30.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/1

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 737/90 (1990. gada 22. marts) par nosacījumiem, kas reglamentē trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktu importu pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā (1), ir vairākkārt būtiski grozīta (2). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)

Pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā 1986. gada 26. aprīlī atmosfērā izplūda liels daudzums radioaktīvo elementu.

(3)

Neskarot iespēju turpmāk vajadzības gadījumā piemērot noteikumus Padomes Regulā (Euratom) Nr. 3954/87 (1987. gada 22. decembris) par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas (3), Kopienā būtu jānodrošina tas, ka, ņemot vērā Černobiļas avārijas īpašās sekas, lauksaimniecības produktus un pārstrādātus lauksaimniecības produktus, kas paredzēti cilvēku uzturam un var būt piesārņoti, Kopienā importē vienīgi saskaņā ar kopējiem noteikumiem.

(4)

Ar minētajiem kopējiem noteikumiem būtu jānodrošina patērētāju veselības aizsardzība, jāsaglabā tirgus vienotība, neradot pārmērīgi nelabvēlīgas sekas attiecībā uz tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm, un jānovērš novirze tirdzniecībā.

(5)

Atbilstība maksimāli pieļaujamiem līmeņiem būtu attiecīgi jāpārbauda, neatbilstības gadījumā aizliedzot importu.

(6)

Radioaktīvais piesārņojums daudzos lauksaimniecības produktos ir samazinājies un turpinās samazināties līdz tādam līmenim, kāds bija pirms Černobiļas avārijas. Tāpēc būtu jāievieš procedūra, kas dod iespēju šo regulu neattiecināt uz minētajiem produktiem.

(7)

Ņemot vērā to, ka šī regula attiecas uz visiem lauksaimniecības produktiem un pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, kas paredzēti cilvēku uzturam, šajā gadījumā nav jāpiemēro procedūra, kas minēta 14. pantā Padomes Direktīvā 2004/68/EK (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus par dažu nagaiņu sugu dzīvu dzīvnieku importu un tranzītu caur Kopienu (4).

(8)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5),

a)

Līguma I pielikums;

b)

Padomes Regula (EK) Nr. 1667/2006 (2006. gada 7. novembris) par glikozi un laktozi (6);

c)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2783/75 (1975. gada 29. oktobris) par vienotu sistēmu tirdzniecībai ar ovalbumīnu un laktalbumīnu (7);

d)

Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93 (1993. gada 6. decembris), ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (8).

a)

370 Bq/kg pienam un piena produktiem, kas iekļauti II pielikumā, un pārtikas produktiem, kas paredzēti īpaši zīdaiņu barošanai pirmajos četros līdz sešos dzīves mēnešos un kas paši par sevi atbilst attiecīgās kategorijas personu uztura prasībām, un ko laiž mazumtirdzniecībā iepakojumā, kas ir skaidri identificēts un marķēts kā “pārtikas izstrādājums zīdaiņiem”;

b)

600 Bq/kg visiem pārējiem attiecīgiem produktiem.

a)

2010. gada 31. martā, ja Padome līdz minētajai dienai nav pieņēmusi citu lēmumu, jo īpaši – ja 4. pantā minētajā izslēgto produktu sarakstā ir iekļauti visi lietošanai pārtikā derīgie produkti, uz kuriem attiecas šī regula;

b)

stājoties spēkā Regulas (Euratom) Nr. 3954/87 2. panta 1. punktā minētajai Komisijas regulai, ja šāda stāšanās spēkā ir pirms 2010. gada 31. marta.

30.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/8

(1)

Kopiena ir Līgumslēdzēja puse Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai un 1982. gada 10. decembra Nolīgumam par ANO Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālu zivju krājumu un tālu migrējošu zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību. Ar minētajiem starptautiskajiem instrumentiem valstīm ir uzlikts pienākums sadarboties atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanā, un noteikts, ka valstis tādu sadarbību īsteno tieši vai arī ar attiecīgu apakšreģionālu vai reģionālu zivsaimniecības pārvaldības organizāciju vai mehānismu starpniecību.

(2)

Ja nav izveidota reģionāla zivsaimniecības pārvaldības organizācija vai mehānisms, tas neatbrīvo valstis no jūras tiesību uzliktā pienākuma attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem pieņemt tādus pasākumus, kas var būt vajadzīgi starptautisko ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai, tostarp jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzībai pret zvejas darbību kaitīgo ietekmi.

(3)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2), konkrēti – tās 2. pantā, ir paredzēts, ka, veicot pasākumus kopējā zivsaimniecības politikā, pieejai ir jābūt piesardzīgai, lai mazinātu zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām. Tās pašas regulas 7. pantā ir paredzēts, ka Komisija pēc pamatota dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes var pieņemt lēmumus par ārkārtējiem pasākumiem, ja ir pierādījumi, ka zvejas darbības rada nopietnus draudus ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai vai jūras ekosistēmai, un tie prasa tūlītēju rīcību.

(4)

Kopiena ir uzņēmusies saistības saglabāt jūras ekosistēmas, piemēram, rifus, jūras pacēlumus, dziļūdens koraļļus, hidrotermālos avotus un sūkļu kolonijas. Plaša zinātniska informācija liecina, ka minēto ekosistēmu integritāti apdraud zvejas darbības, kurās izmanto grunts zvejas rīkus. Kopiena jau ir pieņēmusi pasākumus, lai grunts zvejai slēgtu Kopienas ūdeņu apgabalus, kuros atrodas tādas ekosistēmas. Tā ir palīdzējusi pieņemt līdzīgus pasākumus atklātās jūras apgabalos, kas ir visu to pastāvošo reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju kompetencē, kuras ir pilnvarotas reglamentēt grunts zveju. Turklāt tā ir aktīvi piedalījusies jaunu organizāciju vai mehānismu izveidē, lai panāktu to, ka uz visiem pasaules okeāna ūdeņiem attiecas piemēroti reģionāli zvejniecības saglabāšanas un pārvaldības mehānismi. Tomēr atklātajā jūrā ir daži apgabali, kuros tādas struktūras izveidē sastopas ar nopietnām grūtībām.

(5)

Ar 2006. gada 8. decembrī pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju Nr. 61/105 starptautiskā sabiedrība ir apliecinājusi vienprātību, ka ir radusies akūta vajadzība pieņemt pasākumus jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzībai pret grunts zvejas darbību kaitīgo ietekmi, tādas darbības stingri reglamentējot ar reģionālu zivsaimniecības pārvaldības organizāciju vai mehānismu starpniecību vai arī attiecīgās valstīs tās reglamentējot kuģiem, kas brauc ar to karogu un darbojas apgabalos, kur tādu organizāciju vai mehānismu nav.

Ģenerālā asambleja ir devusi norādījumus, kādi pasākumi tālab būtu jāparedz. Ļoti svarīgs ir Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā (FAO) sāktais darbs – attīstīt starptautiskas pamatnostādnes tādu zvejas darbību regulācijai saskaņā ar Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksu, kā arī izstrādāt un paredzēt tādus pasākumus un tos īstenot dalībvalstīs.

(6)

Kopienai ir liela flote, kas veic grunts zvejas darbības apgabalos, kur zveju nereglamentē reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas vai mehānismi, kas būtu kompetenti reglamentēt tādas zvejas darbības un kuriem drīzumā nevar tikt izveidota tāda organizācija vai mehānisms. Neskarot pastāvīgos centienus labot atlikušās teritoriālās nepilnības starptautiskajā zvejas pārvaldības sistēmā, Kopienai saskaņā ar jūras tiesībām ir jāpilda jūras dzīvo organismu saglabāšanas saistības attiecīgajos apgabalos un tādēļ ir jāparedz attiecīgi pasākumi minētajām flotēm. To darot, Kopienai ir jāievēro norādījumi, ko Ģenerālā asambleja ir iekļāvusi Rezolūcijā 61/105.

(7)

Ģenerālās asamblejas ieteikumos ir īpaši uzsvērts, ka jāveic pasākumi “… lai, pamatojoties uz pilnīgāko pieejamo zinātnisko informāciju, izvērtētu, vai konkrētām grunts zvejas darbībām var būt būtiska negatīva ietekme uz jutīgām jūras ekosistēmām, un nodrošinātu – ja izvērtējumā būtu konstatēts, ka minētajām darbībām ir nopietna negatīva ietekme, zvejas darbības tiktu pārvaldītas, lai tādu ietekmi novērstu, vai aizliegtas turpināt”.

(8)

Īstenojot minēto ieteikumu, ir paredzēts, ka attiecīgiem zvejas kuģiem ir atļauts zvejot, ja tiem ir īpaša zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (3), un Komisijas Regulu (EK) Nr. 2943/95 (1995. gada 20. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1627/94 piemērošanai (4). Turklāt saistībā ar tādu atļauju izdošanu un derīgumu ir jāparedz īpaši nosacījumi, lai nodrošinātu, ka atļauto zvejas darbību ietekme ir pareizi izvērtēta un zvejas darbības notiek saskaņā ar attiecīgo izvērtējumu.

(9)

Ģenerālās asamblejas ieteikumu īstenošanai ir vajadzīgi arī attiecīgi pārraudzības pasākumi, lai nodrošinātu to nosacījumu ievērošanu, saskaņā ar kuriem izdod atļaujas. Tie ietver novērotāju klātbūtni uz kuģiem un īpašus nosacījumus par kuģu satelītnovērošanas sistēmu darbību, lai paredzētu to, kā rīkoties tehnisku kļūmju gadījumos vai tad, ja sistēmas nedarbojas, papildus nosacījumiem, kas izklāstīti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (5).

(10)

Patlaban notiek jutīgu jūras ekosistēmu apzināšana apgabalos, ko neregulē neviena reģionāla zivsaimniecības pārvaldības organizācija, un pagaidām šajā jomā ir samērā ierobežota zinātniska informācija. Tādēļ ir obligāti jāaizliedz grunts zvejas rīku izmantošana apgabalos, kuros vēl nav veikts atbilstošs zinātnisks novērtējums par nopietnas negatīvas ietekmes risku, ko šādas zvejas darbības varētu nodarīt jutīgām jūras ekosistēmām.

(11)

Konkrētu nosacījumu pārkāpšana, piemēram, tādu, kas ir saistīti ar nenovērtētiem apgabaliem, kuģu satelītnovērošanas sistēmas darbību un zvejas darbību vietas maiņu gadījumā, ja negaidīti ir konstatēta jutīga jūras ekosistēma, tādām ekosistēmām var nodarīt neatgriezeniskus bojājumus, un tāpēc tādi pārkāpumi ir jāiekļauj nopietno pārkāpumu sarakstā, kas ir ietverts Padomes Regulā (EK) Nr. 1447/1999 (1999. gada 24. jūnijs), ar ko izveido tādas izturēšanās veidu sarakstu, ar kuru nopietni pārkāpj kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus (6).

(12)

Fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7), kuru pilnībā piemēro personas datu apstrādei šīs regulas nolūkos, jo īpaši attiecībā uz tādām datu subjektu tiesībām attiecībā uz piekļuvi, labošanu, bloķēšanu un dzēšanu, un paziņošanu trešajām personām, kuras turpmāk šajā regulā nav īpaši norādītas,

a)

apgabalos, kas ir reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas pārziņā vai kam ir izveidots mehānisms, kurš ir kompetents reglamentēt tādas zvejas darbības;

b)

apgabalos, kam patlaban veido reģionālu zivsaimniecības pārvaldības organizāciju; ja procesa dalībnieki ir vienojušies par pagaidu pasākumiem jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzībai pret kaitīgo ietekmi, ko rada grunts zvejas rīku izmantošana.

a)

“jūras ekosistēma” ir dinamisks komplekss, ko, savstarpēji mijdarbojoties, par funkcionālu vienību padara augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopienas un to nedzīvā vide;

b)

“jutīga jūras ekosistēma” ir jebkura jūras ekosistēma, par ko ir paredzams, ka tās integritāti (proti, ekosistēmas struktūru un funkcijas) saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko informāciju un piesardzības principu apdraudēs būtiska negatīva ietekme, ko parastu zvejas darbību laikā rada fiziska saskare ar grunts zvejas rīkiem, un tādas ekosistēmas ir, inter alia, rifi, jūras pacēlumi, hidrotermāli avoti, aukstūdens koraļļi un aukstūdens sūkļu kolonijas. Visjutīgākās ekosistēmas ir tās, kurām ir viegli nodarīt kaitējumu un kuras turklāt ļoti lēni atjaunojas vai arī neatjaunojas pavisam;

c)

“būtiska negatīva ietekme” ir ietekme (izvērtējot atsevišķus gadījumus, to kompleksu vai kopējo gadījumu radīto ietekmi), kas kaitē ekosistēmas integritātei, traucējot skarto populāciju spējas atjaunoties, un kas mazina dzīvotņu dabisko produktivitāti ilgtermiņā vai rada ievērojamu kaitējumu sugu dažādības, dzīvotņu vai kopienu veidiem, kurš saglabājas ilgtermiņā;

d)

“grunts zvejas rīki” ir zvejas rīki, kas parastu zvejas darbību laikā nonāk kontaktā ar jūras gultni, un pie tiem pieder grunts traļi, dragas, uz grunts nostiprināti žaunu tīkli, uz grunts nostiprinātas āķu jedas, murdi un zivju krātiņveida lamatas.

a)

paredzēto zvejas darbību vietu;

b)

mērķsugas;

c)

zvejas rīku veidu, kā arī dziļumu, kādā tos lietos; un

d)

jūras gultnes batimetriskā profila konfigurāciju iecerētajā zvejas vietā, ja attiecīgās karoga valsts kompetentām iestādēm tāda informācija iepriekš nav pieejama.

a)

izmantojot zvejas žurnālā lietoto formātu, neatkarīgi reģistrē informāciju par nozveju, kā paredzēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (8), 6. pantā;

b)

reģistrē visas novirzes no zvejas plāna, kā minēts 5. panta 2. punktā;

c)

dokumentē visus gadījumus, kad neparedzēti ir skartas jutīgas jūras ekosistēmas, kā minēts 7. pantā, tostarp vāc informāciju, kas var būt noderīga saistībā ar konkrētas vietas aizsardzību;

d)

reģistrē zvejas rīku izvietošanas dziļumu;

e)

20 dienu laikā pēc novērošanas posma beigām iesniedz ziņojumu attiecīgas dalībvalsts kompetentām iestādēm. Minētā ziņojuma kopiju nosūta Komisijai 30 dienu laikā pēc rakstiska pieteikuma saņemšanas.

a)

tā kuģa kapteiņa vai cita virsnieka radinieks, uz ko norīko novērotāju;

b)

persona, ko nodarbina tā kuģa kapteinis, uz kuru norīko novērotāju;

c)

persona, ko nodarbina kuģa kapteiņa pārstāvis;

d)

tāda uzņēmuma darbinieks, kuru kontrolē kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis;

e)

kapteiņa pārstāvja radinieks.

a)

papildus Regulas (EEK) Nr. 2847/93 18. pantā noteiktajām prasībām ziņo par nozveju, ko veikuši 1. pantā minētie kuģi; tādu ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz zvejas žurnālos reģistrēto informāciju, un tajā iekļauj visus ierakstus par zvejas dienām, kas pavadītas ārpus ostas, kā arī novērotāju sniegtos ziņojumus, atsevišķi informējot par gada ceturkšņiem, zvejas rīku veidiem un sugām;

b)

par to, kā 1. panta 1. punktā minētie zvejas kuģi ievēro zvejas plānu un 6., 7. un 8. pantā paredzētās prasības, un par pasākumiem, kas veikti, lai 10. pantā minēto prasību neievērošanas un nopietno pārkāpumu gadījumā labotu stāvokli un uzliktu sodus;

c)

par 8. panta īstenošanu.

30.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/14

30.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/16

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija saskaņā ar Līguma 87. pantu ir pilnvarota paziņot, ka ar konkrētiem nosacījumiem atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir saderīgs ar kopējo tirgu un uz to neattiecas prasība par paziņošanu, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā.

(2)

Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (3), nepiemēro pasākumiem, kas ir saistīti ar zvejniecības un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi vai tirdzniecību, jo uz tiem attiecas Padomes 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (4).

(3)

Komisija ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu vairākos lēmumos attiecībā uz MVU, kas nodarbojas ar zivsaimniecības produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, un turklāt ir noteikusi savu politiku jaunākajās Pamatnostādnēs valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā (5) (turpmāk – “zivsaimniecības pamatnostādnes”). Ņemot vērā Komisijas ievērojamo pieredzi šo pantu piemērošanā MVU, kas nodarbojas ar zivsaimniecības produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, un mērķi nodrošināt efektīvu pārraudzību un vienkāršot pārvaldību, nevājinot Komisijas kontroli, Komisijai ir lietderīgi izmantot Regulā (EK) Nr. 994/98 paredzētās pilnvaras arī attiecībā uz MVU, kas nodarbojas ar zivsaimniecības produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, ciktāl Līguma 89. pants ir atzīts par piemērojamu šādiem produktiem.

(4)

Komisijai jānovērtē zivsaimniecības nozarē piešķirtā valsts atbalsta saderība, pamatojoties uz konkurences politikas un kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem.

(5)

Šī regula ir jāpiemēro tāda veida atbalstam, ko piešķir zivsaimniecības nozarē un ko Komisija sistemātiski ir apstiprinājusi jau gadiem ilgi. Komisijai šā atbalsta saderība ar kopējo tirgu nav jānovērtē, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ja atbalsts ir saderīgs ar nosacījumiem, kas paredzēti Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulā (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (6) un Komisijas 2007. gada 26. marta Regulā (EK) Nr. 498/2007, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (7), un ar dažiem citiem nosacījumiem. Lai gan Regula (EK) Nr. 1198/2006 ir spēkā tikai kopš 2006. gada 4. septembra, Komisija uz spēkā esošo zivsaimniecības pamatnostādņu pamata ir guvusi pietiekamu pieredzi līdzīgu nosacījumu piemērošanā attiecīgā veida pasākumiem, lai būtu iespējams konstatēt to, ka minētās regulas nosacījumi ir pietiekami precīzi, un tāpēc ir pamatoti neparedzēt katra gadījuma atsevišķu novērtēšanu.

(6)

Šī regula neskar dalībvalstu iespēju paziņot par atbalstu MVU, kas nodarbojas ar zivsaimniecības produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību. Komisijai jāizvērtē šādi paziņojumi, ņemot vērā šo regulu un pamatojoties uz zivsaimniecības pamatnostādnēm.

(7)

Līguma 88. panta 3. punktā paredzētā prasība par paziņošanu arī turpmāk jāpiemēro atbalstam, ko dalībvalstis plāno piešķirt zivsaimniecības nozarē, taču uz ko neattiecas šī regula vai citas regulas, kuras pieņemtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantu. Šādu atbalstu izvērtēs, ņemot vērā šo regulu un zivsaimniecības pamatnostādnes.

(8)

Šajā regulā jāparedz atbrīvojums tādam atbalstam, kas atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām, kā arī atbalsta shēmām, ar nosacījumu, ka jebkurš atbalsts, ko varētu piešķirt saskaņā ar šādām shēmām, atbilst visām šīs regulas attiecīgajām prasībām. Piemērojot individuālu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar atbalsta shēmām, un individuālu ad hoc atbalstu, ir jānorāda skaidra atsauce uz šo regulu.

(9)

Lai nodrošinātu saskanību ar Kopienas finansētiem atbalsta pasākumiem, tā atbalsta maksimālajam apjomam, uz ko attiecas šī regula, jābūt vienādam ar maksimālo apjomu, kas tāda paša veida atbalstam noteikts Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

(10)

Ir svarīgi, lai atbalstu nepiešķirtu apstākļos, kad nav ievēroti Kopienas tiesību akti un jo īpaši kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi. Tāpēc dalībvalsts var piešķirt atbalstu zivsaimniecības nozarē tikai tad, ja finansētie pasākumi un to rezultāti ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Pirms atbalsta piešķiršanas dalībvalstīm ir jāpārliecinās, ka valsts atbalsta saņēmēji ievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus.

(11)

Lai nodrošinātu, ka atbalsts ir samērīgs un nepārsniedz nepieciešamo summu, robežvērtības, ja vien iespējams, izsaka kā atbalsta intensitāti attiecībā pret atbalstāmo izmaksu kopumu. Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti, atbalstu, ko maksā vairākos daļu maksājumos, diskontē atbilstīgi tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Kā procentu likme diskontēšanai un tā atbalsta summas aprēķināšanai, kas nav dotācija, jāizmanto atsauces likme, kura piemērojama dotācijas piešķiršanas dienā, kā noteikts Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (8).

(12)

Ņemot vērā vajadzību panākt pienācīgu līdzsvaru starp minimāliem konkurences kropļojumiem atbalstāmajā nozarē un šīs regulas mērķiem, nedrīkst piešķirt atbrīvojumu individuālām dotācijām, kas pārsniedz noteiktu maksimālo summu, neatkarīgi no tā, vai dotācijas piešķir vai nepiešķir saskaņā ar atbalsta shēmu, kurai paredzēts atbrīvojums šajā regulā.

(13)

Šo regulu nedrīkst piemērot atbalstam ar eksportu saistītiem pasākumiem vai atbalstam par labu vietējiem produktiem attiecībā pret importētiem produktiem. Turklāt to nedrīkst piemērot atbalstam izplatīšanas tīkla izveides un darbības finansēšanai citās valstīs. Atbalstu par izdevumiem dalībai tirdzniecības izstādēs vai pētījumu vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai laistu jaunu vai esošu produktu jaunā tirgū, parasti nevajadzētu uzskatīt par atbalstu eksportam.

(14)

Atbalsts, kas piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (9) nozīmē, jāizvērtē saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, lai izvairītos no to apiešanas. Atbalstam šādiem uzņēmumiem vajadzētu būt ārpus šīs regulas darbības jomas. Lai samazinātu dalībvalstu administratīvo slogu, piešķirot atbalstu, uz kuru attiecas šī regula, definīcija par to, kas uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu, ir jāvienkāršo salīdzinājumā ar minētajās pamatnostādnēs lietoto definīciju. Turklāt šajā regulā MVU, kuri ir dibināti ne agrāk kā pirms trīs gadiem, šajā periodā neuzskata par grūtībās esošiem uzņēmumiem, izņemot ja atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem tiem ir piemērojama kopīga maksātnespējas procedūra. Šie vienkāršojumi nedrīkst skart minētajās pamatnostādnēs paredzēto MVU kvalifikāciju saistībā ar atbalstu, uz kuru neattiecas šī regula; uz to arī turpmāk attiecas pilnīgais formulējums, kas sniegts minētajās pamatnostādnēs.

(15)

Komisijai jānodrošina, ka atļautais atbalsts nerada tādas izmaiņas tirdzniecības nosacījumos, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Tāpēc atbalsts par labu saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Tādējādi katram ad hoc atbalstam, kas izmaksāts šādam saņēmējam, un katrai atbalsta shēmai, kas nesatur noteikumu, ar kuru īpaši izslēdz šādus saņēmējus, arī turpmāk piemēro Līguma 88. panta 3. punktā noteikto prasību par paziņošanu. Šāds noteikums nedrīkst ietekmēt atbalsta shēmu saņēmēju tiesisko paļāvību, ja attiecībā uz šiem saņēmējiem nav izdots līdzekļu atgūšanas rīkojums.

(16)

Lai novērstu atšķirības, kas varētu radīt konkurences kropļojumus, un palīdzētu koordinēt dažādas Kopienas un valsts iniciatīvas attiecībā uz MVU, šajā regulā jāizmanto “mazo un vidējo uzņēmumu” definīcija, kura noteikta Regulas (EK) Nr. 70/2001 I pielikumā.

(17)

Pārredzamības, vienādas attieksmes un efektīvas uzraudzības labad šī regula ir jāpiemēro tikai tādam atbalstam, kas ir pārredzams. Pārredzams atbalsts ir tāds atbalsts, kuram ir iespējams ex ante precīzi aprēķināt bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu. Atbalsts, ko veido aizdevumi, jo īpaši jāuzskata par pārredzamu, ja bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz atsauces likmi, kas ir spēkā dotācijas piešķiršanas laikā, kā noteikts Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (10). Atbalstu, ko veido fiskālie pasākumi, uzskata par pārredzamu, ja pasākumos ir paredzēts ierobežojums, kas nodrošina to, ka piemērojamais limits netiek pārsniegts.

(18)

Atbalstu, kas iekļauts garantiju shēmās, uzskata par pārredzamu, ja bruto dotācijas ekvivalenta aprēķināšanas metode ir paziņota Komisijai un apstiprināta. Komisija pārbaudīs šādus paziņojumus, pamatojoties uz Komisijas Paziņojumu par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (11). Atbalsts, kas iekļauts garantiju shēmās, arī jāuzskata par pārredzamu, ja saņēmējs ir MVU un ja bruto dotācijas ekvivalents aprēķināts, balstoties uz drošās zonas prēmijām, kas paredzētas minētā paziņojuma 3.3. un 3.5. iedaļā.

(19)

Ņemot vērā, cik sarežģīta ir dotācijas ekvivalenta aprēķināšana atbalstam, kas piešķirts atmaksājamu avansa maksājumu veidā, šādam atbalstam šo regulu piemēro tikai tādā gadījumā, ja atmaksājamo avansa maksājumu kopējā summa ir mazāka par paziņošanas prasībai piemērojamo individuālo robežvērtību un atbalsta maksimālo intensitāti saskaņā ar šo regulu.

(20)

Ņemot vērā Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atbalsta vienīgais mērķis parasti nedrīkst būt tādu saimnieciskās darbības izmaksu pastāvīga vai periodiska samazināšana, kuras jāsedz saņēmējam, un atbalstam ir jābūt samērīgam attiecībā pret šķēršļiem, kas jāpārvar, lai nodrošinātu sociālekonomiskās priekšrocības, kuras uzskata par atbilstīgām Kopienas interesēm. Tādus valsts atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir tikai uzlabot ražotāju finansiālo stāvokli, nevis veicināt nozares attīstību, un jo īpaši atbalstu, ko piešķir, pamatojoties tikai uz cenu, daudzumu, ražošanas vienību vai ražošanas līdzekļu vienību, uzskata par darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Turklāt šāds atbalsts var nelabvēlīgi ietekmēt tirgu kopīgo organizāciju mehānismus. Tāpēc ir lietderīgi attiecināt šo regulu vienīgi uz atbalstu ieguldījumiem, kā arī uz atbalstu atsevišķiem sociālekonomiskiem pasākumiem.

(21)

Lai nodrošinātu to, ka atbalsts ir nepieciešams un rada stimulu konkrētu pasākumu izstrādei, šo regulu nedrīkst piemērot tādu pasākumu atbalstam, kurus saņēmējs patstāvīgi uzsāktu arī tirgus apstākļos. Uzskata, ka šāds stimuls pastāv, ja saņēmējs ir iesniedzis pieteikumu dalībvalstij, pirms ir uzsāktas darbības, kas saistītas ar atbalstīto projektu vai darbību īstenošanu.

(22)

Lai noteiktu to, vai ir ievērotas šajā regulā noteiktās atsevišķās robežvērtības prasībai par paziņošanu un maksimālā atbalsta intensitāte, jāņem vērā publiskā atbalsta kopējā summa atbalstītajai darbībai vai projektam neatkarīgi no tā, vai palīdzība ir finansēta ar vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas līdzekļiem.

(23)

Šī regula jāpiemēro šādam atbalstam: atbalsts zvejas darbību izbeigšanai un pagaidu pārtraukšanai, atbalsts sociālekonomiskiem pasākumiem, atbalsts produktīviem ieguldījumiem akvakultūrā, atbalsts pasākumiem ūdens vides jomā, atbalsts pasākumiem sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības jomā, atbalsts iekšzemes zvejai, atbalsts zvejniecības un akvakultūras produktu apstrādei un tirdzniecībai, atbalsts kopējas ieinteresētības pasākumiem, kuru īstenošanu aktīvi atbalsta uzņēmēji vai organizācijas, kas darbojas ražotāju vārdā, vai citas dalībvalstu atzītas organizācijas, atbalsts kopējas ieinteresētības pasākumiem, kas paredzēti ūdens faunas un floras aizsardzībai un attīstībai, uzlabojot ūdens vidi, atbalsts ieguldījumiem publiskās vai privātās zvejas ostās, izkraušanas vietās un patvēruma vietās, atbalsts kopējas ieinteresētības pasākumiem, kuru mērķis ir kvalitātes un vērtības paaugstināšanas politikas īstenošana, jaunu noieta tirgu sekmēšana vai zvejniecības un akvakultūras produktu reklāmas kampaņas, atbalsts izmēģinājuma projektiem, atbalsts zvejas kuģu pārveidošanai, lai tos izmantotu citiem mērķiem, un atbalsts tehniskajai palīdzībai.

(24)

Komisija uzskata, ka, ja atbrīvojumus no nodokļiem, kuri minēti 14. pantā Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvā 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (12), piemēro līdzvērtīgi visai zivsaimniecības nozarei, tie var veicināt nozares attīstību un kalpot vispārējām interesēm. Dalībvalstis ir piemērojušas šos atbrīvojumus vienlīdzīgi un pieredze, kas gūta, piemērojot šos pasākumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1595/2004, ir parādījusi, ka tie nav negatīvi ietekmējuši tirdzniecības apstākļus, kā arī palīdz sasniegt Kopējās zivsaimniecības politikas mērķus – nodrošinot ilgtspējīgus ekonomiskos un sociālos apstākļus. Ņemot vērā pasākuma pārredzamību, tā kā atbalsta aprēķināšanā par pamatu tiek ņemta faktiskā summa par kuģa izlietoto degvielu, kā arī to, ka šo regulu piemēro vienīgi MVU un ka lielākā daļa zvejas uzņēmumu Eiropas Savienībā ir MVU (vairākums no uzņēmumiem, kas saņem šos nodokļu atbrīvojumus, ir nelieli uzņēmumi, kuru īpašumā ir tikai viens kuģis), Komisija uzskata, ka šādi pasākumi pārmērīgi nekaitēs konkurencei un neietekmēs tirdzniecības apstākļus pretēji vispārējām interesēm. Attiecīgi šādiem nodokļu atbrīvojumiem jābūt saderīgiem ar kopējo tirgu, ciktāl tie veido valsts atbalstu, un tie jāatbrīvo no EK līguma 88. panta 3. punktā paredzētās prasības par paziņošanu, ja tie atbilst minētajām direktīvām un tos piemēro visai zivsaimniecības nozarei. Turklāt noteiktos apstākļos nodokļu atbrīvojumi vai to samazinājumi, ko piemēro iekšzemes zvejai un zivkopības darbiem un ko dalībvalstis ievieš saskaņā ar Padomes Direktīvas 2003/96/EK 15. pantu, ar šo regulu jāatzīst par saderīgiem ar kopējo tirgu un jāatbrīvo no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktās prasības par paziņošanu.

(25)

Lai nodrošinātu pārredzamību un efektīvu uzraudzību atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 994/98 3. pantam, ir lietderīgi izstrādāt tipveida paraugu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jāsniedz Komisijai informācijas kopsavilkums visos gadījumos, kad atbalsta shēma vai individuāls atbalsts tiek īstenots, piemērojot šo regulu. Komisija piešķirs katram paziņotajam atbalsta pasākumam identifikācijas numuru. Apstāklis, ka šāds numurs ir piešķirts, nenozīmē to, ka Komisija ir pārbaudījusi atbalsta atbilstību šīs regulas nosacījumiem. Tāpēc tas nav pamats dalībvalstu vai saņēmēju tiesiskai paļāvībai attiecībā uz atbalsta pasākumu saderību ar šo regulu.

(26)

Šo pašu iemeslu dēļ Komisija izstrādās īpašas prasības attiecībā uz formu un saturu gada ziņojumiem, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai. Turklāt ir lietderīgi izstrādāt noteikumus par datiem, ko dalībvalstis uzglabā par atbalsta shēmām un individuālo atbalstu, kam saskaņā ar šo regulu ir piešķirts atbrīvojums, ievērojot prasības, kas noteiktas 15. pantā Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (13).

(27)

Lai uzraudzītu šīs regulas īstenošanu, Komisijai jāspēj iegūt no dalībvalstīm visu vajadzīgo informāciju par pasākumiem, kas īstenoti, izmantojot šajā regulā paredzētās priekšrocības. Ja dalībvalstis pieņemamā termiņā nav iesniegušas informāciju par šiem atbalsta pasākumiem, tā var būt pazīme, ka nav ievēroti šīs regulas nosacījumi. Ja dalībvalsts neiesniedz informāciju, kas ļauj kontrolēt atbalsta pasākumus, Komisija var pieņemt lēmumu, ka konkrētajai dalībvalstij regula vai tās attiecīgā daļa nav piemērojama un par visiem sekojošiem atbalsta pasākumiem, tostarp jauniem individuāla atbalsta pasākumiem, kas piešķirti saskaņā ar atbalsta shēmām, uz kurām iepriekš attiecās šī regula, ir jāziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 88. pantu. Tiklīdz dalībvalsts iesniedz pareizu un pilnīgu informāciju, Komisijai jāatļauj regula atkal piemērot pilnībā.

(28)

Ņemot vērā dienu, kad Regula (EK) Nr. 1198/2006 zaudē spēku, un to, ka nosacījumi atbalsta piešķiršanai atbilstīgi šai regulai ir saskaņoti ar nosacījumiem, kuri paredzēti Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu izmantošanai, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas piemērošanas termiņu līdz dienai, kurā Regula (EK) Nr. 1198/2006 zaudē spēku. Ja šīs regulas piemērošanas termiņš beidzas un netiek pagarināts, atbalsta shēmām, kurām saskaņā ar šo regulu jau ir noteikts atbrīvojums, tas jāpiemēro vēl sešus mēnešus.

(29)

Ir lietderīgi paredzēt pārejas noteikumus paziņojumiem, kas nav izvērtēti līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai, un atbalstam, kurš piešķirts pirms šīs regulas stāšanās spēkā un par kuru nav paziņots, tādējādi pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punkta prasību, kā arī atbalstam, kas piešķirts saskaņā ar nosacījumiem Komisijas 2004. gada 8. septembra Regulā (EK) Nr. 1595/2004 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam, ko piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (14),

a)

atbalstam, kura summu nosaka, pamatojoties uz tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;

b)

atbalsta darbībām, kas saistītas ar eksportu, proti, atbalstam, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidi vai darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbību;

c)

atbalstam, kas piešķirts, lai importētu preču vietā tiktu izmantotas vietējās preces;

d)

atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem;

e)

atbalsta shēmām, no kurām nav īpaši izslēgti individuāli atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

f)

ad hoc atbalsts uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.

a)

“atbalsts” ir visi pasākumi, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Līguma 87. panta 1. punktā;

b)

“atbalsta shēma” ir visi dokumenti, uz kuru pamata bez turpmākiem izpildes pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas ir vispārīgi un teorētiski definēti attiecīgajos dokumentos, un visi dokumenti, uz kuru pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar kādu konkrētu projektu;

c)

“individuāls atbalsts” ir ad hoc atbalsts un saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirts atbalsts, par kuru ir jāziņo;

d)

“ad hoc atbalsts” ir individuāls atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

e)

“atbalsta intensitāte” ir atbalsta summa, kas izteikta kā attaisnoto izmaksu procentuālā daļa;

f)

“zivsaimniecības produkti” ir jūrā un iekšzemes ūdeņos iegūti zvejas produkti un akvakultūras produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 104/2000 1. pantā;

g)

“mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)” ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas definēti 2. panta 7. punktā 2008. gada 2. jūlija Regulā (EK) Nr. …/2008 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz noteiktu atbalsta kategoriju atzīšanu par saderīgām ar kopējo tirgu (15);

h)

“pārredzams atbalsts” ir tāds atbalsts, kuram iespējams precīzi ex ante aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu;

i)

“grūtībās nonācis uzņēmums” ir uzņēmums, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tiešas dotācijas un procentu likmju subsīdijas;

b)

atbalsts, ko veido aizdevumi, ja bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz atsauces likmēm, kas ir spēkā dotācijas piešķiršanas laikā, un ņemot vērā standarta nodrošinājuma esību un/vai iespējamo aizdevuma saistību ar nesamērīgu risku;

c)

atbalsts, ko veido garantiju shēmas:

d)

atbalsts, ko veido fiskālie pasākumi, tiek uzskatīts par pārskatāmu, ja pasākumos ir paredzēts ierobežojums, kas nodrošina to, ka piemērojamais limits netiek pārsniegts.

a)

atbalsts, ko veido kapitāla ieguldījumi;

b)

atbalsts, ko veido riska kapitāla pasākumi.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. panta nosacījumiem un Regulas (EK) Nr. 498/2007 4. panta nosacījumiem, un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 24. panta nosacījumiem; un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 26. panta 3. punkta un 27. panta nosacījumiem un Regulas (EK) Nr. 498/2007 8. panta nosacījumiem; un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 28. un 29. panta nosacījumiem un Regulas (EK) Nr. 498/2007 9. un 10. panta nosacījumiem; un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 28. un 30. panta nosacījumiem un Regulas (EK) Nr. 498/2007 11. panta nosacījumiem; un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 28. un 31. panta nosacījumiem; un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 28. un 32. panta nosacījumiem un Regulas (EK) Nr. 498/2007 12. panta nosacījumiem; un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 33. panta nosacījumiem un Regulas (EK) Nr. 498/2007 13. panta nosacījumiem; un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 34. un 35. panta nosacījumiem un Regulas (EK) Nr. 498/2007 14. panta nosacījumiem; un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 36. un 37. panta nosacījumiem un Regulas (EK) Nr. 498/2007 15. panta nosacījumiem; un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 36. un 38. panta nosacījumiem un Regulas (EK) Nr. 498/2007 16. panta nosacījumiem; un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 36. un 39. panta nosacījumiem un Regulas (EK) Nr. 498/2007 17. panta nosacījumiem; un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 36. un 40. panta nosacījumiem un Regulas (EK) Nr. 498/2007 18. panta nosacījumiem; un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 36. un 41. panta nosacījumiem un Regulas (EK) Nr. 498/2007 19. panta nosacījumiem; un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 36. un 42. panta nosacījumiem un Regulas (EK) Nr. 498/2007 20. panta nosacījumiem; un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

a)

atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1198/2006 46. panta 2. un 3. punkta nosacījumiem; un

b)

atbalsta apjoms, izteikts dotācijās, nepārsniedz publisko ieguldījumu kopējo likmi, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikumā.

30.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/29

(1)

Regulā (EK) Nr. 882/2004 noteikti vispārējie uzdevumi, pienākumi un prasības Kopienas references laboratorijām dzīvnieku barības un pārtikas aprites un dzīvnieku veselības jomā. Minētās regulas VII pielikuma II daļā uzskaitītas Kopienas references laboratorijas dzīvnieku veselības un dzīvu dzīvnieku pārbaudei.

(2)

Direktīvā 2006/88/EK noteiktas dzīvnieku veselības prasības, ko piemēro akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanai tirgū, importam un tranzītam caur Kopienu un konkrēti obligātie dažu šo dzīvnieku slimību profilaktiskie un kontroles pasākumi. Saskaņā ar minēto direktīvu Kopienas references laboratorijas ūdensdzīvnieku slimību jomā pilda VI pielikuma I daļā uzskaitītās funkcijas un pienākumus.

(3)

Pēc atlases procedūras pabeigšanas izvēlētā laboratorija – Centre for Environment, Fisheries & Aquaculture Science (Cefas), Weymouth Laboratory Apvienotajā Karalistē – jāizrauga par Kopienas references laboratoriju vēžveidīgo slimību jomā.

(4)

Pēc atlases procedūras pabeigšanas izvēlētā laboratorija – Laboratoire d’études sur la rage et la pathologie des animaux sauvages de l'Agence Française de Sécurité Sanitaire des Aliments (AFSSA) Nansī Francijā – jāizrauga par Kopienas references laboratoriju trakumsērgas jomā.

(5)

Pēc atlases procedūras pabeigšanas izvēlētā laboratorija – Laboratorio de Vigilancia Veterinaria (VISAVET), Facultad de Veterinaria, Universidad Complutense de Madrid Madridē Spānijā – jāizrauga par Kopienas references laboratoriju govju tuberkulozes jomā.

(6)

Kopienas references laboratorijas vēžveidīgo slimību, trakumsērgas un govju tuberkulozes jomā ir jāizrauga sākotnēji uz pieciem gadiem no 2008. gada 1. jūlija, lai varētu veikt to darbības un atbilstības novērtējumu.

(7)

Lai nodrošinātu lielāku saskaņotību, papildus galvenajām funkcijām un pienākumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. panta 2. punktā, Kopienas līmenī jāveic daži īpaši pienākumi un uzdevumi saistībā ar slimības izraisītāju iezīmēm. Tāpēc šajā regulā ir jānosaka šie īpašie papildu pienākumi un uzdevumi Kopienas references laboratorijām trakumsērgas un govju tuberkulozes jomā.

(8)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikuma II daļa.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

30.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/33

(1)

Regulas (EK) Nr. 1763/2004 I pielikumā ir uzskaitītas personas, uz kurām attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana saskaņā ar minēto regulu.

(2)

Komisijai ir tiesības grozīt minēto pielikumu, ņemot vērā Padomes lēmumus, ar ko īsteno Padomes 2004. gada 11. oktobra Kopējo nostāju 2004/694/KĀDP par turpmākiem pasākumiem, atbalstot Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) pilnvaru sekmīgu īstenošanu (2). Minēto kopējo nostāju īsteno ar Padomes 2008. gada 24. jūlija Lēmumu 2008/613/KĀDP (3). Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1763/2004 I pielikums,

30.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/34

(1)

Padomes 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2015/2006, ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (3), ir noteiktas kvotas 2007. un 2008. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2008. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

30.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/36

(1)

Jānovērš visas neskaidrības attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1013/2006 18. panta piemērojamību atkritumu sūtījumiem, ja valsts, atbildot uz Komisijas pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1013/2006 37. panta 1. punkta pirmo daļu, ir norādījusi, ka tā neaizliegs šādus sūtījumus un nepiemēros iepriekšēja rakstiska paziņojuma un piekrišanas procedūru, kā aprakstīts minētās regulas 35. pantā.

(2)

Komisija ir saņēmusi atbildes no Bosnijas un Hercegovinas, Irānas un Togo uz rakstiskajiem pieprasījumiem sniegt rakstisku piekrišanu tam, ka Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā minētos atkritumus, kuru eksportu minētās regulas 36. pants neaizliedz, atļauts eksportēt reģenerācijai no Kopienas uz šīm valstīm, un pieprasījumu norādīt, vai piemēros kontroles procedūru un kāda tā būs. Komisija ir saņēmusi informāciju attiecībā uz Kotdivuāru, Malaiziju, Moldovu (2), Krieviju un Ukrainu. Tādēļ jāgroza Regulas (EK) Nr. 1418/2007 (3) pielikums, lai to ņemtu vērā.

(3)

Lihtenšteinas valdība ir norādījusi, ka ESAO lēmumu piemēro arī Lihtenšteinai. Tādēļ Regulas (EK) Nr. 1013/2006 37. panta 2. punktu minētajai valstij nepiemēro, un Lihtenšteina jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 1418/2007 pielikuma.

(4)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1418/2007,

1)

Iekļauj šādu 1.a pantu:

“1.a pants

Ja valsts, atbildot uz Komisijas rakstisko pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1013/2006 37. panta 1. punkta pirmo daļu, norāda, ka tā neaizliegs dažus atkritumu sūtījumu veidus un nepiemēros tiem iepriekšēja rakstiska paziņojuma un piekrišanas procedūru, kas aprakstīta minētās regulas 35. pantā, šādiem sūtījumiem mutantis mutandis piemēro minētās regulas 18. pantu.”

2)

Regulas (EK) Nr. 1418/2007 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

30.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/45

(1)

Ar Komisijas 1997. gada 3. jūnija Regulu (EK) Nr. 996/97, ar ko atver un paredz tās importa tarifu kvotas saldētai liellopu plānajai diafragmai pārvaldību, kas atbilst KN kodam 0206 29 91 (3), ir atvērta tarifu kvota liellopu gaļas produktu importam.

(2)

Daudzumi, kas ir pieprasīti importa licenču pieteikumos, kuri iesniegti periodam no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam, pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro pieprasītajiem daudzumiem,

30.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/46

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā. Minētajā sarakstā ir difenakums.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 difenakums novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai rodenticīdos, kas ir Direktīvas 98/8/EK V pielikumā definētais 14. produktu veids.

(3)

Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Somija, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2006. gada 21. martā ir iesniegusi Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(4)

Kompetentās iestādes ziņojumu ir izskatījušas dalībvalstis un Komisija. Izskatīšanā konstatēto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja 2007. gada 29. novembrī iekļāvusi novērtējuma ziņojumā.

(5)

Izskatīšanā par difenakumu neradās nekādi jautājumi vai bažas, kas būtu jāadresē Veselības un vides risku zinātniskajai komitejai.

(6)

No veikto pārbaužu rezultātiem izriet, ka biocīdajiem preparātiem, kurus izmanto par rodenticīdiem un kuri satur difenakumu, nevajadzētu radīt risku cilvēkiem, izņemot nejaušus negadījumus ar bērniem. Attiecībā uz nemērķa dzīvniekiem un vidi ir identificēts risks. Tomēr mērķa grauzēji ir kaitīgi dzīvnieki, kas rada draudus sabiedrības veselībai. Turklāt pagaidām nav apstiprināts, ka pastāvētu difenakumam pienācīgi alternatīvi līdzekļi, kas būtu gan tikpat efektīvi, gan mazāk kaitējoši videi. Tāpēc difenakumu I pielikumā ieteicams iekļaut uz ierobežotu laiku, lai nodrošinātu, ka biocīdiem produktiem, kurus izmanto par rodenticīdiem un kuri satur difenakumu, visās dalībvalstīs atļaujas var piešķirt, grozīt vai atsaukt saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punktu.

(7)

Ņemot vērā novērtēšanas ziņojumā konstatēto, ir ieteicams noteikt, ka produktu atļauju līmenī jāparedz īpaši riska samazināšanas pasākumi tiem produktiem, kuri satur difenakumu un kurus lieto par rodenticīdiem. Šādiem pasākumiem jābūt vērstiem uz primārās un sekundārās iedarbības riska samazināšanu attiecībā uz cilvēkiem un nemērķa dzīvniekiem, kā arī – lai samazinātu vielas ilgstošu iedarbību uz vidi.

(8)

Difenakums tā identificēto risku un īpašību dēļ, kas liecina par noturību, spēju bioloģiski akumulēties un toksiskumu vai par ļoti lielu noturību un ļoti lielu spēju bioloģiski akumulēties, jāiekļauj I pielikumā tikai uz pieciem gadiem, un pirms atkārtotas iekļaušanas I pielikumā jāveic salīdzinošais riska novērtējums saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 10. panta 5. punkta i) apakšpunkta otro daļu.

(9)

Svarīgi, ka šīs direktīvas noteikumi tiek piemēroti vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tirgū esošajiem biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur difenakumu, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību.

(10)

Pirms aktīvās vielas iekļaušanas I pielikumā jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā dalībvalstis un citas ieinteresētās puses varētu sagatavoties ar to saistīto jauno prasību ievērošanai un varētu nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzējiem, kas sagatavojuši dokumentāciju, ir iespējams pilnībā izmantot datu aizsardzībai noteikto 10 gadu termiņu, kas saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu sākas no iekļaušanas dienas.

(11)

Pēc iekļaušanas dalībvalstīm jādod pietiekams laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai, jo īpaši – lai piešķirtu, grozītu vai anulētu atļaujas difenakumu saturošiem 14. produktu veida biocīdiem ar nolūku nodrošināt to atbilstību Direktīvai 98/8/EK.

(12)

Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK.

(13)

Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

30.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/49

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (2) (turpmāk – “Septītā pamatprogramma”) ir paredzēta Kopienas dalība pētniecības un attīstības programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, tostarp dalība šo programmu īstenošanai izveidotajās struktūrās Līguma 169. panta nozīmē.

(2)

Septītajā pamatprogrammā ir noteikti vairāki kritēriji, pēc kuriem izraudzīties šādu 169. panta iniciatīvu jomas: nozīme Kopienas mērķiem, skaidri noteikts sasniedzamais mērķis un tā nozīme Septītās pamatprogrammas mērķiem, iepriekš izveidots pamats (esošās vai paredzētās valsts pētniecības programmas), Eiropas pievienotā vērtība, kritiskā masa attiecībā uz iesaistīto programmu apjomu un skaitu, kā arī programmu pasākumu līdzība un 169. pants kā visatbilstošākais līdzeklis mērķu sasniegšanai.

(3)

Padomes Lēmumā 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.), (3) (turpmāk – “īpašā programma “Sadarbība””) 169. panta iniciatīva interaktīvas automatizētas dzīves vides jomā ir atzīta par vienu no jomām, kas ir piemērota Kopienas dalībai dalībvalstu kopīgi īstenotās pētniecības programmās, pamatojoties uz Līguma 169. pantu.

(4)

Komisija 2005. gada 1. jūnija Paziņojumā “i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” ierosināja uzsākt vadošu iniciatīvu, lai rūpētos par cilvēkiem novecojošā sabiedrībā.

(5)

Komisija 2006. gada 12. oktobra Paziņojumā “Eiropas demogrāfiskā nākotne – kā pārvērst problēmu par iespēju” uzsvēra faktu, ka novecošana ir viena no svarīgākajām problēmām visās Eiropas Savienības valstīs un ka jaunu tehnoloģiju izvērsta izmantošana varētu palīdzēt kontrolēt izmaksas, uzlabot vecāku cilvēku labklājību un veicināt viņu aktīvu iesaistīšanos sabiedrībā, kā arī uzlabot Eiropas ekonomikas konkurētspēju, atbalstot pārskatīto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai.

(6)

Īpaši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā sabiedrības novecošanu var uzskatīt par iespēju izveidot potenciālu tirgu jaunām precēm un pakalpojumiem, kas atbilst vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām. Tomēr jaunu IKT straujā attīstība un izmantošana nedrīkstētu izraisīt sociālo atstumtību vai digitālās plaisas paplašināšanos. Tomēr digitālo līdzekļu lietošanas prasmju uzlabošana ir priekšnoteikums iekļaušanai un dalībai informācijas sabiedrībā.

(7)

Šai iniciatīvai interaktīvas automatizētas dzīves jomā būtu jāņem vērā Eiropas novecojošās sabiedrības reālā situācija, proti, ka sieviešu īpatsvars ir lielāks par vīriešu īpatsvaru, jo sievietēm ir garāks vidējais dzīves ilgums.

(8)

Aktīvas vecumdienas ir galvenais elements atjaunotajās nodarbinātības pamatnostādnēs. ES pieeja novecošanai ir vērsta uz visu vecumu cilvēku vispārējā potenciāla mobilizēšanu (pilna dzīves cikla pieeja) un uzsver nepieciešamību pāriet no sadrumstalotas stratēģijas vecumdienām uz visaptverošu stratēģiju.

(9)

Pašlaik daudzas pētniecības un attīstības programmas vai pasākumi, ko dalībvalstis īsteno atsevišķi valsts mērogā vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā, Eiropas mērogā netiek pietiekami koordinēti un nedod iespēju īstenot saskaņotu pieeju pilnvērtīgām vecumdienām paredzētu, novatorisku, uz IKT balstītu produktu un pakalpojumu pētniecībai un attīstībai.

(10)

Vēloties izveidot saskaņotu pieeju Eiropas mērogā vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā un efektīvi darboties, vairākas dalībvalstis ir uzsākušas iniciatīvu izstrādāt kopīgu pētniecības un attīstības programmu integrētai automatizētai dzīves videi (turpmāk – “AAL kopīgā programma”) tādu IKT jomā, kas atbalsta pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā, lai panāktu pārvaldības un finanšu resursu sinerģiju, nodrošinot vienotu un kopēju tādu novērtēšanas mehānismu ar neatkarīgu ekspertu atbalstu, kura pamatā ir izveidojusies prakse, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (4), un apvienotu dažādās Eiropas valstīs pieejamās speciālās zināšanas un resursus.

(11)

AAL kopīgās programmas mērķis ir risināt sabiedrības novecošanas problēmu, nodrošinot Eiropā vajadzīgo tiesisko un organizatorisko regulējumu plaša mēroga sadarbībai starp dalībvalstīm attiecībā uz lietišķo pētniecību un attīstību vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā novecojošā sabiedrībā. Beļģija, Dānija, Vācija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste (turpmāk – “iesaistītās dalībvalstis”) un Izraēla, Norvēģija un Šveice ir vienojušās koordinēt un kopīgi īstenot pasākumus, kuru mērķis ir veicināt AAL kopīgās programmas īstenošanu. To dalības aptuvenā kopējā vērtība Septītās pamatprogrammas darbības laikā ir vismaz EUR 150 miljoni. Lai piedalītos šajā programmā, katrai no šīm valstīm jāveic minimālais finansiālais ieguldījums, kas ir proporcionāls iespējamam tās zinātnisko aprindu pieprasījumam, un tam parasti jābūt vismaz EUR 0,2 miljonu apjomā, lai valsts varētu piedalīties gada darba programmā.

(12)

Tāpat AAL kopīgajai programmai būtu jāsekmē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaiste kopuzņēmuma darbībās saskaņā ar Septītās pamatprogrammas mērķiem.

(13)

Lai palielinātu AAL kopīgās programmas ietekmi, iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice ir piekritušas Kopienas dalībai tajā. Kopienai būtu jāpiedalās programmā, veicot finansiālo ieguldījumu līdz EUR 150 miljonu apjomā. Tā kā AAL kopīgā programma atbilst Septītās pamatprogrammas zinātniskajiem mērķiem un AAL kopīgās programmas pētniecības joma ir ietverta Septītās pamatprogrammas īpašās programmas “Sadarbība” IKT tēmā, Kopienas finansiālais ieguldījums būtu jāveic no šai tēmai piešķirtās budžeta apropriācijas. Papildu finansējumu var sniegt, inter alia, Eiropas Investīciju banka (EIB), jo īpaši atbilstīgi Riska dalīšanas finanšu mehānismam, ko kopīgi izveidojušas EIB un Komisija atbilstīgi Lēmuma 2006/97/EK III pielikumam.

(14)

Kopienas finansiālais atbalsts būtu jāsniedz saskaņā ar finansēšanas plānā noteikto, pamatojoties uz kompetento valstu iestāžu oficiālām saistībām kopīgi īstenot pētniecības un attīstības programmas un pasākumus, kas uzsākti valsts mērogā, un piedalīties AAL kopīgās programmas finansēšanā, lai to kopīgi īstenotu.

(15)

Lai kopīgi īstenotu valstu pētniecības programmas, ir jāizveido jauna vai jāizmanto esoša īpaša īstenošanas struktūrai, kā tas ir paredzēts īpašajā programmā “Sadarbība”.

(16)

Iesaistītās dalībvalstis ir vienojušās, ka AAL kopīgo programmu īsteno šāda īpaša īstenošanas struktūra.

(17)

Īpašajai īstenošanas struktūrai būtu jābūt Kopienas finansiālā ieguldījuma saņēmējai, un tai būtu jānodrošina AAL kopīgās programmas efektīva īstenošana.

(18)

Lai efektīvi īstenotu AAL kopīgo programmu, īpašajai īstenošanas struktūrai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts trešām personām, kas iesaistās AAL kopīgajā programmā un kas ir izvēlētas pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

(19)

Kopienas ieguldījumam būtu jābūt atkarīgam no iesaistīto dalībvalstu, Izraēlas, Norvēģijas un Šveices saistībām piešķirt līdzekļus un no to faktiski veiktā finansiālā ieguldījuma.

(20)

Ja AAL kopīgo programmu īsteno neatbilstoši, daļēji vai ar kavēšanos, Kopienai būtu jābūt tiesībām samazināt, apturēt vai pārtraukt savu finansiālo ieguldījumu atbilstoši tā nolīguma noteikumiem, kas jānoslēdz starp Kopienu un īpašo īstenošanas struktūru un kurā jānosaka sīki izstrādāti Kopienas ieguldījuma sniegšanas noteikumi.

(21)

Ikvienai dalībvalstij būtu jābūt iespējai pievienoties AAL kopīgajai programmai.

(22)

Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu Kopienai būtu jābūt tiesībām saskaņā ar šo lēmumu vienoties par nosacījumiem, ar kādiem veic Kopienas finansiālo ieguldījumu attiecībā uz jebkuras Septītās pamatprogrammas asociētās valsts vai, ja tas ir svarīgi AAL kopīgās programmas īstenošanai, jebkuras citas valsts, kura iesaistās programmā tās īstenošanas laikā, dalību minētajā programmā.

(23)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (5), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (7), ir jāveic attiecīgi pasākumi nolūkā novērst nelikumības un krāpšanu un jāveic vajadzīgās darbības, lai atgūtu zaudētus, nepareizi samaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.

(24)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8) (turpmāk – “Finanšu regula”), un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kuru piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9) (turpmāk – “Īstenošanas noteikumi”), Kopienas ieguldījums būtu jāpārvalda, izmantojot netiešu centralizētu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu un Īstenošanas noteikumu 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu.

(25)

Ir būtiski, lai pētniecības pasākumi, ko veic saskaņā ar AAL kopīgo programmu, atbilst ētikas pamatprincipiem, tostarp tiem, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un ievēro dzimumu vienlīdzības un dzimumu līdztiesības principus. Īstenojot AAL kopīgo programmu, būtu jāņem vērā arī sieviešu lomas sekmēšana zinātnē un pētniecībā.

(26)

ALL kopīgajai programmai būtu jāveicina arī atbilstoša un vienkāršota piekļuve noderīgiem uz IKT balstītiem produktiem un pakalpojumiem visās dalībvalstīs.

(27)

Komisijai līdz 2010. gadam būtu jāveic starpposma izvērtēšana attiecībā uz AAL kopīgās programmas īstenošanas kvalitāti un efektivitāti un panākumiem izvirzīto mērķu sasniegšanā. Izvērtēšanai būtu jākonstatē arī tas, vai nepieciešams veikt turpmākas starpposma izvērtēšanas līdz nobeiguma izvērtēšanai 2013. gada beigās,

a)

iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice pierāda, ka ir faktiski izveidota AAL kopīgā programma, kā aprakstīts I pielikumā;

b)

iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice vai iesaistīto dalībvalstu, Izraēlas, Norvēģijas un Šveices izraudzītas organizācijas ir oficiāli izveidojušas vai norīkojušas īpašu īstenošanas struktūru, kam ir juridiskas personas statuss un kas ir atbildīga par AAL kopīgās programmas īstenošanu un Kopienas finansiālā ieguldījuma saņemšanu, sadali un uzraudzību, izmantojot netiešu centralizētu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu un Īstenošanas noteikumu 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu;

c)

ir izveidots piemērots un efektīvs pārvaldes modelis AAL kopīgās programmas vajadzībām atbilstoši pamatnostādnēm, kas izklāstītas II pielikumā, kurš ir šā lēmuma sastāvdaļa;

d)

īpašā īstenošanas struktūra efektīvi īsteno I pielikumā aprakstītās AAL kopīgās programmas pasākumus, tostarp izsludina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai;

e)

iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice apņemas finansēt AAL kopīgo programmu un faktiski veic finansiālo ieguldījumu, jo īpaši finansējot dalībniekus projektos, kas izraudzīti, pamatojoties uz AAL kopīgās programmas uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

f)

ir ievēroti Kopienas noteikumi par valsts atbalstu, un jo īpaši noteikumi, kas izklāstīti Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai un inovācijai (10);

g)

saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārīgajiem principiem ir nodrošināta augsta zinātniskās izcilības pakāpe un ievēroti ētikas principi, ir ievērots dzimumu vienlīdzības un dzimumu līdztiesības princips un tiek veicināta ilgtspējīga attīstība; un

h)

ir izstrādāti noteikumi, kuri reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radīts AAL kopīgās programmas pasākumu rezultātā, un iesaistīto dalībvalstu, Izraēlas, Norvēģijas un Šveices valsts mēroga pētniecības un attīstības programmu un pasākumu īstenošanu un koordinēšanu ar mērķi veicināt šādu zināšanu radīšanu un atbalstīt radīto zināšanu plašu izmantošanu un izplatīšanu.

30.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/58

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (3) (turpmāk – “Septītā pamatprogramma”) ir paredzēta Kopienas dalība pētniecības un attīstības programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, tostarp dalība šo programmu īstenošanai izveidotajās struktūrās Līguma 169. panta nozīmē.

(2)

Septītajā pamatprogrammā ir noteikti vairāki kritēriji, pēc kuriem izraudzīties šādu 169. panta iniciatīvu jomas: nozīme Kopienas mērķiem, skaidri noteikts sasniedzamais mērķis un tā nozīme Septītās pamatprogrammas mērķiem, iepriekš izveidots pamats (esošās vai paredzētās valsts pētniecības programmas), Eiropas pievienotā vērtība, kritiskā masa attiecībā uz iesaistīto programmu apjomu un skaitu, kā arī programmu pasākumu līdzība un Līguma 169. pants kā visatbilstošākais līdzeklis mērķu sasniegšanai.

(3)

Padomes Lēmumā 2006/974/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Spējas”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju izstrādei un demonstrāciju pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (4) (turpmāk – “īpašā programma “Spējas””), 169. panta iniciatīva pētniecībā iesaistīto mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) jomā ir atzīta par vienu no jomām, kas ir piemērota Kopienas dalībai dalībvalstu kopīgi īstenotās pētniecības programmās, pamatojoties uz Līguma 169. pantu.

(4)

Padome 2004. gada 24. septembra sanāksmes secinājumos atzina, ka Septītajai pamatprogrammai ir būtiska loma Eiropas Pētniecības telpas (EPT) turpmākā veidošanā, un šajā sakarā uzsvēra, ka ir svarīgi stiprināt saikni starp EPT un tādām Eiropas starpvaldību organizācijām kā Eureka.

(5)

Padome 2004. gada 25. un 26. novembra sanāksmes secinājumos uzsvēra MVU nozīmi Eiropas izaugsmē un konkurētspējā un norādīja, ka dalībvalstīm un Komisijai jāveicina valsts un Eiropas mēroga MVU atbalsta programmu efektivitāte un papildināmība. Padome aicināja Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt pētniecībā iesaistītiem MVU shēmu, kuras pamatā ir iniciatīva no apakšas. Padome atgādināja, ka valstu programmu koordinēšana ir svarīgs EPT izveides faktors. Tā arī aicināja dalībvalstis un Komisiju cieši sadarboties, izraugoties nedaudzas jomas, kurās turpmāk piemērot Līguma 169. pantu. Padome, atgādinot par Eureka2004. gada 18. jūnija ministru konferenci, aicināja Komisiju turpināt attīstīt sadarbību un koordināciju starp Kopienām un pasākumiem, kurus īsteno starpvaldību struktūras, īpaši Eureka.

(6)

Savā 2005. gada 10. marta rezolūcijā par zinātni un tehnoloģiju – Nostādnes nākotnes pētniecības atbalsta politikai Eiropas Savienībā (5) Eiropas Parlaments mudināja dalībvalstis izveidot fiskālus un cita veida stimulus, lai veicinātu rūpnieciskos jauninājumus, kā arī saikni ar Eureka iniciatīvu, īpaši attiecībā uz MVU, un uzsvēra, ka EPT varētu izveidot tikai tad, ja Eiropas Savienība arvien lielāku pētniecības finansējuma daļu atvēlēs, lai ciešāk koordinētu Eiropas, valsts un reģionālā mēroga pētniecības politiku attiecībā uz tās saturu un finansējumu, un ja šis finansējums papildinās pētniecības politiku dalībvalstīs un to starpā. Eiropas Parlaments paziņoja, ka pētniecības, attīstības (turpmāk – “P&A”) un jauninājumu atbalsta nolūks ir daudz racionālāk un saskaņotāk izmantot citus finansēšanas un atbalsta mehānismus, tostarp Eureka. Parlaments prasīja ciešāku sadarbību starp valstu pētniecības programmām un aicināja Komisiju uzņemties iniciatīvu saskaņā ar Līguma 169. pantu.

(7)

Komisija 2003. gada 4. jūnija paziņojumā “Ieguldījums pētniecībā: rīcības plāns Eiropai” uzsvēra, ka ir būtiski, lai MVU piedalītos tiešos pasākumos pētniecības un jauninājumu atbalstam, jo tam ir izšķiroša nozīme plašu tautsaimniecības jomu novatorisko spēju palielināšanā.

(8)

Pašreiz daudzas pētniecības un attīstības programmas vai pasākumi, ko dalībvalstis īsteno atsevišķi valsts mērogā nolūkā atbalstīt MVU pētniecības un attīstības pasākumus, Eiropas mērogā netiek pietiekami koordinēti un nedod iespēju īstenot saskaņotu pieeju, lai nodrošinātu efektīvu pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu.

(9)

Vēloties, lai pret pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU tiktu panākta saskaņota Eiropas mēroga pieeja un lai rīcība būtu efektīva, vairākas dalībvalstis Eureka ietvaros uzņēmās iniciatīvu izveidot kopīgu pētniecības un attīstības programmu Eurostars (turpmāk – “kopīgā programma Eurostars”) pētniecībā un attīstībā iesaistīto MVU atbalstam, lai tādējādi panāktu kritisko masu pārvaldības un finanšu resursu ziņā un apvienotu dažādās Eiropas valstīs pieejamās speciālās zināšanas un resursus.

(10)

Kopīgās programmas Eurostars mērķis ir atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus MVU, nodrošinot vajadzīgo juridisko un organizatorisko pamatu, lai panāktu plašu Eiropas mēroga dalībvalstu sadarbību saistībā ar lietišķo pētniecību un jauninājumiem jebkurā tehnoloģiju jomā vai rūpniecības nozarē minēto MVU labā. Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste (turpmāk – “iesaistītās dalībvalstis”) un Īslande, Izraēla, Norvēģija, Šveice un Turcija (turpmāk – “pārējās iesaistītās valstis”) ir piekritušas koordinēt un īstenot kopīgas darbības ar mērķi dot ieguldījumu kopīgajā programmā Eurostars. Šo valstu kopējās dalības apjoms ierosinātajam sešu gadu laikposmam tiek lēsts vismaz EUR 300 miljonu apmērā. Kopienas finansiālajai iemaksai nevajadzētu pārsniegt 25 % no kopīgās programmas Eurostars kopējā publisko līdzekļu ieguldījuma, kas tiek lēsts EUR 400 miljonu apjomā.

(11)

Lai palielinātu kopīgās programmas Eurostars ietekmi, iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis ir piekritušas šādai Kopienas dalībai kopīgajā programmā Eurostars. Kopienai būtu jāpiedalās tajā, visā kopīgās programmas Eurostars laikā veicot finansiālu ieguldījumu līdz EUR 100 miljonu apmērā. Tā kā kopīgā programma Eurostars atbilst Septītās pamatprogrammas zinātniskajiem mērķiem un kopīgās programmas Eurostars darbības joma ietilpst Septītās pamatprogrammas īpašās programmas “Spējas” daļā “Pētniecība MVU vajadzībām”, Kopienas finansiālais ieguldījums būtu jāņem no minētajai daļai piešķirtajām budžeta apropriācijām. Papildu finansējumu var sniegt, inter alia, Eiropas Investīciju banka (EIB), jo īpaši atbilstīgi Riska dalīšanas finanšu mehānismam, ko kopīgi izveidojušas EIB un Komisija atbilstīgi Lēmuma 2006/974/EK III pielikumam.

(12)

Kopienas finansiālais atbalsts būtu jāsniedz saskaņā ar finansēšanas plānā noteikto, pamatojoties uz kompetento valstu iestāžu oficiālām saistībām kopīgi īstenot pētniecības un attīstības programmas un pasākumus, kas uzsākti valsts mērogā, un piedalīties kopīgās programmas Eurostars finansēšanā, lai to kopīgi īstenotu.

(13)

Lai kopīgi īstenotu valstu pētniecības programmas, ir jāizveido jauna vai jāizmanto esoša īpaša īstenošanas struktūra, kā tas ir paredzēts īpašajā programmā “Spējas”.

(14)

Iesaistītās dalībvalstis ir vienojušās, ka kopīgo programmu Eurostars īsteno šāda īpaša īstenošanas struktūra.

(15)

Īpašajai īstenošanas struktūrai būtu jābūt Kopienas finansiālā ieguldījuma saņēmējai, un tai būtu jānodrošina kopīgās programmas Eurostars efektīva īstenošana.

(16)

Kopienas ieguldījumam būtu jābūt atkarīgam no iesaistīto dalībvalstu un pārējo iesaistīto valstu saistībām piešķirt līdzekļus un no to faktiski veiktā finansiālā ieguldījuma.

(17)

Kopienas ieguldījumu veic ar nosacījumu, ka noslēdz vispārēju nolīgumu starp Komisiju, kas rīkojas Eiropas Kopienas vārdā, un īpašo īstenošanas struktūru, nolīgumā iekļaujot sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas ieguldījuma izmantošanu. Šajā vispārējā nolīgumā būtu jāiekļauj noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Kopienas finanšu interešu aizsardzību.

(18)

No Kopienas ieguldījuma gūtie procenti būtu jāuzskata par piešķirtiem ieņēmumiem atbilstoši 18. panta 2. punktam Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6) (turpmāk – “Finanšu regula”). Komisija var attiecīgi palielināt šajā lēmumā norādīto Kopienas maksimālo ieguldījumu.

(19)

Kopienai atbilstoši tā nolīguma noteikumiem, kas noslēdzams starp Kopienu un īpašo īstenošanas struktūru, būtu jābūt tiesībām samazināt, apturēt vai pārtraukt savu finansiālo ieguldījumu, ja kopīgo programmu Eurostars īsteno neatbilstoši, daļēji vai ar kavēšanos vai ja iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis kopīgo programmu Eurostars nefinansē, finansē daļēji vai ar kavēšanos.

(20)

Lai efektīvi īstenotu kopīgo programmu Eurostars, finansiāls atbalsts būtu jāpiešķir kopīgās programmas Eurostars projektu (turpmāk – “Eurostars projekti”) dalībniekiem, kas izraudzīti centrālā līmenī pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šādam finansiālam atbalstam un tā maksājumiem būtu jābūt pārredzamiem un efektīviem. Šie maksājumi būtu jāveic laikposmā, kurš noteikts, pamatojoties uz nolīgumu, kas noslēgts starp valstu finansēšanas struktūrām un īpašo īstenošanas struktūru. Īpašajai īstenošanas struktūrai būtu jāmudina dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis veikt maksājumus, tostarp attiecīgā gadījumā vienreizēju maksājumu, izraudzīto Eurostars projektu dalībniekiem.

(21)

Priekšlikumu izvērtējums būtu jāveic neatkarīgiem ekspertiem centrālā līmenī. Izraudzīto priekšlikumu sarindojums būtu jāapstiprina centrālā līmenī, un tam būtu jābūt saistošam attiecībā uz finansējuma piešķiršanu no Kopienas līdzekļiem un no valstu līdzekļiem, kuri piešķirti Eurostars projektiem.