18.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/1

(1)

Šobrīd spēkā esošais pasākums ir galīgs antidempinga maksājums attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu, kas ir noteikts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 658/2002 (2).

(2)

Komisija saņēma daļējas starpposma pārbaudes pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam.

(3)

Pieprasījumu iesniedza divi saistīti Acron kontrolakciju sabiedrībai piederoši Krievijas ražotāji eksportētāji – uzņēmums OJSC Acron un uzņēmums OJSC Dorogobuzh. Šos abus uzņēmumus, ievērojot to savstarpējo saistību, šajā izmeklēšanā uzskata par vienu juridisku personu (“pieteikuma iesniedzējs”). Pieprasījums attiecas tikai uz to, lai pārbaudītu dempingu tiktāl, ciktāl tas skar pieprasījuma iesniedzēju.

(4)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja un iesniedza pietiekamus prima facie pierādījumus tam, ka ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem tika noteikti pasākumi, un ka šīs pārmaiņas ir ilgstošas. Pieteikuma iesniedzējs iesniedza prima facie pierādījumus tam, ka, salīdzinot amonija nitrāta pašu izmaksas un tā cenas, eksportējot uz Kopienu, tiktu konstatēts dempinga samazinājums, kas būtu ievērojami zemāks par pašreizējo pasākumu līmeni. Tādēļ, lai neitralizētu dempingu, turpmāk nebūtu vajadzīgs piemērot pašreizējā līmeņa pasākumus, kas pamatojās uz agrāk noteikto dempinga līmeni.

(5)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, 2006. gada 19. decembrī Komisija ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), sāka antidempinga pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(6)

Šī pārskatīšana attiecās tikai uz dempingu, un tās uzdevums bija novērtēt, vai ir jāturpina, jāatceļ vai jāgroza esošie pasākumi attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju.

(7)

Izmeklēšana attiecībā uz dempingu aptvēra laika posmu no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(8)

Komisija oficiāli paziņoja pieteikuma iesniedzējam, eksportētājvalsts pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem par to, ka tiek sākta pārbaude. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt uzklausīšanu.

(9)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to bija lūgušas un norādījušas konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(10)

Pieteikuma iesniedzējam un ar to saistītajiem Krievijas iekšējā tirgū strādājošiem tirdzniecības uzņēmumiem tika nosūtīta anketa. Pieteikuma iesniedzējs, kā arī divi ar to saistīti tirdzniecības uzņēmumi iesniedza atbildes uz visiem anketas jautājumiem.

(11)

Komisija arī pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

(12)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir tas pats, kas 1. apsvērumā minētajā izmeklēšanā, t. i., Krievijas izcelsmes cietie mēslošanas līdzekļi ar amonija nitrāta saturu vairāk nekā 80 % no svara (“attiecīgais ražojums”), kurus pašreiz klasificē ar KN kodiem 3102 30 90, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 91.

(13)

Kā konstatēts iepriekšējās izmeklēšanās un apstiprināts šajā izmeklēšanā, attiecīgajam ražojumam un pieteikuma iesniedzēja saražotajiem un Krievijas iekšējā tirgū pārdotajiem ražojumiem piemīt vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības un pēc būtības to izmantošanas veids ir vienāds, tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē tie uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem. Tā kā šī pārbaude attiecās tikai uz to, lai noteiktu dempingu tiktāl, ciktāl tas skar pieteikuma iesniedzēju, netika izdarīti secinājumi attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares saražotajiem un Kopienas tirgū pārdotajiem ražojumiem.

(14)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika pārbaudīts, vai ir mainījušies apstākļi, ar kuriem ir pamatota šābrīža dempinga starpība, un vai šīs pārmaiņas ir ilgstošas.

(15)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms pārbaudīja, vai pieteikuma iesniedzēja pārdošanas apjoms iekšējā tirgū ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu. Pieteikuma iesniedzēja pārdošanas apjomu iekšējā tirgū uzskata par reprezentatīvu, salīdzinot ar eksporta pārdevumu apjomu, jo tas ir vairāk nekā 5 % no tā kopējā eksporta pārdevumu apjoma Kopienai.

(16)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai pārdošanas apjomus iekšējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Šim nolūkam izpētīja pieteikuma iesniedzēja saražoto un iekšējā tirgū pārdoto ražojumu ražošanas izmaksas.

(17)

Galvenā izejviela attiecīgā ražojuma ražošanas procesā ir gāze, un tā veido būtisku ražošanas izmaksu daļu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu pārbaudīja, vai attiecīgo personu dokumentācijā ir pienācīgi atspoguļotas ar attiecīgā ražojuma izgatavošanu un tirdzniecību saistītās izmaksas.

(18)

Pamatojoties uz starptautiski atzītiem specializētos enerģijas tirgu avotos publicētiem datiem, tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzēja maksātā cena ir nesamērīgi zema. Piemēram, tā nepārsniedza vienu piektdaļu no Krievijas dabasgāzes eksporta cenas un bija arī ievērojami zemāka nekā Kopienas ražotāju maksātā gāzes cena. Šai sakarā visi pieejamie dati liecina par to, ka Krievijas iekšējā tirgus gāzes cenas bija regulētas cenas, kas ir daudz zemākas par tirgus cenām neregulētos dabasgāzes tirgos.

(19)

Gāzes cenas nav pienācīgi atspoguļotas pieteikuma iesniedzēja uzskaitē, tāpēc tās bija attiecīgi jākoriģē. Krievijas iekšējā tirgū bija sagrozītas gāzes cenas, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu gāzes cenas bija jānosaka, pamatojoties uz citiem pamatotiem apsvērumiem, iekļaujot informāciju, kas iegūta no citiem reprezentatīviem tirgiem. Koriģētās cenas aprēķināja, pamatojoties uz vidējo eksportam pārdotās Krievijas gāzes cenu pie Vācijas un Čehijas robežas (Waidhaus), neskaitot transporta izdevumus, un koriģētas atbilstoši to vietējām izplatīšanas izmaksām. Waidhaus ir galvenais mezgls Krievijas gāzes pārdošanai uz ES, un tas ir arī lielākais Krievijas gāzes tirgus, kur cenas atbilst izmaksām, tāpēc to var uzskatīt par reprezentatīvu tirgu.

(20)

Pēc informācijas nodošanas pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka viņa iekšējā tirgū samaksātās gāzes cenas korekcija ir nepieļaujama, jo uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē ir pilnā apmērā atspoguļotas izmaksas, kas saistītas ar līdzīga ražojuma ražošanas un tirdzniecības pasākumiem izcelsmes valstī.

(21)

Tomēr saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu, pārbaudot līdzīga ražojuma ražošanas izmaksas, ir jānosaka, vai uzņēmuma grāmatvedībā uzskaitītās izmaksas pieņemami atspoguļo ar ražojuma, par kuru tiek veikta izmeklēšana, ražošanas un tirdzniecības pasākumiem saistītās izmaksas. 18. apsvērumā minēto iemeslu dēļ šajā gadījumā tā nav. Pieteikuma iesniedzējs nepiemin acīmredzamo ievērojamo starpību starp Krievijas iekšējā tirgū samaksāto gāzes cenu un Krievijas dabasgāzes eksporta cenu, no vienas puses, un Kopienas ražotāju maksāto cenu, no otras puses. Tas nepiemin arī apstākli, ka Krievijā tika regulētas dabasgāzes cenas iekšējā tirgū un tādējādi nevar uzskatīt, ka tās pieņemami atspoguļo cenu, kas parasti tiek maksāta nekropļotas konkurences tirgos. Visbeidzot, pieteikuma iesniedzējs nepaskaidro, kādēļ, neskatoties uz 18. apsvērumā izklāstītajiem iemesliem, uzskaitē būtu pieņemami atspoguļotas līdzīga ražojuma ražošanā izmantotās gāzes izmaksas. Tāpēc šī prasība bija jānoraida.

(22)

Pieteikuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka, veicot korekciju attiecībā uz gāzi, normālās vērtības noteikšanai de facto tiek izmantota metode, kura pamatregulā nav paredzēta. Tāpēc, aizstājot gāzes izmaksas iekšējā tirgū ar izmaksām, kas noteiktas, kā aprakstīts 19. apsvērumā, un ievērojot apstākli, ka šīs izmaksas veido nozīmīgu līdzīga ražojuma kopējo izmaksu daļu un tādējādi arī izveidotās normālās vērtības daļu, normālā vērtība tiktu de facto noteikta uz trešā “reprezentatīvā” tirgus datu pamata. Šai sakarā pieteikuma iesniedzējs iebilda, ka tirgus ekonomikas valstīm pamatregulā paredzētas tikai šādas normālās vērtības noteikšanas metodes:

(23)

Šai sakarā, arī kā izklāstīts 45. līdz 48. apsvērumā, vispirms būtu jāatzīmē, ka normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas pamatregulas 2. panta 1.–6. punktā. Tomēr, lai noteiktu, vai pārdošana iekšējā tirgū notika parastajā tirdzniecības apritē cenas dēļ, t. i., vai tās rezultātā tika gūta peļņa, vispirms jānoskaidro, vai pieteikuma iesniedzēja izmaksas uzskatāmas par ticamu pamatu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē. Tikai pēc izmaksu ticamas noskaidrošanas iespējams noteikt, kura normālās cenas noteikšanas metode ir jāizmanto. Tāpēc nav pareizi apgalvot, ka, nosakot ticamas izmaksas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu, normālās vērtības noteikšanai tika pielietota jauna metode.

(24)

Turklāt pieteikuma iesniedzējs iebilda, ka, koriģējot izmaksas atbilstoši pamatregulas 2. panta 5. punktam, koriģēto izmaksu līmenis nedrīkst pārsniegt atbilstošo izmaksu līmeni eksportētājvalstī. Pretējā gadījumā izmaksu koriģēšanai pielietotā metode būtu pretrunā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, kas nosaka, ka līdzīga ražojuma normālā vērtība jāaprēķina, pamatojoties uz ražošanas izmaksām izcelsmes valstī.

(25)

Izmaksas tika koriģētas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu. Pamatregulas 2. panta 5. punktā nav norādes uz “ražošanas izmaksām izcelsmes valstī”, bet tajā iestādēm nepārprotami piešķirtas tiesības izmantot ražošanas izmaksas “citā reprezentatīvā tirgū” citās valstīs, nevis izcelsmes valstī. Tāpēc pieteikuma iesniedzēja arguments ir noraidāms.

(26)

Visbeidzot, iepriekš 18. un 19. apsvērumā izklāstītie secinājumi nav pretrunā arī ar pamatregulas 1. pantu, kā apgalvo pieteikuma iesniedzējs. Patiešām, lai gan pamatregulas 1. pantā norādīts, ka normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz eksportētājvalsts datiem, pamatregulā vienlaikus ir skaidri noteikts, ka šim noteikumam ir izņēmumi.

(27)

Tāpēc pieteikuma iesniedzēja argumenti šajā sakarā bija jānoraida.

(28)

Pieteikuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka, veicot dabasgāzes izmaksu korekciju iekšējā tirgū, šai korekcijai būtu jābalstās vai nu:

(29)

Pirmkārt, tas, ka Komisija varēja izvēlēties citu pamatu, nepadara Waidhaus izvēli par nepamatotu. Izvēloties pamatu gāzes cenu noteikšanai, svarīgākais kritērijs ir tas, ka tā saprātīgi atspoguļo cenu, ko parasti maksā nekropļotas konkurences tirgos. Nav apstrīdams, ka Waidhaus cenu gadījumā šis nosacījums ir ievērots. Otrkārt, tas, ka par neregulētām cenām iekšējā tirgū pārdotās gāzes apjoms PIP laikā bija niecīgs un apstāklis, ka šīs cenas bija daudz tuvākas regulētajai iekšējā tirgus cenai nekā brīvi noteiktajai eksporta cenai, tieši norāda, ka dominējošās regulētās cenas izkropļoja šīs neregulētās cenas. Tādējādi neregulētās iekšējā tirgus cenas nevarēja izmantot. Tika uzskatīts arī, ka Krievijas gāzes eksporta cenas, eksportējot uz Baltijas valstīm, nav pietiekami reprezentatīvas, jo eksporta apjoms uz šīm valstīm ir relatīvi mazs. Turklāt nebija pieejami nepieciešamie dati par transporta un izplatīšanas izmaksām, un tāpēc ticamas cenas eksportam uz Baltijas valstīm nebija iespējams noteikt. Patiešām, daudz lielāks gāzes apjoms tiek eksportēts caur Waidhaus mezglu, kas šā iemesla dēļ uzskatāms par atbilstošu korekcijas pamatu. Pieteikuma iesniedzējs neiesniedza nekādus pierādījumus par citu reprezentatīvu tirgu esību, izņemot Waidhaus mezglu, kuros cenas saprātīgi atspoguļo cenu, kas parasti maksājama nekropļotas konkurences tirgos. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti.

(30)

Šajā sakarā pieteikuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka aptuveni 50 % dabasgāzes, kas tika izmantota mēslojuma ražošanā, viņš iegādājies neregulētā tirgū Krievijā. Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka būtu diskriminējoši koriģēt viņa gāzes izmaksas, neveicot šādas korekcijas attiecībā uz citiem eksportētājiem, kuru izmaksu līmenis ir līdzīgi augsts pieteikuma iesniedzēja līmenim. Jāatzīmē, ka atbilstoši pārbaudītām anketā sniegtām atbildēm pieteikuma iesniedzēja dabasgāzes iepirkumu apjoms neregulētā tirgū Krievijā PIP laikā bija neliels. Tāpēc prasība bija jānoraida.

(31)

Attiecībā uz 28. apsvēruma iii) punktā minēto trešo alternatīvu, t. i., par to, lai par korekcijas pamatu izmantotu faktiskās dabasgāzes ražošanas izmaksas Krievijā, vispirms būtu jāatzīmē, ka pretēji pieteikuma iesniedzēja teiktajam pamatregulas 2. panta 5. punktā šādas alternatīvas izmantošana tieši nav paredzēta. Turklāt, kā minēts 29. apsvērumā, svarīgākais kritērijs, izvēloties pamatu gāzes cenas noteikšanai, ir tas, ka tā saprātīgi atspoguļo cenu, kas parasti maksājama nekropļotas konkurences tirgos. Tādējādi šajā kontekstā nav svarīgi, vai cena, ko piegādātājs nosaka patērētājiem, ir vai nav rentabla. Tāpēc šī prasība bija jānoraida.

(32)

Turklāt pieteikuma iesniedzējs iebilda, ka valsts regulētās dabasgāzes cenas Krievijā pastāvīgi aug un tuvojas gāzes ražošanas izmaksu segšanas līmenim. Tāpēc cenu iekšējā tirgū nevar uzskatīt par konkurētnespējīgu vai nesamērīgi zemu.

(33)

Šim argumentam nav pamata, jo pareizais standarts reprezentatīva tirgus izvēlē ir nevis cenu rentabilitāte pati par sevi, bet gan tas, vai šī cena saprātīgi atspoguļo cenu, kas parasti maksājama nekropļotas konkurences tirgos, kā iepriekš izskaidrots 29. apsvērumā. Valsts regulētu cenu gadījumā tā nav. Turklāt šis arguments ir pretrunā ar Krievijas gāzes piegādātāja publiskiem paziņojumiem (ko apstiprina arī tā publicētā pārbaudītā grāmatvedība), ka Krievijas iekšzemes gāzes cenas nesedz ražošanas, transportēšanas un pārdošanas izmaksas. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(34)

Attiecībā uz Waidhaus gāzes cenas aprēķina metodi kā tādu pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka Krievijas eksporta nodeva, kas jāmaksā par visiem eksporta veidiem, ir jāatskaita no Waidhaus cenas, jo eksporta nodeva iekšējā tirgū nav jāmaksā.

(35)

Patiešām Waidhaus tirgus cena, kas tika uzskatīts par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē, ir cena pēc eksportmuitas nomaksas un nevis cena pirms šiem nodokļiem. No pircēja skatu punkta nozīme ir cenai, kas tam jāmaksā Waidhaus, un šajā nozīmē nav būtiski, kādu cenas daļu veido izvedmuita un cik liela tās daļa tiek maksāta gāzes piegādātājam. No otras puses, gāzes piegādātājs vienmēr centīsies iespējami palielināt savu cenu un tāpēc prasīs augstāko cenu, kādu pircēji piekritīs maksāt. Tā kā šī cena parasti ievērojami pārsniedz ražošanas izmaksas, dodot iespēju gāzes piegādātājam gūt milzīgu peļņu, viņa noteikto cenu visvairāk ietekmē nevis izvedmuita, bet gan cena, kādu pircēji ir ar mieru maksāt. Tāpēc bija jāsecina, ka par neizkropļota tirgus veidoto cenu uzskatāma cena, kurā ietverta izvedmuita, nevis cena pirms šī nodokļa nomaksas. Tāpēc pieteikuma iesniedzēja argumenti šajā sakarā tika noraidīti.

(36)

Pieteikuma iesniedzējs turklāt apgalvoja, ka Waidhaus cena būtu jākoriģē, ņemot vērā kvalitāti, pieejamību, pārdošanas iespējas, transportēšanu un citus pārdošanas nosacījumus, kas eksporta un iekšējos dabasgāzes tirgos ir atšķirīgi. Vispirms būtu jāatzīmē, ka Waidhaus cena patiešām tika koriģēta, ņemot vērā atšķirīgās transportēšanas izmaksas eksporta un iekšējos tirgos, un ka pieteikuma iesniedzēja prasība šajā sakarā bija nepamatota un tika noraidīta. Attiecībā uz pārējiem elementiem pieteikuma iesniedzējs neiesniedza nekādu sīkāku informāciju vai apliecinošus pierādījumus. Īpaši jāatzīmē, ka pieteikuma iesniedzējs neuzrādīja citu informāciju par atšķirībām kvalitātē, pieejamībā, pārdošanas iespējās un citos pārdošanas apstākļos, kas pamatotu turpmākās korekcijas, un šī informācija nebija arī pieejama; pieteikuma iesniedzējs nemēģināja kvantificēt šīs domājamās atšķirības.

(37)

Šajā kontekstā pieteikuma iesniedzējs arī iebilda, ka Waidhaus cena netika koriģēta, ņemot vērā dabisko konkurences priekšrocību. Šajā sakarā tika apgalvots, ka, tā kā gāze pamatā ir pieejama Krievijā, nevis Kopienā, cenas Krievijā dabiski ir zemākas par eksportētās gāzes cenu. Turklāt tika apgalvots, ka eksporta apjomu ierobežo pastāvošās gāzes transportēšanas sistēmas ierobežojumi, kas palielina Krievijas eksporta cenas. Pieteikuma iesniedzējs arī iebilda, ka Krievijas gāzes piegādātāja “neparasti lielā peļņa” eksporta tirgū būtu jāatskaita no izmantotās Waidhaus cenas.

(38)

Kā minēts iepriekš 29. apsvērumā, svarīgākais kritērijs, izvēloties Waidhaus cenas par pamatu, uz kura tika noteiktas gāzes cenas, ir tas, ka tās saprātīgi atspoguļo cenu, kas parasti maksājama nekropļotas konkurences tirgos. Iekšējā tirgū valdošie tirgus nosacījumi šajā kontekstā nav svarīgi. Tāpēc šie argumenti bija jānoraida.

(39)

Pieteikuma iesniedzējs arī iebilda, ka koriģētajai gāzes cenai pieskaitīts vietējo izplatītāju uzcenojums, apgalvojot, ka šīs izmaksas jau ietvertas Waidhaus cenā. Šai sakarā pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka vietējie izplatītāji Krievijā ir gāzes piegādātāja īpašumā esošie meitasuzņēmumi un tāpēc šo izplatītāju peļņas pieskaitīšana varētu būt divkārša pieskaitīšana.

(40)

Vispirms jāatzīmē, ka uzskaitījumā vietējiem izplatītājiem ir iekļauta ne tikai šo uzņēmumu peļņas norma, bet arī izmaksas, kas tiem radušās posmā starp dabasgāzes uzpirkšanu un tās tālāko pārdošanu.

(41)

Otrkārt, šo iebildumu vairs nebija iespējams pietiekami pārbaudīt. To nevar pārbaudīt tādēļ, ka uz gāzes piegādātāju Krievijā un tā meitasuzņēmumu šī izmeklēšana neattiecas, un šā iemesla dēļ nebija arī pietiekamas informācijas par uzņēmumu un tā izmaksu struktūru. Šai sakarā arī jāpiebilst, ka stāvoklis Krievijā, cita starpā arī gāzes piegādātāja ciešo saišu ar Krievijas valdību dēļ, nav pietiekami pārskatāms, lai varētu iegūt vajadzīgos pierādījumus.

(42)

Turklāt pieteikuma iesniedzējs, kura pienākums ir sniegt pierādījumus, nevarēja iesniegt papildu informāciju vai pierādījumus, kas liecinātu, vai un cik lielā mērā izplatīšanas izmaksas patiešām ir iekļautas Waidhaus cenā. Tomēr, ņemot vērā, ka vietējie klienti pērk gāzi no vietējiem piegādātājiem, bija jāpieņem, ka viņiem bija jāsedz vietējās izplatīšanas izmaksas, kuras nav iekļautas nekoriģētajā Waidhaus cenā. Tāpēc šajā procedūras posmā jāuzskata, ka korekcija bija pamatota, un tādējādi arguments tika noraidīts.

(43)

Tomēr Kopienas iestādes uzskatīja arī, ka šīs īpašās korekcijas ietekme uz dempinga starpības aprēķinu var būt ievērojama. Tāpēc, ņemot vērā īpašo stāvokli, kas aprakstīts 41. apsvērumā, tika uzskatīts, ka, ja pieteikuma iesniedzējs sniegs pietiekamus pārbaudāmus pierādījumus, Komisija var apsvērt atkārtotas izmeklēšanas uzsākšanu.

(44)

Pieteikuma iesniedzējs arī izteica pieņēmumus par konkurencei nepakļautu gāzes cenu noteikšanu Vācijā. Tika atzīmēts, ka Vācijas antimonopola iestādes turpina veikt izmeklēšanu attiecībā uz cenām, par kādām Vācijas galvenie gāzes piegādātāji pārdod gāzi iekšējā tirgū, un tāpēc tās nekādā mērā nav saistītas ar cenu, par kādu Krievijas eksportētā gāze tiek pārdota Waidhaus.

(45)

Pēc ražošanas izmaksu koriģēšanas, kā aprakstīts iepriekš, ievērojot pamatregulas 2. panta 4. punktu, parastā tirdzniecības apritē iekšzemes pārdevumi netika veikti.

(46)

Tāpēc tika uzskatīts, ka iekšzemes cenas nevar izmantot par pamatu normālās vērtības noteikšanai un jāpiemēro cita metode. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu normālā vērtība tika aprēķināta, pieskaitot samērīgas PVA izmaksas un samērīgu peļņas normu eksportētāja attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, kas nepieciešamības gadījumā tika koriģētas, kā iepriekš aprakstīts 19. apsvērumā.

(47)

PVA izmaksas un peļņu nevarēja aprēķināt pēc pamatregulas 2. panta 6. punkta noteikumiem, jo pieteikuma iesniedzējam nebija attiecīgā ražojuma reprezentatīvu pārdevumu iekšējā tirgū parastā tirdzniecības apritē. Pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu nevarēja piemērot, jo izmeklēšanā ir iesaistīts tikai viens ražotājs. Arī 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu nevarēja piemērot tādēļ, ka pieteikuma iesniedzēja ražošanas izmaksas tās pašas vispārīgās preču kategorijas ražošanai arī būtu jākoriģē atbilstoši gāzes izmaksām 18. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ. Tādējādi PVA izmaksas un peļņa tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu.

(48)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktam PVA izmaksu aprēķina pamatā bija saprātīga metode. Ziemeļamerikas tirgus uzrādīja ievērojamu iekšējās tirdzniecības apjomu un augstu iekšzemes un ārvalstu konkurences līmeni. Tika ņemta vērā publiski pieejamā informācija par galvenajiem uzņēmumiem mēslojumu nozarē. Ziemeļamerikas (ASV un Kanādas) ražotāju atbilstošie dati tika atzīti par visvairāk piemērotiem izmeklēšanai, ņemot vērā plašo un ticamo publiski pieejamo informāciju par uzņēmumiem šajā reģionā. Tādēļ PVA izmaksas un peļņa tika aprēķinātas, ņemot vērā to trīs Ziemeļamerikas ražotāju vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņu, kas ir lielākie uzņēmumi slāpekļa mēslojumu nozarē attiecībā uz tās pašas vispārīgās ražojumu kategorijas (slāpekļa mēslojumu) pārdošanu iekšējā tirgū. Šie trīs ražotāji tika uzskatīti par slāpekļa mēslojumu nozares reprezentatīviem pārstāvjiem, un attiecīgi to PVA izmaksas un peļņa – par šīs nozares sekmīgo uzņēmumu raksturīgiem rādītājiem. Jāpiebilst, ka nekas neliecina, ka šādi aprēķinātā peļņa nepārsniegtu citu Krievijas ražotāju peļņu, ja tie pārdotu tos pašus vispārīgās kategorijas ražojumus iekšējā tirgū.

(49)

Kopienas nozares uzņēmumi iebilda pret iepriekš aprakstītās pieejas izmantošanu PVA izmaksu noteikšanā un apgalvoja, ka bija jāizmanto pieteikuma iesniedzēja paša PVA izmaksas. Tomēr pamatregulas 2. panta 6. punktā noteikts, ka PVA izmaksu apjomam jāpamatojas tikai uz iesaistītā ražotāja eksportētāja faktiskajiem datiem par ražošanu un pārdevumiem, ja šie pārdevumi tiek veikti parastā tirdzniecības apritē. Kā iepriekš izklāstīts 45. un 46. apsvērumā, šajā gadījumā tā nav, un tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(50)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, pārdodot to eksportam uz Kopienu.

(51)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu viņa noliktavā. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tika veiktas atbilstīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Attiecīgas korekcijas par transporta izmaksām, maksājumiem par kredītu, iepakojumu un bankas pakalpojumiem tika veiktas gadījumos, kad tās tika atzītas par samērīgām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(52)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu.

(53)

Izmeklēšana liecināja, ka PIP laikā dempings notika. Dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir 42,06 %.

(54)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika veikta analīze par to, vai apstākļi attiecībā uz dempingu ir ievērojami mainījušies un vai to maiņa uzskatāma par ilgstošu.

(55)

Jāatzīmē, ka sākotnējā izmeklēšanā normālo vērtību noteica, pamatojoties uz rentablām pārdošanas cenām ASV iekšējā tirgū, jo Krievija tajā laikā nebija tirgus ekonomikas valsts. Saistībā ar pašreizējo pārskata izmeklēšanu Krieviju uzskata par tirgus ekonomikas valsti, un tādēļ normālo vērtību aprēķina, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja ražošanas izmaksas, kuras pēc vajadzības tiek koriģētas. Netika konstatētas pazīmes, kas norādītu, ka šīs pārbaudes laikā konstatētā normālā vērtība nevarētu tikt uzskatīta par ilglaicīgu.

(56)

Netika konstatēti pierādījumi, ka pie pašreizējā cenu līmeņa eksporta pārdevumi turpmāk varētu netikt veikti.

(57)

Pamatojoties uz šo informāciju, tiek secināts, ka izmaiņas apstākļos kopš sākotnējās izmeklēšanas attiecībā uz dempingu (kas tagad pamatojas uz pašu normālās vērtības salīdzinājumu ar prasības iesniedzēja eksporta cenām) var pamatoti uzskatīt par ilglaicīgām.

(58)

Tā kā sākotnējā izmeklēšanā tika noteikts konkrēts maksājums par vienu tonnu, tam būtu jābūt tādam pašam arī pašreizējā izmeklēšanā. Maksājums, kas aprēķināts, pamatojoties uz šābrīža dempinga starpību, ir EUR 48,09 par tonnu.

(59)

Jāatceras, ka atbilstīgi Padomes Regulas Nr. 658/2002 94. apsvērumam, piemērojot galīgos pasākumus 2002. gadā, nosakot piemērojamā galīgā maksājuma apmēru, kas piemērojams saskaņā ar noteikumu par mazāko nodevu, tika ņemts vērā noteiktais kaitējuma apmērs. Kā noteikts Regulas (EK) 658/2002 1. panta 2. punktā, spēkā esošais maksājums atkarīgs no konkrētā ražojuma veida un svārstās no EUR 41,42 par tonnu līdz EUR 47,07 par tonnu.

(60)

Tā kā maksājums, kas noteikts, pamatojoties uz šābrīža dempinga starpību, ir lielāks nekā šābrīža maksājums, šī pārskatīšana būtu jāizbeidz, nemainot pieteikuma iesniedzējam piemērojamā maksājuma līmeni, kas būtu jāsaglabā atbilstoši tai pašai antidempinga maksājuma likmei, kāda tika noteikta sākotnējās izmeklēšanas rezultātā.

(61)

Pieteikuma iesniedzējs izteica ieinteresētību uzņemties saistības, taču nespēja iesniegt pietiekami pamatotu saistību piedāvājumu pamatregulas 8. panta 2. punktā noteiktajos termiņos. Līdz ar to Komisija nevarēja apstiprināt nekādu saistību piedāvājumu. Tomēr tiek uzskatīts, ka atsevišķu jautājumu sarežģītība, tostarp

norāda uz papildu nepieciešamību noskaidrot, vai būtu izpildāmas saistības, kurās būtu apvienota indeksētā minimālā cena un maksimālais daudzums.

(62)

Kā minēts iepriekš, šīs sarežģītības dēļ pieteikuma iesniedzējs nespēja formulēt pieņemamu saistību piedāvājumu noteiktajā termiņā. Ievērojot iepriekš minētos apstākļus, Padome uzskata, ka pieteikuma iesniedzējam izņēmuma kārtā būtu jāatļauj iesniegt saistību piedāvājumu papildus noteiktā termiņā, kas pārsniedz iepriekš minēto termiņu, taču ne vēlāk kā 10 kalendāro dienu laikā pēc šīs Regulas spēkā stāšanās brīža.

(63)

Ieinteresētās personas informēja par būtiskiem faktiem un apstākļiem, uz kuru pamata bija plānots izbeigt šo pārskatīšanu un saglabāt spēkā esošo antidempinga maksājumu par pieteikuma iesniedzēja saražotā attiecīgā ražojuma importu. Visām pusēm tika sniegta iespēja izteikt viedokli. Izteiktās piezīmes tika ņemtas vērā, ja tās bija pamatotas ar pierādījumiem,

18.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/8

(1)

Padome 2001. gada 22. janvārī ar Regulu (EK) Nr. 132/2001 (2) piemēroja galīgu antidempinga maksājumu (“spēkā esošie pasākumi”) EUR 33,25 par tonnu amonija nitrāta importam, kuram atbilst KN kods 3102 30 90 un 3102 40 90 un kura izcelsme ir inter alia Ukrainā. Izmeklēšana, pēc kuras noteica šos spēkā esošos pasākumus, turpmāk tekstā saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas Padome 2004. gada 17. maijā ar Regulu (EK) Nr. 993/2004 (3) no antidempinga maksājumiem, kas piemēroti ar Regulu (EK) Nr. 132/2001, atbrīvoja to attiecīgā ražojuma importu Kopienā, ko saražojuši uzņēmumi, kuru saistības ir pieņēmusi Komisija. Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1001/2004 (4) saistības pieņēma uz sešiem mēnešiem, un ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1996/2004 (5) šis laikposms tika pagarināts līdz 2005. gada 20. maijam. Šo saistību mērķis bija ņemt vērā konkrētas sekas, ko 2004. gada 1. maijā radīja Eiropas Savienības paplašināšanās līdz 25 dalībvalstīm.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 945/2005 pēc starpposma pārbaudes, kurās aplūkoja tikai attiecīgā ražojuma definīciju, Padome nolēma, ka jāpārskata ražojuma definīcija un jāpiemēro spēkā esošie pasākumi šim ražojumam arī tad, ja tas ir citu mēslošanas līdzekļu sastāvā, ņemot vērā amonija nitrāta daudzumu attiecībā pret citām papildvielām un uzturvielām.

(4)

Padome pēc 2006. gada janvārī sāktās termiņa beigu pārskatīšanas ar Regulu (EK) Nr. 442/2007 (6) uz diviem gadiem šos pasākumus atjaunoja pašreizējā apmērā. Pasākumi ir īpašu maksājumu veidā.

(5)

Pieprasījumu par daļēju termiņa vidusposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu iesniedza Ukrainas ražotājs eksportētājs Open Joint Stock Company (OJSC) Azot Cherkassy (“pieprasījuma iesniedzējs”). Pieprasījumā dempings tiek pārbaudīts tikai tiktāl, ciktāl skarts pieprasījuma iesniedzējs.

(6)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu iesniedzējs pieprasījumā norādīja, ka ir mainījušies ar dempingu saistītie apstākļi, pamatojoties uz kuriem ieviesa spēkā esošos pasākumus, un ka šīs izmaiņas ir ilglaicīgas. Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka, salīdzinot normālo vērtību, kas balstīta uz tā pašizmaksām vai cenām iekšējā tirgū, un eksporta cenas uz Kopienu, varētu konstatēt, ka dempinga apmērs ievērojami nokrities zem spēkā esošo pasākumu līmeņa. Tāpēc tas norādīja, ka, lai turpmāk neitralizētu dempingu, vairs nav nepieciešams piemērot pasākumus pašreizējā līmenī.

(7)

Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, konstatēja, ka pieprasījumā ir pietiekami daudz sākotnējo pierādījumu, un ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (7), 2006. gada 19. decembrī informēja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(8)

Pārskatīšanas darbības jomā bija tikai dempinga pārbaude attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju. Izmeklēšana attiecībā uz dempingu aptvēra laikposmu no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(9)

Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, eksportētājvalsts pārstāvjiem un Kopienas ražotāju asociācijai par pārskatīšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paust viedokli un paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā pieprasīt, lai tās uzklausītu.

(10)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(11)

Komisija, lai iegūtu informāciju, ko uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, nosūtīja anketas pieprasījuma iesniedzējam un tam noteiktajā termiņā saņēma atbildes.

(12)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai. Komisija veica pārbaudes apmeklējumus pieprasījuma iesniedzēja telpās Čerkasos.

(13)

Ieinteresētajām personām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, balstoties uz kuriem bija plānots ieteikt šo pārskatīšanu pārtraukt un saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus attiecīgā ražojuma importam, ko veicis pieprasījuma iesniedzējs, un deva iespēju izteikt komentārus. Saņemtie komentāri tika pienācīgi izskatīti un attiecīgā gadījumā ņemti vērā.

(14)

Attiecīgais ražojums, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, ir Regulā (EK) Nr. 945/2005 minētais, proti, Ukrainas izcelsmes cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no svara un kuri atbilst KN kodam 3102 30 90, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 91 (turpmāk “AN”). AN ir lauksaimniecībā plaši izmantotie cietie slāpekļa mēslošanas līdzekļi. To ražo no amonjaka un slāpekļskābes, un tā slāpekļa masa mikrogranulu vai granulu veidā pārsniedz 28 % no svara.

(15)

Šajā atkārtotajā izmeklēšanā apstiprinājās tas, kas jau bija konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, proti, ka AN ir plaša patēriņa prece un ka tā kvalitāte un fiziskās pamatīpašības ir vienādas neatkarīgi no izcelsmes valsts. AN, ko pieprasījuma iesniedzējs ražo un tirgo iekšējā tirgū Ukrainā un ko eksportē uz Kopienu, ir vienādas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatā arī vienādi lietojumi. Tādēļ šie ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem. Šī pārskatīšana skāra tikai dempinga noteikšanu attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju, tāpēc netika izdarīti nekādi secinājumi par Kopienas rūpniecības nozares saražoto un Kopienas tirgū pārdoto ražojumu.

(16)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms pārbaudīja, vai pieprasījuma iesniedzēja kopējais pārdevumu apjoms iekšējā tirgū ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, proti, vai tas ir vismaz 5 % vai vairāk no kopējā apjoma, ko pieprasījuma iesniedzējs pārdevis eksportam uz Kopienu. Izmeklēšanā noskaidroja, ka pieprasījuma iesniedzējs ir pārdevis tikai viena veida AN un šā veida AN vietējā tirgū ir pārdots reprezentatīvos daudzumos.

(17)

Pēc tam, salīdzinot vietējo neto tirdzniecības cenu ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām, Komisija pārbaudīja to, vai var uzskatīt, ka AN pārdevumi iekšējā tirgū ir veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(18)

Novērtējot pieprasījuma iesniedzēja ražošanas izmaksas, atklāja, ka gāzes izmaksas nav pienācīgi atspoguļotas pieprasījuma iesniedzēja dokumentācijā. Jāpiebilst, ka enerģijas izmaksas, piemēram, gāzes izmaksas, veido lielāko daļu no izgatavošanas izmaksām un ievērojamu daļu no kopējām ražošanas izmaksām.

(19)

Attiecībā uz gāzes izmaksām konstatēja, ka lielāko daļu gāzes, ko izmanto AN ražošanā, Ukraina importē no Krievijas. Šajā saistībā visi pieejamie dati liecina par to, ka Ukraina importē gāzi no Krievijas par cenām, kas ir daudz zemākas par tirgus cenām neregulētajos dabasgāzes tirgos. Izmeklēšanā atklājās, ka tās dabasgāzes cena, ko no Krievijas eksportē uz Kopienu, ir apmēram divreiz lielāka par vietējo gāzes cenu Ukrainā. Tāpēc, kā noteikts pamatregulas 2. panta 5. punktā, gāzes izmaksas, kas radušās pieprasījuma iesniedzējam, tika koriģētas, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta citos reprezentatīvos tirgos.

(20)

Pēc informācijas nodošanas atklātībai pieprasījuma iesniedzējs iebilda, ka nav pamata koriģēt iekšējā tirgus gāzes cenu, jo uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē ir pilnībā atspoguļotas izmaksas, kas saistītas ar līdzīgā ražojuma ražošanas procesu un pārdošanu izcelsmes valstī.

(21)

Tomēr, pārbaudot līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu, jānosaka, vai izmaksas, kas iegrāmatotas uzņēmuma grāmatvedības ierakstos, pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un tirdzniecību. Iepriekš 19. apsvērumā minēto iemeslu dēļ konstatēja, ka tā nav.

(22)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs iebilda, ka tā normālās vērtības aprēķinu pamatā jābūt attiecīgā ražojuma pārdevumiem iekšējā tirgū, pieņemot, ka nav pamata uzskatīt, ka šie pārdevumi nebūtu veikti parastā tirdzniecības apritē. Šajā saistībā jāpiezīmē, ka, lai noteiktu to, vai pārdevumi iekšējā tirgū cenu ziņā bija veikti parastā tirdzniecības apritē, proti, vai tie bija rentabli, vispirms ir jānosaka, vai pieprasījuma iesniedzēja izmaksas ir ticams pamats saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu. Tikai tad, kad noteiktas patiesās izmaksas, var izlemt, kādu metodiku izmantot normālās vērtības noteikšanai. Kā izklāstīts iepriekš 28. apsvērumā un turpmāk, vietējās neto pārdošanas cenas salīdzinājums ar koriģētajām ražošanas izmaksām PIP liecina, ka pārdevumi iekšējā tirgū netika veikti parastā tirdzniecības apritē, pieprasījuma iesniedzēja vietējās cenas nevarēja izmantot normālās vērtības noteikšanai.

(23)

Pieprasījuma iesniedzējs turklāt apgalvoja, ka izmeklēšanas pamatā bija dati par PIP un ka secinājumos tādēļ nav ņemtas vērā izmaiņas pēc šā perioda, piemēram, nepārtraukts gāzes cenu pieaugums un mēslošanas līdzekļu vietējā patēriņa pieaugums Ukrainā. Šai saistībā jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu reprezentatīvu izmeklēšanas konstatējumu nolūkā jāizvēlas izmeklēšanas periods uzreiz pirms procedūras sākšanas, kas dempinga gadījumā parasti būtu vismaz seši mēneši. Jāatgādina arī tas, ka saskaņā ar parasto Kopienas praksi PIP attiecībā uz dempingu ilgst vienu gadu.

(24)

Pārbaudīja to, vai, nosakot pieprasījuma iesniedzēja dempinga starpību, bija jāņem vērā gāzes cenu izmaiņas Ukrainā pēc PIP. Šajā saistībā vispirms jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu informāciju par periodu pēc izmeklēšanas perioda parasti neņem vērā. Saskaņā ar Kopienas pastāvīgo praksi šo noteikumu saprot tā, ka rezultātus, kas attiecas uz periodu pēc izmeklēšanas perioda, var ņemt vērā tikai tad, ja tie ir nepārprotami, neapstrīdami un ilglaicīgi. Šajā saistībā, lai gan pēc PIP bija vērojams gāzes cenu pieaugums, nevarēja ar pietiekamu noteiktību konstatēt, ka šis cenu pieaugums patiesi būtu ilglaicīgs. Atklāja, ka pieejamā informācija par turpmākām gāzes cenu izmaiņām Ukrainā bija tikai prognozes, nevis pārbaudāma informācija par faktiskajām gāzes cenām. Saskaņā ar 6. panta 1. punktu informāciju un datus, kas neattiecas uz IP (vai PIP pārskatīšanas gadījumos – uz PIP), var izmantot vienīgi atsevišķos izņēmuma gadījumos. Neuzskatīja, ka minētā situācija attaisnotu tādu datu vai informācijas izmantošanu, kas neattiecas uz PIP. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs savus argumentus nepamatoja ar pierādījumiem, kas liecinātu, ka dati attiecībā uz periodu pēc PIP ir reprezentatīvāki nekā dati attiecībā uz PIP. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(25)

Attiecībā uz faktu, ka mēslošanas līdzekļu patēriņš Ukrainā pēc PIP palielinājās, pieprasījuma iesniedzējs nepaskaidroja un nepierādīja, cik lielā mērā šis fakts varētu ietekmēt konstatējumus, kas izdarīti, pamatojoties uz informāciju, kas saistīta ar PIP. Tādējādi pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija nebija pietiekama, lai, uz to pamatojoties, varētu izdarīt jēgpilnus secinājumus, nebija pieejama arī cita veida informācija, kas liecinātu par pieprasījuma iesniedzēja prasības pamatotību. Pieprasījuma iesniedzēja prasību noraidīja, jo jebkādiem secinājumiem nebūtu bijis pamata.

(26)

Koriģētā gāzes cena tika aprēķināta, pamatojoties uz vidējo eksportam pārdotās Krievijas gāzes cenu pie Vācijas un Čehijas robežas (Waidhaus), neietverot transporta izmaksas. Waidhaus – lielāko centru Krievijas gāzes pārdevumiem uz ES, kas ir Krievijas gāzes lielākais tirgus un kurā cenas pamatoti atspoguļo izmaksas, var uzskatīt par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē.

(27)

Vēl pieprasījuma iesniedzējs iebilda, ka Ukraina gāzi iepērk ar tādiem pašiem tirgus nosacījumiem kā Kopiena un ka pieprasījuma iesniedzēja 2007. gadā maksātās cenas bija augstākas nekā gāzes cenas pie Ukrainas un Krievijas robežas tajā pašā periodā. Tomēr pieprasījuma iesniedzējs nesniedza pierādījumus, kas pamatotu tā prasību, un tādējādi nevarēja pierādīt, ka izpildīti 24. apsvērumā minētie nosacījumi, lai ņemtu vērā notikumus, kas attiecas uz periodu pēc PIP. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(28)

Neto pārdevumu cenu iekšējā tirgū salīdzinājums ar koriģētajām ražošanas izmaksām PIP liecina, ka pārdevumi iekšējā tirgū netika veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(29)

Tādēļ uzskatīja, ka vietējās cenas nav atbilstīgs pamats normālās vērtības noteikšanai, un bija jāizmanto cita metode. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un 2. panta 6. punktu normālo vērtību aprēķināja, pieskaitot pieprasījuma iesniedzēja attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām samērīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu (PVA izmaksas) summu un samērīgu peļņu un vajadzības gadījumā veicot korekcijas, kā minēts iepriekš 19. apsvērumā.

(30)

PVA izmaksas un peļņu nevarēja aprēķināt pēc pamatregulas 2. panta 6. punkta noteikumiem, jo pieprasījuma iesniedzējam nebija attiecīgā ražojuma reprezentatīvu pārdevumu iekšējā tirgū parastā tirdzniecības apritē. Pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu nevarēja piemērot, jo izmeklēšanā ir iesaistīts tikai pieprasījuma iesniedzējs. Arī 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu nevarēja piemērot tādēļ, ka pieprasījuma iesniedzēja ražošanas izmaksas tās pašas vispārīgās preču kategorijas ražošanai 19. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ arī būtu jākoriģē atbilstīgi gāzes izmaksām. Tādējādi SG&A izmaksas un peļņa tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu.

(31)

Ziemeļamerikas tirgū, kurā bija liela vietējo un ārvalstu uzņēmumu konkurence, bija ievērojams pārdevumu iekšējā tirgū apjoms. Tika ņemta vērā publiski pieejamā informācija par galvenajiem uzņēmumiem mēslošanas līdzekļu nozarē. Ziemeļamerikas (ASV un Kanādas) ražotāju atbilstīgos datus atzina par piemērotākajiem izmeklēšanai, ņemot vērā plašo un ticamo publiski pieejamo informāciju par uzņēmumiem šajā reģionā. Tādēļ SG&A izmaksas un peļņa tika aprēķināta, ņemot vērā to trīs Ziemeļamerikas ražotāju vidējās svērtās SG&A izmaksas un peļņu, kas ir lielākie uzņēmumi slāpekļa mēslošanas līdzekļu nozarē attiecībā uz tās pašas vispārīgās ražojumu kategorijas (slāpekļa mēslošanas līdzekļu) pārdevumu iekšējā tirgū. Šie trīs ražotāji tika uzskatīti par slāpekļa mēslošanas līdzekļu nozares reprezentatīviem pārstāvjiem, un attiecīgi to SG&A izmaksas un peļņa – par šīs nozares veiksmīgo uzņēmumu raksturīgiem rādītājiem. Jāpiebilst, ka nebija liecību par to, ka šādi aprēķinātā peļņa pārsniegtu citu Ukrainas ražotāju gūto peļņu, ja tie pārdotu tos pašus vispārīgās kategorijas ražojumus iekšējā tirgū.

(32)

Pēc informācijas nodošanas atklātībai pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ir būtiskas atšķirības starp tirgus situāciju Ziemeļamerikā un Ukrainā. Tomēr pieprasījuma iesniedzējs nevarēja paskaidrot šo atšķirību iemeslus un pamatot savus apgalvojumus. Turklāt tas nevarēja ierosināt citu pienācīgu aprēķina pamatu, tādēļ šis arguments bija jānoraida.

(33)

Attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, tādēļ eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām eksporta cenām.

(34)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu un vienādā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, izdarot korekcijas, pienācīgi ņēma vērā atšķirības, kuras ietekmē cenu salīdzināmību. Tādējādi korekcijas, kas bija pamatotas ar pārbaudītiem pierādījumiem, attiecīgā gadījumā veica, ievērojot izmaksu atšķirības saistībā ar pārvadāšanu, pārkraušanu, iekraušanu un papildu izmaksām.

(35)

Pēc informācijas nodošanas atklātībai Kopienas ražotāju asociācija iebilda, ka dzelzceļa tarifi Ukrainā, kas attiecas arī uz attiecīgā ražojuma transportēšanu, kad to eksportē uz Kopienu, bija mākslīgi pazemināti un tādēļ tie bija jākoriģē. Tomēr izmeklēšanā netika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzēja dokumentācijā būtu neatbilstīgi atspoguļotas pārvadājumu izmaksas Ukrainā. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(36)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar vidējo svērto eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu.

(37)

Salīdzinājums liecināja, ka dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir 38,2 %.

(38)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu analizēja to, vai apstākļi attiecībā uz dempingu ir ievērojami mainījušies un vai to izmaiņas uzskatāmas par ilglaicīgām.

(39)

Šajā saistībā minēja to, ka dempinga starpība, ko pašlaik piemēro pieprasījuma iesniedzējam, ir noteikta sākotnējā izmeklēšanā, izmantojot normālo vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz datiem, kas saņemti no ražotāja tirgus ekonomikas trešā valstī, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu. Bet šajā pārskatīšanā pēc tam, kad Ukrainai bija piešķirts tirgus ekonomikas statuss (pamatregulas grozījumi ar Regulu (EK) 2117/2005), normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz informāciju, kas saistīta ar pieprasījuma iesniedzēja personīgiem datiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. līdz 6. punktu.

(40)

Nebija liecību par to, ka normālās vērtības apmērs vai eksporta cena, ko pieprasījuma iesniedzējam noteica šajā izmeklēšanā, nebūtu uzskatāmi par ilglaicīgiem. Varētu iebilst, ka dabasgāzes kā izejmateriāla cenu izmaiņas varētu ievērojami ietekmēt normālo vērtību. Tomēr uzskatīja, ka cenu pieaugums būtiski ietekmētu visas tirgū iesaistītās personas un tādēļ ietekmētu gan normālo vērtību, gan eksporta cenu.

(41)

Konstatēja, ka PIP pieprasījuma iesniedzēja eksporta cena uz Kopienu ir līdzīga uzņēmuma eksporta cenai uz citām valstīm, kurās uzņēmums PIP pārdeva ievērojami lielāku daudzumu.

(42)

Lai gan PIP konstatētās dempinga starpības aprēķināšanas pamatā bija salīdzinoši zems pieprasījuma iesniedzēja eksporta apmērs uz Kopienu, ir iemesli uzskatīt, ka konstatētās dempinga starpības pamatā ir ilglaicīgi apstākļi.

(43)

Tā kā sākotnējā izmeklēšanā tika noteikts konkrēts maksājums par vienu tonnu, tam vajadzētu būt tādam pašam arī šajā izmeklēšanā. Maksājums, kura aprēķinos izmantota pašreizējā dempinga starpība, ir EUR 47 par tonnu.

(44)

Jāatgādina, ka saskaņā ar izklāstu Padomes Regulas (EK) Nr. 132/2001 59. apsvērumā, 2001. gadā piemērojot galīgos pasākumus, galīgā maksājuma apmēru aprēķināja saskaņā ar noteikumu par mazāku maksājumu, izmantojot kaitējuma apmēru. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 442/2007 1. panta 2. punktu pašlaik piemērojamais maksājuma apmērs ir atkarīgs no konkrēta ražojumu veida un svārstās no EUR 29,26 līdz EUR 33,25 par tonnu.

(45)

Maksājums, kas noteikts, pamatojoties uz pašreizējo dempinga starpību, ir lielāks par pašreizējo maksājumu, tādēļ pārskatīšana būtu jāizbeidz, neizdarot grozījumus pieprasījuma iesniedzējam piemērojamajā maksājuma apmērā un saglabājot to sākotnējā izmeklēšanā noteiktā galīgā antidempinga maksājuma apmērā.

(46)

Pieprasījuma iesniedzējs izrādīja interesi par saistībām, bet pamatregulas 8. panta 2. punktā noteiktajā termiņā nespēja iesniegt pietiekami pamatotu saistību piedāvājumu. Tādēļ Komisija nevarēja pieņemt minētā ražotāja eksportētāja saistības. Tomēr uzskata, ka vairāki sarežģīti jautājumi, proti, 1) attiecīgā ražojuma cenu svārstības, kuru dēļ būtu nepieciešama noteikta veida minimālo cenu indeksācija, lai gan vienlaikus svārstības nevarēja pietiekami izskaidrot ar galveno izmaksu faktoru; un 2) attiecīgā ražojuma konkrētā tirgus situācija (arī tas, ka šī pārskatīšana attiecas uz ierobežotu eksportētāja veikto importu apjomu), liecina, ka nepieciešams apsvērt to, vai būtu izpildāmas saistības, kurās indeksēta minimālā cena būtu apvienota ar daudzuma ierobežojumu.

(47)

Ka minēts iepriekš, šo grūtību dēļ pieprasījuma iesniedzējs noteiktajā termiņā nevarēja sagatavot pieņemamu saistību piedāvājumu. Ievērojot iepriekšminēto, Padome uzskata, ka pieprasījuma iesniedzējam izņēmuma kārtā jāļauj iesniegt saistību piedāvājumu pēc noteiktā termiņa, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(48)

Ieinteresētajām personām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, balstoties uz kuriem bija plānots izbeigt šo pārskatīšanu un saglabāt spēkā esošo antidempinga maksājumu attiecīgā ražojuma importam, ko veicis pieprasījuma iesniedzējs. Visām personām tika dota iespēja iesniegt piezīmes. Šīs piezīmes tika izskatītas un attiecīgos gadījumos pamatotas ar pierādījumiem,

18.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/14

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1995/2000 (2) inter alia noteica galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta (UAN) šķīdumu importam. Šī regula turpmāk tekstā būs minēta kā “sākotnējā regula”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar sākotnējo regulu noteica spēkā esošos pasākumus, turpmāk tekstā būs minēta kā “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Pēc pārskatīšanas sakarā ar termiņa beigām, kas tika uzsākta 2005. gada septembrī, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1911/2006 (3) pagarināja minētos pasākumus pašreizējā līmenī uz pieciem gadiem. Pasākumi ietver specifiskus nodokļus. Šī regula turpmāk tekstā būs minēta kā “regula sakarā ar termiņa beigu pārskatīšanu”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar minēto regulu noteica spēkā esošos pasākumus, turpmāk tekstā būs minēta kā “pārskatīšana sakarā ar termiņa beigām”.

(3)

Atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam pieprasījumu uzsākt daļēju starpposma pārskatīšanu (“pašreizējā pārskatīšana”) iesniedza divi ražotāji eksportētāji no Krievijas, kas pieder akciju sabiedrībai Mineral and Chemical Company Eurochem, proti, Novomoskovskiy Azot un Nevinnomyssky Azot. Šīs pārskatīšanas nolūkā abi uzņēmumi, ņemot vērā to saikni, tiek uzskatīti par vienu juridisku personu (“pieteikuma iesniedzējs”). Pieprasījums attiecas tikai uz to, lai pārbaudītu dempingu tiktāl, ciktāl tas skar pieteikuma iesniedzēju.

(4)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ja nebūtu eksporta uz Eiropas Kopienu, tā normālās vērtības salīdzinājums ar eksporta cenām uz atbilstošu trešo valsti, šajā gadījumā uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), izraisītu ievērojamu dempinga samazināšanos zem līmeņa, kāds panākts ar spēkā esošajiem pasākumiem.

(5)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija konstatēja, ka prasībā ir pietiekami daudz sākotnējo pierādījumu, un paziņojumā par procedūras uzsākšanu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4), 2006. gada 19. decembrī informēja par daļēja starpposma pārskatīšanas uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(6)

Pārskatīšanā veica tikai dempinga pārbaudi saistībā ar pieteikuma iesniedzēju. Dempinga izmeklēšana attiecās uz laiku no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(7)

Komisija oficiāli paziņoja pieteikuma iesniedzējam, eksportētājvalsts pārstāvjiem un Kopienas ražotāju asociācijai par to, ka tiek uzsākta pārskatīšana. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paust viedokli un paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā lūgt, lai tās tiktu uzklausītas.

(8)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to bija lūgušas, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(9)

Lai iegūtu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu izmeklēšanai, Komisija izsūtīja aptaujas anketas akciju sabiedrībai Mineral and Chemical Company Eurochem un ar to saistītiem uzņēmumiem un šim nolūkam atvēlētajā termiņā saņēma atbildes uz anketas jautājumiem.

(10)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga konstatācijai. Komisija veica pārbaudes vizītes pieteikuma iesniedzēja un ar to saistītajos uzņēmumos:

(11)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, urīnvielas un amonija nitrāta šķīdums (“UAN”) – šķidrais mēslošanas līdzeklis, ko parasti izmanto lauksaimniecībā un kura izcelsme ir Krievijā. Tas sastāv no urīnvielas, amonija nitrāta un ūdens maisījuma. Ūdens veido apmēram 70 % no maisījuma sastāva (atkarībā no slāpekļa satura), pārējo maisījuma daļu veido vienāds urīnvielas un amonija nitrāta daudzums. Slāpekļa (N) saturs ir šā ražojuma svarīgākā “īpašība”, un tas var būt no 28 % līdz 32 %. Šādu atšķirību var panākt, šķīdumam pievienojot vairāk vai mazāk ūdens. Neatkarīgi no slāpekļa daudzuma uzskata, ka visu urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu fizikālās un ķīmiskās īpašības ir vienādas un ka attiecībā uz šo izmeklēšanu tie tādējādi uzskatāmi par vienu ražojumu. Attiecīgais ražojums atbilst KN kodam 3102 80 00.

(12)

Šī pārskatīšanas izmeklēšana apstiprināja, ka UAN pilnībā ir pamatražojums un tā kvalitāte un fizikālās pamatīpašības ir identiskas neatkarīgi no tā izcelsmes valsts. Pieteikuma iesniedzēja ražotajiem, Krievijas iekšējā tirgū tirgotajiem un (tā kā tos neeksportēja uz EK) uz ASV eksportētajiem UAN šķīdumiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un būtībā vienāds izmantojums. Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem. Tā kā šajā pārskatīšanā vienīgi izskatīja dempingu tiktāl, ciktāl tas skar pieteikuma iesniedzēju, secinājumi par ražojumu, ko ražo un tirgo Kopienas ražošanas nozare Kopienas tirgū, netika izdarīti.

(13)

Kā minēts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, tā kā pieteikuma iesniedzējs nav veicis UAN eksporta tirdzniecību uz Eiropas Kopienu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (PIP), šajā izmeklēšanā vispirms pārbaudīja to, cik lielā mērā eksporta cenas uz trešo valsti jāņem vērā, nosakot, vai apstākļi, kuru dēļ tika noteikti spēkā esošie pasākumi, ir mainījušies un vai šīs pārmaiņas ir ilgstošas.

(14)

Pieteikuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka ražojumu nevar pārdot eksportam Kopienas tirgū PI periodā, jo jāveic spēkā esošie maksājumi. Pieteikuma iesniedzējs sniedza sākotnējos pierādījumus tam, ka eksporta cenas uz ASV, reprezentatīvu trešās valsts tirgu, nebija dempinga cenas vai vismaz bija mazākas par dempinga starpību, kas pašreiz noteikta eksportam uz Eiropas Kopienu, un ka lietderīgi ir izmantot eksporta cenas uz ASV. Šīs regulas 43. un turpmākajos apsvērumos minēto iemeslu dēļ eksporta cenas uz trešo valsti – ASV – tiek uzskatītas par atbilstošām, jo ASV tirgus ir salīdzināms ar Kopienas tirgu un tādējādi tas ir reprezentatīvs tirgus.

(15)

Jāatzīmē, ka pašlaik spēkā esošie pasākumi ir daļēji pamatoti ar datiem, kas nav saistīti ar pieteikuma iesniedzēja attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, bet pašreizējā PI periodā bija pieejama pārbaudīta informācija par pieteikuma iesniedzēja datiem, kaut arī tikai par trešās valsts tirgu, kas attiecas uz normālo vērtību un eksporta precēm. Līdz ar to tika secināts, ka PI periodā konstatētā dempinga starpība precīzāk atspoguļo pieteikuma iesniedzēja situāciju IP periodā nekā pašreiz spēkā esošie pasākumi.

(16)

Šajā sakarā uzskatīja, ka antidempinga maksājuma mērķis nav slēgt Kopienas tirgu trešo valstu importam, bet atjaunot godīgus konkurences nosacījumus.

(17)

Ievērojot iepriekšminētos konkrētos apstākļus, tika konstatēts, ka dempinga starpības aprēķināšana ir atbilstoša PI periodā, izmantojot par pamatu pieteikuma iesniedzēja eksporta cenas uz ASV.

(18)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms pārbaudīja, vai pieteikuma iesniedzēja kopējais pārdošanas apjoms iekšējā tirgū ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu. Tā kā pieteikuma iesniedzējs nav veicis UAN eksporta tirdzniecību uz Eiropas Kopienu PI periodā, tika salīdzināts pieteikuma iesniedzēja kopējais pārdošanas apjoms iekšējā tirgū ar visu pieteikuma iesniedzēja UAN eksportu uz ASV. Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 2. punktam pārdošanas apjomi iekšējā tirgū ir reprezentatīvi tad, ja kopējais šādas pārdošanas apjoms ir vienāds ar vai lielāks par 5 % no attiecīgā eksporta pārdošanas apjoma, šajā gadījumā uz ASV. Izmeklēšanā tika atklāts, ka pieteikuma iesniedzējs iekšzemes tirgū nav pārdevis reprezentatīvus UAN daudzumus.

(19)

Tā kā normālās vērtības noteikšanai pieteikuma iesniedzēja iekšējā tirgus cenas nevar izmantot, to noteica atbilstīgi pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktam, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kas radās pieteikuma iesniedzējam, pieskaitot pietiekamu summu pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām (“PVA izmaksas”) un pietiekamu peļņas normu.

(20)

Attiecībā uz ražošanas izmaksām būtu jānorāda, ka gāzes izmaksas veido lielāko daļu izgatavošanas izmaksu un būtisku daļu no kopējām ražošanas izmaksām. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu tika pārbaudīts, vai izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, bijušas samērīgi atspoguļotas pieteikuma iesniedzēja dokumentācijā.

(21)

Pamatojoties uz starptautiski atzītiem specializētos enerģētikas tirgu informācijas avotos publicētiem datiem, tiešām tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzēja maksātā cena ir nesamērīgi zema. Piemēram, tā ir tikai viena ceturtdaļa un viena piektdaļa no Krievijas dabasgāzes eksporta cenas. Šajā ziņā visi pieejamie dati liecina, ka iekšzemes gāzes cenas Krievijā bijušas regulētas un ir ievērojami zemākas nekā tirgus cenas, ko maksā neregulētos dabasgāzes tirgos. Tā kā gāzes izmaksas nav pienācīgi atspoguļotas pieteikuma iesniedzēja dokumentācijā, tās tika attiecīgi koriģētas. Krievijas iekšējā tirgū bija sagrozītas gāzes cenas, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu gāzes cenas bija jānosaka, “balstoties uz citiem pamatotiem apsvērumiem, tostarp informāciju, kas iegūta no citiem reprezentatīviem tirgiem”.

(22)

Koriģētās cenas tika aprēķinātas, pamatojoties uz vidējo eksportam pārdotās Krievijas gāzes cenu pie Vācijas un Čehijas robežas (Waidhaus), neskaitot transporta izmaksas, un koriģētas, lai pielīdzinātu vietējām sadales izmaksām. Waidhaus – lielāko mezglu Krievijas gāzes tirdzniecībai uz ES, kas ir Krievijas gāzes lielākais tirgus un kurā cenas pamatoti atspoguļo izmaksas, var uzskatīt par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē.

(23)

Pēc informācijas sniegšanas pieteikuma iesniedzējs paziņoja, ka vietējā tirgū maksātās gāzes cenas jebkāda koriģēšana būtu nepamatota, jo tā grāmatvedības dati pilnībā atspoguļo izmaksas saistībā ar līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas aktivitāti izcelsmes valstī. Lai pamatotu šo apgalvojumu, pieteikuma iesniedzējs atsaucās uz neatkarīga konsultāciju uzņēmumu pētījumu par to, ka gāzes cenas pilnībā atspoguļo ražošanas un pārdošanas izmaksas, kas radušās gāzes piegādātājam. Vispirms būtu jāuzsver, ka jau pētījumā izklāstīts tas, ka tika salīdzinātas izmaksas par gāzi, kā arī izmaksas par gāzes piegādi pieteikuma iesniedzējam, un tās bija paredzētās izmaksas, tādējādi tās nebija faktiskās izmaksas, kas radušās PI periodā. Nav arī skaidrs, vai šādi paredzētās izmaksas ir pilnās izmaksas, kā noteikts atbilstīgi pamatregulai, t. i., ieskaitot visas ražošanas un PVA izmaksas saistībā ar gāzes ražošanu un pārdošanu. Ir arī minēts tas, ka šajā procedūrā nav iespējams pārbaudīt pieejamo informāciju par gāzes piegādātāja izmaksām.

(24)

Jebkurā gadījumā secināts, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu tas, ka gāzes cena, ko piegādātājs pieprasa patērētājam, paredz izmaksu segšanu, pats par sevi nav kritērijs, lai noteiktu, vai līdzīga produkta ražošanas izmaksas, kas iegrāmatotas uzņēmuma atskaitēs, pieņemami atspoguļo tā ražojuma ražošanas un pārdošanas izmaksas, uz kuru attiecas izmeklēšana. Ņemot vērā 21. apsvērumā izklāstīto, tas neattiecas uz šo gadījumu. Pieteikuma iesniedzējs nepaskaidroja neapšaubāmi būtisku atšķirību starp gāzes cenu, ko maksā Krievijas iekšējā tirgū, Krievijas dabasgāzes eksporta cenu un cenu, ko maksā Kopienas ražotāji. Pieteikuma iesniedzējs nav minējis to, ka Krievijas iekšējā tirgū dabasgāzes cenas ir regulētas un tās nevar samērīgi atspoguļot cenu, ko parasti maksā neregulētos tirgos. Tādēļ, pat ja gāzes cena, ko maksāja pieteikuma iesniedzējs, sedz gāzes piegādātāja gāzes ražošanas un pārdošanas izmaksu vienību, šis arguments nav būtisks, jo gāzes tirgus cena nav noteikti tieši saistīta ar tās ražošanas un pārdošanas izmaksām. Valsts aizvien nosaka cenu, par kādu pieteikuma iesniedzējs iepirka gāzi PI periodā, un tā ir daudz zemāka par cenu līmeni, kāds ir neregulētos tirgos, kā jau izskaidrots 21. apsvērumā. Tādēļ šis pieprasījums ir jānoraida.

(25)

Turklāt pieteikuma iesniedzējs paziņoja, ka, veicot gāzes cenu korekciju, normālās vērtības noteikšanai faktiski tika izmantota metode, kas nav paredzēta pamatregulā. Tādējādi, aizstājot iekšējā tirgus gāzes izmaksas ar izmaksām, kuru aprēķināšana izklāstīta 22. apsvērumā, un ņemot vērā to, ka minētās izmaksas veido lielāko daļu no līdzīgā ražojuma izmaksām un tādējādi arī aprēķināto normālo vērtību, normālā vērtība faktiski būtu pamatota ar datiem no trešās valsts “reprezentatīvā” tirgus. Šajā sakarā pieteikuma iesniedzējs minēja, ka valstīm ar tirgus ekonomiku pamatregulā paredzētas tikai šādas metodes, lai noteiktu normālo vērtību: i) pamatojoties uz līdzīgā ražojuma iekšējā tirgus cenu parastā tirdzniecības apritē vai kā alternatīva, ja pārdošana nenotiek parastā tirdzniecības apritē; ii) pamatojoties uz ražošanas izmaksām izcelsmes valstī (pieskaitot samērīgu PVA izmaksu un peļņas summu); vai iii) līdzīgā ražojuma reprezentatīvas eksporta cenas uz atbilstošu trešo valsti. Pieteikuma iesniedzējs secināja, ka, pamatojoties uz iepriekš minēto, normālā vērtība nav jānosaka, izmantojot datus no reprezentatīva trešās valsts tirgus.

(26)

Šajā sakarā un ievērojot izklāstīto no 18. līdz 42. apsvērumam, vispirms būtu jāmin tas, ka normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas pamatregulas 2. panta 1. un 6. punktā. Tomēr, lai noteiktu, vai tirdzniecība iekšējā tirgū cenas dēļ ir veikta parastā tirdzniecības režīmā, t. i., vai tā bija rentabla, ir jānosaka, vai pieteikuma iesniedzēja izmaksas ir uzticams pamats pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē. Tikai tad, kad izmaksas ir noteiktas pamatoti, var konstatēt, kāda metode jāizmanto normālās vērtības noteikšanai. Tādēļ nav pamata apgalvot, ka, nosakot pamatotas izmaksas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 5. punktam, ir ieviesta jauna metode normālās vērtības noteikšanai. Tāpēc pieteikuma iesniedzēja argumenti bija jānoraida.

(27)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja arī, ka, pat ja ir koriģētas tā dabasgāzes izmaksas iekšējā tirgū, Waidhaus cena Krievijas dabasgāzei nav ticams pamats, lai veiktu šādu korekciju, jo cena ir noteikta saskaņā ar ilgtermiņa gāzes piegādes līgumiem, kuros cenu aprēķina formula ir saistīta ar naftas produktu cenām, un tādējādi tā nav atkarīga no gāzes ražošanas un piegādes izmaksām pieteikuma iesniedzējam Krievijā. Pieteikuma iesniedzējs minēja, ka Waidhaus cena Krievijas dabasgāzei nav uzticama, jo to ietekmē gāzes cenas Vācijas iekšējā tirgū, kas ir pārmērīgi augstas un, iespējams, nav pakļautas konkurencei, ko izmeklē Vācijas Konkurences padome.

(28)

Vispirms būtu jāmin tas, ka, izvēloties pamatu gāzes cenu noteikšanai, viens no galvenajiem kritērijiem bija tas, lai šajā aprēķinā būtu samērīgi atspoguļotas cenas, ko parasti maksā neizkropļotos tirgos. Neapstrīdami, šis nosacījums ir izpildīts attiecībā uz Waidhaus cenām. Turklāt lielākais Krievijas gāzes apjoms tiek importēts caur Waidhaus centru, kas tādējādi ir piemērots pamats korekcijai. Šajā sakarā Waidhaus varēja uzskatīt par reprezentatīvu tirgu un samērīgu pamatu gāzes izmaksu noteikšanai pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē. Kā jau minēts 24. apsvērumā, nav būtiski, vai cenu nosaka izmaksas, svarīgi, lai tas ir pamatoti atspoguļots ar cenu, ko parasti maksā neizkropļotos tirgos. Attiecībā uz importētās gāzes cenu Waidhaus nav norāžu par valsts iejaukšanos cenu veidošanā, un tādējādi šis nosacījums ir izpildīts. Attiecībā uz apgalvojumu par gāzes cenām Vācijas iekšējā tirgū, kas nav pakļautas konkurencei, būtu jāmin tas, ka Vācijas Konkurences padome, uz ko atsaucas pieteikuma iesniedzējs, turpina veikt izmeklēšanu un rezultāti vēl nav paziņoti. Turklāt šī izmeklēšana attiecas uz cenām, par kādām Vācijas lielākie gāzes sadales uzņēmumi pārdod gāzi Vācijas iekšējā tirgū, un nevis uz tām cenām, par kādām viņi iepērk no Krievijas importēto gāzi. Pretēji pieteikuma iesniedzējam divas minētās cenas nav obligāti saistītas, jo gāzes sadales uzņēmumu un to patērētāju ekonomiskās intereses atšķiras. Tādējādi var uzskatīt, ka gāzes sadales uzņēmumu mērķis ir noturēt tālākpārdošanas cenas iespējami augstākā līmenī, vienlaikus to ekonomiskajās interesēs ir saglabāt iepirkuma cenas zemākajā līmenī, lai palielinātu peļņas līmeņus. Pieteikuma iesniedzēja arguments par to, ka Vācijas tirgū esošiem uzņēmumiem nav motivācijas veikt sarunas ar Krieviju par zemākām importētās gāzes cenām Waidhaus centrā, ir tikai pieņēmums bez faktiskas pamatinformācijas. Rezultātā minētie argumenti tika noraidīti.

(29)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka tad, ja jāveic korekcija tā dabasgāzes izmaksām iekšējā tirgū, šādas korekcijas pamatā jābūt neregulētām gāzes cenām, kas pieejamas Krievijā. Pirmkārt, tas, ka Komisija varēja izvēlēties citu pamatu aprēķiniem, nepadara Waidhaus izvēli nepamatotu. Galvenais kritērijs, izvēloties pamatu gāzes cenu noteikšanai, ir tas, lai šajā aprēķinā būtu samērīgi atspoguļotas cenas, ko parasti maksā neizkropļotos tirgos. Neapstrīdami, šis nosacījums ir izpildīts attiecībā uz Waidhaus cenām. Otrkārt, tas, ka pārdotās gāzes apjoms par neregulētām cenām iekšējā tirgū bija minimāls PI periodā un ka šādas cenas vairāk atbilst regulētām cenām iekšējā tirgū nekā brīvi noteiktai eksporta cenai, ļauj pamatoti uzskatīt, ka šīs neregulētās cenas, dominējot regulētām cenām, bija maldinošas. Tāpēc neregulētas iekšējā tirgus cenas nevar izmantot.

(30)

Pieteikuma iesniedzējs minēja arī to, ka dabasgāzes cenas, ko nosaka valsts, Krievijas iekšējā tirgū konstanti pieaug un sasniedz līmeņus, kas sedz gāzes ražošanas izmaksas. Tādēļ iekšējā tirgus cenu nevar uzskatīt par pārāk zemu vai tādu, kas nav konkurētspējīga.

(31)

Minētais arguments nav pamatots, jo pareizs reprezentatīva tirgus izvēles standarts nav tas, vai cenas ir rentablas pašas par sevi, bet gan vai cenas samērīgi atspoguļo cenu, ko parasti maksā nekropļotos tirgos, kā paskaidrots 29. apsvērumā. Tas neattiecas uz cenām, ko regulē valsts. Turklāt šis arguments arī ir pretrunā Krievijas gāzes piegādātāja oficiālajam paziņojumam (apstiprināts tā publicētājā revīzijas pārskatā), ka Krievijas iekšējās gāzes cenas nesedz ražošanas, transportēšanas un pārdošanas izmaksas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(32)

Kā alternatīvu variantu cenu korekcijai pieteikuma iesniedzējs ierosināja izmantot Krievijas eksporta cenu uz kaimiņvalstu tirgiem, tomēr nesniedza papildu informāciju vai pierādījumus par šādiem tirgiem. Uzskatīja, ka Krievijas gāzes eksporta cenas uz Baltijas valstīm, attiecībā uz kurām bija pieejama daļēja informācija par cenām, nav pietiekami reprezentatīvas, jo eksporta apjoms uz šīm valstīm ir samērā zems. Turklāt vajadzīgā informācija par transportēšanas un sadales izmaksām nebija pieejama, tādēļ jebkurā gadījumā cenas attiecībā uz Baltijas valstīm nevar noteikt. Tādēļ minētās cenas nevar izmantot kā pamatu korekcijai.

(33)

Pieteikuma iesniedzējs paziņoja, ka, izmantojot eksporta cenu uz Waidhaus centru, Krievijas eksporta maksājums, ko veic visos eksporta gadījumos, bija jāatskaita no cenas, jo tas neattiecas uz iekšējā tirgus līmeni.

(34)

Tiešām, tirgus cena Waidhaus mezglā, ko uzskatīja par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē, ir cena pēc eksporta nodokļu nomaksas, nevis cena pirms minētajiem nodokļiem. No pircēja viedokļa atbilstoša ir tā cena, kas jāmaksā Waidhaus, un līdz ar to nav būtiski, kādu procentu no šīs cenas veido eksporta nodoklis un cik procentu tiek samaksāts gāzes piegādātājam. Bet gāzes piegādātājs vienmēr centīsies paaugstināt cenu un tādējādi pieprasīt augstāku cenu saviem patērētājiem, ko viņi piekrīt samaksāt. Ņemot vērā, ka šī cena vienmēr būs augstāka par ražošanas izmaksām, ļaujot gāzes piegādātājam gūt milzīgu peļņu, gāzes cenu noteikšanu primāri neietekmē eksporta nodokļa apjoms, bet gan tas, par kādu cenu patērētāji piekrīt to iegādāties. Tāpēc tika konstatēts, ka samērīga tirgus noteikta cena ir cena, kurā iekļauts eksporta nodoklis, nevis cena pirms nodokļa nomaksas. Tādējādi šajā gadījumā pieteikuma iesniedzēja argumenti tika noraidīti.

(35)

Šajā sakarā pieteikuma iesniedzējs apgalvoja arī, ka vietējā gāzes sadales uzņēmuma uzcenojums nav jāpieskaita eksporta cenai Waidhaus, jo sadales uzņēmumu peļņa jau būtu iekļauta minētajā cenā. Tāpēc pieteikuma iesniedzējs paziņoja, ka vietējie sadales uzņēmumi Krievijā ir gāzes piegādātājam piederošie meitasuzņēmumi un tādējādi minēto uzņēmumu peļņas iekļaušana var veidot dubultus aprēķinus. Pieteikuma iesniedzējs minēja arī to, ka jāņem vērā Krievijas dabas resursu salīdzinošā priekšrocība. Pieteikuma iesniedzējs skaidroja, ka, tā kā gāze lielākoties ir pieejama Krievijā, nevis Kopienā, iekšējā tirgus cenas Krievijā, protams, ir zemākas par gāzes eksporta cenām un tas būtu jāņem vērā, nosakot korekciju iekšējā tirgū esošajām gāzes cenām.

(36)

Pirmkārt, vietējo gāzes sadales uzņēmumu uzcenojumā iekļauj ne tikai minēto uzņēmumu peļņas normu, bet arī to izmaksas starp dabasgāzes iepirkumu un tālākpārdošanu.

(37)

Otrkārt, šo argumentu vairs nevar pienācīgi pārbaudīt. To nevar pārbaudīt tādēļ, ka gāzes piegādātājs Krievijā un tā saistītie uzņēmumi nebija iekļauti pašreizējā izmeklēšanā un tādēļ pieejamā informācija par organizāciju un tās izmaksu struktūru bija nepietiekama. Jāpiebilst arī, ka, tā kā pastāv cieša saikne starp gāzes piegādātāju un Krievijas valdību, situācija Krievijā nav pietiekami pārskatāma, lai vajadzīgajiem pierādījumiem būtu pietiekama piekļuve.

(38)

Turklāt pieteikuma iesniedzējs, kuram ir pienākums sniegt pierādījumus, nevarēja iesniegt papildu informāciju vai pierādījumus, kas atklātu, vai un kādā apjomā gāzes sadales izmaksas tika iekļautas Waidhaus cenā. Tomēr, tā kā vietējie patērētāji pirka gāzi no vietējiem piegādātājiem, ir jāpieņem, ka patērētāji sedz vietējās gāzes sadales izmaksas, kas pašas par sevi nav iekļautas nekoriģētajā Waidhaus cenā. Tāpēc šajā procedūras posmā uzskatīja, ka minētā korekcija bija pamatota, un arguments tika noraidīts.

(39)

Tomēr Kopienas iestādes ņēma vērā to, ka šī konkrētā korekcija var būtiski ietekmēt dempinga starpības aprēķināšanu. Tāpēc, ņemot vērā konkrēto situāciju, kas minēta 37. apsvērumā, uzskatīja, ja pieteikuma iesniedzējs sniegs pietiekami pārbaudītus pierādījumus, Komisija var nolemt atsākt izmeklēšanu.

(40)

Attiecībā uz salīdzināmo priekšrocību saistībā ar dabasgāzes pieejamību Krievijā jāievēro, kā jau minēts iepriekš 28. apsvērumā, ka galvenais kritērijs, izvēloties Waidhaus cenu par pamatu gāzes cenu noteikšanai, ir tas, ka minētajā cenā ir samērīgi atspoguļotas cenas, ko parasti maksā neizkropļotos tirgos. Tirgus nosacījumi, kas dominē iekšējā tirgū, šajā situācijā nav atbilstoši. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(41)

PVA izmaksas un peļņu nevarēja noteikt, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu, jo pēc gāzes izmaksu korekcijas, kas minēta 22. apsvērumā, pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis reprezentatīvu attiecīgā ražojuma tirdzniecības apjomu iekšējā tirgū parastajā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. Pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu nevarēja piemērot, jo izmeklēšana attiecas tikai uz pieteikuma iesniedzēju. Arī pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunkts netika piemērots, jo ražojumiem, kas pieder pie tās pašas vispārējās preču kategorijas, dabasgāze ir pati galvenā izejviela, tāpēc pastāv liela varbūtība, ka ražošanas izmaksas iepriekš 21. apsvērumā minēto iemeslu dēļ arī būtu jākoriģē. Šajā starpposma pārskatīšanā nebija pieejama informācija, lai atbilstoši noteiktu šādu korekciju, PVA izmaksas un atbilstošas peļņas normas, tirgojot šādus ražojumus pēc minētās korekcijas. Tādējādi PVA izmaksas un peļņa tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, izmantojot piemērotu metodi.

(42)

Šajā saistībā tika ņemta vērā publiski pieejamā informācija par lielākajiem uzņēmumiem, kas darbojas slāpekļa mēslojuma nozarē. Tika konstatēts, ka atbilstošie Ziemeļamerikas (ASV un Kanādas) ražotāju dati būtu izmeklēšanai vispiemērotākie, ņemot vērā biržas sarakstā iekļauto šā pasaules reģiona uzņēmumu sniegtās uzticamās un pilnīgās publiskās finanšu informācijas plašo pieejamību. Turklāt Ziemeļamerikā bija raksturīgs būtisks pārdošanas apjoms iekšējā tirgū un ievērojams vietējo un ārvalstu uzņēmumu konkurences līmenis. Tādējādi PVA izmaksas un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz vidējām svērtajām to trīs lielāko Ziemeļamerikas ražotāju PVA izmaksām un peļņu, kas ir starp lielākajiem uzņēmumiem mēslojumu nozarē, ņemot vērā to Ziemeļamerikā veiktos tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu (slāpekļa mēslojumu) pārdošanas apjomus. Šie trīs ražotāji slāpekļa mēslojumu nozarē tika uzskatīti par reprezentatīviem (uzņēmuma/uzņēmējdarbības segmenta apgrozījums vidēji ir vairāk par 78,15 %) un to PVA izmaksas un peļņa par reprezentatīvu attiecībā uz tāda paša veida izmaksām, kādas parasti rodas uzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas šajā uzņēmējdarbības segmentā. Turklāt nav norāžu, kas ļautu apgalvot, ka šādi konstatētais peļņas apmērs pārsniedz peļņu, kādu parasti gūst Krievijas ražotāji, tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus pārdodot iekšējā tirgū.

(43)

Kā minēts iepriekš 13. apsvērumā, pieteikuma iesniedzējs nav veicis UAN eksporta tirdzniecību uz Eiropas Kopienu PI periodā. Ņemot vērā 14. līdz 17. apsvērumā paustos iemeslus, uzskatīja par lietderīgu pārbaudīt pieteikuma iesniedzēja cenu noteikšanu citos eksporta tirgos, lai aprēķinātu dempinga starpību. Paziņojumā par procedūras uzsākšanu ASV tika uzskatītas par atbilstošu tirgu salīdzināmības vajadzībām, jo tas ir pieteikuma iesniedzēja lielākais eksporta tirgus, kas veido vairāk par 70 % no pieteikuma iesniedzēja eksporta apjomiem PI periodā.

(44)

Neviena no ieinteresētajām personām nekomentēja to, ka ASV tika izvēlētas kā atbilstošākais tirgus salīdzināmības vajadzībām. Izmeklēšana apstiprināja to, ka ASV UAN tirgus ir atbilstošākais salīdzināmības vajadzībām, jo Eiropas Kopiena un ASV ir divi lielākie UAN tirgi pasaulē, ko var salīdzināt gan apjoma, gan cenu ziņā.

(45)

Tā kā pieteikuma iesniedzējs veica eksporta tirdzniecību uz ASV PI periodā, izmantojot saistītu tirgotāju Šveicē, eksporta cena bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas pieteikuma iesniedzēja pirmajam neatkarīgajam klientam ASV, kas ir tā lielākais eksporta tirgus. No minētajām cenām tika atskaitīta fiktīva komisijas maksa, kas atbilst uzcenojumam, ko noteica saistītais tirgotājs, kura darbību var pielīdzināt aģenta darbam, kas saņem komisijas maksu.

(46)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, izdarot korekcijas, pienācīga uzmanība tika pievērsta atšķirībām, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tādējādi korekcijas tika veiktas saistībā ar transportēšanas, pakalpojumu, iekraušanas un papildu izmaksu atšķirībām, ja tas bija iespējams, un tika sniegti pārbaudīti pierādījumi.

(47)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar vidējo svērto eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu.

(48)

Minētā salīdzinājuma rezultātā dempinga starpība ir 33,95 %, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Ziemeļamerikas robežai pirms nodokļu nomaksas.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika pārbaudīts, vai apstākļi, pamatojoties uz kuriem noteica pašreiz spēkā esošo dempinga starpību, ir ievērojami mainījušies un vai to maiņa uzskatāma par ilgstošu.

(50)

Nav norāžu par to, ka pašreizējā izmeklēšanā pieteikuma iesniedzējam noteikto normālo vērtību vai eksporta cenu nevarētu uzskatīt par ilglaicīgu. Lai gan var minēt, ka dabasgāzes kā galvenās izejvielas cenu attīstība var būtiski ietekmēt normālo vērtību, tomēr uzskatīja, ka cenu pieauguma efekts ietekmē visas tirgū iesaistītās personas, tāpēc arī normālo vērtību un eksporta cenu.

(51)

Pieteikuma iesniedzēja eksporta cena uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir pieteikuma iesniedzēja lielākais eksporta tirgus, PI periodā bija līdzīga eksporta cenām uz citām valstīm.

(52)

Tādēļ ir iemesls uzskatīt, ka konstatētā dempinga starpība balstās uz mainītu apstākļu ilglaicīgumu.

(53)

Turklāt pašreizējā pārskatīšanā nav atklātas nekādas norādes vai pierādījumi tam, ka sākotnējā izmeklēšanā izmantotais pamatojums, lai noteiktu kaitējuma novēršanas apjomu, būtiski mainīsies tuvākajā nākotnē.

(54)

Šajā sakarā ir konstatēts, ka, lai gan apstākļi, pamatojoties uz kuriem noteica dempingu, ir mainījušies kopš galīgo maksājumu noteikšanas, kas izraisīja lielāku dempinga starpību PI periodā, salīdzinot ar sākotnējo IP, un lai gan ir pamats uzskatīt, ka konstatētā dempinga starpība ir pamatota ar mainītu apstākļu ilglaicīgumu, spēkā esošais antidempinga maksājuma līmenis paliek nemainīgs. Patiesi, kā turpmāk minēts 55. un 56. apsvērumā, galīgie antidempinga maksājumi tika noteikti atbilstīgi kaitējuma novēršanas apjomam, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā.

(55)

Būtu jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu un kā izklāstīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1995/2000 49. apsvērumā, sākotnējā izmeklēšanā galīgais antidempinga maksājums tika noteikts konstatētā kaitējuma apjoma līmenī, kas ir mazāks par dempinga starpību, jo ar šādiem mazākiem maksājumiem pietiek, lai novērstu kaitējumu Kopienas ražošanas nozares uzņēmumiem. Ievērojot notiekošo, šajā pārskatīšanā noteiktais maksājums nav lielāks par kaitējuma apjomu, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(56)

Šajā daļējā starpposma pārskatīšanā nav konstatēts individuāls kaitējuma apjoms, jo pārbaudīja dempingu tikai tiktāl, ciktāl tas skar pieteikuma iesniedzēju. Tāpēc šajā pārskatīšanā noteiktā dempinga starpība tika salīdzināta ar kaitējuma apjomu, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Tā kā kaitējuma apjoms bija mazāks par šajā izmeklēšanā konstatēto dempinga starpību, šī pārskatīšana ir jāizbeidz, neizdarot grozījumus spēkā esošajos antidempinga pasākumos.

(57)

Pieteikuma iesniedzējs izteica saistību piedāvājumu, bet neiesniedza pietiekami pamatotu piedāvājumu pamatregulas 8. panta 2. punktā noteiktajā termiņā. Tādēļ Komisija nevarēja pieņemt minēto piedāvājumu. Tomēr, ņemot vērā vairāku aspektu sarežģītību, proti, 1) attiecīgā ražojuma cenas nepastāvību, kas paredz sava veida minimālo cenu indeksāciju, bet vienlaikus cenu nepastāvība nav pietiekami paskaidrota ar galveno izmaksu faktoru; un 2) konkrētā tirgus situāciju, kurā atrodas attiecīgais ražojums (inter alia, PI periodā eksportētājs neveica importu, kas attiektos uz šo pārskatīšanu), norāda uz to, ka jāapsver tādu saistību potenciāls, kurās indeksētas minimālās cenas un kvantitatīvais ierobežojums.

(58)

Kā jau minēts iepriekš, ievērojot situācijas sarežģītību, pieteikuma iesniedzējs nevarēja formulēt pieņemamu saistību piedāvājumu noteiktajā termiņā. Tāpēc Padome uzskata, ka pieteikuma iesniedzējam izņēmuma kārtā būtu jāatļauj pabeigt saistību piedāvājumus pēc minētā termiņa, bet 10 kalendāro dienu laikā kopš minētās regulas stāšanās spēkā.

(59)

Ieinteresētajām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, balstoties uz kuriem bija plānots izbeigt šo pārskatīšanu un saglabāt spēkā esošo antidempinga maksājumu attiecīgajam ražojumam, ko ražoja pieteikuma iesniedzējs. Visām personām tika dota iespēja iesniegt apsvērumus. Tika ņemti vērā likumīgi un ar pierādījumiem pamatoti apsvērumi,

18.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/22

(1)

Komisija 2006. gada 20. decembrī publicēja paziņojumu (2) par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “ĶTR”) izcelsmes akmeņogļu koksa, kura gabalu diametrs pārsniedz 80 mm (turpmāk “kokss 80+”), importu. Komisija 2007. gada 19. septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1071/2007 (3) (turpmāk “pagaidu regula”) piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes koksa 80+ importam.

(2)

Jāpiebilst, ka procedūru uzsāka pēc tam, kad sūdzību iesniedza trīs Kopienas ražotāji, kuru produkcija veido apmēram 40 % no Kopienas kopējās koksa 80+ produkcijas. Jāpiebilst, ka pagaidu regulas 2. apsvērumā bija minēts zemāks skaitlis, t. i., “vairāk nekā 30 %”; tomēr turpmākajā izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka sūdzības iesniedzēju produkcija patiesībā veido apmēram 40 % no Kopienas kopējās produkcijas.

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 12. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana notika no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Attiecībā uz tendencēm, kas ir būtiskas kaitējuma novērtēšanai, Komisija izvērtēja datus par laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc antidempinga pagaidu maksājumu noteikšanas ĶTR izcelsmes koksa 80+ importam vairākas ieinteresētās personas rakstiski iesniedza savas piezīmes. Personām, kas to pieprasīja, sniedza iespēju tikt uzklausītām.

(5)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem secinājumiem. Komisija pastiprināja izmeklēšanu, jo īpaši ņemot vērā Kopienas interešu aspektus. Šajā sakarā pēc pagaidu pasākumu noteikšanas papildu pārbaudes apmeklējumu veica šādā uzņēmumā:

(6)

Turklāt informācijas iegūšanas apmeklējumu veica Eiropas Lietuvju asociācijā (CAEF) Diseldorfā Vācijā. Lai noskaidrotu iespējamās ar īstenošanu saistītās problēmas, tika veikti apmeklējumi muitas iestādēs Antverpenē Beļģijā un Duisburgā Vācijā.

(7)

Visas ieinteresētās personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu uzlikšanu ĶTR izcelsmes koksa 80+ importam un to attiecīgo summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Tika noteikts arī termiņš, kurā ieinteresētās personas varēja sniegt piezīmes pēc minētās informācijas saņemšanas.

(8)

Tika ņemtas vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstveidā iesniegtās piezīmes, un vajadzības gadījumā secinājumus attiecīgi grozīja.

(9)

Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 13. līdz 17. apsvērumu.

(10)

Ņemot vērā iepriekš teikto, tiek galīgi secināts, ka pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē attiecīgais ražojums un kokss 80+, kas ražots un pārdots analogajā valstī (ASV), un Kopienas ražošanas nozares ražotais un Kopienas tirgū pārdotais ražojums ir līdzīgi ražojumi.

(11)

Tā kā par sadarbības līmeni, analogās valsts izvēli un normālās vērtības noteikšanu nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 18. līdz 28. apsvērumu.

(12)

Attiecībā uz cenu salīdzinājumu vienīgais eksportētājs, kas sadarbojās, iebilda pret to, ka Komisija noraidīja tā prasību saistībā ar darbībām, kuras saskaņā ar dempinga aprēķinu veica pēc sijāšanas procedūras; šis eksportētājs apgalvoja, ka līdzīga prasība tika ņemta vērā, aprēķinot kaitējumu. Tādēļ šo prasību ņēma vērā un veica normālās vērtības papildu pielāgojumu.

(13)

Vērtības novērtējuma pielāgojumu, kuru pagaidu posmā veica attiecībā uz fizisko īpašību atšķirībām, pārskatīja, lai ņemtu vērā analogā valstī ražotā ražojuma un no Ķīnas eksportētā ražojuma siltumietilpības vērtības rādītāju un izmēru atšķirības.

(14)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemtas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 29. līdz 31. apsvērumu.

(15)

Galīgo dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu noteica, pamatojoties uz ražotāja vidējās svērtās normālās vērtības un ražotāja vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu. Ņemot vērā 12. un 13. apsvērumā minētos pielāgojumus, pārskatītā un galīgā valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 61,8 %.

(16)

Tā kā par Kopienas produkcijas un Kopienas ražošanas nozares definīciju nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 34. un 35. apsvērumu.

(17)

Kā minēts pagaidu regulas 36. apsvērumā, Komisija turpināja izmeklēšanu it īpaši par vienu Kopienas patēriņa elementu, proti, par importa apjomu attiecīgajā periodā. Tomēr par šo jautājumu nav saņemta nekāda jauna un pamatota informācija. Minēto iemeslu dēļ un arī tādēļ, ka no ieinteresētajām personām nav saņemti apsvērumi, ar kuriem apšaubītu Kopienas patēriņa noteikšanai izmantoto metodi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 36. un 37. apsvērumu.

(18)

Kā minēts pagaidu regulas 36. un 41. apsvērumā, Komisija turpināja izmeklēšanu par importa apjomu un importa cenām attiecīgajā periodā. Jāpiebilst, ka pagaidu regulas 42. apsvērumā bija pārrakstīšanās kļūda, jo no 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam cenas saruka par 43 % un nevis par 35 %, kā minēts šajā apsvērumā.

(19)

Tomēr par importa apjomu un importa cenām nav saņemta nekāda jauna un pamatota informācija. Minēto iemeslu dēļ un arī tādēļ, ka no ieinteresētajām personām nav saņemti apsvērumi, ar kuriem apšaubītu attiecīgā importa apjomu un cenu noteikšanai izmantoto metodi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 38. līdz 42. apsvērumu.

(20)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, un lietotājs apgalvoja, ka, salīdzinot cenas, ko Kopienas ražošanas nozare nosaka līdzīgam ražojumam, ar attiecīgā ražojuma importa cenām, pastāvošo fizisko īpašību atšķirību dēļ ir jāveic pielāgojums, lai cenu samazinājumu varētu aprēķināt taisnīgi. Daži Kopienas ražošanas nozares ražotāji savukārt apgalvoja, ka, ņemot vērā dažu Kopienas ražotāju ražotā koksa 80+ īpašās kvalitātes īpašības, augstāka cena par šo ražojumu teorētiski būtu attaisnojama, tomēr saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju lietotāji par šīm tā sauktajām labākām kvalitātes īpašībām nemaksā augstāku cenu, it īpaši tādā vidē, kurai ir raksturīgas negodīga dempinga izraisītas pazeminātas cenas. Šie Kopienas ražošanas nozares ražotāji uzskata, ka nozares lietotāju pirkšanas lēmumu pamatā ir tikai un vienīgi tā cena, kura noteikta Ķīnas ražojumam. Tādēļ pielāgojumi, kurus veiktu atšķirīgu fizisko īpašību dēļ, nav attaisnojami. Tomēr ieinteresēto personu iesniegtā un pārbaudītā informācija liecina, ka attiecībā uz līdzīgā ražojuma un attiecīgā ražojuma mitruma un pelnu saturu, gaistošo vielu daudzumu un sēra saturu pastāv atšķirības, kuras parastos tirgus apstākļos varētu ietekmēt cenas, tādēļ Ķīnas ražotāja, kas sadarbojās, kā arī lietotāja prasību pieņēma un veica papildu pielāgojumu, lai šīs atšķirības tādējādi ņemtu vērā.

(21)

Turklāt, lai salīdzinātu attiecīgo ražojumu un Kopienas ražošanas nozares saražoto koksu 80+ vienādā tirdzniecības līmenī, papildus tām pēcimportēšanas izmaksām, kas radās importētajiem Kopienā, kā minēts pagaidu regulas 43. apsvērumā, veica pielāgojumu, aprēķinot cenu samazinājumu arī izkraušanas izmaksām. Skaidrības labad jāatzīmē, ka, lai gan tas nebija minēts pagaidu regulas 43. apsvērumā, aprēķinot cenu samazinājumu, nesaistīto importētāju peļņas normu pielāgoja jau pagaidu posmā. Šo pielāgojumu veica, pamatojoties uz nesaistītā importētāja, kurš sadarbojās, iesniegtajiem pārbaudītajiem datiem par rentabilitāti izmeklēšanas periodā, kura sasniedza 5 līdz 10 % (4).

(22)

Cenu samazinājuma pagaidu starpību attiecībā uz ĶTR attiecīgi pielāgoja un secināja, ka izmeklēšanas periodā attiecīgo ĶTR izcelsmes ražojumu Kopienā pārdeva par cenām, kas, izsakot procentos, bija par 5,7 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(23)

Tā kā par ražošanu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, izaugsmi, krājumiem, ieguldījumiem un dempinga starpības lielumu nav saņemta jauna un pamatota informācija vai argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 46. līdz 50., 53. un 54., kā arī 60. un 61. apsvērumu.

(24)

Pagaidu regulas 51. apsvērumā minētās pārdošanas cenas Kopienā grozīja, un tās ir norādītas tabulā zemāk. Šie nelielie grozījumi neietekmē pagaidu regulas 51. un 52. apsvērumā izdarītos secinājumus par pārdošanas cenām Kopienā.

(25)

Pagaidu regulā aprēķināto rentabilitāti pārbaudīja un izlaboja vienu kļūdu. Pareizie skaitļi, kas norādīti nākamajā tabulā, neietekmē secinājumus par Kopienas ražošanas nozares vispārējo rentabilitātes tendenci, pat neraugoties uz to, ka šie skaitļi liecina par vēl sliktāku stāvokli Kopienas ražošanas nozarē – Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte ir ievērojami pasliktinājusies (no 16,2 % 2005. gadā līdz – 3,8 % izmeklēšanas perioda laikā). Saistībā ar šo grozījumu pielāgoja arī datus par ienākumu no ieguldījumiem (INI), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Dati par naudas plūsmu nemainās salīdzinājumā ar pagaidu regulu, taču skaidrības labad tie ir norādīti nākamajā tabulā.

(26)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemti jauni atzinumi, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 58. apsvērumā izklāstītie secinājumi par Kopienas spēju piesaistīt kapitālu.

(27)

Pagaidu regulas 59. apsvērumā minētos datus par Kopienas ražošanas nozares darbaspēka ražīgumu arī laboja, un tie ir norādīti nākamajā tabulā. Šie labotie dati liecina, ka Kopienas ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkciju (tonnās) uz cilvēku, kurš nodarbināts vienu gadu, ir nedaudz palielinājies laikā no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam. Skaidrības labad dati par gada darbaspēka izmaksām uz vienu darbinieku turklāt ir norādīti detalizētāk nekā pagaidu regulā.

(28)

Pēc pagaidu regulā iekļauto secinājumu paziņošanas viens lietotājs, atsaucoties uz pagaidu regulas 64. un 67. apsvērumu, apgalvoja, ka Komisija savus pagaidu secinājumus par kaitējumu un tātad arī par kaitējuma cēloni ir veikusi, pamatojoties vienīgi uz noteiktu tirgus rādītāju šķietami negatīvo attīstību ļoti īsā laikposmā, nevis pamatojoties uz trīs līdz četru gadu laikposmu, lai kaitējumu novērtētu atbilstīgi pieņemtajai praksei. Lietotājs šo apgalvojumu pamatoja ar pieņēmumu, ka Kopienas ražošanas nozarei laikā līdz 2005. gada beigām nebija nodarīts kaitējums, jo iepriekšējie antidempinga pasākumi zaudēja spēku 2005. gada beigās. Tā kā izmeklēšanas periods beidzās 2006. gada septembrī, tas nozīmētu, ka Kopienas ražošanas nozarei kaitējums būtu nodarīts tikai dažus mēnešus 2006. gadā.

(29)

Te vispirms jāpiebilst, ka pagaidu regulas 64. apsvērums, kurā minēta noteiktu kaitējuma rādītāju attīstība laikā no 2005. gada līdz izmeklēšanas periodam, jālasa saistībā ar iepriekšējo, 63. apsvērumu, kurā atspoguļota kaitējuma rādītāju attīstība laikā līdz 2005. gadam. No šiem pagaidu regulas apsvērumiem, kas attiecas uz kaitējuma rādītājiem, izriet, ka Komisija rīkojās atbilstīgi pieņemtajai praksei un novērtēja kaitējuma rādītāju attīstību gandrīz četru gadu laikposmā, t. i., laikā no 2003. gada sākuma līdz 2006. gada septembrim. Kā minēts 63. apsvērumā, 2004. gads bija izņēmuma gads koksa 80+ tirgū, jo nelielā importa apmēra no ĶTR dēļ piedāvājums tirgū bija zems, turklāt Kopienā slēdza dažas rūpnīcas, kurās agrāk ražoja koksu 80+. To, ka tirgus situācija 2004. gadā bija izņēmums, kas izpaudās arī rādītājos par nākamo gadu, neapstrīdēja neviena no ieinteresētajām personām. Tieši tādēļ, ka 2004. un 2005. gadā novērotās maksimālās vērtības ir uzskatāmas par izņēmumu, Komisijai šajā gadījumā bija jāpievērš īpaša uzmanība kaitējuma rādītāju attīstībai laikā no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam. Jāatgādina, ka svarīgākie finanšu rādītāji, it īpaši rentabilitāte, ievērojami kritās ne tikai laikā no 2005. gada līdz izmeklēšanas periodam, bet arī salīdzinot 2003. gadu ar izmeklēšanas periodu.

(30)

Turklāt jāatzīmē, ka tā būtu pilnīgi spekulatīva pieeja – izdarīt secinājumus par Kopienas ražošanas nozares stāvokli 2005. gada beigās, pamatojoties uz faktu, ka Kopienas ražotāji neiesniedza pieprasījumu pārskatīt iepriekšējo antidempinga pasākumu izbeigšanas termiņu.

(31)

Tādēļ apgalvojums par to, ka Komisija pārbaudīja kaitējuma attīstību, ņemot vērā tikai dažus 2006. gada mēnešus, ir noraidāms.

(32)

Iepriekš pārskatītie faktori, proti, Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un ražīgums neietekmē pagaidu regulā izklāstītās tendences. Arī pārskatītā cenu samazinājuma starpība joprojām krietni pārsniedz minimālo līmeni. Pamatojoties uz iepriekš minēto, nav mainīti pagaidu regulā izklāstītie secinājumi, saskaņā ar kuriem Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Tā kā nav saņemta jauna un pamatota informācija vai argumenti, šie secinājumi tiek galīgi apstiprināti.

(33)

Kā minēts 22. apsvērumā, tiek galīgi secināts, ka vidējās cenas importam no ĶTR izmeklēšanas periodā bija par 5,7 % zemākas nekā vidējās Kopienas ražošanas nozares cenas. Grozītā cenu samazinājuma starpība neietekmē pagaidu regulas 67. līdz 69. apsvērumā izklāstītos secinājumus par ietekmi, ko radīja imports par dempinga cenām.

(34)

Viens lietotājs apgalvoja, ka attīstība tirgū pēc izmeklēšanas perioda beigām liecina par to, ka izmeklēšanas periodā dominēja izņēmuma stāvoklis, un pēc izmeklēšanas perioda beigām cenas atkal pieauga. Šis lietotājs apgalvoja, ka īslaicīgo cenu kritumu izmeklēšanas periodā laikā lielākoties izraisījis nelabvēlīgais valūtas maiņas kurss (USD pret EUR) un fakts, ka koksa 80+ cenas pasaules tirgū parasti nosaka ASV dolāros, kā arī grūtības, pielāgojot cenas, par kurām parasti vienojas ik gadu, jaunajai valūtas situācijai. Te jāpiebilst, ka izmeklēšanā noskaidrojās, ka Kopienas ražošanas nozares ražotāju pārdošanas cenas Eiropas Savienībā parasti nenosaka ASV dolāros, bet gan euro vai citās Eiropas valūtās. Turklāt šā lietotāja apgalvojums par cenu kāpumu, kas norisinājās pēc izmeklēšanas perioda beigām laikā, kad ASV dolārs salīdzinājumā ar euro bija vēl vājāks, ir pretrunā ar argumentu, ka nelabvēlīga valūtas maiņas kursa USD/EUR attīstība būtu izraisījusi koksa 80+ cenu kritumu.

(35)

Viens lietotājs apgalvoja, ka iespējamo krītošu cenu radīto kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei galvenokārt izraisīja agresīvā cenu politika, kuru īstenoja daži Eiropas ražotāji, pārdodot savus ražojumus par cenām, kas ir zemākas par Ķīnas importa cenām. Tomēr izmeklēšanā nekonstatēja pierādījumus “agresīvai cenu politikai” dažu Eiropas ražotāju vidū. Konstatēja, ka konkurence Eiropas ražotāju vidū galvenokārt ir vērojama reģionālos tirgos, nevis Kopienas līmenī, jo ievērojamo transporta izmaksu dēļ ražotāji savus ražojumus parasti pārdod netālu no ražotnes atrašanās vietas. Ja daži ražotāji, iespējams, ir iekasējuši zemākas cenas, tie tādēļ nav nodarījuši kaitējumu citiem Eiropas ražotājiem. Turklāt fakts, ka noteikti Eiropas ražotāji konkurē savā starpā, nenozīmē to, ka Ķīnas importa dempinga cenu dēļ šie ražotāji nebija spiesti savas cenas pazemināt vairāk, nekā tie tās būtu pazeminājuši tad, ja Ķīnas ražotāji ievērotu godīgu konkurenci, un šis fakts nenozīmē to, ka šie Eiropas ražotāji nebija spiesti pārdot savus ražojumus par nepastāvīgām cenām.

(36)

Šis lietotājs arī apgalvoja, ka lielākā daļa no patēriņa pieauguma laikā no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam ir attiecināma uz Kopienas ražotājiem, nevis uz importu no Ķīnas. Lai gan šis apgalvojums varētu būt patiess absolūtā izteiksmē, relatīvā izteiksmē tā tas nav, proti, izmeklēšanā konstatēja, ka Ķīnas importa tirgus daļa, kas 2003. gadā bija 24 %, laikā no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam veidoja gandrīz pusi no patēriņa pieauguma.

(37)

Tas pats lietotājs arī apgalvoja, ka iemesls, kāpēc pieaugoša patēriņa laikā Kopienas ražošanas nozare nevarēja palielināt savu tirgus daļu, bija tas, ka tā nepalielināja savu ražošanas jaudu. Tādēļ Kopienas patēriņa pieaugumu varēja segt tikai ar Ķīnas importa palīdzību. Tomēr fakts, ka Kopienas ražošanas nozare nepalielināja savu ražošanas jaudu atbilstīgi patēriņa pieauguma ātrumam, drīzāk ir jāvērtē kā nedrošas ieguldījumu vides sekas, kuras izraisīja cenu spiediens no Ķīnas importa par dempinga cenām, nevis kā iemesls Kopienas ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam.

(38)

Jāpiebilst, ka Kopienas ražošanas nozares neizmantotā jauda izmeklēšanas perioda laikā bija apmēram 120 000 tonnu, šīs jaudas izmantošana nebija ekonomiski izdevīga cenu spiediena dēļ, kuru izraisīja Ķīnas imports par dempinga cenām. Turklāt viens Kopienas ražotājs laikā no 2005. gada līdz izmeklēšanas periodam būtiski samazināja savu ražošanas apmēru un pēc izmeklēšanas perioda beigām pārtrauca koksa 80+ ražošanu. Šīs ražošanas nozares īpatnība ir apstāklis, ka, uz laiku apturot ražošanas procesu, tiek iznīcinātas ražošanas iekārtas (krāsnis), un ražošanas atsākšanai būtu vajadzīgi ievērojami papildu ieguldījumi. Tirgus situācijā, kuru raksturo ievērojams cenu spiediens, ekonomiski nebija izdevīgi ieguldīt līdzekļus atslēgtu krāšņu darbības atjaunošanā vai jaunu krāšņu ierīkošanā.

(39)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja arī, ka darbaspēka izmaksu pieaugums bija viens no galvenajiem Kopienas ražošanas nozarei nodarītā varbūtējā kaitējuma iemesliem. Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozares vispārējais darbinieku skaita pieaugums ir saistīts tikai ar vienu ražotāju, kas vienlaikus palielināja savu ražīgumu. Citi Kopienas ražošanas nozares ražotāji saglabāja savu darbinieku skaitu diezgan nemainīgu, neraugoties uz samazinātu ražošanas apjomu. Tas ir izskaidrojams ar šīs nozares ražošanas procesa īpatnībām, proti, to darbinieku skaits, kas vajadzīgi, lai uzturētu ražošanas iekārtas darbību, paliek gandrīz nemainīgs neatkarīgi no tā, vai uzņēmums strādā ar pilnu jaudu vai ne, tādēļ, samazinoties ražošanas apjomam, samazinās ražīgums.

(40)

Tomēr, pat ja dažiem Kopienas ražošanas nozares ražotājiem laikā, kad to ražošanas apjoms samazinājās, bija jāsaskaras ar nevajadzīgi lielām darbaspēka izmaksām, tas nevar būt nozīmīgs kaitējuma iemesls, ņemot vērā to, ka darbaspēka izmaksu izmaiņas būtiski neietekmēja Kopienas ražošanas nozares vispārējo rentabilitāti. Salīdzinājumam var minēt to, ka ar darbaspēku izmaksu pieaugumu (par 1,8 miljoniem euro) var izskaidrot mazāk nekā 1 procentu punktu no Kopienas ražošanas nozares vispārējās rentabilitātes krituma, kura laikposmā no 2005. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās no 16,2 % līdz – 3,8 % (tas atbilst peļņas samazinājumam aptuveni 39 miljonu euro apmērā).

(41)

Attiecībā uz pagaidu regulas 75. apsvērumā sīki atspoguļotajām izejvielu cenām jāpiebilst, ka grozītie aprēķini liecina, ka attiecīgajā laikposmā izmaksas par pamatizejvielu (koksa oglēm), ko izmanto koksa 80+ ražošanā, veidoja aptuveni 60 % no koksa 80+ ražošanas izmaksām Kopienas ražošanas nozarē.

(42)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka pamatizejvielas (koksa ogļu) paaugstinātās izmaksas smagāk skāra Kopienas ražošanas nozari nekā Ķīnas ražošanas nozari, jo tai izejvielas esot vieglāk pieejamas, tādējādi Kopienas ražošanas nozare būtu bijusi konkurētnespējīga pat tad, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Šajā sakarā vispirms jāpiebilst, ka, ņemot vērā ļoti vājo sadarbību no Ķīnas ražotāju eksportētāju puses, nav iespējams izdarīt vispārējus secinājumus par Ķīnas ražotāju eksportētāju iespējām piekļūt izejvielām. Tāpat jāatzīmē, ka viens Kopienas ražošanas nozares ražotājs, uz kuru ir attiecināma ievērojama Kopienas ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma daļa, izmanto vietējās izcelsmes koksa ogles. Turklāt, kā jau minēts pagaidu regulas 76. apsvērumā, izejvielas cenu paaugstinājums laikposmā līdz izmeklēšanas periodam ietekmēja Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas. Turklāt jāpiebilst, ka, balstoties uz pieejamo tirgus informāciju, arī Ķīna daļēji izmanto ievestas izejvielas un pašreiz ievērojamos daudzumos ieved koksa ogles no Austrālijas.

(43)

Cita ieinteresētā persona norādīja, ka cēloņsakarības analīze ir veikta kļūdaini, proti, šī persona apšauba, ka Kopienas ražošanas nozare, kas 2003. gadā guva peļņu, izmeklēšanas periodā ir cietusi zaudējumus un nav spējusi segt augstās izejvielu izmaksas, lai gan Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu pieaugums laikā no 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam bija ievērojami lielāks nekā izejvielu cenu pieaugums.

(44)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka, lai gan Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas izmeklēšanas periodā patiešām bija augstākas nekā 2003. gadā (skatīt pagaidu regulas 51. apsvērumu), tomēr izejvielu cenas, kas veido lielāko daļu no ražošanas izmaksām, proporcionāli bija vēl augstākas (skatīt pagaidu regulas 75. apsvērumu, kā arī šīs regulas 41. apsvērumu). Tādēļ prasība tiek noraidīta.

(45)

Tā kā nav saņemta jauna un pamatota informācija vai argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 67. līdz 80. apsvērumu, izņemot 67. līdz 75. apsvērumā veiktos labojumus, kā minēts iepriekš.

(46)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek apstiprināts pagaidu secinājums, ka starp Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un Ķīnas importu par dempinga cenām pastāv cēloņsakarība.

(47)

No dažiem Kopienas ražošanas nozares ražotājiem, kā arī ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, un lietotājiem tika saņemtas piezīmes par nepieciešamību ņemt vērā atsevišķas būtiskas izmaiņas, kas notikušas pēc izmeklēšanas perioda. Šīs piezīmes īpaši attiecas uz būtisku koksa 80+ tirgus cenu pieaugumu gan attiecībā uz Ķīnas importa cenām, gan arī uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(48)

Minētās ieinteresētās personas saistīja importa cenu pieaugumu galvenokārt ar konkrētiem pasākumiem, kurus pēdējā laikā veica Ķīnas valdība, lai neatbalstītu energoietilpīgu materiālu, tostarp koksa, eksportu, – piemēram, paaugstināts eksporta nodoklis un ierobežojumi eksporta licenču izsniegšanā. Viens lietotājs apgalvoja, ka šie pasākumi, iespējams, ir ilglaicīgi, ņemot vērā strukturālās pārmaiņas Ķīnas politikā, saskaņā ar kurām pusapstrādātus energoproduktus, piemēram, koksu 80+, patur vietējā tirgū, lai tādējādi radītu vietējas izcelsmes pievienoto vērtību. Kopienas ražošanas nozares ražotāji savukārt apgalvoja, ka pašreizējais augstais cenu līmenis ir īslaicīgs un tas mainīsies atkarībā no ĶTR valdības ieskatiem. Tas pats lietotājs arī apgalvoja, ka Kopienas ražotāju rentabilitāte pašlaik ir paaugstinājusies tāpēc, ka pēc izmeklēšanas perioda ir ievērojami pieaugušas pārdošanas cenas. Šis lietotājs uzskata, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas ilgtermiņā turpinās pieaugt, jo ievērojami pieaug patēriņš akmens vates ražošanas nozarē, Eiropas Savienībā nepalielinās ražošanas jauda, turklāt Ķīnas politikā veiktas ļoti nozīmīgas pārmaiņas, kuru dēļ būtiski samazinās eksporta apjoms no ĶTR.

(49)

Tā kā šis lietotājs netieši norādīja, ka i) Ķīnas eksporta šķietamo ilgtermiņa ierobežojumu dēļ un ii) Kopienas ražošanas nozares šķietami augstā rentabilitātes līmeņa dēļ antidempinga maksājumu piemērošana nav attaisnojama, vispirms jāatzīmē, ka, kaut gan Ķīnas valdība patiešām ir veikusi pasākumus energoietilpīgu materiālu eksporta ierobežošanai, tomēr nav pieejama tāda informācija, kas ļautu izdarīt secinājumus par šo pasākumu ilgumu. Gluži otrādi – pagātnē, konkrēti 2004. un 2005. gadā, gūtā pieredze liecināja, ka eksporta ietekmēšanas politiku var diezgan ātri atcelt. Otrkārt, saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu parasti neņem vērā to informāciju par dempingu un kaitējumu, kas attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas perioda.

(50)

Tomēr novēroto būtisko cenu paaugstinājumu koksa 80+ importam no Ķīnas atzina jau pagaidu regulas 112. apsvērumā, un to ņēma vērā, izvēloties minimālo importa cenu (“MIC”) par pasākuma veidu. To, ka augstu, kaitējumu izraisošu importa cenu tendence bija vērojama arī pēc pagaidu regulas publicēšanas, apstiprināja publicēti tirgus ziņojumi, kā arī Komisijas rīcībā esoša informācija par koksa 80+ importu no ĶTR laikposmā pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Šo apstākli savukārt ņēma vērā, izvēloties ierosināto galīgo pasākumu (minimālo importa cenu), kā tas turpmāk minēts 75. apsvērumā.

(51)

Daži Kopienas ražošanas nozares ražotāji apgalvoja, ka pēc izmeklēšanas perioda vērojamo augsto importa cenu līmeni izraisīja arī jūras pārvadājumu vedmaksas likmes beramkravām, šīm likmēm pēc izmeklēšanas perioda ievērojami pieaugot un tādējādi paaugstinot attiecīgā ražojuma CIF cenu. Šie ražotāji apgalvoja, ka, izmantojot minimālo importa cenu, nav iespējams novērst importa par dempinga cenām problēmu, jo minimālo importa cenu nosaka, pamatojoties uz CIF, un importa cena sasniedz minimālās importa cenas līmeni, ja importa cenā iekļauj jūras pārvadājumu vedmaksas likmi. Šajā sakarā vispirms jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu parasti neņem vērā to informāciju par dempingu, kas attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas perioda. Turklāt minētie Kopienas ražošanas nozares ražotāji pat neizskaidroja, kā, pēc viņu domām, būtu jāņem vērā minētais jūras pārvadājumu vedmaksas likmes kāpums.

(52)

Minētie Kopienas ražošanas nozares ražotāji arī apgalvoja, ka, izmantojot minimālo importa cenu, kuras pamatā ir izmaksas par izejvielām izmeklēšanas periodā, nevar pienācīgi novērst importa par dempinga cenām izraisīto kaitējumu, jo ievērojamais jūras pārvadājumu vedmaksas likmes kāpums laikposmā pēc izmeklēšanas perioda ietekmē izmaksas par pamatizejvielu (koksa oglēm), kuru Kopienas ražošanas nozarei piegādā galvenokārt pa jūras ceļu. Šajā sakarā vēlreiz jāatkārto, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu parasti neņem vērā informāciju, kas attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas perioda. Turklāt Kopienas ražošanas nozares ražotāji nav snieguši informāciju par to, cik lielā mērā šķietamais jūras pārvadājumu vedmaksas likmes kāpums ietekmētu koksa 80+ ražošanas izmaksas Kopienas ražošanas nozarē, izņemot dažus publicētus tirgus ziņojumus par jūras pārvadājumu vedmaksas likmēm. Tomēr uz šo ziņojumu pamata nevar pietiekami sīki aprēķināt ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari kopumā, īpaši ņemot vērā, ka Kopienas ražošanas nozares ražotāji savas izejvielas iegādājas no vairākiem piegādātājiem un ka vienu no nozīmīgākajiem Kopienas ražošanas nozares ražotājiem jūras pārvadājumu vedmaksas likmes kāpums neietekmētu, jo šis ražotājs izmanto vietējas izcelsmes izejvielas. Tādēļ Kopienas ražošanas nozares ražotāju apsvērumi ir jānoraida.

(53)

Papildus 47. līdz 50. apsvērumā minētajām piezīmēm par izmaiņām pēc izmeklēšanas perioda viens lietotājs arī apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares interešu analīzes saistībā ar pasākumu ieviešanu pamatā ir tikai tie atklātie dati, kas attiecas uz izmeklēšanas periodu, neatspoguļojot visu kaitējuma izmeklēšanas periodu. Šajā sakarā jāpiebilst, ka analīze par sekām, ar ko Kopienas ražošanas nozare, iespējams, saskarsies, ja antidempinga pasākumi tiktu vai netiktu piemēroti, ir balstīta uz kaitējuma analīzi, kuru Komisija veica (kā minēts 28. un 29. apsvērumā), ņemot vērā kaitējuma rādītāju attīstību visā attiecīgajā periodā. Tādēļ šo apgalvojumu noraida.

(54)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemta jauna un pamatota informācija vai argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 82. līdz 84. apsvērumā izdarītos secinājumus par Kopienas ražošanas nozares interesēm.

(55)

Tā kā piezīmes no importētājiem/tirgotājiem nav saņemtas, ar šo apstiprina pagaidu regulas 85. līdz 87. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(56)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemta jauna un pamatota informācija vai argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 89. līdz 91. apsvērumu. Tādējādi tiek arī apstiprināts, ka antidempinga maksājumam, kas sasniedz cenu samazinājuma starpības līmeni, ir tikai ļoti ierobežota ietekme uz akmens vates ražotāja, kas sadarbojās, ražošanas izmaksām, proti, šīs izmaksas maksimāli palielinātos par aptuveni 1 %, kā minēts pagaidu regulas 98. apsvērumā.

(57)

Pēc pagaidu posma Komisija pastiprināja izmeklēšanu par pasākumu iespējamo ietekmi uz lietotājiem, īpaši uz lietuvēm. Šai nolūkā pieprasīja papildu informāciju no CAEF un valstu lietuvju asociācijām. Saņemtā informācija apstiprina pagaidu secinājumu, kura pamatā, kā minēts pagaidu regulas 93. un 94. apsvērumā, ir lietotāju atbildes uz anketas jautājumiem un saskaņā ar kuru koksa 80+ izmaksu īpatsvars kopējās lietuvju ražošanas izmaksās ir samērā neliels. Kaut arī koksa 80+ izmaksu īpatsvars lietotāju ražošanas izmaksās ir atkarīgs no konkrētā ražojuma, tomēr izmeklēšanas rezultāti liecina, ka tas parasti ir no 2 % līdz 5 %.

(58)

Attiecībā uz pagaidu regulas 93. apsvērumā minēto lietuvju rentabilitāti izmeklēšanas rezultāti liecina, ka tā ir 2 % līdz 6 % robežās. Tas atbilst CAEF iesniegtajai informācijai, kuras pamatā ir 2006. gadā veikts pētījums par 93 lietuvju rentabilitāti, kurā konstatēja, ka vidējā rentabilitāte lietuvju nozarē bija 4,4 % (to lietuvju gadījumā, kas savus ražojumus piegādā autoražošanas nozarei, vidējais lielums bija 2,8 %, un to lietuvju gadījumā, kuras savus ražojumus piegādā mašīnbūves nozarei, tas bija 6,4 %).

(59)

Ar iepriekš minēto papildu informāciju arī apstiprināja pagaidu secinājumu, ka antidempinga maksājumam, kas sasniedz cenu samazinājuma starpības līmeni, ir tikai ļoti ierobežota ietekme uz lietuvju ražošanas izmaksām, proti, šīs izmaksas maksimāli varētu palielināties par aptuveni 1 %. Jāpiebilst, ka attiecībā uz lielāko daļu to lietuvju, kuras iekļāva pagaidu regulas 93. apsvērumā minētajā pētījumā, šis procentuālais daudzums pat ir ievērojami zemāks par 1 %.

(60)

Tomēr dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka, ņemot vērā Eiropas lietuvju zemo vidējo peļņas normu, lietuves ilgtermiņā nespēj izturēt būtisku koksa 80+ cenu pieaugumu, jo tām gandrīz nav iespējams šo cenu pieaugumu novirzīt uz saviem klientiem. Šajā sakarā jāpiebilst, ka nevar izslēgt iespēju, ka dažas lietuves nespēj izturēt pašreizējo koksa 80+ cenu līmeni ilgtermiņā. Tomēr cenu pieaugums pēc izmeklēšanas perioda, šķiet, nav saistīts ar antidempinga pasākumiem, jo minimālā importa cena, ko piemēroja ar pagaidu regulu, ir ievērojami zemāka par pašreizējo tirgus cenu līmeni un cenas sāka palielināties jau pirms pagaidu pasākumu piemērošanas.

(61)

Daži lietotāji arī atkārtoja savas iepriekšējās piezīmes saistībā ar koksa 80+ piegādes drošību un apgalvoja, ka antidempinga pasākumi ļoti būtiski ietekmēs Eiropas Kopienas lietotāju nozari, kurai koks 80+ ir stratēģiski svarīga izejviela. Tomēr vienlaikus šie lietotāji apgalvoja, ka antidempinga pasākumu piemērošanai būs ļoti neliela ietekme uz importu no Ķīnas vai arī ietekmes nebūs. Turklāt šajā lietā pieņemto antidempinga pasākumu veids un apmērs ir tāds, ka šie pasākumi paredzēti kā “drošības tīkls” Kopienas ražošanas nozarei bez mākslīgas tirgus izkropļošanas, nekaitējot lietotāju nozarei. Izmeklēšanā konstatēja, ka piegādes drošību varētu apdraudēt vienīgi varbūtējs vietējā pieprasījuma pieaugums Ķīnā, kā arī pašreizējā Ķīnas politika, kuras nolūks ir neatbalstīt energoietilpīgu materiālu eksportu, bet ne antidempinga pasākumi.

(62)

Iepriekš izskaidrotā Kopienas lietotāju interešu papildu analīze nemaina pagaidu secinājumus šajā jomā. Pat tad, ja dažos gadījumos slogs pilnībā skars lietotāju/importētāju, negatīvā finansiālā ietekme uz tiem jebkurā gadījumā nebūs ievērojama. Pamatojoties uz to, jāuzskata, ka pagaidu regulā iekļautie secinājumi par Kopienas interesēm nav jāgroza. Tā kā nav saņemtas citas piezīmes, šie secinājumi tādēļ tiek galīgi apstiprināti.

(63)

Peļņas norma pirms nodokļiem, kuru pagaidu regulā izmantoja kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšanai, balstījās uz vidējo peļņas normu, ko Kopienas ražošanas nozare guva no 2003. līdz 2005. gadam un kas pēc pagaidu aprēķiniem bija 15,3 % no apgrozījuma. Tika uzskatīts, ka šādu peļņas normu pirms nodokļiem varētu gūt šīs nozares uzņēmums, darbojoties normālas konkurences apstākļos, t. i., gadījumā, ja tirgū nebūtu importu par dempinga cenām.

(64)

Vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja sākotnēji izmantotās peļņas normas apmēru. Viens lietotājs apgalvoja, ka 15,3 % peļņas apmērs ir pārāk augsts, jo peļņas līmenis, ko Kopienas ražošanas nozare guva 2004. un 2005. gadā, jāvērtē kā izņēmums, kas bija vērojams laikā, kad Ķīnas koksa 80+ trūkums bija tik izteikts, ka toreizējos antidempinga pasākumus pārtrauca. Šis lietotājs apgalvoja, ka nav nopietna pamatojuma izmantot peļņas normu, kas ievērojami pārsniedz iepriekšējā izmeklēšanā izmantoto peļņas normu. Jāpiebilst, ka iepriekšējās izmeklēšanas galīgajā posmā izmantotā peļņas norma bija 10,5 %.

(65)

Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, iebilda, ka sākotnēji izmantotā peļņas norma nav attaisnojama lielās peļņas dēļ, kuru 2004. un 2005. gadā guva sakarā ar ārkārtas tirgus apstākļiem. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka kokss 80+ ir pamatizstrādājums un ka 5 % peļņas norma vairāk atbilst tām peļņas normām, kuras uz šāda veida ražojumiem attiecināja līdz šim.

(66)

Daži Kopienas ražošanas nozares ražotāji savukārt apgalvoja, ka 15,3 % peļņas norma nav pietiekama kaitējuma novēršanai, jo minētie ražotāji agrāk (tajā laikā, kad nebija vērojams importa par dempinga cenām izraisīts cenu kritums) guva lielāku peļņu. Šie ražotāji arī apgalvoja, ka 15,3 % peļņas norma neļaus Kopienas ražotājiem veikt ieguldījumus, kas nepieciešami, lai izpildītu obligātās vides aizsardzības prasības un atjauninātu ražošanas iekārtas vai no jauna uzsāktu darbību slēgtajās ražošanas iekārtās. Tika apgalvots, ka šāda Kopienas ražošanas nozares atjaunošana ļaus Kopienas ražotājiem apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc koksa 80+. Tomēr attiecīgie Kopienas ražotāji nav norādījuši precīzu, pēc viņu uzskata piemērotu peļņas normas lielumu.

(67)

Pirmkārt, ir jāpiebilst, ka, ņemot vērā 25. apsvērumā minētos labotos secinājumus par rentabilitāti, tika konstatēts, ka vidējā svērtā rentabilitāte laikposmā no 2003. līdz 2005. gadam bija 13,1 %, nevis 15,3 %, kā bija minēts pagaidu regulas 107. apsvērumā.

(68)

Otrkārt, pēc piezīmju saņemšanas pārskatīja metodi kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai. Tika uzskatīts, ka tos gadus, kuri kalpoja par aprēķinu bāzi, patiešām nevar uzskatīt par reprezentatīviem normālos apstākļos, jo 2004. gadā tika gūta neparasti liela peļņa (15 %) sakarā ar ievērojamo Ķīnas koksa 80+ trūkumu tirgū. Šī īpašā situācija bija novērojama arī 2005. gadā (16,2 %). Turpretim 2003. gadā Kopienas ražošanas nozare acīmredzot joprojām atguvās no iepriekšēja dempinga izraisītajām sekām, par ko liecina nedaudz mazāka peļņas norma (8,1 %). Turpretim iepriekšējā izmeklēšanā izmantotās 10,5 % peļņas normas pamatā bija dati par trim secīgiem gadiem (1995.–1997. gads), proti, laiku pirms Ķīnas izcelsmes importa palielinātas izplatības tirgū. Tādēļ šāds peļņas normas lielums ir piemērotāks, lai atspoguļotu šāda veida ražošanas nozarē gūto rentabilitāti tajā gadījumā, ja nebūtu importu par dempinga cenām.

(69)

Attiecībā uz noteiktu Kopienas ražotāju prasībām noteikt tādu peļņas normu, kas ļautu veikt ieguldījumus, jāpiebilst, ka šāds kritērijs nav svarīgs, aprēķinot kaitējuma novēršanas līmeni. Aprēķinot attiecīgā kaitējuma novēršanai piemēroto mērķa cenu, ir pieļaujama tikai tādas peļņas normas pielietošana, kuru Kopienas ražošanas nozare varētu gūt normālas konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(70)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozare gadījumā, ja nebūtu importa par dempinga cenām, varētu pamatoti plānot gūt peļņas normu 10,5 % apmērā pirms nodokļu nomaksas, tādēļ šo peļņas normu izmantoja galīgajos secinājumos.

(71)

Cenu samazinājuma aprēķināšanai izmantotās (skatīt 20. un 21. apsvērumu), pielāgotās Ķīnas importa cenas izmeklēšanas periodā salīdzināja ar kaitējumu neradošu cenu līdzīgam ražojumam, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cenu, kas nerada kaitējumu, savukārt ieguva, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu, lai atspoguļotu pielāgoto peļņas normu (skatīt 70. apsvērumu). Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību pēc tam izteica procentos no kopējās importa CIF vērtības, un tā bija 25,8 %, t. i., zemāka par konstatēto dempinga starpību.

(72)

Ņemot vērā to, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja atsevišķu režīmu, visiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā tika aprēķināts vienots valsts kaitējuma novēršanas līmenis.

(73)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, jāpiemēro galīgs antidempinga maksājums zemākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar mazāka nodokļa noteikumu. Šajā gadījumā maksājumu likme attiecīgi jānosaka konstatētā kaitējuma līmenī.

(74)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā maksājuma likmei jābūt 25,8 %.

(75)

Ar pagaidu regulu noteica antidempinga maksājumu minimālās importa cenas (MIC) veidā. Ņemot vērā, ka pagaidu regulas 112. apsvērumā minētie apstākļi saistībā ar MIC izvēli par pasākumu veidu joprojām ir spēkā, un tā kā nav saņemti iebildumi pret šo izvēli, ar šo apstiprina MIC par pasākuma veidu.

(76)

Kā minēts pagaidu regulas 117. apsvērumā, Komisija izvērtēja indeksācijas sistēmas, kas jāpiemēro MIC, īstenošanas iespējamību. Šajā nolūkā Komisija apskatīja dažādas indeksācijas iespējas, jo īpaši koksa ogļu, kas ir koksa 80+ ražošanas galvenā izejviela, cenas attīstību. Daži Kopienas ražošanas nozares ražotāji arī pieprasīja saistīt MIC ar koksa ogļu izmaksām. Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka koksa 80+ cenas svārstības nevar pietiekami izskaidrot ar koksa ogļu vai kādas citas nozīmīgas izejvielas cenas attīstību. Tādēļ tika nolemts, ka MIC nav jāindeksē.

(77)

Minimālā importa cena izriet no kaitējuma starpības piemērošanas eksporta cenām, kuras izmeklēšanas periodā izmantoja kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšanai. Tādējādi aprēķinātā galīgā minimālā importa cena ir EUR 197 par tonnu.

(78)

Tā kā par pasākumu īstenošanu nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 114. līdz 116. apsvērumu.

(79)

Saistībā ar šo pasākumu piemērojamību tika paustas bažas par mērīšanas metodi, kuru izmanto, lai noteiktu koksa 80+ un koksa 80– attiecīgo daudzumu jauktās kravās. Izmeklēšanā konstatēja, ka koksa 80+ importētāji nosaka stingrus kritērijus, inter alia, izmēram un mitruma saturam un ka, ievedot iegādāto ražojumu Kopienā, importētājs veic kontrolmērījumus, lai nodrošinātu šo kritēriju ievērošanu. Galvenie koksa lietotāji Eiropas Kopienā ir sertificēti atbilstīgi ISO 9001:2000 vai līdzvērtīgām kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, saskaņā ar kurām katrai kravai ir jābūt izcelsmes sertifikātiem un atbilstības sertifikātam. Šādus atbilstības sertifikātus, ar kuriem arī apstiprina ražojuma izmērus, var pieprasīt muitas iestādes, lai tādējādi pārbaudītu deklarācijas datu pareizību.

(80)

Ražošanas nozarē tiek izmantotas divas ISO normas, proti, ISO 728:1995 un ISO 18238:2006, ar kurām attiecīgi nosaka mērīšanas metodi un pārbaudāmā koksa paraugu ņemšanas metodi. Apstāklis, ka importētāji jau piemēro šos standartus, liecina, ka šie standarti ir piemērojami un tādēļ ir atbilstīgi šo pasākumu īstenošanā.

(81)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpības apmēru un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, uzskata, ka galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot noteikto galīgo maksājumu summu. Tā kā galīgais maksājums ir mazāks par pagaidu maksājumu, atmaksā pagaidu iekasētās summas, kas pārsniedz galīgā antidempinga maksājuma likmi,

18.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/33

(1)

2002. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 92/2002 (2) Padome uzlika galīgo antidempinga maksājumu robežās no EUR 7,81 līdz EUR 16,84 par tonnu Baltkrievijas, Horvātijas, Lībijas un Ukrainas izcelsmes urīnvielas importam, arī ūdens šķīdumā. Ar to pašu regulu Padome uzlika galīgo antidempinga maksājumu robežās no EUR 6,18 līdz EUR 21,43 par tonnu Igaunijas, Lietuvas, Bulgārijas un Rumānijas izcelsmes urīnvielas importam, taču tos automātiski atcēla attiecīgi 2004. gada 1. maijā un 2007. gada 1. janvārī, šīm valstīm pievienojoties Eiropas Kopienai.

(2)

2006. gada aprīlī Komisija publicēja paziņojumu (3) par dažu antidempinga pasākumu termiņa gaidāmo izbeigšanos. 2006. gada 17. oktobrī Komisija saņēma pieprasījumu pārskatīt minētos pasākumus to termiņa beigās atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(3)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība (EFMA) (“pieprasījuma iesniedzējs”) ievērojamas ražotāju daļas vārdā, šajā gadījumā pārstāvot ražotājus, kuri saražo vairāk nekā 50 % no urīnvielas produkcijas Kopienā.

(4)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pietiekami ticamus pierādījumus, ka pasākumu izbeigšana izraisītu dempinga un kaitējuma Kopienas ražošanas nozarei turpināšanos vai atkārtošanos saistībā ar Baltkrievijas, Horvātijas, Lībijas un Ukrainas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes urīnvielas importēšanu.

(5)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam sāktu pārskatīšanu termiņa beigās, Komisija sāka izmeklēšanu, publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu (4).

(6)

2006. gada maijā Komisija sāka pārskatīt (5) galīgos antidempinga maksājumus, kas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 901/2001 (6) bija uzlikti Krievijas izcelsmes urīnvielas importam atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. un 3. punktam. Pārskatīšanas rezultātā Padome ar Regulu (EK) Nr. 907/2007 (7) atcēla antidempinga maksājumus Krievijas izcelsmes urīnvielas importam. Secināja, ka materiālais kaitējums Kopienas ražošanas nozarei neturpinās un ka, domājams, pasākumu trūkuma dēļ kaitējums neatsāksies.

(7)

Izmeklēšana sakarā ar dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atsākšanos aptvēra periodu (“PIP”) no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim. Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamības novērtējumu aptvēra laiku no 2002. gada līdz PIP beigām (“aplūkojamais periods”).

(8)

Par pārskatīšanas sākumu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus (“attiecīgie eksportētāji”) Baltkrievijā, Horvātijā, Lībijā un Ukrainā, importētājus, tirgotājus, zināmos iesaistītos lietotājus un to apvienības, kā arī eksportētaju valstu valdības pārstāvjus.

(9)

Komisija nosūtīja anketas visām šīm personām un tām personām, kuras bija pieteikušās termiņā, kas noteikts paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu.

(10)

Tieši iesaistītajām personām Komisija deva iespēju darīt zināmu savu viedokli rakstveidā un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas bija noteikts paziņojumā par procedūras sākumu.

(11)

Uzklausīja visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un uzrādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās uzklausāmas.

(12)

Ņemot vērā Kopienas ražotāju, importētāju Kopienā un ražotāju eksportētāju Ukrainā acīm redzami lielo skaitu, uzskatīja par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu pārbaudīt, vai izmantojama atlase. Lai Komisija spētu izlemt, vai atlase patiešām ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, iepriekš minētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu lūdza pieteikties 15 dienu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas un sniegt Komisijai paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu pieprasīto informāciju.

(13)

Kopienas importētāju vidū sadarbība bija niecīga, jo tikai viens importētājs pauda vēlēšanos sadarboties. Tādēļ nolēma, ka attiecībā uz importētājiem atlase nav vajadzīga.

(14)

Divpadsmit Kopienas ražotāji pienācīgi aizpildīja atlases veidlapu un oficiāli piekrita sadarboties turpmākajā izmeklēšanā. No iepriekš minētajiem divpadsmit uzņēmumiem izlasē iekļāva četrus, par kuriem konstatēja, ka tie Kopienas ražošanas nozarei ir reprezentatīvi urīnvielas ražošanas un pārdošanas apjoma ziņā Kopienā. Četri izlasē iekļautie Kopienas ražotāji PI periodā saražoja aptuveni 60 % no kopējās Kopienas ražošanas nozares produkcijas, turpretim iepriekšminētie divpadsmit Kopienas ražotāji saražoja aptuveni 80 % no Kopienas produkcijas. Izlasē iekļāva uzņēmumus, kuriem Kopienā ir lielākais reprezentatīvais urīnvielas ražošanas un pārdošanas apjoms un kuros atvēlētajā laikā bija iespējams veikt izmeklēšanu.

(15)

Četri Ukrainas ražotāji eksportētāji termiņā pienācīgi aizpildīja atlases veidlapu un oficiāli piekrita sadarboties turpmākajā izmeklēšanā. Šie četri ražotāji eksportētāji PI periodā veica turpat 100 % no kopējā Ukrainas eksporta apjoma uz Kopienu. Tā kā bija maz to Ukrainas uzņēmumu, kuri sadarbojās, nolēma nepiemērot atlasi un visus uzņēmumus aicināja iesniegt anketu.

(16)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no četriem Kopienas ražotājiem, viena importētāja, diviem lietotājiem un četriem ražotājiem eksportētājiem Ukrainā un pa vienam Baltkrievijā, Horvātijā un Lībijā. Turklāt vairāki importētāji un lietotāji un to apvienības iesniedza apsvērumus, neatbildot uz anketas jautājumiem.

(17)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

(18)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā, proti, Baltkrievijas, Horvātijas, Lībijas un Ukrainas izcelsmes urīnviela, ko pašlaik klasificē ar KN kodu 3102 10 10 un 3102 10 90 (“attiecīgais ražojums”).

(19)

Urīnvielu ražo galvenokārt no amonjaka, ko savukārt ražo no dabasgāzes. Tā var būt cietā vai šķidrā veidā. Cieto urīnvielu var izmantot lauksaimniecībā un rūpniecībā. Lauksaimniecībā izmantojamo urīnvielu var izmantot par mēslošanas līdzekli, izkliedējot uz augsnes, vai par lopbarības piedevu. Rūpniecībā izmantojamā urīnviela ir izejviela dažām līmēm un plastmasām. Šķidro urīnvielu var izmantot gan mēslošanai, gan rūpnieciskām vajadzībām. Lai gan urīnviela var būt minētajās atšķirīgajās formās, tās ķīmiskās īpašības pamatā ir vienas un tās pašas, un šīs procedūras vajadzībām to var uzskatīt par vienu ražojumu.

(20)

Sākotnējā izmeklēšanā noskaidrots un pārskatot apstiprinājies, ka izstrādājumiem, ko ražo un eksportē Baltkrievija, Horvātija, Lībija un Ukraina, un izstrādājumiem, ko ražo un pārdod pašmāju tirgū, kā arī tiem, ko Kopienā ražo un pārdod Kopienas ražotāji, ir vienas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un lielākoties vienāds lietojums. Tāpēc tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(21)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus par kaitējuma turpināšanos vai atsākšanos, turpmāk sīkāk iztirzāti tikai galvenie argumenti par dempinga turpināšanās vai atsākšanās ticamību.

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pārskatīšanas periodā nenotiek dempings un, ja notiek, vai pasākumu izbeigšanas dēļ dempings varētu turpināties.

(23)

Trim eksportētājām valstīm, kurās ir tirgus ekonomika, proti, Horvātijai, Lībijai un Ukrainai, normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1.–3. punktu. Baltkrievijai normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(24)

Dempinga starpību vienīgajam ražotājam eksportētājam Horvātijā noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5., 11. un 12. punktu.

(25)

Horvātija PI periodā eksportēja uz Kopienu vairāk nekā 200 000 tonnu urīnvielas, aizņemot 2,3 % no Kopienas tirgus. Vienīgais zināmais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, joprojām eksportēja uz Kopienu ar ievērojamām dempinga cenām, ciktāl runa ir par PIP. Konstatētā dempinga starpība pārsniedza 20 %.

(26)

Bija nopietnas šaubas par to, vai izmaksas par gāzi, kas ir galvenā izejviela urīnvielas iegūšanai, ražotāja eksportētāja grāmatvedībā ir attēlotas reālistiski. Patiesi, atklājās, ka gāzes sagāde notiek īpašos apstākļos, ko nosaka tas, ka gan ražotāja eksportētāja, gan gāzes piegādātāja kontrolpakete ir Horvātijas valstij un ka gāzes cenas ir nenormāli zemas. Tā kā Horvātijas iekšzemes tirgū nebija neizkropļotu gāzes cenu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu gāzes cenas būtu bijis jānosaka, pamatojoties “uz citiem pamatotiem apsvērumiem, iekļaujot informāciju, kas iegūta no citiem reprezentatīviem tirgiem”. Tā kā lielākajai daļai gāzes, ko izmanto urīnvielas ražošanai, izcelsmes valsts ir Krievija, koriģēto cenu varēja balstīt uz vidējo Krievijas gāzes cenu, par kādu to pārdod eksportēšanai pie Vācijas/Čehijas robežas (Vaidhausā), bez transporta izmaksām, jo Vaidhausa ir galvenais punkts Krievijas gāzes pārdevumiem ES. Tas ievērojami palielinātu dempinga starpību. Ņemot vērā to, ka dempings eksistē arī bez minētās korekcijas, un turpmāk izklāstītos secinājumus par kaitējuma atsākšanos, šā jautājuma izskatīšana netika turpināta.

(27)

Kā paskaidrots turpmāk 29., 38. un 45. apsvērumā, imports no trim pārējām attiecīgajām eksportētājām valstīm bija tik zems, ka tika uzskatīts, ka ar to saistītās eksporta cenas pašas par sevi nebūtu pietiekami drošs pamats konstatējumiem par dempinga turpināšanos.

(28)

Tā kā Baltkrievija nav uzskatāma par tirgus ekonomikas valsti, normālo vērtību noteica pēc datiem, kas tika iegūti no ražotāja trešā valstī, kur ir tirgus ekonomika. Paziņojumā par izmeklēšanas sākumu bija paredzēts par analoga valsti izmantot ASV – tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā. Neviena no ieinteresētajām personām neiesniedza apsvērumus šajā sakarā. ASV ražotājs, kas jau bija sadarbojies sākotnējā izmeklēšanā, iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kas tika izmantota normālās vērtības noteikšanai.

(29)

Vienīgais zināmais Baltkrievijas ražotājs iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Kopā Baltkrievija eksportēja apmēram 25 000 tonnu urīnvielas, kas līdzinās 0,3 % no Kopienas tirgus. Tā kā šī tirgus daļa ir tik neliela, attiecībā uz Baltkrieviju galvenokārt analizēta dempinga atsākšanās iespējamība.

(30)

Tika analizēta Baltkrievijas eksportēšanas darbība uz visām trešām valstīm. Eksportēšana uz visiem pasaules reģioniem notika par cenām, kas pastāvīgi bija zemākas par analoga tirgū konstatēto normālo vērtību, un tas liecina par dempinga cenu pastāvēšanu pārējos eksporta tirgos.

(31)

Turklāt tika pētīts, vai Baltkrievijas eksporta cenas būtu ar dempingu, ja tās būtu vienā līmenī ar pašreizējām Kopienā dominējošajām cenām. Patiešām, attiecībā uz tādu patēriņa produktu kā urīnviela būtu maz ticams, ka visos līmeņos to pārdotu dārgāk nekā par pašreizējām tirgus cenām. Arī šīs analīzes rezultāti uzrādīja ievērojamas dempinga starpības.

(32)

Tajā pašā laikā eksporta cenas uz citiem eksporta tirgiem izrādījās nedaudz augstākas nekā eksporta cenas uz Kopienu. Tādēļ var apstrīdēt, ka Kopiena cenu ziņā būtu pievilcīgāks tirgus nekā citi trešo valstu tirgi.

(33)

Ņemot vērā minētos faktus un apsvērumus, ir pamats domāt, ka dempings atjaunosies, ja pasākumi tiks atcelti.

(34)

Kā jau minēts 25. apsvērumā, atklājās, ka eksports uz Kopienu notiek par dempinga cenām. Tika analizēta arī Horvātijas eksportēšanas darbība uz visām trešām valstīm. Eksportēšana uz visiem pasaules reģioniem notika par cenām, kas bija zemākas par normālo vērtību, un tas liecina, ka notiek dempings, pat bez iepriekš minētās korekcijas.

(35)

Turklāt tika pētīts, vai Horvātijas eksports būtu par dempinga cenām, ja tās būtu vienā līmenī ar pašreizējām Kopienā dominējošajām cenām. Patiešām, attiecībā uz tādu patēriņa produktu kā urīnviela būtu maz ticams, ka visos līmeņos to pārdotu dārgāk nekā par pašreizējām tirgus cenām. Arī šīs analīzes rezultāti uzrādīja ievērojamas dempinga starpības.

(36)

Tajā pašā laikā eksporta cenas uz citiem eksporta tirgiem izrādījās nedaudz augstākas nekā eksporta cenas uz Kopienu. Tādēļ var apstrīdēt, ka Kopiena cenu ziņā būtu pievilcīgāks tirgus nekā citi trešo valstu tirgi.

(37)

Tādēļ ir pamats domāt, ka pasākumu atcelšanas dēļ dempings atjaunosies.

(38)

Vienīgais zināmais ražotājs eksportētājs iesniedza nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Tā kā nebija iesniegtas visas ziņas, attiecīgos gadījumos tika piemērots pamatregulas 18. pants. Pieejamās ziņas liecināja, ka kopumā Lībija uz Kopienu PI periodā eksportējusi ap 70 000 tonnu urīnvielas, un tas līdzinās Kopienas tirgus daļai 0,8 % apmērā. Tā kā tirgus daļa ir tik neliela, attiecībā uz Lībiju galvenokārt analizēta dempinga atsākšanās iespējamība. Dempings un dempinga atsākšanās iespējamība tika analizēta pēc pieejamām ziņām.

(39)

Tā kā nebija reprezentatīvu realizācijas apjomu Lībijas tirgū, normālo vērtību aprēķināja pēc ražošanas izmaksām izcelsmes valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pieskaitot pamatotas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas. Šajā gadījumā par pamatotu peļņas normu atzina 8 %.

(40)

Lībijas uzņēmuma, kurš sadarbojās, anketas analīze liecināja, ka tā pamatdarbība ir eksportēšana uz citu trešo valstu tirgu. PI periodā ap 570 000 tonnu tika eksportēts uz trešiem tirgiem, proti, vairāk nekā astoņkārt pārsniedzot eksportu uz Kopienas tirgu kopapjomu. Šo eksporta cenu salīdzinājums ar normālo vērtību, kas tika noteikta iepriekš norādītajā veidā, uzrādīja ievērojamu dempinga līmeni.

(41)

Bija nopietnas šaubas par to, vai izmaksas par gāzi, kas ir galvenā izejviela urīnvielas iegūšanai, ražotāja eksportētāja grāmatvedībā ir attēlotas reālistiski. Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām atklājās, ka gāzes sagāde notiek īpašos apstākļos, ko nosaka tas, ka gan ražotāja eksportētāja, gan gāzes piegādātāja kontrolpakete ir Lībijas valstij un ka gāzes cenas ir nenormāli zemas. Korekcija dempinga starpību ievērojami palielinātu. Ņemot vērā to, ka dempings eksistē arī bez šādas korekcijas, un turpmāk izklāstītos secinājumus par kaitējuma iespējamo atsākšanos, netika uzskatīts par nepieciešamu piemērot korekciju, lai gan tā būtu pamatota.

(42)

Turklāt tika pētīts, vai Lībijas eksports būtu par dempinga cenām, ja tās būtu vienā līmenī ar pašreizējām Kopienā dominējošajām cenām. Patiešām, attiecībā uz tādu patēriņa produktu kā urīnviela būtu maz ticams, ka visos līmeņos to pārdotu dārgāk nekā par pašreizējām tirgus cenām. Arī šīs analīzes rezultāti uzrādīja ievērojamas dempinga starpības.

(43)

Tajā pašā laikā eksporta cenas uz citiem eksporta tirgiem izrādījās nedaudz augstākas nekā eksporta cenas uz Kopienu. Tādēļ var apstrīdēt, ka Kopiena cenu ziņā būtu pievilcīgāks tirgus nekā citi trešo valstu tirgi.

(44)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pamats domāt, ka dempings atjaunosies, ja pasākumi tiks atcelti.

(45)

Izmeklēšanā sadarbojās četri ražotāji. Tikai divi no tiem PI periodā eksportēja uz Kopienu. Kopā Ukraina eksportēja tikai apmēram 20 000 tonnu urīnvielas, kas līdzinās 0,2 % no Kopienas tirgus. Tā kā tirgus daļa ir tik zema, attiecībā uz Ukrainu galvenokārt analizēta dempinga atsākšanās iespējamība.

(46)

Attiecībā uz gāzes izmaksām tika konstatēts, ka Ukraina lielāko daļu urīnvielas ražošanai patērētās gāzes importē no Krievijas. Šajā saistībā visi pieejamie dati liecina, ka Ukraina importē dabasgāzi no Krievijas par cenām, kas ir ievērojami zemākas par tirgus cenām neregulētajos dabasgāzes tirgos. Izmeklēšanā atklājās, ka Krievijas dabasgāzes cena, kad to eksportē uz Kopienu, ir aptuveni divreiz augstāka par vietējo dabasgāzes cenu Ukrainā. Tāpēc, kā noteikts pamatregulas 2. panta 5. punktā, gāzes izmaksas, ko sedzis iesniedzējs, tika koriģētas, pamatojoties uz ziņām par citiem reprezentatīviem tirgiem. Koriģētās cenas pamatā bija Krievijas gāzes vidējā cena, pārdodot to eksportēšanai uz Vācijas/Čehijas robežas (Vaidhausā), neņemot vērā transporta izmaksas. Vaidhausu – lielāko centru Krievijas gāzes tirdzniecībai uz ES, kas ir lielākais Krievijas gāzes tirgus un kurā cenas atspoguļo pamatotas izmaksas, – var uzskatīt par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē.

(47)

Korekcijas rezultātā iekšzemes cenas trijiem iesaistītajiem uzņēmumiem bija zemākas par izmaksām, tādējādi par normālo vērtību izmantoja ražošanas izmaksas, pieskaitot pamatotu peļņas normu 8 %. Attiecībā uz ceturto uzņēmumu izmantoja pienācīgi koriģētas iekšzemes cenas.

(48)

Pēc tam tika analizēta Ukrainas ražotāju eksportētāju eksportēšanas darbība uz visām trešām valstīm. Eksportēšana uz visiem pasaules reģioniem notika par cenām, kas pastāvīgi bija ievērojami zemākas par noteikto normālo vērtību.

(49)

Turklāt tika pētīts, vai Ukrainas eksports būtu par dempinga cenām, ja tās būtu tādā līmenī, kas būtu vienāds ar pašreizējiem Kopienā dominējošajiem cenu līmeņiem. Patiešām, attiecībā uz tādu patēriņa produktu kā urīnviela būtu maz ticams, ka visos līmeņos to pārdotu dārgāk nekā par pašreizējām tirgus cenām. Arī šīs analīzes rezultāti uzrādīja ievērojamas dempinga starpības. Tajā pašā laikā eksporta cenas, ko ņēma par eksportēšanu uz citiem eksporta tirgiem, izrādījās līmenī, kas līdzinās eksporta cenām uz Kopienu. Tādēļ var apstrīdēt, ka Kopiena cenu ziņā būtu pievilcīgāks tirgus nekā citi trešo valstu tirgi. Ņemot vērā minētos faktus un apsvērumus, ir pamats domāt, ka dempings atjaunosies, ja pasākumi tiks atcelti.

(50)

Saskaņā ar lietā esošajām ziņām PI periodā Baltkrievijai bija apmēram 150 000 tonnu liekas jaudas. Turklāt eksports uz citām trešām valstīm bija aptuveni 225 000 tonnu.

(51)

Nav izslēgts, ka daļa liekās jaudas tiks virzīta uz Kopienu, tiklīdz pasākumi tiks atcelti. Vienīgajam Baltkrievijas eksportētājam ir labi attīstīti izplatīšanas kanāli Kopienā, un vispār Kopienas tirgus apmēru dēļ ir pievilcīgs, jo īpaši ģeogrāfiski tuvās valstīs.

(52)

Tomēr nav izslēgts, ka daļa no šiem daudzumiem tiks eksportēta arī uz citām trešām valstīm, jo ticamākie cenu līmeņi šajās teritorijās atbilst ražotāja cenām, kas ir līdzīgas (vai pat augstākas par) tām, kuras varētu iegūt, eksportējot uz Kopienu. Turklāt nav izslēgts, ka urīnvielas patēriņa līmenis citos pasaules reģionos palielināsies, ņemot vērā pašreizējās lauksaimniecības ražošanas pieauguma tendences. Tomēr nav paredzams, ka eksports varētu sasniegt pilnu liekās jaudas apjomu, ja pasākumu darbība beigtos, taču tās gan tiektos pārsniegt de minimis līmeni.

(53)

Līdzīgi argumenti attiecas uz varbūtēju eksporta pārvirzīšanu no trešām valstīm uz Kopienu, kas liek domāt, ka pārskatāmā nākotnē, ja pasākumu darbība beigtos, uz Kopienas tirgu netiktu eksportēti papildu daudzumi.

(54)

Saskaņā ar lietā esošajām ziņām PI periodā Horvātijai bija apmēram 120 000 tonnu liekas jaudas. Turklāt eksporta apjoms uz citām trešām valstīm bija apmēram 60 000 tonnu. Nav izslēgts, ka daļa liekās jaudas tiks virzīta uz Kopienu, tiklīdz pasākumi tiks atcelti. Vienīgajam Horvātijas eksportētājam ir labi attīstīti izplatīšanas kanāli Kopienā, un vispār Kopienas tirgus apmēru dēļ ir pievilcīgs, it sevišķi ģeogrāfiski tuvās valstīs.

(55)

Tomēr pretdempinga pasākumi nav kavējuši Horvātiju eksportēt ievērojamus daudzumus uz Kopienu. Nekas neliecina par to, ka tie būtu bijuši šķērslis jaunu daudzumu eksportēšanai uz Kopienu. Tā kā tas nav noticis, nav ticams, ka notiks ievērojama papildu izvešana uz Kopienu, aktivizējot šādu jaudu. Turklāt nav izslēgts, ka daļa no šiem daudzumiem varētu tikt eksportēta arī uz citām trešām valstīm, jo ticamākie cenu līmeņi šajās teritorijās dod ražotāja cenas, kas ir līdzīgas (vai mazliet augstākas par) tām, kuras varētu iegūt, eksportējot uz Kopienu.

(56)

Turklāt nav izslēgts, ka urīnvielas patēriņa līmenis citos pasaules reģionos palielināsies, ņemot vērā pašreizējās lauksaimniecības ražošanas pieauguma tendences. Iznākumā nav gaidāms, ka ievērojama daļa Horvātijas liekās jaudas tiks izmantota papildu eksportam uz Kopienu, taču, ņemot vērā pašreizējo eksporta līmeni, eksporta apjoms uz Kopienu pārsniegs de minimis līmeni.

(57)

Uz varbūtēju eksporta pārvirzīšanu no trešām valstīm uz Kopienu attiecas līdzīgi argumenti, kas liek domāt, ka pārskatāmā nākotnē, ja pasākumu darbība beigtos, uz Kopienas tirgu netiktu eksportēti papildu daudzumi.

(58)

Saskaņā ar pieejamām ziņām PI periodā Lībijai bija apmēram 140 000 tonnu liekas jaudas. Turklāt apjoms eksportam uz citām trešām valstīm bija apmēram 570 000 tonnu. Nav izslēgts, ka daļa liekās jaudas tiks virzīta uz Kopienu, tiklīdz pasākumi tiks atcelti. Vienīgajam Lībijas eksportētājam ir labi attīstīti izplatīšanas kanāli Kopienā, un vispār Kopienas tirgus apmēru dēļ ir pievilcīgs, it sevišķi ģeogrāfiski tuvās valstīs.

(59)

Tomēr nav izslēgts, ka daļa no šiem daudzumiem tiks eksportēta arī uz citām trešām valstīm, jo ticamākie cenu līmeņi šajās teritorijās atbilst ražotāja cenām, kas ir līdzīgas (vai pat augstākas par) tām, kuras varētu iegūt, eksportējot uz Kopienu. Turklāt nav izslēgts, ka urīnvielas patēriņa līmenis citos pasaules reģionos palielināsies, ņemot vērā pašreizējās lauksaimniecības ražošanas pieauguma tendences. Tomēr nav paredzams, ka eksports varētu sasniegt pilnu liekās jaudas apjomu, ja pasākumu darbība beigtos, taču tie gan, iespējams, pārsniegtu de minimis līmeni.

(60)

Uz varbūtēju eksporta pārvirzīšanu no trešām valstīm uz Kopienu attiecas līdzīgi argumenti, kas neliek domāt, ka pārskatāmā nākotnē, ja pasākumu darbība beigtos, uz Kopienas tirgu tiks eksportēti papildu daudzumi.

(61)

Saskaņā ar lietā esošajām ziņām PI periodā Ukrainai bija apmēram 375 000 tonnu liekas jaudas. Turklāt apjoms eksportam uz citām trešām valstīm bija apmēram 3 500 000 tonnu. Nav izslēgts, ka daļa liekās jaudas tiks virzīta uz Kopienu, tiklīdz pasākumi tiks atcelti. Ukrainas eksportētājiem ir labi attīstīti izplatīšanas kanāli Kopienā, un vispār Kopienas tirgus apmēru dēļ ir pievilcīgs, it sevišķi ģeogrāfiski tuvās valstīs. Tomēr nav izslēgts, ka daļa no šiem daudzumiem tiks eksportēta arī uz citām trešām valstīm, jo ticamākie cenu līmeņi šajās teritorijās atbilst ražotāja cenām, kas ir līdzīgas tām, kuras varētu iegūt, eksportējot uz Kopienu. Turklāt nav izslēgts, ka urīnvielas patēriņa līmenis citos pasaules reģionos palielināsies, ņemot vērā pašreizējās lauksaimniecības ražošanas pieauguma tendences. Tomēr nav paredzams, ka eksports varētu sasniegt pilnu liekās jaudas apjomu, ja pasākumu darbība beigtos, taču tas gan, iespējams, pārsniegtu de minimis līmeni.

(62)

Par varbūtēju eksporta pārvirzīšanu no trešām valstīm uz Kopienu iesniedzēji ir bilduši, ka prognozētais jaudas pieaugums citos reģionos (sevišķi Vidējos Austrumos) nomainītu Ukrainas eksportu galvenokārt Āzijā un arī Āfrikā un Latīņamerikā līdz vairāk nekā 3 000 000 tonnu, bet tad tiktu novirzīts atpakaļ uz Kopienu. Taču pēc lietā esošajām ziņām nav iespējams secināt, ka tāda pārvietošana notiks, inter alia arī tādēļ, ka patēriņa pieaugums visā pasaulē tikpat labi varētu absorbēt šos papildu daudzumus, ja tie nonāktu tirgū. Turklāt nav izslēgts, ka jaudas pieaugums varētu notikt ilgākā periodā, nekā domā iesniedzējs. Visu ņemot vērā, nav iespējams apstiprināt, ka pārskatāmā nākotnē ievērojami papildu daudzumi varētu tikt pārvirzīti uz Kopienas tirgu, ja pasākumu darbība beigtos.

(63)

Balstoties uz sniegto analīzi, tiek secināts, ka, pasākumus atceļot, ievērojamu urīnvielas daudzumu dempings diezin vai turpināsies Horvātijas gadījumā un neatsāksies pārējo trīs attiecīgo valstu gadījumā.

(64)

Kopienā ir 16 līdzīgā ražojuma ražotāju, kuru produkcija ir kopējais Kopienā saražotais apjoms pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Astoņi no tiem kļuva par Kopienas ražotājiem līdz ar ES paplašināšanos 2004. gada maijā.

(65)

No 16 Kopienas ražotājiem 12 ražotāji piekrita sadarboties izmeklēšanā, bet trīs nosūtīja ziņas, kas nepieciešamas atlasei, taču nepiedāvāja turpmāk sadarboties. Neviens no Kopienas ražotājiem neiebilda pret pārskatīšanas pieprasījumu.

(66)

Tātad sadarboties piekrita šādi divpadsmit ražotāji:

(67)

Tā kā šie divpadsmit Kopienas ražotāji PI periodā saražoja ap 80 % no Kopienas kopprodukcijas, tiek uzskatīts, ka tie ražo lielāko daļu no līdzīgā ražojuma Kopienas kopprodukcijas. Tāpēc uzskatāms, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un turpmāk tie saukti par “Kopienas ražošanas nozari”. Četri Kopienas ražotāji, kas nesadarbojās, turpmāk saukti par “pārējiem Kopienas ražotājiem”.

(68)

Kā jau minēts, tika izveidota četru uzņēmumu izlase. Visi atlasītie Kopienas ražotāji sadarbojās un noteiktajos termiņos iesūtīja atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt pārējie astoņi Kopienas ražotāji, kas sadarbojās, sniedza dažas vispārīgas ziņas kaitējuma analīzes vajadzībām.

(69)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem Kopienas tirgū, uz pārējo Kopienas ražotāju pārdevumiem Kopienas tirgū un Eurostat datiem par visu importu ES. Ņemot vērā ES paplašināšanos 2004. gadā, analīzes precizitātes un konsekvences nolūkā patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz 25 valstu ES tirgus stāvokli visā aplūkojamā periodā. Analīze attiecas tikai uz stāvokli 25 valstu ES, jo izmeklēšana tika uzsākta pirms Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Kopienai.

(70)

Patēriņš 2002.–2003. gadā pieauga par 3 % un palika nemainīgs līdz PIP.

(71)

Baltkrievijai, Horvātijai, Lībijai un Ukrainai importa apjoms, tirgus daļa un vidējās cenas mainījās šādi. Datu pamatā ir Eurostat statistika.

(72)

Baltkrievijai ievedumu apjoms mazliet samazinājās no 2002. gada līdz 2003. gadam un tad aplūkojamā periodā pastāvīgi kritās (– 80 % visā periodā). Līdzīgā veidā tās tirgus daļa mazliet palielinājās no 2002. gada līdz 2003. gadam un tad pastāvīgi kritās, PI periodā līdz 0,3 %. Kopš 2004. gada šie apjomi bijuši de minimis. Aplūkojamā periodā cenas reāli pieauga no EUR 107 līdz EUR 190 par tonnu.

(73)

Ukrainai importa līmenis pastāvīgi bija neievērojami zems, bet importēšanas cenas no 2002. gada līdz PIP palielinājās par 65 %.

(74)

Horvātijai importa apjoms visa perioda laikā bija diezgan stabils, apmēram 2 % daļa no Kopienas tirgus, bet importēšanas cenas pieauga par 48 %.

(75)

Imports no Lībijas palielinājās 2003. gadā, bet tad līdz PIP beigām nemitīgi mazinājās. Visa perioda laikā tas samazinājās par 49 %, un tirgus daļa mainījās no 1,6 % 2002. gadā līdz 0,8 % PI periodā. Tāpat kā pārējām attiecīgajām valstīm, arī Lībijai importēšanas cenas palielinājās – par 77 % no 2002. gada līdz PIP.

(76)

Cenu pārmaiņas četrām valstīm ir proporcionāli augstākas vai salīdzināmas ar pārdošanas cenu pieaugumu Kopienas ražošanas nozarē.

(77)

Lai Horvātijai aprēķinātu cenu pazemināšanās līmeni PI periodā, Kopienas ražošanas nozares ražotāju cenas nesaistītiem pircējiem tika salīdzinātas ar vienīgā ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, CIF importēšanas cenām uz Kopienas robežas, kas pienācīgi koriģētas, lai atspoguļotu cenas pēc izkraušanas. Salīdzinājumā atklājās, ka imports pazemināja Kopienas ražošanas nozares cenas par 4,7 %. Taču šīs cenas bija līdzīgas Kopienas ražošanas nozarei noteiktajai cenai, kas nerada zaudējumus.

(78)

Ņemot vērā to, ka tirgus daļas trim no četrām attiecīgajām valstīm bija mazākas par neievērojamo cenu, atsevišķi vai kopā, tika uzskatīts, ka to imports Kopienā neizraisa kaitējumu un ka tādēļ dempinga starpība nav svarīga kaitējuma turpināšanās analīzē.

(79)

Importa apjoms no citām trešām valstīm aplūkojamā periodā ir parādīts tabulā. Apjoma un cenu tendenču pamatā arī ir Eurostat dati.

(80)

Jānorāda, ka ievedumu kopapjoms no trešām valstīm visā periodā palielinājās par 4,4 %. Šo rezultātu galvenokārt rada ievedumu apjoma pieaugums (9,4 %) no Krievijas – līdz šim lielākās eksportētājas. Jānorāda arī, ka ievedumiem no Krievijas visā periodā piemēroti pasākumi viszemākās ievedcenas veidā – pasākumi tika atcelti ar Regulu (EK) 907/2007 (sk. 6. apsvērumu). No 2002. gada līdz PIP importa apjoms no Ēģiptes palielinājās par 7,7 %, bet importa apjoms no citām trešām valstīm līdzīgos apmēros samazinājās, un vairāk nekā 40 % importa bija no Rumānijas. Par eksporta cenām – visas minētās valstis ir eksportējušas uz Kopienu par cenām, kas neliek pazemināt Kopienas ražošanas nozares cenas PI periodā un/vai ir augstākas par cenu, kas nerada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(81)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(82)

Tika konstatēts, ka vairums Kopienas ražošanas nozares ražotāju, kuri sadarbojās, izmanto līdzīgo ražojumu, lai tālāk pārstrādātu samaisītos vai mākslīgos mēslošanas līdzekļus, kas ir tālāka ražošanas posma slāpekļa minerālmēsli, kuros papildus slāpeklim ir citas vielas, kā ūdenī šķīstošs fosfors un/vai ūdenī šķīstošs kālijs.

(83)

Tādi pašu vajadzībām izmantoti urīnvielas izstrādājumi nenonāk atklātā tirgū un nekonkurē ar attiecīgā ražojuma importu. Izmeklēšanā atklājās, ka iekšējā izmantošana atbilst stabilai apmēram 20 % daļai no Kopienas ražošanas nozares produkcijas. Tādēļ uzskatāms, ka tā nevar būtiski iespaidot Kopienas ražošanas nozarei nodarītā zaudējuma kopainu.

(84)

Attiecībā uz atlasi atsevišķi kaitējuma rādītāji (ražošana, ražošanas jauda, krājumi, pārdevumi, tirgus daļa, pieaugums un nodarbinātība) saskaņā ar pieņemto praksi ir analizēti Kopienas ražošanas nozarei kopumā (tabulās – “KRN”), bet tie kaitējuma rādītāji, kas attiecas uz atsevišķu uzņēmumu darbības rezultātu, proti, cenām, ražošanas izmaksām, rentabilitāti, algām, ieguldījumiem, ienākuma no ieguldījumiem, naudas plūsmu un spēju sagādāt kapitālu, ir skatīti, pamatojoties uz informāciju, kas savākta Kopienas ražotāju izlases līmenī (tabulās – “RI”).

(85)

Kopienas ražošanas nozares produkcija, ietverot iekšējām vajadzībām paredzētos apjomus, praktiski palika stabila no 2002. gada līdz PIP, palielinoties par 5 % 2003. gadā un par tādu pašu procentu samazinoties 2004. gadā. Neliels pieaugums līdz 4,45 miljonu tonnu līmenim tika reģistrēts 2005. gadā un PI periodā – attiecīgi 2 % un viens procentu punkts.

(86)

Ražošanas jauda no 2002. gada līdz PIP mazliet palielinājās (par 5 %). Ņemot vērā stabilo ražošanas apjomu, jaudas izmantošana mazliet samazinājās: no 84 % 2002. gadā līdz 81 % PI periodā. Tāda veida produkcijas un ražošanas nozares jaudas izmantošanu var ietekmēt citu izstrādājumu ražošana, kurus var ražot ar tām pašām ražošanas iekārtām, tādēļ šis nav tik nozīmīgs kaitējuma rādītājs.

(87)

Kopienas ražošanas nozares noslēguma krājumu līmenis no 2002. gada līdz 2004. gadam bija visai stabils un tad krasi nokritās (par 24 p. p. 2005. gadā un vēl par 13 p. p. PIP beigās). Tomēr, tā kā urīnviela, kas paredzēta iekšējām vajadzībām, glabājas kopā ar urīnvielu, ko pārdod brīvā tirgū, krājumu līmenis ir uzskatāms par mazāk nozīmīgu kaitējuma rādītāju. Turklāt jānorāda, ka PIP beigas sakrīt ar sezonas tirdzniecības sākumu.

(88)

Kopienas ražošanas nozares pārdevumu Kopienas tirgū apjoms no 2002. gada līdz PIP mazliet samazinājās – par 3 %.

(89)

Arī Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa no 2002. gada līdz PIP samazinājās mēreni – no 36,5 % uz 34,3 %.

(90)

Aplūkojamā periodā Kopienas ražošanas nozare zaudēja nelielu tirgus daļu stabilā tirgū. Kopienas rūpniecības nozares zaudēto tirgus daļu neieņēma četru attiecīgo valstu imports, kam no 2002. gada līdz PIP tika reģistrēts kritums no 5,8 % uz 4,4 %.

(91)

Nodarbinātības līmenis Kopienas ražošanas nozarē no 2002. gada līdz PIP samazinājās par 6 %, taču ražošanas apjoms mazliet pieauga, tādējādi atspoguļojot nozares rūpes par pastāvīgu ražīguma un konkurētspējas palielināšanu.

(92)

Ražīgums gadā uz vienu Kopienas ražošanas nozarē nodarbināto no 2002. gada līdz 2003. gadam par 6 % palielinājās un līdz PIP palika nemainīgs, liecinot par Kopienas ražošanas nozarē nodarbinātā darbaspēka samazinājuma un ražošanas palielinājuma kopējo labvēlīgo ietekmi.

(93)

Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari PI periodā, ņemot vērā to, ka i) importa apjoms no Baltkrievijas, Ukrainas un Lībijas bija zem de minimis līmeņa; ii) importa apjoms no Horvātijas bija stabils, par cenām, kas pieauga līdz ar ES pārdošanas cenām; un iii) Kopienas rūpniecības nozares stāvoklis kopumā bija ļoti labvēlīgs, šis iespaids nav uzskatāms par ievērojamu un rādītājs – par nozīmīgu.

(94)

Iepriekš un turpmāk aplūkotie rādītāji nepārprotami liecina par Kopienas ražošanas nozares saimnieciskā un finansiālā stāvokļa uzlabošanos.

(95)

Atlasīto Kopienas ražotāju vidējās realizācijas cenas būtiski palielinājās no 2004. gada līdz PIP, atspoguļojot izejvielu izmaksu stabilo, nemitīgo pieaugumu un dominējošos urīnvielai labvēlīgos pasaules tirgus apstākļus tajā pašā periodā.

(96)

Kā redzams tabulā, no 2002. gada līdz PIP nodarbinātā vidējā alga palielinājās par 13 %. Ņemot vērā inflācijas tempu un vispārējo nodarbinātības samazinājumu, šis algu pieaugums uzskatāms par mērenu.

(97)

Ikgadējie ieguldījumi līdzīgajā ražojumā, ko veikuši četri izlasē iekļautie ražotāji, attiecīgajā periodā ir attīstījušies labvēlīgi, proti, tie palielinājušies par 74 %, lai gan ir bijušas arī svārstības. Ieguldījumi galvenokārt attiekušies uz iekārtu modernizāciju un ekoloģiskajām prasībām. Tas liecina par Kopienas ražošanas nozares centieniem pastāvīgi uzlabot ražīgumu un konkurētspēju. Par rezultātiem acīm redzami liecina būtiskais ražīguma pieaugums (sk. 92. apsvērumu) tajā pašā periodā.

(98)

Atlasīto ražotāju rentabilitāte uzrāda pienācīgu uzlabojumu no 2002. gada līdz 2005. gadam, kad tā sasniedza vairāk nekā 19 % no realizācijas. Gāzes cenu vienmērīgs pieaugums, kas sākās 2006. gadā, šo rezultātu pazemina līdz 10,7 % PI periodā. Šajā ziņā jānorāda, ka sākotnējā izmeklēšanā tika noteikta 8 % peļņas norma, ko varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējoša dempinga. Ienākums no ieguldījumiem (“INI”), ko izsaka kā peļņu procentos no neto ieguldījumu uzskaites vērtības, visā aplūkojamā periodā aptuveni atbilst iepriekš minētajai rentabilitātes tendencei.

(99)

Naudas plūsma laikā no 2002. gada līdz 2005. gadam ievērojami pieauga, taču vienmērīgi samazinājās PI periodā. Tādas pārmaiņas atbilst vispārējam rentabilitātes pieaugumam aplūkojamā periodā.

(100)

Izmeklēšanā neatklājās, ka atlasītajiem Kopienas ražotājiem būtu bijušas kādas grūtības kapitāla sagādē.

(101)

No 2002. gada līdz PIP Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa līdz ar pārdošanas apjomu Kopienas tirgū mazliet samazinājās. Tomēr Kopienas ražošanas nozares vispārējais stāvoklis aplūkotajā periodā ir uzlabojies.

(102)

Gandrīz visi pārējie kaitējuma rādītāji, izņemot krājumu apjomu palielināšanos, attīstījās labvēlīgi – Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms un vienības pārdošanas cenas pieauga, un rentabilitāte pēc 2002. gada bija ievērojami augstāka par to peļņas līmeni, kas sākotnējā izmeklēšanā tika noteikts kā plānotā peļņa.

(103)

Ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma arī attīstījās labvēlīgi. Algas attīstījās mēreni, un Kopienas ražošanas nozare turpināja ieguldīt. Ievērojami pieauga arī ražīgums, atspoguļojot labvēlīgu ražošanas attīstību un Kopienas ražošanas nozares centienus to uzlabot ar ieguldījumiem.

(104)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ilgtermiņa rentabilitātes prasībām, ko izsaka ienākums no pārdošanas, attiecībā uz urīnvielas ražošanu jābūt ap 25 % pēc nodokļiem. Tas nozīmētu aptuveni 36 % peļņu no apgrozījuma pirms nodokļiem. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tas bija pamatojams ar jaunas amonjaka un urīnvielas rūpnīcas dibināšanu, kam vajadzīgs 11 % ienākums no ieguldījumiem (tas atbilstot 36 % peļņai no apgrozījuma pirms nodokļiem). Tālab tiek norādīts, ka pieprasījuma iesniedzējs šajā procedūrā nekad nav pieprasījis tik augstu plānoto peļņu un sākotnējā izmeklēšanā tika noteikta 8 % peļņas norma, ko var sasniegt, ja nav kaitējoša dempinga. Turklāt Pirmās instances tiesa spriedumā lietā T-210/95 apstiprinājusi, ka “peļņas norma, kas Padomei jāizmanto, aprēķinot mērķa cenu, ar kuru tiks novērsts attiecīgais kaitējums, nedrīkst pārsniegt peļņas normu, ar kuru normālos konkurences apstākļos bez importa par dempinga cenām, saprātīgi spriežot, Kopienas ražošanas nozare varētu rēķināties” (8). Tajā pašā lietā tika apstiprināts, ka “… arguments, ka Kopienas iestādēm jāizmanto tāda peļņas norma, kas vajadzīga, lai Kopienas ražošanas nozare būtu dzīvotspējīga un/vai lai nodrošinātu pienācīgu ienākumu no kapitāla, nav pamatots, lai kas būtu noteikts pamatregulā”.

(105)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka mēslojuma ražošanas gadījumā ienākums no realizācijas peļņas sakarā nav piemērots kaitējuma rādītājs un ka ienākums no izmantotā kapitāla un/vai ienākums no ieguldījuma kvantitatīvi ir vairāk piemērots tādam novērtējumam. Turklāt tika bilsts, ka Kopienas ražošanas nozare cieš kaitējumu, spriežot pēc pēdējiem rādītājiem.

(106)

Ņemot vērā mēslojuma ražošanas īpatnības (inter alia tās kapitālietilpību) un mēslojuma tirgus raksturu (tās izejvielu cenu un galaproduktu cenu nepastāvību), jāpiekrīt, ka ienākums no pārdošanas pats par sevi nepavisam nav visraksturīgākais peļņas rādītājs un ka tas jāpapildina ar tādiem rādītājiem kā ienākums no ieguldītā kapitāla un ienākums no ieguldījumiem. Taču pieprasījuma iesniedzējs nav iesniedzis pierādījumus, ka tad, ja nebūtu importa par dempinga cenām, Kopienas ražošanas nozare spētu gūt ienākumus vajadzīgajā apmērā. Iesniedzējs arī nav pierādījis, kāda peļņas norma būtu sasniegta Kopienas ražošanas nozarē, ja nebūtu notikusi importēšana par dempinga cenām. Tādēļ prasība tika noraidīta.

(107)

Tādēļ tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei vairs netiek nodarīts būtisks kaitējums.

(108)

Tā kā attiecīgās valsts imports vairs neizraisa būtisku kaitējumu, analīzē galvenā uzmanība tika pievērsta kaitējuma atsākšanās iespējamībai gadījumā, ja spēkā esošos pasākumus atceltu. Šajā saistībā tika analizēti divi galvenie faktori: i) iespējamie attiecīgo valstu eksporta apjomi un cenas un ii) šo plānojamo attiecīgās valsts eksporta apjomu un cenu ietekme uz Kopienas ražošanas nozari.

(109)

Analīze tiek veikta ne tikai Kopienas, bet visas pasaules vispārējā tirgus kontekstā, kam raksturīgas pastāvīgi augstas cenas un peļņa. Lielā mērā tas notiek tādēļ, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Nekas neliecina par to, ka vispārējais konteksts varētu ievērojami mainīties īsā vai vidējā termiņā.

(110)

Kā jau noteikts, pasākumu izbeigšanās gadījumā Ukrainas ražotāji eksportētāji varētu papildus eksportēt apmēram 375 000 tonnu urīnvielas. Lībijai un Baltkrievijai šie skaitļi attiecīgi ir ne vairāk kā 140 000 un 150 000 tonnu. Horvātijai šie skaitļi nevarētu ievērojami pārsniegt pašreizējo līmeni.

(111)

Cenas eksportēšanai uz Kopienu un trešām valstīm analizētas iepriekš. Šī analīze kopā ar iepriekš aprakstītajiem tirgus apstākļiem un galveno cenu virzītāju, piemēram, gāzes attīstību, norāda uz iespējamību, ka eksporta cenas paliks augstas. Rezultātā nevar secināt, ka cenas varētu būtiski pazemināt un/vai izkonkurēt Kopienas ražošanas nozares cenas vai izmaksas.

(112)

Paredzams, ka tuvākajos gados urīnvielas tirgus augs gan Kopienā (9), gan visā pasaulē, galvenokārt lauksaimniecības ražošanas pieauguma dēļ (biodegvielas vajadzībām) un arī AdBlue arvien plašākas rūpnieciskas izmantošanas (10) dēļ. Piemēram, Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta 2007. gada jūlijā izdotās lauksaimniecības tirgu prognozes Eiropas Savienībā 2007.–2014. gadam apstiprina, ka labības ražošana šajā periodā varētu pieaugt līdz 20 %. Pieprasījuma iesniedzējs paredz pieaugumu par 10 %. Turklāt 2007. gada septembra beigās ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2007 (11) noteica atkāpes no 2008. gadā atmatā atstātās zemes. Paredzamais Kopienas tirgus pieaugums (papildus apmēram viens miljons tonnu) varētu pārsniegt maksimālos iespējamos apjomus, ko eksportētājas valstis varētu eksportēt uz Kopienu. Tādēļ nav domājams, ka šis papildu imports varētu radīt lielāka apjoma nelīdzsvarotību, jo mazāk tādēļ, ka starpība starp maksimālo Kopienas ražošanas nozares potenciālu un patēriņu ir nosakāma aptuveni divu miljonu tonnu apmērā un nekas neliecina par to, ka šo starpību varētu segt citāds imports (inter alia ar Krievijas izcelsmi, kā aprakstīts Regulā (EK) Nr. 907/2007) tādā mērā, ka pārpalikums apspiestu vai nomāktu tirgus cenas.

(113)

Ņemot vērā iepriekš teikto, nav ticams, ka Kopienas ražošanas nozarei nāksies samazināt realizāciju, ražošanu vai cenas tādā mērā, ka tiktu būtiski iespaidota tās rentabilitāte un vispārējais stāvoklis. Tādēļ ir ticams, ka peļņa paliks pašreizējā līmenī, kas atspoguļo labvēlīgos tirgus apstākļus, kuri dominējuši no 2004. gada līdz PIP.

(114)

No iepriekš minētā nevar secināt, ka gadījumā, ja atceltu spēkā esošos pasākumus, varētu atsākties kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(115)

Visām ieinteresētajām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tiek plānots ieteikt esošos pasākumus atcelt. Pēc informēšanas minētajām personām arī deva laiku, lai tās varētu paust savu viedokli. Netika saņemti apsvērumi, kas spētu grozīt iepriekš izklāstītos secinājumus.

(116)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Baltkrievijas, Horvātijas, Lībijas un Ukrainas izcelsmes urīnvielas importam piemērojamie antidempinga pasākumi ir jāatceļ un procedūra jāizbeidz.

(117)

Ņemot vērā iepriekš aprakstītos apstākļus, proti, ievērojamu visu četru attiecīgo valstu eksportētāju cenu struktūras un/vai eksporta darbību deformāciju, tiek atzīts par nepieciešamu rūpīgāk novērot norises, kas saistītas ar Baltkrievijas, Horvātijas, Lībijas un Ukrainas izcelsmes urīnvielas importam, lai vajadzības gadījumā būtu vieglāk ātri un piemēroti rīkoties,

18.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/49

(1)

Kopiena un Gvinejas-Bisavas Republika ir apspriedušas partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Kopienas kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zvejniecību ir Gvinejas-Bisavas suverenitātē vai jurisdikcijā.

(2)

Apspriešanās rezultātā 2007. gada 23. maijā tika parafēts partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē.

(3)

Kopienas interesēs ir apstiprināt šo nolīgumu.

(4)

Būtu jānosaka zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm,

a)

garneļu zvejā –

b)

zivju/galvkāju zvejā –

c)

tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām –

d)

kuģiem zvejai ar makšķerēm –

18.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/51

(1)

Kopiena un Kotdivuāra ir risinājušas sarunas par partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Kopienas kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zivsaimniecību ir Kotdivuāras suverenitātē vai jurisdikcijā.

(2)

Sarunu rezultātā 2007. gada 5. aprīlī tika parafēts jauns partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē.

(3)

Kopienas interesēs ir apstiprināt šo nolīgumu.

(4)

Ir jānosaka zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm,

—

25 kuģi zvejai ar riņķvadiem:

—

15 kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām:

18.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/53

(1)

Ģenerālsekretāram/Augstajam pārstāvim adresētajā vēstulē 2007. gada 25. oktobrī Āfrikas Savienības komisijas priekšsēdētājs lūdza Eiropas Savienības un tās dalībvalstu atbalstu to sankciju īstenošanai, kuras Āfrikas Savienības Miera un drošības padome nolēma piemērot pret Anžuānas nelikumīgajām iestādēm un konkrētām saistītajām personām.

(2)

Kopējā nostājā 2008/187/KĀDP paredzēta ierobežojošu pasākumu noteikšana pret Anžuānas nelikumīgajām iestādēm un konkrētām saistītajām personām. Šie ierobežojošie pasākumi īpaši paredz attiecīgajām personām piederošo līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu.

(3)

Uz minētajiem pasākumiem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma darbības joma. Rezultātā, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs vienādi piemēro šos pasākumus, ir nepieciešams Kopienas tiesību akts to īstenošanai Kopienā,

a)

“līdzekļi” ir jebkāda veida finanšu aktīvi un ieguvumi, tostarp, bet ne tikai šādi:

b)

“līdzekļu iesaldēšana” ir aizliegums veikt jebkādu līdzekļu kustību, pārvedumus, grozījumus, izmantošanu, piekļūt tiem vai veikt tādas darbības ar līdzekļiem, kuru rezultātā jebkādā veidā mainītos to apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai galamērķis, vai rastos citas pārmaiņas, kas ļautu izmantot līdzekļus, tostarp veikt vērtspapīru portfeļa pārvaldību;

c)

“saimnieciskie resursi” ir visdažādākie materiālie vai nemateriālie, kustamie vai nekustamie aktīvi, kas nav līdzekļi, bet ko var izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus;

d)

“saimniecisko resursu iesaldēšana” ir aizliegums to izmantošanai, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus jebkādā veidā, tostarp ne tikai tos pārdodot, iznomājot vai ieķīlājot, bet arī citādi;

e)

“Kopienas teritorija” ir teritorijas, kurām piemēro Līgumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem.

a)

procenti vai citi ieņēmumi no šiem kontiem;

b)

maksājumi saskaņā ar līgumiem, nolīgumiem vai saistībām, kas ir noslēgtas vai radušās pirms datuma, kad šiem kontiem tika piemēroti šīs regulas noteikumi,

a)

vajadzīgi, lai segtu I pielikumā uzskaitīto personu un viņu apgādājamo ģimenes locekļu pamatizdevumus, jo īpaši maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotekāro aizdevumu, zālēm un ārstēšanu, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)

paredzēti vienīgi atbilstīgu honorāru samaksai un atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskajiem pakalpojumiem;

c)

paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu parastu glabāšanu vai pārvaldīšanu;

d)

vajadzīgi ārkārtas izdevumiem ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir paziņojusi visām pārējām dalībvalstīm un Komisijai iemeslus, kāpēc tā uzskata par vajadzīgu piešķirt īpašu atļauju.

a)

nekavējoties sniedz visu informāciju, kura veicinātu šīs regulas ievērošanu, jo īpaši informāciju par kontiem un summām, kas iesaldētas saskaņā ar 2. pantu, II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītajām to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās tās ir reģistrētas vai atrodas, un tieši vai ar dalībvalstu starpniecību sniedz šo informāciju Komisijai;

b)

sadarbojas ar II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītajām kompetentajām iestādēm, lai pārbaudītu šo informāciju.

a)

grozīt I pielikumu, pamatojoties uz lēmumiem, kas pieņemti par Kopējās nostājas 2008/187/KĀDP pielikumu;

b)

grozīt II pielikumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.

a)

Kopienas teritorijā, arī tās gaisa telpā;

b)

visos gaisa kuģos vai kuģos, kas atrodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā;

c)

visām tām personām Kopienas teritorijā vai ārpus tās, kurām ir kādas dalībvalsts valstspiederība;

d)

visām juridiskām personām, uzņēmumiem vai organizācijām, kas reģistrētas vai izveidotas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

e)

visām juridiskām personām, uzņēmumiem vai organizācijām saistībā ar jebkādiem tirdznieciskiem darījumiem, ko pilnīgi vai daļēji veic Kopienas teritorijā.

18.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/60

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,