PIELIKUMS

DIREKTĪVA 96/48/EK – EIROPAS ĀTRGAITAS DZELZCEĻU SISTĒMAS SAVSTARPĒJA IZMANTOJAMĪBA

SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS PROJEKTS

Apakšsistēma “Satiksmes nodrošināšana un vadība”

1.

IEVADS

1.1.	Tehniskā darbības joma

1.2.	Ģeogrāfiskā darbības joma

1.3.	Šīs SITS saturs

2.	APAKŠSISTĒMAS/DARBĪBAS JOMAS DEFINĪCIJA

2.1.	Apakšsistēma

2.2.	Darbības joma

2.2.1.

Personāls un vilcieni

2.2.2.

Ekspluatācijas principi

2.2.3.

Piemērojamība pašreizējiem vagoniem un infrastruktūrai

2.3.	Šīs SITS saikne ar Direktīvu 2004/49/EK

3.	PAMATPRASĪBAS

3.1.	Atbilstība pamatprasībām

3.2.	Pamatprasību pārskats

3.3.	Ar šīm prasībām saistītie īpašie aspekti

3.3.1.

Drošība

3.3.2.

Drošums un darbgatavība

3.3.3.

Veselība

3.3.4.

Vides aizsardzība

3.3.5.

Tehniskā savietojamība

3.4.	Ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu īpaši saistītie aspekti

3.4.1.

Drošība

3.4.2.

Drošums un darbgatavība

3.4.3.

Tehniskā savietojamība

4.	APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS

4.1.

Ievads

4.2.	Apakšsistēmas ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas

4.2.1.

Uz personālu attiecināmās specifikācijas

4.2.1.1.

Vispārīgās prasības

4.2.1.2.

Vilcienu mašīnistiem nepieciešamā dokumentācija

4.2.1.2.1.

Priekšraksti mašīnistiem

4.2.1.2.2.

Izmantojamo dzelzceļa līniju un ar tām saistīto attiecīgo līnijām blakus esošo iekārtu apraksts

4.2.1.2.2.1.

Maršruta apraksta sagatavošana

4.2.1.2.2.2.

Pārveidotie elementi

4.2.1.2.2.3.

Mašīnistu informēšana reālā laikā

4.2.1.2.3.

Kustības grafiks

4.2.1.2.4.

Ritošais sastāvs

4.2.1.3.

Nepieciešamā dokumentācija dzelzceļa uzņēmuma personālam, kas nav vilcienu mašīnisti

4.2.1.4.

Dokumentācija, kas nepieciešama infrastruktūras pārvaldītāja personālam, kas veic vilcienu kustības vadību

4.2.1.5.

Vilciena apkalpes, cita dzelzceļa uzņēmuma personāla un personāla, kas veic vilcienu kustības vadību, ar drošību saistītā saziņa

4.2.2.

Uz vilcieniem attiecināmās specifikācijas

4.2.2.1.

Vilciena redzamība

4.2.2.1.1.

Vispārīgā prasība

4.2.2.1.2.

Priekšgals

4.2.2.2.

Vilciena dzirdamība

4.2.2.2.1.

Vispārīgā prasība

4.2.2.2.2.

Kontrole

4.2.2.3.

Ritekļu identifikācija

4.2.2.4.

Prasības pasažieru vagoniem

4.2.2.5.

Vilciena sastāvs

4.2.2.6.

Vilciena bremzēšana

4.2.2.6.1.

Obligātās prasības bremžu sistēmai

4.2.2.6.2.

Bremzēšanas efektivitāte

4.2.2.7.

Vilciena uzturēšana darba kārtībā

4.2.2.7.1.

Vispārīgā prasība

4.2.2.7.2.

Vajadzīgie dati

4.2.3.

Uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmās specifikācijas

4.2.3.1.

Vilcienu plānošana

4.2.3.2.

Vilcienu identifikācija

4.2.3.3.

Vilciena atiešana

4.2.3.3.1.

Pārbaudes pirms atiešanas

4.2.3.3.2.

Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli

4.2.3.4.

Satiksmes vadība

4.2.3.4.1.

Vispārīgās prasības

4.2.3.4.2.

Ziņošana par vilcienu

4.2.3.4.2.1.

Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena atrašanās vietu

4.2.3.4.2.2.

Paredzētais nodošanas laiks

4.2.3.4.3.

Bīstamās kravas

4.2.3.4.4.

Ekspluatācijas kvalitāte

4.2.3.5.

Datu reģistrācija

4.2.3.5.1.

Uzraudzības datu reģistrācija ārpus vilciena

4.2.3.5.2.

Uzraudzības datu reģistrācija vilcienā

4.2.3.6.

Traucēts darbības režīms

4.2.3.6.1.

Citu lietotāju informēšana

4.2.3.6.2.

Vilcienu mašīnistu informēšana

4.2.3.6.3.

Ārkārtas pasākumi

4.2.3.7.

Ārkārtas situācijas vadība

4.2.3.8.

Palīdzība vilciena apkalpei negadījuma vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumā

4.3.	Saskarņu ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas

4.3.1.

Saskarnes ar infrastruktūras SITS

4.3.1.1.

Signālu redzamība

4.3.1.2

. Pasažieru vagoni

4.3.1.3.

Profesionālā kompetence

4.3.2.

Saskarnes ar vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS

4.3.2.1.

Uzraudzības datu reģistrācija

4.3.2.2.

Mašīnista modrības ierīce

4.3.2.3.

ERTMS/ETCS un ERTMS/GSM-R ekspluatācijas noteikumi

4.3.2.4.

Signālu un sliežu ceļam blakus esošo rādītāju redzamība

4.3.2.5.

Vilciena bremzēšana

4.3.2.6.

Smiltnīcas izmantošana. Obligātie uz profesionālo kompetenci attiecināmie elementi vilciena vadīšanai

4.3.2.7.

Datu reģistrācija un sakarsušo bukšu atklāšanas ierīce

4.3.3.

Saskarnes ar ritošā sastāva SITS

4.3.3.1.

Bremzēšana

4.3.3.2.

Prasības pasažieru vagoniem

4.3.3.3.

Vilciena redzamība

4.3.3.3.1.

Vilciena sastāva pirmais vagons vilciena kustības virzienā

4.3.3.3.2.

Vilciena astes daļa

4.3.3.4.

Vilciena dzirdamība

4.3.3.5.

Signālu redzamība

4.3.3.6.

Mašīnista modrības ierīce

4.3.3.7.

Vilciena sastādīšana un B pielikums

4.3.3.8.

Ritošā sastāva parametri, kas ietekmē stacionāri izvietotas vilcienu uzraudzības sistēmas un ritošā sastāva dinamiku

4.3.3.9.

Smiltnīcas izmantošana

4.3.3.10.

Vilciena sastādīšana, H un J pielikums

4.3.3.11.

Noteikumi ārkārtas situācijās un ārkārtas situāciju vadība

4.3.3.12.

Datu reģistrācija

4.3.3.13.

Aerodinamiskā iedarbība uz balastu

4.3.3.14.

Vides apstākļi

4.3.3.15.

Sānvējš

4.3.3.16.

Maksimālās spiediena svārstības tuneļos

4.3.3.17.

Ārējais troksnis

4.3.3.18.

Ugunsdrošība

4.3.3.19.

Celšanas/vilkšanas procedūras

4.3.3.20.

Kontroles un diagnostikas koncepcijas

4.3.3.21.

Īpaša specifikācija gariem tuneļiem

4.3.3.22.

Vilces efektivitātes prasības

4.3.3.23.

Vilces saķeres prasības

4.3.3.24.

Ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas saistībā ar enerģijas apgādi

4.3.4.

Saskarnes ar ātrgaitas dzelzceļu sistēmas enerģijas apgādes SITS

4.3.5.

Saskarnes ar SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos”

4.3.6.

Saskarnes ar SITS “Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām”

4.4.	Ekspluatācijas noteikumi

4.5.	Tehniskās apkopes noteikumi

4.6.	Profesionālās prasmes

4.6.1.

Profesionālā kompetence

4.6.1.1.

Profesionālās zināšanas

4.6.1.2.

Spēja praktiski izmantot zināšanas

4.6.2.

Valodu zināšanas

4.6.2.1.

Principi

4.6.2.2.

Valodu zināšanu līmenis

4.6.3.

Personāla sākotnējā un turpmākā novērtēšana

4.6.3.1.

Pamatelementi

4.6.3.2.

Apmācības vajadzību analīze

4.6.3.2.1.

Apmācības vajadzību analīzes veikšana

4.6.3.2.2.

Apmācības vajadzību analīzes atjaunināšana

4.6.3.2.3.

Īpašas prasības vilciena apkalpei un palīgpersonālam

4.6.3.2.3.1.

Maršruta zināšanas

4.6.3.2.3.2.

Zināšanas par ritošo sastāvu

4.6.3.2.3.3.

Palīgpersonāls

4.7.	Veselības un drošības nosacījumi

4.7.1.

Ievads

4.7.2.

Ieteicamie kritēriji, saskaņā ar kuriem apstiprina arodslimību ārstus un medicīnas iestādes

4.7.3.

Kritēriji, saskaņā ar kuriem apstiprina psihologus, kam jāveic psiholoģiskais novērtējums un jāizstrādā psiholoģiskā novērtējuma prasības

4.7.3.1.

Psihologu sertifikācija

4.7.3.2.

Psiholoģiskā novērtējuma saturs un interpretācija

4.7.3.3.

Novērtējuma līdzekļu izvēle

4.7.4.

Medicīniskā izmeklēšana un psiholoģiskais novērtējums

4.7.4.1.

Pirms pieņemšanas darbā

4.7.4.1.1.

Medicīniskās izmeklēšanas obligātais saturs

4.7.4.1.2.

Psiholoģiskais novērtējums

4.7.4.2.

Pēc pieņemšanas darbā

4.7.4.2.1.

Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežums

4.7.4.2.2.

Obligātais periodiskās medicīniskās izmeklēšanas saturs

4.7.4.2.3.

Papildu medicīniskā izmeklēšana un/vai psiholoģiskais novērtējums

4.7.5.

Medicīniskās prasības

4.7.5.1.

Vispārīgās prasības

4.7.5.2.

Prasības redzei

4.7.5.3.

Prasības dzirdei

4.7.5.4.

Grūtniecība

4.7.6.

Īpašas prasības attiecībā uz vilciena mašīnista pienākumiem

4.7.6.1.

Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežums

4.7.6.2.

Medicīniskās izmeklēšanas papildu saturs

4.7.6.3.

Papildu prasības redze

4.7.6.4.

Papildu prasības dzirdei un runai

4.7.6.5.

Antropometrija

4.7.6.6.

Palīdzība traumas gadījumā

4.8.	Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistri

4.8.1.

Infrastruktūra

4.8.2.

Ritošais sastāvs

5.	SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.	Definīcija

5.2.	Komponentu saraksts

5.3.	Komponentu efektivitāte un specifikācijas

6.	KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMAS VERIFICĒŠANA

6.1.	Savstarpējas izmantojamības komponenti

6.2.	Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma

6.2.1.

Principi

6.2.2.

Noteikumu un procedūru dokumentācija

6.2.3.

Novērtējuma procedūra

6.2.3.1.

Kompetentās iestādes lēmums

6.2.3.2.

Ja tiek prasīts novērtējums

6.2.4.

Sistēmas darbības efektivitāte

7.

IEVIEŠANA

7.1.

Principi

7.2.	Pamatnostādnes ieviešanai

7.3.	Īpaši gadījumi

7.3.1.

Ievads

7.3.2.

Īpašo gadījumu saraksts

A PIELIKUMS.

ERTMS/ETCS UN ERTMS/GSM-R EKSPLUATĀCIJAS NOTEIKUMI

B PIELIKUMS.

CITI NOTEIKUMI, KAS ĻAUJ SASKAŅOTI EKSPLUATĒT DAŽĀDAS JAUNĀS STRUKTURĀLĀS APAKŠSISTĒMAS

A. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

B. PERSONĀLA DROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA

C. EKSPLUATĀCIJAS SASKARNE AR SIGNALIZĀCIJAS UN VILCIENU VADĪBAS IEKĀRTU APRĪKOJUMU

D. VILCIENA KUSTĪBA

E. NOVIRZES, NEGADĪJUMI UN STARPGADĪJUMI

C PIELIKUMS.

AR DROŠĪBU SAISTĪTAS SAZIŅAS METODOLOĢIJA

D PIELIKUMS.

INFORMĀCIJA, KURAI JĀBŪT PIEEJAMAI DZELZCEĻA UZŅĒMUMAM SAISTĪBĀ AR LĪNIJU(-ĀM), KURAS TAS IECERĒJIS IZMANTOT

E PIELIKUMS.

VALODAS UN SAZIŅAS PRASMJU LĪMENIS

F PIELIKUMS.

INFORMATĪVAS UN NEOBLIGĀTAS PAMATNOSTĀDNES SATIKSMES NODROŠINĀŠANAS UN VADĪBAS APAKŠSISTĒMAS NOVĒRTĒŠANAI

G PIELIKUMS.

INFORMATĪVS UN NEOBLIGĀTS TO ELEMENTU SARAKSTS, KURI JĀVERIFICĒ KATRAM PAMATPARAMETRAM

H PIELIKUMS.

OBLIGĀTĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VILCIENA MAŠĪNISTA PROFESIONĀLO KOMPETENCI

I PIELIKUMS.

NAV IZMANTOTS

J PIELIKUMS.

OBLIGĀTĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PROFESIONĀLO KOMPETENCI AR VILCIENA PAVADĪŠANU SAISTĪTIEM UZDEVUMIEM

K PIELIKUMS.

NAV IZMANTOTS

L PIELIKUMS.

OBLIGĀTĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PROFESIONĀLO KOMPETENCI VILCIENA DARBGATAVĪBAS NODROŠINĀŠANAI

M PIELIKUMS.

NAV IZMANTOTS

N PIELIKUMS.

INFORMATĪVAS UN NEOBLIGĀTAS PAMATNOSTĀDNES ĪSTENOŠANAI

O PIELIKUMS.

NAV IZMANTOTS

P PIELIKUMS.

RITEKĻU IDENTIFIKĀCIJA

Q PIELIKUMS.

NAV IZMANTOTS

R PIELIKUMS.

VILCIENU IDENTIFIKĀCIJA

S PIELIKUMS.

NAV IZMANTOTS

T PIELIKUMS.

BREMŽU DARBĪBAS EFEKTIVITĀTE

U PIELIKUMS.

ATKLĀTO PUNKTU SARAKSTS

V PIELIKUMS.

MAŠĪNISTIEM PAREDZĒTĀS PRIEKŠRAKSTU DOKUMENTĀCIJAS SAGATAVOŠANA UN ATJAUNINĀŠANA

SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1.   IEVADS

1.1.   Tehniskā darbības joma

Šī SITS attiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, kas ir viena no apakšsistēmām, kuras minētas II pielikuma 1. punktā Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, un tās uzturēšanu.

Šo SITS piemēro turpmāk minētajām vilcienu grupām neatkarīgi no tā, vai vilciens sastāv no nedalāmām sastāva vienībām (kas ekspluatējot nav atdalāmas) vai no atsevišķiem vagoniem. To vienādi piemēro pasažieru vagoniem un/vai vagoniem, kuros nepārvadā pasažierus:

—	:	1. grupa	:	vilcieni, kuru maksimālais ātrums ir vismaz 250 km/h,
—	:	2. grupa	:	vilcieni, kuru maksimālais ātrums ir vismaz 190 km/h, bet nepārsniedz 250 km/h.

Saskaņā ar direktīvas I pielikumu specifikācija ir noteikta katrai no turpmāk minētajām līniju kategorijām:

—	I kategorija: īpaši izbūvētas ātrgaitas līnijas, kuras aprīkotas vilcieniem ar kustības ātrumu, kas ir 250 km/h vai lielāks,

—	II kategorija: īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas, kuras aprīkotas vilcieniem ar kustības ātrumu, kas ir aptuveni 200 km/h,

—	III kategorija: īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas, kurām topogrāfisku, reljefa vai pilsētvides nosacījumu dēļ ir īpašas pazīmes un kurās ātrums jāpielāgo katrā atsevišķā gadījumā.

1.2.   Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma, kas aprakstīta I pielikumā Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK.

1.3.   Šīs SITS saturs

Saskaņā ar 5. panta 3. punktu un I pielikuma 1. punkta b) apakšpunktu Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, šajā SITS:

a)	norāda tās paredzēto darbības jomu (2. nodaļa);

b)	nosaka pamatprasības apakšsistēmai (3. nodaļa) un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (4. nodaļa);

c)	nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas jāievēro apakšsistēmā un tās saskarnēs ar citām apakšsistēmām (4. nodaļa);

d)	nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz ko jāattiecina Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, kas vajadzīgi, lai panāktu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (5. nodaļa);

e)	katrā konkrētā gadījumā nosaka procedūras, kas jāizmanto, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai, no vienas puses, vai apakšsistēmas EK verificēšanu, no otras puses (6. nodaļa);

f)	norāda SITS īstenošanas stratēģiju (7. nodaļa);

g)	norāda attiecīgajam personālam vajadzīgo profesionālo kompetenci un veselības un drošības nosacījumus darbā, kas vajadzīgi apakšsistēmas darbībai un uzturēšanai, kā arī SITS īstenošanai.

Turklāt saskaņā ar 5. panta 5. punktu katrai SITS var paredzēt īpašus gadījumus. Tie ir norādīti 7. nodaļā.

Visbeidzot, šīs SITS 4. nodaļā ietverti arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumi, kas raksturīgi darbības jomai, kura norādīta iepriekš 1.1. un 1.2. punktā.

2.   APAKŠSISTĒMAS/DARBĪBAS JOMAS DEFINĪCIJA

2.1.   Apakšsistēma

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma ir viena no apakšsistēmām, kuras veido Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmu, kā minēts Direktīvas 96/48/EK II pielikumā.

2.2.   Darbības joma

Saistībā ar Direktīvas 96/48/EK I pielikumu (kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvas 2004/50/EK I pielikumu) šīs SITS darbības joma attiecas uz infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa uzņēmumu satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, kas ir saistīta ar vilcienu ekspluatāciju ātrgaitas dzelzceļu sistēmā Eiropas transporta tīklā.

Šajā SITS par satiksmes nodrošināšanu un vadību noteiktās specifikācijas var izmantot kā atsauces dokumentu citu vilcienu ekspluatācijā ātrgaitas dzelzceļu sistēmā Eiropas transporta tīklā, pat ja uz tiem neattiecas šīs SITS darbības joma.

2.2.1.   Personāls un vilcieni

Jāatzīmē, ka 5. panta 3. punkta g) apakšpunkts Direktīvā 96/48/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, un 5. panta 3. punkta g) apakšpunkts Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, atšķiras tādā ziņā, ka pirmajā, runājot par ātrgaitas dzelzceļu sistēmā nodarbināto personālu, ir minēta “profesionālā kompetence”, bet otrajā saistībā ar parasto dzelzceļu sistēmu tiek runāts par “profesionālo kvalifikāciju”.

Atšķirības starp parasto dzelzceļu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS nebūtu lietderīgas, un tādēļ ir izdarīts pieņēmums, ka termina “profesionālā kompetence” izmantošana atbilst likumdevēja nolūkam.

SITS 4.6. un 4.7. apakšiedaļa attiecas uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus uzdevumus kā vilciena vadīšana un vilciena pavadīšana, ja tie saistīti ar valsts robežas(-u) šķērsošanu un darbu aiz jebkuras vietas(-ām), kas infrastruktūras pārvaldītāja tīkla pārskatā ir noteikta(-s) kā “robeža” un iekļauta(-s) tā drošības atļaujā.

Ja darbs jāveic tikai līdz jebkurai iepriekš aprakstītajai vietai, kas noteikta kā “robeža”, netiek uzskatīts, ka darbinieks šķērso robežu.

Uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus uzdevumus kā vilcienu dispečera pakalpojumi un vilcienu kustības vadība, attiecas dalībvalstu profesionālās kompetences un veselības un drošības nosacījumu savstarpēja atzīšana.

Uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus uzdevumus, kuri saistīti ar pēdējiem darbiem vilciena darbgatavības nodrošināšanai, pirms tas šķērso robežu(-as), un darbu aiz jebkuras iepriekš aprakstītās vietas, kas noteikta kā “robeža”, attiecas 4.6. apakšiedaļa, dalībvalstīm savstarpēji atzīstot veselības un drošības nosacījumus. Ja visi vagoni vilcienā, kas šķērso valsts robežu(-as), šķērso to tikai līdz iepriekš aprakstītajai vietai, kas noteikta kā “robeža”, netiek uzskatīts, ka vilciens veic pārrobežu pārvadājumus.

Tas apkopots zemāk redzamajās tabulās.

Personāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri šķērso valsts robežu un turpina kustību aiz robežas

Pienākums	Profesionālā kompetence	Medicīniskās prasības
Vilciena vadīšana un pavadīšana	4.6.	4.7.
Vilcienu kustības vadība	Savstarpēja atzīšana	Savstarpēja atzīšana
Vilciena darbgatavības nodrošināšana	4.6.	Savstarpēja atzīšana
Dispečera pakalpojumi	Savstarpēja atzīšana	Savstarpēja atzīšana

Personāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri nešķērso valsts robežu vai šķērso to tikai līdz vietai, kas noteikta kā “robeža”

Pienākums	Profesionālā kompetence	Medicīniskās prasības
Vilciena vadīšana un pavadīšana	Savstarpēja atzīšana	Savstarpēja atzīšana
Vilcienu kustības vadība	Savstarpēja atzīšana	Savstarpēja atzīšana
Vilciena darbgatavības nodrošināšana	Savstarpēja atzīšana	Savstarpēja atzīšana
Dispečera pakalpojumi	Savstarpēja atzīšana	Savstarpēja atzīšana

Lasot šīs tabulas, jāatzīmē, ka 4.2.1. nodaļā aprakstītie saziņas principi ir obligāta prasība.

Attiecībā uz pārrobežu posmiem 7. panta 1. punktā minētajos nolīgumos starp blakus esošajiem infrastruktūras pārvaldītājiem vai kaimiņu dalībvalstīm aprakstīti:

—	drošības noteikumi, kas tiem jāpiemēro, lai aizsargātu inženiertehnisko darbu vietas, kas saistītas ar attiecīgo infrastruktūras apakšsistēmu uzturēšanu, un tāda personāla apmācību saturs, kas veic drošībai būtiskus uzdevumus, kuri saistīti ar šādu darbu vietu aizsardzību,

—

drošības noteikumi, kas starp tiem jāpiemēro, lai vadītu un aizsargātu inženiertehnisko darbu vietas, kas saistītas ar attiecīgo enerģijas apgādes apakšsistēmu stacionāro iekārtu uzturēšanu, un tāda personāla apmācību saturs, kas veic drošībai būtiskus uzdevumus, kuri saistīti ar šādu darbu vietu vadību un aizsardzību.

2.2.2.   Ekspluatācijas principi

Vispārējais mērķis šīs SITS pašreizējai versijai, kas ir otrā pēc Direktīvas 96/48/EK stāšanās spēkā, bet pirmā, kurā ņemti vērā ar Direktīvu 2004/50/EK izdarītie grozījumi, ir nodrošināt saskaņotu to struktūras apakšsistēmu ekspluatāciju, kuras paredzēts izmantot ātrgaitas dzelzceļu tīklā. Jo īpaši noteikumiem un kārtībai, kas tieši saistīti ar jaunās vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas sistēmas ekspluatāciju, identiskās situācijās jābūt identiskiem.

Sākotnēji šī SITS attiecās tikai uz ātrgaitas dzelzceļu “Satiksmes nodrošināšanas un vadības” apakšsistēmas elementiem (kā izklāstīts 4. nodaļā) jomās, kurās galvenokārt pastāv ekspluatācijas saskarnes starp dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem vai kurās savstarpējai izmantojamībai ir īpašas priekšrocības. To nosakot, pienācīgi ņēma vērā Direktīvas 2004/49/EK (Dzelzceļa drošības direktīva) prasības.

Pēc tam šīs SITS A pielikumā sīki izklāstīja Eiropas vilcienu kontroles sistēmas (ETCS) un Mobilo sakaru globālās sistēmas dzelzceļiem (GSM-R) ekspluatācijas noteikumus.

2.2.3.   Piemērojamība pašreizējiem vagoniem un infrastruktūrai

Kaut gan vairākums šajā SITS iekļauto prasību saistītas ar procesiem un darba kārtību, zināms to skaits saistīts arī ar fiziskiem elementiem, vilcieniem un vagoniem, kas ir nozīmīgi ekspluatācijai.

Šo elementu konstrukcijas kritēriji ir aprakstīti tajās SITS, kas attiecas uz citām apakšsistēmām, piemēram, ritošā sastāva apakšsistēmu. Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS kontekstā ņemtas vērā elementu ekspluatācijas funkcijas.

Šādos gadījumos atzīst, ka pašreizējā ritošā sastāva/infrastruktūras iekārtu pārveidošana, lai tās pilnībā atbilstu šīs SITS prasībām, varētu neattaisnot izmaksas. Attiecīgās prasības tādēļ jāpiemēro tikai jauniem elementiem vai gadījumos, ja elementus modernizē vai atjauno un vajadzīga jauna atļauja, lai tos nodotu ekspluatācijā Direktīvas 96/48/EK 14. panta 3. punkta nozīmē.

2.3.   Šīs SITS saikne ar Direktīvu 2004/49/EK

Lai gan šī SITS tiek izstrādāta saskaņā ar Savstarpējas izmantojamības direktīvu 96/48/EK (kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK), tajā apskatītas prasības, kuras cieši saistītas ar darba kārtību un procesiem, kas jāievēro infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa uzņēmumam, iesniedzot pieteikumu drošības atļaujas/sertifikāta saņemšanai saskaņā ar Drošības direktīvu (2004/49/EK).

3.   PAMATPRASĪBAS

3.1.   Atbilstība pamatprasībām

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 4. panta 1. punktu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmai, tās apakšsistēmām un to savstarpējas izmantojamības komponentiem jāatbilst pamatprasībām, kas vispārīgi izklāstītas direktīvas III pielikumā.

3.2.   Pamatprasību pārskats

Pamatprasības attiecas uz:

—

drošību,

—	drošumu un darbgatavību,

—	veselības aizsardzību,

—	vides aizsardzību,

—	tehnisko savietojamību.

Saskaņā ar Direktīvu 96/48/EK pamatprasības var būt vispārīgi piemērojamas visai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmai vai īpaši noteiktas katrai tās apakšsistēmai un apakšsistēmas komponentam.

3.3.   Ar šīm prasībām saistītie īpašie aspekti

Vispārīgās prasības attiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu saskaņā ar šādiem noteikumiem.

3.3.1.   Drošība

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK III pielikumu drošības pamatprasības, kas attiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, ir šādas.

Direktīvas 96/48/EK III pielikuma 1.1.1. pamatprasība

“Drošībai būtisku komponentu un jo īpaši vilciena kustībā iesaistītu komponentu konstrukcijai, uzbūvei vai montāžai, tehniskajai apkopei un pārraudzībai jābūt tādai, lai garantētu drošību līmenī, kas atbilst dzelzceļu tīklam izvirzītajiem mērķiem, tostarp īpaši nelabvēlīgās situācijās.”

Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šī pamatprasība apskatīta specifikācijas apakšiedaļā “Vilciena redzamība” (4.2.2.1. un 4.3. apakšiedaļa) un “Vilciena dzirdamība” 4.2.2.2. un 4.3. apakšiedaļā.

Direktīvas 96/48/EK III pielikuma 1.1.2. pamatprasība

“Riteņu un sliežu saskares parametriem jāatbilst stabilitātes prasībām, kādas vajadzīgas, lai garantētu drošu kustību maksimāli atļautajā ātrumā.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

Direktīvas 96/48/EK III pielikuma 1.1.3. pamatprasība

“Izmantotajiem komponentiem jāiztur jebkura normāla vai ārkārtas noslodze, kas noteikta to ekspluatācijas laikam. Nejaušu defektu ietekme uz drošību attiecīgi jāierobežo.”

Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šī pamatprasība apskatīta specifikācijas apakšiedaļā “Vilciena redzamība” (4.2.2.1. un 4.3. apakšiedaļa).

Direktīvas 96/48/EK III pielikuma 1.1.4. pamatprasība

“Stacionāru iekārtu un ritošā sastāva konstrukcijai un izmantoto materiālu izvēlei jābūt vērstai uz uguns un dūmu ģenerēšanas, izplatības un seku ierobežošanu ugunsgrēka gadījumā.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

Direktīvas 96/48/EK III pielikuma 1.1.5. pamatprasība

“Visas ierīces, kas paredzētas, lai tās izmantotu lietotāji, jāprojektē tā, lai netiktu apdraudēta šo ierīču droša ekspluatācija vai lietotāju veselība un drošība, ja tās izmanto iepriekš paredzamā veidā, kas ir pretrunā rakstiskiem norādījumiem.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

3.3.2.   Drošums un darbgatavība

Direktīvas 96/48/EK III pielikuma 1.2. pamatprasība

“Vilcienu kustībā iesaistītu stacionāru vai pārvietojamu komponentu pārraudzība un tehniskā apkope jāorganizē, jāveic un jāizskaitļo tā, lai paredzētajos apstākļos saglabātu to darbību.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

3.3.3.   Veselība

Direktīvas 96/48/EK III pielikuma 1.3.1. pamatprasība

“Materiālus, kas, ņemot vērā to izmantošanas veidu, iespējami var apdraudēt to personu veselību, kurām ir piekļuve minētajiem materiāliem, nedrīkst izmantot vilcienos un dzelzceļu infrastruktūrā.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

Direktīvas 96/48/EK III pielikuma 1.3.2. pamatprasība

“Minētie materiāli jāizraugās, jāuzstāda un jāizmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu vai gāzu emisiju, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

3.3.4.   Vides aizsardzība

Direktīvas 96/48/EK III pielikuma 1.4.1. pamatprasība

“Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas izveides un ekspluatācijas netiešā ietekme attiecībā uz vidi jāizvērtē un jāņem vērā sistēmas projektēšanas posmā saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

Direktīvas 96/48/EK III pielikuma 1.4.2. pamatprasība

“Vilcienos un infrastruktūrā izmantotajiem materiāliem jāierobežo videi kaitīgu un bīstamu dūmu un gāzu emisija, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

Direktīvas 96/48/EK III pielikuma 1.4.3. pamatprasība

“Ritošais sastāvs un elektroapgādes sistēmas jāprojektē un jāizgatavo tā, lai nodrošinātu to elektromagnētisko savietojamību ar iekārtām, aprīkojumu un valsts vai privātiem tīkliem, kuros tās varētu radīt traucējumus.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

3.3.5.   Tehniskā savietojamība

Direktīvas 96/48/EK III pielikuma 1.5. pamatprasība

“Infrastruktūras un stacionāro iekārtu tehniskajiem raksturlielumiem jābūt savstarpēji savietojamiem un savietojamiem ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā izmantojamo vilcienu raksturlielumiem.”

“Ja atsevišķos tīkla sektoros ir grūti stingri ievērot šo raksturlielumu savietojamību, var īstenot pagaidu risinājumus, kas nodrošina turpmāku savietojamību.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

3.4.   Ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu īpaši saistītie aspekti

3.4.1.   Drošība

Direktīvas 96/48/EK III pielikuma 2.7.1. pamatprasība

Šī pamatprasība apskatīta šādās šīs specifikācijas apakšiedaļās:

—	Ritekļu identifikācija (4.2.2.3. apakšiedaļa)

—	Vilciena bremzēšana (4.2.2.6. apakšiedaļa)

—	Vilciena sastāvs (4.2.2.5. apakšiedaļa)

—	Prasības pasažieru vagoniem (4.2.2.4. apakšiedaļa)

—	Vilciena uzturēšana darba kārtībā (4.2.2.7. apakšiedaļa)

—	Vilciena redzamība (4.2.2.1. un 4.3. apakšiedaļa)

—	Vilciena dzirdamība (4.2.2.2. un 4.3. apakšiedaļa)

—	Vilciena atiešana (4.2.3.3. apakšiedaļa)

—	Satiksmes vadība (4.2.3.4. apakšiedaļa)

—	Signālu saskatīšana un modrības ierīce (4.3. apakšiedaļa)

—	Ar drošību saistīta saziņa (4.2.1.5. un 4.6. apakšiedaļa)

—	Vilcienu mašīnistiem nepieciešamā dokumentācija (4.2.1.2. apakšiedaļa)

—	Nepieciešamā dokumentācija dzelzceļa uzņēmuma personālam, kas nav vilcienu mašīnisti (4.2.1.3. apakšiedaļa)

—	Dokumentācija, kas nepieciešama infrastruktūras pārvaldītāja personālam, kas dod vilcienu kustības atļauju (4.2.1.4. apakšiedaļa)

—	Traucēts darbības režīms (4.2.3.6. apakšiedaļa)

—	Pasākumi ārkārtas situācijā (4.2.3.7. apakšiedaļa)

—	ERTMS ekspluatācijas noteikumi (4.4. apakšiedaļa)

—	Profesionālā kompetence (2.2.1. un 4.6. apakšiedaļa)

—	Veselības un drošības nosacījumi (2.2.1. un 4.7. apakšiedaļa)

3.4.2.   Drošums un darbgatavība

Direktīvas 96/48/EK III pielikuma 2.7.2. pamatprasība

“Ekspluatācijas un apkopes posmiem, apkopes personāla apmācībai un kvalifikācijai un attiecīgo operatoru izveidotajai kvalitātes nodrošināšanas sistēmai tehniskās apkopes centros jābūt tādai, kas nodrošina augstu sistēmas izturības un pieejamības [drošuma un darbgatavības] līmeni.”

Šo pamatprasību nodrošina šādas šīs specifikācijas apakšiedaļas:

—	Vilciena sastāvs (4.2.2.5. apakšiedaļa)

—	Vilciena uzturēšana darba kārtībā (4.2.2.7. apakšiedaļa)

—	Satiksmes vadība (4.2.3.4. apakšiedaļa)

—	Ar drošību saistīta saziņa (4.2.1.5. apakšiedaļa)

—	Traucēts darbības režīms (4.2.3.6. apakšiedaļa)

—	Pasākumi ārkārtas situācijā (4.2.3.7. apakšiedaļa)

—	Profesionālā kompetence (4.6. apakšiedaļa)

—	Veselības un drošības nosacījumi (4.7. apakšiedaļa)

3.4.3.   Tehniskā savietojamība

Direktīvas 96/48/EK III pielikuma 2.7.3. pamatprasība

“Tīklu ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai un vilcienu vadītāju, vilcienu personāla un par satiksmi atbildīgo vadītāju kvalifikācijai jābūt tādai, lai nodrošinātu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas darbības efektivitāti.”

Šī pamatprasība apskatīta šādās šīs specifikācijas apakšiedaļās:

—	Ritekļu identifikācija (4.2.2.3. apakšiedaļa)

—	Vilciena bremzēšana (4.2.2.6. apakšiedaļa)

—	Vilciena sastāvs (4.2.2.5. apakšiedaļa)

—	Prasības pasažieru vagoniem (4.2.2.4. apakšiedaļa)

—	Ar drošību saistīta saziņa (4.2.1.5. apakšiedaļa)

—	Traucēts darbības režīms (4.2.3.6. apakšiedaļa)

—	Pasākumi ārkārtas situācijā (4.2.3.7. apakšiedaļa)

4.   APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS

4.1.   Ievads

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma (TEN), uz kuru attiecas Direktīva 96/48/EK un kuras daļa ir satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras atbilstība ir jāpārbauda. Šī atbilstība jo īpaši jāpārbauda attiecībā uz apakšsistēmas specifikācijām un tās saskarnēm ar sistēmu, kurā apakšsistēma ir integrēta, kā arī attiecībā uz ekspluatācijas noteikumiem.

Ņemot vērā visas attiecīgās pamatprasības, satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma, kā aprakstīts 2.2. apakšiedaļā, attiecas tikai uz elementiem, kas noteikti nākamajā nodaļā.

Saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK infrastruktūras pārvaldītāja vispārējā atbildībā ir izstrādāt visas attiecīgās prasības, kurām jāatbilst vilcieniem, kuru kustība šajā infrastruktūrā ir atļauta, ņemot vērā atsevišķu sliežu ceļu ģeogrāfiskās īpatnības un turpmāk noteiktās ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas.

4.2.   Apakšsistēmas ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas ietver:

—	uz personālu attiecināmas specifikācijas,

—	uz vilcieniem attiecināmas specifikācijas,

—	uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmas specifikācijas.

4.2.1.   Uz personālu attiecināmās specifikācijas

4.2.1.1.   Vispārīgās prasības

Šī nodaļa attiecas uz personālu, kas piedalās apakšsistēmas ekspluatācijā, veicot drošībai būtiskus pienākumus, kuros dzelzceļa uzņēmumiem ir tieša saskarne ar infrastruktūras pārvaldītājiem.

—	Dzelzceļa uzņēmuma personāls, kas — vada vilcienu un ir daļa no “vilciena apkalpes” (turpmāk tekstā “vilciena mašīnists”), — veic pienākumus vilcienā (citus pienākumus nekā vilciena vadīšana) un ir daļa no “vilciena apkalpes”, — sagatavo vilcienu.

—	Infrastruktūras pārvaldītāja personāls, kas ir atbildīgs par kustības vadību.

Prasības attiecas uz šādām jomām:

—	dokumentācija,

—

saziņa,

apmērā, kas noteikts šīs SITS 2.2. iedaļā:

—	kompetence (skatīt 4.6. apakšiedaļu un H, J un L pielikumu),

—	veselības un drošības nosacījumi (skatīt 4.7. apakšiedaļu).

4.2.1.2.   Vilcienu mašīnistiem nepieciešamā dokumentācija

Dzelzceļa uzņēmumam, kas ekspluatē vilcienu, pienācīgā laikā jānodrošina vilciena mašīnistam visa informācija, kas tam vajadzīga pienākumu veikšanai.

Šajā informācijā jāņem vērā nepieciešamie elementi ekspluatācijai normālā, traucētā un ārkārtas režīmā maršrutos, kuros kursē vilciens, kā arī ritošajam sastāvam, ko izmanto šajos maršrutos.

4.2.1.2.1.   Priekšraksti mašīnistiem

Visa darba kārtība, kas jāievēro vilciena mašīnistam, jāiekļauj dokumentā vai jānodrošina elektroniskā formātā ar nosaukumu “Priekšraksti mašīnistiem” (Driver’s Rule Book).

Priekšrakstos mašīnistiem jānosaka prasības normālas un traucētas ekspluatācijas gadījumā, kā arī ārkārtas situācijās, ar kurām var saskarties vilciena mašīnists, visiem maršrutiem, kuros kursē vilciens, kā arī ritošajam sastāvam, ko izmanto šajos maršrutos.

Priekšrakstos mašīnistiem jāiekļauj divi dažādi aspekti:

—	apraksts par kopīgiem noteikumiem un procedūrām, kas ir spēkā visā Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklā (ņemot vērā A, B un C pielikuma saturu),

—	apraksts par visiem nepieciešamajiem noteikumiem un procedūrām, kas katram infrastruktūras pārvaldītājam ir atšķirīgi.

Tajos jāiekļauj procedūras, kas attiecas vismaz uz šādiem jautājumiem:

—	personāla drošība un aizsardzība,

—	vadības nodrošināšana un signalizācija,

—	vilciena ekspluatācija, tostarp traucētā režīmā,

—	vilces līdzeklis un ritošais sastāvs,

—	starpgadījumi un negadījumi.

Par šā dokumenta sagatavošanu atbild dzelzceļa uzņēmums.

Dzelzceļa uzņēmums izstrādā priekšrakstus mašīnistiem vienādā formātā visai infrastruktūrai, kurā strādā tā vilcienu mašīnisti.

Priekšrakstiem ir divi papildinājumi.

—	1. papildinājums. Saziņas procedūras rokasgrāmata.

—	2. papildinājums. Veidlapu grāmatiņa.

Dzelzceļa uzņēmums izstrādā priekšrakstus mašīnistiem vai nu kādas dalībvalsts valodā, vai “darba” valodā, kuru lieto viens no infrastruktūras pārvaldītājiem, uz kuru attieksies šie priekšraksti. Tas neattiecas uz ziņojumiem un veidlapām, kam jābūt infrastruktūras pārvaldītāja(-u) “darba” valodā.

Priekšrakstus mašīnistiem izstrādā un precizē procesā ar šādiem posmiem:

—	infrastruktūras pārvaldītājs (vai organizācija, kas atbild par ekspluatācijas noteikumu sagatavošanu) sniedz dzelzceļa uzņēmumam atbilstošo informāciju infrastruktūras pārvaldītāja “darba” valodā,

—	dzelzceļa uzņēmums izstrādā sākotnējo dokumentu vai to precizē,

—	ja dzelzceļa uzņēmuma priekšrakstiem izvēlētā valoda nav tā, kurā sagatavota sākotnēji sniegtā informācija, dzelzceļa uzņēmums atbild par tulkojumu, ja tāds ir nepieciešams.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumam(-iem) nodotās dokumentācijas saturs ir pilnīgs un precīzs.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmuma drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka priekšraksti ir pilnīgi un precīzi.

Šīs SITS V pielikumā šis process attēlots diagrammas veidā un sniegts pārskats par procesu.

4.2.1.2.2.   Izmantojamo dzelzceļa līniju un ar tām saistīto attiecīgo līnijām blakus esošo iekārtu apraksts

Mašīnistiem jāsniedz apraksts par izmantojamām dzelzceļa līnijām un ar tām saistītām attiecīgām līnijām blakus esošām iekārtām. Šī informācija jāizklāsta vienotā dokumentā, kas saucas “Maršruta apraksts” (kas var būt gan dokumenta formā, gan elektroniskā formātā).

Turpmāk minētās ziņas jāsniedz obligāti:

—	vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi,

—	kāpumu un kritumu norādes,

—	detalizēta dzelzceļa līnijas shēma.

4.2.1.2.2.1.   Maršruta apraksta sagatavošana

Maršruta apraksts jāsagatavo vai nu kādas dzelzceļa uzņēmuma izvēlētas dalībvalsts valodā, vai infrastruktūras pārvaldītāja “darba” valodā.

Tajā jāsniedz šādas ziņas (šis saraksts nav visaptverošs):

—	vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi — signalizācijas tips un attiecīgais darba režīms (divsliežu ceļš, kustība atpakaļgaitā, pagrieziens pa kreisi vai pa labi utt.), — enerģijas apgādes veids, — “zemes” un vilciena radiosakaru iekārtas tips,

—	kāpumu un kritumu norādes — kāpumu un kritumu vērtības un to precīza atrašanās vieta,

—

detalizēta dzelzceļa līnijas shēma — uz dzelzceļa līnijas esošo staciju nosaukumi, galvenās teritorijas un to atrašanās vieta, — tuneļi, minot to atrašanās vietu, nosaukumu, garumu, specifisku informāciju, piemēram, pāreju un drošas izkāpšanas vietu esība, kā arī tādu drošu punktu atrašanās vietu, uz kurieni var evakuēt pasažierus, — svarīgākās vietas, piemēram, neitrālie posmi, — atļautais maksimālais ātrums katram sliežu ceļam, tostarp, ja vajadzīgs, norāde par dažādiem ātrumiem attiecībā uz konkrēta tipa vilcieniem, — par kustības vadības kontroli atbildīgās organizācijas nosaukums un kustības vadības kontroles zonu nosaukums(-i), — kustības vadības centru nosaukumi un kontroles zonas, piemēram, signalizācijas ierīces, — izmantojamo radiokanālu identifikācija.

Dzelzceļa uzņēmums izstrādā maršruta aprakstu vienotā formātā visām infrastruktūrām, kurās kursē attiecīgā dzelzceļa uzņēmuma vilcieni.

Dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par maršruta apraksta sastādīšanu, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja(-u) sniegto informāciju.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumam(-iem) nodotās dokumentācijas saturs ir pilnīgs un precīzs.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmuma drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka maršruta apraksts ir pilnīgs un precīzs.

4.2.1.2.2.2.   Pārveidotie elementi

Par visiem pastāvīgi vai uz laiku pārveidotiem elementiem infrastruktūras pārvaldītājs paziņo dzelzceļa uzņēmumam. Izmaiņas jāpaziņo savlaicīgi, lai dzelzceļa uzņēmums varētu aplēst to ietekmi, atjaunināt dokumentus un dot norādījumus personālam. Dzelzceļa uzņēmums apkopo izmaiņas īpašā dokumentā vai uzglabā elektroniskā veidā vienotā formātā visām infrastruktūrām, kurās kursē attiecīgā dzelzceļa uzņēmuma vilcieni.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumam(-iem) nodotās dokumentācijas saturs ir pilnīgs un precīzs.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmuma drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dokuments par pārveidotajiem elementiem ir pilnīgs un precīzs.

4.2.1.2.2.3.   Mašīnistu informēšana reālā laikā

Kārtība, kādā mašīnistus reālā laikā informē par visām drošības noteikumu izmaiņām maršrutā, jādefinē attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem (procesam jābūt unikālam, ja izmanto ERTMS/ETCS).

4.2.1.2.3.   Kustības grafiks

Nodrošinot informāciju par vilcienu kustības grafiku, tiek veicināta precīza vilcienu kustība un uzlabota pakalpojuma veikšana.

Dzelzceļa uzņēmums sniedz mašīnistiem informāciju, kas vajadzīga vilciena vadīšanai un kurā ir vismaz šādas ziņas:

—	vilciena identifikācija,

—	vilcienu kursēšanas dienas (ja vajadzīgs),

—	pieturvietas un ar tām saistītās darbības,

—	citi laika punkti,

—	pienākšanas/atiešanas/caurbraukšanas laiki katrā no šiem punktiem.

Šādu informāciju par vilcienu kustību, kuras pamatā jābūt infrastruktūras pārvaldītāja sniegtai informācijai, var nodrošināt elektroniski vai papīra formātā.

Mašīnistu iepazīstināšanai ar grafiku jābūt saskaņotai visās līnijās, kurās kursē dzelzceļa uzņēmuma vilcieni.

4.2.1.2.4.   Ritošais sastāvs

Dzelzceļa uzņēmums sniedz mašīnistam visu informāciju, kas attiecas uz darbu traucētā režīmā (piemēram, par vilcieniem, kam vajadzīga palīdzība). Šādai dokumentācijai šādos gadījumos jākoncentrējas uz konkrēto saskarni ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu.

4.2.1.3.   Nepieciešamā dokumentācija dzelzceļa uzņēmuma personālam, kas nav vilcienu mašīnisti

Dzelzceļa uzņēmums visu personālu (vilcienā vai citur), kas veic drošībai būtiskus pienākumus, kuros ir tieša saskarne ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu, iekārtām vai sistēmām, nodrošina ar šādu pienākumu pildīšanai pēc saviem ieskatiem vajadzīgo informāciju par noteikumiem, kārtību, ritošo sastāvu un maršrutu. Šādu informāciju izmanto gan normālā, gan traucētā darbības režīmā.

Vilcienu personālam domātās informācijas struktūrai, formātam, saturam un izstrādāšanas un precizēšanas procesam par pamatu jābūt šīs SITS 4.2.1.2. apakšiedaļā noteiktajai specifikācijai.

4.2.1.4.   Dokumentācija, kas nepieciešama infrastruktūras pārvaldītāja personālam, kas veic vilcienu kustības vadību

Visa informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ar drošību saistītu saziņu starp personālu, kas veic vilcienu kustības vadību, un vilciena apkalpi, jāizklāsta:

—	dokumentos, kas apraksta saziņas protokolu (C pielikums),

—	dokumentā ar nosaukumu “Veidlapu grāmatiņa”.

Infrastruktūras pārvaldītājam šie dokumenti jāsagatavo savā “darba” valodā.

4.2.1.5.   Vilciena apkalpes, cita dzelzceļa uzņēmuma personāla un personāla, kas veic vilcienu kustības vadību, ar drošību saistītā saziņa

Vilciena apkalpes, cita dzelzceļa uzņēmuma personāla (kā definēts L pielikumā) un personāla, kas veic vilcienu kustības vadību, ar drošību saistītajā savstarpējā saziņā lietotā valoda ir attiecīgā maršruta infrastruktūras pārvaldītāja “darba” valoda.

Principi ar drošību saistītai saziņai starp vilciena apkalpi un personālu, kas atbild par vilcienu kustības vadību, izklāstīti C pielikumā.

Saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par sava personāla ikdienas darbā lietotās “darba valodas” publicēšanu.

Tomēr, ja atbilstoši vietējai praksei jālieto arī otra valoda, infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka ģeogrāfiskās robežas, kur šo valodu var lietot.

4.2.2.   Uz vilcieniem attiecināmās specifikācijas

4.2.2.1.   Vilciena redzamība

4.2.2.1.1.   Vispārīgā prasība

Dzelzceļa uzņēmumam jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar norādēm, pēc kurām atpazīt to priekšgalu un astes daļu.

4.2.2.1.2.   Priekšgals

Dzelzceļa uzņēmumam jānodrošina, lai vilciens, kas tuvojas, būtu skaidri redzams un atpazīstams pēc ieslēgtām baltām priekšējām gaismām un to izvietojuma. Tās nepieciešamas, lai būtu iespējams atšķirt tuvojošos vilcienu no tuvumā esošiem autotransporta līdzekļiem un citiem kustīgiem priekšmetiem.

Pilna specifikācija atrodama 4.3.3.4.1. apakšiedaļā.

4.2.2.2.   Vilciena dzirdamība

4.2.2.2.1.   Vispārīgā prasība

Dzelzceļa uzņēmumam jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar skaņas brīdinājuma ierīci, kas norāda uz vilciena tuvošanos.

4.2.2.2.2.   Kontrole

Jābūt iespējai ieslēgt skaņas brīdinājuma ierīci no jebkuras mašīnista pozīcijas.

4.2.2.3.   Ritekļu identifikācija

Katram riteklim jābūt unikālam numuram, lai to varētu atšķirt no jebkura cita dzelzceļa ritekļa. Šim numuram jābūt redzami attēlotam vismaz uz katras ritekļa garenvirziena sānu malas.

Jābūt arī iespējai noteikt uz ritekli attiecināmus ekspluatācijas ierobežojumus.

Šīs prasības ir sīkāk izklāstītas P pielikumā.

4.2.2.4.   Prasības pasažieru vagoniem

—	Kustības grafikā paredzētajās pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas vietās jābūt pietiekamai pasažieru vagonu un platformu savietojamībai, lai nodrošinātu drošu iekāpšanu un izkāpšanu.

—	Pasažieriem nedrīkst būt iespējams atvērt tiem paredzētās sānu durvis, kamēr vilciens nav apstājies un durvis nav atvēris vilciena apkalpes loceklis.

—	Durvis jāatver katrā vilciena pusē atsevišķi. Durvju aizvēršanas un bloķēšanas vienotība pasažieru vilcienos pastāvīgi jānorāda.

—	Jānovērš vilces spēka pielietošanas iespēja durvju atvēršanai. (Saistībā ar šo prasību “durvju atvēršana” nozīmē to, ka vilciena apkalpe dod pasažieriem iespēju atvērt durvis.)

—	Visiem vagoniem, kuros pārvadā pasažierus, jābūt aprīkotiem ar avārijas izejām.

—	Vagoniem, kas paredzēti pasažieriem, jābūt aprīkotiem ar trauksmes signālu vai avārijas bremzēm, ko var ieslēgt pasažieri. Gadījumā, ja tiek ieslēgta kāda no šīm ierīcēm, mašīnistam nekavējoties jāsaņem signāls, bet jāsaglabā kontrole pār vilciena vadību.

4.2.2.5.   Vilciena sastāvs

Dzelzceļa uzņēmumam jāizstrādā noteikumi un kārtība, kas jāievēro, lai nodrošinātu vilciena atbilstību piešķirtajam ceļam.

Prasībās attiecībā uz vilciena sastāvu jāņem vērā šādi elementi:

—

vagoni — visiem vilciena vagoniem jāatbilst visām prasībām, kuras piemēro maršrutos, kuros notiks vilciena kustība, — visiem vilciena vagoniem jābūt sagatavotiem braukšanai ar maksimālo ātrumu, kādā paredzēta vilciena kustība, — visiem vilciena vagoniem attiecīgajā brīdī un visu veicamā reisa laiku un attālumu jābūt tiem noteiktajā apkopes intervālā,

—

vilciens — vagonu kombinācijai, kas veido vilciena sastāvu, jāatbilst attiecīgā maršruta tehniskajiem nosacījumiem, un vilciena sastāva garums nedrīkst pārsniegt pārsūtīšanas stacijās un galastacijā pieļauto maksimālo garumu, — dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par to, lai vilciens būtu tehniski sagatavots reisam un lai tā tehniskā sagatavotība saglabātos visu reisa laiku,

—	svars un ass slodze — vilciena svars nedrīkst pārsniegt maksimālo svaru, ko pieļauj ierobežojumi maršruta posmos, sakabju izturība, vilces vienības jauda un citi attiecīgi vilciena parametri. Jāievēro ierobežojumi, kas noteikti ass slodzei,

—	vilciena maksimālais ātrums — nosakot vilciena maksimālo ātrumu, jāņem vērā jebkādi ierobežojumi attiecīgajā(-os) maršrutā(-os), bremzēšanas efektivitāte, ass slodze un vagonu veids,

—	kinemātiskā apliece — katra vilciena vagona (tai skaitā jebkuras kravas) kinemātiskajam gabarītam jābūt ne platākam kā maršruta posmā maksimāli atļautais gabarīts.

Var pieprasīt vai piemērot papildu ierobežojumus atsevišķa vilciena bremzēšanas režīma vai vilces tipa dēļ.

Vilciena sastāvs jāapraksta saskaņotā dokumentā par vilciena sastāvu (skatīt U pielikumu).

4.2.2.6.   Vilciena bremzēšana

4.2.2.6.1.   Obligātās prasības bremžu sistēmai

Visiem vilciena vagoniem jābūt savienotiem ar automātisko nepārtrauktās darbības bremžu sistēmu, kā definēts ritošā sastāva SITS.

Jebkura vilciena pirmajam un pēdējam vagonam (tostarp visām vilces vienībām) jābūt aprīkotam ar automātisku bremžu slēdzi.

Ja vilciens negadījuma rezultātā sadalās divās daļās, abām atdalījušos vagonu rindām jāapstājas bremžu maksimālas izmantošanas rezultātā.

4.2.2.6.2.   Bremzēšanas efektivitāte

Infrastruktūras pārvaldītājam ir jāpieņem lēmums par to, vai

—	sniegt dzelzceļa uzņēmumiem nepieciešamo informāciju attiecīgajā maršrutā prasītās bremzēšanas efektivitātes aprēķināšanai, tostarp informāciju par pieņemamām bremžu sistēmām un to izmantošanu, vai

—	citādi nodrošināt pieprasīto faktisko efektivitāti.

Izstrādājot noteikumus, kas uzņēmuma personālam jāievēro, dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par to, lai vilcienam būtu pietiekama bremzēšanas efektivitāte.

Dzelzceļa uzņēmumam, pieprasot informāciju bremzēšanas efektivitātes aprēķināšanai, lai vilcienu apstādinātu un noturētu uz vietas, jāņem vērā visu iesaistīto maršrutu ģeogrāfiskās īpatnības, piešķirtais ceļš un ERTMS/ETCS izvēršana.

Šīs prasības ir sīkāk izklāstītas T pielikumā.

4.2.2.7.   Vilciena uzturēšana darba kārtībā

4.2.2.7.1.   Vispārīgā prasība

Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, lai nodrošinātu, ka viss ar drošību saistītais vilciena aprīkojums ir pilnā darba kārtībā un ka vilciens var droši braukt.

Dzelzceļa uzņēmumam jāziņo infrastruktūras pārvaldītājam par jebkurām vilciena raksturlielumu izmaiņām, kas ietekmē tā darbību, vai par jebkurām izmaiņām, kas ietekmē spēju izvietot vilcienu tam piešķirtajā ceļā.

Infrastruktūras pārvaldītājam un dzelzceļa uzņēmumam jādefinē un jāatjaunina nosacījumi un kārtība, kas attiecas uz vilciena darbību traucētos apstākļos.

4.2.2.7.2.   Vajadzīgie dati

Datiem, kas vajadzīgi drošai un efektīvai ekspluatācijai, un šo datu nosūtīšanas procesam jāietver:

—	vilciena identifikācija,

—	dati par dzelzceļa uzņēmumu, kas atbildīgs par vilcienu,

—	vilciena faktiskais garums,

—	vai vilciens pārvadā pasažierus vai dzīvniekus, ja tas nav paredzēts kustības grafikā,

—	jebkādi ekspluatācijas ierobežojumi ar norādi par attiecīgo(-ajiem) vagonu(-iem) (gabarīts, ātruma ierobežojumi utt.),

—	informācija, ko infrastruktūras pārvaldītājs pieprasa par bīstamo kravu pārvadājumiem.

Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, lai nodrošinātu, ka šie dati ir pieejami infrastruktūras pārvaldītājam(-iem) pirms vilciena atiešanas.

Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, kā informēt infrastruktūras pārvaldītāju (-us), ja vilciens neaizņems tam piešķirto ceļu vai ir atcelts.

4.2.3.   Uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmās specifikācijas

4.2.3.1.   Vilcienu plānošana

Infrastruktūras pārvaldītājam jānorāda, kādi dati ir nepieciešami, pieprasot vilciena ceļu. Šis elements ir sīkāk izklāstīts Direktīvā 2001/14/EK.

4.2.3.2.   Vilcienu identifikācija

Visiem vilcieniem jābūt nepārprotamai identifikācijai.

Šīs prasības precizētas R pielikumā.

4.2.3.3.   Vilciena atiešana

4.2.3.3.1.   Pārbaudes pirms atiešanas

Saskaņā ar šīs SITS 4.1. punkta trešajā daļā norādītajām prasībām un visiem piemērojamiem noteikumiem dzelzceļa uzņēmumam jādefinē pārbaudes (it īpaši attiecībā uz bremzēm), kas jāveic pirms atiešanas.

4.2.3.3.2.   Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli

Dzelzceļa uzņēmumam pirms atiešanas un reisa laikā jāinformē infrastruktūras pārvaldītājs par jebkuru novirzi, kas ietekmē vilcienu vai tā darbību un kas var netieši ietekmēt vilciena braukšanu.

4.2.3.4.   Satiksmes vadība

4.2.3.4.1.   Vispārīgās prasības

Satiksmes vadībai jāgarantē droša, efektīva un precīza dzelzceļa darbība, tostarp efektīva satiksmes traucējumu seku novēršana.

Infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka kārtība un līdzekļi, ar ko veic:

—	vilcienu vadību reālā laikā,

—	ekspluatācijas pasākumus, lai uzturētu vislabāko iespējamo infrastruktūras darbību, ja notiek aizkavēšanās vai starpgadījumi vai ja tādi ir gaidāmi, un

—	dzelzceļa uzņēmuma(-u) informēšanu šādos gadījumos.

Ja dzelzceļa uzņēmumam vajadzīgi jebkādi papildu procesi, kas ietekmē saskarni ar infrastruktūras pārvaldītāju(-iem), tos var ieviest pēc vienošanās ar infrastruktūras pārvaldītāju.

4.2.3.4.2.   Ziņošana par vilcienu

4.2.3.4.2.1.   Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena atrašanās vietu

Infrastruktūras pārvaldītājs:

—	nodrošina, ka tā tīklā attiecīgos iepriekš noteiktos ziņošanas punktos reālā laikā tiek reģistrēts vilcienu atiešanas, pienākšanas vai caurbraukšanas laiks un novirzes no kustības grafika,

—

sniedz vajadzīgos specifiskos datus saistībā ar ziņošanu par vilciena atrašanās vietu. Šajā informācijā jāiekļauj: — vilciena identifikācija, — ziņošanas punkta identifikācija, — līnija, pa kuru brauc vilciens, — kustības grafikā paredzētais laiks, kad vilcienam jābūt ziņošanas punktā, — faktiskais laiks, kad vilciens ir ziņošanas punktā (norādot, vai tas ir atiešanas, pienākšanas vai caurbraukšanas laiks – par ziņošanas starppunktiem, kuros ierodas vilciens, atsevišķi jāziņo pienākšanas un atiešanas laiks), — minūšu skaits, par kādu vilciens apsteidz kustības grafiku vai atpaliek no tā ziņošanas punktā, — sākotnējs izskaidrojums katram kavējumam, kurš ilgst vairāk nekā 10 minūtes, vai ja citādi prasīts izpildes uzraudzības režīmā, — norāde, ka ziņojums par vilcienu aizkavējas, un minūšu skaits, par kādu tas aizkavējas, — iepriekšējā(-s) vilciena identifikācija(-s), ja tāda ir, — informācija par to, ka vilciens atcelts uz visu reisu vai kādā tā posmā.

4.2.3.4.2.2.   Paredzētais nodošanas laiks

Infrastruktūras pārvaldītājam jābūt izstrādātam procesam, kas ļauj noteikt aptuvenu laika novirzi minūtēs no kustības grafikā paredzētā laika, kad vienam infrastruktūras pārvaldītājam jānodod vilciens otram infrastruktūras pārvaldītājam.

Tajā jāiekļauj informācija par darbības traucējumiem (problēmas apraksts un vieta).

4.2.3.4.3.   Bīstamās kravas

Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē kārtība, kādā uzraudzīt bīstamo kravu pārvadājumus.

Šajā kārtībā jāiekļauj:

—	šobrīd spēkā esošie Eiropas standarti, kā precizēts Direktīvā 96/49/EK, par norādi, ka vilcienā pārvadā bīstamās kravas,

—	informācija mašīnistam par bīstamo kravu atrašanos un izvietojumu vilcienā,

—	informācija, kādu infrastruktūras pārvaldītājs pieprasa par bīstamo kravu pārvadājumiem,

—	sakaru līniju noteikšana un īpašu pasākumu plānošana saistībā ar infrastruktūras pārvaldītāju, šīm kravām nonākot ārkārtas situācijā.

4.2.3.4.4.   Ekspluatācijas kvalitāte

Infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa uzņēmumiem jāizstrādā procesi visu attiecīgo dienestu efektīvas darbības uzraudzībai.

Uzraudzības procesus izstrādā, lai analizētu datus un noteiktu pamattendences gan attiecībā uz cilvēka kļūdām, gan sistēmas kļūdām. Šīs analīzes rezultātus izmanto, lai veiktu uzlabojumus, kas paredzēti, lai novērstu vai mazinātu tādus notikumus, kas varētu kompromitēt Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīkla efektīvu darbību.

Ja šādi uzlabojumi dotu labumu visā tīklā, iekļaujot citus infrastruktūras pārvaldītājus un dzelzceļa uzņēmumus, tad tos attiecīgi dara zināmus, ievērojot komerciālo noslēpumu.

Infrastruktūras pārvaldītājs iespējami drīzāk analizē notikumus, kas būtiski traucējuši ekspluatācijai. Ja vajadzīgs un, jo īpaši, ja ir iesaistīts kāds no personāla, infrastruktūras pārvaldītājs uzaicina attiecīgajā notikumā iesaistīto dzelzceļa uzņēmumu piedalīties analīzē. Ja šādas analīzes rezultātā ir izstrādāti ieteikumi par uzlabojumiem tīklā, kas paredzēti, lai novērstu vai mazinātu negadījumu/starpgadījumu cēloņus, šos uzlabojumus dara zināmus visiem attiecīgajiem iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītajiem un dzelzceļa uzņēmumiem.

Šos procesus dokumentē, un tiem veic iekšējo auditu.

4.2.3.5.   Datu reģistrācija

Dati, kas attiecas uz vilciena kustību, jāreģistrē un jāsaglabā, lai

—	atbalstītu sistemātisku drošības uzraudzību kā negadījumu un starpgadījumu novēršanas līdzekli,

—

noteiktu mašīnista, vilciena un infrastruktūras darbību laikposmā līdz negadījumam vai starpgadījumam un (ja vajadzīgs) tūlīt pēc tā, tādējādi ļaujot noteikt ar vilciena vadīšanu vai vilciena aprīkojumu saistītos cēloņus, un lai atbalstītu jaunus pasākumus vai izmaiņas esošajos pasākumos, kas palīdzētu novērst atkārtošanos,

—	reģistrētu informāciju, kas saistīta gan ar lokomotīves/vilces vienības, gan ar mašīnista darbību un, attiecīgā gadījumā, darba laiku.

Jābūt iespējai pārbaudīt reģistrēto datu sakritību ar

—	reģistrācijas datumu un laiku,

—	precīzu reģistrētā notikuma ģeogrāfisko atrašanās vietu (attālumu kilometros no atpazīstamas vietas),

—	vilciena identifikāciju,

—	mašīnista personas datiem.

Prasības attiecībā uz šo datu uzglabāšanu, periodisku novērtēšanu un piekļuvi tiem ir precizētas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos:

—	dalībvalsts, kurā izsniegta licence dzelzceļa uzņēmumam (attiecībā uz vilcienā reģistrētajiem datiem), vai

—	dalībvalsts, kurā atrodas infrastruktūra (attiecībā uz ārpus vilciena reģistrētajiem datiem).

4.2.3.5.1.   Uzraudzības datu reģistrācija ārpus vilciena

Infrastruktūras pārvaldītājam jāreģistrē vismaz šādi dati:

—	ar vilcienu kustību saistīta blakus sliežu ceļam esošā aprīkojuma kļūme (signalizēšana, kontrolpunkti utt.),

—	pārkarsis ass gultnis,

—	saziņa starp vilciena mašīnistu un infrastruktūras pārvaldnieka personālu, kas veic vilcienu kustības vadību.

4.2.3.5.2.   Uzraudzības datu reģistrācija vilcienā

Dzelzceļa uzņēmumam jāreģistrē vismaz šādi dati:

—	bez atļaujas turpināta kustība pēc briesmu signāla vai signāla “kustības atļaujas beigas”,

—	avārijas bremžu izmantošana,

—	vilciena braukšanas ātrums,

—	jebkāda vilciena borta kontroles (signalizācijas) sistēmas izolācija vai pārtraukšana,

—	skaņas signāla ieslēgšana (signāltaure),

—	durvju kontroles darbība (atvēršana, aizvēršana),

—	borta sakarsušo bukšu atklāšanas ierīču rādītāji, ja vilciens ar tādām ir aprīkots,

—	tās kabīnes identifikācija, attiecībā uz kuru reģistrē datus pārbaudei,

—	dati mašīnistu darba laika reģistrācijai.

4.2.3.6.   Traucēts darbības režīms

4.2.3.6.1.   Citu lietotāju informēšana

Infrastruktūras pārvaldītājiem saistībā ar dzelzceļa uzņēmumu jādefinē process, kā nekavējoties informēt vienam otru par jebkuru situāciju, kurā tiek kaitēts dzelzceļu tīkla vai ritošā sastāva drošībai, efektivitātei un/vai darbgatavībai.

4.2.3.6.2.   Vilcienu mašīnistu informēšana

Jebkurā traucēta darbības režīma gadījumā, kas saistīts ar infrastruktūras pārvaldītāja atbildību, infrastruktūras pārvaldītājs dod mašīnistiem oficiālas instrukcijas par to, kā rīkoties, lai droši pārvarētu traucējumus.

4.2.3.6.3.   Ārkārtas pasākumi

Infrastruktūras pārvaldītājs kopā ar visiem dzelzceļa uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā infrastruktūrā, un ar blakus esošo infrastruktūru pārvaldītājiem pēc vajadzības nosaka, publicē un dara pieejamus piemērotus ārkārtas pasākumus, kā arī sadala atbildību, pamatojoties uz prasību samazināt jebkādu traucētā darbības režīma radīto negatīvo ietekmi.

Plānošanas prasībām un reakcijai uz šādiem notikumiem jābūt proporcionāliem traucējumu raksturam un iespējamajai traucējumu bīstamībai.

Šie pasākumi, kuros jāiekļauj vismaz plāni, kā atjaunot tīklu “normālā” stāvoklī, var attiekties arī uz:

—	ritošā sastāva bojājumiem (piemēram, tādiem, kuri var radīt būtiskus satiksmes traucējumus, bojātu vilcienu vilkšanu),

—	infrastruktūras bojājumiem (piemēram, traucējumiem elektroenerģijas padevē vai apstākļiem, kādos vilcieni var novirzīties no rezervētā maršruta),

—	ārkārtējiem laika apstākļiem.

Infrastruktūras pārvaldītājam jāizveido un jāuztur aktuāla kontaktinformācija par infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa uzņēmuma atbildīgo personālu, ar kuru sazināties darba traucējumu gadījumā, ja tā rezultātā rodas traucēts darbības režīms. Šajā informācijā jāiekļauj kontaktdati gan darba laikā, gan ārpus darba laika.

Dzelzceļa uzņēmumam jāiesniedz šī informācija infrastruktūras pārvaldītājam un jāziņo par visām izmaiņām šajā kontaktinformācijā.

Infrastruktūras pārvaldītajam jāziņo dzelzceļa uzņēmumam par visām izmaiņām savā kontaktinformācijā.

4.2.3.7.   Ārkārtas situācijas vadība

Infrastruktūras pārvaldītājs, konsultējoties ar:

—	visiem dzelzceļa uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā infrastruktūrā, vai,

—	vajadzības gadījumā, ar to dzelzceļa uzņēmumu pārstāvjiem, kuri darbojas attiecīgajā infrastruktūrā, un

—	blakus esošo infrastruktūru pārvaldītājiem pēc vajadzības, kā arī

—	vietējām iestādēm un

—	avārijas dienestu, tostarp ugunsdzēšanas un glābšanas dienestu, pārstāvjiem pēc vajadzības vietējā vai valsts līmenī

un saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK nosaka, publicē un dara pieejamus piemērotus pasākumus ārkārtas situāciju vadībai un panāk līnijas atjaunošanu normālā darba kārtībā.

Šādi pasākumi parasti attiecas uz:

—	sadursmēm,

—	ugunsgrēkiem vilcienos,

—	vilcienu evakuāciju,

—	negadījumiem tuneļos,

—	starpgadījumiem ar bīstamām kravām,

—	nobraukšanu no sliedēm.

Dzelzceļa uzņēmums sniedz infrastruktūras pārvaldītājam jebkādu īpašu informāciju, kas attiecas tieši uz šiem apstākļiem, jo īpaši attiecībā uz vilcienu vilkšanu vai novietošanu uz sliedēm no jauna. (Skatīt arī parasto dzelzceļu sistēmas kravas vagonu SITS 4.2.7.5. punktu).

Turklāt dzelzceļa uzņēmums paredz kārtību, kā informēt pasažierus par ārkārtas stāvokli vilcienā un attiecīgajiem drošības pasākumiem.

4.2.3.8.   Palīdzība vilciena apkalpei negadījuma vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumā

Dzelzceļa uzņēmums definē piemērotu kārtību, kā palīdzēt vilciena apkalpei traucētos darba apstākļos, lai izvairītos no aizkavēšanās tehnisku vai citu ritošā sastāva bojājumu dēļ vai samazinātu šādu aizkavēšanos (piemēram, sakaru līnijas, vilciena evakuācijas gadījumā veicamie pasākumi).

4.3.   Saskarņu ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas

Ņemot vērā 3. nodaļā noteiktās pamatprasības, saskarņu ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas ir šādas.

4.3.1.   Saskarnes ar infrastruktūras SITS

4.3.1.1.   Signālu redzamība

Mašīnistam jāspēj redzēt signālus, un signāliem jābūt saskatāmiem, mašīnistam atrodoties parastajā mašīnista vietā. Tas pats attiecas uz zīmēm, kuras atrodas blakus sliežu ceļam, ja tās ir saistītas ar drošību.

Zīmēm un informācijas plāksnēm, kuras atrodas blakus sliežu ceļam, jābūt izveidotām saskaņoti, lai atvieglotu to saskatīšanu. Jāņem vērā šādi jautājumi:

—	vai tās ir atbilstoši novietotas, lai mašīnists vilciena priekšējo lukturu gaismā varētu nolasīt informāciju,

—	apgaismojuma piemērotība un intensitāte, ja informācija jāapgaismo,

—	vai izmantotā atstarojošā materiāla īpašības ir saskaņā ar attiecīgajām specifikācijām un vai zīmes ir izgatavotas tā, lai informācija mašīnistam vilciena priekšējo lukturu gaismā būtu viegli nolasāma, ja izmantotas atstarojošas zīmes.

4.3.1.2.   Pasažieru vagoni

Kustības grafikā paredzētajās pasažieru pieturvietās jābūt pasažieru vagonu un platformu savietojamībai, lai nodrošinātu drošu iekāpšanu un izkāpšanu.

Jāievēro minimālais attālums starp platformu virsmu un atklātām vagonu elektriskajām daļām.

4.3.1.3.   Profesionālā kompetence

Ir saskarne starp šīs SITS 2.2.1. apakšiedaļu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras SITS 4.6. apakšiedaļu.

4.3.2.   Saskarnes ar vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS

4.3.2.1.   Uzraudzības datu reģistrācija

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmā noteiktas ekspluatācijas prasības uzraudzības datu reģistrācijai (skatīt šīs SITS 4.2.3.5. apakšiedaļu), un vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmai (skatīt ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS 4.2.15. apakšiedaļu) jāatbilst šīm prasībām.

4.3.2.2.   Mašīnista modrības ierīce

Ja infrastruktūrā paredzēts atbalstīt šādu iespēju, šai ierīcei jāspēj automātiski ziņot par aktivizāciju vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas centram. Ir saskarne starp šo ekspluatācijas prasību un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS 4.2.2. apakšiedaļu saistībā ar ERTMS.

4.3.2.3.   ERTMS/ETCS un ERTMS/GSM-R ekspluatācijas noteikumi

Šīs SITS A pielikumam ir saskarne ar ERTMS/ETCS funkcionālo prasību specifikāciju un sistēmas prasību specifikāciju, kā arī ar ERTMS/GSM-R funkcionālo prasību specifikāciju un sistēmas prasību specifikāciju, kas izklāstītas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS A pielikumā.

Ir saskarne arī starp šīs SITS 4.4. apakšiedaļu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS A pielikumu attiecībā uz informatīvajiem pamatnostādņu dokumentiem par ERTMS noteikumiem, principiem un īstenošanu.

Ir saskarne arī ar ETCS mašīnista un mašīnas saskarnes (DMI) specifikāciju (ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS 4.2.13. apakšiedaļa) un Eiropas Integrētā dzelzceļa radio paplašinātā tīkla (EIRENE) mašīnista un mašīnas saskarnes (DMI) specifikāciju (ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS 4.2.14. apakšiedaļa).

Ir saskarne starp šīs SITS A pielikumu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS 4.2.2. apakšiedaļu attiecībā uz ETCS borta moduļa funkcionalitātes izolēšanu.

4.3.2.4.   Signālu un sliežu ceļam blakus esošo rādītāju redzamība

Mašīnistam jāspēj redzēt signālus un sliežu ceļam blakus esošos rādītājus, un tiem jābūt saskatāmiem, mašīnistam atrodoties parastajā mašīnista vietā. Tas pats attiecas uz cita veida zīmēm, kuras atrodas blakus sliežu ceļam, ja tās ir saistītas ar drošību.

Rādītājiem, zīmēm un informācijas plāksnēm, kuras atrodas blakus sliežu ceļam, jābūt izveidotām saskaņoti, lai atvieglotu to saskatīšanu. Jāņem vērā šādi jautājumi:

—	vai tie ir atbilstoši novietoti, lai mašīnists vilciena priekšējo lukturu gaismā varētu nolasīt informāciju,

—	apgaismojuma piemērotība un intensitāte, ja informācija jāapgaismo,

—	vai izmantotā atstarojošā materiāla īpašības ir saskaņā ar attiecīgajām specifikācijām un vai zīmes ir izgatavotas tā, lai informācija mašīnistam vilciena priekšējo lukturu gaismā būtu viegli nolasāma, ja izmantotas atstarojošas zīmes.

Ir saskarne ar ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS 4.2.16. apakšiedaļu attiecībā uz mašīnista ārējo redzes lauku. Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS A pielikuma nākamajā versijā būs arī jauns punkts attiecībā uz sliežu ceļam blakus esošiem rādītājiem ar ETCS aprīkotās līnijās.

4.3.2.5.   Vilciena bremzēšana

Ir saskarne starp šīs SITS 4.2.2.6.2. apakšiedaļu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS 4.3.1.5. apakšiedaļu (Vilciena garantētā bremzēšanas efektivitāte un parametri).

4.3.2.6.   Smiltnīcas izmantošana. Obligātie uz profesionālo kompetenci attiecināmie elementi vilciena vadīšanai

Attiecībā uz smiltnīcas izmantošanu ir saskarne starp šīs SITS H pielikumu, no vienas puses, un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS 4.2.11. apakšiedaļu (Savietojamība ar sliežu ceļa vilcienu stacionāro detektoru sistēmu) un A pielikuma 1. papildinājuma 4. punkta 1. apakšpunktu (kā minēts 4.3.1.10. apakšiedaļā), no otras puses.

4.3.2.7.   Datu reģistrācija un sakarsušo bukšu atklāšanas ierīce

Ir saskarne starp šīs SITS 4.2.3.5. apakšiedaļu, no vienas puses, un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS 4.2.2. apakšiedaļu (ETCS borta moduļa funkcionalitāte), A pielikuma 5., 7. un 55. rādītāju un 4.2.10. apakšiedaļu (Sakarsušo bukšu atklāšanas ierīce), no otras puses. Nākotnē, kad atrisinās ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS atklāto punktu, būs saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS B pielikumu.

4.3.3.   Saskarnes ar ritošā sastāva SITS

4.3.3.1.   Bremzēšana

Ir saskarnes starp šīs satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS 4.2.2.5.1., 4.2.2.6.1. un 4.2.2.6.2. apakšiedaļu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.4.1. un 4.2.4.3. apakšiedaļu.

Ir saskarne arī starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.4.5. apakšiedaļu (Virpuļstrāvas bremzes) un šīs satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS 4.2.2.6.2. apakšiedaļu.

Ir saskarne arī starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.4.6. apakšiedaļu (Apturēta vilciena aizsardzība) un šīs satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS 4.2.2.6.2. apakšiedaļu.

Ir saskarne arī starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.4.7. apakšiedaļu (Bremžu darbības efektivitāte stāvos slīpumos) un šīs satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS 4.2.2.6.2. un 4.2.1.2.2.3. apakšiedaļu.

4.3.3.2.   Prasības pasažieru vagoniem

Ir saskarnes starp šīs satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS 4.2.2.4. apakšiedaļu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.2.4. (Durvis), 4.2.5.3. (Signalizācija), 4.3.5.16. (Pasažieru signalizācija) un 4.2.7.1. (Avārijas izejas) apakšiedaļu.

4.3.3.3.   Vilciena redzamība

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma nosaka, ka vilciena redzamības pamatprasības, kuras jādefinē ritošā sastāva apakšsistēmā, ir izklāstītas turpmākajos punktos.

4.3.3.3.1.   Vilciena sastāva pirmais vagons vilciena kustības virzienā

Vilciena sastāva pirmā vagona priekšgalam jābūt aprīkotam ar trim lukturiem vienādsānu trijstūra formā, kā redzams zemāk. Šie lukturi vienmēr ir ieslēgti, ja vilciens brauc ar šo galu pa priekšu.

Priekšējiem lukturiem jāpadara vilciens iespējami vieglāk atpazīstams (piemēram, uz sliežu ceļa strādājošajiem un cilvēkiem, kas izmanto pārbrauktuves), naktī un vājā apgaismojumā jānodrošina pietiekama redzamība vilciena mašīnistam (izgaismojot sliežu ceļu uz priekšu un sliežu ceļam blakus esošās informācijas zīmes/plāksnes utt.), un tie nedrīkst apžilbināt pretimbraucošo vilcienu mašīnistus.

Atstarpēm starp lukturiem, to attālumam no sliedēm, diametram un gaismas stiprumam, kā arī emitētā gaismas stara izmēriem un formai gan dienā, gan naktī jābūt standartizētiem.

Ir saskarne starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.4.1. apakšiedaļu un šīs SITS 4.2.2.1.2. apakšiedaļu.

4.3.3.3.2.   Vilciena astes daļa

Ir saskarne starp šīs SITS 4.2.2.1.3. apakšiedaļu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.4.1. apakšiedaļu.

4.3.3.4.   Vilciena dzirdamība

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma nosaka to, ka pamatprasība vilciena dzirdamībai, atbilstība kurai jānodrošina ritošā sastāva apakšsistēmā, paredz, ka vilcienam jāspēj dot akustisks brīdinājuma signāls par savu klātbūtni.

Šīs signālierīces izdotajai skaņai, tās frekvencei un stiprumam, kā arī veidam, kādā mašīnists to ieslēdz, jābūt standartizētam.

Ir saskarne starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.4.2. apakšiedaļu un šīs SITS 4.2.2.2. apakšiedaļu.

4.3.3.5.   Signālu redzamība

Mašīnistam jāspēj redzēt signālus, un signāliem jābūt saskatāmiem mašīnistam. Tas pats attiecas uz zīmēm, kuras atrodas blakus sliežu ceļam, ja tās ir saistītas ar drošību.

Mašīnista kabīnēm vienmēr jābūt projektētām tā, lai mašīnistam rādītā informācija būtu viegli saskatāma, mašīnistam atrodoties parastajā mašīnista vietā.

Ir saskarne starp šīs SITS 4.3.2.4. apakšiedaļu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.2.7. apakšiedaļu.

4.3.3.6.   Mašīnista modrības ierīce

Līdzeklis mašīnista reakcijas novērošanai, kas iedarbojas, lai apstādinātu vilcienu, ja mašīnists nereaģē noteiktā laikā, kurš vēl jāprecizē.

Ir saskarne starp šīs SITS 4.3.3.2. un 4.3.3.7. apakšiedaļu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.9. apakšiedaļu attiecībā uz mašīnista modrības ierīci.

4.3.3.7.   Vilciena sastādīšana un B pielikums

Ir saskarne starp:

—	šīs SITS 4.2.2.5., 4.2.3.6.3. un 4.2.3.7. apakšiedaļu, no vienas puses,

—	un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.2.2.b apakšiedaļu (Gala sakabes un sakabināšanas noteikumi vilcienu vilkšanai) un K pielikumu, kā arī 4.2.3.5. apakšiedaļu (Vilciena maksimālais garums), no otras puses,

attiecībā uz:

—	vilciena maksimālo pieļaujamo svaru attiecīgās līnijas maksimālajā slīpumā,

—	vilciena maksimālo garumu un

—	paātrinājumu šķērsslīpumā.

4.3.3.8.   Ritošā sastāva parametri, kas ietekmē stacionāri izvietotas vilcienu uzraudzības sistēmas un ritošā sastāva dinamiku

Ir saskarnes starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.3.3.2. un 4.2.3.4. apakšiedaļu un šīs satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS 4.2.3.6. apakšiedaļu.

4.3.3.9.   Smiltnīcas izmantošana

Ir saskarne starp šīs SITS H pielikumu un B pielikuma C1. punktu, no vienas puses, un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.3.10. apakšiedaļu, no otras puses, attiecībā uz smiltnīcas izmantošanu.

4.3.3.10.   Vilciena sastādīšana, H un J pielikums

Ir saskarnes starp šīs SITS 4.2.2.5. apakšiedaļu un H un J pielikumu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.1.2. apakšiedaļu (Vilciena konstrukcija) un 4.2.7.11. apakšiedaļu (Kontroles un diagnostikas koncepcijas) attiecībā uz vilciena apkalpes zināšanām par ritošā sastāva funkcionalitāti.

4.3.3.11.   Noteikumi ārkārtas situācijās un ārkārtas situāciju vadība

Ir saskarne starp šīs SITS 4.2.3.6.3. un 4.2.3.7. apakšiedaļu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.2.2. apakšiedaļu (Gala sakabes un sakabināšanas noteikumi vilcienu vilkšanai) un K pielikumu.

Tāpat ir arī saskarne starp šīs SITS 4.2.3.6. un 4.2.3.7. apakšiedaļu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.1. apakšiedaļu (Ārkārtas pasākumi) un 4.2.7.2. apakšiedaļu (Ugunsdrošība).

4.3.3.12.   Datu reģistrācija

Ir saskarne starp šīs SITS 4.2.3.5.2. apakšiedaļu (Uzraudzības datu reģistrācija vilcienā) un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.11. apakšiedaļu (Kontroles un diagnostikas koncepcijas).

4.3.3.13.   Aerodinamiskā iedarbība uz balastu

Ir saskarne starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.3.11. apakšiedaļu un šīs SITS 4.2.1.2.2.3. apakšiedaļu.

4.3.3.14.   Vides apstākļi

Ir saskarne starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.6.1. apakšiedaļu un šīs SITS 4.2.2.5. un 4.2.3.3.2. apakšiedaļu.

4.3.3.15.   Sānvējš

Ir saskarne starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.6.3. apakšiedaļu un šīs SITS 4.2.1.2.2.3. un 4.2.3.6. apakšiedaļu.

4.3.3.16.   Maksimālās spiediena svārstības tuneļos

Ir saskarne starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.6.4. apakšiedaļu un šīs SITS 4.2.1.2.2.3. un 4.2.3.6. apakšiedaļu.

4.3.3.17.   Ārējais troksnis

Ir saskarne starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.6.5. apakšiedaļu un šīs SITS 4.2.3.7. apakšiedaļu.

4.3.3.18.   Ugunsdrošība

Ir saskarne starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.2. apakšiedaļu un šīs SITS 4.2.3.7. apakšiedaļu.

4.3.3.19.   Celšanas/vilkšanas procedūras

Ir saskarne starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.5. apakšiedaļu un šīs SITS 4.2.3.7. apakšiedaļu.

4.3.3.20.   Kontroles un diagnostikas koncepcijas

Ir saskarne starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.11. apakšiedaļu un šīs SITS 4.2.3.5.2. apakšiedaļu un H un J pielikumu.

4.3.3.21.   Īpaša specifikācija gariem tuneļiem

Ir saskarne starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.12. apakšiedaļu un šīs SITS 4.2.1.2.2.1., 4.2.3.7. un 4.6.3.2.3.3. apakšiedaļu.

4.3.3.22.   Vilces efektivitātes prasības

Ir saskarne starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.8.1. apakšiedaļu un šīs SITS 4.2.2.5. un 4.2.3.3.2. apakšiedaļu.

4.3.3.23.   Vilces saķeres prasības

Ir saskarne starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.8.2. apakšiedaļu un šīs SITS 4.2.3.3.2., 4.2.3.6. un 4.2.1.2.2. apakšiedaļu.

4.3.3.24.   Ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas saistībā ar enerģijas apgādi

Ir saskarne starp ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.8.3. apakšiedaļu un šīs SITS 4.2.3.6. un 4.2.1.2.2. apakšiedaļu.

4.3.4.   Saskarnes ar ātrgaitas dzelzceļu sistēmas enerģijas apgādes SITS

Ir saskarne starp šīs SITS 2.2.1. apakšiedaļu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas enerģijas apgādes SITS 4.6. apakšiedaļu.

4.3.5.   Saskarnes ar SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos”

Vairākas SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos” prasības saistītas ar satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS elementiem kā papildinājumu. Tās sīkāk izklāstītas SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos” 4.3.4. apakšiedaļā.

Ir īpaša saskarne starp SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos” 4.2.5.1.3.2. apakšiedaļu un šīs SITS 4.6.3.2.3.3. apakšiedaļu.

4.3.6.   Saskarnes ar SITS “Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām”

Vairākas SITS “Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām” prasības saistītas ar satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS elementiem. Tās sīkāk izklāstītas SITS “Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām” 4.1.4. un 4.2.4. apakšiedaļā.

4.4.   Ekspluatācijas noteikumi

Identiskās situācijās jābūt identiskiem noteikumiem un kārtībai, kas ļauj saskaņoti ekspluatēt jaunas un dažādas strukturālās apakšsistēmas, kuras paredzētas izmantošanai Eiropas transporta tīklā, un jo īpaši tās, kuras ir tieši saistītas ar jaunas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas sistēmas ekspluatāciju.

Šādā nolūkā ir izstrādāti Eiropas vilcienu kontroles sistēmas (ETCS) un Mobilo sakaru globālās sistēmas dzelzceļiem (GSM-R) ekspluatācijas noteikumi. Tie ir izklāstīti A pielikumā.

A pielikumu (ETCS un GSM-R noteikumi un principi) papildina divi turpmāk minētie informatīvie dokumenti:

—	ETCS un GSM-R noteikumu un principu izklāsta ziņojums (EEIG Ref.: 05E374)

—	Ieteikumi ERTMS īstenošanai (EEIG Ref.: 05E375)

Citi ekspluatācijas noteikumi, kurus Eiropas transporta tīklā var standartizēt, ir noteikti B pielikumā.

Tā kā šie noteikumi ir izstrādāti piemērošanai visā Eiropas transporta tīklā, ir svarīgi, lai tiktu ievērota pilnīga saskaņotība. Vienīgā organizācija, kas var veikt grozījumus šajos noteikumos, ir Eiropas Dzelzceļa aģentūra (EDzA), kas atbild par šīs SITS A, B un C pielikuma savlaicīgu atjaunināšanu.

4.5.   Tehniskās apkopes noteikumi

Nepiemēro

4.6.   Profesionālās prasmes

Saskaņā ar šīs SITS 2.2.1. apakšiedaļu šajā iedaļā apskatīta profesionālā kompetence un valodu zināšanas, kā arī personāla novērtēšanas process, kas vajadzīgs šo prasmju iegūšanas procesā.

4.6.1.   Profesionālā kompetence

Dzelzceļa uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju personālam (tostarp līgumdarbiniekiem) ir jāiegūst piemērota profesionālā kompetence, lai pildītu visus vajadzīgos ar drošību saistītos uzdevumus normālās, traucētās un ārkārtas situācijās. Šāda kompetence ietver profesionālās zināšanas un spēju šīs zināšanas praktiski izmantot.

Uz profesionālo kompetenci attiecināmie obligātie elementi atrodami H, J un L pielikumā.

4.6.1.1.   Profesionālās zināšanas

Ņemot vērā šos pielikumus un atkarībā no attiecīgā darbinieka veicamajiem pienākumiem, nepieciešamās zināšanas ietver:

—

zināšanas par vispārīgo dzelzceļa darbību, īpašu uzmanību pievēršot drošībai būtiskām darbībām: — organizācijas drošības vadības sistēmas darbības principi, — galveno savstarpējas izmantojamības darbībās iesaistīto personu nozīme un atbildība, — apdraudējuma novērtēšana, jo īpaši saistībā ar riskiem, kas attiecas uz dzelzceļa darbību un vilces elektroapgādi,

—	pietiekamas zināšanas par drošībai būtiskiem uzdevumiem attiecībā uz darbībām un saskarnēm ar: — sliežu ceļu un sliežu ceļam blakus esošo aprīkojumu, — ritošo sastāvu, — vidi.

4.6.1.2.   Spēja praktiski izmantot zināšanas

Lai spētu šīs zināšanas pielietot normālās, traucētās un ārkārtas situācijās, personālam pilnībā jāpārzina:

—	šo noteikumu un procedūras piemērošanas metode un principi,

—	darbības, izmantojot sliežu ceļam blakus esošo aprīkojumu un ritošo sastāvu, kā arī jebkuru īpašu ar drošību saistītu iekārtu,

—	drošības vadības sistēmas principi, lai izvairītos no jebkāda nevajadzīga apdraudējuma cilvēkiem un procesam,

kā arī jābūt vispārējai spējai piemēroties dažādiem apstākļiem, kādos cilvēks var nonākt.

Atbilstīgi Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktam dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāizveido kompetences vadības sistēma, lai nodrošinātu, ka procesā iesaistītā personāla individuālā kompetence tiek novērtēta un uzturēta. Turklāt pēc vajadzības jāveic apmācība, lai nodrošinātu, ka zināšanas un prasmes tiek papildinātas, jo īpaši attiecībā uz vājībām vai trūkumiem sistēmā vai personu darbības efektivitātē.

4.6.2.   Valodu zināšanas

4.6.2.1.   Principi

Infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa uzņēmumiem jānodrošina savu attiecīgo darbinieku kompetence šajā SITS noteikto saziņas protokolu un principu izmantošanā.

Ja infrastruktūras pārvaldītāja “darba” valoda atšķiras no valodas, kuru parasti lieto dzelzceļa uzņēmuma personāls, šādas valodas un saziņas apmācībai jābūt svarīgai dzelzceļa uzņēmuma vispārējās kompetences vadības sistēmas daļai.

Dzelzceļa uzņēmuma personālam, kura darba pienākumi prasa sazināties ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu saistībā ar drošībai būtiskiem jautājumiem parastā, traucētā vai ārkārtas situācijā, pietiekamā līmenī jāzina infrastruktūras pārvaldītāja “darba” valoda.

4.6.2.2.   Valodu zināšanu līmenis

Dzelzceļa uzņēmuma personālam jāprot infrastruktūras pārvaldītāja valoda pietiekošā līmenī drošības nolūkā.

—	Vilciena mašīnistam vismaz jāprot: — nosûtît un saprast visus ðîs SITS C pielikumâ norâdîtos ziòojumus, — efektîvi sazinâties parastâs, traucçtâs un ârkârtas situâcijâs, — aizpildît ar veidlapu grâmatiòas izmantoðanu saistîtâs veidlapas.

—	Citiem vilciena apkalpes locekïiem, kuru pienâkumi prasa tiem sazinâties ar infrastruktûras pârvaldîtâju par droðîbai bûtiskâm lietâm, jâprot vismaz nosûtît un saprast informâciju, kas apraksta vilcienu un tâ darbîbas stâvokli.

Norādījumi atbilstošiem valodas prasmes līmeņiem ir definēti E pielikumā. Vilcienu mašīnistiem attiecīgās valodas prasmei jābūt vismaz 3. līmenī. Vilcienu pavadoņiem attiecīgās valodas prasmei jābūt vismaz 2. līmenī.

4.6.3.   Personāla sākotnējā un turpmākā novērtēšana

4.6.3.1.   Pamatelementi

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jādefinē personāla novērtēšanas process. Iesaka ņemt vērā šādus elementus.

A.	Personāla atlase — individuālās pieredzes un kompetences novērtējums, — prasītās(-o) svešvalodas(-u) lietošanas individuālās prasmes vai apgūšanas spējas novērtējums.

B.	Sākotnējā profesionālā apmācība — apmācības vajadzību analīze, — apmācībai vajadzīgie resursi, — pasniedzēju apmācība.

C.	Sākotnējais novērtējums — pamatnosacījumi (vilciena mašīnista mazākais pieļaujamais vecums, …), — novērtēšanas programma, iekļaujot praktiskus pārbaudījumus, — pasniedzēju kompetence, — kompetenci apliecinoša sertifikāta izsniegšana.

D.	Kompetences uzturēšana — kompetences uzturēšanas principi, — jo īpaši personālam, kas pilda vilciena mašīnista pienākumus, kompetences atkārtotu novērtējumu veic vismaz reizi gadā, — metodes, kas jāievēro, — kompetences uzturēšanas procesa formalizācija, — novērtēšanas process.

E.	Kvalifikācijas celšanas apmācība — pastāvīgas apmācības principi (tostarp valodu apmācība).

4.6.3.2.   Apmācības vajadzību analīze

4.6.3.2.1.   Apmācības vajadzību analīzes veikšana

Dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāveic attiecīgā personāla apmācības vajadzību analīze.

Analīzē jānosaka gan joma, gan sarežģītība un jāņem vērā riski, kas saistīti ar vilcienu ekspluatāciju Eiropas transporta tīklā, jo īpaši saistībā ar cilvēka spējām un to robežām (cilvēka faktori), un ko var izraisīt:

—	infrastruktūras pārvaldītāju atšķirīga darbības prakse un riski, kas saistīti ar pārvaldītāju nomainīšanos,

—	uzdevumu, ekspluatācijas darbību un saziņas protokolu atšķirības,

—	infrastruktūras pārvaldnieka personāla “darba” valodas atšķirības,

—	vietējie ekspluatācijas norādījumi, kuros var būt paredzētas īpašas darbības vai īpašs aprīkojums, kas jāizmanto konkrētos gadījumos, piemēram, īpašā tunelī.

Norādījumi par elementiem, kas jāņem vērā, atrodami iepriekš 4.6.1. apakšiedaļā minētajos pielikumos. Pēc vajadzības jāpielieto personāla apmācības elementi, kuros šie norādījumi ņemti vērā.

Iespējams, ka dzelzceļa uzņēmuma paredzētā ekspluatācijas veida vai infrastruktūras pārvaldītāja vadītā tīkla veida dēļ daži no šajos pielikumos ietvertajiem elementiem nebūs piemēroti. Apmācības vajadzību analīzē dokumentē tos elementus, kuri atzīti par nepiemērotiem, un šāda lēmuma iemeslus.

4.6.3.2.2.   Apmācības vajadzību analīzes atjaunināšana

Dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jādefinē process, kādā pārskatīt un atjaunināt sava personāla apmācības vajadzības, ņemot vērā tādus faktorus kā iepriekšējās revīzijas, sistēmas atgriezeniskā saikne un zināmas izmaiņas noteikumos un procedūrā, infrastruktūrā un tehnoloģijā.

4.6.3.2.3.   Īpašas prasības vilciena apkalpei un palīgpersonālam

4.6.3.2.3.1.   Maršruta zināšanas

Dzelzceļa uzņēmums definē procesu, ar kura palīdzību vilciena apkalpe līmenī, kas atzīts par piemērotu atkarībā no atbildības līmeņa, apgūst un uztur zināšanas par maršrutiem, kuros kursē vilciens. Šim procesam jābūt:

—	pamatotam uz informāciju, ko par maršrutu sniedzis infrastruktūras pārvaldītājs, un

—	saskaņā ar šīs SITS 4.2.1. apakšiedaļā aprakstīto procesu.

Vilcienu mašīnistiem jāmācās šie maršruti, izmantojot gan teorētiskus, gan praktiskus elementus.

4.6.3.2.3.2.   Zināšanas par ritošo sastāvu

Dzelzceļa uzņēmums definē procesu, kā personāls apgūst un uztur zināšanas par vilces un ritošo sastāvu.

4.6.3.2.3.3.   Palīgpersonāls

Dzelzceļa uzņēmums nodrošina, ka palīgpersonālu (piemēram, ēdināšanas un uzkopšanas personālu), kas nav daļa no vilciena apkalpes, papildus pamatapmācībām apmāca ievērot pilnībā apmācīto vilciena apkalpes locekļu instrukcijas.

4.7.   Veselības un drošības nosacījumi

4.7.1.   Ievads

Personālam, kas 4.2.1. apakšiedaļā noteikts kā personāls, kas veic drošībai būtiskus pienākumus, saskaņā ar šīs SITS 2.2. apakšiedaļu jābūt atbilstošai fiziskajai sagatavotībai, lai nodrošinātu atbilstību vispārējiem ekspluatācijas un drošības standartiem.

Saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK dzelzceļa uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji sagatavo un dokumentē procesu, ko tie īsteno, lai personāls atbilstu medicīniskajām, psiholoģiskajām un veselības prasībām drošības vadības sistēmā.

Medicīnisko izmeklēšanu, kas norādīta 4.7.4. apakšiedaļā, jāveic un visi ar to saistītie lēmumi par darbinieku individuālo fizisko sagatavotību jāpieņem atzītam arodslimību ārstam.

Personāls nedrīkst veikt drošībai būtiskus pienākumus, ja tā modrību mazina tādas vielas kā alkohols, narkotikas vai psihotropās vielas. Tādēļ dzelzceļa uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji ievieš kārtību, kā kontrolēt risku, ko personāls rada darbam, esot šādu vielu iespaidā vai lietojot šādas vielas darbavietā.

Attiecībā uz noteiktiem iepriekšminēto vielu ierobežojumiem piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā notiek dzelzceļa pārvadājums.

4.7.2.   Ieteicamie kritēriji, saskaņā ar kuriem apstiprina arodslimību ārstus un medicīnas iestādes

Dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāizvēlas arodslimību ārsti un iestādes, kas veic medicīnisko izmeklēšanu, saskaņā ar tajā valstī spēkā esošajiem noteikumiem un īstenoto praksi, kurā dzelzceļa uzņēmumam vai infrastruktūras pārvaldītājam ir licence vai kurā tas ir reģistrēts.

Arodslimību ārstiem, kas veic medicīnisko izmeklēšanu, kas noteikta 4.7.4. apakšiedaļā, ir:

—	pieredze darbā ar arodslimībām,

—	zināšanas par apdraudējumiem attiecīgajā darbā un dzelzceļa vidē,

—	izpratne par to, kā medicīniskās atbilstības trūkums var ietekmēt pasākumus, kas iecerēti, lai novērstu vai mazinātu šos apdraudējumus.

Arodslimību ārsts, kas atbilst šiem kritējiem, var lūgt cita mediķa vai vidējā medicīnas personāla, piemēram, oftalmologa, palīdzību, lai atbalstītu tā medicīniskās konsultācijas un novērtējumu.

4.7.3.   Kritēriji, saskaņā ar kuriem apstiprina psihologus, kam jāveic psiholoģiskais novērtējums un jāizstrādā psiholoģiskā novērtējuma prasības

4.7.3.1.   Psihologu sertifikācija

Ieteicams, lai psihologam būtu attiecīgā augstākā izglītība, tam jābūt sertificētam un atzītam par kompetentu atbilstoši tās valsts likumiem, kurā licencēts vai reģistrēts dzelzceļa uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs.

4.7.3.2.   Psiholoģiskā novērtējuma saturs un interpretācija

Psiholoģiskā novērtējuma saturu un interpretācijas kārtību nosaka persona, kas sertificēta saskaņā ar 4.7.3.1. apakšiedaļu, ņemot vērā darbu dzelzceļā un dzelzceļa vidi.

4.7.3.3.   Novērtējuma līdzekļu izvēle

Novērtējumā iekļauj tikai tādus līdzekļus, kas pamatojas uz psiholoģijas zinātniskajiem principiem.

4.7.4.   Medicīniskā izmeklēšana un psiholoģiskais novērtējums

4.7.4.1.   Pirms pieņemšanas darbā

4.7.4.1.1.   Medicīniskās izmeklēšanas obligātais saturs

Medicīniskajā izmeklēšanā ietilpst:

—	vispārēja medicīniskā izmeklēšana,

—	sensoro funkciju (redze, dzirde, krāsu uztveršana) izmeklēšana,

—	urīna vai asins analīze cukura diabēta un citu slimību noteikšanai, kā norādīts klīniskajā izmeklēšanā,

—	skrīnings atkarību izraisošo vielu klātbūtnes noteikšanai.

4.7.4.1.2.   Psiholoģiskais novērtējums

Psiholoģiskā novērtējuma mērķis ir palīdzēt dzelzceļa uzņēmumam pieņemt darbā un vadīt personālu, kuram ir tādas kognitīvās, psihomotorās, uzvedības un personiskās īpašības, kas ļauj droši pildīt tā pienākumus.

Nosakot psiholoģiskā novērtējuma saturu, psihologs ņem vērā vismaz šādus katras drošības funkcijas prasībām svarīgus kritērijus:

—	kognitīvās īpašības — uzmanība un koncentrēšanās spējas, — atmiņa, — uztveres spējas, — spriešanas spējas, — saskarsmes spējas,

—	psihomotorās īpašības — reakcijas ātrums, — kustību koordinācija,

—	uzvedība un personība — emocionālā paškontrole, — uzvedības stabilitāte, — autonomija/neatkarība, — apzinīgums.

Ja psihologs izlaiž kādu no iepriekš minētajiem kritērijiem, attiecīgajam lēmumam jābūt pamatotam un dokumentētam.

4.7.4.2.   Pēc pieņemšanas darbā

4.7.4.2.1.   Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežums

Sistemātisku medicīnisko izmeklēšanu personālam veic:

—	vismaz reizi 5 gados, ja darbinieka vecums nepārsniedz 40 gadus,

—	vismaz reizi 3 gados, ja darbinieka vecums ir no 41 līdz 62 gadiem,

—	vismaz reizi gadā, ja darbinieka vecums pārsniedz 62 gadus.

Arodslimību ārsts nosaka biežāku izmeklēšanu, ja to prasa darbinieka veselības stāvoklis.

4.7.4.2.2.   Obligātais periodiskās medicīniskās izmeklēšanas saturs

Ja darbinieks atbilst kritērijiem pārbaudē, kuru veic pirms pieņemšanas darbā, periodiskajā specializētajā izmeklēšanā jāiekļauj vismaz:

—	vispārējā medicīniskā izmeklēšana,

—	sensoro funkciju (redzes, dzirdes, krāsu uztveršanas) izmeklēšana,

—	urīna vai asins analīze cukura diabēta un citu slimību noteikšanai, kā norādīts klīniskajā izmeklēšanā,

—	skrīnings atkarību izraisošo vielu klātbūtnes noteikšanai gadījumā, ja tas ir klīniski norādīts.

4.7.4.2.3.   Papildu medicīniskā izmeklēšana un/vai psiholoģiskais novērtējums

Papildus periodiskajai medicīniskajai izmeklēšanai veic specifisku medicīnisko izmeklēšanu un/vai psiholoģisko novērtējumu, ja ir pamatots iemesls apšaubīt darbinieka medicīnisko vai psiholoģisko atbilstību vai ir pamatotas aizdomas par atkarību izraisošu vielu lietošanu vai alkohola pārmērīgu vai nepiemērotu lietošanu. Tas jo īpaši jādara pēc negadījuma vai starpgadījuma, ko izraisījusi šā darbinieka personiska kļūme.

Darba devējam jāpieprasa medicīniskā izmeklēšana pēc jebkuras slimības, kuras dēļ darbinieks ir bijis prombūtnē ilgāk par 30 dienām. Attiecīgos gadījumos šādā izmeklēšanā var pietikt ar arodslimību ārsta veiktu novērtējumu uz pieejamās medicīniskās informācijas pamata, kas parāda, ka darbinieka gatavība darbam nav ietekmēta.

Dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jābūt sistēmai, kas nodrošina, ka šādu papildu izmeklēšanu un novērtējumu veic pienācīgi.

4.7.5.   Medicīniskās prasības

4.7.5.1.   Vispārīgās prasības

Personālam nav tādu slimību un tam nedrīkst veikt tādu ārstēšanu, kas var izraisīt:

—	pēkšņu samaņas zudumu,

—	apziņas vai koncentrēšanās spēju traucējumus,

—	pēkšņu rīcībnespēju,

—	līdzsvara un koordinācijas spēju traucējumus,

—	būtiskus kustību ierobežojumus.

Darbinieku redzei un dzirdei jāatbilst turpmāk izklāstītajām prasībām.

4.7.5.2.   Prasības redzei

—	Redzes asums tālumā ar vai bez palīglīdzekļiem: 0,8 (labā acs + kreisā acs – nosaka katrai atsevišķi) un vismaz 0,3 acij ar vājāko redzi,

—	korektīvās lēcas maksimāli: hipermetropija +5, miopija –8. Atzītais arodslimību ārsts (kā definēts 4.7.2. apakšiedaļā) izņēmuma gadījumos un pēc konsultācijas ar redzes speciālistu var atļaut vērtības ārpus šā intervāla,

—	redze vidējā vai tuvā attālumā ir pietiekama ar vai bez palīglīdzekļiem,

—	atļauts lietot kontaktlēcas,

—	normāla krāsu redze, ko nosaka, lietojot atzītu testu, piemēram, Išiharas testu, ko papildina cits atzīts tests, ja tas tiek prasīts,

—	redzes lauks – normāls (nav tādu noviržu no normas, kas ietekmētu pienākumu pildīšanu),

—	redze abām acīm – jābūt,

—	binokulāra redze – jābūt,

—	kontrasta jutīgums – labs,

—	nav progresējošas acu slimības,

—	lēcu implanti, keratotomijas un keratektomijas atļautas tikai ar nosacījumu, ka tās pārbauda katru gadu vai arodslimību ārsta noteiktā biežumā.

4.7.5.3.   Prasības dzirdei

Ar tonālo audiogrammu apstiprināta pietiekami laba dzirde, tas ir,

—	pietiekami laba dzirde, lai uzturētu telefona sarunu un dzirdētu trauksmes signālus un radio ziņojumus,

—	turpmāk minētās vērtības, kas dotas informācijai, jāievēro kā pamatnostādnes:

—	dzirdes vājums nedrīkst būt lielāks kā 40 dB uz 500 un 1 000 Hz,

—	dzirdes vājums nedrīkst būt lielāks kā 45 dB uz 2 000 Hz ausij ar sliktāko skaņas gaisa vadāmību.

4.7.5.4.   Grūtniecība

Grūtniecību uzskata par iemeslu pagaidu atstādināšanai no darba attiecībā uz vilcienu mašīnistēm vājas tolerances vai patoloģiska stāvokļa gadījumā. Darba devējs nodrošina, ka tiek piemēroti tiesību akti, kas aizsargā darbinieces grūtnieces.

4.7.6.   Īpašas prasības attiecībā uz vilciena mašīnista pienākumiem

4.7.6.1.   Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežums

Attiecībā uz personālu, kas pilda vilciena mašīnista pienākumus, šīs SITS 4.7.4.2.1. apakšiedaļa ir grozīta šādi.

“Sistemātiska medicīniskā izmeklēšana jāveic:

—	vismaz reizi 3 gados, ja darbinieka vecums nepārsniedz 60 gadus,

—	vismaz reizi gadā, ja darbinieka vecums pārsniedz 60 gadus.”

4.7.6.2.   Medicīniskās izmeklēšanas papildu saturs

Attiecībā uz vilciena vadīšanas pienākumiem medicīniskajā izmeklēšanā pirms pieņemšanas darbā, kā arī katrā periodiskajā medicīniskajā izmeklēšanā attiecībā uz darbiniekiem, kuru vecums ir 40 gadi vai vairāk, papildus jāiekļauj elektrokardiogramma atpūtas stāvoklī.

4.7.6.3.   Papildu prasības redzei

—	Redzes asumam tālumā ar vai bez palīglīdzekļiem jābūt 1,0 (binokulāra redze); vismaz 0,5 acij ar vājāko redzi.

—	Nav atļauts nēsāt krāsainas kontaktlēcas un fotohromatiskās lēcas. Lēcas ar UV filtru ir atļauts lietot.

4.7.6.4.   Papildu prasības dzirdei un runai

—	Nedrīkst būt vestibulārās sistēmas novirzes.

—	Nedrīkst būt hroniski runas traucējumi (ņemot vērā vajadzību apmainīties ar ziņojumiem skaļi un skaidri).

—	4.7.5.3. apakšiedaļā noteiktajām prasībām dzirdei jāatbilst, neizmantojot dzirdes palīglīdzekļus. Tomēr īpašos gadījumos ar mediķa atzinumu atļauts lietot dzirdes palīglīdzekļus.

4.7.6.5.   Antropometrija

Darbinieku antropometrijai jābūt piemērotai, lai droši varētu izmantot ritošo sastāvu. Mašīnistiem nedrīkst prasīt vai atļaut apkalpot atsevišķus ritošā sastāva veidus, ja to augums, svars vai citas fiziskās īpašības to padara nedrošu.

4.7.6.6.   Palīdzība traumas gadījumā

Darba devējam pienācīgi jārūpējas par darbiniekiem, kuri, vadot vilcienu, nokļūst traumatizējošā negadījumā, kā rezultātā iestājas personas nāve vai persona tiek smagi savainota.

4.8.   Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistri

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 22a. panta 1. punktu “dalībvalstis nodrošina to, ka ik gadu publicē un papildina infrastruktūras un ritošā sastāva reģistrus. Šajos reģistros norāda katras iekļautās apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļas galvenās pazīmes (piemēram, pamatparametrus) un to atbilstību piemērojamo SITS noteiktajām pazīmēm. Šim nolūkam katrā SITS precīzi norāda, kādai informācijai jābūt iekļautai infrastruktūras un ritošā sastāva reģistros.”

Šo reģistru ikgadējas atjaunināšanas un publicēšanas dēļ tie nav piemēroti satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas īpašajām prasībām. Tādēļ šī SITS attiecībā uz šiem reģistriem neko nenosaka.

Tomēr pastāv ekspluatācijas prasība attiecībā uz dažām ar infrastruktūru saistītām datu vienībām, kas jādara pieejamas dzelzceļa uzņēmumam, un otrādi, dažām ar ritošo sastāvu saistītām datu vienībām, kas jādara pieejamas infrastruktūras pārvaldītājam. Abos gadījumos attiecīgajiem datiem jābūt pilnīgiem un precīziem.

4.8.1.   Infrastruktūra

Prasības datu vienībām, kuras saistītas ar ātrgaitas dzelzceļu infrastruktūru attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un kuras jādara pieejamas dzelzceļa uzņēmumiem, ir noteiktas D pielikumā. Infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par datu pareizību.

4.8.2.   Ritošais sastāvs

Infrastruktūras pārvaldītājiem jābūt pieejamām turpmāk minētajām datu vienībām, kas saistītas ar ritošo sastāvu. Turētājs (ritekļa īpašnieks) ir atbildīgs par datu pareizību.

—	Informācija par to, vai riteklis ir būvēts no materiāliem, kas varētu būt apdraudoši avārijas vai ugunsgrēka gadījumā (piemēram, azbests),

—	garums virs bufera.

5.   SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.   Definīcija

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 2. panta d) apakšpunktu:

savstarpējas izmantojamības komponenti “ir jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā, no kuras tieši vai netieši ir atkarīga Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība; jēdziens “komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru”.

Savstarpējas izmantojamības komponents ir:

—	prece, ko var laist tirgū, pirms to integrē un izmanto apakšsistēmā; šajā ziņā jābūt iespējai pārbaudīt tās atbilstību neatkarīgi no apakšsistēmas, kurā to iekļaus,

—	vai nemateriāls objekts, piemēram, programmatūra vai process, organizācija, procedūra utt., kam ir funkcija apakšsistēmā un kā atbilstība jāpārbauda, lai nodrošinātu pamatprasību izpildi.

5.2.   Komponentu saraksts

Uz savstarpējas izmantojamības komponentiem attiecas Direktīvas 96/48/EK attiecīgie noteikumi. Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šobrīd nav savstarpējas izmantojamības komponentu.

5.3.   Komponentu efektivitāte un specifikācijas

Nepiemēro

6.   KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMAS VERIFICĒŠANA

6.1.   Savstarpējas izmantojamības komponenti

Tā kā šajā SITS vēl nav noteikti nekādi savstarpējas izmantojamības komponenti, neapspriež nekādas prasības to novērtējumam.

Ja savstarpējas izmantojamības komponentus tomēr vēlāk definēs un paziņotā institūcija tos tādēļ varēs novērtēt, attiecīgo(-ās) novērtējuma procedūru(-as) var iekļaut pārskatītā versijā.

6.2.   Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma

6.2.1.   Principi

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK II pielikumu satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma ir strukturāla apakšsistēma.

Tomēr atsevišķi elementi ir cieši saskaņoti ar darba kārtību un procesiem, kas jāievēro infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa uzņēmumam, lai saņemtu drošības atļauju/sertifikātu saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK nosacījumiem. Dzelzceļa uzņēmumam vai infrastruktūras pārvaldītājam jāpierāda atbilstība šīs SITS prasībām. To var nodrošināt kā daļu no drošības vadības sistēmas, kā aprakstīts Direktīvā 2004/49/EK. Jāpiebilst, ka šobrīd nevienam no šajā SITS ietvertajiem elementiem nav prasīts atsevišķs paziņotās institūcijas novērtējums.

Attiecīgā kompetentā iestāde pirms īstenošanas novērtē jebkuru jaunu vai grozītu darba kārtību un procesu, pirms piešķir jaunu vai pārskatītu drošības atļauju/sertifikātu. Šī novērtēšana ir daļa no procesa drošības sertifikāta/atļaujas piešķiršanai. Ja šīs drošības vadības sistēmas joma ietekmē citu(-as) dalībvalsti(-s), jānodrošina sadarbība ar šo dalībvalsti attiecībā uz novērtēšanu.

Turpmāk aprakstītā novērtējuma procesa sekmīgas izpildes gadījumā kompetentā iestāde atļauj infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa uzņēmumam īstenot attiecīgos satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas elementus līdz ar drošības atļaujas vai sertifikāta piešķiršanu, kā prasīts Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantā.

Katrreiz, kad infrastruktūras pārvaldītājs vai dzelzceļa uzņēmums ievieš jaunu(-s)/uzlabotu(-s)/atjauninātu(-s) darba procesu(-s) (vai būtiski izmaina pašreizējo(-s)), uz ko attiecas šīs SITS prasības, tas izstrādā apņemšanos, kurā norādīts, ka šis/šie process(-i) atbilst satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS (vai tās daļai pārejas periodā – skatīt 7. nodaļu).

Jaunas vai grozītas darba kārtības un procesu novērtēšanas process, kā aprakstīts šajā nodaļā, ir līdzvērtīgs atļaujai nodot ekspluatācijā, ko dod dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 14. panta 1. punktu.

6.2.2.   Noteikumu un procedūru dokumentācija

Attiecībā uz šīs SITS 4.2.1. apakšiedaļā aprakstītās dokumentācijas novērtēšanu kompetentā iestāde ir atbildīga par to, ka infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa uzņēmuma sniegtās dokumentācijas satura sagatavošanas process ir pilnīgs un precīzs.

6.2.3.   Novērtējuma procedūra

6.2.3.1.   Kompetentās iestādes lēmums

Saistībā ar G pielikumu infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa uzņēmumiem jāiesniedz jebkura piedāvāta jauna darba procesa(-u) vai darba procesa(-u) grozījumu apraksts.

Drošības sertifikāta/atļaujas A daļā norādīto, kā noteikts Direktīvā 2004/49/EK, iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā uzņēmums reģistrēts.

Drošības sertifikāta/atļaujas B daļā norādīto, kā noteikts Direktīvā 2004/49/EK, iesniedz katras iesaistītās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Šo informāciju sniedz pietiekami detalizētu, lai kompetentā(-s) iestāde(-s) varētu pieņemt lēmumu par to, vai prasīt formālu novērtējumu.

6.2.3.2.   Ja tiek prasīts novērtējums

Ja kompetentā(-s) iestāde(-s) pieņem lēmumu prasīt šādu novērtējumu, tas jāveic kā tāda novērtējuma daļa, kura rezultātā piešķir/atjauno drošības sertifikātu/atļauju saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK.

Novērtējuma procedūrām jāatbilst kopējai drošības metodei, kas jāizveido drošības vadības sistēmu novērtēšanai un sertifikācijai/atļaujas piešķiršanai, kā noteikts Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantā.

Dažas informatīvas, bet neobligātas pamatnostādnes par to, kā varētu veikt šo novērtējumu, ir ietvertas F pielikumā.

6.2.4.   Sistēmas darbības efektivitāte

Direktīvas 96/48/EK 14. panta 2. punktā dalībvalstīm prasīts regulāri pārbaudīt, vai savstarpējas izmantojamības apakšsistēmas ekspluatē un uztur atbilstoši pamatprasībām. Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šādas pārbaudes veic saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK.

7.   IEVIEŠANA

7.1.   Principi

Šīs SITS ieviešana un atbilstība šīs SITS attiecīgajām nodaļām jānosaka saskaņā ar ieviešanas plānu, ko katra dalībvalsts izstrādā tām ātrgaitas dzelzceļu līnijām, par kurām tā ir atbildīga.

Šajā plānā jāņem vērā:

—	īpašie cilvēka faktori, ar kuriem saistīta jebkuras līnijas ekspluatācija,

—	katras iesaistītās līnijas individuālie ekspluatācijas un drošības elementi un tas,

—	vai izskatāmais(-ie) elements(-i) jāievieš: — tikai atsevišķās ātrgaitas dzelzceļu līnijās, — visās ātrgaitas dzelzceļu līnijās, — visiem vilcieniem, kas aprakstīti šīs SITS 1.1. nodaļā un kursē ātrgaitas dzelzceļu līnijās,

—	saistība ar citu apakšsistēmu (vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas, ritošā sastāva, infrastruktūras, enerģijas apgādes) ieviešanu.

Šajā laikā jāņem vērā un jādokumentē kā plāna daļa jebkuri īpaši izņēmumi, kurus var piemērot.

Ieviešanas plānā ņem vērā dažādus ieviešanas potenciāla līmeņus visos gadījumos, kad

—	dzelzceļa uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs uzsāk darbību vai

—	ievieš jauninājumus vai uzlabojumus dzelzceļa uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja šābrīža darbības sistēmās, vai

—	nodod ekspluatācijā jaunas vai uzlabotas infrastruktūras, enerģijas apgādes, ritošā sastāva vai vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas, kurām nepieciešams atbilstošs darbības procedūru kopums.

Ja šābrīža ekspluatācijas sistēmu uzlabojumi ietekmē gan infrastruktūras pārvaldītāju(-s), gan dzelzceļa uzņēmumu(-s), dalībvalsts ir atbildīga par to, lai šādus projektus novērtētu un nodotu ekspluatācijā saskaņoti.

Saprotams, ka visus šīs SITS elementus nevar pilnībā ieviest, kamēr izmantojamā aparatūra (infrastruktūras, vilcienu vadības iekārtu u.c.) nav saskaņota. Tādēļ šajā nodaļā noteiktās pamatnostādnes uzskata tikai par pagaidu posmu, kas palīdz pārejā uz mērķa sistēmu.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantu sertifikāts/atļauja jāatjauno reizi 5 gados. Kad šī pārskatītā SITS stāsies spēkā, dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem izskatīšanas procesā, kura rezultātā atjauno sertifikātu/atļauju, jāpierāda, ka ir ņemta vērā šī SITS, un jāsniedz pamatojums par visiem SITS elementiem, attiecībā uz kuriem vēl nav panākta atbilstība.

Lai gan pilnīga atbilstība šajā SITS aprakstītajai mērķa sistēmai noteikti ir galīgā nostāja, pāreju var veikt pakāpeniski, noslēdzot valsts līmeņa vai starpvalstu divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus. Šādos nolīgumos, kurus var izstrādāt un noslēgt infrastruktūras pārvaldītājs ar infrastruktūras pārvaldītāju vai ar dzelzceļa uzņēmumu vai dzelzceļa uzņēmums ar dzelzceļa uzņēmumu, vienmēr jābūt attiecīgo ar drošību saistīto iestāžu ieguldījumam.

Ja šobrīd spēkā esošajos nolīgumos ietvertas prasības saistībā ar satiksmes nodrošināšanu un vadību, dalībvalstis sešu mēnešu laikā pēc šīs SITS stāšanās spēkā Komisijai dara zināmu par šādiem nolīgumiem:

a)	pastāvīgi vai pagaidu valsts līmeņa divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi starp dalībvalstīm un dzelzceļa uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem, kas noslēgti paredzētā vilcienu pārvadājuma ļoti īpaša vai vietēja rakstura dēļ;

b)	divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi starp dzelzceļa uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem vai dalībvalstīm, kas nodrošina būtisku vietēju vai reģionālu savstarpējas izmantojamības līmeni;

c)

starptautiski nolīgumi starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vismaz vienu trešo valsti vai starp dalībvalstu dzelzceļa uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem un vismaz vienu trešās valsts dzelzceļa uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju, kas nodrošina būtisku vietēju vai reģionālu savstarpējas izmantojamības līmeni.

Šo nolīgumu savietojamība ar ES tiesību aktiem, tai skaitā to nediskriminējošais raksturs, un jo īpaši savietojamība ar šo SITS tiks vērtēta, un Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, piemēram, pārskatīs šo SITS, lai iekļautu iespējamos īpašos gadījumus vai pārejas pasākumus.

Par nolīgumiem, ar ko regulē vagonu apmaiņu un izmantošanu, (RIC) un Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) instrumentiem Komisijai neziņo, jo tie jau ir zināmi.

Šādu nolīgumu atjaunošana ir iespējama, taču tikai ilgstošu darbības pasākumu interesēs un tikai tad, ja nepastāv citas piemērotas iespējas. Jebkādos šobrīd spēkā esošu nolīgumu grozījumos vai nākotnes nolīgumos ņem vērā ES tiesību aktus, un jo īpaši šo SITS. Dalībvalstis par šādiem grozījumiem vai jauniem nolīgumiem dara zināmu Komisijai. Tādā gadījumā piemēro tādu pašu procedūru, kā norādīts iepriekš.

7.2.   Pamatnostādnes ieviešanai

N pielikumā redzamā tabula, kas ir informējoša un nav obligāta, ir sagatavota, lai norādītu, ko dalībvalsts varētu darīt, lai veicinātu 4. nodaļā minēto elementu ieviešanu.

Ieviešanā ir trīs atšķirīgi elementi:

—	apstiprinājums, ka jebkura šobrīd spēkā esoša sistēma un process atbilst šīs SITS prasībām,

—	jebkuras šobrīd spēkā esošas sistēmas un procesa pielāgošana atbilstoši šīs SITS prasībām,

—

jaunas sistēmas un procesi, ko izraisa citu apakšsistēmu ieviešana, — jaunas/uzlabotas ātrgaitas līnijas (infrastruktūras/enerģijas apgādes apakšsistēma), — jaunas vai uzlabotas ETCS signalizācijas iekārtas, GSM-R radio iekārtas, sakarsušo bukšu atklāšanas ierīces, … (vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēma), — jauns ritošais sastāvs (ritošā sastāva apakšsistēma).

7.3.   Īpaši gadījumi

7.3.1.   Ievads

Ir atļauti īpaši noteikumi turpmāk minētajos īpašajos gadījumos.

Šos īpašos gadījumus iedala divās kategorijās:

—	noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi (“P” gadījums), vai uz laiku (“T” gadījums),

—

gadījumos, kad noteikumus piemēro uz laiku, attiecīgajām dalībvalstīm iesaka panākt atbilstību attiecīgajai apakšsistēmai vai nu līdz 2010. gadam (“T1” gadījums), kas ir atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumam Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, vai līdz 2020. gadam (“T2” gadījums).

7.3.2.   Īpašo gadījumu saraksts

Pagaidu īpašais gadījums (T2) Īrija

Šīs SITS P pielikuma ieviešanai Īrijas Republikā ritekļus, kurus izmanto tikai iekšzemes satiksmē, var atbrīvot no vajadzības piešķirt tiem standarta 12 ciparu numuru. To var piemērot arī pārrobežu satiksmei starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.

Pagaidu īpašais gadījums (T2) Apvienotā Karaliste

Šīs SITS P pielikuma ieviešanai Apvienotajā Karalistē pasažieru vagonus un lokomotīves, ko izmanto tikai iekšzemes satiksmē, var atbrīvot no vajadzības piešķirt tiem standarta 12 ciparu numuru. To var piemērot arī pārrobežu satiksmei starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.