28.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

28.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/3

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kas atbilst Regulā (EK) Nr. 318/2006 noteiktajām prasībām.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

28.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/5

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta c) d) g) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kuri atbilst prasībām, kas paredzētas Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2).

(5)

Eksporta kompensācijas var noteikt, lai izlīdzinātu konkurētspējas atšķirību starp Kopienas un trešās valsts eksportu. Kopienas eksportam uz dažiem tuviem galamērķiem un uz trešām valstīm, kuras Kopienas produktiem piemēro preferenciālu importa režīmu, pašlaik ir īpaši labvēlīgi konkurētspējas apstākļi. Tādēļ kompensācijas par eksportu uz minētajiem galamērķiem jāatceļ.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

28.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/7

(1)

Komisijas 2007. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 900/2007 par atklātu pastāvīgo konkursu līdz 2007./2008. tirdzniecības gada beigām, lai noteiktu baltā cukura eksporta kompensācijas (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 900/2007, 8. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2008. gada 27. martā, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

28.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/8

(1)

Komisijas 2007. gada 14. septembra Regula (EK) Nr. 1060/2007, ar ko izsludina pastāvīgu uzaicinājumu uz konkursu Beļģijas, Čehijas, Spānijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas un Zviedrijas intervences aģentūru rīcībā esošā cukura tālākai pārdošanai, lai to izvestu (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1060/2007, 4. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2008. gada 26. marts, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

28.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/9

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (2) veicina atkritumu reģenerāciju un sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas uzņēmumos, iegūstot enerģiju, un izlietoto iepakojumu pārstrādi.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 1935/2004 noteica vispārējus principus to dalībvalstu tiesību aktu atšķirību novēršanai, kas attiecas uz materiāliem un izstrādājumiem, kas saskaras ar pārtiku, un 5. panta 1. punktā paredzēja pieņemt īpašus pasākumus materiālu un izstrādājumu grupām. Minētā regula nosaka, ka par prioritāti jāizvirza to tiesību aktu saskaņošana, kas attiecas uz pārstrādātiem plastmasas materiāliem un izstrādājumiem.

(3)

Komisijas 2002. gada 6. augusta Direktīvā 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (3), paredzēti noteikumi par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem.

(4)

Plastmasas iepakojums var saturēt atliekas no iepriekšējās izmantošanas, nepareizas izmantošanas radītu piesārņojumu un piesārņojumu ar neatļautām vielām. Tāpēc jānosaka īpašas prasības, lai nodrošinātu, ka no pārstrādātās plastmasas ražotie materiāli un izstrādājumi, kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtiku, atbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. panta prasībām.

(5)

Komisijas 2006. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 2023/2006 par materiālu un izstrādājumu, kam paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi (4) paredzēti noteikumi par Regulas (EK) Nr. 1935/2004 I pielikumā norādīto materiālu un izstrādājumu grupām un šo materiālu un izstrādājumu kombinācijām vai šajos materiālos un izstrādājumos izmantoto pārstrādes materiālu un izstrādājumu izgatavošanu.

(6)

Plastmasas atkritumus var mehāniski apstrādāt, lai ražotu pārstrādātos materiālus un izstrādājumus, vai ar ķīmiskās depolimerizācijas metodi tos var sadalīt monomēros un oligomēros. Ar ķīmiskās depolimerizācijas metodi iegūtos monomērus un oligomērus apstrādā tāpat kā ar ķīmiskās sintēzes metodi iegūtos monomērus. Tāpēc uz tiem attiecas Direktīvā 2002/72/EK minētā monomēru un piedevu apstiprināšana un tiem jāatbilst minētajā direktīvā noteiktajām specifikācijām un tīrības kritērijiem. Tāpēc uz tiem neattiecas šī regula.

(7)

Saskarei ar pārtiku paredzētu plastmasas materiālu atgriezumi un atliekas, kas nav saskārušās ar pārtiku vai citādi piesārņotas un ir uz vietas pārkausētas par jauniem izstrādājumiem vai pārdotas trešai personai kvalitātes kontroles sistēmas ietvaros saskaņā ar noteikumiem par labu ražošanas praksi, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 2023/2006, jāuzskata par atbilstošām izmantošanai saskarē ar pārtiku, un tās neietilpst šīs regulas darbības jomā. Visi citi saskarei ar pārtiku paredzētu plastmasas materiālu atgriezumi un atliekas ietilpst šīs regulas darbības jomā.

(8)

Uz pārstrādāto plastmasu, ko izmanto aiz plastmasas funkcionālās barjeras, kā noteikts Direktīvā 2002/72/EK, neattiecas šajā regulā minētā apstiprināšanas procedūra. Direktīvā 2002/72/EK noteiktos noteikumus par vielām, ko izmanto aiz plastmasas funkcionālās barjeras, uzskata par pietiekamiem arī aiz funkcionālās barjeras izmantojamās pārstrādātās plastmasas nekaitīguma nodrošināšanai.

(9)

Direktīvā 2002/72/EK noteikti to atļauto vielu saraksti, kuras var izmantot saskarei ar pārtiku paredzētu plastmasas materiālu vai izstrādājumu ražošanā. Šo vielu nekaitīgums ir novērtēts un noteikts migrācijas līmenis to drošai izmantošanai. Lai nodrošinātu pārstrādātajiem plastmasas materiāliem un izstrādājumiem to pašu nekaitīguma līmeni, pārstrādātajai plastmasai pievieno tikai atļautus monomērus un piedevas un saskarei ar pārtiku paredzētiem pārstrādātajiem plastmasas materiāliem jāievēro to migrācijas ierobežojumi.

(10)

Direktīvā 2002/72/EK paredzētas atbilstības deklarācijas un uzskaites dokumenti, kas nodrošina, ka uzņēmēju un kompetento iestāžu starpā notiek attiecīgas informācijas apmaiņa par plastmasas materiālu drošu izmantošanu. Šie vispārīgie noteikumi attiecas arī uz pārstrādāto plastmasu. Tāpēc tie attiecas arī uz saskarei ar pārtiku paredzētiem pārstrādātajiem plastmasas materiāliem.

(11)

Vienīgi izejvielu raksturojuma, šķirošanas efektivitātes un piesārņojuma samazināšanas procesa efektivitātes apvienojums kopā ar noteiktu pārstrādātās plastmasas izmantošanu nodrošinās pārstrādāto plastmasas materiālu un izstrādājumu nekaitīgumu. Tie ir atšķirīgi atkarībā no plastmasas veida un izmantotā pārstrādes procesa. Visus šos aspektus lietderīgi vērtēt vienlaikus katram pārstrādes procesam atsevišķi, kam vēlāk izsniedz atsevišķas atļaujas.

(12)

Pārstrādātās plastmasas nekaitīgumu var nodrošināt tikai, ja pārstrādes procesā var nodrošināt atkārtojamu pārstrādātās plastmasas kvalitāti. To var kontrolēt, ja pastāv efektīva kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Tāpēc tirgū var laist tikai pārstrādātu plastmasu, kas ražota tādā pārstrādes procesā, kurā izmantota efektīva kvalitātes nodrošināšanas sistēma.

(13)

Direktīvā 2002/72/EK noteikts monomēru un atļauto izejvielu saraksts, ar ko izslēdz visus pārējos (pozitīvais saraksts) no izmantošanas saskarei ar pārtiku paredzēto pārstrādāto plastmasas materiālu vai izstrādājumu ražošanā, un tāpēc kā pārstrādes procesa izejvielas izmanto tikai materiālus un izstrādājumus, kas atbilst Direktīvas 2002/72/EK prasībām. To var panākt, pirms pārstrādes šķirojot plastmasas izstrādājumus. Dažiem materiāliem, piemēram, polioefīniem, to fizikāli ķīmisko īpašību dēļ var būt vajadzīga 100 % šķirošana, lai nodrošinātu, ka pārstrādātā plastmasa atbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. panta prasībām. Šķirošanas efektivitāti var sasniegt produktu apritē slēgtā un kontrolētā ciklā. Citu materiālu, piemēram, PET pārstrādātās plastmasas, nekaitīgumu var nodrošināt ar mazāk efektīvu šķirošanu atkarībā no tās iepriekšējās izmantošanas saskarē ar pārtiku, kas ir reāli sasniedzama sistēmās, kur plastmasu savāc pie mājām. Katram materiālam vajadzīgo šķirošanas efektivitāti jānosaka katrā gadījumā atsevišķi.

(14)

Plastmasas atkritumi var būt piesārņoti ar vielām no iepriekšējās izmantošanas vai nejaušas nepareizas izmantošanas vai ar vielām, kas radušās no plastmasas, kas nav paredzēta saskarei ar pārtiku. Tā kā nevar zināt visus iespējamos piesārņojuma veidus un dažādai plastmasai ir dažāda spēja aizturēt un izdalīt piesārņojumu, tad nav iespējams noteikt stingru gala produkta raksturojumu visiem pārstrādātās plastmasas veidiem. Tāpēc gala produkta nekaitīguma kontrolei izejvielu raksturojums jāapvieno ar atbilstošu iespējamā piesārņojuma atdalīšanas procesu.

(15)

Mehāniskajā apstrādē, kad plastmasu samaļ mazos gabaliņos un tīra, šī piesārņojuma atdalīšanai jāpievērš īpaša uzmanība. Pārstrādes procesam jāparāda, ka tas var efektīvi samazināt iespējamo piesārņojumu līdz tādam līmenim, kas nerada risku cilvēku veselībai. Pieļaujama piesārņojuma migrācija tikai tādā līmenī, kas ir salīdzināms vai ievērojami zemāks par šā pārstrādes procesa provokācijas pārbaudēs vai citā atbilstošā analītiskā pārbaudē uzrādīto, un tam jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. panta prasībām. Nekaitīguma novērtējumam jāapliecina, ka pārstrādes process atbilst šiem noteikumiem. Materiāliem, kas nav paredzēti piepildīšanai, piemēram, kastes un paliktņi, ko izmanto slēgtā un kontrolētā produktu aprites ciklā, kur visi ražošanas, izplatīšanas un izmantošanas posmi tiek kontrolēti, var būt pietiekami pierādīt, ka piesārņojums ir izslēgts, ja tos izmanto tikai saskarē ar sauso pārtiku, piemēram, augļiem un dārzeņiem.

(16)

Dažus plastmasas materiālu un izstrādājumu veidus, ko ražo no pārstrādātas plastmasas, var izmantot tikai saskarē ar noteikta veida pārtiku noteiktos apstākļos. Nekaitīguma novērtējumā jānosaka šie materiāli un izstrādājumi un atbilstošie saskares apstākļi.

(17)

Atšķirības nacionālajos likumos, normatīvajos un administratīvajos aktos, kas attiecas uz to pārstrādes procesu nekaitīguma novērtēšanu un atļaujām, kuras tiek izmantotas, ražojot materiālus un izstrādājumus, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, var kavēt šo materiālu un izstrādājumu brīvu apriti, radot nevienlīdzīgas un negodīgas konkurences apstākļus. Tāpēc atļauju izsniegšanas procedūrai jābūt noteiktai Kopienas līmenī, pamatojoties uz atļauju izsniegšanas procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1935/2004 9. līdz 12. pantā.

(18)

Atļauju izsniegšanas procedūra, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1935/2004 9. līdz 12. pantā, paredzēta vielu atļaušanai. Ar šo regulu jāievieš pārmaiņas minētajā procedūrā, lai piemērotu atļauju izsniegšanas procedūru pārstrādes procesa atļaušanai. Pārmaiņas ir īpaši procedūras noteikumi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1935/2004 5. panta 1. punkta n) apakšpunktā.

(19)

Pārstrādes procesa nekaitīguma novērtēšana jāveic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“iestāde”). Lai informētu pieteikuma iesniedzēju par nekaitīguma novērtēšanai iesniedzamajiem datiem, iestāde publicē detalizētus norādījumus par pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu.

(20)

Pēc pārstrādes procesa nekaitīguma novērtēšanas nākamajam solim jābūt riska pārvaldības lēmumam, vai šo pārstrādes procesu var atļaut. Lai nodrošinātu ciešu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm, šis lēmums jāpieņem saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas aprakstīta Regulas (EK) Nr. 1935/2004 23. panta 2. punktā.

(21)

Pārstrādes process uzņēmumos atšķiras tehnoloģijas un izmantoto procesa parametru ziņā. Tāpēc atļaujas tiks izsniegtas tikai atsevišķam procesam. Atļauju izsniegšanas procedūra, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1935/2004 9. līdz 12. pantā, attiecīgi jāpielāgo.

(22)

Jābūt iespējamam veikt procesu dažādās ražotnēs, ja tiek ievērota pieteikumā un atļaujā minētā procesa tehnoloģija un parametri.

(23)

Sabiedrībai jābūt informētai par atļautajiem pārstrādes procesiem. Ar šādu mērķi jāizveido saskaņā ar šo regulu atļauto pārstrādes procesu Kopienas reģistrs, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1935/2004 5. panta 1. punkta m) apakšpunktā, ietverot atļautajā procesā pārstrādātās plastmasas izmantošanas jomas aprakstu.

(24)

Pārstrādes un pārveidošanas ražotnes pakļautas dalībvalsts inspekcijai un kontrolei. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (5), noteikta arī materiālu, kas ir saskarē ar pārtiku, oficiāla kontrole. Visefektīvākais veids kā kontrolēt, vai pārstrādes process tiek veikts tā, kā noteikts atļaujā, un kontrolēt, vai pastāv efektīva kvalitātes kontroles sistēma, ir pārstrādes ražotnes revīzija, ko veic kompetentas iestādes. Tāpēc oficiālajā kontrolē, ko veic, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, jāietver revīzijas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 882/2004 10. pantā. Revīzijas jāveic iespējami efektīvi, lai kompetentajām iestādēm un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu minimāls administratīvais un ekonomiskais slogs.

(25)

Lai nodrošinātu efektīvu kontroli, jāinformē dalībvalstis un Komisija par pārstrādes ražotnēm, kurās izmanto atļautu pārstrādes procesu.

(26)

Ražotājiem marķējumā jānorāda, ka iepakojums satur pārstrādātu plastmasu. Tomēr marķējums patērētājus nedrīkst maldināt attiecībā uz pārstrādātās plastmasas saturu. Noteikumi par pārstrādātās plastmasas marķēšanu saistībā ar pārstrādātās plastmasas saturu ir noteikti ar EN ISO 14021. Lai nodrošinātu atbilstošu informāciju patērētājam, marķējot pārstrādāto plastmasu, jāievēro pārredzami noteikumi, kā minēts EN ISO 14021 vai līdzīgā standartā.

(27)

Regulas (EK) Nr. 1935/2004 16. pantā paredzēta materiālu un izstrādājumu atbilstības deklarācija. Pārstrādāto plastmasas materiālu un izstrādājumu pārveidotājam jādeklarē, ka viņš izmanto tikai pārstrādātu plastmasu, kas iegūta atļautā procesā, un ka gala produkts atbilst Kopienas un valsts noteikumiem, kas uz to attiecas, un jo īpaši Regulai (EK) Nr. 1935/2004 un Direktīvai 2002/72/EK. Pārstrādātājam jānodrošina pārveidotājs ar informāciju, ka pārstrādātā plastmasa ir ražota atļautā procesā, un jānorāda tās pielietojuma joma. Tāpēc gan gatavajiem materiāliem un izstrādājumiem, gan pārstrādātajai plastmasai pievieno atbilstības deklarāciju. Vispārīga informācija, kas jāsniedz deklarācijā, jau ir noteikta Direktīvā 2002/72/EK. Tāpēc šī regula tikai precizē papildu informāciju par pārstrādātās plastmasas saturu pārstrādātās plastmasas materiālos un izstrādājumos.

(28)

Jāizstrādā noteikumi, lai nodrošinātu, ka pāreja uz Kopienas atļaujas izsniegšanas procedūru ir vienmērīga un neietekmē pašreizējo pārstrādātās plastmasas materiālu un izstrādājumu tirgu, jo dalībvalstīs daudzi pārstrādātās plastmasas materiāli un izstrādājumi jau ir laisti tirgū. Jāparedz pietiekams laiks, kurā pieteikuma iesniedzējiem iestādei jādara zināma informācija, kas vajadzīga pārstrādātās plastmasas nekaitīguma novērtējumam šajos izstrādājumos. Tādēļ jānosaka noteikts laika posms (“sākotnējā atļauju izsniegšanas fāze”), kurā pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz iestādei informācija par pašreizējiem pārstrādes procesiem. Sākotnējās atļauju izsniegšanas fāzes laikā var iesniegt arī pieteikumus atļauju izsniegšanai jauniem pārstrādes procesiem. Iestādei nekavējoties jānovērtē visi pašreizējo un jauno pārstrādes procesu pieteikumi, par kuriem sākotnējās atļauju izsniegšanas fāzes laikā iesniegta pietiekama informācija.

(29)

Jānosaka īpašas prasības pārstrādes procesā izmantojamai kvalitātes nodrošināšanas sistēmai. Tā kā kvalitātes nodrošināšana ir daļa no labas ražošanas prakses, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 2023/2006, īpašās prasības par kvalitātes nodrošināšanas sistēmu jāietver minētās regulas pielikumā.

(30)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

tādi pārstrādāti plastmasas materiāli un izstrādājumi, kas iegūti no monomēriem un izejvielām pēc plastmasas materiālu un izstrādājumu ķīmiskās depolimerizācijas;

b)

pārstrādāti plastmasas materiāli un izstrādājumi, kas ražoti no neizmantotas plastmasas produkcijas atgriezumiem un/vai atkritumiem saskaņā ar Direktīvu 2002/72/EK un kuri pārstrādāti ražotnē uz vietas vai izmantoti citā ražotnē;

c)

pārstrādāti plastmasas materiāli un izstrādājumi, kuros pārstrādāto plastmasu izmanto aiz plastmasas funkcionālās barjeras, kā noteikts Direktīvā 2002/72/EK.

a)

“pārstrādes process” ir process, kurā plastmasas atkritumus pārstrādā saskaņā ar pārstrādes definīciju Direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu 3. panta 7. punktā. Šīs regulas vajadzībām termins ierobežots līdz procesiem, kuros ražo pārstrādātu plastmasu;

b)

“plastmasas izejvielas” nozīmē pēc izmantošanas savāktus un šķirotus plastmasas materiālus un izstrādājumus, ko izmanto kā izejvielu pārstrādes procesā;

c)

“produktu aprite slēgtā un kontrolētā ciklā” nozīmē ražošanas un izplatīšanas ciklus, kuros produkti cirkulē kontrolētā atkārtotas izmantošanas un izplatīšanas sistēmā, un kurā pārstrādātais materiāls iegūts vienīgi no ķēdē esošajām vienībām tā, ka nejauša materiāla iekļūšana no ārpuses ir tik minimāla, cik tehniski iespējams;

d)

“provokācijas pārbaudes” nozīmē pārstrādes procesa efektivitātes pierādīšanu, lai novērstu plastmasas materiālu un izstrādājumu ķīmisko piesārņojumu;

e)

“pārveidotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas atbildīga par to, lai šīs regulas prasības par pārstrādātiem plastmasas materiāliem un izstrādājumiem tiktu ievērotas uzņēmumā, ko tā kontrolē;

f)

“pārstrādātājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas atbildīga par to, lai šīs regulas prasības par pārstrādāšanas procesu tiktu ievērotas uzņēmumā, ko tā kontrolē.

a)

plastmasas izejvielu kvalitāte jāraksturo un jākontrolē saskaņā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas nodrošina gatavā pārstrādātās plastmasas materiāla un izstrādājuma atbilstību Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. pantam;

b)

plastmasas izejvielām jābūt iegūtām no plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri ražoti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas ir saskarē ar pārtiku, īpaši saskaņā ar Padomes 1978. gada 30. janvāra Direktīvu 78/142/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz materiāliem un izstrādājumiem, kuri satur vinilhlorīda monomēru un kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (6), un Direktīvu 2002/72/EK;

c)

d)

pārstrādātās plastmasas kvalitāte jāraksturo un jākontrolē saskaņā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas nodrošina gatavā pārstrādātās plastmasas materiāla un izstrādājumu atbilstību Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. pantam;

e)

jābūt pārstrādātās plastmasas izmantošanas noteikumiem, kas nodrošina, ka pārstrādātās plastmasas materiāli un izstrādājumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. pantam.

a)

īsu pārstrādes procesa aprakstu;

b)

ja vajadzīgs, ieteikumus par nosacījumiem vai ierobežojumus attiecībā uz plastmasas izejvielām;

c)

ja vajadzīgs, ieteikumus par nosacījumiem vai ierobežojumus attiecībā uz pārstrādes procesu;

d)

ja vajadzīgs, pārstrādāto plastmasu raksturojošus kritērijus;

e)

ja vajadzīgs, ieteikumus par nosacījumiem pārstrādātās plastmasas izmantošanas jomā;

f)

ja vajadzīgs, ieteikumus par monitoringu, vai pārstrādes process atbilst atļaujas nosacījumiem.

a)

pārstrādes procesa nosaukumu;

b)

atļaujas turētāja(-u) vārdu vai nosaukumu un adresi;

c)

īsu pārstrādes procesa aprakstu;

d)

plastmasas izejvielu nosacījumus vai ierobežojumus;

e)

pārstrādes procesa nosacījumus vai ierobežojumus;

f)

pārstrādātās plastmasas raksturojumu;

g)

pārstrādes procesā ražotās plastmasas izmantošanas jomas nosacījumus;

h)

prasību par monitoringu, vai pārstrādes process atbilst atļaujas noteikumiem;

i)

datumu, no kura atļauja stājas spēkā.

a)

atsauci uz sākotnējo pieteikumu;

b)

tehnisko dokumentāciju, kur iekļauta jauna informācija saskaņā ar 5. panta 2. punktā minētajiem norādījumiem;

c)

jaunu pilnu tehniskās dokumentācijas kopsavilkumu standartizētā veidā.

28.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/19

(1)

Amerikas Savienotās Valstis nebija pielāgojušas savām saistībām saskaņā ar PTO nolīgumiem Likumu par ilgstošu dempinga un pretsubsīdijas kompensāciju (“CDSOA”), tādēļ ar Regulu (EK) Nr. 673/2005 ir noteikts 15 % ad valorem papildu muitas nodoklis, ko no 2005. gada 1. maija piemēro dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Saskaņā ar PTO atļauju pārtraukt koncesiju piemērošanu Amerikas Savienotajām Valstīm Komisija katru gadu pielāgo pārtraukšanas apjomu zuduma vai samazinājuma apjomam, kādu Kopienai attiecīgajā periodā radījis CDSOA.

(2)

CDSOA maksājumi par pēdējo gadu, par kuru ir pieejami dati, saistīti ar antidempinga un pretsubsīdiju nodokļu maksājumiem, kas iekasēti 2007. budžeta gadā (no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim). Pamatojoties uz Amerikas Savienoto Valstu Muitas un robežaizsardzības iestādes publicētajiem datiem, Kopienai radītais zuduma vai samazinājuma apjoms ir aprēķināts USD 33,38 miljoni.

(3)

Tā kā zuduma vai samazinājuma apjoms un attiecīgi arī pārtraukto koncesiju apjoms ir samazinājies, no Regulas (EK) Nr. 673/2005 I pielikuma ir jāsvītro 30 pēdējās preces.

(4)

Piemērojot 15 % ad valorem importa papildu nodokli grozītajā I pielikumā uzskaitīto preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, tirdzniecības vērtība viena gada periodā nepārsniedz USD 33,38 miljonus.

(5)

Lai nodrošinātu, ka netiek kavēta to preču muitošana, uz kurām vairs neattiecina 15 % ad valorem importa papildu nodokli, šai regulai ir jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tirdzniecības pretpasākumu komitejas atzinumu,

28.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/21

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot tās 17. panta 2. punktu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) tika publicēts Francijas pieteikums nosaukuma “Lingot du Nord” reģistrācijai un Itālijas pieteikumi divu nosaukumu – “Cipolla Rossa di Tropea Calabria” un “Marrone di Roccadaspide” – reģistrācijai.

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta nozīmē, tāpēc šie nosaukumi ir jāiekļauj reģistrā,

28.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/23

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. panta 1. un 2. punktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta b), c), d) un g) apakšpunktā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas šīs regulas VII pielikumā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā Regulas (EK) Nr. 318/2006 V pielikumā minētās preces.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punkta pirmo daļu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi.

(4)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. panta 4. punktā noteikts, ka eksporta kompensācija par preces sastāvā esošu produktu nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šā produkta eksportu neapstrādātā veidā.

(5)

Kompensācijas, ko nosaka saskaņā ar šo regulu, var noteikt iepriekš, jo šobrīd nevar paredzēt tirgus situāciju turpmākajos mēnešos.

(6)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijās ir jāveic piesardzības pasākumi, nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

28.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/25

(1)

Komisija Kopienu vārdā ir veikusi sarunas par Nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā starp Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses (turpmāk – “Nolīgums”), paredzot arī tā provizorisku piemērošanu.

(2)

Pušu pārstāvji 2007. gada 25. jūnijā Luksemburgā parakstīja Nolīgumu, ņemot vērā tā iespējamu noslēgšanu vēlāk.

(3)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

28.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/27

(1)

Otrais papildprotokols Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā tika parakstīts 2007. gada 21. februārī.

(2)

Otrais papildprotokols būtu jāapstiprina,

28.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/28

(1)

Polija 2006. gada 21. augusta vēstulē informēja Komisiju par plānotu pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam Techmatrans. Polija nosūtīja Komisijai papildu informāciju 2006. gada 14. decembra vēstulē. Komisija ar 2007. gada 21. februāra vēstuli informēja Poliju par savu lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz atbalstu uzņēmumam Techmatrans. Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus. No ieinteresētajām pusēm Komisija nekādus apsvērumus nesaņēma. Polijas iestādes 2007. gada 10. aprīļa un 24. jūlija vēstulēs nosūtīja papildu informāciju.

(2)

Techmatrans ir 100 % valstij piederošs inženiertehnisks uzņēmums, kas dibināts 1972. gadā. Tajā strādā 112 darbinieki. Uzņēmuma apgrozījums 2006. gadā sasniedza PLN 8,1 (EUR 2,0) miljonus, un bilance bija PLN 6,3 (EUR 1,6) miljoni. Ar šādiem datiem uzņēmums atbilst MVU slieksnim, tomēr tas ir valstij piederošs uzņēmums un klasificējams kā liels uzņēmums. Tas nepieder kādai lielākai uzņēmumu grupai.

(3)

Uzņēmuma galvenās darbības jomas ir tehnoloģiskā transporta sistēmu remonts, apkope un modernizācija, kā arī jaunu tehnoloģiskā transporta celtņu sistēmu piegāde autorūpniecības, metalurģijas un celtniecības nozares uzņēmumiem. Uzņēmumam ir maza tirgus daļa Polijas tirgū (0,2–1,0 %) un vēl mazāka tirgus daļa Eiropas tirgū.

(4)

Kopš 2002. gada Techmatrans īpašnieks un uzņēmuma vadība ir mēģinājuši uzņēmumu privatizēt. Atsaucoties uz 2005. gada augusta aicinājumu iegadāties 51 % līdz 85 % uzņēmuma akciju, priekšlikums iesniedza divi ieguldītāji. Sarunas netika sāktas, un 2005. gada septembrī procedūra tika izbeigta. Polijas iestādes nav paskaidrojušas procedūras izbeigšanas iemeslus.

(5)

Techmatrans atrodas reģionā, kuram ir tiesības uz atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(6)

No 2000. līdz 2004. gadam uzņēmuma neto zaudējumi sasniedza PLN 7,7 miljonus un pašu kapitāls samazinājās no PLN 11,2 miljoniem 2001. gadā līdz PLN 4,0 miljoniem 2004. gadā. Uzņēmuma peļņa 2005. gadā bija PLN 277 000, tomēr 2006. gadu tas noslēdza ar zaudējumiem PLN 1,1 miljona apmērā.

(7)

Polijas iestādes kā galvenās grūtības min pasūtījumu trūkumu, izpildīto pasūtījumu zemo rentabilitāti un augstas nodarbinātības pārstrukturēšanas izmaksas.

(8)

Techmatrans atzīst, ka grūtību iemesls ir iekšējas uzņēmuma nepilnības: zems ražošanas tehnoloģijas līmenis salīdzinājumā ar konkurentiem, vāja ražošanas vadība, zema ražojumu kvalitāte un piedāvāto ražojumu zems tehniskais līmenis, veci un nolietoti aktīvi (vidēji ražošanas aktīvu amortizācija ir 90 %). Būtībā kopš 2001. gada nav notikusi ievērojama modernizācija vai vismaz iekārtu nomaiņa.

(9)

Līdzekļu trūkuma dēļ Techmatrans mārketinga darbība ir ierobežota; attiecīgi, uzņēmuma klienti ir galvenokārt uzņēmumi, kas ar Techmatrans sadarbojās jau iepriekš. Tā likviditātes problēmas pasliktina uzņēmuma stāvokli.

(10)

Uzņēmuma likviditātes radītāji ir pārāk zemi, lai tirgū saņemtu ilgtermiņa aizņēmumu. Zaudējumu dēļ Techmatrans pašu kapitāls kopš 2001. gada ir samazinājies par 65 %, jo uzņēmums nevarēja segt ilgtermiņa saistības. Tādēļ aptuveni 30 % darbības tiek finansēta no īstermiņa saistībām attiecībā uz piegādātājiem vai valsts iestādēm.

(11)

Plānotā pārstrukturēšana galvenokārt ietver aktīvu pārstrukturēšanu. Pārstrukturēšanas plāns paredz būtiskus ieguldījumus ražošanas līdzekļos: jaunu mašīnu, zinātības un licenču pirkšanu un IT sistēmu modernizāciju. Šo ieguldījumu mērķis ir palielināt ražošanas efektivitāti un paplašināt uzņēmumā ražoto preču klāstu.

(12)

Lai samazinātu izmaksas, uzņēmums plāno jaunu transportlīdzekļu pirkšanu un apkures, ūdensapgādes un energoapgādes sistēmu modernizāciju.

(13)

Plānotie kapitāla ieguldījumi stabilizēs uzņēmumu finanšu situāciju un uzlabos finanšu rādītājus.

(14)

Daži pārstrukturēšanas pasākumi jau ir īstenoti. Samazinātas ir netiešās izmaksas: uzņēmuma darbība koncentrēta vienā vietā, kas samazināja uzturēšanas un darbības izmaksas; turklāt 2004. gadā daļa lieko aktīvu tika pārdota, darbinieku skaitu samazināja no 133 cilvēkiem 2003. gada līdz 112 cilvēkiem 2005. gadā. Tā rezultātā 2005. gadā uzņēmums jau guva nelielu peļņu. Uzskatāms, ka nodarbinātības pārstrukturēšana ir pabeigta, un turpmāka darbinieku skaita samazināšana nav paredzēta.

(15)

Lai samazinātu nemainīgās izmaksas un uzkrātu kapitālu pārstrukturēšanai, Techmatrans plāno pārdot liekos īpašumus: nekustamo īpašumu 2007. gadā, liekos krājumus (vecākus par gadu), vecas mašīnas un automašīnas pārstrukturēšanas laikā, kad tiks nopirktas jaunas. Nekustamā īpašuma vērtība pēc neatkarīga eksperta vērtējuma ir no PLN 1,8 miljoniem līdz PLN 3,1 miljonam atkarībā no novērtēšanas metodes. Tādēļ uzņēmums pieņēma, ka plānotie ieņēmumi no nekustama īpašuma pārdošanas sasniegs PLN 2 miljonus. Attiecībā uz krājumu pārdošanu tiek pieņemts, ka ieņēmumi sasniegs 25 % no uzskaites vērtības, t. i., sasniegs PLN 100 000. Plānotie ieņēmumi no automašīnu un mašīnu pārdošanas būs PLN 100 000.

(16)

Turklāt Techmatrans saņēma komerckredītu PLN 110 000 apmērā ar vēlāku atmaksas termiņu nekā tas tirgū ir parasti. Polijas iestādes arī piedāvāja uzskatīt Techmatrans 2005. gadā gūto peļņu par pašu ieguldījumu.

(17)

Saskaņā ar paziņoto pārstrukturēšanas plānu pārstrukturēšanas izmaksas sasniedza PLN 5,35 miljonus, bija plānots PLN 2,8 miljonus finansēt no valsts atbalsta, un atlikušos PLN 2,55 miljonus finansētu Techmatrans.

(18)

Attiecībā uz kompensācijas pasākumiem uzņēmums plānoja pārtraukt vienu no savām ražošanas funkcijām, t. i., tehnoloģiskā transporta vadības sistēmu projektēšanas funkciju. Kontroles sistēmas joprojām būtu uzņēmuma piedāvājumu klāstā, bet to projektēšanu uzticētu citiem uzņēmumiem.

(19)

Paziņotais atbalsts ietver valsts Rūpniecības attīstības aģentūras (RAA) veiktu kapitāla ieguldījumu PLN 2,8 miljonu (EUR 0,7) miljonu apmērā. Kapitāla ieguldījuma juridiskais pamats ir 1996. gada 30. augusta Valsts uzņēmumu komercializācijas un privatizācijas likums (3).

(20)

Pašreizējais īpašnieks – Valsts kase – samazinās tās kapitāla daļu, lai segtu 2001.–2004. gada zaudējumus. Tad uzņēmums emitēs jaunas akcijas, kuras nopirks RAA, kas tādējādi iegūs 41,5 % Techmatrans akciju. Ieguldītais kapitāls tiks izlietots investīcijām.

(21)

Papildus minētajam paziņotajam pasākumam Polijas iestādes informēja Komisiju, ka Techmatrans saņēma valsts atbalstu 2004. un 2005. gadā, kas ļāva parādu atmaksāt pa daļām. Atbalsts tika piešķirts kā de minimis atbalsts.

(22)

Oficiāla izmeklēšanas procedūra tika sākta, jo Komisijai bija šaubas par plānotā pārstrukturēšanas atbalsta atbilstību Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (4) (turpmāk “pamatnostādnes”).

(23)

Pirmkārt, Komisijai bija šaubas, vai paredzētā pārstrukturēšana ir pietiekama, lai atjaunotu ilgtermiņa rentabilitāti. Paredzētā peļņas marža bija zema, tādēļ tas nebūtu pieņemami privātam ieguldītājam. Turklāt uzņēmuma patiesā situācija 2006. gadā bija ievērojami sliktāka nekā prognozēts, tādēļ plānu vajadzēja atjaunināt.

(24)

Otrkārt, piedāvātais pašu ieguldījums bija zemāks, nekā to paredz pamatnostādnes. Turklāt daži pasākumi, kas piedāvāti kā pašu ieguldījumi, radīja šaubas attiecībā uz atbilstību pamatnostādnēm. Pārstrukturēšanas izmaksas arī šķita pārāk zemu novērtētas. Tādēļ pārstrukturēšanas izmaksu segšana ar pašu ieguldījumiem, iespējams, bija vēl mazāka nekā norādīts.

(25)

Visbeidzot, Komisijai bija šaubas attiecībā uz piedāvāto kompensācijas pasākumu lietderību. Ražošanas funkcija, kuru bija paredzēts pārtraukt, šķita tehnoloģiski modernāka un rentablāka nekā citas uzņēmuma funkcijas. Tas radīja šaubas par uzņēmuma ražošanas attīstības stratēģiju

(26)

Pirmkārt, Polijas iestādes nepiekrita Komisijai attiecībā uz paredzēto peļņas normu, ko uzņēmums bija paredzējis pārstrukturēšanas plānā. Tika uzradīti materiāli, kas norāda, ka peļņas marža 2 % līdz 4 % apmērā ir tipiska mašīnbūves nozarē, arī uzņēmumam Techmatrans līdzīgos uzņēmumos, kas ražo tehnoloģiskā transporta sistēmas. Polijas iestādes kā piemēru minēja Polijas biržas sarakstā iekļautu veiksmīgu Polijas uzņēmumu, kurš darbojas tajā pašā tirgus segmentā, un kuram ir tikpat zema peļņas marža.

(27)

Polijas iestādes uzsvēra, ka plānotais kapitāla ieguldījums būs pagaidu atbalsts Techmatrans, dodot iespēju veikt efektīvu uzņēmuma pārstrukturēšanu un tā veiksmīgu privatizāciju 2009./2010. gadā. Polijas iestādes uzsvēra, ka RAA dalība uzņēmumā bija plānota tikai kā pagaidu ieguldījums un, ka gan RAA, gan Valsts kase pārdos savas Techmatrans akcijas, tiklīdz situācija uzņēmumā būs uzlabojusies.

(28)

Polijas iestādes atzīmēja, ka Techmatrans jau veikti ievērojami pārstrukturēšanas pasākumi, piemēram, darbinieku skaita samazināšana, netiešo izmaksu samazināšana un organizatoriska pārstrukturēšana ar ilgtermiņa ietekmi uz uzņēmuma rezultātiem.

(29)

Polijas iestādes iesniedza atjauninātu Techmatrans pārstrukturēšanas plānu. Finanšu prognozes ir koriģētas, ņemot vērā uzņēmuma 2006. gadā sasniegtos rezultātus un ieskaitot glābšanas aizņēmuma atmaksu.

(30)

Polijas iestādes atzīmēja, ka uzņēmumam pārstrukturēšanas periodā izdevās iegūt papildu privāto finansējumu. Techmatrans parakstīja līgumus ar bankām par uzņēmumam piederošo parādsaistību diskontēšanu (19.7.2006. un 27.3.2007.). Pamatojoties uz šiem līgumiem, banka pārņem Techmatrans piederošās parādsaistības, kuru termiņš ir mazāks par 90 dienām, vienlaikus izmaksājot Techmatrans skaidru naudu. Polijas iestādes apgalvo, ka šāda veida finansējumam ir tāda pati ietekme kā apgrozības kredītam un tas uztverams kā paša uzņēmuma ieguldījums.

(31)

Līguma 87. panta 1. punktā atzīts, ka ar kopējo tirgu nav saderīgs atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus un kas iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm un kas nav saskaņā ar kopējo tirgu.

(32)

Rūpniecības attīstības aģentūras (RAA) ieguldīs kapitālu PLN 2,8 (EUR 0,7) miljonu apmērā, ko segts no saskaņā ar likumu dibināta fonda līdzekļiem, t. i., no valsts lī dzekļiem.

(33)

Techmatrans konkurē ar citiem Eiropas uzņēmumiem Polijas un ES tirgū. Kritēriji attiecībā uz ietekmi uz Kopienas tirgu tādējādi ir izpildīti.

(34)

Tādējādi minētais pasākums tiek uzskatīts par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(35)

Līdzekļi, kurus Techmatrans saņēma kā de minimis atbalstu 2004. un 2005. gadā, neatbilst EK līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem un tādēļ tos nesegs šī procedūra saskaņā ar pamatnostādņu 69. punktu attiecībā uz grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu.

(36)

EK līguma 87. panta 2. punkta izņēmumi neattiecas uz šo lietu. Attiecībā uz EK līguma 87. panta 3. punktā minētajiem izņēmumiem, tā kā atbalsta galvenais mērķis ir atjaunot grūtībās nonākuša uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju, tikai EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētais izņēmums, kas ļauj piešķirtajam valsts atbalstam veicināt noteiktas tautsaimnieciskas darbības, ja šāds atbalsts neietekmē negatīvi tirdzniecības apstākļus tādā mērā, kas ir pretrunā ar kopējām interesēm, ir piemērojams. Tādēļ atbalstu var uzskatīt par atbilstošu, pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tiek ņemti vērā pamatnostādnēs noteiktie nosacījumi.

(37)

Pamatnostādnēs noteikts, ka uzņēmums uzskatāms par grūtībās nonākušu, ja tas nespēj atgūties ar saviem līdzekļiem, akciju īpašnieku fondu līdzekļiem, aizņemoties, un, kas bez valsts iestāžu iejaukšanās pametīs tirgu. Pamatnostādnēs arī uzskaitītas tipiskas šādu uzņēmumu iezīmes, piemēram, pieaugošs parāds vai krītoša aktīvu vērtība vai nulles aktīvu vērtība.

(38)

Pamatnostādņu izpratnē Techmatrans uzskatāms par “grūtībās nonākušu uzņēmumu”. Pēdējos piecos gados Techmatrans ir zaudējis pusi sava kapitāla un cietis zaudējumus gan no pārdošanas, gan no tīrā darbības rezultāta. Kopējie zaudējumi laikposmā no 2002. līdz 2004. gadam sasniedza PLN 7,3 (EUR 1,9) miljonus. Tajā pašā laikposmā pārdošanas apjomi samazinājās no PLN 15,7 (EUR 4,1) miljoniem (2001. gadā) līdz PLN 8,5 (EUR 2,2) miljoniem (prognoze 2006. gadam), t. i., par 46 %.

(39)

Laikposmā no 2001. gada līdz 2005. gadam apgrozāmais kapitāls samazinājās no (EUR 1,9) miljoniem līdz PLN 2,3 (EUR 0,6) miljoniem. Tajā pašā laikposmā akciju daļa apgrozāmajā kapitālā pieauga no 16 % līdz 38,5 %.

(40)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka pamatnostādņu izpratnē Techmatrans var uzskatīt par “grūtībās nonākušu uzņēmumu”, un uzņēmums ir tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu.

(41)

Lai pasākums atbilstu Kopienas tiesību aktiem saskaņā ar pamatnostādņu 34.–37. punktu, pārstrukturēšanas plānam sīki jāanalizē problēmas, kas bijušas par cēloni grūtībām, un jānosaka līdzekļi, ar kuriem var iespējami ātri atjaunot uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju un rentabilitāti. Šāds plāns jāsagatavo, ņemot vērā reālus pieņēmumus attiecībā uz nākotnes darbību. Paredzētai kapitāla peļņai būtu jābūt pietiekamai, lai pārstrukturētais uzņēmums pats saviem spēkiem varētu konkurēt tirgū.

(42)

Procedūras uzsākšanas lēmumā Komisija pauda šaubas par plānotā pārstrukturēšanas plāna pietiekamību, lai Techmatrans varētu atgūt dzīvotspēju, un norādīja, ka pārstrukturēšanas plāns ir jāatjaunina un jāpapildina. Polijas iestādes šīs šaubas par dzīvotspējas atjaunošanu ir kliedējušas, pēc lēmuma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, iesniedzot papildu informāciju.

(43)

Pirmkārt, Techmatrans sliktie 2006. gada rezultāti tika savlaicīgi izskaidroti. Tā kā paziņotā kapitāla ieguldījumi bija jāatliek, uzņēmumam, kas saskāries ar likviditātes problēmām, radās vajadzība saņemt avansa maksājumus no klientiem, kas sasniedza 40 % no pasūtījumu vērtības. Rezultātā tika zaudēti daudzi pasūtījumi. Kad uzņēmumam 2006. gada otrajā pusē izdevās uzlabot savu likviditāti, tā rezultāti ievērojami uzlabojās. Pārstrukturēšanas plāns attiecīgi tika atjaunināts, ņemot vērā Techmatrans 2006. gada darba rezultātus.

(44)

Otrkārt, attiecībā uz Komisijas šaubām par sagaidāmās peļņas normas zemo līmeni (3 %) pārstrukturēšanas perioda beigās 2010. gadā, Polijas iestādes paskaidroja, ka šāds gaidāmās peļņas maržas līmenis atbilst situācijai nozarē, kur marža svārstās 2 % līdz 4 % robežās. Polijas iestādes minēja privātu uzņēmumu piemērus, kas darbojas šajā pašā nozarē un sasniedz līdzīgu peļņas maržu, tostarp viens uzņēmums, kura akcijas emitētas Polijas biržā.

(45)

Detalizētāka situācijas analīze tirgus segmentā, kurā darbojas Techmatrans, apstiprināja, ka relatīvi zema peļņas marža ir raksturīga uzņēmumiem, kas ražo un sniedz pakalpojumus automobiļu rūpniecībā, jo spēcīga klientu pozīcija pārrunās peļņas normu samazina. Tādēļ paredzētais ienākumu līmenis ir attaisnojams.

(46)

Pārstrukturēšanas darbības veido galvenokārt jauni instrumenti, kuriem vajadzētu uzņēmumam dot iespēja izmantot tās potenciālu perspektīvā (un, kas tuvākā laikā, pieaugot amortizācijai būs negatīva ietekme uz gala rezultātu). Ievērojami pārstrukturēšanas pasākumi, kā nodarbinātības pārstrukturēšana, daļēja aktīvu pārstrukturēšana un organizatoriska pārstrukturēšana, jau ir īstenoti. Visbeidzot, uzņēmumam ir būtiski parādi, kas jāatmaksā un viss pārstrukturēšanas atbalsts tiks izlietots, lai uzlabotu produktivitāti un konkurētspēju.

(47)

Mašīnbūves rūpniecība ir nozare, kurā darbojas pārsvarā mazi un vidēji uzņēmumi, galvenokārt tādēļ, ka ražojumi ir individualizēti katra klienta vajadzībām, un tos pārdod mazās partijās. Pieprasījums ir ciklisks un uzņēmumiem ir elastīgi jāpielāgo savas jaudas. Daudzos gadījumos produkti ir balstīti uz zinātību un ir vajadzīga ilgu gadu pieredze. Šķiet, ka Techmatrans atbilst šīm prasībām un pārstrukturēšanas plānā paredzētās ieguldījumu programmas īstenošanas rezultātā vajadzētu atjaunot uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju.

(48)

Noslēgumā, Polijas iestādes plāno 2009./2010. gadā pēc pārstrukturēšanas procesa uzņēmumu privatizēt. Tam vajadzētu papildus stiprināt uzņēmuma pozīciju ilgtermiņā. Uzņēmums guva pozitīvu tirgus novērtējumu jau 2005. gadā, kad divi potenciālie ieguldītāji izrādīja interesi uzņēmumu iegādāties.

(49)

Izanalizējot un pārbaudot minētos paskaidrojumus un plānoto pārstrukturēšanu, īpaši ieguldījumu programmu, Komisija uzskata – ja šāda pārstrukturēšana tiek īstenota, Techmatrans ilgtermiņā vajadzētu atgūt dzīvotspēju. Ņemot vērā šos elementus, Komisija secina, ka pārstrukturēšanas plāna īstenošana atjaunos uzņēmuma dzīvotspēju.

(50)

Saskaņā ar pamatnostādņu 43.–45. punktu atbalsts jāierobežo līdz minimumam, un atbalsta saņēmējs dos ievērojamu ieguldījumu pārstrukturēšanā no paša resursiem vai ārēja komercfinansējuma. Pamatnostādnēs skaidri norādīts, ka būtiskai pārstrukturēšanas finansējuma daļai jābūt segtai no pašu resursiem, ieskaitot tās kapitāla daļas pārdošanu, kas nav vitāli nepieciešama uzņēmuma izdzīvošanai, un no ārējā finansējuma pēc tirgus noteikumiem.

(51)

Pašu ieguldījums pārstrukturēšanas izmaksu segšanai būs no aktīvu pārdošanas: Nekustamā īpašuma pārdošana (PLN 2 miljoni), akcija (PLN 0,1 miljons) un vecas automašīnas un ražošanas iekārtas (PLN 0,1 miljons). Turklāt Techmatrans ir nodrošinājis ilgtermiņa komerckredītu PLN 0,11 miljona apmērā.

(52)

Techmatrans parādsaistības diskontēja. Kopumā paredzams, ka diskontēto parādsaistību apjoms 2007. gadā sasniegs PLN 3 160 000. Šis aprēķins ir balstīts uz līgumiem, kas parakstīti ar bankām un klientiem. Pieņemot, ka maksājuma perioda saīsinājums būs līdzīgs 2006. gadā sasniegtajam rezultātam (80 dienas), uz šā pamata iegūtajam finansējumam 2007. gadā jābūt ar tādu pašu efektu kā ilgtermiņa finansējumam PLN 702 000 apmērā (PLN 3 160 000 × 80 dienas/360 dienas).

(53)

Tā kā Techmatrans, nonākot grūtībās un pirms tika piešķirts valsts atbalsts, saņēma šo finansējumu pēc tirgus noteikumiem, Komisija uzskata, ka ir pamatoti uzskatīt, ka līdzīgs finansējums uzņēmumam būs pieejams visu pārstrukturēšanas laiku, un ar finansēšanas noteikumiem, kas ir vismaz tikpat izdevīgi. Tādēļ Komisija uzskata, ka finansējumu var uzskatīt par paša finansējumu pamatnostādņu izpratnē.

(54)

Pārstrukturēšanas izmaksas saskaņā ar atjaunināto pārstrukturēšanas plānu sasniegtu PLN 5,959 miljonus (ieguldījumi PLN 5,359 miljoni, glābšanas aizdevuma atmaksāšana: PLN 0,6 miljoni). Paša uzņēmuma ieguldījumam finansējumā jāsasniedz PLN 3,012 miljoni (ieņēmumi no aktīvu pārdošanas: PLN 2,2 miljoni, ilgtermiņa komerckredīts: PLN 110 000, parādsaistību diskontēšana: PLN 702 000).

(55)

Paša Techmatrans ieguldījumu visā pārstrukturēšanā var uzskatīt par maksimāli iespējamo, kas līdzinās 50 % no pārstrukturēšanas izmaksām, kas atbilst pamatnostādnēm. Tādēļ Komisija var pieņemt paša uzņēmuma ieguldījuma līmeni.

(56)

Saskaņā ar pamatnostādņu 38.–42. punktu ir jāveic pasākumi, lai cik iespējams mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurentiem. Atbalsts nedrīkst pārmērīgi traucēt konkurenci. Parasti tas nozīmē uzņēmuma tirgus daļas ierobežošanu pārstrukturēšanas perioda beigās. Uzņēmuma daļas obligāta ierobežošana vai mazināšana attiecīgā tirgū ir kompensācijas faktors par labu konkurentiem. Tam būtu jābūt samērīgam ar atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un uzņēmuma relatīvo nozīmīgumu tā tirgū vai tirgos.

(57)

Saskaņā ar pamatnostādņu 56. punktu nosacījumi atbalsta pieļaušanai ir mazāk ierobežojoši attiecībā uz vajadzīgajiem kompensācijas pasākumiem jomās, kas saņem atbalstu. Analizējot pārstrukturēšanas atbalsta sekas tirgū un to ietekmi uz konkurentiem, Komisija ir ņēmusi vērā faktu, ka Techmatrans atrodas EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta atbalstāmā reģionā.

(58)

Attiecībā uz kompensācijas pasākumiem, Komisijas procedūras uzsākšanas lēmumā paustās šaubas par ierosināto pasākumu ekonomisko lietderību ir kliedētas. Techmatrans plāno pārtraukt darbības, kas saistītas ar Pretēji uzņēmuma citām darbībām, apakšlīgumu noslēgšana par šīm darbībām nepieļaus iespēju konkurentiem īpašas zināšanas par uzņēmuma pamatdarbību. Turklāt šo darbību pārtraukšanai nevajadzēs īpašus pielāgojumus uzņēmumā.

(59)

Ražošanas funkcija, ko Techmatrans plāno pārtraukt nes peļņu un tādēļ atteikšanās no tās nav saistīta ar rentabilitāti. Pēdējos gados šī darbība veidoja 5 % un 8,6 % no Techmatrans peļņas.

(60)

Komisija atzīmē, ka Techmatrans tirgus daļa ir neliela, lieluma ziņā tas ir MVU (lai gan formāli neatbilst MVU, jo pieder valstij) un plānotā atbalsta apjoms ir salīdzinoši neliels (EUR 0,7 miljoni). Tādēļ konkurences kropļojums, kuru mēģina novērst kompensācijas pasākumi, ir nenozīmīgs. Tādēļ Komisija uzskata, ka ierosinātais kompensācijas pasākums ir pietiekams.

(61)

Komisija secina, ka paziņoto valsts atbalstu uzņēmumam Techmatrans, lai īstenotu iepriekš minētos pārstrukturēšanas pasākumus, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu,