19.3.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 215/2008

(2008. gada 18. februāris)

par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (1) un pārskatīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (2) (“ĀKK-EK nolīgums”),

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (3) un jo īpaši tā 23. panta ceturto daļu,

ņemot vērā ĀKK-EK Ministru padomes Lēmumu Nr. 1/2006 (2006. gada 2. jūnijs), ar kuru precizē daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam un groza pārskatīto ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu (4),

ņemot vērā Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK-EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiālās palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK līguma ceturtā daļa (5) (“Iekšējais nolīgums”), un jo īpaši tā 10. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 617/2007 (2007. gada 14. maijs) par 10. Eiropas Attīstības fonda īstenošanu saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu (6),

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (7),

ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas atzinumu,

tā kā:

(1)	Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi dalībvalstu iemaksu veikšanai 10. Eiropas Attīstības fondā (“EAF”), kuru izveidoja ar Iekšējo nolīgumu, un finansiālas palīdzības piešķiršanai aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa (“AZT”).

(2)	Būtu jāparedz noteikumi, kā rīkoties ar iepriekšējo EAF atlikumiem, jo īpaši attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem to pārnešanai uz 10. EAF un noteikumiem, kas piemērojami to īstenošanai, vai to atbrīvošanas sekām attiecībā uz dalībvalstu ieguldījumu.

(3)	Ir jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem Revīzijas palātai jārealizē savas pilnvaras attiecībā uz EAF.

(4)	Ir jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem Eiropas Investīciju banka (EIB) pārvalda EAF līdzekļus.

(5)	Noteikumiem par Revīzijas palātas veikto EIB pārvaldīto EAF līdzekļu pārbaudi būtu jāatbilst Līguma 248. panta 4. punktā paredzētajam trīspusējam nolīgumam, kas noslēgts starp Revīzijas palātu, EIB un Komisiju.

(6)	Ir lietderīgi nodrošināt saskaņā ar ĀKK-EK nolīgumu finansēto programmu un projektu atbilstīgu, ātru un efektīvu izpildi un ieviest pārvaldes procedūras, kas būtu pārredzamas un viegli piemērojamas un kas veicinātu uzdevumu un atbildības decentralizāciju.

(7)	ĀKK-EK nolīguma puses ir atkārtoti apstiprinājušas apņemšanos ievērot sociālos un ētiskos nosacījumus, kas noteikti Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) attiecīgajās konvencijās.

(8)	Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi, saskaņā ar kuriem deleģētais kredītrīkotājs ciešā sadarbībā ar valsts kredītrīkotāju veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu darbību pienācīgu izpildi.

(9)

Efektivitātes un vienkāršošanas nolūkā, ciktāl tas iespējams, šajā regulā kā Komisijas iekšējās pārvaldības reformas pamats būtu jāņem vērā Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8). Ja nepieciešams, atsevišķos gadījumos mutatis mutandis būtu jāpiemēro Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9).

(10)

Visām izmaiņām salīdzinājumā ar Finanšu regulu (2003. gada 27. marts), ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam (10), būtu jāveicina Komisijas reformu mērķu sasniegšana, jāpalīdz uzlabot vai nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un jāuzlabo Komisijas finanšu interešu aizsardzība pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, un tādējādi jānodrošina finanšu darījumu likumība un pareizība.

(11)

Ņemot vērā praktisko pieredzi, ir vajadzīgas dažas izmaiņas salīdzinājumā ar 9. EAF Finanšu regulu, lai veicinātu EAF īstenošanu un politikas pamatmērķu sasniegšanu un lai izpildītu procesuālās un dokumentācijas prasības. Jo īpaši ir jāstiprina pārredzamība, sniedzot informāciju par Kopienas līdzekļu saņēmējiem.

(12)	Pareizas finanšu pārvaldības principā būtu jāietver reāla un efektīva EAF līdzekļu izmantošanas iekšējā kontrole.

(13)	Attiecībā uz EAF līdzekļiem būtu jārada iespēja dalībvalstīm veikt brīvprātīgas finansiālas iemaksas, lai palīdzētu sasniegt ĀKK-EK nolīguma mērķus veidā, kas nav saistīts ar līdzfinansējumu, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 617/2007.

(14)	EAF būtu jāpiemēro specifikācijas princips.

(15)

Attiecībā uz EAF līdzekļu izmantošanas metodēm skaidrības nolūkā būtu jāpārstrukturē noteikumi par centralizētu, decentralizētu un kopīgu pārvaldību, kā paredzēts 9. EAF Finanšu regulā, un jāpadara skaidrākas dažas prasības. Jo īpaši būtu jāvienkāršo prasības kopīgai pārvaldībai, uzdevumu deleģēšanas noteikumi un kritēriji valsts sektora struktūru izmantošanai, lai atvieglotu to izmantošanu un reaģētu uz pieaugošajām operatīvajām vajadzībām.

(16)

Aizliegums īstenošanas uzdevumus deleģēt privātām struktūrām būtu jāpielāgo attiecībā uz centralizētu pārvaldību, jo minētā aizlieguma noteikumi ir izrādījušies nevajadzīgi stingri. Komisijai vajadzētu būt iespējai izmantot ceļojumu aģentūras vai konferenču rīkotāja pakalpojumus, lai uzņemtos izmaksu atlīdzināšanu konferenču dalībniekiem, nodrošinot, ka privātais uzņēmums nerīkojas pēc saviem ieskatiem.

(17)	Attiecībā uz grāmatvedi ir jāprecizē viņa atbildība par atskaišu apliecināšanu, pamatojoties uz finanšu informāciju, ko viņš saņem no kredītrīkotājiem. Tālab grāmatvedim būtu jāpiešķir pilnvaras vajadzības gadījumā pārbaudīt deleģētā kredītrīkotāja saņemto informāciju un ierakstīt atrunas.

(18)	Būtu jāprecizē nosacījumi un ierobežojumi attiecībā uz visu finanšu dalībnieku un jebkuras citas EAF īstenošanā iesaistītas personas finansiālo atbildību.

(19)	Noteikumi par debitoru parādu atgūšanu būtu jāprecizē un jāpastiprina, lai labāk aizsargātu Kopienu finanšu intereses. Īpaši būtu jāprecizē noteikumi, saskaņā ar kuriem EAF ir jāsaņem procenti par novēlotiem maksājumiem.

(20)

Attiecībā uz finanšu prasībām būtu jāparedz noteikums par noilguma termiņiem. Atšķirībā no daudzām tās dalībvalstīm uz Kopienu neattiecas noilgums, saskaņā ar kuru pēc noteikta laika tiek dzēstas finanšu prasības. Tāpat Kopienu neierobežo noilgums prasību celšanai pret trešām personām. Šāda noilguma ieviešanai būtu jāatbilst pareizas finanšu pārvaldības principam.

(21)

Saskaņā ar vispārējo Finanšu regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (11), ir jāprecizē noteikumi par izslēgšanu no iepirkuma procedūras. Ir skaidri jānošķir obligāta izslēgšana no izslēgšanas, pamatojoties uz administratīvu sodu. Turklāt juridiskās noteiktības un proporcionalitātes labad būtu jānosaka maksimālais izslēgšanas periods. Izņēmumu attiecībā uz noteikumu par izslēgšanu var piemērot krājumu pirkšanai ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas pilnībā izbeidz saimniecisko darbību, vai no bankrota administratoriem vai likvidatoriem atbilstīgi mierizlīgumam ar kreditoriem vai kādai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(22)	Izslēgšanas gadījumos attiecībā uz kandidātiem vai pretendentiem ir lietderīgi atļaut izmantot centrālo datubāzi, kas saistībā ar EAF izveidota saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

(23)

Attiecībā uz dotācijām ir jāievieš daži precizējumi 103. pantā, īpaši attiecībā uz to apjomu. Lai uzlabotu dotāciju pārvaldību un vienkāršotu procedūras, būtu jārada iespēja piešķirt dotācijas vai nu ar iestāžu lēmumiem, vai ar rakstiskiem nolīgumiem ar saņēmējiem, un līdztekus faktiskajai izmaksu atmaksas tradicionālajai metodei būtu jāatļauj izmantot vienreizējus maksājumus un vienotas likmes maksājumus. Visbeidzot, pārbaužu un garantiju prasībām vajadzētu būt samērīgām ar saistītajiem finanšu riskiem.

(24)	Noteikumi, ka dotācijas piešķir, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ir pierādījuši savu lietderību. Tomēr pieredze rāda, ka atsevišķos gadījumos darbības raksturs nedod iespēju izvēlēties saņēmējus. Tāpēc būtu skaidri jānorāda, ka šādi izņēmuma gadījumi rodas.

(25)	Ekspluatācijas izmaksu segšanai piešķirto dotāciju gadījumā noteikums, ka vajadzīgo nolīgumu nevar parakstīt vēlāk kā četrus mēnešus pēc saņēmēja saimnieciskā gada sākuma, ir izrādījies nevajadzīgi stingrs. Minētais termiņš tāpēc būtu jānosaka sešus mēnešus ilgs.

(26)	Ņemot vērā to, ka dotācijas arī turpmāk būtu jāturpina piešķirt, pamatojoties uz atlases un piešķiršanas kritērijiem, nav nepieciešams, lai šos kritērijus vienmēr izvērtētu viena un tā pati komisija. Atlases kritēriju vērtēšanā būtu jāļauj izmantot citus, elastīgākus līdzekļus.

(27)	Skaidrības labad būtu jāvienkāršo noteikumi par prasībām attiecībā uz iepirkumu, kas jāpiemēro dotāciju saņēmējiem. Turklāt būtu īpaši jāparedz gadījums, kad ir jāsniedz darbības izpildei nepieciešamais finansiāls atbalsts trešām personām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

SATURS

PIRMĀ DAĻA –

GALVENIE NOTEIKUMI

I SADAĻA –

PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA

II SADAĻA –

FINANŠU PRINCIPI

1. NODAĻA

FINANŠU PRECIZITĀTES PRINCIPS

2. NODAĻA

NORĒĶINU VIENĪBAS PRINCIPS

3. NODAĻA

SPECIFIKĀCIJAS PRINCIPS

4. NODAĻA

PAREIZAS FINANŠU PĀRVALDĪBAS PRINCIPS

5. NODAĻA

PĀRREDZAMĪBAS PRINCIPS

III SADAĻA –

LĪDZEKĻI UN DALĪBVALSTU IEGULDĪJUMS

1. NODAĻA

EAF LĪDZEKĻU SASTĀVS

IV SADAĻA –

EAF LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

2. NODAĻA

IZLIETOJUMA METODES

1. iedaļa

Vispārīgs noteikums

2. iedaļa

Decentralizēta pārvaldība

3. iedaļa

Centralizēta pārvaldība

4. iedaļa

Kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām

3. NODAĻA

FINANŠU DALĪBNIEKI

1. iedaļa

Pienākumu nošķiršanas princips

2. iedaļa

Kredītrīkotājs

3. iedaļa

Grāmatvedis

4. iedaļa

Pilnvarotais maksātājs

5. iedaļa

Maksājumu pārvaldītājs

4. NODAĻA

FINANŠU DALĪBNIEKU ATBILDĪBA

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

2. iedaļa

Kredītrīkotājiem piemērojamie noteikumi

3. iedaļa

Noteikumi par grāmatvežiem un maksājumu pārvaldītājiem

5. NODAĻA

IEŅĒMUMU OPERĀCIJAS

1. iedaļa

EAF līdzekļu pieejamības nodrošināšana

2. iedaļa

Debitoru parādu tāme

3. iedaļa

Debitoru parādu konstatēšana

4. iedaļa

Atgūšanas pilnvarojums

5. iedaļa

Atgūšana

6. NODAĻA

IZDEVUMU OPERĀCIJAS

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

2. iedaļa

Izdevumu saistības

3. iedaļa

Izdevumu saistības attiecībā uz centralizētu vai kopīgu pārvaldību

4. iedaļa

Izdevumu saistības attiecībā uz decentralizētu pārvaldību

5. iedaļa

Izdevumu apzināšana

6. iedaļa

Izdevumu apstiprināšana

7. iedaļa

Izdevumu apmaksa

8. iedaļa

Izdevumu operāciju termiņi

7. NODAĻA

IT SISTĒMAS

8. NODAĻA

IEKŠĒJAIS REVIDENTS

V SADAĻA –

IEPIRKUMS

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. iedaļa

Darbības joma un piešķiršanas principi

2. iedaļa

Publicēšana

2. NODAĻA

IEPIRKUMA PROCEDŪRAS

VI SADAĻA –

DARĪJUMI TIEŠĀ KONTROLĒ UN NETIEŠĀ DECENTRALIZĒTĀ KONTROLĒ

VII SADAĻA –

DOTĀCIJAS

1. NODAĻA

DOTĀCIJU JOMAS UN VEIDI

2. NODAĻA

PRINCIPI

3. NODAĻA

PIEŠĶIRŠANAS KĀRTĪBA

4. NODAĻA

MAKSĀJUMI UN KONTROLE

5. NODAĻA

ĪSTENOŠANA

VIII SADAĻA –

PĀRSKATU UN UZSKAITES IZKLĀSTS

1. NODAĻA

PĀRSKATU SNIEGŠANA

2. NODAĻA

INFORMĀCIJA PAR EAF LĪDZEKĻU IZLIETOJUMU

3. NODAĻA

GRĀMATVEDĪBA

IX SADAĻA –

ĀRĒJĀ REVĪZIJA UN ATBRĪVOJUMS NO ATBILDĪBAS

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

2. NODAĻA

ĀRĒJĀ REVĪZIJA

3. NODAĻA

ATBRĪVOJUMS NO ATBILDĪBAS

OTRĀ DAĻA

– ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR EIB PĀRVALDĪTAJIEM EAF LĪDZEKĻIEM

TREŠĀ DAĻA –

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I SADAĻA –

PĀREJAS NOTEIKUMI

1. NODAĻA

IEPRIEKŠĒJO EAF ATLIKUMU PĀRNEŠANA

2. NODAĻA

IEPRIEKŠĒJO EAF ATLIKUMI

3. NODAĻA

NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO IEPRIEKŠĒJO EAF ĪSTENOŠANAI

4. NODAĻA

PĀREJAS POSMS

II SADAĻA –

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

PIRMĀ DAĻA

GALVENIE NOTEIKUMI

I SADAĻA

PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Šajā regulā izklāstīti noteikumi par 10. Eiropas Attīstības fonda (EAF) izveidi un tā līdzekļu finansiālu izmantošanu, un par pārskatu sagatavošanu un revīziju.

2. pants

1.   Komisija uzņemas ĀKK-EK nolīguma 57. pantā un Lēmumā par aizjūras asociāciju noteiktos Kopienas pienākumus.

Šajā nolūkā tā uzņemas to darbību finansiālu īstenošanu, kas veiktas ar EAF līdzekļiem, kuri piešķirti neatmaksājamas palīdzības veidā, izņemot procentu likmju subsīdijas, un veic maksājumus saskaņā ar šo regulu.

2.   Šīs regulas piemērošanas nolūkā Komisija rīkojas uz savu atbildību un piešķirto līdzekļu robežās.

3. pants

Eiropas Investīciju banka (EIB), darbojoties Kopienas vārdā, pārvalda ieguldījumu mehānismu, kā arī procentu likmju subsīdijas un veic darbības tā ietvaros saskaņā ar šīs regulas otrajā daļā paredzētajiem noteikumiem. Šajā sakarā EIB rīkojas Kopienas vārdā un uz Kopienas risku.

EIB uzņemas to darbību finansiālu īstenošanu, kas tiek veiktas ar aizdevumiem no pašu resursiem, attiecīgā gadījumā apvienojumā ar procentu likmju subsīdijām no EAF dotāciju līdzekļiem.

4. pants

Šī daļa un trešās daļa noteikumi attiecas vienīgi uz Komisijas pārvaldīto EAF līdzekļu finansiālo izmantošanu. Šos noteikumus nevar interpretēt tā, ka tie rada pienākumu Komisijai attiecībā uz EIB pārvaldīto EAF līdzekļu finansiālo īstenošanu.

5. pants

1.   Ja vien nav noteikts citādi, šajā regulā minētās atsauces uz ĀKK valstīm attiecas arī uz ĀKK-EK nolīguma IV pielikuma 13. un 14. pantā minētajām iestādēm vai pārstāvjiem, kurus tās var pilnvarot veikt to pienākumus atbilstīgi minētajam nolīgumam.

2.   Finanšu gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

II SADAĻA

FINANŠU PRINCIPI

6. pants

EAF līdzekļus izveido un izmanto saskaņā ar šādiem principiem, kā noteikts šajā regulā:

a)	finansiālā precizitāte;

b)	norēķinu vienības princips;

c)	specifikācijas princips;

d)	pareizas finanšu pārvaldības princips;

e)	pārredzamības princips.

1. NODAĻA

Finanšu precizitātes princips

7. pants

1.   Ieņēmumus neiekasē un izdevumus neapmaksā, ja tie nav iegrāmatoti kādam no EAF piešķīrumiem.

2.   Budžetā nevar uzņemties saistības vai dot rīkojumus par izdevumiem, kas pārsniedz piešķīrumus.

3.   Procentus, kuri uzkrājas par līdzekļiem, kas ir EAF īpašums, iekļauj budžetā kā EAF ieņēmumus.

8. pants

1.   Iepriekšēja finansējuma maksājumu radītos procentus attiecina uz attiecīgo programmu vai darbību un ietur no atlikušās summas, kas pienākas saņēmējam.

2.   Kopienām procenti nepienākas šādos gadījumos:

a)	iepriekšējs finansējums nesastāda ievērojamu summu;

b)	iepriekšējs finansējums izmaksāts saskaņā ar publiskā iepirkuma līgumu atbilstīgi 91. pantam;

c)	avansi ir maksāti iestāžu locekļiem un personālam saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (“Civildienesta noteikumi”);

d)	iepriekšējs finansējums izmaksāts, īstenojot kopēju pārvaldību atbilstīgi 20. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

3.   Īstenojot 1. un 2. punktu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 3., 4. un 4.a pantu piemēro mutatis mutandis.

2. NODAĻA

Norēķinu vienības princips

9. pants

1.   EAF līdzekļus izveido un izmanto euro, un pārskatus sniedz euro.

Tomēr finanšu līdzekļu pārvaldības nolūkos, kas minēti 39. pantā, grāmatvedis var veikt operācijas euro vai citās valūtās.

2.   Īstenojot 1. punktu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 7. un 8. pantu piemēro mutatis mutandis.

3. NODAĻA

Specifikācijas princips

10. pants

EAF līdzekļus piešķir noteiktiem mērķiem atbilstīgi galvenajiem sadarbības instrumentiem, kā aprakstīts ĀKK-EK nolīguma Finanšu protokolā un Lēmumā par aizjūras asociāciju.

Attiecībā uz ĀKK valstīm šie instrumenti ir noteikti Finanšu protokolā, kas izklāstīts ĀKK-EK nolīguma Ib pielikumā. Līdzekļu iezīmēšanas pamatā ir arī Iekšējā nolīguma noteikumi, un tajā ņem vērā līdzekļus, kas rezervēti atbalsta izdevumiem, kas saistīti ar plānošanu un izpildi atbilstīgi tā 6. pantam.

Saistībā ar AZT minētie instrumenti ir noteikti IIa pielikumā Lēmumam par aizjūras asociāciju. Šo līdzekļu iezīmēšanā ņem vērā arī minētā pielikuma 3. panta 4. punktā paredzēto nesadalīto rezervi un līdzekļus, kas rezervēti pētniecības vai tehniskās palīdzības pasākumiem atbilstīgi tā 1. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

4. NODAĻA

Pareizas finanšu pārvaldības princips

11. pants

1.   EAF līdzekļus izlieto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, tas ir, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

2.   Saimnieciskuma princips prasa, lai līdzekļi, ko izmanto darbības veikšanai, būtu pieejami noteiktajā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu.

Lietderības princips saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem līdzekļiem un sasniegto rezultātu.

Efektivitātes princips ir saistīts ar konkrētu izvirzīto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.

3.   Nosaka konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstīgus mērķus ar noteiktiem termiņiem. Šo mērķu sasniegšanu uzrauga pēc izpildes rādītājiem.

12. pants

Lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu, jo īpaši pamatotu un precizētu 57. pantā minēto dalībvalstu iemaksu noteikšanu, ir vajadzīgi šādi novērtējumi:

a)	pirms EAF līdzekļu izmantošanas ir jāveic paredzētās darbības iepriekšēja vērtēšana;

b)	paveiktās darbības novērtējums, lai nodrošinātu, ka gaidāmie rezultāti attaisno ieguldītos līdzekļus.

13. pants

1.   Pareizas finanšu pārvaldības princips nosaka, ka EAF līdzekļus izmanto saskaņā ar katram līdzekļu pārvaldības veidam atbilstīgu efektīvu un rezultatīvu iekšējo kontroli.

2.   Lai nodrošinātu EAF līdzekļu izmantošanu, iekšējā kontrole tiek definēta kā process, kas jāpiemēro visos pārvaldības līmeņos un kas paredzēts, lai nodrošinātu pamatotu pārliecību par turpmāk minēto mērķu sasniegšanu:

a)	darbības efektivitāte, rezultativitāte un saimnieciskums;

b)	finanšu pārskatu ticamība;

c)	aktīvu un informācijas aizsargāšana;

d)	krāpšanas un pārkāpumu novēršana un atklāšana;

e)	atbilstīga to risku pārvaldība, kas saistīti ar pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu raksturu, kā arī attiecīgo maksājumu būtību.

5. NODAĻA

Pārredzamības princips

14. pants

1.   EAF līdzekļus veido un izmanto un pārskatus veido, ievērojot pārredzamības principu.

2.   Gada saistību un maksājumu tāmes atbilstīgi Iekšējā nolīguma 7. pantam kopā ar šīs regulas 118. pantā minētajiem EAF pārskatiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Komisija pienācīgā veidā dara pieejamu informāciju par tās pārvaldībā esošo EAF saņēmējiem, kura ir tās rīcībā, kad tās nodaļas EAF līdzekļus izmanto centralizēti un tieši, un informāciju par līdzekļu saņēmējiem, ko sniedz struktūras, kurām finanšu izpildes uzdevumi deleģēti saskaņā ar citiem pārvaldības veidiem.

Šo informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības, jo īpaši personas datu aizsardzību, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2001. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (13), un drošības prasības, ņemot vērā katra pārvaldības veida īpašās iezīmes, kā minēts 20. pantā.

III SADAĻA

LĪDZEKĻI UN DALĪBVALSTU IEGULDĪJUMS

1. NODAĻA

EAF līdzekļu sastāvs

15. pants

EAF līdzekļus veido summas, kas paredzētas Iekšējā nolīguma 1. pantā.

16. pants

1.   Komisija var dalībvalstu un citu līdzekļu devēju valstu, tostarp, abos gadījumos, valsts un daļēji valsts kontrolē esošo aģentūru, vai starptautisku organizāciju vārdā pārvaldīt to finansiālās iemaksas atsevišķiem projektiem vai programmām, ko finansē EAF saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 617/2007 9. panta 1. un 2. punktu.

2.   Komisija var arī pārvaldīt dalībvalstu brīvprātīgas finansiālas iemaksas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 617/2007 9. panta 4. un 5. punktu un visiem īpašiem noteikumiem, kas paredzēti attiecīgos divpusēju iemaksu nolīgumos.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos papildlīdzekļus pārvalda saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz EAF līdzekļiem.

IV SADAĻA

EAF LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

17. pants

Komisija var deleģēt savas pilnvaras izmantot EAF līdzekļus tās struktūrvienībās saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem un tās iekšējiem noteikumiem Komisijas deleģēšanas instrumentā noteiktajās robežās. Pilnvarotie var rīkoties tikai tiem nepārprotami doto pilnvaru robežās.

18. pants

1.   Visiem finanšu dalībniekiem un visām citām EAF līdzekļu izmantošanā, pārvaldībā, revīzijā un kontrolē iesaistītām personām aizliegts veikt kādus pasākumus, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Kopienas interesēm. Ja izveidojas šāds interešu konflikts, attiecīgā persona atturas no šādu darbību veikšanas un nodod jautājumu kompetentajai iestādei.

2.   Interešu konflikts ir tad, ja šāda finanšu dalībnieka vai citas personas, kas minēta 1. punktā, pienākumu objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko vai valstisko piederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas tai ir kopīgas ar labuma saņēmēju.

3.   Īstenojot 1. un 2. punktu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 34. pantu piemēro mutatis mutandis.

19. pants

Šajā sadaļā termins “personāls” attiecas uz personām, kas paredzētas Civildienesta noteikumos.

2. NODAĻA

Izlietojuma metodes

1. iedaļa

Vispārīgs noteikums

20. pants

1.   Komisija izmanto EAF līdzekļus saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 21. līdz 29. pantā, kādā no šiem veidiem:

a)	īstenojot decentralizētu pārvaldību;

b)	īstenojot centralizētu pārvaldību;

c)	īstenojot kopīgu pārvaldību ar starptautiskajām organizācijām.

2.   Īstenojot šo nodaļu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 I daļas IV sadaļas 2. nodaļu “Izpildes paņēmieni” piemēro mutatis mutandis.

2. iedaļa

Decentralizēta pārvaldība

21. pants

Parasti Komisija apņemas veikt EAF līdzekļu finansiālo izlietošanu kādā no turpmākajiem veidiem:

a)	ar decentralizētas pārvaldības palīdzību sadarbībā ar ĀKK valstīm saskaņā ar ĀKK-EK nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem un piemērojot atbildības dalīšanu, kas paredzēta minētā nolīguma 57. pantā un IV pielikuma 34., 35. un 36. pantā;

b)	ar decentralizētas pārvaldības palīdzību sadarbībā ar AZT saskaņā ar Lēmumā par aizjūras asociāciju un tā īstenošanas pasākumos paredzētajiem nosacījumiem.

22. pants

1.   Saistībā ar decentralizētu pārvaldību Komisija apņemas veikt EAF līdzekļu finansiālo izlietojumu saskaņā ar 2., 3. un 4. punktā paredzētajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem. Kā noteikts centralizētas pārvaldības gadījumā, Komisija var deleģēt pārējos uzdevumus struktūrām, kas minētas 25. panta 2. līdz 5. punktā.

2.   Saņēmējas ĀKK valstis vai AZT:

a)	veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka darbības, ko finansē no EAF līdzekļiem, ir pareizi īstenotas;

b)	veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, un vajadzības gadījumā sniedz prasības tiesā, lai atgūtu nepamatoti izmaksātos līdzekļus.

3.   Lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek izlietoti saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un tai piešķirto pilnvaru robežās, Komisija piemēro grāmatojumu noskaidrošanas procedūras vai finanšu korekcijas mehānismus, kas tai ļauj pildīt savas saistības atbilstīgi ĀKK-EK nolīgumam, jo īpaši tā IV pielikuma 34. panta 1. punktam, un atbilstīgi Lēmumam par aizjūras asociāciju, jo īpaši tā 20. un 32. pantam.

4.   Partnervalstis un teritorijas, kurām ir deleģēti izpildes uzdevumi, saskaņā ar 14. panta 3. punktu nodrošina EAF līdzekļu saņēmēju attiecīgu publiskošanu reizi gadā pēc līdzekļu piešķiršanas.

23. pants

ĀKK valstu un AZT veiktajai no EAF līdzekļiem finansēto darbību īstenošanai piemēro Komisijas veiktu pārbaudi.

Minēto pārbaudi var veikt, izmantojot iepriekšēju apstiprinājumu, pēckontroli vai kombinētu procedūru saskaņā ar ĀKK-EK nolīguma, Lēmuma par aizjūras asociāciju un šā lēmuma īstenošanas pasākumu noteikumiem.

24. pants

Atkarībā no ĀKK-EK nolīgumā, Lēmumā par aizjūras asociāciju un minētā lēmuma īstenošanas pasākumos paredzētās decentralizācijas pakāpes Komisija cenšas panākt, ka ĀKK valstis un AZT, tām īstenojot atbilstīgi ĀKK-EK nolīgumam un Lēmumam par aizjūras asociāciju uzticētās pilnvaras, stingri ievēro 11. pantā noteikto pareizas finanšu pārvaldības principu, un jo īpaši pakāpeniski piemēro šādus kritērijus:

a)	pārredzamas publiskā iepirkuma un dotāciju piešķiršanas procedūras, kuras ir nediskriminējošas un izslēdz jebkādu interešu konfliktu;

b)	efektīvu un rezultatīvu iekšējās kontroles sistēmu pārvaldības operācijām, kas ietver kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumu vai līdzīgu funkciju nošķiršanu;

c)	uzskaites sistēmu, kas ļauj pārbaudīt, vai EAF līdzekļi ir izlietoti pareizi, un atspoguļot EAF līdzekļu izlietojumu EAF pārskatos;

d)	neatkarīgu ārējo revīziju, ko veic valstu neatkarīgas ārējās revīzijas iestādes;

e)	darījumu tiešas kontroles gadījumā, kas minēts 101. panta 1. punktā, atbilstīgus noteikumus avansu kontu pārvaldībai un pārbaudei un vietējā avansu pārziņa un vietējā grāmatveža pienākumu noteikšanai.

Pirmās daļas piemērošanas vajadzībām Komisija, vienojoties ar saņēmējām ĀKK valstīm un AZT, attiecīgos noteikumus iekļauj 70. panta 3. punktā minētajos finansēšanas līgumos.

3. iedaļa

Centralizēta pārvaldība

25. pants

1.   Ja Komisija EAF līdzekļus izmanto atbilstīgi centralizētās pārvaldības metodei, īstenošanas uzdevumus veic vai nu tieši tās struktūrvienības, vai netieši saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktu un 26. līdz 29. pantu.

Decentralizētas pārvaldības gadījumā netiešo īstenošanu saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktu un 27. līdz 29. pantu arī piemēro pārējo uzdevumu deleģēšanas gadījumā struktūrām, kas ir minētas šā panta 3. punktā.

2.   Komisija nevar deleģēt trešām personām savas izpildes pilnvaras atbilstīgi ĀKK-EK nolīgumam vai Lēmumam par aizjūras asociāciju, ja šīs pilnvaras ietver lielu rīcības brīvību saistībā ar politiskām izvēlēm. Deleģētie izpildes uzdevumi ir skaidri definēti, un to izpilde tiek pilnībā pārraudzīta.

Finansiālās īstenošanas uzdevumu deleģēšana atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam un nodrošina atbilstību Kopienas rīcības pārredzamības principam. Šādā veidā deleģēti izpildes uzdevumi nedrīkst radīt interešu konfliktu.

3.   Šā panta 2. punktā noteiktajās robežās Komisija var uzdevumus, kas ietver valsts varas īstenošanu, jo īpaši finansiālas īstenošanas uzdevumus, deleģēt:

a)	izpildaģentūrām, kas izveidotas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 (14);

b)	valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas ir privāto tiesību subjekti ar valsts dienesta uzdevumiem un kas sniedz atbilstīgas finanšu garantijas tiem uzticēto uzdevumu izpildei.

Komisija var izmantot EAF līdzekļus, lai minētajām struktūrām izmaksātu finansiālu kompensāciju par pārvaldības izdevumiem, kas radušies.

Komisija katru gadu informē Padomi par attiecīgajiem gadījumiem, aģentūrām un struktūrām. Tā sniedz atbilstīgu pamatojumu valstu aģentūru izmantošanai.

4.   Attiecīgo EAF līdzekļu izlietošanu, ko veic 3. punkta a) apakšpunktā minētā aģentūra, īsteno minētās aģentūras direktors.

5.   Ja 3. punktā minētās aģentūras un struktūras veic izpildes uzdevumus, tās veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka darbības, kuras jāfinansē no EAF līdzekļiem, ir izpildītas pareizi.

Minētās aģentūras un struktūras veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, vajadzības gadījumā sniedzot prasības tiesā, lai atgūtu nepareizi izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.

26. pants

Ja Komisija izlieto EAF līdzekļus, izmantojot netiešu centralizētu pārvaldību, tai par personām, kurām tā uztic izpildi, vispirms jāsaņem pierādījumi par esamību un pareizu darbību attiecībā uz:

a)	pārredzamām publiskā iepirkuma un veiktajām dotāciju piešķiršanas procedūrām, kuras ir nediskriminējošas un izslēdz jebkādu interešu konfliktu, un ir saskaņā ar V un VII sadaļu;

b)	efektīvu un rezultatīvu iekšējās kontroles sistēmu pārvaldības operācijām, kas ietver kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumu vai līdzīgu funkciju nošķiršanu;

c)	uzskaites sistēmu, kas ļauj pārbaudīt, vai EAF līdzekļi ir izlietoti pareizi, un atspoguļot EAF līdzekļu izlietojumu EAF pārskatos;

d)	neatkarīgu ārējo revīziju;

e)	informācijas pieejamību sabiedrībai tādā mērā, kā noteikts Kopienas noteikumos;

f)	līdzekļu saņēmēju attiecīgu publiskošanu reizi gadā pēc EAF līdzekļu piešķiršanas atbilstīgi 14. panta 3. punktam.

Komisija var pieņemt, ka 25. panta 3. punktā minēto aģentūru un struktūru revīzijas, uzskaites, iepirkuma un dotāciju piešķiršanas sistēmas ir līdzvērtīgas tās pašas sistēmām, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem.

27. pants

1.   Komisija nodrošina uzticēto uzdevumu izpildes pārraudzību, novērtēšanu un kontroli. Tā ņem vērā kontroles sistēmu līdzvērtīgumu, ja tā veic kontroli, izmantojot savas kontroles sistēmas.

2.   Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) attiecībā uz struktūrām, kurām ir deleģēti izpildes uzdevumi, ir tādas pašas pilnvaras kā attiecībā uz Komisijas struktūrvienībām. Minētās struktūras veic nepieciešamos pasākumus, lai palīdzētu OLAF veikt iekšējo izmeklēšanu. Jebkurai darbībai, ko šīs struktūras veic EAF līdzekļu izlietojumam, jo īpaši jebkuram lēmumam vai to noslēgtam līgumam, konkrēti jāparedz tās pašas kontroles, kas paredzētas 70. panta 4. punktā.

28. pants

Komisija nevar uzticēt izpildes pasākumus attiecībā uz EAF līdzekļiem, piemēram, maksājumiem un līdzekļu atgūšanu, ārējiem privāttiesību subjektiem vai struktūrām, izņemot tās, kas minētas 25. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, vai konkrētos gadījumos, kad attiecīgie maksājumi izdarāmi Komisijas noteiktiem saņēmējiem, ievērojot Komisijas noteiktās summas un nosacījumus, un kad netiek piemērota subjektu vai struktūru, kas veic maksājumus, rīcības brīvība.

Uzdevumi, kurus ar līgumu var uzticēt ārējām privātā sektora struktūrām vai iestādēm, kas nav minētas 25. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, ir tehniskās pieredzes uzdevumi un administratīvie, sagatavošanas vai palīguzdevumi, kuri nav saistīti ar valsts varas izmantošanu vai lēmumu pieņemšanu pēc sava ieskata.

4. iedaļa

Kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām

29. pants

1.   Ja Komisija izlieto EAF līdzekļus, īstenojot kopīgu pārvaldību, konkrētus izpildes uzdevumus deleģē starptautiskajām organizācijām šādos gadījumos:

a)	ja Komisiju un starptautisko organizāciju saista ilgtermiņa pamatnolīgums, kas nosaka administratīvo un pārvaldības sistēmu to sadarbībai;

b)	ja Komisija un starptautiskā organizācija izstrādā kopēju projektu vai programmu;

c)	pasākumiem ar vairākiem līdzekļu devējiem, proti, ja dažādu līdzekļu devēju līdzekļi ir apvienoti un nav paredzēti kādiem īpašiem izdevumu posteņiem vai kategorijām.

Šīs organizācijas piemēro savām uzskaites, revīzijas, iekšējās kontroles un publiskā iepirkuma procedūrām standartus, kas sniedz garantijas, kuras ir līdzvērtīgas starptautiski atzītiem standartiem.

2.   Starptautisko organizāciju veiktā no EAF līdzekļiem finansēto darbību īstenošana ir pakļauta Komisijas pārbaudei. Šādu pārbaudi veic, izmantojot iepriekšēju apstiprinājumu, pēckontroli vai kombinētu procedūru.

3.   Atsevišķi nolīgumi, kas noslēgti ar starptautiskām organizācijām par finansējuma piešķiršanu, ietver sīki izstrādātus noteikumus par minētajām starptautiskajām organizācijām uzticēto uzdevumu izpildi.

4.   Starptautiskas organizācijas, kurām ir deleģēti izpildes uzdevumi, saskaņā ar 14. panta 3. punktu nodrošina EAF līdzekļu saņēmēju attiecīgu publiskošanu reizi gadā pēc līdzekļu piešķiršanas.

3. NODAĻA

Finanšu dalībnieki

30. pants

Komisija piešķir ikvienam finanšu dalībniekam līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei, un hartu, kurā sīki aprakstīti viņa uzdevumi, tiesības un pienākumi.

1. iedaļa

Pienākumu nošķiršanas princips

31. pants

Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nošķirti un nav savstarpēji savienojami.

2. iedaļa

Kredītrīkotājs

32. pants

1.   Saistībā ar 2. pantā minēto darbību finansiālo īstenošanu Komisija veic kredītrīkotāja pienākumus.

2.   Komisija nosaka, kuriem atbilstīga līmeņa darbiniekiem tā deleģē kredītrīkotāja pienākumus, deleģēto pilnvaru apjomu un iespēju personām, kurām šīs pilnvaras deleģētas, deleģēt tās tālāk.

3.   Kredītrīkotāja pilnvaras deleģē vai deleģē tālāk vienīgi personālam.

4.   Kredītrīkotāji, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, var rīkoties tikai tiešās vai pastarpinātās deleģēšanas instrumentā noteiktajās robežās. Atbildīgajam kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, darbā var palīdzēt viens vai vairāki darbinieki, kam uzticēts kredītrīkotāja pārraudzībā veikt noteiktas darbības, kuras vajadzīgas, lai izlietotu EAF līdzekļus un izveidotu pārskatus.

33. pants

Kredītrīkotājs ir atbildīgs par:

a)	ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;

b)	prasību attiecībā uz likumību un pareizību ievērošanu.

34. pants

1.   Lai izpildītu izdevumus, kredītrīkotāji, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, uzņemas finanšu saistības un – attiecīgā gadījumā – juridiskās saistības un apzina izdevumus, un apstiprina maksājumus, kā arī veic priekšdarbus, lai izlietotu EAF līdzekļus.

2.   Ieņēmumu izpilde izpaužas kā debitoru parādu tāmju sastādīšana, atgūstamo prasījumu konstatēšana un iekasēšanas rīkojumu izdošana. Tā ietver konstatēto prasījumu atcelšanu, ja nepieciešams.

35. pants

Izņemot gadījumus, kad pārvaldība ir centralizēta vai kopīga ar starptautiskām organizācijām, darbības saistībā ar programmu vai projektu īstenošanu veic valsts vai reģionālais kredītrīkotājs, kā noteikts ĀKK-EK nolīguma IV pielikuma 35. pantā un Lēmuma par aizjūras asociāciju īstenošanas pasākumos, ciešā sadarbībā ar Komisiju saskaņā ar ĀKK-EK nolīguma IV pielikuma 34., 35. un 36. pantu.

36. pants

1.   Ja deleģētajam kredītrīkotājam kļūst zināmas problēmas saistībā ar EAF līdzekļu pārvaldības procedūru veikšanu, viņš sadarbībā ar valsts vai reģionālo kredītrīkotāju veic visu nepieciešamo, lai stāvokli labotu, un veic nepieciešamos pasākumus.

Gadījumos, kad valsts vai reģionālais kredītrīkotājs nepilda vai nav spējīgs pildīt pienākumus, kas viņam uzlikti atbilstīgi ĀKK-EK nolīgumam, deleģētais kredītrīkotājs var uz laiku ieņemt viņa vietu, un tādā gadījumā Komisija var no attiecīgajai ĀKK valstij piešķirtajiem līdzekļiem saņemt finansiālu kompensāciju par radušos papildu administratīvo noslogojumu.

2.   Visi pasākumi, ko deleģētais kredītrīkotājs veic saskaņā ar 1. punktu, tiek veikti attiecīgā valsts vai reģionālā kredītrīkotāja vārdā.

37. pants

1.   Deleģētais kredītrīkotājs izveido organizatorisko struktūru, iekšējās pārvaldības un kontroles procedūras, kas piemērotas viņa pienākumu veikšanai, tostarp, ja nepieciešams, paredzot arī pēckontroles veikšanu, veidojot tās saskaņā ar obligātajiem standartiem, kurus pieņēmusi Komisija, un veltot pienācīgu vērību riskiem, kas saistīti ar pārvaldības apstākļiem un finansēto darbību raksturu.

2.   Pirms operācijas apstiprināšanas tās darbības un finansiālos aspektus pārbauda darbinieki, kuri nav uzsākuši šo darbību. Minētās operācijas uzsākšana, tās iepriekšēja pārbaude un vēlāka pārbaude ir atsevišķi uzdevumi.

3.   Visiem darbiniekiem, kas atbild par finanšu operāciju pārvaldības kontroli, jābūt nepieciešamajai profesionālajai kvalifikācijai. Viņi ievēro īpašu profesionālo standartu kodeksu, ko noteikusi Komisija.

4.   Jebkurš darbinieks, kas iesaistīts finanšu pārvaldībā un darījumu kontrolē, uzskatot, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks pieprasa viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem vai dienesta noteikumiem, kas viņam jāievēro, rakstiski informē par to deleģēto kredītrīkotāju un, ja tas neveic nekādus pasākumus, 54. panta 3. punktā minēto komisiju.

Krāpšanas, korupcijas vai citu nelikumīgu darbību gadījumā, kas var kaitēt Kopienas interesēm, viņš informē par to iestādes un struktūras, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

38. pants

Deleģētais kredītrīkotājs ziņo Komisijai par savu pienākumu izpildi, iesniedzot gada darbības pārskatu kopā ar finanšu un vadības informāciju, apliecinot, ka ziņojumā ietvertā informācija sniedz patiesu un godīgu priekšstatu, ja vien atrunās attiecībā uz konkrētām ieņēmumu un izdevumu jomām nav norādīts citādi.

Minētajā pārskatā norāda veikto darbību rezultātus, atsaucoties uz noteiktajiem mērķiem, ar šīm darbībām saistītajiem riskiem, piešķirto līdzekļu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un rezultativitāti. Iekšējais revidents pieņem zināšanai gada pārskatu un citu sniegto informāciju. Komisija katru gadu ne vēlāk kā 15. jūnijā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei gada darbības pārskata kopsavilkumu par iepriekšējo gadu.

3. iedaļa

Grāmatvedis

39. pants

1.   Komisija ieceļ grāmatvedi, kas ir atbildīgs par:

a)	maksājumu pienācīgu veikšanu, ieņēmumu iekasēšanu un konstatēto debitoru parādu summu piedziņu;

b)	pārskatu sagatavošanu un sniegšanu saskaņā ar VIII sadaļu;

c)	uzskaites kārtošanu par: i) 15. pantā minētajiem piešķīrumiem, izņemot ieguldījumu mehānismu un procentu likmes subsīdijas; ii) šīs regulas 70. pantā minētajām saistībām; iii) maksājumiem, ieņēmumiem un parādiem;

d)	grāmatvedības noteikumu un metožu, kā arī kontu plāna izveidošanu saskaņā ar VIII sadaļu;

e)	uzskaites sistēmu izveidi un apstiprināšanu un, ja nepieciešams, to sistēmu apstiprināšanu, ko izveidojis deleģētais kredītrīkotājs, lai sniegtu vai pamatotu uzskaites informāciju;

f)	finanšu līdzekļu pārvaldību.

Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt pirmās daļas e) apakšpunktā minēto apstiprināšanas kritēriju ievērošanu.

2.   Visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu pārskatus, kuri sniegtu patiesu priekšstatu par EAF līdzekļu finansiālo izlietojumu, grāmatvedis iegūst no deleģētā kredītrīkotāja un no EIB, kuri galvo par tās ticamību.

40. pants

1.   Pirms Komisija pieņem gada pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, apliecinot, ka viņš ir guvis pietiekami patiesu un godīgu ieskatu par EAF finansiālo stāvoklī.

Tālab grāmatvedis pārliecinās, ka:

a)	pārskati ir tikuši sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem, metodēm un uzskaites sistēmām, kas izveidotas viņa pārziņā, kā šajā regulā noteikts attiecībā uz EAF pārskatiem;

b)	pārskatos ir ierakstīti visi ieņēmumi un izdevumi.

Deleģētais kredītrīkotājs pārsūta grāmatvedim visu informāciju, kas vajadzīga viņa pienākumu pildīšanai.

Kredītrīkotājs ir pilnībā atbildīgs par viņa/viņas pārvaldīto līdzekļu pareizu izmantošanu, kā arī par viņa/viņas kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību.

41. pants

Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas turpmākas pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus. Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šādu atrunu raksturu un jomu.

42. pants

Ja šajā regulā nav noteikts citādi, vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt skaidru naudu un naudas ekvivalentus. Viņš ir atbildīgs par to glabāšanu.

43. pants

Ja šajā regulā nav noteikts citādi, pildot savus pienākumus, vienīgi grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus saviem padotajiem.

Deleģēšanas dokumentā nosaka uzdevumus, ko uztic deleģētajiem.

4. iedaļa

Pilnvarotais maksātājs

44. pants

1.   Lai veiktu ĀKK-EK nolīguma IV pielikuma 37. panta 1. un 4. punktā vai Lēmuma par aizjūras asociāciju īstenošanas pasākumos paredzētos maksājumus, grāmatvedis vajadzības gadījumā atver kontus ĀKK valstu un AZT finanšu iestādēs maksājumiem ĀKK valstu valūtās vai AZT vietējās valūtās un kontus dalībvalstu finanšu iestādēs maksājumiem euro un citās valūtās.

2.   Šīs finanšu iestādes, kuras rīkojas kā pilnvarotie maksātāji, veic maksājumus pēc grāmatveža norādījumiem.

3.   Saskaņā ar ĀKK-EK nolīguma IV pielikuma 37. panta 2. punktu noguldījumi ĀKK valstu un AZT finanšu iestāžu kontos ir bezprocentu, un tās nesaņem atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Iekšējā nolīguma 1. panta 6. punktu par noguldījumiem dalībvalstu finanšu iestāžu kontos aprēķina procentus. Šos procentus ieskaita kādā no minētajā pantā paredzētajiem kontiem.

45. pants

Attiecības starp Komisiju un pilnvarotajiem maksātājiem, kas paredzēti ĀKK-EK nolīguma IV pielikuma 37. pantā vai Lēmuma par aizjūras asociāciju īstenošanas pasākumos, reglamentē līgumi. Šo līgumu kopijas pēc parakstīšanas nosūta Revīzijas palātai zināšanai.

46. pants

1.   No speciālajiem kontiem, kas atvērti atbilstīgi 59. panta 3. punktam, Komisija pārskaita summas, kuras ir vajadzīgas, lai papildinātu kontus, kuri saskaņā ar 44. pantu atvērti Komisijas vārdā. Šādus pārskaitījumus veic, ņemot vērā projektiem un programmām nepieciešamos līdzekļus.

2.   Visas izmaksas no 59. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajiem speciālajiem kontiem Komisija cenšas veikt tā, lai nodrošinātu tās rīcībā esošo līdzekļu sadalījumu šajos kontos proporcionāli atsevišķo dalībvalstu iemaksām EAF.

47. pants

To Komisijas darbinieku parakstus, kas ir pilnvaroti veikt operācijas no EAF kontiem, iesniedz attiecīgajām bankām, kontus atverot, vai, ja darbiniekus pilnvaro vēlāk, tad, kad tie ir iecelti.

5. iedaļa

Maksājumu pārvaldītājs

48. pants

1.   Lai veiktu 44. pantā paredzētos maksājumus, grāmatvedis norīko maksājumu pārvaldītāju vietējo maksājumu veikšanai, izmantojot pilnvarotā maksātāja kontu.

2.   Maksājumu pārvaldītāju izraugās no ierēdņu vai, ja vajadzīgs, pienācīgi pamatotos gadījumos no citu darbinieku vidus.

49. pants

1.   Lēmumu par maksājumu pārvaldītāja iecelšanu pieņem grāmatvedis, pamatojoties uz atbildīgā kredītrīkotāja pienācīgi pamatotu priekšlikumu. Minētajā lēmumā nosaka maksājumu pārvaldītāja un kredītrīkotāja attiecīgo kompetenci un pienākumus.

Tajā norāda vismaz:

a)	apliecinošo dokumentu uzrādīšanas biežumu un to uzrādīšanas procedūru;

b)	pilnvarotā maksātāja konta papildināšanas procedūru;

c)	termiņu pilnvarojumam, ko grāmatvedis piešķīris maksājumu pārvaldītājam;

d)	ieceltā maksājumu pārvaldītāja identitāti.

Grozījumus lēmumā, kas minēts pirmajā daļā, arī pieņem grāmatvedis, pamatojoties uz atbildīgā kredītrīkotāja pienācīgi pamatotu priekšlikumu.

2.   Maksājumu pārvaldītājs pēc grāmatveža norādījuma var veikt pienācīgi autorizētus maksājumus trešām personām pozitīva atlikuma robežās pilnvarotā maksātāja bankas kontā.

50. pants

Vietējo banku kontu papildināšana

Grāmatvedis papildina pilnvarotā maksātāja kontus un uzrauga šos kontus attiecībā uz banku kontu atvēršanu un paraksta tiesību deleģēšanu, kā arī veicot pārbaudes uz vietas un pārbaudot centralizētos pārskatus.

Līdzekļus pilnvarotā maksātāja kontiem var piešķirt arī tieši no dažādiem vietējiem ieņēmumiem, kas gūti no:

a)	dažādiem atmaksājumiem;

b)	iekasēšanas rīkojumiem.

4. NODAĻA

Finanšu dalībnieku atbildība

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

51. pants

1.   Neskarot saukšanu pie disciplināras atbildības, deleģēto kredītrīkotāju pilnvaras un pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju pilnvaras jebkurā brīdī uz laiku vai galīgi var atsaukt to iecēlējinstitūcija.

2.   Neskarot saukšanu pie disciplināras atbildības, Komisija var jebkurā brīdī uz laiku vai galīgi atstādināt grāmatvedi no pienākumu pildīšanas.

3.   Neskarot saukšanu pie disciplināras atbildības, iestāde, kas iecēlusi maksājumu pārvaldītāju, var jebkurā brīdī atstādināt viņus no pienākumu pildīšanas uz laiku vai pavisam.

52. pants

1.   Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras var saukt 51. pantā minētos finanšu dalībniekus saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistīts dalībvalstu personāls vai amatpersonas.

2.   Ikviens kredītrīkotājs, grāmatvedis vai maksājumu pārvaldītājs saucams pie disciplināras atbildības, un tam jāmaksā kompensācija, kā paredzēts Civildienesta noteikumos, neskarot šīs regulas 53. līdz 56. pantu.

Krāpšanas, korupcijas vai citas nelikumīgas darbības gadījumā, kas var kaitēt Kopienas interesēm, jautājumu iesniedz izskatīšanai kompetentām iestādēm vai struktūrām.

2. iedaļa

Kredītrīkotājiem piemērojamie noteikumi

53. pants

Kredītrīkotāja pienākumu samaksāt kompensāciju, kā minēts 52. panta 2. punktā, jo īpaši piemēro, ja:

a)	kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ nosaka atgūstamos prasījumus vai izdod iekasēšanas rīkojumus, uzņem izdevumu saistības vai izdod maksāšanas rīkojumu, neievērojot šo regulu;

b)	kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ nesagatavo dokumentu, ar kuru konstatē debitoru parādu, neizdod iekasēšanas rīkojumu vai izdod šādu dokumentu ar novēlošanos, vai izdod maksājuma rīkojumu novēloti, tādējādi padarot Komisiju atbildīgu attiecībā uz trešo personu civilprasībām.

54. pants

1.   Ja kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, uzskata, ka lēmums, kura pieņemšana ietilpst viņa pienākumos, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem, viņš rakstiski par to informē deleģētāju iestādi. Ja deleģētāja iestāde šādā gadījumā rakstiski dod pamatotu norādījumu kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, pieņemt minēto lēmumu, kredītrīkotāju nevar saukt pie atbildības.

2.   Pastarpinātas deleģēšanas gadījumā deleģētais kredītrīkotājs savu dienestu robežās joprojām ir atbildīgs par izveidoto iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitāti un rezultativitāti, kā arī par to, kāda persona ir izraudzīta par pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju.

3.   Specializētā finanšu pārkāpumu komisija, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, ir kompetenta noteikt, vai attiecībā uz EAF ir noticis finanšu pārkāpums un kādas ir tā iespējamās sekas. Attiecībā uz EAF līdzekļu pārvaldību, ko veic Komisija, lietas iesniedz izskatīšanai minētajā komisijā, kā noteikts 75. pantā Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

Pamatojoties uz komisijas atzinumu, Komisija lemj, vai uzsākt disciplinārlietu vai lietvedību par kompensācijas samaksu. Ja komisija konstatē sistemātiskas problēmas, tā nosūta ziņojumu ar ieteikumiem deleģētajam kredītrīkotājam, ja tas nav šajās problēmās iesaistītā persona, kā arī iekšējam revidentam.

3. iedaļa

Noteikumi par grāmatvežiem un maksājumu pārvaldītājiem

55. pants

Grāmatvedi sauc pie disciplināras atbildības un pieprasa samaksāt kompensāciju saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajām procedūrām. Grāmatvedis jo īpaši saucams pie atbildības par šāda veida pārkāpumiem:

a)	viņš pazaudē vai sabojā naudu, aktīvus un dokumentus, kas ir viņa glabāšanā;

b)	viņš izdara nepareizas izmaiņas bankas kontos vai pasta žiro kontos;

c)	viņš atgūst vai samaksā summas, kas neatbilst attiecīgajiem iekasēšanas vai maksājumu rīkojumiem;

d)	viņš neiekasē pienākošos ieņēmumus.

56. pants

Maksājumu pārvaldītāju sauc pie disciplinārās atbildības un pieprasa samaksāt kompensāciju saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajām procedūrām. Maksājumu pārvaldītājs jo īpaši saucams pie atbildības par šāda veida pārkāpumiem:

a)	viņš pazaudē vai sabojā naudu, aktīvus un dokumentus, kas ir viņa glabāšanā;

b)	viņš nespēj iesniegt pienācīgus pavaddokumentus par viņa izdarītajiem maksājumiem;

c)	viņš izdara maksājumus personām, kam tie nepienākas;

d)	viņš neiekasē pienākošos ieņēmumus.

5. NODAĻA

Ieņēmumu operācijas

1. iedaļa

EAF līdzekļu pieejamības nodrošināšana

57. pants

1.   Saskaņā ar Iekšējā nolīguma 7. pantu gada iemaksu maksimāli pieļaujamo summu n + 2 gadā un maksimāli pieļaujamo summu n + 1 gadā nosaka saskaņā ar 2. līdz 7. punktā paredzēto procedūru. Gada iemaksas veic trīs daļās. Tās nosaka saskaņā ar 2. līdz 7. punktā paredzēto procedūru.

2.   Komisija līdz n gada 15. oktobrim iesniedz priekšlikumu, kas satur:

—	maksimālo gada iemaksas summu n + 2 gadam,

—	gada iemaksas summu n + 1 gadam,

—	iemaksas pirmās daļas summu n + 1 gadam.

Padome pieņem lēmumu par minēto priekšlikumu līdz n gada 15. novembrim.

Dalībvalstis veic n + 1 gada pirmās daļas iemaksu vēlākais līdz n + 1 gada 21. janvārim.

3.   Komisija līdz n + 1 gada 15. jūnijam iesniedz priekšlikumu, kas satur:

—	iemaksas otrās daļas summu n + 1 gadam,

—	pārskatītu n + 1 gada iemaksas summu atbilstīgi faktiskajām vajadzībām gadījumos, kad saskaņā ar Iekšējā nolīguma 7. panta 3. punktu gada summa atšķiras no faktiskajām vajadzībām.

Padome pieņem lēmumu par šo priekšlikumu ne vēlāk kā 21 kalendārā dienā pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas.

Dalībvalstis veic otrās daļas iemaksu ne vēlāk kā 21 kalendārā dienā pēc datuma, kad tām tika paziņots Padomes lēmums.

4.   Komisija līdz n + 1 gada 15. jūnijam, ņemot vērā EIB prognozes par ieguldījumu mehānisma pārvaldību un darbību, tostarp procentu likmju subsīdijas, izstrādā un iesniedz Padomei pārskatu par aicinājumu veikt iemaksas n gadā un iemaksas n + 1 un n + 2 gadā saistībām, maksājumiem un gada summu. Minētās summas n + 1 un n + 2 gadam pamato ar spēju efektīvi izmantot ierosināto līdzekļu apjomu.

5.   Komisija līdz n + 1 gada 10. oktobrim iesniedz priekšlikumu, kas satur:

—	gada iemaksas trešo daļu n + 1 gadam,

—	pārskatītu n + 1 gada iemaksas summu atbilstīgi faktiskajām vajadzībām gadījumos, kad saskaņā ar Iekšējā nolīguma 7. panta 3. punktu gada summa atšķiras no faktiskajām vajadzībām.

Padome pieņem lēmumu par šo priekšlikumu ne vēlāk kā 21 kalendārā dienā pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas.

Dalībvalstis veic trešās daļas iemaksu ne vēlāk kā 21 kalendārā dienā pēc datuma, kad tām tika paziņots Padomes lēmums.

6.   Kāda konkrēta gada daļu summa nedrīkst pārsniegt šim gadam noteiktās iemaksas gada summu. Gada iemaksas summa nedrīkst pārsniegt šim gadam noteikto maksimāli pieļaujamo summu. Maksimāli pieļaujamo summu nedrīkst palielināt, izņemot saskaņā ar Iekšējā nolīguma 7. panta 4. punktu. Maksimāli pieļaujamās summas iespējamu pieaugumu iekļauj priekšlikumos, kas minēti 2. līdz 5. punktā.

7.   Ar maksimāli pieļaujamo gada iemaksas summu n + 2 gadam, gada iemaksas summu n + 1 gadam un iemaksu daļām saskaņā ar 1. līdz 5. pantu precizē:

a)	Komisijas pārvaldīto summu un

b)	EIB pārvaldīto summu, tostarp procentu likmju subsīdijas.

58. pants

1.   Katras dalībvalsts veicamo iemaksu daļas, kas minētas 57. pantā, nosaka tā, lai tās būtu proporcionālas šīs valsts iemaksām EAF, kā tās noteiktas Iekšējā nolīguma 1. panta 2. punktā.

2.   Aicinot veikt iemaksas, vispirms vienu pēc otras izlieto summas, kas norādītas iepriekšējos EAF.

59. pants

1.   Dalībvalstu finanšu iemaksas izsaka euro.

2.   Visas dalībvalstis attiecīgās summas iemaksu veic euro.

3.   Attiecībā uz summu, kas pienākas Komisijai atbilstīgi 57. panta 7. punkta a) apakšpunktam, finanšu iemaksas dalībvalstis ieskaita speciālā kontā ar apzīmējumu “Eiropas Kopienu Komisija – Eiropas Attīstības fonds”, kas atvērts attiecīgās dalībvalsts emisijas bankā vai tās norādītā finanšu iestādē. Šo iemaksu summa paliek šajos speciālajos kontos līdz brīdim, kad nepieciešams veikt ĀKK-EK nolīguma IV pielikuma 37. pantā vai Lēmuma par aizjūras asociāciju īstenošanas pasākumos minētos maksājumus.

Attiecībā uz summu, kas pienākas EIB atbilstīgi 57. panta 7. punkta b) apakšpunktam, finanšu iemaksas veic katra dalībvalsts saskaņā ar 146. pantu.

Vajadzības gadījumā Komisija nodrošina atbilstīgu tehnisko palīdzību 57. pantā minēto Padomes lēmumu izpildei.

60. pants

1.   Ja atbilstīgi šim pantam maksājamā iemaksu daļa netiek veikta 57. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajā termiņā, attiecīgajai dalībvalstij ir jāmaksā procenti par nesamaksāto summu.

2.   Procentus par nesamaksāto summu aprēķina pēc likmes, kas ir par diviem procentu punktiem augstāka par procentu likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro tās galvenajām refinansēšanas operācijām pirmajā tā mēneša darba dienā, kurā iekrīt maksāšanas termiņš, kā tas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Par katru kavējuma mēnesi šo likmi palielina par procentu punkta ceturto daļu.

Procenti ir maksājami par visu kavējuma periodu, un tos aprēķina no pirmās kalendāra dienas, kas seko attiecīgās daļas samaksas termiņam.

3.   Attiecībā uz summu, kas Komisijai pienākas saskaņā ar 57. panta 7. punkta a) apakšpunktu, novēlotu procentu maksājumu ieskaita kādā no Iekšējā nolīguma 1. panta 6. punktā paredzētajiem kontiem.

Attiecībā uz summu, kas EIB pienākas saskaņā ar 57. panta 7. punkta b) apakšpunktu, novēlotu procentu maksājumu ieskaita ieguldījumu mehānismā.

61. pants

Beidzoties ĀKK-EK nolīguma Ib pielikumā noteiktā finanšu protokola termiņam, to iemaksu daļu, kas dalībvalstīm jāmaksā saskaņā ar šīs regulas 57. pantu, Komisija pieprasa veikt pēc vajadzības saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

2. iedaļa

Debitoru parādu tāme

62. pants

1.   Debitoru parādu tāmi vispirms sagatavo kredītrīkotājs, kurš par to ir atbildīgs saistībā ar katru pasākumu vai situāciju, kuras dēļ rodas parāds EAF vai kuras dēļ mainās šā parāda summa.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, debitoru parādu tāmi nesagatavo, iekams dalībvalstis nav nodevušas Komisijas rīcībā to veikto iemaksu summas EAF, kā noteikts 57. un 58. pantā. Atbildīgais kredītrīkotājs izdod iekasēšanas rīkojumu attiecībā uz šīm summām.

3.   Īstenojot 1. punktu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 77. pantu piemēro mutatis mutandis.

3. iedaļa

Debitoru parādu konstatēšana

63. pants

1.   Debitoru parādu konstatēšana ir akts, ar kuru kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras:

a)	apzina parāda esību;

b)	nosaka vai pārbauda parāda ticamību un apjomu;

c)	pārbauda nosacījumus, kuriem iestājoties parāds jāatmaksā.

2.   Noteikta lieluma gan EAF līdzekļus, kas nodoti Komisijai, gan jebkuru debitoru parādu, kas apzināts kā drošs, kura nomaksāšanai pienācis termiņš, konstatē ar iekasēšanas rīkojumu grāmatvedim, un pēc tam nosūta parādzīmi parādniekam – abus šos dokumentus sagatavo atbildīgais kredītrīkotājs.

3.   Nepareizi samaksātās summas ir atgūstamas.

4.   Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 86. pantu mutatis mutandis piemēro noteikumiem, atbilstīgi kuriem soda nauda pienākas EAF.

4. iedaļa

Atgūšanas pilnvarojums

64. pants

1.   Atgūšanas pilnvarojums ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, izdodams iekasēšanas rīkojumu, dod norādījumu grāmatvedim atgūt debitoru parādu, kuru konstatējis kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras.

2.   Neskarot ĀKK valstu vai AZT kompetenci, Komisija var ar lēmumu, kas izpildāms atbilstīgi tiem pašiem nosacījumiem, kas noteikti Līguma 256. pantā, formāli noteikt, ka summa ir saņemama no personām, kas nav valstis.

3.   Īstenojot 1. un 2. punktu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 81. un 84. pantu piemēro mutatis mutandis.

5. iedaļa

Atgūšana

65. pants

1.   Grāmatvedis darbojas, pamatojoties uz iekasēšanas rīkojumiem attiecībā uz debitoru parādiem, ko pienācīgi konstatējis atbildīgais kredītrīkotājs. Viņš ar pienācīgu rūpību cenšas nodrošināt, lai EAF saņemtu savus ieņēmumus, un nodrošina, lai tiktu aizsargātas tā tiesības.

2.   Grāmatvedis atgūst summas, kompensējot EAF vai Kopienas līdzvērtīgus prasījumus pret parādnieku, kuram pašam ir prasība pret EAF vai Kopienu, kas ir droša, noteikta lieluma un kurai pienācis atmaksas termiņš.

3.   Saistībā ar darījumiem tiešā kontrolē un netiešā decentralizētā kontrolē, kas minēti VI sadaļā, ja EAF prasības pret valsts kredītrīkotāju netiek iekasētas noteiktajos termiņos, atbildīgais kredītrīkotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu parāda summu faktisku atmaksu, tai skaitā attiecīgā gadījumā galvenais kredītrīkotājs var atcelt šāda veida pasākumu izmantošanu minētajā valstī vai AZT.

4.   Ja deleģētais kredītrīkotājs nolemj atteikties vai daļēji atteikties no konstatētā debitoru parāda atmaksāšanas, viņš pārliecinās, vai atteikums ir likumīgs un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem. Atcelšanas lēmumam jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs šo lēmumu var deleģēt vienīgi saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

5.   Kredītrīkotājs var atcelt vai koriģēt noteikto debitoru parādu.

6.   Uz EAF prasījumiem pret trešām personām un uz trešo personu prasījumiem pret EAF attiecas piecu gadu noilguma periods.

7.   Īstenojot 1. līdz 6. punktu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 82. līdz 85. pantu un 87. līdz 89. pantu piemēro mutatis mutandis.

6. NODAĻA

Izdevumu operācijas

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

66. pants

Par katru izdevumu posteni uzņemas saistības, izdevumus apzina, tos akceptē un apmaksā.

2. iedaļa

Izdevumu saistības

67. pants

Pirms izdevumu saistībām Komisija vai iestādes, kurām Komisija deleģējusi pilnvaras, pieņem lēmumu par finansējumu.

68. pants

1.   Komisijas finanšu saistību uzņemšanās ir darbība, ar kuru rezervē līdzekļus, kas nepieciešami, lai segtu turpmākus maksājumus, pildot juridiskas saistības.

2.   Komisijas juridisko saistību uzņemšanās ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs uzņemas saistības attiecībā uz trešām personām un kura rada EAF pienākumu maksāt.

3.   Finanšu saistības un juridiskās saistības uzņemas viens un tas pats kredītrīkotājs. Minēto noteikumu var atcelt šādos gadījumos:

a)	Komisijas administratīvo izdevumu gadījumā 69. panta 3. punkta nozīmē, attiecībā uz kuriem finanšu saistības ir sadalītas saskaņā ar 69. panta 2. punktu;

b)	tādu kopējo saistību gadījumā, kuras saistītas ar finansēšanas līgumiem atbilstīgi 70. panta 3. punktam.

69. pants

1.   Komisijas finanšu saistība ir atsevišķa, ja saņēmējs un izdevumu summa ir zināmi.

Komisijas finanšu saistība ir kopēja, ja joprojām nav zināms vismaz viens no elementiem, kas nepieciešams, lai noteiktu atsevišķu saistību.

2.   Finanšu saistības Komisijas administratīvajiem izdevumiem var sadalīt gada maksājumos, kas veicami vairāku gadu garumā. Minēto sadalījumu paredz atbilstīgās juridiskās saistības.

3.   Izdevumi, kurus uzskata par administratīviem izdevumiem 68. panta trešās daļas a) apakšpunkta un šā panta 2. punkta nozīmē:

a)	izdevumi par cilvēkresursiem, kas nav pastāvīgie darbinieki;

b)	mācību izdevumi;

c)	komandējumu izdevumi;

d)	reprezentācijas izdevumi;

e)	sanāksmju izdevumi;

f)	izdevumi saistībā ar ārštata tulkiem un/vai tulkotājiem;

g)	izdevumi saistībā ar ierēdņu apmaiņu;

h)	kustamā un nekustamā īpašuma nomas regulārie izdevumi;

i)	dažādas apdrošināšanas izmaksas;

j)	uzkopšanas un uzturēšanas izmaksas;

k)	sakaru pakalpojumu izmantošanas izmaksas;

l)	ūdens, gāzes un elektrības izmaksas;

m)	izdevumi par periodiskām publikācijām.

70. pants

1.   Atbildīgais kredītrīkotājs uzņemas finanšu saistības pirms juridisko saistību uzņemšanās, kas ir saistošas Komisijai, attiecībā uz trešām personām.

2.   Komisijas pieņemtie lēmumi par finansējumu saskaņā ar ĀKK-EK nolīgumu vai Lēmumu par aizjūras asociāciju, kas to pilnvaro piešķirt finansiālu atbalstu no EAF, rada Komisijas finanšu saistības.

3.   Komisijas juridiskās saistības veido:

a)	finansēšanas līgums starp Komisiju, kura darbojas Kopienas vārdā, un saņēmēju ĀKK valsti vai valstīm vai saņēmēju AZT vai to ieceltām struktūrām;

b)	līgums vai dotāciju līgums starp Komisiju un valsts vai starptautiskām valsts sektora institūcijām vai fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas par darbību veikšanu.

4.   Katrs finansēšanas līgums, līgums vai dotāciju līgums skaidri paredz Komisijas, OLAF un Revīzijas palātas tiesības īstenot dokumentu kontroles pilnvaras un pilnvaras īstenot kontroli uz vietas pār visiem līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kas ir saņēmuši finansējumu no EAF līdzekļiem.

71. pants

Uzņemoties finanšu saistības, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka:

a)	ieņēmumi ir iegrāmatoti pareizajā grāmatvedības postenī;

b)	līdzekļi ir pieejami;

c)	izdevumi atbilst attiecīgajiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem, kas ietverti ĀKK-EK nolīgumā, Lēmumā par aizjūras asociāciju, Iekšējā nolīgumā, šajā regulā un visos aktos, kas pieņemti šo noteikumu īstenošanai;

d)	ir ievērots pareizas finanšu pārvaldības princips.

72. pants

Reģistrējot juridiskās saistības, kredītrīkotājs nodrošina, ka:

a)	saistības sedz attiecīgās finanšu saistības;

b)	izdevumi ir pareizi un atbilst attiecīgajiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem, kas ietverti ĀKK-EK nolīgumā, Lēmumā par aizjūras asociāciju, Iekšējā nolīgumā, šajā regulā un visos aktos, kas pieņemti šo noteikumu īstenošanai;

c)	tiek ievērots pareizas finanšu pārvaldības princips.

3. iedaļa

Izdevumu saistības attiecībā uz centralizētu vai kopīgu pārvaldību

73. pants

Ja EAF līdzekļus Komisija pārvalda centralizēti vai kopīgi, izdevumu saistības ir pakļautas šīs iedaļas noteikumiem.

74. pants

1.   Ņemot vērā 68. panta 3. punktu, Komisija noslēdz atsevišķām finanšu saistībām atbilstīgas juridiskās saistības vēlākais līdz N gada 31. decembrim, kur N gads ir gads, kad tika pieņemtas Komisijas atsevišķās finanšu saistības.

2.   Parasti kopējās finanšu saistības aptver atbilstīgo atsevišķo juridisko saistību kopējās izmaksas, kuras Komisijas noslēgusi līdz N + 1 gada 31. decembrim, kur N gads ir gads, kurā tika pieņemtas Komisijas kopējās finanšu saistības, atbilstīgi 68. panta 3. punktam.

Tomēr, ja tiek izpildītas 70. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās kopējās saistības, Komisija atbilstīgos individuālos līgumus un vienošanās noslēdz ne vēlāk kā trīs gadus pēc finansēšanas līguma noslēgšanas dienas.

Individuālos līgumus un vienošanās saistībā ar revīziju un novērtēšanu var noslēgt vēlāk. Papildinājumus jau noslēgtajiem līgumiem arī var noslēgt vēlāk.

Šā panta 1. punktā un šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētā termiņa beigās atbildīgais kredītrīkotājs minēto finanšu saistību neizlietoto atlikumu atceļ.

75. pants

1.   Katras atsevišķās juridiskās saistības summu, ko Komisija pieņēmusi pēc kopējām saistībām, atbildīgais kredītrīkotājs pirms parakstīšanas reģistrē EAF grāmatvedībā un iegrāmato kopējās finanšu saistībās.

2.   Juridiskajām saistībām, kas noslēgtas attiecībā uz darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, un atbilstīgajām finanšu saistībām ir noteikts galīgais izpildes datums saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, izņemot administratīvo izdevumu gadījumus, kas minēti 69. panta 3. punktā.

Jebkuras šādu saistību daļas, kas nav izpildītas sešu mēnešu laikā pēc šā datuma, atceļ, un atbilstīgās apropriācijas anulē.

Finanšu saistību summu, kas atbilst juridiskām saistībām, atceļ un atbilstīgās apropriācijas anulē, ja triju gadu laikā pēc juridisko saistību parakstīšanas nav veikts neviens maksājums.

3.   Šā panta 2. punktu piemēro, neskarot lēmumus, kurus Padome var pieņemt atbilstīgi ĀKK-EK nolīguma 96. un 97. pantam.

76. pants

Projektu, kā arī atbrīvošanu no saistībām attiecībā uz līdzekļiem, par kuriem tās ir radušās saskaņā ar 73., 74. un 75. pantu, izbeidz, kad izpildītas juridiskās saistības, ko attiecībā uz konkrēto projektu Komisija ir uzņēmusies pret trešām personām, un EAF uzskaitē ir iegrāmatoti attiecīgie maksājumi un līdzekļu iekasēšana.

4. iedaļa

Izdevumu saistības attiecībā uz decentralizētu pārvaldību

77. pants

Ja EAF līdzekļus pārvalda decentralizēti, Komisijas izdevumu saistības ir pakļautas šīs iedaļas noteikumiem.

78. pants

1.   Finansēšanas līgumus ar saņēmējām ĀKK valstīm vai AZT noslēdz vēlākais līdz N + 1 gada 31. decembrim, kur N ir gads, kurā tika pieņemtas Komisijas kopējās finanšu saistības.

Ja finansēšanas līgumi netiek noslēgti līdz pirmajā daļā noteiktajam termiņam, atbilstīgās apropriācijas anulē.

2.   Komisijai ir pienākums veikt maksājumus no EAF līdzekļiem ikreiz, kad atbildīgais kredītrīkotājs apstiprina līgumus, dotāciju līgumus un programmu tāmes, kā noteikts 101. panta 3. punktā.

Atbildīgais kredītrīkotājs pirms apstiprinājuma parakstīšanas reģistrē EAF grāmatvedībā katras atsevišķās juridiskās saistības summu, ko viņš ir apstiprinājis pēc vispārējo saistību uzņemšanās. Atbildīgais kredītrīkotājs iegrāmato šo summu vispārējās finanšu saistībās.

3.   Šā panta 1. punktu piemēro, neskarot lēmumus, kurus Padome var pieņemt atbilstīgi ĀKK-EK nolīguma 96. un 97. pantam.

79. pants

Saskaņā ar 11. pantā minēto pareizas finanšu pārvaldības principu un darbojoties tās pilnvaru robežās, Komisija nodrošina, lai:

a)

juridiskās saistības finansēšanas līgumu izpildei, kas minēti 78. panta 1. punktā, tiktu noslēgtas ne vēlāk kā trīs gadus pēc dienas, kad tika noslēgts atbilstīgais finansēšanas līgums. Atsevišķus līgumus un nolīgumus, kas attiecas uz revīziju un novērtēšanu, un pielikumus jau noslēgtajiem līgumiem var noslēgt vēlāk;

b)	tiktu atcelta atsevišķo finansēšanas saistību summa, kas atbilst juridiskai saistībai, ar ko īsteno finansēšanas līgumu, kas minēts 78. panta 1. punktā, un par kuru triju gadu laikā pēc juridiskās saistības parakstīšanas nav izdarīts maksājums.

Jebkura juridisko saistību, kas minētas pirmās daļas a) apakšpunktā, noslēgšanas termiņa beigās atbildīgais kredītrīkotājs atceļ atbilstīgo finanšu saistību neizlietoto atlikumu, kas noteikts finansēšanas līgumos.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētās juridiskās saistības ir līgumi, dotāciju līgumi vai programmu tāmes, ko noslēgusi ĀKK valsts vai AZT vai tās iestādes, vai līgumi un dotāciju līgumi, kurus noslēgusi Komisija, darbojoties to vārdā un uzdevumā. Šīs daļas piemērošanas vajadzībām Komisija, vienojoties ar saņēmējām ĀKK valstīm un AZT, attiecīgos noteikumus iekļauj 78. panta 1. punktā minētajos finansēšanas līgumos.

80. pants

Projektu slēgšanu, kā arī atbrīvošanu no saistībām attiecībā uz līdzekļiem, par kuriem tās ir radušās saskaņā ar 78. un 79. pantu, saistībā ar konkrētu projektu pret trešām personām ĀKK valsts vai AZT vai tās iestādes un/vai Komisija, rīkojoties to vārdā, īsteno pēc tam, kad ir izpildītas noslēgtās juridiskās saistības un EAF uzskaitē ir iegrāmatoti attiecīgie maksājumi un līdzekļu iekasēšana.

5. iedaļa

Izdevumu apzināšana

81. pants

1.   Izdevumu apzināšana ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs:

a)	pārliecinās par kreditora prasījuma esamību;

b)	nosaka vai pārbauda prasījuma ticamību un apjomu;

c)	pārbauda nosacījumus, kuriem iestājoties ir jāizdara maksājums.

2.   Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 97. līdz 101. pantu mutatis mutandis piemēro izdevumu apzināšanai.

6. iedaļa

Izdevumu apstiprināšana

82. pants

1.   Izdevumu apstiprināšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, pārliecinājies, ka līdzekļi ir pieejami, izdodot maksājuma rīkojumu, uzdod grāmatvedim samaksāt izdevumu summu, kuru atbildīgais kredītrīkotājs ir apzinājis.

2.   Ja par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem, vai piegādātajām precēm veic periodiskus maksājumus un kredītrīkotājam tiem ir jāpiemēro riska analīze, viņš var likt piemērot tiešā debeta sistēmu.

3.   Īstenojot šo pantu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 102. un 103. pantu piemēro mutatis mutandis.

7. iedaļa

Izdevumu apmaksa

83. pants

1.   Maksājumu izdara, ja tiek uzrādīti pierādījumi, ka attiecīgā darbība ir veikta saskaņā ar pamatakta vai līguma noteikumiem. Maksājums ietver vienu vai vairākas šādas operācijas:

a)	visas pienākošās summas apmaksu;

b)	tādas summas apmaksu, kas pienākas kā: i) iepriekšējs finansējums, ko var sadalīt vairākos maksājumos; ii) viens vai vairāki starpposma maksājumi; iii) atlikušo pienākošos summu apmaksa.

2.   Izdarot maksājumus, kontos nošķir dažādos maksājuma veidus, kas minēti 1. punktā.

3.   Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 104. un 105. pantu piemēro mutatis mutandis.

84. pants

Grāmatvedis veic izdevumu apmaksu pieejamo līdzekļu robežās.

85. pants

Maksājumus veic, izmantojot 44. pantā minētos banku kontus. Grāmatvedis nosaka sīki izstrādātus noteikumus šādu kontu atvēršanai, administrēšanai un izmantošanai.

Šie noteikumi jo īpaši paredz, ka uz pārveduma rīkojumiem un visiem bankas maksājumiem ir nepieciešami divu darbinieku, kurus attiecīgi pilnvarojis grāmatvedis, kopīgi paraksti.

86. pants

Ja maksājumus veic maksājumu pārvaldītājs, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka pārbaudes tiek izdarītas pirms maksājumu veikšanas.

8. iedaļa

Izdevumu operāciju termiņi

87. pants

1.   Izdevumu apzināšanu, akceptēšanu un apmaksu izdara ne vēlāk kā 90 dienu laikā no maksājuma termiņa datuma. Valsts vai reģionālais kredītrīkotājs akceptē izdevumus un dara to zināmu Komisijas atbildīgajam kredītrīkotājam ne vēlāk kā 45 dienas pirms minētā termiņa beigām.

2.   Kreditoriem, kuriem maksājums izdarīts ar novēlošanos, ir tiesības saņemt kavējuma procentus atbilstīgi 106. pantam Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

3.   Prasījumus par kavētiem maksājumiem, par kuriem atbildīga ir Komisija saskaņā ar ĀKK-EK nolīguma IV pielikuma 37. pantu, sedz Komisija no Iekšējā nolīguma 1. panta 6. punktā paredzētā konta vai kontiem.

7. NODAĻA

IT sistēmas

88. pants

1.   Ja ieņēmumu un izdevumu operācijas vada, izmantojot datorsistēmas, dokumentus var parakstīt, izmantojot datorizētu vai elektronisku procedūru.

2.   Īstenojot šo pantu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 107. un 108. pantu piemēro mutatis mutandis.

8. NODAĻA

Iekšējais revidents

89. pants

EAF iekšējais revidents ir Komisijas iekšējais revidents. Iekšējais revidents pilda savus pienākumus saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem. Iekšējais revidents ir atbildīgs Komisijai par to sistēmu un procedūru pienācīgas darbības pārbaudi, kas paredzētas EAF līdzekļu izlietošanai, ko pārvalda Komisija atbilstīgi 2. pantam. Iekšējais revidents nevar būt ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis.

90. pants

1.   Iekšējais revidents konsultē Komisiju par risku pārvaldīšanu, sniedzot neatkarīgus atzinumus par pārvaldības un kontroles sistēmu kvalitāti, kā arī ieteikumus, kā uzlabot darbību izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu pārvaldību.

Iekšējais revidents jo īpaši atbild par:

a)	iekšējās pārvaldības sistēmu piemērotības un efektivitātes un struktūrvienību snieguma novērtējumu politikas, programmu un darbību izpildē, minot ar tām saistītos riskus;

b)	to iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu efektivitātes un rezultativitātes novērtējumu, kuras piemēro visām EAF līdzekļu izlietošanas darbībām.

2.   Iekšējam revidentam ir pilnīga un neierobežota piekļuve visai informācijai, kas vajadzīga viņa pienākumu izpildei, ja vajadzīgs uz vietas, tai skaitā dalībvalstīs un trešās valstīs.

3.   Iekšējais revidents ziņo Komisijai par saviem atzinumiem un ieteikumiem. Komisija nodrošina, ka tiek veikti pasākumi atbilstīgi ieteikumiem, kas izriet no revīzijas. Iekšējais revidents iesniedz Komisijai arī ikgadējo iekšējās revīzijas ziņojumu, norādot veikto revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus, kā arī atbilstīgi tiem veiktos pasākumus.

4.   Komisija katru gadu nodod ziņojumu iestādei, kas atbrīvo no atbildības par budžeta izpildi, iekļaujot šajā ziņojumā apkopojumu par veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un sakarā ar tiem veiktajiem pasākumiem.

5.   Īstenojot šo pantu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 109. līdz 115. pantu piemēro mutatis mutandis.

V SADAĻA

IEPIRKUMS

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. iedaļa

Darbības joma un piešķiršanas principi

91. pants

1.   Valsts iepirkuma līgumi ir līgumi, kas finansiālās interesēs ir rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem uzņēmējiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 92. panta nozīmē par kustama vai nekustama īpašuma iegādi, būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, ko pilnīgi vai daļēji apmaksā no EAF līdzekļiem.

Minētie līgumi ir:

a)	piegādes līgumi;

b)	būvdarbu līgumi;

c)	pakalpojumu līgumi.

2.   Pamatnolīgumi ir līgumi, kuri ir noslēgti starp vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un vienu vai vairākiem uzņēmējiem un kuru mērķis ir paredzēt noteikumus, kas attiecināmi uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir noteiktā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto daudzumu. Uz tiem attiecas šīs sadaļas noteikumi par piešķiršanas procedūru, tostarp reklāmu.

92. pants

1.   Šajā sadaļā līgumslēdzējas iestādes ir šādas:

a)	saņēmējas ĀKK valstis vai struktūras, ko tās pienācīgi pilnvarojušas šādi iekļautās oficiālās reģionālajās struktūrās, vai to pārstāvji;

b)	Komisija to līgumu gadījumā, kas tiek piešķirti uz tās rēķina;

c)	Komisija vienas vai vairāku ĀKK valstu vārdā un uz to rēķina;

d)	valsts vai starptautiska valsts sektora struktūra vai fiziskas vai juridiskas personas, kas ir parakstījušas finansēšanas līgumu vai dotāciju līgumu ar vienu vai vairākām ĀKK valstīm vai ar Komisiju par programmas vai projekta īstenošanu.

2.   Iepirkuma procedūras tiek paredzētas 70. panta 3. punktā minētajos finansēšanas līgumos.

2. iedaļa

Publicēšana

93. pants

ĀKK-EK nolīguma piešķirto pilnvaru robežās un saskaņā ar tā IV pielikumā paredzētajiem nosacījumiem Komisija veic nepieciešamos pasākumus, lai starptautiskās konkursa procedūras tiktu publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un internetā.

2. NODAĻA

Iepirkuma procedūras

94. pants

1.   Noteikumi dalībai darbībās, kuras finansē no EAF, lai palīdzētu ĀKK valstīm, un līgumtiesību piešķiršanas kārtība attiecībā uz tām ir noteikta ĀKK-EK nolīguma IV pielikumā.

Līgumtiesību piešķiršanas kārtība attiecībā uz darbībām, kuras finansē no EAF, lai palīdzētu AZT, ir noteikta Lēmuma par aizjūras asociāciju īstenošanas pasākumos.

2.   Ja Komisija, īstenojot humāno palīdzību vai ārkārtas palīdzību atbilstīgi ĀKK-EK nolīgumam vai Lēmumam par aizjūras asociāciju, darbojas kā līgumslēdzēja iestāde, tai jāievēro atbilstīgie Kopienas iepirkuma noteikumi.

95. pants

Dokumentos, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursiem, ir jāietver pilnīgs, skaidrs un precīzs līguma priekšmeta apraksts un precizēti izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritēriji, kas piemērojami līgumam.

96. pants

1.   Kandidātus vai pretendentus izslēdz no līdzdalības iepirkuma piešķiršanas procedūrās, ja:

a)

tie ir bankrotējuši vai tiek likvidēti, to darbību pārvalda tiesa, tie ir iesaistījušies nolīgumā ar kreditoriem, pārtraukuši uzņēmējdarbību, ir iesaistīti tiesas procesā attiecībā uz iepriekš minētajiem jautājumiem vai nonākuši citā tamlīdzīgā situācijā, kas radusies līdzīgas valstu tiesību aktos vai noteikumos paredzētas procedūras rezultātā;

b)	tie ar spēkā stājušos tiesas spriedumu res iudicata notiesāti par pārkāpumu saistībā ar to profesionālo darbību;

c)	tie ir vainīgi smagā ar profesionālo darbību saistītā pārkāpumā, kas pierādīts ar jebkādiem līdzekļiem, ko līgumslēdzēja iestāde var pamatot;

d)	tie nav izpildījuši saistības attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām vai nodokļu nomaksu saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā tie izveidoti, vai līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību normām, vai arī tās valsts tiesību normām, kur paredzēta līguma izpilde;

e)	attiecībā uz tiem pieņemts spēkā stājies tiesas spriedums res iudicata par krāpšanu, korupciju, līdzdalību noziedzīgā grupējumā vai citādu nelikumīgu darbību, kas kaitē Kopienu finanšu interesēm;

f)	tie pašreiz tiek administratīvi sodīti saskaņā ar 99. pantu.

Pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktu nepiemēro piegāžu pirkšanai ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem no piegādātāja, kas pilnībā izbeidz saimniecisko darbību, no bankrota administratora vai likvidatora, noslēdzot mierizlīgumu ar kreditoriem vai izmantojot līdzīgu procedūru saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.   Kandidāti vai pretendenti apliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no 1. punktā minētajiem gadījumiem. Tomēr līgumslēdzēja iestāde var atturēties no šāda apliecinājuma pieprasīšanas ļoti mazas vērtības līgumiem.

Lai pareizi piemērotu 1. punktu, kandidātam vai pretendentam, ja līgumslēdzēja iestāde to pieprasa:

a)	ir jāsniedz informācija par īpašumtiesībām, uzņēmuma vadīšanas tiesībām, kontroli un pārstāvniecības pilnvarām attiecībā uz juridisko personu, ja kandidāts vai pretendents ir juridiska persona;

b)	jāapliecina, ka uz apakšlīguma slēdzēju neattiecas neviens no 1. punktā minētajiem gadījumiem, ja ir paredzēts slēgt apakšlīgumu.

3.   Īstenojot šo pantu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 133. pantu piemēro mutatis mutandis.

97. pants

Līgumu nepiešķir kandidātiem vai pretendentiem, kas šā līguma piešķiršanas procedūras laikā:

a)	ir iesaistīti interešu konfliktā;

b)	ir vainojami sniegtās informācijas sagrozīšanā, kuru līgumslēdzēja iestāde pieprasa kā nosacījumu līdzdalībai iepirkuma procedūrā, vai arī nesniedz šo informāciju;

c)	atrodas situācijā, kad uz viņiem attiecas kāds no līdzdalības iepirkuma piešķiršanas procedūrā izslēgšanas gadījumiem, kas minēti 96. panta 1. punktā.

98. pants

ĀKK-EK nolīguma piešķirto pilnvaru ietvaros Komisija veic pasākumus, lai izmantotu centrālo datubāzi, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un kurā būtu ietvertas ziņas par kandidātiem un konkursa pretendentiem, kuri saskaņā ar ĀKK-EK nolīguma IV pielikumā paredzētajiem noteikumiem atrodas situācijā, kas izslēdz viņu dalību līgumtiesību piešķiršanas procedūrās attiecībā uz darbībām, ko finansē no EAF.

99. pants

1.   Saskaņā ar ĀKK-EK nolīguma IV pielikumu līgumslēdzēja iestāde var piemērot administratīvus vai finansiālus sodus:

a)	kandidātiem vai pretendentiem 97. panta b) apakšpunktā minētajos gadījumos;

b)	līgumslēdzējiem, kas ir nopietni pārkāpuši to līgumu saistības, kuri finansējami no EAF.

Taču visos gadījumos līgumslēdzējai iestādei ir jādod iespēja attiecīgajai personai izteikt savus apsvērumus.

2.   Sodiem, kas minēti 1. punktā, ir jābūt proporcionāliem līguma svarīgumam un pārkāpuma nopietnībai, un tie var ietvert:

a)	attiecīgā kandidāta vai pretendenta, vai līgumslēdzēja izslēgšanu no līgumiem un dotācijām, ko finansē no EAF, ilgākais uz desmit gadiem; un/vai

b)	finansiāla soda nomaksu, ko piemēro kandidātam vai pretendentam, vai līgumslēdzējam līdz vērtībai, kura nepārsniedz attiecīgā līguma vērtību.

3.   Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 134.b pantu mutatis mutandis piemēro līgumiem, ko finansē no EAF līdzekļiem.

VI SADAĻA

DARĪJUMI TIEŠĀ KONTROLĒ UN NETIEŠĀ DECENTRALIZĒTĀ KONTROLĒ

100. pants

Šī sadaļa reglamentē ĀKK-EK nolīguma IV pielikuma 24. punktā paredzētos darījumus tiešā kontrolē un netiešā decentralizētā kontrolē. To mutatis mutandis piemēro finansiālai sadarbībai ar AZT.

101. pants

1.   Darījumu tiešā kontrolē gadījumā projektus un programmas īsteno tieši ar attiecīgo ĀKK valstu valsts dienestu starpniecību.

Kopiena daļēji finansē minēto dienestu izdevumus, nodrošinot tiem trūkstošo aprīkojumu un/vai materiālus un/vai līdzekļus, lai pieņemtu vajadzīgos papildu darbiniekus, piemēram, ekspertus no attiecīgajām ĀKK valstīm vai citām ĀKK valstīm. Kopienas līdzdalība sedz tikai izmaksas, kas radušās papildu pasākumu rezultātā, un pagaidu izdevumus saistībā ar izpildi, kas nepārsniedz attiecīgā projekta prasības.

Projekta, kuru īsteno tiešā kontrolē saskaņā ar pirmo un otro daļu, finanšu pārvaldību veic no vietējiem avansu kontiem, kurus pārvalda vietējais avansu pārzinis un vietējais grāmatvedis, ko iecēlis valsts vai reģionālais kredītrīkotājs ar Komisijas atbildīgā kredītrīkotāja iepriekšēju piekrišanu.

2.   Darījumu netiešā decentralizētā kontrolē gadījumā līgumslēdzēja iestāde 92. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē ar projektu vai programmu īstenošanu saistītos uzdevumus uztic struktūrām, kas ir attiecīgo ĀKK valstu valsts tiesību subjekti, vai struktūrām, kas ir privāto tiesību subjekti, kuras ir juridiski nošķirtas no attiecīgajām ĀKK valstīm.

Šādos gadījumos attiecīgā struktūra uzņemas atbildību par programmas vai projekta pārvaldību un īstenošanu valsts vai reģionālā kredītrīkotāja vietā. Šādi deleģēti uzdevumi var ietvert pilnvaras slēgt un vadīt līgumus un pārraudzīt darbus attiecīgo ĀKK valstu vārdā vai uz to rēķina.

3.   Darījumus tiešā kontrolē un netiešā decentralizētā kontrolē īsteno, pamatojoties uz veicamo pasākumu programmu un to izmaksu tāmi (“programmas tāme”). Programmas tāme ir dokuments, kas nosaka veicamo pasākumu programmu un nepieciešamos cilvēkresursus un materiālo bāzi, atbilstīgo budžetu un sīki izstrādātus tehniskos un administratīvos īstenošanas pasākumus projekta decentralizētai izpildei noteiktā laikposmā tiešā kontrolē un, iespējams, izmantojot valsts iepirkumu un īpašu dotāciju piešķiršanu.

Visas programmu tāmes sagatavo 1. punkta trešajā daļā minētais vietējais avansu pārzinis un vietējais grāmatvedis darījumu tiešas kontroles gadījumā vai 2. punktā minētā struktūra darījumu netiešas decentralizētas kontroles gadījumā. Pirms tajā paredzēto darbību uzsākšanas tāmi apstiprina valsts vai reģionālais kredītrīkotājs un Komisijas atbildīgais kredītrīkotājs

4.   Īstenojot 3. punktā minētās programmas tāmes, iepirkuma un dotāciju piešķiršanas kārtība atbilst noteikumiem, kas minēti attiecīgi V un VII sadaļā.

5.   Finansēšanas līgumos, kas minēti 70. panta 3. punktā, jāparedz darījumu tiešas kontroles vai netiešas decentralizētas kontroles īstenošana.

102. pants

Darījumu netiešā decentralizētā kontrolē gadījumā līgumslēdzēja iestāde, kas ir minēta 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā, noslēdz deleģēšanas līgumu, ja tā ar īstenošanu saistītos uzdevumus uztic struktūrai, kas ir attiecīgo ĀKK valstu valsts tiesību subjekts, vai struktūrai, kas ir privāto tiesību subjekts ar valsts dienesta uzdevumiem. Tā slēdz pakalpojumu līgumu, uzticot minētos uzdevumus struktūrai, kas ir privāto tiesību subjekts. Komisija nodrošina, ka deleģēšanas nolīgums vai pakalpojumu līgums paredz:

a)	atbilstīgus noteikumus EAF līdzekļu izlietojuma kontrolei, ko veic Komisija, OLAF, valsts un reģionālais kredītrīkotājs, Revīzijas palāta un attiecīgo ĀKK valstu valsts revīzijas struktūras;

b)	skaidri noteiktas un precīzi norobežotas pilnvaras, kas deleģētas attiecīgajai struktūrai, un pilnvaras, ko saglabā valsts vai reģionālais kredītrīkotājs;

c)	procedūras, kas jāievēro, realizējot šādi deleģētās pilnvaras, piemēram, finansējamo darbību atlase, līgumtiesību piešķiršana vai darbu pārraudzīšana;

d)	iespēju veikt pēckontroli un piemērot finansiālus sodus, ja attiecīgās struktūras veiktā līdzekļu piešķiršana vai līgumtiesību piešķiršana neatbilst c) apakšpunktā minētajām procedūrām;

e)	efektīvu un rezultatīvu iekšējās kontroles sistēmu operāciju pārvaldīšanai, kas iekļauj kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumu reālu nošķiršanu;

f)	uzskaites sistēmu, kas ļauj pārbaudīt, vai EAF līdzekļi ir izlietoti pareizi, un atspoguļot EAF līdzekļu izlietojumu EAF pārskatos.

VII SADAĻA

DOTĀCIJAS

1. NODAĻA

Dotāciju jomas un veidi

103. pants

1.   Dotācijas ir tiešas finanšu iemaksas no EAF līdzekļiem ziedojumu veidā, lai finansētu:

a)	vai nu darbību, kas paredzēta ĀKK-EK nolīguma vai Lēmuma par aizjūras asociāciju mērķa sasniegšanai, vai programmu vai projektu, kas pieņemts saskaņā ar minēto nolīgumu vai minēto lēmumu;

b)	vai tādas iestādes darbību, kura cenšas sasniegt šādu mērķi.

Dotācijas piešķir vai nu ar rakstisku līgumu, vai ar Komisijas lēmumu, kuru paziņo veiksmīgajam pretendentam.

2.   Šīs sadaļas nozīmē par dotācijām neuzskata:

a)	finansēšanas līgumus, kas minēti 70. panta 3. punkta a) apakšpunktā;

b)	publiskā pasūtījuma līgumus, kā minēts V sadaļā, vai darījumus tiešā kontrolē, kā minēts VI sadaļā;

c)	aizņēmumus, garantijas, ieguldījumus, līgumus, procentu likmju subsīdijas vai citas EIB pārvaldītās finanšu operācijas;

d)	tiešu vai netiešu budžeta palīdzību vai atbalstu, lai samazinātu parādu vai atbalstītu eksporta ieņēmumus īslaicīgu svārstību gadījumā;

e)	maksājumus iestādēm, kam Komisija deleģējusi īstenošanas pilnvaras, kā paredzēts 25. līdz 28. pantā, vai 29. pantā minētās kopīgās pārvaldības ietvaros.

3.   Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 160. līdz 184.a pantu un 253. pantu mutatis mutandis piemēro šai sadaļai.

104. pants

1.   Dotācijas var būt kādā no šādiem veidiem:

a)	attaisnoto izmaksu noteiktas proporcijas atmaksāšana;

b)	vienreizējs maksājums;

c)	vienotas likmes finansējums;

d)	to dotāciju veidu kombinācija, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā.

2.   Dotācijas nepārsniedz absolūtās vērtības vispārējos ierobežojumus.

2. NODAĻA

Principi

105. pants

1.   Piešķirot dotācijas, jāievēro pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes princips.

Tās nevar būt uzkrājošas vai piešķirtas ar atpakaļejošu datumu, un tām jābūt saistītām ar līdzfinansējumu.

Nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt kopējās kombinētās attaisnotās izmaksas, kā noteikts dotāciju līgumā.

2.   Dotāciju mērķis vai sekas nevar būt peļņas radīšana saņēmējam.

Šā panta 2. punktu nepiemēro:

a)	pētījumiem, izpētei vai mācību stipendijām, ko izmaksā fiziskām personām;

b)	konkursos piešķirtām godalgām;

c)	darbībām, kuru mērķis ir stiprināt saņēmēja finansiālo stāvokli vai ienākumu radīšanu.

106. pants

1.   Dotācijas piešķir saskaņā ar ikgadēju darba programmu, kura jāpublicē gada sākumā.

Ikgadējo darba programmu īsteno, publicējot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad attiecīgā pasākuma saņēmējs savu īpašību vai darbības dēļ ir vienīgais pretendents vai ja saņēmējs ir identificēts ĀKK-EK nolīgumā un Lēmumā par aizjūras asociāciju kā dotācijas saņēmējs.

Pirmo daļu nepiemēro krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības pasākumiem.

2.   Visas dotācijas, kas piešķirtas finanšu gada laikā, publicē katru gadu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes un drošības prasības.

107. pants

1.   Par katru darbību vienam saņēmējam no EAF līdzekļiem var piešķirt tikai vienu dotāciju.

2.   Saņēmējam no EAF līdzekļiem var piešķirt tikai vienu darbības dotāciju finanšu gadā.

Pretendents tūlīt informē kredītrīkotājus par jebkādiem vairākiem vienlaicīgi iesniegtiem pieteikumiem un vienlaicīgi piešķirtām dotācijām saistībā ar vienu un to pašu darbību vai vienu un to pašu darba programmu.

Tās pašas izmaksas no EAF līdzekļiem nekādā gadījumā nefinansē divreiz.

108. pants

1.   Dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību vienīgi tādā gadījumā, ja pretendents var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt, pirms ir piešķirta dotācija.

Šādos gadījumos attaisnotās izmaksas nedrīkst būt radušās pirms dotāciju pieteikuma iesniegšanas datuma, izņemot attiecīgi pamatotus izņēmuma gadījumus, vai izdevumu gadījumā, kas nepieciešami krīzes pārvarēšanas atbalsta vai humānās palīdzības darbību pienācīgai īstenošanai, kā to paredz ĀKK-EK nolīgums un Lēmums par aizjūras asociāciju.

Dotācijas nedrīkst piešķirt ar atpakaļejošu datumu par jau pabeigtām darbībām.

2.   Darbības dotāciju piešķir sešu mēnešu laikā pēc saņēmēja budžeta gada sākuma. Finansējuma saņemšanai attaisnotās izmaksas nevar būt radušās nedz kamēr nav iesniegts dotācijas pieteikums, nedz arī pirms saņēmēja budžeta gada sākuma.

109. pants

Dotācija nevar finansēt darbības visas izmaksas, izņemot gadījumus, kad tas ir būtiski tās pabeigšanai.

Dotācija nevar finansēt visus saņēmējas struktūras darbības izdevumus.

3. NODAĻA

Piešķiršanas kārtība

110. pants

1.   Dotāciju pieteikumus iesniedz rakstiski.

2.   Dotāciju pieteikumi ir atbilstīgi, ja tos iesniedz:

a)	juridiskas personas; dotāciju pieteikumi var būt atbilstīgi, ja tos iesniedz subjekti, kas nav juridiskas personas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības to vārdā, kā arī uzņemties finansiālu atbildību;

b)	fiziskas personas, ciktāl to prasa pretendenta darbības īpatnības vai raksturs, vai mērķis.

3.   Dotācijas nevar piešķirt pretendentiem, uz kuriem dotāciju piešķiršanas procedūras laikā attiecas kāds no 96. panta 1. punktā un 97. pantā, un 99. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem izslēgšanas gadījumiem.

Pretendenti apliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no pirmajā daļā minētajiem gadījumiem. Tomēr kredītrīkotājs var atturēties no šāda apliecinājuma pieprasīšanas ļoti mazas vērtības dotācijām.

4.   Kredītrīkotājs var pretendentiem piemērot iedarbīgus, proporcionālus un preventīvas iedarbības administratīvus un finansiālus sodus.

Minētos sodus var piemērot arī saņēmējiem, kuri pieteikuma iesniegšanas brīdī vai dotācijas izlietošanas laikā ir snieguši nepatiesu informāciju, ko pieprasa kredītrīkotājs, vai arī nesniedz šo informāciju.

Šīs regulas 99. pantu piemēro mutatis mutandis.

111. pants

1.   Atlases kritēriji ir tādi, lai būtu iespējams novērtēt pieteikuma iesniedzēja spēju izpildīt ierosināto darbību vai darba programmu.

2.   Piešķiršanas kritēriji, kurus iepriekš paziņo uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, ir tādi, lai ļautu novērtēt iesniegto priekšlikumu kvalitāti, ņemot vērā noteiktos mērķus un prioritātes.

112. pants

1.   Priekšlikumus izvērtē, pamatojoties uz iepriekš izziņotiem atlases un piešķiršanas kritērijiem, nolūkā noteikt priekšlikumus, kurus var finansēt.

2.   Tad atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz 1. punktā minēto novērtējumu, izveido saņēmēju un apstiprināto summu sarakstu.

3.   Atbildīgais kredītrīkotājs rakstiski informē pieteikumu iesniedzējus par lēmumu, kas pieņemts saistībā ar viņu pieteikumu. Ja pieprasītā dotācija netiek piešķirta, viņš norāda pieteikuma noraidījuma iemeslus, atsaucoties jo īpaši uz jau izziņotajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem.

4. NODAĻA

Maksājumi un kontrole

113. pants

Izmaksu tempu nosaka iesaistītie finansiālie riski, darbības ilgums un gaita vai saņēmējam radušās izmaksas.

114. pants

Atbildīgais kredītrīkotājs var, ja uzskata par vajadzīgu un samērīgu, pieprasīt saņēmējam iepriekš iesniegt nodrošinājumu, lai ierobežotu finansiālos riskus, kas saistīti ar iepriekšēja finansējuma samaksu.

115. pants

1.   Dotācijas summa kļūst par galīgu tikai tad, kad Komisija ir pieņēmusi nobeiguma ziņojumus un pārskatus, neskarot Komisijas turpmākas pārbaudes.

2.   Ja saņēmējs nepilda savas saistības, dotācijas izmaksu pārtrauc vai pēc tam, kad saņēmējam ir dota iespēja izteikt savus apsvērumus, to samazina vai izbeidz.

5. NODAĻA

Īstenošana

116. pants

1.   Ja darbības īstenošanai saņēmējam nepieciešama iepirkuma līgumtiesību piešķiršana, 103. panta 1. punktā minētajos dotāciju nolīgumos paredz procedūras, kas atbilst Kopienas iepirkuma noteikumiem, kuri piemērojami sadarbībai ar trešām valstīm.

2.   Ja darbības īstenošanai nepieciešams sniegt finansiālu atbalstu trešām personām, dotācijas saņēmējs var sniegt šādu finansiālu atbalstu, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)	finansiālais atbalsts nav darbības primārais mērķis;

b)	šāda atbalsta piešķiršanas nosacījumi ir stingri definēti lēmumā par dotāciju vai līgumā starp saņēmēju un Komisiju, izslēdzot jebkādus citus apsvērumus;

c)	tas attiecas uz mazām summām.

3.   Katrā lēmumā par dotāciju skaidri paredz Komisijas, OLAF un Revīzijas palātas pilnvaras veikt dokumentu kontroli un kontroli uz vietas attiecībā uz visiem līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kuri ir saņēmuši finansiālu palīdzību no EAF līdzekļiem.

117. pants

Saistībā ar 21. līdz 24. pantā minēto decentralizēto pārvaldību Komisija cenšas veicināt saņēmēju ĀKK valstu un AZT pārvaldi, kuras mērķis būtu tādu noteikumu piemērošana, kas ir līdzvērtīgi šajā sadaļā noteiktajiem.

VIII SADAĻA

PĀRSKATU UN UZSKAITES IZKLĀSTS

1. NODAĻA

Pārskatu sniegšana

118. pants

1.   Katru gadu vēlākais līdz 31. jūlijam Komisija sagatavo EAF pārskatus, kuros aprakstīts fonda finanšu stāvoklis iepriekšējā gada 31. decembrī. EAF pārskatos ietilpst:

a)	šīs regulas 122. pantā minētie finanšu pārskati;

b)	šīs regulas 123. pantā minētie finansiālās īstenošanas ziņojumi;

c)	finanšu pārskati un EIB sniegtā informācija saskaņā ar 149. panta 2. punktu.

2.   EAF pārskatiem pievieno ziņojumu par finanšu pārvaldību attiecīgajā gadā, kurā precīzi apraksta:

a)	finanšu gada mērķu sasniegšanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;

b)	finanšu stāvokli un notikumus, kam ir bijusi būtiska ietekme uz finanšu gadā veiktajām darbībām.

119. pants

Pārskatiem ir jāatbilst noteikumiem un jābūt precīziem un visaptverošiem. Tiem ir jāsniedz patiess un godīgs ieskats par:

a)	finanšu pārskatiem, aktīviem un pasīviem, maksājumiem un ieņēmumiem, prasījumiem un saistībām, kas nav uzrādītas kā aktīvi vai pasīvi, kā arī par naudas plūsmu;

b)	finansiālās īstenošanas ziņojumiem, par ieņēmumu un izdevumu operācijām no EAF līdzekļiem.

120. pants

Regulas 122. pantā minētos finanšu pārskatus sagatavo, ievērojot vispārpieņemtos grāmatvedības principus, proti:

a)	darbības turpināšanas principu;

b)	piesardzību;

c)	viendabīgas uzskaites metodes;

d)	datu salīdzināmību;

e)	būtiskumu;

f)	saldo neaprēķināšanu;

g)	būtības atspoguļojumu;

h)	uzkrājumu grāmatvedību.

121. pants

1.   Saskaņā ar uzkrāšanas principu grāmatvedībā 122. pantā minētajos finanšu pārskatos uzrāda izdevumus un ieņēmumus par finanšu gadu neatkarīgi no to maksāšanas vai iekasēšanas datuma.

2.   Aktīvu un pasīvu vērtību nosaka saskaņā ar novērtēšanas noteikumiem, kas paredzēti 129. pantā.

122. pants

1.   Finanšu pārskatus sagatavo grāmatvedis, un summas tajos norāda miljonos euro. Tie satur:

a)	bilanci, kurā uzrāda EAF aktīvus un pasīvus, finanšu stāvokli un ekonomiskos rezultātus iepriekšējā gada 31. decembrī; to sagatavo, ievērojot struktūru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās par noteikta veida uzņēmumu gada pārskatiem, tomēr ņemot vērā EAF darbību īpašo raksturu;

b)	naudas plūsmas tabulu, kurā uzrāda gada laikā iekasētās un izmaksātas summas, kases galīgo stāvokli un pārskatu par kapitāla izmaiņām iepriekšējā finanšu gadā;

c)	tabulu ar posteņiem, kas maksājami EAF, kurā norādītas: i) summas, kas vēl atgūstamas finanšu gada sākumā; ii) finanšu gada laikā konstatētie prasījumi; iii) finanšu gada laikā atgūtās summas; iv) anulētie konstatētie prasījumi; v) summas, kas finanšu gada beigās vēl jāatgūst.

2.   Finanšu pārskatu pielikumā iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta pārskatos, kuri minēti 1. punktā, un sniedz visu papildu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar starptautiski atzītu grāmatvedības praksi, ja šāda informācija ir būtiska EAF darbībām.

123. pants

1.   Finansiālās īstenošanas ziņojumus sagatavo atbildīgais kredītrīkotājs kopā ar grāmatvedi, un summas tajos norāda miljonos euro. Tie satur:

a)	finanšu izlietojuma pārskatu, kurā uzrāda visas finanšu operācijas par gadu ieņēmumu un izdevumu izteiksmē;

b)	finanšu izlietojuma pārskata pielikumu, kurā iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta šajā pārskatā.

2.   Finanšu izlietojuma pārskatā ietver šādas tabulas:

a)	tabulu, kurā aprakstītas iepriekšējā finanšu gadā notikušās izmaiņas piešķīrumos, kas norādīti pielikumā;

b)	tabulu, kurā attiecībā uz katru piešķīrumu atspoguļo kopējās saistības, piešķirtos līdzekļus un maksājumus, kas veikti finanšu gada laikā, kā arī kopsummas par laiku kopš EAF izveides;

c)	tabulas, kurās attiecībā uz katru piešķīrumu, valsti, teritoriju, reģionu vai apakšreģionu atspoguļo kopējās saistības, piešķirtos līdzekļus un maksājumus, kas veikti finanšu gada laikā, kā arī kopsummas par laiku kopš EAF izveides.

124. pants

Grāmatvedis vēlākais līdz nākamā finanšu gada 31. martam provizoriskos pārskatus nosūta Revīzijas palātai.

Vēlākais līdz nākamā finanšu gada 30. aprīlim grāmatvedis nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai 118. panta 2. punktā minēto ziņojumu par finanšu pārvaldību gada laikā.

125. pants

1.   Līdz 15. jūnijam Revīzijas palāta izsaka savus apsvērumus par provizoriskajiem pārskatiem attiecībā uz to EAF līdzekļu daļu, par kuras finanšu pārvaldību ir atbildīga Komisija atbilstīgi 2. pantam, lai Komisija varētu veikt labojumus, kas nepieciešami galīgo pārskatu sagatavošanai.

2.   Grāmatvedis sagatavo galīgos pārskatus, kuriem pievieno savu apliecinājumu, ar kuru apliecina, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar VIII sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kā noteikts finanšu pārskatu pielikumā.

3.   Komisija apstiprina galīgos pārskatus un vēlākais līdz nākamā finanšu gada 31. jūlijam nosūta tos Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

4.   Līdz nākamā finanšu gada 15. novembrim galīgos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī kopā ar Revīzijas palātas sniegto apliecinājumu par to EAF līdzekļu daļu, par kuras finanšu pārvaldību atbilstīgi 2. pantam ir atbildīga Komisija.

2. NODAĻA

Informācija par EAF līdzekļu izlietojumu

126. pants

1.   Komisija un EIB katra savas kompetences robežās uzrauga ĀKK valstu, AZT vai cita saņēmēja veikto EAF atbalsta izlietojumu un EAF finansēto projektu īstenošanu, jo īpaši ņemot vērā ĀKK-EK nolīguma 55. un 56. pantā un Lēmuma par aizjūras asociāciju attiecīgajos noteikumos minētos mērķus.

2.   EIB regulāri informē Komisiju par to projektu īstenošanu, kas tiek finansēti no tās pārvaldītajiem EAF līdzekļiem, atbilstīgi ieguldījumu mehānisma darbības vadlīnijās noteiktajām procedūrām.

3.   Komisija un EIB sniedz EAF komitejai informāciju par EAF līdzekļu operatīvo izlietojumu atbilstīgi pielikumā noteiktajam valstu un reģionālajam sadalījumam. Šī informācija ietver arī projektus un programmas, kuras finansē no ieguldījumu mehānisma. Komisija šo informāciju nosūta Revīzijas palātai saskaņā ar Iekšējā nolīguma 11. panta 5. un 7. punktu.

3. NODAĻA

Grāmatvedība

127. pants

1.   Grāmatvedības sistēma ir sistēma, ar kuru finanšu informāciju kārto tā, lai rādītājus var ievadīt, klasificēt un reģistrēt.

2.   Uzskaiti veido vispārējā uzskaite un finanšu uzskaite. Šo uzskaiti kārto euro, pamatojoties uz kalendāro gadu.

3.   Rādītājus, ko iekļauj vispārējā uzskaitē un finanšu uzskaitē, nosaka neilgi pirms finanšu gada beigām, lai varētu sagatavot 1. nodaļā minētos pārskatus.

4.   Neatkarīgi no 2. un 3. punkta deleģētais kredītrīkotājs var kārtot analītisko uzskaiti.

128. pants

Grāmatvedis ir atbildīgs par dalībvalstu veikto maksājumu un citu ieņēmumu uzraudzību un iegrāmatošanu.

129. pants

1.   Grāmatvedis pieņem piemērojamos grāmatvedības noteikumus un metodes. Grāmatvedis sagatavo un pēc apspriešanās ar deleģēto kredītrīkotāju pieņem EAF operācijām piemērojamo kontu plānu.

To darot, grāmatvedis vadās pēc starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem valsts sektoram. Tomēr grāmatvedis var no tiem arī atkāpties, ja to attaisno EAF darbības īpatnības.

2.   Grāmatvedības ierakstus veic, pamatojoties uz kontu plānu, izmantojot nomenklatūru, kura skaidri nodala vispārējo uzskaiti no finanšu uzskaites. Kontu plānu nosūta Revīzijas palātai.

130. pants

Vispārējā uzskaite, izmantojot divkāršā ieraksta metodi, hronoloģiskā secībā iegrāmato visus notikumus un operācijas, kas iespaido EAF saimniecisko un finanšu stāvokli un tā aktīvus un pasīvus un kas veido EAF bilanci.

131. pants

1.   Kontu apgrozījumu un atlikumus iegrāmato grāmatvedības uzskaites virsgrāmatās.

2.   Visus grāmatvedības ierakstus, ieskaitot kontu korekcijas, izdara, pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, uz kuriem tajos ir norāde.

3.   Grāmatvedības sistēmai jābūt tādai, lai tajā varētu izsekot visiem grāmatvedības ierakstiem.

132. pants

Grāmatvedis pēc finanšu gada beigām līdz pārskatu sniegšanas dienai izdara visas korekcijas, kas nav saistītas ar līdzekļu izmaksu vai iekasēšanu par minēto gadu, bet ir nepieciešamas, lai patiesi un godīgi sniegtu pārskatus atbilstīgi noteikumiem.

133. pants

1.   Finanšu uzskaitē tiek detalizēti iegrāmatots EAF līdzekļu finansiālais izlietojums.

Tajā norāda visus:

a)	piešķīrumus;

b)	saistības;

c)	maksājumus, konstatētos parādus un iekasēšanas operācijas par finanšu gadu kopumā, tos savstarpēji nekoriģējot.

2.   Ja saistības, maksājumi un parādi ir izteikti kādas valsts valūtā, grāmatvedības sistēma ļauj tos vajadzības gadījumā grāmatot kā valstu valūtās, tā arī euro.

3.   Šīs regulas 70. pantā noteiktās saistības grāmato euro atbilstīgi vērtībai, kas noteikta Komisijas pieņemtajos lēmumos par finansējumu.

Saistības, kas definētas 78. panta 2. punktā, grāmato euro kā to līgumu, dotāciju līgumu un programmas tāmju vērtības ekvivalentu. Vajadzības gadījumā minētā vērtība ietver:

a)	uzkrājumu atlīdzināmo izdevumu apmaksai, uzrādot apliecinošus dokumentus;

b)	uzkrājumu cenu un neparedzēto izdevumu pārskatīšanai, kā noteikts EAF finansētos līgumos;

c)	finansiālu uzkrājumu valūtas maiņas kursu svārstībām.

4.   Visus ar saistību izpildi saistītos grāmatvedības dokumentus glabā piecus gadus no dienas, kad pieņemts lēmums par atbrīvojumu no atbildības par EAF līdzekļu finansiālu izlietojumu, kas minēts 142. pantā, attiecībā uz to finanšu gadu, kurā grāmatvedības nolūkā saistības tika slēgtas.

IX SADAĻA

ĀRĒJĀ REVĪZIJA UN ATBRĪVOJUMS NO ATBILDĪBAS

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

134. pants

Darbības, kuras finansē no EIB pārvaldītajiem EAF līdzekļiem saskaņā ar 3. pantu, ir pakļautas revīzijas un atbrīvojuma no atbildības procedūrai, kas EIB statūtos paredzētas visām tās operācijām. Sīki izstrādāti noteikumi revīzijai, ko veic Revīzijas palāta, ir noteikti Trīspusējā nolīgumā. Par šiem noteikumiem vienojas EIB, Komisija un Revīzijas palāta nolīgumā, kas tobrīd ir spēkā, vai jaunā nolīgumā, vai jebkurā citā nolīgumā, kas to aizstāj.

Attiecībā uz darbībām, kuras finansē no Komisijas pārvaldītajiem EAF līdzekļiem saskaņā ar 2. pantu, Revīzijas palāta īsteno pilnvaras saskaņā ar šo sadaļu.

2. NODAĻA

Ārējā revīzija

135. pants

1.   Komisija, tiklīdz iespējams, informē Revīzijas palātu par visiem lēmumiem un noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi šai regulai.

2.   Revīzijas palātu informē par kredītrīkotāju, iekšējo revidentu, grāmatvežu un maksājumu pārvaldītāju iecelšanu un deleģēšanas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 17., 39., 43., 48. un 89. pantu.

136. pants

1.   Attiecībā uz sadarbību ar ĀKK valstīm, pārbaudot, vai visi ieņēmumi ir saņemti un izdevumi radušies likumīgi un pareizi, Revīzijas palāta ņem vērā Līguma, ĀKK-EK nolīguma, Iekšējā nolīguma, šīs regulas un citu atbilstīgi minētajiem dokumentiem pieņemto tiesību aktu noteikumus.

Attiecībā uz sadarbību ar AZT, pārbaudot, vai visi ieņēmumi ir saņemti un izdevumi radušies likumīgi un pareizi, Revīzijas palāta ņem vērā Līguma, Lēmuma par aizjūras asociāciju, Iekšējā nolīguma, šīs regulas un citu spēkā esošo tiesību aktu noteikumus.

2.   Pildot savu uzdevumu, Revīzijas palāta ir tiesīga 138. panta 4. un 5. punktā noteiktajā veidā iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju par struktūrvienību vai struktūru finanšu pārvaldību attiecībā uz darbībām, kas finansētas vai līdzfinansētas no EAF līdzekļiem. Tā ir tiesīga ievākt ziņas no katras amatpersonas, kas atbild par ieņēmumu un izdevumu operācijām, un izmantot revīzijas procedūras, kas ir piemērotas attiecībā uz iepriekšminētajām struktūrvienībām un struktūrām.

Lai iegūtu visu nepieciešamo informāciju sava uzdevuma veikšanai, Revīzijas palāta pēc tās pieprasījuma var piedalīties revīzijas darbībās, ko finansiālas īstenošanas ietvaros veic Komisija vai kas tiek veiktas Komisijas vārdā.

Pēc Revīzijas palātas lūguma Komisija pilnvaro finanšu iestādes, kas glabā EAF noguldījumus, ļaut Revīzijas palātai pārliecināties par ārējo datu atbilstību pārskatiem.

Pildot savu uzdevumu, Revīzijas palāta paziņo Komisijai un iestādēm, uz kurām attiecas šī regula, to savu darbinieku vārdus, kuriem ir pilnvaras veikt revīziju šajās iestādēs.

137. pants

Revīzijas palāta nodrošina visu vērtspapīru, kā arī kontos vai kasē esošo naudas līdzekļu salīdzināšanu ar uzglabātāju parakstītām kvītīm vai ar dienesta ziņojumiem par rīcībā esošajiem naudas līdzekļiem un vērtspapīriem. Revīzijas palāta var pati izdarīt šādas pārbaudes.

138. pants

1.   Komisija, struktūras, kas pārvalda ieņēmumus vai izdevumus EAF uzdevumā, kā arī EAF līdzekļu maksājumu galīgie ieguvēji nodrošina Revīzijas palātai visas vajadzīgās telpas un sniedz tai visu informāciju, ko Revīzijas palāta uzskata par nepieciešamu savu uzdevumu izpildei. Tās nodod Revīzijas palātas rīcībā visus dokumentus par līgumtiesību piešķiršanu un līgumsaistību izpildi, pārskatus par naudu un materiāliem, visus uzskaites dokumentus vai apliecinošos dokumentus, kā arī attiecīgos administratīvos dokumentus, visus dokumentus, kas saistīti ar ieņēmumiem un izdevumiem, visus inventāra sarakstus, visas organizatoriskās struktūras shēmas, ko Revīzijas palāta varētu uzskatīt par vajadzīgiem finanšu izlietojuma pārskata revīzijai, pamatojoties uz ierakstiem vai veicot pārbaudi uz vietas, kā arī visus dokumentus un datus, kas radīti vai ko glabā magnētiskajos datu nesējos.

Šā panta pirmo daļu piemēro arī fiziskām vai juridiskām personām, kas saņem maksājumus no EAF līdzekļiem.

2.   Amatpersonas, kuru darbības pārbauda Revīzijas palāta:

a)	uzrāda dokumentāciju par kasē esošo naudu, pārējo naudu, vērtspapīriem un dažādiem materiāliem, pavaddokumentus par viņiem uzticēto līdzekļu pārvaldību, kā arī grāmatvedības grāmatas, reģistrus un citus ar to saistītus dokumentus;

b)	iesniedz saraksti un citus dokumentus, kas vajadzīgi 1. punktā minētās revīzijas pilnīgai izpildei. Tikai Revīzijas palāta drīkst pieprasīt informāciju, kas iegūta saskaņā ar šā apakšpunkta pirmo teikumu.

3.   Revīzijas palāta ir tiesīga pārbaudīt tos dokumentus attiecībā uz EAF ieņēmumiem un izdevumiem, ko glabā atbildīgās Komisijas struktūrvienības.

4.   Nosakot, vai ieņēmumi un izdevumi izdarīti likumīgi un pareizi un finanšu pārvaldība bijusi pareiza, pārbauda arī to, kā struktūras ārpus Komisijas izmantojušas EAF līdzekļus, kas saņemti kā dotācijas.

5.   Finansējums no EAF līdzekļiem, kas samaksāts saņēmējiem ārpus Komisijas, ir pakļauts saņēmēju rakstiskai piekrišanai vai, ja viņi nepiekrīt, līgumslēdzēju vai apakšuzņēmēju piekrišanai, ka Revīzijas palāta veic revīziju par piešķirtā finansējuma izlietojumu.

6.   Integrētu datorsistēmu izmantošana nedrīkst samazināt Revīzijas palātas iespējas piekļūt pavaddokumentiem.

7.   ĀKK valstu revīzijas iestādes tiek mudinātas piedalīties Revīzijas palātas darbā.

139. pants

1.   Revīzijas palātas gada pārskatu reglamentē šis pants.

2.   Revīzijas palāta vēlākais līdz 15. jūnijam nosūta Komisijai visus apsvērumus, kas pēc tās ieskatiem būtu jāiekļauj gada pārskatā. Šiem apsvērumiem ir jāpaliek konfidenciāliem. Komisija nosūta savu atbildi Revīzijas palātai vēlākais līdz 15. oktobrim.

3.   Gada pārskatā iekļauj finanšu pārvaldības pareizuma novērtējumu.

4.   Revīzijas palāta var pievienot jebkādu kopsavilkuma pārskatu vai vispārīgus apsvērumus, ko tā uzskata par noderīgiem.

5.   Revīzijas palāta veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Komisijas atbildi uz Revīzijas palātas apsvērumiem publicē tūlīt pēc apsvērumiem, uz kuriem tā attiecas.

6.   Ne vēlāk kā līdz 15. novembrim Revīzijas palāta iesniedz iestādēm, kas atbild par budžeta izpildes apstiprināšanu, un Komisijai savu gada pārskatu un Komisijas atbildes un gādā par to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

140. pants

1.   Revīzijas palāta paziņo Komisijai visus apsvērumus, kas pēc tās ieskatiem būtu jāiekļauj īpašā ziņojumā. Šiem apsvērumiem ir jāpaliek konfidenciāliem.

Komisija divarpus mēnešu laikā var Revīzijas palātai iesniegt piezīmes, ko tā vēlas izteikt par minētajiem apsvērumiem.

Revīzijas palāta pieņem attiecīgā īpašā ziņojuma galīgo variantu nākamajā mēnesī.

2.   Šā panta 1. punktā minētos īpašos ziņojumus kopā ar Komisijas atbildēm nekavējoties nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, kuri lemj, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Komisiju, par veicamajiem atbildes pasākumiem.

Ja Revīzijas palāta nolemj kādu no īpašajiem ziņojumiem publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tiem jāpievieno Komisijas atbildes.

3.   Revīzijas palāta pēc kādas citas iestādes lūguma var izdot atzinumus par jautājumiem, kas saistīti ar EAF.

141. pants

Vienlaikus ar 139. pantā minēto gada pārskatu Revīzijas palāta iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei apliecinājumu par grāmatvedības datu ticamību un par veikto darījumu likumību un pareizību.

3. NODAĻA

Atbrīvojums no atbildības

142. pants

1.   Līdz N + 2 gada 15. maijam Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, atbrīvo Komisiju no atbildības par EAF līdzekļu, ko tā pārvalda saskaņā ar 2. pantu, finansiālu īstenošanu N gadā.

2.   Ja nav iespējams ievērot 1. punktā noteikto termiņu, Eiropas Parlaments vai Padome informē Komisiju par termiņa pagarināšanas iemesliem.

3.   Ja Eiropas Parlaments atliek lēmumu par apstiprinājuma sniegšanu, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz likvidētu šķēršļus šā lēmuma pieņemšanai vai nodrošinātu to likvidāciju.

143. pants

1.   Lēmums par atbrīvošanu no atbildības attiecas uz 118. pantā minētajiem pārskatiem, izņemot EIB paredzēto daļu saskaņā ar 149. panta 2. punktu.

2.   Nolūkā atbrīvot no atbildības Eiropas Parlaments pēc tam, kad to ir izdarījusi Padome, pārbauda 118. pantā minētos pārskatus. Tas pārbauda arī Revīzijas palātas sagatavoto gada pārskatu kopā ar Komisijas atbildēm, visus Revīzijas palātas īpašos ziņojumus, kas attiecas uz minēto finanšu gadu, un Revīzijas palātas apliecinājumu par grāmatvedības datu ticamību un par veikto darījumu likumību un pareizību.

3.   Komisija pēc Eiropas Parlamenta lūguma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga, lai kontrolētu Komisijas saskaņā ar 2. pantu pārvaldīto EAF līdzekļu izlietojumu attiecīgajā gadā.

Piekļuve konfidenciālai informācijai un tās izmantošanas kārtība atbilst pamattiesībām, komercnoslēpuma aizsardzībai, noteikumiem, kas reglamentē Kopienas tiesvedību un disciplinārlietas un tās intereses.

144. pants

1.   Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai izpildītu apsvērumus, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par atbrīvošanu no atbildības, kā arī piezīmes, kas pievienotas Padomes pieņemtajam ieteikumam par atbrīvošanu no atbildības.

2.   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes lūguma Komisija ziņo par pasākumiem, kas veikti sakarā ar šiem apsvērumiem un piezīmēm, jo īpaši par norādījumiem Komisijas struktūrām, kuras atbild par EAF līdzekļu finansiālu izlietojumu. Šo ziņojumu nosūta arī Revīzijas palātai.

3.   Lēmumu par atbrīvošanu no atbildības publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

OTRĀ DAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR EIB PĀRVALDĪTAJIEM EAF LĪDZEKĻIEM

145. pants

Katru gadu līdz 1. septembrim EIB nosūta Komisijai tās saistību un maksājumu tāmes, kas ir vajadzīgas Iekšējā nolīguma 7. panta 1. punktā minētā paziņojuma sagatavošanai attiecībā uz ieguldījumu mehānisma darbībām, tai skaitā procentu likmju subsidēšanu saskaņā ar Iekšējo nolīgumu.

Vajadzības gadījumā EIB nosūta Komisijai aktualizētas saistību un maksājumu tāmes. Nosūtīšanas kārtību nosaka 152. pantā minētajā pārvaldības nolīgumā.

146. pants

1.   Regulas 58. pantā minētās iemaksas, kuras pieņēmusi Padome, dalībvalstis, neradot izmaksas saņēmējam, ieskaita speciālā EIB kontā, ko EIB atver ieguldījumu mehānisma vārdā saskaņā ar 152. pantā paredzētajā pārvaldības nolīgumā sīki izstrādātiem noteikumiem.

2.   Ja vien Padome par atlīdzību EIB saskaņā ar Iekšējā nolīguma 5. pantu nelemj citādi, ar ieņēmumiem, ko banka saņem no šā panta 1. punktā minēto speciālo kontu kredīta atlikuma, papildina ieguldījumu mehānismu un tos ņem vērā attiecībā uz aicinājumiem veikt iemaksas, kas minēti 57. pantā.

3.   Visas tiesības, kas rodas EIB veikto darbību rezultātā, izmantojot EAF līdzekļus, jo īpaši tiesības kā kreditoram vai īpašniekam, pieder dalībvalstīm.

4.   EIB uzņemas 1. punktā minēto finanšu līdzekļu pārvaldību saskaņā ar sīki izstrādātajiem noteikumiem, kas paredzēti 152. pantā minētajā pārvaldības nolīgumā.

5.   Ieguldījumu mehānismu pārvalda saskaņā ar ĀKK-EK nolīgumā, Lēmumā par aizjūras asociāciju un Iekšējā nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

147. pants

Par ieguldījumu mehānisma pārvaldību EIB saņem atlīdzību pilnas kompensācijas apmērā. Padome lemj par bankas atlīdzības līdzekļiem un mehānismiem saskaņā ar Iekšējā nolīguma 5. panta 2. punktu. Šā lēmuma izpildes pasākumus iekļauj 152. pantā paredzētajā pārvaldības nolīgumā.

148. pants

EIB regulāri informē Komisiju par ieguldījumu mehānisma ietvaros veiktajām darbībām, to skaitā procentu likmju subsīdijām, par katras pieprasītās un EIB ieskaitītās iemaksas izlietojumu, par kopējām ceturkšņa saistību, līgumu un maksājumu summām saskaņā ar sīki izstrādātajiem noteikumiem, kas paredzēti 152. pantā minētajā pārvaldības nolīgumā.

149. pants

1.   EIB ved uzskaiti par ieguldījumu mehānismu, tai skaitā procentu likmju subsīdijām, ko finansē no EAF, lai nodrošinātu iespēju izsekot pilnam līdzekļu aprites ciklam no saņemšanas līdz izmaksai un līdz ieņēmumiem, kas radušies to rezultātā, un iespējamām vēlāk atgūtām summām. EIB izstrādā attiecīgos grāmatvedības noteikumus un metodes atbilstīgi starptautiskiem grāmatvedības standartiem un attiecīgi informē par to Komisiju un dalībvalstis.

2.   Katru gadu EIB nosūta Padomei un Komisijai pārskatu par darbību īstenošanu, kas tiek finansētas no tās pārvaldībā esošajiem EAF līdzekļiem, to skaitā finanšu pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar 1. punktā minētajiem noteikumiem un metodēm, kā arī 123. panta 2. punktā minēto informāciju.

Šo dokumentu projektus iesniedz ne vēlāk kā nākamā finanšu gada 28. februārī un to galīgo variantu – ne vēlāk kā 30. jūnijā, lai Komisija tos varētu izmantot, sagatavojot šīs regulas 118. pantā minētos pārskatus saskaņā ar Iekšējā nolīguma 11. panta 6. punktu. Pārskatu par EIB pārvaldīto līdzekļu finanšu pārvaldību EIB iesniedz Komisijai ne vēlāk kā nākamā finanšu gada 31. martā.

150. pants

Uz līgumiem, ko finansē no EIB pārvaldībā esošajiem EAF līdzekļiem, attiecas EIB noteikumi.

151. pants

Ja programmas vai projektus līdzfinansē dalībvalstis vai to īstenotājas struktūras un tie atbilst prioritātēm, kas noteiktas īstenošanas regulā, kura minēta Iekšējā nolīguma 10. panta 1. punkta otrajā daļā, paredzētajās valstu sadarbības stratēģijās un Lēmuma par aizjūras asociāciju 20. pantā, EIB atbildību par Kopienas atbalsta pārvaldību var uzticēt dalībvalstīm vai to īstenotājām struktūrām.

152. pants

Sīki izstrādāti šīs daļas izpildes noteikumi ir noteikti pārvaldības nolīgumā starp Komisiju, kas darbojas Kopienas vārdā, un EIB.

TREŠĀ DAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I SADAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Iepriekšējo EAF atlikumu pārnešana

153. pants

Atlikumus no līdzekļiem, kas tika izveidoti atbilstīgi Iekšējiem nolīgumiem attiecībā uz 7. (15), 8. (16) un 9. (17) EAF (turpmāk “iepriekšējie EAF”), pārnes uz 10. EAF saskaņā ar Iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 3. un 4. punktu.

154. pants

Ieņēmumu atlikumus, kas uzkrājušies no iepriekšējo EAF līdzekļu procentiem, pārnes uz 10. EAF un piešķir tiem pašiem mērķiem kā ieņēmumus, kas paredzēti Iekšējā nolīguma 1. panta 6. punktā. Tas pats attiecas arī uz dažādiem iepriekšējo EAF ieņēmumiem, kas ietver, piemēram, kavējuma procentus, kas saņemti par dalībvalstu iemaksu novēlotu veikšanu šajos EAF un procentus, kas radušies no EIB pārvaldītajiem EAF līdzekļiem.

2. NODAĻA

Iepriekšējo EAF atlikumi

155. pants

Dalībvalstu iemaksas, kas noteiktas Iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, samazina par summām, kas paredzētas 9. EAF vai iepriekšēju EAF projektiem un kuras nav atvēlētas saskaņā ar Iekšējā nolīguma 1. panta 3. punktu vai pārceltas, ja vien Padome nav vienbalsīgi nolēmusi citādi saskaņā ar Iekšējā nolīguma 1. panta 4. punktu.

Ietekmi uz dalībvalstu iemaksām aprēķina proporcionāli katras dalībvalsts veiktajām iemaksām 9. EAF. Ietekmi aprēķinās katru gadu, pirmo reizi to darot nākamajā gadā pēc 2010. gada snieguma pārskatīšanas, kas paredzēta ĀKK-EK nolīguma 1.b pielikumā.

3. NODAĻA

Noteikumi, ko piemēro iepriekšējo EAF īstenošanai

156. pants

Uz darbībām, ko finansē no iepriekšējiem EAF, arī attiecas 10. EAF noteikumi par finanšu dalībniekiem, ieņēmumu operācijām, izdevumu apzināšanu, apstiprināšanu un samaksu, IT sistēmām, pārskatu iesniegšanu un uzskaiti, kā arī ārējo revīziju un atbrīvošanu no atbildības.

4. NODAĻA

Pārejas posms

157. pants

Regulas 57. līdz 61. pantā paredzētās procedūras saistībā ar dalībvalstu iemaksām pirmo reizi piemēro attiecībā uz iemaksām par N + 2 gadu ar nosacījumu, ka 10. EAF stājas spēkā laikposmā no N gada 1. oktobra līdz N + 1 gada 30. septembrim.

158. pants

Regulas 98. pantā minēto centrālo datubāzi izveido līdz 2009. gada 1. janvārim.

II SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

159. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2)  OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp.

(3)  OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/249/EK (OV L 109, 26.4.2007., 33. lpp.).

(4)  OV L 247, 9.9.2006., 22. lpp.

(5)  OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

(6)  OV L 152, 13.6.2007., 1. lpp.

(7)  OV C 23, 28.1.2008., 2. lpp.

(8)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. 1. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1525/2007 (OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.).

(9)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (OV L 111, 28.4.2007., 13. lpp.).

(10)  OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.

(11)  OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1422/2007 (OV L 317, 5.12.2007., 34. lpp.).

(12)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(13)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(14)  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(15)  OV L 229, 17.8.1991., 288. lpp.

(16)  OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.

(17)  OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.

---

19.3.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/35

---

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 18. februāris),

ar ko pieņem Eiropas Attīstības fonda komitejas reglamentu

(2008/215/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (1) un pārskatīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (“ĀKK-EK Partnerattiecību nolīgums”),

ņemot vērā Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK-EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiālās palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK līguma ceturtā daļa (2) (“Iekšējais nolīgums”), un jo īpaši tā 8. panta 5. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 617/2007 (2007. gada 14. maijs) par 10. Eiropas Attīstības fonda īstenošanu saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu (3) (“10. EAF Īstenošanas regula”),

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (4) (“Lēmums par aizjūras asociāciju”),

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo pieņem Eiropas Attīstības fonda komitejas reglamentu, kas izklāstīts pielikumā.

2. pants

Kamēr nav stājies spēkā Iekšējais nolīgums, Eiropas Attīstības fonda komitejas reglamentu piemēro vienīgi plānošanas vajadzībām un saistītām lēmumu pieņemšanas procedūrām, kas minētas 10. EAF Īstenošanas regulas II un III sadaļā un – attiecībā uz AZT – Lēmuma par aizjūras asociāciju 20. un 24. pantā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2)  OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

(3)  OV L 152, 13.6.2007., 1. lpp.

(4)  OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/249/EK (OV L 109, 26.4.2007., 33. lpp.).

---

---