15.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/1

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 533/2004 (2) ir paredzēts dibināt Eiropas partnerības ar visām Rietumbalkānu valstīm.

(2)

Eiropadome 2005. gada decembra sanāksmē Briselē nolēma, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir atzīstama par kandidātvalsti dalībai Eiropas Savienībā.

(3)

Tādēļ ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībās ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku Eiropas Savienībai būtu jāīsteno pievienošanās partnerība, nevis Eiropas partnerība, un attiecīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 533/2004.

(4)

Serbijas un Melnkalnes valstu savienība vairs nepastāv. Tāpēc ir lietderīgi grozīt regulu, lai ņemtu vērā to, ka Serbija un Melnkalne tagad ir divas neatkarīgas valstis.

(5)

Regula attiecas uz pievienošanās partnerībām, kā arī uz Eiropas partnerībām. Tādēļ tas ir jāņem vērā tās pilnā tekstā,

1)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Nodibina Eiropas partnerības attiecībā uz Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Melnkalni un Serbiju, ieskaitot Kosovu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244 (turpmāk – “partneri”). Eiropas partnerības ir sistēma, kurā ietvertas prioritātes, kas noteiktas partneru atšķirīgo situāciju analīzes rezultātā, uz kurām ir jākoncentrējas, gatavojoties turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā, ievērojot Eiropadomes noteiktos kritērijus un progresu, kas panākts, īstenojot stabilizācijas un asociācijas procesu, attiecīgā gadījumā ietverot stabilizācijas un asociācijas nolīgumus, un jo īpaši reģionālo sadarbību.”;

2)

regulas 1.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1.a pants

Saistībā ar stabilizācijas un asociācijas procesu nodibina asociācijas partnerības ar Horvātiju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Asociācijas partnerības ir sistēma, kurā ietvertas prioritātes, kas noteiktas partneru katras valsts situācijas analīzes rezultātā, uz kurām ir jākoncentrējas, gatavojoties pievienoties Eiropas Savienībai, atbilstīgi Eiropadomes noteiktajiem Kopenhāgenas kritērijiem un stabilizācijas un asociācijas procesa īstenošanas gaitai, tostarp Stabilizācijas un asociācijas nolīgumiem, kas noslēgti ar minētajām valstīm (3), un jo īpaši reģionālās sadarbības īstenošanas gaitai.

15.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/3

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

15.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/5

(1)

Ar 1. protokola 3. panta 1. un 2. punktu Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumā par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses (3), atver tarifa kvotu ar nulles nodokļa likmi, lai ievestu Tunisijas izcelsmes neapstrādātu olīveļļu ar KN kodu 1509 10 10 un 1509 10 90, ko tieši no Tunisijas nogādā Kopienā, nepārsniedzot katram gadam noteikto normu.

(2)

Komisijas 2006. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 1918/2006 par tarifa kvotas atvēšanu un pārvaldīšanu Tunisijas izcelsmes olīveļļai (4) 2. panta punktā attiecībā uz atļauju izsniegšanu paredzēti arī daudzuma ierobežojumi mēnesī.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1918/2006 3. panta 1. punktu kompetentajām iestādēm ir iesniegti ievešanas atļauju pieteikumi, kuros norādītais kopējais daudzums pārsniedz martam paredzētās 4 000 tonnas.

(4)

Šajā gadījumā Komisijai jānosaka samazinājuma koeficients, lai varētu izsniegt atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam,

15.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/6

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 201. panta 1. punkta b) apakšpunktu no 2008. gada 1. aprīļa ir jāatceļ Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1786/2003 par žāvētās rupjās lopbarības tirgus kopīgo organizāciju (3).

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 86. panta 1. punktā paredzēts atbalsts, ko piešķir pārstrādes uzņēmumiem žāvētas rupjās lopbarības nozares produktu pārstrādei. Nosacījumi un saistības, kas jāizpilda šiem uzņēmumiem, patlaban ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1786/2003 un tās īstenošanas noteikumos Komisijas Regulā (EK) Nr. 382/2005 (4).

(3)

Regulas (EK) Nr. 1786/2003 10. pantā cita starpā pārstrādes uzņēmumiem ir noteikts pienākums veikt materiālo vērtību uzskaiti. Minētās regulas 12. pantā noteikts, kāda informācija jānorāda Regulas (EK) Nr. 1234/2007 86. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajos līgumos, un Regulas (EK) Nr. 1786/2003 13. pantā noteikts, ka dalībvalstīm ir jāievieš kontroles sistēmas.

(4)

Šie nosacījumi un saistības nav iekļautas Regulā (EK) Nr. 1234/2007.

(5)

Lai nodrošinātu rupjās lopbarības nozares pareizu darbību arī turpmāk, kā arī skaidrības un racionalizācijas labad šie nosacījumi un saistības ir jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 382/2005.

(6)

Noteiktos gadījumos, lai varētu pretendēt uz atbalstu, ir jānoslēdz līgums starp ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem. Lai veicinātu ražošanas ķēdes pārredzamību un atvieglotu būtiskas pārbaudes, noteiktu datu iekļaušana līgumos jāpadara obligāta.

(7)

Lai saņemtu atbalstu, pārstrādātājiem jāveic materiālo vērtību uzskaite, sniedzot informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu tiesības saņemt atbalstu, un jāuzrāda visi citi vajadzīgie dokumenti.

(8)

Ja starp ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem nav noslēgts līgums, tad pēdējiem jānodrošina cita informācija, kas vajadzīga, lai varētu pārbaudīt tiesības saņemt atbalstu.

(9)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 382/2005.

(10)

Saskaņā ar 33. panta 2. punkta e) apakšpunktu dalībvalstīm ir jāinformē Komisija, inter alia, par izmaiņām platībās, ko izmanto pākšaugu un citas zaļās lopbarības ražošanai. Šā noteikuma precizēšanas labad jākonkretizē, ka attiecīgās platības ir platības, kurās izaudzētā produkcija iepriekšējā tirdzniecības gadā tikusi pārstrādāta, lai varētu saņemt atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 88. pantā.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu.

1)

Regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Pārstrādes uzņēmumu materiālo vērtību uzskaite

1.   Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (5) 86. panta 1. punktā paredzēto atbalstu piešķir tikai uzņēmumiem, kas pārstrādā minētās regulas I pielikuma IV daļā norādītos produktus un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

2.   Pārstrādes uzņēmumu materiālo vērtību uzskaiti veic saistībā ar finanšu uzskaiti, un tā ļauj katru dienu kontrolēt:

3.   Pārstrādes uzņēmumi veic atsevišķu uzskaiti par katru Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma IV daļā noteikto žāvētās rupjās lopbarības veidu.

4.   Gadījumā, ja uzņēmums dehidratē vai pārstrādā produktus, kas nav žāvēta rupjā lopbarība, uzņēmums veic atsevišķu materiālo vērtību uzskaiti attiecībā uz šīm atšķirīgajām dehidratēšanas vai pārstrādes darbībām.

2)

Regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Līgumi

1.   Katrā līgumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 86. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu norāda jo īpaši:

2.   Ja pārstrādes uzņēmums, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 86. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pilda īpašu pasūtījuma līgumu par lopbarības pārstrādes veikšanu, kas noslēgts ar neatkarīgu ražotāju vai arī ar vienu vai vairākiem šā uzņēmuma dalībniekiem, šajā līgumā norāda arī:

3)

Regulas 5. nodaļā iekļauj šādu 22.a pantu:

“22.a pants

Pārbaudes sistēmas

1.   Dalībvalstis ievieš pārbaudes sistēmas, lai pārbaudītu, vai visi pārstrādes uzņēmumi atbilst šādiem noteikumiem:

2.   Izvedot no pārstrādes rūpnīcas, žāvēto rupjo lopbarību nosver un ņem tās paraugus.

3.   Pirms pieņemt 1. punkta piemērošanas noteikumus, dalībvalstis tos paziņo Komisijai.”

4)

Regulas 33. panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

15.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/10

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes mīkstie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktā paredzēts, ka šā panta 2. punktā minētā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes mīkstie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā ikdienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)

Tādēļ laikposmam no 2008. gada 16. marta jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(5)

Daži šajā regulā noteiktie nodokļi uz laiku ir atcelti saskaņā ar Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2008 (3), ar kuru noteiktai labībai, ko ieved 2007./2008. tirdzniecības gadā, uz laiku atceļ ievedmuitas nodokli,

15.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/13

(1)

Sagatavojot un pilnveidojot Kopienas statistikas informācijas politiku, ļoti svarīga ir apspriešanās ar statistikas informācijas lietotājiem un apkopotājiem, kā arī ar šādas informācijas pieprasījuma respondentiem.

(2)

Eiropas Ekonomiskās un sociālās statistikas informācijas padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 91/116/EEK (3), pašlaik palīdz Padomei un Komisijai koordinēt Kopienas statistikas informācijas politikas mērķus, ņemot vērā lietotāju vajadzības un izmaksas, kas radušās informācijas sniedzējiem un apkopotājiem.

(3)

Eiropas Ekonomiskās un sociālās statistikas informācijas padomdevēja komiteja ir bijusi lietderīga, taču Kopienā notikušās pārmaiņas, jo īpaši tās paplašināšanās līdz 27 dalībvalstīm, rada nepieciešamību veikt virkni izmaiņu attiecībā uz minētās komitejas uzdevumu, pilnvarām, sastāvu un procedūrām. Skaidrības labad ir atbilstīgi minēto komiteju aizstāt ar jaunu Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju (“Komiteja”).

(4)

Komitejai būtu jāveicina cieša sadarbība programmu plānošanā, lai uzlabotu Eiropas statistikas sistēmas pārvaldību un Kopienas statistikas kvalitāti. Tāpēc būtu jāuztur cieša sadarbība ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (4), un ar Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 91/115/EEK (5).

(5)

Būtu jānodrošina līdzsvars starp, no vienas puses, nepieciešamību samazināt locekļu skaitu, lai ļautu Komitejai strādāt efektīvi paplašinātajā Kopienā, un, no otras puses, nepieciešamību pārstāvēt tajā visas Kopienas statistikā ieinteresētās personas, kā prasīts Padomes 2005. gada 8. novembra secinājumos.

(6)

Lai spētu labāk sasniegt mērķi izvērtēt un līdzsvarot Kopienas statistikas prasību priekšrocības un izmaksas, kā arī līdzsvarot un samazināt Kopienas statistikas tiesību aktu administratīvo slogu, tādējādi labāk reaģējot uz augošo pieprasījumu, būtu jāpalielina Komitejas nozīme Kopienas statistikas programmas sagatavošanā un īstenošanā.

(7)

Komitejai būtu jāuzklausa lietotāju, respondentu un statistikas informācijas apkopotāju ieteikumi par Kopienas statistikas informācijas politikas mērķiem.

(8)

Tādēļ Lēmums 91/116/EEK būtu jāatceļ,

a)

Kopienas statistikas programmas atbilstību Eiropas integrācijas un izaugsmes prasībām atbilstīgi viedoklim, ko izsaka Kopienas iestādes, valstu un reģionālās iestādes un dažādas ekonomiskās un sociālās grupas un zinātnieku aprindas;

b)

Kopienas statistikas programmas atbilstību Kopienas darbībām, ņemot vērā ekonomikas, sociālās jomas un tehnikas attīstību;

c)

attiecībā uz prioritātēm un līdzekļiem – līdzsvaru starp dažādām Kopienas statistikas programmas jomām un Komisijas ikgadējo statistikas darba programmu un iespējām mainīt statistikas darba prioritātes;

d)

līdzekļu pietiekamību Kopienas statistikas programmas īstenošanai, tostarp izmaksām, kas tieši radušās Kopienai un valstu iestādēm, un Kopienas statistikas apjoma, detalizētības un izmaksu atbilstību lietotāju vajadzībām;

e)

informācijas sniedzēju izmaksām, kas saistītas ar statistikas informācijas sniegšanu, un iespējām mazināt atbildes slogu, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

a)

Komisija, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, ieceļ divpadsmit Komitejas locekļus. Tie darbojas neatkarīgi. Lai ieceltu šos divpadsmit locekļus, katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sarakstu ar trim amata kandidātiem, kuriem ir vispāratzīta kvalifikācija statistikas jomā. Komisija cenšas panākt, lai šie divpadsmit izvēlētie Komitejas locekļi samērīgi pārstāvētu lietotājus, respondentus un citas Kopienas statistikā ieinteresētās personas (tostarp zinātnieku aprindas, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību) un pienācīgi aptvertu Kopienas statistikas programmā iekļautās dažādās statistikas jomas. Šie divpadsmit locekļi pienākumus veic kā privātpersonas;

b)

vienpadsmit locekļus tieši ieceļ iestādes un struktūras, kuras viņi pārstāv, kā izklāstīts turpmāk:

c)

Eiropas Kopienu Statistikas biroja ģenerāldirektors ir Komitejas ex-officio loceklis bez balsstiesībām.

15.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/17

(1)

Vajadzība izstrādāt Eiropas standartus attiecībā uz valstu un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību bija par pamatu tam, ka Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom  (2), 2005. gada 24. februāra sanāksmē vienprātīgi apstiprināja Eiropas Statistikas prakses kodeksu (turpmāk “Prakses kodekss”), kā izklāstīts Komisijas 2005. gada 25. maija Ieteikumā par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību.

(2)

Prakses kodeksam ir divkāršs mērķis – no vienas puses, palielināt uzticēšanos un paļāvību statistikas iestādēm, ierosinot dažus institucionālus un organizatoriskus pasākumus, un, no otras puses, stiprināt statistikas iestāžu apkopotās statistikas kvalitāti.

(3)

Komisija 2005. gada 25. maija Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par valstu un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību atzina, ka būtu lietderīgi izveidot ārēju padomdevēju struktūru, kurai būtu aktīva loma, uzraugot Prakses kodeksa ieviešanu visā Eiropas statistikas sistēmā. Komisija 2005. gada 25. maija Ieteikumā paziņoja, ka ir nolēmusi apsvērt priekšlikumu izveidot šādu ārēju padomdevēju struktūru.

(4)

Padome 2005. gada 8. novembrī secināja, ka jauna augsta līmeņa padomdevēja struktūra palielinātu Komisijas (Eurostat) un, ņemot vērā salīdzinošo novērtējumu par Prakses kodeksa īstenošanu, Eiropas statistikas sistēmas neatkarību, integritāti un atbildību. Padome ieteica struktūru veidot kā nelielu neatkarīgu speciālistu grupu, kuri izvēlēti, balstoties uz viņu zināšanām.

(5)

Minētās struktūras locekļiem vajadzētu būt savstarpēji papildinošām prasmēm un pieredzei, tādēļ būtu jāpiesaista, piemēram, akadēmiskais personāls un cilvēki ar valsts un/vai starptautisku darba pieredzi statistikas jomā.

(6)

Minētajai struktūrai būtu jāsniedz Komisijai (Eurostat) novērtējums par Prakses kodeksa īstenošanu, kas analogs valstu statistikas biroju salīdzinošajam novērtējumam.

(7)

Attiecīgā gadījumā būtu jāveicina dialogs par Prakses kodeksu ar Statistikas programmu komiteju un Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 234/2008/EK (3), kā arī ar iesaistītajām dalībvalstu struktūrām.

(8)

Tādēļ būtu jāizveido konsultatīva padome un jānosaka tās pienākumi un struktūra, neskarot 5. pantu Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem,

a)

sagatavot gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Prakses kodeksa īstenošanu, ciktāl tas attiecas uz Komisiju (Eurostat), un iesniegt šo ziņojumu Komisijai, pirms to iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei;

b)

minētajā gada ziņojumā iekļaut novērtējumu par Prakses kodeksa īstenošanu visā Eiropas statistikas sistēmā;

c)

konsultēt Komisiju par atbilstošiem pasākumiem, kas atvieglotu Prakses kodeksa īstenošanu, ciktāl tas attiecas uz Komisiju (Eurostat) un visu Eiropas statistikas sistēmu;

d)

konsultēt Komisiju (Eurostat) par Prakses kodeksa izplatīšanu lietotājiem un datu sniedzējiem;

e)

konsultēt Komisiju (Eurostat) un Statistikas programmu komiteju par Prakses kodeksa atjaunināšanu.

15.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/20

(1)

Bulgārijas Republika un Rumānija parakstīja divpusējo gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu ar Gruziju attiecīgi 1995. gada 19. janvārī un 1996. gada 26. martā.

(2)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Gruzijas valdību par dažiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem (2) tika parakstīts Briselē 2006. gada 3. maijā.

(3)

Bulgārijas Republika un Rumānija parakstīja divpusējo gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu ar Libānas Republiku attiecīgi 1967. gada 17. februārī un 1967. gada 25. februārī.

(4)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Libānas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (3) tika parakstīts Beirūtā 2006. gada 7. jūlijā.

(5)

Bulgārijas Republika Malē 2006. gada 13. augustā parakstīja divpusējo gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu ar Maldivu Republiku.

(6)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Maldivu Republiku par konkrētiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (4) tika parakstīts Briselē 2006. gada 21. septembrī.

(7)

Bulgārijas Republika un Rumānija parakstīja divpusējo gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu ar Moldovas Republiku attiecīgi 1996. gada 17. aprīlī un 1993. gada 28. jūnijā.

(8)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Moldovas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (5) tika parakstīts Briselē 2006. gada 11. aprīlī.

(9)

Bulgārijas Republika un Rumānija parakstīja divpusējo gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu ar Singapūras Republiku attiecīgi 1969. gada 28. novembrī un 1978. gada 11. janvārī.

(10)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Singapūras Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (6) tika parakstīts Luksemburgā 2006. gada 9. jūnijā.

(11)

Rumānija Bukarestē 1996. gada 31. maijā parakstīja divpusējo gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu ar Urugvajas Austrumu Republiku.

(12)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Urugvajas Austrumu Republiku par konkrētiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (7) tika parakstīts Montevideo 2006. gada 3. novembrī.

(13)

2005. gada Pievienošanās līgums tika parakstīts Luksemburgā 2005. gada 25. aprīlī un stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī.

(14)

Nepieciešams protokols, ar ko groza I un II pielikumu katram no iepriekš minētajiem nolīgumiem starp Eiropas Kopienu un attiecīgajām valstīm, lai ņemtu vērā divu jauno dalībvalstu pievienošanos.

(15)

Sarunas tiek risinātas, pamatojoties uz Padomes 2003. gada 5. jūnijā Komisijai izsniegto sarunu mandātu.

(16)

Tāpēc protokoli būtu jānoslēdz Kopienas vārdā,

—

Protokols, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Gruzijas valdību par dažiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem,

—

Protokols, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Libānas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem,

—

Protokols, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Maldivu Republiku par konkrētiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem,

—

Protokols, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Moldovas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem,

—

Protokols, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Singapūras Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem,

—

Protokols, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Urugvajas Austrumu Republiku par konkrētiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem.

15.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/32

(1)

Komisijas 2006. gada 24. novembra Lēmumu 2006/805/EK par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs (3) pieņēma, reaģējot uz klasiskā cūku mēra uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs. Ar šo lēmumu noteica dažus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz klasisko cūku mēri šajās dalībvalstīs.

(2)

Vācija informēja Komisiju, ka slimības izplatība dažos Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes apgabalos ir ievērojami samazinājusies. Tāpēc Lēmumā 2006/805/EK noteiktie aizsardzības pasākumi minētajos apgabalos vairs nav jāpiemēro.

(3)

Kopienas tiesību aktu pārredzamības labad attiecīgo dalībvalstu vai to reģionu saraksts, kas iekļauts Lēmuma 2006/805/EK pielikumā, jāaizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Komisijas Lēmums 2006/805/EK.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

15.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/34

(1)

Saskaņā ar Vienotās rīcības 2008/112/KĀDP 8. panta 1. punkta otro daļu Politikas un drošības komiteja ir pilnvarota atbilstīgi Līguma 25. pantam pieņemt attiecīgus lēmumus EUSSR GUINEA BISSAU politiskās kontroles un stratēģiskās virzības nodrošināšanai, tostarp lēmumu iecelt misijas vadītāju.

(2)

Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis ir ierosinājis iecelt Juan Esteban Verástegui kungu par EUSSR GUINEA-BISSAU vadītāju,