1.

1.1.

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.3.1.

1.1.3.2.

1.1.3.3

1.1.4.

1.1.5.

1.1.6.

1.1.7.

1.2.

1.3.

2.

2.1.

2.2.

2.2.1.

2.2.2.

2.2.3.

2.2.4.

2.3.

3.

3.1.

3.2.

4.

4.1.

4.2.

4.2.1.

4.2.2.

4.2.2.1.

4.2.2.2.

4.2.2.3.

4.2.2.4.

4.2.2.5.

4.2.2.6.

4.2.2.6.1.

4.2.2.6.2.

4.2.2.6.3.

4.2.2.6.4.

4.2.2.6.5.

4.2.2.7.

4.2.2.8.

4.2.2.9.

4.2.2.10.

4.2.2.11.

4.2.2.12.

4.2.2.13.

4.2.3.

4.2.3.1.

4.2.3.2.

4.2.3.3.

4.2.3.4.

4.2.3.5.

4.2.4.

4.2.4.1.

4.2.5.

4.2.5.1.

4.2.5.2.

4.2.5.3.

4.2.5.3.1.

4.2.5.3.2.

4.2.5.3.3.

4.2.5.4.

4.2.5.5.

4.2.5.5.1.

4.2.5.5.2.

4.2.5.5.3.

4.2.5.6.

4.2.5.7.

4.2.5.8.

4.2.5.9.

4.2.5.10.

4.2.5.11.

4.2.5.11.1.

4.2.5.11.2.

4.2.5.12.

4.3.

4.3.1.

4.3.2.

4.3.2.1.

4.3.2.2.

4.3.3.

4.3.3.1.

4.3.4.

4.3.5.

4.3.5.1.

4.3.5.2.

4.3.5.3.

4.3.5.4.

4.3.6.

4.3.6.1.

4.3.6.2.

4.3.7.

4.3.7.1.

4.4.

4.4.1.

4.4.1.1.

4.4.1.2.

4.4.1.2.1.

4.4.1.2.2.

4.4.2.

4.4.3.

4.4.3.1.

4.4.3.2.

4.4.3.3.

4.4.4.

4.4.5.

4.4.6.

4.4.7.

4.5.

4.5.1.

4.5.2.

4.5.2.1.

4.5.2.2.

4.6.

4.6.1.

4.7.

4.7.1.

4.8.

4.8.1.

4.8.2.

5.

6.

6.1.

6.2.

6.2.1.

6.2.2.

6.2.3.

6.2.4.

6.2.5.

6.2.6.

6.2.7.

6.2.7.1.

6.2.7.2.

6.2.7.3.

6.2.7.4.

6.2.7.5.

6.2.7.6.

6.2.7.7.

6.2.8.

6.2.8.1.

6.2.8.2.

7.

7.1.

7.1.1.

7.1.2.

7.1.3.

7.2.

7.2.1.

7.2.2.

7.2.2.1.

7.2.2.2.

7.2.3.

7.2.3.1.

7.2.3.2.

7.2.3.3.

7.2.4.

7.3.

7.4.

7.4.1.

7.4.2.

7.5.

7.5.1.

7.5.2.

A PIELIKUMS –

B PIELIKUMS –

C PIELIKUMS –

D PIELIKUMS –

E PIELIKUMS –

F PIELIKUMS –

G PIELIKUMS –

1.1.1.

Drošība tunelī kā vispārīgās drošības daļa

Šo SITS piemēro jaunām, atjaunotām un modernizētām apakšsistēmām. Tā attiecināma uz šādām apakšsistēmām, kas minētas II pielikumā Direktīvai 96/48/EK un Direktīvai 2001/16/EK, kurās grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK: infrastruktūra (“INF”), enerģijas apgāde (“ENE”), vilcienu vadības iekārtas un signalizācija (“CCS”), satiksmes nodrošināšana un vadība (“OPE”) un ritošais sastāvs (“RST”).

Vispārīgie dzelzceļa drošības pasākumi (piemēram, signalizācija) ietekmē drošību tuneļos, bet nav minēti šajā SITS. Šeit ir minēti tikai specifiski pasākumi, kas paredzēti tuneļiem raksturīgu risku samazināšanai.

Vispārīgi dzelzceļa drošības pasākumi:

Vispārīgi dzelzceļa drošības pasākumi attiecas uz riskiem, kas saistīti tikai ar dzelzceļa ekspluatāciju, piemēram, vilciena noskriešana no sliedēm vai sadursme ar citu vilcienu. Tuneļa vides ietekme un tādējādi arī daži atbilstīgi pretpasākumi tiek aplūkoti šajā SITS tiktāl, ciktāl tie ietekmē drošību dzelzceļa tuneļos.

Tunelim raksturīgi pasākumi:

Šīs SITS mērķis ir definēt saistītu infrastruktūras, enerģijas apgādes, vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas, ritošā sastāva, kā arī satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas pasākumu kopumu, tādējādi visrentablākajā veidā nodrošinot optimālu drošības līmeni tuneļos. Tas pieļaus to vilcienu brīvu kustību, kas atbilst Direktīvai 96/48/EK (ātrgaitas līnijās) un Direktīvai 2001/16/EK (parastajās līnijās), ņemot vērā Eiropas dzelzceļa sistēmas saskaņotus drošības nosacījumus dzelzceļa tuneļos.

1.1.2.

Tuneļa garums

1.1.3.

Pasažieru ritošā sastāva ugunsdrošības kategorijas

Ritošais sastāvs, kas drīkst iebraukt tuneļos, pieder vai nu A, vai B ugunsdrošības kategorijai (turpmāk redzamās definīcijas ir saskaņotas ar ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.2.1. iedaļu un prEN45545 1. daļu).

1.1.3.1.

Ritošais sastāvs līdz 5 km gariem tuneļiem

Ritošais sastāvs, kas ir projektēts un veidots darbībai apakšzemes sekcijās un tuneļos, kuri nav garāki par 5 km, un kam iespējama evakuācija no sāniem, ir iekļauts A kategorijā. Ugunsgrēka signalizācijas aktivizēšanās gadījumā vilciens turpinās virzīties uz drošu zonu (sk. definīciju 4.2.2.6.1. iedaļā) ne vairāk kā 4 minūšu braukšanas laika attālumā, pieņemot, ka vilciens var attīstīt ātrumu 80 km/h. Drošā zonā pasažieri un personāls var evakuēties no vilciena. Ja vilciens vairs nevar turpināt kustību, cilvēkus evakuēs ar tuneļa infrastruktūras palīdzību.

1.1.3.2.

Ritošais sastāvs visiem tuneļiem

Ritošais sastāvs, kas ir projektēts un veidots darbībai visos Eiropas tīkla tuneļos, ir iekļauts B kategorijā. Ugunsdrošie šķēršļi ir paredzēti, lai 15 minūtes aizsargātu pasažierus un personālu pret karstuma un dūmu ietekmi degošā vilcienā. Ugunsdrošie šķēršļi un papildu pasākumi kustības turpināšanai ļautu šādiem vilcieniem izbraukt no 20 km gara tuneļa un sasniegt drošu zonu, pieņemot, ka vilciens var attīstīt ātrumu 80 km/h. Ja vilciens nevar izbraukt no tuneļa, cilvēkus evakuēs ar tuneļa infrastruktūras palīdzību.

1.1.3.3

Ritošais sastāvs tuneļos ar apakšzemes stacijām

Ja ir apakšzemes stacijas, kas definētas 1.1.4. iedaļā un kas operatīvās rīcības plānā ir norādītas kā evakuācijas vietas, un ja attālums starp secīgi izvietotām apakšzemes stacijām un portālam tuvāko apakšzemes staciju ir mazāks par 5 km, vilcieniem jāatbilst A kategorijas prasībām.

1.1.4.

Apakšzemes stacijas

Attiecībā uz dzelzceļa apakšsistēmām tuneļos esošās stacijas atbilst attiecīgām šīs SITS specifikācijām.

Turklāt sabiedrībai pieejamās stacijas daļas atbilst valsts ugunsdrošības noteikumiem.

Ja abi šie nosacījumi ir izpildīti, tad apakšzemes staciju var uzskatīt par drošu zonu saskaņā ar 4.2.2.6.1. iedaļu.

1.1.5.

Bīstamās kravas

Vispārīgi drošības pasākumi attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu ir definēti OPE SITS un RID. Šajā SITS nav noteikti īpaši pasākumi tunelim. Attiecīgā valsts iestāde saskaņā ar 1.1.6. iedaļu var noteikt īpašus pasākumus.

1.1.6.

Īpašas drošības prasības dalībvalstīs

Principā šīs SITS specifikācijām ir saskaņotas prasības. Valstī nedrīkst samazināt pastāvošo drošības līmeni, ko paredz Direktīvas 2004/49/EK (Drošības direktīva) 4. panta 1. punkts. Dalībvalstis var saglabāt stingrākas prasības, ja vien šīs prasības nekavē to vilcienu darbību, kuri atbilst Direktīvai 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK.

Dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK (Drošības direktīva) 8. pantu var noteikt jaunas un stingrākas prasības; šādas prasības dara zināmas Komisijai pirms to ieviešanas. Šādām stingrākām prasībām ir jābūt balstītām uz riska analīzi un pamatotām ar īpašu riska situāciju. Tās izriet no apspriedēm ar infrastruktūras pārvaldītājiem un attiecīgām glābšanas iestādēm, kā arī jāizvērtē to rentabilitāte.

1.1.7.

Riska darbības joma, riski, kurus šī SITS neaptver

Šī SITS aptver iepriekšminēto apakšsistēmu raksturīgus riskus pasažieru un vilciena personāla drošībai tuneļos.

Šī SITS neaptver šādus riskus:

a)

norāda tai paredzēto darbības jomu (direktīvas I pielikumā minēto tīkla vai ritošā sastāva daļu; direktīvas II pielikumā minēto apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu) – 2. nodaļa;

b)

nosaka pamatprasības katrai attiecīgajai apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām – 3. nodaļa;

c)

nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kurām jāatbilst apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām; vajadzības gadījumā šīs specifikācijas var atšķirties atbilstoši apakšsistēmas izmantošanai, piemēram, atkarībā no sliežu ceļa, mezgla un/vai ritošā sastāva kategorijas, kas paredzētas Direktīvas I pielikumā – 4. nodaļa;

d)

nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz ko attiecināmas Eiropas specifikācijas, tai skaitā Eiropas standarti, un kas vajadzīgas, lai panāktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību – 5. nodaļa;

e)

katrā aplūkojamā gadījumā nosaka atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējuma kārtību. Tas jo īpaši paredz Lēmumā 93/465/EEK noteikto moduļu vai attiecīgā gadījumā īpašas kārtības izmantošanu, novērtējot savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai, kā arī apakšsistēmu “EK” verificēšanu – 6. nodaļa;

f)

norāda SITS ieviešanas stratēģiju. Jo īpaši jāprecizē, kādi starpposmi paredzēti, veicot pakāpenisku pāreju no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu – 7. nodaļa;

g)

norāda attiecīgā personāla profesionālo kvalifikāciju, kas ir nepieciešama apakšsistēmas darbībai, kā arī SITS ieviešanai – 4. nodaļa.

2.2.1.

“Karsti” starpgadījumi: ugunsgrēks, sprādziens, pēc kura izceļas ugunsgrēks, toksisku dūmu vai gāzu emisija

Galvenais drauds ir ugunsgrēks. Tiek pieņemts, ka ugunsgrēks sākas vienā pasažieru vilcienā vai energoblokā un pilnībā attīstās 15 minūtēs pēc aizdegšanās. To konstatē, un signalizācija iedarbojas šajās pirmajās 15 minūtēs.

Ja vien ir iespējams, vilciens izbrauc no tuneļa.

Ja vilciens apstājas, pasažierus evakuē uz drošu zonu vilciena apkalpes pavadībā vai viņi paši evakuējas.

2.2.2.

“Auksti” starpgadījumi: sadursme, noskriešana no sliedēm

Tunelim raksturīgi pasākumi ir vērsti uz pieejas/izejas iespējām, lai atbalstītu evakuāciju un glābšanas dienestu iejaukšanos. Atšķirība no “karstajiem” scenārijiem ir tāda, ka šeit nepastāv laika ierobežojumi uguns dēļ.

2.2.3.

Ilgstoša apstāšanās

Ilgstoša apstāšanās (neplānota apstāšanās tunelī uz vairāk nekā 10 minūtēm, kas nav saistīta ar ugunsgrēku vilcienā) pati par sevi nerada draudus pasažieriem un personālam. Tomēr tā var radīt paniku un spontānu, nekontrolētu evakuāciju, kas pakļaus cilvēkus briesmām tunelī. Jābūt pasākumiem, lai kontrolētu šādu situāciju.

2.2.4.

Izņēmumi

Neaplūkotie scenāriji ir minēti 1.1.7. iedaļā.

—

mēģinās izglābt cilvēkus, kuri nevar sasniegt drošu zonu,

—

sniegs pirmo medicīnisko palīdzību evakuētajiem,

—

dzēsīs ugunsgrēku tiktāl, cik nepieciešams, lai pasargātu sevi un starpgadījumā iesaistītos cilvēkus,

—

vadīs evakuāciju no tuneļa drošajām zonām uz āru,

—

sniegs pirmo palīdzību cilvēkiem ar kritiskām traumām,

—

atbrīvos iesprostotus cilvēkus,

—

evakuēs cilvēkus.

—

drošība,

—

drošums un darbgatavība,

—

veselība,

—

vides aizsardzība,

—

tehniskā saderība.

4.2.1.

Specifikāciju pārskats

Infrastruktūras apakšsistēma

Enerģijas apgādes apakšsistēma

Vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēma

Sakarsušo bukšu atklāšanas ierīces

Ritošā sastāva apakšsistēma

Ekspluatācijas noteikumi

Tehniskās apkopes noteikumi

Profesionālā kvalifikācija

Vilciena apkalpes un cita personāla ar tuneli saistīta specifiska kompetence

Veselības un drošības nosacījumi

Pašizglābšanās iekārta

4.2.2.

Infrastruktūras apakšsistēma

Lai uzstādītu drošības aprīkojumu tuneļos, ņem vērā darbības ar aerodinamisku ietekmi, ko rada vilcienu kustība.

4.2.2.1.

Pārmiju un krustojumu ierīkošana

Infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, ka saskaņā ar projektēšanas, drošības un ekspluatācijas prasībām uzstāda tikai minimālu pārmiju un krustojumu shēmu skaitu.

4.2.2.2.

Nesankcionētas piekļuves liegšana avārijas izejām un aprīkojuma telpām

Lai novērstu nesankcionētu piekļuvi aprīkojuma telpām un avārijas izejām, no ārpuses izmanto fiziskas sistēmas, piemēram, slēdzenes, bet no iekšpuses vienmēr ir jābūt iespējai atvērt durvis evakuācijas mērķiem.

4.2.2.3.

Ugunsdrošības prasības konstrukcijām

Šo specifikāciju piemēro visiem tuneļiem neatkarīgi no to garuma.

Ugunsgrēka gadījumā konstrukcija saglabā viengabalainību pietiekami ilgi, lai pasažieri un personāls varētu paši izglābties un evakuēties, kā arī lai varētu iesaistīties glābšanas dienesti bez konstrukcijas sabrukšanas riska.

Jānovērtē gatavās tuneļa virsmas, gan in situ ieža, gan monolītbetona pārklājuma, ugunsizturība. Tai noteiktu laikposmu ir jābūt noturīgai pret uguns temperatūru. Noteiktā “temperatūras un laika līkne” (EUREKA līkne) ir dota turpmāk redzamajā grafikā. Tā ir izmantojama tikai betona konstrukciju projektēšanai.

4.2.2.4.

Ugunsdrošības prasības celtniecības materiāliem

Šo specifikāciju piemēro visiem tuneļiem neatkarīgi no to garuma.

Šo specifikāciju piemēro celtniecības materiāliem un iekārtām tuneļos, izņemot konstrukcijas, kas ir iekļautas 4.2.2.3. iedaļā. Tiem atkarībā no projekta vajadzībām ir jābūt ar zemu uzliesmojamību, neuzliesmojošiem vai aizsargātiem. Tuneļa fundamenta materiāls atbilst EN 13501-1:2002 A2 klasifikācijas prasībām. Paneļi, kas nav konstrukcijas, un cits aprīkojums atbilst EN 13501-1:2002 B klasifikācijas prasībām.

4.2.2.5.

Ugunsgrēka signalizācijas sistēma

Tehniskās telpas ir noslēgtas telpas ar ieejas/izejas durvīm tunelī vai ārpus tā ar drošības iekārtām, kas ir nepieciešamas šādām funkcijām: pašizglābšanās un evakuācija, avārijas sakari, glābšana un ugunsgrēka dzēšana un vilces barošanas avoti. Tajās atrodas detektori, kas ugunsgrēka gadījumā brīdina infrastruktūras pārvaldītāju.

4.2.2.6.

Pašizglābšanās, evakuācijas un glābšanas mehānismi starpgadījumā

4.2.2.6.1.

Drošas zonas definīcija

Definīcija – droša zona ir vieta tunelī vai ārpus tā, kas atbilst visiem turpmākajiem kritērijiem:

4.2.2.6.2.

Vispārēji nosacījumi

Tuneļa projektā jāņem vērā tādu iekārtu nodrošināšanas nepieciešamība, lai vilcienu pasažieri un personāls varētu paši izglābties un evakuēties un glābšanas dienesti starpgadījumā varētu izglābt cilvēkus tunelī.

Tehniskie risinājumi, kas raksturoti 4.2.2.6.3. līdz 4.2.2.6.5. iedaļā, atbilst šai prasībai, un viens no tiem jāizvēlas.

4.2.2.6.3.

Laterālas un/vai vertikālas avārijas izejas uz virszemi

Šādas izejas jāparedz vismaz ik pēc 1 000 m.

Laterālu un/vai vertikālu avārijas izeju uz virszemi minimālie izmēri ir 1,50 m platumā un 2,25 m augstumā. Durvju atvēruma minimālie izmēri ir 1,40 m platumā un 2,00 m augstumā. Prasības izejām, kas funkcionē kā galvenie glābšanas dienestu piekļuves maršruti, ir raksturotas 4.2.2.11. iedaļā “Pieeja glābšanas dienestiem”.

Visas izejas ir apgaismotas un atzīmētas.

4.2.2.6.4.

Palīgejas uz citu tuneli

Palīgejas starp neatkarīgiem blakustuneļiem ļauj blakustuneli izmantot kā drošu zonu. Tām ir jābūt apgaismotām un atzīmētām. Palīgeju minimālie izmēri ir 2,25 m augstumā un 1,50 m platumā. Durvju minimālie izmēri ir 2,00 m augstumā un 1,40 m platumā. Saskaņā ar šīm prasībām palīgejas atrodas ik pēc 500 m.

4.2.2.6.5.

Alternatīvi tehniskie risinājumi

Ir atļauti alternatīvi tehniskie risinājumi, kas nodrošina drošu zonu ar līdzvērtīgu minimālu drošības līmeni. Lai pamatotu alternatīvu risinājumu, kas jāapstiprina kompetentai valsts iestādei, veic tehnisku pētījumu.

4.2.2.7.

Evakuācijas pārejas

Šo specifikāciju piemēro visiem tuneļiem, kas garāki par 500 m.

Pārejas ierīko tunelī ar vienu sliežu ceļu vismaz vienā tuneļa pusē, bet tunelī ar diviem sliežu ceļiem – abās tuneļa pusēs. Platākos tuneļos ar vairāk nekā diviem sliežu ceļiem jābūt iespējai piekļūt pārejai no visiem sliežu ceļiem.

Pārejas platums ir vismaz 0,75 m. Minimāls vertikālais atstatums virs pārejas ir 2,25 m.

Pārejas minimālais līmenis ir sliežu augstumā.

Jāizvairās no iekšējiem, šķēršļu radītiem sašaurinājumiem evakuācijas zonā. Šķēršļi nesamazina minimālo platumu līdz mazāk nekā 0,7 m, un šķēršļa garums nepārsniedz 2 m.

Margas uzstāda apmēram 1 m virs pārejas, nodrošinot maršrutu uz drošu zonu. Margas novieto ārpus pārejai nepieciešamā minimālā atstatuma. Margas novieto 30o–40o leņķī pret tuneļa garenasi pie ieejas un izejas, apejot šķērsli.

4.2.2.8.

Avārijas apgaismojums uz evakuācijas ceļiem

Šo specifikāciju piemēro visiem nepārtrauktiem tuneļiem, kas ir garāki par 500 m.

Avārijas apgaismojums ārkārtas gadījumā norāda pasažieriem un personālam ceļu uz drošu zonu.

Var būt ne tikai elektrisks apgaismojums, ja vien tas nodrošina paredzēto funkciju.

Nepieciešams šāds apgaismojums:

tunelī ar vienu sliežu ceļu – vienā pusē (tajā pašā kā pāreja),

tunelī ar diviem sliežu ceļiem – abās pusēs.

Apgaismojuma novietojums: virs pārejas, pēc iespējas zemāk, lai netraucētu cilvēku kustībai brīvajā telpā, vai iebūvētas margās.

Apgaismojuma spilgtums ir vismaz 1 lukss pārejas līmenī.

Autonomija un drošums: nodrošināta energoapgāde ārkārtas gadījumā vai citām prasībām, lai nodrošinātu apgaismojumu vismaz 90 minūtes.

Ja avārijas apgaismojums normālā darbības režīmā ir izslēgts, jābūt iespējai to ieslēgt vai nu

4.2.2.9.

Evakuācijas zīmes

Šo specifikāciju piemēro visiem tuneļiem, kas ir garāki par 100 m.

Evakuācijas zīmes norāda avārijas izejas, attālumu un virzienu uz drošu zonu. Visas zīmes veido saskaņā ar 1992. gada 24. jūnija Direktīvu 92/58/EEK par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā un ISO 3864-1.

Evakuācijas zīmes uzstāda uz sānu sienām. Maksimālais atstatums starp evakuācijas zīmēm ir 50 m.

Ja tunelī ir avārijas aprīkojums, uzstāda zīmes, lai norādītu, kur šis aprīkojums ir atrodams.

4.2.2.10.

Avārijas sakari

Visos tuneļos nodrošina radiosakarus starp vilcienu un kontroles centru ar GSM-R. Nav nepieciešamas papildu sakaru sistēmas, piemēram, avārijas telefoni.

Nodrošina radiosakaru nepārtrauktību, lai glābšanas dienesti varētu sazināties ar to komandas iekārtām uz vietas. Sistēma ļauj glābšanas dienestiem izmantot savu sakaru aprīkojumu.

4.2.2.11.

Pieeja glābšanas dienestiem

Glābšanas dienestiem starpgadījumā jābūt iespējai iekļūt tunelī pa tuneļa portāliem un/vai attiecīgām avārijas izejām (sk. 4.2.2.6.3. iedaļu). Šie piekļuves maršruti ir vismaz 2,25 m plati un 2,25 m augsti. Operatīvās rīcības plānā infrastruktūras pārvaldītājs raksturo tās iespējas, kas paredzētas kā piekļuves maršruti.

Ja operatīvās rīcības plānā ir paredzēta piekļuve ceļam, tam jāatrodas pēc iespējas tuvāk paredzētajai glābšanas zonai. Alternatīvus piekļuves līdzekļus raksturo operatīvās rīcības plānā.

4.2.2.12.

Glābšanas zonas ārpus tuneļiem

Tuneļa tuvumā pie piekļuves ceļiem nodrošina vismaz 500 m2 glābšanas zonas. Pastāvošos ceļus var uzskatīt par glābšanas zonām. Ja ceļam nevar atbilstoši piekļūt, apspriežoties ar glābšanas dienestiem, paredz alternatīvus risinājumus.

4.2.2.13.

Ūdensapgāde

Apspriežoties ar glābšanas dienestiem, pie tuneļa piekļuves punktiem nodrošina ūdensapgādi. Jauda ir vismaz 800 litri minūtē divas stundas. Ūdens avots var būt hidrants vai jebkāda ūdenspadeve ar vismaz 100 m3, piemēram, baseins, upe vai citi avoti. Operatīvās rīcības plānā raksturo ūdens pievades metodi starpgadījuma vietai.

4.2.3.

Enerģijas apgādes apakšsistēma

Šo iedaļu piemēro enerģijas apgādes apakšsistēmas infrastruktūras daļai.

4.2.3.1.

Kontaktstrāvas līnijas vai kontaktsliežu segmentācija

Šo specifikāciju piemēro tuneļiem, kas ir garāki par 5 km.

Vilces barošanas avotu sistēmu tuneļos sadala nodalījumos, kas nepārsniedz 5 km. Šo specifikāciju piemēro tikai tad, ja signalizācijas sistēma pieļauj vairāk nekā viena vilciena atrašanos tunelī vienlaicīgi uz katra sliežu ceļa.

Pārmiju atrašanās vietas izkārto saskaņā ar tuneļa operatīvās rīcības plāna prasībām un tā, lai pārmiju skaits tunelī būtu pēc iespējas mazāks.

Nodrošina tālvadību un katra “sadales nodalījuma” pārslēgšanos.

Sadales vietā nodrošina sakaru līdzekļus un apgaismojumu, lai sekmētu drošu sadales iekārtu manuālo ekspluatāciju un tehnisko apkopi.

4.2.3.2.

Kontaktstrāvas līnijas vai kontaktsliežu zemējums

Tuneļa piekļuves punktos un netālu no atdalīšanas punktiem starp nodalījumiem (sk. 4.2.3.1. iedaļu) nodrošina zemējuma iekārtas. Tās ir vai nu manuāli izmantojamas, vai tālvadāmas stacionāras iekārtas.

Nodrošina zemējumam nepieciešamos sakaru līdzekļus un apgaismojumu.

Operatīvās rīcības plānā (sk. 4.4.4. iedaļu “Zemējuma procedūras”) nosaka zemējuma procedūras un atbildības jomas infrastruktūras pārvaldītājam (IP) un glābšanas dienestiem.

4.2.3.3.

Elektroenerģijas piegāde

Elektroenerģijas sadales sistēma tunelī ir piemērota glābšanas dienestu aprīkojumam saskaņā ar tuneļa operatīvās rīcības plānu.

Dažas valsts glābšanas dienestu grupas var pašas nodrošināt elektroenerģijas piegādi. Šādā gadījumā šīm grupām var nenodrošināt elektroenerģijas piegādes iekārtas. Tomēr šāds lēmums ir jāraksturo operatīvās rīcības plānā.

4.2.3.4.

Prasības elektrokabeļiem tuneļos

Ugunsgrēka gadījumā tā iedarbībai pakļautajiem kabeļiem ir jābūt ar zemu uzliesmojamību, zemu uguns izplatīšanas spēju, zemu toksiskumu un zemu dūmu blīvumu. Šīm prasībām atbilst kabeļi, kas saderīgi ar EN 50267-2-1 (1998), EN 50267-2-2 (1998) un EN 50268-2 (1999).

4.2.3.5.

Elektroinstalāciju drošums

Ar drošību saistītas elektroinstalācijas (ugunsgrēka signalizācijas sistēma, avārijas apgaismojums, avārijas sakari un jebkāda cita sistēma, ko infrastruktūras pārvaldītājs vai līgumslēdzējs uzskata par vitāli svarīgu pasažieru drošībai tunelī) aizsargā pret mehāniskiem bojājumiem, karstumu vai ugunsgrēku. Sadales sistēmu veido tā, lai sistēma būtu noturīga pret neizbēgamiem bojājumiem (piemēram), aktivizējot alternatīvus pieslēgumus. Elektroenerģijas padevei jāspēj funkcionēt ar pilnu jaudu jebkādas nozīmīgas sastāvdaļas atteices gadījumā. Avārijas apgaismojuma un sakaru sistēma ir nodrošināta 90 minūšu darbam bez enerģijas padeves.

4.2.4.

Vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēma

Šo iedaļu piemēro vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas sliežu ceļu daļai.

4.2.4.1.

Sakarsušo bukšu atklāšanas ierīces

Sakarsušo bukšu atklāšanas vai iepriekšējas noteikšanas lauka iekārtas uzstāda tīklos ar tuneļiem stratēģiskās pozīcijās, tā lai būtu augsta varbūtība atklāt sakarsušas bukses pirms vilciena iebraukšanas tunelī un iespēja apturēt vilcienu ar bojājumu pirms tuneļa(-iem).

IP atzīmē sakarsušo bukšu atklāšanas lauka iekārtas un to atrašanās vietu infrastruktūras reģistrā. DzU iekļauj informāciju par tām maršruta aprakstā.

4.2.5.

Ritošā sastāva apakšsistēma

4.2.5.1.

Ritošā sastāva materiālu īpašības

Materiālu un komponentu izvēlē ņem vērā ugunsdrošības īpašības.

Pasažieru ritošais sastāvs: ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.2.2. punktu piemēro arī parasto dzelzceļu sistēmas ritošajam sastāvam.

Kravas ritošais sastāvs: sk. parasto dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS (kravas vagoni, EN07, 5.1.2005. versija) 4.2.7.2.2.4. punktu “Materiālu prasības”.

4.2.5.2.

Pasažieru ritošā sastāva ugunsdzēšamie aparāti

Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.2.3.2. punkta noteikumus piemēro arī parasto dzelzceļu pasažieru ritošajam sastāvam.

4.2.5.3.

Kravas vilcienu ugunsdrošība

4.2.5.3.1.

Kustības turpināšana

Degošām kravas vilces vienībām vai vagoniem nepieprasa īpašu kustības turpināšanas iespēju (papildus parasto dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS kravas vagonu specifikācijām), kaut gan arī kravas vilcienu gadījumā mērķis ir izvest vilcienu no tuneļa. Kravas vilces vienībām ugunsgrēka signalizācijas borta sistēmas norāda tāpat kā pasažieru motorvagoniem (4.2.5.6. iedaļa).

4.2.5.3.2.

Mašīnista aizsardzība

Minimālās prasības attiecībā uz mašīnista ugunsdrošību: lai pasargātu mašīnista kabīni, vilces vienībām ir jābūt ugunsdrošai zonai. Ugunsdrošās zonas atbilst integritātes prasībām vismaz 15 minūtes. Ugunsizturības testu veic saskaņā ar EN 1363-1 prasībām starpsienu testiem.

(Piezīme: par mašīnista aizsardzību sk. arī 4.7.1. iedaļu)

4.2.5.3.3.

Vilcienu ar pasažieriem un kravas vai vieglajiem autotransporta līdzekļiem ugunsdrošība

Vilcienos, kuros pārvadā pasažierus un kravas vai vieglos autotransporta līdzekļus, pasažieru vagoni atbilst šīs SITS 4.2.5. nodaļas attiecīgajiem priekšrakstiem. Ar valsts tiesību aktiem var noteikt papildu prasības ekspluatācijas jomā, lai nodrošinātos pret šādu vilcienu papildrisku, ja vien šīs prasības nekavē to vilcienu kustību, kuri atbilst Direktīvai 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK. (Izņēmumi attiecībā uz valsts, divpusējiem, daudzpusējiem vai starptautiskiem nolīgumiem ir minēti 7.4. nodaļā). Vilces vienības atbilst pasažieru lokomotīvēm noteiktajām prasībām. Kravas vagoniem piemēro attiecīgās SITS.

4.2.5.4.

Pasažieru ritošā sastāva ugunsdrošās zonas

Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.2.3.3. punktu “Ugunsdrošība” piemēro arī parasto dzelzceļu sistēmas ritošajam sastāvam.

4.2.5.5.

Papildu pasākumi degoša pasažieru ritošā sastāva kustības turpināšanai

4.2.5.5.1.

Vispārēji mērķi un nepieciešamā pasažieru vilcienu kustības turpināšana

Šajā iedaļā ir iekļauti plānotie pasākumi, ar kuriem sekmēs iespēju, ka degošs pasažieru vilciens turpinās kustību:

Tuneļiem, kas ir garāki par 20 km, apsver papildu infrastruktūras un ekspluatācijas drošības pasākumu nepieciešamību. B ugunsdrošības kategorijas vilcienus, kas atbilst attiecīgu SITS prasībām, var ekspluatēt tuneļos, kas ir garāki par 20 km.

4.2.5.5.2.

Prasības bremzēm

Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.2.4. punkta prasības attiecībā uz bremzēm piemēro arī A un B ugunsdrošības kategorijas parasto dzelzceļu sistēmas ritošajam sastāvam.

4.2.5.5.3.

Prasības vilcei

Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.2.4. punkta prasības attiecībā uz vilci piemēro arī A un B ugunsdrošības kategorijas parasto dzelzceļu sistēmas ritošajam sastāvam.

4.2.5.6.

Ugunsgrēka signalizācijas borta sistēmas

Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.2.3.1. punkta prasības piemēro arī parasto dzelzceļu sistēmas ritošajam sastāvam.

4.2.5.7.

Sakaru līdzekļi vilcienos

Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.5.1. punkta prasības piemēro arī parasto dzelzceļu sistēmas ritošajam sastāvam.

4.2.5.8.

Avārijas bremzes bloķēšanas iekārta

Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.5.3. punkta “Pasažieru signalizācija” noteikumus piemēro arī parasto dzelzceļu sistēmas ritošajam sastāvam.

4.2.5.9.

Vilcienu avārijas apgaismojuma sistēma

Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.13. punkta “Avārijas apgaismojums” noteikumus piemēro arī parasto dzelzceļu sistēmas pasažieru ritošajam sastāvam, ja vien netiek pieprasīta 90 minūšu autonomija pēc galvenā enerģijas apgādes avota atteices.

4.2.5.10.

Gaisa kondicionēšanas izslēgšana vilcienā

Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.12.1. punkta “Pasažieru un vilciena personāla zonas ar gaisa kondicionēšanu” noteikumus piemēro arī parasto dzelzceļu sistēmas pasažieru ritošajam sastāvam.

4.2.5.11.

Pasažieru ritošā sastāva evakuācijas plāns

4.2.5.11.1.

Pasažieru avārijas izejas

Parasto dzelzceļu sistēmas pasažieru ritošā sastāva avārijas izeju izvietojums, izmantošana un apzīmējumi atbilst ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.1.1. punkta A līdz C apakšpunkta prasībām.

4.2.5.11.2.

Pasažieru ieejas durvis

Durvis aprīko ar atsevišķu iekšējo un ārējo avārijas atvēršanas ierīci saskaņā ar ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.2.4.2.1. punkta g) apakšpunktu.

4.2.5.12.

Glābšanas dienesta informēšana un piekļuve

Glābšanas dienestiem iesniedz ritošā sastāva aprakstu, lai tie varētu rīkoties ārkārtas situācijās. Jo īpaši ir jāsniedz informācija par iekļūšanu ritošajā sastāvā.

4.3.1.

Vispārējā daļa

SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos”, kas ir transversāla SITS, konkretizēti pasākumi saistībā ar vairākām citām apakšsistēmām vienā no šādiem veidiem:

Turpmāk tekstā ir redzams saskarņu saraksts. Atsauces uz punktiem citās SITS ir uzskatāmas par ieteikumiem parasto dzelzceļu sistēmas SITS, uz kuru dotas atsauces.

4.3.2.

Saskarnes ar infrastruktūras apakšsistēmu

Atsauces uz saskarnēm ar parasto dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmu tiks norādītas vēlāk, kad būs pieejama apakšsistēmas SITS.

4.3.2.1.

Evakuācijas pārejas

Evakuācijas pārejas definīcija ir minēta CR SRT SITS 4.2.2.7. punktā. HS INS SITS atsaucas uz šo specifikāciju. CR SRT SITS ir par to atbildīga.

4.3.2.2.

Tuneļa stāvokļa pārbaude

Tuneļa stāvokļa pārbaude pamatojas uz tehniskās apkopes plāna vispārējām specifikācijām saskaņā ar HS SITS INS 4.5.1. punktu un nākotnes CR SITS INS ar papildu prasībām, kas raksturotas šīs SITS 4.5.1. punktā.

4.3.3.

Saskarnes ar enerģijas apgādes apakšsistēmu

Atsauces uz saskarnēm ar parasto dzelzceļu sistēmas enerģijas apgādes apakšsistēmu tiks norādītas vēlāk, kad būs pieejama apakšsistēmas SITS.

4.3.3.1.

Vilces barošanas avotu sistēmu sadalīšana posmos

SRT 4.2.3.1. punktā “Kontaktstrāvas līnijas vai kontaktsliežu segmentācija” un HS ENE SITS 4.2.7. punktā aplūkoti vieni un tie paši jautājumi: gaisvada kontaktlīniju sistēmas sadalīšana posmos un darbības nepārtrauktība. Tie ir saistīti.

4.3.4.

Saskarnes ar vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu

Sakarsušo bukšu atklāšanas ierīcēm ir jāspēj noteikt sakarsušu buksi. SRT SITS nedefinē apakšsistēmas specifikāciju, bet tikai sakarsušo bukšu atklāšanas ierīču atrašanās vietu.

4.3.5.

Saskarnes ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu

4.3.5.1.

Tuneļa operatīvās rīcības plāns un mācības

Papildus avārijas situāciju pārvaldības prasībām, kas raksturotas CR OPE SITS 4.2.3.7. punktā, īpašas prasības tuneļa operatīvās rīcības plānam ir raksturotas šīs SITS 4.4.3. punktā.

4.3.5.2.

Maršruta apraksts

Līnijās ar tuneļiem maršruta aprakstā papildus CR OPE SITS 4.2.1.2.2. punktā raksturotajām prasībām jākonkretizē šīs SITS 4.4.5. punktā raksturotās prasības.

4.3.5.3.

Vilciena drošības un avārijas informācijas sniegšana pasažieriem

Papildus avārijas situāciju pārvaldības prasībām, kas raksturotas CR OPE SITS 4.2.3.7. punktā, īpašas tuneļa drošības prasības ir raksturotas šīs SITS 4.4.6. punktā.

4.3.5.4.

Vilciena apkalpes un cita personāla ar tuneli saistīta specifiska kompetence

Papildus CR OPE SITS 4.6. punkta prasībām, kas attiecas uz profesionālajām un valodas prasmēm un personāla novērtēšanu šo prasmju ieguvei, SRT SITS 4.6.1. punktā nosaka kompetenci, kas ir nepieciešama bīstamu situāciju pārvaldībai tuneļos.

4.3.6.

Saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmu

Atsauces uz saskarnēm ar parasto dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu, izņemot kravas vagonus, tiks norādītas vēlāk, kad būs pieejama attiecīgās apakšsistēmas SITS.

4.3.6.1.

Ritošā sastāva materiālu īpašības

4.2.5.1. punktā nosaka materiālu un komponentu ugunsdrošības īpašības. Gan parasto dzelzceļu sistēmas pasažieru ritošajam sastāvam, gan ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošajam sastāvam ir jāpiemīt vienādām īpašībām, un tāpēc dota atsauce uz HS RST SITS 4.2.7.2.2. punktu. Parasto dzelzceļu sistēmas kravas ritošajam sastāvam attiecīgās īpašības ir definētas CR WAG SITS 4.2.7.2.1. punktā.

4.3.6.2.

Pārējās ritošā sastāva specifikācijas

Parasto dzelzceļu sistēmas ritošajam sastāvam SRT SITS 4.2.5.2, 4.2.5.4.–4.2.5.11. punkta specifikācijas ir tādas pašas kā ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošajam sastāvam.

4.3.7.

Saskarnes ar PRM apakšsistēmu

4.3.7.1.

Evakuācijas pārejas

Evakuācijas pāreju izmēri ir izvēlēti saistībā ar CR PRM SITS, kurā ratiņkrēslu izmantošanai ir vajadzīgs 0,75 m platums.

4.4.1.

Vilcienu stāvokļa pārbaude un attiecīgas darbības

Vilcienā esošā drošības aprīkojuma stāvokli pārbauda:

Šī prasība papildina CR OPE SITS 4.2.2.7. punktu.

4.4.1.1.

Pirms vilciena ekspluatācijas uzsākšanas

CR OPE SITS 4.2.3.3. punkta prasība ir svarīga drošībai dzelzceļa tuneļos.

4.4.1.2.

Vilciena braukšanas laikā

CR OPE SITS 4.2.3.3.2, 4.2.3.6.3. un 4.2.3.7. punkta prasības ir svarīgas drošībai dzelzceļa tuneļos.

4.4.1.2.1.

Ar drošību saistīts aprīkojums

Ja vilciena braukšanas laikā konstatē bojājumu kādā no šādiem aprīkojuma vienumiem:

dzelzceļa uzņēmumam ir jābūt plāniem attiecībā uz drošu vilciena ekspluatācijas turpināšanu no tā izrietošajos nelabvēlīgajos apstākļos vai tā apturēšanu.

Vilciena apkalpe nekavējoties ziņo infrastruktūras pārvaldītājam.

4.4.1.2.2.

Starpgadījumi ar sakarsušām buksēm

Ja atklāj sakarsušu buksi:

4.4.2.

Ārkārtas noteikumi

Infrastruktūras pārvaldītāja ekspluatācijas noteikumos pieņem un nepieciešamības gadījumā sīkāk izstrādā principu, ka starpgadījumā (izņemot noskriešanu no sliedēm, kuras gadījumā ir nekavējoties jāapstājas)

Visos gadījumos vilciena apkalpe nekavējoties ziņo infrastruktūras pārvaldītājam, un nevienu papildu vilcienu pēc grafika nedrīkst ielaist tunelī.

4.4.3.

Tuneļa operatīvās rīcības plāns un mācības

Infrastruktūras pārvaldītāja vadībā, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar dzelzceļa uzņēmumiem, glābšanas dienestiem un attiecīgām iestādēm, katram tunelim izstrādā operatīvās rīcības plānu. Tas atbilst CR OPE SITS 4.2.3.7. punkta “Avārijas situācijas pārvaldība” prasībām un tajā ievērotas šādas papildu specifikācijas.

Ja tuneļi maršrutā ir līdzīgi, operatīvās rīcības plāns var būt vispārējs.

4.4.3.1.

Saturs

Operatīvās rīcības plāns ir saderīgs ar nodrošinātajām pašizglābšanās, evakuācijas un glābšanas iespējām.

Operatīvās rīcības plāns ietver vismaz:

4.4.3.2.

Identifikācija

Visas durvis, kas ved uz avārijas izejām vai palīgejām (sk. 4.2.2.6. punktu), ir unikāli identificētas un marķētas no abām pusēm. Šo identifikāciju norāda operatīvās rīcības plānā un maršruta aprakstā un izmanto, sazinoties dzelzceļa uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājam un glābšanas dienestiem. Nekavējoties jādara zināmas jebkādas ar to saistītas izmaiņas; saskaņā ar CR OPE SITS 4.2.1.2.2.2. punktu infrastruktūras pārvaldītājam attiecīgi jāaktualizē operatīvās rīcības plāns un dzelzceļa uzņēmumam – maršruta apraksts.

4.4.3.3.

Mācības

Pirms viena tuneļa vai vairāku tuneļu atklāšanas jāveic vispusīgas mācības, iekļaujot evakuācijas un glābšanas procedūras un iesaistot visas operatīvās rīcības plānā definētās personāla kategorijas.

Operatīvās rīcības plānā nosaka, kā visas iesaistītās organizācijas var iepazīstināt ar infrastruktūru un cik bieži tiek organizēti tuneļa apmeklējumi un notiek ārkārtas situācijas simulācijas vai citādas mācības.

4.4.4.

Izolācijas un zemējuma procedūras

Ja glābšanas dienesti pieprasa atvienot vilces barošanas avotu, tie saņem garantiju, ka kontakttīklu vai kontaktsliežu attiecīgie posmi ir atvienoti pirms iebraukšanas tunelī vai tuneļa posmā.

Infrastruktūras pārvaldītājs atbild par vilces barošanas avota atvienošanu. Operatīvās rīcības plānā nosaka atbildīgo par iezemēšanu. Paredz noteikumus par tā posma izolāciju, kurā noticis starpgadījums.

4.4.5.

Maršruta apraksts

CR OPE SITS 4.2.1.2.2.1. punktā definētajā maršruta aprakstā norāda informāciju, kas attiecas uz drošību tuneļos.

4.4.6.

Vilciena drošības un avārijas informācijas sniegšana pasažieriem

Saskaņā ar CR OPE SITS 4.2.3.7. punktu dzelzceļa uzņēmumam ir jābūt veidiem, kā informēt pasažierus par vilciena starpgadījumu un drošības procedūrām tuneļos. Šādu informāciju sniedz vismaz tās valsts valodā, pa kuru vilciens pārvietojas, kā arī angļu valodā. Pēc iespējas izmanto vizuālu informāciju (piktogrammas). Nozīmīgākais informācijas saturs un tās minimālās prasības ir šādas.

4.4.7.

Koordinācija starp tuneļa kontroles centriem

Koordinācijas procedūras starp attiecīgajiem iesaistītajiem kontroles centriem (piem., energoapgāde, operācijas, tuneļa iekārtas) ir saskaņā ar operatīvā rīcības plāna prasībām.

4.5.1.

Tuneļa stāvokļa pārbaude

Šo specifikāciju piemēro visiem tuneļiem neatkarīgi no to garuma.

Tehniskās apkopes plānā, ko nosaka ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras SITS 4.5.1. punktā un nākotnes parasto dzelzceļu sistēmas infrastruktūras SITS, ir jāņem vērā šādi papildu pārbaudes noteikumi:

4.5.2.

Ritošā sastāva tehniskā apkope

4.5.2.1.

Pasažieru ritošais sastāvs

Pasažieru vilciena veidošanai izmantojama ritošā sastāva tehniskās apkopes plānā īpaši ietver šāda ar drošību saistīta aprīkojuma pārbaudi:

4.5.2.2.

Kravas ritošais sastāvs

Kravas vilciena veidošanai izmantojamu vilces vienību tehniskās apkopes plānā īpaši ietver vismaz vienu pašizglābšanās iekārtu vilces vienībā.

4.6.1.

Vilciena apkalpes un cita personāla ar tuneli saistīta specifiska kompetence

Visam profesionālajam personālam, kas vada un pavada vilcienu, kā arī personālam, kas kontrolē vilciena kustību, ir jābūt zināšanām, kā arī spējām izmantot šīs zināšanas starpgadījumā, lai pārvaldītu nelabvēlīgas situācijas. Personālam, kas vada un/vai pavada vilcienus, izvirzītās vispārējās prasības ir minētas parasto dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS 4.6. punktā “Profesionālā kvalifikācija” un H pielikumā (Obligātie elementi, kas saistīti ar profesionālo kvalifikāciju vilciena vadīšanas uzdevumiem) un J pielikumā (Obligātie elementi, kas saistīti ar profesionālo kvalifikāciju vilciena pavadīšanas uzdevumiem).

Visai vilciena apkalpei ir jābūt zināšanām par attiecīgu drošu rīcību tuneļos un jo īpaši jāspēj evakuēt vilciens tunelī. Tas ietver norādījumu sniegšanu pasažieriem par to iespējamo rīcību – došanos uz nākamo vagonu vai izkāpšanu no vilciena, kā arī to pavadīšanu ārpus vilciena uz drošu vietu.

Vilciena palīgpersonālu (piem., ēdināšanas, uzkopšanas personāls), kas saskaņā ar turpmāk minēto nav iekļauts vilciena apkalpē, papildus tā pamatapmācībām jāapmāca palīdzēt vilciena apkalpei veikt šos pienākumus (1).

Par apakšsistēmu tehnisko apkopi un ekspluatāciju atbildīgo inženieru un vadītāju profesionālajās apmācībās iekļauj mācību priekšmetu par drošību dzelzceļa tuneļos.

4.7.1.

Pašizglābšanās iekārta

Kravas vilcienu vadāmas vilces vienības aprīko ar pašizglābšanās iekārtu, kas paredzēta mašīnistam un citām vilcienā esošām personām un kas atbilst viena vai abu standartu EN 402:2003 vai 403:2004 specifikācijām. Dzelzceļa uzņēmumam ir jāizvēlas viens no diviem atšķirīgiem risinājumiem, kas definēti šajos standartos.

4.8.1.

Infrastruktūras reģistrs

Sk. šīs SITS A pielikumu.

4.8.2.

Ritošā sastāva reģistrs

Sk. šīs SITS B pielikumu.

6.2.1.

Atbilstības novērtēšana (vispārējā daļa)

Līgumslēdzējs, piemēram, Kopienā reģistrēts dzelzceļa uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs, ritošā sastāva ražotājs vai pilnvarots pārstāvis, paziņotajai institūcijai pēc savas izvēles iesniedz pieteikumu ritošā sastāva vai enerģijas apgādes, vai vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas, vai infrastruktūras apakšsistēmas novērtēšanai.

Šobrīd ir jānošķir:

Pirmajā gadījumā novērtēšana attiecībā pret SRT SITS ir jāveic tāpat kā attiecīgās apakšsistēmas novērtēšana attiecībā pret tās konkrēto SITS. Otrajā gadījumā (CR RST, izņemot vagonus, CR INS un CR ENE) novērtēšana ir raksturota vai nu šajā nodaļā, vai pastāvošo ātrgaitas dzelzceļu sistēmas (HS) SITS (RST, INS, ENE) attiecīgās nodaļās.

Ja CR SRT SITS specifikācija 4. nodaļā ir atbilstoša, šajā nodaļā vairs netiek sniegta papildu informācija novērtējumam.

Atsauces norādītas šajā tabulā.

Šī paziņotā institūcija ir pilnvarota:

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, 18. panta 1. punktu un VI pielikumu pieteikuma iesniedzējs(-i) izstrādā EK verificēšanas deklarāciju(-as), kas saistīta(-as) ar attiecīgo(-ajām) apakšsistēmu(-ām).

Lai apakšsistēmu(-as) nodotu ekspluatācijā, EK verificēšanas deklarācija(-as) ir jāapstiprina.

Apakšsistēmas atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar vienu moduli vai vairāku šādu moduļu apvienojumu, ņemot vērā šīs SITS 6.2.2. punktu un E pielikumu.

Apakšsistēmu EK verificēšanas moduļi (sk. F pielikumu)

SB modulis. Tipa pārbaude projektēšanas un izstrādes posmam

SD modulis. Produkta kvalitātes vadības sistēma ražošanas posmam

SF modulis. Produkta verificēšana ražošanas posmam

SG modulis. Eksemplāra verificēšana

SH2 modulis. Pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar projekta pārbaudi projektēšanas, izstrādes un ražošanas posmam

Par apstiprināšanas procesu un novērtējuma saturu vienojas pieteikuma iesniedzējs un paziņotā institūcija saskaņā ar šajā SITS definētajām prasībām un atbilstoši šīs SITS 7. iedaļā minētajiem noteikumiem.

6.2.2.

Atbilstības novērtēšanas procedūras (moduļi)

Pieteikuma iesniedzējs izvēlas vienu no moduļiem vai moduļu apvienojumu, kas atrodami turpmāk redzamajā tabulā.

Tabula

Novērtēšanas procedūras

Attiecīgajā posmā novērtējamie apakšsistēmu raksturlielumi ir redzami E pielikumā. Pieteikuma iesniedzējs apstiprina, ka visas izveidotās apakšsistēmas atbilst tipam. E pielikuma E tabulas 4. ailītē esošais “X” nozīmē, ka attiecīgu raksturlielumu verificē, testējot katru apakšsistēmu atsevišķi.

Tehniskās apkopes apakšsistēmas novērtēšana ir raksturota 6.2.5. punktā.

6.2.3.

Pastāvošie risinājumi

Ja pastāvošais risinājums jau novērtēts pielietojumam līdzvērtīgos apstākļos un darbojas, tad piemēro šādu procesu.

Pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka pielietojuma iepriekšējā novērtējuma testu un verificēšanas rezultāti atbilst šīs SITS prasībām. Šādā gadījumā ar apakšsistēmu saistītu raksturlielumu iepriekšējais tipa novērtējums paliek spēkā jaunajā pielietojumā.

6.2.4.

Novatoriski risinājumi

Ja saskaņā ar 4.1. iedaļu apakšsistēmā ir iekļauts novatorisks risinājums, ražotājs vai līgumslēdzējs nosaka novirzes no attiecīgā SITS punkta un iesniedz tās Eiropas Dzelzceļa aģentūrai (ERA). ERA izstrādā un apkopo šā risinājuma attiecīgas funkcionālās un saskarnes specifikācijas un izstrādā novērtējuma metodes.

Attiecīgas funkcionālās un saskarnes specifikācijas un novērtējuma metodes iekļauj SITS pārskata procesa laikā. Kad stājies spēkā Komisijas lēmums, kas pieņemts saskaņā ar 21. panta 2. punktu Direktīvā 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, novatorisku risinājumu var lietot pirms tā iekļaušanas SITS.

6.2.5.

Tehniskās apkopes novērtējums

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, 18. panta 3. punktu paziņotā institūcija sagatavo tehnisko dokumentāciju, kurā iekļauj tehniskās apkopes dokumentāciju. Tas jo īpaši nozīmē, ka paziņotā institūcija apstiprina:

bet tai nav jāpārbauda tehniskās apkopes dokumentācijas satura derīgums.

Tehniskās apkopes novērtējuma atbilstība ir kompetentās valsts iestādes atbildības jomā.

6.2.6.

Ekspluatācijas noteikumu novērtējums

Dzelzceļa uzņēmumi vai infrastruktūras pārvaldītāji pierāda atbilstību šīs SITS prasībām. To var veikt kā daļu no Direktīvā 2004/49/EK minētās drošības pārvaldības sistēmas. Paziņotajai institūcijai nav atsevišķi jānovērtē atbilstība šīs SITS ekspluatācijas noteikumiem, ja vien to nepieprasa OPE SITS.

Attiecīgā kompetentā iestāde novērtē jebkādas jaunas vai grozītas ekspluatācijas procedūras vai procesus pirms to īstenošanas un pirms jaunas vai grozītas drošības atļaujas/sertifikāta izsniegšanas. Šis novērtējums ir drošības sertifikāta/atļaujas piešķiršanas procesa daļa.

6.2.7.

Papildu prasības specifikāciju novērtējumam attiecībā uz infrastruktūras pārvaldītājiem

6.2.7.1.

Pārmiju un krustojumu ierīkošana

Paziņotā institūcija pārbauda, vai tehniskajā dokumentācijā ir iekļauta tehniskā izpēte, ar ko pamato pārmiju un krustojumu atrašanās vietu tunelī, un apstiprina, ka saskaņā ar 4.2.2.1. punkta prasībām ir ierīkots tikai minimāls skaits pārmiju un krustojumu.

6.2.7.2.

Nesankcionētas piekļuves liegšana avārijas izejām un aprīkojuma telpām

Novērtējumā apstiprina, ka

6.2.7.3.

Ugunsdrošības prasības konstrukcijām

Paziņotā institūcija, izmantojot infrastruktūras pārvaldnieka vai līgumslēdzēja aprēķinu rezultātus, novērtē atbilstību ugunsdrošības prasībām, kas izvirzītas konstrukcijām 4.2.2.3. punktā.

6.2.7.4.

Pašizglābšanās, glābšanas un evakuācijas mehānismi starpgadījumā

Paziņotā institūcija pārbauda, ka pieņemtais risinājums ir nepārprotami norādīts tehniskajā dokumentācijā un atbilst 4.2.2.6. punkta prasībām. 4.2.2.6.5. punkta “Alternatīvi tehniskie risinājumi” gadījumā paziņotā institūcija pārbauda, vai ir veikta atbilstoša tehniskā izpēte un vai to pēc tam apstiprinājusi kompetenta valsts iestāde.

6.2.7.5.

Glābšanas dienestu piekļuve un aprīkojums

Pārbaudot tehnisko dokumentāciju un arī ņemot vērā konsultācijas ar glābšanas dienestiem, paziņotā institūcija apstiprina, ka ir ievērotas šādu punktu prasības:

6.2.7.6.

Elektroinstalāciju drošums

Paziņotā institūcija tikai apstiprina, ka ir novērtēts atteices režīms, kas atbilst 4.2.3.5. punkta funkcionālajām prasībām.

6.2.7.7.

Sakarsušo bukšu atklāšanas ierīces

Paziņotā institūcija apstiprina, ka sakarsušo bukšu atklāšanas ierīces vai prognozējošs aprīkojums ir nodrošināts saskaņā ar 4.2.4.1. punkta prasībām un ka infrastruktūras pārvaldītājs ir noteicis pēc trauksmes signāla sekojošas darbības procedūras, ar kurām novērš aizdomīga ritošā sastāva iebraukšanu tunelī vai apstāšanos tajā.

6.2.8.

Papildu prasības specifikāciju novērtējumam attiecībā uz dzelzceļa uzņēmumiem

Šajā SITS izstrādātās CR RST specifikācijas ir tādas pašas, kādas raksturotas HS RST SITS. Tāpēc ritošā sastāva specifikāciju novērtējums ir jāveic saskaņā ar HS RST SITS 6. nodaļas novērtējuma specifikācijām, izņemot šādus punktus, kuros sniedz papildu prasības un informāciju:

6.2.8.1.

Glābšanas dienesta informēšana un piekļuve

Konsultējoties ar glābšanas dienestiem, paziņotā institūcija pārbauda 4.2.5.12. punkta prasību izpildi.

6.2.8.2.

Pašizglābšanās iekārta

Atbilstības novērtējums ir raksturots EN401:1994, EN402:2003, EN403:2004.

7.1.1.

Vispārējā daļa

Šīs specifikācijas 4.–6. nodaļu pilnībā piemēro apakšsistēmām, kas ietilpst šīs SITS ģeogrāfiskajā darbības jomā (sal. 1.2. punkts) un kas tiks nodotas ekspluatācijā pēc šīs SITS stāšanās spēkā.

Jo īpaši tās attiecas gan uz jauniem tuneļiem, gan uz jaunu tuneļu projektiem. Attiecībā uz projektiem, kuru izpilde jau tuvojas nobeigumam, un jau noslēgtiem līgumiem sk. Direktīvas 2001/16/EK 7. panta a) apakšpunktu.

7.1.2.

Jaunuzbūvēts ritošais sastāvs, kas būvēts pēc pastāvoša projekta

Jaunuzbūvētu ritošo sastāvu, kas būvēts pēc projekta, kurš pastāvējis jau pirms šīs SITS stāšanās spēkā, un ko jau apstiprinājusi viena vai vairākas dalībvalstis darbībai noteiktās līnijās, var nodot ekspluatācijā četru gadu laikā pēc šīs SITS stāšanās spēkā, nenovērtējot atbilstību SRT SITS, ja vien vilcienu ekspluatē tam noteiktajās līnijās.

Tomēr, ja šis ritošais sastāvs ir paredzēts darbībai līnijās ar tuneļiem, kas ir garāki par 1 km, tam ir jābūt uzstādītai avārijas bremzes bloķēšanas iekārtai saskaņā ar šīs SITS 4.2.5.8. punktu.

7.1.3.

Pastāvošs ritošais sastāvs, kas paredzēts darbībai jaunos tuneļos

Ja vien tas nepazemina paziņotajos valsts tiesību aktos noteikto vispārējo drošības līmeni, pastāvošo vilcienu kustībai netiek piemēroti ierobežojumi attiecībā uz SITS atbilstošiem tuneļiem.

7.2.1.

Ievads

Jau ekspluatācijā esošas apakšsistēmas tiks modernizētas un atjaunotas saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 3. punkta nosacījumiem.

Jo īpaši šajā sakarā migrācijas stratēģijā (sk. 7.2.2. punktu) norāda veidu, kādā visas tunelī pastāvošās atjaunojamās vai modernizējamās apakšsistēmas pielāgo, lai panāktu atbilstību SITS prasībām.

Modernizācija un atjaunošana ir definēta Direktīvas 2001/16/EK 2. panta pirmās daļas m) un n) apakšpunktā. Tomēr visus pēc tam noteiktos pasākumus piemēro gan modernizēšanas, gan atjaunošanas darbībām.

Lai veicinātu šīs SITS aktīvu īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāsekmē un jāatbalsta īstenošanas stratēģija. Ja jāmodernizē vai jāatjauno jau ekspluatācijā esošas tuneļa posma vai ritošā sastāva apakšsistēmas, jāapsver iespēja iekļaut citas sastāvdaļas, kuras nav iekļautas modernizēšanas un atjaunošanas plānos, bet kurām var panākt atbilstību šai SITS, jo īpaši ja var panākt nozīmīgas drošības priekšrocības un uzlabojumus par ierobežotām papildu izmaksām.

Ja ar tuneļa drošību saistītu apakšsistēmu pēc atjaunošanas vai modernizēšanas darbu veikšanas atkārtoti novērtē attiecībā pret jebkuru citu SITS, tad attiecībā pret šo SITS atkārtots novērtējums vajadzīgs tikai sistēmām un komponentiem, ko tieši skāra darbi.

7.2.2.

Modernizēšanas un atjaunošanas pasākumi tuneļiem, kas garāki par 1 km, INS un ENE apakšsistēmai

Modernizējot vai atjaunojot minēto apakšsistēmu daļas, kas ietekmē tuneļa drošību, īsteno turpmāk norādītos pasākumus. Mezgliem un komponentiem, kas nav iekļauti konkrētas modernizēšanas vai atjaunošanas programmas darbības jomā, nav jāpanāk atbilstība šādas programmas īstenošanas laikā.

7.2.2.1.

Infrastruktūra

7.2.2.2.

Enerģijas apgāde

4.2.3.4. Prasības elektrokabeļiem tuneļos, nomainot kabeļus (atbildīgā iestāde: IP)

7.2.3.

Modernizēšanas un atjaunošanas pasākumi CCS, OPE, RST apakšsistēmai

Modernizējot vai atjaunojot minēto apakšsistēmu daļas, kas ietekmē tuneļa drošību, īsteno turpmāk norādītos pasākumus. Mezgliem un komponentiem, kas nav iekļauti konkrētas modernizēšanas vai atjaunošanas programmas darbības jomā, nav jāpanāk atbilstība šādas programmas īstenošanas laikā.

7.2.3.1.

Vilcienu vadības iekārtas un signalizācija – pasākumi nav nepieciešami

7.2.3.2.

Satiksmes nodrošināšana un vadība

Saskaņā ar CR OPE SITS 7. nodaļas prasībām OPE pasākumus īsteno pastāvošajos tuneļos neatkarīgi no atjaunošanas vai modernizēšanas darbībām citās apakšsistēmās.

7.2.3.3.

Ritošais sastāvs (Pasažieru ritošais sastāvs)

Kravas vagoniem nepieciešamie pasākumi ir minēti CR RST SITS (kravas vagoni).

7.2.4.

Pārējie pastāvošie tuneļi

Šo SITS nepiemēro pastāvošām apakšsistēmām, kuras neatjauno vai nemodernizē. To nepiemēro tuneļiem, kuri ir īsāki par 1 000 m un kurus atjauno vai modernizē.

Lai saskaņotu drošības līmeni TEN, pievērš uzmanību UNECE ieteikumam (TRANS/AC.9/9, 1.12.2003.), kura E daļā ir minēts: “Šobrīd ekspluatācijā ir jau ļoti daudzi tuneļi. Liela daļa no tiem tika celta, kad drošības apsvērumi nebija tik stingri kā pašlaik. Acīmredzams, ka tos nevar par saprātīgām izmaksām pārveidot līdz jauniem tuneļiem iesakāmiem izmēriem. Tomēr drošība dzelzceļa tuneļos nav atkarīga tikai no strukturāliem pasākumiem – to var sekmēt arī ar ritošā sastāva un ekspluatācijas pasākumiem.

Tāpēc grupa iesaka izstrādāt drošības plānus  (2) pastāvošajiem tuneļiem, novērtējot to drošības līmeni un nepieciešamības gadījumā ierosinot šā līmeņa paaugstināšanu, izmantojot pasākumus, kurus var īstenot par saprātīgām izmaksām. Grupa paredz, ka šos pasākumus izvēlēsies no minimāliem standarta pasākumiem jauniem tuneļiem, lielāko uzsvaru liekot uz pasākumiem, kas nav saistīti ar struktūru.”

7.4.1.

Spēkā esošie nolīgumi

Ja nolīgumos ir prasības attiecībā uz tuneļiem, tad dalībvalstis 6 mēnešu laikā pēc šīs SITS stāšanās spēkā paziņo Komisijai par šādiem nolīgumiem, saskaņā ar kuriem ekspluatē vilcienus, kas saistīti ar šīs SITS darbības jomu:

Tiks novērtēta šo nolīgumu savietojamība ar ES tiesību aktiem, tostarp to nediskriminējošais raksturs un jo īpaši atbilstība šai SITS, un Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, piemēram, šīs SITS pārskatīšanu, lai iekļautu iespējamus īpašus gadījumus vai pārejas pasākumus.

Šie nolīgumi ir atļauti līdz nepieciešamo pasākumu veikšanai, ieskaitot ES līmeņa nolīgumus attiecībā uz šo SITS ar Krievijas Federāciju un visām citām NVS valstīm, kas robežojas ar ES.

RID nolīgumu un COTIF instrumentus nepaziņo, jo tie ir zināmi.

7.4.2.

Turpmākie nolīgumi vai pastāvošo nolīgumu grozījumi

Jebkurā turpmākā nolīgumā vai pastāvošo nolīgumu grozījumos ņem vērā ES tiesību aktus un jo īpaši šo SITS. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šādiem nolīgumiem/grozījumiem. Tad piemēro to pašu procedūru, kas minēta 7.4.1. punktā.

7.5.1.

Ievads

Šādi īpaši noteikumi ir paredzēti turpmākiem īpašiem gadījumiem.

Šie īpašie gadījumi iedalāmi divās kategorijās: noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi (“P” gadījums), vai īslaicīgi (“T” gadījums). Pagaidu gadījumiem ieteicams, lai attiecīgās dalībvalstis panāktu atbilstību attiecīgajai apakšsistēmai vai nu līdz 2010. gadam (“T1” gadījums), kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai noteiktais termiņš, vai arī līdz 2020. gadam (“T2” gadījums).

7.5.2.

Īpašo gadījumu saraksts

Nav.