“IV PIELIKUMA a) DAĻA

KOPIENĀ RAŽOTO LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTS BIJUŠAJĀ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKĀ

(nulles nodokļa likme)

(27. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

0105 19 20	0404	1003009010	1209 30	2104200010	2309 90 91
0105 94	0408	1006 10 10	1209 91	2302	2309 90 95
0105 99 10	0410	1007	1209 99	2307	2309909910
0106900050	0601	1008	1211	2308	2401
0206 10	0602 10	1103 11	1212	2309 90 10	4301
0206 21	0602 20	1103 13 10	1501	2309 90 20
0206 22	0602 30	1103139010	1503	2309 90 31
0206 30	0602 40	1103 19 40	1517 90 99	2309 90 33
0206 41	0703101910	1105	1701 12	2309 90 35
0206 49	0703101930	1108	1702 11	2309 90 39
0206 80	0703900010	1202	1702 19	2309 90 41
0206 90	0802 11	1209 22	1702 20	2309 90 43
0208	0802 12	1209 23	1702 30	2309 90 49
0210 91	0904 11	1209 24	1702 40	2309 90 51
0210 92	0904 12	1209 25	1702 60	2309 90 53
0210 93	1001100010	1209 29	1703	2309 90 59
0210 99	1002		2005100010	2309 90 70
ex 0713 20 00	Aunazirņi (garbanzos) – sējai
ex 0713 31 00	Zeltainās pupiņas Vigna mungo (L.) Hepper vai Vigna radiata (L.) Wilczek – sējai
ex 0713 32 00	Šķautnainās (Adzuki) pupiņas (Phaseolus jeb Vigna angularis) – sējai
ex 0713 39 00	Citādas pupiņas sējai
ex 0713 50 00	Rupjsēklu (cūku) pupas (Vicia faba var. major) un sīksēklu un vidējrupjsēklu pupas (Vicia faba var. equine, Vicia faba var. minor) – sējai”

“IV PIELIKUMA b) daļa

KOPIENĀ RAŽOTO LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTS BIJUŠAJĀ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKĀ

(Nulles tarifs kvotu robežās)

(27. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

KN kods (1)	Apraksts	2007		2008		2009		2010		2011. gads un vēlāk
	(1) Tarifa kvota @ 0 % (2) Daudzuma pārsniegšanas nodoklis	(1) (t)	(2) (% no MFN)	(1) (t)	(2) (% no MFN)	(1) (t)	(2) (% no MFN)	(1) (t)	(2) (% no MFN)	(1) (t)	(2) (% no MFN)
0206 29	Saldēti liellopu subprodukti, izņemot mēles un aknas	415	50	415	40	415	30	415	20	—	0
0207	Pozīcijas 0105 mājputnu gaļa un subprodukti, svaigi, dzesināti vai saldēti	6 600	50	6 600	40	6 600	30	6 600	20	—	0
0210 11 0210 12 0210 19	Cūkgaļa	50	80	50	70	50	60	50	50	—	0
0401 20	Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas, kura tauku saturs ir lielāks par 1 %, bet nepārsniedz 6 % no svara	2 200	100	2 200	100	2 200	100	2 200	100	2 200	100
0402	Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu	470	50	470	40	470	30	470	20	—	0
0405 10	Sviests	1 250	50	1 250	40	1 250	30	1 250	20	—	0
0406 20 0406 30	Visu veidu rīvēts vai berzts siers; kausētais siers, nerīvēts un neberzts	120	70	130	70	140	70	150	70	160	70
0406 90	Citādi sieri	500	100	500	100	500	100	500	100	500	100
0802 31 0802 32	Valrieksti, svaigi vai žāvēti, lobīti vai nelobīti vai mizoti	60	80	60	70	60	60	60	50	_	0
0805 10 0805 20 0805 40 0805 50	Apelsīni, mandarīni (arī tanžerīni un sacumas), klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi, greipfrūti (ieskaitot pomelo), citroni un laimi, svaigi vai žāvēti	8 000	50	8 000	40	8 000	30	8 000	20	—	0
0901	Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā	10	80	10	70	10	60	10	50	_	0
1601 00	Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes	2 960	70	3 070	70	3 180	70	3 290	70	3 400	70
1602	Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem un asinīm	1 570	70	1 640	70	1 710	70	1 780	70	1 850	70
2003 10 2003 20 00	Agaricus ģints sēnes; trifeles	50	100	50	100	50	100	50	100	50	100
2005 70	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas olīvas, nesaldētas	1 600	50	1 600	40	1 600	30	1 600	20	—	0
2007 99	Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, izņemot homogenizētus produktus un citrusaugļus	50	80	50	70	50	60	50	50	—	0
2009	Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas	300	100	300	100	300	100	300	100	300	100
2309909990	Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā Citādi	12 000	70	12 000	70	12 000	70	12 000	70	12 000	70

“IV PIELIKUMA c) daļa

KOPIENĀ RAŽOTO LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTS BIJUŠAJĀ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKĀ (KONCESIJAS TARIFA KVOTU ROBEŽĀS)

(27. panta 3. punkta c) apakšpunkts)

KN kods (1)	Apraksts	Daudzums gadā (tonnas)	Muitas nodokļa likme (% no MFN)
0201 0202	Svaiga, dzesināta vai saldēta liellopu gaļa	300	50
0203	Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa	2 000	70
0203	Svaiga, dzesināta vai sasaldēta cūkgaļa	200	50
0406	Siers un biezpiens	600	70
0701 90	Kartupeļi, svaigi vai dzesināti	100	50
1209 21	Lucernas sēklas	15	50

“IV PIELIKUMA d) DAĻA

KOPIENĀ RAŽOTO LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTS BIJUŠAJĀ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKĀ (PROGRESĪVA TARIFA SAMAZINĀŠANA PĀREJAS PERIODĀ, NULLES NODOKĻA LIKME NO 2011. GADA 1. JANVĀRA)

(27. panta 3. punkta d) apakšpunkts)

0102902100	0405209000	0712909000	1102
0102902900	0405 90	0802210000	1103139090
0102904100	0602903000	0802220000	1103191000
0102904900	0602904100	0802310000	1103193000
0102905100	0602904500	0802320000	1103195000
0102905900	0602904900	0802400000	1103199000
0102906100	0602905100	0802500000	1103 20
0102906900	0602905900	0802600000	1104
0102907100	0602907000	0802902000	1106100000
0102907900	0602909100	0802905000	1106 30
0102909000	0602909900	0802908500	1107
0105111900	0603	0803 00	1209210000
0105119900	0604	0804	1509
0105120000	0709906000	0805900000	1510 00
0105199000	0710801000	0810 20	1514 99
0105992000	0710808000	0810 40	1603 00
0105993000	0710808500	0810500000	1701910000
0105995000	0711 20	0810600000	1701999000
0201100000	0712200000	0810 90	2007
0201 20	0712310000	0811	2309”
0201300000	0712320000	0812
0202100000	0712330000	0813
0202 20	0712390000	0901
0202 30	0712900500	0902
0209003000	0712901900	1003009020
0209009000	0712903000	1003009090
0210 20	0712905000	1004000090

“V PIELIKUMA c) DAĻA

KOPIENĀ RAŽOTO ZIVJU UN ZVEJNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTS BIJUŠAJĀ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKĀ (NULLES TARIFS KVOTU ROBEŽĀS) (1)

(28. panta 2. punkts)

KN kods (2)	Apraksts	Ikgadējā beznodokļu kvota
0301 93 00	Dzīvas karpas	75 tonnas

“II PIELIKUMS

NODOKĻI, KO PIEMĒRO KOPIENAS IZCELSMES PREČU IMPORTAM BIJUŠAJĀ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKĀ (1)

KN kods (2)	Apraksts	Nodokļa likme (%)
		2007	2008	2009	2010	2011. gads un turpmākie gadi
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)
0403	Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:
0403 10	– jogurts:
	– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:
	– – – pulverī, granulās vai citādā cietā veidā, kura piena tauku saturs pēc svara:
0403105100	– – – – nepārsniedz 1,5 %	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
0403105300	– – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
0403105900	– – – – pārsniedz 27 %	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
	– – – citāds, kura tauku saturs pēc svara:
0403109100	– – – – nepārsniedz 3 %	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
0403109300	– – – – pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
0403109900	– – – – pārsniedz 6 %	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
0403 90	– citāds:
	– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao
	– – – pulverī, granulās vai citādā cietā veidā, kura piena tauku saturs pēc svara:
0403907100	– – – – nepārsniedz 1,5 %	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
0403907300	– – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
0403907900	– – – – pārsniedz 27 %	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
	– – – citāds, kura piena tauku saturs pēc svara:
0403909100	– – – – nepārsniedz 3 %	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
0403909300	– – – – pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
0403909900	– – – – pārsniedz 6 %	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
0405	Sviests un citi piena tauki un eļļas; piena izstrādājumi:
0405 20	– piena tauku pastas:
0405201000	– – ar tauku saturu pēc svara 39 % vai vairāk, bet mazāk nekā 60 %	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
0405203000	– – ar tauku saturu pēc svara 60 % un vairāk, bet ne vairāk kā 75 %	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
0501000000	Cilvēku mati, neapstrādāti, mazgāti vai nemazgāti; cilvēku matu atkritumi	0	0	0	0	0
0502	Mājas cūku vai mežacūku sari vai spalva; āpšu un citu dzīvnieku spalvas suku ražošanai; šādu saru vai spalvu atkritumi	0	0	0	0	0
0505	Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai); putnu spalvas vai to daļu pulveris un atkritumi	0	0	0	0	0
0506	Kauli un ragu serdeņi, neapstrādāti, attaukoti, sākotnēji apstrādāti (bet negriezti pēc formas), apstrādāti ar skābi vai atželatinēti; putnu vai to daļu spalvu pulveris un atkritumi	0	0	0	0	0
0507	Ziloņkauls, bruņrupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atkritumi	0	0	0	0	0
0508000000	Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; mīkstmiešu, vēžveidīgo vai adatādaiņu čaulas un vāki, sēpiju skeleta plāksnītes, neapstrādātas vai tikai sākotnēji apstrādātas, bet neatgrieztas pēc formas, šo produktu pulveris un atkritumi	0	0	0	0	0
0510000000	Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un muskuss; spāniešu mušas; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, dzesināti, sasaldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai:	0	0	0	0	0
0511	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki:
	– citādi:
0511 99	– – citādi:
	– – – dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi
0511993100	– – – – neapstrādāti	0	0	0	0	0
0511993900	– – – – citādi	0	0	0	0	0
0511 99 85	– – – citādi:	0	0	0	0	0
0710	Sasaldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):
0710400000	– cukurkukurūza	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
0711	Īslaicīgai glabāšanai konservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējamā šķīdumā), nav derīgi tūlītējai lietošanai:
0711 90	– citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:
	– – dārzeņi
0711903000	– – – cukurkukurūza	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
0903000000	Mate	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
1212	Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, svaigas, dzesinātas, sasaldētas vai žāvētas, arī samaltas; augļu kauliņi un kodoli un citi galvenokārt pārtikā lietojami augu produkti (ieskaitot negrauzdētas Chycorium intybus sativum šķirnes cigoriņu saknes), kuri citur nav minēti un iekļauti:
1212200000	– jūras aļģes un citas aļģes	0	0	0	0	0
1302	Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:
	– augu sulas un ekstrakti
1302120000	– – lakricas	0	0	0	0	0
1302130000	– – apiņu	0	0	0	0	0
1302 19	– – citādi:
1302 19 80	– – – citādi:	0	0	0	0	0
1302 20	– pektīni, pektināti un pektāti:	0	0	0	0	0
	– no augu valsts produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:
1302310000	– – agars	0	0	0	0	0
1302 32	– – recinātāji un biezinātāji, arī pārveidoti, no ceratoniju pākstīm vai sēklām vai no guaras sēklām:
1302321000	– – – no ceratoniju pākstīm vai sēklām	0	0	0	0	0
1401	Augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto pīšanai (piemēram, bambusi, rotangpalmas, niedres, meldri, kārkli, rafijas, attīrīti, balināti vai krāsoti graudaugu salmi un liepu mizas)	0	0	0	0	0
1404	Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur	0	0	0	0	0
1505 00	Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu)	0	0	0	0	0
1506000000	Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām	0	0	0	0	0
1515	Citādas negaistošas augu eļļas un tauki, eļļas (ieskaitot jojobas eļļu) un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:
1515 90	– citādas:
1515 90 11	– – tungas koku eļļa; jojobas eļļa un oitisiku eļļa; miršu vasks un sumahu vasks; to frakcijas:	0	0	0	0	0
1516	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas:
1516 20	– augu tauki un eļļas un to frakcijas:
1516201000	– – hidrogenēta rīcineļļa, t. s. “opālvasks”	0	0	0	0	0
1517	Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516:
1517 10	– margarīns, izņemot šķidro margarīnu:
1517101000	– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara	PRC	PRC	PRC	PRC	PRC
1517 90	– citādi:
1517901000	– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara	PRC	PRC	PRC	PRC	PRC
	– – citādi:
1517909300	– – – pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, ko izmanto veidņu eļļām	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
1518 00	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai šīs nodaļas dažādo tauku un eļļu frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kas citur nav minēti vai neiekļauti	0	0	0	0	0
1520000000	Neattīrīts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi	0	0	0	0	0
1521	Krāsoti vai nekrāsoti, rafinēti vai nerafinēti augu vaski (izņemot triglecirīdus), bišu vasks, citu kukaiņu vaski un spermacets	0	0	0	0	0
1522 00	Degra; taukvielu dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas:
1522001000	– degra	0	0	0	0	0
1702	Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs:
1702500000	– ķīmiski tīra fruktoze	0	0	0	0	0
1702 90	– citādi produkti, ieskaitot invertcukuru un citus cukurus, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi:
1702901000	– – ķīmiski tīra maltoze	PRC	PRC	PRC	PRC	PRC
1704	Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas:	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
1803	Kakao pasta, attaukota vai neattaukota	0	0	0	0	0
1804000000	Kakao sviests, tauki un eļļa	0	0	0	0	0
1805000000	Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas	0	0	0	0	0
1806	Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu:
1806 10	– kakao pulveris ar cukura vai citu saldinātāju piedevu	35 % no MFN	25 % no MFN	15 % no MFN	5 % no MFN	0
1806 20	– citādi izstrādājumi briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars pārsniedz 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību lielāku par 2 kg	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
	– citādi, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā
1806310000	– – ar pildījumu	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
1806 32	– – bez pildījuma	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
1806 90	– citādi	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
1901	Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401–0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:
1901100000	– pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai	0	0	0	0	0
1901200000	– maisījumi un mīklas pozīcijā 1905 minēto maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
1901 90	– citādi	0	0	0	0	0
1902	Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:
	– termiski neapstrādāti mīklas izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti:
1902110000	– – ar olu piedevu	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
1902 19	– – citādi	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
1902 20	– pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:
	– – citādi:
1902209100	– – – termiski apstrādāti	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
1902209900	– – – citādi	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
1902 30	– citādi pastas izstrādājumi	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
1902 40	– kuskuss	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
1903000000	Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā	0	0	0	0	0
1904	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti:	PRC	PRC	PRC	PRC	PRC
1905	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
2001	Eitiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:
2001 90	– citādi:
2001903000	– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2001904000	– – jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2001906000	– – palmu galotņu pumpuri	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2004	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:
2004 10	– kartupeļi
	– – citādi:
2004109100	– – – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2004 90	– citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:
2004901000	– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2005	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:
2005 20	– kartupeļi:
2005201000	– – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2005800000	– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2008	Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:
	– rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā:
2008 11	– – zemesrieksti:
2008111000	– – – zemesriekstu sviests	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
	– citādi, arī maisījumi, izņemot apakšpozīcijā 2008 19 minētos:
2008910000	– – palmu galotņu pumpuri	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2008 99	– – citādi
	– – – bez spirta piedevas
	– – – – bez cukura piedevas
2008998500	– – – – – kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata)	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2008999100	– – – – – jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2101	Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2102	Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnas organismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā 3002); gatavi cepamie pulveri:	PRC	PRC	PRC	PRC	PRC
2103	Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:
2103100000	– sojas mērce	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2103200000	– tomātu kečups un citādas tomātu mērces	PRC	PRC	PRC	PRC	PRC
2103 30	– sinepju pulveris un gatavas sinepes	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2103 90	– – citādi:
2103901000	– – mango čatnijs šķidrā veidā	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2103903000	– – aromātiskās rūgtvielas ar spirta tilpumkoncentrāciju 44,2–49,2 tilp. %, ar genciānu, garšvielu un dažādu sastāvdaļu saturu no 1,5 līdz 6 svara % un ar cukura saturu no 4 % līdz 10 %, traukos ar tilpumu 0,5 l vai mazāk	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2103 90 90	– – citādi:
2103909010	– – – kombinēti augi, balstīti uz pipariem	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2103909050	– – – majonēze	PRC	PRC	PRC	PRC	PRC
2103909090	– – – citādi	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2104	Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi:
2104 10	– gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
2104 20 00	– homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi
2104200010	– – bērnu pārtikas izstrādājumi iepakojumos ar neto ietilpību līdz 250 g	0	0	0	0	0
2104200090	– – diētiskām vajadzībām iepakojumos ar neto ietilpību līdz 250 g	0	0	0	0	0
2105 00	Saldējums, ar vai bez kakao	35 % no MFN	25 % no MFN	15 % no MFN	5 % no MFN	0
2106	Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:
2106 10	– proteīna koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas	0	0	0	0	0
2106 90	– citādi:
2106902000	– – salikti alkohola izstrādājumi (alkoholisko preparātu maisījumi), kas nav uz smaržvielu bāzes un kurus izmanto dzērienu ražošanā	35 % no MFN	25 % no MFN	15 % no MFN	5 % no MFN	0
	– – citādi:
2106909200	– – – kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no svara piena taukus, 5 % no svara saharozi vai izoglikozi, 5 % no svara glikozi vai cieti	0	0	0	0	0
2106 90 98	– – – citādi	0	0	0	0	0
2201	Ūdens, ieskaitot dabiskos vai mākslīgos minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēts; ledus un sniegs	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
2202	Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN	50 % no MFN
2203 00	Iesala alus	0	0	0	0	0
2205	Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām	0	0	0	0	0
2207	Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti	80 % no MFN	70 % no MFN	60 % no MFN	50 % no MFN	0
2208	Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni	0	0	0	0	0
2402	Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem	70 % no MFN	70 % no MFN	70 % no MFN	70 % no MFN	70 % no MFN
2403	Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas rūpnieciski aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences	PRC	PRC	PRC	PRC	PRC
2905	Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi:
	– citādi daudzvērtīgie spirti
2905430000	– – mannīts	0	0	0	0	0
2905 44	– – D-glicīts (sorbīts)	0	0	0	0	0
2905450000	– – glicerīns	0	0	0	0	0
3301	Ēteriskās eļļas (atbrīvotas vai neatbrīvotas no terpēniem), ieskaitot konktrēteļļas un absolūteļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūti ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas radušies, atbrīvojot ēteriskās eļļas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un ūdens destilāti šķīdumi:
3301 90	– citādi
3301901000	– – terpēnu blakusprodukti pēc ēterisko eļļu atbrīvošanas no terpēniem	0	0	0	0	0
	– – ekstrahēti oleosveķi:
3301902100	– – – no lakricas un apiņiem	0	0	0	0	0
3301903000	– – – citādi	0	0	0	0	0
3302	Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā:
3302 10	– izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā:
	– – izmantošanai dzērienu rūpniecībā
	– – – izstrādājumi, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam:
3302101000	– – – – ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju lielāku par 0,5 %	0	0	0	0	0
	– – – – citādi:
3302102100	– – – – – kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no kopējās masas piena taukus, 5 % saharozi vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti	0	0	0	0	0
3302102900	– – – – – citādi	0	0	0	0	0
3501	Kazeīns, kazeīnāti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes:
3501 10	– kazeīns	0	0	0	0	0
3501 90	– citādi
3501909000	– – citādi	0	0	0	0	0
3505	Dekstrīni un citas modificētās cietes (piemēram, želatinizētas vai esterificētas cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes:
3505 10	– dekstrīni un citādas modificētās cietes
3505101000	– – dekstrīni	0	0	0	0	0
	– – citādas modificētās cietes:
3505109000	– – – citādas	0	0	0	0	0
3505 20	– līmes	0	0	0	0	0
3809	Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apertūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs, kas citur nav minēti vai iekļauti:
3809 10	– uz ar cietes īpašībām bāzes	0	0	0	0	0
3823	Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti	0	0	0	0	0
3824	Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur:
3824 60	– sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto	0	0	0	0	0

“III PIELIKUMS

NODOKĻI, KO PIEMĒRO KOPIENAS IZCELSMES PREČU IMPORTAM BIJUŠAJĀ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKĀ (NULLES TARIFS KVOTU ROBEŽĀS) (1)

KN kods (2)	Apraksts	Ikgadējā beznodokļu kvota
1517 10	Margarīns, izņemot šķidro margarīnu	100 tonnas
1704 90	Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas, izņemot košļājamo gumiju ar cukura pārklājumu vai bez tā	265 tonnas
1806	Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu	350 tonnas
1902	Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:	100 tonnas
1905	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti	430 tonnas
1905 31 1905 32	Saldie cepumi, vafeles	330 tonnas
1905 90	Citādi	150 tonnas
2101 11 2101 12	Ekstrakti, esences un koncentrāti Izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes	5 tonnas
2103 30 90	Gatavas sinepes	200 tonnas
2105	Saldējums un citi pārtikas ledus veidi, ar vai bez kakao	50 tonnas

NODOKĻI, KO PIEMĒRO KOPIENAS IZCELSMES PREČU IMPORTAM BIJUŠAJĀ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKĀ (KONCESIJAS KVOTU ROBEŽĀS) (1)

KN kods (3)	Apraksts	Daudzums gadā (tonnas)	Nodokļa likme tarifa kvotu robežās (%)
2201	Ūdens, ieskaitot dabiskos vai mākslīgos minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēts; ledus un sniegs	150	12

4. PROTOKOLS

PAR JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJU UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODĒM ŠĀ KOPIENAS UN BIJUŠĀS DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS NOLĪGUMA NOTEIKUMU PIEMĒROŠANAI

SATURS

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

II SADAĻA

JĒDZIENA NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgas prasības

3. pants

Kumulācija Kopienā

4. pants

Kumulācija Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā

5. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

6. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi

7. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

8. pants

Kvalificēšanas vienība

9. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

10. pants

Komplekti

11. pants

Neitrāli elementi

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

12. pants

Teritorialitātes princips

13. pants

Tieša transportēšana

14. pants

Izstādes

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

15. pants

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma aizliegums

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

16. pants

Vispārīgas prasības

17. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra

18. pants

Retrospektīvi izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1

19. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

20. pants

Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu

21. pants

Uzskaites nošķiršana

22. pants

Nosacījumi faktūras deklarācijas sagatavošanai

23. pants

Atzīts eksportētājs

24. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

25. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

26. pants

Importēšana pa daļām

27. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

28. pants

Apstiprinošie dokumenti

29. pants

Izcelsmes apliecinājuma un apstiprinošo dokumentu saglabāšana

30. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

31. pants

Summas, kas izteiktas euro

VI SADAĻA

PASĀKUMI ADMINISTRATĪVAI SADARBĪBAI

32. pants

Savstarpēja palīdzība

33. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

34. pants

Strīdu izšķiršana

35. pants

Sankcijas

36. pants

Brīvzonas

VII SADAĻA

SEŪTA UN MELIĻA

37. pants

Protokola piemērošana

38. pants

Īpaši nosacījumi

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants

Protokola grozījumi

PIELIKUMU SARAKSTS

I pielikums.

Ievada piezīmes II pielikuma sarakstam

II pielikums.

Tādas apstrādes vai pārstrādes noteikumu saraksts, kura jāveic attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai no tiem ražoti izstrādājumi varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu

III pielikums.

Paraugi pārvadājumu sertifikātam EUR.1 un pieteikumam pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai

IV pielikums.

Faktūras deklarācijas teksts

V pielikums.

Izstrādājumi, kas nav iekļauti 3. un 4. pantā paredzētajā kumulācijā

KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS

Kopīgā deklarācija par Andoras Firstisti

Kopīgā deklarācija par Sanmarīno Republiku

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a)	“ražošana” ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ietverot montāžu vai specifiskas darbības;

b)	“materiāls” ir jebkuras sastāvdaļas, izejvielas, daļas vai detaļas utt., kas izmantotas izstrādājuma ražošanā;

c)	“izstrādājums” ir saražotais izstrādājums, pat ja vēlāk to paredzēts izmantot citā ražošanas operācijā;

d)	“preces” ir gan materiāli, gan izstrādājumi;

e)	“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada nolīgumu par to, kā īstenojams Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) VII pants (Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgums par muitas vērtējumu);

f)

“ražotāja cena” ir cena, ko Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā par izstrādājuma ražošanu maksā ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta produkta pēdējā apstrāde, ja cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība, atskaitot jebkurus iekšējos nodokļus, kas ir vai varētu būt atmaksājami, ja iegūto izstrādājumu eksportē;

g)	“materiālu vērtība” ir noteiktas izcelsmes izmantoto materiālu muitas vērtība to importēšanas brīdī vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, tad pirmā cena, ko var noskaidrot un kas ir maksāta par šiem materiāliem, Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā;

h)	“noteiktas izcelsmes materiālu vērtība” ir to g) punktā noteikto materiālu vērtība, ko piemēro mutatis mutandis;

i)

“pievienotā vērtība” ir izstrādājuma ražotāja cena, no kuras atņemta katra tā ražošanā izmantotā materiāla muitas vērtība, kura izcelsme ir citās valstīs, kas minētas 3. un 4. pantā, vai, ja šī muitas vērtība nav zināma vai to nevar noskaidrot, tā ir pirmā cena, ko var noskaidrot, kas Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā maksāta par materiāliem;

j)	“nodaļas” un “pozīcijas” ir nodaļas un pozīcijas (četru ciparu kodi) nomenklatūrā, kas veido Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura šajā protokolā minēta kā “Harmonizētā sistēma” vai “HS”;

k)	“klasificēts” ir jēdziens, kas norāda, ka izstrādājums vai materiāls ir klasificēts kādā konkrētā pozīcijā;

l)	“sūtījums” ir izstrādājumi, ko vai nu viens eksportētājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam, vai uz ko attiecas vienots pārvadājuma dokuments par nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam, vai, ja šāda dokumenta nav, viens faktūrrēķins;

m)	“teritorijas” ietver teritoriālos ūdeņus.

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgas prasības

1.   Šā nolīguma īstenošanas nolūkā par Kopienas izcelsmes izstrādājumiem uzskata šādus izstrādājumus:

a)	izstrādājumus, kas ir pilnībā iegūti Kopienā 5. panta nozīmē;

b)	Kopienā iegūtus izstrādājumus, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav pilnībā iegūti Kopienā, ar nosacījumu, ka šie materiāli ir Kopienā pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 6. panta nozīmē.

2.   Šā nolīguma īstenošanas nolūkos par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes izstrādājumiem uzskata šādus izstrādājumus:

a)	izstrādājumus, kas pilnībā iegūti Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā 5. panta nozīmē;

b)	Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā iegūti izstrādājumi, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav tur iegūti pilnībā, ja šādi izstrādājumi ir Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā pienācīgi apstrādāti 6. panta nozīmē.

3. pants

Kumulācija Kopienā

1.   Neskarot 2. panta 1. punkta noteikumus, uzskata, ka izstrādājumu izcelsme ir Kopienā, ja šādi izstrādājumi ir tur iegūti un ja to sastāvā ir materiāli ar izcelsmi Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Kopienā vai jebkurā citā valstī vai teritorijā, kas piedalās Eiropas Savienības Stabilizācijas un asociācijas procesā (1), vai kuru sastāvā ir materiāli ar izcelsmi Turcijā, uz kuru attiecas ES un Turcijas Asociācijas padomes 1995. gada 22. decembra Lēmums Nr. 1/95 (2), ar nosacījumu, ka Kopienā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 7. pantā minētās darbības. Šādiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.

2.   Ja Kopienā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7. pantā minētās darbības, iegūto izstrādājumu uzskata par Kopienas izcelsmes izstrādājumu tikai tādā gadījumā, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka nekā to izmantoto materiālu vērtība, kuru izcelsme ir jebkurā no citām valstīm vai teritorijām, kas minētas 1. punktā. Pretējā gadījumā iegūtais izstrādājums uzskatāms par tās valsts izcelsmes izstrādājumu, kurai piedaloties ražošanā Kopienā ir bijusi visaugstākā izcelsmes materiālu vērtība.

3.   Izstrādājumi, kuru izcelsme ir vienā no 1. punktā minētajām valstīm vai teritorijām, kurus Kopienā neapstrādā vai nepārstrādā, saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē uz kādu no šīm valstīm vai teritorijām.

4.   Šajā pantā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai tad, ja:

a)	valstu vai teritoriju, kuras ir iesaistītas attiecīga noteiktas izcelsmes statusa iegūšanā, un galamērķa valsts starpā ir piemērojams preferenciāls tirdzniecības nolīgums saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV pantu;

b)	materiāliem un izstrādājumiem piešķirts izcelsmes statuss, piemērojot izcelsmes noteikšanas prasības, kas ir vienādi ar šajā protokolā paredzētajiem; kā arī

c)	ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā saskaņā ar tās procedūrām ir publicēti paziņojumi par vajadzīgo prasību izpildi, lai varētu piemērot kumulāciju.

Kumulāciju, kas paredzēta šajā pantā, piemēro no dienas, kas norādīta paziņojumā, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērija).

Kopiena ar Eiropas Komisijas starpniecību sniedz Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai sīkāku informāciju par nolīgumiem un to attiecīgajiem izcelsmes noteikumiem, kurus piemēro attiecībā uz citām valstīm vai teritorijām, kas minētas 1. punktā.

Izstrādājumus, kas minēti V pielikumā, neiekļauj šajā pantā paredzētajā kumulācijā.

4. pants

Kumulācija Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā

1.   Neskarot 2. panta 2. punkta noteikumus, uzskata, ka izstrādājumu izcelsme ir Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, ja šādi izstrādājumi ir tur iegūti un ja to sastāvā ir materiāli ar izcelsmi Kopienā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā vai jebkurā citā valstī vai teritorijā, kas piedalās Eiropas Savienības Stabilizācijas un asociācijas procesā (1), vai to sastāvā ir materiāli ar izcelsmi Turcijā, uz kuru attiecas ES un Turcijas Asociācijas padomes 1995. gada 22. decembra Lēmums Nr. 1/95 (2), ar nosacījumu, ka Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 7. pantā minētās darbības. Šādiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.

2.   Ja Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7. pantā minētās darbības, iegūto izstrādājumu uzskata par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes izstrādājumu tikai tādā gadījumā, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka nekā to izmantoto materiālu vērtība, kuru izcelsme ir jebkurā no citām valstīm vai teritorijām, kas minētas 1. punktā. Ja tas tā nav, uzskata, ka iegūtajam izstrādājumam ir tās valsts izcelsme, kurā ir vislielākā to materiālu izejvielu vērtība, ko izmanto ražošanā Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā.

3.   Izstrādājumi, kuru izcelsme ir vienā no 1. punktā minētajām valstīm vai teritorijām, kurus Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā neapstrādā vai nepārstrādā, saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē uz kādu no šīm valstīm vai teritorijām.

4.   Šajā pantā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai tad, ja:

a)	valstu vai teritoriju, kuras ir iesaistītas attiecīga noteiktas izcelsmes statusa iegūšanā, un galamērķa valsts starpā ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar VVTT XXIV pantu;

b)	materiāliem un izstrādājumiem piešķirts noteiktas izcelsmes statuss, piemērojot izcelsmes noteikšanas noteikumus, kas ir vienādi ar šajā protokolā paredzētajiem; kā arī

c)	ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā saskaņā ar tās procedūrām ir publicēti paziņojumi par vajadzīgo prasību izpildi, lai varētu piemērot kumulāciju.

Kumulāciju, kas paredzēta šajā pantā, piemēro no dienas, kas norādīta paziņojumā, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērija).

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ar Eiropas Komisijas starpniecību sniedz Kopienai sīkāku informāciju par nolīgumiem, tostarp par to spēkā stāšanās datumiem, un to attiecīgajiem izcelsmes noteikumiem, kurus piemēro attiecībā uz citām valstīm vai teritorijām, kas minētas 1. punktā.

Izstrādājumus, kas minēti V pielikumā, neiekļauj šajā pantā paredzētajā kumulācijā.

5. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

1.   Par izstrādājumiem, kas Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā iegūti pilnībā, uzskata:

a)	minerālproduktus, kas iegūti Kopienas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas zemes vai jūras dzīlēs;

b)	Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā novāktos augu valsts produktus;

c)	Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

d)	produktus, kas iegūti no Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

e)	medību vai zvejas produktus, kas iegūti, medījot Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā;

f)	jūras zvejas un citus jūras produktus, kas iegūti, zvejojot ar to kuģiem ārpus to teritoriālajiem ūdeņiem;

g)	izstrādājumus, kas izgatavoti vienīgi no f) apakšpunktā minētajiem produktiem uz to zivju pārstrādes kuģiem;

h)	lietotus priekšmetus, kas tur savākti un ir derīgi vienīgi izejvielu iegūšanai, tostarp lietotas riepas, kuras derīgas vienīgi atjaunošanai vai lai tās izmantotu kā atkritumus;

i)	atkritumus un lūžņus, ko rada ražošanas darbības Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā;

j)	produktus, kas iegūti no jūras gultnes ārpus Kopienas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem, ar nosacījumu, ka tām ir ekskluzīvas tiesības izmantot šo jūras gultni;

k)	preces, ko tur ražo tikai no produktiem, kas minēti a) līdz j) apakšpunktā.

2.   Termini “to kuģi” un “to zivju pārstrādes kuģi” 1. punkta f) un g) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un pārstrādes kuģiem:

a)	kuri ir reģistrēti vai pierakstīti kādā dalībvalstī vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā;

b)	kas kuģo zem kādas dalībvalsts vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas karoga;

c)

kas vismaz 50 % apmērā pieder dalībvalstu vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņiem vai uzņēmējsabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas vienā no šīm valstīm, kuras vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs un lielākā daļa šādu padomju locekļu ir dalībvalsts vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņi, un turklāt – attiecībā uz personālsabiedrībām vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību – vismaz puse attiecīgā kapitāla pieder vai nu minētajām valstīm, vai minēto valstu iestādēm, vai pilsoņiem;

d)	kā kapteinis un virsnieki ir kādas dalībvalsts vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņi; kā arī

e)	uz kuriem vismaz 75 % apkalpes locekļu ir dalībvalsts vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņi.

6. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi

1.   Piemērojot 2. pantu, izstrādājumus, kas nav pilnībā iegūti, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir ievēroti II pielikuma sarakstā izklāstītie nosacījumi.

Pirmajā daļā minētie nosacījumi attiecībā uz visiem šajā nolīgumā ietvertajiem izstrādājumiem norāda to, kā jāapstrādā un jāpārstrādā tādi nenoteiktas izcelsmes materiāli, kurus izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai tādiem materiāliem. Tādējādi, ja kādu izstrādājumu, kas atbilstīgi sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, izmanto kāda cita izstrādājuma ražošanā, tad nosacījumus, kas piemērojami izstrādājumam, kurā to ietver, sākotnējam izstrādājumam nepiemēro un neņem vērā nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas varētu būt izmantoti izstrādājuma sākotnējā ražošanā.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta nenoteiktas izcelsmes materiālus, ko saskaņā ar sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nevajadzētu izmantot izstrādājuma ražošanā, tomēr var izmantot, ja:

a)	to kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas;

b)	piemērojot šo punktu, attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem nepārsniedz nevienu sarakstā ietverto maksimālās vērtības procentuālo daudzumu.

Šo punktu nepiemēro izstrādājumiem, uz ko attiecas Harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļa.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ievērojot 7. panta noteikumus.

7. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1.   Neskarot 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 6. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai izstrādājumam piešķirtu noteiktas izcelsmes izstrādājuma statusu, uzskata šādas darbības:

a)	darbības, kas paredzētas tam, lai nodrošinātu izstrādājumu uzturēšanu labā stāvoklī pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā;

b)	iepakojumu sadalīšana un komplektēšana;

c)	mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu notīrīšana;

d)	tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšana;

e)	vienkārša krāsošana un pulēšana;

f)	labības un rīsu atsēnalošana, daļēja vai pilnīga balināšana, pulēšana un glazēšana;

g)	cukura iekrāsošana vai cukurgraudiņu veidošana;

h)	augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, kauliņu izņemšana un lobīšana vai čaumalu noņemšana;

i)	asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sadalīšana;

j)	sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, kategorizēšana, piemeklēšana (ieskaitot preču komplektēšanu);

k)	vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana uz pamatnes vai pie dēlīšiem, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

l)	uzrakstu, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz izstrādājumiem vai to iesaiņojumam;

m)	vienkārša vienādu vai dažādu izstrādājumu sajaukšana; cukura sajaukšana ar jebkādām citām vielām;

n)	vienkārša sastāvdaļu salikšana, lai iegūtu gatavu izstrādājumu, vai izstrādājumu sadale pa sastāvdaļām;

o)	divu vai vairāku a) līdz n) apakšpunktā norādīto darbību apvienojums;

p)	dzīvnieku kaušana.

2.   Nosakot, vai izstrādājuma apstrāde vai pārstrāde jāuzskata par nepietiekamu 1. punkta nozīmē, visas Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā ar attiecīgo izstrādājumu veiktās darbības izvērtē kopumā.

8. pants

Kvalificēšanas vienība

1.   Piemērojot šā protokola noteikumus, kvalificēšanas vienība ir konkrēts izstrādājums, ko uzskata par pamatvienību, lai noteiktu klasifikācijas iedalījumu pēc Harmonizētās sistēmas nomenklatūras.

Tādējādi uzskata:

a)	ja izstrādājumu, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, klasificē vienā pozīcijā saskaņā ar Harmonizētās sistēmas noteikumiem, viss kopums veido kvalificēšanas vienību;

b)	ja sūtījumā ir vairāki vienādi izstrādājumi, kas Harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā pozīcijā, tad, piemērojot šā protokola noteikumus, katrs izstrādājums jāņem vērā atsevišķi.

2.   Ja saskaņā ar Harmonizētās sistēmas 5. vispārējo noteikumu iesaiņojumu klasificē kopā ar tajā iesaiņoto izstrādājumu, tad iesaiņojumu un attiecīgo izstrādājumu uzskata par vienu veselu izcelsmes noteikšanas nolūkā.

9. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ietilpst parastajā aprīkojumā un ir iekļauti cenā vai arī nav norādīti atsevišķā faktūrrēķinā, uzskata par saistītiem ar attiecīgo iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli.

10. pants

Komplekti

Uzskata, ka komplekti Harmonizētās sistēmas 3. vispārējā noteikuma nozīmē ir ar noteiktu izcelsmi, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi. Ja komplektu veido noteiktas un nenoteiktas izcelsmes izstrādājumi, tad tomēr uzskata, ka viss komplekts ir ar noteiktu izcelsmi ar nosacījumu, ka nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 15 procentus no komplekta ražotāja cenas.

11. pants

Neitrāli elementi

Lai noteiktu to, vai izstrādājums ir noteiktas izcelsmes izstrādājums, nav jānosaka izcelsme ražošanas procesā izmantotajai:

a)	enerģijai un degvielai;

b)	ražotnei un iekārtām;

c)	mašīnām un darbarīkiem;

d)	precēm, kuras neietilpst un kuras nav paredzēts iekļaut galaproduktā.

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

12. pants

Teritorialitātes princips

1.   Izņemot 3. un 4. pantā un šā panta 3. punktā paredzēto, noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumi, kas noteikti II sadaļā, Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā ir jāizpilda nepārtraukti.

2.   Izņemot 3. un 4. pantā paredzēto, ja no Kopienas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas uz citu valsti eksportētas noteiktas izcelsmes preces nosūta atpakaļ, tad tās jāuzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas iestādēm nepierāda, ka:

a)	atpakaļ nosūtītās preces ir tās pašas preces, kas tika eksportētas; kā arī

b)	ar tām nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai preces uzturētu labā stāvoklī, kamēr tās atradās attiecīgajā valstī vai kamēr tās eksportē.

3.   Noteiktas izcelsmes statusa saņemšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti II sadaļā, neietekmē apstrāde vai pārstrāde, kas veikta ārpus Kopienas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, izmantojot materiālus, kas eksportēti no Kopienas vai no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un pēc tam reimportēti, ar noteikumu, ka:

a)	minētie materiāli ir pilnībā iegūti Kopienā vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā vai pirms eksportēšanas apstrādāti vai pārstrādāti lielākā mērā, nekā paredzēts 7. pantā; kā arī

b)

muitas dienestiem var pierādīt, ka: i) reimportētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus; kā arī ii) pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Kopienas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, piemērojot šā panta noteikumus, nepārsniedz 10 % no attiecīgā galaprodukta ražotāja cenas, kam tiek pieprasīts noteiktas izcelsmes statuss.

4.   Šā panta 3. punkta piemērošanas nolūkā II sadaļā paredzētie nosacījumi noteiktas izcelsmes statusa saņemšanai nav piemērojami apstrādei vai pārstrādei, kas veikta ārpus Kopienas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas. Tomēr, ja II pielikuma saraksta noteikumu, kas paredz maksimālo vērtību visiem izmantotiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, piemēro, lai noteiktu galaprodukta izcelsmes statusu, kopējā vērtība nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kas iestrādāti attiecīgās puses teritorijā, un kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Kopienas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, piemērojot šā panta noteikumus, nepārsniedz norādīto procentuālo daļu.

5.   Šā panta 3. un 4. punkta piemērošanas nolūkā “kopējā pievienotā vērtība” nozīmē visas izmaksas, kas rodas ārpus Kopienas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, ieskaitot tur iestrādāto materiālu vērtību.

6.   Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro izstrādājumiem, kas neatbilst II pielikuma sarakstā izvirzītajiem nosacījumiem vai kas var tikt uzskatīti par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem vienīgi tad, ja tiek piemērota 6. panta 2. punktā noteiktā vispārējā pielaide.

7.   Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro izstrādājumiem, uz kuriem attiecas Harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļa.

8.   Šā panta noteikumos paredzētā apstrāde vai pārstrāde, kas veikta ārpus Kopienas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, ir jāveic režīmā “izvešana pārstrādei” vai tamlīdzīgā režīmā.

13. pants

Tieša transportēšana

1.   Nolīgumā paredzēto preferenciālo režīmu piemēro tikai tiem izstrādājumiem, kas atbilst šā protokola prasībām un kurus transportē tieši starp Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku vai caur citu valstu teritorijām vai teritorijām, kas minētas 3. un 4. pantā. Tomēr izstrādājumus, kas veido vienu sūtījumu, var pārvadāt caur citām teritorijām, vai nu izvedot caur šīm teritorijām, vai īslaicīgi tajās uzglabājot, ar nosacījumu, ka tie paliek tranzīta vai uzglabāšanas valsts muitas dienestu uzraudzībā un ar tiem neveic nekādas citas darbības kā vien izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai tās darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu izstrādājumus labā stāvoklī.

Noteiktas izcelsmes produktus var transportēt pa cauruļvadiem caur teritoriju ārpus Kopienas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas.

2.   Importētājvalsts muitas dienestiem sniedz pierādījumus par to, ka 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, uzrādot:

a)	vienotu pārvadāšanas dokumentu par transportēšanu no eksportētājvalsts caur tranzīta valsti; vai

b)

tranzītvalsts muitas dienestu izsniegtu sertifikātu, kurā: i) sniegts precīzs izstrādājumu apraksts; ii) norādīts preču izkraušanas un pārkraušanas datums un attiecīgā gadījumā kuģu nosaukumi vai citi izmantotie transportlīdzekļi; kā arī iii) apliecināti nosacījumi, ar kādiem izstrādājumi palika tranzīta valstī; vai

c)	ja nav iepriekš minēto, kādu citu pamatojuma dokumentu.

14. pants

Izstādes

1.   Noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kurus nosūta uz izstādi valstī, kas nav minēta 3. un 4. pantā, un kurus pēc izstādes pārdod, lai importētu Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, tad importējot tiek attiecināti šā nolīguma noteikumi, ja muitas dienestiem pierāda, ka:

a)	eksportētājs ir pārsūtījis šos izstrādājumus no Kopienas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas uz valsti, kurā notiek izstāde, un tur tos izstādījis;

b)	šis eksportētājs izstrādājumus ir pārdevis vai citādi atsavinājis par labu kādai personai Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā;

c)	izstrādājumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc tās tādā stāvoklī, kādā tos nosūtīja uz izstādi; kā arī

d)	izstrādājumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot demonstrēšanu minētajā izstādē.

2.   Saskaņā ar V sadaļas noteikumiem jāizdod vai jāsagatavo izcelsmes apliecinājums un tas paredzētajā kārtībā jāiesniedz importētājvalsts muitas dienestiem. Tajā jānorāda izstādes nosaukums un adrese. Vajadzības gadījumā papildus var pieprasīt dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.

3.   Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šo pasākumu laikā izstrādājumi paliek muitas kontrolē un pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās, lai pārdotu ārvalstu izstrādājumus.

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

15. pants

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma aizliegums

1.   Par tiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto, ražojot noteiktas izcelsmes izstrādājumus Kopienā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā vai kādā citā 3. un 4. pantā minētā valstī vai teritorijā, kuriem izcelsmes apliecinājumi ir izsniegti vai sagatavoti saskaņā ar V sadaļu, Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā nevar saņemt nekādu muitas nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no muitas nodokļiem.

2.   Šā panta 1. punktā ietverto aizliegumu piemēro visiem pasākumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai līdzvērtīgu maksājumu daļēju vai pilnīgu atmaksu, atvieglojumiem vai atbrīvojumiem, kuri Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā piemērojami ražošanā izmantotajiem materiāliem, ja šādu atmaksu, atvieglojumus vai atbrīvojumus piemēro tieši vai netieši, no minētajiem materiāliem iegūtos izstrādājumus eksportējot, nevis tos atstājot izmantošanai uz vietas.

3.   Tādu izstrādājumu eksportētājam, kuriem ir izcelsmes apliecinājums, jābūt gatavam pēc muitas dienestu pieprasījuma jebkurā brīdī uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina to, ka nav saņemta nekāda atmaksa par attiecīgo izstrādājumu ražošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem un ka faktiski ir nomaksāti visi muitas nodokļi vai līdzvērtīgi maksājumi, kas piemērojami šādiem materiāliem.

4.   Šā panta 1. līdz 3. punkta noteikumus piemēro arī iesaiņojumam 8. panta 2. punkta nozīmē, palīgierīcēm, rezerves daļām un darbarīkiem 9. panta nozīmē un komplektu izstrādājumiem 10. panta nozīmē, ja tiem nav noteiktas izcelsmes.

5.   Šā panta 1. līdz 4. punkta noteikumus piemēro vienīgi attiecībā uz tādu veidu materiāliem, uz kuriem attiecas nolīgums. Turklāt tie neliedz piemērot eksporta kompensāciju sistēmu lauksaimniecības produktiem, kas piemērojama, eksportējot saskaņā ar nolīguma noteikumiem.

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

16. pants

Vispārīgas prasības

1.   Importējot Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā Kopienas izcelsmes izstrādājumus un Kopienā importējot Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes izstrādājumus, priekšrocības, ko paredz šis nolīgums, var izmantot tad, ja tiek iesniegts:

a)	vai nu pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kura paraugs ir III pielikumā; vai

b)

protokola 22. panta 1. punktā paredzētajos gadījumos deklarācija, turpmāk – “faktūras deklarācija”, ko sagatavojis eksportētājs par faktūrrēķinu, vai kāds cits tirdzniecības dokuments, kurā attiecīgie izstrādājumi ir pietiekami sīki aprakstīti, lai tos varētu identificēt; faktūras deklarācijas teksts pievienots IV pielikumā.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta noteiktas izcelsmes izstrādājumiem šā protokola nozīmē 27. pantā norādītajos gadījumos piemēro nolīgumā paredzētās priekšrocības arī tad, ja neiesniedz nevienu no 1. punktā minētajiem dokumentiem.

17. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra

1.   Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod eksportētājvalsts muitas dienesti pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību, – pēc viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.

2.   Šajā nolūkā eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājumu sertifikātu EUR.1, gan pieteikuma veidlapu; to paraugi ir III pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurās ir sagatavots šis nolīgums, un saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktu noteikumiem. Ja tos raksta ar roku, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem. Izstrādājumu apraksts jāsniedz šim nolūkam atvēlētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu rindu. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas jāievelk horizontāla līnija, visu tukšo laukumu šķērsām pārsvītrojot.

3.   Eksportētājam, kurš iesniedz pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, jābūt gatavam pēc tās eksportētājvalsts muitas dienestu pieprasījuma, kurā izdots pārvadājumu sertifikāts EUR.1, jebkurā brīdī iesniegt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.

4.   Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izsniedz Kopienas dalībvalsts vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas muitas dienesti, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas vai kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts vai teritorijas izcelsmes izstrādājumiem un ja tie atbilst citām šā protokola prasībām.

5.   Muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību citām šā protokola prasībām. Šajā nolūkā tiem ir tiesības prasīt visus pierādījumus un veikt jebkādas eksportētāja uzskaites pārbaudes vai citas pārbaudes, kuras tie uzskata par vajadzīgām. Tiem ir jāgādā arī par to, lai 2. punktā minētās veidlapas būtu pareizi aizpildītas. Jo īpaši tie pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.

6.   Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas dienu norāda sertifikāta 11. ailē.

7.   Muitas dienesti izdod eksportētājam pārvadājumu sertifikātu EUR.1, tiklīdz ir veikta vai nodrošināta faktiskā eksportēšana.

18. pants

Retrospektīvi izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1

1.   Neatkarīgi no17. panta 7. punkta pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc attiecīgo izstrādājumu eksportēšanas:

a)	ja tas netika izdots eksportēšanas laikā kļūdu, netīšas neizdarības vai īpašu apstākļu dēļ; vai

b)	ja atbilstīgi muitas dienestu prasībām var pierādīt, ka pārvadājumu sertifikāts EUR.1 bija izdots, bet, attiecīgos izstrādājumus importējot, netika pieņemts tehnisku iemeslu dēļ.

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanai eksportētājam savā pieteikumā jānorāda to izstrādājumu eksportēšanas vieta un diena, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kā arī pieteikuma iemesli.

3.   Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot retrospektīvi tikai pēc tam, kad ir pārbaudījuši, vai informācija eksportētāja pieteikumā atbilst informācijai atbilstīgajos dokumentos.

4.   Retrospektīvi izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1 jāvizē ar šādu frāzi angļu valodā:

“ISSUED RETROSPECTIVELY”.

5.   Šā panta 4. punktā minēto norādi iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ailē “Piezīmes”.

19. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

1.   Ja pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, pazaudēts vai iznīcināts, eksportētājs var vērsties muitas dienestos, kas sertifikātu izdevuši, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz šo dienestu rīcībā esošiem eksportēšanas dokumentiem.

2.   Izsniegtais dublikāts jāvizē ar šādu vārdu angļu valodā:

“DUPLICATE”.

3.   Šā panta 2. punktā minēto norādi iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta ailē “Piezīmes”.

4.   Dublikāts, uz kura jābūt oriģinālā pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumam, ir derīgs no dienas, kad izdots pārvadājumu sertifikāta EUR.1 oriģināls.

20. pants

Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu

Kad noteiktas izcelsmes produkti nodoti muitas iestādes kontrolei Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, ir iespējams aizstāt oriģinālo izcelsmes apliecinājumu ar vienu vai vairākiem preču pārvadājumu sertifikātiem EUR.1, lai nosūtītu visus vai kādu no šiem produktiem uz jebkuru vietu Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Pārvadājumu sertifikāta(-u) EUR.1 aizstājēju izdod tā muitas iestāde, kuras kontrolē ir nodoti attiecīgie izstrādājumi.

21. pants

Uzskaites nošķiršana

1.   Gadījumā, ja noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes identisku un savstarpēji aizstājamu materiālu krājumu atsevišķa glabāšana rada ievērojamas izmaksas vai būtiskas grūtības, muitas dienesti pēc ieinteresēto personu rakstiska lūguma var atļaut tā sauktās “uzskaites nošķiršanas” metodes piemērošanu konkrēto krājumu pārvaldībā.

2.   Ar šo metodi ir jāspēj nodrošināt, ka iegūto izstrādājumu skaits, kas var tikt uzskatīts par “noteiktas izcelsmes” izstrādājumiem, konkrētā atskaites laikposmā ir tāds pats, kāds tiktu iegūts, ja būtu veikta fiziska krājumu nošķiršana.

3.   Muitas dienesti drīkst piešķirt šādu atļauju, izvirzot nosacījumus, kādus tie atzīst par vajadzīgiem.

4.   Šo metodi fiksē un piemēro saskaņā ar vispārējiem grāmatvedības uzskaites principiem, ko piemēro izstrādājuma ražošanas valstī.

5.   Šā atvieglojuma saņēmējs pēc vajadzības var izdot vai pieprasīt izcelsmes apliecinājumus par to izstrādājumu daudzumu, kurus var uzskatīt par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem. Pēc muitas dienestu prasības saņēmējs sniedz paskaidrojumu par to, kā šis daudzums tiek pārvaldīts.

6.   Muitas dienesti uzrauga atļaujas izmantošanu un drīkst to atsaukt jebkurā brīdī, ja saņēmējs atļauju jebkādā ziņā nepareizi izmanto vai nepilda kādus citus šajā protokolā noteiktos nosacījumus.

22. pants

Nosacījumi faktūras deklarācijas sagatavošanai

1.   Šā protokola 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto faktūras deklarāciju var sagatavot:

a)	23. panta nozīmē atzīts eksportētājs; vai

b)	jebkurš eksportētājs attiecībā uz tādiem sūtījumiem, kas sastāv no vienas vai vairākām pakām, kurās ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi ar kopējo vērtību līdz EUR 6 000.

2.   Faktūras deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas vai kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts vai teritorijas izcelsmes izstrādājumiem un ja tie atbilst šā protokola prasībām.

3.   Eksportētājam, kurš sagatavo faktūras deklarāciju, jābūt gatavam pēc eksportētājvalsts muitas dienestu pieprasījuma jebkurā brīdī iesniegt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.

4.   Eksportētājs faktūras deklarāciju sagatavo, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz faktūrrēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts ietverts IV pielikumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajām valodām un saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju raksta ar roku, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem.

5.   Faktūras deklarācijā eksportētājs parakstās pašrocīgi. Tomēr atzītam eksportētājam 23. panta nozīmē šāda deklarācija nav jāparaksta, ja viņš iesniedz eksportētājvalsts muitas dienestiem rakstisku apliecinājumu par to, ka viņš uzņemas visu atbildību par jebkuru faktūras deklarāciju ar norādi uz viņu, it kā viņš pats to būtu parakstījis ar roku.

6.   Eksportētājs faktūras deklarāciju var sagatavot tad, kad attiecīgos izstrādājumus eksportē, vai pēc to eksporta ar nosacījumu, ka importētājvalstī šo deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā divus gadus pēc attiecīgo deklarācijā minēto izstrādājumu importēšanas.

23. pants

Atzīts eksportētājs

1.   Eksportētājvalsts muitas dienesti var atļaut sagatavot faktūras deklarācijas jebkuram eksportētājam, turpmāk – “atzītais eksportētājs”, kurš bieži veic tādu izstrādājumu sūtījumus, uz kuriem attiecas šis nolīgums, neatkarīgi no attiecīgo izstrādājumu vērtības. Eksportētājam, kurš vēlas saņemt šādu atļauju, atbilstīgi muitas dienestu prasībām jāsniedz visas garantijas, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī to atbilstību citām šā protokola prasībām.

2.   Muitas dienesti var piešķirt atzīta eksportētāja statusu saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus tie uzskata par atbilstīgiem.

3.   Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, kas jānorāda faktūras deklarācijā.

4.   Muitas dienesti pārrauga, kā atzītais eksportētājs izmanto atļauju.

5.   Piešķirto atļauju muitas dienesti jebkurā brīdī var atsaukt. Muitas dienesti tā rīkojas, ja atzītais eksportētājs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, vairs neizpilda 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto šo atļauju.

24. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

1.   Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četrus mēnešus no tā izdošanas dienas eksportētājvalstī, un minētajā laikā tas jāiesniedz importētājvalsts muitas dienestiem.

2.   Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājvalsts muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu atvieglojumu režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams kādu ārkārtas apstākļu dēļ.

3.   Citos gadījumos, ja iesniegšana notikusi par vēlu, importētājvalsts muitas dienesti izcelsmes apliecinājumu var pieņemt, ja izstrādājumi uzrādīti pirms minētā termiņa.

25. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājvalsts muitas dienestiem saskaņā ar procedūrām, ko piemēro šajā valstī. Minētie dienesti var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu, kā arī var pieprasīt, lai kopā ar importa deklarāciju tiktu iesniegts importētāja apliecinājums, ka izstrādājumi atbilst šā nolīguma īstenošanai nepieciešamajiem nosacījumiem.

26. pants

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar importētājvalsts muitas dienestu noteiktajiem nosacījumiem izjauktus vai nesaliktus izstrādājumus Harmonizētās sistēmas vispārīgo noteikumu 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, uz ko attiecas Harmonizētās sistēmas XVI un XVII iedaļa vai pozīcija 7308 un 9406, importē pa daļām, tad vienotu šo izstrādājumu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas dienestiem, importējot pirmo daļu.

27. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

1.   Izstrādājumus, kurus viena privātpersona otrai pārsūta sīkpakās vai kuri ir daļa no ceļotāja personīgās bagāžas, uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un izcelsmes apliecinājumu nepieprasa, ja tos neimportē tirdzniecībai un ja ir deklarēts, ka tie atbilst šā protokola prasībām, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Gadījumos, kad izstrādājumus sūta pa pastu, šo deklarāciju var rakstīt uz muitas deklarācijas CN22/CN23 veidlapām vai uz papīra lapas, ko pievieno šim dokumentam.

2.   Ja importēšana notiek neregulāri un izstrādājumi ir paredzēti tikai saņēmēju, ceļotāju vai viņu ģimenes locekļu personīgai lietošanai, tad to neuzskata par preču importu pārdošanai, ja pēc izstrādājumu veida un daudzuma ir redzams, ka tos neimportē komerciāliem mērķiem.

3.   Turklāt šo izstrādājumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt EUR 500 attiecībā uz sīkpakām vai EUR 1 200 attiecībā uz izstrādājumiem, kas ir ceļotāja personīgā bagāža.

28. pants

Apstiprinošie dokumenti

Dokumenti, kas minēti 17. panta 3. punktā un 22. panta 3. punktā un kas ir izmantojami, lai pierādītu, ka izstrādājumi, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai faktūras deklarācija, ir Kopienas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes izstrādājumi un atbilst pārējām šā protokola prasībām, cita starpā var būt:

a)	tieši pierādījumi darbībām, ko eksportētājs vai piegādātājs veicis, lai iegūtu attiecīgās preces, kas ņemti, piemēram, no tā pārskatiem vai iekšējās grāmatvedības uzskaites;

b)	dokumenti, kas apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu, kuri izsniegti vai sagatavoti Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, kur šie dokumenti izmantoti saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

c)	dokumenti, kas apliecina materiālu apstrādi vai pārstrādi Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un kas izsniegti vai sagatavoti Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, kur šie dokumenti izmantoti saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

d)

pārvadājumu sertifikāti EUR.1 vai faktūras deklarācijas, kas apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu un kas izsniegtas vai sagatavotas Kopienā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā saskaņā ar šo protokolu vai arī kādā citā no 3. un 4. pantā minētajām valstīm vai teritorijām saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kuri ir identiski šā protokola noteikumiem;

e)	atbilstīgi pierādījumi par apstrādi un pārstrādi, kas veikta ārpus Kopienas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, piemērojot 12. pantu, ja tie apliecina, ka ir izpildītas minētā panta prasības.

29. pants

Izcelsmes apliecinājuma un apstiprinošo dokumentu saglabāšana

1.   Eksportētājs, kurš iesniedz pieteikumu, lai saņemtu pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 17. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

2.   Eksportētājs, kurš gatavo faktūras deklarāciju, šīs faktūras deklarācijas kopiju un 22. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

3.   Eksportētājvalsts muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 17. panta 2. punktā minēto pieteikuma veidlapu glabā vismaz trīs gadus.

4.   Importētājvalsts muitas dienesti tiem iesniegtos pārvadājumu sertifikātus EUR.1 un faktūras deklarācijas glabā vismaz trīs gadus.

30. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

1.   Ja atklāj nelielu neatbilstību starp informāciju izcelsmes apliecinājumā un dokumentos, kas iesniegti muitas iestādei, lai nokārtotu formalitātes izstrādājumu importēšanai, tad izcelsmes apliecinājums ipso facto nezaudē spēku, ja attiecīgi konstatē, ka šis dokuments atbilst konkrētajiem izstrādājumiem.

2.   Izcelsmes apliecinājumu nevar noraidīt acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu, dēļ, ja šīs kļūdas nerada šaubas par to, ka informācija šajā dokumentā ir pareiza.

31. pants

Summas, kas izteiktas euro

1.   Lai piemērotu protokola 22. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 27. panta 3. punkta noteikumus gadījumos, kad faktūras par izstrādājumiem nav euro, katra attiecīgā valsts nosaka summas Kopienas dalībvalstu, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas vai citu 3. un 4. pantā minēto teritoriju valūtā, kas ir līdzvērtīgas summām, kas izteiktas euro.

2.   Uz sūtījumu attiecas 22. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 27. panta 3. punkta noteikumi, atsaucoties uz valūtu, kurā faktūrrēķins ir izrakstīts, atbilstoši summai, ko noteikusi attiecīgā valsts.

3.   Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas tām summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai, un tās stājas spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija paziņo attiecīgās summas visām attiecīgajām valstīm.

4.   Valstis var noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta pēc euro izteiktas summas pārvēršanas tās valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertējot iegūtās summas vairāk nekā par pieciem procentiem. Valstis var saglabāt nemainīgu to savas valūtas summu, kura ir līdzvērtīga euro izteiktajai summai, ja 3. punktā paredzētās ikgadējās korekcijas laikā šīs summas pārvēršana pirms noapaļošanas summu valsts valūtā palielina mazāk nekā par 15 procentiem. Līdzvērtīgo summu valsts valūtā var saglabāt nemainīgu, ja konvertējot šī līdzvērtīgā summa samazinātos.

5.   Pēc Kopienas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas lūguma Stabilizācijas un asociācijas komiteja pārskata euro izteiktās summas. Veicot šo pārskatīšanu, Stabilizācijas un asociācijas komiteja vērtē, vai būtu vēlams saglabāt attiecīgos ierobežojumus reālā izteiksmē. Šajā nolūkā tā var nolemt mainīt euro izteiktās summas.

VI SADAĻA

PASĀKUMI ADMINISTRATĪVAI SADARBĪBAI

32. pants

Savstarpēja palīdzība

1.   Ar Eiropas Komisijas starpniecību Kopienas dalībvalstu un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas muitas dienesti cits citam piegādā savu zīmogu nospiedumu paraugus, kurus tie izmanto muitas iestādēs, izdodot pārvadājumu sertifikātus EUR.1, kā arī to muitas dienestu adreses, kuri atbild par šo sertifikātu un faktūrrēķinu deklarāciju pārbaudi.

2.   Lai nodrošinātu pareizu šā protokola piemērošanu, Kopiena un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ar kompetentās muitas administrācijas starpniecību palīdz viena otrai, pārbaudot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 autentiskumu vai faktūras deklarācijas, kā arī šajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

33. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

1.   Izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes veic izlases veidā vai arī gadījumos, kad importētājvalsts muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šā protokola prasību izpildi.

2.   Šā panta 1. punkta noteikumu īstenošanas nolūkā importētājvalsts muitas dienesti atdod atpakaļ eksportētājvalsts muitas dienestiem pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un faktūrrēķinu, ja tāds iesniegts, faktūras deklarāciju vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot pārbaudes iemeslus. Lai pamatotu pieprasītās pārbaudes nepieciešamību, pārsūtīta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija nav pareiza.

3.   Pārbaudi veic eksportētājvalsts muitas dienesti. Šajā nolūkā tiem ir tiesības prasīt visus pierādījumus un veikt jebkādas eksportētāja pārskatu pārbaudes vai citas pārbaudes, kuras tie uzskata par vajadzīgām.

4.   Ja importētājvalsts muitas dienesti nolemj attiecīgajam izstrādājumam apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu, tad, gaidot pārbaudes rezultātus, tie importētājam piedāvā izstrādājumus atbrīvot, veicot visus piesardzības pasākumus, ko tās atzīst par vajadzīgiem.

5.   Muitas dienesti, kas lūdz veikt pārbaudi, pēc iespējas ātrāk tiek informēti par šīs pārbaudes rezultātiem. Šiem rezultātiem skaidri jāparāda, vai dokumenti ir autentiski un vai attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas vai kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts vai teritorijas izcelsmes izstrādājumiem, un vai tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.

6.   Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasījuma iesniegšanas dienas nav saņemta atbilde vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai izstrādājumu īsto izcelsmi, muitas dienesti, kas pieprasījumu iesnieguši, izņemot ārkārtas gadījumus, liedz tiesības uz preferenciālu režīmu.

34. pants

Strīdu izšķiršana

Ja saistībā ar 33. pantā minētajām pārbaudes procedūrām rodas strīdi, ko muitas dienesti, kuri iesnieguši pieprasījumu veikt pārbaudi, un muitas dienesti, kuri atbild par šīs pārbaudes veikšanu, nevar atrisināt, vai ja rodas jautājumi par šā protokola interpretāciju, šos strīdus nodod izskatīšanai Stabilizācijas un asociācijas komitejā.

Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas dienestiem notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

35. pants

Sankcijas

Jebkurai personai, kas sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepareiza informācija, lai panāktu preferenciāla režīma piešķiršanu attiecībā uz izstrādājumiem, piemēro sankcijas.

36. pants

Brīvzonas

1.   Kopiena un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izstrādājumus, ko tirgo ar izcelsmes apliecinājumu un pārvadā pa brīvo zonu šo valstu teritorijā, neaizstāj ar citiem izstrādājumiem un ka ar tiem netiek veiktas citas darbības kā vien darbības, kuras vajadzīgas, lai saglabātu izstrādājumus labā stāvoklī.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, kad Kopienas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes izstrādājumu importē brīvajā zonā ar izcelsmes apliecinājumu un tas tiek apstrādāts vai pārstrādāts, pēc eksportētāja lūguma attiecīgās iestādes izsniedz jaunu pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ja minētā apstrāde vai pārstrāde atbilst šā protokola noteikumiem.

VII SADAĻA

SEŪTA UN MELIĻA

37. pants

Protokola piemērošana

1.   Šā protokola 2. pantā lietotais termins “Kopiena” neietver Seūtu vai Meliļu.

2.   Importējot Seūtā vai Meliļā Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes izstrādājumus, uz tiem visādā ziņā attiecas tāds pats muitas režīms kā tas, ko piemēro attiecībā uz Kopienas muitas teritorijas izcelsmes izstrādājumiem, saskaņā ar 2. protokolu, kas pievienots Aktam par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika piešķir to Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumu importam, uz kuriem attiecas šis nolīgums, tādu pašu muitas režīmu kā tiem Kopienas izcelsmes izstrādājumiem, kurus importē no Kopienas.

3.   Piemērojot 2. punktu attiecībā uz Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumiem, šo protokolu piemēro mutatis mutandis, ievērojot 38. pantā minētos īpašos nosacījumus.

38. pants

Īpaši nosacījumi

1.   Ja turpmāk uzskaitītie izstrādājumi ir tieši transportēti saskaņā ar 13. panta noteikumiem, uzskata, ka:

1)

Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumi ir: a) Seūtā un Meliļā pilnībā iegūti izstrādājumi; b) izstrādājumi, kuri iegūti Seūtā un Meliļā un kuru ražošanā izmantoti izstrādājumi, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka: i) minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 6. panta nozīmē; vai ii) šo izstrādājumu izcelsme ir Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā vai Kopienā ar nosacījumu, ka to apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 7. pantā minētās darbības;

2)

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izstrādājumi ir: a) Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā pilnībā iegūti izstrādājumi; b) Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā iegūti izstrādājumi, kuru ražošanā izmantoti citi, nevis a) apakšpunktā minētie izstrādājumi, ja: i) minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 6. panta nozīmē; vai ii) šo izstrādājumu izcelsme ir Seūtā un Meliļā vai Kopienā ar nosacījumu, ka to apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 7. pantā minētās darbības.

2.   Seūtu un Meliļu uzskata par vienotu teritoriju.

3.   Eksportētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis pārvadājumu sertifikāta EUR.1 otrajā ailē vai faktūras deklarācijā ieraksta “Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika” un “Seūta un Meliļa”. Turklāt, ja izstrādājuma izcelsme ir Seūtā un Meliļā, to norāda pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ceturtajā ailē vai faktūras deklarācijā.

4.   Spānijas muitas dienesti ir atbildīgi par šā protokola piemērošanu Seūtā un Meliļā.

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants

Protokola grozījumi

Stabilizācijas un asociācijas padome var pieņemt lēmumu par grozījumu izdarīšanu šā protokola noteikumos.

I PIELIKUMS

IEVADA PIEZĪMES II PIELIKUMA SARAKSTAM

1. piezīme

Sarakstā izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem visus izstrādājumus varētu uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem šā protokola 6. panta nozīmē.

2. piezīme

2.1.   Saraksta pirmajās divās ailēs ir aprakstīti iegūtie izstrādājumi. Pirmajā ailē minēts Harmonizētajā sistēmā izmantotās pozīcijas numurs vai nodaļas numurs, bet 2. ailē ir preču apraksts, ko šajā sistēmā izmanto attiecīgajai pozīcijai vai nodaļai. Saraksta 3. vai 4. ailē ir noteikumi attiecībā uz katru ierakstu pirmajās divās ailēs. Dažos gadījumos pirmās ailes ieraksts sākas ar “ex”, un tas nozīmē, ka 3. vai 4. ailes noteikumi attiecas tikai uz šīs pozīcijas daļu, kā aprakstīts 2. ailē.

2.2.   Ja 1. ailē ir vairāku pozīciju numuri vai arī nodaļas numurs un tāpēc izstrādājumu apraksts 2. ailē ir vispārināts, tad 3. un 4. ailes noteikumi attiecas uz visiem izstrādājumiem, kas Harmonizētajā sistēmā klasificēti attiecīgās nodaļas pozīcijās vai jebkurā no 1. ailē uzskaitītajām pozīcijām.

2.3.   Ja sarakstā dažādi noteikumi attiecas uz dažādiem kādas pozīcijas izstrādājumiem, tad katrā ievilkumā ir tās pozīcijas daļas apraksts, uz ko attiecas 3. vai 4. ailes noteikumi.

2.4.   Ja ierakstam pirmajās divās ailēs ir paredzēti noteikumi gan 3. ailē, gan 4. ailē, eksportētājs var izvēlēties, kuru no tiem piemērot. Ja 4. ailē izcelsmes noteikums nav ierakstīts, tad jāpiemēro 3. ailes noteikums.

3. piezīme

3.1.   Attiecībā uz izstrādājumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu un ko izmanto citu izstrādājumu ražošanā, protokola 6. panta noteikumus piemēro neatkarīgi no tā, vai minētais statuss iegūts rūpnīcā, kurā izstrādājumus izmanto, vai arī citā rūpnīcā Līgumslēdzējā pusē.

Piemērs

Dzinēju, uz ko attiecas pozīcija 8407, par kuru noteikums paredz, ka iestrādāto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nedrīkst pārsniegt 40 % no ražotāja cenas, izgatavo no “pārējā leģētā tērauda, kas iepriekš apstrādāts kaļot”, uz ko attiecas pozīcija ex 7224.

Ja attiecīgais kalums Kopienā izkalts no nenoteiktas izcelsmes lietņa, tad kalums jau ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, pamatojoties uz to noteikumu, kurš attiecas uz saraksta pozīciju ex 7224. Tādā gadījumā, aprēķinot dzinēja vērtību, kalumu var uzskatīt par noteiktas izcelsmes kalumu neatkarīgi no tā, vai kalums ražots tajā pašā rūpnīcā, kurā dzinējs, vai citā Kopienas rūpnīcā. Tādējādi, aprēķinot izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, nenoteiktās izcelsmes lietņa vērtība netiek ņemta vērā.

3.2.   Saraksta noteikums paredz vajadzīgās apstrādes vai pārstrādes minimumu, un jebkāda papildu apstrāde vai pārstrāde arī piešķir izstrādājumam noteiktas izcelsmes statusu; un otrādi, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, noteiktas izcelsmes statusu nepiešķir. Tādējādi, ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā izgatavošanas stadijā var izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, šādus materiālus atļauts izmantot arī iepriekšējās stadijās, bet nav atļauts izmantot vēlākās stadijās.

3.3.   Neskarot 3.2. piezīmi, ja noteikumā izmantota frāze “ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem”, tad var izmantot visu pozīciju materiālus (arī materiālus, kas ietilpst paša izstrādājuma pozīcijā un ir ar tādu pašu aprakstu), tomēr jāievēro visi īpašie ierobežojumi, kas varētu būt ietverti šajā noteikumā.

Izteiciens “ražošana no visu pozīciju materiāliem, tostarp pārējiem materiāliem, kas minēti pozīcijā…” vai “ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ieskaitot pārējos materiālus, kas minēti tajā pašā pozīcijā kā izstrādājums” tomēr nozīmē, ka var izmantot visus materiālus, kas klasificēti jebkurā pozīcijā, izņemot tos, kuriem ir tāds pats apraksts kā atbilstoši saraksta 2. ailē dotajam izstrādājumam.

3.4.   Ja saraksta kādā noteikumā norādīts, ka izstrādājumu var izgatavot no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka var izmantot vienu vai vairākus materiālus. Tas nenozīmē to, ka jāizmanto visi šie materiāli.

Piemērs

Noteikumā par audumiem, uz kuriem attiecas pozīcija 5208 līdz 5212, noteikts, ka var izmantot dabīgās šķiedras un cita starpā var izmantot arī ķīmiskos materiālus. Tas nenozīmē, ka ir jāizmanto abi; var izmantot vienu vai otru, vai abu veidu materiālus.

3.5.   Ja saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājums jāizgatavo no konkrēta materiāla, tad šis nosacījums acīmredzot neliedz izmantot citus materiālus, kas tiem raksturīgo īpašību dēļ nevar atbilst šim noteikumam. (Skatīt arī 6.2. piezīmi saistībā ar tekstilmateriāliem).

Piemērs

Noteikums par gataviem pārtikas produktiem, kas iekļauti pozīcijā 1904, aizliedz izmantot graudaugus un to pārstrādes produktus, taču tas nenozīmē, ka nedrīkst izmantot minerālsāļus, ķīmiskās un citas piedevas, kas nav graudaugu produkti.

Tomēr tas neattiecas uz izstrādājumiem, kurus gan nevar izgatavot no konkrētiem sarakstā norādītiem materiāliem, tomēr var izgatavot no līdzīgiem materiāliem iepriekšējās ražošanas stadijās.

Piemērs

Gadījumā, kad kādu apģērba gabalu, uz ko attiecas ex 62. nodaļa, izgatavo no neaustas drānas, ja attiecīgās šķiras preču ražošanā atļauts izmantot tikai nenoteiktas izcelsmes dziju, nav iespējams sākt ražošanu no neaustas drānas pat tad, ja neaustu drānu parasti nevar izgatavot no dzijas. Šādos gadījumos sākotnējam materiālam parasti vajadzētu būt pirmsdzijas, t. i., šķiedras, stadijā.

3.6.   Ja kādā noteikumā šajā sarakstā ir minētas divas maksimālās procentuālās vērtības nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko var izmantot, šos procentus nedrīkst skaitīt kopā. Citiem vārdiem, visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt augstāko procentuālo vērtību. Turklāt nedrīkst pārsniegt arī atsevišķos procentuālos daudzumus, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem.

4. piezīme

4.1.   Sarakstā izmantotais termins “dabīgās šķiedras” attiecas uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Šo terminu attiecina tikai uz pirmsvērpšanas stadijām, tostarp atlikām, un, ja vien nav noteikts citādi, arī uz šķiedrām, kas ir kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas, bet nav vērptas.

4.2.   Termins “dabīgās šķiedras” attiecas uz astriem pozīcijā 0503, zīdu pozīcijā 5002 un 5003, kā arī vilnas šķiedrām un smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem pozīcijā 5101 līdz 5105, kokvilnas šķiedrām pozīcijā 5201 līdz 5203, kā arī citām augu šķiedrām pozīcijā 5301 līdz 5305.

4.3.   Termini “mākslīgo šķiedru celuloze”, “ķīmiskās izejvielas” un “papīra ražošanas izejmateriāli” sarakstā tiek lietoti, lai aprakstītu izejvielas, kas nav sagrupētas 50. līdz 63. nodaļā, kuras var izmantot mākslīgo, sintētisko vai papīra šķiedru vai dzijas ražošanā.

4.4.   Termins “mākslīgās štāpeļšķiedras” sarakstā attiecas uz sintētiskām vai mākslīgām šķiedru klūgām, štāpeļšķiedrām vai atlikām pozīcijā 5501 līdz 5507.

5. piezīme

5.1.   Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad 3. ailes nosacījumi neattiecas ne uz vienu tekstila pamatmateriālu, ko izmanto konkrētā izstrādājuma ražošanā un kas kopā veido 10 % vai mazāk no visu izmantoto tekstila pamatmateriālu kopējā svara. (Skatīt arī 5.3. un 5.4. piezīmi.)

5.2.   Tomēr 5.1. piezīmē minēto pielaidi var piemērot tikai jauktiem izstrādājumiem, kas izgatavoti no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem.

Tekstila pamatmateriāli ir šādi:

—

zīds,

—

vilna,

—	dzīvnieku rupjie mati,

—	dzīvnieku smalkie mati,

—	zirgu astri,

—

kokvilna,

—	materiāli papīra ražošanai un papīrs,

—

lini,

—

kaņepāji,

—	džuta un citas lūksnes tekstilšķiedras,

—	sizals un citas agavju ģints augu tekstilšķiedras,

—	kokosšķiedra, abakas, rāmijas un citas augu tekstilšķiedras,

—	sintētiskie ķīmiskie pavedieni,

—	mākslīgie ķīmiskie pavedieni,

—	strāvvadoši pavedieni,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliestera,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliamīda,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliakrilnitrila,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliimīda,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no politetrafluoretilēna,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poli(fenilēnsulfīda),

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poli(vinilhlorīda),

—	citas sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras,

—	mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras no viskozes,

—	citas mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras,

—	dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem, ar vai bez pozamentiem,

—	dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliestera segmentiem, ar vai bez pozamentiem,

—

izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijā 5605 (metalizēta dzija), kuros iestrādāta sloksne ar alumīnija folijas vai plastmasas kārtas nukleju, ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā, un šīs sloksnes platums nepārsniedz 5 mm, kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas plēves kārtām,

—	citi izstrādājumi, uz ko attiecas pozīcija 5605.

Piemērs

Pozīcijas 5205 dzija, kas izgatavota no pozīcijas 5203 kokvilnas šķiedrām un pozīcijas 5506 sintētiskām štāpeļšķiedrām, ir jaukta dzija. Tāpēc nenoteiktas izcelsmes sintētiskās štāpeļšķiedras, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), var izmantot, ja vien to kopsvars nepārsniedz 10 % no dzijas svara.

Piemērs

Pozīcijas 5112 vilnas audums, kas izgatavots no pozīcijas 5107 vilnas dzijas un pozīcijas 5509 štāpeļšķiedru sintētiskas dzijas, ir jaukts audums. Tāpēc var izmantot sintētisku dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), vai vilnas dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no dabīgām šķiedrām, kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai), vai abas dzijas kopā, ja to kopējais svars nepārsniedz 10 % auduma svara.

Piemērs

Audums ar šūtām plūksnām, kas minēts pozīcijā 5802 un kuru izgatavo no kokvilnas dzijas, kas minēta pozīcijā 5205, un no kokvilnas auduma, kas minēts pozīcijā 5210, ir jaukts izstrādājums tikai tad, ja kokvilnas audums pats par sevi ir jaukts audums, kas izgatavots no divās atsevišķās pozīcijās klasificētas dzijas, vai arī ja izmantotā kokvilnas dzija ir jaukta.

Piemērs

Ja konkrētais audums ar šūtām plūksnām ir izgatavots no kokvilnas dzijas, kas minēta pozīcijā 5205, un no sintētiska auduma, kas minēts pozīcijā 5407, tad izmantotā dzija acīmredzot ir divi atsevišķi tekstila pamatmateriāli, un tādējādi audums ar šūtām plūksnām ir jaukts izstrādājums.

5.3.   Ja izstrādājumu aprakstā ir minēts “pozamenta vai parasta dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem”, pielaide attiecībā uz šo dziju ir 20 %.

5.4.   Attiecībā uz izstrādājumiem, kuros ietilpst “sloksne ar alumīnija folijas vai plastmasas plēves nukleju, ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā, un šīs sloksnes platums nepārsniedz 5 mm, kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas plēves kārtām”, tad pielaide attiecībā uz šo sloksni ir 30 %.

6. piezīme

6.1.   Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad tekstilmateriālus (izņemot oderes un starpoderes), kas neatbilst 3. ailes noteikumam par attiecīgiem apdarinātiem izstrādājumiem, var izmantot ar nosacījumu, ka tie ir iekļauti citā pozīcijā nekā izstrādājums un ka to vērtība nepārsniedz 8 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

6.2.   Neskarot 6.3. piezīmi, materiālus, kas nav klasificēti 50. līdz 63. nodaļā, var brīvi izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā neatkarīgi no tā, vai tajos ir vai nav tekstilmateriāli.

Piemērs

Ja sarakstā noteikums paredz, ka konkrētam tekstilizstrādājumam (piemēram, biksēm) jāizmanto dzija, tad tas neliedz izmantot metāla izstrādājumus, piemēram, pogas, jo pogas nav klasificētas 50. līdz 63. nodaļā. Šā paša iemesla dēļ nav liegts izmantot rāvējslēdzējus, pat ja rāvējslēdzējos parasti ietilpst tekstilmateriāli.

6.3.   Ja piemēro noteikumu par procentuālo daudzumu, aprēķinot izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, jāņem vērā 50. līdz 63. nodaļā neklasificēto materiālu vērtība.

7. piezīme

7.1.   “Specifiskie procesi” pozīcijā ex 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403 ir šādi:

a)	vakuumdestilācija;

b)	sekundārā destilēšana ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu;

c)

krekings;

d)	riformings;

e)	ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f)	process, kas ietver visas šādas darbības: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu, neitralizācija ar sārmu, atkrāsošana un attīrīšana ar dabiski aktīvu augsni, aktivētu augsni, aktivētu kokogli vai boksītu;

g)	polimerizācija;

h)	alkilēšana;

i)	izomerizācija.

7.2.   “Specifiskie procesi” pozīcijā 2710, 2711 un 2712 ir šādi:

a)	vakuumdestilācija;

b)	sekundārā destilēšana ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu;

c)

krekings;

d)	riformings;

e)	ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f)	process, kas ietver visas šādas darbības: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu, neitralizācija ar sārmu, atkrāsošana un attīrīšana ar dabiski aktīvu augsni, aktivētu augsni, aktivētu kokogli vai boksītu;

g)	polimerizācija;

h)	alkilēšana;

i)	izomerizācija;

j)	tikai attiecībā uz smagajām eļļām pozīcijā ex 2710 atsērošana ar ūdeņradi, samazinot sēra saturu apstrādātos produktos vismaz par 85 % (metode ASTM D 1266–59 T);

k)	tikai attiecībā uz pozīcijas 2710 izstrādājumiem deparafinēšana ar jebkuru paņēmienu, kas nav filtrācija;

l)

tikai attiecībā uz pozīcijas ex 2710 smagajām eļļām apstrāde ar ūdeņradi vairāk nekā 20 bāru spiedienā un temperatūrā, kas ir augstāka par 250 °C, izmantojot katalizatoru, kas nav atsērošanas katalizators, ūdeņradim darbojoties kā aktīvajam ķīmiskās reakcijas elementam. Pozīcijas ex 2710 ziežeļļu turpmāku apstrādi ar ūdeņradi (piemēram, attīrīšanu ar ūdeņradi vai atkrāsošanu), lai jo īpaši uzlabotu krāsu vai stabilitāti, tomēr neuzskata par specifisku procesu;

m)	tikai attiecībā uz pozīcijas ex 2710 degvieleļļām destilācija atmosfēras spiedienā ar nosacījumu, ka 300 °C temperatūrā, izmantojot metodi ASTM D 86, destilējas mazāk par 30 % šo produktu tilpuma, ieskaitot zudumus;

n)	tikai attiecībā uz pozīcijā ex 2710 ietvertajām smagajām eļļām, kas nav gāzeļļas un degvieleļļas, – apstrāde ar augstfrekvences elektrisko izlādi;

o)	tikai attiecībā uz neapstrādātiem produktiem (izņemot vazelīnu, ozokerītu, lignītvasku vai kūdras vasku, parafīnu, kura eļļas saturs nepārsniedz 0,75 % no svara) pozīcijā ex 2712 attīrīšana no eļļas, izmantojot frakcionētu kristalizāciju.

7.3.   Attiecībā uz pozīciju ex 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403 izstrādājumiem vienkāršas darbības, piemēram, tīrīšana, dekantēšana, atsāļošana, ūdens atdalīšana, filtrēšana, krāsošana, marķēšana, sēra satura iegūšana, sajaucot izstrādājumus ar dažādu sēra saturu, kā arī jebkuru šo darbību apvienojums vai līdzīgas darbības noteiktu izcelsmi nepiešķir.