |
tekstu:
“e) |
Neierobežoti brīvās turēšanas apstākļi” |
lasīt šādi:
“e) |
Brīvā turēšana – pilnīgā brīvībā”. |
— |
82. lappusē XI pielikumā: |
tekstu:
“Vācija
Bundesforschungsanstalt für Ernährung und Lebensmittel |
Standort Kulmbach |
E.C.-Baumann-Straße 20 |
D-95326 Kulmbach […] |
Itālija
Ministero Politiche Agricole e Forestali |
Ispettorato centrale per il controllo della qualità dei prodotti agroalimentari |
Laboratorio di Modena |
Via Jacopo Cavedone n. 29 |
I-41100 Modena […] |
Ungārija
Országos Élelmiszervizsgáló Intézet |
Budapest 94. Pf. 1740 |
Mester u. 81. |
HU-1465” |
lasīt šādi:
“Vācija
Max Rubner-Institut |
Bundesforschungsinstitut für Ernährung und Lebensmittel |
(Federal Research Institute of Nutrition and Food) |
- Institut für Sicherheit und Qualität bei Fleisch - |
(Department of Safety and Quality of Meat) |
E.-C.-Baumann-Str. 20 |
D-95326 Kulmbach […] |
Itālija
Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali |
Ispettorato centrale per il controllo della qualità dei prodotti agroalimentari |
Laboratorio di Modena |
Via Jacopo Cavedone N. 29 |
IT – 41100 Modena […] |
Ungārija
Mezőgazdasági Szakigazgatási Hivatal Központ Élelmiszer- és Takarmánybiztonsági Igazgatóság |
(Central Agricultural Office Food and Feed Safety Directorate) |
Budapest 94. Pf. 1740 |
Mester u. 81 |
HU-1465”. |
13.1.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 8/s3 |
PIEZĪME LASĪTĀJAM
Iestādes ir nolēmušas savos tekstos turpmāk nenorādīt jaunākos tiesību aktu grozījumus.
Ja vien nav noteikts citādi, par tiesību aktiem, kuri ir norādīti šeit publicētajos tekstos, uzskatāmi tiesību akti to spēkā esošajā redakcijā.